Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas deviņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 10. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie deputāti! Sāksim Saeimas 2020. gada 10. novembra attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā ir viens jautājums - lēmuma projekts “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 2020. gada 9. novembra sēdē izskatīja Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”.

Rīkojuma pamatojumu mēs visi zinām. Latvijā ir strauja Covid-19 infekcijas izplatība, kas rada veselības aprūpes sistēmas pārslodzes riskus.

Lai mazinātu infekcijas izplatību un ar to saistītos riskus, šajā rīkojumā par ārkārtējo situāciju tika ieviesti vairāki (es pat teiktu - daudzi!) ierobežojumi fiziskajām un juridiskajām personām. Pilnīgi visus es neuzskaitīšu, bet mēģināšu iekļauties 10-15 minūtēs, uzskaitīt pašus būtiskākos, pašus galvenos.

Pirmais. Ir atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē (izņēmums - likumīgi organizēti piketi ārtelpās, kuros piedalās ne vairāk kā 50 cilvēku).

Nākamais. Ir aizliegti skaistumkopšanas pakalpojumi (izņēmums - friziera pakalpojumi), pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, kā arī saimnieciskie pakalpojumi, kas saistīti ar izklaidi un labsajūtu. Minētais aizliegums neattiecas uz atpūtu dabas takās. Friziera pakalpojumi pieejami tikai pēc pieraksta, nodrošinot apmeklētājiem 10 kvadrātmetrus no pieejamās platības frizētavā.

Rīkojums paredz, ka privātos pasākumos atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs atļauts pulcēties ne vairāk kā 10 cilvēkiem vienlaikus (neskaitot personas, kas tieši saistītas ar bēru norises nodrošināšanu), bet vairāk nekā no divām mājsaimniecībām.

Rīkojums paredz, ka kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu uzsāk ne agrāk kā pulksten 6.00 un beidz ne vēlāk kā pulksten 20.00 (izņēmums ir sporta centru darbība - tie darbību beidz ne vēlāk kā pulksten 22.00).

Sabiedriskās ēdināšanas vietās ēdienus atļauts izsniegt tikai līdzņemšanai.

Brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros, kuros kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir vismaz 10 tūkstoši kvadrātmetru, vai atsevišķās vietās, kur darbojas 10 tirdzniecības dalībnieki, ir ierobežota veikalu darbība. Atļauts darboties tikai pārtikas, optikas, dzīvnieku barības, higiēnas, saimniecības preču un telekomunikāciju veikaliem, grāmatnīcām, aptiekām, tajā skaitā arī veterinārajām.

Rīkojums paredz, ka tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā jālieto mutes un deguna aizsegi.

Tāpat tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietās, kultūrvietās, izstāžu un reliģiskās darbības vietās vienam apmeklētājam jāparedz vismaz 10 kvadrātmetru platība, bet pie ieejas labi redzamā vietā jāizvieto informācija - arī svešvalodās! - par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu šajā vietā.

Rīkojums paredz dažādus ierobežojumus arī izglītībā. Ir paredzēts, ka tiek pārtraukta bērnu nometņu darbība, mācību process tiek organizēts attālināti. Bērnudārzi turpina darboties. Tāpat mācības klātienē turpina skolēni no 1. līdz 6. klasei. Izņēmumi no attālinātā mācību procesa paredzēti arī profesionālās un augstākās izglītības programmu praktiskajām daļām, kuras nav iespējams veikt attālināti.

Savukārt aktiermākslas kolektīviem mēģinājumi notiek attālināti, bet klātienē pieļaujami tikai individuāli vai personām, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā.

Attiecībā uz sportu. Aizliegti un atcelti visi sporta pasākumi, izņemot Latvijas pieaugušo izlases, olimpiskās un paralimpiskās vienības sportistu treniņus iekštelpās un ārtelpās, starptautisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem, komandu spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensības, kurās piedalās tikai pilngadīgi, profesionāli sportisti, ja tās norisinās bez skatītājiem.

Savukārt attiecībā uz pārējiem sporta treniņiem rīkojums paredz, ka sporta treniņi atļauti norisei ārtelpās vienā treniņgrupā (vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 10 personas). Savukārt sporta treniņi iekštelpās notiek individuāli vai viena sporta speciālista vadībā vienai personai vai personām, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, ievērojot divu metru distanci, kā arī vienai personai nodrošinot ne mazāk kā 10 kvadrātmetrus no apmeklētājiem pieejamās telpu platības.

Tiesu procesi organizējami, maksimāli izmantojot rakstveida procesu, - pēc iespējas attālināti un rakstveidā.

Lietas izskatīšana mutvārdu procesā klātienē notiek, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, ja lietas izskatīšanu nav iespējams nodrošināt rakstveidā vai attālināti un lietas izskatīšana ir saistīta ar nozīmīgu personas tiesību aizskārumu un objektīvu steidzamību.

Tāpat rīkojums nosaka, ka pirmstiesas kriminālprocesā izmeklēšanas darbības, ja iespējams, ir veicamas attālināti.

Rīkojums nosaka arī, ka Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Latvijas Zvērinātu notāru padome var noteikt ierobežojumus apmeklētāju pieņemšanai klātienē vai lemt par tās pārtraukšanu zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru prakses vietā.

Rīkojums paredz arī bāriņtiesu darba īstenošanas noteikumus, tajā skaitā to, ka bāriņtiesas var lietas skatīt attālināti un lēmumus pieņemt rakstveida procesos.

Rīkojums paredz atlikt īslaicīgas brīvības atņemšanas soda un kriminālsoda - arests - izciešanas uzsākšanu brīvības atņemšanas iestādēs un pārtraukt to personu aizturēšanu un nogādāšanu ieslodzījuma vietās. Tāpat ir paredzēts atlikt notiesāto un apcietināto personu nodošanu un pārņemšanu turpmākai brīvības atņemšanas soda vai apcietinājuma izpildīšanai ieslodzījuma vietās Latvijas Republikas teritorijā.

Tāpat ir pārtraukta ieslodzīto konvojēšana uz tiesām, izņemot lietās, kas satur valsts noslēpuma objektu.

Rīkojums paredz šajā situācijā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, Valsts policijas priekšniekam un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam tiesības uzdot jebkuram savā pakļautībā esošās iestādes darbiniekam pildīt jebkurus citus dienesta pienākumus, nekā noteikts konkrētai personai amata aprakstā, vai pildīt tos citā struktūrvienībā. Tāpat vajadzības gadījumā minētajiem iestāžu vadītājiem ir tiesības nodarbināt personālu nepārtraukti ilgāk par 24 stundām.

Attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem. Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām jaunus klientus uzņemt, izvērtējot iespēju garantēt klientu drošību un nepieciešamību pakalpojumu saņemt nekavējoties, kā arī pakalpojuma sniegšanai nepieciešamos resursus. Pārējie sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar pilnu vai daļēju izmitināšanu, piemēram, krīzes centros, turpina tos sniegt, nodrošinot epidemioloģiskās drošības prasību ievērošanu un nepieciešamos piesardzības pasākumus.

Savukārt sociālās rehabilitācijas un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana pieļaujama, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības un noteiktos ierobežojumus un nosakot, ka individuālos pakalpojumus sniedz klātienē, konsultācijas sniedz attālināti.

Sociālos pakalpojumus sniedz klātienē, ja ir veikts Covid‑19 tests un tas ir negatīvs. Turklāt rīkojums nosaka, ka darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam attālinātā darba iespējas, ja darba specifika to pieļauj un darbiniekam ir iespējas mājās pilnvērtīgi šos pienākumus veikt.

Darbam klātienē darbinieku nodrošina ar individuālās aizsardzības līdzekļiem. Tāpat darba devējam ir jānosaka pasākumi Covid‑19 izplatības ierobežošanai darba kolektīvā, nosakot par to izpildi atbildīgo personu.

Rīkojums paredz, ka fiziskās personas pienākums ir ievērot šajā rīkojumā minētās prasības, savukārt pasākuma organizatora vai saimnieciskās darbības veicēja, vai publiskā pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nodrošināt, lai personai būtu iespēja šos ierobežojumus ievērot.

Rīkojums paredz, ka aizsardzības ministrs pieņem lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi un Nacionālo bruņoto spēku sagatavotības atbilstības līmeni attiecīgā uzdevuma izpildei.

Tāpat rīkojumā noteikts, ka lēmumu par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs, iekšlietu sistēmas izglītības iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā pieņem attiecīgo nozaru ministri.

Rīkojums paredz vairākām iestādēm, kuras ir iesaistītas Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanā, atļaut tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz likumos noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā.

Uzklausījusi iestāžu un speciālistu ziņojumus, komisija ārkārtas stāvokļa izsludināšanu un rīkojumā noteiktos fizisko un juridisko personu tiesību ierobežojumus atzina par situācijai atbilstošiem, samērīgiem, pamatotiem un nepieciešamiem.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies, Rancāna kungs, par apjomīgo un labo ziņojumu.

Kolēģi! Pirms sākam debates, es vēlos jūs informēt. Rakstveidā un kā pirmie debatētāji ir pieteikušies Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš, Ilze Viņķele - veselības ministre, Jānis Vitenbergs - ekonomikas ministrs, Jānis Reirs - finanšu ministrs, Ramona Petraviča - labklājības ministre, Nauris Puntulis - kultūras ministrs. Un no deputātiem pirmais ir pieteicies - un rakstveidā - deputāts Ivars Zariņš. Pēc tam rindas kārtībā tiks dots vārds visiem pārējiem, kas ir pieteikušies elektroniski un sistēmā.

Es ceru, ka es atbildēju arī uz Zariņa kunga uzdoto jautājumu un visiem ir skaidra debatētāju secība.

Kolēģi! Sākam debates.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Ministri! Kolēģi! Šī ir jau otrā reize šogad, kad es griežos pie jums ar aicinājumu atbalstīt valdības rīkojumu par ārkārtas situāciju valstī. Es to nedaru vieglprātīgi, es to faktiski daru ar smagu sirdi.

Covid‑19 pandēmija visā pasaulē turpina šobrīd savu, varētu teikt, uzvaras gājienu. Valsts pēc valsts tiek... nu, krīt, varētu teikt, par upuri... nonāk šīs pandēmijas upura lomā. Pret šo vīrusu diemžēl joprojām nav nedz zāļu, nedz vakcīnas, un tas nozīmē, ka saslimušam cilvēkam ārsti un medicīnas personāls var palīdzēt, bet nevar noteikti un droši izārstēt.

Mēs redzam, ka šis vīruss un šī pandēmija iet tādos zināmos viļņos. Varētu teikt, šis jau ir otrais vilnis jeb otrais uzliesmojums, kas mūsu valstī ir. Vēl septembra beigās pie mums saslimstība bija ļoti, ļoti zema, kāda tā bija ilgstoši, visu vasaru, taču tagad ļoti īsā laikā, dažās nedēļās, eksponenciāli šī slimība sāka augt.

Mēs valdībā pieņēmām (vairākas reizes) ierobežojošus mērus ar vienu mērķi - apturēt šīs slimības izplatību. Mēs samazinām cilvēku kontaktēšanās iespējas, jo tas ir tas, ko šis vīruss meklē. Šis vīruss meklē, ka mēs sanākam kopā, lai viņš varētu pārlēkt no viena uz otru, apslimdinādams visus, kuri klāt bijuši kādā kopīgā pasākumā.

Diemžēl mēs redzējām, ka ar šiem ieviestajiem ierobežojumiem nepietiek, lai pārrautu šīs transmisijas ķēdes. Un pēc diskusijām, kas mums ilgstoši bijušas arī, protams, ar mūsu veselības speciālistiem, mūsu infektologiem, valdība pieņēma lēmumu - no vakardienas izsludināt ārkārtas situāciju, lai pārrautu šīs ķēdes.

Tā ārkārtas situācija paredzēta uz mēnesi. Tie pasākumi... Rancāna kungs ļoti detalizēti tos visus nosauca, tos es neatkārtošu. Tie ir mērķēti uz vienu - lai sargātu mūsu sabiedrības locekļu veselību, lai sargātu mūsu sabiedrības locekļu dzīvību. Diemžēl jau vairāk nekā 100 cilvēku Latvijā ir miruši no šīs slimības.

Mēs redzam arī vēl vienu ļoti satraucošu parādību - mūsu slimnīcas kļūst aizvien noslogotākas ar Covid-19 pacientiem. Mūsu veselības aprūpes sistēma ir spējusi ļoti īsā laikā pārorientēties, atvēlot arvien lielāku skaitu slimības gultu Covid-19 pacientiem, taču šī spēja nav neierobežota, jo paplašināt vēl vairāk gultu skaitu var tikai uz citu pakalpojumu ierobežošanas rēķina. Mums nav tik daudz ārstniecības personāla, mums nav tik daudz ārstniecības telpu, lai mēs varētu bezgalīgi pieņemt vēl un vēl pacientus. Un jau šodien mūsu veselības aprūpes sistēma tiek pārslogota. Ja mēs nerīkojamies noteikti un ātri, mēs varētu nonākt tādā situācijā, kur mūsu veselības aprūpes sistēma vairs nespēj sniegt ikdienišķos pakalpojumus, jo ir pārlieku pārslogota ar Covid-19 pacientiem.

Tāpēc mēs ieviesām šos pasākumus, kas kopumā, protams, sanāk kā ārkārtas situācija, ko mēs aicinām jūs, Saeimu, apstiprināt, lai mēs varētu neiebraukt tādās grūtībās, ka veselības aprūpes sistēma nespēj mums sniegt kvalitatīvus pakalpojumus; lai mēs varētu samazināt saslimstību, samazināt mirstību un nodrošināt to, ka mēs tiekam šim uzliesmojumam cauri.

Protams, ir jautājums: ja mēs tagad pieņemam šādus mērus, kas tiešā veidā slēdz vairākus sektorus mūsu ekonomikā, tad - ko sagaidīt tiem, kas strādā šajos sektoros? Kā tad viņiem tīri ekonomiski tikt galā?

Un šodien valdības sēdē mēs apstiprinājām (un par to varēs, protams, runāt tālāk vairāki ministri, kuri arī šodien izteiksies) vienu diezgan plašu atbalsta pakotni, kura ir balstīta uz to pakotni, kuru mēs izstrādājām pavasarī, taču - ņemot vērā arī nepilnības un vienu otru lietu, ko mēs esam labi iemācījušies kopš tā laika.

Tātad - lielos vilcienos - tur ir paredzēta (un jau pieņemta) subsīdija par darbiniekiem dīkstāvē, taču dīkstāves atbalsts atšķirībā no pavasara... Pavasarī mēs vēl saistījām dīkstāves atbalstu ar nomaksātiem nodokļiem, taču tagad mēs šajā procesā konstatējām, ka mūsu valstī ir tik liela nevienlīdzība starp dažādiem nodokļu režīmiem, ka viena liela daļa sabiedrības ir sociāli nodrošināta, bet ievērojama daļa - nav sociāli nodrošināta. Mēs šoreiz dīkstāves pabalstus maksāsim līdzīgus - neatkarīgi no tā, kurā nodokļu režīmā cilvēki... Strādājošie cilvēki, protams, godīgi maksā nodokļus, strādādami valdības apstiprinātajā nodokļu režīmā.

Protams, tas, ko jūs, kolēģi, tagad debatējat... un tas būs otrajā lasījumā 2021. gada budžeta pakotnē... ir uzlabojumi nodokļu sistēmā, lai mēs nākotnē novērstu to situāciju, ka viena liela daļa strādājošo Latvijā nav sociāli pasargāti. Mums ir jāpasargā visi mūsu strādājošie Latvijā, tāpēc, protams, ir ierosināti uzlabojumi nodokļu sistēmā; tas ir Saeimas... budžeta pakotnē. Bet, kas attiecas uz dīkstāves pabalstiem, mēs šoreiz šos pabalstus nesaistīsim ar vienu vai otru konkrētu režīmu, bet visiem maksāsim līdzīgus.

Tāpat ir paredzētas subsidētās darba vietas, kas... Bija programma, varētu teikt, ar ko mēs pavasarī... kur mēs nonācām... Mēs jau sākam šo programmu šajā vilnī... un arī subsīdiju apgrozāmiem līdzekļiem, lai palīdzētu uzņēmumiem, tieši skartajiem uzņēmumiem, tikt galā.

Mūsu mērķis tātad pamatā ir pārvarēt vīrusa izplatību Latvijā. Mūsu veselības ministre Viņķeles kundze varēs detalizētāk skaidrot, kā rīkojas šis... kā šis vīruss tiek pārnēsāts un kāpēc mēs pieņēmām mērus, kādus mēs pieņēmām, lai pārrautu šīs transmisijas ķēdes.

Tas ir tas pamatu pamats - pasargāt mūsu iedzīvotāju veselību, mūsu iedzīvotāju dzīvību. Kas izriet no tā - ir nepieciešamība arī atbalstīt mūsu ekonomiku, atbalstīt mūsu uzņēmējus un mūsu darba ņēmējus, kuri tiešā veidā ir skarti ar lēmumiem, kurus mēs esam pieņēmuši, lai pārvarētu vīrusa ķēdes izplatību. Un tas ir šodien arī valdībā apstiprinātā programmā - subsīdijas darbiniekiem dīkstāvē, subsīdijas darbavietām un subsīdijas apgrozāmiem līdzekļiem.

Kolēģi! Tas fakts vien, ka es jūs uzrunāju no sava kabineta un jūs katrs sēžat savos kabinetos, jau norāda to, ka situācija ir ārkārtēja. Tā nav ikdiena. Mēs Latvijā nevaram brīvi sapulcēties kopā, brīvi, kā saka, apmainīties ar vārdiem klātienē; mēs tiekamies neklātienē, jo mēs katrs vēlamies palīdzēt pārraut šīs infekcijas izplatības ķēdi. Mums ir jānodrošina maksimāli tas, ka ne tikai mēs varam pārraut šo ķēdi, bet ka visa sabiedrība var; ka mēs kopīgiem spēkiem to darām.

Noslēdzot savu uzrunu, es gribu vēlreiz aicināt jūs, kolēģi, izsvērt un atbalstīt valdības rīkojumu. Strādāsim kopā - valdība, Saeima, visa sabiedrība - un pārvarēsim šo uzliesmojumu! Atradīsim veidu, kā palīdzēt viens otram un sabiedrībai kopumā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies premjerministram.

Turpinām debates.

Vārds veselības ministrei Ilzei Viņķelei.

I. Viņķele (veselības ministre).

Labdien, kolēģi! Pirmām kārtām liels paldies par jūsu operativitāti un arī ļoti konstruktīvo darbu, sākot jau no marta... ar valdību kopā strādājot, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem, tautsaimniecību un veselības aprūpes sistēmu kopumā.

Kā jau premjers minēja, gan pavasara cēlienu, gan vasaru esam aizvadījuši visai sekmīgi. Un šobrīd ārkārtējās situācijas nepieciešamība ir tādēļ, lai mēs nenokļūtu situācijā, kādā atrodas absolūtais vairums Eiropas valstu.

Minēšu vairākus skaitļus, kas liecina par to, ka ārkārtējā situācija ir šobrīd - ar to ierobežojumu kopumu - nepieciešams solis, lai mēs izvairītos no veselības aprūpes sistēmas pārslodzes un būtiskiem ierobežojumiem. Tātad, kā jau arī premjers minēja, mums inficēšanās pieaugums ir bijis krietni lēnāks un ar gandrīz mēneša nobīdi, salīdzinot ar Eiropu. 2. oktobrī Latvijas rādītāji... šie 100... šie 14 dienu kumulatīvie inficēšanās rādītāji uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju bija 19,5, kurpretim mūsu kaimiņvalstīs - gan Lietuvā, gan Igaunijā - inficēšanās kāpums jau bija krietni straujāks, un Lietuvā, piemēram, tas sasniedza jau gandrīz 46 gadījumus uz 100 tūkstošiem, Igaunijā - gandrīz 51. Tai brīdī mēs Eiropā bijām vieni no pieciem ar zemākajiem rādītājiem.

Jāsaka, tas, ka mēs joprojām Eiropas Savienībā esam dalībvalsts ar vienu no viszemākajiem inficēšanās rādītājiem pie kopējā bāzes pieauguma, paliek joprojām aktuāli, tā ir. Bet tas, protams, nedod pamatu tam, lai mēs cerētu uz gadījumu un nerīkotos. Tieši tādēļ arī ir nepieciešami šie papildu ierobežojumi.

Ja mēs lūkojamies uz aktuālajiem skaitļiem, tad lūdzu paturēt prātā, ka Eiropā vidējais rādītājs šobrīd ir 496 gadījumi uz 100 tūkstošiem, Latvijā tie ir 178. Mūsu kaimiņiem lietuviešiem - 470, igauņiem kāpums ir visai straujš, un pēc šķietami mierīgām divām nedēļām šis rādītājs ir burtiski nedēļas laikā kāpis līdz gandrīz 120.

Kādēļ ir svarīgi rīkoties šobrīd? Tādēļ, ka pakāpenisku ierobežojumu sērija ir bijusi jau no oktobra, bet, vērojot potenciālos efektus, bija jāsecina, ka tie ir nepietiekami.

Kā vakardien varējām iepazīties Latvijas Universitātes publicētajā pētījumā, kas veikts kopā ar mobilo operatoru palīdzību, tad Latvijā, salīdzinot ar pavasari, faktiski nav mainījusies iedzīvotāju kustība, neskatoties uz to, ka virkne ierobežojumu jau ir spēkā no oktobra. Un tas - tātad cilvēku mobilitāte, pietiekami apjomīga kontaktēšanās - ir viens no iemesliem, kādēļ tomēr inficēšanās, lai arī ne tik strauji kā Eiropā, izplatās Latvijā.

Mums, kopīgiem spēkiem tātad mazinot šo kontaktu, kas ir ne kritiski svarīgi, īpatsvaru, cerams, uz četrām nedēļām, ir jāpanāk tas, lai mūsu veselības aprūpes sistēma spētu sniegt laikus un kvalitatīvu palīdzību gan tiem cilvēkiem, kas ar Covid-19 nokļūst slimnīcā, gan arī visiem tiem, kuriem ir nepieciešama cita palīdzība, jo Covid-19 laikā diemžēl citas slimības nepaiet malā un nebeidzas, arī šiem pacientiem ir nepieciešama veselības aprūpe.

Šobrīd mēs esam situācijā, kur Latvijas 21 neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcā... kopumā ap 30 procentiem... ir vērtējama kā tāda gultu rezerve, un tas ietver gan tos slimniekus... Tas gultu piepildījums ir gan ar plānveida pacientiem, gan akūtajiem pacientiem, gan arī Covid-19 pacientiem. Un jāsaka, ka mums vajadzētu arī turēties šais Covid-19 atvēlamo gultu skaita rezervju robežās, kas varētu būt ar tādiem vēl veselības aprūpes sistēmai panesamiem pārkārtojumiem, - 450 gultu robežās.

Ļoti labprāt gribētu iepriecināt Saeimas deputātus un sabiedrību kopumā ar novērojumu, ka iepriekš pieņemtie ierobežojumi darbojas, diemžēl tādam optimismam... paliekošam pagaidām vēl nav pamata. Jāsaka, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, stacionēšanas īpatsvars ir nedaudz mazāks. Un ceram, ka tā tas arī turpināsies.

Vēl jūsu uzmanībai vēlos minēt vairākus skaitļus, kas raksturo situāciju par to, ka testu skaits iepriekšējā nedēļā, salīdzinot ar nedēļu vēl pirms tam, ir audzis būtiski - mēs veicām par 16,5 procentiem vairāk testu.

Covid‑19 pozitīvo īpatsvars, salīdzinot divas nedēļas, ir pieaudzis par 34 procentiem. Vēl nedēļu atpakaļ, salīdzinot ar... ar vēl iepriekšējo nedēļu, kāpums bija 19 procenti, un savukārt oktobra otrajā nedēļā, ja es nemaldos, kāpums bija 60 procenti nedēļas ietvaros. Tas nozīmē, ka tāda neliela stabilizācija ir notikusi. Salīdzinot pagājušo nedēļu ar aizpagājušo, pozitīvo testu īpatsvars ir audzis par 0,6 procentiem un pacientu skaits, ko stacionē slimnīcās, - par 10,7.

Šie visi skaitļi tātad, kā jau minēju, ir bijuši epidemioloģiskie apsvērumi, kurus vērtējot valdība solidāri ir pieņēmusi šos ierobežojumus.

Tas, kas ir politiķu sarežģītais uzdevums, ir balansēt faktu... šo epidemioloģisko kopumu ar prognozi nākamajam mēnesim, jo, ja mums izdodas (un es gribētu teikt nevis “ja”, bet - “mums izdodas”) stabilizēt inficēšanās līkni, tad šis stacionēto pacientu efekts vēl turpināsies vienas četras nedēļas.

Teikšu - tādēļ šī rīcība ir svarīga šobrīd. Un tātad tas politiķu uzdevums ir rīkoties, balstoties epidemioloģiskajos faktos, rīkoties izlēmīgi, būt piesardzīgiem pašiem, ar savu piemēru mudināt būt arī piesardzīgiem un apzinīgiem visu sabiedrību un nesēt paniku.

Tātad šis ir ļoti sarežģīts uzdevums mums visiem kopā, bet, kā jau minēju, pavasara rezultāti liecināja, ka mēs kopā ar parlamentu un visu sabiedrību varam to izdarīt. Un es esmu pārliecināta, ka tas mums izdosies arī šoreiz.

Paldies. Un ceru uz jūsu atbalstu ārkārtējās situācijas izsludināšanai.

Sēdes vadītāja. Paldies veselības ministrei Ilzei Viņķelei.

Godātie kolēģi! Deputāts Zariņš ir uzdevis vairākus jautājumus par procedūru. Juridiskais birojs ar viņu sazinās un procedūras jautājumu skaidro. Skaidro Saeimas kārtības ruļļa 58. pantu, ka “referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārdu debatēs dod ārpus kārtas”. Cenšamies to izskaidrot deputātam Zariņam.

Tad deputāts Zariņš ir vaicājis par pieteikšanās secību un pieteikšanās laikiem debatēm. Šī informācija tiek apkopota, un es ceru, ka pēc zināma laika, kad tas būs iespējams, deputāts Zariņš arī to saņems. Bet mūs saista Saeimas kārtības ruļļa 58. pants. Vēlreiz citēju: “Referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārdu debatēs dod ārpus kārtas.”

Godātie kolēģi! Turpinām debates pieteikšanās secībā.

Vārds ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam.

J. Vitenbergs (ekonomikas ministrs).

Labdien, kolēģi! Tad... neesmu epidemiologs, un man grūti komunicēt un komentēt piektdien lemto ierobežojumu pamatotību vai nepieciešamību, taču, nu, es varu komentēt par sekām, kas radītas mūsu ekonomikai.

Būtiski tiek ietekmētas un ierobežotas izklaides un cilvēku apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas nozares. Tās ir nozares, kur strādā ļoti daudz cilvēku, cilvēku ietilpīgas nozares. Tad no piektdienas vakara ir noticis tāds intensīvs darbs, lai būtu skaidrība šajās nozarēs strādājošajiem cilvēkiem, uzņēmējiem.

Un šeit vēlos pateikt paldies gan Ekonomikas ministrijas darbiniekiem, gan maniem kolēģiem citās ministrijās - Finanšu ministrijā, Satiksmes ministrijā, Kultūras ministrijā, Izglītības un zinātnes ministrijā -, jo arī šajās nozarēs... ministriju pakļautībā strādājošajās nozarēs ir... skar šie ierobežojumi.

Tādēļ tādā īsā laikā ir izdevies izstrādāt trīs atbalsta mehānismus, lai palīdzētu šiem cilvēkiem, kas pēc šī valdības lēmuma no pirmdienas vairs nevar strādāt savā darbavietā un nevar paši sev nodrošināt iztikas līdzekļus.

Un trīs izstrādātie atbalsta instrumenti. Svarīgi, ka tie ir izstrādāti vienlaicīgi, lai radītu drošības sajūtu gan pašiem darbiniekiem, gan arī uzņēmumiem.

Atšķirībā no pavasara šobrīd atbalsta mehānisms ir paredzēts arī uzņēmumiem, jo ir ļoti daudz tekošo maksājumu, kaut uzņēmums ir slēgts, dažādu komunālo maksājumu un citu izmaksu, kas, ziemai iestājoties, tikai paaugstināsies.

Ir ļoti svarīgi, ka cilvēkiem ir uzlabots un sagatavots šis dīkstāves atbalsta mehānisms. Ja nevari iet uz darbu, tu vari būt drošs, ka tev būs šie līdzekļi.

Papildus ir izstrādāts jauns atbalsta mehānisms, kas ir subsīdijas daļējai... darbavietai un kas nav bijis līdz šim. Respektīvi, šādu atbalsta mehānismu varēs kombinēt, piemēram, ēdināšana vai viesnīcas: ka daļa darbinieku nestrādā un ir dīkstāvē, daļa turpina strādāt. Lai, piemēram, ēdināšanā, spētu sagatavot šos produktus līdzņemšanai, tad viņiem ir iespēja saņemt subsidēto atbalstu. Tādējādi uzņēmums pats varēs izvērtēt, kā labāk strādāt tālāk un palīdzēt saviem darbiniekiem.

Šie atbalsti ir saskaņoti līdz šī gada beigām. Un ceru, ka situācija šajā laikā būtiski uzlabosies. Papildus visām prasībām līdz šim ir izdevies saglabāt mūsu ražojošos, eksportējošos uzņēmumus, kaut arī tur ir novērota saslimstība... taču līdz šim nav izdevies lokalizēt.

Būtiski apzināties: ja kāda nozare tiek slēgta vai ierobežota, lai glābtu citas nozares, tam atbalstam ir jābūt arī adekvātam. Šai gadījumā ir trīs instrumenti... pietiekami apjomīgi... un ir jāstrādā tālāk, lai pēc iespējas ātrāk šos instrumentus varētu ieviest dzīvē. Jau decembra sākumā cilvēkiem ir iespējams saņemt ikmēneša maksājumu, jo katram cilvēkam nekas nav atcelts - ir tāpat jāmaksā kredīti, citi maksājumi, tā ka naudas plūsma nedrīkst tikt pārtraukta. Un šajā tādā neziņas laikā tas ir īpaši, īpaši svarīgi.

Paralēli tiek strādāts, un pēc brīža Ministru kabineta sēdē lemsim par atbalstu slimības pabalstu izmaksu paplašināšanai, darbnespējas lapu paplašināšanai, jo šajā laikā arī novērots, ka darbinieki, uztraucoties, ka varētu pazaudēt darbu, iet ar Covid-19 simptomiem uz darbu. Tāpat arī ir darba devēji, kas rosina cilvēkiem nākt uz darbu, jo vienkārši tās izmaksas ir uzliktas uz viņu pleciem. Šai gadījumā ceru, ka tiks panākta vienošanās, ka valsts iesaistās un pirmās trīs dienas, kamēr cilvēks uztaisa testu, sedz šīs izmaksas.

Tāpat darbs notiek un strādāsim, lai VID pagarina šīs nodokļu brīvdienas, jo krīze nekur nav pazudusi. Arī Altum atbalsta mehānismi ir jāturpina. Tie sevi sekmīgi apliecinājuši, taču, kā jau teicu, krīze nekur nav pazudusi, un ir jāiet arī šiem atbalsta mehānismiem krīzei līdzi.

Paralēli ir svarīgi panākt vienošanos ar komercbankām par dažādu maksājumu atlikšanu jeb šo banku moratoriju un maksātnespējas moratoriju, lai nesāktos maksātnespējas un bankrota viļņi.

Tā ka vēlreiz vēlos pateikties kolēģiem par to atbalstu un arī ministrijas darbiniekiem. Un ceru, ka vienošanās, kas ir panākta... iespējams... ātri ieviesīsim dzīvē un neradīsies dažādi sarežģījumi, un būs viegli saņemt šo atbalstu cilvēkiem, un būs skaidrība un sapratne no sabiedrības puses. Tā ka paldies visiem, kas iesaistījās!

Sēdes vadītāja. Paldies Vitenberga kungam.

Deputāts Zariņš tomēr vēlas runāt par procedūru. Lūdzu, ieslēdziet procedūras sadaļu!

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, es vēlētos atzīmēt, ka es par procedūru biju pieteicies...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nospiediet pogu “Pieteikties”, lai ir laika atskaite iespējama!

Paldies. Paldies.

I. Zariņš. Es jau biju to izdarījis. Es vēlētos atzīmēt, ka es biju pieteicies debatēm par procedūru jau tad, kad ziņotājs ziņoja, - lai norādītu uz procedūras pārkāpumu, proti, priekšsēdētājas kundze, jūs neprecīzi un nepareizi interpretējat Saeimas kārtības rulli.

Saeimas kārtības rullī jūs nolasījāt tikai pirmo daļu par to, ka tik tiešām var būt šāds deleģējums, bet jūs nenolasījāt to, ka lietā var būt tikai viens MK pārstāvis, nevis visi ministri pēc kārtas tagad var runāt pirms deputātiem. Un runāt katrs pa stundai. Tādas tiesības Saeimas kārtības rullis neparedz, tāpēc... līdz ar to bija konkrēti, ka runā viens pārstāvis. Tas ir premjerministrs.

Tālāk. Es skaidri zinu, ka debatēs es biju pieteicies pirms visiem ministriem, un tas arī bija reģistrēts un parādījās darba kārtībā.

Līdz ar to es aicinu piefiksēt šo procedūras pārkāpumu un turpmāk šādus pārkāpumus nepieļaut, un arī ļaut savlaicīgi runāt par procedūru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Zariņa kungam.

Kolēģi, es vēlreiz nocitēšu Saeimas kārtības ruļļa 58.¹... pantu: “Referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārdu debatēs dod ārpus kārtas.” Manuprāt, tas ir uzrakstīts melns uz balta un pietiekami skaidri un saprotami visiem.

Jā, Ministru kabinets ir sniedzis pilnvarojumu šajā lietā runāt vairākiem ministriem. Kolēģi, šis ir ļoti būtisks jautājums, mēs lemjam par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, kas skar virkni dažādu dzīves jomu, un katrs ministrs vēlas informēt Saeimas deputātus, kuriem ir jāpieņem šie būtiskie lēmumi, tāpat arī sabiedrību par lēmumiem, kas ir konkrētajās nozarēs pieņemti, arī par... domājot arī par atbalsta pasākumiem, kas ir katrā konkrētajā nozarē. Šeit nav jautājums par vienu konkrētu priekšlikumu likumprojektā.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim... vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J. Reirs (finanšu ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Godātie kolēģi! Piektdien, 6. novembrī, valdība nolēma par ārkārtas situācijas atjaunošanu ar 9. novembri, un šodien mēs stādām priekšā jums tos ekonomikas atbalsta instrumentus, kurus mēs esam sagatavojuši, ieviešot šo ārkārtas situāciju.

Covid-19 ietekmēto nozaru darba ņēmējiem būs pieejami dīkstāves pabalsti, savukārt uzņēmumiem būs pieejams izmantot gan subsidēto darbavietu... gan arī subsīdijas apgrozāmajiem līdzekļiem.

Dīkstāves pabalstu zemākais slieksnis būs 330 eiro mēnesī, kas izriet no minimālās algas mīnus 30 procenti, jo apmaksāti tiek 70 procenti no atalgojuma. Mēs esam... Ņemot vērā, ka pirmajā lasījumā ir nobalsots budžetā par normām, kas labo to situāciju, ka ļoti daudzi cilvēki nav sociāli apdrošināti (Saeima ir nobalsojusi par... konceptuāli par šādu lietu), mēs prezumējam, ka nodokļu maksātāji no nākamā gada 1. jūlija piedalīsies šajos maksājumos un mēs varam izmaksāt finanšu līdzekļus tiem, par kuriem nav maksāti nodokļi vismaz minimālā atalgojuma līmenī.

Arī esam pārskatījuši maksimālos griestus. Ņemot vērā, ka gan atalgojums pieaudzis, gan citi indikatori ir mainījušies, tātad šie griesti būs 1000 eiro. Pabalstus varēs saņemt tie, kam apgrozījuma kritums būs 20 procenti pret vidējo augustā, septembrī un oktobrī un kas pēc šiem NACE kodiem strādā nozarēs, ko ietekmējis valdības lēmums par ārkārtas situāciju. Subsīdijas izmaksās darbiniekiem... Arī būs pašnodarbinātie un patentmaksu saņēmēji.

Subsīdijas darbavietām ir paredzētas 50 procentu apmērā no trīs mēnešu - augusts, septembris, oktobris - deklarētās vidējās algas, un tās izmaksās darbiniekiem maksimāli 500 eiro apmērā. Tātad daļu no atalgojuma valsts ņemas subsidēt un uzņēmējiem nebūs jāmaksā visa atalgojuma daļa, jo mēs arī saprotam, ka tie uzņēmēji, kas turpinās darbu šajās nozarēs, kuriem ir atļauts turpināt darbu, piemēram, ēdināšanas nozare, - ka viņu apgrozījums būs mazāks.

Subsīdijas apgrozāmajiem līdzekļiem paredzētas uzņēmumiem, kuru apgrozījuma kritums trīs mēnešos - augusts, septembris, oktobris - būs vismaz 20 procentu apmērā un kuri pēc NACE kodiem strādā tajās nozarēs, kuras ir ietekmējis valdības lēmums.

Mēs arī darba grupā esam nolēmuši piekopt tieši to pašu taktiku, ko veicām pavasara cēlienā, - tātad katru nedēļu tikties, izvērtēt gan nozaru piedāvājumus, gan mūsu sociālo partneru piedāvājumus, gan uzņēmējus atbalstošo organizāciju piedāvājumus... izvērtēt atbalstus un, ja nepieciešams, veikt labojumus.

Tātad par pieejamo finansējumu. Kopumā jau pavasara cēlienā mēs esam definējuši, ka mūsu pieejamais finansējums kopā ar līdzfinansējumu no privātajām finanšu institūcijām un ar ietekmi tautsaimniecībā ir trīs miljardu eiro apjomā. Teju puse šo līdzekļu jau ir investēti vai iztērēti pabalstos, vai piešķirti uzņēmējiem investīcijām, apgrozījuma uzturēšanai, likviditātes uzturēšanai. Šajos trīs miljardos ietilpst ne tikai nauda... naudas izteiksmē, bet arī ļoti nozīmīgs līdzekļu apjoms ir atlaidēm uzņēmējiem, dodot iespēju nomaksāt nodokļus trīs gadu periodā... kas ir skarti šajā periodā.

Tāpat mums ir iespēja šo Covid-19 seku mazināšanai un ekonomikas atbalstam piesaistīt vēl papildu resursus, ja būs nepieciešams... nepieciešamā apjomā, jo praktiski mums ir iespējas (kuras vēl nav izmantotas) gan Ziemeļu Investīciju bankā aizņēmumam, gan Eiropas Investīciju bankā aizņēmumam, gan Eiropas Padomes Attīstības bankā aizņēmumam, gan arī (kur daļu mēs jau izmantojam) SURE, kas ir bezdarba mazināšanas instruments Eiropas Savienībā. Tātad visi šie līdzekļi ir pieejami, tikai viens ir jāatceras, ka šie visi ir aizņemtie līdzekļi un mums nāksies šos līdzekļus atmaksāt.

Līdz ar to valdība jau pavasara cēlienā ir lēmusi, ka mūsu ārējais parāds nedrīkst pieaugt par 52 procentiem... līdz IKP, ko mēs arī cenšamies un centīsimies ievērot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies finanšu ministram.

Vārds labklājības ministrei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (labklājības ministre).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Sakarā ar Covid-19 vīrusa neierobežoto izplatību Latvijā valdība ir lēmusi par pulcēšanās ierobežojumiem, publisko pasākumu atcelšanu un aizliegšanu, kā arī vairāku pakalpojumu sniegšanas apturēšanu. Liedzot uzņēmumiem strādāt, pārtraucot to saimniecisko darbību, ir jābūt pretī kompensējošajam mehānismam, jo ļoti smagi tiks skartas tādas jomas kā ēdināšana, skaistumkopšana, pakalpojumu joma, kas nodrošina izklaidi un labsajūtu. Par to plaši arī tika diskutēts valdībā sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju. Un izstrādāti atbalsta instrumenti gan algu kompensēšanai daļējas vai pilnīgas dīkstāves gadījumā, gan slimības lapu apmaksai.

Lai ierobežotu pandēmijas izplatību darbavietās, Labklājības ministrija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, kas paredz līdz nākamā gada 30. jūnijam pagarināt termiņu, kādā tiek piešķirts slimības pabalsts sakarā ar izsniegtajām darbanespējas lapām saistībā ar Covid‑19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā, kā arī termiņu, kādā šīs slimības pabalsta dienas netiek ieskaitītas kopējā slimības lapu... apmaksas kopējā termiņā. Kā arī šīs lapas apmaksā valsts.

Tāpat paredz arī papildu terminētu atbalstu personām, kurām tiks izsniegta slimības lapa ar elpošanas sistēmas saslimšanu, nodrošinot slimības pabalsta izmaksu no vienas līdz... no pirmās līdz trešajai dienai, nodrošinot 80 procentu apmērā no personas algas.

Tātad respiratīvo saslimšanas gadījumu dēļ cilvēkam ir iespēja izņemt B lapu uz trīs dienām, lai veiktu Covid‑19 testu un tajā laikā atrastos mājās, un izvairītos no tā, ka var aplipināt savus kolēģus darbavietā. Un arī par to darba devējam nav jāmaksā, jo to apmaksās valsts.

Arī tādas slimības lapas, kas šobrīd jau tiek izsniegtas kā B lapas Covid‑19 saslimušajiem vai tām personām, kas ir karantīnā, tiks apmaksātas jau no pirmās dienas, nevis - kā tas ir šobrīd - no otrās dienas.

Tas tiešām ir ļoti būtiski, lai cilvēki ar elpceļu saslimšanām neietu uz darbu, paliktu mājās un neaplipinātu savus kolēģus. Un neciestu arī no tā zaudējumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies labklājības ministrei.

Vārds kultūras ministram Naurim Puntulim.

N. Puntulis (kultūras ministrs).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Premjer! Kolēģi ministri! Godātie deputāti! Šī ir mūsu pirmā cīņa ar pandēmiju pasaulē, Eiropā, pavisam noteikti Latvijā gan jums, deputāti, gan mums, valdībai, gan ikvienam sabiedrības pārstāvim. Ikvienam šī mums ir pirmā pieredze, un būtu mazliet utopiski cerēt, ka neviens no mums nekļūdīsies.

Taču ikviena valdības kļūda var maksāt nesalīdzināmi dārgāk, tādēļ arī valdības atbildība ir nesalīdzināmi lielāka. Un es esmu gandarīts, ka valdības komandai ir izdevies līdz šim izvairīties no kļūdām, kurām būtu neatgriezeniskas sekas. Kļūdas ir bijušas vien tādas, ko paši esam spējuši ātri labot.

Tādēļ es esmu drošs, ka arī šis valdības lēmums ir īstajā vietā īstajā laikā un tas ir ļoti precīzs. Tieši tāpat kā atbalsta mehānismi šoreiz ir daudz precīzāki visām nozarēm, tostarp kultūras nozarei, kura šajā atbalsta programmā tiek vērtēta līdzīgi ar citām nozarēm kā ļoti nozīmīga tautsaimniecības sastāvdaļa un lielā mērā šinī sarežģītajā laikā kā sabiedrības morālā klimata uzturētāja... laikā, kuram beigu posmu ir salīdzinoši grūti paredzēt.

Es lūdzu atbalstīt šo valdības lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies kultūras ministram.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Pauze.)

Zariņa kungs, jūs rakstveidā esat pieteicies debatēm, jums ir jāpiesakās arī elektroniski, ja jūs joprojām vēlaties runāt debatēs. (Pauze.) Vai Zariņa kungs vēlas runāt debatēs? Zariņa kungs ir pieteicies rakstveidā. Ja vēlaties runāt, lūdzu, piesakieties elektroniski, ja ne, mēs uzskatīsim, ka jūs nevēlaties runāt debatēs.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es ceru, esmu pieteicies. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Mēs ar lielu nepacietību gaidām jūsu debašu laiku.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

Lūdzu, piesakieties vēlreiz elektroniski sistēmā.

I. Zariņš. Es nevaru to izdarīt, jo sistēmā es jau esmu pieteicies. Man vairāk sistēma nedod tādu iespēju. Tas ir sen jau izdarīts. Es nezinu, kas jums tanī sistēmā tur notiek.

Sēdes vadītāja. Jūs e-pastā... Jūs esat pieteicies e-pastā, Zariņa kungs! Zariņa kungs, mēs debatēsim par ārkārtējās situācijas ieviešanu. Lūdzu, izturieties nopietni pret šo jautājumu. Jūs pieteicāties e-pastā. Piesakieties, lūdzu, vēlreiz elektroniski sistēmā. (Pauze.)

Zariņa kungs, virs debatētāju saraksta ir melna poga ar aicinājumu pieteikties. Esiet tik laipns, nospiediet šo pogu, lai būtu iespēja jums arī dot vārdu un jūsu vārds parādītos elektroniskajās... Nu, lūk, ir iespēja, ir izdarīts. Nu beidzot ir.

Nu beidzot vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš. Es arī elektroniski sen biju pieteicies debatēm, es nezinu, kāpēc sistēmā tas neuzrādījās un bija jāgaida speciāli vēlreiz, lai man tādu iespēju dotu un tā parādītos.

Bet es atvainojos. Bet tagad tas, kas ir noticis, - tas tagad ir... Par procedūru mēs runājam vai par debatēm? Par ko es tagad drīkstu runāt?

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, pat premjerministrs pieteicās elektroniski, un pat premjerministrs vēlreiz nospieda šo melno pogu “Pieteikties debatēm”.

I. Zariņš. Es biju pieteicies par procedūru jau sen runāt.

Sēdes vadītāja. Runājiet, lūdzu, debatēs.

I. Zariņš. Nē, par... Pirmām kārtām es vēlos atzīmēt, ka par procedūru esmu pieteicies un jūs man nedodat vārdu.

Sēdes vadītāja. Labi...

I. Zariņš. Tāpēc... Tāpēc ka... Tāpēc ka jūs paudāt...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet sadaļu “Procedūra”.

I. Zariņš. Jā, un šo...

Sēdes vadītāja. Vai ir sadaļa “Procedūra”?

Vārds deputātam Ivaram Zariņam par procedūru.

I. Zariņš. Tātad, atgriežoties pie tā, no kā mums vajadzēja sākt. Es biju sen jau pieteicies runāt par procedūru un vēlos norādīt uz procedūras pārkāpumu.

Ja mēs šodien tik tiešām uzskatām, ka šis ir svarīgs jautājums, es aicinātu šo jautājumu debatēt tiesiski un demokrātiski, ievērojot Saeimas kārtības rulli. Un, priekšsēdētājas kundze, es gribētu, lai jūs nolasītu līdz galam 58. pantu, ko tas saka. Tas, uz ko jūs atsaucāties. Tur ir teikts tik tiešām, ka Ministru prezidentam, biedram un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā ir tiesības runāt ārpus kārtas. Bet jūs nenolasījāt līdz galam visu šo pantu, ka katrā apspriežamajā lietā var būt tikai viens Ministru kabineta pārstāvis. Tātad viens tikai tā var runāt, nevis viss Ministru kabinets, nevis visi var runāt pa stundai. Tātad viņiem bija jāievēro reglaments, jāpiesakās tāpat kā deputātiem, un katram no pārējiem bija tiesības runāt tikai pa piecām minūtēm - tā, kā to darām mēs.

Savukārt, ja jūs uzskatāt, ka vajadzīgas plašākas debates, tad mainām Kārtības rulli, lai visi var tiesiski un demokrātiski izdebatēt šo jautājumu, nevis apejot likumu...

Sēdes vadītāja. Paldies Zariņa kungam.

Tātad par procedūru laiks ir beidzies. Mēs sapratām jūsu viedokli, mēs to dzirdējām.

Nu, man jāteic, kolēģi, šis ir jautājums, kas tiešām ir ļoti plašs, un mēs vēlamies dzirdēt arī ministru viedokli, jo mums priekšā stāv būtiska lēmuma pieņemšana.

Es saprotu kolēģu... un saprotu deputātu politiskās ambīcijas, bet šobrīd mēs lemjam par ļoti būtisku, visai sabiedrībai būtisku, lietu.

Atgriežamies pie debatēm.

Zariņa kungs, jums vēlreiz ir jāpiesakās elektroniski debatēm, lai jums tiktu dots vārds debatēs.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu, paldies.

Runājot par politiķu ambīcijām, mana vienīgā ambīcija ir, lai es dzīvotu tiesiskā un demokrātiskā valstī. Un tas ir tas, par ko es arī dotajā brīdī iestājos. Ja kāds uzskata, ka šī procedūra nav atbilstoša šāda nopietna jautājuma debatēšanai, tad mainiet, lūdzu, šo procedūru, nevis apejiet likumu!

Atgriežoties pie šī lēmuma, es uzskatu, ka šis ir ļoti zīmīgs un daudz ko izsakošs. Tas, kādā veidā lēmums arī ticis pieņemts, - tas arī ļoti daudz ko pašlaik parāda. SASKAŅA jau... SASKAŅA jau sen aicināja pieņemt lēmumu par šo ārkārtas situāciju, un izskatās diemžēl, iepazīstoties ar šo lēmumu, ka mums ir dažāda izpratne ar valdību par to, ko nozīmē pieņemt lēmumu par ārkārtas situāciju.

No šāda lēmuma arī kļūst saprotams, kāpēc sabiedrība ir tik bažīga par šādiem valdības lēmumiem, jo normāli ārkārtas situācijas izsludināšanai cilvēkiem nevajadzētu asociēties ar kaut ko ļaunu. Vajadzētu būt pat tieši otrādi - ja ārkārtas situācija ir izsludināta savlaicīgi un atbilstīgi, jo, kad ir... jo tad, kad ir vajadzīgs šis lēmums, tad reālajā situācijā tas nozīmē, ka ir notikušas izmaiņas un ierastie mehānismi, procedūras, nosacījumi, pēc kuriem funkcionē sabiedrība, vairs nespēj nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstošu lietu kārtību un procesu vadību. Lai to nodrošinātu šādā situācijā, ir nepieciešamas izmaiņas, un varas pienākums, kura ir atbildīga par šo procesu vadību, ir to izdarīt. Nosacīti sakot, noņemt no autopilota un veikt nepieciešamās koriģējošās darbības, lai lidmašīna - mūsu valsts - varētu droši turpināt savu kursu.

Taču, spriežot pēc tā, kā rīkojas mūsu valdība, tā vai nu neapjēdz, ko tas nozīmē, vai arī patiesībā labi apzinās to un tieši tāpēc bija tik izvairīga lemt par ārkārtas situācijas izsludināšanu, jo apzinājās, ka nespēj to izdarīt atbildīgi un kompetenti; ka, tiklīdz tā nokļūs situācijā, kurā tā nevar turpināt peldēt kā beigta zivs pa straumei, visa sabiedrība varēs uzskatāmi pārliecināties par tās rīcības mazspēju un nekompetenci.

Un šis lēmums, kolēģi, tam ir uzskatāms piemērs. Tas ir ļoti zīmīgs, jo parāda, kā vara risina tai uzticētos izaicinājumus, proti, vienkārši nometot visu smaguma slogu uz citu pleciem un neuzņemoties vispār nekādu atbildību. Tā savulaik tika veidots Latvijas “veiksmes stāsts”, un tā tiek darīts joprojām.

Šis lēmums plaši un izvērsti uzskaita ierobežojumus, ko vara vēlas uzlikt sabiedrībai, un daudzi no tiem tiešām ir pamatoti, bet šajā lēmumā jūs neatradīsiet nevienu vārdu par to, ko ir gatava darīt vara, lai palīdzētu, lai harmonizētu šo situāciju, lai kompensētu šī sava lēmuma sekas tiem, kuri cietīs no šī varas pieņemtā lēmuma visvairāk.

Man ir jautājums jums, ministre, - kā jūs domājat, kā jūs liekat justies tiem cilvēkiem, kurus jūs... kuriem paredzat liegt iztikas avotu, bet nepasakāt neko, kā viņiem tiks palīdzēts, kā viņi varēs izdzīvot? Vai jums nešķiet, ka šādā situācijā jūs darbojaties kā vislielākie Covid-19 sērgas aģenti, kas sēj stresu un nepārliecinātību sabiedrībā, no kā cieš cilvēka imūnsistēma un tieši vairojas šis vīruss?

Es klausījos, kā preses konferencē jūsu ministri stāsta, ka bija nepieciešams ātri radīt atbalsta instrumentus. Viņi laikam vispār pat neapjēdz, ka pēc būtības ar šādiem apgalvojumiem tie izsaka apsūdzību šai valdībai un paši sev par tās mazspēju, nekompetenci un bezatbildību. Proti, par to, ka ir jāgatavojas Covid-19 sērgas otrajam vilnim, jūs jau runājat kopš pavasara. Runājat, runājat, runājat... Ir pagājis vairāk nekā pusgads. Pa šo pusgadu, ja vara neslīgtu savā mazspējā, arogancē un bezatbildībā, tad tā atbildīgi un kompetenti būtu gatavojusies šim otrajam vilnim.

Ja vara būtu atbildīga, ja tai rūpētu sabiedrības liktenis, pa šo laiku būtu sagatavots pārdomāts, ar sabiedrību izdiskutēts ārkārtas situācijas plāns vairākos līmeņos tā, lai mēs būtu pēc iespējas gatavāki arī pašam skarbākajam scenārijam - ko, kad, pie kādiem nosacījumiem darām un kā kompensējam šīs darbības. Pa šo pusgadu vara mērķtiecīgi būtu stiprinājusi Covid-19 sērgas pārvarēšanai nepieciešamo infrastruktūru, resursu nodrošinājumu un visu pārējo, un, kad pienāktu šī X stunda, visa sabiedrība tad varētu saliedēti un mērķtiecīgi, sajūtot atbalsta plecu vienam no otra un no mūsu valdības, pārvarēt šo kārtējo un noteikti ne pēdējo sērgas vilni, jo skaidri zinātu, kas kam ir jādara un kā viņam tiks palīdzēts, lai to varētu paveikt.

Un kā rīkojās mūsu valdība? Tā, tuvojoties šim brīdim, ne tikai nebija izstrādājusi šādu plānu, tā pat nevarēja saņemties lemt par to, un, ja nebūtu SASKAŅAS, iespējams, jūs vēl joprojām tur muļļātos un nevarētu to pieņemt.

Iepazīstoties ar šo plānu, tā sajūta rodas tāda, ka, ja cilvēkam grūtībās ir nepieciešams tualetes papīrs, tad jūs viņam tagad piedāvājat smilšpapīru. Zināt? Jums pašiem vajadzētu ar šo smilšpapīru atslaucīt vienu vietu, lai jūs saprastu, ko jūs darāt ar sabiedrību, kādus lēmumus jūs pieņemat. Tāpēc, kolēģi, es šādu lēmumu nevarēšu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Vai es varētu lūgt pēc... par debašu laiku apvienošanu?

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

R. Ločmele. Jā, paldies.

Pirmām kārtām paldies ministriem un Ministru prezidentam par ziņojumiem, bet diemžēl, analizējot pieņemtos lēmumus, varētu secināt, ka ārkārtas situācijas ieviešana valstī tika novilcināta.

Atgādināšu, ka SASKAŅAS frakcija bija lūgusi valdību ieviest ārkārtas situāciju jau 28. oktobrī. Tas notika tad, kad jau nedēļu pēc kārtas inficēšanās gadījumu skaits dubultojās, kad tika pārvarēts kumulatīvais skaits vairāk nekā 100 cilvēku uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tas bija tas brīdis, kad bija skaidrs, ka tālāk būs tikai ģeometriskā progresija attiecībā uz inficēšanos ar Covid-19.

Bet tika novilcinātas šīs vairāk nekā divas nedēļas, nekas netika sagatavots, un rezultātā piektdien sabiedrība saņēma ziņu no valsts par to, ka no pirmdienas būs ārkārtas situācija. Pie reizes sabiedrība tika informēta par veselu virkni ierobežojumu, starp kuriem bija aizliegums strādāt veselām industrijām.

Jūs nevarat iedomāties, kādu stresu pārdzīvoja šie cilvēki absolūtajā neziņā par to, kādi būs atbalsta mehānismi. Par tiem SASKAŅA arī bija lūgusi valdību kopš pavasara. Un tagad visas tās runas par to, ka tika ņemtas vērā pavasara mācības par dīkstāves pabalstiem...

Ziniet, es šodien speciāli izlasīju vienu sadaļu par to, kādi uzņēmumi nesaņems atbalstu no valdības. Un kārtējo reizi mēs varam pārliecināties, ka tas būs pakārtots Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku lēmumiem, proti, dīkstāves pabalstus nevarēs saņemt to uzņēmumu darbinieki, ja uzņēmumam ir nodokļu parādi, pie kam nav norādīts, kādi parādi, cik lieli - viens eiro, 10 centi? Tur arī ir norādīts, ka nevarēs saņemt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu darbinieki, kuru valdes locekļi ir sodīti. Par ko sodīti? Cik sen? Atkal būs tas pats kā pavasarī, kad cilvēki sitīsies VID ar iesniegumiem un lūgumiem, paskaidrojumiem?

Par paskaidrojumiem. Pieņemot lēmumu piektdien, nekas netika sīkāk paskaidrots ne sabiedrībai, ne tie ierobežojumi tika izrunāti ar attiecīgajām industrijām. Spilgts piemērs (tas, par ko es runāju pirmdien komisijā) - par ārstniecisko pedikīru sniedzējiem, par podologiem, kuri apkalpo vairākumu ar cukura diabētu sirgstošu cilvēku, jo valsts veselības aprūpes sistēma nevar piedāvāt šiem cilvēkiem neko citu kā trīs četrus mēnešus ilgu rindu, sagaidot šo pakalpojumu poliklīnikā. Paldies Dievam, vakardien izrunājām, paldies Dievam, Veselības inspekcija ņēma to vērā, un vakar vakarā podologi Latvijā varēja mierīgi nopūsties.

Tāpat pirmdien sociālajiem darbiniekiem nebija skaidrs, vai viņi varēs turpināt sniegt pakalpojumus saviem klientiem, jo arī ar viņiem tas netika izrunāts.

Tāpēc ir ļoti daudz pretenziju attiecībā uz šo lēmumu, bet galvenais - mēs izmaksāsim cilvēkiem tikai 70 procentus no viņu atalgojuma. Pasakiet man, lūdzu, kāpēc ne 100? Kāpēc mēs nevaram iet citu Eiropas valstu civilizētu ceļu, kad cilvēkiem, kuru darbu ierobežo valdība, tiek izmaksāta pilna alga?

Latvijas žurnālisti jau izpētīja, ka dīkstāves pabalstu ziņā Latvija atpaliek pat no tuvākajiem kaimiņiem - Igaunijas un Lietuvas. Tādējādi mēs samazinām mūsu patēriņu, kas atstāj pēdas uz visu ekonomiku, ļoti rūgtas pēdas, no kurām cietīs visa mūsu valsts un visi mūsu cilvēki.

Es nevarēšu atbalstīt šo lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es arī lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Skaidrs, ka no konsekvences viedokļa būtu diezgan dīvaini neatbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu tagad, kad jaunu infekciju... jauno gadījumu skaits ir mērāms simtos. Kad... salīdzinot ar pavasari, kad mēs visi atbalstījām ārkārtējās situācijas izsludināšanu un kad šo jauno inficēšanās gadījumu skaits bija mērāms pat mazāk nekā 10 dienā. Nu, te pat viena partija pavisam nesen aicināja ieviest ārkārtējo situāciju agrāk.

Bet, premjera kungs, es nezinu, vai jūs joprojām klausāties, kas te Saeimā notiek. Man jums jāsaka, ka valdības rīcība šī pavasara laikā ir bijusi viena liela vilšanās. Un tika pieļautas milzīgas kļūdas. Es pat domāju, ka mēs runājam par tādu diezgan klaju nekompetenci tieši ekonomikas politikas jomā, varbūt pat šādas politikas neesību.

Visspilgtākais piemērs, protams, ir šī katastrofa ar dīkstāves pabalstu politiku, kura... Es jums atgādināšu, ka dīkstāves pabalstu apmēri procentuāli no iekšzemes kopprodukta ir bijuši mazāki... apmēram trīs reizes mazāki nekā Igaunijā un Lietuvā. Un rezultātā mēs redzam, ka iekšzemes kopprodukta kritums otrajā ceturksnī ir bijis vismaz par 3,2 procentiem lielāks nekā vidēji Igaunijā un Lietuvā.

Mēs līdz ar to runājam, ka šīs politikas rezultātā par dīkstāves pabalstiem valsts tautsaimniecībai tika nodarīti zaudējumi, kas nav mazāki par 244 miljoniem eiro. Premjera kungs, mēs tagad nerunājam par visu to, par visiem tiem cilvēkiem, kuriem vajadzēja kaut kā domāt, kā viņiem izdzīvot uz pabalstiem. Kā mēs joprojām ļoti labi atceramies, ka viena valsts amatpersona lielījās faktiski ar stāstiem par to, ka, lūk, minimālais dīkstāves pabalsta apmērs ir kādi trīs vai četri eiro mēnesī.

Tātad, premjera kungs, mēs arī redzam, ka, piemēram, atbalsts tūrisma nozarei... lai arī bija absolūti skaidrs no pirmās dienas, ka tā bija visvairāk cietusi no visas tās pandēmijas. Pēc būtības galvenie kaut kādi konkrētie lēmumi tika pieņemti tikai pirms kādām pāris nedēļām, tas ir pēc... pēc pusgada, premjera kungs! Mēs arī redzam, ka tagad, jums izsludinot šo ārkārtējo situāciju... ka valdība pieņēma lēmumu piektdien, gatavojās, iespējams, to pieņemt vēl pagājušajā nedēļā - otrdien. Tad absolūti skaidrs, premjera kungs, ka jūsu valdībai nebija absolūti nekādas stratēģijas, nekāda plāna, ko darīt tautsaimniecības jomā. Tagad uz kādu ātru roku kaut kas tika sagatavots uz šodienu.

Ja mēs šodien skatāmies uz tiem parametriem par tiem pašiem dīkstāves pabalstiem, ko piedāvā valdība, tad, nu, mēs redzam, tie galvenie punkti, kā tikko mums paziņoja šī ministrija, ka tas...

Pirmais. Tas nav saistīts ar nodokļu nomaksu.

Otrais. Minimālā dīkstāves pabalsta apmērs - 330 eiro.

Trešais. Maksimālais dīkstāves pabalsta apmērs - 1000 eiro.

Un ceturtais. Ka tas arī tiks izmaksāts gan patenta... autoratlīdzību saņēmējiem un pašnodarbinātajām personām.

Es jūs, premjera kungs, aicinu palūgt savus padomniekus paskatīties 4. aprīļa... Saeimas darba kārtību, kur ir priekšlikumi no manis un no citiem kolēģiem, un uzminēt, kas bija tajos priekšlikumos: noteikt minimālo pabalsta apmēru 300 eiro apmērā, maksimālo - 1000 eiro apmērā. Nekādas saiknes ar nodokļu nomaksu vai iepriekšējiem parādiem. Un arī pašnodarbinātajiem, autoratlīdzības saņēmējiem.

Tātad jūs... jūsu valdībai... Tad bija tas 3. aprīlī. Tas tika noraidīts bez jebkādām debatēm vai diskusijām. Bet jūsu valdībai un koalīcijai, premjera kungs, tas prasīja vairāk nekā pusgadu, lai saprastu savu kļūdu un izdarītu precīzi faktiski to, kas tika piedāvāts pirms pusgada.

Tāpēc, premjera kungs, es jūs aicinu nepieļaut šo kļūdu vēlreiz, negaidīt šos vēl sešus mēnešus, vēl pusgadu, un padomāt par sekojošām lietām.

Pirmais. Ir diezgan būtiska atšķirība šodienas situācijā no tā, kas bija aprīlī. Un tā ir ziema, premjera kungs! Mums te laika apstākļi ir tādi, ka ziemas laikā sākas apkures sezona, līdz ar to, ja 300 eiro minimālais dīkstāves pabalsta apmērs pavasarī, aprīlī, iespējams, bija pietiekams, tad šodien tas vairs nav pietiekams. Es jūs aicinu painteresēties, dabūt kādu statistiku par to, kādi ir vidējie apkures rēķini Rīgā un citos rajonos, un, izejot no tā, palielināt to minimālo dīkstāves pabalstu, lai cilvēkiem būtu iespēja tos apkures rēķinus apmaksāt.

Otrais. Ir nepieciešams samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi gan viesnīcām, gan sabiedriskajai ēdināšanai līdz pieciem procentiem - tā, kā to ļauj Eiropas Savienības direktīvas.

Trešais. Tagad iznīcināt alternatīvos nodokļu režīmus ir milzīga kļūda, premjera kungs! Negaidiet pusgadu, lai to saprastu, premjera kungs! Es domāju, ka jums vajag atcelt visu to, ko jums piedāvā darīt Finanšu ministrija. Palūdziet savus padomniekus, lai viņi jums atnes to, ko mēs ar kolēģiem iesniedzām... priekšlikumu par Francijas... režīma ieviešanu... mikrouzņēmumu nodokļa regulēšanu. Tas tiešām palīdzēs.

Un ceturtais. Jūsu valdība nespēj atteikties no reprezentācijas izdevumiem. Nu, tagad jau skaistumkopšanas saloni tiks slēgti. Priekš kam jums ir vajadzīgas tās reprezentācijas izmaksas, premjera kungs? Un arī pacelt atalgojumu valdībai šajā laikā - es domāju, ka tas ir ļoti nekorekti, premjera kungs!

Es jūs aicinu ļoti nopietni padomāt par šiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es varētu... Varētu padomāt, ka Ministru kabineta locekļi ir iecelti valdībā, lai... nu, loģiski, rūpētos par tautu. Un šajā īpaši smagajā laikā viņu uzdevums, kā mēs redzam, ir daudz nopietnāks - faktiski uzņemties vadību pār visiem riskiem un arī parūpēties, jo ārkārtas situācija ir ne tikai ierobežojumi, bet arī rūpes.

Bet valdības rīcība pēdējās nedēļas laikā kaut kā liek aizdomāties par to, vai tiešām valdības locekļi ir iecelti, lai rūpētos, vai gadījumā nav tā, ka viņi pilda kaut kādu dīvainu uzdevumu - iznīcināt visu, izdedzināt zemi un atstāt tukšas mājas un tukšas platības, jo tieši tā varētu raksturot šo, manuprāt, absolūti neapdomīgo valdības gājienu ar ārkārtas situācijas izsludināšanu, ja mēs runājam detalizēti.

Protams, ārkārtas situācija jebkuram saprātīgam cilvēkam, kurš ir izlasījis un saprot, ko tas nozīmē... Tik tiešām, kā Zariņa kungs teica, varētu nozīmēt tieši atbalstu, jo smagā brīdī mēs paļaujamies uz to, ka mums palīdzēs valdība. Mēs maksājam nodokļus, un mēs saprotam, ka kaut kad... kaut kad mums arī tiks sniegta palīdzīga roka.

Bet tas, ko izdarīja valdība šobrīd, ir... faktiski iznīcināja vairākas nozares... pat neatskatoties. Un tādā veidā tagad, kur mēs dzirdam šos ministru nolasītos referātus... Viens pēc otra ar kaut kādiem solījumiem, kas tagad būs un kas tik nebūs... Lūdzu, nepaļaujieties uz šiem solījumiem, jo te ir viens neliels moments, kuru es arī gribētu, godātie kolēģi un godātā sabiedrība, jums izstāstīt.

Tātad pirmām kārtām, ja mēs runājam par tā saucamo atbalstu mūsu uzņēmējiem un tiem, kuri vakardien jau slēdza savas darbavietas, tiem, kuri aizgāja pagrīdē, iespējams... Tātad - kāds tad atbalsts jums būs? Jums būs tāds atbalsts kā nekad. (Iesmejas.) Šis atbalsts, iespējams, līdz jums nonāks gada beigās. Iespējams. Iespējams, tikai nākamgad, jo, ja mēs palasām ļoti rūpīgi šos divus Ministru kabineta noteikumu tekstus - gan par atbalstu apgrozāmajiem līdzekļiem, gan arī par atbalstu par dīkstāves pabalstiem -, tad pārejas noteikumos ir divi tādi ļoti interesanti punktiņi, pavisam maziņi. (Iesmejas.) Un šie punktiņi, kā mēs lasām, nosaka to, ka dīkstāves pabalstus un arī apgrozāmo līdzekļu atbalstu varēs saņemt tikai tad - tikai tad! - ja... kad tas tiks saskaņots ar Eiropas Komisiju.

Es varētu saprast lielo maksājumu šo... varbūt kaut kādu nepieciešamību saskaņot ar Eiropas Komisiju, bet, kolēģi, arī, kā es to varu izlasīt... Es ceru... Es ceru, ka man nav taisnība. Varbūt kāds ministrs varētu pateikt to... Tad arī jebkura mazākā darbinieka jebkurus trīs eiro, kā teica Dombrovska kungs... Un mēs tiešām atceramies, ka ministrs un Valsts ieņēmumu dienests bija naski pat uz trīs eiro atprasīšanu, ja tie nebija samaksāti pareizi. Tad par jebkuru trīs eiro samaksāšanu darbiniekam ir nepieciešams, kā tas ir rakstīts šajos noteikumos, Eiropas Komisijas saskaņojums.

Bet, dāmas un kungi, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas termiņš, kā mēs zinām, ir 16. novembris. 16. novembris ir tas maksājuma termiņš, kurā ir sakrājušies arī atliktie maksājumi - visi tie, kurus mēs pavasarī palūdzām atlikt. Un, protams, jūs neesat arī atbalstījuši mūsu priekšlikumu nepiemērot soda sankcijas par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem, arī tas...

Un, protams, mīļie ministri, jūs esat aizmirsuši arī par interešu izglītības skolotājiem, jo viņiem... Viņi tika sodīti īpaši tādā interesantā veidā. Saskaņā ar šiem noteikumiem viņiem nekas netiks atlīdzināts līdz 9. novembrim. Tas laika posms, gandrīz mēnesis, kurā viņi bija spiesti tātad pamest savu darbu, vienkārši netiks atlīdzināts.

Un līdz ar to es, godātie kolēģi, aicinu jūs nekādā gadījumā neatbalstīt šo projektu, sūtīt atpakaļ uz valdību, lai valdība to pārstrādā un lai beidz mānīt tautu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es arī lūgtu apvienot abus uzrunu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

D. Reizniece-Ozola. Paldies jums.

Man bija prieks sadzirdēt gan premjerministra, gan arī ministru uzrunās tēzi, ka ierobežojumiem ir jānāk kopā ar pietiekamu atbalstu.

Patiešām tā tas ir, un jāsaka, ka, šobrīd arī analizējot, cik mums ir bijis laika iepazīties ar valdības sagatavotajiem priekšlikumiem uzņēmēju atbalstam, tad ir redzamas vairākas labas lietas, salīdzinot ar pavasara atbalstu.

Tas viens, ko es īpaši vēlos izcelt, ka šobrīd atbalsts ir plānots, nesasaistot to ar sociālajām iemaksām. Es domāju, beidzot ir saprasts, ka, ja valsts sniedz dīkstāves pabalstus vai kādu citu atbalsta veidu krīzes brīdī, tad tas... tā motivācija ir saglabāt nodarbinātību, saglabāt ekonomisko aktivitāti, lai šie darbinieki, lai šie uzņēmēji nenokļūtu bezdarbniekos un nekļūtu par sociālā budžeta līdzekļu saņēmējiem. Un reti kura valsts iedomājas sasaistīt šī veida... šāda veida atbalstu ar iepriekš veiktajām sociālajām iemaksām.

Otra pozitīvā lieta ir tā, ka ir atļauts daļējs darbs, jo daudzi uzņēmēji tika sodīti pavasarī par tīšu vai visbiežāk netīšu vēlmi tajā laikā, kad bija pilnīgi slēgta iespēja nodarboties ar uzņēmējdarbību gan ar valdības ierobežojumiem, gan vienkārši objektīvu iemeslu dēļ - kā ēdināšana, kultūras, tūrisma pasākumi... Mēģināja vismaz kaut daļēji kādu saimniecisko darbību veikt, kaut ko nopelnīt un ne visu savu atbildību uzlikt uz valsts sociālā budžeta pleciem, bet par to tika sodīti, tai skaitā atprasot dīkstāves pabalstus, kas uzņēmējiem bija, nu, ārkārtīgi sāpīgi, jo to naudu, kas jau ir iztērēta, ir visgrūtāk pēcāk samaksāt.

Un trešais - ka ir paplašināts gan atbalsta apjoms, gan arī tā saņēmēju loks, tai skaitā iekļaujot pašnodarbinātos un patentmaksas veicējus.

Bet, kolēģi, ir trīs būtiski defekti, kam es arī vēlos pievērst uzmanību. Krīzes laikā ir divas lietas, kas ir svarīgas. Tas ir temps - lēmumu pieņemšanas un atbalsta piešķiršanas temps - un piešķirtais apjoms. Ja mēs runājam par apjomu, tad šķiet, ka, jā, ir labi - grants apgrozāmajiem līdzekļiem ir plānots 30 procentu apmērā no uzņēmuma bruto samaksātajām algām, 70 procentu dīkstāves pabalsti... Bet es domāju, ka jūs diezgan ātri sapratīsiet arī no publikas un sabiedrības reakcijas, no to uzņēmēju reakcijas, kas šos pabalstus gribēs izmantot, ka jūs kārtējo reizi viņus esat piekrāpuši. Nezinu - tīši vai netīši.

Bet kur šis krāpniecības elements slēpjas? Lai aprēķinātu šo procentu un atbalsta apjomu, valdība ir plānojusi ņemt vērā šī gada augusta, septembra un oktobra atlīdzības apjomu. Kolēģi, ļoti daudzām nozarēm pavasaris bija tik kritisks, ka tās vēl nespēja atkopties uz vasaru un rudeni. Ļoti daudzas nozares līdz ar to arī atlīdzību nevarēja maksāt tādā pašā apmērā, kā to vēl darīja šī gada janvārī, februārī. Tas ir iemesls, kādēļ citas valstis, nu, piemēram, Vācija, šobrīd, plānojot savus atbalsta instrumentus, neņem par pamatu pēdējos trīs (vai kādu citu skaitli) mēnešus no šī gada jau pēc pirmās Covid-19 krīzes jeb uzliesmojuma, bet ņem par pamatu iepriekšējā gada rādītājus. Tas ir objektīvais biznesa apjoma kritums. Jo šobrīd tādām nozarēm kā kultūra, kā tūrisms, kā saistītās jomas, kurām ir ļoti būtisks apgrozījuma kritums bijis, jūs to ņemat par pamatu, lai tikai daļēji jau no tā ļoti zemā apjoma piedāvātu valsts atbalstu.

Par laiku. Stepaņenko kundze jau pieminēja, ka gan attiecībā uz dīkstāves pabalstiem, gan attiecībā uz grantiem mēs redzam, ka būs milzīga nobīde atbalsta sniegšanā. Jo mēs redzam, ka, piemēram, dīkstāves pabalstiem ir plānots vienreizējs maksājums ar pēcmaksājumu. Arī apgrozāmiem līdzekļiem atbilstoši anotācijai ir redzams, ka finansējumu uzņēmējs varēs saņemt līdz nākamā gada 30. jūnijam. Tad kā jūs, kolēģi, iedomājaties - kā šie uzņēmēji varēs tik ilgi izdzīvot?

Es ļoti ceru, ka es varbūt neredzu kādu detaļu, kur ir pateikts, ka valsts uzņemsies atbildību uz sevi un izmaksās šos pabalstus ātrāk, negaidot Eiropas Komisijas saskaņojumu, kuru ir plānots saņemt abās programmās vien nākamgad pavasarī. Tāda iespēja, visticamāk, ir, ka valsts uzņemas šo risku, sniedz atbalstu tagad, kad uzņēmējiem vajag apgrozāmos līdzekļus, nevis liek gaidīt līdz nākamā gada vasarai; ka atradīs iespēju, kā dīkstāves pabalstus samaksāt tagad, nevis decembra beigās vai janvāra sākumā vienreizējā maksājumā par rudens mēnešiem.

Tiem uzņēmējiem jau rēķini, darba algas ir jāmaksā šodien, rīt, parīt - situācijā, kad viņiem ir liegts strādāt. Ja jūs tiešām gribat, lai viņi izdzīvo, nevis lai iznīkst, tad atbalstam ir jābūt ātram un vienkāršam.

Un visbeidzot - es vēlos pievērst uzmanību motivācijai, ko minēja gan premjerministra kungs, gan finanšu ministra kungs, izklāstot jauno atbalstu dīkstāves pabalstu un apgrozāmo līdzekļu piešķiršanai, ka valdība ir pieņēmusi šādu lēmumu dīkstāves pabalstus sniegt lielākus un nesasaistīt tos ar sociālajām iemaksām, jo budžeta paketē ir nodokļu izmaiņas paredzētas, kur nākamajā gadā mazie uzņēmēji visi maksās sociālās iemaksas daudz lielākas, nekā līdz šim tas ir darīts.

Faktiski, kolēģi, tas, ko jūs pasakāt, - pat ja valdība šobrīd kādu atbalstu dod, tas nav ar mērķi tiešām sniegt atbalstu, lai viņi var izdzīvot, bet tas ir tāds aizdevums, kuru visi mazie uzņēmēji nākamgad no sava maciņa ar uzviju atmaksās. Un tas, manuprāt, nav pareizs motivācijas elements.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Deputāti Lībiņa‑Egnere, Pimenovs, Bondars, Dombrovskis un Papule lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības jautājuma izskatīšanai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz darba kārtības izskatīšanai! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.

Kolēģi! Turpinām debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, priekšsēdētājas kundze! Es arī lūgtu apvienot debašu laikus, ja tas ir iespējams.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

E. Papule. Paldies jums.

Skatoties uz šobrīd diskutējamo dokumentu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, iespējams, es izteikšu mazliet citu viedokli, tādēļ ka, manuprāt, ir svarīgi, ka katram lēmumam... ir jābūt izsvērtām arī tā sekām, jābūt izsvērtai arī tā ietekmei.

Mēs redzam, ka izglītības jomā ir diezgan daudz aizliegumu un izglītības jomu tiešām šie aizliegumi skar. Pirmām kārtām jau tas ietekmēs vecākus, jo vecākiem būs jānodrošina īpaši mācību apstākļi mājās... ar īpašiem nosacījumiem. Tas atšķiras no tā, kā šobrīd bērni mācās mājās, piemēram, izpildot mājasdarbus vai... un tas aizņem mazāku laiku. Šajā gadījumā ir jābūt arī īpašai, ar tehnoloģijām un viedierīcēm aprīkotai mācību vietai, lai bērni var netraucēti piedalīties kopdarbā - mācībās - attālināti. Bet nu vecāki, iespējams, to atrisinās. Un, iespējams, kāds no šeit pieminētajiem pabalstiem skars arī vecākus.

Taču nevienā brīdī runātāji nepieminēja skolotājus, nepieminēja pedagoģisko atbalsta personālu, kam šobrīd, bērniem mācoties attālināti un strādājot attālināti, faktiski pieaug darba apjoms. Jo, kā mēs zinām, samazinās iespēja strādāt ar visu grupu kopā, diskutēt ar visu grupu kopā; grupu darbs praktiski ir maz iespējams vai neiespējams, tātad jāstrādā ar bērniem vairāk individuāli, tas patērē laiku. Un pieaug arī resursu ietilpība, resursu izmantošana. Tas nozīmē, ka arī skolotāji, ja strādā attālināti... ja neizmanto slimības lapas un ir karantīnā, bet strādāt var, viņi izmantos tos resursus, kas ir mājās. Un faktiski jau ir skaidrs, ka pieaugs kaut vai, piemēram, elektrības rēķini, pieaugs interneta rēķini. Un šajā gadījumā nebūs kā kritērijs vai pretarguments minēts tas: jā, sēdiet skolā un strādājiet skolā, jo šos izdevumus sedz skola! Nē, arī skolotāji, sargājot savu veselību... īpaši, ja ir klasē... strādā attālināti. Arī skolotāji šobrīd strādā attālināti, un viņiem pieaug šie izdevumi. Diemžēl par kaut ko tādu mēs šeit nedzirdējām.

Tādēļ man ir jautājums: vai pedagogi, visu veidu pedagogi, īpaši - pirmsskolas pedagogi, bet pamatā tie, kas strādā attālināti, ietilpst kādā no finanšu... piemēram, finanšu ministra minētajām grupām?

Dīkstāve? 330... jeb 70 procenti... Droši vien - nē. Slimības lapa? Droši vien - nē. Subsidētā darbavieta vai alga? Droši vien - nē.

Šķiet, ka skolotāji neietilpst šajās grupās. Bet skolotāji ir tie, kas šajā laikā strādā, nevis nestrādā! Viņi šajā laikā strādā - līdzīgi, kā vēl dažas profesijas, kas nevar izvēlēties: nē, mēs šodien nestrādāsim.

Bet šajā brīdī... Valdība ārkārtas situācijā uzliek cita tipa apstākļus, cita veida darba... strādāšanu. Līdz ar to ir skaidrs, ka arī strādājošie, īpaši - pedagogi, ir pelnījuši atbalstu.

Man ir... M an ir liela cerība... būtībā - jautājums. Kaut arī premjers un finanšu ministrs... un, protams, arī citu nozaru ministri... mani izbrīnīja, ka par to nerunā arī ekonomikas ministrs... ir domājuši par to, kā šajā brīdī atbalstīt strādājošos pedagogus. Ne mediķus... par ko, visticamāk, ir atbalsts īpaši... bet tieši pedagogus... pat ja to neprasa nozares ministrija... un tas ir likumsakarīgi, jo nozares ministrei nav kontakta, nav labu attiecību... un vispār nav izpratnes par to, kas nozarei šobrīd ir vajadzīgs.

Līdz ar to es gribētu aicināt premjeru - tieši premjeru! -, jo viņš ir atbildīgs par to, kas te notiek, un arī Reira kungu, un, iespējams, arī Vitenberga kungu atbalstīt kādu... atbalstīt ideju vai iespēju par papildu finansējuma piešķiršanu strādājošiem skolotājiem, īpaši tiem, kas strādā attālināta darba režīmā... tiem, kas attālināti strādā ne tādēļ, ka to ir izvēlējusies skola, bet tādēļ, ka tas ir bijis jādara Covid-19 situācijas vai kāda veselības aizsardzības jautājuma dēļ.

Starp citu, kādēļ pieminēju ekonomikas ministru? Tie skolotāji, kas strādā mājās, nesaņem pusdienu pakas. Būtu svarīgi paskatīties, kas pakās ir, ja godīgi... Bet ne par to šobrīd saruna.

Vitenberga kungs! Ja jūs atbalstītu papildu finansējuma piešķiršanu tiem skolotājiem, kas strādā attālināti, tad, iespējams, skolotāji varētu arī pasūtīt attiecīgajai - ēdināšanas - nozarei ne tikai pārtikas produktus attālināti, bet varbūt arī kādu pusdienu reizi attālināti. Tas noteikti ļautu šīs nozares cilvēkiem turpināt - nu, mazlietiņ citādā veidā, bet tomēr turpināt! - darbu Covid-19 apstākļos un arī šo aizliegumu apstākļos.

Un faktiski es aicinātu premjeru un Reira kungu... Šī attieksme... šis atbalsts skolotājiem nu ir jūsu rokās. Un faktiski laiks ir darīt... nevis tikai patētiski slavēt vienam otru, patētiski teikt, cik grūti ir un cik labi mēs esam darbojušies, bet tiešām izdarīt kaut ko cilvēku labā! Un, ja jūs zināt, ka skolotāji gan to novērtēs... Un skolotāji... protams, kā citas profesijas... bet šajā brīdī ir pelnījuši īpašu attieksmi... varbūt - arī resursu klātbūtnei...

Es nedomāju, ka jūs izpelnīsieties skolotāju cieņu tajā brīdī, kad viņi uzzinās, ka savas algas jūs palielināt, vēl vairākas lietas atbalstāt, bet neatbalstāt cilvēkus, kas izpilda valdības rīkojumu ārkārtējā situācijā.

Lūdzu, aplieciniet ne tikai savu cieņu, bet arī darbus pedagogu atbalstam īpaši šobrīd!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Es arī lūgšu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

A. Gobzems. Labdien, kolēģi! Labdien, visa Latvijas sabiedrība! Runājot par Ministru kabineta lēmumu par ārkārtas stāvokli, nāk ļoti skarbi vārdi padomā, bet es centīšos runāt mierīgi.

Šis ārkārtas stāvoklis izskatās pēc mūsu politiskās elites vēlmes solidarizēties ar saviem Eiropas elkiem, nevis ar, kā mūsu prezidents Levits saka, līdzcilvēkiem.

Šis ārkārtas stāvoklis un šie lēmumi ir ne tikai pretrunīgi un neloģiski, bet tie pēc savas būtības ir lēmumi, kas parāda, ka... kaut kas jau ir jādara, nu mēs kaut ko darīsim.

Kāpēc es tā saku? Šie lēmumi visupirms sit pa vājākajiem - pa vājāko sabiedrības daļu, pa privāto sektoru, pa to sektoru, kas ienes nodokļus -, lai ministri un visi, kas ir tajā ierēdniecībā, varētu pacelt sev algas.

Šie lēmumi šobrīd dod vaļu visu veidu kontrolētājiem un sodītājiem. Mēs katru dienu avīzēs lasām par to, kā nu visus te sodīs. Mēs redzam video, kur policija tiek sūtīta uz krogiem sastādīt protokolus, kur izmisis piecu bērnu tēvs raudādams saka, ka viņam pieci bērni jāpabaro... Bet - jums ir vaļa! Jūs tikai sodīsiet un kontrolēsiet (tāpat kā pavasarī sūtījāt tos VID inspektorus ar automātiem pārbaudīt, vai dīkstāves pabalsti ir pareizi saņemti)!

Šajā konkrētajā situācijā ir jāsaka: ja jums, politiskā varas elite, trūkst drosmes pieņemt Zviedrijas modeli vai Japānas modeli, vai Taivānas, vai Dienvidkorejas... vienalga, kādu, bet modeli, kas palīdz cilvēkiem...

Jūs sakāt, ka mūsu veselības aprūpes sistēma uzsprāgs, ka mēs nevaram citādāk... No kurienes jums, mūsu politiskā elite, ir drosme domāt, ka seku nebūs, ka neviens nepamanīs, ka visi aizmirsīs un ka jūs varēsiet turpināt paši sev aplaudēt par to “izlēmīgo” (pēdiņās) rīcību, ar kuru jūs šobrīd nodarbojaties?

Es atgādināšu jums, mūsu varas elite, ka lēmums par ārkārtas stāvokli tiek pieņemts jūsu neizdarības dēļ, nevis cilvēku neizdarības dēļ.

Jūsu, varas elite, ministri... proti, Ilze Viņķele visu vasaru diskoja (ar pirkstiem - vidējiem - pa gaisu!) un neko neizdarīja, lai mūsu veselības aprūpes sistēma neuzsprāgtu.

Mūsu slavenais premjers Kariņš neko neizdarīja visu vasaru, ļāva iepirkt nevajadzīgas, neatbilstošas sejas maskas. Un to mēs visi zinām. Un - nekādu seku!

Un tagad jūsu dēļ mūsu sabiedrībai, īpaši tās vājākajai daļai, jo īpaši - privātajam sektoram, ir ārkārtas stāvoklis. Ārkārtas stāvoklis, kurā jūs ierobežojat visas cilvēktiesības!

Jums pat ir bail atļaut pulcēties cilvēkiem, kas protestē pret šiem ierobežojumiem. Sakāt, ka jūs tikai 50 cilvēkiem ļausiet to darīt... nepaskatoties Eiropas virzienā... Ja jums patīk tur skatīties, tad jums vajadzētu arī paskatīties Vācijas virzienā, kuras konstitucionālā tiesa ir pateikusi, ka drīkst protestēt un drīkst neievērot šos jūsu noteiktos ierobežojumus.

Šajā kontekstā es aicinu visu privāto sektoru, visus cilvēkus, kuriem tagad, kā mēs jau to redzam videorullīšos, kas soctīklos ir pieejami, ir jāsāk spēlēt bada spēles, kamēr mūsu politiskā elite domā, ka viņi spēlē kaut kādas kāršu spēles labākajās amerikāņu seriālu tradīcijās.

Es jūs aicinu: mīļie cilvēki, ejiet uz tiesu! Ejiet uz Satversmes tiesu, uz Administratīvo tiesu! Celieties kājās un ejiet ielās! Nebaidieties! Jums nav ko zaudēt vairs!

Un vēl es gribu pateikt un aicināt... Šodien rāvās runāt vesela virkne no Ministru kabineta ar Kariņu priekšgalā, bet es aicinu šos cilvēkus - un pašu Kariņu arī - saņemties drosmi un pateikt, kuri tad ir tie idejas autori katram konkrētajam ierobežojumam. Aicinu iznākt no skapja un pateikt, kurš no ministriem izdomāja konkrēto ierobežojumu! Nevis kolektīvi... Nevis kolektīvas bezatbildības rezultātā, bet personiskas atbildības ietvarā... Kurš konkrēts ministrs kuru ierobežojumu izdomāja? Kariņa kungs, esiet tik drosmīgs un atbildiet uz šo jautājumu! Tautai ir jāzina savi “varoņi” un savas tautas “glābēji” (pēdiņās).

Kariņa kungs, ja jūs gribat izglābt savu tautu... Es nezinu, vai jūs gribat glābt Latvijas tautu, vai jūs gribat vienkārši sev amatu Briselē, vai jums pietiek ar Amerikas pilsonību, es to nezinu, bet esiet tik drosmīgs un pasakiet sabiedrībai, kurš no jums izdomāja, ka veikalā “Depo”, kura īpašnieki ir no jūsu VIENOTĪBAS sponsoriem, cik es saprotu, drīkst visu nedēļu būt, bet mazas piparbodītes... tur nedrīkst ieiet paēst cilvēki, tur jāsēž uz trotuāra un laukā jāēd! Jo tas ir tas jūsu “loģiskais” saprāts, ar kuru jūs tagad esat to visu pieņēmuši un kurš tagad te visus mūs “izglābs”.

Tas viss ir vienreiz jāizbeidz! Un to var izbeigt tikai Latvijas tauta.

Mīļā Latvijas tauta, beidziet spēlēt bada spēles! Celieties!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamais Ministru prezident! Ministri! Esiet sveicināti, deputāti, kolēģi un kolēģes! Es laikam esmu tas vienīgais šobrīd - lai tas tā varbūt arī paliek! -, kurš no koalīcijas runās pret visiem tiem deputātiem, kuri tikko kā runāja pret šo likumprojektu... lēmuma projektu. Man ir ko teikt.

Tā pirmā doma ir tāda. Iepriekšējais runātājs teica, ka piecu bērnu tēvs sēž bārā, no kura viņu dzen ārā. Vai piecu bērnu tēvam ir jāsēž bārā, no kura viņu dzen ārā? Jautājums ir gan par to, vai tas ir tas piecu bērnu tēvs, kas vainīgs, vai tā ģimene, vai tas bārs, - nu, tas ir tāds retorisks jautājums.

Bet, Kariņa kungs, šajā gadījumā... es domāju, ka dažas tādas lietas, kas būtu jāpastiprina, būs manā... sekojošajā tekstā.

Pirmām kārtām. Jā, mēs visi zinām to, ka neviens likums nav perfekts. Arī šis likums nav perfekts. Virkne runātāju norādīja uz to, kas varētu būt labāk, uz to, kā nevajadzētu būt. Skolotājiem - tas un tas... un pusdienas un datori... un tā tālāk. Tā ir taisnība.

Bet, cienītie opozīcijas pārstāvji, likums nav perfekts. Un tas... Un es esmu pārliecināts par to, un tāpēc arī, Kariņa kungs, es arī jūs uzrunāju. Mēs esam... nu, tā kā katru nedēļu... šajās Ministru kabineta sēdēs, kā arī cita veida sēdēs, kurās tiek virzīti šie mainīgie... Un šie mainīgie... es ticu, ka šo trīs nedēļu laikā vai varbūt arī pēc trijām dienām, varbūt pēc četrām, pēc piecām... es to nezinu, bet ticu, ka mainīgie... mainīsies un šīs lietas tiks labotas.

Tas, ka ir jāpieņem šis likums... šis lēmums, - tā ir formalitāte, kas mums, Saeimai, ir jāizdara. Nu, tam tā ir jābūt!

Par to, ko teica Zariņa kungs. Ivar Zariņ, patiešām jums kā deputātam un arī kā Latvijas pilsonim, kurš pārstāv ilgus gadus, jau vairākus sasaukumus, partiju “Saskaņa”, - jums ir taisnība. Ja nebūtu “Saskaņas”, nebūtu Latvijas. Es esmu pārliecināts, ka tad joprojām uz ielām būtu divās valodās rakstīts - “Brīvības iela, uļica Brivibas” (“Brīvības iela” - es tagad tulkoju).

Tas ir diezgan liels “Saskaņas” nopelns.

“Saskaņa” ir tur, kur ir “Saskaņa”. Un latviskās partijas ir tur, kur ir latviskās partijas. Tā tas, Ivar, ir. Katram savs, tā teikt, jājamzirdziņš.

Tālāk. Par profesionalitāti runājot, pilnīgi piekrītu.

Es ieraudzīju, ka laika man nepietiks... Es lūgtu apvienot debašu laiku... nu, otru laiku pielikt klāt.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

A. Kaimiņš. Paldies.

Jā. Es pilnīgi piekrītu teiktajam par Viņķeles kundzes darbu - varēja darīt labāk. Kā pierādījums tam ir arī tas, kā mēs rīkojāmies ar maratonu. Maratons bija jāatceļ ātrāk, nevis bija jāatceļ iepriekšējā diennaktī. Un tas bija jādara, un tas bija Veselības ministrijas kompetencē, kuras galva ir veselības ministre, šajā gadījumā - Viņķele.

Un es negribu teikt nevienu labu vārdu par Ramonu Petraviču. Nu nevienu! Labklājības ministres sfērā... neko nevar pateikt labu - vispār. Bet šobrīd... kāda ir, ar tādu jādzīvo. Pagaidām.

Tas, ko man gribējās teikt par tiem lēmumiem, - ka tie tiek izkristalizēti. Jā, tagad ir... nu, ir drafts... tā teikt, blue paper - “zilais papīrs”, uz kura ir uzrakstīts, kas ir kas... Un pēc tam tiks strīpots... Es ticu, ka tas tā būs. Es ļoti vēlos, lai kāds no ministriem, kas tagad arī skatās šo, pēc tam runātu par to un, tā teikt, to akceptētu.

Par momentu. Jūs, opozīcijas runātāji, visi, kas šeit runājāt līdz šim, gribat teikt, ka nav pareizais moments?

Jā, tas varēja būt ātrāk, tā ir taisnība. Jā.

Nu tas ir. Tagad, šobrīd, 10. oktobrī, mēs šeit, Saeimā, to pieņemam.

Jā, vakar tas stājās spēkā. Iespējams, to vajadzēja ātrāk. Vai jūs bijāt Latvijas Infektoloģijas centrā un paskatījāties, kā tiem cilvēkiem tur iet? Vai varbūt jums vienkārši patīk tas trends - nevalkāt maskas? Jo valkāt tās - tas taču nav stilīgi?! “Re, tur, Vācijā vai Zviedrijā, viss ir pilnīgi citādi!” Un tā tālāk. Tādas runas neiztur nekādu kritiku.

Un tie, kas ir tie lielākie bļāvēji, - tie, manuprāt, ir arī lielākie, ja godīgi jāsaka, bailekļi. Man tā šķiet.

Nākamais. Ko es vēl pierakstīju? Par... jā, lielveikali.

Tas, ka lielveikali beidzot... es domāju, pārtika... teiksim, Rimi, Maxima... kad tie grozi tiek ierobežoti... Tas ir pareizs lēmums, tam tā sen vajadzēja būt. Es uzskatu, ka arī šis lielveikals, jau nosauktais “Depo”, vai citi saimniecības preču veikali... tur jābūt tieši tam pašam... vai tas ir IKEA vai... vienalga, kā tas pēc likuma saucas, kas tas ir par veikalu... tam ir jābūt tam pašam... Nevar būt tā, ka tur ir... vienkārši random cilvēki, vienkārši pilsoņi staigā apkārt... un tev ir maska... un tas ne uz ko neattiecas...

Teātrus mēs slēdzam ciet, entās lietas slēdzam ciet... frizieru salonus slēdzam ciet, bet pēkšņi manikīru neslēdzam ciet... vai pedikīru, pieņemsim. Kaut kā neiet tas kopā, jo viņi abi divi ir ar maskām.

Ir entās lietas, ko labot.

Bet šis ir tāds kā draft paper, kā pamat... papīrs, kas ir jāmaina. Un lūdzu balsot par to.

Par ko vēl...? Ziniet, ir tā...

Sēdes vadītāja. Paldies, Kaimiņa kungs.

Debašu laiks, arī apvienotais, ir pagājis.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Kolēģim Kaimiņa kungam es gribētu rosināt apmeklēt arī insulta vienību, onkoloģijas nodaļu... tās nodaļas un tos cilvēkus, kuri savlaicīgi nav saņēmuši palīdzību.

Nevajag apelēt pie šādām... šādām lietām! Es domāju, ka tas nav godprātīgi.

Ja mēs runājam par piecu bērnu tēvu, kas iet uz bāru, tad, Kaimiņa kungs, uz bāru iet ne tikai tādēļ, lai iedzertu un labi pavadītu laiku. Uz bāru cilvēki iet arī tādēļ, lai bāru atvērtu, sagaidītu darbiniekus un lai to aizslēgtu ciet pēc tam - vēlā naktī. Mēs runājam par tiem bāru īpašniekiem, tiem biznesa cilvēkiem... par tiem biznesa pārstāvjiem, kuri šobrīd cieš visvairāk.

Un tāpēc arī ir iemesls raudāt tam piecu bērnu tēvam - viņam nav ar ko pabarot bērnus.

Tāpat nav ar ko pabarot bērnus tiem veikalu darbiniekiem, kuri... Varbūt jums nepatīk tie veikali... kaut kādi apavu veikali vai kažoku veikali. Jums neliekas saprotami, kāpēc tiem vispār jābūt vaļā. Bet... nu, mēs neesam redzējuši apavu veikalos nedz drūzmu, nedz lielas rindas - tik lielas rindas, kādas ir varbūt kaut kur citur.

Un... Es tikai gribēju pie KPV LV deputātiem vērsties. Jūs šobrīd tiekat apmānīti kā stacijas tunelī. Bija stacijas tunelī tādi uzpirksteņu spēlētāji, kas daudz ko sasolīja, bet beigās tu paliki tukšām rokām. Jūs paliksiet tukšām rokām! Jūs šobrīd uzņematies vislielāko risku, un jūs šobrīd apspēlē visgudrākie uzpirksteņu spēlētāji.

Jūs šobrīd raudat soctīklos, ka jums kaut kas nesanāk, dīkstāves pabalsti jāizmaksā savlaicīgi...

Jūs esat atbildīgi par to, kas būs ar mūsu sabiedrību. Ne jau Reirs un visi pārējie. Jūs!

Es aicinu jūs neatbalstīt šo lēmuma projektu, pārstrādāt to. Pārstrādāt kārtīgi. Izņemt ārā visu lieko, kas tur bija salikts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tālāk. Debatēs pieteicies deputāts Artuss Kaimiņš, bet vārds netiek dots, jo abi debašu laiki jau tika apvienoti.

Vārds deputātam Jurim Rancānam.

J. Rancāns (JK).

Kolēģi! No savas puses es gribu pirmām kārtām pateikt paldies valdības pārstāvjiem, kuri, protams, šodien tiek kritizēti par sliktu darbu, bet kuri tomēr ir ieguldījuši milzīgu darbu un ir izstrādājuši šo atbalsta paketi, kas ir krietni kvalitatīvāka, nekā tā ir bijusi pirmajā reizē. Es gribu pateikt paldies ministriem, kuri šodien atnāca un prezentēja to, un aizstāvēja savu viedokli un savu skatījumu uz šo ārkārtas situācijas... rīkojumu.

Par pašu rīkojumu es gribu teikt sekojošo. Tā kā opozīcija, protams, ne par ko īpaši neatbild, viņi var paļauties uz soctīklu ekspertu viedokļiem un aicināt neatbalstīt šādu ārkārtas situāciju, bet tomēr valdība un Saeima ir atbildīga par valstī esošo situāciju un sabiedrības veselību, par iestāžu normālu darbu un veselības aprūpes sistēmas pārslogošanas nepieļaušanu.

Es gribu teikt no savas puses arī to, ka komisijā mēs uzklausījām veselības speciālistus. Un līdz šim šī politika ir bijusi balstīta uz veselības ekspertu ieteikumiem. Es gribu teikt, ka mēs uzklausījām arī cilvēktiesību... Tiesībsarga biroja pārstāvi un ka šie noteiktie ierobežojumi ir samērīgi un piemērojami esošajā situācijā.

Uzklausot šo kritiku valdībai, kāpēc tas viss netika ieviests agrāk, kāpēc ir ieviests tikai tagad, jāteic, ka valdībai ir ļoti grūti nākuši arī šie lēmumi, jo ir skaidrs, ka rudenī visa Eiropa (acīmredzot mūsu valdība arī) pārāk optimistiski ir piegājusi šai situācijai ar šo epidemioloģisko... vīrusa izplatību. Bet es gribētu atgādināt, kāpēc valdība ir tik piesardzīgi to darījusi. Valdība tā ir darījusi, rūpējoties - par ko? Rūpējoties tieši par iedzīvotāju labklājības... interesēm! Tieši par ekonomikas interesēm rūpējoties un arī par šiem cilvēkiem, lai viņi nezaudētu darbu, šī ārkārtas situācija tika izsludināta pēc iespējas vēlāk. Tāds ir mans redzējums.

Un es teiktu, ka, protams, opozīcijai vienmēr valdība būs slikta (un tas ir absolūti normāli). Bet tas, ko es sadzirdēju komisijā un ko es arī šodien redzu, raugoties uz ministriem, - ka darbs pie šiem atbalsta pasākumu uzlabojumiem tiks turpināts.

No opozīcijas puses ir izskanējuši arī konstruktīvi... protams, tādu ir mazākā daļa, bet ir arī konstruktīvi priekšlikumi un konstruktīva kritika, kura, visticamāk, arī tiks saklausīta.

Kolēģi! Mūsu visu kopīgais uzdevums - gan valdības, gan Saeimas, gan koalīcijas, gan opozīcijas uzdevums - šobrīd ir risināt šo situāciju tā, lai sabiedrība izietu no tās ar pēc iespējas mazākiem cilvēku upuriem un ekonomikas upuriem.

Tāpēc es aicinu patiešām būt objektīviem, konstruktīviem un atbildīgiem un atbalstīt šo ārkārtas situāciju.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies.

Reflektējot uz Rancāna kunga izteiktajiem apgalvojumiem, es uzskatu, ka pateikt, ka opozīcija ne par ko neatbild, - tas ir aplami un neatbilst reālajai situācijai.

Tas, ka valdība vai pie varas esošie politiskie spēki neņem vērā un neatbalsta vai cenšas nokritizēt vai paslēpt opozīcijas sniegtos priekšlikumus un pēc tam tos pašus priekšlikumus izmanto, veidojot savus priekšlikumus, - tā ir viena lieta.

Un otra lieta. Pateikt, ka tas ir normāli, ka opozīcijai vienmēr valdības darbs nepatiks, - tas arī ir aplami.

Man liekas, ka tādā sarežģītajā situācijā kā pandēmija un ekonomiskā krīze dalīt deputātus opozīcijā un pozīcijā un pārmest opozīcijai tikai nekonstruktīvu rīcību, - tas ir nevis sabiedrību saliedējošs faktors, bet būtībā sabiedrību sadalošs.

Man liekas, ka mūsu kopīgajam mērķim ir jābūt rūpēm par veselību, drošību un stabilitāti sabiedrībā... visas sabiedrības labā. Un opozīcija ir iesniegusi jau iepriekšējā ārkārtas stāvokļa situācijā virkni priekšlikumu, kurus tagad valdība piemēro... un pieņem kā savus izstrādātos priekšlikumus, tā arī var pateikt. Un - tikai un vienīgi tādēļ, lai cilvēki būtu drošībā, lai viņiem būtu skaidri zināmi spēles noteikumi, skaidri zināmi ierobežojumi un skaidri zināms iztikas avots par to laika periodu, kad viņu darbība tiks ierobežota ar valsts pieņemto lēmumu. Tas tikai vairotu sabiedrības uzticību gan valdībai, gan politiķiem kopumā.

Un, manuprāt, opozīcijas deputātiem arī ir viena interese tikai - kalpot sabiedrībai un informēt sabiedrību, mierināt to un aizstāvēt katra sabiedrības pārstāvja, katra sabiedrības segmenta intereses, nodrošināt izpratni par ieviestajiem ierobežojumiem, nodrošināt informāciju par to, kādi būs pieejamie finansiālie instrumenti. Un - nodrošināt arī psiholoģisko atbalstu un emocionālo atbalstu, un informatīvo atbalstu, pasakot, ka mēs, visa sabiedrība, esam kopā, mēs rūpējamies par katru iedzīvotāju, par katru pilsoni valstī. Jo veselība... nešķiros, vai cilvēks runā latviešu valodā vai krievu valodā, jo tas vecais cilvēks, kurš varbūt nesapratīs nianses attiecībā uz slimību vai uz ieviestajiem ierobežojumiem, varētu apdraudēt citu cilvēku dzīvību un veselību.

Tas ir ļoti, ļoti neētiski - sadalīt deputātu priekšlikumus pozīcijas un opozīcijas priekšlikumos. Ja tie atbilst kopīgajam mērķim un sabiedrības interesēm, tiem būtu jābūt atbalstītiem un novērtētiem!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, lai arī sistēma rāda citādi, deputāts Zariņš ir runājis vienu reizi, viņam ir tiesības runāt otro reizi.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā. Jā, paldies.

Reflektējot attiecībā uz debatēm, es gan gribētu teikt, ka mūsu valstī ir izveidojusies tāda savdabīga situācija, ka nevis opozīcija ne par ko neatbild, bet gan vara šinī valstī ne par ko neatbild. Un tā ir lielākā problēma, kā dēļ mums ir šādi mazspējīgi un nepārdomāti lēmumi, jo varai tas dod iespēju grimt savā visatļautībā un mazspējā, un bezatbildībā.

Un opozīcija tāpēc jūs pamatoti par to kritizē.

Un, ja jūs neapmierina šāda lietu kārtība, tad nolieciet savu mandātu! Paskatīsimies - iespējams, ka kāds var izdarīt labāk par jums to jūsu darbu, ko jūs pašlaik nespējat, par ko jūs spējat tikai žēloties un stāstīt, cik viss ir smagi un ka jūs neko nevarat izdarīt.

Redzot to, kā tiek pieņemti lēmumi vai, pareizāk sakot, to, kā netiek pieņemti lēmumi, es saprotu, ka tas ir naivi - cerēt sagaidīt no varas, ka viņi sāks pieņemt atbildīgus, ilgtspējīgus lēmumus, jo vienkārši jūs grimstat pašlaik savā visatļautībā, bezatbildībā un vienīgais, kas jūs tur kopā, - tā ir jūsu mazspēja un nekompetence, kas liek jums kā nīkuļu bariņam turēties kopā. Es gribētu aicināt: pamēģiniet vismaz noticēt, ka ne visi ir tādi nīkuļi un mazspējnieki kā jūs! Noticiet mūsu uzņēmējiem un, pirms jūs atkal pieņemsiet kādu lēmumu attiecībā uz kādu nozari, kurai jūs gribēsiet vienkārši kā slikts ķirurgs nocirst roku vai kāju, vispirms dodiet šiem uzņēmējiem iespēju vadīt šos riskus! Viņi to izdarīs. Dodiet viņiem vismaz šādu iespēju... kaut vai, piemēram, tiem pašiem... ēdinātāju nozarei! Nu, neaiztaisiet ciet pilnīgi visu! Veidojiet vismaz iespēju viņiem uztaisīt āra kafejnīcas! Un tā būs arī lieliska iespēja - iespējams, ilgtermiņa risinājums! -, kā mums šajos infekcijas apstākļos sadzīvot un ļaut šim biznesam tomēr kaut ko darīt.

Un kā viens no piemēriem - kaut vai tā pati lidsabiedrība airBaltic. Jūs tur esat ielikuši 250 miljonus. Nu, padomājiet, priekš kam jūs to darāt, ja uz šejieni nevar atvest tūristus, kuri te neko nevarēs darīt! Nu, padomājiet, - varbūt var uztaisīt kaut kādu servisa ķēdīti, kurā iesaistīt viesnīcas, apkalpojošo sfēru (Turpina runāt.)...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

Rancāna kungs, vai ir kas piebilstams, skaidrojams?

J. Rancāns. Paldies.

Komisijas vārdā es tikai vēlreiz gribētu pateikties visiem par ieguldīto darbu gan šī rīkojuma tapšanā, gan atbalsta pasākumu izstrādē, kas komisijā diskusiju laikā... Tas bija viens no tādiem būtiskākajiem uzdevumiem valdībai - izstrādāt līdz šodienai šo atbalsta paketi. Tas ir arī izdarīts.

Protams, gribu vēlreiz atgādināt, ka šis ir darbs, kas notiek dinamiski, un, attiecīgi attīstoties situācijai, visi šie normatīvie akti arī var tikt laboti.

Vairāk nekas man nav piebilstams. Aicinu atbalstīt sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un balsot “par” tā apstiprināšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret - 4, atturas - 16. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, līdz ar to sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Vēl deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi noslēgusies.

Paldies visiem šodien par darbu.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas
19. (attālinātā ārkārtas) sēde 2020. gada 10. novembrī

Lēmuma projekts “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (Nr. 484/Lm13) (Dok. Nr. 3144)
Ziņo	- dep. J. Rancāns
- Debates	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
	- veselības ministre I. Viņķele
	- ekonomikas ministrs J. Vitenbergs
- Par procedūru	- dep. I. Zariņš
- Debašu turpinājums	- finanšu ministrs J. Reirs
	- labklājības ministre R. Petraviča
	- kultūras ministrs N. Puntulis
- Par procedūru	- dep. I. Zariņš
- Debašu turpinājums	- dep. I. Zariņš
	- dep. R. Ločmele
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. E. Papule
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Rancāns
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. I. Zariņš
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 10.11.2020 15:30:30 bal001
Par - 77, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10.novembra sēdes turpināšanu bez pārtraukuma līdz visas darba kārtības izskatīšanai

Datums: 10.11.2020 16:04:03 bal002
Par - 75, pret - 4, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"(Nr.484/Lm13)

Datums: 10.11.2020 16:04:19 bal003
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija