Latvijas Republikas 13. Saeimas
2020. gada 2. jūlija ārkārtas sesijas attālinātās sēdes
turpinājums 2020. gada 9. jūlijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Turpināsim izskatīt 2020. gada 2. jūlija ārkārtas sesijas attālinātās sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā ir deputātu pieprasījumu izskatīšana.
Deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Urbanoviča, Ulda Auguļa, Lindas Liepiņas, Didža Šmita, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna un Artūra Rubika pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par izpildvaras veiktajiem iepirkumiem Covid-19 krīzes laikā”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga.
I. Puga (KPV LV).
Labrīt, kolēģi! Šā gada 3. jūnijā Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Urbanoviča, Ulda Auguļa, Lindas Liepiņas, Didža Šmita, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna un Artūra Rubika pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par izpildvaras veiktajiem iepirkumiem Covid-19 krīzes laikā” (Nr. 28/P13), dokuments Nr. 2528, un, balsojot pieciem “par”, septiņiem – “pret” un trijiem atturoties, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labrīt, kolēģi! Ceru, ka mani var dzirdēt. Ja ne, tad lūdzu administrācijai dot par to ziņu.
Šis pieprasījums ir par konkrētiem faktiem, par izpildvaras rīcību Covid-19 sērgas laikā – ārkārtas situācijas piesegā.
Pirms mēs pārejam pie konkrētiem faktiem saistībā ar šo pieprasījumu, es aicinu jūs aizdomāties par tautas teicienu “dzīres mēra laikā”, jo tas ļoti attieksies uz šodienas pieprasījumiem. Aicinu padomāt, kā šāds teiciens varēja rasties. Tas, ka šādas rīcības apzīmējums ir folklorizējies tautas teicienā, nozīmē, ka tas ir noticis jau daudzas reizes un ka ir zināmas likumsakarības, kāpēc tas tā notiek šādās situācijās.
Kāpēc mēs to piedzīvojam atkal un atkal – šīs varas sarīkotās dzīres sērgas laikā, kad sabiedrība gaida no varas pavisam citu rīcību? Šīs likumsakarības, kuras noved pie šādas varas rīcības – dzīrēm sērgas laikā, nemaz nav grūti ieraudzīt.
Lai sabiedrība varētu pastāvēt kā noturīgs kopums, ir virkne mehānismu, kuri to nodrošina. Šie mehānismi ir izstrādājušies un savstarpēji salāgojušies laika gaitā, un rezultātā katrai sabiedrības daļai tiek nodrošināti kaut kādi pastāvēšanas nosacījumi, kurus sabiedrības lielākā daļa uzskata par atbilstošiem vai akceptē.
Sabiedrībā notiekošie procesi... resursu sadale tiek organizēta un pārraudzīta tā, lai tiktu nodrošināts noteikts balanss, kuru sabiedrība akceptē.
Ja iestājas ārkārtas situācija kādu apstākļu – iekšēju vai ārēju – dēļ, kad nav iespējams nodrošināt sabiedrībā vajadzīgo resursu pārdali, izmantojot esošo procesu organizāciju, varas pienākums ir veikt izmaiņas šajā procesu organizācijā, lai nodrošinātu atbilstīgu sabiedrības funkcionēšanu.
No vienas puses, tas dod varai papildu mandātu, iespēju rīkoties, bet, no otras puses, padara pārējo sabiedrības daļu vairāk atkarīgu no varas, tās pieņemtajiem lēmumiem un rīcības. Un, jo izteiktāka un jūtamāka ir resursu nepietiekamība kādai sabiedrības daļai šādā ārkārtas situācijā, jo lielāka ir tās atkarība no varas pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz resursu pārdali.
No vienas puses, tas rada papildu motivāciju iemantot varas labvēlību (piemēram, izkalpoties, pielabināties varai, nevis veikt savas funkcijas godprātīgi). No otras puses, varai tas dod iespēju savtīgi to izmantot, savu labvēlību veltot vispirmām kārtām tiem, kuri gatavi tai izkalpoties un piekrist tādiem sadarbības nosacījumiem (piemēram, iepirkumiem, kuri varai būtu visizdevīgākie). Tā rodas šīs dzīres mēra laikā.
Savukārt sev nevēlamos un nepaklausīgos... varai rodas lieliska iespēja tos apdalīt, nolikt pie vietas. Un, lai vara to panāktu, varai vispār nekas nav jādara – vienkārši nekas nav jādara, vienkārši jāļauj viņiem izbeigties vai nonīkt.
Protams, ir jāspēlē demokrātija, jo to nevar izpildīt tieši un vienkārši. Vajag veidot speciālus spēles nosacījumus un mehānismus, caur kuriem tas tiks demokrātiski lemts un īstenots. Daudziem, ieraugot šos mehānismus, ir jau skaidrs, kas no tiem tiek gaidīts, ja tie vēlas atrasties varas izdomātajā barības ķēdē, nevis tapt mērdēti bada maizē.
Piemēram, attiecībā uz medijiem rodas jautājums – cik daudz tie centās šajā krīzē sniegt sabiedrībai objektīvu varas paveiktā atspoguļojumu, analīzi, cik daudz nodarbojās ar varas slavināšanu?
Ja nebūtu Delfi žurnālistu, tad mēs visi būtu svētā pārliecībā par to, cik prasmīgi un pašaizliedzīgi vara ir rīkojusies, lai nodrošinātu Latviju ar individuālās aizsardzības līdzekļiem ārkārtas situācijā saistībā ar Covid-19.
Realitātē, iepazīstoties ar šiem faktiem, mēs redzam kaut ko pavisam citu – bezatbildību, visatļautību, nekompetenci, kas, iespējams, ir bijusi nevis vienkārši bezatbildība un nekompetence, bet plašas, sistēmiskas korupcijas piesegs, jo grūti noticēt, ka atbildīgās amatpersonas var rīkoties tik bezatbildīgi un nekompetenti.
Šādas aizdomas pastiprina amatpersonu sniegtās pretrunīgās atbildes, kuras bieži... sākotnēji ir bijušas acīmredzami melīgas, laikam cerot, ka par šo apgalvojumu patiesumu neviens neparūpēsies pārliecināties.
Savulaik, izmeklējot OIK afēru, ir nācies saskarties ar plašu... pēdu jaukšanas rokrakstu: no sākuma izvairās, mēģina sameloties, pēc tam mēģina radīt jucekli ar visdažādāko informāciju, bet nesniedz skaidras atbildes uz uzdotajiem jautājumiem.
Tas viss tikai pastiprina jau iepriekš minētās bažas, ka šī ir kārtējā varas īstenotā afēra, tai izmantojot tik ļoti ērto ārkārtas situācijas piesegu.
Mums jau ir bijusi pieredze, izmeklējot OIK afēru, tāpēc šāda varas rīcība bija ļoti paredzama, un mēs jau rēķinājāmies ar to, ka ar šiem pieprasījumiem mēs esam tikai gara, bet, es atļaušos atzīmēt, interesanta ceļa sākumā. To, ka būs interesanti, – to jūs uzzināsiet tālāk no jau iegūtajiem faktiem par šiem iepirkumiem.
Un ko es vēlos atgādināt tiem, kas mums vēlas šo garo, interesanto ceļu izveidot?
Mēs zinām, kā šo ceļu noiet līdz galam. Zinām arī to, ka šajā ceļā daudz kā interesanta. Tikai no publiski pieejamās informācijas vien ir zināms, ka pēdējā nedēļā, pirms tika atcelta ārkārtas situācija, steigšus tika noslēgti (tātad – vēl pagūstot izmantot ārkārtas situācijas piesegu!) līgumi par vairāk nekā 20 miljoniem eiro.
Kādas steidzamas vajadzības bija nepieciešams segt un apmierināt ar šiem iepirkumiem, pagūt tos izdarīt ārkārtas situācijas piesegā, kad ir iespējams apiet daudzas procedūras un nosacījumus, noslēpt iespējamās nelikumības?
Arī par tādiem iepirkumiem mums ir informācija.
Tikai piemēra labad es minēšu kādu firmu, kurai bija iespējams piedalīties un uzvarēt konkursā par dārgas rentgena iekārtas piegādi kādai lielai Latvijas slimnīcai. Nez kā bija iespējams šai firmai vispār to izdarīt, ja šai firmai vispār nebija atļaujas tirgoties, veikt jebkādas darbības ar šādām iekārtām? Likums stingri paredz to, ka jābūt speciālai atļaujai. Neskatoties uz to, šī firma varēja piedalīties šinī konkursā... šinī iepirkumā, un slimnīca atzina to par uzvarētāju. Es vēl saprastu, ka varbūt firma tiešām nesaprata, ko dara, bet slimnīca taču zināja to, ka drīkst ļaut piedalīties konkursā tikai tādām kompānijām, kurām ir šādas atļaujas. Taču – nē, slimnīca ne tikai atļāva šai firmai piedalīties, bet arī atļāva tai uzvarēt! Un šī iekārta ir tikusi piegādāta. Tas ir reāls likuma pārkāpums.
Jautājums – kas spieda slimnīcu šādi rīkoties?
Un tā ir tikai viena epizode no visiem šiem steigšus veiktajiem iepirkumiem, par kuru pamatotību būtu jāsniedz skaidrojums sabiedrībai!
Lai novērstu neracionālu diskursu turpmākajās debatēs saistībā ar šiem iepirkumiem, vēlos uzsvērt, ka neviens neapstrīd to, ka ārkārtas situācijā varai ir tiesības rīkoties plašāk, nekā to nosaka normālai situācijai izstrādātais ietvars. Un ka tai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rīkoties ārkārtas situācijai atbilstoši. Taču tiesiskā, demokrātiskā valstī varas pienākums ir pēc tam atskaitīties sabiedrībai par savas rīcības, savu pieņemto lēmumu pamatotību un atbilstību sabiedrības interesēm. Un, ja vara izvairās to darīt un to nedara pat pēc augstākās lēmējvaras pieprasījuma, tad tāda varas kārtība nav atbilstoša demokrātiskai un tiesiskai valstij, nav atbilstoša Latvijas Republikas Satversmei.
It sevišķi uz to vēršu uzmanību tiem politiskajiem spēkiem, kuri ir nākuši atjaunot šinī valstī tiesiskumu. Tādēļ mani jo īpaši sarūgtina un satrauc to tautas priekšstāvju rīcība, kuri ne tikai akceptēja šādu lietu kārtību, bet pat mudināja parlamentu pieņemt lēmumu par šiem pieprasījumiem, tostarp... nemaz lāgā neizskatot un nedodot iespējas noskaidrot lietas patiesos apstākļus šo pieprasījumu ietvaros.
Iespējams, ka tiesībsargājošajām iestādēm vajadzētu pievērst uzmanību ne tikai tām amatpersonām, kuras tieši vai netieši bijušas iesaistītas šajos dīvainajos iepirkumos, bet arī tiem politiķiem, kuri tagad cenšas šīs veiktās darbības piesegt.
Paskaidrojiet, kāda ir jūsu motivācija tā rīkoties!
Domāju, ka jums, veicot šo garo, interesanto ceļu, tiks dota iespēja sniegt savas rīcības pamatotību. Jo šie pieprasījumi, kā jau es teicu, ir tikai ceļa sākums. Ja tiešām ar šiem iepirkumiem viss ir tā, kā to mums cenšas pasniegt ar tiem saistītās personas, – kā atbildīgu, pašaizliedzīgu un uzņēmīgu rīcību sabiedrības interesēs –, tad jau nevajadzētu būt nekādai aizturei ļaut sabiedrībai pārliecināties par to un dot iespēju atbilstīgi novērtēt šos cilvēkus par viņu paveikto. Nu, vismaz novērtēt ar aplausiem, kā mēs to esam darījuši saistībā ar mediķiem.
Demokrātiskā valstī politiķiem tas vispār ir viņu esības pamatā – būt sabiedrībai noderīgiem un dot iespēju sabiedrībai novērtēt viņu veikumu. Taču nez kāpēc šajā gadījumā amatpersonas ir ļoti izvairīgas atklāt lietas patiesos apstākļus un skaidrot savas rīcības pamatotību.
Pirmā lieta, kas ir kopīga visiem šiem iepirkumiem un kas uzreiz izraisa jautājumus, – kā tas tā sanāk, ka visos šajos iepirkumos par uzvarētājām kļūst mazpazīstamas firmas, kuras vispār nav specializējušās šādu preču iegādē vai kuru pamatdarbība vispār pat nav bijusi saistīta ar medicīnas preču tirdzniecību? Nu labi, ja tā tas būtu vienā gadījumā, ārkārtas situācijā to vēl varētu pieņemt kā apstākļu sakritību. Bet, ja tā tas ir gandrīz visos iepirkumos, tad tas vairāk liecina par... jau par kādu sistēmu.
Tāpēc tas būtu pamatoti – noskaidrot, kā tikušas organizētas šīs iepirkumu procedūras; kādi ir bijuši iepirkumu kritēriji; kāds ir bijis to pamatojums; kā komersantiem ir tikusi nodrošināta iespēja uzzināt par šiem iepirkumiem un pieteikties dalībai; kādā veidā un pēc kādiem kritērijiem tika noteikts piemērotākais piegādātājs; kāda ir bijusi šī procedūra. Tas viss ļautu noskaidrot lietas patiesos apstākļus – to, cik pamatota ir bijusi iepirkumu konkursa uzvarētāja izvēle.
Tā ir viena no lietām, kuras vēlējāmies noskaidrot ar šo pieprasījumu. Diemžēl atbildētāji, kā jau es minēju, ir snieguši ļoti izvairīgas atbildes, nespējot pamatot, kāpēc tas tā bijis... to, cik pamatotas šādas procedūras, lai tiešām atbilstoši sabiedrības interesēm iegūtu veiksmīgāko piedāvājumu.
Nākamā lieta, kas uzkrītoši prasa skaidrojumu, sākot iepazīties ar lietas reālajiem apstākļiem, – tie ir dokumenti, balstoties uz kuriem ir izvēlēti piegādātāji un slēgti šie pirkuma līgumi. Daudzi no šiem dokumentiem, kuri it kā apliecina preces atbilstību, ir acīmredzami viltojumi, turklāt ļoti pavirši. Un par to vienkārši var pārliecināties katrs, kura rīcībā tie ir... katrs, kuram tie pieejami. Daudzi dokumenti ir tikai ķīniešu valodā – bez jebkāda skaidrojuma par to saturu, vien apgalvojot, ka tiem ir sakars ar piedāvāto darījumu. Lai gan pat ar vispārpieejamiem tulkošanas rīkiem var iegūt pierādījumus, kas pamatoti liek apšaubīt šādus apgalvojumus. Pievienoti dokumenti, par kuru izcelsmi ir zināms, ka tie ir viltoti. To publiski ir paziņojis pats šo sertifikātu izsniedzējs. Pievienoti dokumenti no neesošām laboratorijām, kuras it kā apliecina preces atbilstību, un tā tālāk.
Tādēļ pamatoti būtu bijis saņemt... sniegt sabiedrībai skaidrojumu, cik atbildīgi un kompetenti atbildīgās amatpersonas ir pildījušas savus pienākumus, gatavojot šos iepirkumus un izvērtējot šos darījumiem nepieciešamos dokumentus, lai sabiedrība varētu pārliecināties, ka tas tiešām ir ticis darīts, rūpējoties par sabiedrības interesēm, nevis tikai tādēļ, lai panāktu kādam vajadzīga darījuma īstenošanu, tādējādi, iespējams, pakļaujot riskam plašu sabiedrības daļu saistībā ar nekvalitatīvu piegādāto preci.
Šādus jautājumus mēs iekļāvām pieprasījumā un lūdzām iesniegt pierādījumus un pamatojumus tam, lai mēs varētu pārliecināties. Neko tādu atbildīgās amatpersonas nespēja sniegt. Bija vienkārši izvairīgas atbildes bez jebkādiem pamatojumiem.
Nākamais būtiskais aspekts. Kā atbildīgās amatpersonas pārliecinājās, ka piegādāts ir atbilstošais produkts – tas, kas atbilst līgumā paredzētajām prasībām? Jāņem vērā tas, ka daudzi šie darījumi tikuši veikti uz neskaidra vai pat vispār nezināma satura dokumentu pamata, kuri turklāt ir ar apšaubāmu izcelsmi. Dažos gadījumos dokuments ir bijis acīmredzams viltojums, bet prece pieņemta saskaņā ar līgumā... pieņemtiem dokumentiem... Kā tad amatpersonas ir pārliecinājušās, ka tas ir īstais, pareizais produkts? Arī nekādus šādus apliecinājumus mēs nesaņēmām, nedz arī precīzus skaidrojumus... Saņēmām vispārīgas atrunas, kas radīja vēl vairāk jautājumu.
Piemēram, jūs visi esat jau dzirdējuši publiskus paziņojumus par to, ka mūsu atbildīgās iestādes ir veikušas preču atbilstības pārbaudes sertificētās laboratorijās. Ja tas tiešām tā ir, tad kāpēc amatpersonas varēja parlamentam iesniegt tikai apšaubāmas izcelsmes... un neesība... un atbilstības... izcelsmes un atbilstības... neesošu laboratoriju veikto testu rezultātus, bet šos it kā Eiropas Savienības akreditētās laboratorijās veikto testu rezultātus, kuri apliecina, ka šīs preces ir bijušas atbilstošas, nez kāpēc joprojām nevar iesniegt? Ja tas viss tā ir, tad jau vajadzētu būt tieši otrādi – tas būtu bijis pamats, lai steigšus iesniegtu tieši šos dokumentus. Bet tieši šie dokumenti joprojām nav iesniegti.
Redzot visu šo iepirkumu dinamiku, rodas vēl viens pamatots jautājums – cik nepieciešami ir bijuši visi šie iepirkumi; kādēļ tieši šādi tie ir bijuši strukturēti... izvēlētie piegādes termiņi, piegādes apjomi... un jo īpaši – cenas? Jo no iegūtās informācijas ir redzams, ka atbildīgajām institūcijām bija izvēles iespējas iegādāties šos produktus par zemākām cenām, taču tas netika darīts. Kāpēc? Kādēļ atsevišķos gadījumos tika nodrošināta iespēja konkrētiem komersantiem steigšus realizēt savu preci, jo krītošas cenas tirgū... turklāt – nepamatoti lielos apjomos? Tas vairāk attiecas uz tiem iepirkumiem, kuri tika veikti vēlāk, kad Latvijai jau bija piegādāti masku un respiratoru apjomi, kas bija pietiekoši, lai varētu nodrošināt savas vajadzības krietni ilgākam laika periodam.
Tomēr steigšus tika veikti iepirkumi par vēl lielākiem apjomiem, negaidot, kad šīs preces varēs iegādāties par krietni zemākām cenām, jo cenas jau no tā kritās.
Tad ir pamatots jautājums – kā tad Krišjānis Kariņš kā Krīzes vadības padomes vadītājs ir pārraudzījis visu šo procesu? Vai ir bijusi jelkāda proaktīva rīcība? Vai vienkārši uzklausījis pasakas, kaut ko parakstījis un radījis augsni kārtējai afērai – tāpat, kā to viņš savulaik izdarīja ar OIK, parakstot šo OIK... likumprojektu? Tieši viņš bija tas, kas ielika pamatus šai afērai. Pašlaik izskatās, ka notiek līdzīgi.
Ir milzīga starpība starp to, kā tas viss ir noticis patiesībā, un to, kā tas tiek pasniegts. Fakti vienkārši ir šokējoši.
Nākamo pieprasījumu izskatot, mēs iesim jau detalizēti... pa punktiem. Es parādīšu konkrētus faktus, lai jūs saprastu, cik interesants ceļš mūsu priekšā... mūs gaida... par to, ka, pamatojoties uz viltotiem dokumentiem, uz dokumentiem, kas vispār neapliecina preces reālu esamību un ražotāja esamību, tiek pieņemti lēmumi par miljoniem un steigšus tiek īstenoti ar mazpazīstamām firmām.
Šī pieprasījuma ietvaros atbildētāji tā arī nespēja iesniegt prasītos dokumentus, kuri dotu mums iespēju pārliecināties, ka tā nav kārtējā afēra, bet ka tas ticis īstenots, rūpējoties par sabiedrības interesēm.
Diemžēl mēs redzam, ka vara ir sarīkojusi dzīres mēra laikā. Un par to jums būs iespēja pārliecināties.
Aicinu atbalstīt pieprasījumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, dārgā Latvijas sabiedrība! Tas, ko es vēlos jums teikt, – ka viss šis Covid-19 teātris, kas ir noticis kopš šī gada pavasara faktiski līdz pat šai dienai, ir viena liela afēra, ko mūsu vara, valdība, valdošā koalīcija ir izmantojusi ne jau cilvēku interesēs, bet savam pašlabumam.
Sākšu ar piemēru, kas ir tiešā veidā saistīts ar šo pieprasījumu par iepirkumiem, kuri ir notikuši Covid-19 krīzes laikā. Un jo īpaši gribu uzsvērt iepirkumu, kas ir saistīts ar sejas masku iepirkšanu no Ķīnas vai nezin no kurienes – Singapūras... Un paskatīsimies notikumu hronoloģiju.
Notikumu hronoloģija ir šāda.
Tad, kad sākās viss šis – sauksim to par haosu, par bailēm –, un tad, kad tika izsludināts ārkārtas stāvoklis... sākotnējā posmā... un pat pirms ārkārtas stāvokļa izsludināšanas... Atcerēsimies dažas frāzes! Mūsu “ģeniālā” Viņķele publiski teica, ka viss ir pilnīgā kārtībā, viss ir pilnīgi nodrošināts (tā ir taisnība – viņa tā teica!). Bet reālā situācija bija pavisam citāda. Reālā situācija bija tāda, ka nekas nebija sagatavots, nekas nebija ne iepirkts... un vēlāk jau publiskajā telpā mēs redzējām neskaitāmas Viņķeles ziņas, ka tūlīt beigsies maskas, tūlīt beigsies viss kaut kas. Un līdz ar to radās nepieciešamība iepirkt maskas.
Un tālāk. Pasekosim publiskajiem paziņojumiem – politiķu, kā arī infektologu un visu pārējo paziņojumiem! Tad, kad sākās visas šīs “briesmas” (pēdiņās!), sejas maskas nevajadzēja lietot ne obligāti, ne neobligāti. Pat Uga Dumpis ieteica tās nelietot ne autobusos, ne Depo, ne citos lielveikalos, nekur. Kāpēc tas tā bija? Tāpēc, ka nebija, ko pārdot, – nebija nekas iepirkts no Ķīnas par paaugstinātu cenu.
Kas sekoja tālāk? Tālāk sekoja Viņķeles kundzes iepirkumi par sejas masku... tātad iegādāšanos. Reklāmas aģentūras vai kaut kādas reklāmas drukas kompānijas... pēkšņi sāka piegādāt... no Singapūras... masku... Kompānijas, kuru apgrozījums nekad mūžā vēsturiski nav bijis tāds, kas liktu domāt, ka šīm kompānijām vispār ir pieejams attiecīgs finansējums, kur nu vēl, ka šīs kompānijas nodarbojas ar attiecīgu produktu eksportu, importu, ražošanu un tamlīdzīgām lietām!
Mums Latvijā, protams, nav... Ne “Rosme”, ne “Lauma”, ne citas tekstilizstrādājumu rūpnīcas nav tās, kas ražotu šādu produkciju. Mums ir kaut kādas mistiskas mazkapitāla... nezināmas SIA, kuru īpašnieki kaut kādā veidā ir saistīti ar VIENOTĪBU vai ar Attīstībai/Par! un Viņķeli. Un rezultāts: tātad mums tiek atvestas maskas – kāds liels notikums! Izrādās, ka tur ir problēmas ar dokumentiem; par to Zariņa kungs tikko stāstīja, un to visa sabiedrība ir redzējusi.
Un šeit ir nākamā interesantā lieta, un nākamā interesantā lieta ir šāda. Tad, kad šīs maskas tiek atvestas, un tad, kad būtībā visi saprot, ka šī afēra īsti neizdodas, jo patiesībā nekādu reālu briesmu nav un patiesībā Latvijā... statistikas dati rāda, ka Latvijā noslīkst daudz vairāk, nositas daudz vairāk, pašnāvības izdara daudz vairāk cilvēku, nekā no... un kur nu vēl no sirds slimībām un citām infekcijas slimībām, piemēram, C hepatīta, un tā tālāk... Un kur nu vēl runāt par to pašu parasto gripu! Tad tiek pieņemts šis “fantastiskais” lēmums atcelt ārkārtas stāvokli, bet turpināt Saeimas sēdes vebinārā. Tas ir pretēji Satversmei.
Tajā brīdī tiek pateikts, ka maskas būs obligāti jāvalkā autobusos, jo tās taču ir atvestas no Ķīnas, tās kaut kur ir jārealizē. Nu, un tad cilvēkiem ir jāiet un jāpērk maskas, tāpēc ka Viņķele tās ir sagādājusi – beidzot. Ārkārtas stāvokļa laikā tās nevajag, bet tad, kad ārkārtas stāvoklis ir beidzies, – tad tās vajag valkāt autobusos! Mēs laikam esam nonākuši pie ļoti “zinātniskas” atziņas, ka autobusos mūsu cilvēki daudz vairāk... ir slimīgāki, uzņēmīgāki pret vīrusiem... un ka tur tas vīruss ir visaktīvākais. Un ka lielveikalā Depo vai Rimi, vai Maxima – tur nav aktīvs tas vīruss. (Atcerēsimies, ka ārkārtas stāvokļa laikā veikals Depo, starp citu, bija atvērts!) Tur tā vīrusa nav, tur tas nelīp; tas tikai autobusos līp, un tur vajag ar tām maskām būt.
Tas laikam ir zinātniski pierādīts, ka tas ir tā jādara? Nu labi, pieņemsim, ka zinātne saka – autobusos Covid-19 ir visaktīvākais. Maskas tiek iztirgotas – cik es saprotu, nesen atkal ir atvests kaut kas no Ķīnas, dokumenti kaut kādi tiek tur piegatavoti, viss notiek.
Taču te rodas viens vēl lielāks jautājums – bet ko dara mūsu tiesībaizsardzības iestādes? Ko dara policija? Ko dara KNAB?
Visa sabiedrība redz, ka tiek zagta valsts nauda lielos apjomos – tiek tērēta nevajadzīgos iepirkumos! Tiek zagta valsts nauda, pasūtot preces caur kompānijām... Un vēl ir jautājums – ko dara mūsu Finanšu izlūkošanas dienests? Kur tās kompānijas ar tiem mazajiem kapitāliem tos miljonus ir dabūjušas? Tā nav kaut kāda naudas atmazgāšana? Tas ir pārbaudīts? Parasti dzīvē nav tā, ka parasts uzņēmējs, kuram apgrozījums ir stipri neliels... nu, nav tā, ka viņš aiziet uz banku un viņam piešķir pēkšņi miljonus milzīgiem iepirkumiem. Nu, tāpat vien vienkārši nepiešķir, ja viņam pretim nav attiecīga nodrošinājuma. Kur tie cilvēki izrāva tos miljonus, lai piegādātu tās preces? To taču saprot ikviens loģiski domājošs cilvēks – ikviens, kuram ir kaut mazliet pelēko šūniņu.
Līdz ar to ir nepārprotami skaidrs, ka šī afēra, šis vebinārs, ar kuru mēs nodarbojamies, ir tikai tādēļ, lai cilvēkus baidītu. Lai baidītu! Lai cilvēki visu laiku baidītos, un lai sabiedrības baiļu aizsegā valdība un valdošā koalīcija varētu darīt savas melnās lietas!
Es atgādināšu, ka, ja jau ir tāds uztraukums par to, ka cilvēki mums ir jāsargā, lai viņi nenomirtu, lai viņi izdzīvotu... lai pieauguši cilvēki izdzīvotu... Es nekad neesmu dzirdējis ne no veselības ministres, ne no kāda cita, ka viņi uztrauktos par abortiem, ka viņi uztrauktos, ka šobrīd, uz šo dienu, pasaulē gandrīz 5 miljoni cilvēku ir nomiruši no bada. Un, starp citu, pret to ir vakcīna – to vakcīnu sauc par pārtiku! Bet to ir grūtāk sagādāt, jo tur vajadzīga piepūle, tur nav biznesa.
Te nav biznesa, kas varētu būt, kad mēs ieskaidrojam sabiedrībai... Mēs liekam baidīties par kaut ko, kas patiesībā... Patiesībā statistika parāda, ka vairāk nekā 99 procentiem pasaules iedzīvotāju un vairāk nekā 99,99 procentiem Latvijas iedzīvotāju viss šis afēras vīruss ir nekaitīgs. Ka tas nav nekas tāds.
Baiļu politika un saukļi, ka drošība esot svarīgāka par brīvību, – tas ir ceļš (turklāt – nepārprotams ceļš!) uz totalitārismu. Uz totalitārismu, kuru jūs visu laiku no tribīnes... tajā skaitā... it īpaši tur tie nacionālie spēki visi... sakāt, ka tur, Krievijā, – tur esot totalitārisms, tur Putins, kas tur... Lukašenko vēl arī Baltkrievijā... un tamlīdzīgi. Ka tie tur esot gadiem ilgi pie varas, un ka tur neesot brīvības. Bet paskatīsimies, kā ir Latvijā! Latvijā VIENOTĪBA ir pie varas kopš 2012. gada – gandrīz 20 gadus. Vairāk nekā 10 gadus – premjera amats un finanšu ministra amats. Vairāk nekā 10 gadus! Un tad viss ir kārtībā.
Tagad te ir tieši tāda pati situācija... Mēs atņemam cilvēkiem brīvības un nerunājam par to, cik daudzas slimības šajā laikā ir ielaistas... cik ļoti sirds slimības ir ielaistas, cik daudzi cilvēki visa šī vājprāta dēļ ir izdarījuši pašnāvību... Nav nekāds noslēpums, ka pašnāvību skaits ir palielinājies.
Kādēļ to vajag? Tādēļ, lai varētu uztaisīt šos afēras iepirkumus un tad aiziet atvaļinājumā – tagad, vasarā, aiziet atvaļinājumā. Tagad, kad ir jāsagatavo cilvēki tam, lai bērni rudenī varētu iet skolā!
Šodien, starp citu, izglītības un zinātnes ministre... ko viņa dara? Viņa piedalīsies kaut kādā kosmosa izpētes darba grupā... politiskajā. Mēs Latvijā nezinām, kas notiks rudenī, septembrī, – vai bērni varēs iet skolā un kā notiks mācības –, bet viņa tagad pētīs kosmosu! Izglītība ir jau izpostīta, tagad nākamais, ko postīs, laikam būs kosmoss.
Vajadzētu to sēdi tiešraidē parādīt – tāpat kā šo sēdi.
Viņķeles kundze aiziet atvaļinājumā, un pēkšņi mums tagad ir uzliesmojums. Bet ko tad viņa ir darījusi? Ko viņa ir darījusi, lai tādu uzliesmojumu... lai šādu briesmu atkal vairs nebūtu?
Tas pierāda, ka atbildība būtu jāuzņemas tieši tiem cilvēkiem, kuri ir pie varas.
Un vēl viena lieta, kas šīs manas ļoti garās un... un patiesās runas laikā ir jāpasaka. Jūs visi te baidāties – ar Mūrnieces kundzi priekšgalā baidāties! – sanākt Saeimas Sēžu zālē. Taču, es atvainojos, vakar jūs visi likāt soctīklos to, ka jūs Vērmanes dārzā un kur tur ar cilvēkiem satiekaties bez maskām un bez divu metru distances ievērošanas un aģitējat. Aģitējot jūs varat būt drosmīgi un neizvairīties no komunikācijas ar cilvēkiem. Tad nelīp vīruss. Vīruss līp tikai tad, kad deputāti ienāk parlamentā.
Un tas pierāda visu šo liekulīgo un melīgo politiku – šo politiku, kas ir vērsta uz cilvēku iebaidīšanu, iestāstīšanu cilvēkiem, ka Latvijā nu mums ir un būs gatavās briesmas.
Mums objektīvi nevar būt tādas briesmas, tāpēc ka mēs... mūsu ir tik maz, ka cilvēki jau smejas, ka šis ierobežojums, šī prasība netuvoties otram tuvāk par diviem metriem, patiesībā nozīmē to, ka... ka, šo ierobežojumu atceļot, latvieši beidzot varēs atgriezties savā ierastajā piecu metru atstatumā vienam no otra.
Mēs te gribam Latviju salīdzināt ar Itāliju un Spāniju, kaut gan mums nav tik daudz cilvēku. Mēs salīdzinām nesalīdzināmas lietas – salīdzinām ar citiem reģioniem. Bet varbūt salīdzināsim ar mūsu kaimiņiem? Un varbūt pateiksim godīgi, ka mūsu fake labie rezultāti patiesībā ir tāpēc, ka mēs netestējam tik daudz, cik vajadzētu? Jo mazāk testē, jo mazāki ir rezultāti. Kad patestē vairāk, tad vairāk ir to rezultātu. Un tā ir patiesība.
Tas viss, kas šajā laikā ir noticis, – tā ir bijusi afēra, kuru ir piesedzis arī Latvijas Republikas Valsts prezidents, kurš vienmēr ir runājis par Satversmi un Satversmes sargāšanu, kurš vienmēr ir runājis, ka demokrātija ir ļoti būtiska. Bet viņš nekad nav aizstāvējis demokrātiju. Viņš nekad nav sarunājies ar opozīciju. Nekad! Viņš ir bijis koalīcijas piedēklis, koalīcijas atbalsts un tā visu savas prezidentūras laiku ir rīkojies. Turklāt tas, ka šodienas apstākļos viņš izvairās sniegt atbildes uz elementāriem jautājumiem, – tas to tikai apstiprina.
Es aicinu Latvijas sabiedrību saprast, ka Latvijā tas viss notiek tikai tāpēc, ka sabiedrība gaida un cer, ka notiks brīnums. Bet pieauguša cilvēka dzīvē brīnumi nenotiek. Pieauguša cilvēka dzīvē brīnumus rada paši pieaugušie cilvēki.
Un tik ilgi, kamēr jūs ļausiet šai melīgajai valdošajai koalīcijai jūs apzagt, – tik ilgi tas notiks. Tik ilgi būs Saeimas vebinārs, nevis normāla parlamenta sēde, kā tas ir jebkurā citā pasaules valstī. Tik ilgi būs šie iepirkumi. Tik ilgi būs par padārdzinātām cenām sliktas kvalitātes maskas un vēl viss kaut kas. Tas viss būs visdārgākais pasaulē, kā jau mums vēsturiski vienmēr viss ir bijis visdārgākais pasaulē.
Un jums stāstīs, ka tas ir “veiksmes stāsts”. Un jūs tam ticēsiet. Bet beidziet ticēt un beidziet gaidīt, un sāciet mosties, celties un parādīt šai koalīcijai tās vietu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Vai jūs zināt, kas ir smieklīgi? Smieklīgi ir tas, ka jūs ar četriem bērniem aizejat pie ārsta un tur uz durvīm ir rakstīts, ka ieeja tikai maskās. Tad jūs aizejat uz aptieku un par 3,59 eiro nopērkat piecu masku paciņu. Un, kamēr jūs velkat tās maskas, notrūkst striķīši divām maskām, un tad jūs ejat atkal uz to aptieku un pērkat atkal tās pašas maskas. Tās ir tās pašas ķīniešu maskas, par kurām šobrīd ir runa. Un tas tiešām būtu smieklīgi, ja tas nebūtu bēdīgi. Jo nav noliedzams tas, ka arī vairākas citas Eiropas valstis, kuras ir saņēmušas dažādas ierīces un maskas no Ķīnas, ir sūdzējušās par to, ka kvalitāte nav atbilstoša nedz testiem, nedz respiratoriem, nedz arī maskām.
Pirms jūs sitat sev uz pleca un sakāt, ka jūs, valdība un koalīcija, esat tie, kuri ir panākuši to, ka Latvija ir augstajos ciparos jeb... zemajos ciparos attiecībā uz Covid-19 un ir uzvarējusi pandēmijas, tā teikt, pirmo daļu (jūs nerunājat par to, ka faktiski par to visu mums jāpateicas iedzīvotājiem un medicīnas personālam!)... Pirms jūs to darāt, paturiet, lūdzu, prātā to, ka jūs esat vai nu apmuļķoti... Vai nu jūs esat ļāvušies sevi apmuļķot, vai arī jūs esat apmuļķojuši iedzīvotājus. Izvēlieties vienu no šiem variantiem! Mēs ļoti labi zinām... Lasījām ziņas, ka marta vidū, marta beigās, aprīļa sākumā ir bijuši vairāki sūtījumi no Ķīnas Eiropas valstīm... saistībā ar palīdzību... Tātad tā bija palīdzības misija – šīs maskas vairākkārt tika sūtītas kā palīdzība vairākām Eiropas valstīm. Tikai ne Latvijai. Tikai ne Latvijai, jo Latvija par to pašu nekvalitatīvo “palīdzību” ir samaksājusi ar nodokļu maksātāju naudu.
Un tagad tiešām pajautājiet sev – kurš tad te ir lielais varonis? Vai jūsu varonība ir tajā, ka jūs esat palīdzējuši sabiedrībai izturēt šo triecienu un esat palīdzējuši ekonomikai nenokrist tik zemu, cik zemu tā ir nokritusi? Vai jūs esat malači tajā ziņā, ka jūs esat piemānījuši visus un par to nekvalitatīvo preci, kuru visiem sūtīja... pa labi, pa kreisi – uz citām Eiropas valstīm... ka jūs esat par to vēl samaksājuši? Protams, ne jau ar savu naudu. Protams, ne. Ar mūsu naudu.
Un kurš tad te ir malacis?
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Pugam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Urbanoviča, Ulda Auguļa, Lindas Liepiņas, Didža Šmita, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna un Artūra Rubika pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par izpildvaras veiktajiem iepirkumiem Covid-19 krīzes laikā”! Lūdzu, balsosim! Par – 26, pret – 51, atturas – 2. Pieprasījums ir noraidīts.
Darba kārtībā – deputātu Ivara Zariņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Vitālija Orlova, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva, Valērija Agešina, Edgara Kucina un Jūlijas Stepaņenko pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par ministru prezidenta A. K. Kariņa izvairīšanos sniegt pieprasīto informāciju saistībā ar izpildvaras veiktajiem iepirkumiem Covid-19 krīzes laikā”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga. (Pauze.)
Godātie kolēģi, mēs esam saņēmuši informāciju, ka komisijas ziņotājs neatrodas sēdē.
Tātad tehniskais pārtraukums – piecas minūtes. Centīsimies sazināties ar deputātu Ivaru Pugu.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi.
Darba kārtībā – deputātu Ivara Zariņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Vitālija Orlova, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva, Valērija Agešina, Edgara Kucina un Jūlijas Stepaņenko pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par ministru prezidenta A. K. Kariņa izvairīšanos sniegt pieprasīto informāciju saistībā ar izpildvaras veiktajiem iepirkumiem Covid-19 krīzes laikā”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Artūrs Toms Plešs.
A. T. Plešs (AP!).
Labdien, kolēģi! Es ceru, ka mani dzird, es zinu, ka mani neredz. Man ir nelielas problēmas ar kameru.
Sēdes vadītāja. Nē, kolēģi, mēs nevaram sēdi turpināt, jo mēs jūs neredzam. Mēs jūs neredzam.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga.
I. Puga (KPV LV).
Es atvainojos, bija tehniskas problēmas.
Šā gada 17. jūnijā Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Ivara Zariņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Vitālija Orlova, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva, Valērija Agešina, Edgara Kucina un Jūlijas Stepaņenko pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par ministru prezidenta A. K. Kariņa izvairīšanos sniegt pieprasīto informāciju saistībā ar izpildvaras veiktajiem iepirkumiem Covid-19 krīzes laikā” (Nr. 29/P13), dokuments Nr. 2631, un, septiņiem deputātiem balsojot “pret”, diviem atturoties un pieciem deputātiem nepiedaloties balsojumā, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā... Mums tikko bija ļoti interesants balsojums, proti, balsojums par iepriekšējo pieprasījumu.
Es aicinu visus tos, kuri seko līdzi sēdei, piefiksēt to, kā balsoja Jaunā konservatīvā partija un kā viņi balsos par šo pieprasījumu. Šī ir partija, kura tagad nāk uz Rīgas domes vēlēšanām ar solījumu – ar kārtējo solījumu! – vēlētājiem nodrošināt atklātību un tiesiskumu publiskajos iepirkumos. Tad nu sekojiet līdzi, kā tiks balsots par šo pieprasījumu, jo šinī pieprasījumā stāsts būs tieši par to – par tiesiskumu un atklātību publiskajos iepirkumos.
Ņemsim konkrētas lietas, pāriesim pie konkrētiem iepirkumiem.
Viens no pirmajiem masku iepirkumiem, kas tika veikti, – tas bija ar GP Nord; tas tika noslēgts 17. martā (un šeit detaļas ir svarīgas – sekojiet tām līdzi... gan datumi, gan apjomi)... 17. martā – par miljonu masku (cena – 55 centi) un 100 tūkstošiem respiratoru (par 3,01 eiro)... Tātad kopumā līgums par gandrīz miljonu noslēgts ar kompāniju, kurai ar to visu nekāda sakara iepriekš nav bijis, – ar kompāniju, kuras apgrozījums 2018. gadā vispār nav bijis nekāds, nav nekādi nodokļi maksāti; 2019. gadā nomaksātie nodokļi – 10,48 eiro (es varbūt centos varu kļūdīties). Tātad ar šādu kompāniju – tieši ar šo kompāniju! – tika noslēgts miljonu vērts līgums.
Aldis jautāja – no kurienes šai kompānijai nauda, lai varētu šādu līgumu izpildīt, šādu darījumu veikt? Ļoti vienkārši – līgumā tiek paredzēta priekšapmaksa. Lūk, arī atbilde, kā rodas nauda.
Jautājums – kas valdību motivēja izvēlēties tieši šo komersantu... ar tieši šādiem piegādes nosacījumiem... un maksāt tam vēl priekšapmaksu? Nu, tā laikam ir parasta, pieņemta rīcība; laikam tā parasti rīkojas ierēdņi, slēdzot šādus darījumus.
Iespējams, ka tie bija pievienotie dokumenti... Dokumenti, kur sertifikāts ir atsaukts, kurš ir bijis viltots... kurš acīmredzami ir viltots un kuru... To, ka tas ir viltojums, – to ir apliecinājis arī pats sertifikāta izsniedzējs.
Varbūt tie ir bijuši šo preču test reports, kuri ir izdarīti laboratorijā, kura nav atrodama vispār... ka tāda vispār eksistē.
Kas ir bijis tam par iemeslu? Kad mēs sākam jautāt atbildīgajiem ierēdņiem, Veselības ministrijai, vai viņi vispār ir pārliecinājušies par šādiem... par šo dokumentu autentiskumu un pamatotību, tā atbildēja, ka... Gan veselības ministre, gan Nacionālā veselības dienesta (NVD) priekšnieks publiski vairākkārt ir teikuši, ka masku un respiratoru piegādes notiek... piegādēs notiek sertifikātu pārbaudes. Kā tās ir notikušas, kā ir bijis iespējams, ka tiek pieņemti šādi sertifikāti, kuri... ir acīmredzams, ka tie ir viltojumi, ka tajos ir neatbilstības, – to tā arī nav spējuši izstāstīt.
Tas, kas tika stāstīts, – ka 16. aprīlī tika iesniegts jauns sertifikāts.
Kas ir interesanti – piegāde notika...
Lielākā piegāde par šīm miljona... Gandrīz 900 tūkstoši masku tika piegādātas jau 28. martā. Pēc tam, 16. aprīlī, uzradās kaut kādi jauni sertifikāti... Tas ir – krava jau ir Rīgā, jau sen piegādāta. Taču arī šinī sertifikātā... laboratorija nav atrodama Ķīnas laboratoriju sarakstā. Vēl vairāk – šis ražotāja apliecinājums par kravas atbilstību pienāk vispār tikai 31. martā. Jautājums – kā 29. martā... 28. martā vispār šī prece varēja nokļūt pāri muitai?
Kas ir interesanti – pēc tam tapa visādas reklāmas filmiņas par to, cik tas viss ir labi un pareizi bijis. Bet kas ir interesanti – šinī filmiņā, redzot to iepakojumu (tiek filmēts, kā Nacionālā veselības dienesta direktors to atver)... tur uzrādās pavisam cits ražotājs, nevis tas, kas ir līgumā ierakstīts.
Tālāk. Par pārbaudēm. Tiek stāstīts... Tā kā nekādi nespēj pamatot, ka tas sertifikāts ir kaut kādā veidā saistīts ar to iepirkumu, ka sertifikāts vispār pamato... apliecina preces atbilstību, tiek teikts, ka paralēli uz vietas esot veiktas kaut kādas pārbaudes, kur tika veikta... pārbaudīta masku gaisa pretestība – viens no principiālajiem parametriem. Pēc tam tiek paziņots jau vēlāk, krietnu laiku vēlāk, ka tomēr sertificētas laboratorijas pārbaudes ir veiktas un šādu pārbaužu rezultāti ir bijuši pozitīvi.
Bet nez kāpēc Veselības ministrija joprojām ir izvairījusies tos iesniegt. Iespējams, tāpēc ka, iepazīstoties ar šiem rezultātiem, varētu kļūt redzams, ka patiesībā testētas pavisam citas maskas. Jo tās, kas sākotnēji... Tie testa rezultāti, par kuriem viņi stāstīja... Šīs maskas, kas ir testētas šeit pat uz vietas par gaisa pretestību, – tā gaisa pretestība tur bija apmēram 12–15 paskāli, bet tajos sertifikātos (kas pēc tam tiek runāts) – tur parādās ar kārtu... tur parādās 50 paskālu pretestība. Tā ir pavisam citas kvalitātes, cita līmeņa prece, kas acīmredzami norāda uz to, ka tie ir divi dažādi produkti, kas ir bijuši testēti.
Un tagad tas, ko mēģina izdarīt, – mēģina noslēpt šo, iespējams, ne tikai krāpniecību, bet kaitniecību, kas bija sagādāta, radot risku visai sabiedrībai... lietojot maskas, kuras nav atbilstošas kvalitātes.
Tas ir par vienu iepirkumu. Ļoti īsi. Mēs iziesim cauri vēl dažām interesantām detaļām par citiem iepirkumiem.
Tālāk. Iepirkums, kas notiek... tiek noslēgts 9. aprīlī. Nu jau Aizsardzības ministrijas paspārnē tiek noslēgti divi interesanti līgumi. 9. aprīlī viens tiek noslēgts ar Singapūras kompāniju ADDI Trading PTE Ltd par pusotru miljonu masku un otrs tiek noslēgts ar kompāniju “Titled”.
“Titled”, lai jūs zinātu, lai jūs saprastu, – tai kompānijai vispār nav sakara ar šo biznesu. Tā ir reklāmas aģentūra. Ar to tiek noslēgts līgums par... Tātad divi līgumi ar viņiem tiek noslēgti. Tātad viens ir – 90 tūkstoši masku par cenu 45 centi par masku un 50 tūkstoši respiratoru par 2,9 eiro par respiratoru (10 dienu piegāde), pēc tam – miljons respiratoru 14 dienās par 2,9 eiro... Tālāk.
Bet mēs atgriežamies... atgriezīsimies no sākuma pie Singapūras kompānijas ADDI Trading PTE Ltd. Tātad 9. aprīlis. Līdz tam saskaņā ar ziņām, ko sniedzis pats NVD, par masku piegādi... ir jau noslēgti četri līgumi (tātad ar GP Nord, “Lauma fabrics”, “Saules aptieku” un vēl...) kopumā par vairāk nekā 8 miljonu masku piegādi. No tām līdz 9. aprīlim bija piegādāts jau apmēram pusotrs miljons, un vēl pēc tam... 9. un 10. aprīlī tika piegādāts vēl vairāk nekā miljons masku.
Tomēr mēs steidzami slēdzam šos divus interesantos līgumus. Vienu ar Singapūras kompāniju ADDI Trading PTE Ltd par pusotra miljona masku piegādi par cenu 66 centi par masku... Kas interesanti – tie dokumenti, ja mēs atkal paskatāmies. Tātad blakus tiek pievienoti dokumenti. Kādi ir pievienotie dokumenti? Tie bija viena no tām lietām, ko es aicināju, ka būtu vērts sekot līdzi. Tātad šajos preces piegādes dokumentos (shipment report) parādās, ka kravas pārbaudi veicis inspektors vārdā Kings Kongs. (Smejas.) Savukārt vienīgais sertifikāts, kas ietverts piegādes dokumentos, neapliecina konkrēto masku kvalitāti, bet tikai citos dokumentos ietvertās informācijas atbilstību Eiropas direktīvas prasībām. Ja mēs paskatāmies šo līgumam pievienoto masku test report, tad tas ir no dokumenta... no laboratorijas, kura atkal nav atrodama, tātad – viltus laboratorijas. Redzams, ka šo test report parakstījuši interesanti inspektori – tas tātad notiek Ķīnā! – Džeks, Džīna un Džonsons. (Smejas.) Kas vēl ir interesanti – ja jūs šo dokumentu (test report) paskatīsieties, ja uzklikšķināsiet virsū uz parakstiem vai zīmogiem, kas ir šajā dokumentā, – tie iezīmēsies kā atsevišķi objekti. Tas nozīmē, ka tas ir viltojums, vienkārši primitīvs viltojums. Paņemts... uz dokumenta vienkārši uzlikti vajadzīgie paraksti un vajadzīgie zīmogi. Un to bija elementāri atklāt, pat vispār vienkārši paskatoties.
Tāpēc mēs pamatoti uzdevām jautājumu, kā tad Ārlietu ministrija pārliecināsies par šo dokumentu atbilstību. No sākuma viņi stāstīja, ka viņi paši to ir darījuši. Kad viņiem sāka uzdot jautājumus, kā konkrēti, tad viņi jau sāka stāstīt, ka viņi to darījuši, piesaistot Veselības... inspektora... inspekcijas pārstāvi. Ka viņi pārliecinājās par piegādātās preces dokumentācijas atbilstību normatīviem, kā arī no piegādātāja tika prasīta tehniskā dokumentācija atbilstoši prasībām. Kā tas bija iespējams – jums tikko izstāstīju. Acīmredzami, ka dokumenti ir viltoti, neatbilstošas laboratorijas, citu dokumentu nav.
Jautājums – kāpēc tik steidzami vajadzēja piegādāt šīs maskas, nopirkt. Kas ir zīmīgi – 9. aprīlī tika noslēgts līgums ar Singapūras kompāniju, 10. aprīlī maskas tika piegādātas. Hopā! Steidzami bija vajadzīgs. Ja tā bija tāda steiga, kas bija ļoti vajadzīga mediķiem, kāpēc joprojām šīs maskas tika dalītas skolās, tagad eksāmenus noslēdzot.
Un kāpēc... Kāpēc, ja jau viss bija kārtībā, ja viņi bija pārliecinājušies, ka šīs maskas ir atbilstošas un visi sertifikāti kārtībā, kāpēc atkārtoti šīs maskas tika sūtītas uz laboratoriju 19. maijā? Šīs maskas vai citas – to jau mēs nezinām, jo šie pārbaudes rezultāti, par kuriem tiek stāstīts, ka viss ir kārtībā... Nez kāpēc amatpersonas izvairās ļaut iepazīties ar tiem. Viņas dāsni piedāvā visādus viltotus papīrus, dokumentus, bet šos patiesos – nez kāpēc negrib dot.
Tas ir par šo vienu iepirkumu. Paņemsim otru – “Titled” iepirkumu. Tas vispār ir... kā detektīvs izskatās. Tātad šis otrs, kas tika arī steidzami noslēgts ar reklāmas kompāniju par respiratoru piegādi. Kā jau es minēju, šis apjoms, kas sastāda principā miljons respiratoru un arī vēl papildus gandrīz 100 tūkstošus masku... 90 tūkstošus masku, ir sadalīts divās daļās. Kā jau es teicu, pirmā, kas bija jāpiegādā 10 dienu laikā, un pēc tam – 14 dienu laikā. Šeit ļoti interesanti, no sākuma tiek uzrādīts viens ražotājs, tiek norādīti dokumenti, kas it kā... uz kuriem balstoties, tiek noslēgts šis līgums. Redzams, ka tie visi ir ķīniešu valodā. Testu ziņojumi, kas ir abos līgumos, patiesībā gan maskām, gan respiratoriem... abi ir tikai respiratoriem. Tomēr teikts, ka... līgumā ir teikts, ka ir pievienots šis CE sertifikāts, bet patiesībā līgumā mēs to neatrodam, mēs to neesam redzējuši.
Kas ir interesanti – ja paskatāmies šos līgumā pievienotos test reports, tad tie nesakrīt ar to, kas ir tajos test reports. Tie ir citi ražotāji, kuru sertifikāti ir pievienoti. Laikam juzdami kaut ko nelāgu, atbildīgie par šo iepirkumu – Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs – prasa novizēt Ārlietu… Aizsardzības ministrijai šo līgumu, ka šādu līgumu drīkst parakstīt. Un to novizējis ir Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Paškēvičs. Tālāk šis Aizsardzības... Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs pieņem šo līgumu, paraksta visu, lai gan tur visi dokumenti ir ķīniešu valodā. Kad mēs runājam par vairāku miljonu vērtu iepirkumu – tā ir pamatota attieksme pret šādu iepirkumu?
Tālāk ir interesanti... Kas notiek tālāk. Pirmais sūtījums pienāk 20. aprīlī, un pieņemšanā piedalās Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve, kura parakstās, un tur konkrēti uzrakstīts, kā viņa pieņem šo pieņemšanas aktu. Uzraksta – prece pārbaudīta klātienē atbilstoši līgumam pievienotajiem dokumentiem, un visi šie dokumenti bija ķīniski. Jautājums – tā persona, kas parakstīja, ka šeit viss ir kārtībā un ka viņa ir pārliecinājusies, ka prece atbilst dokumentiem, prata ķīniešu valodu? Protams, ka neko neprata. Vēl vairāk – viņa nevar pārliecināties, vai šie dokumenti, kas ir pievienoti, vispār atbilst šai precei, atbilst šim līgumam vispār, kam saistība ar šo darījumu. Taču tas bija pamats, kādā veidā šis darījums tika legalizēts.
Interesanti, un tas jau... Interesanti ir, kad nāk nākamais piegādātājs... šis lielais pievedums... Mēs runājam par miljons respiratoriem. Protams, termiņā tie netiek piegādāti, un vēlīgi tiek atvēlēts, ka 24. aprīlī to nevar izdarīt. Tiek atvēlēts, ka šo piegādi var veikt līdz 5. maijam.
1. maijā krava ir muitā, bet Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pamatoti saka: “Mēs nevaram tādu kravu pieņemt, tāpēc ka piegādātājs nevar pierādīt piegādāto preču atbilstību tiem standartiem.” Un viņiem atkal tiek iesniegts šis testa pārskats, kas ir izsniegts citam ražotājam, nevis kā norādīts uz preces.
11. maijā Ilze Viņķele un Krišjānis Kariņš nāk klajā ar histērisko paziņojumu – trūkst respiratoru, tūlīt viss mums beidzas!
12. maijā uz tā pamata aizsardzības ministrs Pabriks raksta ziņojumu Ministru kabinetam par to, ka kaut kas ir jādara, kaut kā tas jārisina.
Valdība sanāk kopā slēgtajā sēdē un nolemj šīs kravas pieņemšanai piemērot vienkāršotu preču kvalitātes pārbaudi. Ko tas nozīmē, joprojām neviens nezina. Arī pats PTAC nezina. Taču rezultātā 13. maijā šī prece tiek pieņemta un tālāk aiziet apritē.
Mēs pajautājām Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kuram tika piespiests šo preci pieņemt. No šiem dokumentiem ir redzams, ka centrs to tiešām ir pieņēmis – tur ir vesels... atrunas rakstītas, ka tur nepieciešams tas un tas, ka tests... pieņemam, ka tests ir pievienots, bet vajag Eiropas Savienības laboratorijas testu... un tamlīdzīgi. Nav saprotams īsti, vai patiešām PTAC to ir pieņēmis.
Mēs paprasījām PTAC, lai viņi iesniedz tos dokumentus, uz kuriem balstoties šis darījums bijis iesniegts. Viņi saka: “Bet tas nav mūsu darījums! Mums nav šo dokumentu! Prasiet Aizsardzības ministrijas... Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram!” Savukārt centrā saka: “A mums tādu dokumentu vispār nav!” Tad jautājums – kā šī prece izgājusi cauri? Vai nav bijis tā, ka valdība vienkārši ir izlobējusi cauri viena komersanta intereses par... vairāku miljonu apmērā, lai mēs nopirktu kaut ko dārgu, nesamērīgu un nepamatotu.
Kas ir interesanti – pēc tam, 14. maijā, sāk grozīt līgumu. Tas ir... Jau prece ir piegādāta, jau ir pieņemta... Sākas līguma grozījumi.
Es aicinātu apvienot manu uzstāšanās laiku, šīs piecas minūtes pievienot.
Sēdes vadītāja. Tātad uzstāšanās laiks tiek apvienots.
I. Zariņš. Tātad 14. maijs. Sāk grozīt līgumu. Kas ir interesanti. Kad viņiem visi šie jautājumi – A kas tur īsti ar tiem sertifikātiem ir? Kas ar šiem piegādātājiem? – tika uzdoti, izrādījās, ka līgumā, izpildītajā līgumā, parādās jau pavisam citi ražotāji (jau četri ražotāji tam visam), parādās divas citas preces, citi test reports. Viss – pieņem. Ķīniešu valodā... Nav ne līgumā... Teiksim, uz šo visu nav ne līguma, ne arī... tajos pēcdokumentos, kuri tika parakstīti. Iespējams, tāpēc neviens negrib stāstīt, kas tad īsti ticis parakstīts.
Pēc tam tiek runāts – redziet, šajos dokumentos viss ir kārtībā! Šie dokumenti ir pavisam citi dokumenti, kuriem nav nekāda sakara ne ar līgumu, ne ar šīm precēm, kuras pirms tam jau tika pieņemtas.
Interesanti tas, ka šie dokumenti, kas pievienoti, ir acīmredzami dažādās kvalitātēs, kuros katrā ir dažādi šie... Ķīnā ir tādi anti-counterfeiting kodi, tie atšķīrās, ja.
Tad jautājums ir – ar ko nodarbosies valdība? Tas viss izskatās, ka valdība vienkārši ārkārtas situācijas piesegā ir veidojusi miljonu iepirkumu ar īpašiem nosacījumiem vienam komersantam.
Mēs lūdzām to visu skaidrot Aizsardzības ministrijai. Aizsardzības ministrija to, protams, nespēja izskaidrot. Rezultātā... beigās... ko viņi pateica – ziniet, tiem dokumentiem vispār nav nekādas nozīmes. Sakiet, nu, ja dokumentiem nav nekādas... pieņemsim, ja dokumentiem nav nekādas nozīmes, tad kāpēc tos vispār tur pievienojāt? Kāpēc tie vispār bija vajadzīgi, lai slēgtu šo darījumu? Varbūt varējāt vienkārši paurbināt degunā: ņemam par tādu cenu, un viss. Kā gribam, tā darām!
Diemžēl atbildes uz šiem jautājumiem mums tā arī neatļāva saņemt, jo aizsardzības ministra un veselības ministres partijas biedrs Mārtiņš Bondars Pieprasījumu komisijā piedāvāja, ka nav nepieciešams uzklausīt... un saņemt atbildes uz jautājumiem par šīm neatbilstībām, nav nepieciešams iesniegt prasītos dokumentus, ka var tāpat balsot par šī pieprasījuma noraidīšanu, ko komisija arī izdarīja.
Tagad es vēršos pie saviem kolēģiem no Jaunās konservatīvās partijas. Jūs dzirdējāt šos faktus. Tie ir tikai daži no faktiem, ko es varēju pagūt uzskaitīt šīs uzstāšanās laikā, te vēl ir daudz, daudz kā interesanta. Tā var pārliecināties, ka dokumenti ir bijuši viltoti, neatbilstoši, ka iepirkuma procedūras ir bijušas veidotas nevis tā, lai nodrošinātu sabiedrībai vajadzīgo rezultātu, bet tā, lai uzvarētu vajadzīgie komersanti par neatbilstošām cenām... un tā tālāk.
Dokumentos ir redzams, ka šī iepirkuma procedūra ir bijusi absolūti necaurspīdīga un nav bijis iespējas noskaidrot šīs procedūras... pārliecināties par šīs procedūras tiesiskumu un pamatotību. Jūs man paskaidrojiet... ja jūs taisāties šinī balsojumā balsot “pret” šo pieprasījumu un nedot iespēju Saeimai tālāk to izskatīt, lai noskaidrotu šī iepirkuma patiesos apstākļus un to, kā interesēs tas bijis veikts, tad jūs man paskaidrojiet, vai jūsu dotie solījumi Rīgas vēlētājiem par to, ka jūs cenšaties nākt pie varas Rīgā, lai nodrošinātu tur caurspīdīgumu un tiesiskumu iepirkumos, nav kārtējā maldināšana jūsu vēlētājiem, tāpat kā “3 × 500”.
Es ceru, ka tas tā nav, ka jūs esat atbildīgi, ka jūs esat – vīrs un vārds. Jūs esat godīgi, drosmīgi un gudri, un jūs atbildēsiet par saviem vārdiem. Ja tas tā tiešām ir, šodien jūsu pienākums savu vēlētāju priekšā ir atbalstīt šo pieprasījumu un dot tam tālāku virzību, jo jūsu balsis būs izšķirošās, kas tālāk notiek ar šo pieprasījumu – vai mēs Saeimā to izskatīsim, vai mums būs iespēja pārliecināties, kā vara ir rīkojusies šinī mēra un sērgas laikā? Vai tiešām cīnījusies par sabiedrības interesēm, par sabiedrības drošību vai īstenībā, izmantojot šo ārkārtas situāciju kā piesegu, ir shēmojusi sev izdevīgus darījumus.
Aicinu visus sekot līdzi šim balsojumam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Godīgi sakot, es ne visai saprotu, kāpēc pastāv tādas bailes no pieprasījumiem. Nu, konkrētais pieprasījums – vai premjers izvairās vai neizvairās no patiesas informācijas sniegšanas. Kādi varētu būt iespējamie izskatīšanas rezultāti? Ja izvairās, tad parādīt viņam dzelteno kartīti un pateikt: “Nu beidz, Kariņ, izvairīties! Nedari tā turpmāk!” Ja neizvairās, pateikt: “Kariņ, esi malacis! Rīkojies arī turpmāk tikpat konsekventi un – uz priekšu!”
Bet, runājot nopietni, katrs pieprasījums ir mēģinājums izvērtēt eventuālās vai īstās kļūdas, kas bija pieļautas atsevišķos rīcības veidos. Dabīgi, to kļūdu izvērtējums ir ļoti svarīgs, lai nopietni un pastāvīgi strādātu pie kļūdu labojumiem, lai nepieļautu tās turpmāk. Jo ir ļoti svarīgi, ka mēs to darām paši, nevis gaidām, kad būs no OECD vai Eiropas Komisijas aizrādījumi, ka mēs nedarām to pienācīgi, tā, kā to prasa dzīve, prasa cilvēki. Un prasa patiesību.
Tāpēc es aicinātu atbalstīt šo pieprasījumu, ņemot vērā, ka no tā, godīgi sakot, Kariņa karjera nebūs īpaši apdraudēta.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātā Latvijas sabiedrība! Papildinot Ivara Zariņa teikto par sejas masku iepirkumiem un attiecīgajām kompānijām, man ir jānorāda vēl dažas lietas, dažas detaļas, kuras, ļoti interesanti, nezinu kāpēc, arī mūsu tiesību aizsardzības iestādes neizmeklē, lai gan tas arī parastam vērotājam, kurš vienkārši ieiet paskatīties reģistros, ir skaidri saprotams.
Pirmā no tām lietām ir tas... tā saucamā Singapūras kompānija ar nosaukumu... ADDI... kaut kā viņu tur sauc... Tādas pirmām kārtām ir divas: viena ir Latvijā, un otra ir Singapūrā, un tā, protams, ir tāda nejauša sakritība. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī Singapūras kompānija ir tie paši latvju bāleliņi, kas ir uztaisījuši pastkastītes kompāniju Singapūrā, es uzsveru – pastkastītes kompāniju. Un valsts izdara pasūtījumu pastkastītes kompānijai. Tas ir ļoti zīmīgi, un tas notiek krīzes aizsegā, lai nevarētu pārbaudīt.
Tas vispār ir jautājums – kā iepirkumi, nodokļu maksātāju naudas tērēšana varētu būt kaut kāds noslēpums, valsts noslēpums vai vēl kaut kas. Sejas maskas nav atomieroči. Sejas maskas nav tanki. Sejas maskas ir tās, kuras uzliek uz sejas un kuras visi redz. Un visi sabiedrībā plus mīnus zina un apzinās, cik tādas sejas maskas maksā, jo to var pārbaudīt internetā. Tāpēc ir ļoti liels jautājums – kāpēc valdībai to vajag noslepenot. Un noslepenot valdībai to vajag viena vienīga iemesla dēļ – lai varētu atkal mazliet nozagt. Cita iemesla jau nav. To saprot ikviens, kuram ir kaut mazliet, kaut vai trīs klašu, izglītība.
Otra lieta – šī otra kompānija “Titled”, kas ražo kaut kādas drukas lietas, reklāmas bukletus vai vēl kaut ko. Un te ir liels jautājums – šīs kompānijas īpašnieki ir saistīti ar Jauno Vienotību, ar Jaunās Vienotības varu? Ar Attīstībai/Par!? Vai varbūt viņi iepriekš ir taisījuši kādu kampaņu Attīstībai/Par!? Tas ir ļoti liels jautājums. Kompānija, kuras gada pārskatu atverot mēs redzam, ka šis masku darījums ir viņu dzīves visvislielākā veiksme. Iepriekš nekad... nekad viņiem, pa visiem gadiem kopā ņemot, nav bijis tāds apgrozījums. Un tā ir vēl viena lieta.
Trešā lieta – no valsts interešu aizsardzības viedokļa... kas ir jāsaka. Ir ļoti interesanti, ka mums ļoti vajag importēt apšaubāmas kvalitātes maskas ar apšaubāmas izcelsmes dokumentiem no Ķīnas apšaubāmas steidzamības nepieciešamības dēļ. Bet mēs tās nevaram pasūtīt pie mūsu vietējiem tekstilražotājiem – “Laumā”, “Rosmē” un citur.
Es jums pateikšu, kāpēc mēs to nedarām šeit. Tāpēc, ka tad nevar nozagt, tāpēc, ka tad nevar uzlikt uzcenojumus, tāpēc, ka tad nesanāks kukuļiem, jo to būs daudz vienkāršāk pārbaudīt, tāpēc, ka šīs kompānijas, kas strādā Latvijā, kas ir lieli tekstilražošanas uzņēmumi, nenodarbosies ar tādu krāpniecību. Un tas ir vienīgais iemesls!
Patiesībā visi šie iepirkumi parāda, ka mūsu valdībai, kura, es nešaubos, pavisam drīz kritīs, ja viņi turpinās ar saviem... savām politiskajām kosmosa izpētes grupiņām, lai varētu atkal aizbraukt kaut kādos apmaksātos tūrisma braucienos... Šis gadījums parāda, ka valdību neinteresē atbalstīt vietējo ražotāju, šo valdību interesē pa kluso nospert. Un tā ir godīga atbilde, tāpēc tas tā viss ir. Jo, ja viss būtu godīgi, tad šodien Saeimas sēdē piedalītos premjers Krišjānis Kariņš un veselības ministre Ilze Viņķele un ar visiem dokumentiem parādītu – mēs nopirkām labāko par viszemāko cenu, mēs strādājām operatīvi, visi ir superapmierināti – mediķi, sabiedrība –, mēs esam paši labākie ministri un premjeri, kādi jebkad ir bijuši! Tad nebūtu jākaunas. Bet tad, kad ir, ko slēpt, un tad, kad ir, par ko kaunēties, tad skaidrs, ka ir jānoslepeno viss, tad nedrīkst rādīt, tad par to nedrīkst runāt! Tad nopietnām sejām stāsta, ka mums būs kārtējā bīstamība, lai varētu iepirkt atkal kaut ko no Ķīnas!
Un vēl viena lieta, kas ir ļoti būtiska. Latvijā nav neviena zinātniska, klīniska pierādījuma, ka sabiedrībai vispār šādi... šādas sejas maskas būtu vajadzīgas. To nekas nepierāda! Tie ir politiski lēmumi! Un tas, kas mani biedē, – mani biedē ļoti vienkārša lieta, ka mūsu valdība patiesībā nerūpējas ne par cilvēku veselību... un vēl mazāk rūpējas par to, lai cilvēki būtu izglītoti. Mēs nerūpējamies par to, lai rudenī atvērtu skolas, mēs nerūpējamies, lai cilvēks saņemtu labāko medicīnisko palīdzību. Mēs rūpējamies butaforiski, vienmēr un visur stāstām par veiksmes stāstiem.
Aizvakar tika stāstīts, kādi mums ir veiksmes stāsti, ka mums te neviens neslimo un tamlīdzīgi. Paiet viena diena, un pilni mediji ir ar to – vakar un šodien –, ka tūlīt atkal visu vērs ciet. Un to jūs saucat par veiksmes stāstu – ka cilvēki zaudē darbu, ka cilvēkiem pasliktinās veselība, ka no Latvijas aizbrauc?! Jūs vienkārši zogat, brutāli zogat pat uz citu nelaimes rēķina! Es vēl saprastu – jo katrai VIENOTĪBAS valdībai droši vien jau gribas mazliet pazagt –, es vēl saprastu, ja jūs to darītu tā, ka visiem pārējiem no tā būtu labums, visai sabiedrībai būtu kaut kāds labums, bet jūs to darāt uz citu cilvēku nelaimes rēķina, jūs to darāt uz tā rēķina, ka cilvēki pazaudē savus ienākumus. Jūs darāt uz tā rēķina, lai no Latvijas atkal aizbrauktu cilvēki. Tā ir visa jūsu politika!
Es nezinu, kāpēc jūs gribat iztukšot Latviju. Es nezinu, kāpēc jums ir jāzog pat tādās lietās. Jums ar OIK nepietiek? Jums nepietiek ar četriem miljardiem toreiz? Tagad Kariņš saka, ka viņam ir lielā nauda – vēl četri miljardi –, jums vajag vēl četrus miljardus?
Kad jums pietiks? Kad jūsu kabatas būs pilnas? Kurā brīdī? Pasakiet skaitli! Varbūt... Varbūt visa Latvijas tauta jums var samesties... šo skaitli. Cik jums vajag? Mēs jums varētu uzdāvināt to skaitli, un ejiet mājās ar to skaitli. Un ļaujiet valstij attīstīties, ļaujiet beidzot dzīvot valstī, kurā politiķi nezog un pēc tam neslēpj pastkastīšu iepirkumus noslepenotos dokumentos. Tas būtu lētāk mūsu sabiedrībai. Tas būtu labāk mūsu sabiedrībai.
Tāpēc es aicinu mūsu premjeru un veselības ministri, arī aizsardzības ministru, kurš piedalās visā šajā afērā... Ļoti interesanti, jūs esat samaksājuši PR vairāk par pusmiljonu, lai jūs tur slavē jūsu piārists Rajevskis. Un tas “Deep White”, kas apkalpo... kuram tā īpašnieces vīrs ir bijis Pabrika padomnieks. Lai viņi paskaidro sabiedrībai. Pasakiet godīgi savu cenu. Kad jums pietiks? Jūs esat, es atvainojos, zaguši no tautas ilgstoši, mēs sametīsimies jums. Ja jums vajag miljardu, sametīsim arī miljardu, cik jums personīgi katram vajag, un ejiet mājās, lai beidzot pie varas nāk cilvēki, kuri netaisīs tādus iepirkumus, kuri atbalstīs vietējo uzņēmēju, kuri taisīs pārskatāmi, kuri nebaidīsies no atklātiem publiskiem iepirkumiem, kuri centīsies nopirkt lētāk un kvalitatīvāk, kuri netaisīs farsu ar vebināriem Saeimas sēžu vietā, kā nekur pasaulē nenotiek, un kuri nerunās par otrajiem viļņiem, cerot, ka šo visu zagšanas sistēmu varēs turpināt.
Premjer Kariņ, izlietojiet vismaz to PR lietderīgi mūsu sabiedrībā, lai mēs to uzzinām visos televīzijas kanālos, soctīklos, visur... visur mēs uzzinām, nosauciet cenu, jums ar kino “Pionieris” acīmredzot nav pieticis. Visa sabiedrība taču to visu saprot, gadiem to redz. Ja man kāds centīsies iestāstīt, ka to nesaprot un neredz tiesībaizsardzības iestādes... Un tad acīmredzot viņi nav kompetenti, tad acīmredzot viņi negrib vai baidās izmeklēt liela apmēra korupcijas lietas.
Par šīm lietām ir jārunā atklāti, šīs nav lietas, par kurām būtu jākaunas runāt vai par kurām būtu jābaidās runāt, ir jārunā atklāta valoda. Cik gadus mēs apzagsim mūsu valsti? Mūs pašus. Pēc tam jūs teiksiet, ka mēs esam stipri un vareni kā izmirstošākā valsts pasaulē? Vai mēs esam stipri un vareni kā valsts, kurai ir vissliktākie eksporta rādītāji pat Baltijas valstu kontekstā? Mēs esam stipri un vareni, ka mums ir ostas tukšas, bet Klaipēdā tās darbojas. Un tādā garā par jebkuru jomu, sākot jau no šiem iepirkumiem ar pastkastīšu firmām. Vienkārša atbilde.
Kāpēc pastkastīšu firmas? Kāpēc ne liels, solīds uzņēmums? Kāpēc par tādām sadārdzinātām cenām? Un kāpēc bija tāda nepieciešamība? Tāda steidzamība? Kuri statistikas dati to apliecināja? Kas tam ir bijis par pamatu? Šīs ir tās atbildes, kuras mēs gribam dzirdēt, kuras grib dzirdēt visa sabiedrība. Un nepietiks ar to, ka jūs nostāsieties ar lietussargu televīzijā vai pateiksiet kaut kādu saldsērīgu runu no tribīnes, cik mēs esam labi visu pārcietuši.
Saeimas deputāti saņem simtiem un tūkstošiem vēstuļu no cilvēkiem, kuri jūsu rīcības dēļ ir cietuši. Saeimas deputāti saņem zvanus, kur cilvēki raud par to, ka viņiem nav, par ko pabarot bērnus. Saeimas deputāti saņem ziņas par uztraukumu no vecākiem, ka viņi nezina, kas būs ar izglītību rudenī. Jūs tagad kosmosu pētīsiet! Pirksiet vēl kaut kādus sūdus, es atvainojos. Un varat mani par šo vārdu arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā mierīgi iesūdzēt, bet tā ir taisnība. To jūs darāt.
Kāpēc jūs tik ļoti nemīlat savu tautu? Kāpēc jūs tik ļoti nemīlat savu valsti? Jūs domājat, ka pēc jums dzīve beigsies? Ka nekā vairs nebūs? Jūs domājat, ka jūs būsiet mūžīgi? “Latvijas ceļš” domāja, ka viņi būs mūžīgi. Tautas partija domāja, ka viņi būs mūžīgi. Un, ja Jaunās VIENOTĪBAS koalīcija domā, ka viņi būs mūžīgi, es jums varu atbildēt. Mūžīgs nav nekas! Materiālajā un laicīgajā pasaulē mūžīgs nav nekas, un arī jūs nebūsiet mūžīgi. Padomājiet par to! Un mazliet... mazlietiņ sirdsapziņas. Nedaudz. Mēs jums sametīsimies, tikai beidziet zagt!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
I. Puga. Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Vitālija Orlova, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva, Valērija Agešina, Edgara Kucina un Jūlijas Stepaņenko pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru prezidenta Kariņa izvairīšanos sniegt pieprasīto informāciju saistībā ar izpildvaras veiktajiem iepirkumiem Covid-19 krīzes laikā”! Lūdzu, balsosim! Par – 28, pret – 55, atturas – 2. Pieprasījums ir noraidīts.
Godātie kolēģi, sēdes darba kārtību esam izskatījuši.
Laiks paziņojumam.
Godātie deputāti! Svētdien apaļu, skaistu dzimšanas dienu svinēja mūsu kolēģe deputāte Inese Voika, un mēs viņu sveicam! (Aplausi.) Paldies.
Vēl deputātu reģistrācija. Tā veiksmīgi noslēgusies. Līdz ar to sēdi slēdzu.
2020. gada 9. jūlija sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pēc 30 minūtēm – pulksten 11.50.
Godātie kolēģi, atgādinu vēlreiz – izejiet, lūdzu... no šīs sēdes un pēc tam reģistrējieties vēlreiz!
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ārkārtas (attālinātās) sesijas 2020. gada 2. jūlijā
turpinājums
2020. gada 9. jūlijā
| Deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Urbanoviča, Ulda Auguļa, Lindas Liepiņas, Didža Šmita, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par izpildvaras veiktajiem iepirkumiem Covid-19 krīzes laikā” (Nr. 28/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2528, 2528A, 2721) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Puga |
| - Debates | - dep. I. Zariņš |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| Deputātu Ivara Zariņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Vitālija Orlova, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Ivana Klementjeva, Valērija Agešina, Edgara Kucina, Jūlijas Stepaņenko pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par ministru prezidenta A.K.Kariņa izvairīšanos sniegt pieprasīto informāciju saistībā ar izpildvaras veiktajiem iepirkumiem Covid-19 krīzes laikā” (Nr. 29/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2631, 2631A, 2721) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Puga |
| - Debates | - dep. I. Zariņš |
| - dep. S. Dolgopolovs | |
| - dep. A. Gobzems | |
| Informācija par ārkārtas sēdi | |
| 02/09a.07.2020. | 10.00 |