Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divdesmit astotās (attālinātās ārkārtas)
sēdes turpinājums
2020. gada 2. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

 

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim izskatīt Saeimas šā gada 23. novembra sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – likumprojekts “Par valsts budžetu 2021. gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Mēs palikām... debates par 68. priekšlikumu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tagad mēs izskatām priekšlikumu par sporta federācijām un sporta pasākumiem, kam ir paredzēti 275 tūkstoši. Es, protams, atbalstu šo priekšlikumu. Es neprasu balsojumu par šo priekšlikumu, bet gribu atgādināt tikai to, ka tad, kad izglītības un zinātnes ministre sastādīja budžeta projektu šovasar, šī punkta... šajā programmā bija paredzēti 2,4 miljoni eiro, jo, lai federācija varētu pieteikties uz kāda starptautiska pasākuma rīkošanu, to vajag saskaņot ne tikai savas federācijas ietvaros, bet arī vajag saskaņot ar Izglītības un zinātnes ministriju, ar Latvijas Nacionālo sporta padomi, lai būtu paredzēts nākamā gada budžetā tāds pasākums, un tikai ar Latvijas Nacionālās sporta padomes atbalstu federācija var pieteikties un rīkot šo pasākumu. Pašlaik izveidojusies situācija, ka nākamajā gadā ir nepieciešami 2,4 miljoni.

Gribu atgādināt, ka nākamā gada maijā mums paredzēts pasaules čempionāts hokejā, kurā mēs piedalīsimies kopā ar Minskas pilsētu. Pagaidām nekas neliecina... nekādi oficiāli dati nav paziņoti mums, sabiedrībai, ka pasaules čempionāts hokejā Latvijā nenotiks. Tas, ka ir pārrunas ar vienu valsti, ar otru valsti... bet Starptautiskā Hokeja federācija nav pieņēmusi nekādu lēmumu. Un tur ar tiem 275 tūkstošiem... un tas, ka vēl iestrādāja budžetā 242 tūkstošus, diemžēl ir nepietiekami, lai sarīkotu tikai pasaules čempionātu hokejā. Un, protams, ir vēl citas starptautiskas sacensības...

Tā ka aicinu padomāt. Jums ir dažas minūtes laika, un varbūt, ja jūs kļūdījāties un nepareizi sarēķinājāt vai Excel programmā nepareizi sarēķinājāt, atbalstīt nākošo priekšlikumu...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Jā, labrīt, kolēģi! Gribēju pateikt, ka Klementjeva kungam daļēji ir taisnība, jo šī situācija šobrīd tiek risināta. Es saprotu, ka ir sasaukta Latvijas Nacionālās sporta padomes sēde un finansējums šiem sporta pasākumiem tiks paredzēts.

Par tiem piesauktajiem 2,4 miljoniem... Nav teikts, ka tie 2,4 miljoni ir vajadzīgi, bet tā ir vidējā summa, kāda katru gadu tiek piešķirta šiem sporta pasākumiem. Kolēģi, varu nomierināt, finansējums ir sameklēts.

Kas attiecas uz pasaules čempionātu hokejā, tad tas ir atsevišķs lēmums. Tur ir darba grupa, tur nekas nekur nepazudīs, un finansējums ir piešķirts, ja tas viss šeit notiks. Tāpēc, kolēģi, būs labi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam otro reizi.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Jā, paldies. Bet nu... ja ir sameklēts, tas nozīmē, ka tie skaitļi ir paredzēti kaut kur arī budžetā. Mēs plānojam budžetu, un pats Kariņš, premjerministrs, arī aicina... tā ka, lūdzu, plānojam budžetu tā, lai pēc tam mēs to nemainām, tāpēc es jums piedāvāju atbalstīt nākošo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Priekšsēdētājas kundze! Riekstiņa kungs, paldies par atbildi. Varbūt jūs varat pateikt arī avotus, kur finansējums ir sameklēts. Paldies, jo tas attiecas arī uz nākamo priekšlikumu. Ja tam ir avoti, tad, protams, varam nediskutēt, vienkārši vēlētos sagaidīt atbildi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 68. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 68. – Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 69. - deputātes Evijas Papules priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts un paredz finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Izglītības un zinātnes ministriju... Eiropas Savienības līdzfinansējumā. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 69. - deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 70. - Raimonda Bergmaņa priekšlikums par akcīzes nodokļa daļas novirzīšanu uz Izglītības un zinātnes ministrijas (Skaņas pārrāvums.)... sporta federācijas atbalstam, lai saglabātu finansējumu 2020. gada līmenī. Komisijā tas nav atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Jā, kolēģi! Gribu tikai pateikt, ka arī šis jautājums ir atrisināts un tieši pirms Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes mums bija Sporta apakškomisijas sēde, kurā viss šis tika pārrunāts, un arī Severa kungs ļoti labi izskaidroja, ko Izglītības un zinātnes ministrija jau ir izdarījusi - finansējums ir rasts.

Atgādināšu, ka valdība jau piešķīra kovida krīzes, teiksim, ne gluži seku... bet palīdzības finansējumu piecu miljonu apmērā. Šogad ir iztērēti apmēram 30 procenti no tā finansējuma. Tātad lielākā daļa, 70 procenti, pārceļas uz nākamo gadu - tie ir 3,5 miljoni. Ja vēl pieskaitām to, ko Izglītības un zinātnes ministrija jau ir savā resorā atradusi, tad tā kopējā summa galu galā ir lielāka, nekā sportam ir bijusi līdz šim. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Gribu noraidīt visas bažas par to, ka olimpiādēm nesagatavosies, un vēl kas tur nebija... Arī tā nav taisnība. Esmu saņēmis apliecinājumu no Latvijas Olimpiskās komitejas, ka sportistiem viss tiks nodrošināts un sagatavošanās olimpiādēm nevienā brīdī nav apdraudēta. Tāpēc, kolēģi, arī šis jautājums principā jau ir atrisināts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Riekstiņa kungs, es atkārtoju: pagodiniet ar atbildi par avotiem. Tas, ka jūs norādāt, ka tas ir Izglītības un zinātnes ministrijas iekšējos kaut kādos krājumos... būtu interesanti zināt, vai tas gadījumā atkal nav no bērnu brīvpusdienām.

Bet, ja nopietni, tad jūsu atbilde profesionāli iegūtu, ja jūs atbildētu par avotiem, kaut arī tie ir Izglītības un zinātnes ministrijas kaut kādi iekšējie resursi. Būtu interesanti zināt, kur vēl ir šie iekšējie resursi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Jā, paldies, priekšsēdētājas kundze! Nu mani arī tā kā izbrīna tas, ko Riekstiņa kungs teica. Kovida nauda, tie pieci miljoni, bija saņemti jūnijā, un Latvijas Nacionālā sporta padome, man liekas, pieņēma lēmumu un budžetu gatavoja vismaz augustā vai septembrī. Nu tad tam skaitlim kaut kur vajadzēja pārvietoties. Bet 27. oktobrī LETA rakstīja intervijā ar Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamenta vadītāju Edgaru Severu, kas ir arī valsts sekretāra vietnieks... un tieši viņš teica, ka pietrūka tam naudas. Tas nozīmē, ka oktobra beigās, kad budžets bija iesniegts Saeimā, tie dati nebija precizēti. Un Severs sūdzējās par to, ka tomēr naudas valsts budžetā pietrūka.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Jā, var atsaukties tikai uz to, ko minēja Riekstiņa kungs. Vienu dienu pirms pirmā lasījuma mums bija Saeimas Sporta apakškomisijas sēde, un tajā Severa kungs tiešām mūs informēja, ka šīs naudas trūkst. Bet es esmu priecīgs un pateicīgs un ceru, ka tas viss, ko Riekstiņa kungs teica, piepildīsies un tiks rasts un nevienam nekādu bažu nebūs, bet diemžēl, spriežot pēc tā, ko šobrīd daudzi man raksta sociālajos tīklos... un ir pārsteigti par to, vai būs un vai viss tiks garantēts.

Nu cerēsim uz to labāko un ticēsim šiem solījumiem, ka mūsu sportistiem tiešām būs liels prieks, un cerēsim, ka viņi arī atvedīs mums gaidītās medaļas un arī visu to gandarījumu par mūsu atbalstu viņiem. Un novēlu, lai jums izdodas tādā veidā realizēt tās idejas, kuras jūs esat arī (Nav saklausāms.)... Bet, ja nebūs... Nu cerēsim, ka tā nekad nebūs, ka jūs vienmēr esat...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 70. - Raimonda Bergmaņa priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 70. - deputāta Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Nākamais - 71. - Ministru kabineta priekšlikums, kura rezultātā notiek pārdale Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros, proti, no vienas sporta apakšprogrammas, kur ir ietaupījums, līdzekļi finansēšanai tiek novirzīti arī sportam. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 72. - Raimonda Bergmaņa priekšlikums, kurš no akcīzes nodokļa ieņēmumiem novirza līdzekļus uz Izglītības un zinātnes ministriju arī sportam - izlašu sagatavošanai un dalībai starptautiskās sacensībās. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 72. - deputāta Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 54, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 73. - Ministru kabineta priekšlikums. Arī iekšēja pārdale no Izglītības un zinātnes ministrijas uz Izglītības un zinātnes ministriju, un visa tā rezultātā komisija to ir atbalstījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 74. - deputāta Ivana Klementjeva priekšlikums, kurš ir... ņem līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem un novirza uz Izglītības un zinātnes ministriju. Sporta finansējums... augstu sasniegumu sportam... Tokijas olimpiskajām spēlēm. Un komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Jā, paldies, kolēģi. Nu cipari laikam tad, kad tos skaita un pareizi skaita ne tikai Excel programmā... bet tie līdzekļi, kas ir paredzēti augstu sasniegumu sportam... un atbalsta to iepriekšējo priekšlikumu... 875 tūkstoši - tas ir par maz. Tas ir... Trūkst 2,8 miljonu. Es jau minēju dažas dienas atpakaļ, ka sagatavošanās olimpiskajām spēlēm ir ilgs process, tas ir arī diezgan, var teikt, dārgs prieks, bet mēs ar to varam pacelt Latvijas karogu pat virs Tokijas. Un to varēs redzēt visā pasaulē. Tāpēc ir nepieciešami līdzekļi, lai sportisti būtu mierā.

Ja Riekstiņa kungs apgalvo, ka nauda ir atrasta, nu tad parādiet to avotu - rekur, tā ir, rekur, tā ierakstīta! Atsūtiet kādu dokumentu! Lai Finanšu ministrija atsūta kādu dokumentu mums, Sporta apakškomisijas deputātiem, ka ir pamats neuztraukties par to. Bet, kamēr tie cipari nav redzami vai kamēr kuluāros kāds sarunā ar kaut ko, nezinu, ar ko... Nezinu, varbūt traucē tie melnie Rīgas kaķi, kas dzīvo uz jumta starp Izglītības un zinātnes ministriju un Finanšu ministriju, bet nu domājam un esam prātīgi, lai ne tikai mēs, bet sporta sabiedrība zina, ka viņi var būt droši - kāds rūpējas arī par viņiem un viņi var mierīgi gatavoties olimpiskajām spēlēm ne tikai Tokijā, bet arī... nākamajā gadā būs olimpiskā kvalifikācija ziemas olimpiskajām spēlēm, 2022. gada februārī Pekinā būs olimpiskās... atkal būs Āzijā, tad atkal viss būs sadārdzināts...

Paldies par uzmanību. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos teikt, ka 74. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 74. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 75. priekšlikums ir deputāta Bergmaņa priekšlikums, kurš pārdala līdzekļus no akcīzes nodokļa uz Izglītības un zinātnes ministriju, un tas ir par gatavošanos olimpiskajām spēlēm gan Tokijā, gan Pekinā. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Raimondam Bergmanim.

R. Bergmanis (ZZS).

Jā, kolēģi, man prieks, ka mēs tik īsā laikā esam uzzinājuši, ka viss ir atrisinājies, bet nu tā pārvaldība, šajā gadījumā attiecībā uz sportu, liek domāt par to, ko es arī minēju pirms kāda laiciņa, ka ir tāda doma... un ierakstīts arī valdības deklarācijā par pārdomātu, pārskatāmu finansējumu sportam.

Mēs arī šī gada budžeta apspriešanas laikā esam redzējuši, ka ļoti daudz kas notiek, izmantojot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem, tai skaitā saistībā ar sportu. Piemēram, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem tiek piešķirti olimpiskā centra “Rēzekne” būvniecības pabeigšanai, kas tiešām ir labi. Tas tiešām ir labi, ka mēs spējam pabeigt tādas lietas.

Nupat... Cik es saprotu no Riekstiņa kunga teiktā, šajā nedēļā būs sporta panākumu tāds kā kopsaucējs un mēs apkoposim rezultātus, kā mūsu sportistiem ir šajā gadā veicies. Un atkal no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem būs jāizmaksā prēmijas.

Nu, iespējams, varbūt... kā arī Riekstiņa kungs teica, ka ir šī kovida nauda, kas arī tiek piešķirta sportam... un lai tas šinī gadījumā arī cieš... un varētu attīstīties. Jau ļoti bieži pieminēts runās - lai kaut kādus panākumus sasniegtu sportā, tai skaitā augstu sasniegumu sportā, ir jāiegulda milzīgs darbs ilgstošā periodā.

Es ceru, ka mēs turpmāk varbūt kaut kā tomēr plānveidīgāk... plānosim šos līdzekļus. Un šī nu jums ir iespēja šodien jau laikus piešķirt šos līdzekļus, lai cilvēki, sportisti, nenervozētu par savu nākotni, kā viņiem būs gatavoties konkrētām sacensībām, tai skaitā olimpiskajām spēlēm.

Paldies, un lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Jā, kolēģi, es varu pievienoties tam, ko Bergmaņa kungs teica. Man arī nav pieņemama tā sistēma, ka mēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem aizlāpām gan sporta pasākumus, gan prēmijas un visu pārējo. Varu tikai apliecināt, ka visas šīs pārmaiņas ir procesā. Diemžēl kovids arī tur ir ieviesis korekcijas un daudz ko iepauzējis, bet tai pašā laikā es gribu atgādināt - tā jau ir bijis līdz šim... visu laiku. To neesam radījuši mēs, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos piebilst, ka 75. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. - deputāta Bergmaņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi! 76. - deputātu Gundara Daudzes, Danas Reiznieces-Ozolas, Māra Kučinska, Janīnas Jalinskas, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava un Viktora Valaiņa priekšlikums, kas saistīts ar resursu pārdali no Ekonomikas ministrijas jeb valsts tēla izstrādei paredzētajiem līdzekļiem uz Latvijas Paralimpisko komiteju un paralimpiskā sporta attīstību. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 76. - deputātu Daudzes, Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Jalinskas, Bergmaņa, Dūklava un Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Nākamais ir 77. priekšlikums, kas ir Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, un tā ir iekšējo līdzekļu pārdale Izglītības un zinātnes ministrijas ietvaros.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 77. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 78. arī ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīt par labu Izglītības un zinātnes ministrijai. Tas saistīts ar barikāžu atceres pasākumu jautājumiem, un komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 79. - deputātu Jāņa Dūklava, Danas Reiznieces-Ozolas, Viktora Valaiņa un Gundara Daudzes priekšlikums. Saistīts ar līdzekļu pārdali no neparedzētiem gadījumiem uz Zemkopības ministriju. Tas ir finansējums investīciju veicināšanai. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 79. - deputātu Dūklava, Reiznieces-Ozolas, Valaiņa un Daudzes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 80. ir deputātes Evijas Papules priekšlikums, kas paredz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīt Zemkopības ministrijai - stipendijām. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Skaņas pārrāvums.)... Pēdējā sekundē acīmredzot (Dep. E. Papule: “Es biju laikus pieteikusies.” Skaņas pārrāvums.)... Turpinām (Dep. E. Papules starpsauciens.)... Nebija sistēmā, lūdzu, laikus...

Tālāk - 81.

M. Bondars. 81. ir deputātu Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums, kas pārdala no “Latvenergo” dividendēm par labu minimālajai pensijai, un komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nu, lūk, kolēģi! Mēs redzam, ka deputāte Stepaņenko ir laikus pieprasījusi balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 81. - deputātu Valaiņa, Daudzes, Reiznieces-Ozolas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet procedūras sadaļu.

Par procedūru vēlējās runāt deputāte Evija Papule.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies, priekšsēdētājas kundze! Es negribu strīdēties un atbalstu e‑sistēmu arī Saeimas deputātiem, taču, ja, klātesot zālē, nevis kaut kur attālināti, es labi zinu, ka spiežu pieteikšanās pogu, bet nav reakcijas, sistēma nereaģē, nu tad droši vien ir kaut kāda vaina. Vēlreiz atkārtoju, atbalstu attālinātu e-Saeimas platformu, bet šajā brīdī acīmredzot sistēmā ir kaut kādas nepilnības. Aicinu izvērtēt, varbūt tas ir laika limits, kādā notiek izskatīšana, vai kā citādi...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nevaru to komentēt. To ir ļoti grūti pārbaudīt, bet mēs redzējām pie nākamā - 81. - priekšlikuma, ka deputāte Stepaņenko pieprasīja balsojumu ļoti ātri un tas ļoti ātri arī parādījās. Tiem deputātiem, kas ir šeit, zālē, ir iespēja arī skaļi pieprasīt balsojumu par kādu priekšlikumu, ja viņi to vēlas.

Turpināsim darbu. Tātad 82. priekšlikums.

M. Bondars. 82. priekšlikums ir priekšlikums, kurš līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem novirza uz Labklājības ministriju. Tas ir saistīts ar bērnu un pusaudžu resursu centru atbalstu. Komisijā (Skaņas defekts.)...

Sēdes vadītāja. Komisijā...? Tātad komisijā atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 83. ir deputātes Evijas Papules priekšlikums, kurš paredz līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem pārdalīt Labklājības ministrijai - stipendijām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Papules kundze, jūs pieprasījāt balsojumu. Tas parādījās burtiski uzreiz. Tā ka varbūt izvērtējiet, vai tā ir kāda cilvēciska kļūda, jo sistēma, mēs redzam, strādā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 82. - deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 84. ir frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kas paredz pensionāru neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 84. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 85. arī ir no frakcijas SASKAŅA un paredz piešķirt līdzekļus Černobiļas atomelektrostacijas seku... teiksim, cilvēku atbalstam, un komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 85. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Skaņas pārrāvums.)

Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu. Deputāte Stepaņenko vēlas runāt par procedūru.

Ieslēdziet mikrofonu deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Mūrnieces kundze, es tikai gribēju pateikt, ka pirms kāda laika jūs ļoti uzmanīgi ieklausījāties, vai kāds nelūdz balsojumu par priekšlikumiem. Šobrīd, kā es varu novērot, temps ir nedaudz paātrinājies, un tāpēc es varbūt lūgtu atgriezties pie iepriekšējā tempa. Jo tas, ka es nospiedu pogu “pieprasīt balsojumu”... tas notika, pirms vēl Bondara kungs sāka lasīt priekšlikuma būtību. Tāpēc varbūt mazliet, mazliet... Es saprotu, ka mums jau pavisam maz ir atlicis, bet varbūt tiešām pagaidiet, kad kāds nospiedīs pogu, ja tāda būs vajadzība.

Sēdes vadītāja. Paldies, Stepaņenko kundze. Mēs redzam, ka deputāti, kas vēlas pieprasīt balsojumu, patiešām arī pieprasa, un mēs ļoti ātri redzam šo reakciju. Tātad tā ir arī deputātu izvēle - nevilcināt laiku, bet pieprasīt balsojumu, ja viņi to vēlas par kādu priekšlikumu.

Tātad - 86.

M. Bondars. 86. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Saistīts ar nepieciešamo finansējumu invalīdiem, un šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 86. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 87. ir deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums, kas saistīts ar mērķdotāciju pašvaldībām. Līdzekļi tiek ņemti no neparedzēto gadījumu konta, un pašvaldības šos līdzekļus izmantos sociālo darbinieku finansēšanai. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Es ļoti īsi... Vēlreiz lūdzu jūs pārdomāt savu balsojumu par šo priekšlikumu, jo runa ir par valsts mērķdotāciju atjaunošanu sociālo darbinieku atalgojuma piemaksām. Ir runa par nelielām piemaksām, atvaļinājuma naudu un slimības lapu apmaksu.

Šogad, atgādināšu, Labklājības ministrija nav paredzējusi sociālo darbinieku atalgojuma palielināšanas iespējas 2021. gada budžetā. Un mana priekšlikuma atbalstīšana ir vienīgā iespēja, kā sociālo darbinieku algas palielināt, ņemot vērā to, ka pašvaldību budžeti šogad arī būs mazāki.

Un, izmantojot iespēju, kā arī, zinot to, ka šīs debates klausās Ministru kabineta pārstāvji, lūgums no daudzām, daudzām skaistumkopšanas nozares pārstāvēm informēt sabiedrību, vai tiks atļauts tikai manikīra un pedikīra darbs, vai tas attieksies arī uz kosmetologiem. Vēlreiz - vai kosmetoloģēm arī ir atļauts strādāt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā grūti runāt par kosmetologiem, bet 87. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. - deputātes Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 88. ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš ir saistīts ar pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Labklājības ministriju, lai nodrošinātu dažādu informatīvo sistēmu darbību.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! (Skaņas pārrāvums.)... Šis priekšlikums mums skarbi atklāj, ka nākamā gada budžets nav pilnīgs budžets. Konceptuāli to atbalstot pirmajā lasījumā, uzsvēru, ka mūsu visu atbildība, valdības atbildība, pirmām kārtām ir galīgajā balsojumā Saeimā veikt kļūdu labojumu.

Šo mājasdarbu mēs esam pildījuši. Cilvēki ar nelieliem ienākumiem netiks pazemoti ar sociālo korekciju. Arī sociālie darbinieki piespiedu kārtā nekļūs par nodokļu inspektoriem. Un pats būtiskākais - nevienam nebūs jāmaksā nodokļi no negodīgiem ienākumiem. Tagad atbildīgajām iestādēm jāparūpējas, lai pašnodarbināto nodokļu nomaksa būtu iespējami saprotama un ērta, lai radošo profesionāļu atbalsta pasākumi raiti darbotos un viņi vairs nebūtu spiesti nākt pie Saeimas ar tukšiem gleznu rāmjiem.

Kļūdu labojums ir pildīts, tomēr ne izpildīts. 21. gadsimta ekonomikā cilvēki ir mobili. Pašnodarbināti profesionāļi strādā vairākos darbos, dažādās slodzēs, īsākos un garākos projektos. Viņiem vajadzīga mūsdienīga nodokļu kārtība, nevis tāda, kā šobrīd - smagnēja, gadiem lāpīta, ar domu par pilna laika nodarbinātību pie darba devēja. Vadoties no labākajiem piemēriem citās attīstītās valstīs, strādāsim pie moderna pašnodarbināto jaunuzņēmēju nodokļu regulējuma.

“Solidaritāte”, “taisnīgums” un “vienlīdzība” ir vārdi, kuri budžeta debatēs Saeimā izskan daudzkārt. Ugunsdzēsēji, skolotāji, medmāsas, orķestru mūziķi, bibliotekāri - kas viņiem kopīgs? Viņus visus vieno tā dēvētais pilnais nodokļu režīms, viņi ir daļa no pārliecinoša vairākuma nodokļu maksātāju, kuriem nākamgad nedaudz samazināsim sociālās iemaksas. (Skaņas pārrāvums.)... maksājuši pat vairākas reizes lielākas sociālās iemaksas nekā alternatīvajos režīmos strādājošie. Taisnīgums un solidaritāte vajadzīga arī viņiem.

Un tad ir mazākums - maznodokļu režīmos strādājošie, kuri būtu pelnījuši labāku sociālo aizsardzību, bet tas prasa, lai arī viņi maksātu vairāk nodokļos. Arī tā ir solidaritāte. Nodokļu izmaiņas bija nepieciešamas, kaut tās sanākušas nepilnīgas. Tāpēc es uzsveru, ka šībrīža piedāvātais kļūdu labojums ir tikai pagaidu risinājums.

Aicinu atbalstīt kļūdu labojumu un noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pavļuta kunga uzruna visnotaļ tāda dīvaina, manuprāt, bija. Un paskaidrošu, ko es ar to saprotu, kur tad tās dīvainības bija. Uzrunāt speciālā nodokļa režīmā strādājošos nodokļu maksātājus šobrīd, krīzes laikā... Mēs veselu nedēļu runājām par to, ka nav alternatīva režīma, un šobrīd solīt kaut kādu alternatīvu režīmu, kas būs kaut kad nezināmā nākotnē, manuprāt, ir ļoti nepareizi, un šajā gadījumā tā ir viena no lielākajām valdības kļūdām, ka jūs pēc būtības likvidējat speciālos nodokļu režīmus, padarāt tos administratīvi sarežģītus, palielināt nodokļu slogu, saucat to... ka tās ir sociālās garantijas, aizmirstot, ka tiem cilvēkiem ēst vajag šodien, tagad, runājat par kaut kādām sociālām programmām, vēl kaut ko.

Kolēģi, jūs atņemat 90 miljonus nākamgad cilvēku pašiniciatīvām, cilvēku patstāvībai, cilvēku pašu ideju realizācijai. Jūs atņemat naudu pašvaldībām - 90 miljonus. Jūs ierobežojat iespēju pirmsskolas pedagogiem un daudziem citiem, tieši sociālām grupām, saņemt normālu atalgojumu, noņemot šo naudu nost.

Kolēģi, šī nodokļu reforma, ko jūs šobrīd, krīzes laikā, veicat, - tā ir lielākā šīs valdības kļūda. Un sabiedrība no tā ļoti, ļoti cietīs.

Tāpēc, kolēģi, aicinu tiešām rūpēties un izstrādāt alternatīvus regulējumus, pirms veikt šāda tipa nodokļu reformas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Nu, šeit ir vismaz divi jautājumi, kas ir izskanējuši. Pirmais...

Es arī lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

V. Dombrovskis. Pirmais jautājums. Vai sociālā dienesta darbinieki būs vai nebūs pēc būtības nodokļu inspektori?

Un otrais ir plašāks jautājums - par sociālo nodrošinājumu.

Es jums atgādināšu, kolēģi, ka sākotnējais valdības plāns bija tāds, ka tiem, kas pamatoti uzskata, ka viņi nespēs samaksāt minimālo sociālo nodokli, vajadzēs griezties sociālajā dienestā. Un tad sociālais dienests vērtēs, vai viņi tiešām spēj vai nespēj samaksāt šo nodokli. Tagad mums paziņots, ka šī kļūda tiek labota. Bet tad, kad, kolēģi, mums bija diskusijas par šo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, un tad, kad ministrijas stāstīja par to, kāda būs tā jaunā kārtība, tad mums izveidojās priekšstats, ka tā jaunā kārtība ir tāda, ka tagad tie, kas uzskata, ka viņi nav spējīgi samaksāt šo minimālo sociālo nodokli, viņi savu pieteikumu nosūtīs uz Valsts ieņēmumu dienestu. Līdz ar to formāli to pieņems Valsts ieņēmumu dienests, bet tad Valsts ieņēmumu dienests to faktiski nodos vai vismaz piesaistīs to pašu sociālo dienestu vai kādas citas Labklājības ministrijas iestādes, kuras vērtēs šo pieteikumu pēc būtības. Faktiski vērtēs tie paši sociālie dienesti un ar tiem saistītie dienesti.

Līdz ar to, kolēģi, sanāks tā - ja Valsts ieņēmumu dienests šajā sistēmā pēc būtības kalpos tikai kā tāda pasta kastīte, kura tikai pieņems pieteikumu, bet to vērtēs tie paši Labklājības ministrijas sociālo dienestu cilvēki, tad paliek, ka faktiski tomēr sociālo dienestu cilvēki, darbinieki, tomēr strādās kā nodokļu inspektori.

