Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas astoņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums
2020. gada 2. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie deputāti! Turpināsim izskatīt šā gada 26. maija ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.

Komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi! Turpinām darbu ar likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr. 462/Lp13) izskatīšanu trešajā lasījumā pēc tabulas Nr. 2521A, kā mēs to esam darījuši arī iepriekšējās sēdēs.

Esam palikuši pie jautājuma... pie 118. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikuma. Šis priekšlikums, kā jau iepriekšējā sēdē ieskicējām, arī pārējie, kas seko pie pārejas noteikumu 26. punkta, ir saistīti ar valstspilsētu un piegulošo novadu sadarbību. Kā jau minēju, ir izveidots atbildīgās komisijas priekšlikums, kas aptver arī dažādu veidu priekšlikumus, kas ir iesniegti un precizē to domu. Šis, 118., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 118. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 54, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 119. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Arī paredz precizēt šo pārejas noteikumu normu tādā veidā, ka... nevis nosakot par pienākumu šīm pašvaldībām veidot sadarbības institūcijas, bet kā izvēles mehānismu. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts daļēji un iekļauts 122. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 119. – deputātes Indriksones priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 48, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 120. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Arī precizē pārejas noteikumu 26. punktu. Šis priekšlikums arī tika atbalstīts daļēji un iekļauts 122. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 120. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 49, atturas – 26. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 121. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī precizē pārejas noteikumu 26. punktu. Komisijā tika atbalstīts daļēji un iekļauts 122. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 121. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 54, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 122. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka to, kādā veidā izveidotajām valstspilsētām ar tām piegulošajām novadu teritorijām ir jānodrošina sadarbība un kopīgu institūciju izveide vairākās jomās – kā civilā aizsardzība, izglītība un atkritumu apsaimniekošana. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 64, pret – 2, atturas – 17. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 123. – deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Pēc būtības papildina šo pārejas noteikumu 26. punkta normu, bet, tā kā komisija izveidoja atbildīgās komisijas redakciju, šis priekšlikums komisijā tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Es iesniedzu priekšlikumus, kas abi izrietēja no pārejas noteikumu 26. punkta, kas tos sadalīja divās daļās.

Pirmajā daļā komisija veiksmīgi izveidoja priekšlikumu, kur daļēji atbalstīja manu ideju un arī to iespēju sadarboties kopīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas... attīstības programmas izstrādē un izveidot sadarbības institūcijas, – gribu vēlreiz uzsvērt – kas nav obligāti iestādes, bet var būt arī cita veida institūcijas (kā komisijas), un tādā formā to darīt.

Bet priekšlikums – pārejas noteikumu 27. punkts –, kas atdalīts no šī, bija domāts vairāk, lai uzsvērtu, ka attīstības plānošanas dokumenti, kas ir katrai pašvaldībai savi unikālie un arī savā domē apstiprināmi, neizslēdz iespēju, ka, lai sekmētu šo pilsētu funkcionālā areāla straujāku attīstību, atsevišķi plānošanas dokumenti būtu izveidojami un apstiprināmi tieši šīm lielajām valstspilsētām ar to piegulošajām funkcionālajām teritorijām.

Bet, tā kā komisija vienojās par kopīgu redzējumu pilnveidot pārejas noteikumu 26. punktu, neuzliekot vairs par skaidru nosacījumu kopīga plānojuma izstrādi, bet sadarbību šajā plānošanas procesā, tad es šo savu, 123., priekšlikumu atsaukšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

A. T. Plešs. 124. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka to, ka... Tas nosaka pilsētas statusa piešķiršanu ciemiem. Jau šī likumprojekta sākotnējā redakcijā Kokneses un Iecavas pilsētas izveide tika atbalstīta, un šī pārejas noteikumu norma paredz, ka pilsētas statuss stāsies spēkā 2021. gada 1. jūlijā. Savukārt komisijā diskusiju ietvaros tika nolemts, ka arī Mārupei, Ķekavai un Ādažu ciemam būtu jānosaka pilsētas statuss. Pēc diskusijām tas termiņš tika noteikts 2022. gada 1. jūlijs. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 124. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 67, pret – nav, atturas – 18. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 125. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Paredz noteikt Aglonas, Limbažu, Inčukalna novada pašvaldībai pienākumus... to, kādā veidā veikt finanšu resursu, mantas, kā arī citu saistību un tiesību pārdali attiecībā uz sadalāmajām teritorijām šajās pašvaldībās. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 125. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 56, pret – 8, atturas – 19. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 126. – deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Paredz, ka līdz 2024. gada 31. decembrim Garkalnes pagasts tiek sadalīts divos jaunos pagastos, tos attiecīgi pievienojot Ādažu novadam un Ulbrokas novadam. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts daļēji un iekļauts 127. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 126. – deputāta Dombravas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 81, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 127. – atbildīgās komisijas priekšlikums.  Diskutējot par to, kādā veidā būtu labāk sadalīt atbilstošo pagastu, komisija nonāca līdz redzējumam nevis to noteikt un ierakstīt likumā, nevis to izlemt Saeimai, bet uzdot pašām pašvaldībām savstarpēji vienoties, kādā veidā to labāk veikt, un termiņu noteikt līdz 2023. gada 31. decembrim. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Jau iepriekš runājām par to, ka faktiski Garkalnes pagasts būtu pievienojams jaunveidojamajam Ādažu novadam. Tas ir loģiski izskaidrojams ar to, ka vairākums Garkalnes pagasta iedzīvotāju dzīvo tiešā tuvumā Ādažiem, kā arī komunālā un satiksmes infrastruktūra, kas jāattīsta un jāapsaimnieko, ir tiešā tuvumā Ādažu novadam.

Tāpēc, ņemot vērā, ka vienprātība par to, ka Garkalne būtu pievienojama Ādažu novadam, netika panākta, šis ir labs kompromiss, kas ir panākts, ka līdz 2023. gadam daļa, kas... daļa Garkalnes pagasta, kas būtu vairāk attiecināma uz jaunveidojamo Ādažu novadu, tiks pievienota tam līdz 2023. gadam.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, šis ir labs sadarbības... partiju un deputātu sadarbības rezultāts, ja tiks atbalstīts priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Paldies.

Labdien, kolēģi! Lai 2023. gadā nebūtu, teiksim, jāpārdomā kaut kā šis priekšlikums un jāsaka, nu labi, tad mēs sadalām tā, ka vienu šo te stūrīti kaut kā tur pievienojam Ādažiem... Faktiski ir jāpasaka, ka pašreiz šo Garkalnes novadu jau dabīgā veidā sadala Vidzemes šoseja un dzelzceļš. Faktiski varētu, kā vairākums iedzīvotāju gribēja, pievienot Ādažu novadam uzreiz.

Tad vēl ir viena problēma, ka šis Garkalnes ciems, kas ir centrs faktiski... Šis Garkalnes ciems... Dome gan atrodas Berģos, bet pats Garkalnes ciems ir uz ziemeļiem no šosejas un dzelzceļa un ir saistīts it kā ar Ādažu novadu, bet septiņas ielas ir dienvidu pusē – otrā pusē šosejai. Tā ir zināma problēma, kas acīmredzot arī tad būs jāizlemj.

Līdz ar to faktiski tā daļa, kas ir no Vidzemes šosejas un no dzelzceļa Ādažu pusē, – tā jau faktiski ir saistīta visos veidos, kā jau mēs te runājām: ar transportu, ar kultūru, ar skolām, ar komunikāciju, ar draudzēm, ar baznīcām, ar kapsētām. Bet par otru pusi, kas ir šosejai otrā pusē, dienviddaļā, protams, tur var skatīties...

Tāpēc aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Nu, paldies Dievam, ka pašvaldību robežu jautājumu lemj nevis vienpersonīgi Butāna vai Kiršteina kungs un komisijas izstrādātajā priekšlikumā ir skaidri norādīts, ka pašām pašvaldībām ir jāvienojas savā starpā, un termiņš ir noteikts – 2023. gads. Šī priekšlikuma pamatbūtība – ka nevis Saeima politiski ar dažu kungu vēlmi lemj šo jautājumu, bet pašvaldības, likumīgi ievēlētas no iedzīvotāju puses, lems šo jautājumu.

Vēlreiz uzsvēršu – SASKAŅA ir kategoriski pret to, lai Pierīgas pašvaldības būtu vispār kaut kādā veidā pārveidotas, apvienotas un tā tālāk. Tā ir viena no lielākajām šīs reformas kļūdām, kas pašlaik notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Acīmredzami kolēģe nav pamanījusi, ka priekšlikumā tā arī ir rakstīts, ka par to vienosies pašvaldības, tomēr ceru, ka nebūs tā, ka pašvaldības savā starpā nevarēs vienoties, jo, ja pašvaldības nevar vienoties, tad tajos gadījumos ir jābūt kādam trešajam spēkam, kas palīdz tām vienoties par robežas noteikšanu. Tas ir pirmkārt.

Un otrkārt. Es negribu piekrist Regīnai Ločmeles-Luņovas kundzei par to, ka nav vajadzīgas pilnīgi nekādas izmaiņas Pierīgas pašvaldībās. Protams, mēs varam turpināt stagnāciju, kā bija līdz šim, bet uzskatu, ka ir vajadzīgs virzīties uz priekšu – uz Latvijas attīstību un reformu veikšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Nu, ja Butāna kungs uzskata par stagnāciju to, ka tieši Pierīgas novadi pārsvarā... gandrīz visi pelna naudu priekš pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, tad varētu būt, bet realitāte ir citādāka. Tā kā VARAM nespēj mums sniegt nekādu ekonomisko pārskatu par ATR rezultātiem, sagaidīsim tos rezultātus, kurus iesniegs Ministru kabinets, un redzēsim, kam būs taisnība – man vai Butāna kungam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 127. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 127. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu, balsosim! Par – 56, pret – 11, atturas – 18. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 128. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums.  Paredz, ka līdz 2021. gada 1. martam tiek sagatavoti un iesniegti likumprojekti, kas noteiktu valsts pārvaldes darbības... valsts institūciju darbību pašvaldību sadarbības teritorijās.

Saeima gan jau ir lēmusi, ka šādas pašvaldību sadarbības teritorijas šajā likumā neiezīmē likumprojekta tekstā. 128. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 128. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 7, pret – 58, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 129. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar pašvaldību kapitālsabiedrību pārvērtēšanu, respektīvi, pašvaldību līdzdalības pārvērtēšanu pašvaldību kapitālsabiedrībās. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 129. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 58, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 130. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar to, ka Ministru kabinets iesniedz Saeimai ziņojumu par pašvaldību sociālekonomisko vērtējumu.

Komisijā pēc diskusijām kopumā ideja šķita atbalstāma, taču komisija izvēlējās noteikt nedaudz garāku termiņu, lai būtu iespējams konstatēt nepieciešamās izmaiņas, kāda tendence ir bijusi pašvaldībās. Līdz ar to šis, 130., priekšlikums tika atbalstīts daļēji un iekļauts 131. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 130. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 27, pret – 57, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 131. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz, ka Ministru kabinets reizi četros gados, sākot ar 2022. gadu, iesniedz Saeimai ziņojumu par izmaiņām pašvaldību un administratīvo reģionu sociālekonomiskajā situācijā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 131. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 83, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 132. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar pašvaldību ienākumiem Covid-19 ārkārtas situācijas laikā. Ņemot vērā, ka šim priekšlikumam esošais likumprojekts, ko izskatām, nav gluži īstā vieta, komisijā priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 132. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 10, pret – 58, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Arī 133. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar pašvaldības rīcību saistībā ar Covid-19 izraisīto krīzi. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 133. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 58, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 134. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Ministru kabinetam līdz nākamā gada februārim izveidot programmu attīstības centru atbalstam.

Diskusijā... Pēc diskusijām komisijā, ņemot vērā to, ka tas ir komplekss jautājums ar budžeta ietekmi, priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es aicinātu šo priekšlikumu atbalstīt, tas ir tieši tāds pats kā nākamais, un tas paredzētu izveidot divas dažādas attīstības programmas. Viena attīstības programma būtu, tā teikt, nomalēm... nomaļu attīstībai. Otra programma būtu attīstības centru attīstībai.

Viens priekšlikums, par ko es šobrīd runāju, ir atbalstīts, otrs nav. Manuprāt, veiksmīgāk būtu, ja abi šie priekšlikumi tiktu atbalstīti un valdība, izstrādājot atbalsta programmu, izstrādātu uzreiz abas divas, jo tās – kā viena, tā otra – ir par to, kādā veidā attīstīt reģionus, vienā – attīstības centrus, otrā – vairāk specializējoties uz perifēriju.

Šis, 134., priekšlikums diemžēl netika atbalstīts, bet 135. ir atbalstīts, tāpēc es aicinātu atbalstīt arī 134. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 134. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 134. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 55, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 135. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz, līdzīgi kā viņš minēja, uzdot Ministru kabinetam par pienākumu līdz nākamā gada 1. februārim sagatavot valsts programmu nomales efekta mazināšanai.

Līdzīgi kā ar iepriekšējo priekšlikumu notika diskusijas par to, kādā veidā to labāk menedžēt. Komisijā viedokļi atšķīrās, taču komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 135. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 51, atturas – 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 136. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz, ka šis likums stājas spēkā pēc Covid-19 krīzes radīto seku negatīvās ietekmes uz ekonomiku likvidēšanas. Tā kā šo efektu objektīvi ir grūti nomērīt, komisijā par to diskutējām un priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Iepriekšējais balsojums praktiski parādīja to, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisijas darbs praktiski nav uzskatāms par noteicošo šā likumprojekta sakarā, jo acīmredzot starp dažiem partiju vadītājiem pastāv vēl kaut kādas augstākas vienošanās, kuras parāda, ka balsojums praktiski ir tieši pretējs komisijas lēmumam. Ko var izdarīt... kādus secinājumus?

Pirmais secinājums. Tātad iepriekšējais priekšlikums faktiski bija vērsts uz to, lai liktu valdībai, varbūt arī nākošajai valdībai, nav zināms, kādai valdībai, valdībām, kas darbosies tad, kad stāsies spēkā šis likums, ja tas stāsies, izstrādāt tātad programmu, kas atbalstītu nomaļās teritorijas. Tādu nomaļu teritoriju Latvijā ir milzum daudz, sākot ar pierobežas teritorijām, arī valsts vidienē. Faktiski tās teritorijas, tie novadi, kuri šajā plānošanas periodā netika atbalstīti ne valsts, ne Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu programmu sakarā, – tie varētu būt šie atbalstāmie novadi un tā saucamās nomales teritorijas. Bet diemžēl nenobalsoja.

Otrs secinājums. Kāpēc... Kāpēc, teiksim, šīs partijas, partiju vadītāji tik strikti iestājās pret laukiem, pret lauku cilvēkiem? Tas ir tāds retorisks jautājums. Ko viņi tādu nodarījuši, ja pat speciālu finansējumu, kas neuzliek šobrīd likumā nekādas konkrētas saistības pašreizējam budžetam...? Kāpēc šo finansējumu nevarēja paredzēt nākotnē, nākošajos budžeta gados?

Trešais secinājums. Faktiski bez šīs reformas, ko es teicu, kurai būtu jāsastāv no trijām daļām – valsts pārvaldes, reģionālā un vietējā līmeņa –, tad es arī pateikšu, ka vēl jābūt arī ceturtajam... ceturtajai reformai, kas skar Saeimu, Saeimas vēlēšanas, jo šī kārtība – proporcionālā vēlēšanu sistēma – parāda, ka ne jau katrs deputāts, kas ir ievēlēts, iedzīvotāju pārstāvēts, bet tikai daži deputāti – divi trīs no katras partijas maksimāli, vēl divreiz vairāk – faktiski izlemj Saeimas likumprojektu, lēmumu būtību un virzību. Vai cilvēki balsoja par šiem diviem trijiem no katras partijas vai tomēr par katru deputātu, kas šeit sēž zālē? Pretējā gadījumā rodas iespaids, ka tie deputāti... Gobzemam tiešām tad ir taisnība – vienu pogu visiem koalīcijas deputātiem, un nav jāmokās pārējiem, var braukt mājās.

Es uzskatu, ka šī reforma jau pašā būtībā to arī parādīja, ka tā ir nepareiza. Tikai aizmirsa, ka būs jānes atbildība. Tagad meklē ieganstus droši vien arī, iespējams, taisnīgi par to, ka Lembergs ir nepareizi izlietojis tos miljonus. Šī reforma nesīs zaudējumu nevis miljonos, bet, iespējams, miljardos. Domājat, ka pēc tam nemeklēs atbildīgos? Es domāju, ka meklēs. Man Pūces nav žēl, viņš ir iekārtojies, iespējams, tāpat arī sieva, bet jaunie cilvēki, jaunie deputāti... Es uzskatu, ka perspektīvs cilvēks kā Pleša kungs... Vai jūs apzināties, ko nozīmē, ja būs šī atbildība? Jums tās karjeras vairs nebūs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Tieši tāpat kā Andris Kazinovskis es esmu šokā par iepriekšējo balsošanu. Tas bija, vot, šitik maziņš kompromiss, kuru izdevās panākt Administratīvi teritoriālās reformas komisijā par nomales efekta mazināšanu, par speciālu programmu, kura tiks izstrādāta, lai mazinātu šo efektu, neskatoties uz to, ka JAUNĀS Vienotības pārstāvis Ašeradena kungs komisijas sēdē, kur tika diskutēts par šo jautājumu, izlikās, ka viņš nesaprot, par ko ir runa, un mēģināja uzdot jautājumu līdzīgi: “A kas ir nomale?”

Es esmu pārliecināta, ka jebkuram deputātam, kas strādāja komisijā, bija jāiedziļinās gan vārdos, kas ir “nomales efekts”, gan sekās, kuras šis efekts sniegs mūsu valstij nākotnē.

Tāpēc arī Andris Kazinovskis runāja tik emocionāli, jo viņš ir iedziļinājies un viņš apzinās, kas būs, kādas būs sekas tam visam. Viņš ir deputāts, kuram ir sirdsapziņa, tāpēc viņš arī tik godīgi visu pastāstīja.

Ja mēs tagad... Viss ir izdarīts, darbs ir izdarīts, darbiņš. Ir nobalsots pret šo priekšlikumu, tāpat kā... Pleša kungs, kurš runāja komisijas vārdā, ļoti profesionāli, es teiktu, artistiski profesionāli, stāstot par 130. – Viktora Valaiņa priekšlikumu, pēkšņi izlaida tikai vienu vārdu. Viņš nepieminēja, ka Valaiņa kungs piedāvāja, lai Ministru kabinets ik gadu sniedz Saeimai ziņojumu par šīs reformas rezultātiem un sekām.

Mēs atstājām variantu, ka tas notiks tikai vienu reizi četros gados. Un pirmo reizi tas būs pēc šī Saeimas sasaukuma darba beigšanas, tātad tādā veidā mēs it kā noņemam no sevis šo atbildību. Nu, neizdosies, jo atbildība visa gulsies uz mums, 13. Saeimas deputātiem. Ko tur vairāk stāstīt? Kazinovskis visu ir pateicis. Sirdsapziņas jums nav!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es atgādinu, ka šobrīd mēs debatējam par 136., tātad par nākamo, priekšlikumu. Es aicinu runāt par 136. priekšlikumu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Runājot par priekšlikumu, kas ir iesniegts, es domāju, ka tas ir ļoti cieši saistīts ar iepriekšējiem, un šinī gadījumā tas priekšlikums ir atbalstāms, neapšaubāmi. Jo, kamēr notiek šāda veida haoss, kas ir saistīts ar Covid-19 infekciju, īpaši lielas jēgas no tā visa nav.

Bet nevaru nepieskarties arī pie iepriekšējā priekšlikuma, jo tie ir saistīti savā starpā. Jo, kā var runāt, teiksim par to, ka visa reforma vērsta uz attīstību, ja valdība nav gatava pateikt, kā tā attīstība izpaudīsies konkrētos skaitļos, konkrētos priekšlikumos.

Var domāt, ka investori šodien stāv rindā un gaida, kad beigsies šī reforma, un ka viņi ieguldīs attiecīgos projektos baigos līdzekļus, lai atdzīvinātu Latvijas ekonomiku. Es domāju, ka tas ir pārāk naivs uzskats, un, godīgi sakot, šī rīcība, kas bija pie iepriekšējā balsojuma un noteikti būs arī tagad, – es domāju, ka tā ir lielā mērā amorāla.

Es aicinu atbalstīt Valaiņa kunga iesniegto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Gribu teikt, ka rezultāts ir nevis tad, kad daudz runā un sniedz daudz priekšlikumu, bet tad, kad dara. Tā, piemēram, Satiksmes ministrijas ietvaros esam izstrādājuši reformu, un Saeimā pašreiz ir likumprojekts par pasažieru pārvadājumiem, kura ietvaros mēs paredzam, ka tieši šajās, par ko iepriekšējā priekšlikumā runāja, nomalēs sabiedriskais autobuss iedzīvotājiem būs bez maksas. Tas jau ir viens... kā atbalsta veids tieši nomalēm. Tai skaitā, ja runā par seku novēršanu ekonomikai pēc šī vīrusa ietekmes, mēs redzam, ka jau tagad valdība rīkojas un gatavo investīciju paketes un tiek stimulēta ekonomika.

Līdz ar to tagad diskutēt un vērtēt, lai kaut ko tikai vilcinātu, tā vietā, lai strādātu un veicinātu mūsu valsts ekonomiku, manuprāt, nav lietderīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, kolēģi, vēlreiz. Pateicos kolēģiem, kuri debatēs runāja par mana darba augsto novērtējumu. Tas tādā ziņā, protams, priecē.

Bet, ja runājam par konkrēto priekšlikumu un kopumā par Covid-19 krīzes pārvarēšanu, un to, kas būs jādara pašvaldībām, ir skaidrs, ka diezgan daudz darba būs priekšā.

Runājot par šiem kompleksajiem priekšlikumiem, kas pēc būtības savā ziņā ir saistīti, mēs diskusijās komisijā nonācām pie redzējuma, ka, ņemot vērā to, ka vēl šobrīd nav novērtēta tā kopējā ietekme un nav skaidri zināma, kāda tā būs uz ekonomiku, arī uz pašvaldībām, ir skaidrs, ka arī nākamie gada budžeti būs diezgan kompleksi no sastādīšanas viedokļa.

Ja mēs runājam par kaut kāda veida atbalsta programmām – vai tas ir attīstības centriem, nomalēm, vai pašvaldībām kopumā –, mums uz to bildi ir jāskatās kompleksi un kopumā, mēs nevaram vienu puzles gabaliņu skatīt atrauti... atsevišķi citu no cita. Tādā ziņā arī ir prieks, ka ir valdībā panākta vienošanās par to, ka būs divu miljardu atbalsta pakete ekonomikai kopumā, kas, protams... Daļa no tā aizies, loģiski, pašvaldībām, lai stimulētu ekonomikas augšanu, lai radītu jaunas darba vietas un kopumā celtu dzīves līmeni pašvaldībās.

Skaidrs ir, lai mēs šādu veidu kopumā novērtētu – kādā veidā pašvaldības ir attīstījušās, kādā veidā reforma ir ietekmējusi pašvaldību izaugsmi –, mēs redzam, ka jau 2013. gadā, kad tika veikts iepriekšējās reformas novērtējums, pašvaldības... vairāk nekā puse pašvaldību atzina, ka ir pozitīvi, ka pašvaldību lielums tiešā veidā ietekmē investīciju piesaisti, finanšu piesaisti un tādā veidā nodrošina to, ka daudz sekmīgāk ir iespējams radīt darba vietas reģionos.

Līdz ar to, ja mēs gribam arī daudz ilgākā laika periodā saprast, kādu ietekmi šī reforma atstās uz sociālekonomiskajiem faktoriem Latvijā, ir skaidrs, ka ir nepieciešami nedaudz garāki termiņi to vērtēšanai, nevis tikai viens gads, jo gan pie tik masīvas kopumā... nu, ekonomiskās attīstības kopumā valstī, gan pie tā, cik, nu, dažkārt tas pārmaiņu temps ir atšķirīgs dažādās nozarēs, skaidrs, ka mums vajag uz šo jautājumu skatīties ar perspektīvām. Līdz ar to, arī ņemot šos faktorus vērā, ir diezgan, nu, grūti... ir, protams, ekonomiski... vēl joprojām strīdas un diskutē, vai 2008. gada finanšu krīze ir pārvarēta un cik sekmīgi tas ir bijis dažādās pasaules pusēs, jo ir faktori un ir vēl dažādu veidu ietekmes uz dažādiem sociālekonomiskajiem sektoriem, kur vēl ir problēmas.

Līdz ar to šis, 136., priekšlikums nebūtu atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Neskatoties uz garo runu, pēc Pleša kunga teiktā, reformas rezultātā būtu labi izveidot vienu pašvaldību – Rīgu. Bet Butāna kungs jau tikko apliecināja, ka valdība ir gatava sniegt, atbalstīt šāda veida priekšlikumus. Es nevaru saprast, kur te ir loģika. Komisija ir “par” un “pret”, valdība ir gatava, kāpēc neatbalstīt Valaiņa kunga priekšlikumu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Dārgie kolēģi! Jā, šis priekšlikums, manuprāt, ir virzīts uz to, ka ir vēlme varbūt atlikt lielu... un tai skaitā arī ATR kā reformas virzību valstī šajā laikā, meklējot visdažādākos ieganstus. Var jau runāt par to, ka šis priekšlikums ir saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu par nomalēm, bet es domāju, ka tā nu gluži nav.

Ja mēs runājam par nomalēm, viens ir, ka mēs skatāmies uz to ekonomiski, bet daudz kas ir atkarīgs arī no domāšanas veida. Un mēs ļoti labi zinām, ka SASKAŅAS saimniekošana Rīgā ir faktiski Rīgu padarījusi par nomali, kaut gan ģeogrāfiski tā atrodas Latvijas centrā un pat Baltijas centrā un citi saka – tuvu Eiropas centram. Tāpēc šajā gadījumā nomale ir vairāk tāda, nu... jēdziens, ko izmanto, kad trūkst pašapziņas.

Te vienlaikus man jāuzslavē valdības darbs, kur, pēc manā rīcībā esošās informācijas, ekonomisti, protams, arī plēšoties... tie, kas plēsās par to, lai tiktu ieguldīta nauda infrastruktūrā, tai skaitā – par ko arī runā šis priekšlikums – par ekonomikas attīstību... Jau šobrīd valdība ir atbalstījusi lielu naudas līdzekļu novirzīšanu tieši infrastruktūras šai... investīcijām infrastruktūrā, kur... par ko runā gan šis priekšlikums, gan iepriekšējais priekšlikums... Ar frāžainību, ar tēlainiem likuma pantiem darbi netiek darīti... netiek uz priekšu. Darbi ir jādara, reāli strādājot, nevis par tiem daudz runājot.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Nu, klausoties Butāna un Feldmana kungu runas, man ir tikai viena vēlme – vienu aizsūtīt uz CSP mājaslapu palasīt statistiku, runājot par Rīgu un tās ekonomisko attīstību, salīdzinot ar citām Latvijas pašvaldībām, bet otru aizsūtīt uz kādu augstskolu pastudēt mārketingu, runājot par to, ka kādreiz un kuros... pie kuriem apstākļiem kas ir noteicošais, piemēram, vai vieta... atrašanās vieta vai tomēr kādas pašvaldības lielums. Tas ir pirmais.

Otrais. Par to, ka... cik lieliski strādā valdība, dalot divus miljardus.

Man ir tikai viens jautājums Butāna kungam – ja jūs esat gatavs man pašlaik nolikt te, man priekšā, sarakstu ar to, kam... kādām nozarēm, kādiem uzņēmumiem cik naudas tiks izdalīts no šiem diviem miljardiem... un par katru ministriju... Jo, ja vakar... vēl vakardien kultūras ministrs nevarēja atbildēt, kam tieši tiks sadalīti 32 miljoni (tikai no diviem miljardiem), kas nāks no Kultūras ministrijas.

Jums ir tas saraksts, bet tikai pie sevis partiju birojos. Nocitēšu vakardienas “Delfus”: “Pēc vairāku nedēļu sīvām diskusijām valdošās koalīcijas partiju starpā, saskaņojot partiju” – partiju! – “īpašās intereses par ieguldījumiem pēc Covid-19 krīzes dažādās nozarēs, pirmdien koalīcija Sadarbības sanāksmē panākusi galīgo politisko vienošanos par to, kā tuvāko divu gadu laikā ekonomikas veicināšanai tiks ieguldīti divi miljardi eiro.” Tātad – saskaņojot partijas... partiju...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Sveicināti! Labdien!

Sēdes vadītāja. Judina kungs, mēs jūs neredzam.

A. Judins. Vienu sekundīti... Jā. Labdien, kolēģi! Man ir zināms pārsteigums, ja tā... Es skatos, 136. priekšlikumā... Lasu... Priekšlikums par to, ka likums stājas spēkā pēc Covid-19 krīzes radīto seku negatīvās ietekmes uz ekonomiku likvidēšanas.

Jau ap 10 cilvēkiem runā par visu ko, tikai ne par priekšlikumu, kas ir piedāvāts. Es saprotu, ka Saeimas tribīne var būt izmantota, lai paustu savu viedokli, lai runātu par dažādām sāpīgām lietām, bet tomēr, strādājot ar likumprojektu trešajā lasījumā, nu, vai nebūtu prātīgi fokusēties uz jautājumu, par kuru mums ir jārunā?

Runājot par priekšlikuma būtību – tātad otrajā lasījumā bija atbalstīts... atbalstīta redakcija, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Tas ir skaidrs un saprotams. Ja mēs sasaistām likuma spēkā stāšanos ar krīzes pārvarēšanu, nu, veidojas zināma nenoteiktība. Līdz ar to priekšlikums nevar tikt atbalstīts.

Manuprāt, tas ir viss, ko var pateikt par šo priekšlikumu. Nu, varbūt par citām lietām runāsim tad citās vietās un citā laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 136. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 136. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 60, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. Līdz ar 136. priekšlikuma izskatīšanu nonākam pie pielikumu izskatīšanas, kas sevī ietver arī pašvaldību administratīvo iedalījumu.

137. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra priekšlikums. Precizē pielikuma virsrakstu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 137. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 90, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 138. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz Daugavpils valstspilsētas pašvaldības izveidi un arī redakcionāli precizē Daugavpils pilsētas nākotnes nosaukumu, nosakot, ka tā ir valstspilsēta, nevis lielā pilsētā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 138. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 89, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 139. – Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz Jelgavas pilsētas kā administratīvās teritorijas noteikšanu attiecīgi kā pašvaldību. Šis priekšlikums tika atbalstīts daļēji un iekļauts 140. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 139. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 55, atturas – 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 140. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz Jelgavas valstspilsētas izveidi. Komisijā tas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 140. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret – 15, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 141. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz, ka Jēkabpils pilsēta ir atsevišķa administratīvā teritorija. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Manuprāt, skatoties to, kā attīstījusies likumprojekta struktūra, būtu tikai loģiski, ja arī Jēkabpils tiktu atbalstīta kā valstspilsēta. Tas ir... viena sadaļa, kas jau tika atbalstīta, bet, ņemot vērā pašvaldības iesniegtos dokumentus komisijā attiecībā uz to, kā viņi paši redz savas pašvaldības nākotni... Līdz likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā Jēkabpils pašvaldība bija, teiksim... godīgi sakot, tādā neitrālā pozīcijā – tā atbalstīja gan vienu, gan otru virzienu. Bet, skatoties pēc tam, kā teritorijas attīstījās, notika vairākas sanāksmes Jēkabpilī – konkrēti pašvaldību vadītāju līmenī. Tika apspriesta gan Sēlijas pašvaldības izveide, gan dažādi citi modeļi, un šis ir piedāvājums, pie kā nonāca Jēkabpils pašvaldība kopā ar vairākām teritorijām apkārt Jēkabpilij, kur vienojās. Tika kopīgi rasts risinājums Ilūkstes tālākai attīstībai kopā ar Daugavpils novadu – kādā veidā viņi tālāk veiksmīgi uzsāks, teiksim tā, jaunu dzīvi. Tika atrasts veids, kā Jēkabpils varētu strādāt kopā ar apkārtējiem novadiem, ar administratīvo centru Jēkabpilī, bet tomēr kā divi dažādi novadi. Viena valstspilsēta ir izteikti monocentriska, otra – ar policentrisku attīstības stratēģiju.

Šo priekšlikumu diemžēl komisijā neatbalstīja, bet es tomēr aicinātu Saeimu, šobrīd izskatot trešajā lasījumā, šo priekšlikumu atbalstīt. Tā būs tāda pareiza pieeja, jo, ja mēs skatāmies, kā ir ar citām teritorijām, tad, piemēram, Valmierā šādas situācijas nav, lai gan Valmiera un Jēkabpils ir savā ziņā līdzīgas pašvaldības, tomēr tām ir atšķirīga situācija. Jēkabpilij, manuprāt un arī pašvaldībasprāt, ko tā arī apliecināja, piedaloties pēdējā komisijas sēdē, daudz veiksmīgāka un spēcīgāka attīstība būtu, atrodoties pašai par sevi.

Man pašam, strādājot kopā ar zinātniekiem, kas ir pētījuši... tai skaitā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātnes fakultātes vadošajiem pētniekiem, kas pēta teritoriju attīstību, un citiem tiešām, kuru viedoklī... Gan Pēteris Šķiņķis, gan Andris Miglavs... Pētnieki šos jautājumus ir pētījuši. Galvenais uzsvars – ka Jēkabpils kā teritorijas, nevis tikai Jēkabpils areāla, kas ir pārējie novadi ap pilsētu, bet tieši Jēkabpils teritorijas svarīgākā loma ir visas Latgales attīstībā, jo tas ir kā tilts starp Rīgu un Latgali, un Jēkabpils attīstības potenciālā – tajā, ka ir jābūt vienam kārtīgam, spēcīgam centram. Tas ir ļoti svarīgi.

Manā ieskatā, šis priekšlikums ir atbalstāms un tas iedotu tiešām tādu skaidru dzinējspēka virzienu koncentrētām investīcijām. Uzsvars tieši uz vārdiem “koncentrētām investīcijām” tālākai konkrētās teritorijas attīstībai. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un atgādinu, ka arī priekšlikumu izskatīšanas laikā divas partijas publiski pozicionējās, ka to atbalstīs.

Tad, ja neatbalsta šobrīd vairāk, tad vismaz tiem, kas publiski pauda, ka atbalstīs, nu, sniedziet šodien šajā sēdē publiski arī skaidrojumu, kāpēc jūs neatbalstīsiet. Jo jūs iedevāt tiešām ļoti lielas cerības konkrētām teritorijām, kas tiešām uz šo cerību pamata saorganizējās un izdarīja lielu darbu, vienojoties par daudz plašākas kopējas teritorijas attīstību un kopumā sniedzot atbalstu šai reformai. Tāpēc es aicinātu Jaunās VIENOTĪBAS kolēģus, kuri to pauda, un “KPV LV” kolēģus, kuri pauda atbalstu šādai sadarbībai, – lūdzu, izskaidrojiet vismaz, lai visiem ir skaidrs, kāpēc tā nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Labdien, kolēģi! Es vēlējos runāt par visiem priekšlikumiem, kas skar novadu... apkārt esošo novadu un pilsētu apvienošanu. Personīgi man ir ļoti daudz jautājumu, uz ko es jau vairs neceru saņemt atbildes. Mēs redzam, ka valstspilsētām ar apkārt esošiem novadiem būs jāveic kopīga teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde, ilgtspējīgas attīstības stratēģija un attīstības programmu izstrāde un, galvenokārt, arī, ko mēs jau nobalsojām, ir jāizveido kopīgas sadarbības institūcijas civilajā aizsardzībā, izglītībā, atkritumu apsaimniekošanā.

Nu, kolēģi, saprotiet, daļa no funkcijām, kas ir noteiktas likumā “Par pašvaldībām”, jau tiktu realizētas kopīgi. Tad tā loģika ir – darām kopā, taču, galvenais, atstājiet mums savas deputātu vietas uz vietām. Turklāt jau likumā... likuma pamattekstā mēs esam iebalsojuši, ka būs arī nulltais līmenis. Labi, nezinām – kāds, bet būs. Būs arī likums par kultūrvēsturiskiem reģioniem, būs arī administratīvie reģioni. Mēs to valsts pārvaldi būvējam un būvējam. Šeit vairāk izskatās nevis pēc reformas īstenošanas pēc būtības, bet vairāk domājot... un arī domājot par to, kā realizēt labāku valsts pārvaldi, kas ir arī šīs reformas mērķis un kas arī būtu ekonomiski un faktos balstīta. Šeit vairāk izskatās pēc tādas iedošanas tiem, kas vairāk...

Nu, paskatieties, kas notiek Valmierā. Tur nav nekādu problēmu apvienoties. Viņi paši grib apvienoties. Es neredzu nekāda pamata domāt, ka ekonomiski un faktos varētu citās pilsētās būt citādāk. Nu, kolēģi, šajā pieejā tiešām nav nekāda ekonomiskā... ne pamatojuma, ne seguma.

Es tomēr aicinātu jūs padomāt un domāt valstiski un faktos balstīti. Tāpēc aicinu šo priekšlikumu un pārējos arī, kas... šo priekšlikumu neatbalstīt un atbalstīt tos, kas ir par novadu apvienošanu ar valstspilsētām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie deputāti! Saistībā ar šīm pilsētām, tātad valstspilsētām. Tomēr tur ir zināma loģika tam, kāpēc pilsētas vēlas būt atsevišķa administratīvā teritorija. Ļoti vienkārši – lielās pilsētas iepriekš bija panākušas šajā plānošanas periodā konkrētu finansējumu Nacionālā attīstības plāna ietvaros, ja nemaldos, 86 miljonus. Tāpat šis konkrētais finansējums bija 21 attīstības centram, bet ne visiem. Tātad pārējie novadi, mazākie novadi – nebija nekādas programmas.

Tāpēc, nu, tomēr Artūram Tomam Plešam gribu pateikt: jūs teicāt, ka lielākie novadi atzīst, ka lielākos novados labāk attīstīties. Ļoti vienkārši. Viss saistās ar to – ir šis finansējums vai nav. Ja finansējums attīstībai būtu iespējams mazākos novados vai nomaļu teritorijās, arī tur šī attīstība būtu ne sliktāka kā, teiksim, reģionālajos centros.

Tāpēc, kad runa ir par Jēkabpili, nu, acīmredzot jābūt kaut kādai konsekvencei. Ja pēc ilgām diskusijām un tās vienošanās... tādas un citādas... tomēr piešķir lielajām pilsētām, izņemot Valmieru, kura nevēlas pati, šo lielās jeb valstspilsētas statusu, nu, loģika prasa, lai arī Jēkabpilij piešķir. Citādi es neredzu pamatojuma, kāpēc arī Jēkabpilij tā statusa nav... no šīm astoņām pilsētām. Es domāju, ka jāatbalsta arī Jēkabpils. Vai nu visām, vai nevienai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Jā, iepriekšējie kolēģi jau labi paskaidroja situāciju. Piekrītu gan Uldim Budriķim, gan Andrim Kazinovskim.

Runājot par Jēkabpili, kur tagad arī grib noteikt valstspilsētas statusu, tad acīmredzot pārējie kolēģi, kas ir no citām partijām, droši vien atbalstīs šo priekšlikumu, jo Jelgavas atdalīšanu no Jelgavas novada atbalstīja. Noprotu, ka galvenie vēlētāji partiju acīs ir tie, kas dzīvo pilsētās, nevis laukos, jo laukos iedzīvotāji, tā teikt, lai kuļas, kā prot, jo – kurš tad par tiem laukiem domās? Pareizi, tur tās balsis ir mazāk, vairāk balsis ir pilsētās, tāpēc svarīgi ir atbalstīt pilsētas atsevišķi, kuras varēs attīstīties sekmīgāk, jo nebūs tās lauku nastas līdzi. Tas ir viens.

Otrs. Kā es redzu – arī daudzi deputāti domā par darba vietu saglabāšanu, lai būtu darbs... tieši deputātiem un politiķiem. Jo, redziet, kur tad šie deputāti un politiķi pēc tam ies strādāt, ja būs pēkšņi jāattīsta šīs lauku teritorijas? Brīnos, ka netika izteikti pat nekādi argumenti par to, kāpēc šīs – ja nu vienīgi neskaita Viktora Valaiņa argumentu... Gribējās dzirdēt arī pārējos, kas izteiktos, kāpēc šīs lielās pilsētas būtu jāatstāj atsevišķi no novada un novadi jāatstāj dzimt... dzīvot nabadzībā.

Manuprāt, šādus priekšlikumus atbalstīt nevajag un būtu jābalso “pret”.

Tajā pašā laikā mums vēl priekšā daudzi priekšlikumi un ir iespēja pārdomāt, par citiem priekšlikumiem balsot citādi un balstīties uz savu sirdsapziņu, nevis uz kaut kādām savstarpējām vienošanām par to, kurš novads kurai partijai tiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Jā, es tikai gribētu pieminēt to, ka pētījumi ir un ir arī par šīm pilsētām. Tas galvenais, kas ir, runājot par pilsētām, valsts nozīmes pilsētām... nu, kā, piemēram, viennozīmīgi Jēkabpils ietekmes areāls ir 50–100 kilometru rādiusā.

Šī pilsētu loma nav apkārtējo... nu, stipri mazāku, par 10, pat 15 reižu mazāku novadu attīstībā. Tie attīstās automātiski, būdami klāt pie šīs pilsētas... Nu, kaut vai tie ir teritoriāli nodalīti... Ja jūs paskatīsieties attīstības indeksus: jo tuvāk pilsētai, jo straujāka attīstība, augstākā līmenī. Šie ekonomiskie faktori vairāk ir tieši reģionālas nozīmes attīstībai, un tas jau skaidri iezīmē šo pilsētu lomu, kāda tā vienmēr ir bijusi. Nevienai no šīm pilsētām nav... tai skaitā Jēkabpilij nav tikai Jēkabpils iedzīvotāji. Ja mēs skatīsimies par jebkuru nozari, vai tā ir Tieslietu ministrija, tātad tiesu nama koncentrēšana... atrašanās tieši Jēkabpilī, sporta infrastruktūras attīstība tieši Jēkabpilī. Kam tā kalpo? Tā kalpo daudz plašākai teritorijai, nekā tikai Jēkabpilī... Jēkabpils pilsētai vai Jēkabpils kaut vai šim te jaunveidojamajam novadam, tāpat šī teritorija vienmēr būs daudz plašāka.

Arī pētījumi atbildīgajā komisijā tika sniegti gan par šīs, gan par citu pilsētu attīstības perspektīvām vienā vai otrā modelī – ko tas ietekmētu un kā tās ir attīstījušās līdz šim. Neatbildēts jautājums ir par tālākām perifērijām, kuru arī šis priekšlikums diemžēl nerisina, bet būtu risinājis kāds no iepriekšējiem priekšlikumiem.

Es tomēr aicinātu šo atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Man jāatzīst, ka ir ļoti svarīgi īstenot pierādījumos balstītu politiku, un es nevarēšu piekrist Valaiņa kungam, kurš saka, ka pilsēta dzīvo pati par sevi un pilsētas uzdevums nekādā gadījumā nav vilkt līdzi... (manuprāt, tas pat ir citāts) nav uzdevums vilkt līdzi lauku teritoriju, kura attīstās automātiski. Nu, tātad šis teikums, manuprāt, ir diezgan liels absurds.

Nu, es nevaru iedomāties, kāpēc teritorijai, kurā ir ļoti būtiski attīstības centrā visiem šiem iedzīvotājiem kārtot savas darīšanas un saņemt pašvaldības sniegtos visdažādākā veida pakalpojumus, nevajadzētu būt tiesībām arī lemt par saviem pārstāvjiem attiecīgajā administratīvajā teritorijā, kā, piemēram, Jelgavas gadījumā Jelgavas novada iedzīvotājiem nez kāpēc nav nekādu tiesību lemt par Jelgavas pilsētas... par pārstāvjiem Jelgavas pilsētā, bet, protams, ka dažādi pakalpojumi, visas valsts iestādes un tamlīdzīgi, protams, būs izvietoti tieši Jelgavas pilsētā, nevis novadā.

Šajā gadījumā man liels pārsteigums ir tieši par to, ka pret šādu pierādījumos balstītu politiku, kur mēs varam redzēt arī Latvijas mērogā dažādus labus piemērus... Piemēram, to pašu Valmieras piemēru, kur apkārtējie novadi lauztin laužas, lai tiktu pievienoti Valmieras novadam, un nevēlas būt atsevišķi vai pat pie citiem, nu, relatīvi, attīstības centriem...

Kāpēc daži cilvēki, daži deputāti, kas pirms tam bija... diezgan asi iestājās par šo nepieciešamību reģionu cilvēkiem lemt par to, kā viņi dzīvo attiecīgajā teritorijā, tagad balso pilnīgi otrādāk un faktiski aizstāv vecos vēžus un blēžus, kas ilgstoši, gadu desmitiem, ir saimniekojuši savās kņazistēs, nodrošinājuši darbu sev un saviem radiniekiem, cēluši peldbaseinus nekurienes vidū un nodarbojušies ar visdažādākajām absurdākajām darbībām, kādas vien var iedomāties publisko... publiskajā pārvaldē?

Jā, man ir jautājums, kāpēc daudzi deputāti nodod sevi un nodod savus ideālus, par kuriem viņi ir cīnījušies, tai skaitā arī piedaloties šajās vēlēšanās, un daudzi – piedaloties arī pirms tam tajās pašvaldību vēlēšanās.

Šobrīd skaidrs, ka tas, kas ir sadarīts, varbūt atpakaļ vairs nav paņemams, ja vien nenotiks kādi īpaši ekscesi. Es aicinātu arī turpmāk, lemjot tieši arī par šo priekšlikumu, ieturēt tomēr pierādījumos... īstenot pierādījumos balstītu politiku, kura nosaka, ka ir ļoti svarīgi visiem attiecīgā reģiona vai teritorijas iedzīvotājiem kārtot savas darīšanas administratīvajā centrā, attīstības centrā, un saņemt kvalitatīvus pakalpojumus.

Man tad ir jautājums – kāpēc lai tas tā nenotiktu? Un kāpēc ir tik svarīgi nodrošināt deputātiem mūža darbu un labas pensijas, visiem saviem radiniekiem visādus amatus? Droši vien arī vēlme ir kaut kādā mērā veikt atsevišķus iepirkumus un visādas shēmas domāt savās kņazistēs, un tamlīdzīgi (Nav skaidri saklausāms.)... Ko nu par iedzīvotājiem!

Nu šis jau ir konkrēts piemērs, kur ir iespēja domāt par iedzīvotājiem. Es gribu, lai visās pilsētās... lai cilvēki redz, cik labi var dzīvot, piemēram, tādā pašā Valmierā. Un es to... Un jaunie konservatīvie nav Valmieras domē pārstāvēti. Man nav nekāda ieinteresētība – kā tikai ekonomiska un faktos balstīta – slavēt šo kā labu piemēru. Man nav nekā cita – tikai objektīvā realitāte ir par pamatu tam, un es gribētu, lai arī citu reģionu iedzīvotāji atrod tos labos piemērus, izdarītu... Nu, viņiem būtu iespēja dzīvot labāk.

Es aicinu balsot par to, lai reģiona iedzīvotāji spētu un varētu un viņiem būtu dota likumiska iespēja dzīvot labāk un lemt par to, kā tiek pārvaldīta viņu teritorija, tai skaitā dzīvojot ne... arī trīs metrus pāri pilsētas robežai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Nevaru piekrist Viktoram Valainim par to, ka piepilsētas teritorijas attīstās pašas, jo blakus atrodas kāds spēcīgs centrs.

Par piemēru varu minēt iepriekšējo novadu reformu, administratīvi teritoriālo reformu, piemēram, kur Cēsu pilsēta tika apvienota ar Vaives pagastu, izveidojot Cēsu novadu. Ja iepriekš šajā Vaives pagastā, kas robežojas ar Cēsu pilsētu, attīstība bija visai gauža, tur principā nekas nenotika, tad pēc pievienošanas Cēsu pilsētai pagastā tika renovētas visas... praktiski visas skolas, tika izbūvēts normāls, kvalitatīvs ceļš uz novada centru, tika integrēta saimnieciskā darbība, tika rakstīti un ieviesti projekti, administratīvā kapacitāte kāpa.

Es nezinu, kāpēc to nevarētu īstenot arī tagad – balstīt uz novada centra administratīvo spēku, kas ir lielajās pilsētās, sniegt palīdzību... tieši administratīva rakstura, finansiāla rakstura palīdzību šīm novada teritorijām kā grūdienu attīstībā. Nē! Tā vietā mēs domājam par to, kā šos cilvēkus padarīt vēl trūcīgākus un nodrošināt barotavas sev partijās pietuvinātajiem. Šāda rakstura politika, kas nav balstīta ne faktos, ne pieredzē, bet tikai, teiksim, nosauksim to tā, politiskā kompromisa mākslā, manuprāt, nav ilgtspējīga.

Aicinu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

Auguļa kungs, jūs nedzird!

U. Augulis (ZZS).

Vai tagad dzird?

Sēdes vadītāja. Tagad dzird.

U. Augulis. Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es sliektos atbalstīt Valaiņa kunga priekšlikumu, neklausīties iepriekšējos runātājos, kam saprašana no pašvaldību pārvaldības ir kā apmēram cūkai no aviācijas. Un darīšanu kārtošana katram iedzīvotājam droši vien lai paliek viņu ziņā.

Bet, ja mēs skatāmies kopumā uz pašvaldībām, uz pārvaldību, tad pēc dažu deputātu loģikas jau šobrīd Babītei un Mārupei vajadzētu būt pie Rīgas vai veidot vienu Rīgas novadu pa visu Latviju. Mums ir daudz un dažādi novadi un daudz un dažādas situācijas. Ja mēs skatāmies to slaveno... piesaukto Valmieru, tad skaidrs ir tas, ka Valmierai priekš attīstības kā pilsētai teritorijas diemžēl ir maz. Vai maziņš ārpus pilsētas teritorijas ir švakāks par to, kas ir pilsētā? Diemžēl tā nav. Ir mums pietiekoši (Skaņas defekts.)... ārpus pilsētām, kas ir spējīgi dzīvot, darboties, veikt visas funkcijas patstāvīgi, līdz ar to arī normāli attīstīties.

Šeit svarīgs jautājums būs nākotnē... droši vien esošajai valdībai... par to, kā tad tiek veidots arī atbalsts attiecībā uz Eiropas struktūrfondu apgūšanu – vai atbalsta intensitāte vairāk no centriem tiek palielināta, lai visa Latvijas teritorija attīstītos vienveidīgi, vai ne.

Šeit nav runa par to, kas ir un kādā veidā notiek politika. Šeit, manuprāt, tiešām vajadzētu mazliet saprast, par ko runā, un domāt par līdzsvarotu valsts kopējo attīstību.

Līdz ar to kolēģi, es tomēr aicinātu būt saprātīgiem un atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Pēc debatēm trešajam lasījumam komisija nolēma pieturēties pie otrajā lasījumā atbalstītās redakcijas, respektīvi, Jēkabpils pilsētu atsevišķi neizdalīt, un līdz ar to 141. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 141. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 29, pret – 48, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 142. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz redakcionāli precizēt Jūrmalas pašvaldības nosaukumu no lielās pilsētas uz Jūrmalas valstspilsētas pašvaldību. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 142. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 87, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 143. – deputāta Ulda Budriķa priekšlikums. Paredz izslēgt Liepāju kā lielo pilsētu no likuma pielikuma, līdz ar to domājot veidot kopīgu Liepājas novadu ar šobrīd Dienvidkurzemes novadā ietilpstošajām pašvaldībām. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es vēlos visiem atgādināt, ka Liepājas pilsēta nevēlas apvienoties ar citām pašvaldībām. No iedzīvotāju, Liepājas domes pārstāvju un novadu domju teiktā izriet, ka apvienoties nevēlas ne Liepāja ar novadiem, ne arī novadi ar Liepāju.

Manā skatījumā, šis priekšlikums absolūti mazina Liepājas konkurētspēju, tai tērējot laiku Dienvidkurzemes novadu iekšpolitikā, tā teiksim. Un vispār nav skaidrs, kāds pārvaldības modelis tiek piedāvāts šinī gadījumā. Visi loģiski domājoši cilvēki ļoti labi apzinās, ka novadu mērķis un stratēģijas ir pilnīgi citi nekā tie, kādi ir pilsētai. Pilsēta nav lauku pašvaldība. Laukos ir lielāka iedzīvotāju izkliede, meži, lauki, dabas aizsardzības teritorijas. Ir atšķirīgas vajadzības sabiedrībai un infrastruktūrai. Liepāja pilnīgi viennozīmīgi grib saglabāties kā atsevišķa administratīvā teritorija ar lielās pilsētas statusu kā valstspilsētas pašvaldība.

Ja mēs salīdzinām Liepāju un novadu pašvaldības, vērtējot sociālās palīdzības aspektu, tad Liepājā sociālie pabalsti ir augstāki nekā novados. Veicot grozījumus likumos un noteikumos, nedrīkst pasliktināt iedzīvotāju situāciju, jāpiemērojas augstākiem standartiem. Manuprāt, šis priekšlikums ir pretrunā ar liepājnieku interesēm un ir vērsts pret Liepājas attīstību.

Pārvaldes struktūras un statusa maiņa var tikai radīt būtiskus riskus Liepājas pašvaldības budžetam, finanšu drošības spilvenam, uzņēmējdarbības attīstībai un pilsētas izaugsmei kopumā, kas liepājniekiem atsauktos arī uz darba vietām.

Es vēlos visiem kolēģiem atgādināt, ka Saeimas deputātu mērķis ir sagatavot labu dokumentu, nevis uzvarēt retorikas kaujā, ko, manuprāt, pēdējā laikā cenšas sasniegt Jaunās konservatīvās partijas pārstāvji, kuri arvien biežāk neizmanto iespēju vienkārši gudri paklusēt. Es uzskatu, ka šis priekšlikums pēc būtības ir tāda neapstrādāta informācija, troksnis un necieņas izrādīšana Liepājas iedzīvotājiem un tas viņiem radīs tikai problēmas.

Secinājums ir gaužām vienkāršs: es aicinu balsot pret šo nepārdomāto priekšlikumu, kas varētu negatīvi ietekmēt Liepājas izaugsmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Labdien, cienījamie deputāti! Šajā reformā pašvaldību daudzums tiek samazināts trīskārt. Jebkurā gadījumā būs gan plusi, gan būs, kā zinām, mīnusi, bet mēs varam teikt, ka dzīve noteikti būs citādāka.

Gribu pateikt paldies komisijas deputātiem, kas tomēr arī ieklausījās pārējo lielo, nu jau valstspilsētu, gadījumos, ka nav nekādas vajadzības šobrīd iet uz kaut kādiem (Nav saklausāms.)... Jā, varbūt, ļoti iespējams, kāds tāpat (Nav saklausāms.)... liepājnieki un apkārtnes iedzīvotāji, tāpat kā Jelgavas, varbūt paši pēc 10, varbūt pēc 15 gadiem sapratīs, vai viņi izsecinās...

Sēdes vadītāja. Es jūs pārtraukšu, Kučinska kungs. Lūdzu, centieties runāt tuvāk mikrofonam. Ir diezgan grūti jūs dzirdēt.

M. Kučinskis. Tad jūs mani neredzēsiet! (Smiekli.) Bet tas nekas.

Jā, varbūt pēc 10–15 gadiem būs jauns etaps un būs atkal kaut kas izmainījies šai mainīgajā pasaulē, un paši iedzīvotāji prasīs jau kādas izmaiņas, vairāk lauku un pilsētu sadarbību, bet šobrīd, nu, nav tas īstais brīdis – pēc tam, kad esam izanalizējuši... Tas atgādina arī to, ka pašas ap Liepāju esošās pašvaldības tā vietā, lai būtu pa mazām grupiņām vai cīnītos par sevis saglabāšanu, tomēr spēja sanākt visas kopā, vienoties par nākotni un piedāvāt savu redzējumu.

Par Liepāju mēs varam teikt gluži tāpat. Viņiem atšķirībā varbūt no vienas otras citas pilsētas, kas objektīvi pati prasa arī teritoriju apkārt, – Liepājai ar apkārtni nav bijuši ne radikāli strīdi, ne domstarpības. Tādā ziņā, es domāju, sadarbība jau tur ir bijusi, un tādā pašā mērā tā attīstīsies turpmāk. Šobrīd ņemt kaut ko vēl nost, beidzamā brīdī kaut ko... Tas izklausās pēc rēķinu kārtošanas.

Es aicinu visus tomēr būt objektīviem, un šis ir gadījums, kad komisijas viedoklī vajadzēja arī ieklausīties un, jā, šo priekšlikumu pilnīgi noteikti noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, pabeigsim darbu pie šī priekšlikuma un tad dosimies pārtraukumā.

Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Tiešām ATR kontekstā esam ļoti daudz strādājuši, un arī es kā no Kurzemes ievēlēts pārstāvis ļoti daudz apbraukāju Lejaskurzemi, Liepāju. Braucām, runājām ar Lejaskurzemes mēriem, ar Liepājas mēru, un mēs esam... bijām nonākuši pie vienprātības – patiešām Liepājai un Lejaskurzemes novadam, tātad potenciālajam Dienvidkurzemes novadam, būtu jāattīstās atšķirīgi.

Liepājā ir osta, Liepājā ir lidosta, Liepājai ir ļoti daudz rūpniecības teritoriju, kurām būtu jāattīstās daudz savādāk. Dienvidkurzemes novads ir ar ļoti plašām lauksaimniecības teritorijām, kuras ir jāattīsta daudz savādāk. Arī lēmumi Liepājai un Dienvidkurzemes novadam katram būtu daudz ātrāk pieņemami. Ja būtu šis lielais novads, lēmumi būtu daudz ilgāk pieņemami.

Tāpēc mēs kā partija esam ļoti daudz strādājuši, lai Liepāja būtu kā viens no lielajiem Kurzemes attīstības vilcējspēkiem un Dienvidkurzeme būtu atsevišķi kā lauku teritorija.

Paldies. Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Dzirdēju daudz interesantus viedokļus par to, kā vajadzētu vienā vai otrā gadījumā... Bet faktiski, ja mēs paskatāmies situāciju iepriekšējos gados un ilgtermiņā, kā ir bijis, tad redzam, ka Liepājā tomēr tā attīstība ir bijusi, vairāk vai mazāk tomēr ir virzījusies uz priekšu. Liepājas novados, tas ir, Liepājas rajona teritorijā, piemēram, Priekulē, Vaiņodē, šī infrastruktūras attīstība ir bijusi vājāka, un vājāka tā iemesla dēļ, ka šīm pašvaldībām vienkārši ir nepietiekams finansējums, lai pašas ar savu budžetu varētu finansēt apjomīgus infrastruktūras projektus. Paldies Dievam, ka vismaz valsts ir spējusi nākt palīgā, un šeit ir jāsaka arī paldies par pēdējā laikā piešķirtajiem 75 miljoniem satiksmes infrastruktūras attīstībai... kur, var teikt, bija Latvijā viens no sliktākajiem ceļiem, piemēram, uz Vaiņodi, savienojums ar Liepāju un Vaiņodi.

Šī saimnieciskā dzīve gan Vaiņodei, gan Priekulei faktiski ir ar Liepāju, kur ikdienā cilvēkiem ir jābrauc gan uz darbu, gan iepirkties, saņemt pakalpojumus. Tās iespējas bija ierobežotas, jo iepriekš nevienam nebija ne pietiekamas politiskās spējas panākt, ne saimnieciskās iespējas – nekā! Un tikai tagad, kad valsts ir izcīnījusi papildu budžetu, šī infrastruktūra beidzot tiks sakārtota un tiks nodrošināta šo teritoriju labāka attīstība. Protams, mēs varam turēties pie tā, ka arī turpmāk valstij ir jācīnās par šīm teritorijām, lauku teritorijām, par iedzīvotājiem laukos un tamlīdzīgi, bet labāk būtu, ka šīs pilsētas un pilsētu administrācija arī rūpētos par to, kāda ir tā teritorija ap pilsētu. Līdz šim neesmu dzirdējis, ka Liepājas pašvaldība būtu izrādījusi interesi par šo Liepājas apkārtējo teritoriju attīstību vai... kaut kāda veida palīdzību, un vairāk pilsētas ir bijušas aizņemtas ar sevi, ar savas teritorijas attīstību.

Ceru: lai vai kā mēs šeit nobalsotu par vienu vai otru gadījumu, šīs lauku teritorijas tomēr netiks aizmirstas un nākotnē domāsim par visas Latvijas attīstību – ne tikai par to, kurās pilsētās ir pārstāvjiem spēcīga politiskā aizmugure, bet tiešām par pilnīgi visiem; kur ir ekonomiski pamatoti argumenti valstij un pašvaldībai ieguldīt, nevis vērtējot, kurš kur dzīvo un kāda kuram politiskā aizmugure.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Noklausījies šo uzrunu, es gribētu teikt, ka neatkarīgi no tā, kā mēs nobalsosim par šo priekšlikumu, tas, vai valsts piedalās vai nepiedalās reģiona atbalstīšanā, tāpat paliks ļoti svarīgs jautājums. Tieši tāpēc jau vajag kaut kādu vienotu valsts investīciju programmu ārpus struktūrfondiem, kas ir tieši valsts budžeta programma reģionu atbalstam, kur ir konkrēti mehānismi, konkrēti kritēriji, kādā veidā šī nauda tiek sadalīta.

Šobrīd šīs valdības darbības gaitā, es teiktu, nav pat kritēriju, kā tiek sadalīta Eiropas Savienības struktūrfondu nauda. Nu, pieņemsim, tas, kas šeit tiek minēts par šīm lielajām naudām. Diemžēl nav šo vienoto kritēriju, un diemžēl tas ir politiski motivēts balsojums, kādā veidā tiek sadalīti šie līdzekļi. Protams, izcili būtu, ja būtu tāda programma un skaidri kritēriji, kā tiek sadalīta jebkura nauda Latvijas valsts budžetā.

Attiecībā uz Liepāju, ja mēs runājam, un Liepājai piegulošajiem novadiem... Tas jautājums... Jūs uzdevāt jautājumu, ka pilsētas neatbalsta šobrīd apkārtējos novadus. Es nevaru piekrist pilnīgi nekādā gadījumā. Liepāja atbalsta apkārtējos novadus, un viņi to dara pat tiešā veidā. To ir grūti saprast un ieraudzīt, bet tur vajadzētu padziļinātākas zināšanas, jo tas atbalsta mehānisms ir iekodēts Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma modelī.

Tur tātad Liepājas pilsēta kā pilsēta, lai arī tā ir saņēmēja... Šajā modelī pašā pamatā ir iestrādāts kritērijs, kas to rada par saņēmēju. Respektīvi, Liepājas pilsēta savā ziņā arī iemaksā šajā budžetā, un šī nauda sadalās par labu – tieši par labu! – mazākiem novadiem. Tādējādi Liepāja savā ziņā arī atbalsta blakus novadus tiešā veidā.

 Ja mēs skatāmies pārējo, tad, protams, Liepājā nu gan ir ļoti daudz augstas kvalitātes pētījumu, kuri precīzi parāda, kādā veidā pilsēta palīdz attīstīties Durbes novadam, Aizputes novadam un citiem, tieši izmantojot Liepājas ekonomisko pienesumu kopējai reģiona ekonomikai. Tas ir milzīgs dzinējspēks, bet tā attīstība, kā jau minēju pašā sākumā, nebūs atkarīga no šī priekšlikuma – atstāt kopā vai atsevišķi –, tas ir pārvaldības jautājums, ko mēs šobrīd izlemjam, bet...

Un te man patika... Ļoti gribētu akcentēt Agešina kunga uzrunu, kurš tieši skaidri iezīmēja to, ka Liepājas pilsētai mazākā lieta, ar ko nodarboties šobrīd... Nu, nevajadzētu nodarboties ar politiskiem novada strīdiem, bet tieši domāt par Liepājas kā pilsētas attīstību un tādā veidā tālāk attīstīties. Bet galvenais jautājums būs tas, kā valsts atbalstīs reģionu attīstību, jo vēlreiz tikai varu minēt šos reģionu attīstības indeksus. Tātad Liepāja... Varu nokļūdīties dažos procentos, bet tie ir aptuveni 40 procenti šim Liepājas reģionam. Kurzemes reģiona pirktspējas paritāte pret Rīgas, Pierīgas, ir 40 procenti. Tātad vairāk nekā divas reizes atšķiras ienākumu līmenis.

Ja mēs skatāmies, kā veidojas pašvaldību ienākumi. Tie veidojas tieši no iedzīvotāju ienākumiem. Ja šis ienākumu līmenis atšķiras vairāk nekā divas reizes, automātiski arī šie ienākumi Rīgai un Liepājai būs ar zināmu atšķirību, un tā atšķirība būs ievērojama. Starp Liepāju un citiem attālākiem novadiem tā atšķirība arī ir redzama, bet šis priekšlikums, kāds ir iesniegts, tāpat kā pati reforma, diemžēl tos lielos izaicinājumus līdz galam jau neatrisinās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Godīgi sakot, daudz neskaidrību par to visu. Likumdevējs un reformas autori ir iestrādājuši likumprojekta tekstā jēdzienu jeb normu, ka pastāv valsts nozīmes pilsētas. Spriežot pēc tās loģikas, kura it īpaši skaidri izskanēja Butāna kunga uzrunā, man liekas, vispār tas jēdziens ir jālikvidē un jāatstāj tikai “novada centrs”, sākot ar Rīgu, kas būtu liela novada galvaspilsēta, un pēc tam visas pārējās pilsētas... arī nē.

Šinī gadījumā šī iecere, kas nāca no Budriķa kunga, es saprotu, pēc iepriekšējām (otrajam lasījumam) debatēm nebija atbalstīta ne no Liepājas pašvaldības, ne no Liepājas apkārtnes novadiem. Līdz ar to šodien tīri subjektīvs deputāta viedoklis, ka, lūk, vienai pilsētai vajag atņemt šo statusu... Parādās arī otra deputāta priekšlikums citai pilsētai šo statusu piešķirt. Un galu galā atstājam nomaļus arī pašvaldību viedokļus šajā strīdā – ļoti konstruktīvajā strīdā.

Es aicinu neatbalstīt Budriķa kunga priekšlikumu, jo, godīgi sakot, konsekvences tur iekšā nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Es arī aicinātu neatbalstīt šo priekšlikumu. Es faktiski nebūtu arī gribējis runāt, bet Butāna kungs... kā piesakās debatēs, atver muti, tā sarunā muļķības.

Nu nav tā, ka kāda no pilsētām neietekmē apkārtējās teritorijas. Paņemsim to pašu Liepāju. Cik Liepājas speciālā ekonomiskā zona iedod papildu darba vietas ne tikai liepājniekiem, bet arī apkārtnes iedzīvotājiem un, visdrīzāk, arī daudziem kurzemniekiem.

Ja mēs skatāmies attiecībā uz Liepājas lidostu (Butāna kungam gan vajadzētu zināt, ka tā atrodas Grobiņas novadā), kur arī pilsēta Liepāja ir veikusi ieguldījumus vai līdzfinansējumus, attīstot šo lidostu. Mēs redzam, kā attīstījās iekšzemes aviopārvadājumi, kā veiksmīgi uzsāka un šobrīd darbojas arī airBaltic pilotu skola.

Līdz ar to jāredz tās teritorijas mazliet plašāk, jāiedziļinās, jāsaprot, ko nozīmē pašvaldības, ko nozīmē pašvaldību darbs šajā valstī, kā pie iepriekšējiem priekšlikumiem arī deputāti runāja, – un ko valsts pārvalde. Bet mums ir jāsaprot un jāspēj saprast dažas lietas. Mums ir pašvaldību pārvalde. Protams, būtu bijis tikai labi, ja kopā ar šo administratīvi teritoriālo reformu nāktu arī valsts pārvaldes reforma attiecīgi reģionos. Tas, protams, dotu daudz lielāku efektu, nevis kā šobrīd – cik ministrijas, tik arī reģionālās teritorijas. Nu, reizē būtu bijis tikai prātīgi noteikt arī valsts pārvaldes puses lomu, lai, valstij veicot vienu reformu, otra reforma būtu paralēli un kopumā šī pārvaldība... teritoriju pārvaldība būtu saprotama, sabalansēta, ar tendenci uz ekonomisko izaugsmi.

Nebūt ne kādas teritorijas pievienošana otrai teritorijai pēkšņi radīs finanšu līdzekļus... jaunus no kaut kurienes. Visdrīzāk, uz šo plašo teritoriju šie līdzekļi būs vairāk jāizlīdzina, līdz ar to, iespējams, tās pilsētas, kas šinī brīdī bija dotētāji finanšu izlīdzināšanas fondā, visdrīzāk tādi vairs arī nebūs, jo būs jāizlīdzina šis finansējums uz visu teritoriju, līdz ar to visdrīzāk samazinot arī ieguldījumus konkrētā pilsētas teritorijā. Bet reforma rādīs, rādīs arī finanšu līdzekļi, vai būs šāda investīcijas programma, ko Valaiņa kungs minēja, kāda savulaik bija, kas pietiekami veiksmīgi arī strādāja, protams, ar saprotamiem, zināmiem kritērijiem. Bet to rādīs tikai visdrīzāk nākotne, budžeta iespējas arī pēc ārkārtas stāvokļa ekonomikas izvērtēšanā un izaugsmē un pēckrīzes periodā, kāpēc arī iepriekš Valaiņa kungam bija šāds priekšlikums, pilnīgi saprotams. Un arī pie pārejas noteikumiem... spēkā stāšanās... Judina kunga komentārs bija, ka tādas lietas nav, bet mums bija tādi jautājumi un likumprojekti, kur tika atlikti jautājumi līdz brīdim, kamēr būs pilnīga skaidrība, piemēram, ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības bija tieši tāds pats formulējums.

Līdz ar to, kolēģi, es aicinātu šo priekšlikumu... Budriķa kungs droši vien labi bija domājis šo priekšlikumu, bet nu šinī brīdī es aicinātu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Bluķei.

D. Bluķe (AP!).

Jā, labdien... labdien, kolēģi! Es gribu uzsvērt to, ka atšķirībā no citām Latvijas pašvaldībām Liepāja un Liepājas apkārtnē esošie novadi jau pašā pirmajā tikšanās reizē, kas tika organizēta ar ministriju un ministru Juri Pūci, novads un Liepājas pilsēta nāca klajā ar savu redzējumu un savu piedāvājumu, kā dzīvot pēc reformas. Un tas bija gan loģiski pamatots, gan argumentēts, un jāsaka, ka es neko līdzīgu neredzēju nevienā citā Latvijas pašvaldībā. Ar šo piedāvājumu gan Liepājas pilsēta, gan apkārtējie novadi uzstājās arī valdībā. Un valdība jau to izvērtēja un atbalstīja. Saeimā mēs saņēmām likumprojektu, kur Liepāja, Liepājas pilsēta, no apkārtējo novadu apvienošanās bija atsevišķi.

Es gribētu teikt, ka šajā pašā likumā ir vairāki panti, kas paredz sadarbību starp valstspilsētām un apkārtējiem novadiem, un gribu uzsvērt, ka līdz 2023. gadam Ministru kabinetam ir jānāk uz Saeimu ar izvērtējumu par valstspilsētu robežu grozīšanu vai to apvienošanu ar blakus esošajām administratīvajām teritorijām. Un tad, pēc dažiem gadiem, mēs arī izvērtēsim un redzēsim, vai tas, ka pilsēta no apkārtējā novada ir bijusi atdalīta, ir bijis veiksmīgi un tas ir veiksmes stāsts, vai arī tomēr lielāka jēga ir apvienot, un tad mums būs arī iespēja to darīt.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Jā, te iepriekšējie runātāji jau daudz ko interesantu pateica. Piemēram, patīk tie vārdi, kā “izvērtēsim”, “skatīsimies” un tamlīdzīgi. Protams, tas ir ļoti plaši noderīgs daudzos gadījumos.

Vienlaikus es gribu arī piekrist Sergejam Dolgopolovam, ka šeit izveidojies tāds liels juceklis, ka grūti jau saprast, kas notiek un kurā virzienā.

Tai pašā laikā arī gribu pateikt paldies Uldim Augulim, kurš palīdzēja man argumentēt to, ka tiešām tai Liepājā šiem... ir šīs darbavietas tiem iedzīvotājiem laukos un ka viņiem tiešām ir tieksme virzīties uz Liepāju, un tā sadarbība ir neizbēgama, jo šie Liepājas apkārtējo novadu iedzīvotāji vairumā, nu, tiešām lielā skaitā gadījumu brauc strādāt uz Liepāju, pateicoties tam, ka Liepājā daudz kas attīstās – gan osta, gan lidosta, gan ražošanas uzņēmumi. Un ir vajadzīgs papildu grūdiens šiem reģionu iedzīvotājiem – Liepājas apkārtējo reģionu –, lai nokļūtu... ērtāk nokļūtu gan uz Liepāju... un tā.

Bet, ja vēl pieskaramies par sadarbību... novadu sadarbību, tad arī pašreiz ir iespējama šī novadu sadarbība jau esošās sistēmas ietvaros, bet faktiski mēs redzam, ka tā sadarbība nav notikusi. Un jo īpaši tas labi redzams arī Pierīgas pašvaldībās, tāpēc argumentēt pie turpmākās sadarbības, manuprāt, nu, īsti korekti nav, jo faktiski tas jau ir pierādījis, ka šī sadarbība nestrādā, ja teritorija nav viens novads.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim otro reizi.

U. Augulis (ZZS).

Jā, man... Es neesmu paskatījies, cik liela pieredze ir dažiem deputātiem attiecībā uz pašvaldību darbu. Man ir bijusi pietiekami liela, es esmu bijis arī pie viena no sadarbības novadiem izveides jau 2000. gadu sākumā.

Pietiekami veiksmīgi arī sadarbības teritorijas var strādāt, ne tikai tās pašvaldības, kas ietilpst konkrētā sadarbības novadā, bet arī ar apkārtējām pašvaldībām. Nav tā, ka dzīvo... dzīvo kaut kādi, nezinu, savādāki cilvēki lauku teritorijās vai pilsētās, vai savādāki cilvēki dzīvo Rīgā. Cilvēku ir daudz, un viņi ir dažādi, cilvēki dzīvo dažādās vietās Latvijā. Viss ir atkarīgs no tā, cik un kāda ir vēlme attīstīt konkrētas teritorijas, un šī sadarbība darbojas pietiekami veiksmīgi, ja tā pamatu pamatos ir uzlikta pareizi un tiek arī pareizi organizēta. Tā ka sadarbība... jebkurā gadījumā mēs veidosim, cik lielus novadus mēs gribēsim, starpnovadu starpā šī sadarbība būs gan kopīgos projektos, kas skar, nu, dažādas jomas, gan infrastruktūras, gan atkritumu apsaimniekošanas, gan daudzus un dažādus jautājumus, šī sadarbība un kopēji projekti būs, neskatoties uz to, cik lielas mēs šīs pašvaldības veidosim.

Tā ka, kolēģi, mazliet iedziļināmies, ko nozīmē pašvaldības, ko nozīmē pašvaldību darbs, kāds ir pašvaldību finansējums un kādas ir pašvaldību iespējas un loma valsts kopējā pārvaldē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Labdien, kolēģi! Šajā likumprojektā ir daudz priekšlikumu, bet ir daži jautājumi, kas ir ļoti būtiski, un šis jautājums par to, vai valstspilsētām ir jābūt kopā vienā administratīvajā teritorijā ar piegulošajiem novadiem un teritorijām, ir viens no tiem.

Skaidrs, ka ministrijas un arī “Attīstībai/Par!” vīzija bija, ka nākotne... un joprojām arī ir... mūsu vīzija ir, ka nākotne ir kopā valstspilsētām ar novadiem.

Taču jautājums ir par to, kādā veidā šo organizēt. Un šis jautājums par to, ka no ministrijas iznākušais likumprojekts ar Liepāju kopējo... vēlāk no valdības līdz Saeimai nonāca jau kā sadalīts... ir jautājums ne tikai par politisko kompromisu, bet arī par to, ka mēs ieklausāmies tajā, kas notiek pilsētās un novados. Tiem, kas argumentēja, ka tas nav darīts, šis ir viens no piemēriem. Man bija iespēja būt klāt Liepājā kopā ar ministru Pūci, kad tika apspriests kopējais novads, un tur arī iezīmējās tāda spilgta vēlme Liepājas pilsētai attīstīties šajā mirklī atsevišķi un novadiem attīstīties atsevišķi, apkārtējiem novadiem. To, ka viņi spēj sadarboties un enerģiski ķērušies pie lietas... mēs redzam arī, ka viņi ir spējuši vienoties par jaunu nosaukumu, ko mēs arī apstiprinājām šajā likumprojekta skatīšanā, – par Dienvidkurzemi.

Tā ka jautājums ir, kā mēs virzāmies uz priekšu. Valmiera ir bijusi gatava, tur sadarbība ir bijusi. Liepāja un citas pilsētas, par kurām mēs balsojam, būs gatavas. Šis likumprojekts viņām noteiks pienākumus atsevišķās jomās sadarboties, un tā būs atšķirība no iepriekšējām reizēm, un pēc trīs četriem gadiem būs nākamais izvērtējums, kad mēs redzēsim, vai mēs esam gatavi nākotnē, nākot nākamajam solim, kurā tad šī sadarbība arī tālāk varētu notikt, taču šobrīd ieklausāmies tajā, kas ir nolemts, un aicinu tāpēc balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Ar visu cieņu pret Voikas kundzi, bet šoreiz viņa maldina sabiedrību. Stāsts par Liepāju ir tīrākais politiskais kompromiss. Un šajā gadījumā vienkārši tā politiskā vienošanās tika panākta ne ar partiju JKP. Un tas ir viss stāsts.

Runas beigas. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 143. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 143. – deputāta Budriķa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 16, pret – 70, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Kolēģi! Dosimies pārtraukumā.

Šobrīd notiek deputātu reģistrācija.

Reģistrācija veiksmīgi ir noritējusi.

Pārtraukums līdz pulksten 16.25.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Vārds Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs. Tātad labdien, kolēģi, vēlreiz! Nekas nav mainījies, un turpinām darbu ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma (Nr. 462/Lp13) izskatīšanu trešajā lasījumā (tabula Nr. 2521A). Izskatām 144. priekšlikumu, kas ir atbildīgās komisijas un paredz pielikumā noteikt tādu pašvaldību kā Liepājas valstspilsētas pašvaldību. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 144. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 145. priekšlikums paredz izveidot Rēzeknes valstspilsētas pašvaldību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 145. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 146. ir atbildīgās komisijas priekšlikums un paredz izteikt pielikuma 5. punktu kā 6. punktu šādā redakcijā – nosakot, ka tiek izveidota Rīgas valstspilsētas pašvaldība. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 146. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. T. Plešs. 147. ir deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz pielikumā noteikt, ka arī Ventspils ir lielā pilsēta kā administratīvi teritoriālā vienība. Tā kā komisija un arī Saeima ir lēmusi, ka lielās pilsētas turpmāk sauc par valstspilsētām, tad šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 148. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 147. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 23, pret – 50, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 148. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz pielikumā noteikt un izveidot Ventspils valstspilsētas pašvaldību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Jā, nu šeit jau ir iesāktā tēma par to, vai piepilsētas pašvaldības vajadzētu apvienot ar pilsētu, vai tomēr atsevišķi. Šeit mēs redzam, ka ir Ventspils, kas ir ļoti spēcīgs tā reģiona ekonomiskais vilcējspēks, jo lauku teritorijas apkārt Ventspilij ir visai mazapdzīvotas un iedzīvotāju koncentrācija nav pietiekami liela. Tāpēc, manuprāt, būtu, protams, labāk, ja šo teritoriju, kas ir apkārt Ventspilij, pievienotu tomēr pie Ventspils. Un, kā redzam, Ventspils līdz šim ir spējusi izmantot gan valsts resursus, gan Eiropas fondu resursus, pieeju varai, lai attīstītu savu pilsētu uz visas valsts rēķina. Un domāju, ka būtu labi, ja Ventspils šo savu resursu izmantotu ne tikai savas pilsētas attīstībai uz visas valsts rēķina, bet visa novada attīstībai izmantotu šīs savas iespējas. Citādi sanāk tā, ka... tāds liels kontrasts – braucot cauri novadam, tā teritorija liekas varbūt, nu, tāda mazapdzīvota, lauku, vienkārša teritorija, bet, iebraucot Ventspilī, liekas, ka, vot, īsti nevar atrast, kur piesieties, jo viss ir nospodrināts un spīdīgs, un nobruģēts ar bruģi, kas ražots, cik noprotu, vietējā ražotnē, viss ir nokrāsots, viss ir nomazgāts, aplaistīts, kārtīgs, ka liekas, ka tās naudas ir tik daudz, ka to īsti nav, kur likt, un būtu labi, ja šī daļa naudas tomēr aizietu uz šo Ventspils pārējo novadu. Manuprāt, šie lauku iedzīvotāji būtu tikai ieguvēji, ja Ventspils ar savu naudu varētu padalīties, un ieguvēji būtu tikai visi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi! Mēs tikko dzirdējām absolūti nekompetenta cilvēka viedokli. Es gribētu pateikt to, ka viena lieta ir tā, ka ļoti daudzi Ventspils novada iedzīvotāji strādā Ventspilī, bet nauda paliek novadā, jo, kā zināms, nodokļi paliek tajā vietā, kur tu esi deklarēts. Tajā pašā laikā Ventspils novadā ir ļoti daudz attīstītu uzņēmumu, sākot ar “Kureksu”, kas ir viens no lielākajiem reģiona kokapstrādes uzņēmumiem, un beidzot ar “Užavas alu”, ko pazīst visa Latvija.

Bet Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija ir pieņēmusi pamatotu lēmumu par esošās Ventspils pilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas robežu negrozīšanu un Ventspils pilsētas pašvaldības statusa saglabāšanu. Šāds lēmums atbilst gan administratīvi teritoriālajai reformai izvirzītajam mērķim un uzdevumiem par valsts ilgtspējīgas pašvaldības sistēmas izveidi, gan iedzīvotāju interesēm un vajadzībām. Tas ir salāgots gan ar Ventspils pilsētas domes, gan ar Ventspils novada domes lēmumos konstatēto, gan ar abu pašvaldību iedzīvotāju aptaujās noskaidroto negatīvo viedokli par pilsētas un novada apvienošanu.

Administratīvi teritoriālās reformas gaitā ir secināts, ka tieši patstāvīgs Ventspils pilsētas pašvaldības modelis ir optimāls, nemēģinot eksperimentēt ar nepārdomātiem risinājumiem, par kuriem nav skaidrības nedz no saimnieciskās organizācijas, nedz ekonomiskā aspekta, nedz no Ventspilij un Ventspils novadam unikālās kultūrvides saglabāšanas aspektiem. Nedz pilsētas, nedz novada pašvaldību profili nav saskanīgi ne no pārvaldības, ne no sabiedrības, ne no uzņēmējdarbības skatpunkta, jo Ventspils pilsēta ir industriāla ostas pilsēta, bet Ventspils novads – lauksaimniecības un mežsaimniecības teritorija.

Šāds piedāvājums ir taisnīgs un atbilstošs vienlīdzības principam, jo ir izdzēstas mākslīgi uzzīmētās atšķirības starp valstspilsētām Daugavpili, Rīgu, Rēzekni, Liepāju, Jūrmalu un Ventspili un Jelgavu. Vienlaikus reformas virzītājiem ir izdevies apzināt iespējamos valstspilsētu un tām piegulošo novadu sadarbības problēmu aspektus, par kuriem mēs turpmāk diskutēsim jau reformu pavadošo likumu izstrādes gaitā, piedāvājot optimālu sadarbību, kam nav nepieciešama mehāniska teritoriju apvienošana.

Tā kā es esmu ārsts, tad novadu reformu un administratīvo teritoriju iespējamo apvienošanu es vēlētos salīdzināt ar orgānu transplantāciju medicīnā. Ir vispārzināms, ka medicīnā orgānu transplantācijas veiksmīgai norisei ir jānodrošina transplantējamā orgāna bioloģiskā saderība un piemērotība organismam, kurā orgāns tiks transplantēts, ir jānoskaidro piedāvātā risinājuma dzīvotspēja, kas ir atkarīga no daudziem un dažādiem objektīviem faktoriem. Arī administratīvi teritoriālās reformas gadījumā ir tāpat, jo ir jābūt drošai un nepārprotamai pārliecībai, ka apvienojamo administratīvo teritoriju kopējā dzīvotspēja būs ilgtspējīga un ieguvumiem bagāta.

Tāpēc šodien mums izlemšanai tiek virzīts vienīgais iespējamais, optimālais priekšlikums, kas paredz Ventspils valstspilsētas pašvaldības un tās administratīvās teritorijas saglabāšanu atsevišķi no Ventspils novada.

Es lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Jā, jau vairākas reizes esmu dzirdējis savā virzienā dažādus aizvainojumus par to, ka no pašvaldību darba un izglītības šajā jomā man nav nekā, neskatoties uz to, ka esmu gan strādājis pašvaldībā, gan izglītību ieguvis tieši teritorijas plānošanā un attīstības plānošanā. Tas tā kā būtu... labi, nieks, bet citādi izklausās, ka Gundaram Daudzem runu sagatavojis pats Lembergs, par ko es nemaz nebūtu izbrīnīts, jo, manuprāt, joprojām pilsētā valda šī persona, lai gan arī faktiski viņš jau ir atstādināts no jebkādu darbību veikšanas, bet, cik zinu, tad pilsētā praktiski nekas nevar notikt bez viņa ziņas, un tā vien izskatās, ka attiecīgi partijas “Latvijai un Ventspilij” valde visa ir koleģiāli vienojusies un turpina mēģināt noturēties pie varas Ventspilī, lai, nedod Dievs, neizjauktu viņiem savu ierasto kārtību un, nedod Dievs, vēl nepalīdzētu kaut kādā veidā integrēties un apvienoties, un strādāt kopā kopīga mērķa labad Ventspils novadam ar Ventspils pilsētu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Jā, cienītie kolēģi! Šis nu ir labais piemērs komisijas darbam, kur tomēr diskusijās ir panākta sapratne, ir bijusi ieklausīšanās arī iedzīvotājos. Kā jau iepriekš pie citiem priekšlikumiem kolēģi minēja, ka iedzīvotājos ir jāieklausās, un šeit tiešām ir bijusi ieklausīšanās, jo gan Ventspils pilsētas iedzīvotāji, gan Ventspils novada iedzīvotāji bija izteikuši vēlmi katrs savā teritorijā gan dzīvot, gan teritoriju arī attīstīt, līdz ar to arī, es ceru, nākamajos priekšlikumos to iedzīvotāju viedoklis, kas tika arī pašvaldībās aptaujāti... arī nākamajos priekšlikumos tiks ņemts vērā, un tādā veidā mēs nonāksim pie saprātīgas šīs reformas un nebūs mums vairs jārunā par to, ka Rēzekne ir pēkšņi kļuvusi lielāka par Valmieru vai kā savādāk. Tā ka, kolēģi, es aicinātu no savas puses arī šos saprātīgos komisijas priekšlikumus atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Nu, Auguļa kungs ir izrāvis daļu no tā, ko es gribēju teikt. Tiešām priecē, ka ATR komisija ir spējīga ne tikai atteikties no iepriekšējā lēmuma, pārskatot to, par spīti politiskām kaislībām, bet arī pieņemt normālu, saprātīgu lēmumu, kurš neapšaubāmi būtu jāatbalsta.

Nu, kas attiecas... Es nevienu negribu apvainot, bet ir tāds vēsturisks fakts. Maķedonijas Aleksandram bija zirgs Bucefals, kurš bija ar viņu visos karagājienos, bet nekļuva par lielo karavadoni.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, komisijas priekšlikumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, pie visām šīm debatēm, manuprāt, ir svarīgi pieminēt faktu, ka te mēs runājam par Ventspils pilsētu, bet, protams, neatraujam, un tur Butāna kungam taisnība ir, ka tas jāskata kopumā arī ar Ventspils novada pašvaldību.

Un es gribētu minēt, ka jāievēro būtu konsekvence, ja mēs runājam par Daugavpils novadu, Rēzeknes novadu. Ir tā sauktie lielie novadi, un šos lielos novadus mēs varam salīdzināt. Šajā izskatāmā jautājuma kontekstā tikko mēs balsojām par Rēzeknes pašvaldību, valstspilsētu, tāpat par Daugavpils valstspilsētu, un nobalsojām arī par Jelgavas valstspilsētu, un tur ir šie tā sauktie lielie novadi. Ja ap Rēzekni un Daugavpili tāds jau ir izveidojies, tad ap Jelgavu tas jau ir liels, bet būs vēl lielāks potenciāli.

Tad, ja mēs šos objektīvi varam salīdzināt, to sociālekonomiskos rādītājus un... šajā komisijā mēs to izdarījām.

Ventspils novada pašvaldība bija sagatavojusi ļoti labu prezentāciju. Tāpat arī... es gribētu teikt tieši par novadu prezentācijām – Ventspils novads un Jelgavas novads mani pārsteidza visvairāk, kur tika ļoti uzsvērts tas, ka tur ir ļoti liela atpalicība, bet, ja mēs salīdzinām šos sociālekonomiskos rādītājus, tad Ventspils novada pašvaldība tieši ir starp... ja mēs salīdzinām starp šiem lielajiem novadiem dažādos aspektos – gan kā iemaksātājs finanšu izlīdzināšanas maksājumos, saņēmējs... dotāciju, plusi, mīnusi, kāda... kāda ir starpība, gan iedzīvotāju pirktspējas paritāte, gan ekonomisko investīciju piesaiste, tad tieši Ventspils novads, lai vai kā to nicinātu, tas parādīja ļoti augstus rezultātus un bija spējīgāks nekā tieši šie divi novadi, par kuriem vispār debašu šodien nav. Es aicinātu skatīties, ieturēt konsekvenci un tiešām attīstības ziņā domāt ne tikai par Ventspils novadu, bet arī par Rēzeknes un Daugavpils novadu, par kuriem šobrīd, ja mēs skatāmies tīri skaitliski, Ventspils novads ir daudz... ir tādu treknu soli priekšā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Protams, ka mēs šeit visi mīlam Ventspili... Ventspils lielpilsētu un gribam, lai tās osta attīstās.

Man ir tikai neliela piezīme par to, kā dzīvo Ventspils koronavīrusa krīzes laikā. Nesen esmu lasījis Ministru kabineta lappusē, tur ir tāda sadaļa par iepirkumiem, ko veica valsts un pašvaldība, un tur, starp citu, ir tāda rindiņa par vienu maksājumu, ko veica Ziemeļkurzemes slimnīca SIA “Ventas Balss”. Slimnīca samaksāja avīzei piecus tūkstošus eiro, lai tā informētu savus lasītājus par Covid-19. Ziniet, nu teiksim tā, izejot no reklāmas tirgus izcenojumiem, tas ir ļoti liels reklāmas apjoms, un šajā gadījumā, man šķiet, ir runa par slēptu finansējumu no pašvaldības uzņēmuma it kā privātai avīzei.

“Ventspils balss”... “Ventas Balss” vadītājs ir nekas cits kā Mihails Soifers, bijušais kompānijas “Mediju nams” vadītājs.

Visi zina, kam ir parādā šī kompānija. Protams, nekas nav slikts, ka avīze informē savus lasītājus par tādu briesmīgu slimību kā Covid-19, koronavīruss, bet šķiet, ka žurnālista pienākums ir publicēt tādus rakstus bez maksas un avīzes pienākums ir šādu informāciju izplatīt, nepiesaistot nodokļu maksātāju finansējumu.

Es lūdzu Ventspils pašvaldību pieņemt manus vārdus nevis kā apvainojumu, bet kā biedrisku kritiku un jaunā valstiskā mēroga statusā izlabot šīs kļūdas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es arī no savas puses gribu izteikt pateicību tai komisijai, kas strādāja ar šīs reformas materiāliem, par šo Latvijas mērogā, Latvijas sociālekonomiskās attīstības kontekstā sabalansēto priekšlikumu, par kuru mums tagad būs jābalso. Aicinu to atbalstīt.

Vienlaikus man ir gandarījums par to, ka Butāna kungs, kā viņš atzīmēja savā runā, augstu vērtē to sakārtotību, kāda ir Ventspils pilsētā. Pie tās mēs esam strādājuši vairāk nekā 20 gadus, bet es gribu vienlaikus teikt, ka, ja jums izdotos aizbraukt uz Anci, Pilteni, Tārgali, kas ir tālāk no lielajiem ceļiem, jūs redzētu, ka arī Ventspils novadā... novads un novada mazie centri šobrīd ir tikpat sakārtoti. Un, braucot no Rīgas uz Ventspili, braucot cauri Ugālei, nevar nepamanīt, ka Ugāle arī ir ļoti sakārtota vieta Latvijā, pie tam vieta, kurā dzīvo daudz cilvēku, apdzīvota vieta. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 148. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 148. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 67, pret – 18, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

A. T. Plešs. 149. ir deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz no Aizkraukles novada svītrot virkni apdzīvotu vietu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 149. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 58, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 150. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz veidot Jaunjelgavas novadu ar administratīvo centru – Jaunjelgava. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 150. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 59, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 151. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz saglabāt Kokneses novadu tā esošajās teritorijās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 151. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 61, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 152. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Neretas novada saglabāšanu tā esošajās teritorijās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 152. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 61, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 153. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz Pļaviņu novada saglabāšanu tā esošajās teritorijās. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 153. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 59, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 154. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz saglabāt Skrīveru novadu tā esošajās teritorijās. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Jā, es novēroju ļoti daudzus Viktora Valaiņa priekšlikumus, tomēr argumentācijas no viņa, protams, saprotamu iemeslu dēļ trūkst... pašreiz nevar sagaidīt... vismaz viņa partijas biedri vai kolēģi, kas arī atbalsta Viktora priekšlikumus, varbūt sniegtu kādu argumentāciju, kāpēc ir iesniegts šāds priekšlikums, jo savādāk deputātiem grūti izšķirties, piemēram, skatoties tagad uz Skrīveru... priekšlikumu par Skrīveru novada izveidi. Vai šāds priekšlikums ir radies tāpēc, ka Skrīveros ražo garšīgas konfektes, un tāpēc tur būtu jāveido novads? Nu, personīgi man nav skaidrs, vai ne... Ja ir priekšlikums par Skrīveru novada izveidi, tāpēc ka tur garšīgas konfektes ražo, tad varbūt attiecīgi citā vietā ražo, piemēram, garšīgu alu vai garšīgu maizi, tad tur arī vajadzēja priekšlikumu par novada izveidi. Īsti nav skaidrs. Tāpēc, lai nebūtu tā, ka mēs balsojam tikai kā mašīna, būtu arī... kaut kāds argumentēts viedoklis par to, kāpēc šāds priekšlikums tapis, lai deputāti varētu izvērtēt – balsot “par” vai “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Es vēlējos vērsties pie Butāna kunga un atgādināt jums to, ka... Butāna kungs, ka Viktors Valainis ir pats kaislīgākais debatētājs par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Jūs to varat paskatīties Saeimas sēžu protokolos un stenogrammās. Un es ceru, ka jums nevajag spoguļot sevi, pārmetot Valaiņa kungam, jums vienkārši vajag uzmanīgi klausīties un izlasīt visus priekšlikumus.

Un es jums... jūs aicinu debatēt tikpat daudz, cik Valaiņa kungs. Pēc būtības Valaiņa kungs šos savus priekšlikumus ir pamatojis, un es domāju, ka deputātiem ir skaidri saprotams, ko ar tiem ir gribējis izteikt Valaiņa kungs. Tas bija mans... mana piebilde par cilvēku, kurš runā... kā par balsošanas mašīnu.

Mēs varam atgādināt, cik... neskaitāmos balsojumos JKP deputāti un Butāna kungs tajā skaitā nav uzkāpis un paskaidrojis. Un viens no tiem jautājumiem ir airBaltic 286 miljoni, kur neskaitāmas reizes tika aicināts Butāna kungs paskaidrot... kā Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš to nedarīja.

Tāpēc es aicinu, Butāna kungs, jūs nevis pārmest Valaiņa kungam, bet savas domas par šo konkrēto priekšlikumu... jo mēs visi pārējie deputāti ļoti precīzi zinām to, ko Viktors Valainis ir iesniedzis un par ko viņš debatē. Un viņš par šo likumu debatēja vairāk par visiem deputātiem kopumā.

Aicinu jūs sekot līdzi sēdei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Paldies par konstruktīvo kritiku no Alda Gobzema puses, tiešām vērtīgi uzklausīt arī kādu konstruktīvu argumentu, vienīgi vēlējos dzirdēt tieši nevis par to, ko es pareizi vai nepareizi saku, bet par to, ko tad šis priekšlikums sevī ietver, jo, lai arī Viktors Valainis ir runājis daudz un īpaši daudz tika runāts otrajā lasījumā... savukārt uz trešo lasījumu šīs debates kaut kā ir pierimušas un argumentācijas priekšlikumiem, manuprāt, trūkst.

Tāpēc būtu labi (vienalga, vai nu kāds, kurš orientējas vairāk šajos priekšlikumos un zina situāciju...) paskaidrot arī tiem, kas vēlāk klausīsies vai lasīs Saeimas sēžu stenogrammas, zināt, kāpēc vēlētāji... kāpēc Saeimas deputāti balsojuši tā un nevis savādāk, citādi personīgi es par Skrīveru novada izveidi esmu lietas kursā, zinu, kāda tur tā teritorija, un personīgi neatbalstu tā izveidi, bet... nevis tikai man vienam vajadzētu argumentēt, kāpēc nav vajadzīga šāda novada izveide, bet arī citiem, kuri iesnieguši un atbalsta šāda novada izveidi, būtu labi, ja viņi viedokli pamatotu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Jā, paldies. Kolēģi, es gan gribu teikt, ka būtu tikai normāli un godīgi, ja priekšlikuma iesniedzējs spētu pamatot pats savu priekšlikumu, lai mums nerastos šaubas, ka šis priekšlikums ir tapis kaut kur ārpus šīm telpām vai ārpus paša priekšlikuma iesniedzēja galvas. Tā būtu tikai normāla prakse, ka tas, kurš iesniedz priekšlikumu, spēj to arī pamatot.

Kas attiecas uz Gobzema kungu – paldies, Gobzema kungs, es jau biju nobažījies, ka jūs nepiedalāties debatēs, neveicināt demokrātiju ar savām šīm visādām norādēm, piezīmēm, ierosinājumiem, priekšlikumiem. Vēlos atgādināt, ka jūs esat aizmirsis šoreiz paaicināt kārtējo reizi atlaist Saeimu. Tas ir diezgan dīvaini, manā skatījumā, un nepierasti man, jo es jau te domāju, ka, nu, turpmāk...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, nu, lūdzu, atgriezīsimies pie konkrētā priekšlikuma. Nu, es jūs aicinu runāt par konkrēto priekšlikumu!

J. Rancāns. Ja mēs runājam par konkrēto priekšlikumu, tad es aicinu visus, arī iesniedzējus, turpmāk tos arī pamatot. Savu priekšlikumu, ko es esmu iesniedzis par Varakļāniem, es noteikti pamatošu, un man nebūs kauns ne no sabiedrības, kura šobrīd klausās, ne no pārējiem deputātiem, un man nevienā mirklī nebūs šaubu, ka es esmu priekšlikuma iesniedzējs, nevis varbūt Valainim kāds uzrakstīja un kāds iedeva viņam šo priekšlikumu, lai viņš to vienkārši tur iesniegtu.

Tā ka, kolēģi, būsim godīgi pret citiem un paši pret sevi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie kolēģi! Man ir tāda sajūta, ka te dažiem ir Stokholmas sindroms. (Smiekli.) Un es saprotu to vēlmi, kas ir JKP deputātiem, bet es gribētu teikt, ka tā ir tāda spoguļreakcija. Jums nevajag satraukties... Jums nevajag satraukties par to, ko opozīcija saka vai nesaka par priekšlikumu. Jums būtu jāsatraucas tikai par to, kādas ir jūsu pašu domas, personīgās domas, šajā konkrētajā jautājumā. Kā jūs uzskatāt un kāpēc jūs uzskatāt, ka šāds priekšlikums ir pamatots vai nav pamatots. Un to mēs labprāt kā opozīcija no jums dzirdētu – jūsu argumentēto viedokli, jo mēs jau esam pieraduši pie situācijas, ka jums nav vispār argumentu un jūs jau esat, kā saka, gaidās, ka opozīcija argumentēs pilnīgi visus priekšlikumus.

Bet es atkārtoju – Viktors Valainis ir skaidri neskaitāmas reizes izskaidrojis katru savu priekšlikumu. Viņš ir runājis vairāk par visiem un viņam kaut ko pārmest šajā sakarā, es domāju, ir absolūti nevietā un nelaikā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, lūdzu, atgriezīsimies pie konkrētā priekšlikuma.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Runājot par konkrēto priekšlikumu, man tiešām ir arī radies jautājums, kur vispār šajā likumprojektā ir radušies Valaiņa kunga iesniegtie simti ar dažādajiem priekšlikumiem, kas faktiski nav citu iemeslu dēļ iesniegti, kā tikai kavēt šo reformu. Un tad, kad nonāk līdz priekšlikuma izskatīšanai, tad arī nav vairāk neviena argumenta.

Nu man ir tas jautājums, vai gadījumā tas... šie priekšlikumi īstenībā nav iemesti tīri... tātad sagatavoti kaut kur ārpus Saeimas. Iespējams, tā ir tā Lielo pilsētu asociācija, kur strādā Valaiņa kungs un pagājušajā gadā ir nopelnījis tur otru Saeimas deputāta algu. Es ceru, ka tas šogad beigsies, ja pareizi atceros, pēc likuma grozījumiem, un tur būs jāstrādā bez maksas. Bet ja, piemēram, varbūt šī organizācija vai kāds no šīs organizācijas cilvēkiem acīmredzot... Un, jā, starp citu, organizācijas mājaslapā arvien vēl Lembergs figurē kā viens no tādiem Top vīriem pašvaldību jomā Latvijā.

Sēdes vadītāja. Es lūdzu, par konkrēto priekšlikumu runājiet. Par konkrēto...

K. Feldmans. Man ir jautājums – tad kāpēc ir jāsniedz...?

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... priekšlikumu. 154., lūdzu!

K. Feldmans. Tātad es nesaprotu, kur ir radušies tie simti priekšlikumu, ja nav... es iesaku Valaiņa kungam vienkārši uzrakstīt papīru un atsaukt visus šos simtus priekšlikumu, un mēs šodien pieņemsim šo likumprojektu. Alternatīvi... tad domājam, tad... sniedziet argumentus... kāpēc ir vienkārši tīri tehniski sasniegti simtiem priekšlikumu šajā likumprojektā bez neviena argumenta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tika uzdots jautājums, vai ir tiesības Skrīveru novadam palikt tajā pašā teritorijā, kādā tas šodien atrodas.

Es gribu pateikt, ka kādreiz es minēju, ka ir sava sistēma Eiropas Savienībā. Ir šie NUTS un LAU līmeņi. NUTS līmeņi, tas ir, Eiropas Savienības mēroga reģioni, šajā statistikas klasifikācijā atrodas, un nacionālo valstu līmeņa reģioni atrodas LAU 1 un LAU 2 klasifikācijā. Šobrīd Latvijas 119 pašvaldības atrodas LAU 2 klasifikācijā.

Latvijā tātad ir 64,6 tūkstoši kvadrātkilometru, iedzīvotāji – divi miljoni. Nu tad es mēģināšu nosaukt salīdzinot. Austrijā ir nedaudz vairāk, tātad 83,9 tūkstoši kvadrātkilometru, iedzīvotāju skaits – astoņi miljoni. Un LAU 2 līmenī ir 2357 pašvaldības, mums – tikai 119.

Piemēram, Luksemburga – 2,6 tūkstoši kvadrātkilometru, tikai pusmiljons iedzīvotāju – 116 pašvaldības. Mums ir 119.

Vienalga, uz jebkuru valsti braucot, es nevaru atrast, kur ir mazāk nekā Latvijai, un mēs tagad samazinām LAU 2 līmeņa pašvaldību skaitu. Tas ir kārtējais eksperiments. Pamatojuma absolūti nekāda nav.

Nav taisnība, ka tikai lielās pašvaldības spēj pelnīt un dzīvot. Atcerēsimies, ka katra pašvaldība, kas ir iedzīvotāju pārstāvniecība, tā nav nekāda organizācija... militāra vai uzņēmums, kā te viens otrs domā, ka, iztaisot lielāku uzņēmumu, pēkšņi bagātāka būs. Tā ir iedzīvotāju pārstāvniecība, lai sniegtu pakalpojumus. Tā ir atbilde, kāpēc varētu būt šis Skrīveru novads. Un tā jebkuram, jebkurai pašvaldībai. Te pamatojuma nav. Taisni pretēji – es gribētu dzirdēt šo autoru (Skaņas pārrāvums.)... par administratīvajiem tā saucamajiem centriem. Tās atbildes nav. Ja nav administratīvo reģionu kā administratīvās teritorijas, kur līdzekļus var, teiksim, administrēt un izlīdzināt situāciju šajā kopējā reģionu teritorijā, tad ir jēga; ja nav, tad nav jēgas šai reformai. Cik reizes var teikt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi.

J. Rancāns (JK).

Jā, kolēģi! Es tikai vēlreiz papildināšu, kāpēc ir tik svarīgi katram, kurš ir iesniedzis priekšlikumus, debatēt par tiem un vismaz argumentēt tos.

Kāpēc man šis jautājums ir tik svarīgs? Tāpēc, ka mēs šobrīd strādājam pie labas likumdošanas prakses un pie lobēšanas regulējuma.

Un tur mums ir teikts, ka mums ir nepieciešams veicināt sabiedrības uzticēšanos. Tas ietilpst pretkorupcijas politikā.

Mīļie cilvēki, es aicinu ne tikai opozīciju. Tas attiecas uz visiem! Arī pozīcija brīžiem... es šeit redzu, ka arī pozīcija neko nekomentē, neargumentē, un ir ļoti slikti, ka komisijas vadītājs dažreiz nespēj izskaidrot, kāpēc ir pieņemts tāds vai citāds lēmums. Tas ir briesmīgi, kolēģi, tieši no likumdošanas procesa viedokļa. Satversmes tiesā Gobzema kungam ļoti var izdoties visu apstrīdēt. Tieši tāpēc, ka nav bijušas debates par konkrētu jautājumu. Tā ka es aicinu arī pozīciju aktīvāk iesaistīties debatēs un veicināt demokrātisku procesu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Kolēģi, es aicinātu citus kolēģus nemācīt vienam otru, kā ir jādzīvo, kur ir jādebatē, kā ir jādebatē par visiem priekšlikumiem, arī ko Viktors ir sniedzis. Viktors ir cītīgi debatējis otrajā lasījumā. Zināmu apstākļu dēļ... mēs visi zinām, kas un kādā veidā notika, ka arī liela daļa priekšlikumu tika atsaukti saistībā ar ārkārtas situāciju. Visi šie priekšlikumi ir diskutēti, izdiskutēti komisijā, kuru Pleša kungs veiksmīgi vadīja. Līdz ar to bija arī iespējas debatēt, un es aicinātu kolēģus nerunāt lietas, kuru nav, iet uz priekšu ar šo likumprojektu un nekavēt īpaši laiku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Auguļa kungs jau arī paskaidroja tiem, kuri varbūt bija aizmirsuši, kas notika otrā lasījuma laikā, kad mēs skatījām reformu, un kā opozīcija atteicās no debatēm, atteicās no priekšlikumu izskatīšanas tieši par labu tam, lai mēs varētu atrisināt šo problēmu, kas valstī radās. Un nu tas bija tāds... tā bija tāda vienošanās savstarpēji. Un brīnīties par to, kur pēkšņi radušies šie visi simti priekšlikumu, tiešām ir diezgan dīvaini.

Ja mēs runājam par motivāciju, par debatēšanu, par to, ka opozīcijai ir jāskaidro, kāpēc tā ir iesniegusi priekšlikumus, tad Rancāna kungam es vēlos atgādināt: pirmām kārtām tad, kad mēs ļoti vēlējāmies pastāstīt gan jums, gan sabiedrībai par mūsu priekšlikumiem pie budžeta, jūs mums norāvāt runas laiku. Tad, kad mēs gribējām pastāstīt par priekšlikumiem pie Covid-19 likuma, jūs mums arī saīsinājāt runas laiku. Tagad jūs gribat dzirdēt motivāciju. Tas ir smieklīgi! Padomājiet sākumā par to, kādā veidā jūs ļaujat opozīcijai izteikties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Nu, es aicinu, runājiet par konkrēto priekšlikumu. 154. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Paldies. No komisijas puses... varbūt izskanēja vairāki jautājumi par to, kāpēc vispār šī reforma ir nepieciešama un kādā veidā pašvaldību teritorijas tiek veidotas. Es vēlos visiem kolēģiem atgādināt, ka 21. marta sēdē pagājušajā gadā mēs lēmām, ka līdz 2021. gadam ir nepieciešams izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.

Ņemot vērā to, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādāja pašvaldību piedāvājumu modeli, kādā veidā šos mērķus varētu sasniegt, attiecīgi tika Saeimā iesniegts arī likumprojekts, kuru mēs šobrīd izskatām trešajā lasījumā, un arī komisijas diskusijās ļoti skaidri iezīmējās tās pašvaldības, kuras ir salīdzinoši mazas. Tām ir salīdzinoši lielas administratīvas izmaksas, un tās nespēj, kā to pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pilnīgā kvalitātē un pieejamībā nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus, to, kādus mērķus mēs attiecīgi esam izvirzījuši šīs reformas sasniegšanā. Un šajā gadījumā arī komisijā diskutējot... Skrīveru novads un arī daudzi citi salīdzinoši mazi novadi nespēj nodrošināt to, ko mēs kopīgi ar reformu vēlamies sasniegt. Tieši tā iemesla dēļ 154. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 154. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 60, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 155. ir deputāta Krauzes iesniegts priekšlikums. Tas paredz Alūksnes novadam pievienot Apes pilsētu un Trapenes pagastu. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Jā, esmu iepazinies ar minēto priekšlikumu. Un arī pats esmu bijis Apē... gan Apē, gan Alūksnē, gan Smiltenē. Un, jāsaka, manuprāt, komisijas... ka komisija nav atbalstījusi priekšlikumu, lēmums ir izsvērts. Jo, ja paskatās tīri ģeogrāfiski kartē un... Latvijā kopumā cilvēku plūsma ir virzienā uz Rīgu, uz lielāko Latvijas centru, tad Apes iedzīvotājiem kustība uz Alūksni sanāk tā kā pretkustība. Tāpēc virziens Rīgas virzienā jeb pievienošana... apvienošanās kopīgi ar Smilteni, manuprāt, ir pareizāks lēmums, tāpēc atbalstu komisijas lēmumu neatbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 155. priekšlikums pēc debatēm netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 155. – deputāta Krauzes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 59, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 156. ir deputāta Butāna iesniegts priekšlikums, kas noteiktu papildināt Ādažu novadu ar Garkalnes pagastu. Diskutējot arī pie likumprojekta teksta un kopumā komisijā, kā jau iepriekš mēs nolēmām, mēs nolēmām par alternatīvu redakciju, kādā veidā nepieciešamo teritoriju pašvaldības savstarpēji var sadalīt. Līdz ar to šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Jā, tiešām iepriekš par šo priekšlikumu bija viens cits līdzīgs priekšlikums, kur paredzēja Garkalnes pagastu nākotnē sadalīt divās daļās, vienu daļu pievienojot Ādažu novadam un otru daļu atstājot Ropažu novadam. Un tas, pašvaldībām vienojoties, ir jāīsteno līdz 2023. gadam.

Manuprāt, ņemot vērā, ka šo iepriekšējo priekšlikumu par pagasta teritorijas kopīgu... tātad sadalīšanu, pašvaldībām vienojoties, Saeimā mēs atbalstījām, šis ir, manuprāt, tas, kā jau teicu, labākais... labs kompromisa variants. Ieguvēji būs gan Ropažu novada iedzīvotāji, gan Ādažu novada iedzīvotāji un arī, manuprāt, Garkalnes pagasta iedzīvotāji.

Tātad, ņemot vērā visu iepriekš minēto, es savu priekšlikumu atsaucu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikums ir atsaukts.

A. T. Plešs. 157. ir deputāta Kiršteina priekšlikums, kas paredz Ādažu novadam pievienot Garkalnes novada Baltezera ciemu. Kā komisijā norādīja Juridiskais birojs, šis priekšlikums ir juridiski nekorekts, jo tik tādā ziņā sīkas administratīvās vienības šajā likumprojektā nav uzskaitītas un tīri tehniski šādu dalījumu šī likumprojekta ietvarā nav iespējams veikt. Līdzīgi kā ar 156. priekšlikumu, arī šajā gadījumā tas attiecas uz komisijas atbalstīto alternatīvo un arī Saeimas atbalstīto alternatīvo redakciju, kādā veidā pašvaldības, savstarpēji vienojoties, var nonākt līdz labam risinājumam. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Tur gan bija drusciņ komisijā citāds tas lēmums – ka Ministru kabinets to izdarīs attiecīgi ar savu lēmumu uzreiz pēc šī likuma pieņemšanas, bet es to iesniedzu tikai tāpēc, ka, neskatoties uz to, ka līdz 2023. gadam it kā ir jāsadala šis Garkalnes pagasts, te ir vienkārši kuriozs. Divi ciemi ar vienu nosaukumu “Baltezers” atrodas blakus, un tas arī varētu būt... Mums ir arī citi piemēri varbūt, bet šeit tas kuriozs ir tāds, ka, piemēram, Mazajam Baltezeram apkārt ir Ādažu novada Baltezers, un tad stūrītī ir Garkalnes novada Baltezers, pavisam mazs, ar kādām septiņām astoņām ieliņām, kuram visi tīkli ir pieslēgti savukārt pie šī Ādažu novada Baltezera. Un kuriozs atkal kaut vai ir tāds, ka pat Garkalnes novada Baltezera pludmale atrodas Ādažu novada Baltezerā.

Un vēl ir tas, ka būtu problēma, ja šie abi ciemi nebūtu ar precīzām robežām noteikti Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūrā. Tur ir šīs ciemu robežas, tā ka tur nav jādala nekādi kredīti, tur nav jāveic nekādi uzmērījumi, vienkārši ir jālikvidē kuriozs, manuprāt.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es vēlos papildināt Kiršteina kungu. Mēs abi ar Kiršteina kungu kaut kur netālu kaimiņos dzīvojam Baltezera rajonā. Un mēs pat neprasām kā Dombravas kungs, kurš prasa Saulkrastu pagastu izveidot speciāli, tāpēc ka viņam tur māja ir. Mēs neprasām izveidot atsevišķu Baltezera novadu, bet ir sava zināma loģika visā šajā stāstā. Baltezera iedzīvotāji principā visi izmanto pārsvarā Ādažu infrastruktūru, visus sabiedriskos pakalpojumus un tamlīdzīgi, un līdz ar to šāds Kiršteina kunga priekšlikums ir (kas tika minēts debatēs) loģisks, saprotams. Tas atbilst faktiskajai situācijai, un tas, kas tiek lemts tagad... un tas, protams, nav tikai par šo konkrēto Baltezeru, tas ir par daudzām citām... daudziem citiem punktiem, ko sabiedrība jau ir sapratusi, ka šī reforma ir absolūti, nu, vājprātīga, ja tā drīkst teikt. Tad, nu, ņemt vērā kaut kādus saprātīgus cilvēku dzīves paradumus, pārvietošanās paradumus... skolas, bērnudārzi, viss pārējais... Un faktiski esošā kārtība pēc reformas būtībā sanāk tāda kropla sistēma, kas nebūtu neviena interesēs, neviena iedzīvotāja interesēs un tamlīdzīgi, bet es šeit negribu par tematu runāt tāpēc, ka man, kā saka, cilvēkam, kurš šobrīd dzīvo Baltezerā... ka man vajadzētu savu novadu kā Dombravas kungam. Es runāju par saprātīgām likuma normām, kas attiecas uz visu sabiedrību kopumā.

Un tāpēc, pat ja saprātīgus priekšlikumus izsaka arī kāds no koalīcijas, tie, loģiski, ir arī atbalstāmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Piekrītu abiem debatētājiem par problēmām, kas radušās robežā uz Garkalnes un Ādažu pagastiem. Tas ir gan Baltezera ciems, gan patiesībā ir arī citi ciemi un citas apdzīvotās vietas. Tāpēc arī bija šis mans iepriekšējais priekšlikums par Garkalnes pagasta pievienošanu Ādažiem. Bet, kā jau minēju, ir panākta šī kompromisa vienošanās par to, ka šīs robežas jāsadala līdz 2023. gadam, un ceru, ka tiks ņemti vērā arī deputātu izteiktie... tās šaubas vai raizes par to, ka šī komunālā saimniecība gan Baltezerā, gan arī citos ciemos ir pašreiz tāda atdalīta, kaut gan tai faktiski vajadzētu būt kopīgai, ka tas viss tiks ņemts vērā līdz tam 2023. gadam, jo savādāk, ja tas netiek ņemts vērā, tad loģikas nav.

Tāpēc, ņemot vērā, ka atbalstīts ir jau šis iepriekšējais priekšlikums par apvienošanos līdz 20... robežu nodalīšanai līdz 2023. gadam, aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie kolēģi! Arī man šķistu loģisks šis variants par to, ka Garkalnes novads iekļautos Ādažu novadā. Tomēr komisijas deputāti, deputātu vairākums, lēma, ka Garkalnes novads ir pievienojams Ulbrokas novadam.

Tomēr, kā jau tika minēts, tad Kiršteina kunga un Gobzema kunga bažas par šo atsevišķo Garkalnes novada ciemu pievienošanu topošajam Ādažu novadam... tad tas mums būs jāatrisina sadarbībā ar pašvaldībām līdz 2023. gadam. Bet, ņemot vērā, ka šajā novadā dzīvo tik ietekmīgi un aktīvi politiķi, es nemaz nešaubos, ka līdz 2021. gada beigām jūs izdarīsiet tik lielu politisko spiedienu uz abām vietējām pašvaldībām, ka tās jau līdz 2021. gada beigām pieņems šos lēmumus par robežu grozīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Klausoties debates, manī nostiprinās doma par to, ka, pirms ķerties pie administratīvi teritoriālās reformas, katram Saeimas deputātam bija jāapciemo katra no Latvijas pašvaldībām, katrs ciems un katra pilsēta. Un vēl labāk – padzīvot... apciemot kādu no ģimenēm un padzīvot tur vismaz nedēļu. Tad, es domāju, mums ar visām citām likumu pieņemšanām būtu vēl vieglāk.

Runājot par šo konkrēto priekšlikumu, joprojām ir acīmredzama vēlme, dažu deputātu vēlme, lemt cilvēku un pašvaldību vietā. Es gribētu jums tomēr atgādināt, ka pašvaldības ir izveidotas tieši tam, lai lemtu par konkrētu teritoriju likteni, par labāku pārvaldību. Un nekas neliedz Ropažu un Ādažu pašvaldībām nākotnē vienoties par to, kā labāk attīstīt Baltezera kanalizāciju. (Es tā sapratu, ka tā bija tā pamatproblēma.) Un šo problēmu ir absolūti iespējams atrisināt divu pašvaldību sadarbību ietvarā.

Tāpēc lūdzu šo priekšlikumu noraidīt un atstāt to tās iestādes kompetencē, kādu paredz pašvaldību likums, proti – lai lemj pašvaldības.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, man... Tas absurds, kas, man šķiet, visā šajā stāstā... un jautājums ir ne tikai par 157. priekšlikumu, bet vispār. Nu, nevar būt situācija, ka cilvēki savā ikdienā brauc iepirkties vai bērnus ved uz tuvāko (uzsveru – tuvāko), teiksim, mācību iestādi, kas ir vienā pašvaldībā, piemēram, un komunālos pakalpojumus – silto ūdeni vai kanalizācijas pakalpojumus – saņem citā pašvaldībā. Tas savā ziņā ir kaut kāds, nu, joks, man tā šķiet.

Un joks vispār ir šī administratīvi teritoriālā reforma tajā izpildījumā, kādā tā tiek pieņemta. Joks – tas ir laika periods, kurā tā tiek īstenota, – ārkārtas situācijas laikā, lai gan vienošanās bija to lemt pēc ārkārtas situācijas beigām. Un joks – tas ir arī formāts, kādā tas tiek pieņemts, ka nenotiek kā Igaunijā normāls parlamenta darbs. Tas viss, es domāju, rezultēsies ar pietiekami daudziem pieteikumiem Satversmes tiesā gan par procedūru, gan par būtību, gan visu pārējo. Pie situācijas, kad reforma ir vajadzīga Latvijā, ka... šīs reformas rezultātā tiek ietekmēta pilnīgi visa Latvijas sabiedrība, to vienkārši darīt šajā formātā un tādā kvalitātē ir nesaprotami. Kāpēc mēs gribam ieriebt visai Latvijas sabiedrībai, visiem iedzīvotājiem?

Kāpēc mēs reformu negribam īstenot tā, lai lielākā daļa būtu gan apmierināta, gan arī būtu loģiski, mums taču visiem būtu labāk.

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks ir beidzies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Jā, es, kolēģi, parādīšu (Dep. A. Kiršteins rāda Latvijas karti.) – šeit mazs stūrītis tikai augšā ir. Te es piekrītu Ločmeles-Luņovas kundzei. Jā, tas būtu it kā jārisina starp pašvaldībām, bet šeit es domāju, ka vienkārši ir kuriozs kaut kāds. Un es vēl vienu piemēru pateikšu. Piemēram, māja atrodas ielas malā, māja pati ir Garkalnes novada Baltezers, bet iela ir Ādažu novada Baltezers. Un pat īsti nevar saprast, kam tad jāpļauj. Ko tad tādus jautājumus... piemēram, ja nenopļaus zāli Ādažu novada komunālais serviss vai to ielu nekops, tad kam būtu jādara? Teiksim, vēl lielāks kuriozs ir, ka viena māja, viens stūris atrodas uz ielas, kas pieder Baltezera... tas ir Ādažu Baltezeram, bet māja ir Garkalnes Baltezerā, bet otra iela robežojas ar Alderiem, kas arī ir Ādažos. Nu... te faktiski nav strīda par pašvaldībām. Es domāju, ka tas savā laikā radās tad, kad nebija šīs apbūves, tad bija pilnīgi vienalga – bija kaut kāda pļava, robaina, kas vietām, teiksim, iegāja... tā kā piegāja pie Baltezera, pēc tam tā kā atvirzījās, bet tad, kad to apbūvēja... un visus šos servisus – kanalizāciju, ūdensapgādi – visu ierīkoja Baltezers, pat internets nāk no antenas, kas ir uzstādīta Ādažos... Tātad viss ir saistīts ar Ādažiem, tad kaut kādu tur septiņu ielu dēļ speciāli gaidīt gadiem, kad tas notiks, man liekas, nav loģikas. Es principā piekrītu, jā, tie ir jautājumi, kas jārisina, bet tie nav atrisināti diemžēl. Un es domāju, ka šādu kuriozu var novērst arī likumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Paldies Kiršteina kungam. Es ļoti ceru, ka ar tādu pašu loģiku, ar tādiem pašiem argumentiem viņš pretosies Mārupes pilsētas statusam, kas tika iesniegts no ATR komisijas puses un kur mana argumentācija par to, ka Mārupe tieši robežojas ar Rīgu, netika ņemta vērā, un man kā piemēri tika sniegtas dažādu ārzemju pilsētu situācijas, kad viena pilsēta ir tiešā saskarsmē ar otru un nekādu problēmu nav.

Un vēl gribētu teikt, ka šādu loģiku mums... vai mums Valka jāatdod Igaunijai vai otrādi – jāpievieno Valga Valkai, ja... Te ir situācija, kas ir jārisina citā ceļā, un vēlreiz – tas ir pašvaldību jautājums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Kā jau ieskicēju, diskutējot par šo priekšlikumu, komisijā Juridiskais birojs norādīja, ka tas ir juridiski neprecīzi, jo tik sīkas teritoriālas vienības šī likuma izpratnē nav iespējams pievienot. Komisija veica un izstrādāja alternatīvu redakciju, kādā veidā šo problēmu objektīvi risināt. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 157. – deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 74, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. (Skaņas pārrāvums.)... 158., ko iesniedzis deputāts Viktors Valainis, paredz no Balvu novada izslēgt Baltinavas pagastu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šis un arī nākamie priekšlikumi paredz atsevišķus novadus, faktiski līdzīgi kā ir šobrīd situācija – atsevišķi Baltinavas, tad Viļakas un tā tālāk.

Zināma loģika tomēr šeit pastāv. Jo es jau iepriekš teicu, ka, manā skatījumā, ir nepareizi, ka Pierīgas novadus savieno. Es uzskatu: tas pats par Carnikavas, Ādažu un Mārupes, Babītes – visi novadi šobrīd ir pelnoši un attīstīties spējīgi un sniedz pakalpojumus.

Līdzīgi arī pierobežā ir pierobežas zona. 15 kilometru no robežas īpašs režīms, īpaša pieeja, kas prasa papildus gan pienākumus iedzīvotājiem, bet arī pašvaldībai un arī... papildus arī šie izdevumi. Gribam to vai ne.

Manā skatījumā, tas bija viens no ļoti nopietni apspriežamajiem jautājumiem – vai gar valsts robežu, īpaši gar Eiropas Savienības ārējo robežu, būtu vai nebūtu jāsaglabā mazāki novadi? Jo viss jau, kā teicu, ir atkarīgs no finansēm.

Es minēju piemērus par Luksemburgu, Austriju. Tur... visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir ar ļoti lielu skaitu nelielu pašvaldību. Tās ir bagātākas nekā Latvija un arī attīstās normāli. Tur tādā ziņā, ka lielāks novads un pēkšņi viss notiks, – tā nav taisnība.

Lielāks novads joprojām ir Balvu novads, salīdzinot ar to pašu Baltinavas novadu. Nu un ko? Attīstās jebkurš novads vai pilsēta atbilstoši savām iespējām, atbilstoši valsts palīdzībai, atbilstoši pieejamajam finansējumam, kas ir gan no valsts, gan Eiropas Savienības. Bet arī liels novads nav spējīgs noturēt atsevišķas pozīcijas, ja, teiksim, valsts lemj citādi.

Es te tomēr gribu pieminēt piemēru par Tilžas internātskolu, kas bija normāla pakalpojumu sniedzēja bērniem, kas bija gan bāreņi, gan no nelabvēlīgām ģimenēm. Nu, faktiski vecāki dažādu veidu... dzērāji un tamlīdzīgi. Valsts mērogā tika likvidētas šīs internātskolas. Kāds bija tālākais liktenis? Nekas jau tur nemainījās finansiāli valsts mērogā, tur daži desmiti tūkstoši tika ieekonomēti, bet tie bērni nonāca atpakaļ nelabvēlīgās ģimenēs. Kas ieguvējs? Jā, valsts ieguva naudiņu. Kas zaudēja? Zaudēja mūsu paaudze – tie, kas nonāca atpakaļ nelabvēlīgās ģimenēs, un viņiem tie apstākļi... Nu, nenovēlu nevienam mūsu bērnam tādus.

Tas pats arī būs ar šo reformu. Nav nekāda pamatojuma, ka finansiāli šīm lielākajām pašvaldībām būs lielākas iespējas. Deputātu algas, ja tiks ieekonomēts uz šī rēķina, – tās ir niecīgas, tas ir ārpus apspriešanas.

Tāpēc, runājot par pierobežas pašvaldībām, tā ir arī zināma veida drošība. Un ka Baltinavas pagasts... Tur ir viena ļoti liela zemnieku saimniecība... divas – “Riekstiņi” un... un otra. Tie, kas ir bijuši, viņi zina, ka lauki sakopti, ceļš “Austrumu stīga”, Viļaka–Kārsava. Patīkami braukt. Bet, ja šī novada vairs nav, daudzas lietas cilvēkiem kā pakalpojums noteikti pazudīs. Vai tas... tāds reformas mērķis? Es domāju, ka tādam mērķim nevajadzētu būt.

Es principā tomēr atbalstu, ka varētu būt arī šīs pierobežas pašvaldības, tai skaitā Baltinavas un Viļakas, un Zilupes, un Kārsavas, un tā tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Jā, šeit gan viedokļi dalās ar kolēģi. Un par šo priekšlikumu jau diskutējām pie otrā lasījuma, labi atceros debates.

Jāatzīst, ka Baltinavas pagasts... Baltinavas novads ir novads ar iedzīvotāju skaitu mazāku par tūkstoti. Un šajā gadījumā arguments par to, ka novadā varētu būt divas zemnieku saimniecības un tāpēc novadam ir jābūt, manuprāt, nav pareizs. Un arī fakts, ka tajā ir mazāk nekā tūkstotis iedzīvotāju, manuprāt, nav arguments, ka vajadzētu būt novadam, jo tas ar tik mazu iedzīvotāju skaitu atrodas robežas tuvumā un tāpēc būtu atbalstāms tādā veidā, kā radot darbavietas priekšsēdētājam, deputātiem, grāmatvežiem, respektīvi, administrācijai.

Pareizāk būtu koncentrēt šos resursus vienā lielākā novadā. Manuprāt, esošā redakcija ir visai laba, būtu viens spēcīgs Balvu novads ar centru Balvos. Un attiecīgi Balvi tad varētu rūpēties par visas teritorijas attīstību ar pieejamiem lielākiem resursiem, kā tas būtu viena maza novada ietvaros.

Tā ka aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim otro reizi.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nu es tomēr gribētu paturpināt.

Pirmkārt, šajā gadījumā būtu arī jāņem vērā iedzīvotāju vēlmes. Ja jau Rīgā mēs šeit lemjam, tad iedzīvotājiem jābūt pārliecinātiem, ja viņus pievienos kaut kādai citai teritorijai, ka viņiem būs labāk, un viņiem šodien vajadzētu būt pozitīvai attieksmei pret šo apvienošanu. Tādas nav.

Es negribētu, ka deputāti, kas ir ievēlēti no Rīgas apgabala, un viņu ir ļoti daudz... un tagad izlems Baltinavas likteni, tāpat kā visu citu lauku teritoriju likteni. Šiem deputātiem vispār vajadzētu atturēties balsot par lauku teritorijām, tas būtu godīgi. Tas ir viens.

Otrkārt. Ja jau mēs runājam par ekonomiju, būtu jāsāk ar ministrijām, ar ierēdņiem. Divdesmit tūkstoši... Desmit gados ir pieaudzis finansējums (šo ierēdņu, kas ir ministrijās) ļoti būtiski.

Ja jau mēs runājam par ekonomiju, tad es piedāvāju visos trijos līmeņos veikt šo ekonomiju – valsts pārvaldē, reģionu līmenī un pašvaldībās, nevis paķer kaut kādu vienu... Zināt, ka Baltinavas pagasta deputāti vispār 10 vai 20 eiro saņem mēnesī? Vai tad tā ir ekonomija, ja viņu nebūs? Tās ir muļķības, tā ir nezināšana, bet iedzīvotājiem nebūs iespēju, tiesību lemt par savu teritoriju, par savām vajadzībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Ja Butāna kungs būtu rūpīgāk gatavojies šīsdienas debatēm, viņš zinātu, ka Baltinavas novada priekšsēdētāja – nevis priekšsēdētājs! – ir Sarmīte Tabore – cilvēks, kuru ciena ne tikai viss Baltinavas novads un pazīst visā Balvu apkaimē, bet arī tas cilvēks, kurš sagatavojis visrūpīgāko un visargumentētāko pamatojumu, kāpēc Baltinavas novadam ir jāpaliek Baltinavas novadam, nevis tas jāpievieno Balvu novadam.

Un, godīgi teikšu, es labprāt redzētu Tabores kundzi Butāna vietā šeit, Saeimā. Un, ja būtu tāda iespēja, nobalsotu par to, lai viņa saņemtu jūsu algu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Paldies Regīnai Ločmeles-Luņovas kundzei par sniegto viedokli un par sniegto pārliecību, ka šis priekšlikums ir noraidāms. Jo, pēc Regīnas sniegtās informācijas, Baltinavas priekšsēdētāja ir plaši pazīstama Balvu novadā, kas nozīmē, ka nākamajās vēlēšanās, visticamāk, viņai pastāv lielas iespējas tikt pārvēlētai un ievēlētai atkal nu jau apvienotā lielā Balvu novada vadībā priekšsēdētājas amatā. Un tas nozīmē, ka no šāda gājiena Baltinavas novads iegūs dubultā, jo novadu... lielo novadu vadīs gan Baltinavas pārstāvis, gan arī attiecīgi vairāk administratīvos un... iespējams, pat izvērtējot pamatotus ekonomiskos principos un datos balstītus argumentus, vairāk finansējuma ieguldītu Baltinavas novadā.

Līdz ar to paldies, un aicinu atbalstīt komisijas viedokli par priekšlikuma noraidīšanu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Paldies arī Butāna kungam par sniegto viedokli. Es tikai cerēju, ka viņš tomēr atvainosies Tabores kundzei par to, ka viņš pieļāva – šis priekšlikums tapis tikai tādēļ, lai nodrošinātu darbu Baltinavas novada priekšsēdētājai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 158. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 158. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 58, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 159. priekšlikums, ko iesniedzis Viktors Valainis, paredz no komisijas atbalstītās redakcijas Balvu novadā svītrot virkni pagastu, tādējādi veidojot atsevišķu Viļakas novadu. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 159. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 55, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 160. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Aldis Adamovičs, paredz veidot Balvu novadu bez Viļakas novada. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Adamovičam.

A. Adamovičs (JV).

Jā, labdien, kolēģi! Tātad esmu iesniedzis divus priekšlikumus par Latgales pašvaldībām, tas ir, par Viļakas novadu un par Dagdas novadu, kas sākotnējā likumprojektā netika iekļauti kā patstāvīgas pašvaldības.

Par Viļakas novadu runājot (arī papildinot Kazinovska kunga iepriekš teikto), gribu teikt, ka Viļakas novads tiešām ir gan lauksaimnieciski attīstīts... un ir šīs zemnieku saimniecības daudzas... Un tas, ko laikam Kazinovska kungs nenosauca, zemnieku saimniecība “Kotiņi”. Kā arī, protams, tiek nodrošināti visi pamatpakalpojumi augstā un labā līmenī Viļakas novadā, un vairāk nekā seši tūkstoši iedzīvotāju, valsts ģimnāzija.

Un pēc otrā lasījuma, es domāju, gan varam, gan ATR komisija, gan mēs frakcijā esam saņēmuši gan iedzīvotāju, gan pašvaldības lūgumu Viļakas novadu saglabāt kā atsevišķu pašvaldību. Tāpēc iesniedzu šo priekšlikumu un aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 160. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 160. – deputāta Adamoviča priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 56, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 161. priekšlikums, ko iesniedzis deputāts Aldis Adamovičs, kā viņš tikko minēja, arī paredzētu veidot atsevišķu Viļakas novadu. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es tomēr paturu tiesības parunāt par Viļakas novadu, līdzīgi kā Dombrava par Saulkrastu, jo esmu tur arī deklarēts šobrīd – Viļakas novadā.

Tātad es deputātiem vienīgi gribēju atgādināt, ka vēsture ir bijusi gana interesanta Viļakai, jo savulaik Latvijas brīvvalsts laikā līdz 1940. gadam Viļaka bija Abrenes apriņķa sastāvdaļa. Un tad, kad Abrenes teritoriju – pilsētu un sešus pagastus – nolēma pievienot Krievijas Federācijai, tad pēc Otrā pasaules kara Viļaka bija Abrenes apriņķa centrs līdz 1959. gada novembrim. Un man ir tas gods, ka es esmu piedzimis vēl Abrenes apriņķī. Un savulaik bija izšķiršanās padomju laikā (tad, kad veidoja rajonus) starp Viļaku un Balviem. Diemžēl loterija vai loze, vai komunistu vēlme bija šo rajona centru izveidot Balvos. Līdz tam Viļaka nebija mazāk attīstīta, bija pat vairāk attīstīta nekā Balvi. Nu, lūk, padomju laikā atstāts novārtā bija šis Viļakas, teiksim, pagasts un arī pilsēta. Un mēs redzam – kur nav centra, tur tā attīstība mazinās.

Līdzīgi es gribu teikt, paralēles vilkt ar pašreizējiem novadiem. Lai arī mazākus novadus tagad apvienos (vienalga, vai tas ir Pierīgā, vai tas ir Latgalē, vai Vidzemē, vai Kurzemē) – tur, kur pazudīs novada centrs, tā attīstība mazināsies. Saka – iedzīvotāji samazinās... skaits, brauc projām jaunatne... bet tas ir koks ar diviem galiem. Iedzīvotāji un jaunieši brauc projām tādēļ, ka ir liegtas šīs iespējas attīstīties. Normālās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir dažādu veidu mehānismi, kā palīdzēt nomaļām lauku teritorijām, nomaļiem novadiem attīstīties, papildu programmas gan no valsts... bet arī Eiropas Savienības struktūrfondi. Mums viss ir ačgārni! Ar kājām gaisā. Mēs labprāt šķērējam vienu, otru teritoriju, izliekamies par lieliem, zinošiem speciālistiem ar tukšiem argumentiem, tukšām frāzēm. Bet nevajag aizmirst, ka šajās teritorijās un pilsētās dzīvo iedzīvotāji, arī jaunieši. Ko mēs darām? Mēs paredzam Latvijas lejupslīdi. Mēs liedzam tiem cilvēkiem laukos, arī pierobežā, lemt par savu teritoriju. Kāpēc mēs to darām? Vai Balvi domās īpaši par Viļaku, ja tur nebūs centra? Kaut ko jau domās, bet priekšrocība vienmēr būs Balviem... Balvos... Un jebkurā vietā, jebkurā centrā... tā tas būs. Tā tas ir – to es varu no savas pieredzes pateikt. Un tas ir no personām atkarīgs. Un no politiskās konjunktūras ir atkarīgs tas, kādas šeit politiskās vēsmas, kādi valdītāji būs Latvijā, cik liels būs atbalsts laukiem... vai nebūs atbalsta.

Nu, deputāti, lemiet. Bet patīkami tas nav, un arī pareizi tas nav.

Es uzskatu, ka pierobežas pašvaldības... austrumu pierobežā... tās bija jāsaglabā.

Es balsošu par Viļakas novada saglabāšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Gribu izteikt cieņu gan Andrim Kazinovskim, gan Aldim Adamovičam par izrādīto lokālpatriotismu. Manuprāt, daudziem būtu vērts mācīties no viņiem to, kādiem jābūt savas dzimtās puses patriotiem un kā visiem iespējamiem līdzekļiem savu dzimto pusi aizstāvēt.

Vienlaikus mums jābūt ne tikai lokālpatriotiem, bet arī nacionālpatriotiem un jādomā par visu Latviju kopumā.

Lai kliedētu deputātu Andra Kazinovska un Alda Adamoviča bažas par to, ka minētais novads varētu lielajā Balvu novadā pazust vai neattīstīties, gribu pastāstīt piemēru par savu dzimto pusi – par Cēsīm. Es kā cēsnieks arī esmu patriots – ne tikai pilsētas patriots, bet arī visas apkārtējās teritorijas patriots. Un tas piemērs rāda, ka, Cēsīm pievienojot Vaives pagastu, Vaives pagasta infrastruktūra un attīstība notika straujāk, nekā tas bija tad, kad tas bija atsevišķi no pilsētas.

Un pārējos novados daudz ir tādu, kas... Kad tam cilvēkam prasa: “No kurienes tu esi?”, viņš saka, ka viņš ir no Cēsīm, lai gan faktiski viņš varbūt Cēsīs nedzīvo, bet ir no apkārtējās lauku teritorijas.

Mēs visi sevi asociējam ar to vienu lielo, to noteikto vietu, ko pazīst visā Latvijā – un varbūt ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām.

Līdz ar to aicinu atbalstīt komisijas lēmumu neatbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Krišānam.

J. Krišāns (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! No pieredzes mēs zinām, ka visām apvienošanām līdzi nāk arī kāds negatīvisms. Tā ir tāda ļoti slikta tendence, jo... jo tad tiek lemts arī par kaut kādu ekonomiju.

Kas šodien notiek Latvijā? Apvienojot pagastus, daudzos pagastos pirmie, kas pazūd, ir kultūras nami; tūlīt pēc tiem pazūd mazās skolas.

Kas šodien, tagad, ir noticis pie mums? Mums ir milzīgas teritorijas, no kurām izbraukuši cilvēki, jo viņi vairs neredz perspektīvu saviem novadiem.

Es baidos, ka... baidos, ka mēs, apvienojot arī šos labi attīstītos pagastus, kuri ir ar bagātīgu gan kultūras mantojumu, gan savu tādu identitāti... mēs varētu nākotnē būt zaudētāji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā, diskutējot par 161. priekšlikumu, kas paredz veidot atsevišķu Viļakas novadu, tas neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 161. – deputāta Adamoviča priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 12, pret – 57, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Plešs, Tērauda, Šteins un Golubeva lūdz turpināt šā gada 26. maija attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu bez pārtraukuma līdz pulksten 19.00 un tad izsludināt pārtraukumu līdz šā gada 3. jūnija pulksten 13.00.

Lūdzu aktivizēt sistēmā (Starpsauciens: “Mums ir komisija Baltijas Asamblejai...”)… Lūdzu aktivizēt sistēmā punktu “Par procedūru”! Vai ir...? Tātad sistēmā ir aktivizēts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka sēdi turpinām bez pārtraukuma līdz pulksten 19.00 un pēc tam izsludinām pārtraukumu līdz šā gada 3. jūnija pulksten 13.00! Lūdzu, balsosim! Par – 62, pret – 18, atturas – 3. Tātad turpinām izskatīt sēdes darba kārtību bez pārtraukuma.

A. T. Plešs. Turpināsim izskatīt likumprojektu.

Esam pie 162. priekšlikuma. To iesniedzis deputāts Viktors Valainis, un tas arī paredz Viļakas novada izveidi – atšķirībā no Adamoviča piedāvātā priekšlikuma, kas ietver arī Baltinavas pagastu.

Komisijā diskutējot par šo jautājumu, komisijas vairākums neuzskatīja, ka šāds novads var nodrošināt ilgtspējīgu attīstību nākotnē, un šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 162. – deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 4, pret – 56, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 163. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz no otrajā lasījumā atbalstītās un Bauskas novada Nākotnes... pašvaldības piedāvātās redakcijas izslēgt Iecavas un Vecumnieku novadu, tādējādi veidojot atsevišķu... Iecavas un Vecumnieku kopīgu novadu. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 163. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 59, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 164. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas paredz veidot Iecavas novadu, kas sastāvētu no Iecavas novada un esošā Baldones novada.

Komisija atbalstīja sākotnējo redakciju – ka Iecavas novadam ir jāpaliek pie Bauskas novada un Baldones pilsētai ir jāiekļaujas Ķekavas novadā.

Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 164. – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 9, pret – 54, atturas – 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 165. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas arī paredz izveidot Iecavas novadu ar administratīvo centru Iecavā, kas sastāvētu no esošā Iecavas novada, esošā Baldones un esošā Vecumnieku novada. Komisija šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 165. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 55, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 166. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas paredz izveidot Iecavas novadu ar administratīvo centru Iecavā, kas sastāvētu no esošā Iecavas novada, Baldones novada un... daļu no Vecumniekiem. Komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 166. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 7, pret – 54, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 167. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz to, ka Vecumnieku novads saglabājas tā esošajā teritorijā. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 167. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 5, pret – 58, atturas – 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 168. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas paredz izveidot pašvaldību – lielā pilsēta ar lauku teritoriju... Cēsis.

Komisijā, diskutējot par likumprojekta tekstu, šāds risinājums netika atbalstīts, līdz ar to arī šeit, pielikumā, šāda veida iedalījums, komisijas ieskatā, nebūtu atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Patiess prieks, ka kāds ir arī priekšlikumus par Cēsīm iesniedzis!

Visādā ziņā, protams, gribētos atbalstīt šādu priekšlikumu – par Cēsīm kā lielo pilsētu ar lauku teritoriju –, jo pats esmu uzaudzis Cēsīs, tur mācījies un dzīvojis, bet... nu, šoreiz pievienošos komisijas viedoklim un šo priekšlikumu neatbalstīšu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā 168. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 168. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 58, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 169. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz Amatas novada saglabāšanu tā esošajās teritorijās. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Iepriekš, jau otrajā lasījumā, izteicos par ieguvumiem, kādus, manuprāt, iegūs Amatas novada iedzīvotāji, veidojot Cēsu... lielāku, vienotu Cēsu novadu.

Reformas rezultātā pašvaldībai būs lielākas finanšu iespējas, cilvēkresursi, lai veidotu pašvaldībā uzņēmējdarbības atbalsta komandu; būs iespēja veidot grantu programmas ar lielāku finansējumu.

Tāpat plašākas iespējas būs bērniem un jauniešiem, jo reformas rezultātā... jaunajā Cēsu novadā ir vairākas stipras vidusskolas, arī ģimnāzijas, kas piedāvā gan stipendijas, gan dažādām interesēm piemērotus pulciņus un aktivitātes. Ceru, ka uzlabosies jaunatnes politikas īstenošana, jo Cēsu novadā tā ir labi attīstīta jau daudzus gadus.

Tāpat lielākā novadā būs iespējas biedrībām un nodibinājumiem piedalīties konkursos par savām idejām un iegūt finansējumu.

Es ticu, ka reformas rezultātā būs daudz ieguvumu.

Šoreiz es vēlos izteikties par nomales efektu. Es nāku no Nītaures pagasta. Amatas novadā Nītaures pagasts jau šodien ir nomalē, un tāds tas būs arī jaunajā Cēsu novadā. Runājot par nomales sajūtu, esmu ticies ar cilvēkiem, kas dzīvo līdzīgos apvidos; esmu saņēmis vēstules, un secinu, ka virknē pašvaldību jau šobrīd ir nomales efekta sajūta – un daudz kur tāda ir jau gadiem. Manuprāt, tā ir esošo pašvaldību atbildība. Vairumu pašvaldību vada ZZS, un tā ir arī ZZS atbildība... un ne tikai.

Nomales efekta mazināšanas pasākumi... prioritāte ir pašvaldību atbildība. Nav vajadzīgas speciālas norādes no Ministru kabineta. Visas iespējas mazināt nomales efektu jau ir tagad. Ne visur iespējas tiek sekmīgi izmantotas.

Šobrīd jau ir izskanējušas ieceres, kas varētu mazināt nomales efektu. Tās ir – kvalitatīvs atbalsts regulārai līdzdalībai, līdzdalības budžeta ieviešana, atbalsts un atbalsta projekti un programmas biedrībām... uzņēmējiem.

Visām Latvijas pašvaldībām jāspēj finansiāli atbalstīt vietējo aktīvistu idejas, un ir liela cerība, ka reformas rezultātā visas pašvaldības to spēs.

Manuprāt, nepamatots ir izskanējušais apgalvojums, ka no katras nomales, no katra pagasta domē ir jāievēlē savs deputāts, lai konkrētās vietas intereses tiktu pārstāvētas. Es dzīvoju Nītaurē. Mums no Amatas novada domē ir nevis viens, bet divi deputāti, bet jāsecina, ka Nītaurei ir maz labuma no viņiem. Maz esam dzirdējuši par viņu idejām pagasta un novada labā. Daļa savu aktivitāti parādījuši tikai tagad, iestājoties pret šo pašvaldību reformu. Toties mums ir jauniešu organizācija, un tikko, pērn, nodibinājās senioru biedrība; tie ir aktīvi cilvēki, kas grib darboties regulāri.

Manuprāt, katrai pašvaldībai ir jāveido atbalsta programmas šādām organizācijām un jāstrādā, lai cilvēki apvienotos organizācijās, vai jārada mehānisms, kā atbalstīt individuāli iedzīvotājus, kuriem ir idejas sabiedrības labā. Pašvaldībām ir jāveido programmas iedzīvotājiem, kuri dzīvo ne tikai pilsētās, bet arī tā nomalēs.

Man patiešām skumji dzirdēt, ka joprojām Latvijā ir novadi, kur nav programmu to nevalstiskajām organizācijām... un citām iniciatīvām.

Lielākos un spēcīgākos novados paveras iespēja šādas programmas veidot arī finansiāli ietilpīgāk. Un, lai tas viss būtu, liela loma ir arī pašiem iedzīvotājiem, kuri aktīvi iesaistās.

Es ticu, ka šajās debatēs, debatēs par reformu, daudz pieminēto piederības sajūtu vairo idejas, cilvēku kopīga darbošanās, pašiniciatīva, projekti, tradīciju kopšana, nevis tas, ka ir noteiktas pašvaldību administrācijas vai noteiktas robežas, vai speciāli Ministru kabineta noteikumi.

Pašvaldību reforma paredz arī robežu paplašināšanu plašākā kontekstā. Un robežu paplašināšana vairos piederības sajūtu Latvijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Ja skatāmies, kā balsojām iepriekš, piemēram, par Jelgavu un Jelgavas novadu, tad sanāk, ka arī šajā gadījumā loģiski būtu balsot par Amatas novada izveidošanu, atdalot Cēsu pilsētu atsevišķi un Amatas novadu atsevišķi. Tomēr faktiski... Protams, es apzinos, ka šādu lietu nevar pieļaut, jo... pirmām kārtām jau tāpēc, ka Amatas novadā nav viena konkrēta, spēcīga attīstības centra.

Un, lai gan Mārtiņš Šteins tikko teica, ka Nītaurē jūtas kā novada nomalē, faktiski, manuprāt, Nītaure... novadā tas ir viens no tādiem lielākajiem un spēcīgākajiem centriem. Bet novada pašvaldība atrodas pavisam... novada otrajā pusē, kur retais... vien retais iedzīvotājs apmeklē šo pašvaldību, jo, pirmkārt, tur ir grūti nokļūt ar sabiedrisko transportu un, otrkārt, ne katram ir automašīna, lai uz turieni aizbrauktu. Tas ir viens.

Otrs. Pašvaldībā, konkrēti Amatas novada pašvaldībā, iedzīvotāji ir izkliedēti pa visu teritoriju. Un rezultātā ir tā, ka jāuztur diezgan plaša infrastruktūra – ceļu infrastruktūra, komunālā saimniecība. Vienai pašvaldībai, Amatas novada pašvaldībai, tas ir diezgan sarežģīti un diezgan resursietilpīgi. Un, manuprāt, trūkst arī cilvēkresursu kapacitātes. Tāpēc pievienošana pie Cēsu novada, manuprāt, ir pareiza un atbalstāma.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, bet atbalstīt komisijas kopējo viedokli.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam otro reizi.

M. Šteins (AP!).

Tā kā es esmu par Amatas novadu lielākā Cēsu novadā, es vēlos vēl izteikties par sadarbību un sabiedrības līdzdalības aspektu.

Esmu no tiem, kas piekrīt tiem kolēģiem, kuri uzskata, ka šim likumam vajadzēja stāties spēkā jau pirms daudziem gadiem, nevis pēc Covid-19 krīzes vai vēlāk.

Vairākkārt no opozīcijas kolēģiem dzirdēju, ka šajā reformā nav bijusi pietiekama sabiedrības līdzdalība un sabiedrībā vispār neviens neklausās. Vēlos skaidri paust to, ka tā nav taisnība.

Šīs administratīvi teritoriālās reformas tapšanas laikā bija plaši iesaistīti gan pašvaldību iedzīvotāji, gan deputāti, tā ir viena no sabiedrībā visplašāk apspriestajām reformām. VARAM īstenoja plašāko sabiedrisko apspriešanu Latvijas politiskajā vēsturē. Kādam tas var patikt, kādam – nepatikt, bet tie ir fakti.

Aptuveni trīs mēnešu laikā ministrs Juris Pūce tikās ar 63 procentiem jeb 947 no pašvaldību deputātiem 30 piedāvāto jauno novadu administratīvajos centros. Darbojās zvanu centrs un reformas e-pasts. Iespējas tikties ar ministru bija gan pašvaldību pārstāvjiem, gan iedzīvotājiem, un daudzi tās izmantoja.

Es arī paskatījos iepriekšējās pašvaldību reformas datus... un par to līdzdalības procesu, tas ir gandrīz nesalīdzināms ar šīs reformas... līdzdalības apmēru.

Gribu arī teikt, ka ne vienmēr visas vēstules un visi viedokļi ir pamatoti, tāpēc ir tikai normāli, ka viss netiek ņemts vērā. Ne vienmēr vēstulēs minētie fakti, informācija un argumenti ir pamatoti. Ļoti daudzās vēstulēs bija emocijas, kuras katrs vērtē pēc sirdsapziņas, bet komisijai un Saeimai ir lēmums jāpieņem visas valsts, visas sabiedrības vārdā. Un ir svarīgi, ka visi viedokļi ir uzklausīti (un tas ir izdarīts!), bet nevajag gaidīt, ka pilnīgi visiem ierosinājumiem uzreiz jāpiekrīt tikai tāpēc, ka tādi ir.

Aicinu balsot pret šo priekšlikumu, bet par lielāku Cēsu novadu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu iemest akmentiņu iepriekšējā runātāja teiktajā.

Redziet, arī mazs novads – Amatas novads... Es arī... esmu darbojies kopā ar to... vadītāju... teiksim, “ZAAO”... apsaimniekošanas projekta ietvaros.

Mēs nesen nobalsojām par to, lai nebūtu speciālas valsts programmas nomaļu novadu, nomaļu teritoriju atbalstam. Tie, kas saka: mēs neesam izmantojuši daudzas iespējas... Nevar piekrist tam.

Valsts politiku nosaka tomēr Saeima un valdība.

Es gribu minēt vienu piemēru, lai jūs saprastu, ka pašvaldības... protams, atkarībā no aktivitātes... tomēr cenšas izmantot visas savas iespējas.

Es esmu ilgstoši bijis... vispirms jau – dibinātājs eiroreģionam “Pleskava–Livonija”, pēc tam esmu bijis arī šī eiroreģiona vadītājs. Ir liela Igaunijas, liela Latvijas pierobežas teritorija un liela Krievijas pierobežas teritorija šajā eiroreģionā. Faktiski šis eiroreģions bija ar vienu domu – ka tad, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, mums būs iespējas izmantot struktūrfondu līdzekļus tieši pārrobežu sadarbībai.

Rezultāts bija – kāds? Arī Latvijas puse iesaistījās, un ministrija noteica nevis pierobežas teritorijas kā sadarbības partnerus... un struktūrfondu izmantošanas... bet noteica Latvijas–Krievijas... un Igaunijas... šo projektu teritoriju... līdz pat Rīgai... un aiz Rīgas... Nu par ko mēs te runājam? Tikai 11 procenti no šiem pārrobežu līdzekļiem nonāca pierobežas teritorijā Latvijā.

Mēs varam teorētiski taisīt lielākus novadus, bet, ja nebūs konkrēta atbalsta... un šodien nebūs... skaidrs, ka... piemēram, kaut vai izmainīs nostāju pret pierobežas... pārrobežas projektiem... un arī pierobežas teritorijām Latvijas ārējās robežas ietvaros neiegūs līdzekļus... tad kārtējo reizi jau varu teikt – šī reforma ir brāķis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es vēlētos pavisam īsi reflektēt attiecībā uz deputāta Mārtiņa Šteina viedokli par faktiem.

Ja runājam par juridiskajiem faktiem, vienīgais juridiskais fakts šīs reformas kontekstā ir tas, ka Satversmes tiesa ir konstatējusi, ka ministra Pūces, kurš virza šo reformu, rīcība, apspriežoties tajā formātā, kurā tika apspriesti šie jautājumi, un lēmums, ar kuru tika aizliegts iedzīvotājiem veikt aptaujas, ir atzīts par pretlikumīgu. Tiesiskā un demokrātiskā valstī šāds ministrs atkāptos no amata, ja Satversmes tiesa ir konstatējusi, ka ministrs pārkāpj Satversmi.

Mūsu gadījumā, mūsu valstī, ministrs meklē kādu zemāku... izpildītāju līmenī, lai gan tas bija tieši ministra jautājums...

Tas ir vienīgais fakts (ja runājam par apspriešanos), kas juridiski ir konstatēts administratīvi teritoriālās reformas sakarā. Viss pārējais ir tikai un vienīgi pieņēmumi.

To es gribēju procedūrai... pielikt, jo par šo likumprojektu, cik man ir zināms, sabiedrības pārstāvji noteikti sniegs pieteikumus Satversmes tiesā, un šis fakts ir svarīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Manuprāt, Mārtiņš Šteins ļoti labi argumentēja gan to, kāpēc reforma vajadzīga, gan arī to, kāpēc Amatas novads būtu iekļaujams Cēsu novadā.

Arī es... Piekrītu, ka reforma ir vajadzīga, un noteikti to atbalstīšu.

Vienlaikus jāatzīst, ka sākotnējie labie nodomi ir mazliet izplēnējuši un pašķīduši savstarpējos politiskajos ķīviņos. Bet, neskatoties uz to, es saprotu, ka jābūt progresam, jāiet uz priekšu, un tātad Amatas novadam jābūt Cēsu novadā.

Papildinot Andra Kazinovska teikto par to, ka netiek domāts par nomales zemēm, arī šajā gadījumā... jau kā Satiksmes ministrijas pārstāvis varu teikt, ka pasažieru pārvadājumu reformas ietvaros... arī Amatas novadā... ir plānots, ka būs maršruti, kuros pasažieri varēs braukt bez maksas, tāpat kā Viļakas novadā un Balvu novadā.

Līdz ar to tas viss ir atkarīgs no katra politiķa vēlmes strādāt, sasniegt kaut ko... un būt tendētam uz rezultātiem.

Aicinu šo priekšlikumu noraidīt un atbalstīt lielāku Cēsu novadu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Es vēlētos reflektēt attiecībā uz Butāna kunga demagoģiju.

Ļoti labi, ja Amatas novadu tiešām pēc pievienošanas Cēsīm sagaida progress, nevis regress.

Bet, manuprāt, Amatas novads ir pietiekami turīgs un pietiekami attīstīts gan kultūrvēsturiski, gan ģeogrāfiski, gan arī uzņēmējdarbības jomā, cik man ir zināms. Jo, manuprāt, Amatciems – tas kā “arhitektūras veidojums”, kā biznesa centrs un kā vieta, kura ir izveidota šajā novadā – Amatas novadā... Manuprāt, nav nekur citur Latvijā analoģisku... analogu šim... šai vietai vai šāda veida uzņēmējdarbībai... Es personīgi nezinu. Iespējams, ka Butāna kungs zina.

Bet... Man liekas, ka Butāna kungs arī ļoti labi zina par 250 miljoniem, ko iegulda lidsabiedrībā airBaltic, nesniedzot nekādus... ne komentārus, ne paskaidrojumus, ne arī detalizētu informāciju, kādam biznesa plānam tiek izlietots šis finansējums.

Līdz ar to Butāna kunga demagoģija un priekšvēlēšanu kampaņa pirms Rīgas domes vēlēšanām... par to, ka Satiksmes ministrija tagad guldīs ceļos...

Būtu ļoti labi zināt jau no sākuma – detalizēti –, kas guldīs, kāda būs atdeve un kas veiks šos remontdarbus, kā arī iepazīties ar VID rezultātiem... par tiem uzņēmumiem, kas tos līdzekļus izmantos un apgūs (nosauksim to delikāti).

Reflektējot attiecībā uz Šteina kunga paziņojumu par sabiedrības uzklausīšanu, jāteic, ka, manuprāt, patiešām Satversmes tiesas lēmums pieņemt izskatīšanai Ikšķiles novada iedzīvotāju sūdzību par liegumu apspriest novadu reformu ir diezgan labs rādītājs (augsta līmeņa rādītājs!) un signāls sabiedrībai, ka kaut kas nav kārtībā ar novadu reformu.

Un... manuprāt... Patiešām jācer, ka šī reforma galu galā kādam arī nesīs progresu, bet, manuprāt, ļoti daudziem novadiem Latgalē un nomalē tā nesīs regresu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Paldies.

Kā jau norādīja mans kolēģis Valērijs Agešins šodien, vairākas partijas un vairāku partiju deputāti šodien tiešām neizmanto lielisko iespēju paklusēt.

Tāpat gribētos teikt par Mārtiņa Šteina uzstāšanos un par to, kā viņš apelē pie faktiem.

Turpinot manas kolēģes Ļubovas Švecovas iesākto tēmu, bez tā, ka Satversmes tiesa par pretlikumīgu atzina VARAM aizliegumu rīkot Ikšķiles pašvaldības aptauju par reformu, pieminēšu vēl tikai divus faktus.

Otrs šāds fakts ir Valsts kontroles ziņojums par neizprotamu, necaurspīdīgu, neloģisku līdzekļu, valsts līdzekļu, izlietojumu tieši tad, kad VARAM un Pūce apbraukāja Latvijas pašvaldības.

Šos faktus apstiprina arī tas, ka mūsu komisijā, Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, visu debašu laiku pašvaldību pārstāvji ir norādījuši uz to, kā notika šīs tikšanās, kad nebija iespējas konkrētu pašvaldību cilvēkiem izteikties... un pat tad, ja bija tāda iespēja, viņi netika uzklausīti.

Un trešais fakts. 28. maijā Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ar speciālu savu paziņojumu lūdza apturēt administratīvi teritoriālās reformas izskatīšanu Latvijā un veikt plašas konsultācijas par šo likumprojektu. Tie ir fakti. Runāt par kaut ko citu – tas nozīmē vienkārši neredzēt šos faktus, kurus mēs ar Švecovas kundzi tikko pieminējām.

Paldies. Turpināsim mūsu darbu šodien, bet redzēsim visus faktus un visu ainu kopumā! Šī reforma ir slikti sagatavota, ir ekonomiski nepamatota un nav līdz galam izdebatēta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Tiešām ļoti interesanti klausīties šīs debates.

Amatas novads ir viens no tiešām ļoti interesantiem, ļoti savdabīgiem Latvijas novadiem. Un te tiešām būtu jābūt dziļām debatēm, dziļai diskusijai par to, kāds liktenis jāpiedzīvo Amatas novadam.

Runājot par reformu kopumā, jāteic, ka lielākā problēma ir tā, ka – pat pie labajiem mērķiem, par kuriem tik daudz šodien un arī iepriekš bija runāts! – šīs reformas īstenošana... nepārveidojās par ļoti konkrētiem tehnoloģiskiem risinājumiem.

Proti, ja veidojam kaut kādu jaunu novadu, kaut kādu jaunu pašvaldību, tas ir atsevišķs projekts, kurā jāiesaista ne tikai iedzīvotāji, ne tikai pašvaldību darbinieki, bet arī speciālisti, kuri varētu izvērtēt, ka, lūk, izveidojot... īstenojot jauno projektu (teiksim, apvienojot Mārupi ar Babīti), parādās tāds un tāds kopējās, apvienotās pašvaldības budžets, kurš ir divas vai trīs reizes lielāks nekā līdz šim; ka parādās tādu investoru saraksts, kuri ir gatavi ieguldīt līdzekļus un veidot jaunu uzņēmējdarbības... jaunas uzņēmējdarbības vietas... tieši pie apvienošanas momenta un pie apvienotās teritorijas... sarunājot ar pašvaldības, jaunās pašvaldības, vadību; ka tiešām izstrādāti instrumenti, kas dotu iespēju jaunveidojamā pašvaldībā uzņēmējdarbību attīstīt, palīdzēt iedzīvotājiem, piemēram, būvēt tiltus un citus infrastruktūras veidus... objektus. Un tā tālāk, un tā joprojām.

Jo – kas pa šo laiku ir noticis? Nu, bija Pūces kunga “viesizrādes” pa republiku. Tās tiešām ir notikušas (žēl, ka netika ņemta maksa par piedalīšanos šinīs uzstāšanās reizēs!), bet dialoga nebija.

Šinī reformā diemžēl nebija iesaistīti arī paši pašvaldību vadītāji un deputāti. Jo tad varbūt arī parādītos nevis emocionāli argumenti, ka, lūk, lielākais ir labāks par mazāko, ka, lūk, tas ir labāks par ne to... un ka šeit ir politisko partiju kaislības... arī bez īpaši lieliskas argumentācijas. Tad parādītos argumenti, kāpēc viens vai otrs variants ir gana labs.

Šodien tas tā nav, un diemžēl tā ir vislielākā šīs reformas problēma, kas ļoti stipri bremzēs reformas iznākumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijas vārdā vēlos piebilst to, ka, skatot likumprojektu Administratīvi teritoriālās reformas komisijā, mēs lūdzām pašvaldības sniegt savus atzinumus par administratīvi teritoriālās reformas projektu, par konkrēto likumprojektu, kuru skatām, kā arī aicinājām pašvaldību vadītājus un pašvaldības piedalīties likumprojekta izskatīšanā, konsultējoties ar pašvaldībām par konkrētajiem... konkrētajiem administratīvi teritoriālajiem iedalījumiem... Un šīs konsultācijas komisijā arī veicām.

Jāteic, ka uzklausīšana ne vienmēr nozīmē viedokļu pieņemšanu. Un komisija dažādi nonāca līdz piedāvājumam, kāds šobrīd šeit ir likts priekšā.

Bet... Kopumā paldies, kolēģi, par jūsu viedokļiem par reformu kopumā, bet konkrētais priekšlikums par Amatas novada atsevišķu... saglabāšanu netika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 169. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 11, pret – 58, atturas – 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 170. – deputāta Valaiņa priekšlikums, kas arī paredz Amatas novada saglabāšanu tā esošajā teritorijā. Vienīgā atšķirība ir tāda, ka administratīvais centrs būtu “Ausmās”. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Jā, tieši par to gribēju jautāt. Kāpēc ir tāds priekšlikums... ar pielikumu... “Ausmas”? Visiem taču labi zināms, ka Amatas novada pašvaldības ēka atrodas “Ausmās” – vietā, kur grūti piekļūt. Un līdz ar to... Noteikt, ka centrs ir principā nekurienē jeb viensētā – tas, manuprāt, ir nesamērīgs priekšlikums.

Un kāpēc jāiesniedz divi līdzīgi priekšlikumi, kas principā neko nerisina?

Līdz ar to aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 170. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 60, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 171. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz Jaunpiebalgas novada saglabāšanu tā esošajā teritorijā. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 171. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 56, atturas – 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 172. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī tas paredz Jaunpiebalgas novada saglabāšanu tā esošajā teritorijā – ar to atšķirību, ka administratīvais centrs ir Jaunpiebalga. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 172. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 59, atturas – 19. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 173. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz Līgatnes novada saglabāšanu tā esošajā teritorijā. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Vēlos paskaidrot, ar ko tad iepriekšējais Viktora Valaiņa priekšlikums atšķiras no Viktora Valaiņa šā priekšlikuma.

Iepriekšējā priekšlikumā mēs redzam, ka ir Līgatnes novads... sastāvā... ar Līgatnes pagastu un Līgatnes pilsētu... Taču šajā ir rakstīts: Līgatnes novads (Augšlīgatne) – Līgatnes pagasts, Līgatnes pilsēta.

Tātad šajā Viktora Valaiņa minētajā novadā Līgatnes pilsēta jeb... tautā saukta arī par Lejaslīgatni... atrodas pie Gaujas upes, savukārt Augšlīgatne, kas ir dažu kilometru attālumā no Līgatnes pilsētas un atrodas Vidzemes šosejas malā, ir mazliet nostāk. Abas divas ir lauku teritorijai samērā lielas apdzīvotās vietas, bet Lejaslīgatne jeb Līgatne... jeb Līgatne pie Gaujas upes... ir ar pilsētas statusu.

Lejaslīgatnei ir vēsturiska nozīme, sena pagātne; Lejaslīgatne pazīstama ar Līgatnes papīrfabriku, ar daudziem tūrisma objektiem – dabas parku un tamlīdzīgiem.

Savukārt Augšlīgatnē... ar ko varētu to tā vairāk asociēt?... atrodas dzelzceļa stacija, kur visi šī novada iedzīvotāji... tas ir tāds mobilitātes punkts.

Līdz ar to... Tas ir, protams, skaidrs, ka administratīvās vienības ir kopā, no vienas puses. Taču, no otras puses, manuprāt, Viktors Valainis nav kārtīgi izsvēris priekšlikuma būtību, jo šajā gadījumā vairāk vajadzēja būt diskusijai par to, vai šo novadu pievienot Siguldas novadam vai Cēsu novadam.

Šeit ir vairāki kritēriji un argumenti, kāpēc vienam vai otram novadam jāpievieno. Piemēram, skolēniem, lai nokļūtu uz skolu, ērtāk ir braukt uz Siguldu, nekā doties uz Cēsīm. Savukārt pakalpojumus vai darbavietas vairāk var atrast Cēsu pilsētā. Līdz ar to debatēm vairāk vajadzēja būt šajā virzienā, nevis par to, vai atsevišķi (Skaņas defekts.)... šādi... esošs... novads, kurš jau pastāv pašreiz, būtu izveidojams.

Manuprāt, šādi priekšlikumi, kuri neko pēc būtības nemaina, ir vienkārši ar nolūku, lai neveiktu reformu.

Tāpēc aicinu šo priekšlikumu (Skaņas pārrāvums.)...

Mums ir jāvirza uz priekšu un pēc iespējas ātri jāpieņem šī reforma, lai valsts attīstība virzītos uz priekšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Es par 173. priekšlikumu... Varbūt iepriekšējais runātājs neuztvēra to priekšlikuma jēgu līdz galam. Mēģināšu paskaidrot.

Viena lieta ir tā, ka virkne priekšlikumu ir iesniegti, tāpat arī pašvaldību viedoklis ir uzklausīts, kā jau minēja komisijas vadītājs. Uzklausīt – tas nenozīmē vienmēr darīt tā, kā kāds ir teicis vai ieteicis.

Šajā gadījumā es gribētu (un es arī panākšu, un tas, es domāju, būs liels panākums, kopumā skatot reformu!), ka Saeimas deputāti izteiks viedokli par katru novadu atsevišķi, un jau pēc pāris gadiem, kad mēs varēsim jau novērot šo novadu vai nu veiksmes stāstus, vai neveiksmes stāstus, tad katrs varēs atcerēties šo dienu un paskatīties, kā nu kurš ir balsojis. Un tad arī varēs paklausīties – kur būs tā perifērija, kur nebūs.

Bet par šo konkrēto priekšlikumu... Saprotiet, tas, kas ir minēts šajās iekavās, – tas šobrīd... varbūt... pie šī priekšlikuma... tas jūsu viedokli varbūt mainīs, varbūt nemainīs, grūti pateikt, bet tas nozīmē administratīvo centru. Un tālāk, kad mēs skatīsimies tieši šos centra jautājumus, šīs iekaviņas būs ļoti svarīgas. Un, kolēģi, es domāju, arī jūs šur un tur, iespējams, mainīsiet savas pozīcijas, kad mēs runāsim par atsevišķām teritorijām.

Tāpēc tā ir tā ļoti būtiskā starpība... šiem priekšlikumiem. Tātad tur mēs jau mēģinām šo attīstības centru un administratīvo centru iezīmēt...

Jā, šo priekšlikumu pamatbūtība ir panākt to, lai ne tikai komisijā tiek izlasīta kāda novada vēstule par to, vai viņi ir par vai pret šo reformu, kādi ir argumenti, bet lai arī visa Saeima un katrs no deputātiem izsaka savu viedokli. Un, kā mēs redzam, tie viedokļi mēdz atšķirties no balsojuma uz balsojumu, un katram ir sava pozīcija, sava argumentācija.

No savas puses es varētu pateikt paldies Mārtiņam Šteinam. Manuprāt, ļoti laba argumentācija jums bija, kad jūs aizstāvējāt tieši pozīciju, ka Amata būtu jāpievieno Cēsīm. Tam var piekrist, var nepiekrist. Protams, nepiekrītu tam, ko jūs teicāt, bet tā bija ļoti argumentēta pozīcija.

Un savā ziņā tas, kas te paralēli notiek, – nu, to es... tajā es droši vien neiedziļināšos, bet...

Bet... jā, šie priekšlikumi... es domāju, es skaidri izteicos, kāpēc tie ir iesniegti. Un nevienu no tiem es negrasos atsaukt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Paldies Valaiņa kungam par tādu skaidrojumu šī priekšlikuma sakarā.

Nu, man jāteic, ka es personīgi sliecos atbalstīt... nu, piekrist komisijas viedoklim, kas šajā gadījumā... par priekšlikumu ir negatīvs.

Nu, tā labā ziņa... Nu, kaut gan man jāpiekrīt vispār Butāna kungam... arī par to, ka tā iedzīvotāju dabiskā kustība, piemēram, darbadienas laikā vai dienas laikā no Līgatnes tiešām varētu notikt tieši Siguldas virzienā (tātad arī bērniem, apmeklējot skolu Siguldā). Nu, varbūt... Ņemot vērā, ka, visticamāk, jau... Es personīgi aicinu atbalstīt komisijas viedokli – noraidīt attiecīgo priekšlikumu.

Varbūt kā tāda zināma kompensācija vietējiem iedzīvotājiem varētu būt tas, ka Satiksmes ministrija ekonomikas stimulēšanas... šo papildu 75 miljonu (infrastruktūrai) ietvaros ir paredzējusi atjaunot Līgatnes tiltu uz šosejas A2 (tas ir 65. kilometrā). Manuprāt... Nu, kaut gan varētu būt, ka daudzi Līgatnes novada iedzīvotāji, īpaši tie, kas pārvietojas uz Siguldu, ikdienā varētu neizmantot tieši attiecīgo šosejas posmu, bet pārvietoties pa taisnākiem ceļiem uz Siguldu.

Es domāju, varbūt... nu, vismaz kāds ieguvums varētu būt no šīs kopējās politikas. Un arī attiecībā uz pārvietošanos uz Cēsu pusi varētu būt... arī no šī tilta atjaunošanas, kas ir paredzēta.

Šajā gadījumā aicinu piekrist komisijas viedoklim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. T. Plešs. Paldies.

Paldies kolēģiem par izteiktajām idejām un ierosinājumiem šajā sakarā.

Komisijā 173. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 173. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 2, pret – 58, atturas – 28. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 174. – deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī tas paredz Līgatnes novada saglabāšanu tā esošajā teritorijā. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 174. – deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 8, pret – 56, atturas – 22. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. T. Plešs. 175. – deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz Pārgaujas novada saglabāšanu tā esošajā teritorijā. Arī šo priekšlikumu komisija neatbalstīja, uzskatot, ka Cēsu novads ir jāveido daudz plašākā teritorijā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Šī novada izveidošanai jau ir iepriekšējās reformas vēsture.

Tika apvienoti šie pagasti – Raiskuma, Stalbes un Straupes pagasts. Un šīs reformas ietvaros toreiz pašvaldību iedzīvotāji nevarēja vienoties par novada nosaukumu. Varianti bija vairāki, un viens no populārākajiem variantiem bija Straupes novads (jo Straupei ir kultūrvēsturiska nozīme – tā ir bijusi Hanzas pilsēta). Bet, ņemot vērā, ka reformu nebija iespējams citādāk veikt un panākt vienošanos, novadu nosauca par Pārgaujas novadu. Nu jau iedzīvotāji vairāk vai mazāk ir pieraduši. Tomēr faktiski tas neko daudz neizsaka, jo, piemēram, arī Valmieras pilsētā ir Pārgauja... Pārgauja – tātad vieta Pārgauja, kas valmierietim... Ja saka – “Pārgaujas novads”, viņš varētu sajaukt ar Valmieras pilsētas Pārgauju.

Bet tas tā – īsumā.

Ko es gribēju pateikt? Būtība ir šāda. Faktiski novads robežojas ar Cēsu pilsētu un ir Cēsu pilsētai... Gaujas otrajā krastā, un novadu savieno reģionālas... Pilsētu ar novadu savieno reģionālas nozīmes ceļš, kas iet no Cēsīm līdz Stalbei, līdz Valmieras lielajai šosejai. Un šis ceļš ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Ņemot vērā, ka nokļūšana no novada uz pilsētu pa šo ceļu ir visai slikta, Satiksmes ministrija... principā Satiksmes ministrija akceptēja “Latvijas Valsts ceļu” piedāvājumu, izvērtējumu par to, ka nepieciešams tātad šo ceļu sakārtot. Un jau šogad ir uzsākta... izsludināts konkurss par šī ceļa projektēšanu. Un, domāju, tuvākajos gados (nākamgad, aiznākamgad) tiks uzsākta šī ceļa pārbūve. Tādējādi visiem novada iedzīvotājiem, Pārgaujas novada iedzīvotājiem, būs ļoti ērta un ātra nokļūšana Cēsu pilsētā gan ar sabiedrisko transportu, gan ar automašīnām. Faktiski šis attālums no Valmieras šosejas līdz pilsētai, Cēsu pilsētai, ir aptuveni 15–16 kilometri. Un ar automašīnu vai autobusu pa labu ceļu šo attālumu var pārvarēt ļoti ātri.

Līdz ar to, pievienojot šo novadu Cēsu pilsētai, tiks atrisināti arī vēsturiskie strīdi par to, kā novadam vajadzētu saukties, jo tas nebūs vairs ne Pārgaujas novads, ne Straupes novads, bet būs jau viens kopīgais, lielais Cēsu novads.

Manuprāt, šādi priekšlikumi nav atbalstāmi – ne Viktora Valaiņa pirmais priekšlikums, ne otrais priekšlikums... par to, kur atrodas novada centrs.

Lai arī Stalbes ciems ir visai, teiksim tā, novada teritorijā līdzvērtīgs ar citiem ciemiem (piemēram, Straupi, Raiskumu vai Auciemu) un būtībā atrodas novada centrā, faktiski tas kultūrvēsturiskais mantojums ir Straupē un tā novada vilkme jeb patstāvība... vairāk dzīvo Straupes ciemā. Savukārt tādas apdzīvotās vietas kā Raiskums un Auciems... viņiem šī tieksme vairāk ir tiešām uz Cēsīm, un viņi jau ir kā viens vesels kopā ar pilsētu.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt nevienu – nedz šo, nedz nākamo – Viktora Valaiņa priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Man likās savā ziņā interesanta Butāna kunga argumentācija. Šajā argumentācijā parādījās arī, nu, liela problēma pašai reformai.

Jūs minat to, ka sabiedriskais transports... pie citiem priekšlikumiem minējāt to, ka sabiedriskais transports nomalē esošajām teritorijām būs pieejams bez maksas. Nu, protams, tas būs liels izaicinājums – kā tās nomales tur nodalīt: kas tad ir normāli, kas – nav, bet nu visam tam fonā ir tas, ka šos sabiedriskā transporta pakalpojumus organizēs šie “Rīgas kartes” biznesmeņi. Un tas, manuprāt, nav īsti pareizi. Bet...

Bet – ne par to.

Par jūsu argumentāciju. Jūs minējāt šo ceļa posmu. Un arī pašvaldības savā ziņā... Kad viņi pie mums Saeimā nāca uz komisiju, viņi minēja virkni lietu, kuras pašvaldībai traucē attīstīties; bija tādas lietas, kas... Nav pašas pašvaldības kompetencē un spējās – vispār tās atrisināt. Nu, tādas kā, piemēram, ir šis te jūsu minētais stāsts par ceļa posmu – vienu vai otru...

Protams, lielā mērā šie savienojumi... savienojumi, kas ir starp šādiem centriem, pilsētām... tos remontē tieši valsts – no valsts puses to dara “Latvijas Valsts ceļi”, Satiksmes ministrija. Un tas ir valsts budžeta finansējums. Diez vai pietiks naudas... Šīm jaunveidojamām pašvaldībām diez vai pietiks naudas, lai risinātu tos izaicinājumus, kuri ir saistīti ar ceļiem, kad tās apvienos.

Problēma ir tā, ka netiek runāts par pašvaldību pamatfunkcijām un par to, kādā veidā... kā uzlabosies tieši pašvaldību funkcijas. Ja mēs par tām runātu vairāk, tad, protams, mēs nonāktu pie labāka rezultāta, bet diemžēl šīs reformas kontekstā... par pašvaldību pamatfunkcijām... Lasot jauno pašvaldību likumu, vismaz informatīvo ziņojumu, kas nu jau ir pieejams, neparādās nekādas atbildes par to, ka tā situācija būtu diži savādāka. Respektīvi, pašvaldības pamatfunkcijas paliek tās pašas. Tad ir jautājums – kas mainās? Un arī šajā argumentācijā, kas te caurvijas visu laiku, visu laiku mēģina pateikt, ka divi plus divi ir kaut kas vairāk par četri, ka divi plus divi ir 10. Tāda sajūta.

Un, manā ieskatā, ja apvieno šos novadus, kopējais budžets... tas jau... Apvienojot budžetus, tu neatrisini problēmas – tās problēmas, kas saistītas ar administratīvajām izmaksām. Tas vēl būs interesanti – paskatīties, kas notiks ar administratīvajām izmaksām, jo prakse ir dažāda. Un tā rāda, ka arī administratīvās izmaksas, tieši otrādi, pieaug pēc šādām reformām. Un tas būs izaicinājums – kā ar to visu tikt galā.

Bet tas, ko es pilnīgi droši, skaidri zinu, – pat tad, ja administratīvās izmaksas tiktu samazinātas... Pat tad, ja tās tiešām samazināsies (ir maz ticams, ka tas tā notiks), tās problēmas, ar kurām būs jātiek galā, un tās cerības, kas tiek liktas uz iedzīvotājiem, ka te nu tiks galā ar tām problēmām... tas to neatrisinās. Jo Pārgaujas novadā vienīgais, kas izmainīsies, – izmainīsies politiskais spektrs un... Un Pārgaujas novada iedzīvotājiem būs jāiekļaujas plašākā novadā, jādomā plašāk un tādējādi mazāk jādomā pašiem par savas teritorijas, savas individuālās teritorijas, attīstību. Jo šeit tas nulltā līmeņa pārvaldības modelis jau nav nekur iestrādāts un nekur nav šīs atbildes – kā vietējām kopienām pārstāvēt sevi. Tas, ka ir runa par šo līdzdalības budžetu... nu, piedodiet, tas ir tāds kā joks.

Nu, par to lielo bildi... ja mēs skatāmies... tas neko neatrisinās. Tas ir tāds vienkāršs uzmetums, kas jau... patiesībā daudz kur jau notiek, un tas... Tā nav tā atbilde, ko cer sagaidīt iedzīvotāji, – kā viņi varēs lemt par to, kas notiek pie viņu mājām.

Balsojiet pēc sirdsapziņas par šo priekšlikumu. Es katrā ziņā šo priekšlikumu atbalstīšu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi! Ļoti apjomīgās debates par šo priekšlikumu... ir pieteikušies 12 runātāji... 10 runātāji... turpināsim rīt.

Laiks pārtraukumam, par kuru mēs nobalsojām.

Tātad šobrīd notiek deputātu reģistrācija.

Reģistrācija ir veiksmīgi noslēgusies.

Pārtraukums līdz šā gada 3. jūnija pulksten 13.00.

(Pārtraukums.)

Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 18. (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums
2020. gada 2. jūnijā

Likumprojekts “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” (Nr. 462/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2521, 2521A, [1-3Pa, 1-12Reg, 1P-238P])
- Ziņo	- dep. A. T. Plešs
- Debates	- dep. I. Indriksone
	- dep. J. Butāns
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Butāns
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. J. Butāns
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. K. Feldmans
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Judins
	- dep. V. Valainis
	- dep. U. Budriķis
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. J. Butāns
	- dep. U. Augulis
	- dep. V. Agešins
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. U. Augulis
	- dep. D. Bluķe
	- dep. J. Butāns
	- dep. U. Augulis
	- dep. I. Voika
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Butāns
	- dep. G. Daudze
	- dep. J. Butāns
	- dep. U. Augulis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. J. Vucāns
	- dep. J. Butāns
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Rancāns
	- dep. A. Gobzems
	- dep. K. Feldmans
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. J. Rancāns
	- dep. U. Augulis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Butāns
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Dombrava
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. J. Butāns
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Butāns
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Adamovičs
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Krišāns
	- dep. J. Butāns
	- dep. M. Šteins
	- dep. J. Butāns
	- dep. M. Steins
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Butāns
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Valainis

Sēdes videotranslācija

26/02a.06.2020.

14.00

16.30