Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas astoņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 5. novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim izskatīt 2020. gada 5. novembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Vispirms – Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, kā arī Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputāti atbalsta likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grāmatvedības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Segto obligāciju likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītu reģistra likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, kā arī Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Armanda Krauzes, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Bergmaņa, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Ulda Auguļa un Gundara Daudzes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Tātad deputāti ir lūguši balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 40, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Riharda Kozlovska, Ainara Latkovska, Ata Lejiņa, Arvila Ašeradena un Alda Blumberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.
Lūdzu zvanu!
Es atvainojos, vēl bija pieteikts... Tātad... Feldmana kungs. Tas bija novēloti.
Tātad balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 57, pret - 16, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līgumu sociālās drošības jomā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par deputāta Māra Možvillo ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Māra Možvillo ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Māra Možvillo ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Māra Možvillo ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana pirmajā lasījumā.
Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?
Tātad Stepaņenko kundze runās “par” vai “pret”?
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Es aicināšu jūs nenodot šo likumprojektu komisijai un nesteigties ar šo... šī likumprojekta atbalstīšanu, jo mēs bijām liecinieki tam, kā šajā likumprojektā iekļautās normas un piedāvājumi ir bijuši vairāku komisijas sēžu diskusiju redzeslokā. Joprojām ir vecāki un speciālisti, kuri ir neapmierināti ar terminoloģiju, kas saistās tieši ar attālināto mācību noteikšanu.
Šajā gadījumā, kad Izglītības un zinātnes ministrija praktiski visu vasaru neko nav darījusi, lai ieplānotu un saplānotu šo Covid‑19 otrā viļņa rezultātā radušos problēmu iespējamo risinājumu izglītības sistēmā, mēs uzskatām, ka šāda steidzama risinājuma - nekāda risinājuma, kas faktiski ir nekāds risinājums, - piedāvāšana Saeimas deputātiem, pat neizskatot Ministru kabinetā šos priekšlikumus, ir ļoti nepareizi. Un tā ir tiešām atbildības pārlikšana uz vecāku pleciem, uz skolotāju pleciem. Var būt, ka tā ir vienkārši kaut kādu ministrijas veikto iepirkumu un dažādu ministrijas jaunu... jaunatklājumu... vienkārši, nu, tāda, es atvainojos, bīdīšana šajā likumprojektā, jo mēs zinām, ka ir veikti dažādi pasākumi, lai padarītu šo attālināto apmācību kādam varbūt vairāk interesantu arī finansiālajā ziņā.
Tāpēc mēs uzskatām, ka šis likumprojekts nekādā gadījumā nav nedz steidzamības kārtā izskatāms, nedz arī tagad nododams tādā veidā, kādā tas ir.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Jānorāda uz daudzām neprecizitātēm un aplamībām Jūlijas Stepaņenko teiktajā.
Pirmajam... Pirmām kārtām šie grozījumi ir debatēti ar ekspertiem, tātad... tātad gan skolu direktoriem, gan citiem izglītības ekspertiem jau labu laiku, arī vasarā.
Un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šie grozījumi ir iesniegti septembrī. Principā šie grozījumi tātad komisijā uz diskusiju ir bijuši un vairākas reizes ir bijuši diskutēti divu mēnešu garumā. Diemžēl komisija nav spējusi tos pieņemt, teiksim, ņemot vērā to, ka tur bija arī Izglītības likuma konkrētajā atvērumā... bija arī citi... daudzi priekšlikumi iesniegti. Līdz ar to komisija lēma izdalīt šos atsevišķos, jau debatētos grozījumus un virzīt tālāk steidzamības kārtā, lai netraucētu šo grozījumu gaitu, jo tie ir īpaši svarīgi šobrīd, Covid-19 apstākļos, lai skolas spētu normāli funkcionēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi! Balsosim par likumprojekta nodošanu atbildīgajai komisijai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu, balsosim! Par - 62, pret - 19, atturas - 5. Likumprojekts komisijai ir nodots.
R. Znotiņš (JK).
Kolēģi, vēl vienu reizi ieskicēšu... Tā kā komisija ir aicinājusi izskatīt arī pirmajā lasījumā Saeimā bez atkārtotas skatīšanas komisijā šo likumprojektu, tad vēl vienu reizi izstāstīšu, par ko tad ir šis likumprojekts.
Šie konkrētie grozījumi attiecas uz iespēju... tātad uz definīciju attālināto mācību procesam, kas tiek definēts kā klātienes izglītības ieguves forma, ko pašreizējā likuma redakcija neparedz. Tāpat tiek precizēti mācību procesam vajadzīgie līdzekļi. Te ir būtiski norādīt un atgādināt, ka šeit netiek uzlikti nekādi papildu pienākumi vecākiem šos līdzekļus iegādāties, bet tikai dibinātājiem un ministrijai principā šos līdzekļus nodrošināt.
Tāpat tiek veikti grozījumi, kas paredz un dod iespēju skolām savstarpēji slēgt līgumus, lai nodrošinātu skolotāju slodzes. Piemēram, ja vienā skolā nav, teiksim, ķīmijas skolotāja, bet citā skolā šis skolotājs strādā uz nepilnu slodzi, tad šim skolotājam būtu iespēja strādāt arī to atlikušo slodzes daļu - mācības pasniegt šajā skolā, kur tā skolotāja trūkst.
Šie grozījumi ir būtiski gan, teiksim, normālos apstākļos, jo mēs redzam arī pēc pasaules, piemēram, Igaunijas un Somijas, kur attālinātais mācību process bija daļa no normāla mācību procesa krietnu laiku pirms Covid-19 krīzes, vairāk nekā gadu pirms Covid-19 krīzes, tāpat arī, teiksim... it īpaši šajos apstākļos, kad ir Covid-19 krīze, gan ļaujot skolām... teiksim, atļaujot tām brīvāk darīt dažādas lietas, piemēram, slēgt savstarpējos līgumus, gan arī veikt attālināto mācību procesu gan klātienē, gan arī attālināti.
Tā ka aicinu atbalstīt, un komisija arī lūdz steidzamību šim likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par steidzamību? Nē. Deputāti nevēlas.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 23, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Paldies. Vienīgais iemesls, kāpēc es uzturu savu uzrunu, ir palūgt Saeimu noteikt... kad mēs esam jau steidzamā izskatīšanā... tomēr noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu pēc iespējas garāku, lai deputāti varētu sagatavoties šim likumprojektam (ļoti svarīgam īstenībā - kurš maina mācību tehnoloģiju mūsu skolās, tas ir īstenībā mācību rezultātu noteicošs likumprojekts) ļoti kvalitatīvi un iesniegt savus priekšlikumus.
Par to būs, iespējams, atsevišķs stāsts, kad mēs runāsim par termiņa noteikšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Kucinam.
E. Kucins (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iniciatīvas šoreiz Izglītības, kultūras un zinātnes komisija virza kārtējos grozījumus Izglītības likumā. Šoreiz tie skar pašreizējā situācijā ļoti aktuālu tēmu, tas ir, attālinātās mācības.
Grozījumu iniciatori piedāvā attālinātās mācības atzīt par klātienes izglītības procesa daļu, respektīvi, ar likumu noteikt, ka attālinātās mācības ir tas pats, kas klātienes...
No pirmā skata var šķist - kas gan tur īpašs? Mūsu bērni visu pavasari taču mācījās attālināti. Nebija viegli, bet mācījās. Izglītības iestādes īsā laika posmā spēja veikt izmaiņas savā darbā. Pedagogi sekmīgi apguva un īstenoja jaunas mācību formas. Skolēni iemācījās patstāvīgāk apgūt mācību vielu. Procesā iesaistījies arī vecāki.
Bet, kolēģi, visā šajā ir tikai viens “bet”. Tas notika, kad valstī bija izsludināta ārkārtas situācija, bet piedāvātie likuma grozījumi paredz, ka abas mācību formas ir vienlīdzīgas arī normālā situācijā. Un tas rada bažas.
Mana visdziļākā pārliecība ir, ka attālināts mācību process nedrīkst kļūt par normu ārpus ārkārtas situācijas laika. Katram skolēnam ir jābūt tiesībām apgūt mācību programmu klātienes formā.
Nenoliedzami, ka digitālās tehnoloģijas paver jaunas iespējas izglītības procesa organizēšanai un personalizācijai, bet tas nekad nevarēs aizstāt pedagoga tiešu personisku kontaktu ar izglītojamo.
Pieļaujot situāciju, ka attālinātās mācības tiek pielīdzinātas klātienes... mēs apdraudam izglītības kvalitāti un viennozīmīgi palielinām nevienlīdzību izglītībā. Jau tagad izskan pedagogu viedoklis, ka skolēnu zināšanu līmenis pēc attālinātajām divu mēnešu mācībām pavasarī ir krietni pazeminājies, tāpēc šajā laikā apgūto vielu tagad nākas atkārtot - kas palielina slodzi gan pedagogiem, gan skolēniem.
Vēl viens jautājums, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgs. Atļaujot tā saucamās klātienes attālināto mācību procesu, ir jābūt garantijām, ka visi tajā iesaistītie tiks nodrošināti ar atbilstošu materiāltehnisko bāzi. Attālināto mācību gadījumā personīgs dators, kā arī elektronisko resursu - interaktīvo mācību platformu un mācību un saziņas programmatūru - iegāde ir būtiska izglītības infrastruktūras sastāvdaļa, kura ir jāfinansē no valsts budžeta, nevis jāuzliek pašvaldībām jauni pienākumi. Un, kamēr tas nav nodrošināts, kolēģi, mēs nevaram atbalstīt piedāvātos grozījumus Izglītības likumā.
Attālinātās mācības ir arī papildu slodze vecākiem. Nenoliedzu, ka vecākiem ir jāiesaistās mācību procesā, bet viņi nevar aizstāt pedagogus, nemitīgi skaidrojot apgūstamo vielu. Pieaugot saslimstībai ar Covid-19, ne no viena vien vecāka dzirdēju, ka jādara viss iespējamais, lai skolās nevajadzētu atgriezties pie attālinātajām mācībām, jo... atcerējās savu pavasara pieredzi.
Un vēl viens arguments, kāpēc es aicinu jūs, kolēģi, tomēr balsot “pret” piedāvājumu... piedāvātajiem grozījumiem. Gribētos, lai attālinātās mācības tiktu izmantotas tikai kā papildu iespējas, nevis caurumu lāpīšanai skolotāju trūkuma situācijā. Mums ir jābūt reālam rīcības plānam, ko darīt, lai izglītības iestādes varētu nodrošināt ar nepieciešamo pedagogu daudzumu, lai jaunieši nevairītos iet strādāt skolā. Attālinātās mācības neatrisinās šo gadiem samilzušo problēmu.
Attālinātās mācības pieļaujamas tikai ārkārtas situācijā!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam.
R. Znotiņš (JK).
Cienījamie kolēģi! Atbildot Pimenova kungam, varu tikai teikt, ka, jā, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir noteikti pietiekams - tas būs vairākas dienas, tā ka būs iespēja iesūtīt savus priekšlikumus. Tāpat arī vēlreiz norādu uz to, ka tiešām ir bijušas garas debates komisijā vairāku sēžu... komisijas sēžu garumā par šiem grozījumiem.
Atbildot Kucina kungam, jāsaka tomēr, nu, pasaules progresīvākās un labākās izglītības sistēmas, kā jau es minēju - Somijas, Igaunijas -, kuras pasaules reitingos atrodas visaugstākajās vietās izglītības sistēmas kvalitātes un sistēmas rezultātu ziņā, ir ieviesušas jau pirms Covid-19 krīzes šo attālināto mācību procesu kā daļu no normāla procesa. Tas var būt vienu reizi nedēļā, tas var būt vienu stundu nedēļā vai kaut kā... vai, iespējams, citādāk, bet viņi to ir ieviesuši. Tie rezultāti, kas viņiem ir, vēl joprojām ir visaugstākie, tāpēc bažas, ka būtiski kristos līmenis, nu, nav gluži pamatotas.
Tai pašā laikā, protams, jāsaka, ka mūsu sistēmai un skolām ir jāadaptējas. Skaidrs, ka ir vajadzīgs kaut kāds adapcijas laiks, lai veiktu šādas pārmaiņas. Es domāju, ka labs izmēģinājums jau bija pirmajā Covid-19 vilnī, kas nāca tādā piespiedu kārtā.
Un tāpat vēl Kucina kungam atbildot - ir veiktas no Izglītības un zinātnes ministrijas visas iespējamās vai, nu, ļoti daudzas darbības, lai atbalstītu skolotājus šajā procesā, lai atbalstītu skolas šajā procesā un pašvaldības. Līdz gada beigām tiks piegādātas skolām 5300 viedierīces un vēl arī 6200 portatīvie datori. Tāpat ir nodrošināts vidējās jūdzes pieslēgums daudzās skolās, kas... Papildus ir novirzīti seši miljoni no Covid-19 finansējuma. Tāpat ir dots atbalsts universitātēm attālinātā mācību procesa ieviešanai un tehnoloģiju potenciālajām vajadzībām un dažādi citi atbalsta mehānismi.
Vēl arī jāpiebilst, ka iepriekšējā Eiropas fondu periodā tieši šo digitālo preču iegādei un, teiksim, skolu nodrošināšanai ar dažādiem datoriem un citām vajadzīgām lietām tika novirzīti lieli līdzekļi... vairākos desmitos miljonu. Šo mēs esam arī pārrunājuši ar Latvijas Pašvaldību savienību, un viņi piekrīt, ka tā ir. Protams, mēs nevaram sagaidīt, ka tā situācija šobrīd visur būs perfekta, bet mums ir jāiet līdzi laikam, mums ir jāsaprot, kā izglītības sistēma mainās, un attiecīgi arī jāadaptējas.
Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Kolēģi! Nenoliedzami, izglītības sistēma mainās un mums ir jāiet līdzi laikam, bet šī prakse ar attālinātajām... attālināto mācību ieviešanu pavasarī izgaismoja ļoti daudzas problēmas, kuras arī attiecīgi eksperti... 63 eksperti norādīja savā atklātajā vēstulē Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem.
Daļa no iebildumiem ir tieši saistīta ne tikai varbūt ar skolēnu socializēšanās prasmju... arī audzināšanas darbu pie skolēnu attīstības, bet tostarp arī jaunāko klašu skolēnu prasmju attīstība ir... Protams, nenoliedzami - ir nepieciešams attīstīt šis digitālās prasmes mūsu laikmetā, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka sākumskolas bērni attīsta savu domāšanu, tostarp arī strādājot pie rokraksta izkopšanas, pie dažādiem... pie dažādām darba burtnīcām un arī rakstu darbiem, kas ir ļoti nepieciešams tieši mazākam bērnam. Un ļoti nepieciešams ir arī tiešs kontakts ar skolotāju. Šajā gadījumā - nu, attālinātajās mācībās - ir skaidrs, ka... ļoti daudzi vecāki ir norādījuši to, ka bērniem, īpaši jaunāko klašu skolēniem, šīs te attālinātās mācības pavasarī radīja lielu, var teikt, kaitējumu tādā ziņā, ka bija ļoti grūti gan vecākiem, gan arī bērniem vielas apgūšanā. Protams, liels paldies skolotājiem, kuri teicami sagatavojās un šo krīzi izvilka uz saviem pleciem, taču ir skaidrs, ka, lai nodrošinātu šo attālināto mācību ieviešanu tādā veidā, kādā šobrīd vēlas Izglītības un zinātnes ministrija, ir nepieciešamas vēl plašākas diskusijas.
Tas, ko... Tas, ko principā... Tas, kas būtu darāms šajā gadījumā, ir šī norma par attālinātajām mācībām un arī par to, kurš atlīdzina visus izdevumus, kas saistīti ar attālinātajām mācībām gan vecākiem, gan arī skolotājiem. Šīs normas būtu jāiestrādā tieši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, jo mēs šobrīd skatāmies uz šo regulējumu kā uz pagaidu regulējumu. Mums ir jākoncentrējas uz to, kādā veidā mēs šobrīd varam šo pagaidu regulējumu ieviest tā, lai tas būtu atbilstošs. Pēc tam kad mēs pārdzīvosim šo krīzi, mēs varam runāt jau garākās un kvalitatīvākās diskusijās par to, kādā veidā, kam būtu ieviešamas šīs attālinātās mācības kā daļa no klātienes.
Lai gan tas, protams, ir nedaudz jocīgi sajaukts - klātiene ir attālināti un attālināti ir klātiene. Šeit arī, protams, par terminoloģiju varbūt varētu vēl parunāt, bet patiesībā problēma ir tieši tajā, ka mēs nedrīkstam likt šo te pagaidu risinājumu, kas šobrīd ir pagaidu risinājums... Mēs nevaram taisīt reformu uz Covid-19 rēķina. Tas ir pagaidu risinājums, mēs to nedrīkstam likt likumā kā tādu... jau absolūti tādu normu, kas strādās tagad uz visiem laikiem. Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā ir ļoti daudz dažādu iespēju paredzēt šo regulējumu un strādāt ar to attiecīgi... un tādā veidā.
Mani arī nedaudz izbrīna tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija nav nekādā veidā šobrīd reaģējusi uz to, ka izglītības sistēmā ļoti daudzi tieši interešu izglītības skolotāji, kuri šobrīd tieši Ministru kabineta noteikumu dēļ cieš ļoti lielus zaudējumus... Un praktiski ļoti daudzi pulciņi ir faktiski jau uz slēgšanas robežas. Par to nez kāpēc vispār nav padomāts.
Ja mēs runājam par darāmajiem darbiem, tad, manuprāt, vissteidzamāk darāmais darbs ir tieši šis - parūpēties par to, lai mums nesabruktu izglītības sistēma, jo interešu izglītība ir daļa no izglītības procesa. Ja bērni pēc šīs krīzes paliks bez dažādiem pulciņiem un papildu nodarbībām, kas nenoliedzami bagātina viņu iekšējo pasauli un prasmes, tad šajā gadījumā... tad kurš uzņemsies atbildību, ja mums neviens vairs neuzņemas atbildību par savu rīcību.
Tāpēc es aicināšu jūs neatbalstīt, tāpat kā es arī aicināju nenodot komisijā, neatbalstīt pirmajā lasījumā, jo šis risinājums ir jāliek Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, nevis Izglītības likumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, vai jums pietiks debatēm ar 10 minūtēm? (Dep. A. Gobzems: “Mūrnieces kundze, man pietiks, ja jūs mani nepārtrauksiet.”) Vārds deputātam Aldim Gobzemam. (Smiekli.)
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Tātad, labdien, kolēģi! Labdien, sabiedrība! Par izglītību runājot, ir pilnīgi skaidrs, ka visu vasaru Tukšumas kundze jeb Šuplinskas kundze neko nav darījusi izglītības jomā, un tad uz rudeni... pirms mācību gada pēdējā dienā tiek paziņoti kaut kādi jauni spēles noteikumi. Un tagad uz Ziemassvētkiem kaut kas tiek ķerts un grābts. Sabiedrība nezina, kā rīkoties, skolotāji nezina, bērnu vecāki nezina un tamlīdzīgi. Un problēma, kāpēc tas tā ir, - tāpēc, ka mūsu izglītības ministrei jeb Tukšumas kundzei nav vīzijas par to, ko vajag darīt izglītībā.
Es varbūt iedošu pāris detaļas, kas būtu jādara izglītībā: nevis jāpieņem šādi likumi, bet - kas pēc būtības būtu... ar ko būtu jāsāk.
Pirmkārt. Vajadzētu skaidru vīziju, kā klātienes mācību procesu kombinēt ar attālinātajām mācībām, jo tā patiesībā arī ir izglītības nākotne, par to netiek runāts. Vienkārši tiek tehniski pieņemti kaut kādi šobrīd likuma grozījumi.
Manuprāt, šāda vīzijas esība ļautu atslogot pedagogus, bet nekādā gadījumā to nedrīkst skatīt izolēti no kopējā izglītības koncepta, un ir jāveido sabalansēta sistēma.
Ko es ar to domāju? Nosaukšu piemērus. Piemēram, valodas... valodu apmācību. Var mācīt attālināti. Vismaz daļēji, kombinējot ar klātienes mācībām. Tātad valodas var mācīt Zoom, un kaut kādu daļu - arī klātienē. Savukārt eksaktos priekšmetus - matemātiku, fiziku, ķīmiju - nevar mācīt attālināti. Nevar mācīt Zoom ne pie kādiem nosacījumiem! Un tam ir jābūt skaidri definētam jau starta pozīcijā. Nevis vienkārši ieviesīsim tehnisku, attālinātu procesu.
Otrais. Klasē skolās nedrīkst būt vairāk par 20 bērniem. Mazas klases. Visu šo laiku, ja mēs skatāmies arī no Covid-19 viedokļa, kas ir bijis, ir... tātad lielā Covid-19 izplatība skolās. Kāpēc? Tāpēc, ka bērnus sastūķē vienā klasē. Daudzus bērnus vienā klasē visu dienu. Un tamlīdzīgi. Netika vispār plānots, kā veidot mazas klases, kur patiesībā arī daudz veiksmīgāk var notikt mācību process.
Trešais, kas ir būtisks. Sākumskolas bērniem ir jābūt tiesībām faktiski uz skolu nokļūt kājām. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka nav normāli, ka sešgadniekam ir jāceļas sešos no rīta, lai 40 minūtes brauktu uz skolu... vai ilgāk pat, piemēram. Tas nozīmē daudzas mazas skolas, sākumskolu sistēmu.
Kā notiek pie mums? Pie mums tiek uzbūvēti milzīgi monstri. Tā ir visa izglītības sistēma. Jo lielajos monstros var notikt otkati - kā mēs zinām, būvniecības projektos... Bet patiesībā, ja tiek salīdzināts ar Somiju vai vēl kaut ko, tad uzsvaram jābūt uz daudz mazām skolām, īpaši sākumskolas režīmā.
Vēl viena būtiska detaļa, par ko būtu jārunā šobrīd, piemēram, sportam un mūzikai ir jābūt kā profila priekšmetiem, kuru pasniegšanu pēc būtības var nodot arī privātajam sektoram: sporta skolotājiem tātad... fizkultūras treneriem, sporta studijām dažādām. Mūziku var nodot attiecīgi... Tam nav jābūt kā obligātam priekšmetam. Tā kā skolā kontrolei... caur e-klasi to var kontrolēt - caur e-klasi!
Profesionālā izglītība. Ja mēs runājam par profesionālo izglītību - pēc 9. klases jāveido ir reģionāli kompetenču centri, tādā veidā attīstot šo sfēru.
Ģimnāzijas. Protams, var būt un tām vajadzētu arī droši vien būt lielām, un tas būtu tas virziens, kurā no sākumā būtu jāskatās.
Šeit arī ir liels uzsvars, kas ir jādomā par augstāko izglītību. Augstākajā izglītībā, protams, ir jādomā par to, kā to apvienot ar profesionālo, piemēram, sporta akadēmijā vai mūzikas akadēmijā, vai mākslas akadēmijā un tādā garā.
Ko es ar to visu gribu teikt?
Pirmkārt. Nevis tehniski labojumi, ka mums tagad būs attālinātas mācības, bet visupirms jāsāk ar vīziju. Tas ir ministra uzdevums! Tukšumas kundzes uzdevums ir nākt ar vīziju, kāda būs šī sistēma, nevis ar tehniskiem grozījumiem, no kuriem nekas nemainās.
Otrkārt. Kad ir vīzija, tad ir konkrēti spēles noteikumi. Spēles noteikumi, kā mēs apmācām mazākos bērnus, kā mēs apmācām, teiksim, pamatskolā un kā mēs apmācām vidusskolā vai augstskolā.
Vēl viena lieta. Mums vajadzētu steidzami - pēdējais laiks! - visiem bērniem no 1. klases obligātas trīs svešvalodas. Divas vismaz. Vismaz lai divas trīs valodas tiek iemācītas skolā. Obligāti no 1. klases! Nevis izvēles vai vēl kaut kā un tamlīdzīgi. Ar to būtu jāsāk izglītībā.
Tas ir pietiekami laikietilpīgs darbs. Bet kas notika vasarā? Vasarā sēdēja, visi bija čempioni. Tukšumas kundze pa televizoru runāja ar visu partiju... savām biedrenēm muižniecēm... un visu ko, ka ir maskās jāstaigā. Pēc tam brauca uz šo “Goru” vai uz kurieni un šķaidījās ar sviedriem tajos metālistu koncertos - kas ir pilnīgi bezatbildīga rīcība no ministres kundzes puses. Tas bija... jo vajadzēja enerģiju uzņemt. Es atvainojos, enerģiju vajadzētu šobrīd nevis uzņemt, bet tērēt, lai sakārtotu izglītības sistēmu, kas nav izdarīts, un ļoti daudziem vecākiem ir pretenzijas pret to, kā notiek.
Tāpat arī par skolotājiem, kas ilgu laiku bija neziņā, vai viņi varēs no pirmās dienas dabūt slimības lapu vai nevarēs dabūt slimības lapu. Pat tādi tehniski sīkumi nebija atrisināti.
Principā izglītība un veselība - tās ir divas jomas, kur mēs šogad visu vasaru tēlojām čempionus un nonācām rudenī pie sasistas siles.
Es aicinu Jauno konservatīvo partiju, kas neko nav izdarījusi, nolaidusi pa burbuli visu, man liekas, kur viņi ir pieķērušies, ieklausīties šajā runā, atkārtot to 10 reizes un sākt ar tām lietām, kuras es uzskaitīju. Tad vismaz mēs pavirzīsimies uz priekšu.
Paldies.
Lai jums visiem jauka diena!
Sēdes vadītāja. Laiks pārtraukumam.
Tātad debates mēs turpināsim pēc pārtraukuma.
Šobrīd notiek sēdes dalībnieku... deputātu reģistrācija. Deputātu reģistrācija sekmīgi noslēgusies.
Tātad pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”.
Turpinām debates.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Šis likumprojekts ir kārtējais kaķis maisā, kas Saeimas deputātiem tiek piedāvāts. Paskaidrošu, kāpēc es tā uzskatu.
Pirmkārt. Absolūti nav skaidrs, kādā veidā, pieņemot šos grozījumus, tiks īstenotas specifiskās funkcijas, kuras piemīt mūsu izglītībai, jo bez zināšanu pasniegšanas ar noteiktu metodoloģiju pastāv vēl tāda izglītības funkcija kā audzināšana.
Absolūti nav skaidrs, kādā veidā, piemēram, pedagogi, un it īpaši sociālie pedagogi, strādās ar bērniem ar deviantu uzvedību, kā strādās un noteiks savus potenciālos klientus logopēdi un tā tālāk.
Vēl viens svarīgs aspekts, kas ir absolūti nepieļaujams, - apstiprināt attālinātu apmācības procesu kā normu speciālo skolu audzēkņiem. Pie manis ir vērsušies šādu bērnu vecāki ar lūgumu nepieļaut attālinātu apmācību šiem bērniem, jo tas uzliek nesamērīgu slogu gan vecākiem, kuri būs spiesti atstāt jebkuru darbu, lai nodrošinātu tādiem bērniem vidi, lai viņi vispār varētu kaut ko darīt attālināti.
Otrkārt. Nākamais aspekts saistīts ar to, ka jau vairākus gadus notiek nemitīgi eksperimenti mūsu izglītības jomā. Kā zināms, šoruden skolas pārgāja uz kompetenču izglītības īstenošanu. Es esmu 7. klases audzēkņa mamma un novēroju to ikdienā, un varētu teikt sekojošo... ka, protams, bērni ir ļoti priecīgi par to, ka viņiem ir tādi priekšmeti kā, piemēram, teātra māksla, tehnoloģijas un dizains, bet attālināti šos priekšmetus normāli pasniegt ar labu metodoloģiju... un rezultāti ar labu kvalitāti... vienkārši nav iespējams. Piemēram, vakardienas piemērs. Un tagad runāšu par sportu.
Vakardienas sporta uzdevums bija nobraukt ar riteni divarpus kilometrus, un... nemaz nepaskaidrojot, pa kādiem ceļiem: vai tas būtu tikai veloceliņš, vai tas... tā ir šoseja. Kā jārīkojas bērniem drošības ziņā? Nemaz nerunājot par to, ka... vai bērnam ir tas ritenis, ar kuru viņš varētu īstenot šo sporta pedagoga uzdevumu.
Treškārt. Programmatūra. Bez tā, ka ir jābūt viedierīcēm, datoriem, ir jābūt arī noteiktai... licencētām programmām, kuras tagad arī dala skolām, bet arī no prakses - ļoti, ļoti daudz problēmu. Jūs paši kā deputāti ikdienā saskaraties ar nemitīgām problēmām, kas saistītas tieši ar programmatūras pielietojumu. Pastāstiet man, lūdzu, kā ikdienā bērnu vecāki vai paši bērni varētu ar šīm problēmām tikt galā.
Ceturtkārt. Ja mēs runājam par to, ko pieminēja Znotiņa kungs. Manuprāt, ir absolūti nekorekti no Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra puses pieminēt mums Somijas vai Igaunijas piemēru, jo, ja mēs runājam par Somiju, tad ir jāskatās vispirms uz šīs valsts iepriekšējo 10 gadu pieredzi, īstenojot klātienes izglītību. Tad, kad viņiem klasē ir nevis 30 bērni, kā pie mums, bet krietni mazāk, - kā notiek pats materiāla pasniegšanas process? Kāda tur ir metodoloģija? Vismaz pieminiet to, ka tur bērnam vai bērnu vecākiem nav jāpērk vispār nekas - pat pildspalva nav jāpērk, jo visu to bez maksas absolūti sniedz skolēnam un ģimenei pati valsts.
Tieši tādēļ, ka mūsu Izglītības un zinātnes ministrijas iepriekšējo darba pieredzi gan sabiedrība, gan bērnu vecāki novērtē ar mīnusa zīmi - tieši to nemitīgo eksperimentu, absolūtas rītdienas neskaidrības dēļ -, nedrīkst pieļaut kārtējo likumu, kuru tiešām var salīdzināt tikai ar kaķi maisā.
Es pat nezinu, kādā krāsā ir šis kaķis... jo nekas nav skaidrs un nekas nav zināms. Nav skaidrs ne saturs, ne metodoloģija, ne ierobežojumi - nekas. Valstī, kurā bērnu ar īpašajām vajadzībām mācību process nav nodrošināts pat līdz šim ar normālām mācību grāmatām un skolotājiem, pieņemt normu, par kuru mēs vēlamies šodien balsot, ir vienkārši nepieņemami.
Būšu kategoriski “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. (Pauze.)
Nedzirdam jūs, Papules kundze! Nerunājiet. Mazliet tehniski jāsakārto, nedzirdam jūs. (Pauze.) Paldies.
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies jums par to.
Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Mazliet gribu paskaidrot tādas konceptuālas lietas, kādēļ arī es šobrīd, lai arī, iespējams, attālinātās mācības kā formu atbalstu, zināmā mērā aicinu balsot “pret”.
Pirmkārt. Konceptuālā lieta ir tā, ka šobrīd tiek meklēti risinājumi - pareizi, ātri risinājumi Covid-19 situācijas risināšanai, arī iespējamiem nākamajiem lēmumiem par varbūtēju ārkārtējo situāciju. Un, iespējams, arī lemšanai, ko darīt 1.-6. klases bērniem: vai mācīties klātienē vai attālināti.
Līdz ar to ir skaidrs, ka šie ātrie risinājumi būtu īpašā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma jautājums. Tad, iespējams, būtu mazāk diskusiju, vieglāk izstāstīt arī vecākiem, vieglāk paskaidrot pedagogiem, vieglāk risināt arī finanšu jautājumus, ja nepieciešams papildu finansējums. Un tāds acīmredzot agri vai vēlu būs arī izglītībā.
Kādēļ to saku? Tādēļ, ka faktiski šobrīd Izglītības, kultūras un zinātnes komisija jau risina vairākus jaunus terminus, tai skaitā par attālinātajām mācībām. Un tā būtu dabiska, saprātīga tālākā diskusija, kā šo tiešām moderno lietu ielikt regulārajā likumā jeb Izglītības likumā. Tā būtu izdiskutēta, tā būtu vispārēji apskatīta gan no resursu viedokļa - ne tikai finanšu, bet arī digitālo materiālu un pieejamības viedokļa.
Ir skaidrs, ka šobrīd situācija skolās... Saka, ka digitālie materiāli visām klašu grupām šobrīd nav pieejami. Faktiski tajās klasēs, kur šobrīd... no septembra ir ieviests jaunais standarts, uz kompetencēm balstītais, runājot par 1., 4., 7. un 10. klasi... šobrīd, cik man zināms, pieejamie materiāli ir tikai līdz decembrim, tātad nav nākamajam pusgadam.
Tas viss apliecina, ka situācija nav sagatavota, lai tā kļūtu par regulāru, pieņemtu praksi. Pārbaudītu un arī īstenotu iespējamu praksi ilgtermiņā. Tādēļ tas pirmais konceptuālais “pret” ir par to, ka šīs būtu Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma vai ārkārtējās situācijas, vai kādu ekstrā apstākļu, kādi mums šobrīd ir, dēļ pieņemtas izmaiņas, kuras var viegli arī paskaidrot, iespējams, vieglāk menedžēt. Un cilvēkiem tās būtu pieņemamas un saprotamas laika grafikā.
Saprotu, ka laika grafiku šobrīd paredzēt ir grūti, tomēr, pakāpeniski ejot un gūstot Latvijas pieredzi, varētu tālākie soļi arī būt, iespējams, pieņemami gan skolotājiem, gan vecākiem un arī skolēniem.
Tādēļ tas pirmais “pret” ir par to, ka attālinātajām mācībām kā terminam būtu jāparādās Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā kā ārkārtējam risinājumam, bet tālākās diskusijās komisijā tiktu jau debatēts, kā tas izskatītos arī modernai sistēmai... 21. gadsimta sistēmai... izglītības sistēmā, kā tas iekļautos klātienes mācībās, jo, vēlreiz atkārtošu, šo formu es atbalstītu, bet, nu, tam, protams, jābūt ir resursam.
Otrs iemesls, kas ir šajos grozījumos... iesniegtajos grozījumos ietverts un kādēļ arī tas būtu diskutējams ārpus Izglītības likuma kā regulārā norma (bet, iespējams, tā varētu būt kā Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma norma), ir par mācību līdzekļiem jeb par nosacījumiem, ka individuālie un mācību līdzekļi būtu jānodrošina pašvaldībām jeb izglītības iestāžu dibinātājiem.
Komisijas laikā Latvijas Pašvaldību savienības... Znotiņa kungs gan atsaucās uz sarunām ar Latvijas Pašvaldību savienību. Tas labi. Bet komisijas laikā Latvijas Pašvaldību savienība norādīja, ka faktiski viņi neatbalstītu, ja viņiem likums uzliktu kā obligātu normu iegādāties modernās tehnoloģijas jeb... mēs runājam par viedierīcēm.
Šis kā pienākums bez papildu finansējuma piešķiršanas - skaidrs, ka pašvaldībām šobrīd īsti realizējams nav un arī nākamajā gadā, skatoties uz attiecīgu pašvaldības finansējuma samazināšanu, tas varētu būt apdraudēts.
Zinu, ka parlamentārais sekretārs minēja Izglītības un zinātnes ministrijas iespējas, bet neaizmirsīsim, ka ministrijai tika piešķirti papildu līdzekļi no dažādām kabatām, pieejamām legālām kabatām, bet tie tika piešķirti arī papildu moderno tehnoloģiju jeb viedierīču iegādei. Nav dzirdēts, ka šobrīd ministrija runātu par tādu atbalstu pašvaldībām. Ja tas nāktu klāt arī parlamentārā sekretāra šodienas runā, ka ir plānā... Un es domāju, ka tomēr ar Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu to ir vieglāk un ātrāk atrisināt. Bet, nu, vienalga, ja ir plānā, ka pašvaldības varētu saņemt papildu finanšu resursus šo viedierīču iegādei, tad, no vienas puses, varētu atbalstīt arī šādu iniciatīvu. Bet, nu, kā mēs zinām, šobrīd mums tādas atbildes nav, tad Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, iespējams, to ļautu atrisināt.
Vēlreiz uzsveru: ja šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijai ir tādi dati, lūdzu, sakiet! Izglītības un zinātnes ministrija nav pateikusi, cik tas izmaksātu pašvaldībām. Lai arī Reira kungs ir apliecinājis... jeb Finanšu ministrija ir apliecinājusi, ka, ja Izglītības un zinātnes ministrija šo grozījumu īsteno esošā budžeta apjomā, tad katrā ziņā tur nav nekas teikts par pašvaldību finanšu iespējām un ietekmi uz pašvaldībām.
Atcerēsimies, ka ministrija ik pa mirklim atrod savos resursos ne vienmēr pieņemami (un ne vienmēr tas būtu vēl joprojām kultivējams) - uz bērnu brīvpusdienu rēķina... Bet, nu, tā būs ministres atbildība tālākajā sirdsapziņas vētījumā, kas kādreiz noteikti iestāsies.
Trešais iemesls, kādēļ teiktu, ka konceptuāli arī šo, no vienas puses, varētu pat atbalstīt, ja tas būtu Covid‑19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā vai ārkārtējās situācijas gadījumā... Tātad īsā termiņā jeb terminēta norma kā situācija, kas ir ekstrā jārisina... un ātri jārisina. Un, no vienas puses, labi, ka to šobrīd arī piedāvā, - ir par savstarpēji slēdzamajiem līgumiem. Jā, protams, būtībā to var traktēt arī kā zināmu ietekmi uz Darba likumu. Darba likums ļauj daudzas lietas darīt, un ik pa mirklim tad, kad mēs rosinām izmaiņas par brīvdienu noteikšanu Izglītības likumā, Izglītības un zinātnes ministrija un to pārstāvošās personas norāda, ka kaut ko diktē Darba likums.
Arī šo līgumu slēgšana, ekstrā līgumu slēgšana... Direktoriem tāpat būs jāslēdz darba līgums ar nosacīti brīvajiem skolotājiem. To var šobrīd tāpat darīt, manuprāt, bet labi - ārkārtējā situācijā tādas tiesības viennozīmīgi ir piešķirtas. Iespējams, ka direktoriem arī nāktu par labu, nebūtu jāzvana kontrolējošām iestādēm un jājautā, vai to var darīt vai nevar darīt, tai skaitā Valsts darba inspekcijai.
Ja tas tiktu ielikts Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, tad faktiski tas būtu saprotams, tas būtu atbalstāms, jo būtu skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrija mēģina risināt akūtus jautājumus un grib to izdarīt ātri. Bet šajā gadījumā šīs normas, ko droši vien kolēģi jau saprot, paliek kā patstāvīgas normas Izglītības likumā un nav bijusi pat diskusija, ka tās varētu būt kādos pārejas noteikumos. Tātad nerada šo terminējumu.
Ja nav šī terminējuma, tad jāatzīst, ka kārtējo reizi nav bijušas saprātīgas diskusijas. Nesaku, ka tām ir jābūt garām un ilgām, bet tām ir jābūt saprātīgām - ar skaitļiem, argumentētiem piedāvājumiem, lai mēs saprastu arī, ka Saeima pieņem normas... Un pēc Satversmes tiesas lēmumiem tagad kļūst diezgan skaidrs, ka Saeima pieņem normas, kas nav... kurām nav ietekmes, piedevām ilgtermiņa ietekmes, ne tikai uz viena gada budžetu, ne tikai uz esošā gada budžetu, bet nav arī ilgtermiņa ietekmes. Vai tieši otrādi - šī ietekme ir, bet tam ir sameklēti arī avoti un resursi.
Tātad īsumā vēlreiz. Pēc būtības šos likuma grozījumus pat varētu idejiski atbalstīt: pirmkārt, ja tie būtu Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, tātad terminēti un ar skaidru mērķi; un, otrkārt, ja tie būtu debatēti, nevis iesniegti pēdējā brīdī un uzstājīgi bīdīti dažādos veidos bez argumentiem, mēģinot pierādīt pretējo tam, ko šobrīd saka kolēģi vai saka... arī nozare tai skaitā.
Un šajā gadījumā, ja mēs atgriežamies pie attālinātajām mācībām, - nu, nevar uzlikt attālināto mācību īstenošanā par galveno... par galvenajiem vecākus, tajā, ka krīt izglītības kvalitāte, vainot skolotājus, ja īstenībā zivs šajā brīdī pūst no galvas.
Es aicinātu atbalstīt saprātīgi un tomēr izvērtēt iespējas, ja tas ir nepieciešams... un būs noteikti grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā vai kādā līdzīgā ārkārtējās situācijas likumā. Aicinu izvērtēt. Iespējams, ka tur var ielikt... Un tad atrisināsies arī izpratnes jautājums, argumentācija un arī resursu jautājums, kas šobrīd nav mazsvarīgi.
Aicinu vismaz turpmākajos lēmumos Izglītības un zinātnes ministrijas galvas nevis pūt, bet tomēr mazlietiņ vairāk padomāt par ietekmi un arī par savu vārdu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mūsu parlaments jau ilgus gadus iepriekš slēdza vienošanos ar pilsonisko sabiedrību par sadarbību ar biedrībām, organizācijām, faktiski ar mūsu Latvijas līdzpilsoņiem. Bet šodien, kad pie Saeimas pulcējas sporta biedrību aktīvisti, atlēti, veselīga dzīvesveida atbalstītāji, diemžēl Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs nenāk pie viņiem un nestāsta par IZM nostāju sporta jomā pandēmijas laikā.
Nemānīsim sevi. Mēs ļoti ilgi dzīvosim ar koronavīrusu. Šodien Latvijā fiksēti 367 gadījumi inficēto cilvēku, trīs cilvēki nomira diemžēl. Un piektdienā mūs gaida valdības lēmums par kārtējās ārkārtējās situācijas ieviešanu. Būs tā saucamais lockdown, un slēgs ciet gan ēstuves, gan arī sporta klubus, baseinus un tā tālāk.
Jauniem cilvēkiem, skolēniem, ir pieejama visparastākā lieta - sporta nodarbības pamatskolā un vidusskolā -, bet kas notiek ar fizisko kultūru, ar sportu posmā no 7. klases? Faktiski, kā teica kolēģe Ločmele, attālinātās mācībās skolotājs pa viedierīci stāsta kaut ko skolēniem, ar ko viņiem jānodarbojas. Nekādas kontroles, protams, nav. Tā ir faktiski parodija. Man ļoti žēl gan skolotāju, gan skolēnu, kas ir spiesti faktiski degradēt fiziskajā jomā.
Bet likums... Pat tās valstis, kur tagad ir karantīna, piemēram, Lietuva, atļauj nodarboties ar treniņiem brīvā gaisā ne vairāk kā 10 cilvēkiem.
Vienā vidusskolas klasē ir aptuveni 20-25 cilvēki, pieņemsim, ka normāli... diezgan liela daļa no viņiem ir atbrīvoti no sporta nodarbībām, un... ņemsim ne vairāk kā 20 cilvēku. Viņus ļoti viegli var sadalīt pa divām grupām, un divreiz nedēļā regulāri var nodarboties normālā sporta nodarbībā svaigā gaisā. Tās būs gan fiziskās kultūras mācības, gan arī socializācijas piemērs, jo skolēniem... viņi ilgojas... šajā būšanā mājās viņi skumst pēc klasesbiedriem, pēc skolas. Un šķiet, ka šīs nodarbības ļoti vajadzīgas tieši mūsu laikos, kad pandēmija nāk, cilvēkiem jāpalielina sava imunitāte un jāatbalsta visādas sporta nodarbības. Bet diemžēl piedāvātajā likumprojektā, par kuru mēs tagad diskutējam, nav īpašas vadlīnijas attiecībā uz sportu, uz fizisko kultūru.
Mums tagad Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs piespiedu kārtā piedāvā to atbalstīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Nu, es to neatbalstu.
Es neatbalstīšu šo likumprojektu, piedāvāju balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Par šo likumprojektu dažas lietas, ko vēlējos tomēr pieminēt.
Likumprojekts ir radījis zināmu spriedzi gan pašos pedagogos, gan arī pašvaldībās, un tas iemesls ir tieši budžeta pieejamība. Jebkurā gadījumā šīs normas prasīs kaut kāda veida izdevumus.
Šobrīd finanšu ministra pievienotā vēstule, kas ir, skaidri pasaka to, ka izdevumi būs, un, no otras puses, pasaka to, lai Izglītības un zinātnes ministrija savos resursos to atrisina.
Mēs visi esam redzējuši, kādā veidā arī šajā budžetā Izglītības un zinātnes ministrija risina, nu, tādus svarīgus jautājumus. Piemēram, tas pats atbalsts sportam - kādā veidā tiks finansēts? Tas ir liels jautājums, vai tik tās arī nebūs atkal tās pašas brīvpusdienas vai kaut kas cits. Tāpēc rodas jautājums - kāda jēga vispār Saeimas deputātiem balsot par ministriju budžetiem, kas ir detalizēti, tiek piedāvāti, ja pēc tam šo naudu var mētāt iekšienē, kā ienāk prātā?
Manuprāt, tā pieeja kā tāda nav pareiza. Bet šajā gadījumā attiecībā uz pašvaldībām... Mums nākamā gada budžetā paredzēts pašvaldībām kopumā noņemt nost aptuveni 90 miljonus eiro. Septiņdesmit pašvaldībām budžeta kritums ir lielāks par četriem procentiem. Tai pašā laikā - jo tālāk no Rīgas centra, jo tā situācija ir arvien trakāka. Īpaši jāizceļ šeit Latgales pašvaldības, kur ar pamatbāzi - budžetu - būs lielas problēmas.
Tai pašā laikā šis jautājums tiešā veidā... Un kāpēc arī skolotāji ir ļoti... Un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ļoti... ar bažām skatās uz šo likumprojektu, jo, neapšaubāmi, mēs atceramies - pavasarī, kad bija šī ārkārtas situācija, valsts no savas puses nodrošināja dažādas viedierīces, tai pašā laikā tika nepamanīts tas fakts... ko tad darīja pašvaldības.
Realitāte ir tāda, ka veselai virknei cilvēku nemaz mājās interneta nav un ir jānodrošina arī dažādi rūteri, dažādi tehniski risinājumi ārpus šīm ierīcēm.
Visām teritorijām, visai izglītības sistēmai lielais izaicinājums ir jaunā mācību satura ieviešana, kas prasīs ļoti lielus finanšu līdzekļus. Un arī nākamajā plānošanas periodā - ne tikai tas, kas jau ir ieguldīts, bet arī turpmāk būs jāiegulda... viennozīmīgi. Un jābūt ir skaidram redzējumam, no kurienes tas viss tiks finansēts, kā tas tiks... kā tas tiks ieviests.
Šobrīd šis likumprojekts pat teorētiski nesniedz nekādu ieskatu par finansējuma avotiem, bet tieši otrādi - praktiķi skaidri redz to, ka tās izmaksas būs lielas un var radīt spriedzi, piemēram, pirmsskolu pedagogu algu nodrošināšanai, jo pamatā, ja ar likumu uzliks jaunu funkciju un pašvaldībām savos budžetos jāatrod nauda, tātad tas ir bāzes budžets. Nu, bāzes budžets... Es domāju, ka ikvienā pašvaldībā šogad būs jāpalielina pirmsskolas pedagogiem atalgojums, jo skolotājiem atalgojums pieaug, un tas arī jākompensē būs pirmsskolā. Tur šī spriedze tikai palielināsies, un šāda neskaidrība un tāda tracināšana, manuprāt, arī ir pārāk sasteigta.
Būtu bijis daudz pareizāk, ja mēs ar ļoti skaidriem risinājumiem nāktu un kopā ar pašvaldībām arī vienotos par šīm izmaksām. Izglītības attīstības pamatnostādnēs jau, es domāju, ļoti daudz kas ir aprēķināts, kas tad ir tās nepieciešamās lietas un kādi ir pašvaldību pieprasījumi.
Tikpat labi redzams tas, ka nebūt ne ar kādiem fondiem - ne ar atjaunošanas fondu - šīs izmaksas nav iespējams nosegt. Tās ir lielas un mazas pašvaldības. Un administratīvi teritoriālā reforma šo problēmu neatrisinās.
Tā ka es, kolēģi, aicinu ļoti rūpīgi padomāt, pirms balsot par šo likumprojektu. Es to neatbalstu un aicinu arī citus kolēģus to darīt, jo budžeta iztrūkums šajā likumprojektā rada tikai un vienīgi ļoti lielu satraukumu.
Šobrīd jau arvien vairāk runā par to, ka valdība rītdien izsludinās ārkārtas stāvokli, es domāju, ārkārtas stāvokļa režīmā arī var kopā ar pašvaldībām domāt risinājumus. Šis likumprojekts kā pamatlikuma norma ir ļoti sasteigts un, godīgi sakot, galīgi nevietā. Un šobrīd tikai pēc debatēm jau redzu spriedzi. Pirmsskolas pedagogi ļoti skaidri redz, ka ir pašvaldību budžets, un redz to, ka tas var radīt to, ka gluži vienkārši viņiem šis algu pielikums var arī nenotikt. Nu, un tāpat arī pašvaldībām ir dažādi izaicinājumi, kas tuvākajā laikā būs, un šāds nepārdomāts, bez aprēķina... aprēķinos nebalstīts priekšlikums pamatlikumā nebūtu atbalstāms.
Paldies, kolēģi!
Es aicinu nebalsot par šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es vēlētos vēl nedaudz piebilst pie manis un manu kolēģu sacītā.
Pirmām kārtām piekrītu pilnīgi argumentiem arī par to, ka jaunais mācību saturs šobrīd ir izaicinājums. Kā papildu arguments - arī es esmu sastapusies ar situāciju, ka vairākas mācību grāmatas praktiski vēl nav nodrukātas un tiek piedāvātas PDF formātā. Atsevišķos priekšmetos ir skolotājam jāsastellē kopā uzdevumi no Soma.lv un Uzdevumi.lv, kopā jākombinē šīs apmācības, lai gan tās ir jau it kā klātienē. Tas, protams, arī rada ļoti lielus sarežģījumus.
Par klātienes apmācību es vēlētos pateikt to, ka patiesībā, dzenoties pakaļ, jā, tam progresam, ir tiešām aizmirsta tāda lieta kā šis personīgais kontakts skolotājam ar skolēnu, jo, piemēram, arī atsevišķi Saeimas deputāti varbūt tiekoties attālinātajās komisijas sēdēs, ne vienmēr pajautā sev interesējošu jautājumu, varbūt kautrējas, varbūt aizmirst. Iedomājieties, kas notiek ar bērniem, ja viņiem notiek jaunās vielas apguve neklātienē, piemēram, 5. klasē. Vai tiešām jūs esat pārliecināti, ka visi bērni būs gana droši, gana drosmīgi un uzdos jautājumu, kuru viņi nesaprata. Tiešām varēs skaidri pateikt - “Skolotāj, es nesapratu...”? Nē, tas tā nenotiek. Tie, kuri varbūt strādājuši ir par skolotājiem, kuriem ir vairāk bērnu, kuri ir sapratuši, teiksim, kā bērni iet cauri mācību procesam, var redzēt, ka reizēm ir tā, ka, ja bērns nesaprot, viņš vienkārši klusē, un tad viņš klusē, tad viņš paraud kaut kur, un tas viss aiziet tādā aplī. Un bērns vienkārši pēc tam to vielu neapgūst un vēl vairāk, teiksim, viņam attieksme pret mācību procesu pasliktinās.
Bet attiecībā uz vecāku tiesībām es arī gribēju norādīt... Šeit bija... Biedrība “Vecāku alianse” bija veikusi aptauju (nu, tā jau gandrīz kā socioloģiska aptauja, jo tajā piedalījās 1130 vecāku), un bija divas grupas: bērni no 1 līdz 7 gadiem un no 8 līdz 14 gadiem. Tātad lielākā daļa bērnu (474 ģimenēm) bija bērni no 8 līdz 14 gadiem, un ir tā, ka šie vecāki norādīja, ka 63 procentiem no visiem aptaujātajiem vecākiem nebija iespēju strādāt attālināti. Šī aptauja tieši bija saistīta ar... pēc Covid‑19, tātad pirms otrā viļņa, tātad pēc pirmā viļņa. Aptauja bija saistīta tieši ar to, kā vecāki varēja tikt pāri šim attālinātajam procesam. Tātad 63 procentiem, kas ir ļoti, man liekas, būtiski, nebija iespēja strādāt attālināti. 78 procentiem to neļāva darba specifika, un 10 procentiem to neļāva darba devējs.
Līdz ar to, protams, arī vecāki savās atbildēs norādīja, ka viņiem būtu ļoti palīdzējis atbalsts, finansiāls atbalsts... atvaļinājuma veidā, kurš būtu kā kaut kāds varbūt atbalsts laikam, kuru viņi varētu veltīt bērnu apmācībai.
Un šeit tiešām ir ļoti interesanti. Sanāk tā, ka ministrija šobrīd piedāvā grozījumus, kas būs akmenī jau iecirsti, tātad šī attālinātā apmācība, bet vienlaicīgi nepiedāvā grozījumus Darba likumā, kuros būtu noteikts, ka bērna... skolēna vecāks ir tiesīgs saņemt valsts apmaksātu atvaļinājumu sava bērna apmācībai.
Es domāju, ka tas būtu tikai taisnīgi, ja līdztekus šiem grozījumiem, kuri ir uz palikšanu, kā mēs zinām, būtu tādi paši grozījumi uz palikšanu par bērna apmācības atvaļinājumu. Un tad es domāju, ka nebūtu daudz pretenziju pret to, ka bērnam... ka bērniem ir grūtības saprast šo vielu, jo, nu, tad vismaz vecāki varētu viņus atbalstīt, klātienē esot. Savādāk sanāk tiešām tā, ka jūs šo pagaidu risinājumu, kā jau kolēģe teica vairākas reizes, vēlaties ielikt likumā, neparedzot pilnīgi nekādu atbalstu vecākiem un pedagogiem.
Paldies. Es vēlreiz aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ziniet, es, klausoties šīs debates, izlasīju vienu attālināto uzdevumu. Matemātisku uzdevumu, kas liecina par visu mūsu izglītības sistēmu, par visiem šiem grozījumiem.
Es nocitēšu pašu sākumu. Uzdevums numur pieci, kopā astoņi punkti. Un saturs uzdevumam ir šāds: “Kustība uzdevumā notiek pa taisnu līniju. Bezdarbnieks 40 metru attālumā pamana politiķi un sāk viņu ķert. Politiķis, apzinoties, ka dzīvībai draud briesmas, cenšas aizbēgt. Bezdarbnieka ātrums ir pieci metri sekundē, bet politiķa ātrums ir 14 kilometri stundā. Pēc cik ilga laika bezdarbnieks panāks politiķi, ja politiķis nepaspēj atrast patvērumu?”
Un šī uzdevuma būtība patiesībā ir nevis matemātiska, bet filozofiska. Pēc cik ilga laika Latvijas bezdarbnieki, tie, kas paliks visa šī vājprāta dēļ bez darba, pēc cik ilga laika visi vecāki, kuriem būs apriebies, ka izglītības sistēma netiek pēc būtības sakārtota, bet ar kaut kādiem tehniskiem jautājumiem tiek grābts un ķerts pēdējā mirklī, noķers tos politiķus? Un kas būs jūsu patvērums, dārgā valdība, dārgā koalīcija? Kariņa kungam - skaidrs - tā būs Amerika vai Brisele, tur nav nekādu šaubu. Viņķeles kundze... Es nezinu, kur viņa patversies? Kur Šuplinskas kundze...? Varbūt “Gorā” vai kādā Latgales nostūrītī patversies? Man arī klusas šaubas - Latvija pārāk maza, un atrast ir iespējams.
Visiem šiem bezdarbniekiem un neapmierinātajiem cilvēkiem, visiem bērnu vecākiem, kas saprot, ka mūsu vara neko nedara un neko nesaprot par izglītības sistēmu, šobrīd sludinot, ka tas tagad būs moderni - attālinātās mācības... Bet vispirms varbūt vajag nodrošināt visiem bērniem ne tikai datorus, ne tikai licences, ne tikai iespēju vecākiem saņemt, teiksim, atbalstu, ka vecāki mājās māca bērnus, un skolotājiem atbalstu, bet skaidru un nepārprotamu rīcību par... un faktiski arī plānu, kādā veidā kurus priekšmetus mācīs attālināti, kurus nemācīs attālināti. Jo, kā jau es teicu, matemātiku mācīt attālināti vai ķīmiju mācīt attālināti... Mēs dabūsim nākamo paaudzi vienkārši, atvainojos, dumju.
Es saprotu Jauno konservatīvo partiju - par viņiem balso vairs tikai, manā ieskatā, dumji cilvēki, jo tos melus neviens cits jau vairs nespēj izturēt. Un viņiem vajag šādu dumju jaunu elektorātu, jaunu auditoriju, bet par citiem politiķiem grib balsot un balsos gudri cilvēki, izglītoti cilvēki, un tāpēc arī mans uzdevums ir aizstāvēt mūsu bērnu intereses, lai mūsu sabiedrība būtu izglītota.
Un līdz ar to skaidrs, ka nevis Izglītības likumā mums ir vajadzīgas šīs izmaiņas, bet, ja būs, - uz ārkārtas stāvokli, kuru izsludinās, bet kuru patiesībā nemaz nevajag izsludināt, jo tas ir pēdējais salmiņš (pēdējais salmiņš!) tai bezspēcībai, kas valdībā ir valdījusi visu vasaru, kad mēs te bijām čempioni un bija visi labākie mums sasniegumi, kādi vien ir bijuši visās jomās - slimnīcās, izglītībā... visur mums ir sasniegumi. Pienāca novembris, sasniegumi jau ir beigušies, slimnīcās gultasvietu vairs nav, Ķīpsalā... kur tur liks, izglītības sistēmā arī viss ir nolaists pa grunti, tāpat kā tranzītā, ostās un ceļos un vēl nezin kur... un bezceļos principā.
Un... Un kur ir rezultāts? Rezultāts ir uzdevumi... matemātikas... ir mūsu izglītības sistēmā uzdevumi, kur bezdarbnieki ķer politiķus. Tik tālu mēs esam nodzīvojuši! Tāda ir mūsu izglītības sistēma kā šis iesniegums... nevis iesniegums, bet šis uzdevums, ko skolniekiem attālināti šobrīd māca skolā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Labdien, kolēģi! Ļoti uzmanīgi klausījos visu to, ko par šo likumprojektu teica pārējie deputāti, kuri uzstājās. Un ir jāsaka tā: daudz no tā, ko es gribēju pateikt, ir jau pateikts. Tāpēc mēģināšu runāt tikai par tām lietām, kurām vēlētos pievērst īpašu uzmanību.
Arī es esmu starp tiem deputātiem, kuri vēlas argumentēt par to, ka šajā likumprojektā skatāmie jautājumi būtu jāsadala divās daļās.
Pirmkārt, tajos jautājumos, kas ir ar ilgtermiņa ietekmi. Un tātad šeit mēs runājam par dažādām mācību formām, tai skaitā arī par attālinātajām mācībām kā klātienes izglītības procesa sastāvdaļu. Un tur principā šai virzībai, manā skatījumā, ir jābūt, un tas tiešām būs ar ilgtermiņa ietekmi, un tas ir Izglītības likuma jautājums.
Savukārt vairāki citi jautājumi, kas ir iekļauti šajā likumprojektā, tie ir jautājumi, kuri... manuprāt, kurus ērtāk un pareizāk būtu bijis risināt ārkārtas situācijas vai krīzes situācijas risināšanas likumā, paredzot tajā speciālas normas, jo tie ir jautājumi, kur atbilstošās problēmas ir jārisina vai nu ātrāk, vai arī, kā teica Papules kundze, tie ir terminētie risinājumi.
Un par ko ir runa? Runa ir, teiksim, par tādu kā nodrošināšanu ar mācību līdzekļiem (par ko jau arī šodien Valaiņa kungs runāja), kas varētu papildus radīt finanšu spiedienu uz pašvaldībām, jo tos jautājumus, kas attiecas uz ģimenēm, - tos, man liekas, mēs, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā diskutējot, noņēmām, bet spiediens uz pašvaldībām, kā es to redzu, palika.
Otrkārt, jā, un attiecībā uz šīm te... šo te nodrošinājumu, īpaši attiecībā uz attālinātajām mācībām, - tur kā ļoti lielu problēmu es redzu to, ko informācijas tehnoloģiju speciālisti sauc par pēdējās jūdzes problēmu.
Arī šeit, Saeimas sēdēs diskutējot, dažkārt mēs redzam, ka kādam no ziņotājiem, nu, viņa dators jeb datora pieslēgums, pareizāk sakot, uzkaras, žargonā runājot, un teiktais paliek pārējiem nedzirdams un neredzams. Un tas notiek, kontaktējoties no pilsētām. Bet iedomājieties, kāda ir situācija Latvijas laukos, kur platjoslas interneta pieslēgums ir vai nu ļoti vājš, vai tā vispār vietām nav!
Bet, runājot par attālinātajām mācībām kā klātienes - tātad obligātā izglītības procesa - sastāvdaļu, mums ir jābūt tomēr pārliecinātiem par to, ka katrs apmācāmais... ka viņam ir nodrošināta šī te piekļuve attālinātā veidā tam, ko tad stāsta skolotājs.
Un papildu jautājums, protams, ir par izmaksām. Kas tad maksā? Kas tad maksātu par šo kvalitatīvo interneta pieslēgumu jebkurā tajā vietā, kur apmācāmajam... tātad kur apmācāmais atrodas un kur viņam šī informācija ir jāsaņem.
Man nekas nav iebilstams pret to, ka ministrija paredz savā priekšlikumā iespēju, ka izglītības iestādes savā starpā var slēgt līgumus par citas skolas skolotāju pakalpojumu izmantošanu attālinātā veidā savu skolēnu izglītošanai. Taču, kā jau Papules kundze pieminēja, arī es šeit redzu tomēr problēmas, kuras varētu būt saistītas ar to, ka būtu nepieciešamas terminētas izmaiņas darba likumdošanā, jo, ja mēs tiešām iedomājamies to situāciju, ka varētu pietrūkt skolotāju vienkārši tāpēc, ka viņi ir... ka viņi ir ārā no darba frontes, un ka mums vajadzētu izmantot šādus risinājumus intensīvākā veidā, tad tas varētu veidot arī to, ka skolotāji strādātu virs tām atļautajām stundām, kuras šobrīd viņiem ir atļauts strādāt. Un tādā gadījumā būtu jābūt iespējai atļaut arī šīs papildus nostrādātās stundas apmaksāt, bet tas būtu neapšaubāmi terminēts krīzes situācijas risinājums. Tāpēc, manā skatījumā, arī šo savstarpējo līgumu slēgšanas jautājumu vismaz šobrīd vajadzētu iekļaut krīzes pārvaldības likumā, nevis šajā te Izglītības likumā kā ilgtermiņa normu.
Un tie ir tie galvenie argumenti, kāpēc es arī šādā formā šodien neatbalstīšu šo likumprojektu. Es atturēšos. Un tas mans... mana balsojuma motivācija ir saistīta ar to, ka vajadzētu tomēr sadalīt to, kas ir šajā likumprojektā, daļu iekļaujot kā izmaiņas Izglītības likumā, tātad tās izmaiņas, kas ir ar ilgtermiņa ietekmi, un daļu savukārt mēģinot tuvākajā atvērumā, kad mēs runāsim par izmaiņām krīzes pārvaldības likumā, likt iekšā šajā likumā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamie kolēģi! Īstenībā jautājums par to, ka pašvaldībām tiek uzlikts slogs iepirkt kompjūterus, tiešām rada bažas. Faktiski jautājums par papildu izdevumiem katrai pašvaldībai, īpaši Latgalei, noteikti jāskatās kontekstā ar likumu par budžetu nākamajam gadam, jo skaidrs, ka samazinājums, kas ir paredzēts pašvaldībām, īpaši Latgales pašvaldībām, kur ir 11,9 miljoni eiro mazāk katrā Latgales pašvaldības budžetā kopumā, nekā tas ir bijis šajā gadā, kur lielākajā daļā pašvaldību ir vairāk nekā četru procentu samazinājums. Ir pašvaldības, kurās ir septiņi līdz pat astoņi procenti - tas tiešām rada bažas saistībā ar šo nepieciešamību iegādāties kompjūterus pašvaldībām, nodrošināt ģimenes un skolēnus ar attiecīgajām ierīcēm.
Es palūdzu tieši Balvu novada izglītības iestādes sniegt informāciju par šo situāciju, ja gadījumā tiešām šis likums... šī norma tiks pieņemta. Tad viņi atsūtīja man atbildi, ka ar valdības rīkojumu Izglītības un zinātnes ministrija šajā gadā piešķīrusi 3,9 miljonus eiro, lai veiktu tehnoloģiskā nodrošinājuma uzlabošanu vispārējās izglītības iestādēs saistībā ar Covid-19 krīzi.
Un no šī finansējuma Balvu novads saņems tikai 17 datorus. Tas ir četri datori Bērzpils skolai, septiņi - Tilžas un seši - Stacijas pamatskolai. Nu, un, lūk, ja Balvu vispārējās izglītības iestādēs 7.-12. klasēs šobrīd mācās 535 skolēni, no kuriem pusei nav atbilstoša informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma mājās, kā arī nav atbilstoša interneta pieslēguma, tad problēma kļūst ļoti aktuāla.
Un pašvaldībai... Balvu pašvaldībai budžetā nākamajā gadā būs jāparedz 170 tūkstoši eiro šo problēmu atrisināšanai saistībā ar tātad interneta... teiksim, kompjūteru iegādi. Nu, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka likumprojekts, iespējams, ir nepieciešams, vajadzīgs, bet uzkraut uz pašvaldības pleciem šo finansiālo slogu - tas nav pareizi.
Šajā situācijā mani pārsteidz drusciņ Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, arī ministra klusēšana. Faktiski VARAM ir atbildīga, ne tikai Latvijas Pašvaldību savienība... VARAM ir atbildīga par faktiski visu pienākumu pildīšanu, kas ir likumos saistībā ar pašvaldībām. Ne ministrs, ne ierēdņi nav piedāvājuši kaut kādu alternatīvo risinājumu saistībā ar finansējuma trūkumu. Un arī šajā gadījumā - saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.
Es domāju, ka, ja uz otro lasījumu... Tur noteikti jautājums, īpaši par Latgales pašvaldībām, - būtu jāatrod finansiālais risinājums. Pretējā gadījumā - nu, nav atbalstāms tāds priekšlikums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam otro reizi.
R. Znotiņš (JK).
Jā, cienījamie kolēģi! Vispirms gribēju pateikt paldies vairākiem deputātiem, kuri tiešām konstruktīvi mēģināja iesaistīties šajās debatēs, saprotot un nenoliedzot to, ka ir jāiet uz priekšu. Ir jāievieš mūsdienīgas metodes izglītības sistēmā gan Covid-19 laikā, gan arī kopumā. Tā ka to es tiešām novērtēju.
Gribētos atbildēt dažiem, nu, kuri runāja daudzas neprecīzas lietas un nepatiesas lietas.
Kazinovska kungam. Sākšu ar to, ka šie pieminētie... tie 3,9 miljoni un šie tātad attiecīgi 6200 datori nav vienīgais, ko Izglītības un zinātnes ministrija ir piešķīrusi un kā nākusi pretī pašvaldībām un mēģinājusi palīdzēt gan skolām, gan skolotājiem.
Tad, kā jau es minēju, vairāki runātāji atsaucās uz interneta pieejamību reģionos - ne visur tas ir pietiekami labs, ne visur ir platjoslas internets. Tad mēs esam piešķīruši sešus miljonus papildus tieši platjoslas interneta pievilkšanai.
Vucāna kungs, šķiet, aktualizēja arī jautājumu par pēdējo jūdzi. Arī tas ir dienaskārtībā. Piekrītu, ka tas vēl ir risināms jautājums.
Tāpat arī citi runātāji minēja par atbalstu sporta un interešu izglītībai... sportam un interešu izglītībai... kā Covid-19 krīzes likvidēšanas mehānisms, nu, teiksim, vai seku likvidēšanas mehānisms. Tas gluži nav šī likuma jautājums, bet tomēr atbildot teikšu, ka Izglītības un zinātnes ministrija ir apkopojusi nepieciešamību šim un iesniegusi Finanšu ministrijai. Šodien, ja es nemaldos, bija saruna par šo tematu. Cerams, ka tur arī tas virzīsies uz priekšu.
Tāpat arī gribu teikt, nu, ka ir... mēs esam meklējuši un turpināsim meklēt veidus, kā atbalstīt pašvaldības. Pašvaldībām no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta... kopējā visa budžeta aiziet 52 procenti.
Tātad tā ir uzreiz daļa, ko Izglītības un zinātnes ministrija no sava budžeta pārskaita pa taisno pašvaldībām tieši izglītības procesa nodrošināšanai, un papildus šim finansējumam ir arī Eiropas fondi. Es minēju savā iepriekšējā uzrunā par pirmajiem... par iepriekšējiem Eiropas fondiem, kur bija vairāki desmiti miljonu paredzēti tieši digitālo iekārtu iepirkšanai skolām un tādām lietām. Klāt mēs liekam šo Covid-19 atbalstu, klāt mēs meklējam vēl papildu atbalstu un kopumā kopā cenšamies atrisināt šo visu.
Es aicināšu tiešām šeit strādāt kopā un varbūt nemētāt... nedalīt valsti no pašvaldībām, nemētāt, kuri ir labie, kuri ir sliktie, bet mēģināt tiešām krīzes situācijā strādāt kopā, domāt par izglītību kontekstā un arī par mūsu valsts... valsts spēju nodrošināt izglītību kā tādu šajos krīzes apstākļos, kas, protams, ir izaicinoši, bet iespējami.
Tā ka paldies.
Un ceru uz atbalstu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā ir kas piebilstams, skaidrojams?
R. Znotiņš (JK).
Komisijas vārdā varu teikt, ka izvērtās diezgan plašas debates par šo, - kā jau es minēju. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šie grozījumi bija iesniegti septembrī... septembra sākumā. Divu mēnešu garumā un vairāku sēžu garumā mēs diskutējām par šiem grozījumiem, izskanēja dažādi viedokļi, kuri izskanēja arī šodien, un komisija rezultātā atbalstīja šos grozījumus.
Aicinu arī deputātus atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 61, pret - 23, atturas - 9. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. oktobra pulksten 12.00.
Sēdes vadītāja. Novembris tātad. Tātad - novembris. Lūdzu, vēlreiz pārslēdziet ekrānu ziņotājam.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē.
R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. novembris pulksten 12.00 un izskatīšana nākamās nedēļas Saeimas sēdē tātad 12. (Skaņas pārrāvums.)...
Sēdes vadītāja. Tātad 12. novembrī.
Lūdzu, atveriet procedūras sadaļu.
Vai kāds no deputātiem vēlas pieteikties ar citu priekšlikumu iesniegšanas termiņu?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Paldies.
Es ierosinu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 23. novembri.
Sēdes vadītāja. 23. novembri.
I. Pimenovs. 23. novembri.
Paldies.
Sēdes vadītāja. 23. Pareizi. Un izskatīšana Saeimas sēdē?
I. Pimenovs. Nākamajā sēdē pēc tās nedēļas, kad būs 23.
Sēdes vadītāja. 26., ja? Tā, deputāts Pimenovs ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt šā gada 23. novembrī un izskatīšanu Saeimas sēdē - šā gada 26. novembrī.
Mums ir jābalso par tālāko termiņu. Tātad par deputāta Pimenova ierosinājumu.
Kolēģi! Mēs vispirms balsosim par deputāta Pimenova ierosināto priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” - šā gada 23. novembris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 26. novembris! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 53, atturas - nav. Šis priekšlikums nav atbalstīts.
Tātad spēkā paliek komisijas noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. novembris pulksten 12.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 12. novembris.
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamie kolēģi! Izskatām šobrīd likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 671/Lp13). Šis ir trešais, galīgais, lasījums.
Šajā likumprojektā uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi 11 priekšlikumus. Visi 11 priekšlikumi komisijā ir atbalstīti. Debates vai viedokļu dažādība šeit netika konstatēta. Un visi klātesošie deputāti arī šos priekšlikumus vienbalsīgi ir atbalstījuši.
1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts. Un šeit runa ir par to, ka priekšlikums precizē terminu likumprojektā un aizstāj vārdu “grupa” ar vārdiem “sabiedrību grupa”.
Vēl gribēju piebilst, ka šī likumprojekta mērķis ir pārņemt audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas prasības nacionālajā likumdošanā. Respektīvi, šī ir direktīva. Trešais lasījums. Un patiesībā mēs esam to iekavējuši jau vismaz par 60 dienām.
Tātad 1. priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 2. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantā piedāvāto 1. panta 8.1 punktu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 3. - arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Tur, šajā priekšlikumā, ir sakārtots juridiskais laukums un pareizie juridiskie termini, tiek salikti pareizie komati, kā rezultātā šis - tīri juridisks priekšlikums ar savām tehniskajām niansēm... no tā. Komisijā vienbalsīgi atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Paldies.
Nākamais - 5. - arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Paldies.
6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 21.1 panta sesto, septīto, astoto un devīto daļu. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Nākamais - 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Paldies.
Nākamais - 8. - kultūras ministra Puntuļa kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Un tas paredz... Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.8 panta ceturto daļu - pilnvarojumu Ministru kabinetam... kurš praksē netiks izmantots... un vispārīgo administratīvo aktu izdošanas kārtību nosaka Administratīvā procesa likums. Un tā ir iestādes iekšējā procedūra, kuru NEPLP, ja nepieciešams, var noregulēt arī ar kādu normatīvo aktu. Līdz ar to paredz izslēgt likuma 21.8 panta ceturto daļu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Paldies.
9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 10. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Paldies.
11. - deputātes Lindas Liepiņas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Pavisam ātri izskaidrošu - kādēļ.
Ja mēs skatāmies (Nav saklausāms.)... lasījuma versiju, tad šī versija izsaka to, ka Latvijas... tātad (Nav saklausāms.)... konkrētā priekšlikuma numuru...
Proti, Liepiņas kundze savā priekšlikumā izteica to, ka (Nav saklausāms.)... programmu un pakalpojumu pieejamību nodrošina visā Latvijas teritorijā un diasporas mītnes zemēs. Un tad bija runa par to, kādas... kas tās ir par diasporas mītnes zemēm, un patiesībā tā ir visa plašā planēta Zeme, jo jebkurā zemē labprāt dzīvotu kāds latvietis, un tad automātiski tā ir diasporas vieta, diasporas mītnes zeme.
Līdz ar to vienbalsīgi komisija to noraidīja. Mēs nevaram atbalstīt.
Mēs nevaram zināt, kas notiek kādā trešā, pieņemsim, pasaules... mītnes zemē, kur kāds no mums, Latvijas iedzīvotājiem, šobrīd dzīvo, un kā viņam nogādāt attiecīgo pārraidi, lai viņš būtu informēts.
Līdz ar to saglabājas otrā lasījuma versija: “[..] Latvijas teritorijā, kā arī diasporas mītnes zemēs atbilstoši sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu gadu plāniem.”
Komisijā 11. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāte Stepaņenko ir lūgusi balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Lindas Liepiņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Kaimiņš. Jā. Paldies par balsojumu.
Līdz ar to, kolēģi, mēs esam izskatījuši visus 11 priekšlikumus.
Un šis ir trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Militārās disciplināratbildības likums”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (ZZS).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 7. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Militārās disciplināratbildības likums” (Nr. 662/Lp13).
Likumprojekta “Militārās disciplināratbildības likums” mērķis ir likuma līmenī regulēt karavīru un zemessargu militārās disciplīnas jautājumus, nosakot disciplināratbildības pamatu, karavīriem un zemessargiem piemērojamos disciplinārsodus, kā arī kārtību, kādā karavīri un zemessargi saucami pie disciplināratbildības.
Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi 15 priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionālas dabas. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Starpsauciens.) Deputāti atbalsta!
R. Bergmanis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izteikt 7. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Profesionālais risks ir attaisnojams, ja karavīrs vai zemessargs ir rīkojies, lai sasniegtu sabiedrībai nozīmīgu mērķi, ko nebija iespējams sasniegt citā veidā, un ir darījis visu, lai (Nav saklausāms.)... interesēm.”
Arī šis ir redakcionālas dabas priekšlikums, kas precīzāk skaidro... precizē profesionālā riska definīciju.
Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 3. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tas paredz: “Šajā pantā minētajos gadījumos karavīru vai zemessargu par militārās disciplīnas pārkāpumu var aizturēt ne ilgāk kā par trim stundām.”
Priekšlikums redakcionāli precizē likumprojekta 17. panta trešās daļas normu, lai nodrošinātu skaidru un nepārprotamu regulējumu attiecībā uz gadījumiem, kādos karavīrs vai zemessargs var tikt aizturēts.
Ar minēto precizējumu tiek noteikts, ka karavīrs un zemessargs var tikt aizturēts tikai 17. panta pirmajā daļā minētajos gadījumos.
Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 4. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums.
Priekšlikuma pamatojums. Līdz šim spēkā esošais tiesiskais regulējums attiecībā uz dienesta izmeklēšanas veikšanu par militārās disciplīnas pārkāpumiem un likumprojekta 19. panta piektās daļas norma izmeklēšanas veicējam paredz pienākumu informēt komandieri, ja pastāv apstākļi, kas izmeklēšanas veicējam neļauj objektīvi veikt dienesta izmeklēšanu.
Likumprojekts neparedz tādu apstākļu vai kritēriju uzskaiti, kādiem pastāvot izmeklēšanas veicējam būtu sevi jāatstata no lietas izmeklēšanas.
Lai nodrošinātu objektīvu un vispusīgu dienesta izmeklēšanas veikšanu, likumprojektā būtu iestrādājami konkrēti kritēriji, kuriem pastāvot amatpersonai sevi jāatstata no dienesta izmeklēšanas veikšanas.
Vienlaikus likumprojektā nepieciešams paredzēt, ka pienākums sevi atstatīt no dienesta izmeklēšanas vai lietas izskatīšanas, kad netiek veikta dienesta izmeklēšana, attiecināms arī uz komandieriem.
Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izslēgt 20. panta pirmās daļas 1. punkta “a” apakšpunktā vārdus “apstiprinājuma uzrakstu”.
Šis ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 6. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tas paredz:
“Likumprojekta 20. pantā:
pirmās daļas 2. punkta d) apakšpunktā svītrot vārdus “un jebkuru citu informāciju, kas raksturo personu”,
izteikt pirmās daļas 2. punkta g) apakšpunktu šādā redakcijā:
“g) tos normatīvos aktus un normas, kuras ir pārkāptas;”.
Izslēgt 20. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus “To veido norāde uz izmeklēšanas veicēju un viņa apstiprinājuma uzraksts.”.”
Priekšlikuma pamatojums. Ar minētajiem priekšlikumiem tiek redakcionāli precizēts likumprojekta 20. panta pirmās daļas 2. punkts, kas izvirza prasības dienesta izmeklēšanas atzinumā iekļaujamai informācijai.
No likumprojekta tiek svītrota prasība dienesta izmeklēšanas atzinumā norādīt jebkuru informāciju, kas raksturo personu, kas izdarījusi iespējamo pārkāpumu, ja dienesta izmeklēšanas ietvaros ir būtiski analizēta tikai tāda informācija, kas attiecas uz pārkāpuma būtību un var ietekmēt piemērojamā soda veidu un apmēru.
Vienlaikus likumprojektā tiek precizēts, ka dienesta izmeklēšanas atzinumā ir jāiekļauj to normatīvo aktu uzskaitījums, kas tiek pārkāpti, nevis kas saistīti ar pārkāpumu.
Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 7. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas paredz: “Lēmumu par karavīram vai zemessargam piemērojamo disciplinārsodu pieņem komandieris [..], pamatojoties uz militārās disciplīnas pārkāpuma izskatīšanas (dienesta izmeklēšanas) rezultātiem.”
Ar minēto priekšlikumu tiek precizēta likumprojekta 21. panta otrās daļas norma, kas lēmumā par disciplinārsoda piemērošanu paredz ietvert ne tikai soda veidu, bet arī tā apmēru.
Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz aizstāt 21. panta ceturtajā daļā vārdus “soda veidu” ar vārdiem “piemēroto disciplinārsodu”, kā arī pārvietot šo daļu uz panta beigām, bet panta astoto un devīto daļu - uz panta sākumu.
Šis ir redakcionālas dabas priekšlikums. Mainās panta... numerācija, kā arī... jānorāda... ne termiņš... pie soda veida...
Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izteikt 22. panta nosaukumu šādā redakcijā: “Disciplinārsodu piemērošanas kārtības īpatnības.”
Šis ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izteikt 23. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Karavīram vai zemessargam personīgi paziņo pavēli par disciplinārsoda piemērošanu.”
Šis ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz aizstāt 24. panta piektās daļas 1., 2. un 3. punktā vārdu “iesniegumu” ar vārdiem “iesniegumā izteikto lūgumu”.
Šis ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 12. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas paredz: “Likumprojekta 25. pantā:
izteikt panta pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
“Disciplinārsodu, izņemot šā likuma 14. panta pirmās daļas 7. un 8. punktā un 14. panta otrās daļas 3. un 5. punktā minētos disciplinārsodus, uzsāk izpildīt ne vēlāk kā triju mēnešu laikā no brīža, kad beidzies tā apstrīdēšanas [..] termiņš un tas nav apstrīdēts (pārsūdzēts) vai arī ir stājies spēkā Apelācijas komisijas lēmums vai tiesas spriedums, ar kuru karavīra apstrīdēšanas iesniegums vai pieteikums noraidīts.”,
izslēgt panta otro daļu,
izslēgt panta sesto daļu.”
Šis priekšlikums precizē disciplinārsoda izpildes piemērošanu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 13. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojekta 26. panta nosaukumu, kā arī pirmo un otro daļu šādā redakcijā: “[..]
(1) Disciplinārsods (izņemot pazemināšanu amatā vai atvaļinājumu no dienesta pirms noteiktā laika) profesionālā dienesta karavīram tiek dzēsts sešus mēnešus pēc disciplinārsoda izpildes.
(2) Disciplinārsods (izņemot pazemināšanu amatā vai izslēgšanu no Zemessardzes) zemessargam tiek dzēsts sešus mēnešus pēc disciplinārsoda izpildes.”
Šis ir redakcionālas dabas priekšlikums, kā arī norāda: kad tiek sods izpildīts, nevis pēc piemērošanas... pēc soda izpildes, nevis pēc piemērošanas. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 14. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tas paredz izteikt 26. panta trešo daļu šādā redakcijā: “Profesionālā dienesta karavīru vai zemessargu, kurš pazemināts amatā, var atjaunot iepriekšējā amatā vai tam līdzvērtīgā amatā ne agrāk kā pēc gada.”
Precizējums panta trešajā daļā paredz iespēju karavīru vai zemessargu, kurš pazemināts amatā, atjaunot arī iepriekšējam amatam līdzvērtīgā amatā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 15. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas paredz aizstāt likumprojekta 26. panta piektajā daļā vārdus “paziņo par soda termiņa izbeigšanos” ar vārdiem “paziņo par disciplinārsoda dzēšanu”.
Tas ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. Līdz ar to visi 15 priekšlikumi ir izskatīti.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Militārās disciplināratbildības likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (ZZS).
Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 7. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 663/Lp13).
Atgādināšu, ka šī likumprojekta mērķis ir, lai vienkopus, vienā normatīvajā aktā, tiktu noteikta karavīru un zemessargu disciplināratbildība.
Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izstrādāja likumprojektu “Militārās disciplināratbildības likums”. Šis likumprojekts nosaka militārās disciplīnas nodrošināšanas kārtību, karavīru un zemessargu disciplināratbildības pamatus un tiem piemērojamos disciplinārsodus, kā arī kārtību, kādā izskatāmi jautājumi par karavīru un zemessargu saukšanu pie disciplināratbildības.
Šajā likumprojektā uz trešo lasījumu priekšlikumi netika iesniegti.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (ZZS).
Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 7. oktobra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 664/Lp13).
Likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” mērķis ir novērst atsevišķu normu dublēšanos pēc likuma “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā” un Militārās disciplināratbildības likuma spēkā stāšanās, kā arī atsevišķu normu dublēšanos ar Ieroču aprites likuma regulējumu.
Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.
1. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojekta 4. pantā iekļautā Militārā dienesta likuma 17.1 panta sestās daļas pēdējo teikumu šādā redakcijā: “Ja jaunsargs un valsts aizsardzības mācību apguvusī persona iestājas profesionālajā dienestā, tā aizsardzības ministra noteiktajā kārtībā apgūst kareivja pamatapmācības kursu.”
Šis priekšlikums... minētais priekšlikums ir redakcionāla rakstura, lai uzlabotu normas uztveramību. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 2. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojekta 9. pantu šādā redakcijā: “Aizstāt 71. panta pirmajā daļā vārdus “Nacionālo bruņoto spēku vienībām” ar vārdiem “Nacionālo bruņoto spēku vienībām, iestādei, kas nodrošina karavīru apgādi ar materiāltehniskajiem līdzekļiem”.”
Minētais priekšlikums ir redakcionāla rakstura, lai uzlabotu normas uztveramību. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. Un 3. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tas paredz izteikt likumprojekta 11. pantā iekļauto Militārā dienesta likuma pārejas noteikumu 29. punktu šādā redakcijā:
“29. Grozījums attiecībā uz šā likuma 17.1 panta pirmās, trešās, ceturtās un piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā vienlaikus ar likumu par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi.”
Likumprojektā iekļautie gadījumi... Militārā dienesta likuma 17.1 panta... saistīti ar likumprojektu “Par bērnu un jauniešu izglītošanu valsts aizsardzībā”. Pirms minētā likumprojekta izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā Aizsardzības ministrija ierosināja mainīt tā nosaukumu - nosaukt to par likumu par valsts aizsardzības mācību un Jaunsardzi, un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija priekšlikumu atbalstīja. Attiecīgais likumprojekts vēl nav pieņemts Saeimā otrajā lasījumā, tāpēc tas nav juridiski korekti - Militārā dienesta likuma pārejas noteikumu 29. punktā minēt konkrētā likuma nosaukumu.
Tādējādi priekšlikums ir vērsts uz to, lai Militārā dienesta likuma pārejas noteikumu 29. punktā noteiktu jomu, kuru regulē attiecīgais likums. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. Līdz ar to visi trīs priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija savā sēdē skatīja likumprojektu “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu”.
Uz otro lasījumu komisijā priekšlikumi netika saņemti.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija skatīja likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām”.
Arī šā likumprojekta otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par Latvijas-Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību”, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Kolēģi! Ārlietu komisija strādāja ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par
Latvijas-Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību”.
Noteiktajā priekšlikumu iesniegšanas termiņā uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par
Latvijas-Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Valsts robežsardzes likums”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (ZZS).
Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 7. oktobra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Valsts robežsardzes likums” (Nr. 490/Lp13).
Mēģināšu atgādināt likumprojekta mērķi. Likumprojekta “Valsts robežsardzes likums” mērķis ir nodrošināt tiesisku un efektīvu Valsts robežsardzes darbību. Projekts nodrošina robežsardzes tiesiskā regulējuma saskaņotību ar citiem normatīvajiem aktiem, kā arī aktualizē robežsardzes tiesisko regulējumu atbilstoši mūsdienām.
Uz trešo lasījumu tika saņemti 12 priekšlikumi.
1. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums izslēgt 5. panta pirmās daļas 2. punktā vārdu “to”. Šis priekšlikums ir atbilstošs likumprojektā “Valsts robežsardzes likums” lietotajai terminoloģijai, kurā “būves” un “elementi” ir atsevišķi jēdzieni. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums aizstāt 5. panta otrajā daļā vārdu “citos” ar vārdu “citus”. Priekšlikums atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām konkretizē robežsardzes uzdevumus. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz papildināt 15. panta pirmās daļas ievaddaļu pēc vārda “robežsargam” ar vārdiem “pildot dienesta pienākumus”.
Šajā priekšlikumā precizēts, kuros gadījumos realizēt robežsargu tiesības un pienākumus, proti, - “pildot dienesta pienākumus”. Šādas konstrukcijas tiek lietotas arī citos sistēmas likumos, piemēram, likumā “Par policiju”. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz aizstāt 15. panta pirmās daļas 7. punktā vārdus “apcietināto un” ar vārdiem “apcietināto vai”.
Priekšlikums atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām maina saikli un nosauc vienu personu kategoriju, pret kuru pielietots piespiedu līdzeklis. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izteikt 15. panta otro daļu un trešo daļu šādā redakcijā:
“(2) Vajājot pārkāpēju, robežsargam ir tiesības:
1) iekļūt publiskas personas īpašumā, valdījumā vai turējumā esošā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī;
2) ar īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļauju iekļūt publiski nepieejamā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī;
3) bez īpašnieka, valdītāja vai turētāja atļaujas iekļūt publiski nepieejamā teritorijā, telpā vai transportlīdzeklī, ja ir apdraudēta personas dzīvība vai veselība.
(3) Par katru gadījumu, kad robežsargs ir izmantojis šā panta otrās daļas 3. punktā paredzētās tiesības, Robežsardze nekavējoties, bet ne vēlāk kā 24 stundu laikā, rakstveidā informē prokuratūru.”
Šis Juridiskā biroja priekšlikums paredz izslēgt no otrā lasījuma redakcijas robežsarga tiesības iekļūt “kustamajā mantā”, aizvietojot šo kategoriju ar tādām kategorijām kā “īpašums”, “teritorija” un “transportlīdzeklis”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 6. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas paredz izteikt 15. panta piektās daļas 1., 2. un 3. punktu šādā redakcijā:
“1) uzaicināt uz Robežsardzes telpām privātpersonas un to pārstāvjus, lai saņemtu paskaidrojumus par ārzemnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķi, vietu, laiku un uzturēšanās nodrošinājumu;
2) pieprasīt no privātpersonas un tās pārstāvja dokumentus vai to kopijas, kas pamato ārzemnieka vai viņa uzaicinātāja sniegtās informācijas un ziņu patiesumu;
3) apmeklēt un pārbaudīt valsts un pašvaldību institūcijas, Latvijas Republikas vai ārvalstu privātpersonas un tās pārstāvja telpas un darba vietu, kā arī jebkuru citu minēto personu īpašumā, turējumā vai valdījumā esošo īpašumu, kas nodarbinātajam ir pieejams, attiecīgās personas noteiktajā darba laikā bez iepriekšējas paziņošanas vai atļaujas saņemšanas [..];”.
Ar komisijas priekšlikumu otrā lasījuma redakcijā tika izslēgts jēdziens “pārstāvniecības pārstāvis”, jo arī juridisko personu pārstāvošais ārzemnieks ietilpst privātpersonu kategorijā. Komisijā šis priekšlikums bija atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 7. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, kas ir redakcionāli precizējošs. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izteikt 16. panta pirmās daļas 2. un 3. punktu šādā redakcijā:
“2) novērstu nelikumīgu iekļūšanu nekustamajā īpašumā vai citā objektā, kas atrodas Robežsardzes valdījumā vai turējumā;
3) atbrīvotu ieņemto nekustamo īpašumu vai citu objektu, kas atrodas Robežsardzes valdījumā vai turējumā;”.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu valsts iestādēm nav savas mantas - tā tiek nodota valdījumā. Tātad šis ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 9. - iekšlietu ministra Ģirģena kunga priekšlikums. Tas paredz 17. pantā aizstāt vārdu “šaujamierocis” (attiecīgā locījumā) ar vārdu “ierocis” (attiecīgā locījumā). Šis ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 10. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas paredz izteikt 18. panta otro daļu šādā redakcijā: “Robežsargam ir aizliegts organizēt streikus un piedalīties tajos.”
Aizliegumu robežsargiem piedalīties streikā regulē Streiku likuma 16. pants, kurš nosaka, ka robežsargiem streikot ir aizliegts. Otrajā lasījumā redakcija paredz streika organizēšanas aizliegumu. Līdz ar to - lielākai tiesību normu skaidrībai - izņemta atsauce uz Streiku likumu un abi aizliegumi noteikti arī šajā likumā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz papildināt pārejas noteikumu 3. punktu pēc vārdiem “spēkā stāšanās dienai” ar vārdiem “bet ne ilgāk kā sešus mēnešus no šā likuma spēkā stāšanās dienas”.
Šis priekšlikums precizē, cik ilgi darbosies spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi (atbilstoši standarta procedūrai, kā tiek pagarināta Ministru kabineta noteikumu darbība un tiek noteikti termiņi).
Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz aizstāt pārejas noteikumu 6. punktā vārdus “iestājies pirms šā likuma spēkā stāšanās dienas” ar vārdiem “pieņemts līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai”. Tas ir redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Bergmanis. Līdz ar to visi 12 priekšlikumi ir izskatīti.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Valsts robežsardzes likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Valsts robežsardzes likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.
Kolēģi! Laiks pārtraukumam.
Notiek deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi noslēgusies.
Pārtraukums līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētaja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.
R. Bergmanis (ZZS).
Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 7. oktobra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 489/Lp13) pirms trešā lasījuma.
Uz trešo lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Marija Golubeva.
M. Golubeva (AP!).
Godātie kolēģi! Iesniegti pieci priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas attiecas uz 35.1 panta (likumprojekta 7. panta) otrās daļas redakciju, un tas precizē redakciju attiecībā uz darba tiesisko attiecību pagarināšanu ar amatā esošu profesoru. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Golubeva. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas attiecas uz pārejas noteikumiem, un tas ierosina izteikt pārejas noteikumu 53. punktu šādi: augstskolas līdz 2021. gada 31. martam nosaka kārtību, kādā tiek atjaunots darba līgums ar profesoru un asociēto profesoru. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Golubeva. 3. - Juridiskā... Es atvainojos.
3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Arī tas attiecas uz pārejas noteikumiem, un tas nosaka: ja darba līgums ar profesoru vai asociēto profesoru ir noslēgts līdz 2020. gada 31. decembrim un tā termiņš beidzas pirms likuma stāšanās spēkā, tad ir īpaši nosacījumi pārejas noteikumos. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Golubeva. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ierosina papildināt likumprojektu ar likuma spēkā stāšanās noteikumu. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Golubeva. Un 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas papildina likumprojektu ar likuma spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.” Ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Golubeva. Aicinu balsot par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” redakciju trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi””, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi””.
Uz trešo lasījumu priekšlikumi komisijā netika iesūtīti un saņemti.
Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par 1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi, sveicināti vēlreiz! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 399/Lp13).
Dāmas un kungi, šis ir likumprojekta trešais, galīgais, lasījums.
Komisijā mēs esam saņēmuši četrus priekšlikumus.
Šis likumprojekts ir jau krietnu laiku Saeimas darba kārtībā, ne pirmo sasaukumu. Proti, ir runa par pašvaldību avīzēm; dažkārt tie jau patiešām vairs nav informatīvi materiāli, bet nu jau ir avīzes.
Komisijas vārdā runāšu par saņemtajiem priekšlikumiem.
1. - kultūras ministra Puntuļa priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Tas precizē otrā lasījuma redakciju, nosakot, ka ne tikai pašvaldībām, bet arī to iestādēm ir noteikts liegums dibināt un izdot masu informācijas līdzekļus. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Paldies.
2. - kultūras ministra Puntuļa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 3. priekšlikumā, kas ir komisijas priekšlikums (kā jau teicu, jau ilgāku laiku šis likumprojekts ir Saeimā, pa dažādām komisijām šis likumprojekts ir ceļojis). Proti, šeit ir runa par termiņu - par to, ka pašvaldības un to iestādes līdz 2019. gada 31. decembrim... Tagad, dāmas un kungi, ir jau 2020. gads. Līdz ar to doma paliek tā pati, bet datums tiek mainīts.
Tātad 2. priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. Pateicos.
3. priekšlikums. Kā jau minēju, tas ir atbildīgās komisijas - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas - priekšlikums, kur ir precizēts šis termiņš. Proti, ir runa par to, ka pašvaldības un to iestādes līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz pieteikumu Uzņēmumu reģistram par to īpašumā esošo masu informācijas līdzekļu izslēgšanu no reģistra. Valsts nodeva šādos gadījumos pašvaldībai nav jāmaksā. Ja minētajā termiņā nav saņemts masu informācijas līdzekļa īpašnieka paziņojums par izslēgšanu no reģistra, Uzņēmumu reģistra valsts notārs veic grozījumus reģistrā un šādus masu informācijas līdzekļus no reģistra izslēdz pats līdz 2021. gada 31. decembrim. Proti, dāmas un kungi, no 2020. gada 1. janvāra šī reģistrācija ir aizliegta.
Nekas tāds nevar būt. Ja nu kāda pašvaldība nebūs to izdarījusi, tad tas notiks gada laikā... ar atbildīgo notāru... Un līdz 2021. gada 31. decembrim tas tiks no reģistra izslēgts ārā. Komisijā atbalstīts vienbalsīgi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Paldies.
Un pēdējais ir 4. - atbildīgās komisijas, proti, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, priekšlikums papildināt likumprojektu ar norādi, kad likums stājas spēkā: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” Komisijā atbalstīts vienbalsīgi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Pateicos.
Komisijas vārdā es aicinu trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 399/Lp13).
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Karatiesu likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems. (Pauze.)
Vai Gobzema kungs ziņos par šo likumprojektu vai ne?
Varbūt Juridiskās komisijas priekšsēdētājs var ziņot, ja Gobzema kungam tehniskas problēmas? Juraša kungs, jūs varat ziņot par šo likumprojektu?
J. Jurašs (JK).
Labdien, kolēģi! Mēģināšu tūliņ noorientēties...
Tātad - šobrīd skatām otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Karatiesu likumā” (Nr. 504/Lp13).
Uz otro lasījumu tika iesniegti četri priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 1. pantā trešo daļu (par likuma 2. panta papildināšanu ar trešo daļu). Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es atvainojos, kolēģi, man kaut kas ar interneta savienojumu bija...
Sēdes vadītāja. Bet Juraša kungs jau ziņo par...
A. Gobzems. Jā, jā.
Sēdes vadītāja. Vēlaties debatēt?
A. Gobzems. Nē, es nevēlos debatēt, es tikai ļoti atvainojos, kaut kas ar interneta savienojumu...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ir kas piebilstams?
J. Jurašs. Piebilstams nekas nav. Vēlos atgādināt, ka komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz papildināt 4. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “Karatiesu neatkarības principus un tiesnešu garantijas nosaka atbilstoši tiesu iekārtu regulējošam likumam.” Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz aizstāt likuma 5. panta pirmajā un otrajā daļā vārdus “kuras teritorijā darbojas karatiesa” ar vārdiem “kuras darbības teritorijā ir karatiesas atrašanās vieta”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 4. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu:
“Papildināt 13. panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:
“Rīkojumu publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.””
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Karatiesu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas.
Sēdes vadītāja. Proti?
J. Jurašs. 19. novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19. novembris.
Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.
J. Dūklavs (ZZS).
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 772/Lp13).
Likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” ir izstrādājusi Zemkopības ministrija, pirmkārt, tādēļ, lai rastu iespēju atsavināt tādu valsts īpašumā esošu nekustamo īpašumu - gan apbūvētu, gan neapbūvētu -, kurā atrodas arī valsts meža zeme, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai. Tādējādi valsts tiks atbrīvota no pienākuma uzturēt nelietderīgus nekustamos īpašumus, kā arī būs rasts risinājums dalītā īpašuma pastāvēšanas izbeigšanai.
Otrkārt, likumprojekts paredz arī iespēju atsavināt valsts meža zemi rūpnieciskās ražošanas paplašināšanai, ja uz tās atrodas rūpnieciskās ražošanas būves vai ražojošā uzņēmuma teritorija robežojas ar valsts meža zemi.
Un, treškārt, tiek plānots mazināt administratīvo slogu privātpersonām, saņemot informāciju par mežu no Meža valsts reģistra.
Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Meža likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Dūklavs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26. novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26. novembris.
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (JK).
Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas 2020. gada 6. oktobra sēdē tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” (Nr. 612/Lp13).
Likumprojekts paredz atsavināt nekustamo īpašumu Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, Ogres vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes “Cīrulītis” darbības nodrošināšanai un Ogres Centrālās bibliotēkas ēkas būvniecības realizācijai. Un atsavināšana ir vienīgais veids šī mērķa sasniegšanai.
Noteiktajā kārtībā un termiņā neviens priekšlikums netika iesniegts.
Juridiskā komisija likumprojektu ir izskatījusi un otrajam lasījumam atbalstījusi.
Aicinu kolēģus atbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām”, otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19. novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 19. novembris.
Likumprojekts “Grozījumi Gaujas Nacionālā parka likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.
J. Dūklavs (ZZS).
Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Gaujas Nacionālā parka likumā” (Nr. 771/Lp13), otrais lasījums.
Komisijā ir iesniegti divi priekšlikumi. Abi divi ir atbildīgās komisijas priekšlikumi.
1. priekšlikums. Nu, šeit tiek noteikts, kādas darbības bez meža apsaimniekošanas plāna ir atļautas dabas lieguma zonā. Un ir papildināti šie punkti ar jaunu punktu, kas vēsta: “[..] koku ciršana citā cirtē sugu un biotopu aizsardzībai un saglabāšanai, kultūras pieminekļu saglabāšanai, mākslīgi izveidoto mežaudžu ilglaicīgai rekonstrukcijai, ainavas kvalitātes uzlabošanai, skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai pēc pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas;”.
Tātad arī šāds punkts ir iekļauts. Tie visi ir darbi, kas būs veicami zonā bez meža apsaimniekošanas plāna atļaujas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Dūklavs. Paldies.
Un 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nu, šeit vienkārši nedaudz izmainītas meža apsaimniekošanas darbības, kādas var veikt pašvaldības īpašumā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Dūklavs. Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt otrajā lasījumā šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Gaujas Nacionālā parka likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Dūklavs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 12. novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. novembris.
Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Faktiski visi likumprojekta otrajam lasījumam iesniegtie priekšlikumi atbalstīti.
1. - Ministru prezidenta biedra aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Ar šo viņa priekšlikumu tiek pateikts, ka turpmāk Nacionālo bruņoto spēku reģistrā reģistrētās speciālās militārās tehnikas lietošanu ceļu satiksmē vairs neapdrošina ar obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Komisijā 1. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 2. - deputātu Feldmana un Muižnieces priekšlikums. Šis priekšlikums paredz apdrošināšanas termiņu samazināt tiem transportlīdzekļiem, kuriem Rīgas Motormuzeja ekspertu komisija ir piešķīrusi vēsturiskā spēkrata statusu. Šis samazinājums ir viens mēnesis - trīs vai sešu, vai deviņu, vai 12 mēnešu vietā. Aicinu atbalstīt. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.
K. Ģirģens (KPV LV).
Labdien, deputāti! Es gaidīju, ka Anita Muižniece pati sāks... kā pirmā nāks runāt, bet...
Es vēlos vērst uzmanību uz to, ka šis ir pareizs priekšlikums, jo vēsturisko transportlīdzekļu īpašnieki jau sen bija norādījuši, ka viņiem ir nepieciešams mazāks termiņš, kurā viņi varētu apdrošināt savas automašīnas, jo, kā mēs zinām, viņi neizmanto šīs automašīnas regulāri, bet, iespējams, tikai pāris dienu šajā sezonā. Bet! Es vēlos vērst uzmanību uz to, ka ir arī citi transportlīdzekļi, kurus... būtu nepieciešams paredzēt iespēju tos apdrošināt uz mazāku termiņu.
Es uzskatu, ka mēnesis būtu piemērojams arī motociklu... arī šiem transportlīdzekļiem, jo... Kā piemēru varu minēt, ka moto sezona sākas apmēram aprīlī; protams, citreiz - arī martā. Un, ja motociklu vadītājiem ir iespēja apdrošināt par sešiem vai deviņiem mēnešiem, tad lielākoties motociklu vadītāji izvēlas apdrošināt par deviņiem mēnešiem. Un tas nozīmē, ka deviņi mēneši - tas ir apmēram decembris, kad netiek izmantoti šie transportlīdzekļi; seši mēneši - tas ir tad, kad ir apmēram septembris. Un, kā mēs varam novērot, šīs sezonas... moto sezona turpinājās arī oktobrī... un pat arī tagad to var darīt.
Līdz ar to uzskatu, ka būtu nepieciešams paredzēt kopējā apdrošināšanas līguma termiņā iespēju arī šiem transportlīdzekļiem... iespēju apdrošināt savu transportlīdzekli vienu mēnesi.
Protams, es uzskatu, ka viss šis priekšlikums varbūt būtu noraidāms, bet... un uz trešo lasījumu papildināt... iespēju, ka transportlīdzekļa... standartlīgumu slēdz uz vienu, trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem...
Tas būtu mans viedoklis. Es uzskatu, ka tā varētu samazināt šos izdevumus uz obligāto apdrošināšanu tieši mototransporta... šo transportlīdzekļu īpašniekiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Jā... Labdien, cienījamie kolēģi! Kā jau Kiršteina kungs pareizi minēja, mēs ar Feldmana kungu atsaucāmies uz vēsturisko transportlīdzekļu īpašnieku lūgumu šo priekšlikumu sagatavot. Esam ļoti priecīgi, ka tas ir komisijā sagatavots, jo patiesi - vēsturiskie transportlīdzekļi ir tie, kas... Nu, tātad, lai šo statusu vispār dabūtu, ir nosacījums, ka tie nepiedalās ikdienas satiksmē.
Un līdz ar to arī ir šis pamatojums, kamdēļ būtu vajadzīgs šis samazinātais termiņš OCTA... apdrošināšanai.
Savukārt attiecībā uz Ģirģena kunga minēto jāteic, ka, protams, arī man kā motobraucējai ļoti gribētos šad un tad, kad tā sezona nav tik laba, OCTA iegādāties uz mazāku termiņu. Taču, ņemot vērā, ka klimats paliek siltāks, es patiesi uzskatu, ka tas arī nav īsti reāli izdarāms. Un, kā mums debatēs par šo priekšlikumu norādīja apdrošinātāju pārstāvji, tas nebūt nav garants... šāds termiņa samazinājums nav garants tam, ka arī pašas polises maksājums būtiski samazināsies. Nu, tas tā - replikai.
Bet aicinu šo priekšlikumu, protams, atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. Kiršteins. Komisija atbalsta. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Feldmana un Muižnieces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Kiršteins. 3. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas 9. pantā precizē, kādi dati ir jāsniedz apdrošinātājiem. Panta pirmās daļas otrā punkta “f” apakšpunktā gramatisks labojums: vārds “transportlīdzekli” tiek aizstāts ar vārdu “automobili”. Un ir papildinājums, ka ir jāsniedz dati arī par automobiļiem ar taksometra numura zīmēm. Komisija ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 4. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas precizē apdrošināšanas līguma apstākļus, kas beidzas pirms termiņa, tas ir, ja ir noņemta taksometra numura zīme vai beidzas pasažieru pārvadājumu licence, vai transportlīdzeklis ar Latvijas numura zīmi tiek reģistrēts ārzemēs. Komisija ir atbalstījusi. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 5. - deputātu Muižnieces un Feldmana priekšlikums, kas papildina 14. panta otrās daļas 3. punktu par to, ka, ja vecāki, aizbildņi vai audžuģimene audzina nepilngadīgu bērnu ar invaliditāti, ir tiesības samazināt viņiem apdrošināšanas prēmiju par 40 procentiem.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Šo priekšlikumu principā Saeimā es jau prezentēju 2019. gada vasarā kā atsevišķu likumprojektu, ko Saeima arī nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tomēr, kā jau mēs šodien dzirdējām, tas nebūt nav bijis vienīgais, kas ir iesprūdis komisijas atvilktnēs, tā teikt, un... Nu, nekas! Galvenais, ka esam beidzot tikuši līdz iniciatīvas izskatīšanai pēc būtības.
Kā jau Kiršteina kungs minēja, šobrīd Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 14. panta redakcija paredz samazinātu apdrošināšanas prēmijas maksājumu pirmās un otrās grupas invalīdiem, kā arī trešās grupas invalīdiem, kam ir apgrūtināta pārvietošanās.
Taču šis priekšlikums ir izstrādāts, lai atceltu netaisnīgo attieksmi pret ģimenēm... tai skaitā - tām, kuras audzina ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu ar invaliditāti, kurš, kā mēs saprotam, pats neatbild par savu pārvietošanos. Bet personai, kas šo pārvietošanos nodrošina, tātad vecākam, aizbildnim vai audžuģimenei, šobrīd netiek nodrošināta iespēja uz samazinātu apdrošināšanas prēmijas maksājumu.
Tāpēc uzskatu, ka ar šī priekšlikuma atbalstīšanu tiks sniegts būtisks papildu atbalsts ģimenēm, kurās aug viens vai vairāki bērni ar invaliditāti. Saskaņā ar Labklājības ministrijas sniegto informāciju tās ir aptuveni 8000 ģimenes. Šī priekšlikuma atbalstīšana pavisam noteikti novērsīs likumdevēja pieļauto netaisnību attieksmē pret šīm ģimenēm, jo auto - to, man liekas, ir būtiski uzsvērt! - ir būtiska nepieciešamība, nevis luksusa lieta. Tāpēc gan ģimenes, gan sabiedrība, es ticu, kopumā pozitīvi novērtēs šo likumdevēja soli.
Un attiecībā uz finansējuma avotiem un ietekmi uz budžetiem sīkāk paskaidrošu nākamajā priekšlikumā, kas ir saistīts ar šo.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. Kiršteins. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.
A. Kiršteins. 6. - deputātu Muižnieces un Feldmana priekšlikums. Tas precizē kārtību, kādā šī apdrošināšanas prēmija tiek piemērota. Šī apdrošināšanas prēmijas samazinājuma metode tiek piemērota viena transportlīdzekļa īpašniekam, kuram šis transportlīdzeklis ir īpašumā, līzinga gadījumā - ja viņš ir norādīts kā turētājs... vai vieglajam transportlīdzeklim, kura pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas. Šis prēmijas samazinājums nav piemērojams, ja transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā kā turētājs ir norādīta juridiskā persona. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Jā... Papildinot Kiršteina kunga jau skaidroto, svarīgi ir minēt, ka - atbilstoši apdrošinātāja sniegtajiem datiem - 2018. gadā personu, kurām bija noteikta invaliditāte, īpašumā esošo transportlīdzekļu skaits... gandrīz 70 procentos gadījumu bija viens transportlīdzeklis, savukārt 28 procentos gadījumu - divi līdz trīs. Un četros procentos gadījumu - vairāk nekā trīs transportlīdzekļi. Rekordists, manuprāt, bija īpašnieks ar 23 spēkratiem savā īpašumā, kuriem tad attiecīgi visiem tiek piemērots šis Octa polises samazinātais maksājums.
Tāpēc konsultācijās gan ar Finanšu ministriju un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, gan ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju panācām šo vienošanos par redakciju, kas, manuprāt, ir taisnīga, - par to, ka šī atlaide, šis samazinātais maksājums, varēs tikt piemērota tikai vienam transportlīdzeklim.
Un līdz ar to arī iepriekš atbalstītais priekšlikums veido neitrālu ietekmi uz Octa Garantijas fondu.
Tā ka aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Es saprotu, ka runātājs atbalsta komisijas viedokli. Deputāti 6. priekšlikumu atbalsta.
A. Kiršteins. Deputāti atbalsta. Paldies.
7. - Ministru prezidenta biedra aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas precizē kārtību, kādā atlīdzināmi speciālās militārās tehnikas nodarītie zaudējumi, kas radušies ceļu satiksmes negadījumā Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā. Proti, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs izskata pieteikumus sakarā ar bojājumiem, kas nodarīti ārpus Latvijas, 70 dienās pieņem lēmumu un par šo lēmumu paziņo Aizsardzības ministrijai, kura piecu dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas... Nu, faktiski piecu dienu laikā viņiem ir jāpaziņo Aizsardzības ministrijai... viņiem ir jāpaziņo. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.
A. Kiršteins. 8. - Ministru prezidenta biedra aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas nosaka, ka pēc lēmuma pieņemšanas Aizsardzības ministrija piecās dienās vai nu... ja lēmums ir negatīvs, vai nu aizstāj... atvainojos, izmaksā piecas dienas pēc lēmuma pieņemšanas atlīdzību.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 8. priekšlikumu.
A. Kiršteins. Paldies.
8. priekšlikums. Iesniedzis aizsardzības ministrs Pabriks. Viņš nosaka, ka piecu dienu laikā pēc tam, kad lēmums ir pieņemts par atlīdzības izmaksāšanu, tiek nosūtīta rakstiska informācija atlīdzības pieprasītājam. Un Aizsardzības ministrija ar šo lēmumu saistītos dokumentus un fiksēto informāciju un zaudējuma apmērus iesniedz... tas ir, Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs iesniedz... uz Aizsardzības ministriju visus dokumentus...
Sēdes vadītāja. Paldies, Kiršteina kungs, 8. priekšlikumu mēs jau atbalstījām.
Tagad 9. priekšlikums.
A. Kiršteins. 9. priekšlikumu iesniedzis Ministru prezidenta biedrs aizsardzības ministrs Pabriks. 9. priekšlikums nosaka, ka vārds “neizmaksāšanas” jāaizstāj ar vārdu “atteikuma”. Komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir līdzīgs. Tas ir atbalstīts... kā iepriekšējais... Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 11. - Ministru prezidenta biedra aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums, kas precizē, kā atteikumu... respektīvi, precizē, ka par atteikumu jāpaziņo 70 dienu laikā, ja atlīdzība netiek nolemta.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 12. - Ministru prezidenta biedra aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas nosaka, ka 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja lēmums par atlīdzības izmaksu, šī atlīdzība tiek izmaksāta pieprasītājam, kas iesniedzis dokumentus panta pirmās daļas noteiktajā kārtībā. Un nosūtīta... tātad viņa pieprasījums... Un Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam nosūta maksājumu apliecinošu dokumentu. Respektīvi, 15 dienu laikā...
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 13. - Ministru prezidenta biedra aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas nosaka, ka, pamatojoties uz Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja pieprasījumu, mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atlīdzina Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam izdevumus Aizsardzības ministrija. Tātad administrēšanas izdevumi tiek atlīdzināti.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.
A. Kiršteins. 14. - Ministru prezidenta biedra aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas nosaka, ka speciālās militārās tehnikas nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas regulēšanai gadījumos, kad šī panta pirmajā daļā minētajā ceļu satiksmes negadījumā nav iesaistīts pārrobežu elements, piemēro šā likuma normas par zaudējumu novērtēšanas un apdrošināšanas atlīdzības aprēķināšanas kārtību, nodrošinot tādu pašu režīmu kā gadījumos, kad zaudējumus nodarījis transportlīdzeklis, kura īpašnieks savu civiltiesisko atbildību nav apdrošinājis.
Speciālās militārās tehnikas nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas regulēšana gadījumos, kad šī panta pirmajā daļā minētajā ceļu satiksmes negadījumā ir iesaistīts pārrobežu elements, ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija regula Nr. 864/2007 (par tiesību aktiem, kas regulē šādas saistības).
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 15. - Ministru prezidenta biedra aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Ja zaudējums vai kaitējums nodarīts Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīram vai zemessargam, viņam ir tiesības saņemt atlīdzību, gan pamatojoties uz šo likumu, gan arī atbilstoši sociālās garantijas reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Administrācija... respektīvi, Aizsardzības ministrija izmaksā to atlīdzību, kas ir lielāka. Tātad no divām iespējamām atlīdzībām viņam ir tiesības saņemt lielāko atlīdzību.
Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 16. - Ministru prezidenta biedra aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Ja atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai apdrošināšanas atlīdzības pieprasītājam izmaksātā atlīdzība par zaudējumiem paredz vienu, bet Latvijas Republikai saistošie starptautiskie līgumi paredz citu atlīdzības izmaksāšanas kārtību, tad Aizsardzības ministrijai ir jāskatās, lai tiktu ievēroti šo starptautisko līgumu noteikumi un tiktu izpildītas šajos līgumos noteiktās saistības. Starptautiskais līgums ir pāri stāvošs vietējiem līgumiem.
Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 17. - Ministru prezidenta biedra aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums, kas regulē to militārās tehnikas izraisīto zaudējumu atlīdzināšanu, kuri nodarīti ārpus Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices Konfederācijas teritorijas. Šajos gadījumos zaudējumu atlīdzināšana notiek atbilstoši Latvijas un attiecīgo valstu noslēgtajiem starptautiskajiem līgumiem.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 18. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas paredz no ceļu satiksmes negadījuma izrietošo ārpuslīgumisko attiecību regulēšanai piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija regulu Nr. 864/2007. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 19. - Ministru prezidenta biedra aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Tas paredz papildināt pārejas noteikumus ar 21. un 22. punktu šādā redakcijā: “Šā likuma 3.1, 41.1 un 41.2 pants stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.” Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 21. - Ministru prezidenta biedra aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums, ko komisija ir atbalstījusi. Tas paredz izslēgt atsauci uz norādi par likuma spēkā stāšanās laiku, jo iepriekš bija paredzēts, ka likumam jāstājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā...
Sēdes vadītāja. Vēl 21. priekšlikumu atbalstīsim.
A. Kiršteins. Tas atbalstīts, jā.
Sēdes vadītāja. 21. priekšlikumu deputāti atbalsta. (Dep. A. Kiršteins: “Viņš liek atsauci...”)
Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Kiršteins. Priekšlikumus uz trešo lasījumu lūdzu iesniegt līdz 12. novembrim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. novembris.
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ēriks Pucens. (Pauze.)
Pucena kungs, jums ir jāziņo par likumprojektu. (Pauze.)
Nu, kolēģi, acīmredzot Ēriks Pucens nevar ziņot.
Vai komisijas priekšsēdētāja Goldbergas kundze var ziņot par šo likumprojektu?
I. Goldberga (SASKAŅA).
Jā. Labdien!
Sēdes vadītāja. Paldies. Mēs zinājām, ka uz jums var paļauties.
I. Goldberga. Labdien, cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, uzklausot Valsts kontroli, Latvijas Pašvaldību savienību un Saeimas Juridisko biroju, plaši izdiskutēja deputātu Pucena, Pugas, Nemiro, Zakatistova un Benhenas‑Bēkenas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”, tomēr nolēma to atbalstīt un virzīt skatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.
Likumprojekts paredz izslēgt 15.1 pantu, kas nosaka tiesības saņemt ikmēneša pabalstu bijušajiem pašvaldības domes priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem, izpildoties virknei kritēriju.
Komisija, atbalstot likumprojektu, vienojās, ka pie likumprojekta redakcijas... ir nepieciešams to vēl būtiski uzlabot uz otro lasījumu.
Un... neskatoties uz to... ņemot vērā, ka ir patiešām nepieciešama minētās normas pārskatīšana un izvērtēšana... un, lai tiktu ievērots tiesiskās paļāvības princips, ir nepieciešams to regulēt pārejas noteikumos, kas iesniegtajā likumprojektā netiek paredzēts. Un tāpēc komisija vienojās noteikt ilgu laiku priekšlikumu iesniegšanai, lai tiktu noteikti atbilstošākie kritēriji un formulēti pārejas noteikumi.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 68, pret - 4, atturas - 12. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2021. gada 5. janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 2021. gada 5. janvāris.
Likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Uldis Budriķis.
U. Budriķis (JK).
Labdien, kolēģi! Mēs skatām likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 366/Lp13).
Īsumā atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir saskaņot nacionālo normatīvo aktu prasības par fizisko personu datu apstrādi nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentos atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām. Tas nozīmē arī to, ka, izmantojot nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentus, sabiedrības intereses jālīdzsvaro ar datu subjekta tiesībām uz datu aizsardzību.
Kā mēs redzam, kopumā uz Saeimu komisija virza 41 priekšlikumu. Ir bijušas garas un plašas debates, un ir izveidotas vairākas komisijas redakcijas, kas lielākoties ir balstītas uz Kultūras ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem.
1. priekšlikums (tātad - pirmais no 41 priekšlikuma) ir Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums, kurš paredz citādāku redakciju termina “depozitārā glabāšana” skaidrojumam. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 2. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums, kurš paredz izslēgt 1. panta 13. punktu, proti, terminu “dokumentu sistēma”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 3. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums, kurš paredz institūcijai kā vienu no pienākumiem veikt dokumentu pārvaldību, nodrošinot dokumentu klasifikāciju un sistematizāciju (dokumentu sistēmas izveidošanas vietā!). Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 4. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums, kurš paredz aizstāt 4. panta otrās daļas 2. punktā vārdus “uz laiku” ar vārdu “ilgstoši”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 5. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz papildināt likuma 4. panta otrās daļas 3. punktu ar vārdiem “vai depozitāru glabāšanu Latvijas Nacionālajā arhīvā”. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 7. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums. Tas paredz papildināt 4. panta otrās daļas 4. punktu ar otro un trešo teikumu šādā redakcijā: “Institūcijas rīcībā esošie dokumenti ir arī tie dokumenti, kurus institūcija nodevusi glabāšanā akreditētam privātam arhīvam. Latvijas Nacionālajam arhīvam depozitārajā glabāšanā nodoto dokumentu saglabāšanu, aizsardzību, pieejamību un izmantošanu saskaņā ar noslēgtā līguma nosacījumiem nodrošina Latvijas Nacionālais arhīvs.” Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 8. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums, kas paredz papildināt 4. panta trešo daļu aiz vārdiem “klasifikācijas shēmas” ar vārdiem “arhīviski vērtīgo”. Komisija izšķīrās, ka esošā redakcija ir pietiekami skaidra un šāds papildinājums nav nepieciešams, tādēļ 8. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
U. Budriķis. 9. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums, kas paredz izslēgt 4. panta sestajā daļā vārdus “un metodisko palīdzību”, jo Nacionālais arhīvs nesniedz metodisko palīdzību kā tādu. Nacionālais arhīvs konsultācijas sniedz tikai institūcijām. Tādēļ komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 10. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē, kādas ziņas ir norādāmas arhīva dokumenta izmantošanas pieprasījumā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izslēgt 12. panta 3.1 daļu, kas pēc būtības ietver tikai atsauces uz ārējiem normatīvajiem aktiem, tāpēc komisija izvēlējās atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 14. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. 15. - komisijas priekšlikums, kurš papildina likuma 13. panta otrās daļas 2. punktu ar teikumu šādā redakcijā: “Ja citos likumos nav noteikts citādi, šajā punktā noteiktie dokumentu pieejamības ierobežojumi ir piemērojami 30 gadus pēc dokumentu radīšanas;”. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. 17. - komisijas priekšlikums, kas paredz aizstāt 13. panta otrās daļas 4. punktā vārdus “sensitīvus personas datus” ar vārdiem “īpašu kategoriju personas datus” (saistīts ar regulu). Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 18. - komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāls. Komisijā tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 19. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. 20. - komisijas priekšlikums, kas izsaka 13. panta sesto daļu šādā redakcijā: “Lēmumu par dokumentu izsniegšanu izmantošanai vai lēmumu par atteikumu tos izsniegt ne vēlāk kā mēneša laikā pieņem Latvijas Nacionālā arhīva direktora pilnvarota amatpersona vai struktūrvienības vadītājs vai institūcija, kura glabā dokumentus. Lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.” Šis priekšlikums ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 21. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas paredz, ka privātpersonu dokumenti ar arhīvisko vērtību būtu nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa. Komisijā dalījās viedokļi, un komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
U. Budriķis. 22. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts divos komisijas
priekšlikumos - 27. un 31. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. 23. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas paredz izteikt 14. panta trešās daļas 4. punktu jaunā redakcijā. Komisija nolēma atstāt spēkā esošo redakciju, proti, komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
U. Budriķis. 24. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precīzāk norāda 24. priekšlikuma domu, proti, ka dokumentu ar Latvijas Nacionālā arhīva direktora lēmumu izslēdz no nacionālā dokumentārā mantojuma, ja tas ir iegūts prettiesiskā ceļā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu, kas arī sastāv tikai no atsaucēm uz regulu un citiem ārējiem normatīvajiem aktiem. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likumu ar 15.1 pantu šādā redakcijā: “Aizliegums iekļaut nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvā prettiesiski iegūtus dokumentus”... un seko paskaidrojumi. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka Valsts vienotās arhīvu informācijas sistēmas datu ievades un aktualizācijas, kā arī sistēmas pieejamības un izmantošanas kārtību institūcijām. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 29. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 28. - komisijas priekšlikumā, kas jau nupat tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. 30. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums, kas ir saistīts ar metodiskās palīdzības nenodrošināšanu institūcijām, par kuru jau minēju iepriekš. Proti, to izslēdzām... Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka Latvijas Nacionālajam arhīvam šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros ir tiesības izmantot pirmpirkuma tiesības. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 32. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 33. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas būtībā redakcionāli precizē 22. panta 4. punktu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 34. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 36. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums, kas paredz citādāku kārtību privāto arhīvu darbības izbeigšanas vai akreditācijas anulēšanas gadījumā. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
U. Budriķis. 37. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. 38. - komisijas priekšlikums, kas paredz, ka Latvijas Nacionālais arhīvs anulē privātā arhīva akreditāciju pirms akreditācijas termiņa beigām, ja privātais arhīvs neatbilst šajā likumā noteiktajiem akreditācijas nosacījumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 39. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka privāta arhīva akreditācijas un tās anulēšanas kārtību. Ņemot vērā, ka akreditācijas anulēšanas kārtība ir noteikta likumā, komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
U. Budriķis. 40. - Kultūras ministrijas parlamentārās sekretāres Juhņēvičas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
U. Budriķis. Un beidzamais ir 41. - komisijas priekšlikums, kas nosaka termiņus likumā noteiktajiem Ministru kabineta... deleģējumiem. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. Godātie kolēģi, aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
U. Budriķis. Komisija nolēma, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir trīs nedēļas, tas ir, 26. novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 26. novembris.
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.
R. Jansons (NA).
Labdien! Juridiskā komisija ir izskatījusi un otrajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 677/Lp13).
1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz papildināt Krimināllikuma 141. pantu ar jaunu daļu - 2.1 daļu.
Jāteic, ka šobrīd 141. pantā jau ir otrā daļa. Un tā nosaka: “Par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējas saglabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai savas nevarības dēļ, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu vai arī vainīgais pats viņu nostādīja dzīvībai bīstamā stāvoklī [..].” Tā paredz kriminālatbildību.
Jaunā, 2.1, daļa paredz, ka par nosauktajām veiktajām darbībām, ja palīdzības nesniegšana izraisījusi personas nāvi vai citas smagas sekas, soda jau bargāk - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Komisijā tieslietu ministra priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir redakcionāls labojums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. 3. - tieslietu ministra priekšlikums, kas ir redakcionāli tehnisks labojums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. 4. - tieslietu ministra Bordāna redakcionāli tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. 5. - redakcionāli tehnisks tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. Un arī 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāli tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
R. Jansons. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 19. novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 19. novembris.
Likumprojekts “Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Dace Bluķe.
D. Bluķe (AP!).
Labdien, godātie kolēģi! Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā tika izskatīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un mazliet pastāstīšu, kāpēc šādi grozījumi ir vajadzīgi.
Likuma grozījumu mērķis ir sekmēt vides pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti. Tie paredz tiesības dzīvokļa īpašniekam bez saskaņošanas ar pārējiem mājas iedzīvotājiem kopīpašumā esošajā daļā uzstādīt pacēlāju kāpņu telpās; atjaunot labiekārtotu laukumu vai piebraucamo ceļu; izbūvēt pandusu, ja dzīvokļa īpašumam ir atsevišķa ieeja; kā arī izveidot apzīmētu autostāvvietu iedzīvotājiem ar invaliditāti.
Pirms skatījām komisijā, šie grozījumi tika izskatīti arī dzīvokļu... Mājokļa jautājumu apakškomisijā kopā ar speciālistiem no atbildīgajām ministrijām. Tika diskutēts par to, vai neapvienot ar citiem līdzīgiem grozījumiem citā likumā. Taču komisijā bija diezgan plašas debates, un pēc atbildīgo ministriju iebildēm pret abu grozījumu apvienošanu komisija nolēma turpināt skatīt grozījumus atsevišķi.
Un tāpēc pirmajam lasījumam tiek virzīti šie grozījumi, un aicinu tos atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai.
D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Kā viena no likumprojekta autorēm es vēlos teikt, ka mūsu mērķis ir nodrošināt, ka dzīvokļa īpašnieks bez īpašām atļaujām no kaimiņiem drīkstētu uzstādīt pacēlāju mājas kāpņu telpās, atjaunot labiekārtotu laukumu vai piebraucamo ceļu, kas atrodas kopīpašumā ar citiem, un izbūvēt uzbrauktuvi. Tādējādi tiktu veicināta vides pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti.
Šobrīd ir noteikts, ka attiecīgajai personai ir jāsavāc... jāsaņem vismaz 75 procentu dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Mēs rosinām atmest šo birokrātisko šķērsli. Nereti notiek tā, ka šie paraksti nekad netiek savākti, jo daļa no dzīvokļu īpašniekiem dzīvo vai nu ārzemēs, vai arī ir nesasniedzami. Nepieciešamo parakstu skaitu savākt bieži nav iespējams arī tad, ja tas jādara pašai personai ar invaliditāti; šī persona vienkārši fiziski to nevar izdarīt.
Un jūs būsiet pārsteigti, ka diemžēl ir arī tādi gadījumi: kad cilvēkiem ar invaliditāti izdodas saskaņot visus nepieciešamos būvdarbus atbildīgajās institūcijās un dabūt nepieciešamo finansējumu, tik un tā nevar veikt izmaiņas, jo daži kaimiņi neuzskata to par vajadzīgu. Jūs droši vien redzējāt sižetu par kundzi Rēzeknē, kas bija šādā situācijā. Tas ir izmisums! Tādas situācijas nav pieļaujamas.
Es uzskatu, ka šādu jautājumu risināšanai, kuri ir saistīti ar cilvēka tiesībām uz brīvu pārvietošanos un vides pieejamību, nebūtu jāvāc paraksti. Tieši tāpēc mūsu likumprojekts paredz mazināt birokrātisko slogu. Cilvēkiem ar invaliditāti nav jābūt ķīlniekiem savās mājās.
Šis ir tikai pirmais lasījums. Esam gatavi strādāt kopā ar Juridisko biroju un Ekonomikas ministriju, lai juridiski korekti veiktu likuma izmaiņas. Taču ir skaidrs, ka šī situācija ir ātri jārisina.
Es vēlos īpaši pateikties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijas vadītājai Regīnai Ločmelei par viņas atbalstu un vēlmi iesaistīties, lai rastu risinājumu.
Lūgums atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Ikstenai.
I. Ikstena (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad grozījumi paredz, ka dzīvokļa īpašnieks - cilvēks ar invaliditāti - bez īpašām atļaujām no kaimiņiem (bet tajā pašā laikā - ievērojot drošības noteikumus, vides pieejamības prasības un attiecīgus pašvaldības noteikumus būvdarbu saskaņošanai!) drīkstēs uzstādīt pacēlāju mājas kāpņu telpās vai tur, kur tas ir nepieciešams.
Šobrīd Dzīvokļa īpašuma likumā ir noteikts, ka, lai apkārtējo vidi varētu padarīt pieejamu, attiecīgajai personai ir jāsavāc... jādabū vismaz 75 procentu dzīvokļu īpašnieku piekrišana. Es uzstāju uz to, ka paraksti nav jāvāc vispār, jo esmu par sociālo taisnīgumu.
Mēs dzīvojam humānā sabiedrībā, tomēr, izvērtējot situācijas, kādas ir dzīvē, redzam - vēl daudz kas ir jāmaina. Un pirmām kārtām - sabiedrības domāšana un attieksme.
Aicinu būt iejūtīgiem un atbalstīt mazaizsargātos cilvēkus, tātad arī cilvēku ar invaliditāti tiesības iekļūt un izkļūt no savas dzīvesvietas.
Grozījumi tika sagatavoti un iesniegti jau šā gada janvāra sākumā, un nu beidzot tie ir atbalstīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un tiek virzīti uz Saeimas sēdi pirmajam lasījumam.
Arī tiesībsargs savā šā gada septembra vēstulē deputātiem ir norādījis, ka cilvēki ar invaliditāti tiek diskriminēti, liekot tiem vākt parakstus nepieciešamās infrastruktūras izbūvei, un aicinājis veikt izmaiņas normatīvajos aktos jau līdz šā gada beigām.
Es arī vēlos pateikt lielu paldies Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem, kuri atbalstīja priekšlikumu virzīšanu pirmajam lasījumam, jo diskusijas un pretspars diemžēl no Ekonomikas ministrijas un Tieslietu ministrijas atbildīgo amatpersonu puses bija liels. Tika izgudroti visdažādākie aizbildinājumi, kāpēc neatbalstīt priekšlikumus, un netika minēts neviens atbalstošs... priekšlikums. Sēdes laikā deputātiem mēģināja iestāstīt, kāpēc tas nebūtu jādara, - tā vietā, lai piedāvātu risinājumu, kā labāk to ieviest dzīvē.
Visvairāk sarūgtināja Ekonomikas ministrijas pārstāves norādes, ka nevajag apvienot mūsu un ministrijas priekšlikumus, jo svarīgāk ir ātri virzīt grozījumus dzīvokļu likumā... par elektroauto stāvvietām un uzlādēšanas pieslēgumiem, jo par tā laicīgu neieviešanu var saņemt sodu no Eiropas Komisijas.
Tātad kārtējo reizi nav izpildīts mājasdarbs un visam jānotiek ar steigu.
Ministrijai elektroauto stāvvietu nodrošināšana, izrādās, ir daudz svarīgāka nekā dzīves apstākļu uzlabošana cilvēkiem ar invaliditāti, ko varēja veikt jau daudzu gadu garumā.
Es domāju, ka man nav jākavē laiks ar garām runām. Mēs visi labi saprotam, kā jūtas cilvēks ratiņkrēslā, kuram trīs pakāpieni kāpņu telpā nozīmē to, ka tālāk nevar tikt, kamēr vesels cilvēks tos var pārvarēt ar vienu vienīgu lēcienu.
Tāpēc aicinu atbalstīt sagatavoto priekšlikumu, kā arī neapstāties un turpināt Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā... Paldies iesniedzējiem par šo likumprojektu.
Es gan, ja godīgi, nezināju, ka tā situācija ir tik nopietna. Man bija pirms pāris nedēļām... Mani paša priekšlikumi bija arī likumā... Dzīvokļa īpašuma likumā... un arī šajā pašā - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā.
Un es vienkārši gribēju iedot tādu ceļamaizi. Protams, jāatbalsta. Bez šaubām! Bet tā ceļamaize ir tāda, ka... tika izveidota darba grupa, kas šos visus liegumus... to, ko nevar it kā darīt... to viņiem vajadzētu piedāvāt kā komisijas priekšlikumu.
Un mans priekšlikums bija tāds, ka... nu, nedrīkst, kur vien gribas, nolikt savu automašīnu daudzdzīvokļu namos, jo tur nevar piekļūt klāt ne ugunsdzēsēji, ne neatliekamā medicīniskā palīdzība, jo visur brutāli stāv noliktas mašīnas, un nevar vienkārši piekļūt klāt, iela ir nobloķēta... vai tā iebrauktuve.
Es redzu, ka šīs lietas, abas divas, iet paralēli un... lūdzu, tā ceļamaize ir tāda, ka... Tajā darba grupā, manuprāt, ir Valaiņa kungs, un, manuprāt, tur ir arī Regīna Ločmele. Un, manuprāt, Artūrs Toms Plešs, kurš arī ir iesniedzējs, arī tur ir. Katrā ziņā tā darba grupa tur ir. Ejam uz priekšu un nedalām šo vienu kopīgo lietu! Sanāk, ka ir par šiem dzīvokļa īpašniekiem tur atsevišķas puzles - viena ir par piekļūšanu, viena ir par šīm invalīdu kaut kādām atbalsta sistēmām un tā tālāk. Vienkārši viss vienā tādā pakā jādod uz priekšu, lai komisija ar to visu strādā.
Paldies. Un lūdzu atbalstīt šo.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.
S. Riekstiņš (JK).
Jā... Nu jau jāsaka - labvakar, kolēģi!
Skaidrs, ka priekšlikums ir atbalstāms. Es tikai gribētu atgādināt, ka... es neteiktu paldies tiem, kuriem izskanēja paldies.
Viena lieta - ka varēs kaut ko tur būvēt un kārtot. Cita lieta - ka, pieņemsim, Rīgas pašvaldībā ir jāgaida rindā, lai vispār pretendētu uz kaut kādu pašvaldības finansējumu, lai šo pacēlāju varētu arī ierīkot.
Laikā, kad es vēl biju Rīgas domes deputāts, mēs bijām aprēķinājuši, cik būtu nepieciešams finansējums, lai šo rindu principā likvidētu, un tie deputāti, kuriem jūs sakāt paldies, balsoja pret šo priekšlikumu. Tāpēc es tā gluži neticētu un nepaļautos tagad uz “urrā” un “paldies”.
Strādājam. Šis neatrisinās visu problēmu, šis ir tikai solis pretī risinājumam. Un es ceru, ka visi runās ar saviem Rīgas domes kolēģiem, lai tieši Rīgā finansiāli atrisinātu šo problēmu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
D. Bluķe. Jā. Komisijas vārdā varu teikt, ka debates komisijā bija gana plašas, taču atbalsts likumprojekta virzīšanai pirmajam lasījumam bija vienbalsīgs.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
D. Bluķe. Termiņš priekšlikumiem ir 4. decembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4. decembris.
Kolēģi! Ir iesniegti deputātu jautājumi.
Deputāti Zariņš, Klementjevs, Rubiks, Ločmele un Agešins ir iesnieguši jautājumu “Par Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētā Saeimai iesniegtā ziņojuma par subsidēto elektrostaciju darbības atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem ietverto informāciju”. To nododam ekonomikas ministram.
Deputāti Zariņš, Klementjevs, Rubiks, Ločmele un Tutins ir iesnieguši jautājumu “Par atšķirībām Ekonomikas ministrijas izstrādātajos MK noteikumos, kuri regulē elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenas noteikšanu obligātā iepirkuma ietvaros no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijas, attiecībā uz elektrostacijas darbības neatbilstību normatīvajiem aktiem”. To nododam ekonomikas ministram.
Deputāti Švecova, Stepaņenko, Sprūde, Dombrovskis un Gobzems ir iesnieguši jautājumu “Par valsts īstenojamo atbalstu sabiedrības veselībai”. To nododam veselības ministrei.
Deputāti Zariņš, Rubiks, Kucins, Ločmele un Goldberga ir iesnieguši jautājumu “Par neatbilstošu respiratoru iepirkumu no SIA “TITLED”, par attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanu, par respiratoru izlietojumu un par respiratoru novēlotu testēšanu akreditētā laboratorijā”.
Jautājuma motivācijai vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labvakar, kolēģi! Kā jūs atceraties...
Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Zariņa kungs! Vajadzētu pieteikties. Tūlīt tiks uzlikta sistēmā šī iespēja. Varam uzlikt sistēmā? Lūdzu, piesakieties!
Paldies.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam - motivācijai.
I. Zariņš. Paldies.
Kolēģi! Kā jūs atceraties...
Sēdes vadītāja. Laika atskaite nenotiek. (Dep. I. Zariņš: “Varbūt es pabeigšu...”) Paldies, notiek.
I. Zariņš. Kā jūs atceraties, kolēģi, iepriekšējā Saeimas sēdē es jums apsolīju, ka paralēli tam, ka mēs izmeklējam OIK afēru, nepaliks bez uzmanības arī tā afēra, kas tiek īstenota Covid‑19 piesegā, - par masku iepirkumu.
Jau vasarā, kā jūs atceraties, mēs bijām sagatavojuši pieprasījumu par šiem iepirkumiem, norādījām uz šo iepirkumu dīvainajiem apstākļiem. Tas viss tika nopirkts, apejot likumu, nespējot uzrādīt dokumentus, kas apliecinātu šīs preces pamatotību, pēc tam, vēlāk, mainot tos...
Vara toreiz tā arī nespēja iedot nekādus dokumentus. Savukārt jūs, kolēģi no varas koalīcijas, kad vajadzēja balsot, bijāt pret šo pieprasījumu, pateicāt, ka tas nav pamatots.
Mēs tāpēc vēlreiz gatavojam šos jautājumus, un būs arī pieprasījums par to. Būs iespēja parādīt, cik jūs esat tiesiski, godīgi un gudri, kad jums jālemj par valsts lietām, kas skar jūs pašus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.
Deputāti Zariņš, Kucins, Klementjevs, Rubiks un Tutins ir iesnieguši jautājumu “Par valsts amatpersonu atbildību saistībā ar neatbilstošu respiratoru iepirkumu no SIA “TITLED””.
Vārds motivācijai deputātam Ivaram Zariņam. (Pauze.)
Piesakieties vēlreiz, jā. Jūs jau zināt, kas jādara.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Arī šis jautājums ir kontekstā...
Sēdes vadītāja. Laika atskaite. Paldies.
I. Zariņš. Šis jautājums ir kontekstā ar šo pašu iepirkumu. Mēs vēlamies noskaidrot premjerministra viedokli par to.
Kā viņš uzskata? Vai šinī notikušajā, kad ir dīvainā veidā nopirkti respiratori, apejot likumu, neiesniedzot nepieciešamos dokumentus un rezultātā pēc tam vēl visai sabiedrībai liekot lietot drošībai neatbilstošus individuālās aizsardzības līdzekļus, - vai ir kāds atbildīgais vai nav?
Mēs ļoti ceram, ka Kariņš, par kura rīcībspēju bažas ir pauduši viņa koalīcijas kolēģi, būs cienījams kapteinis un spēs tikt skaidrībā, kurš tad viņa komandā par ko ir atbildīgs, un tikt galā ar šo vētru, ko sacēlusi visa viņa paša... komandas locekļi.
Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru prezidentam.
Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru.
Paldies. Tā ir atvērta.
Deputāti Šteins, Baumane, Papule, Dombrovskis un Švecova lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 5. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē līdz... pulksten 17.00... līdz šā gada 12. novembra pulksten 9.00.
Kolēģi! Mums par to ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izsludinātu pārtraukumu līdz šā gada 12. novembra pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Tātad pārtraukums līdz šā gada 12. novembra pulksten 9.00.
Vēl sēdes dalībnieku reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.
Frakciju vadītājus lūdzu atgādināt deputātiem par to, ka viņiem sēdes laikā ir jāziņo... lai viņi ir gatavi ziņot par konkrētajiem likumprojektiem.
Šodien visiem paldies par darbu.
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas
2020. gada 5. novembra 18. (attālinātā ārkārtas) sēde
| Par likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 794/Lp13) (Dok. Nr. 2977, 2977A) |
|
| Par likumprojektu “Grāmatvedības likums” (Nr. 795/Lp13) (Dok. Nr. 2978, 2978A) |
|
| Par likumprojektu “Segto obligāciju likums” (Nr. 796/Lp13) (Dok. Nr. 2979, 2979A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 797/Lp13) (Dok. Nr. 2980, 2980A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Noguldījumu garantiju likumā” (Nr. 798/Lp13) (Dok. Nr. 2981, 2981A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Kredītu reģistra likumā” (Nr. 799/Lp13) (Dok. Nr. 2982, 2982A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 800/Lp13) (Dok. Nr. 2983, 2983A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 801/Lp13) (Dok. Nr. 2984, 2984A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” (Nr. 802/Lp13) (Dok. Nr. 2985, 2985A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 803/Lp13) (Dok. Nr. 2986, 2986A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Nr. 804/Lp13) (Dok. Nr. 2987, 2987A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 805/Lp13) (Dok. Nr. 2988, 2988A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 839/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3070, 3070A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 840/Lp13) (Dok. Nr. 3074, 3074A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 842/Lp13) (Dok. Nr. 3080, 3080A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 843/Lp13) (Dok. Nr. 3097, 3097A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 844/Lp13) (Dok. Nr. 3098, 3098A) |
|
| Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līgumu sociālās drošības jomā” (Nr. 845/Lp13) (Dok. Nr. 3101, 3101A) |
|
| Lēmuma projekts “Par deputāta Māra Možvillo ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr. 474/Lm13) (Dok. Nr. 3105) |
|
| Lēmuma projekts “Par deputāta Māra Možvillo ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā” (r. 475/Lm13) (Dok. Nr. 3106)6.lpp. |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 847/Lp13) (Dok. Nr. 3114, 3114A, 3114B) |
|
| - Priekšlikumi | - dep. J. Stepaņenko (pret) |
| - dep. R. Znotiņš (par) | |
| Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 847/Lp13) (1. lasījums) (Komisija ierosina atzīt par steidzamu) (Dok. Nr. 3114) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Znotiņš |
| - Debates | - dep. I. Pimenovs |
| - dep. E. Kucins | |
| - dep. R. Znotiņš | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. A. Gobzems | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
| - Debašu turpinājums | - dep. R. Ločmele |
| - dep. E. Papule | |
| - dep. N. Kabanovs | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. J. Vucāns | |
| - dep. A. Kazinovskis | |
| - dep. R. Znotiņš | |
| - Par procedūru | - dep. I. Pimenovs |
| Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 671/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 3109) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Kaimiņš |
| Likumprojekts “Militārās disciplināratbildības likums” (Nr. 662/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 3021) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Bergmanis |
| Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 663/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 3005) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Bergmanis |
| Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 664/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 3006) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Bergmanis |
| Likumprojekts “Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu” (Nr. 776/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3052) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Kols |
| Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām” (Nr. 678/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3055) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Kols |
| Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par Latvijas–Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību” (Nr. 631/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3056) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Kols |
| Likumprojekts “Valsts robežsardzes likums” (Nr. 490/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 3003) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Bergmanis |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
| Likumprojekts “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 489/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 3004) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Bergmanis |
| Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 697/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 3072) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Golubeva |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par 1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”” (Nr. 524/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 3087) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Kols |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 399/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 3110) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Kaimiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Karatiesu likumā” (Nr. 504/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 2989) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Jurašs |
| - Debates | - dep. A. Gobzems |
| Likumprojekts “Grozījumi Meža likumā” (Nr. 772/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2820, 2993) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Dūklavs |
| Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām” (Nr. 612/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 2994) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Grozījumi Gaujas nacionālā parka likumā” (Nr. 771/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3001) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Dūklavs |
| Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” (Nr. 582/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3002) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Kiršteins |
| - Debates | - dep. K. Ģirģens |
| - dep. A. Muižniece | |
| - dep. A. Muižniece | |
| - dep. A. Muižniece | |
| Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (Nr. 737/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 2736, 3007) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Goldberga |
| Likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 366/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3008) |
|
| - Ziņo | - dep.U. Budriķis |
| Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 677/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 3024) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Jansons |
| Likumprojekts “Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 545/Lp13) (1. lasījums) (Dok. Nr. 1912, 3051) |
|
| - Ziņo | - dep. D. Bluķe |
| - Debates | - dep. D. Rukšāne-Ščipčinska |
| - dep. I. Ikstena | |
| - dep. A. Kaimiņš | |
| - dep. S. Riekstiņš | |
| Informācija par deputātu I. Zariņa, I. Klementjeva, A. Rubika, R. Ločmeles un V. Agešina jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par Elektroenerģijas tirgus likumā paredzētā Saeimai iesniegtā ziņojuma par subsidēto elektrostaciju darbības atbilstību valsts atbalsta nosacījumiem ietverto informāciju” (Nr. 142/J13) | |
| Informācija par deputātu I. Zariņa, I. Klementjeva, A. Rubika, R. Ločmeles un J. Tutina jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam “Par atšķirībām ekonomikas ministrijas izstrādātājos MK noteikumos, kuri regulē elektroenerģijas ražošanu, uzraudzību un cenas noteikšanu obligātā iepirkuma ietvaros no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijas, attiecībā uz elektrostacijas darbības neatbilstību normatīvajiem aktiem” (Nr. 143/J13) | |
| Informācija par deputātu Ļ. Švecovas, J. Stepaņenko, K. Sprūdes, V. Dombrovska un A. Gobzema jautājumu veselības ministrei Ilzei Viņķelei “Par valsts īstenojamo atbalstu sabiedrības veselībai” (Nr. 144/J13) | |
| Informācija par deputātu I. Zariņa, A. Rubika, E. Kucina, R. Ločmeles un I. Goldbergas jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par neatbilstošu respiratoru iepirkumu no SIA 'TITLED', par attiecīga Ministru kabineta lēmuma pieņemšanu, par respiratoru izlietojumu un par respiratoru novēlotu testēšanu akreditētā laboratorijā” (Nr. 145/J13) | |
| - Motivācija | - dep. I. Zariņš |
| Informācija par deputātu I. Zariņa, E. Kucina, I. Klementjeva, A. Rubika un J. Tutina jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par valsts amatpersonu atbildību saistībā ar neatbilstošu respiratoru iepirkumu no SIA 'TITLED'” (Nr. 146/J13) | |
| - Motivācija | - dep. I. Zariņš |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Datums: 05.11.2020 11:53:38 bal001
Par - 31, pret - 40, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (839/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 05.11.2020 11:55:02 bal002
Par - 57, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (840/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 05.11.2020 11:57:48 bal003
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Māra Možvillo ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (474/Lm13)
Datums: 05.11.2020 11:58:32 bal004
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Māra Možvillo ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā (475/Lm13)
Datums: 05.11.2020 12:03:22 bal005
Par - 62, pret - 19, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (847/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 05.11.2020 12:06:20 bal006
Par - 60, pret - 23, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Izglītības likumā (847/Lp13) atzīšanu par steidzamu
Datums: 05.11.2020 12:27:29 bal007
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 05.11.2020 14:22:36 bal008
Par - 61, pret - 23, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (847/Lp13), 1.lasījums
Datums: 05.11.2020 14:25:20 bal009
Par - 30, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 23.11.2020 un izskatīšanu Saeimas sēdē 26.11.2020
Datums: 05.11.2020 14:31:21 bal010
Par - 9, pret - 58, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (671/Lp13), 3.lasījums
Datums: 05.11.2020 14:32:25 bal011
Par - 81, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (671/Lp13), 3.lasījums
Datums: 05.11.2020 14:43:02 bal012
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Militārās disciplināratbildības likums (662/Lp13), 3.lasījums
Datums: 05.11.2020 14:44:51 bal013
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (663/Lp13), 3.lasījums
Datums: 05.11.2020 14:48:47 bal014
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (664/Lp13), 3.lasījums
Datums: 05.11.2020 14:49:53 bal015
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta konvencijas Otro papildprotokolu (776/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.11.2020 14:51:01 bal016
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Padomes Konvenciju par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām (678/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.11.2020 14:52:26 bal017
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgumu par Latvijas–Igaunijas valsts robežas uzturēšanu un pilnvaroto robežas pārstāvju darbību (631/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.11.2020 15:00:28 bal018
Par - 90, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Valsts robežsardzes likums (490/Lp13), 3.lasījums
Datums: 05.11.2020 15:00:38 bal019
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 05.11.2020 15:37:53 bal020
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (489/Lp13), 3.lasījums
Datums: 05.11.2020 15:40:56 bal021
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (697/Lp13), 3.lasījums
Datums: 05.11.2020 15:42:20 bal022
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par 1971. gada 2. februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi” (524/Lp13), 3.lasījums
Datums: 05.11.2020 15:46:45 bal023
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (399/Lp13), 3.lasījums
Datums: 05.11.2020 15:51:24 bal024
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Karatiesu likumā (504/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.11.2020 15:53:59 bal025
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Meža likumā (772/Lp13), 1.lasījums
Datums: 05.11.2020 15:56:07 bal026
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma Brīvības ielā 37B, Ogrē, Ogres novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām (612/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.11.2020 15:58:49 bal027
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gaujas nacionālā parka likumā (771/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.11.2020 16:04:27 bal028
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (582/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.11.2020 16:20:08 bal029
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (582/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.11.2020 16:23:57 bal030
Par - 68, pret - 4, atturas - 12.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (737/Lp13), 1.lasījums
Datums: 05.11.2020 16:38:26 bal031
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Arhīvu likumā (366/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.11.2020 16:42:03 bal032
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (677/Lp13), 2.lasījums
Datums: 05.11.2020 16:53:45 bal033
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā (545/Lp13), 1.lasījums
Datums: 05.11.2020 17:00:10 bal034
Par - 87, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu 5.novembra sēdē līdz 2020.gada 12.novembra pulksten 9.00
Datums: 05.11.2020 17:00:28 bal035
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija