Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas devītās sēdes
(2020. gada 5. martā) turpinājums
2020. gada 12. martā

Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam turpināt darbu pie likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”. Tātad darba kārtībā 112. priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Viktors Valainis. Par to debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Turpināsim izskatīt šo jautājumu par Jelgavu. Ministrs vakardien... šodien jau vairs nav. Ministrs vakardien minēja to, ka valdībā viņi ir izskatījuši un apkārtējo novadu... apkārtējo novadu specifika liecināja par to, ka... valdībā ir izvērtēts un sniegts vērtējums, ka tomēr Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas novadiem... tomēr palikt atsevišķi. Ja mēs paskatāmies uz skaitļiem, tad šajā gadījumā, ja Jelgavu atstātu atsevišķi, Jelgavas novads arī skaitliskā ziņā un ekonomiskā ziņā jau ir daudz spēcīgāks - daudz spēcīgāks! - un spēj patstāvīgi īstenot visas tam uzticētās funkcijas. Neviena tādu funkciju analīze, ko Jelgavas novads vai Jelgavas pilsēta nespētu izdarīt, netika sniegta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Es mēģināšu pateikt to, ko, es domāju, daudzi šai zālē ir domājuši jau vairākas dienas. Es patiešām saprotu VARAM ministra vēlmi īstenot reformu, es saprotu opozīcijas vēlmi maksimāli vilkt garumā debates, pārvēršot tās par farsu, pašmērķīgi izrādoties no tribīnes dienu no dienas (Dep. V. Valainis: “Oi, oi, oi! Ko tu pats dari?”) un panākot, ka šī kļūst par garāko Saeimas sēdi Latvijas vēsturē, kad piecās dienās ir izskatīta trešdaļa no priekšlikumiem. (Dep. U. Augulis: “Par priekšlikumu!”) Citos apstākļos Saeima varētu turpināt gari dienu no dienas pļāpāt, bet, manuprāt, Latvija to nevar atļauties, ka vēl divas nedēļas Saeimas darbs ir paralizēts, Saeimas komisiju sēdes notiek tikai (Dep. U. Augulis: “Par priekšlikumu runājiet!”)...

Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, lūdzu, runājiet par priekšlikumu. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu! Par Jelgavu mēs runājam!”)

J. Dombrava. Šobrīd, manuprāt, Saeimai ir pietiekami izlēmīgi jārīkojas.. attiecīgi... mēs varam turpināt diskusijas par to, kas ir liels un mazs. Bet nu šobrīd ir tomēr izsludināta pasaulē pandēmija. (Dep. R. Bergmaņa un dep. U. Auguļa starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, lūdzu, runājiet par 112. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu!

J. Dombrava. Šajos apstākļos, manuprāt, Saeimai būtu jālemj vai nu... vai nu par to, ka šodienas laikā visus priekšlikumus izskatām, lai atgrieztos pie normālā Saeimas darba un varētu pieņemt steidzami nepieciešamos lēmumus, vai arī... otrs variants ir...

Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, lūdzu, runājiet par 112. priekšlikumu! (Starpsauciens: “Vajag slēgt ārā mikrofonu!”)

J. Dombrava. Vai arī otrs variants, ka mēs atgriežam (Starpsauciens: “Kāpēc Nacionālās apvienības pārstāvis var runāt par to, ko viņš grib?”)... ka mēs atgriežam šo likumprojektu atpakaļ komisijai. (Starpsauciens: “Tad visi varēs turpmāk runāt...”)

Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, lūdzu, runājiet par 112. priekšlikumu, es jūs ļoti aicinu runāt par konkrēto priekšlikumu!

J. Dombrava. Es atvainojos, bet man tiešām šķiet, ka tas ir saistīts, jo mēs esam debatējuši...

Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, par procedūras jautājumiem var runāt no vietas, ieslēdzot mikrofonu. Tie ir procedūras jautājumi, par kuriem jūs šobrīd runājat.

J. Dombrava. Mēs esam pieļāvuši, ka Saeimas sēdē runājam par komisijā neatbalstītiem priekšlikumiem, par ko jau mēs esam nobalsojuši.

Sēdes vadītāja. Par to ir iespējams runāt Kārtības ruļļa...

Paldies, Dombravas kungs, paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Līdzīgos apstākļos man jau sen būtu izslēgts mikrofons. Jūs jau to saprotat, ja. Bet, noklausoties Dombravas kunga uzstāšanos, ir pilnīgi skaidrs, ka Jelgava nav lielā pilsēta tāpēc, ka pasaulē ir pandēmija. Tas arī ir tagad pilnīgi skaidrs. Un, tā kā mēs visi mirsim... tā kā mēs tagad visi mirsim, man ir aicinājums šim parlamentam - varbūt pirms šī mūsu dzīves lielā notikuma vismaz vienu darbu tautas labā izdarām. Vismaz vienreiz pieņemam kādu likumu, kādu lēmumu, kas ir tautas interesēs, kas ir loģisks. (Dep. E. Zālīte‑Grosa: “Par priekšlikumu!”)

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu, runājiet!

A. Gobzems. Un loģiski ir pieņemt (Starpsauciens.)... Un loģiski ir pieņemt likumu, pasakot, ka Jelgava ir lielā pilsēta. Tas ir loģiski, tas ir loģiskāk nekā pateikt, ka...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu laiks beidzies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem. (Dep. V. Valainis: “Būs vēl iespēja, Aldi!”)

A. Krauze (ZZS).

Jā. Labrīt, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Priekšlikums tātad ir par to, vai Jelgava ir republikas nozīmes (Dep. J. Iesalnieks: “Priekšlikums nav balsojams!”)... tātad lielā pilsēta, kā mēs esam nolēmuši. Bet es gribētu tomēr norādīt, ka, diskutējot par Jelgavu un, visticamāk, arī turpmāk par citām pilsētām, mēs nonāksim pie kritērijiem, bet šinī gadījumā, nu, Jelgavai, nav ņemti vērā nekādi kritēriji. Tikko uzstājās Dombravas kungs, kurš ļoti lobēja Saulkrastu novada izveidi. (Aplausi.) Cik Saulkrastu novadā būs iedzīvotāju - zināt? (Dep. D. Reiznieces‑Ozolas starpsauciens.) Apmēram 10 tūkstoši. Jelgavā... cik jaunajā novadā, kas plānots kopā ar pilsētu? Būs tuvu pie 100 tūkstošiem. (Dep. J. Iesalnieks: “88!”) Tas ir tuvu pie 100, kopā ar abiem novadiem. Un tātad (Dep. S. Riekstiņš: “ZZS visu uz augšu apaļo!”)... ko tas nozīmē? Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka kritēriji attiecībā uz Jelgavu nav jāņem vērā pilnīgi nekādi. Tie tad ir pilnīgi, absolūti politiski lēmumi. Tāpēc es, kaut arī šis priekšlikums nav balsojams, tomēr vēršu uzmanību uz to, ka mums ir ļoti būtiski saņemt no koalīcijas... ministra nav, bet, nu, tātad no tiem, kas reformu virza, skaidrojumu - kā tas var būt, ka ir novads, kur ir 10 tūkstoši, un viens, kur ir tuvu 100 tūkstošiem, bez kādiem kritērijiem? Un kāpēc tas ir svarīgi, kāpēc ir svarīgi arī šeit pie katra runāt? Tāpēc, ka ir ļoti liela varbūtība, ka novadi, iedzīvotāji vērsīsies Satversmes tiesā, un jums pašiem, koalīcijai, ir labāk, ka jūs šeit izskaidrojat, jo tad jums būs vieglāk Satversmes tiesā aizstāvēt savu pilnīgi neloģisko reformu.

Tāpēc es aicinu tomēr koalīciju nākt un argumentēti pamatot, jo tas, ko es esmu dzirdējis līdz šim, arī par Jelgavu... es nevienu loģisku pamatojumu, tai skaitā arī no Pleša kunga, neesmu dzirdējis. Neesmu dzirdējis, pilnīgi neesmu dzirdējis! (Starpsauciens.)

Tāpēc es uzskatu, ka tā ir politiska reforma. Šis ir politisks lēmums, un mums ir vajadzīgas debates, mums arī vajag šeit pateikt to, ko mēs domājam, ko domā iedzīvotāji, lai vēlāk, tad, kad iedzīvotāji vērsīsies Satversmes tiesā, viņiem būtu iespēja pārsūdzēt šo muļķīgo koalīcijas virzīto reformu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt, kolēģi! Es domāju, mums visiem svaigā atmiņā ir Saeimas vēlēšanu kampaņa, kad mēs runājām par to, kas nu kurš ir, un ZZS nosauca sevi... paši atceraties, par ko. (Dep. A. Gobzems: “Jūs solījāt, ka visiem angļu valodu iemācīsiet!”) Labo darbu čempioni! Nu, es domāju, kolēģi, mēs vakar izlēmām iepriekšējā priekšlikumā Nr. 111, kā tad šobrīd būs ar Jelgavas pilsētu un novadu kopā. Šis ir identisks priekšlikums.

Kolēģi, beigsim, lūdzu, veidot savu reputāciju... ZZS - garumā vilkšanas čempioni un reformu bremzēšanas čempioni! Jūs jau sen to esat pierādījuši. (Starpsauciens.) Nav ko runāt par priekšlikumiem, kas ir jau izlemti! (Starpsaucieni.) Nerunājiet par izlemtiem priekšlikumiem! Nerunājiet par nebalsojamiem priekšlikumiem, neatkārtojieties! Nevelciet garumā! (Dep. U. Augulis: “Runā par priekšlikumu!”)

Es nevaru piekrist Dombravas kungam, ka (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Saeimas darbs būtu paralizēts. Saeimas darbs nav paralizēts, mēs darām to, kas mums ir jādara, bet tad arī darām to, kas mums ir jādara, nevis velkam garumā! (Starpsaucieni. Koalīcijas aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kolēģis Pavļuts... man šķiet, ka Saeimas kārtības rullis atļauj mums turpināt debates arī par tiem priekšlikumiem, kuri komisijā... nesaņēma (Dep. D. Pavļuta starpsauciens.)... Paldies.

Es vēlētos atgādināt, ka vairāk nekā divu gadsimtu garumā Jelgava bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta. Tā bija pilnvērtīgs valsts veidojums, kurš atrodas tagadējās Latvijas teritorijā, kura heraldiskos elementus mēs tagad redzam valsts ģerbonī. Turpmāko 120 gadu laikā Jelgava līdzvērtīgi ar Rīgu bija viena no Baltijas guberņas centriem. Otrā pasaules kara laikā nevienā Latvijas pilsētā nebija tik ilgas un sarūgtinātas cīņas kā Jelgavā. Pastāv vēsturnieku uzskats, ka tieši pretinieku armiju savstarpējā asiņošana cīņās par Jelgavu 1944. gada vasarā un rudenī noveda pie tā, ka Rīga tika atstāta un Vācijas karaspēka atkāpšanās rezultātā mūsu galvaspilsēta netika sagrauta. Zināmā mērā var teikt, ka Jelgava ir upurējusi sevi Rīgai. Turpmākajās desmitgadēs Jelgava kļuva par nozīmīgu Latvijas rūpniecības centru. Šeit tika ražoti visi pasaulslavenie RAF mikroautobusi. (Dep. J. Butāns: “Kāds tam sakars ar priekšlikumu?”) Daudzi no klātesošajiem atceras šos automobiļu industrijas izstrādājumus.

Šobrīd Jelgava ir vienīgā Zemgales pilsēta, kas pēc fakta ir plānošanas reģiona centrs, vēlēšanu apgabala centrs, un tieši Jelgavai ir jābūt lielpilsētai. Draudzīgai konkurencei ar Lietuvu mūsu republikai ir nepieciešams tāds centrs pie valsts dienvidu robežas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Eiropas Padome saka, ka pašvaldības nav tikai valsts teritorijas ģeogrāfiskas vienības, kuras valdība var koriģēt, palielināt vai samazināt tā, it kā tie būtu LEGO bloki. Tieši tas ir tas, ko jūs šobrīd darāt, - bez kritērijiem padarāt vienu vai otru pilsētu lielu vai mazu un pat nekautrējaties, ka nav kritēriju un loģisku apsvērumu, vien politiska dziņa. Vienam spēkam ģeopolitisks arguments, vēl kādam atsevišķam deputātam - nu, es jau no turienes nāku, man vajadzēja sakārtot. Tas nav veids, kā īstenot reformu! Ir jābūt vieniem spēles noteikumiem, un tiem jābūt godīgiem.

Un, Pavļuta kungs! Jūs neesat Saeimas kārtības rullis!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Negribētu sākt strīdēties ar Pavļuta kungu par to, ko drīkst, ko nedrīkst darīt, tā būtu vēl muļķīgāka saruna nekā tā, ko viņš ir uzsācis. (Dep. D. Pavļuta starpsauciens.)

Bet runājot par priekšlikumu kā tādu. Šeit varbūt nav runas tik daudz par Jelgavu - tā ir lielā pilsēta vai mazā pilsēta. Te ir runa par kritērijiem, kāpēc tā tas ir noticis. Un, godīgi sakot, tās debates ir ļoti vērtīgas viena apsvēruma dēļ. Ļoti lēni, bet sāk uzpeldēt arī taisnība, kāpēc un kā tas tiek risināts.

Vakardien raidījumā “Tieša runa” Pucena kungs beidzot izteica KPV LV frakcijas nostādni, pasakot, kā tika Liepājai saglabāts lielās pilsētas vai republikas nozīmes pilsētas statuss. Ļoti elementāri - viens Liepājas iedzīvotājs, vārdā Vilnītis, bija griezies frakcijā, sakot, ka viņam nepatīk, ka Liepāja kļūst par novada centru. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Jā!”) Tā tas bija vakar. Un līdz ar to viņš novadīja šo te rūpi līdz likuma izstrādātājiem. Un tie bija ņēmuši vērā, jo, lai nodrošinātu 50+, vajag apmierināt arī iedzīvotāju vēlmi. Varbūt šinī gadījumā Jelgavas iedzīvotāji nebija griezušies pēc pareizās adreses, varbūt viņi kaut kā nepareizi rīkojās. Par to vajag pateikt, neslēpjot šo te lietu un nemēģinot to maskēt ar kaut kādām utopiskām attīstībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Vēl joprojām... Es vakar no šīs tribīnes uzdevu jautājumus, uz kuriem vēl līdz šim brīdim neviens no pozīcijas nav devis atbildes. Ir spējīgi tikai uzkāpt tribīnē, neizlasot Kārtības rulli, mācīt, kā tad nu ir citiem jādzīvo, kā ir jārunā vai nav jārunā, vai ir jēga, vai nav jēgas. Jēga runāt ir. Un tāpēc jau ir šīs Saeimas debates, lai mēģinātu to brāķi, kas šobrīd ir iesniegts Saeimā, kaut kādā veidā padarīt labāku un cerēt, ka tie, kas varbūt uzskata sevi par lieliem profesionāļiem attiecībā uz pašvaldībām, beidzot arī sapratīs, ko dara, kāpēc dara, ko dos... Jo neviena izmērāma skaitļa attiecībā uz Jelgavu vai Jelgavas novadu gan izvērtējumā uz šodienu, gan nākotnes redzējumā nav.

Tāpēc, kolēģi, nevajag mācīt vienam otru! Mācieties paši... es nezinu, no savām kļūdām... vai māciet sev tuvākos, bet nemāciet savus kolēģus!

Aicinu (Starpsauciens.)... Aicinu tomēr pārskatīt lēmumus par to, kas ir lielās pilsētas, kas nav lielās pilsētas. Nu nekādi nevar iestāstīt sabiedrībai, ka seši ir mazāks par trīs. Nu, esiet mazliet loģiski un domājiet ar galvu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, kolēģi! Es noteikti piekrītu vienai lietai no tā, ko teica Dombravas kungs. Es tiešām uzskatu, ka šis likumprojekts... būtu prātīgi viņu atdot atpakaļ komisijai. Bet nevis tāpēc, ka ir pandēmija primāri, bet tāpēc, ka ir skaidrs, ka ir kaut kāda cita sērga, kas mums liek šādu reformu, šādu brāķi stumt cauri. Un Jelgavas jautājums iepriekšējos un šajā priekšlikumā vienkārši skaidri apliecina, ka viņš simbolizē šo brāķi.

Un vēl viena lieta. Jā, drusku saistībā ar pandēmiju. Skaidrs, ka mēs redzam - ekonomika, viegli izsakoties, tūlīt sabremzēsies pasaulē un pie mums. Un nebūs ne tās... kuras jau tā nebija... 300 miljoni ceļiem, nebūs... nemaz nebūs vairs 300 miljonu ceļiem. Es domāju, ka būs arī sarežģīti pat līdzfinansējumu administratīvi teritoriālās reformas nodrošināšanai nodrošināt. Teiksim tā - ar šādu brāķi radīt vēl lielāku haosu ekonomiski sarežģītā situācijā valstī gan pirms vēlēšanām, gan pēc vēlēšanām, manuprāt, ir vienkārši neprātīgi. Tā kā tas ir kontekstā ar šo priekšlikumu, vēlreiz saku - Jelgava apstiprina to, cik mēs dziļi spējam šo reformu veikt, un es piekrītu - būtu jānodod komisijām, jo tiešām tūlīt mums būs ļoti daudz jautājumu, kas lemjami saistībā ar pandēmiju. Protams, Saeimas namā tas būs jādara.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Latvija ir parlamentāra republika, un parlamenta debašu starp pozīciju un opozīciju uzdevums ir informēt sabiedrību, veidot sabiedrisko viedokli un arī ietekmēt iedzīvotāju uzvedību. Tāpēc jebkura uzstāšanās no šīs tribīnes pilda tieši šīs trīs funkcijas. Kādas funkcijas un kādi uzdevumi... kādus uzdevumus pildīs šī reforma? Vakardien Dombravas kungs raidījuma “Tieša runa” laikā pirmo reizi, un paldies par atklātību, atklāja, ka šai reformai, izrādās, ir ne tikai politiska, bet pat ģeopolitiska nozīme. Tātad ir kaut kādi elementi, ietekmes elementi, par kuriem mēs līdz šim vēl nezinājām. Vakardien to atklāja. (Dep.  K. Feldmana un dep. E. Zālītes‑Grosas starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Luņovas kundze, lūdzu, par priekšlikumu!

R. Ločmele-Luņova. Jelgava...

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu!

R. Ločmele-Luņova. Par priekšlikumu. Tātad, ja reformai kopumā ir arī ģeopolitiska nozīme, tad attiecībā uz Jelgavas statusa... republikas pilsētas statusa noņemšanu Jelgavai vārdu “ģeo” varētu noņemt nost, jo tā neatrodas Krievijas robežas tuvumā. Savukārt es jūs aicināšu padomāt par to, ka parlamentam ir īstais laiks nodarboties ar tādu politiku, kura tiešām uzlabos cilvēku dzīvi, un, pirms valdība kaut ko lems, pašiem padomāt, ko mēs varētu darīt pasaules pandēmijas laikā.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu!

Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Labrīt, kolēģi! Klausoties debates attiecībā uz Jelgavas pilsētu gan vakar, gan arī šodien, rodas tāda sajūta, ka līdz ar republikas pilsētas atņemšanas šo te virzienu būs Jelgavas pilsēta noslaucīta no zemes virsas, tiks iznīcinātas izglītības tradīcijas, kādas ir bijušas ilgu laiku, tiks iznīcināta ekonomika (Dep. R. Bergmanis: “Kritērijus! Tev uzdeva jautājumu!”), kas Jelgavā ir plaukusi ļoti ilgu laiku. Bet, kolēģi, tā nebūs! Jelgava saglabās pilsētas statusu. Un tas, ko mēs esam redzējuši, un tas, ko mēs zinām... ka jau sen šāds solis pilsētas un apkārtējā novada apvienošanai būtu bijis jāveic. Republikas pilsēta, kā mēs zinām, nozīmē to, ka šī ir pilsēta bez lauku teritorijas. Bet, lai nodrošinātu ciešāku attīstību līdz ar apkārtējiem novadiem, kuru iedzīvotāji saņem šos te pakalpojumus pilsētā, ir jāsper šis solis, ko jau mēs esam izdarījuši, un jāapvieno šīs teritorijas kopējā integrētā veselumā, lai mēs varētu efektīvi attīstīt pilsētvidi un iedzīvotāji beidzot varētu saņemt daudz kvalitatīvākus pakalpojumus.

Tā ka, kolēģi, varu jūs nomierināt, Jelgavas pilsēta netiks noslaucīta no zemes virsas, bet tai tiks dotas daudz lielākas iespējas attīstīties nākotnē. (Dep. U. Augulis: “Kurus kvalitatīvos pakalpojumus - nosauc! Nevis tikai muldi!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Pleša kungs, es domāju, ka jums nav ne mazākā priekšstata par pakalpojumu kvalitāti Jelgavas pilsētā un Jelgavas novadā un jūs pat nevarat iedomāties, kā tie mainīsies un kā atšķiras, piemēram, sociālo pakalpojumu kvalitāte Jelgavas novadā un Jelgavā. (Dep. K. Feldmana starpsaucieni.) Tas ir pirmais.

Otrais. Ja tiešām nekā slikta nav tajā, ka Jelgavai vairs nav... nebūs republikas pilsētas statusa, nu, izdarīsim to pašu ar Liepāju, nekas jau nenotiks, vai ne, KPV LV?! Liepāja paliks savā vietā, un būs miers mūsu valstī. Noņemam Liepājai to pašu statusu un tad paskatīsimies, kas notiks jūsu stabilajā valdībā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim otro reizi.

U. Augulis (ZZS).

Pirms kāda laika Pavļuta kungs teica, ka kāpt tribīnē par priekšlikumu, kas nav balsojams, nav pareizi. Pleša kungs nupat uzkāpa un stāstīja, cik nu viss būs labi.

Pleša kungs, uzkāpiet, nosauciet vienu pakalpojumu, kas būs kvalitatīvāks nekā šobrīd, un pasakiet, cik daudz kvalitatīvāks!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Vakardien ministra kungs sāka... nedaudz ieskicēja vēsturi šīs reformas un Jelgavas kontekstā, proti, ka oriģinālajā piedāvājumā bija tikai divas republikas pilsētas - Rīga un Jūrmala. Pārējās visas, Rēzekni ieskaitot, Daugavpili... tika apvienotas ar apkārt esošo novadu - vai nu pievienoja pilsētai, vai otrādi.

Un tas ir tiesa, par to mēs visi varam pārliecināties oriģinālajos dokumentos. Tikai tur, kur apstājās ministrs, bija... skaidrot, kā tad parādījās pārējās pilsētas. To viņš, protams, noklusē, jo pārējās pilsētas parādījās tāpēc, ka bija jāsakasa balsis, ja... jāsakasa balsis, lai vispār kaut kāda reforma, Pūcesprāt, tiktu realizēta. Tas pats attiecas uz Saulkrastiem. Tas pats attiecas uz nulles līmeni, tas pats attiecas uz otro līmeni. Tas viss ir balsu kasīšana, un nav ko stāstīt, ka tas ir pārdomāts, izanalizēts un tamlīdzīgi, ja. Nododam atpakaļ komisijai! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Geidānam. (Starpsauciens: “Geidāns atteicās!”)

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Labrīt, priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Tas, kas ir jāpasaka... jo, visticamāk, jau, protams, šis jautājums nenonāks... nenoņemsies no dienas kārtības pēc tā, ka tas tika nobalsots iepriekšējā reizē, bet mēs vēl daudz par to runāsim, visticamāk, arī eksperti Satversmes tiesā. Ņemot vērā to, ka izskanēja nepatiess apgalvojums, ka ir vērtēti pakalpojumi, ar pilnu atbildību mēs varam teikt, aptaujājot gan Jelgavas pilsētu, gan arī novadus, - nekādi pakalpojumu kvalitātes vērtējumi nav notikuši. Un tāpēc visi panākumi, kas ir bijuši gan Jelgavā, gan arī, var teikt, novados, - jāvērtē kā viņu, pašvaldību vadītāju, kopējie centieni. Jelgava pie tam ir pozitīvais piemērs šai sadarbībai, īpaši izglītības jomā, kur Jelgava ir viens no labākajiem paraugiem, kā sadarboties pilsētai ar novadu... tie ir bijuši un veikti neatkarīgi no tā, ka teritorija ir bijusi dažādās pašvaldībās.

Vēlreiz. Šis ir liels eksperiments, nevajadzīgs eksperiments.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Nav balsojams, varam iet tālāk. Šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams.

A. T. Plešs. Tātad 113. priekšlikums, ko iesniedzis Valaiņa kungs, paredz republikas pilsētas statusu Jēkabpilij. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Šis priekšlikums skar manu dzimto pilsētu, tāpēc es nevarēju nepiedalīties debatēs. Es, cik zinu, neesmu vienīgais cilvēks, kurš dzimis Jēkabpilī un strādā šajā sasaukumā. Es domāju, tas ir normāli, ka Saeimas deputāts, tiekoties ar... kurš ievēlēts no Zemgales, tiekas ar pārstāvjiem no sava vēlēšanu apgabala. Un gribu teikt, ka ne Jēkabpils mērs, ne domnieki nelūdza saglabāt pilsētai republikas pilsētas statusu. Viņi piekrīt VARAM piedāvātajam variantam, un viņi būs atbildīgi nākotnē par pieņemto lēmumu.

Frakcija SASKAŅA neatbalstīs deputāta Valaiņa priekšlikumu un nebalsos vispār par šo priekšlikumu, tāpēc ka mēs uzskatām, ka Zemgalē jābūt vienai republikas nozīmes pilsētai un tai jābūt Jelgavai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Šeit arī es gribētu runāt par valsts pārvaldi kopumā un to, cik ļoti šis priekšlikums ir izvērtēts. Attiecībā uz Jelgavu ir pilnīgi skaidrs, ka nav izvērtēts, un jūs pat palaidāt garām tādu faktu, ka Jelgavas novadā ir daudz augstāki pakalpojumi nekā Jelgavas pilsētā. Izglītības jomā Ozolniekos ir augstāki pakalpojumi nekā Jelgavas pilsētā.

Arī par Jēkabpili varam teikt to pašu. Jēkabpilī pakalpojumi kā tādi vispār nav reformas kontekstā vērtēti. Attīstībai/Par! un attiecīgā ministra izpratne par reformu ir gluži vienkārši prezentācija par... prezentācija par republikas pilsētu un novadu apvienošanu. Pieņēmums ir tikai viens, ka viens plus viens ir trīs. Visas reformas kontekstā viens plus viens ir trīs.

Tātad saliksim kopā (Starpsauciens.)... saliksim kopā Jēkabpils... Jēkabpils novadu, Krustpils novadu, un izveidosies ekonomiski spēcīgāka vienība.

Kolēģi, no tā, ka saliek kopā divas vienādas... divas vienādas vienības, nerodas... Kas tad... tās problēmas arī jūs kaut kā apvienojat uzreiz? Tas taču tā nenotiek, kolēģi! Tas jums jāsaprot.

Bet es gribētu pievērst īpašu uzmanību Jēkabpilij, Jēkabpils ekonomiskajiem rādītājiem. Jēkabpils ekonomiskie rādītāji nav tie spožākie šobrīd, bet Jēkabpils loma... un te īpaši Latgales pārstāvji it kā cīnās par republikas pilsētām - Daugavpili un Rēzekni - un par latviskajām pilsētām... atcerieties to, ka Jēkabpils nozīme ir vislielākā tieši pilsētu attīstībā. Ja Jēkabpils ekonomiskā situācija pasliktināsies, automātiski pasliktināsies arī to tālāko pilsētu ekonomiskā situācija. Kādā veidā tad jūs nodrošināsiet to, ka tādā vidienē, kas... tādā krustpunktā, kas ir Jēkabpils, notiktu ekonomiskā attīstība koncentrētā veidā, lai tur būtu kaut kāds dzinējspēks?

Šobrīd ar šo piedāvājumu tas netiek piedāvāts. Tieši otrādi, tiek piedāvāts izkliedēt investīcijas. Izkliedētas investīcijas tiek piedāvātas.

Attiecībā uz to, ko ministrs vakardien teica, es vēl pieskaršos nākamajiem priekšlikumiem, bet ministrs savā ziņā arī maldināja Saeimu, sakot, ka republikas pilsēta - tas tikai tāds statuss vien ir.

Pašvaldību likuma izpratnē tas ir vienkārši statuss, bet ir citi, speciālie likumi, kas uzliek republikas pilsētām pilnīgi citus pienākumus. Pilnīgi cita attieksme ir pret šīm pilsētām. Valsts vienmēr kaut ko pilnīgi citu gaidījusi no šīm pilsētām izglītības jomā, veselības jomā, uzņēmējdarbības jomā, jebkurā no aspektiem. Jēkabpils nozīme ir daudz plašāka nekā tikai Jēkabpils pilsēta. Tās attīstība ietekmēs visas Latgales attīstību. Tāpēc, kolēģi, es aicinātu izvērtēt un ar prātu balsot par šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Jā, kolēģi, attiecībā uz Jēkabpili es arī vēlos vērst uzmanību uz to, ka šeit netiek ņemti vērā nekādi kritēriji, mainot šo statusu, tātad iedzīvotāju skaits netiek ņemts vērā, netiek ņemta vērā jau esošā sadarbība starp Jēkabpils pilsētu un piegulošajiem novadiem. Un vēl jo vairāk - tātad šis, tāpat kā visi pārējie, ir politisks lēmums, tāpēc ka kritēriju nav, argumentu, kāpēc būtu Jēkabpils jāapvieno novadā kopā ar piegulošajiem novadiem, nav. Vēl jo vairāk, man liekas, ka... man visu laiku likās, ka koalīcija varbūt dažreiz kaut ko cenšas likvidēt un noslaucīt no zemes virsas. Un es, runājot par Jēkabpili, sapratu, ka laikam jūs cīnāties ar kaut kādiem vācu baronu izveidotiem, tādiem, nu... kaut kādām paliekām, jo Jēkabpils faktiski ir Kurzemes hercoga izveidota pilsēta. Ja jūs tagad gribat nolikvidēt arī visu, kas vēsturē mums ir saglabājies (Dep. K. Ģirģena starpsauciens.), to, ko kādreiz vācu baroni izveidoja, dibināja pilsētas, tad es saprotu - jā, jūsu vēlme ir likvidēt visu, tai skaitā mūsu pašu vēsturi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kaut kādā laika posmā starp brīdi, kad valdība iesniedza likumprojektu Saeimai, un šodienu komisija ir nokļuvusi pie secinājuma, ka Jēkabpils noteikti attīstīsies labāk kopā ar apkārtējiem novadiem, bet Rēzekne - pretēji, ja. Rēzeknei jāpaliek atsevišķi un tamlīdzīgi.

Būtu tikai saprātīgi, ja tie, kas šo virzīja, un komisijas vadītājs nāktu un kaut vai attiecībā uz šo salīdzinājumu izstāstītu, kādā veidā viņi pie šādiem secinājumiem ir nokļuvuši, kāpēc vienā brīdī tas dod pozitīvu rezultātu, otrā - ne. Varbūt ir... nu, būtu jābūt kaut kādam loģiskam pamatojumam. Es, protams, saprotu, ko teica iepriekš, - tas ir politiski. Mēs visi lemjam politiski, tas ir normāli. Tikai politiski var lemt saprātīgi un politiski var lemt nesaprātīgi, ja. Bet nu tad jautājums - vai šim apakšā bāzējas kaut kāds saprāts?

Diemžēl atbilde netiks sniegta, jo patiesībā jau, kad reforma tika vēl virzīta valdībā, notika tikšanās arī dažādos forumos ar varam ierēdņiem, ekspertiem. Uz jautājumu... Ja mēs uzskatām tagad, ka, apvienojot ar pilsētām novadus, tā ir pareizā stratēģija izaugsmei, būtu tomēr jāizvērtē, kas ir darīts iepriekš un kādi ir sasniegtie rezultāti.

Gulbene. Piemēram, Gulbenes novads ir tāds jau 10 gadus. Nu, apvienojies ap... faktiski bijušās rajonu robežās. Nu tas it kā būtu tas paraugnovads, kuru mēs tagad gribam kopēt daudz kur, izņemot tās vietas, kur mēs politisku apsvērumu pēc izņemam ārā pilsētas, ja.

Būtu jāizdara kaut kādi secinājumi, kaut kāda analīze, 10 gadi ir pietiekami ilgs posms, lai mēs secinātu, vai Gulbenes piemērs, pēc kāda mēs taisāmies pārzīmēt visu Latviju, ir nesis šo vēlamo rezultātu. (Dep. L. Liepiņa: “Nav!”) Izpratnē, vai ir bijusi izaugsme, vai ir bijuši nodrošināti pakalpojumi - labāki, sliktāki, vai tie ir subjektīvi vai objektīvi apstākļi. Varbūt Gulbenē tiešām, nezinu, mērs ir labi strādājis vai slikti strādājis, bet tie nav apstākļi, kāpēc tā ir liela vai maza, tas arī var būt. Bet šādai analīzei bija neizbēgami jābūt, ja mēs šīs zāles piedāvājam visiem tālāk, ja tas ir tas veids, kā attīstīt.

Neviens no šiem ierēdņiem tādu analīzi iedot nevarēja un godīgi arī pateica - neviens to nekad nav tā analizējis, pētījis, ir tāds pieņēmums, ka varbūt nebūs sliktāk, varbūt pat būs labāk. Bet nu tā nevar... tā nevar valsti vadīt, ja, uz “varbūt”. It īpaši, ja mums ir 10 gadus gara pieredze šādā modelī ne tikai Gulbenē, bet Gulbene ir tāds visklasiskākais piemērs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Jēkabpils pilsētas pašvaldība ir lēmusi, ka tā atbalsta varam piedāvājumu apvienot to ar novadu. Novads iebilst. Un vēlāk arī parunāsim par apsvērumiem.

Bet mani satrauc viens būtisks rādītājs, ko pati ministrija prognozē. Ja līdz šim 10 gadu laikā apvienotais Jelgavas novads, gan pilsēta, gan novads, ir pazaudējis 15 procentu iedzīvotāju, tad šī tendence turpināsies vēl nākamos gadus. Ir plānots, ka līdz 2030. gadam iedzīvotāju skaits apvienotajā Jelgavas novadā samazināsies par 7,5 tūkstošiem iedzīvotāju - no 41 700, nedaudz vairāk, līdz 34 tūkstošiem. Es domāju, šis skaitlis parāda vienu būtisku defektu - ka ministrija piedāvā apvienot pašvaldības, piedāvā pārzīmēt robežas, bet nepiedāvā nevienu papildu atbalsta pasākumu, lai šīs lielākās pašvaldības kļūtu arī pēc būtības spēcīgākas.

Un šajā kontekstā es arī tiešām domāju, ka Jēkabpilij būtu lietderīgi saglabāt republikas pilsētas statusu vai lielās pilsētas statusu, lai to arī turpmāk motivētu būt tam ekonomiskās attīstības centram. Interesanti bija paskatīties to LMT sagatavoto karti, kur Jēkabpils novads tiek nosaukts par apātisko un Jēkabpils pilsētas iedzīvotāji - par darbarūķiem. Lai viņus motivētu arī turpmāk būt darbarūķiem, es domāju, viņiem arī tie instrumenti jāiedod rokās. Lielās pilsētas statuss varētu būt viens no tiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Vēlreiz par Jēkabpili. Šis priekšlikums patiesībā izšķir arī tā saukto Sēlijas likteni, jo tālāk, balsojot par Sēlijas likteni, sāksies mazliet neprecizitātes. Bet ko es gribētu vēlreiz un vēlreiz akcentēt no šīs tribīnes attiecībā uz to, ko minēja Pavļuta kungs un Pleša kungs par šiem pakalpojumiem. Pakalpojumi nav reformas laikā vērtēti. Tai skaitā arī Jēkabpils, Jēkabpils novada iedzīvotājiem. Ja mēs skatāmies Eiropas Komisijas ziņojumus, uz kuriem tā patīk atsaukties sakarā ar funkcionālajām teritorijām... Jā, tiešām tādi ir un ir vairākus gadus, bet tur nekad... nekad nav pateikts, ka jāveido, jāapvieno teritorijas lielākās pašvaldībās. Tieši otrādāk! Eiropa uzskata, ka pašvaldība sākas no 50 tūkstošiem... to nekad nav vienoti pieņēmusi... bet Jelgava ir virs 50 tūkstošiem!

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks beidzies. Debates slēdzu.

Tātad - komisijas vārdā...?

A. T. Plešs (AP!).

Komisijā 113. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 114. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Jānis Dombrava, paredz izslēgt no likuma pielikuma potenciālā Aizkraukles novada pagastus, lai veidotu Viesītes novadu. Tas ir saistīts arī ar Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu. Šis komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Šis priekšlikums, kā jau tika minēts, ir saistīts ar vairākiem citiem priekšlikumiem, kas piedāvā izveidot lielo Viesītes novadu jeb Sēlijas novadu.

Piebildīšu dažiem, ka šajā Sēlijas novadā man nav nedz mājas, nedz dzīvokļa, nedz zemes, kas varētu radīt kaut kādus pārmetumus. Šis priekšlikums tapa brīdī, kad pašvaldības pašas vēl nebija ne par ko vienojušās, bet komisijas darbības laikā pašvaldības spēja sanākt kopā vairākas reizes un vienoties gan par to, ka vēlas kopīgi darboties, gan par to, ka saredz kā savu centru tieši Viesīti. Protams, no izaicinājuma viedokļa - ko sagaidītu šāda pašvaldība? Izaicinājumi ir daudzi. Viens no galvenajiem ir tas, ka šajā novadā centrs būtu ar ļoti nelielu iedzīvotāju skaitu, bet, no otras puses, tas ir politisks jautājums, vai mēs saskatām iespēju, ka Latvijā var veidoties jauni centri vai tomēr nevar veidoties.

Mans ieskats ir, ka mērķtiecīgas valsts atbalsta politikas rezultātā ir iespēja veidoties jauniem centriem un no tāda policentriska attīstības viedokļa būtu tikai vērtīgi, ka Sēlijas teritorijā, kur ir ļoti daudz sociālekonomisku problēmu, kuras ir līdzvērtīgas tām, ar ko sastopas Latgales pierobežas pašvaldības, atsevišķas pašvaldības Ziemeļvidzemē un Kurzemē... ka arī šeit mums būtu nepieciešams radīt vēl papildu centru ārpus Jēkabpils un Aizkraukles, kurš varētu nodrošināt šī reģiona attīstību. Protams, ka arī turpmākajos 5... 10... 50 gados Jēkabpils saglabāsies šajā reģionā kā galvenais centrs, līdzīgi kā Rīga saglabāsies visām Latvijas pilsētām kā galvenais centrs, ar ko īstenot sadarbību.

Bet tai pašā laikā ir iespēja attīstīt vietēja mēroga centru, kas varētu būt Viesītē, ja tā ir arī visu šo septiņu pašvaldību griba un veidotos pašvaldība ar pietiekami lielu iedzīvotāju skaitu un teorētiski ar iespējām kvalitatīvi konkurēt un attīstīties turpmākajos gados.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Pēc skaitļiem Sēlijas novads izveidotos spēcīgāks par Jēkabpils pilsētu, pēc ekonomiskās aktivitātes, ja mēs skatāmies šo jautājumu pēc būtības, tad, protams, Sēlijas novads būtu policentriskas attīstības novads, kādam tam arī būtu jābūt, un Jēkabpils paliktu kā monocentriskas attīstības centrs, kā dzinējspēks, līdzīgi kā Dombravas kungs jau minēja... visa šā te reģiona un daudz plašāka reģiona attīstības dzinējspēks - ne tikai Sēlijas novadam, bet arī Daugavpils novadam, Daugavpils pilsētai, Rēzeknes novadam, Rēzeknes pilsētai, principā visai Latgalei. Šāda kopēja sadarbība, manuprāt, daudz vairāk, veiksmīgāk atrisinātu tos izaicinājumus, kas šai Latvijas daļai ir visbūtiskākie. Šādu priekšlikumu atbalstot, mēs panāktu to, ka šai teritorijai... Sēlijai būtu ne tikai kultūrvēsturiskā sadarbība, ne tikai sadarbība iestāžu ziņā, kas jau ir izveidojusies... jau vairāku gadu garumā, kur... un šobrīd īpaši būtu jāizceļ tas, ka šīs pašvaldības ar domju lēmumiem, varētu teikt, vēsturiski pirmo reizi nolēma, ka ir gatavas vienoties par turpmāko sadarbību, un šajā gadījumā jāiedod arī tas politiskais mandāts pašvaldību iedzīvotājiem. Liels novads izveidotos. Tas ir viens labs, labs piemērs tam, kādā veidā būtu jāveido novadi, - tieši pašvaldībām kopā, savstarpēji vienojoties par to, kāds būtu labākais risinājums novadu pārvaldībai. Kāpēc Sēlija tā cīnās par patstāvību? Jo gluži vienkārši saprot, un tas ir pilnīgi loģiski, ka viņu attīstības vektori ar Jēkabpils pilsētu nav kopā. Viņiem ir liela sadarbība, pilnīgi noteikti viņiem ir milzīga sadarbība, bet tas nav viens pret vienu attiecināms uz to, kā vadīt un kādu politiku vadīt šajās pašvaldībās. Un tā būtu arī visai Sēlijas teritorijai iespēja politiski cīnīties par savu attīstību un par savu izaugsmi vienotā spēkā, saliekot kopā tos attīstības scenārijus, kas ir loģiski. Šobrīd attīstības scenāriji, kas ir Jēkabpilij, galīgi neiet kopā ar tiem attīstības scenārijiem, kas ir Sēlijai.

Es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt un noteikti vēl kāpšu runāt. Ir vēl daudz, ko teikt par Sēlijas novada attīstības perspektīvu pamatotību arī pie nākamajiem priekšlikumiem.

Kolēģi, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Reformu komisijā tiešām šis bija viens tāds strīdīgs jautājums.

Pēc būtības es atbalstu Jāņa Dombravas priekšlikumu. Sēlijas vadītājiem... Jā, viņi vienojās par kopēju Sēlijas novadu. Bija vairāki balsojumi komisijā, es arī sākotnēji balsoju tieši par Sēlijas novada izveidošanu, bet tad tas pēdējais balsojums bija tāds, ka komisija lūdza šo Sēlijas septiņu novadu pārstāvjus, vadītājus atrast pieejamāko variantu, kā Sēlija varētu tikt veidota kā novads, ja ir tuvumā kāds no centriem - Aizkraukle vai Jēkabpils. Bet viņi tā spītīgi tomēr palika pie sava - Viesīte laikam bija... un tas komisijai, nu... radīja problēmas, arī man, jo es domāju, ka šis jautājums tomēr varētu palikt atklāts, atvērts.

Vēl Sēlijas novada iedzīvotāji kopā ar pašvaldību vadītājiem... vēl viņiem tomēr būtu jāpārdomā, vai nav iespēja viņiem, Sēlijas novadam, paredzēt kādu centru, lielāku, bet, nu, kaut ko līdzīgu kā, teiksim, Daugavpils vai Rēzeknes, vai Liepājas variantā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis nu, man liekas, ir tas gadījums, kad mēs varētu atbalstīt Valsts prezidenta ieteikumu ievērot kultūrvēsturisko teritoriju tradīcijas. Protams, ka pašreizējā priekšlikumā tas nav izstrādāts, un es domāju, ka mums ir iespēja trešajā lasījumā pie tā vēl atgriezties.

Runājot par Sēliju, es paskatījos 1939. gada apriņķu karti. Nu, tad šeit apakšā... redziet, tas ir kādreizējais Ilūkstes apriņķis. Protams, ka Sēlija ietver lielāku teritoriju, nu, kaut kur no Jaunjelgavas vai Jēkabpils līdz Lietuvas un Baltkrievijas robežām, bet vai ekonomiskās attīstības dēļ būtu jāatsakās no vienas kultūrvēsturiskās tradīcijas? Vai kaut kādā veidā mēs varētu sajaukt sēļus, kas ir viena no vēsturiskajām Latvijas maztautām?

Savā laikā Sēlija bija Kurzemes un Zemgales hercogistes - atkārtošu! - nevis vienkārša sastāvdaļa, bet konstitucionālās monarhijas - konstitucionālās monarhijas! - sastāvdaļa. Latgale nekad tāda nav bijusi.

Savā laikā, 1218. gadā, vēl pirms Kurzemes hercogistes, Sēlija bija atsevišķa zeme Livonijas federācijā. 1218. gadā viņa tika izveidota kā bīskapija, tātad viena no federālajām zemēm, kas sastādīja Livonijas teritoriju. 1244. gadā... kas tad bija Sēlijā? Kas bija tie vadoņi jeb, kā mēs tagad sakām, bajāri, kunigaiši? Paskatījos... Milģerīns un Dindeķis. Viņi pieņēma katoļu ticību. Tātad Sēlija kultūrvēsturiski ir absolūti atšķirīga no Daugavpils novada, no Latgales, kur ir katoļu reliģija, - tur ir ļoti lielas valodas atšķirības, lielas tradīciju atšķirības.

Un, starp citu, ir interesanti, ka līdz 1962. gadam, kad Krustpili pievienoja Jēkabpilij... cik gadu ir pagājuši... bet vecie iedzīvotāji, kas dzīvo Krustpilī, vēl šodien atšķiras valodā no Jēkabpils iedzīvotājiem. Es domāju, ka šis ir tas gadījums, kad tiešām tilti ir uzbūvēti un ekonomiski... strādāt Sēlijas iedzīvotāji var Daugavpilī, bet viņi var strādāt arī Rīgā, viņi var strādāt arī Jēkabpilī, un mums būtu uz trešo lasījumu jāsaglabā šis... jāsaglabā šī kultūrvēsturiskā tradīcija un teritorija.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Te jau šodien izskanēja pārmetumi, ka, lūk, šīs ir Saeimas vēsturē visgarākās debates, bet, man liekas, tas liecina nevis par kādiem paņēmieniem, lai izmantotu laiku, lai torpedētu reformu vai kā savādāk, bet vienkārši aizvietotu to, kas bija jādara komisijai, kas bija jādara ministrijai sākuma stadijā.

Paklausieties tagadējo diskusiju par Sēlijas novada izveidi! Tas ir tīrs komisijas jautājums. Varbūt tiešām tas ir ļoti interesanti, bet vienīgais, ko es gribētu atzīmēt īpaši, ir tas, ka jebkuru attīstību veido nevis novadu vai pilsētu robežas, bet cilvēki un cilvēku attieksme. Ja viņi ir gatavi pieņemt piedāvājumu, tad tas mobilizē un palielina to enerģiju, kas ir veltīta attīstībai. Ja tas tiek uzņemts ar kaut kādu skepsi vai ironiju, nu, tādā gadījumā te gaidīt kādus labus paņēmienus nav iespējams.

Es gribētu šeit runāt un varbūt atbalstīt nevis šo priekšlikumu, jo tas tiešām... pie tā vēl vajadzētu piestrādāt, bet es gribēju atbalstīt Dombravas kunga ierosinājumu, par ko runāju pirmajā dienā, - ka vajadzētu (un tas būtu prāta darbs, lai izbeigtu šīs te garās un diezgan neauglīgās debates) atgriezt šo te likumprojektu komisijai, lai turpinātu sagatavošanu otrajam lasījumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei‑Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Sēlijas novadam droši vien tāpat kā vienai krietnai daļai topošo novadu ir savi plusi un savi mīnusi. Sēlijas novadu vienotu kultūridentitāte, kas ir ļoti svarīgs, vienojošs faktors arī tajā ziņā, lai ekonomika attīstītos.

Sēļi jau 14. gadsimtā bija ļoti spēcīgs bāzes punkts vai bāze lietuvju cīņām pret Latgali un Vidzemi. Ne jau tādēļ Sēlijai būtu jādod novada statuss, protams. Bet tieši šīs... tas, ka sēliskās izloksnes saglabājušās... ir patiešām, nu, ļoti daudz vienojošu kultūridentitātes faktoru.

Mīnuss, ka gan no Aknīstes, gan no citiem... par ko runāja arī Viktors Valainis, par šo policentrisko... tā būtu tāda laba ideja un labs risinājums. Bet, piemēram, no Aknīstes uz Viesīti, tātad uz iespējamo centru, ved grantēts ceļš. Vai būtu paredzams, ka patiešām arī infrastruktūra uzreiz tiek uzlabota? Es nezinu, vai tas ir vietējiem iedzīvotājiem... viņiem nav iespējas ar džipiem braukāt no tagadējā Aknīstes novada uz, pieņemsim, Viesīti. Mani mulsina pats Sēlijas nosaukums, ja tas tiks pieņemts. Mēs jaucam ne tikai kultūrvēsturiskos novadus ar administratīvajiem novadiem nosaukumos, lietojot pirmskara apriņķu vietā jēdzienu “novads”, bet jaucam arī pašus nosaukumus. Nu, ja Sēlija ir kultūrvēsturisks novads un mēs atgriežamies pie tā... nevis atgriežamies, bet nosaukums būtu “Sēlijas novads”, mēs izejam pilnīgi no... tas būtu tā kā vienu bērnu nosaukt Artūrs Toms, Didzis un nākamajiem likt vārdu “trešais” vai “ceturtais” pēc kārtas. Nu, ir tas princips izjaukts. Loģiskāk, manuprāt, būtu par Viesītes novadu nosaukt.

Es piekrītu Kazinovska kunga priekšlikumam, arī Dombravas kunga priekšlikumam, ka attiecībā uz šo jautājums vēl ir atklāts un pārrunājams, bet šeit ir samērā daudz plusu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šis priekšlikums, manuprāt, paver tādas drusku plašākas debates, bet kontekstā... Ir... nu, varētu teikt, ir divas... divu veidu pieejas tam, kā mēs plānojam Latviju. Viena ir respektēt, ņemt vērā kultūrvēsturisko mantojumu, un otra galējība ir, nu, tīri valsts kā uzņēmums, ja. Valsts kā uzņēmums. Mēs zinām, kurš to teica Latvijā - Andris Šķēle 1995. gadā, bet patiesībā viņš tikai aizņēmās no Bila Klintona, jo šo formulu noformulēja Bils Klintons 1992. gadā, pēc tam, kad bija ievēlēts par ASV prezidentu, bet vēl nebija inaugurēts un bija aukstais karš beidzies. Viņi formulēja jaunu ASV politiku - valsts kā uzņēmums. Un, ja mēs pieņemam, ka valsts ir kā uzņēmums, tad kultūrvēsturiskie apstākļi, protams, ir sekundāri, mēs valsti dalām ekonomiskos blociņos, lielākos vai mazākos, faktiski kā šobrīd. Arī tā pieeja šobrīd ir tāda... problēma ir, ka mēs tikai vārdos sakām, ka mēs esam valsts, bet, ja šai reformai pieejam tā, it kā valsts būtu uzņēmums, tad praktiskā izpildījumā tas nebūs pārāk veiksmīgs uzņēmums. Mums tur trūkst zināmas pieredzes. Es domāju, ka pareizā pieeja būtu šo divu pieeju kombinācija. Ir jārespektē kultūrvēsturiskās tradīcijas, bet reizē jāveido efektīva ekonomiskā telpa. Un es domāju, ka viņa īsti efektīva var būt tieši tad, ja kombinē šos divus momentus jeb, citiem vārdiem sakot, nevis valsts kā uzņēmums, bet drīzāk - valsts kā ģimene. Vadīt valsti kā ģimeni, kur mēs respektējam dažādības, bet tai pašā laikā viens otru atbalstām un ejam uz priekšu. Un te ir tas moments, mēs atkal nokļūstam pie tā, ko vēl neesam izdiskutējuši, jo likumprojekts vēl tikai taps, ja taps, kā Pūces kungs teica.

Par nepieciešamību pēc šiem diviem līmeņiem. Lai otrais līmenis būtu mazāk kultūrvēsturisks, bet rūpētos, teiksim, par ekonomisko attīstību, investīciju projektiem, citām lietām, savukārt pirmais līmenis pamatoti varētu būt vairāk kultūrvēsturisks tādā izpratnē, ka ekonomiskās attīstības jautājumus mēs noņemam nost. Tad gan Alsungā ir vieta, kur būt (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), gan visiem pārējiem mazākiem novadiem. Un atkal tāda kombinācija starp demokrātiju un efektīvu valsts pārvaldību. Ne velti pasaulē veido vairāku līmeņu pašvaldības vai administratīvo iedalījumu, jo vienā šo visu sakombinēt vienkārši nav iespējams, nepārkāpjot, neaizraujoties vairāk uz vienu pusi vai uz otru pusi.

Tāpēc es... man ir simpātisks šis piedāvājums, bet, nu, droši vien mēs nenokļūsim... bet tās būtu plašākas debates, un šeit atkal mēs... atkal ir otrais... jautājums par otrā līmeņa dalījumu, kas varētu būt zāles.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Diskutējot par administratīvi teritoriālo piedāvājumu un nākotnes pašvaldībām, ir skaidrs, ka šeit iezīmējas vairākas šķautnes, tas ir, ekonomiskie faktori, sociālie faktori, ģeogrāfiskie faktori un arī, protams, kultūrvēsturiskie faktori. Kā to norādījuši arī vairāki eksperti gan Sēlijas, gan arī Varakļānu sakarā, kultūrtelpa sniedzas pāri administratīvajām robežām. Es vēlos norādīt, ka mēs vakardien, manuprāt, pieņēmām un apstiprinājām ļoti labu lietu - uzdevām Kultūras ministrijai izstrādāt kultūrvēsturisko koncepciju par to, kādā veidā Latvijā veidot kultūrtelpu, attīstīt un atbalstīt dažāda veida kultūrtelpas un kultūrvēsturiskās vides. Tas ir ļoti būtiski no kopienu saglabāšanas viedokļa un kopienu attīstības viedokļa.

Šajā jautājumā, kas attiecas uz Viesītes novada veidošanu, mēs komisijā plaši diskutējām. Komisija uzdeva šīm potenciālajām pašvaldībām sarunāties un vienoties, kurš varētu būt potenciālais attīstības centrs - vai tā varētu būt Aizkraukle vai Jēkabpils. Pašvaldības atnāca ar savu redzējumu, ka tā varētu būt Viesīte. Un, ja šajā gadījumā raugāmies no, teiksim... no ekonomiskās attīstības viedokļa, ja mēs Viesīti noteiktu par attīstības centru, nu, potenciāli, nākotnē... tad šobrīd tur dzīvo aptuveni pusotrs tūkstotis iedzīvotāju. Un skaidrs, ka būtu nepieciešamas ļoti lielas investīcijas, lai attīstītu šo te centru. Jo šobrīd, kā liecina dati, ko parādījis LMT un Latvijas Universitātes kopīgais pētījums, ekonomiskā jauda ir Aizkrauklē un Jēkabpilī. Šajā gadījumā arī pie ierobežotajiem resursiem, kas mums ir, manā ieskatā, būtu prātīgi stiprināt šos centrus, protams, neaizmirstot arī par apkārtējās vides stiprināšanu un ekonomiskās attīstības celšanu apkārtējos reģionos.

Tādēļ, kolēģi, šajā gadījumā es domāju, ka šis priekšlikums šobrīd nebūtu atbalstāms.

Vienlaikus, kā norādīja arī Janīna Kursīte-Pakule, ir svarīgi domāt par kultūrvēsturiskajiem un kultūrtelpas attīstības momentiem. Es domāju, ka to mēs risināsim. Mēs gaidām aktīvu darbu no Kultūras ministrijas, lai daudz vairāk un daudz efektīvāk strādātu pie jautājumiem, kas varbūt līdz šim ir atstāti novārtā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Par šo Sēlijas novadu piedāvājumu es esmu pēdējā mēneša laikā izrunājies krustām šķērsām ar neretiešiem, viesītiešiem, aknīstiešiem un tā tālāk (tas saraksts ir garš), un es varu pastāstīt, ko, teiksim, uz vietas cilvēki par šo visu domā.

Piemēram, Nereta. Nereta pirms tam bija Jēkabpils rajons, pēc tam - Aizkraukles rajons. Un tur jau cilvēki saka: “Nu, vienojiet jau nu mūs, kur gribat! Nu kas tad mums no tā visa mainīsies?”

Ja palūkojamies uz Viesīti, kur tā kā tas centrs ir paredzēts... tur, piedodiet, skarbi, bet - tur nekā nav. Es nezinu, kā tur ir iespējams kaut kādu centru iezīmēt.

Un vēl, un vēl, un vēl... ir virkne šo lietu. Lai kā man arī pašam gribētos tiešām, ka būtu šī... Sēlija, es tomēr laikam piekristu tam variantam, ko jau Kazinovska kungs minēja un ko es pats arī komisijā izteicu (manuprāt, arī pat opozīcija piekrita), - ka varētu šo... Sēliju kā administratīvo savu centru atstāt, bet attīstības centrs... tomēr nevajadzētu tam būt Viesītē, jo... nu, tur tiešām, kolēģi, nekā nav. Es neredzu, kā... nesaprotu, godīgi sakot, kā tur var attīstīties kas vispār...

Un arī kolēģis Šmita kungs pieminēja... tas ir tas... arī viens no modeļiem patiesībā... jo mēs... Kas ir, pieņemsim, Neretā? Tur pat dzīvojamās platības nav. Atgriežas jaunas ģimenes, bet nav, kur dzīvot. Aiziet uz dārziņu - tur viņiem pasaka, ka dārziņā nav vietu.  Un tad nu cilvēks balso ar kājām - viņš ir citā novadā šobrīd.

Mēs jau varam apvienot sešus... varam apvienot sešus, es atvainojos, nabagus (Dep. V. Valaiņa starpsauciens.) un gaidīt, ka viņi tur kaut ko “izvingros”, bet viņi “neizvingros”, kolēģi! Tāpēc es arī domāju, ka šis jautājums noteikti vēl ir atvērts. Bet kāpēc paši šie deleģētie pārstāvji komisijas sēdē pilnībā iestājās pozā un pat nemēģināja pieņemt priekšlikumus - tas gan ir jautājums!

Un tas, ko cilvēki, teiksim, tur uz vietas runā... Ir viens konkrēts novads, kurš ir pacēlis zaļo karogu, un pārējie ir aizskrējuši līdzi, pat nedomājot.

Un, ja mums pārmet, ka mēs neņemam vērā iedzīvotāju vēlmes, tad... tieši Neretā, starp citu, iedzīvotāji nobalsoja par Aizkraukli. Tā ka... tātad patiesībā mēs tieši ņemam vērā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Cilvēki brīnās, kāpēc bankas atsakās kreditēt cilvēkus lauku reģionos, kāpēc cilvēki pamet lauku reģionus. Tas, manuprāt, ir arī lielā mērā šīs attieksmes dēļ, - ka mēs uzskatām, ka, ja nav šajā gadījumā pietiekami liela pilsēta pa vidu novadam, tad novadam nav iespēju attīstīties.

Šajā gadījumā ir runa par novadu ar vairāk nekā 20 tūkstošiem iedzīvotāju (vairāk nekā, piemēram, Olaines novadā). Vai tiešām mēs uzskatām, ka šie cilvēki ir tik nespējīgi atrast savā vidū pietiekami spēcīgus pašvaldības deputātus, kas spētu visu šo teritoriju tālāk arī attīstīt uzņēmējdarbības vidē? Ņemot vērā šo specifisko situāciju, ka nav pa vidu lielas pilsētas šajā topošajā Viesītes novadā...

Es tiešām uzskatu, ka šī ir jau drīzāk atšķirīgu redzējumu cīņa, nevis jautājums - būt vai nebūt centram.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es nekādā ziņā nevaru piekrist, ka Sēlijā ir seši nabagi... Šie seši... Sešas šīs novadu pašvaldības apvienojot kopā... arī komisijā tika parādīts profils... viņi ir ekonomiski spēcīgāka vienība par Jēkabpili, par Jēkabpils pilsētu.

Tas, kas tika uzdots Sēlijas novadu pašvaldībām,- bija uzdots, komisijas vadītāja izpratnē, izvēlēties: pie kā jūs pievienot - pie Aizkraukles vai pie Jēkabpils? Visu Sēliju. Attīstības centrs un administratīvais centrs - tās ir divas dažādas vietas. Jēkabpils būs visas Sēlijas... grozi, kā gribi, Jēkabpils būs attīstības centrs!

Tas ir muļķīgs jautājums pēc būtības - kur būs jūsu attīstības centrs? Kur Latvijai ir attīstības centrs? (Nu kā var vispār uzdot tādu jautājumu?!) Protams, tā ir Rīga, tas ir automātiski skaidrs.

Un tāpat arī sēļiem uzdeva muļķīgu jautājumu... bet būtībā tas jautājums bija par to: kur jūs, visu Sēliju, pievienot - pie Jēkabpils vai pie Aizkraukles?

Un šādā kontekstā to jautājumu nevar skatīt. Paturpināsim debates, būs vēl priekšlikumi par šo jautājumu. Būs vēl!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi. (Starpsauciens.)

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu piekrist Dombravas kungam, ka nevajag sēt tādu pesimismu, ka nekur mēs neko... nu, ka Viesītē nevar nekas būt... un tamlīdzīgi. Mēs noteikti... ja esam gudri un gribam kaut ko mainīt, mēs varam ļoti daudz ko mainīt.

Bet... te būtu jāsaprot, ka primāri tas nav tas, par ko mēs šodien runājam. Tā nebūs Viesīte, Nereta un citas tādas vietas... Tās attīstīsies ne tik daudz tāpēc, ka administratīvā iedalījuma karte būs savādāka, bet - kāda būs ekonomiskā politika šajos rajonos un vietās.

Vai mēs ieviesīsim speciālu nodokļu režīmu, kas piesaistīs tur uzņēmējus un cilvēkus, kas strādātu attiecīgajos uzņēmumos? Vai uzskatīsim joprojām Latviju nodokļu ziņā par plakanu... ka Rīgā un Neretā ir jābūt vienādai nodokļu politikai... gan Antonijas ielā Rīgā, gan Viesītē?

Tas ir tas lielais jautājums! Bet tas nav šodienas darba kārtības jautājums, tam ir vajadzīgas jau citas debates, varbūt pat daudz nopietnākas par šīm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam otro reizi.

S. Riekstiņš (JK).

Kolēģi! Par šiem sešiem nabagiem... es nedomāju konkrēti Sēliju, es to kā piemēru teicu. Kas mainīsies, ja apvienosies seši nabagi? Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Valaiņa kungs, tas, ko jūs teicāt... jūs pats bijāt komisijā, jūs arī piekritāt tam priekšlikumam, ko es izteicu, un jūs taču dzirdējāt, ko es teicu. (Dep. V. Valainis: “Kas tas bija?”) Tur nebija par to, ko jūs tagad runājāt...

Un es nesēju nekādu pesimismu, es izskaidroju to, ko cilvēki jautā. “Ko te, Viesītē... kāds te būs centrs?” Es par šo runāju, nevis - ka es tā saku.

Un, ja te par uzņēmējdarbību mēs runājam, es varu pateikt - Aknīstē ir kūdras purvs, kūdras ieguve, tas ir viss, kas tur ir; Neretā ir kokzāģētava viena... ar mežizstrādi. Tas arī ir viss, kas tur ir. Tur nekas vairāk arī, es domāju, šobrīd neradīsies.

Tāpēc... Nu, ja nebūs spēcīga vietvara, tāpat tur nekas būtiski nemainīsies. Tur ir tomēr jādara kaut kādas lietas ar pievienoto vērtību, nevis...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 114. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 114. - deputāta Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Gobzems, Stepaņenko, Bergmanis, Liepiņa un Dūklavs lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē no pulksten 10.15 līdz 10.45.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es lūdzu izsludināt pārtraukumu šajā sēdē, un es aicinu visu koalīciju šodien kopā ar opozīciju savākt 34 parakstus un izsludināt Saeimas ārkārtas sēdi. Opozīcija ir sagatavojusi... Mēs zinām, ka jūs arī kaut kad... jūs būsiet objektīvi spiesti to tāpat darīt - saukt ārkārtas sēdi saistībā ar bīstamās infekcijas slimības Covid-19 izplatību. Mēs esam sagatavojuši lēmuma projektu ar nepieciešamajām darbībām, faktiski pilnvarojot Ministru kabinetu (Starpsauciens: “Viņi jau strādā!”) veikt īpašas darbības.

Un šajā konkrētajā gadījumā no Saeimas puses būtu bezatbildīgi nepieņemt šādu lēmumu, būtu bezatbildīgi to atlikt. Un faktiski tas, kas Saeimai šodien būtu jāpieņem ārkārtas sēdē, būtu šādi risinājumi.

Un es pateikšu - kāpēc.

Piemēram, Dānija šodien lemj par to, vai ierobežot publiskus pasākumus, kurus apmeklē vairāk nekā 30 cilvēki. Piemēram, Itālijā, kā man šorīt ir ienākusi informācija, ir miruši arī jauni... pēdējās diennakts laikā.

Kādi pasākumi būtu jāievieš? Pirmām kārtām - atcelt visus publiskos pasākumus, pārtraukt visas studiju... nodarbības ne tikai bērnudārzos, bet visās mācību iestādēs; nodrošināt faktiski bērniem nepieciešamības gadījumā kaut vai to pašu C vitamīnu; lemt par nodokļu brīvdienām tām nozarēm, kurās ir attiecīgās problēmas, īpaši tā ir tūrisma nozare, tie ir restorāni... un tādā garā. Lemt jautājumus, kā tiks nodrošināta pārtikas piegāde karantīnā esošajiem, trūcīgiem vai veciem cilvēkiem; lemt jautājumus par dezinfekcijas līdzekļiem; lemt jautājumus, kas saistīti ar Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu pārcelšanu uz vēlāku laiku, jautājumus par to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu kontroli uz Latvijas robežām (ļoti iespējams, slēdzot robežas ieceļotājiem no atsevišķām valstīm). Tātad - jautājumi, kas saistīti ar budžeta līdzekļu pārskatīšanu sakarā ar šo neparedzēto situāciju, par prioritāru nozari nosakot veselības aprūpi. Jautājumi, kas saistīti ar darba nespējas lapām un to izsniegšanu, un to apmaksu.

Tie ir jautājumi, kas šodien ir aktuālāki par to, ko mēs lemjam.

Es aicinu Saeimas koalīciju būt atbildīgiem, sasaukt ārkārtas sēdi un šodien pieņemt šos lēmumus. Ir skaidrs, ka reformas jautājumus mēs šodien neizskatīsim... un neizskatīsim, visticamāk, arī visu nākamo nedēļu. Tāpēc būsim atbildīgi pret mūsu sabiedrību!

Mēs nekavēsim šīs sēdes gaitu, tāpēc lūdzam uz pusstundu pārtraukumu.

Mums ir lēmuma projekts. Pat tad, ja jūs gribat virzīt savu, vienkārši papildiniet, lūdzu, šajā lēmuma projektā... ar mūsu ierosinājumiem. Pieņemam šodien ātrā, īsā sēdē bez garām debatēm šos jautājumus un nākam atpakaļ, turpinām lemt par reformu! Tā būtu atbildīgu politiķu rīcība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti!

Pirmkārt. Es gribētu teikt, ka pārtraukums nu jau būs pēc 12 minūtēm, kārtējais. Tāpēc es neredzu, kāpēc būtu jāizsludina atsevišķs pārtraukums. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Katrs deputāts vai deputātu grupa, protams, var iesniegt jebkurā laikā dažādus priekšlikumus balsojumiem Saeimā.

Treškārt. Attiecībā uz Covid-19, kā mēs esam noteikti jau dzirdējuši, šodien pulksten 14.00 Krīzes vadības padomes sēde tiek sasaukta Ministru kabinetā. Izpildvara, Ministru kabinets, atbildīgi... vajadzības gadījumā, nepieciešamības gadījumā, sanāk un lemj par jauniem (Dep. J. Stepaņenko un dep. A. Gobzema starpsaucieni.)... jauniem priekšlikumiem infekcijas ierobežošanai.

Es gribētu ļoti aicināt, cienījamie kolēģi (Dep. V. Dombrovska starpsauciens.)... Un arī Veselības ministrija šodien nāk Krīzes vadības padomē ar jauniem priekšlikumiem, ierobežojošiem priekšlikumiem attiecībā uz infekcijas izplatību. Es ļoti aicinātu, kolēģi... ļoti aicinātu, kolēģi, ieklausīties tajā, ko speciālisti - epidemiologi - saka attiecībā uz vīrusa izplatību, nevis vienkārši politiski domāt par to.

Mums... Nē (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Epidemiologi neprot novērst!”), mēs nevaram diskutēt par to, ko mums iesaka Pasaules Veselības organizācija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs.

Katru dienu (Dep. L. Liepiņas un dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsaucieni.), katru rītu pulksten 9.00, Veselības ministrijā notiek arī sanāksmes saistībā ar šo infekcijas uzliesmojumu, ministre un ministrijas atbildīgie ierēdņi uzklausa profesionāļus, ekspertus par konkrēto situāciju, un process notiek. Un darbojas. Tāpēc es aicinātu (Dep. R. Bergmaņa starpsauciens.) neizsludināt šādu pārtraukumu un nepiešķirt šim jautājumam tādu īpatnēju... tādu politisku nokrāsu.

Kolēģi, vēlreiz atkārtoju - balstīsim mūsu politiskos lēmumus uz speciālistu pieredzi un ieteikumiem! Es esmu pārliecināts, ka Veselības ministrija to dara izcili. (Dep. A. Gobzems: “Saeimai tas tāpat būs jālemj!”)

Paldies. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdē tiktu izsludināts pārtraukums līdz pulksten 10.45! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 53, atturas - 3. Tātad pārtraukums netiek izsludināts. Turpinām darbu!

A. T. Plešs. 115. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz saglabāt Aizkraukles novadu tā esošajās teritorijās, kā ir šobrīd. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Attiecībā uz Aizkraukles novada izveidi. Šis priekšlikums savā ziņā arī iet kopā ar tieši šo... Sēlijas novada izveidi. Es domāju, par Sēlijas novada izveidi mēs vēl runāsim, skatot vairākus turpmākos priekšlikumus.

Un kas tad šajā gadījumā ir pateikts? Šajā gadījumā ir pateikts tas, ka, apvienojot šīs teritorijas, tiks izveidota veiksmīgāka pārvaldība. Ja iepazīstas ar pašvaldību lēmumiem, Aizkraukles novads kā tāds jau neiebilst, un arī šie apkārtējie novadi izskata kā iespējamību... ja vajag apvienoties, tādā veidā varētu iet uz apvienošanu.

Protams, būtiski uzsvērt, ka iedzīvotāju lēmumi šajos sastāvos... šajos novados nav viennozīmīgi. Lielākā daļa tomēr tur, kur ir veiktas aptaujas, ir norādījuši uz to, ka viņi ir pret šo. Pašvaldību vadītāji attiecīgajā komisijā pauda attiecīgi... no Kokneses, piemēram, pauda to, ka viņi būtu gatavi šādam scenārijam. Bet tas, kas ir jāsaprot, - šo novadu, manuprāt, vajadzētu veidot citā konfigurācijā.

Un tāpēc es šo priekšlikumu kā tādu atsaucu. Es domāju, uz trešo lasījumu iesniegšu citu konfigurāciju šim priekšlikumam - atbilstoši pašvaldību domju lēmumam. Kāpēc es to daru? Jo, manā ieskatā, tiešām parādījās debatēs tas, ka Sēlijas novada pašvaldība būtu veiksmīgāks pārvaldes risinājums nekā šobrīd VARAM piedāvātais. Jo VARAM un arī politiķi, skatot šo priekšlikumu... Vienīgais reālais iemesls, kāpēc neizveidoja Sēlijas novadu, bija tas, ka Sēlijas novadā nav izteikta attīstības centra.

Attīstības centra kā tāda nav arī Rēzeknes novadā. Nav Rēzeknes novada teritoriju attīstības centra. Sēlijas novads ir... viens pret vienu... ar Rēzeknes novadu, Daugavpils novadu... Viens pret vienu - tāda ir situācija.

 Un šajā gadījumā es tomēr aicinātu... Šo priekšlikumu es atsaucu. Un uz trešo lasījumu iesniegšu citu, alternatīvu, redakciju. Tāpat arī... ceru, ka Saeima vēl šodien nobalsos par Sēlijas novada izveidi. Jo, manuprāt, pēc būtības šo pakalpojumu un vispār valsts pārvaldes organizēšanas jautājumi nav tikuši vērtēti. Ir tikai šis... ir salikts tāds vecais, padomju laika, kartējums, bet ir aizmirsies tas, ka vecajā, padomju, kartējumā tomēr bija vēl zemāka līmeņa pašvaldības, kas nodrošināja pakalpojumus iedzīvotājiem. Šīs teritorijas nav veidotas pareizi.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

A. T. Plešs. 116.  - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz saglabāt Jaunjelgavas novadu tā esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jaunjelgavas novads - tas ir īpašs novads, un es gribētu uzteikt šī novada vadību par savu centību vienmēr pastāvēt un iestāties par sava novada attīstību un par sava novada iedzīvotāju tiesībām.

Es gribētu uzsvērt, ka Jaunjelgavas novads ir viens no tiem novadiem, kas... savu iedzīvotāju tiesības ir veiksmīgi - veiksmīgi! - aizstāvējis Satversmes tiesā, cīnoties par tiesībām dibināt, uzturēt skolu, cīnoties tieši par iedzīvotāju lemttiesībām, kas viņiem ir dotas ar likumu “Par pašvaldībām”.

Šo priekšlikumu es neatsaukšu.

Manuprāt, Jaunjelgavas novads šajā piedāvājumā, kur... šobrīd ministrija piedāvā pievienot viņus Aizkraukles novadam. Manuprāt, tas risinājums nav līdz galam pārdomāts. Jaunjelgavas īstā vieta ir tur, kur... kā dome ir lēmusi. Un dome ir lēmusi, ka Jaunjelgavas novadam ir jābūt Sēlijas novadā.

Un šis tikai parāda to, ka tieši šī te... Aizkraukles novada, kur viņi šobrīd ir piedāvāti... Aizkraukles novada attīstībā... Mēs nonāksim pie tā, ka Jaunjelgavas novadā... es nedomāju, ka tur būs šī iedzīvotāju pārstāvniecība pietiekoši liela, lai viņu intereses pārstāvētu. Daudz loģiskāk, no iedzīvotāju pārstāvniecības viedokļa, Jaunjelgavai būtu iekļauties šajā - Sēlijas novadā.

Un šo priekšlikumu aicinātu atbalstīt, jo daudz loģiskāk tādā gadījumā ir, ja tā nav Sēlijā, tad labāk lai paliek viena pati, kā ir. Tā ka...

Paldies. (Starpsauciens: “Sēlija...”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. 116. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 116. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 117.  - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz Sēlijas novada izveidi. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā. Šis ir priekšlikums izveidot Sēlijas novadu.

 Kā jau minēju iepriekš, Sēlijas novada izveidošanas gadījumā Sēlijas novads būtu ekonomiski spēcīgāka vienība par Jēkabpils pilsētu. Es domāju, ka arī pēc cipariem Sēlijas novads noteikti būs ekonomiski spēcīgāka vienība par Rēzeknes novadu. Iespējams... pilnīgi noteikti - arī par Daugavpils novadu. Tie ir tie novadi, kurus valdība lēma atstāt... izveidot... Šeit ir piemērojams tieši tas pats princips, kas ir valdības piedāvātajā versijā. Ir spēcīgs attīstības centrs - attīstības centrs, kas ir Jēkabpils pilsēta. Un šādā veidā Saeima izteiktu atbalstu tam, ka teritorijas var attīstīties arī policentriskā veidā - tā, kā tas ir bijis līdz šim... ap lielajām pilsētām.

Un, ja mēs vērtējam Sēlijas novadu... Pleša kungs iepriekš minēja, ka esot vērtēti ekonomiskie, ģeogrāfiskie, kultūrvēsturiskie... Es domāju, nav vērtēts pats galvenais - iedzīvotāju viedoklis. Es vēlreiz un vēlreiz atkārtošu: Sēlijas novada pašvaldības jau gadiem - gadiem jau! - strādā kopā, gadiem jau... ir izveidojušas sadarbību vairākās pakalpojumu jomās. Un, manuprāt, arī komisijā... aizstāvot Sēlijas novada izveidi, es domāju, pietrūka to loģisko argumentu.

Šo jautājumu... Var salīdzināt... tieši tāpat kā Rēzekni ar Jelgavu... tieši tāpat kā jebkuru no lielajiem novadiem... Šis arī tiktu izveidots... viens no lielākajiem novadiem Latvijā - ar stabilām vēsturiskām saknēm, ar iedzīvotāju skaidri izteiktu vēlmi, ka viņi vēlas šādā veidā veidot pašpārvaldi (Dep. S. Riekstiņš: “Nemelo!”)... Un, ja kādam liekas, ka aiziet aprunāties ar dažiem cilvēkiem nozīmē noskaidrot iedzīvotāju viedokli, es tam galīgi nepiekrītu. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) Ja mēs paskatāmies, kādi ir domju lēmumi (Dep. S. Riekstiņš: “Kādi domju lēmumi? Iedzīvotāju aptaujas apskaties!”), domju lēmumi ir ļoti konkrēti - veidot Sēlijas novadu.

Par domju lēmumiem. Lielākā daļa šo teritoriju ir pret šo reformu kopumā. Lielākā daļa ir pret šo reformu kopumā, nevis to... par to, kurā vietā viņiem būt. (Dep. Ē. Pucens: “Laiks! Laiks!”)

Sēdes vadītāja. Debatēsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Anda Čakša...

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es atvainojos!

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

Es atvainojos, Golubevas kundze! Adamoviča kungam paziņojums.

A. Adamovičs (JV).

Šodien ieplānota tikšanās ar divām Ukrainas sievietēm. Viena ir Irina Dovhaņa, kas ir bijusi Doņeckas kaujinieku gūstekne, un otra ir filmas “Nesalauztās” režisore Olga Volinska.

Tikšanās ieplānota nākamajā starpbrīdī uz pusstundu... 40 minūtēm. It sevišķi tos, kas ir deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu, aicinu... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās pulksten 12.30 Jēkaba ielā 10/12, ceturtais stāvs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un tagad vārds Golubevas kundzei.

M. Golubeva. Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Vjačeslavs Dombrovskis, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš, Linda Ozola, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Juta Strīķe, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām debates par 117. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Komisijā es balsoju par Sēlijas novada izveidi. Un, godīgi sakot, uzklausot visas pašvaldības, kuras jau ilgus gadus sadarbojas un kuras mūsu komisijas uzdevumā tiešām bija vienojušās par savu... sava Sēlijas novada attīstību, nākotni, man nebija nekādu šaubu par to, ka šie cilvēki, kuri vada šīs pašvaldības, spēs to izdarīt. Vienalga, vai administratīvais centrs būs Viesīte... Jo, kā mēs saprotam šeit no debatēm, mums pašlaik ir ļoti miglains priekšstats par to, kāda ir atšķirība starp administratīvo centru, attīstības centru un tā tālāk, jo kritēriju jau nav.

Runājot par to, ka kultūrai nav robežu... Es ļoti gaidu šeit, tribīnē, debatēs Nacionālās apvienības pārstāvjus ar stāstu Sēlijas iedzīvotājiem, kāds ir plāns attiecībā uz šo kultūrvēsturiskā aspekta atbalstu; cik daudz naudas saņems Sēlijas novads savas kultūras atbalstam; kur Kultūras ministrija ņems šo naudu un kura gada budžetā šī nauda pirmo reizi tiks paredzēta. Vēlreiz atkārtošu - es to visu atbalstu.

Savukārt no KPV LV puses es šeit, tribīnē, gaidu cilvēku, kas pastāstīs (ja jūs balsosiet pret Sēlijas novadu), kāda ir atšķirība starp Lejaskurzemes novada izveidošanas principiem un Sēlijas novada izveidošanas principiem. Kur ir tā atšķirība starp Sēlijas iedzīvotājiem un Lejaskurzemes iedzīvotājiem? Vai tā robeža ir politika? Protams, es gaidu no jums, KPV LV, kādu cilvēku, kas varētu uzstāties. Nu vismaz vienu. Es ceru, ka tāds ir.

Bet kopumā, manuprāt, šis balsojums parādīs koalīcijas nostāju. Un tas būs pirmais signāls Latvijas iedzīvotājiem, kādi ir reālie principi koalīcijas partijām, balsojot par atsevišķu novadu izveidošanu vai iznīcināšanu šīs reformas ietvarā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo - 117. - priekšlikumu par Sēlijas novada izveidi. Man liekas, ka, lemjot par šo novadu, mums ir jāņem vērā kultūrvēsturiskā teritorija un šie aspekti.

Es saprotu, ka argumenti varbūt kādam ir, ka nevar tādā novadā, kur nav pietiekami lielas pilsētas, apvienot vairākas pašvaldības. Runā no šī novada, kultūrvēsturiskā novada, nākuši deputāti... un, godīgi sakot... kā Sandis Riekstiņš. Un esmu pārsteigts, cik šausmīgi ir jāienīst tā sava dzimtā puse, lai tā šeit izteiktos un neatbalstītu Sēlijas novada izveidi un to, ko vēlas iedzīvotāji.

Te es vēl arī gribētu minēt - ja mēs skatāmies uz šo kultūrvēsturisko aspektu, tad, protams, ka var būt arī vairāki novadi un šīs tradīcijas iedzīvotāji var arī uzturēt, sadarbojoties starp vairākiem novadiem. Bet šeit mēs pārzīmējām faktiski vēsturisko... kultūrvēsturisko Latvijas karti. Kāpēc es gribu uzsvērt tieši šo faktu? Tāpēc, ka arī Latvijas Valsts prezidents vēstulē, ko viņš ir sūtījis, norāda to, ka tomēr ir Latvijas vēsturiskās zemes uzskaitītas Satversmes 3. pantā un ka arī tās robežas pēc iespējas ir jāņem vērā.

Es vēl te nocitēšu, ko ir teicis Valsts prezidents: “Tādēļ nedaudz pārsteidz fakts, ka latviešu vēsturiskās zemes administratīvi teritoriālās reformas kontekstā vispār pat nav pieminētas. Uzskatu, ka, nosakot veidojamo republikas pilsētu un novadu pašvaldību robežu, būtu pienācīgi apsverama arī vietējo kopienu kultūrvēsturiskā identitāte un piederības apziņa konkrētai latviešu vēsturiskajai zemei.”

Man liekas, ka tas, ka tiek izveidots novads, kurš sakrīt ar šīm kultūrvēsturiskajām robežām, - tas tieši vairo šo iedzīvotāju patriotismu, apziņu, ka viņi pieder tam novadam, nevis kā tagad. Mēs piedāvājam šinī variantā, piemēram, atgriezties pie Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas kartes. Jā, tieši tā, pievienojot Ilūkstes novadu Daugavpils novadam. Tā nav vēsture. Kādreiz Sēlijas zemēs bija divi novadi, bija tātad Ilūkstes novads un bija Jēkabpils novads. Jā, tās visas bija sēļu zemes - divi novadi. Viņi varēja savstarpēji sadarboties. Bet, nu, tā nevar būt, ka mēs tagad pasakām, ka daļu Sēlijas, kur dzīvo sēļi, mēs pievienosim Latgalei. Man liekas, ka tomēr jāņem vērā gan tās tradīcijas, kas mums bija 20. gadsimta 20.-30. gados, tas iedalījums, gan arī tas, ko mēs varam izdarīt šodien.

Šodien mēs varam paši lemt, mums nav jāklausa Maskavas kungi. Bet izskatās, ka dažam vēl tā Maskava ir iesēdusies kārtīgi galvā, tāpēc arī šāds piedāvājums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es joprojām gribētu uzsvērt attiecībā uz tiem, ko minēja Sēlijas novada iedzīvotājs Riekstiņa kungs, sešiem nabagiem - ir ļoti nekorekti tā teikt. (Dep. S. Riekstiņš: “Dzirdēji, ko es teicu vispār?”)

Manuprāt, Sēlijas novada izveide parāda to, ka tā būtu spēcīga ekonomiska vienība. Ko ir būtiski uzsvērt - ka arī valdības piedāvājumā jebkurā gadījumā šīs pašvaldības paliktu par dotējamām pašvaldībām. Visas kā viena. Un šajā gadījumā Sēlijas novada pašvaldība būtu spēcīga ekonomiska vienība ar vēsturiskām sadarbības tradīcijām, ar skaidri saprotamu kultūrvēsturisko piederību.

Ko es vēl gribētu pieminēt pie šī priekšlikuma? Ja jūs domājat, ka šīs teritorijas būs ekonomiski spēcīgas, vienotas, tad Valsts kontrole arī - un to jūs piemirstat pieminēt - teikusi to, ka iepriekšējā reforma par trijiem procentiem palielināja administratīvos izdevumus. Palielināja, nevis samazināja.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Es arī jūs lūgšu atbalstīt Sēlijas novada izveidošanu, un, manuprāt, šis ir viens no tādiem labiem piemēriem, kur seši novadi ir vienojušies par kopīgu attīstību un meklējuši attīstības iespējas. Var patikt vai nepatikt izvēlētais centrs - Viesīte -, tas, protams, būtu diskutējams jautājums, bet Sēlijas novada izvēle, manuprāt, būtu jāatbalsta.

Par to, ko, Riekstiņa kungs, jūs teicāt. Ir jauki, ka jūs kā koalīcija esat lēmuši ieklausīties Neretas iedzīvotāju veiktajā aptaujā. Gribētos, lai jūs tad ieklausītos visās tajās aptaujās. Un aptuveni trešdaļa pašvaldību ir atsūtījušas mums (vismaz ko es esmu saņēmusi - vairāk par trešdaļu pašvaldību atsūtītās vēstules) iebildes pret šo reformu, kur arī ir minēti dažādu aptauju rezultāti. Un tie nu galīgi nav par labu šai reformai. Tad kādēļ tikai Nereta? Un pēc kādiem kritērijiem jūs tad izvēlaties Neretas aptaujā ieklausīties un Ikšķiles aptaujā neieklausīties? Manuprāt, arī nebūtu īsti korekti no šīs tribīnes runāt par nabagiem, kuri kaut ko var vai nevar “izvingrot”, jo par nabagu neviens no labas dzīves nav kļuvis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Kolēģi, es vēlreiz paskaidrošu par nabagiem. Tas bija kā piemērs un salīdzinājums. (Starpsauciens: “Ar ko salīdzināji?”) Un mēs tagad to esam pagriezuši, ka es esmu saucis kādu novadu par nabagiem. Tā nu gan nebija!

Ja mēs runājam par šīm iedzīvotāju aptaujām, es to pieminēju tikai tāpēc, ka opozīcijas deputāti nāk un stāsta, ka iedzīvotāji tā ir lēmuši. Nu, iedzīvotāji gluži tā nav lēmuši.

Nākamais. Es neesmu... Es neesmu pret Sēlijas novadu. Beidzam melot! Nevienā brīdī to neesmu teicis. Runa ir par to veidu, kā tas notiek. Un es jums mazliet pastāstīšu, kā notiek.

Viens no argumentiem, kāpēc par katru cenu nevajag pie Jēkabpils, nedod Dievs, Jēkabpils dabūs to naudu. Jo tur viens kaut kāds deputāts Ogrē spēļu automātus spēlē. Un vēl... Tie ir tie argumenti, ko man stāsta šie novadu vadītāji. Viens.

Otrs. Kāpēc ir Viesīte? “Nu, mēs apskatījāmies apmēram pa vidu, tāpēc ir Viesīte!” Nu, šis arī nav arguments, kāpēc ņemt. Es par šo runāju. (Starpsauciens.)

Es atbalstu Sēlijas novadu. Es teicu, uz trešo lasījumu vēl ir atvērts jautājums, bet ne par šo veidu un formu, kā tas notiek, kolēģi. Iedzīvotāji no šādas matemātikas, kur viens ir saaģitējis visus un stāsta, cik būs labi, bez neviena pamatojuma... Vai kāds ir pajautājis, teiksim, tai pašā Ilūkstē, uzņēmējiem, ko viņi grib? Es pačukstēšu: viņi grib Latgali. Uzņēmēji grib Latgali!

Tāpēc beidzam manipulēt! Beidzam manipulēt ar šīm lietām! Jūs izraujat no konteksta kaut kādu vienu lietu un nākat un pasniedzat. (Dep. L. Liepiņa: “A kur ir jūsu argumenti?”) Nu, paņemiet konkrēti plašāk šo visu un tad nāciet un stāstiet!

Visi izrādās Sēlijas pazinēji pēkšņi! Pat Regīna Sēliju pārzina! Malači! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Sēlijas novada izveidošanas projekts, par kuru... kuru mēs veidojam tieši šeit, ir interesants projekts, bet tādā gadījumā mums vajadzētu kopīgi izlemt, ko tad mēs veidojam. Ja mēs veidojam politisko karti, administratīvo karti, tā ir viena pieeja. Ja mēs veidojam politiski ekonomisko, tā ir cita pieeja. Ja mēs veidojam ekonomisko karti, tā ir trešā pieeja. Līdz ar to vajadzētu būt izpratnei pašiem sev, ko tad mēs gribam šinī gadījumā.

Runājot par administratīvajiem un attīstības centriem. Jūs man piedodiet, ne vienmēr un ne visur tas sakrīt, varētu lielajā teritorijā attīstības centri stipri atšķirties no administratīvajiem centriem.

Nu viens ļoti spilgts piemērs. Amerikas Savienotajās Valstīs administratīvais centrs, kā zināms, ir Vašingtona. Vai kāds varētu man iebilst, ka tas nav attīstības centrs? Amerikas Savienotajās Valstīs... Nav tā. Tas nav attīstības centrs, tas ir administratīvais centrs.

Tāpēc šeit ir jābūt skaidrībai, un es ierosinātu valdošo koalīciju, kura debatē savā starpā šodien par šo priekšlikumu vairākkārt, varbūt balsojumā izteikt savu attieksmi. Ja tā attieksme būs pozitīva, izveidosim Sēlijas novadu un tā funkcijas un visu pārējo precizēsim uz trešo lasījumu, jo savādāk tā atkal ir, piedodiet, tukša muldēšana.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem otro reizi.

A. Krauze (ZZS).

Jā, es gribētu vērst uzmanību, ka ne viss ir patiesība, kā izsakās Sandis Riekstiņš. Komisijā bija Sēlijas uzņēmēji. Piemēram, no Ilūkstes bija Šarapova kungs, kurš darbojas nevis lauksaimniecībā, bet metālapstrādē un kurš ir gatavs ieguldīt pietiekoši lielus līdzekļus un attīstīt arī uzņēmējdarbību, un viņš bija par Sēlijas novada izveidi.

Tāpēc es teiktu, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta. Tas ir gan uzņēmēju interesēs, tas ir gan iedzīvotāju interesēs, tā ir arī attiecīgi mūsu kultūrvēsturisko vērtību ņemšana vērā. Tāpēc, lūdzu, nemelojiet! Riekstiņa kungs, ja jūs atbalstāt, tad balsojiet “par” šo priekšlikumu (un pēc tam trešajā lasījumā to varēs precizēt un uzlabot), nevis tagad balsojiet “pret”.

Tā ka es jūs aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Jā, cienītie kolēģi, mēs visu laiku runājam par to, ka būs mums attīstības centri, kur mēs apvienosim un pieliksim vēl klāt.

Tikai sausi fakti par to, kāds tad ir attīstības indekss. Protams, attīstības indeksi ir sliktāki, attālinoties no Rīgas, jo vienīgais attīstības centrs ir Rīga. Bet salīdzināšanai: Salas novada attīstības indekss ir mīnus 0,281, Daugavpils novadam - mīnus 1,1, Jēkabpils novadam - mīnus 0,977.

Šeit ir jautājums, kā tad Jēkabpils plāno attīstīt Salas novadu, ja tā attīstības indekss jau šobrīd ir 3,5 reizes sliktāks par Salas novada.

Līdz ar to, kolēģi, nu, es aicinātu tomēr atbalstīt šo Sēlijas novadu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 117. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 117. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 118. -  deputāta Valaiņa iesniegtais priekšlikums. Paredz Kokneses novada saglabāšanu tā esošajā teritorijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu, kolēģi, paskatīsimies! Kokneses novada dome ir atsūtījusi Saeimai vēstuli, to ir parakstījis domes priekšsēdētājs. 2019. gada 17. jūnija ārkārtas sēdē dome nolēma veikt iedzīvotāju aptauju “Vai jūs atbalstāt Kokneses novadu kā patstāvīgas Latvijas Republikas administratīvās teritorijas saglabāšanu?”. Aptaujas rezultāti. Nobalsoja 90 procenti... 90,2 procenti atbalstīja - jā, Kokneses novadam ir jāpaliek kā atsevišķai administratīvajai teritorijai. (Dep. I. Benhena-Bēkena un dep. A. Geidāns: “Cik piedalījās?”) Jautājums, protams, nav tik... jautājums, protams, nav tik vienkāršs arī.

Ja jūs interesē balsstiesīgo skaits, tad paskatīsimies, kā jūs uzvedīsieties pie... kad mēs apskatīsim Ikšķiles pašvaldību. Šajā gadījumā Kokneses novadā iedzīvotāju skaits ir pieci tūkstoši. Protams, šī prognoze nākotnē samazināsies. Diemžēl man nav nekādas ticības, ka nākotnē šī prognoze nemainīs tendenci arī pēc reformas. Jo reformai līdzi netiek piedāvāta nekāda politika, lai šo negatīvo tendenci kaut kādā veidā mainītu.

Attiecībā uz Koknesi man gribētos teikt, ka šis tiešām bija piemērs, kurā pašvaldības vadītājs arī komisijas sēdē pauda skaidru nostāju par to, ka, ja reiz ir uzstādījums apvienoties, tad, viņu ieskatā, tas virziens Aizkraukles virzienā, ko pauda domes priekšsēdētājs, ir atbalstāms. Kokneses novads šobrīd, manuprāt, ļoti veiksmīgi attīstās - ļoti veiksmīgi! - arī bez šīs reformas. Jautājums, protams, - kādi būs šie sadarbības mehānismi attiecībā uz Aizkraukles pašvaldību pēc reformas? Manā ieskatā, jaunveidotā Aizkraukles pašvaldība nav tas veiksmīgākais scenārijs kopumā. Bet Kokneses novada pievienošana Aizkrauklei - tur es saskatu loģiku.

Es šo konkrēto priekšlikumu atsaucu, jo, manuprāt, neskatoties arī uz to, ka ir iedzīvotāju balsojums, manuprāt, Kokneses novadu pievienot Aizkraukles novadam ir loģiski, kolēģi. Tāpēc es šo konkrēto priekšlikumu atsaucu.

Bet, kas ir būtiski, iedzīvotājiem ir jāsniedz atbildes uz tiem jautājumiem, kā notiks turpmākā pārvaldība. Līdz šim brīdim to nekādā veidā nav veikusi ne VARAM, ne komisijas vadītājs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

A. T. Plešs. Paldies Valaiņa kungam par konstruktīvo skaidrojumu.

Nākamais. 119. - deputāta Valaiņa iesniegtais priekšlikums. Paredz saglabāt Neretas novadu tā pašreizējās teritorijas robežās. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Neretas pašvaldības domes lēmums. Pašvaldības iedzīvotāju viedokli likumīgi pilnā aspektā nav tiesīgs sniegt neviens cits kā tikai pašvaldības dome vai tās priekšsēdētājs... vērtējot Satversmes tiesas procesu, kā Satversmes tiesa ir vērtējusi, kas ir tiesīgs sniegt šo viedokli un ar ko būtu jākonsultējas.

Ja mēs skatāmies, 2019. gada 28. novembrī ir pieņemts Neretas novada pašvaldības lēmums un ir arī minēti Neretas iedzīvotāju aptaujas rezultāti par Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu. 54 procenti no aptaujāto novadnieku kopskaita atbalstīja Varam piedāvāto modeli par apvienošanos ar Aizkraukles novadu. Atklāti balsojot (par - seši, pret - nav, atturas - nav), Neretas novada dome nolēma atbalstīt Neretas apvienošanu ar Aizkraukles, Jaunjelgavas, Skrīveru, Kokneses un Pļaviņu novadu.

Ja šī lēmuma 1. punkts neīstenojas, atbalstīt Neretas novada apvienošanu ar Sēlijas vēsturiskajā teritorijā esošajiem novadiem kopīgā Sēlijas novadā, vienojoties par administratīvo centru.

Ņemot vērā Sēlijas novadu apvienības pašvaldību izteiktos viedokļus un pieņēmumus, atbalstīt lēmumu par Sēlijas plānošanas reģiona izveidi ar centru Jēkabpilī. Tas ir, respektīvi, par otrā līmeņa pārvaldību. Lēmumu nosūtīt atbildīgajai Saeimas komisijai.

Tālāk pēc šī lēmuma jau bija Saeimas komisijas uzdots lēmums, kur šī Neretas pašvaldības dome jau iesniedza komisijai lēmumu par to, ka viņi ir par Sēlijas novada kā patstāvīga novada izveidi un kopīgi jau ir vienojušies par to, kur būs administratīvais centrs. Attīstības centrs neapšaubāmi paliek... šajā gadījumā Jēkabpils. Tas... Par to nevar būt diskusijas. Šajā gadījumā Neretas novada pašvaldība ir piekritusi reformai, bet pēc būtības piedāvā citu reformas kartējumu.

Arī šo priekšlikumu es atsaucu, jo pēc konsultācijām ar konkrēto pašvaldību ir skaidrs, ka viņi reformai piekrīt. Jautājums ir tikai par reformas izpildījumu. Šajā gadījumā šo priekšlikumu atsaucu. Uz trešo lasījumu iesniegšu konfigurētu priekšlikumu par to, kādā veidā kāds teritoriālais iedalījums būtu vislabākais Neretas pašvaldībai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

A. T. Plešs. Tātad nākamais priekšlikums. 120. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegtais priekšlikums. Paredz Pļaviņu novada saglabāšanu tā esošajā teritorijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Attiecībā uz Pļaviņām teikšu, kā ir. Manā ieskatā... Ar Pļaviņu novada pašvaldību ilgus laikus esmu sadarbojies, un, manā ieskatā, Pļaviņu novada pašvaldība vienmēr ir bijusi piederīga pie Jēkabpils. Un tā tiece uz Jēkabpili vienmēr ir bijusi izteikta. Arī resursu plānošanas ziņā, arī ceļu finansējuma plānošanas ziņā, investīciju politikas plānošanas ziņā sasaiste ar Jēkabpils pašvaldību, ne tikai politiska sasaiste, kas bija savulaik Jēkabpils reģionālajai partijai, bet arī praktiskie apsvērumi... vienmēr ir bijuši ļoti cieši saistīti.

Šobrīd šis piedāvājums no valdības puses ir virzīties otrā virzienā - uz Aizkraukles pašvaldību. Manuprāt, tam īsti loģikas nav. Tas ir mans personīgais viedoklis.

Manā ieskatā, arī Pļaviņu novads būtu daudz veiksmīgāk attīstāms citā konfigurācijā. Arī šo priekšlikumu, kolēģi, es iesniegšu, un paldies Pļaviņu novada vadībai, ka arī nāca ar savu konstruktīvu redzējumu par to, kā šo novadu attīstīt tālāk.

Manuprāt, ieklausoties tieši pašvaldību vadītāju un pašvaldību domju lēmumos, vadītāju lēmumos, iedzīvotāju aptaujās un vērtējot ne tikai ekonomiski, bet arī pēc citiem apsvērumiem, arī kultūrvēsturiskiem un ar iepriekšējo sadarbību saistītiem apsvērumiem, ir iespējams veiksmīgi... nonākt pie veiksmīga reformas iznākuma.

Arī šo priekšlikumu es atsaucu un uz trešo lasījumu iesniegšu citā redzējumā.

Sēdes vadītāja. Paldies, tātad priekšlikums ir atsaukts.

A. T. Plešs. 121. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz saglabāt Skrīveru novadu esošajās administratīvajās... teritorijās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Pašvaldību harta prasa zināmu kārtību lēmumos, kuri ir par attiecīgajām teritorijām, veicot pašvaldību reformu. Un šī kārtība prasa to, lai pašvaldības tiktu uzklausītas, lai ar tām tiktu diskutēts un tās pēc būtības saņemtu atbildi no reformas virzītājiem.

Tas, kas pierādījās šīs reformas virzīšanas procesā, - ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija šo tiešām ļoti svarīgo sastāvdaļu izpildījusi kā fikciju. Fikcijas pierādījums ir arī tas, ka Saeimas Juridiskais birojs norādīja (pēc tam, kad jau bija Saeimas komisija nobalsojusi pirmajā lasījumā), ka komisijā būs jāveic konsultācijas.

Tāpēc es iesniedzu 119 priekšlikumus - par katru pašvaldību atsevišķi -, lai šīs konsultācijas tiešām arī notiktu attiecīgajā komisijā. Diemžēl attiecīgajā komisijā ļoti daudzos gadījumos nav sniegtas atbildes konkrētajām pašvaldībām, kā tiks nodrošināta viņu tālākā patstāvība.

Attiecībā uz Skrīveru novada domes lēmumu. Arī šajā gadījumā... Skrīveri tika izveidoti jau 2009. gadā kā atsevišķa pašvaldība. Šobrīd funkcionē. Jā, taisnība, Skrīveru novada pašvaldība ir saņēmēja no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Protams, tas tā ir. Skrīveru pašvaldībai ir sadarbība ar apkārt esošajām teritorijām daudzās dažādās jomās.

Un te es gribētu minēt vienu piemēru par pašvaldību sadarbības apjomiem mūsdienās, cik plaši tas ir, kad mēs skatāmies e-vidē. E-vidē Ventspils pašvaldība sadarbojas ar aptuveni simt pašvaldībām Latvijā. Un tas ir viens piemērs tam, ka šai pašvaldību sadarbībai robežu nav.

Un tas ļaunākais, kas ar šo reformu tiek piedāvāts, - ka... tajā brīdī, kad pašvaldības sadarbojas, uzreiz tiek apriori pateikts, ka tas nozīmē, ka tās nespēj izpildīt savas funkcijas. Sadarbība tiek veidota, lai veiksmīgāk īstenotu savas autonomās funkcijas. Un arī pēc reformas pašvaldības turpinās sadarboties... darbosies arī ārpus savām robežām.

Skrīveru gadījumā... Pēc tam arī komisijā uzklausot Skrīveru novada vadību... Es uzskatu, ka šis priekšlikums ir atsaucams un tas tālāk būtu jāiestrādā alternatīvā priekšlikumā, veidojot labāku Skrīveru novada tālāko konfigurāciju, veidojot labāku administratīvo teritoriju iedalījumu, nekā šobrīd VARAM piedāvātais.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

A. T. Plešs. 122.  - Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikums, kas paredz izslēgt no jaunveidojamā Ādažu novada Saulkrastu pagastu, Saulkrastu pilsētu un Sējas pagastu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Ādažu novada pašvaldības vadītājs, ierodoties komisijā, skaidri pauda to, ka pēc šīs reformas... attiecībā uz administratīvajām izmaksām... šie izdevumi, tieši otrādi, varētu arī pieaugt. To pašu savā ziņā norādījusi arī Valsts kontrole, pasakot arī to, ka šis Latvijas Bankas pētījums attiecībā uz ieguvumiem ir pārāk izplūdis. Tur nav konkrētības... šajā pētījumā, turklāt tur nav apskatītas vispār republikas pilsētas.

Šis priekšlikums paredz... principā iezīmē ceļa karti uz Saulkrastu (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... uz Saulkrastu novada izveidi. Un, manuprāt, šī ceļa karte, kas ir iezīmēta, nesakrīt ar paša ministra izvirzīto. Un, lai arī ir tā lielā vēlme Saulkrastu novadu saglabāt kā tādu... Arī es atbalstu ideju, ka Saulkrastu novads būtu jāsaglabā, bet - vai tāpēc ir jāgrauj citi, blakus esošie, novadi? Tādai pieejai es nevaru piekrist. Manā ieskatā, šis priekšlikums prasa, lai šodien šeit, no šīs tribīnes, arī Nacionālās apvienības frakcija sniegtu skaidrojumu, kā tad jūs redzat... līdzīgi, kā mēs skaidrojām savus priekšlikumus par Sēliju. Arī šis priekšlikums prasa skaidrojumu, jo jūs tomēr savā ziņā sadalāt arī veiksmīgi strādājošus novadus, atdalot tiem pagastus.

Tā ka, kolēģi, es aicinu par šo priekšlikumu izvērst plašākas debates, lai iesniedzēji skaidrotu šī priekšlikuma jēgu, pamatotību un citus jautājumus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Nu, es tagad ļoti, ļoti gaidīšu Nacionālās apvienības frakcijas pārstāvjus šeit... Nāciet ar stāstu par ģeopolitiku! Nu, pastāstiet mums, lūdzu, kāds ģeopolitisks objekts atrodas Saulkrastu pagastā. Vai tā ir vai nav Skultes osta? Un kādas stratēģiskas preces tiek plānots ievest caur Skultes ostu? (Dep. R.Kols: “Zivis!”) Varbūt tiešām tur ir iesaistīta ģeopolitika? Jo Sējas pagastā ir daļa no Ādažu poligona. Tad varbūt jaunizveidotajam Saulkrastu novadam arī būs īpaša stratēģiska nozīme? Un ar kādu stratēģiju tā ir saistīta? Nu, pastāstiet mums, lūdzu, jo citādi tiešām mēs nevaram paskaidrot Latvijas iedzīvotājiem, kāpēc mums ir izveidota 40. pašvaldība - ļoti dīvainā izskatā, bez nekādiem kritērijiem, bez nekāda stāsta par to, kādu uzņēmējdarbību attīstīs šis jaunizveidotais Saulkrastu novads un kādi ģeopolitiski apsvērumi tur ir iesaistīti. (Dep. K. Feldmans: “To jūs gribētu zināt!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Runa ir par Saulkrastiem, kā jau jūs saprotat. Jūs noteikti nojaušat, par ko es Saulkrastu kontekstā runāšu.

Ja Dombravas māja būtu Garkalnē, tad mums nebūtu Saulkrastu novads... vai arī Garkalne būtu pievienota pie Saulkrastiem... nu, aptuveni kaut kā tā. Tā jūs to reformu taisāt. Par to ir jārunā visu laiku. Atkārtoti un atkārtoti!

Patiesībā Saulkrasti ir jāpievieno pie Ādažiem. Un ir jādiskutē par to, ka, ļoti iespējams, arī Garkalne ir jāapvieno ar Ādažiem. Jo tur ir kopīga infrastruktūra un būtībā cilvēki dzīvo kā tādā robežpilsētā, brīžiem paši jaucot, vai viņi ir Garkalnes novadā vai Ādažu novadā. Bet veidot īpašu pagastu deputātam Dombravas kungam - es domāju, tā nav valstiska rīcība. Es domāju, ka šāda rīcība arī nevairos iedzīvotāju labklājību. Es domāju, ka šāda rīcība nevairos iedzīvotāju skaita palielināšanos valstī. Es domāju, ka tas vairos tikai un vienīgi deputāta Dombravas personisko labsajūtu.

Tā nedrīkst pieiet reformai! Par to es esmu gan ar humoru runājis, gan nopietni runājis, un es aicinu pašu Dombravas kungu uzkāpt tribīnē un būt valstsvīram. Būt valstsvīram - pateikt, ka tā ir kļūda! Tā ir kļūda - veidot šādu Saulkrastu novadu. Un es būšu pirmais no koalīcijas, kurš rīkosies kā valstsvīrs un atteiksies no attiecīgās idejas. Mana atteikšanās kā piemērs liecinās, ka izvēli par labu novada veidošanai noteiks nevis manas mājas atrašanās vieta, bet saprāts, loģika un visu valsts iedzīvotāju kopējās intereses.

Es, Jāni, tevi aicinu. Tu vienmēr esi teicis, ka tu esi nacionāli noskaņots, ka tu esi patriots, ka tu cīnies par mūsu tautu, par latviešiem. Uzkāp tribīnē un parādi, ka tu esi piemērs! Un arī es būšu piemērs. Es pirmais nākšu ar priekšlikumu nosaukt kādu Latvijas ielu tavā uzvārdā... kā cieņas apliecinājumu tam, ka tu esi valstsvīrs un neskaties tikai no prizmas - kur atrodas tava māja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Es neesmu no Saulkrastiem, bet kaut kādā veidā Saulkrastu jautājums skāra arī manu dzīvesvietu visā šajā jezgā, kas bija ap novadu izveidošanu. Un es gribētu teikt atkal, ka šeit netiek ņemti vērā loģiski kritēriji, kādiem vajadzēja būt, sagatavojot reformu, - pēc kādiem principiem mēs novadus veidojam.

Saulkrastu novada izveides laikā viens plāns... es nezinu, kurš tur zīmēja... bija aizzīmējies tik tālu, ka daļa no Krimuldas novada... arī Lēdurgu vajadzētu tā kā piezīmēt... Nu kāpēc? (Starpsauciens: “Kariņš! Kariņš tas bija!”) Tāpēc, ka vienkārši tā... smuki laikam izskatās... kaut ko uzvelkam ar zīmuli. Es gribētu teikt, ka tur nekādas loģikas nav. Tad jau mēs varētu arī gandrīz vai nonākt pie situācijas, ka jūs stāvēsiet Gaujas senlejas malā, skatīsieties pāri Gaujas senlejai uz Siguldu un teiksiet: mēs esam piejūras novadā. Tas ir pilnīgi nepareizi! Šeit arī bija jābūt skaidriem kritērijiem.

Es saprotu Dombravas kungu, viņš cīnās par savu novadu. Bet tad arī paskatīsimies varbūt vēsturiski! Nosaukums tiešām varētu nebūt “Saulkrastu novads”. Varētu būt arī Dombravas novads, jo... ir tādi gadījumi bijuši... piemēram, pie Pļaviņām ir tāds... daļa no Pļaviņām, kas ir Jēkabpils virzienā... Krustpils virzienā ir Gostiņi. Un Gostiņiem bija ļoti daudz nosaukumu. Gostiņus sauca par Zarnu miestu un arī par Trentelbergu. Un kāpēc? Tāpēc, ka tur bija zviedru ģenerālis uzturējies kaut kādu brīdi ar savām karaspēka vienībām. Nu, man liekas, šis arī - vēsturisks fakts. Dombrava lobē Saulkrastu novada izveidi. Sauksim to par Dombravas novadu! Tā ka uz trešo lasījumu noteikti šāds priekšlikums ir jāiesniedz.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Saulkrasti - tā ir bijusi viena no retajām pašvaldībām, kas visus gadus ir maksājusi izlīdzināšanas fondā naudu un uzturējusi pat lielās pilsētas... kā Jelgava, Liepāja.

Saulkrasti pēc teritorijas attīstības indeksa, kas raksturo, cik veiksmīgi pašvaldība ir spējusi attīstīties, ir bijuši starp Top 10 Latvijas pašvaldībām. Iedzīvotāju skaits ir bijis stabils atšķirībā no citām Latvijas vietām. Pilsētā skaits, it īpaši pēc robežu precizēšanas, visticamāk, sasniegs aptuveni sešus tūkstošus. Novadā sezonāli uzturas pat 50 tūkstoši - nevis tūristi, bet cilvēki, kas neregulāri dzīvo šajā pašvaldības teritorijā.

Pašvaldība ir spējusi sekmīgi attīstīt ostu. Tā rezultātā, kamēr citām lielo pilsētu ostām ir sarucis kravu apgrozījums (Dep. E. Papules starpsauciens.), Saulkrastu ostai kravu apgrozījums ir gadu no gada audzis - un pārsvarā uz vietējo kravu rēķina.

Ja mēs skatāmies, kā līdz šim ir funkcionējusi pašvaldība, tad redzam, ka tā ir nodrošinājusi izglītības, kultūras, drošības pakalpojumus daudz plašākā teritorijā.

Lielākā daļa Skultes bērnu mācās Saulkrastu novada skolās. Līdzīgi ir ar daļu no Sējas novada bērniem; arī viņi mācās turienes skolās, apmeklē sporta pasākumus un tamlīdzīgi.

Šāda novada izveide noteikti dotu iespēju daudz sekmīgāk pašvaldībai attīstīties.

Kur sākās problēmas ar šāda priekšlikuma virzību? Kur sākās problēmas ar to... Kāpēc nevarētu Latvijā veidoties jauns reģionālās nozīmes centrs, jauna pašvaldība? Problēmas ir apstāklī, ka Zemmera kungs, kurš vada Limbažu novada domi, uzskatīja, ka tas nav pareizi, un tāpēc ZZS pēkšņi kaislīgi uzstājas pret kādas pašvaldības vēlmi veidot tālāku attīstību. Un arī viss šis sākumā kuriozais stāsts par...

Es atvainojos, varētu apvienot abus debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

J. Dombrava. Ja sākotnēji likās diezgan kuriozas šīs diskusijas par to, ka novada izveide ir cieši saistīta ar gāzes projektu, nu tas pat neiztur nekādu kritiku, ņemot vērā, ka tāpat, lai šādu milzīga apmēra projektu realizētu, būtu nepieciešams nacionālo interešu objekta statusu noteikt. Un tāpat šis projekts stieptos vairākās pašvaldībās. Bet... man liekas, ka pat par šo lietu... ir noticējuši pat... ne tikai daži sazvērestības teoriju upuri, bet pat Gazprom koncerns, kuri ierauga, ka šādas pašvaldības veidošanu atbalsta Krievijas melnajā sarakstā iekļautais Jānis Dombrava. Un viņi sāk domāt:“ A ja nu tur tomēr...? Nu tad drošības pēc dosim komandu savai satelītpartijai skaļi riet.” Un tas arī diemžēl šobrīd notiek. Ja līdz šim komisijas darbā opozīcija ļoti aktīvi iestājās par vienu, par otru, par trešo pašvaldību, ka tās ir jāsaglabā un jāveido loģiskās robežās, tad šis ir izņēmuma gadījums, kas parāda divējādo seju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Beigu beigās mēs esam pieskārušies pie tā, kas saucas “Lielrīgas aglomerācija”. Šeit vajadzētu ieklausīties tanī, ko teica Kazinovska kungs, - ka, runājot par administratīvajiem lielajiem rajoniem, te vajadzētu tomēr nospraust robežas, vadoties no vairākiem apstākļiem, no vairākiem ekonomiskajiem rādītājiem, un tad arī parādītos Lielrīgas ārējās robežas, kuras... iekšienē var skatīt un vajag skatīt iekšējo sadalījumu.

Es šeit, šinī gadījumā, nerunāju pret vai par Saulkrastu novada izveidošanu, nebūt ne, Dombravas kungs.

Un, godīgi sakot, jūsu teiktais, ka tas ir Gazprom rupors, - nu, tas ir ar baltiem diegiem šūts.

Bet es runāju par loģisku likumsakarību. Jā, tiešām, Lielrīgas robežās varētu būt izveidoti... varētu būt mainītas novadu robežas... Var būt izveidoti arī jauni novadi. Tas arī varētu būt. Bet tas prasa citu pieeju, kuras šodien te nav. Un par to vēl būs arī runa.

Visi tie argumenti, ko nosauca Dombravas kungs, teiksim, vēl lielākā mērā... tie dubultā... ja mēs runājam par apmēriem, attiecas uz Babīti. Ja mēs runājam par Jūrmalu, nu te jau es varu mierināt Gobzema kungu, tur jau ar nosaukumiem viss ir kārtībā. Jūrmala kļuva par lielpilsētu, tāpēc ka tur dzelzceļa staciju skaits ir lielāks nekā Maskavā un Parīzē, kopā ņemot... Bet viena no stacijām jau šodien ir nosaukta par godu... nu, tā, kas ir pie koncertzāles. Tāpēc arī tā var vērtēt.

Citi kritēriji, cita pieeja. Tad mēs varam objektīvi izvērtēt arī to priekšlikumu, kas nāca nevis no Nacionālās apvienības, bet no Dombravas kunga.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es šajā priekšlikumā gribu runāt nevis par Saulkrastiem un Sēju, kurus ir piedāvājums izņemt no Ādažu novada, bet par Carnikavu, kuru ir piedāvāts atstāt Ādažu novadā.

Viss, ko Dombravas kungs nupat minēja par Saulkrastiem, vēl lielākā mērā attiecas uz Carnikavu. Carnikavu ir domāts apvienot ar Ādažiem. Ziniet, tas būs tā kā mēģinājums samaisīt ūdeni ar eļļu - nekādi neizveidosies monolīts šķidrums. Carnikava ir atpūtas novads, kur galvenā aktivitāte ir brīvdienās. Ādaži ir industriāli militārs novads, kur galvenā aktivitāte ir attiecībā uz darba vietām - 76 procenti no Carnikavas darbspējīgajiem iedzīvotājiem jau dzīvo Rīgā... strādā Rīgā, es atvainojos, un tam ir liels iemesls. Tāpēc ka, piemēram, komunikācijas, transports (dzelzceļš, autobusi) - tas viss ir saistīts ar Rīgu. Tas ir loģiski.

Ja kāds saka, ka tādā veidā tiks atrisinātas kādas problēmas, piemēram, administratīvās izmaksas samazinātas... nu, nesamazināsies administratīvās izmaksas, jo Ādažos un Carnikavā jau apmēram septiņi procenti tiek veltīti administratīvajām izmaksām. Ļoti līdzīgas. Ja atceramies iepriekšējo reformu... ja vispār domājam par administratīvajām izmaksām... tās pēc reformas par trim procentiem pieauga, nevis samazinājās.

Varētu domāt, ka skolās pieaugs skolēnu skaits. Nu, tas ir tāds mērķis citās pašvaldībās. Šis nav tas gadījums. Gan Ādažos, gan Carnikavā skolēnu skaits ir par lielu tai infrastruktūrai, kas šobrīd ir pieejama. (Dep. R. Kola starpsauciens.) Arī uz bērnudārzu vairāk nekā 200 bērni Carnikavā gaida rindā. Un tagad mēs tādas divas pārsātinātas pašvaldības liksim kopā. Iedzīvotāju skaits Carnikavā 10 gadu laikā - atšķirībā no pārējās Latvijas - ir par 47 procentiem pieaudzis.

Kolēģi! Tas, ka neapvieno pašvaldības, nenozīmē, ka tās nevar sadarboties. Jau šobrīd, piemēram, Carnikavā tiek būvēta grupu māja sociālo pakalpojumu nodrošināšanai ne jau tikai savu robežu... savās robežās vien. Meliorācijas sistēmas ir pārrobežu pakalpojums vai infrastruktūra... Un varētu minēt vairākus tādus piemērus.

Loģikas nav, un to arī paši Carnikavas iedzīvotāji min. Carnikavas iedzīvotāji atbalsta reformu, bet 85 procenti no tiem neatbalsta apvienošanu ar Ādažiem vai kādu citu... kādu citu novadu. (Dep. R. Kols: “Par priekšlikumu! Šis ir par Saulkrastiem!”) Tādēļ... ja jūs izslēdzat Saulkrastus un Sēju, tad jāizslēdz arī Carnikava. Drīzāk jau tad tiešām Garkalni varētu pievienot Ādažu novadam, kur vismaz... pat Garkalnes baznīca atrodas Ādažu novadā, un ceļš ir viens. Es dzīvoju Bukultu ielā; tā nemanāmi... Garkalnē nemanāmi pāriet Ādažu novadā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es gribētu Dombravas kungam kliedēt bažas. ZZS neiestājas pret Saulkrastu novada izveidi. ZZS iestājas pret to, ka jūs jaucat ārā Limbažu novadu. ZZS tas nepatīk.

Un attiecībā uz to, ko jūs teicāt... Tiešām visi šie argumenti ar vēl lielāku spēku ir piemērojami arī attiecībā uz Carnikavas novadu. Viss tieši tas pats... neskatoties. Bet šeit būtiski ir minēt to izskatīšanas gaitu komisijā. Tas, ko šeit nepiemin, - Sējas novads. Sējas novads konceptuāli ir par pievienošanu Ādažu novadam, un pat dome nolēmusi, viņi ir par reformu - un Ādažu virzienā.

Tāpēc mans jautājums - kāpēc tas netika respektēts? Ja reiz vajag tos Saulkrastus, Saulkrastus varēja arī atstāt vienus pašus - tāpat, kā atstāj Līvānus vienus pašus. Saulkrasti arī būtu... Pēc būtības ekonomiskie rādītāji, pievienojot Sēju, nemainītos, bet Sējas novads līdz galam komisijā netika uzklausīts, un viņu lēmums bija tieši citā virzienā - uz Ādažiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Vairākas replikas par to, ko dzirdēju izskanam no šīs tribīnes.

Valaiņa kungs pirms kāda mirkļa minēja, ka komisijā nav notikušas konsultācijas ar pašvaldībām, kā tam būtu jābūt atbilstoši Eiropas Vietējo pašvaldību hartai. Nu, tam es absolūti... tiešām nevaru piekrist. Mēs komisijā diskutējām ar katru pašvaldību, kura bija ieradusies. Pilnīgi visas pašvaldības, kad attiecīgie jautājumi tika apspriesti, tika uzaicinātas, tām bija iespējas paust savu viedokli, mēs apmainījāmies ar domām, un komisija kopīgi nonāca līdz tādiem lēmumiem, kādi ir atspoguļoti šobrīd attiecīgajā dokumentā.

Ja runājam par iedzīvotāju aptaujām, te opozīcijas pārstāvjiem ļoti patīk dažādos griezumos vilkt un staipīt, kā... kā tad iedzīvotāji ir lēmuši. Un, jā, tiešām vairums (Starpsaucieni)... vairums pašvaldību iedzīvotāju un arī pašas pašvaldības ir lēmušas par to, ka tās vēlas palikt tajās teritorijās, kurās tās šobrīd ir. Un, ja runājam, piemēram, par pieminēto Carnikavas novadu, kur 85 procenti ir nobalsojuši par teritorijas saglabāšanu... Bet cik daudzi piedalījās šajā aptaujā? 9,5 procenti no pašvaldībā dzīvojošo skaita piedalījās šajā aptaujā. Vai, jūsuprāt, tas ir pietiekami reprezentabls skaitlis, kas atspoguļo visu pašvaldības iedzīvotāju viedokli? Es šaubos. Līdzīgi parunāsim (Dep. V. Valainis: “Tev ir cita aptauja?”) par aptaujas rezultātu arī citviet. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Uztaisi savu!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienītais Pleša kungs! Manuprāt, nav korekti izteikties par labu vai par sliktu kādai aptaujai... izteikties no tāda skatpunkta, kā jūs to darījāt, - cik iedzīvotāju piedalījās vai nepiedalījās -, kamēr jūs neesat radījuši mehānismu, kā pēc iespējas vairāk uzklausīt iedzīvotājus. Jo šobrīd izskatās, ka, lai vai kas tiktu darīts, jūs negribat ieklausīties tajā, ko saka iedzīvotāji vai pašvaldību vadītāji, jūs vadāties tikai un vienīgi pēc politiskiem motīviem.

Un es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, tādēļ ka Carnikavas novada pašvaldība ir izteikusi viedokli, ka viņi nevēlas (Dep. R. Kols: “Es atbalstu!”) tikt pievienoti nevienam citam... nevienam no novadiem, jo Carnikavas novada pašvaldība ir pašpietiekama.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Man bija tā iespēja būt klāt komisijas sēdē, kur, kā Pleša kungs teica, notika diskusija. Es gribētu teikt, Pleša kungs, nevajag kāpt tribīnē un melot, ka notiek diskusija! Tika uzklausītas pašvaldības. Deputāti un komisijas vadītājs pateica paldies. Uzdotie jautājumi ministrijai, uz kuriem neviens nevarēja atbildēt... Deputāti pat neuzskatīja... uzdot jautājumus, vienkārši pateica paldies.

Cienītie kolēģi! Ja šī ir diskusija (Starpsaucieni.), tad Pleša kungs, nākot un kāpjot tribīnē un stāstot par diskusijām, atklāti melo visai Latvijas sabiedrībai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Uzreiz gribu teikt, ka aptaujas tiešām liecina par cilvēku attieksmi pret vienu vai otru problēmu, cilvēki pēc savas dabas ir pietiekami konservatīvi. Bet tas uzliek papildu pienākumu tiem, kas grib diktēt viņiem dzīvesveidu un dzīves noteikumus. Viņiem vajag meklēt papildu argumentus, lai pārliecinātu, ka tiešām šīs reformas rezultātā noteikti būs laime un ka tā laime būs ne tikai tiem, kas strādāja pie tā likumprojekta, bet būs arī tiem, uz ko likumprojekts attiecas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Pleša kungs! Iedzīvotāju viedoklis ir jāņem vērā - it sevišķi tad, ja tas ir kombinācijā ar diezgan skaidriem argumentiem no pašvaldību vadības puses par to, kādēļ būtu viens vai otrs lēmums jāpieņem vienādi vai otrādi. Un ņemiet vērā, ka SKDS aptaujā 53 procenti Latvijas iedzīvotāju ir pret reformu, kaut gan jūs katru dienu daudzināt ieguvumus, kādi būs no tās! Jūs uzskatāt, ka (Dep. S. Riekstiņš: “Kas ir SKDS?”)... un visiem mēģināt stāstīt, ka dzīve būs labāka, tikai ne ar vienu teikumu nespējat paskaidrot, kā tad tā dzīve iedzīvotājiem uzlabosies. Visu laiku atkārtojat trīs vārdus, ka reforma “vajadzīga Latvijas attīstībai”. (Dep. A. Geidāns: “Attīstībai/Par!”) Taču ar to ir par maz, tāds skaidrojums ir par vāju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (KPV LV).

Sveiki, kolēģi! Šis priekšlikums paredz jeb ieliek tādu būtisku fundamentu Saulkrastu novada izveidei. Un sākotnēji... tālāk es arī diskutēšu pie priekšlikuma, ko pats esmu iesniedzis... par Kandavas novada teritoriju, kāda tā ir līdz šim.

Iesniedzot šo priekšlikumu, es kā tāds puisis no laukiem biju varbūt nedaudz tāds kautrīgs vēl par to un domāju, ka ir kritēriji un Kandava varbūt īsti neatbilst... bet nu tie kritēriji... vairs nav. Un tad tālāk es sāku runāt (Starpsauciens.)... tālāk sākās diskusija par to, ka nav attīstības centra Kandavai, kāds ir citiem novadiem. Es redzu - o, ir arī šī Saulkrastu ideja! Koalīcijas partneri arī atbalsta. Un arī Saulkrastiem nav šā attīstības centra, ja. (Aplausi.) Tā ka es esmu ļoti tāds... pacilātā noskaņojumā. Un ja mēs atbalstām šo tālāk...  Tā ka es tiešām redzu arī tādu cerību... cerību stariņu un gaismu tuneļa galā... Kandavai. Es domāju, ka atbalstām arī šo novadu.

 Tāpat arī Pleša kungs (es te dzirdēju, vakar pats sēdē nebiju) izteicās par to, ka lielāks spēks ir, ja visas olas nav vienā groziņā.

Tā ka es noteikti atbalstu arī jūs visus.

Tā ka atbalstām Saulkrastus un ejam arī tālāk! (Dep. V. Dombrovskis: “Nemaz nav puika no laukiem!” Aplausi.)

Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi. (Starpsauciens: “Aldi, man nav tur māja!”)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es nevaru saprast... Te, protams, ir tā reforma - katram deputātam pa novadam, ja. Mēs sākām ar Dombravu, tad turpināsim ar Vitenbergu... Tur tā - plus mīnus...

Es par sevi priekšlikumu neiesniedzu... īsti, jo man bija grūti izvēlēties. Tā kā deklarētā dzīvesvieta man ir, teiksim, vienā adresē, bet dzīvoju es citā adresē, tad... es pieticīgāks... tāds pieticīgāks. Es būtu gatavs pievienoties tam, ka tur apvieno ar Ādažu novadu to visu... Bet, nopietni runājot, - manuprāt, nav valstiski vadīties no principa - katram deputātam pa novadam.

Skaidrs, ka mēs dabūsim mazāk nekā 119... īpaši ņemot vērā, ka parlamentā ir 100 deputāti. Skaidrs, ka mēs dabūsim vēl mazāk, jo parasti parlamentā ir vēl mazāk par 100, ja. (Starpsauciens: “Opozīcijai nav, tikai pozīcijai!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Armandam Krauzem otro reizi.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Šajā gadījumā es tomēr arī... Vēlreiz nerunāšu par Dombravas novadu, bet runāšu par... par Sēju.

 Nu, šinī gadījumā, pievienojot varbūt un... apvienojot kopā ar Ādažiem, kur... arī sākotnēji bija tāda Sējas novada iedzīvotāju vēlme... tas būtu loģiski, jo ir Ādažu poligons, kurš tagad ir vairākos novados. Ja šī militārā teritorija būtu vienā novadā, - viss kārtībā!

Bet atceramies to, ka pa vidu ir šis milzīgais poligons!

Un, starp citu, arī Sējas novadā ir cilvēki, kas dzīvo tuvāk Siguldai, tuvāk Krimuldai. Un, ja mēs veicam reformu, tad vajadzētu arī loģiski paskatīties. Iespējams arī, ka teritorijas bija jādala.

Un te es vēl gribētu teikt, ka Sējas novads veica operatīvi iedzīvotāju aptauju - no 31. janvāra līdz 4. februārim - attiecībā uz pievienošanu Saulkrastu novadam... kopā ar Skulti. Un 82 procenti bija pret šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Dombravas kungs, man diezgan vienalga, kurā vietā jūs dzīvojat... nu, līdz kamēr jūs labi dzīvojat. Un es arī neticu, ka jūs šo priekšlikumu virzāt tāpēc, ka jūs dzīvojat vienā vai otrā novadā. Bet tas, ko pamanīja tādi vērīgākie klausītāji jūsu runā, - ka jūs... laikam Skultes ostu nodēvējāt par Saulkrastu ostu. (Dep. J. Dombrava: “Viņa atrodas tur!”) Nu, laikam šis fakts - par Skulti un Saulkrastiem - vairāk liek aizdomāties, kurā virzienā mēs tad šo priekšlikumu tā kā vairāk bīdām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. 122. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. - Nacionālās apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. Vienbalsīgi.

123., 124. un 125. priekšlikums runā par vienu jautājumu - par Garkalnes pagasta pievienošanu jaunveidojamam Ādažu novadam.

123. priekšlikumu iesniedza Nacionālās apvienības frakcija. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmkārt. Man ir jāsaka, ka es atbalstu Garkalnes pievienošanu Ādažu novadam, jo... vismaz vieta, kur es pats... šis būs subjektīvi... vieta, kur es pats dzīvoju un... braucu mājās, katru dienu braucu uz mājām. Man visu laiku sanāk (Starpsauciens.)... Man visu laiku sanāk tās robežas šķērsot, nevar īsti saprast, kurā ceļa pusē ir Ādaži, kurā ir Garkalnes novads.

Tas man šķiet loģiski.

Bet ir otra lieta, kas ir daudz būtiskāka. Es sapratu, kāpēc Raivis Dzintars neatsaucas uz manu aicinājumu lemt kā valstsvīrs par Saulkrastiem un par visu pārējo, par Jelgavu... un tādā garā.

Un tā atbilde ir tāda... Kāpēc Brīvības bulvāris nav jāpārsauc par Dzintara bulvāri? Tāpēc, ka mums jau ir Dzintaru stacija. Principā jau Raivis Dzintars savu ir panācis, ja? Dzintaru stacija mums ir. Līdz ar to mērķis kļūt par valstsvīru un rīkoties visas valsts iedzīvotāju interesēs - tas jau faktiski izpaliek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Lai kā gribētos atbalstīt komisijas darbu, šis nu ir tas brīdis, kad man jāpasaka, ka pat teorētiski šos abus novadus... Garkalni no Ādažiem nevar atraut.

Un es nosaukšu 10 iemeslus - kāpēc.

Nu, pirmais ir nesvarīgs - vairāk nekā 80 procenti Garkalnes iedzīvotāju ir nobalsojuši par to, ka viņi gribētu būt pie Ādažiem, bet... nu, aptaujas, kā jūs saprotat, nav svarīgas. (Dep. L. Liepiņa: “Tas nav svarīgi!”) To mēs neņemam vērā, protams. (R. Bergmanis: “Koalīcijas stabilitātes vārdā!”) Es ironizēju.

Otrs. Kopējs transports. Tas jau ir drusciņ nopietnāks iemesls. “Ekspress‑Ādaži” apkalpo gan Ādažu, gan Garkalnes pagastu.

Kopēja ūdensvada sistēma - trešais iemesls. “Ādažu Ūdens”. Kopēja kanalizācijas sistēma arī - tas pats “Ādažu Ūdens”...

Tad seko visinteresantākais -- Garkalnes baznīca atrodas Ādažu teritorijā. (Starpsauciens: “Tā ir!”)

Piektais iemesls. Garkalnes novadam nav savas kapsētas. Ja atdala šādā veidā un pievieno Garkalni pie Ulbrokas, tad acīmredzot tiem, kam tur ir piederīgie, būs jāslēdz kaut kādi līgumi ar Ādažiem, lai kaut kādā veidā, teiksim, šos jautājumus nokārtotu.

Sestais. Ir divas draudzes, kuras arī atrodas... faktiski lielākā daļa... divas baznīcas. Un abas baznīcas atrodas... viena ir Ādažu baznīca, jūs zināt, pie Baltezera, otra ir Garkalnes baznīca, bet arī tā atrodas Ādažu teritorijā. Nu, var jau būt, ka tas arī nav svarīgi, ja?

Kā sadalīs Baltezera ciemu? Atkal kuriozs! Tas ir septītais iemesls, jo puse Baltezera ciema atrodas Garkalnes teritorijā, bet puse Garkalnes ciema atrodas Ādažu teritorijā. Vajadzētu mākslīgi dalīt kaut kādā veidā?

Nākamais iemesls. Kā apsaimniekos Lielo un Mazo Baltezeru, ja pašreiz robeža starp abiem novadiem iet Lielajam Baltezeram pa vidu un Garkalnes novadam ir neliela pieeja arī pie Mazā Baltezera, pludmale? Tātad atkal ir kaut kā jādala. Protams, Ādaži laiž zivju mazuļus iekšā, tātad acīmredzot Ulbrokas novads varēs tur ķert, likt tīklus... vai kaut kādā veidā...

Un pēdējais ir izglītība. Ne tikai Valdorfa skolā, bet arī jaunajā pamatskolā mācās un pieteikušies daudzi Garkalnes iedzīvotāji.

Tā ka šī, man liekas, ir liela kļūda. Un nekādā gadījumā tas nevar notikt. Un, pat ja mēs arī tagad kaut ko tādu... saputrosim, es šaubos, vai prezidents to parakstīs kā likumu. (Starpsauciens.) Mēs varam visu šo likumu noraut.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Jā... Šis priekšlikums ir līdzīgs turpmākajiem pāris priekšlikumiem. Un Kiršteina kungs jau man izņēma vārdus no mutes. Un, papildinot Kiršteina kunga teikto ar tīri... ar sausiem faktiem, var minēt, ka Garkalnes novadā pašreiz ir reģistrēti aptuveni 8500 iedzīvotāji, no kuriem aptuveni pieci tūkstoši jeb lielākā daļa no visiem novada iedzīvotājiem dzīvo tiešā Ādažu novada tuvumā. Baltezers, Bukulti, Garkalne, Suži, Berģi... Vai nu viņiem ir kopēja, kā jau minēja, komunālā saimniecība, transports un tamlīdzīgi...

Vēl viena daļa no šiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 2700 dzīvo nedaudz tālāk - gar A4 šoseju. Tie ir Langstiņi, Upesciems, Sunīši, kas ir tikai nedaudz nost no Ādažu novada. Tad loģiskāk būtu, protams, pievienot šīs apdzīvotās vietas vai nu Rīgai, vai tiem pašiem Ādažiem. Tā kā Rīgai mēs nepievienojam, tad skaidrs, ka loģiski būtu pievienot Ādažiem. Bet tas ir tikai viens no aspektiem.

Papildinot vēl Kiršteina kunga sacīto, varu teikt, ka Garkalnes novadā ir dzelzceļa stacija “Garkalne”, kura ir četru līdz sešu kilometru attālumā no Ādažu ciema. Un Ādažu ciems šajā... teiksim, šajā Daugavas pusē, ziemeļu daļā, Rīgas daļā, ir lielākais attīstības centrs. Un redzu, ka arī nākotnē šī vieta būs ar vislielāko progresu un attīstību šajā apvidū. Un jāņem vērā, ka Ādaži ir tā kā pa vidu starp Carnikavas dzelzceļa staciju un Garkalnes dzelzceļa staciju.

Tātad loģiski: attīstot abas dzelzceļa stacijas - gan Carnikavas, gan Garkalnes -, tieši Ādaži būtu ieinteresēti šo staciju attīstībā. Bet tagad, kad mēs ieliekam robežu pa vidu starp šiem abiem novadiem, šo staciju jeb multimodālā... teiksim, transporta mezgla attīstība vienkārši nebūs iespējama.

Nu, līdz ar to es... personīgi es atbalstu gan šī, gan arī turpmākā mana priekšlikuma... priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Sākot diskusiju par administratīvi teritoriālo reformu, mēs uzklausījām Gobzema apcerējumus par to, kur kuram ir māja. Tagad es saprotu, ka Gobzemam māja ir Garkalnes novadā. Nezinu, kādā stāvoklī un kas, un kā, bet... Vismaz beidzot viņš ir nonācis pie šīs atziņas, ka katrs kaut kur dzīvo. Ar to es viņu apsveicu.

Par šo priekšlikumu. Jā, Garkalnes novads ir ar ļoti specifisku dabu tādā ziņā, ka dažādās... abās šosejas pusēs atrodas daudzi ciemati, kuri... katrs ir ar savu virzību. Un tas būtu tikai loģiski, ka Garkalnes pusē esošie ciemati, respektīvi, Garkalne, Baltezers un citi, būtu kopā ar Ādažiem. Savukārt par otru šosejas pusi... noteikti varētu būt piekritīgi Ulbrokas novadam.

Šobrīd mēs esam lēmuši, ka mēs novadus nedalām. Respektīvi, zemāk par pagasta līmeni mēs nedalām uz pusēm vai vairākās daļās.

Un tas ir arī iemesls, kāpēc šobrīd ir šī diskusija.

Es uzskatu, ka tas būtu tikai pareizi, ka neatkarīgi no tā, vai paliek risinājums, ka Ādaži... respektīvi, Garkalne ir kopā ar Ādažiem vai Garkalne ir kopā ar Ulbrokas novadu, - ka līdz, teiksim, 2025. gadam tiktu rasts risinājums jautājumam par šo ciematu teritoriju precizēšanu un par to, kurai pašvaldībai šie konkrētie ciemati ir piekritīgi. (Dep. L. Liepiņa: “Jūs pats balsosiet “par”?”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Šeit ir zināma problēma, kolēģi, un tās problēmas autors sēž, lūk, tur. Tas ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs! Tāpēc šodien šādas debates vispār ir pacēlušās par šo priekšlikumu. Ministrs ir vainojams pie tā, ka vispār ir radies šāds te... Ulbrokas novads, un nav īsti loģiski izskaidrojis, kāpēc vispār šāds novads ir radies.

Jūs šobrīd ļoti labi teoretizējat par to, kā pašvaldībai būtu labāk un cik racionāli būtu... kurā virzienā iet. Manuprāt, tas arī parāda, cik ļoti neizvērtēta ir šī administratīvo teritoriju, apdzīvoto vietu reforma.

Daudz ko runā... ir iedzīvotāji, kas dzīvo konkrētās teritorijās, ir iedzīvotāji, kas domā par konkrētām teritorijām, bet ir iedzīvotāji, kas ievelk konkrētās teritorijas domi... Un šajā gadījumā primāri jau būtu jāiepazīstas ar to, ko šīs konkrētās teritorijas dome domā par šo jautājumu un vai dome savā lēmumā, ko viņa nosūtījusi atbildīgajai komisijai... kas tad tur ir teikts.

Garkalnes novada dome... pēc būtības atmetīsim to, ka ir pret reformu, bet gadījumā, ja reforma notiek, te ir ļoti konkrēti minējusi to, ka viņi vēlētos apvienoties ar Inčukalna novadu.

Un šajā gadījumā tas ir pilnīgi cits piedāvājums nekā tas, par kuru jūs šobrīd šeit runājat, un arī pamatojums - kāpēc. Abos novados līdzīga teritoriālā struktūra. Teritorija ir ģeogrāfiski vienota. Kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 15 tūkstošus. Tas pat ir paša tā ministra kritērijos noteikts... ir pietiekoši... nodrošināto pamatizglītības iestāžu skaits plus viena vidusskola, izveidojot efektīvu izglītības iestāžu tīklu... ir sakārtota ceļu infrastruktūra un tā tālāk. Šeit ir minēti vairāki... vairāki... daudzi argumenti. Būtiskākais no tiem ir tas, ka pie šāda lēmuma Garkalnes novads un Inčukalna novads nevērstos Satversmes tiesā, lai apstrīdētu šo reformu.

Bet, kolēģi, interese par Garkalnes novadu, manuprāt, ir tik liela tikai viena neliela iemesla dēļ. Un tāpēc jo būtiski... jāskatās, kā tiešām pēc būtības efektīvāk šī teritorija varētu funkcionēt, izvērtējot visus aspektus, kas līdz šim nav vērtēti. Jo visas pārējās teritorijas ir nodullinājušas kolēģus... tikai viena iemesla dēļ. Trīsarpus miljoni pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā - tas ir tas, ko iemaksā Garkalnes novads. Un tas ir tiešām ļoti interesants finansējuma apjoms, kas noderētu jebkurai administratīvajai teritorijai. Viens no lielākajiem maksātājiem ir tieši Garkalnes novads. Un tā arī viņu uztver.

Pēc būtības vērtējums arī šajās debatēs līdz šim, kā tiešām... par funkciju nodrošināšanu... nav ticis vērtēts. Un ministrs arī no savas puses neko nav teicis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Vairākās savās runās Šmita kungs piesauca tādu zināmu analoģiju vai asociāciju ar māju celtniecību. Šinī gadījumā mēs atkal esam tajā pašā stadijā. Jo - kur ir tā būvniecības iecere, par kuru mēs runājam, kopā ar būvniecības projektu? Mēs taisāmies jau realizēt šo būvniecības projektu, nesaskaņojot ne ar vienu institūciju, kas ar to nodarbojas.

Šodien mēs sēdes laikā mēģinām arī šo projektu kaut kādā veidā, kas ir it kā desmitreiz apspriests 80 stundu laikā... komisijas sēdēs... ministrijā pirms tam it kā laikam arī bija kaut kādas konsultācijas. Vai tikai ministra viesizrādes pa Latviju? Grūti pateikt, ja? Bet šodien mēs tiešām nodarbojamies ar mēģinājumu uzlabot brāķi, kas ir iedots mums. Nav runa par to, ka Garkalni var apvienot ar Ādažiem vai kādu citu..., bet - kur ir tas princips? Es jau saku: jārunā par Lielrīgas aglomerāciju, un tikai tad var runāt par aglomerācijas struktūru. Kazinovska kungam simtprocentīga taisnība, ka šis jautājums ir primārs šinī likumā.

Otrs. Jautājums par to - ir attīstības centri, nav attīstības centri - ir sekundārs. Jūs varat nosaukt Saulkrastus par attīstības centru, tā ir muļķība! Jo attīstības centrs visiem šeit apkārt ir viens - Rīga. Viss ir saistīts ar Rīgu. Mārupē - lidosta, Ādažiem - poligons, un tā tālāk, un tā joprojām. Var jau savienot Mārupi ar Ādažiem... uzbūvējot tuneli zem Daugavas, izveidot metro Rīgā. Risināsim investīciju problēmu... investīciju projektu... darba vietas un tā tālāk. Transportu uzlabosim. Bet ne par to ir stāsts.

Stāsts ir par to, ka, es vēlreiz saku, mums jāatgriežas pie tā galvenā projekta - kā izskatās administratīvā teritorija, kura saucas Lielrīga. Un tas ir ministrijas uzdevums. Bija, ir un paliek.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Garkalnes novads... arī tas ir labs piemērs tam, ka lēmumi tiek pieņemti politiski.

Faktiski šai pieejai bija jābūt citādai. Jāskatās... jāvadās tieši no teritorijas attīstības un plānojuma. Un te nu es gribētu piekrist Kiršteina kungam, ka, jā, Ādaži robežojas ar Garkalni. Baznīca atrodas Ādažu novadā, kopīgas ielas... Bet mums jāpaskatās arī, ka Garkalnes novads jau ir pietiekoši liels. Un, ja mēs zinām, ka Garkalnes novada dome vispār atrodas Rīgas teritorijā, tad... mēs paskatāmies, ka otrs gals, kur ir Upenieki, kur ir Sunīši... turpat blakus ir Mucenieki, kur arī kopīgas ielas... Lai jūs labāk nokļūtu Garkalnes novada teritorijā, uz viņu ielām, labāk braukt cauri Muceniekiem; tas ir Ropažu novads. Un šinī gadījumā... ja mēs paskatāmies - gan Upesciems, gan Sunīši, gan tas gals... viņi ir tuvāk Ulbrokai tomēr.

Šeit, man liekas, bija jābūt drosmīgiem, ilgāk jādiskutē, labāk jāsagatavo šī reforma. Un, iespējams, Garkalnes novads bija jādala. Tas bija jādala vai nu tieši pa Pleskavas šoseju, vai pa dzelzceļu. Tas ir pilnīgi loģiski, jo infrastruktūra... Tā puse infrastruktūras, kas ir pie Ādažiem, - tā ir kopā vairāk ar Ādažiem, bet savukārt tā infrastruktūra un tās ielas un mājas, un iedzīvotāji, kas ir tuvāk Ulbrokai un Ropažiem,- tie ir tomēr saistīti vairāk ar to pusi.

Un te es vēl gribētu atgādināt arī Butāna kungam, ka vispār jau dzelzceļa stacija, ko jūs saucat par Garkalni... jā, tā tiešām saucas “Garkalne”, bet 2011. gadā to pārdēvēja par Garkalnes dzelzceļa staciju. Tā vispār bija Ropažu dzelzceļa stacija. Tā ka nu... šinī gadījumā varbūt, arī vēsturiski skatoties... Ja Garkalnes novadu sadala un pievieno vienu daļu Ropažiem, vispār jauno Ulbrokas novadu vajadzētu saukt varbūt par Ropažu novadu. Man liekas, tas būtu loģiski. Un arī jau šīs vēsturiskās vietas... kultūrvēsture, par ko es jau runāju iepriekšējo reizi... Tas būtu normāli tātad. Ādažu novads un Ropažu novads - divi lieli novadi ar vēsturi un arī ar visu infrastruktūru... un ar iedzīvotāju jau esošajām paražām kaut kur doties iepirkties... Un arī infrastruktūra būtu saistīta... un... Tas būtu tikai loģiski.

Tā ka, es domāju, ir tomēr jāskatās valstiski šinī jautājumā, nevis politiski.

Tagad sanāca tā: jā, Garkalne tāds gards kumosiņš... un visi novadi...  Tā kā “Vella kalpos” uz Rīgu brauca precinieki no visām pusēm, jo visi to Rīgu gribēja, te arī precinieki brauc no visām pusēm, jo visi to Garkalni grib. Un kurš viņu dabūs? To mēs redzēsim.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Ja Garkalni neatstāj vienu pašu... to arī pilnībā būtu iespējams darīt, ņemot vērā, ka pašpietiekami... iedzīvotāju skaits aug, un iemaksā izlīdzināšanas fondā... vai arī nepievieno Inčukalnam... tā, kā pati pašvaldība grib, tad... Protams, ir jāieklausās, Kiršteina kungs, iedzīvotājos. Ja 80 procenti vēlas pievienoties Ādažiem, tad tas arī jādara. Un ļoti daudz argumentu jau šeit izskanēja - un diezgan precīzi.

Es varu vēl minēt dažus piemērus.

Jau šobrīd Ādažiem un Garkalnei ir kopīgi attīstības projekti, piemēram, Baltezera apvedceļš, Venču ceļš, Ādažu velomaršruts ir iekļauts eiromaršrutā, kura viens gals ir Ādažos, otrs - Garkalnē. Un tuvākajā laikā bija plānots arī administratīvās robežas pārskatīt starp abām pašvaldībām. Nu tik dabiski divas pašvaldības ir kopā, ka vēl ciešāk nevar būt.

Viens, manuprāt, labs piemērs ir tāds Alderu ceļš, varbūt kāds zina. (Dep. A. Gobzems: “Es zinu!”) Nu tāds pavisam līku loču, līku loču, acīmredzot ļoti vecs ceļš, kad zirdziņš kā brauca, tā tas ceļš ir veidojies. Tas ir interesanti, ka šim ceļam katrs līkums ir vienā vai otrā novadā, apmēram puse Ādažos un apmēram puse Garkalnē. Un iedomājieties, ja šīs divas pašvaldības būs atsevišķi. Manuprāt, Pūces kungam ļoti tuva tēma ir atkritumi. Varētu pat iedomāties, kā tad tas tiks organizēts. Brauks divas dažādas automašīnas un viena - pa labi, otra - pa kreisi, viena - pa labi, otra - pa kreisi.

Bet, ja nopietni, tad tiešām tas ir loģisks risinājums. Un es domāju, ka arī šobrīd diezgan droši, ka pašvaldības neiebilst un iedzīvotāji neiebilst apvienoties ar Ādažiem, jo vēl nesen, protams, Ādažu dome bija toksiska. No 2010. līdz 2016. gadam Ādažu novada dome bija finanšu stabilizācijas procesā. Viņi bija salaiduši visu grīstē. Finanšu ministrijai bija jāvada pašvaldība, lai to dabūtu atpakaļ uz ceļa, šobrīd viss ir kārtībā. Parāds ir vien apmēram 13 procenti no kopējā budžeta.

Un es domāju, ka tas tikai loģiski, ka arī slimnīcas... Garkalnē dzīvojošajiem iedzīvotājiem tuvākā slimnīca un veselības pakalpojumi ir Ādažos, kas arī, ja domājam par iedzīvotāju kvalitāti, ir viens no būtiskiem aspektiem - kur būs skolas, kur būs slimnīcas.

Tā ka aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Jā. Paldies.

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Slimnīca, peldbaseins, kultūras nams, bibliotēka - nu labi, tā ir viena lieta. Bet es aizmirsu vēl vienu būtisku lietu. Tā kā sākumā Garkalne bija kopā ar Ādažiem un tāds Ulbrokas novads vispār nebija paredzēts, tika izstrādāts projekts arī uz Garkalnes staciju izbūvēt ceļu, un satiksmes ministrs Linkaits nesen ciemojās Āraišos. Un tā galvenā problēma ir tāda, ka visi no Alderu ciema Ādažos, kā arī Garkalnes ciema ziemeļu daļā no dzelzceļa brauc uz Tallinas šoseju no rītiem un taisa kreiso pagriezienu, lai gan ir zemes ceļš uz Garkalnes staciju, ko var noasfaltēt. Satiksmes ministrija arī piekrita, ka varētu būt pārbrauktuve, līdz ar to liela daļa cilvēku izbrauktu uz Pleskavas šoseju no rītiem. Un nebūtu problēmu.

Arī šeit mēs problēmu nevaram atrisināt, sadalot šos novadus.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Drusku atkāpjoties no tā globālā koncepta, par ko mēs strīdamies, administratīvās reformas kā tādas... te divu līmeņu vai savādāk... mēs varētu tā kā paskatīties, kā noteiktus jautājumus risina citas valstis. Ja mēs, piemēram, paskatāmies uz Somiju, tad varētu teikt, ka Somijai ir pastāvīga, nepārtraukta administratīvi teritoriālā reforma. 

Kādā ziņā es to domāju? Pēdējo 10 gadu laikā... Es varu kļūdīties skaitā, nu, neatceros vairs, bet pēdējo 10 gadu laikā Somija ir samazinājusi savu pašvaldību skaitu par kādām 30... ar atsevišķiem lēmumiem atsevišķās teritorijās... izpratnē. Viņi neuzskata: ja ir objektīva problēma ziemeļos, tāpēc jāpārzīmē visa Somija, viņi risina konkrēto jautājumu (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... konkrēto jautājumu konkrētā brīdī, kad tāds ir, jo skaidrs, ka cilvēku mobilitāte ir citāda, cilvēki no kaut kādām teritorijām tiecas prom. Un savukārt tur ir jārisina šie jautājumi.

Kāpēc es to saku? Ja mēs noliekam drusciņ malā to lielo konceptu... mums objektīvi iepriekšējo reformu un dažādu citu iemeslu pēc Latvijā tika veiktas kroplības. Mums ir vairāki novadi, kas nav vienotas teritorijas. Un Ādažu-Garkalnes stāsts, kas jau te ir atspoguļots vairākas... diezgan detalizēti, ir viena no lielajām kroplībām, kāda bija iestrādāta un kāda būtu novēršama neatkarīgi no tā, vai mēs pārzīmējam visu Latviju vai ne. Pieņemsim, ka mēs pat neko neorganizētu šodien lielākā mērogā, bet šis būtu jāatrisina tik un tā.

Es nekavēšu jūsu laiku. Manuprāt, Kiršteina kunga noskaitītie 10 argumenti ir ļoti precīzi trāpīti, objektīvi apraksta šo situāciju. Un, ja mēs... nu, ja mēs neko lielu labu nevaram izdarīt, jaucam lielas pilsētas un vēl kaut ko tur nesaprotamu darām, runājam par līmeņiem, tad šī būtu tā viena lieta, viena no dažām lietām, kur kroplību mēs varētu izlabot ar šo lēmumu, ko mēs taisāmies pieņemt... sakarā. Nevis tur... Nu labi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Ministra kungs! Es taču neapstāšos, es jums prasīšu. Nāciet un paskaidrojiet, kāpēc jūs izveidojāt Ulbrokas novadu? Tieši tā iemesla dēļ arī ir šīs visas debates šodien šeit, no šīs tribīnes. (Dep. J. Kursītes‑Pakules starpsauciens.) Nav jau reāli paskaidrojuma, kāpēc vispār radies šāds novads. Palasiet pievienoto novada aprakstu. Tātad pamatojums novada izveidei, Ulbrokas novada izveidei. Ir izveidota SIA “Rīgas Apriņķa Avīze”, ir sadarbība izglītības, kultūras un sporta ziņā Garkalnes, Inčukalna, Ropažu, Stopiņu un citām pašvaldībām. Kāpēc tad tās citas nepievienoja uzreiz klāt?

Tāpat mēs varam skatīties biedrības, kas darbojas Pierīgas pašvaldību apvienībā... šīs četras. Tur, man liekas, bišķi vairāk to pašvaldību. Nu tad vienojam tās visas pārējās arī klāt.

Ministra kungs! Šī ir jūsu virzīta muļķība, ne jau opozīcijas piedāvāta muļķība. Šis ir jūsu priekšlikums, ka vajag izveidot šādu Ulbrokas novadu. Tad nāciet aizstāviet! Komisijā tika pateikts, ka izveidos spēcīgu novadu, budžets būs 52 miljoni...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

V. Valainis. Es vēl atgriezīšos. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā...? (Zālē troksnis.)

A. T. Plešs. I will be back!

Komisijā 123. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 123. - Nacionālās apvienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! (Starpsauciens: ““Par”!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi! Darbu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš, Linda Ozola, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Juta Strīķe, Jānis Urbanovičs un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpināsim darbu!

Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā.

A. T. Plešs. Komisijas vārdā... 124. priekšlikums komisijā netika atbalstīts un nav balsojams, jo Saeima izteica savu lēmumu attiecībā par 123. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. T. Plešs. 125. priekšlikums arī nav balsojams iepriekš minēto iemeslu dēļ.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. T. Plešs. 126. priekšlikums ir Nacionālās apvienības priekšlikums, kas paredz Vangažu pilsētu pievienot jaunveidojamajam Ādažu novadam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. T. Plešs. 127. priekšlikums ir ZZS frakcijas priekšlikums, kas paredz saglabāt Ādažu novadu tā esošajās teritorijās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. T. Plešs. 128.  un 129. priekšlikums runā par vienu jautājumu - par to, ka Carnikavas novads tiek saglabāts tā esošajās teritorijās.

128. priekšlikums, ko iesniedza deputāts Valainis, komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šajā jautājumā es īsti negribu piekrist ZZS. Bet iemesls kāpēc, ir tāds - ir skaidrs, ka reformas laikā, apvienojot pagastus vai novadus, vienalga, kā mēs tos saucam, protams, vienmēr būs kāds neapmierinātais. Par to nav nekādu šaubu. Problēma ir tā, ka esošajā gadījumā notiek neloģiska novadu apvienošana. Neloģiska jau visos iepriekš minētajos gadījumos. Neloģiska, tāpēc ka tas tiek darīts kaut kādās personīgās interesēs. Garkalnes piemērs tam ir ļoti labs piemērs.

Par Carnikavu runājot. Arī es gribu teikt, ka saprotu, - Carnikava šobrīd ir pašpietiekama, bet, ja es kā deputāts no šīs tribīnes esmu teicis, ka Saulkrasti būtu jāpievieno Ādažiem, tad atbilstoši manis iepriekš paustajam... publiskajai politiskajai retorikai... man loģiski būtu jāuztur arī arguments, ka Ādažiem ir jāpievieno Saulkrasti. Tas ir iemesls, kāpēc es šajā gadījumā nepiekrītu attiecīgi citu manu kolēģu izteiktajam viedoklim. Un tas ir līdzīgi kā... un es esmu vienmēr centies, kā saka, ne tikai ieņemt klasiskas pozīcijas vai opozīcijas lomu, bet savu viedokli paust atbilstoši savai pārliecībai un būt taisnīgs savos spriedumos.

Tas ir tāpat kā ar Garkalni, kuru šobrīd faktiski grib pievienot Ulbrokai, un tas iemesls sabiedrībai ir jāzina. Cik man ir zināms, Ulbrokai ir zināma saistība ar Edgara Jaunupa tēvu, kā šeit kuluāros runā, un ka tas ir galvenais iemesls, kāpēc Garkalne netiek apvienota ar Ādažiem, bet kāpēc Garkalne tiek pievienota Ulbrokai. Un tas ir tieši tas pats, kas ar Dombravas māju Saulkrastos.

Manuprāt, tāda situācija nav pieņemama. Tas, ka kādai teritorijai būs iebildumi, ir skaidrs, bet nav loģiski, ka Ventspils ir mazāka par Rēzekni vai Jelgava ir mazāka par Rēzekni, un nav loģiski Garkalni pievienot Ulbrokai, bet ir loģiski pievienot Ādažiem. Un tāpat arī par Saulkrastiem. Tā būtu tāda loģiska pieeja šī jautājuma risināšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es jau iepriekš minēju iemeslus, kādēļ Carnikavu nav lietderīgi apvienot ar Ādažu pašvaldību. Un vēlreiz vēlos uzsvērt to, ka Carnikavai ir jāpaliek kā autonomai pašvaldības vienībai. Tā jau šobrīd demonstrē, ka pilnībā spēj nodrošināt likumā noteikto autonomo funkciju izpildi, tā sniedz iedzīvotājiem tiešām kvalitatīvus pakalpojumus, iedzīvotāji ir apmierināti, un novadā jau ir centralizēti finanšu vadības un grāmatvedības pakalpojumi. Vairāki pakalpojumi tiek īstenoti tādi, kas jau šobrīd ir pārņemti no valsts.

Tā ir arī ekonomiski attīstīties spējīga administratīvā teritorija, tā ir salīdzinoši nozīmīgs iemaksu veicējs pašvaldību izlīdzināšanas fondā - 2,11 miljoni pagājušajā gadā, 10 gadu laikā kopā gandrīz 15 miljoni eiro. Un diezgan aktīvi arī strādā, lai īstenotu uzņēmējdarbības attīstības pasākumus savā pašvaldībā.

Ja jūs tiešām gribat palīdzēt Carnikavai, tad ir jādomā par pilnīgi citām lietām. Palīdzība ir nepieciešama skolu būvniecībā, bērnudārzu būvniecībā, lai visiem tiem bērniem, kas dzīvo Carnikavā, nebūtu jābrauc uz Rīgu mācīties vai mākslīgi jāpierakstās citās pašvaldībās, piemēram, Ādažos, lai vispār dabūtu vietu izglītības iestādēs, jādomā par kvalitatīvāku veselības aprūpes nodrošināšanu, nevis mākslīgi jāapvieno ar kādām citām pašvaldībām.

Jo, ja jūs tiešām domājat, ka no tā būs milzīgs ieguvums, tad vienīgais redzamais ieguvums šobrīd ir deputātu skaita samazināšana, kas nebūt neradīs lielu finansiālo ieguvumu, pat ne tik lielu, lai kompensētu visas tās izmaksas, kas ar apvienošanu būs saistītas, - visu sistēmu salāgošanu, veidlapu salāgošanu, visas praktiskās lietas, kas jebkurai pašvaldībai, protams, reformas kontekstā būs jāpārdzīvo.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Ja mēs runājam par māju vai māju īpašumu nozīmi, tad jāsaka, ka Carnikavas novadā, cik es esmu informēts, ir māja arī Valdim Dombrovskim. Es nezinu, vai viņš ir griezies ar lūgumu saglabāt vai ir aizmirsis to lietu, bet tas ir tā à propos.

Runājot par kritērijiem, nu, tiešām Carnikavas novads salīdzinājumā ar Ādažiem pat maksā vairāk nekā Ādaži izlīdzināšanas fondā, un tiešām tas ir pietiekami patstāvīgs novads. Jāsaka, ka arī realizējamie projekti Carnikavas novadā liecina par to, ka pašvaldība šinī teritorijā tiešām atbilst tām funkcijām, ko pieprasa iedzīvotāji. Tas ir guļamrajons.

Un mēs varam ar putām uz lūpām runāt par attīstības centriem, par attīstību, bet tā attīstība ir saistīta ar Rīgu. Un tāpēc arī šeit... šinī gadījumā tas... pievienošanas rezultātā uzlabosies administrēšana konkrētajā teritorijā vai ne, šāda veida atbildes nav. Uzlabosies ekonomiskie rādītāji, apvienojot divas nevienādas pēc ekonomiskās kapacitātes pašvaldības? Stipri šaubos.

Man šķiet, ka šim priekšlikumam ir liela jēga, bet atkārtoju to, ko es jau vairākkārt esmu teicis: tas ir komplekss jautājums, kas ir arī jārisina kompleksi. Jābūt Lielrīgas teritorijas administratīvajam iedalījumam. Un tad tikai var lemt par to, kā mijiedarbojas tās sastāvdaļas un kādi izmēri... un viss pārējais... kādiem tiem ir jābūt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātie kolēģi! Šis ir neliels materiālu apjoms, ko ir atsūtījusi Carnikavas novada dome attiecībā par Carnikavas saglabāšanu kā patstāvīgu vienību. Šajā kontekstā es gribētu (Starpsauciens no NA frakcijas: “Kas vada Carnikavu?”)... es gribētu pieskarties Dombravas kungam... Dombravas kunga minētajam attiecībā par to, kā jūs argumentējāt par Saulkrastu novada izveidi.

Carnikavas novads jebkurā no jūsu piesauktajiem kritērijiem - jebkurā no jūsu piesauktajiem kritērijiem! - ir par galvas tiesu pārāks. Tai skaitā par to, cik daudz iedzīvotāju vasarā Carnikavu apmeklē tūrisma ziņā, ekonomikas ziņā, visdažnedažādākajos aspektos (Dep. K. Feldmans: “Nēģus pērk!”) Carnikavas novads ir daudz spējīgāks.

Tas, kas tiek piedāvāts... Tas, kas tiek piedāvāts... tiek piedāvāts Carnikavu apvienot ar Ādažu novadu. (Starpsauciens.)

Izklausās jau loģiski, bet vai jūs esat pētījuši, kā vispār izveidojās Carnikavas novads? Un te Carnikavas novada domes priekšsēdētāja... diemžēl... ja Jaunajai konservatīvajai partijai kolēģis no komisijas neiesniedza to, tad visiem pārējiem kolēģiem gan tika piedāvāts iepazīties ar pētījumu, uz kā pamata vispār Carnikavas novads tika izveidots. Carnikavas novads bija kopā ar Ādažu novadu. Un tieši izpētot dažādus sociāli ekonomiskos apsvērumus, tika nonākts pie secinājuma, ka šāda apvienība nav dzīvotspējīga ilgtermiņā, veiksmīga, dzīvotspējīga, ka tā ir jānodala. Tas bija Zinātņu akadēmijas pētījums, kas kalpoja par pamatu tos nodalīt.  

Šobrīd jums, kolēģi, tiek piedāvāts veidot Ādažu novadu, balstoties pētījumā, kad, saliekot kopā abus budžetus, šis novads kļūst ekonomiski spēcīgāks. Nu, kolēģi! Vai jūs man varat nosaukt kaut vienu pašvaldības funkciju, kas Ādažiem pārklājās ar Carnikavu, kur tiem būtu domstarpības funkcijas izpildē... Ādažiem ar Carnikavu? Kaut vienu! Tas ir tik vienkāršs jautājums. Jūs veidojat reformu, lai tiem būtu veiksmīgāka visa tālākā attīstība, kur ir tās attīstības scenārijs? Nosauciet kādu problēmjautājumu, kuru mēs gribam ar to atrisināt. (Starpsauciens.)

Kultūrvēsturiskā jautājuma būtība vispār netika vērtēta, kāpēc izveidojās Carnikavas novads... arī netika vērtēts. Komisijā pēc domes priekšsēdētājas prezentācijas bija... Ziniet, kas notika? “Paldies, mēs jūs esam uzklausījuši, balsosim!”

Tāda ir konsultāciju izpratne... Attīstībai/Par! izpratnē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Es uz zinātņu... Latvijas Zinātņu akadēmiju atsaukties negrasos. Neuzskatu to par autoritatīvu organizāciju, uz ko varētu atsaukties. (Starpsauciens: “Ooo!”; dep. E. Papules starpsauciens.)

Bet, ja runā par Carnikavas novadu kā atsevišķu un salīdzina ar Ādažu novadu, tad pēc iedzīvotāju skaita... šie novadi ir visai līdzīgi pēc iedzīvotāju skaita. Ādažu novadā iedzīvotāju skaits ir mazliet lielāks, tomēr faktiski, apmeklējot gan... Es esmu bijis gan pašvaldībā pie... Carnikavas novadā, gan Ādažu pašvaldībā vizītē ciemojies un izrunājis viņu attīstības plānus par to, kā viņi plāno attīstīties, kas viņiem aktuāls, kas svarīgs, sāpīgs un tamlīdzīgi. Tad faktiski var redzēt, ka tās, teiksim, Ādažu intereses iet uz... Carnikavas virzienā arī daļēji, kur radīt jaunas darbavietas, būvēt jaunus ceļus. Savukārt Carnikavai interesē mobilitātes jautājumi, kas nāk no Ādažu puses, piemēram, vai arī savstarpējie... skolēnu plūsmas, uz kuru skolu sūtīt, un tamlīdzīgi, kā arī dzelzceļa stacijas attīstība svarīga ir abām pašvaldībām. Vienai ir konkrēti Carnikavas dzelzceļa stacijas attīstība, otrai būtu svarīga Garkalnes dzelzceļa stacijas attīstība.

Bet kas ir svarīgi? Paliekot pašvaldībām tik mazām - ar 10... aptuveni, plus mīnus 10 tūkstošiem iedzīvotāju skaitu, ne vienai, ne otrai faktiski nav tādas iespējas būtiskam ekonomiskam izrāvienam. Tāpēc tagad padarīt mums to pašvaldību apmēru mazāku, nodalīt un neļaut tām attīstīties tikai tāpēc, ka, lūk, Carnikavas novadā ir Latvijas Zemnieku savienības pārstāvēta priekšsēdētāja, nu... manuprāt, tas nav tas labākais arguments. Tāpēc aicināšu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Ziniet, ar šādu izpratni par pašvaldībām jūs kā nevadījāt, tā arī nevadīsiet nevienu pašvaldību, to es jums varu droši apgalvot. Jautājums par... Jūs esat braucis, runājis Ādažu pašvaldībā, bet diez vai esat kārtīgi klausījies.

Ādažu novadam un Carnikavas novadam nav savstarpēji konfliktējošu attiecību. Tiem ir vienam otru papildinošas attiecības. Ja mēs paskatāmies uz iedzīvotāju skaita prognozēm un dinamiku, tad Ādažu novadā plus 21 procents turpmākajos gados, Carnikavas novadā - plus 4,4. Šie abi novadi turpinās iedzīvotāju izaugsmi. Pie šādiem apstākļiem tiem ir pilnīgi... Pasakiet, pieņemsim... Šiem abiem novadiem ir jautājums par bērnudārzu būvniecību. Bērnudārzos trūkst vietu. Kā šī reforma atrisinās kaut viena bērnudārza jautājumu? Kaut viena bērnudārza jautājumu kā šī reforma atrisinās? Un, Butāna kungs, atcerieties savu balsojumu, par Saulkrastiem runājot...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es nekad nebiju interesējies par to, kādā partijā ir kādas domes priekšsēdētājs. Bet šinī gadījumā mani tā loģika izsita no sliedēm. Sekojot tikko izteiktajai loģikai, man šķiet, ka tādā gadījumā operatīvi jāliek jautājums par to, kā divkārši palielināt Saeimas deputātu skaitu. Varbūt 200 deputāti strādās daudz ražīgāk un daudz produktīvāk, un kvalitatīvāk nekā esošais simtnieks?

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 128. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 128. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Līdz ar to 129. priekšlikums, ko iesniedza Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

A. T. Plešs. 130. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Sergejs Dolgopolovs, paredz izveidot Babītes novadu, kas sastāvētu no Babītes pagasta, Salas pagasta un Skultes ciema. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Es saprotu, ka tie ekonomiskie rādītāji absolūti nav vajadzīgi. Kaut šeit, godīgi sakot, tā starpība starp Saulkrastiem un Babīti ir divreizēja - iedzīvotāju skaits ir divreiz lielāks nekā Saulkrastos ar visiem pielikumiem. Ienākumi budžetā... ienākumu daļa ir lielāka, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, lielāka nekā jebkurā no lielpilsētām, izņemot Rīgu. Budžeta izlīdzināšanas fondā maksājumi notiek katru gadu, un tie ir pietiekami ievērojami - ap diviem miljoniem eiro, bet ne par to ir stāsts.

Apvienosim Babīti ar Mārupi. Kāds praktiskais izdevīgums ir Babītes novadam un tā iedzīvotājiem? Mārupē tiek realizēti vairāki projekti, kas tiek finansēti no Eiropas fondu līdzekļiem un Rīgas līdzekļiem.

Tas nozīmē, ka mēs pārliksim šo slogu, lai maksā par šiem projektiem, un tie ir infrastruktūras projekti, kas neskar un nekad ģeogrāfiski neskars Babītes novadu, bet izmaksas tiks attiecinātas arī uz tiem. Mēs runājam par attīstības centru lidostu “Rīga” kā Mārupes attīstības centru? Diez vai. Jo tas nekādā gadījumā nav saistīts ne ar Babīti, ne ar Mārupi. Šinī gadījumā kādas ir tās preferences un tās priekšrocības, ko saņems Babītes iedzīvotāji, kuru skaits pieaug ar katru gadu, pastāvīgo, ne vasarnieku, bet pastāvīgo iedzīvotāju? Kādi viņiem ir... Nu es ļoti gribētu pats arī zināt to argumentāciju, kāds labums no tā visa.

Būs jaunā attīstība - kā tā izpaudīsies? Jauni ceļi - kas par to maksās? Ir konkurence starp Mārupi un Babīti? Tās nav, jo viņiem ir dažādas intereses. Nav redzamas nekādas intereses, lai realizētu piedāvāto projektu.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt manu priekšlikumu un saglabāt ar zināmu atkāpi, jo vēsturiski tas gabals, par ko ir runa, ir... vēsturiski vienmēr ir bijis Babītes novadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es arī aicinu saglabāt atsevišķu Babītes novadu... un nedaudz par pašas pašvaldības, Babītes novada pašvaldības, novērojumiem par procesu. Viņi uzsver, ka konsultācijas ar ministriju ir bijušas ļoti nekvalitatīvas un pārkāpj pašvaldību hartas nosacījumus par pienākumu konsultēties pienācīgi. Viņi min, ka ir bijušas tikšanās ar ministru, bet diemžēl šo tikšanos nevar klasificēt kā konsultācijas, bet gan kā neapstrīdamu ministra viedokļa prezentāciju bez norises protokolēšanas, viedokļu fiksēšanas un izvērtēšanas.

Tad tika uzrakstīta arī vēstule ministrijai ar jautājumu: kāds būs ieguvums no pašvaldības apvienošanas ar Mārupes novadu? Un kopumā atkal atbild ļoti vispārīgi, ar vispārēju pieņēmumu, ka Babītes novada apvienošana ar Mārupes novadu dos iespēju iedzīvotājiem sniegt plašāku un kvalitatīvāku pakalpojumu klāstu, kā arī abi... apvienotais novads varēs atļauties piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Protams, ka neviens argumentēts fakts, kuras pakalpojumu jomas netiek pienācīgi īstenotas, kas tieši uzlabosies vai kādi arī apsvērumi, kāpēc šobrīd Babīte un Mārupe nevarētu atļauties speciālistus piesaistīt līdzekļu trūkuma dēļ, netiek minēts. Attiecīgi nav arī vērtēti abu novadu izaugsmes rādītāji. Un tie ir patiesi augsti. 2018. gadā starp visām pašvaldībām tie ir bijuši augstākie.

Kur vēl tad augstāk varētu no apvienošanas kādu rezultātu gūt, ja glāze ir pilna? Tad vairāk ūdens, kā tās maliņas ļauj, īsti nodrošināt nevarēs! Nu un arī, protams, kādi ieguvumi būs novada iedzīvotājiem vai arī valsts pārvaldes sistēmai? Neviena konkrēta argumenta. Es domāju, tas diezgan skaidri parāda, ka ne tikai mēs, opozīcijas deputāti, šeit, Saeimā, bet arī paši pašvaldību vadītāji un to iedzīvotāji redz, ka karalis ir pliks, argumentu nav. Pretēji tam, ka pati pašvaldība ir sagatavojusi diezgan izvērstu analīzi, kuru arī prezentēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Pēc šīs prezentācijas vienīgie, kas vispār uzdeva jautājumus, kas diskutēja par šo materiālu, bija divi opozīcijas deputāti. Koalīcijai vispār neinteresē nekas. Paldies, mēs... Jūsu pienākums klāstīt, mūsu pienākums neklausīties - tāda ir attieksme. Es domāju, nav korekti... un jāievēro Babītes novada priekšlikums atstāt to kā autonomu pašvaldības vienību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Mazliet par faktiem. Arī šīs pašvaldības ir dotāciju maksātāji pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Babītes novads - divi miljoni, Mārupes novads - 5,5 miljoni pagājušajā gadā. Tomēr attiecībā uz Babītes novadu gribētu minēt... jo šobrīd mēs runājam tieši par to... no Babītes novada vadītāja, protams, izvērsta argumentācija. Un, kolēģi, es domāju, ka šis būs tas gadījums, kad arī Babītes novada pašvaldība vērsīsies Satversmes tiesā. Ļoti augsta iespējamība, vismaz spriežot pēc tā, kā ir sagatavota atbilde uz vienu manu jautājumu par to, kā jūs vērtējat Saeimā notikušo procesu, tas ir pilnīgi skaidrs.

Babītes... Šī Mārupes novada prezentācija notika pavisam vienkārši: apvienojot šos novadus - 30 tūkstoši iedzīvotāju, kopējais budžets 53 miljoni, pašvaldību finanšu izlīdzināšanā, pieņemam, 7,5 miljonus maksās šis jaunveidojamais novads. Babītes novadā ir viena vidusskola, Mārupes novadā arī viena vidusskola.

Tālāk jau, protams, šis... kas jau ir pie šīs Ulbrokas novada pašvaldības, kas arī ir “Rīgas Apriņķa Avīzes” dalībnieki, tāpat viņi ir... izglītība, kultūra, sports arī ir... Babītei un Mārupei kopēja sadarbība tur ir. Tāpat arī tām citām visām pašvaldībām, kas ir Ulbrokas sadarbības stāstā iekšā. Tā ka, manuprāt, šie argumenti galīgi nekalpo par to, kāpēc tas būtu jāveido.

Un attiecībā par to, kā ir notikušas konsultācijas, arī šeit diemžēl es kā deputāts nevaru atbildēt ne uz vienu jautājumu... Babītes novada uzdotajiem jautājumiem, kas tieši būs labāks pēc apvienošanas. Ja mēs iziesim cauri galvenajām funkcijām, izglītības funkciju... kas būs labāks. Tāpat viņi strādās līdzšinējās stratēģijas ietvaros gan Mārupē, gan Babītē. Viņiem izglītības sistēmas nav savstarpēji savienojamas, jo tās ir divas dažādas teritorijas.

Administratīvie izdevumi. Arī ļoti skaidri komisijā tika teikts, ka administratīvie izdevumi pēc būtības, visticamāk, nesamazināsies, jo gluži vienkārši nav, kur tos samazināt. Vienīgais, uz ko varētu samazināt, ir uz deputātu algām, bet tas diez vai piepildīsies, jo, kā mēs te runājam, no deputātiem mūsdienās mēs gribam sagaidīt daudz vairāk.

Es gan daudz vairāk sagaidītu no ministra, kura vairs jau šeit nav, lai izskaidrotu par to, kāda tad bija argumentācija izvēlēties 15 tūkstošus optimālai pašvaldības izveidei, jo tas ir tas kritērijs, kam neatbilda šis piedāvājums, bet to kritēriju Saeima atcēla.

Sēdes vadītāja. Paldies. Jūsu runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Šis priekšlikums atkal ir stāsts, pirmkārt, par kritēriju neesamību un, otrkārt, par racionālu pieeju.

Mārupes un Babītes novadi ir absolūti pašpietiekami. Mārupes novads 2020. gadā, pēc Finanšu ministrijas plāna, iemaksās izlīdzināšanas fondā gandrīz sešus miljonus un Babītes novads - pusotru miljonu eiro. Varbūt ir kaut kāds iemesls, ka šiem iedzīvotājiem tiešām būs pakalpojumi... ir pieejamāki vai kaut kas mainīsies viņu dzīvē uz labo pusi. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Diemžēl jākonstatē: ja mainīsies, tad tikai uz sliktāko pusi, jo dažiem Babītes iedzīvotājiem attālums līdz jaunajam administratīvajam centram palielināsies līdz 80 kilometriem. Vēl varētu paskatīties arī Google kartē un ieraudzīt, ka starp dažām Babītes apdzīvotām vietām un Mārupi ir liels mežs. Un taisna ceļa tur nemaz nav.

Protams, uz trešo lasījumu es sagaidu no koalīcijas deputātiem tādus ierosinājumus, kā, piemēram, nosaukt, pārdēvēt apvienoto Babītes un Mārupes novadu... piemēram, par Rietumrīgas novadu. Un, ko mēs darīsim pēc diviem vai trim gadiem, kad Attīstībai/Par! atnāks ar piedāvājumu vispār apvienot visu Pierīgu ar Rīgu, tad mums būs kolosāla valsts ar monocentrisko attīstību? (Dep. D. Reiznieces‑Ozolas starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, es arī aicināšu atbalstīt Babītes un Mārupes novadu pašvaldību aicinājumu šos novadus saglabāt atsevišķi. Bet vēlos vērst uzmanību uz to, ko norāda šo pašvaldību vadītāji par to kvalitāti, kādā risinājās darbs komisijā, kur tika lemti šie jautājumi. Pēc komisijas priekšsēdētāja uzaicinājuma Babītes un Mārupes novadu pašvaldību domju priekšsēdētāji ziņoja par argumentiem, kāpēc pašvaldību domes neatbalsta VARAM piedāvājumu apvienot abus novadus. Un no visiem komisijas locekļiem jautājumus domju priekšsēdētājiem un VARAM pārstāvim uzdeva tikai Saeimas deputāti Viktors Valainis un Regīna Ločmele-Luņova. VARAM pārstāvis faktiski ne uz vienu Saeimas deputātu jautājumu konkrēti neatbildēja vai neatbildēja vispār. Tad par kādu kvalitatīvu diskusiju, Pleša kungs, jūs mēģināt mums pastāstīt? Nu kāpēc jūs spraužat mums batonus uz... par ko ir stāsts? Kas bija melns uz balta rakstīts? Jūs lasāt vai kā? Protat lasīt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Ministrija noteiks kritērijus. Ģeogrāfiski vienota teritorija Babīte ir. Novada teritorijas valsts attīstības plānošanas dokumentos noteiktais, izņemot Pierīgu, nu tā kā ir. Pierīgas novados ne mazāk kā 15 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju - nav, bet potenciāli, ja mēs paskatāmies uz attīstības tendencēm, tas tur notiks. Babītē būs, nākotnē Babītē būs vairāk nekā 15 tūkstoši iedzīvotāju. Kāpēc 15 tūkstoši iedzīvotāju? Tā arī neviens izskaidrojis nav. Iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība. Viennozīmīgi Babītē ir. Tā ir investīciju piesaiste, viennozīmīgi. Par Babīti nevar būt jautājumi investīciju piesaistē. Izglītības, sabiedriskā transporta un citu pakalpojumu tīkls jau ir efektīvs konkrētajā novadā. Ir pietiekams skolēnu skaits vienai perspektīvai vidusskolai. Vai tad nav? Ir! Jautājums... teritoriju optimāli izveidot, lai pašvaldība var patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi. Simtprocentīgi izpilda visas funkcijas. Par ko ir jautājums?

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks beidzies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Tiešām, gatavojot priekšlikumus likumam, ministrijai zūd izpratne par to, kas ir ģeogrāfija. Bet arī ne par to stāsts. Smēķētavā mēs ar Pleša kungu runājām par to, ka tiešām Lielrīgas aglomerācija prasa atsevišķu pieeju, un viņš it kā bija teorētiski tam piekritis. Bet droši vien, konsultējoties ar saldo pārīti Pavļuts un Pūce, tas viedoklis bija jāmaina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 130. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 130. - deputāta Dolgopolova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 131. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Babītes novada saglabāšanu tā esošajās teritorijās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Attiecībā par Babītes novadu būtu daudz, ko teikt. Turpināsim iepriekšējo... iepriekšējo stāstu, respektīvi, vispār par Babītes novada teritorijas izveidošanas kritēriju. Šobrīd arī komisijā, kad mēs skatījām šo jautājumu, vienīgais iemesls, kāpēc Babīti nevarēja veidot... jo ekonomiski no visiem kritērijiem - no pilnīgi visiem kritērijiem! - Babītes novads būtu atstājams tāds, kāds ir, nemaz nevērtējot, kā Babītes novads vēsturiski ir izveidojies... to vispār neviens nevērtē.

Attiecībā uz iedzīvotāju kritēriju, manuprāt, Babītes novads... jau skaidri attīstības tendences parāda, ka tur iedzīvotāju skaits tikai pieaugs. Attiecībā par to, ka tās ir divas pilnīgi dažādas pārvaldes. Tas arī, es domāju, pilnīgi katram ir skaidrs, un te man atkal ir jautājums: vai kāds var nosaukt kaut vienu savstarpēju kašķi starp Babīti un Mārupi, kaut vienu neatbildētu un neatrisinātu jautājumu, kas būtu tieši šo divu pašvaldību starpā? Vai kāds var pateikt, kur ir iedzīvotāju vienotās intereses šajos abos divos novados? Kas ir tas vienojošais šiem abiem novadiem, kāpēc būtu jāveido šāds vienots novads? Komisijā uz šīm... šiem jautājumiem atbildes netika sniegtas.

Vēl jo vairāk, es tikai atkārtošos... to, ka tai skaitā Babītei galvenie problēmjautājumi ir tieši sadarbībā ar Rīgu. Un tie ir savstarpēji izaicinājumi gan Rīgai, gan Babītei.

Šī likumprojekta kontekstā VARAM nepiedāvāja nekādus risinājumus Pierīgas un Rīgas sadarbības problēmu risināšanai. Nulle! Neviena risinājuma!

Tai pašā laikā tiek radīts diezgan smagnējs mehānisms, tiek apvienotas teritorijas, kuras pēc būtības mierīgi varēja funkcionēt, jo tie izaicinājumi, kas ir šīm teritorijām, ir ļoti lokāli. Tiešām viņiem šī politika arī lokālā mērogā skatāma tieši no izaicinājumu viedokļa. Nu, piemēram, gan Babītē, gan Mārupē arī ir bērnudārzu problēma, kas caurvijas visai Pierīgai. Vai ir kāds ar šo reformu piedāvātais risinājums, kā atrisināt šo konkrēto ar pašvaldības funkcijām saistīto problēmu? Risinājuma nav, tā vietā tiek teikts, ka, jums apvienojoties, būs vairāk naudas. Vai tad iedzīvotāji arī samazināsies? Tajā brīdī problēmas uzreiz samazināsies? Bērnudārzi vairs nebūs jābūvē? Sociālie nami nebūs jāuztur? Vai šīs visas problēmas arī noņemas tajā brīdī nost?

Es gribētu teikt, ka viens plus viens nav trīs. Un tas ir tas, ko jūs mēģināt iestāstīt visai Latvijas sabiedrībai, ka, apvienojot budžetus, tie pēkšņi kļūs bagātāki. Nekļūs bagātāki, teritorijas taču paliek.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Dažkārt ir tā, ka viens plus viens ne tikai nav trīs, bet ir pat mazāk nekā divi. Un es domāju, ka šis ir viens no tiem gadījumiem: divas pašpietiekamas pašvaldības, mākslīgi saliekot kopā, ieguvumu nebūs. Panāksiet vien to, ka vietējie iedzīvotāji no... no to priekšstāvjiem būs attālināti. Nu, Babīte tiešām ir pašpietiekama, divi miljoni eiro iemaksas izlīdzināšanas fondā ir viens no rādītājiem, zemākais bezdarbs Latvijā - vien trīs procenti. Divi rādītāji, kas runā paši par sevi.

Iedomājieties, Mārupi un Babīti apvienojot, pat transporta sistēmu nevar normāli salāgot, jo šobrīd nekādi nevar aizbraukt no Mārupes līdz Babītei un otrādi, nepārsēžoties Rīgā. Nu to Rīgu nevar aizslaucīt, pa vidu starp abiem novadiem tā ir.

Iedzīvotāju skaits kā kritērijs. Es domāju, šeit jums ir vēl viens piemērs, kur jūs dabūjat atsitienu par saviem ārkārtīgi daudzajiem izņēmumiem šai sistēmā. Līvāni ir piemērs, kur jūs esat atstājuši atsevišķu pašvaldību, skaidri zinot, ka tur iedzīvotāju skaits ir apmēram 12 tūkstoši, kas nesasniedz pat 15 tūkstošus.

Bet pati... pati Babīte, protams, uzsver, ka pilnībā tiek galā ar savām funkcijām - izglītība, sabiedriskais transports, autoceļi, sociālais dienests, pašvaldību autonomo funkciju izpilde atbilstoši likumam “Par pašvaldībām” pilnībā notiek, ir pietiekami efektīvs veselības aprūpes tīkls, komunālās saimniecības tīkls, ceļu infrastruktūra līdz novada administratīvajam centram... nu, tā ir pilnībā sakārtota, tas ir arī autonoms pašvaldības modelis, ka no tālākā punkta ir jābrauc 50 kilometri līdz centram, ērti iedzīvotājiem. Ja jums ir kaut viens arguments, ka kaut kas nav kārtībā un tiešām kaut viens arguments pēc būtības, kas šajā visā pakalpojumu klāstā iedzīvotājiem uzlabosies, nu tad nāciet un pasakiet. Jūs... vienīgais, ko mēģināt teikt, ir, ka būs labāk, bet neviena skaidra argumenta, kas būs labāk, nav.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Par efektīvu pārvaldību... kopš 2009. gada Babītei pievienot Salas pagasta teritoriju. Administrācijas izdevumi ir nelieli, jo ikdienā Salas pagastā strādā tikai pašvaldības sociālie darbinieki, kuri nodrošina pietiekami labu saikni starp Salas pagasta iedzīvotājiem un pašvaldības administrāciju. Nepieciešamības gadījumā administrācijas darbinieki nodrošina pakalpojumus, izbraucot uz Salas pagastu, kā arī nodrošina iedzīvotāju pieņemšanu administrācijas telpās Salas pagastā. Šis veidojums tika izveidots 2009. gadā. Un par administratīvajiem izdevumiem, kādā veidā tie ietaupītos, šobrīd mēs... ja mēs veicam aprēķinus, tad sanāk no... Tikai no administratīvajiem izdevumiem vienīgais, kur varētu ietaupīties kaut kas, tas ir, uz pašvaldību deputātu algām. Un pie administratīvajiem izdevumiem... tie varētu būt pieci procenti no administratīvajiem izdevumiem.

Vai kāds man var pateikt tajā visu izslavinātajā Latvijas Bankas pētījumā: cik Latvija ietaupīs, apvienojot šos abus divus novadus? Kāds būs ietaupījums?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 131. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 131. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Līdz ar to 132. priekšlikums, kas runā par šo pašu un ir iesniegts no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas, nav balsojums.

Sēdes vadītāja. 133. priekšlikums nebūtu balsojams, bet 132. būtu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram... Ak, nē, nebūtu gan! Jums taisnība, Pleša kungs.

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es arī pievienojos tam, ka šis priekšlikums nav balsojams, bet, kā jau minēju, šī nu gan noteikti būs tā pašvaldība, kura, visticamāk, vērsīsies Satversmes tiesā un šo lēmumu... šo Saeimas ļoti pārdomāto lēmumu apstrīdēs. Tāpēc es aicinātu arī veikt... reformas virzītājiem tieši šajā gadījumā nākt un tomēr paskaidrot vairāk par to, kāpēc tīri administratīvi šī teritorija būtu apvienojama.

Lielais uzstādījums attiecībā uz reformu veidot ģeogrāfiski vienotu... Babīte jau ir ģeogrāfiski vienota... ekonomiski spēcīgu - Babīte ir ekonomiski spēcīga vienība, savstarpēji salīdzināmas vienības, lai tās krasi neatšķirtos. Lai vai kā, gribētu teikt, Babīte nebūs tā mazākā pašvaldība, ja mēs atbalstītu Babītes pašvaldības patstāvības izveidošanos.

Vēl jo vairāk - Babītei jau ir sava kultūrvēsturiskā loma nostiprinājusies, ir savas tradīcijas, ir pašvaldību pārvaldes sistēma izveidojusies, ir vesela virkne ļoti veiksmīgu uzņēmumu, kas ir izveidojušies Babītes novadā. Un principā nav zināms, kuri tad būtu tie, kas būtu... lai kāds būtu virzījis iniciatīvu, ka viņi būtu neapmierināti. Pašvaldības iedzīvotāju vērtējums kā tāds nav veikts, vai viņi ir vai nav neapmierināti ar pašvaldības darbu.

Vienīgais vērtējums, kas ir veikts... tās ir ikreizējās vēlēšanas, kur visu laiku uzvar viena un tā pati partija. Tā ir Latvijas Reģionu apvienība. Jā, nu varbūt skatoties politiski, apvienojot Babīti ar Mārupi... varbūt kaut kas tur varētu mainīties, bet šobrīd arī Babītes politiskā vadība (un tā nav ZZS) ir parādījusi, ka tā ļoti veiksmīgi strādā, veiksmīgi strādā... un jau ļoti ilgu laiku. Iedzīvotāji ar saviem balsojumiem parāda, ka viņi atbalsta šo pārvaldes modeli. Un attīstības centrs, administratīvais centrs, kas šobrīd ir Piņķu ciemā... jau pirmās izziņas par Piņķu ciemu un Salu datētas ar 1225. gadu. Un ap to ir veidojusies Babītes pašvaldība. Šobrīd mums ir jāpaļaujas uz ministru, kura šeit, zālē, vairs nav, uz iedomātajiem kritērijiem, aprēķiniem, kas nebalstās nekādos faktiskajos pētījumos. Un pakalpojumu analīze kā tāda absolūti nav veikta. Visa pieejamā informācija, kas deputātiem ir dota, ir paņemta no pašu pašvaldību attīstības programmām, faktu uzskaite bez jebkādiem secinājumiem. Manā ieskatā, Babītes novada apvienošana ar Mārupi nav ne ar ko pamatota, un Babītes pašvaldības sniegtā informācija to absolūti pierāda.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, es zinu, ka atbilstoši Saeimas kārtības rullim man nav tiesību sarunāties ar zāli. Bet es tā saprotu... pareizi, ka šādu reformu jūs virzāt koalīcijas stabilitātes vārdā? Pareizi es saprotu? Jūs mājat ar galvu. Tātad reforma tiek virzīta koalīcijas stabilitātes vārdā. Ļoti žēl, ka šī koalīcija kaut kādas reformas virza koalīcijas stabilitātes vārdā. Man šķita, ka reformas ir jāvirza Latvijas tautas vārdā un Latvijas tautas interesēs, nevis koalīcijas stabilitātes vārdā. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, runājiet par priekšlikumu! 132. priekšlikums.

A. Gobzems. Mūrnieces kundze, klausieties līdz galam! Jūs sapratīsiet, ka es...

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar sēdes vadītāju! Debatējiet par 132. priekšlikumu!

A. Gobzems. Mūrnieces kundze, mēs neesam bērnudārzā! Mēs esam...

Sēdes vadītāja. Nesarunājieties ar sēdes vadītāju! Lūdzu, debatējiet par priekšlikumu!

A. Gobzems. Mēs neesam bērnudārzā! Ir politiska retorika. Šeit nav bērnudārzs, Mūrnieces kundze! Un klausieties līdz galam!

Sēdes vadītāja. Debatējiet, lūdzu, par priekšlikumu! (Starpsauciens.)

A. Gobzems. Tad netraucējiet mani un ļaujiet man debatēt! Un tieši šī iemesla dēļ šīs visas jūsu muļķīgās apvienošanas vai neapvienošanas dažādās dīvainās vietās patiesībā nav rīcība sabiedrības labā. Viss, par ko mēs esam pēdējās dienas runājuši, visa šī rīcība liecina par to, ka jūs gribat izjaukt arī tos novadus, tās pašvaldības, kas labi strādā. Vai jums ir kāds arguments, ka tagad tās sāks strādāt divreiz labāk? Nē, nav! Jūsu pamatargumenti joprojām atgriežas pie personīgām interesēm. Un tas ir tas, kas ir nepareizi.

Arī šajā gadījumā jums nav argumentu. Es pat nezinu, ja godīgi, vai tas būs labāk vai sliktāk, ka Babīte apvienosies ar Mārupi, bet pozīcija... koalīcija neuzkāpa tribīnē un nesniedza faktoloģiskus argumentus, loģiskus profesionālus argumentus, kas pierāda, ka tas būs labāk. Kas uzlabosies tieši kurā sadaļā? Un tas ir tas, kā pietrūkst no politiskās diskusijas no jūsu puses. Beidziet pieņemt lēmumus! Beidziet virzīt reformas koalīcijas stabilitātes vārdā! Virziet reformas tautas labā, tautas vārdā un tautas interesēs!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Mazliet skaidrībai gribētu teikt, ka iepriekšējā Satversmes tiesa jau ir vērtējusi iepriekšējo reformu. Un kas ir būtiski: iepriekšējai reformai bija katrai šai administratīvajai teritorijai, kura piedāvāja, piemēram, Babīti apvienot ar Mārupi... bija apvienošanās plāns. Un uz katru pašvaldības jautājumu bija atbilde pēc būtības. Uz katru! Nevis vienkārši atbilde par to, ka tad jūs dzīvosiet labāk. Un tas, kas notika trešajā lasījumā, uz ko visi atsaucas, ka reformu pieņēma iepriekšējā naktī, - tur jau bija teritoriju sadalīšana. Pats sagatavošanas darbs bija veikts daudz apjomīgāk, un šādi jautājumi, kas šeit paceļas, vienkārši nebija. Tāpēc arī tā reforma tika izskatīta salīdzinoši ļoti ātrā laikā. Tāpēc, kolēģi, mums vēl būs garas, garas sarunas turpmākajās dienās par šo reformu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka, jā, diskusijas ar pašvaldībām bija. Deputāti uzdeva jautājumus gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem, arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbildēja uz tai uzdotajiem jautājumiem.

132. priekšlikums attiecīgi nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams.

A. T. Plešs. Arī 133. priekšlikums nav balsojams, jo Saeima pauda savu viedokli pie 131. priekšlikuma, to noraidot.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. T. Plešs. 134. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz saglabāt Balvu novadu tā esošajās teritorijās. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu, jo ir arī novadi, kas nepiekrīt jaunajai Balvu novada versijai. Un konkrēti ir runa par Baltinavas novadu. Un es aicināšu arī deputātus ieklausīties, ko raksta no Baltinavas.

Likumprojekts ir sagatavots sasteigti, nepārdomāti, bez ilgtermiņa redzējuma, kas notiks ar novadu teritorijām pēc šīs reformas. Nav veikta objektīva analīze nedz no VARAM, nedz no Saeimas komisijas, kā ilgtermiņā ietekmēs Baltinavas novada teritorijas attīstību, iedzīvotāju labklājības uzlabošanos, iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā. Tāpat nav skaidrības par ekonomiskajiem ieguvumiem, cik liels finansējums tiks ieekonomēts un cik liels finansējums būs nepieciešams šīs reformas īstenošanai katrā jaunizveidotajā novadā. Līdz ar to Baltinavas novada dome nepiekrīt Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas virzītajam likumprojektam, kurš paredz Baltinavas novada pievienošanu Balvu novadam. Lūdzu, lai... ņemiet to vērā!

Es, šo lasot... tas paliek arī laika grāmatā, debašu ierakstos.

Un, cienījamie KPV LV deputāti, tad, kad mēs braukājām priekšvēlēšanu kampaņas laikā apkārt pa novadiem pie lauku cilvēkiem, mēs viņiem visiem stāstījām, ka šāda reforma ir nepieciešama un ka mēs esam par to reformu, bet mēs stāstījām par kaut ko citu - ka mēs sākumā izveidojam otro līmeni un tikai pēc tam ķeramies klāt pie tā, ko jūs mēģināt darīt tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi, pēc VARAM loģikas, Balvus varētu mierīgi pievienot Siguldai. Nekādu problēmu! Jo viņiem taču ir sadarbība atkritumu apsaimniekošanas jomā. Kāpēc... kāpēc ne? Visus tos, kas tur pa vidu, viņiem arī būs... vienā tīklā ievietosies iekšā, visu saliekam kopā... viena liela Sigulda būs.

Pie šī priekšlikuma, es domāju, ļoti spilgti iezīmējās tieši pārstāvniecības jautājums. Gadījumā, ja Balvu novadam pievienos apkārtējos novadus, tad apkārtējiem novadiem... un iepriekšējā runātāja jau minēja par Baltinavas novadu... būs ļoti, ļoti liels izaicinājums iegūt kaut kādu pārstāvniecību domē. Bet man jautājums reformas virzītājiem - vai jūs varētu izskaidrot, kas īsti mainīsies? Šī ir... mēs tagad sākam skatīt tādu attālāku teritoriju, šo Balvu novadu. Ir priekšlikums par Balvu novada saglabāšanu kā neatkarīgu novadu. Mēs redzam to, ka Balvu novads šobrīd saņem 3,3 miljonus no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Tāpat pilnīgi visi apkārtējie novadi saņem līdzekļus no finanšu izlīdzināšanas fonda.

Varbūt... Pavļuta kungs, jūs tā teicāt, ka jāveido liela, spēcīga ekonomiski... Kurā brīdī tad jaunais Balvu novads, kurš potenciāli varētu teju sešus miljonus saņemt no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, kļūs ekonomiski patstāvīgs? Kurā brīdī? Vai tas būs pārskatāmā nākotnē? Ja mēs skatāmies Nacionālo attīstības plānu, tad tas nenotiks arī 2027. gadā. Pēc Nacionālā attīstības plāna datiem skatoties, 2027. gadā finansējums būs nevis seši miljoni, bet 5,8 miljoni. Tāpat būs šīs teritorijas jādotē. Ar... Ko es ar to gribu pateikt? Lai arī Baltinavas... Balvu novads neiebilst pret šo reformu, es šo konkrēto priekšlikumu atsaukšu, bet kopumā uzskatu... kopumā uzskatu, ka arī šajā gadījumā tas nav diskutēts, un pie nākamajiem priekšlikumiem, kur mēs runāsim jau par Baltinavas novadu, es paskaidrošu daudz sīkāk, cik muļķīga un patiesībā mazspēcīga ir bijusi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra rīcība šīs reformas sagatavošanas procesā. Ļoti vāja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

A. T. Plešs. 135. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Baltinavas novada saglabāšanu tā esošajās teritorijās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Baltinavas novads. Viens no mazākajiem, ja ne pats mazākais novads Latvijā. Iedzīvotāju skaits nav pat viens tūkstotis. Baltinavas novads, manuprāt, ir tāds Latvijā dziļi simbolisks novads, ap to ir ļoti daudzas... daudz kas vijies, dažādi vēstures notikumi, pat Nacionālā apvienība savulaik iestājās par šī novada sastāvdaļas saglabāšanu Latvijas teritorijā - šis te Abrenes apriņķis. Tā kā ļoti plaša vēsture. Un man ļoti simpātiska liekas šī novada vadītāja - viņas apņēmība cīnīties par sava novada pastāvēšanu. Un tieši tāpēc es šo priekšlikumu neatsaukšu un aicināšu Saeimu arī nobalsot par šo priekšlikumu.

Un kas tad ir... Baltinavas novada dome arī ir atsūtījusi savu skaidrojumu. Novada dome... kurā ir mazāk nekā tūkstoš iedzīvotāju. Visi vēlētāji šo kundzi, pašvaldības domes vadītāju Sarmīti Tabori ir ļoti... iedzīvotāji viņu vienmēr ir atbalstījuši vēlēšanās. Viņa jau vairākus sasaukumus ir novada domes vadītāja. (Dep. J. Vitenbergs: “No kādas partijas?”) Tomēr... tomēr šajā gadījumā... Varam mazspēja... šajā vienā gadījumā VARAM mazspēja izskaidrot Baltinavas novada domei, kādi būs ieguvumi pēc reformas... Šajā gadījumā bija pat Ministru prezidenta rezolūcija vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram izskaidrot Baltinavas iedzīvotājiem, kā viņu dzīve mainīsies pēc reformas. (Starpsauciens: “Nekā!”)

Vai tad tas... vai tad jūs izskaidrojāt to? Jūs varat kritizēt iepriekšējo laiku politiķus, bet iepriekšējo laiku politiķi tomēr 2009. gadā izskaidroja visām administratīvajām vienībām, kas mainīsies viņu konkrētajā teritorijā, konkrēti.

Jūs to neesat izdarījuši, pat Baltinavas novada pašvaldībai jūs neesat izskaidrojuši, kas viņu dzīvē mainīsies. Vai jūs, Pleša kungs, varat uzkāpt šobrīd tribīnē un kaut vienu lietu pateikt, kas Baltinavas novada iedzīvotājiem mainīsies? Viņi šeit ir cienījami uzdevuši jautājumus - cienījami uzdevuši jautājumus! Spļāviens sejā ir atbilde, ka jūsu dzīve būs labāka. Tas ir spļāviens sejā viņiem. Viņi ir gatavojušies, viņi ir tiešām nākuši uz šīs konsultācijām. Jūs pateicāt: paldies par uzmanību, mēs jūs pievienosim Balviem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Lai ar skaidrojumu Baltinavai par to, kas tad viņiem uzlabosies, jums tiešām... lāgā neveicas. Viņu pašu aplēses ir, ka no 13 jomām pēc administratīvi teritoriālās reformas četrās jomās nekas nemainīsies... jau laba ziņa, bet deviņās jomās situācija pasliktināsies. Un tādēļ, protams, arī vairāk nekā 90 procenti Baltinavas iedzīvotāju ir pret to, ka viņus pievieno Balviem.

Viņi min dažus piemērus, uzdod jautājumus. Kultūra. Kas uzlabosies kultūras jomā? Jo viņiem jau šobrīd ir visaugstākais rādītājs pašdarbības kolektīvu skaitā uz tūkstoš iedzīvotājiem.

Izglītība. Pareizi norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrija skolu tīklu plāno pēc skolēnu skaita izglītības iestādē. Tam nav nekāda sakara ar administratīvi teritoriālo reformu.

Veselības aprūpe atkal jau. Kā līdz šim tuvākā slimnīca bija Balvos, tā arī pēc reformas tuvākā slimnīca būs Balvos. Nekas nav mainījies, un nekas arī nemainīsies.

Sociālie pakalpojumi. Nu, šeit viņi lēš, ka tie varētu pasliktināties, jo šobrīd tie sociālie pakalpojumi tiek nodrošināti un pabalsti arī maksimāli tuvu iedzīvotājiem un atbilstoši vietējām vajadzībām četros novados līdzvērtīgi.

 Viens būtisks faktors, kolēģi, ja jūs taisāt lielākas pašvaldības, - sabiedriskais transports. Kā cilvēks no attālākās novada daļas varēs nokļūt tajā centrā? Šinī gadījumā Balvos. Viņi paši saka, ka, piemēram, no 2021. gada 1. janvāra nebūs autobusu maršruta Cēsis-Gulbene-Balvi-Baltinava-Kārsava. Un faktiski sešu apdzīvoto vietu... tie ir Zubki, Dziervīne, Rudukova, Timšāni, Pazlauga... iedzīvotājiem nokļūšana uz jauno novada centru nebūs iespējama vispār. Šobrīd jau daļēji Slobodas iedzīvotājiem līdz Baltinavas novadam ir jāiet kājām vai jābrauc ar velosipēdu. Līdz Balviem vispār nav nekādas iespējas nokļūt.

Tas pats par ceļu stāvokli. Ceļu stāvoklis: P46 14 kilometru garumā ir ļoti sliktā stāvoklī, P35 četru kilometru garumā - ļoti sliktā stāvoklī. Kopā 18 kilometru ļoti sliktā stāvoklī, un viņi neredz perspektīvu, kas uzlabosies. Protams, šeit ir minējumi... 300 miljonu ceļiem būs, ja? Bet tad pastāstiet, kuri konkrēti ceļi, cik kilometru... cik kilometru Baltinavas novadā tiks sakārtoti un kurā periodā, un no kurienes jūs to finansējumu ņemsiet?

Šie ir tikai daļa no piemēriem. Tādu ir ļoti daudz, ko Baltinava pati ir uzdevusi jautājumu formā ministrijai un atbildi pēc būtības nav saņēmusi. Un tas, manuprāt, tiešām liecina par ļoti sliktu pārvaldi. Ja jūs nespējat pārliecināt iedzīvotājus, tad nu... tādas... pavēles formā apvienoties, es domāju, jūs tādas diezgan sliktas sekas no tā varēsiet iegūt. Iedzīvotāju neapmierinātība būs liela.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Iepriekš no opozīcijas, vairs neatceros, kura deputāta, dzirdēju, ka principiāli jau mēs neesam pret administratīvi teritoriālo reformu. Mēs esam par izsvērtu, konstruktīvu un argumentos pamatotu reformu. Tad nu, paskatoties uz Baltinavas novada iedzīvotāju skaitu, kur pagājušā gada sākumā bija reģistrēti 963 iedzīvotāji, man ir jautājums: kur šeit ir tie argumentētie un pamatotie fakti par to, ka ir vajadzīgs šāds novads? (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.) Vai tas nozīmē, ka mums pa visu Latviju vajag tādus novadus ar 900, 500, 900 vai cik iedzīvotājiem? Un tas ir tas ekonomiskais pamatojums? Jā, tad varbūt mums vajag otrā virzienā - nevis konsolidēties, bet dalīties vēl sīkākās vienībās. (Starpsaucieni.)

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.)

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Šoreiz man tiešām būs emocionāla uzstāšanās, jo Baltinava - tā ir mana, manu senču dzīvesvieta. Kādreizējā Abrenes apriņķī ir apglabāts mans vectēvs, kurš piedalījās Rēzeknes atbrīvošanā. Un es vienkārši nolasīšu daļu no dokumenta, kuru sagatavoja Baltinavas novada vadītāja kolosāls cilvēks - Sarmīte Tabore. Šeit būs daļa atbilžu uz Butāna kunga uztraukumu.

Un atbildes ir sekojošas. Jautājums: iedzīvotāju aizbraukšana un teritorijas apdzīvotība. Vai uzlabosies? Atbilde - pieaugs risks, ka aizbraukušo skaits palielinās. Pastāv liels risks, ka aizbrauks jaunas ģimenes ar bērniem un jauniešiem, tas radīs teritorijā vēl lielāku depopulāciju.

Jautājums: valsts drošības aspekts. Teritorijas iztukšošanās austrumu pierobežā lauku teritorijā, iedzīvotāju labklājības samazināšanās un pakalpojumu pieejamības pasliktināšanās var radīt lielu neapmierinātību iedzīvotājiem austrumu pierobežā. Vai austrumu pierobežā ir vajadzīgi iedzīvotāji, kuriem samazinās lojalitāte valstij, vai tas nav riska faktors valsts drošībai? Situācija pasliktinās.

Jautājums: piederība savai vietai. Mazajos novados cilvēkiem ir daudz izteiktāka piederība savai dzimtajai vietai, savām tradīcijām, daudz izteiktāks ir patriotisms. Pievienojoties lielākam novadam, piederība savai teritorijai, savam novadam it kā izzūd, tas bija vērojams tajos pagastos, kurus apvienoja 2009. gadā.

Un pēdējais. Drīkst apvienot laikus, lūdzu?

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

R. Ločmele-Luņova. Un pēdējais. No 13 jomām pēc administratīvi teritoriālās reformas četrās jomās nekas nemainīsies, bet deviņās jomās situācija pasliktināsies. Nevienā jomā mūsu novada, Baltinavas novada, iedzīvotājiem nekas neuzlabosies. Tas tikai parāda to, ka šī reforma nav iedzīvotāju interesēs un Baltinavas novada iedzīvotājiem reforma nesīs tikai ievērojamu situācijas pasliktināšanos. Nav pamatojuma šāda veida reformai.

Jā, tiešām, tā ir Latvijas mazākā pašvaldība. Bet vai mums nav pienākums ieklausīties arī šo cilvēku domās un vēlēšanās?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Situācija neuzlabosies tad, ja mēs neko nedarīsim. Tiešām, kā Butāna kungs norādīja, Baltinavas novadā šobrīd dzīvo 963 iedzīvotāji. Un tās tendences, ko iezīmē demogrāfijas... būtībā demogrāfiskās tendences līdz 2030. gadam... par ceturtdaļu pēc esošās situācijas varētu samazināties iedzīvotāju skaits. (Starpsaucieni.)

Par kādu pakalpojumu pieejamību, par kādu pakalpojumu kvalitāti, par kāda budžeta pietiekamību, lai tos nodrošinātu, mēs varam runāt... tik mazā pašvaldībā? Ir skaidrs, ka arī pašai pašvaldībai būs jādomā... Balvu novadam, kādā veidā uzlabot šos pakalpojumus pašvaldībā. Valsts nevarēs visu noteikt no augšas, kā pašvaldībai organizēt savu dzīvi uz vietas.

Skaidrs, ka tā būs arī pašvaldību atbildība, bet tas, ko mēs redzam, ir skaidrs viennozīmīgi: lai mēs kaut kādā mērā mazinātu depopulācijas tempus, ko arī minēja Baltinavas novads, mums ir jādomā, kādā veidā mēs spējam daudz efektīvāk izlietot budžeta līdzekļus, kuri pašvaldībai ir, un vienlaicīgi arī pašvaldībām... kas arī ir viena no viņu autonomajām funkcijām... sekmēt uzņēmējdarbības attīstību reģionā. Tas ir tas, par ko pašvaldībai arī ir jādomā. Un pašvaldība nevar eksistēt tikai tā iemesla dēļ, lai nodrošinātu darba vietas pašvaldību struktūrās.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai otro reizi.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Draugi, jūs tiešām negribat dzirdēt, ko jums saka. Mēs sakām, ka jūs nespējat pamatot pašvaldības iedzīvotājiem, kādēļ viņiem šī reforma būs labāka. No tā vien, ka jums šķiet, ka man, piemēram, būtu labāk nodarboties ar baletu, es diez vai sākšu nodarboties ar baletu, palikšu pie šaha.

Un tas pats ir jādara jums, respektīvi, tas pats princips ir jāievēro Baltinavas kontekstā. Ja jums šķiet, ka viņiem būs labāk, pievienojot kādai pašvaldībai, jums ir jādod argumenti. Jūs pat pajautājuši neesat, vai tie iedzīvotāji arī uzskata, ka viņi ir apdalīti kādā veidā pakalpojumu sniegšanā vai ka viņi jūtas nelaimīgi. Uzņēmējdarbībā... uzņēmējdarbību jūs minējāt. Uzņēmējdarbībā viņiem ir 69 aktīvi uzņēmumi uz tūkstoš iedzīvotājiem, ļoti aktīvs novads uzņēmējdarbībā. Ņemot vērā, ka tur arī viena liela daļa ir tieši lauksaimniecības... lauksaimniecībā izmantojamā zeme... izmantojamā zeme un faktiski cita veida uzņēmējdarbība pat ir ierobežota.

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre

Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Jūsu debašu laiks ir beidzies.

D. Reizniece-Ozola. Es domāju, analīzes jums ir jāveic, jums ir pienākums to darīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

... sēdes vadītāja! Nu, kolēģi! Te jau... te jau ir tas interesantākais. Jūs tikko paši apliecinājāt to, ka jūs vienkārši nespējat. Baltinavas novads jūs vienkārši ieliktu maisā ar saviem jautājumiem un saviem argumentiem. Jūs nespējat pamatot mazajam Baltinavas novadam to, kāpēc Baltinavas novads būtu jāpievieno Balviem. (Starpsauciens.) Vienīgais arguments ir - jums iedzīvotāju skaits tur ir maziņš. Vai tas ir arguments pašvaldības esībai vai neesībai? Vienīgais arguments, jūsuprāt! Paskatieties, kā Eiropā strādā! Visi pārējie argumenti - uzņēmējdarbības, pārvaldības, izglītības - šeit ir. Baltinavas novads, mazā pašvaldība, jūs ieliek maisā iekšā! Vienkārši ieliek iekšā... maisā iekšā. Ko nozīmē... Ko nozīmē tie jūsu uzstādījumi šajā reformā - efektīvs, pašpietiekams, vēl kaut kas. Baltinavas novads - mazais Baltinavas novads - jums prasīja: nāciet izskaidrojiet! Premjers uzdeva VARAM rezolūciju - nāciet izskaidrojiet!

Nobeigumā es tikai gribētu pateikt Sarmītei Taborei tiešām paldies. Jūs esat vienkārši lieliska pašvaldības vadītāja, kas patiesībā parādīja, ka mazs cinītis var gāzt lielu vezumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzam.

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. 135. priekšlikums netika atbalstīts. (Dep. V. Valainis: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 135. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 136. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Rugāju novada saglabāšanu tā esošajās teritorijās. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu šis ir pa ilgiem laikiem... tāds pirmais, kur novada dome piekrīt teritorijas konfigurācijas izveidošanai šādā veidā.

Un, manā ieskatā, šis Rugāju novada domes lēmums arī iezīmē to, ka konsultācijas pēc būtības... Arī šeit tiek atspoguļots tas, ka konsultācijas pēc būtības nav notikušas.

Un otrais punkts, ko Rugāju novada dome, arī mazā Rugāju novada dome - 2100 iedzīvotāju - aicina Latvijas Republikas Saeimu... Administratīvi teritoriālās reformas komisija rosina apturēt teritoriālās reformas virzību pēc pašreizējā izstrādātā modeļa nodrošināt secīgu, nesteidzīgu, demokrātisku, taktisku teritorijas reformas modeļa ieviešanu.

Manuprāt, arī attiecībā uz Rugājiem iespējams panākt kaut kādu secīgu kompromisu un secīgu priekšlikumu, kādā veidā Rugāju novada pašvaldības teritoriju attīstīt. Šajā gadījumā, līdzīgi kā iepriekšējā gadījumā, es varu teikt, ka šīs mazās pašvaldības teritorijas ar saviem jautājumiem vienkārši parāda to, cik jūs patiesībā esat mazspējīgi.

Vienīgais, kas jums ir, jums ir koalīcijas balsis, bet šai augstprātībai kaut kādā brīdī pienāks gals, un jums ir pēc būtības jāspēj atbildēt. To vienmēr visi ir spējuši izdarīt, jūs vienkārši sakāt: ai, jums tur ir mazs iedzīvotāju skaits, nav pietiekams. Un kādi tad ir kritēriji? Kā tad jūs paši, balsojot par atsevišķiem novadiem... kā jūs paši grasāties balsot par atsevišķiem novadiem?

Kolēģi! Jums nav konsekvences rīcībā, un pats sliktākais ir tas, ka jūs visiem atbildat uz šo tādu nodrillētu frāzi: “Būs efektīvāk. Lielāks nozīmē labāk, tas uzreiz nozīmē labāku pārvaldi.”

Ja mēs paskatāmies iedzīvotāju skaita izmaiņas... Ja mēs paskatāmies iedzīvotāju skaita izmaiņas šajos mazajos novados, tās ir mazākas nekā lielajos novados.

Nu paskatāmies Baltinavas novada piemēru. Baltinavas novadā ir mazāks iedzīvotāju skaita samazinājums nekā Daugavpils novadā. Daudz mazāks samazinājums nekā lielajos novados. Vai to var ņemt par objektīvu kritēriju? Manuprāt, to nevar ņemt par objektīvu kritēriju, bet tas ir vienīgais kritērijs, ko jūs paši esat paņēmuši. Jums patīk forši izgāzties krēslos, bet vienīgais, ko mēs prasām: paskaidrojiet! (Starpsauciens: “Divos darbos strādā!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai. (Starpsauciens.)

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Patiesi, kolēģi! Rugāju novada dome ir pieņēmusi lēmumu ar lūgumu deputātiem atlikt reformas pieņemšanu, lai veiktu kvalitatīvu analīzi un izstrādātu modeli, kas tiešām ir balstīts uz reāliem datiem. Un tas lielā mērā ir tieši tādēļ, ka viņi arī uzskata, ka konsultāciju process ir bijis ļoti vājš, ka tas neatbilst Satversmei un arī hartai, ka iedzīvotājiem, pašvaldībai nav bijusi iespēja pēc būtības saņemt atbildes uz jautājumiem. Un, to nedarot, jūs redzat, ka jūs dabūjat to atsitienu jau šobrīd.

Viena būtiska lieta, kas, manuprāt, arī viņus satrauc, ir tas, ka karšu izdevniecības “Jāņa sēta” veiktā analīze... ekonomikas ģeogrāfs Turlajs to atzīst, un viņš ir šajā reformā liela autoritāte... ka jaunveidojamais Balvu novads ar attīstības centru Balvos ir vērtējams kā teritorija ar zemu attīstības potenciālu.

Tas, ko jūs pasakāt šobrīd Rugāju novada domei un tās iedzīvotājiem, ka mēs izveidosim lielāku pašvaldību... bet tāpat viss iet grīstē. Un tas, manuprāt, ir tas, kas iedzīvotājus nu nemaz nemotivē būt sajūsmā par šo reformu. Jums ir jādod atbildes uz jautājumu, kā jūs palīdzēsiet Balviem attīstīties tā, lai arī Rugājiem būtu labums. Kā jūs kaut vai tos ceļus sakārtosiet, lai arī Rugāju novada iedzīvotāji var tikt līdz Balviem, un tās... kas būs administratīvais centrs.

Nu, jo vairāk jūs būtu skaidrojuši reformas sagatavošanas procesā, jo vairāk argumentu būtu doti, un dažkārt tiešām ir redzams, ka pašas pašvaldības sagatavo daudz vērtīgāk, daudz detalizētāk un precīzāk analīzi, nekā ministrija to ir darījusi. Jo mazāk šobrīd būtu problēmu, nebūtu jālieto vienīgais arguments - mazs iedzīvotāju skaits. Tad jau mēs varētu pateikt, ka Norvēģija ir nabadzīga valsts un perspektīvas tai nav, tur ir 422 pašvaldības. Protams, teritorija lielāka, bet liels pašvaldību skaits.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 136. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 136. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 137. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Viļakas novada saglabāšanu tā esošajās teritorijās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates. (Dep. A. Gobzems: “Es atvainojos! Jums nav Kārtības rullis jāievēro? Ir iesniegums iesniegts!”)

Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Dep. A. Gobzems: “Par procedūru!”)

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu, Mūrnieces kundze, jums nav Kārtības rullis jāievēro? Ir iesniegts iesniegums, kurš ir jāizskata brīdī, kad ir iesniegts. Tas tika iesniegts pirms nākamā jautājuma izskatīšanas.

Sēdes vadītāja. Nav noteikts. Nav noteikts laiks, kad ir... šim iesniegumam būtu... kad tas būtu jāizskata. Iesniegums tiks izskatīts. Neuztraucieties! (Starpsauciens.) Tam vēl ir atlicis laiks, un mēs esam uzsākuši debates, un ļaujiet runāt debatētājiem!

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, paldies! Esam nonākuši līdz kārtējai pašvaldībai. Viļakas novada dome. It kā jau... kā jums liekas, kāds pārsteigums! Arī šī novada pašvaldība ir atbildējusi, ka konsultācijas ar pašvaldību ir notikušas formāli. To, ka šī pašvaldība principā redz citu attīstības scenāriju.

Pašvaldība... nav saņemts pamatojums. Pleša kungs, jums un jo īpaši visiem tiem, kas bļaustās par to, ka visiem viss ir skaidrs... nav saņemts pamatojums, kā pievienošana Balvu novadam uzlabos situāciju Viļakas novada uzņēmējdarbībā, ekonomiskajā situācijā, pakalpojumu pieejamībā un kvalitātē, paaugstinās teritorijas attīstības līmeņa indeksu un mazinās depopulāciju, un uzlabos demogrāfiskos un citus rādītājus. Ļoti vienkāršs jautājums. No mazas Viļakas domes atsūtīts. Sergejs Maksimovs, manuprāt, ir viens ļoti labs pašvaldības vadītājs. Starp citu, manuprāt, no Latgales partijas viņš ir, ja? Un tāpēc jautājums arī Jaunajai VIENOTĪBAI: kāpēc jūs neesat izskaidrojuši saviem sadarbības partneriem, kādi ieguvumi būs pēc šīs reformas? Atmetīsim VARAM, Jaunā VIENOTĪBA, Lejiņa kungs, Adamoviča kungs. Tas ir jūsu partijas sadarbības partneris, kas ir atsūtījis Saeimai vēstuli, ka nav izskaidrots, kādi būs ieguvumi no šīs reformas. Es saprotu, premjers rezolūciju uzrakstīja, lai izskaidro Baltinavai. Baltinava nesaņēma atbildi. Viļakai kāds ieguvums būs no tā, ka Viļaku pievienos... pievienos Balviem? Un tāpēc es to jautājumu turpināšu. Kāpēc jūs neesat vērsušies koalīcijā pret ministru, ja jūsu sadarbības partneris, politiskais sadarbības partneris, norāda uz to, ka konsultācijas nav bijušas, ka tās bijušas fikcija un ka arī Saeimā viņi nav uzklausīti? Nu kā var būt šāda vēstule saņemta... atnākt šāda vēstule, atsūtīta man... 4. martā, kur es viņam palūdzu - pasakiet, lūdzu, vienkārši savas domas, kā jums liekas viss process kopumā. (Starpsauciens.)

Kolēģi, es šo jautājumu uzdevu pats personīgi visām Latvijas pašvaldībām. Un, kā par brīnumu, lielākā daļa man ir atbildējusi. Un, re kā! Citiem arī atbildes ir sniegtas. Nu tad varbūt jūs esat tik gudri un varat atbildēt. Es nevaru atbildēt, kā tieši un kas mainīsies pēc šīs reformas.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Viļakas novadā ir aptuveni 4500 iedzīvotāju 2019. gadā... 2019. gada sākumā. Pēdējo trīs gadu laikā vidēji - vidēji! - vidēji gadā novada iedzīvotāju skaits samazinās par 300 cilvēkiem. (Dep. V. Valainis: “Kas mainīsies?”)

Tātad pie pašreizējās situācijas redzam: ja mēs... ja mēs atstājam tāpat, kā ir tagad, un turpinās esošā tendence - novada iedzīvotāju skaits samazinās par 300 iedzīvotājiem gadā (Dep. R. Ločmele‑Luņova: “Iedzīvotāju skaits pieaugs momentāli!”), tad pēc... tad sanāk, ka pēc 10-15 gadiem šajā novadā iedzīvotāju nepaliek nemaz.

Tieši tāpēc, man liekas, ir jārīkojas, jākonsolidē resursi, lai mēs beidzot varētu vismaz kaut kādu ekonomisko darbību nodrošināt pierobežā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad attiecībā par šo jautājumu konsultācijas ar iedzīvotājiem nav notikušas vispār. Ministra karte ir tapusi Vecrīgā, ministra birojā.  Un stipri apšaubu (Dep. A. T. Pleša starpsauciens.), vai... vai ministrs vispār zina, kur atrodas... droši vien zina, bet vai ir bijis Viļakā. Tas ir cits jautājums. Ar iedzīvotājiem vajag sarunāties... ne tikai ar Edgaru Jaunupu un saviem sponsoriem azartspēļu... Tā ir viena lieta.

Otra lieta, ko es gribu teikt. Latvijas sabiedrība, opozīcija ir lūgusi sasaukt pusčetros Saeimas ārkārtas sēdi un izsaukusi premjeru Kariņu uz Saeimu. Šobrīd pozīcija cenšas šo jautājumu tā kā apiet un mēģina sasaukt savu ārkārtas sēdi, lai neparādītu, ka opozīcija to ir izdarījusi, tā vietā, lai vienkārši konstruktīvi strādātu (Dep. R. Kols un dep. J. Iesalnieks: “Par priekšlikumu!”), tā vietā, lai konstruktīvi strādātu, tiek veiktas šādas manipulācijas. Tāpēc arī Mūrnieces kundze...

Sēdes vadītāja. Runājiet, lūdzu, par priekšlikumu!

A. Gobzems. ... neizskatīja attiecīgo iesniegumu tad, kad tas tika iesniegts.

Paldies. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Tā. Kolēģi, vēl mums ir debatēm trīs minūtes līdz pārtraukumam.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, jau trešais pēc kārtas. Atkal maza pašvaldība un atkal pārmetums jums par konsultāciju neesamību. Šīs, protams, nav vienīgās, bet tas būtu tik vienkārši - viņiem iedot vismaz dažus argumentus, kas būs labāk.

Kad Butāna kungs kāpj tribīnē... es tiešām ļoti gaidīju, ka būs precīzi komentāri, kurus ceļus, cik kilometru kurā virzienā sakārtos ne tikai pie Viļakas, bet arī iepriekšējām pašvaldībām, kuras skaidri pasaka, ka nevarēs nokļūt līdz centram, ko jūs būsiet no jauna noteikuši tādēļ, ka kaklu var nolauzt uz esošajiem ceļiem. Tas ir tas, kas jums ir jānāk un jāstāsta. Un, iespējams, tādā veidā jūs arī mazās pašvaldības varēsiet pārliecināt. Ja tās skaidri zinās konkrētus labumus - gluds ceļš līdz centram, dzīve būs labāka, nebūs ar velosipēdu jābrauc, varēs... varēs aizbraukt sakārtot papīrus, aizbraukt pie daktera normālā veidā -, tad sapratīs, ka tiešām tā apvienošana ir tā vērta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Jā, es tagad saprotu, ka jums ar to loģiku ir tā paslikti, ja jūs sakāt par Viļakas novadu, Butāna kungs, ka tur samazinās iedzīvotāju... par cik... 300 vai cik tur gadā... A kas tad notiks, ja uztaisīs lielāku novadu? Tad vispār statistika būs šausmīga - būs trīs tūkstoši gadā. Nu faktiski tai reformai jau ir jābūt tādai, lai attīstītos tie novadi un lai cilvēku skaits nesamazinātos. Un, ja tikai tas, ka 300 ir briesmīgs skaitlis un tāpēc jāapvieno kopā... nu jums tiešām izskatīsies vienkārši traģiski. Un vai tad novads lielāks, ja tur būs mīnus trīs tūkstoši... tie mīnusi samazināsies? (Dep. J. Butāns: “Vajadzēja klausīties, ko saku!”) Tā ka atnāk, te kaut ko parunā un pats nesaprot, ko. Nu tādi ir tie reformas virzītāji.

Es domāju, ka tomēr šeit svarīgākais, kas nav ievērots, ir konsultācijas ar iedzīvotājiem. Tās nav notikušas, nav saņemtas atbildes ne no ministra, ne arī no komisijas. Un tie iedzīvotāji un pašvaldības, kuras ir vērsušās, un šinī gadījumā Viļakas pašvaldība un Viļakas iedzīvotāji... lai saprastu, kādi ieguvumi būs un kā šī reforma uzlabos viņu dzīvi, uzlabos iespējas izglītībā... citur... viņi palikuši bez atbildes. Un, man liekas, tas ir pats svarīgākais. Un tas šinī gadījumā arī ir starptautisko saistību pārkāpums, ka nav notikušas konsultācijas ar iedzīvotājiem. Un, ja jūs atceraties, Latvija ir pievienojusies pašvaldību hartai, un tas ir starptautisks dokuments, un mums tomēr ir jāievēro tie principi, kas tur ir noteikti.

Tāpēc es tomēr aicinu ņemt vērā pašvaldību viedokļus. Varbūt vispār mums ir jāaptur šī likumprojekta skatīšana, jāaptur ir tāpēc, ka nav notikušas konsultācijas, tāpēc, ka ir pārkāpti starptautiskie dokumenti. Un visbeidzot tāpēc, ka šobrīd mēs visi inficēsimies ar koronavīrusu (Smiekli.) un dabūsim tāpat iet mājās.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Debatēsim pēc pārtraukuma.

Ir arī piecu deputātu iesniegums, kas mūs aicina (Dep. A. Gobzems: “Es atsaucu!”)... kas mūs aicina doties pārtraukumā. Tas nav izskatāms, jo sakrīt ar ierasto Saeimas sēdes darba kārtību.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Inese Ikstena, Nikolajs Kabanovs, Artuss Kaimiņš, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte-Pakule, Linda Ozola, Ramona Petraviča, Juris Rancāns, Ivans Ribakovs, Andris Skride, Karina Sprūde, Juta Strīķe, Jānis Urbanovičs, Ivans Zariņš... es atvainojos, Ivars Zariņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Turpināsim darbu.

Darba kārtībā - likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.

Komisijas vārdā - deputāts...

Atvainojiet, turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jāatzīst, pēc tādas ārkārtas sēdes grūti atgriezties pie šī jautājuma.

Bet, kolēģi, tagad turpināsim... turpināsim par administratīvi teritoriālo reformu, šajā gadījumā - par Viļakas pašvaldību.

Šeit atļaušos tikai vēlreiz uzsvērt to, ka konsultācijas ar attiecīgo pašvaldību... konsultāciju ietvarā... pēc būtības, kā pati pašvaldība norāda šajā vēstulē, kas ir datēta ar 4. martu, kas bija... līdz izskatīšanai Saeimā... nav notikušas. Komisijā pašvaldības vadītājs nebija ieradies, bet savā vēstulē rakstiski lūdz nepieņemt šādu lēmumu. Un pēc būtības tas, ko arī no šīs vēstules var izsecināt... vienīgais, ko Viļakas pašvaldības vadītājs grib, - viņš grib skaidrojumu no reformas veicējiem par to, kā tieši šo pierobežas novadu, izteiktu pierobežas novadu, ar visiem pierobežas novadu izaicinājumiem, tomēr... kā uzlabosies ekonomiskā situācija šajā novadā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debašu laiks beidzies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 137. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 137. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 138. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz Bauskas novada teritoriju saglabāt esošajās robežās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Kolēģi! Ar sirdi un dvēseli es esmu baušķenieks un Bauskas novada iedzīvotājs. Un tas, ko es redzu, - ka Bauskas novads tiešām pēdējos gados ir attīstījies, ir domājis par izglītības kvalitātes uzlabošanu, par sociālo pakalpojumu nodrošināšanu un arī par uzņēmējdarbības piesaisti.

Līdzīgi, protams, strādājuši ir arī citi novadi, bet... šajā reformas piedāvājumā, kuru es atbalstu, kur... Bauskas novads tiks apvienots ar Rundāles novadu (Dep. R. Kols: “Nekausies vismaz!”), ar Iecavas novadu un Vecumnieku novadu... Šajā novadā kopā darbosies un dzīvos vairāk nekā 40 tūkstoši iedzīvotāju, un šīs pašvaldības budžets būs lielāks nekā 60 miljoni eiro, lai nodrošinātu tās funkcijas, lai attīstītu tās funkcijas, kas pašvaldībai ir jāsniedz tās iedzīvotājiem.

Es redzu to - tās attīstības tendences - un to, kādā veidā šīs pašvaldības strādā. Jau šobrīd tās ļoti labi sadarbojas dažādos virzienos - gan izglītībā, gan... piemēram, ir kopīga būvvalde, ir kopīga tūrisma... tūrisma plānošana... un arī virkne citu jautājumu, kur tās saknes jau ir... jau ir iedibinātas un pastāv jau ļoti ilgu laiku. Un ir skaidrs, ka no šāda lēmuma mēs iegūsim tikai vēl vairāk.

Ir skaidrs, ka būs nepieciešamas arī darbības, lai vēl vairāk uzlabotu šī novada attīstību. Šeit ir stāsts par ceļu sakārtošanu, sevišķi Bauskas-Vecumnieku ceļa (ceļš P88). Un, kā jau minēts ceļu programmā, tiks piešķirti 300 miljoni eiro trīs gadu periodā, lai uzlabotu ceļu tīklu. Es ļoti ceru, ka tieši šis ceļa posms būs tas, kuru diskusijās ar pašvaldībām būs nolemts uzlabot.

Vēl vēlos uzsvērt, ka Bauskas novads, esošais, attīsta industriālo parku, un tas noteikti būs spēcīgs atbalsts tam, lai Bauskas novads nākotnē kļūtu vēl jaudīgāks un sniegtu darba vietas nākotnē visiem Bauskas novada iedzīvotājiem.

Ja runājam ar skatu nedaudz tālākā nākotnē, tad ir liels prieks, ka plānošanas dokumentos ir panākta ātrāka Bauskas apvedceļa īstenošana, kā arī ir iezīmēts tas, ka gan Bauskā, gan Iecavā būs reģionālās Rail Baltica pieturas. Un, raugoties no tādas nākotnes perspektīvas, ir ļoti svarīgi, lai Bauskas novadu vēl vairāk attīstītu.

Tā ka, kolēģi, es aicinu atbalstīt to, ko Ministru kabinets ir piedāvājis un ko piedāvā komisija, - veidot jaunu un spēcīgu Bauskas novadu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Paldies Pleša kungam, ka pirmo reizi no šīs tribīnes skan vismaz nedaudz izvērstāka argumentācija. Acīmredzot jūs tiešām pazīstat Bauskas novadu. Un iespējams, ka te ir tā atslēga - vajag biežāk aizbraukt ciemos uz citiem novadiem un parunāt ar cilvēkiem, mēģinot iepazīt novadu, un tad piedāvāt reformas.

Es runāšu par vienu aspektu šajā priekšlikumā. Šis priekšlikums paredz, ka Bauskas novads būtu mazāks, nekā reformā plānots, - piemēram, neiekļaut tajā Iecavas novadu. Un būtiskākais iemesls, protams, - ka Iecavas novads pats nevēlas būt daļa no Bauskas novada. Viņi arī min, ka pēc atdalīšanās no Bauskas rajona pati Iecava ir izveidojusies par vietējas nozīmes attīstības centru ar tiešām īstu potenciālu kļūt par reģionālas nozīmes attīstības centru, par pašvaldību, kura pēc vairākām pazīmēm vairāk atbilst Rīgas plānošanas nekā Zemgales plānošanas reģiona pašvaldībām.

Viens piemērs - teritorijas attīstības indekss. Iecavas novads 2018. gadā ir 33. vietā, Bauskas novads - 49. vietā. Un loģiski, ka Iecava līdz ar to ir nobažījusies, ka, pievienojot Iecavu Bauskas novadam, nevis tiks stiprināts tās potenciāls attīstīties, kļūt vēl stiprākiem, bet, tieši otrādi, - ka tas varētu būt kā tāds akmens smagums, kas to attīstību vilktu uz leju. Un tas ir arī faktiski viņu būtiskākais arguments. Turklāt, protams, 97,4 procenti Iecavas novada iedzīvotāju paši... vēlas saglabāt savu identitāti un atsevišķu novadu.

Droši vien šādam lēmumam ir arī viens praktisks iemesls - Iecavas novada iedzīvotāji ir pieraduši visas administratīvās lietas kārtot Iecavas novadā. Un, ja pēkšņi centrs būs Bauskas novads, tas viņiem nozīmēs arī būtisku paradumu maiņu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, 138. priekšlikums - par Bauskas novada saglabāšanu tā esošajās teritorijās. Šo priekšlikumu pēc konsultācijām pašā komisijā...

Es neredzu, ka tas būtu labākais risinājums. Es piekrītu Pleša kungam tajā aspektā, ka Bauskas novadam vajadzētu paplašināt teritoriju, bet es kategoriski nepiekrītu tam, ka Bauskas novadam vajadzētu palielināt teritoriju tajā griezumā, kādu jūs šobrīd piedāvājat.

Bauskas novads tik tiešām šobrīd jau ir spēcīga patstāvīga vienība ar attīstības centru. Es tiešām tā uzskatu, neraugoties uz to, ka Bauskas novadam ir vairāk nekā trīs miljonu dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda; tas tā arī turpmāk būs, to diemžēl šī reforma nekādā veidā nemainīs. Bet tas, kas būtu jāmaina attiecībā uz šo piedāvājumu... Šis piedāvājums nav pārdomāts tieši no šiem... attīstības vektoriem. Un šajā gadījumā jautājums par Iecavas un Vecumnieku tālāko nākotni šeit līdz galam nav izdomāts. Ir paņemts attīstības centra statuss, kāds Bauskai, protams, ir, un ap šo... Bauskas novadu... tiek pievienotas tālāk šīs teritorijas.

Reformas virzītāji ielika sevi rāmjos attiecībā tieši uz Pierīgu. Un šajā gadījumā es vairāk skatītos uz vienu Pierīgas pašvaldību. Un šo Pierīgas pašvaldību - Baldoni - apvienotu kopā ar Vecumniekiem un Iecavu, veidojot Iecavu kā administratīvo centru.

Tas, manuprāt, būtu daudz loģiskāks un pareizāks piedāvājums, un... Bauskai pievienojot arī atsevišķus pagastus, bet... kopīgi ar attiecīgo... attiecīgi ar Vecumnieku novadu arī kopīgi vienojoties par to pagasta mantas pārdali... Un, manā ieskatā, šī vienošanās ir panākama... un... arī ar Rundāles novadu vienojoties par to, kādā veidā tad Rundāles novads tiks tālāk pārvaldīts.

Arī Rundāles novads ir viens no tiem novadiem, kas ir atsūtījuši ļoti daudzus jautājumus, kuriem mēs te pieskarsimies tālāk, runājot par Rundāles novadu, bet... Attiecībā uz Bauskas novadu es šo priekšlikumu neatsaucu, bet jau šobrīd varu pateikt to, ka uz trešo lasījumu piedāvāšu citu konfigurāciju šim novadam, balstoties uz pašvaldību lēmumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es arī neatbalstīšu Iecavas novada pievienošanu Bauskas novadam. Un kā galveno argumentu ļoti īsi es minēšu to, ka paši iecavnieki uzskata, ka šī reforma ir sagatavota nekvalitatīvi (Dep. A. Muižnieces starpsauciens.), jo... kaut vai jaunā Bauskas novada profils sagatavots nekorekti un kļūdaini, ar nekorektiem un kļūdainiem datiem. Un tad ir jautājums - ja uz to tika vērsta komisijas locekļu uzmanība, tad kāpēc jūs to neņēmāt vērā? Vismaz tā te ir rakstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Es gribu vērst uzmanību tikai uz vienu būtisku lietu šajā Bauskas novada domes atzinumā, kas ir datēts ar 6. janvāri. Ir arī priekšlikums pie pamatlikuma, kur... diemžēl tā līdz galam neesam ņēmuši vērā.

Uz trešo lasījumu es aicinātu padomāt un rast risinājumu... Vēršu uzmanību - pārejas noteikumu 9. punkts, par ko mēs ļoti daudz runājām. Arī šī pašvaldība ļoti konkrēti jau norāda uz šo pamatlikuma pamattekstu - ka likuma pamattekstā jau ir iekodēta problēma. Pašvaldība  saimnieciskā gada budžetu ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā... un tos apstiprina... Šis laiks ir pārāk mazs, kā norāda šī konkrētā pašvaldība.

Aicinātu to respektēt un uz trešo lasījumu atcerēties šīs debates.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Replika Liepiņas kundzei. Ja runājam par šiem datiem, - tā ir pašvaldību atbildība, kādus datus viņi atbildīgajām iestādēm sniedz. Un šos datus, kurus pašvaldības ir sniegušas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija apkopoja un iesniedza komisijai konkrētā datu formā, lai deputāti komisijā varētu ar to visu iepazīties un pieņemt lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā kas piebilstams?

A. T. Plešs. Komisijā 138. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 138. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 139. -  deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz Iecavas novada saglabāšanu tā esošajās... teritorijās.

Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es gribētu pievērsties pēc būtības Iecavas novada izveidei.

Šajā gadījumā, šīs reformas kontekstā, Iecavas novada Iecavas pilsētai... tiek piešķirts arī pilsētas statuss. Tātad pilsēta jau izsaka ambīcijas uz... kā... attīstības centra statusa saņemšanu. Iecavas pašvaldībā šobrīd kopumā ir 8359 iedzīvotāji, kas ir pēc šiem VARAM... deputātiem priekšlikumi iesūtīti...

Bet uz ko es vēlētos vērst uzmanību? Administratīvi teritoriālās reformas komisijā bija ļoti labi sagatavots alternatīvs priekšlikums, kas balstījās uz domju sagatavotā viedokļa. Priekšlikums paredzēja Baldones, Iecavas un Vecumnieku kopīgas administratīvās teritorijas veidošanu. Šobrīd Iecavai ar Bausku ir daudz mazāka saistība nekā Iecavai ar Rīgu. Iecava ir izveidojusies... to apliecina arī fakti, to apliecina pašvaldību sniegtā informācija, ļoti detalizēta informācija par to, kādā veidā iecavnieki pārvietojas un kur ir viņu darbavietas. Un arī pati pašvaldības dome viennozīmīgi ir pateikusi, ka viņu attīstības vektors ir citā virzienā. Tā jau ir izveidojusies vairāk kā Pierīgas pašvaldība. Es domāju, veiksmīgai... visai Bauskas novada apkārtnes teritorijai šāds risinājums attiecībā uz Iecavu būtu veiksmīgāks nekā VARAM piedāvātais. Arī Iecavas novada atzinumā bija detalizēti iziets cauri... par katru sadaļu... cik iedzīvotāju ikdienā pārvietojas uz Bausku, cik - uz Rīgu. Un tur šie skaitļi vienkārši nav salīdzināmi. Būtiski - lielākā daļa pārvietojas pilnīgi citā virzienā.

Šis pēc būtības... es saprotu situāciju... Nu, ja Valmierā dzīvo deputāti, viņi saprot Rūjienas problemātiku... Patiesībā ir tieši tāda pati Rūjienas problemātika, kas tiek iekodēta iekšā likumā. Šeit veiksmīga... veiksmīga sadarbība, manuprāt... Protams, var jau mēģināt, bet daudz veiksmīgāks sadarbības modelis būtu tajā gadījumā, ja Iecava, Vecumnieki un Baldone veidotu kopīgu teritoriju un Bauska apvienotos ar nelielām teritorijām ap Bausku; tas palielinātu Bauskas attīstības areālu.

Tā ka, kolēģi, es aicinu šo Iecavas priekšlikumu pārdomāt. Un uz trešo lasījumu es noteikti iesniegšu arī konkrētu piedāvājumu, jo arī komisijā... Tie, kas komisijas locekļi ir, - jūs redzējāt: Iecava bija sagatavojusi ļoti labu alternatīvu reformas piedāvājumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Pie šī jautājuma. Apspriežamajām pašvaldībām jau šobrīd pastāv laba sadarbība izglītības, kultūras, sporta jomā, tūrisma jomā, tāpat arī ir kopīga civilās aizsardzības komisija, kopīga būvvalde un... virkne citu jautājumu.

Ja mēs runājam par Rīgas tuvumu, tad, protams, dažādi pētījumi un dažādi dati rāda, cik tāls patiesībā... cik tāla patiesībā ir Rīgas roka un cik tāls ir šis ietekmes areāls... cik tālu tas aizsniedzas. Tas patiesībā sniedzas līdz pat... līdz pat Bauskas pilsētai, ko nodrošina šoseja A7. Un arī liela daļa Bauskas novada iedzīvotāju atbilstoši VID datiem dodas ikdienā strādāt uz Rīgu. Taču šis noteikti nebūtu tas gadījums, kā dēļ visu šo Rīgas... nosacīto aglomerāciju un šīs ciešās saites būtu jāpārtaisa par Pierīgas novadiem. Tas, kas mums ir jādara, - mums tiešām ir jāpadara spēcīgas pašvaldības arī lokāli, neskatoties uz Rīgas tuvumu. Jo, protams, Rīga noteiks un būs kā ekonomikas dzinējspēks visai valstij, bet arī pašai pašvaldībai uz vietas ir jāattīsta uzņēmējdarbība, kur šīs iestrādes ir sekmīgas (es ceru, nākotnē būs vēl labākas), lai to varētu nodrošināt...

Tādēļ, manā ieskatā, šis priekšlikums saglabāt atsevišķu Iecavas novadu nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Man prieks par Pleša kungu. Tad, kad runā par viņa dzimto pusi, viņš tomēr kaut ko spēj paskaidrot, bet ne līdz galam.

Par šo jaunveidojamo Bauskas novadu. Patiesībā tas ir vecais Bauskas rajons, tas sastāvēja no 17 pašvaldībām, kas bija nulltā... nu, zemākā līmeņa pašvaldības. Šobrīd tā teritorija objektīvi veidojas ļoti liela, un pārvaldes jautājumi būs liels, liels izaicinājums šai jaunveidojamai pašvaldībai.

Bet ko es vēlos uzsvērt? Šajā gadījumā tas izaicinājums ir vēl jo lielāks, jo no Iecavas, kā komisijā minēja Iecavas novada domes priekšsēdētājs, tikai 3,2 procenti iedzīvotāju ikdienā savu ceļu saista ar Bauskas virzienu, visi pārējie to saista pilnīgi pretējā virzienā - virzienā uz Rīgu. Un tas līdz ar to skaidri jau iezīmē to, ka... iedzīvotāju dzīves tendences jau parāda to, ka tur ir pilnīgi citi pārvaldīšanas modeļi vajadzīgi. Un pašvaldību piedāvājums, manuprāt, bija labāks par varam piedāvājumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Iecavas pašvaldība arī norāda uz procesa nepilnībām, tai skaitā norāda uz to, ka konsultācijas ar varam nav bijušas pēc būtības un atbildes nav saņemtas. Vienīgā atbilde, kas ir skanējusi no VARAM, - ka VARAM jau neko nelemj, visu nosaka Saeima. Un tas ir mazliet dīvaini! Ja varam ir reformas autore, tad tai ir jābūt tai, kas vismaz spēj izskaidrot vienu vai otru lēmumu, nevis jāatrakstās, ka visa atbildība ir Saeimai.

Un otrs faktors, uz ko norāda Iecavas pašvaldība, - ka tas jaunais Bauskas novada profils, kas ir sagatavots... kā tāds vērtējums, kā tad visi dzīvos nākotnē... mēģinot pamatot, ka dzīve kļūs labāka, ir nekorekti sagatavots. Nu, sākot jau ar to, ka profilā kopējais iedzīvotāju skaits norādīts, neņemot vērā to, cik iedzīvotāju pašreizējos novadu centros dzīvo. Un līdz ar to tā aina nav korekta. Pat iedzīvotāju skaits nav korekts! Nu, un tad vēl vairākas tehniskas lietas... Bet, protams, pats būtiskākais viņu iebildums ir, ka tā dzīve nu nekādi nav saistīta šobrīd ar Bausku. Un darba vidē tiešām ir tā, ka tikai 3,2 procenti Iecavas iedzīvotāju dzīvo... strādā Bauskā, 35 - pašā Iecavas novadā, bet 50 procenti strādā Rīgā.

Kolēģi! Tas, ka Iecavu pievienos Bauskas novadam, nenozīmē, ka tās attiecības kļūs stiprākas un ka tie darbinieki, kas šobrīd strādā Rīgā, tiešām pārcelsies uz Bausku.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 139. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 139. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 140. - ZZS frakcijas priekšlikums, kas paredz Iecavas novada izveidi. Novads sastāvētu no esošā Iecavas novada, kā arī Baldones pagasta un Baldones pilsētas. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Uz otro lasījumu Zaļo un Zemnieku savienībai jau bija informācija par to, kādā veidā varētu attīstīties... noritēt loģiskāk Iecavas novada pašvaldības attīstība.

Šis priekšlikums paredz Iecavu apvienot ar Baldoni. Šis arī ir piedāvājums no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas - Iecavu apvienot tieši ar Baldones novada pašvaldību. Savā ziņā komisijai būtu jāizdara izvēle, jāpasaka skaidri, vai tādā gadījumā Baldone un Iecava kļūtu par Pierīgas pašvaldību vai arī paliktu, teiksim tā, neitrālajā zonā.

Šo priekšlikumu, kolēģi, es atsaukšu, jo komisijas laikā, izskatīšanas laikā, tieši runājot ar pašvaldību vadītājiem, radās daudz veiksmīgāks priekšlikums. Un pievienojot nevis šīs divas, bet trīs pašvaldības apvienojot... Tam piekrīt... konsultācijās piekrita arī pašvaldību vadītāji, tika arī sagatavots alternatīvais piedāvājums attiecībā uz to, kā tas varētu izskatīties. Vienīgais iemesls, kāpēc šis, alternatīvais, piedāvājums netika atbalstīts... jo... Gan iedzīvotāju skaita ziņā, gan budžeta apjoma ziņā, gan visos citos jautājumos, arī pašvaldības pārstāvju minētā... arī tīri administratīvajā ziņā, loģistikas ziņā šis piedāvājums būtu daudz loģiskāks un būtu daudz labāk izpildāms... un būtu arī veiksmīgāks rezultāts.

Šajā gadījumā mēs šo priekšlikumu atsaucam. Un, kā jau minēju, uz trešo lasījumu mēs kā frakcija iesniegsim citu regulējumu, savā ziņā arī jaucot ārā valdības piedāvājumu attiecībā uz Bauskas novadu, bet... nepretendējot uz to, ka mēs esam pret reformu, bet piedāvājot reformai labāku risinājumu, vismaz šajā gadījumā. Tas noteikti tā būs!

Un es aicinu komisijas vadītāju un vispār koalīciju, un VARAM, ja viņi tomēr seko līdzi, atteikties no attīstības centra kritērija, jo arī bez attīstības centra kritērija... kā jau mēs te runājām, plānots tos mainīt... šī būtu daudz veiksmīgāka teritorija.

Un, ja jūs domājat par politisko pārraudzību, - tā arī ir VIENOTĪBAS pašvaldība, kas nāk šobrīd pie ZZS un prasa palīdzību. Manuprāt, te vajag noņemt nost politiku un skatīties pēc būtības uz tiem jautājumiem.

Vienīgais iemesls, kāpēc šis nesanāca, ir attīstības centrs. No attīstības centra kritērija vajag paiet malā, un mums sanāks daudz veiksmīgākas teritorijas.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikums tiek atsaukts.

A. T. Plešs. 141. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz Rundāles novada saglabāšanu tā esošajās teritorijās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Rundāles novads... Daudziem Rundāles novads asociējas tikai ar Rundāles pili. Taču Rundāles novadā ir teju trīsarpus tūkstoši iedzīvotāju!

Protams, attīstības prognozes nav tās cerīgākās Rundāles novadam, bet tas ir arī izveidojies novads... ar savu vēsturisko attīstību. Un Rundāles novadā arī bija veikta iedzīvotāju aptauja. Trešā daļa, kolēģi, novada iedzīvotāju nobalsoja... piedalījās šajā aptaujā. Trešā daļa. Vai tas ir leģitīmi, vai nav, manuprāt, tas ir pietiekošs iemesls, lai izvērtētu un cieņpilni izturētos pret šo novadu. No 973 balsīm 931 bija “par” Rundāles novada kā patstāvīga novada saglabāšanu, 14 bija “pret”.

Ja paskatās, kā Rundāles novads ir darbojies, manuprāt, Rundāles novads ir diezgan veiksmīgi darbojies, jo arī pašvaldības izklāstītajā informācijā attiecībā uz uzņēmējdarbības piesaistes projektiem, attiecībā uz pakalpojumu nodrošināšanu Rundāles novads ir ļoti veiksmīgi strādājis.

Kas bija interesanti? Komisijā Rundāles novada vadītājs Okmaņa kungs bijis... ir arī bijušais šī rajona vadītājs. Un arī viņš nāca uz šo vēsturisko pieredzi attiecībā... un tas bija ļoti labi, ka bija iespēja padebatēt par vēsturisko pieredzi, kā ir bijis rajonos. Tur ir šīs 17 pašvaldības bijušajā Bauskas lielajā rajonā. Šobrīd tas tiek izmērīts, uztaisīts par vienu, un līdz ar to ir šis lielais izaicinājums, kā tiks veiksmīgi pārvaldīts šis novads. Rundāles pašvaldībai komisijā pieskārās visnotaļ maz... praktiski jautājumi pašvaldības vadītājam. Vēstulē ļoti daudz argumentu, un arī šis ir tas gadījums, kad, manuprāt, VARAM bija cieņpilni jāizturas.

Trešā daļa pašvaldības iedzīvotāju piedalījās šajā aptaujā, un būtu tikai cieņpilni izstāstīt viņiem mazliet vairāk nekā tikai to, ka viņiem būs dzīve labāka. Pastāstīt, kā tiks nodrošināta viņu interešu pārstāvniecība, kā tiks nodrošināti sociālie pakalpojumi, kas notiks ar izglītības iestādēm, kas ir Rundāles novadā, kas notiks ar pirmsskolas izglītības iestādēm, kas ir Rundāles novadā, kā notiks tālākā uzņēmējdarbības attīstība. Tie ir vienkārši jautājumi, kuri ir atbildami no reformas virzītāju puses. Tā kā jūs to neesat izdarījuši un Rundāles novads arī skaidri pauž, ka konsultācijās... un tas, kas ir noticis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, izskatot šo jautājumu, ir noticis ārpus hartas principiem. Es šo priekšlikumu neatsaucu un aicinu arī Saeimu izdarīt savu izvēli.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 141. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 141. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 142. un 143. priekšlikums runā par vienu un to pašu jautājumu - saglabāt Vecumnieku novadu tā esošajās teritorijās.

142. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Viktors Valainis. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Arī Vecumnieku novads - kāds pārsteigums! - ir atsūtījis vēstuli, datētu ar 2019. gada 10. decembri. Protams, tāpat kā daudzos citos gadījumos, arī šeit domes lēmums ir pret reformu. Arī šeit dome ļoti argumentēti stāsta par to, kā ir notikušas konsultācijas jeb... respektīvi, tās nav notikušas. Tas pats attiecināms arī uz darbu, kādā veidā konsultācijas notikušas komisijā.

Īpaši vēlos uzsvērt to, ka pēc pašvaldību uzklausīšanas komisijā pašvaldībām ir tiesības saņemt atbildes. Šeit Vecumnieku novada dome ir atzīmējusi, ka mērķis, reformas izvirzītais mērķis, ir pretrunā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju “Latvija 2030” kā hierarhiski augstākā ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumenta Latvijā 266. punktu, kas akcentē Latvijas telpiskās attīstības perspektīvas trīs galvenos aspektus - sasniedzamības un mobilitātes iespējas, apdzīvojumu kā ekonomiskās attīstības, cilvēku dzīves un darba vidi, kā arī citus argumentus, kurus, manuprāt, par Vecumnieku novadu, kurā ir teju astoņi tūkstoši iedzīvotāju, būtu vērts izskatīt, iedziļinoties Vecumnieku novada vispār kā pašvaldības teritorijas attīstībā.

Skaidri iezīmējas tas, ka Vecumnieku novada galvenais virziens ir tieši uz Rīgu. Tas arī apliecinās Satiksmes ministrijas veiktajos plānos, kur Satiksmes ministrija, ik gadu veicot dažādus pārplānojumus... tieši ceļu uz Bausku. Tas ir ceļš, kurā pavasarī mašīna slīkst nost, skolēnu autobuss nemaz neiet, jo tur nedrīkst... tur vienkārši nevar braukt pavasarī, tur piena mašīnas slīkst nost. Tad par šo... Šo ceļu Satiksmes ministrija stratēģiski nekad nav uzskatījusi par galveno, jo pa to vienkārši nenotiek satiksme, satiksme notiek pilnīgi citā virzienā.

Un prioritārais ir Rīgas virziens. Tur savienojuma izveide tieši Rīgas virzienā... valsts attīstības stratēģiju programmās jau ir bijusi citā virzienā, tāpēc jo īpaši uzskatu, ka Vecumnieku novada attīstība ir tieši Rīgas virzienā tā, kā to iedzīvotāji jau šobrīd ļoti aktīvi izmanto. Rīgai un Vecumniekiem vienam otru ir jāpapildina, lai būtu veiksmīgi attīstības scenāriji. Nevajag iet pret straumi! Tas ir tas, ko jūs piedāvājat, jūs piedāvājat iet pret straumi.

Attiecībā uz Vecumniekiem, manuprāt, šis piedāvājums būtu uzlabojams, un Vecumnieku novada pašvaldība ir tā, kur būtu jāveic ļoti uzmanīgas konsultācijas ar attiecīgās pašvaldības vadību un jāizvērtē tas, vai Vecumnieku novadu nevarētu sadalīt vairākās daļās un daļu pievienot jaunveidojamam Iecavas novadam, otru daļu - Bauskas novadam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Runas laiks ir beidzies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 142. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 142. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 143. priekšlikums, ko iesniegusi Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, līdz ar to nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsaucieni.)

V. Valainis (ZZS).

Es paturpināšu to domu attiecībā uz Vecumniekiem. Vecumnieku novadam ir tā būtiskā... būtiskā lieta - viņu teritoriālais izvietojums. Un atsevišķām teritorijām tiešām ir ciešāka sasaiste ar Bausku, un šīm atsevišķām teritorijām arī būtu vairāk jāvirzās Bauskas virzienā, jo dzīve ir parādījusi to, ka tur vairāk sasaiste ir nevis ar Vecumnieku pilsētu, bet ar... tieši ar Bausku.

Tāpēc, manuprāt, Vecumnieku novadā būtu jāveido līdzīgs scenārijs, kā to izveidojām Aglonas novadā, kur novads tiek dalīts vairākās daļās. Tas jādara kopā ar... kopā ar pašvaldību deputātiem, iesaistot arī apkārtējo novadu domes. Man ir pilna pārliecība, ka šādu veiksmīgu vienošanos šajos novados var panākt.

Nebūs 40, būs 41 novads, bet tas 41. novads (Dep. J. Vitenbergs: “Kandava!”) būs daudz veiksmīgāks nekā šobrīd piedāvātais.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Valaiņa kungs, jūs kaut kā nonākat nedaudz pretrunās ar sevi, runājot par dažādām pašvaldībām. Kad runājam par vienu pašvaldību, tad sakāt: “Nu, jā, šeit tai pašvaldībai būs tās attīstības perspektīvas (Starpsauciens: “Jūs arī pretrunās nonākat!”), mēs varam noteikt attīstības centru un tur būvēt šo attīstību.” Šajā gadījumā, kad ir runa par Vecumnieku novadu: “Nu, nē, viņiem tas virziens jau ir uz Rīgu. Ko mēs tur niekosimies ar Bausku, priekš kam mums to darīt?!”

Līdz ar to skaidrs ir, ka ceļu infrastruktūra ir jāsakārto, un tas ir arī viens no reformas uzstādījumiem, ka jebkurā novadā šim attīstības un administratīvajam centram ir jābūt sasniedzamam. Šajā ieskatā, man ir ļoti svarīgi, lai ceļš, kas savieno Bausku un Vecumniekus, P88 tiktu sakārtots.

Ja runājam par konsultācijām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pagājušā gada garumā rīkoja konsultācijas ar pašvaldībām, jaunveidojamajām administratīvajām teritorijām. Es piedalījos vairākās konsultācijās. Vienas no tām, kuras es apmeklēju, arī bija šīs konsultācijas, kur Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas speciālisti un arī ministrs tikās ar jaunveidojamā Bauskas novada pārstāvjiem. Un, jā, bija ļoti daudz jautājumu, un ministrs uz šiem jautājumiem atbildēja. Līdz ar to es nevarētu piekrist tam... tam faktam, tam apstāklim, ko cenšas mums iegalvot, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav veikusi konsultācijas. Tāpat arī mēs, komisijā... Varu atkārtoti uzsvērt vēlreiz - mēs uzaicinājām pašvaldības, mēs ar pašvaldībām diskutējām un arī nodrošinājām konsultāciju procesu Administratīvi teritoriālās reformas komisijā.

Līdz ar to neredzu nekādas problēmas vai kāda veida procedūru pārkāpumus, uz ko opozīcija tik ļoti cenšas mums norādīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Tas, ka es runāju par Vecumnieku virzienu uz Rīgu, - tas ir objektīvs fakts. Šajā gadījumā es runāju nevis par Rīgu, bet par Iecavu, kas varētu būt šis administratīvais centrs, un to es runāju pie trīs iepriekšējiem priekšlikumiem. Tā ka, Pleša kungs, aicinu vairāk ieklausīties tajā, ko es saku.

Attiecībā uz to, kādā veidā notikušas konsultācijas. Tiešām, Pleša kungs, jūs varētu to pierādīt, parādot kaut vienu sanāksmes protokolu, lai mums būtu pārliecība, ka tiešām ir atbildēts. Kaut vienu!

Es esmu iepazinies ar vairākiem sanāksmju protokoliem, ko protokolēja pašvaldības, un tur diemžēl skaidri parādās tas, kas parādās arī šeit, šajā Saeimas sēdē, ka par lielāko daļu no priekšlikumiem... Arī visi jūs, stāstot par to, cik laba būs šī reforma, vienkārši atbildat uz to, ka reforma būs laba.  Tās nav konsultācijas šī likumprojekta izpratnē. Šī likumprojekta izpratnē jums ir jāsniedz atbildes pēc būtības uz uzdotajiem jautājumiem. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. 143. priekšlikums nav balsojams, jo Saeima savu viedokli paudusi, nobalsojot par 142. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav balsojams.

A. T. Plešs. 144. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegtais priekšlikums. Paredz saglabāt Cēsu novadu tā esošajā teritorijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Attiecībā uz Cēsīm. Tas ir īpašs stāsts, kāpēc uzskatu, ka Cēsu pašvaldībai būtu jāpaliek esošajā teritorijā. Cēsīs, manuprāt, arī ir izveidojies tāds nozīmīgs Vidzemes attīstības centrs, un, manuprāt, Cēsu pašvaldībai arī būtu tālāk jāattīstās daudz vairāk monocentriskās nekā policentriskās attīstības virzienā.

Šis priekšlikums paredz to, lai (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) saglabātu Cēsu pašvaldību kā patstāvīgu vienību. Arī komisijā mums bija garas diskusijas par šo jautājumu, un savā ziņā arī vismaz Cēsu novada vadītājs bija viens no tiem, kas kaut kādā mērā saprata to, ko es (Zālē troksnis.)...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, vienu mirkli. Vienu mirkli!

Kolēģi! Lūdzu, pārtrauciet sarunas, ir grūti jau dzirdēt runātāju tribīnē. (Zālē troksnis.) Lūdzu, ieņemiet vietas Sēžu zālē. Mēs turpinām Saeimas sēdi. (Starpsaucieni. Dep. J. Iesalnieks: “Visu laiku vienu un to pašu runā!”)

Kolēģi! Mums ir jāturpina debates. Lūdzu, turpināsim debates.

Vēlreiz - vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis. Paldies, Saeimas priekšsēdētāja!

Kolēģi! Ne jau es atnesu šo reformu uz Saeimu, jūs to izdarījāt, tāpēc samierinieties ar to, ka būs šīs debates par katru priekšlikumu un pēc būtības par katru priekšlikumu.

Šajā gadījumā stāsts ir par Cēsu pašvaldību. Manā ieskatā, Cēsu pašvaldība ir ļoti veiksmīgi attīstījusies ne tikai tamdēļ, ka tai ir bijis samērā liels atbalsts arī no valsts centrālā budžeta, kas nav bijis citām pašvaldībām, bet arī... attiecībā uz to, ka Cēsu pašvaldība varētu spēlēt... Vidzemē šobrīd ir tikai viens nozīmīgs attīstības centrs, un tā ir Valmiera.  Cēsis, Smiltene varētu būt arī tie nākamie nozīmīgie attīstības centri. Jo īpaši šeit vēlētos uzsvērt to... Vajadzētu pavērtēt, kas notiek apkārt Cēsu pašvaldībai. Apkārt Cēsu pašvaldībai arī ir vesela virkne novadu, kuri, manuprāt, ir izveidojuši ļoti veiksmīgu sadarbību principā visās galvenajās pašvaldībām uzticētajās funkcijās un jau gadiem strādā.

Arī šie novadi, apkārtējie novadi, bija izteikuši skaidru gatavību. Tā nebija vienprātība no viņu puses, jāatzīmē, bet lielākā daļa izteica skaidru gatavību strādāt kopīgi, lai veidotu šos... vienu policentriskās attīstības centru un vienu monocentriskās attīstības centru. Manuprāt, Cēsis ir tā pašvaldība, kas varētu kļūt par nozīmīgāku punktu visā Vidzemē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Es te klausos Viktorā Valainī, un tā sajūta, ka viņš zina par katru Latvijas novadu. Par katru Latvijas novadu viņam ir viedoklis. (Starpsauciens: “Viņš strādāja komisijā!”)

Pats esmu no Cēsīm, tāpēc man arī ir viedoklis par Cēsu novadu. Varu izteikt vien to, ka jau iepriekšējā reformā cēsnieki un apkārtējie iedzīvotāji, apkārtējo novadu iedzīvotāji, bija par to, lai veidotu vienu lielu novadu, nevis dalītu dažādos sīkos novados, lai nodrošinātu, tā teikt, pagastvečiem darbu.

Arī šeit piedāvājumā šis un sekojošais priekšlikums par Priekuļu novada izveidi... Nav... savstarpēji nav loģikas. Jo, ja grib izdalīt atsevišķi kā Cēsu novadu un runāt par Cēsīm kā attīstības centru, kā pilsētu, tad vajadzētu arī Vaives pagastu ņemt nost un likt šajā Priekuļu novadā, nevis priekšlikumā izvirzīt, ka, lūk, Cēsu novads kā attīstības centrs.

Varu pateikt, ka no apkārtējiem novadiem uz Cēsīm principā lielākā daļa iedzīvotāju brauc gan strādāt, gan... izglītības iestādes, gan veselība... gan visa transporta infrastruktūra ir sasaistīta - viss ir virzīts uz Cēsīm. Kopēji integrējot vienā novadā šīs administratīvās teritorijas, būtu loģisks solis gan attīstībai, gan... Runājot ar pašvaldības pārstāvjiem, viņi redz arī vairāk... naudas izteiksmē diezgan lielu ekonomiju, ko varētu ieekonomēt. Es nesaprotu, kāpēc tad no šīs ekonomijas vajadzētu atteikties?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Butāna kungs, jums vajadzēja skaidrāk paklausīties tajā, ko es teicu. Es šajā gadījumā piedāvāju veidot Vidzemē vienu skaidru attīstības centru, kas varētu ieņemt nozīmīgāku lomu, nekā tas ir šobrīd. Tas, ko jūs šobrīd piedāvājat, - jūs piedāvājat vienkārši... Valdības piedāvājums ir izveidot vienu lielu teritoriju un sākt ar Cēsīm... Tieši Cēsu novadam, kas šobrīd ir iezīmējis tādu skaidru attīstības vektoru (un arī valsts mērķdotācijas tam ļoti nāk klāt), iezīmēt to, ka šī pašvaldība tomēr attīstās monocentriski. (Ja jūs gribat zināt, ko nozīmē vārds “monocentriski”, es jums varu izskaidrot.) Bet pārējais novads - tā tomēr ir izkliedēta, cita blīvuma teritorija -, pārējais novads attīstās policentriski. Tur nav stāsts par pagastvečiem. Es piedāvāju visus tos septiņus novadus apvienot vienā, bet Cēsu novadu saglabāt esošajā teritorijā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debašu laiks beidzies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

 

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Tā sagadījās, ka man paveicās veselu gadu nodzīvot Cēsīs. Tā tiešām ir brīnišķīga vieta. Bet šeit runa ir varbūt nevis tik daudz par to reorganizāciju un Cēsu novada izveidošanu, cik - ka šeit būtu ļoti svarīgi atcerēties vēsturi.

Pirmajā etapā reformas gaitā tika piedāvāts apvienot tiešām vienā novadā visus novadus, kas ir ap Cēsīm. Tāds piedāvājums bija. Tas izsauca milzīgu pretestību no visiem novadiem, it īpaši no Priekuļu novada, kur tiešām ekonomiskā situācija uz to laiku bija daudz labāka nekā pašās Cēsīs.

Cēsīs tiešām ir ievērojams progress panākts pa pēdējiem gadiem, un tās tiešām kļuva par zināmu nopietnu centru. Bet runa ir par ko citu. Redzat, arī tiem cilvēkiem, kas dzīvo novados, kas tiek apvienoti, viņiem skaidri un gaiši jāpasaka, kādas priekšrocības no tā visa ir. Tas ir dialogs. Dialogs ar sabiedrību, dialogs ar iedzīvotājiem, dialogs ar pašvaldību darbiniekiem un deputātiem. Tas ir svarīgs jautājums, un par to šeit ir runa ļoti lielā daļā no tiem priekšlikumiem, ko ir iesniedzis Valaiņa kungs.

Un tas, cienījamais Butāna kungs, ka Valainis, gatavojoties šai likumprojekta apspriešanai, ir sagatavojies, dara viņam lielu godu atšķirībā no viena otra koalīcijas deputāta, kas nav gatavs šādam procesam. (Dep. J. Butāns: “Jūs man pārmetat, ka es neesmu sagatavojies?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Reiznieces-Ozolas kundze, jums pietiktu ar divām minūtēm?

Vārds deputātei Danai Reizniece-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Tas, ka Cēsu novads šībrīža piedāvājumā nav optimāls, ir redzams vairāk to pašvaldību iebildumos tikt pievienotiem Cēsu novadam. Viena no tādām ir Jaunpiebalgas pašvaldība, kura arī, protams, uzsver to, ka konsultācijas nav bijušas pietiekamas, drīzāk tās uzskatot par tādu informatīvu semināru, kur iedzīvotājiem un arī deputātiem nebija iespēja pat uzdot praktiskus jautājumus.

Viens no faktoriem, ko viņi arī norāda, ir tas, ka Cēsu novads neatbilst likumprojekta 6. panta 7. punktam, jo teritorija nav optimāli izveidota, lai pašvaldība varētu efektīvāk nekā pašreizējā administratīvajā... administratīvi teritoriālajā modelī realizēt tai noteiktās autonomās funkcijas. Kāpēc tā? Gluži vienkārši attāluma dēļ.

Jaunpiebalgas ciems atrodas 72 kilometru attālumā no Cēsu pilsētas, kas ir plānota kā attīstības centrs perspektīvajā novadā. Tas nozīmē: lai Jaunpiebalgas iedzīvotāji saņemtu atsevišķu pašvaldību pakalpojumus, pieņemot, ka viss tomēr nebūs jau nākamgad elektroniski, viņiem vai nu ar privāto transportu būs jāpavada divas stundas ceļā, vai ar sabiedrisko transportu - trīs. Tas ir gana daudz. Tas nozīmē, ka tā iedzīvotāju dzīves kvalitāte nebūs uzlabota. Nu, viņi salīdzina, ka Smiltene ir 37 kilometru attālumā, Gulbene - 48. Pat tas jau būtu labāk nekā Cēsu pilsēta.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Adamovičs, Zakatistovs, Feldmans un Dzintars lūdz izsludināt pārtraukumu no pulksten 17.00 līdz 17.30. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad debatēsim tālāk pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš, Andrejs Klementjevs... ir, Ieva Krapāne, Janīna Kursīte‑Pakule, Linda Ozola, Ramona Petraviča, Juris Rancāns, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Mārtiņš Staķis (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Juta Strīķe, Jānis Urbanovičs un Ivars Zariņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 17.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim darbu.

Darba kārtībā ir 144. priekšlikums.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Jā, kolēģi, par Cēsu novadu. Šajā gadījumā arī man liekas, ka iedzīvotāju viedokļi nav ņemti vērā. Arī iedzīvotāju pārstāvība... politiskā pārstāvība un līdzdalība pēc šīs reformas mazināsies. Te jau mēs minējām faktus, ka no Jaunpiebalgas līdz Cēsīm ir 70 kilometri. Bet jūs varat iedomāties, ka otrs Cēsu novada gals vispār būs Straupes puse, kur vēl ir tātad pāri par 30 kilometriem līdz Cēsīm. Un tas, man liekas, ka nu novads būs gandrīz 100 kilometru plats... Nu, es neticu, ka iedzīvotāji faktiski jutīs kaut kādu teritoriālo piederību... straupieši ar Vecpiebalgu, Jaunpiebalgu. Tā nekad nav bijis.

Nu, ja vienīgais... Mēs atkal atgriežamies pie padomju laikiem. Protams, padomju laikos tas bija viens rajons. Nu, tad, es saku, man liekas, ka šī reforma jau ir atgriešanās pie bijušajiem rajoniem un šinī gadījumā iedzīvotāju interesēs tiešām nav zaudēt savu politisko pārstāvniecību.

Te atkal jāsaka, ka, nu, protams, lauku teritorijas varētu mēģināt ievēlēt savus pārstāvjus jaunajās domēs, bet, visticamāk, pilsētas dominēs. Man liekas, ka tas nav pareizi. Ir jābūt iespējai arī lauku iedzīvotājiem piedalīties politiskajos procesos, arī panākt to, ka viņu pārstāvji tiek ievēlēti un ka lauku iedzīvotājos ieklausās ievēlētie deputāti, nevis ka pilsētas dominē pār laukiem. Loģiski, ka arī deputāti... Ja pilsēta ir tā, kur ir vislielākais vēlētāju skaits, un ja pilsēta ir tā, kas nākotnē faktiski nodrošina konkrētā deputāta kandidāta ievēlēšanu, tad arī ikdienas rūpes viņam būs vairāk par pilsētu nekā par attālākajiem novadiem.

Tāpēc es tomēr aicinu šinī gadījumā atbalstīt priekšlikumus, kas ir saistīti ar tādu loģiku un kas nodrošinās to, ka iedzīvotāji būs politiski aktīvi, un iedzīvotājiem būs politiskā pārstāvība.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 144. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 144. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 145. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegtais priekšlikums. Paredz jauna Priekuļu novada izveidošanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Zālē kāds noklepojas. Dep. A. Gobzems: “Kurš klepoja? Kurš noklepojās? Budriķa kungs, uz mājām, lūdzu!” Starpsauciens.)

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Attiecībā uz Priekuļu novada izveidošanu. Šis novads, ja tiktu izveidots, tajā būtu vairāk nekā... Aptuveni 25 tūkstoši iedzīvotāju kopumā dzīvotu. Budžeta ziņā... Būtu aptuveni 40 miljonu eiro liels budžets šajā novadā.

Kas ir būtiski, šo priekšlikumu mēs sagatavojām tieši pēc konsultācijām ar attiecīgajām pašvaldībām. Ne tikai konsultāciju laikā, bet arī atbildīgās komisijas sēdes laikā bija skaidri... skaidri... Šīs attiecīgās pašvaldības skaidri demonstrēja to, ka tās ir gatavas turpmāk strādāt kopā šādā jaunā veidojumā.

Ko tas nozīmētu? Tas nozīmētu to, ka šis jaunveidojamais Priekuļu novads, kur arī Priekuļu novada pašvaldības vadītāji un apkārtējo pašvaldību vadītāji bija jau savstarpēji vienojušies par to, ka tas varētu... Priekuļi varētu būt šis centrs, kopīgi veidot vienu pašvaldību, kas būtu ekonomiski spēcīga, vienota pašvaldība.

Kas ir jāuzsver attiecībā uz šo jaunveidojamās pašvaldības piedāvājumu? Visām šīm pašvaldībām jau vairākus gadus ir kopīga izglītības pārvalde, būvvalde, galvenās pašvaldības funkcijas tās jau veic kopā. Manuprāt, tas jau arī parāda to, cik šīs pašvaldības jau... nu, jau savā ziņā kopš iepriekšējās reformas izveides ir ļoti prātīgi piegājušas šim jautājumam. Liela daļa no tām neatbilst šībrīža spēkā esošajām šā likuma prasībām un neatbilst spēkā esošā likuma kritērijiem. Arī jaunveidojamie kritēriji pēc būtības nav. Bet tomēr šī pašvaldība būtu gana ekonomiski spēcīga, jau ar attiecīgām iestrādēm, pēc būtības nekādas izmaiņas pašvaldības darba organizācijā šim jaunveidojamajam novadam nebūtu.

Tas iezīmē to, ka ap Cēsīm veidojas viens policentriskas attīstības novads. Cēsis turpinātu monocentriskas attīstības novada scenāriju un tiešām veidotos kā vēl viens. Ideālā gadījumā būtu tā, ka Vidzemē izveidotos trīs, varbūt pat četri spēcīgi attīstības centri. Šobrīd ir tikai viens, un tā ir Valmiera.

Manuprāt, Cēsīm būtu jādod šī iespēja attīstīties tieši...

Sēdes vadītāja. Paldies. Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Ieskatam. Priekuļi, ko tikko minēja, kas varētu būt šis novada centrs, atrodas aptuveni piecus kilometrus no Cēsu centra, nu kādus trīs četrus kilometrus no robežas.

Iepriekš runājot, diskutējot par Cēsu novadu, tika minēts, ka Jaunpiebalga, lūk, esot par tālu un līdz centram nevarēšot nokļūt. Tad nezin kāpēc šajā priekšlikumā, kur Priekuļi ir turpat, kur Cēsis, Jaunpiebalga ir iekļauta un šeit varēs nokļūt.

Manuprāt, šī vairāk izskatās jau pēc destrukcijas... un nav racionāli izsvērts. Tā vietā, lai meklētu tiešām tādus racionāli argumentētus, pamatotus priekšlikumus kā, piemēram, Cēsu novadā varētu diskutēt par, pieņemsim, Līgatnes pilsētas vai pagasta pievienošanu varbūt Siguldas novadam, kas būtu diskutabls, vai Raunas pievienošanu Smiltenei vai Cēsīm, kas ir iedzīvotāju viedokļi... kur dalās 50 uz 50... (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Tā vietā jūs vienkārši ņemat un liekat destruktīvus priekšlikumus un sabotējat administratīvi teritoriālo reformu. (Dep. E. Papules un citu deputātu starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Ja jūs tiešām interesē, es varētu kādā no pārtraukumiem... Pienāciet, un izstāstīšu, ko nozīmē policentriskas attīstības modelis un ko nozīmē monocentriskas attīstības modelis. Es šajā gadījumā piedāvāju... Tieši šis Priekuļu novads būtu vērsts kā policentriskas attīstības modelis. Tas nenozīmē to, ka Priekuļos konsolidētos... Priekuļos koncentrētos visi attīstības pakalpojumi. (Dep. J. Butāns: “Man ir maģistra grāds ģeogrāfijā, es varu lekciju nolasīt!”) Tas noteikti notiktu vairākos punktos šajā jaunajā... jaunveidojamajā novadā.

Ja jums ir kāds reāls priekšlikums, lūdzu, nāciet un izstāstiet! Šis ir priekšlikums, kā izveidot daudz veiksmīgāku novadu, nekā jūs piedāvājat. Tai pašā laikā tas arī iedotu reālu atsparu tieši Cēsu kā attīstības centra scenārija tālākai attīstībai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Par šo priekšlikumu man bija ļoti dziļa un gara diskusija ar cilvēku, kurš dzīvo Jaunpiebalgas pusē, Dūklava kungu, un viņš lūdza Butāna kungam nodot šādu lietu. Kad jūs nākamreiz par Jaunpiebalgu kāpsiet tribīnē, Butāna kungs... Viņš lika nodot tādu lietu: “Jaunpiebalgu tu neaiztiec!” (Aplausi.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Nu mēs redzam, sākam to posmu, kur dominē Valaiņa kunga priekšlikumi... skaidri var... atstāt esošajā statusā virkni novadu. (Dep. V. Valainis: “Tas nav par to!”) Arī tajā skaitā Cēsu novadu (Dep. V. Valainis: “Tas arī nav par to!”), un tas ir tiešā veidā saistīts.

Ja mēs paskatāmies uz kopējiem tiem priekšlikumiem, Valaiņa kungs ir iesniedzis 116 priekšlikumu par atsevišķiem novadiem. Mums pašlaik ir 119 pašvaldības. Praktiski tā ir destruktīva darbība - atstāt visu tā, kā ir, bez jebkādas argumentācijas, bez jebkādas pievienotās (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.)... Kādēļ... kādēļ es to saku, Valaiņa kungs?

Es domāju, sabiedrībai ir jāatceras 2018. gada vasara, kur Valaiņa kungs kā deputāta kandidāts uz Saeimu teica tādas lietas - viņš ir izbūvējis Vecumniekos, Skaistkalnē, sporta zāli. Viņš ir Iecavā izbūvējis stadionu. Viņš ir labiekārtojis parku, Vecumnieku luterāņu baznīcu ir atjaunojis. (Starpsaucieni. Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”)

Redziet, tas parāda šī priekšlikuma būtību - sadrumstalota Latvija, lai cilvēki īsti nevar saprast, kas ir kas, kas ir mainījies, kā ir uzlabojušies dzīves apstākļi, pakalpojumu pieejamība, lai ir totāla migla un var turpināties tā politika, kas ir piekopta līdz šim. Tas ir visu Valaiņa priekšlikumu rokraksts.

Aicinu neatbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Beigu beigās Kola kungs ir pamodies... Bet principā šeit nav runa par to, ka mēs mētāsimies ar vārdiem “sabotāža”, “destrukcija” un tā tālāk, un joprojām. Šeit ir runa pat ne par to - atbalstīt vai neatbalstīt šo priekšlikumu. Šeit ir runa par kaut ko citu.

Šeit ir dažādi apvienošanās vai reformas projekti, kas attiecināmi uz vienu teritoriju, tas ir darbs, kas bija veicams ministrijā, jo šeit tiešām ir dažāds redzējums un dažāds priekšstats par to, kā labāk organizēt darbu.

Dabīgi, es piekrītu tam, ka šeit tagad nav tā īstā vieta, kur par to runāt un varbūt debatēt, un mēģināt pateikt, ka te viens labāks, viens sliktāks, jo tas bija jādara iepriekš. Un tā ir tā lielā šā likumprojekta problēma, ka mēs strādājam ar projektēšanas... no projektēšanas viedokļa ne īpaši labi pārdomātu projektu.

Tāpēc es neaicinu ne atbalstīt, ne noraidīt Valaiņa kunga priekšlikumu, bet es aicinu, it īpaši ministriju un speciālo komisiju, domāt par šīm lietām, jo tas ir zināmā mērā brāķis likumdošanā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Es varētu piekrist, ka Valaiņa kunga daudzie priekšlikumi ir destrukcija, ja vien tiešām nebūtu īsā laikā (mēs uzrunājām pašvaldības, lai tās pauž viedokli), dažu dienu laikā saņemts... Nu, šeit nav visas, bet šeit ir, nu, daļa no tām, kuras pašvaldība... Pašvaldības atsūtīja, un 99 procenti no tām ir ar kritiku esošajai reformai, tai skaitā par procesu. Pat ja būtu piekrituši pievienoties novadam, kur pašvaldība grib, bieži vien tiešām tie pārmetumi ir par to, ka konsultācijas reāli nav notikušas.

Tieši tāpēc ir labi, ka ir tik daudz priekšlikumu. Mēs tās debates varam noturēt šeit, lai sabiedrība redz, lai arī tie pašvaldību, neapmierināto pašvaldību, vadītāji un iedzīvotāji redz, kādi ir argumenti reformas piedāvājumam.

Diemžēl koalīcija... koalīcija to neizmanto, nenāk ar saviem skaidrojumiem. Vien retumis var dzirdēt kādu, nu, adekvātu komentāru, un tas ir tas bēdīgākais.

Tas komentārs par 2018. gada vasaru - es domāju, ka tas bija sitiens zem jostasvietas. Nebija forši.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 145. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 145. - Zaļo un Zemnieku frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 146. - deputāta Valaiņa iesniegtais priekšlikums. Paredz Priekuļu novadu saglabāt tā esošajās teritorijās... teritorijas robežās. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kola kungs, ne jau es atnesu šo reformu uz Saeimu tādā stāvoklī, kādā tā tika iesniegta Saeimā, ne jau es izveidoju šo speciālo komisiju, kura vienkārši pasūtītu visas pašvaldības trīs mājas tālāk.

Tas, ko es izdarīju, - es piespiedu šo komisiju uzklausīt pilnīgi visas Latvijas pašvaldības. Visas! Neizslēdzot nevienu. Es iesniedzu 119 priekšlikumus un piespiedu, lai šai Saeimai būtu atzinums no katras pašvaldības. To, ko neizdarīja Pūce. Jūs balsojāt par šo reformu pirmajā lasījumā, jums nebija informācijas ne par vienu pašvaldību, kāds ir viņu viedoklis par šo reformu.

Es savā ziņā nāku jums pretī ar savu piedāvājumu, palīdzu savest šo reformu kaut kādā jēgā, kārtībā. (Dep. M. Bondars: “Malacis!”) Ieklausieties tajā, ko mēs sakām no šīs tribīnes!

Attiecībā uz Priekuļu novada pašvaldību (Starpsaucieni.)... Šeit, skatieties, Priekuļu novada pašvaldība lūdz atbildēt uz skaidriem jautājumiem, piemēram, ietekme uz sabiedrības attīstību, iedzīvotāju dzīves kvalitāti, uzņēmējdarbības vides izmaiņām pēc reformas, reformu saistībā ar citām reformām, skolu tīklu un tā tālāk.

Kola kungs! Kur tad ir jūsu skaistā atbilde... to, kādā veidā konkrēti šajā teritorijā... Tās ir pašvaldības, tas nav kaut kāds iedomāts veidojums, par ko mēs šodien te runājam. Tās ir demokrātiski ievēlētas, iedzīvotāju ievēlētas pašvaldības, un šīm pašvaldībām ir jāsniedz atbilde pēc būtības uz viņu jautājumiem.

Tas, ko jūs šeit šobrīd Saeimā darāt, - tas ir vienkārši rullēšana pāri. Es jums vairākas reizes esmu teicis to, ka šī reforma pakļausies Satversmes tiesas riskam. Viss, ko es no jums prasu, - pēc būtības izskaidrot. Tas nav noticis, Kola kungs! Tāpēc arī es te nākšu, runāšu par katru pašvaldību atsevišķi, ja vajadzēs, un arī uz trešo lasījumu nākšu. To darīšu tik ilgi, kamēr jūs sāksiet strādāt!

Kolēģi, jūs varat aizvērt man muti - nāciet un izskaidrojiet šīs lietas! Bet jūs to nevarat izdarīt, jo jums vienkārši nav argumentu, ko pateikt. Ko jūs pateiksiet šai Priekuļu pašvaldībai? (Starpsauciens: “Valainis cīnījās!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. (Starpsaucieni.)

K. Feldmans (JK).

Paldies par saturīgajām debatēm! Es vienmēr esmu uzskatījis, ka Saeimas sēdē ir jābūt maksimālai viedokļu dažādībai, jo tas ir nepieciešams, lai mazinātu visus iespējamos satversmības riskus, izskatot likumprojektu.

Tāpēc, lūdzu, nāciet pēc iespējas vairāk. Mums ir nepieciešams pieņemt informētus lēmumus, faktos un pierādījumos balstītus, jo mums ir nepieciešams (Dep. E. Papule: “Medus! Medus! Vai, kāds medus!”), lai Satversmes tiesa atzīst, ka šis likumprojekts, kas ir svarīgs valsts attīstībai, ir pieņemts tiesiskā veidā.

Paldies jums par ieguldīto enerģiju, gaidīsim vēl...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, pievērsieties priekšlikumam! Paldies.

Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Valaiņa kungs, es tiešām nezinu, ko mēs bez jums būtu darījuši?! Šie priekšlikumi nebūtu iesniegti, un, ja... nezinu, jūs kopumā nebūtu šajā komisijā, jo tik un tā, pirms mēs uzsākām komisijas darbu, bija skaidrs, kādā veidā mēs organizēsim pašvaldību uzklausīšanas procesu, ka mēs pieprasīsim pašvaldībām šo atzinumu, lai tās sniedz atzinumu par likumprojektu „Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.

Tāpat mēs būtu plānojuši arī komisijā pat bez šiem priekšlikumiem uzklausīt pašvaldības, lai konsultētos par likumprojekta tekstu. Tas, ko jūs parādāt ar šiem iesniegtajiem priekšlikumiem, ir tas, ka jūs gribat saglabāt esošo lietu kārtību, nevis attīstīt Latviju. Arī šis konkrētais priekšlikums saglabāt Priekuļu novadu tādā konfigurācijā, kāds tas šobrīd ir, pakļaut to, tā teikt, nevis attīstībai, bet nolemtībai, - nu, tā ir jūsu izvēle.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, mēs runājam šobrīd par Priekuļiem un kā tad Priekuļi izskatīsies nākotnē, un tad notiek vārdu kaujas par to, ka Valainis kaut ko nav izdarījis pagātnē un tamlīdzīgi.

Šī diskusija, man liekas, ir bezjēdzīga tā iemesla dēļ, ka to varētu salīdzināt ar situāciju, kad mēs visi esam tā kā savā piemājas dārziņā un tur rokam, stādām ziedus, aplaistām zālāju un redzam jau pa gabalu, ka cunami nāk. Vienkārši nāk milzīgs cunami, bet mēs turpinām laistīt un visu pārējo... Tā ir šodienas Saeimas situācija. Mēs te laistām dārziņu, bet mums nāk krīze virsū, mums nāk ārkārtējā situācija virsū. Mēs turpinām nodarboties principā ar to, ar ko mums šodien nevajadzētu nodarboties. Viena lieta.

Otra lieta. Kola kungs, jūs pārmetat Valaiņa kungam, kurš objektīvi ir vislabāk sagatavojies šīm debatēm... atšķirībā no manis vai jums, būsim godīgi! Tā ir taisnīga, godīga atbilde. Jūs nākat, sakāt - Valainis nav kaut kādu stadionu vai ko uzcēlis.

Es atvainojos, jūs un jūsu partija - cik gadus sola, ka viss būs kārtībā? Bet cik tad tie latvieši ir palikuši šeit, Latvijā? Un tas ir tas jūsu faktiski vienīgais programmas punkts, ka šeit, Latvijā, būs nenormāli daudz latviešu, būs pieaugums un tamlīdzīgi. Bet patiesībā viss ir otrādi. Ko tad jūs kā partija esat izdarījusi? Ar jums priekšgalā, Kola kungs?

Nenāciet aizvainot Valaiņa kungu! Tieši tā iemesla dēļ es arī kāpu tribīnē, ka objektīvi Viktors Valainis pie katra priekšlikuma atšķirībā no manis vai atšķirībā no jums runā tikai un vienīgi saturiski. Tikai un vienīgi saturiski! Ko jūs darāt? Jūs nākat atbildēt saturiski? Nē! Jūs nākat atbildēt par kaut kādiem stadioniem, par kaut kādām reklāmas kampaņām runāt. Es saprastu, ka jūs man nāktu atbildēt - kāds es esmu kretīns, es atvainojos, jūsu vecumā. (Smiekli.) Bet nedariet to pret cilvēku, kurš konstruktīvi pieiet pilnīgi katrai sīkākajai niansei, ko cilvēki klausās.

Un beidzam varbūt to dārziņu te rušināt brīdī, kad cunami tūlīt uzgāzīsies. Mēs jau šeit kuluāros runājam par to, ka tūlīt būs milzu krīze. Cilvēki raksta ziņas, vēstules, visu pārējo. Visi saprot. Mēs cīnāmies par Priekuļiem. Tas ir nopietni? Nē, tas nav nopietni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. (Starpsauciens.)

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Feldmana kunga priekšlikums tiešām ir vietā. Jo tieši par to Valainis runā katrā savā uzrunā, viņš aicina nākt un skaidrot. Starp citu, tas tiešām nenotika speciālās komisijas sēdēs, jo tā strādāja lielā mērā kā balsošanas mašīna. Diemžēl arī parlaments šodien strādā kā balsošanas mašīna - ne vairāk un ne mazāk. Piedodiet man, tā ir paviršība, un tā nav nopietna attieksme pret likumdošanu, kas ir mūsu galvenais, piedodiet, maizes gabals un mūsu darbs.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Protams, Valaiņa kungs ir iesniedzis daudzus priekšlikumus. Es jau tieši izcēlu. Tie, kas ir sākot no, tā liekas, no kāda 110. priekšlikuma. Tie ir vienkārši brutāli, primitīvi, pretēji tam, ko reforma piedāvā, atpakaļ uz status quo... uz status quo. (Starpsauciens.) Atgriežot tādā, var teikt, sastāvā, kā ir.

Gobzema kungs min, ka, redziet, latviešu skaits samazinās, izaugsmes nav. Es saredzu, ka tieši šī reforma var mainīt to stagnāciju, kas ir bijusi kopš pēdējās reformas, un uzlabot iespējas.

Nevienam nav kristāla bumbas šeit, šajā zālē, lai pateiktu, kāds būs galarezultāts šai reformai, ietekme uz ikvienu Latvijas iedzīvotāju. Bet ir skaidrs, ka pārmērīgie resursu tēriņi uz 119 pašvaldībām... nu, nav pierādījuši, ka ir ļoti efektīvi, ir vērsti uz katru pašvaldības iedzīvotāju un gūtu maksimālo labumu.

Es domāju, ka šie priekšlikumi, kas... Mēs turpināsim tos skatīt...  Tie nemaina... Valaiņa kungs, malacis, viņš kāpj tribīnē un debatē, bet debatē tikai ar vienu jautājumu, ka nav iepazīts pašvaldību viedoklis. Un pārsvarā tādas visvairāk izceltās pašvaldības - nu, sakritība! - ir ZZS vadītās pašvaldības. Nu, ir! Tā pati Carnikava. To jau neviens nemin! Vai arī, es nezinu, paskatīsimies savādāk! Tā pati Jelgava.

Bet šeit, ja mēs paskatāmies pēdējās debates par pēdējiem priekšlikumiem, ja mēs paskatīsimies pēc satura, Valaiņa debatēs būtiski nekas neatšķiras. Copy - paste. Uz nākamo tikai pieliekam mazdrusciņ savādāku dimensiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Īstenībā Valaiņa kunga priekšlikumiem ir absolūti sistēmisks raksturs. Tas norāda tiešām uz nopietnu pieeju jautājumu risināšanā, jo, ja pašā sākumā tika... tiktu izrunāts reformas “dizains”, tas modelis kopā ar jūsu, Nacionālā apvienība, piedāvāto nulles līmeni, kopā ar Kazinovska piedāvāto otro līmeni, jautājumu nebūtu. Būtu tikai jautājums tiešām par karti. Bet tā karte varēja izskatīties absolūti savādāka.

Jautājums ir tikai viens - šī ir reforma reformas dēļ vai reforma cilvēkiem? Ja reforma cilvēkiem, tad tie cilvēki pašlaik dzīvo tajās 119 pašvaldībās, kurā būtu... kuros būtu jāieklausās. Es tiešām nesaprotu - jums vienkārši varbūt ir žēl sava laika, lai strādātu Saeimā. Es, piemēram, neuzskatu, ka vairākums jautājumu, kurus mēs šeit izskatām, ieskaitot grozījumus Medību likumā un tā tālāk (kur šeit strīdas vīrieši un dažas sievietes stundām), ka tie būtu nopietni.

Jautājums tikai viens - par vērtībām, par prioritātēm un par pieeju politikai. Tas ir tikai tas, un jūs ar savām uzstāšanām vienkārši ļoti spilgti demonstrējat gan savas vērtības, gan attieksmi pret Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem - vienalga, kur viņi dzīvotu. Un ar tādiem vārdiem arī ieiesiet vēsturē, Kola kungs! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, Kola kungs, tiešām, jums taisnība, ir šie mani priekšlikumi iesniegti atbilstoši tām teritorijām, kādas jau ir šobrīd spēkā esošajā likumā.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumi ir iesniegti par to, ko mēs piedāvājam mainīt šajā administratīvi teritoriālās reformas piedāvājumā. Attiecībā uz to man jums nedaudz jāatsauc atmiņā pagātne - 2009. gads. Es esmu vērtējis, kādā veidā notika reformas process tajā laikā.

Katrai no šīm pašvaldībām, tai skaitā Priekuļu pašvaldībai, bija savs apvienošanās plāns. Katrai pašvaldībai bija skaidri pateikts, kādi būs ieguvumi no šīs reformas un kādi izaicinājumi šīs reformas ieviešanas gaitā tiks sasniegti. Šobrīd nekas no tā nav izdarīts. Jau toreiz ļoti daudzas pašvaldības apstrīdēja šo reformu Satversmes tiesā.

Ar šādu pieeju, ko piedāvā šobrīd VARAM, jūs varat nonākt pie tā, ka viss šis labais darbs, par ko jūs šobrīd runājat, vienkārši beigsies ar neko.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kola kungs! Jūs tiešām domājat tā, kā jūs sakāt, ka šo reformu jūs veicat, lai Latvijā būtu vairāk latviešu? Tāpēc jūs Dombravam taisāt Dombravas pagastu Saulkrastos? Tāpēc jums Jelgava ir mazāka nekā Rēzekne? Jūs tiešām tā godīgi kā valstsvīrs pieejat šai reklāmai... šai reformai vai tikai reklamējat savu partiju un ideoloģiju, bet patiesībā rīkojaties pilnīgi citādāk?

Esiet arī jūs, Kola kungs - jūs varat to atļauties vairāk par visiem pārējiem, jums šeit nav jāsēž algas dēļ -, esiet valstsvīrs! Stāviet pāri tam! Stāviet pāri tam, ka Dombravam būs savs pagasts! Esiet lieliskāks! Ieejiet vēsturē! Jūs to varat izdarīt, jūs esat jauns, spējīgs, skaists, simpātisks cilvēks. (Smiekli. Starpsauciens. Zālē troksnis.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Es saprotu, ka šīs politiskās pozīcijas var būt atšķirīgas. Vieniem vairāk patīk novadi esošajās robežās, kāds ir arī šis iesniegtais priekšlikums. Ir, kas dod priekšroku lielākiem novadiem ar lielāku ekonomisko jaudu. Bet man viena lieta dara... teiksim, rada jautājumus. Iepriekšējā priekšlikumā deputāts Valainis aizstāvēja lielo Priekuļu novadu ar vairāk nekā 20 tūkstošiem iedzīvotāju. Šajā priekšlikumā... Šis priekšlikums ir pretrunā ar iepriekšējo, ko tu tikpat kaismīgi aizstāvēji. Es vienkārši... Ja es atbalstītu tavu pozīciju, es nezinu, par ko tad balsot - par iepriekšējo priekšlikumu vai par šo priekšlikumu ­-, jo tie ir pretrunīgi. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kāpēc mums ir tik haotiskas debates gan par šo priekšlikumu, gan par visiem citiem šo dienu garumā? Tāpēc, ka mums nav konceptuāla skatījuma uz šo reformu. Mēs to sagrāvām patiesībā jau pirmajā sēdē un pirmajā jautājumā. Un kāpēc?

Es varbūt drusku atkārtošos, bet tomēr vēlreiz - Pūces kungs bija oriģināli atnesis skatījumu. Skatījums bija sekojošs: viena līmeņa aptuveni 40 pašvaldības ar Rīgu un Jūrmalu kā atsevišķi izdalītām pilsētām. Ar savu loģiku. Izpratnē - ap 40 attīstības centriem, kas ir lielās pilsētas, parastās pilsētas, vienkārši kāds ciems, kas varbūt nav pilsēta, nav nosaucies tāds. Koncepts.

Es neesmu šī koncepta piekritējs. Es uzskatu, ka tiek mazināta demokrātija un netiek nodrošināta pietiekama efektivitāte. Priekš demokrātijas pašvaldību par daudz, priekš efektīvas valsts - par maz. Tieši tāpēc es vienmēr esmu atbalstījis divu līmeņu pieeju.

Bet jebkurā gadījumā tas bija konceptuāls piedāvājums. Man tas var patikt, nepatikt - tas nav svarīgi šobrīd. Tur bija loģika. Kā šis koncepts strādātu vai ne - to mēs tiešām redzētu, tikai atpakaļ skatoties vēsturē. Vai tas bija pareizs solis vai ne.

Tā vietā, lai Saeima runātu par to, vai šādu konceptu viņi apstiprina... Pieņemsim, ka to nolemtu apstiprināt, tālākās debates par konkrētiem robežu punktiņiem šajā kartē būtu pietiekami vienkāršas. Būtu skaidrs, ka neviens atsevišķi izdalīts pagasts vairs nebūtu, tiem būtu jāpievienojas kādam no 40 vienībām pie kāda no attīstības centriem. Jautājums - pie kura? Būtu kaut kādi strīdi, bet mēs jau būtu beiguši debates. Mēs jau sen būtu šīs debates beiguši! Tā vietā, meklējot atkal tā saucamās balsis un domājot, kā to izstumt cauri, mēs sākam to konceptu pilnībā izjaukt. Mēs pasakām, ka būs nulltais līmenis, tikai nepasakām, kādas būs funkcijas nulltajā līmenī. Mēs pasakām, ka būs otrais līmenis, kur būs speciāls likums, bet nepasakām nevienu kaut vai ideju par funkcijām, kas tiks iedotas otrajam līmenim. Mēs lielās pilsētas padarām par nelielām, nelielās - par lielām. Mēs sajaucam, uztaisām vienkārši milzīgu haosu.

Patiesībā, kamēr mēs neesam atgriezušies pie konceptuāla lēmuma, kādu tad mēs redzam šo pārvaldības modeli, viss, ko mēs šeit balsojam pēc tam, visi šie sekundārie balsojumi ir absolūti pēc idejas juridiski balsojumi. Bet idejiski tie nav balsojami, jo nevar pateikt, kāds ir pareizais pašvaldību apjoms šajā vidus līmenī, kamēr mēs neesam pateikuši, ko šis vidus līmenis, ja mums tāds būs (tagad jau sanāk, ka mums būs trīs līmeņu administratīvais iedalījums)... kādas funkcijas būs vidējam līmenim. Ja tam ir vienas funkcijas, tas varbūt der, ja tam ir citas - tas ir par lielu, ja tam ir vēl citas - par mazu.

Es vienkārši vēlreiz aicinu - un es nezinu, kad tas notiks, vai koronavīruss nebūs mūs te visus aiznesis karantīnā - pirms trešā lasījuma par to būtu jāvienojas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās ministres un godīgie ministri... godātie ministri (Smiekli.), kas ir ieradušies pēc valdības sēdes uz šo sēdi!

Es gribu turpināt to, par ko runāja Šmita kungs. Uz šo uzstāšanos mani rosināja tie izteikumi, kuri bija pirms viņa.

Pēc būtības mēs beidzot esam sākuši runāt par metodiku. Manā skatījumā, šai reformai vajadzēja būt pierādījumos balstītai metodikai, un, atvainojiet, ja tas, ko es teikšu, kādam šķitīs pārāk teorētiski, bet pierādījumi... Praktiski ir divas galvenās metodes: ir dedukcijas metode un indukcijas metode. Mēs sagaidījām, ka tas, ko mums atnesīs uz parlamentu un ar ko mēs strādāsim otrajā lasījumā, būs likumprojekts, kas ir izstrādāts pierādījumos, kas ir balstīti dedukcijas metodē. Ar to pierādot, ka jaunie novadi... Tas, kas tiek piedāvāts jaunajos novados no pakalpojumu viedokļa, no tā viedokļa, kā attīstīsies uzņēmējdarbība, un citiem aspektiem, no tā, kā notiks izglītības process, ka tiks demonstrēts, - ka jaunajos novados būs labāk. Šīs funkcijas tiks nodrošinātas labāk.

Diemžēl šādus pierādījumus par absolūti lielāko daļu no novadiem mēs neesam dzirdējuši, un tāpēc tas, ko piedāvā mans kolēģis, frakcijas kolēģis Viktors Valainis, ir ieslēgt otru metodi.

Tā ir indukcijas metode, ka mēs ņemam katru atsevišķo novadu un cenšamies pierādīt, ka tajā katrā vecajā novadā nebūs sliktāk kā jaunajā novadā. Tāpēc arī ir daži šie savstarpēji pretrunīgie priekšlikumi, kas rosina uz diskusiju un rosina meklēt šo... atbildes uz šiem jautājumiem. Tā es redzu to, ko mēs darām otrajā lasījumā.

Lūdzu, neapvainojieties, ka tas tā notiek, jo tiešām tas ir vajadzīgs mūsu valsts cilvēku interesēs.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. (Starpsaucieni.)

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Mēs šobrīd debatējam par 146. priekšlikumu, ja nemaldos, par Priekuļu novadu, un šī priekšlikuma debašu laikā kārtējo reizi pierādās, ka opozīcija ir izmetusi miskastē Saeimas kārtības rulli. (Starpsauciens.) Jo tā bēda ir tāda, ka tie nabadziņi, tie nabadziņi - es neteikšu, kuri - debatē: reforma nav pareiza, Pūce ne tāds. Bet ir viens varonis, un tagad pēkšņi kāpj tribīnē un aizstāv šo varoni. Varoņa vārds ir Viktors. Es aizmirsu uzvārdu.

Klausieties, nu, beidziet šito muļķību! (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”) 146. priekšlikums.

Es esmu “pret”, un es būšu “pret”. Ja jums liekas, ka vajag citādi, nu, piedodiet, vajag šādi! Sarunājām? (Starpsaucieni.) Jūs devāt zvērestu, ka jūs ievērosiet likumu (Starpsaucieni: “Oi, oi!”), Latvijas Republikas likumus un Satversmi! (Starpsaucieni.) Un to zvērestu jūs esat lauzuši! (Zālē troksnis.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. 146. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 146. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Turpinām diskusijas par jaunveidojamo Cēsu novadu.

147. - Viktora Valaiņa iesniegtais priekšlikums. Paredz saglabāt Amatas novadu tā esošajā teritorijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Par Amatas novadu. Amatas novada pašvaldība nepiekrīt Administratīvi teritoriālās reformas komisijas lēmumam par Cēsu novada izveidi bijušā Cēsu rajona teritorijā ar administratīvo centru Cēsīs un aicina Saeimas deputātus šo likumprojektu otrajā lasījumā neatbalstīt.

Tas gan nenozīmē, ka Amatas novads grib saglabāt status quo, viņi saprot, ka reforma ir nepieciešama, un bija arī atnākuši uz komisiju ar savu priekšlikumu.

Amatas novada domes priekšsēdētāja Elita Eglīte arī pati bija ieradusies, bet viņas priekšlikumi, idejas, jautājumi, tāpat kā Priekuļu, Pārgaujas, Vecpiebalgas, Līgatnes, Jaunpiebalgas pārstāvju priekšlikumi, netika sadzirdēti. Viņu ideja bija par to, ka Cēsu novads ir jāatstāj pašreizējā platībā un jāveido Priekuļu novads, kurā ietilptu Amatas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas novads.

Tas vēlreiz, manuprāt, kolēģi, parāda to, ka konsultāciju process nav noticis pēc būtības.

Viens no galvenajiem iebildumiem arī Amatas novadam ir par to, ka ir acīmredzams - un arī tai skaitā Saeimas komisijas sēdē bija redzams -, ka ir aplama izpratne par to, kas ir pašvaldība. Pašvaldība tiek uztverta kā publisko pakalpojumu sniedzējs un nevis arī kā teritorijas pārvaldības institūcija, kuru izveido teritorijā dzīvojošie iedzīvotāji, iedzīvotāju pārstāvniecība. Šajā kontekstā Amatas novads arī piedāvā apstiprināt reformu kopā ar citiem pasākumiem, piemēram, nodrošinot iespēju iesniegt vēlētāju apvienības, ne tikai politiskās partijas sarakstu uz pašvaldību vēlēšanām, ja novadā iedzīvotāju skaits pārsniedz piecus tūkstošus iedzīvotāju. Tas vismaz kaut kādā veidā nodrošinātu šī brīža mazo novadu pārstāvniecību un principu, ka, ja cilvēks maksā nodokļus, tad viņam ir jābūt arī iespējai būt pārstāvētam jomās un lēmumos par nodokļu izmantošanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Pirmām kārtām šis ir ļoti labs priekšlikums, bet ne tas ir galvenais šobrīd. Galvenais ir tas, ka Bondara kungs pēkšņi ir atcerējies par mūsu deputāta zvērestu un to, cik ir svarīgi ievērot Latvijas Republikas likumu.

Mēs taču visi atceramies, ka Bondara kungs ciena un ievēro Latvijas Republikas likumus, īpaši Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kuru Bondara kungs kopā ar saviem kolēģiem, kā mēs atceramies, ir, nu, ļoti ievērojis, vai ne? Zinātniskās darbības likumu... par augstskolām un vairākām citām...

Bet kāds ir rezumējums tam visam? Vai ir tik labi, ka deputātiem ir tik īsa atmiņa, kolēģi?

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lūdzu, pievērsīsimies konkrētajam priekšlikumam, ko ir iesniedzis deputāts Valainis. Atgādinu - 147.  priekšlikums.

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministri! Kolēģi! Klātesošie! Es nāku no Amatas novada, un es varu saprast cilvēku bažas, neizpratni un pretošanos pašvaldību reformai. Reformas nekad nenāk viegli, īpaši, ja ir daudz nezināmā, un vēl jo īpaši tad, ja saprotam, ka līdz ar šo pašvaldību reformu būs jāmainās mums pašiem.

Es vēlos minēt virkni ieguvumu, ko iegūs Amatas novada iedzīvotāji, ja tiks izveidots vienots Cēsu novads. Par piemēru ņemšu ģimeni Amatas novada Nītaurē. Ģimenē aug trīs bērni - divi jaunieši un mazulis. Vecāki strādā algotu darbu ārpus Amatas novada un paralēli nodarbojas ar mājražošanu.

Reformas rezultātā pašvaldībai būs finanšu iespējas, cilvēkresursi, lai veidotu pašvaldībā uzņēmējdarbības atbalsta komandu. Līdz ar to iedzīvotāji vietējā pašvaldībā varēs saņemt uzņēmējdarbības konsultācijas, pašvaldībai būs kapacitāte organizēt mācības jaunajiem uzņēmējiem. Uzņēmums var cerēt, ka, līdzīgi kā, piemēram, Smiltenes novadā, arī šis novads vairāk atbalstīs vietējos uzņēmumus.

Šobrīd Amatas novada pašvaldība nepiedāvā grantu idejas... biznesu grantu programmas. Apvienotajā Cēsu novadā būs lielāka iespēja veidot grantu programmas. Plašākas iespējas būs bērniem un jauniešiem.

Šobrīd Amatas novadā vienīgā vidusskola atrodas Nītaurē. 10. klasē mācās seši jaunieši, visā vidusskolā ir padsmit skolēnu. Vidusskolai ir labi rādītāji centralizētajos eksāmenos, taču ārpusskolas aktivitātes, kas ļoti svarīgas jauniešiem, ir ierobežotas.

Reformas rezultātā Cēsu novadā ir vairākas stipras vidusskolas, arī ģimnāzijas, kas piedāvā gan stipendijas, gan dažādas citas aktivitātes un pulciņus. Arī jaunatnes politikas īstenošana uzlabosies, jo Cēsu novadā tā ir attīstīta jau daudzus gadus.

Ģimenes ārsts, sociālie darbinieki Nītaurē nav sastopami katru dienu. Lielākā novadā būs lielākas iespējas plānot investīcijas veselības jomā un arī veidot sociālā atbalsta komandas.

Ģimenes paziņu un kaimiņu lokā ir daudz senioru, kuri ikdienā jūtas vientuļi. Eksperti atzīst, ka vientulība ir tāda pati sociāla problēma kā nabadzība. Svarīgi, ka pašvaldībā darbinieki spēj ne tikai izdalīt pārtikas pakas, bet sniegt regulāru atbalstu, organizē mācības un proaktīvi risina problēmas. Būtu svarīgi, ka pašvaldības spēj vairākas reizes gadā apmeklēt vientuļos seniorus un spēj ieviest inovatīvus risinājumus sociālajā aizsardzībā.

Ģimene darbojas arī vienā nacionāla mēroga biedrībā, taču apsver iespēju dibināt organizāciju, lai vietējā kopienā apvienotu aktīvus cilvēkus, kuriem rūp vides jautājumi un aktīvas lauku dzīves popularizēšana. Lielākā novadā būs daudz lielākas iespējas biedrībām piedalīties konkursos ar savām idejām un iegūt finansējumu, jo pašvaldībai būs lielākas iespējas tos organizēt.

Pie ģimenes bieži ciemojas un atpūsties brauc draugi no Rīgas, viņi novērtē lauku mieru un atmosfēru, taču līdz šim lielākie vides projekti Nītaurē ir entuziastu izveidota dabas taka un āra hokeja laukums.

Lielāka pašvaldība, efektivizējot resursus, varēs veidot programmas vietējām bioloģiskajām saimniecībām un vides projektiem. Vides draudzīga saimniekošana... videi draudzīga saimniekošana būs jāveic arī, jo to pieprasa pasaules tendences, un Cēsu novadā jau šobrīd nopietni testē un ievieš inovatīvus risinājumus klimata problēmām. Šis virziens ir tas, kur jāvirzās visam jaunajam Cēsu novadam.

Aicinu balsot par lielāku Cēsu novadu, stiprāku un noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti!

Pie mums šajā vēlajā vakara stundā ir ieradies premjerministrs un valdības ministri, un premjerministrs vēlas sniegt Saeimai steidzamu paziņojumu. Vai deputātiem ir iebildumi, ka uzklausām premjerministru un izsludinām tehnisku pārtraukumu bez laika ierobežojuma? Iebildumu nav. Līdz ar to tehnisks pārtraukums.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Kolēģi! Ministri!

Vakardien Pasaules Veselības organizācija izsludināja šo jauno Covid‑19 vīrusu par pandēmiju.

Latvijā, kā mēs zinām, jau ir 16 apstiprināti saslimšanas gadījumi, bet labi ir tas, ka visi saslimšanas avoti šobrīd ir zināmi. Bet ir notikusi arī vietējā slimības transmisija. Gadījumā, kur kāds Latvijas iedzīvotājs bija devies uz ārzemēm, atgriezies saslimis, nezinādams devies pie ģimenes locekļiem un arī aplipinājis vienu ģimenes locekli, kas arī tagad ir saslimis.

Mums ir jāsaprot un jāpieņem fakts, ka šī slimība nav apturama, bet ir ierobežojama. Ir divas trajektorijas, ko šāda veida vīrusa izplatība var ņemt. Mēs to redzam no agrākām un cita veida epidēmijām un pandēmijām pasaulē un arī no dažādu valstu (kuras ir smagāk un agrāk skartas nekā Latvija) pieredzes līdz šim.

Viena trajektorija būtu tāda - es zīmēju tā laika gaitā -, ka saslimšanas gadījumi ļoti ātri sasniedz lielu augstumu un tad samērā strauji arī nokrīt, un kaut kur izbeidzas.

Otra trajektorija būtu tāda, ka ar dažādiem paņēmieniem tas augstums nekad netiek sasniegts, ir lēzenāka saslimšanas līkne, iespējams, garāka, izstiepta laikā.

Kas ir jāsaprot par šo aso pīķi? Tas izraisītu gan mūsu veselības aprūpes sistēmai, gan jebkurai, vienalga, cik bagātai veselības aprūpes sistēmai, nepanesamu slogu, jo būtu ļoti īsā laikposmā ļoti daudz saslimušo. Neviena slimnīca, neviena veselības aprūpes sistēma ar to netiktu galā.

Tas mērķis visās šādās pandēmijās ir pazemināt to līkni un pagarināt laikposmā, un tas ir izdarāmi.

Lai ierobežotu šo slimības un vīrusa izplatību, ir ļoti elementāri jāierobežo cilvēku kopā pulcēšanās iespējas, īpaši nākamo četru nedēļu, mēneša laikā, pirms šī slimība Latvijā ir iegājusi, kā saka, endēmiski, ka tā atrodas mūsu plašākā sabiedrībā, jo nav tāda apstiprinājuma šobrīd.

Mediķi šo sauc par sociālo distancēšanos, kas nozīmē, ka vienkārši vienviet nav pārāk daudz slimību... cilvēku, jo, ja kāds no viņiem ir saslimis, tad iespējamo kontaktu skaits, kontaktpersonu skaits būtu mazāks.

Lai mēs varētu Latvijā nodrošināt šo nepieciešamo tā saucamo sociālo distancēšanos, lai ierobežotu cilvēku pulcēšanās iespējas, valdība izlēma, ka mums ir jāizsludina ārkārtējā situācija mūsu valstī uz nākamo mēnesi.

Pirmie lēmumi, kurus mēs esam pieņēmuši, visi ir tendēti uz vienu mērķi - samazināt un palēnināt slimības izplatību Latvijā, atslogot pēc iespējas mūsu veselības aprūpes sistēmu.

Tātad līdz 14. aprīlim mēs fiziski slēdzam visas mācību iestādes. Izglītības un zinātnes ministrija tālāk precizēs, kādā veidā notiks attālinātās mācības un kādā veidā noritēs centralizētie eksāmeni skolās.

Mēs ierobežosim bērnudārzu apmeklējumus. Tie - tikai tiem cilvēkiem, kuru vecāki var apliecināt rakstiski, ka ne viņi, ne ģimenes loceklis nav bijuši skartajās teritorijās un nav arī bijuši kontaktā ar tā saucamo kontaktpersonu, kas būtu no šīm teritorijām. (Dep. A. Gobzems: “Kā to var zināt?”)

Tālāk. Mēs pārtraucam visu interešu izglītības norisi - treniņus, sacensības un mēģinājumus -, un mēs atceļam un aizliedzam visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus, kur vienkopus būtu vairāk nekā 200 cilvēku.

Tas mērķis, es atkārtoju, ir elementārs, lai ierobežotu to iespēju, ka cilvēks varētu inficēties no līdzcilvēka, lai mums maksimāli būtu maz tādu gadījumu, kur daudzi cilvēki būtu vienviet kopā. Šis ir mūsu valdības un, manuprāt, mūsu valsts mērķis.

Mēs kā valdība aicinām šobrīd iedzīvotājus vispār neceļot ārpus valsts. Mēs aicinām neceļot ārpus valsts, bet ir jāsaprot, ka tie cilvēki, kuri bijuši projām kādā skartajā teritorijā, - viņiem turpmāk tie mediķu noteiktie ierobežojumi... tai skaitā pašizolēšanās kļūst obligāta. Tā vairs nav brīvprātīga, brīvprātīgs jautājums. Iedzīvotājiem tas ir obligāts pasākums. Kāpēc? Jo tas cilvēks, kurš ir bijis šajās skartajās teritorijās, neviļus var aplipināt... un pārnest šo slimību citiem Latvijas iedzīvotājiem.

Šīs slimības bīstamība, kā izskatās no pieredzes pasaulē līdz šim, nav tik liela jaunajiem cilvēkiem vai fiziski veselajiem cilvēkiem, bet īpaša riska grupa ir visi mūsu seniori un visi tie cilvēki, kuri jau ir saslimuši ar citu slimību, īpaši elpceļu slimību. Mums šie cilvēki ir jāpasargā, un tas veids, kā viņus pasargāt, ir pašiem nedoties, neatnest to slimību neviļus mājās.

Par ekonomiku. Valdība darīs visu iespējamo, lai mazinātu jebkuras negatīvās sekas, kas būs ekonomikai no šīs vīrusa situācijas.

Es esmu... aizvakar es tikos telekonferencē tepat no Rīgas ar pārējiem Eiropas valstu vadītājiem, tai skaitā Eiropas Centrālās bankas vadītāju un Eiropas Komisijas vadītāju. Izsludinātā tēma bija saruna par Covid-19 vīrusa izplatīšanos Eiropā, bet faktiskā saruna tika veltīta... Puse - tieši slimības profilaksei, un puse - tieši par ekonomiskajiem jautājumiem.

Tas, par ko visi vienojās (un nav nevienam gatava risinājuma), ir, ka visiem būs jāstrādā kopā, proti, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Komisijai un dalībvalstu vadītājiem, lai pēc iespējas pasargātu mūsu uzņēmumus no šīs straujās bremzēšanās, kas jau vairākās nozarēs ir sākusies. Atkarībā no tā, kā šis vīruss izplatīsies pasaulē un kāds būs stāvoklis citās valstīs, tas efekts uz ekonomiku varētu būt lielāks vai mazāks neatkarīgi no tā, kas notiek Latvijā.

Tātad ir arī jāsaprot, skatoties uz to, kas, piemēram, Ķīnā ir noticis, ka viņiem pirms apmēram diviem mēnešiem sākās uzliesmojums un divus mēnešus vēlāk vairākums... Ķīna jau sāk atgriezties normālā ekonomiskajā apritē, izņemot laikam to visvairāk skarto... sākotnēji skarto reģionu, kas vēl ir ārkārtējā režīmā. Tas nozīmē, ka, iespējams, mūsu uzņēmumiem ir jāgatavojas uz apmēram divu mēnešu vēl nezināmu bremzēšanās posmu, bet ir domājams, ka šis... šī krīze pāries Latvijā un Eiropā un ka nebūtu neviena iemesla, kāpēc mūsu uzņēmumi nevarētu atkal atsperties, ekonomikai atdzīvinoties.

Mūsu izaicinājums - un tas būs patiess izaicinājums ne tikai Latvijai, bet visai Eiropas Savienībai - palīdzēt uzņēmumiem, varētu teikt, pārziemot gaidāmos grūtos laikus. Bet mēs darīsim pilnīgi visu, kas ir mūsu spēkos, lai mazinātu negatīvās sekas.

Kolēģi! Šāds apstāklis... šādi apstākļi Latvijā nav bijuši, nevienam no mums nav pieredzes, kā šādā situācijā tikt galā, nav skaidru priekšrakstu, ir tikai piemēri, kas nav labi. Un, ja mēs skatāmies uz Eiropu, liekas, ka tajās valstīs un reģionos, kur šobrīd ir ļoti liels uzliesmojums, tās valdības pārāk lēni reaģē, ierobežojot cilvēku pulcēšanās iespējas.

Mēs preventīvi rīkojamies pirms tam, kad ir apstiprināts, ka mūsu sabiedrība... šī slimība ar nezināmiem avotiem pāriet no cilvēka uz cilvēku. Mēs pieņemam straujus mērus, lai mazinātu šo iespēju.

Bet valdība viena nevar nodrošināt, ka viss notiek tā, kā tam ir jānotiek. Tas ir, protams, arī Saeimas deputātu, izpildvaras, mediķu, bet, vissvarīgākais, tas ir pašas sabiedrības rokās - strādāt vienam ar otru roku rokā. Es esmu pārliecināts par vienu lietu: mēs pārvarēsim, kopīgi strādājot, šos grūtos laikus.

Paldies jums par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies, premjerministr. Paldies, valdības ministri, par ierašanos šodien uz Saeimas sēdi. Jūs esat aktīvi strādājuši, un pieņēma... valdība jau ir pieņēmusi rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Rīkojums jau ir stājies spēkā. Arī mēs esam saņēmuši Ministru kabineta atsūtīto dokumentu. Tas jau ar rezolūciju ir nodots atbildīgajai Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai lēmuma projekta sagatavošanai.

Aicinu komisiju rīt sanākt, lai veidotu savu lēmuma projektu, lai rīt jau mēs ārkārtas sēdē varētu arī vēlreiz apstiprināt šo Ministru kabineta rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu. (Starpsaucieni.)

Kolēģi, bet šis rīkojums jau ir stājies spēkā. Saeima to tikai vēlreiz apstiprinās. (Dep. A. Gobzems: “Pagaidiet, ko nozīmē - vēlreiz apstiprinās?” Starpsaucieni.)

Godātie kolēģi! Deputāti Adamovičs, Pavļuts, Zakatistovs, Lībiņa‑Egnere un Beitnere-Le Galla lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē līdz šā gada 13. marta pulksten 10.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts pārtraukums līdz 13. marta pulksten 10.00! (Starpsaucieni.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Dep. A. Gobzems: “Par procedūru!”) Par - 52, pret - 24, atturas - nav. Līdz ar to tiek izsludināts pārtraukums līdz šā gada 13. marta pulksten 10.00.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! (Dep. A. Gobzems: “Par procedūru!”)

Vārds Saeimas sekretāra biedrei reģistrācijas rezultātiem.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Jānis Iesalnieks, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš, Rihards Kols... ir, Ieva Krapāne, Janīna Kursīte-Pakule, Linda Ozola, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde, Juta Strīķe, Jānis Urbanovičs, Jānis Vitenbergs, Jānis Vucāns un Ivars Zariņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz šā gada 13. marta pulksten 10.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 9. sēdes
(2020. gada 5. martā)
turpinājums 2020. gada 12. martā

Likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr. 462/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2174)
Ziņo	- dep. A. T. Plešs
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Krauze
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. U. Augulis
	- dep. D. Šmits
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. U. Augulis
	- dep. D. Šmits
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. V. Orlovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Krauze
	- dep. D. Šmits
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Dombrava
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. J. Dombrava
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Šmits
	- dep. S. Riekstiņš
Par procedūru	- dep. A. Gobzems (par)
	- dep. I. Dūrītis (pret)
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
Paziņojums
	- dep. A. Adamovičs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Krauze
	- dep. V. Valainis
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Krauze
	- dep. U. Augulis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Krauze
	- dep. J. Dombrava
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. U. Augulis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Vitenbergs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Krauze
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Dombrava
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Krauze
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. D. Šmits
	- dep. V. Valainis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Butāns
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Par procedūru	- dep. A. Gobzems
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Butāns
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Krauze
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. V. Valainis
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. A. Krauze
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Kols
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Kols
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Ieslnieks
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Vucāns
	- dep. M. Bondars
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. M. Šteins
Ministru prezidenta A. K. Kariņa paziņojums
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 12.03.2020 09:41:52 bal001
Par - 5, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.113. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 10:12:23 bal002
Par - 17, pret - 47, atturas - 2. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.114. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 10:19:55 bal003
Par - 28, pret - 53, atturas - 3. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu 5.marta Saeimas sēdes turpinājumā 12.martā no pulksten 10.15 līdz pulksten 10.45

Datums: 12.03.2020 10:26:26 bal004
Par - 1, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.116. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 10:30:08 bal005
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.03.2020 11:20:59 bal006
Par - 17, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.117. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 12:03:55 bal007
Par - 57, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.122. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 12:29:56 bal008
Par - 19, pret - 45, atturas - 6. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.123. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 12:30:14 bal009
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.03.2020 13:52:35 bal010
Par - 9, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.128. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 14:08:09 bal011
Par - 28, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.130. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 14:15:36 bal012
Par - 8, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.131. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 14:44:22 bal013
Par - 12, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.135. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 14:50:34 bal014
Par - 11, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.136. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 15:00:43 bal015
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.03.2020 16:12:14 bal016
Par - 20, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.137. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 16:23:45 bal017
Par - 9, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.138. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 16:32:18 bal018
Par - 11, pret - 49, atturas - 2. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.139. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 16:39:59 bal019
Par - 12, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.141. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 16:43:59 bal020
Par - 11, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.142. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 17:00:38 bal021
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 12.03.2020 17:34:55 bal022
Par - 5, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 76)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.144. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 17:46:49 bal023
Par - 11, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.145. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 18:09:47 bal024
Par - 8, pret - 53, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.146. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums (462/Lp13), 2.lasījums

Datums: 12.03.2020 18:31:10 bal025
Par - 52, pret - 24, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 12.03.2020 18:31:37 bal026
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija