Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas trīsdesmit pirmā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 26. novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim šā gada 26. novembra pirmo attālināto ārkārtas sēdi!
Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Andris Skride.
A. Skride (AP!).
Labdien, cienījamā Mūrnieces kundze! Kolēģi! Tātad likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Dažos vārdos, vienkāršākā valodā, vēlreiz par būtību. Tātad izglītības iestāde slēgta, bērns ir līdz 10 gadu vecs (ieskaitot), un vecāks var ņemt šo 14 dienu slimības pabalstu; vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecs, un dienas centrs, kuru viņš apmeklē, ir slēgts kovida dēļ, un tātad vecāks var pieprasīt šo 14 dienu slimības pabalstu. Vienu reizi - šogad, vienu reizi - nākamgad.
Uz otro lasījumu saņemti pieci priekšlikumi. Visi ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi.
1. priekšlikums paredz to, ka šo pabalstu nevis no 2. decembra, kā bija Ministru kabineta iesniegtajā projektā, bet jau no 30. novembra varēs pieprasīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Jā. Labdien, kolēģi! Ļoti labi, ka komisija ir lūkojusi, kā ātrāk sākt šo pabalstu piešķiršanu. Taču, ņemot vērā šī likumprojekta steidzamību, es tomēr gribētu norādīt, ka šis pabalsts principā, kā atklājās šorīt komisijas sēdē, ir ātrs risinājums un pēc būtības palīdzēs tikai ģimenēm, kurās ir viens bērns; ģimenēm, kur šis kovida gadījums mācību iestādē būs iestājies tikai vienu reizi laimīgā kārtā vai nebūs iestājies vispār, un tad nebūtu šim pabalstam jāpiesakās.
Bet ir potenciāls risks atstāt aiz durvīm un bez atbalsta tās ģimenes, kurās aug vairāki bērni, kas mācās dažādās mācību iestādēs. Un, ņemot vērā to, kādā steigā šis likumprojekts tika izskatīts, un to, ka pēc pirmajā lasījumā izskatītā vairākiem komisijas deputātiem palika iespaids, ka šis pabalsts attieksies uz katru gadījumu un katru bērnu, Skrides kungam tika lūgts vēlreiz to precizēt un, ja tas tā nav, komisijā jautājumu sakārtot. Es, protams, saprotu, ka laiks, lai pietiekami iedziļinātos, ir bijis īss, taču šodien komisijas sēdē tas steigā tika virzīts uz priekšu, par spīti iebildēm par, piemēram, daudzbērnu ģimeņu diskriminēšanu. Un tas ir nepieņemami.
Tāpat es arī sagaidītu, ka mūsu labklājības ministre Petravičas kundze tagad pieteiktos debatēm un skaidrotu, kāpēc šāda potenciāla diskriminācija tikusi pieļauta, un nāktu klajā ar solījumu to labot periodam pēc 1. janvāra. Jo, visticamāk, līdz decembrim ģimenes spēs iekļauties vienreizējos gadījuma apstākļos. Tāpat es aicinātu Skrides kungu turpmāk ieklausīties iebildumos un nebraukt ar tanku, piedodiet, pāri neizdiskutētiem jautājumiem, par kuriem ir bažas, tikai tāpēc, ka kādam, lūk, tagad sāksies frakcijas sēde vai kaut kur ir jāsteidzas. Tas nav atbildīgi!
Un principā attiecībā uz laika posmu pēc 1. janvāra šobrīd tiks radīta situācija, kas pieļaus arī potenciālus krāpšanās riskus ar darbnespējas lapām, un tikai tāpēc, ka vecāki būs izmisumā. Bet Sociālo un darba lietu komisijai, redz, nebija laika. Un, ziniet, kolēģi, ko pie tā vainos? Ne jau Petravičas kundzi, bet Saeimu. Un katram deputātam šie izmisušie vecāki drīkstēs uzdot jautājumu - ko viņiem darīt, kad savam otrklasniekam, kuram skola būs aizvērusies janvārī, pabalstu būs izmantojuši, bet februārī būs jāpaliek mājās ar savu bērnudārznieku.
Tāpēc nāciet, Petravičas kundze, piesakieties debatēs un skaidrojiet, vai labosiet, vai arī mums, deputātiem, jālabo brāķis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Par šādu vecāku atbalsta sistēmu... tādu vecāku, kuri audzina bērnu ar invaliditāti, tādu vecāku, kuri audzina mazus skolēnus, mēs runājām jau pirmajā vilnī. Mēs aicinājām pievērst uzmanību tieši šai situācijai. Tas, ka šis risinājums ir sasteigts, liecina par to, ka valdība šajā vasaras laikā un rudens sākumā diemžēl nav sagatavojusies otrajam vilnim. Un tas, ka risinājums ir jāmeklē dienas laikā, tieši tāpat kā pabalsts - atbalsta sistēmu uzņēmējiem -, neliecina tiešām par labu praksi.
Tāpat man personīgi nav izprotama tā juridiskā tehnika, kāda tiek piekopta visu šo ārkārtas situācijas risinājumu sakarā. Mums ir rīkojums par ārkārtas situāciju. Tas ir viens. Tātad rīkojuma grozījumi, kas ienāk un ienāk.
Otrs. Mums ir kovida pārvaldības likums. Mēs redzēsim tagad, ja jūs atkal centīsieties to pielāgot esošai situācijai ar jauniem grozījumiem. Un tad mums ir vēl regulārie likumi, kuros mēs tagad liekam iekšā dažādas jaunas lietas.
Vai, kolēģi, tiešām no sistēmas viedokļa tas būtu pareizi (ja mums būtu, teiksim, operatīvi jādarbojas kādā vienā jomā, piemēram, kovida) šajā likumā likt iekšā visus atbalsta mehānismus kopā, izdiskutējot un izlabojot tās kļūdas, kas, iespējams, radās steigas dēļ, neizmētāt visus šos atbalsta posmus, atbalsta mehānismus pa dažādiem likumiem? Protams, jā, tas ir jautājums par sistēmu un par to, kādā veidā vispār mēs no likumdošanas viedokļa to risinām.
Tur var sanākt tiešām liela putra, jo es arī redzu tagad attiecībā uz kovida likumu... Ja mēs par to runāsim šodien, man būs ļoti daudz dažādu jautājumu attiecībā uz šī likuma pamata izdoto Ministru kabineta noteikumu spēkā esību un dažādu noteikumu piemērošanu.
Šeit es vēlos atzīmēt - jā, šādas lietas vienas dienas laikā atrisināt tiešām ir ļoti grūti. Es piekrītu Muižnieces kundzes bažām par to, ka varbūt būtu bijis kārtīgāk jāizdiskutē šie priekšlikumi un kārtība, kādā vecākiem tiek atlīdzināta faktiskā dīkstāve jeb mājmācība kopā ar bērnu. Taču skaidrs ir viens, ka Izglītības un zinātnes ministrija šajā gadījumā vai Veselības ministrija... Es nezinu, kolēģi, kas šobrīd vada valsti - varbūt tā tomēr ir Viņķeles kundze, kas Ministru kabinetā nosaka, kas mums šodien jāslēdz ciet un kas mums šodien jāvelk uz sejas, un kas mums rīt jāvelk, es nezinu, uz kājām. Es nezinu, kas vada valsti. Iespējams, ka viņa. Bet Izglītības un zinātnes ministrijai, es domāju, bija jābūt gatavai šādam pavērsienam un līdz ar to kopā ar labklājības sfēru jāmēģina jau sākt domāt par iespējamiem atbalsta mehānismiem.
Nu, tas nebija nekas... Tas nebija nekāds pārsteigums, ka Viņķeles kundze ir diezgan neprognozējama ar saviem dažādiem priekšlikumiem, tāpēc šie trīs metri uz bērnu un obligātā sejas maska skolotājam stundu laikā... Droši vien jau tam jūs varējāt būt gatavi, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija, visticamāk, varēja jau paredzēt šos jauninājumus.
Tāpēc es arī, protams, pievienojoties šīm bažām, aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Hallo! Labdien visiem! Kā mēs to redzam no publiskās telpas, tad ir pieprasīta faktiski izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas no Jaunās konservatīvās partijas demisija. Tā ir pieprasīta pamatoti, jo šim jautājumam bija jābūt noregulētam jau pavasarī. Visu vasaru par to tika runāts un tika norādīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija un tās ministre, un Jaunā konservatīvā partija neko nav darījusi izglītības jomā, lai sakārtotu jautājumu, kas saistīts ar atbalstu gan skolotājiem, gan bērnu vecākiem... gan ar izglītības sistēmu kopumā. Pavasarī bija zināms... un to pašu politiķi, kas ir pie varas, runāja par otro vilni, kas sagaidāms rudenī. Un tagad atkal pa galvu pa kaklu ķert, grābt, labot to, kas nav izdarīts. Tas ir tikai pierādījums par ministres nekompetenci, par Jaunās konservatīvās partijas nekompetenci izglītības jomā un arī cilvēku atbalsta sistēmas jomā.
Es pilnībā pievienojos iepriekšējās kolēģes teiktajam, jo skaidrs, ka šim bija jābūt noregulētam un ir jāatbalsta šāds regulējums. Un man ir aicinājums šajā visā kontekstā skolotājiem ne tikai prasīt ministres demisiju, bet iet visaptverošā streikā, lai to panāktu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.
R. Petraviča (KPV LV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es vēlreiz vēlos skaidrot, ka šis ir slimības palīdzības pabalsts. Tātad tādā gadījumā, ja tiek slēgta bērnudārza grupiņa vai skolā 1.-4. klase, tad vecākam tiek dota iespēja palikt mājās kopā ar saviem bērniem. Slimības pabalsts nekad netiek apmaksāts atkarībā no tā, cik mājās ir slimu bērnu. Vai jums ir viens slims bērns mājās, ar ko jūs paliekat, vai trīs, slimības pabalsts ir (Skaņas pārrāvums.)... summā. Līdz ar to arī šis slimības palīdzības pabalsts ir vecākam, lai viņam dotu iespēju palikt mājās. Un šeit nav nekādas diskriminācijas. Vai vecāks paliek mājās ar vienu bērnu vai ar pieciem bērniem. Jo vecākam ir iespēja būt mājās ar bērnu, ja tas ir vecumā līdz 10 gadiem. Vai arī nācām pretī tad, ja tā ir pieaugusi persona, kas apmeklē dienas centru. Vai arī bērniņš ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, un tiek slēgtas vispārējās mācību iestādes - tās pāriet uz attālinātu režīmu.
Tā ka šeit nevajadzētu to jaukt un runāt par kādu diskrimināciju. Slimības pabalsts ir vecākam dota iespēja palikt mājās. Un aprēķina kārtība - 60 procenti no algas, nevis 80, kā tas ir slimības pabalstā, jo no šī slimības palīdzības pabalsta netiek ieturēts ne iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ne arī sociālais nodoklis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labrīt, kolēģi! Protams, ideja ir atbalstāma, bet runa ir pašlaik, un to mēģināja... ar to deputāti mēģina uzrunāt gan Petravičas kundzi, gan visu Ministru kabinetu. Runa ir par lēmumu kvalitāti. Vai šis risinājums tiešām ir optimāls? Vai tas aptver visas iedzīvotāju grupas, kurām būs grūtības saskaņā ar pēdējiem ierobežojumiem, kurus pieņēma Krīzes vadības padome un Ministru kabinets? Protams, ka ne.
Un no savas puses gribu pateikties Skrides kungam par to, ka viņš kā Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs uzklausa. Nu, piemēram. Mēs vakardien izrunājām, ka vēl būtu nepieciešams atbalsts, līdzīgi kā šajā gadījumā, arī vēl nedzimušo bērnu māmiņām. Par ko ir runa? Tās sievietes, kuras atrodas bērna gaidībās, it īpaši pirmajā semestrī, kad ir ļoti liels risks pazaudēt bērnu vai kaitēt vēl nedzimušajam bērnam, baidās gan no inficēšanās, gan no jebkura apdraudējuma, kas pašlaik ir palielināts pandēmijas laikā. Un viņas labprāt paliktu mājās, lai pasargātu sevi, bet ne tikai sevi, protams, arī vēl nedzimušo bērniņu. Un visi ārsti saprot, ka tieši pirmais trimestris, kad no darba attiecību viedokļa sievietei kā darbiniecei nav nekādu privilēģiju... Bet tieši, ja mēs runājam par nedzimuša bērniņa veselību, tas ir visbīstamākais periods, kas ietekmē visu topošā bērniņa veselību. Skrides kungs teica, ka viņi komisijā varētu padomāt par šo ideju, bet, turpinot šo savu domu gājienu, es aicināšu šodien Ministru kabinetu iekļaut opozīcijas pārstāvjus Krīzes vadības padomē, jo mēs pašlaik zaudējam laiku, debatējot par priekšlikumiem, par kuriem lēmumi jau ir pieņemti. Turklāt lēmumi, kuru kvalitāte ir apšaubāma, uz ko šodien norāda pat pozīcijas pārstāvji.
Tāpēc tas būtu tikai loģiski un visas tautas un valsts labā - lūdzu, lai Saeimas opozīcijas pārstāvji būtu iekļauti Krīzes vadības padomē, jo mūsu idejas ir tās idejas, kas varētu palīdzēt gan valstij, gan jebkuram iedzīvotājam, jo mums arī ir informācija no mūsu vēlētājiem, kas ir Latvijas valsts iedzīvotāji, un tikai šis informācijas apkopojums, tikai kopīgs pozīcijas un opozīcijas darbs var sekmēt tādu lēmumu pieņemšanu, kas tiešām būtu kvalitatīvi. Jo, ja mēs runājam par pēdējiem MK izstrādātajiem ierobežojumiem, jūs varētu atvērt sociālos medijus un pārliecināties par tautas reakciju, par to, ka viņi... tas, ka no tā visa jau rodas memes, anekdotes un tā tālāk, liecina, ka šo lēmumu kvalitāte ir ne tikai apšaubāma, bet arī smieklīga.
Aicinu - lūdzu iekļaujiet opozīciju Krīzes vadības padomē! Tas paātrinās mūsu darbu un sekmēs uzticību no tautas puses Saeimai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei otro reizi.
A. Muižniece (JK).
Jā, labdien, kolēģi, vēlreiz! Un vēršos pie Petravičas kundzes. Es nezinu, vai jūs nedzirdējāt vai arī līdz galam šo situāciju, par ko es runāju un uz ko es norādīju, neizprotat.
Jā, skaidrs, ka šis vienreizējais pabalsts attiecas uz vecāku tajā brīdī, kad kovida apstākļu dēļ ir slēgta mācību iestāde, vai tā būtu pirmsskola, vai sākumskola līdz 4. klasei, un vecāks, neatkarīgi no tā, ar cik bērniem viņš paliek mājās, viņš sēž mājās.
Bet kur ir problēma? Problēma ir tajā, ka ir vecāki (un tādas var būt tai skaitā vientuļās māmiņas)... kad nevarēs sadalīt to uz mammu un tēti, piemēram. Ir vecāki, kam ir trīs bērni. Šie trīs bērni mācās katrs savā iestādē - viens mācās pirmsskolā, viens mācās vienā sākumskolā un otrs, teiksim, kādā citā (tajā pašā novadā) ar mūzikas novirzienu. Un kas tad notiek? Notiek tas, ka pēc ziemas brīvlaika pienāk janvāris, un janvārī šī viena skola, kurā mācās viens no šiem ģimenes trim bērniem, aiztaisās ciet, tādēļ ka kādam skolā ir atklāts kovids. Māmiņa vai tētis saņem šo pabalstu, paliek mājās. Pēc divām nedēļām pienāk kārta bērnudārzu slēgt. Un ko tad darīt šiem vecākiem, Petravičas kundze? Tas ir tas, kas ir jālabo, un tas ir tas, ko es sagaidu, ka jūs kā labklājības ministre iedziļināsieties un sapratīsiet, ka jūsu piedāvātajam pabalstam ir ļoti daudz šādu caurumu, caur kuriem cilvēki kritīs ārā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, īpaši kolēģi no koalīcijas! Es piekrītu... Bet jums vienmēr ir iespēja, tātad, pirmkārt, pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu nevis 15 minūtes, bet nedaudz garāku. Otrkārt, nepiekrist tam, ka šis likumprojekts iet sasteigtā kārtībā. Jums ir ļoti daudz iespēju, un mēs kopīgi varam risināt šīs nepilnības likumā, nosakot katram bērnam šo iespēju... uz katru bērnu šo pabalstu attiecināt.
Bet ko es vēlos papildināt? Ločmeles kundze teica, ka viņa bija aktualizējusi problēmu par to, ka grūtnieces šobrīd ir apdraudētas. Jā, un, Ločmeles kundze, ziniet, mēs gaidām no Skrides kunga un no Čakšas kundzes jau kopš marta beigām - kopš marta beigām! - kādu vēstulīti vai kādu risinājumu attiecībā uz mūsu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” par grūtnieču aizsardzību, kas nosaka, ka darba vides risks ir ne tikai vibrācija, smagumi, trokšņi, bet arī epidemioloģiskā situācija - bīstamas infekcijas izplatība. Un, ko jūs domājat? Skrides kungs solīja par to padomāt kopā ar Čakšas kundzi. Viņi domā joprojām! Bet ģimenes ārsti norāda, ka tas tiešām ir jālabo likumā, jo viņiem nav skaidrības, kā piemērot grūtniecei šo darbnespējas lapu, ja viņa baidās par savu veselību un ja viņa atrodas cilvēku pūlī katru dienu - ar lielu risku saslimt un vēl savam bērniņam arī šo infekciju nodot.
Skrides kungs un Čakšas kundze, kauns! Jūs joprojām vēl turpināt domāt par grūtnieču aizsardzību? Jūs par to nedomājat vispār! Jums ir interesantas pavisam citas lietas, bet ne šī svarīgā lieta!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai otro reizi.
R. Petraviča (KPV LV).
Muižnieces kundze! Jūs tagad runājat par to, kas būs pēc kāda 20. janvāra, jo, kā zināms, bērniem brīvlaiks beidzas janvāra pirmajos datumos, neba tas ir 3. vai 5., tātad vēl pēc tam 14 dienas ir iespējams izmantot slimības palīdzības pabalstu.
Ar to, ko jūs sakāt, jūs jau pasakāt, ka zināt, ka skolas būs slēgtas un bērnudārzi būs slēgti, bet līdz tam vēl ir mēneši laika, un es ceru, ja jūs no Izglītības un zinātnes ministrijas puses pa šiem diviem mēnešiem radīsiet iespēju, lai nodrošinātu gan bērnus, gan skolotājus ar nepieciešamajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī ja telpas tiks pielāgotas epidemioloģiskās drošības pasākumiem, lai tur droši varētu turpināt mācības klātienē... Un, ja tiešām tā situācija būs tik slikta un mēs nebūsim tikuši galā ar kovida vīrusu, tad, protams, mums būs iespēja šo termiņu pagarināt. Bet es neesmu te gaišreģa vietā, kas varētu pateikt, ka jā, no 20. janvāra viss būs slikti un skolas būs slēgtas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Sveicināti cienītie kolēģi! No debatēm sapratu, ka labklājības ministre īsti nav sapratusi, par ko tad ir diskusija. Tātad tas sāls slēpjas tajā, ka tas ir vienreizējs pabalsts, bet faktiski, ja šo pabalstu nepieciešams izmantot vairākas reizes... Tad... Ja ir viens bērns, tad tu esi tā kā ieguvējs, bet, ja tev ir vairāki un vajadzīgs vairākas reizes izmantot šo pabalstu, tev nav tās iespējas, ko izmantot. Tāpēc šīs daudzbērnu ģimenes tādā veidā tiek diskriminētas. Mēs arī nezinām, protams, cik ilgi šis vīrusa periods ievilksies, cik ilgi būs ārkārtas situācija un vai tā saslimstība ies plašumā vai mazumā. Tāpēc pašreiz šāds regulējums varbūt arī ir pieņemams, jo pirmo slimības lapu, tas ir, par 14 dienām, vecāki jau varēs izņemt, bet faktiski, ja atkārtojas tāda nepieciešamība, otras iespējas nebūs. Bet pozitīvais ir tajā, ka līdz tam laikam jau attiecīgi valdība var iesniegt jaunu priekšlikumu par grozījumiem, paredzot ne tikai vienreizēju, bet arī otru iespēju daudzbērnu ģimenēm. Ja ir tāda iespēja, tad arī par citiem gadījumiem, lai var pieteikties un izmantot šo situāciju, lai būtu tā vienlīdzība pret visām ģimenēm, nevis tikai pret ģimenēm, kur ir viens bērns. Ceru, ka tas ir saprotams un tas arī tiks izlabots.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies. Es ļoti labi saprotu, ka no juridiskās loģikas un no maternitātes un slimības apdrošināšanas likumdošanas konteksta definīcija, kā tiek piedāvāts pabalsts, ir pietiekoši korekta un ir pieņemama, un atbalstāma.
Protams, arī šajā gadījumā jāatzīst - labi, ka ministrija pieteikusi savlaicīgi un ātri reaģējusi. Un, manuprāt, Jaunās konservatīvās partijas mēģinājumi tagad piespiest labklājības ministri... un neuzņemties savu atbildības jomu, nav pietiekoši korekti. Šī pabalsta piešķiršana ir atbalstāma, un atkarībā patiešām no citām iesaistītajām ministrijām, tajā skaitā no tā, cik Izglītības un zinātnes ministrija efektīvi spēs nodrošināt aizsardzības pasākumus gan pedagogiem, gan skolēniem, būs arī atkarīga kopējā situācija ar infekcijas izplatību. Tāpēc nevajag uzklupt tam, kas piedāvā risinājumus, turklāt pietiekoši operatīvi un savlaicīgi, neuzņemoties savu dalību šajā pasākumā, proaktīvi rīkojoties un nodrošinot infekcijas izplatības samazināšanu kontekstā ar skolu darbību un skolotājiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. Skride. 1. priekšlikums paredz, ka varēs jau no 30. novembra pieteikties. Un komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Vai kāds no deputātiem pieprasa balsojumu? Bija debates. Vai kāds pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu? Deputāti balsojumu nepieprasa.
Deputāti atbalsta.
A. Skride. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas redakcionāls priekšlikums. Komisijā arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Skride. 3. - arī Sociālo un darba lietu komisijas redakcionāls priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Skride. 4. - tieši tāpat Sociālo un darba lietu komisijas redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Skride. 5. priekšlikums paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Skride. Paldies. Jā, komisijā tiešām bija diskusijas par to, ka faktiski tā situācija, par ko mēs te diskutējam, vairāk ir par to vairākkārtējo piekrišanu. Butāna kungs pateica visprecīzāk. Tīri matemātiski līdz 14. janvārim mums nav problēmu ar šo pabalstu izsniegšanu un neviens netiek diskriminēts. Un līdz 14. janvārim mēs, vērtējot situāciju, arī kā Petravičas kundze teica, gaidīsim no Labklājības ministrijas iespējamos labojumus. Un labojumus var iesniegt arī deputātu grupa.
Komisija atbalstīja otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu un aicina arī Saeimu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zinaidas Lagzdiņas atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 17. novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zinaidas Lagzdiņas atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2020. gada 1. decembri atbrīvot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Zinaidu Lagzdiņu no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zinaidas Lagzdiņas atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Un tālāk Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Agešina kungs, runāsiet “par” vai “pret”?
“Pret” pieteicies runāt Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Godīgi jāatzīst, ka atsevišķi likumprojekti Saeimas sēdes darba kārtībā parādās tikai dažas minūtes pirms balsošanas. Un arī šoreiz Saeimas deputātiem nav bijusi iespēja detalizēti iepazīties ar likumprojekta saturu. Es uzskatu, ka no valdības puses tā ir tāda augstprātība un necieņas izrādīšana parlamentam. Un rodas jautājums, kā gan var balsot “par” vai “pret” to, ko neesi lasījis.
Es aicinu visus klātesošos turpmāk to ņemt vērā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?
komisijai?
Deputāte Stepaņenko runās “par” vai “pret”?
J. Stepaņenko. Deputāte Stepaņenko kopumā neiebilst pret daļu no...
Sēdes vadītāja. Vai runāsiet “par” vai “pret”?
J. Stepaņenko. Es varu runāt arī “pret”.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Neskatoties uz to, ka šajā likumprojektā, kā mēs paspējām iepazīties, ir arī pozitīvas lietas, tātad labojums, kļūdu labojums, attiecībā uz atbalstu uzņēmējiem, kurš atkal, kā es jau teicu iepriekšējās runās, ir tiešām sajaukts vienā putrā, tomēr šajā likumprojektā ir viena ļoti interesanta nianse, kurai es aicinu jūs pievērst uzmanību.
Tātad 1. pants, kurš faktiski groza likumprojekta mērķus. Un, kā mēs zinām, tuvojoties ārkārtas situācijas beigām, tika pieņemti divi likumi, viens no tiem bija šis. Un ar šo likumu bija paredzēts pēc ārkārtas situācijas beigām turpināt piešķirt valdībai īpašās pilnvaras rīkoties tā, kā Saeima to būs atļāvusi likumā.
Taču ko mēs tagad novērojām? Sākoties ārkārtas situācijai, šajā likumā turpinājās dažādi priekšlikumi, dažādi grozījumi. Un tie faktiski, es varētu teikt tā - nonāca pretrunā tam, ka valstī ir ārkārtas situācija, un šim likumam faktiski būtu bijis jāstāv mierā, jo tas likums ir domāts situācijai pēc ārkārtas situācijas beigām.
Kas ir vēl interesantāk - uz šī likuma pamata, ārkārtas situācijai sākoties, tika izdoti dažādi grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuri, piemēram, uzlika veikalniekiem par pienākumu kontrolēt savus klientus, vai viņi pareizi nēsā maskas. Šie noteikumi faktiski šobrīd varētu tikt uzskatīti par pretlikumīgiem, jo tika izdoti uz tāda likuma panta pamata, kuram faktiski nebūtu bijis jādarbojas, jo 1. pants, par kuru mēs šobrīd runājam, līdz šī likuma grozījumiem būtu sācis darboties tikai tad (viss likums), kad ārkārtas situācija būtu beigusies.
Tagad, kolēģi, jūs cenšaties piesegt savas kļūdas, jūs cenšaties tagad labot šo redakciju tā, it kā tā redakcija tā jau bija domāta. Taču te mēs redzam tiešām ļoti lielu juridisku putru, kuru jūs esat ievārījuši, balstot uz šī likuma bāzes Ministru kabineta noteikumus, ar kuriem jūs esat jau sākuši principā piemērot dažādus sodus un administratīvo procesu.
Es aicināšu nebalsot par šo likumprojektu, tātad balsot “pret”, tāpēc ka, manuprāt, 1. pants tajā satur tādu vienu ļoti interesantu momentu, ka jūs vienkārši... jūs vienkārši šobrīd mēģināt labot to, ko esat šobrīd jau pamanījuši, proti, ka tā bija kļūda - balstīt visu šo regulējumu ārkārtas situācijas laikā uz tā likuma bāzes, kuram šobrīd praktiski nebūtu bijis jādarbojas.
Nu, mēs arī protam lasīt, mēs protam sekot līdzi, un mēs redzam, ka jūs esat šobrīd pamatīgi, pamatīgi pieļāvuši kļūdu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Par” runās deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā. Kolēģi! Tas ir ļoti netipiski, ka es runāju situācijā, kad man ar vienu no mīļākajām kolēģēm Saeimā Jūliju Stepaņenko, ar kuru man lielākoties ir identisks viedoklis, šajā gadījumā tas ir mazliet atšķirīgs.
Jūs, mīļotā sabiedrība, zināt, ka es esmu pret ārkārtas stāvokļa pagarināšanu un esmu konceptuāli par ārkārtas stāvokļa atcelšanu jau šodien, jau vakar un būšu šādā savā pozīcijā arī turpmāk. Taču šajos grozījumos ir viens jautājums, kas mani kā Saeimas deputātu nostāda zināmā interešu konflikta situācijā. Un šī zināmā interešu konflikta situācija ir tāda, ka ar šiem grozījumiem ir paredzēts novērst vismaz vienu antikonstitucionālu rīcību, ko valdība līdz šim ir pieļāvusi, proti, ka ir iespējams nodibināt politisko partiju ārkārtas situācijas laikā.
Jā, es esmu par šo jautājumu vērsies Satversmes tiesā, uz ko Satversmes tiesa nav reaģējusi vispār nekā līdz šim brīdim, taču ir iesniegts šāds grozījums. Un, ņemot vērā, ka es esmu politiķis, kurš bija pieteicis dibināt politisko partiju ārkārtas situācijas laikā un to vienkārši fiziski nevaru izdarīt, tāpēc ka man ar likumu tas ir aizliegts, šobrīd šie grozījumi attiecīgi to ļautu izdarīt. Bet tas nenozīmē, ka visos pārējos punktos es piekrītu ārkārtas stāvokļa pagarināšanai kā tādai. Es piekrītu tikai tam, ka ir jānovērš konstitucionāla problēma, kas aizliedz politiskajiem oponentiem piedalīties politiskajā procesā.
Un līdz ar to faktiski es balsošu “par” tieši šī iemesla dēļ, lai tieši šajā sadaļā attiecīgs grozījums stātos spēkā.
Tas arī nozīmē, dārgā sabiedrība un visi mani atbalstītāji, ka Gobzema partija tiks nodibināta ārkārtas stāvokļa laikā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Godātie kolēģi! Ir izskatīta sēdes darba kārtība, bet ir iesniegti arī deputātu jautājumi.
Deputāti Ločmele, Kucins, Zariņš, Cilevičs un Agešins ir iesnieguši deputātu jautājumu “Par darba grafika maiņu ugunsdzēsējiem-glābējiem”.
Vārds motivācijai deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Sakarā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadība ir pieņēmusi lēmumu no četru maiņu grafika pāriet uz trīs maiņu grafiku.
Pirmkārt, tas nozīmē, ka katrā maiņā strādās vairāk ugunsdzēsēju-glābēju un, ja kāds no viņiem saslims ar Covid-19, tad vairāki no viņiem dosies karantīnā. Turklāt, mainot grafiku, katram ugunsdzēsējam-glābējam būs jāstrādā mēnesī nevis septiņas maiņas, bet 11. Tātad katram ugunsdzēsējam-glābējam būs darba stundu palielinājums vidēji 96 stundas mēnesī, bet virsstundas netiks apmaksātas, jo ugunsdzēsējiem-glābējiem tam vienkārši nav naudas. Tāpēc ir jautājums iekšlietu ministram Ģirģena kungam, vai viņš ir izvērtējis iespēju ārkārtējās situācijas laikā paredzēt piemaksu ugunsdzēsējiem-glābējiem par virsstundu darbu, rosinot atbilstīgas izmaiņas normatīvajos aktos, un vai ir izvērtējis darba maiņu grafiku VUGD.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Jautājumu nododam iekšlietu ministram atbildes sniegšanai.
Laiks paziņojumiem.
Godātie kolēģi, tātad budžeta sēdi atsāksim pulksten 12.00. Tā kā šodien notiek NB8 spīkeru sanāksme, tad kādu laiku budžeta sēdi vadīs vicespīkere Dagmāra Beitnere-Le Galla. Stundas garo pārtraukumu plānojam ierastajā laikā - no pulksten 12.30 līdz 13.30. Tātad 12.00 atsāksim budžeta sēdi.
Vēl deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi notikusi.
Līdz ar to Saeimas šā gada 26. novembra pirmo attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 31. (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 26. novembrī
|
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 862/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) |
|
|
- Ziņo |
- dep. A. Skride |
|
- Debates |
- dep. A. Muižniece |
|
- dep. J. Stepaņenko |
|
|
- dep. A. Gobzems |
|
|
- dep. R. Petraviča |
|
|
- dep. R. Ločmele |
|
|
- dep. A. Muižniece |
|
|
- dep. J. Stepaņenko |
|
|
- dep. R. Petraviča |
|
|
- dep. J. Butāns |
|
|
- dep. Ļ. Švecova |
|
|
Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zinaidas Lagzdiņas atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 494/Lm13) |
|
|
- Ziņo |
- dep. V. Agešins |
|
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu” (Nr. 863/Lp13) |
|
|
- Priekšlikums |
- dep. V. Agešins (pret) |
|
Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 864/Lp13) |
|
|
- Priekšlikumi |
- dep. J. Stepaņenko (pret) |
|
- dep. A. Gobzems (par) |
|
|
Par likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 865/Lp13) |
|
|
Informācija par deputātu R. Ločmeles, E. Kucina, I. Zariņa, B. Cileviča un V. Agešina jautājumu iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam “Par darba grafika maiņu ugunsdzēsējiem-glābējiem” (Nr. 151/J13) |
|
|
- Motivācija |
- dep. R. Ločmele |
|
- Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece |
|
|
Informācija par reģistrācijas rezultātiem |
|
Datums: 26.11.2020 11:30:39 bal001
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (862/Lp13), 2.lasījums
Datums: 26.11.2020 11:32:11 bal002
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Zinaidas Lagzdiņas atbrīvošanu no tiesneša amata (494/Lm13)
Datums: 26.11.2020 11:34:00 bal003
Par - 66, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā "Par tiesu varu" (863/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 26.11.2020 11:41:45 bal004
Par - 80, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (864/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 26.11.2020 11:44:30 bal005
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija