Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas otrā sēde
2020. gada 16. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim 2020. gada 16. janvāra Saeimas sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 423/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2020. gada 29. janvārim”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Sandras Kaijas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Silvijas Kuškinas iecelšanu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par 10 522 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par zāļu un medikamentu PVN samazināšanu līdz 5 %” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Čakša, Strīķe, Lībiņa-Egnere, Mūrniece, Kozlovskis, Plešs un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību”.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Anda Čakša.

Tātad par iekļaušanu deputāte nevēlas runāt. Vai deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Un vēl deputāti ir lūguši šo lēmuma projektu izskatīt kā pirmo sēdes darba kārtības jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lēmuma projekts tiek izskatīts kā sēdes darba kārtības pirmais jautājums.

Tātad darba kārtībā - Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Deputāti Anda Čakša, Juta Strīķe, Inese Lībiņa-Egnere, Ināra Mūrniece, Rihards Kozlovskis, Artūrs Toms Plešs (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), Andrejs Judins, Atis Lejiņš, Atis Zakatistovs un Jānis Dombrava ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Nav!”) Tātad iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt! Labrīt, kolēģi! Šodien mums ir situācija, kurā mums, Saeimai, jālūdz - es tiešām gribu uzsvērt vārdu “jālūdz” - Dānijas parlaments un Dānijas tiesībsargājošās iestādes sniegt atbalstu Latvijas kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu Kristīnes Misānes tiesības tikt tiesātai Latvijā. Es vēlreiz uzsveru vārdu “jālūdz”.

Mūsu priekšā ir ļoti sarežģīts gadījums ar ļoti augstām likmēm. Runa ir par Kristīni Misāni, kuras vārdu pēdējās dienās daudz dzirdam pieminam medijos, - Kristīni Misāni, kura nu jau vairāk nekā gadu atrodas Dānijas cietumā. Un šobrīd Dānijas tiesa ir lēmusi (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) par Latvijas pilsones izdošanu uz Dienvidāfrikas Republiku - vietu, kur ir cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp necilvēcīgi apstākļi ieslodzījuma vietās.

Kāds ir šīs sievietes, Latvijas pilsones, divu bērnu mammas, noziegums? Viņa cīnījās par savu bērnu un savu drošību. Viņa saskārās ar vardarbību, pazemojumu un izspiešanu. Vardarbība ir fiksēta arī Dienvidāfrikas Republikas policijā, kur ir liecinieki, ka sieviete ir pazemota un spārdīta. Bet šodien cietumā nav viņš, vardarbis, šodien cietumā ir Kristīne, jo nu jau pēc bijušā dzīvesbiedra un jaunākā bērna tēva, Dienvidāfrikas pilsoņa, prasības... Interpola meklēšanā tika pieprasīts izsludināt un aizturēt gan Kristīni, gan viņas četrgadīgo bērnu. Interpola atzīmē norādīts bērnu atgriezt Dienvidāfrikā un Kristīni arestēt... ar iespējamu brīvības atņemšanu uz 15 gadiem par saskarsmes tiesību pārkāpumu.

Latvijā sods par šo ir tikai līdz trīs mēnešiem. Latvijas tiesa ir pieņēmusi lēmumu bērnu neizdot Dienvidāfrikai, jo ir atzīts, ka notikusi vardarbība pret māti. Tiktāl stāsts par vardarbību. Un man jāsaka, ka vardarbībai nav robežu.

Man ir prieks, ka arī šobrīd Saeimā ir deputātu grupa, kas šo problēmu ir aktivizējusi un strādā ar šīs problēmas risināšanu Latvijā.

Bet otra - būtiskākā - lieta ir... Šī stāsta otra daļa ir par Satversmes 98. pantu, kas nosaka, ka “ikviens, kam ir Latvijas pase, ārpus Latvijas atrodas valsts aizsardzībā”. Kristīne ir Latvijas pilsone, kuru līdz šim mēs neesam spējuši pasargāt, neskatoties uz Ārlietu ministrijas intensīvo darbu gada garumā, iesniedzot notas, panākot Kristīnes iespēju sazināties ar bērniem un pavadot viņu uz tiesām. Neskatoties uz premjerministra personisko iesaisti sarunās ar Dānijas valdības vadītāju, neskatoties uz Tieslietu ministrijas iesaisti, mēs vēl neesam Kristīni pasargājuši.

Un te man gribētos citēt neseno Valsts prezidenta Levita runu Satversmes tiesas svinīgajā sēdē: “Mēs tomēr mēdzam vēl redzēt tiesību normu formālu piemērošanu, mēs redzam piemērus, kur tas notiek, un visi zina, ka tas ir nepareizi, bet attiecīgā amatpersona saka: “Es esmu likumu izpildījis!”” Citāta beigas. Tieši tādēļ šodien mums ir jālūdz Dānijas parlaments palīdzēt mums pasargāt Kristīni Misāni, jo tas ir stāsts par mums katru. Tas ir stāsts par mūsu vērtībām. 

Pašā nobeigumā es citēšu Kristīnes lūguma fragmentu: “Lūdzu, glābiet mani un nepieļaujiet, ka bērniem atņem mammu, kas viņus ļoti mīl. Visticamāk, atņem uz mūžu. Man ir 46 gadi un ir divi brīnišķīgi bērni - dēls, kuram nupat palika 11 gadi, un meitiņa, kurai ir četri gadi. Mēs visi trīs esam Latvijas pilsoņi. Paldies.”

Lūdzu atbalstīt šo Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Godātie koalīcijas kolēģi! Mums patiešām ir liels gandarījums par to, ka šodien Saeimas darba kārtībā jūs tomēr esat ielikuši šo punktu “Par Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību”.

Un mēs esam gandarīti arī par to, ka jūs esat likuši lietā mūsu rosinājumus, bet... (Jūs tiešām esat lieli malači, ka jūs to esat izdarījuši, un mums ir prieks.) Sliktākais šajā visā stāstā ir tas, ka, varbūt cenšoties nedaudz skriet pa priekšu un izvairoties no sadarbības ar opozīciju... kuru mēs jums vakardien visas dienas garumā piedāvājām un gaidījām kopīgu darbu ar jums pie šīs... šī Saeimas lēmuma projekta.

Sliktākais ir tas, ka jūs izvairījāties no sadarbības un, mūsuprāt, pieļāvāt tādu, nu, diezgan būtisku kļūdu šajā visā stāstā, no Saeimas lēmuma projekta izņemot ārā svarīgu punktu par to, ka Saeima ne tikai lūdz Dānijas atbildīgās iestādes palīdzēt mums risināt šo problēmu, bet Saeima arī aicina Latvijas atbildīgās iestādes pastiprināt sadarbību ar Dānijas atbildīgajām iestādēm. Šis jautājums... Protams, jūs teiksiet, ka visi jau strādā, visi jau visu zina un droši vien šodien nav neviena cilvēka, kurš Latvijā nebūtu informēts par šo situāciju. Tas ir tiesa. Bet Saeimas kopīgais lēmums un Saeimas pastiprināta uzmanība šim jautājumam arī attiecībā uz mūsu iestādēm būtu ļoti svarīgs solis, lai ne tikai liktu nedaudz aizdomāties arī tiem, kuri varbūt šobrīd mēģina atrast iemeslus, kāpēc viņi nav rīkojušies tā vai savādāk, bet tas būtu arī ļoti labs signāls mūsu Dānijas kolēģiem, lai norādītu, ka mēs negribam nevienu piesegt, ka mēs negribam nevienu parādīt sliktā vai labā gaismā, ka mēs gribam arī motivēt mūsu iestādes sadarboties. Un, ja mēs esam kaut kur pieļāvuši kļūdu, juridisku kļūdu, tad, lūdzu, palīdziet, parādiet, kā mēs to varam izlabot. Tāds bija mesidžs.

Un nav taisnība... Piemēram, kāds teiks, ka no juridiskās tehnikas viedokļa neiederas viens subjekts blakus otram - Dānijas iestādes un mūsu iekšējās iestādes. Nē! Mums ir arī deklarācija par bērnu tiesību aizsardzību ārvalstīs. Un tur arī ir gan aicinājums mūsu iestādēm informēt vecākus par tiesībām, gan arī vēstījums visai starptautiskajai sabiedrībai palīdzēt mums ievērot arī mūsu valstspiederīgo tiesības.

Tā ka šajā gadījumā, protams, nevajadzēja tā darīt, kolēģi! Nevajadzēja! Šis nav tas gadījums, kad vajadzēja tā izrīkoties. Tāpēc, protams, politiskai greizsirdībai šajā gadījumā pilnīgi nevajadzētu būt. Mums vajadzēja kopā strādāt, jo mēs... Nu, daudz prāta nevajag, lai uzliktu parakstus un iesniegtu. Vajag tiešām kopīgi strādāt, un šī nav tā situācija, kad tiešām kāds varētu, nezinu, skriet pa priekšu un kaut ko izmantot. Šeit vajadzēja mums kopā strādāt.

Un visbeidzot. Ja mums tas nav tomēr ielikts šajā lēmuma projektā, tad vismaz no Saeimas tribīnes mēs varētu vēlreiz aicināt mūsu atbildīgās iestādes tiešām nevis meklēt... nevis meklēt kaut kādu glābiņu, kaut kādus ieganstus, kāpēc viss, ko mēs darījām, bija pareizi, bet nevilcināties un atrast iespēju atrisināt. Ja ir nepieciešams grozīt likumu, kolēģi, mēs taču to varam izdarīt vienas dienas laikā. Jūs saprotat, par ko es runāju. Ja ir nepieciešams grozīt likumu kaut vai darbībai uz vienu dienu, lai izglābtu cilvēku, mēs arī to varam darīt. Vajag tikai sagribēt.

Tāpēc šeit būs atbildīgs nevis tas, kurš kļūdījās, bet gan tas, kurš neko nav darījis un kurš mēģināja varbūt piesegt kaut kādas savas vecās kļūdas ar nekā nedarīšanu.

Protams, mēs visi atbalstīsim šo lēmuma projektu. Un mēs visi cerēsim, ka mums izdosies glābt šo situāciju un mums izdosies glābt Kristīni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! 2019. gada 26. februāris. Tas ir gandrīz pirms gada. Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Gatis Eglītis soctīklos raksta: “Satraucošs [laikraksta] “Dienas” raksts par Kristīni [Misāni], kura ieslodzīta [..] par to, ka aizmukusi no vīra varmākas [..].” Valsts amatpersonas nereaģēja. Tas ir pirms gada! Pirms gada!

Es gribētu atgādināt, kas bija tieslietu ministrs 2019. gada 26. februārī. Tieslietu ministrs tajā laikā bija Jānis Bordāns. (Dep. G. Eglītis: “Kas bija ģenerālprokurors?”) Ko darīja gadu tieslietu ministrs Jānis Bordāns? Es jums varu atgādināt, ko tajā laikā darīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, - rakstīja vēstules par Juri Jurašu uz vēstniecībām. Man gribētos uzdot jautājumu - cik vēstuļu par Kristīni Misāni ir uzrakstījis Jānis Bordāns ārvalstu vēstniecībām? (Starpsauciens: “Vairāk!”) Cik? Precīzi nevienu droši vien. Gada laikā.

Tas, ko es gribu teikt, - ka Latvijas pilsonībai nav nozīmes. Latvijas pilsonībai nav nozīmes vairāku iemeslu dēļ.

Pirmais no iemesliem ir tas, ka Latvijas pilsoni var mierīgi izdot Āfrikai un Latvijas valsts gadu neko nav darījusi. (Starpsauciens: “Kā - neko?”)

Latvijas pilsonība principā nav vajadzīga arī, lai piedalītos vēlēšanās, jo ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijas valdību vada persona, kas nemaz vēlēšanās nav piedalījusies. Nu priekš kam Latvijas pilsonība, ja mēs savus pilsoņus nespējam aizsargāt? Ja mēs negribam viņus aizsargāt, ja mums svarīgāk ir rakstīt par saviem partijas biedriem vēstules?

Kādam vajadzētu būt šodien risinājumam? Ne tikai šādam politiskam paziņojumam ar lūgumu Dānijai apžēloties un atdot mums mūsu valsts pilsoni, bet izmantot visus tiesiskos instrumentus, kādi mums ir pieejami. (Dep. A. Judins: “Kādus instrumentus?”) Ja nepieciešams, uzrakstīt likumu vienas dienas laikā, pieņemt... kā jau iepriekšējā runātāja mana kolēģe Jūlija Stepaņenko no tribīnes ir to izdarījusi.

Mūsu likumu rakstīšanas nodaļu vada Juta Strīķe no Juridiskās komisijas. Ko viņa gada laikā ir izdarījusi šajā sakarā? Pilnīgi neko! Pilnīgi neko, Juta Strīķe! (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Ko tu esi izdarījis?”) Jūs esat tikai ar savu pirms tam kartona Jurašu te vazājušies, nevis par Kristīni Misāni iestājušies... gadu. (Starpsaucieni.)

Ja ir nepieciešams... Ja ir nepieciešams, ir arī citi tiesiskie risinājumi, un šie citi tiesiskie risinājumi ir ļoti vienkārši. (Dep. A. Judins: “Kādus? Nosauc kaut vienu!”) Mums ir premjers - citas valsts pilsonis. Viņš varētu izsaukt pie sevis ģenerālprokuroru un parunāties par šo jautājumu. Ļoti iespējams... ļoti iespējams, ka mums ir jāizdara viltīgs gājiens, un ļoti iespējams, mums formāli ir jāierosina kriminālprocess, lai mēs varētu uz tā pamata lūgt izdot Kristīni Misāni atpakaļ uz Latviju, un šis kriminālprocess pēc tam ir jāizbeidz. Mēs nevaram iedomāties situāciju ne Izraēlā, ne Amerikā, ne tajā pašā Krievijā vai kādā citā sevi cienošā valstī, kur valsts neaizsargātu savus pilsoņus.

Ir pagājis gads, Eglīša kungs, un man jums ir jautājums - cik reizes jūs Bordāna kungam pajautājāt, cik vēstules viņš ir uz Dāniju uzrakstījis? Cik tiesiskās palīdzības lūgumus viņš ir uzrakstījis uz Dāniju vai Dienvidāfriku? Eglīša kungs, tas ir jūsu partijas biedrs un ministrs no jūsu partijas. Un es varu atbildēt. Jūs neesat pajautājis ne reizi, un Bordāna kungs nav izdarījis neko. (Dep. G. Eglītis: “Kurš bija ģenerālprokurors tajā laikā?”)

Tas, ko es gribu noslēgumā pateikt: ir pilnīgi skaidrs, ka šodienas lēmums ir formāls lēmums, kas, Dievs dod, varbūt kaut kādas laimīgas sagadīšanās dēļ palīdzēs mūsu valsts pilsonim. Bet tā nav rīcība pēc būtības. Rīcība pēc būtības būtu reāls juridisks dokuments, uz kā pamata Dānijai nebūtu citu variantu kā atdot mūsu pilsoni mums atpakaļ uz Latviju.

Valsts, kura neaizsargā savus pilsoņus, - tāda valsts nav vajadzīga. Vienalga, vai šis pilsonis ir vainīgs, vai viņš ir nevainīgs. (Dep. S. Riekstiņš: “Ko tu pats esi izdarījis?”) Bet, ja valsts neaizsargā savus pilsoņus un mierīgi noskatās, kā citas valstis saņem un pārņem justīciju pār mūsu valsts pilsoņiem, tad priekš kam mums tāda valsts ir vajadzīga?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Atmetot visas emocijas, ir skaidrs, ka mēs šo Saeimas lēmuma projektu... lēmumu šodien pieņemsim, un šis ir tas gadījums, kad tiešām ir vienalga, vai to ir iesniegusi opozīcija, koalīcija vai kādi atsevišķi deputāti.

Vienīgā lieta, uz ko es gribu vērst uzmanību, - lūdzu, lai šī lēmuma... balsojums par šo lēmumu neatceļ nākamnedēļ plānoto kopīgo sēdi - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdi kopā ar Juridiskās komisijas sēdi. Jo, manuprāt, ir ļoti būtiski uzklausīt mūsu valsts amatpersonas par to, kas ir bijuši tie traucējošie... varbūt... vai neesošie regulējumi vai kāda cilvēka bezdarbība, kas šo situāciju līdz tādam absurdam ir noveduši. Tā ka, lūdzu, es ceru, ka šī lēmuma pieņemšana neatcels nākamnedēļ plānoto kopīgo komisiju sēdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Pirmām kārtām man gribētos teikt paldies Ārlietu ministrijai, kas aktīvi strādāja, lai risinātu problēmu. Bet juristam Gobzemam... man gribētos vērst uzmanību, lai viņš varbūt labāk saprastu niansi. Ir jautājumi, ko var risināt mūsu likumos. Bet Latvija neizdod un nelemj par cilvēka izdošanu Dienvidāfrikai. Persona ir aizturēta Dānijā. Un Dānijas institūcijas lemj, ko darīt tālāk. Jautājums - vai mēs varam diktēt dāņiem? Mēs varam ar viņiem sadarboties. Un tā sadarbība notiek, nevis grozot likumus, bet tiešām tad aktīvi strādājot. Un, cik man ir zināms (un, es domāju, jums arī ir pieejama informācija), Ārlietu ministrija darīja visu iespējamo, lai problēmu risinātu. Ļoti svarīgi, lai valsts būtu aktīva, aizstāvot savus pilsoņus. Bet ir iespējas, kas var būt izmantotas. Un šajā gadījumā, es domāju, mūsu lēmums var palīdzēt problēmas risināšanā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis lēmuma projekts neapšaubāmi šodien ir jāatbalsta.

Šā lēmuma projekta tapšana - protams, tās ir mūsu iekšējās... aizkulises. Un diemžēl šis varēja būt visas Saeimas kopīgs... ne tikai koalīcijas, bet arī opozīcijas, kas patiesībā... es skaidri redzu, ka Jūlija Stepaņenko bija viena no galvenajām šī dokumenta autorēm, bet viņas paraksta diemžēl nav uz šī dokumenta.

Bet, ja mēs runājam par Kristīni Misāni, protams, var redzēt šo varonību, kas šodien ir... valda Saeimā, - ka mēs aizstāvēsim Latvijas pilsoni un darīsim kā deputāti visu iespējamo, lai to darītu. Tomēr - vai Kristīne Misāne ir vienīgā...? Kristīne Misāne neapšaubāmi ir cilvēks, kuru presē ir pacēluši visnotaļ augstu, un tas piesaistījis deputātu uzmanību. Tomēr mani māc bažas, es tiešām uzskatu... un tā ir taisnība, ka Kristīne Misāne nav vienīgā... vienīgais Latvijas pilsonis, kas nonācis šādā situācijā.

Ja mēs paskatāmies Ārlietu ministrijas ikgadējo ziņojumu par mūsu ārlietām, tad redzam, ka tur šai problemātikai tiek veltītas dažas bezpersoniskas rindiņas. (Aplausi.) Un, manuprāt, tā ir tā lielākā problēma.

Un es aicinu šim jautājumam pieķerties nākamnedēļ, kad mēs runāsim ārlietu debatēs, un mazliet arī iezīmēt to kursu - arī no ārlietu ministra puses -, kā mēs turpmāk ne tikai par vienu personu, bet par visām personām, kas nonākušas šādā situācijā... kā valsts aizsargā savus pilsoņus.

Kolēģi, aicinu atbalstīt un domāt ne tikai par vienu gadījumu, bet plašāk par šo problemātiku.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Labrīt, kolēģi! Labrīt, visi klātesošie! Es vēlos nedaudz... nedaudz atgādināt vēsturiski, ar ko šī lieta sākās. Proti, Misānes kundze tika aizturēta 2018. gada 9. decembrī Dānijā, pamatojoties uz Interpola datubāzē ievietoto informāciju.

Dānijas ģenerālprokuratūra saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 6. septembra nolēmumu par Misānes aizturēšanu informēja Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūru. Tā ir vienīgā kompetentā iestāde Latvijā, kurai ir pilnvaras lemt par jautājumu - izdot vai neizdot savu aizturēšanas lēmumu. Proti, 2019. gada 17. janvārī Ģenerālprokuratūra informēja Dānijas ģenerālprokuratūru, ka nesaskata iespējas Misānes pārņemšanai uz Latvijas Republiku. 2019. gada 2. aprīlī Dānijas ģenerālprokurors pieņēma lēmumu par Misānes izdošanu uz Dienvidāfrikas Republiku. Šobrīd lēmums ir izskatīts visās Dānijas tiesu instancēs un pieņemtais lēmums ir galīgs.

Mēs nevaram ignorēt to, ka vienīgā iestāde, kura šajā lietā varēja kaut ko darīt, ir Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra. Tas, ko Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra izdarīja vai, precīzāk sakot, neizdarīja, ļoti būtiski ietekmē konkrēto personu, konkrēto ģimeni, un, visdrīzāk, šī nav vienīgā lieta, kur mēs vērojam, manuprāt, absolūti nepieņemamu vienaldzību, nevēlēšanos iesaistīties, meklēt visu veidu tiesiskos risinājumus, lai šo jautājumu atrisinātu pozitīvi. Šo konkrēto lietu (es esmu pilnīgi pārliecināts, zinot faktiskos lietas apstākļus) Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai bija iespēja uzsākt Latvijā, bija iespēja izdot šo Eiropas apcietināšanas orderi, un bija iespēja šo konkrēto personu nogādāt Latvijā. Tas, ko Dānija no savas puses izdarīja, piedodiet, viņi deva Latvijai iespēju. 2019. gada 17. janvārī Latvija no šīs iespējas atteicās. Un tas, kā Dānija šo situāciju vērtē... viņi jau nevērsās vienkārši kādā vienā no vairākām valsts iestādēm, viņi vērsās pie valsts, un valsts atteicās.

Tagad prokuratūras nevēlēšanās iesaistīties šajā procesā un šīs formālās pieejas dēļ, meklējot vairāk argumentus, kāpēc nedarīt, nevis darīt, šobrīd mēs ne tikai... Judina kungs teica: “Ārlietu ministrija daudz ir darījusi.” Es piekrītu. Ārlietu ministrija tiešām ir daudz darījusi, lai jau mēģinātu sasmelt izlieto ūdeni.

Bet es gribu vērst uzmanību uz to, ka Tieslietu ministrija tieslietu ministra personā, Jāņa Bordāna personā, ir veikusi neskaitāmas darbības (neskaitāmas tikšanās, neskaitāmas vēstules gan uz Dānijas ģenerālprokuratūru, Tieslietu ministriju, sazvanīšanās ar Tieslietu ministriju, ar Dānijas ģenerālprokuratūru, ar Latvijas Ģenerālprokuratūru, ar Ārlietu ministriju) desmitiem dažādos formātos. Tas viss tikai tāpēc, ka iestāde, kura bija atbildīga par šī lēmuma pieņemšanu (kā es teicu, es uzskatu, ka ir... bija iespēja šo lietu pārņemt Latvijai), to neizdarīja... Visa valsts bija spiesta “vingrot”, un arī šobrīd... Manuprāt, jā, es varu teikt tā, ka šis lielā mērā ir tāds deklaratīvs solis ar aicinājumu Dānijas valdībai iesaistīties. Patiesībā Dānija šo iespēju Latvijai deva, bet Latvija šo iespēju neizmantoja. Manuprāt, šī ir vēl viena spilgta lieta, kas lielā mērā norāda uz Ģenerālprokuratūras vājo iesaisti vai nevēlēšanos iesaistīties sarežģītos procesos, un, manuprāt, ja nu kādam šeit ir jāpārmet, tad - Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kā jau tas bija paredzams, šis tik tiešām nav laiks, lai mēģinātu pozicionēties “par” vai “pret” kādām iestādēm, šobrīd meklētu vainīgos un jau savlaicīgi parādītu labā gaismā savus tuviniekus... politiskos. Kolēģi, Juraša kunga vārdi vēlreiz apliecina to, ko es jums jau savā pirmajā runā norādīju, - nevajadzēja steigties, nevajadzēja pārtraukt ar mums sadarbību, vajadzēja kopīgi uzrakstīt šo lēmuma projektu.

Es nezinu, kas no jums koriģēja mūsu lēmuma projektu un kāpēc jūs izmetāt ārā tās... to sadarbību ar iestādēm, jo vēlreiz - jūs paši arī sakāt, ka tas ir ļoti svarīgi. Ļoti svarīgi ir aicināt mūsu pašu iestādes sadarboties, strādāt. Tagad jūs sakāt: vajadzēja strādāt un mēs gaidīsim rezultātu. Tas ir jānorāda Saeimas lēmumā.

Tāpēc vēlreiz atkārtoju no tribīnes, lai tas paliek arī debatēs: mums ir noteikti jāaicina, un es aicinu arī Strīķes kundzi apliecināt vēlreiz to, par ko ir runāts, - ka Juridiskās komisijas sēde nākamajā nedēļā notiks un nākamajā nedēļā mums būs iespēja pārliecināt tos, kuri varbūt nevēlas vai nesaprot, vai nav atraduši iespēju saprast, kādā veidā mēs vēl varētu izlabot šo kļūdu.

Bet, lūdzu, godātie kolēģi, šī nav vieta politikai. Ne šodien, ne tagad. Pēc tam jūs varēsiet spert viens otram idejas un kaut ko runāt. Šī nav tā situācija. Mums vajag kopīgi strādāt un vajag kopīgi aicināt atrisināt šo situāciju dažādos veidos. Mēs taču protam, mēs esam likumdevējs, viss ir mūsu rokās - kaut vai šodien visu izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Šis jautājums ir, protams, pirmām kārtām par Misānes kundzi un viņas ģimeni, bet patiesībā tas ir vienkārši vēl viens piemērs situācijai, kur mēs runājam par attieksmi. Vai mēs runājam par likuma formālismu un kaut kādu prokuroru izpratni par formālismu, vai mēs runājam par mūsu pilsoni un attiecamies pret katru pilsoni vienādi.

Es iedošu vienu piemēru, kur formālisms zaudēja citai attieksmei. Jūs atceraties - bija pirms vairākiem gadiem... bija tāds puisītis, vārdā Dāvis, kuram bija vajadzīga steidzama operācija. Tāda specifiska operācija, kuru tās retuma dēļ veica tikai Amerikas Savienotajās Valstīs. Un toreiz... sākotnēji tālaika veselības ministrs Guntis Belēvičs atteica puikam šo iespēju aizbraukt uz Ameriku un glābt viņa dzīvību. Sākotnēji. Jo, redziet, Ministru kabineta normatīvie akti neparedzēja, ka var sūtīt bērnus ārstēties uz Ameriku; tie paredzēja tikai kārtību, kā var ārstēties Eiropas Savienībā. Un tāpēc sākotnēji tika atteikts. Tas nekas, ka Satversme nosaka tiesības uz dzīvību. Tas nekas, ka Ministru kabineta normatīvie akti neparedz konkrētu procedūru, kā ārstēties Amerikā, - tie arī neaizliedz ārstēties un sūtīt bērnus uz turieni.

Tāda bija viena ministra attieksme, bet tad... Tad pieslēdzās cits ministrs - toreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs - un “Latvijas valsts meži”; viņiem bija cita attieksme. Viņi atrada līdzekļus, un puika aizbrauca un izārstējās.

Un tas pats ir šeit. Es tagad netiesāšu nevienu. Es... Bet izskatās... no pirmā acu uzmetiena izskatās, ka Juraša kungam ir taisnība attiecībā uz prokuratūras vai konkrēto prokuroru un, protams, arī uzraugošo prokuroru atbildību šī formālisma priekšā... pret cilvēka likteni un dzīvību. Es neapšaubu, bet es arī negribu uzreiz galējus spriedumus izpildīt šeit. Bet jautājums ir - ko darīja visi pārējie? Un kāpēc mēs šādu lēmumu, par kuru es, protams, balsošu “par” šodien (es ceru, ka tas kaut ko arī mainīs)... kāpēc mēs to pieņemam šogad, nevis pagājušogad?

Piemēram, es pat nezināju par tādu situāciju. Ja Misānes kundzes ģimene būtu klusējusi, es tā arī nezinātu. Tā tas jautājums arī būtu pazudis. Bet bija kāds, kas zināja - un zināja, ka šeit ir Saeimas nams, kur mēs, simts, esam un kur, es domāju, katram un visiem kopā rūp katrs mūsu pilsonis. Un mēs būtu gatavi arī pirms gada darīt visu iespējamo, lai koriģētu šo situāciju.

Es ceru, ka mēs varam to labot, bet... es ceru, ka mēs, nu... šis varbūt varētu būt viens brīdis, kurā mēs nolemjam turpmāk rīkoties savādāk, vai ne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem. (Starpsauciens.)

A. Krauze (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Es domāju, ka šis ir tikai viens tāds piemērs, ko jūs redzat. Un es ceru, ka mēs šeit, Saeimā, pieņemot lēmumu, varēsim vērst par labu. Bet te ir tiešām runa par iestāžu darbību vai bezdarbību, kā rezultātā cieš Latvijas Republikas pilsoņi. Un iedomājieties, ja tomēr mēs nevarēsim kaut kādā veidā palīdzēt Misānes kundzei un viņa neatgriezīsies Latvijā, kāda būs turpmākā viņas dzīve! Zinām, kādi tur, Dienvidāfrikā, ir cietumi, kāda tur ir tiesu sistēma un viss pārējais.

Un te es pilnīgi piekrītu Juraša kungam attiecībā uz Ģenerālprokuratūru. Un es varu izstāstīt vienu piemēru. Starp citu, arī deputāti nevar daudz palīdzēt... Varbūt jūs atceraties, ka pagājušajā gadā... Bija tāda (laikam - Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas) ģenerālprokurore Biruta Loze, kura bija kundze gados, jau pāri par 80, un parādījās ziņa, ka viņa noslepkavota. Un... lai jūs saprastu: kad gadu iepriekš es biju uzrakstījis Ģenerālprokuratūrai vēstuli, jo pie manis vērsās cilvēki un teica, ka pret viņu notiek vardarbība, uz viņu tiek izdarīts spiediens... Protams, Ģenerālprokuratūra neko nedarīja, formāli atrakstījās. Es apskatīšos, kas zem tās vēstules ir parakstījies. Iespējams, tas ir Kalnmeiera kungs. Varbūt kāds cits. Bet faktiski Ģenerālprokuratūra ir vainīga šīs savas bijušās darbinieces nāvē. Jo tas cilvēks, par kuru es rakstīju, - viņš bija tas, kas noslepkavoja šo kundzi. Tur ir konkrēts gadījums, kur beigās ir cilvēka nāve.

Labi, ka mēs šeit pieslēdzāmies. Te nu es gribētu teikt, ka, protams, mēs, deputāti... mums ir pienākums palīdzēt, pienākums rīkoties. Bet vēl vairāk - pienākums palīdzēt rīkoties un novērst jau savlaicīgi ir arī valdības locekļiem. Tāpēc faktiski kādam jau bija jāseko līdzi un kādam bija ātri jāreaģē, lai no janvāra līdz aprīlim, kad Dānija pieņēma lēmumu, Latvijas valsts jau būtu intensīvāk reaģējusi. Vajadzēja uzdot jautājumus Ģenerālprokuratūrai, kāpēc viņi atbildēja tā. Un kāpēc pateica, ka nevar pārņemt Latvijas pilsoni?

Es uzskatu, ka tādā veidā mēs varējām arī šoreiz nonākt līdz situācijai, ka valsts iestāde ir atbildīga par Latvijas Republikas pilsoņa nāvi. Un tur arī būtu atbildīgs... un līdzatbildīgi attiecīgie ministri, kuriem tas ir jāpārrauga un jāseko līdzi, lai viss notiek atbilstoši likumdošanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es vēlos piekrist tam, ko deputāts Jurašs minēja no tribīnes šodien, taču ar dažām piezīmēm.

Pirmā... Pirmais arguments - par atbildību, ka tā ir ne tikai Ģenerālprokuratūras atbildība, bet tā vistiešākajā veidā ir Tieslietu ministrijas un arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra, Juraša kungs, atbildība. Tad, kad jūs uzzinājāt par šo lietu, jums proaktīvi vajadzēja skriet uz Saeimu ar risinājumu, piedāvājumu. Jūs neskrējāt gadu. Līdz ar to tā ir arī jūsu, Juraša kungs, personiskā atbildība. Jūs neesat sniedzis līdz šai dienai nekādus priekšlikumus. Vienīgais, kāpēc mēs šodien šeit lemjam šo jautājumu, - tikai tāpēc, ka Jūlija Stepaņenko piedāvāja attiecīgu dokumentu, kuru jūs pārņēmāt. Ja nebūtu Jūlijas Stepaņenko rīcības, šodien mēs, ļoti iespējams, vispār neko nelemtu. Tāpēc tā ir jūsu atbildība, ka jūs proaktīvi nenācāt pagājušā gada sākumā. Mums būtu gads laika, kā Saeimā izdomāt risinājumus, ja valdība, tajā skaitā arī Tieslietu ministrija, nebūtu spējusi izdomāt risinājumus.

Bet mana pārliecība ir tāda: ja cilvēki ir pie varas, ir ministru posteņos, ir parlamentārā sekretāra posteņos, tad tieši viņiem ir jānāk ar šiem priekšlikumiem, nevis jāgaida, ka tos atnesīs kāds cits. Šiem priekšlikumiem jānāk no premjera biroja, no tieslietu ministra biroja, ļoti iespējams, no iekšlietu ministra biroja... un jāstrādā kopā, lai tas būtu. Tāpēc šodienas politiskā, teiksim, tāda spēle un uzstāšanās... ka, jā, atbildīga ir savā ziņā Ģenerālprokuratūra, es varu piekrist. Bet viņi nav vienīgie.

Tā problēma ir tajā, ka mums šodien nevis jāatrod atbildīgie (Dievs ar to, ka jūs neesat vēsturiski proaktīvi rīkojušies), bet problēma ir tā, ka jūs šodien, Juraša kungs, nekāpjat tribīnē kā Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un Saeimai, parlamentam, nepiedāvājat risinājumu, ko tieši izdarīt (tas būtu tieši jūsu uzdevums, lai aizsargātu Latvijas Republikas pilsoni), jo jums nav tādu ideju. To es gribēju pateikt, ka tieši valdību veidojošajām partijām šodien vajadzēja kāpt tribīnē, pateikt, kāds ir risinājums, piedāvāt šo risinājumu, lai nebūtu tikai deklaratīvs Saeimas lēmums. Arī jums, Judina kungs, kā krimināltiesību ekspertam, kā jūs pats sevi dēvējat (Starpsauciens.), jums... arī jums kā valdību veidojošās, premjera partijas pārstāvim bija pienākums šodien kāpt tribīnē un teikt: “Mums ir šāds risinājums!” Problēma ir tāda... Problēma ir tāda, Judina kungs, ka jums nav to risinājumu. Jums nav to risinājumu! (Dep. A. Judins: “Jums kā deputātam ir tādas pašas tiesības!”) Tāpēc es saku, ka risinājumi šodienas apstākļos... (Dep. A. Judins: “Kāds ir jūsu risinājums?”) tie var būt divi.

Pirmais. Tas var būt atsevišķs likums, ko mēs steidzamības kārtībā pieņemam (tāpat kā steidzamības kārtībā partiju finansējumu varēja palielināt).

Otrs risinājums ir faktiski vienoties ar Ģenerālprokuratūru, lai tiek ierosināts kriminālprocess, kaut vai nepamatoti šoreiz. Mēs saprotam visi Latvijā, ka tas varētu būt nepamatots kriminālprocess, bet tas var būt pamats mūsu pilsoņa izglābšanai. Un tādai rīcībai vajadzētu sekot no valdību veidojošo partiju pārstāvju puses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Jurašam otro reizi.

J. Jurašs (JK).

Tā... Gribēju informēt klātesošos deputātus. Droši vien liela daļa ir sekojusi līdzi masu medijiem... un tajos minētajai informācijai.

Šobrīd Tieslietu ministrija, vadoties no savas kompetences, lai šajā situācijā nevis vienkārši nolaistu rokas, bet tiešām rastu risinājumu, kā varētu nākotnē pozitīvi šo jautājumu atrisināt, ir sagatavojusi starptautiskās tiesiskās palīdzības līgumu, kuru, mēs ceram, tuvākajā laikā noslēgs ar Dienvidāfrikas Republiku, un ar šī līguma palīdzību, mēs ceram, ja tas viss tik tālu nonāks... ka gan šo kriminālprocesu, gan arī pašu Misānes kundzi... mēs nākotnē varētu šeit, Latvijā, viņas lietu skatīt.

Tas īsumā arī viss.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, balsosim!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Bīstamo kravu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret (Starpsauciens: “Balsot!”)... Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Imigrācijas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Kaimiņa kungam... Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Man ir lūgums nodot šo likumprojektu kā līdzatbildīgajai komisijai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums kā līdzatbildīgajai komisijai nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patvēruma likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Evija Papule.

E. Papule (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Droši vien, ka nav tradicionāli runāt “pret” nodošanu Saeimas komisijām, un tomēr... teikšu godīgi, mani satrauc tendence būtiskus lēmumus par fundamentālām pārmaiņām Latvijas izglītībā pieņemt arvien šaurākā lokā, izstrādāt dažos kabinetos bez plašām diskusijām - pat ne jomas profesionāļu ziņā. Te redzam šīs tendences nākamo soli. Ērti izdomāts - atņemt Saeimas tiesības zināt un iesaistīties nākotnes plānošanā, izvērtējot pieņemtos lēmumus par to, kas un kāpēc notiks izglītībā.

Manā izpratnē, lietu kārtība šajā situācijā būtu jānosaka šādi: vēlmei plānot izglītības jomu būtu arī jāseko atbildībai par īstenoto reformu rezultātu, norisi, tai skaitā arī par nepietiekamo finansējumu izglītībā.

Izglītību jūs, visas partijas, īpaši koalīcijas partijas, esat noteikuši par galveno vai vienu no galvenajām prioritātēm. Jāsaka, ka pašreizējā lēmumu pieņemšanas modelī grūti atšķirt, kurus lēmumus pieņem valdība, kurus - koalīcijas Saeimas deputāti, jo viss kā parasti tiek izlemts koalīcijas padomē... Jā, jā, es zinu, ka tam ir cits nosaukums, bet modelis un darbība ir tāda pati kā iepriekš. Brīžiem rodas pamatots jautājums, kas īsti šajā lēmumu pieņemšanas modelī ir galvenais - izpildvara vai lēmēji? Kādi ir viņu argumenti? Tas kā parasti līdz šim un arī turpmāk, šķiet, paliek aiz slēgtām durvīm, un mēs par to pat nezinām.

Saeima ik gadu uzklausa situāciju ārlietās un diskutē par to, bet - vai tas, kas notiek te, Latvijā, un skar izglītību, nav svarīgi? Manuprāt, par izglītību ir nepieciešamas diskusijas Saeimā kā ikgadējs ziņojums. Mēs varētu runāt par to, kas interesē mūs visus, arī par pirmsskolu, jo šobrīd izglītībā ir uzsākta viena no svarīgākajām reformām - jauna satura ieviešana un tā apguves maiņa. Šā gada septembrī 1., 4., 7. un 10. klase to iesāks arī tālāk skolā. Vai jūsu bērni neapmeklē bērnudārzu, neiet skolā, nestudē tehnikumā... neiegūst augstāko izglītību? Vai jums tiešām ir pilnīgi vienalga, un tā nav jūsu kopatbildība, lai šīs izmaiņas būtu jēgpilnas, sabiedrības atbalstītas, jo skar Latvijas tautas ataudzi? Vai tā nav mūsu atbildība par kopējo, kaut arī šobrīd bieži vien formālo, lēmumu pieņemšanas sekām? Atklāta diskusija, apzinoties arī ilgstoši nepiešķirtā finansējuma (pilnā apjomā, kādu to nosaka spēkā esošu likumu normas) sekas zinātnei, augstākajai izglītībai, skolotāju atalgojumam, veidotu izpratni par izglītības nozīmīgumu ekonomikas izaugsmē... nevis vārdos, bet realitātē.

Tādēļ it kā ērtais priekšlikums - izglītības attīstības pamatnostādnes atstāt tikai valdības iekšējai lietošanai - ir ne tikai liekulīgs (jo vēl jau lēņu ministrijas nav beigušas pastāvēt), bet arī gļēvulība un klaja vienaldzība par mūsu bērniem un jauniešiem... un vienlaikus - Saeimas pavirša darba stila un slinkuma atzīšana.

Es zinu, ka šīs ir vienīgās pamatnostādnes, ko vēl apstiprina Saeima, bet laikam vajadzīgs, lai visi papīri pa plauktiem un pareizās atvilktnēs ir iegūluši. Bet es vēlreiz jautāju - vai tiešām nevienam no jums nav vēlmes piedalīties nākotnes izglītības veidošanā? Pat ja koalīcijas partijām tāda iespēja būs, opozīcijas partijas no plānošanas procesa tiek pilnībā izolētas, un tas ir pret demokrātijas principiem.

Tādēļ šoreiz aicinu... vērtēja arī komisijā... neatbalstīt šādu priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Šī laikam ir tā reize, kad opozīcijas spēkiem viedokļi par šo jautājumu atšķiras. Un mēģināšu paskaidrot, kāpēc.

Man un daļai no kolēģiem, kuri ilgstoši ir strādājuši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, vēl atmiņā ir process, kad mēs strādājām ar iepriekšējo izglītības pamatnostādņu pieņemšanu. Un mēs ļoti labi atceramies, ka Ministru kabinets bija sagatavojis šo dokumentu. Tas nonāca Saeimā. Formāla apstiprināšana bija jāveic Saeimā, bet praktiski Saeimai jau nebija tiesību detaļās... kaut ko mainīt šajā dokumentā, jo tādā gadījumā tas būtu jānodod atpakaļ Ministru kabinetam un tas ievilktos uz ļoti ilgu laiku.

Un reālais pienesums bija tāds, ka šajās diskusijās, kas bija Saeimā, kas notika Saeimā, tiešām tika izrunāti tie jautājumi, kas ir atslēgas jautājumi; tika izrunātas problēmas un pēc būtības tāda, nu, teiksim, platforma, uz ko būtu jābalstās, veidojot tālāk Latvijas izglītības sistēmu. Tāda kopīga platforma apmēram tika arī saskaņota. Un ne viss, kas bija ierakstīts šajās izglītības pamatnostādnēs, kuras ir spēkā vēl šobrīd, - ne viss atbilda tam, par ko mēs toreiz diskutējām. Bet vienkārši tas formāts... tas neļāva tātad, nu, šādas te... šādus ierakstus mainīt. Un tāpēc pēc būtības tas reālais pienesums bija saistīts ar to, ka notika diskusija... bet diskusija jau var notikt neatkarīgi no tā, vai apstiprinātājs ir Ministru kabinets, vai apstiprinātāja ir Saeima ar savu balsojumu.

Svarīgi ir tas, kā strādā atbilstošā nozares komisija. Un šeit es vēršos pie Ašeradena kunga, ka tiešām tad, kad mēs 2021.-2027. gada koncepciju... tad pamatnostādnes skatīsim... Tas būtu jādara pietiekami laicīgi, vēl sagatavošanas stadijā, iespējams, vairākās iterācijās, lai nebūtu to problēmu, par kurām tikko runāja Papules kundze. Un, ja to tā izdarīsim, tad, es domāju, lielā daļā jautājumu mēs panāksim kopīgu platformu, kas būs pieņemama visiem Saeimas deputātiem vai vismaz lielākajai daļai un kas būs balstīta racionālos argumentos. Jo šeit tiešām svarīgi ir domāt par to, kā racionāli pilnveidot Latvijas izglītības sistēmu, sākot no, teiksim, pirmsskolas un beidzot ar augstāko izglītību un iesaistot arī tās lietas, kas ir saistītas ar zinātni un inovācijām.

Tā ka es šobrīd, lai atvērtu šo diskusiju... lai pietiekami laicīgi atvērtu diskusiju, aicinu balsot “par” šī likumprojekta nodošanu komisijai. Un jau tātad šajā diskusiju stadijā, pirmajā diskusiju stadijā, runājot par izmaiņām Izglītības likumā, mēs jau varam praktiski, nu, vienoties par to, kā tālāk notiek visa šī izglītības pamatnostādņu veidošana.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 22, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ikstenas, Rukšānes-Ščipčinskas, Skrides, Bluķes un Pleša iesniegto likumprojektu “Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labrīt, kolēģi! Esam sagatavojuši likumprojektu “Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā”. Tas veicinās cilvēku ar invaliditāti iekļaušanos sociālajā dzīvē un sekmēs viņu mobilitāti. Likumprojekts paredz tiesības dzīvokļa īpašniekam bez saskaņošanas ar pārējiem mājas iedzīvotājiem kopīpašumā esošajā daļā uzstādīt pacēlājus kāpņu telpā, atjaunot labiekārtotu laukumu vai piebraucamo ceļu, izbūvēt pandusu, ja dzīvokļa īpašumam ir atsevišķa ieeja, kā arī izveidot apzīmētu autostāvvietu iedzīvotājiem ar invaliditāti.

Vēlos uzsvērt, ka grozījums neparedz papildu finansējumu vai drošības noteikumu atcelšanu, taču tas būtiski mazinās birokrātiskos šķēršļus vides pieejamības un cieņpilnas dzīves nodrošināšanā.

Grozījums tapa, reaģējot uz vairāku biedrību un iedzīvotāju sūdzību par esošo kārtību. Un, lai gan šobrīd vairākas pašvaldības nodrošina atbalstu dzīvojamo telpu pielāgošanai, tam nepieciešams nodrošināt citu dzīvokļu īpašnieku atbalstu. Šādu atbalstu iegūt vairākumā namu nav iespējams, jo tajos ir vairāki desmiti īpašnieku, daļa no dzīvokļu īpašniekiem dzīvo ārzemēs vai ir nesasniedzami. Savukārt dzīvokļu skaits pārsniedz vairākus desmitus vai pat simtu. Nepieciešamo parakstu skaitu bieži savākt nav iespējams, jo tas jādara pašai personai ar invaliditāti... kurai trūkst mobilitātes. Šis likumprojekts minēto ierobežojumu atcels, nodrošinās personu ar invaliditāti cilvēktiesības un uzlabos viņu dzīves kvalitāti.

Aicinu jūs atbalstīt šī likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un tālāku izskatīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Juridiskajai komisijai, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta (Starpsauciens: “Balsot!”)... Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 21, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta (Starpsauciens: “Balsot!”)... Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Kalniņš, Latkovskis, Zakatistovs, Plešs, Strīķe, Pavļuts un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Un deputāti Lībiņa-Egnere, Strīķe, Riekstiņš, Zakatistovs, Latkovskis, Dzintars un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 546/Lp13)”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts tiek iekļauts sēdes darba kārtībā.

Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Lēmuma projekts “Par 10 522 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par zāļu un medikamentu PVN samazināšanu līdz 5 %” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Un lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Danai Reizniecei‑Ozolai 2020. gada 9. janvārī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 9. janvārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivaram Zariņam no 2020. gada 14. janvāra līdz 16. janvārim.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivara Zariņa iesniegumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 14. līdz 16. janvārim. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Darba kārtībā - amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.

Lēmuma projekts “Par Sandras Kaijas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 15. janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Sandras Kaijas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Sandru Kaiju par Augstākās tiesas tiesnesi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Sandras Kaijas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Silvijas Kuškinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Juridiskās komisijas šā gada 15. janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Silvijas Kuškinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Silviju Kuškinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Silvijas Kuškinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā, galīgajā, lasījumā par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”.

Likumprojektu izstrādāja Satiksmes ministrija, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu pasta pakalpojumu sniegšanā.

Likumprojekts paredz noteikt administratīvos pārkāpumus pasta pakalpojumu sniegšanā un par tiem piemērojamos sodus.

Uz otro lasījumu tika iesniegts viens priekšlikums, un tas ir Juridiskā biroja priekšlikums par XIV nodaļas nosaukuma redakciju. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labrīt! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”.

Ievērojot nepieciešamos grozījumus saistībā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu sistēmas dekodifikāciju un pārkāpumu noteikšanu nozares likumos, likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, un tas sagatavots, lai noteiktu administratīvās atbildības regulējumu elektronisko sakaru jomā.

Kopumā likumprojektam uz otro lasījumu iesniegti 12 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta pantu, saistītu ar pārkāpumiem datu aizsardzības jomā, jo šī joma tiek regulēta citā likumā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta pantu, saistītu ar pārkāpumiem datu aizsardzības jomā, jo šī joma tiek regulēta citā likumā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 3. - deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums. Vienādo attiecīgo sankciju ar jau spēkā esošo. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 4. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces redakcionāls priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 5. - deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums, kas vienādo attiecīgo sankciju ar jau spēkā esošo. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 6. - deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums, kas vienādo attiecīgo sankciju ar jau spēkā esošo. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 7. - deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums, kas vienādo attiecīgo sankciju ar jau spēkā esošo. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 8. - deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums, kas vienādo attiecīgo sankciju ar jau spēkā esošo. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar pantu, kas paredz atbildību par publisko elektronisko sakaru tīklu aizsardzības prasību pārkāpšanu, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 10. - deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 12. - deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un jau ir iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par grozījumiem Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē skatīja likumprojektu “Par grozījumiem Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu”.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti. Deputāti komisijā otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu atbalstīja. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par grozījumiem Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Labdien, kolēģi! Skatām trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”. Šie grozījumi uzlabos starptautiskās palīdzības organizāciju Ārlietu ministrijas vadībā, kā arī palīdzēs sadarboties ar civilajiem ekspertiem.

Uz trešo lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Ārlietu komisijas priekšlikums, kas papildina jau esošo redakciju un uzlabo veidu... nosaka Ministru kabinetam uzdevumu precizēt veidu, kā tiks sniegts atbalsts civilajam ekspertam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir precizējošas dabas, lai nedublētu jauno likuma kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. Un 3. - Ārlietu komisijas priekšlikums, kas papildina sadaļu par to, kādi Ministru kabineta noteikumi ir jāizstrādā atbilstoši šim likumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. Aicinu atbalstīt visu likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija pirmajā lasījumā skatīja likumprojektu “Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos”. Šie grozījumi saistīti ar divu rezolūciju ratificēšanu. Tad par katru no rezolūcijām atsevišķi.

Pirmā rezolūcija paredz dzēst Romas statūtu 124. pantu. Pants līdz šim paredzēja iespēju jaunajām Romas statūtu dalībvalstīm deklarēt īpašu septiņus gadus ilgu pārejas periodu, kura laikā tās neatzīst Romas Starptautiskās krimināltiesas jurisdikciju attiecībā uz Romas statūtu 8. pantā minēto noziegumu kategoriju, ja tiek uzskatīts, ka noziegumu ir izdarījis tās pilsonis... vai tās teritorijā.

Šis pants Romas statūtos tika iekļauts, jo statūtu izstrādes nobeiguma posmā atsevišķas dalībvalstis pauda bažas par to, vai to personāls, kas piedalās ANO miera misijās, varētu tikt pakļauts politiski motivētiem kriminālprocesiem. Līdz šim to izmantojušas tikai divas valstis - Francija, kas atsauca savu deklarāciju 2008. gadā, un Kolumbija, kurai pārejas periods beidzās 2009. gadā.

Pārskatot krimināltiesas statūtus, lielākā daļa dalībvalstu lēma par nepieciešamību dzēst šo pantu, kas nu ir paredzēts šajā rezolūcijā.

Otra rezolūcija paredz Romas statūtu 8. pantā izdarīt grozījumus, paredzot par kara noziegumiem atzīt tādu ieroču lietošanu, kuros tiek izmantoti mikrobi vai citi bioloģiski līdzekļi, vai toksīni; tādu ieroču lietošanu, kuru galvenā iedarbība ir miesas bojājumu radīšana ar šķembām, kuras cilvēka organismā nav atklājamas ar rentgena stariem; tādu īpaši konstruētu lāzerieroču lietošanu, kuriem vienīgā kaujas funkcija vai viena no kaujas funkcijām ir nepārejoša redzes zuduma radīšana. Jau šobrīd Romas statūtu 8. pantā par kara noziegumu atzīta dažādu specifisku ieroču, munīcijas, lādiņu, gāzu un citu indīgu vielu lietošana.

Grozījumus, lai papildinātu jau minēto ieroču izmantošanas tvērumu, ierosināja Beļģija, un diskusijās Romas Starptautiskās krimināltiesas dalībvalstu asamblejā lielākā daļa dalībvalstu atbalstīja grozījumu izdarīšanu. Tāpēc tika sagatavoti attiecīgie grozījumi Romas statūtos.

Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. janvāris.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu un tās protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Kolēģi! Vēl viens likumprojekts no Ārlietu komisijas. Šoreiz likumprojekts, kas atbalsta Latvijas valdības mērķi stiprināt Latvijas konkurētspēju starptautiskajā ekonomiskajā sadarbībā.

Latvijas uzņēmumi iziet jaunos eksporta tirgos, veido ciešākas attiecības ar jauniem ekonomiskās izaugsmes līderiem, un Latvijas valsts uzdevums ir nodrošināt tam attiecīgu tiesisku ietvaru un aizsardzību.

Bez savstarpējās konvencijas sadarbība ar līgumslēdzējas valsts investoriem otrā līgumslēdzējā valstī tiek aplikta ar nodokļiem, vienīgi pamatojoties uz otras valsts nodokļiem un normatīvajiem aktiem. Otra līgumslēdzēja valsts var mainīt kā nodokļa likmes, tā apliekamā ienākuma aprēķināšanas kārtību. Pašreizējā situācijā līgumslēdzējas valsts investoriem netiek garantēta zināma nodokļu uzlikšanas noteikumu nemainība ilgākā laika periodā, tāpēc nav precīzi iespējams plānot nedz investīcijas, nedz atmaksāšanos un peļņu.

Papildus tam - kopš Latvija ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ko mēs visbiežāk pazīstam ar anglisko saīsinājumu OECD) dalībvalsts, šādās konvencijās mēs iekļaujam arī normas par Globālā foruma par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā izstrādātā starptautiskā standarta caurskatāmības un informācijas apmaiņas jomā ieviešanu. Tas bez daudziem citiem pasākumiem novērš arī ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī paredz strīdu risināšanas kārtību.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu un tās protokolu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Voika. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir 27. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Likumprojektu izstrādājusi Satiksmes ministrija, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) 2016. gada 11. maija direktīvas par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā un direktīvas par dzelzceļa drošību prasību pārņemšanu.

Uz otro lasījumu tika iesniegti 10 priekšlikumi.

1. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kas paredz papildināt 5.¹ pantu ar jaunām normām. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja tiesībām un pienākumiem. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kas paredz izslēgt 12.² panta astoto daļu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kas paredz precizēt 13.² panta redakciju. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz aizstāt 13.² pantā vārdu “pārvadātāji” ar vārdiem “pieteikuma iesniedzēji”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. priekšlikums (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, mirklīti...! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Nu koncentrējamies, lūdzu, darbam! Kolēģi, lūdzu koncentrēties darbam! Pārtrauciet sarunas! (Starpsauciens.)

S. Riekstiņš. 6. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kas paredz papildināt 34.¹ pantu. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka kārtību, kādā pārvadātājam var izsniegt vienoto drošības sertifikātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pierobežas iecirkņos. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 8. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kas paredz izteikt pārejas noteikumu 47. punktu noteiktā redakcijā. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas nosaka 2020. un 2021. gada finansējuma apmēru Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojam. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 10. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kas paredz, ka Ministru kabinets izstrādā un līdz 2020. gada 1. jūlijam apstiprina šā likuma 5.¹ panta sestajā daļā minēto kārtību, kādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs sniedz norēķinu un uzskaites pakalpojumus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23. janvāris.

Sēdes vadītāja. 23., ja? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23. janvāris.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie tiek sagatavoti.

Kamēr šie rezultāti tiek sagatavoti, vārds paziņojumam deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien, kolēģi! Mēs šajā starpbrīdī dibinām deputātu grupu brīvprātīgā darba veicināšanai. Latvijas Saeima 2016. gadā ir pieņēmusi likumu, ar ko apņēmusies to darīt. Visus interesentus tagad aicinu uz Dzelteno zāli.

Paldies.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Inese Ikstena, Andrejs Klementjevs, Anita Muižniece, Linda Ozola, Ramona Petraviča, Sandis Riekstiņš... ir un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Benhena-Bēkena, Krapāne, Kursīte, Zakatistovs, Puga, Pucens un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Krapāne, Kursīte, Zakatistovs, Puga, Pucens, Geidāns un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Krapāne, Kursīte, Zakatistovs, Puga, Pucens, Ģirģens un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Benhena-Bēkena, Krapāne, Kursīte, Zakatistovs, Puga, Pucens un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Benhena-Bēkena, Krapāne, Kursīte, Zakatistovs, Puga, Pucens un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām ar likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā”. Uz otro lasījumu tika saņemti astoņi priekšlikumi. Sākam izskatīt priekšlikumus.

1. - deputātu Teirumnieka, Kursītes, Kazinovska, Kozlovska un Bondara priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Turpmāk to saukšu par deputātu grupu, ja drīkst.

2. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 3. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 4. - deputātu grupas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 5. - deputātu grupas priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 6. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 7. - deputātu grupas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Un arī 7. - deputātu grupas...

Sēdes vadītāja. 8.!

J. Kursīte. ... kas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 8. priekšlikums arī tiek atbalstīts.

J. Kursīte. Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Kursīte. Šā gada 30. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. janvāris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis mums, komisijai, grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”. Pacentīšos izstāstīt ļoti īsi, jo anotācija ir ļoti gara un pamatīga. Zemkopības ministrija, kas ir atbildīgā, ir aprakstījusi visu, kas saistīts ar šo likumprojektu. Jo, kā zināt, zemes jautājumi, lauksaimniecības zemes jautājumi, vienmēr ir bijuši sensitīvi mūsu valstī.

Lietas būtība. Iestājoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), Latvija apņēmās līdz pagājušā gada 31. decembrim novērst neatbilstības Liberalizācijas kodeksam, ieviest nediskriminējošas normas attiecībā uz visām OECD valstīm. Ņemot vērā, ka esam apņēmušies un organizācijā esam iestājušies, protams, ir jāveic izmaiņas mūsu likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, lai viņš atbilstu... ka visas OECD valstis ir vienādas tiesībās - ka ir tiesības šo valstu gan privātpersonām, gan juridiskajām personām iegādāties zemi mūsu valstī. Patīk mums tas vai nepatīk, tas ir jāpilda, un līdz ar to Zemkopības ministrija ir izdarījusi šos grozījumus minētajā likumā, lai tas tā varētu turpmāk notikt.

Komisija ir likumprojektu atbalstījusi pirmajā lasījumā, un aicinu jūs, deputāti, atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Dūklavs. Priekšlikumu iesniegšana - līdz 30. janvārim... šī gada.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. janvāris.

Lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 423/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2020. gada 29. janvārim”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 423/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2020. gada 29. janvārim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 546/Lp13)”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 546/Lp13)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 10 522 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par zāļu un medikamentu PVN samazināšanu līdz 5 %” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! 2019. gada 10. oktobrī Saeima saņēma 10 522 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Par zāļu un medikamentu PVN samazināšanu līdz 5 %”.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija divās sēdēs izskatīja tai nodoto kolektīvo iesniegumu, kurā tika aicināts samazināt PVN likmi zālēm un medikamentiem līdz pieciem procentiem. Komisija uzklausīja kolektīvā iesnieguma iesniedzēju pārstāvi, kura norādīja, ka Latvijas iedzīvotājiem nepietiek finansējuma nepieciešamo medikamentu iegādei un ka arī valstij ir zaudējumi, ja iedzīvotāji slimības neizārstē laikus.

Komisija lūdza Veselības un Finanšu ministrijas viedokli par to, kādi varētu būt efektīvi mehānismi zāļu cenu samazināšanai, kā arī atzinumu par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanas fiskālo ietekmi uz valsts budžetu. Iepazīstoties ar Finanšu ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvju viedokļiem, komisija vienbalsīgi nolēma, ka jautājums ir skatāms daudz plašākā kontekstā.

Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 522 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par zāļu un medikamentu PVN samazināšanu līdz 5 %” turpmāko virzību” ar uzdevumu Ministru kabinetam līdz šā gada 1. jūnijam sagatavot koncepciju par zāļu finansiālo pieejamību.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 522 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par zāļu un medikamentu PVN samazināšanu līdz 5 %” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību”.

Kalniņa kungs, vai jūs runāsiet iesniedzēju vārdā? (Dep. O. Ē. Kalniņš: “Jā!”)

Iesniedzēju vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ir teiciens - lai saglabātu brīvību, par to ir jācīnās katru dienu. To pašu varētu teikt par taisnību, it īpaši vēsturisko taisnību.

Šodien mums ir iespēja vēlreiz aizstāvēt Latvijas godu. Šis dokuments ir ticis sagatavots, ņemot vērā pēdējā laikā izskanējušos Krievijas amatpersonu tendenciozos un nepatiesos paziņojumus par Otrā pasaules kara vēsturi, tai skaitā noliedzot Latvijas prettiesiskās okupācijas un aneksijas faktu un mēģinot mazināt starptautiski nosodītā Molotova-Ribentropa pakta nozīmi Otrā pasaules kara izraisīšanā.

Es neatkārtošu Krievijas tiražētos melus, vien piebildīšu, ka Latvijas parlamentam ir jāturpina sniegt savu ieguldījumu objektīva vēstures skaidrojuma veidošanā. Nedrīkstam atstāt vēsturi tikai vēsturnieku ziņā, kā to savā propagandā atkārto Krievija. Ir jākopj savas valsts vēsture, ir jāredz kopsakarības un jāspēj tās skaidrot precīzā valodā starptautiskajiem partneriem.

Krievijas īstenotais politiski motivētais revizionisms nav pieņemams nedz mums, nedz citām mūsu reģiona valstīm. Un tāpēc informējam par to un aicinām starptautisko sabiedrību pievērst tam uzmanību un vērtēt šos Krievijas centienus kritiski. Starp citu, ne tikai Baltijas valstis, bet arī Polija tiek apmelota šajās ziņās no Maskavas.

Divi totalitārie režīmi - nacionālsociālistiskā Vācija un komunistiskā Padomju Savienība - 1939. gada 23. augustā, pārkāpjot starptautisko tiesību normas, vienojās savstarpēji sadalīt interešu sfēras Centrālajā un Austrumeiropā, noslēdzot Molotova-Ribentropa paktu un tā slepeno papildu protokolu, tādējādi izraisot Otro pasaules karu.

Šogad aprit 80 gadi kopš 1940. gada 17. jūnija, kad Padomju Savienība prettiesiski okupēja un anektēja Latviju. 8. maijā aprit 75 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā un nacionālsociālistiskās Vācijas kapitulācijas, kas tomēr nenoveda pie Latvijas atbrīvošanas. Tā vietā Latvija tika pakļauta citas totalitārās varas - Padomju Savienības - atkārtotai okupācijai.

Tie ir vēstures fakti. Noliedzot tos un sagrozot tos, tiek maldināta starptautiskā sabiedrība, relativizēti padomju totalitārā režīma pastrādātie noziegumi un radīts apdraudējums starptautiskajai kārtībai. Šāda rīcība ir nepieņemama ne tikai totalitārisma upuru piemiņas vārdā un objektīva vēstures skaidrojuma nepieciešamības dēļ, bet arī tādēļ, ka šādi Krievijas Federācija vēršas pret Latvijas valstisko nepārtrauktību - mūsu konstitucionālajiem pamatiem.

Krievijas Federācijai kā bijušās Padomju Savienības tiesību un saistību pārņēmējai ir jāatzīst Latvijas okupācijas un prettiesiskas aneksijas fakts un jāatsakās no politiski motivēta revizionisma un vēstures sagrozīšanas.

Aicinu atbalstīt šī paziņojuma projektu šodien šajā sēdē un nodot šīs ziņas starptautiskajai sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Paldies kolēģiem par sagatavoto Saeimas lēmuma projektu. Un, protams, vajag nedaudz ieskicēt to kontekstu, kādēļ šis lēmuma projekts šodien nonācis Saeimas darba kārtībā.

Aizvadītā gada beigās Krievijas prezidents Vladimirs Putins pauda ļoti asu kritiku par Eiropas Parlamenta rezolūciju, kārtējo reizi noliedza PSRS vainu Otrā pasaules kara izraisīšanā, kā arī centās daļu atbildības par šīs 20. gadsimta traģēdijas izraisīšanu novelt uz Poliju - valsti, kuru līdz ar citām Otrajā pasaules karā divu totalitāro režīmu ambīcijas saplosīja līdz nepazīšanai.

Aizvadītā gada jūlijā Maskavā tika organizēti tā saucamie Baltijas valstu atbrīvošanas salūti, arī Rīgā. No Krievijas amatpersonām, arī vēstnieka, pat saņēmām 9. maijā apsveikumus.

Baltijas valstu okupācijas noliegums ir ne vien retorika, bet oficiāla Krievijas kā PSRS tiesību mantinieces pozīcija. Pie šī cinisma un bezkaunīgajiem mēģinājumiem pārrakstīt vēsturi no Krievijas puses... diemžēl... mēs saskaramies, un jau ir pierasts. Vārdu salikums “vēstures pārrakstīšana”, par ko runājam šī paziņojuma projekta kontekstā, ironiskā kārtā ir neatņemama Krievijas politiskās retorikas sastāvdaļa. To kā apsūdzību izkliedz ik reizi, kad kāds iedrošinās norādīt uz PSRS noziedzīgajām darbībām.

Laikā kopš PSRS sabrukuma Krievija nav spējusi izvērtēt un nosodīt PSRS laika totalitāro pagātni. Tieši otrādi - komunisma nosodīšanas mēģinājumi tiek uztverti kā mēģinājumi vērsties pret Krieviju kā valsti. Līdzīgi kā PSRS laikā, arī šodienas Krievijā vēstures jautājumi tiek uztverti kā ideoloģiskas cīņas sastāvdaļa. Ne velti Krievijas tautiešu portālā Russkie.org ir atsevišķa rubrika “Cīņas par vēsturi”.

Vēsture tiek uztverta kā resurss, ko apstrādāt, lai veidotu jaunas vērtības, jaunas patiesības un uzskatus. Vienpusējā, starptautiski neatzītā Krievijas agresīvi virzītā vēstures interpretācija tiek izmantota kā instruments, lai leģitimizētu Krievijas militāro agresiju Ukrainā.

Ukrainas gadījums ir piemērs, ka Krievijā pastāvošā interpretācija par Ukrainas vēsturi ilgus gadus tika vispirms izmantota informatīvajā telpā miera apstākļos, lai 2014. gadā iedarbinātu jau militāriem mērķiem. Krievijas propagandas mašīna smagi strādāja, lai mēģinātu pozicionēt Eiromaidana demonstrācijas kā rietumvalstu organizētu neonacistu apvērsumu. Okupētajā Krimā Krievija atkārto Otrajā pasaules karā varu veiktos noziegumus, iesaucot okupētās zemes iedzīvotājus dienestā savos bruņotajos spēkos, tā pārkāpjot ceturto Ženēvas konvenciju. Notiek mēģinājumi ar vēstures sagrozīšanu “normalizēt” kara noziegumus.

Kremļa kontrolētie mediji joprojām regulāri stāsta par fašistu spēkiem, kas apdraud Krievijas un krievu drošību no dažādām pusēm, un Maskava tiek pozicionēta kā vienīgais pretspēks šiem fašisma uzliesmojumiem. Tiek virzīti varoņsāgu cienīgi sižeti, kas pamatoti mītiskā, no jebkādas atbildības niansēm un faktoloģijas attīrītā, varonīgā vēsturē.

Krievijas centieni virzīt savu versiju par vēsturi nedrīkst palikt bez atbildes, jo diemžēl gan sarežģīto vēstures norišu, gan ikdienišķās Krievijas informācijas telpas interpretāciju plūsmas dēļ pat Latvijā šodien ir pietiekami daudz cilvēku, kuri apšauba vispāratzītus vēstures faktus. Ir runa par objektīvu zināšanu uzturēšanu, par kopēju izpratni par mūsu pagātni.

Latvijas iekļaušana Padomju Savienībā bija pretlikumīga. Tā bija okupācija, kas turpinājās 50 gadus. Mums nevienam nav jāpierāda šie fakti. Mūsu valstisko pēctecību neviens nevar apšaubīt, un mūsu vēstures traktējums nekādā veidā nav atkarīgs no Krievijas, jo tas ir balstīts faktos, nevis izdomātā, no patiesības attīrītā vēsturē.

Kopš neatkarības atgūšanas mēs esam vēlējušies veidot konstruktīvas, cieņpilnas un vienlīdzīgas kaimiņattiecības, bet ir grūti runāt par abpusēju cieņu, ja viena puse noliedz šodienas realitāti un ceļu, kā pie tās nonācām.

Krievija cer, ka starptautiskā sabiedrība kādā brīdī pagurs un vienkārši samierināsies kā ar tās virzīto vēstures versiju, tā arī ar Krievijas militāro agresiju un ekspansiju un pieņems Kremļa versiju kā jauno realitāti. Laikā, kad Krievija tik agresīvi tiecas pārrakstīt vēl dzīvā atmiņā esošu vēsturi, mazgāt rokas no jebkādiem vēstures traipiem un atjaunot savu mesiānisko apziņu par savu vietu starptautiskajā vidē, ir svarīgi atgādināt šķietami vispārzināmo un patieso. Pret Kremļa virzīto alternatīvo vēsturi jāizturas tieši tāpat kā pret citām bieži izsmietām sazvērestības teorijām. Pret vēstures sagrozīšanu jāvēršas mērķtiecīgi, pretī sniedzot faktus. 20. gadsimta vēsture ir sarežģīta, un nevienai valstij, savu politisko mērķu vadītai, nav tiesību mērķtiecīgi manipulēt ar notikumiem, tā izvēršot tās sāpīgās mācības, kuras aizmirst mēs nedrīkstam nekad.

Līdz ar to, godājamie, cienījamie deputāti, aicinu atbalstīt Saeimas lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Šogad 1. janvārī, no rīta ieraugot jaunās degvielas cenas, man pirmā doma bija - drīz būs Putin! Jo visu pagājušo gadu premjers Kariņš visai... visiem Latvijas iedzīvotājiem stāstīja, ka nekādi nodokļi netiks celti. Un tad katrs Latvijas iedzīvotājs 1. janvārī no rīta redz tās jaunās degvielas cenas, un viņš domā... es te laikam pat nevaru pateikt, ko viņš domā, jo viņš... liela daļa, ko viņš domā, - tas, visticamāk, nebija valsts valodā, bet pat, iespējams, Putina valodā.

Nu, skaidrs, kas tad notiks tālāk. Jāsauc palīgā Putins. Kaut kā jau jānovērš tā cilvēku uzmanība. Man jāatzīst, ka, kolēģi, man ir pārsteigums, ka šodien ir 16. janvāris: kāpēc tad jūs turat tik ilgi, jums tas viss tik daudz laika prasījis? Laikam nespējāt pielauzt Nacionālo apvienību, lai viņi iesniegtu šo rezolūciju. Acīmredzot pat Nacionālā apvienība uzskatīja, ka pēdējā laikā, nu, tas drusku... kaut kā pārāk daudz tā Putina, ja. Jo pavisam nesen... man šķiet, ka Kola kungam bija karte... rezolūcija, kas tur bija... par Krim naš, kaut kas tāds, ja. Nu, bet tad laikam atnāca ziņas par to, kas notiek tranzīta jomā, par kritušos kravu apgrozījumu, par plānoto darbinieku atlaišanu “Latvijas dzelzceļā”. Nu, te jau, paši saprotat, bez Putina... bez Putina nu nekādi nav iespējams! (Dep. R. Kols: “Par vēsturi runā!”) Un mēs taču... kolēģi, mēs to visu saprotam. Un mēs pret notiekošo izturamies ar izpratni.

Tagad daži vārdi par vēsturi, kolēģi.

Punkts pirmais. Cik es sapratu, daži cenšas radīt tādu naratīvu, stāstu, ka tieši PSRS... un ka vēl jo vairāk tieši Molotova-Ribentropa pakts bija tas, kas izraisījis Otro pasaules karu. Citiem vārdiem, ja nebūtu Molotova-Ribentropa pakta, tad nebūtu arī Otrā pasaules kara. Tātad Hitlers vienkārši pateiktu: “Okay, nekāds Lebensraum austrumos mums nav vajadzīgs! Atriebties Francijai un Anglijai... Lielbritānijai par sakāvi Pirmajā pasaules karā - arī tas mums nav vajadzīgs.” Un tā tālāk. Un viss! Viss tad ar to arī beigtos. Jūs, protams, varat mēģināt veidot šādu stāstu, bet tas tikai kaut ko liecinās par... par intelektu, ja.

Punkts otrais. Lai labāk izprastu vēsturi, vērts uzdot jautājumu - a kā būtu, ja būtu? Ja jūs tiešām vēlaties saprast vēsturi. Piemēram, kā būtu, ja PSRS neokupētu Baltijas valstis? (Dep. R. Kola starpsauciens.) Vai tad Baltijas valstis vienkārši dzīvotu mierā līdz šai dienai? Hitlera Vācija atteiktos no visām savām ambīcijām austrumos, no Lebensraum vāciešiem? (Dep. J. Iesalnieks: “Hitlers bija Staļina sabiedrotais!”) Es domāju, ka šādi domāt būtu naivi. Kāds secinājums? Kas notiktu? Vai mēs šodien runātu par Vācijas okupāciju? Vai nu Baltijas valstis brīvprātīgi pievienotos Hitlera Vācijai... un tad kļūtu par sabiedrotajiem kā Rumānija? Un tad, visticamāk, mēs šodien vispār nerunātu par šo vēstures posmu, ja? Mēs, protams, nekad neuzzināsim atbildi uz šiem jautājumiem. Bet, ja jūs tiešām vēlaties saprast, izprast vēsturi, tad šādus jautājumus uzdot, manuprāt, ir ļoti vērtīgi, jo īpaši mazajām valstīm tiešām saprast vēsturi ir ļoti svarīgi. (Dep. R. Kols: “Pasaki, ka ir bijusi okupācija! No tribīnes!”)

Bet, labi, kā es jau teicu, es... mēs visi lieliski saprotam, ka tas nav par vēsturi, tas nav par mēģinājumu saprast vēsturi. Mēs saprotam, kāpēc te notiek tas, kas te notiek. Februārī, iespējams, Latviju iekļaus tā saucamajā pelēkajā sarakstā. Vajadzēs saukt palīgā Putinu. Pēc tam valdība sāks mikrouzņēmumu nodokļa likvidāciju - atkal vajadzēs saukt palīgā Putinu.

Augsti godātie koalīcijas deputāti! Uzdodiet sev jautājumu - ko jūs darītu bez Putina? (Starpsaucieni. Dep. R. Kols: “Labāk tu pajautā savā frakcijā!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

“Vai tu tici ar, ka zeme griežas?” teica kāds pabailīgs vecītis “Mērnieku laikos”. Nu šajā gadījumā šis pabailīgums runāt par to, ka Hitlera-Staļina pakts izraisīja Otro pasaules karu, liecina par to, ka (Starpsauciens.)... liecina par to, ka ir nevēlēšanās novērtēt to, ka šis Hitlera-Staļina pakts ir bijis prettiesisks. Un galvenā, man liekas, Saeimas rezolūcijas jēga ir tā, ka mēs pasakām, ka Hitlera-Staļina pasaules pārdale veicināja agresiju pret suverēnām valstīm un rezultātā tās tika okupētas, anektētas, to iedzīvotāji - iznīcināti. Šī ir prevencija nākotnei, lai agresiju pasaulē nepieļautu pret neatkarīgām, suverēnām valstīm.

Līdz ar to nonivelēt līdz kaut kādām benzīna cenas pacelšanām šīs svarīgās tiesiskās lietas ir apmēram tāpat kā 1939. gadā nacistiskā Vācija teica: “Nu, lai krievi ņem to Baltiju. Mums viens ešelons ar degvielu ir svarīgāks, lai mēs nostiprinātos.”

Izvērtēsim tieši šīs juridiskās sekas Hitlera-Staļina paktam un skaidri vēstīsim pasaulei savu nostāju, lai nepieļautu starptautisko tiesību pārkāpumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Noklausoties iepriekšējā runātāja Dombrovska kunga teikto, varētu saprast, ka Padomju Savienībai nav nekāda sakara ar Otrā pasaules kara izraisīšanu. Atcerēsimies, ka pēc Pirmā pasaules kara, kad vērmahtam bija noteikti stingri ierobežojumi, man liekas, jūs ļoti labi zināt, Dombrovska kungs, kurā vietā trenējās Vācijas lidotāji. Padomju Savienībā viņiem speciāli tika izbūvēti aerodromi, kur trenēties. Kurā vietā trenējās Vācijas tankisti? Padomju Savienībā! Kurā vietā trenējās vērmahta ķīmisko ieroču vienības? Padomju Savienībā! Kāpēc vērmahtam un ķīmisko ieroču vienībām vajadzēja trenēties šeit? Tāpēc, ka tikai Padomju Savienībai bija milzīga pieredze gāzu pielietošanā pret mierīgajiem iedzīvotājiem - pilsoņu karā... Sarkanā armija. Antonovs, citas zemnieku sacelšanās... Viņi visi tika indēti ar gāzēm, tāpēc ka tie zemnieki slēpās mežos.

Īzaks Bergs... kā raksta Aleksandrs Solžeņicins savā darbā “200 gadu kopā”, Īzaks Bergs, Maskavas NKVD apgabala saimnieciskās daļas vadītājs, 1937. gadā izgudroja pirmo gāzes automobili pasaulē, lai nebūtu jāved cilvēki uz Lubjanku un viņi jāšauj - tas taču ļoti apgrūtinoši... viņš izgudroja, ka furgonos, kur pārvadā maizi, ievadot gāzes caurules, šis jautājums tiek atrisināts. Aizvedot uz poligonu, tie cilvēki visi jau ir miruši. Īzaks Bergs, Maskavas NKVD.

Vācijas gestapo vairākas delegācijas ieradās Padomju Savienībā, kur NKVD iepazīstināja ar Padomju Savienības koncentrācijas nometņu ierīkošanu.

Protams, nekāda sakara nav ar Padomju Savienību!

Bet visinteresantākie ir Latvijas vēstures notikumi. Tātad 17. jūnijs - mēs visi zinām... Bet mēs maz zinām par to, ka PSRS aizsardzības tautas komisārs Semjons Timošenko izdeva pavēli, ar kuru jau naktī no 10. uz 11. jūniju (1940. gadā) Ļeņingradas kara apgabalā tika izsludināta trauksme. Un jūras kara flotei bija jāaplenc Baltijas valstu ostas, sagatavojoties iebrukumam, bet gaisa spēkiem bija jāpatrulē neitrālajā joslā, aiz Baltijas valstu robežām, notriecot jebkuru lidmašīnu gadījumā, ja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdības mēģinātu ar lidmašīnu bēgt uz Zviedriju vai Somiju.

12. janvārī notika PSRS iemīļotais gadījums. Tātad - no padomju karakuģa apšaudīja lidmašīnu... pasažieru lidmašīnu Tallina-Helsinki, notrieca “varonīgi”, un bojā aizgāja 12 pasažieri. Kura, interesanti, pēc kārtas tā ir, ja mēs sāktu skaitīt, cik PSRS ir notriekusi pasažieru lidmašīnu? Šī slepkavība notika 12. jūnijā. Varbūt mums vajadzētu uzcelt pieminekli tur, kur tagad stāv tas... “atbrīvotājiem” tas piemineklis? Tā ka es domāju... aicinu atbalstīt šo rezolūciju un pārtraukt to melu straumi, un vienmēr starptautiskajās sanāksmēs atgādināt PSRS noziedzīgo darbību, kur uzpumpēja Vāciju atbilstoši draudzības līgumiem tajā laikā, pretēji starptautiskajiem nolīgumiem. Un tas ir tikai viens no kādiem pārdesmit vai simts starptautiskajiem līgumiem, kuriem Padomju Savienība vienmēr ir uzspļāvusi, tāpat kā Budapeštas nolīgumam attiecībā uz Ukrainu un citiem. Bet vēsturi ir vērts atcerēties, lai, slēdzot kārtējo nākošo līgumu, mēs nebūtu tik naivi un lai pie šādas sistēmas mēs nelolotu muļķīgas ilūzijas.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēsture var likties tāla, neaktuāla, ja vien mums blakus nebūtu valsts, kura uzbrūk saviem mazākajiem kaimiņiem, atņem tiem teritorijas... un ja tā nemotivētu to visu ar vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu. Putins šodien pārmet Polijai, ka tā ir vainīga Otrā pasaules kara izraisīšanā. Polijai, kurai uzbruka Vācija un kurai uzbruka PSRS, un poļiem, kuri - desmitiem tūkstošu! - tika nogalināti Aušvicā un Katiņā. Poļi, izrādās, paši ir vainīgi un paši ir izraisījuši Otro pasaules karu. Šāda Putina retorika ļoti sāk līdzināties tai retorikai, kas bija 30. gados Hitleram, kurš arī vainoja Pirmā pasaules kara izraisīšanā ebrejus. Mēs ļoti labi zinām, kas sekoja šai vēstures interpretācijai un kur tā noveda Vāciju un Eiropu.

Kopš 2014. gada Ukrainā, faktiski Eiropas centrā, Krievija ir nogalinājusi 13 000 cilvēku un pamatojusi to ar cīņu pret Ukrainas fašistiem, no kuriem esot bijusi jāglābj pirmām kārtām Krima un pēc tam - Austrumukraina.

Jau piecus gadus Krievijas propagandas mašīna gādā, lai asinsizliešana Ukrainā turpinātos. Maskava kurina naidu un tiražē melus, un meli par vēsturi tur spēlē vienu no galvenajām lomām. Krievijas meli par vēsturi šodien ir izmērāmi ar konkrētu upuru skaitu. Un šis skaits turpinās augt arvien lielāks un lielāks, un ne tikai Ukrainā, ja meli netiks atspēkoti.

Pagājušonedēļ Polijas parlaments pieņēma rezolūciju, kas nosodīja Kremļa vēstures naratīvu. Tā bija reakcija uz Putina runām, tostarp, kur nosauca Polijas pirmskara sūtni par antisemītu... par to, ka viņš esot atbalstījis Vācijas ebreju pārvietošanas plānus 1938. gadā. Pirms holokausta patiešām Hitlera plāns bija ebrejus vienkārši izsūtīt no valsts, taču šis plāns nerealizējās, jo neviens negribēja šos cilvēkus ņemt pretī. (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.) Un Latvija toreiz bija viena no pasaulē retajām valstīm, kas deva patvērumu no Vācijas bēgošajiem ebrejiem. Padomju Savienība, kuru tagad attaisno Putins, toreiz atteicās to darīt un nepieņēma ebrejus, un to Putins, dabiski, tagad nepiemin. Tā vietā mēs šodien dzirdam no Maskavas, ka Baltijas valstis esot vainojamas gan holokaustā, gan sadarbībā ar nacistisko Vāciju. Nebrīnīšos, ja drīz līdzīgas apsūdzības mēs dzirdēsim arī attiecībā uz Baltkrieviju.

Ir pilnīgi skaidrs, ka melus par Otro pasaules karu un PSRS lomu tajā Putina režīms izmanto, lai leģitimizētu savu varu, lai radītu ienaidniekus, fašistus tuvējā pierobežā, lai ar tiem cīnītos, mobilizētu krievus un turpinātu turēties pie varas. Ja fašistu nav, tos izdomā vai samaksā Sputņikam, kas tos atrod. Putina režīmam tas ir izdzīvošanas jautājums. Tam visam varētu arī nepievērst tik lielu uzmanību šodien, ja vien Latvija līdztekus Ukrainai nebūtu šīs Putina spēles objekts. Un šajā situācijā ir tikai trīs iespējas. Vai nu piedziedāt Kremlim, kā to dara ne viens vien diemžēl arī latviešu segmentā... diemžēl; otra iespēja - nedarīt neko, nerunāt par vēsturi, lai - nedod Dievs! - nešķeltu sabiedrību; un trešā iespēja - pretoties Kremļa naratīvam un atspēkot melus. Pēdējo ceļu iet Polija un Ukraina, un nešaubos, ka arī mūsu valstij ir jārīkojas tāpat.

Aicinu atbalstīt rezolūciju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. (Dep. J. Iesalnieks: “Ko vēstniecība būs uzrakstījusi?”)

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es šodien nevēlos runāt par traģiskajiem vēstures jautājumiem, jo tos savlaicīgi nosodīja gan PSRS demokrātiski ievēlētajā deputātu kongresā, kur uzstājās cilvēks no Latvijas Mavriks Vulfsons, kurš pirmais atspēkoja visas spekulācijas par Molotova-Ribentropa paktu. Pēc tam par to bija Augstākās padomes deklarācijas, vairākas Saeimas deklarācijas.

Bet diemžēl šobrīd mēs redzam diezgan konjunktūras apstākļos rakstītu dokumentu, kur nav rezultējošās daļas. Es nesaredzu no priekšlikuma konkrētus secinājumus, kas ir jādara Latvijas valstij, kas ir jādara Saeimai. Varbūt ar šo deklarāciju jūs gribat palielināt subsīdijas Latvijas vēsturniekiem, lai vairotu grāmatu skaitu, lai doktoranti strādātu arhīvos. Man ir konkrēta pētnieka, teiksim tā, pieredze, un es arhīvos redzu tikai vecu... teiksim tā... vecuma cilvēkus (kuri pēta savu senču radurakstus), nevis studentus vai doktorantus.

Latvijā nav pārraides par vēsturi televīzijā. Diemžēl mums arī nav tādu grāmatu, kuras būtu pieņemamas plašai auditorijai. Latvijā izdotās grāmatas ir ar ļoti mazu tirāžu un ļoti dārgas. Neviens, teiksim tā, no studentiem tās nevar atļauties.

Ja deputātiem ir tāda vēlme parunāt par vēstures jautājumiem, lūdzu, dariet to kaut kādā apakškomisijā, kuru, teiksim tā, var dibināt Ārlietu komisijas ietvaros. Un es arī labprāt tur varētu piedalīties. Bet, man šķiet, šis jautājums nav vērtīgs apspriešanai Saeimas sēdē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Jā, kolēģi! Paldies Kiršteina kungam par... nē, jūsu erudīcija... man ir tiešām liela cieņa tam visam.

Bet pirmām kārtām es neteicu, ka... tā teikt, ka PSRS nebija absolūti nekādas lomas attiecībā uz visiem tiem notikumiem, kas bija Otrais pasaules karš. Es domāju, kaut ko tādu nebūtu iespējams pateikt ne par vienu no lielajiem spēlētājiem. Tā pati Lielbritānija, Francija... Nu, tomēr ir bijuši līdzdalībnieki tam, kas notika ar Čehoslovākiju vēl pirms Molotova−Ribentropa pakta, vai ne?

Un, ja jūs gribētu sākt, teiksim, argumentēt ar tādiem, tā teikt... kurš un kā trenējas un kas kam palīdzējis, tad jums vajadzētu būt gatavam būt konsekventam un, piemēram... nu, paņemsim samērā nesenus notikumus. Piemēram, tas, kas tagad notiek Tuvajos Austrumos un Afganistānā. Teiksim, kas tad trenējis visus vai lielu daļu no šiem cilvēkiem? Nu, tās bija pašas ASV, kas... nu ko jūs tagad... kas trenēja visus tos, ar kuriem pēc tam karoja, un kas radīja nestabilitāti Tuvajos Austrumos... Tagad ejiet līdz galam un iesniedziet rezolūcijas absolūti par katru šādu gadījumu vēsturē - kurš kuru ir trenējis, kam palīdzējis un ko tas pēc tam ir izraisījis. Jūs varat to darīt. Es tikai saku, esiet konsekvents! Nu tad ejiet pret visiem tiem, kas kaut kā kaut kur līdzdarbojās, palīdzēja un tā tālāk.

Tālāk, kolēģi! Jūs... Jautājums - ar ko jūs īsti nodarbojaties un ko jūs vēlaties ar to panākt? Jo es te redzu diezgan lielā mērā tādu vēstures izpratni (ja to var nosaukt par izpratni), kas ir apmēram tāda: “Nu, mēs, tā teikt, maza valsts, mēs te dzīvojam, nevienam, tā teikt, netraucējam. Te ir atnācis kāds lielais pūķis... lielas valsts. Mūs okupēja. Kāpēc, kā? Mēs īsti nesapratām.”

Nu, šādi, protams, var uztvert vēsturi. Bet, ja jūs šādi to uztverat un turpināsiet uztvert, nu tad... Jūs īsti neko nesapratāt, kas un kāpēc notiek pasaulē. Un tas nozīmē, ka tas droši vien atkārtosies vēlreiz. Jo, kā es jau teicu... jo tas nozīmē, ka jūs neko nesapratāt par lielvalstu uzvedības modeļiem, motīviem un tā tālāk. (Dep. A. Zakatistovs: “Vjačeslav, kas atkārtosies? Tu draudi ar okupāciju?”)

Bet pats galvenais, kolēģi. Jums... Cienījamā koalīcija, jums tagad... jums citu problēmu valstī nav? (Dep. A. Zakatistovs: “Kas tieši atkārtosies?”) Jums tranzīta nozare ir uz pazušanas sliekšņa. Un jūs ko darāt? Jūs te runājat par to, kurš ko... par vēstures interpretācijām. (Dep. R. Kols: “Vjačeslav, tu nožēlojams paliec!”) Tas tiešām ir nožēlojami! (Starpsaucieni.)

Bet tā labā ziņa ir tā, ka viss, kas notiek valstī, šobrīd ir valdošās koalīcijas atbildība. Un, ja jūs domājat, ka jūs varat, piesaucot Putinu (Starpsauciens: “Tu pats piesauci!”)... nu, jūs to varat darīt katru dienu - pieņemt rezolūciju... ka jūs ar šo spēsiet atrisināt valstī pastāvošās objektīvās un ļoti smagās problēmas, - nu tad, lūdzu, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Drusku radās priekšstats, ka mēs kaut ko jaunu uzzinām par to, ko Vladimirs Putins domā par Otro pasaules karu vai, teiksim, par Padomju Savienību kā tādu. Un mēs taču zinām, ka, viņa uzskatos, lielākā ģeopolitiskā katastrofa 20. gadsimtā ir PSRS sabrukums. Mēs taču katru reizi, kad dzirdam Krievijas himnu, tie, kas manas paaudzes un vecāki, zinām, no kā tad šī melodija ir nākusi. Kas te ir tāds īpaši jauns? Nu, manuprāt, absolūti nekas.

Mēs varam uz šādas nots katrā Saeimas sēdē kādu rezolūciju pieņemt. Un tai būtu absolūts pamats, vai ne? Tikai - vai tam būtu jēga?

Un es aicinātu padomāt par vienu lietu. Putinu mēs pilnīgi noteikti neizmainīsim, bet neviens režīms vai vara nav mūžīga. Mums būtu vairāk jādomā par to, kā mēs uzrunājam Krievijas demokrātiskos cilvēkus. Galu galā - tos pašus cilvēkus, kas 1991. gada augustā sagrāva PSRS. Tie bija viņi lielā mērā. Izšķiroši! Un arī mēs kļuvām par neatkarīgu valsti. Un katru reizi... lai kāds arī būtu šobrīd Krievijas vadītājs... uzbrūkot Krievijai vai sakot kaut ko par Krieviju, domādami par Putinu, mēs tomēr sakām par viņiem visiem. Un tas jau, protams, ir sarežģītāks uzdevums. Bet tā bija tikai tāda retoriska piebilde.

Es galvenokārt... Kāpēc es uzkāpu...? Es saprotu, ka mēs šo paziņojumu pieņemam tā kā... nu, vairāk kontekstā ar to... Tā gan laikam ir inovācija no Vladimira Putina puses - tur tieši par Polijas lomu... To es arī nebiju dzirdējis - šādu pagriezienu. Citādus visādus es biju dzirdējis, šo - ne. Nu, mēs savā ziņā šobrīd atbalstām Poliju, ja tā var teikt.

Par ko es esmu absolūti “par”? Polija ir jāatbalsta, un Polija vispār mums visiem jāuztver kā, manuprāt, mūsu, Baltijas un Latvijas konkrēti, lielākais sabiedrotais - no visiem apstākļiem, it īpaši drošības apstākļiem. Jo pilnīgi skaidrs, ka, ja mūsu galā, nedod Dievs, vēl kādreiz ģeopolitiski pasaule satumstu, tad es teiktu tā: Polija ir pirmā valsts, uz kuru var paļauties... ne tikai uz paziņojumiem, bet arī uz praktisku rīcību. Otrā droši vien ir Somija. Tās ir valstis, kuras par savu neatkarību ir karojušas, un mēs zinām, ar ko karojušas. Mūsu aizsardzības spējas būtu jāorientē uz šo sadarbību. Es neesmu pārliecināts, ka lielie onkuļi NATO visi nāks mums palīgā. Bet par to, ka Polija un Somija karos, - pilnīgi noteikti. Polijas nostāja arī Ukrainas jautājumā, starp citu, praktiska nostāja, es domāju, bija viens no lielajiem dzinuļiem, kāpēc varbūt šī karadarbība apstājās Donbasā, nevis gāja tālāk. Tā ka tādā ziņā okay! Bet ko es gribēju, galvenais, pateikt? Ja mēs gribam... un pareizi darām, ka atbalstām Poliju, tad neba galvenais, kas mums jādara, ir... par Vladimira Putina izteikumiem. Piedošanu, ar to poļi tiks galā paši, bet drīzāk mums vajadzētu, kā lai saka... ja atbalstām, tad atbalstām daudz būtiskākos jautājumos, kur Polijai mūsu atbalsts ir vajadzīgs. (Dep. R. Kols: “Tas nav tikai par Poliju!”) Tajā brīdī, kad Eiropas Savienības vecās valstis mēģina uzlikt sankcijas Polijai par tās neatkarīgo politiku, - tas, lūk, būtu brīdis, kur mums kā valstij no pirmās līdz pēdējai dienai būtu jāaizstāv Polija. (Dep. R. Kols: “To mēs arī darām!”) Es nezinu, kas tas “mēs”, bet (Dep. R. Kols: “Eiropas lietu komisija!”)... jā, jā, bet mēs esam visi valsts. Tad, kad Latvija aizstāvēs Poliju tur, kur tiešām Polijai tas ir būtiski, es domāju, ka tad mēs būsim kaut ko paveikuši.

Šodien mēs paužam vēl vienu paziņojumu. Es balsošu “par”, bet es aicinātu būt reālpolitiskiem un darīt lietas tur, kur mēs varam izdarīt, nevis vienkārši kārtējo reizi skaļi runāt un paust rezolūcijas par visiem zināmo Vladimiru Putinu un visiem zināmo viņa interpretāciju par Otro pasaules karu un Padomju Savienību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Dažkārt es brīnos, ka tieši Rīgā ir izvietots NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kuram ir jādarbojas pret dažādiem hibrīdkara apdraudējumiem, informācijas apdraudējumiem, ja mēs pat no Saeimas tribīnes varam dzirdēt Kremļa naratīvus labāk nekā pa Krievijas televīzijas kanāliem. Nu, Vjačeslava Dombrovska uzruna ir tiešām tāda, ko var iespiest grāmatās, pārtulkot angļu valodā un ar komentāriem izsūtīt visai pasaulei. Viens pēc otra, viens pēc otra! Nerunāsim par vēsturi, rezultātā dabūsim iespēju eksportēt šprotes, labāku tranzītplūsmu un lētāku degvielu. Nerunāsim par vēsturi, jo natovci un amerikāņi - tie ir riebekļi, tie tur citās valstīs kaut ko dara. Un šādas frāzes, jā, nožēlojami ir dzirdēt no mūsu bijušā izglītības... ekonomikas arī laikam... ministra.

Tiešām es aicinu pieņemt šo lēmuma projektu. Protams, tas neatrisinās problēmu, ka Krievija cenšas regulāri pārveidot vēsturi... kā tā norisinājās Otrajā pasaules karā. Tas nemainīs to, ka Krievija arī turpmāk būs nožēlojami gļēva valsts un neatbildēs par pagātni. Ja mēs tiešām paskatāmies uz darbu, ko izdarīja totalitārā režīma izpētes komisija, kas aprēķināja arī totalitārā režīma nodarītos zaudējumus Latvijas valstij, tad ticiet man, tas, kas uzdeva šo retorisko jautājumu - bet kas tad būtu noticis ar Latviju? Mēs šobrīd dzīvotu daudz, daudz labāk, nekā dzīvo somi. Mēs, iespējams, dzīvotu daudz labāk nekā dāņi un zviedri. Aizejiet, SASKAŅA, pie Krievijas vēstniecības, kur jums patīk regulāri iet, un pasakiet, lai viņi mums samaksā šos miljardus kompensācijās mūsu pilsoņiem, mūsu valstij. Bet jūs esat pārāk nožēlojami, lai to izdarītu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Lejiņam.

A. Lejiņš (JV).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Mēs visi esam lasījuši tādas grāmatas kā Hakslija “Brīnišķīgā jaunā pasaule” un Orvela “1984”.

Jūs zināt, kā tur pārrakstīja vēsturi, atceraties? Vienkārši to lapaspusi vai pusi lapaspuses, vai vienu vārdu strīpoja un tā vārda vietā ierakstīja citu vārdu, kas ir atbilstošs situācijai, kas atbilst politiskajai situācijai. Un to pašu Putins izdarīja pirms mēneša, uzbrūkot Polijai: izdzēsa vārdu “PSRS” un pārklāja to ar citu vārdu - “Polija”... Tātad Otro pasaules karu esot izraisījusi nacistiskā Vācija un Polija. Skaidri un gaiši - tas ir uzbrukums, tā ir vēstures pilnīga pārrakstīšana! Un tas nozīmē, ka nākamajām paaudzēm tas būs jālasa Krievijā, un arī Eiropā ir cilvēki, kas uzņem šito propagandu. Un nākamās paaudzes vairs nelasīs, ka PSRS un Vācija uzsāka Otro pasaules karu, bet lasīs: “Ā, tā bija Polija! Un Polija ne tikai uzsāka karu, viņa arī izraisīja holokaustu.” Nevajag reaģēt? Nu, protams, vajag reaģēt! Amerika reaģēja... Pirmām kārtām Vācija reaģēja, Vācija pirmā reaģēja, Izraēla reaģēja. Igaunija, Lietuva reaģēja. Un tagad ir mūsu kārta, un mēs to pasakām savā veidā. Polija gaida solidaritāti. Tā ir mūsu kaimiņvalsts. Un viņi skatās šodien, kā mēs balsosim.

Balsosim “par”! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam otro reizi.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Jā, no SASKAŅAS deputātu puses mani nepārsteidz tā retorika, kas nāk, nerunājot tiešām par vēsturi. Un daudzi uzdod jautājumu: “Nu kādēļ mēs tagad par šo runājam?” Vajadzētu katru nedēļu! Ziniet, šis gads... Ir 80. gadskārta, kas iezīmē tumšāko lapaspusi mūsu vēsturē - okupāciju. 80 gadi!

Šis gads... Ir pagājuši 75 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām. Šis gads ir gads, kad ir jārunā par 20. gadsimta vēsturi, it īpaši tajos brīžos, kad ir mēģinājumi to grozīt, manipulēt ar to, pārskatīt, pārdefinēt. Tieši otrādi - ir jānorāda uz faktiem, uz nemainīgiem faktiem, atzītiem, uz likuma pārkāpumiem, kurus vēl arvien vēsturnieki pēta un nāk klajā ar dažādiem atzinumiem - gan par padomju varas pastrādātajiem noziegumiem, gan arī par nacistiskās Vācijas pastrādātajiem noziegumiem.

Un tas viss... viss nonāk... kopumā - uz revenantiem un revizionismu... Un tas ir pašlaik...

Šmita kungs min: “Ko mēs tā ieciklējamies uz Putinu un tā reaģējam? Viņš taču ik pa laikam tā runā.” Redziet, ir tendencioza mērķtiecība. Ja Šmita kungs nedzirdēja, - savā uzrunā es minēju, ka aizvadītajā gadā... tādi jauninājumi, ko Putins savā politikā ievieš, - Tallinas atbrīvošanas salūts, Viļņas atbrīvošanas salūts, Rīgas atbrīvošanas salūts. Tas ir kaut kas jauns, tā ir jauna izdoma, jo saprot, ka tie klasiskie propagandas paņēmieni īsti nedarbojas, vajag meklēt jaunus, pievilcīgus formātus, kā sagrozīt vēsturi. Un varbūt mērķauditorija neesam mēs, kas esam dzimuši okupācijas laikā, bet tieši jaunā paaudze, kura varbūt... nav izjutuši uz savas ādas to teroru, ko padomju vara ir īstenojusi. Un tādēļ mums ir nepieciešams jebkurā brīdī atspēkot šos melīgos, sagrozītos faktus.

Tā ka aicinu tiešām, kolēģi, - atbalstiet šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Vēstures zināšana ir ārkārtīgi nepieciešama jebkuram politiķim viena nolūka dēļ - lai neatkārtotu tās kļūdas, kas bija vēsturē.

Šodien mēs sākam debates ne par politiku. Mēs runājam par politikas traktējumu vēsturiskā griezumā.

Mēs šodien runājam par nosodīšanu vai nenosodīšanu, par vērtēšanu. Diez vai tas ir Saeimas jautājums. Jo tiešām vēsturniekiem ir jācenšas savā starpā skaidrot vēstures faktus, mēģinot arī sniegt rekomendācijas politiķiem - vēlreiz atkārtoju - ar mērķi šīs kļūdas neatkārtot. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Ja mēs sākam pētīt vēsturi un runāt par vēstures traktējumu, varbūt sāksim ar Indriķa hroniku. Nu, tur vēsturē arī varēs atrast daudz ko, ko vajadzētu nosodīt, ko vajadzētu atbalstīt, ko vajadzētu vērtēt.

Varbūt mēs tomēr, nu, sāksim nodarboties arī ar aktualitātēm. Mēs kaut kā nemitīgi un nepārtraukti mēģinām mācīt un sodīt Krieviju. Mēs kaut kā nereaģējam uz tiem notikumiem, kas notiek šodien. Es neatceros, ka parlamentā būtu kaut mēģinājums nosodīt Saūda Arābijas noziegumu pret Saūda Arābijas žurnālistu Hašogi, kas bija nogalināts Stambulā. Es kaut kā neatceros, ka mēs būtu nosodījuši Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Trampa rīcību, izstājoties no klimata konvencijas. Mēs neesam nosodījuši sankciju piemērošanu attiecībā uz sabiedrotajiem Eiropā, tai skaitā arī Latvijas Republiku.

Mums ir daudz, ko... kas varētu būt nosodāms. Ja Ārlietu komisija ar to nodarbotos, tad tai būtu darbs no rīta līdz vēlam vakaram, jo tādu gadījumu pasaulē ir ārkārtīgi daudz. Varbūt mēs šodien pieņemsim rezolūciju attiecībā uz Ukrainas lidmašīnas notriekšanu Teherānā, kas būtu pareizi? (Dep. A. Lejiņš: “Mēs runājam par okupāciju 1940. gadā!”) Es domāju, ka mēs esam aizrāvušies ar tādām spēlītēm (Dep. A. Lejiņš: “Tā nav spēlīte!”), no kurām ne Latvijai, ne Latvijas tautai nav nekāda ne labuma, ne ieguvuma.

Mēs... Man liekas, vajadzētu pārtraukt būt pakalpiņiem savā valstī.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es domāju, ka šis ir klasisks piemērs, ka katrā Saeimas sesijā vismaz vienu reizi ir tāda rezolūcija, lai Nacionālā apvienība ar SASKAŅU varētu paduelēties. Un tad šāda rezolūcija tiek uzlikta darba kārtībā, tad kāpj tribīnē Nacionālās apvienības pārstāvji lielā skaitā. Tad viņi gaida, vai kāps tribīnē deputāts Kabanovs, piemēram. (Dep. J. Iesalnieka starpsauciens.) Viņi sagaida, kad piesakās deputāts Kabanovs. Tad Nacionālā apvienība parasti atdzīvojas un tā diskusija izvēršas gari un plaši.

Un to mēs atkārtojam šī gada laikā nu jau kādu (Starpsauciens.)... šī gada laikā nu jau kādu ento reizi... Par vienu un to pašu, visu laiku vienu un to pašu uz riņķi.

Ļoti žēl, protams, ir, ka Nacionālās apvienības pārstāvji šodien nekāpa tribīnē tad, kad vajadzēja piedāvāt risinājumus par Kristīni Misāni - kā viņu dabūt atpakaļ. Tieši no ārpolitikas viedokļa... Kola kungs, jūs nekāpāt tribīnē. (Dep. R. Kols: “... Dānijas tiesu sistēmā!”)

Tas ir arī jūsu kā Ārlietu komisijas vadītāja pienākums, un arī jums būtu jāsniedz priekšlikumi, ko darīt šajā jautājumā. Par to jums nav priekšlikumu, jums nav idejas par to, kā to darīt.

Jūs runājat par veciem, gandrīz simts gadus veciem, notikumiem. Pirms 80 gadiem bija karš, mēs dzīvojam 2020. gadā. Es jums iedotu vienu labu piemēru, nu, lai jūs varētu attaisnot savu turpmāko rīcību. Es domāju, ka Latvijas valstij vajadzētu noskaidrot visu pasaules valstu viedokli par okupāciju, noskaidrot visu pasaules valstu vadītāju, tajā skaitā arī Kima Čenuna, viedokli, un tad mēs katru nedēļu varētu kādu valsts vadītāju, nu, nezinu, Ziemeļkorejas, vai vēl kādu, nosodīt. Tad mums būtu, par ko runāt no Saeimas tribīnes.

Es domāju, ka šādas rezolūcijas pēc savas būtības neko būtisku neizmaina tā iemesla dēļ, ka mums visiem šeit viss ir skaidrs par Latvijas okupāciju pirms gandrīz 100 gadiem. Mēs par to jau sen esam pauduši savu viedokli. Un tas viedoklis no valstiskā.... gan no valsts politiķu puses, gan no parlamenta puses ir nepārprotams un nav mainījies, un arī nemainīsies. Tāpēc to kā tādu leijerkasti... atkārtot no reizes uz reizi - tas neizmainīs situāciju.

Vēl viena lieta, ko es gribu pateikt, ja mēs uz vēsturi skatāmies. Latvijā, starp citu, bija arī zviedru laiki. Par tiem arī varbūt vajadzētu kādu rezolūciju uztaisīt. (Dep. R. Kola starpsauciens.) Ja? (Dep. J. Ādamsona starpsauciens.) Vēl bija arī Saules kauja. Par to varētu kādu rezolūciju uztaisīt, ja? (Dep. R. Kols: “Droši!”)

Es domāju, ka... Kāpēc es saucu tos piemērus? Es tos piemērus saucu tā iemesla dēļ, lai parādītu, ka šādu rezolūciju pieņemšana katrā Saeimas sesijā ir bezjēdzīga. Ko tā palīdz valsts attīstībai? Varbūt mums vajadzētu pieņemt labāk rezolūciju par to, ko mēs līdz 2050. gadam izdarīsim Latvijas cilvēku labklājības labā, kā mēs aizsargāsim Latvijas Republikas pilsoņus. Mums vajadzētu nevis visu laiku skatīties pagātnē, bet paskatīties nākotnē. Varbūt nospraust mērķi Latvijai - kas mēs būsim pēc 10, 20 un 30 gadiem, kāds būs Latvijas Republikas kā valsts mērķis, kāds būs koalīcijas mērķis, kādi būs mūsu sasniegumi zinātnē; nospraust konkrētus mērķus izglītībā vai veselības aprūpes jomā. Manuprāt, tam tērēt laiku būtu daudz vērtīgāk, nekā runāt par to, kas visiem ir daudzreiz... zināms.

Un ko tas mainīs, ka jūs uzkāpsiet tribīnē vēl arī nākamajā sesijā, Kola kungs, un vēlreiz atkārtosiet, ka Latvija tika okupēta? Jā, viņa tika okupēta. Jūs kļūsiet lielāks patriots no tā? No tā jūs vairāk valsti būsiet aizstāvējis, ka jūs vēl simt reizes atkārtosiet to pašu, kas jau sen ir pateikts? Jums, Kola kungs, kā jaunam cilvēkam, es domāju, pieklātos būt vizionāram, runāt par nākotni, runāt par to, kā jūs redzat Latvijas ārpolitiku un Latvijas vietu pasaulē nākotnē, bet no jums mēs to nedzirdam. Mēs no jums nedzirdam arī nekādu ekonomisko piedāvājumu. Mēs runājam par Vladimiru Putinu. Nu cik ilgi Vladimirs Putins vēl būs Krievijas prezidents? Es domāju, ne pārāk ilgu laiku. Katrā ziņā jums ir iespējas būt politikā daudz ilgāk, tāpēc jums vīzija par nākotni būtu jāsaka kā varas politiķim.

Es pilnībā piekrītu tam, kas ir rakstīts šī dokumenta tekstā. Taču problēma ir tāda, ka mums Saeimā nav katrā sesijā jāizskata šādas rezolūcijas. No tā mūsu skaits Latvijā, latviešu skaits, Latvijas iedzīvotāju skaits, nepalielinās. No tā mūsu cilvēki bagātāki nekļūst. No tā Latvijā vairāk ļaužu atpakaļ neatgriežas.

Tā ir vienīgā spēle, ko jūs spēlējat, lai jums būtu tā mīlas rotaļa ar SASKAŅU. Un tas arī ir viss. (Starpsauciens: “Paskaties pirmo parakstītāju!”) Un tas ir arī viss! Un es jūs aicinātu šo mīlas rotaļu izbeigt, nosēsties kopā un tiešām kopā pieņemt lēmumus mūsu visu, mūsu tautas, labā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, balsosim!

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Dep. S. Riekstiņš: “SASKAŅAI nav viedokļa!”)

Darba kārtībā - sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Sēdes darba kārtība izskatīta.

Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem vēlos jūs informēt.

Tātad par deputātu Zariņa, Klementjeva, Kucina, Nikonova, Orlova un Kabanova steidzamo jautājumu ekonomikas ministram “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar elektroenerģijas tirgus likumā paredzēto “OIK staciju” līmeņatzīmju noteikšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas komandējumā ārvalstīs.

Par deputātu Zariņa, Dombrovska, Pimenova, Kucina, Švecovas, Ločmeles-Luņovas, Cileviča un Liepiņas steidzamo jautājumu ekonomikas ministram “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar elektroenerģijas publiskā tirgotāja veikto pārbaužu rezultātiem”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina. Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiek.

Ir saņemti deputātu jautājumi.

Deputāti Kabanovs, Dombrovskis, Ribakovs, Cilevičs un Agešins iesnieguši jautājumu “Par izglītības kvalitātes monitoringu”, ko nododam izglītības ministrei atbildes sniegšanai.

Deputāti Liepiņa, Stepaņenko, Sprūde, Gobzems un Krauze iesnieguši jautājumu “Par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību”, ko nododam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Gobzems, Augulis, Sprūde, Papule, Stepaņenko, Liepiņa un Šmits iesnieguši jautājumu “Par Latvijas pilsones Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību”.

Vārds motivācijai deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ņemot vērā, ka ir pagājis gads kopš Kristīnes Misānes aizturēšanas, mēs vēlamies uzdot jautājumus un saņemt atbildes no tieslietu ministra Bordāna kunga. Proti, kāda ir bijusi ministra rīcība, kāda ir bijusi sadarbība ar Ģenerālprokuratūru, kādi ir bijuši ministra piedāvātie risinājumi. Vai ministrs ir rosinājis šī jautājuma pārrunāšanu Tieslietu padomē, un kādi ir bijuši šādas apspriedes rezultāti. Kādi ir bijuši tieslietu ministra ierosinājumi un priekšlikumi Saeimai šī gada laikā šī jautājuma risināšanai, un kādas, kad un kam tieslietu ministrs Bordāns un Tieslietu ministrija ir nosūtījusi vēstules, lai aizsargātu Latvijas Republikas pilsoni Kristīni Misāni 2019. un šī gada laikā... visa gada laikā, kamēr viņa ir tikusi aizturēta Dānijā?

Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam tieslietu ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Inese Ikstena, Andrejs Klementjevs, Anita Muižniece, Linda Ozola, Ramona Petraviča, Ivans Ribakovs, Ivars Zariņš... Ribakovs ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 2. sēde
2020. gada 16. janvārī

Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību” (Nr. 299/Lm13) (Dok. Nr. 1947)
Debates	- dep. A. Čakša
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Gobzems
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Judins
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Jurašs
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Krauze
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Jurašs
Par likumprojektu “Grozījums Bīstamo kravu aprites likumā” (Nr. 536/Lp13) (Dok. Nr. 1894, 1894A)
Par likumprojektu “Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses” (Nr. 537/Lp13) (Dok. Nr. 1895, 1895A)
Par likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 538/Lp13) (Dok. Nr. 1896, 1896A)
Par likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā” (Nr. 540/Lp13) (Dok. Nr. 1899, 1899A)
Par likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr. 541/Lp13) (Dok. Nr. 1900, 1900A)
Par likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” (Nr. 542/Lp13) (Dok. Nr. 1901, 1901A)
Par likumprojektu “Grozījumi Patvēruma likumā” (Nr. 543/Lp13) (Dok. Nr. 1902, 1902A)
Priekšlikums	- dep. A. Kaimiņš
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 544/Lp13) (Dok. Nr. 1903, 1903A)
Priekšlikumi	- dep. E. Papule (pret)
	- dep. J. Vucāns (par)
Par likumprojektu “Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 545/Lp13) (Dok. Nr. 1912, 1912A)
Priekšlikums	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska (par)
Par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas” (Nr. 547/Lp13) (Dok. Nr. 1919, 1919A)
Par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 548/Lp13) (Dok. Nr. 1920, 1920A)
Par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 549/Lp13) (Dok. Nr. 1921, 1921A)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 550/Lp13) (Dok. Nr. 1922, 1922A)
Par likumprojektu “Grozījumi Satversmes tiesas likumā” (Nr. 551/Lp13) (Dok. Nr. 1923, 1923A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 552/Lp13) (Dok. Nr. 1924, 1924A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par tiesu varu”” (Nr. 553/Lp13) (Dok. Nr. 1925, 1925A)
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 554/Lp13) (Dok. Nr. 1926, 1926A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 555/Lp13) (Dok. Nr. 1927, 1927A)
Par darba kārtību
Par lēmuma projektu “Par 10 522 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par zāļu un medikamentu PVN samazināšanu līdz 5%” turpmāko virzību” (Nr. 298/Lm13) (Dok. Nr. 1946)
Par lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību” (Nr. 301/Lm13) (Dok. Nr. 1951)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Danai Reizniecei-Ozolai 2020. gada 9. janvārī (Dok. Nr. 1930., 611.1.8/6-1-13/20)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ivaram Zariņam no 2020. gada 14. janvāra līdz 16. janvārim (Dok. Nr. 1931., 611.1.8/1-1-13/20)
Lēmuma projekts “Par Sandras Kaijas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi” (Nr. 296/Lm13) (Dok. Nr. 1944)
Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Silvijas Kuškinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 297/Lm13) (Dok. Nr. 1945)
Ziņo	- dep. V. Agešins
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 477/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1586B)
Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr, 471/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1580B)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Par grozījumiem Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu” (Nr. 420/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1916)
Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” (Nr. 403/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1928)
Ziņo	- dep. I. Voika
Likumprojekts “Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos” (Nr. 478/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1587, 1908)
Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu un tās protokolu” (Nr. 514/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1803, 1909)
Ziņo	- dep. I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 386/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1917)
Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Paziņojums
	- dep. M. Šteins
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” (Nr. 379/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1918)
Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”” (Nr. 525/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1863, 1941)
Ziņo	- dep. J. Dūklavs
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr. 423/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2020. gada 29. janvārim” (Nr. 295/Lm13) (Dok. Nr. 1940)
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 546/Lp13)” (Nr. 302/Lm13) (Dok. Nr. 1952)
Lēmuma projekts “Par 10 522 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par zāļu un medikamentu PVN samazināšanu līdz 5%” turpmāko virzību” (Nr. 298/Lm13) (Dok. Nr. 1946)
Ziņo	- dep. V. Orlovs
Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību” (Nr. 301/Lm13) (Dok. Nr. 1951)
Debates	- dep. O. Ē. Kalniņš
	- dep. R. Kols
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. R. Jansons
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. E. Šnore
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Lejiņš
	- dep. R. Kols
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Gobzems
Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas” (Nr. 303/Lm13) (Dok. Nr. 1955)
Lēmuma projekts “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas” (Nr. 304/Lm13) (Dok. Nr. 1956)
Lēmuma projekts “Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā” (Nr. 305/Lm13) (Dok. Nr. 1957)
Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā” (Nr. 306/Lm13) (Dok. Nr. 1958)
Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā” (Nr. 307/Lm13) (Dok. Nr. 1959)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu N. Kabanova, V. Dombrovska, I. Ribakova, B. Cileviča un V. Agešina jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai “Par izglītības kvalitātes monitoringu” ( Nr. 108/J13)
Informācija par deputātu L. Liepiņas, J. Stepaņenko, K. Sprūdes, A. Gobzema un A. Krauzes jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa un gāzes pārvades cauruļvada no Skultes ostas līdz Inčukalna pazemes gāzes krātuvei būvniecību” ( Nr. 109/J13)
Informācija par deputātu A. Gobzema, U. Auguļa, K. Sprūdes, E. Papules, J. Stepaņenko, L. Liepiņas un D. Šmita jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par Latvijas pilsones Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību” ( Nr. 110/J13)
Motivācija	- dep. A. Gobzems
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 16.01.2020 09:45:18 bal001
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Kristīnes Misānes tiesību aizsardzību (299/Lm13)

Datums: 16.01.2020 09:47:59 bal002
Par - 78, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījums Imigrācijas likumā (542/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 16.01.2020 09:49:10 bal003
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patvēruma likumā (543/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 16.01.2020 09:57:51 bal004
Par - 68, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (544/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 16.01.2020 10:03:29 bal005
Par - 69, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (554/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 16.01.2020 10:04:08 bal006
Par - 68, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (555/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 16.01.2020 10:08:31 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Sandras Kaijas apstiprināšanu par Augstākās tiesas tiesnesi (296/Lm13)

Datums: 16.01.2020 10:09:24 bal008
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Silvijas Kuškinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (297/Lm13)

Datums: 16.01.2020 10:10:59 bal009
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (477/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.01.2020 10:14:02 bal010
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (471/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 16.01.2020 10:15:01 bal011
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem Konvencijā par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu (420/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.01.2020 10:17:01 bal012
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (403/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.01.2020 10:19:59 bal013
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par grozījumiem Romas Starptautiskās krimināltiesas statūtos (478/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.01.2020 10:22:53 bal014
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Saūda Arābijas Karalistes valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu un ... (514/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.01.2020 10:26:38 bal015
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (386/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.01.2020 10:27:21 bal016
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.01.2020 11:06:42 bal017
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā (379/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.01.2020 11:09:12 bal018
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” (525/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.01.2020 11:10:04 bal019
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Tūrisma likumā” (Nr.423/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2020.gada 29.janvārim (295/Lm13)

Datums: 16.01.2020 11:10:38 bal020
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu Likumprojektam “Grozījums likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr.546/Lp13)” (302/Lm13)

Datums: 16.01.2020 11:13:07 bal021
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par 10 522 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par zāļu un medikamentu PVN samazināšanu līdz 5%” turpmāko virzību (298/Lm13)

Datums: 16.01.2020 12:07:39 bal022
Par - 69, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas okupācijas 80. gadskārtu un Otrā pasaules kara vēstures sagrozīšanas nepieņemamību (301/Lm13)

Datums: 16.01.2020 12:08:14 bal023
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ata Zakatistova atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas (303/Lm13)

Datums: 16.01.2020 12:08:42 bal024
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (304/Lm13)

Datums: 16.01.2020 12:09:08 bal025
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (305/Lm13)

Datums: 16.01.2020 12:09:33 bal026
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (306/Lm13)

Datums: 16.01.2020 12:10:00 bal027
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (307/Lm13)

Datums: 16.01.2020 12:13:29 bal028
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija