Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas devītās sēdes 2020. gada 5. martā
turpinājums 2020. gada 6. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē! Turpinām 2020. gada 5. marta sēdi.

Turpinām debates par 21. priekšlikumu.

Debatēs vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Turpināsim darbu. Šim priekšlikumam ir zināmas atšķirības no iepriekšējā priekšlikuma. Galvenā atšķirība ir tajā jautājumā, kā mēs vērtējam zinātni. Zinātni Latvijā un zinātni šīs reformas kontekstā.

Šobrīd visiem, es domāju, ir skaidrs tas, ka šo reformu ir sagatavojuši, visticamāk... un tas, es domāju, pilnīgi fakts - sagatavota tā ir ministra birojā. Jautājums - cik ļoti šajā reformas piedāvājumā ir ieklausījušies zinātniekos.

Šo priekšlikumu es sagatavoju kopā ar diviem trim profesoriem, vienu ekonomikas doktoru tieši telpiskās plānošanas jautājumos. Un šis ir piedāvājums pārvaldes formai. Jautājums vairāk ir par to, kāpēc netika vispār... komisijas sēžu laikā netika skatīts... nevienā brīdī netika uzaicināti par pārvaldes formām runāt zinātnieki. Ja mēs runājam ar... un savā ziņā arī Kazinovska kungs piekrīt... tādiem cilvēkiem, kas ir pētījuši - pētniecības līmenī - šos jautājumus, visi zinātnieki, visi kā viens, uzskata, ka šai reformai... tā nedrīkst palikt kā viena līmeņa pārvaldības modelis. Un šeit ir piedāvājums ieskicēt, kādā veidā pārvaldes forma varētu būt pareiza. Un savā ziņā šis priekšlikums ir tapis pēc vairākām reģionālām konferencēm, vairākiem... arī daudzu universitāšu rektoru apspriests jautājums... Un, manā ieskatā, šī būtu pareizā pieeja, kā veikt šādas reformas, ieklausoties zinātniekos. Visiem tik ļoti patīk runāt par zinātni, bet tad, kad zinātnieki nāk ar saviem priekšlikumiem, tie vispār netiek uzklausīti. Un diemžēl komisijā mēs zinātniekus uzklausījām tikai pēc mana uzaicinājuma un ļoti fragmentāri, un iespēja izteikties par reformu kopumā vispār nav bijusi.

Kolēģi! Es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt. Tas ir pamatots ar kaut cik jēdzīgu priekšlikumu, kuru diemžēl komisijā nebija laika nevienam izskatīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

Vai deputātiem iebildumi pret laika apvienošanu? (Dep. A. Kaimiņš: “Ir!”; “Nav!”) Nav? Ir? Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 11, atturas - nav. Tātad... nav kvoruma. Nav kvoruma. Lēmums nav pieņemts. (Dep. A. Gobzems: “Nav kvoruma!”)

Nav kvoruma. (Dep. A. Gobzems: “Nav kvoruma!”; dep. A. Kaimiņš: Viss, ej prom!”) Nē, reģistrējušies... Vēlreiz...

Lūdzu vēlreiz zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens: “Nav kvoruma!”) Nav kvoruma. (Dep. A. Gobzems: “Nav kvoruma!”)

Pārtraukums... pārtraukums uz 15... 10 minūtēm.

Pārtraukums - 10 minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pārtraukuma laiks ir beidzies.

Debatētājs deputāts Aldis Gobzems lūdz apvienot viņa debašu laiku.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Piekrītam!”) Piekrītam? Piekrītam! (Dep. A. Gobzems: “Neiebilst!”) Neiebilst. Labi, laiks apvienots. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad, dārgie kolēģi, labrīt! Jūs zināt, ka es varu asi un es varu arī mierīgi. Šoreiz būs mierīgi.

Kā es veiktu administratīvi teritoriālo reformu? Es to veiktu šādi.

Pirmkārt, sabiedrībai pateiktu - reformu vajag tagad. Igauņi septiņreiz nomēra un tad nogriež. Leiši nogriež un tad nomēra. Latvijā tikai mēra, mēra un tad iebāž savā kabatā. Un es pateiktu, ka tā vairs nebūs.

Otrkārt, šī reforma ietekmē likteņus, tāpēc tā nedrīkst būt butaforija. Robežu pārbīdīšana pati par sevi neko nemaina tajā, kas jādara un kas ir svarīgi.

Treškārt, reformas rezultātā pat uz pusi ir jāsamazina tā saucamā ierēdniecība. Tie ir ne tikai deputāti, tie ir arī dažādi dienesti, kuru pastāvēšanas vienīgais mērķis ir traucēt biznesam pašvaldībās darboties. Nevar, piemēram, Saulkrastos būt puse no Toronto (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) pilsētas deputātu skaita, tas ir par daudz.

Ceturtkārt, es taisītu divu līmeņu pašvaldības, bet tas nenozīmē, ka būtu vairāk birokrātijas. Tātad es veidotu valsts līmeni, kas atbild par izglītību, nozīmīgu valsts infrastruktūras objektu attīstību, veselības aprūpi un tā tālāk. Mēs, protams, varam diskutēt, kā to saukt - par apriņķiem vai kā citādi. Bet tas būtu tas valsts līmenis. Un es veidotu otru... šo pamatlīmeni, saimniecisko... un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas līmeni, lai pārzina katru māju un katru omi personīgi katrā pagastā, katrā novadā.

Piektkārt, es reformu veidotu, vienlaikus saskaņojot esošās aptuveni 35 kartes, kas atspoguļo dažādu pienākumu veikšanu. Proti, šobrīd valsts teritoriālais iedalījums ugunsdzēsējiem, ātrajai medicīniskajai palīdzībai, policijai un tā tālāk... katram faktiski ir savs un pat nereti atšķirīgs. Un tas ir absurds.

Sestkārt, man Rēzekne nebūtu lielāka par Jelgavu. Jā, var diskutēt, vai lielajām pilsētām pievienot visus novadus ap tām, un es pievienotu. Jo lielākas teritorijas, jo labāk. Tas nozīmē vairāk līdzekļu. Tas nozīmē iespēju celt, piemēram, īres namus kā Valmierā, lai iedzīvotāji varētu tos ar laiku izpirkt. Vairāk iedzīvotāju vienā pašvaldībā nozīmē vairāk līdzekļu šiem iedzīvotājiem.

Septītkārt, es Valku pievienotu Smiltenei vai Valmierai. Principā vienalga, bet tas būtu pareizi. Es Saulkrastus netaisītu kā atsevišķu novadu, loģiski būtu to pievienot Ādažiem. Tas pats ar Garkalni - nevis to kā vienu no bagātākajām pašvaldībām pievienot Ulbrokai, bet otrādi. Vai arī diskutētu par Garkalnes apvienošanu ar Ādažiem. Bet tas ir tikai tehnikas jautājums. Varakļāni man nebūtu Vidzemē.

Astotkārt, ja es veidotu reformu, es nāktu uz Saeimu pats aizstāvēt un skaidrot katru punktu reformā - jo šī reforma izšķir likteņus daudziem Latvijā! -, nevis ar kuvaldu sašķaidītu mūsu zemi. Un es nedarītu vis tā, kā ministrs Pūce, kurš nenāk; nedarītu vis tā, kā premjers, kurš nenāk; nedarītu vis tā, kā atbildīgās komisijas vadītājs, kurš nenāk un neskaidro. Es nāktu un skaidrotu katru punktu.

Devītkārt, es nekad nebūtu mazs savās vēlmēs, tām vēlmēm kādam ieriebt es stāvētu pāri, jo mana veiksme būtu bagāta valsts, nevis tas, ka es būtu kādu partiju, atvainojos, izčakarējis kādā pašvaldībā, kā šobrīd to dara ar Jelgavu un Ventspili.

Desmitkārt, es pie reizes pasludinātu Latgali par zonu, kas brīva no nodokļiem. Varbūt ne no visiem, bet no daļas gan. Es nerīkotos pēc ekseļa. Skaidri saprotams, ka šāda rīcība atdzīvinātu to, ko šobrīd zaudējam.

Tāda būtu mana rīcība, veicot administratīvi teritoriālo reformu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam. (Starpsauciens.)

A. T. Plešs (AP!).

Labrīt, kolēģi! Vēlos, runājot par administratīvajām teritorijām un priekšlikumu, kaut ko nocitēt.

“Pašvaldību pārvaldes sadrumstalotība pastiprina teritoriālās atšķirības un negatīvās sociālekonomiskās tendences. Latvijā ir 110 vietējās pašvaldības ar vidējo iedzīvotāju skaitu 8 460, bet gandrīz 80 procentos no tām ir mazāk nekā 8 000 iedzīvotāju. Tiek prognozēts, ka bez reformas vidējais iedzīvotāju skaits pašvaldībā līdz 2040. gadam samazināsies līdz 7 200. Mazās pašvaldības parasti piedāvā sliktākas nodarbinātības iespējas un ierobežotu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, administrācijai tērē vairāk līdzekļu uz vienu iedzīvotāju, un to spēja ieguldīt ekonomikas attīstībā ir ļoti ierobežota. Turklāt mazo pašvaldību ienākumi no nodokļiem uz vienu personu ir par 10-20 procentiem mazāki nekā lielās pašvaldībās.

Mazām pašvaldībām ir arī grūtāk piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus darbiniekus. Kopumā tas rada situācijas, kurās mazākām pašvaldībām ir grūtības kļūt izmaksu ziņā efektīvām, nodrošināt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, jo īpaši veselības aprūpes un izglītības jomā, un ieguldīt ekonomikas attīstībā.

Ņemot vērā pašreizējās negatīvās demogrāfiskās tendences, lielākie administratīvie un sociālie izdevumi prasīs arvien lielāku daļu no pašvaldību budžeta. Tā kā trūkst nodarbinātības iespēju un pakalpojumu pieejamības, šo atpalikušo reģionu iedzīvotāji emigrē lielākā skaitā, meklējot labākas izredzes citur.”

Šis citāts ir no Eiropas Komisijas ziņojuma, šī gada semestra, ko šorīt prezentēja Eiropas lietu komisijā, un Eiropas Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka mēs nedrīkstam kavēties ar administratīvi teritoriālās reformas ieviešanu un lēmumu pieņemšanu.

Tajā pašā laikā Eiropas Komisijas pārstāvji uzsvēra, ka nākotne attīstībai ir funkcionālajās teritorijās, respektīvi, pilsētas un lauku sadarbībai.

Tas ir tas modelis, ko komisija ir piedāvājusi šeit šodien lemšanai. Kolēģi, pieturēsimies pie tā! Iesim uz priekšu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Es varu piekrist pilnībā visam, ko teica mans kolēģis Artūrs Toms Plešs, bet, ņemot vērā, ka mēs šobrīd debatējam par 21. priekšlikumu, Viktora Valaiņa priekšlikumu, man ir zināmā mērā jāreflektē attiecībā uz to, ko Valaiņa kungs teica.

Viņš teica, ka, lai varētu izvērtēt viņa priekšlikumu, ir jākonsultējas ar zinātniekiem. (Dep. V. Valainis: “Ar kuriem?”) Valaiņa kungs, esam konsultējušies ar zinātniekiem reģionālās reformas kontekstā, tikai man jums jāsaka: kamēr Zaļo un Zemnieku savienība bija pie varas un nefinansēja zinātni, daļa zinātnieku nomira un daļa izbrauca no Latvijas. Tā ka nebija daudz, ar ko konsultēties. (Aplausi.) Tāpēc - tāpēc! - gribu jums izteikt, Valaiņa kungs, lūgumu... lūgums, pirms izteikt pārmetumus, padomāt, ko jūs runājat!

Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es tikko dzirdēju no atbildīgās komisijas vadītāja Artūra (Starpsauciens: “Toma!”) Toma (Starpsauciens: “Pleša!”) tādus vārdus... Jūs teicāt, ka, jā, ar sadrumstalotiem reģioniem, ja mēs nesamazināsim reģionu sadrumstalotību (Starpsauciens.)... Precīzi! Kāds vēl joprojām zina krievu valodu, jā (Dep. K. Feldmans: “ATP? Ko tu tur teici?”), bet ar dzirdi - ar dzirdi! - ir problēmas.

Tātad - ar sadrumstalotiem reģioniem turpināsies iedzīvotāju aizbraukšana. Jūsuprāt, ar jūsu šo ATR šī iedzīvotāju skaita samazināšanās apstāsies. Jūs tiešām domājat.

Tās, piedodiet, ir absolūtas muļķības! Cilvēki brauc prom no valsts tāpēc, ka citās valstīs, tādās kā Vācija, Zviedrija, Īrija, atalgojuma līmenis ir vairākas reizes lielāks, nekā tas ir Latvijā. Un nekāda ATR to nemainīs. Jūs varat pārzīmēt to karti, cik jūs vēlaties, taču tas nemainīs atalgojuma līmeņa atšķirības.

Un otrs iemesls, kāpēc viņi brauc no saviem reģioniem uz Rīgu, - tāpēc ka atalgojuma atšķirības pat mūsu valsts iekšienē, piemēram, starp Latgali un Rīgu, arī ir... nu, varētu būt gandrīz divas reizes...

Un no tā, ka jūs pārzīmēsiet to karti, tas nemainīsies nekādā veidā. Tāpēc, lūdzu, beidziet tiražēt šādas muļķības, ka šī reforma kaut kādā veidā apturēs cilvēku aizbraukšanu vai nu no Latvijas, vai no Latvijas reģioniem. Nekāda tāda efekta šai reformai nebūs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labrīt! Nevēlējos šorīt uzstāties ilgāku laiku, bet... sakarā ar Pleša kunga programmas paziņojumu...

Pa punktiem. Par reformu.

Pirmais. Ja neīstenosim reformu, it kā pasliktināsies demogrāfiskā situācija Latvijā. Pleša kungs, kādā apdzīvotajā vietā jūsu ministrija, VARAM, ieplānoja... paredz vislielāko iedzīvotāju skaita samazināšanos? Vai tā nav Valka? Valka 10 gadu laikā pazaudēs 31 procentu iedzīvotāju. Pat lielāks nekā Latgales apgabali... Kādēļ? Vai tādēļ, ka tur par maz piedzimst bērnu vai par daudz izmirst cilvēku? Nē! Vienkārši tuvu ir Valga, kura piedāvā labāku dzīvi, labākus pakalpojumus mūsu iedzīvotājiem. Tā ir reformas problēma? Tā ir valsts problēma, tā ir valsts ekonomiskās politikas problēma. Vai mēs nevarētu palielināt dzimstību un pazemināt mirstību ar citām metodēm nekā ATR?

Sakiet, lūdzu, kāds sakars izglītības sistēmas un veselības aprūpes sistēmas reformām ar administratīvi teritoriālo reformu? Vai slimnīcu vai tajās sniegto pakalpojumu kvalitāte palielināsies, ja mēs pārveidosim mazākos novadus lielākajos? Sakiet, lūdzu, vai ceļus - ceļus! - mūsu laukos uzlabos ATR? (Dep. K. Feldmans: “Atkarīgs no pašvaldības!”) Šeit sola 300 miljonus ceļu uzlabošanai, ja tā tiks īstenota. Es pajautāju, cik tad kilometru ceļu saremontēs par šo naudu. Man atbildēja: “800 kilometrus.” Ja jūs sadalīsiet 800 kilometrus uz 40 pašvaldībām (Starpsauciens.), sanāk, ka katrā pašvaldībā vidēji var atļauties izremontēt 20 kilometrus ceļa. Pastāstiet par šo saviem cilvēkiem, kuri par jums balso Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē.

Un pēdējais. (Starpsauciens.) Vēl šeit netika runāts (Zālē troksnis.)... Kārtību zālē varētu, lūdzu, nodrošināt? Pēdējais, par ko šeit netika runāts, ir nomales efekts. Tas ir tas efekts, pie kā varētu novest šī reforma, ja tā tiks īstenota nepareizi. Tas nozīmē, ka tie cilvēki, kuri vēl dzīvo mazos ciematiņos, pārvietosies tuvāk attīstības centriem un mums paliks veseli rajoni, kur tiešām vairs nebūs cilvēku, jo būs tikai meži un pļavas. (Starpsaucieni: “Laiks! Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Laiks! Laiks! Luņovas kundze, jūsu uzstāšanās laiks beidzies! Laiks!

R. Ločmele-Luņova. Ja jums ir tāda vīzija par Latviju, tad, lūdzu, balsojiet par šo ATR!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Bondara kungs varētu jau prasties kaunu, izsakoties par Latvijas zinātni. Latvijā tomēr ir zinātnieki, kas ir tiešām pētījuši un vēl joprojām pēta reģionālo reformu. Jūsu izpratni par zinātni, par ekonomiku apliecina fakts, kādus kredītus jūs izsniedzāt Latvijas Krājbankā, zem kā jūs likāt savu parakstu, Bondara kungs. Protieties kaunu! Un Pleša kungs, kad jūs runājat par reģionālo reformu, jums kā komisijas vadītājam vajadzētu zināt, ka šī ir administratīvi teritoriālā reforma, ko jūs šobrīd esat piedāvājis deputātiem lemšanai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie kolēģi! Šodien uzrunas sākas ar tādiem redzējumiem, kā katrs deputāts saredz valsts attīstību pēc šīs ATR realizēšanas. Tad, man jāsaka, neviļus gribas salīdzināt ar iepriekšējo administratīvi teritoriālo reformu - kas tajā laikā bija, kas šajā laikā nav un kam būtu jābūt.

Pagājušoreiz, 2009. gadā, papildus administratīvi teritoriālās reformas projektam bija paredzēti vairāki pasākumi - kā atbalstīt jaunizveidotās teritorijas. Viens no tiem bija ceļu sakārtošanas programma (piemēram, no katra pagasta centra līdz novada centram izveidot cietā seguma ceļu). Nākošais bija - katram pagastam, lai stimulētu, bija 200 tūkstoši latu finansējums papildus kā stimuls, lai viņi varētu veikt šo arī. Ar šīm naudām ļoti daudz tika izdarīts. Tad šajā programmēšanas periodā bija vairāki pasākumi. Piemēram, Latgales plānošanas reģionam bija paredzēti 52 miljoni eiro tieši uzņēmējdarbības attīstībai. Šis projekts, kas kopumā aptver 14 apakšprojektus visā Latgalē, faktiski jau ir radījis vairāk nekā 800 darba vietas.

Tagad, salīdzinot ar šo, - kas ir paredzēts šīs reformas realizēšanas laikā? Pagaidām es to nedzirdu. Jo, ja mēs gribam deklaratīvi pateikt, nav problēmu. Bet visam jābūt pamatam. Pašvaldību var apvienot. Bet kur paliek cilvēks? Pašvaldība jau nav uzņēmums, kas piedāvās konkrēti cilvēkam kaut kādu darba vietu. Pašvaldība sniedz pakalpojumus. Cilvēks, iedzīvotājs saņem šos pakalpojumus. Ja tā pašvaldība attālinās no iedzīvotāja, tad uz kā rēķina? Tam iedzīvotājam tas pakalpojums paliek tālāks, sadārdzinās. Tas ir jāsaprot! Lauku teritorijā par to cilvēki uztraucas. Skolas attālinās, slimnīcu pakalpojums attālinās, bet vai tiek paredzēti, teiksim, līdzekļu uzlabojumi, lai nokļūtu tas cilvēks līdz šim pakalpojumam? Diemžēl ne.

Tāpēc es domāju, ka atkal... šie priekšlikumi, kas saistās ar reģioniem, - tie bija tie izlīdzinošie priekšlikumi. Ja ir administratīvie reģioni, var jau visas šīs problēmas risināt. Ja to nav... Es nevaru atbalstīt tādu reformu, ja administratīvo reģionu nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es vēlētos ieviest nelielu skaidrību.

Pleša kungs tikko pieminēja Eiropas Komisijas pārstāvja ziņojumu par Latviju un to, ka viņi atbalsta pēc iespējas ātrāku reformas veikšanu.

Godātie kolēģi no koalīcijas! Šorīt tik tiešām bija visai svarīga sēde Eiropas lietu komisijā, bet tā bija tā kā jāsaīsina, tāpēc ka jūs esat ieplānojuši šorīt Saeimas sēdi - pulksten 10.00 no rīta. Un tagad jūs nākat šeit un sakāt, ka ļoti svarīgi ir klausīties Eiropas Komisijas pārstāvjus un ar viņiem diskutēt. Kādas diskusijas bija iespējamas 15 minūšu garumā, Pleša kungs? (Dep. A.Geidāns: “Par priekšlikumu!”) Tas esat jūs un visi pārējie, kuri ir atbildīgi par to, ka... Jūs vienkārši nemākat plānot Saeimas darbu! Jo tas jau ir jūsu... (Dep. R.Kols: “Par priekšlikumu runājiet!”) tas jau ir jūsu... tas ir jūsu darbs, jūs to nemākat ieplānot tā, lai varētu noklausīties un kārtīgi izdebatēt ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, iegūt vajadzīgo informāciju un iedot viņiem vajadzīgo informāciju, un tad nākt uz Saeimas sēdi (es nezinu, cikos - varbūt divpadsmitos vai vienos) un turpināt ar reformu. Nē, bija vienkārši visi jāpadzen projām un jāskrien, tāpēc ka jums jau pat kvoruma nepietika šorīt Saeimas sēdē. Jūs esat vienkārši, nu, tik ļoti slikti plānotāji!

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Par priekšlikumu. Šis būtu ļoti labs un saprotams priekšlikums, ja vien tas būtu konceptuāli iepriekš, pirms izstrādāta reforma... un šo likumprojektu... izdiskutēts un ja būtu tikts skaidrībā... Jo šobrīd mums sanāk, ka mums būs lieli, ekonomiski spēcīgi un ievēlēti novadi. Iespējams, mums būs vēlēti pagasti, un tagad vēl mēs runājam par nezināmiem reģioniem vai apriņķiem.

Šis varētu būt ļoti labs un saprotams administratīvais iedalījums (tieši formulējums likumprojektā), ja vien tiktu sakārtotas funkcijas starp līmeņiem, veikta valsts pārvaldes funkciju sakārtošana un būtu skaidrība par to, kā tiek ievēlēti un pārvaldīti visi šie līmeņi. Šobrīd jau mums veidojas absolūts sajukums pat vienā līmenī; atsakoties no kritērijiem, veidojam ļoti dažādas un dažkārt nesalīdzināmas un nesaprotamas viena līmeņa pašvaldības.

Es vēlreiz gribu atkārtot, ka šis būtu tiešām ļoti labi formulēts priekšlikums, ja ar to sāktu reformu, nevis iesprauktos tagad kaut kur pa vidu. Bet, iespējams, ja nopietni turpinātu darbu pie reformas, pie šā formulējuma mums vēl nāksies atgriezties.

Paldies. (Dep. R. Ločmele-Luņova aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labrīt! Trīs lietas.

Pirmā. Eiropas Komisijas pārstāvji, runājot par reformas nepieciešamību, diez vai bija izteikuši atbalstu tam projektam, ko mēs šodien apspriežam. Par to runa nebija un tuvākajā laikā arī nenotiks.

Otrā. Mēs atkal sākam runāt par visu ko, tikai ne par šo piedāvāto variantu. Visi jau saprot, nevajag nevienam otru pārliecināt par to, ka reformas ir nepieciešamas, bet pārdomātas reformas. Tas skar arī šo iesniegto priekšlikumu, jo mēs tagad esam izrāvuši no reformas konteksta vairākas daļas un mēģinām to visu samest vienā maisā, savienot vienā konstrukcijā. Šis darbs bija jādara pirms tam, kad mēs sākām diskusijas par likumprojektu.

Un trešā. Ļoti, ļoti sen dzīvoja tāds filozofs Kampanella, kurš uzrakstījis brīnišķīgu grāmatu “Saules pilsēta”. Saules pilsēta - tā bija utopija. Bet mēs ļoti bieži, nodarbojoties ar likumdošanas lietām, pieturamies pie šāda veida utopijām. Varbūt atgriezīsimies mūsu grēcīgajā zemītē!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Kolēģi! Mums te tik ļoti stāsta, ka Eiropas Komisija tik ļoti uzstāj un rekomendē šo reģionālo reformu. Bet ja mēs paskatāmies uz šā gada ziņojumu... Trešā nodaļa - reformu prioritātes... Šeit reģionālā reforma nav pat pieminēta. Valsts finanses un nodokļu politika, finanšu sektors, darba tirgus, izglītība, sociālā politika, konkurētspēja, investīcijas, vides ilgtspēja... Kur ir te reģionālā reforma kā reformu prioritāte? Jūs tiražējat kaut kādas viltus ziņas, Pleša kungs. Vienīgā vieta, no kuras jūs to esat paņēmuši, ir, tā teikt, box, kaste... Tas ir tādas no Eiropas Komisijas... ierēdņu valodā var tulkot tā, ka, ja viņi, nu, īsti neuzskatīja, ka tas ir vajadzīgs, bet kāds ļoti uzstāja, viņi to tomēr iekļāva. Kur ir rakstīts tajā ierēdņu valodā, ka šī reforma varētu veicināt reģionālo attīstību? “Varētu” nozīmē, ka mēs īsti... šaubāmies, vai tā tas būs, bet negribam simtprocentīgi izslēgt šādu iespēju.

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs! Laiks! Jūsu debašu laiks ir beidzies.

V. Dombrovskis. Viltus ziņas!  

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sākšu ar priekšlikumu, kuru izteicu vakar vakarā, varbūt pa nakti ir aizmirsties. Es vēlreiz aicinu mainīt dienaskārtību un skatīt vispirms 70. priekšlikumu, kurā ir runa par otro līmeni, saprast, vai mums tas ir vai nav, un tad debatēt tālāk, jo pašlaik... nu, pašlaik šīs debates, līdz tas ir nolemts... ir aptuveni tā, ka mēs debatētu, vai mēs nedzersim tēju ar cukuru, vai mēs nedzersim tēju ar ievārījumu šobrīd. Ļoti saturīgas debates. Interesanti savā ziņā, protams, bet pilnīgi nelietderīgi.

Kas attiecas uz Eiropas Komisiju, - ko Eiropas Komisija... atbalsta Latvijas reģionālo reformu, administratīvi teritoriālo? Tas vienkārši ir smieklīgi. Nu, tiešām! Ar ko viņi atbalsta? (Starpsauciens: “Ar naudu!”) Nullto līmeni? Viena līmeņa pašvaldības? Divu līmeņu pašvaldības vai trīs, ko mēs neesam nolēmuši, Pleša kungs? Mēs neesam nolēmuši, kā jūs zināt. Ko Eiropas  Komisija atbalsta? To, ka Jelgava ir mazāka par Rēzekni? Pajautājāt - atbalsta? (Dep. R. Ločmele-Luņova: Jā! Jā!”) Cik līmeņu pašvaldības viņi atbalsta? Mēs pat paši nezinām, cik mums būs, bet Eiropas Komisija jau atbalsta. Zinātniskā fantastika!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Labrīt, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šobrīd es tiešām piekristu Didzim Šmitam. Es aicinātu izskatīt 70. priekšlikumu, jo 70. priekšlikums ir šāds (es nolasīšu): valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai tiek izveidoti administratīvie reģioni, kuru statusu un darbības nosacījumus regulē atsevišķs likums.

Par šo likumprojektu, atsevišķo, mēs jau četrās vai piecās Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdēs... esam runājuši ar ministrijām par iespējamo funkciju nodošanu reģionālajam līmenim, ko veido gan iespējamā valsts pārvalde, gan arī vēlēti pašvaldību deputāti vai priekšsēdētāji. Mēs runājam arī par atsevišķām funkcijām, ko varbūt varētu nodot no pirmā līmeņa, kas šobrīd ir uzlikts, tātad no novadu līmeņa uz reģionālo līmeni, jo tiešām šobrīd ir daudzas funkcijas, ko reģionu līmenī varētu risināt, sākot ar civilās aizsardzības komisijām, - neparedzēto gadījumu izskatīšana un ārkārtas situāciju noteikšana, tāpat sabiedriskais transports... iespējams, profesionālā izglītība, vietējie... reģionālo ceļu apsaimniekošana un daudzas citas lietas, ko varētu skatīt reģionālā līmenī. Un mēs esam vienojušies tiešām šobrīd arī apakškomisijā, ka reģionālo līmeni mēs mēģinām veidot uz esošo piecu plānošanas reģionu bāzes, un šobrīd mēs arī šajās apakškomisijas sēdēs... vienmēr ir klāt, ir uzaicināti plānošanas reģioni - visi pieci; to pārstāvji klausās, seko līdzi, izsaka savas domas un viedokļus.

Es... ja tas ir iespējams, es aicinātu 70. priekšlikumu izskatīt un tad turpināt... skatīt pārējos. Bet pirms tam, piebilstot par Kazinovska kunga teikto par reformu 2009. gadā... nemaz tik spīdoši un ļoti labi nebija. Jā, tiešām 200 tūkstoši katram pagastam, kurš apvienojās, tika piešķirti, bet ceļi uz... no novada centra uz katru pagastu, protams, netika noasfaltēti. Tika piešķirti skolēnu autobusi, jā, papildu dotācijas. Šai reformai... cik mēs zinām, šobrīd ir iesāktas sarunas par to... 300 miljoni tiešām novirzīti... vai tas būs 2021., 2022. vai 2023. gads... vai pat trim gadiem... pirmām kārtām ceļu infrastruktūrai (Starpsauciens.) un daudzām citām lietām, kas būs svarīgas jaunajiem novadiem.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Paldies Adamoviča kungam, jo šeit pamatvārdi bija “iespējams” un “varētu būt”.

Lai nepieļautu šo situāciju, ka mēs pašlaik taisām jaunu Latvijas karti, vajadzēja ar to sākt - vispirms izlemt, kādi būs tie administratīvie reģioni, kur būs tā robeža. Es atgādināšu, ka pašlaik plānošanas reģions Rīga sākas no Talsiem un beidzas ap Igaunijas robežu. Ja mūsu mērķis ir izlīdzināt reģionu ekonomisko attīstību... par ko mēs runājam?

Kazinovska kungs simtiem reižu norādīja, ka IKP uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir Eiropas līmenī, a pārējos reģionos ir zemāks. Nē, mēs atstāsim plānošanas reģionu Rīgu tādu pašu, kāds ir pašlaik, un cīnīsimies par reģionu izlīdzināšanu. Nu par to bija stāsts, ka mēs atbalstītu reformu, ja tā būtu izveidota pareizi, loģiski un ar mērķi tiešām (Starpsauciens: “Laiks!”) izlīdzināt reģionu attīstību. (Dep. Ē. Pucens: “Kur ir priekšlikums?”)

Jums laiks aizvērt muti. (Starpsaucieni: “Ooo!”)

Sēdes vadītāja. Ločmeles kundze, laiks.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Tiešām Šmita kungs pareizi novēroja, ka katrs saprot otro līmeni savādāk. Piemēram, Nacionālās apvienības priekšlikumā novadus nosaukt par apriņķiem... nebija doma, ka tie ir otrā līmeņa... Daļa šeit uzskata, ka tas ir otrais līmenis, un es saprotu, ka arī Valaiņa kungs tā bija domājis, iesniedzot šo priekšlikumu.

Bet principā gan šis, gan... es domāju, vēl labāk... nākošais, 22., būtu pieņemams, ja mēs vienotos. Uz šo brīdi mēs to neesam izdarījuši, bet uz trešo lasījumu mēs varam vienoties, ka apriņķis - tas ir vienkārši tas pats novads, tikai normāls. Kas ir normāls novads? Es pateikšu. Tas ir novads, kas nav subsidējams, novads, kurā ir viena valsts ģimnāzija; novads, kur vidusskola nav pustukša; novads, kur nebrauc pustukši autobusi divreiz nedēļā; novads, kurā ir slimnīca, kur dārgas iekārtas darbojas nevis ar trešdaļu slodzes, bet ar pilnu slodzi.

Pēc maniem aprēķiniem, sanāca, ka labākajā gadījumā tādi Latvijā varētu būt 12 līdz 15. Es divus piemērus nosaukšu: tāds ir Talsu novads ar četrām pilsētām, kurš funkcionē, un Rēzeknes novads, kur pagastu apvienības.

Tātad, ja mēs kārtīgu novadu nosaucam par apriņķi, kas ir pirmajā līmenī (un es piekrītu, ka otrais līmenis varētu būt šie reģioni nākotnē), tad praktiski viss šis apriņķis vai novads funkcionētu. Tagadējie novadi, piedodiet, nav nekas cits kā pagastu apvienība.

Viens piemērs - Zilupes novads. Tur Pasienes pagastā bija seši septiņi tūkstoši... Tagad ir visā novadā ar pieciem pagastiem kādi trīs tūkstoši, drusciņ vairāk par trim...

Tātad novads ir puse no pagasta. Ja mēs būtu pieņēmuši lēmumu, ka šie apriņķi ir lieli, tad tā saucamie novadi jeb pagastu apvienības varētu ietilpt šajā apriņķī bez problēmām. Tie nebūtu jāsagriež vēl kaut kā, un nebūtu jāatrauj kaut kas no viena un jāpārliek pie otra. Viņi varētu savā starpā vienoties, bet tas ir trešā lasījuma jautājums.

 Es domāju, uz trešo lasījumu to priekšlikumu var iesniegt, pašreiz nav jēgas to atbalstīt. Jo tiešām ir tā, ka vieni domā, ka tas ir otrais... apriņķis... citi domā, ka tas ir pirmais līmenis... respektīvi, nevis otrais līmenis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (JK).

Izskatās, ka nav saprasts. Vēlreiz - 3. pants. Konkrēti nosaukts 3. pantā šajā likumā, kādas ir administratīvās teritorijas. Tātad paredzēti novadi, paredzētas tagad lielās pilsētās... un reģioni... Vai būs vai nebūs?

Es neiebilstu pret to, ka 70. pantā varētu skatīt par administratīvajiem reģioniem... bet tiem ir jābūt 3. pantā nosauktiem kā administratīvajām teritorijām. Tāpat kā ar Ventspils pilsētu un Jelgavas pilsētu. Vai nu tā ir, vai nu tās nav... vai tā būs kaut kur, kaut kādā novada veidojumā... Jelgava. Tas pats ir arī ar administratīvajiem reģioniem.

Es aicinu tomēr balsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies, Adamoviča kungs. Ja mēs gribam - un es redzu, ka tā vēlme top, kā saka, - nokļūt pie konstruktīvām debatēm un to jautājumu risināt, tad, manuprāt, tā secība būtu tāda, ka vispirms mums būtu jāizdiskutē un jānolemj, vai mums ir viena vai divu līmeņu administratīvais iedalījums. Tad, kad mēs par to nobalsotu idejiski, pēc tam ir otrs jautājums - kādas funkcijas mēs redzam, ko pilda otrais līmenis. Vienojamies par funkcijām. Bet trešais solis - tad, kad mēs būsim par funkcijām vienojušies, mēs sapratīsim, cik liels ir otrais līmenis, vai tie ir reģioni, vai tas varbūt ap republikas pilsētām... Tad, kad mēs to būsim nolēmuši, būs jādomā par finansējuma avotu, izpratni par naudas plūsmām. Un tad mēs nokļūsim pie tā, cik liels ir pirmais līmenis.

Pa šādiem soļiem būtu loģiski iziet, lai mēs nokļūtu pie rezultāta, un tad atrisināsies arī tie jautājumi - kas ir apriņķis, kā sauc... un kas ir kas. Būtu ar to jāsāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es no sirds novēlu mums visiem šodien ražīgu, konstruktīvu darba dienu un ceru, ka šodien mums tāda izdosies.

Es redzu, ka mums ir daudz, par ko diskutēt, pat par nosaukumiem mēs šeit jau runājam nez cik ilgi. Vienkārši - kā vajadzētu nosaukt.

Šeit mums jau ir informācija, ka koalīcijai ir ideja, ka vajadzētu debašu ilgumu saīsināt vēl vairāk. (Dep. Ē. Pucens: “Uz cik?”; starpsauciens: “Labs priekšlikums!”) Protams, tās ir jūsu demokrātiskās tiesības - šādu priekšlikumu piedāvāt un īstenot. Savukārt mūsu demokrātiskās tiesības -rīkoties tā, lai mēs varētu šeit nodrošināt šīs debates, lai tās būtu pietiekoši ilgas, pietiekoši pilnasinīgas. Un tie mēģinājumi, par ko es tagad dzirdu, - iet atkal no koalīcijas puses uz dekonstruktīvu rīcību - saņems pienācīgu atbildi no opozīcijas puses. Tāpēc, kolēģi, mans priekšlikums - šodien koncentrējamies uz konstruktīvu darbu! Ja jums tik tiešām tik svarīgi saglabāt šādu diskusiju formātu - trīs plus viena minūte -, mēs varam palikt pie tā (Starpsaucieni: “Par priekšlikumu!”) un darbu beigt pulksten piecos. Ja mēs par to varam vienoties, mēs konstruktīvi strādājam. Ja jūs gribēsiet strādāt līdz naktij un vēl saīsināt... un saīsināt debašu laiku, būs tieši otrādi, iesniegumi jau ir sagatavoti.

Kolēģi, tas vienkārši ir draudzīgs piedāvājums (Starpsauciens: “Nevajag mums draudzību!”) šodien strādāt konstruktīvi, visi no tā būs ieguvēji. (Dep. S. Riekstiņš: “Ivar, nebalso!”)

Paldies. Paldies par sapratni, es ceru.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir komentārs no komisijas puses? Lūdzu!

A. T. Plešs. 21. priekšlikums, ko iesniedza Valaiņa kungs, pēc diskusijām komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

A. T. Plešs. 22. priekšlikums arī ir no deputāta Valaiņa kunga, un tas paredz papildināt likumprojektu ar apriņķu definējumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ar šo priekšlikumu es piedāvāju noteikt apriņķu definīciju, konkrētu iedalījumu. Tātad apriņķis būtu konkrēta, noteikta teritorija; apriņķa centru noteiktu Saeima ar savu lēmumu, un apriņķī iekļautos administratīvās teritorijas, kādas nu būtu šī likumprojekta pielikumā. Un noteiktu arī procedūru, kādā var grozīt apriņķu teritorijas.

Kāpēc es, kolēģi, tik ļoti uzstāju un, visticamāk, arī nebeigšu debatēt par šo pārvaldes formu? Jo... Ļoti spilgti iezīmēja to tikko deputāts Adamovičs. Viņš minēja divas lietas. Civilā aizsardzība, kas jau šobrīd tiek īstenota sadarbības teritoriju līmenī... tur nekas jauns neieviesīsies. Un tad ir lielās funkcijas. Un viena no lielākajām funkcijām ir sabiedriskais transports, ko jūs minējāt... ka varētu nodot šim te otrajam pārvaldības līmenim. Bet jūs nepieminējāt to, ka Satiksmes ministrija jau ir noslēgusi sabiedriskā transporta iepirkumu uz nākamajiem teju... man liekas, līdz 2029. gadam. Un es tam ticētu, ka... ja šo... Visprātīgākais šobrīd būtu šo iepirkumu vienkārši apturēt, kamēr ir šī reforma. Bet nav nevienas iezīmes, ka kāds būtu gatavs to darīt. Un tāpēc visi te stāsta, ka būs kaut kāds otrais līmenis. Otrajā līmenī būs jānodod konkrētas funkcijas. Tas, ko jūs minējāt par šīm te... apakškomisiju darbu, jūs varat... visticamāk, piekritīsiet, es arī strādāju šajā apakškomisijā, Kazinovska kungs strādā šajā apakškomisijā... Deputāti vairāk skaidro ministrijām, kas ir otrais līmenis un ko mēs vispār sagaidām. Un man nav nekādu indikāciju, ka šobrīd valdības ziņojums, kas varētu būt kaut kad... ka varētu iedot kaut kādu reālu atbildi, kādas funkcijas varētu nodot. Ja mēs runājam par lielajām funkcijām, kas ir, nu, tādas fundamentālas... un sabiedriskais transports ir viena no pašām lielākajām funkcijām, ko varētu nodot... tur šobrīd tā nodošana - tā ir tāda visas sabiedrības mānīšana, ka kaut ko tamlīdzīgu varētu nodot. Tas  vienkārši nav iespējams! Līdz 2029. gadam šī funkcija ir ārā.

Kas tad mums paliek? Mums paliek izglītības funkcija, kur arī diez vai būs no jaunveidojamām pašvaldībām... kāda būs ar mieru atdot izglītības funkciju kaut kādam otram līmenim vai zemāk. Un tas arī bija iemesls, kāpēc pēc 2009. gada reformas neizveidojās apriņķi. Jo tieši jaunveidojamās pašvaldības bija tās, kas nebija gatavas atdot nevienu funkciju no viņām uzticētajām. Un šobrīd, ja to dara, tas jādara kompleksi uzreiz, nevis ar kaut kādu likumu pēc tam. Tam jābūt jau šajā - pamatlikumā. Un es par to, kolēģi, vēl runāšu un mēģināšu jūs tomēr pārliecināt, lai vismaz šīs debates turpinātos trešajā lasījumā. Par to es esmu pilnīgi drošs, ka tas tā arī notiks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgā Latvijas sabiedrība un jo īpaši Rīgas iedzīvotāji! Šis priekšlikums tiešām ir ļoti būtisks, it īpaši jautājumā par sabiedrisko transportu, un tā iemesla dēļ es gribētu vērst rīdzinieku uzmanību uz to. Rīdzinieki, jums tuvojas vēlēšanas un jūs paskatieties, kurš no mēra amata kandidātiem ir sagatavojies par katru jautājumu un kuri… divi - Jurašs un Staķis … vispār viņiem nav vīzijas, lai gan šis ir jautājums arī par to, kā Rīga nodrošinās sabiedrisko transportu, kā tā sadarbosies ar tuvējām pašvaldībām. Un Viktors Valainis ir objektīvi mans konkurents... politiskais. Bet, būsim godīgi, vienīgais Rīgas mēra amata kandidāts, kurš par katru jautājumu pēc būtības ir sagatavojies un kuram katrā jautājumā pēc būtības ir konstruktīvs viedoklis, ir Viktors Valainis. (Dep. R. Kols: “Par Staķi balsos!”)

Tāpēc, dārgie rīdzinieki, vēlēšanās atcerieties to! Tad, kad jārunā par sabiedrisko transportu, kāds tas būs pēc reformas, atcerieties, ka ne mēra amata kandidāts Staķis, kas ir uz plakātiem, ne Jurašs, kas tur arī sola nezin ko... Viņi nenāk un nerunā par to jautājumu, lai gan tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem cilvēku ikdienas dzīvē - kā tiks organizēts sabiedriskais transports, kā jaunās teritorijas robežās tiks organizēts sabiedriskais transports, kā to darīs konkrētas pašvaldības vadītājs. Ir pilnīgi skaidrs, ka šiem mēra amata kandidātiem nav vispār nekādas izpratnes par to, kā darbojas pašvaldība. Jurašs sēž ar noliektu galvu. Viss! Viņam nav viedokļa. Vienīgais... Tāpēc es gribu... un vienmēr es aizstāvēšu, vienalga, no kuras partijas, no kuras frakcijas… Tā, kā es vakar teicu par Kazinovska kungu, kurš no JKP nāca ar loģisku, sakarīgu priekšlikumu un to pamatoja, un uzslavēju JKP deputātu, lai gan JKP deputātus es parasti diezgan asi... diezgan asi kritizēju. Es vienmēr darīšu tā.

Mīļie rīdzinieki! Es jūs aicinu neuzķerties uz tām saldajām miljonus vērtajām reklāmas kampaņām, kurām nav satura. Novērtējiet cilvēku kompetenci, novērtējiet to! Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka es arī... es piekrītu… Principā pie katra priekšlikuma varētu piekrist tam, ko Viktors Valainis saka. Viņš pēc būtības jau ir izstāstījis šo priekšlikumu. Var tikai papildināt jautājumus, kas attiecas uz sabiedriskā... kā šajā gadījumā... uz sabiedriskā transporta kustību. Kā tas tiks nodrošināts? Mēri, kur jūs esat? Jūs varat tikai par naudu ierakstīt reklāmas, kur jūs melojat cilvēkiem?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, godātie kolēģi! Viktors tiešām ir baigi foršais. Bet nu par priekšlikumu.

Es vēlreiz gribu dot argumentu, kādēļ tās otrā līmeņa pašvaldības (šajā gadījumā nosauktas par apriņķiem) būtu nepieciešamas. Es vēlreiz pārlūkoju VARAM sagatavotos pašvaldību profilus, kādi tie ir tagad, pirms reformas, un kādi tie būs pēc reformas. Un divi labi piemēri - Jelgava, kas šobrīd ir ekonomiskās attīstības centrs, nu, pāri pat reģiona robežām, un Smiltene. Pēc Ozolnieku novada un Jelgavas novada pievienošanas Jelgavai VARAM plāno, ka līdz 2030. gadam šajā jaunajā pašvaldībā iedzīvotāju skaits samazināsies par 10 procentiem.

Smiltene arī ir tāds mūsu skaistais reģionālais attīstības stāsts. Tiešām visu cieņu pašvaldības vadītājam, kā viņam ir izdevies izveidot to par tādu uzņēmējdarbības centru! Pēc Apes un Raunas pievienošanas Smiltenei vēl... līdz 2030. gadam iedzīvotāju skaits atbilstoši VARAM aprēķinam samazināsies vēl par 11 procentiem. Tas parāda to, ka arī jaunās pašvaldības nebūs pietiekami sociāli, ekonomiski stipras un nespēs nodrošināt to, ka iedzīvotāju skaits reģionos nesamazinās. Un tā iemesla dēļ ir jāveido lielākas vienības, kas var plānot kopīgu infrastruktūru, kas var kopīgi plānot uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus, kas var arī salāgot savus pakalpojumus ar valsts institūciju kartējumu, jo ne reizi vien mēs šeit jau esam minējuši, ka ir 30 dažādas kartes valsts institūcijām - CFLA, Valsts ieņēmumu dienestam, Nodarbinātības valsts aģentūrai, policijai, Slimību profilakses un kontroles centram un citām. Un uz jautājumu ministrijai, kad tad valsts salāgos savu pakalpojumu nodrošināšanu pašvaldību iedzīvotājiem, lai tad, kad viņi brauc uz to jauno centru, tiešām varētu rēķināties ar to, ka viņi tur saņems visus valsts pakalpojumus vienā vietā, atbilde bija nevis par to, kad, bet… atbilde bija tāda: “Ziniet, tagad jau daudz ko var darīt arī elektroniski.” Nu, tā nav atbilde pēc būtības, jo praktiski ļoti daudzas lietas elektroniski arī joprojām nevarēs vēl pēc 10 gadiem atrisināt.

Tā ka šīs ir lietas, kuras var un vajag risināt vēl lielākā... līmenī, ja mēs tiešām gribam, lai administratīvi teritoriālā reforma būtu tāda, kas stiprina reģionos pašvaldības.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es tikai gribēju vēlreiz vērst uzmanību pie šī priekšlikuma... jo īpaši par labu likumdošanas praksi. Ja jums patīk runāt par to, ka ir jābūt likumiem kvalitatīvi izstrādātiem, tad visa šī tabula... arī tas, kas turpmāk būs... Ja nobalsos tā, kā komisija ir lēmusi balsot, tad principā komisija atbalstīs... plus... mīnus... viens pret vienu... VARAM piedāvājumu bez būtiskām izmaiņām.

Te jau otro dienu mēs runājam par līmeņu pārvaldību. Manā ieskatā, vispareizāk būtu, ja tas jau būtu atrisināts otrajā lasījumā, un tā būtu tā laba likumdošanas prakse.

Uz trešo lasījumu par tik būtiskām lietām, par šo konceptu izveidošanu, šodien un arī vakardien principā tika piedāvāti visas dienas garumā divi dažādi koncepti - viens uz leju, viens uz augšu. Un Saeima tā arī nav pateikusi savu versiju, kā komisijai strādāt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs! Laiks!

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mums izveidojās ļoti interesanta putra no visām debatēm, kas tagad notiek. No vienas puses, mēs runājam par konkrēto likumprojektu, kas iesniegts otrajam lasījumam, runājam par konkrētiem priekšlikumiem, bet, no otras puses, debašu laikā mēs visu laiku atgriežamies pie nulles varianta, pie koncepcijas. Jābūt otrajam līmenim, nav jābūt otrajam līmenim?  Godīgi sakot, 70. priekšlikums, ko izstrādāja komisija, nav risinājums priekš otrā lasījuma, jo tur nav atbildes uz galveno jautājumu - kāda ir šī te struktūra.

Līdz ar to šodien... Runājot par Valaiņa kunga konkrēto priekšlikumu, jāsaka, ka tas ir izstrādāts, ievērojot visas prasības. Tas ir pie otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Tas ir precīzs, konkrēts un tiešām atbild uz jautājumu. Bet šinī gadījumā atkal mēs atgriežamies pie tā, ka likumprojekta izstrādātāji, šinī gadījumā varam, nav līdz galam formulējuši savu redzējumu - kā viņi redz administratīvi teritoriālo reformu kopumā, kompleksā. Ir runa nevis par atsevišķas kartes uzzīmēšanu, bet principā - kā izskatīsies jaunais pārvaldes modelis Latvijas valstī. Te ir tā problēma, kas parādās un kas arī turpināsies... būs arī turpmāko debašu laikā.

Kas attiecas uz Valaiņa kunga priekšlikumu, dabīgi, to vajadzētu iestrādāt, bet paralēli jāatgriežas arī pie 3. panta... priekšlikuma, kur ir nosaukta... nosaukts viss administratīvais dalījums. Tādā gadījumā tas ir savā vietā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Kā es jau vakar teicu, Latvijai ir vajadzīga, teiksim tā, otrā līmeņa pašvaldību izveidošana, kā tas ir Zviedrijā, Somijā un pārējās Ziemeļvalstīs. Bet man ir jautājums: kur ir pieprasījums pēc ATR vispār? Kur ir tie cilvēki, kas prasa no Saeimas, lai mēs apvienotu novadus un ievestu jaunu plānojumu?

Šā sasaukuma laikā mēs redzējām tikai trīs lielus protestus uz ielām. Tie bija mediķu protesti, tie bija krievu skolu aizstāvju protesti, un tie bija vakar cilvēki, kas nav apmierināti ar ATR.

Piedodiet, bet kur ir tie cilvēki, kuri ir sapulcējušies pie novadu valdēm un pieprasa, lai mēs Sedu pievienotu Strenčiem? Nu nav! Neviens cilvēks neprasa no jums šādu reformu.

Bet no kurienes vispār ATR radās? Kas ir šīs reformas avots? Man šķiet, ka te ir liberālais trockisms. Jūs esat cilvēki, kuri iedvesmoti no ideoloģiskiem postulātiem, nevis no realitātes. Ir cilvēks, kurš strādā karšu izdevniecībā. Liels karšu... spēlētājs... Un vienreiz šis ekonomiskais ģeogrāfs atklāj karti. Un viņam liekas, ka Latvijā ir pārāk daudz novadu un vajag tos apvienot, integrēt un tā tālāk. Visiem taču zināms, ka viens cilvēks konkrēti pirms dažiem gadiem šo murgaino konceptu izveidoja, un tagad jūs ķeraties pie šī salmiņa, lai kaut ko izdarītu valsts labā. Piedodiet, bet tas ir tikai stulbs trockisms, kam nav saistības ar realitāti. (Dep. I. Rībena: “Vajag palasīt grāmatas un kaut ko saprast!”)

Cienījamie kolēģi! Situācija ir sekojoša: pie mums ir jaunais komisijas vadītājs. Viņam tagad ir tikpat gadu kā manam vecākajam dēlam. Un es ceru, ka Pleša kungam būs iespēja pēc 20 gadiem noskatīties, cik daudz cilvēku dzīvo katrā reformētā novadā. Un man ir piedāvājums: tagad paņemiet aploksni un ielieciet tajā to papīriņu ar cipariem, aizlīmējiet un pēc 20 gadiem atveriet. Jūs būsiet ļoti pārsteigti. Tā ka, Pleša kungs, gatavojiet aploksni! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?

A. T. Plešs. Jā. kolēģi. Par priekšlikumu. Arī pēc diskusijām par šo Valaiņa kunga priekšlikumu, kas arī... nu, attiecībā uz... saistībā ar citiem priekšlikumiem... tie bija konceptuāli iesniegti no viņu puses. Pēc diskusijām šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

A. T. Plešs. 23. priekšlikums ir iesniegts no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, un tas paredz republikas pilsētu noteikšanas principus. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā... Es ceru, ka arī Māris Kučinskis kādā brīdī parādīsies un arī nāks debatēt par šo, jo  arī viņš atsevišķu priekšlikumu ir šajā sakarā iesniedzis. Bet šajā gadījumā es gribētu kolēģiem uzdot jautājumu: kas lielāka pēc iedzīvotāju skaita - Rēzekne vai Jelgava?

Šībrīža piedāvātā redakcija, ko jūs paši esat atbalstījuši, saka, ka lielāka tomēr ir Rēzekne. Nu, vai tas ir objektīvi vai nav? Manuprāt, īsti nav. Šobrīd likumprojekta izskatīšanas gaitā mums ir anotācija, kurā ir kritēriji, kaut kādi kritēriji. Attiecībā uz republikas pilsētām īsti tur nekas tāds nav pateikts, tikai uzskaitīts, kuras ir un kuras nav republikas pilsētas. (Dep. J. Iesalnieks: “Nav republikas pilsētu!”) Visas lielās pilsētas...

Par šo piedāvāto redakciju. Šī ir redakcija, kas paredz kaut kādus kritērijus, lai nav tikai šādā jautājumā politiska izšķiršanās, vai būs tas vai nebūs... Jūs paši redzat, cik muļķīga situācija pēc būtības veidojas, ja šādu kritēriju nav. Man kā deputātam šobrīd nav iespējams vispār pēc būtības ietekmēt šos kritērijus, jo tie ir tikai anotācijā. Attīstības centrs, vēl kaut kas. Nu... attīstības centrs ir arī šajās pilsētās, kuras izveido pa novadiem. Tomēr ar šo priekšlikumu, ja mēs šādu atbalstītu, mēs nonāktu pie kaut kādiem skaidriem kritērijiem un pie iespējas arī deputātiem ietekmēt šos kritērijus caur saviem priekšlikumiem. Šobrīd diskusija par kritēriju izņemšanu ārā sākās pēc tam... tai skaitā no Saeimas Juridiskā biroja... pēc tam, kad jau bijām nobalsojuši pirmajā lasījumā komisijā. Ja tas būtu noticis pirms tam, mēs vēl varētu diskutēt par anotācijas maiņu, bet tas notika pēc tam.

Un šobrīd tāda muļķīga situācija sanāk - ir atbalstīts, un tad izņem ārā šos kritērijus, un vairāk jau īsti nav, par ko runāt. Tāpēc, kolēģi, es aicinātu tomēr diskutēt, es komisijā vairākas reizes aicināju kolēģus kopīgi vienoties, pēc kādiem kritērijiem mēs vērtēsim pašvaldības kā tādas, lai vismaz pašvaldībām signalizētu, kā mēs viņus vērtēsim. Tāda kopīga vienota kritērija nav, ir tikai politiskais. Pēc politiska kritērija vadoties, mēs varam pieļaut rupjas kļūdas. Tā, piemēram, Rēzekne un Jelgava... Šobrīd mēs esam pateikuši, ka Rēzekne ir liela un Jelgava ir... Jelgava. Jā, labi.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt, sēdes vadītājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Nu, Jelgava ir Jelgava, protams, Viktor! Jelgava paliks Jelgava, bet šķiet, ka tas arī diezgan skaidri parāda, par ko tad... kas tad mums katram ATR ir. Manā un mūsu, “Attīstībai/Par!”, izpratnē šī reforma jeb ATR ir par to, lai... līdzīgi, kā Satversmes 2. pantā ir rakstīts... beidzot Latvijas Republikas Satversme darbotos un suverēnā vara Latvijā piederētu Latvijas tautai, nevis pašvaldībām.

Jo šobrīd faktiski mēs, kolēģi, daudzu desmitu gadu garumā dzīvojam Latvijas pašvaldību feodālajā republikā, kurā pašvaldības sadrumstalotas, sīkas, nosaka dienaskārtību un tās ir svarīgākas nekā iedzīvotāji. Un izklausās, ka savukārt Valaiņa kungam ATR ir par to, kā saglabāt šos cietokšņus, pēdējos lielos cietokšņus - Ventspils pili un Jelgavas pili -, feodālos mūrus saglabāt. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Kā ar Liepāju? Pastāstiet!”) Šis priekšlikums, kā es to lasu, pēc būtības ir par to, kā nostiprināt šo republikas pilsētu pozīcijas, nodefinēt, kādas tās ir, pasargāt tās no sadarbības ar citām teritorijām, ar funkcionālajām teritorijām ap tām. Mūsu acīs tas nav pat tik izšķiroši, vai nominālās novada robežas ir pilsēta plus lauku teritorija vai kopā, svarīga ir sadarbība, svarīgi ir pakalpojumi iedzīvotājiem, svarīgi ir, lai sabiedriskais transports, atkritumu saimniecība un citas lietas nevainojami, par saprātīgām cenām, ērtā veidā darbotos. (Starpsaucieni.)

Tāpēc es aicinu... es aicinu balsot par sadarbību, es aicinu runāt par to (Zālē troksnis.)... nevis melot par to, ka fondi nebūs pieejami, bet - gluži otrādi - ņemt vērā, ka fondi nākotnē ir paredzēti funkcionālajām teritorijām, nevis atbilstoši formālajām novada robežām.

Tā ka aicinu darboties pie reālas reformas, iet uz priekšu un saprast. Arī Danai Reizniecei-Ozolai gribu teikt: lūdzu, nemaldiniet cilvēkus. Šī reforma, protams, nevar novērst to politiku vienā mirklī un apturēt iedzīvotāju aizbraukšanu no attāliem lauku novadiem uz pilsētām. Pēc šīs politikas, ko jūs esat īstenojuši 25 gadu garumā... kā to varētu vienā dienā novērst? Protams, tādu gaidu nav. Mums ir jāpalēnina tautas aizbraukšana, jāpalēnina lauku iztukšošanās, palielinot attīstības iespējas. (Dep. U. Augulis: “Kas tagad notiek? Pats saproti?”) Valsts pakalpojumi ir nākamais vilnis aiz novadu robežu lēmuma, runāsim par finansējuma modeļiem, runāsim par digitālajiem pakalpojumiem, runāsim par to, kā jāizskatās izlīdzināšanas modelim, un tā tālāk.

Tā ka aicinu strādāt tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es esmu iedvesmots. Godīgi sakot, es sen neesmu dzirdējis tik spilgtu ideoloģisku runu par to, cik labi būs, ja būs. Šeit nav runa par to... ne par transportu, ne par atkritumiem, kur jūs esat visi ļoti lieli speciālisti. Ir runa par to, ka... par tiem kritērijiem, kas nosaka... pie pastāvošās sistēmas un struktūras... kā noteikt, kas ir lielpilsētas, kā mēs esam visi definējuši tagad, vai republikas nozīmes pilsētas. Nekas cits, izņemot skaidri saprotamus kritērijus, pie kuriem varētu strādāt, precizējot tos uz trešo lasījumu... Neapšaubāmi, par to varam runāt, bet šeit ir galvenā doma nevis par to, kā apturēt iedzīvotāju izbraukšanu no Latvijas, bet... ir runa, ka piešķirt - pie pastāvošās sistēmas - konkrētus kritērijus. Ja tas nav saprotams (un te jūs man piedodiet), nu, vajadzētu atsākt mācību kursu par ATR.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Ziniet, es domāju, ka tas ir ļoti labi, ka mums šodien ir tāda sakāpinātu emociju atmosfēra, tās garās debates, tas... nu, diezgan daudz kas nāk ārā, un es domāju, ka tas ir labi. Es domāju, ka to vajag tiešām tā... nu, izrunāt, lai tas nepaliktu iekšienē. Jo - ko tad mēs tikko esam dzirdējuši? Ka šī reforma patiesībā ir... bet tā īstā problēma ir ar pašvaldībām, ka pašvaldības ir tas galvenais iemesls tam... (Starpsauciens: “Likvidēt! Jā - likvidēt!”) mūsu valsts atpalicībai, nepietiekamai attīstībai un visam tam sliktajam. Tagad padomāsim. Nu, labi, pieņemsim, ka jūs tā uzskatāt, ka viss ļaunums ir pašvaldības. Nu, var tās pašvaldības vispār, jā, likvidēt kā tādas. Un tad jūs, cienījamā koalīcija, būsiet atbildīgi par absolūti visu. Jūs padomājiet, jūs ar valsti nevarat tikt galā un vēl arī ar pašvaldībām, ja jūs arī par to būsiet atbildīgi - par kanalizāciju tur... Valkā un tā tālāk. Tad... es domāju, ka jums tas īsti, nu, laikam nav vajadzīgs, vai ne? Tātad varbūt tas nav par tām pašvaldībām, bet tā ir tāda politiskā greizsirdība (Dep. D. Pavļuta un dep. A. Geidāna starpsaucieni.), ka tajās pašvaldībās ievēlē, nu, kaut kādus citus cilvēkus - ne no jūsu partijas, vai ne? Nu, cik daudz ir pašvaldību vadītāju no Attīstībai/Par!, no JKP, KPV LV un tā tālāk? Vai tā ir vienkārši politiskā greizsirdība, ja? Bet padomājiet - vieni un tie paši cilvēki, Latvijas pilsoņi, ievēlē gan jūs, gan tos pašvaldību vadītājus, un jūs domājāt, ka tad, kad viņi ievēlēja jūs, viņi izdarīja visu pareizi, bet tad, kad tie paši cilvēki ievēlē pašvaldību vadītājus, viņiem kaut kā mainās tas... ātrumu kārtība nonākusi kaut kādos... uz pirmo, vai nu uz atpakaļ... kaut kas tāds. Un tad viņi pēkšņi pazaudē savu samaņu un ievēlē kaut kādus pilnīgi nepareizus cilvēkus. Jūs to gribat pateikt?

Un tad iesim tālāk. Vai tad jūs nopietni domājat, ka ar šo reģionālo reformu vai ar kaut ko citu jūs dabūsiet šo cilvēku uzticību, mīlestību? Ka beidzot būs reforma un viss, un tie cilvēki reģionos tā vietā, lai balsotu par Zaļo un Zemnieku savienību vai kādu... pēkšņi: “Ā! Attīstībai/Par!.” Nu, protams! (Starpsauciens.) Jūs tiešām nopietni tā domājat? Jo tas, ko jūs sakāt... tas izskatās, ka... jā, ka jūs tieši tā domājat. Nu tad jūs gaidīs diezgan liela vilšanās, kolēģi.

Bet turpiniet, lūdzu! Es domāju, ka turpināt šādā atmosfērā... tas tiešām... Tās lietas jāizrunā. Tas jāizrunā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Pavļuta kungs! Jūsu retorikai būtu pamats, ja otrajā lasījumā mēs neredzētu karti, kur kā pēdējais cietoksnis mums izskatās nevis Jelgava un Ventspils, bet Liepāja. (Dep. U. Auguļa starpsaucieni.) Kā ir ar to ideju, ka arī Liepājai pievienotu funkcionālu teritoriju, kura pašlaik tiek atdalīta kā Lejaskurzemes novads un kur nevar vienoties visi tie novadi, kas tad būs viņiem attīstības centrs - Aizpute, Priekule, Grobiņa vai Nīca. Nē, protams, noteicām Lejaskurzemes novadam attīstības centru - Liepāja. Kāpēc tad nesavienot? Ja “Attīstībai/Par!” nobalsos “pret” to, lai Liepāja būtu atsevišķa pašvaldība, tad es jums noticētu, bet pagaidām, piedodiet, jūsu izteikums par to, ka Latvija suverēnā valsts... suverēnā vara Latvijā pieder nevis tautai, bet pašvaldībām, izklausās kā cinisms pēdējā stadijā.

Es domāju, ka jūsu domu varētu pārformulēt vēl labākā teikumā. Jūsu vēlme ir, lai Latvijā suverēnā valsts vara piederētu “Attīstībai/Par!” un lai pilsētnieku vara uzvarētu lauciniekus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Madlēnai Olbraitai reiz uzdeva jautājumu, cik ilgi viņa vainos iepriekšējās valdības visās savās neizdarībās un neveiksmēs, un viņas atbilde bija: “Vienmēr.” Nu, tas ir tādā Daniela Pavļuta stilā. Viņš tikai ir aizmirsis, ka viņš politikā vai vismaz valsts pārvaldē ir bijis daudz ilgāk nekā daudzi no ZZS ierindas biedriem, un tas, ko viņš nesaprot,- ka tad, kad taisa administratīvi teritoriālo reformu, jādomā ir par visu Latviju. Nu, nav tā, ka Latvijā dzīvo tādi smalkos uzvalkos ģērbti švītiņi ar labu izglītību un lielu ego. Ir jāpadomā par katru Latvijas iedzīvotāju arī reģionos, un pašvaldību vadītāji to dara katru dienu - neatkarīgi no tā, no kāda politiskā spēka tie ir ievēlēti.

ZZS, Jaunā VIENOTĪBA, Nacionālā apvienība, Attīstībai/Par! diemžēl (vai varbūt - par laimi) joprojām nav tur pārstāvētas. Un tas, kas jums ir jāatceras,- ka tiem cilvēkiem, kas ir ievēlēti, un tiem pašvaldību vadītājiem, pret kuriem jūs šobrīd arī tik aktīvi un agresīvi cīnāties, ir dots iedzīvotāju mandāts.

Viņus ievēlē vēl un vēl tāpēc, ka tie iedzīvotāji redz, ka tie pašvaldību vadītāji ik dienu strādā viņu labā. Tur nav iespēju tā kā šeit, Rīgā, paslēpties aiz televizoru ekrāniem, gudri runāt un maz darīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Mēs vakar patiesībā ārkārtīgi daudz laika pavadījām... un zināmā mērā... mazliet es... teiksim, pat nevajadzīgi... Ja mēs būtu iepriekš vienojušies arī par skaidriem kritērijiem, kas ir kas... Un es atsaucu savu... nevis atsaucu, bet iesniedzu priekšlikumu atsaukt kritērijus, tāpēc ka tie vienkārši bija nesaprotami un muļķīgi. Un tā vietā būtu jāsaliek, kas noveda pie tā, ka nezina, kur centrs... Centrs ir pavisam citā novadā... un tā tālāk.

Es gribētu teikt, ja šie kritēriji būtu skaidri... arī nu jau lielpilsētām... un nākamais priekšlikums - par novadiem... Un mums ar Pavļuta kungu jau bija arī diskusija. Es uzskatīju, ka Saeima jeb parlaments tad varētu kontrolēt tikai, kādi ir kritēriji, un praktiski to zīmējumu un pārējo varētu arī uzticēt Ministru kabinetam, un tas būtu bijis savādāk. Bet šobrīd šis priekšlikums pilnīgi skaidri pasaka, kas tad ir lielpilsēta. Un es pateikšu vēl vairāk, arī noņemot diskusijas. Papildinām šo ar vēl vienu punktu, ka lielpilsētai var būt apkārt arī teritorija. Un tad mēs nepazaudēsim to... runāja, ka Vidzemē vairs nav nevienas lielpilsētas... neatkarīgi no tā, kas ir apkārt, Valmiera savu statusu iegūs, arī pārējie. Tāpēc es aicinu vienkārši šajā virzienā strādāt. Nu, mēs pasakām priekšā, kā var iet. Un mēs vakar būtu nevis deviņos, bet droši vien kādos piecos... nevis patiešām nonākuši līdz absurdiem... līdz absurdiem, ka mums jāsāk mērīt Jelgavas izmēri ar Rēzeknes izmēriem. Un mēs to turpināsim, un būs Satversmes tiesa.

Es aicinu, parādu virzienu, un man šķiet, ka tas ir tas, uz ko vēl nav par vēlu iet, jo priekšā ir nākamais lasījums.

Aicinu atbalstīt šo un arī nākamo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Divas daļas. Pirmā daļa sekojoša.

Daniel Pavļut! Es tevi aicinu, Daniel Pavļut, aizbraukt uz Jelgavu un pateikt kaut vienam Jelgavas iedzīvotājam, lai viņš tev piekrīt, ka Jelgava nav liela pilsēta, ka Rēzekne ir lielāka. Es tevi aicinu izdarīt šo lietu un pierādīt jelgavniekiem, ka viņu pilsēta ir maza, salīdzinot ar tām, kuras jūs nosaucāt par lielām. Ja tas ir sabiedrības interesēs, Daniel Pavļut, tad es ļoti atvainojos. Vai sabiedrības interesēs ir veikt reformu, nenosakot vispār kritērijus, pēc kuriem tiks noteikts, kāds kurai pilsētai vai novadam būs statuss? Vienkārši tā - nu mēs tā iedomājāmies, un viss. (Dep. A. Geidāns: “Vienojāmies!”) Tas nav sabiedrības interesēs.

Un, otrkārt, pats galvenais. Daniel Pavļut, tu kāp tribīnē un runā par sabiedrības interesēm. Cilvēks, kurš neskaitāmas reizes ir nobalsojis pret OIK atcelšanu, cilvēks, kurš, Ekonomikas ministrijā bijis tajā laikā (cik OIK atļauju tika izdots!), runā par sabiedrības interesēm? Cilvēks, kurš ir balsojis par premjeru, kuram vispār nav sabiedrības dota mandāta, kurš vispār nav startējis vēlēšanās? Tu runā par sabiedrības interesēm? Un, ja tu par tām runā, Daniel Pavļut, tad aizbrauc uz Jelgavu pie vairāk nekā 50 tūkstošiem cilvēku un pasaki viņiem, ka tā faktiski gandrīz nav pilsēta, ka tas ir kaut kāds tāds mazs nostūrītis Latvijā, nenozīmīgs nostūrītis Latvijā.

Varbūt arī tu... Daniel Pavļut, beidz būt divkosīgs un rīkojies kā valstsvīrs! Stāvi pāri savām personīgajām interesēm, rīkojies valstiski! Izstrādā kritērijus, kādā veidā tiek noteiktas pilsētu robežas, kādā veidā tiek noteikts pilsētu lielums! Pierādi, ka tu esi valstsvīrs, un pierādi, ka tu rīkojies sabiedrības labā, nevis savas partijas labā!

Daniel Pavļut, es uzsvēršu vēl vairāk. Tavai partijai “Par!” vispār pat nebija 500 biedru, lai tā startētu vēlēšanās. Un tu runā par sabiedrības interesēm?! (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Dombrovska kungs! Reformu neveic mīlestības dēļ (Starpsaucieni: “Ooo!”), bet tādēļ, lai iedzīvotājiem dzīvi padarītu labāku Latvijā. (Aplausi.)

Tas, ko mēs dzirdam... Kolēģi, man ļoti interesanti klausīties opozīcijas uzrunas un... jā, to sakāmo no šīs tribīnes, un parasti jau runā par to, kas visvairāk rūp.

Un tas, ko mēs redzam, kas tagad rūp ZZS, SASKAŅAI, - tās ir politiskās partijas, tie ir pašvaldību vadītāji, nevienā vietā netiek runāts par Latvijas iedzīvotāju interesēm. Vai jums nav kauns?

Šī reforma ir domāta tam, lai mēs visu Latviju attīstītu, lai visi Latvijas iedzīvotāji būtu ieguvēji, tā, kā jūs, Dana Reiznieces-Ozolas kundze, norādījāt. Taču tas, kas izskan no jums... pašvaldību vadītāji, politiskās partijas... Kolēģi, kā interesēs jūs strādājat? Latvijas iedzīvotāju? Pašvaldību vadītāju vai politisko partiju intereses?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pietiks, es jau esmu iemācījies, viena minūte ir daudz. (Zālē troksnis.)

Nē, mēs esam tātad... Ir tikai otrās dienas rīts... ir tikai otrās dienas rīts, bet mēs esam nokļuvuši jau senajās Atēnās. Mēs esam grieķu polisas valstī nokļuvuši, demontējuši pašvaldības, jo vara taču pieder cilvēkiem. Vara pieder cilvēkiem.

Sēdes vadītāja. Lūdzu klusumu zālē! Izskatās, ka kaut kas sistēmā ir nobrucis. Taisām pārtraukumu.

Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Inese Ikstena, Andrejs Judins, Ojārs Ēriks Kalniņš, Armands Krauze, Inese Lībiņa-Egnere, Ināra Mūrniece, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Didzis Šmits (Dep. D. Šmits: “Es esmu, esmu, esmu!”)… Šmits ir, Jānis Urbanovičs, Jānis Vitenbergs un Jānis Vucāns.

Paldies.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Atsākam debates par 23. priekšlikumu.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Mani tiešām sajūsmināja Daniela uzstāšanās un atziņa, ka vara pieder cilvēkiem, nevis pašvaldībām. (Dep. J. Tutins: “Un ne tautai!”) Tad jautājums - kas tur notiks tagad... aprīļa beigās Rīgā? Es saprotu, ka mēs ieviešam tiešu demokrātisku pārvaldi, kā Atēnās vai grieķu polisās sanāksim laukumā un ar īkšķi uz augšu vai īkšķi uz leju lemsim turpmāk visus jautājumus. Es saprotu, ka arī šis likumprojekts... Nu, tiešās demokrātijas veids šodien… mūsdienās ir referendums. Ar šo es saprotu, ka šis likumprojekts (vismaz Daniels to rosinās) tiks nodots vispārējam referendumam un cilvēki izlems, kā tālāk būt. Es esmu tikai “par”, es šo noteikti atbalstīšu. Tā ka... šādu attīstību es noteikti ar visām četrām atbalstīšu. (Dep. R. Kols: “Izmaksāsi referendumam pusmiljonu?”)

Bet ir viena tāda neliela problēma ar to - ja vara pieder cilvēkam un nepieder pašvaldībām, tad tieši tāpat tā nepieder arī Saeimai. Nu, ar ko tad atšķiras vēlēta pašvaldība no Saeimas savā ziņā? Nu, nepieder mums arī. Tad jautājums - ko mēs lemjam šodien? Kas mēs tādi vispār esam, un par ko mēs taisāmies balsot?

Ja mēs sakām, ka tieša demokrātija ir tas, kas valstī ir jāievieš, tad ir ļoti interesanta situācija. Reizē tie, kam nepieder valsts, proti, Latvijas parlaments, ir ierobežojuši referenduma tiesības tiem, kam... varu tiem, kam tā pieder, līdz slieksnim, kurā referendums faktiski nav iespējams. Tad, ja mēs atgriežamies pie tiešās demokrātijas, es aicinu arī grozīt likumus un kārtību, kā notiek referendums valstī, un noņemt kvorumu - kas nāk, tas nāk, vairākums izlemj. Nu, es domāju...

Sēdes vadītāja. Šmita kungs, varbūt par priekšlikumu precīzāk.

D. Šmits. Šis ir absolūti par priekšlikumu. Es domāju, ka šis priekšlikums jānodod tautas nobalsošanā kā visi citi, kas sekos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi. Nav zālē…

Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Kolēģi! Mēs turpinām debatēt par 23. priekšlikumu. Bet īstenībā, kā jūs ļoti labi novērojat, debates lielākoties notiek par to, vai mums vajag vai nevajag administratīvi teritoriālo reformu. Es šeit dzirdu ļoti interesantus apgalvojumus (piemēram, no Kabanova kunga pirms dažām minūtēm) par to, ka cilvēki, redz, nekad nav teikuši, ka viņiem vajagot šo reformu. Es atvainojos, Kabanova kungs, iespējams, ka, regulāri aizstāvot padomju laika simbolus, jūs nepamanījāt, ka, piemēram, par apvienību Attīstībai/Par!, kas savā programmā nepārprotami piedāvāja šo reformu, nobalsoja virs 100 tūkstošiem cilvēku. Jūs uzskatāt, ka šie vēlētāji nav cilvēki vai... kā īsti saprast? Es skatos, Kabanova kungs vēl nav ar mums diemžēl. (Dep. N. Kabanovs: “Ir! Es esmu ar jums! Bet ne ideoloģiski!”) Ir. Ir vēl ļoti daudz cilvēku, par kuriem mēs nezinām, par ko viņi balsoja. Iespējams, arī par jums, Kabanova kungs, kas vakar un šodien tviterī, feisbukā un citos sociālajos tīklos nepārprotami pauž atbalstu šai reformai. Es lasu atbalsta vēstules, es lasu arī ierakstus: “Artūr, turies!” Lasot ATR pretinieku komentārus, rodas iespaids, ka piedāvā izveidot dzelzs aizkaru starp novadiem un ka nevarēs tikt uz kapiem... un daudz, daudz citu atbalsta piezīmju.

Tā ka es aicinu mūsu kolēģus no opozīcijas - kad jūs argumentējat “pret” ATR - tomēr izmantot leģitīmus komentārus (Smiekli. Troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), nevis teikt, ka cilvēki šo reformu negrib, jo Latvijā ir tomēr pie diviem miljoniem iedzīvotāju. (Starpsauciens: “Nav vairs! Pateicoties reformai...”) Un jūsu partiju biedri vai jūsu deputāti nav vienīgie, arī jūsu pašvaldību vadītāji nav vienīgie, kuru viedoklis skaitās un ir svarīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. (Starpsaucieni: “Viņš taču nav zālē!”; “Kas nav zālē?”. Dep. S. Dolgopolovs: “Es esmu vienmēr zālē!”)

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Pirms sistēma sabruka, mēs te dzirdējām ļoti daudz kaunināšanas un dzirdam arī tagad no Golubevas kundzes. Mēs nedzirdam tikai to, par ko mēs tagad diskutējam. Es ļoti vēlos atgādināt Kārtības ruļļa prasību, ka, debatējot par otro lasījumu... iesniegto likumprojektu, mēs runājam par priekšlikumiem. (Dep. R. Kols: “Saviem kolēģiem to pasakiet!”) Šinī gadījumā priekšlikums skan sekojoši... Ir lielpilsētas vai republikas nozīmes pilsētas, kas ir likumā atbalstīts. Un, lai atbrīvotu Pavļuta kungu no demagoģijas par to, kura ir liela pilsēta, kura ir maza pilsēta, ir piedāvāts iestrādāt likumā konkrētus kritērijus, kas ir lielpilsēta. Man liekas, ka tas ir saprotams, tas ir atbalstāms un tas ir normāls... tā, lai nevajadzētu skaidrot, ka Ventspilī mēs rūpējamies par tiešo demokrātiju, Liepājā - ne. Un tad varbūt mēs sāksim runāt tiešām par konkrētām lietām, nevis tā, kā Golubevas kundze te mēģina stāstīt par to, ka...

Sēdes vadītāja. Laiks, laiks! Sergej Dolgopolov, laiks beidzies!

S. Dolgopolovs. ... ir atbalstītāji un neatbalstītāji... ka laiks beidzies. (Starpsaucieni: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Šeit izskanējis tāds viedoklis, ka šo reformu pieprasa cilvēki. Tad nu, kā tad viņi to pieprasa? Mums ir kaut kāds 40 tūkstošu iesniegums (Starpsauciens: “Klausi savu kolēģi - runā par priekšlikumu!”)... iesniegums, ka vajag to ATR? “Saskaņas” vēlētājs to nepieprasa, ZZS vēlētājs nepieprasa, kas tur... Nacionālās apvienības to... tāpēc to ievēlēja? Nē, viņiem tikai pret krieviem. Kas vēl? JKP bija “3 × 500”. Ne par kādu ATR runas nebija. KPV - likvidēsim OIK! Jūs nekādu ATR arī (Starpsaucieni.)... No kurienes tad radies tāds priekšstats, ka sabiedrībā ir tik liels pieprasījums pēc šīs reformas, kolēģi? Neviens no jums to, varbūt izņemot Attīstībai/Par!... to nebija solījis. (Starpsauciens: “Izlasi vēlreiz...!”) Jā, tur bija revolūcija, radikāla rīcība, OIK likvidācija.

Sēdes vadītāja. Debašu laiks beidzies!

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

Vai deputātiem ir iebildumi pret debašu laiku apvienošanu?

Nav iebildumu. Debašu laiks apvienots.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Klātesošie! Vēlos izteikties par šo ZZS priekšlikumu un teikt, ka noteikti nepiekrītu Valaiņa kungam, ka šodien ir palicis tikai politiskais kritērijs. Vairumā gadījumu sākotnējie kritēriji visos novados izpildās. Manuprāt, mazāk jārunā par republikas pilsētām, apriņķiem, novadiem, bet vairāk par saturu, par sadarbību, par kvalitatīvām un regulārām līdzdalības iespējām iedzīvotājiem visā Latvijā (Starpsauciens.), par to, ka iedzīvotāji ir ne tikai jāuzklausa, bet viņiem jādod rīki un resursi, lai viņu idejas īstenotu. (Starpsaucieni.) Es runāšu četras minūtes. Nav pamatots arguments, ka domē vajag deputātus no visām konkrētās teritorijas vienībām, lai varētu notikt attīstība. Jau šobrīd deputāti pašvaldības domē netiek ievēlēti no konkrētām pašvaldības teritorijas vienībām, pagastiem, pilsētām. Un arī tagad Latvijā ir pašvaldības, kurās ir, piemēram, vairāk pagastu nekā deputātu domē.

Kā ziņo VARAM, tad līdz šim nav saņemtas sūdzības par to, ka kādas teritorijas iedzīvotāju intereses pašvaldībā nebūtu pārstāvētas deputātu trūkuma dēļ. Šī problēma, kas nav problēma, lielākoties izskan tikai te, Saeimā. VARAM ir piedāvājusi jaunajos apvienotajos novados palielināt deputātu skaitu. Kopējais deputātu skaits, protams, samazināsies. Un iespēja tikt ievēlētam domē būs jebkuram no jebkuras teritorijas... no jebkuras novada teritorijas, kurš spēs pārliecināt pietiekamu vēlētāju skaitu. Un tā ir īstā demokrātija, nevis garantēšana noteiktām teritorijām vietas domē.

Un vēl vēlos uzsvērt, ka deputātu ievēlēšana nav vienīgā iespēja iedzīvotāju līdzdalībai pašvaldību darbā. VARAM paralēli pašvaldību reformai virza arī jaunu likumprojektu par pašvaldībām, tajā tiek plānots ietvert iespējas pašvaldībām iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā, veidojot konsultatīvās padomes un izmantojot līdzdalības budžetu. Un šie VARAM piedāvājumi būs nopietns pārbaudījums tieši ZZS pašvaldībām, kurām nav ērta aktīva sabiedrība, kas regulāri pauž arī kritiskus viedokļus. Un Jelgavas pilsēta šeit ir spilgts piemērs. (Zālē troksnis.)

Es uzskatu, ka reforma ir vajadzīga un reformai nav jābūt tādai, ka tā pasaka visas darbības priekšā. To jauno jaudu pašvaldībās ieviesīs jaunievēlētās domes, nevis VARAM vai mēs ar šo likumu. Un šis likums ir tikai sākums pārmaiņām, nevis finišs.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo Valaiņa kunga priekšlikumu, lai tiešām republikas nozīmes pilsētu izveidei būtu noteikti kritēriji, ne tikai politiska motivācija, nu, kaut vai lai izvairītos no tā, ka jau šobrīd sociālos tīklos ļaudis pasmejas par koalīcijas rēķināšanas prasmi, par to, ka trīs ir lielāks nekā pieci.

Bet es vēlos arī atbildēt uz Pleša kunga komentāru, ka viņam rūp iedzīvotāju viedoklis, nevis pašvaldību vadītāju viedoklis. Pleša kungs, vai jūs parunājāties ar tiem cilvēkiem, kas protestē šeit, pie Saeimas? Vai jūs esat redzējis tās iedzīvotāju aptaujas, kur, piemēram, Strenčos 92 procenti iedzīvotāju grib, lai viņus pievieno Valmierai, nevis Valkai? Bet jūsu piedāvājums ir pievienot viņus Valkai. Vai jūs esat redzējuši Ikšķiles iedzīvotāju aptauju, kur 98 procenti iedzīvotāju grib saglabāt savu teritoriju līdzšinējā apmērā. Vai jūs esat redzējuši citas aptaujas? Kur jūs bijāt Strenču tautas sapulces laikā? Jūs bijāt atsūtījuši ierēdni, dāmu, kura nevarēja pēc būtības atbildēt uz jautājumiem, nevis pats tur bijāt klāt un klausījāties tajā, ko iedzīvotāji grib.

Sēdes vadītāja. Laiks!

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es lūgtu nemaldināt no šīs tribīnes vēlētājus. Un, manuprāt, šeit nav tādu deputātu, kas būtu pret reformu. Bet saturam un tam, ko mēs ar šo reformu gribam panākt, ir ļoti liela nozīme. Un šobrīd mums nav skaidrs vispār, uz kurieni tad mēs ejam, ko mēs šīs reformas rezultātā vēlamies iegūt un kā mēs uz to ejam. Un tie, kas protestē, tie nav tikai kaut kādi pašvaldībās ievēlēti deputāti un pašvaldību vadītāji. Tie ir cilvēki, kuri jūs nesaprot... kuri nesaprot, ko jūs šobrīd darāt. Un arī es esmu par šo reformu un biju par šo reformu. Bet man pat ļaunākajā murgā nevarēja rādīties, kas reformas rezultātā sākotnēji tiek atnests uz Saeimu, - divas lielās pilsētas: Rīga un Jūrmala. Jūs nopietni? (Dep. A. Geidāns: “Kāda problēma?”) Kādas problēmas? Problēmas… Geidāna kungs, jums nav problēmu. Jums drīz būs problēma iziet Jelgavas ielās.

Paldies. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Ja vairums nerunā par priekšlikumu, es domāju, ka es arī varētu nerunāt. Ļoti interesanti. Pirms pārtraukuma Kabanova kungs no SASKAŅAS uzsāka tematu par liberālo trockismu. Es labprāt mēģinātu saprast, vai tāds vispār ir iespējams. Kā zināms, Trockis bija... Pļehanova skolnieks un kā tāds viņš bija dziļš materiālisma atbalstītājs un faktiski marksisma ideju piekritējs. Un, kad notika šķelšanās boļševiku rindās, tad viņš nostājās tajās pozīcijās, kas pieprasīja... visaptverošu un nepārtrauktu revolūciju. Viņš neticēja, ka ir iespējama viena sociālisma valsts. Un tieši tāpēc viņu arī izmeta laukā. Līdz ar to es domāju, ka liberāls trockisms nav iespējams.

Paldies, Kabanova kungs, ka jūs uzsākāt šo sarunu. To mēs esam noskaidrojuši.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Golubevas kundze! Komentāru Facebook par Latvijas pašvaldību domju lēmumiem, aptauju rezultātiem jūs esat izlasījusi? Katram deputātam tas ir aizsūtīts. Izlasiet! Atveriet vienreiz savus pastus un izlasiet, ko domā cilvēki par šo reformu! Pārlasiet arī “Attīstībai/Par!” programmu! Izlasiet, kas tur ir rakstīts! Vai tiešām visa Latvija atbalsta katru punktu, kas tur rakstīts? Vai visi cilvēki, kuri par jums nobalsoja un pārsvarā dzīvo pilsētās, tiešām atbalsta katru jūsu programmas punktu? Jūs esat gatava par to zvērēt? Es ticētu katram vārdam, ko šeit saka… gan tu, Artūr, gan Daniels, ja jūs šodien nodotu zvērestu, ja jūs zvērat, ka pēc ATR īstenošanas Latvijas iedzīvotājiem uzlabosies dzīve... (Dep. S. Riekstiņš: “Jūs jau Rīgā uzlabojāt dzīvi!”)

Sēdes vadītāja. Laiks, Luņovas kundze!

Vārds deputātam Aivaram Geidānam.

R. Ločmele-Luņova. Lūdzu! Un garantējiet varbūt arī kādu miljonu no pašu kabatām!

A. Geidāns (KPV LV).

Augsti godātie kolēģi! Es varbūt Liepiņas kundzei atbildēšu. Nevajag fantazēt. Pirmkārt, ir fakti. Es saprotu, ka katram iedzīvotājam ir iespējas piedalīties šobrīd šīs reformas izstrādē, bet ir jāsaprot: kā pašvaldību vadītāji ir strādājuši līdz šim, tāda ir iedzīvotāju attieksme kopumā Latvijā. Un tad, ja ir kaut kad brīdis, kad iedzīvotājiem jāapvienojas un jānobalso, tad šobrīd jau, kā es minēju vakar, astoņas dienas ir pagājušas, platformā ManaBalss ir iesniegta iniciatīva, ir apvienojušies Jelgavas novada, Jelgavas pilsētas un Ozolnieku novada iedzīvotāji. Un šobrīd ir savāktas 3500 balsis. Astoņu dienu laikā. Ar visu to, ka tika ievietota reklāma “Jelgavas novada ziņās”, “Jelgavas Vēstnesī”. Ja kopējais skaits ir 90 tūkstoši iedzīvotāju, kurus reforma skars, tad rēķiniet, kāds ir atbalsts, - tie ir 3 procenti. Tā ka nevajag fantazēt un stāstīt, ka visi... Jelgavas novada, Ozolnieku novada un Jelgavas pilsētas iedzīvotāji ir pret šo reformu. Tieši otrādāk (Dep. L. Liepiņa: “Nav runa par reformu, bet par to, ko jūs stāstāt!”), 97 procenti ir par reformu. Tā ka nāciet un stāstiet par faktiem, nevis sapņojiet. Jūs vienreiz bijāt Jelgavas novadā. Caune jums uzvārīja tēju, pabaroja ar pīrādziņiem, un ar to jums arī ir pieticis. (Aplausi. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, tā jocīgi liekas, ka jākāpj un jāaizstāv tas, ka būtu kritēriji, pēc kā mēs nosakām, kas ir pilsēta. Nē, nopietni, nevajag, ja.

Bet attiecībā uz to es nepiekrītu Vjačeslavam Dombrovskim, kurš teica, ka tikai Attīstībai/Par! solīja reformu. Virkne partiju solīja reformu… KPV solīja reformu. KPV solīja otro līmeni, kas tiks veidots ap apriņķiem, vai ne? Kur palika? Geidān, kur ir? Solījumu izpildi! (Dep. A. Geidāns: “Es neko nesolīju!”) Ā, tu neko nesolīji, tu vispār neesi KPV, droši vien, jā. Tā... tā ka... nu... Vjačeslav, ja es pareizi atceros, arī “Saskaņas” garajā programmā bija ļoti līdzīgs modelis - par otro līmeni ap apriņķiem - kā mums.

Un beigu beigās varbūt... es tiešām aicinu, nu, šobrīd mēs lemjam svarīgāko jautājumu valstī, šis sasaukums neko svarīgāku vairs nelems… Varbūt tiešām atgriežamies pie konstruktīvas sarunas un, ko arī Adamovičs teica, atgriežamies pie 70. ... uzliekam 70. punktu, izrunājam un ejam tālāk.

Sēdes vadītāja. Laiks, Šmita kungs.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Geidāna kungs, ja jūs būtu par tautu un ņemtu vērā to, kas platformā ManaBalss ir nobalsots, OIK mums sen vairs nebūtu, nekustamā īpašuma nodoklis mājoklim mums jau sen būtu atcelts un tādā garā. Mums būtu izpildīti visi šie jautājumi, tāpēc cilvēki... vienkārši viņi saprot, ka tas ir bezjēdzīgi, jo jūs jau nerīkojaties tautas interesēs. Tas ir numur viens.

Numur divi. Pavļuta kungs, jūs sakāt, ka jūs - par tautu. Tad, kad šeit bija par referendumu... atdot tautai referendumu, tad jūs balsojāt “pret”. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Un, Pleša kungs, nevis bļaujiet no vietas, jūs kā atbildīgās komisijas vadītājs kāpiet katrā jautājumā uz tribīnes (Starpsauciens: “Uz tribīnes neviens nekāpj!”) un aizstāviet to jautājumu. Ja jūs... vienīgais, ko mākat, - bļaut no vietas, kas jūs par komisijas vadītāju esat? Nāciet un aizstāviet savus priekšlikumus, nevis bļaujiet no vietas, Pleša kungs!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Par konkrēto priekšlikumu atkal. Atbildīgajā komisijā… arī Juridiskais birojs norādīja, ka savā ziņā, nosakot statusu, vienmēr tā būs, tas būs politisks lēmums. Ja kāds iebilst, ka ne, ka vajag kritērijus un pēc tiem mēs strikti vadīsimies un tā noteiksim, kāds statuss kurai pašvaldībai vai pilsētai ir… Nu, vai līdz šim, kad ir bijuši kritēriji, ir kādreiz atcelts statuss? Jo ir virkne pašvaldību un ir gadījumi, kad neizpildās kritēriji. Nē, jo vienmēr ir politisks lēmums. Pieņemsim, Baltinava neatbilst kritērijiem. Mēs strikti vadāmies? Mēs uzreiz samazinām vai mainām statusu? Nē, politiskā izšķiršanās ir, statuss paliek. Un arī šajā gadījumā šī ir politiskā izšķiršanās, kā mēs lemjam, statusu nosakot.

Un, tā kā laikam tendence ir tiešām nerunāt par konkrēto priekšlikumu, Luņovas kundze, paskatieties, cik man ir vēstuļu... par atbalstu šai reformai! Paskatieties, paskatieties! Nē, nopietni! Paskatieties! Un viņas nāk iekšā, un viņas turpina nākt iekšā. (Aplausi. Starpsaucieni. Dep. R. Ločmele-Luņova: “Nāciet! Skaitīsim opozīcijas vēstuļu skaitu!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā. Pavļuta kungs, par jūsu teikto, par to, ka pašvaldības, redz, kaitējušas valsts attīstībai. Jums jāsaprot, un jūs noteikti to zināt, ka pašvaldību budžeti ir tikai 20 procenti no kopējā valsts budžeta, vispār, kopumā. Tā ka pašvaldības nevarētu būt vainojamas pie visa. Bet par to, ko jūs runājāt, par šīm funkcionālajām teritorijām, par to, ka būs labāki pakalpojumi… Es vērstu uzmanību uz to, ka šajā te gadījumā attiecībā uz republikas pilsētām vispār nav bijis nekāda vērtējuma, nevienam deputātam nav... nevienam vispār nav vērtējuma par to... par funkcijām, kādas nodrošina pilsēta un novads, kur tie sadarbojas. Es jums varētu uzskaitīt un dažus noteikti uzskaitīšu pie nākamā priekšlikuma, bet, kolēģi, šis jautājums vispār nav vērtēts, jūs viņu pieņemat vienkārši tāpēc, ka “Attīstībai/Par!” tā gribas un kaut kāds Zalāns kaut kad iepriekš teicis, ka tā ir veiksmes atslēga.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienījamie kolēģi! Mēs jau pusdienu strīdamies par to, kam ir liels, kam ir mazs iedzīvotāju skaits. Šeit, priekšlikumā, tiek piedāvāts noteikt kritērijus, kā to noteikt… jo Rēzekne ir trīsreiz mazāka par Jelgavu… Mēs strīdamies, kurš tad ir liels, kurš - mazs. Protams, es saprotu, ka cilvēkiem ir dažādi kompleksi, vieni to kompensē ar melnas markas... BMW markas automašīnām, citi - ar lielāku teritoriju. Bet, mīļie kolēģi, noteiksim konkrētus kritērijus, pēc kā vadīties. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Tieši tā!”)

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kuram tad citam, ja ne Geidāna kungam ir zināms par pīrādziņiem un tēju, ja tas ir tas (Aplausi.), par ko viņš ir gatavs strādāt, tāpēc ka ar mīksto mandātu Geidāna kungs ir gatavs uz pilnīgi jebko, lai atbalstītu KPV.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tiem, kas seko līdzi debatēm, ļoti svarīgi tagad ir piefiksēt savu uzmanību, par ko tad ir debate pašlaik. Debate ir par to, ka... par šo pilsētu sadalījumu. Kā objektīvi sanāk, ir lielākas pilsētas vai mazākas pilsētas. Un tas, ko mēs esam nolēmuši ar savu administratīvi teritoriālo reformu (Dep. S. Riekstiņš: “Ivar, vari runāt par ko gribi, nevajag par reformu!”), ir tas, ka šo sadalījumu lielās un mazās pilsētās mēs saglabāsim. Un ir ļoti svarīgi noteikt, kas tad ir šīs lielās pilsētas. Ļoti labi, ka pēc manis pašlaik ir pieteicies runāt Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava. Jo es tik tiešām, klausoties to, ko jūsu kolēģis tikko runāja par lielajām pilsētām, kā mēs te visu nosakām, ka tas ir politisks lēmums… tieši jūs bijāt tie, pēc kuru priekšlikuma mums tagad reformā ir parādījies formulējums “lielā pilsēta”. Tāpēc es aicinu jūs, Dombravas kungs, šeit nākt un konkrēti paskaidrot, ko jūs, kas šo priekšlikumu ielika Saeimā... un par ko Saeima ir nobalsojusi… ko jūs saprotat ar to, kas ir lielās pilsētas. Atnāciet tagad un izstāstiet, parādiet, ka jūs kaut ko sajēdzat no šīs reformas un ka tas, ko jūs esat izdarījuši, ir jēgpilni, un pie reizes pēc šiem kritērijiem izskaidrojiet, kāpēc lielo pilsētu skaitā Rēzekne ietilpst, bet Jelgava un Ventspils, kas ir krietni lielākas, neietilpst. Atnāciet un izstāstiet! Un, visa sabiedrība, sekojiet līdzi, lai jūs saprastu, kāds farss ir un ar kādu nekompetenci, visatļautību un bezatbildību tiek virzīta šī reforma, kura tik tiešām (Aplausi.) ļoti ir vajadzīga, bet ne jau tādā veidā. Un jūs pelnīti saņemat sabiedrības nosodījumu un sašutumu.

Un, kolēģi, aizdomājieties, ko jūs darāt ar savu valsti. Savukārt visi pārējie, Latvijas sabiedrība, aizdomājieties, vai jums ir vajadzīga šāda Saeima. Manuprāt, tas ir lielākais lāsts pašlaik Latvijas vēsturē, no kura jātiek vaļā pēc iespējas ātrāk, kamēr valsts nav pazudināta. (Dep. E. Zālīte-Grosa: “Mums tas ir reāls lāsts - ZZS!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Valaiņa kungs, es (Starpsauciens.)... Valaiņa kungs, es saprotu, ka šo priekšlikumu ir pietiekami daudz, ko jūs esat iesniedzis likumam, un jūs tikko kritiski izteicāties par Zalānu. Bet tieši šis priekšlikums par 6. pantu... jūs piedāvājat atjaunot to redakciju, kāda bija ietverta likumā 2008. gadā, kad (Dep. V. Valainis: “Saeima to izdarīja, ne jau Zalāns!”)... nē, 2008. gadā. Nu jā, bet Zalāna reformas rezultātā tieši šis pants tāds arī tika iestrādāts. Nu, būtu varbūt vērts arī diskutēt par kaut kādiem jauniem kritērijiem. Es piekrītu, varētu parādīties, kas tad ir lielās pilsētas, bet noteikti nevajadzētu viens pret vienu pārkopēt no esošā likuma, kurš stāv tur no 2008. gada.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Es neesmu profesionāls lāstu noņēmējs, bet es gribu noņemt no dažiem kolēģiem lāstu. (Starpsauciens: “Kā?... Nav līdzi neviena priekšmeta!”) Man nav... Man nav neviena priekšmeta, bet es ieteiktu paņemt baltu papīra lapu, pildspalvu un sākt rakstīt. Un visiem tiem, kas šeit stāv un lamā šo Saeimu, lamā šo valsti un kam kaut kas nepatīk, - rakstiet... rakstiet iesniegumu un ejiet prom kā deputāti. (Starpsauciens: “Tev pirmajam jāraksta! Tev tauta to ieteica!”)

Paldies. (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā vai ir kas piebilstams?

A. T. Plešs. Komisijā 23. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

A. T. Plešs. 24. ...

Sēdes vadītāja. Tūlīt, vienu mirklīti, Pleša kungs! Vienu mirklīti! Prezidijs ir saņēmis deputātu Adamoviča, Pavļuta, Dzintara, Strīķes, Zakatistova, Pucena, Pleša, Ašeradena, Dombravas un Blumberga iesniegumu ar lūgumu 5./6. marta sēdes likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” debašu laiku saīsināt līdz divām minūtēm pirmo reizi un vienai minūtei otrajā reizē. Vai deputātiem ir iebildumi? (Zālē troksnis.) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.) “Pret”...

Lūdzu zvanu!

Tas nav... Tas nav debatējams. Lūdzu... “Pret”? “Pret”? Lūdzu!

Vārds “pret” debatēt Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Koalīcija! Es saprotu, ka jūs gribat iet tālākā destrukcijā un saīsināt debašu laiku. Es jums paskaidrošu, kas sekos tālāk.

Ņemot vērā citstarp vakardienas vakara precedentu, kad Lībiņas kundze, vadot sēdi, pieņēma jūsu pašu koalīcijas iesniegumu un pārskatīja... pārskatīja tātad Saeimas sēdes darba laiku no pusvienpadsmitiem uz deviņiem… tas ir precedents, kas pierāda (atbilstoši tam, kā Saeimas kārtības rullī noteikts), ka šādi iesniegumi ir jāizskata vēlreiz un vēlreiz. Jūs saņemsiet ik pa piecām minūtēm šādus iesniegumus. Ja jūs uz viņiem nereaģēsiet, jūs ik pa trīs minūtēm saņemsiet pieprasījumus pārbaudīt kvorumu. Ja jūs gribat šādu destrukciju (Dep. R. Kols: “Sabiedrība, skatieties un klausieties!”) Saeimas... Ja jūs gribat šādu destrukciju (Starpsauciens.)... Ja jūs gribat šādu destrukciju Saeimas zālē, tad turpiniet saīsināt laiku. Jūs šo destrukciju dabūsiet, bet laiku neiegūsiet.

Es jūs aicinu atgriezties pie konstruktīvas diskusijas, ļaujot opozīcijai (Starpsaucieni.)... ņemot vērā, ka jūs paši nerunājat, jo jums pašiem nav idejas, ko teikt, bet ļaujot opozīcijai izskaidrot to brāķi, kuru jūs esat virzījuši, ļaujot izskaidrot, ka šeit visi ir par reformu, tikai piedāvā novērst brāķi, es aicinu jūs atsaukt šo iesniegumu. (Dep. J. Stepaņenko: “Atsauciet parakstus!”) Pretējā gadījumā jūs saņemsiet atbilstoši Saeimas kārtības rullim nepārtrauktus jau sagatavotus iesniegumus kaudzēm un visu dienu mēs lemsim par to, vai šajā zālē ir kvorums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģa priekšlikums ir ļoti interesants. Jūs jau vakardien iesākāt šīs  debates ar debašu laika samazinājumu. Bet es gribētu tos, kas balsos “par”, aicināt apdomāties, kādu risku mēs ar šo balsojumu uzliekam šim likumprojektam.

Mēs visi runājam par to, ka likumprojekts ir jāpieņem. (Starpsauciens.) Ir konstruktīvas debates... lielā... lielā daļā tomēr pēc būtības. Un uz šīm problemātikām ir arī norādījuši daudzi eksperti - ne tikai no Latvijas, bet arī starptautiskie eksperti. 80 stundas komisijā tika uzklausīti eksperti, tika uzklausītas pašvaldības, tika uzklausīti dažādi viedokļi, bet lielā mērā šie viedokļu oponenti nesaņēma atbildes. Šajā gadījumā, ja mēs nobalsojam “par”, tad apzinieties šī balsojuma svarīgumu šajā brīdī. Un, balsojot “par”, mēs vēlreiz saīsināsim laiku - pie kādiem priekšlikumiem? Pie pamata likuma priekšlikumiem, pie pamata bāzes priekšlikumiem (Dep. R. Kols: “Par tēmu!”), kuri... tā kā komisijā līdz galam netika izrunāti, daudzi tika... daudzi tika pārcelti. Šobrīd Saeimas sēdē būtu svarīgi tomēr ļaut deputātiem izteikties. Ja mēs to nedarām un... Ja mēs to nedarām, tādā gadījumā mēs paveram diezgan lielu risku tam, ka šo jautājumu, tieši skatoties no labas likumdošanas viedokļa, varētu apstrīdēt Satversmes tiesā. Balsojot “par”, mēs uzliekam ļoti augstu latiņu, lai šī reforma tiešām izgāztos. Un tas būtu... Un izgāzīs viņu nevis šis Saeimas balsojums, bet pēc tam sekojošās konsekvences, kas varētu būt. Jo par pašiem būtiskākajiem priekšlikumiem mēs pat vēl neesam sākuši runāt, tie vēl tikai sekos. Ja jūs esat iepazinušies ar šo komisijas tabulu, - paši būtiskākie priekšlikumi vēl tikai būs priekšā. Kolēģi! Jūs paceļat riska latiņu (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”), ka šis jautājums tiks apstrīdēts Satversmes tiesā tieši sakarā ar labu likumdošanu.

Kolēģi, apdomājiet, ko jūs... ko jūs darāt! Komisijas ieraksti visiem ir pieejami, 80 stundās nav atbildes sniegtas uz jautājumiem. Kolēģi! Es uzskatu, ka šis balsojums “par” būs ne tikai balsojums, bet arī pieteikums Satversmes tiesai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Jānim Dombravam par procedūru.

J. Dombrava (NA).

Jā. Es saprotu, ka opozīcijai, protams, ir vēlme runāt gan “par”, gan “pret”, bet tomēr, respektējot Kārtības rulli... tur ir noteikts, ka vienam runātājam jārunā “par”, otram - “pret”. Nu nevaram mēs pilnīgi sēdes vadībā  aiziet projām no šī visa. Bija Alda Gobzema runa “pret”. Jā, tā bija “pret”, bet nu, Valaiņa kungs... nu, nevar vienkārši pašmērķīgi izrādīties!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgā koalīcija! Ja mēs runājam par procedūru, šie lūgumi, kas sekos par sēdes pārtraukumiem, tiks izmantoti šīs piecas minūtes kā reiz tā iemesla dēļ, ka jūs saīsināt laiku un neļaujat izteikties par priekšlikumu. Tad šajās piecās minūtēs, runājot “par” un “pret”, opozīcija izteiksies par priekšlikumiem, par kuriem jūs neļaujat izteikties. Un tas, kā mēs noformulējam domu “par” vai “pret”, - tas ir katra deputāta paša ziņā.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Viens deputāts ir runājis “par” vai “pret”. Lūdzu, balsosim par deputātu priekšlikumu debašu laiku saīsināt līdz divām minūtēm pirmajā reizē un vienai minūtei otrajā reizē! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 26, atturas - nav. Tātad priekšlikums ir pieņemts.

Iesniegums no deputātiem Danas Reiznieces-Ozolas, Didža Šmita, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema un Lindas Liepiņas ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 5./6. marta sēdē no pulksten 12.45 līdz pulksten 10.00 2020. gada 10. martā.

Lūdzu... jūs runāsiet “par”?

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Koalīcija! Es saprotu, ka jums ir vairāk nekā 51 balss, bet demokrātiskā valstī demokrātijas pamatprincips kā reiz ir ļaut izteikties arī citādu viedokļu paudējiem. Šajā gadījumā citāds viedoklis ir daļai no opozīcijas. Jūsu rīcība, ierobežojot laiku, ir nedemokrātiska, neatbilstoša Satversmei, neatbilstoša labākajām sabiedrības interesēm, par kurām runāja attiecīgi Daniels Pavļuts, ka viņš aizstāvot sabiedrības intereses. Sabiedrībai ir tiesības uzzināt katru niansi, kas saistīta ar administratīvi teritoriālo reformu. Tā kā sabiedrībā un tostarp plašsaziņas līdzekļos skaļi un daudz tika pausts viedoklis, ka citstarp ministrs Pūce neveic dialogu ar sabiedrību, sabiedrība ir bijusi neapmierināta ar šo dialogu, visa sabiedrība nav bijusi iesaistīta šajās 80 stundās, kas ir bijušas. Un jūs gribat, lai parlamentā tas viss notiek pusdienā - šāda nopietna reforma!

Es gribu paskaidrot jums iemeslu, kāpēc tas ir būtiski. Tāpēc, ka administratīvi teritoriālā reforma nav tikai butaforiskas robežu pārzīmēšanas akts. Šāda reforma izšķir cilvēku likteņus, izšķir vairāk nekā 1,7 miljonu cilvēku likteņus. Tā skar pilnīgi katru Latvijas iedzīvotāju, un pilnīgi katrs Latvijas iedzīvotājs vēlas šo reformu. Un šeit nevar piekrist... nevar piekrist Geidāna kungam, ka kāds šajā zālē nevēlas reformu. Viņš nav sapratis - šajā zālē visi vēlas reformu, turklāt vēlas pēc iespējas ātrāk, bet nevēlas, ka šādā reformā... ka šādā reformā būtu noteikts, ka Jelgava ir mazāka par Rēzekni, ka Saulkrastu novads ir tikai tāpēc, ka Dombravam tur ir māja, un tādā garā, un tādā garā.  Jūs paši neesat izlēmuši šos jautājumus.

Kāpēc šis laiks, šīs piecas minūtes, tiks izmantots skaidrošanai? Pārtraukumu mēs prasām tā iemesla dēļ, lai jūs, dārgā koalīcija, saprastu, ka tieši jūs rīkojaties parlamenta necienīgi un destruktīvi, saīsinot laiku. Mēs šorīt atnācām, visi kolektīvi sasveicinājāmies un vienojāmies, ka šodien visu dienu strādājam - kaut vai līdz deviņiem vakarā. Tagad ir pienācis pusdienas laiks un jūs atkal paši sperat pirmo soli un ejat destrukcijā. Opozīcija šādus pārtraukumus taču neprasīja no rīta, neprasīja vakardien, tad, kad jūs jau startā noteicāt, ka laiks debatēm būs īsāks, nekā ierasts. Opozīcija gāja un debatēja. Jūs nenākat debatēt, jūs vienīgi pa gabalu, Kola kungs, rādāt savu mobilo telefonu. Ar ko jūs tur sarakstāties, Dievs vien zina, ja... Dievs vien zina! (Starpsauciens.) Parādiet visiem tās izdrukas, ko jūs tur sūtāt un ar ko jūs sarakstāties (Dep. R. Kols: “Es domāju zaļi - es nedrukāju!”), lai mēs... lai mēs visi zinām. Bet... bet pārējie, kas tad... kā tad notiek debates? Nāk Valainis un par katru priekšlikumu detalizēti stāsta. Tajā laikā Riekstiņš, Strīķe bļauj no vietas vai nu “Pazūdi!”, vai “Apklusti!”, vai kaut kā tamlīdzīgi. Kaimiņš bļauj par to, ka man vakar uz divām stundām bija nepilngadīgs bērns līdzi, bļauj, lai to bērnu met ārā. Nu, tas ir... tā ir konstruktīva pozīcija?! Tā ir necienīga! Tas ir apkaunojums parlamentam! (Dep. S. Riekstiņš: “Tu esi apkaunojums parlamentam!”) Tādi cilvēki! Divi potenciālie mēri, kas pretendē uz Rīgas domi, tie... tie sēž, viens tur nezin ko dara, otrs kaut kādas shēmas jau zīmē... zinot viņa pagātni, ja... otrs tikai uz plakātiem... domā, skatās, kādi būs jaunākie plakāti. Tās ir visas debates!

Piedalieties šajās debatēs, diskutējiet par to! No kā jūs - no tautas jūs baidāties, Raivi Dzintar? Jūs taču esat tāds tautas aizstāvis, kur tad jūsu torss ir šajā tribīnē, lai tautu aizstāvētu? Pat Abreni jūs pazaudējāt! Nu, kas jūs par aizstāvi esat?! Kas jūs par aizstāvi esat?! Nāciet, diskutējiet! Nebaidieties no... no diskusijas, no īstas diskusijas! (Dep. S. Riekstiņš: “Tu sevi nevari aizstāvēt!”) Un tāpēc jūs saņemsiet šādus... šādus lūgumus ik pa piecām minūtēm. Jūs to gribējāt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Neatbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 56, atturas - nav. (Starpsauciens.) Priekšlikums noraidīts.

Turpinām skatīt.

A. T. Plešs. 24. priekšlikums - iesniegts no deputāta Viktora Valaiņa puses. Ir ļoti līdzīgs iepriekšējam, kas tika noraidīts. Un arī komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Kāpēc šāds priekšlikums? Pirmām kārtām jau tāpēc, ka pieejamos dokumentos nav iespējams iepazīties ar to, pēc kādiem kritērijiem tika izvēlētas republikas pilsētas. Republikas pilsētām... Pēc anotācijā pievienotajiem dokumentiem ir tikai un vienīgi republikas pilsētu uzskaitījums. Manuprāt, tas nav pareizi. Lai veidotu veiksmīgu valsts pārvaldi, skaidru valsts pārvaldi, ir jābūt šim uzskaitījumam pēc kaut kādiem kritērijiem. Šobrīd kritēriji piedāvāti netiek. Agrāk bija kritēriji. Es ar šo piedāvāju ieviest skaidras robežas attiecībā uz funkcionālajām teritorijām un tai skaitā, kā Pleša kungs minēja, arī uz nākamajām fondu apguvēm. Vai tad Pleša kungs var atbildēt… piemēram, Rēzeknes novads, funkcionālā teritorija, tātad Rēzekne un Rēzeknes novads… ja viņi startēs uz Eiropas fondiem, viņi kopā būs tā funkcionālā teritorija? Un Jelgavas novadam tad būs jāmeklē vēl blakus novads, piemēram, jāstartē kopā ar Bauskas novadu? Jo, Pleša kungs, pēc tā piedāvājuma, kāds šobrīd ir, tas jau tā arī sanāk. Jūs vienkārši... Man ir sajūta, ka jūs līdz tām praktiskajām lietām neesat aizdomājušies, un tas jau arī parādās. Komisijā tas parādījās, komisijā parādījās ūnikums - VARAM... ministrija pauda to, ka Ventspils pilsētā sabiedrisko transportu organizē valsts. Tas parāda tikai to, kāda ir izpratne par pašvaldību darbu. Šie priekšlikumi iezīmētu kritērijus un kaut kādu pārvaldes struktūru, bez tiem būs ļoti grūti realizēt veiksmīgu valsts pārvaldi, kolēģi.

Kā jūs noteiksiet veselības jomu, Attīstībai/Par!? Kā jūs noteiksiet to, cik ātri ir jāreaģē ātrajai palīdzībai Jelgavas pilsētā? Šajā ziņā Jelgava ne ar ko neatšķirsies no Iecavas, bet mēs taču zinām, ka dabā viņa atšķiras no Iecavas, ļoti būtiski atšķiras no Iecavas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, jo tiešām mēs varētu noteikt vismaz kaut kādus kritērijus Latvijas apdzīvoto vietu apzīmējumam.

Kola kungs, jums būtu tiesības no šīs tribīnes runāt par to, ka nekādi kritēriji nav vajadzīgi, jo viss šis likums un katrs priekšlikums principā ir politisks lēmums, ja šajā pašā likumprojektā ar numuru 55 nebūtu Nacionālās apvienības priekšlikuma, kurš arī ir mēģinājums noteikt kritērijus novadu pilsētu noteikšanai... un statusa piešķiršanai. Jūs varētu atvērt un pārliecināties, ka šeit ir ierakstīts, ka jūsu frakcija piedāvā novada pilsētas statusu piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir vismaz pieci tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. Es jums varētu pateikt vēl vairāk - šis priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un ielikts 60. ... iekļauts 61. priekšlikumā, kurš paredz tiesības apdzīvotajai vietai ar pieciem tūkstošiem iedzīvotājiem noteikt pilsētas statusu. Vai tie nav kritēriji? Pirms kaut ko runāt, jums ir rūpīgi jālasa likumi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam. (Dep. A. Gobzems: “Iesniegums! Iesniegums!”)

J. Butāns (JK).

Sveicināti, cienītie kolēģi! (Starpsauciens.) Šodien daudz diskusiju tieši no opozīcijas puses, priecē daudzi un dažādi viedokļi un argumenti. Un ļoti daudz uzslavu dzirdēju tieši par Viktoru Valaini, kurš ļoti argumentēti... un daudzi priekšlikumi ir likuma ietvaros. Man šeit ir tāds retorisks jautājums - nu kā tad šie priekšlikumi varētu nebūt daudzi un varētu nebūt argumentēti, ja Viktors Valainis strādā Lielo pilsētu asociācijā, kura tad arī attiecīgi pārstāv savas intereses? Un tad man ir jautājums - vai Viktors Valainis šeit pārstāv Latvijas tautas intereses vai Lielo pilsētu asociācijas intereses? (Starpsauciens.) Un vai šajā gadījumā tomēr nebūtu labāk atturēties no jebkāda viedokļa paušanas, lai nebūtu šā interešu konflikta - no vienas puses, lielās pilsētas, no otras puses, Saeima un reformu veikšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Kritēriji republikas pilsētu noteikšanai ir vajadzīgi. Viens piemērs tiem, kas vēl varbūt nav sapratuši to bildi, kas šobrīd veidojas bez kritērijiem.

Jelgava. Jelgava starp šībrīža republikas pilsētām ir trešā lielākā pēc iedzīvotāju skaita, trešā lielākā pēc tās devuma Latvijas IKP, trešā lielākā arī pēc faktisko darba vietu skaita. Pēc reformas šī pilsēta vairs nebūs starp republikas pilsētām, bet, piemēram, Rēzekne ar daudz zemākiem rādītājiem būs.

Es domāju, kolēģi, tie, kas aģitē, ka lielās pilsētas jeb republikas pilsētas ir jānosaka politiski, nostājas uz slidenas takas. Saprotu, ka varbūt jauki būtu, ja Nacionālā apvienība vadītu valdību, - tad par lielo pilsētu kļūtu Saulkrasti, kur, kā Gobzema kungs teica, Dombravas kungam ir māja. Nu bet, ja, piemēram, ZZS atgriežas pie varas un atkal ir ZZS premjers vai vismaz premjera amata kandidāts, kas tad mums būs lielā pilsēta? Puze?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Pēc Dombravas kunga teiktā izskatās, ka Saeima tiešām nav vieta debatēm.

Bet, runājot par priekšlikumu, ir runa par priekšlikuma būtību, ne par detaļām. Jā, tiešām, 2008. gada likumā bija paredzēti kritēriji, varbūt viņus vajadzētu pārskatīt, bet tie bija un tie bija par pamatu. Punkts viens. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai novērstu subjektīvismu un politisko piegaršu.

Otrs. Mēs jau šodien varam bez kaut kādas attiecīgi speciālas reformas pieņemt Saeimas lēmumu apvienot pašvaldības vai dalīt pašvaldības. Tādas tiesības Saeimai ir, tāpēc visa tā debate paliek diezgan tāda, nu, bezjēdzīga. Jo tad, kad ir piedāvājumi par konkrētiem priekšlikumiem, lai uzlabotu iesniegto likumprojektu, sākas demagoģija un murgi: “Lūk, jūs mīlat tautu vai nemīlat tautu! Jūs pārstāvat tautu vai nepārstāvat tautu. Ir jūsu programmās šie jēdzieni vai nav.” Tā ir muļķība!

Dāmas un kungi, ir jāstrādā pie likumprojekta un jāmēģina izdarīt visu, lai viņš būtu sagremojams, saprotams un jēdzīgs. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es biju gatavs kaut ko atbildēt Butāna kungam, bet viss, ko es varu pateikt, - paldies par komplimentu, tiešām man ir sapratne par pašvaldību lietām. Un tas ir tas, ko es mēģinu jums visu laiku arī pastāstīt, ka valsts pārvaldē būs problēmas, ja mēs neatbalstīsim šo priekšlikumu. Šis priekšlikums pēc būtības nozīmē to, ka Valmiera un Jēkabpils izveidotos par novadiem, kāds arī ir valdības priekšlikums, bet Jelgavu un Ventspili veidotu par republikas pilsētām. Un, kas pats galvenais, uz ko es vērstu uzmanību, - tāpat būs jādomā risinājums Valmierai un Jēkabpilij. To pilsētu nozīme reģionā... Vidzemē jābūt motoram. Ja mēs šobrīd izslēdzam ārā no republikas pilsētām, jums nebūs mehānisma, kā iedot tam motoram degvielu. Jums nebūs degvielas iedošanas mehānisma. Tas būs vispārējs... vispārējs novads, tieši tāds pats kā Limbažu novads, bet tas nebūs dzinējspēks. Jārada šie dzinējspēki, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Divas lietas, kas man ir jāpasaka.

Pirmā lieta ir tāda, ka pilsētām mums nav kritēriju, ja, es tā saprotu, nav vispār. (Starpsauciens.) Tad ir jautājums... tad ir liels jautājums. Pūce, savu reformu uzsākot, atnesa priekšlikumu par divām lielām pilsētām - Rīgu un Jūrmalu. Kā tad tās pārējās tur tika iekšā? Nu, izskatās, ka pēc politiskā tirgus. Tie, kas, kā saka, kaut kādā veidā tur nezin ko nosponsorēja, vai kādi citi, kas kaut ko notirgoja, tie varbūt tika iekšā. Izskatās tā, ja kritēriju nav. Kas bija par kritērijiem? No sākotnējās divu lielo pilsētu redakcijas pāriet uz redakciju, kurā ceturtās lielākās pilsētas nav, bet ir mazākas pilsētas. Tas nav saprotams. To jūs nenākat izskaidrot.

Otra lieta ir... Tad, kad vēl Saeimas deputāts... pat Saeimas deputātiem, neskatoties uz to, ka jau tā Saeimā iekļūst virkne, kas ir bez izglītībām, bez sapratnes, tomēr ir kaut kādi kritēriji. Iedomājieties, deputātus ievēlot, ir vismaz minimāli kritēriji. (Starpsauciens: “Kādi kritēriji?”) Pilsētas... Nosakot pilsētas, cik viņas lielas vai mazas, nav nekādu kritēriju. Kas tas vispār ir par absurdu?! Un tā jūs lemjat par visu Latvijas iedzīvotāju interesēm? (Starpsauciens: “Jā!”) Par to, ka jūs sakāt, ka visi Latvijas iedzīvotāji nesaprot, ar kādām muļķībām jūs nodarbojaties? Tas taču ir tikai loģiski un saprotami, ka šādi kritēriji ir nepieciešami, tas ir, kā saka, pamatuzdevums, lai pēc tam, nākotnē, varētu izdarīt kaut kādas izmaiņas, nevis vienkārši izzīst no pirksta: “Nu, divas... divas... varbūt, nē, tad tomēr kādas četras... šitās mums patīk labāk, šīs mums patīk sliktāk.”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā jums ir kas piebilstams?

A. T. Plešs. Komisijas vārdā - 24. priekšlikums, līdzīgi kā 23., komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

Pleša kungs, vienu mirklīti!

Man ir jānolasa deputātu Jūlijas Stepaņenko, Lindas Liepiņas, Alda Gobzema, Didža Šmita un Danas Reiznieces-Ozolas iesniegums ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 5./6. marta sēdē no pulksten 12.55 (nu jau laiks nokavēts) līdz pulksten 10.00 2020. gada 10. martā. (Starpsaucieni.)

“Pret” pieteicies runāt... “Pret” (Starpsaucieni. Smejas. Starpsauciens: “Ir pieteicies runāt!”)... ir pieteicies runāt Rihards Kols. “Pret” runās Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Neatbalstu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Didzis Šmits.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šim priekšlikumam ir... Šim priekšlikumam ir divējāda daba. Pirmā daba ir tāda, ka tā, protams, ir reakcija uz debašu laika saīsināšanu, uz to, ka neļauj deputātiem pilnvērtīgi debatēt par, manuprāt, svarīgāko... mūsuprāt, svarīgāko likumprojektu šīs Saeimas vēsturē. Un mēs lemsim, kāda būs Latvija turpmākos gadu desmitos, kā viņa tiks... kā viņa tiks... kā viņa tiks pārvaldīta. Un man... Man īstenībā skumji, ka tas tā ir. Vienā brīdī mēs vakardien spējām kaut kā atrast kompromisu un neierobežot viens otru, nemētāties, bet nu, ja tāda ir tā pieeja, tad mēs atbildam ar to, ko varam.

Bet otra... otra daba ir svarīgākā. Es patiešām uzskatu, ka, lai mēs tiktu uz priekšu šajā lietā, mums būtu svarīgi lēmumi valstī jāpieņem... Es tiešām uzskatu, ka būtu laiks izsludināt pārtraukumu. Pozīcijas... opozīcijas, vienalga, saucam to, kā gribam, pārstāvjiem varbūt jāsarīko sanāksme, lai konstruktīvā gaisotnē apspriestos par to, kā mēs varētu šajā jautājumā konstruktīvi virzīties uz priekšu. Kā saprotu no Adamoviča kunga, mūsu domas par to, kā varētu strādāt ar 70. priekšlikumu, ir juridiski... laikam tā vienkārši nav izdarāms, bet mēs noteikti varam atrast konstrukciju, kā pie tā nokļūt, ja varam savstarpēji vienoties.

Un vēlreiz. Piemēram... Piemēram, tas priekšlikums, ko mēs tikko balsojām, manuprāt, atkal izriet no - nu, kā lai pasaka pieklājīgi - nesaprašanas, vēsturisko notikumu nesaprašanas. Jo tiek pateikts tā un arī Rihards Kols teicis, ka viss ir politiski un tas ir normāli, ja… Nē, tas nav normāli. Un, ja mēs paskatīsimies... Ja mēs paskatīsimies 1998. gada lēmumus un... pareizāk sakot, lēmumus no 1998. gada, kad likums tika pieņemts, tā problēma... kur mēs esam šodien, ir nevis tāpēc, ka bija kritēriji, bet, gluži otrādīgi, tāpēc ka šie kritēriji, kas bija ļoti prātīgi, netika ievēroti. Ja mēs būtu ievērojuši likumu, kas tika pieņemts toreiz, mēs jau sen, 22 gadu laikā, būtu izveidojuši otro līmeni, apriņķus. Mēs būtu izveidojuši loģiskas pašvaldības, jo viens no pirmajiem kritērijiem, kas bija ierakstīts, bija tāds, ka pašvaldības teritorijai jābūt vienotai. Mēs izveidojām divas... Mēs izveidojām divas Olaines un divas Raunas, ja, tieši tāpēc, ka mēs neievērojām kritērijus. Mēs noteicām, ka jābūt attīstības centram, mēs noteicām iedzīvotāju skaitu novadā, viņš, protams, šodien būtu krities migrācijas dēļ, bet tad mēs arī koriģētu tās vietas, kur šīs izmaiņas ir objektīvi notikušas, līdzīgi kā to dara somi. Viņi ir samazinājuši... Viņi ir samazinājuši pašvaldību skaitu Somijā par vairāk nekā 10 pašvaldībām pēdējo piecu gadu laikā. Bet kā viņi tam pieiet? Viņi risina problēmas, kur viņas ir. Ja ziemeļos objektīvi pašvaldību skaits kļūst par lielu, viņi tās apvieno, bet reizē nenojauc Helsinkus, ja.

Es nezinu, kuro reizi jau aicinu, bet es esmu absolūti pārliecināts, ka mums vajag saprātīgu administratīvi teritoriālo iedalījumu, mums vajag saprātīgi mainīt valsts pārvaldi... institūciju pārvaldību visā Latvijas teritorijā. Un mēs pie tā nevaram nokļūt, nesaprotot cēloņsakarības, mēs nevaram pie tā nokļūt, lamājoties vienam uz otru, ja. (Starpsauciens.) Mēs nevaram... nē, es aicinu pārtraukumā... izmantot pārtraukumu konstruktīvai sarunai starp dažādu viedokļu aizstāvjiem... (Dep. J. Iesalnieks: “Mūžīgi ejat pārtraukumā!”) Mēs varbūt viens otru nepārliecināsim par savu pilnīgo patiesību, bet par to, kā varētu konstruktīvi virzīties uz priekšu, es domāju, mēs varētu vienoties. Es tiešām domāju, ka mēs esam... Es ceru, ka mēs esam saprātīgi cilvēki šajā zālē, kas var par Latvijas valsts nākotni vienoties objektīvi, nevis kaut kā politiski atriebjoties viens otram vai prognozējot savu šausmīgi veiksmīgo karagājienu nākošajās vēlēšanās uz jaunajām pašvaldībām. Turklāt, man liekas, tas ir maldīgs priekšstats, ka tā tas var sanākt.

Es tiešām aicinu kļūt konstruktīviem, bet, protams, ja netiks... netiksim sadzirdēti, šitas turpināsies. Kam tas vajadzīgs? Es nezinu, man ne.

Paldies. (Dep. I. Zariņš: “Par procedūru!”)

Sēdes vadītāja. Par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Paldies.

Jā. Es aicinātu Prezidiju ievērot Saeimas kārtības rulli. Ja jums ir iesniegts iesniegums, tad viņu savlaicīgi nolasīt. Šie visi iesniegumi jums tiek iesniegti savlaicīgi, paredzot, ka tanī brīdī var būt debates, lai debašu laikā varētu... jums nebūtu jāpārtrauc debatētājs, viņš varētu pateikt savu sakāmo un tad jums būtu iespēja nolasīt iesniegto iesniegumu. Jo tāda situācija, ka jums ir iesniegts iesniegums, jūs viņu nelasāt un pēc tam pasakāt: “Ziniet, tas jau ir par vēlu”, - tas ir Saeimas kārtības ruļļa pārkāpums. Visi iesniegumi jums tiek iesniegti savlaicīgi. Un aicinājums ievērot Kārtības rulli un savlaicīgi viņus nolasīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Balsojam!

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Stepaņenko, Liepiņas, Gobzema, Šmita un Reiznieces-Ozolas priekšlikumu pārtraukt sēdi līdz 10. marta pulksten 10.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums ir noraidīts.

Sekojošais iesniegums. Es atvainojos, Pleša kungs, man vēl ir divi iesniegumi. (Starpsaucieni.) Jā, man ir divi iesniegumi, un man ir ar viņiem (Starpsaucieni.)... Man viņi ir nolikti uz galda, un es gribu deputātus ar viņiem iepazīstināt.

Deputāti Viktors Valainis, Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Dana Reizniece-Ozola lūdz veikt kvoruma pārbaudi 2020. gada 5./6. marta sēdē turpinājumā pēc balsojuma par 24. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu (Starpsaucieni: “Reģistrācijas režīmu!”)... Lūdzu reģistrācijas režīmu! (Starpsaucieni: “Uzkārās!”; “Vēlreiz!”) Vēlreiz lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Kvorums notiek.

Godātie deputāti! Vēl viens - deputātu Lindas Liepiņas, Didža Šmita, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema un Danas Reiznieces-Ozolas - iesniegums: “Lūdzu izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē no pulksten 13.15 līdz pulksten 10.00 2020. gada 10. martā.”

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Arī es esmu parakstījies par šo pārtraukumu, lai vai cik nepatīkamā situācijā šobrīd esam nonākuši.

Es aicinātu kolēģus apdomāties par to, ka Saeimas darbu organizē Saeimas Prezidijs. Saeimas Prezidijā ir piecas politiskās partijas, viena opozīcijas partija tur nav. Un vienā brīdī mums pienāks pārtraukums, un kaut kādā veidā mums no šīs situācijas, kas šobrīd radusies, ir jāaiziet. Tā šobrīd ir savdabīga protesta akcija pret debašu laika samazinājumu, kam šādā jautājumā opozīcija nevar piekrist... ka samazina debašu laiku par šādu jautājumu. Varat izvēlēties citus likumprojektus. Nav pirmais likumprojekts, par kuru notiek daudz debašu, bet šis jo īpaši ir tāds, par kuru nevajadzētu samazināt debašu laiku. Tā ir mana lielākā pārliecība. Un tas, ka mēs runājam varbūt kāds mazliet ne par priekšlikumu, bet tomēr tās savas pārliecības tiek paustas un liela daļa par... liela daļa debašu ir tomēr par priekšlikumu, un kolēģi mēģina argumentēt. Mēs visi vakardien pavadījām... un gan no pozīcijas, gan no opozīcijas bija arī konstruktīvas debates, un es arī gribu piedalīties konstruktīvās debatēs.

Es aicinātu izmantot šo pārtraukumu vai arī kādu no nākamajiem pārtraukumiem.

Un, kolēģi, es vēršos pie frakciju vadītājiem - sanākt kopā un vienoties par to, kā mēs šodien turpināsim darbu. Arī es esmu ieinteresēts tajā, lai šis likumprojekts būtu izskatīts. Es esmu ieinteresēts tajā, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts pēc būtības (Starpsauciens: “Neizskatās!”), izdebatēti jautājumi, jo šie ir svarīgi jautājumi. Jūs kāds varat atļauties pārmest man, ka es nerunāju par priekšlikumu būtību? (Dep. K. Feldmans: “Jā!”) Es runāju pēc būtības par priekšlikumiem. Jūs vispār nerunājat, Feldmana kungs, par priekšlikumiem, jūs vienkārši sēžat un atsēžat šo sēdi.

Es aicinu, kolēģi, vienoties, kādā veidā mēs konstruktīvi varam strādāt tālāk. Šis ir zināms protests pret to, ko jūs izdarījāt, - jūs izaicinājāt mūs uz šo darbību. Nevajag vainot pozīciju... opozīciju. Mēs esam gatavi debatēt. Es atceros, neesmu pirmo reizi Saeimā. Es atceros iepriekšējās (Starpsauciens.)... iepriekšējās saeimas, kad tomēr par šādiem svarīgiem jautājumiem arī koalīcija deva iekšā opozīcijai, aizstāvot vienu priekšlikumu, vienu ideju vai... Šobrīd šīs debates notiek monologā. Tas savā ziņā kaitina arī opozīciju. Nacionālā apvienība vienīgā cenšas pēc būtības kaut ko argumentēt un savas idejas aizstāvēt. Par pārējiem, kolēģi, piedodiet, - tās ir nožēlojamas debates par šiem priekšlikumiem. JKP - viens Kazinovska kungs, kurš ir palicis viens pats ar savām idejām, jo pati frakcija viņu nemaz neatbalsta.

Kolēģi, vienosimies par konstruktīvu darbu tālāk, un aicinu tiešām uz cieņpilnām debatēm turpmāk no šīs tribīnes. Es arī atvainojos Bondara kungam, ka vienā no savām debatēm ne par tēmu tomēr izteicos - ārpus priekšlikuma. Bet šis ir būtisks jautājums. Es aicinu strādāt un debatēt par priekšlikumu. Ja tas prasīs nedēļu laika, lai ir tā nedēļa. Tas ir svarīgi - izrunāt, lai visiem ir skaidrs, par ko ir šie jautājumi, jo tas ietekmēs Latvijas attīstību nākamajos 10-20 gados.

Sēdes vadītāja. Vārds “pret” viedoklim deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie kolēģi! Es esmu “pret” pārtraukumiem un “par” administratīvi teritoriālo reformu, bet es esmu “par” konstruktīvu darbu. Un ar konstruktīvu darbu es domāju to, ka parlamentā - kur nu vēl citur, bet parlamentā! - diskusija pēc būtības, ļaujot par to diskutēt, ir šī parlamenta darba kvalitātes rādītāja.

Un sabiedrība, kas to visu redz... redzot, kā koalīcija vienmēr pie būtiskiem jautājumiem - pie budžeta, pie savu partiju finansējuma palielinājuma, tagad arī pie administratīvās reformas - īsina... saīsina laiku, lai nebūtu nekādu diskusiju... Es tomēr aicinu sabiedrību padomāt un atlaist šo parlamentu. Šis ir pats nekvalitatīvākais parlaments, kāds vispār jebkad Latvijas vēsturē ir bijis. Atlaist, jo viņš nedarbojas tautas interesēs!

Es no savas puses, dārgie kolēģi, es zinu... es to ļoti labi apzinos, ka ir reizes, kurās es uzspēlēti, apzināti arī nerunāju par priekšlikumu tiešā formā, lai paspilgtinātu jūsu neizdarību, lai paspilgtinātu jūsu vienaldzību, lai paspilgtinātu to, ka jums nav kompetences, lai paspilgtinātu to, ka jūs nepārzināt Kārtības rulli... tostarp arī, piemēram, daži deputāti, kas priekšā visskaļāk bļauj no vietas. (Dep. K. Feldmans: “Es speciāli priekšā apsēdos!”) Es esmu gatavs no tā atteikties. Es esmu gatavs no tā atteikties, ja jūs paši konstruktīvi piedalīsieties debatēs un beigsiet īsināt laiku. Tas nav demokrātiski. Tas nav parlamenta cienīgi, tas nav cienīgi pret sabiedrību. Šī nav politiska reforma, šī nav kaut kāda politisko partiju reforma. Administratīvi teritoriālā reforma stāv pāri politisko partiju interesēm. Tā ir par visiem iedzīvotājiem, tas ir, par visu iedzīvotāju interesēm. Un es ļoti ceru, ka mēs līdz galam nonāksim, nevis noraujot laiku un nediskutējot, vienkārši brutāli ar kuvaldu dragājot uz priekšu tikai tāpēc, ka jums ir 51 balss (Dep. J. Iesalnieks: “Vairāk!”)... Es ceru, ka tas nenotiks. Es ceru, ka jūs tomēr gribat rīkoties sabiedrības interesēs, kā jūs to sakāt no tribīnes. Bet, ja jūs gribat rīkoties sabiedrības interesēs, tad vismaz diskutējiet par to jautājumu, nāciet sabiedrībai skaidrojiet... vismaz tik daudz - atdodiet referendumu sabiedrībai, lai sabiedrība pati var nobalsot. Un, ja sabiedrība nobalso tā vai tā, tad cieniet šo izvēli.

Tāpēc, dārgie kolēģi (saprotu, ka mums var būt savstarpējas antipātijas vai simpātijas un tās var būt arī, kā jūs... kā Rūdolfs Blaumanis savulaik ir teicis, ka “žogam, ko prāts uzceļ, jūtas viegli kāpj pāri”, un mums šīs jūtas var būt arī, it kā atrodoties citās politiskajās organizācijās vai neatrodoties organizācijās... vispār ne), šis nav joku jautājums. Jūs apkaunojat šo parlamentu ar to attieksmi, kāda jums ir. Kols ar savu augstprātību - viņš nāk un saka: “Es tur neatbalstu!” Tur vienā teikumā kaut kā... (Dep. R. Kols: “Vienā vārdā!”) tāda augstprātība! Kola kungs, Kola kungs, bet varbūt vajag nolikt pie malas to augstprātību? Jūs esat tikai tautas kalps, tikai par nodokļu maksātāju naudu uzturēta persona, tikai tas, un viss - nekas vairāk. Nekas vairāk! Jums jāizpilda tautas griba - tikai un vienīgi! Jūs esat kalps, tāpat kā es esmu kalps, (Dep. K. Feldmans: “Tu esi kalps?”) nevis kaut kāds augstprātīgs priekšnieks, kurš te nāk un... “Mums ir vairāk nekā 51 balss, un mēs tagad darīsim, ko mēs gribēsim!” Kola kungs, nolaidieties uz zemes! Es zinu, ka jūs esat no bagātas ģimenes un varat daudz ko atļauties (Dep. R. Kols: “Par ko tu runā? Tu jau arī neesi nabags!”)... Nolaidieties uz zemes, esiet vienkāršāks! Vairāk cilvēku jūs mīlēs, ja būsiet vienkāršāks. Vairāk cilvēku! Jūs mīlēs ne tikai tajos salonos, bet mīlēs visa sabiedrība! (Starpsauciens.) Tajos pašos salonos, kur jūs kopā mīcāties ar to vienu citu salonu lauvu.

Un tāpēc es jūs aicinu būt konstruktīviem. Negribat būt konstruktīvi, nu, nebūsiet! Sabiedrība ātrāk ieraudzīs, ka jūs visus... mūs visus ir jāatlaiž. Šis parlaments ir jāatlaiž steidzami, maksimāli ātri jāatlaiž! Jālaiž mājās tie cilvēki, kas te negrib strādāt! (Dep. S. Riekstiņš: “Ej un atlaid!” Starpsauciens: “Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Laiks!

A. Gobzems. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Lindas Liepiņas, Didža Šmita, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema un Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumu pārtraukt sēdi līdz 2020. gada 10. marta pulksten 10.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

Turpinām darbu.

A. T. Plešs. Tātad 25. priekšlikums ir deputāta Viktora Valaiņa iesniegts un paredz noteikumus, kādā veidā tiek izveidotas, likvidētas vai grozītas novada robežas. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es gribētu teikt... tai skaitā par to, ko jūs teicāt, bet šis priekšlikums ir par to, kādi ir novadu izveidošanas kritēriji. Ja mēs skatāmies, tie ir spēkā esošajā likumā noteiktie novadu izveidošanas kritēriji. Ja pēc šādiem kritērijiem atbalstītu, pašvaldību skaits... ja mēs šādi... pēc šādiem kritērijiem īstenotu reformu, pašvaldību skaits no 119 samazinātos uz pusi - vairāk nekā pusi.

Bet tas iedotu arī otru lietu. Tas pateiktu vismaz... iezīmētu to, kas tad īsti ir novads. Šobrīd, neesot šiem kritērijiem, Jelgavas novads tiek salikts kopā ar Bauskas novadu. Vai tas ir viens un tas pats? Ja jums tā šķiet, ka tas ir viens un tas pats... Manuprāt, tas nav viens un tas pats. Ja mēs skatāmies, kā valsts pārvalde realizē politiku, tad valsts pārvaldei jābūt instrumentiem, kādā veidā šo politiku novirzīt uz reģioniem. Esot novadu kritērijiem, skaidri pasakot, kas ir novads un kas nav novads, šobrīd tā veido arī, pieņemsim, lauksaimniecības politiku. Un lauksaimniecības politika... Arī Lauku atbalsta dienests. Visi zina - LEADER programma ir viena no veiksmīgākajām programmām. Ja šāda priekšlikuma nav, kā jūs šo LEADER programmu novirzīsiet attiecīgajam reģionam? Kas notiks? Es jums atbildēšu. Šo lauku teritorijām domāto programmu, uzņēmējdarbības atbalsta programmu, sāks izmantot visi tie, kas šobrīd pēc jūsu piedāvājuma ir novadu kategorijā. Kā jums liekas, vai tas no valsts pārvaldes puses būtu pareizi? Manuprāt, tas būtu absurdi. Lauku atbalsta maksājumus varētu saņemt arī novads, kas ir Jelgavas novads, tai skaitā pilsētas teritorijā. Pilsētas teritorijā arī ir meži, arī ir lauksaimniecības teritorijas. Un pats galvenais (Starpsauciens.)... Piedodiet, jā...

Sēdes vadītāja. Laiks!

Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ziniet, kas ir vis... ja godīgi, pretīgākais šajā parlamentā? Ka te sēž koalīcija, te ir  kaut kāda tāda... nu, es nosaukšu - es vienmēr vārdos saucu! -, es nosaukšu, piemēram, Riekstiņu. Viņš sēž, kaut ko ņirdz, kaut ko bļaustās un... Bet viņš nav iesniedzis nevienu sakarīgu priekšlikumu, viņš nevienu reizi nav uzkāpis sakarīgi padiskutēt, viņš vienkārši tā kā tāds orangutans no vietas. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Tas ir pretīgākais, kas ir no šīs tribīnes jārunā. Un tas ir godīgi!

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

A. Gobzems. Tas ir mans viedoklis. Es tā tiešām domāju.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, par priekšlikumu!

A. Gobzems. Vai tā rīkojas parlamenta deputāti? Riekstiņa kungs, nu kā jūs rīkojaties!

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, par priekšlikumu!

A. Gobzems. Par... par priekšlikumu runājot, ir arī skaidrs, ka pilnīgs... Nu, ko jūs... Jūs noraidāt to, ka tiek piedāvāti kritēriji, pēc kādiem nosaka novadus. Novadus, tāpat kā jebko citu, nosaka pēc kaut kādiem kritērijiem. Atkal no... nu tā - no pirksta izzīdīsim! Bet tas ir nopietns jautājums. Beigu beigās, kā tad jūs pateiksiet? “Šis būs novads, tas nebūs. Tāpēc ka mēs tā vienkārši gribam!” Kā nākotnē to darīt? Kā? Pēc tam atkal nomainīsies kaut kāds... jo skaidrs, ka jūs neievēlēs pēc tam, KPV LV pilnīgi noteikti nākamajā Saeimā nebūs. Bet... Un ko pēc tam? Tad būs cita koalīcija, tad atkal būs kaut kā citādāk. Citiem patiks citi novadi. Tāpēc ir svarīgi noteikt konkrētus novadus.

Un tas, ko es teicu sākumā, tās ir manas domas, tas nav aizskaroši, manas domas nevienu nevar aizskart. Bet tā tas ir. Kā jūs uzvedaties? Sēžat, kaut kā ņirgājaties! Nāciet un diskutējiet, neapkaunojiet parlamentu. Kas jūs esat... kas - jūs esat kaut kādā zoodārzā vai jūs esat Saeimas deputāti, kuriem ir jādiskutē par idejām no tribīnes? Paskatieties uz sevi spogulī! (Starpsauciens: “Labi, labi! Pats arī paskaties!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Jā, kolēģi, šajā likuma tekstā (vēlāk mēs par to arī diskutēsim) ir norādīts, ka novada teritoriālā iedalījuma vienības paredz un ietver šī likuma pielikumā.

Attiecībā uz Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu ir tā, ka tiešām, jā, šie ir tie esošie kritēriji, kas nosaka, kādam tad būtu jābūt novada teritoriālajam iedalījumam. Pēc iepriekšējās reformas, jau tajā brīdī, kad likums tika pieņemts, šie kritēriji netika izpildīti. Un visā šajā laikā, kamēr mēs nācām ar jaunu reformu, kritēriji likumā bija spēkā, bet neviens novadus neapvienoja tā, lai tie kritēriji tiktu izpildīti.

Vēlos norādīt, ka komisijas sēdēs, diskutējot par novadu veidošanu, mēs pieturējāmies pie kritērijiem, kuri ir... kurus noteica Ministru kabinets un kuri ir ietverti šī likumprojekta anotācijā. Un šeit es tiešām varu pievienoties arī Kola kungam tajā, ka mēs esam Saeima (mēs esam politiķi) un Saeima pieņem politiskus lēmumus. Līdz ar to arī kritēriji, kādā veidā tie tiek atspoguļoti... vienā vai citā veidā, - tas ir politisks lēmums. Jautājums ir: kāpēc iepriekš, pirms mēs diskutējām par administratīvi teritoriālo reformu un novadu iedalījumu kopumā... kāpēc tad iepriekš, kad likumā tika... šie kritēriji tika ietverti, netika sperti nekādi soļi atpakaļ, lai radītu spēcīgākus novadus, kas atbilstu kritērijiem?

Sēdes vadītāja. Es vēlos šoreiz pārtraukt debates, jo ir deputātu Ivara Zariņa, Vitālija Orlova, Armanda Krauzes, Jūlijas Stepaņenko un Lindas Liepiņas iesniegums ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē no pulksten 13.25 līdz pulksten 9.00 no rīta 12. martā.

Un motivācijai vārdu “par” lūdzis deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu!

M. Kučinskis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Jūs redzat, kur mēs šobrīd ejam. Un es gribu mazliet parunāt par attiecībām, kādas ir parlamentā.

Es šeit esmu no 2003. gada janvāra. Pateikšu, pirmo reizi šajā sasaukumā es esmu sajuties un jūtos kā cilvēks, ar ko tikpat kā nerēķinās, tāpat kā ar pārējiem. Es runāju (Zālē troksnis.)... es runāju ar saviem bijušajiem ministriem no koalīcijas. Es runāju... ar to, ka te ir sēdējuši arī cilvēki uz soliņa, kad izšķiras par to, vai viņi tiks atlaisti vai ne. Un tai pašā laikā neviens pret viņiem neizturējās bez cieņas, un arī viņi... un neviens nav izturējies. Arī jūs varat apliecināt. Politika - tas ir kompromiss. Politikā nekad nebūs tā, ka viens var rullēt un viņam viss izdodas, un pārējie tikai sēdēs un skatīsies. Kāpēc iepriekšējā reformā palika simtam pāri, nevis 80, kā bija? Tāpēc, ka kādā brīdī ir izšķiršanās - vai nu tu sēdies pie galda un runājies, atrodi kompromisu, kaut kādus kopsaucējus, katrs paiet otram pretī, un tad sanāk rezultāts, vai tu ej ar galvu sienā. Jūs esat ienākuši šajā Saeimā ar jaunu tradīciju. Es domāju, ka pārējie visi arī... mēs to ļoti labi jūtam... par to, ka mēs esam tie, kas iet uz priekšu, jūs esat tie, kas te tikai traucē kaut ko. Tā parlamenti nestrādā, parlamenti strādā tikai tad, ja tas notiek diskusijās.

Tāpēc es vienkārši aicinu šo visu šobrīd pārtraukt, sēsties pie galda, vienoties (Starpsauciens.)... Pavļuta kungs, vienoties par tiem jautājumiem. Šeit nav tie, kas ir “pret” reformu. Ne es, ne kāds cits nav “pret” reformu, bet ir punkti, kuri ir jāizrunā, par ko var vienoties, un šī dekonstrukcija beigsies. Ja jūs gribat dekonstrukciju, jūs to dabūsiet. (Starpsauciens.) Jaunekli, tev vēl daudz jāmācās!

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Bondars. Lūdzu!

M. Bondars (AP!).

Es esmu “pret”! Jā, es esmu “pret” šajā gadījumā, un es esmu “pret” šādu Saeimas darbu. Un ziniet, ko? Ja šāds Saeimas darbs turpinās, tad ir jāmaina Kārtības rullis. (Starpsaucieni. Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Un jāmaina Kārtības rullis tā, ka, ja deputāti nerunā par priekšlikumu - ja nerunā par priekšlikumu un priekšlikumiem -, tad var pāriet pie balsošanas par likumprojektu uzreiz. Nu ko darīt? Nu ko darīt, ka mūsu kolēģi nemāk runāt par priekšlikumu? (Aplausi. Dep. I. Rībena: “Un tu runā par priekšlikumu?”) Tad jāmaina Saeimas kārtības rullis. Es esmu “pret” šādu darbu, tāpēc es esmu “pret” šo priekšlikumu. Un mainām - mainām! - Kārtības rulli!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Vitālija Orlova, Armanda Krauzes, Jūlijas Stepaņenko un Lindas Liepiņas piedāvājumu pārtraukt sēdi līdz 9.00 no rīta 12. martā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

Turpinām debates.

Vārds... Trīs minūtes. Vai deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai... jums pietiks ar trīs minūtēm? Jums pietiks ar (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Trīs minūtes, bet debašu laiks ir cik? Divas. Pietiks!”)...? Divas, pietiks.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Paldies.

Neskatoties uz to, ka daži deputāti ir bezgaumības un sliktas audzināšanas piemērs, turpināšu runāt par priekšlikumu un atgādināšu, ka šis priekšlikums ir mēģinājums ieviest saprātīgus kritērijus, vienlaicīgi atstājot Saeimai brīvību politisku lēmumu pieņemšanai. Ja mēs pieņemsim, ka mums turpmāk būs tikai politiskie lēmumi un ka politiskie lēmumi šajā Saeimā tiek pieņemti ar koalīcijas vairākuma balsīm, tad tiešām es varētu piekrist Bondara kungam, mēs varētu droši tagad - bet visi! - rakstīt iesniegumus par mandāta nolikšanu (Dep. A. Geidāns: “Sāc ar sevi!”) un atstāt varu šajā valstī valdībai, jūsu izveidotajai valdībai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

Nu, viena minūte, varbūt var... Ir... viena minūte...

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Jāsaka, politiskie lēmumi arī balstās uz konkrētiem kritērijiem, par ko ir runa attiecīgajā priekšlikumā. Man ļoti žēl, ka koalīcijas deputātiem nepaveicās ar koalīcijas vadību.

Tā vietā, lai cīnītos ar opozīciju, vajadzētu piespiest savu valdību, lai nerastos tāds brāķis, kas tiek regulāri iesniegts parlamentā... Vajag piespiest ierēdniecību, lai gatavo normālus dokumentus, lai būtu normālas procedūras un normāli rezultāti. Tas ir tas galvenais koalīcijas uzdevums, nevis cīnīties ar opozīciju un mēģināt grozīt Kārtības rulli savām vajadzībām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Dodamies starpbrīdī. Lūdzu!

Vārds deputātei Marijai Golubevai rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Uldis Augulis, Jānis Ādamsons... Augulis ir, Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Andrejs Judins, Ojārs Ēriks Kalniņš, Inese Lībiņa-Egnere, Ināra Mūrniece, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Jānis Urbanovičs, Jānis Vitenbergs un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Starpbrīdis līdz pulksten 14.00... nē, 14.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Lūdzu ieņemt vietas Sēžu zālē!

Jā... Turpinām debates par 25. priekšlikumu. Debates varam sākt.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es par šo priekšlikumu gribu teikt jums, kolēģi, būtiski... vēl vienu būtisku lietu. Attiecībā uz novadu kritērijiem tās debates komisijā notika bez pašvaldību institūciju uzklausīšanas. Pleša kungs, šis bija tas priekšlikums, kur arī protokolā lūdzām fiksēt to, ka pašvaldību organizācijām vispār netika dots vārds.

Manuprāt, tas nekādā gadījumā neliecina par labu likumdošanu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā!

A. T. Plešs. Priekšlikums Nr. ...

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt... Es atvainojos, Pleša kungs, es atvainojos!

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Agešinam par procedūru. (Starpsaucieni: “Nē! Nē!”) Nē? (Starpsauciens: “Aiziet!”) Aiziet! Lūdzu!

A. T. Plešs. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 45, atturas - 1.

A. T. Plešs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 26. priekšlikums, ko iesniedza Nacionālās apvienības frakcija, paredzēja izslēgt 4. panta pirmo daļu, respektīvi, to, kādā veidā novada teritorija tiek iedalīta novada pilsētās un pagastos. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsaucieni: “Jā! Jā!”) Deputāti piekrīt.

Nākamais - 27.

A. T. Plešs. 27. priekšlikums, ko iesniedza Valaiņa kungs, paredzēja 4. pantu papildināt ar to, kādā veidā novada teritorija tiek iedalīta. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Šis priekšlikums, kolēģi, paredz veidot novadu pilsētas novadu pagastos... un novadu pagastus, respektīvi, apakšvienības izveidot. Tas iet kopā ar koncepciju par apriņķu izveidošanu. Es pieņemu to, ka arī šobrīd, ja mēs skatāmies uz izveidotajām pielikumā... pirmajā pielikumā esošajām pašvaldībām, ir pilnīgi skaidri redzams tas, ka tā ir atgriešanās pie vecajām rajonu pašvaldībām, tikai tas, kas nav noticis šai samērā vecmodīgajai pieejai... tomēr arī to vajadzēja izdarīt līdz galam. Un līdz galam to var izdarīt tad, ja uzreiz likumā pasaka, ka zem šīm otrā līmeņa pašvaldībām, kas šajā gadījumā būtu pirmā līmeņa pielikums, izveidotu novadu pilsētas un novadu pagastus. Tādā veidā tiktu arī iedzīvināts apriņķu modelis. Bet tas būtu... būtu saglabājams kā pirmā līmeņa... Tas iet koncepcijā kopā ar to, kas jau šobrīd likumā ir piedāvāts, jā.

Kolēģi! Aicinu atbalstīt, lai šis princips jau tiktu nostiprināts pamatlikumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko teiksiet? Lūdzu!

A. T. Plešs. Jā. Komisijā šis, 27., priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

A. T. Plešs. 28. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Pleša kungs! Piedodiet, lūdzu! Ir saņemts deputātu Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Ulda Auguļa, Lindas Liepiņas un Viktora Valaiņa iesniegums: “Lūdzu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 5. marta sēdes turpinājumā no pulksten 14.40 līdz pulksten 10.00 2020. gada 10. martā.”

Vārds “par” deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Koalīcijas deputāti! Opozīcija vēlas jums... es runāju opozīcijas vārdā. Mēs principā esam saskaņojuši šādu piedāvājumu jums par to, kādā veidā mēs varētu atgriezties pie konstruktīva Saeimas darba. Un, proti, nākamais iesniegums, ko mēs iesniegsim, būs lūgums atjaunot debašu laiku - trīs plus viena minūte. Un, ja mēs vienojamies - pozīcija un opozīcija - par debašu laika atjaunošanu uz trīs plus vienu minūti, tad opozīcija šīs trīs plus vienu minūti izmantos maksimāli konstruktīvi par attiecīgo tematu. Ja jūs nepiekrītat un gribat demonstrēt savu varu, tad mēs turpināsim sniegt iesniegumus ar lūgumu izsludināt pārtraukumus un vienlaikus pieteiksimies gan “par”, gan “pret” tā iemesla dēļ, ka šajā laikā mums radīsies iespēja izskaidrot tās pozīcijas, kuras mēs nevaram objektīvi izskaidrot divās minūtēs, piemēram, kāpēc ir vajadzīgs konkrēts... tātad konkrēta specifikācija par... kā noteikt, kas ir novads vai kāpēc ir vajadzīga konkrēta specifikācija, kā noteikt, kas ir lielās pilsētas vai kāpēc vienai pilsētai ir vai nav pievienojami... pievienojami novadi, un tādā garā.

Tāpēc es aicinu pozīciju būt konstruktīviem, atsaukties uz šo opozīcijas priekšlikumu. Aicinu nobalsot par debašu laika atjaunošanu uz trīs plus vienu minūti, kam mēs sākotnēji arī piekritām, un tad strādāt attiecīgi līdz darba dienas beigām. Savukārt ja jūs nepiekritīsiet, tas... jūs publiski sakāt, ka...

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, tas nav par iesniegto jautājumu.

A. Gobzems. Jā. Ja jūs nepiekritīsiet, tad, protams, mums ir vajadzīgs pārtraukums, Beitneres-Le Gallas kundze, lai sagatavotos režīmam, kurā divās minūtēs izstāstīt par visaptverošu administratīvo reformu, kuru 80 stundas skatīja komisijā... par to deputātiem, kas nav bijuši komisijā un kuriem tur nav arī bijis jāpiedalās. Viņi objektīvi nevar divās minūtēs izdarīt to pašu, ko Pleša kungs 80 stundās. Tādēļ tas ir tikai saprātīgi, ka tiem deputātiem, kas nav bijuši attiecīgās komisijas locekļi, tiek dots laiks sava viedokļa izteikšanai.

Un aicinu jūs parādīt, ka vēlaties konstruktīvu darbu šajā parlamentā. Tādēļ tāds būs nākamais iesniegums, tūlīt pat tas arī tiks iesniegts. Es aicinu atgriezties pie... Ja jums vajag laiku pārdomām un diskusijām savā starpā, varbūt ir nepieciešams īss pārtraukums šai Saeimas sēdei. Ja ne, tad tagad man ir lūgums taisīt pārtraukumu līdz nākamajai nedēļai, lai mēs varam sagatavoties runāt citā diskusiju formātā, jo pretējā gadījumā ir pilnīgi skaidrs, ka šodienas darbs tiks paralizēts un atbilstoši Kārtības rullim opozīcija izmantos savas tiesības tā iemesla dēļ... lai parādītu sabiedrībai, kādā absurdā un farsā tiek novesta diskusija par pašu būtiskāko jautājumu, kas skar... kas patiesībā ir vēl būtiskāks nekā valsts budžets.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Tā kā mēs varam un gribam strādāt, aicinu balsot pret pārtraukumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

Turpinām debates.

A. T. Plešs. Tātad, kolēģi, mēs palikām pie 28. priekšlikuma, ko ir iesniedzis Valaiņa kungs. Un tas paredz no šī likumprojekta... no šī likuma izslēgt panta daļu, kas regulē novada iespējas veidot pagasta apvienības. Komisijā šis Valaiņa kunga priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir jau spēkā esošs regulējums. Arī šis likumprojekts paredz saglabāt šo spēkā esošo regulējumu. Es piedāvāju pirmām kārtām izslēgt to tā iemesla dēļ... lai šo funkciju pilnībā autonomi nodotu pašām pašvaldībām, kas savā ziņā neuzliktu kaut kādu rāmi.

Otra lieta, kāpēc šis priekšlikums būtu jāizslēdz ārā. Šobrīd spēkā esošā kārtība, piemēram, Rēzeknes novadā. Viņiem tur ir šādas pagastu apvienības, kas autonomi strādā. Tiešām resursu koncentrācija, tas viss notiek. Lai to izdarītu, nav obligāti jābūt šādai normai. Bet, ja mēs izslēgtu šo normu no šī likuma un atbalstītu secīgi nākamos priekšlikumus, par kuriem es runāšu, mēs varam iegūt pamata bāzi tam, lai būtu loģiskas teritorijas, kurās varētu vēlēt nevis tikai... novada vadība ieceļ nulltā līmeņa pārvaldību, ja tā varētu teikt, bet arī varētu veidot loģiskas vienības, kurās varētu vēlēt pagasta vai... vai pagastu apvienības pārvaldi. Šādā gadījumā mēs izvairītos no situācijas, ka būtu ļoti sadrumstaloti nulltā līmeņa pārvaldības modeļi, bet iegūtu vienu skaidru... iegūtu ceļa karti, kā nonākt līdz skaidriem, koncentrētiem, efektīviem nulltā līmeņa pārvaldes modeļiem.

Kolēģi, aicinu atbalstīt. Ir divas daļas šim priekšlikumam - viena ir mazināt birokrātiju, otra ir tomēr veidot ceļa karti uz pareizu nulltā līmeņa pārvaldību un atspoguļot to šajā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu komisijas vārdā jūsu viedokli!

A. T. Plešs. Komisijā, diskutējot par šo priekšlikumu, tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 52, atturas - 15. Priekšlikums ir noraidīts.

A. T. Plešs. Nākamais ir 29. priekšlikums, ko iesniedzis Valaiņa kungs. Un tas paredz likumprojektu papildināt ar jaunu pantu “Novada teritoriālais iedalījums”. Vienlaikus vēlos piezīmēt, ka 5. pants, kuru šobrīd esam atbalstījuši, jau šādu novada teritoriālo iedalījumu paredz. 29. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Šis priekšlikums paredz noteikt teritoriālo iedalījumu citādāk nekā likumprojekta pamattekstā, manuprāt, daudz veiksmīgāku teritoriālo iedalījumu. Likumprojekta pamattekstā mēs turpinām spītīgi runāt par to, ka mums ir tikai viena līmeņa pārvaldības modelis. Manuprāt, uz otro lasījumu, lai tas atbilstu labai likumdošanai, mums tomēr ir jau jānostiprina likumā Saeimas izvēlētais ceļš.

Atgādināšu, kolēģi, ka komisijā bija divi lēmumi, patiesībā savstarpēji izslēdzoši konceptuāli lēmumi. Viens konceptuālais lēmums bija par otrā līmeņa pārvaldības izveidi pa plānošanas reģioniem. Un otrs konceptuālais lēmums bija par nulltā līmeņa... pārvaldības līmenis. Bet es domāju, ka jūs, kolēģi, saprotat: ja tiek īstenotas abas šīs lietas, tad mēs nonāksim Latvijā līdz trīs līmeņu pārvaldības modelim. Un trīs līmeņu pārvaldības modelis, manuprāt, Latvijai nebūtu tas veiksmīgākais un efektīvākais pārvaldes modelis. Tāpēc izšķiršanās vienā brīdī ir jāizdara.

Un es, kolēģi, jūs aicinu - kaut kādā brīdī varbūt nāciet debatēt un izstāstiet. Es saprotu Kazinovska kunga pozīciju, es saprotu Nacionālās apvienības pozīciju, bet jūsu pozīciju... Jūs tikai stāstāt par to, ka kaut kad pēc tam visu to lemsim. Tas viss nav iespējams. Nav iespējams tas, kad būs... trīs līmeņu pārvaldības modelis Latvijā pašvaldībām nebūs efektīvs. Tas ir... šobrīd pastāv neskaidrība uz otro lasījumu.

Un es, kolēģi, jūs aicinu tomēr nākt un... vai nu atbalstiet kādu no maniem priekšlikumiem (tas iezīmē uzreiz skaidru virzienu, kā strādāt trešajā lasījumā), vai arī nāciet un pasakiet, kāds tad ir jūsu konceptuālais lēmums. Komisija vienbalsīgi atbalstīja abus lēmumus. Nu kā Saeima var tālāk loģiski virzīties trešajā lasījumā? Kāds uzdevums būs Saeimas komisijai? Runājāt ar prezidentu, bet ko tad jūs prezidentam...

Sēdes vadītāja. Laiks! Valaiņa kungs, laiks!

V. Valainis. ... esat makaronus karinājuši tādā gadījumā?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Pleša kungs, komisijas slēdziens.

A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka tiešām komisija konceptuāli nobalsoja par reģionālā pārvaldes līmeņa veidošanu. Kā jau iepriekš minēju, tas ir atspoguļots arī nākamajos priekšlikumos - 70. un 105. Tāpat komisija arī nobalsoja konceptuāli par nulltā līmeņa veidošanu. Vienlaikus ir skaidrs, ka nulltais līmenis - tas ir termins, kuram mēs labāko nosaukumu meklēsim. Arī diskutējot ar prezidentu, izskanēja viedoklis, ka tās varētu saukt par pagastu valdēm, kā tas eksistē, piemēram, Līvānu novadā. Bet, kā jau iepriekš, vakardien, diskutējām, tas ir likuma “Par pašvaldībām” jautājums. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 51, atturas - 16. Priekšlikums noraidīts.

A. T. Plešs. 30. ir tieslietu ministra Bordāna kunga priekšlikums, kas paredzēja izteikt citādāk 5. panta nosaukumu. Tas tika komisijā noraidīts, jo tā terminoloģija, kas tika iekļauta Bordāna kunga priekšlikumā, nosakot aktualizāciju un izmaiņas... te termini pēc būtības tiek iekļauti arī vārdā “noteikšana”, kas ir spēkā esošā likuma redakcijā. Tā iemesla dēļ šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Tieslietu ministra priekšlikums pēc būtības (referents varēja varbūt vairāk pastāstīt) patiesībā ir par administratīvo izmaksu samazināšanu, lai Valsts zemes dienestam nebūtu jātērē lieki resursi. Es domāju, ka līdz galam šī ideja, ko tieslietu ministrs bija atnesis... Tas ir praktisks priekšlikums, kuru patiesībā es aicinātu atbalstīt, jo tas ir vērsts uz publisko resursu samazināšanu Valsts zemes dienestam... caur šādu pieeju ir skaidrs signāls par to, kādā veidā veikt adresāciju pārmaiņas.

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt JK.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, Pleša kungs!

A. T. Plešs. Kā jau minēju, šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 72, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 31. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Valaiņa kungs, paredz administratīvo teritoriju noteikšanas un grozīšanas kārtību. Šajā gadījumā komisija veidoja atsevišķu pantu, kurā ir iekļauti visi šie dažādie veidi, kā noteikt un... kārtība, kādā veidā administratīvās teritorijas tiek noteiktas un grozītas. Tā iemesla dēļ šis priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Laba likumdošanas prakse prasa arī procesuālus jautājumus atskaņot šeit šodien no Saeimas tribīnes. Šis priekšlikums... jā, tas ir... paldies, tas ir daļēji atbalstīts, tas ir iesniegts... komisijas priekšlikumā, bet par procedūru, kā tas notika.

Komisijas deputātiem tika uz galda uzlikta sagatavota lapa - šāds būs jaunais priekšlikums. Būtisks priekšlikums tas nekādā veidā nebija, arī sociālajiem partneriem, Saeimas sociālajiem partneriem, nebija iespējas ar to iepazīties laikus. Tas viss notika komisijas sēdē, uz vietas lasīja, un tad ar lielu paļāvību uz VARAM... vajadzēja ieklausīties un lemt par to, ka atbalstām vai neatbalstām šādu priekšlikumu. Manuprāt, procesuāli tas tikai parāda to, kāda ir bijusi Saeimas... nu, teiksim tā, Saeimas komisijas darba kvalitāte, jo darba kvalitāte ir tā, ko vērtēs, un šajā gadījumā darba kvalitāte galīgi nebija augstākajā līmenī.

Tāpat vēlreiz varu tikai atzīmēt to, ka pēc būtības atbildes uz jautājumiem, ko uzdeva dažādu pašvaldību organizāciju pārstāvji, netika sniegtas un arī netika dota iespēja pienācīgi iepazīties. Šeit uzsvars ir uz “pienācīgi iepazīties” ar pamata likuma normām, un arī šobrīd mums pēc būtības nav iespējas pienācīgi tās izdebatēt. Šie ir svarīgi punkti.

Paldies par daļēji atbalstītu priekšlikumu, bet jautājums ir par to procesu, kā mēs nonākam līdz šādiem priekšlikumiem. Tas nav normāli, ka komisijas deputātiem vienkārši atnes lapiņu: “Re kur, šāds būs pamatnormu priekšlikums par administratīvajām teritorijām!” Kolēģi, tā nav laba prakse!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā kas sakāms?

A. T. Plešs. Kā jau minēju, veidojot kopīgu redakciju 6. pantā, kas apvienotu visus... visu kārtību, kā administratīvās teritorijas tiek noteiktas un grozītas, šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, vai uzturat vajadzību balsot? (Dep. V. Valainis: “Nē!”)

Nē... Tādā gadījumā deputāti piekrīt.

A. T. Plešs. 32. priekšlikums, ko arī iesniedzis Valaiņa kungs, attiecas uz pagastu apvienībām un to, kādā veidā dome nosaka... to kārtību, respektīvi, tā nosaka... ir pašvaldību nolikumā ne vēlāk kā 1,5 gadus pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! 32. priekšlikums: “Administratīvās teritorijas - pagastu apvienības nosaka dome pašvaldības nolikumā ne vēlāk kā 1,5 gadus pirms kārtējām pašvaldību vēlēšanām. Sākotnējo dalījumu un grozījumus novada administratīvajā dalījumā apstiprina pašvaldības referendumā.”

Šobrīd pašvaldību referendumi diemžēl nav iespējami. Šis būtu, manuprāt, lielisks gadījums, kad būtu bijusi iespēja pašvaldību referendumiem... cilvēkiem izteikt šādā veidā savas domas.

Par šo priekšlikumu. Tas, godīgi sakot, arī nemaz nav balsojams, jo tajā ir šī pašvaldību referenduma ideja iestrādāta iekšā, kuru vajadzētu varbūt šī likuma pārejas noteikumos iestrādāt, tāpat kā jūs grasāties daudzus citus likumus iestrādāt, apsolīt... varbūt arī šo varētu apsolīt, ka tas kādreiz stāsies spēkā.

Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tomēr to izskatīt līdz galam, lai varētu šo modeli, instrumentu izmantot pašvaldību darbā. Bet būtiskākais ir tas, ka ar šo priekšlikumu es mēģinu panākt uzmanību... tam jautājumam, lai pašvaldību administratīvo teritoriju grozīšanas... pagastu apvienībām būtu arī pašvaldības leģitīms iedzīvotāju atbalsts. Un tas notiktu pašvaldību referenduma veidā.

Kolēģi, vēlreiz minēšu, ka pēc būtības tas arī nav balsojams, neuzstāju uz to.

Bet aicinātu jūs padomāt un atbalstīt trešajā lasījumā, kad mēs līdz tam nonāksim, deleģējumu, uzdevumu Saeimai, mums pašiem sev, jo likumprojekts jau ir Saeimā... pieņemt šo likumu pārskatāmā periodā, varbūt līdz 2021. gada 1. jūnijam, kad sāks strādāt jaunās pašvaldības. Varbūt regulējums dos iespēju cilvēkiem arī sadalīt šīs bezjēdzīgi apvienotās teritorijas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies.

Deputāts Valainis jau minēja, ka šis priekšlikums pēc būtības nav balsojams, bet es arī vēlos atgādināt, cik sarežģīta situācija mums radās tajā brīdī, kad, piesakot ATR jeb reformu, pašvaldību vadītāji vēlējās apzināt savu iedzīvotāju viedokli. Tika pārmests, ka vispār atļaujas to darīt. Man šķiet, ka tas ir tikai normāli, ja tu esi vienas pašvaldības vadītājs, tad, pirms pieņemt domes lēmumu, pirms arī kaut kā aģitēt savus deputātus, kas tur strādā, tev ir jānoskaidro iedzīvotāju viedoklis. Mums nākotnē pēc būtības ir jābūt diezgan skaidriem spēles noteikumiem, kādos gadījumos pašvaldības to dara, kad tās drīkst to darīt, kādos gadījumos un kāds ir formāts, kāds... kādam būtu jāseko. Un īpaši tik lielās un nozīmīgās reformās, kas ietekmē pašvaldību iedzīvotājus, ir jābūt skaidrai kārtībai, kā viņi var izteikt arī savu viedokli biežāk nekā vienreiz dažos gados pašvaldību vēlēšanās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Tas tiešām ir interesants priekšlikums, bet, godīgi sakot, šis likumprojekts nav īstā vieta tā pieņemšanai. Dabīgi, kad sāksies debates par referenduma likumu... vai turpināsies debates par referenduma likumu, noteikti vajadzētu apsvērt arī šo ideju. Tāpat kā viens no rādītājiem robežu grozīšanai vai novadu izveidošanai, vai pilsētas statusa maiņai tiešām varētu būt ietverts arī referendums, lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokļus par to, lai tas... nebūtu ne politiski argumenti, ne kaut kādi emocionāli... vai pieņēmumi, kas ļoti bieži skan argumentu vietā. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka šis likumprojekts nav īstā vieta.

Kas attiecas uz pārejas noteikumiem, kur varētu atrunāt šo lietu... Diemžēl jau šodien pārejas noteikumos ir ļoti daudz kas solīts, ka būs izdarīts, kaut, godīgi sakot, strādājot pie šā likumprojekta, būtu ļoti pareizi, ja tā būtu likumprojektu pakete, kur būtu runa ne tikai par pašvaldības likumu, bet arī pašvaldību finansēšanas modeļiem un citām lietām, tai skaitā arī referenduma likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu komisijas vārdā, Pleša kungs!

A. T. Plešs. Komisijā 32. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Es saprotu, ka jūs neuzturat vajadzību balsot. Nē.

Nākamais.

A. T. Plešs. 33. priekšlikums, ko iesniedzis tieslietu ministrs Bordāna kungs, arī tika daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā. Arī ņemot vērā minētos apsvērumus, ko minēju Valaiņa kunga 31. priekšlikumā, 6. pantā tiek paredzēts kompleksi... administratīvo teritoriju noteikšanu un grozīšanu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Šis priekšlikums, ko iesniedza Bordāna kungs, lielā mērā ir saistīts tikai un vienīgi ar Valsts zemes dienesta administratīvo izmaksu efektivizāciju, taupību. Tas ir iekļauts 40. priekšlikumā un spilgti ilustrē to, ka valstij ir jāsāk ar sevi. Un, valstij sākot ar sevi, protams, tiek skatīts, kādā veidā varētu ieekonomēt uz adresāciju iespējamām izmaiņām. Bet tas, kas nav darīts komisijā un absolūti nav darīts, - komisijā nav bijis neviena vērtējuma tam, kādā veidā... cik tas izmaksās uzņēmējiem. Un šajā kontekstā es gribētu arī aktualizēt tēmu par to, cik maksās uzņēmējiem adresāciju maiņa uz iepakojumiem. Tas nevienā brīdī nav nekur aprēķināts. Arī pašiem uzņēmējiem īsti šāds jautājums nav uzdots.

Tāpēc es aicinātu arī... es domāju, Ministru kabinetu, ne Saeimas deputātus šajā brīdī, bet gan Ministru kabinetu pavērtēt un veikt kaut kādu dialogu ar uzņēmējiem, lai aplēstu, cik teritoriju maiņa, līdz ar to arī adresāciju maiņa maksātu uzņēmējiem. Valsts pārvaldē jau tās izmaksas nav nekādas mazās. Cik tas būs uzņēmēju interešu aizstāvībai, tas absolūti nav skaidrs. Tāpēc, lai deputāti pieņemtu kvalitatīvus lēmumus, arī šiem jautājumiem jābūt skaidriem un saprotamiem.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

A. T. Plešs. 33. priekšlikums, kā jau minēju, tika daļēji atbalstīts komisijā un iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

Es pārtraucu, Pleša kungs, jūs, jo ir ienācis viens iesniegums no deputātiem Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Māra Kučinska, Janīnas Jalinskas, Lindas Liepiņas, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Danas Reiznieces-Ozolas, Ingunas Rībenas un Viktora Valaiņa: “Lūdzam šā gada 5. marta sēdes turpinājumā noteikt, ka debašu laiks par izskatāmā likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” priekšlikumiem ir trīs minūtes pirmo reizi un viena minūte otro reizi.” Vai deputātiem ir iebildumi? Ir... “par”. “Pret” pieteicies... “par”! Sāksim ar “par”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Armands Krauze.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es domāju, ka pēdējās padsmit minūtes ir noritējušas tā, kā vajadzētu notikt debatēm parlamentā atbilstoši Eiropas un Rietumvalstu standartiem. Man liekas, ka rīta daļa tiešām bija kauna traips gan Latvijas Republikas Saeimai, gan arī mums kā deputātiem. Un tāpēc rosinu es un mani kolēģi, kuri arī ir parakstījuši šo iesniegumu, atgriezt atpakaļ to debašu laiku, ko mēs noteicām vakar. (Dep. J. Iesalnieks: Tik labi ritēja!”)

Un iemesls, man liekas, ir ļoti būtisks. Tāpēc ka par atsevišķiem priekšlikumiem mums ko debatēt ir ļoti maz vai mēs varam vispār nedebatēt, bet ir priekšlikumi, kur ir vajadzīgs vairāk debatēt, kur deputātiem tomēr izskaidrot to viedokli. Un jebkurā gadījumā mēs esam par konstruktīvu darbu, tāpēc šis priekšlikums ir par to, lai noritētu turpmāk šeit konstruktīvs darbs, lai mēs šo likumprojektu izskatītu pēc labākajām parlamenta tradīcijām, nevis pēc kaut kādu trešo valstu parlamenta tradīcijām. Un es ceru, ka, protams, nenonāks līdz tam, kas te pārtraukumā, ko jau mediji raksta... nevis par to, ka mēs apspriežam pašvaldību reformu, valstij būtiskus jautājumus, bet raksta par to, ka ir izcēlies teju kautiņš starp diviem deputātiem.

Nu kolēģi! Tiešām cienām viens otru un atbalstām šo priekšlikumu. Šinī gadījumā arī mēs kā opozīcija vēlamies konstruktīvu darbu. Un man liekas, ka sabiedrībai tiešām ir jāredz, ka mēs strādājam sabiedrības labā, nevis mēs šeit viens otru apvainojam, jau cenšamies viens otram fiziski uzbrukt. Tas ir pilnīgi nepieņemami parlamentam. Un esam konstruktīvi! Šis priekšlikums ir par tām pašām minūtēm, par ko mēs runājām vakar. Lūdzu atbalstīt to.

Protams, Cielēna kungs, jūs jau nezinājāt, ko mēs esam iesnieguši, jūs pieteicāties runāt “pret”. Nu, es saprotu, ka varēja jau tomēr noklausīties, par ko ir šis priekšlikums, un tikai tad nākt runāt “pret”. Šis nav par pārtraukumu, šis nav tas, ko mēs varam atkal darīt. Jo jebkurā gadījumā, ja jūs ierobežosiet un turpināsiet ierobežot opozīcijas tiesības izteikties, kas ir Satversmē un Kārtības rullī nostiprinātas tiesības, tad mēs atgriezīsimies pie tā, kas notika no rīta. Bet mēs piedāvājam konstruktīvu darbu - palielināt debašu laiku tā, kā tas bija vakar.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Tā kā mēs redzam, ka opozīcija neizmanto pat šīs divas minūtes, tad es aicinu balsot “pret”. (Dep. E. Papule: “Atcelt vispār debates!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 46, atturas - 6. Piedāvājums noraidīts.

A. T. Plešs. Kolēģi! Turpinām. 34. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Kazinovskis, ir saistīts arī ar viņa iesniegto 2. un 16. priekšlikumu, ko jau mēs izskatījām, un arī skar administratīvo reģionu veidošanu. Kā jau minēju, komisija veidoja kopīgu redakciju, kas ir atspoguļota 70. un 105. priekšlikumā. Šis priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums ir turpinājums tiem priekšlikumiem, kas paredz administratīvo reģionu izveidošanu. Priekšlikums sastāv no katra reģiona to novadu uzskaitījuma, kas būs paredzēti šajos administratīvajos reģionos, tātad konkrētas robežas pielikumā. Bet es vēl gribēju pateikt skaidrībai, kāpēc vispār vajadzīgi šie administratīvie reģioni.

Lielu līdzekļu daļu... tātad Latvija budžetu veido kopā ar... Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi... Uz šo brīdi Latvija ir pārsniegusi slieksni, kuru var maksimāli saņemt, tātad 70 procenti ir pārsniegti faktiski tā dēļ, ka Rīga jau sen to ir pārsniegusi un pārsniedz 100 procentu slieksni. Faktiski Rīga, lai saņemtu maksimālo budžeta atbalstu no Eiropas Savienības, ir traucēklis, bremze šobrīd, jo visā Latvijā ir viens reģions, un Rīga traucē. Ja ir administratīvie reģioni, līdzīgi kā, nu, kaut vai tajā pašā Somijā... kur katram reģionam - Latgalei, Vidzemei, Zemgalei, Kurzemei - ir no 40 līdz 50 procentu attīstības līmenis, mēs varam maksimāli atkal saņemt un tieši šajos reģionos ieguldīt struktūrfondu līdzekļus un arī valsts līdzekļus, tādēļ ir vajadzīgi administratīvie reģioni, ja kāds vēl to nav sapratis.

Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un tā vai citādi atgriezties pie administratīvo reģionu izveidošanas Latvijā kā otrā līmeņa reģionu pārvaldes.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu redz kā, vēlreiz aicinām jūs pieņemt Saeimas vienbalsīgu konceptuālu lēmumu, lai pateiktu, kurā virzienā mēs dodamies. Tas, par ko runāja Kazinovska kungs, patiesībā ir ļoti nopietni. Un šobrīd reģionālās atšķirības starp Rīgu un Latgali, Kurzemi, Zemgali, Vidzemi... Mēs varam ņemt jebkuru reģionu. Tās atšķiras pa kārtām divas trīs reizes, un šībrīža politika, valdības apstiprinātais Nacionālās attīstības plāns, kurā ir iekļauta šī reforma, patiesībā piedāvā šo disproporciju mainīt par 5 procentpunktiem. Respektīvi, pēc septiņiem gadiem piedāvājums ir tāds, ka, visu to īstenojot, Latgalē cilvēks tāpat dzīvos trīsreiz sliktāk nekā Rīgā. Kolēģi! Visa valsts maksās šo cenu.

Un es savā ziņā nevaru piekrist Kola kungam - arī jūsu attieksme pret Juridiskā biroja atzinumiem ir dažāda. Mēs šajā brīdī izsakām citu attieksmi attiecībā uz to, vai šo vajag nostiprināt jau pamatlikumā. Kad jūs balsojāt par Rīgas domes atlaišanas likumu, kur Juridiskais birojs skaidri pateica, ka par atkritumiem nav jāatlaiž Rīgas dome, tad viss bija kārtībā. Šobrīd Juridiskais birojs pauž bažas par to, ka tas būtu jānoregulē citos likumos, bet arī Valsts prezidentam un jebkuram loģiski domājošam cilvēkam gribētos, lai viss kaut kādā veidā ir vienuviet.

Un te es Juridiskajam birojam nepiekrītu. Iepriekš šobrīd spēkā esošajā likumā jau ir šīs lietas vienuviet nostiprinātas, un šis priekšlikums arī nostiprinātu šo otro pārvaldības līmeni, šo kartējumu 2. pielikumā kā skaidru redzējumu parlamentam par otrā līmeņa pārvaldību.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Nevar būt drusku stāvoklī. Šeit tiešām ir izšķiršanās jautājums, vai ir otrā līmeņa administratīvais iedalījums ir vai nav. Ja tas ir, tādā gadījumā kartei ir obligāti jābūt, par ko mēs runājām vakar un runājam šodien.

Bet tādā gadījumā... tā kā 70. priekšlikumā ir dots uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt attiecīgo likumu, ir jābūt pārejas noteikumu norādei, ka šis otrais pielikums stājas spēkā tad, kad stājas spēkā arī tas likums. Tāpēc vēlreiz saku: šeit Saeimai ir jāatbalsta vai nav jāatbalsta šis priekšlikums, zinot, skaidri apzinoties, ko mēs darām tālāk. Jo nevar būt tā, ka mēs vārdos sakām vienu un pēc tam, kad nonāk lietas līdz darbiem, mēs sakām, ka pagaidīsim vēl un kaut kādā veidā rīkosimies savādāk. Kartei ir jābūt, un tā ir neatņemamā daļa tieši šim likumam un šim likumprojektam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi deputāti! Vairāki eksperti administratīvi teritoriālās reformas izstrādes gaitā ir norādījuši uz to, ka vienlaikus būtu jāveic arī citas reformas, piemēram, transporta tīkls jāsakārto, skolu tīkls jāsakārto, finanšu reformai būtu arī jābūt, lai būtu precīzāka, pareizāka, piemēram, pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēma. Tam nav bijis laika, un tas nav izdarīts.

Bet tas, kas būtu vismaz kā minimālā programma jāizdara šī likuma pieņemšanas procesā, ir jāvienojas par to, kādas tad galu galā mums tās pašvaldības jeb pārvaldes līmeņi būs. Un tad varētu piekrist, ka pēc tam arī pielāgojam visas pārējās sistēmas - transportu, izglītību, veselību, finanses, kas nav pareizi, bet nu vismaz solis uz priekšu.

Tāpēc es arī piekrītu tiem kolēģiem, kas šeit no tribīnes jau ir aicinājuši. Šobrīd, otrajā lasījumā, ir jāvienojas par konceptuālām lietām, piemēram, par to, vai mēs veidojam otrā līmeņa pārvaldes formu, trešajā lasījumā vien detaļas sakārtojot, nevis otrādi - atstāt tik būtisku jautājumu uz trešo lasījumu.

Tā ka aicinu atbalstīt šo Kazinovska priekšlikumu, jo, man šķiet, viņš arī no savas puses jau sausu muti mēģina izklāstīt, kādēļ to vajadzētu izdarīt tagad. Un diezgan loģiski tie argumenti arī skan.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Vēlreiz gribētu izteikt konceptuālu atbalstu Kazinovska kunga nostājai, bet vienlaikus vēlētos norādīt, kādēļ mēs nevaram atbalstīt 34. priekšlikumu tajā izskatā, kādā tas šobrīd ir iesniegts. Ceram, ka uz trešo lasījumu tas tiks labots.

Priekšlikums ir šāds: “Valsts pārvaldes administratīvo reģionu teritoriālo iedalījumu nosaka šī likuma pielikums Nr. 2.”

Pirmkārt, es jau norādīju, ka frakcija Saskaņa ir par vēlētām otrā līmeņa pārvaldes struktūrām, nevis valsts pārvaldes administratīvo reģionu.

Otrkārt, ja mēs ieskatīsimies otrajā pielikumā... un kādā veidā tiks piedāvāts reģionu teritoriālais iedalījums, man ir jānorāda uz vairākiem būtiskiem trūkumiem. Pirmām kārtām Kurzemes administratīvajā reģionā ir jābūt republikas pilsētai jeb lielpilsētai Ventspilij. Zemgales administratīvajā reģionā ir jābūt republikas pilsētai jeb lielpilsētai Jelgavai. Bet savukārt Rīgas administratīvā reģiona aprises (paldies, Kazinovska kungs!) - tiešām tas ir tas, kas varētu veidot trešā lasījuma pamatu. Nolasīšu: “Republikas pilsēta Rīga, republikas pilsēta Jūrmala, Ādažu novads, Ķekavas novads, Mārupes novads, Salaspils novads, Ulbrokas novads.” Tas varētu būt teritorijas ziņā ļoti labi, bet es ceru, ka mums vēl būs diskusijas, ļoti spilgtas un asas diskusijas par to, vai tomēr mēs nevarētu atstāt pašreizējos Pierīgas novadus...

Sēdes vadītāja. Ločmeles-Luņovas kundze, jūsu laiks beidzies.

Paldies. Jūsu laiks beidzies.

R. Ločmele-Luņova. ... tādā izskatā, kādi tie ir pašpietiekami pašlaik.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Ja var redzēt, uzskatāms materiāls... Latvija, ja... tātad vienā līmenī iedalījums - novadi un republikas pilsētas. Vienā līmenī. Paskatīsimies, kā tas ir Lietuvā. Lietuvā nav iedalījuma - republikas pilsētas, novadi... Viņiem ir trīs iedalījumi, viens pakaļ otram. Es neuzskatu, ka Latvijai jāiet Lietuvas ceļš, bet Lietuvā ir trīs līmeņu pārvaldības, ne viena līmeņa pārvaldība, un ar šo priekšlikumu es aicinu, kolēģi, jums izdarīt izvēli. Komisijā šobrīd ir izdarīta izvēle abos virzienos. Abos virzienos - gan uz leju, gan uz augšu.

Mani nākamie priekšlikumi būs par virzienu uz leju, bet ir arī priekšlikumi par virzienu uz augšu. Es aicinu Saeimu kaut vienā priekšlikumā pateikt, kāds tad ir kopējais Saeimas lēmums. Vai tiešām mums būs jāiesniedz kaut kāds lēmuma projekts, kā tai komisijai strādāt? Ja jūs gribat sasniegt labu rezultātu, šī izvēle ir jāizdara - vai nu uz augšu, vai uz leju.

Sēdes vadītāja. Paldies, Valaiņa kungs! Debates beigušās.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie deputāti! Vēlreiz sapratnei. Latvija saņem struktūrfondu līdzekļus visu šo laiku tikai tādā apjomā... tikai pateicoties tam, ka ir šie atpalikušie reģioni. Uz mirkli iedomājamies, ka Latvijā nav Vidzemes, Zemgales, Kurzemes, Latgales. Cik saņems Rīga un Pierīga? Ļoti, ļoti niecīgi. Faktiski, godīgi pateikšu, šādā gadījumā reģioni tiek apzagti. Vai mēs turpināsim apzagt... ja mēs atstājam tikai vienu reģionu - Latviju? Tātad atcerieties! Tie, kas nenobalsos par reģionu izveidošanu, jūs turpināsiet apzagt reģionus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Varbūt tāda filozofiska lieta ir iztrūkusi šajās debatēs. Kāpēc divi līmeņi? Ne jau kaut kāds pašmērķis vai savādāk. Tas viss uzdevums, ko jebkura valsts, kas nav, teiksim, pilsētvalsts kā Luksemburga vai savādāk, kas ir valsts ar plašāku teritoriju... ir jārisina divas lietas reizē. No vienas puses, ir jānodrošina efektīva valsts pārvaldība, kas prasa pietiekami lielu administratīvo dalījumu izpratnē - mazskaitlīgas, bet lielas teritorijas.

No otras puses, ir jānodrošina demokrātisks process: cilvēku iesaiste, tiesības vēlēt, tiesības sevi pārstāvēt un nodrošināt šo demokrātisko procesu. Un šīm divām lietām ir jābūt sabalansētām. Tieši tās valstis, kas māk sabalansēt, šodien ir veiksmīgas attīstības piemēri. Nav visur... nav kaut kādu burvju nūjiņu, katrai valstij ir sava vēsture, sava teritorija, savs iedzīvotāju blīvums, nav nekā, ko paņemt un tieši nokopēt. Tāpēc nekur nav pilnīgi vienādas struktūras. Un, ja mēs tagad paskatāmies, kas patiesībā tiek piedāvāts, lai kā mūs nemānītu ar 70. un 75. priekšlikumu, kas būs otrais līmenis, patiesībā viss pārējais tiek runāts par pirmo līmeni, par vienu līmeni. Un kur ir problēma? Ka 40 viena līmeņa vienības ir joprojām par daudz efektīvas varas realizācijai, bet jau par lielu demokrātisku procesu nodrošināšanai. Un tieši tāpēc ir divi līmeņi. Ir viens lielais līmenis, kas nodrošina efektīvu valsts pārvaldību, un apakšā krietni sīkāks līmenis, kas nodrošina cilvēku tuvību savai pašvaldībai. Neviens labāk nesaprot Rojas iedzīvotāju sociālos un kultūras jautājumus, kā to saprot rojēnieši uz vietas. Bet, jā, lielie infrastruktūras projekti būtu jāplāno daudz lielākā līmenī. Tas ir tas, par ko mēs runājam. Tāpēc divi līmeņi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribēju mazliet papildināt kolēģi Didzi Šmitu. Kā jau šorīt savā pirmajā uzstāšanās reizē teicu, es uzskatu, ka Latvijā būtu vajadzīga divu līmeņu pārvaldība, un īstenībā ar to mums vispār šīs debates vajadzēja sākt, kādā veidā šī reforma tiks realizēta - vienā līmenī vai divos līmeņos. Mēs sākām pavisam no otra gala. Un divi līmeņi ļoti vienkārša iemesla dēļ. Tāpēc, ka tā saucamais zemākais līmenis ir nepieciešams gan ikdienas saimniecisko jautājumu kārtošanai, gan... gan tiem jautājumiem, kas saistīti kaut vai ar tādu elementāru lietu kā organizēties uz dziesmu svētkiem, kā braukt, tas ir ļoti būtiski. Līdz ar to pirmajā līmenī šī pārvaldība notiek pēc principa, ka tā saucamais pagastvecis pārzina un zina katru māju, katru ielu, problēmas, kas ir viņa pagastā uz vietas. Savukārt otrais līmenis ir līmenis, kas nodrošina valsts funkciju izpildi, veselības... veselības pakalpojumu pieejamību, izglītību, infrastruktūras objektu attīstību un visu pārējo. Šāda pieeja būtu tas, par ko mums būtu īstenībā... šo divu dienu laikā, ar ko mums būtu bijis jāsāk, - ar šo diskusiju, nevis to atstāt kaut kad beigās, bet tieši kā reiz sākt. Un tad, kad mēs esam vienojušies, kāds būtu mūsu pirmais un otrais līmenis pašvaldībām, mēs varētu ķerties klāt pie nākamajiem jautājumiem. Tas būtu tikai loģiski un saprotami. Savukārt otrajā līmenī pie tādas situācijas 40 pašvaldības noteikti ir pat par daudz. Tās pat ir nepieciešamas mazāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu... komisijas vārdā!

A. T. Plešs. Jā. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

Pleša kungs, vienu mirklīti! Mēs nevaram turpināt. Prezidijā ir jauns iesniegums no deputātiem Lindas Liepiņas, Didža Šmita, Armanda Krauzes, Māra Kučinska un Jūlijas Stepaņenko ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šī gada 5. marta sēdē... turpinājumā no pulksten 15.20 līdz 2020. gada 10. marta pulksten 10.00.

Vārds motivācijai deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es vēlreiz vēršos ar pārtraukuma pieteikšanu. Šī ir... turpinās pozīcijas-opozīcijas attiecību skaidrošana.

Tomēr es vēlreiz vēršos pie frakciju vadītājiem ar aicinājumu atrast kopīgu vienošanos par to, kā mēs turpinām konstruktīvi šīs... tālāk debates. Es vēršu uzmanību, ka šobrīd mēs esam debatējuši par daudz fundamentāliem priekšlikumiem, bet galvenie priekšlikumi, vēl ļoti daudzi būtiski priekšlikumi par izmaksām... kas maksās par šo reformu, piemēram, tie vēl ir tikai priekšā, arī par pārvaldes formām, tas vēl viss ir tikai priekšā. Tai skaitā vēl būtiski attiecībā par to, kādā veidā tiks organizēta pārvalde, piemēram, jaunveidojamos lielajos novados - Rēzeknē, Daugavpilī. Tas prasa diskusijā...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, tas nav par jūsu iesniegumu, ko jūs tagad stāstāt.

V. Valainis. Jā. Es aicinu izsludināt pārtraukumu, lai frakciju vadītāji varētu vienoties, kā tas normālā parlamentā pienāktos. Tam nav jānotiek starp mani un kādiem citiem deputātiem, kas tagad te mēģina izrunāt, kā mēs tālāk strādāsim. Objektīvi tam jābūt... frakciju vadītājiem... tas ir viņu pienākums - arī rūpēties par to, kas šeit notiek. Un lai frakciju vadītāji vienojas, kā mēs turpināsim strādāt. Mēs iestājamies par to, lai debašu laiks tiktu pagarināts. Vēlreiz uzsveru uz to, ka (Starpsauciens.) būs ļoti būtiski priekšlikumi. Minu vienu piemēru - to, kā turpmāk pēc šīs reformas strādās Daugavpils un Daugavpils novads. Tur ir, par ko parunāt. Un, kolēģi, tur divās minūtēs izskriet cauri, - manuprāt, tas būs ļoti nekonstruktīvi. Un jūs dabūsiet ļoti nesakarīgas sarunas. Normālā parlamentā... Es tiešām izsaku nožēlu par to, ka to neizdarīja garajā pārtraukumā, kad bija stunda... visiem bija jāiet paēst, vēl kaut kas jādara, bet nu varēja taču loģiski izrunāt šos jautājumus. Šobrīd viss karājas gaisā. Jūs saņemat no mūsu puses kārtējos iesniegumus. Saeimas kārtības rullis mums to ļauj, mēs tā varam vilkt gari un ilgi.

Kurš tad ir ieinteresēts, lai likumprojekts normāli tiktu izskatīts? Mēs vai jūs? Izskatās, ka šobrīd mēs esam vairāk ieinteresēti nekā jūs. Mēs jūs aicinām vienkārši uz sarunām. Paņemam pauzi. Sēdes vadītāja var izsludināt pārtraukumu jebkurā brīdī, frakciju vadītāji ir... nu, gandrīz ir (Starpsauciens.) zālē, bet par šo jautājumu vajag vienkārši vienoties. Es neredzu nekādus nepārvaramus šķēršļus.

Saprotu, Jutai Strīķei gribas, lai opozīcijai būtu mazāk, ko runāt. Nu, kolēģi! Apsēdieties un vienojieties par to, kādā veidā mēs organizēsim tālāk darbu, jo, šādu ceļu izvēloties, jūs varat redzēt mūsu spējas, prasmes izmantot Saeimas kārtības rullī dotās iespējas. Mēs tās varam izmantot, ieslēgt vēl nākamo ātrumu un ik pa trim minūtēm iesniegt šādus priekšlikumus iekšā.

Tas nedarīs godu ne mums, ne jums, bet kaut kā šīs attiecības ir jānokārto.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Pārtraukumiem ir jānotiek tikai tiem paredzētajā laikā. Ir jāstrādā pēc iespējas ilgāk, aktīvāk un, vēlams, arī rītdien, sestdienā. (Starpsaucieni. Dep. I. Zariņš: “Ko tad jūs darāt?”) Tāpēc šis nav atbalstāms. (Starpsaucieni. Dep. A. Gobzema starpsauciens: “Aktīvāk! Aktīvāk!” Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums noraidīts.

Turpinām izskatīt likumprojektu.

A. T. Plešs. 35. priekšlikums, ko iesniedza deputāts Viktors Valainis, paredz, ka Ministru kabinets nosaka republikas pilsētu un novadu robežas, un arī paredz novada pašvaldības domes kompetences uz novada pilsētu un novada pagastu robežu noteikšanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šis priekšlikums no manas puses ir zināms kompromisa piedāvājums šim strīdam, kas šodien notiek Saeimā par iepriekšējiem priekšlikumiem.

Izlasiet, kas šeit teikts: “Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka republikas pilsētu un novadu robežas, novada pašvaldības dome nosaka novada pilsētu un novada pagastu robežas.” Šis ir demokrātijas paraugs, ja mēs šādā veidā noteiktu robežas.

Kolēģi! Ministru kabinetā nav ne ZZS, ne Saskaņa. Jūs varētu paši vienoties pēc kritērijiem, pati koalīcija, un ar valdības lēmumu noteikt, kādi ir kritēriji un kādas būs republikas pilsētu robežas... kuras būs, kuras nebūs.

Es ar šo priekšlikumu aicinu jums pašiem uzņemties atbildību, savādāk šeit, Saeimā, nesanāk. Šeit, Saeimā, sanāk tā, ka jums te kaut kā muļķīgi sanāk - Rēzekne vai Jelgava, kura lielāka, kura mazāka, īsti... īsti tādu kopsaucēju neatrod. Atbalstiet šo priekšlikumu, uzņemieties šo atbildību uz valdību un valdībā. Tā būtība ir tāda, ka valdībā jau politiski būs grūti motivēt. Arī šo pilsētu noteikšana diemžēl bija politiska, lai vai kā varam centās teikt, ka valdības sēdē tika izskatīti dienesta ziņojumi, nekādi dienesta ziņojumi valdības sēdē netika izskatīti. Valdības sēdē vienkārši nobalsoja par to, ka tiek papildināts ar Liepāju, Rēzekni, Daugavpili bez jebkādas argumentācijas.

Es aicinu valdību izstrādāt kritērijus, izstrādāt to, kādas būs šīs te republikas pilsētas. Un noņemam bažas par politisko, paņemiet to uz sevi!

Re, kur es esmu iesniedzis šādu priekšlikumu. Paņemiet uz sevi šo atbildību, izstrādājiet kritērijus, un jums tur nebūs nekāda opozīcija! Paši varēsiet pieņemt šo lēmumu. Kur problēma, kolēģi? Iedziļinieties šajā priekšlikumā, skaidri melns uz balta uzrakstīts. Paņemiet šo atbildību uz sevi!

Sēdes vadītāja. Paldies. Valaiņa kungs, jūsu laiks beidzies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es atbalstu Valaiņa kunga skaidrojumu un priekšlikumu. Un es vēlreiz aicinu jūs visus. Koalīcijas deputāti, kā jūs redzat, es šo laiku pēc šī pārtraukuma ļoti apzināti maz kāpju tribīnē, arī dodot zināmu mājienu, ka mēs no savas puses esam centušies nākt jums pretī uz konstruktīvu rīcību. Ir pienācis laiks arī jums parādīt to, ka jūs arī spējat konstruktīvi strādāt.

Pie visiem priekšlikumiem nav nepieciešamas garas diskusijas, piekrītu, bet ir priekšlikumi, kur ir nepieciešamas ļoti garas diskusijas, kur... jo īpaši, kas attiecas uz atsevišķiem ļoti strīdīgiem dalījumiem, kā jūs esat paredzējuši. Es aicinu... es saprotu, ka mums kādam varbūt gribas spītēt vai vēl kaut ko, bet es esmu pārliecināts, ka šajā zālē arī pozīcijā ir cilvēki, kuriem ir vēlme strādāt konstruktīvi, ir veselais saprāts un kuri saprot, ka šajā situācijā tas, ko mēs esam arī pārtraukumā ar atsevišķiem pozīcijas deputātiem runājuši, ka šeit abām pusēm ir jānāk vienai otrai pretī. Šeit nevar būt tā, ka viena kaut ko lūdzas vai otra iespītējas. Mēs visi veidojam šī parlamenta darbu, un es jūs aicinu tomēr nelikt mums turpināt šos iesniegumus rakstīt. Es tiešām jūs uz to aicinu. Ja jūs to nedzirdat, mums nekas cits neatliks, mums vienkārši nav citu instrumentu, kā parādīt jums.

Un otra - juridiska lieta. Šādā veidā jūs patiesībā arvien vairāk argumentu iedodat, lai tie, kas gribēs apstrīdēt, varētu to apstrīdēt. Un ne jau to kādam vajag. Es domāju, ka tieši tāpēc...

Sēdes vadītāja. Paldies, Gobzema kungs! Jūsu laiks debatēs beidzies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Šis Valaiņa kunga priekšlikums ir ļoti labs. Atgādināšu. Tas nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros nosaka republikas pilsētu un novadu robežas, novada pašvaldības dome nosaka novada pilsētu un novada pagastu robežas. Kāpēc šis priekšlikums ir ļoti labs? Manuprāt, neskatoties uz to, ka Kola kungs visu laiku vēlas, lai tieši Saeima uzņemtos visu politisko atbildību par jebko (Dep. R. Kols: “Tā ir valsts iekārta - parlamentārā!”), kas attiecas uz administratīvi teritoriālo reformu, tomēr atgādināšu, ka visi politiskie lēmumi nozīmē vienlaicīgi arī politisko atbildību. Protams, mūsu valstī politiskā atbildība nenozīmē neko. Tā ir nulle. Bet tomēr ļausim arī valdībai uzņemties daļu atbildības un, protams, ļausim pašvaldībām atbilstoši hartai pildīt pašpārvaldes funkcijas vismaz robežas noteikšanā pašvaldību robežās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es saprotu, ka šis ir tāds provokatīvs Valaiņa kunga priekšlikums, lai vismaz daļu no jums, kas jau pa pusei iemiguši, šajā procesā pamodinātu. Es gan nevaru piekrist šādam priekšlikumam, ka robežas noteikt un kritērijus noteikt mēs varētu uzticēt valdībai. Jo valdības mums dzīvo īsu mūžu. Ja viens ministrs varbūt pusotru gadu paliek savā amatā, var jau lepoties, ka ir līderis termiņa ziņā. Un iedomājieties, ja mums robežas pārzīmēs nevis ik pēc dažiem gadiem, bet katru pusotru gadu, kā nu valdošajai koalīcijai labpatiksies. Tā ka, kolēģi... ja neatbalstāt Valaini, atbalstiet manu priekšlikumu. Atstājam kritērijus likumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Kolēģi, pievienojos lēmumam. Šis būs gadījums, kad es arī balsošu tā kā komisija, ņemot vērā... bet mazliet ar citiem argumentiem. To, ko piedāvā Valaiņa kungs... ja tur nebūtu iekšā kritēriji, tas būtu klasiski un labi. Man šķiet, ka... tā kā taisa arī reformas citās valstīs, klasika ir tāda - kritērijus un noteikumus, kā taisīt reformu, nosaka parlaments, un tad var diskutēt, kādi tie ir, un tad atdod valdībai uzzīmēt karti. Es sapratu no Pavļuta kunga, ar ko mēs vakar diskutējām par to, kāpēc tā nedara... bija Satversmes tiesas spriedums pēc iepriekšējā... ka tas ir jāpārceļ uz parlamentu, bet, nu, dabiski, ka šis, ko mēs šobrīd... kā taisa reformu... ir ārkārtīgi, ārkārtīgi grūti, bet, ņemot vērā, ka kritēriji tika izsvītroti arī no priekšlikumiem... un šis virziens... tad atdot pilnīgi visus... visu - tas faktiski vairs nav iespējams.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man arī ir... Es principā pievienojos Kučinska kunga teiktajam, es arī neatbalstīju šo priekšlikumu. Jo, lai arī ir tā, ka šobrīd (uz šo brīdi vismaz) skaidri redzams, ka šis parlaments netiek galā ar šo būtiskāko jautājumu valstī, ja, - netiek galā!... nu, mēs joprojām būvējam vienstāva māju, kuru pēc tam pārbūvēsim par divstāvu, un beigās raksim pagrabu. Tas ir skaidri redzams. Bet tas, ka kāds... tas, ka šis parlaments šobrīd nav spējīgs tikt ar jautājumu galā, ko, starp citu, arī apliecina debašu garuma saīsināšana... un nevis... Jo tas ir tas jautājums, kā mēs tos redzam. Tur opozīcijas-pozīcijas cīņa, bet patiesībā tas ir kaut kas cits.

Šis ir būtiskākais likumprojekts, ko pieņems šis parlaments. Kur būtu problēma par to debatēt pilnā debašu laikā katru darbdienu, pilnu darba dienu kaut vai mēnesi? Tiešām debatēt, strīdēties, atrast strīdos labākos kompromisus un risinājumus. Mums daži jau šajās divās dienās ir iezīmējušies. Absolūti skaidri redzams, ka atsevišķi deputāti ir sadzirdējuši citus. Ja mēs tā turpinātu, iespējams, daudzu sēžu laikā mēs nokļūtu līdz pareizākajam lēmumam. Kur ir problēma? Kur mums ir jāsteidzas?

Bet vēlreiz. Tas, ka... ja arī parlaments netiek galā, tas nenozīmē, ka parlamentam ir jāatsakās no fundamentālas funkcijas - nolemt, kāda administratīvi teritoriāli iedalīsies Latvija. Varbūt jāgaida nākamais parlaments, bet tas nenozīmē, ka ir jāatdod pilnvaras no parlamenta prom. Ir vai nu jāsaņemas, vai nu jāatlaižas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums neapšaubāmi ir atbalstāms, jo pamata procedūra... novadu robežu noteikšana tiek noteikta ar to likumu, ko mēs šodien apspriežam. Tas ir punkts viens.

Pēc būtības Valaiņa kunga priekšlikums nosaka robežu grozīšanu, kas arī pastāvošajā likumdošanā ir zināma problēma. Jo, ja, teiksim tā, kā bija Valmieras gadījumā, ka vajadzēja pievienot nelielu zemes gabalu, vajadzēja pieņemt Saeimas likumu, izskatīt un pieņemt likuma grozījumus. Tāpēc tas, ka tāda funkcija paliek Ministru kabinetam... te ir runa nevis par noteikšanu pēc būtības, bet par grozīšanu. Es uzskatu, ka tas priekšlikums būtu jāatbalsta, bet jāprecizē uz trešo lasījumu.

Un vēl. Šodien daudz izskanēja domas par to, ka, lūk, mēs nodarbojamies ar politisko lēmumu pieņemšanu. Un tādā gadījumā būtu labi, ja koalīcija pieņemtu lēmumu apturēt Kārtības ruļļa darbību līdz šā likumprojekta izskatīšanas beigām. (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es atļaušos nepiekrist saviem pieredzējušajiem kolēģiem politiķiem šajā jautājumā un paskaidrošu, kāpēc.

Kolēģi, arī skatot šo... valdībai skatot... neviens nav atcēlis to, ka Latvijas valstij jāievēro starptautiskās vienošanās. Un viena no tādām ir arī Eiropas vietējo pašvaldību harta. (Starpsauciens.) Un šajā gadījumā arī valdībai, pieņemot šo lēmumu, būtu daudz vairāk jāizvērtē katra šī teritorija. Un es neticu: ja būtu tiešām pēc būtības izvērtēts esošais pašvaldību iedalījums... ka mēs nonāktu pie tāda iedalījuma, kādu šobrīd piedāvā varam. Informatīvais ziņojums, kādu valdībai iesniedza varam, bija gaužām nožēlojams. Un, ja mēs atskatāmies iepriekšējās reformas, apvienošanās plānus un visus citus dokumentus, tie bija par kārtu augstāki. (Starpsauciens: “Laiks!”) Par kārtu augstāki!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Valaiņa kungs, jūsu laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Politikā nogalina noteikti divas lietas: tieši meli un arogance.

Tieši meli šeit ir tas, ka mums būs otrais līmenis. Vismaz likumprojekta iesniedzējs (Pūces kungs) manipulē, melo jums, ka būs otrais līmenis. Es nezinu, kurš no jums tam tic. Iespējams, ka ir cilvēki, kas tiešām tam tic. To mēs visi redzēsim.

Un otrais ir arogance. Tas ir tas, kā mēs izturamies viens pret otru. Es nesaku, ka tikai pozīcija un opozīcija ir balti un pūkaini, bet kā mēs izturamies viens pret otru.

Es ļoti gribu, lai mēs sakārtojam valsti efektīvi. Vienkārši padomājiet tīri no... kaut vai, ja ne no valstiskā viedokļa, tad tīri no politiskā viedokļa: ja mēs kopā... un pozīcija, protams, būtu tā koalīcija, kas būtu virzītājs, vai ne, jums vienalga vairāk balsu... ja mēs kopā izstrādātu vai jūs izstrādātu projektu, kam mēs, pārējie, varētu piekrist, jums būtu gaiša nākotne.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai lūdzu komisijas vārdā ko gribat piebilst?

A. T. Plešs. Kā jau šeit izskanēja, tiešām Satversmes tiesas spriedumā ir norādīts, ka lemšana par novadu un pilsētu robežām ir ekskluzīva Saeimas kompetence. Līdz ar to arī šis 35. priekšlikums  komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Man tikko teica, ka nevajag balsojumu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Balsot? Labi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

A. T. Plešs. 36. priekšlikums, ko iesniedzis...

Sēdes vadītāja. Pleša kungs, lūdzu atvainot mani.

Man ir ienācis vēl viens iesniegums no deputātiem Jūlijas Stepaņenko, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Alda Gobzema un Lindas Liepiņas ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 5. marta sēdes turpinājumam no pulksten 15.48 līdz 2020. gada 10. marta pulksten 10.00.

“Par” pieteicies runāt deputāts Didzis Šmits.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es domāju, ka pārtraukums... Pārtraukumam ir daudzas nepieciešamības. Iepriekš es paudu, kādas: mums vajadzētu sanākt kopā un pozīcijai ar opozīciju neformāli apspriest, kā mēs šo procesu varam novest līdz veiksmīgam valstiskam rezultātam.

Bet ir vēl viens. Es tikko pats, kā saka, metu izaicinājumu un aizskāru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Pūci, sakot, ka viņš melo, stāstot par otro līmeni. Es domāju, ka viņam ir jādod iespēja sevi aizstāvēt, jānāk šeit, jāpamato, kā Didzis Šmits ir kļūdījies un kā viņš redz, kā, uzbūvējot pirmo stāvu mājai, pēc tam tiks būvēts tai mājai otrais stāvs. Un es atceros, ka viņš arī izteicās pozitīvi par Nacionālās apvienības priekšlikumu par nullto līmeni. Tātad arī trešais tiks būvēts, pēc tam pagrabs.

Es domāju, ka būtu pareizi sagaidīt, kad... es nezinu, kur viņš tagad ir, bet, kad viņam ir laiks, viņš ir Latvijā... ieteicams, ka būtu arī finanšu ministrs, kas mums izstāstītu par finanšu plūsmām jaunajos novados, premjers, kuram šim būtu jābūt dienaskārtības pirmajam jautājumam. Jo šī ir svarīgākā reforma, ko mēs veicam šīs Saeimas un vispār pēdējo gadu laikā. Es domāju, ka būtu tikai vienkārši taisnīgi paņemt pauzi, sagaidīt viņus zālē, lai viņi var attaisnot visus apmelojumus, ko es tai skaitā varbūt esmu pret viņiem veicis, ja gadījumā tas ir tā.

Tas ir mans lūgums. Es domāju, respektēsim Pūces kungu, kas iesniedza šo likumprojektu, valdību... paši jūs esat to iecēluši, uzticieties tai! Būtu jādod tiesības uz aizstāvību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Strādājam, darām un netaisām liekas dīkstāves. Aicinu balsot “pret”! (Starpsaucieni: “Kulaks uz acs!”; “Cieti!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts. Turpinām apspriest likumprojektu.

A. T. Plešs. Kolēģi, 36. priekšlikums, ko iesniedza deputāts Viktors Valainis, paredzēja papildināt likumprojektu, ka administratīvos centrus novadam vai pagastu apvienībai nosaka pati novada dome. Šis priekšlikums netika atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Vienu vai vairākus administratīvos centrus novadam un pagastu apvienībai nosaka novada dome. Kāpēc šāds priekšlikums būtu vajadzīgs? Pucena kungs, jūs tā ļoti cīnījāties par Lejaskurzemes novadu. Jūs varētu atbildēt, kur Lejaskurzemes novadā būs administratīvais centrs? Komisijā mums sniedza atbildi, ka administratīvais centrs būs Liepājā. Vai tā ir pareiza pieeja? Manuprāt, tas vispār nesakrīt ar Lejaskurzemes novada izveidošanas jēgu, jo Lejaskurzemes novads pēc pārvaldes formas ir policentrisks attīstības novads, un šādā novadā var būt vairāki administratīvie centri. Piemēram, sociālajā jomā vai izglītības pārvaldē. Kurā vietā tas īsti būs? Ar šo priekšlikumu mēs dotu iespēju šādos lielos novados, kas ir ap lielajām pilsētām, vai arī kādos potenciāli... piemēram, ja mēs nobalsosim par Sēlijas novadu, Sēlijas novadā izveidot trīs... iespējams, trīs administratīvos centrus, kur varētu veikt pašvaldības vadību daudz efektīvāk. Manuprāt, šis ir atbalstāms priekšlikums, tas savā ziņā demonstrē arī vēlmi stiprināt demokrātiskās vērtības, jo šobrīd Lejaskurzemes novadam administratīvo centru jūs neesat piedāvājuši. Tāpēc aicinu jūs caur šo priekšlikumu atbalstīt... un dot iespēju Lejaskurzemes novadam, tāpat arī citiem novadiem, piemēram, Rēzeknes novadam, noteikt pašiem savu administratīvo centru, iespējams... iespējams, pat vairākus administratīvos centrus, kas atsevišķās teritorijās būtu pat loģiski. Nu, piemēram, ja Nacionālā apvienība atbalstīs Sēlijas novada izveidi, tad Sēlijas novadam pilnīgi noteikti būs vajadzīgi vairāki administratīvie centri. Vismaz divi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Jā, es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, un tieši šī iemesla dēļ, ka tiem novadiem, kur pilsēta nebūs novada centrs, ir vajadzīgs šis policentriskais modelis, un, atkārtojot jau daļēji to, ko Viktors teica, man liekas, arī šis Sēlijas piemērs ir ļoti labs. Ja mēs tomēr kaut cik vēlamies saglabāt kultūrvēsturiskās vērtības un arī šo iedalījumu, kas ir, atcerēsimies, ka šis ir gadījums, kad noteikti nav viena pilsēta, kas dominē centrā, un būtu vajadzīgi vairāki administratīvie centri. Kā piemēru, starp citu, tagad jau lielos novados, kur nav pilsēta centrā, mēs varam minēt arī Jelgavas novadu... Aprunājoties ar iedzīvotājiem, viņi saka, ka ir ļoti apmierināti, jo, redziet, deputātiem un vadībai nav jārūpējas par pilsētu centrā, bet deputāti un novada vadība domā par vairākiem centriem. Viņi mēģina arī šos centrus attīstīt, un tas, man liekas, ir pareizi... nekā viss virzās uz vienu centru un aizmirst to, kas ir tālāk no centra, kas ir nomalēs. Un man liekas, ka šāda iespēja ir jādod, lai iedzīvotāji tiešām vairāk justu, ka par viņiem rūpējas, nevis tikai viss tiek virzīts uz centru. Un tāpēc, lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Šis priekšlikums, ko iesniedza Viktors Valainis, ir mēģinājums labot to procesu, kurš notika, pirms ministrija iesniedza šo likumprojektu, kad vairākas pašvaldības norādīja uz nepietiekamām konsultācijām ar pašvaldībām. Jo tieši komisijas darba laikā konkrēti Sēlijas pašvaldībām, kuras izteica gatavību sadarboties, izveidot Sēlijas novadu, tika dots ļoti īss laiks (manuprāt, tā bija viena nedēļa), lai vienotos par to, kam... kādu administratīvo centru izvēlēties. Piedāvājums bija Aizkraukle, Jēkabpils vai kāds cits variants. Pašvaldības sanāca kopā un vienojās, ka tas tiešām būs cits variants, un piedāvāja Viesīti. Komisija to noraidīja. Sanāk tā: mēs neuzklausījām pašvaldības, pirms izstrādājām šo likumprojektu, mēs neieklausījāmies pašvaldībās tad, kad jau strādāja komisija. Un šodien jums ir iespēja ieklausīties pašvaldībās un to iedzīvotāju viedokļos un labot situāciju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Priekšlikums ir atbalstāms. Ir tikai normāli un loģiski, ka pats novads un pati novada vadība nosaka, kur ir loģiskākā vieta administratīvajam centram. Tāpēc ka tur cilvēki paši labāk zina, kā organizējas dzīve. Tas ir saistīts ar dzīves organizēšanos. Jo tagad, ja mēs pajautātu šeit, zālē, sēdošajiem vai visai sabiedrībai elementāru jautājumu... nu tā... tas ļoti tāds vienkāršots jautājums kā piemērs, bet tik un tā. Kur ir Jūrmalas vēsturiskais centrs? Kur Jūrmalā ir vēsturiskais... vai Saulkrastos: kur ir vēsturiskais centrs? (Starpsauciens: “Krimuldā!”) Kas tieši ir? Un te mēs atduramies... atduramies pret to problēmu, ka...  droši vien Jūrmalā un Saulkrastos administratīvais centrs - Baltijas jūra, vai ne?

Bet pašiem cilvēkiem, organizējot savu dzīvi... viņi vislabāk zina, kā to darīt vislabāk. Nav tā, ka kāds ir gudrāks, kas no malas pateiks, ka jums būs administratīvais centrs tur un tad jūs... tad jūs strādāsiet labāk. Patiesībā, manuprāt, ir tikai loģiski, ka tā ikdienas dzīve ievieš savas korekcijas un ikdienas dzīve pati nosaka, kur... ap kuru vietu, teiksim, visa tā lielākā dzīvība kūsā. Un tieši tāpēc man liekas, ka šāds priekšlikums ir atbalstāms, tas ir loģisks, tas ir saprotams.

Un galu galā ne Saeimai, ne valdībai nav jānoregulē pilnīgi viss katra cilvēka ikdienas dzīvē. Īstenībā Saeimai un valdībai būtu pēc iespējas mazāk jājaucas cilvēku ikdienā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Es arī, kolēģi, aicinātu atbalstīt šo Valaiņa kunga priekšlikumu, jo ir būtiska atšķirība starp administratīvo un attīstības centru. Tam nav jābūt obligāti vienam un tam pašam, īpaši gadījumos, kad jau šobrīd esat piedāvājuši nodalīt lielo pilsētu no tās novadiem, - Rēzekne, Daugavpils. Attīstības centrs... Liepāja... Attīstības centrs joprojām būs pilsēta. Bet kāpēc jūs gribat arī spiest administratīvo centru tur uzturēt? Nu, piemēram, kāpēc Liepājas novada administratīvais centrs nevar būt Durbe, Grobiņa vai kāds cits no novadu centriem, kas būtu loģiski? Ja viņi paši organizē savu saimniecību, pašvaldības darbu, tad arī kādā no šiem centriem ir administrācijas vienība, nevis viņiem tagad būs jāmaksā nauda par biroja uzturēšanu Liepājas centrā un visiem galu galā arī jābrauc līdz tai Liepājas... līdz tam Liepājas centram.

Domājiet par administrāciju... Vispār es domāju, ka mums jāpadomā... ka mums jāskatās arī piemēri no kaimiņvalstīm. Nu labi, varbūt pārspīlēti un ne pārāk veiksmīgi arī izvērtās Igaunijas mērķis, Igaunijas mēģinājums vienu ministriju pārcelt uz reģioniem, bet kopumā pie tā, ka, piemēram, arī Rīgā jau iedzīvotāju skaits nav tik liels un strādājošo skaits nav tik liels... mums būtu jāpadomā, kā mēs arī valsts pārvaldes administrāciju varētu pārcelt uz reģioniem tuvāk iedzīvotājiem, tuvāk tur, kur cilvēkiem vajag darbavietas un kur viņi varētu izdarīt labāk un lētāk to pašu darbu kā rīdzinieki.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šis priekšlikums šādā izpildījumā nebūtu atbalstāms, bet varētu to atbalstīt citā jautājumā. Tajā vienā mazajā daļā, ka novads pats varētu noteikt savu administratīvo centru, bet tikai vienu, jo ir atšķirība, vai tas ir administratīvais centrs vai klientu apkalpošanas centrs. Un tas nenozīmē, ka cilvēkam ir jāsaņem visi pakalpojumi administratīvajā centrā, un uzturēt vairākus administratīvos centrus nozīmē, ka jūs, deputāti, brauktu lemt uz vienu vietu, uz otru vai viena komiteja strādātu vienā vietā un cita citā. Tad Briseles un Strasbūras piemēru mēs pārnestu arī uz Latviju.

Un otrs stāsts ir, ka šajā priekšlikumā ir ietverti arī pagastu apvienību administratīvie centri, kas, manuprāt, arī nav taisnība. Un nav... tādi nebūtu īpaši vajadzīgi.

Un stāsts par Lejaskurzemi. Jā, viņi nesen ir... es tikos ar pārstāvjiem no Lejaskurzemes. Un viņi diskutēja par šo iespēju administratīvo centru noteikt Grobiņā, un es domāju, ka tas nav slikti, ja viņi spēs par to vienoties. Bet, ja viņi nespēs vienoties, jo kādam būs grūti sasniegt Grobiņu, tad arī nekas slikts nenotiks, ja tas būs Liepājā. Galvenais, lai tā, varētu teikt, vietējā vara saprot, kur ir visērtāk, visvienkāršāk un visdrošāk to noorganizēt.

Bet tajā izpildījumā, ka vajadzētu vairākus administratīvos centrus... nekādā gadījumā tas nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. (Starpsaucieni: “Viktor, neguli!” Starpsauciens.)

V. Valainis (ZZS).

Jā, Indriksones kundze, būs arī nākamais priekšlikums. Tur jūsu bažas ir atrisinātas. Aicināšu to tā kā atbalstīt.

Bet par šo man gribētos teikt, ka Latvijas bagātība ir tieši mūsu dažādībā, parlamenta dažādībā un mūsu novadu dažādībā. Un tas ir tikai tas, kas mūs visus... viens otru ikdienā papildina.

Bet ja paskatāmies uz novadiem... nav Liepājas, Lejaskurzemes analīzes, tur es jums piekrītu. Lai vai kā būtu, bet varbūt tur arī varētu ļaut uzticēties iedzīvotājiem. Un, ja viņi tā tomēr nolemj, tie būs iedzīvotāju ievēlētie, kas nolems: viens vai vairāki šie administratīvie centri... ļaut viņiem uzticēties.

Bet objektīvi, ja mēs nonāksim līdz tam, ka mēs atbalstīsim Sēlijas novada izveidi, Sēlijas novadā, loģiski, nebūs ne Jēkabpils, ne... kā attīstības centrs vai administratīvais centrs, tur... lai būtu veiksmīga pārvaldība, tur jau šobrīd ir skaidrs, ka tur vajadzētu vismaz divus administratīvos centrus. Un teritorija vienkārši ir ļoti, ļoti gara.

Sēdes vadītāja. Paldies, jūsu laiks beidzies.

Turpināsim debates pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu.

Vārds deputātei Marijai Golubevai balsojuma rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies deputāti: Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Andrejs Judins, Artuss Kaimiņš, Inese Lībiņa‑Egnere, Ināra Mūrniece, Linda Ozola, Ivans Ribakovs, Katrīna... es atvainojos, Karina Sprūde, Jānis Urbanovičs, Jānis Vitenbergs un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 16.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Laiks ieņemt vietas un turpināt darbu. (Dep. V. Agešins: “Varam sākt!”)

Varam sākt? (Starpsauciens: “Jā!”) Man liekas, ja mēs taisītu reģistrāciju, tad kvorums diez vai būtu šobrīd. Tad nevar. Faktiski nevaram sākt. Varbūt man tā skaļi... Godātie kolēģi, lūdzu atgriezties Sēžu zālē un ieņemt vietas! Vēl nē... Man ir viens iesniegums. Vienu mirklīti! Godātie kolēģi, lūdzu ieņemt vietas Sēžu zālē! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! 63. Varam sākt.

Turpinām debates. Turpinām debates.

A. T. Plešs. Tātad, kolēģi, esam pie 36. priekšlikuma. To ir iesniedzis deputāts Viktors Valainis, un šis priekšlikums paredz papildināt 5. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā, kad vienu vai vairākus... tas ir tas, par ko mēs jaunajām... administratīvos centrus novadam vai pagastu apvienībai nosaka novada dome. Šis priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Debates bija beigušās. Ir nepareiza informācija. Nepareiza informācija.

A. T. Plešs. Es aicinu balsot par...

Sēdes vadītāja. Manuprāt, vienam debatētājam bija jārunā. Jābalso.

A. T. Plešs. Kolēģi, vēlreiz. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsaucieni: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 50, atturas - nav. (Dep. M. Bondars: “Opozīcija aizgājusi mājās!”) Priekšlikums noraidīts.

A. T. Plešs. 37. priekšlikums arī ir iesniegts no deputāta Viktora Valaiņa puses un paredz izteikt 5. pantu redakcijā, kas attiecīgi risina administratīvo teritoriju noteikšanu Saeimas likuma... nosaka Saeima šī likuma pielikumā un arī nosaka, kādā veidā tiek noteikti administratīvie centri. Priekšlikums netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, šis 37. priekšlikums ir vēl viens piedāvājums, kādā veidā varētu veidot iekšējās administratīvās teritorijas, un paredz to, ka... kā jau šobrīd spēkā esošajā likumā, vienības nosaka Saeima šā likuma pielikumā. Un speciāli kolēģiem no Nacionālās apvienības - šeit vairs nav šīs novadu apvienības... pagastu apvienības, atvainojos. Un šāds priekšlikums principā varētu veicināt to, lai, piemēram, Sēlijā varētu noteikt vienu vai vairākus administratīvos centrus. Šī likuma izpratnē mums izveidojās vairākas teritorijas, kas ir ar ļoti lielu teritoriālo iedalījumu. Un, ja atbalsta šo, būtu kā tāds demokrātijas paraugs uzticēties jaunievēlētajām lielajām domēm un ļaut tām pašām noteikt savus administratīvos centrus. Tā ka, ja šobrīd, jūsuprāt, kā jūs te esat minējuši, kaut kas neriktīgs ir sabalsots, tad ar šo priekšlikumu šī uzticība būtu dota jau jaunajām domēm. Un jaunās domes pēc tam, kad tiks izveidotas jaunās teritorijas, varētu noteikt vienu vai vairākus administratīvos centrus.

Indriksones kundze, šis priekšlikums tā kā atbilst jūsu redzējumam. Ļoti labi paskaidroju, kāpēc.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Šis priekšlikums daļēji atbilst, bet es to nevaru atbalstīt, jo neatbalstu vairākus administratīvos centrus vienas pašvaldības teritorijā.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Bet, kolēģi, es kaut kā nesaprotu. Kas slikts tajā, ka būtu vairāki administratīvie centri? Šis lēmums ir pašu domju - pašu domju! - pieņemts lēmums, ar ko... ar šo priekšlikumu varētu uzticēt pašām domēm to pieņemt. Iedzīvotāji tās ievēlē. Un es nedomāju, ka tās varētu pieņemt tādus lēmumus, pret ko būtu iedzīvotāji. Šī būtu iespēja... Tā ir tikai iespēja viņiem noteikt vairākas... un atsevišķās teritorijās tas varbūt būtu loģiski. Ja mēs runājam par Lejaskurzemes novadu, ko pieminējāt... Esat runājuši ar pārstāvjiem. Arī es esmu runājis ar pārstāvjiem, es atceros, kā viņiem sākumā šis piedāvājums tapa, ka pat varētu būt divi trīs administratīvie centri... sadalīt pašvaldības... vadīties pēc pašvaldību funkciju sadalījuma. Vienā centrā rūpējas, organizē izglītības pārvaldi, citur varbūt vairāk par sociālajiem jautājumiem. Nu tā būtu tāda loģiska pašvaldību ievēlēto deputātu izvēle.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim. Lūdzu!

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi, it sevišķi tie, kas ir no Zemgales un kas zina situāciju, piemēram, Dobeles novadā (Dep. A. Geidāns: “Kas tur ir?”), kur Dobeles novadam pienāk klāt Auces novads! Tad jūs zināt Auces pilsētu, kas šobrīd ir kā Auces novada administratīvais centrs un kas atrodas 45 kilometru attālumā no Dobeles. Un būtu tikai loģiski, ja pašvaldībai būtu arī iespēja kā administratīvo centru noteikt Auces pilsētu.

Līdz ar to es aicinātu šo Valaiņa kunga loģisko priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Tas tiešām ir ļoti interesants priekšlikums ne tikai no... teiksim tā, lai palielinātu un pavairotu sniegto pakalpojumu klāstu, bet arī lai risinātu dažus politiskus jautājumus. Piemēram, vienā domē ir ievēlēti JKP un Attīstībai/Par!, un viņi savā starpā drusku kašķējas, nu gadās. Tādā gadījumā var izveidot divus administratīvos centrus, kur vienā būtu JKP, otrā būtu Attīstībai/Par!. Un tad ir miers un āmen! (Aplausi. Dep. A. Gobzems: “Sergej, labs!”) Ļoti interesants priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mēs nesen debatējām par to, vai Ministru kabinets varētu noteikt kaut kādas robežas pilsētā. Palikām pie tā, ka Saeima nosaka. Tad, lūk, Saeimas pienākums ir noteikt administratīvo iedalījumu un noteikt pašvaldību robežas. Viss. Tālāk pašvaldības pašas ir tiesīgas lemt, kā tās organizē savu dzīvi. Loģiski, jo - kas tieši šajās divās dienās liecinājis, ka mēs esam gudrāki par tiem cilvēkiem, kas pašvaldībās varēs lemt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu! Komisijas vārdā.

A. T. Plešs. 37.priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums noraidīts.

Pleša kungs, vienu mirklīti! Ir saņemti divi deputātu iesniegumi. Godātie deputāti! Es jūs iepazīstināšu ar šiem diviem iesniegumiem to iesniegšanas laika secībā.

Deputāti Raivis Dzintars, Atis Zakatistovs, Ainars Latkovskis, Daniels Pavļuts un Juta Strīķe lūdz turpināt šā gada 5. marta sēdi bez pārtraukuma līdz pulksten 18.00, tad izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 10. marta pulksten 10.00. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav iebildumu.

Deputāti Daniels Pavļuts, Ainars Latkovskis, Atis Zakatistovs, Artūrs Toms Plešs, Atis Lejiņš, Ieva Krapāne, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Rihards Kozlovskis, Aldis Adamovičs un Inese Voika lūdz šā gada 5. marta sēdes likumprojektam “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” debašu laiku noteikt šādu: trīs minūtes - pirmo reizi, un viena minūte - otrajā reizē.

Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Balsojam!”) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 1, atturas - 1. (Starpsauciens.) Jūsu priekšlikums ir pieņemts.

Vai ir vajadzīgas piecas minūtes, lai pārslēgtu režīmu? Vienu minūti.

Varbūt varam sākt iepazīties ar likumprojekta... Jā, lūdzu, turpinām.

A. T. Plešs. 38. priekšlikums tika iesniegts no Juridiskā biroja. Tas paredzēja kārtību, kādā tiek noteiktas administratīvās teritorijas robežas un kādi ir to grozīšanas principi. Šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts, jo atbildīgā komisija veidoja šajā gadījumā jaunu 6. pantu, kur visi šie principi tika iekļauti (par šo jautājumu jau diskutējām, runājot arī par atsevišķiem citiem priekšlikumiem).

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Šis Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums... Tā visinteresantākā būtībā ir tieši trešā daļa šim priekšlikumam. Kolēģi, aicinu iepazīties ar to! Tātad: “Apvienojot vai sadalot administratīvo teritoriju, kā arī grozot tās robežu, izvērtē valsts un pašvaldības iedzīvotāju intereses, Ministru kabineta atzinumu un ieinteresēto pašvaldību domju lēmumus.”

Tātad izvērtē. Un ir gadījumi, kad... respektīvi, šī kārtība paredz patiesībā ieviest jaunu kritēriju. Tas ir kritērijs par vienotu teritoriju - ka pirmām kārtām jābūt vienotai teritorijai. Šobrīd, manuprāt, ir divas pašvaldības, kuras nav vienotā teritorijā. Tas, neapšaubāmi, ir jāsakārto.

Bet jautājums... Arī nākamajā priekšlikumā, kas ir jau no atbildīgā ministra, ir tas, ka ir jāizvērtē šo iedzīvotāju un konkrēto teritoriju... šie te lēmumi. Jautājums ir - kāpēc varam to nebija izdarījusi pirms šī likumprojekta iesniegšanas Saeimā? Saeimas deputātiem nebija bijusi iespēja iepazīties ar pašvaldību un iedzīvotāju lēmumiem. Vēl vairāk! Netika veikts vērtējums par iedzīvotāju apmierinātību ar sniegtajiem pakalpojumiem, sniegto pakalpojumu kvalitāti... un sniegto pakalpojumu, vispār funkciju izvērtējums kā tāds.

Šis priekšlikums ir pareizs. Un jautājums tikai - kāpēc tas līdz šim nav ticis ievērots. Komisijā mēs strādājām - tā pati Ventspils un Ventspils novada pašvaldība. Bija iesniegts no Ventspils pilsētas pašvaldības... bija iesniegums - iedzīvotāju apmierinātības vērtējums par sniegtajiem pakalpojumiem. Ļoti plašs izvērtējums. Ar to iepazinās tikai prezentācijas formā, nekādu secinājumu nebija, nekādi viedokļi par to netika uzklausīti. VARAM nekādā veidā nebija protokolējusi vai informējusi par to, kādi ir pašvaldību viedokļi, kāda ir  iedzīvotāju apmierinātība ar pakalpojumu  līmeni... iedzīvotāju apmierinātības kaut kāds vērtējums.

Šis priekšlikums ir pareizs. Aicinu, kā jau šeit minēts, to daļēji atbalstīt. Bet atcerieties, ka iedzīvotāju intereses ir jāuzklausa un... atšķirībā no citiem likumiem... iedzīvotājiem ir jādod arī skaidra atbilde, kāpēc jūs šo iedzīvotāju viedoklī neesat ieklausījušies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es jūs ilgi nekavēšu. Es gribēju pārmaiņas pēc pateikt paldies tai koalīcijas daļai - KPV LV, “Attīstībai/Par!” un Jaunajai VIENOTĪBAI -, ka jūs nācāt uz kompromisu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Jāsaka, ka Gobzems izrāva vārdus no mutes. Es arī gribēju pateikties par to, ka veselais saprāts uz nedēļas beigām ir pamodies.

Attiecībā uz priekšlikumu. Neapšaubāmi, šis priekšlikums ir ļoti vērtīgs un ļoti pareizs, un atbalstāms. Es domāju, ka vienīgi vajadzētu vēl padomāt arī par to, ka, runājot par vērtēšanu... vērtēšana, ja nav iezīmētas konkrētas procedūras, ir vienmēr subjektīva. Līdz ar to varbūt uz trešo lasījumu nebūtu slikti padomāt arī par to, ka Ministru kabinets varētu arī noteikt vērtēšanas procedūras pamatus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, arī es izmantošu iespēju pateikt paldies visiem kolēģiem par debašu laika pagarināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā!

A. T. Plešs. Šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 40. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. T. Plešs. Arī 39. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums tika daļēji atbalstīts komisijā un iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā... Ko tad piedāvā pats ministrs Pūce, kas diemžēl šodien nav šeit klāt?

Aicinu pievērst uzmanību šā priekšlikuma sestajai daļai: “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā notiek pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārdale administratīvo teritoriju robežu grozīšanas vai sadalīšanas gadījumā.” Un šajā likumprojektā, kuram ir pielikums, tiek sadalītas administratīvās teritorijas. Tiek ne tikai apvienotas, bet arī sadalītas vairākos gadījumos. Un šajā gadījumā šī norma pēc būtības nav izpildīta.

Robežu grozīšana jau ir tāda smalka lieta, bet, ja tiek grozītas pašas teritorijas, tiek sāktas dalīt, tad šie saimnieciskie jautājumi, mantas jautājumi, kļūst īpaši aktuāli, jo tur ir ieguldīta iedzīvotāju nauda, resursi. Šobrīd sagatavotais likumprojekta pielikums vairākos gadījumos...

Un te man jāizsaka liela nožēla, ka atsevišķos gadījumos šī lieta nav izdarīta.

Šajā likumprojektā ir tikai viena pašvaldības teritorija, kas ir sadalīta vairākos gabalos. Tā ir Aglonas pašvaldība.

Respektīvi, es gribētu teikt paldies visām Latgales pašvaldībām. Divās teritorijās, kur notika pašvaldības dalīšana... administrētās teritorijas dalīšana, tur ir redzams, ka pašvaldības arī tam piekrīt un redz kaut kādu līdzekļu, mantas sadalīšanas mehānismu.

Bet ir gadījumi, kas varētu radīt ļoti lielas problēmas, un tāpēc arī, skatot pielikumu, kolēģi, aicināšu atcerēties... Piemēram, Limbažu novadam nodalot Skultes pagastu, šajā gadījumā netiek piedāvāts mehānisms, kam... Būtu jābūt jau uzreiz skaidram, kādā veidā... kāds būs šīs pašvaldības finanšu, mantas pārdales mehānisms.

Ja mēs atceramies iepriekšējo administratīvi teritoriālo reformu... Visi runā par to, ka to izveidoja trešajā lasījumā, tā arī bija. Bet trešajā lasījumā to dalīja, nevis apvienoja. Bet visu likumprojekta gaitu bija konkrēti apvienošanās plāni, tai skaitā tika atrunāti arī šie ļoti sensitīvie jautājumi. Un visi, kas bija Saulkrastu novadā uz iedzīvotāju sapulci, es domāju, guva pārliecību, cik sensitīvi jautājumi tie ir.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Divas lietas.

Pirmā. Labi, ka Pūces kungs ir pamodies un iesniedzis šo priekšlikumu, bet, godīgi sakot, tas bija jādara ministrijai, iesniedzot gatavo likumprojektu izskatīšanai Saeimā.

Un otrs moments. Ņemot vērā, ka, ja mēs runājam par reformu ne kā par teorētisko materiālu, bet kā par praktiskās darbības apkopojumu... kopu un darbu... darbiem kā tādiem, šinī gadījumā būtu ļoti lietderīgi, prātīgi un vajadzīgi, ja šī kārtība parādītos ministrijas dzīlēs līdz šo likumprojektu skatīšanai Saeimā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā!

A. T. Plešs. Šis, 39., priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. T. Plešs. 40. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas, kā jau arī iepriekš vairākas reizes minēju, paredz administratīvo teritoriju noteikšanu un grozīšanas kārtību. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, pilnīgi pareizi! Divi iepriekšējie priekšlikumi apvienoti komisijas priekšlikumā, tomēr arī šeit esmu spiests norādīt uz labas likumdošanas principu ievērošanu.

Šādus jautājumus apspriežot, šī... Principā radīta jauna redakcija, ar kuru netika iepazīstinātas visas pašvaldības tajā brīdī, kad viņas tika aicinātas uz komisiju, jo šis notika, nu, teiksim tā, darba procesā. Bet darba procesā, lemjot par šādiem jautājumiem, manuprāt, laba likumdošanas prakse būtu tāda, ka arī visām šīm pašvaldībām būtu iespēja iepazīties ar šiem priekšlikumiem, tātad arī izteikt par šiem priekšlikumiem savu viedokli. Lai arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts, nevaru piekrist, ka šeit tika ievēroti labas pārvaldības principi. Bija diezgan juceklīgs darbs komisijā. Lai saprastu, kā mēs nonākam pie šīs redakcijas... Jūs paši to zināt, tika izdalītas lapas: “Re, kur būs šis jaunais priekšlikums!” Tādas loģiskas, pareizas, pārdomātas rīcības šeit nebija, bija vairāk jāuzticas, klausoties, ko saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), bet es nevarētu teikt, ka ministrijai šī likumprojekta  tapšanas gaitā es pilnībā uzticos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Goldbergai.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Gribētu vērst jūsu uzmanību, pirms balsojat par šo priekšlikumu, uz dažām lietām.

Pirmām kārtām viņš parāda un padara saprotamu to, ko teica Ministru prezidents, - kā pēc reformas mainīsim... mainīsim pašvaldības, kā gribēsim, jo šī sadaļa to visu ļaus darīt pēc tam. Pie tam... Tātad nosaukums ir mainījis savu nozīmi. Nebūs runa vairs par robežu grozīšanu, bet administratīvo teritoriju noteikšanu un grozīšanu. To pamato pēdējais punkts - ka pie robežu grozīšanas nevajag vairs risināt jautājumu par pašvaldību institūcijām, finansēm un tamlīdzīgi.

Iedomājieties situāciju, ka mēs šobrīd apstiprināsim pašvaldības, kuras pēc tam bez kritērijiem Ministru kabinets varēs mainīt, kā viņi gribēs. Tieši to šobrīd pasaka šis punkts. Un mūsu darbs, mūsu cīņa par tām pašvaldībām, kas būs norādītas pielikumā, ir pilnīgi veltīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu! Komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs. Vēršu uzmanību, ka šī panta 1. punktā tiek noteikts, ka Saeimas kompetencē ir noteikt novadu teritoriālās vienības, kā arī administratīvos centrus.

Par šo priekšlikumu mums bija plašas diskusijas, un, lai vienkāršotu likumprojekta tekstu, tas netika izdalīts atsevišķos pantos, bet visi šie kritēriji un kārtība, kas attiecas uz pantā minēto, - tas viss tika iekļauts vienā pantā. Un šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti atbalsta? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 19, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. Nākamais ir 41.priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Māris Kučinskis un kas paredz svītrot no likumprojekta novadu izveidošanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Jā, kolēģi! Šis ir precedents, kurā... Es no šīs tribīnes labprāt tagad atsauktu savu priekšlikumu, bet es to nevaru izdarīt, jo tas ir atbalstīts. (Smiekli. Dep. J. Strīķe: “Labs priekšlikums!”)

Ņemot vērā, ka tajā brīdī, kad es to iesniedzu... tās bija mūsu pārrunas... un bija komplekss ar jaunajiem kritērijiem, ko iesniedza Valaiņa kungs... un tad šie nepilnīgi izstrādātie, kuri bija uz to iesniegšanas brīdi, patiesībā nu nebija īsti jēdzīgi. Un tad es izmantoju vienkārši šo brīdi - parādīt vīziju, kā tas varētu arī izskatīties... atgriežoties no vienas no iepriekšējām runām par to, ka kritērijiem tomēr ir jābūt. Un realitātē pareizais modelis ir, ja Saeima šeit izdiskutē par kritērijiem, kādi ir novadiem, kādi - lielām pilsētām, iedod uzdevumu Ministru kabinetam pie tā turēties un pēc tam Ministru kabinets arī strādā, uztaisot kritērijus - sakarīgus. Tur ir vērts ielikt arī iekšā šo punktiņu, par ko es runāju, - ka arī, ja lielajai… ja, piemēram, pilsētai ir apkārt teritorija kā Valmierai vai Jēkabpilij, bet tā masa ir pietiekoši liela (par to parlaments ir vienojies, kāda tad ir tā lielā pilsēta), tādā gadījumā arī mēs skaidri apzināmies, kādi ir noteikumi un kas tad kļūst par lielajām pilsētām.

Bet šobrīd, protams, tas, par ko ir šis atsaukums un ko… arī komisija laikam vieglprātīgi izdarīja... protams, šie kritēriji... prasās noņemt tos no trases. Mans aicinājums - tomēr uz trešo lasījumu strādāt pie citiem kritērijiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kurioza situācija veidojas. Sanāk tā, ka pie kritēriju izslēgšanas vainojams Māris Kučinskis; to, protams, politiķi jau izmanto. Bet, protams, jānoklausās ir pilna šī argumentācija. Savā ziņā loģika ir arī šim priekšlikumam, jo, iepriekšējo reformu veidojot, tiešām liela daļa novadu neatbilda kritērijiem, bet tie tomēr... Ja likumā ir kaut kādi kritēriji, pēc kuriem vadās likumdevējs, tad viņam pēc tam ir iespēja, arī veidojot kaut ko ārpus kritērijiem, to atsevišķi arī pamatot.

Bet kur ir galvenā problēma šajā likumprojektā? Galvenā problēma ir tā, ka vienīgie kritēriji... Jūs neatbalstījāt iepriekš manis iesniegtos priekšlikumus par piedāvājumu, kādā veidā veidot... gan par republikas pilsētām, gan par novadiem, apriņķiem... nu, dažādi kritēriji tika piedāvāti. Tie netika atbalstīti. Un tā diemžēl ir Saeimas deputātu vienīgā iespēja iesniegt šos kritērijus. Citas iespējas jau nemaz nav. Jo otra iespēja... Ir tas, kas šobrīd ir palicis, reāli palicis, anotācijā. Vienīgais kritērijs, kas ir, - ir attīstības centrs palicis, vienota teritorija, citu kritēriju nav pēc būtības. Un visi pārējie, kas ir, - skaitliskie kritēriji - ir minēti likumprojekta anotācijā. Likumprojekta anotāciju Saeimas deputātiem ietekmēt nav iespējams šajā procesā. Tāpēc šis priekšlikums, manuprāt, šobrīd nebūtu atbalstāms, tomēr, lai saglabājas pamatlikuma tekstā kaut kāds vismaz redzējums, ko mēs vēl varētu mainīt, uzlabot, piedāvāt kaut kādu citu redzējumu. Jo, ja vadās arī pēc šī attīstības centra kritērija... tur viens no maniem nākamajiem priekšlikumiem... tas jau šobrīd... arī pielikumā esošā karte piedāvā to pārkāpt savā ziņā. Un normālā... normālā procesā, lai varētu vienoties par kaut kādu normālu lēmumu, kas nebalstītos tikai un vienīgi politiskos apsvērumos... Diemžēl šobrīd tā tas process ir novadīts - pārsvarā valda politiskie apsvērumi, mazāk racionālie apsvērumi, un ļoti daudzi jautājumi palikuši neatbildēti.

Es aicinātu šo deputāta Māra Kučinska priekšlikumu, lai arī tas ir loģisks, šobrīd neatbalstīt iepriekš minēto argumentu dēļ.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Labvakar, kolēģi! Mēs gan vakar, gan šodien, protams, esam dzirdējuši pamatā jau tieši “Attīstībai/Par!” adresētu virkni pārmetumu par šo kritēriju neesamību, par to svītrošanu no likuma. Nu, redziet, te jau Valaiņa kungs atzīmēja, ka mēs droši vien atzīmēsim, ka šo priekšlikumu ir iesniedzis Kučinska kungs. Es šajā gadījumā nedomāju to kā pārmetumu, es to konstatēju kā faktu. Mūsu partija, apvienība, balsos par šo priekšlikumu kopā ar komisiju, kā mēs to darām visos priekšlikumos. Mūsu apvienība balso kopā ar komisiju visos priekšlikumos! Respektējam to darbu, kas komisijā ir izdarīts. Bet vienlaikus es izmantošu šo iespēju, lai pateiktu, ka es tiešām ceru, ka gan Kučinska kungs, kurš iepriekšējā piegājienā 2008. gadā ir balsojis par reformu... Un, ja ZZS šodien arī apgalvojuši, ka ir par reformu, par ātru reformu, es gribētu redzēt to arī darbos, un aicinātu atbalstīt komisijā lemto ne tikai koalīcijas partijas, bet arī citas, cik vien jūs varat, un balsot arī par reformu gala iznākumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Runājot par ātrumu, vāciešiem ir labs teiciens - Langsam, aber gut. Bet šinī gadījumā varbūt arī... Pavļuta kungs, precizēsim: nevis jūsu frakcija balso kā komisija, bet komisija balso kā jūsu frakcija. Tas ir precīzāk.

Attiecībā uz šo priekšlikumu. Diemžēl tā ir šīs tabulas viena no lielām problēmām, ka priekšlikumu secība un debates par tiem... sakārtota tādā veidā, ka, atbalstot vienu priekšlikumu, var rasties pretrunas ar to, kas pēc tam tiek skatīts un atbalstīts.

Tāpēc es personīgi domāju, ka... Kad Valsts prezidents (ne šis, bet viens no iepriekšējiem) bija ierakstījis Saeimai ideju savā vēstulē, ka varētu varbūt apskatīt iespēju rīkot divus otros lasījumus, tam bija liela praktiska jēga. Varbūt arī šis mehānisms pie svarīgajiem jautājumiem (pasvītroju - pie ļoti svarīgiem jautājumiem!) būtu lietderīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Strādājot komisijā, tiešām bija nepieciešami kaut kādi atskaites punkti lēmumu pieņemšanai. Un, ņemot vērā to, ka šodien mēs strādājām līdz pulksten 18.00, bet turpināsim savu darbu otrdien... un, es ceru, otrdien pāriesim pie tiem priekšlikumiem, kuri skar konkrētas pašvaldības un to teritorijas... un, ņemot vērā to, ka dažādu priekšlikumu ir ļoti, ļoti daudz, mans ieteikums komisijai - pievienot un aizsūtīt katram deputātam, jo mēs komisijā strādājam ar tādiem profiliem... tie bija dati par katru no jaundibinātajām pašvaldībām, kur bija arī kartes, lai jums vieglāk būtu orientēties un nesēdēt visu sēdi Google Maps, un lai tas būtu uzskatāmi. (Dep. E. Papule: “Elektroniski! Dieva dēļ ne papīra!”)

Tā ka man tāds aicinājums - lai palīdzētu deputātiem pieņemt pareizus lēmumus, izsūtīt katram topošo pašvaldību profilus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie kolēģi! Es esmu tiešām daudz pētījis arī Eiropas pieredzi, to, kā ir citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kā tad ir ar kritērijiem? Piemēram, reģionu līmenī, jūs zināt, līdz šim bija trīs kritēriji: iedzīvotāju skaits, teritorijas lielums un arī dzīves līmenis, ko raksturoja ar iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju; tas tad arī noteica, kā, piemēram, finansējumu Eiropas Savienības ietvaros... cik  kuram reģionam nepieciešams šo finansējumu iedalīt. Tas ir par Eiropas Savienību, tātad tur arī ir kritēriji.

Latvijā... arī mazāko iedalījumu... novados... tomēr tie kritēriji būtu vajadzīgi. Es tikai tādu kuriozu gribu pateikt. Iespējams, ka vēl viens kritērijs, kurš vispār līdz šim nav nekur pieminēts, diskutējot ne Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, ne kur citur... Ņemot vērā, ka Latvijā ļoti liela daļa zemes un mežu pieder ārzemniekiem, iespējams, ka varbūt ārzemnieku... arī vajadzētu šo kritēriju ieviest, varbūt zviedriem vai norvēģiem vajadzētu arī piedalīties, lemt par tiem īpašumiem un tiem novadiem un tālāk piedalīties arī pārvaldē mūsu novados, kur ir lieli īpašumi. Piemēram, Latgalē ir Ludza, kur trīs... divas... faktiski viena trešdaļa bija, tagad jau gandrīz puse īpašumu vairs nav Latvijas pilsoņiem... un fermu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es domāju, ka Kučinska kungs diezgan skaidri pauda savu argumentāciju šim iesniegtajam priekšlikumam. Un Pavļuta kungu aicinu tomēr ieklausīties tajā, ko viņš teica. Viņš jau nepiekrīt jūsu piedāvātajiem kritērijiem, tāpēc arī iesniedza priekšlikumu tos izslēgt. Un tur bija mani priekšlikumi ar alternatīviem piedāvājumiem.

Par reformu kopumā, Pavļuta kungs, es jūs aicinātu...  Ir visas iespējas - visas iespējas! -, ka ZZS pilnā sastāvā atbalstīs šo reformu. Visas iespējas! Ir ZZS frakcijas priekšlikumi, par kuriem... aicinām cieņpilni izdiskutēt tos. Un tad arī mēs varētu skatīties, ka šo reformu varētu atbalstīt kopumā.

Arī otrajā lasījumā tādi ir iesniegti. Pievērsiet tiem uzmanību! To es esmu teicis vairākkārt, šobrīd varu atkārtot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Jā, Pavļuta kungs, es vakar teicu no tribīnes, ka mēs atbalstām reformas, bet - tādas reformas, kas ir loģiskas, uz kritērijiem balstītas, kas ir sabiedrībā pieņemamas un izdiskutētas. Arī iepriekšējā reformā bija tieši tas pats, ka reforma netika novesta līdz tam, lai mēs to varētu apstiprināt tādu, kāda tā tika piedāvāta.

Līdzīgi ir tagad. Ja jūs aicināt mūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā, tad... protams, ir šie daži apstākļi vai daži jautājumi, kur mums nesakrīt domas. Ja mēs šos jautājumus varam atrisināt, tad, protams, nav mums nekādu problēmu atbalstīt administratīvi teritoriālo reformu. Bet šinī priekšlikumā tad būsim arī konsekventi! Ja jūs aicināt mūs atbalstīt to, tad nepieturieties un neejiet... citu principu... pie tā, kā ir lemts komisijā... Bet, ja Kučinska kungam nav šobrīd iespējas atsaukt šo priekšlikumu (tas būtu loģiski), tad mēs aicinātu arī, sakārtojot šo likumprojektu, nobalsot pret Māra Kučinska priekšlikumu, kas... man kā frakcijas vadītājam nebūtu pareizi aicināt, bet šobrīd ir šī situācija. Un mēs, man liekas, šobrīd esam pierādījuši, ka mēs esam pietiekoši konstruktīvi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Zināmā mērā tiešām es šinī gadījumā arī piekrītu Kučinska kungam.

Tas ir zaudējis aktualitāti. Bet varbūt citu iemeslu dēļ, kā te daži ir izteikušies... Jo mums viens no kritērijiem bija iedzīvotāju skaits Pierīgas apgabalos. Tur bija 15 tūkstoši... Man bija priekšlikums, ka 20 tūkstoši, komisija noraidīja. Bet mums uz trešo lasījumu ir jāmaina šī situācija... veids, kādā šodien komisija izskatīja.

Te var arī iepazīties...  Es tur ieskatījos. Teiksim, Eiropas Komisijas viedoklis par Latviju, kur teritoriālā reforma ir pieminēta. Jūs redzēsiet, ka vidējais novadu jeb... teiksim, šīs te administratīvās teritorijas lielums ir optimāls... Latvijai 50 tūkstoši kā tādi. Kāpēc? Es pateikšu. Es nupat ieraudzīju, ka Eurostat ir aprēķinājis, ka līdz 2030. gadam Latvijā iedzīvotāju skaits novados samazināsies un arī pagastos par 20 procentiem, salīdzinot ar 2013. gadu. Tātad 17 gados - par 20 procentiem. Un tādi pagasti jeb... tādi novadi kā Ludzas novads... no 22 600 būs 18 tūkstoši, Līvānu - no 10 800 samazināsies līdz 8640. Tātad acīmredzot kaut kādam kritērijam ir jābūt. Un visbriesmīgākā ir situācija ar pagastiem. Jūs zināt, ka Latvijā ir pagasts ar 186 iedzīvotājiem - Kalncempju pagasts Alūksnes novadā. Lazduleja Balvu novadā - 274... Arī Latgalē... Līdumnieki - 290 iedzīvotāji... tātad šiem kritērijiem ir jābūt ne tikai Pierīgas... kā šeit ir ierakstīts, bet acīmredzot uz trešo lasījumu mums tie ir jāizstrādā visā Latvijā, jo bez šiem kritērijiem mēs neko nevaram iegūt. Un, ja mēs šos kritērijus izstrādājam, tad šī pati karte, kur mums ir... teiksim, ja mēs skatāmies - Rēzeknes novads un Ludza... tad, apvienojot vienā novadā, tur būs tikai 52 tūkstoši un 2030. gadā tur paliks tikai 40 tūkstoši cilvēku. Līdz ar to ir jāpalielina acīmredzot šīs teritorijas, lai kaut kādā veidā dabūtu šo optimālo iedzīvotāju skaitu.

Līdz ar to šinī... tas vienkārši ir zaudējis pašreiz jēgu. Varētu jau piekrist, viss bija pareizi, bet tam jābūt ir daudz nopietnāk sagatavotam, kritērijiem jābūt, un tie ir jāizstrādā uz trešo lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu! Komisijas vārdā - Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs. Komisijā par šiem novadu izveidošanas noteikumiem mēs plaši diskutējām, jo Juridiskais birojs bija iesniedzis savu viedokli, un tas tādā ziņā sakrita ar deputāta Kučinska iesniegto priekšlikumu, ka pēc būtības šādi noteikumi, kā mēs iepriekš jau diskutējām, ir politiski un tiem nav tādā ziņā juridiska svara. Līdz ar to 41. priekšlikumu, ko iesniedza Kučinska kungs, komisijā atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt? (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 18, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 42. priekšlikums, ko iesniedzis Valaiņa kungs, nav balsojams, bet debates ir iespējamas.

Sēdes vadītāja. Varam debatēt.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Lai arī 42. priekšlikums nav balsojams jūsu iepriekšējā balsojuma dēļ, tomēr ir kritēriji, kuru esība likumā ļoti sarežģī likumprojekta pielikuma izskatīšanu. Šis ir viens no tiem. Un tas paredz to, ka novada teritorija, izņemot Pierīgas novadus, “ir valsts attīstības plānošanas dokumentos (reģionālās politikas pamatnostādnēs vai nacionālajā attīstības plānā) noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs”. Tātad attīstības centrs. Šis priekšlikums, kuru mēs tāpat jau komisijā, pirms mēs skatījām pielikumu, bijām izslēguši laukā no likumprojekta, kalpoja par galveno priekšnoteikumu tam, kāpēc neatbalstīja veselu virkni... loģiskas teritorijas, kur pašvaldību vadītāji paši bija vienojušies par to, kādā veidā veiksmīgāk izveidot šo administratīvo teritoriju.

Minēšu dažus piemērus. Sēlijas novads. Septiņu pašvaldību domes, kopīgi vienojoties, pieņemot domes lēmumus, domēs pārstāvot savu iedzīvotāju intereses, vienojās par Sēlijas novada izveidi, vienojās par administratīvo centru, bet komisijā viņiem tika uzdots viens jautājums - kur ir jūsu attīstības centrs? Kritēriju it kā uz to brīdi vairāk nebija. Tātad - kāpēc bija jāspiež šie novadi tomēr izvēlēties šo attīstības centru? Kāda tam būtu bijusi jēga? Manā ieskatā, visām jaunveidojamām teritorijām automātiski būtu piešķirams attīstības centra statuss. Pilnīgi visām. Šobrīd pielikumā esošais piedāvājums paredz 39 teritorijas ar attīstības centriem un vienu - bez. Teritorija, kas ir bez attīstības centra, ir Saulkrastu novada jaunveidojamā novada teritorija. Bet tas parāda to, ka ir iespējamas atkāpes. Bet par Saulkrastu teritoriju mēs lēmām pēdējām dienā... komisijas... un pašās beigās.  Tomēr, piemēram, teritorija... jaunveidojamais Bauskas novads... un tas savā ziņā iet kopā ar Ķekavas novadu, respektīvi, šajos novados arī bija iespējams izstrādāt uz domēs... domju lēmumos, domju pārstāvju paustā daudz veiksmīgākas teritorijas nekā VARAM bija piedāvājusi. Piemēram, Bauskā... no Bauskas novada paņemt nost Vecumniekus un Iecavu, pievienojot tai Baldoni, izveidojot no trīs novadiem vienu teritoriju. Vienīgais kritērijs, kāpēc to nevarēja darīt, bija tas, ka tur nav attīstības centra, bet nav jau nevienam pienākums - to attīstības centru tur likt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Lūk, šī ir viena no būtiskākajām lietām, kas ir saistīta ar reformu un ar ko arī lielā mērā reformai bija jāsākas. Tas, ka mēs skaidri un gaiši atzīstam, ka šis “9 + 21” modelis, ko savulaik izveidoja Ķīļa kungs, nav efektīvs. Tas ir jāpārskata un jāpapildina.

Un šajā gadījumā Saulkrastu novada izveide ir vienkārši simbolisks solis arī no tā aspekta, ka tik tiešām veidosies jauns reģionālās nozīmes centrs, un tādiem centriem vajadzētu būt visos novados. Arī Lejaskurzemes novadam, piemēram, Aizputei, būtu jābūt kā reģionālās nozīmes centram, lai mēs varētu veidot līdzvērtīgu teritoriālo attīstību. Protams, Liepāja būs Lejaskurzemes novada galvenais ekonomiskais dzinējspēks. Bet, ja mēs nespēsim attīstīt jaunus centrus Latvijā, tad, visticamāk, tā attīstība atkal notiks kā līdz šim.

Protams, šis priekšlikums šobrīd jau vairs nav balsojams, ja es nekļūdos, bet tā diskusija turpināsies šīs administratīvi teritoriālās reformas kontekstā - par to, ka reģionālas nozīmes centri ir jāpārskata. Tāpat kā nacionālas nozīmes centri.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamie kolēģi! Šis pants pēc būtības parāda, ka mēs arī turpmāk mēģināsim iet iepriekš nosprausto ceļu - bez reģioniem. Kāpēc? Tāpēc, ka līdz šim... Es jau iepriekš stāstīju, ka lielās pilsētas plānošanas dokumentos un Nacionālajā attīstības plānā... īpaši sākumā... izlobēja šos... pilsētas... kā lielās pilsētas... un pēc tam vēl 21 attīstības centrs, kas caur Nacionālo attīstības plānu saņem konkrētu finansējumu. Tātad tālāk šī kārtība netiek mainīta, tas turpināsies.

Tiek atsviestas zināmas... līdzekļu daļa, kas tomēr nenodrošina vienādu visas teritorijas attīstību. Princips ir tāds, ka mēs vienā pilsētā ieguldām, kādā centrā atkal ieguldām, bet visa valsts teritorija nav noklāta ar šo finansiālo atbalstu. Tātad vienā vietā mēs maksājam tādus pašus nodokļus kā tajās vietās, kur mēs neieguldām. Loģiski rodas jautājums - ko darīt tam iedzīvotājam, kur netiek ieguldīts šis finansējums no valsts, atbalsts? Nodokļi jāmaksā visiem vienādi. Kā tad tā?

Izskanēja priekšlikums (es neatceros, kurš to teica), ka kaut kādas zināmas teritorijas, piemēram, Latgali, vispār atbrīvot... vai samazināt nodokļus. Arī tas ir risinājums, jo, lai līdzsvarotu teritoriālo attīstību, ir vairāki mehānismi: tās ir nodokļu atlaides, tās ir dotācijas, piemēram, algām skolotājiem, mediķiem un tamlīdzīgi, papildu dotācijas teritorijai. Mums nekā tāda nav. Ja mēs neliekam šeit šo reģionālo attīstību, kur tieši reģionālie attīstības plāni ir noteicošie un ir Nacionālā attīstības plāna sastāvdaļa, tad šī reforma nedod neko - mēs atstājam veco kārtību. Žēl.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es varu tikai pievienoties Dombravas kungam par to, ka ir jāpārskata... Klīst tāda leģendāra bauma, ka šo attīstības centru uzskaitījumu Ķīļa kungs kopā ar studentiem esot radījis trīs dienās, pēdējā brīdī uztaisījis, palaidis - aiziet! Mēs pēc šī pamatojuma šobrīd veidojam teritoriālo reformu.

Kolēģi, es atgādināšu, ka tieši šī iemesla dēļ netika atbalstīta vesela virkne loģisku teritoriālo piedāvājumu, jo, redz, tur neesot... Nu, Vitenberga kungs, kur Kandavas novadā ir attīstības centrs? (Dep. J. Vitenbergs: “Centrā!”) Kandavas novadā... Zentene. Arī tā varētu būt! Arī tas ir iespējams, es domāju.

Bet galvenais jau tas, ka tomēr nebija... Tieši šis muļķīgais ierobežojums liedza veidot normālas, sakarīgas teritorijas. Varu tikai apsveikt Nacionālo apvienību, ka viņiem izdevās Saulkrastus izveidot pēc savas uzstājības...

Sēdes vadītāja. Paldies, Valaiņa kungs! Paldies.

V. Valainis. ... bet to varēja izdarīt arī bez Skultes pievienošanas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Ja jūs uzmanīgi paskatītos uz normu, kura ir ierakstīta likumprojektā, jūs ieraudzītu tieši to pretrunu, uz kuru norādīja Valaiņa kungs un arī Kazinovska kungs, jo īstenībā ir liels strīds par to, kā notiek konkrētu teritoriju attīstība, - vai tām ir nepieciešams kaut kāds noteikts attīstības centrs.

Pirmkārt, kas tas ir? Tad, kad mēs diskutējām, piemēram, par Lejaskurzemi, es arī interesējos, nu, kādas pilsētas varētu būt Lejaskurzemē par attīstības centriem un pēc kādiem parametriem... Kas tur ir tāds, ko attīstīt. Piemēram, runājot par Priekuli, tika norādīts, ka, lūk, Priekulē varētu attīstīt lielu privātu pansionātu veciem cilvēkiem. Tā ka ir jāskatās, vai tas tiešām ir kaut kāds ekonomisks dzinējs, kā dēļ šo konkrēto pilsētu varētu noteikt par attīstības centru.

Otrkārt, ir, piemēram, pētnieka Miglava uzskats par to, ka Latvijai vispār ir tikai viens vienīgs attīstības centrs - un tā ir Rīga. Un runa ir tikai par to, no kāda skatpunkta un ar kādu lineālu mēs pieejam tam visam. Varbūt globālā ziņā pat Rīga nav nekāds attīstības centrs. Bet šeit es varētu jums norādīt uz to, ka tas parādās vēl vienās iekavās - “novada teritorijā (izņemot Pierīgas novadus)”. Tas nozīmē, ka Pierīgas novados mēs jau pieļaujam izņēmumus, ka tur varētu nebūt attīstības centrs. Lai gan Nacionālā apvienība plāno piešķirt mazajām pilsētām Pierīgā pilsētas statusu, tas automātiski nenozīmē, ka tās kļūst par attīstības centriem.

Šis likumprojekts ir pilns ar šādām pretrunām. Tāpēc, pieņemot politiskus lēmumus, ņemiet vērā to, ka dažreiz nekādas loģikas jūsu politiskajos lēmumos arī nebūs.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu komisijas vārdā.

A. T. Plešs. Tā kā 6. pants ir izslēgts, šis priekšlikums nav balsojams.

Nākamais. 43. - Kiršteina kunga iesniegtais priekšlikums. Arī nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Mani uzrunāja tas, ko teica Kiršteina kungs savā uzstāšanās reizē, ka uz trešo lasījumu mēs izveidosim kritērijus. Savā ziņā tas, ko jūs šobrīd piedāvājat... šo kritēriju... Es tam lielā mērā piekrītu, jo tas ir daudz loģiskāks. Tas principā veido otrā līmeņa pārvaldības modeli un nosaka to, ka otrā līmeņa pārvaldības modelī vajag būt attīstības centram, un tas ir pilnīgi pareizi.

Pirmā līmeņa pārvaldības modelī, nosakot šādu kritēriju, ka vajag būt attīstības centram, mēs tajā brīdī aizmirstam, kas vispār ir pašvaldība. Es šo gaužām vienkāršo jautājumu vairākas reizes uzdevu komisijas sēdē varam ierēdniecībai. Uzdevu vienkāršu jautājumu - kas ir pašvaldība? Vai kāds var atbildēt, kas ir pašvaldība šī likumprojekta izpratnē? Varam ierēdņu atbilde bija diezgan pārsteidzoša. Bet jūs varat... Ir dažādas... dažādi viedokļi savā ziņā, ko var saklausīt. Arī prezidenta kungs ir minējis kaut kādus apsvērumus, kas ir pašvaldība, un tur ir kaut kāds skaidrojums, bet varam ierēdņu atbilde bija, ka pašvaldība ir valsts pārvaldes iekārtas sastāvdaļa, kas pilda likumā noteiktās funkcijas.

Kolēģi! Ja mēs pieejam tā, tad izveidojas, ka pašvaldība ir izpildkomiteja. Un izpildkomitejas bija... Tādai definīcijai... Tā ir tāda valsts pārvaldes decentralizēta iestāde, tā nav pašvaldība.  Tad tā ir jānosauc kaut kā savādāk, tad tās jānosauc vienkārši par valsts pārvaldes izpildkomitejām.

Skaidrojumu, kas ir pašvaldība, bija devusi arī Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele, ļoti plaši izskaidrojot, kas ir pašvaldība Satversmes izpratnē. Un tam es varu tikai piekrist.

Bet šī reforma, tieši vadoties pēc attīstības centra kritērijiem, parāda to, ka pašvaldība tiek uztverta tikai no ekonomiskā viedokļa. Tikai un vienīgi ekonomiskais viedoklis. Manā ieskatā, pašvaldība ir kaut kas daudz vairāk nekā tikai ekonomiskā vienība. Tā ir kultūrtelpa, tas ir lokālpatriotisms. Iedzīvotāji paši spēj lemt par to, kas notiek pie viņu mājām... Tai jābūt izvērtētai pēc vairākiem... dažādiem aspektiem. Šobrīd vienīgais vērtējums, pēc kā tika veidota šī reforma, ir attīstības centrs.

Tāpēc Kiršteina kunga priekšlikums par otrā līmeņa pašvaldībām, kur obligāti būtu jābūt šim attīstības centram šajā lielajā apriņķī, ir pilnīgi loģisks un pareizs. Tam es varu tikai pievienoties. Tikai jautājums - kā mēs nonāksim līdz šim te trešajā lasījumā? Piedāvāsim atkal kritērijus? Tas man tāds neatbildēts jautājums. Varbūt Kiršteina kungs varētu mazliet izskaidrot, kā tas darbs tiks organizēts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

Vai deputātiem ir iebildumi pret debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav, laiks apvienots.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Man bija sākumā tā ideja 30 tūkstoši, bet es uzliku 20 tūkstošus, kas nav aktuāli. Kāpēc? Es saskaitīju: ja mēs būtu uzlikuši 30 tūkstošus kritēriju, tad paliktu tikai 11 novadi. Ja ņem vērā to, ko paredz Eurostat - 20 procentu iedzīvotāju samazinājumu -, pēdējais būtu Talsu novads, kurā acīmredzot kaut kur uz 2030. gadu vēl paliktu šis skaits, lai mēs varētu 11 daudzmaz normālus novadus izveidot. Kā pēdējais.

Tajā pašā laikā mums būtu... jau faktiski ir 10 novadi, kas ir viena vai divu pagastu lielumā, piemēram, Ludzas novadā būs 18 tūkstoši... Krāslavas novadā būs 16 tūkstoši - 2030. gadā, Valkas novadā - 13 760, Alūksnes novadā - 11 tūkstoši, Līvānu novadā - 8600... Viens divi pagasti. Tātad šis kritērijs... Mēs to faktiski nemaz nevaram ieviest, tāpēc es biju uzrakstījis 20 tūkstošus, kas jau ir problemātiski. Un tur būs jādomā.

Tagad par otru. Es nebiju domājis otro līmeni, es biju domājis, Valaiņa kungs, pirmo līmeni. Tāpēc ka mums jebkurā gadījumā Jelgavas novadā ir paredzēti 88 tūkstoši, un, teiksim, Ventspils novadā, nu, ja paliek, kā ir tagad, 45 tūkstoši. Tad iedomājieties, teiksim, šie 11 novadi, kuros būs vairāk par 30 tūkstošiem iedzīvotāju, un tad paliek 10 divu pagastu novadi. Tāpēc es tos kritērijus gribēju. Bet nu redzu, ka tur tā nekas nesanāks.

Daži vārdi par faktiski tādu... Nu es nezinu, vai tā ir traģēdija, bet par situāciju apmēram 40-50 procentos Latvijas novadu. Kāpēc tāda ir izveidojusies?

Es izsekoju Pasienes novada Pasienes pagasta vēsturi. Zilupes novads, Pasiene. Bija normāli kaut kur nepilni septiņi tūkstoši vēl līdz agrārajai reformai. Kāpēc? Te jau tika pieminēts iepriekšējās debatēs. Tāpēc, ka bija ekonomiskais pamatojums. Var par to ironizēt, bet bija muiža, Pasienes baznīca, kas ir UNESCO kultūras piemineklis... Varēja uzcelt fantastisku baznīcu. Šodien tādu mēs par 20 miljoniem nevarētu uzcelt! Viena draudze varēja uzbūvēt. Dzirnavas, zāģētava, vilnas vērptuve, ķieģeļu cepļi, amatnieki, siera ražošana, divi brūži, šķirnes lopu audzētava, zirgu audzētava un tā tālāk, teiksim, lini, un strādāja gandrīz septiņi tūkstoši cilvēku.

Tātad pirmais sitiens - agrārā reforma. Viss tiek sadalīts 1600 saimniecībās... vienzirga saimniecībās. Iedomājieties, 11 hektāri, un divzirgu saimniecībās - 22 hektāri, un dažiem 9 hektāri iedoti. Nu viņi tur nīkuļo, 1939. gadā ir redzams, ka tās saimniecības nevelk. Bet tie cilvēki paliek. Vēl 1949. gadā joprojām sēž pāri par sešiem tūkstošiem iedzīvotāju. Iedomājieties, visā Zilupes novadā šodien ir virs trim tūkstošiem, bet tad vienā pagastā - pāri par sešiem tūkstošiem.

1949. gads. Kas notiek? Izsūtīšana. Nodibina... Iedomājieties, tiek nodibināts sovhozs, kuru vada partorgs ar trim klasēm. Un tad aizbēg pieci tūkstoši cilvēku, līdz Atmodai paliek 1600. Neatkarības gados vēl aizmūk, paliek 600, tagad jau ir 560... 2030. gadā tur būs 300 cilvēku.

Tas ir tipisks paraugs, kā Latvijas lauki attīstījās. 1600 muižas, saimniecības tika izpostītas. Labi, ka nenodedzināja visas, bet nu lielu daļu nodedzināja. Rezultāts...

Mēs nevaram dzīvot ilūzijās tagad. Mums ir jāveido kaut kas lielāks. Var jau būt, ka otrā līmeņa ar 100 un vairāk tūkstošiem kaut ko izglābs.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kiršteina kungs.

Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Es tikai vēlējos norādīt uz pāris neprecizitātēm, ko minēja Valaiņa kungs, ka vienīgais kritērijs komisijā, spriežot par teritorijām, ir bijis attīstības centra esība vai neesība. Tā tas nebija, jo komisijā, veidojot teritorijas, raudzījāmies uz potenciālo pašvaldību budžeta iespējām, to esošo sadarbību un citiem aspektiem, kas ļauj veidot ilgtspējīgas pašvaldības.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Es atbalstu deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu. Tas arī ir saistīts ar to, ka reģioni tiks nostiprināti un administratīvais centrs neapšaubāmi ir nepieciešams.

Bet man radās tādas dziļas pārdomas, atceroties drusciņ to vēsturi par to, ka tiešām VARAM pārstāvis Lasmanis, kas raksturoja, kādas būs pašvaldības... Viņš tiešām šo savu redzējumu... redzēja kā šauru valsts pārvaldes funkciju veicēju... pašvaldības - izpildkomitejas.

Es sāku strādāt pašvaldībās tieši tajā brīdī, kad bija šīs pārmaiņas no padomju sistēmas... no tām izpildkomitejām... Tad pagastu padomes bija vēlētas. Pirmās pašvaldības valstī tad, kad valdība... Tiešām tai bija grūti tikt galā ar visām problēmām, ar mantojumu, padomju mantojumu... Tad pašvaldībām deva ļoti lielas tiesības, pilnvaras uz vietas rīkoties. Tā bija reāla pašvaldība. Šīs pašvaldības ilgi palika ar lielām tiesībām un pienākumiem. Iedzīvotāji tiešām risināja šos jautājumus uzticībā, un faktiski visa saimnieciskā dzīve, viss notika pašvaldībā - pagastos -, pēc tam arī rajonos, pilsētās, pēc tam (arī tagad) jaunajos novados.

Mums tagad, veidojot jaunās pašvaldības, pašvaldību identitāte, patstāvība, tiesības un pienākumi nedrīkstētu būt samazināti vai vispār reducēti uz kaut kādu valsts pārvaldes atvasinājumu. Es negribu atgriezties padomju laikos. Es zinu, kas bija izpildkomiteja pagastā padomju laikos, visu lēma komunistu partija, CK... kaut kādā rajona komitejā, pie tam krievu valodā.

Pie tā mēs gribam atgriezties?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es uzreiz ļoti atvainojos, ka tas nebūs precīzi par priekšlikumu, bet, manuprāt, ļoti svarīgi.

Man liekas, mēs visi novērojam, ka ap pulksten 17.00 tāda koncentrēšanās spēja objektīvi sāk zust... Visas dienas garumā... Nu, tīri spēja dzirdēt... Tai skaitā man personīgi. Man būtu priekšlikums, ka mēs... Nav jau tagad svarīgi - divas vai trīs minūtes, bet ka mēs nākamās sēdes (nu, tā, kā tas ir parasti) līdz pulksten pieciem arī uzturētu, lai tās debates varētu būt kvalitatīvas. Viena lieta.

Otra lieta. Es arī nepateicu kā citi... Tiešām paldies jums, kolēģi, par spēju nokļūt pie konstruktīvisma, īpaši tiem, kas rosināja, nobalsoja par debašu laiku relatīvu atjaunošanu. Visu cieņu! Mēs arī pārtraukumus vairs neprasīsim.

Bet vēl viena lieta, ko es... Es jūs gribu informēt. Kas ir ļoti svarīgi - šie apstākļi, kuros mēs šos konstruktīvos lēmumus spējām pieņemt, nebūt nav vienkārši. Un to apliecina arī... Es vienubrīd nevarēju saprast, kas mums tie tādi ir... emocionālie viļņveida... divu dienu garumā. Bet tad, kad bija tas duelis pie durvīm pārtraukumā, es sapratu, ka ir kaut kāda... Visām lietām ir jābūt racionālam izskaidrojumam. Nopietni!

Drusku jautrībai. Atbilstoši Lonely Planet datiem jau 9. martā pulksten 19.58 (pēc Latvijas laika) būs novērojams “tārpu supermēness”. (Starpsaucieni: “Ooo!”) Kas ir “tārpu supermēness”? Tas ir pilnmēness. Visas klasiskās pilnmēness pazīmes, ko, es domāju, mēs varam piedzīvot. Supermēness, jo tas ir... Mēness orbītā ir vistuvāk Zemei, un tas būs vislielākais pilnmēness, kas mums stāv priekšā. Bet “tārpu”! Nē, kāpēc “tārpu”? Jo martā tārpi lien ārā no zemes. Un es citēju Lonely Planet: “Un tos sāk ēst putni.”

Jūs iedomājieties - mēs spējam nokļūt pie konstruktīvām debatēm apstākļos, kad mums tuvojas vislielākais pilnmēness! Putni!

Sēdes vadītāja. Šmita kungs, vai tas ir par priekšlikumu?

D. Šmits. Tas ir mans aicinājums, lai mēs spējam šo konstruktīvo gaisotni noturēt arī tālāk. Vēlreiz visiem paldies. Un aicinu, lai mēs sēdes noturētu, kā klasiski būtu, līdz pulksten pieciem, lai visi varam koncentrēties darbam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es tomēr gribētu iebilst Pleša kungam. Uzskatu, ka šī reforma... Izskatīšanas laikā tomēr skatīja tikai šo administratīvā centra statusa esību, neesību... Attīstības centra statusa esība, neesība bija galvenais iemesls, izņemot vienā jautājumā (attiecībā uz Saulkrastiem).

Ja jūs uzskatāt, ka es kļūdos, tad atbildiet man - Sēlijas novada pašvaldības budžets ir jūsu paša ministrijas sagatavotajā priekšlikumā. Ar ko tas atšķiras no Līvānu pašvaldības kopējā budžeta? Ar ko tas atšķiras no, piemēram, Krāslavas budžeta attīstības... budžeta apjomiem? Ar ko atšķiras pašvaldību sadarbības? Pašvaldību sadarbību jūs neizslēdzat arī šajā gadījumā. Pašvaldību sadarbības... Es nosaukšu vairākas pilsētas, kas sadarbojas ar visām Latvijas pilsētām. Ko - tad tās tagad jātaisa kopā? Ir visa kopējā sadarbība? Latgales pašvaldības ir Latgales... Tātad viņiem tā Latgales pārstāvniecība ir. Nu tad veidojam vienu lielu Latgales pašvaldību, ja reiz tās jau sadarbojas. Nu, skaisti!

Tai pašā laikā ap Cēsīm ir septiņas pašvaldības, kuras jau septiņus astoņus gadus strādā kopā. Liels kopīgais budžets. Ar Priekuļiem centrā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Valaiņa kungs. Laiks beidzies.

Lūdzu, vārds deputātam Jānim Krišānam.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Es sadzirdēju vienu... (paldies Kazinovskim) vienu labu domu, ko es gribētu reformas bīdītājiem atgādināt. Nu laikam pašvaldībām tomēr jāskatās, lai tā vara būtu lielāka, nevajag visu mums tā centralizēt.

Te deputāts Kiršteins teica, kas notiek Ludzas novadā. Ja mēs runājam par to pašu Zilupi, tas jau atkarīgs no pašvaldības, kā viņi lemj. Pēdējos, man liekas, ja nemaldos, sešus gadus tur ir lielākā dzimstība. Jā, tur nav darba vietu, brauc... Bet tie, kas tur ir palikuši... Pagasts pamazām attīstās. Aizbrauciet paskatīties, kas tur notiek. Tur ir lētākā apkure Latvijā.

Nevajag mums baidīties, ka mēs tām pašvaldībām pēc apvienošanas... Te mēģināsim no centra viņus tā stingri iegrožot. Paldies tev, Andri, ka tu to pateici. Es domāju, tas ir ļoti svarīgs faktors.

Sēdes vadītāja. Paldies Krišāna kungam par debašu jauko nobeigumu.

Debates slēdzu.

A. T. Plešs. 43. priekšlikums nav balsojams.

44. - Kiršteina kunga iesniegtais priekšlikums. Paredz, ka apriņķos... katrā ir vismaz 20 tūkstoši iedzīvotāju. Un arī nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu, redziet, šis priekšlikums parāda kaut kādu izpratni par pašvaldību darbu un valsts pārvaldi kopumā. Un šeit parādās... Protams, klausījos iepriekšējās debates, jūs nosaucāt daudz lielāku skaitu, 80 tūkstoši pat varētu būt tajā apriņķī.

Bet mans jautājums ir - kā mēs līdz tam nonākam? Šobrīd piedāvātās pirmā līmeņa pašvaldības jau ir vairākas šajā 80 tūkstošu līmenī, un tas pēc būtības ir otrā līmeņa pārvaldības modelis. Tie jau būtu tagad jānosauc par apriņķiem un jāveido līmenis uz leju. Ja jūs skaidri atceraties, vairāki pašvaldību vadītāji, kuri ir ar tādu ilgāku pieredzi pašvaldību vadīšanā, norādīja to, ka šī karte, ko jūs šobrīd piedāvājat, ir vecais rajonu modelis. Nekas cits, nekas vairāk.

Tikai tad, kad cilvēkiem atgādina veco, skaisto rajonu modeli, aizmirst atgādināt to otru lietu, ka vecais rajonu modelis bija otrā līmeņa pašvaldības un ka bija arī pirmais līmenis, kas bija tuvāk iedzīvotājiem. Katrā šajā lielajā bija mazās - ar konkrētām funkcijām, primārām, pašām vienkāršākajām funkcijām tās bija tuvāk iedzīvotājiem.

Adamoviča kungs, jums taču arī vajadzētu atcerēties, kāda bija rajona pārvalde. Šobrīd jūs izveidojat rajona pārvaldi. Nu vai tad tie cilvēki toreiz bija muļķi - tajā brīdī, kad viņi izveidoja šo...

Saprotu to vajadzību. Es arī skaidri redzu, ka Nacionālā apvienība... un nullto līmeni arī... saprot to vajadzību, mēģina to iestrādāt, bet līdz šim mēs nevienā brīdī neesam to pateikuši kā Saeimas vienprātīgu konceptuālu virzienu, kurā šim likumprojektam būtu jāattīstās nākamajos lasījumos. Ja mēs šādas izšķiršanās neizdarām, tad mēs pasakām tikai to, ka principā nebūs ne otrā, ne nulltā līmeņa, būs viena līmeņa pārvaldības modelis, kurš diemžēl graus uzticību valsts pārvaldei kopumā, jo iedzīvotāji piedzīvos milzīgu vilšanos. Viņiem vienkārši tajā brīdī zudīs varas un iedzīvotāju attiecības, tās attālināsies. Šāda attālināšanās, manuprāt, nav pieļaujama. Ne velti visās, arī tajās valstīs, uz kurām atsaucas reformas virzītāji, ir vairāki līmeņi. Tas nav tāpat vien izdomāts. Tajā brīdī, kad cilvēkam mājās ūdens netek, nu, kur viņš ies? Uz VARAM prasīt, ka viņam mājās ūdens netek? Viņš ies uz tuvējo pašvaldību, tuvējo pārvaldi, kas ir vēlēta, kur ir viņa ievēlētie cilvēki.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Paldies. Cienījamā sēdes vadītāja! Deputāti! Vienkārši neliels papildinājums pie tā, ko es teicu. Ir divas iespējas arī par to, ko Valaiņa kungs saka - vai nu mēs veidojam kā Rēzeknes novadā pagastu apvienības, kurās, protams, vēlēšanas var būt... vai vietējās, vai arī kā Rēzeknē pagastos, teiksim, dara. Pilnsapulce (200-300 aktīvie cilvēki) atnāk un ievēlē, teiksim, septiņus šajā pagasta valdē, un viņi risina ceļu tīrīšanu, sniega novākšanu, zāles appļaušanu, lampiņu ieskrūvēšanu... Visus vietējos jautājumus un pamatskolas jautājumus, visus, kas ir saistīti. Un viņi paliek.

Tur, kur es minēju, kur ir 100 vai 200, vai 300 iedzīvotāji, - viņiem tur neko nevajag, nekādu likumu. Viņi vienkārši varbūt sanāk trīs pagasti kopā un izlemj.

Jautājums ir tīri politisks - vai mēs taisām otrā līmeņa... Bet, tā kā pie mums, teiksim, ir ļoti grūti un mums ir sadrumstalots parlaments, arī koalīcijai ir piecas partijas un ir dažādi viedokļi, es esmu diezgan skeptisks par otrā līmeņa... kā nu mēs tos saucam, reģioniem vai apriņķiem.

Tātad mums acīmredzot šeit uz trešo lasījumu ir jāizdomā vienkārša lieta: vai mēs atstājam šo dalījumu no 80 tūkstošiem līdz vienam pagastam, kas 2030. gadā būs 8000 kā Līvāni, vai mēs izšķiramies, piemēram, apvienot, lai būtu kaut kādi 50 tūkstoši, teiksim, Rēzeknes novads ar Ludzas novadu, tas ir, 52 tūkstoši, paliks tikai 40 tūkstoši uz 2030. gadu. Vai Alūksne, Gulbene un Balvi, kur tagad ir 54 tūkstoši. Tas ir viens novads. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Vispirms ar Saulkrastiem izdomājiet! Kur jūs tos pievienosiet?”) Saulkrasti ir cita problēma. Es runāju par lauksaimnieciskiem novadiem. Regīna, jūs ļoti labi zināt - piejūra ir kaut kas cits un nauda tur nenāk no lauksaimniecības -, bet es runāju par lauksaimnieciskiem novadiem. Vai arī atstājam, kā ir, bet jebkurā gadījumā šī reforma būs labāka nekā esošā. Ja arī tā, protams, būs slikta, bet tā jebkurā gadījumā būs, tā sakot, labākā no diviem sliktumiem. Bet mums ir iespēja uz trešo lasījumu vēlreiz pārdomāt un uztaisīt ļoti labu projektu. Tikai izšķiramies - vai tad ir 50 tūkstoši, kas nokrīt uz 40 tūkstošiem, vai 80 tūkstoši un 8000.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Kolēģi! 2000. gadu sākumā, kad sāka veidoties pirmie novadi Latvijā, šis otrais līmenis, kas bija rajonu līmenis, praktiski sāka palikt neaktuāls, jo pašvaldību funkcijas sāka pārklāties. Rajonu padomēm īsti vairs nebija, ko darīt. Bija vēl kaut kādas pārpalikušās iestādes. Tāpēc rajoni, kas bija, sākot no aptuveni 40 tūkstošiem iedzīvotāju, vairs nebija īsti izteikts reģionālais līmenis.

Šobrīd mēs runājam par reģionālo līmeni, kas varētu būt virs 200 tūkstošiem iedzīvotāju. Tāpēc tiešām tas ir vajadzīgs, bet mēs uzskatām, ka šobrīd uz plānošanas reģionu bāzes, kur ir vairāk nekā 200 tūkstoši iedzīvotāju katrā reģionā... Tas būtu tas otrais līmenis. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es arī, pirmkārt, piekrītu, ka šāds deputāta Kiršteina priekšlikums nav atbalstāms. Un tas ir skaidrojams ar vienkāršu piemēru. Mums arī šobrīd pat likumā ir noteikts, kāds ir minimālais iedzīvotāju skaits, lai konkrēta pašvaldība atbilstu kaut kādām minimālajām prasībām. Skatoties tīri statistiski, ir redzams, ka ļoti liels skaits pašvaldību neatbilst tam, kas likumā ir noteikts, lai tās izpildītu minimālās prasības, ņemot vērā, ka iedzīvotāji ir aizbraukuši. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc tādu regulējumu, nosakot šādu cilvēku skaitu, lai... lai būtu... Manuprāt, tas ir nepareizi. Prakse rāda, ka tā ir kļūda.

Otrkārt, es piekrītu Aldim Adamovičam, ka šis otrais līmenis, ja tiek veidots, tad tajā mēs runājam par pavisam citu - jau salīdzinoši ļoti lielu -iedzīvotāju skaitu, kas ir mērāms simtos tūkstošu.

Tāpēc šāds priekšlikums neatbilst tai idejai, kurai vajadzētu būt īstenotai reformas ietvaros.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Bija vai nebija, ko darīt rajonu padomēm, - tas ir mazliet cits jautājums. Jautājums drīzāk ir - kāpēc plānošanas reģioniem tika noņemta šī funkcija. Bet par to runāšu es tālāk.

Man ir jautājums. Es tomēr īsti no Kiršteina kunga nesapratu, kā mēs uz trešo lasījumu ar tiem jautājumiem tālāk strādāsim - vai šie kritēriji būs atkal no jauna iesniegti, vai šajā likumā tas notiks. Manā ieskatā, tieši kā jau Adamoviča kungs minēja... Jūs sakāt par 200 tūkstošiem šiem plānošanas reģioniem... plānošanas reģionu bāzi. Bet kaut kādā brīdī arī šajā likumprojektā būtu jāieliek skaidrs parlamenta balsojums, redzējums par to, ka mēs esam par vai nu otro, vai pirmo līmeni. Kāpēc es to saku? Nenoguris es to saku un nenoguršu arī turpmākajās dienās. Tāpēc, ka no tā ir atkarīgs, kādu mēs veidojam pirmā līmeņa kartējumu. Ja tas ir nulltais līmenis, tad es varētu lielā mērā piekrist šim VARAM piedāvājumam.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

V. Valainis. Ja tas tā nav, tad...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka mēs visi esam ļoti noguruši, bet, jo tālāk mēs diskutējam, jo lielākas problēmas parādās uz likumprojekta virsotnes.

Nu, pirmais. Runājot par kritērijiem. Kritēriji neapšaubāmi ir vajadzīgi. Bet es savā... vienā no savām runām es teicu, ka kritērijus vajadzētu noteikt uz trešo lasījumu, precizējot arī to, kas ir dzīvotspējīgs un kas nav dzīvotspējīgs. Jo, teiksim, cilvēku skaits (tas ir viens no kritērijiem, kas visvairāk bija pārkāpts pēc 2008. gada reformas)... cilvēku skaits novadā. Tas ir fakts, un tas ir objektīvs fakts. Ne tikai tāpēc, ka cilvēki izbrauc no Latvijas, bet tāpēc, ka tā cilvēku pārvietošanās ir kā esošā tendence pasaulē. Līdz ar to tas diez vai ir īstais kritērijs.

Runājot par otro priekšlikumu, mēs atkal atgriežamies pie pirmā, otrā līmeņa, tagad mēs atkal atgriezīsimies pie nulltā līmeņa. Turpmākajās debatēs parādīsies ceturtais un piektais līmenis. Tas viss liecina tikai par vienu - ka šeit trešais lasījums, piedodiet man, diez vai varēs atrisināt visas šīs problēmas, jo lielā mērā trešajā... uz trešo lasījumu tiek plānotas vairākas konceptuālas izmaiņas. Un te ir tas brāķis, kas bija pieļauts no pašas pirmās dienas. Jo sākumā bija jāapspriež koncepcija, jāvienojas par to, kā tā koncepcija tiks iemiesota likumprojektā, un tikai pēc tam jāturpina likumprojekta normu apspriešana. Šodien mēs vispār nodarbojamies... tagad ar diezgan tukšu runāšanu, jo šī norma nav balsojama, kas ir piedāvāta. Un tālāk... ir jāstrādā tālāk pie šī likumprojekta.

Tāpēc es domāju - tiešām darba diena iet uz beigām un laikam tomēr vajadzētu taisīt starpbrīdi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Klausoties šīs debates par kritērijiem, kā mums būtu veidojama šī reforma, darba dienas beigās šinī sakarā gribu izstāstīt vienu skaistu stāstu, skaistu teiksmu, kura, es ceru, jums liks aizdomāties. Un tiem, kuriem tik tiešām pirmām kārtām būs jāatbild par šīs reformas rezultātiem, tā var noderēt.

Šis stāsts ir par to, kā Dievs izveidoja cilvēku. (Starpsaucieni: “Par priekšlikumu!”) Kad Dievs izveidoja cilvēku... Pēc leģendas izveidoja viņu no māliem, salika kopā, iepūta viņam dzīvību. Tad Dievs ieraudzīja, ka nedaudz māla ir palicis pāri. Viņš prasīja cilvēkam: “Nu, cilvēk, ko tu vēl vēlies? Ko tev vēl uztaisīt?” Cilvēks teica: “Uztaisi man laimi.” Dievs neko neteica, neko nedarīja, viņš vienkārši paņēma šo māla piku un ielika cilvēkam rokās. Kopš tā laika katrs cilvēks pats veido to, ko viņš uzskata par laimi. Kas jau nu kuram sanāk, to mēs redzam. (Dep. J. Kursīte-Pakule: “Par priekšlikumu!”)

Līdzīgi mums pašlaik ir ar šo ATR reformu. Es saprotu, ka daudzi no jums drīz... Jums vairs nevajadzēs atbildēt par šīs valsts nākotni, nevajadzēs rūpēties par šīs valsts likteni, bet es pieņemu, ka jūs paliksiet dzīvot šinī valstī. Tāpēc es aicinu, lai jūs pieejat ar lielāku atbildību un tur, kur jums trūkst kompetences, ieklausāties vairāk pieredzējušos kolēģos. Tajos, kuri tiešām vēlas parūpēties par šo valsti, kuri izjūt atbildību par šo valsti, jo es saprotu, ka tiem, kuriem...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu.

I. Zariņš. Es runāju par precīzu... Kā jūs domājat, par ko es runāju? (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Tas nav par priekšlikumu. (Zālē troksnis.)

I. Zariņš. Es runāju tieši par to. (Starpsauciens.)

Ļoti labi, ka visi atdzīvojas. Varbūt varam turpināt strādāt. (Starpsauciens: “Ivar...”) Vārdu sakot, ja esmu izdzirdēts, tad es vēlos pabeigt savu domu ar to, ka, kolēģi, kādam par šo nāksies atbildēt. Vai nu tādā veidā, ka jums nāksies dzīvot tanī murgā, ko jūs veidojat, vai arī atbildēt ne šinī vietā, bet jau kādā citā vietā par tām sekām, ko jūs būsiet radījuši.

Es saprotu, ka tagad jums ir... jūs peldaties visatļautībā pilnmēness gaidās (Starpsauciens.), bet pilnmēness aizies, un jums nāksies par radīto atbildēt. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) Tāpēc labāk aizdomājieties jau tagad!

Sēdes vadītāja. Lūdzu runāt par priekšlikumu. (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Pieci, četri, trīs, divi, viens! Urā!”)

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Par priekšlikumu. Tas varētu būt... Par priekšlikumu. Var jau, protams, skaitīt tagad... Tas varētu būt ļoti saprātīgs priekšlikums. (Smiekli.) Varētu būt. Jā, jā. Nē, bet nopietni, varētu būt, jo es vēlvienreiz teikšu - ja mēs būtu izrunājuši un vienojušies, cik līmeņu pašvaldības, pareizāk sakot, cik līmeņu administratīvais iedalījums ir un kuras no tām ir pašvaldības.

Es vēlreiz aicinu pa brīvdienām padomāt, kā mēs šajās debatēs varam nokļūt šajā...

Sēdes vadītāja. Šmita kungs, mēs runājam par 20 tūkstošiem iedzīvotāju. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu.

D. Šmits. Mēs runājam patiesībā par 1,9 miljoniem, nevis par 20 tūkstošiem, un konkrētais priekšlikums nav skatāms atrauti no šī jautājuma, tāpēc es runāju par šo priekšlikumu. Lai šo priekšlikumu varētu sakarīgi izspriest, vispirms būtu jānolemj pamatlietas: vai nu mēs redzam Latviju plakanu, sadalītu 40 gabalos, vai mēs redzam to vertikāli organizētu. Un tikai tad būs laiks šo priekšlikumu debatēt.

Aicinu vēlreiz un vēlreiz atgriezties pie šī fundamentālā jautājuma, bez kura mēs netiksim uz priekšu. (Dep. A. Muižniece: “Mēs netiekam uz priekšu, tāpēc ka tu visu laiku muldi!”) Mūsu debates ir garas, un dienas būs garas nevis tāpēc, ka ir laiks mazāks vai garāks, bet tāpēc, ka mēs par lietām runājam absolūti ačgārnā secībā. (Starpsaucieni: “Tieši tā!”; “Precīzi!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es vēlētos sakarā ar priekšlikumu norādīt uz vienu būtisku niansi. Un šī pati nianse mums būs svarīga tad, kad skatīsim 55. priekšlikumu, kur arī būs noteikti konkrēti cipari - kritēriji pilsētas noteikšanai. Jautājums - kas noteiks, cik pastāvīgo iedzīvotāju dzīvo konkrētajā apdzīvotajā teritorijā noteiktajā laika periodā? Gribētu vērst jūsu uzmanību, ka tas būs ļoti aktuāli tieši pēc 2021. gada, jo 2021. gadā Latvijā pirmo reizi tautas un mājokļu skaitīšana tiks veikta, izmantojot tikai administratīvos datus. Tātad vairs nebūs aptauju klātienē, un, ņemot vērā pēdējā laika izmaiņas likumdošanā, kad dzīvesvietas deklarēšanai katrs cilvēks varēs noteikt gan pamatadresi, gan papildadresi, un to, ka tiešām tā mobilitāte un ļoti dažāds, daudzveidīgs pakalpojumu, nodokļu atvieglojumu spektrs ir piesaistīts konkrētai deklarētai dzīvesvietai (Starpsauciens: “Laiks!”), ir ļoti svarīgi saprast, kāds būs tas kritērijs, kurš noteiks pastāvīgo iedzīvotāju skaitu konkrētajai teritorijai konkrētajā laika periodā. Tas ir jāņem vērā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es jau runāju par 20 tūkstošiem, par 10 tūkstošiem, par kritērijiem. Es tikai gribētu, kolēģi, izstāstīt anekdoti.

Sēdes vadītāja. Nu nevar anekdotes! Nē, paldies.

Debates slēdzu. Debates slēdzu!

Bez anekdotēm!

S. Dolgopolovs. Likumdošanai ir piecas stadijas. Pirmā stadija - ir liels...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Nekādas anekdotes! (Starpsauciens: “Kāpēc nē?”)

Godātie deputāti, pirms jūs aizejat, pirms jūs aizejat. Lūdzu, debates ir slēgtas.

Priekšlikums nav balsojams.

Bet, godātie deputāti, ir jānoklausās deputātu iesniegtie jautājumi. Tā ir ļoti svarīga sēdes nobeiguma daļa.

Saeimas Prezidijs informē, ka deputāti Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Vladimirs Nikonovs, Jānis Krišāns un Edgars Kucins ir iesnieguši jautājumu zemkopības ministram Kasparam Gerhardam “Par Rāznas ezera zivju resursu saglabāšanu”. Jautājums ir saņemts, un mēs to nodosim ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Vladimirs Nikonovs, Jānis Krišāns un Edgars Kucins ir iesnieguši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par Rāznas ezera zivju resursu saglabāšanu”. Mēs nododam jautājumu ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Ivars Zariņš, Regīna Ločmele-Luņova, Jānis Krišāns, Edgars Kucins un Vitālijs Orlovs ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par ierobežotas pieejamības noteikšanu informācijai saistībā ar elektroenerģijas publiskā tirgotāja veikto pārbaužu rezultātiem un Ekonomikas ministrijas veiktajām darbībām”. Jautājums ir atzīmēts kā steidzams, un to nododam ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Ivars Zariņš, Ivans Klementjevs, Jānis Krišāns, Vladimirs Nikonovs un Vitālijs Orlovs ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm saistībā ar elektroenerģijas publiskā tirgotāja veikto pārbaužu rezultātiem”. Jautājums arī ir steidzams, un nododam to ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu deputātu klātbūtnes pārbaudes režīmu! (Starpsaucieni: “Pārbaudes!” Smiekli.) Tieši tā! (Zālē troksnis.)

Vārds pārbaudes rezultātiem deputātei Marijai

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Jānis Dūklavs, Inese Ikstena, Andrejs Judins, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Janīna Kursīte, Inese Lībiņa-Egnere, Ināra Mūrniece, Linda Ozola, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Jānis Urbanovičs un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sēde turpinās 10. martā pulksten 10.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 9. sēdes
(2020. gada 5. martā)
turpinājums 2020. gada 6. martā

Likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr. 462/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2174)
- Ziņo	- dep. A. T. Plešs
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. M. Bondars
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Goldberga
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Adamovičs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. D. Šmits
	- dep. I. Zariņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. D. Šmits
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. D. Šmits
	- dep. M. Golubeva
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. M. Šteins
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Geidāns
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Kols
	- dep. V. Valainis
	- dep. U. Augulis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Dombrava
	- dep. M. Bondars
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Gobzems
Par procedūru	- dep. A. Gobzems (par)
	- dep. R. Kols (pret)
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Butāns
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
Par procedūru	- dep. R. Kols (pret)
	- dep. D. Šmits (par)
	- dep. I. Zariņš
	- dep. V. Valainis (par)
	- dep. A. Gobzems (pret)
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. T. Plešs
Par procedūru	- dep. M. Kučinskis (par)
	- dep. M. Bondars (pret)
Debašu turpinājums	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. S. Dolgopolovs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
Par procedūru	- dep. A. Gobzems (par)
	- dep. J. Strīķe (pret)
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Krauze
	- dep. J. Cielēns
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
Par procedūru	- dep. V. Valainis (par)
	- dep. K. Feldmans (pret)
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. D. Šmits
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Šmits
Par procedūru	- dep. D. Šmits (par)
	- dep. J. Strīķe (pret)
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Krauze
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. I. Indriksone
	- dep. V. Valainis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Indriksone
	- dep. V. Valainis
	- dep. U. Augulis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. D. Šmits
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Goldberga
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. U. Augulis
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. D. Šmits
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Krišāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Adamovičs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. I. Zariņš
	- dep. D. Šmits
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. S. Dolgopolovs
Informācija par deputātu I. Ribakova, J. Tutina, V. Nikonova, J. Krišāna un E. Kucina jautājumu zemkopības ministram Kasparam Gerhardam “Par Rāznas ezera zivju resursu saglabāšanu” (Nr.121/J13)
Informācija par deputātu I. Ribakova, J. Tutina, V. Nikonova, J. Krišāna, E. Kucina jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par Rāznas ezera zivju resursu saglabāšanu” (Nr.122/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, R. Ločmeles-Luņovas, J. Krišāna, E. Kucina un V. Orlova jautājumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par ierobežotas pieejamības noteikšanu informācijai saistībā ar elektroenerģijas publiskā tirgotāja veikto pārbaužu rezultātiem un Ekonomikas ministrijas veiktajām darbībām” (Nr.123/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, I. Klementjeva, J. Krišāna, V. Nikonova un V. Orlova jautājumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par Ekonomikas ministrijas sniegtajām atbildēm saistībā ar elektroenerģijas publiskā tirgotāja veikto pārbaužu rezultātiem” (Nr.124/J13)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 06.03.2020 10:05:33 bal001
(atkartots balsojums).
Par - 38, pret - 11, atturas - 0. (Reģistr. - 65)
Balsošanas motīvs: Par runas laika apvienošanu. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 10:06:02 bal002
(atkartots balsojums).
Par - 40, pret - 5, atturas - 0. (Reģistr. - 68)
Balsošanas motīvs: Par runas laika apvienošanu. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 10:51:33 bal003
Par - 10, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 11:07:39 bal004
Par - 6, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 11:29:45 bal005
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 06.03.2020 12:31:54 bal006
Par - 24, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 12:39:45 bal007
Par - 53, pret - 26, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par debašu laika saīsināšanu

Datums: 06.03.2020 12:45:45 bal008
Par - 22, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 06.03.2020 12:58:09 bal009
Par - 23, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 13:05:09 bal010
Par - 23, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu 5.marta Saeimas sēdē līdz 10.marta pulksten 10.00

Datums: 06.03.2020 13:06:35 bal011
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 06.03.2020 13:16:21 bal012
Par - 24, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu 5.marta Saeimas sēdē pulksten 13.15 līdz 10.marta pulksten 10.00

Datums: 06.03.2020 13:27:26 bal013
Par - 25, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu 5.marta Saeimas sēdē pulksten 13.25 līdz 12.marta pulksten 9.00

Datums: 06.03.2020 13:30:15 bal014
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 06.03.2020 14:33:51 bal015
Par - 18, pret - 45, atturas - 1. (Reģistr. - 69)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 14:36:47 bal016
Par - 5, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 14:41:59 bal017
Par - 24, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu 5.marta Saeimas sēdē pulksten 14.40 līdz 10.marta pulksten 10.00

Datums: 06.03.2020 14:45:07 bal018
Par - 8, pret - 52, atturas - 15. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 14:49:05 bal019
Par - 8, pret - 51, atturas - 16. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 14:51:07 bal020
Par - 3, pret - 72, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 15:07:01 bal021
Par - 27, pret - 46, atturas - 6. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par debašu laika pagarināšanu

Datums: 06.03.2020 15:24:08 bal022
Par - 8, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 15:28:56 bal023
Par - 26, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu 5.marta Saeimas sēdē pulksten 15.20 līdz 10.marta pulksten 10.00

Datums: 06.03.2020 15:44:18 bal024
Par - 13, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 15:47:18 bal025
Par - 24, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu 5.marta Saeimas sēdē pulksten 15.48 līdz 10.marta pulksten 10.00

Datums: 06.03.2020 16:00:05 bal026
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 06.03.2020 16:32:17 bal027
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 06.03.2020 16:33:45 bal028
Par - 8, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 16:40:52 bal029
Par - 22, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.37. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 16:42:13 bal030
Par - 52, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par debašu laika maiņu likumprojektam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (2. lasījums), nosakot 3 min. runājot pirmo reizi, un 1 min., runājot otro reizi

Datums: 06.03.2020 16:56:28 bal031
Par - 56, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 17:13:38 bal032
Par - 55, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.41. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.03.2020 18:03:49 bal033
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija