Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas divdesmit devītā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 18. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs un balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie Saeimas deputāti! Labrīt šodien, 2020. gada 18. jūnijā, Saeimas attālinātajā ārkārtas sēdē! Labrīt, Valsts prezidenta kungs! Labrīt, Ministru prezidenta kungs! Atbilstoši parlamenta tradīcijai pavasara sesijas noslēguma sēdē mūs ar uzrunu pagodinās Valsts prezidents.

Vārds Valsts prezidentam Egilam Levitam.

E. Levits (Valsts prezidents).

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt jau vairākus mēnešus tas notiek ārkārtējos apstākļos.

Covid-19 mūs visus ir digitalizējis un transformējis. Arī jūs, godātie Saeimas deputāti, kā viens no pirmajiem parlamentiem Eiropā un pasaulē esat atraduši iespēju ar digitālo tehnoloģiju palīdzību strādāt attālināti, turpināt savu darbu arī šajos apstākļos. Nav šaubu, ka šis risinājums atbilst Satversmei, kaut gan tur, protams, 1922. gadā netika ierakstīts pants par šo pandēmiju.

Satversme ir stabils pamats mūsu valstij un tās demokrātiskajai valsts iekārtai, un tā ir piemērojama arī ārkārtējos apstākļos. Lai to nodrošinātu, 23. martā es kopā ar četru pārējo konstitucionālo orgānu vadītājiem mūsu pirmajā kopsēdē akcentējām valsts konstitucionālo orgānu darbības pamatprincipus ārkārtējā situācijā. Tie nosaka, ka, piemērojoties apstākļiem, arī ārkārtējā situācijā visām valsts institūcijām, visām valsts iestādēm un visām amatpersonām ir jāīsteno savas kompetences un jāveic savs darbs tā, lai kopējā valstiskā mērķa ietvaros to funkcijas pēc iespējas tiktu veiktas un uzdevumi – pildīti. Tas, ja to prasa apstākļi, ietver arī attālinātu darbu un darbu elektroniskā vidē.

Kolēģi! Latvija ir krīzes rūdīta. Ar šīm visām krīzēm, kuras mūs ir skārušas, vienmēr ir bijis tā, ka tās mūs ir skārušas smagāk nekā citas valstis. Bet par to, ka šī krīze Latviju ir skārusi salīdzinoši vieglāk, ir jāpateicas trim izšķirošajiem faktoriem.

Pirmkārt, valdības tālredzīgajai politikai, kas nepadevās nedz ignorancei, nedz panikai, bet balstījās uz racionāliem apsvērumiem, sekoja nevis politiskai pārliecībai, bet tieši ekspertu ieteikumiem.

Otrkārt, valsts pārvaldes labai sadarbībai krīzes laikā, enerģiski pielāgojot lēmumus situācijai un sabiedrības vajadzībām, pie tam arī kritiski izvērtējot sākotnēji pieņemtos lēmumus.

Bet galvenokārt par to ir jāpateicas mūsu iedzīvotājiem, kuri ievēroja salīdzinoši visai mērenos ierobežojumus un tādā veidā palīdzēja apturēt vīrusa izplatību.

Tomēr gribētu izmantot izdevību un tādēļ pateikties arī Saeimas deputātiem par efektīvo darbu, lemjot par likumprojektiem, saistītiem ar ārkārtējo situāciju, pateikties valdības ministriem, valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvjiem, bet īpašu paldies es vēlos teikt mūsu veselības sistēmas pašaizliedzīgajiem darbiniekiem, visiem tiem cilvēkiem, kas saliedējās un sadarbojās, un rūpējās par tiem, kam ir vajadzīgs atbalsts.

Paldies mūsu pilsoniskajai sabiedrībai, kas spēja pašorganizēties un nākt talkā valsts pārstāvjiem. Šī krīze bija pārbaudījums mūsu pilsoņiem, mūsu valsts institūcijām, mūsu demokrātijai. Un varam teikt, ka šis pārbaudījums ir godam izturēts.

Par spīti tam, ka krīze pēkšņi apstādināja veselas dzīves jomas, tā vienlaikus prasīja dinamisku un apņēmīgu rīcību. Tā pierādīja, ka ārkārtējās situācijās spējam sadarboties, rīkoties mērķtiecīgi un dinamiski. Šīs spējas būtu ārkārtīgi svarīgi nepazaudēt arī turpmākajā darbībā. Mums ir jāstrādā, lai vidējā un ilgākā laika posmā veidotu mūsu valsti labāku, augstāk attīstītu, nekā tā bija pirms krīzes. Un tieši tas ir mūsu kopējais uzdevums – uzdevums, ko mums uzliek mūsu tauta, ko mums uzliek Satversme un ko mēs uzliekam sev paši.

Godātie deputāti! Es vēlos pievērsties dažām svarīgām jomām, kuras līdz šim Saeima ir atrisinājusi vai kurās paveikusi nopietnu darbu, kā arī darbiem, kas neatliekami veicami, tai skaitā uzdevumiem, kurus es minēju Saeimas sesijas atklāšanas runā pagājušā gada rudenī.

Vispirms – šīs sesijas laikā beidzot ir pieņemts administratīvi teritoriālās reformas likums. Bet par to es runāšu rīt.

Spraigās debates, kas Saeimā sākušās par augstākās izglītības likumu, liecina par to, ka ir nepieciešama šī reforma un ka tā ir tik ilgi nokavēta.

Latvijai kā modernai valstij un mums, tās iedzīvotājiem, ir nepieciešama Eiropas līmeņa konkurētspējīga augstākā izglītība. Reformas debašu gaitā ir izkristalizējusies diezgan liela vienprātība par to, ka augstskolas ir jāprofilē pēc to tipoloģijas un ka tām nepieciešams jauns pārvaldības modelis, kur par stratēģiju būtu atbildīgas padomes, kuru sastāvā būtu gan augstskolas, gan sabiedrības pārstāvji. Tomēr tā ir tikai daļa no visas reformas. Un no savas puses piebildīšu – lai augstskolas un zinātne spētu pildīt savus uzdevumus, tām nepieciešams arī adekvāts finansējums.

Covid-19 krīze skaidri iezīmēja Latvijas nodokļu sistēmas nepilnības. Tā izgaismoja mūsu sabiedrības nevienlīdzības un sašķeltības cēloņus, ko rada gan ēnu ekonomikas īpatsvars, gan tādi nodokļu režīmi, kas krīzes situācijā atstāj ievērojamu daļu iedzīvotāju bez valsts sociālajām garantijām. Nodokļi ir cena par valsti, kādā mēs gribam dzīvot. Krīzē gūtā mācība mērķtiecīgi jāizmanto, lai celtu mūsu valsts vērtību, panākot arī viegli administrējamu nodokļu sistēmu, kas ir vēl jāievieš, un uzsverot nulles toleranci pret jebkādu krāpšanos ar nodokļiem. Tas Latviju vedīs modernas un solidāras valsts virzienā.

Un, protams, lai Latvija būtu augsti attīstīta, tiesiska valsts, mums ir jāuzlabo arī tiesiskuma kvalitāte. No vienas puses, šī kārtība pastāv, taču tā ir uzlabojama un to nepieciešams pielāgot un attīstīt. No otras puses, ar to vien nepietiek. Ar šo kārtību ir jāprot arī prasmīgi apieties. Tur nav vietas formālismam un resorismam. Ikvienam tiesību piemērotājam ir jābūt tik kvalificētam, ka viņš spēj saskatīt likuma jēgu un mērķi un pēc tam vadīties no tā likuma piemērošanā.

Esmu patiesi gandarīts, ka deputāti savā darbā pievērš īpašu uzmanību tiesiskuma jautājumiem. Atzinīgi vērtēju diskusijas par Valsts padomes lomu mūsu tiesiskajā sistēmā. Tā būtu jāizveido vēl šīs Saeimas mandāta laikā.

Svarīgi, ka Saeima ir turpinājusi darbu pie likuma grozījumiem, lai novērstu iespējas tiesas procesus vilkt bezgalīgi garumā. Mēs arī sagaidām jaunus impulsus no jūsu nesen apstiprinātā Augstākās tiesas priekšsēdētāja. Ceru, ka tiesiskuma kvalitātes uzlabošana un reformu īstenošana būs kritērijs, pēc kura Saeima vadīsies, apstiprinot jauno ģenerālprokuroru.

Dāmas un kungi! Šobrīd ir sācies mūsu tautsaimniecības atlabšanas periods. Mūsu relatīvi labā pozīcija ir starta kapitāls, kas ir jāizmanto gudri.

Mēs atrodamies unikālā situācijā, ka ekonomikas lejupslīdes laikā mums ir nevis, kā mēs to esam pieraduši, jāsavelk jostas, bet gan stratēģiski un ātri jāiegulda ievērojami līdzekļi, kas tagad Eiropas Savienības kopējā atveseļošanās plāna ietvaros būs mūsu rīcībā. Latvijai ir jāsagatavo plāns, kā šos līdzekļus izmantot. Taču vienmēr paturēsim prātā – mēs aizņemamies uz nākotnes rēķina, tādēļ mums šie līdzekļi ir jāiegulda nākotnē. Jāiegulda tā, lai tie dotu vislielāko pievienoto vērtību, veicinātu eksportu un konkurētspēju, piesaistītu investīcijas, radītu labākas iespējas ieiet pasaules tirdzniecības ķēdēs un nišās un dotu vislielāko kopējo labumu.

Tas prasa no valsts politikas atbildīgajām politiskajām partijām balstīties uz stratēģiskiem apsvērumiem, kopīgajām valsts interesēm, ievērot visstingrāko disciplīnu diskusijās par šo līdzekļu izlietojumu un rūpēties tikai un vienīgi par to, lai tie celtu mūsu sabiedrību un ekonomiku. Tam ir jābūt vienīgajam kritērijam, lai lemtu par šo līdzekļu izlietojumu. Nekādi priekšvēlēšanu solījumi vai konkrētas klientūras intereses šajā diskusijā nav vērā ņemamas.

Godātie deputāti! Virziens, kādu Latvijas ekonomika ieņems Covid-19 krīzes ietekmē, būs atkarīgs no mūsu tālredzīgas, mērķtiecīgas un gudras, un dinamiskas rīcības. Eiropas Savienība ir uzņēmusi kursu “zaļās” sabiedrības virzienā. Tas nozīmē, ka Latvijai ir jāizmanto sava izdevīgā starta pozīcija, lai šo “zaļo” pagriezienu veiktu kā viena no pirmajām dalībvalstīm. Tam jābūt mūsu ekonomikas politikas vienam no galvenajiem vadmotīviem, un tas jāņem vērā, sadalot papildu līdzekļus, kas tagad būs mūsu rīcībā. “Zaļais” kurss atbilst latviešu kultūrai un mentalitātei. Ar Eiropas Savienības atbalstu tam ir vējš burās. Būtu muļķīgi to neizmantot.

Kolēģi! Ārkārtējā situācija parādīja mūsu spēju sadarboties, rīkoties mērķtiecīgi, taču tā ļāva arī asāk saskatīt tās jomas, kur šīs spējas trūkst. Krīze uzrādīja arī mūsu valsts struktūras un demokrātijas vājās vietas.

Mūsu valsts pārvaldība orientējas uz klasiskajām nozarēm. Mēs visi zinām, kāda ir mūsu ārpolitika, aizsardzības politika, finanšu politika un citas politikas. Un ikdienā mēs diskutējam par to, kādām tām ir jābūt. Taču šis klasiskais pārvaldības modelis, kas ir aizsācies 19. un 20. gadsimtā, mūsdienās vairs nenosedz visas modernas, uz strauju izaugsmi tendētas valsts vajadzības. Ir nepieciešama daudz augstāka sadarbības kultūra valsts pārvaldē, un tā saucamajā horizontālajā politikā ir jānodrošina institucionāls ietvars ar politisku vadību.

Es šeit minēšu tikai divas jomas, kur izpaužas šāda politiska un strukturāla mazspēja. Pirmkārt, tā ir informācijas telpas politika – tā ir daudzkārt plašāka nekā mediju politika. Mūsu dzīve paralēli norit reālajā un virtuālajā telpā. Arvien lielāku lomu spēlē sociālie mediji, kas sekmē publiskās telpas fragmentāciju jeb dzīvi informācijas burbuļos, taču informācijas burbuļi ir ārkārtīgi laba augsne dezinformācijai un manipulācijām.

Vienlaikus sabiedrībai ir eksistenciāli svarīga demokrātiskā diskursa telpa, tās nodrošinājums, lai tur varētu notikt kvalitatīva domu apmaiņa starp homo sapiens un nevis starp troļļiem vai botiem. Informācija, kuru mēs lietojam, veido mūsu pasaules redzējumu, kas savukārt nosaka mūsu kā sabiedrības locekļu rīcību. Ja mēs dzīvojam pietiekami kvalitatīvā informācijas vidē, mūsu lēmumi būs kvalitatīvāki. Savukārt, ja dzīvojam informācijas drazu pasaulē, mūsu lēmumi būs mazjēdzīgi. Informācijas telpas kvalitāte tādējādi atstāj būtisku iespaidu uz valsts kvalitāti. Latvijai nepieciešama mērķtiecīga informācijas telpas politika, kas atbilst 21. gadsimta trešās dekādes realitātei un informācijas lomai sabiedrībā. Tai jāaptver gan visu sabiedrības vecuma grupu medijpratība, gan naida runas izslēgšana, gan atbalsts kvalitatīviem, un es uzsveru – kvalitatīviem un tikai kvalitatīviem –, medijiem, gan arī dezinformācijas atmaskošana.

Bez savas skaidras, visaptverošas informācijas telpas politikas, un es uzsveru – bez politiski atbildīgas amatpersonas par šādu politiku, kurai tas būtu galvenais uzdevums –, ne vien Latvijas demokrātija un drošība, bet arī ilgtermiņa attīstība kopumā ir apdraudēta.

Otra joma, kurai grūti saskatāma konsekventa valsts politika, ir jauno tehnoloģiju un digitālā politika. Es apzināti saku “tehnoloģiju politika” un nevis sašaurināti tikai “digitālā politika”. Tehnoloģiju politika ietver inovācijas un tehnoloģijas, dažādas tehnoloģijas sociālā ietvarā. Moderna valsts, moderna ekonomika, moderna sabiedrība jautās nevis, ko tehnoloģijas spēj, bet gan to, ko tehnoloģijām vajag spēt. Tas nozīmē, ka sabiedrībai ir jāpārvalda tehnoloģijas, nevis tehnoloģijām ir jāpārvalda sabiedrība. Protams, šeit ietilpst arī digitālo tehnoloģiju politika.

Covid-19 krīze ir pierādījusi, ka Latvija ir spējīga ieviest digitālus risinājumus gan valsts, gan privātajā sektorā. Mūsu ekspertiem, sadarbojoties ar pasaules lielākajām tehnoloģiju kompānijām Google un Apple, ir izdevies radīt unikālu lietotni “Apturi Covid”, kas ļauj mums efektīvāk cīnīties ar pandēmijas izplatību. Tai pašā laikā kopumā mēs šīs jomas attīstības vairākos rādītājos atpaliekam gan no Baltijas kaimiņiem, gan no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, īpaši e-komercijā, neizmantojot iespējas, ko dod Eiropas vienotais digitālais tirgus.

Digitālā transformācija nenozīmē naivu visu dzīves jomu digitalizāciju bez sajēgas, bet gan gudru un kritisku, es uzsveru – kritisku –, digitālo iespēju izvērtēšanu, ņemot vērā visus riskus – ne tikai tehniskos, bet arī sociālos. Tā ietver arī rūpīgu datu aizsardzības politiku, apzinoties, ka tā saucamie lielie dati kombinācijā ar mākslīgo intelektu kļūst par cilvēku izsekošanas un manipulācijas sistēmu, kas beigu beigās var apdraudēt brīvību un demokrātiju.

Lai Latvija pārvērstu šīs jaunās tehnoloģijas un digitālās iespējas ilgtermiņa ieguvumos, ir nepieciešama gan vienota valsts politika un rīcība, gan arī – kas ir īpaši svarīgi – kompetenta un rīcībspējīga institūcija šīs politikas īstenošanai.

Šodien Latvijas digitālais lauks ir sadrumstalots, to nesaista vienota vīzija un mērķi, un darbi. Mēs lepojamies ar virkni izcilu individuālo projektu – patiešām izcilu, taču neatrisinātas problēmas bieži pazūd starpinstitūciju robos. Tehnoloģijai ir spēks, ja visi tās zobrati strādā sazobē. Tādēļ, ņemot vērā sabiedrības dinamisko attīstību, es aicinu valdību un Saeimu domāt par to, kā šīs valstij nozīmīgās politikas – gan jauno tehnoloģiju, gan digitālā, gan informācijas telpas politika – tiks koordinētas vienoti un pārstāvētas, turklāt augstākā politiskā līmenī ar politiski atbildīgu amatpersonu.

Dārgie kolēģi! Saeima ir mūsu valsts politiskās dzīves centrs. Tā to nosaka Satversme, un tā ir mūsu parlamentārās demokrātijas būtība. Krīze ir parādījusi, ka mūsu parlaments spēj efektīvi strādāt, nevairoties no negaidītiem izaicinājumiem.

Es novēlu jums visiem smelt spēkus Latvijas vasarā, aicinu jūs apceļot latviešu vēsturiskās zemes – Vidzemi, Latgali, Kurzemi, Zemgali un Sēliju – un atgriezties intensīvam darba cēlienam atkal rudenī. Strādāsim kopā Latvijai!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Valsts prezidentam par iedvesmojošajiem vārdiem, par atzinību, bet visvairāk – par nospraustajiem mērķiem.

Paldies premjerministram Krišjānim Kariņam par darbu un par sadarbību! Mēs jums novēlam sekmīgu darbu. Patiešām – strādāsim visi kopā, bet arī priecīgus Jāņus! Premjerministra kungs, jūsu vārdā jau arī ir iekodēts “Jānis”. Priecīgus Jāņus jums! Paldies.

Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Jura Stukāna iecelšanu par ģenerālprokuroru”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 16. jūnija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Jura Stukāna iecelšanu par ģenerālprokuroru”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Juri Stukānu par ģenerālprokuroru. Lēmums stājas spēkā 2020. gada 12. jūlijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, cienījamie kolēģi! Frakcija “Attīstībai/Par!” satikās ar ģenerālprokurora amata kandidātu Juri Stukānu, un sarunā viņš radīja pārliecinošu iespaidu – gan viņa atklātā personība, gan redzējums, kādas izmaiņas būtu nepieciešams veikt prokuratūrā.

“Attīstībai/Par!” deputāti ir augstu novērtējuši atklāto konkursu, kādā pirmo reizi tika izraudzīts šī nozīmīgā amata kandidāts. Pirmo reizi Latvijas vēsturē par ģenerālprokurora amatu bija atklāta un pat sīva konkurence starp vairākiem spēcīgiem kandidātiem. Vērtējot procedūru un pieteikto amata kandidātu kvalitāti, jāsecina, ka izvēlēties Tieslietu padomi par konkursa norises galveno vietu bijis pareizs lēmums. Paldies Tieslietu ministrijai par šīm virzītajām pārmaiņām. Ne tikai Latvijas politiķu, bet arī lielas daļas sabiedrības vidū ir bijusi tāda skepse par konkursiem uz augstākajiem amatiem. Nu saka: tā jau tāda acu aizmālēšana. Tomēr jāsecina, ka iespēja gan izvirzīt kandidātus, gan pašiem pieteikties, tālāk publiski pieejami kandidātu redzējumi par institūcijas tālāko attīstību, kā arī neitrāli uzticama un kvalificēta, ja tā var teikt, atlases komisija ļauj mums izvēlēties valstī labākos. Un šī tradīcija būtu jāturpina – jāprecizē arī citu augstāko amatpersonu atlases kārtība, tai skaitā Latvijas Bankas prezidenta, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja.

Par Stukāna kunga kandidatūru runājot, mums ir būtiska viņa izpratne un zināšanas par nozari un vīzija, kā uzlabot prokurora sadarbību ar izmeklētājiem. Tas ir ļoti nozīmīgi pirmstiesas izmeklēšanas stiprināšanai. Jurim Stukānam ir plaša pieredze citos tiesu varas atzaros, ne pašā prokuratūrā. Tomēr tiesneša darbā viņam ir bijusi iespēja pārliecināties, kā savus pienākumus veic prokurori, un tas ļaus uz prokuratūras darbu paskatīties no cita skatpunkta. Tiesiskums, par ko nupat runāja Valsts prezidents, iet roku rokā ar nesodāmības mazināšanu. Un, kamēr mēs katrs varam savā veidā piedalīties valsts tiesiskuma veidošanā, veidojot likumus, tos pieņemot, ievērojot un uzraugot, nesodāmību varam uzveikt tikai kopā ar tiesībsargājošo iestāžu darbu. Un šajā jomā ir vajadzīgi būtiski uzlabojumi, lai vairotu iedzīvotāju un investoru uzticību Latvijas valstij. Tie nav skaļi vārdi, jo mūsu labklājība ir tieši saistīta ar to, lai tie, kas likumus pārkāpj, saņem taisnīgu un savlaicīgu sodu.

Kādus cilvēkus valsts amatos liekam, tādu savu valsti mēs arī veidojam. Un vairāku iepriekšējo Saeimu balsojumi nesa melus un manipulācijas ar šiem amatiem. Solīja vienu, bet balsoja par citiem. Vai izdarīja, ko solījuši, bet sabiedrība nesaprata, kāpēc šis kandidāts būtu labāks par citiem.

Sabiedrība ir pamatoti jautājusi, ar kādiem mērķiem un kā labā politiķi ir virzījuši šos kandidātus un kā labā vispār strādā. Šoreiz mēs no tā esam izvairījušies un ceram tā turpināt – ar skaidriem mērķiem un godīgiem kandidātiem.

“Attīstībai/Par!” uzskata, ka Juris Stukāns gan kā personība, gan kā pieredzējis nozares profesionālis ir piemērots ģenerālprokurora amatam, un solām viņam atbalstu un vēlam veiksmi šajā darbā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Mēs vakardien arī frakcijā uzklausījām Stukāna kungu un... viņa redzējumu par Ģenerālprokuratūras tālāko attīstību un viennozīmīgi varam teikt, ka mums visiem ļoti patika Stukāna kunga sniegtās atbildes un viņa redzējums, kādā veidā stiprināt Ģenerālprokuratūru un kādā veidā turpmāk strādāt, un tas viennozīmīgi no mūsu puses ir atbalstāms, un, protams, mēs visi... frakcijas vārdā varu teikt, ka mēs gribam, lai šīs Stukāna kunga idejas arī īstenotos dzīvē. Un šodien arī atbalstīsim Stukāna kungu, galvenokārt tāpēc, lai viņš baudītu tādu pilnu parlamenta mandāta... maksimāli lielu... lai tiešām šīs idejas, par kurām viņš šobrīd tikai runā, arī īstenotu dzīvē.

Es domāju, izvērtēšanas procedūra ir jauna un, protams, parlaments... galalēmumu pieņem parlaments, bet viss būtu ļoti labi, ja šajā izvērtēšanas procedūrā piedalītos tie, kam bija jāpiedalās šajā izvērtēšanas procedūrā. Diemžēl šajā gadījumā viens cilvēks bija nepiederošs. Skumjākais jau tas, ka tas cilvēks bija tas, kas pārstāv Saeimu. Un tas ir ļoti, ļoti liels netīrums pašas Saeimas... Saeimas prestižā. Kā var būt tā, ka Saeima deleģē Tieslietu padomē cilvēku prettiesiskā veidā. Un, kolēģi, jūs visi lieliski zināt, par ko es runāju. Un tas, manuprāt, šai visai kārtībai ir ļoti, ļoti liels mīnuss. Paldies Dievam, tas nav ietekmējis rezultātu, un mums ir tiešām ģenerālprokurora amata kandidāts ar skaidru redzējumu un arī Tieslietu padomes lielu vairākumu ieguvis kandidāts. Un mēs no savas puses atbalstīsim un tiešām novēlam Stukāna kungam būt stipram, būt neatkarīgam un īstenot tās lietas, un šodien saņemt maksimāli lielu parlamenta atbalstu, lai šīs labās lietas tiešām arī īstenotos un lai viņš jūt, ka viņam ir politiskais atbalsts ne tikai no koalīcijas, bet arī no opozīcijas un no visas... no visa parlamenta.

Paldies. Un aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Labdien, Stukāna kungs! Arī es Juridiskajā komisijā balsoju par Stukāna kunga apstiprināšanu ģenerālprokurora amatā. Taču ir viena lieta, kuru es vēlos teikt, kas pierādīs vai – tieši otrādi – nepierādīs Stukāna kunga labos mērķus attiecīgajā amatā un spēju būt labam ģenerālprokuroram: vai Stukāna kungs atcels Meroni no mantas glabātāja statusa vienā konkrētā kriminālprocesā, kas jau sen bija jāizdara, ņemot vērā šī kunga bīstamību Latvijas Republikai, ko jau ir konstatējuši arī drošības dienesti. Tāpēc šis darbs būs, es domāju, vizītkarte Stukāna kunga spējai veikt izmaiņas Ģenerālprokuratūrā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Labdien, kolēģi! Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Godājamais Stukāna kungs! Trīsdesmit gados Latvijas tieslietu sistēma ir tikai daļēji spējusi atbrīvoties no padomju mantojuma.

Tiesu sistēma, kā mēs redzējām arī pēc VDK aģentu kartīšu publicēšanas, ir bijusi piesātināta ar bijušajiem VDK aģentiem. Trīsdesmit gados mēs neesam spējuši reabilitēt netaisnīgi represētos un nogalinātos Latvijas pilsoņus, kuru skaits pārsniedz tūkstoti.

Tieslietu sistēmai, mūsu tiesnešiem un prokuroriem nebija drosmes sodīt tiesnešus un prokurorus, kas nesenā pagātnē iesaistījās apkaunojošās Kremļa propagandas prāvās, pasūtītās propagandas prāvās.

Vēl nesenā pagātnē, piemēram, 1972., 1973. gadā, Rīgā notika paraugprāva, kurā izskatīja divdesmit četras 21. policijas bataljona policistu lietas un tika piespriesti deviņi nāvessodi. Kā tagad izrādījās, neviens no šiem notiesātajiem un arī nošautajiem nebija vainīgs inkriminētajos noziegumos.

1997. gadā ģenerālprokurors Skrastiņš ierosināja pārbaudīt šīs lietas. Pārbaudi veica prokurore Astra Leičenko un konstatēja apbrīnojamu faktu, ka apsūdzētie ne tikai ir apmelojuši sevi, bet vairāk nekā divi duči liecinieku ir snieguši nepatiesas liecības. Šo prāvu vadīja prokurors Buse. Daudzi tiesneši, kas vēl tagad pat nav aizgājuši pensijā, tur ir piedalījušies. Es varu nosaukt Bataragu. Nesenā pagātnē tiesnesis Krastiņš vēl lasīja lekcijas Latvijas Universitātē.

Nav bijusi drosme izmeklēt šīs lietas. Ziņojums par nelikumībām tika nolikts plauktā, nekas tālāk nav darīts. Tāpat atrodas nauda, lai, piemēram, 12 gadus izmeklētu Herberta Cukura lietu, lai gan mēs zinām, ka daudzajās prāvās – gan Arāja prāvā Hamburgā, gan VDK dokumentos, kur ir vairāk nekā 200 cilvēku nopratināti, kas ir piedalījušies dažādās represijās Otrā pasaules kara laikā, – nekur nav pieminēta Herberta Cukura dalība. Tātad prokuratūra joprojām darbojas jeb atsevišķi cilvēki tur darbojas politisku pasūtījumu veikšanai.

Prokuratūrai nav bijusi, teiksim, pietiekama drosme atzīt, ka kaut kādā veidā ir jānovērtē to prokuroru darbība, kuri ir piedalījušies šajās politiskajās prāvās, un, kā raksta izcilais latviešu vēsturnieks, kas ir pētījis gan VDK arhīvus, gan arī dažādu kara noziedznieku darbību Latvijā... Viņš raksta tā, ka jautājums ir plašāks nekā 24 notiesāto vaina vai nevainība, ja mēs runājam par šīm septiņdesmito gadu prāvām. Šeit mēs runājam par brīvās Latvijas tiesu iestāžu spēju un gribu sevi attālināt no vecā režīma, sevi eiropeizēt. Šīs kolektīvās apsūdzības, kuras Kremlis izvirzīja pret Latviešu leģionu un latviešu tautu, mēs neesam spējuši atmaskot, un, kā viņš iesaka, vajadzētu tomēr noteikt visu latviešu juristu līdzvainību šī melu mākoņa radīšanā, ja vajadzīgs, tiesāt, kā arī pārskatīt un dokumentēti izvērtēt visas šīs nepatiesi notiesāto cilvēku lietas.

Es gribētu novēlēt Stukāna kungam, ka varbūt tiešām Latvijā sāksies jauna ēra un prokuratūra beidzot izdarīs to, ko viņa nav spējusi izdarīt 30 gadus. Novēlu veiksmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam. Judina kungs, mēs jūs nedzirdam! (Pauze.) Nedzirdam! (Pauze.) Tagad dzirdam. Viss kārtībā. Runājiet!

A. Judins (JV).

Paldies.

Atvainojos, kaut kas dažreiz arī gadās.

Kolēģi, par jautājumu. Pēc kolēģu teiktā sapratu, ka aģitēt par vai pret vairs nav nepieciešams. Visām frakcijām bija iespēja satikties un uzdot jautājumus Stukāna kungam, un arī VIENOTĪBA runāja, un mums ir prieks, ka mēs saņēmām skaidras atbildes un nebija neviena jautājuma, kas bija bez atbildes.

Tāpēc es runāšu par citu. Man ir prieks, ka mēs grozījām likumu, kas nosaka kārtību, kādā notiek ģenerālprokurora amata kandidātu atlase. Un es tieši salīdzinu, kā bija iepriekš, kad vienpersoniski tika virzīta kandidatūra un būtībā Saeimai bija jāpieņem vai bija jānoraida. Tā bija. Bet tagad mēs redzam, ka iesaistīta Tieslietu padome, notika diskusija, vairāki balsojumi. Tas ir ļoti labi. Un es domāju, ka arī citos gadījumos, teiksim, tāda procedūra vai līdzīga procedūra varētu būt izmantota.

Bet runājot par ģenerālprokuroru. Skaidrs, ka mēs šodien ievēlēsim Stukāna kungu un viņu var apsveikt jau tagad. Bet, manuprāt, mēs visi saprotam, ka mēs ļoti daudz gaidām no jaunā ģenerālprokurora. Mēs ceram, ka viņš sakārtos, salabos, ka prokuratūra būs daudz labāka, efektīvāka. Un man gribētos ticēt un domāt, ka Stukāna kungam izdosies izveidot komandu, kas viņam palīdzēs šajā darbā, jo viņš tomēr ir cilvēks, kas nestrādāja Ģenerālprokuratūrā. Un, pat labu gribot, vienam cilvēkam ir ļoti grūti grozīt sistēmu. Es domāju, ka arī kolēģi, kas viņam strādās blakus, saprot, ka prokuratūrai ir problēmas un problēmas ir jārisina. Es novēlu jaunajam ģenerālprokuroram veiksmi, un es ceru, ka darbs būs ļoti rezultatīvs.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Ģenerālprokurora amata kandidāts Juris Stukāns vakardien viesojās arī SASKAŅAS frakcijā. Mēs runājām pietiekami ilgi, un viena no sarunas pamattēmām bija pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošana un prokuratūras loma šajā procesā. Mums visiem bija prieks, ka Stukāna kungs izstāstīja to, kā viņš ir pabeidzis savulaik Latvijas Policijas akadēmiju, izstāstīja savu darba pieredzi un galvenais – parādīja raksturu un temperamentu. Tāpēc tas plāns, par kuru... ar kuru viņš padalījās tieši par pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes uzlabošanu, ir... izskatās cerīgs tieši Stukāna kunga rakstura dēļ.

Es ceru, ka viņš tiešām īstenos savu vīziju un izdarīs to, ko ir apsolījis. Viņš ir apsolījis, ka turpmāk (un viņš šo sistēmu sola ieviest jau tuvākajā laikā) jebkurš prokurors, kurš uzrauga konkrētu krimināllietu, savu darbadienu sāks ar policijas iecirkņa apmeklējumu. Stukāna kungs arī izstāstīja par savu vīziju, kā samazināt to krimināllietu skaitu, kuras pašlaik ir katra ierindas izmeklētāja darbā. Nav noslēpums, ka tādu krimināllietu skaits atsevišķos iecirkņos tuvojas 300.

Vēl ļoti svarīgi ir tas, ka ģenerālprokurors pieminēja, ka viņu uztrauc prokuroru darba apstākļi. Mēs runājām par to, kā varētu šos darba apstākļus uzlabot. Un ir prieks, ka ģenerālprokurora amatu ieņems cilvēks, kuram ir gan zināšanas, gan darba pieredze, gan raksturs, gan arī tādas īpašības, kas ļaus prokuratūrā strādājošajiem cilvēkiem sajust viņā priekšnieku, kurš par viņiem rūpēsies. Novēlam veiksmi darbā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien, kolēģi! Labrīt, kolēģi! Šis lēmuma projekts ir ilgstoša procesa, kas vērsts uz tiesiskuma stiprināšanu valstī, rezultāts. Ļoti iespējams, ka mēs par Stukāna kungu nemaz nevarētu balsot, ja Saeima pirms tam nebūtu izdarījusi procedūras maiņu. Jaunā procedūra ir nodrošinājusi to, ka šis kandidātu atlases process ir caurspīdīgs, atklāts. Šis jaunais process ir ļāvis izvirzīt vienu no cienījamākajiem un labākajiem kandidātiem, kas acīmredzot, spriežot no iepriekš izskanējušajām debatēm, bauda absolūtā Saeimas deputātu vairākuma atbalstu.

Šajā sakarā es saku paldies Tieslietu ministrijas kolektīvam, kā arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputātiem, arī Juridiskās komisijas deputātiem, kas līdzdarbojās un palīdzēja nonākt līdz šim lēmuma projektam, ko mēs tūlīt pieņemsim.

Es novēlu Stukāna kungam stingru mugurkaulu arī turpmāk, turpmākos gadus cīnoties un uzturot augstu tiesiskuma latiņu Latvijas Republikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jura Stukāna iecelšanu par ģenerālprokuroru”! Lūdzu, balsosim! Par – 92, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Apsveicam Juri Stukānu ar augsto amatu! Novēlam strādāt Latvijas labā. (Aplausi.)

Paldies.

Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.

Darba kārtībā – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pleša, Golubevas, Pavļuta, Bluķes, Bondara, Dūrīša, Ikstenas un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.

Agešina kungs, vai jūs runāsiet “par” vai “pret”? (Dep. V. Agešins: ““Pret”!”) “Pret”.

Paldies.

V. Agešins (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Godātie kolēģi! Pašlaik pie vēlēšanu urnām var doties tikai 18 gadu vecumu sasnieguši pilsoņi. Savukārt likumprojekta iesniedzēji no frakcijas “Attīstībai/Par!” vēlas panākt, lai tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās tiktu piešķirtas arī bērniem no 16 gadu vecuma.

Uzskatu, ka kopumā šajā iecerē ir vairāk risku nekā ieguvumu. Neesmu pārliecināts, ka šī jauniešu grupa politiskajā cīņā tiks uzrunāta pietiekami korekti. Pastāv arī bažas par jauniešu psiholoģisko noturību. Sešpadsmitgadīgie varētu vieglāk padoties nepamatotiem solījumiem un politikāņu manipulācijām.

Nenoliedzami, katram vecumposmam ir savas psiholoģiskās iezīmes, un visiem kolēģiem šodien jāsaprot, ka 16 gadus veci jaunieši iet skolā, kur viņiem jāprasa atļauja pedagogam, lai aizietu līdz labierīcībām. Tādēļ man grūti iedomāties, ka viņiem varētu uzticēt valsts un pašvaldības nākotnes veidošanu tagad un tūlīt. Uzskatu, ka tas noteikti nav labākais veids, kā veicināt pilsoņu politisko aktivitāti. Drīzāk jauniešu iesaisti politikā vajadzētu veicināt ar citām metodēm, piemēram, ar attiecīgu izglītību un informēšanu par politiskajām norisēm un pašvaldības darbu.

Diskusijai par vecuma cenza samazināšanu pašvaldību vēlēšanās pašlaik nav pamata, jo parlamentam vajadzētu vairāk uzmanības veltīt Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un vērtēt pavisam citus, krietni reālākus, jautājumus.

Likumprojektu, kas ļautu pašvaldību vēlēšanās balsot jau no 16 gadu vecuma, neatbalstu. Sešpadsmit gadu – tas ir par agru!

Aicinu balsot “pret” nodošanu izskatīšanai komisijās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Latvijā jaunietis 16 gados gan ir pietiekoši nobriedis strādāšanai, nodokļu maksāšanai un pat kriminālatbildībai, taču brīdī, kad visi dodas pie vēlēšanu urnām, viņa spēja uzņemties atbildību nez kāpēc pazūd.

2011. gada 23. jūnijā, pirms 10 gadiem, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma rezolūciju, aicinot izvērtēt iespēju piešķirt vēlēšanu tiesības jau no 16 gadu vecuma visās Eiropas Padomes valstīs un visu veidu vēlēšanās. Taču mēs, Latvija, varētu spert pirmo soli – ļaut jauniešiem lielākā mērā ietekmēt politiskos procesus savā pašvaldībā. Šādu lēmumu – paplašināt balsstiesīgo loku – jau sen pieņēmusi Igaunija, Austrija, Šveice, Malta, Skotija, Vācija un daudzas citas valstis.

Pastāv uzskats, ka jaunieši 16 gadu vecumā nav nobrieduši un nevarēs pieņemt atbildīgu lēmumu. Vēlos norādīt, ka pētījumi par pusaudžu smadzeņu attīstību nenorāda konkrētu vecumu, kad cilvēka smadzenes ir sasniegušas pieauguša cilvēka briedumu. Tas var notikt pat līdz 22 gadu vecumam.

Pusaudžu spējas pieņemt lēmumus situācijās, kas ļauj nesteigties un konsultēties ar citiem (psihologi tās sauc par augstām kognitīvajām spējām), būs tādas pašas kā pieaugušajiem. Tāpat pētījumi liecina, ka 16 un 17 gadu vecumu sasniegušu jauniešu aktivitāte pirmajās vēlēšanās ir augstāka nekā astoņpadsmitgadīgu cilvēku aktivitāte pirmajās vēlēšanās.

Šī priekšlikuma mērķis nav vienkārši vēlētāju skaita palielināšana. Mērķis ir dot iespēju jauniešiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un apzināties demokrātijas principus.

Un, ja runājam par statistiku, tad jāteic, ka ir runa par aptuveni 35 tūkstošiem iedzīvotāju – papildu balsstiesīgo vēlēšanu ciklā (attiecībā pret 1,5 miljoniem, kā tas ir šobrīd). Valstīs, kurās jauniešiem jau ir dotas iespējas ietekmēt savas pašvaldības un atsevišķos gadījumos pat valsts nākotni, veiktie pētījumi liecina, ka viņi balso tikpat atbildīgi kā vecāki vēlētāji. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka arī mūsu jaunieši ir gatavi pieņemt izsvērtus, rūpīgus un kritiskus lēmumus par savu dzimto novadu nākotni.

Jau daudzus gadus tiek runāts par ideju atļaut jauniešiem no 16 gadu vecuma piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Šodien mums ir iespēja uzsākt diskusiju parlamenta līmenī. Šodien nav runa par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā. Arī uz depozīta sistēmas ieviešanu gaidījām 20 gadus, līdz mums šajā Saeimas sasaukumā beidzot izdevās to pieņemt.

Es aicinu balsot “par” likumprojekta nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un parlamenta līmenī uzsākt diskusiju par šo svarīgo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi! Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”. Balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 24, pret – 51, atturas – 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi! Deputāts Ivars Zariņš pieteicies runāt par procedūru.

Lūdzu aktivizēt sadaļu “Par procedūru”.

Tā, Zariņa kungs, lūdzu, piesakieties.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Kolēģi, es vēlējos runāt par procedūru sekojošu apsvērumu dēļ, proti...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, es atvainojos, es jūs pārtraukšu.

Par procedūru runāt – viena minūte... Kas mums notiek Saeimas sēžu nodrošinājuma nodaļā? Viena minūte – runas laiks.

I. Zariņš. Es varu pagūt arī pa vienu minūti norunāt. Jūs to laiku varat nelikt.

Saeimas kārtības rullis noteic, ka deputātam ir šāda iespēja – ka deputāts var rakstiski pieteikties debatēm. Es biju rakstiski pieteicies debatēm attiecībā uz nākamo izskatāmo jautājumu. Diemžēl, skatoties šeit ievietoto Saeimas darba kārtību, es neredzēju, ka esmu pieteikts šīm debatēm.

Es aicinu Saeimas Administrāciju un Saeimas Prezidiju pievērst turpmāk tam uzmanību: ja deputāti ir rakstiski pieteikušies debatēm, laikus pieteikušies attiecībā uz iepriekšējo jautājumu (tas tika pirms vairākām dienām izdarīts), tad vajag sekot tam līdzi un iekļaut deputātu debašu sarakstā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Zariņš bija pieteicies runāt par likumprojekta “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” nodošanu komisijām. Lūk, tāds ir manā rīcībā. (Smiekli.) Deputātam Zariņam nevajadzētu uztraukties, vārds tiks dots.

Patiešām lūgsim administrāciju nokārtot, lai arī elektroniski tas tiktu ievietots.

Tātad darba kārtībā nākamais jautājums – likumprojekts “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā”.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Zariņa, Kucina, Agešina, Pimenova un Ribakova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Vēlreiz labdien visiem! Kolēģi, jūs jau zināt, kas padara demokrātiju par efektīvu valsts pārvaldes instrumentu. Un kāpēc Latvijā tas tā nenotiek? Kāpēc Latvija nespēj izrauties no šī varas visatļautības un mazspējas slazda? Kāpēc? Jo demokrātijā, līdzīgi kā tirgus ekonomikā, galvenais dzinējspēks ir konkurence.

Bez pilnasinīgas politiskās konkurences demokrātija kļūst par fikciju. Jo, ja varas nomaiņa nav iespējama (bet tā ir iespējama tikai pie pilnasinīgas politiskās konkurences, jo pretējā gadījumā ir iespējamas tikai esošās varas mutācijas, kā mēs to pašlaik redzam), tad politiskās atbildības faktors nestrādā. Gan objektīvi, gan arī tīri subjektīvi. Jo tiem, kas pie varas, nav pat sajūtas, ka varu varētu pazaudēt. Galvenais ir turēties kopā pie varas, nevis rūpēties par sabiedrībai dotajiem solījumiem. Un tā, pamazām vai strauji, vara ieslīgst visatļautībā, izvirst un degradējas. Latvijā tas jau notiek daudzus gadus. Tādējādi demokrātija pārvēršas par fikciju. Krievu valodā tam ir ļoti atbilstīgs teiciens: “Golosuj, ne golosuj, vsjo ravno polučiš vienu un to pašu.” Latviski tas būtu: “Balso vai nebalso, tik un tā dabūsi vilties.”

Paskatieties, kādas ir sekmīgas demokrātijas! Tās ir sekmīgas no sabiedrības interešu un valsts attīstības viedokļa, nevis no varas esošo iespēju viedokļa.

Valstis, kuras ir spējušas nodrošināt reālu un efektīvu varas un opozīcijas sāncensību un sabiedrības iespēju tai sekot līdzi, tādējādi ir panākušas to, ka pie varas esošajiem rodas politiskās atbildības sajūta, jo tiem ir iespēja zaudēt varu, ja to rīcība neatbilst viņu dotajiem solījumiem.

Mēs labi zinām, ka Latvijā tas tā nav.

Lai atdzīvinātu politiskās atbildības principu arī pie mums, ir nepieciešams radīt priekšnosacījumus, instrumentus reālai varas un opozīcijas sāncensībai. Pamati tam tika ielikti jau Latvijas Republikas Satversmē, paredzot vairākus šādus instrumentus. Taču vēlāk tiem paredzētais likums – Saeimas kārtības rullis – tika izveidots tā, lai šos instrumentus padarītu par gandrīz pilnīgi bezjēdzīgiem. Rezultāts – mums ir tas, kas ir. Mūsu politiskā sistēma ir kā beigta zivs. Nevis peld, kur tai vajadzētu, bet pūst no galvas. Un šodien notiekošais ir kārtējais apliecinājums tam.

Kā jau jūs zināt, viens no Satversmē paredzētajiem instrumentiem ir parlamentārā izmeklēšana. Demokrātiskās valstīs tas ir varens un jaudīgs instruments, bet mēs visi labi zinām, ka Latvijā šis instruments nestrādā. Un labi zinām – kāpēc. Jo Latvijā šis likums tika izveidots tā, lai parlamentārās izmeklēšanas komisijas varētu pārvērst pilnīgā profanācijā. Tas arī tiek darīts. Tāpēc likums ir jāmaina.

Pāgājušoreiz mēs piedāvājām likumā ieviest vienkāršu principu: ja esi uzņēmies komisijas vadību, tev ir arī jāuzņemas atbildība par komisijas darba rezultātu. Un, ņemot vērā, ka esam – vismaz pēc Satversmes! – parlamentāra valsts, šī darba rezultātus un atbildību varētu vērtēt parlaments. Tas ierosinājums tika noraidīts. Kas tajā nav saprotams vai pieņemams?! Protams, jums, kolēģi no koalīcijas, nepatika šāds princips, ka var nākties atbildēt par savām sastrādātajām nejēdzībām, par bezjēdzīgi iztērēto nodokļu maksātāju naudu. Jo parasti jau ir tā, ka jūs izvēlaties sev izdevīgu komisijas vadītāju, kurš sabotēs komisijas darbu, Saeimas doto uzdevumu, vai vienkārši nebūs spējīgs to izpildīt. Tāpēc jūs tēlojāt muļķi, tas ir, izlikāties, ka nesaprotat priekšlikuma būtību, lai varētu to noraidīt.

Šoreiz, lai jums nebūtu jābaidās no tā, mēs piedāvājam šajos likuma grozījumos paredzēt, ka komisijas vadītāja pienākumi ir jāuzņemas kādam no tiem, kuri iniciējuši šādas komisijas izveidi. Tas būtu loģiski, ka opozīcijai, kura parasti ir šīs izmeklēšanas iniciatīvas īstenotāja, arī pašai būtu jāuzņemas atbildība par šī procesa rezultātu; tas savukārt dotu iespēju varas pozīcijai būt ne tikai šī izmeklēšanas procesa objektam, bet arī opozīcijas darbu vērtētājai un liktu arī opozīcijai atbildēt par savu sastrādāto. Rezultāts – ieguvēji no tā būtu visi. Arī jūs, kolēģi no koalīcijas. Gan tagad, jums esot pie varas, tas palīdzētu jums būt atbildīgākiem un tādējādi ilgāk palikt pie varas, gan arī vēlāk, jums jau opozīcijā esot, tas palīdzētu atgriezties pie varas, izmeklējot jau citu sastrādāto.

Protams, šo priekšlikumu var uzlabot, un tieši tāpēc mēs aicinām to nodot Juridiskajai komisijai, lai varētu sākt darbu pie tā. Un lai šodien visai Latvijas sabiedrībai beidzot dotu cerību, ka demokrātija Latvijā kādreiz vairs nebūs tikai fikcija, bet ka tas būs reāli strādājošs mehānisms, kas darbojas Latvijas sabiedrības interesēs, nevis kalpo varas elites labklājībai! Ar savu balsojumu jūs to varēsiet apliecināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par – 31, pret – 55, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Lūdzu aktivizēt sadaļu “Par procedūru”.

Viena minūte – runas laiks.

Un lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam, kurš ir pieteicies vēlreiz runāt par procedūru.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, vēlreiz par procedūru.

Jūs uzskatāmi parādījāt lapiņu, kur rakstiski es biju pieteicies. Un es arī rakstiski biju pieteicies debatēm... tiku pieteikts debatēm, kad mēs iesniedzām šo priekšlikumu. Diemžēl darba kārtībā nebija paredzēta iespēja man piedalīties debatēs. Iespēja piedalīties debatēs parādījās tikai pēc tam, kad es pieteicos elektroniski. Un tikai tāpēc, ka es pieteicos arī elektroniski, es tiku iekļauts šajā debatētāju sarakstā.

Tas ir tas, uz ko es vēlējos norādīt. Tātad, rakstiski piesakoties, pašlaik deputāti netiek iekļauti debatētāju sarakstā, un tas ir Saeimas kārtības ruļļa pārkāpums.

Aicinu to nepieļaut turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāts Zariņš bija pieteicies nevis debatēm, bet runas laikam... par likumprojekta nodošanu komisijai. Šis pieteikums laikus tika nodots Saeimas priekšsēdētājai, kas vada šeit... tātad sēdes vadītājai. Deputātam laiks tika dots.

Labi, strādāsim tālāk. Sistēmai ir nepieciešami uzlabojumi, tāpat kā it visam šajā dzīvē.

Turpināsim izskatīt sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 597/Lp13).

Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” izstrādāts, lai noteiktu administratīvās atbildības regulējumu aizsargjoslu jomā. Likumprojekts nosaka administratīvos pārkāpumus un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem, par kuriem pašreiz administratīvo atbildību nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. Likumprojekts... likums stāsies spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu. Likumprojektu izstrādāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Likumprojekta izskatīšanai trešajā lasījumā tika saņemti astoņi priekšlikumi.

1. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces priekšlikums. Tas regulē izņēmumus, kad krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās. Ir arī paredzēti izņēmumi, kad tiek veikta autoceļu būvniecība vai pārbūve, lai nodrošinātu piekļuvi pie likumīgi uzbūvētām dzīvojamām ēkām un nepastāv citas piekļuves iespējas, vai tiek veikta ārējo inženiertīklu būvniecība esošās apbūves vai atļautās apbūves vajadzībām.

Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts, tomēr jau pēc jautājuma izlemšanas komisijā tika saņemta ministra Jura Pūces vēstule, ka viņš atsauc šo priekšlikumu. Tā kā atbildīgajai komisijai nebija iespējas šo jautājumu atkārtoti izskatīt pirms izskatīšanas Saeimas sēdē, kā to prasa Saeimas kārtības rullis, par priekšlikumu mums šodien tomēr ir jābalso.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamie kolēģi! Attiecībā uz šo priekšlikumu jāteic, ka padziļa diskusija par šī priekšlikuma būtību veidojās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirms likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā, pirms vēl Juris Pūce bija informējis, ka vēlas atsaukt šo priekšlikumu. Tika paustas šaubas par to, vai šāds samērā konceptuālas dabas, šāds būtisks priekšlikums būtu vispār izskatāms un iekļaujams pirms likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā. Tika runāts par to, ka vajadzētu izvērtēt šāda priekšlikuma sekas jeb konsekvences un vērtēt to vairākos lasījumos. Tā ka jāteic, ka bažas par to, vai šādu jautājumu vajadzētu izlemt un šādu priekšlikumu atbalstīt, parādījās jau komisijā. Priekšlikums beigās tomēr tika atbalstīts.

Taču, ņemot vērā to, ka ministrs Juris Pūce šo priekšlikumu ir atsaucis, kā arī to, ka faktiski tikai procedūras īpatnības ir liegušas komisijā atkārtoti izskatīt šo jautājumu un faktiski novērst balsojumu par šo priekšlikumu šodien, es gribētu aicināt visus kolēģus, visus Saeimas deputātus, uzskatīt šo priekšlikumu par pēc būtības atsauktu un tāpēc atbalstīt ministra Jura Pūces faktiski izteikto lūgumu balsot “pret” šo priekšlikumu – 1. priekšlikumu.

Aicinu balsot... savā vārdā... “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, un iemesls ir ne tikai tas, kas tika minēts, bet arī tīri principiāls.

Šis likumprojekts tika vispār veidots tādēļ, lai veiktu tā saucamo dekodifikāciju, taču tagad pēkšņi pirms trešā lasījuma, pēdējā lasījuma, parādās priekšlikums, kurš vispār nav kopsakarā ar šo likumprojektu. Priekšlikums, kuram nav sakara ar to mērķi, kam tas likumprojekts vispār tika domāts. Priekšlikums, kurš tiešām būtu ļoti nopietni debatējams. Priekšlikums, kurš tik tiešām ir VARAM kompetencē un par kuru VARAM vajadzētu būt kompetentai.

Ir jautājums – kāpēc to pēkšņi mēģināja ieskapēt trešajā lasījumā?

Un tikai pēc tam, kad Saeimas Juridiskais birojs sāka principiāli iebilst pret šādu praksi un norādīja, ka šis priekšlikums ir ļoti nopietni diskutējams pēc būtības un tam vajadzētu krietni plašākas debates, tāpēc ka tur ir ļoti daudzi neizvērtēti aspekti, – tikai pēc tam mēs esam saņēmuši šādu atpakaļkāpšanos no VARAM puses. Tas liecina, ka patiesībā... Iespējams, ka viena lieta ir tā, kas ir rakstīta šinī priekšlikumā, cita lieta ir – kādi aiz tā stāvēja mērķi, kurus vēlējās īstenot šī priekšlikuma virzītāji? Tāpēc tik tiešām nebūtu šodien atbalstāms šāds priekšlikums.

Un, ja tik tiešām šādas izmaiņas likumā ir nepieciešamas (mēs runājam par kāpu zonu, par to, kādu celtniecību var veikt kāpu zonā), tad vajadzētu būt nopietnām, plašām debatēm, kuras notiktu visos trijos lasījumos. Nevar, tā teikt, pēdējā brīdī mēģināt ieskapēt šādas izmaiņas likumprojektā, kurš vispār ir par kaut ko citu.

Tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

D. Pavļuts. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Atgādinu, ka šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Ministrs Juris Pūce ir lūdzis šo priekšlikumu atsaukt, bet mums tomēr par šo priekšlikumu jābalso.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – nav, pret – 73, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. Paldies, kolēģi.

Pārejam pie 2. priekšlikuma. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojektā piedāvāto likuma 36. panta trešās daļas 6. punkta otro teikumu (tas regulē krasta kāpu aizsargjoslā pludmalē aizliegtās darbības) jaunā redakcijā, paredzot, ka “atļauts pārvietoties pa dabiskām brauktuvēm [..] tikai lai piekļūtu dzīvojamām ēkām vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētām tūrisma un atpūtas vietām, ja nepastāv citas piekļuves iespējas”. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

D. Pavļuts. 3. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar 66.⁹ pantu, kas regulē... kas ir par aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikto aprobežojumu pārkāpšanu. Tas paredz, ka par normatīvajos aktos noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu ekspluatācijas aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm piemēro naudas sodu: fiziskajām personām – no 14 līdz 400 naudas soda vienībām, bet juridiskajām personām – no 28 līdz 800 naudas soda vienībām. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts. Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – zemkopības ministra Gerharda priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 4, pret – 66, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. 4. – zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Tas paredz: “Izteikt 66.⁹ pantu kā 66.¹⁰ pantu, attiecīgi precizējot turpmāko [..] numerāciju, un izteikt tā pirmo daļu šādā redakcijā: “(1) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 66.⁴ pantā, 66.⁶ pantā un 66.⁹ pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.”” Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts. Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – zemkopības ministra Gerharda priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 69, atturas – 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Pavļuts. 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tas paredz izteikt likuma 66.⁹ panta ceturto daļu, kas regulē kompetences administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem ekspluatācijas aizsargjoslās, jaunā redakcijā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu balsot (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

D. Pavļuts. 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa priekšlikums. Tas paredz izteikt jaunā redakcijā likuma 66.¹² pantu, kas regulē kompetences administratīvo pārkāpumu procesā par pārkāpumiem drošības aizsargjoslās, jaunā redakcijā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

D. Pavļuts. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas attiecas uz likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Pavļuts. Kolēģi (Skaņas defekts.)... 8. priekšlikums. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums, un tas paredz papildināt likumprojektu ar jau pierasto norādi par likuma spēkā stāšanos: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” Komisijā priekšlikums atbalstīts. Lūdzu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

D. Pavļuts. Kolēģi! Paldies par darbu.

Komisijā nolemts virzīt likumprojektu izskatīšanai trešajā lasījumā Saeimas sēdē, tāpēc lūdzu balsot un atbalstīt to trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”, nolēma atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Atbilstoši Latvijas Būvinženieru savienības sniegtajai informācijai ir paredzams, ka, ņemot vērā Būvniecības likuma pārejas noteikumos ietverto regulējumu, laika periodā līdz 2021. gadam ievērojami samazināsies to fizisko personu skaits, kuras būs tiesīgas veikt inženierizpēti, būvdarbu vadīšanu un būvuzraudzību. Tas rada risku, ka būvniecības nozarē var rasties darbaspēka trūkums.

Likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Tas izstrādāts tādēļ, lai novērstu būvspeciālistu trūkumu, uzlabotu būvniecības procesa regulējumu un novērstu konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma piemērošanā.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aivars Geidāns.

A. Geidāns (KPV LV).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas sēdē pirms otrā lasījuma strādājām ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 389/Lp13).

Uz otro lasījumu tika saņemti 27 priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāls priekšlikums, kas saistīts ar 23. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – tieslietu ministra Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Geidāns. 2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar 8. priekšlikumu un tas piedāvā papildināt 4.⁴ pantu ar regulējumu, kas attiecas uz datu pareizības pārbaudi citos reģistros. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 3. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz paplašināt to personu loku, par kurām tiek aktualizēti dati Uzņēmumu reģistrā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 4. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, lai jebkuru juridisko faktu maiņa notiktu automātiski. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Geidāns. 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret – nav, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Geidāns. 6. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas paredz papildināt 4.⁴ panta piekto daļu ar to, ka persona, kura paraksta pieteikumu, norāda identificējošas ziņas – vārdu, uzvārdu un personas kodu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 79, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 7. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz papildināt 4.⁴ pantu ar to, ka ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē noteiktajā kārtībā un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 8. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Saistīts ar 2. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 9. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 80, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Bet pirms reģistrācijas, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Jurašam – paziņojumam.

J. Jurašs (JK).

Labdien, kolēģi! Vēlos informēt Juridiskās komisijas locekļus, ka tagad, tūlīt pēc šīs sēdes... pārtraukumā... pulksten 10.30 sanākam kopā uz Juridiskās komisijas sēdi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad, godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Lūdzu, pēc reģistrēšanās... pēc deputātu reģistrācijas, izejiet ārā no sistēmas.

Ir pieprasīta un šobrīd notiek deputātu reģistrācija. Tā veiksmīgi notikusi.

Lūdzu, izejiet laukā no sistēmas!

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, turpināsim sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Aivars Geidāns.

A. Geidāns. 10. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 11. – komisijas priekšlikumā. Komisijas vārdā aicinu balsot pret vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 52, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Geidāns. 11. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt 4.⁹ pantu ar to, ka reģistru ieraksti un citas reģistros reģistrētās ziņas ir pastāvīgi glabājama informācija, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts atšķirīgs to glabāšanas termiņš. Komisijā šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 70, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 12. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā. Aicinu balsot pret vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 3, pret – 57, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Geidāns. 13. – Juridiskās komisijas priekšlikums, lai akreditētajiem žurnālistiem būtu iespēja no Uzņēmumu reģistra pieprasīt piekļuvi reģistrācijas lietas nepubliskajai daļai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret – 1, atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 14. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu – 4.¹⁶ pantu “Īpaši noteikumi par informācijas pieejamību žurnālistikas vajadzībām”.

Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 15. – komisijas priekšlikumā.

Aicinu balsot pret vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 1, pret – 61, atturas – 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Geidāns. 15. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 56, pret – 16, atturas – 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Geidāns. 16. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 17. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 71, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Geidāns. 18. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz izslēgt 7. panta sestās daļas pirmo un ceturto teikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 72, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 19. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz izslēgt 7. panta vienpadsmitās daļas trešo teikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Geidāns. 20. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas paredz novērst komersantu apgrūtināšanu ar formālu prasību pēc paraksta parauga iesniegšanas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 21. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir nepieciešams civiltiesiskās apgrozības veicināšanai, lai Uzņēmumu reģistra mājaslapā varētu izmantot bez maksas pieejamo informāciju (pārliecināties par saviem biznesa partneriem – vai stāties civiltiesiskajās attiecībās). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 22. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu nodaļu – “Laulāto mantisko attiecību reģistra vešana”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Geidāns. 23. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 24. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir atsaukts. Ir saņemta Tieslietu ministrijas vēstule ar lūgumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 24. priekšlikums ir atsaukts.

A. Geidāns. Identiski ir ar 25. priekšlikumu – arī tas ir atsaukts sakarā ar Tieslietu ministrijas atsūtītu vēstuli.

Sēdes vadītāja. 25. priekšlikums – atsaukts.

A. Geidāns. 26. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. – Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. 27. – tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir par laulāto mantisko attiecību reģistrāciju... par spēkā stāšanās kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. – tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 74, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Geidāns. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Geidāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas – līdz šā gada 23. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 23. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Uldis Budriķis.

Budriķa kungs, jūs nevar dzirdēt! Budriķa kungs, mēs jūs nedzirdam! Budriķa kungs, mēs jūs nedzirdējām! Joprojām nedzirdam. (Dep. U. Budriķis: “Vai tagad dzirdat?”)

Sēdes vadītāja. Pamēģiniet vēl runāt! Nedzirdam, nē. Mēs jūs nedzirdam! (Troksnis.)

U. Budriķis (JK).

Tagad (Tehniskas problēmas.)... Jā, mēs komisijā izskatījām...

Sēdes vadītāja. Budriķa kungs, mēs jūs nedzirdam! Traucējumi un troksnis ir pārāk liels.

U. Budriķis. Jā. Atvainojos par tehniskām problēmām.

Komisijā mēs izskatījām likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” pirms otrā lasījuma.

Tika saņemti divi priekšlikumi. Abi priekšlikumi ir savstarpēji saistīti. Tie ir no Juridiskā biroja.

Atgādinu, ka šie grozījumi ir saistīti ar Satversmes tiesas tiesnešu sociālo garantiju paplašināšanu. Juridiskais birojs ir iesniedzis šos divus priekšlikumus, kuri pēc būtības maina tikai to, ka izslēdz dublēšanās iespēju šajā likumprojektā. Šie priekšlikumi ir skatīti arī Juridiskajā komisijā, un Juridiskajai komisijai nav iebildumu pret šiem grozījumiem.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

U. Budriķis. 2. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 78, pret un atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

U. Budriķis. Paldies.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret un atturas – nav. Līdz ar to likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

U. Budriķis. Piecas dienas – 23. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 23. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Labdien! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 95. pantu priekšlikumi netika iesniegti.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šorīt izskatīja un otrajam lasījumam sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā”.

Komisija izveidoja divus komisijas priekšlikumus, ņemot vērā Centrālās vēlēšanu komisijas ierosinājumus, kas tika saskaņoti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.

1. priekšlikums paredz precizēt likumprojekta 1. panta pirmo daļu. Ir runa par Vēlētāju reģistra likuma 14. panta ceturtajā daļā minēto tiesību īstenošanas noteikumiem un iesnieguma iesniegšanas kārtību. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 14, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Šteins. 2. priekšlikums paredz nelielas izmaiņas vēlēšanu iecirkņu darba laikā iepriekšējās balsošanas dienās, nosakot, ka tas ir šāds: trešdien – no pulksten 16.00 līdz 21.00, ceturtdien – no pulksten 9.00 līdz 16.00, piektdien – no pulksten 12.00 līdz 20.00.

Komisija savu priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par – 64, pret – 16, atturas – nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Šteins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 64, pret – 20, atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Skatām likumprojektu “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” (Nr. 683/Lp13).

Likumprojekts ir saistīts ar direktīvas pārņemšanu. Jaunās direktīvas prasības paredzēs precizētas definīcijas, kā arī attiecīgas kondicionēšanas sistēmu pārbaudes un precīzu energoefektivitātes aprēķinu metodoloģiju.

Komisijā likumprojekts atbalstīts. Priekšlikumi nav iesniegti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Nemiro. Jā, kolēģi, paldies par atbalstu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šī gada 29. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 698/Lp13) un ir nolēmusi to atbalstīt, kā arī virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekta būtība ir paredzēt iespēju piešķirt kapitālsabiedrības daļu pirkuma tiesības, tautā sauktas arī par akciju opcijām, jaunuzņēmumu darbiniekiem tādās kapitālsabiedrībās, kuru forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Šāda iespēja pēc spēkā esošajiem likumiem nepastāv. Likumprojekts arī paredz izmaiņas attiecībā uz kapitāldaļu pirkuma tiesībām, piedāvājot dažādas daļu kategorijas un nostiprinot uz daļu kategorijām attiecināmās tiesības.

2018. gada nogalē 30 jaunuzņēmumu dibinātāji iesniedza atklātu vēstuli Eiropas Savienības dalībvalstu vadītājiem, vēršot uzmanību uz šī instrumenta – akciju opciju – priekšrocībām konkurences cīņā ar Silīcija ieleju ASV attiecībā uz talantu piesaisti Eiropā. Statistika liecina, ka Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumos tehniskajiem speciālistiem pieder uz pusi vairāk kapitāldaļu vai akciju pirkuma tiesības, šīs akciju opcijas, nekā tas ir Eiropā. Ieviešot konkurētspējīgu kapitāldaļu pirkuma tiesību regulējumu, Latvija var kļūt par pievilcīgu investīciju galamērķi jaunuzņēmumiem. Turklāt citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredze rāda, ka šādu sabalansētu sistēmu ir iespējams izveidot.

Šajā sakarā paldies Reinim Znotiņam un Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijai par likumprojekta izstrādāšanu un virzīšanu. Likumprojekts ir saskaņots ar Ekonomikas ministriju, Tieslietu ministriju un tapis ciešā sadarbībā ar Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju.

Ierosinātais likumprojekts labvēlīgi ietekmētu jaunuzņēmumu attīstību, kas ir strauji augoša nozare Latvijā, un attiecīgi labvēlīgi ietekmētu inovāciju un tautsaimniecības attīstību Latvijā kopumā.

Šajā sakarā, dārgie kolēģi, dāmas un kungi, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Sveiki, cienījamie kolēģi! Ļoti priecājos, ka šis likumprojekts tiek virzīts tālāk – gan šie “Grozījumi Komerclikumā”, gan ar tiem saistītie “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Šis tiešām ir regulējums, kas Latviju var padarīt starptautiski daudz konkurētspējīgāku gan Eiropā, gan pasaulē. Tāpat nesen marta sākumā Eiropas Komisija ir norādījusi uz to, ka tieši šāda regulējuma esība vai neesība būtiski nākotnē ietekmēs Eiropas konkurētspējas starptautiskajā arēnā.

Jāsaka arī, ka dažādi uzņēmēji, ko jau minēja Feldmana kungs... Piemēram, igauņu jaunuzņēmums Bolt piesaistījis vairāk nekā 100 miljonus investīcijās un nodarbina darbiniekus 40 valstīs. Izveidot šāda veida uzņēmumu un atstāt šo galveno mātes kompāniju tieši Igaunijā ir bijis iespējams, pateicoties līdzīga veida regulējumam, kas pastāv Igaunijā.

Mūsu piedāvātais regulējums, iespējams, ir labākais reģionā vai arī visā Eiropā... varētu būt. To atzinīgi ir novērtējuši arī Eiropas Komisijas locekļi, ar kuriem šis jautājums ir pārrunāts.

Tāpat gribu pateikt milzīgu paldies industrijai par iesaisti, tātad jaunuzņēmumu industrija ļoti aktīvi iesaistījās, arī Ekonomikas ministrija ļoti aktīvi iesaistījās, un Tieslietu ministrijai paldies par atbalstu. Šis ir tāds kopprojekts, ko kopā ar Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisiju esam veiksmīgi tik tālu novirzījuši. Jāsaka paldies arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem, kuri atkal ir apliecinājuši savu spēju izprast šīs lietas... pretēji varbūt Finanšu ministrijas paustajam šaurajam domāšanas virzienam.

Līdz ar to šis ir tiešām būtisks... būtiski grozījumi. Cerams, ka mums trīs lasījumos iznāks jau rudenī... šo apstiprināt un kopā ar vakardien jau otrajā lasījumā apstiprināto likumprojektu “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā” mēs tiešām varēsim izcelt savu inovatīvo uzņēmējdarbību, augstas pievienotās vērtības uzņēmējdarbību, kā primāro fokusu Latvijas tautsaimniecības turpmākajai attīstībai.

Paldies visiem, un aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā un arī turpmāk.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Labdien! Paldies. Ir viena ļoti būtiska lieta. Jebkurai likumdošanas iniciatīvai jābūt gan attīstošai, gan arī nepieļaujošai nekādas iespējas manipulācijām, krāpšanai vai arī legālā veidā nodokļu apjoma samazināšanai.

Es vēršu kolēģu deputātu uzmanību uz to, ka, izskatot šo likumprojektu, no Finanšu ministrijas tika saņemts negatīvs atzinums, kurā ļoti piesardzīgi vērtēti attiecīgie grozījumi un norādīts, ka likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” ir vistiešākajā veidā saistīts ar grozījumiem... ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Vienlaicīgi Finanšu ministrija vērš uzmanību, ka likumprojekts būtiski paplašina iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma piemērošanu akciju opcijām.

Piedāvājums paredz mainīt akciju opciju atvieglojumu piemērošanas kritērijus, padarot iedzīvotāju ienākuma nodokļa akciju opciju regulējumu nevis par ilgtermiņa, vismaz 36 mēneši, darbinieku iesaistīšanas un motivēšanas instrumentu, bet gan par regulāru 12 mēnešu ienākuma izmaksas instrumentu, kuram ir būtiski mazāks nodokļu slogs.

Ņemot vērā ļoti apšaubāmo reputāciju, kas piemīt Feldmana kungam un, iespējams, arī Znotiņa kungam, es vēršu uzmanību uz to, ka ļoti rūpīgi jāvērtē šāda veida grozījumi, kuri var nodarīt kaitējumu ar nodokli apliekamajai bāzei, sakropļot konkurenci uzņēmējdarbības vidē un kļūt par instrumentu legālai nodokļu bāzes apiešanai.

Es vēršu uzmanību, ka gan premjerministrs, gan finanšu ministrs vairākkārtīgi norādījuši, ka Latvijā Covid-19 krīze izgaismojusi problemātiku attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa režīmā strādājošajiem.

Attiecīgi, vērtējot šo likumprojektu, es varu paredzēt tādu pašu prognozi, ka šis ir piedāvājums, kā legāli samazināt ar nodokli apliekamo bāzi un šādā veidā arī kropļot konkurenci uzņēmējdarbībā, padarot un izmantojot to kā instrumentu personīgā labuma gūšanai, nevis konkurētspējas veicināšanai un arī attiecīgi konkrētās nozares attīstībai.

Tāpēc es personīgi atturēšos atbalstīt šo likumdošanas iniciatīvu un lūdzu arī pārējos kolēģus ļoti uzmanīgi vērtēt visus priekšlikumus, kas šajā likumprojektā tiek iesniegti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam otro reizi.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Diemžēl nepatīkami pārsteidza, bet, nu, varbūt arī nepārsteidza bijušās Finanšu policijas darbinieces, kurai, šķiet, nav piešķirta pielaide valsts noslēpumam, demagoģēšana par reputācijas jautājumiem, tāpēc, nu, es domāju, ka šo tiešām saprātīgi deputāti neuztvers par nopietnu.

Tāpat arī jāsaka, ka šis saīsinājums, kurā tad šīs akciju opcijas var piešķirt, nevis 36 mēneši, kā tas iepriekš bija plānots, bet 12 mēneši – ir atbilstošs gan Amerikas Savienoto Valstu, gan citu lielu valstu regulējumam... gan Apvienotās Karalistes, kur ir viens no labākajiem regulējumiem, kurš tiek piemērots un kā dēļ daudzi Latvijas jaunuzņēmumi pārceļas... tieši pārceļ savas mātes kompānijas uz Apvienoto Karalisti un uz citām jurisdikcijām, līdz ar to arī lielāko daļu savu nodokļu samaksā tur.

Šāda veida regulējums palīdzēs mums būt konkurētspējīgākiem, un mums kā mazai un fleksiblai valstij būtu jābūt konkurētspējīgākajiem regulējuma ziņā, lai šos uzņēmumus piesaistītu un tad, kad tie ir piesaistīti, arī noturētu Latvijā, un šeit tie ražotu šo pievienoto vērtību, maksātu nodokļus un visu pārējo.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Znotiņa kungs ļoti labi iemācījies manipulēt ar informāciju un ar faktiem, bet tas nedara viņam godu. Vēršu uzmanību, ka vairākās Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdēs Znotiņa kungs brutāli lobēja atsevišķu komersantu intereses, par ko es griezos KNAB... attiecīgajā iestādē ar vairākiem iesniegumiem.

Līdz ar to es arī ļoti kritiski izvērtēju jebkuru iniciatīvu, kas nāk no Znotiņa kunga un kas prasa papildu kontroli attiecīgiem instrumentiem, ko viņš piedāvā kā risinājumus... it kā uzlabot konkurētspēju, bet patiesībā legalizējot izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

K. Feldmans. Manuprāt, Znotiņa kungs ļoti labi izklāstīja likumprojekta saturu.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 76, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 29. jūnijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Turpinām jau iesākto tēmu, un šajā sakarā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 699/Lp13) un ir nolēmusi to vienbalsīgi atbalstīt, kā arī virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekš jau pirmajā lasījumā atbalstīto likumprojektu, ko nupat skatījām. Šis likumprojekts paredz izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un paredz attiecināt jau esošo nodokļu atbrīvojumu ienākumam no akciju pirkuma, kāds ir akciju sabiedrībām, arī uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību.

Tāpat tas paredz samazināt minimālo akciju turēšanas periodu no 36 uz 12 mēnešiem, kā tas ir citās attīstītās valstīs, ņemot vērā to, ka jaunuzņēmumiem raksturīga ļoti strauja izaugsme.

Likumprojekts arī paredz mainīt regulējumu par nepieciešamību akciju pirkuma tiesības izmantot ne vēlāk kā pēdējā tiesiskajā darba dienā un pagarināt šo termiņu līdz sešiem mēnešiem pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, lai nodrošinātu darbiniekiem laiku nepieciešamo formalitāšu nokārtošanai vai nepieciešamo naudas līdzekļu sarūpēšanai gadījumos, kad darba attiecības ir bijis nepieciešams izbeigt īsā laika posmā.

Ņemot vērā, ka jaunuzņēmumi izvēlas sabiedrības ar ierobežotu atbildību darbības formu, par kuru arī tiek paredzētas izmaiņas, un jau iepriekš pieņēmām, ka ierosinātais likumprojekts dotu vairāk iespēju attīstīties jaunuzņēmumiem, kas savukārt labvēlīgi ietekmētu inovāciju un tautsaimniecības attīstību... tātad inovāciju vidi un tautsaimniecības attīstību Latvijā kopumā, – komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, tāpat kā iepriekšējo, pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Es atļaušos nocitēt Finanšu ministrijas parakstīto vēstuli komisijai, kuru parakstīja pats ministrs Reira kungs. Finanšu ministrijas ieskatā, “likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” piedāvātais regulējums rada iespējas īstenot nodokļu optimizācijas shēmas, kas rada arī risku par ievērojamu darbaspēka nodokļu samazinājumu, līdz ar to piedāvātie grozījumi nebūtu atbalstāmi attiecībā uz visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un nebūtu samazināms opciju turēšanas periods no 36 mēnešiem līdz 12 mēnešiem”.

Tāpēc ļoti, ļoti piesardzīgi jāizturas pret tādām... tādām nodokļu iniciatīvām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Jā, kolēģi. Šeit kolēģe Ļubova Švecova minēja par kaut kādām lobēšanām vai tādām lietām. Tomēr der atcerēties, ka Ļubova Švecova ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāte un viņa bija klāt, kad šķietami šie lieliskie un pārliecinošie, un tiešām godīgie Finanšu ministrijas darbinieki – un konkrēti viena Finanšu ministrijas darbiniece – vienā no sēdēm ļoti aktīvi lobēja... piemēram, pārstāvot Finanšu ministriju, lobēja azartspēļu intereses. Nu, tad es ceru, ka Ļubova Švecova arī par šo gadījumu ir uzrakstījusi iesniegumu, un tas būtu ļoti svarīgi.

Tāpat jāsaka, ka ir jābeidz šī Finanšu ministrijas... teiksim tā, domāšanas veids, kurā visi uzņēmēji tiek uzskatīti par zagļiem, lielākajiem neliešiem un tā tālāk. Ja mēs gribam attīstīt savu valsti un gribam, lai nodokļi tiek maksāti šajā valstī, tad ar šādu attieksmi noteikti nepietiks. Būs gan jārisina likumdošanas... jāveic grozījumi kā šis, kas tiešām padara mūsu uzņēmējdarbības vidi konkurētspējīgāku un pievilcīgāku arī starptautiski, gan jāveic domāšanas maiņa arī šajā pašā slavenajā Finanšu ministrijā, varbūt nedaudz pārdomājot, kā viņi komunicē un kā viņi attiecas pret šādiem, teiksim, uzņēmējdarbības vidi atbalstošiem... Eiropas Komisijas... pēc standartiem noteiktiem likuma grozījumiem. Tā ka aicinu, kolēģi, atbalstīt arī šo.

Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā vairāki komisijas deputāti... Man no izskatīšanas sēdes ir iekritis prātā tāds citāts, ka viens no komisijas deputātiem minēja, ka katru reizi, kad kāda laba iniciatīva, kā uzlabot uzņēmējdarbības vidi Latvijā tiek atnesta uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, katrā no šīm reizēm Finanšu ministrija mērķtiecīgi cenšas to norakt.

Tā ka aicinu atbalstīt un mainīt šo domāšanu gan pašiem Saeimas deputātiem, gan arī varbūt plašākā... Finanšu ministrijas un vispār valsts pārvaldē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Paldies, kolēģi.

Es gribēju atbalstīt kolēģi Reini Znotiņu, jo arī es pats esmu piedalījies, teiksim, šo likumprojektu veidošanā attiecībā uz jaunuzņēmumiem, arī uz akciju opcijām... attiecībā uz pensiju fondu pārvaldību, attiecībā... arī nesen bija likumprojekts “Grozījumi Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā” un tā tālāk.

Es tiešām piekrītu kolēģim Reinim par to Finanšu ministrijas ierēdniecības tiešām bieži vien tādu destruktīvo rīcību. To mēs bieži vien redzam arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Ir absolūti... Liekas, tie ierēdņi bieži vien ir tik tālu no reālās dzīves, no uzņēmējdarbības, viņi tur... Viena daļa tur sēž jau 15–20 gadus Finanšu ministrijā un netaisās mainīties. Tā domāšana tur nemainīsies – visticamāk. Tā ir problēma, jo Finanšu ministrija ir centrālā ministrija gan attiecībā uz finanšu sektora jautājumiem, gan arī attiecībā uz teiksim, jaunuzņēmumiem, tāpat budžeta politiku un tā tālāk. Es zinu to ierēdni, par ko Reinis runāja, – Astru Kaļāni. Es piekrītu, tur ir problēma. Un, kamēr nemainīsies mums, teiksim, attieksme vispār pret labām iniciatīvām, pret ekonomikas atbalstīšanu un tā tālāk, mums ies ļoti grūti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, dārgie kolēģi, vēlreiz. Tas, ko es gribēju piemetināt pie Reiņa Znotiņa teiktā (un debatēs es varu atsaukties uz cita deputāta teikto!), – es domāju, ka Znotiņa kungam vajadzētu sākt ar sevi, ar savu palīgu un savas partijas biedrenes Zālītes-Grosas vīru, kas tika iekārtots attiecīgi “Tava klase” projektā. Tā būtu viena lieta.

Otra – atcerēties arī visus savus balsojumus pret uzņēmējiem, mazajiem uzņēmējiem, pret visiem, kam dīkstāves pabalsti netika piešķirti balsojumos.

Ja mēs gribam konkurētspējīgu valsti, Znotiņa kungs, tad visupirms jums vajadzētu sākt ar sevi. Jums vajadzētu tomēr paskatīties, ka savējo bīdīšana amatos, kas notiek jūsu pārvaldītajā ministrijā, atvaira cilvēkus no Latvijas un viņi šeit negrib veidot uzņēmumus, viņi veido citās valstīs un tamlīdzīgi. Tāpēc tā moralizēšana, kuru jūs šeit, šajās debatēs, izteicāt, – nu, tā visupirms attiecas uz jums pašu. Jums kā parlamentārajam sekretāram attiecīgajā ministrijā to ir iespējams mainīt – kas attiecas uz jūsu palīgu iekārtošanu amatos un visiem pārējiem jautājumiem, kuros jūs balsojāt pret Latvijas sabiedrību.

Sāciet ar to un pēc tam moralizējiet par citiem cilvēkiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es atbalstīšu likumprojektu pirmajā lasījumā, un mani kolēģi arī to darīs. Bet es gribētu šeit pieskarties tēmai, ko iepriekšējie runātāji aktualizēja. Tātad Finanšu ministrija... Es nevaru piekrist, ka... Es nevaru piekrist tam, ka Finanšu ministrijā būtu kaut kāda nepareiza domāšana.  Jautājums ir par politiķu spēju pārliecināt ministrijas ierēdņus un pamatot savus argumentus, un acīmredzot vēl būtu jāpastrādā un jāprot paskaidrot savas argumentācijas, un nevajag pārmest ierēdņiem.

Es arī zinu tos ierēdņus, par kuriem jūs runājat, un es no savas puses varu teikt – man arī daudzkārt ir bijuši pretēji viedokļi. Tas arī ir politiķu diskusiju jautājums, kādā veidā mēs pārliecinām šos ierēdņus. Viņi nav vainīgi pie tā, ka ir slikta vai nepareiza politika vai kāda ideja maz... švaki sagatavota, jo ikkatrai idejai, kurai ir politiskais atbalsts, būs arī ierēdniecības atbalsts.

Ikkatrai idejai, kas ir labi sagatavota, būs arī ierēdniecības atbalsts, un es aicinātu ieklausīties tajā, ko saka šie ierēdņi. Arī šis finanšu ministra Jāņa Reira... šis atzinums, kas ir pievienots, – ar to visu var iepazīties. Tur jau nav nekā nepareiza, viss uzrakstīts pareizi. Un jautājums ir tikai tas, cik šo ideju virzītāji ir ieskatījušies un ieklausījušies... mēģinājuši izprast šos argumentus.

Tā ka es aicinu nekritizēt ierēdniecību, bet domāt pašiem par saviem politiskajiem lēmumiem, pamatot tos un aizstāvēt, un tad jau viss būs kārtībā.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Diemžēl man liekas, ka Znotiņa kungam pietrūkst emocionālas un intelektuālas inteliģences. Un, kad vērojams tāds iztrūkums, tad cilvēks pāriet nevis pie argumentācijas un konkrētu argumentu juridisko vai ekonomisko apsvērumu nosaukšanas, bet pie oponenta personības un sava redzējuma un savu faktu interpretācijas pasniegšanas publiskajā telpā.

Reflektējot uz viņa izteicieniem, es gribu tikai teikt, ka demagoģija, no konteksta izrauts faktu savārstījums, no konteksta izrauta informācijas pasniegšana tik būtiskos likumprojektos var nodarīt ļoti nopietnu kaitējumu un patiešām legalizēt noziedzīgas shēmas nodokļu apiešanas jomā. Un negribētos, lai atsevišķu jauno un ļoti enerģisko demagogu pūles, izmantojot savu Saeimas deputāta stāvokli un savu iespēju publiski uzstāties un bīdīt kaut kādas idejas, pārstāvot ļoti šauras finanšu grupas intereses, pārvērstos par tādu kā upi legālai nodokļu samazināšanas shēmas īstenošanai.

Es gribu teikt, ka, manuprāt, Finanšu ministrijā strādā ļoti kompetenti, atbildīgi un ļoti izsvērti cilvēki, kuri gadu gadiem nodrošinājuši Latvijas pāreju finansiālajā jomā uz stabilu attīstīto ekonomiku, – ko nevar noliegt.

Un tas ir... lielā mērā ir, pateicoties viņu darbam, profesionalitātei un inteliģencei, ka viņi grūtās un sarežģītās politiskās cīņās spēj atrast optimālus risinājumus, kas ļauj attīstīties ekonomikai, nesagrauj tautsaimniecību un nodrošina arī uzņēmējdarbības attīstību. Manuprāt, to nevar noliegt.

Pašlaik Latvijā Finanšu ministrija ekonomiskās krīzes apstākļos darbojas ļoti proaktīvi, profesionāli un efektīvi. Tāpēc es piedāvāju ļoti izsvērt tos grozījumus, ko pašlaik piedāvā Znotiņa kungs un Feldmana kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas vēl piebilstams?

K. Feldmans. Uz beigām laikam no tiem trīs runātājiem es vairs nevarēju izsekot, par ko bija runa, bet īsumā – komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 75, pret – 2, atturas – 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. jūnijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 29. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Sākam citu tēmu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 687/Lp13) un ir nolēmusi to atbalstīt virzīšanai uz pirmo lasījumu Saeimas sēdē.

Likumprojekts paredz izmaiņas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā un tā terminoloģijā. Tas paredz noteikt valsts garantēto pakalpojumu apmēru dotējamo maršrutu segmentā. Tāpat tas paredz noteikt komerciālo maršrutu veidošanas iespējas, pasūtītāja tiesības ieviest bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālas nozīmes maršrutos, kā arī iespēju pašvaldībām iesaistīties sabiedriskā transporta pakalpojumu līdzfinansēšanā.

Ierosinātais likumprojekts pēc būtības rosina padarīt sabiedriskā transporta sistēmu efektīvāku, paredzot ne tikai iespēju racionāli rīkoties ar valsts budžeta līdzekļiem, bet arī veicināt cilvēkus izvēlēties sabiedrisko transportu privātā transporta vietā, piemēram, mazapdzīvotās vietās ļaujot izmantot sabiedrisko transportu bez maksas, maršrutos, kuros ir laba vilcienu satiksme, ļaujot autobusu satiksmei darboties pēc komerciāla rakstura principiem, tādējādi gan ekonomējot valsts budžeta līdzekļus, gan konkurences rezultātā veicinot pakalpojumu kvalitāti.

Šajā sakarā komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Jaunie konservatīvie, uzsākot darbu Satiksmes ministrijā... uzsāka darbu pie jaunas sabiedriskā transporta koncepcijas, kuru plānots īstenot ar 2021. gadu. Mūsu mērķis ir veicināt iedzīvotāju pārsēšanos no privātā autotransporta uz konkurētspējīgu, ērtu, drošu, videi draudzīgu, uzticamu un integrētu sabiedrisko transportu. Un šie nav tikai vārdi. Mēs reāli strādājam pie tā, lai katrs vārds, kas minēts, piepildītos.

Pamatā sabiedriskā transporta koncepcija paredz likt lielāku uzsvaru uz dzelzceļa pārvadājumiem un nodrošināt kvalitatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus, kā arī paredz komerciālo jeb valsts nedotēto maršrutu veidošanu un iespēju nodrošināt bezmaksas sabiedrisko transportu primāri maršrutos, kur tā pieprasījums ir mazs iedzīvotāju skaita dēļ.

Lai nodrošinātu principu “dzelzceļš – sabiedriskā transporta sistēmas mugurkauls”, 2022. gadā tiks piegādāti pirmie jaunie elektrovilcieni. Ir izsludināts jauns dīzeļvilcienu piegādes konkurss, kurus plānots piegādāt līdz 2023. gada beigām. Piegādājot jaunos vilcienus, būs iespējams ieviest intervāla grafiku – palielinot reisu skaitu attiecīgajos maršrutos.

Savukārt autobusu pārvadājumi tiks iedalīti valsts dotētajā maršrutu tīklā un komerciālajos maršrutos. Pasažieru ieguvumi pēc jaunās sistēmas ieviešanas būs augstas kvalitātes sabiedriskā transporta pakalpojumi; autobusu vidējais vecums 10 gadu periodā – mazāks par 5 gadiem, 70 procenti autobusu būs pielāgoti personu ratiņkrēslā pārvadāšanai; trešdaļa autobusu – ar velosipēdu turētājiem; informācija par pieturām vizuāli un audiāli; 10 procenti autobusu – bezizmešu jeb elektroautobusi.

Iegūs ne tikai pasažieri, bet arī valsts un pārvadātāji. Galvenie valsts ieguvumi būs efektīvāka un operatīvāka maršrutu tīkla plānošana. Mazāki CO₂ izmeši jeb samazināta vides piesārņošana, mazāki valsts budžeta izdevumi, līdzvērtīga risku sadale starp valsti un pārvadātāju. Savukārt pārvadātāji iegūs vienotus standartus un nosacījumus nozarei. Prognozējama biznesa vide uz 10 gadiem, kā arī uzlabosies autobusu vadītāju atalgojums un darba apstākļi.

Bez valsts dotētā... Maršrutu tīklā būs arī pārvadājumi bez valsts dotācijām jeb tā dēvētie komerciālie maršruti, kuri sākotnēji plānoti galvenokārt Pierīgā tādos maršrutos kā Rīga–Sigulda, Rīga–Jaunķemeri, Rīga–Sloka, Rīga–Olaine, Rīga–Jelgava, Rīga–Ogre, Rīga–Salaspils, kā arī Rīga–Daugavpils. Šajos maršrutos pārvadātāji iegūs tiesības sniegt pakalpojumus uz noteiktu laiku, izdevumi un zaudējumi būs paša pārvadātāja riski un netiks kompensēti no valsts budžeta. Biļetes cenas noteiks pats pārvadātājs. Būs noteikti kritēriji pakalpojuma kvalitātei. Visiem autobusiem būs jābūt pielāgotiem personām ar funkcionāliem traucējumiem. Savukārt kritēriji bezmaksas sabiedriskajam transportam būs apdzīvotības blīvums, mazāks par 4 iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, un valsts dotācijas segums, lielāks par 85 procentiem, vai autobusa noslodze vidēji zem 2,5 pasažieriem.

Balstoties uz iepriekš minēto, aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, par šo jautājumu tiešām ir mazliet sakrājies, un mēģināšu pastāstīt. Tas, ko iepriekšējais runātājs un arī komisijas vārdā kas teica... Viens  ir šie labie uzstādījumi un labās lietas – mazāk izmešu, labāki autobusi, bezmaksas sabiedriskais transports un Dievs zina, kas vēl...

Bet pēc būtības. Ja mēs atcerēsimies savulaik, kad pie varas Rīgā nāca “Saskaņa” un “Gods kalpot Rīgai”, šī politisko partiju apvienība, viņi arī nāca ar skaistu tēzi par bezmaksas sabiedrisko transportu un arī to ieviesa, un šajā aizsegā radās tāda lieta kā “Rīgas karte”... “Rīdzinieka karte”. Un šī “Rīdzinieka karte” – es domāju, kolēģiem nevienam nav šaubu par to, cik tā ir bijusi “veiksmīga” (pēdiņās) un cik ļoti tā bijusi ienesīga atsevišķiem uzņēmējiem. Mēs zinām, kas ar atsevišķiem esošajiem uzņēmējiem ir noticis laika gaitā... Šobrīd jaunās politikas viesēji, jaunās politikas pārstāvji, visa valdība... Es teiktu, tā ir visas valdības atbildība šobrīd...

Es atceros pats, kad strādāju Satiksmes ministrijā, mēs domājām veidu, kā lauzt līgumus ar šiem sabiedriskā transporta... pārvadātājiem, bija entie juridiskie vērtējumi... Tas, ka to nedrīkst darīt, un tiešām bija tā (Skaņas pārrāvums.)...

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, mēs jūs nedzirdam! (Pauze.) Valaiņa kungs, mēs jūs nedzirdam! (Starpsauciens.) Valaiņa kungs, mēs jūs nedzirdam! (Tehniskas problēmas.)

V. Valainis. Es jūs redzu... jā.

Sēdes vadītāja. ... tad sakari ir atjaunojušies, kādas divas minūtes mēs jūs nedzirdējām.

V. Valainis. Nu, skaidrs. Jā, tad, nu, mēģināšu... mēģināšu atgriezties no tās svarīgākās vietas.

Protams, valdības politika, kas šobrīd tiek... atspoguļojas Satiksmes ministrijas iepirkumā par jauno sabiedrisko transportu līdz 2030. gadam, man liek uzdot jautājumu, vai tiešām tā ir jaunā politika? Kā jau minēju, es esmu pats... Tiešām mēs ik gadu, kad no Satiksmes ministrijas... un arī pēc tam vienmēr esam ļoti rūpīgi skatījušies uz to, par ko tiek maksātas šīs kompensācijas. Pat tika veikta reforma reģionālam pašvaldību pārvaldības līmenim, tātad plānošanas reģioniem pat tika noņemta nost sabiedriskā transporta organizēšanas funkcija tieši šo iepirkumu dēļ. Es uzskatu, ka tas notika tieši šo iepriekšējo iepirkumu dēļ, jo bija ļoti grūti, teiksim tā, atrast veidus, kā samazināt tos izdevumus valsts budžetam, kas nāk... kas bija par sabiedrisko transportu, kas aizgāja... nu, visnotaļ ne pārāk augstas reputācijas esošajiem uzņēmējiem. Nesaukšu šos uzņēmējus vārdā. Mēs visi viņus ļoti labi zinām, kas tie tādi ir un ar ko viņi ir iegājuši Latvijas vēsturē.

Un šobrīd... tad, kad ir pienācis... bija pienākusi iespēja kaut ko tiešām šajā visā mainīt (un es zinu veselu virkni tiešām godprātīgus uzņēmējus, tāpat arī godprātīgus pašvaldību uzņēmumus, kuri maksā pilnīgi visus nodokļus un tiešām godprātīgi strādā, un ir paraugs reģioniem kā reģionu... reģionālas nozīmes uzņēmumi; visi tomēr gaidīja šo iepirkumu), ko mēs ieraugām iepirkuma rezultātā? Mēs ieraugām skaistas tēzes par kaut kādām emisijām un kaut kādu jauno politiku.

Dienas beigās mēs redzam to, ka pusmiljards... vairāk nekā pusmiljards nodokļu maksātāju naudas aizies tiešām ļoti apšaubāmas reputācijas uzņēmējiem... kur tiešām ir, manuprāt, ļoti lielas šaubas, ka ir nevis Iepirkumu uzraudzības biroja jautājumi, bet Konkurences padomes jautājumi. Manuprāt, šie uzņēmēji ir skaidri...

Konsultējoties ar reģionālajiem pārvadātājiem – viņi jau ir vērsušies Konkurences padomē ar norādi uz to, ka šeit izskatās pēc aizliegtas vienošanās, ka gluži vienkārši veco laiku manierē trīs līdz četri cilvēki sanākuši kopā un vienojušies, kā sadalīt pusmiljardu. Vienojušies mūsu visu acu priekšā, bet šobrīd mūsu satiksmes ministrs staigā apkārt un stāsta, ka viņš šeit neko nevar izdarīt. Tāpat premjers plāta rokas. Es domāju – kas tas par premjeru, ja ir gatavs pusmiljardu... tikai tāpēc, ka viens satiksmes ministrs neko nevar izdarīt un stāsta kaut ko par emisijām un bezmaksas sabiedrisko transportu reģionos.

Kolēģi! Par to maksās visa Latvijas sabiedrība, un tas nebūs pusmiljards! Tas nekad... Tās arī iepriekšējo reizi nebija līgumā... noteiktās summas. Tās bija pastāvīgas kompensācijas, radušies apstākļi... Tas viss beigsies ar to, ka šiem uzņēmējiem tiks finansēti jauni autobusi, par ko maksās visa Latvijas sabiedrība. Šiem uzņēmējiem ir iepriekš pierādījusies tendence –vēlme nopelnīt. Rīgas e‑karti mēs redzēsim visā Latvijā, un tas, kas notiek Rīgā, notiks visā Latvijā. Jūs tur neko nevarēsiet izdarīt. Jūs visi par to maksāsiet!

Kolēģi, manuprāt, tā ir lielākā muļķība, kas šobrīd notiek no valdības puses, ka šis iepirkums visu laiku tiek virzīts tālāk. Un vēl stāsta par kaut kādām problēmām, kas būs, ja mēs to nenoslēgsim. Problēmas bija tajā brīdī, kad Ainārs Šlesers bija šos līgumus noslēdzis, un pēc tam nākamajām valdībām 10 gadus nācās ar to samierināties – ar noslēgtiem līgumiem. Šeit vēl tas nav izdarīts, bet mēs jau tagad draudam ar to, ka būs kaut kādas problēmas. Šeit problēmas ir acīmredzamas, šeit ir skaidri redzams, ka daži cilvēki ir atnākuši, vienojušies, bet jūs, jaunās politikas pārstāvji, izliekaties to neredzam.

Manā ieskatā, tas nav atbalstāms. Šis likumprojekts, protams, to nemainīs, likumprojekts būtu jāatbalsta, pret likumprojektu nav nekādu... nav nekādu iebildumu, bet būtība... aizsegs, tas, kas notiek aiz šī likumprojekta, man nav pieņemams, kolēģi. Tuvākajā laikā mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, rakstīsim pieprasījumu ministram Tālim Linkaitam, un jau tuvākajā laikā mēs vērsīsimies, ja vajadzēs, arī pie Ministru prezidenta, lai kaut kādā veidā pieņem mērus šajā gadījumā. Neizslēdzu, ka tas var novest arī pie demisijas pieprasījuma atsevišķiem ministriem.

Kolēģi! Man tas nav pieņemami. Es redzu virkni tiešām atbildīgus pašvaldību uzņēmumus, kas... par kuriem man nav ne mazāko šaubu, ka viņi nomaksā nodokļus, šos piedāvājumus sagatavojuši augstā līmenī, bet viņi gluži vienkārši tiek izslēgti. Skaidri redzams tas, ka vienkārši ar tādām veco shēmu metodēm iedota cena, kura, es domāju, tajā brīdī, kad tiks noslēgti līgumi... Paies pāris gadi, un radīsies ārkārtas apstākļi, kas prasīs jums papildu naudiņas par to, papildu naudiņas par to, pēc... riepas tur tādas vajadzīgas, tagad vajadzīgas tādas un tā tālāk, – kā tas ir bijis visu laiku līdz šim.

Es domāju, nekas nemainīsies, kolēģi. Es aicinu jūs tomēr pieņemt kaut kādu lēmumu un kaut kādā veidā atkāpties no šiem iepirkumiem, uztaisīt jaunu iepirkumu un pieņemt... atrast normālus uzņēmējus ar normālu reputāciju, kur nav šaubu. Šobrīd, es domāju, šeit nevienam nav jautājumu par to, cik “Rīgas karte” bija izdevīga visiem Latvijas iedzīvotājiem, visiem rīdziniekiem. Tagad jūs “Rīgas karti” piedāvājat ieviest visā Latvijā.

Kolēģi! Tas nav normāli! Tas nav normāli.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, bet rūpīgi padomāt par to, ar ko nodarbojas valdība šī likumprojekta aizsegā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labdien, kolēģi! Es atgriezīšos pie šī konkrētā likumprojekta. Gribu vērst uzmanību uz šiem... uz ideju komerciālos maršrutus atdot, varētu teikt, nosacīti brīvajā tirgū, kas patiesībā nemaz nav brīvs. Es arī diskusijā dzirdēju tekstu, ka cenu noteiks paši pakalpojumu sniedzēji, kas, manuprāt, rada riskus, ka mēs varam nonākt pie ļoti kvalitatīviem, bet nesamērīgi dārgiem pakalpojumiem salīdzinoši blīvi apdzīvotajās teritorijās, kur šie maršruti var nest peļņu, jo uzņēmēji nodrošinās kvalitāti, bet cenu noteiks paši.

Vēl jo vairāk – es lasu, ka priekšlikumā ir paredzēts, ka tiesības sniegt šo pakalpojumu tiks piešķirtas tam, kas pēc kritērijiem ir labākais. Ja vērtējums sakritīs (tas ir ļoti, ļoti maz iespējams, ka tas būs precīzi vienāds), tad varētu piešķirt arī vairākiem. Vai arī tas nav atrunāts. Vai varbūt tiks dalīti vismaz nevis maršruti, bet reisi atsevišķi. Bet šā vai tā tas ir ļoti riskanti – atdot šo cenu noteikšanas politiku pilnībā privātajās rokās, kas varētu novest pie ļoti dārga pakalpojuma iedzīvotājiem.

Ar šo komercmaršrutu izdalīšanu atsevišķi bez cenas noteikšanas nosacījumiem no valsts puses mēs atņemam iespēju valstij pašai, varētu teikt, gūt ienākumus tajās sadaļās, kur šobrīd maršruti nes peļņu un reisi nes peļņu, tas ir, tieši blīvi apdzīvotajās teritorijās un Pierīgā, un ar šo iegūto finansējumu dotēt atkal teritorijas, kur ir mazs iedzīvotāju blīvums un maršruti nes reālus un būtiskus zaudējumus. Manuprāt, tas vēl ir apsverams un precizējams.

Es aicinu, protams, atbalstīt likumprojektu, bet vēl daudz darba darāms, lai mēs šos riskus novērstu un izvērtētu tiešām valstij visizdevīgāko un iedzīvotājiem garantētu pakalpojumu ne tikai kvalitātē, bet arī cenā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.

J. Butāns (JK).

Atsaucoties uz iepriekšējiem runātājiem, varu teikt, ka Viktors Valainis gan vairāk runāja nevis par likuma grozījumiem un būtību, bet par citiem saistītajiem jautājumiem un precīzi atspoguļoja situāciju, kāda tā ir pašreiz. Un tāpēc viņš labi zina par visām iespējām, kā tiek izsaimniekoti valsts budžeta līdzekļi. Līdz ar jauno sistēmu šādas iespējas vairs nebūs. Tas ir viens.

Otrs. Atbildot Ilzei Indriksonei par pamatotām šaubām, varu teikt, ka komerciāla rakstura maršruti būs vietās... tikai tajās vietās, kur kā alternatīva būs pieejama dzelzceļa satiksme. Tātad būs pieejami vilcieni, kurus joprojām valsts turpinās dotēt, par saprātīgu cenu, ko noteiks valsts pati, noteiks cenu šiem vilcieniem. Kā alternatīvu, ja iedzīvotāji nevēlēsies braukt... pārvietoties maršrutā ar vilcienu, viņi varēs izvēlēties autobusu komerciālai... kas balstīts uz komerciāla rakstura principiem.

Ir pamanīta kļūda, ko arī esam mēs pamanījuši, un uz otro lasījumu iesniegsim priekšlikumu – labot attiecīgo pantu, lai būtu nepārprotami skaidrs, ka komerciāla rakstura maršrutos drīkst piedalīties pilnīgi visi komersanti, kuriem ir tāda vēlme, lai nebūtu balstīts tikai uz noteiktu kritēriju un rezultātā nebūtu pēkšņi gadījums, ka vienā maršrutā var braukt tikai viens pārvadātājs. Tātad to kļūdu mēs novērsīsim, iesniedzot attiecīgus priekšlikumus, ļaujot maršrutos uz komerciāliem principiem piedalīties iespējami lielākam, plašākam lokam, veicinot konkurenci, tādējādi arī spiedienu gan uz kvalitātes celšanu, gan cenas samazināšanu.

Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu un jautājumu gadījumā vērsties vai nu pie manis, vai Satiksmes ministrijā, un iesniegt priekšlikumus uz otro lasījumu, ja ir redzami kādi uzlabojumi, kas varētu tikt veikti likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Es klausos Butāna kunga debates. Man ir tā... diezgan skaudri noklausīties, kā pēkšņi JKP ir izdomājusi jaunu autotransporta sistēmu, neskatoties uz to, ka sistēmai bija jāstājas... stāsies droši vien spēkā 2021. gadā, kādā laikā arī tika paredzēts. Vienīgā atšķirība ir tā, ka, stājoties Linkaitam amatā, kad vēl bija iepriekšējais valsts sekretārs, tika uzdots šo visu redzējumu pārskatīt, jo acīmredzot tas neatbilda kāda interesēm vai politiskā spēka interesēm.

Mēs redzam iznākumu, kur cīnījāmies par to, lai nebūtu monopoli, līdzīgi kā Rīgā, kur mums bija strīds par 600 miljoniem attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu, tad šeit JKP tas viss liekas pietiekoši normāli, tikai bišķiņ jāpalabo.

Cienītie kolēģi, mēs arī droši vien iesniegsim priekšlikumus likumprojektā, lai tiešām šī konkurence būtu pietiekoši skaidra (nevis tā, kā tas ir šobrīd iznācis), lai varētu tomēr šos autopārvadājumus nodrošināt visos reģionos, visās pašvaldībās, visiem iedzīvotājiem vienādi.

Kas attiecas uz Butāna kunga piedāvājumu – vērsties pie viņa, un viņš sniegs padomu –, es, cienītie kolēģi, aicinātu tomēr to nedarīt, jo cilvēkam vēl ir pietiekoši daudz jāmācās, lai viņš saprastu, ko nozīmē autopārvadājumi, ko nozīmē satiksmes nozare, lai varētu kaut kādā veidā arī palīdzēt satiksmes nozarei, kas, nu, diemžēl šobrīd pieredz tos... ne tos labākos laikus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

K. Feldmans. Komisijas vārdā nav piebilstams pilnīgi nekas, tāpēc aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 2. jūlijs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem – šā gada 2. jūlijs.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāte Regīna Ločmele-Luņova.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 684/Lp13) un nolēmusi atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Šis likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu dzīvojamo māju energoefektivitāti, kā arī lai novērstu tehniskas neprecizitātes Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā.

Atgādināšu, ka šis likumprojekts tiks skatīts kopā ar grozījumiem citos divos likumos, proti, likumprojektu “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā”, kuru mēs tikko atbalstījām pirmajā lasījumā, un likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, kas mums ir nākamais darba kārtībā.

Norādīšu uz to, kas tiek mainīts. Dažas... Daži grozījumi ir tehniska rakstura, proti, 8. pantā tiek mainīts vārds “energopase” uz vārdu salikumu “ēkas energosertifikāts vai ēkas pagaidu energosertifikāts un tā pielikumi”.

Tiek mainīti jautājumi, par kuriem būs jāizstrādā Ministru kabineta noteikumi attiecībā uz obligāti veicamām pārvaldīšanas darbībām dzīvojamās mājās, samazinot to līdz diviem punktiem, proti, dzīvojamās mājas sanitārā apkope un dzīvojamās mājas... tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.

Bet visbūtiskākais skars normu, kas pasaka, ka mājas īpašniekiem vai dzīvokļa īpašniekiem obligāti būs jāmaksā par to, lai mājai noteikti uzlabotu energoefektivitāti, un nevis pēc minimālajām prasībām, bet tā, lai tā tiešām uzlabotos.

Par to es uzstāšos debatēs, bet komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Deputāti Plešs, Pavļuts, Tērauda, Voika un Baumane lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Deputāti nav pieteikušies runāt “par” vai “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai turpinātu Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu, balsosim! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Līdz ar to turpināsim sēdi bez pārtraukuma.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Izskatot šo likumprojektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, es jau norādīju, ka noteikti pateikšu, kāpēc un kāds risks šajā likumprojektā ir attiecībā uz, es nebaidīšos teikt, simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju, jo tas skars absolūti visus dzīvokļu īpašniekus ne tikai Rīgā vai pilsētās, kā to domā daži deputāti no dažām partijām. Tas skars absolūti visas mājas, kur ir vairāk par vienu dzīvokli. Un tas attieksies arī uz jaunizveidotām pašvaldībām, uz lauku teritorijām un tā tālāk.

Kāds tad ir tas risks? Šis likumprojekts ir izstrādāts Ekonomikas ministrijā, atsaucoties uz vienu no Eiropas Savienības direktīvām. Proti, par energoefektivitātes pasākumiem. Un it kā viens... vienā... viens neliels grozījums, proti, aizvietojot likuma 6. panta otrās daļas vienu teikumu, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības dzīvojamās mājās ir nevis dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana, bet dzīvojamās mājas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu nodrošināšana. Tātad mēs mainām un nosakām nevis minimālās prasības, bet to, ka dzīvokļu īpašniekiem būs obligāti jāmaksā par energoefektivitātes uzlabošanu.

Likuma anotācijā ir teikts, ka valsts dzīvojamo māju un dzīvojamo telpu valdītājiem un pašvaldībām iespējams dzīvojamo māju pārvaldīšanas izmaksu palielinājums sakarā ar likumprojektā plānoto dzīvojamo māju papildu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu izpildi. Izdevumi nav precīzi aprēķināmi, jo tie ir atkarīgi no katrai konkrētai dzīvojamai mājai nepieciešamajiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem.

No tā izriet, ka Ekonomikas ministrija pašlaik nespēj aprēķināt efektu uz valsts budžetu, uz pašvaldību budžetiem, kāds tas būs pēc šī likuma pieņemšanas. Un pats galvenais – cik būs jāmaksā no katra iedzīvotāja maciņa par to grozījumu, kuru mēs ieviesīsim, kad pieņemsim šo likumprojektu galīgajā lasījumā.

Tāpēc es lūgšu būt ļoti uzmanīgiem ar šo likumprojektu, absolūti visus deputātus uzmanīgi to izlasīt, neskatoties uz to, ka mājokļu jautājumi šajā Saeimā nezināmu iemeslu dēļ nav visai populāri. Jo iedzīvotāji noteikti jums uzdos jautājumus, kā jūs varējāt nobalsot par kaut ko tādu, kas palielina viņu izmaksas dzīvojamo māju apsaimniekošanā.

Un lūgšu jūsu... Gaidīsim jūsu priekšlikumus uz otro lasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Šeit tiešām šajā likumprojektā ir iestrādāti vairāki riski.

Pirmais risks ir tas, ka nav noteikti energoefektivitātes kritēriji dzīvojamās mājās. Te standarts nosaka nevis situāciju uz vietas, bet nosaka tās prasības, ko, no vienas puses, izvirza Eiropas Savienība savās regulās un direktīvās, no otras puses, diemžēl mūsu bieži vien paaugstinātās saistības vai pretplānus, kad gribam parādīt, ka mēs esam čaklāki un efektīvāk strādājoši. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Paredzot šāda veida izmaiņas obligāto pakalpojumu sarakstā, ir jādomā (un tas ir Ekonomikas ministrijas uzdevums) par mehānismiem, kā realizēt šo lietu, jo šis process sastāv vismaz no divām daļām. Es nerunāju par finansēšanu, par projektēšanu, bet ir runa, pirmais, par energoauditiem – kas un kā, un, otrais, par projektiem, kā panākt, lai būtu sasniedzami optimāli rezultāti ar zināmām garantijām. Šodien tādu standartu nav, šādas kontroles sistēmas pēc būtības arī nav, un līdz ar to parādās riski, ka, ieguldot līdzekļus, dzīvokļu īpašnieki riskē, ka sasniegtie rezultāti nebūs atbilstoši tām prasībām, ko vēlas ielikt šinī likumprojektā Ekonomikas ministrija.

Rezumējot: ir ārkārtīgi svarīgi saprast – un šeit ir pirmām kārtām Ekonomikas ministrijas uzdevums –, ka šī problēma ir svarīga visai valstij. Tā ir vissvarīgākā sociālā problēma, kuru diemžēl risināt mēs vēl neesam iemācījušies ne pēc vecajiem standartiem... es jau nerunāju par jaunām politikām vai citām reformām. Likumprojekts būtu jāatbalsta kaut vai priekš tam, lai izvērstos diskusija par efektivitātes efektivitāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Paldies. Es negribētu piekrist deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai, ka šajā Saeimā nav intereses, teiksim, par mājokļu jautājumiem. Nē. Ja mēs paskatāmies, vakar, es zinu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā uz otro lasījumu tika pieņemts īres likums. Es ceru, ka mēs to vasaras laikā... septembra sākumā finalizēsim trešajā lasījumā. Tāpat uz Saeimu drīz atnāks apjomīgi Būvniecības likuma grozījumi, kas arī daļēji sakārtos šo nozari.

Vēl es gribu akcentēt, ka OECD vakar publicēja ļoti apjomīgu ziņojumu tieši par mājokļu politiku Latvijā. Pat drīzāk varbūt tās neesamību visu šo gadu laikā, jo es piekrītu, ka Ekonomikas ministrijai mājokļu politika absolūti nav bijusi prioritāte ilgu laiku. Un tā ir problēma, jo lielākā daļa Latvijas sabiedrības dzīvo vecos, neadekvātos mājokļos. Nākamo 10–15 gadu laikā ir jāveic milzīgas, milzīgas investīcijas, lai to labotu, un tajā skaitā ir energoefektivitāte, jo mums lielākā daļa mājokļu ir neenergoefektīvi. Šajā sakarā arī valdība dara pareizās lietas. Mēs redzam, ka daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmai tagad ir papildu 35 miljoni, tāpat arī privātmāju energoefektivitātei drīz tiks palaista viena jauna programma, īres namu būvniecībai rudenī varētu būt jauna “Altum” programma, tā ka es teiktu, ka šī Saeima un šī valdība ir ļoti nopietni pievērsusies šim jautājumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Atsaucoties uz Gata Eglīša uzstāšanos, paldies par komplimentu. Tiešām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija vakardien pabeidza izskatīt īres likumu otrajā lasījumā, kur es arī piedalījos visās darbībās un pārrunās ar visām ieinteresētajām pusēm. Tas ir pirmais.

Otrais. Paldies par atgādinājumu par OECD ziņojumu par mājokļu pieejamību Latvijā. Es piedalījos visās pārrunās Ekonomikas ministrijas delegācijas sastāvā OECD birojā un tikos ar ekspertiem un pētniekiem. Man ir prieks, ka tiešām šie secinājumi palīdzēs izveidot efektīvu valsts politiku mājokļu pieejamības jautājumā. Es ceru, ka tā īstenosies.

Runājot par īres likumu, ir viena problēma, kura būs atkarīga no valdības solījumu izpildes, jo vakardien gan Ekonomikas ministrija, gan Finanšu ministrija apsolīja, ka līdz ar īres likuma pieņemšanu 2021. gada budžetā būs paredzēta nauda kompensāciju izmaksai denacionalizēto namu īrniekiem.

Es ļoti ceru, ka šis solījums tiks izpildīts, jo arī no tā būs atkarīgs tālākais sabiedriskais process ar atbalstu mājokļu jautājumā, tajā skaitā īres likuma tālākai virzīšanai. Man ir liels prieks, ka Ekonomikas ministrija pašlaik tiešām ļoti rūpīgi strādā pie mājokļu politikas un ieklausās arī sociālajos jautājumos, kas skar šīs politikas īstenošanu. Viss, ko mēs pašlaik lūdzam sakarā ar šo likumu, – ieklausīties tajā, ko pateicu gan es, gan Sergejs Dolgopolovs attiecībā uz riskiem uz katra Latvijas iedzīvotāja maku, maksājot par komunālajiem pakalpojumiem un mājas uzturēšanu. No savas puses varu teikt, ka es būtu par to, lai šai likumā būtu pirmām kārtām ierakstīta norma par to, ka katrai mājai obligāti jābūt aktuālam energoefektivitātes audita apliecinājumam, tātad auditam.

Un obligāti jābūt MK noteikumiem ar energoefektivitātes standartiem atbilstoši katra mājokļa, teiksim tā, priekšvēsturei, modelim un tā tālāk. Varbūt arī attiecībā uz to, kur tā māja atrodas – kādā reģionā. Nezinu, bet tiem kritērijiem jābūt. Nevar nobalsot par “kaķi maisā”, par to, kas nav saprotams un skaidrs. Te atkal ir jābūt tā, ka MK noteikumiem jābūt vienā paketē ar likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Jāsaka godīgi, ka tiešām mājokļu politika Ekonomikas ministrijā ilgstoši nav veidota, tā ir jau gadu gadiem, gadu desmitiem, es teikšu. Ja mēs skatāmies uz būvniecības apmēru, tad tikai četri procenti no uzbūvētajām jaunajām ēkām ir tapušas pēc 1991. gada.

Es pilnībā pievienojos tam, ko tikko Ločmeles-Luņovas kundze teica, ka šobrīd Ekonomikas ministrijā mājokļu politika top. Uz to ir norādījusi Valsts kontrole, ka faktiski šāda mājokļu politika vienmēr ir jāsasaista kopā ar finansējumu. Jā, tā ir taisnība, ka nacionālā klimata un enerģētikas plānā mēs esam ietvēruši augstas ambīcijas attiecībā uz energoefektivitāti. Šajā gadījumā ir jāseko līdzi finansējumam un daudzdzīvokļu namu siltināšanas programmai ir jāatvēl attiecīgi līdzekļi.

Neapšaubāmi mājokļu politika, kā jau es teicu iepriekš, ir saistīta ar finansējumu, un tas nevar būt atrauts. Ja reiz mēs plānošanas dokumentos rakstām, ka mērķi mums ir jāsasniedz, tad arī, cerams, ieklausīsies šajā aspektā Finanšu ministrija, jo norādīt uz politikas veidošanu, bet pēc tam nepievienot klāt finansējumu – tas ir faktiski bezjēdzīgi.

Tā ka faktiski energoefektivitāte mājokļu politikā un jaunu daudzdzīvokļu māju būvniecība kompleksā ar īres likuma regulējumu ir apstāklis, kas varētu noteikti... attīstīt mūsu mājokļu politiku un veidot vairāk dzīvokļu, tiešām atjaunot dzīvojamo fondu, kas šobrīd ir diezgan bēdīgā stāvoklī, īpaši ja mēs skatāmies uz mikrorajoniem.

Bet nākotnē, es domāju, mēs tam noteikti pievērsīsim uzmanību, tāpēc nepiekrītu šajā gadījumā tomēr Eglīša kungam, kas saka, ka faktiski šobrīd nekas netiek darīts. Tā nav taisnība, es redzu, ka Ekonomikas ministrija šobrīd ļoti labi strādā, ir šis process aktīvs, un es ceru, ka faktiski visas puses tiks iesaistītas. Un brīdī, kad mēs Saeimā jau skatīsimies uz šiem jautājumiem kompleksi, noteikti arī atbalstīsim, tāpēc ka mums šis process noteikti ir jāattīsta.

Es vēlu veiksmi Ekonomikas ministrijai, un es redzu, ka darbs turpinās un ir veiksmīgi šobrīd uzsākts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, par šo jautājumu runājot, nevar neiesaistīties šajās debatēs. Protams, šis likums, nu, tā pēdiņās... diez vai ar šo likumu vien kaut kas baigi mainīsies, un diez vai ar šā likuma pieņemšanu kaut kas ļoti uzlabosies pēc būtības tādā lielākā mērā.

Ja mēs skatāmies šobrīd, galvenie reformu virzītāji ir pašvaldības un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas tiešām nodarbojas ar dzīvojamā fonda reformu, to renovējot, un atjauno dzīvojamās mājas visur, izņemot Rīgu. Es varu minēt pilsētas – Liepāja, Valmiera, Limbaži... Un tā es varu turpināt. Reģionos, kur ļoti veiksmīgi šīs mājokļu atjaunošanas programmas strādā, bet visas kā viena... ne tikai fondu atbalsts, un te es uzsveru fondu atbalstu... Ne tikai fondu atbalsts, bet arī pašu pašvaldību sniegtie atbalsta veidi un dažāda motivācija pašvaldību uzņēmumiem ir tas, kas palīdz sasniegt šos labos rezultātus.

Bet, ja runājam par Rīgu, tas ir daudz plašāks jautājums, un tur pieejai jābūt vēl... vēl tādai plašākai. Un ļoti lielai pašvaldības iesaistei, bez tās nekas tur nemainīsies.

Ja mēs skatāmies uz mājokļu politiku kā tādu, esmu jau iepriekš teicis un vēl joprojām uzskatu, un ar katru... arī tai skaitā ar OECD vakardien prezentēto ziņojumu un piedāvātajiem risinājumiem, tas jau skaidri iezīmē to, ka mājokļu politikas vairs nav un jau labu laiku nav. Patiesībā jau sākumā tā bija stratēģiska kļūda, ka mājokļu politika tika iekļauta kā ekonomiskais jautājums zem Ekonomikas ministrijas.

Tam būtu jābūt Labklājības ministrijas darba kārtības jautājumam, un jāskatās jau uz to kā sociālu problēmu Latvijā. Protams, viena no galvenajām lietām, lai veiksmīgi attīstītos un šo jautājumu varētu veiksmīgāk kārtot, ir arī jāskatās... ir grozījumi tiešām nevis tikai Latvijas likumos, bet arī Latvijas iestāšanās līgumā ar Eiropas Savienību, jo tur atsauces, kādas ir citām valstīm, nav veiktas.

Tas ir tiešām tāds augsta līmeņa jautājums, ko, es ceru, OECD ziņojums ļaus saprast, kur ir tā problemātika, un cerams, ka būs kaut kādas izmaiņas un Ekonomikas ministrija tās virzīs. Bet vispareizākais, protams, būtu šo jautājumu pārcelt uz Labklājības ministriju, lai mainās šī politika kā sociālā politika, jo teikt, ka iedzīvotāji paši tiks galā, – tas jau sen nav pierādījies. Varam pastaigāt līdz jebkurai... līdz 1990. gadam būvētajai mājai, es domāju, ar riteni piecu minūšu braucienā mēs jau līdz tādām varam nonākt un varam redzēt, ko nozīmē, ka iedzīvotāji paši tiek galā. Tā kā... Šīs mājas vienkārši... Vajag uzņemties lielāku atbildību publiskajam sektoram šo jautājumu sakārtošanā.

Es gribētu teikt, ka šobrīd Saeimā diemžēl notiek dažādas lietas, bet pēc būtības jau nekas tiešām fundamentāls netiek mainīts, lai kaut kādā veidā šo sistēmu uzlabotu. Te es varētu Eglīša kungam iebilst... tas, ka īres likums neko neuzlabos šajā situācijā, problēmjautājumus neatrisinās, un arī bez šī īres likuma un visiem šiem valsts atbalstiem... Valsts garantijas reģionālās pašvaldības gaida jau gadiem, un visi projekti īres namiem ir notikuši kā pašu pašvaldību iniciatīva, tai skaitā deputātu kvotu atbalsti, tai skaitā dažādi ministriju atbalsti. Tie ir tapuši, bet tā ir bijusi galvenokārt pašvaldību iniciatīva, un pašvaldības uzņēmās lielas saistības, lai šos projektus īstenotu.

Tāpat arī, cik man zināms, par nākamajiem projektiem, kas šobrīd jau ir augstā gatavības pakāpē un tuvākajā laikā tiks īstenoti, tieši īres nami un tiešām ļoti, ļoti, ļoti veiksmīgi projekti... Manuprāt, spilgtākais šobrīd tiek attīstīts Jelgavā. Jelgavas projekts, es domāju, kalpos par piemēru. Jauni finansējuma instrumenti, jauna pieeja, kopā ar starptautiskiem ekspertiem tiek īstenots projekts ar starptautiska fonda piesaisti. Manuprāt, fantastiski, ja tas izdosies, un tas kalpos par piemēru, kā attīstīt šādus projektus arī citur Latvijā, negaidot valsts atbalstu.

Bet attiecībā uz pieminēto īres likumu es gribētu vērsties pie Prezidija. Man arī... Man un maniem kolēģiem nav saprotams, kāpēc šodien Saeimas darba kārtībā nav iekļauts jautājums par kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem. Vakardien komisijā tika skaidri... tika noraidīts Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurš paredzēja izveidot atbalsta... likumprojektu valdībai uzticēt tādu izveidot, kur denacionalizēto namu jautājumu arī sakārtotu šī īres likuma kontekstā. Jo tas ir tāds jautājums, ko visi izliekas neredzam, bet īres likums arī sākotnēji piedāvāja risinājumu. Man tas nebija atbalstāms, un arī komisija kopumā nolēma šo jautājumu īres likuma kontekstā nerisināt, bet novienojās par to, ka komisijai tā būs prioritāte. Manuprāt, tad arī Saeimai būtu jānosaka tā prioritāte, ka šīs... denacionalizēto namu īrniekiem šos līdzekļus valsts uzņemas un beidzot arī kompensē.

Man par lielu pārsteigumu... mēs šodien esam iesnieguši šo lēmuma projektu, tas nav iekļauts šodienas darba kārtībā. Tas raisa jautājumus, un man tas ir nepieņemami, ka mēs tā rīkojamies. Savā ziņā tiek ierobežotas opozīcijas tiesības iesniegt darba kārtības jautājumus, ko es neesmu vēl šobrīd manījis, ka kāds koalīcijas deputāta iesniegtais priekšlikums vai lēmuma projekts netiktu iekļauts darba kārtībā, pat nerunājot par to, vai atbalstīt vai neatbalstīt, bet par to vien, lai dotu iespēju mums par to runāt.

Kolēģi, protams, jā, aicinu atbalstīt šo likumprojektu un ne tikai runājot par politiku, bet tiešām cerams, ka arī parlamentā. Ne tikai Saeimā es redzu, ka visu laiku nāk arvien vairāk cilvēku par to runāt, arvien vairāk deputātu par to runā.

Es ceru, ka šis OECD pētījums... Jūs ar to iepazīsieties. Manuprāt, tas ir ļoti labs pētījums, jo īpaši ieteikto risinājumu sadaļa, kur finansējuma modeļi, ko vajadzētu ieviest, ir ļoti interesanti.

Problēma jau ir mūsu acu priekšā, tikai jautājums, kāpēc mēs to izliekamies neredzam. Manuprāt, tā ir reāla sociālā krīze. Eksperti, pētnieki, zinātnieki jau norādījuši uz to, cik patiesībā lielās problēmās mēs esam. Te ir radikālas pārmaiņas jāvieš. Bet šie likuma grozījumi – tās nav radikālas pārmaiņas, par kurām es runāju.

Ir ļoti, ļoti liela valsts līmeņa reforma jāveic mājokļu politikā, lai kaut kādā veidā saglābtu... Šobrīd jautājums par balkonu nokrišanu vairs nav jautājums, tā ir ikdiena. Jautājums par māju sienu sašķelšanos nav vienkārši problēmjautājums. Tā ir ikdiena tiem, kas ar šiem jautājumiem strādā, un tā tas ir ne tikai Rīgā, bet ir visā Latvijā, un tā problēma pastāv. Un nevar izlikties, ka tā nepastāv. Ja mēs saliekam kopā visus atbalsta mehānismus, pilnīgi visu, kas vien Latvijā šobrīd ir pieejams, un pieņemam labāko teoriju, cik labi viss varētu strādāt, tas tāpat neatrisina šo (teikšu, kā ir) sociālo krīzes jautājumu. Tas neko nerisina pilnībā, ja mēs paskatāmies uz to, cik lieli ir šīs problēmas apjomi.

Rīgā vien 3000 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir jau tādā stadijā, ka, ja mēs pieietu pēc to tehniskā nolietojuma, tad varētu jebkuru no tām atzīt par dzīvošanai bīstamu. Tās ir tādas mājas, kurām ir jau sašķēlušās gan konstrukcijas, sanitārie mezgli, gan dažādas inženiertehniskās komunikācijas. Šīs mājas būtu atzīstamas par dzīvošanai bīstamām, un šobrīd nav neviena mehānisma, kas kaut kādā veidā novērstu tuvojošās sociālās krīzes.

Jo, kad viena māja sašķobās, tā ir liela problēma, par to raksta visi mediji. Bet mēs varam nonākt situācijā, ka tās būs 10–50 mājas nedēļā, kurām šāda problēma radīsies. Un ko tiem cilvēkiem pēc tam atbildēt? Teikt, ka tā ir jūsu pašu problēma, tā ir jūsu māja? Man tas nav pieņemami, tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un arī citus kolēģus vairāk pievērsties šim jautājumam un vairāk par to runāt, arī valdības līmenī vairāk par to runāt un noteikt to kā kaut kādu prioritāti. Šobrīd gan Valsts kontrole to ir atzinusi, gan OECD. Kam vēl jānotiek, lai tas tā notiktu? Pēc valdības darba kārtības jautājumiem, pēc ministriju un mūsu Saeimas darba kārtības jautājumiem es neredzu, ka tā būtu prioritāte. Es redzu, ka tas vēl joprojām ir piektās šķiras jautājums, kas maz kādu interesē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Tā kā deputāts Valainis teica, es arī gribu runāt, bet tikai (Nav skaidri saklausāms.)...

Pirmais. Atgriežoties pie likumprojekta, jau minēju par tiem riskiem, kas pastāv. Bet es gribētu papildināt ar vēl vienu lietu. Dabīgi, jūs man nenosauksiet nevienu ministru, esošo vai bijušo, kas teiktu, ka viņa vadītā ministrija strādātu slikti un netaisās ieviest kaut kādas pozitīvas pārmaiņas. Bet šinī gadījumā mājokļu jomu regulē vairāki desmiti likumu, tai skaitā daudzi speciālie likumi. Vairāk nekā 120... apmēram 200 Ministru kabineta noteikumi, kas regulē tieši šo jomu.

Par ko tas runā? Tas runā par to, ka šinī procesā nav sistēmiskas pieejas. Un tāpēc, kad mēs runājam par konkrēto likumprojektu, kuru es aicinu atbalstīt, tomēr es aicinu Ekonomikas ministriju pieiet visām šīm lietām sistēmiski. Un, ja tās sistēmas nav, tad jāķeras neatliekami, steidzami pie šāda veida sistēmas radīšanas. Un tas ir tas, ko es gribēju arī šodien pateikt.

Kas attiecas uz to, vai uzmanība šiem jautājumiem no deputātu puses ir vai nav. Ir. Ir neapšaubāmi. Bet tikai – vai uzmanība ir saistīta ar to, ka mēs saņemam mūsu darba procesā ļoti daudz brāķa. Jau šodien vairākkārt minētais īres likums – tā ir jau otrā versija. Otrā – pasvītroju! – versija, kurā uz otro lasījumu parādās priekšlikumi tādā daudzumā, kas divreiz pārsniedz pašu pantu skaitu. Tādos gadījumos parasti atgriež attiecīgo likumprojektu un izstrādā jaunu, kas būtu nevis lāpīts un labots, bet būtu pamatots no paša sākuma. Pie attiecīgā likumprojekta mēs vēl atgriezīsimies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Ločmele-Luņova. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Ločmele-Luņova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 28. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 28. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Ēriks Pucens. Mēs jūs nedzirdam, Pucena kungs! Joprojām nedzirdam. (Pauze.) Nedzirdam. (Pauze.) Mēs jūs joprojām nedzirdam.

Ē. Pucens (KPV LV).

Vai mani dzird?

Sēdes vadītāja. Tagad dzirdam.

Ē. Pucens. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”. Likumprojekts paredz atvieglot kārtību, kādā tiek pieņemti lēmumi daudzdzīvokļu namos. Tātad par jautājumiem, kuri ir par invalīdu stāvvietām, par elektroauto uzlādes vietām. Komisijā mēs daudz un dikti diskutējām par to. Komisija vienbalsīgi atbalstīja, un aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Ē. Pucens. Komisijā noteicām priekšlikumu iesniegšanas termiņu – viens mēnesis.

Sēdes vadītāja. Proti?

Ē. Pucens. 18. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 18. jūlijs.

Likumprojekts “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” (Nr. 630/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt aizsargāta pakalpojuma sniedzēju aizsardzību no neatļautas aizsargāta pakalpojuma izmantošanas ne tikai komerciāliem mērķiem, bet arī privātiem mērķiem, kā arī noteikt tiesiska pakalpojuma pazīmēm neatbilstoša jeb prettiesiska pakalpojuma izmantošanas aizliegumu.

Vēlos norādīt, ka likumprojekts ir izstrādāts ar mērķi izpildīt valdības rīcības plāna 169. uzdevumā noteikto – panākt nelegālo televīzijas izplatītāju būtisku samazinājumu, izstrādājot grozījumus Aizsargāta pakalpojuma likumā, radikāli samazināt nelegālo, tostarp Krievijas, satelītu izplatību Latvijā.

Tāpat vēlos norādīt (un tas arī atspoguļojās diskusijās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā), ka šim likumprojektam ir būtiska nozīme ne vien godīgas komercprakses nodrošināšanā, bet arī no nacionālās drošības un informatīvās telpas aizsardzības viedokļa.

Šo likumprojektu ir izstrādājusi Satiksmes ministrija.

Komisijā atbalsts izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā tika sniegts pēc ilgākām diskusijām, tāpēc aicinu atbalstīt arī Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

D. Pavļuts. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gaidīs deputātu priekšlikumus otrajam lasījumam līdz šī gada 2. jūlijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2. jūlijs.

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 544/Lp13) un nodevusi to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Par būtību. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2019. gada 24. aprīļa vēstulē Ministru prezidentam ir pausts viedoklis, ka nepieciešams mainīt līdzšinējo pamatnostādņu apstiprināšanas kārtību. Un, veicot grozījumus Izglītības likumā, deleģēt Ministru kabinetam apstiprināt izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem.

Ministru kabinets, ciktāl likumā nav paredzēts citādi, nosaka visu līmeņu, veidu un termiņu attīstības plānošanas dokumentus, tajos ietveramo saturu un izstrādāšanas, apstiprināšanas, aktualizācijas, spēka zaudēšanas kārtību un darbības termiņu, kā arī attiecīgo pārskatu sniegšanas un sabiedriskās līdzdalības kārtību.

Likumprojektā ietverts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt Izglītības attīstības pamatnostādnes pirmajiem... turpmākajiem septiņiem gadiem. Likumprojekts paredz, ka grozījums par šā likuma 14. panta 18. punkta izteikšanu jaunā redakcijā... spēkā stāšanās... Ministru kabineta... kabinets pirmās... turpmākajiem septiņiem gadiem paredzētās izglītības attīstības pamatnostādnes apstiprina laika posmā... posmam no 2021. gada līdz 2027. gadam.

Komisija šo likumprojektu ir atbalstījusi, un aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es pieteicos debatēm par šo likumprojektu, tāpēc ka ar līdzīga veida grozījumiem, nododot pilnvaras augstākās izglītības pamatnostādņu apstiprināšanai no Ministru kabineta uz Saeimu vai pretējā virzienā, Saeima dažādos laika posmos ir nodarbojusies jau vairākas reizes, un no tā, kas iepriekš ir noticis, droši vien ir jāizdara dažas mācības.

Lai saprastu šo grozījumu būtību, es aicinu ieskatīties šī likuma un konkrētā likuma panta vēsturē. Pats Izglītības likums ir pieņemts tālajā 1999. gadā Viļa Krištopana valdības laikā, kad izglītības ministrs bija Jānis Gaigals, un pirmajā šī panta redakcijā... arī tur bija 14. pants par Ministru kabineta kompetenci. Un bija šī panta astoņpadsmitā daļa par to... kā tur toreiz bija rakstīts, ka reizi četros gados Ministru kabinets izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Saeimā izglītības attīstības programmu turpmākajiem četriem gadiem. Tad bija programma, jo tādu vārdu kā “pamatnostādnes” Latvijas politika tajā brīdī vēl pārāk nepazina.

Nākamie grozījumi šajā likuma pantā bija 2001. gadā, kad vārds “programma” tika nomainīts ar vārdu “koncepcija”, un šo laika posmu tie, kas strādāja izglītībā, atceras ar to, ka visas augstskolas rakstīja savas tālākās attīstības koncepcijas. Tās tika konsolidētas ministrijas veidotā nozares koncepcijā.

Tās ir tās lietas, par kurām es runāju tad, kad mēs debatējām par grozījumiem Augstskolu likumā pirms dažām dienām, un, tādā veidā konsolidējot, radās vispirms koncepcija un pēc tam, pēc dažiem gadiem, arī tas, ko nosauca par pamatnostādnēm.

Vārds... Jā, un tātad tajā laika posmā plānošanas dokumenti tika veidoti četriem gadiem, pāreja uz septiņu gadu ciklu notika 2012. gadā. Tas bija lielā mērā saistīts ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības plānošanas posmiem.

Ja mēs runājam par vārdu “koncepta”... “pamatnostādnes”, par ko mēs šobrīd runājam, tad vārds “pamatnostādne” šajā dokumentā, šajā likumā parādījās 2015. gada vidū, tas bija Laimdotas... Nē, es atvainojos... 2012. gadā parādījās, un tolaik pēc būtības diskusijas bija par to, vai tas ir dokuments, kuru vajag apstiprināt Saeimai, vai dokuments, kuru vajag apstiprināt Ministru kabinetam. Sākotnējā versijā palika pie tā, ka Ministru kabinets izstrādā un tālāk tiek nodots apstiprināšanai Saeimai, bet jau toreiz iezīmējās problēma, ka Saeimai, saņemot šo dokumentu apstiprināšanai, nebija iespējas vairs mainīt dokumenta saturu, un process nebija īsti ražīgs. Vairāk tur bija strīdi starp ministriju un Saeimu, starp Ministru kabinetu un Saeimu nekā kāda, teiksim, lietderīga darbība.

Un tāpēc tajā laika posmā, kad bija Laimdotas Straujumas Ministru kabinets un izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile, es biju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Saeimā. Mēs vienojāmies, ka šī dokumenta apstiprināšana ir nododama pašam Ministru kabinetam, un formulējums bija tāds, ka Ministru kabinets nosaka izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem. Un es uzsveru – kā vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā. Šie pēdējie vārdi ir ļoti būtiski. Tātad šajā laika posmā – no 2015. gada līdz 2018. gadam – jau bija spēkā tā kārtība, par kuru mēs gatavojamies lemt šobrīd.

Pašās 12. Saeimas beigās, īsi pirms Saeimas vēlēšanām, notika... Es tajā brīdī vairs nestrādāju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, es biju citā komisijā. Godīgi sakot, man neizdevās izsekot, kā tas īsti notika, bet pilnvaras par šī nozīmīgā dokumenta apstiprināšanu tika paņemtas atpakaļ uz Saeimu.

Tātad atbilstošais lēmums tika pieņemts pašās 12. Saeimas beigās. Un šobrīd mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka acīmredzot tomēr atbilstoši visam tam, kā Latvijas valstī tiek plānoti attīstības dokumenti, kā tie tiek īstenoti, kam ir jāuzņemas atbildība... un ka visā šajā procesā tomēr pareizāk būtu, ja pats Ministru kabinets arī ir apstiprinājis.

Mums bija diskusija Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā par šo jautājumu. Un diskusijas rezultātā es gribētu vērst uzmanību uz divām lietām.

Viena lieta ir tā, ka, lai gan tiek lemts... visdrīzāk mēs nolemsim, ka Ministru kabinets pārņem tiesības apstiprināt izglītības attīstības pamatnostādnes kārtējiem septiņiem gadiem, tomēr Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai jau gatavošanās posmā... dokumenta gatavošanas posmā ir jābūt intensīvi iesaistītai, ir jābūt iespējai komisijai izteikt savu viedokli, ir jānodrošina atgriezeniskā saite.

Iespējams, ka atgriezeniskās saites nodrošināšanu vajadzētu paredzēt jau pašā likumprojektā, jo, ja tās tur nebūs, tad ir grūti prognozēt, kā tās lietas tālāk attīstīsies. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, ko es gribu minēt, ir tas, kā šobrīd ir formulēts 14. panta 18. punkts. Tur ir ļoti lakoniski pateikts – apstiprina “izglītības attīstības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem”. Es pievēršu uzmanību tam, ko es citēju iepriekš, jo iepriekšējos formulējumos, ko mēs apstiprinājām 2015. gadā Saeimā, bija vēl piebildīte “kā vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā”.

Manā skatījumā, ir ļoti būtiski šie daži vārdi, kas ir jāpieliek klāt, jo, ja mēs paskatāmies pašu dokumentu vai arī, teiksim, pavadošos jeb saistītos dokumentus, – jūs tur neatradīsiet, ko nozīmē “pamatnostādnes”. Vārda “pamatnostādnes” skaidrojuma Izglītības likumā nav, un, ja mēs pieliekam kaut vai klāt vārdus “kā vienotu valsts politiku un stratēģiju izglītībā”, tad uzreiz ir saturiski skaidrs, par ko šis dokuments būs.  Manā skatījumā, tas ir būtiski.

Es aicinu likumprojektu atbalstīt tālākai virzīšanai, bet arī acīmredzot es pats sniegšu atbilstošus priekšlikumus un aicinu to darīt kolēģus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Redziet, mēs runājām it kā par vienu un to pašu, bet par ļoti dažādām lietām. Ja ir formulēts – “izglītības attīstība”, tas viss satur vismaz divas daļas. Pirmā daļa – izglītības attīstība kā tīkla vai kā instrumenta, vai kā iestāžu tīkla, līdz ar to valsts pārvaldes iekārtas sastāvdaļas, funkcionēšana un attīstība. Tā ir viena lieta. Neapšaubāmi, tā ir tīrā Ministru kabineta kompetence.

Bet otra lieta ir izglītības politika – ko mēs gribam panākt, realizējot izglītības procesus, kādu rezultātu, kādus standartus un tā tālāk. Tas nav izpildvaras jautājums. Tas neapšaubāmi ir likumdevēja jautājums, jo no tā ir atkarīgs, kādu attīstības virzienu izvēlēsies valsts. Un tāpēc šeit, man liekas, vispār šis formulējums un piedāvājums nav līdz galam pārdomāts. Svarīgi ir nevis tas, kas apstiprinās vai atbalstīs attiecīgo attīstības nostādni, bet – kas tā tāda ir un ko tā satur.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

R. Znotiņš. Jā, paldies Vucāna kungam par saturīgo vēsturisko pārskatu un arī saturīgajiem priekšlikumiem. Noteikti izskatīsim tālāk, skatot šos priekšlikumus komisijā otrajā lasījumā. Vairāk nekas nav piebilstams, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par – 66, pret – 18, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 2. jūlijs.

Lūdzu, ieslēdziet... aktivizējiet sadaļu “Par procedūru” un ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam, kurš vēlas runāt par procedūru! (Tehniskas problēmas.) Zariņa kungs, mēs jūs ne redzam, ne dzirdam!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es arī ne runāt, ne redzēt kādu gribu. Es... Tas ir vecais ieraksts, kas tiek...

Sēdes vadītāja. Labi, mēs sapratām. Viss kārtībā. (Smiekli.)

Tātad Zariņa kungs ir atsūtījis e-pastā... lūdza paskaidrot, kāda tagad ir procedūra, kādā jāiesniedz pieprasījums, lai tas tiktu iekļauts tekošās... labāk tomēr būtu teikt “esošās” Saeimas sēdes darba kārtībā.

Varu sniegt atbildi. Godātie kolēģi, sistēmā ir iespējams aktivizēt jaunas sadaļas tā, kā mēs to darām diendienā par procedūru. Zariņa kungs, ja jūs pievērstu uzmanību, šeit ir iesniegtais pieprasījums, un tūlīt mēs to arī izskatīsim un operatīvi iekļausim Saeimas sēdes darba kārtībā.

Lai arī jūs ne redzēju, ne dzirdēju un kolēģi jūs ne redzēja, ne dzirdēja, es ceru, ka mēs atbildi jums sniedzām, un tūlīt šis pieprasījums arī tiek skatīts.

Lūdzu aktivizēt papildu sadaļu “Par pieprasījumu”!

Godātie kolēģi! Esam saņēmuši deputātu Valaiņa, Reiznieces-Ozolas, Vucāna, Auguļa, Kučinska, Bergmaņa, Dūklava, Jalinskas, Krauzes un Dombrovska pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim “Par apšaubāmas kvalitātes dokumentu iesniegšanu un sabiedrības neiesaisti, virzot uz Ministru kabinetu rīkojumu “Par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu Elizabetes ielā 2, Rīgā””. Tātad vārds pieprasījuma motivācijai deputātam Viktoram Valainim. Valaiņa kungs, lūdzu, piesakieties sistēmā! Paldies.

Tagad vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Faktos balstītās valdības atbalstītāji, es no savas puses gribu motivēt šo pieprasījumu. Kad mēs pieprasām Ministru prezidentam un kultūras ministram Puntuļa kungam skaidrot, kādi tad ir tie apstākļi, kas ir likuši nosvērties par to, ka kultūras jauno koncertzāli mēs būvēsim tieši Elizabetes ielā. Paskaidrošu, kāpēc.

2018. gadā pati Kultūras ministrija nāca ar priekšlikumu, ka, balstoties uz PricewaterhouseCoopers pētījumu, kur tika analizētas vairākas vietas Rīgā, šī koncertzāle jābūvē uz AB dambja. Tad vēl mēs publiskajā telpā... vēl dzirdējām veselu virkni citu ideju, kur vajadzētu būvēt. Tika pat apspriesti, analizēti jauni pētījumi, kurā vietā vajadzētu būvēt jauno koncertzāli. Šajā gadījumā ir izdarīta izvēle par Elizabetes ielu 2.

Manā ieskatā, tā ir diezgan absurda izvēle, un sabiedrības iesaiste vispār nav notikusi, par ko mēs arī prasām... pieprasām ministram un premjeram sniegt mums skaidras atbildes, jo nav saprotams, kāpēc būtu jāatbrīvojas no ēkām, kuru vērtība ir 7 miljoni eiro, pie tam vēl jāsamaksā 2,9 miljoni par šo ēku nojaukšanu.

Man nav saprotama Puntuļa kunga argumentācija par to, ka komunisma (Skaņas pārrāvums.)... Manā ieskatā, tam prasās plašāka sabiedrības diskusija, un, ja ir jānojauc kāda komunisma laika ēka, tad... un jāatjauno varbūt kāda laika ēka, tad... ja ieejam mikrorajonos, paskatāmies uz šīm komunisma laikā būvētajām ēkām un... varbūt tos teju 10 miljonus, kas šeit tiks vienkārši izmesti vējā, varētu ieguldīt tur. Un tad paskatīties uz to, cik praktiska ir šī ēkas vieta un kāda ir bijusi sabiedrības iesaiste šīs ēkas vietas izvēlē.

Jau šobrīd arhitekti, tiešām cilvēki... arī kultūras jomas cilvēki, kas šajā tēmā ir iedziļinājušies un saprot, pauž ļoti lielu neizpratni, un sabiedrībai nekas nav izskaidrots. Tāpēc mēs pieprasām, pirmkārt, paskaidrot, kā mēs līdz tam lēmumam (Nav skaidri saklausāms.)... valdība ir nonākusi. Otrkārt, paskaidrot, kas noticis ar visiem tiem līdzekļiem, kas ir iztērēti, vērtējot citas iespējas, kur jau pat ir pieņemti lēmumi par citām versijām.

Kolēģi! Mūsu ieskatā, tas nerāda nekādu labo pārvaldību, pie tam vēl valdības vilcināšanās ir novedusi pie tā, ka ir zaudēta arī degradēto teritoriju investīciju nauda, ko Rīga kā galvaspilsēta varēja pievienot šim projektam. Tagad šis jautājums... vairs nebūs iespējams tādā veidā to atrisināt. Ir ļoti daudz jautājumu, mēs esam sagatavojuši sešus premjeram un kultūras ministram.

Aicinām šo jautājumu skatīt steidzamā kārtā. Un, kolēģi, līgojiet mierīgi un padomājiet par to, cik absurds patiesībā ir šis jautājums un cik dārgs tas būs Latvijas sabiedrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Godātie kolēģi! Šajā Saeimas sasaukumā ir 10 Jāņi: Jānis Ādamsons, Jānis Butāns, Jānis Cielēns, Jānis Dombrava, Jānis Dūklavs, Jānis Iesalnieks, Jānis Krišāns, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs un Jānis Vucāns. Un mēs viņus sveicam tuvojošos Jāņos! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Informēju, ka pēc sēdes, piecas minūtes pēc šīs sēdes noslēgšanās, notiks Ārlietu komisijas attālinātā sēde.

Saites uz pieslēgumu attālinātajai sēdei ir nosūtītas jums e-pastā. Tā ka aicinu nekavēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Lai jums līksmi Līgo svētki, lai skaisti Jāņi! Gaidīsim jūs atpakaļ 2. jūlijā uz attālināto ārkārtas sēdi. Galvenais darba kārtības jautājums būs Nacionālās attīstības plāns, tātad NAP, 2. jūlijs.

Paldies visiem šodien par darbu.

Vēl notiek deputātu reģistrācija. Tā veiksmīgi notikusi.

Līdz ar to 2020. gada pavasara sesiju un šo sēdi slēdzu.

Paldies visiem par darbu.

Satura rādītājs un balsojumi
13. Saeimas pavasara sesijas 29. (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 18. jūnijā

V.E. Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzruna
Lēmuma projekts “Par Jura Stukāna iecelšanu par ģenerālprokuroru” (Nr. 433/Lm13) (Dok. Nr. 2714, [2714Balsojums])
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Debates	- dep. I. Voika
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Judins
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. K. Feldmans
Par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 730/Lp13) (Dok. Nr. 2712, 2712A, [2712Balsojums])
Par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 731/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2713, 2713A, 2713B, [2713Balsojums])
- Priekšlikumi	- dep. V. Agešins (pret)
	- dep. A. T. Plešs (par)
- Par procedūru	- dep. I. Zariņš
Par likumprojektu “Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā” (Nr. 733/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2718, 2718A, [2718Balsojums])
- Priekšlikumi	- dep. I. Zariņš (par)
- Par procedūru	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 597/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2696, [1P-8P, 2696Balsojums])
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Debates	- dep. D. Pavļuts
	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 626/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2270, 2423, [2423Balsojums])
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 389/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2173, 2173A, 2173B, [1P-27P, 2173Balsojums, 2173Reg])
- Ziņo	- dep. A. Geidāns
Paziņojums
	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 552/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2502, [1P-2P, 2505Balsojums])
- Ziņo	- dep. U. Budriķis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 734/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2723, [2723Balsoj])
- Ziņo	- dep. R. Jansons
Likumprojekts “Grozījumi Rīgas domes atlaišanas likumā” (Nr. 732/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2716, [1P-2P, 2716Balsojums])
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā” (Nr. 683/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2463, 2538, [2538Balsojums])
- Ziņo	- dep. R. Nemiro
Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā” (Nr. 698/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2525, 2566, 2654, [2566Balsojums])
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
Debates	- dep. R. Znotiņš
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 699/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2526, 2567, 2654, [2567Balsojums])
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
Debates	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. G. Eglītis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Valainis
	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” (Nr. 687/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2467, 2582, [2582Balsojums])
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
Debates	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Indriksone
	- dep. J. Butāns
	- dep. U. Augulis
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Nr. 684/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2464, 2588, [2588Balsojums, 1Pa])
- Ziņo	- dep. R. Ločmele-Luņova
Debates	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. G. Eglītis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. R. Nemiro
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 685/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2465, 2589, [2589Balsojums])
- Ziņo	- dep. Ē. Pucens
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” (Nr. 630/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2277, 2670, [2670Balsojums])
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 544/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1903, 2686, [2686Balsojums])
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Debates	- dep. J. Vucāns
	- dep. S. Dolgopolovs
- Par procedūru	- dep. I. Zariņš
Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, kultūras ministram Naurim Puntulim “Par apšaubāmas kvalitātes dokumentu iesniegšanu un sabiedrības neiesaisti, virzot uz Ministru kabinetu rīkojumu Par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu Elizabetes ielā 2, Rīgā” (Nr. 30/P13) (Dok. Nr. 2739, [2739Reg])
Motivācija	- dep. V. Valainis
Paziņojums
	- dep. R. Kols
Informācija par ārkārtas sēdes sasaukšanu

Sēdes videotranslācija

18a.06.2020.

9.00

11.00