Tālāk, kolēģi. Mēs jau ļoti, ļoti daudz esam runājuši par to, vai ir pareizi, vai nav pareizi izmantot vienu un to pašu sociālās apdrošināšanas... piespiedu sociālās apdrošināšanas šablonu gan darba ņēmējiem, gan arī tiem, kas vairāk ir uzņēmēji, pašnodarbinātas personas, mazais bizness un tā tālāk. Es uzskatu, ka ar vienu vienīgu izņēmumu, proti, tā ir dalība tā saucamajā pensiju pirmajā līmenī, kas ir šī paaudžu solidaritātes sistēma... ar šo vienīgo izņēmumu, viss pārējais nav pareizi. Viss, kas ar to tiks panākts, ir tas, ka cilvēki nebūs ieinteresēti uzsākt uzņēmējdarbību kā tādu. Un tam būs ļoti tālejošas negatīvas sekas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Jā, kolēģi! Nobalsojot pret šo priekšlikumu, mēs tiešām labosim valdības kļūdu. Mēs labosim labklājības ministres kļūdu, kura apgalvoja, ka paši sociālie darbinieki nevēlējās uzklausīt viņas lielisko plānu par to, kā tieši viņi, sociālie darbinieki, varētu veiksmīgi pēkšņi kļūt labāki par Valsts ieņēmumu dienesta profesionāļiem.

Labi, mēs labosim kļūdu, tikai aizmirsa pateikt, kāpēc mēs labojam šo kļūdu, - tāpēc, ka sociālie darbinieki bija sacēluši lielu dumpi. Var teikt, tas notika pēc tam, kad sociālo darbinieku asociācija bija uzrakstījusi tādu ļoti bargu vēstuli Ministru kabineta pārstāvjiem. Tad, kad viņi draudēja un notika sociālo darbinieku pikets, beidzot cilvēki, kuriem tas bija jāsaprot pirms šādu priekšlikumu izvirzīt, saprata, ka, jā, tā ir kļūda. Protams, ja Ministru kabinets būtu spējīgs labot visas savas kļūdas, kuras ir iestrādātas šajā budžetā, nodokļu izmaiņās un par aizliegumu strādāt veselām nozarēm un nodokļu režīmiem, mums būtu pavisam cits budžets un šodien mums būtu tiešām prieks uzklausīt Ministru kabineta vadītāju.

Bet diemžēl tas tā nav. Un es joprojām gaidu - atgādinu, Bondara kungs! - atbildes uz jautājumu, kuru es uzdevu par kosmetologiem, un šeit nav runa par procedūrām, par kurām jūs varbūt varētu iedomāties, šeit ir runa par darbavietām, cilvēku ienākumiem un to, lai šīs ģimenes, kurās kāds strādā par kosmetologu, spētu uzturēt savus bērnus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tad, kad Pabrika kungs runāja par to, ka tiks izveidota moderna, mūsdienīga, vienkārša nodokļu sistēma, tad bija tāda déjà vu jeb kaut kur redzēts, dzirdēts sajūta.

Apmēram divus gadus pirms šodienas šāds solījums tika dots. Divi gadi ir pagājuši, un tas, ko mēs redzam, tā sauktā modernā nodokļu sistēma, ir vienkāršs piedāvājums būtiski palielināt nodokļu slogu mazo biznesu režīmiem. Tas nozīmē, ka tos cilvēkus, kas strādā, kas paši sev un savām ģimenēm nodrošinājuši darbu, maksājuši nodokļus, legālus Latvijā paredzētos nodokļus... nodokļu režīmus izmantojot, viņus jūs pārliekat vai nu lūdzēju lomā, jo viņi paliks bez darba un viņiem būs jāiet pēc sociālā atbalsta, vai arī jūs viņus iestumsiet ēnu ekonomikā, tādā veidā vēl vairāk palielinot distanci starp uzņēmēju un valsti.

Par vienkāršību, kolēģi. Ja gribētos patiešām nodokļu un maksāšanas kārtību, tad vajadzētu labot dubulto progresivitāti vispārējā darba režīmā. Vajadzētu ieviest darījumu kontu mazā biznesa nodokļu režīmā strādājošajiem. Arī šeit tas, ko jūs darāt, ir pilnīgi pretēji solītajam. Jūs vēl vairāk sarežģījat administrēšanu - pašnodarbinātajiem katru ceturksni būs jādeklarē prognozētie ienākumi Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai tas viss būs jāapstrādā. Jau šogad ir paredzēts pusmiljons, lai ieviestu vajadzīgo sistēmu. Es domāju, ka pēc gada jūs redzēsiet - sekas būs diezgan bēdīgas un cilvēki atkal būs parādā. Tiem, kas vispār būs vēl spējuši turpināt darbu savā režīmā, neapmierinātība būs liela, un diez vai jums pietiks laika kaut ko labot.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Labrīt, godātie kolēģi! Es gribu tikai atbildēt uz deputāta Dombrovska piezīmēm par sociālajiem dienestiem, par to, ka tie joprojām tiks iesaistīti, pateikt, ka tā īsti nav, jo jaunais regulējums, kuru mēs tagad pieņemsim, noraidot šo konkrēto priekšlikumu, neparedz sociālā dienesta iesaistīšanu, izvērtējot katra konkrētā nodokļu maksātāja sociālekonomisko stāvokli. Mums valstī diemžēl joprojām strādā ļoti novecojušas sistēmas un metodikas, kā to darīt, un bieži vien cilvēkiem, kas ekonomisku apstākļu spiesti vērsties pie sociālajiem dienestiem pēc pabalstiem savā pašvaldībā, tiek pateikts, ka sākumā viņiem ir jāpārdod vecā mašīna vai kāds šķūnītis laukos un tikai pēc tam viņi var pretendēt uz sociālajiem pabalstiem. Šo aizpagājušā gadsimta sistēmu, es ceru, mēs ar laiku atcelsim un mainīsim, bet tas, ko mēs novēršam pašlaik, balsojot pret šo, 88., priekšlikumu, ir tieši tas, ka būtu šāda iesaiste no sociālajiem dienestiem, izvērtējot, vai cilvēkam ir vai nav jāmaksā no savas minimālās algas sociālās iemaksas. Tas patiešām tiek novērsts. Un, manuprāt, tā ir būtiska kļūdas labošana, kas nāca uz otro lasījumu, un mums noteikti jābalso tagad pret šo, 88., priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Jā, paldies Golubevas kundzei, kura tiešām precizē vissvarīgāko. Es arī vēlētos to uzsvērt.

Bet, kamēr mēs nenobalsosim pašlaik “pret”, šī kļūda nav novērsta un sociālajiem darbiniekiem joprojām draud iespēja, ka viņi varētu kļūt par nodokļu inspektoriem. Tikai tagad, nobalsojot pret šo priekšlikumu, šī kļūda tiks novērsta. Un es pilnībā solidarizējos ar Golubevas kundzes teikto, ka šī kārtība, kādā cilvēki mūsu valstī tiek atzīti par trūcīgiem vai maznodrošinātiem, ir ne tikai novecojusi, tā ir antihumāna, tā ir pazemojoša, un šeit ir nopietni jāstrādā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, lai saprastu, kurās pašvaldībās šī sistēma strādā tiešām cilvēkus pazemojošā veidā, jo tas, ka kādam pieder mazdārziņš, nepadara viņu bagātāku.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka 88. - Ministru kabineta priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 88. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 3, pret - 83, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 89. - deputāta Ivana Klementjeva priekšlikums, kas paredz pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Tieslietu ministriju Valsts probācijas dienesta darbinieku algām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Arī šis, 89., priekšlikums ir par valsts iekšējās drošības stiprināšanu. Saskaņā ar Valsts probācijas dienesta likuma 4. pantu Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Dienestā ir 46 amata vietas. Valsts probācijas dienests kopš 2014. gada izpilda 70 procentus no Latvijā piemērotiem kriminālsodiem, īsteno no brīvības atņemšanas soda nosacīti pirmstermiņa atbrīvoto uzraudzību un izpilda papildsodu probācijas uzraudzībā, tai skaitā personām pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, miesas bojājumiem, slepkavībām, izvarošanām un smagiem noziegumiem, veic (Nav saklausāms.)... uzraudzību.

Lai paaugstinātu kapacitāti, ir nepieciešams, lai šī iestāde būtu konkurētspējīga. Un kāpēc tā pašlaik nav konkurētspējīga? Tāpēc, ka no darba dienestā aiziet probācijas speciālisti zemā atalgojuma dēļ, kritiski samazinās iespēja piesaistīt jaunus probācijas speciālistus, jo jau 2019. gadā dienestā tika organizēti 103 personāla atlases konkursi, un četri procenti no tiem noslēdzās bez rezultāta, tai skaitā pretendentam uzzinot piedāvāto atalgojumu.

Tiek apdraudēta Valsts probācijas dienesta likumā noteikto funkciju izpilde. Tā ka aicinu, cienījamie deputāti, atbalstīt šo priekšlikumu, lai probācijas dienestam būtu kapacitāte un konkurētspēja un mēs dzīvotu drošā vidē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka 89. - deputāta Klementjeva priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 89. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 90. - Ministru kabineta priekšlikums. Paredz pārdalīt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Tieslietu ministriju. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 91. ir deputātes Evijas Papules priekšlikums, kurš paredz pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Tieslietu ministriju. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 91. - deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 92. ir deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Janīnas Jalinskas, Viktora Valaiņa un Jāņa Dūklava priekšlikums. Pārdalīt no akcīzes nodokļa ieņēmumiem par labu Tieslietu ministrijai saistībā ar sakrālo mantojumu. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 92. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Kučinska, Jalinskas, Valaiņa un Dūklava priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 93. ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš paredz pārdalīt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem uz Tieslietu ministriju Gunāra Astras piemineklim. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... atbalsta.

M. Bondars. 94. ir deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Gundara Daudzes, Viktora Valaiņa un Jāņa Dūklava priekšlikums. Pārdalīt no Kultūras ministrijas uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 94. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Daudzes, Valaiņa un Dūklava priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 95. ir deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava un Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz pārdalīt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - atbalsts plānošanas reģioniem. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Daudzes, Dūklava un Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 96. ir deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Gundara Daudzes, Viktora Valaiņa un Jāņa Dūklava priekšlikums, kas paredz pārdalīt līdzekļus no Kultūras ministrijas uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju reģionu attīstības politikas īstenošanai. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 96. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Valaiņa un Dūklava priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 97. ir Ministru kabineta priekšlikums, kas saistīts ar līdzekļu pārdali no kopējā budžeta uz... no “Latvijas Loto” dividendēm uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, lai nodrošinātu Latvijas Okupācijas muzeja likumā noteikto būvvaldes funkciju īstenošanu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 98. ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš arī ir komisijā atbalstīts un saistīts ar finanšu pārdali starp Kultūras ministrijas apakšprogrammām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 99. priekšlikums arī ir saistīts ar iekšējo pārdali Kultūras ministrijā. Un komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 100. priekšlikums ir deputātes Papules priekšlikums, kurš paredz pārdalīt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Kultūras ministriju, un tas ir saistīts ar stipendiju izmaksām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 100. - deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 55, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 101. ir Ministru kabineta priekšlikums. Pārdale starp divām Kultūras ministrijas apakšprogrammām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 102. arī ir Ministru kabineta priekšlikumus. Pārdale no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Kultūras ministriju sakrālajam mantojumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 102. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 103. ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš paredz pārdalīt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem uz Kultūras ministriju Brīvības pieminekļa izgaismošanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 103. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 104. ir Ministru kabineta priekšlikums, kurš ir saistīts ar pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Kultūras ministriju. Un tas ir paredzēts Imanta Ziedoņa muzejam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 104. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

M. Bondars. 105. ir deputāta Andra Kazinovska priekšlikums, kas saistīts ar... faktiski ieņēmumus no dividendēm novirzīt uz Kultūras ministriju - sakrālajam mantojumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, vēlreiz mikrofonu deputātam...

M. Bondars. Komisijā (Skaņas defekts.)... atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisijā nav atbalstīts?

M. Bondars. Nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 105. - deputāta Kazinovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 106. ir deputātes Evijas Papules priekšlikums, kas paredz pārdalīt līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem uz Kultūras ministriju un skar Nacionālās enciklopēdijas darbu intensificēšanu. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 106. - deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 107. ir deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa un Gundara Daudzes priekšlikums, kas saistīts ar pārdali no Ekonomikas ministrijas uz Kultūras ministriju - Valsts kultūrkapitāla fonda programmu un projektu konkursiem. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 107. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Kučinska, Dūklava, Valaiņa un Daudzes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 108. ir deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums, kas pārdala līdzekļus no Kultūras ministrijas uz Kultūras ministriju. Doma ir pārdalīt līdzekļus latviešu valodas apguvei. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 108. - deputātes Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 109. ir Igora Pimenova priekšlikums, kas arī pārdala līdzekļus no Kultūras ministrijas vienas apakšprogrammas uz to pašu apakšprogrammu, lai atbalstītu nacionālās minoritātes. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, godātie deputāti! Es arī palūgtu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

I. Pimenovs. Paldies. Es mēģināšu ietaupīt jūsu laiku, jo ziņojums ir ļoti vienkāršs.

Vakar mēs jau esam debatējuši par manu priekšlikumu likumprojektam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru”. Un priekšlikums bija par apakšprogrammas “Latvijas mazākumtautību NVO atbalsts” izveidošanu ‒ par summu 120 tūkstoši eiro. Tagad šis priekšlikums ir nākamā gada budžetam.

Man oponējot, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs un reizē deputāts Ritvars Jansons sniedzis nelielu pārskatu par jau rīkoto un ritošo Kultūras ministrijas darbību mazākumtautību biedrību atbalstam.

Es noklausījos Jansona kunga runas audioierakstu un sapratu, kāpēc tā man nešķita pārliecinoša. Jansona kungs mums nosauca saliedētības pasākumus, kuros piedalās mazākumtautību biedrības un (citēju) “kuri jau ir iekļauti budžetā”, tajā skaitā (arī citāts): “Atbalsts mazākumtautību kultūru savpatnības saglabāšanas un attīstības atbalsta programmai, kuras ietvaros arī Latvijas Nacionālo kultūru biedrību asociācijas pasākumi - 40 tūkstoši eiro.”

Tomēr ministrs Puntulis 21. oktobrī, prezentējot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai savas ministrijas budžetu, ar nožēlu paziņoja, ka, lūk, starp prioritārajiem pasākumiem, kas nav guvuši valdības atbalstu, ir pasākumi mazākumtautību kultūru savpatnības saglabāšanai par 40 tūkstošiem eiro.

Ministra prezentācijas slaids numur pieci, Jansona kungs.

Kas vēl mani tīksmināja deputāta Jansona runā - bija atsauce uz akūtu nepieciešamību rast 8,3 miljonus sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus - prioritāte, bez kuras, kā sacīja Jansona kungs, valsts nevar iztikt. Bija jāsaprot, ka bez dažiem desmitiem tūkstošu eiro Latvijas mazākumtautību kultūras savpatnībai pieprasītajiem sabiedriskie mediji no reklāmas tirgus nevarēs iziet.

Jansona kungs, 40 tūkstoši eiro no ministrijas pieprasītajiem astoņiem miljoniem... 8,3 miljoniem ir aptuveni pusprocents no tās miljonu summas.

Manā ieskatā, paļauties uz dažiem tūkstošiem eiro, lai nodrošinātu, iespējams, tik tiešām valstij svarīga uzdevuma izpildi uz Latvijas mazākumtautību kultūru savpatnības saglabāšanas rēķina, nu tas ir ļoti skarbi.

Un saistībā ar to, ka tomēr deputāti bija tīšām vai netīšām maldināti, es palūgtu vēlreiz izteikt savu attieksmi pret manu priekšlikumu, proti, piešķirt 120 tūkstošus eiro apakšprogrammai “Latvijas mazākumtautību NVO atbalsts”... izveidošanai un finansēšanai.

Paldies par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

(Skaņas pārrāvums.)... tāpēc ka ir runa par diviem 40 tūkstošiem. Tātad neatbalstīti tika 40 tūkstoši - atbalsts mazākumtautību kultūru savpatnības saglabāšanai, tostarp mazākumtautību festivāls, tāpat ik gadu sniegtais atbalsts programmai “Atbalsts kultūras tradīciju saglabāšanai un popularizēšanai”. Tas netika atbalstīts budžetā.

Savukārt par 40 tūkstošiem tika atbalstīta Mazākumtautību kultūru savpatnības saglabāšanas un attīstības atbalsta programma, kurā ietilpst arī Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas darbība, ko vada Haradžanjana kungs. Tā ka šie pasākumi tiks veikti. Tāpat es vēl vienu reizi atgādinu, ka par 63 840 eiro tiks atbalstīts Latvijas mazākumtautību forums un kultūru festivāls, kopā ar šo - 40 tūkstoši, tas ir: 10 tūkstoši festivālam, 40 tūkstoši - nosauktajai programmai un vēl 13 840 eiro - atbalsts mazākumtautību kolektīvu vadītāju radošo nometņu un profesionālās kompetences pilnveides pasākumu organizēšanai. Proti, atbalstītā kopsumma 63 840 eiro, kurā ietilpst arī šie 40 tūkstoši eiro mazākumtautību kultūras savpatnības saglabāšanai.

Tā ka deputāti netika maldināti. Vieni 40 tūkstoši netika atbalstīti, kā jau Pimenova kungs norādīja, jo tiešām prioritāte ir sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, otri 40 tūkstoši tika atbalstīti. Tā ka esiet mierīgi, šie 40 tūkstoši...

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze! Katrā gadījumā Kultūras ministrijas parlamentārajam sekretāram, nu, mazlietiņ tā... idejām.

Jau vakardien, kad debatējām arī par šo jautājumu, es aicināju pārskatīt Sabiedrības integrācijas fonda darbību, jo esošā jaunā vadītāja vismaz, manuprāt, arī iegūstot izglītību pedagoģijā, mācoties par specifiku mazākumtautību ziņā... izglītībā, manuprāt, var to izdarīt.

Paskatieties uz priekšlikuma būtību. Ja jūs neatbildat... un tur Pimenova kungam ir taisnība ‒ jūs neatbildat uz to, ko priekšlikums piedāvā, jūs minat festivālus, jūs minat lielus pasākumus, lietojat tādu savdabīgu vārdu, kā apzīmējat mazākumtautību kultūru saglabāšanu un attīstību, bet jūs neatbildat, kāpēc šim priekšlikumam netiek piešķirts finansējums.

Šobrīd, ja jūs paskatāties uz sabiedrības attīstību kontekstā, jauniem cilvēkiem ir citi priekšstati un citas intereses, tai skaitā integrācijas ziņā. Izmaiņas izglītībā arī ietekmēs to, kādam atbalstam no valsts puses jābūt kultūras saglabāšanā un kultūrtelpas dažādošanā. Tas prasa pilnīgi citu pieeju, nevis to, ko 30 gadu garumā vai pēdējos 10 gadus jūs, tai skaitā Nacionālās apvienības vārdā, esat runājuši.

Šobrīd... Mums jau 30 gadu ir atjaunota valsts. Cilvēki ir par savu valsti neatkarīgi no tā, kurā valodā runā. Izņēmumi, protams, ir visās cilvēku grupās, un neapmierinātības dēļ šajā gadījumā būtu pareizi, protams, runājot arī par budžetu, ieskicēt, kas tad tiks mainīts, nevis skandēt: “Festivāli, festivāli, festivāli!” Tā jau sen ir zināmā mērā novecojusi...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. 109. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 109. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 110. ir deputāta Nikolaja Kabanova priekšlikums, kas saistīts ar pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Kultūras ministriju un saistīts ar līdzekļiem nacionālo minoritāšu drukātajiem... mediju atbalstam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mans priekšlikums skar Ministru kabineta noteikumus Nr. 130, kuros paredzēts, ka epidēmijas un ārkārtas stāvokļa gadījumā informācija no valdības tiks pasludināta arī svešvalodās.

Ir zināms, ka Latvijā dzīvo ļoti daudz vecu cilvēku, kas neizmanto elektroniskos masu medijus, tādus kā internets un soctīkli, un tāpēc viņiem ir ļoti svarīgi saņemt informāciju drukātā veidā.

Mans priekšlikums ir vērsts uz cilvēku drošību pandēmijas laikā.

Paldies par uzmanību. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka 110. - Nikolaja Kabanova priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 110. - deputāta Kabanova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 18, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 111. - deputāta Kabanova priekšlikums. Ir līdzīgs 110., tikai, ja 110. bija runa par drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem, tad 111. ir par elektroniskajiem. Un arī līdzekļi tiek pārdalīti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Kultūras ministriju. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 111. - deputāta Kabanova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 19, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 112. ir Ministru kabineta priekšlikums, kurā līdzekļi tiek pārdalīti starp divām Kultūras ministrijas apakšprogrammām. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 113. ir deputātes Evijas Papules priekšlikums, kurš pārdala līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem uz Kultūras ministriju. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Tikai atgādināšu vairākas reizes, ka šis priekšlikums aicina, lai Latvija būtu to valstu vidū, kurām ir valsts nozīmes lasītprasmes vai lasīšanas programma. Šāda programma ir arī mums kaimiņos, Lietuvā. Visas valstis, kas izveido šādu lasīšanas programmu... pamatā to saista sadarbība starp bibliotēkām un izglītības iestādēm jeb skolām un pirmsskolas izglītības iestādēm jeb bērnudārziem, lai veicinātu lasīšanas kultūru. Kā zināms, lasītprasmi šobrīd piedāvā... lasīt ne tikai iespiestus tekstus, bet arī digitālus tekstus. OECD starptautiskajos pētījumos (un Latvija tajos piedalās), kas vētī izglītības kvalitāti gan piecpadsmitgadīgiem bērniem, gan ceturtās klases bērniem, īpaši nomērot lasītprasmi, arī turpmāk savus testus jeb šos pārbaudes uzdevumus piedāvās veikt tikai digitālā formātā. Un skaidrs, ka arī attālinātās mācības jeb distancētās mācības šobrīd liek skolēniem daudz lasīt tekstus digitāli. Un skolotājiem, īpaši valodu skolotājiem, svešvalodas, dzimtās valodas skolotājiem, būtu nepieciešams atbalsts arī metodikas ziņā, lai mācītu skolēnus, kā pareizi lasīt literārus tekstus... ne tikai matemātikas uzdevumus, ne tikai literārus tekstus, bet par jebkuru tematu.

Šis priekšlikums būtībā aicina ieklausīties, un zinu, ka Kultūras ministrija un kultūras ministrs jau to ir sadzirdējis, zināmā mērā atbalstot bērnu literatūras žūriju un attiecīgi Latvijas Literatūras centru un Latvijas Nacionālo bibliotēku, pirmie soļi ir veikti, tie tiek turpināti. Šāda valsts programma būtu akūti nepieciešama.

Aicinu atbalstīt, ja ne 2021. gadā, tad turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos piebilst, ka 113. - deputātes Papules priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 113. - deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Darbu turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.

Pārtaukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Tātad darba kārtībā - likumprojekts “Par valsts budžetu 2021. gadam”, otrais, galīgais, lasījums.

Atbildīgās komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! 114. - deputātes Evijas Papules priekšlikums. Tas paredz pārdalīt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Veselības ministriju, uz augstākās medicīnas izglītības apakšprogrammu, un šis finansējums paredzēts stipendijām. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 114. - deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 115. - deputāta Vitālija Orlova priekšlikums, kas paredz pārdalīt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Veselības ministrijas apakšprogrammu “Veselības aprūpes nodrošināšana”. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 115. - deputāta Orlova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 116. - deputāta Vitālija Orlova priekšlikums. Tas paredz pārdalīt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Veselības ministriju - uz apakšprogrammu “Veselības aprūpes nodrošināšana”. Proti, tas paredz valsts atbalstu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 116. - deputāta Orlova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 117. - deputātu Indriksones, Zālītes‑Grosas, Dūrīša, Teirumnieka, Skrides, Ikstenas, Čakšas un Dzintara priekšlikums, kas paredz pārdalīt no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa... uz Veselības ministriju - uz apakšprogrammu “Veselības aprūpes nodrošināšana”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Danielam Pavļutam.

D. Pavļuts (AP!).

Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums kopā ar citiem priekšlikumiem ļaus vēža efektīvākai, mūsdienīgākai ārstēšanai atvēlēt papildu līdz 3,6 miljoniem eiro uz tabakas akcīzes rēķina.

Kolēģi, es lieliski saprotu, ka tas ne tuvu neatrisina visus veselības aprūpes problēmjautājumus. Šie līdzekļi ir vajadzīgi, tomēr tie ir tikai daži pilieni vajadzību okeānā, kas ir uzkrājies daudzu valdību... daudzu gadu garumā.

Vēža ārstēšanai, tarifu celšanai, prevencijai, paliatīvajai aprūpei, psihiskajai veselībai, kompensējamajām zālēm, papildu rezidentu uzņemšanai... un vēl, un vēl... Tam visam vajadzīgs krietni vairāk! 476 miljoni - tas bija tas, ko sarēķināja veselības ministre. To šajā budžetā nav. Toties šajā budžetā ir 183 miljoni mediķu algām. 183 miljoni eiro - tas ir solis, lai mediķiem viņu atalgojuma dēļ nenāktos emigrēt.

Tāpēc es uzsveru, ka šis budžets ir solis taisnīgākas, cilvēcīgākas Latvijas virzienā.

Veselības ministrijā jau visas vasaras laikā tapa un arī tagad top arvien jauni un jauni vīrusa ierobežošanas scenāriji. Paralēli tiem būtu jātop tikpat detalizēti izstrādātiem scenārijiem Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Finanšu ministrijas atbalsta programmām... atbalstam tiem, kas mūsu visu cīņā ar pandēmiju cieš zaudējumus.

Ar vīrusa ierobežošanas pasākumiem un aprūpes sistēmas pārkārtošanu mēs ejam uz priekšu, bet vai to pašu varam teikt par atbalsta programmām? Diemžēl jāatzīst, ka šajā jomā nepieciešami tūlītēji un būtiski uzlabojumi.

Attiecībā uz šo priekšlikumu es vēlos īpaši uzsvērt, ka tas ir tapis, kopdarbojoties deputātiem no vairākām partijām. Kopdarbs! Nevis viena ministra vai viena deputāta darbs un atbildība, bet mūsu visu kopdarbs ir īpaši svarīgs krīzes apstākļos un kovida krīzes pārvarēšanā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, un es aicināšu arī atbalstīt šo budžetu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai gan arī šajā tā dēvētajā onkogrupā... ir ļoti daudz deputātu... mēs atbalstām šo iniciatīvu, kura, nu, faktiski droši vien tapa... es tā negribu teikt, bet koalīcijas deputātu kopējās sanāksmēs.

Ļoti labi, mums par to nemaz... nav nekādu, teiksim, bažu... un mēs priecājamies par jebkuru šādu iniciatīvu, taču es gribētu norādīt uz Pavļuta kunga bezkaunīgo liekulību. Pavļuta kungs nupat pateica, ka krīzes apstākļos jebkura sadarbošanās ar visiem ir nepieciešama. Es gribu teikt, ka tā nav - absolūti nav! - taisnība, jo tas viss, ko visu šo laiku, sākoties krīzei, cenšas darīt opozīcija, mēģinot uzrunāt koalīciju kopīgam darbam, vienmēr ir cietis neveiksmi.

Droši vien tā ir kaut kāda absolūti nepamatota un muļķīga greizsirdība, kurai vispār šobrīd nevajadzētu izpausties nekādā veidā, tā ir noziedzība.

Arī kolēģu balsojumi par opozīcijas priekšlikumiem visdažādākajās sfērās... visdažādākajās sfērās, lai šo krīzi mazinātu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri šajā krīzē ir cietuši, liecina par to, ka šie vārdi, kas tikko izskanēja, iepriekš iestudētie un sagatavotie vārdi, nav diemžēl nekas vairāk kā kārtējais glancētais reklāmas plakātiņš.

Man ir ļoti liels kauns, ka man ir jāstrādā ar tādiem kolēģiem.

Es aicinu atbalstīt vēža slimniekus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Īpaši vēršos pie tiem, kas šobrīd ir pozīcijā. Protams, temats ir, es atļaušos teikt, spekulācijām pateicīgs.

Darba grupa, tā dēvētā onkoloģiskā grupa, tiešām ir izveidota, un to atbalsta - neatkarīgi no tā, vai pieder pozīcijai vai opozīcijai - vairāki deputāti. Darba grupas organizācija, protams, ir darba grupas vadītājas pārziņā.

Un tomēr. Tas, ka priekšlikums veidojas darba grupā, bet to iesniedz tikai... Stepaņenko kundze precīzi pateica, kuri deputāti... tas, šķiet, liecina par to, ka pašai pozīcijai šobrīd ir vēzis. Par stadiju nezinu, bet droši vien jums pašiem šajās savās attiecībās starp vārdiem un darbiem ir jābūt kādai diagnostikai... kādai diagnozei. Atbalstot šo priekšlikumu... neatkarīgi no tā, kam mēs piederam vai nepiederam...

Pozīcija, jums ir vēzis!... Lūdzu, padomājiet par nākamajiem diviem gadiem! Ja vēlaties strādāt, tad dzirdiet, ko jums saka opozīcijas cilvēki, kam ir pieredze!

Neatkarīgi no tā, vai Geidāna kungs viņu vedīs ar ragaviņām uz mežu vai viņš pats vecumā ies uz mežu, vai kāds staigā pa dzīvokļiem, vai kāds vēl kaut ko runā... paklausieties uz savu atbilžu līmeni, uz savu runu patiesību.

Šis priekšlikums ir atbalstāms arī tādēļ, lai jums kā pozīcijai būtu vērts paskatīties uz savām darbībām. Ne velti lielās valstīs ik pa mirklim pozīcijā vai opozīcijā ir politiķi... un viņi saprot, kā veidojas valsts attīstība vai valsts intereses.

Šajā brīdī es tiešām apšaubu, ka, noraidot opozīcijas priekšlikumus, jūs domājat par valsts interesēm un ka, veidojot valsts budžetu ar atsevišķām kvotu sistēmām, jūs tiešām domājat par valsti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es gribu atgādināt visiem 2018. gadu, 2018. gada budžetu, īpaši tiem, kuri balsoja, es to skaitā... Tomēr tur bija viena būtiska lieta - tas bija veselības budžets... un sociālās iemaksas tika palielinātas tieši ar tādu mērķi - lai veidotu pieejamāku sociālās... veselības... pieejamību.

Un daudz kas tika toreiz panākts. Un šobrīd, Pavļuta kungs, jūs sakāt, ka ne viss ir ideāli un daudz naudas pietrūkst... un nosaucāt tos daudzos miljonus... bet tieši šī atkāpe, kas, protams, iedzīvotājiem dos kaut kādu labumu... bet tajā pašā laikā pakalpojumu pieejamība veselības aprūpē ļoti būtiski samazināsies. Un šobrīd... Šiem cilvēkiem, kuriem it kā uz rokas naudiņas paliks mazliet vairāk, es domāju, var nākties tērēt daudz vairāk naudas veselības pakalpojumu pieejamībai.

Un tas ir tas, ko man gribas saprast vairāk tieši no tiem deputātiem, kas toreiz balsoja par šīm nodokļu izmaiņām, par to, ka veselības aprūpei vajag papildu finansējumu, un šobrīd no tā atkāpjas. Un man tas ir pilnīgi neizprotami - kāpēc jūs te sūkstāties par to, ka veselības aprūpei naudas nepietiek? Tās ir jūsu balsojuma sekas!

Un kur nu vēl vēlētājiem dotie solījumi par OIK... un kas tik vēl te netika...! Tika solītas Dieva zīmes.

Bet attiecībā uz šo... Protams, šis priekšlikums ir jāatbalsta.

Bet attiecībā uz sociālo taisnīgumu es jums nepiekrītu. Tiem, kuriem šobrīd ir visgrūtāk, dzīve tiek padarīta tiešām ļoti... neiespējama.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Ikstenai.

I. Ikstena (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Mans aicinājums ir, protams, atbalstīt šos grozījumus, jo cilvēkiem ir nepieciešams vairāk līdzekļu, ar ko ārstēt... onkoloģiju. Un pašreizējā situācijā vairāk runa ir par kompensējamajiem medikamentiem un par biomarķieru noteikšanu, kas ir ārkārtīgi nozīmīgi, uzsākot ārstēt slimos cilvēkus... jau pašā sākumā, jo, nenosakot biomarķierus un audzēja šūnas mutāciju, nevar izrakstīt šīs labās mērķterapijas, kas galina tieši mutāciju un citas šūnas neaizskar.

Arī šīs... kompensējamie medikamenti... ir ļoti smagi... ar visādām blaknēm, bet tomēr ir izredzes dzīvot ilgāk un arī tikt izārstētiem.

Jau iepriekš, piešķirot papildu sešus miljonus eiro... man mediķi teica, ka tas jau ir bijis liels sasniegums... un bija iespēja iesniegt lielāku sarakstu ar kompensējamiem medikamentiem...

Vēlreiz atzīmēšu, ka Latvijā mēs izmantojam 27 inovatīvus medikamentus, lai gan, kā es lasu publikācijās, pasaulē tādu ir vismaz 80 un Igaunijā izmanto 61 inovatīvu medikamentu. Šis ir viens mazs solis.

Un budžets... protams, nav pietiekams aprēķins. Ir veikts tikai pret... ar nodokļu palielinājumu... Es ļoti labprāt būtu balsojusi par 32 miljoniem, tomēr ir jāsaprot arī budžeta iespējas. Es ceru, ka uz nākošo budžetu mums jau būs cita aina un citas iespējas.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā varu pateikt tikai to, ka 117. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai kāds no deputātiem lūdz balsojumu par 117. priekšlikumu? Bija debates. Jā, deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 117. - deputātu Indriksones, Zālītes-Grosas, Dūrīša, Teirumnieka, Skrides, Ikstenas, Čakšas un Dzintara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 118. - deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Tas saistīts ar līdzekļu pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz veselības aprūpes jeb Veselības ministrijas budžetu. Proti, tas saistīts ar gripas vakcīnu pieejamību pensionāriem un maznodrošinātajiem.

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Atgādināšu... un mēģināšu tomēr jūs pārliecināt nobalsot “par” šo priekšlikumu.

Lietas būtība. Pašlaik budžetā ir paredzēts nedaudz vairāk par 300 tūkstošiem eiro tikai divu riska grupu bezmaksas vakcinēšanai pret gripu. Tie ir mazie bērni - līdz divu gadu vecumam - un grūtnieces.

Veselības ministrija bija lūgusi iedalīt vēl papildu līdzekļus, proti, 754 tūkstošus eiro, lai varētu vakcinēt bez maksas pret gripu vismaz veco ļaužu pansionātu iemītniekus un medicīnas darbiniekus. Diemžēl šis Veselības ministrijas lūgums netika atbalstīts no Finanšu ministrijas puses, un pašlaik šie līdzekļi budžetā nav paredzēti.

Vēlreiz mēģināšu jums pastāstīt par to, ka vakcinēšana pret gripu, tātad cilvēka imunitātes aizsardzība pret vēl vienu bīstamu infekciju, kas ik gadu prasa ļoti daudz cilvēku dzīvību, ir tiešām ļoti svarīga.

Protams, ja salīdzina ar onkoloģiskām slimībām, gripa neizskatās tik bīstama, bet... kas uzņemsies tādu atbildību - salīdzināt, kā ir labāk - mirt no onkoloģiskas slimības vai nomirt no gripas komplikācijām?

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatību un to, ka gripa kā pavadoša infekcija tiešām pasliktina slimojoša cilvēka stāvokli, apdraud viņa dzīvību un padara komplikācijas par ļoti, ļoti iespējamām, lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, tādā veidā respektējot arī Veselības ministrijas lūgumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlos bilst, ka 118. priekšlikums nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 118. - deputātes Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 119. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Janīnas Jalinskas un Viktora Valaiņa priekšlikums. Faktiski pārdala naudu no akcīzes nodokļa par labu Veselības ministrijai, un šis finansējums iet uz kompensējamo medikamentu pieejamības nodrošināšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 119. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Dūklava, Kučinska, Jalinskas un Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 120. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Tas paredz pārdalīt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Veselības ministriju - maznodrošinātajiem masku iegādei.

Kā jau es teicu, komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Aicinot atbalstīt šo priekšlikumu (kārtējo reizi!), es vēlos arī painformēt, ka šodien Eiropas lietu komisijā mēs arī... skatījām pozīciju attiecībā uz atbrīvošanu no PVN, bet maskas, cik noprotams, šajā klāstā netika iekļautas; runa bija par vakcīnām.

Līdz ar to joprojām, manuprāt, aktuāls ir jautājums par to, lai ir kaut vai samazinātais PVN šīm maskām.

Otrs ir jautājums par šo grupu paplašināšanu. Kā mēs zinām, skolotājiem šobrīd ir obligāts pienākums maskas nēsāt. Un problēma jau ir tāda, ka tas ir, protams, saistīts ar papildu izdevumiem, un, lai skolotāji varētu kvalitatīvi novadīt stundas, šīm maskām vai sejas aizsegiem jābūt tādiem, lai tiešām varētu bērni saprast, ko skolotājs runā, un lai arī skolotājam pietiktu gaisa visas darba dienas gaitā. Tāpēc mēs noteikti pie šī jautājuma kopā ar kolēģiem atgriezīsimies. Un mēģināsim arī pacelt jautājumu par to, kas notiek ar bērnu pienākumu nēsāt maskas skolās.

Runājot par maznodrošinātajiem, - jā, tiešām joprojām nav saprotams, kādā veidā maznodrošinātie šīs maskas varēs 30 reizes mazgāt 60 grādu ūdenī. Vai tiešām šīs maskas pēc tam neizjuks?

Tas, ka tam būs nepieciešami papildu līdzekļi, man liekas, ir skaidrs pat koalīcijai. Ja nav, tad droši vien koalīcija plāno šo masku nēsāšanu atcelt, jo nekā citādāk mēs neredzam šīs situācijas risinājumu.

Es aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos bilst, ka šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 120. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 57, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 121. - deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums, kurš arī paredz līdzekļus maskām... arī paredz līdzekļus ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tikai summa atšķiras. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Uzskatu, ka 120. priekšlikums un mans, 121., priekšlikums ir nopietns iegansts tikpat nopietnai sarunai par valsts rezervju, teiksim tā, efektivitāti.

Pašlaik ar šo rezervju papildināšanu un revīziju nodarbojas Aizsardzības ministrija. Vai mēs kādreiz varēsim saņemt no Aizsardzības ministrijas vai no Ministru kabineta nopietnu atskaiti par to, kāds ir šo rezervju sastāvs? Cik lielam cilvēku skaitam un kādu cilvēku kategorijai tas ir paredzēts? Cik lielam... ilgam periodam tas ir pietiekams? Un vai nav iespējama pārdale...? Nu, piemēram, ja valsts iepērk šīs aizsargmaskas citu kategoriju cilvēkiem, kuri neizmanto šīs aizsargmaskas, vai tos līdzekļus nevarētu pārdalīt tiem pašiem maznodrošinātajiem valsts galvaspilsētā, kura ir infekcijas galvenais perēklis? Pašlaik to apliecina visi cipari.

Es vēlreiz aicinu deputātus nopietni pārdomāt savus balsojumus.

Pašlaik jūs balsosiet par aizsargmasku iepirkumu Rīgas trūcīgajiem un maznodrošinātajiem. Un pēc tam jebkuras atrunas par to, ka infekcija joprojām turpina izplatīties... situācijā, kad jūs vispār negribat ieklausīties opozīcijas piedāvājumos un priekšlikumos kopš pavasara... jo par maskām mēs runājām vēl pirms tam, kad valstī tika izsludināta pirmā ārkārtas situācija, un toreiz mēs iesniedzām vairāku lapaspušu... priekšlikumus, kur... neviens tolaik netika izpildīts, bet pēc tam jums nācās to izpildīt, jo tas bija pareizi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos bilst, ka 121. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 121. - deputātes Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, 122. - deputātu Danas Reiznieces‑Ozolas, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava un Viktora Valaiņa priekšlikums, kurš paredz pārdalīt līdzekļus no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa par labu diennakts zobārstniecības pakalpojumu apmaksai no valsts. Komisijā šis priekšlikums (Skaņas defekts.)... nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisijā... Tātad komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 122. - deputātu Reiznieces‑Ozolas, Daudzes, Kučinska, Dūklava un Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 123. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Janīnas Jalinskas un Viktora Valaiņa priekšlikums, kas paredz no akcīzes nodokļa pārdalīt resursus par labu Veselības ministrijai. Tas būtu saistīts ar rindu mazināšanu pie speciālistiem. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 123. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Daudzes, Dūklava, Kučinska, Jalinskas un Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 124. - Ministru kabineta priekšlikums, ar kuru pārdala līdzekļus par labu Veselības ministrijai, lai turpinātu attīstīt e-veselības sistēmu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 125. - Ministru kabineta priekšlikums, kurš paredz līdzekļu pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz Veselības ministriju. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 126. - Ministru kabineta priekšlikums, kurš paredz pārdalīt no Finanšu ministrijas resursus prokuratūrai. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 126. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 127. - Ministru kabineta priekšlikums. Paredz līdzekļus (Skaņas defekts.)... Un komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 127. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi! 128. priekšlikums arī ir... paredz pārdalīt līdzekļus... līdzekļus neparedzētiem gadījumiem - uz radio un televīziju. Un komisijā šis priekšlikums arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 129. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts... jā, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 129. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi! 130. - Ministru kabineta priekšlikums, kurš paredz līdzekļu pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz radio un televīziju. Finansējums nepieciešams komercmediju atbalstam. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds finanšu ministram Jānim Reiram.

J. Reirs (finanšu ministrs).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Godātie kolēģi! Šis ir viens no vairākiem priekšlikumiem, kas izsaka atbalstu medijiem.

Kā zinām, mēs šogad esam pieņēmuši lēmumu pilnīgai sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus. Protams, sākotnēji mēs arī neplānojām palielināt finansējumu privātam medijam... privātiem medijiem, jo plānojām, ka šie reklāmas līdzekļi varētu novirzīties privātajiem, bet kovids ienesa savus grozījumus šai situācijā. Un, protams, samazinoties reklāmas tirgum, samazinoties reklāmas izdevumiem, ir nepieciešams atbalsts arī privātajiem medijiem. Šis priekšlikums pie tiem jau... viens miljons 128 tūkstoši... dod iespēju piešķirt papildus vēl 250 tūkstošus - finansējumu privātiem medijiem.

Un šeit gribētu īpaši uzsvērt... atzīmēt, ka NEPLP šīgada kovida... piešķirtos līdzekļus medijiem ļoti profesionāli piešķīra. Un, es domāju, nākamgad būs tieši tāda pati situācija un gan NEPLP, gan citas organizācijas palīdzēs pārvarēt šo krīzi ar ļoti pamatotiem finanšu piešķīrumiem.

Mēs arī turpināsim sekot situācijai, monitorēt. Un, ja šī kovida krīze ievilksies, tad meklēsim arī papildu līdzekļus, ko piešķirt gan privātajiem medijiem, gan sabiedriskajiem medijiem, gan arī rakstošajiem medijiem.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Ziniet, tas tiešām bija cinisma kalngals - pirmoreiz šo debašu laikā par budžetu 2021. gadam mēs dzirdējām finanšu ministru! Un kādā jautājumā? Par atbalstu... par atbalstu pat nevis sabiedriskajiem medijiem, bet komercmedijiem!

Ziniet, tas ir līdzīgi kā... ja jūs, Reira kungs, nosūtītu (varbūt izdariet to!) visu komercmediju īpašniekiem uz Jauno... uz Ziemassvētkiem tādu kartīti ar uzrakstu “Neaizmirstiet, ka es biju tas, kas jums piešķīra papildu finansējumu!”.

Tikai neaizmirstiet tad, lūdzu, tādas kartītes aizsūtīt arī visu mikrouzņēmumu, patentmaksātāju... pašnodarbinātajiem - kartītes ar uzrakstu “Neaizmirstiet, ka es biju tas, kas jums atņēma cerību izdzīvot 2021. gadā!”.

Nē, nu tiešām! Mēs apspriežam tik daudz jautājumu, kas skar gan veselības aprūpes sistēmu, gan uzņēmējdarbību un nodokļu izmaiņas (tieši jūsu dārziņu!), un jūs uzstājaties (pirmo reizi!), lai vēlreiz atgādinātu par to: lūk, tieši mēs, Finanšu ministrija, sameklējām iespēju izdalīt komercmedijiem šos te dažus simtus tūkstošu!

Tas tiešām ir smieklīgi. Tas ir ciniski. Un, ziniet, es domāju, ka mani jau grūti ar kaut ko izbrīnīt, bet jums izdevās. Reira kungs, apsveicu jūs ar to!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Reira kungs! Nu, es pateikšu acīmredzamo.

Protams, šodien ir budžeta izskatīšanas astotā diena, ja runājam tikai par otro lasījumu. Un kopumā ir - cik? Ap 600 priekšlikumiem. Un tagad finanšu ministrs pieslēdzās, lai runātu par vienu no tiem 600 priekšlikumiem. Man ir grūti ieraudzīt, ar ko šis konkrētais priekšlikums ir tik daudz nozīmīgāks nekā pārējie gandrīz 600 priekšlikumi.

Tāpēc man tiešām ir grūti interpretēt, ko tas nozīmē - jūsu uzstāšanās pie šā priekšlikuma, Reira kungs. Es īpaši ņemu vērā to, ka jūsu kolēģi koalīcijas deputāti (ar ļoti retiem izņēmumiem) vispār nemaz nav piedalījušies šajās debatēs pie otrā lasījuma. Šis nav pārmetums jums, Reira kungs, jo mums visiem ir skaidrs, ka valstī šobrīd ir problēmas, kuras ne mazāk nozīmīgas kā nākamā gada budžeta projekts, un tie ir priekšlikumi, kas, protams, galvenokārt no opozīcijas puses ir iesniegti.

Bet, Reira kungs, jums priekš tam ir parlamentārais sekretārs Zakatistova kungs, ne? Vai viņš nebija jūsu parlamentārais sekretārs? Es uzskatu, ka jums, Reira kungs, vajag viņu atlaist no darba, tāpēc ka viņš nav pildījis savus pienākumus, - mēs nevienu reizi viņu neesam redzējuši pie šā budžeta projekta izskatīšanas. Un, tā kā jūs esat izvēlējies pats runāt, Reira kungs, tas ir apliecinājums tam, ka jūs domājat tāpat - ka viņu vajag atlaist.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, nu, kolēģi, mēs tikko bijām liecinieki tam, kā viens akls briedis no meža ugunsgrēka ir ieskrējis atkal kokā.

Ja mēs runājam par to kvalitāti, ar kādu šis likumprojekts tika izskatīts, tad jāteic, ka tā ir tiešām zem katras kritikas. Mēs esam balsojuši par vairākiem priekšlikumiem, nezinot... nē, mēs lasījām tos, bet daudzi kolēģi ir balsojuši par tiem, nezinot, par ko viņi balso, jo Bondara kungs pat nepapūlējās izstāstīt, pieteikt katru priekšlikumu.

Un, jā, es pievienojos Dombrovska kungam: Zakatistova kungs šajā gadījumā ir pilnīga nulle - nevienas uzstāšanās šī budžeta izskatīšanas laikā nebija.

Reira kungs, mums ļoti pietrūka jūsu komentāru tad, kad mēs apspriedām katlumājas remontu. Visādi citādi... par citiem priekšlikumiem droši vien mēs neko nevarējām no jums arī sadzirdēt, jo viss, ko jūs varat pateikt, ir - profesionāli piešķirti līdzekļi... Droši vien arī par mikrouzņēmumu nodokļa režīmu mēs neko nedzirdēsim, par mazajiem uzņēmējiem mēs neko nedzirdēsim. Mēs dzirdēsim tikai to, ka... jūs esat vienkārši iemaldījies šeit, lai, nu, pieteiktu kārtējo priekšlikumu, par kuru mēs jau runājām.

Paldies, kolēģi. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jā, kolēģi! Es patiesībā nebiju pārsteigta, redzot finanšu ministru piesakāmies runāt pie kāda no pēdējiem priekšlikumiem valsts budžeta likumā, jo tāda prakse līdz šim ir bijusi: saprotot, ka drīzumā budžets tiks pieņemts, finanšu ministrs pasaka kopsavilkumu visam budžeta procesam, atgādina vēl, kas ir tas svarīgākais, kas budžetā pieņemts, un pasaka paldies ierēdņiem, koalīcijas partneriem... nu, dažkārt arī opozīcijai.

Šī uzstāšanās reize no ministra kunga mani patiesi pārsteidza. Acīmredzot ir tā, ka valdība tiešām cer, ka visas tās kļūmes, kas ir pieļautas budžetā, mediji varētu mēģināt izlabot.

Es tad no savas puses, kolēģi, tā kā šis ir viens no pēdējiem priekšlikumiem, saku paldies visiem ierēdņiem, kas to budžetu ir taisījuši, kas ir klausījušies sēdes, kas ir sekojuši līdzi. Paldies arī jums, koalīcijas kolēģi, par pacietību, bet - aplausi opozīcijai! Es domāju, ka jūs labu darbu esat padarījuši budžeta skatīšanas... kvalitātē. Kvalitātes latiņa ir būtiski augusi. Labi sagatavoti, argumentēti... profesionāli un aktīvi.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Sveicināti, kolēģi! Paldies par tik plašām diskusijām. Bet... Ilgu laiku jūs diskutējāt, ka vajadzīga ministru iesaiste un ministru diskusijas. Priecājos, ka ministrs ir nolēmis debatēt par šo priekšlikumu. Par šo tēmu mēs jau iepriekš debatējām, un Ritvars Jansons ļoti skaidri izteicās par finansējumu mediju reformai, un arī es runāju par to.

Un prieks, ka arī finanšu ministrs kopumā par šo izsakās un papildina mūsu jau iepriekš izteikto viedokli, un redzam, ka šis viedoklis kopumā mums saskan. Tādā ziņā paldies finanšu ministram.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Atšķirībā no citiem deputātiem mani gan neizbrīnīja ministra vēlme iesaistīties tieši šajā brīdī, jo Finanšu ministrija nemaz nebija tā, kas ļoti tā devās... nāca klajā ar iniciatīvu piešķirt atbalstu privātajiem medijiem. To ierosināja citās institūcijās, ieskaitot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, un tie nu... gods kam gods, jāatzīst, ka arī priekšsēdētājs Kaimiņa kungs cilāja šo jautājumu ļoti aktīvi. Finanšu ministrija diezgan negribīgi to izdarīja, bet tagad acīmredzot godātais ministrs vēlējās atgādināt privātajiem medijiem, kas dod viņiem naudu, proti, vēlējās atgādināt, lai viņi padomātu divreiz, vai pēc tam vajadzētu kritizēt ministru un šo valdību vai tomēr neaizmirst, kam viņi ir pateicību parādā.

Nu, pārāk smuki tas nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cileviča kungam es gribētu vēl atgādināt to, ka šobrīd, kā mēs konstatējām, vēl pirms balsojuma par budžetu notiek faktiski, var teikt, negodprātīga reklāma: Finanšu ministrija jau reklamē šo budžetu kā pieņemtu, kā nobalsotu, un visādā ziņā slavē savu veikumu. Taču, ja es pareizi atceros, šis “brīnišķīgais” pasākums izmaksā 90 tūkstošus eiro nodokļu maksātājiem - par to, ka viņiem ar nākamo gadu būs vēl grūtāka dzīve. Man liekas, ka tas ir superciniski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Es gribētu teikt, ka tas, kas pašlaik notiek no Ministru kabineta puses par nodokļu maksātāju naudu, jo ministriju preses dienesti strādā arī par nodokļu maksātāju naudu, - tā ir pareizo, valdībai izdevīgo, akcentu salikšana. Jo, ja jūs atvērsiet Finanšu ministrijas mājaslapu, jūs varēsiet pārliecināties, ka tur tiek atreferētas tikai budžeta labākās puses. Tur nav akcentētas tās nodokļu izmaiņas, kas ir kaitīgas mazā biznesa cilvēkiem, tur nav nopietnas analīzes par to, kāds būs fiskālais efekts, kādas būs ekonomiskās krīzes sekas. Nē, tur ir akcentētas tikai labas lietas. Un šī finanšu ministra uzstāšanās bija tikai tā rozīnīte... tas ķirsītis uz tortes.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Labdien, visa sabiedrība! Es gan kā politiķis neuztrauktos par budžetu. Kā Latvijas valsts pilsonim, protams, man ir ļoti liels satraukums, bet kā politiķim man pat ir prieks, ka tiks pieņemts šāds budžets, jo šis budžets ir politisks varas harakiri. Un es galvoju, ka šī vara, pateicoties šim budžetam un visam, kas ir un kas nav iebalsots, vairs ilgi nebūs. Un viņa nebūs nevis tikai uz īsu mirkli, viņa nebūs uz visiem laikiem.

Tas, kas notiek sabiedrībā, redzot gan budžeta pieņemšanu, gan visus pārējos politiskos lēmumus, šobrīd mūsu sabiedrību ir satracinājis tik ļoti, cik ļoti tā nav bijusi satracināta pēdējos 30 gadus. Un, lai sabiedrība pieceltos, kaut kam tādam ir jānotiek. Nenotiekot šim procesam, atmoda - sauksim to par zināma veida atmodu - nav iespējama.

Šis budžets pilnīgi iznīcina mazāk turīgo cilvēku slāni. Bet mūsu valstī mazāk turīgais slānis ir vairākumā.

Līdz ar to, sēžot šodien šeit, šajā Saeimas vebinārā, no savām mājām es saku, ka šī valdība nenostrādās vairs ilgāk par mēnesi diviem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

M. Bondars. Komisijas vārdā vēlētos bilst, ka 130. - Ministru kabineta priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 130. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu ieslēgt procedūras jautājumu.

Deputāts Ivars Zariņš vēlas runāt par procedūru. Mikrofonu deputātam Zariņam! (Pauze.)

Zariņa kungs, lūdzu, piesakieties runāt. Jūs pieteicāties rakstveidā. Piesakieties elektroniski sistēmā!

Mikrofonu deputātam Zariņam!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es savukārt vēlētos vērst uzmanību... Kad ministrs runāja... Jūs visi ievērojāt, ka viņam tika dots debašu laiks - stunda. Tas nozīmē, ka ministrs šajā jautājumā, šajā lietā, ir deleģētais pārstāvis no Ministru kabineta, pretējā gadījumā viņam būtu bijis jārunā tāpat kā mums visiem, ievērojot reglamentu, tas ir, divas plus vienu minūti.

Tā kā viņš ir runājis un uzstājies kā Ministru kabineta pārstāvis, es aicinātu... ņemot vērā, ka runā koalīcijas pārstāvji... tiek pārkāpts Saeimas kārtības rullis... sekot līdzi, lai šoreiz Saeimas kārtības rullis netiktu pārkāpts, proti, citiem Ministru kabineta locekļiem nav tiesību runāt vairāk kā divas minūtes... divas plus viena minūte. Tātad - tas ir lemts... Saeimas kārtības ruļļa 58. pants skaidri nosaka to, ka katrā apspriežamajā lietā var būt tikai viens Ministru kabineta pārstāvis. Šis pārstāvis tagad ir finanšu ministrs. Citiem tādas...

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... deputātam Zariņam.

Man jāteic, ka deputāts Zariņš ir jau sācis satraukties priekšlaicīgi. Saeimas kārtības ruļļa 58. pants skaidri norāda: “Referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārdu debatēs dod ārpus kārtas.” Un mēs runājam arī par šiem debašu laikiem.

Šajā apspriežamajā lietā Ministru kabineta pārstāvis, kā to norādījusi arī valdība, sūtot budžeta projektu, ir finanšu ministrs Jānis Reirs.

Tātad turpinām likumprojekta izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars. 131. - deputātes Evijas Papules priekšlikums, kurš paredz pārdalīt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz mērķdotāciju pašvaldībām. Tas ir saistīts ar pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu. Komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 131. - deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 132. ir identisks 131. priekšlikumam, tikai - frakcijas SASKAŅA priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 132. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 133. - deputātes Evijas Papules priekšlikums, kas paredz pārdali no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz mērķdotācijām pašvaldībām un ir saistīts ar pedagogu algu papildu finansējumu saistībā ar attālināto darbu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 133. - deputātes Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 134. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kas paredz pārdalīt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz mērķdotāciju pašvaldībām. Arī šis priekšlikums nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 134. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Deputāts Zariņš vēlas runāt par procedūru.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, par procedūru, tieši tā - kā jau jūs pareizi pateicāt, Saeimas priekšsēdētājas kundze, - par to, ka šinī lietā pilnvarotais pārstāvis ir Reira kungs. Un tas ir tas, uz ko es arī norādīju, - ja šinī lietā pilnvarotais pārstāvis no Ministru kabineta ir Reira kungs, kas bija tiesīgs runāt veselu stundu un pieteikties, kad viņš vēlas, tas nozīmē, ka pārējiem Ministru kabineta locekļiem šāda deleģējuma nav, proti, viņiem jārunā būs... ja kāds vēlēsies pieteikties no Ministru kabineta vēl, viņam būs jārunā (un jums būs jāseko līdzi, lai viņš ievērotu reglamentu) divas plus vienu minūti.

Tas ir tas, uz ko es norādīju, lai nebūtu šādu procedūras pārkāpumu, kā tas notika vakar, kad koalīcijas deputāts pieteicās runāt “pret”, bet patiesībā aicināja balsot “par” likumprojektu.

Aicinu sekot tam līdzi un nepieļaut šādus pārkāpumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Zariņa kungam.

Man jāatgādina, ka vakar arī divi vienas frakcijas deputāti... arī pieteicās runāt “par” un “pret”. Un arī mēs varētu pētīt tad šīs runas, par ko tad konkrētais deputāts... aicināja. Taču es vēlreiz nolasīšu 58. panta pirmo daļu: “Referentam, Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā vārdu debatēs dod ārpus kārtas.”

Un ir arī paredzēti runas laiki.

Ministru prezidentam un Ministru kabineta pārstāvim (tie šajā gadījumā ir Krišjānis Kariņš un Jānis Reirs) ir paredzēti runas laiki - viena stunda.

Vēl likumprojekta izskatīšana...

M. Bondars. Kolēģi! 135. - deputātes Evijas Papules priekšlikums, kas paredz pārdali no (Starpsauciens.)...

Sēdes vadītāja. Jūs nevarat pieprasīt balsojumu, jo deputāts Zariņš jau ir pieprasījis balsojumu. Papules kundze, satraukumam nav vietas. Balsojums jau ir pieprasīts.

M. Bondars. Es varu turpināt?

Sēdes vadītāja. Lūdzu, turpiniet. Mums te iet karsti, jā, neko darīt.

M. Bondars. Tātad te ir pārdale no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem uz mērķdotāciju pašvaldībām, un šie līdzekļi pašvaldībām faktiski ir sociālais atbalsts skolotājiem, kuri skolu tīkla optimizācijas rezultātā varētu zaudēt darbu. Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 135. - deputātes Papules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 136. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kas ir līdzīgs iepriekšējam priekšlikumam. Arī te ir tāpat: no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem - uz mērķdotāciju pašvaldībām. Tātad atbalsts pedagogiem, kuri zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas rezultātā. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 136. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 137. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kurš paredz ņemt līdzekļus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un pārdalīt par labu... uz mērķdotāciju pašvaldībām... un arī izglītības procesam. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 137. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 138. - Ministru kabineta priekšlikums, kas paredz pārdalīt līdzekļus no Kultūras ministrijas uz mērķdotācijām pašvaldībām. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 138. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret - 4, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 139. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kas paredz paņemt līdzekļus jeb rast līdzekļus akcīzes nodokļa ieņēmumos un pārdalīt par labu... mērķdotāciju pašvaldībām; tas ir pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu daļējai darba samaksas finansēšanai. 139. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 139. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 140. ... nē, 130. ... 140. - frakcijas SASKAŅA priekšlikums, kas paredz pārdalīt par labu... tas koordinē... nevis pārdalīt, bet samazināt pievienotās vērtības nodokli. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 140. - frakcijas SASKAŅA priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 19, pret - 65, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu, ieslēdziet sadaļu par procedūru.

Deputāte Stepaņenko vēlas runāt par procedūru.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es dzirdēju šīs debates starp Zariņa kungu un Mūrnieces kundzi. Es vēlētos pajautāt - vai Mūrnieces kundze, lūdzu, nevarētu visiem nolasīt to priekšlikumu, kuru mēs esam nobalsojuši... attiecībā uz debašu laika saīsināšanu?

Paskaidrošu. Ja Kariņa kungam būs iespēja veselu stundu stāstīt par budžetu, tad mums arī jābūt iespējai šo budžetu ar Kariņa kungu apspriest pienācīgā laikā.

Vai šis debašu laiks ir samazināts attiecībā uz priekšlikumiem pie budžeta vai arī attiecībā uz Kariņa ziņojumu par sasniegto un paveikto?

Vai, lūdzu, mēs varētu palūgt šo precizējošo...? Un normu nolasiet, lūdzu, par ko koalīcija ir nobalsojusi... ko saīsināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Šis dokuments ir bijis pieejams visiem deputātiem. Tātad... un tas ir bijis Saeimas lēmums, tas attiecas uz visu Saeimas sēdes darba kārtību, ieskaitot arī Ministru prezidenta ziņojumu.

Es ceru, ka esmu atbildējusi deputātei Jūlijai Stepaņenko. Mēs pie šī izlemtā jautājuma vairs neatgriezīsimies.

Turpinām darbu.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram... komisijas vārdā.

M. Bondars. 141. - Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir atbalstīts komisijā un ir gana tehnisks. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Bondara kungs, debatēsiet?

Sākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Pirmkārt, es vēlētos pateikties Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ļaudīm par visu šo piepūli... par visām šīm pūlēm, ko viņi ir ielikuši, lai mēs nonāktu šeit, kur... mēs esam budžeta izskatīšanas procesā.

Otrkārt, es vēlos pateikties valdībai un valdības vadītājam par to, ka tik lielas neskaidrības un, jā, saspringuma apstākļos jūs esat varējuši mums gan savlaicīgi, gan pamatīgi iedot budžetu 2021. gadam, lai būtu skaidrība valstī.

Treškārt, es vēlētos pateikt paldies Finanšu ministrijai par to, ka tā spēja sadzirdēt, ko politiķi vēlas, un visa šī gada garumā izdarīt tā, lai mēs varētu precīzi (Skaņas pārrāvums.)... kas tiek darīts.

Visbeidzot - es gribu pateikt arī paldies opozīcijai par to, ka mēs jūs... šī budžeta procesā mēs jūs labāk iepazinām. Un tas nav slikti - iepazīt kolēģus agrāk vai vēlāk... kā kaujas laukā. Un tad tu saproti, kas ir kas, vai ne?

Un beidzot - pozīcijas deputātiem milzīgs paldies par izturību, jo šis ir garākais budžeta process, kāds ir bijis, bet acīmredzot - vajadzīgs...

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā... Paldies Bondara kungam. Es gan domāju ilgi, kas ir sliktāks - šis budžets vai Bondara kunga humora izjūta. Es joprojām nevaru saprast, kas ir sliktāks.

Bet es gribētu pateikties visiem koalīcijas baložiem, kuri mēģināja ar mums spēlēt šahu. Šobrīd mums būs jānotīra dēlītis pamatīgi...

Ja mēs runājam par to, ka šobrīd opozīcijai tiek liegts izteikt viedokli par šo budžetu, komentēt šo viedokli... gan Ministru prezidentam Kariņa kungam... Šīs nožēlojamās trīs minūtes, kuras jūs mums esat piešķīruši... Man liekas, ka te komentāri ir lieki, jo vienīgais, ko mēs sagaidījām, ir tātad divi iemaldījušies ministri... trešais arī laikam...

Šī budžeta debašu laikā (astoņas dienas - astoņu dienu garumā!) mūs tikai ar vienu runu iepriecināja finanšu ministrs. Par ko mēs vispār šobrīd varam runāt?!

Protams, šis budžets ieies vēsturē ne tikai ar to, ka tas ir garākais apspriežamais budžets, bet arī ar to, ka šis ir ciniskākais budžets no koalīcijas puses, no ministru puses, no iesaistīto personu, kuras saņem ne vāju atalgojumu par saviem darbiem... un, protams, arī ar to, ka mums ir ļoti slikts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs. Nezinu, kas ir sliktāks - viņa humors vai viņš pats.

Es aicinu neatbalstīt šo budžetu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Es savukārt gribētu atvainoties.

Es gribētu lūgt piedošanu Latvijas iedzīvotājiem par to, ka 13. Saeima ievēlēja tādu valdību.

Es gribētu lūgt piedošanu Latvijas tautai par to, kā šī valdība vasarā nebija spējīga sagatavot tādu budžetu, kas paredzētu arī pandēmijas otrā viļņa iespējamās sekas, un nebija spējīga sagatavoties šo seku pārvarēšanai.

Es gribētu lūgt piedošanu visiem tiem, kuri 2021. gadā cietīs no šajā budžetā ietvertajām nodokļu izmaiņām, no tām normām, kuras tikai imitē Satversmes tiesas sprieduma izpildi attiecībā uz garantēto minimālo ienākumu.

Es gribētu lūgt piedošanu uzreiz par to, kas tiešām notiks ar mazo biznesu šajā valstī.

Es gribētu lūgt piedošanu par visiem neatbildētajiem jūsu jautājumiem, jo atbildes uz šiem jautājumiem nevar izspiest no šīs valdības.

Es tiešām gribu lūgt jums piedošanu par to, ka mēs, opozīcija, nespējām izdarīt tā, lai 2021. gada budžets būtu tāds, kas tiešām nestu labumu Latvijas ekonomikai kopumā. Bet es ļoti ceru, ka 2021. gadā mūsu valstī notiks tādas izmaiņas, kas mazinās mūsu kopīgo vainu par šo 2021. gada budžetu.

Pati neatbalstīšu šo budžetu un arī aicināšu pārējos neatbalstīt šo nekvalitatīvo 2021. gada budžetu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā par šo priekšlikumu...?

M. Bondars. Paldies, kolēģi. Par priekšlikumu... Kā jau es teicu, šis ir ļoti tehnisks priekšlikums un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Balsosim, bija debates.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 141. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. Tā nu sanāk, ka 142. ir noslēdzošais priekšlikums, arī no Ministru kabineta. Arī tehnisks. Un arī komisijā atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies.

Vārds premjerministram Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Paldies.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Kolēģi ministri! Es vispirms gribētu tiešām pateikt paldies visiem, kas šajā procesā ir iesaistījušies. Sākšu ar Saeimas priekšsēdētājas kundzi, kura (šī laikam ir astotā diena) astoņas dienas no vietas vada šo sēdi, kas nebūt nav viegls process. Paldies jums!

Visu cieņu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam Bondara kungam, kurš ne tikai šo procesu Saeimā, bet arī, protams, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļiem, kuri ir rūpīgi izskatījuši pilnīgi visus likumus, visus priekšlikumus un pie tā strādājuši. Arī koalīcijas deputātiem, kuri ir ieguldījuši ļoti lielu darbu, tai skaitā budžeta tapšanā, un visiem deputātiem, tai skaitā opozīcijas deputātiem, par šīm ļoti dzīvajām debatēm, kas visu nedēļu ir bijušas par valsts budžetu.

Visbeidzot, protams, jāsaka paldies visiem kolēģiem ministriem, Finanšu ministrijai, visiem ierēdņiem, tehniskajam personālam, kas ir strādājis līdzi ne tikai ar ierosmēm, bet arī ir bijis tas tīri tehniskais darbs sagatavot visas tabulas, sagatavot, lai viss process norit bez jebkādas aizķeršanās šajos īpaši grūtajos Covid-19 laika apstākļos.

Šis budžets ir tapis apstākļos, kas ir bezprecedenta apstākļi, tas ir faktiski viss šis gads, viss 2020. gads ir iezīmējies Covid-19 pandēmijas zīmē. To sākām veidot jau pavasara otrajā pusē, tad caur vasaru, un rudenī valdības darbs tika pabeigts. Saeimā jūs jau skatāt mēnesi. Ir faktiski šis tas būtisks arī uzlabots pa šo laiku. Un jāpasakās jums visiem.

Bet tagad atskatāmies uz visu budžetu kopumā, kas būs pieņemts. Būs pieņemts tas, ka, neskatoties uz apstākļiem, ka mums ir pandēmija, ka mūsu ekonomikai šogad ir gājis grūti un šajā uzliesmojuma posmā mēs zinām, ka atsevišķas daļas mūsu ekonomikā jau cieš, un gaidāms, ka vēl mums priekšā ir drusku grūtāki laiki pirms labiem laikiem, budžeta izdevumus palielina, nevis samazina; palielina par vairāk nekā 300 miljoniem eiro. Šajos apstākļos kopējais nodokļu slogs tiek samazināts, jo sociālais nodoklis no 1. janvāra par vienu procentpunktu tiks samazināts. No 1. janvāra strādājošajiem minimālā alga arī tiks paaugstināta līdz 500 eiro.

Kolēģi, jūs esat jau balsojuši par to, ka mediķiem būs pilnais algu pieaugums - vairāk nekā 183 papildu miljoni eiro. Mediķiem būs, pedagogiem būs pilnais algu pieaugums. Minimālās pensijas tiks palielinātas, garantētais minimālais ienākums tiks palielināts. Neapliekamā minimuma slieksnis no 1200 eiro pāries uz 1800 eiro. No 1. jūlija ieviesīs minimālās sociālās iemaksas, bet, kā tas jau ir izdebatēts un pieņemts atsevišķos likumos, tomēr tie cilvēki, kuri nenopelna valstī noteikto minimālo algu 500 eiro mēnesī, turpinās maksāt proporcionālu nodokli, nevis nodokli par nenopelnītu naudu.

Šie, kā es vēlreiz atgādinu, ir ārkārtēji apstākļi. Tā ir ārkārtēja situācija, ka es jūs uzrunāju caur šo labi izstrādāto datorprogrammu no sava kabineta, nevis jūs visus klātienē plenārsēžu zālē. Bet mēs zinām - iemesls ir tas, ka mums visiem jāpasargā sevi un vienam otru no Covid-19 vīrusa izplatības veicināšanas.

Tātad vēlreiz es gribu tiešam no sirds pateikties visiem par milzu ieguldīto darbu. Īpaši es gribu pateikt paldies koalīcijas deputātiem par to, ka jūs esat turējušies kopā, ka, neskatoties uz to, ka ir diezgan dzīvelīga domu dažādība, tomēr varat savilkties kopā, atbalstīt mūsu kopīgo darbu konkrēti šajā budžeta procesā un tomēr atrast iespēju visiem vienoties, jo mēs esam... jūs esat kā Saeimas deputāti tiešs atspulgs no dažādiem strāvojumiem, kas ir mūsu sabiedrībā.

Mēs Latvijā esam dažādi, bet tas nav vājums. Tas faktiski ir mūsu spēks. Mēs to spēku vislabāk varam izmantot tad, kad ne tikai runājam pretī viens otram, bet kad mēs arī ieklausāmies viens otrā.

Opozīcijai, protams, arī ir daļa taisnības, kas ir izskanējusi ne vienreiz vien visā šajā procesā. Ir priekšlikumi, kuri izskanējuši pirmo reizi no balsīm, kuras nav tieši koalīcijas balsis. Tas ir arī iestrādāts visā procesā, tāpat kā ir idejas, kas ir iestrādātas, kas nav izskanējušas pirmām kārtām no politiķu aprindām, bet no profesionāļu un nozaru aprindām. Mums visiem ir izaicinājums ieklausīties labās domās, tās pārņemt un īstenot arī likumos, tai skaitā valsts budžeta likumā.

Tātad vēlreiz paldies jums visiem par šo nopietni un smagi ieguldīto darbu! Par konkrēto priekšlikumu... es, protams, aicinu atbalstīt, to ir iesniedzis Ministru kabinets, tas tāds tehnisks precizējums.

Es novēlu jums visiem izcili labu veselību, možu garu! Un es mums visiem novēlu, lai 2021. gads līdz ar budžeta pieņemšanu būtu mums visiem jaukāks nekā 2020. gads, kas nenoliedzami valstij - visai valstij, visiem iedzīvotājiem - ir bijis izaicinājumu pilns.

Paldies jums par ieguldīto darbu! Konkrēto priekšlikumu aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Paldies iepriekšējiem runātājiem. Pievienojos premjera kungam un arī saku paldies visiem, kas piedalījās šī budžeta sastādīšanā. Mums kopumā visiem ir gājis kā pa viļņiem, varbūt ne vienmēr ir bijis saskanīgs viedoklis, tomēr esam nonākuši pie rezultāta.

Lai arī satiksmes nozare ir tā, kas šajā krīzē cieš visvairāk, tomēr solidarizējās ar citiem - gan ar mediķiem, gan ar skolotājiem - un daļu no sava bāzes finansējuma novirzīja citu vajadzību īstenošanai.

Neskatoties uz to, ceru, ka valdībā (un ar to arī es domāju - valdībā) kopumā saprot, ka finansējums satiksmes nozarei ir vajadzīgs, un finansējumu autoceļiem un citām vajadzībām, es domāju, noteikti atradīsim. Tas noteikti nebūs pārāk ilgs laiks, vismaz es tā ceru, pie tā strādājam pašreiz un gaidām rezultātu.

Vēlreiz paldies visiem. Aicinu atbalstīt priekšlikumu un budžeta likumu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

V. Dombrovskis. Augsti godātie kolēģi! Es arī vēlētos pateikt paldies pirmām kārtām saviem opozīcijas kolēģiem. Paldies jums par to, ka ar saviem daudzajiem priekšlikumiem, ar savu argumentāciju, ar savām debatēm jūs esat izgaismojuši šo budžeta projektu, ka jūs esat palīdzējuši cilvēkiem parādīt šā budžeta projekta, tā teikt, īsto seju. Un paldies jums par jūsu cīņassparu. Nu ar tādu cīņassparu, kolēģi, es domāju, mēs vienkārši nevaram neuzvarēt.

Otrkārt, gribu pateikt paldies visiem Saeimas darbiniekiem, kuriem šo gandrīz astoņu dienu laikā vajadzēja strādāt dažreiz līdz pat vēlai naktij... līdz pulksten deviņiem un vēl vairāk. Liels jums... mēs tiešām novērtējam jūsu darbu.

Un man arī ir vēstījums, kolēģi, pozīcijas deputātiem. Lūk, kolēģi, šeit, Saeimā, šo debašu laikā... tā, iespējams, ir vienīgā vieta, kolēģi, kur mums ir vienādi spēles noteikumi absolūti visiem. Vienādi runas laiki, mēs visi... gan kolēģi, gan tā auditorija, sabiedrība, kas klausās debates, var novērtēt katra deputāta sagatavotību, katra deputāta argumentāciju, cik viņš vai viņa ir pārliecinošs vai nav pārliecinošs. Šeit neviens nevar rēķināt, ka kādi draudzīgi mediji visu, tā teikt, izgriezīs, sapucēs, saliks pareizi un parādīs vislabākajā iespējamā gaismā.

Šeit, kolēģi, visi ir vienādi. Gan koalīcijas deputāti, gan pozīcijas deputāti. Un tas, kolēģi, ko mēs šeit esam redzējuši, ir tas, ka pozīcijas deputāti ar ļoti, ļoti retiem izņēmumiem faktiski ir kapitulējuši. Pozīcijas deputātiem nebija, ko teikt, nebija, ko atbildēt... nespēja, negribēja, nevarēja... tas, es domāju, nav tik svarīgi. Tāpēc, kolēģi, tas, kam ir nozīme un kas jāzina sabiedrībai: ka tur, kur bija godīgas debates, kur bija vienādi spēles noteikumi, koalīcija kapitulēja. Tas arī ir viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

A. Gobzems. Pirmkārt. Numur viens. Sausi un atceroties matemātiku. Ja nemaina nevienu parametru, tad principā nemainās arī rezultāts. Ja pieņemtie jaunie likumi un jaunie ierobežojumi ir tie paši vecie, tad kādi jauni rezultāti būs, kādi tie būs arī 11. janvārī? Nekādi.

Otrs. Tas ir premjerministra Kariņa uzdevums. Viņš vairs nevar kā niķīgs puišelis vainot citus ministrus par to, ka nav izdarīts šis vai nav izdarīts tas, ka nav izdarīts veselības aprūpē kaut kas... vai kaut kas nav izdarīts izglītības sistēmā. Un ka kaut kas nav izdarīts ar sociālo nodrošinājumu.

Ja tādēļ, ka kaut kas nav izdarīts, vajag kādu mazāk kompetentu ministru nomainīt, Kariņš ir paņēmis šādu iespēju. To viņš izdarīja, uzrunājot publiski visu sabiedrību Latvijas Televīzijas tiešajā ēterā. Tagad ir viņa šovs. Viņš uzņēmās atbildību svētdien, un šī atbildība būs par visiem, kuriem pacels nodokļus, par visiem, kuriem nebūs darba, par visiem, kuriem nebūs labas izglītības, un par visiem, kuriem nebūs arī labas veselības aprūpes. Kariņa kungs kā Latvijas Republikas premjers ne tikai šī gada, bet šo divu gadu laikā nav izdarījis pilnīgi neko, lai Latvija būtu atkal nevis vislielākās krīzes priekšvakarā un faktiski jau krīzes epicentrā... Viņš ir tikai runājis un meklējis attaisnojumus, un arī šodien šī divkosība no Kariņa kunga ir acīmredzama. Viņš ir pieņēmis likumus, ka citiem un visiem... ne tikai citiem, bet visiem būs jāatrodas, tajā skaitā darba vietās, maskās. Un viņam būtu jārāda piemērs. Kā mēs redzējām tikko viņa runā, pēc šādu likumu pieņemšanas viņš pats maskā savā darba vietā nebija. Viņš nav piemērs Latvijas tautai. Kariņš ir nelaime, tāpat kā nelaime ir šis budžets. Un šīs valdības, kā es te sēžu, tuvāko divu mēnešu laikā, paldies Dievam, vairs nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aivaram Geidānam.

A. Geidāns (KPV LV).

Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Skaidrs ir viens: ka valsts budžetu, kādu mēs pasniedzam iedzīvotājiem, kā mēs par viņu izstāstām, par priekšlikumiem, kā aizstāvam... tad arī sabiedrībai rodas iespaids, ko mēs īsti parlamentā darām.

Tad, kad Gobzems uzvāra zupu, Valainis iemet savas sporta kedas iekšā, tāpat Švecova savas lūpukrāsas vai Dana Reizniece-Ozola savu šaha galdu ar visām figūrām un tad dod sabiedrībai noprovēt, tad faktiski tā nav... nav garda, kā mēs saprotam. Bet tuvāk par budžetu.

Pirmkārt, jāizstāsta sabiedrībai tas, ka ne vienmēr sabiedrības intereses ir valsts intereses. Tās ir divas fundamentāli atšķirīgas lietas. Kā piemēru uzskatāmu es izstāstīšu... Piemēram, Latvija tērē valsts aizsardzībai divus procentus no iekšzemes kopprodukta, kas ir noteikts NATO vadlīnijās, kas būtu nepieciešamas, bet Latvijā uz nabadzības sliekšņa vai tuvu tam dzīvo 23,2 procenti, pēc jaunākajiem Latvijas Bankas pētījuma datiem, bet atšķirībā no Vācijas... Vācijā aizsardzībai tērē 1,3 procentus no iekšzemes kopprodukta, bet uz nabadzības sliekšņa vai pakļautie ir daudz zemāk... teiksim, statistika ir 13 procenti.

Un redzam... pieņemsim, šobrīd ir skaidrs: Aizsardzības ministrija ir pakļautībā vienam politiskajam spēkam, Ekonomikas - citam. Tad attiecīgi mēs varam salikt tās prioritātes. Te ir tā atšķirība starp valsts interesēm un sabiedrības interesēm. Un iedzīvotāji... Aicināšu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

A. Geidāns. Un te sanāk tā šķēre. Un nevienā brīdī to nepastāsta opozīcijas deputāti. Bija atsevišķas tādas tēzes, kas tiešām bija saprotamas, kuras varētu, teiksim, izmantot, bet, ja mēs salīdzinām vispār budžetus no 2010. līdz 2020. gadam, tad tie jau faktiski nemainās. Ir kaut kādas pozīcijas neatkarīgi no valdības - Kučinska valdība, Kalvīša valdība, cita ministra valdība, Kariņa valdība... budžeti nemainās, jo valsts iekārta ir uzbūvēta tā, ka funkcionāli tā pastāvēs... funkcionēt. Bet ir starpība tajā, cik no kādām, teiksim, grupām ir ievēlēti tautas priekšstāvji. Ir starpība, ka... deputāti - tie ir iedzīvotāji, un ierēdņi - tā ir valsts pārvalde, un ierēdņi strādā valsts labā, deputātiem ir jāstrādā teorētiski sabiedrības labā, bet praksē sanāk, ka tas viss iejaucas tādā vienā kokteilī un bieži tās sabiedrības intereses paliek novārtā.

Bankas pētījumu dati pierāda to, ka 2021. gads neatrisinās tās problēmas, kas ir sabiedrības daļa... 23 procenti, kas ir nepilni 500 tūkstoši Latvijā... viņu dzīves kvalitātes rādītāji neuzlabosies.

Tā ka budžets ir budžets, pieņemam un skatāmies, kā tālāk varam virzīties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Lūgšu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Laiki apvienoti.

K. Feldmans. Labdien, dārgie kolēģi! Tuvojamies budžeta pieņemšanai, un vēlējos arī izteikt paldies tiem godprātīgajiem Saeimas darbiniekiem un arī, starp citu, Finanšu ministrijas ierēdņiem, kas ir ieguldījuši darbu, tehniski sagatavojot šo budžetu pēc labākās gribas un sirdsapziņas, jo tiešām, kas attiecas uz tehnisko sagatavošanu, budžets ir bijis labi sagatavots.

Vienlaikus arī jāatzīst, ka šis ir bijis solidaritātes budžets, īpaši runājot par to, ka šajā budžetā liels atbalsts ir bijis tieši medicīnas nozarei un arī izglītības nozarei, tam upurējot varbūt kādu citu nozaru intereses, par kurām jau minēja iepriekš runājušie. Protams, ir ļoti labi, ka beidzot ir izpildīts Saeimas deputātu iepriekš nolemtais un pieņemti likumi attiecībā uz atalgojuma pieaugumu medicīnas un izglītības nozarē.

Tai skaitā jāatzīmē, ka šis budžets ir bijis arī zināmā mērā ideoloģiskas cīņas rezultāts, kur dažādi ideoloģiskā spektra dalībnieki ir vēlējušies īstenot savas politiskās vēlmes, tai skaitā varbūt vieni ir vēlējušies celt nodokļus, citi mazināt; vieni ir vēlējušies celt birokrātisko slogu, citi mazināt. Kāds nu tas budžets ir sanācis, tāds nu ir sanācis, un tas atspoguļo kopumā arī Saeimā ievēlēto deputātu ideoloģisko sastāvu.

Tāpat jāsaka, ka konservatīvie vienmēr rīkosies valstiski. Un šajā brīdī ir skaidrs, ka valstij ir nepieciešama stabilitāte un arī jāpieņem nākamā gada budžets, kaut gan kopumā tas būtu vērtējams uz trijām no piecām ballēm. Vienlaicīgi jāsaka - kaut gan ir bijušas ideoloģiskas cīņas un varbūt vērtējums budžetam nav bijis... nav dodams maksimāls, ir skaidrs, ka šis budžets un balsošana par to neiet pret kaut kādu sirdsapziņu, kas varētu būt... tai skaitā pārkāpt vai aizskart tieši konservatīvā spektra politiķiem... Saeimā. Tāpēc arī vismaz jaunie konservatīvie šo budžetu atbalstīs. Primāri, lai nodrošinātu... lai īstenotu valstisku rīcību un valstisku politiku Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Paldies, ka devāt vārdu pirms pārtraukuma.

Nepiekritīšu Dombrovska kungam par to, ka budžeta debašu laikā pozīcija ir kapitulējusi. Manuprāt, tā nav kapitulācija, tā ir pilnīga un absolūti apzināta opozīcijas ignorēšana. Tikai jūs, kolēģi no pozīcijas, aizmirsāt, ka ar mūsu, opozīcijas, mutēm runā cilvēki, runā tā sabiedrības daļa, kura nav apmierināta ar šo budžetu. Un šo cilvēku ir ļoti, ļoti daudz un ar katru dienu kļūst vairāk un vairāk.

Vai mēs aizstāvam valsts intereses vai sabiedrības intereses? Manuprāt, valstiski domājošie deputāti vispār nedrīkst salīdzināt šīs divas intereses, jo šeit nevarētu būt divu domu. Latvijas Republikas Satversmē ir ierakstīts, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Un pat šīs valdības premjers ir teicis, ka mūsu politikas virziens ir orientācija uz Ziemeļvalstu ekonomisko modeli, Ziemeļvalstu sociālo modeli.

Tieši tas, vai mēs esam sociāli atbildīga valsts, vai Latvija īsteno sociālo politiku, - tā ir atbilde uz to, vai pašlaik jums, cienījamā koalīcija, nespiež jūsu varas kronis. Bet atbildi uz to, vai tiešām jums tas kronis ir jānoņem, dos cilvēki, tauta, kura arī pateiks, vai karalis ir pliks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Politikā ir tādi cilvēki, kuri mēģina bieži vien uzvilkt tādu masku... tādu vientiesības un, nu, tāda vienkārša cilvēka masku, mēģinot uzrunāt sabiedrību ar tādiem vienkāršiem, reizēm arī varbūt neveikliem formulējumiem, lai mēģinātu šķist mazāk kaitīgi, mazāk viltīgi. Un es šobrīd nerunāju par Geidāna kungu, bet es runāju par Kariņa kungu. Geidāna kungam nav jāaizliedz...

Bet, Kariņa kungs, diemžēl man ir jāsaka tā, ka es redzu jūs... Es redzu Kariņa kunga cinismu, es redzu Kariņa kunga viltību, lai kā mēs...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Tātad komisijas vārdā...?

M. Bondars. (Skaņas pārrāvums.)... vārdā es vēlētos teikt, ka 142. priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Un aicinu arī jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 142. - Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret - 2, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. Kolēģi, mēs esam izskatījuši visus 142 priekšlikumus.

Un es aicinātu jūs atbalstīt likumprojektu “Par valsts budžetu 2021. gadam” galīgajā lasījumā. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par valsts budžetu 2021. gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 63, pret - 32, atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies Krišjānim Kariņam. Paldies Krišjāņa Kariņa valdībai, deputātiem Saeimā, Saeimas darbiniekiem par darbu pie nākamā gada valsts budžeta.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Tad izskatīsim Ministru prezidenta ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Par procedūru vēlas runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

Lūdzu, ieslēdziet procedūras sadaļu.

Mikrofonu - deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es tiešām šī pārtraukuma laikā centos arī sarakstīties ar Saeimas darbiniekiem un mēģināt uzzināt, kur būtu atrodams šis deputātu iesniegums, priekšlikums par debašu laika saīsināšanu.

Kā mēs redzam no darba kārtības, var redzēt tikai konkrētu priekšlikuma aprakstu, bet pats priekšlikums... Mani interesē konkrēti teksts un formulējums, par ko balsoja koalīcijas deputāti, kas ir saīsināts - vai tās ir debates par katru priekšlikumu, vai tās ir debates par visu, ko mēs runājam. Jo šobrīd tā ir ļoti būtiska atšķirība, vai mēs, apspriežot Kariņa kunga ziņojumu, arī runājam “divi plus viens” vai tā, kā tas ir standarta procedūrā.

Es ļoti lūdzu, Mūrnieces kundze, nolasiet (Nav saklausāms.)... priekšlikumu, jo tas nav atrodams (Nav saklausāms.)...

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Es dzirdēju deputātes Jūlijas Stepaņenko lūgumu ar... Tātad viņa lūdza nolasīt šo jautājumu, par ko mēs balsojām. Godātie kolēģi, nu, ja tas patiešām ir nepieciešams, Saeimas stenogrammā tas ir atrodams, un mēs balsojām 23. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē, nosakot debašu laiku - divas minūtes, runājot pirmo reizi, un vienu minūti, runājot otro reizi, līdz darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Nu, tātad vēlreiz. Es arī pirms pārtraukuma centos paskaidrot deputātei Jūlijai Stepaņenko, ka mēs esam pieņēmuši lēmumu - debates “divi plus viens” par visiem šajā sēdē iekļautajiem jautājumiem.

Tātad vēlreiz - jautājums, par kuru mēs balsojām. Es citēšu Saeimas stenogrammu: “Godātie kolēģi! Deputāti Jansons, Latkovskis, Zakatistovs, Plešs, Jurašs, Lejiņš, Šteins, Možvillo, Ašeradens un Baumane lūdz Saeimas šā gada 23. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē noteikt debašu laiku - divas minūtes, runājot pirmo reizi, un vienu minūti, runājot otro reizi... līdz darba kārtības jautājumu izskatīšanai.”

Tātad arī par šo otro jautājumu “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”, kur ir Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums, ir noteikts debašu laiks: divas minūtes, runājot pirmo reizi, un viena minūte, runājot otro reizi. Tā kā ziņotājs ir Krišjānis Kariņš, viņam, protams, ir laiks ziņojumam stunda, runājot pirmo reizi, 15 minūtes - runājot otro reizi, pēc tam neierobežots skaits - piecas minūtes. Arī uz ministriem tiek attiecināts debašu laiks - divas minūtes, runājot pirmo reizi, un viena minūte, runājot otro reizi.

Sāksim izskatīt Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Es gribētu uzrunāt faktiski trīs pamatjautājumus, par kuriem mums visiem ir jādomā. Vienkārši, kur mēs kā valsts esam bijuši, kur mēs šobrīd atrodamies un kurp mēs visi kopā ejam.

Ja mēs ieskatāmies nedaudz vēsturē, tad apmēram pirms 100 gadiem mūsu tēvu tēvi, mūsu senči ar ieročiem izcīnīja mūsu valsts neatkarību Pirmā pasaules kara noslēgumā.

Pirms apmēram 80 gadiem mēs zaudējām neatkarību un sākās apmēram piecdesmitgadīgs... ilgs okupāciju laiks ar trim dažādām okupācijām. Šo dažādo okupāciju rezultātā... ne tikai izpostīja mūsu tautsaimniecību kā tādu un arī, es domāju, atstāja ļoti smagu garīgu mantojumu mums visiem, bet arī mēs tikām izrauti no pārējās Eiropas, no Rietumvalstu attīstības tendencēm un iespējām. Kamēr Vācija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Francija un Spānija turpināja attīstīties, tikmēr mūsu valsts, būdama Padomju Savienības okupēta un inkorporēta, - mums šāda veida attīstības iespēja bija liegta.

Pirms apmēram 30 gadiem mēs atguvām neatkarību. Šoreiz ne ar ieročiem kā pirms 100 gadiem, bet dziesmotā revolūcijā. Pirms 16 gadiem mēs pievienojāmies NATO drošības aliansei un Eiropas Savienībai. Mēs pirms 10 gadiem sastapāmies un kopīgiem spēkiem pārvarējām pasaules lielo finanšu krīzi, kas ir dziļākā krīze, kāda bija kopš trīsdesmito gadu sākuma.

Mēs pirms gada un kādiem 10 mēnešiem izveidojām šo valdību, izveidojās esošā koalīcija, un pirms kādiem astoņiem mēnešiem mēs uzsākām cīņu ar Covid-19 pandēmiju.

Pirms apmēram trim nedēļām valdība izsludināja jau otro reizi šogad ārkārtas situāciju. Un vakar pagarā valdības sēdē mēs vienojāmies par diemžēl vēl stingrākiem ierobežojumiem un pastiprinātiem drošības pasākumiem, lai mēs šo joprojām smago uzliesmojumu varētu pārvarēt.

Tātad, kur mēs šobrīd esam? Mēs kā valsts atrodamies ne pirmo reizi, bet atkal zināmā krīzes stāvoklī. Šoreiz tā ir vīrusa pandēmijas krīze. Mums līdz ar to ir ieviesta virkne ierobežojumu, arī drošības pasākumi, kas mums nav ikdienas pasākumi. Tas, ka es jūs uzrunāju attālināti, ir atspulgs no laikiem, kuros mēs dzīvojam.

Bet paralēli tam mēs arī kā valdība esam izveidojuši un izstrādājuši virkni pasākumu ekonomikas atbalstam. Un vakardien - pirmajā dienā - Valsts ieņēmumu dienestā bija pieteikušies jau pāri par 600, gandrīz 700 uzņēmumi uz dažādu veidu atbalstiem: dīkstāves, subsidēto darbavietu un subsidēto apgrozāmo līdzekļu pabalstu, kas jebkuram Latvijas uzņēmumam šobrīd ir pieejams, balstoties uz vienu kritēriju, - 20 procentu apgrozījuma kritums pret trim iepriekšējiem mēnešiem pirms novembra. Mēs šo pabalstu izveidojām, balstoties arī uz mācībām, kuras guvām pirmās ārkārtas situācijas laikā, pavasarī, kad mēs arī izveidojām pabalstus, bet pilnīgi bez jebkādiem priekšrakstiem. Šoreiz mēs labāk saprotam, ka šie pabalsti nevar būt saistīti ar nodokļu maksāšanas režīmu. Visi režīmi ir legāli režīmi. Mēs šoreiz maksāsim pabalstus neatkarīgi no tā. Mēs arī nesaistām nevienu pabalstu ar konkrētu nodarbinātības veidu vai uzņēmējdarbības profilu, bet tikai ar vienu vienīgu kritēriju - apgrozījuma kritumu.

Šos ierobežojumus, kurus mēs pieņemam, mēs arī kompensējam papildus ar valsts budžeta naudu, lai palīdzētu uzņēmumiem vai darba ņēmējiem šajos laikos iztikt. Līdzīgi vakardien mēs vēl pastiprinājām... un tas tiek Saeimai nosūtīts... likums, lai mēs arī tiem vecākiem, kuriem mājās kovida dēļ būtu jāaprūpē bērns līdz 10 gadu vecumam... varētu arī saņemt pabalstu, nevis, ka viņiem būtu jāupurē viss, tai skaitā darbs, lai būtu mājās ar bērniem. Un mēs turpināsim skatīties, kā vēl mēs varēsim stimulēt ekonomiku un palīdzēt iedzīvotājiem šajos grūtajos laikos.

Bet pamatu pamats, kā mēs pārvarēsim šodienas izaicinājumus, ir ievērojot - un nopietni ievērojot - ļoti elementārus drošības pasākumus. Nekas tur nav mainījies. Tātad mēs ievērojam distanci viens no otra, mēs turpinām mazgāt rūpīgi un bieži rokas, un mēs iekštelpās valkājam sejas maskas. Kombinācijā tas palīdzēs pasargāt mūs visus, tas palīdzēs lauzt šo Covid-19 vīrusa transmisijas ķēdi un palīdzēs mums atkal ātrāk atgriezties normālā un ikdienišķā dzīvē.

Mēs redzam arī, ka šobrīd ir tāda, varētu teikt, krīzes tumsa. Mēs saredzam gaismu tomēr tuneļa galā, un tā gaisma ir izstrādātās vakcīnas, kur vairāki uzņēmumi vienlaikus ir iesnieguši dažādās valstīs, tai skaitā, protams, Eiropas Zāļu aģentūrā, pieteikumu uz atļauju sertificēt savas vakcīnas, lai varētu droši vakcinēt iedzīvotājus. Un šodien jau ir ziņa, ka Lielbritānijas zāļu aģentūra ir apstiprinājusi pirmo šādu vakcīnu saviem iedzīvotājiem. Ir gaidāms, ka tuvākajā laikā Eiropas Zāļu aģentūra varētu apstiprināt arī vienu vai vairākas vakcīnas.

Latvijas valdība kopā ar Eiropas Komisiju ir rezervējusi vakcīnas no diezgan daudziem dažādiem potenciālajiem ražotājiem. Tātad mēs esam rezervējuši tik plaši, cik tas ir iespējams, ar ļoti elementāru domu - mēs nezinām, kurš vai kuri no šo vakcīnu ražotājiem beigās saņems šīs atļaujas. Bet tie, kuri saņems... Mēs jau būsim rezervējuši.

Mūsu mērķis būtu vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus par velti. Tas ir loģistikas milzu izaicinājums. Valdība un Veselības ministrija tam arī gatavojas. Arī vakardienas lēmumos mēs rezervējām plānoto naudu. Ja šīs naudas vajadzēs vairāk, mēs nekavējoties to arī veltīsim. Līdzīgi kā mēs meklējam šobrīd vislabāko veidu, kā vēl varētu palielināt atalgojumu mediķiem. Nupat valsts budžets, pateicoties jūsu balsojumam... Mēs nākamgad palielinām mediķu algas, bet īpaši tiem ārstiem, kuri ir burtiski frontes līnijā cīņā ar Covid-19. Mums ir arī viņiem jānāk pretī tieši naudas izmaksu ziņā, un to mēs arī darīsim.

Bet mums ir jāskatās arī aiz šīs krīzes. Mums būs grūti nākamos sešus līdz deviņus mēnešus. Tādas aplēses ir. Kamēr vakcīnas tiks ne tikai izstrādātas, bet apstiprinātas, kamēr ražošanas apjomi būs pietiekami lieli, kamēr izplatīs pa visu Eiropu, arī tai skaitā pa Latviju, un kamēr varēs vakcinēt iedzīvotājus, paies apmēram... Seši līdz deviņi mēneši ir šobrīd prognozes. Tas nozīmē, ka mums ir jāgatavojas vismaz ievērot virkni drošības pasākumu, nevis dzīvot ārkārtas situācijā. Drošības pasākumi varētu iet vismaz līdz vasaras vidum.

Bet šī krīze beigsies. Un tad ir jautājums, kur mēs kā valsts tālāk ejam? Mēs skaidri un gaiši virzāmies uz aizvien lielākas labklājības valstu virzienu. Ja mēs skatāmies pat šogad, par spīti visai pandēmijai, trešajā ceturksnī mums atkal bija krietni spēcīga un veselīga izaugsme. Kad beidzās ārkārtas situācija, vīrusa izplatība vasaras mēnešos bija ļoti zema, mūsu ekonomika ļoti spraigi un spēcīgi attapās. Bezdarba līmenis, kas bija uzaudzis par dažiem procentpunktiem, ir šobrīd atkritis uz nepilnu vienu procentpunktu vairāk, nekā tas bija pat pirms Covid-19 pandēmijas līmeņa, kas norāda uz to, ka pandēmijas laikā mūsu darbaspēks, kurš aizgāja dīkstāvē, un daļa, kura aizgāja bezdarbniekos, ir atradusi... Cilvēki ir atraduši produktīvas darba vietas, jo vienam sektoram Latvijā, vispār Eiropā šobrīd pandēmijas apstākļos iet grūti, bet ir citi sektori, kuri ļoti strauji attīstās.

Mums Nodarbinātības valsts aģentūrā pastāvīgi ir vairāk nekā 16 tūkstoši brīvu darba vietu. Mēs valdībā nupat pieņēmām lēmumu papildu 14,5 miljonus eiro veltīt cilvēku apmācībai. Mums ir jāsavieno pieprasījumi ar cilvēku prasmēm - tie ir ieguldījumi, lai cilvēki varētu apgūt jaunas prasmes un iet strādāt tajos sektoros, kuri ne tikai pandēmijas apstākļos spēj izdzīvot un attīstīties, bet, protams, arī pēc pandēmijas apstākļiem gaidāms, ka tur būs visstraujākā izaugsme.

Mūsu valstī pirms nedaudziem gadiem eksports galvenokārt sastāvēja no mežizstrādes un pārtikas ražošanas nozarēm, šobrīd šīs abas nozares joprojām sniedz būtisku devumu mūsu tautsaimniecībā, bet tagad līdzās jau stāv elektronikas industrija. Elektronikas industrija, mēs zinām, prasa cilvēkus ar labām kvalifikācijām un zināšanām, bet arī maksā darbiniekiem krietni virs valsts vidējām algām. Un tās ir tieši tādas algas, kādas mums ir vajadzīgas.

Tātad mums vajag aizvien vairāk darbavietu, kas spēj ne tikai pārdot dārgākas preces un pakalpojumus, bet līdz ar to arī maksāt lielākas algas. Mums ir jārada tie kopīgie apstākļi, lai šādas investīcijas nāktu aizvien vairāk mūsu valstī, lai mēs turpinātu to transformāciju, ko esam visi apstiprinājuši arī ar Nacionālo attīstības plānu, no valsts, kur pārsvarā ir zemas algas un ne pārāk liels ražīgums vai produktivitāte (kā ekonomisti runā), uz valsti, kur ir lielākas algas un lielāks ražīgums.

Demogrāfija šobrīd neliecina par to, ka tuvākajos gados iedzīvotāju skaits krietni vai strauji palielinātos. Tas saistās ar lielo demogrāfijas, tā varētu teikt, bedri, kas parādījās tieši pēc valsts neatkarības iegūšanas. Astoņdesmito gadu beigās Latvijas teritorijā dzima vidēji apmēram ap 40 tūkstošiem bērnu gadā, bet kopš 1990. gada dzimstība ir ap 20 tūkstošiem bērnu gadā, un pēdējos pāris gadus ir pat bijis drusku zem tā. Un tas saistās tagad tā, ka paaudze, kas piedzima tieši pēc neatkarības, - tiem tagad ir bērni, bet vienkārši ir mazāk to cilvēku, tātad mazāk to jauno ģimeņu, un tāpēc arī mums mazāk dzimst. Tas vēl jo vairāk norāda uz to, ka mūsu valsts būtu ideāla vieta, kur mēs varētu attīstīties nevis uz lēta un skaitliski liela darbaspēka rēķina, bet uz labi kvalificētu, inteliģentu darbaspēku ar lielākām kapitāla investīcijām.

Kas, manuprāt, ir vajadzīgs? Kādi ir tie apstākļi, lai mēs šos labi apmaksātos, produktīvos darbus aizvien vairāk varētu izveidot, tas ir, pievilkt investīcijas?

Ir piecas lielas kategorijas, ir arī vēl dažādas šķautnes, kā var skatīt, bet es - tieši piecas: drošība, tiesiskums, izglītība, veselība un infrastruktūra.

Tātad drošība. Manuprāt, tas ir pamatu pamats jebkuras valsts neatkarīgai pastāvēšanai. Mūsu gadījumā... Mēs, pirms 16 gadiem pievienojoties NATO aliansei, esam sevi saslēguši kopā ar pasaules lielāko, spēcīgāko un turīgāko militāro aliansi, kur kodolā ir cieša sazobe starp Ziemeļameriku, Amerikas Savienotajām Valstīm un ļoti daudzām Eiropas valstīm. Mēs kā valsts nākamgad veltīsim apmēram 2,3 procentus no iekšzemes kopprodukta. Eiropas... NATO aliansē ir pieņemts, visiem koleģiāli vienojoties, ka mēs, katra valsts, ieguldīsim divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Bet mēs to būsim pārsnieguši, jo laikā, kad mūsu kopprodukts, mūsu ekonomika ir nedaudz šogad samazinājusies, mēs neesam samazinājuši aizsardzības budžetu. Tas ir ieguldījums mūsu nākotnē, jo tas ir nopietns ieguldījums mūsu drošībā.

NATO alianse darbojas pēc principa - palīdzi pats sev, un kopīgi palīdzam viens otram, bet katram ir arī jārūpējas par sevi. Mēs kā valsts to darām. Es esmu ļoti daudz apbraucis un savām acīm apskatījis dažādas Nacionālo bruņoto spēku vienības un spējas, un ar lepnumu varu teikt, ka mums starp Eiropas bruņotajiem spēkiem... kā varētu teikt, viens pret vienu ir... no vislabākajiem bruņotajiem spēkiem ar viskvalificētākajiem un motivētākajiem cilvēkiem - gan vīriešiem, gan sievietēm. Tātad, protams, paldies visiem, kas strādā mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos un tiešā veidā padara mūsu valsti drošāku, tas ir, gan profesionālajiem karavīriem, gan arī, protams, Zemessardzei.

Otrais jautājums - par tiesiskumu. Tiesiskums saistās... Mums ir vēl vārds latviski, kas ne vienmēr tik labi tulkojams dažādās valodās, - “taisnīgums”. Mums ir jābūt... un ir ļoti svarīgi, ka mēs pilnveidojam savu, varētu teikt, sistēmu, kad vairākumam iedzīvotāju liekas, ka pamatā viņi ir diezgan taisni... taisnīgi viņi ir. Vai tā ir nodokļu sistēma, vai tas ir cits aspekts - šis ir ļoti no svara.

Kad mēs izveidojām šo valdību, ja mēs atceramies, mūsu valsts bija vienā diezgan dziļā... Varētu teikt, grūtībās bija tieši mūsu finanšu sektors, mūsu banku sektors. Mums bija viena no lielākajām Latvijas bankām, kura bija spiesta slēgt darbību, jo tai pārmeta tieši organizētu naudas atmazgāšanu. Un tas meta drausmīgu ēnu, aizdomu ēnu, pār visu mūsu valsti kā valsti, kas tiešā veidā veicina un piesedz naudas atmazgāšanu.

Mēs diezgan īsā laikā izveidojām plānu. Mēs to saucām par finanšu sektora kapitālo remontu. Mēs to ieviesām, mēs to īstenojām, un rezultātā mūsu valsts nav nekādā melnajā sarakstā, nekādā pelēkajā sarakstā. Gluži pretēji - mēs saņēmām apliecinājumu no starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām ļoti... vēsturiski kopš neatkarības vislabāko kredītreitingu, kas...

Ko tas nozīmē mums visiem? Tas nozīmē, ka Valsts kase var ļoti lēti aizņemties naudu. Tas nozīmē, privātām bankām aizdevumu likmes ir pēc iespējas zemas. Šobrīd mūsu Valsts kase pat spēj aizņemties naudu uz vairākiem gadiem ar tā saucamajām negatīvajām likmēm, respektīvi, mēs atdodam ieguldītājam mazāk naudas pēc vairākiem gadiem, nekā viņš mums ir devis, jo Latvija tiek uzskatīta par tik drošu valsti, ka šeit droši nezaudēs un var droši aizdot. Un mēs arī to aizņemamies, pakāpeniski pārfinansējot savu ārējo parādu un izmantojot šo iespēju, protams, lai finansētu Covid-19 ekonomikas sildīšanas pasākumus. Tas ir ļoti svarīgi.

Mēs - un arī ar jūsu palīdzību - tagad likumiski veidojam Ekonomisko lietu tiesu, kas stiprinās arī tiesu sistēmas spēju ātri, taisnīgi un profesionāli izskatīt ekonomiskas dabas noziegumus. Tas ir vēl viens solis tieši stiprināšanai... mūsu iekšējai finanšu drošībai, kas, protams, palīdz mūsu starptautiskajai... laikam tā varētu teikt, nu, kā mūs uztver, - mūsu prestižam, laikam tā varētu teikt.

Šajā laikā mums ir apstiprināts jauns Augstākās tiesas priekšsēdētājs, jauns ģenerālprokurors, jauns centrālās bankas vadītājs, jauna Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja. Mums ir jauni cilvēki, spējīgi cilvēki atslēgposteņos, un viņi palīdzēs īstenot nepieciešamās maiņas un uzlabojumus.

Protams, finanšu sektorā vēl daudz kas ir darāms. Finanšu un kapitāla tirgus komisija strādā tieši ar privāto banku sektoru, lai palīdzētu bankām pāriet no formāla klientu vērtējuma uz tādu, kas balstīts uz risku. Un šī ir faktiski ļoti liela tāda iekšējās kultūras maiņa. Kultūras maiņa gan uzraugu pusē, gan arī privāto banku pusē. Šis process ir ceļā, tas nav viegls, jo mums ir tradīcijas, kuras izveidojušās gadiem ilgi un kuras faktiski ir jāpārveido. Viena otra, es pat teiktu, - tik tālu, ka jālauž tradīcijas. Mums ir jāspēj vērtēt risku pēc būtības, nevis tikai formāli, un mēs esam skaidri uz šī ceļa.

Mēs tagad arī esam kopīgi - valdība un Saeima - apstiprinājuši virzienu, kā mēs pakāpeniski vairāku gadu garumā pārveidosim nodokļu sistēmu, lai tā būtu taisnīgāka. Mēs ejam soli pa solim, diezgan lēni, viens otrs gribētu vēl pat ātrāk. Protams, ir arī tādi, kas uztraucas, ka jebkāda izmaiņa ir pārāk ātra, to es arī saprotu. Bet - uz ko mēs ejam?

Mēs valstī ejam uz divām pamata sistēmām nodokļos: viens režīms - tas ir tas parastais, tā saucamais standarta režīms, kas visiem jau ir zināms, kur mēs tagad arī esam vienu procentu sociālo nodokli samazinājuši. Mēs turpināsim darbaspēka nodokļus samazināt arī 2022. gadā un uz priekšu, lai mēs būtu konkurētspējīgāki, lai mūsu vide ir pievilcīgāka, lai drusku vairāk naudas darbinieku kabatās un lai iederētos kopējā Ziemeļvalstu kontekstā, kur mēs tagad daudz labāk iederamies ar nākamā gada budžeta pieņemšanu, bet mums vēl ir ceļš ejams.

Un otrs režīms sadalīsies divās daļās. To varētu saukt par, nu, alternatīvo režīmu vai kā, un tur būs paredzētas divas daļas. Ir atskaitījums tātad, kas ir procents no apgrozījuma, līdzīgi kā mikrouzņēmumu nodoklis šobrīd. Otrs ir atskaitījums, kas ir kopā ar izdevumiem. Varbūt līdzīgi - kā šobrīd tas ir saimnieciskās darbības veicējiem. Tad jebkurai valdībai, jebkurai Saeimai, izveidojot šādu sistēmu, ir tikai jāskatās, kādas ir procentu likmes konkrētajiem nodokļiem konkrētajā režīmā.

Mums ir ilgstoši bijis, ka standarta režīmā ir ļoti augsti jeb dārgi nodokļi un alternatīvajos režīmos - izteikti zemi nodokļi. Mēs pakāpeniski padarīsim šīs abas sistēmas līdzsvarotākas. Es domāju, tās nekad nebūs pilnīgi vienādas, jo alternatīvajiem režīmiem ir arī sava jēga tieši maziem un uzsākošiem uzņēmumiem, bet mēs padarīsim tās taisnīgākas un saprotamākas. Arī, protams, pateicoties jūsu balsojumiem, mēs nodrošināsim to, ka visi Latvijā strādājošie neatkarīgi no izvēlētā nodokļu režīma būs labāk sociāli pasargāti, lai tad, kad nāk nākamā krīze... Mums ir jāsaprot, ka krīzes var uznākt, mums vienkārši ir jābūt tam gataviem. Viens veids, kā gatavot sabiedrību, ir tai skaitā nodrošināt, ka visi ir sociāli pasargāti.

Trešā lieta ir izglītība. Mēs zinām, ka, lai pievilktu labās investīcijas, mūsu izglītības kvalitāte ir vissvarīgākā. Es to nevaru uzsvērt pietiekami daudz - vissvarīgākā. Arī es esmu vairāku bērnu tēvs un ļoti labi saprotu labas izglītības nozīmi jebkura jaunieša nākotnes, teiksim, darba dzīves perspektīvā.

Tātad mēs esam pieņēmuši vai uzsākuši vairākas reformas, kas ir virzītas uz to, lai uzlabotu izglītības sistēmu. Faktiski tas pamats ir mūsu visu kopīgiem spēkiem pieņemtā administratīvi teritoriālā reforma, kas samazinās kopējo pašvaldību skaitu, padarot pašvaldības līdzīgākas izmēru un nodokļu ieņēmumos. Tās nebūs identiskas, bet būs līdzīgākas, bagātākas, spēs labāk nodrošināt pakalpojumus. Un šīs reformas ietvaros mums ir arī skolu reforma. Paralēli iet arī skolu satura, tātad vidusskolas satura, reforma, un paralēli tam iet arī augstākās izglītības pārvaldes reforma, pie kuras jūs strādājat Saeimā, Saeimas komisijā.

Es sekoju cieši līdzi, un es izprotu izaicinājumus, kas tur ir, lai atrastu labu variantu, par ko vairākums Saeimas deputātu var vienoties. Mūsu mērķis ir viens - padarīt mūsu jaunatni konkurētspējīgu pasaules tirgū ar savām zināšanām un spēju pielāgoties un domāt radoši, jo šis ir viens mantojums, kas mums no tēvu tēviem, no senčiem, ir visu laiku turējies neskarts - tas ir radošums. Arī padomju okupācija nevarēja apspiest mūsu valsts radošumu un savā ziņā ironiskā kārtā varbūt pat to pastiprināja, jo apstākļos, ka nevar ieiet veikalā un nopirkt to, ko sirds vēlas, ja tik maz ir naudas, bet ir jāizdomā, kā iztikt ar ļoti maz vai izveidot kaut ko, vai pārveidot, - tas tikai pastiprināja mūsu tautas radošumu. Šis ir tas, uz ko mēs varēsim balstīt izaugsmi, - uz ārkārtīgu, milzu dzīvotspēju un uz savu kopīgo radošumu, kas mums valstī ir.

Ceturtais, ko es minēju, ir veselība. Šeit ir divi aspekti. Tātad individuālā - cilvēka - un tautas kopīgā veselība, tai skaitā garīgā veselība, un arī, protams, veselības aprūpes sistēma.

Tātad par individuālo veselību. Ir ļoti svarīgi, ka mēs ne tikai turpinām kopt visu mūsu profesionālo sportu... Mums Latvijā ir apbrīnojami spēcīgi sportisti visdažādākajās nozarēs, kuri gūst visādos mačos visaugstākos rezultātus, vēlreiz apliecinot mūsu tautas ārkārtīgi milzīgo dzīvotspēju un mūsu spējas. Ja mēs sevi salīdzinām kā indivīds ar indivīdu, faktiski nav jau, kas stāv mums pretī. Citiem ir vienkārši vairāk to indivīdu, bet, ja iet viens pret vienu, nav daudz pretinieku, kas jebkuram mūsu valsts iedzīvotājam ir jebkurā sporta veidā.

Tātad šis ir jākopj, bet - arī tautas sports, skolas sports. Tagad ar tehnoloģiju attīstību, kāda tā ir, pandēmijas laikā ir ļoti svarīgi panākt, ka jaunatne ne tikai (kā mēs, vecāki, sakām - sēž datoros) sēž datoros vai telefonos, bet arī turpina kopt aktīvu dzīvesveidu, ka viņi iet ārā pastaigāties, sportot. Tas ir ļoti svarīgi arī, protams, šajā pandēmijas laikā.

Bet otrs, protams, ir veselības aprūpes sistēma. Tur mums ir infrastruktūra, un tur mums ir organizēšana. Infrastruktūrai jau esam šajā pandēmijas laikā piešķīruši krietnus miljonus, lai varētu turpināt attīstīt galveno slimnīcu infrastruktūru ar labākām palātām, ar labāku aprīkojumu, lai mūsu tautai, mūsu pacientiem būtu pēc iespējas labākā aprūpe.

Tajā pašā laikā mums ir veselības sistēmas organizēšanas jautājumi. Tur ir reforma, kas ir vairākus gadus... vismaz 2017. gadā apstiprināta, un virzās uz priekšu tā saucamā slimnīcu līmeņošana. Ja šobrīd mums ir sistēma, kur ārsti iet... strādā vairākos darbos pa visu valsti, aprūpējot pacientus, tad nākotnes sistēma būs, ka aprūpe tiks koncentrēta spēcīgākās un lielākās slimnīcās, un mēs domāsim, kā transportēt pacientus uz spēcīgiem centriem, kas spēs palīdzēt, nevis mēģināsim vienmērīgi izdalīt pa visu valsti aprūpi, kura bieži nevar būt tik kvalitatīva. Jo nepietiek jau ar vienu ķirurgu vien, kas var izdarīt brīnumus, ir vajadzīga vesela spēcīga un saliedēta komanda, ko faktiski var iegūt tikai, ja ārsti diendienā strādā kopā vienā vietā.

Un tad mums ir piektais - infrastruktūra. Ceļi, dzelzceļi, skolas, slimnīcas, sakari, internets un tā tālāk. Tas viss ir ārkārtīgi svarīgi, ka mēs šo visu turpinām attīstīt. Šogad, 2020. gadā, mēs atradām iespēju par 74 miljoniem vēl papildināt ieguldījumus ceļu infrastruktūras būvē kopā ar... kas sakrīt ar krītošām cenām. Mēs zinām, ka šogad ir ļoti daudz ceļu kilometru atjaunoti, un šis darbs, protams, turpināsies. Mums ir arī dzelzceļa projekti, ne tikai Rail Baltica, kas ir lielākā investīcija, kas Latvijas valstij būs uz vienu projektu ieguldīta kopš neatkarības atgūšanas. Mēs tāpat slimnīcās turpināsim... skolās, sakaros - tas viss ir ļoti svarīgi. Un tieši administratīvi teritoriālās reformas ziņā ir ļoti svarīgi pilnveidot ceļu infrastruktūru uz jauno novadu un attīstības centriem.

Tātad - kādi ir avoti visām šīm nepieciešamajām investīcijām, tai skaitā infrastruktūrai? Mums ir trejādi avoti.

Pirmais ir valsts budžets, ko jūs nupat apstiprinājāt.

Otrais ir Eiropas Savienības daudzgadu budžets. Nākamajā septiņgadu periodā tie būs gandrīz astoņi miljardi eiro.

Un trešais ir Eiropas Savienības atlabšanas fonds, kas ir plānots... Skaitlis vēl nav precīzi zināms, jo tas mainīsies atkarībā no mūsu ekonomikas rezultāta 2020. un 2021. gadā, bet aptuveni divi miljardi.

Tas nozīmē - mums nākamajos septiņos gados ir gaidāmas apmēram 10 miljardu grantu investīcijas papildu privātajām investīcijām, kuras mēs ceram piesaistīt šā vai tā. Un mēs - gan valdība, gan Saeima - tagad esam izaicinājuma posmā, kādā veidā mēs gudri ieguldīsim nākotnē zināmos naudas līdzekļus.

Valdība strādā arī ar saviem sociālajiem partneriem. Mums nākamā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēde būs tieši par Eiropas atlabšanas fonda investīcijām. Mēs jau valdības koalīcijā esam vienojušies par tādu proporcionālu sadalījumu, kas ir tiešā sazobē ar pieņemto Nacionālo attīstības plānu. Mēs strādājam interesantā kārtā un pareizā kārtā pie tā, kas un kā ir jāattīsta un jāiegulda, nevis kādi ir projekti un kurš var izlobēt savu projektu, lai tas tiktu iekļauts. Ļoti bieži valstī iznāk tā, ka projektu lobisms pārvar tādu kopskatu.

Mēs šoreiz konkrētos projektus vēl neskatām, mēs skatām kopainu, kā vajag ieguldīt digitalizācijā, nevienlīdzības samazināšanā, klimata jautājumos un tā tālāk. Un tad kā otrais solis - mēs skatāmies, kādi ir tie vislabākie konkrētie projekti, kādus īstenot.

Tātad tas ir tāds pārskats no manas puses, kur mēs esam bijuši, kur mēs šobrīd esam. Bet galvenais - mums visiem ir jāstrādā uz nākotni, kur mēs ejam. Un šajā ziņā tas viss vēl ir atvērts un atkarīgs no mums visiem (no valdības locekļiem, no koalīcijas deputātiem un no opozīcijas deputātiem) - nodrošināt to, ka mēs vislabākajā veidā to naudu arī ieguldām.

Pozīcijas deputātiem ar opozīcijas deputātiem nākas, nu, kā mēs redzam visa budžeta procesā un vairums likumos, ļoti bieži konfrontēt. Un tāda ir demokrātiskā iekārta. Es pats kā Saeimas deputāts esmu bijis, kā saka, gan vienā pusē, gan otrā pusē un zinu, kāda ir tā maize un tā garozīte abās pusēs. Bet nenoliedzami arī opozīcijai ir sava nozīmīga loma.

Pirmām kārtām kā opozīcija jūs palīdzat... kā saka, zem lupas turat gan valdību, gan koalīciju kopumā, ka mēs tomēr virzāmies valstij vajadzīgajā virzienā. Jūs pārstāvat arī, protams, konkrētus vēlētājus, un mums kā valdībai uzdevums ir skatīties arī ārpus koalīcijas, lai pieņemtā politika un ieguldījumi būtu labi jebkuram Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no tā, kur cilvēks dzīvo vai kādi būtu viņa politiskie uzskati, vai pat nebūtu to politisko uzskatu.

Tātad tā sazobe darbojas tad, kad mēs tomēr ieklausāmies viens otrā. Un es aicinu uz debatēm par to, kādā veidā mēs varētu vēl labāk nākotnē ieguldīt naudu, jo šie gaidāmie 10 miljardi, iespējams, ir pēdējā reize, kad tik lieli naudas līdzekļi tiktu caur Eiropas Savienības fondu līdzekļiem pārdalīti.

Mēs nevaram paļauties mūžīgi uz to, ka Eiropas Savienības bagātās valstis visu laiku pārskaitīs mums lielas naudas. Mums pašiem ir jākļūst turīgākiem, lai mēs attiecīgi varētu būt maksātāji, nevis saņēmēji. Tam ir jābūt mūsu mērķim. Pilnveidosim nodokļu sistēmu, pilnveidosim tieslietu sistēmu, izglītības sistēmu, veselības aprūpes sistēmu, infrastruktūru! Lai mums būtu tā bāze un tā vieta, kur ne tikai mēs paši jūtamies labi un lepni, bet arī lai būtu no citām valstīm aizvien vairāk gribētāju... kas gribētu šeit ieguldīt naudu, šeit dzīvot, šeit strādāt, šeit audzināt savus bērnus un kuplināt mūsu kopējo tautu.

Paldies jums visiem par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies premjerministram Krišjānim Kariņam.

Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! Godājamais Kariņa kungs! Pirmām kārtām droši vien es gribētu pateikt paldies par darbu, jo es domāju, ka tikai bijušie premjeri saprot premjeru - ko tas nozīmē. Un īpaši, esmu pārliecināts, šajā kovida krīzes laikā neviens no bijušajiem pilnīgi noteikti jūs neapskauž. Neapskauž, es domāju, arī tāpēc, ka... Man bieži ir jautāts, vai varētu no... uztaisīt komandu (praktiski, protams, tas salīdzinājums droši vien nav jums par labu)... Man ir jautāts par to, ka bija kabinets un - bija vai nebija komanda? Bet es neesmu pārliecināts, ka no tās kompānijas, kuru vēlētāji ievēlēja un kura izcēlās ar neizpildāmiem solījumiem, vispār kaut ko var daudz izdarīt. Tā ka, es domāju, tikai tāpēc, ka jūs spējat nobalansēt, valdība vēl joprojām pastāv.

Bet es pieteicos tāpēc, lai pateiktu, ka biju viens no autoriem... tolaik vadīju Ilgtspējīgas attīstības komisiju...

Es lūdzu apvienot debašu laikus, lai paspētu.

Sēdes vadītāja. Tiek apvienoti.

M. Kučinskis. Biju autors priekšlikumam, ka premjeram un viņa komandai jānāk vienreiz gadā atskaitīties. Un, ticiet man, neviens tolaik Saeimā nedomāja, ka šo atskaiti var ielikt budžeta paketē un faktiski tad, kad visi noguruši, kaut kā pāriet pāri. Tāpēc, es domāju... Tā vīzija bija tāda, un es vērsos pie visiem deputātiem... un aicinu nākošreiz to izmantot līdzīgi kā ārpolitikas debates (ko mēs tobrīd apskaudām) - ka nāk premjers, nāk ministri, rāda savu rīcības plānu, atskaitās, stāsta, notiek debates. Es pēc tam dabūju arī to izbaudīt kā premjers (pēc sava priekšlikuma arī pirmo reizi nācu)... Tu uzklausi gan kritiku, gan labas lietas, ministri vēro, arī tu ministrus - kā viņi... kurš spēj kaut ko izdarīt, kurš ir nulle. Tas ir novēlējums nākotnei.

Druscītiņ es pievēršos tam, kas ir ziņojumā. Es vienkārši aicinu opozīcijas deputātus arī būt gana saprotošiem un šobrīd pārāk neiedziļināties, jo tas jau bija pavisam cits laiks. Jau pavasarī varēja būt, jo, ja es citēju... šobrīd gudra transporta politika, kurā, nu, ir ieviesta laba pārvaldība ostās, kur ir 30 procentu kritums, kurā “Latvijas dzelzceļš” ir auditēts... un ir visa... visa nākotne jau... Kur šobrīd no valsts prasa dotācijas, nevis kaut kas cits. Nu faktiski ir ļoti daudz problēmu, kas ir jārisina valdībai.

Tāpēc šobrīd man šķiet... Paldies par to darbu, kas šobrīd ir veikts, un ceram, ka šī krīze beigsies un varēsim nopietni pievērsties arī attīstībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

V. Dombrovskis. Augsti godātais premjera kungs! Jums laikam tagad ir zināms, ka mums debašu uzstāšanās laiki ir saīsināti gandrīz trīs reizes. Es nezinu, kas būs nākamajā gadā - vai mums vispār, tā teikt, ieslēgs mikrofonu, bet es domāju, ka tas nav pieņemami. Vai jums tiešām ir tik bail no tā, ko deputāti pateiks sakarā ar jūsu runu? Es jūsu vietā noteikti nepieļautu neko tādu... šādu praksi.

Bet, premjera kungs, es gribu sākt ar to, ka jūs pieminējāt, ka esat mācījušies no kļūdām attiecībā uz dīkstāves pabalstiem. Un tā jaunā dīkstāves pabalstu versija, par kuru jūs tagad stāstāt, varbūt jūs arī atceraties, - tā ir gandrīz viens pret vienu... precīza kopija... pat skaitļi sakrīt ar to, ko mēs piedāvājām - gan es personīgi, gan citi opozīcijas deputāti - vēl aprīlī un ko tad koalīcija bez jebkādām debatēm noraidīja. Tas prasīja pusgadu, lai gūtu tās mācības un nāktu ar to, ko mēs piedāvājām aprīlī.

Bet tagad, premjera kungs... Mēs tikko... astoņu dienu laikā skatījām budžetu ar vairākiem simtiem opozīcijas priekšlikumu, uz kuriem ne pozīcijas deputāti, ne parlamentārie sekretāri neuzskatīja par vajadzīgu pat kaut ko atbildēt un skaidrot noraidīšanas iemeslu vai to, kas jums ir labāk. Un tas liecina, ka tomēr jūs tos secinājumus neesat izdarījuši. Iespējams, paies vēl pusgads un liela daļa no mūsu priekšlikumiem šajā budžetā tiks akceptēti.

Nu atlikusi... Tikai minūte palikusi. Nav tik daudz, ko es varu paspēt pateikt. Es tiešām no visas sirds, premjera kungs, jums un jūsu valdībai, novēlu veiksmi šajā ļoti nopietnajā krīzē.

Bet es baidos, ka šī krīze ir tik sistēmiska, ka ar veiksmi vien nebūs līdzēts, jo jūsu valdība ir daļa no politiskā modeļa, ko var raksturot “skaldi, valdi, apgūsti Eiropas Savienības fondus, slēpies no atbildības”, kur veselas sabiedrības daļas tiek atsvešinātas, nosauktas par nepareizām, bet tagad jūs apelējat pie visas sabiedrības, lai rīkotos kopā.

Es baidos, ka liela sabiedrības daļa neatsauksies uz jūsu aicinājumiem vai nu nēsāt maskas, vai vakcinēties nevis tāpēc, ka... pēc būtības, bet tāpēc, ka tie aicinājumi nāk no jūsu valdības, ka pēc visiem šiem gadiem, kad viņus dalīja pareizajos, nepareizajos un tā tālāk, jūs pēkšņi vēlaties, lai tas viss vienā brīdī mainītos.

Nu, kā jūs redzat, mans laiks ir beidzies, premjera kungs.

Vēlu veiksmi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

A. Kiršteins. Paldies. Godājamais Ministru prezidenta kungs! Godājamie deputāti! Es arī gribu teikt dažus vārdus par tiesiskumu.

Jūs pareizi pieminējāt, ka mūsu senči izcīnīja valsti un uzrakstīja Satversmi, arī Civillikumu. Bet tagad šis tiesiskums zināmā mērā tiek apdraudēts, un man īsti vairs nav skaidrs, kas notiek, jo pretēji Satversmei nesen tika paziņots, ka tautas nobalsošana nav vajadzīga visā Latvijas teritorijā, bet tikai tās daļā, piemēram, Abrenē tā neesot vajadzīga, jo tā esot jauniegūta teritorija, to var pirkt, pārdot, dāvināt bez jebkādas tautas nobalsošanas, un visi izlikās, ka tas ir normāli.

Tagad tiek dekonstruēts ģimenes jēdziens. Ja Civillikums atsaucas uz šajā likumā ietverto garu un atsaucas uz radniecību, ko var iegūt laulības, dzimšanas vai adopcijas ceļā, bet tēvs var būt tikai tas, kam var noteikt paternitāti, tad tagad ir parādījies mēģinājums to apšaubīt. Ir parādījies pilnīgi jauns ģimenes jēdziens un arī pilnīgi jauns tēva jēdziens. Es jums nolasīšu šo jauno jēdzienu. Vai valdība arī uzskata, ka tas mums tagad ir obligāts?

“Ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatētajām ciešām personiskajām saitēm, kuru pamatā ir sapratne un cieņa.” Tātad šis ir klasisks mafijas... Šī ir klasiska mafijas definīcija un arī klasiska harēma definīcija, jo mafijas pamatā ir sociālas saites, “sociālajā realitātē konstatētas ciešas personiskās saites”, un to vada krusttēvs, kas, protams, nav radniecības ceļā veidots krusttēvs.

Šo lēmumu ir pieņēmusi Satversmes tiesa, un acīmredzot gan valdībai, gan mums turpmāk tas būs jāievēro. Un tādas likumos minētas vai sarunās lietotas, teiksim, apvienības kā saime vai mājsaimniecība acīmredzot vairs nevar būt attiecināmas uz šo jomu.

Nākošais. Varbūt vajadzētu arī atzīmēt, ka pēdējā laikā tiek dekonstruēta un pārformēta valoda, tiek salauzti veselīgas nācijas jēdzieni. Melns tiek saukts par baltu, jo melns ir tas pats baltais, kas taču atstaro mazāk gaismas. Tēvs ir sieviete, kurš var saņemt tēva pabalstus, un dzimums ir sociāla konstrukcija. Klusē Tieslietu ministrija, klusē valdība, klusē arī mūsu juristi, un personīgi es netaisos izlikties, ka tas ir normāli.

Bet, premjerministra kungs, jums vajadzētu izšķirties... un arī valdībai, kādu ceļu tad mēs iesim - vai mēs atbalstīsim tautas vairākuma viedokli par veselīgu dzīvesveidu, normālām attiecībām un lietosim tādus jēdzienus kā “saime” vai “partnerība”, vai “mājsaimniecība” tur, kur tie ir jālieto, vai turpināsim šo tautas pamatu noārdīšanu. Vai mēs iesim to ceļu, ko iet...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

J. Dombrava. Paldies. Brīdī, kad pieaug risks sabiedrības drošībai saistībā ar vīrusa izplatību, premjerministrs bija rosinājis loģiskus ierobežojumus, bet atsevišķu ministru uzstājības dēļ tie atkal ir sanākuši pretrunu pilni. Minēšu vairākus piemērus šādiem pretrunīgiem, neloģiskiem lēmumiem, kas radušies vakardien.

Turpmāk trīs bērni nedrīkstēs kopā spēlēties rotaļu laukumā, bet drīkstēs blakus cits citam un vēl desmitiem bērnu pavadīt visu dienu pirmsskolas izglītības iestādē un skolā, neskatoties uz to, ka visbiežākais vīrusa izplatības ceļš ir, ka no izglītības iestādes mājās tiek pārnesta slimība. Tāpat tika nolemts, ka pirmsskolas izglītības iestāžu un sākumskolu pedagogiem ir varonīgi jāturpina savs darbs, ignorējot, ka daļa pedagogu ir pirmspensijas un pensijas vecumā.

Veikali, kuru darbība notiek iekštelpās, drīkstēs strādāt arī turpmāk, bet gadatirgi ārtelpās nedrīkstēs strādāt. Piketi turpmāk ir jārīko kapos, lai cieņpilni atvadītos no aizgājēja, jo bērēs drīkst piedalīties tikai 10 cilvēki, kamēr ārtelpās piketos - 25.

Ir pieņemami, ka tiek sašaurināts veikalu skaits, kuri drīkst strādāt, bet neredzu iemeslu, kāpēc ir jāsaīsina veikalu darba laiks, jo skaidrs, ka saīsināts veikalu darba laiks nozīmēs lielāku klientu plūsmu. Neatbalstu alkohola un tabakas izstrādājumu pārmērīgu lietošanu, bet jaunais ierobežojums, visticamāk, novedīs pie aktīva un plaša melnā tirgus uzplaukuma, ja nesekos stingra kontrole pār tirdzniecības vietām. Ir maz ticams, ka policijai pietiks resursu uzraudzīt tirdzniecības vietas, ja tai būs pienākums kontrolēt, lai cilvēki nepulcētos grupās, kuras ir lielākas par diviem cilvēkiem.

Ir noteikts, ka no 4. janvāra pat sešus gadus vecam pirmsskolēnam... pirmklasniekam, atvainojos, skolā maska jānēsā gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa. Vai tiešām pagarināts ziemas brīvlaiks vai attālinātas mācības nav labākas kā uzkraut pienākumu mazam bērnam visu dienu aizvadīt netīrā maskā? Es neticu, ka mums izdosies nodrošināt iespēju katras divas stundas mainīt šīs maskas.

Es neredzu iemeslu, kāpēc premjerministram būtu jāatsakās no loģiskiem priekšlikumiem, kurus viņš pirmdien piedāvāja. Loģiskāk būtu nomainīt slikti strādājošu ministru, kurš netiek galā ar saviem darba pienākumiem.

Es ceru, ka šie neloģiskie un pretrunīgie priekšlikumi tiks tuvākajā laikā koriģēti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.

A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Es gribētu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

A. Kazinovskis. Es gribētu parunāt par nevienādu, nelīdzsvarotu attīstību Latvijā. Nav izprotams, kā var būt, ka 30 gadus pēc valsts neatkarības atgūšanas Latvijā attīstības un dzīves līmenis atšķiras vairākas reizes reģionos un laukos.

Viens no dzīves līmeni raksturojošiem rādītājiem ir IKP uz vienu iedzīvotāju. Rīgā tas pārsniedz 110 procentus no Eiropas Savienības vidējā, Latgalē - nepilni 40 procenti. Tas radījis iedzīvotāju aizplūšanu no reģioniem, laukiem, bezdarbu, sociālās problēmas. Šī problēma bija nekavējoties jārisina.

Diemžēl - nē! Tieši pretēji. Tiek izjauktas esošās pašvaldības un - galvenais - tiek noņemti līdzekļi budžetos. Neviens nevar izskaidrot, kāpēc tiek samazināta ienākumu bāze pašvaldību budžetos, samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa par pieciem procentiem pašvaldību budžetos, samazināti pašvaldību ienākumi par vairāk nekā 90 miljoniem eiro, bet papildus uzlikti pienākumi, kuri prasīs papildu izdevumus no pašvaldību budžetiem. Vislielākās zaudētājas būs Latgales pašvaldības, kur samazinājums būs vairāk nekā seši vai septiņi procenti.

Secinājums. Nākošajā un tuvākajos gados dzīves līmeņa atšķirības laukos, reģionos un galvaspilsētā vēl vairāk palielināsies. Valdība nedod atbildi uz to, kā tiks veikta šo atšķirību izlīdzināšana, vai tiks ieguldīti valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu finanšu resursi reģionos atbilstoši Nacionālā attīstības plāna ceturtajam mērķim - reģionāla attīstība reģionu atšķirību mazināšanai - vai arī turpināsies Eiropas Savienības līdzekļu nelietderīga izlietošana: atkal būs konkursi, lobiji, intereses, bet līdzekļi nenonāks reģionos.

Kāpēc tiek bremzēta administratīvo reģionu izveide, kur saskaņā ar reģionos izstrādātajiem investīciju un attīstības plāniem būtu racionāli un lietderīgi izmantoti valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi?

Diemžēl šobrīd no tā nekā nav.

Premjera kungs, es gribētu, lai jūs saprastu, ka ne jau kovids ir vissvarīgākais šobrīd, kas tomēr, ceru, nebūs ilgtermiņā, bet tieši valsts nevienmērīgā attīstība ir galvenā sasāpējusī problēma, kura valstī ir nekavējoties jārisina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien! Es arī lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

J. Vucāns. Runāšu šajās debatēs kā Latvijas delegācijas vadītājs Baltijas asamblejā. Vēlos norādīt, ka Baltijas asambleja savas 39. sesijas, kas norisinājās šā gada 6. novembrī, galadokumentos, tai skaitā triju Baltijas valstu deputātu vienprātīgi atbalstītajā rezolūcijā, ir aicinājusi trīs Baltijas valstu parlamentus un valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi veikt darbības attiecībā uz daudziem mūsu trim valstīm svarīgiem aspektiem un iniciatīvām, tai skaitā uz vienu aktualitāti nodokļu politikas jomā, par kuras nepieciešamību vakar budžeta debatēs mums sākās saturiska diskusija, kurā ņēma dalību gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti. Un tas bija jautājums par nodokli digitālajai ekonomikai, kura ieviešanu valdošās pozīcijas deputāti neatbalstīja.

Baltijas asambleja savā šī gada rezolūcijas daļā attiecībā uz Baltijas valstu digitālo sadarbību ir aicinājusi visu triju Baltijas valstu parlamentus un arī valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi (un te citēju): “Veicināt vienota digitālā tirgus veidošanos Baltijas valstīs, nosakot un novēršot tiesiskā regulējuma administratīvos šķēršļus.” (Citāta beigas.)

Protams, tas ietver arī jautājumu par digitālās ekonomikas nodokli, jo, kur tirgus, kaut arī digitāls, tur jābūt arī atbilstošiem nodokļiem.

Nespējot sagaidīt kopīgo risinājumu Eiropas Savienībā līmenī, kā varam lasīt dažādos avotos, pakāpeniski vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis -Slovākija, Francija, Itālija, Austrija - ir ieviesušas lokālus šī jautājuma risinājumus.

Tas sasaucas arī ar virkni jautājumu, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes digitalizācijas direktīvas. Lasot jūsu ziņojumu, Ministru prezidenta kungs, par paveikto un iecerēto, redzu, ka... Tālāk citēju jūsu ziņojumā rakstīto: “Laikposmā no 2019. gada 15. septembra līdz 2020. gada 31. janvārim Finanšu ministrija ir organizējusi sadarbības partiju sanāksmes, kurās sniegusi saturisku atbalstu jautājumos par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.-2025. gadam mērķa un apakšmērķu noteikšanu, partiju galvenajām prioritātēm nodokļu jomā, darbaspēka nodokļiem, vienkāršotiem nodokļu režīmiem, vides nodokļiem, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, nodokļu atvieglojumiem un pabalstu sistēmas izvērtēšanu, kā arī par VID prioritātēm nodokļu administrēšanas uzlabošanai.” (Citāta beigas.)

Digitālās ekonomikas nodokļa šajā uzskaitījumā nav, un līdz ar to man ir divi jautājumi.

Pirmais - par saturu. Vai šīs iecerētās nodokļu politikas pamatnostādnes nākamajiem gadiem, kā arī ziņojumā minētās VID prioritātes ietver pietiekami skaidrus risinājumus digitālo nodokļu jomā? Ja - jā, tad - vai un kur ar to var iepazīties?

Un otrais - par formu. Vai tas, kā lasām jūsu ziņojumā, ka Finanšu ministrija ir organizējusi sanāksmes tikai sadarbības (lasi - valdošās koalīcijas) partijām, ir pareizi no dažādiem aspektiem. Arī budžeta skatīšanas procesā gan no pozīcijas, gan opozīcijas deputātiem mēs gribējām...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies. Ministru prezident, jūs jau laikam esat sapratis, ko jūs esat izdarījis. Jūs esat sācis ekonomiskos lasījumus Saeimā, kuri jau sen nobrieduši. Un ir grūti šādos lasījumos piedalīties, ja atvēlētas tikai trīs minūtes.

Es arī lūdzu apvienot laikus, kas man varētu būt apvienoti.

Sēdes vadītāja. Tiek apvienoti.

I. Pimenovs. Paldies. Es jau biju atsaucies, uzrunājot Saeimu šeit pat, uz Pasaules Bankas pētījumu par noturīgas izaugsmes un iekļaujošas attīstības stratēģiju.

Lai valsts dubultotu savus ienākumus 10 gadu laikā un sasniegtu attīstības līmeni, kurš raksturīgs Eiropas vecajām demokrātijām, ir jānodrošina nepārtraukta izaugsme vidēji septiņi procenti gadā.

Viena no svarīgākajām atziņām ir, ka šāds izaugsmes ātrums ir sasniedzams, ja kopējais investīciju līmenis valstī ik gadu sasniedz 25 procentus no iekšzemes kopprodukta, skaitot kopā privātās un valsts investīcijas un investējot vēl septiņus procentus no IKP izglītībā un veselības aprūpē. Tātad kopā 32 procentus no IKP.

Tikmēr investīciju kopapjoma īpatsvars Latvijā, ieskaitot izglītību un veselības aprūpi, nākamajā gadā būs 23 procenti, tātad nevis 32, bet 23 procenti no IKP. Starpība ir deviņi procentpunkti. Tātad Latvijai ir vajadzīgas vēl apmēram divu miljardu 700 miljonu eiro lielas investīcijas, lai ekonomika varētu ieskrieties un pieaugt līdz septiņiem procentiem gadā, un sasniegt Eiropas Savienības augsto līmeni.

Līdzšinējā ekonomikas attīstības politika pamatojas uz privāto investīciju piesaisti un aprobežojas ar makroekonomikas stabilizēšanu, cerot, ka privātpersonu nauda ienāks reālajā ekonomikā. Tomēr mēs redzam, pat ja tas notiek, šis process ir īslaicīgs un privāto investīciju pieaugumam seko to kritums. Šādos apstākļos investīciju politikas prioritātei ir jābūt publisko investīciju palielināšanai.

Arī Pasaules Banka atgādina, ka, lai piesaistītu privātā sektora investīcijas un nodrošinātu augstu kopējo investīciju līmeni visās ātri augošajās ekonomikās, valsts investīcijām sabiedriskajā infrastruktūrā jābūt apmēram septiņiem procentiem no IKP ik gadu, tikmēr Latvijas vispārējās valdības investīcijas nākamajā gadā ir 5,3 procenti no IKP prognozētajām.

Nevis finanšu tirgiem, bet valstij ir jāizdara grūdiens ekonomikas attīstībai, un ekonomikas izaugsmei ir nepieciešams ekonomikas dzinējs.

Runājot debatēs par nākamā gada budžetu, es arī ierosināju valsts atbalsta mērķprogrammu nodrošināšanai nodibināt Latvijas Valsts attīstības banku. Tā rīkotos līdzīgi kā Vācijas attīstības banka. Jūs labi to zināt. Tā saucas Kreditanstalt für Wiederaufbau Bankengruppe. KfW padomi veido ministri un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Tas tik tiešām varētu būt nopietns instruments, lai ievestu mūsu ekonomiku nākotnē.

Es lūdzu vērst uzmanību. Un vēl... vēl ekonomiski lasījumi...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds satiksmes ministram Tālim Linkaitam.

T. Linkaits (satiksmes ministrs).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

T. Linkaits. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Satiksmes nozare tradicionāli ir tā, kas savieno cilvēkus, uzņēmumus un valstis, nodrošina ekonomikas asinsriti un nodrošina arī mūsu uzņēmēju konkurētspēju.

Pandēmijas laikā mums vienlaikus ir jānodrošina sistēmas funkcionēšana, nepārtraukta funkcionēšana, un tas ir jādara samazināta patēriņa apstākļos. Mēs joprojām nodrošinām, ka lido lidmašīnas virs mūsu galvām, brauc vilcieni un brauc arī sabiedriskais transports. Sakari strādā maksimāli iespējamā režīmā, atbalstot šīsdienas daudz lielākās vajadzības.

Mums ir jānodrošina atbalsts sistēmiskajiem uzņēmumiem, lai varētu pārziemot un sagaidīt labākus laikus nākotnē.

Šeit es gribētu atzīmēt, ka nekas no valsts puses netiek dāvināts, mēs pretī sagaidām, ka tie būs konkurētspējīgi, efektīvi uzņēmumi, kas darbosies nākotnē, un ap tiem veidosies klasteris ar citiem uzņēmumiem, kas dos pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.

Mēs arī piedalāmies ekonomikas sildīšanas pasākumos, piemēram, kā jau premjers minēja, ieguldot ceļu infrastruktūrā papildu līdzekļus.

Paralēli pandēmijas ikdienas rūpēm mēs veicam arī nepieciešamās reformas. Šeit es gribētu minēt divas. Tā ir sabiedriskā transporta pārvadājumu joma, kur mēs liekam dzelzceļu par pārvadājumu sistēmas mugurkaulu, veidojot pilnīgi jaunu sabiedriskā transporta sistēmu uz jauniem principiem Un... kas tuvojas Saeimai... valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas reforma, kur būs nepieciešams arī Saeimas atbalsts.

Paralēli notiek darbs arī pie projektiem, kas mūs cels nākotnē. Šeit es gribētu minēt ilgtermiņa valsts ceļu attīstības plānu līdz 2040. gadam. Es gribētu minēt Rail Baltica projektu ne tikai tā starptautiskajā dimensijā, bet arī attiecībā uz reģionālo ietvaru, infrastruktūras pārvaldīšanu. Arī gribētu minēt videi draudzīgu sabiedrisko transportu ar jauniem vilcieniem, jauniem tramvajiem un videi draudzīgiem autobusiem.

Paldies kolēģiem par atbalstu! Paldies Saeimas kolēģiem par atbalstu! Un varu apliecināt, ka joprojām darbojamies kā vienota komanda.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (izglītības un zinātnes ministre).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Arī es lūgšu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

I. Šuplinska. Mēs katrs esam atbildīgi par mūsu brīvību. Tas, kas šobrīd notiek sabiedrībā, īpaši medijos, diemžēl arī vērojot šīs astoņas budžeta pieņemšanas dienas Saeimā, - es teikšu, ka šī atbildība mums vēl nav pietiekama.

Tikmēr, kamēr mēs visu laiku bāzēsimies uz priekšvēlēšanu solījumiem, bet neskatīsimies un nesadalīsim katru mūsu mērķi pa soļiem, rezultāti izpaliks, jo daudzi, kas ir opozīcijā, ļoti labi apzinās, ka tie priekšlikumi, kas tiek sniegti, tiek sniegti gadiem ilgi, tāpēc to risinājums nav iespējams, jo tas ir gadiem ilgs process.

Bet tomēr Izglītības un zinātnes ministrijā, ja mēs skatīsimies pēc gadiem, paliks tādi darbi kā iesākta lielākā augstskolu reforma kopš neatkarības atgūšanas. Ir izveidota “Tava klase”, kas ir ieguvusi pasaules vērienu, un cita starpā kovida pandēmijai izstrādātie drošības līdzekļi ir vieni no tiem, kas ļauj noturēt arī mazo bērnu klasē. Viss, kas notiek ar papildu drošības pasākumiem, ir domāts tikai tam, lai pārvarētu šo ķēdi un lai patiešām pietuvotos normālai sadzīvei visā Latvijas teritorijā.

Man ļoti gribētos, ka tie sportistu uzvaru kalni, kas ir bijuši šajā gadā, saistītos arī ar mūsu iestāšanos Eiropas Kosmosa aģentūrā, CERN, būtu saistīti ar nākamajiem izcilības panākumiem zinātnē un pētniecībā.

Es absolūti piekrītu, ka zinātnē un pētniecībā, un arī izglītības atalgojumā finansējums ir jāliek vairāk, tāpēc mūsu mērķis šobrīd ir atveseļošanas finansējums un ieguldījums cilvēkkapitālā. Un cilvēkkapitālā principā mums ir svarīgas divas strukturālās reformas - moderns skolu tīkls un moderna, konkurētspējīga augstskola. Tas ir tas, uz ko mēs strādāsim, tas ir tas, kādā veidā mēs mēģināsim iegūt arī Saeimas deputātu atbalstu.

Šajā brīdī vēlējos vienīgi izcelt to, ka Covid-19 apstākļos mēs esam atbalstījuši arī studējošos, - tas arī ir pirmo reizi pēc ilgāka laika.

Veiksmi mums visiem!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Pauze.)

Mēs jūs nedzirdam, Zariņa kungs.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tā kā debašu laiks par Kariņa valdības darbu ir saīsināts uz divām minūtēm, kas ir pilnīga ņirgāšanās par Latviju kā demokrātisku valsti, tad man nekas cits neatliek, vērtējot valdības darbu, kā pāriet uzreiz uz ieteikumu sadaļu.

Bez liekulības. Kariņa kungs, jūs taču pats labi redzat, ka jūsu laiks ir beidzies. Jūs tikai nezināt, kā cienījamā veidā atbrīvot sevi un Latvijas valsti no šīs nastas. Es jums palīdzēšu. Es pastāstīšu, kā jūs varat to izdarīt un vēl nopelnīt labas politiskās dividendes savai partijai.

Izeja ir ļoti vienkārša. Pamēģiniet kļūt par premjerministru! Par reālu valdības vadītāju, kurš vada savu ministru darbu un liek tiem atbildēt. Un jūs redzēsiet - jūs uzreiz nebūsiet vajadzīgs koalīcijas partneriem šajā amatā, jo jūs šajā amatā netikāt ielikts, lai vadītu ministru darbu, bet lai netraucētu koalīcijas partneriem šeftēties katram savā atvēlētajā lēņu valstībā. Lai aiz jūsu muguras katrs varētu nodarboties ar savām štellītēm: kāds varētu īstenot savādus celtniecības projektus, kāds - savādus iepirkumus ārkārtas situācijas piesegā, kāds turpinātu OIK afēru, bet kāds ar tiem pašiem saukļiem, kurus arī jūs piesaucat, veidotu jaunu, vēl lielāku un postošāku afēru nekā OIK. Jā, tas notiek.

Pamēģiniet kļūt par premjeru, un jūs atbrīvosiet sevi un visu Latvijas sabiedrību no šī lāsta! Šis nav laiks nelgām un nīkuļiem! Latvijai šajā situācijā ir vajadzīgs valdības vadītājs, kurš ir spējīgs uzņemties un vadīt riskus, nevis baidīties un censties norobežoties no tiem, jo šī nav situācija, kurā mēs varēsim paglābties no draudošajām briesmām kā zaķītis, bailīgi sēžot zem eglītes un gaidot glābiņu no malas.

Tāpēc, ja jums kādam tur, koalīcijā, ir dūša un sajēga, ņemiet grožus savās rokās! Ja nav neviena, ejiet visi mājās!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Uzstāšos pašlaik kā cilvēks, nevis kā opozīcijas pārstāve. Šorīt man burtiski vēstuļu vētra no vēlētājiem, no cilvēkiem, kurus es vienkārši nepazīstu. Un es... Tas retais gadījums, kad es pilnībā šodien esmu vienisprātis ar Jāni Dombravu. Visi šie jaunie ierobežojumi, premjera kungs, ir absolūti nekam nederīgi. Es jūs aicinu vērsties pie Eiropas Savienības veselības aprūpes sistēmas un epidemiologu speciālistiem pēc nopietnām konsultācijām.

Manuprāt, Latvijai ir jāizsver Slovākijas pieredze ar totālas nacionāla mēroga testēšanas ieviešanu un tādā veidā pandēmijas ierobežošanu. Slovākija ar nacionāla mēroga testēšanu panāca divkārtīgu inficēšanās skaita samazināšanu. Tā ir pieredze, kuru varētu izmantot arī Latvijā, un, manuprāt, tā ir vienīgā iespēja, kā mēs varētu paglābt gan mūsu cilvēku veselību un dzīvību, gan mūsu ekonomiku, jo pašlaik, ieguldot līdzekļus dīkstāves pabalstos, mēs neko nevaram panākt. Visi tie ierobežojumi, kuri tiek ieviesti, sākot ar rītdienu, nedos nekādu efektu.

Lūdzu apvienot man debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

R. Ločmele. Ierobežojumi, kurus pašlaik izstrādāja valdība, tiešām liecina par dziļām domstarpībām starp ministriem. Es ļoti cerēju, ka tas, ko jūs pieminējāt pirmdien savā runā - ka akcents būs pirmām kārtām uz pastiprinātu robežkontroli un testēšanas jaudas palielināšanu -, tiešām īstenosies. Tā vietā tie ierobežojumi, ar kuriem vakar vēlu vakarā iepazīstināja valdība, deva priekšstatu par to, ka valdība tiešām ir neprofesionāļu saiets. Piedošanu, bet jums kā premjeram neizdevās noturēt šo valdību veselā saprāta robežās pandēmijas ierobežošanas nolūkā.

Tiešām padomājiet, vai mums nevajadzētu sekot Slovākijas piemēram un iet nacionālās testēšanas ceļu. Pilnībā atbalstu Dombravas kunga teikto, ka visi tie ierobežojumi steidzami jāatceļ un jāizstrādā pilnīgi, absolūti citāds pandēmijas ierobežošanas plāns.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Premjerministra kungs! Paldies jums par ziņojumu. Man jums divas tēzes.

Viena par šodienu. Varbūt tāda... Varbūt mācība vai piemērs no šaha. Jums šobrīd ir ļoti grūts periods. Jūsu dienaskārtību veido nevis jūsu biroja vadītājs, bet kovids. Jūs nezināt, kas notiks rīt un nākamajā nedēļā. Un ir tāda mācība no šaha - ja tu gribi gūt panākumus, tad nevajag atvērt vienlaikus vairākas frontes, jo vairāk fronšu atver, jo grūtāk tikt ar pozīciju galā.

Cīnoties ar kovidu, mans ieteikums būtu bijis tiešām arī budžeta pieņemšanā neatvērt jaunas frontes, bet diemžēl jūsu valdība to ir izdarījusi, samazinot finansējumu pašvaldībām. Tas nozīmē, ka pašvaldības, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem, kas sniedz arī kovida un krīzes laikā kopumā cilvēkiem, var teikt, pirmo palīdzību, būs mazāk spējīgas to izdarīt.

Iznīcinot mazos uzņēmējus, paceļot strauji nodokļus tieši krīzes laikā, jūs atstāsiet bez darba desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju un galu galā jūs nākamgad būsiet spiests cīnīties arī ar šo sociālo spriedzi un situāciju.

Otrā tēze. Par rītdienu. Mums šobrīd, premjera kungs, ir vēsturiski lielākais budžeta deficīts vēsturē un tam... par to nav jāsatraucas, ja vien ir labs plāns, kā no tā izkļūt, un ja mēs redzam skaidru attīstības scenāriju.

Tāpēc es ļoti sagaidītu, ka atjaunošanas fonda izmantošanā jūs un jūsu valdība nāktu ar precīziem priekšlikumiem finansējumu ieguldīt reformu stiprināšanā, piemēram, jums ir bijusi administratīvi teritoriālā reforma, tad ir jābūt skaidram reģionālās attīstības plānam ar ieguldījumiem infrastruktūrā, labklājības celšanā reģionos. Tas - pirmais.

Otrais. Augstākās izglītības reforma. Kopā ar to ir jābūt finansējumam arī no atjaunošanas fonda.

Un trešais. Atbalsts uzņēmējiem, lai mazāk būtu jāfinansē no valsts budžeta.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es savā uzrunā droši vien visvairāk gribētu vērsties pie Kariņa kunga. Paldies par jūsu ziņojumu!

Tas, ko es gribētu teikt, - nenoliedzot, ka arī nākamajā gadā gan Saeimai, gan valdībai viena no lielākajām prioritātēm būs kovida pandēmijas pārvarēšana ar iespējami mazākiem zaudējumiem un satricinājumiem gan ekonomikā, gan izglītības un veselības aprūpes sistēmā... Tas, ko es no savas puses gribētu uzsvērt, ir milzīgais darbs, kas jo īpaši valdībai turpmākajā periodā ir jāiegulda drošības sajūtas radīšanā visiem Latvijas iedzīvotājiem. Visiem lēmumiem, visām izmaiņām un visām rīcībām, lai arī nereti ir jāreaģē ātri, ir jābūt komunicētiem pārliecinoši, ar skaidrību pieņemto lēmumu saprotamībā un drošības sajūtu, ka valsts patiesi rūpējas par visiem - visiem! - saviem iedzīvotājiem, tā, ka ikviens jūt, ka steigā pieņemtu lēmumu dēļ netiks pamests zem vilciena.

Šobrīd sabiedrībā ir liels nogurums. Noguruši ir skolēni, kas jau kopš marta principā mācās mājās, noguruši ir skolotāji, noguruši ir mediķi, ārkārtīgi noguruši, kas nebeidzami cīnās ar pandēmiju, turpina ikdienas darba pienākumus un cer, ka izturēs. Tāpat arī noguruši ir uzņēmēji, kas nemitīgi seko līdzi izmaiņām un dara visu iespējamo, lai šajā neskaidrajā laikā izdzīvotu, pārkārtotos un pielāgotos.

Šogad ir paveikti un nākamajā gadā tiks paveikti ārkārtīgi daudz labu un sen vajadzīgu darbu, tomēr nereti šīs labās lietas paliek neapmierinātības ēnā, un es no sirds ticu, ka to var mainīt.

Mēs strādāsim. Mēs strādāsim slapjām mugurām, lai šo krīzi izturētu kopā, un es ticu, ka mēs visi savai valstij un tautai...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu apvienot laikus. Es lūdzu apvienot laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

A. Gobzems. Tātad šodienas Kariņa ziņojums par kovida krīzi ir vienkārši kaut kas vājprātīgs, adresēts tādiem... it kā neizglītotiem cilvēkiem, kas nesaprot, kas valstī notiek. Šeit ir jāpaskaidro - visiem, tostarp arī visām Mirdzas tantēm -, kas notiek valstī.

Mēs atrodamies šobrīd ārkārtas stāvoklī, tāpēc ka visu pavasari un visu vasaru Kariņš ar Viņķeli lielījās televīzijā, Saeimā un nezin kur, kādi mēs esam čempioni. Tagad pie 500 gultasvietām mums ir krīze, kolapss veselības aprūpes sistēmā. Tādi mēs esam čempioni pie 500 gultasvietām. Ja mums būtu īsta pandēmija, mēris vai karš - ko mēs darītu? Tā ir pirmā atbilde.

Otrā atbilde. Par izglītības sistēmu. Tiek nomainīts izglītības sistēmas saturs. Grāmatu nav - uzprasiet bērnu vecākiem. Vecāki nezina, kā darīt. Tagad izdomāja - aizsargās pret vīrusiem, liks mazām meitenēm un maziem puikām (piecgadīgiem, sešgadīgiem vai septiņgadīgiem, vienalga, cik) maskās staigāt. Tas būs tas risinājums.

Jūs saprotat, ka tas nav risinājums? Mirdzas tantes, jūs to nesaprotat? Jums stāsta par “veiksmes stāstu”, par “kapitālo remontu”. Mūsu finanšu sistēma ar šo “kapitālo remontu” ir iznīcināta. Mums nav vairs finanšu sistēmas. Mums cilvēki bankās kontus nevar atvērt. Jūs to neredzat? Jūs tiešām to neredzat? Jūs ticat visam, kas televizorā tiek pateikts. Paprasiet saviem bērniem vai mazbērniem, kas ar biznesu nodarbojas, vai viņiem nav vieglāk aizbraukt uz Igauniju piereģistrēt sev jaunu firmu. Vai tiem no jūsu radiem, kas brauc uz Angliju zemenes lasīt.

Varbūt pietiek vienreiz žēloties, Latvijas tauta, kā jūs apbižo, kā jums neiet. Varbūt vienreiz vajag saņemties drosmi. Vajag saņemties un pateikt - pietiek šitās tukšrunāšanas! Vajadzētu mums beidzot pateikt - pietiek, ka mums nav premjera, kurš var uzņemties atbildību, - un pateikt, ka mums nestrādā veselības ministre vai izglītības ministre! Ka mums viss ir nolaists līdz kliņķim! Vai tad jūs neredzat, kādi mums ceļi? Jūs tiešām neko neredzat, Mirdzas tantes?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Godātie kolēģi no opozīcijas, nav jēgas šobrīd kaut ko teikt parastam pastniekam. Ja valsti vada neievēlēta persona un līdzās viņam ir persona, kura visvairāk svītrota, - kuri šobrīd vada procesu -, tad mēs varam cerēt tikai uz mūsu kolēģu saprātu. Tas ir vienīgais, kas mums ir atlicis.

Es gribētu tiešām pateikt lielu paldies tiem saprātīgajiem koalīcijas deputātiem, kuriem ik pa brīdim atnāk labas idejas. Ik pa brīdim viņi mēģina darboties ārpus sadarbības sanāksmes... šīs sapulces... un izteikt tiešām labas domas attiecībā uz to, uz kurieni mēs ejam un kādā veidā tiek darīts pāri mūsu pašu iedzīvotājiem, jo, “pateicoties” tai bezdarbībai, kurā slīga mūsu neievēlētās personas, mēs šobrīd esam tur, kur esam, un ir pieņemts lēmums darīt pāri arī mūsu bērniem. Šobrīd tiek pieņemts lēmums nekompensēt arī tiem, kuriem tika liegts strādāt (un tagad atkal varbūt ir atļauts), tos zaudējumus, kurus viņi cieta.

Ir pieņemti ļoti daudzi kaitnieciski lēmumi attiecībā uz nodokļu reformu, kā jau Reiznieces‑Ozolas kundze minēja. Es gribu pateikt milzīgu paldies (jo man iepriekšējā runā neļāva) mūsu ārkārtīgi aktīvajai opozīcijai, visiem - gan ZZS, gan SASKAŅAS, gan neatkarīgajiem deputātiem -, kuri tik tiešām vairākas reizes atgādina to, pie kā mums ir noteikti jāatgriežas, vairākas reizes atgādina tās lietas, kuras nav sakārtotas, un piedāvā jaunus risinājumus gan kovida krīzes pārvarēšanā, gan budžeta jautājumos. Paldies jums! Jūs esat paši labākie, nevis tie, kas nāk ar ziņojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Anitai Muižniecei otro reizi.

A. Muižniece (JK).

Jā, kolēģi, es nepalūdzu apvienot debašu laikus, tāpēc pabeigšu savu runu.

Kā es teicu, ir ļoti daudz labu darbu, kas ir paveikti un tiks paveikti arī nākamajā gadā. Mēs strādāsim, strādāsim kopā. Es zinu, ka mēs visi vēlam drīzu atkopšanos, kopīgu Līgo svinēšanu un drīzu atgriešanos miera laikos bez šīs neskaidrās slimības.

Bet, kamēr mēs vēl esam šajā kaujaslaukā, es ļoti, ļoti aicinu valdību un īpaši Kariņa kungu turpināt strādāt pie savlaicīgas - savlaicīgas! - algoritmu izstrādāšanas situācijām A, B un C. Un ne tikai to izstrādāšanas, bet savlaicīgas potenciālo izmaiņu, ierobežojumu skaidrošanas visiem cilvēkiem. Kad cilvēks ir drošībā, viņā rodas ticība. Un, kad ir ticība par to, ka būs labi, visi ir gatavi sadoties rokās un palīdzēt arī grūtos laikos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

J. Butāns. Turpinot par ziņojumu par 2019. gadu un to, kas darīts arī 2020. un kas tiks darīts 2021. gadā, turpinot satiksmes nozarē paveikto... Tāļa Linkaita stāstīto, gribu teikt, ka paveikts ir tiešām daudz.

Ja ejam pa posmiem, tad, piemēram, autoceļos ir... Līdz šim... Šis gads ir bijis veiksmīgākais gads principā autoceļiem Latvijas brīvvalsts laikā, un ir sakārtots lielākais (kilometrāžas daudzumā lielākais) autoceļu tīkls. Ir veikti lielākie ieguldījumi satiksmes drošības uzlabošanā, ir sākts un pabeigts strādāt pie autoceļu kopējā redzējuma. Ir sākts darbs un drīzumā, šogad, tiks principā pabeigts pie tā, kādam ir jābūt veloceļu tīklam Latvijā. Tiek strādāts pie autoceļu tīkla reformas, kur paredzēts daļu nodot pašvaldībām. Tas ir par autoceļiem.

Tālāk - turpinot par sabiedriskā transporta sistēmu. Tad sistēma nav tikai sistēma, bet ir veikti lieli ieguldījumi gan tramvaju iegādei, parakstīts līgums par jaunu vilcienu iegādi, ir nodrošināta jaunu autobusu iegāde pašvaldībām.

Savukārt Rail Baltica progress ir noticis tik tālu, ka šogad jau ir uzsākušies būvdarbi. Labi atceramies pagājušo gadu, kad uzsākām ostas pārvaldības maiņu, kur Ventspilī un Rīgā samazinājām pašvaldības pārstāvjus valdē, un darbs turpinās. Drīz tiks iesniegts arī normatīvais regulējums par ostu pārvaldības maiņu, kur ceram arī sagaidīt atbalstu. Notiek arī “Latvijas dzelzceļa” reorganizācija, lai uzņēmums kļūtu efektīvāks un turpmāk varētu strādāt tādos apstākļos, kādi tie pašreiz ir, un arī pārorientētos, un nestrādātu ne tikai tranzīta virzienā, bet arī domātu par mūsu pasažieriem, izveidotu jaunus peronus cilvēkiem, lai jaunie vilcieni būtu ērti - ne tikai braukšana vilcienos, bet arī iekāpšana tajos.

Paldies par atbalstu, un ceru, ka gan valdībā, gan Saeimā visas reformas un pārmaiņas satiksmes nozarē tiks atbalstītas arī turpmāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Golubeva, Papule, Dombrovskis un Pimenovs lūdz turpināt Saeimas šā gada 23. novembra ārkārtas attālināto sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Par to mums būs jābalso. Varam balsot? Varam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas 2020. gada 23. novembra ārkārtas attālinātā sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad sēdi (Skaņas pārrāvums.)...

Turpinām debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (KPV LV).

Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godājamie kolēģi! Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Laiki tiek apvienoti.

M. Možvillo. Es jūsu vidū ienācu mēnesi atpakaļ - 22. oktobrī. Pa šo īso brīdi esmu redzējis daudz ko tādu, kas, esot malā no Saeimas, likās neiespējami. Bet tad, redzot to, kas notiek šajā visā, ka kolēģis viens otru var nosaukt par muļķi, par idiotu, kas vēl ir maigs nosaukums visam šim pasākumam, es diezgan strauji zaudēju ilūzijas, ka Saeimā valda augsta intelektuālā attīstība un līdz ar to arī likumu kvalitāte ir labā, augstā līmenī.

Ko es varētu teikt par šo laiku, kas ir pavadīts? Es saredzu, ka šeit ir plaša darba fronte, un es vēlos no savas puses pateikt, ka jebkurā gadījumā, balsojot par jebkādu... par visu pārējo, kas saistās ar likumiem, es vadīšos no tā, kā šis likums iespaido visparastāko cilvēku, ar domām par to, ko dara likums ar visparastāko cilvēku.

Par šo... esošo budžetu. Mana balss “par” bija avansā. Es ceru, ka darbības laikā šajos divos atlikušajos gados gan es, gan manis pārstāvētais spēks spēsim parādīt, ka varam gan izpildīt to, ko solījām saviem vēlētājiem, gan to, ka varam paveikt daudz vairāk nekā esam paveikuši līdz šim.

Saviem kolēģiem uz priekšu novēlēt - mazāk apvainojumu, mazāk uzbrukumu, mazāk negāciju. Šo enerģiju varētu veltīt daudz produktīvāk daudz sakarīgāku lēmumu, likumu pieņemšanā. Es varu apgalvot, ka es būšu atvērts jebkuram priekšlikumam, kas ir labs mūsu valstij.

Paldies, un uz sadarbību!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Lūgšu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

R. Nemiro. Liels paldies.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Ir tāds teiciens, ka nekļūdās tikai tas, kas neko nedara. Kļūdas ir, bija un būs, un dažādām krīzēm mums ir nācies iet cauri, un dažādām krīzēm acīmredzot mums vēl nāksies iet cauri.

2009. gada krīze, kas bija ļoti smaga krīze tieši finansiāli, mums var ļaut šobrīd arī izdarīt attiecīgus secinājumus un pieņemt pozitīvus lēmumus. Šobrīd (un arī toreiz) ļoti daudzi cilvēki cieš - tieši tie, kas vai nu nav maksājuši nodokļus, vai nav domājuši par to, ka nodokļu maksāšana ir par labu viņiem un par labu valstij, kurā viņi dzīvo. Šobrīd šis laiks tomēr ir īpašs, jo cilvēki strādāt var ļoti ierobežoti. Man būtu lūgums skatīties uz tiem cilvēkiem, kas ir reģionos, un tiem, kas ir pilsētā, tomēr nedaudz atšķirīgi, jo situācijas ir ļoti dažādas, un līdz ar to palīdzība ir vajadzīga tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, bez sava aroda un, iespējams, pārdzīvo ļoti smagus laikus.

Es vēlētos, lai arī mēs tomēr skatāmies vairāk uz iespēju gan atveseļošanas fonda līdzekļus, gan arī budžeta līdzekļus ieguldīt paliekošās vērtībās, infrastruktūrā, neba vairāk glābjot uzņēmumus. Uzņēmumi uz esošas infrastruktūras platformas gan šobrīd, gan arī nākotnē dibināsies. Mans aicinājums ir skatīties arī uz valsts pārvaldes funkciju optimizēšanu, un kovida laiks mums dod arī iespēju pārvērtēt valsts ierēdņu gan kapacitāti, gan skaitlisko apmēru, gan funkcionalitāti un tā tālāk. Mēs esam daudz par to runājuši priekšvēlēšanu laikā, un arī šobrīd ir iespēja izdarīt secinājumus.

Es gribu novēlēt izdošanos, veiksmi, izturību un ieklausīties dažādos kolēģu viedokļos, argumentos, pieņemt izsvērtus lēmumus. Tas nav viegli, bet es ceru, ka mums visiem kopā izdosies. Es novēlu mums pārvarēt pēc iespējas ātrāk šo tiešām neparedzēto krīzi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Nav tāda balsojuma avansā par budžetu. Jūs jau esat nobalsojuši, nodarot pāri mūsu iedzīvotājiem.

Možvillo kungs kā jaunpienācējs ir izdarījis ļoti lielu darbu, viņš ir piedalījies debašu laika samazināšanā opozīcijai. Paldies jums, mēs to redzam un novērtējam.

 Un Nemiro kungam es gribētu vēl piebilst to, ka par jūsu kļūdām, jūsu visu, koalīcijas, pieļautajām kļūdām, maksājat šobrīd nevis jūs, maksā Latvijas nodokļu maksātāji, - to jūs nevarat aizmirst. To jūs nekad nedrīkstat aizmirst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Godātais Kariņa kungs! Jūsu plāni man ļoti patīk. Jūs patiešām brīnišķīgi runājat par dažādām lietām, bet man paliek jautājums, kāda tam ir sakarība ar realitāti? Jo, protams, mēs visi dzīvojam savos burbuļos. Bet, man šķiet, ka jūsu burbulis kļūst arvien mazāks un mazāks un pastāvīgi sašaurinās.

Laiks ir ļoti īss, es minēšu tikai divas konkrētas problēmas.

Pirmais. Pašvaldības. Jūsu valdība pastāvīgi atņem resursus pašvaldībām un uzliek jaunus pienākumus. Par to mēs pastāvīgi runājam, apspriežot budžetu. Vai, jūsuprāt, tas ir pareizi? Vai tas atbilst jūsu skaistajam plānam?

Un otrais. Jūsu piedāvātā programma cīņai pret kovidu. Es neesmu speciālists. Es neņemos vērtēt jūsu piedāvātos pasākumus. Manā skatījumā, galvenā problēma ir uzticības krīze. Patiešām cilvēki nepilda šos pasākumus, neseko rekomendācijām un neseko likumiem - kāpēc? Tāpēc, ka viņi neuzticas jūsu valdībai.

Tātad šie pasākumi netiek pildīti, situācija neuzlabojas, jūs pieņemat vēl jaunus, striktākus ierobežojumus, un tad tie arī nedarbojas, jo cilvēki neseko jūsu ieteikumiem un uzticība jūsu valdībai samazinās vēl vairāk.

Tātad tas ir apburtais loks. Jums jāiekaro tautas uzticība, ļoti plašas tautas daļas uzticība - ne tikai to astoņu procentu vai mazāk, kas par jums balsoja. Un, izslēdzot opozīciju, ignorējot mūsu priekšlikumus, zākājot mūs, jūs panāksiet tikai pretēju rezultātu. Jūs teicāt pareizos vārdus par sadarbību, parādiet praksē, ka jūs esat gatavi sadarbībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Kariņa kungs, vai jums ir vēl kas piebilstams, skaidrojams?

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Jā, paldies, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Deputāti, man ir pirmām kārtām jāsaka paldies. Es esmu pierakstījis to, ko katrs ir teicis. Un es varbūt gribētu īsi atbildēt uz to, ko katrs ir teicis.

Vispirms Kučinsku Mārim. Paldies par labiem vārdiem. Visu cieņu, man tiešām liekas, ka tikai tādi, kas ir šajā atbildībā bijuši, varētu saprast viens otru. Bet es arī gribu izteikt publiski cieņu jums kā ilggadējam valdības vadītājam. Jūs arī spējāt veiksmīgi izveidot un saturēt komandu. Un valstī mums stabilitāte, arī politiskā stabilitāte, visos laikos ir no svara. Tiešām paldies arī jums. Paldies jums faktiski par konstruktīvo sadarbību, kaut gan mēs šobrīd esam pozīcija un opozīcija, vismaz no manas puses, es pret jums tā nejūtos kā pilnīgi pretējās pusēs.

Dombrovska kungs, es mēģināju pierakstīt jūsu kritiku, es saprotu jūs. Kaut kāda dziļa neapmierinātība... Ja jūs būtu ar mieru to drusku izklāstīt, es tiešām labprāt to izlasītu un uzklausītu, kādi būs jūsu ieteikumi, ko mēs varētu labāk darīt.

Kiršteina kungs, jūs runājāt par ģimenēm. Es arī esmu ģimenes cilvēks, bet šeit mūsu sabiedrība daļēji... dalās - vai valstij vajag iejaukties cilvēku personīgajā dzīvē vai nevajag. Es uzskatu laikam nedaudz pretēji jums, ka valstij tur nebūtu jāiesaistās. Ja Romas pāvests ir izteicis atbalstu tam, ka mums tomēr vajag būt iecietīgākiem vienam pret otru un arī pieņemt tos sabiedrības locekļus, kas varbūt domā vai jūtas citādi nekā mēs, tad, es domāju, arī ar laiku mūsu valsts vairākums politiķu, es vienkārši... Šobrīd Saeimā šāda atbalsta nav, bet faktiski, cik es, pa gadiem braucot ļoti daudz kur Latvijā un runājot ar cilvēkiem... Es faktiski domāju, ka mūsu tauta ir daudz saprotošāka un iecietīgāka, nekā šobrīd vairākums politiķu gribētu to atzīt. Bet mums ir viedokļu atšķirība, es saprotu un cienu jūs, un es cenšos jums arī skaidrot manu viedokli.

Jānim Dombravam. Jūs runājāt par Covid‑19 plānu un uzsvaru uz tām pretrunām. Kas ir jāatceras - ka mūsu valsts ir demokrātiska valsts. Mums nav autoritāra valsts, kur es vai kāds cits var vienkārši noteikt pilnīgi visu, kas notiek. Mums koalīcijā ir iekšējā domu dažādība, nemaz nerunājot par Saeimas opozīciju. Un mēs valstī varam virzīties tik tālu uz priekšu, cik mēs kā sabiedrība, kā politiķi, kā valdība esam gatavi iet.

Es visu laiku esmu no tiem, kas cenšas dzīt pēc iespējas ātrāk, es ilgstoši izjūtu nepieciešamību asāk un ātrāk reaģēt, bet mūsu demokrātiskā iekārta ir ar saviem ierobežojumiem, kas šādos krīzes laikos liekas varbūt vienam otram pat apgrūtinoši, bet, kopskatā skatoties, es daudz labprātāk dzīvotu vienā demokrātiskā valstī, kur vienam otrs ir jāpārliecina, nekā vienā vairāk autoritārā valstī, kur nav nekādas šādas iespējas. Bet turpinām strādāt kopā! Un atradīsim aizvien labākus risinājumus.

Kazinovska kungam. Jūs runājāt par nevienlīdzību Latvijā. Un šī tēma, kas nodarbina ne mani vienu, man liekas, faktiski mūs visus, kas šajā telpā atrodamies... Ja būtu viens tāds... ka ar vienu lēmumu varētu atrisināt, tas jau sen būtu atrisināts. Un sen pirms šīs valdības.

Īstenība ir tā, ka tas ir sarežģīts process, kur ir ļoti daudz faktori kopā, tai skaitā izglītība, prasmes un tā tālāk. Un mums valstī lielā nevienlīdzība diemžēl sāk vairāk iet roku rokā ar nevienādu prasmju apguvi. Tātad tiem jauniešiem Latvijā neatkarīgi no tā, kur viņi izauguši, kas ir izmācījušies labās skolās, kuri ir veiksmīgi arī iemācījušies kādu no eksaktajām zinībām - fiziku, matemātiku -, visiem klājas labi. Viņi atrod darbu, viņi veido jaunus uzņēmumus. Tas ir tas dzinējs mūsu valstī. Mums tā grūtība gan reģionos, gan Rīgā ir ar tiem jauniešiem, kuri nepietiekami labi apgūst prasmes, kas mūsdienu pasaulē ir nepieciešamas, tāpēc mums jāliek viss uzsvars uz izglītības sistēmu, uz šīm reformām un pilnveidošanu. Protams, investīcijas reģionos, ceļos un ne tikai - tās ir nepieciešamas, bet tās ir arī pēdējos gados krietni augušas. Mums visiem tas jāatzīst.

Vucāna kungs, paldies jums! Jūs runājāt par ļoti būtisku lietu, par nodokli digitālajai ekonomikai. Es arī par to esmu daudz runājis. Bet man ir viena pārliecība. Un, ja mēs paskatāmies, kā tas ir bijis Francijā, ka viena valsts vien to nevar izvērst, tur jābūt koordinētai rīcībai, vēlams, pa ļoti lielu valstu loku - visas Eiropas Savienības vai visas OECD valstis. Šādas kopīgas vienošanās vēl nav, un tas ir lauks, kur mums arī kā valstij ir jāturpina strādāt. Es domāju, ka šī ir perspektīva nākotne, jo ļoti daudzi multinacionālie digitālie uzņēmumi konkurē mūsu valstī, konkurē citur Eiropas Savienībā, un faktiski, ja mēs skatāmies, viņi nodokļus gandrīz vai nemaksā, bet mūsu uzņēmumi, kuri konkurē tajā pašā vidē, maksā mūsu valsts nodokļus, un tā ir milzu nevienlīdzība. Tātad mums ir jāturpina strādāt, meklēt, kā mēs varētu efektīvi šādu nodokli ieviest, bet kas nebūtu tikai Latvijas nodoklis, kuru tad meklētu, kā apiet, bet tas būtu plašs.

Pimenova kungam. Es domāju, ka jūs ļoti interesanti runājāt. Jūsu skats ir līdzīgs ar manu - ka mums vajag vairāk investīciju. Jūs runājāt, ka nevajag tik daudz privātās, vajag vairāk publiskās... Nu, mans uzskats (un to mēs varētu ilgāk debatēt) - mums faktiski vajag vairāk privātās investīcijas.

Bet no publiskajām investīcijām, Reiznieces-Ozolas kundze jau to minēja, mums nākamgad ir lielākais budžeta deficīts, kāds ir bijis, - plānots ap 1,2 miljardiem. Tas ir kovida dēļ. Mēs esam... Arī šajā budžetā ir krietni lieli ieguldījumi, bet vislielākie jaunie ieguldījumi tieši cilvēku... mediķu algās. Bet mums ir jāskatās, un jūs pareizi sakāt, arī pie publiskajām investīcijām mums vēl ir Eiropas Savienības daudzgadu budžets un šis atlabšanas fonds, - kopumā ir kādi 10 miljardi. Galvenais, ka mēs tos prātīgi ieguldām.

Bet man liekas, ka mums abiem ir līdzīgs uzskats. Un jūs labi analizējāt, ka mums tās investīcijas ir nepieciešamas. Tikai es uzskatu, ka mums ir jāstrādā pie vides uzlabojumiem, lai mums būtu vairāk arī privāto investīciju, jo tās mums pēdējos gados ir bijušas, nu, vairāk nekā 600 miljonu eiro par gadu un kādiem mēnešiem tas nav pietiekami. Mums vēl ir krietni, ko augt.

Linkaita kungam, mūsu satiksmes ministram. Viņš, protams, runāja par reformām, kuras viņš ir iekustinājis savā ministrijā. Tās ir vērienīgas, tās ir tālejošas, īpaši mūsu sabiedriskā transporta vīzijā - pāriet uz dzelzceļu un, varētu teikt, jauna pielietojuma attīstību tieši mūsu dzelzceļa tīklojumam, kas ir faktiski izveidojies un pēdējos 30 gadus kalpojis tikai kā austrumu-rietumu izejvielu transports uz mūsu ostām. Mēs zinām un redzam, ka 10 gadu laikā šis bizness samazinās un ka mums tur ir krietni, kur pārveidot šo tīklu un šo pielietojumu, lai aizvien vairāk uzņemtos tieši sabiedrisko transportu kā citur Eiropā: trīs ceturtdaļas ir pasažieru, viena ceturtdaļa - kravu. Mums aizvien tās proporcijas ir pretējas.

Šuplinskas kundzei šķīvis ir no vispilnākajiem visā valdībā, un viņa minēja vairākas ļoti būtiskas reformas, kuras mēs īstenojam.

Zariņa kungam. Jums ir tāds interesants ieteikums. Es tā saprotu no jums - saņemies un aizej prom! Nu, es to vairāk uztveru kā vienkārši tādu tradicionālu opozīcijas ieteikumu valdībai pazust, bet man būtu daudz interesantāk no jums dzirdēt, teiksim, ieteikumus, kā mēs kā valsts varētu, piemēram, gudrāk ieguldīt līdzekļus, kuri arī nāks grantu veidā no Eiropas, un tādā produktīvā veidā ar jums runāt.

Ločmeles kundze, jūs rakstāt par to... par Covid-19 un par masu testēšanām. Šis ir jautājums... Tagad ne tikai Slovākija, arī Austrija ir paziņojusi, ka veiks masu... valsts testēšanu. Austrija jau sadarbojas ar Slovākiju, palīdzēja slovākiem to īstenot, jo tur bija ne tikai bruņotie spēki, bet arī kas cits.

Tas ir milzu loģistikas izaicinājums, tur ir milzu līdzekļi. Tādu praksi... Ir viens apsvērums, ko mēs tagad sāksim, ko mēs vēl neizmantojam, - tā saucamos antigēnu testus. Mums ir jāsaprot, kuri testi un kādā veidā ir optimāli, jo diemžēl tā saucamie ātrie testi mums ir divējādi. Viens ir, ka viegli paņem ar siekalu, bet jāsūta uz laboratoriju, tātad - viegli paņemt, bet ilgs un sarežģīts, un samērā dārgs rezultāts. Otri (tie esošie antigēnu testi) - ir sarežģīti paņemt, tie profesionālim jāņem, bet ir momentā rezultāts, līdzīgi kā... es tā saprotu, nu, tā kā grūtniecības tests. Apmēram tādā veidā, ar līdzīgu tādu kastīti, kas parāda - ir vai nav.

Ir tagad attīstībā jauni testi, kas sakombinētu vieglu siekalu paņemšanu ar ātru rezultātu. Jautājums - cik ātri šādi testi būtu pieejami? Bet, tiklīdz tie būtu, tad mums tie būtu jāpadara pēc iespējas plaši sabiedrībā. Un es atbalstu to virzienu - mums ir jāpaplašina testēšana. Tur es jums pilnībā piekrītu.

Reiznieces-Ozolas kundze, jūs uztraucaties par pašvaldībām. Vairāki runātāji par pašvaldībām uztraucās, un daļēji tas ir varbūt politiski motivēti, jo jūsu politiskais spēks lielā mērā balstās virknē pašvaldību, bet tajā pašā laikā tas jau nav tikai... Un es to arī saprotu no jums - politiski mums ir jāskatās, kā mēs varam labāk veicināt vienmērīgāku reģionālo attīstību.

Par atjaunošanas fonda ieguldījumiem es jums pilnībā piekrītu, ka tiem plāniem jābūt skaidriem, tāpēc es arī aicinu Saeimā debatēt un nākt ar priekšlikumiem, kā mēs to varētu labāk darīt.

Muižnieces kundze pāris reizes runāja, un es gribu izteikt viņai arī, kā saka, protams, paldies par atbalstu un par darbu, un par tiem savlaicīgajiem algoritmiem. Pie tā mēs pastāvīgi strādājam. Ja tauta nedaudz sāk nogurt no visas kovida pandēmijas, tad valsts pārvaldes pusē tie cilvēki, kas izstrādā mūsu plānus, - es gribu teikt paldies viņiem visiem. Viņi nogurst faktiski ne mazāk.

Nu, Gobzema kungs un Stepaņenko kundze, jūs... Pamatā es tā sapratu no jums, ka viss ir slikti. Es jums nepiekrītu, ka viss ir slikti. Tad varbūt katrs paliksim savos uzskatos.

Butāna kungs arī atzīmēja lielu attīstību... tieši ceļu tīklu attīstībā. Un tiešām 2020. gads laikam ir bijis rekorda gads šeit... Un arī norāda uz nozīmīgiem darbiem uz priekšu... Rail Baltica, protams, tikai apsveicu.

Un, protams, Možvillo kungs, jūs nesen ienācāt Saeimā. Es gribu jūs apsveikt ar to. Es sadzirdu, ko jūs sakāt. Es jums gribētu piekrist, ka mums ir tomēr jācenšas no visām pusēm cieņpilnāk vienam ar otru runāt. Tomēr sabiedrība skatās uz mums kopumā un vērtē mūs visus pēc tā, kā mēs viens otru cienām, respektējam, ieklausāmies vai ne. Tātad es arī jūs, kā saka... Novēlējāt veiksmi... uz sadarbību. Es tāpat - jums!

Nemiro kungs ļoti labi teica klasiskos vārdus - nekļūdās tas, kas nedara. Un tā tiešām ir! Tā ir, protams! Arī kā valdības vadītājs es pirmais varu atzīt, ka ļoti daudz kas, ko mēs darām un darīsim, iespējams, būs nepilnīgs. Tas būs nepilnīgs, jo nekad nevar visu uz priekšu paredzēt un apstākļi reizēm mainās krietni ātrāk, nekā ir saprašana, kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Bet nedarīt - tas ir grēks! Mēs darām, un, protams, mums ir jāstrādā visiem kopā. Un paldies jums.

Visbeidzot Cileviča kungs! Jūs teicāt - labi plāni, bet kāds sakars ar realitāti? Un es jums teikšu tā: tas ir laikam jautājums - kā mēs skatāmies? Vai mēs skatāmies tādā mikrolīmenī uz indivīdu vai drusku plašāk - par valsti kopumā. Indivīda līmenī ir ļoti liela dažādība, bet valstī kopumā - virziens ir tomēr pareizs. Mēs ejam tomēr uz lielāku labklājību.

Visbeidzot es visiem gribētu atgādināt vienu: mēs neesam pozīcija, opozīcija, pretinieks viens otram. Mūsu pretinieks šobrīd ir kovida vīrusa izplatība, un kopīgiem spēkiem mēs to uzvarēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

Paldies valdības ministriem Tālim Linkaitam un Ilgai Šuplinskai, kuri piedalījās debatēs par šo ziņojumu.

Mēs esam uzklausījuši Ministru prezidentu, esam debatējuši, un līdz ar to ziņojums... tātad Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību ir izskatīts. Tas bija iekļauts šā gada 12. marta Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā. Līdz ar to arī Saeimas šā gada 12. marta kārtējo sēdi varam slēgt.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.

Līdz ar to Saeimas šā gada 23. novembra ārkārtas attālinātā sēde slēgta.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 28. (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums
2020. gada 2. decembrī

Likumprojekts “Par valsts budžetu 2021. gadam” (Nr. 837/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3047B)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
- Debašu turpinājums	- dep. I. Klementjevs
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. E. Papule
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. E. Papule
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. R. Bergmanis
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. R. Bergmanis
	- dep. S. Riekstiņš
- Par procedūru	- dep. E. Papule
- Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele
	- dep. D. Pavļuts
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. R. Ločmele
	- dep. M. Golubeva
	- dep. R. Ločmele
	- dep. I. Klementjevs
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. R. Jansons
	- dep. E. Papule
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. E. Papule
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. D. Pavļuts
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. E. Papule
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Ikstena
	- dep. R. Ločmele
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele
	- finanšu ministrs J. Reirs
	- dep. R. Ločmele
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Butāns
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele
	- dep. A. Gobzems
- Par procedūru	- dep. I. Zariņš
- Par procedūru	- dep. I. Zariņš
- Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. M. Bondars
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Ločmele
	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Geidāns
	- dep. K. Feldmans
	- dep. R. Ločmele
	- dep. J. Stepaņenko
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Par procedūru	- dep. J. Stepaņenko
Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību (Dok. Nr. 2180)
- Ziņo	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
- Debates	- dep. M. Kučinskis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Kazinovskis
	- dep. J. Vucāns
	- dep. I. Pimenovs
	- satiksmes ministrs T. Linkaits
	- izglītības un zinātnes ministre I. Šuplinska
	- dep. I. Zariņš
	- dep. R. Ločmele
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Muižniece
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Muižniece
	- dep. J. Butāns
	- dep. M. Možvillo
	- dep. R. Nemiro
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. B. Cilevičs
	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 02.12.2020 09:11:55 bal001
Par - 77, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 68. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:12:48 bal002
Par - 26, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 69. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:18:07 bal003
Par - 27, pret - 53, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 70. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:19:25 bal004
Par - 27, pret - 54, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 72. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:22:45 bal005
Par - 29, pret - 56, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 74. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:26:26 bal006
Par - 28, pret - 57, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 75. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:27:43 bal007
Par - 28, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 76. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:28:37 bal008
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 77. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:29:57 bal009
Par - 28, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 79. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:31:54 bal010
Par - 29, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 81. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:34:16 bal011
Par - 79, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 82. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:35:14 bal012
Par - 26, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 83. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:36:08 bal013
Par - 28, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 84. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:37:07 bal014
Par - 26, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 85. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:39:10 bal015
Par - 29, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 86. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:41:40 bal016
Par - 28, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 87. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:56:58 bal017
Par - 3, pret - 83, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 88. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 09:59:55 bal018
Par - 29, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 89. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:00:52 bal019
Par - 26, pret - 55, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 91. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:01:54 bal020
Par - 29, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 92. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:03:08 bal021
Par - 25, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 94. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:04:02 bal022
Par - 28, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 95. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:05:02 bal023
Par - 29, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 96. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:06:50 bal024
Par - 27, pret - 55, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 100. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:07:54 bal025
Par - 84, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 102. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:08:43 bal026
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 103. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:09:37 bal027
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 104. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:10:37 bal028
Par - 27, pret - 50, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 105. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:11:29 bal029
Par - 27, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 106. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:12:29 bal030
Par - 28, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 107. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:13:21 bal031
Par - 25, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 108. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:22:25 bal032
Par - 25, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 109. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:24:23 bal033
Par - 18, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 110. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:25:17 bal034
Par - 19, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 111. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:28:43 bal035
Par - 28, pret - 58, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 113. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 10:28:57 bal036
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.12.2020 11:04:56 bal037
Par - 22, pret - 54, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 114. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:05:47 bal038
Par - 24, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 115. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:06:47 bal039
Par - 25, pret - 52, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 116. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:18:28 bal040
Par - 88, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 117. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:21:44 bal041
Par - 29, pret - 55, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 118. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:22:55 bal042
Par - 27, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 119. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:26:08 bal043
Par - 29, pret - 57, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 120. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:29:18 bal044
Par - 25, pret - 60, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 121. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:30:27 bal045
Par - 29, pret - 58, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 122. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:31:35 bal046
Par - 27, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 123. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:33:03 bal047
Par - 79, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 126. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:33:59 bal048
Par - 76, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 127. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:35:10 bal049
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 129. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:51:18 bal050
Par - 83, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 130. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:54:26 bal051
Par - 27, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 131. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:55:26 bal052
Par - 29, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 132. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:56:20 bal053
Par - 25, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 133. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 11:57:10 bal054
Par - 26, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 134. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 12:00:47 bal055
Par - 29, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 135. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 12:01:48 bal056
Par - 29, pret - 61, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 136. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 12:02:40 bal057
Par - 29, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 137. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 12:03:39 bal058
Par - 84, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 138. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 12:04:42 bal059
Par - 29, pret - 61, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 139. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 12:05:46 bal060
Par - 19, pret - 65, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 140. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 12:13:42 bal061
Par - 86, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 141. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 12:39:35 bal062
Par - 86, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 142. priekšlikums. Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 12:40:32 bal063
Par - 63, pret - 32, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par valsts budžetu 2021.gadam (837/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.12.2020 12:40:59 bal064
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.12.2020 15:01:10 bal065
Par - 77, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības punktu izskatīšanai

Datums: 02.12.2020 15:26:27 bal066
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

 

Sēdes videotranslācija

02.12.2020.	9.00	11.00	13.30