Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas otrā (ārkārtas) sēde
2020. gada 10. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2020. gada 10. septembra sēdi.

Tātad darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Dūklava, Jalinskas, Vucāna, Bergmaņa un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Kurš zina, cik procentiem kopējā ēdienkartē ir jābūt augļiem, dārzeņiem, ogām? (Dep. A. Kaimiņš: “45!”) Vismaz 50 procentiem - tā saka uztura speciālisti. Diemžēl Latvijā ir tā, ka 60 procenti no iedzīvotājiem (pērn bija veikta aptauja) patērē mazāk nekā 400 gramus dienā. Tas ir mazāk par pusi no vēlamā.

Tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ 2018. gadā mēs ieviesām samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi vietējiem augļiem, ogām, dārzeņiem, bet bija arī divi citi iemesli.

Otrais - ēnu ekonomikas samazināšana nozarē, jo ēnu ekonomika šajā nozarē un tās tirdzniecībā bija ārkārtīgi liela.

Un trešais - atbalstīt vietējos ražotājus, jo samazinātais PVN patiesi nodrošina apgrozāmos līdzekļus vietējiem ražotājiem.

Es tolaik kā finanšu ministre arī biju nedaudz skeptiska vai baidījos par to, ka varētu samazināties fiskālā... varētu samazināties budžeta ieņēmumi, fiskālā ietekme varētu būt negatīva, un tādēļ mēs ar nozari vienojāmies, ka šo samazināto likmi mēs ieviesīsim uz trim gadiem un nozarei šo gadu laikā ir jāveic monitorings... uzraudzība un jānāk ar rezultātiem, parādot, ka apgrozījums ir pieaudzis, ka legālais atalgojums nozarē ir pieaudzis, ka patēriņš ir pieaudzis (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) un ir uzlabojusies vietējo ražotāju konkurence.

Un ko mēs redzam? Šo gadu laikā patiešām rezultāti lielā mērā ir sasniegti, dažās... dažos rādītājos pat pārsniegti. Piemēram, PVN maksātāju skaits pērn nogalē bija pieaudzis par 6 procentiem, nedaudz atpaliekot no uzdevuma. Bet, ja mēs ņemam vērā, ka kopumā tajā periodā valstī PVN maksātāju skaits bija samazinājies par 1,3 procentiem, tas ir ārkārtīgi labs rezultāts.

Legālā uzņēmējdarbība palielinās. Apgrozījuma pieaugums arī ir sasniegts. Par 19 procentiem pieaugums... Ar PVN apliekamajiem darījumiem 5 procentu apmērā apgrozījums ir pieaudzis par 19 procentiem, lauksaimnieku produkcijai ar samazināto PVN likmi - par 6 procentiem.

Patēriņš arīdzan (atbilstoši CSP un Eurostat datiem) ir pieaudzis, un arī augļu un dārzeņu produktu izlaide Latvijas valstī ir pieaugusi. Tas ir atbilstoši CSP un Eurostat datiem.

Vidējais atalgojums, kolēģi, augļu un dārzeņu ražošanas un tirdzniecības nozarē 2018. gadā bija pieaudzis par 9,5 procentiem, 2019. gadā - par 14 procentiem, kamēr vidēji valstī pieaugums bija vien 6 procenti.

Kolēģi, pārtikas produkti... svaigi augļi, dārzeņi - tā ir pirmās nepieciešamības prece, un tas ir viens faktors, kas jāņem vērā šī nodokļa raksturošanā. Mazāk turīgajām sabiedrības grupām diemžēl augļu, dārzeņu... pārtika kopumā veido lielāku patēriņa grozu. Tas nozīmē, ka PVN likmei ir tieša ietekme uz mazāk turīgo cilvēku maciņiem, daudz lielāka nekā uz turīgāko... ja mēs runājam par pārtikas produktiem. Tas ir vēl viens faktors, kas mums jāņem vērā, domājot par likmes piemērošanu tik svarīgiem produktiem kā augļi, dārzeņi un ogas, īpaši ņemot vērā, ka nevienlīdzība Latvijā ir liela - vien 15 procenti no Latvijas iedzīvotājiem ir pilnībā sociāli aizsargāti.

Es, kolēģi, aicinu jūs ņemt vērā visus šos faktorus un jau tagad lemt par to, ka arī no nākamā gada samazinātā PVN likme vietējiem augļiem, dārzeņiem un ogām tiek saglabāta 5 procentu apmērā. Tas ir jādara jau tagad, jo, ja netiek darīts nekas, no 1. janvāra likme uzlēks no 5 procentiem uz 21 procentu. Tas nozīmē, ka ēnu ekonomika atkal pieaugs. Tas nozīmē, ka vietējiem ražotājiem samazināsies konkurētspēja. Tas nozīmē, ka arī cenas pieaugs - matemātiski rēķinot, vismaz par 13 procentiem. Tas sitīs pa kabatu mazāk turīgajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu un tālāk jau arī līdz gada beigām pieņemt trīs lasījumos, lai... var stāties spēkā no 1. janvāra.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.

K. Ģirģens (KPV LV).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Dana Reizniece-Ozola jau izstāstīja ļoti daudz pozitīvā, bet mēģināšu vēl klāt papildu informāciju sniegt. Manā ieskatā, šodien bija jābūt tai dienai, kad mums vajadzēja spert vēl nākamo soli uz priekšu un samazināt PVN tādiem pārtikas produktiem kā svaiga gaļa, zivis, arī olas un piena pamatprodukti.

Vēlos minēt vēl dažus efektivitātes rādītājus (kurus esam sasnieguši, ieviešot 5 procentu PVN likmi) papildus tiem, ko stāstīja Dana Reizniece-Ozola.

Viens no svarīgākajiem, protams, ir samazinājums ēnu ekonomikas nozarē par 20 procentiem. Augļu un ogu, dārzeņu cenu samazinājums bija par 11,7 procentiem... Tas bija... Latvijā cenas ir zemākās starp Baltijas valstīm.

Tāpat arī vidējais darba ņēmēju skaits augļkopības un dārzeņkopības sektorā ir audzis par 6 procentiem, un kopējā ietekme uz valsts budžetu pēc PVN samazinātās 5 procentu likmes ieviešanas vērtējama pozitīvi - 16,6 miljonu eiro apmērā -, jo kopējo nodokļu iemaksas, neieskaitot PVN, valsts budžetā pieaugušas par 15,8 miljoniem eiro.

Kolēģi, aicinu 5 procentu PVN likmi saglabāt arī pēc 2020. gada 31. decembra (PVN likmi noteiktiem augļiem, ogām un dārzeņiem) un 5 procentu PVN likmi piemērot arī tādiem pārtikas produktiem kā svaiga gaļa, zivis, kā arī olas un piena produkti.

Samazinātā PVN likme sevi ir attaisnojusi, un iesāktā programma ir jāturpina - kā atzina arī Zemkopības ministrijas pārstāvji. Uzskatu, ka ir jāsāk samazinātās PVN likmes ieviešana arī sabiedriskās ēdināšanas nozarē, kā to prasīja Ekonomikas ministrija Covid-19 seku mazināšanai nozarē.

Tādēļ aicinu jūs neatbalstīt Finanšu ministrijas nostāju un aicinu veidot līdzsvarotu un paredzamu nodokļu politiku, kas palīdzētu sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos mērķus - ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu, nevienlīdzības mazināšanu.

Paldies, kolēģi. Aicinu personīgi atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums ir jāuzskata, ka viens deputāts ir runājis “par“, otrs deputāts ir aicinājis balsot “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots. (Aplausi.)

Tālāk - Prezidija ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Lībiņai‑Egnerei 2020. gada 6. martā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Ineses Lībiņas‑Egneres iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šajā datumā. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Marijai Golubevai no 2020. gada 13. jūnija līdz 15. jūnijam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Marija Golubevas iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu norādītajos datumos. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Reinim Znotiņam no šā gada 10. augusta līdz 15. augustam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Reiņa Znotiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu norādītajos datumos. Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.

Deputātu pieprasījumu izskatīšana par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Ivars Zariņš, Ivans Ribakovs, Jānis Tutins, Regīna Ločmele-Luņova, Valērijs Agešins, Boriss Cilevičs, Artūrs Rubiks, Edgars Kucins, Nikolajs Kabanovs un Vjačeslavs Dombrovskis ir iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar “OIK elektrostaciju” pārbaužu rezultātiem”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Ja politiķi pildītu savus priekšvēlēšanu solījumus, tad šodien mums nebūtu jānosūta šis pieprasījums ekonomikas ministram. (Dep. K. Feldmans: “Kad jūs izpildīsiet...?”) Ja jūs... kā atceraties, ļoti daudz te solīja... Arī jūs, Feldmana kungs, solījāt tikt galā ar OIK afēru.

Diemžēl reālās (Dep. K. Feldmana starpsaucieni.)... reālā rīcība liecina par pretējo, tāpēc man nākas pildīt savu solījumu, ko es devu Ekonomikas ministrijai, devu partijai “KPV LV”, ka es palīdzēšu izpildīt jūsu priekšvēlēšanu solījumu - tikt galā ar OIK afēru. Ja jūs to nevarat izdarīt, man nākas jums palīdzēt, un tāpēc šodien ir sagatavots šis pieprasījums.

Šis pieprasījums ir par vienu ļoti svarīgu lietu, ļoti svarīgu reālu lietu, kas būtu jāizdara Ekonomikas ministrijai, ko diemžēl Ekonomikas ministrija... ar kuras izpildi Ekonomikas ministrijai nu gauži nav veicies, proti, izvērtēt reālos pārbaužu rezultātus šīm stacijām, kuras saņem atbalstu. Mēs jau vairs nerunājam pat par pārbaudēm.

Pāris gadu cīņu rezultātā mēs nonācām pie skaidrības, ka Ekonomikas ministrija nav spējīga vai nav motivēta reāli pārbaudīt šīs stacijas, tad mēs panācām tādu situāciju, ka priekš Ekonomikas ministrijas pārbaudīs šīs stacijas un iesniegs viņiem jau gatavus pārbaužu rezultātus. Šie pārbaužu rezultāti tika iesniegti jau vairāk... Jau ir pagājis vairāk nekā gads. Ekonomikas ministrija izmisīgi visu laiku ir mēģinājusi izvairīties iesniegt visaptverošu, skaidru atskaiti par to, ko tad viņi ir izdarījuši ar šiem atskaišu rezultātiem.

Un šeit, kolēģi, jau parādās jaunā OIK afēras piesega shēma. Kā tā izpaužas? Tātad it kā līdz šim ar OIK jautājumiem nodarbojās Ekonomikas ministrija (līdz šī gada sākumam), un tās pienākums bija veikt visas šīs pārbaudes, kontrolēt pārbaužu rezultātus un attiecīgi rīkoties. Kas notika? Tātad pa šo laika periodu Ekonomikas ministrija novilka... speciāli neveica darbības, kas tai būtu jāveic, lai sakārtotu sistēmu, lai novērstu šo afēru. Šis periods ir pārgājis... pagājis, un no šī gada sākuma ir jau cita institūcija - Būvniecības valsts kontroles birojs, kam jāveic šīs funkcijas.

Un kas ir ļoti interesanti? Sanāk tā, ka ir kaut kādi vieni pārbaudes rezultāti, kas ir Ekonomikas ministrijas rīcībā, kas ir tikai pie viņiem, bet viņi jau vairs nav atbildīgi par šīm kontrolēm. Būvniecības valsts kontroles birojam šie dokumenti, šie pārbaužu rezultāti, nav nodoti. Un tas ir tas, ko mēs ar šo pieprasījumu gribam tagad noskaidrot, kā tad īsti Ekonomikas ministrija... ko tad Ekonomikas ministrija ir paveikusi tanī laikā, kad tas bija jāveic, un kā tad tālāk ir ar šo mantojamību, ar šo informāciju, lai tālāk ar šo informāciju varētu strādāt nākamā institūcija? Šī informācija nav nodota šai institūcijai.

Mēs to noskaidrosim, un būs kārtējais patiesības brīdis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Deputāti Ivars Zariņš, Sergejs Dolgopolovs, Ivans Klementjevs, Valērijs Agešins, Vitālijs Orlovs, Jānis Krišāns, Jānis Urbanovičs, Vladimirs Nikonovs, Boriss Cilevičs un Nikolajs Kabanovs iesnieguši pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Elektroenerģijas tirgus likumā Ekonomikas ministrijai noteiktā uzdevuma izpildi saistībā ar Saeimai iesniedzamo ziņojumu par subsidēto elektrostaciju darbības atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem”.

Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Šis ir vēl viens ļoti svarīgs aspekts, ja mēs runājam par OIK afēru, ka principā ar vienu... ar vienu apņēmīgu rīcību var uzšķērst visu šo pasākumu un parādīt, kas lācītim vēderā.

Kā jūs atceraties, vēl ne pārāk sen tika pieņemts likums “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, kas sabiedrībai tika pasniegts kā tāda varoņcīņa, kā liels panākums cīņā ar OIK afēru. Patiesībā šis likums izveidoja tai jaunu piesegu - būtībā likuma līmenī legalizēja un nostiprināja šo OIK afēru. Taču visā šinī... likuma grozījumos tomēr izdevās saglabāt vienu principiāli svarīgu lietu, kas tika tomēr atbalstīta, tas ir, ka Ekonomikas ministrijai būs jāiesniedz ziņojums Saeimai par šiem OIK staciju darbības rādītājiem par pēdējiem trim gadiem.

Un šī ir ļoti svarīga nianse, proti, ja Ekonomikas ministrija izpildīs šo uzdevumu - par ko es absolūti neesmu pārliecināts, jo mēs zinām, ka mums tagad darbojas jauna tiesiskuma koncepcija, ka likumus var nepildīt, bet, ja nu tomēr sanāks tā, ka nez kāda iemesla vai pārpratuma dēļ Ekonomikas ministrija izpildīs likumu un iesniegs to, kas... Saeimai to, kas likumā ir paredzēts -, tad mēs iegūsim instrumentu, ar kura palīdzību OIK afēru varēs izbeigt ļoti ātrā, ļoti vienkāršā un absolūti tiesiskā veidā. Proti, mums uz rokas būs visa informācija par nepieciešamajiem rādītājiem, pēc kuriem mēs varēsim secināt paši, vai šīm stacijām vispār pienācās atbalsts vai nepienācās, vai šis atbalsts ir ticis maksāts likumīgi vai nav ticis likumīgi. Viss, kas būs jādara, - vienkārši jāiziet cauri šim sarakstam un jāprasa par attiecīgajām darbībām no Ekonomikas ministrijas. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Es pieņemu, ka tas būs galvenais iemesls, kāpēc mēs šādu... šādu sarakstu no Ekonomikas ministrijas rudenī, 1. oktobrī, kā pēc likuma līdz 1. oktobrim šādam sarakstam jābūt iesniegtam Saeimai... Ja šādu sarakstu mēs saņemsim, kā es jau minēju, tas būs ļoti nopietns pavērsiens, reāls instruments, ar kuru šo OIK afēru varētu izbeigt.

Tāpēc mēs esam sagatavojuši šo pieprasījumu, lai laikus noskaidrotu, vai Ekonomikas ministrija netīšām nav nesapratusi, kas tai ir jāizdara, vai Ekonomikas ministrija vispār zina par šo pienākumu, vai ir gatava to pildīt, kā tā ir gatava to pildīt, lai rezultātā mēs saņemtu to, kas likumā ir prasīts, proti, reālu instrumentu, kā izbeigt šo OIK afēru.

Es aicinu komisijas vadītāju pasekot, lai Ekonomikas ministrija mums iesniegtu informāciju atbilstoši tam, kas ir prasīts pieprasījumā, nevis izvairītos, kā viņi to ilgstoši ir darījuši, piemēram, ar OIK pārbaužu rezultātiem, vienkārši atrakstoties. Mūs interesē visaptveroša aina, precīzas atbildes... precīzas, izsmeļošas atbildes uz mūsu uzdotajiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie deputāti! (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Godātie deputāti, aicinu koncentrēties darbam.

Darba kārtībā esam nonākuši pie likumprojektu izskatīšanas.

Likumprojekts “Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses”.

Uz otro lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums.

Līdz ar ko aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Ozola.

L. Ozola (JK).

Labrīt, kolēģi! Tāpat Ārlietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses” otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Tāpēc Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku””, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I. Rībena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godājamie kolēģi! Tātad “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku””.

1. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Latvijas Nacionālā bibliotēka veido un attīsta virkni plaši izmantotu digitālo kultūras mantojuma resursu, kuru viens no galvenajiem mērķiem ir izveidot vienotu digitālā kultūras mantojuma satura izplatīšanas sistēmu jeb digitālo bibliotēku... Bet arī citu satura radītāju... turētāju veidotajiem digitālajiem resursiem... Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi deputāta Ašeradena priekšlikumu, kurā tiek noteikts, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas īstenotajā kultūras mantojuma digitalizācijas funkcijā ietilpst arī Latvijas kultūras mantojuma digitālās bibliotēkas veidošana. Lūdzu atbalstīt 1. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Rībena. 2. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Tiek aicināts papildināt 6. pantu ar piekto daļu, kurā noteikts, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka nodrošina datu centra pakalpojumus. Šis priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā. Līdz ar to es aicinu 2. priekšlikumu neatbalstīt vai balsojumā atturēties.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Rībena. 3. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Pleša priekšlikums. Arī tiek piedāvāta redakcija 6. panta piektajai daļai. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā. Es aicinu arī 3. priekšlikumu neatbalstīt vai balsojumā atturēties.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I. Rībena. 4. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisija... komisijā tika atbalstīts, priekšlikumā saturiski ir iekļauts 3. un 4. priekšlikums un tiek noteikts, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka, uzturot un attīstot tās rīcībā esošo datu centra infrastruktūru, kā arī sadarbojoties ar citām institūcijām, var sniegt datu centra skaitļošanas resursu nodrošināšanas, datu apstrādes, datu īstermiņa glabāšanas resursu nodrošināšanas, informācijas sistēmu izmitināšanas, kā arī datu ilgtermiņa uzglabāšanas maksas pakalpojumus valsts pārvaldes, jo īpaši zinātniski pētnieciskajām institūcijām, mācību iestādēm un kultūras institūcijām.

Aicinu deputātus atbalstīt komisijā atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Rībena. Un 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tajā tiek sakārtota secīgi panta redakcija un izslēgta likumprojekta 6.¹ panta otrā daļa, kurā ietvertās normas jau izriet no panta trešās un pirmās daļas. Latvijas Nacionālā bibliotēka, veidojot Nacionālo enciklopēdiju un slēdzot ar autoriem līgumus par darbu izpildi, ir tiesīga piemērot tās likuma normas, kuras jau ir noteiktas Latvijas Nacionālajai bibliotēkai šajā likumā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

I. Rībena. Līdz ar to es aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Labrīt, Mūrnieces kundze! Labrīt, kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi un iesniegusi skatīšanai Saeimā trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Kopā - pieci priekšlikumi uz trešo lasījumu.

1. - izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas priekšlikums. Iesniedzēja precizē atsauces uz likuma 15. panta daļām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 17. pantu, kas satur vispārīgas prasības optometrista izglītībai, jo optometrista profesija tiek skatīta Ārstniecības likumā kā funkcionālais speciālists. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 20. pantā piedāvāto pārejas noteikumu 8. punktu, attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju. Arī attiecas uz optometrista profesiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 4. - izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas priekšlikums. Precizē likuma pārejas noteikumu 9. punktu, lai nodrošinātu, ka grozījumi nestājas spēkā ar atpakaļejošu datumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. Un 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 21. pantā pārejas noteikumu 14. punktu, lai nodrošinātu, ka grozījumi nestājas spēkā ar atpakaļejošu datumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. Paldies.

Aicinu komisijas vārdā atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē pirmajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu Nr. 611/Lp13.

Par likumprojekta būtību. Tātad 2001. gada 16. novembrī Keiptaunā pieņemtā konvencija izveidoja visaptverošu starptautisku tiesisku regulējumu attiecībā uz gaisa kuģu aprīkojuma īpašnieku tiesību un interešu nodrošināšanu un prioritāti gaisa kuģu līzinga jeb nomas darījumos.

Tajā pašā laikā pieņemtais protokols paredz kreditoru aizsardzību gaisa pārvadātāja maksātnespējas gadījumā, jo gaisa kuģu iznomātājiem pastāv risks attiecībā uz to, vai tiem būs iespējams ātri un bez sarežģījumiem atgūt iznomāto gaisa kuģi gadījumos, ja par to netiek veikti maksājumi, jo tas ir reģistrēts citas valsts gaisa kuģu reģistrā un atrodas citas valsts gaisa pārvadātāja valdījumā. Lai novērstu cenu pieaugumu, konvencijā un protokolā iestrādāts risinājums - Keiptaunas konvencijas ekonomiskā nozīme un izdevīgums katrā atsevišķā valstī var tikt uzlabots, valstīm pieņemot noteiktas deklarācijas, kad tās ratificē Keiptaunas konvenciju vai vēlāk.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir noteikusi atbilstīguma deklarācijas. Ja valsts pieņem piecas atbilstīguma deklarācijas, tad tās valsts gaisa kuģu ekspluatants var pretendēt uz tiesībām saņemt eksporta kredīta aģentūras finansējuma atlaidi tādu gaisa kuģu, kuri tika reģistrēti attiecīgajā valstī, iegādei.

Attiecīgi aviācijas attīstība Latvijā ir īpaši svarīga, jo tā ir galvenā transporta joma, kas nodrošina starptautiskos pasažieru pārvadājumus un sekmē integrāciju Eiropas Savienībā, ļaujot viegli un ātri piekļūt Rietumu un Centrālās Eiropas tirgum. Aviācijai ir būtiska ietekme uz Latvijas ekonomiku un iekšzemes kopproduktu.

Līdz šim Latvija ir iesniegusi tikai vienu deklarāciju attiecībā uz konvencijas 54. panta otrās daļas piemērošanu. Kvalificējošo deklarāciju pieņemšana nodrošinās, ka Latvija varēs iegūt tiesības pretendēt uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas atlaidi.

Kolēģi Ārlietu komisijā vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā.

Līdz ar to, kolēģi, aicinu jūs darīt to pašu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 21. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. septembris.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Ozola.

L. Ozola (JK).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Mēs skatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību” pirmajā lasījumā.

Šis projekts ir izstrādāts, lai apstiprinātu Latvijas valdības un Igaunijas valdības līgumu par Latvijas-Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību, kurš noteic abu valstu sadarbību starp abu valstu pilnvarotajiem robežas pārstāvjiem, kā arī atrunā valsts robežas uzturēšanas jautājumus.

Pašlaik ir spēkā 1994. gada Latvijas un Igaunijas valdību vienošanās par šo pilnvaroto robežas pārstāvju darbību, taču eksperti konstatēja, ka spēkā esošā vienošanās neatbilst mūsdienu realitātei, un 2011. gadā Latvijas puse izteica priekšlikumu uzsākt darbu pie jauna līguma projekta izstrādes, par pamatu ņemot jau izstrādāto Latvijas un Lietuvas valdību līgumu.

Igaunijas puse minēto priekšlikumu akceptēja, un rezultātā mums ir līguma projekts, kurā puses vienojas par robežzīmju un robežas joslas uzturēšanu, robežas pārstāvību un tās pienākumiem, robežas apsekošanas procedūru, robežincidentu izmeklēšanas procedūru, kopējās komisijas izveidošanu un tās pienākumiem, kā arī inventarizācijas procedūru.

Līguma projekts cita starpā nosaka pušu atbildības sadalījumu par robežzīmju uzturēšanu, reglamentē pušu robežsardzes dienestu un pilnvaroto robežas pārstāvju rīcību gadījumos, kad robežzīmes ir pārvietotas vai zaudētas, tāpat reglamentē robežas joslas un robežūdeņu krastu uzturēšanu. Ir arī paredzēts, ka saimnieciskā darbība un cita veida darbība, piemēram, ar autoceļu un komunikāciju uzturēšanu saistītā, kartogrāfijas darbu veikšana, robežas joslā tiek reglamentēta pušu valstu nacionālajos tiesību aktos. Tāpat pilnvaroto robežu pārstāvju uzdevumos ietilpst organizēt robežincidentu vienpusēju vai kopīgu izmeklēšanu un noregulēšanu savas kompetences ietvaros, ja vien tie nav jānoregulē pa diplomātiskajiem kanāliem.

Līguma par valsts robežas atjaunošanu starp Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku 8. pants paredz... paredzēja izveidot jaukto komisiju par valsts robežas precizēšanu un redemarkāciju dabā, grozījumu un precizējumu izdarīšanu robežas kartēs un robežas aprakstā. Šajā līguma projektā ir arī minēta šī jauktā komisija un tās sēdes noslēguma protokols, kas tiek uzskatīts par redemarkācijas dokumentu, bet līguma projekts paredz arī izveidot kopējās... kopējo komisiju, kuras sastāvā tiks pārstāvēti katras puses kompetento iestāžu pārstāvji. Pamatuzdevums šai komisija būs valsts robežas inventarizācijas organizēšana un tādu jautājumu koordinācija un risināšana, kas ir saistīti ar valsts robežas atrašanos, iezīmēšanu un uzturēšanu.

Līguma projektā ir dota atsauce uz jauktās komisijas valsts robežas iezīmēšanas veidu redemarkācijas procedūras ietvaros, kuru nākotnē varēs mainīt tikai ar šīs jaunizveidotās kopējās komisijas lēmumu. Tāpat līguma projektā ir paredzēta arī valsts robežas inventarizācijas procedūra.

Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja.

Komisijas vārdā aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

L. Ozola. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. septembris.

Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē pirmajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām”.

Par pašu konvencijas būtību un likumprojektu. Tātad konvencija nosaka aizsargājamo kultūras vērtību definīciju un paredz kriminalizēt tādus noziedzīgus nodarījumus kā kultūras vērtību zādzība un citas nelikumīgas piesavināšanās formas, paredzot arī kriminālprocesa uzsākšanas, izmeklēšanas un starptautiskās sadarbības krimināllietās noteikumus, kā arī preventīvos un citus pasākumus. Lielākoties konvencijas normas atbilst Latvijas normatīvajam regulējumam, tomēr konvencija ietver atsevišķas normas, kurās noteiktais šobrīd nav regulēts Latvijas normatīvajos aktos, vai arī tādas, kuras būtu nepieciešams pilnveidot.

Tāpēc paredzēts izdarīt grozījumus Krimināllikuma 229., 221.¹ un 277. pantā. Savukārt, lai nodrošinātu konvencijas 20. un 21. panta izpildi, paredzēts šobrīd un arī turpmāk veikt preventīvus pasākumus. Piemēram, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ir izstrādājusi materiālu par mākslas un antikvāro priekšmetu nelikumīgas aprites novēršanu... kopā ar vadlīnijām uzticamības pārbaudei, iegādājoties kultūras priekšmetus. Atsevišķi materiāli būs arī mākslas un antikvāro priekšmetu tirgus dalībniekiem, kurā iekļautas arī vadlīnijas darba kārtībai, iepērkot kultūras priekšmetus, kā arī ir izstrādāti ētikas principi mākslas un antīko priekšmetu dīleriem un informatīvais materiāls tiesībsargājošajām institūcijām par mākslas un antikvāro priekšmetu nelikumīgas aprites novēršanu.

Likumprojektu Ārlietu komisija ir atbalstījusi pirmajā lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2020. gada 21. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kuru Juridiskā komisija ir atbalstījusi pirmajam lasījumam, ir skatāms kopsakarā ar Ārlietu komisijas virzīto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām”, kuru jūs nupat atbalstījāt.

Ārlietu komisijas virzītais likumprojekts ir izstrādāts, lai ratificētu 2017. gada 19. maija Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām. Savukārt Juridiskās komisijas virzītais likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” ir izstrādāts, lai nodrošinātu normatīvā regulējuma atbilstību minētajai konvencijai.

Likumprojektā tiek papildinātas un precizētas ar Krimināllikumu aizsargājamo kultūras vērtību definīcijas, kā arī noteikta kriminālatbildība par tādām konvencijā paredzētām nelikumīgām darbībām, par kurām līdz šim kriminālatbildība netika paredzēta.

Kā komisijā atzīmēja likumprojekta izstrādātājas - Tieslietu ministrijas - pārstāve, lielākoties Latvijas normatīvais regulējums jau atbilst konvencijas normām. Šos likuma grozījumus pieņemot, tiktu nodrošināta pilnīga atbilstība.

Tiek izdarīti grozījumi Krimināllikuma 229., 229.¹ pantā, 277. pantā un atbilstoši precizēts 229.² pants.

Krimināllikuma 229. pantā definēts termins “kultūras priekšmets”, kas sevī ietver gan Latvijas Republikas vai citas valsts aizsardzībā esošu kultūras pieminekli, gan muzeja krājuma priekšmetu un bibliotēku īpaši aizsargājama krājuma dokumentu. Pantā noteikta kriminālatbildība par kultūras priekšmetu neatļautu ievešanu Latvijas Republikā, nelikumīgu pārvietošanu, nelikumīgu pārsūtīšanu un nelikumīgu glabāšanu, ja ar to ir radīts būtisks kaitējums.

Citi grozījumi Krimināllikumā paredz izslēgt iespēju, ka par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas ar kultūras priekšmetiem, tiek paredzēts vieglāks sods nekā par jebkuras citas mantas bojāšanu. Personu grupā veiktu kultūras priekšmetu bojāšanu vispārbīstamā veidā paredzēts atzīt par atbildību pastiprinošu apstākli. Precizēts noziedzīga nodarījuma priekšmets, precizēta senlietu definīcija un citi grozījumi.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Jansons. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamā Saeima! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 709/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir pārņemt direktīvas 213/59/Euratom prasības, kas nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem, kā arī atceļ līdz ar šīs direktīvas spēkā stāšanos spēku zaudējušās piecas direktīvas, kuru prasības iepriekš bija pārņemtas Latvijas normatīvajos aktos.

Likumprojekts ietver arī prasības, kas nosaka kompetenču sadalījumu attiecībā uz preču drošuma kontroli no radiācijas drošības viedokļa, un ietver jaunu deleģējumu radiācijas drošības ekspertu un medicīnas fizikas ekspertu sertificēšanas kārtībai.

Komisija minēto likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi.

To ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Likuma paredzamais spēkā stāšanās laiks ir pēc apstiprināšanas Saeimā.

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

D. Pavļuts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 17. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Anda Čakša.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt visiem! Sociālo un darba lietu komisija otrajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Likumprojekta mērķis ir izstrādāt, lai nodrošinātu efektīvāku nosūtīto darbinieku tiesību aizsardzību atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normās ietvertajam regulējumam un veicinātu koplīgumu slēgšanu, kā arī personu ar invaliditāti nodarbinātību. Tas, protams, arī radīja vislielākās diskusijas par likumprojektu.

Otrajā lasījumā komisija saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Vērsts uz 74. pantu, kurš runā par atlīdzību gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ. Šie ir tehniski papildinājumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Par 103. pantu, kas runā par darba devēja uzteikuma termiņu. Un šajā gadījumā ir papildināts ar to... tiek pagarināts uzteikuma termiņš cilvēkiem ar invaliditāti. Tātad, lai nodrošinātu to, ka personas ar invaliditāti neatlaiž tādā pašā laika posmā kā cilvēkus bez invaliditātes, ir veikts papildinājums, ka šis laika posms turpmāk būs trīs mēneši.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Vērsts uz 159. pantu, kas runā par valsts noteiktās minimālās darba algas nenodrošināšanu. Tātad šeit ir papildināts 159. pants pēc vārdiem “minimālās stundas tarifa likmes nenodrošināšanu” ar vārdiem “kā arī par minimālās darba apmēra algas nenodrošināšanu, ja minimālo darba algu nozarē noteic šā likuma 18. panta ceturtajā daļā noteiktā ģenerālvienošanās”.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. Un 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Vērsts uz pārejas noteikumiem. Tātad likumprojektā ir papildināts: ja darba līgums darbiniekam, kurš atzīts par personu ar invaliditāti, tiek uzteikts šā likuma 101. panta kārtībā, tad uzteikuma termiņš ir trīs mēneši, ja darba tiesiskās attiecības ar attiecīgo darbinieku ir nodibinātas pirms grozījuma šā likuma 109. panta otrajā daļā.

Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts, bet jāsaka gan, ka komisija ir diezgan daudz priekšlikumu saņēmusi jau uz trešo lasījumu, kas liek domāt par to, ka diemžēl uz trešo lasījumu vēl būs būtiski grozījumi. Galvenā diskusija tiešām bija par šo cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību.

Sēdes vadītāja. 4. priekšlikumu deputāti atbalsta.

A. Čakša. Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi, ko Sociālo un darba lietu komisija saņēma otrajam lasījumam.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 18. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Čakša. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. septembris.

Likumprojekts “Valsts robežsardzes likums”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija uz otro lasījumu... strādāja ar likumprojektu “Valsts robežsardzes likums” un to sagatavoja izskatīšanai otrajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesisku un efektīvu Valsts robežsardzes darbību, un tāpēc tika saņemti pieci priekšlikumi, kurus iesniedzis iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

1. priekšlikums saistīts ar Eiropas Savienības regulu ieviešanu šajā likumprojektā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, kas arī saistīts ar Eiropas Savienības darbību. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, kas saistīts ar vārdu “tranzīta”... aizvietošanu... šī likumprojekta 15. panta pirmās daļas 3. punktā ar “kā arī preču pārvietošanas pāri valsts robežai”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 4. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums aizstāt 16. panta trešajā daļā vārdu “robežsarga” ar vārdiem “citas personas”. Netika komisijā atbalstīts. (Dep. K. Ģirģens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 82, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Bergmanis. 5. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, kas arī saistīts ar Eiropas Savienības regulu pārņemšanu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Valsts robežsardzes likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 21. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 25. februāra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”.

Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt tiesisko pamatu un ieviest šajā sistēmā jaunu institūtu - robežsarga zvērests.

Tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru tiek izslēgti vārdi “kura ieņem amatu”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr. 34/Lp13).

Likumprojektā uz otro lasījumu ir saņemts viens priekšlikums - deputāta Jura Rancāna priekšlikums izslēgt no likumprojekta 1. pantu. Šis pants paredzēja, ka KNAB, veicot savas funkcijas, varētu nesniegt datu subjektam informāciju par datu apstrādi un ierobežot datu subjekta tiesības. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” un to sagatavoja otrajam lasījumam.

Ir iesniegti četri priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. Un pēdējais ir 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Klementjevs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Klementjevs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. oktobris.

Godātie kolēģi, uzmanību! Likumprojekts “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamais Prezidij! Labdien, cienījamie kolēģi! Šodien otrajā lasījumā mēs izskatām ļoti apjomīgu likumprojektu - “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” (Nr. 43/Lp13).

Mazs ieskats par to, par ko būs šis likums un ko tas paģērēs.

Pie likumprojekta “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” izstrādes Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) komisijā mēs darbu uzsākām jau 2016. gada 14. jūnijā, kad Kultūras ministrija 12. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē prezentēja jauno... sabiedrisko mediju tiesiskā regulējuma uzlabojuma modeļus. Pēc vairāk nekā gadu ilgām diskusijām profesionālajā, sabiedriskajā un politiskajā vidē Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2017. gada 27. septembrī nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību. Tagad ir pagājuši trīs gadi, un šodien Saeimas sēdē izskatīšanai otrajā lasījumā ir nonācis šis likumprojekts - “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”.

Ir iecerēts, ka jaunais likums noteiks sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus. Pirms otrā lasījuma likumprojekts tika izskatīts komisijā. Likumprojekts ir apjomīgs, un Latvijas sabiedriskajiem medijiem tas ir vitāli svarīgs, jo šis likums veidos jaunu sabiedrisko mediju uzbūves arhitektūru. Beidzot tiks sadalītas sen prasītās... sadalītās jomas no... Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas, lai padome nav vienlaikus atbildīga gan par naudas, gan par uzraudzības jautājumiem.

Likumprojektā ir noteikts arī tas, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valstij, savukārt jaunizveidotā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (abreviatūra - SEPLP) būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja.

Ķersimies klāt pašam likumprojektam! Kā jau minēju, tas ir plašs un vērienīgs, mums ir iesniegti 107 priekšlikumi. Šis, manuprāt, ir šodien viens no svarīgākajiem likumprojektiem.

1. priekšlikums. Tas ir par I nodaļu - “Vispārīgie noteikumi”. 1. priekšlikums ir iesniegts no deputātiem... iesniegusi izglītības un zinātnes ministre Šuplinska un deputāts Rancāns. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A. Kaimiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums arī precizē šā topošā likuma mērķi. Komisijā tas ir atbalstīts.

Es vēl gribētu piebilst (lai nav vairākas reizes jāatkārto), ka šeit ir ļoti daudz atbildīgās komisijas priekšlikumu, kas ir tapuši kā alternatīvas... ne kā kompromisa, bet drīzāk kā alternatīvs, precizējošs formulējums iesniedzēju priekšlikumiem. Ļoti bieži iesniedzēju priekšlikumi ir daļēji atbalstīti un iekļauti nākamajā - atbildīgās komisijas priekšlikumā. Līdz ar to, lūdzu, uzmanību vērsiet uz to, kuri priekšlikumi ir daļēji atbalstīti un kuri ir atbalstīti komisijā.

Nākamais - 3. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Paga, paga, paga, mēs pie 2. priekšlikuma vēl esam.

A. Kaimiņš. Mēs esam... 2. ... 2. priekšlikums, jā.

Sēdes vadītāja. 2. priekšlikumu deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

Komisijā ir atbalstīts, jā.

3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums pārstrukturē pirmajā lasījumā atbalstīto 1., 2. un 3. pantu un izsaka likumprojekta 2. pantu jaunā redakcijā, kas nosaka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu vispārējo stratēģisko mērķi. Komisijā šis priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 4. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt pirmajā lasījumā atbalstītā likumprojekta 3. panta pirmo daļu, kuras saturs iekļauts iepriekšējā - 3. ... komisijas atbalstītajā priekšlikumā. Aicinu atbalstīt.

3. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Deputāti 4. priekšlikumu...

A. Kaimiņš. Atvainojiet, 4. ...

 Sēdes vadītāja. ... 4.priekšlikumu atbalsta.

A. Kaimiņš. 5. priekšlikums. Par 5. priekšlikumu bija plašas debates. Tas ir atbildīgās komisijas - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas - priekšlikums. Šis priekšlikums tapa sadarbībā ar Valsts prezidentu Levita kungu, un tur mēs noformulējām: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no neleģitīmas politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas ietekmes.” Tā rezultātā sākās garas un plašas debates (gan šeit, Saeimā, gan ārpus Saeimas sēdēm un komisijas sēdēm) par šī viena vārda “neleģitīmas” lietojamību likuma rāmī.

Līdz ar to mēs kā komisija saņēmām Valsts prezidenta vēstuli, kas ir adresēta šī gada 11. martā. Es atgādināšu, ka šī likumprojekta izskatīšana tika paredzēta 5. martā. Covid-19 dēļ arī mēs esam tagad septiņus mēnešus mazliet iekavējuši. Arī prezidenta kungs uzsver, ka likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 4. panta otrajā daļā ir noteikts, ka nav pieļaujama iejaukšanās masu informācijas līdzekļu darbībā. Līdz ar to prezidenta kungs norāda uz to, ka trešajā, galīgajā, lasījumā... ka komisija varētu iestrādāt attiecīgo priekšlikumu sekojošā redakcijā: sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.

Līdz ar to šeit patiesībā... Mēs, protams, varam vērt vaļā šo diskusiju, un deputāti ir pieteikušies runāt, bet komisijā tas ir atbalstīts.

Vēlreiz atkārtoju: komisijas atbalsts šim priekšlikumam bija vēl pirms šīs vēstules saņemšanas.

Tā ka, ja arī šis komisijas priekšlikums netiek atbalstīts, likumprojekta trešajā lasījumā mēs iestrādāsim tekstam cita veida redakciju.

Paldies. Trešajā...

Tātad šis priekšlikums tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Labrīt visiem kolēģiem! Šodien runājam par sabiedrisko mediju likuma projektu. Un konkrēti šis pants, 3. pants, un 5. priekšlikums ir tā vieta, kur likumprojektā nostiprina redakcionālās neatkarības principu.

Priekšlikums tika izdiskutēts komisijā ļoti plaši. Priekšlikuma teksts nāca no Valsts prezidenta. Un diskusijas gaitā ir kļuvis skaidrs, ka visi - gan deputāti, gan Valsts prezidents - ir vienisprātis, ka iejaukšanās mediju darbā nav pieļaujama. Bet... Diemžēl šis konkrētais priekšlikums, konkrētais formulējums rada pārpratumus. Tas rada pārpratumus (vai ietekme var būt leģitīma vai neleģitīma?) un rada bažas, ka mēs nākotnē strīdēsimies... ka ietekme ir bijusi, bet strīds būs par leģitimitāti vai neleģitimitāti.

Mediji pamatoti norāda, ka šis priekšlikums rada neskaidrību un paver ceļu strīdiem. Tas arī nostāda sabiedriskos medijus nelabvēlīgākā situācijā iepretim visiem pārējiem medijiem: citos medijos vienkārši nedrīkst iejaukties, turpretim sabiedriskajos leģitīmi it kā nu drīkstētu.

Uz problēmām, kādas ir šajā formulējumā, norāda arī Eiropas Raidorganizāciju apvienība, komentējot, kā mēs esam redakcionālās neatkarības principu nostiprinājuši jaunajā likumprojektā. Uzreiz pēc komisijas sēdes, saprotot šo problēmu, sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju, ekspertiem un pašiem medijiem atradām veiksmīgāku formulējumu, kurš nerada jautājumus un nerada bažas par redakcionālās neatkarības principu.

Kaimiņa kungs jau nolasīja jauno formulējumu no tribīnes, tāpēc es to neatkārtošu.

Es aicinu kolēģus šodien neatbalstīt 5. priekšlikumu un sagaidīt šo jauno, precizēto redakciju uz trešo lasījumu. Ir svarīgi neatbalstīt šo priekšlikumu, lai mēs kaut uz brīdi neieliekam mediju telpā šo domu par leģitīmo un neleģitīmo ietekmi.

Tāpēc aicinu balsot “pret” 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labrīt, kolēģi! Es saprotu un piekrītu tiem, kuri tikko runāja.

Jā, ir problēma ar vārdu “neleģitīmas”. Jā! Un droši vien, ierakstot šo vārdu, var būt kaut kādi strīdi un tad - neskaidrība. Bet labā ziņa tiem, kuri šaubās, ka uz trešo lasījumu noteikti norma būs pilnveidota. Ir jau piedāvāta redakcija.

Bet... Par vārdu “neleģitīmas” izskanēja viedoklis, ka varbūt labāk būtu lietot kādu citu, skaidrāku vārdu - piemēram, rakstīt “nelikumīga ietekme”. Bet - kur ir problēma?

Es atceros, mēs par vārdu “neleģitīma” runājām saistībā ar valsts sagrābšanas mēģinājumiem, centieniem. Un problēma ir tāda: ja pie varas ir tie, kas strādā negodīgi, viņi groza likumus tā, ka, nepārkāpjot likumus, var darīt sliktas lietas. Un droši vien tieši tādēļ bija piedāvāts vārds “neleģitīma”... “neleģitīma ietekme”.

Taču es pilnīgi piekrītu Tēraudas kundzei, ka, lietojot šo vārdu, mums nebūs skaidrības, jo kāds teiks - “neleģitīmi”, cits teiks, ka viss ir kārtībā. Tā ir problēma!

Nu gribētos cerēt, ka citos likumos būs noteikta tāda kārtība, kas neļaus, izmantojot likumu, it kā legāli, neko nepārkāpjot, ietekmēt medijus.

Tāpēc balsojiet tagad tā, kā jums šķiet pareizi, bet trešajā lasījumā mēs izstrādāsim labāku redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti!

Es ļoti labi atceros, cik ilgu laiku un kā Levita kungs kopā ar Ēlertes kundzi mēģināja “izdejot” šo priekšlikumu, līdz... kamēr mēs vispār sapratām, kāda ir bijusi Levita kunga doma. Doma toreiz bija par to, ka sabiedriskais medijs varētu būt neatkarīgs no kaut kādas politiskās ietekmes.

Es aicināšu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo es neticu, ka pat tad, ja tas bija tas patiesais mērķis, tāds varētu tikt sasniegts. Un mana neticība ir balstīta tieši uz to, ko es redzu, - to, kas notiek šodien. Mēs varam likumā ierakstīt, ko mēs gribam, bet... arī šodien, es domāju, man ir pilnīgs pamats teikt, ka sabiedriskie mediji ir atkarīgi gan no politiskās ietekmes, gan no pie varas esošajiem. Tādēļ ir jābūt pilnīgi citām vērtībām, lai mēs vispār runātu par to, kādos gadījumos kāds no kaut kā ir vai nav atkarīgs.

Tāpēc es lūdzu un aicinu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu. Jo... Es arī nekautrēšos teikt no šīs tribīnes, ka diemžēl, lai arī manas uz Levita kungu liktās cerības bija daudz lielākas, es neticu viņa patiesajiem nodomiem.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šis grozījums, piedāvātais un atbalstītais komisijā, tiešām izbrīnīs ikvienu domājošu cilvēku. Jo tas teksts, kas bija iepriekš, skanēja tā: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas ietekmes.”

It kā mazs vārdiņš, ko mēs gribam ielikt, - “neleģitīmas”. Ko tas nozīmē? Ka tad, ja valsts iestādes, valdība mēģinās kaut ko ietekmēt (un tā būs leģitīma, politiska vara!), - ka tad drīkstēs.

Atgādināšu, ka elektroniskie masu informācijas līdzekļi Latvijā dalās, vismaz pašlaik, divās grupās - komerciālie un sabiedriskie. Atgādināšu - sabiedriskie, nevis valsts vai pašvaldību. Un sabiedriskie - tas nozīmē, ka elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir jābūt atkarīgiem tikai no sabiedrības interesēm un jāaizstāv sabiedrības intereses. Ir jāpastāv redakcionālai brīvībai tieši tādēļ, ka tie ir sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, nevis valsts, - neskatoties uz to, ka tie daļu no finansējuma, vismaz pašlaik, kamēr nav atteikušies no reklāmām, saņem no valsts budžeta.

Bet tas nenozīmē, ka varai, pat leģitīmajai varai, ir tiesības uzpirkt šos sabiedriskos masu informācijas līdzekļus. Jo budžeta nauda - tā ir tautas nauda, sabiedrības nauda. (Starpsauciens: “Labrīt!”)

Tāpēc lūdzu neatbalstīt šo grozījumu, jo tas ir vienkārši prātam neaptverams grozījums, kuru jūs pašlaik plānojat ielikt.

Vēlreiz atkārtoju: tikai sabiedrības intereses! Un nekādas, pat leģitīmas, politiskas varas ietekmes!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Parunāsim par medijiem.

Man bija tādas lielas pārdomas - vai runāt racionālu runu vai emocionālu runu. Es saprotu, ka jums emocionālas patīk labāk nekā racionālas, bet... (Starpsaucieni.) bet parunāsim par lietu.

Sakiet, lūdzu... Žurnālists, kas ir sabiedriskajā medijā un kas tur saņem kapeikas, es atvainojos, - cik brīvs no kādas ietekmes viņš var būt? Cilvēks, kuram nav naudas, lai nopirktu, piemēram, uzvalku?!

Bet nu tā godīgi parunāsim.

Jūs tagad ieliksiet tādu tekstu, un tagad visi medijos būs brīvi no politiskas, ekonomiskas, interešu grupu un vēl nezin kādas ietekmes - leģitīmas, neleģitīmas, vienalga? Tikai tāpēc, ka jūs būsiet to likumā ierakstījuši? Tā tas nebūs, un tā tas nav.

Reālā dzīves patiesība ir tāda. Ja mēs skatāmies... un es šo gribu veltīt īpaši pensionāriem, kas skatās Saeimas sēdes tiešraidi, skatās “Panorāmu”, skatās visas tās... tos sarunu šovus, ko pa televizoru rāda... Parunāsim par būtību, par interešu grupu ietekmi! Piemēram, Gundars Rēders - Ilzes Jaunalksnes dzīvesbiedrs... Tur visi - visi! - tie cilvēki... viņi jau čupojas savā starpā, viņi pārstāv vienu konkrētu interešu grupu. (No frakcijas SASKAŅA: “Kādu? Pastāsti!”) Visi raidījumu vadītāji vairāk vai mazāk pārstāv vienu interešu grupu.

Latvijas Radio. Kad jūs pēdējo reizi Latvijas Radio esat nu tā nopietni dzirdējuši opozīcijas viedokli? Tur ir tikai varas viedoklis, leģitīms politiskas varas PR instruments, kas ir sabiedriskajos medijos. Un tā ir godīga atbilde.

Cik reižu jūs esat redzējuši, ka Latvijas Televīzijas 1. kanālā uzaicina, piemēram... vienalga... es nerunāju par sevi, bet kaut vai par Jāni Urbanoviču; arī viņš opozīcijā ir. Ka uzaicina, tā teikt, par lietu parunāt, nevis meklē, kur Urbanovičam ir kaut kāds... es nezinu, kārtējais... kaut kas piefilmēts pie lielveikala vai vēl kaut kur? (Dep. V. Agešina starpsauciens.) Par Kariņu nekad tāda sižeta nebūs! Par Kariņu Latvijas sabiedriskie mediji nekad neparādīs to, ka bija Skolas ielas darījums, ka bija kino “Pionieris”, ka bija miljoni... ofšori Kiprā... un kur tur vēl... To nekad nerādīs.

Un tad ir jautājums - vai tā ir organizācija, tas ir medijs bez politiskas, ekonomiskas vai kādas citādas ietekmes? Mums ir virkne žurnālistu, kas, starp citu, ir saņēmuši stipendijas no Kariņa tēva arī. Viņi tad ir brīvi vai nav brīvi? Nevar saprast. Spriežot pēc viņu ziņu sižetiem, ir skaidrs, ka viņi nav brīvi. Un tā ir godīga atbilde. (Dep. V. Agešins: “Uzvārdus studijā!”) Viens no piemēriem... Tas gan nav sabiedriskajā medijā, Agešina kungs, bet... žurnālists Jānis Zvērs ir viens no piemēriem... stipendiāts Jānis Zvērs. Man nav bail nosaukt visus uzvārdus.

Līdz ar to, ja mēs runājam par šādu formulējumu, tā atkal ir tāda izlikšanās: nu ieliksim likumā kaut kādu pantu, jo mums savas deputātu algas ir jāatstrādā, kaut ko ieliksim, par kaut ko padiskutēsim... Bet varbūt padiskutējam pēc būtības - padiskutējam par to, ka mūsu žurnālisti saņem kapeikas! Ka viņi vienkārši saņem kapeikas, un līdz ar to viņi ir spiesti pieslieties vienai interešu grupai, vienam politiskajam virzienam! Un parasti tas politiskais virziens ir pīārēt, veidot sabiedriskās attiecības varas partijām, nevis būt kritiskiem pret varas partijām, nevis būt kritiskiem pret notikumiem, kas notiek Latvijā. Un mēs redzam - mūsu mediju telpa pēc savas būtības ne ar ko neatšķiras no Krievijas. Pilnīgi ne ar ko. Mūsu sabiedriskajos medijos nav dzelžaina, cieta varas kritikas elementa.

Tāpēc šodien es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Es aicinu arī (Ieklepojas.) vispār noņemt no dienaskārtības šo priekšlikumu, jo, kamēr būs šāda sistēma, tik un tā, pateiksim godīgi, Latvijas sabiedriskie mediji būs atkarīgi no tā, kurš ir pie varas, no tā, kurš viņiem piešķir vai nepiešķir finanses, no savām šaurajām interešu grupām... (Klepo.) Kovids! Kovids! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Nu jau debašu laiks arī ir beidzies.

A. Gobzems. Un līdz ar to...

Sēdes vadītāja. Paldies. Debašu laiks ir beidzies.

A. Gobzems. Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu laiku apvienošanu? (Starpsauciens: “Nav!”) Lai runā, labi. (Starpsauciens: “Lai runā!”)

Tātad debašu laiks vēl divas minūtes.

A. Gobzems. Un līdz ar to... Līdz ar to, es domāju, dārgie kolēģi, mums ir nevis jārisina šie jautājumi, kas nav pēc būtības... mums tieši tāpat kā par mediķu, skolotāju un citu cilvēku algām ir jāparunā par žurnālistu atalgojumu.

Tas būtu tikai normāli, ja Latvijas vadošajos televīzijas kanālos žurnālisti saņemtu pāris tūkstošus... Piemēram, “Panorāmas” vadītājs vai populārākā sarunu šova vadītājs saņemtu 5 tūkstošus mēnesī. Tie ir viens, divi, trīs, četri, pieci cilvēki... Un viņš būtu neatkarīgāks. Tas būtu daudz vērtīgāk, nekā likt iekšā šādus pantus likumā, par ko mēs šodien diskutējam.

Un es aicinu - es aicinu! - no tās daudzās naudas, cik mums tagad ir... 4 miljardi vai 10 miljardi, vai 20 miljardi - nav svarīgi; daudz tās naudas ir katrā gadījumā... atrast šos pāris tūkstošus un vienkārši samaksāt žurnālistiem, lai viņi būtu objektīvi, brīvi no visām ietekmēm, par kurām jūs runājat likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es domāju, tas ir ļoti labi un pozitīvi, ka šis it kā formālais priekšlikums faktiski izraisīja diskusiju par sabiedrisko mediju pašu būtību. Jo patiešām - ar ko sabiedriskie mediji atšķiras no valsts medijiem, no valdības medijiem un no komercmedijiem? Tieši ar to, ka sabiedriskajiem medijiem jāatspoguļo dažādi viedokļi, kuri pastāv sabiedrībā, - būtībā visi sabiedrībā esošie viedokļi. Un tas ir princips! Un faktiski tas ir vienīgais pamatojums, kāpēc sabiedriskie mediji saņem valsts budžeta finansējumu  - atšķirībā no privātajiem un atšķirībā no partejiskajiem medijiem.

Protams, mēs runājam par deklaratīvo pantu. Un faktiski šī panta formulējums nav tik kritisks. Es arī esmu pret šo variantu. Nu, mūsu prezidenta kungam patīk tie gudrie vārdi, kas ne vienmēr ir viegli interpretējami praksē. Tā ka domāju, ka patiešām formulējumam jābūt citam. Nu, bet kaut kādam tādam pantam ir jābūt likumā, tur neko nevar padarīt, jo, kā jau es teicu, tā ir sabiedrisko mediju pati būtība.

Problēma ir citur, jo patiešām - cik lielā mērā šī norma paliek tukša deklarācija, un cik lielā mērā tā ir īstenojama dzīvē?

Šajā komisijā es strādāju jau vairākus gadus. Un jau vairākus gadus man ir tāda interesanta sarakste ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (tas tā bija arī tad, kad tai bija cits nosaukums - Nacionālā radio un televīzijas padome jeb NRTP), un es uzstājīgi uzdodu vienu vienīgu jautājumu: kā jūsu padome kontrolē un nodrošina, ka sabiedriskie mediji ir patiešām visas sabiedrības mediji? Vai jums ir kaut kādi kritēriji, kaut kāda metodika? Kā jūs varat noteikt, vai patiešām dažādi viedokļi tiek atspoguļoti?

Diemžēl pa visiem šiem gadiem nekādu atbildi pēc būtības es tā arī nesaņēmu. Dažādi padomes vadītāji raksta: jā, mēs strādājam pie kritērijiem, jā, mums ir daži dati, ko mēs nepublicējam... Un tā tālāk.

Kaut gan... Mēs zinām, ka, piemēram, BBC ir ļoti strikti kritēriji un ka viņi pastāvīgi mēra, piemēram, to, cik bieži raidījumos parādās sievietes, cik bieži - vīrieši, cik bieži tur parādās visādas rasu minoritātes, un tā tālāk. Un, ja kaut kādā raidījumā ir kāds bias, kāda novirze no tā vispārējās pārstāvniecības principa, tad šādam raidījumam var būt lielas problēmas. Pie mums nekā tamlīdzīga nav.

Tāpēc saku - diemžēl jūs varat piekrist vai nepiekrist tiem ļoti spēcīgajiem pārmetumiem, kurus mēs nupat dzirdējām no Gobzema kunga, bet nekādu argumentu, ko iebilst, jums nav, jo vienkārši nav datu.

Tāpēc mans priekšlikums ir šajā gadījumā nobalsot pret šo grozījumu, jo tas redakcionālais grozījums ir neveiksmīgs. Līdzīga norma ir vajadzīga... varbūt tādā veidā, kā tā bija iepriekšējā lasījumā... Bet ir patiešām kritisks jautājums - kā likums paredzēs šīs normas īstenošanu dzīvē? Man ir daži priekšlikumi šajā sakarā, un es domāju, ka es vēl atgriezīšos šajā tribīnē, lai pamatotu šos priekšlikumus.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti!

Drusciņ par kārkluvācietību. Ja ieskatīsimies latviešu literārās valodas vārdnīcā, tad atradīsim, ka “leģitīms” - tas ir tāds, kas atzīts par likumīgu. Tātad, ja gribam runāt gudri un lietot vārdu “neleģitīms”, tad varam arī teikt - “nelikumīgs”.

Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Par nosaukumu “sabiedriskais medijs”, “sabiedriskā apraide”. Arī tas ir faktiski pseidonosaukums, jo, ja simtprocentīgi tiek finansēts no valsts līdzekļiem kāds tā saucamais medijs, tad tā ir vistīrākā valsts apraide.

Te jau pieminēja BBC. Atcerēsimies, ka britu raidsabiedrība BBC bija izveidota tiešām kā sabiedriskais medijs, ko finansēja no abonentmaksas!

Pirms kara Latvijā bija Latvijas radio, kuru pilnībā finansēja no abonentmaksas, un tas bija sabiedriskais medijs.

Tātad, ja valsts finansē no nodokļu maksātāju naudas, tad tā ir valsts apraide jebkurā gadījumā.

Atceros, kā savulaik uzbruka kultūras ministram, kurš kautrīgi iebilda, ka kādam no Kultūras ministrijas vajadzētu būt šajā padomē, lai kontrolētu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu! Toreiz šīs nevalstiskās organizācijas, starp kurām, nu, varbūt pat vienu procentu neatradīsim nacionālu organizāciju... Šīs nevalstiskās organizācijas viņu aprēja - kā gan viņš ir iedrošinājies šajā sabiedriskajā medijā ielikt kaut kādu valsts pārstāvi?!

Pa pusei sabiedriskais medijs vēl bija deviņdesmitajos gados, kad šīs padomes veidoja no dažādām sabiedriskajām organizācijām, nevis no partiju pārstāvjiem. Atcerēsimies, - tur bija pārstāvētas reliģiskās organizācijas, un arī arodbiedrības tur sūtīja savus pārstāvjus... Šī prakse tika izbeigta, un tagad mums tiešām ir pseidosabiedrisks medijs.

Ja tas būtu sabiedriskais medijs, tad tur tiešām būtu dažādu interešu grupu ietekme. Un tā nebūtu nelikumīga, bet būtu pilnībā likumīga.

Nobeigumā es vēl gribu pateikt piemēru. Ja šis ir sabiedriskais medijs, tad... Es nekad neesmu redzējis, piemēram, Latvijas Televīzijas 1. kanāla pārstāvjus, žurnālistus vai Latvijas Radio reportierus, piemēram, kādā Mores kaujas piemiņas pasākumā vai nacionālo partizānu kauju piemiņas vietās teiksim, “Daiņkalnos”...

Tā ka aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Pavisam īsi piebildīšu to, ko es aizmirsu pateikt savā pirmajā uzrunā.

It sevišķi - tiem cilvēkiem, kas runā par nacionālajām vērtībām... Jā, to skaitā, protams, arī prezidents... Un tas attiecas arī uz sabiedriskajiem medijiem... Tie, kas runā par nacionālajām vērtībām... Ļoti bieži jūs sakāt: pie visa vainīga Krievija! Es nesaku, ka tas tā nav, bet... Tas, ko jūs paši šobrīd darāt informatīvajā telpā, - jūs izmantojat tās metodes, kas, par nožēlu, tiek izmantotas Krievijā. Informatīvajā telpā šī metode, ka ir totāls informācijas... uzlikts, piemēram, neatkarīgo deputātu viedoklim totāls... angliski to sauc par total ban. Tas ir tas, ko jūs šobrīd esat izdarījuši ar mums sabiedriskajos medijos!

Un otrs veids, kā jūs mēģināt tikt galā ar pie varas esošajiem nevēlamu viedokli, ir tas, ka jūs vienkārši cilvēkus ar alternatīvu viedokli padarāt trakus; jūs esat atraduši veidus, tās vājākās vietas, kā viņus iespaidot, un tad jūs viņus padarāt trakus. Un tad jūs viņus nosaucat par alkoholiķiem. Tā ir tipiska Krievijas metode!

Jūs runājat pret Krieviju, jūs sakāt, ka krievi pie visa vainīgi. Bet, mīļie draugi, jūs... nē, mīļie draugi... nē, atvainojos, ne tā... Jūs paši... jūs strādājat ar tām pašām metodēm, un tā ir tāda lišķība, ka man vēmiens nāk, uz to skatoties.

Paldies par uzmanību. Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, jums ar četrām minūtēm pietiktu?

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka šeit tiešām ir vietā jautājums: vai jūs, komisijas locekļi, kas to atbalstījāt, - vai jūs tiešām sapratāt, ko esat izdarījuši? Jo, spriežot pēc citiem priekšlikumiem, jūs to īsti nesapratāt... Jo, ja ieliek šeit vārdus “brīvi no neleģitīmas politiskas, ekonomiskas [..] ietekmes”, tas nozīmē, ka no leģitīmas ietekmes tie nav brīvi; ka kaut kāda leģitīma ietekme ir iespējama.

Citiem vārdiem sakot, 5. priekšlikums - tas ir tāpat kā atbalstīt priekšlikumu vispār izsvītrot visu 3. pantu kā tādu.

Viss par absolūti visu... Jo, ja mediji nav brīvi no leģitīmas “politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas ietekmes”, tas nozīmē, ka valsts nevar nodrošināt sabiedrisko mediju neatkarību, jo nekādas neatkarības nav, viņi taču nav brīvi no leģitīmas ietekmes.

Tas nozīmē, ka sabiedriskie mediji nevar savas programmas un pakalpojumus veidot atbilstoši visādām prasībām, jo viņi nav brīvi no leģitīmas ietekmes.

Tas vienkārši ir tik acīmredzams juridiskais brāķis, ka es nezinu, vai... Vai Juridiskais birojs jums to kaut kā... neko nav teicis par šādu formulējumu? Es neesmu bijis klātienē komisijas sēdē.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Tas vienkārši acīmredzami... Maigi izsakoties, tas ir nekvalitatīvs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Turpinot diskusiju, gribētu vērst jūsu, kolēģi, uzmanību uz to, ka tie, kas balsos “par”, varbūt nobalsos par savdabīgo slazdu varai pašai sev. Jo, ja tiešām iedziļināmies vārdā “leģitimitāte”, “leģitimācija” kā terminā, tad varam ieraudzīt, ka tas nav kaut kas, kā... Piemēram, ievēlē valdību, un viss, tā ir leģitīma! Jo leģitimācija - tas ir savdabīgs intīms process. Tas ir tas, ka tauta pieņem šo varu bez ierunām, tāpēc ka uzticas tai. Jo tas ir uzticības jautājums.

Un, ja mēs tagad šeit ierakstīsim, ka tikai leģitīmai ietekmei ir spēks, tas nozīmēs, ka brīdī, kad tauta vairs neuzticēsies valdībai, valdība kļūs neleģitīma. Un būs pretrunā ar šo normu... Tad masu informācijas līdzekļiem, sabiedriskajiem, nebūs jāpakļaujas tai varas ietekmei, kura tautas neuzticības dēļ kļūst neleģitīma.

Tā ka lūdzu neatbalstīt, netaisīt slazdu pašiem sev.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Laiks paziņojumiem.

Pirmais paziņojums. Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģis Edmunds Teirumnieks, un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)

Nākamais paziņojums.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. (Starpsauciens: “A tevi arī apsveic!”)

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegāti, tiekamies zālē uzreiz... tagad!

Sēdes vadītāja. Un vēl viens paziņojums.

Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Saeimas futbola komanda, kurā ir pārstāvētas visas Saeimas frakcijas, vakardien bija uzaicināta uz Ādažu militāro poligonu, lai nospēlētu turnīru. Devāmies turp ar lielām bažām, jo abas divas komandas (viena bija NBS karavīru un virsnieku komanda, bet otra - NATO militārā kontingenta virsnieku un karavīru komanda) izskatījās fiziski krietni spēcīgākas par mums. Bet rezultāts ir tāds, ka mēs ieguvām pirmo vietu un kausu! (Aplausi.)

Es gribu pateikties visiem, kas piedalījās, bet it īpaši gribu pateikties mūsu policistei Laurai. Mēs bijām komanda, kurā spēlēja arī meitene, un viņa guva vārtus, kā dēļ mēs uzvarējām NATO kontingentu. (Aplausi.)

Kausu es atdošu glabāšanā spīkerei. Es ceru, ka glabās to redzamā vietā kabinetā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Malači! Paldies par uzvaru!

Lūdzu zvanu un deputātu reģistrācijas režīmu! (Dep. K. Feldmans: “A hokeju ar kanādiešiem arī pamēģinājāt?” Smiekli.)

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Gundars Daudze, Gatis Eglītis (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Ieva Krapāne, Ramona Petraviča, Artūrs Toms Plešs, Dana Reizniece-Ozola, Jūlija Stepaņenko (Starpsauciens: “Ir, ir!”)... ir, Edvīns Šnore... bija... un Inese Voika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”.

Debates par 5. priekšlikumu.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Dep. I. Zariņš: “Neviens nestrādā! Es nevaru...”) Zariņa kungs, nāksiet debatēt vai nenāksiet? (Dep. I. Zariņš: “Ja jūs nodrošināsiet sēdē kārtību...”)

Lūdzu, turpinām debates.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā. Es vispirms atgādināšu, par ko ir šis priekšlikums. Sākotnējā redakcija ir... bija par to, lai nodrošinātu sabiedriskajiem medijiem politisko neatkarību. Tas, ko tagad, pašlaik, šis priekšlikums piedāvā, - sašaurināt šo “pasākumu”, pateikt, ka neleģitīma politiska ietekmējamība... Tad ir pamatots jautājums (atnāciet kāds uz tribīni un atbildiet!): kurā brīdī tā būs leģitīma un kurā brīdī būs neleģitīma? Pēc būtības jūs piedāvājat to, ka... likuma līmenī pateikt, ka sabiedriskie mediji Latvijā būs politiski manipulējami, politiski atkarīgi.

Es domāju, jūs gandrīz visi šeit zināt, kas notiek Baltkrievijā. Pēc būtības jūs piedāvājat īstenot tādu pašu shēmu šeit ar medijiem, - ka tie, kas ir pie varas, politiskā vara, varēs manipulēt ar medijiem tā, kā viņi to vēlas. Jūs likumā tagad to gribat ierakstīt. Tas ir jūsu piedāvājums. Baltkrievijas variants.

Zīmīgi, ka šis priekšlikums... Kā es saprotu, tas, kas ir ielikts iekšā, ir nācis no Valsts prezidenta kancelejas. (Dep. L. Liepiņa: “Jā, jā! Tieši tā! Ēlerte! Ēlerte!”) Ko tas nozīmē vispār? Tas pēc būtības... Tātad no sākuma... kā mēs esam no medijiem dzirdējuši... ka no sākuma palīdzējām Lukašenko, lai viņš varētu izrēķināties ar savu opozīciju. Tagad jūs gribat līdzīgu shēmu šeit likuma līmenī sagatavot, lai to pašu varētu darīt šeit, Latvijā, - manipulēt ar Latvijas sabiedrību, manipulēt ar visu Latvijas politisko sistēmu.

Pēc būtības tas, ko mēs redzam... Man tāda sajūta rodas, ka tagad mūsu prezidents vienkārši atstrādā varas kliķei savu ievēlēšanu un pēc būtības vēlas šeit panākt tiešām manipulējamu situāciju.

Kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. (Dep. A. Kaimiņš: “Viss jau ir izrunāts!”) Tas ir maksimālākais absurds!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Zariņa kungs jau te minēja Valsts prezidenta kanceleju, bet jāpasaka vēlreiz ļoti skaidri, ka Valsts prezidenta kanceleja ir nosūtījusi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai vēstuli, ka uz trešo lasījumu jābūt redakcijai, ka jebkāda iejaukšanās sabiedrisko mediju darbībā ir nepieļaujama.

Tāpēc tagad aicinu balsot “pret” un strādāt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. (Starpsauciens: “Kurš vēl nav pateicis?”; dep. K. Feldmans: “Es!”)

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Latvijas Republikas Satversmē ir rakstīts, ka Latvijā vara pieder tautai. Tauta ir nodokļu maksātāju kopums, starp citu. Cilvēki apmaksā ar saviem nodokļiem, ar savu naudu, sabiedrisko televīziju, bet vai viņi tagad var ietekmēt tās saturu? Vai viņu likumiskās... likumīgās intereses ir pārstāvētas? Diez vai. (Starpsauciens: “Par termiņuzturēšanās atļaujām...!”)

Došu jums vienu piemēru. Piemērs ir tāds. Aptuveni 40 procenti Latvijas iedzīvotāju savā ikdienā izmanto krievu valodu. Taču nevienā sabiedriskās televīzijas pārraidē krievu valoda tagad nav izmantojama, lai pasniegtu informāciju, veiktu diskusijas par politiskajiem procesiem, kuri notiek mūsu valstī. Un pēc tam jūs runājat par informatīvu hibrīdkaru un par to, ka Latviju ietekmēs Sputnik un Russia Today... un tā tālāk!

Piedodiet, saku jums: dodiet cilvēkiem iespēju likumīgi ietekmēt sabiedrisko mediju!

Man ir priekšlikums balsot “pret” šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Vai vakardien Saeimas futbolkomanda leģitīmi vai neleģitīmi uzvarēja NBS futbolkomandu - tas ir jautājums.

Par vārdu “leģitīms” un “neleģitīms” lietojamību mums viss bija zināms jau sen - ka šeit būs debates garas. Un... (Dep. L. Liepiņa: “Komisijas vārdā! Komisijas vārdā runājiet!”) Un, tā kā mēs, komisija, zinājām, ka būs garas debates par šī viena vārda lietojamību, mēs komisijā nolēmām, ka referents norunās vārda “leģitīms” definīciju. Tas ir juridiski abstrakts jēdziens. (Dep. L. Liepiņa: “Jā, jā!”)

Lūk, jēdziens “neleģitīmi” ir interpretējams plašāk nekā jēdziens “nelikumīgi”. Piemēram, publiski izteikta sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu satura kritika nav uzskatāma par neleģitīmu ietekmi. Sabiedriskais medijs, tāpat kā jebkura cita institūcija demokrātijā, ir pakļauts - un tam ir jābūt pakļautam! - sabiedrības kritiskam izvērtējumam. Jēdziens “neleģitīma ietekme”...

Jā, Daniel Pavļut, tas ir komisijas vārdā.

Jēdziens “neleģitīma ietekme” ir plašāks. Tas ietver gan nelikumīgu ietekmi, gan tādu ietekmi, kas ir likumīga, taču nav atbilstoša vispārpieņemtajām sabiedrības morāles un ētikas normām.

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. L. Liepiņa: “Nav atbalstīts!”)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, balsosim!

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 76, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi. Dep. L. Liepiņa: “Komisijas vadītājam jāiet mājās!”)

A. Kaimiņš. Paldies.

6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas runā par to, ka komisija nosaka... ka sabiedrisko mediju programmas un pakalpojumi tiek veidoti, ievērojot visus augstākos starptautiskos profesijas un kvalitātes standartus. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 7. - deputāta Borisa Cileviča priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji.

Priekšlikumā ir izteikta doma par viedokļu daudzveidības nodrošināšanu sabiedriskajos medijos. Tā ir ņemta vērā nākamajā, 8., priekšlikumā, kas, kā jau es minēju sākumā, ir komisijas priekšlikums; tur Borisa Cileviča priekšlikums ir iekļauts un atbalstīts pilnībā.

Tātad 7. - Cileviča kunga priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 9. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts. Tas plašāk skaidro principu par to, kādai ir jābūt sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos ietvertajai informācijai.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 10. - Šuplinskas un Rancāna priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. priekšlikumā, kas ir komisijas priekšlikums.

10. - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. Paldies.

11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir par sabiedrisko mediju darbības būtisku pamatprincipu - valodu lietošanu sabiedriskajos medijos (tātad - arī par latviešu zīmju valodas lietošanu) un sabiedrības saliedētības veicināšanu uz valsts valodas pamata. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Plašāk. Šis komisijas priekšlikums precizē sabiedrisko mediju darbības pamatprincipus un papildina pantu ar jaunām daļām, kuras noteic, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina to pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti, stiprina valsts drošību, veicina medijpratību un ar to rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem rīkojas lietderīgi un nodrošina efektīvu un pārredzamu to izlietojumu.

Komisijas vārdā es aicinu arī šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka sabiedrisko mediju kapitāla daļas pieder valstij, tās nepieder padomei. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 14. - deputātes Vitas Andas Tēraudas priekšlikums. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes iespēju dibināt jaunu kapitālsabiedrību. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 16. - Šuplinskas un Rancāna priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kaimiņš. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas paredz, ka padome ir valsts kapitāla daļu turētāja attiecīgajās kapitālsabiedrībās.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

19. priekšlikums... 18. vai 19.? Piedodiet, mēs tagad esam pie 18. vai pie 19. priekšlikuma? (Starpsauciens: “Seko līdzi!”)

18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas paredz to, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes sastāvā ir ne vairāk kā trīs locekļi. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Tātad, kolēģi, mēs esam pie 5. panta, kur ir runa par sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdi. Mēs tikko atbalstījām normu par to, ka ir trīs locekļi.

Nākamais ir 19.  - deputāta Borisa Cileviča priekšlikums. Šis priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot? (Starpsauciens: “Jā! Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. 20. - deputātes Vitas Andas Tēraudas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir par to, kāda veida... kādi ir atsijāšanas sieti... Proti, ir jābūt, lai... šie sieti ir septiņi; tiek nosaukti konkrēti kritēriji, kādi izvirzāmi sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes loceklim. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 22. - deputātes Vitas Andas Tēraudas priekšlikums. Šis priekšlikums arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. Paldies.

23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas skaidri noteic, ka sabiedriskā medija valdes locekļa izraudzīšanas procesam nepiemēro Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31. panta piekto, sesto un septīto daļu, un 5. panta piektajā daļā paredz kārtību, kādā notiek valdes locekļu kandidātu atlases process un nominācijas komisijas izveidošana.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt 23. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 24. - deputāta Borisa Cileviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No frakcijas SASKAŅA: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas aizstāj likumprojekta pirmajā lasījumā atbalstīto vārdu “ģenerāldirektors” ar vārdiem “valdes loceklis”.

Turpmāk likumā mēs... Dažās vietās vēl ir vārds “ģenerāldirektors”, bet tagad ir jauns nosaukums - “valdes loceklis”.

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 26. - deputāta Borisa Cileviča priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 27. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kaimiņš. 28. - deputātes Vitas Andas Tēraudas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kaimiņš. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina 5. pantu ar jaunām daļām, kas paredz kārtību, kādā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var atsaukt sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekli pirms Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktā termiņa.

Komisijas vārdā es aicinu arī šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 30. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Šis komisijas priekšlikums ir atbalstīts. Tas paredz, ka sabiedriskā medija valdes locekļa atalgojumu noteic Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 31. - deputātes Tēraudas priekšlikums. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

31. priekšlikums paredz to, ka padomei ir pienākums publiski skaidrot savu lēmumu gadījumā, ja tā atlaiž valdes locekli. Tā nav dokumentu publiskošana, bet publisks skaidrojums. Tas ir nepieciešams, lai stiprinātu sabiedrības uzticēšanos gan padomei, gan tam, ka padome ievēro mediju redakcionālo neatkarību.

Līdzšinējā pieredze ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīcību, atlaižot valdes locekļus, liek secināt, ka tas nav pašsaprotami, ka padome publiski pamato savu viedokli. Un tieši tāpēc, ka mūsu sabiedrībā tas nav pašsaprotami, es aicinu šo prasību ietvert likumā.

Aicinu balsot “par” 31. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Saeimas deputāti! Es atbalstīšu pilnīgi noteikti deputātes Vitas Andas Tēraudas priekšlikumu.

Pirmkārt, es atbalstīšu to tādēļ, ka es uzskatu tieši tāpat, kā ir rakstīts šajā priekšlikumā.

Otrkārt, es atbalstīšu to tāpēc, ka... Tā papildu motivācija ir tāda, ka, es domāju, tieši parlamenta darbam ir jābūt tādam, kā to vakar izdarīja Tēraudas kundze. Viņa man atsūtīja ziņu...

Skaidrs, ka tas, kas notiek parlamentā... darbs ir arī ārpus tām Saeimas sēdēm, kad mēs nodarbojamies ar matemātiku - kaut kādā brīdī skatāmies, vai mums sanāks vai nesanāks balsis, un tad mēs izdiskutējam kaut kādas lietas, kas vēl varētu būt kaut kādi papildu šķēršļi mūsu balsojumam “par” vai “pret”. Tur ir tās debates, kas citreiz mums... teiksim, ar maniem dažiem kolēģiem ir bijušas pat garas stundas. Un tajā jau ir visa tā sāls! Galvenais ir saprast, kāpēc viena puse dara tā, otra - tā... un kāpēc daži vispār nedara neko.

Attiecībā uz medijiem. Man ir ļoti viegli runāt par šo tēmu, jo, kā jau es vairākkārt esmu minējusi arī no šīs tribīnes, vairāk nekā 15 gadus esmu strādājusi reklāmas un mediju nozarē un ļoti labi zinu, kā darbojas mediji, kā strādā reklāmas... un tā tālāk, un tā tālāk.

Tikai viens mazs piemērs, kas attiecas konkrēti uz šo... kāpēc tas ir būtiski... Ja mēs zinātu, kādi bija patiesie iemesli, kuru dēļ tika atlaists, piemēram, tāds, es uzskatu, lielisks profesionālis Ivars Belte... Mēs taču nezinām to vēl līdz šim brīdim, kādēļ Beltes kungs tika atlaists, jo dažādas versijas klejo... Bet - kas īsti tur bija par pamatu...?

Es domāju, tādu gadījumu ir ļoti daudz. Un mums tomēr būtu jāzina, ka tā ir nevis kaut kāda prasta atriebība vai... vai ka tas ir “neērts” cilvēks, vai ka ir kaut kādas citas lietas...

Paturpināšu par Ivaru Belti. Es zinu - ja šodienas situācijā, kādā atrodamies mēs, neatkarīgie deputāti, Latvijas Televīziju vadītu Ivars Belte... Es pilnīgi noteikti zinu, ka es viņam varētu piezvanīt, es varētu ar Ivaru satikties. Es zinu, ka Ivars Belte man sniegtu pilnīgi godīgu atbildi - kurš ir bijis vai kurš nav bijis... kas ir tā amatpersonu vai cilvēku grupa, kas ir teikusi, ka kaut kādus viedokļus vajag atspoguļot vai neatspoguļot.

Saprotiet, tur ir tā atšķirība - saprast nozari, būt atklātiem, būt godīgiem pret sevi. Un galu galā - atbildēt, kāda mērķa vārdā mēs katrs vispār šeit atrodamies, spriežam par lietām, pieņemam likumus, kas tiešā veidā ietekmēs Latvijas nākotni un mūsu valsts cilvēku dzīvi.

Tādēļ, Vita, es tev vēlreiz gribu pateikt lielu paldies.

Tas ir burvīgs piemērs, un es vēlētos... Un ar neatkarīgajiem deputātiem tā var darīt jebkura frakcija un jebkurš deputāts, jo mēs esam atvērti diskusijām. Un paldies, un mēs atbalstīsim, Vita. Es nekāpšu uz tribīnes katru reizi pēc tava priekšlikuma. Ja tu uzskati, ka tas vajadzīgs, es to varu darīt, nav problēmas. Es varu pamatot visu.

Nevajag... Nekavēsim laiku, kad cilvēki droši vien grib iet pusdienās.

Vita, paldies tev. Es atbalstīšu visus tos priekšlikumus. Un man izdevās arī pārliecināt dažus savus kolēģus, jo... nu, tā pieredze tomēr dara savu, un man tā pieredze jautājumā par sabiedriskajiem medijiem ir ļoti, ļoti liela.

Paldies, Vita.

Es aicinu arī pārējos: atbalstiet! (Dep. A. Geidāns aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es savukārt teikšu pretēji - es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Un es paskaidrošu no racionālā viedokļa, kāpēc.

Tāpēc, ka valdes locekļa amats jebkurā sabiedrībā... Ja mēs skatāmies pēc spēkā esošajiem likumiem, Latvijā tas ir uzticības amats. Tātad valdes locekli var atsaukt. Zaudē uzticību - atsauc. Tas nav vienkārši darbinieks; cilvēks uz šo amatu ir gājis, apzinoties, ka valdi var mainīt tad, kad īpašnieks... nosacīti... grib mainīt valdi. Citādāk ir ar darbiniekiem.

Un, ja mēs runājam par žurnālistu neatkarību un mediju neatkarību, tad... Droši vien būtu daudz lielāks un daudz būtiskāks jautājums, ja paceltos diskusija par kāda žurnālista noņemšanu no trases, tā teikt.

Bet - kas tad ir valdes loceklis? Valdes loceklis pēc savas būtības ir persona, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību. Viņš nenodarbojas ne ar žurnālistiku, ne ar raidījumu veidošanu, viņš nodarbojas ar organizācijas saimniecisko darbību. Un viņa darbības vērtējums ir tas, cik saimnieciski labi vai slikti konkrētā organizācija strādā, un viss. Nevis tas, cik sižetu ir parādīts “Panorāmā” vai kaut kā tamlīdzīgi.

Un tāpēc es domāju, ka tas ir nepareizi, Tēraudas kundze... Es saprotu, ka tas ir skaists temats, par to publiski var runāt un... un žurnālisti var aizstāvēt savu, teiksim, valdes locekli... un tamlīdzīgi... un pat var, teiksim, simpatizēt konkrētais valdes loceklis... Bet - ir vispārīgs princips jebkurā saimnieciskā organizācijā: valdes locekļa amats ir tikai un vienīgi uzticības amats, nekas vairāk. Tas nav amats, kuru vērtē pēc citiem kritērijiem. Un pieredze dažādos uzņēmumos, dažādās vietās rāda, ka valdes maina ne tikai tad, kad ir slikti rādītāji, bet arī tad, kad ir labi rādītāji, jo... jo tāda varbūt ir īpašnieku jaunā politika, jaunā vēlme.

Un tas pats attiecas arī uz televīziju.

Tāpēc es aicinātu nejaukt kopā divus jēdzienus - “valde” un “žurnālistu neatkarība”. Valdei ar žurnālistu neatkarību nav nekāda sakara. Absolūti nekāda sakara.

Savukārt par skaidrojumu, kas ir vajadzīgs, lai atbrīvotu no amata vienu vai otru personu, jāteic, ka šāds skaidrojums jebkurā gadījumā juridiski pastāv, jo visas personas, kuras ir atbrīvotas no darba... tām ir jāsaņem šāds skaidrojums jau tagad. Un tas ir vajadzīgs, lai tās varētu, piemēram, apstrīdēt tiesā savu atbrīvošanu no amata.

Tādēļ šis pēc savas būtības ir tikai tāds, manuprāt, politisks jautājums, par kuru tāpat diskutē publiski. Mums var nepatikt argumentācija (kāpēc ir izvēlēta viena vai otra argumentācija, kāpēc ir pieņemts tāds lēmums - atlaist vai neatlaist kādu valdes locekli?), bet mēs nevaram ar likumu piespiest juridiski sniegt tādu argumentāciju, kāda mums patīk. Tā nav juridiska kategorija.

Un tas ir tas iemesls, kāpēc es esmu “pret”. Tāpēc, ka likumus mēs pieņemam juridiskās kategorijās, nevis emocionālās kategorijās; nevis tāpēc, ka mums patika vai nepatika veids, kādā ir atbrīvots viens vai otrs iepriekšējais Latvijas Televīzijas vadītājs.

Man šķiet, tam jautājumam ir jābūt citiem risinājumiem. Un, man šķiet, tad ir jādomā, vai šis amats... Jo, kā mēs zinām, valdes locekļus neievēlē uz mūžu. Viņus ievēlē uz noteiktu pilnvaru termiņu. Un viņi ir jāpārvēlē jebkurā gadījumā.

Vai tas nozīmē, ka arī, piemēram, pie situācijas...

Lūdzu apvienot debašu laiku, es tūlīt pabeigšu.

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

A. Gobzems. Tēraudas kundze, vai tas nozīmē, ka, piemēram, valdes loceklis, kuram pēc likuma ir noteikts pilnvaru termiņš... Ja tas nav mūža amats, tad ir jāpārvēlē, jāpārapstiprina. Vai tas nozīmē, ka viņam jau automātiski ir garantēts šāds amats, jo likums neprasa obligātu pārapstiprināšanu uz nākamo pilnvaru termiņu? Piemēram, paiet trīs gadi, un pārapstiprināšana nenotiek... vai notiek. Vai tai pie šāda scenārija ir jābūt obligātai, ja?

Tie ir tie jautājumi, kurus es tomēr aicinu nodalīt.

Juridiski, manuprāt, šāds risinājums ir nepareizs, kaut emocionāli, protams, es varētu piekrist, ka sabiedrībai ir interese... sabiedrībai droši vien interesē jebkurā situācijā, kad kāds tiek pieņemts darbā valsts amatos vai atbrīvots no darba... lai publikai tas tiek skaidrots. Bet tas nav likuma jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Viss, ko teica Gobzema kungs, ir ļoti pareizi, bet - tas izriet no vispārējā principa, ka kapitālsabiedrības ir vienādas un darbojas vienādi un ka vadības principi ir vienādi.

Sabiedriskie mediji kā kapitālsabiedrības... to darbība kardināli atšķiras no... teiksim, no “Latvijas valsts mežiem” vai no “Latvijas Valsts ceļiem”. Atšķiras no citiem.

Tāpēc tas princips, kas ir iestrādāts Tēraudas kundzes priekšlikumā, ir ļoti svarīgs ne tikai no juridiskā aspekta, bet arī no sabiedriskā aspekta, runājot par to - par žurnālistu brīvības un neatkarības nodrošināšanu.

Runājam par to, ka valdes locekļi nodarbojas ar saimnieciskām lietām. Piedodiet, raidlaika piešķiršanas jautājums ir saimniecisks jautājums, bet tas ir arī politisks jautājums - kuram raidījumu ciklam piešķirt lielāko raidlaiku, kuram mazāko. Un arī jautājums par to, kā atšķiras, teiksim, izmaksātās summas, kas attiecas uz autoratlīdzībām, honorāriem... Un tā tālāk, un tā joprojām. It kā tie ir saimnieciskie jautājumi.

Nerunājot ne par ko citu... nerunājot par to, ka sabiedriskajiem medijiem arī ir sava redakcionālā politika... un žurnālistu brīvība ir saistīta arī ar šo jēdzienu...

Līdz ar to tas priekšlikums, kas ir iesniegts, ir ārkārtīgi svarīgs, lai sabiedrība varētu novērot, vai tiešām ir nodrošināta no valsts puses neatkarība sabiedrisko mediju darbībai.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! No vienas puses, tas būtu, manuprāt, vienkārši... absolūti politiski... demokrātiskās tradīcijās loģiska norma... uzvedības norma, ka vadītājam vajag skaidrot valdes locekļa atstādināšanu. Bet es arī, kā saka, novērtēju un paļaujos uz Tēraudas kundzi. Ja tāds priekšlikums ir, tad acīmredzot... varbūt mēs neesam vēl sasnieguši tādu politiskās kultūras līmeni, ka tas būtu acīmredzami skaidrs, saprotams un obligāti likumā nerakstāms... Bet vēl vairāk es sliecos atbalstīt un atbalstīšu šo priekšlikumu. Man liekas jocīgi, ka komisijas vadītājs vai kāds cits no komisijas, kas ir balsojis pret to, nenāk un neizskaidro savas nostājas pamatotību. Tas man vēl vairāk liek domāt, ka Tēraudas kundzes priekšlikums ir jāatbalsta.

Tas, ka skaidrotu valdes locekļa atlaišanu, man liekas vienkārši elementāri loģiski, īpaši tādā jomā kā mediji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Jā, debates par to mums bija gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, gan arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijā. Un šīs debates sadalījās divās daļās.

Pirmkārt, kā vispār ieceļ šo valdes locekli, kā viņš nonāk savā krēslā? Un, otrkārt, pēc tam kā...? Ja nu viņš nepilda savus pienākumus, tad kā viņu varētu, tā teikt, atcelt no šī krēsla?

Par to iecelšanu. Mēs vienojāmies, ka arī tur nav atklāts konkurss no pirmās kārtas, bet tikai trešajā kārtā sabiedrība uzzina par to, kāds valdes loceklis... iespējamais... kandidē uz šo amatu... Tādu iemeslu pēc: ja viņš strādā, pieņemsim, kaut kādā uzņēmumā A un viņam ir labs amats, tad... lai viņš netiktu jau nolinčots visa konkursa laikā, tad viņš parādās tikai trešajā.

Savukārt šeit... to jau pieminēja iepriekšējā debatētāja... par to, ka valdes loceklis pilda šīs funkcijas... likums, tā teikt, nepaģēr šo skaidrot. Mēs negribējām speciāli veidot likumu (Dep. L. Liepiņa: “Mēs gribam balsojumu!”)... likuma izmaiņas šajā... par valdes locekļiem... atlaišanas... ne tikai šajā mediju likumā, bet arī citos likumos.

Un rezultātā Saeimas komisijas vairākums nobalsoja pret šo priekšlikumu.

Komisijas vārdā es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - deputātes Tēraudas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 28, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts. (Aplausi.)

A. Kaimiņš. Nu, re!

Nākamais ir 20. ... atvainojiet, 32. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Tas jau ir daļēji atbalstīts, tas jau ir iekļauts 29. - mūsu iepriekš nobalsotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī 33. priekšlikums ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Paldies.

34. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojekta 6. pantu, kas noteic, ka sabiedriskā medija galvenais redaktors, pieņemot redakcionālus lēmumus, konsultējas ar redakcionālo padomi, kuras sastāvu pats apstiprina. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts, jo pamatojums tam ir, ņemot vērā Eiropas Raidorganizāciju apvienības ieteikumu, un tas paredz papildināt likumprojekta 6. pantu ar jaunu daļu, kas noteic tā saukto “politisko atdzišanu”. Tas nozīmē, ka par sabiedriskā medija galveno redaktoru nevar kļūt persona, kura ir vai pēdējo 24 mēnešu laikā līdz ievēlēšanai šajā amatā ir bijusi politiskās partijas vai politisko partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis, kā arī persona, kura ir politiskās partijas biedrs. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt.

Piebilde ir tāda, ka šāda papildināta redakcija principā tapa pēdējā NEPLP konkursa dēļ, kur šis jautājums tika stipri aktualizēts. Un arī šeit šī rediģēšana... un vairāku punktu uzskaitīšana... tā sauktā (pēdiņās!) “politiskā atdzišana”... vismaz uz papīra tā šeit ir ietverta.

Un komisijā ir atbalstīts šis priekšlikums - 35. priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 36. priekšlikums. Ir atbalstīts.

Šis priekšlikums ir viens no nedaudzajiem priekšlikumiem, kuri raisa asas debates, un šī likumprojekta stūri tas pagriež vai nu uz vienu, vai nu uz otru pusi.

Šis priekšlikums, 35., atvainojiet, 36., tika sagatavots kopā ar Valsts prezidentu. Šis priekšlikums paredz, ka kandidatūru sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenā redaktora amatam apstiprināšanai uz pieciem gadiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē virza sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa jeb medija valde. Tas, ka padome apstiprina galveno redaktoru, vistiešākajā veidā saistīts ar to, kā pati padome tiek iecelta. Ņemot vērā padomes iecelšanas kārtību, tā ir sabiedrības interešu pārstāve. Tāpēc ir svarīgi, ka sabiedriska medija galveno redaktoru apstiprina padome.

Šeit es gribētu teikt to, ka jau ir iebalsots tas, ka komisija... ka mēs esam šeit iebalsojuši to, ka ir šie trīs padomes locekļi: viens padomes loceklis nāk no Saeimas, otrs padomes loceklis nāk no NVO un ir Ministru kabineta deleģēts, un trešais valdes loceklis nāk no Valsts prezidenta. Tā rezultātā mēs dodam principā trīs leģitīmus mandātus šiem valdes locekļiem, lai šis galvenais redaktors, kurš arī būtu... un pildītu savu amatu... viņam šie trīs mūsu nosauktie kandidāti... padomes locekļi dod savu šo... dod zaļo gaismu būt par valdes locekli.

Diskusijas raisījās par to, ka... vai tiešām padomei ir jāieceļ... it kā valdes vietā... redaktors. Komisija lēma, ka - jā. Cik es saprotu, būs debates. Runāsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! Sabiedrisko mediju likumprojekta skatīšanas gaitā apakškomisija... apakškomisija gada garumā lielu uzmanību pievērsa redakcionālās neatkarības nodrošināšanai, būvējot rāmi, kurā strādās žurnālisti. Šis rāmis - tie ir ne tikai tie principi, par kuriem mēs runājām jau agrāk šodien, bet arī tie mehānismi, kā mēs ieceļam un atceļam atbildīgos dažādās lomās.

Ar šo likumprojektu esam radījuši likumā nostiprinātu galvenā redaktora amatu. Un, lai nodrošinātu to, ka galvenais redaktors ir neatkarīgs savos lēmumos, apakškomisijā ilgi diskutējām, kāds varētu būt vislabākais modelis. Apakškomisija secināja, ka modelim ir jābūt tādam, kas ļaus medija valdei, uzņēmuma vadībai, uzņemties pilnu atbildību par medija darbu. Un galvenajam redaktoram jāuzņemas pilna atbildība par saturu. Apakškomisija secināja, ka, lai valde varētu uzņemties pilnu atbildību par mediju uzņēmuma veiksmi, valdei ir jābūt tai, kas izvēlas galveno redaktoru. Lai galveno redaktoru var izvēlēties pēc profesionalitātes kritērijiem. Lai var izvēlēties tādu galveno redaktoru, kas baudīs žurnālistu uzticību. Lai var izvēlēties tādu galveno redaktoru, kas var veiksmīgi darboties komandā.

Apakškomisijas izsvērtais viedoklis diemžēl netika atbalstīts komisijā. Komisija lēma par labu tādam modelim, kas galvenā redaktora izvēli atstāj ārpus mediju uzņēmuma, nododot to padomei.

Šis modelis, manuprāt, ir riskants.

Pirmkārt. Mēs prasām atbildību par uzņēmuma attīstību un mērķu sasniegšanu no valdes, bet liedzam valdei iespēju pašai lemt par “atslēgas figūru”, kas var nodrošināt uzņēmuma attīstības veiksmes vai neveiksmes.

Otrkārt. Galvenais redaktors var būt efektīvs tikai tad, ja tas bauda vai var iegūt žurnālistu uzticību un cieņu. Un to vislabāk var novērtēt tie, kas ir iekšā organizācijā, nevis kāds no malas.

Aicinu šodien balsot “pret” komisijas piedāvāto modeli, kurš paredz, ka padome ieceļ galveno redaktoru, lai mēs varētu uz trešo lasījumu atgriezties pie apakškomisijas atbalstītā varianta, kas galvenā redaktora izvēli uztic mediju valdei.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Saeimas deputāti... un Vita! Vitai ir simtprocentīga taisnība. Un galvenais, kas ir jādara deputātiem, - ir jāieklausās.

Jo... te burtiski dažu minūšu laikā... Ja ieklausās tajā, ko saka no tribīnes (Starpsauciens.), tad nonāk... Jā, tomēr tā taisnība ir... Nevis - kā kaut kas man tur teica, ka ir tā, bet...

Tomēr kaut kāda loģika tajā, ko šobrīd Tēraudas kundze saka, ir!

Tātad pirmais - ieklausāmies paši, mēģinām...! Ja nesaprotam, nav jākautrējas - nav muļķīgu jautājumu. Nu, vajag taču pajautāt draugiem vai kādiem citiem, kas pārzina nozari!

Par Mediju politikas apakškomisiju. Man nācās tur strādāt. Žēl, ka es aizgāju... bet tāds bija mans lēmums līdz ar aiziešanu no frakcijas KPV LV. (Dep. A. Geidāna starpsauciens.) Aizveries, lūdzu, Geidān! (Starpsauciens.) Es varu teikt par šo apakškomisiju, Mediju politikas apakškomisiju, tikai tos vislabākos vārdus. Tur ir ieguldīts milzīgs, milzīgs darbs... Tika izsvērts ikviens priekšlikums. Komisija strādāja daudz, ražīgi, un es domāju, ka vēl bija arī tā neredzamā daļa, kas notika ārpus parlamenta, tiekoties ar nozares speciālistiem.

Tādēļ... Nu, tādēļ vien jau... brutāli noraidīt un tā bez pamatojumiem pastāstīt, kāpēc tā un kāpēc ne tā... Nu, Kaimiņa kungam vispār ir diezgan grūti kaut ko argumentēt... Bet arī ne par to šoreiz.

Lūdzu, šajā nozarē, kuru, es vēlreiz atkārtoju, es pazīstu... Uzticieties šai apakškomisijai, uzticieties tam, ko saka Vita Tērauda! Ja viņa saka, ka nozares vairākums atbalsta, tad tas ir būtiski, jo nozare zina, kādas ir problēmas un kā ir jāstrādā.

Un te es jums minēšu mazu piemēru, kas ir pilnīgi pretējs: mūsu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) politikas komisijā ir Ivetas Benhenas-Bēkenas vadītā Nodokļu politikas apakškomisija, kur mēs šīs nedēļas sākumā varējām vērot fantastisku performanci... Šīs apakškomisijas vadītāja neko nesaprot nedz no nodokļiem, nedz no tā, kādai organizācijai vispār ir pakļauti darba ņēmēji vai darba devēji (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”)... nevis pakļauti, bet tā kā piekritīgi...

Nu, es domāju, ja mēs tomēr vēlamies, lai šito parlamentu neiznestu ārā ar kājām pa priekšu ļoti drīz, tad ļoti nopietni tām struktūrām... nu, tādām kā, piemēram, koalīcijas padome... vajadzētu padomāt, kādi cilvēki vada kādas komisijas. Jo... Es jūs aicinu, un ieklausieties, lūdzu... es jūs aicinu ļoti nopietni padomāt par to savu dzīvi burbulī šeit. Un, ja jums liekas, ka sabiedrība un dažādu nozaru profesionāļi nesaprot, kas notiek, tad jūs rūgti maldāties.

Tādēļ, Vita, tev... Tēraudas kundze, paldies par darbu. Es atbalstīšu visus jūsu priekšlikumus. Tie ir pamatoti. Jūsu darbs Mediju politikas apakškomisijā bija izdarīts lieliski.

Aicinu balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Labdien, cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es laikam atnācu runāt speciāli Kaimiņa kungam, kuram es arī solīju, ka mēs atbalstīsim... pēc komisijas... Bet jāatzīst, ka pusgads pagājis... un bija grūti uzreiz to visu uztvert...

Patiesībā šis ir diezgan būtisks menedžmenta... arī - pareizas vai nepareizas vadības jautājums.

Un patiesībā Tēraudas kundzei šoreiz ir pilnīga taisnība.

Ja mēs iecelsim divus priekšniekus, tad agri vai vēlu mēs ieliksim tur iekšā konfliktu.

Redaktora neatkarība jau ir nodrošināta citos likuma pantos, un tik vienkārši ar viņu galā tikt nevarēs. Bet, ja paralēli ieliek iekšā gan redaktoru, gan ievēlē valdi, tad ir jautājums - ko tad darīs valde? Jo mēs ļoti labi zinām, ka teorētiski mēs satura jautājumu varam nodalīt no parējās vadības, bet praktiski jau tas viss ir viens komplekss darbs un kompleksi risināms jautājums. Un tajā brīdī, kad patiešām radīsies kādas - nu, teorētiskas - nepatikšanas, būs ārkārtīgi būtiski, kurš par to atbildēs. Un, nedod Dievs, vēl sāks... sāksies pēc tam... iejauksies vēl... tālākajos pantos... diskutējamā ētikas komisija un spriedīs, kurš ir labais, kurš - sliktais...

Tāpēc man šķiet, ka tomēr akcents... un tas, ka Saeima ievēlē padomi... un padome ievēlē vienu cilvēku... Un redaktori ir tomēr jāievēlē no... jāievēlē valdei... un jāatrod... jo tikai tā var komandas darbs būt.

Tas mums ir jāizlabo. Tā ka šoreiz neatbalstu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Mums grūti iet ar šo likumprojektu par medijiem. Tāpēc man ir tāds jautājums - vai šis ir tas likumprojekts, kurš bija attiecīgajā komisijā, kur Kaimiņš bija alkohola reibumā? Un tāpēc mums iet tik grūti? Vai šis ir kāds cits likumprojekts?

Ja mēs runājam pēc būtības, tad Tēraudas kundzes priekšlikums... atšķirībā no iepriekšējā... Manuprāt, šis ir atbalstāms, jo nevar būt situācija, kāda ir tagad, - ka principā nav nekā... Un to mēs redzam arī medijos. Mēs redzam, kā mediji atspoguļo, nu, kaut vai to pašu Saeimas darbu.

Salīdzinot, piemēram, pagājušo nedēļu ar šo nedēļu... Pagājušajā nedēļā te bija lielāks masku šovs; šonedēļ, teiksim, VIENOTĪBA ir salūzusi... Mūrnieces kundze ir salūzusi un apdraud arī manu veselību šobrīd, nelietojot masku.

Mediji neatspoguļoja to, ka Saeimā notiek masku šovs.

Tas ļoti lielā mērā ir saistīts ar to, ka ir nepareizs pārvaldības modelis, kurš mums, protams, ir jāuzlabo. Un tādā ziņā - visu cieņu Tēraudas kundzei, kura vēlas... un es to saku nopietni, te ir gan joks, gan nopietnība vienlaikus... kura vēlas ieviest pareizu pārvaldības modeli!

Tāpēc es aicinu attiecībā uz šo priekšlikumu balsot “pret”.

Bet kopumā... mēs redzam, ka par mediju politiku Latvijā... mēs esam mediju politiku pārāk politizējuši. Un mums ir jāatgriežas pie tās sarunas, kas bija sākumā, - ka mūsu mediji tagad būs te leģitīmi, te neleģitīmi, atkarīgi vai neatkarīgi no politiskās un visādas citādas ietekmes.

Tas pierāda šo faktu, ka faktiski mēs nevis ļaujam medijiem strādāt, bet pat gribam... mēs izliekamies, ka ne, bet patiesībā mēs gribam iejaukties mediju darbā, mēs gribam tos kontrolēt... un tā tālāk, un tā tālāk.

Tas, protams, ir vajadzīgs valstij, kura pēc būtības nav demokrātiska valsts, kāda, manā ieskatā, ir arī Latvija, kas pēc būtības ir tikai formāli, uz papīra, demokrātiska valsts; reālajā dzīvē mūsu mediji šobrīd izpilda nevis tiesību sargsuņu funkciju, bet gan varas PR funkciju. Viņi rāda un liela to, kā Kariņš stāv ar Merkeli un tur lietussargu (lai gan tam nav jābūt premjeram - pietiek ar portjē amatu, lai turētu lietussargu!), un nekritizē par to, ka lielā nauda nav izlietota - nevis iztērēta, bet izlietota! - tādā veidā, lai tas palīdzētu visai sabiedrībai un Latvijas konkurētspējai... Latvijas spējai izkonkurēt kaut vai Lietuvu un Igauniju.

Tā ir ļoti liela problēma. Un tā problēma ir tieši tāpēc, ka mūsu mediji, it īpaši - sabiedriskie mediji, ir politizēti un pilnībā atkarīgi no varas elites. Pilnībā atkarīgi no šauras ekonomiskas, politiskas grupas interesēm, šauras žurnālistu grupas interesēm, kam simpatizē tikai viens politisks virziens. Mums nav objektīvas diskusijas medijos, it īpaši sabiedriskajos medijos. Mums ir nepamatoti uzslavu stāsti situācijā, kad Latvija arvien vairāk ekonomiski atpaliek no saviem tuvākajiem kaimiņiem. Un sākt to, protams, var ar pārvaldības modeļa pārskatīšanu.

Bet pabeidzot man ir jāsaka - man starpbrīdī bija īsa saruna ar Rībenas kundzi, kura teica, ka mūsu šodienas Latvijā vērtību sistēma ir tik zemu nokritusi, ka visu izšķir tikai nauda. Es viņai daudz kur varu piekrist, izņemot vienu sadaļu. Ja mums būtu uz vadošajiem amatiem medijos... Tie ir daži, šie lielie atalgojumi, un man tiešām nav žēl - 5, pat 10 tūkstošu dažiem žurnālistiem... top žurnālistiem vai top vadītājiem. Nav viņiem jābūt pabeigušiem universitātē žurnālistu katedru.

Es garantēju, ka vienkārši pieteiktos kvalitatīvāks, piemēram, arī raidījuma “1:1” vadītājs. Mēs visi zinām, ka Gundars Rēders nav kvalitatīvs šī raidījuma vadītājs un ļoti acīmredzami izrāda simpātijas vienai politiskajai grupai, citām politiskajām grupām - antipātijas. Mēs vienkārši dabūtu objektīvi neatkarīgākus raidījumu vadītājus. (Dep. I. Rībena: “Viņus nepieņemtu darbā!”) Tas ir tas, par ko es runāju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, pavisam īsi. Es arī aicināšu balsot “pret”, un tam pat nav īsti sakara ar konkrēto jautājumu, bet tiešām ar vispār... pārvaldības principiem jebkur - pat privātā uzņēmējdarbībā vai kapitālsabiedrībās (valsts un pašvaldību izpratnē). Ja mēs gribam prasīt atbildību no valdes, un es saprotu, ka mēs gribam prasīt atbildību no valdes par organizācijas darbu, mums jāļauj valdei uzņemties šo atbildību, nevis jādiktē tā no augšas. Tas vienkārši ir loģiski. Savādāk es... Grūti iedomāties valdi, kura nelemj par izpildorganizāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Mūsdienu žurnālistikas teorijas pamatpostulāts ir tas, ka žurnālistika ir ceturtā vara, ka žurnālistika ir demokrātijas sargsuns. Latvijā vismaz sabiedriskie mediji varētu pildīt šo funkciju. Varētu, ja viņi nebūtu atkarīgi no naudas adatas - no budžeta -, ja viņi nebūtu atkarīgi no valdošās elites.

 Bet es ceru, ka ar šo likumprojektu mēs tuvosimies tam ideālam, kurš varētu būt sasniedzams, pamatojoties uz to, kā strādā žurnālisti šodien visā Eiropā.

Šis priekšlikums nav tikai par pārvaldi, par pārvaldīšanu, tas ir priekšlikums par to, kas galu galā tieši vai pastarpināti noteiks sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturu. Šis priekšlikums ir par to, kas tieši vai pastarpināti noteiks sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu dienaskārtību un kopumā visas mūsu sabiedrības informācijas saņemšanas dienaskārtību un secību.

Tas, uz ko aicināja Tēraudas kundze, ir absolūti loģiski, absolūti loģiski! Un pat... jo tas ir tuvāk ideālam, tas ir tuvāk žurnālistu neatkarībai tad, kad žurnālista darbu noteiks tikai likums un tikai viņa sirdsapziņa. Es runāju par sirdsapziņu (Dep. I. Rībena: “Kas tas tāds ir?”), jo tas tiešām ir ļoti, ļoti svarīgi šajā gadījumā.

Redakcionālās vadlīnijas, redakcionālā politika - tas būs tas, kas būs galvenā redaktora kompetencē, tātad viņš noteiks gan to, uz kādiem notikumiem izbrauks korespondents, gan to, cik garš būs šis sižets, gan to, kurš pēc secības būs šis konkrētais sižets raidījumā un vai vispār tas būs.

Tāpēc absolūti loģiski - jo tālāk no politiskās varas, jo labāk žurnālistikai, jo labāk visai sabiedrībai.

Neatbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. (Dep. S. Riekstiņš: “SASKAŅA...”; no frakcijas SASKAŅA: “Skaļāk! Nedzird tik tālu!”)

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Zināma loģika komisijas priekšlikumā ir. Loģika izpaužas tanī, ka gari debatējami priekšlikumi par leģitīmu iejaukšanos žurnālistu darbā vai sabiedrisko mediju darbā, kas... par ko mēs diskutējām veselu stundu, tālāk tiek turpināti ar šo priekšlikumu. Tad tas ir tiešs veids, kā leģitīmi ietekmēt sabiedrisko mediju politiku. Tas ir pirmais aspekts.

Otrs aspekts. Es jau tikko teicu, ka sabiedrisko mediju darbs atšķiras no citu kapitālsabiedrību darba ar savu radošo un diezgan atbildīgo raksturu. Un šeit nav pieņemami (un tas izriet arī no likumprojekta piedāvājumiem) tie vispārējie principi, kas ietverti likumdošanā, kas regulē kapitālsabiedrību darbību. Tāpēc otrs aspekts ir tas, ka redakciju politiku veido ne tikai redaktori, bet arī valde, žurnālisti, ietekmējami... būdami ietekmējami arī no sabiedrības puses pirmām kārtām. Tas ir tālāko pantu un priekšlikumu sarunas priekšmets. Bet šinī gadījumā Tēraudas kundzei ir absolūta loģika, konkrēta loģika. Un tā loģika ir atbalstāma. Ko nevar teikt par komisijas priekšlikumu, kuru es aicinātu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man bija tāds vispārējs komentārs par šo Saeimas sēdi un šī konkrētā jautājuma izskatīšanu. Es domāju, ka pēc ilgiem laikiem es varu teikt, ka mums ir viens... paraugsēde labā nozīmē, kur uzvar loģiskākais priekšlikums neatkarīgi no tā, kādi mums te ir... Kaut kāda koalīcija vai opozīcija - cilvēki balso brīvi. Es domāju, ka... Es aicinu tā turpināt gan par šo priekšlikumu, gan tālāk un rīkoties līdzīgi arī citos jautājumos, kad mēs runāsim par tautsaimniecību, nākamā gada budžetu un savādāk.

Vienkārši es gribēju jums pateikt lielu paldies par sēdi šodien. (Aplausi. Starpsauciens: “Paldies!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Klau, te nav bijis tā, ka te nedēļu par šo jautājumu runāts vai gadu, pieņemsim, 20 gadus par to ir runāts. (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) Tas, ko man gribas atgādināt, - ka šī likumprojekta būtība ir sekojoša... Tas, ka pirmām kārtām tā vispār ir revolūcija sabiedriskajā medijā kā tādā. (Starpsauciens.)

Lai saprastu, kas ir sabiedriskais medijs. Sabiedriskais medijs... Nē, Rihard Kol, revolūcija! Šobrīd sabiedriskais medijs mums ir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, kur ir dažādas redakcijas. Pieņemsim, Latvijas Televīzijā ir divi kanāli: LTV1 un LTV7. Latvijas Radio mums ir pieci aktīvi kanāli (Starpsauciens: “Seši!”) un sestais kanāls kā neatkarīgais kanāls. Tad mums vēl ir interneta platforma, kas ir Latvijas Televīzijas pakļautībā, - Lsm.lv angļu, krievu, latviešu versijā. Es nosaucu vairākus medijus, kas patiesībā pieder tautai.

Ko dara šis likumprojekts? Tas saliek zem viena jumta pilnīgi visus šos medijus. Šeit, runājot, atbildot uz Regīnas Ločmeles-Luņovas, pieņemsim, tekstu par to, ka ir dažādas... kad kur žurnālists brauks, kāda redakcija un tā tālāk... Šajā likumprojektā ir iekodēts tas, ka mums ir viens jumts, mums ir viena grāmatvedība - paldies Dievam, viena grāmatvedība uz visu sabiedrisko mediju. Tagad tā nav. Un ka būs dažādas redakcijas... dažādas redakcijas. Nedod Dievs, būs tā, ka ir viens medijs un viena redakcija. Tad man ir jautājums - kāpēc vispār mēs vēlējam iekšā to padomi? Paldies Dievam, mēs esam nonākuši pie tikai trīs padomes locekļiem. Pagājušajā sasaukumā cipars bija astoņi, ka no Saeimas varētu vienoties, pieņemsim, nu, trīs kandidātus sūtīt. Es gribētu zināt, kā šajā, teiksim, kombinācijā, kad ir septiņas frakcijas un vēl neatkarīgie, varētu vienoties par trīs kandidātiem.

Šeit mēs esam vienojušies, ka uz padomi no Saeimas nāk viens kandidāts, viens kandidāts nāk no Valsts prezidenta, viens kandidāts nāk no NVO, no nevalstiskajām organizācijām. Tātad trīs leģitīmi kandidāti, kuriem ir iedotas... (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.) ir iedots šis veids pieņemt lēmumus... Trīs dažādas puses, trīs, tai skaitā Saeima.

Tagad ir tā, ka mums ir dažādas redakcijas. Un ir Latvijas Televīzijai -LTV1 un LTV7 kanālam, Latvijas Radio - tāda, tāda, tāda, tāda, tāda. Un tad lai viņi valda, lai arī atbild par šīm redakcijām, viņiem valde jau arī paņems un iecels šos redaktorus. Valde to darīs. Bet šeit ir runa par ģenerālredaktoru, un tas nav kaut kāds ģenerālisimuss, kuram būs zvans, es nezinu: “Un tagad... tagad šito sižetu slēdz ārā! Šitas nedrīkst būt!” Tā tas nebūs dabā, tāpēc ka ir pārstāvēti trīs padomes locekļi, kuriem ir mandāts katram no savas puses. Vēlreiz - NVO mandāts, Saeimas mandāts, Valsts prezidenta mandāts.

Rezultātā es lūgtu patiešām neskatīties kā uz vienkāršu kārtējo valsts kapitālsabiedrību, bet šī ir tiešām revolūcija. Evolūcija... Mēs pilnībā pārtaisām to, kas sen jau bija jādara. Un ļoti labi, ka šajā Saeimā mēs to darām un esam otrajā lasījumā. Mums vēl ir jāiziet līdz 107. priekšlikumam, lai šogad pieņemtu arī trešajā lasījumā šo likumprojektu, lai jaunā SEPLP... padome varētu sākt darbu.

Tas, ka šīs diskusijas ir sākušās šeit šodien, - iesim līdz galam, izturēsim. Es mēģināšu iet un argumentēt, kāpēc Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šis priekšlikums atšķīrās... atbalsts... no tā, kas bija Mediju politikas apakškomisijā, jo tā struktūra bija tāda, ka Mediju politikas apakškomisija ar lielāku sietu iziet cauri. Tas ir milzīgs...  anormāli liels un pateicīgs darbs Tēraudas kundzei, kas ir ieguldīts tur, un tad ar to, kas ir nācis no tā lielā sieta un palicis, - tas nāk uz komisiju. Un tas ir normāli, ka šis viedoklis arī mainās, jo nāk citi argumenti klāt. Mēs šeit pārtaisām sabiedriskā medija uzbūvi kā tādu.

Mums līdz šim ir bijis tā, ka NEPLP atbild gan par saturu, gan par naudu, un šādā gadījumā mēs... Nu, tas ir nepareizi pašā saknē. Šeit mēs mainām pašu likumu.

Es lūgtu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Paldies. Vai, cik daudz runātāju!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram. (Dep. J. Urbanovičs: “Tu jau pats izprovocēji!”)

R. Dzintars (NA).

Godātie kolēģi! Es domāju, ka nevienam no klātesošajiem nav šaubu, ka galvenais redaktors ir amats, par kura izraudzīšanos... Ir jāpieiet šiem jautājumiem ārkārtīgi nopietni, ārkārtīgi uzmanīgi un jāpiesargājas no iespējamiem riskiem, tai skaitā politiskās ietekmējamības riskiem.

Jautājums tikai - kādā veidā to efektīvāk var izdarīt? Kad riski ir mazāki? Vai tad, ja par to lemj viena institūcija, vai tomēr šajā procesā atbildība tiek sadalīta starp vairākām institūcijām? Man šķiet, - tas, par ko ir nobalsojusi komisija... Ja kāds nav iedziļinājies, tātad valde izvirza un padome apstiprina. Tātad šeit ir kaut kāds dubultās drošības mehānisms, pie kā komisija acīmredzot, nu, diskusiju rezultātā ir nonākusi.

Klausoties debates, es piekritīšu Kaimiņa kungam, ka brīžam šķiet, ka mēs jau a priori pieņemam, ka padome būs kaut kas briesmīgs, kaut kāds politiskās ietekmes instruments, lai gan no trīs padomes locekļiem tikai viens būs Saeimas pārstāvis, par ko mums visiem kaut kā kopā būs jāvienojas. (Dep. A. Kaimiņš: “Kurš nebūs deputāts!”) Tad būs nevalstisko organizāciju (kurš nebūs deputāts) un Valsts prezidenta pārstāvis. Un tātad padome nevarēs apstiprināt kandidātu, kurš nav valdes izvirzīts.

Lūk, šis līdzsvars un, nu, dubultais drošības mehānisms ir tas, kas ir formulēts komisijas redakcijā un ko es arī aicinātu no savas puses atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Paldies Dzintara kungam par lielisko ievadu! Jo tieši tas, ko jūs tikko teicāt, vēlreiz apliecina nepieciešamību noraidīt šo priekšlikumu kategoriski! Jo apgalvot, ka, piedodiet, padome, kur būs pārstāvis - no Saeimas izvirzītais cilvēks, (Starpsauciens: “Ja no SASKAŅAS?”) otrais - no Valsts prezidenta, kuru ievēlē Saeima, izvirzītais cilvēks un trešais - no nevalstiskā sektora (nu, par to vismaz šaubu mazāk)... Bet vai tiešām jūs tagad gribētu izstāstīt tautai par to, kam šajā valstī ir politiskā ietekme? Un tas, ka sabiedriskā medija galveno redaktoru, kurš nosaka gan redakcionālo politiku, gan saturu, - ka to cilvēku ievēlēs trīs cilvēki (Dep. A. Kaimiņš: “Apstiprinās!”)... Trijnieks apstiprinās... Nu kāda atšķirība? Nu, neapstiprinās - nebūs, cik nevirzītu. (Dep. A. Kaimiņš: “Tad kāpēc neapstiprinās?”)

Tāpēc... Tas ir līdzīgi kā ar koalīcijas padomi. “KPV LV” gāja uz vēlēšanām ar lozungu: “Nepieļausim... (Kaimiņa kungs bija pirmais. Žēl, ka izgāja no zāles.) Nepieļausim koalīcijas padomes izveidi!” Kas mums tagad? Pirmdienas klubiņš? Pirmdienas tikšanās klubiņš? Tā it kā nav koalīcijas padome, bet tikai visi lēmumi tiek pieņemti tur. Un tas būs tas pats ­- vienalga, ko virzīs valde, vienalga, ko vēlēsies žurnālisti, apstiprinās... trijnieks, kurš būs politiski ietekmējams. Tas visiem ir acīmredzams.

Lūdzu, noraidām šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Nu šis bija lielisks piemērs, ko tikko izpildīja Kaimiņa kungs kopā ar Dzintara kungu, un visi, kas gribēja iegūt atbildes uz jautājumiem... Tas principā notika zibenīgi.

Tātad pirmais jautājums. Kā tad varēja sanākt tā, ja tā apakškomisija ir tik profesionāla, ka komisija lemj savādāk? Es jums atbildēšu, kā tas varēja sanākt. Tāpēc ka tas ir tāds Kaimiņa kunga izstrādāts stils - dzīt cauri lietas, dzīt cauri, dzīt tādā ārprātā, dzīt cauri ātri... Tā ir tāda tehnika kaut kāda. Un cilvēki, kas baigi tur nav iedziļinājušies... Jā, nu, it kā tur kaut kādas labas frāzes pa vidu, un tā tas notiek...

Un tad ir tas otrs jautājums. Kā vārdā? Kā vārdā Kaimiņa kungs te dzen kaut ko cauri? Vai vienmēr tas ir viens un tas pats cilvēks, vai tomēr tie ir vairāki, un cik tad cilvēku konkrēti ietekmē Kaimiņa šo dzīšanu cauri. Es to dzīšanu atceros no “KPV LV” laikiem vēl tad, kad bija partija. Tas ir normāls stils. Tad, kad iešauj pa lampu, tad vēl labāk sanāk.

Un tad, teiksim, šeit dzinējs jau bija absolūti redzams. Kļūda. Nevajadzēja kāpt Dzintara kungam tribīnē, tādēļ ka ir skaidri redzams, ka sabiedriskos medijus kontrolē tātad Nacionālā apvienība. Pilnīgi normāli, bet vajadzētu, nu... Saprotami, tā ir gadiem bijis. Tikai, mīļie draugi, sabiedrība ir mainījusies. Tieši tāpat jūs kontrolējat pilsonības un migrācijas lietas, bet tas jau būs pilnīgi pavisam cits stāsts.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nu, paskatīsimies uz pārvaldības principa īstenošanu. Tātad politiku nosaka valsts, padome izvēlas stratēģiskos mērķus, valde tos iedzīvina dabā attiecīgi... ar attiecīgiem instrumentiem, tai skaitā arī redaktora iecelšanu.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas izveido (Aplausi.) absolūti jaunu modeli, kāda mums valsts pārvaldē, kapitālsabiedrību pārvaldē pašlaik nav. Mums tādu nemaz nevajag. Ja ir taisnība, ka žurnālisti ir ietekmējami... Un tas nav noliedzami, ir tādi atsevišķi izmeklēšanas raidījumi, izmeklējošās žurnālistikas raidījumi, kuros, iespējams, par saturu pat tiek maksāta nauda. (Dep. I. Zariņa starpsauciens.)

Es neesmu nevienā brīdī par to, ka tas varētu būt noticis Latvijas Televīzijā vai Latvijas Radio, tieši pretēji - es domāju, ka šie žurnālisti strādā godprātīgi. Savukārt tagad mēs visu to vēlamies mainīt, un mainīt to mēs vēlamies ar personām, kuras būs politiķu pārstāvētas vai nu tieši, vai pastarpināti. Faktiski nav nozīmes. Bet jebkurā gadījumā lēmumi tiks ietekmēti ar iecelšanu vai neiecelšanu. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Var valde visu laiku izvirzīt kādu kandidātu, un, ja nebūs noticis politiskais tirdziņš, šis cilvēks netiks apstiprināts amatā.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, jo tas ir absurds pēc būtības.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam. (Dep. K. Feldmans: “Vajag aizstāvēt savu televīziju!”)

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie... (Smiekli.) Labdien, cienījamie kolēģi! Man jāsaka kā cilvēkam, kurš tiešām ir nodarbojies ar izdevējdarbību - droši vien visvairāk no jums visiem - gandrīz 20 gadus. Es gribu teikt, ka šis ir ļoti nepareizs lēmums. Es pilnīgi noteikti balsošu “pret”. Un es pamatošu jums šādu lietu. (Aplausi.)

Respektīvi, es saprotu, kādā veidā tas ir radies, un tā ir zināma tāda vēlmju domāšana tiem cilvēkiem, kuri praktiski nav darbojušies ne medijos, ne arī saskārušies ar korporatīvo pārvaldību. Iepriekšējais kolēģis jau minēja galvenos argumentus, bet es jums gribētu...

Ja mēs paskatāmies uz to lietu no praktiskās puses, tad viens scenārijs varētu būt tāds, ka redaktoru ieceļ uzņēmuma vadītājs, tas varētu būt valdes priekšsēdētājs. Tā ir normāla kārtība, tā tas darbojas un tā tālāk. Ja mēs gribam dot kādas īpašas pilnvaras, tad varam teikt: “Labi, viņš ir līdzvērtīgs!” un viņu varētu iecelt arī pati valde. Bet radīt vienu institūciju un vienu... vienu amatu, kurā iecēlusi padome, kas ir virs tās valdes, - nu, jūs vienkārši nogalināt tās organizācijas rīcībspēju! Tad tādā gadījumā padome nodarbosies ar milzīgu lērumu ikdienas jautājumu. Katru dienu... Respektīvi, redaktors teiks: “Nē! Man tam un tam vajag to un to, un to, un to. Un, atvainojiet - jūs man neesat darba devēji, man darba devējs ir padome!” Un tas, ka jūs ieliekat pilnīgi... nu, respektīvi, vienu kārtīgu koku riteņos - riteņi negriezīsies. Tas nestrādās. Tā tas nav, un tas nekad nefunkcionē šādā veidā un nevar...

Vēl viena lieta, par ko es aicinu domāt... kas ir tāda vēlmju domāšana. Mēs runājam par divu un patiesībā trīs mediju apvienošanu, mēs runājam par televīziju, radio un arī sociālās platformas mediju... Mēs esam iedomājušies, ka tur būs viens superredaktors. Tā tas nebūs. Ikdienā BBC, piemēram, ir trīs atbildīgie redaktori. Viens atbild par televīziju, radio, otrs atbild par digitālajām platformām... Viņi rotē savā starpā, nodrošinot katras platformas efektīvu attīstību.

Respektīvi, ko es gribu teikt. Man liekas, ka cilvēki, kuri nepārzina šo sfēru un nav bijuši arī kompetenti šajā sfērā, ir pieņēmuši šo lēmumu, un tas ir ļoti nepareizs lēmums. Es aicinu neatbalstīt Saeimu šo lēmumu šodien.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es nezināju, ka es kaut reizi dzīvē teikšu paldies Ašeradena kungam. Bet es to daru. (Smiekli.) Es to daru, jo arī man ir jāsaka, ka šīs debates pēc ļoti ilgiem laikiem ir konstruktīvas debates par objektīvi svarīgiem jautājumiem.

Es gribētu pieteikt vēl vienu objektīvi svarīgu jautājumu, ja jau mēs esam spējīgi beidzot parlamentā debatēt par to, kā būtu pēc būtības pareizi darīt, nevis kā būtu izdevīgāk vienam vai otram politiskajam spēkam. Es aicinātu arī atbildīgās komisijas vadītāja nomaiņu apspriest, jo, nu būsim godīgi, atbildīgās komisijas vadītājs nav kompetents šajos jautājumos un slikti pilda savus darba pienākumus. Virza tikai tīri kaut kādus... savas personīgās nesaprotamās intereses. Šeit mēs runājam par visas Latvijas sabiedrības interesēm, par racionālu, loģisku mediju pārvaldību, kādā tā... kādai tai jābūt normālā, teiksim, uzņēmumā, nevis par to, kurai partijai būs labāk vai kurai partijai būs sliktāk.

Aicinu tomēr uzdrošināties mūsu parlamentu un deputātus nomainīt komisijas vadībā minēto personu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Garas, plašas diskusijas... Kā jau teicu, šeit ir absolūti polarizējies viedoklis. Komisijas vārdā šis priekšlikums tika atbalstīts. Lūdzu, balsojam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 59, atturas - nav. (Aplausi.) Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. Paldies.

Nākamais ir 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Principā redakcionāla rakstura - nomainīt vārdu “ģenerāldirektors” ar “valdes loceklis”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 38. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kaimiņš. 39. - deputātes Tēraudas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kaimiņš. 40. - komisijas... atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 41. - atbildīgās komisijas  priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 42. - Tēraudas kundzes priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! Līdzīgi kā 31. priekšlikumā, arī 42. ir par to, lai padomei būtu pienākums skaidrot savus lēmumus. Šoreiz tas ir lēmums par galvenā redaktora atcelšanu.

Arī šeit ir ārkārtīgi svarīgi, lai sabiedrība saprot, ka, ja tiek atcelts galvenais redaktors, iemesli ir leģitīmi, un ka sabiedrība tos nevar interpretēt kā redakcionālās brīvības ierobežojumu. Kā agrāk teicu, šādas lietas vēl nav pašsaprotamas Latvijā, tāpēc šis skaidrošanas pienākums būtu jāiekļauj likumprojektā.

Tāpēc aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Arī šis Vitas Andas Tēraudas priekšlikums ir jāatbalsta, jo sabiedrībai, ja gadījumā atlaidīs kādu no galvenajiem redaktoriem sabiedriskajos medijos, ir tiesības zināt kaut vai tik daudz, ka šis redaktors nebūs atlaists politisku iemeslu dēļ tanī brīdī, kad mainīsies esošā vara vai notiks vēl kaut kas cits. Elementāri, sabiedrībai ir tiesības zināt to, kas notiek medijā, kas tiek apmaksāts par nodokļu maksātāju naudu.

Es aicinu sekot Vitas Andas Tēraudas balsojumam. Un tātad mums ir... Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Komisijas vārdā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 42. - deputātes Tēraudas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 23, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Kaimiņš. Tā. Nākamais. 43. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kaimiņš. 44. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Šobrīd, deputāti, mēs esam nonākuši līdz šī likumprojekta 7. pantam, kas izsaka sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu saimniecisko darbību un tās nodrošināšanas veidu, proti, runa ir par naudu, no kurienes nāk nauda, kā tā nāk un cik tā nāk. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kaimiņš. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē un papildina likumprojekta 7. pantu, nosaucot sabiedriskā medija finansiālā nodrošinājuma avotus, un tie ir: pirmkārt, valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai, kā tas ir bijis līdz šim (komisijas priekšlikums to vēl papildina ar piebildi, ka šī dotācija nedrīkst būt mazāka kā iepriekšējā gadā, ja gadskārtējais valsts budžets nav mazāks kā iepriekšējā gada valsts budžets); otrkārt, tie ir ieņēmumi no saimnieciskās darbības (komisijas priekšlikums precizē, ka tā ir arī peļņa); treškārt, tie ir dāvinājumi un ziedojumi naudas līdzekļu un mantiskā veidā, arī ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi; ceturtkārt, tie ir ieņēmumi no saņemtajām mērķdotācijām un dalības trešo personu, tai skaitā starptautisko organizāciju un fondu, organizētajos konkursos; piektkārt, citi normatīvajos aktos paredzēti finanšu avoti.

Priekšlikumā... Komisijā bija plašas, garas debates par to, vai mums piesaistīt šo sabiedriskā medija finansējuma modeli pie IKP. Bija paredzēti 0,17 procenti. Mēs to ļoti labi zinām, ka mums ir viens no nabadzīgākajiem sabiedriskajiem medijiem Eiropā. Tā ir taisnība, un, protams, ka tas viss mums ir jālabo.

Patiesībā mēs esam ļoti lielus soļus gājuši uz priekšu, tai skaitā, ka, pirmkārt, sabiedriskais medijs pamet reklāmas tirgu no 2021. gada 1. janvāra; otrkārt, šis likumprojekts pats par sevi sakārto sabiedriskā medija kā tāda likumisko ietvaru un kas par ko ir atbildīgs; treškārt, mēs esam arī runājuši par to, ka tas viss, arī redakcijas žurnālistu tehnikas, viss, kas patiesībā būs zem viena jumta gan papīru formātā, es domāju, likumiskajā ziņā, gan arī fiziski zem viena jumta, proti, jauns... jauna māja, iespējams, drīzāk tuvākās piecgades laikā varētu arī būt.

Bet runa jau ir par to, ka mēs nezinām, cik šobrīd ir nepieciešama nauda sabiedriskajam medijam. Ja mēs pajautāsim šobrīdējiem valdes locekļiem, tad komisijas vārdā es varu pateikt, ka tie ir 99 miljoni eiro, kas ir tikai un vienīgi uz radiomāju un Zaķusalu kā tādu. Vai mums šobrīd tāda nauda budžetā ir? Nē, nav.

Šeit arī šīs diskusijas... Mēs esam krustu šķērsu runājuši par finansējuma piešķiršanu. Atklājam diskusiju, un tad - katrs ar saviem argumentiem, jo, protams, sabiedriskais medijs ir jāstiprina. Tāpēc arī ir šī piebilde, ka ne mazāk kā iepriekšējā gadā. Budžets tiks piešķirts gadu no gada, bet ne mazāk kā iepriekšējā gadā, lai gadījumā, ja notiek X stunda, mēs neesam pārkāpuši likumu un piešķīruši pēkšņi mazāk naudas, nekā tas ir noticis, pieņemsim, šogad. Atklājam diskusiju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Pēc būtības šajā priekšlikumā... Es domāju, ka tā diskusija ir jāpatur prātā, bet es gribu iezīmēt divas problēmas, kas ir šajā priekšlikumā.

Pirmajā mirklī it kā šķiet, ka tas ir pilnīgi tā, kā tam vajadzētu būt. Nu, ja ir budžets attiecīgajā līmenī, tad arī dotācija ir attiecīgajā līmenī. Bet mums vajadzētu sākt diskusiju, nevis cik mēs katru gadu dosim sabiedriskajiem medijiem naudu, bet varbūt mums visupirms vajadzētu sākt diskusiju par to, ka tā nauda, kas tiek piešķirta sabiedriskajiem medijiem, varbūt būtu jāizmanto racionāli. Un es nosaukšu piemēru.

Piemērs ir Zaķusala un radiomāja... Tātad, kur lielākā daļa sabiedrisko mediju naudas principā... Nu, varbūt ne lielākā daļa, bet liela daļa sabiedrisko mediju naudas aiziet nekustamo īpašumu uzturēšanai. Patiesībā sabiedriskajiem medijiem vajadzētu vienu kompaktu ēku, kas nav ne Zaķusala, ne arī Doma laukums, kurā varētu ierīkot Ritz viesnīcu, piemēram, bet paskatīties, kā to dara citos medijos, kur ir kompaktas telpas, mazi, salīdzinoši mazi, izdevumi un tamlīdzīgi. Jo vienīgais arguments, ko es arī no žurnālistiem, kas... radiomājā, esmu dzirdējis, ir tas, ka ir tuvu līdz Saeimai vai tuvu līdz Ministru kabinetam.

Tāpēc ir... It kā mēs ļoti gribam tur būt, bet te ir jārunā par saimniecisko pusi. Tāpēc - vai būtiski ir visu laiku piešķirt līdzekļus tik, cik ir bijuši, vai tomēr visupirms izdiskutēt, kā līdzekļus pareizi izlietot, saimnieciski pareizi izlietot, lai patiesībā paliktu saturam vairāk nekā formai. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Es esmu ļoti uzmanīgs jautājumā par starptautisko finansējumu. Mēs zinām ļoti daudzus piemērus, ka žurnālisti Latvijā (es domāju, ka Re:Baltica ir ļoti labs piemērs) saņem Sorosa naudu, saņem vēl kaut kādu ārvalstu naudu un būtībā ietekmē Latvijas iekšpolitiku ar ārvalstu līdzekļiem.

Politikā, kā mēs zinām pēc likuma, ārvalstu finansējums ir aizliegts. Nevar ar ārvalstu finansējumu, piemēram, finansēt politiskās partijas. Tai pašā laikā žurnālistus, kas ietekmē sabiedrisko domu vienam politiskajam virzienam vai citam politiskajam virzienam par labu, mēs varam finansēt no konkrētām ārvalstu organizācijām. Piemēru ir ļoti daudz.

Vēl nesens piemērs bija... Mūsu kolēģis Didzis Šmits to izbaudīja arī uz savas ādas. Tā vietā, lai aizstāvētu Latvijas intereses par zvejas jautājumiem pie Norvēģijas krastiem, žurnālists Jānis Zvērs saņēma Norvēģijas grantu un aizstāvēja faktiski Norvēģijas intereses, nevis Latvijas intereses konkrētā strīda ietvarā.

Un šeit ir tas jautājums, ka ārvalstu finansējums medijiem ir tikpat bīstams un nepieņemams, cik ārvalstu finansējums politiskajām partijām. Tāpēc šie divi jautājumi konceptuāli būtu jādiskutē arī, piemēram, trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tēraudas kundze, jums pietiks ar trīs... nu jau divām... Pietiks?

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! Sabiedrisko mediju finansējumam ir jābūt neatkarīgam no politiskās ietekmes, adekvātam un prognozējamam.

Gadskārtējā dotācija no valsts budžeta to nenodrošina. Šī arī ir likumprojekta lielākā... likumprojekta lielākais trūkums, ka mēs neesam atraduši adekvātu finansējuma modeli šī likumprojekta ietvaros.

Tāpēc šodien ar smagu sirdi, bet tomēr aicinu atbalstīt komisijas iestrādāto variantu, kas būtībā turpina finansēšanas sistēmu kā līdz šim. Bet es arī aicinu kolēģus neuzskatīt šo jautājumu par slēgtu. Pēc šī likumprojekta pieņemšanas mēs turpināsim pievērsties jautājumam par jauna finanšu modeļa meklējumu. Mums apkārt, Eiropas valstīs, ir daudzi piemēri, kā to nodrošināt. Atradīsim savu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Liepiņas kundze, ar divām minūtēm pietiks?

Vārds deputātei Lindai Liepiņai. (Starpsauciens: “Minūte!”)

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Un, lūk, arī atbilde. Es visu laiku domāju, nu, ko tas Kaimiņš par to... par to ēkas būvniecību. Sabiedriskais medijs vienā ēkā, vienā ēkā...

Jo tā ideja ir pareiza. Es atceros, es to atnesu vienā... (mēs ar Kučinska kungu tikko runājām)... uz vienu no pirmajām sēdēm... Tad teica: “Nē, tas taču... Tik daudzas reizes par to runāts un runāts.” Tad pagāja kaut kāds laiks, un parādījās Kaimiņa kungs ar burvīgu ideju, ka mums šo sabiedrisko mediju vajadzētu likt vienā telpā. Nu skaidrs taču, gadiem jau par to runā!

Un te ir spilgts piemērs - viņam ir pilnīgi vienalga, kādu saturu... ar kādu saturu viņš to ēku aizpildīs, kāda tā māja būs - tīra, netīra -, kādi cilvēki tur būs, bet viņam ir svarīgi uzcelt. Un jūs jau visi zināt, kāpēc, vai ne, ceļ? Kāpēc politiskās partijas kaut ko ceļ? Tāpēc, ka tur ir nauda. Un tas ir vienīgais, kas Kaimiņu interesē - nauda un alkohols -, that’s it! (Starpsauciens: “Un vara!”)

Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija slēgtas. Tās turpināsim pēc pārtraukuma.

Bet, kolēģi, es aicinu apzināties, ka mēs esam parlamentā, un nelietot ar parlamentu nesavienojamus, pagaidām nepierādāmus apgalvojumus.

Tātad debates turpināsim pēc parlamenta... pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies deputāti: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Gundars Daudze, Ieva Krapāne, Linda Ozola, Didzis Šmits (Starpsauciens: “Ir!”)... un Inese Voika. (Dep. A. Gobzems: “Es esmu!”)

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums”, otrais lasījums.

Debates par 45. priekšlikumu.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Diemžēl priekšlikumu Saeimas sēdē nevar atbalstīt daļēji. To vai nu atbalsta, vai neatbalsta, vai atturas. Es aicināšu atbalstīt otrajā lasījumā, bet rosināšu ļoti būtiski koriģēt trešajā.

Ko es atbalstu daļēji - ir tas, ka mēs iezīmējam konkrētu finansējumu izpratnē... piesaistīt finansējumu, nevis katru gadu atkal lemjam. Ideja ir pareiza, bet, kā komisijas vadītājs teica, ka bija diskusija par piesaisti IKP. Es domāju, ka tas būtu bijis daudz prātīgāk - piesaistīt šo finansējumu ar noteiktu procentu, par kuru var diskutēt, tieši iekšzemes kopproduktam vai valsts izaugsmes rādītājam. Jo ārpus tā, ka tas būtu pareizāk un saprotamāk... Galu galā budžets arī mums izriet no iekšzemes kopprodukta.

Es teikšu tā - tas veicinātu vēl vienu lietu. Tad, kad žurnālista atalgojums būtu saistīts ar to, kā valstī pieaug IKP, mēs vairotu žurnālistu zināšanas par to, kas ir IKP, par to, kas veicina tā palielināšanos, un, man liekas, žurnālisti sāktu saprast tautsaimniecības pamatjautājumus un pievērstu tiem pat ļoti... ieinteresētu uzmanību. Tas nav joks. Es tiešām lielos vilcienos tā domāju. Tā ka tas ir viens punkts.

Vektors, ka mēs nosakām kaut kādu procentu, nevis fiksējam izmaksas un katru gadu vai, vienalga, pāris gados tās skatām no jauna, atkal palaižam to visu politiskajās debatēs un tad balsojam, kā kuram likās, kā mediji strādājuši, nav pareizs. Tā ka šo principu, virzienu es atbalstu, bet aicinu uz IKP...

Bet savukārt, ko es noteikti neatbalstu... Varbūt kāds var man izskaidrot par kaut kādu ārvalstu finansējumu. Bet, piedošanu, Latvijas sabiedriskajam medijam nav jāsaņem nekāda veida ārvalstu finansējums. Citiem vārdiem - ir tas teiciens: kas maksā, pasūta mūziku. Es gribu, lai mūziku nosacīti pasūta Latvijas iedzīvotāju kopums, kas ar saviem nodokļiem šo sabiedrisko mediju uztur neatkarīgu, nevis kāds cits ārpus Latvijas valsts, lai kas tas arī nebūtu.

Ja mēs kaut kādu finansējumu... ir kaut kādas ārkārtas situācijas, kurās mēs redzam loģisku finansējuma pieņemšanu, es nezinu, Latvijas Olimpiskā komiteja pēkšņi ir gatava finansēt olimpisko spēļu tiešraidi Latvijas Televīzijā, piemēram, tad par to mēs varam lemt atsevišķi. Bet principā idejiski paredzēt, ka Latvijas tautai piederošs medijs tiek finansēts no ārvalstu... no kādu citu nodokļu maksātāju vai privātajiem līdzekļiem, man liekas fundamentāli nepareiza pieeja.

Tā ka es... Lai virzītos uz priekšu un tā kā tur ir viena laba doma iekļauta, es atbalstīšu šodien, bet trešajā lasījumā - tikai tad, ja mēs koriģējam šīs lietas, ko es tikko nosaucu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Likumprojekta panta regulējums, kas paredz iespēju sabiedriskos medijus finansēt no ārvalstīm, patiesībā ir arī zemas pašapziņas jautājums. Tas parāda, ka mēs esam nabagi, ka mums vajag naudu no ārvalstīm, lai subsidētu mūsu tautas sabiedrisko mediju. Mēs paši ar likumu pasakām, ka esam nabagi, un tas liecina par to, ka mums nav pašapziņas. Pirmkārt.

Un, otrkārt, tas ir objektīvs drošības, valsts drošības, apdraudējums tā iemesla dēļ, ka neviens par skaistām acīm naudu tāpat nedod. Vienmēr visi granti un viss pārējais ir ar zināmiem spēles noteikumiem un ar zināmu politiku, kas nav Latvijas, bet šo sponsoru interesēs. Tas ir tieši tāpat kā tajā brīdī, kad jūs sev pacēlāt septiņreiz savu pašu nu jau miljoniem vērto finansējumu, sakot, ka jūs gribat atbrīvoties no sponsoru ietekmes. Tagad jūs medijiem, kas spēlē lielu lomu, tostarp veidojot Latvijas politiku un Latvijas intereses... Jūs ar vieglu roku ļausiet dažādiem ārvalstu sponsorētājiem realizēt citu valstu intereses Latvijas sabiedriskajā medijā.

Tā ir nabadzības pazīme, tā ir pašapziņas trūkuma pazīme. Es domāju, ka mums būtu visiem jāsāk ar sevi un pašiem jāspēj uzturēt savu sabiedrisko mediju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es jums gribētu arī norādīt uz dažām lietām, redzot, kā jums notiek tā meklēšana, kā nodrošināt to kaut kādu neatkarīgo mediju.

Šo neatkarību, manuprāt... Nu vislabākais veids nodrošināt ir tas, ja tiek nodrošināta ieņēmumu maksimāla diversifikācija, proti, ja katrs finansētājs... tā daļa finansējuma, kas nāk no viņa, veido vienīgi niecīgu kaut kādu procentiņu no ieņēmumiem, tad, no medija viedokļa, tā teikt, pakļauties tam spiedienam vai vēlmēm, vai rekomendācijām, vai kā... precīzāk, nepakļauties, ir daudz vieglāk.

Šeit es redzu... Jūsu īstenotā pieeja, no kuras par pamatpieņēmumu... tiek paņemts, ka jebkāda nauda ir ietekme jeb, kā te daži kolēģi saka, kas maksā, tas pasūta mūziku... Tas, kas tiek panākts, faktiski ir tas, ka medijiem galvenais finansējuma avots ir tieši valsts finansējums. Labi, jūs te cenšaties ļoti kaut kā izdarīt tā, ka saņemt naudu no valsts un tajā pašā laikā nejusties valsts ietekmē, kas... nu, nezinu, cik lielā mērā tas būs iespējams.

Bet, ja pie tā jūs faktiski veidojat sistēmu, ka papildus valsts finansējumam vienīgais veids, kā dabūt papildu naudu, ir ieņēmumi no tiem starptautiskajiem fondiem un tā tālāk, tad, manuprāt, tas, ko jūs darāt, - jūs, nu, faktiski nonākat pretrunā ar visu to pamatpieeju kā tādu, proti, ka jebkāda nauda ir ietekme. Jo jebkurš starptautiskais fonds ir izveidots, lai īstenotu kaut kādu dienaskārtību. Tās dienaskārtības varētu būt salīdzinoši nevainīgas. Pieņemsim, ir kaut kāds zaļais tur... zaļais kaut kā veicināšanas fonds, kurš, protams, pieprasa veidot raidījumus par vai nu zaļo dzīvesveidu, vai iepirkt zaļās iekārtas. Varētu būt arī tā.

Bet kas, jūsuprāt, traucētu, piemēram, kādam vietējam lielajam biznesam, nu, pieņemsim, izveidot vai pievienoties kādam starptautiskajam fondam? Un šādu gadījumu ir ļoti daudz. Nu labi, es pieminēšu citu valstu piemēru - nav mazums ukraiņu oligarhu, kas maksā dalībmaksas respektējamos ASV fondos. Un nevajag domāt, ka tur nav nekāda quid pro quo. Tā tas ir. Vai nu, tā teikt, tuvāk mājai - kas traucēs, piemēram, kādiem nozīmīgiem Latvijas uzņēmējiem izveidot, nu, pieņemsim, kādu Baltijas fondu ar Lietuvu un Igauniju? Tas skaitīsies starptautiskais fonds. Jūs domājat, ka šādam fondam nebūs nekādas dienaskārtības?

Šis... Šis ir... nav tik nevainīgs priekšlikums, kā jums varētu šķist no pirmā skatījuma. Nevajag tik naivi domāt, ka tas viss, kas nāk... ka viss, kas ir ar vārdu “starptautisks”, automātiski ir nevainīgs vai ar labākajiem nodomiem un tā tālāk. Visur, visur, kolēģi, ir dienaskārtība. Ja jūs domājat, ka dienaskārtības nav, tas nozīmē, ka jūs vienkārši to neredzat, bet, ja jūs to neredzat, tas nenozīmē, ka tās nav. Šādi tā pasaule darbojas. Un, nu, naivums nav attaisnojums.

Paldies, kolēģi.

Aicinu pārskatīt uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai pirms balsojuma ir kas piebilstams?

A. Kaimiņš. Nē, komisijā šis ir atbalstīts, un, protams, deputāti ir tiesīgi un arī vajag uz trešo lasījumu iesniegt savus priekšlikumus. Komisijā 45. priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 2, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

A. Kaimiņš. Nākamais ir 46. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 47. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 47. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 48. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 49. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 50. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 52. - Tēraudas kundzes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 53. - Šuplinskas kundzes un Rancāna kunga priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kaimiņš. 54. - Šuplinskas kundzes un Rancāna kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, izrunāts, un, tā teikt, tā doma ir attīstīta 55. - komisijas priekšlikumā. Tā ka šis ir daļēji atbalstīts, iekļauts 55. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Man šķiet, ka šis priekšlikums ir principā ļoti populistisks. Mēs sāksim tagad uzskaitīt, kādos latviešu valodas dialektos drīkst vai nedrīkst runāt Latvijas Televīzijā vai Latvijas Radio.

Es pats esmu... piemēram, manas saknes ir no suitiem, no tās puses, kur arī galotnes rauj nost. Varbūt tos arī vajag pielikt? Ventiņu dialektu vajadzētu pielikt klāt... un tādā garā. (Dep. J. Rancāns: “Tev bija iespēja!”)

Tāpēc es saku - priekšlikums (Dep. S. Riekstiņš: “Tad raksti priekšlikumu!”) ir kārtējo reizi nevis juridiski korekts, bet absolūti populistisks. Un tad pēc tam sist pie krūtīm - mēs likām tur latgaliešu valodu vai vēl kaut kā. Es domāju, ka Latvijā nav aizliegts, Latvijas Televīzijā tāpat neatkarīgi no tā, vai ir šāds priekšlikums - runāt Latvijas Televīzijā latgaliešu dialektā (vai valodā, kā jūs saucat) - vai nav. To var darīt šodien bez šāda grozījuma. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, kas, manuprāt, būtu daudz svarīgāka, daudz, daudz svarīgāka, par ko runāt un ko izdarījušas neskaitāmas citas valstis, kas... Tā kā jūs, Rancāna kungs, ar Šuplinskas kundzi esat šo priekšlikumu iesnieguši... Jūs tā kā esat tā partija, kas ir atbildīga par izglītību, un es publiski vienmēr esmu (pēdējā laikā jo īpaši) teicis, saucis Šuplinsku par Tukšumas kundzi, ņemot vērā, ka izglītībā nekas nav izdarīts.

Es būtu ieteicis jums iesniegt priekšlikumu, kas ir nevis populistisks, bet izdarīt kaut vai vienu elementāru lietu - tad, kad rāda kādas filmas vai ārvalstu sižetus, tad nevis likt tulkojumu latviešu valodā, bet ļaut tam skanēt oriģinālvalodā. Igaunija, Zviedrija, Somija ir piemērs, ka visi jaunie cilvēki vienkārši iemācās valodas, skatoties tostarp sabiedrisko televīziju. Un tas būtu bijis daudz vērtīgāk.

Tāpēc es varu tikai šobrīd aicināt Rancāna kungu un Šuplinskas kundzi atsaukt šo priekšlikumu, atzīties, ka tas ir populistisks, un pateikt sabiedrībai skaidri un gaiši, ka neatkarīgi no tā, vai būs vai nebūs atbalstīts parlamentā šis konkrētais priekšlikums, Latvijas sabiedriskajos medijos tie cilvēki, kas dzīvo Latgalē un vēlas runāt latgaliski, to varēs, varēja un var darīt jebkuru dienu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Es vēlētos runāt par šī panta trešo daļu, kas skan sekojoši daļēji atbalstītajā 55. - komisijas priekšlikumā: “Ja Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija veido vairākas programmas, tad vienu programmu vai daļu vienas programmas raidlaika var atvēlēt raidījumiem svešvalodās, ieskaitot šajā raidlaikā arī valsts valodas subtitrētas kinofilmas vai teātra izrādes.” Runa būs par to, kā skan šī norma un kas ar to ir domāts.

Es ceru, ka visi saprot, kas aiz šī panta vārdiem slēpjas? Tas, ka, es ceru, turpinās raidīt LR4 pilna programma krievu valodā un ka varbūt saglabāsies daļa no LTV7 raidījumiem krievu valodā.

Bet šī norma tā, kā tā ir ierakstīta... jebkurā brīdī paredz... jebkurā brīdī mainīt, piemēram, no LR4 atstāt tikai dažus raidījumus un televīzijā vispār atteikties no raidījumiem, jo gaisā ir jau tā ideja pārcelt visu krievu televīzijas raidlaiku no sabiedriskās televīzijas uz internetu. Un pamatojums ir tāds, ka, lūk, atšķirībā no LR4 LTV7 krievu raidījumiem ir ļoti zemi reitingi.

Protams, ja cilvēki, kuri pieņem šos lēmumus par programmas... par raidījuma izvietošanu programmas ietvaros, pakonsultētu politiķus par to, kādēļ ir tik zemi reitingi, tad viņi uzzinātu, ka, piemēram, tās pašas ziņas krievu valodā kopš deviņdesmito gadu vidus tika samazinātas laikā, bīdītas programmas ietvaros... un ka nekad programma, kuras pamatlaiku sastāda sporta raidījumi vai kaut kādas kinofilmas un kur daļēji ir krievu valodā, nekļūs populāra skatītājiem, jo skatītājiem ir nepieciešams pilnvērtīgs informācijas kanāls, kas pilnībā apmierina šo cilvēku intereses - gan informatīvās, gan adaptīvās, gan izklaides.

Tāpēc es noteikti iesniegšu trešajam lasījumam šī panta trešās daļas nelielu redakcionālu labojumu, kas tiks veidots pēc šī panta otrās daļas parauga, tāpat kā jūs tagad atbalstīsiet to, ka sabiedriskie mediji nevis var, bet veido raidījumus latgaliešu valodā. Tāpat jābūt arī ar svešvalodām. Ar domu - krievu valodā nevis var veidot, bet veido. Jo vēlreiz atgādināšu - sabiedriskie mediji saņem finansējumu no valsts budžeta, un tā ir visas tautas nauda.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Rancāna kungs, es pie jums vēršos. Spriežot pēc jūsu uzvārda, jūs esat īsts čangalis. Nu, Saeimā vispār ir ne tikai čangaļi, šeit ir čiuļi, lībieši, šeit ir ventiņi, geji, arī alkoholiķi. (Starpsauciens: “Narkomāni!”) Dažādi cilvēki šeit ir, dažādi.

Man ir jautājums - ja jūs tā iestājaties par latgaliešu valodu jeb jūs iestājaties par čangaļiem, kāpēc jūs nevienu Saeimas runu nerunājat latgaliešu valodā, Rancāna kungs? Ar to jums vajadzētu sākt, nevis ar populistiskiem priekšlikumiem, kas neko nemaina Latvijas Televīzijas saturā. Tā ir tā būtiskā lieta, ko es gribu pateikt.

Jūsu visa rīcība (tas ir jau no pirmās dienas bijis, Juraša kungs to atceras vislabāk, kad viņa vietā kartons sēdēja)... visa tā rīcība ir tāda viena kartoniska butaforija. Jūs vienkārši kaut ko butaforiski darāt. Jūs sakāt, ka jūs izglītība interesē vai vēl kaut kas. Tas viss ir tikai butaforija. “3 × 500” ir butaforija (Dep. S. Riekstiņa starpsaucieni.), miljons koku Vecrīgā ir butaforija. Jūs cīnījāties par Marsa parku un nākamajā dienā pēc vēlēšanām visus kokus nogriezāt. Sakot, ka jūs esat pret gejiem, aizgājāt varavīksnes valdībā ar Attīstībai/Par! kopā. Viss ir viena liela butaforija, jo laikam Riekstiņam tie geji patīk labāk nekā parastie... tāda sajūta. Tāpēc ir tā koalīcija Rīgas domē.

Tāpēc es saku - beidziet ar butaforiju nodarboties vienreiz. Ja gribat aizstāvēt latgaliešu valodu, nāciet tribīnē, aizstāviet priekšlikumus, runājiet latgaliešu valodā. Mēs aplaudēsim jums un sauksim: “Bravo, Rancāna kungs!” Tas būtu tā īsti un patiesi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kāds no deputātiem lūdz balsojumu par daļēji atbalstīto priekšlikumu? Tātad neviens balsojumu par 54. nelūdz.

A. Kaimiņš. 55. - komisijas priekšlikums. Jā, kolēģi, iepriekšējās diskusijās... tātad mēs šajā priekšlikumā radījām plašāku valodas lietojamības ietvaru - ja iepriekš deputāti bija tieši uzlikuši signālu uz latgaliešu valodu, tad mēs to pastiprinājām, palielinājām, un ietvars kļuva plašāks, tai skaitā runa ir arī par līvu, lībiešu, savienību... par lībiešu valodas popularizēšanu. 8. panta ceturtajā daļā komisijas priekšlikums paredz, kādu daļu programmas raidlaika sabiedriskais medijs var atvēlēt raidījumiem svešvalodās, un vēl noņem bažas par to, ka Latvijas Radio 4, iespējams, varētu sākt, pieņemsim, raidīt kādā citā valodā, nekā tas ir šobrīd. Arī tam nav pamata. Tas... Latvijas Radio 4(Dep. R. Ločmele-Luņova: “Likumā tā nav!”)... Latvijas Radio 4 ir ļoti izdevies radio.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Lūdzu vārdu tāpēc, ka - ja mēs darām savu darbu, tad tas ir jādara kvalitatīvi. Un, manuprāt, komisija, veidojot šo priekšlikumu, ir apmaldījusies trijās priedēs, jo es nevaru... es nesaprotu, kā Latvijas Radio var veidot programmu latgaliešu rakstu valodā. (Dep. E. Papules aplausi.) Tas šobrīd ir ierakstīts šajā pantā. Man nav pēc būtības iebildumu, bet tas ir jālabo, un ir jāatrod pareizais formulējums. Es saprotu, ka tur ir runa par... Komisijā droši vien runa bijusi par latgaliešu rakstu valodu, par latviešu valodas latgaļu dialektu un šīm te lietām. Bet atrodiet pareizo formulējumu šim pantam!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Jā, iespējams, Vucāna kungs ir pareizi pamanījis kādu skabargu, bet, iespējams, vēlreiz runājot par ietvaru, ir tā, ka šeit vairs nav, Vucāna kungs, runa par radio vai televīziju atsevišķi, bet ir arī par interneta platformu, kur ir rakstītais vārds tomēr. Līdz ar to, iespējams, juridiski... Jā, mēs izskatīsim uz trešo lasījumu. (Dep. L. Liepiņa: “Komisijas vārdā jūs šobrīd nerunājat! Jums ir jārunā komisijas vārdā!”) Bet šajā gadījumā priekšlikuma būtība neizslēdz to, ko jūs tikko kā teicāt, jo interneta platforma tajā ir klāt. Līdz ar to es lūgtu komisijas vārdā atbalstīt 55. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti lūdz balsojumu par 55.? Deputāti balsojumu nelūdz. (Starpsauciens.)

A. Kaimiņš. Paldies.

56. - komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 57. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs).

Godātie kolēģi! Šis kultūras ministra priekšlikums izriet no loģiski... izriet loģiski no Saeimas pieņemtā Diasporas likuma, jo Diasporas likums nosaka to, ka visādā veidā ir jāveicina saikne starp diasporu un Latvijā notiekošo, un sabiedriskie mediji ir vieni no tiem, kas šo saikni var ļoti pamatīgi stiprināt. Tas jau notiek šobrīd.

Ja mēs paskatāmies, Latvijas Televīzijā kopš 2017. gada satura pieejamību diasporai veicina kanāls Visiem.lv - televīzijas kanāls interneta vidē. Tas ir pieejams 24 stundas diennaktī bez ģeogrāfiskiem ierobežojumiem, tajā vienkopus atrodami gan labākie Latvijas Televīzijas oriģinālraidījumi, informatīvi dokumentālie raidījumi, kultūras, bērnu un izklaides raidījumi, kā arī skatītājiem ir ziņu raidījumi “Dienas ziņas”, “Kultūras ziņas”, “Panorāma”, darbdienu informatīvais raidījums par sociālajām tēmām “4. studija”, raidījums “Province”, “Ielas garumā” un citi.

Latvijas Radio 1 sasniedz diasporu ar raidījumu “Globālais latvietis. 21. gadsimts”, Latvijas Radio 4 - ar raidījumu “Kā jums tur iet?”.

Un šis kultūras ministres Melbārdes tolaik iesniegtais priekšlikums veicināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamību diasporai vēl tikai vairāk nostiprina šo derīgo darbu, kas jau tagad tiks... tiek darīts un, es esmu pārliecināts, tiks darīts arī turpmāk nākotnē.

Paldies. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai kāds no deputātiem lūdz balsojumu? Runātājs arī balsojumu nelūdza.

Deputāti priekšlikumu atbalsta.

A. Kaimiņš. Jā, paldies, kolēģi.

58. - komisijas priekšlikums. Attiecas uz sabiedrisko mediju programmu izplatīšanu interneta vidē. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 59. - deputāta Borisa Cileviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 60. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 60. - komisijas priekšlikums. Precizē, kādā veidā sabiedriskais medijs ir tiesīgs sniegt jaunus papildu pakalpojumus, - tam ir nepieciešama Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atļauja. Tālākais skaidrojums ir priekšlikumā. Tas ir 60. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir sagatavots kopā ar Valsts prezidenta kanceleju un, protams, Levita kungu. Bet šeit ir stāsts, un te mēs... Atkal būs, es domāju, spraiga diskusija par ētikas padomi.

Tad varbūt lai Vita Anda Tērauda iesāk šo, un tad turpināsim tālāk.

Paldies, šis, 61., priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Likumprojekts “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” iedibina jaunus institūtus. Un viens no tiem ir sabiedrisko mediju ombuds, kas turēs rūpi par to, kā mediji ievēro žurnālistikas ētiku, redakcionālās vadlīnijas un kvalitatīvās žurnālistikas principus. Šis ir jauns institūts, kas ir domāts, lai uzlabotu sabiedrisko mediju kvalitatīvo sniegumu. Ombuds ir ārējs instruments - to ieceļ padome. Pie ombuda varēs griezties sabiedrība, arī mēs paši, ja saskatīsim problēmas sabiedrisko mediju ētikā vai kvalitatīvajā sniegumā. Ombuds izvērtēs situāciju, sniegs savu vērtējumu. Un vērtējumā būs jāieklausās arī sabiedriskajiem medijiem.

Bet ikdienas darbā mediju uzņēmumā ir nepieciešams arī iekšējais pašregulācijas mehānisms - tāds, kāds šobrīd jau ir abos uzņēmumos, - ētikas padome. Ētikas padome ir vieta, kur operatīvi risināt ikdienas jautājumus. Šis ir iekšējais mehānisms, kas jebkuram medijam ir svarīgs darbā.

Konsultējoties ar mediju uzņēmumiem, ar akadēmiskajiem ekspertiem mediju nozarē, ar Latvijas Mediju ētikas padomi, kur gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzija ir biedri, apakškomisija secināja, ka šāda ētikas padome ir nepieciešama, bet tā ir medija paša iekšējā lieta, kas nav jānostiprina likumā. Ārējo regulācijas mehānismu šobrīd netrūkst, iekšējais mehānisms ir jāatstāj uzņēmuma iekšējai lemšanai.

Tāpēc es šodien aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu, neiekļaut šo iekšējo pašregulācijas mehānismu likumprojektā. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu vai likumprojektu?”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, kolēģi, man ir... man ir pretējs viedoklis šajā gadījumā par atsevišķas ētikas komisijas izveidi.

Kā jau teicu, šī ir kā revolūcija (un Kola kungs piebilda - kā evolūcija) sabiedriskajiem medijiem, un zem šī viena jumta, kur būs vairāki radio kanāli, interneta kanāls un Latvijas Televīzijas kanāli, vajag vienu kopīgu ietvaru, kas noteiks, kādā veidā ir... šīs ētikas normas tiek ievērotas. Šobrīd dabā mums ir dažādas ētikas komisijas, tā var teikt. Viena, pieņemsim, ir žurnālistiem (Dep. L. Liepiņas starpsaucieni.)... Nu, es negribu tur dalīt tagad - tādi žurnālisti vai tādi žurnālisti. Bet mums šobrīd ir divas ētikas padomes, kur var izskatīt... vai kā tamlīdzīgi... kādu ētisku vai neētisku žurnālista darbu. Tas īsti dabā nestrādā. Un tā piemērs bija arī tāpēc, ka... Tāpēc arī ir šis valdes deleģējums. Valde ievēl ētikas padomi. Ētikas padome izdomā šīs līnijas, pēc kā vadīties šajā tieši... viennozīmīgi... kopā ētikas... Latvijas sabiedriskā medija žurnālistiem, tiem, kas darbojas Latvijas sabiedriskajā medijā kā žurnālisti. Es absolūti gan domāju, ka tam ir jāpaliek šeit, kā komisijā tas arī tika lemts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Un tagad atšķirībā no Kaimiņa es pateikšu, kā bija patiesībā.

Atceraties slaveno bildi, ja? Pirms prezidenta vēlēšanām Kaimiņš ar Levitu... Kāds bija nofočējis kaut kur... apakšā tur, nu. Tad ko...? Jo šis ir kārtējais izmainītais apakškomisijas priekšlikums, un ar šo ideju atnāca tieši Levita kungs uz komisiju tieši pie Kaimiņa, kurš stāsta kaut kādas pasakas un kurš vienmēr bīda cauri... Jo Levits varēs atnest jebko, jebko! (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”)

Par priekšlikumu? Tieši tā, kā teica Vita Anda Tērauda, - aicināšu noraidīt, jo komisija atbalstīja. Apakškomisija un industrija domāja savādāk, atnāca Levits un kopā ar Kaimiņu visu izmainīja. Nu tad ko mēs atbalstīsim - industriju vai Kaimiņu kopā ar Levitu? Es balsošu par industriju. Es ceru, ka jūs arī.

Aicinu noraidīt. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aicinu atbalstīt Tēraudas kundzes viedokli šajā jautājumā, tas ir absolūti pareizs. Ir pilnīgi absurdi, ka organizācija pati sev izveidos ētikas... Ētikas komisija paši sevi arī milzīgi vērtēs. Mums ir... Līdz ar to Latvijā ir diezgan lielas problēmas ar to, ka mums ir visādas komisijas, padomes, kā mēs tās tikai vēl varam nosaukt! Mums arī dažādas ētikas ir atkarībā no tā, kurš ir pie varas vai kurš nav pie varas un... un tā. Loģiski ir tas, ko saka Tēraudas kundze, - ja ir tāda uzraudzība nepieciešama, tad tā ir jāveic nevis pašiem par sevi, bet attiecīgi no malas. Viena lieta.

Otra lieta. Es gribu atbalstīt arī Lindu Liepiņu. Un tā ir objektīva taisnība, ka šeit mums ir jāskata un jāatbalsta, kā Liepiņas kundze teica, industrija, nevis atsevišķu kaut kādu normu bīdītāju intereses. Kāpēc? Tāpēc, ka man ir arī ļoti kritisks viedoklis ne tikai par to veidu, kā tas tiek darīts, bet arī... Ja mēs paskatāmies vēsturē, tad pirms Saeimas vēlēšanām... Divi teikumi...

Tātad pirms Saeimas vēlēšanām Levita kungs sabiedrību ļoti brīdināja, cik būs bīstami, ja Kaimiņu ievēlēs un ja Kaimiņam būs... būs vara ar attiecīgo partiju. Tā bija! Tā bija taisnība! Bija intervijas un vēl nezin kas, mēs esam tur uz kaut kādas robežas un varam pazaudēt valsti un tamlīdzīgi. Tajā brīdī, kad Kaimiņš pārdevās un Levitam vajadzēja iet izlūgties Kaimiņa balsi atbalstam prezidenta amatā, izrādījās, ka nekas vairs nav bīstami ne valstij, ne visam pārējam.

Un secīgi seko attiecīgas darbības, kas ir ierastas minētajam kungam. Minētajam kungam vienmēr ir bijis ierasts, ka viņam scenāriju uzraksta priekšā kāds cits - tās jau nav viņa domas. Tāpēc es vienmēr esmu arī aicinājis nomainīt attiecīgajā komisijā vadību, ņemot vērā, ka, es domāju, mums parlamentā ir vēl pietiekami daudz spējīgu cilvēku, kas spētu kvalitatīvi vadīt komisiju, lai visai nozarei būtu labāk un pareizāk.

Un vēl pēdējais šajā kontekstā. Ja mēs runājam par vēsturi, kā žurnālistu aprindās ir bijis ar ētiku, ētikas jautājumu izvērtēšanu, ir jāsaka godīgi - tas ir bijis ļoti bēdīgi, tāpēc ka faktiski ir bijusi tāda situācija, kas tagad tiek piedāvāta likumā, jo to ir darījuši šie cilvēki, kas ir vienā klubiņā, un viņi paši sevi vienmēr ir sargājuši. Patiesībā tā tas ir visās nozarēs. Pilnīgi visās. Arī manā nozarē ir līdzīgi - savējos sargā, nesavējos nesargā. Jebkurā... Mēs skatāmies par jebkuru nozari Latvijā. Mums ir tāda fake - viltus... tāpat kā Covid-19, kas ir afēra, manā ieskatā. (Starpsauciens.)

Nu to mēs redzam. Pagājušajā reizē Mūrnieces kundze valkāja masku (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”)... masku virsū... nost. Šodien masku vairs nav. JAUNAJAI Vienotībai arī masku nav. Nu, paristi vēl tur bišķiņ cenšas. Geidāns laikam ies pie paristiem, es tā jūtu. Vienīgais, kas ir ar to masku, ja. (Smiekli.) Tā ka, nu, mēs redzam, tā afēra - jau šeit, Saeimā.

Un tas ir tas pats, ka mums ir tāda viltus izpratne par to, ka mēs te visi esam tiesiski, ētiski un tamlīdzīgi. Bet varbūt ieviešam tiešām tā, kā Tēraudas kundze saka, reālu uzraudzību pareizajā formā. Es pilnībā jūs, Tēraudas kundze... Kaut mēs esam ideoloģiski... no citādām, teiksim, pozīcijām raugāmies vispār uz pasauli, bet šajā likumprojektā jūs ļoti daudzus ļoti kvalitatīvus priekšlikumus esat iesniegusi.

Es aicinu neatbalstīt. Un es aicinu nomainīt Kaimiņa kungu konkrētās komisijas vadībā, saprotot, ka Kaimiņa kungam tāpat šis ir pēdējais parlaments.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Šis, 61., priekšlikums pamudināja mani runāt par vēl vienu redakcionālās brīvības un, galvenais, žurnālistu neatkarības problēmu, proti, manuprāt, nekāda ētikas padome neglābs situāciju, kad pat sabiedriskajos medijos - nevis komerciālajos! - žurnālisti tiek nodarbināti nevis uz darba līguma pamata, bet kā pašnodarbinātās personas. Tieši šāda tipa līgumi ir vēl viens ļoti spēcīgs, jo saistīts ar naudu, žurnālistu darba ietekmes instruments.

Es pati strādāju ar līdzīgu līgumu kādreiz LTV, kad man nepiemaksāja, piemēram, ne par darbu pēc pulksten 22.00, ne par darbu brīvdienās, svētku dienās un tā tālāk. Es atceros to, ka žurnālisti, kuri filmēja sprādzienu centrālajā universālveikalā, dabūja nevis prēmiju, bet pateicību un tā tālāk. Un tā finansiālā ņirgāšanās par žurnālistiem turpinās vēl līdz šim.

Manuprāt, ir jābūt tikai divām lietām, kas varētu kontrolēt un regulēt žurnālistu darbu sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Pirmais - tas ir likums. Un otrais - pats svarīgākais - ir pielikums darba līgumam, kur ir aprakstīti visi papildu noteikumi, kas saistīti ar žurnālista darbu konkrētajā sabiedriskajā medijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam otro reizi.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jūs man pasakiet, kur ir loģika?! Šobrīd mums ir Latvijas Televīzijā sava ētikas padome. Latvijas Radio mājā - sava ētikas padome. Latvijas Žurnālistu asociācijā, kuru vada Ģiga, ir vēl viena ētikas padome. Latvijas Žurnālistu savienībā, kuru vada Paiders no “Neatkarīgās Rīta Avīzes”, ir sava ētikas padome.

Tas, ko šis priekšlikums ieraksta likumprojektā, - ka ir jābūt vienai vienotai ētikas padomei sabiedriskajiem medijiem. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Lai dzīvo Komunistiskā partija...!”) Līdz ar to es lūgtu atbalstīt šo komisijas atbalstīto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Tieši kur ir loģika, Kaimiņa kungs, kad jūs runājat par nozari, no kuras jūs vispār nezināt tik daudz, cik melns aiz naga. Jums kādreiz bija tāda “Suņu būda”. Tas ir viss, ko jūs zināt... Jautājums, vai tā “Suņu būda” bija jūsējā vai jūs tur vienkārši bijāt tikpat lielisks aktieris kā šeit, šajā tribīnē. Jūs tieši neko nejēdzat no nozares, ko jūs tagad mēģināt it kā aizstāvēt.

Nozare pati zina, cik un kādas ētikas padomes tai vajag. Viss. Punkts!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man, ja godīgi... Es pat neteiktu, ka tās ir aizdomas, es pat pieļauju par procentiem 95, ka šī ideja, ko bīda Kaimiņa kungs, ir Ingas Spriņģes ideja. Jo, ja mēs paskatāmies vēsturiski, no lielākajiem naidniekiem starp Kaimiņu un Spriņģi laikā, kad Kaimiņš pārdevās, Spriņģe kļuva par Kaimiņa lielāko fanu. Un tāpēc man liekas, ka mums ir jāskatās dziļāk un ka tā nav, Linda Liepiņa, Kaimiņa virzīta doma iejaukties nozarē.

Es domāju, ka tas nāk no iekšienes, no pašu žurnālistu vides, nu, to cilvēku, kas sevi sauc par žurnālistiem. Es pieļauju, ka Kaimiņa draudzene Inga Spriņģe ir patiesais šādu grozījumu autors... kas to dara, jo citādāk izskaidrot kaut ko tik ļoti neloģisku kā atņemt organizācijai... vienalga, viena, divas, trīs, četras, piecas, desmit... pašām organizācijās izlemt, vai tās grib sev iekšēji ētikas padomes, negrib ētikas padomes... Un tagad pateikt, ka būs kaut kāda viena virspadome vai vēl kaut kas, - ir absolūti muļķīgi.

Ja mēs dzīvojam brīvā valstī, kurā cilvēki brīvi apvienojas, Kaimiņa kungs, kaut kādās organizācijās... Jūs arī ar savu “Suņu būdu” droši varat iestāties vienā asociācijā vai otrā asociācijā. Es pieļauju, ka tā tranzīta asociācija ar Meroni jums tuvāka nekā mediju asociācija, bet, ja jūs iestājāties mediju asociācijā, jūs taču arī varat izveidot ētikas padomi un būt priekšnieks tajā ētikas padomē. Tā dara brīvā valstī. Brīvā valstī ļauj cilvēkiem pašiem veidot kaut vai simtiem visādas padomes, organizācijas, ja viņi vēlas apvienoties. Tā tas ir jādara arī šeit.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Man liekas, mēs te esam ļoti aizrāvušies ar visādām ētikas padomēm, kas kaut ko ļoti būtiski mainīs un ir bezmaz vai izšķirošais šajā likumprojektā. Es domāju, ka - nē. Es domāju, ka mums svarīgi ir dabūt normālu sabiedrisko mediju vadību, ļaut tai sākt strādāt, un tā tiks galā ar visiem ētikas jautājumiem.

Un tomēr, lai cik... lai tas nebūtu jums sabiedriskais medijs, apakšā ir dažādi kolektīvi, un man liekas, ka ētikas jautājumus ir pareizi risināt tuvāk kolektīvam nekā kaut kādā superpadomē superētiskiem cilvēkiem.

Tā ka, man liekas, šis ir sekundāri. Ejam uz priekšu, atstājam šobrīd, kā ir! Būs vajadzīga jaunajai vadībai lielā ētikas padome, tad lai tā nāk. Grozīsim tad, kad padome būs kādu laiku strādājusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt 61. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 43, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts. (Aplausi.)

A. Kaimiņš. 62. - komisijas priekšlikums. Nu, lūk, un šobrīd, kolēģi, mēs esam nokļuvuši pie 9. panta šajā likumprojektā. 9. pants mums ir par sabiedriskā pasūtījuma sastāvu. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 63. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 64. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 65. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 66. - deputātu Šuplinskas un Rancāna priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Rancāna kungs! Es lasu to jūsu priekšlikumu. Tas bija 67. priekšlikums, ja? Nē, 66. priekšlikums. Es lasu šo priekšlikumu, un ko jūs tur rakstāt: “Sekmēt nacionālās identitātes un kultūru daudzveidības izpratni, latviešu, tajā skaitā arī latgaliešu, valodas pastāvēšanu un attīstību.”

Rancāna kungs, es nonācu pie tāda secinājuma, ka jūs esat ļoti diskriminējošs pret visām sociālajām grupām un visiem dialektiem, visām valodām, kuras lieto Latvijā. Un man liekas, ka tas ir nepareizi. Es saprotu... es saprotu jūsu čangaļu saknes, bet nevajadzētu diskriminēt arī ventiņus, nevajadzētu diskriminēt lībiešus, nevajadzētu suitus diskriminēt, nevajadzētu sēļus diskriminēt un tādā garā. Tā problēma ir tieši tāda pati, Rancāna kungs, kā iepriekšējo reizi, kad es par jums runāju, - ka jūs faktiski nodarbojaties ar populismu. Jo - ko nozīmē sekmēt identitāti?

Es jums paskaidrošu, kā identitāti sekmē, Rancāna kungs. Identitāti sekmē, nevis sēžot pie televizora, bet lasot grāmatas un ejot uz skolu, mācoties skolā, izglītojoties. Tā problēma ir tā, ka jūs tagad domājat, ka jūs televizorā... televizorā radīsiet identitāti sabiedrībā. Identitāte rodas mājās. Identitāte rodas tur, kur ir gudri cilvēki, nevis tie, kas no rīta līdz vakaram sēž pie televizora.

Jums kā JK frakcijas un partijas pārstāvim ar šo jautājumu vajadzētu vērsties pie savas ministres Šuplinskas, Tukšumas kundzes. Jo identitāte, kuru šobrīd Šuplinska, Tukšumas kundze, piedāvā Latvijas skolās ar faktiski līdz galam sagrauto izglītības sistēmu (ko atzīst ikviens bērnu vecāks, kas ved savus bērnus uz skolu), nepiedāvājot nekādus jaunus, progresīvus, konkurētspējīgus risinājumus...

Vienīgie risinājumi, Rancāna kungs, identitātes veidošanā Latvijas izglītībā ir tādi, ka tie vecāki, kuri var atļauties, savus bērnus papildus sūta maksas skolās. Jūs risināt jautājumus par skolotāju atalgojumu, un visi pārējie... Un tie būtu identitātes jautājumi, kas aizsargātu arī Latgali, visizmirstošāko Latvijas teritorijas daļu, nevis vienkāršs pants, kuru pēc tam atkal kārtējo reizi izvilkt kaut kādā priekšvēlēšanu kampaņā, sakot, kā es aizstāvu Latgali. Lai nostiprinātu šo identitāti, mums vajadzētu Latgali padarīt par bagātu reģionu. Cik priekšlikumu jūs par to esat dzīvē iesniedzis? Nevienu.

Mana kritika ir vērsta uz to, ka jūs šo jautājumu izmantojat tīri populistisku mērķu vadīts, nevis pēc būtības. Jo pēc būtības Latvijas Televīzija vai Latvijas Radio nekad nav nodarbojies ne ar latgaļu, ne ar ventiņu vai kādu citu identitātes graušanu vai samazināšanu. Nekad brīvas Latvijas vēsturē! Un tagad īpaši uzsvērt, ka viņiem tas būtu jāsāk darīt - aizstāvēt šo identitāti -, ir pilnīgas muļķības.

To, ko savu iespēju robežās sabiedriskie mediji ir darījuši, viņi ir darījuši, es domāju, pēc labākās sirdsapziņas, izceļot visus Latvijas reģionus. Paldies.

Tieši tāpēc, Rancāna kungs, turpmāk es jūs aicinu nediskriminēt... tad, kad jūs sniedzat šādus priekšlikumus, nediskriminēt arī manas saknes. Manas saknes ir no suitiem. Suiti, starp citu, tāpat kā čangaļi, ir katoļi. Mēs esam tā kā no vienas šlakas. Rancāna kungs, neaizmirstiet arī (Starpsauciens.)... neaizmirstiet suitus nākamreiz pielikt klāt, jo katoļos arī ir spēks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputāti vēlas balsojumu par šo priekšlikumu, kurš nav atbalstīts?

A. Kaimiņš. Tātad, kolēģi, šis ir 66. priekšlikums, ko iesniedza vēl toreiz esošā deputāte Šuplinska (priekšlikumiem jau ir diezgan ilgs vecums) un Rancāna kungs. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsojumu? (Starpsauciens: “Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. - deputātu Šuplinskas un Rancāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 49, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. Nākamais ir 67. - arī deputātu Šuplinskas un Rancāna priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 68. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 68. - komisijas atbildīgais... atbildīgās komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 69. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 70. - Cileviča kunga priekšlikums. Esam pie likumprojekta 13. panta par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvu, tās locekļu ievēlēšanu vai iecelšanu un... izvirzāmās prasības, kādas ir. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts. Gribēju vēl minēt, ka no 70.  līdz 78. priekšlikumam... Šie visi priekšlikumi attiecas uz padomes sastāva izveidi, padomes locekļu amata kandidātiem izvirzītajiem kritērijiem. Tā ka no 70. līdz 78. Paldies Borisam Cilevičam.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es labi apzinos visa šī priekšlikuma trūkumus un aicināšu jūs to atbalstīt. Bet es to iesniedzu tomēr, neskatoties uz šiem trūkumiem, lai pievērstu jūsu uzmanību patiešām nopietnai problēmai.

Mēs vairākkārt runājām, ka sabiedriskie mediji pārstāv visu sabiedrību, - kā vēl šodien tika minēts no šīs tribīnes. Šobrīd tiek paredzēta padomes izveidošana trīs cilvēku sastāvā: vienu deleģē Saeima, otru - Valsts prezidents, un trešo - nevalstiskās organizācijas. Jūs visi labi atceraties, ka arī Valsts prezidentu ievēlē Saeima. Tātad faktiski vai pastarpināti, bet divi no šiem trīs cilvēkiem tiks pilnvaroti ar Saeimas vairākuma, proti, koalīcijas, lēmumu. Par kādu daudzveidību mēs runājam?

Mans priekšlikums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka arī mazākumam, piemēram, Saeimas mazākumam, opozīcijai, ir kaut kāda pārstāvniecība.

Es aicinu jūs uz trešo lasījumu padomāt par to, lai tomēr nepataisītu... nepārtaisītu sabiedriskos medijus par valdības medijiem, jo, ja paliek spēkā šāda kārtība, kad faktiski valdībai un valdošajai koalīcijai ir nodrošināts ar likumu garantēts vairākums tajā padomē, nu, tad nekādi īsti sabiedriskie mediji nesanāks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? Nebūs? (Dep. A. Kaimiņš: “Nē!”)

A. Kaimiņš. Tātad Borisa Cileviča priekšlikums komisijā nebija atbalstīts, un es lūgtu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - deputāta Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. 71. - deputātu Šuplinskas un Rancāna priekšlikums. Arī ir par dažādu skaitu - cik tad tie locekļi padomē ir un kas viņus deleģē. Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Rancāna kungs, es lasu jūsu un Šuplinskas priekšlikumu (Smiekli.), un jūs tur sakāt, ka tai padomē obligāti jābūt kādam no Latgales. Un tad man prātā nāk filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Tur Olga Dreģe vienā brīdī Dumpim teica tā, ka krievi zem mongoļu-tatāru jūga izturēja, latvieši zem čangaļu - sabruks. Jūs visu laiku virzāt tos... virzāt visu laiku tikai kaut kādā diskriminējošā sadaļā, jo sabiedriskais medijs, sabiedriskais medijs... tas nozīmē - visa Latvija. Visa Latvija, Rancāna kungs! Tas nenozīmē - tikai kaut kāds viens reģions, tas nozīmē - Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale un (Starpsauciens: “Sēlija!”) varbūt mazliet arī Rīga. Un vajadzētu šajā padomē būt no visiem apgabaliem jebkurā gadījumā pārstāvniecībai, lai aptvertu visu teritoriju.

Tāpēc, Rancāna kungs, jūsu priekšlikums... populistiskais priekšlikums izcelt kaut kādas savas kabatas organizācijas... Es nezinu, ar ko šīs organizācijas nodarbojas, vai tās ir kaut kādos karteļos iesaistītas vai vēl kaut ko... bet - no konkrēta reģiona, ko jūs tur izceļat... Tā ir nepareiza un diskriminējoša pieeja. Un tāpēc ir diezgan loģiski... Es saprotu jūsu sašutumu šodien. Jūs sēžat mazliet bālu ģīmi - jūs redzat, ka nav komisijā atbalstīts tas priekšlikums, un jums ir zināms sašutums par šo lietu. (Starpsauciens.) Bet turpmāk, lūdzu, tomēr ievērojiet visas Latvijas teritorijas intereses! Jums kā Saeimas deputātam ir jāievēro visas sabiedrības intereses, nevis šauras sociālas grupas intereses.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt Šuplinskas kundzes un Rancāna kunga priekšlikumu un aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Lūdzu neatbalstīt 71. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsot par 71.?

Deputāti nevēlas balsot un piekrīt komisijas viedoklim.

A. Kaimiņš. 72. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kaimiņš. 73. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 78. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 74. - deputātes Tēraudas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 78. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 75. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Tieši tāpat: daļēji atbalstīts un iekļauts 78. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 76. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Tieši tāpat: daļēji atbalstīts un iekļauts 78. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 77. - deputātes Tēraudas priekšlikums. Tieši tāpat: daļēji atbalstīts un iekļauts 78. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums ir atbalstīts... daļēji atbalstīts un iekļauts 78. - komisijas priekšlikumā. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Lūk, tā galaversija ir 78. - komisijas priekšlikums. Tas paredz to, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvā ir trīs locekļi, kurus apstiprina Saeima un no kuriem vienu locekli apstiprināšanai izvirza Valsts prezidents, otru - Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome un trešo - Saeima tās Kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

Nelasīšu pilnīgi visus šos izvirzīšanas kritērijus.

Šis ir komisijas priekšlikums, kurā ir iekļauti iepriekšējie - gan daļēji atbalstītie, gan pilnībā atbalstītie - priekšlikumi par kandidātu izvirzīšanu. Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es īsi runāšu. Es jau dzirdēju fonā, ka JK frakcija vēlējās, lai es piesaucu Rancāna kungu, jo viņi saprot, ka tas ir vienīgais veids, kā viņu varētu... varētu pārvēlēt uz nākamo parlamentu, ja es viņu piesaucu no Saeimas tribīnes. (Dep. J. Rancāna starpsaucieni.)

Bet šī priekšlikuma būtība... Kas mani visvairāk “sajūsmina”? Mēs sakām, ka mums nevajag... ka nebūs politizēta... nebūs politiskas iejaukšanās, viss būs šausmīgi neitrāli, viss būs tik objektīvi... Un tamlīdzīgi.

Kas virza padomes locekļus? Politiska amatpersona - prezidents... vai no prezidenta biroja... Un tad - kaut kādas koalīcijas vai memorandi, vai vēl kaut kāda padome, kur piedalās, es nezinu, koalīcijas padomes locekļi vai sponsori. Nav iespējams to saprast. Bet jebkurā gadījumā... nu, varbūt tā ir vienīgā sadaļa, kur nav kaut kas ar politiku saistīts. Un tad - no parlamenta...

Mīļie draugi, mums ir jābeidz izlikties un teikt, ka šī padome nav politiska! Tā ir simtprocentīgi, miljonprocentīgi politiska padome. Miljonprocentīgi politiska padome, kas ir saistīta ar varas koalīcijas izvēlētiem padomes locekļiem. Visi šie padomes locekļi būs varas koalīcijas izvēlēti padomes locekļi. Kāpēc? Tāpēc, ka prezidentu ievēlē koalīcija.

Mēs redzam, kā Levits rīkojas, - viņš visur, kur vajag, koalīcijai izpatiks līdz pēdējam, jo saprot, ka tas ir vienīgais veids, kā viņu varētu pārvēlēt uz nākamo termiņu.

Tālāk. Otrs. Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Nu, es atvainojos, vai tad tos, kuri ir pie varas, tur pieaicinās?! Tas ir tāpat kā savulaik, kad bija “Delna”, kas uzraudzīja kuģniecības prihvatizāciju... Tie prihvatizatori bija laimīgi, ka “Delna” tur bija klāt, ka varēja nozagt visu to kuģniecību. Tas ir aptuveni tieši tāpat. (Starpsauciens: “Par priekšlikumu!”)

Un trešais. Parlaments. Mēs zinām, kā parlamentā notiek balsošana. Parlamentā ir atnākuši roboti, kuriem ir pateikts iepriekš, kā balsot. Ir ļoti reti izņēmumi, ka notiek kaut kāda sacensība; ka par idejām cīnās. Viss pirms tam ir izlemts koalīcijas sadarbības memoranda un vēl nezin kādās padomēs. Zakatistovam arī kaut kāda tur tā nodokļu padome, kas ir uztaisīta... Es nezinu, vai tur algu maksā vai nemaksā... Nu padome padomes galā! Īsta padomju Latvija!

Bet varbūt mums tomēr vajadzētu ļaut medijiem vismaz diskusijas līmenī apspriest šos padomes locekļus, lai no mediju vides viņi paši izvēlas visus, kuri būs padomē? Ka nevis prezidents Levits, nevis Kariņš, nevis Mūrnieces kundze, bet viņi paši to izdara, - tas, man liekas, būtu vērtīgāk. Jo - kā es varēšu uzticēties tādai padomei, ja Mūrnieces kundze ir izvēlējusies padomes locekli? Viņa jau man šeit neļauj runāt, televīzijā pavisam noteikti neļaus runāt nekad.

Tā ka es aicinu: pārskatām šo jautājumu un atsakāmies no visām tām padomēm, no visām tām siltajām vietām, kas Latvijā ir! Atsakāmies no visiem tiem politiķiem pietuvinātajiem sponsoriem, radagabaliem! Jo jūs jau arī, starp citu... Kad jūs startējat un jums sarakstos nepietiek cilvēku, tad jūs brāļus, māsas un ko tur vēl liekat. Dombrava bija ielicis kaut ko, JKP - arī... Tāpat! Man liekas, bija deviņi Bordāni salikti tur - tajā sarakstā. Un tādā garā.

Tā ka atdosim varu žurnālistiem, lai žurnālisti paši par sevi lemj!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Mēs runājam par sabiedrisko mediju izveidošanu, darba regulējumu, pārvaldību un tā tālāk. Ir viens ļoti... kas skar, starp citu, visu sabiedrību, ne tikai politiskās partijas vai politisko partiju pārstāvjus, kas koncentrējas Saeimā.

Ir viens līdzīgs process, viena līdzīga organizēšana, kas arī apvieno visas sabiedrības intereses, - tās ir vēlēšanas. Ir Centrālā vēlēšanu komisija. Kā tā ir veidota, jūs visi ļoti labi zināt, jo tur ir pārstāvēti visi politiskie spēki, kuri ir ievēlēti, kurus tauta ievēlēja Saeimā. Tas varētu būt viens no pārvaldes modeļiem, ja runājam par sabiedriskajiem medijiem.

Jo piedāvātais modelis, par ko runāts arī šinī priekšlikumā, - trīs... plus atlases kritēriji... tik tiešām tas ir ierobežots, to var paplašināt jebkurā virzienā. Lai nodrošinātu drošību un risinātu drošības jautājumus, var piesaistīt pie padomes arī drošības dienesta pārstāvi, kāpēc ne? Tas būtu svarīgi, lai nodrošinātu... Teiksim, var būt runa par hibrīdkara ietekmi uz šiem procesiem...

Var piedalīties arī nevalstiskās organizācijas, jo tā ir sabiedriskā... sabiedriskie mediji. Var būt arī citi risinājumi.

Bet... Viens no tādiem unikāliem un universāliem risinājumiem varētu būt tas, par ko es saku. Bet, tā kā tas šinī priekšlikumā neizskanēja... un, dabīgi, tas priekšlikums, kas ir formulēts šinī priekšlikumā... tā ideja, kas ir formulēta šinī priekšlikumā, - diez vai tā ir korekta un atbilst pašai sabiedrisko mediju izveidošanas un darbības jēgai.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Savukārt es komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, piebilstot to, ka principā šie padomes locekļi varēs pildīt savu darbu ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas. Un principā ir tā, ka šie SEPLP locekļi... sanāk tā, ka viņi no sava vidus (viņi ir trīs) ievēlē vienu priekšsēdētāju. Un šī rotācija notiek ik pa gadu, maiņa notiek. Tātad viņiem visiem šī padome arī ir kā pamatdarbs.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 78. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 22, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

A. Kaimiņš. Paldies.

79. - kultūras ministres priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kaimiņš. Mēs esam nonākuši pie 14. panta. Ir runa par to, kādā veidā varēs regulēt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu pilnvaras un to izbeigšanu.

Respektīvi, šobrīd mēs esam pie 80. - Kultūras ministrijas... kultūras ministres priekšlikuma. To ir iesniegusi toreizējā ministre Melbārdes kundze.  Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 82. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A. Kaimiņš. 81. - deputātes Tēraudas priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 82. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 82. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 83. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 84. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 85. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 86. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 86. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 87. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 88. - deputāta Borisa Cileviča iesniegtais priekšlikums. Tas komisijā nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tieši šis priekšlikums (tas ir tas, par ko es jau šodien runāju) ir vērsts uz to, lai sabiedrisko mediju būtība, ka tie atspoguļo visas sabiedrības intereses un viedokļus, ir ne tikai deklarēta, bet arī īstenota praksē.

Mēs jau vairāku gadu garumā esam pārliecinājušies, ka, ja likums tieši to neprasa no padomes, tad tas arī netiek darīts. Tāpēc šeit es piedāvāju iekļaut likumā tiešu prasību, ka padomei ir pienākums izstrādāt kritērijus, kā tiek vērtēta konkrētu sabiedrisko mediju atbilstība likumam (tieši attiecībā uz viedokļu daudzveidības atspoguļošanu). Ja mēs to nedarām, ja mēs noraidām šo priekšlikumu, tad situācija nemainīsies.

Es saprotu, ka jūs kā koalīciju visa esošā situācija pilnībā apmierināja un faktiski jūs saglabājāt kontroli pār sabiedriskajiem medijiem. Nu, ja tiešām mēs izvēlamies šo divkosīgo ceļu, tad godīgāk vispār būtu nesaukt šos medijus par sabiedriskajiem medijiem, bet saukt par valdības medijiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 88. - deputāta Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 55, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. 89. - deputāta Borisa Cileviča priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 90. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kaimiņš. 90. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Mēs esam nokļuvuši pie V nodaļas - “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuds”.

91. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 92. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 93. - deputātes Tēraudas priekšlikums. Priekšlikums nav atbalstīts.

Un - vārds Tēraudas kundzei, lūdzu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! Daudzi no jums sēž Saeimā ne jau pirmo sasaukumu. (Starpsaucieni: “Strādā!”; “Sēž!”) Jā, bet (Aplausi.) es aicinu tos, kas sēž jau ilgāk, pārlapot atmiņu klades un atcerēties, kādas ir bijušas Saeimas attiecības ar dažādiem Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sastāviem.

Esam bieži piedzīvojuši situācijas, kurās ir bijusi neapmierinātība ar padomes darbu un būtu bijusi nepieciešamība Saeimai rīkoties, un reizēm Saeima ir arī rīkojusies. Taču Saeimas rīcība, atsevišķu politiķu vai politisko spēku iniciēta rīcība, neizbēgami daļā sabiedrības tiek traktēta kā politiski motivēta, pat ja tas tā nav.

Un šis iespējamais traktējums var būt arī iemesls, kāpēc Saeima nerīkojas tad, kad varbūt vajadzētu rīkoties.

Tāpēc ir šis priekšlikums. Manuprāt, ir svarīgi, ka signāls par rīcības nepieciešamību var nākt ne tikai no pašiem politiķiem, bet arī no malas. Ar šo likumprojektu mēs veidojam sabiedrisko mediju ombudu. Ombuds ir tas, kas sekos līdzi, iedziļināsies un vērtēs sabiedrisko mediju darbu. Tieši ombuds ir tas, kas varēs redzēt un vērtēt, vai padome veic darbības, kuras pārkāpj šajā topošajā likumā ietvertos principus, vai - tieši otrādi - tā ar savu bezdarbību kaitē sabiedrisko mediju attīstībai.

Tāpēc ierosinu, ka signāls Saeimai par problēmām, kas ir padomē, var nākt arī no sabiedrisko mediju ombuda, ne tikai no Saeimas pašas.

Ombuds ir amatpersona, kura nav politiska; tā ir amatpersona, kuras galvenais mērķis ir celt sabiedrisko mediju kvalitāti. Tāpēc aicinu uzticēt šai amatpersonai šādu... iniciatīvas iespēju.

Aicinu balsot “par” priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šeit nav īsti strīda ābola par to, vai Saeimai ierakstīt šajā likumā melns uz balta par to, ka kāds var mums vai kādam citam rakstīt šeit, uz Saeimu. Vienmēr Saeima ir bijusi tā kā liels sūdzību dēlis, un sabiedrība vienmēr ir atradusi kādu ceļu jeb veidu, kādā informēt par to vai citu neizdarību, par to, ka kaut kas nenotiek tā, kā vajag.

Līdz ar to es personīgi... Tikai un vienīgi komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts, lai nepārkāptu to Kārtības rulli, kas mums ir šeit, Saeimā. Jo Saeimā var vērsties jebkura persona. Bet es pats personīgi atbalstīšu šo priekšlikumu, jo neradīsies nekāda problēma vai, teiksim, mīnuss no tā, ka atsevišķi, speciāli mēs vēl pierakstām klāt, ka ir tiesības ombudam vērsties pa taisno ar vēstuli. To viņš darīs tik un tā, ja būs šādi pārkāpumi. Ja mēs to ierakstām iekšā, tas jau neko nemaina.

Tā ka, kolēģi, šeit nav īsti strīda ābola... nav, par ko...

Tā ka es savā vārdā aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Ir pulksten 14.47. Es jūtu, ka JK flangs jau atkal nevar izturēt līdz (Dep. S. Riekstiņš: “Tevi!”) Saeimas sēdes beigām. Riekstiņa kungs jau trinas - tā kā skolā, kad nevar stundu beigas sagaidīt. Tad arī, Riekstiņa kungs, ar izglītību rodas problēmas, ja.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu!

A. Gobzems. Mūrnieces kundze, tikai neapspļaudiet mani! Kovida laiks ir.

Par priekšlikumu runājot, - Tēraudas kundzes priekšlikums, no vienas puses, ir atbalstāms. Bet, no otras puses, man rodas mazliet bažas, ka mums nevajadzētu iet tādu ceļu, ka ir kaut kāds viens supermens, kaut kāds viens ombuds, viens kaut kāds ģēnijs, kas ir pāri visam (Dep. A. Muižniece: “Tu par sevi?”) un kas tagad visu tur kaut kā izlems.

Un faktiski arī šajā konkrētajā gadījumā... Es domāju, ka diskusijā mums pietrūkst patiesībā tas, ka diskusijā ir jābūt galvenajam uzsvaram. Ka sabiedrisko mediju organizāciju un to struktūru vislabāk spētu uzbūvēt paši sabiedriskie mediji - sākot ar žurnālistu, kurš parādās televizora ekrānā, un beidzot ar visu kolektīvu (sākot no apkopējas!), jo viss šis kolektīvs kopumā arī saprastu, kā vislabāk tādu organizāciju pārvaldīt.

Man vienmēr rodas bažas, ja mēs runājam par kaut kādām tur viedo padomēm. Tas tāpat kā tagad - mums būs viedo... tā valsts padome vai vēl kaut kas, un tagad mums būs viedajie, kas kaut ko lems.

Patiesībā mums ir jābūt reālistiem. Sabiedriskais medijs ir dzīvs, reāls organisms, kuram ir jāattīstās ik dienas, tāpēc tādi viedie, kas tagad noteiks, kā ir jādzīvo, - tā patiesībā ir ļoti bīstama tendence, manuprāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Aicināšu atbalstīt šo deputātes Vitas Andas Tēraudas priekšlikumu.

Bet - nedaudz no cita aspekta.

Ir skaidrs, kāpēc tas ir jāatbalsta. Tāpēc, ka... Es uzskatu, ka Saeimai būtu jābūt lietas kursā, jo Saeimā noteikti strādā... tāda bija mana vīzija, man šeit nokļūstot, - ka Saeimā strādā visgudrākie cilvēki un ka tad, ja kādam būtu problēmas, mēs saliktu savas gudrās galvas kopā un palīdzētu. Un tad te mums...

Kučinska kungs man uzdeva tikko jautājumu: bet kur tad mēs ņemsim tādu cilvēku, kurš spēs būt ombuds un pildīt tādas funkcijas? Nu kur tad mēs tik gudru cilvēku ņemsim?

Un ziniet, ko? (Starpsauciens.) Nē, nē, tas ir par labu jums, es izstāstīšu to mūsu dialogu, kāds ir.

Tātad... Kad ļoti ilgi strādā valsts pārvaldē un ļoti ilgi sēž Saeimā tā kā cietumā, tad sākas dzīve tādā kā burbulī. Un tad nepamana, ka patiesībā Latvija ir pilna ar ļoti gudriem cilvēkiem, ļoti erudītiem cilvēkiem. Es šodien uz sitienu, nemaz nedomājot, varētu nosaukt, nu, vismaz piecus, pat vēl vairāk, cilvēkus, kuri būtu cienīgi būt par tādu ombudu un kuriem būtu mugurkauls. Tādi, kurus nekad nevarētu neviens politiķis kaut kā ietekmēt. Tad, kad šis cilvēks redzētu, ka sabiedriskajā medijā ir nopietnas problēmas, viņš saņemtos, drosmīgi atnāktu uz Saeimu un pateiktu: klausieties, nu es netieku viens galā, palīdziet man!

Ziniet, kāpēc tie gudrie cilvēki nenāk? Tāpēc, ka tā valsts pārvalde ir tāda - nekāda. Gudrie cilvēki bēg projām no visa, kas ir saistīts ar valdību, ar parlamentu, ar to visu. Kam gan tas nav skaidrs?

Lūdzu atbalstīt šo deputātes Vitas Andas Tēraudas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es nepārspīlēju šī priekšlikuma vēsturisko nozīmīgumu.

Tur daudziem saskaitāmajiem jāizpildās, lai šis instruments strādātu.

Bet pats fakts, ka tiem, kam ienāks prātā doma ietekmēt sabiedriskā medija... padomes vai valdes locekļus... ka viņiem parādās nopietns risks par šo jautājumu debatēt šajā zālē... Un, ja tās debates būs tādas, kādas ir šodien par šo likumprojektu, - tas ir tā vērts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tas, kur es nevaru piekrist manai kolēģei Lindai Liepiņai... Es varu piekrist tajā ziņā, ka gudri cilvēki, tiešām ļoti daudzi gudri cilvēki, nenāk ne politikā, ne valsts pārvaldē. Tas, kur es nevaru piekrist, - ka viņi nenāk tāpēc, ka šeit ir diezgan daudz tādu, kuri, es atvainojos, varbūt nav pārāk... nav paši spējīgākie. Tā problēma ir cita - ka ir bailes. Bailes gudriem cilvēkiem. Un tā ir viņu atbildība, ka viņi netiek galā ar šīm bailēm, tāpat kā citi netiek galā ar citām bailēm. Un šīs bailes vajadzētu pārvarēt.

Un bailes vajadzētu pārvarēt arī attiecībā uz mediju uzraudzību, jo ir skaidrs, ka esošajā modelī, kāds tas ir šobrīd, mediji... objektīvi - pilnīgi visi Latvijā... es domāju, vairāk vai mazāk ir ietekmējami gan politiski, gan ekonomiski. Gan arī - atkarībā no īpašnieku viedokļa. Mēs ļoti skaidri redzam, kā mediji strādā: katram ir... aiz katra stāv kaut kādi īpašnieki, ir kaut kāda konkrēta pozīcija, un objektivitātes tur ir maz.

Tādā izpratnē, protams, šāda tipa uzraudzība ir vajadzīga.

Bet galvenais - atcerēsimies, ka tas, kas ir savā ziņā bīstami... Bīstami ir tas, ka būtu šāda sistēma... Mums nevajag radīt sistēmu, kurā ir kaut kāds viens viedais vai trīs viedie, kuri tagad izlemtu pilnīgi visu, kā mums Latvijā dzīvot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi! Šis ir priekšlikums, par kuru mēs diezgan detalizēti un pietiekami ilgi diskutējām Mediju politikas apakškomisijā. Šis priekšlikums radās, lai pastiprinātu redakcionālās neatkarības nodrošināšanu medijos.

Vēršu uzmanību: šeit ir runa par to, ka ombuds ir tiesīgs ar pamatotu iesniegumu vērsties Saeimā. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Tas nozīmē, ka nevis ombuds pats pieņem kaut kādu lēmumu, bet ka tajās situācijās, kurās viņš saskata riskus redakcionālajai neatkarībai, viņš vērš uz tiem likumdevēja uzmanību, un likumdevējam tad ir tiesības lemt par tālāko.

Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Komisijas vārdā atkārtoju: šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 93. - deputātes Tēraudas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 40, atturas - nav. (Aplausi.) Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kaimiņš. 94. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. Deviņdesmit... (Nav skaidri saklausāms.)

Sēdes vadītāja. 95. ...

A. Kaimiņš. 95. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 96. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 97. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 98. - deputātes Vitas Andas Tēraudas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 99. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 100. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 101. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 102. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 103. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 104. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kaimiņš. 105. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kaimiņš. 106. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Šis priekšlikums ietver sevī to, ka... kad jāstājas spēkā... Un šeit... šajā gadījumā... Mēs noteikti šo precizēsim uz trešo lasījumu, jo arī visas šīs pandēmijas dēļ mēs esam par septiņiem mēnešiem iekavējuši mūsu darba gaitu. Bet...

106. - atbildīgās komisijas priekšlikums - nav atbalstīts... ir atbalstīts, atvainojiet. Atbalstīts!

Sēdes vadītāja. Pirms uzsākam debates, deputāti Pavļuts, Zakatistovs, Adamovičs, Jurašs, Dzintars, Augulis un Agešins lūdz turpināt sēdi bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Es negribu aicināt neatbalstīt šo priekšlikumu - tas ir pareizs! -, bet gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mēs kārtējo reizi atpaliekam.

Mēs pieņemam gan šajā Saeimā, gan arī iepriekšējos sasaukumos pieņēmām veselu virkni grozījumu tieši elektronisko mediju likumos, un katru reizi mēs atpaliekam no realitātes, jo gan tehnoloģijas, gan arī skatīšanās modeļi attīstās pārāk ātri un mēs vienkārši nepaspējam... Un šajā situācijā mēs pieņemsim likumu, kas jau būs novecojis - novecojis jau pieņemšanas brīdī, jo joprojām mums paliek tas vecais modelis: atsevišķi - radio, atsevišķi - televīzija... un LSM portāls...

Vai jūs zināt, kāds ir LSM juridiskais statuss? Jūs, kas esat likumdevēji, - vai jūs to zināt? Tā ir Latvijas Televīzijas struktūrvienība. Kas to vada - īsti nav skaidrs. Kas pieņem lēmumus - īsti nav skaidrs.

Kāpēc LSM portālā nevar, piemēram, skatīties vairākus raidījumus bez reklāmas? Ja tu ieslēdz to reklāmas bloķēšanu, tad vienkārši neko tev nerāda. Un tas ir sabiedrisko mediju portāls!

Mūsdienās sabiedriskie mediji konkurē pirmām kārtām ar interneta medijiem. Un portālam jābūt centrā. Un, protams, jāintegrē viss...

Un tas jautājums par vienoto sabiedrisko mediju ir jau nobriedis pirms vairākiem gadiem. Jūs zināt, ka dažādu konjunktūras apsvērumu dēļ Saeima noraidīja šo priekšlikumu jau diezgan sen. Un tagad kārtējo reizi mēs palaidām garām iespēju iestrādāt šo progresīvo un mūsdienīgo regulējumu jaunajā likumā. Protams, šajā posmā jau to vairs nevar paspēt, jo... nu, pārāk daudz būtu jāgroza. Tātad vienīgais, kas atliek, ir uzdot izstrādāt kārtējo koncepciju. Man ir ļoti žēl, ka mēs tomēr neesam spējuši to izdarīt ātrāk. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka agri vai vēlu tas būs jādara. Un ja kārtējo reizi mēs dzīvosim tā - pa vecam...

Redziet, kāda ir tendence: televīzija zaudē skatītājus, jo arvien vairāk cilvēku aiziet internetā. Arī televīzijas saturu jau trīs gadus cilvēki pārsvarā skatās interneta platformā - vairāk nekā puse, jo... kabeļtelevīziju patērētāju skaits samazinās ļoti būtiski. Un kur nu vēl par zemes apraidi runāt - tā jau ir vakardiena (kaut gan noteikta daļa skatītāju tur vēl paliek)!

Tātad ir skaidrs, ka tam vienotajam sabiedriskajam medijam jābūt balstītam uz modernām tehnoloģijām. Un LSM jābūt centrā.

Es nezinu, vai padome vai kāds cits bez mūsu aktīvas līdzdalības un iesaistīšanās ir spējīgs izstrādāt to jauno koncepciju.

Taču jebkurā gadījumā es aicinu jūs domāt par rītdienu un nedzīvot saskaņā ar vakardienas stereotipiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Cileviča kungs, jūs vēlaties balsojumu par šo priekšlikumu? (Dep. B. Cilevičs: “Nē.”) Nē.

Tātad deputāti balsojumu nelūdz un atbalsta priekšlikumu.

A. Kaimiņš. Paldies, kolēģi.

Un pēdējais ir 107. - kultūras ministres Melbārdes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Kolēģi, es gribētu...

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu teikt lielu paldies apakškomisijai, kas ir izdarījusi milzīgu darbu.

Es gribētu teikt lielu paldies deputātiem, kuri šeit klātienē ir diskutējuši un bijuši gan atbildīgās komisijas sēdēs, gan arī apakškomisijas sēdēs.

Es gribētu teikt lielu paldies Valsts prezidenta kancelejai, Kultūras ministrijai un iesaistītajiem industrijas pārstāvjiem.

Šis nav gada darbs; šis ir 15 gadu process - virzīts un apstādināts, virzīts un atkal apstādināts process. Un mēs esam principā ļoti lielu lēcienu šobrīd izdarījuši.

Šis gan ir tikai otrais lasījums. Ceru, ka mēs tūlīt atbalstīsim šo likumprojektu arī otrajā lasījumā.

Būs gana īss priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Tā ka deputāti, kuri izteica savas bažas un uzskata, ka varētu būt iespējami kādi uzlabojumi... Mēs komisijā gaidām šos priekšlikumus, šos uzlabojumus, lai, skatot likumprojektu trešajā lasījumā, mēs varētu tos šeit, Saeimā, pieņemt. Lai tas likums tiktu pieņemts šogad.

Arī visas tās bažas, kuras izteica Boriss Cilevičs, - par šiem termiņiem un par to, ka mēs atpaliekam termiņu ziņā... Es ceru, ka mēs to arī labosim. Un, Cileviča kungs, mēs patiešām, nu, kā teica arī Liepiņas kundze, dragāsim uz priekšu arī ar trešo lasījumu.

Paldies jums, kolēģi. Paldies visiem, kas atbalstīja.

Un... jā, šis priekšlikums netika atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti! Es īsti nesapratu, kas bija tagad šis. Izklausījās pēc “Brīnumu lauka”. Krievijā ir tāds raidījums “Poļe čudes”, kur pasakās visiem, visus pasveicina... Aizmirsāt mammai sveicienu nodot? Varat nodot arī mammai sveicienu. Pateicāties...

Kaimiņa kungs, par ātru pateicāties visiem iesaistītajiem, tajā skaitā - Valsts prezidenta kancelejai, jo... Ja jūs būtu uzmanīgi sekojis līdzi savas komisijas (tās, kuru jūs vēl joprojām vadāt) likumprojekta... nu, tai gaitai, tad... Šis jau ir tikai otrais lasījums. Otrais lasījums nav galīgais lasījums.

Un nobeigumā es gribētu pateikt... Nu jūs teicāt... Kā jūs tur beigās pateicāt? Dzīsim uz priekšu? Nu galīgi kaut ko sajaucāt! Nevis jūs... es nezinu, vai jūs vispār kaut ko vēl dzīsiet uz priekšu. Tas ir cits jautājums. Bet - nevis “dzīsiet” vai “dzīsim”, bet gan uzmanīgi klausīsimies un mēģināsim saprast, ko mums stāsta mediju industrija! Jo šis ir stāsts par medijiem.

Ja mēs kaut ko nesapratīsim, tad mēģināsim klausīties vēlreiz. Ja vēl nesapratīsim, tad varbūt izlasīsim kādu grāmatu, bet lēmumu pieņemsim tikai tad, kad būsim sapratuši, izvērtējuši visus “par” un “pret”. Un mums būs pilnīgi skaidrs - kāpēc... Kāpēc konkrēti es, Linda Liepiņa (vai arī - jebkurš cits no pārējiem 99 deputātiem), balsoju “par” vai “pret”, vai nebalsoju. Katrs konkrēti... tikai mēs katrs pats varēsim motivēt savu balsojumu.

Kaimiņa kungs, es ceru, ka es ļoti skaidri šobrīd izteicos. Tā man mācīja skolā - izteikties tā, lai saprastu. Es sapratu jau tad. Es ceru, ka arī jums pienāks tāds brīdis, kad jūs sapratīsiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Šīsdienas debates par šo visai sabiedrībai svarīgo likumprojektu ir piemērs tam, kā pozīcijas un opozīcijas viedokļu sadursmē var rasties patiesība.

Es ļoti ceru, ka tāpat kā šodien, kad tika noraidīti vairāki sabiedrībai un vārda brīvībai bīstami priekšlikumi un tika atbalstīti tie, kuri tiešām tam līdzēs, - ka līdzīgi notiks, gan iesniedzot priekšlikumus trešajam lasījumam, gan trešajā lasījumā debatējot par šī likumprojekta galīgo variantu.

Šodien frakcija SASKAŅA atbalsta šo likumprojektu otrajā lasījumā. Un aicinām jūs darīt to pašu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Varbūt drusku atkārtošos.

Apsveicu Tēraudas kundzi ar visu priekšlikumu pieņemšanu šodien. Tas varēja (Aplausi.)... Tas varēja notikt tāpēc, ka tie bija gudri, saprātīgi un loģiski priekšlikumi. Un es personīgi apņemos atbalstīt jebkurus jūsu... pārējo 99 deputātu priekšlikumus, kad tie būs loģiski un saprātīgi. (No frakcijas SASKAŅA: “Viņa no koalīcijas, neaizmirsti!”) Un es ceru, ka mēs... vēlreiz atkārtošu, ka mēs tā varam strādāt arī turpmāk, pieņemot arī citus likumprojektus.

Galvenais, ko es aicinu pārdomāt. Lai es varētu atbalstīt trešajā lasījumā, viens punkts, manuprāt, jāizņem ārā... tas ir, kārdinājums pēc ārvalstu finansējuma jāizņem no turienes ārā. Mūsu mediji jāfinansē Latvijas iedzīvotājiem! Tikai tad es arī varu sasniegt kaut kādu taisnīgu un saprotošu līmeni.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Komisijas vārdā es lūdzu neatbalstīt pēdējo, 107., priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A. Kaimiņš. Kolēģi! Mēs esam izskatījuši pilnīgi visus priekšlikumus.

Komisijas vārdā es gribētu pateikt lielu paldies komisijas konsultantiem, kas ir ļoti lielu darbu ieguldījuši, lai šo visu saliktu uz papīra, strukturētu, lai mēs varētu par to debatēt. Paldies jums!

Lūdzu balsot par likumprojektu “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” (Nr. 43/Lp13) otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. (Aplausi.) Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Kaimiņš. Kā jau minēju, mēs... es lūdzu noteikt 2020. gada 17. septembri par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. septembris. (Dep. A. Kaimiņš: “Paldies visiem par darbu!”)

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība izskatīta.

Man jūs jāinformē par šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Zariņa, Klementjeva, Agešina, Orlova un Krišāna jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Elektroenerģijas tirgus likumā Ekonomikas ministrijai noteiktā uzdevuma izpildi”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Zariņa, Ločmeles-Luņovas, Tutina, Kucina un Dombrovska steidzamu jautājumu ekonomikas ministram “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar “OIK elektrostaciju” pārbaužu rezultātiem” un par deputātu Ločmeles-Luņovas, Orlova, Agešina, Papules un Zariņa jautājumu ekonomikas ministram “Par apkures sezonas uzsākšanu Rīgā”. Saņemtās rakstveida atbildes iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka iepriekš saplānotā darba grafika dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Līdz ar to šodien atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Vārds 13. Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Gundars Daudze, Ieva Krapāne, Ralfs Nemiro, Linda Ozola, Evija Papule, Ēriks Pucens, Jānis Tutins... Tutins ir... un Inese Voika.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas
2020. gada 10. septembra 2. (ārkārtas) sēde

Par likumprojektu “Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 781/Lp13) (Dok. Nr. 2845, 2845A)
Priekšlikumi	- dep. D. Reizniece-Ozola (par)
	- dep. K. Ģirģens (pret)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Inesei Lībiņai-Egnerei 2020. gada 6. martā (Dok. Nr. 2211., 142.3-2-13/20)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Marijai Golubevai no 2020. gada 13. jūnija līdz 15. jūnijam (Dok. Nr. 2715., 611.1.8/4-20-13/20)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Reinim Znotiņam no 2020. gada 10. augusta līdz 15. augustam (Dok. Nr. 2805., 611.1.8/3-25-13/20)
Par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Ekonomikas ministrijas rīcību saistībā ar “OIK elektrostaciju” pārbaužu rezultātiem” (Nr. 31/P13) (Dok. Nr. 2841)
- Motivācija	- dep. I. Zariņš
Par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Elektroenerģijas tirgus likumā Ekonomikas ministrijai noteiktā uzdevuma izpildi saistībā ar Saeimai iesniedzamo ziņojumu par subsidēto elektrostaciju darbības atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem” (Nr. 32/P13) (Dok. Nr. 2842)
- Motivācija	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses” (Nr. 567/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2479)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses” (Nr. 537/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2480)
- Ziņo	- dep. L. Ozola
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku”” (Nr. 670/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2767)
- Ziņo	- dep. I. Rībena
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (Nr. 509/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2773, 2773A)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām”” (Nr. 611/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2221, 2476)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par Latvijas–Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību” (Nr. 631/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2278, 2477)
- Ziņo	- dep. L. Ozola
Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām” (Nr. 678/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2429, 2637)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 677/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2428, 2726)
- Ziņo	- dep. R. Jansons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”” (Nr. 709/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2561, 2669)
- Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 717/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2846)
- Ziņo	- dep. A. Čakša
Likumprojekts “Valsts robežsardzes likums” (Nr. 490/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2162)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 489/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2164)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr. 34/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2163)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi Apsardzes darbības likumā” (Nr. 541/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2196)
- Ziņo	- dep. I. Klementjevs
Likumprojekts “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” (Nr. 43/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2165)
- Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
- Debates	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. A. Judins
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Gobzems
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. R. Ločmele-Luņova
Paziņojumi
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. A. Latkovskis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. I. Zariņš
	- dep. R. Jansons
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. D. Šmits
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Šmits
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. R. Dzintars
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. R. Nemiro
	- dep. A. Ašeradens
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. L. Liepiņa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Vucāns
	- dep. R. Jansons
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Gobzems
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Vucāns
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. D. Šmits
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 10.09.2020 09:09:45 bal001
Par - 45, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījums Pievienotās vērtības nodokļa likumā (781/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 10.09.2020 09:19:33 bal002
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses (567/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 09:20:39 bal003
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistisko Republiku, no otras puses (537/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 09:24:44 bal004
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Nacionālo bibliotēku” (670/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.09.2020 09:27:13 bal005
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” (509/Lp13), 3.lasījums

Datums: 10.09.2020 09:30:27 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas ... (611/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.09.2020 09:35:00 bal007
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par Latvijas–Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību (631/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.09.2020 09:37:40 bal008
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām (678/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.09.2020 09:41:07 bal009
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (677/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.09.2020 09:42:55 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” (709/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.09.2020 09:46:44 bal011
Par - 70, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (717/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 09:49:06 bal012
Par - 2, pret - 82, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Valsts robežsardzes likums (490/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 09:49:44 bal013
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Valsts robežsardzes likums (490/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 09:51:44 bal014
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (489/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 09:53:27 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (34/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 09:55:10 bal016
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apsardzes darbības likumā (541/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 10:32:34 bal017
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 10.09.2020 11:08:53 bal018
Par - 2, pret - 76, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 11:13:26 bal019
Par - 17, pret - 56, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 11:15:10 bal020
Par - 17, pret - 60, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 11:34:01 bal021
Par - 57, pret - 28, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 12:16:41 bal022
Par - 30, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 12:20:02 bal023
Par - 67, pret - 23, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.42. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 12:30:38 bal024
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 10.09.2020 13:42:54 bal025
Par - 68, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.45. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 14:17:29 bal026
Par - 33, pret - 43, atturas - 8. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.61. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 14:24:00 bal027
Par - 19, pret - 49, atturas - 3. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.66. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 14:27:08 bal028
Par - 19, pret - 58, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.70. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 14:38:54 bal029
Par - 55, pret - 22, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.78. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 14:42:16 bal030
Par - 17, pret - 55, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.88. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 14:55:21 bal031
Par - 44, pret - 40, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.93. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 15:08:19 bal032
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums (43/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.09.2020 15:10:01 bal033
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija