Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas četrdesmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 17. decembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Sākam 17. decembra otro attālināto Saeimas sēdi.
Pirmā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”.
Vispirms Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!
R. Bergmanis (ZZS).
Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Saeimā ir saņemts Valsts prezidenta priekšlikums Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā atkārtoti apstiprināt ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu. Komisija minēto Valsts prezidenta priekšlikumu izskatīja savā šī gada 14. decembra sēdē, uzklausīja ģenerālleitnanta redzējumu par Nacionālo bruņoto spēku attīstību turpmāko četru gadu laikā un vienbalsīgi nolēma atbalstīt Saeimas lēmuma projektu “Par ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”.
Komisijas vārdā aicinu apstiprināt ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā ar 2021. gada 27. janvāri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Debatēs vārds aizsardzības ministram Artim Pabrikam. Lūdzu!
A. Pabriks (aizsardzības ministrs).
Labdien! Vai jūs mani dzirdat?
Sēdes vadītāja. Jā, Pabrika kungs.
A. Pabriks. Paldies. Es gribētu kolēģus Saeimā, visus deputātus, aicināt atbalstīt šo lēmuma projektu, jo ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš ir jau līdz šim sevi ļoti labi parādījis kā mūsu Nacionālo bruņoto spēku komandieris, un gan viņa laikā, esot par komandieri, kopā ar iepriekšējo ministru Raimondu Bergmani, gan arī darbojoties laikā, kurā es esmu aizsardzības ministrs, mums ir ne tikai izveidojusies ļoti laba sadarbība, bet šī sinerģija, ieviešot jaunās reformas, reformējot mūsu bruņotos spēkus, apgādājot mūsu bruņotos spēkus gan ar pareizo aprīkojumu, gan arī plānojot valsts aizsardzību, - tas viss ir patiesībā...
Sēdes vadītāja. Pabrika kungs... Vai mums ir tehniskas problēmas? Kolēģi, vienu mirkli! Mēs noskaidrosim, vai mums ir tehniskas problēmas. (Pauze.)
Viss kārtībā. Ministra kungs ir atpakaļ sistēmā.
Lūdzu, ministra kungs! Bija tāds pārtraukums...
A. Pabriks. Jā, tātad, padarot šo lietu īsu, nezinot, cik ilgi atkal mums šis kontakts uzturēsies, es aicinātu šo visnotaļ respektējamo komandieri apstiprināt uz nākamo termiņu, jo viņa priekšā ir liels uzdevums - pabeigt līdz galam virkni reformu, kas saistītas gan ar loģistiku, gan ar mūsu Zemessardzes un profesionālās brigādes nodrošinājumu, gan arī kaujas spēju veicināšanu. Leonīdu Kalniņu ļoti respektē NATO iekšienē, un es ļoti ceru, ka Saeima apstiprinās šo lēmuma projektu un šajos turbulentajos krīzes laikos bruņotie spēki varēs turpināt savu tālāko attīstību un mērķu sasniegšanu tieši Leonīda Kalniņa vadībā.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.
Citu debatētāju debatēs nav. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Apsveicu ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu ar atkārtotu apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā!
Nākamā darba kārtības sadaļa - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputātiem nav iebildumu, un likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais likumprojekts - “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputātiem iebildumu nav, likumprojekts komisijai nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - likumprojektu izskatīšana. Pirmais izskatāmais likumprojekts - “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis. Lūdzu!
I. Dūrītis (AP!).
Labrīt, ļoti cienījamā Lībiņas-Egneres kundze! Augsti godātie deputāti! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija pirms otrā lasījuma steidzamības kārtā ir izskatījusi likumu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā”... tātad izskatījusi likumprojektu un saņēmusi sešus priekšlikumus.
1. ir veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, kas paredz 11. panta otrās daļas 16. punkta redakcijas precizējumu. Un, proti, tas attiecas... šī redakcija attiecas uz personām, kurām ir tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus pilnā apmērā. Komisijā šis ministres priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Dūrītis. 2. ir Sociālo un darba lietu komisijas izveidots priekšlikums. Un būtībā tas precizē 11. panta... 17. punktu, mainot redakciju šādi: “personas, kurām piešķirta izdienas pensija vai speciālā valsts pensija”. Iepriekšējā redakcijā - “personas, kuras saņem izdienas pensiju [..]”. Tātad komisijas deputāti vienojās, ka šāda būtu precīzāka redakcija, un atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 2. priekšlikumu.
I. Dūrītis. 3. arī ir Sociālo un darba lietu komisijas izveidots priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu. Likumprojekta 3. pants paredzēja noteikt kritērijus veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanai valsts apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu klāstā. Komisijā par to bija diezgan garas diskusijas. Un komisija nolēma, ka tomēr šo kritēriju izstrādei ir nepieciešams ilgāks laiks, līdz ar to jau nākamā gada sākumā šī likuma jaunā atvērumā varētu kopā ar Veselības ministriju strādāt pie šo kritēriju izstrādes, tātad nevirzīt šos kritērijus steidzamības kārtā. Līdz ar to komisija atbalstīja likumprojekta 3. panta izslēgšanu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Dūrītis. Tālāk 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas būtībā paredz redakcionālu precizējumu 4. pantā... izteikt trešo daļu šādā redakcijā: “aizstāt 13. punktā vārdus un skaitļus “līdz 2020. gada 31. martam” ar vārdiem un skaitļiem “līdz 2021. gada 30. aprīlim””. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Dūrītis. 5. arī ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums un paredz izslēgt ceturto daļu... pārejas noteikumos. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Dūrītis. Un 6. ir veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums papildināt likumprojektu ar spēkā stāšanās termiņu šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.” Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā... lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā...
I. Dūrītis. Jā. Lūdzu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!
S. Riekstiņš (JK).
Labdien, kolēģi! Otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” (Nr. 854/Lp13). Un strādājam ar dokumentiem Nr. 3142B un 3142C. Uz otro lasījumu tika iesniegti 12 priekšlikumi.
1. ir satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kas saistīts ar “Latvijas Valsts ceļu” statusa maiņu no valsts akciju sabiedrības uz valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš. 2. arī ir satiksmes ministra Linkaita priekšlikums par redakcionāliem labojumiem visā likumā saistībā ar republikas pilsētas statusa maiņu uz valstspilsētu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, labdien... Labdien! Patiesībā es vēlējos pieteikties par 1. priekšlikumu, taču tādu iespēju sistēma neļāva, nebija iespējams pieteikties debatēm par 1. priekšlikumu. Vēlētos to atzīmēt...
Un tāpēc es vēlētos atgriezties... ka mēs atgriežamies pie 1. priekšlikuma un izdebatējam to.
Tas, ko es vēlējos norādīt, runājot par 1. priekšlikumu, lai gan tas it kā ir tehniska rakstura priekšlikums... ja jūs to izlasāt - tiek vienkārši piedāvāts nomainīt valsts akciju sabiedrību uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību.
Taču kur tanī visā ir sāls, kāpēc ir tāda nepieciešamība? Pamatojumu šādai nepieciešamībai es prasīju sniegt komisijas sēdē, un tā arī to nesaņēmu, jo vienkārši tika paziņots - mums tā ir ērtāk, mēs tā esam izdarījuši. Un kur ir tā ērtība? Ērtība ir tāda - ja tā ir valsts akciju sabiedrība, šādas sabiedrības pārraudzība ir jāveic padomei. Savukārt, ja to nolikvidē un neuztaisa kā akciju sabiedrību, bet uztaisa kā SIA, tad padome nav vajadzīga un tad šāda sabiedrība ir ietekmējama, tās lēmumi, tās vadība ir ietekmējama pa tiešo - politiski no ministrijas, no pārraugošās politiskās ministrijas.
Un jautājums - kāpēc mums ir vajadzīgas šādas vadības modeļa izmaiņas šinī gadījumā? Ja mēs paņemam vēl to kontekstā ar notiekošo, ar šo likumprojektu, kurš steidzamības kārtībā tiek dzīts cauri Saeimai ar motivāciju, ka mums vajag palīdzēt privātajiem uzņēmējiem, tad rodas pamatoti jautājumi, kāpēc... kas patiesībā pašlaik notiek, ar kādu mērķi pašlaik tiek īstenots šis likumprojekts?
Tāpēc, kolēģi, es aicinātu pieiet atbildīgi pašlaik notiekošajam procesam un tos, kas virza šo likumprojektu, nākt un pamatot, kāpēc šādā veidā tiek virzīta šāda ideja.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka šajā e-Saeimas sistēmā pieteikties debatēm var savlaicīgi - jau no brīža, kopš darba kārtība ir ievietota šajā sistēmā, proti, vēl īsi pirms pašas sēdes sākšanās jūs savlaicīgi varat pieteikties debatēs pie katra priekšlikuma. Savukārt tad, kad likumprojekta izskatīšana ir uzsākta, ir iespēja izmantot... pieprasīt balsojumu. Ir atsevišķa poga “Pieprasīt balsojumu”, ja debatēt nevēlas, bet vēlas balsojumu par minēto priekšlikumu.
Par 1. priekšlikumu. Vadot sēdi, es pārliecinos, vai ir pieteikušies deputāti debatēs šeit, sistēmā, vai iepriekš ar zaļajām lapiņām pie sēdes tehniskajiem darbiniekiem. Tādas situācijas nebija, arī balsojums nebija pieprasīts. Lūdzu, korekti visi piedalīsimies sēdē, lai varētu to arī turpināt.
Līdz ar to mēs turpinām debates par 2. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikumu.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien! Paldies, kolēģi. Es gribu apstiprināt Zariņa kunga teikto, jo man arī bija tehniska problēma, es nevarēju nospiest ne pogu “Pieprasīt balsojumu”, ne arī nospiest pogu “Pieteikties debatēm”.
Bet attiecīgi arī komentējot situāciju ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””... šis likumprojekts tiek virzīts steidzamības kārtā un apspriedes laikā netika atbildēts uz būtiskiem jautājumiem, tajā skaitā arī politikas plānošanas dokumenti, uz kuriem balstoties tapa piedāvātie grozījumi šajā likumprojektā, nesniedz atbildes uz ļoti būtiskiem jautājumiem.
Vēlos vērst gan kolēģu deputātu, gan arī vēlētāju klausītāju uzmanību, lai viņi ir informēti par to, ka šī likumprojekta mērķis ir atvērt privātajam sektoram autoceļu uzturēšanas tirgu. Vienā no dokumentiem, kas pievienots klāt šim likumprojektam... virzīšanai, ir arī atzīmēts, ka valsts autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanas gadījumā “Latvijas Valsts autoceļu” administratīvās izmaksas pieaugs, jo būs nepieciešamas investīcijas “Latvijas Valsts autoceļu” informācijas sistēmas izstrādei un uzturēšanai, noslēgto līgumu un autoceļu uzturēšanas resursu pārvaldībai.
“Latvijas Valsts ceļu” aktīvu pārvaldības sistēma tiks papildināta ar nepieciešamo funkcionalitāti, tādējādi nodrošinot efektīvu informācijas apmaiņu starp “Latvijas Valsts ceļiem” un pakalpojumu sniedzējiem. Pirmajos trīs gados... paredzams, ka papildu vajadzīgais finansējums nepieciešamās funkcionalitātes izstrādei un ieviešanai aktīvu pārvaldības sistēmai būtu 0,10 miljoni eiro gadā, tas ir, apmēram 100 tūkstoši eiro gadā. Tātad jau politikas plānošanas dokumentā un... mainot arī Latvijas autoceļu uzturēšanas statusu, nododot to lotes privātajiem uzņēmumiem, nevis samazināsies izdevumi attiecīgi autoceļu uzturēšanai, bet tiek veikta... plānota valsts uzņēmuma pārveidošana vai, iespējams, arī novešana līdz maksātnespējai. Un tā rezultātā nekāds izdevumu samazinājums... kā izriet no tiem plānošanas dokumentiem, kas ir iesniegti kopā ar šo likumprojektu... netiek paredzēts, bet jau ir ieplānots un ietāmēts 0,10 miljonu eiro gadā papildu nepieciešamais finansējums no nodokļu maksātāju naudas, no, iespējams, aizņēmumiem no Eiropas Savienības, lai nodrošinātu “Latvijas Valsts autoceļiem”... funkcionalitātes maiņu, kaut gan pašlaik, cik man ir zināms, “Latvijas autoceļu uzturētāja” rīcībā ir gan sistēmas, gan rīki, gan tehniskais nodrošinājums, kas ļauj kontrolēt šos procesus un nodrošināt pietiekami mērķtiecīgu, savlaicīgu reakciju, attiecīgi izskatot un veicot Latvijas autoceļu uzturēšanu.
Un vēl viens moments - dokumentos, ko iesniedza un ko sarēķināja, ir atspoguļots, ka “Latvijas autoceļu uzturētājs” parāda, ka efektīvi veido un ik gadu veic sava darba efektivizācijas analīzi un par apmēram 2,4 procentiem nodrošina ar katru nākamo periodu izmaksu samazinājumu un efektīvāku valsts budžeta līdzekļu izmantošanu, tajā skaitā arī ziņojumā Valsts kasei, kas bija 2019. gadā iesniegts no “Latvijas autoceļu uzturētāja” puses, ir parādīti visi... apkopojums par efektīvāko un kvalitatīvāko darba izpildi. Tāpēc, spriežot pēc politikas dokumentiem, kas pievienoti klāt, grozījumos likumā “Par autoceļiem” ir virkne nepilnību, trūkumu vai argumentu, kas netika ņemti vērā, lemjot par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Labdien, kolēģi! Vēlējos vien atgādināt, ka par pašu likumprojektu mēs jau debatējām iepriekšējā Saeimas sēdē un pašlaik izskatām 2. priekšlikumu, kas nosaka aizstāt likuma 3. pantā vārdus “republikas pilsētas” attiecīgā locījumā ar vārdu “valstspilsētas” attiecīgā locījumā.
Un, manuprāt, iepriekšējie debatētāji argumentus, kāpēc šo priekšlikumu atbalstīt vai neatbalstīt, neizteica korekti. Ņemot vērā, ka ir notikusi administratīvi teritoriālā reforma un ir pieņemti attiecīgi regulējumi, aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un noteikt, ka turpmāk ir valstspilsētas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, kolēģi, lai nerastos maldīgs priekšstats, patiesi - mēs tagad diskutējam par 2. priekšlikumu, un tas ir atbalstāms, jo tas ir juridiski savienots ar administratīvās reformas ieviestajām izmaiņām. Taču es vēršu uzmanību, ka debates bija tikai saistībā ar to, ka tehnisku iemeslu dēļ par 1. priekšlikumu e-Saeimas sistēmā nebija iespējams pieprasīt balsojumu un nebija iespējams arī pieteikties debatēm.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Par šo priekšlikumu balsojumu neviens nav pieprasījis. Kolēģi, ja vēlaties pieprasīt balsojumu par šo priekšlikumu...
Debates ir slēgtas.
Ja jūs vēlaties pieprasīt balsojumu par šo priekšlikumu...
Deputāti tātad piekrīt komisijas atbalstītajam priekšlikumam.
S. Riekstiņš. Jā, kolēģi, 3. ir deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta normu, kura nosaka kravas transportlīdzekļu masu, par kādu būtu jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva, jo norma neattiecas uz likumprojekta mērķi un tā tiek regulēta speciālajā likumā. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Un es vēlos informēt, ka ir nomainītas lapas... Šodien arī visi deputāti ir saņēmuši dokumentu no komisijas par to, ka likumprojekta lapas ir nomainītas attiecībā uz 3. un 4. priekšlikumu. Paldies.
Deputāti piekrīt.
S. Riekstiņš. 4. ir satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kurš sakrīt ar 3. - Krišjāņa Feldmana priekšlikumu. Un arī komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš. 5. ir deputātes Švecovas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta normu, kas nosaka valsts autoceļu ikdienas uzturēšanu nodrošināt atbilstoši normatīvajiem aktiem par publiskajiem iepirkumiem, iepirkuma priekšmetu sadalot daļās pa atsevišķiem reģioniem. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies, kolēģi. Pašam dokumentam, kas pavada likuma par... grozījumus likumā “Par autoceļiem”, ir viens ļoti būtisks trūkums. Un tas pat nav trūkums, bet pašos pamatos pilnīgi aplama pieeja valdības politikā.
Ziņojums runā par valsts ieguvumiem un trūkumiem tā vai cita modeļa gadījumā - pilnīga, daļēja tirgus atvēršana vai esošās kārtības saglabāšana -, bet tas ignorē sabiedrības intereses, jo valsts intereses (šajā gadījumā tās ir... vispirms izskatās Satiksmes ministrijas vai Feldmana kunga lobēto būvnieku korporāciju intereses) un sabiedrības intereses nav viens un tas pats.
Sabiedrībai, šajā gadījumā tām personām, kuras ir autobraucēji, ieskaitot arī sabiedriskā transporta pasažierus, ir svarīgi, lai valsts autoceļu, vienkāršoti - visu ceļu -, kas ir aiz apdzīvotu vietu robežu zīmēm, uzturēšana ir tādā kvalitātē, kas sniedz drošu un patīkamu braukšanu.
Diemžēl Latvijā šīs prasības, ko nosaka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, ir zemākas nekā kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā.
Gatavojot šos dokumentus, prioritārajiem jautājumiem jābūt - vai sabiedrība iegūs labākus ceļus, vai tas stāvoklis būs tāds pats, kādas būs izmaksas un kāda būs cena, nevis vienkārši - vai tirgus atvēršana radīs konkurenci, kas ļaus ilgtermiņā, iespējams, samazināt autoceļu uzturēšanas izmaksas vai, iespējams, būvnieku karteļu gadījumā sadārdzinās autoceļu uzturēšanas darbus.
Jautājums arī, kas nav aplūkots sagatavotajos dokumentos, ir par to, kas notiks ar pašu “Latvijas autoceļu uzturētāju”? Tas ir valsts uzņēmums ar ļoti vērtīgiem valsts aktīviem. Sliktākais scenārijs tirgus atvēršanas gadījumā ir tāds, ka, ja valsts atver tirgu un sadala valsts autoceļu uzturēšanas iepirkuma lotes, visticamāk, daudzas no tām varētu arī uzvarēt, bet varbūt arī ne. Ja tas nenotiek, tad nāksies samazināt gan darbinieku skaitu, gan aktīvu apmēru un arī attiecīgi lemt par šī uzņēmuma turpmāko pastāvēšanu un stratēģiju. Un jau šobrīd ir redzams, ka “Latvijas autoceļu uzturētājā” darbojas vairāk nekā 1200 cilvēku, kas strādā, saņem algu, viņiem ir garantēti ienākumi, un viņi ir nodarbināti reģionos jeb lauku teritorijā, kur, iespējams, šī darbavieta ir vienīgā šo cilvēku darbavieta un ienākuma avots. Vienlaicīgi viņi arī ir vienīgie, kas pērk kaut ko citās vietās, respektīvi, viņi silda vietējos, mazos reģionus, vietējo ekonomiku mikrolīmenī.
Es esmu par to, lai, atverot tirgu, būtu uzlabota ceļu kvalitāte, bet, ja tas netiek nodrošināts un ja tas netiek aplūkots arī dokumentu plānošanā, ja tas netiek skaidri pateikts un noteikts politikas plānošanas dokumentos, tad tādam notikumam nav jānotiek. Un tad tirgus atvēršana ir vienkārši vai nu jāiesaldē, vai jāatliek, attiecīgi nodrošinot no sākuma kvalitatīvu, efektīvu plānoto dokumentu atbilstību visas sabiedrības interesēm, nevis atsevišķu tirgus spēlētāju vai būvnieku karteļu interesēm.
Tāpēc es lūdzu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu un nepieņemt nepārdomātu lēmumu, kura rezultātā tiks atvērts tirgus, cilvēki zaudēs darbu, valsts budžeta līdzekļi netiks izlietoti efektīvi un mērķtiecīgi, un tā vietā mēs saņemsim bīstamu situāciju vai nekontrolējamu situāciju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Personīgi es uzskatu, ka tur, kur ir iespējams radīt konkurenci un padarīt pakalpojumu sniegšanu efektīvāku, to vajag darīt. Bet to vajag darīt tādā veidā, lai reāli tiešām būtu šis pozitīvais efekts no šāda pasākuma, jo... proti, konkurence dod pozitīvu efektu... to ir jēga censties inducēt tādos gadījumos, kad pozitīvais efekts no konkurences būs lielāks nekā negatīvais mēroga efekts no tā, kad kāda esošā lielāka biznesa sistēma tiek sadalīta vairākos mazos biznesos.
Un šeit jau kolēģe Švecova pareizi norādīja uz tiem riskiem, kas var veidoties. Ja mēs šo sistēmu cenšamies tagad padarīt... atvērt konkurencei, bet darām to neatbilstoši, nepārdomāti, tad mēs varam panākt tieši pretēju efektu, ka nevis situācija šinī tirgū uzlabosies, ka nevis cenas ies uz leju, ka nevis kvalitāte būs labāka, - tieši otrādi, ņemot vērā to situāciju, kāda mums ir būvniecības nozarē, ņemot vērā to, ka ir pamatotas aizdomas par būvniecības karteli, par valdošo politiķu iesaisti šāda karteļa izveidē un apkalpošanā, mēs varam panākt tikai to, ka tas, kas pašlaik tiek darīts... un tas bija mans jautājums, uz ko es arī neesmu saņēmis atbildi (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs bija pieteicies, bet pēc tam noņēma savu dalību debatēs), - kāds tad ir mērķis, kāpēc mēs gribam strauju... kāpēc mēs gribam šo tiešām Latvijai teorētiski noderīgo pasākumu īstenot šādā straujā, nepārdomātā veidā, kas var radīt tieši pretēju efektu? Kāpēc mums ir vajadzīga steidzamība? Kāpēc mēs nediskutējam par visām šīm lietām pēc būtības, neizvērtējam visus argumentus un neizveidojam tiešām veiksmīgu, labi pārraugāmu, nevis tikai kādai vienai personai, vienai politiskai personai, ērti pārraugāmu, bet sabiedrībai labi pārraugāmu, uzraudzītu sistēmu, kura tiešām dos efektīvu rezultātu? Es vēlētos saņemt šo atbildi.
Lūdzu, aicinu pieteikties par šī likumprojekta virzību atbildīgos un skaidrot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šobrīd mums jābalso par grozījumiem likumā “Par autoceļiem”, tomēr daudzi fakti norāda, ka šis ir pavisam nepareizs stāsts.
Proti, pašlaik galvenos ceļus valstī pilnībā apsaimnieko valsts uzņēmums “Latvijas autoceļu uzturētājs”. Tas katru dienu strādā 200 dažādās vietās, nodarbina 1262 cilvēkus. “Latvijas autoceļu uzturētājam” fondā ir 4911 transportlīdzekļi, traktori un pat īpašs aprīkojums, tai skaitā 178 greideri, tas ir vairāk nekā ceturtdaļa no Latvijā reģistrētajiem greideriem. Uzņēmums izmanto augstu tehnoloģiju pretslīdes maisījumus, modernas tehnoloģijas bedrīšu aizpildīšanai, īpašu programmatūru darbu un maršrutu reģistrācijai. “Latvijas autoceļu uzturētājs” pārvalda 41 noliktavu ar dažādiem materiāliem ar kopējo jaudu virs 60 tūkstošiem tonnu, kā arī 44 derīgo izrakteņu atradnes - dolomīta, smilšu, grants. Pērn valsts uzņēmuma apgrozījums bija 72,4 miljoni eiro, no kuriem 11,2 miljoni radās no komercdarbības... darbiem uz pašvaldības un privātiem ceļiem, kā arī no derīgo izrakteņu pārdošanas. Pagājušajā gadā ieguldījumi tika veikti pamatlīdzekļos un nemateriālajos aktīvos 12,8 miljonu eiro apmērā. Kas jums vēl ir vajadzīgs?
Kungi, tomēr Satiksmes ministrija aprēķināja, ka šis vērtīgais un veiksmīgais uzņēmums par to pašu naudu varētu paveikt par 14,27 procentiem vairāk darba.
Pamatojoties uz to, nākamgad no 72,83 miljoniem eiro, kas paredzēti budžeta postenim... budžeta programmai “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana”, 11,75 miljonus paredzēts piešķirt privātpersonām. Rīgas reģionā vien paredzēts 1023 kilometrus ceļa atdot privātpersonām. Tās savukārt var nolīgt apakšuzņēmējus, taču tie būs jāatklāj tikai tad, ja darbu īpatsvars pārsniedz 10 procentus. Tas nozīmē, ka ceļu būvē būs ļoti daudz tā saucamo pelēko firmu, kuras valsts nevar kontrolēt. Paredzams, ka šo veiksmīgi darbojošos vertikāli integrēto kompleksu “Latvijas autoceļu uzturētājs”... tā funkciju nodošanas privātpersonām ekonomiskais efekts nākamgad būs ļoti nenozīmīgs - tikai aptuveni 434 tūkstoši eiro. Tajā pašā laikā Latvijas teritorijas sadalīšana tā saucamajās lotēs privātiem ceļu uzturētājiem grauj vienotus pakalpojumu standartus, apgrūtina darbu koordināciju un, pats galvenais, ievērojamu “Latvijas autoceļu uzturētāja” darbinieku daļu atstāj bez darba.
Visas pazīmes liecina, ka Satiksmes ministrija un tās aizmugurē esošais politiskais un biznesa spēks plāno veiksmīgi funkcionēt... šo valsts sektora slēpto “prihvatizāciju”. Manuprāt, mūsu parlamentam (īpaši krīzes laikā) ir pienākums nepieļaut šo “prihvatizāciju”.
Tāpēc mans priekšlikums ir atbalstīt Švecovas kundzes priekšlikumu un nebalsot par valsts teritorijas sadalījumu tā saucamajās lotēs.
Paldies. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Visupirms - paldies kolēģiem, kuri slavēja “Latvijas autoceļu uzturētāju”. Tātad esam gandarīti, ka šis uzņēmums ir tiešām moderns un konkurētspējīgs mūsdienu tirgus apstākļos, un tātad mūsu uzņemtais kurss Satiksmes ministrijā ir pareizs, līdz ar to, atverot tirgu, esam droši, ka šis uzņēmums arī spēs konkurēt tirgus apstākļos.
Pats priekšlikums ir pret tirgus atvēršanu. Un es pateikšu, kāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts. Tātad faktiski nozarē situācija ir tāda, ka ir, piemēram, ceļu būves uzņēmumi, kuriem darbs pārsvarā ir vasaras sezonā, tiem nav, ko darīt ziemas sezonā, savukārt “Latvijas autoceļu uzturētājam”, kuram līdz šim, kad ir ziemotās... sniegotās ziemas, tad darbs pārsvarā ir ziemā, savukārt vasarā to darbu ir mazāk. Un “Latvijas autoceļu uzturētājam”, ņemot vērā, ka tam ir monopolstāvoklis autoceļu uzturēšanas jomā, uz valsts autoceļiem ir ierobežojums darboties ceļu būves jomā. Tātad, atverot tirgu, “Latvijas autoceļu uzturētājam” šis ierobežojums tiks noņemts, un “Latvijas autoceļu uzturētājs” varēs arī vasarā, kad ir mazāk darba, darboties ceļu būves jomā, savukārt ceļu būvnieki, kuriem vasarā ir tieši lielākais darba apjoms un ziemā tukšais periods, tieši ziemā šo tukšo periodu (protams, ja uzvarēs godīgā konkursā) varēs aizpildīt ar darbiem.
Līdz ar to aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt un atbalstīt kopumā tirgus atvēršanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Es gribētu mazliet oponēt Butāna kungam un visiem atgādināt - iepriekšējā nedēļā, kad šo jautājumu skatījām, debatēs piedalījās arī Linkaita kungs. Un Linkaita kungs minēja, ka ir bijusi aptauja un ka Latvijā ir 50 uzņēmēji, kas darbojas šajā jomā. Es jūs aicinātu padomāt, cik no tiem 50 varētu piedalīties šajā procesā un kuri būtu tiešām tie, kas varētu kaut kādā veidā kvalificēties. Manuprāt, tāda apjoma darbiem un tik specifiskā lietā šobrīd no tiem 50 būtu grūti atrast kaut vienu, kas šodien būtu gatavs kvalificēties tādu darbu veikšanai.
Tas, ko piedāvā Švecovas kundze, nu, šo te reģionu sadalījumu iet, - es savā ziņā to atbalstu, bet tas jau nemaina to galveno problēmu un izaicinājumus.
Tas, ko saka Butāna kungs... un vēl bija viens mūsu kolēģis, manuprāt, Možvillo kungs, kas teica, ka nav ko uztraukties un ka mēs te kaut kādas... stāstām visiem kaut kādus neiespējamus stāstus, iespējams... nu, es atļaušos nepiekrist. Manuprāt, viens ļoti smags gadījums, par ko es jau esmu teicis, ir sabiedriskā transporta iepirkums. Un... kas ir nu tāda viena no galvenajām funkcijām, kas ir jānodrošina Satiksmes ministrijai, un tā šobrīd ir, manuprāt, ļoti... nu, katastrofa tur notikusi. Un tur vienīgā lieta, ko Satiksmes ministrija varētu darīt, - tas ir atcelt šo iepirkumu kā tādu un sākt darbu pie jauna, jo rezultāti ir diezgan graujoši.
Attiecībā uz citiem notikumiem, kas ir notikuši šīs Saeimas laikā un par ko mani māc lielas šaubas, - cik pareizi kritisko infrastruktūru šobrīd nodot brīvā tirgū, ko tik ļoti slavē Jaunā konservatīvā partija.
Viens piemērs - Eiroparlamenta vēlēšanas, un brīvā tirgū tika izvēlēts pasta pakalpojumu sniedzējs, kas brīvā tirgū bija novinnējis “Latvijas Pastu”. Mēs zinām, kāds bija rezultāts. Vai tiešām kādam šeit, parlamentā, tas vēl būtu jāatgādina? Eiroparlamenta vēlēšanas, kas ir tik svarīgs pasākums demokrātiskā valstī, no organizatoriskā viedokļa vienkārši tika izgāztas lielā mērā tieši šīs nianses dēļ. Un tā bija tāda, nu, liela izgāšanās arī Centrālajai vēlēšanu komisijai.
Šobrīd jūs piedāvājat iet šo brīvo... brīvā tirgus atvēršanu, iedomājoties to, ka viss notiks... viss notiks ļoti labi. Līdzšinējā pieredze šī sasaukuma laikā un līdzšinējā pieredze Satiksmes ministrijas līdzšinējā darbībā liek domāt to, ka lielā mērā opozīcijas kolēģiem ir pilnīga taisnība. Un mēs, ļoti iespējams, nonāksim tādā situācijā, ka tie būs viens, divi, varbūt trīs spēlētāji. Un tas vēl būtu ļoti labi, ja tie spēlētāji būtu vietējie spēlētāji, par ko ir ļoti lielas šaubas, un es domāju, ja arī kāds vietējais uzņēmējs domā, ka viņš šeit varēs kaut ko valdīt un turpmāk uzņemties šo valsts pasūtījumu, dabūt to savā azotē... privatizējot pēc būtības šo uzņēmumu... Var notikt arī tā, ka tie ir kādi ārvalstu uzņēmumi, kas atnāk šeit un nostāda valdību un nodokļu maksātājus nepatīkamā situācijā tajā brīdī, kad viņi būs ieguvuši reālu monopolu. Jo šobrīd no tiem 50 uzņēmējiem, ko te minēja Linkaita kungs, - es stipri apšaubu, ka kādam būtu šodien kapacitāte uzņemties šādu darbu veikšanu.
Un, kolēģi, atcerieties to, ka jūs šobrīd balsojat par kritisko infrastruktūru, tā ir valsts kritiskā infrastruktūra. Un iedomāsimies paši... varam iedomāties nākamo, nu tad... nu par “Latvenergo” bija referendums, bet tikpat labi mēs varam arī kādu citu lielo uzņēmumu, kas nodrošina kritisko infrastruktūru, šobrīd nodot brīvajā tirgū, respektīvi, privatizēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies, kolēģi. Es tikai reflektējot arī uz Butāna kunga teikto... Viņš jau savā runā pateica vienu ļoti būtisku lietu - godīga konkursa gadījumā. Jā, tikai godīga konkursa gadījumā Latvijas iedzīvotāji varētu iegūt labumu no tirgus atvēršanas. Taču visos šo projektu pavadošajos dokumentos ir ļoti būtiski trūkumi.
Ir saredzams šaurs tvertās problēmas redzējums, būtiski ignorējot trīs vissvarīgākās lietas - sabiedrības, proti, konkrētu valsts autoceļu lietotāju, intereses, neatbildot uz vissvarīgāko jautājumu: vai pārmaiņu rezultātā uzlabosies ceļu uzturēšanas kvalitāte? Otrkārt - kas ar valsts īpašumu saistītiem jautājumiem... notiks? Vispirms to piederība un vērtība... Un, treškārt, “Latvijas autoceļu uzturētāja” darbinieku turpmākais liktenis, kas Latvijas mērogam nav sīkums.
Un tāpēc - tieši tāpēc! - es arī izraisīju šo diskusiju, iesniedzu priekšlikumus un lūdzu no sākuma Satiksmes ministrijai tiešām pārdomāti izstrādāt dokumentus un pamatojumu un tikai pēc tam piedāvāt grozījumus, ieviešot radikālas pārmaiņas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam otro reizi.
J. Butāns (JK).
Attīstības galvenais dzinējspēks ir konkurence, un tas ir stāsts tieši par šo. Atverot tirgu, mēs palielinām konkurenci gan uzturēšanas darbos, gan būvniecības darbos, līdz ar to ne tikai “Latvijas autoceļu uzturētājam” jābūt modernam, bet arī jābūt modernai visai nozarei kopumā, līdz ar to mūsu nozare kļūs konkurētspējīga ne tikai Latvijā kā tādā, bet arī varēs iziet eksporta tirgū, kur ar savu konkurētspēju spēs gūt eksporta ieņēmumus.
Līdz ar to aicinu atbalstīt šīs reformas veikšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Mēs, skatot pirmajā lasījumā šos grozījumus likumā, jau daudzas lietas pārrunājām un praktiski devām arī zināma veida priekšlikumus. Vai tie tiek atspoguļoti tagad nākamajā... šajā otrajā lasījumā? Diemžēl nav.
Jā, es neslēpju - esmu, teiksim, savos uzskatos konservatīvs cilvēks, un princips ir tāds, ka - septiņas reizes nomērīt, pirms griež. Arī šajā gadījumā, kad ir runa par ļoti nopietnu jautājumu - valsts autoceļu uzturēšanu, ko veic šobrīd uzņēmums “Latvijas autoceļu uzturētājs”, kurā tiešām ir ieguldīti arī no valsts puses milzīgi līdzekļi - modernizēta tehnika, arī tehnoloģijas.
Un tagad, atverot šo tirgu, man bija... iepriekš uzdots jautājums par šiem uzņēmumiem, kas varētu konkurēt... nu, var teikt, šobrīd Latvijā praktiski tādu nav. Tie nosauktie 50 - tie ir vairāk ceļu, teiksim, būvētāji, nu varbūt kāds uzņēmējs vai zemnieks, kuram ir greideris, un punkts.
Manā skatījumā - kas notiks tālāk? Tālāk būs šis - tiks tātad sadalīti lotēs, pieteiksies šie uzņēmumi, bet ar ko viņi nodrošinās? Tātad šiem uzņēmumiem strauji būs jāiepērk tehnika, tas ir viens variants. Tātad acīmredzot jāņem kredīti, jāstiprina svešas bankas, kas darbojas mūsu valstī. Tā vēl būtu pusbēda. Bet tur, kur nevinnēs “Latvijas autoceļu uzturētājs” kā SIA, skaidrs, ka “Latvijas autoceļu uzturētājam” būs jāizvēlas - tas būs dilemmas priekšā - ko darīt tālāk ar šo tehniku? Nu nekas cits acīmredzot neatliks kā privatizēt - to mēs esam piedzīvojuši. Šī privatizācija ir par sviestmaizi, un tad jaunizveidotās firmas, lūk, no valsts iegūst kādreiz iegādāto tehniku par sviestmaizi. To mēs esam piedzīvojuši Šķēles laikos un citos laikos - tā ir liberālā politika, mīļie draugi, un konservatīvajiem uzskatiem un arī partijām būtu drusciņ cita pieeja jārealizē. Un es domāju, šis jautājums, ka varētu būt dalīta pieeja, kur atsevišķi valsts galvenie ceļi tiktu joprojām atstāti, teiksim, valsts autoceļu uzturētājam kā obligāta prasība, - tas būtu viens variants.
Es teicu arī par to, ka šie administratīvie reģioni... tas princips būtu jāievēro, ka administratīvajiem reģioniem būtu jānodod zināmas funkcijas - nekas no tā nav atspoguļots.
Es gribu teikt, ka jautājums joprojām ir aktuāls un, nu, godīgi sakot, manā skatījumā, par ātru šie grozījumi likumprojektā tagad būtu jābalso. Atvērt tirgu nav māksla, un, es teicu, likvidēt uzņēmumu nav māksla. Bet kāds būs rezultāts? Nav jau tā, ka, teiksim, blakus kaimiņiem šie atvērtie tirgi uzreiz darbojas ar cirtienu. Nē. Es domāju, ka būtu tomēr lietderīgi, ja tas notiktu pakāpeniski. Pakāpeniski nodalot zināmus ceļus, kur varētu būt šis atvērtā tirgus princips ievērots, un tādos galvenajos ceļos, kas ir, teiksim, valstij ļoti svarīgi, - ne.
Un vēl viena lieta. Pašvaldību un valsts pasūtījums - tas ir garantēts finansējums jebkuros apstākļos, jebkurā nozarē, jebkurā vietā. Un priecājas tas uzņēmums, kuram ir šis garantētais finansējums, ko garantē vai nu valsts, vai pašvaldība. Ja, teiksim, vinnē privātais, tad viņš, protams, būs priecīgs par šādu garantētu finansējumu, bet cita lieta - vai tā kvalitāte būs labāka? Varbūt lētāka... Uz papīra, iespējams, varbūt lētāka, bet, kā būs dzīvē? Man nav pārliecības, ka tik ātri viss notiks.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Paldies. Mums parādījās pēdējā laikā... ne pēdējā laikā, bet pietiekami garā laika posmā tāda ļoti interesanta tendence, ka mums galvenais ir, lai jebkurā nozarē, jebkurā sfērā notiktu reformas. Bet reformu mērķis vienmēr ir uzliekams uz papīra un pārbaudāms uz modeļiem, un pārbaudāms arī ar pasaules praksi.
Šeit šodien izskanēja vairāki argumenti, ka, atverot šo tirgu, mēs dabūsim... Pirmkārt, paaugstināsies konkurence - tas ir labi.
Otrkārt, ka, lūk, parādīsies papildu eksporta iespējas ceļu uzturētājiem, kas diemžēl šodien nemaz un nekur nav parādījušies. Līdz ar to runāt par to, ka, atverot tirgu, kaimiņi ielaidīs mūsu būvniekus savās vietās, - es ļoti stipri šaubos, ka tā tas būs.
Tāpēc ar katru reformu... pie katras reformas ir jāpieiet pietiekami uzmanīgi, un šeit ir galvenais domāt nevis par to, kādi rezultāti būs sasniedzami, kas arī neapšaubāmi ir svarīgi, bet ārkārtīgi svarīgi ir izsvērt un izvērtēt visus riskus, kas parādās šinī lietā.
Runājot par konkurenci - veicināt konkurenci var ar ļoti dažādiem paņēmieniem, un nebūt ne galvenais no tiem ir atvērt tirgu. Pasakiet man, kas ir izvērtējis, teiksim, publiskās un privātās partnerības attīstību tieši šinī jomā, kas saglabā valsts monopolu, bet pieļauj un piesaista klāt arī privātu uzņēmēju iespējas? Kāpēc nav izvērtētas arī citas iespējas, kas paplašina un palielina konkurences iespējas? Tas diemžēl pazuda aiz tiem skaistajiem vārdiem, ka, lūk, viss būs labi, ja tikai mēs veiksim šo reformu.
Es aicinu atbalstīt iesniegto priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, tas, ko minēja Butāna kungs... nu mēģināt saprast un kaut kādā veidā noticēt Butāna kungam, analizēt viņa iepriekšējās gaitas ir grūti izdarāma lieta. Un mēs varam analizēt tikai to, kas noticis tagad. Un tagad ir noslēgts līgums, noslēgti vairāki līgumi sabiedriskā transporta jomā, kas ir ļoti kritiski vērtējami, un pēc būtības, manuprāt, tur vajadzētu koalīcijas deputātiem vienā brīdī pamosties, jo tad, kad budžetā būs jāmaksā šīs dotācijas, es domāju, tad jau būs par vēlu.
Tas, kas attiecas uz pašu ministru... un kāpēc man ir šīs pārdomas par to, cik tas ir pareizi... Privatizācija Latvijā notika deviņdesmitajos gados, un mēs zinām, kādi politiķi deviņdesmitajos gados bija pie varas un ar ko šie politiķi nodarbojas šodien. Un deviņdesmitajos gados galvenais privatizācijas lietu speciālists un komunikācijas cilvēks sakariem ar valdību Privatizācijas aģentūrā bija Tālis Linkaits. Un tieši šī ministra iepriekšējā pieredze un tas, ko es redzu attiecībā uz sabiedriskā transporta iepirkumu, šīs ciešās saites ar šiem cilvēkiem, manuprāt... man rada šīs pamatotās šaubas, un, redzot tieši darbus, ko Satiksmes ministrija dara šodien, man ir pamatotas šaubas. Un es saku, ka šī ir privatizācija, slēpta veida privatizācija, te nav nekāda sakara ar kaut kādiem konkurences jautājumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, nu tad es atkārtoti laipni aicinu Butāna kungu vai arī satiksmes ministru, vai arī tos, kuri virza šo likumprojektu, lai kliedētu šīs pamatoti radušās bažas sabiedrībai, ka notiekošais tiek darīts nevis, lai parūpētos par valsti, par to, lai visa šī sistēma kļūtu efektīvāka, bet tāpēc, lai īstenotu politisko afēru. Aicinu atbildēt Butāna kungu, kādēļ šī akciju... “Latvijas Valsts ceļi” tiek pārveidota no akciju sabiedrības par sabiedrību ar ierobežotu atbildību, tādējādi apejot to, ka vajadzēs veidot padomi, un kādēļ tas viss ir jādara tik steidzami? Jo mēs acīmredzami redzam, ka ir ļoti daudzi faktori, kas nav izdiskutēti, kas nav pārdomāti un uz kuriem jūs atbildēt nespējat. Gaidu šīs atbildes! Pieņemu, arī visa sabiedrība gaida, jo sevišķi to gaida Jaunās konservatīvās partijas vēlētāji, lai pārliecinātos, ka šī partija joprojām ir uzticīga saviem ideāliem, kurus tā ir solījusi saviem vēlētājiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds satiksmes ministram Tālim Linkaitam.
T. Linkaits (satiksmes ministrs).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Ar lielu interesi klausos šīs debates, kas aizsākās jau iepriekšējā, pirmajā, lasījumā, kad mēs runājām par šo likumprojektu.
Un es gribētu tomēr atgādināt par galveno uzsvaru, kāpēc pēc septiņu gadu deleģēšanas līguma beigām mēs valdībā esam izšķīrušies par tirgus atvēršanu.
Šobrīd mums nav pārliecības, ka mēs saņemam pakalpojumu par visizdevīgāko cenu un visizdevīgākajā veidā, un nav cita vienkāršāka veida, kā noskaidrot, kā šī cena veidojas un kāds ir pakalpojums, ja mēs nepajautājam tirgum, kāda ir reālā situācija. Mēs esam vairāk nekā gadu Satiksmes ministrijā pētījuši jautājumu, kā pareizi atvērt tirgu un vai vispār to atvērt. Mēs pasūtījām gan KPMG pētījumu, gan konsultējāmies ar ieinteresētajām pusēm. Mēs šā gada jūnijā Autoceļu padomē diezgan plaši diskutējām par šo konceptu, un tas guva atbalstu. Mēs 26. augustā šo konceptu apstiprinājām arī valdībā, arī tur bija diskusijas.
Un paldies kolēģim no opozīcijas, kas ļoti plaši citē Ministru kabineta ziņojumu par šo jautājumu. Es varu ar garantiju teikt, ka šis ziņojums bija izsvērts un visi iespējamie riski, tieši kā jūs minat, bija aprakstīti, un katram riskam pretī bija nolikts arī risinājums, kā mēs... kā mēs tos adresējam. Un arī attiecībā uz “Latvijas autoceļu uzturētāju” Satiksmes ministrija ir ieinteresēta, lai mēs... lai šis uzņēmums būtu efektīvs, lai tas būtu konkurētspējīgs, lai tam pavērtos jaunas iespējas tirgū.
Kā jūs zināt, pašlaik “Latvijas autoceļu uzturētājs” ir ierobežots ar 20 procentiem no veicamā darba apjoma. Viņi var startēt citur tirgū tajā brīdī, kad konkursa rezultātā mēs būsim noskaidrojuši, ka “Latvijas autoceļu... piedāvājums, piemēram, ir visizdevīgākais. Šādu te ierobežojumu startēt citos tirgus segmentos, citos iepirkumos “Latvijas autoceļu uzturētājam” nebūs.
Tāpēc... es jau zinu, ka “Latvijas autoceļu uzturētājs” gatavojas arī šim iepirkumam. Un man personīgi nav... nebūs nekādu iebildumu, ja tas arī uzvarēs visās iespējamās lotēs, kas tiks piedāvātas, bet tai pašā laikā es arī zinu, ka ir pretendenti, kas varēs startēt šajā piedāvājumā no privātā sektora.
“Latvijas Valsts ceļi” jau ir organizējuši ieinteresēto personu pirmo apspriedi. Un šajā apspriedē piedalījās... gan plaši pārstāvēti ceļu būves uzņēmumi, gan mazi, gan lieli uzņēmumi no reģioniem. Un, manuprāt, tas ir vēl viens aspekts, kas šeit ir jāņem vērā, - dot iespēju uzņēmējiem reģionos palielināt savu darbu apjomu, palielināt savas spējas nodrošināt kvalitatīvu pakalpojumu Latvijas valstī.
Attiecībā uz Kazinovska kunga jautājumu - šis jautājums par reģionālā līmeņa stiprināšanu ir, kā jūs zināt, attiecināms uz administratīvo reģionu likumprojekta sagatavošanu un tām diskusijām valdībā, kas ir par kompetenču nodošanu administratīvajiem reģioniem. Mēs no Satiksmes ministrijas puses esam gatavi vienu daļu vietējo ceļu nodot arī reģionālajam līmenim, un tad reģionālā līmenī, protams... ar šiem ceļiem varēs darboties attiecīgi reģionālais līmenis.
Arī par ceļu uzturēšanas kvalitāti, ko pašlaik nodrošina “Latvijas Valsts ceļi”, uzraugot, kā “Latvijas autoceļu uzturētājs” darbojas, - šī kvalitātes sistēma tiks saglabāta arī pēc konkursa noslēguma.
Līdz ar to lūdzu neatbalstīt Švecovas kundzes priekšlikumu un atbalstīt valdības risinājumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Ļubovas Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 25, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivara Zariņa pieteikumu runāt par procedūru.
Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.
Zariņa kungs, lūdzu, piesakieties arī elektroniski.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam par procedūru.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, es biju pieteicies runāt par procedūru jau pašā sēdes sākumā. Un tas ir saistībā ar to situāciju, kas mums izveidojās ar pieteikšanos debatēm. Es vēlējos aicināt sēdes vadītāju tomēr sekot līdzi sistēmai, vai tiešām sistēma nodrošina šo iespēju, par ko jūs minējāt, jo, kā jau to atzīmēja vairāki deputāti, dotajā gadījumā sistēma nepiedāvāja iespēju pieteikties debatēm. Un tas, ka jūs norādījāt, ka, redziet, varēja pieteikties iepriekš, atvainojiet, - bet tas jau ir tad Saeimas kārtības ruļļa pārkāpums, ja nedod deputātam iespējas pieteikties debatēs debašu laikā tikai tāpēc, ka viņš to nav izdarījis iepriekš, jo nezināja, ka sistēma nepiedāvās tādu iespēju. Es tomēr aicinātu jūs kā potenciālo Saeimas... Satversmes tiesas tiesnesi tomēr nesākt jau tagad ignorēt likumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, es jums vēlreiz skaidroju visas iespējas. Gan platformā e-Saeima, gan arī tad, kad mēs sanākam klātienes sēdēs, deputāti var pieteikties debatēm gan debašu laikā, gan pirms debatēm, savlaicīgi plānojot savu uzstāšanos. Arī platformā e-Saeima šādas iespējas ir saglabātas.
Katrs sēdes vadītājs, vadot sēdi, rūpīgi pārliecinās par saņemto informāciju gan no iepriekš pieteiktajiem debašu pieteikumiem, gan platformā e-Saeima, nogaidot dažas sekundes, jo ir iespējama nobīde laikā, līdz šis signāls tiek saņemts sistēmā. Arī pie 1. priekšlikuma, vadot sēdi, es šādi rīkojos.
2. priekšlikumā jūs izteicāt savas bažas, ka nebija iespējams pieteikties. Es kā sēdes vadītāja vēlreiz skaidroju procedūru. Taču jums bija arī iespēja runāt. Es jūsu runas laiku nepārtraucu. Tāpat arī deputāte Švecova divas reizes pie 2. priekšlikuma skaidroja saistīto 1. priekšlikumu, līdz ar to es ceru, ka pie šī likumprojekta, pie pārējiem likumprojektiem mēs varēsim turpināt debates tā, kā to paredz Saeimas kārtības rullis un kā mums to lieliski piedāvā platforma e-Saeima.
Turpinām debates.
Lūdzu, komisijas vārdā Riekstiņa kungam vārds.
S. Riekstiņš. Jā, paldies. 6. priekšlikums - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kurš paredz izslēgt no likuma normu, kura nosaka kārtību, kādā klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, un ceļu tīkla drošību Eiropas ceļu tīklā, atstājot šo normu speciālajā likumā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš. 7. - arī satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kurš paredz iespēju deleģēt autoceļu ikdienas uzturēšanu “Latvijas autoceļu uzturētājam”, ja iepirkums nav noslēdzies vai ir bijuši citi objektīvi iemesli, kuru rezultātā kādā no teritorijām jauns autoceļu uzturētājs nav atrasts, uz termiņu no deviņiem mēnešiem līdz trim gadiem. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Mārim Kučinskim.
M. Kučinskis (ZZS).
Cienījamie deputāti! Prezidij! Es lūdzu apvienot abus laikus. Šī ir pēdējā nagla šajā stāstā.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.
M. Kučinskis. Ja man... pats esmu vainīgs, bet nepiedalījos pirmā lasījuma debatēs, klausījos Tāli Linkaitu, kurš arī iedrošināja, sakot, ka, ja konkurss nebūtu... nebūs ar rezultātiem, tad neviens jau ceļu uzturētāju neiznīcina, tas būs ar visu... un tā tālāk, un tā tālāk.
Patiesībā šis galīgi nav jauns stāsts. Tas jau virmoja diezgan pasen, un man šķiet, ka mēs jau varam prognozēt un varam sadalīt šīs Latvijas lotes katram ceļu būvētājam, kurš kaut kādu reģionu pārstāv. Tas ir pilnīgi skaidrs, un tāpat kā nevar prognozēt... var jau būt, ka viņi strādās labāk, bet šeit ir drošības ventilis, ko Linkaita kungs šobrīd nogriež pilnīgi un galīgi, pasakot, ka pat tad, ja kaut kas tur nesanāks, nu, tad vienalga vairāk nebūs. Un tas ir... viss šis stāsts ir ļoti bīstams, un es ar pilnu pārliecību varu teikt, ka laikam iepriekšējā valdībā tas būtu nostopējies, bet šajā valdībā, kur, kā mēs redzam, katrs ministrs var strādāt pa savam, katra partija - pa savam, pārējie īsti neiejaucas... es jau tagad zinu, kāds būs balsojums, un tāpēc mēs arī nepiedalāmies tajā, bet mans pienākums tomēr norādīt uz zināmu bīstamību, kas ir ietverta, vēl noņemot šo, tāpēc es to nosaucu par pēdējo naglu, kas... mēs arī tad, ja tas nesanāk, tā kā nogriežam visus atpakaļceļus, pēc tam lēnā garā izpārdosim to tehniku, ko valsts par savu naudu ir pirkusi pēdējos visos gados. Kāpēc?
Šis... nu jau mēs to varam saukt par biznesu... un tirgus atvēršana un deleģēšana privātfirmām pasaulē ir normāla prakse, tikai, nu, es nezinu... droši vien ministrijai jau ir labāka statistika, bet pārsvarā to tomēr deleģē uz kaut kādiem ceļiem, kas nav... tik liela daudzuma... kas neprasa tādus ieguldījumus tehnikā, lai tos uzkoptu, un tad strādā vietējie zemnieki, kas paņem savu apvidu, kuriem ziemā arī nav kur likt...
Šeit es varu teikt - vietējie zemnieki, pārstājiet cerēt, uz jums šis nav mērķēts, un jums no tā nekas tāpat netiks.
Pārsvarā tie ir tādi atsevišķi posmi, kurus valsts kontrolē. Kāpēc šis bizness ir ārkārtīgi līdzīgs siltumtīkliem, jo katra pilsēta un katra apdzīvota vieta tiek apkurināta... ar ūdensvadu, ar elektrību? Tāpēc, ka tie ir kaut kādā ziņā neaizstājami un atkarīgi no tā, kas notiek ar patērētāju.
Paņemam to pašu piemēru par siltumtīkliem, kuri arī vienā otrā pilsētā tika atdoti privātfirmām. Kamēr viņi visu kurina un iekļaujas noteikumos, par ko ir līguši, respektīvi, vinnējuši konkursu, tad viss ir labi, bet pēc tam sāk kaut kas maitāties, un pēc tam, nedod Dievs, rodas auksta ziema. Šis bizness sastāv no tā, ka tiek maksāts par vidējo rādītāju, kāda būs ziema, jo vasarā uzturēt... es domāju, katrs var tikt galā - vai tā ir valsts vai tie ir privātie. Bet tad, kad pienāk neprognozējamais - ziema ar saviem visiem rādītājiem -, rodas naudas jautājums, tās ir izmaksas. Ja ziema ir silta... līdz šim, pie vecās kārtības, valsts, kontrolējot savu ceļu uzturētāju, arī šo naudu, protams, pieturēja vai nu nākamajam gadam... tur tika izmaksātas arī dividendes, tur katrā ziņā varēja iepirkt tehniku un domāt par to, ko darīs nākamajā gadā. Bet, nedod Dievs, auksta ziema. Mēs ļoti labi atceramies, varbūt valsts autoceļi publiski tika mazāk minēti, bet vienu gadu bija ļoti sniegota ziema, un Rīgai bija tās milzīgās problēmas, un ik pa brīdim parādījās, ka nav naudas. Un tagad nofraktēs visiem ceļu būvētājiem - vai viņi segs no savas peļņas, ko viņi dabūjuši par uztaisītajiem ceļiem kaut kur, vai tāpēc, ka ir daudz sniega un nav lutinājusi... taču, nē, būs jauni lēmumi, būs neparedzētie līdzekļi, kas tiks guldīti iekšā. Ja būs silta ziema, neviens nekādas dividendes nekur nesavāks.
Tāpēc es noteikti nebūtu gājis uz šādu, es gribētu teikt, eksperimentu, skatoties, kur... nu katrai valdībai... šobrīd tiem, kas ir pie varas, ir teikšana. Uz priekšu skatīsimies, kas notiks un kāda būs ekonomija, bet nekādā gadījumā nekaunēšos no savas skepses un vārdiem par to, ka, vīri, jums šis projekts, man šķiet, izgāžas un pēc pieciem gadiem ar labu vārdu jūs neviens neatcerēsies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, es diemžēl esmu spiests atkārtoti aicināt šī likumprojekta virzītājus, atbildīgo vai atbildīgo politisko spēku par visu šo pasākumu nākt un pamatot, kāpēc tagad, pašlaik, šinī situācijā un šādā veidā steidzami ir jāvirza šis likumprojekts. Pretējā gadījumā, ja jūs nenākat un nepamatojat, neatbildat uz šīm paustajām bažām, faktiem, kas tagad tiek minēti, neargumentējat, kā tad šī jūsu ideja reāli labāk strādās, tad tas nozīmē, ka patiesībā man šeit ir jāoponē Kučinska kungam un jāsaka, ka nekāds projekts neizgāzīsies. Tieši otrādi, šis projekts veiksmīgi iet uz priekšu, jo projekts jau nav parūpēties par to, lai Latvijas ceļi būtu efektīvāk apsaimniekoti, bet lai uztaisītu kādam daudzmiljonu biznesu. Ja tas tā nav, tad atnāciet un pamatojiet no savas puses. Ja jūsu galvenās rūpes pašlaik nav par to, lai, izmantojot vājumu koalīcijā, to bardaku, kas jums tagad notiek, tiek radīta iespēja katram plēst laukā gardo kumosu un valsti plosīt vienkārši pa gabaliem, lai katrs varētu lobēt kaut kādas savas intereses, tad, lūdzu, atnāciet un pasakiet, kāpēc jūs to visu tagad darāt.
Vēl jo vairāk... kas mani visā šinī stāstā mazliet, maigi sakot, izbrīna, ka šāds likumprojekts tiek virzīts ar valdības akceptu. Kāpēc? Tāpēc, ka, ja jūs paskatīsieties uz šo likumprojektu, tad tam ir acīmredzama negatīva ietekme, jo šī “Latvijas Valsts ceļu” akciju sabiedrība, nu jau SIA, budžetā maksā vairāk nekā miljonu. Un tas ir ļoti dīvaini, ka steidzamības kārtībā pati valdība tagad pēkšņi virza budžeta... virza likumprojektu ar negatīvu ietekmi budžetam un pati nespēj pamatot, kāpēc to dara, kādēļ tas tiek darīts. Nu kas jums tur jāslēpj? Nāciet un godīgi pasakiet, kāpēc jūs to darāt. Komisijas sēdē taču varējāt teikt - tāpēc, ka mums vajag atbalstīt privāto uzņēmēju. Nāciet, sauciet konkrēti, kā intereses jūs šeit lobējat, jo, izskatās, par valsts interesēm jūs pašlaik nedomājat.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, varu nosaukt vēl piemērus tam, kā ir gājis valstij ar šo privātā sektora izraudzīšanos. Nu viens piemērs ir ātrās palīdzības mašīnas, kas arī... varam vērtēt, vai tas bija labs vai slikts piemērs, bet nu, manuprāt, valdības lēmums to pašiem uzņemties darīt bija pareizs.
Un šajā gadījumā (ceru, ka arī Linkaita kungs piedalās un seko līdzi) tā problēma ir tajā, es uzskatu (un arī Kučinska kungs jau iezīmēja), - kamēr viss ir labi, tikmēr jau viss ir forši... tad, kad uzsnieg... piemēram, pašvaldībās tā ir - uzsnieg vairāk sniega, sākas sarunas par to, cik tad izdevīgi vai neizdevīgi ir sniegt šo pakalpojumu. Neuzsnieg sniegs vispār - atkal tas pats: sākas sarunas par to... par kaut kādām dotācijām, dīkstāvēm un vēl visu kaut ko. Un pašvaldības izmēra ziņā, vienalga, vai tā ir liela pilsēta... ir iespēja nodrošināt šo konkurenci.
Šobrīd jūs... Es aicinātu jūs tomēr pieteikties pie šī priekšlikuma un paskaidrot. Šis priekšlikums... Riekstiņa kungs tā skaisti nolasīja šo priekšlikumu, bet tā problēma jau ir tā, ka jūs piedāvājat izslēgt šo pantu. Un šajā ziņā jūs piedāvājat atteikties no tā, ko jūs pats pamatojumā runājāt pie pirmā lasījuma par to, ka, ja nu kaut kas noiet greizi, tad paliek “Latvijas autoceļu uzturētājs”.
Manuprāt, tieši otrādāk - būtu jānosaka, ka katrā reģionā saglabājas vismaz viena būtiska daļa “Latvijas autoceļu uzturētājam”, kur tas dabū bez jebkādiem konkursiem vienkārši deleģējuma līgumu. Un tad visur pārējās lietās varam taisīt tos konkursus un varbūt šo eksperimentu uzsākt, bet lai valstij paliek kaut kādi... Pretējā gadījumā, ja šie konkursi tiks rīkoti, tas būs viens gads - maksimums viens gads! Kādā ceļu būves tirgū “Latvijas autoceļu uzturētājs” var piedalīties, ja tas ir pilnīgi cita profila uzņēmums?
Protams, ka var mēģināt tur kaut kā vingrot, bet viņi taču ar ceļu būvi tādā lielākā izpratnē nenodarbojas, ar atjaunošanu vēl... bet tā nav... tagad viņi nesāks vienā dienā tādus uzdevumus... būtu grūti pārkvalificēties un sākt pēkšņi Rīga-Sigulda “Sēnītes” posmu tagad... iepirkt tādu tehniku, tas ir kaut kas pilnīgi citādāks.
Un par šo konkrēto priekšlikumu gribētos dzirdēt, kāds tad ir tas jūsu redzējums, kā jūs novērsīsiet tās bažas, ko darīt tādā gadījumā, ja tirgus tomēr... radīsies problēmas ar šo atvērtā tirgus mehānismu. Ja sāksies pārsūdzības, kāds būs tas risinājums, ko jūs šajā gadījumā piedāvāsiet?
Ministra kungs, aicinu jūs iesaistīties šajās debatēs, jo šis ir tieši attiecībā uz to, ko jūs teicāt parlamentam pie nodošanas... pirmā lasījuma, un pie otrā lasījuma jūs piedāvājat slēgt šīs normas ārā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Tātad konkrētais priekšlikums ir no vairāku priekšlikumu kopuma. Un, ņemot vērā, ka viens no priekšlikumiem paredz par tirgus atvēršanas termiņu noteikt 2022. gada 1. maiju, attiecīgi mainās pārējie termiņi - gan par deleģējumu “Latvijas autoceļu uzturētājam”, gan par to, no kura laika stājas spēkā jaunā kārtība.
Līdz ar to aicinu kolēģus lasīt šo priekšlikumu kontekstā ar visiem pārējiem priekšlikumiem.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds satiksmes ministram Tālim Linkaitam. Lūdzu!
T. Linkaits (satiksmes ministrs).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Paldies, kolēģi, par šo diskusiju un tiem jautājumiem, kas tiek runāti.
Es ļoti cienu Kučinska kungu un viņa pieredzi un zināšanas tautsaimniecības jomā, un es arī uztveru to skepsi, kas varētu būt radusies iepriekšējos gados, jo, kā mēs zinām, ir bijuši divi mēģinājumi atvērt autoceļu uzturēšanas tirgu un abi iepriekšējie mēģinājumi ir bijuši nesekmīgi.
Viens - tāpēc ka īsti nebija pārdomāts process, kā tirgus būtu jāatver. Un otrs, manuprāt, bija nenopietns mēģinājums vispār vērt šo jautājumu vaļā. Līdz ar to šobrīd ir atkal tā situācija, ka mums ir jāizšķiras, pa kuru ceļu iet.
Un es neslēpšu, ka arī mēs zinām tos riskantos momentus, kas ir saistīti ar ziemas sezonu, un mēs arī apzināmies, ka kaimiņos, Igaunijā, bija viens tāds gadījums, kad viens no pretendentiem, kas bija nosolījis konkrēto tirgus daļu, nespēja izpildīt savas saistības tieši ziemas apstākļos, tāpēc mēs arī, ar “Latvijas Valsts ceļiem” pārrunājot gan iepirkuma konkursa noteikumus, gan arī tās garantijas, kādas ir jādod pretendentiem, esam ņēmuši šo vērā. Un “Latvijas Valsts ceļi” sekos līdzi, lai pretendenti būtu spējīgi pildīt savus pienākumus.
Tādēļ arī mēs apzināti neorganizējam to konkursu tā, lai šī pretendentu maiņa notiktu, tuvojoties ziemas sezonai, bet lai mēs jau redzētu, ka pretendents strādā, lai mēs varētu pārliecināties, ka pretendentam ir visa nepieciešamā tehnika un resursi, lai, ziemas sezonai sākoties, nebūtu nekādu nepatīkamu pārsteigumu, ko, protams, izslēgt nekad nevar.
Bet šis konkrētais priekšlikums, ko mēs diskutējam, nav par šo tematu, tieši otrādi - šis konkrētais priekšlikums ir: gadījumā, ja kādā no lotēm netiks noteikts uzvarētājs (zinot mūsu pretendentu vēlmi pārsūdzēt vienu vai otru lēmumu iepirkumu procesā, tas ir ļoti ticams), mēs esam atstājuši tieši valsts pusē garantiju, ka “Latvijas autoceļu uzturētājs” turpina darbu tikmēr, kamēr netiek noteikts kāds cits pretendents.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Tāļa Linkaita iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 60, pret - 6, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
S. Riekstiņš. 8. ir deputātes Švecovas priekšlikums, kurš paredz precizēt pārejas noteikumu termiņus. Priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļaujot šo 10. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies. Lielai daļai Latvijas būvniecības nozarē strādājošu uzņēmumu grupu ir arī savi autoceļu būvniecības un uzturēšanas uzņēmumi. Gluži tāpat kā vēl nesenā pagātnē vairāki šauri specializēti ceļu būves uzņēmumi sevi pieteica celtniecībā un nekustamo īpašumu attīstīšanā.
Taču bizness iet tur, kur ir nauda. Un autoceļu uzturēšanai ir garantēts pastāvīgs valsts finansējums, kurš, iespējams, arī pat pieaugs, ņemot vērā 8. decembrī pieņemto valdības lēmumu atvēlēt ceļu būvniecībai un citiem darbiem, saistītiem ar ceļiem, ik gadu no nākamā gada 100 miljonus eiro.
Līdz ar to rodas jautājums, kāpēc nemēģināt pretendēt uz šo naudas avotu, it īpaši, ja tūlīt beigsies valsts deleģējuma līguma termiņš? Pastāv pat vēl ļaunāks scenārijs: ja “Latvijas autoceļu uzturētāja” pastāvēšana tirgus atvēršanas gadījumā kļūs lieka, tad arī ir iespēja iegūt, no praktiskā pielietojuma viedokļa, ļoti vērtīgus valsts kapitālsabiedrības aktīvus, kurus garantēti var atpelnīt.
Ir vēl viena nianse, kuru, izvērtējot riskus pilnīgas vai daļējas tirgus atvēršanas gadījumā, neaplūko valdībā piedāvātais konceptuālais risinājums, - krimināltiesiskā. Joprojām kolektīvajā atmiņā ir tā saucamā būvnieku karteļa lieta, kuras iznākums ir tikai gaidāms. Bet valsts autoceļu uzturēšanas... pilnīga vai daļēja atvēršana, paredzot iepirkumus... lotes komponentes, faktiski rada priekšnoteikumus tirgus sadalei pakalpojumu sniedzēju starpā, tai skaitā veidojot uzņēmumu apvienības dalībai iepirkumos... un noteiktajām lotēm.
Tieši tāpēc es arī piedāvāju atlikt tirgus atvēršanu, veicot visu apstākļu pilnīgu un efektīvu izvērtēšanu un ņemšanu vērā, atverot tirgu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ziņotājs vēlas ko piebilst?
S. Riekstiņš. Komisijas vārdā varu atgādināt, ka tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. priekšlikumā. Tāpēc balsojuma gadījumā aicinu atturēties vai noraidīt.
Sēdes vadītāja. Paldies. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Ļubovas Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 18, pret - 50, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
S. Riekstiņš. 9. arī ir deputātes Švecovas priekšlikums, likumprojektā ietver pienākumu “Latvijas Valsts ceļiem” izstrādāt prasības un paredzēt atbildību, nodrošināt prasību atbilstību Igaunijas ceļu uzturēšanas modelim. Priekšlikums, protams, komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies. Patiesībā galvenais šī mana priekšlikuma mērķis bija paredzēt atbildību konkrēti izstrādātajos dokumentos par iespējamu līguma nosacījumu neizpildi tirgus atvēršanas gadījumā. Un es, diezgan detalizēti izpētot politikas plānošanas dokumentus, kas nāk klāt kopā ar tirgus atvēršanu, esmu konstatējusi, ka ir virkne trūkumu un nekur nav pateikts, ka patiešām pēc tirgus atvēršanas, sekojot Igaunijas tirgus atvēršanas modelim, Latvijā arī tiktu ieviestas augstākās prasības vai tiktu skaidri un nepārprotami nodrošināta atbildība no tiem tirgus dalībniekiem, kas ienāk autoceļu uzturēšanā, par neizpildītajām vai par nekvalitatīvi izpildītajām saistībām.
Tieši tāpēc es arī iesniedzu šos priekšlikumus, lai noteiktu, ka likuma noteikumos un arī attiecīgi pēc tam iepirkuma dokumentos obligāti tiktu paredzēta atbildība no tiem uzņēmumiem, kas, iespējams, uzvarēs... lotes ceļu uzturēšanai, par kvalitātes, drošības un atbilstošiem standartiem, un lai tie standarti būtu tādi paši kā Igaunijā, nerunājot jau par Lietuvu, jo no analītiskā apskata ir redzams, ka vairākās pozīcijās gan Lietuvā, gan arī Igaunijā tās prasības pret ceļu uzturēšanu ir augstākas nekā Latvijā.
Un arī jāatzīmē, ka Lietuva neatver tirgu autoceļu uzturēšanā un to vēl aizvien nodrošina valsts. Un mēs visi kā ceļu izmantotāji, tie, kas brauc uz Lietuvu, gan redzam, gan arī jūtam to kvalitāti un to citu ceļu uzturēšanas attiecīgo nozīmi mūsu braukšanai, mūsu transportlīdzekļu saglabāšanai un arī iedzīvotāju labklājībai.
Vēl viena būtiska lieta, ko es gribēju arī akcentēt un pievērst tai uzmanību, kolēģi, pēc tam lemjot arī par balsošanu kopumā par šo likumprojektu, - patiesībā visus dokumentus, kas nāk klāt tirgus atvēršanai... ir paredzēts nevis samazinājums tirgus un... nevis samazinājums izdevumiem, bet palielinājums. Tā “Latvijas autoceļu uzturētājam” ir paredzēts palielinājums par 0,10 miljoniem eiro gadā no momenta, kad tirgus atvērsies. Tad arī izmaksu palielinājums, kas plānots ikdienas uzturēšanai, ir viens procents apmēram no ikdienas uzturēšanas izmaksām, plus vēl papildus jāņem vērā arī pievienotās vērtības nodoklis, ko pašlaik “Latvijas autoceļu uzturētājs” nemaksā, bet pie nosacījuma, ja tiks atvērtas lotes, tad pievienotās vērtības nodoklis būs tie līdzekļi, kas attiecīgi netiks novirzīti autoceļu uzturēšanai. Protams, cerams, uzņēmumi neizmantos shēmas un maksās to pievienotās vērtības nodokli valsts budžetā, bet pastāv ļoti daudz... augsts risks, ka varētu notikt tieši pretēji.
Un vēl viena būtiska lieta. Privātajam biznesam vienmēr galvenais mērķis ir gūt peļņu. Un kāds ir galvenais mērķis mums kā Saeimas deputātiem, pieņemot lēmumus par tāda valstij piederoša vērtīga īpašuma kā “Latvijas autoceļu uzturētājs” turpmāko likteni un ienākumiem, un arī to, kādus pakalpojumus un kādā kvalitātē saņems iedzīvotāji?
Tāpēc lūdzu ļoti izsvērt savu lēmumu, pirms mēs balsojam kopumā par šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Jā, kolēģi, es arī akcentētu, ka šis priekšlikums ir ļoti būtisks un svarīgs, proti, paredzēt šīs kvalitātes prasības, ja tik tiešām tas viss, kas pašlaik tiek darīts, tiek darīts ar to mērķi, kāds publiski ir paziņots. Proti, veidot šo Latvijas autoceļu apsaimniekošanas sistēmu efektīvāku un Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošāku, nevis lai uztaisītu (es atvainojos, bet jālieto vārds) “afēru” ar ceļu apsaimniekošanu.
Tāpēc ir svarīgi atbalstīt šādu priekšlikumu, kas paredz šādas kvalitātes prasības.
Un es joprojām... atkārtoti vēršos pie šī likumprojekta virzītājiem nākt ar pamatojumu, kāpēc jūs vēlaties steidzamības kārtā dzīt cauri Saeimai šo likumprojektu, ja jau jūs atzināt, ka pat ministrijā, tur - savā koalīcijā, jūs esat veselu gadu dīlojuši šo jautājumu. Un jautājums - kāpēc tad jūs negribat atbilstīgi atbildīgi izdebatēt Saeimā? Kāpēc jūs vēlaties steidzami to pieņemt, lai tas jau būtu spēkā uzreiz, nākamajā dienā, pēc likuma... lai viss šis sāk darboties jau nākamajā dienā pēc likuma pieņemšanas? Argumentāciju es neesmu dzirdējis, uz to es arī akcentēju vēlētājus, kuri klausās... kas klausās to, kas šobrīd notiek... izdarīt secinājumus, kas patiesībā notiek. Vai kāds nemet ādu uz pretējo... un no vilku gana pats taisās kļūt par vilku.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Acīmredzot debates pie šā priekšlikuma mums ir jāturpina pēc pārtraukuma.
Butāna kungs ir atsaucis dalību debatēs, līdz ar to debates slēdzu.
Riekstiņa kungs, vai vēlaties komisijas vārdā vēl ko minēt?
S. Riekstiņš. Komisijas vārdā tikai atgādinu, ka priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 14, pret - 55, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Kolēģi, kā jau minēju, ir pienācis laiks pārtraukumam. Darbu pie šī likumprojekta mēs turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 13.30.
Vēl dalībnieku reģistrācija. Reģistrācija ir veiksmīgi noritējusi.
Tātad pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām 17. decembra sēdi.
Un turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!
S. Riekstiņš. Jā, kolēģi, turpināsim ar 10. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikumu. Tas paredz redakcionāli labot Eiropas Savienības novecojušās direktīvas, aizvietojot ar aktuālajām, un precizē pārejas noteikumu termiņus. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš 11. - arī satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Arī informatīvajā... kurš paredz arī informatīvajā atsaucē uz Eiropas Savienības direktīvām dzēst iepriekšējās direktīvas un aizstāt ar aktuālajām. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš. Un pēdējais, kolēģi, ir 12. - arī satiksmes ministra Linkaita priekšlikums, kas paredz noteikt likuma spēkā stāšanās laiku nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies, kolēģi. Tas ir pēdējais priekšlikums pirms balsojuma kopumā par likumprojektu, un tāpēc es lūdzu kolēģus neatbalstīt kopumā likumprojektu, vadoties pēc tiem argumentiem, kas izskanēja arī iepriekš par vairākiem nepārdomātiem kritērijiem, proti, par krimināltiesisko aspektu un riskiem, attiecīgi par kvalitātes nenodrošināšanu atbilstoši tiem pašiem standartiem, kādi ir tirgus atvēršanai Igaunijā, arī atbilstoši tam, ka netika noskaidrots un piedāvāts skaidrs un efektīvs mehānisms un rīki... kas notiks tālāk ar “Latvijas autoceļu uzturētāju” kā valsts īpašumu.
Tāpēc, izvērtējot visus “par” un “pret” un plānošanas dokumentus, es lūdzu kolēģus neatbalstīt šo likumprojektu kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.
J. Butāns (JK).
Vēlos izteikt pateicību kolēģiem Saeimā, kā arī valdībā par to, ka palīdzēja strādāt pie šī likumprojekta un bija saprotoši, kāpēc tas ir nepieciešams. Un šī likumprojekta ātra stāšanās spēkā ir nepieciešama, tāpēc ka deleģēšanas līgums “Latvijas autoceļu uzturētājam” ir līdz šā gada 31. decembrim. Un, lai varētu nodrošināt nepārtrauktus autoceļu uzturēšanas pakalpojumus nākamajā gadā, likumprojekta stāšanās spēkā ir nepieciešama iespējami ātri.
Paldies vēlreiz visiem kolēģiem, kas atbalstīja. Un aicinu atbalstīt gan priekšlikumu, gan likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam un satiksmes ministram Tālim Linkaitam.
T. Linkaits (satiksmes ministrs).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es arī vēlos pateikties par debatēm, kas izskanēja šā likumprojekta sakarā. Tiešām šis ir viens no būtiskiem lēmumiem ceļu nozarē, tāpēc mēs no valsts puses esam piegājuši ļoti rūpīgi, lai izvērtētu visus riskus, visus iespējamos scenārijus.
Es vēlos pateikties arī Švecovas kundzei par to, ka jūs ļoti rūpīgi lasījāt mūsu dokumentāciju, ko mēs esam sagatavojuši. Un tas arī apliecina, ka sabiedrībai bija iespēja iepazīties gan ar Ministru kabineta informatīvo ziņojumu, gan ar citiem izvērtējuma materiāliem, kas... ko ir sagatavojusi mūsu nozare un mūsu eksperti.
Un attiecībā uz kvalitātes prasībām es vēlos apliecināt, ka tās arī turpmāk saglabāsies stingras. Un tās... to regulē Ceļu satiksmes likuma 6. panta trešā daļa, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību autoceļu uzturēšanas prasības un to izpildes kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Mēs esam jau sagatavojuši arī precizētus Ministru kabineta noteikumus tieši par ceļu uzturēšanu, kas ir saskaņoti ar visām ministrijām un arī ar Latvijas Pašvaldību savienību. Līdz ar to es esmu pārliecināts, ka sagatavošanas process šim tirgus atvēršanas regulējumam notiek kvalitatīvi.
Paldies jums, kolēģi, un aicinu atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā vēl ko gribat bilst par 12. priekšlikumu?
S. Riekstiņš. Atgādinu, ka 12. priekšlikums ir komisijā atbalstīts.
Un aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Tātad par 12. priekšlikumu nav prasīts balsojums. Un deputāti atbalsta.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 56, pret - 17, atturas - 5. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Feldmana, Riekstiņa, Pucena, Dzintara, Juraša, Čakšas, Budriķa, Muižnieces, Znotiņa un Zālītes-Grosas iesniegumu ar lūgumu 17. decembra otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē noteikt debašu laiku: trīs minūtes, runājot pirmo reizi, un viena minūte, runājot otro reizi (debatējot par visiem darba kārtības jautājumiem - līdz sēdes darba kārtības izskatīšanai).
Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru.
Feldmana kungs, vai jūs runāsiet “par” vai “pret”?
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Es runāšu “par”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu!
K. Feldmans. Labdien, godātie deputāti! Godātie kolēģi! Es esmu pirmais parakstītājs šim iesniegumam, kurš ir saistīts ar to, ka šobrīd, kā zināms, ir ārkārtējā situācija ne tikai valstī kopumā, bet arī... ir vēl arī otra ārkārtējā situācija - veselības nozarē. Un mums ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk un visādos veidos stimulēt dinamisku darbu, ņemot vērā, ka ir ne tikai šī sēde, bet vēl viena sēde jau sasaukta un ka šīs sēdes darba kārtības beigās ir... mums obligāti ir jātiek līdz darba kārtības 37. un 38. jautājumam. Proti, tas ir likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 864/Lp13) un likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 861/Lp13); tur ir ļoti daudz dažādu priekšlikumu - kopumā 69 priekšlikumi pirmajā un 38 priekšlikumi - otrajā likumprojektā.
Ņemot vērā saspringto situāciju un, protams, neizslēdzot varbūtību, ka šodien varētu tāpat netikt līdz šīs sēdes, kā saka, dabiskam noslēgumam un būtu jāturpina šī sēde varbūt arī kādu citu dienu (varbūt rīt), aicinu mobilizēties un pietiekami dinamiski pieiet visam šim debašu procesam šodien.
Attiecībā uz tādu parastu sēdi, kur ir visdažādākie jautājumi, tā ir tāda varbūt netradicionāla pieeja, jo parasti mēs par debašu laiku diskutējam tad, kad... diskutējām tad, kad tie bija tādi... tas bija, piemēram, administratīvi teritoriālās reformas (ATR) sakarā, kas bija viens tāds specifisks, ļoti, ļoti, ļoti garš, ilgs jautājums, un, piemēram, budžeta sakarā, kurš arī bija viens liels jautājums, bet šajā gadījumā, protams, ļoti dažādas tēmas... droši vien var būt arī tēmas, par kurām vispār debašu nebūtu, bet... Tas iesniegums ir vienkārši tādēļ, lai kaut kā mobilizētu visus deputātus; arī pats centīšos runāt pēc iespējas īsāk un mazāk.
Aicinu kolēģus gan frakcijās, gan koalīcijā pēc iespējas mobilizēties un piešķirt dinamiku šai Saeimas sēdei, lai mēs nokļūtu līdz darba kārtības 37. un 38. jautājumam, proti, līdz abiem likumprojektiem, kuri paredz būtiskus likumu grozījumus, kas nepieciešami Covid-19 krīzes pārvarēšanai, un kuri tātad jāatbalsta.
Šajā sakarā aicinu atbalstīt šo iesniegumu, proti, šo priekšlikumu par debašu laiku. Es domāju, ka trijās minūtēs ir iespējams pilnīgi kvalitatīvi pateikt faktiski jebkuru domu.
Lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Es esmu pieteicies runāt “pret” šādu priekšlikumu, jo, nu, tas ir savdabīgi - dzirdēt par to, kādam ir jābūt Saeimas darbam.
Ja jūs, godātie kolēģi no koalīcijas, vēlaties redzēt dinamisku darbu, tad izdariet pareizi mājasdarbus! Virziet kvalitatīvi sagatavotus likumprojektus, kurus mēs šeit varam ātri apstiprināt, - tādus, par kuriem jūs piedalāties debatēs un skaidri, ātri paskaidrojat uzdotos jums jautājumus! Tad mēs daudz ātrāk virzītos uz priekšu. Savukārt, ja jūs to nedarāt, tad rezultāts ir tāds, ka šeit ir ļoti daudz, par ko jādebatē un daudzi jautājumi paliek neatbildēti pat tad, ja tos jums uzdod atkārtoti.
Tā ir ļoti savdabīga prakse, kas pašlaik tiek ieviesta, - uzskatīt, ka kvalitatīvs ir tāds Saeimas darbs, kurā debates nenotiek.
Ja tik tiešām būtu izdarīti mājasdarbi kvalitatīvi, tad tik tiešām tā arī varētu darīt, - tad, kad viss jau izdebatēts, visiem viss ir skaidrs un mēs varam nobalsot. Bet ja tas nav izdarīts?
Tieši otrādi - kvalitatīvs un dinamisks Saeimas darbs ir tad, ja šeit nāk debatēt un tiek pausti viedokļi, tie tiek apspriesti un tiek izvēlēti labākie iespējamie risinājumi. Pretējā gadījumā tā vairs nav demokrātija. Pretējā gadījumā Latvija nestrādā kā demokrātiska valsts.
Tas, kas šajā gadījumā notiek... to mēs uzskatāmi varam redzēt - Saeima pārvēršas vienkārši par fikciju, par vietu, kur vienkārši leģitimē politiskā karteļa pieņemtos lēmumus, kur sabiedrībai nav tiesību uzzināt par tiem, nav tiesību spriest, deputātiem nav tiesību iet debatēt, jo, redziet, politiskais kartelis ir izlēmis kaut ko un tātad tas ir jādara.
Savukārt, ja tik tiešām jūs tagad esat sapratuši, ka ir svarīgi šie jautājumi, kas tika pieminēti saistībā ar kovida krīzi, tad uztaisiet citu ārkārtas sēdi - nav taču nekādu problēmu tā darīt.
Bija garais pārtraukums. Jūs šā pārtraukuma laikā varējāt sasaukt Saeimas Prezidiju un pieņemt lēmumu par jaunu sēdi, un mēs varējām pārtraukt šo sēdi un izskatīt tos jautājumus, kas ir aktuāli, bet jūs tagad, ar to aizbildinoties, mēģināt slēpt kādas citas lietas, nevarat debatēt.
Piemēram, šodien būs pieprasījums par OIK. Kādā sakarā par šo pieprasījumu, par kuru normāli būtu vismaz 15 minūtes debatēm jābūt... kāpēc trijās minūtēs tas būs jāizdebatē?!
Tāda sajūta, ka noticis kaut kāds dīls koalīcijā - ka vienu afēru vieniem pieseguši un tagad otri piesegs otru afēru. Teiks: labi, laižam tagad pa ātro visu pārējo!
Kolēģi, es šādu lietu kārtību neatbalstu, tāpēc aicinu pieturēties pie tā grafika, kas ir, un dot iespēju šeit kvalitatīvi debatēt. Jo galu galā - ja Latvija tiešām ir demokrātiska republika, kurā vara pieder Latvijas tautai, nevis politiskajai kliķei (Skaņas pārrāvums.)... tad vajag respektēt to tiesību ietvaru, kāds ir izveidots.
Un, ja tik tiešām ir kaut kas steidzams, tad kāda gan tā jums problēma - sasaukt vēl vienu ārkārtas sēdi? Ielieciet tās darba kārtībā šo jautājumu, lai skatām to uzreiz, negaidot, kamēr tas būs darba kārtības 30. jautājums!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Feldmana, Riekstiņa, Pucena, Dzintara, Juraša, Čakšas, Budriķa, Muižnieces, Znotiņa un Zālītes-Grosas priekšlikumu - 17. decembra otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē noteikt debašu laiku: trīs minūtes, runājot pirmo reizi, viena minūte, runājot otro reizi (debatējot par visiem darba kārtības jautājumiem - līdz sēdes darba kārtības izskatīšanai)! Lūdzu, balsosim! Par - 56, pret - 28, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
Turpinām Saeimas sēdi. Un turpinām ar likumprojektu “Grozījums Medību likumā”.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!
S. Riekstiņš (JK).
Kolēģi! Otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījums Medību likumā” (Nr. 742/Lp13).
Uz otro lasījumu tika iesniegti divi priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz redakcionāli labot un papildināt likumprojekta normu, lai Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumus var veikt līdz brīdim, kad Latvijai tiks piešķirts no Āfrikas cūku mēra brīvas valsts statuss.
Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas, ņemot vērā Juridiskās komisijas apsvērumus, paredz noteikt pienākumu - brīdī, kad Latvija iegūst no Āfrikas cūku mēra brīvas valsts statusu, izziņot par to “Latvijas Vēstnesī”... un veikt nepieciešamos grozījumus, lai atceltu attiecīgos pārejas noteikumus.
Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Medību likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Medību likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību izbeigšanu”.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
R. Kols (NA).
Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē skatīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību izbeigšanu” otrajā lasījumā.
Uz otro lasījumu priekšlikumi komisijā netika saņemti.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību izbeigšanu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par Nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm”.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Par Nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm” otrajā lasījumā.
Uz otro lasījumu noteiktajā priekšlikumu iesniegšanas termiņā priekšlikumi netika saņemti, līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim “Par Nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm”! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas konfigurāciju”.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols. Lūdzu.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē skatīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas konfigurāciju” otrajā lasījumā.
Uz otro lasījumu priekšlikumi komisijā netika saņemti. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas konfigurāciju” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs. Lūdzu!
A. Adamovičs (JV).
Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” trešajā lasījumā.
Komisija ir saņēmusi 16 priekšlikumus.
1. - veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Tas attiecas uz likuma darbību, tur tiek papildināts - “valsts vai pašvaldību institūcijā”...
Tātad - ārstniecības personas... un arī “minētajās iestādēs nodarbinātie medicīnas asistenti”, kā arī “Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātie tiesu medicīnas eksperti vai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji”.
Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 2. - veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu 2. pantu. Tātad arī šeit ir papildinājums - “vai medicīnas asistentiem”.
Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. Paldies. 3. - veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Arī te tiek papildināts ar vārdiem “medicīnas asistentiem” un “Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem”. Tā ir likuma 4. panta sestā daļa.
Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko numerāciju.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas paredz aizstāt likuma 6.1 panta otrās daļas 12. punktā skaitli “1,77” ar skaitli “1,947”. Tas attiecas uz tiesneša mēnešalgu, un konkrēti šajā gadījumā tas ir Augstākās tiesas priekšsēdētāja atalgojums.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt 11. panta otro daļu pēc vārdiem “Satversmes tiesas” ar vārdiem “Augstākās tiesas”. Tas arī attiecas uz valsts amatpersonu mēnešalgām.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 6. - veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu 4. pantu. Tātad redakcija tiek papildināta - tiek runāts arī par medicīnas asistentiem, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt 14. panta 1.1 daļas pirmo teikumu pēc vārdiem “Tiesnešu disciplinārkolēģijā” ar vārdu “Disciplinārtiesā”.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt 14. panta 1.1 daļas otro teikumu pēc vārdiem “Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs” ar vārdiem “Disciplinārtiesas priekšsēdētājs”.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likuma 15. panta ceturto daļu pēc vārdiem “izņemot Satversmes tiesas tiesnesi” ar vārdiem “un Augstākās tiesas priekšsēdētāju”. Tātad tas attiecas uz speciālajām piemaksām.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 10. - deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Likuma 15. panta desmitajā daļā:
aizstāt pirmajā teikumā skaitli “50” ar skaitli “10”;
aizstāt otrajā teikumā skaitli “50” ar skaitli “5”.”
Tas attiecas uz valsts kontrolieri, kas saņem piemaksu 50 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas par Valsts kontroles padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu. Un arī Valsts kontroles padomes loceklis saņem piemaksu 50 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas par Valsts kontroles revīzijas departamenta direktora pienākumu pildīšanu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!
K. Ģirģens (KPV LV).
Labdien, visi klātesošie! 15. panta “Speciālās piemaksas” desmitā daļa paredz, ka valsts kontrolierim ir piemaksa - 50 procenti no viņam noteiktās mēnešalgas - par Valsts kontroles padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, bet padomes loceklim - 50 procenti par Valsts kontroles revīzijas departamenta direktora pienākumu pildīšanu.
Speciālo piemaksu būtība ir atalgot amatpersonas, kuru darbs saistīts ar īpašu risku, speciālo dienesta pakāpi. Šajā pantā minēto amatpersonu kategorijā ir iekļauti arī tiesneši un prokurori, kuri atbilst 15. panta jēgai, tomēr viņiem piemaksa noteikta 10 procentu apmērā no mēnešalgas ar nosacījumu - ne mazāk kā 10 gadu stāžs un pozitīvs atzinums.
Valsts kontroles pamatdarbība ir auditu veikšana, savukārt Valsts kontroles padome apstiprina Valsts kontroles darbības stratēģiju, ikgadējos darba plānus, budžetus... un citas darbības. Par šiem pienākumiem, kuri ietilpst ikvienas iestādes vadības pamatdarbības kompetencē, valsts kontrolieriem un padomes locekļiem papildus veic ikmēneša piemaksu 50 procentu apmērā, integrējot to kā algas sastāvdaļu par faktiski pārklājošos amatu savienošanu.
Ir apšaubāma šādas piemaksas atbilstība 15. panta “Speciālās piemaksas” jēgai, turklāt tās apmērs - 50 procenti - ir netaisnīgs pret pārējām šajā pantā noteiktajām amatu kategorijām, kuras atbilst šā panta jēgai.
Šobrīd spēkā esošais regulējums Valsts kontrolei... un padomes locekļiem piešķirtās speciālās piemaksas likme - 50 procenti - ir nesamērīgi augsta, tādēļ likuma 15. panta desmitajā daļā izdarāmi grozījumi un valsts kontrolieriem samazināma speciālā piemaksa, nosakot, ka tā ir ne vairāk kā 10 procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas par Valsts kontroles padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu, bet padomes loceklim - ne vairāk kā piecu procentu apmērā no viņam noteiktās mēnešalgas par Valsts kontroles revīzijas departamenta direktora pienākumu pildīšanu.
Vēlos atgādināt, ka 2014. gadā, kad pēc valsts kontrolieres ieteikuma tika iniciēts šis priekšlikums, pirms trešā lasījuma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija to neatbalstīja. Tāpat arī šajā komisijas sēdē divi bija “pret”, viens - “par” un pārējie - atturējās.
Līdz ar to... šajā gadījumā... šis ir tāds strīdīgs priekšlikums.
Tomēr vēlos vērst uzmanību uz to, ka sēdē valsts kontroliere atzina, ka šis likumā ir brāķis, kurš būtu jālabo. Tāpat arī Saeimas Juridiskais birojs atzina, ka šis ir brāķis. Arī Valsts kanceleja atzina, ka šis ir brāķis, ko vajadzētu labot. Šīs piemaksas vajadzētu piemērot vienotās atlīdzības likumā.
Līdz ar to... Es vēlos jums minēt to, ka šis izskatās šobrīd divkosīgi no Valsts kontroles puses, pašai atzīstot, ka šis ir brāķis, kuru vajadzētu labot. Tāpat arī komisijā esmu saskāries ar to, ka Valsts kontrole pati piemin to, ka ir nepieciešams labot dažādu veidu likumus, saskaroties ar citām... citām valsts institūcijām.
Tādēļ es aicinu deputātus labot šo likumu un atbalstīt manu priekšlikumu.
Kā jau minēju, šis ir brāķis, kā to ir uzsvērusi arī pati Valsts kontrole.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Deputāti vairāk nevēlas debatēt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 44, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Adamovičs. Jā, kolēģi!
11. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Tas paredz papildināt likumu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Ministru kabineta loceklis un tā dzīvesbiedrs ir tiesīgi saņemt kompensāciju par transportlīdzekļa novietošanu maksas autostāvvietās saskaņā ar uzrādītajiem izdevumiem.”
Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, lai cik dīvains varbūt liktos, ir vērsts uz to, lai nedaudz uzlabotu Ministru kabineta darbu.
Kā mēs esam redzējuši, viens ministrs - nu jau bijušais ministrs - Juris Pūce bija tas, kurš ļoti ilgu laiku nodarbināja savu prātu ar to, kādā veidā viņam būtu iespējams iegūt šo caurlaidi... viņam vai viņa dzīvesbiedrei, lai varētu, nu, ērtāk varbūt pildīt savus pienākumus.
Ļoti ilgs laiks, iespējams, tika patērēts šim procesam, jo tas, kas notika ar ministra tiešajiem pienākumiem - mēs runājam par administratīvi teritoriālo reformu - ir tiešām... kā mēs šodien dzirdējām, arī Levita kungs to nosodīja - šā procesa neefektivitāti un nedemokrātiskumu.
Tātad ministrs Pūce tā vietā, lai tiešām nodarbotos ar saviem tiešajiem pienākumiem, diemžēl veltīja laiku savu ērtību sakārtošanai.
Manuprāt, arī tas, kas sekoja pēc tam, kad pēc šīs izmelošanās ministram nācās atkāpties no amata un notika visa personāla pārvirzīšana un pārbīde gan Saeimā, gan Ministru kabinetā... tas principā valsts budžetam izmaksā zināmu summu.
Un tāpēc, manā ieskatā... Lai saglabātu ministru darbspēju, spriestspēju un lai saglabātu Ministru kabineta locekļu faktiski tādu varbūt minimālu, cienījamu izskatu publiskā veidā, es ierosinu šo priekšlikumu, lai mēs varētu parūpēties par ministriem, lai viņi vairs neiekļūst šādās situācijās, kurās viņi acīmredzot tika iedzīti dažādu apstākļu dēļ.
Tā kā faktiski Ministru kabineta novērtējums no sabiedrības puses ir sasniedzis laikam jau zemāko punktu, tad, lai tas nekristu vēl zemāk, lai mums negadītos varbūt kārtējā ķibele ar vēl kādu ministru, kuram sagribēsies izkārtot caurlaidi sev vai savam dzīvesbiedram vai dzīvesbiedrei (es nezinu, kādās attiecībās tur viņi visi dzīvo), mans priekšlikums ir šāds: nu, tā kā mēs to varam atļauties, mums ir ļoti daudz naudas, mēs varam sagrabināt dažas naudiņas arī ministriem, lai viņi varētu brīvi atstāt savu auto jebkur, kur viņi vēlas, neprasot caurlaidi no Rīgas domes... savām sievām, vīriem sagādāt... Tas, es domāju, atrisinās vismaz to, nu, sabiedrības uzticības jautājumu mūsu cienījamiem ministriem.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien! Šis Jūlijas Stepaņenko priekšlikums ir, lai sabiedrībai izstāstītu, kā ir, - ir paredzēts priekš tā, lai ministriem nebūtu jāzog pa mazajiem... nu, uz autostāvvietu caurlaidēm...
Tāpēc tas ir diezgan loģiski - lai ministru darbs ritētu raitāk, lai varētu strādāt tautas un visas sabiedrības labā, piešķirt autostāvvietu caurlaides vajag ne tikai no Rīgas domes... ja tur ir pa draugam... Pūcem... vai kādam citam ministram, bet visiem. Un arī sievām. (Žēl, ka nav plašāks tas radu loks piesaukts!) Tad ministriem vairāk atliks laika domāt par tautu.
Un tas, teiksim, pirmajā mirklī liekas tāds it kā... ka ministriem jau ir daudz tās... lielas tās algas un tamlīdzīgi...
Es ieteiktu tomēr padomāt dziļāk. Paskatieties, kā sanāca Pūcem. Bija tur problēmas, stress, bija jādiedelē caurlaide. Cik laika tika patērēts uz to visu! Bet ko tajā laikā būtu varējis izdarīt? Būtu varējis kādus atkritumu iepirkumus kārtīgi saorganizēt, būtu varējis tur tos klimatneitralitātes jautājumus atrisināt, un viss jau būtu labi, nebūtu tagad jaunajam ministram tas jādara. Nu tad jaunajam ministram, lai nenonāktu tādā pašā situācijā, principā uzreiz piešķiram tādu caurlaidi, un miers!
Tāpēc, dārgā sabiedrība, ja jums ir vēl kādas idejas, lai ministri nezagtu tā - pa mazam -, droši iesniedziet tās! Mēs, deputāti, tās virzīsim tālāk, jo mēs arī gribam, lai mūsu ministri strādātu Latvijas tautas interesēs. Diemžēl tas šobrīd nenotiek, diemžēl viņi strādā kaut kādās nesaprotamās interesēs, viņi strādā tikai priekš... tiešām nevar saprast, priekš kā viņi strādā, priekš saviem sponsoriem vai priekš kaut kā tamlīdzīga, bet priekš sabiedrības tas pavisam noteikti nav, kā mēs to redzam no visiem balsojumiem pēc kārtas. Balsojumi regulāri, konstanti, katru nedēļu ir tikai pret sabiedrību.
Nu tad sāksim darīt tā - sāksim pret ministriem labi izturēties, un tad varbūt ministri arī pret mums beidzot sāks labi izturēties. Tagad sāksim ar caurlaidēm, pēc tam iesim tālāk - varbūt tur vajag piešķirt kaut kādas... uzdāvināt mašīnas, vēl kaut ko... teiksim, tādas ikdienas lietas, kas cilvēkam ikdienā vajadzīgas, lai prāts būtu mierīgs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā... Kolēģi, es pēc kāda brīža... pēc šīm debatēm noteikti atsaukšu savu priekšlikumu, bet debates par šo priekšlikumu, protams, ir iespējamas.
Es uzskatu, ka varbūt daudziem kolēģiem un arī sabiedrībai, kura skatās šobrīd šo sēdi, man liekas, tā ironija nebija saprotama mazliet. Tas, ko es vēlos pateikt... man liekas, ka mums ir kārtīgi jāpārmāca visi mūsu samelojušies cilvēki, visi ministri, visi deputāti, kuri kādreiz šādi, bezkaunīgā veidā, ir melojuši. Tikai tādā veidā, tikai ar tādu ironiju un tādu attieksmi, mēs varam izgaismot to visu - visus tos melus, kurus mēs redzam un kurus mēs redzēsim arī turpmāk.
Tā ka, godātie kolēģi, jā, par ministru reputāciju ir jācīnās, un ja viņi to paši nevar darīt...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Es gribētu... Augsti godātā sēdes vadītāja, es gribētu pēc procedūras lūgt iespēju Jūlijai Stepaņenko izteikties - vai, kā viņa minēja, viņa atsauc... vai neatsauc šo priekšlikumu.
Bet, ja runājam par priekšlikuma būtību, - manuprāt, nav pareizi rakstīt priekšlikumus vienam konkrētam cilvēkam.
Jau komisijas sēdes laikā, kad skatīja šo priekšlikumu, skaidri izkristalizējās, ka šis priekšlikums ir rakstīts Jurim Pūcem vai nākamajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, balstoties uz to situāciju, ko mēs jau visi esam plaši apskatījuši... attiecībā uz šīm caurlaidēm.
Šāda pieeja, ka raksta priekšlikumus vai likumprojektus vienam cilvēkam, īsti nav atbalstāma, un no šādas prakses vajadzētu izvairīties. To norādīja arī Juridiskais birojs: ja problēma pastāv, tad tā jārisina sistemātiskāk.
Šis konkrētais priekšlikums ir radies no viena gadījuma, kas šobrīd, kā vismaz izklausās, vairs nav aktuāls.
Ja šādu sistēmu mēs gribētu ieviest, tad būtu jāaptver daudz vairāk amatpersonu, un es domāju, ka mēs varētu pakonsultēties ar Rīgas domi un pie jaunā pašvaldību likuma izstrādes pajautāt viņu viedokli - kā viņi skatās uz to, ka rīdzinieki nodrošinātu augstākajām amatpersonām iespēju privātos automobiļus nolikt, kur tās vēlas.
Un šajā gadījumā... es saprotu šo argumentāciju, ka tiešām augstākajām amatpersonām tad būtu vairāk laika domāt par tiem amata pienākumiem, kurus tās pilda. Un varu izteikt tikai nožēlu, ka mums ir bijis tāds gadījums, ka augstākās amatpersonas izmanto negodprātīgi šādas privilēģijas vai vismaz ir mēģinājušas tādas izmantot. Tas nekādā ziņā par labu nenāk.
Tāpēc es... pēc procedūras... aicinātu... Es gribētu rast sapratni, vai Stepaņenko kundze atsauc šo priekšlikumu vai neatsauc.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Šī priekšlikuma sakarā, es domāju, Juris Pūce varētu uzkāpt tribīnē un kādu joku pastāstīt. Viņam labi padodas joki par caurlaidēm.
Bet Viktors Valainis laikam, cik es saprotu, nav apmierināts, ka priekšlikums ir adresēts... tā kā par ministriem tikai. Viņš laikam gribēja, lai tur ir minēti arī Saeimas deputāti - un ne tikai pozīcijas, bet arī opozīcijas...
Valaiņa kungs, es arī labprāt piekristu, ka mēs nobalsotu, lai man, sievai un visiem pārējiem ir šitās caurlaides, bet nevajag arī pārspīlēt. Varbūt sākumā pietiks ar to, ka tās būtu ministriem, jo viņiem šobrīd ir grūti - ļoti svarīgi, būtiski lēmumi sabiedrības labā jāpieņem. Ko tad mēs, deputāti! Mēs jau neko tādu īpašu nelemjam, mēs jau tikai pārapstiprinām!
Tā ka, es domāju, sistēmiski viss ir pareizi.
Sāksim ar ministriem! Ja iedzīvosies šī prakse, tad varēsim paplašināt arvien vairāk - nu, ne tikai caurlaides... varbūt vēl kaut kādas lietas, ko var sev... par velti piešķirt amatpersonām.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Es... pēc procedūras... gribētu saprast, vai Jūlija Stepaņenko atsauc vai neatsauc šo priekšlikumu, ja tas kaut kādā veidā ir iespējams, jo savā uzrunā viņa minēja šādu iespējamību.
Bet, atbildot Gobzema kungam, teikšu, ka, manuprāt, tieši šis sākums... tas, ar ko sāka Jūlija Stepaņenko kundze... īsti nav pareizs, jo, ja mēs runājam par ministriem, - ministriem tomēr... Grūti būtu nosaukt kaut vienu ministru, kurš būtu atteicies no privātā šofera, kas ministriem līdz ar amatu pienākas. Es īsti... Man grūti iedomāties šo vajadzību, kāpēc ministram kaut kas tamlīdzīgs būtu nepieciešams. Drīzāk būtu jāvērtē citas amatpersonu kategorijas, kurām varbūt vajadzētu... piemēram, pastniekiem ir šīs pasta caurlaides. Varbūt sociālajiem darbiniekiem vajag, lai dotos pie saviem klientiem... viņiem jau tā mazas algas ir... uz mājas aprūpi... Varbūt vajadzētu viņiem dot...?
Tāpēc šo jautājumu vajadzētu paturēt atvērtu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru.
Lūdzu deputāti Jūliju Stepaņenko pieteikties.
Jā, jūs esat pieteikusies.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies.
Kolēģi! Protams, es atsaucu savu priekšlikumu.
Paldies par debatēm.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad debates tika slēgtas un priekšlikums ir atsaukts.
Komisijas vārdā...?
Lūdzu! Par 12. priekšlikumu.
A. Adamovičs. Kolēģi, 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 8. pantu. Tas attiecas uz pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu. Tas attiecas uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 2. pielikumu. Maksimālās mēnešalgas grupa attiecīgi tiek mainīta - no “8” tiek mainīta uz “14”.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas attiecas uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikumu “Mēnešalgu grupas un to maksimālās mēnešalgas”. Šeit tiek mainīts mēnešalgas maksimālais apmērs - no “ne vairāk kā 450” uz “ne vairāk kā 500”.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu šādā redakcijā: “Izteikt 4. pielikuma 16. punktu šādā redakcijā [..].”
Arī te mainās tātad no “ne vairāk kā 450” uz “ne vairāk kā 500”.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. Un 16., pēdējais, ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. Paldies.
Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!
M. Šteins (AP!).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi un kolēģes! Skatītāji un klausītāji! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” saistīts ar samazinātajām akcīzes nodokļa likmēm degvielai, samazināto likmju atcelšanu un minimālo akcīzes nodokļa likmju noteikšanu atsevišķiem produktiem.
Uz trešo lasījumu komisija radīja divus priekšlikumus.
1. - komisijas priekšlikums, kas ir tehnisks (numerācijas izmaiņas). Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Un 2. priekšlikums ir par likuma spēkā stāšanos. Tas nosaka, ka likums stājas spēkā 2021. gada 1. februārī. Komisijā šis, 2., priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ieva Krapāne. Lūdzu!
I. Krapāne (KPV LV).
Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja pirms trešā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā”.
Priekšlikumi trešajam lasījumam netika iesniegti.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Krišāns. Lūdzu!
J. Krišāns (SASKAŅA).
Labdien, cienījamā sēdes vadītājas kundze! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā”.
Priekšlikumi nav iesniegti.
Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Eva Mārtuža. Lūdzu!
E. Mārtuža (JK).
Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un atbalstīja trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā”.
Priekšlikumi trešajam lasījumam nav iesniegti.
Lūdzam atbalstīt un balsot par šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Krišāns. Lūdzu!
J. Krišāns (SASKAŅA).
Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””.
Priekšlikumi nav iesniegti.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Eva Mārtuža. Lūdzu!
E. Mārtuža (JK).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un atbalstīja trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā”.
Priekšlikumi trešajam lasījumam nav iesniegti.
Lūdzu atbalstīt un balsot par šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ieva Krapāne. Lūdzu!
I. Krapāne (KPV LV).
Labdien vēlreiz, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja pirms trešā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”.
Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika iesniegti.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Jānis Krišāns. Lūdzu!
J. Krišāns (SASKAŅA).
Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi trešajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā”.
Priekšlikumi nav iesniegti.
Komisijas vārdā Saeimu aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ieva Krapāne. Lūdzu!
I. Krapāne (KPV LV).
Sociālo un darba lietu komisija izskatīja pirms trešā lasījuma likumprojektu “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā”.
Priekšlikumi trešajam lasījumam netika iesniegti.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Eva Mārtuža. Lūdzu!
E. Mārtuža (JK).
Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija likumprojektu “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā” izskatīšanai trešajā lasījumā atbalstīja.
Priekšlikumi nav iesniegti.
Lūdzu par likumprojektu balsot Saeimā trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Anda Čakša. Lūdzu!
A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies.
Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja pirms trešā lasījuma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām””.
Trešajam lasījumam neviens priekšlikums netika saņemts.
Komisijā likumprojekts tika atbalstīts.
Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Anda Čakša. Lūdzu!
A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamie kolēģi! Noslēdzot likumu kopumu par pensijām, Sociālo un darba lietu komisija izskatīja pirms trešā, galīgā, lasījuma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.
Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.
Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 357/Lp13).
Jāteic, ka šie abi divi likumprojekti - gan grozījumi Krimināllikumā, gan grozījumi Kriminālprocesa likumā - vienreiz jau tika iekļauti Saeimas darba kārtībā, bet Krimināltiesību politikas apakškomisijas dēļ... apakškomisijas viedokļa dēļ tika tomēr lūgts šos likumprojektus atgriezt atpakaļ apakškomisijā un tālāk Juridiskajā komisijā, lai tomēr vēl noprecizētu atsevišķus jautājumus, kas ir saistīti ar šiem abiem likumprojektiem.
Es atgādināšu jums to, ka šis konkrētais likumprojekts... ar to ir paredzēts īstenot nepilngadīgo personu kriminālatbildības reformu, nepilngadīgai personai kriminālatbildību piemērojot tikai noteiktos gadījumos, tādā veidā samazinot jauniešu likumpārkāpēju skaitu un veicinot jauniešu veiksmīgāku integrāciju sabiedrībā, kā arī darba tirgū.
Likumprojektā ietverti arī grozījumi, kas vērsti uz kriminālsodu sistēmas pilnveidošanu kopumā, proti, tie paredz probācijas uzraudzību noteikt kā pamatsodu, piespiedu darbu aizstāt ar sabiedrisko darbu.
Atgādināšu arī to, ka likumprojekta... likuma spēkā stāšanās ir paredzēta 2022. gada 1. janvārī.
Pirmo reizi uz trešo lasījumu šis likumprojekts tika skatīts 22. septembrī Juridiskajā komisijā, bet tad... tagad atkārtoti šis likumprojekts tika skatīts 9. decembrī.
Kopumā... gan uz 22. septembra sēdi, gan uz 9. decembra sēdi... kopumā tika iesniegti šim likumprojektam 11 priekšlikumi.
1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas nosaka un papildina kārtību, kādā probācijas uzraudzība tiek aizstāta ar brīvības atņemšanu gadījumā, kad persona bez attaisnojoša iemesla nepilda kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos vai soda izpildes iestādes noteiktos pienākumus. Aizstāšana notiek atbilstoši principam, ka, piemēram, vienu probācijas uzraudzības dienu rēķina kā vienu brīvības atņemšanas dienu.
Priekšlikums nosaka, ka probācijas uzraudzība tiek aizstāta ar brīvības atņemšanu atkarībā no noziedzīgu nodarījumu klasifikācijas, detalizējot jau otrajā lasījumā atbalstīto principu, proti, atbilstoši noziedzīga nodarījuma smagumam paredzot trīs detalizācijas pakāpes, katru ar saviem termiņu ierobežojumiem:
ne ilgāk par trim mēnešiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par kriminālpārkāpumu;
ne ilgāk par trim gadiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par mazāk smagu noziegumu;
ne vairāk par pieciem gadiem, ja probācijas uzraudzība noteikta par smagu vai sevišķi smagu noziegumu.
Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Stepaņenko. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likuma 50. pantu “Soda noteikšana par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem” ar jaunu daļu - 4.1 daļu.
Priekšlikums paredz, ka, piemēram, personām, kuras ir izdarījušas divus vai vairākus noziedzīgus nodarījumus... ja tie savstarpēji... pēc kvalifikācijas ir līdzīgi vai vienādi, tad pastāv iespēja, ka tiek piemērots sods, kas par katru noziedzīgu nodarījumu... ir līdzīgs... respektīvi, par zādzību nelielā apmērā tiek piemērots sabiedriskais darbs, un par kādu citu noziedzīgu nodarījumu - tieši tāpat... arī - sabiedriskais darbs. Šis priekšlikums paredz kārtību, kā šādā situācijā rīkoties, - proti, sasaistīt tos kā galīgo sodu.
Priekšlikums paredz arī to, ka šādā gadījumā kopējais soda apmērs vai laiks drīkstēs pārsniegt attiecīgajam soda veidam paredzēto maksimālo apmēru vai laiku, bet ne vairāk kā pusi no tā.
Šāds regulējums personai ir labvēlīgāks, jo pretējā gadījumā papildsods būtu izpildāms atsevišķi no pamatsoda.
Arī šo priekšlikumu komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Un deputāti arī atbalsta.
J. Stepaņenko. 3. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likuma 52. pantu “Sodu saskaitīšanas un aizstāšanas noteikumi” ar 2.3 daļu, nosakot, ka, ja par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem vienā spriedumā vai pēc vairākiem spriedumiem ir piespriesti pamatsodi - probācijas uzraudzība un brīvības atņemšana, kura nav noteikta nosacīti un kuras termiņš kopā nepārsniedz piecus gadus -, tad sodu - probācijas uzraudzību - izpilda patstāvīgi. Šādos gadījumos probācijas uzraudzības izpildi uzsāk pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.
Arī šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Stepaņenko. Kolēģi, 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Tas aizstāj vārdus “Valsts probācijas dienesta” ar vārdiem “soda izpildes iestādes”. Komisijā tas tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Un deputāti arī atbalsta.
J. Stepaņenko. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir tehniska rakstura priekšlikums, iesākot sadaļu par nepilngadīgo kriminālatbildības īpatnībām. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Stepaņenko. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Tas panta nosaukumā precizē vārda galotni - no “Nepilngadīgo” uz “Nepilngadīgā”. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Stepaņenko. Un tagad, kolēģi, faktiski mēs nonākam pie tiem priekšlikumiem, kuri galvenokārt izraisīja bažas apakškomisijai un kuri bija par iemeslu, kāpēc apakškomisija nolēma atgriezties pie šī likumprojekta skatīšanas un pie nākamā likumprojekta skatīšanas.
Tātad... 7. priekšlikums tapa kā Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas faktiski paredz 64. un 65. panta precizēšanu, 64. pantam “Nepilngadīgo atbildība” paliekot, kā ir, bet 65. pantā tiek saglabāts naudas sods, kas otrajā lasījumā tika izņemts. Un likumprojektā tika sākotnēji piedāvāts no tā atteikties.
Un tāpat komisija papildināja pantu... ar prokurora priekšrakstu... par naudas sodu kā vienu no sodiem, kas... attiecīgi pantā nebija pēc prokuroru aizrādījuma...
Komisijā par šo vispār bija plašas debates.
Tieslietu ministrijas pārstāve Ilona Kronberga, pamatojot Tieslietu ministrijas nevēlēšanos atgriezties pie naudas soda paredzēšanas šajā likumprojektā, atzīmēja to, ka, no restrukturizācijas viedokļa, naudas sods nepilngadīgajiem nedod nekādas iespējas laboties. Un tas nav, viņas ieskatā un ministrijas ieskatā, bērna labākajās interesēs.
Tieslietu ministrijas pārstāve Rutkovskas kundze kā argumentu minēja to, ka naudas sods rada priekšstatu, ka bērns var atpirkties no atbildības.
Turpretī Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Judina kungs norādīja, ka sods piemērojams reti, bet tāda vajadzība esot, un skaidroja, ka sākotnēji sodu bija paredzēts izslēgt, jo bija uzskats, ka tas neder kopējai sistēmai.
Neakcentējot soda naudas prioritāti kā soda prioritāti, Judina kungs aicināja to atstāt, motivējot ar to, ka tā būs elastīga iespēja soda izvēlē un ļaus efektīvi izpildīt šos soda pasākumus.
Un prokuratūras pārstāvji norādīja, ka naudas soda likvidēšanas gadījumā būtu jāparedz sodu hierarhijā vēl viens - zemākais - sods, kura pašlaik nav.
Izvērtējusi visus šos apsvērumus, komisija piekrita apakškomisijas vadītāja viedoklim un nolēma atbalstīt šo priekšlikumu, tātad - saglabājot sodu sistēmā nepilngadīgajiem naudas sodu kā vienu no soda veidiem.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam par šo priekšlikumu debates.
Vārds deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!
A. Judins (JV).
Labdien, kolēģi! Naudas sods nekādā gadījumā nevar būt un nedrīkst būt kā ļoti svarīgs sods attiecībā uz nepilngadīgajiem.
Un, domājot par kriminālatbildības reformu, protams, ir svarīgi... pirmām kārtām ir svarīgi domāt par alternatīviem risinājumiem. Ir jādomā par to, kā izņemt bērnu no kriminālās justīcijas un kā ar viņu rīkoties. Proti, mums būtu jādomā par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļiem, par alternatīviem kriminālsodiem. Bet nu mēs redzam, ka šajā likumprojektā kā viena no reformas izpausmēm bija pieteikta naudas soda izņemšana.
Pētot šo jautājumu, man ir izdevies atklāt gadījumus, kad naudas soda piemērošana bija vajadzīga, sods bija piemērots un tas sevi attaisnoja. Proti, situācija bija šāda. Cilvēks, būdams nepilngadīgais, izdarīja pārkāpumu. Kad viņu tiesāja, viņš jau sasniedza 18 gadu vecumu, viņš atrada darbu ārzemēs, viņš gribēja strādāt, un viņš pats lūdza piemērot viņam naudas sodu, jo pretējā gadījumā viņam būtu jāpaliek Latvijā, viņš zaudētu savu darbu.
Un tas ir viens piemērs. Un tādu gadījumu, protams, nav daudz.
Un, domājot par sodu piemērošanu, es aicinu tiesnešus neskatīties tieši uz naudas sodu un nepiemērot to bieži. Bet, ja šis soda veids ir sodu sistēmā, tad pastāv iespēja, ka... varbūt viens no 100 vai 200 gadījumiem būs tāds, ka būs iespēja to piemērot.
Līdz ar to... Mēs tieši par to diskutējām, un bija viedokļi, ka nevajadzētu to atstāt... Taču galu galā vairākums tomēr atbalstīja soda saglabāšanu, bet - tikai retos gadījumos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, Judina kungs.
Debates slēdzu.
Balsojumu neviens nav pieprasījis. Tātad deputāti atbalsta 7. priekšlikumu, ko ir iesniegusi Juridiskā komisija.
J. Stepaņenko. Kolēģi! 8. priekšlikums arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Un, tā kā tika atstāts 66. pants, tad ir jāmaina numerācija citiem pantiem, atgriežot atpakaļ nosacījumu par nepilngadīgā nosacīto notiesāšanu. Tātad gan naudas sods, gan nosacītā notiesāšana - tie faktiski ir tie soda veidi, kas atgriezās šajā likumprojektā pēc atkārtotas pārskatīšanas komisijā.
Un atgādināšu, ka pret šo nosacīto notiesāšanu iebilda arī Kronbergas kundze, Tieslietu ministrijas pārstāve, norādot, ka nosacīta notiesāšana var tomēr ātrāk, viņas ieskatā, novest līdz ieslodzījuma vietai. Un tam savukārt nepiekrita Judina kungs, norādot, ka šādi jāsaglabā ir maksimāli plašas iespējas un elastība sodu izvēlē, lai nenodarītu lielāku kaitējumu nepilngadīgajam... nu, gadījumā, ja nav iespējas izvēlēties no mīkstākiem sodiem.
Sodu dažādība un sodu efektivitāte - šis bija tas jautājums, par kuru bija ļoti plašas diskusijas, šie divi lielumi tika pretnostatīti.
Faktiski varēja arī dzirdēt no Tieslietu ministrijas viedokli, ka visa šī reforma attiecībā uz nepilngadīgo sodu reformu ir izjukusi... Tieslietu ministrijas ieskatā.
Un no šiem četriem elementiem... nāvessods... atteikšanās no nāvessoda, atteikšanās no nosacītas notiesāšanas... probācijas uzraudzība kā pamatots... un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi... ir palikuši tikai divi. Bet komisijā tātad tika atbalstīts... arī Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītāja viedoklis... par to, ka šāds soda veids tomēr ir jāsaglabā, tas ir nepieciešams.
Tāpēc komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu, faktiski izveidojot to savā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti par šo priekšlikumu nav pieteikušies debatēt, tātad piekrīt.
J. Stepaņenko. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir tīri tehniska rakstura, saistīts ar 189. panta “Mantas neapzinīga un nevērīga apsardzība” izslēgšanu no Krimināllikuma. Līdz ar to visas atsauces uz šo pantu ir likvidējamas.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Stepaņenko. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī ir tehniska rakstura. Tas ir saistīts ar 231.1 pantu (apzināti nepatiess paziņojums par spridzekli). Tagad šim pantam ir vairākas daļas. Līdz ar to atsauce uz šo pantu būtu veidojama, pieminot arī šī panta daļas. Tāpēc tas ir, jā, tehniska rakstura priekšlikums. Komisija, protams, ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Stepaņenko. Un visbeidzot, kolēģi, 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Un tā ir atsauce arī uz 260. panta pirmo daļu, kura vairs nav nepieciešama, jo šis pants ir izslēgts. Un tas ir pants par... “Ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana”. Šī panta pirmā daļa vairs nav spēkā.
Līdz ar to tas ir tehniska rakstura priekšlikums. Ir komisijā izstrādāts un atbalstīts.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Es komisijas vārdā, kolēģi, aicinu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti piekrīt 11. priekšlikumam.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Skatām likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Kā es jau minēju, šis likumprojekts - kopā ar iepriekšējo likumprojektu - atgriezās atpakaļ komisijā, un tagad mēs skatām to galīgajā lasījumā. Tas arī bija saistīts ar nepilngadīgo kriminālatbildības reformu... un... līdzīgi kā iepriekšējais likumprojekts... tika nodrošināta šīs reformas īstenošana ar attiecīgiem grozījumiem.
Kopumā šajā likumprojektā ir trīs attiecīgi priekšlikumi, visi šie priekšlikumi ir Juridiskās komisijas izveidoti priekšlikumi.
1. - tehniska rakstura priekšlikums. Tas saistīts... no atteikšanās svītrot 647. pantu “Soda izpilde pēc audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas”...
Tātad... tā kā tika lemts palikt pie šī panta, tad... līdz ar to...
Šis priekšlikums nosaka, ka pants vairs nav likumprojektā svītrojams.
Komisija, kas priekšlikumu izstrādāja, pati to, protams, arī atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Stepaņenko. Kolēģi! Arī nākamais, 2., ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts ar to, ka pārejas noteikumos ir jālikvidē šīs te... šī te... 647. panta pieminēšana... kā svītrotā panta. Tātad šis pants paliek.
Tātad arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Stepaņenko. Un visbeidzot - 3. priekšlikums, kas tieši tāpat tehniski ir saistīts ar 647. panta neizslēgšanu. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.
J. Stepaņenko. Un tātad visbeidzot, godātie kolēģi, Juridiskās komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par jūsu ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!
A. Kiršteins (NA).
Godājamie kolēģi! Grozījumi OCTA likumā.
Ir iesniegti veseli seši priekšlikumi - viens par otru labāki.
1. priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Ģirģens, kurš ierosina papildināt standartlīguma... apdrošināšanas termiņu ne tikai, kā bija - uz trim, sešiem, deviņiem un 12 mēnešiem -, bet arī tikai uz mēnesi.
Aicinu atbalstīt (Skaņas pārrāvums.)... tātad iekļauts 2. priekšlikumā.
Aicinu atturēties vai balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!
K. Ģirģens (KPV LV).
Cienījamie klātesošie! Līdzšinējā kārtība paredz slēgt apdrošināšanas standartlīgumu uz trim, sešiem, deviņiem vai 12 mēnešiem.
Šis priekšlikums ir svarīgs, jo, mainoties klimatiskajiem apstākļiem, vasaras un rudens sezonas ir kļuvušas garākas. Vairāk nekā pusē gadījumu īpašnieki apdrošina motociklus uz sešiem mēnešiem - līdz septembra beigām, tomēr arvien biežāk laikapstākļi ir atbilstoši, lai turpinātu sezonu ilgāk.
Taču tādā gadījumā ir jāiegādājas polise uz trim mēnešiem - līdz jaunajam gadam, tas ir, apmēram līdz decembrim -, tādējādi pārmaksājot lieki divus mēnešus apdrošināšanas prēmijās.
Apdrošināšanas pagarināšana par mēnesi būtu labs risinājums sezonas paildzināšanai un samazinātu to gadījumu skaitu, kad neapzinīgi transportlīdzekļu vadītāji izvēlas braukt bez OCTA.
Vēlos vērst uzmanību arī uz to, ka šis mans priekšlikums dotu pozitīvu efektu arī lauksaimniecības tehnikai. Kā piemēru varam minēt kombainu īpašniekus, jo ne visi izmanto, teiksim, trīs mēnešus šos transportlīdzekļus; pietiek arī ar vienu mēnesi. Tāpat arī... var uzskaitīt arī būvniecības transportu, ūdens transportu un, protams, arī citus transportlīdzekļus.
Galvenā problēma tomēr šajā OCTA likumā, kas, protams, vēl nav labots... bet to noteikti es arī pats nākamreiz izdarītu... ir tāda, ka transportlīdzekļu īpašniekiem, teiksim tā, ir sarežģījumi, lai izbeigtu šo OCTA līgumu.
Kaut vai šāds piemērs: ja jūs esat pārdevuši šo transportlīdzekli... Ne visi transportlīdzekļa īpašnieki dodas uzreiz uzrakstīt šo iesniegumu konkrētajam apdrošinātājam - atgūt naudas līdzekļus. Un, kā zināms, lai atgūtu naudas līdzekļus, tiek piemēroti... pieci procenti tiek noņemti no šīs naudas summas. Lai arī, protams, jūs varat iegādāties nākamo polisi... bet...
Es vēlos vērst uzmanību uz to, ka šī ir aktuāla problēma, jo katram, kam ir transportlīdzeklis... Jūs noteikti varat doties pie sava apdrošinātāja vai mājaslapā mēģināt atrast šo rīku, kā jūs varat apturēt savu polisi un, teiksim tā, atgūt šos naudas līdzekļus.
Kaut arī šobrīd jau CSDD... Piemēram, pārdodot savu transportlīdzekli, automātiski šī informācija aiziet uz Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju, bet jums vēl papildus ir pašam jāuzraksta iesniegums, un tikai no tā datuma varat jūs atgūt, teiksim tā, naudas līdzekļus.
Ir daudzas lietas, kuras būtu jālabo, ir daudzas neskaidrības.
Ir tāda sajūta, ka apdrošinātāji tiek lobēti, un viens no iemesliem, ko es vēlos minēt, ir šī direktīva, par ko arī... uzstāja, ka šobrīd Eiropa pāriet uz obligāto apdrošināšanu, teiksim tā, 24 stundas diennaktī. Es noteikti vēlētos redzēt, kāda būtu mūsu, Latvijas iedzīvotāju, attieksme, ja politiķi vēlētos dienaskārtībā virzīt šo jautājumu, ka, piemēram, par to pašu motociklu, kurš jums stāv ziemā garāžā, jums būs jāmaksā apdrošināšana, tāpat arī, piemēram, par kabrioletu, ja jums tas stāv...
Es atvainojos, var pagarināt, lūdzu...?
Sēdes vadītāja. Debašu laiks ir pagarināts.
K. Ģirģens. Tātad šī direktīva, ko mēģina virzīt, ir vistīrākais, uzskatu, apdrošinātāju lobijs, jo nav pareizi prasīt apdrošināt transportlīdzekli par to, ka jūs to neizmantojat.
Līdz ar to mans priekšlikums... un noteikti arī tie priekšlikumi, kad vēlreiz tiks atvērts šis likums, būs vērsti uz to, lai īpašniekiem būtu vieglāk šos naudas līdzekļus atgūt... un arī vieglāk apdrošināt... Un noteikti vēl ir daudz jautājumu, kuri ir jārisina... par tām pašām bonus klasēm...
Bet šobrīd... Es pagaidām aicinu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu, jo esmu uzskaitījis daudzas, teiksim tā, pozitīvas tendences, ko mēs varētu iegūt no šī visa, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu.
Paldies. Un, kā minēja arī Kiršteina kungs, ar šo... manu personīgo priekšlikumu noraidu, bet atbalstu komisijas priekšlikumu, kurš ir uzlabots un arī paredz viena mēneša apdrošināšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei. Lūdzu!
A. Muižniece (JK).
Lūdzu apvienot debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!
A. Muižniece. Labdien, cienījamā sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Jau otrajā lasījumā, kad Ģirģena kungs pirmo reizi izteica šo ideju par šādas normas iespējamo iesniegšanu, es paudu savu viedokli, ka, manā ieskatā, tā nebūtu atbalstāma. Un šoreiz paskaidrošu - kāpēc.
Pirmkārt (un galvenokārt), tāpēc, ka tas ir vistīrākais populisms.
Un kur nu vēl tas fakts, ka tas nav normāli un tā nav laba prakse - uz trešo lasījumu iesniegt konceptuāla rakstura priekšlikumus un bez īpašas iedziļināšanās un diskusijām tos atbalstīt tikai tāpēc, ka gribas, tautas valodā, piedodiet, uzlēkt uz kaut kādas aktuālas tēmas šobrīd!
Otrkārt, norma, kurā ir runa par 30 dienām, ir pretrunā jau pieminētajai paredzamajai... Eiropas direktīvas izmaiņām, kas ir saistītas ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumiem. Šobrīd patiesi visa Eiropa virzās uz to, ka ar brīdi, kad transportlīdzeklis ir atzīts par derīgu ceļu satiksmei, tam jābūt visu laiku apdrošinātam. Par to esam ilgi un plaši diskutējuši arī Eiropas lietu komisijā. Un esam arī panākuši to, ka... principā šobrīd doma ir tāda, ka uz sezonāliem transportlīdzekļiem, to skaitā motocikliem, kabrioletiem un lauksaimniecības tehniku, tas varētu arī neattiekties.
Taču, kā zināms, būtībā Ģirģena kungs šo priekšlikumu ir argumentējis saistībā ar motocikliem. Es, protams, nezinu, vai deputāts Ģirģens pats brauc ar motociklu, un tas arī nav īpaši svarīgi, bet es varu minēt no savas personīgās pieredzes to, ka... Mēs šobrīd principā runājam par maksimums septiņu eiro vērtu populistisku priekšlikumu iespējamo atbalstīšanu, kas patiesībā vienai nelielai sabiedrības daļai ļaus īsu brīdi maldīgi priecāties, pašiem nezinot, ka ir apmānīti, bet vēlāk radīs galvassāpes gan braucējiem, kas aizmirsīs uz to vienu mēnesi nopirkt to OCTA, pēc tam atkal atjaunot un saņems sodu, gan apdrošinātājiem, kam tagad būs jāpārveido sistēmas... labi zinot, ka dažus mēnešus populisti varēs palepoties ar it kā panākto, bet līdz ar jau pieminētās direktīvas ieviešanu šie (pēdiņās) “prieki” beigsies. Un tad tie paši, kas sākumā priecāsies un slavēs Ģirģenu, lamās pārējos, it kā sliktos, kam vajadzēs to normu likvidēt.
Nav mazsvarīgs arī fakts, ka platformā ManaBalss ir šāda pati iniciatīva, kura četru mēnešu laikā ir savākusi tikai 521 parakstu un acīmredzot nav aktuāla arī pašiem braucējiem.
Turklāt, manā ieskatā, motocikls - tā ir ekstra, nevis primārā nepieciešamība. Man jau šķiet, ka, ja var adekvātu ekipējumu nopirkt, kas kādus tūkstoš eiro maksā, tad arī polisi par 40 eiro... nav jābūt problēmām nopirkt uz deviņiem mēnešiem. Un katrs motobraucējs ir motivēts iegādāties polisi tieši uz deviņiem mēnešiem gadā, jo tad arī bonus-malus klases rēķinās... un polise kļūst arvien lētāka ar katru gadu (protams, ja neiekļūst kaut kādās avārijās savas vainas dēļ).
Mēs nebūsim naivi un saprotam, ka arī šīs izmaiņas sistēmas sakārtošanai, lai apdrošinātāji var pielāgoties, notiks uz mūsu rēķina, uz visu transportlīdzekļu īpašnieku rēķina, un arī tās... lai pēc tam šo sistēmu atkal labotu tad, kad tiks pieņemta direktīva.
Nu, nav mīļie deputāti, uzdevums nodarboties ar populismu! Jo īpaši atbildība no koalīcijas deputātu puses... Jūsu uzdevums ir atbilstošā lasījumā... laikus piedāvāt normas, kas atbilst gan loģikai un pēctecībai, gan veselajam saprātam, nevis nodarboties ar sevis slavināšanas jeb PR pasākumiem, apzinoties, ka tie nav nedz ilgtspējīgi, nedz pieprasīti un, ja arī tiks īstenoti, kaut kad tiks arī atcelti.
Aicinu noraidīt gan šo, gan nākamo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Un šajā vietā mēs pārtraucam debates. Laiks pārtraukumam.
Vēl ir tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Lūdzu reģistrācijas režīmu!... Un reģistrācija ir pabeigta.
Mēs tiekamies pulksten 15.30 sēdes turpinājumā.
Paldies par darbu.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Par procedūru pietiekusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
Lūdzu, aktivizējiet sadaļu par procedūru!
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies. Kolēģi! Es kādu laiku gaidīju šo iespēju, bet nu tā būtu mana replika attiecībā uz Feldmana kunga vēlmi samazināt debašu laiku.
Kā mēs zinām, šobrīd debašu laiks ir samazināts, neskatoties uz to, ka mums priekšā stāv divu tiešām ļoti svarīgu likumu - kovida likumu - pieņemšana. Ja Feldmana kungam ir šī vēlme ātrāk beigt sēdi, lai skrietu laikam šopingā, jo drīz būs lokdauns, kā mēs saprotam, tad viņa frakcija varbūt var sarakstīt vienkārši vēlmju sarakstu... kas būtu jāiepērk, un tad palaidiet Feldmana kungu, lai viņš frakcijas uzdevumā visu arī sapērk. Bet sēdi...
Sēdes vadītāja. Tātad - vai ir kāds reāls priekšlikums, par procedūru runājot?
J. Stepaņenko. Tas ir priekšlikums par procedūru - nebeigt sēdi tik ātri, bet turpināt darbu.
Ja kādam vajag uz veikalu...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad turpinām sēdi.
Darba kārtībā... atgādināšu, kolēģi, - joprojām strādājam ar likumprojektu... lūdzu darba kārtību... ar likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.
Un turpinām debates par 1. priekšlikumu.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es vēlos aicināt jūs atbalstīt Ģirģena kunga priekšlikumu.
Tas, ko mēs dzirdējām no Muižnieces kundzes, tiešām radīja zināmu neizpratni, jo... es tiešām nezinu, kā... kas tā bija par reakciju uz kolēģa priekšlikumu? Manuprāt, katrs deputāts ir tiesīgs iesniegt priekšlikumus un raksturot deputāta priekšlikuma jēgu un iesniegšanas motivāciju vislabāk var tikai pats deputāts. Viņš saprot, kāpēc viņš to ir izdarījis. Manuprāt, tas nav pieņemami - no kolēģu puses mēģināt kaut kādā veidā nomelnot un apvainot kolēģi populismā.
Ja runājam par šiem sezonālajiem transportlīdzekļiem, kurus pieminēja Muižnieces kundze, tad man ir jāatgādina, ka faktiski Eiropas lietu komisijā tik tiešām mēs kopīgiem spēkiem, var teikt, esam panākuši to, ka no Latvijas puses ir izskanējis šis priekšlikums attiecībā uz sezonālajiem transportlīdzekļiem, jo, kā mēs zinām, tiek gatavota direktīva, kura noteiks obligātu pienākumu apdrošināt arī tos transportlīdzekļus, kas stāv garāžās, neskatoties uz to, vai tie tiek lietoti visu cauru gadu vai ne.
Ja mēs runājam par žigulīšiem un motocikliem, un traktoriem, tad man ir jāatgādina Muižnieces kundzei, ka principā es biju tā, kas visus pamodināja Eiropas lietu komisijā, jo vēl mazliet, vēl pāris sekunžu, un šī direktīva būtu aizgājusi bez Latvijas priekšlikumiem. Ļoti labi, ka mēs to paspējām! Un jūs, Muižnieces kundze, - jūs arī varējāt sekot līdzi rūpīgāk visiem šiem procesiem.
Tā ka es tiešām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un... nu nebūsim tiešām greizsirdīgi! Es nesaprotu kolēģu attieksmi.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā kas piebilstams?
A. Kiršteins. Jā, es jau teicu, - tātad šis ir iekļauts nākošajā priekšlikumā. Un balsojumā par šo aicinu vai nu atturēties, vai balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 8, pret - 40, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Kiršteins. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tātad ir atbalstīts 1. - Ģirģena kunga priekšlikums, papildināts saistībā ar situāciju Eiropas Ekonomikas zonā un Šveices Konfederācijā.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.
Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es jau iepriekšējā runā principā argumentēju, kāpēc es aicinu neatbalstīt gan iepriekšējo, gan arī šo priekšlikumu. Un, ja kādu mulsina tas, ka ir papildinājums par Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā atsavinātajiem... esošajiem transportalīdzekļiem, tad... patiesībā tā ir tāda tehniska detaļa, kur... izslēdz no šī panta 3. punkta normu un pārceļ kā 1.1 daļu tieši to pašu redakciju.
Tā ka to droši var noraidīt un pēc tam kādā citā reizē šādu labojumu iesniegt, un nekāda skāde no tā nebūs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. Kiršteins. Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 39, pret - 27, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Kiršteins. 3. - Juridiskās komisijas... 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē... faktiski vārdus “audzina [..] bērnu” aizstāj ar vārdiem “nodrošina [..] bērna [..] aprūpi”.
Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē apdrošināšanas prēmijas maksājumu samazināšanas kārtību. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kiršteins. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Līdzīgs, papildina pārejas noteikumus... par grozījumiem... par grozījumu stāšanos spēkā... pārejas noteikumos...
Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.
Par procedūru. Tieši pirms šī priekšlikuma izskatīšanas... pirms 5. priekšlikuma izskatīšanas pieteicies runāt deputāts Mārtiņš Šteins.
Lūdzu, ieslēdziet sadaļu par procedūru.
Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.
M. Šteins (AP!).
Es vairs nevēlos runāt par procedūru.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad deputāts Šteins nevēlas runāt par 5. priekšlikumu, ko iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.
Lūdzu, atgriežamies pie priekšlikuma.
Deputāti priekšlikumu atbalsta.
A. Kiršteins. Un 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas papildina pārejas noteikumus. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Jā, paldies. Labdien, kolēģi! Arī šo priekšlikumu es aicināšu noraidīt. Paskaidrošu, kāpēc.
Proti, tāpēc, ka otrajā lasījumā tika atbalstīts mans un Krišjāņa Feldmana priekšlikums, kur... Ļoti līdzīgu likumprojektu es jau biju iesniegusi pagājušā gada jūnijā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā; tas vēl arvien guļ atvilktnē. Tā būtība bija tā, ka arī ģimenēm, kurās ir bērniņš ar invaliditāti... tāpat kā cilvēkiem ar invaliditāti šobrīd tiek piemērota OCTA polises atlaide, tā arī viņiem tā pienāktos. Un mēs tikko arī redzējām, ka tas ir atbalstīts un iekļauts. Bet tas, ko paredz šis, 6., priekšlikums... paralēli tam, ka arī termiņš tiek pārcelts uz 1. jūliju... tam es neredzu absolūti nekādu pamatu, jo apdrošinātāji un atbildīgās ministrijas par šo ieceri zinājušas jau vismaz gadu un laikus varēja sagatavoties.
Tas, kas mani mulsina, ir 24. punkts... ar domu, ka no šiem atvieglojumiem cilvēkiem ar invaliditāti būtu jāatsakās vispār, un ir uzdevums Ministru kabinetam izstrādāt kārtību, kādā šos atvieglojumus piešķir.
Protams, no vienas puses, varētu teikt, ka labi, jo, iespējams, tiks meklēti kādi citi kompensējošie mehānismi, taču es vēlos norādīt, ka sarunās arī ar Finanšu ministriju, ar apdrošinātājiem... līdz šim ir bijusi runa par to, ka tas nav pareizi un ka tas ir vienkārši jāizbeidz - šīs te atlaides. Tomēr sapratīsim to, ka cilvēkiem ar invaliditāti, jo īpaši ar kustību traucējumiem, nereti tieši transportlīdzeklis, nevis kaut kāds sabiedriskais transports vai... es nezinu... visticamāk, sabiedriskais transports, uz kuru būs ļoti, ļoti apgrūtinoša nokļūšana... teiksim, tādā naudas izteiksmē vienkārši... iespējams, pabalsts nebūs adekvāts.
Tā ka es ļoti aicinātu neatteikties no šiem atvieglojumiem.
Es arī šeit, piemēram... Ļoti ceru, ka arī opozīcija varētu neatbalstīt šādu... šo atvieglojumu cilvēkiem ar invaliditāti nepiemērošanu turpmāk.
Tā ka es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Paldies Muižnieces kundzei par šīs tēmas aktualizēšanu un priekšlikuma iesniegšanu. Arī mums ar kolēģiem opozīcijā ir diemžēl šī rūgtā pieredze ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darbu.
Mums atvilktnē jau... Mēs varam tagad laikam salīdzināt, kuram ilgāk guļ atvilktnē likumprojekts. Mums varbūt ir vēl ilgāk nekā jums. Mēs arī vairs neceram uz vadītāja kaut kādu uzmanību. Lai gan rakstījām arī vēstuli, nesaņēmām nekādu atbildi.
Šeit es arī tiešām gribētu izteikt neizpratni par, to ka šī... nu, atkal... manuprāt, šī kārtības pārskatīšana tiešām var novest pie tā, ka mēs pazaudēsim arī to, par ko mēs cīnījāmies šeit.
Es aicinu tomēr neizmest ārā visu to labo, kas bija sastrādāts. Un tāpat aicinu tiešām ieklausīties Muižnieces kundzes vārdos. Aicinu tātad atbalstīt to, ko Muižnieces kundze tikko ir teikusi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. Kiršteins. Jā. Komisijā bija debates par šo jautājumu, bet vairākums komisijā atbalstīja šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 48, pret - 23, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.
A. Kiršteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmanis.
K. Feldmans (JK).
Labdien, kolēģi, vēlvienreiz! Nu, tad pastrādāsim. Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Šis likumprojekts ir saistīts arī ar nākamo likumprojektu, ko mēs izskatīsim, - “Grozījumi Komerclikumā”.
Abu šo likumprojektu mērķis, es atgādināšu, nu, kā paketes mērķis, ir ieviest konkurētspējīgu regulējumu kapitāla daļu pirkuma tiesībām, kā arī akciju pirkuma tiesību turēšanas periodus pielīdzināt starptautiskiem piemēriem, tādējādi veicinot jaunuzņēmumu rašanos un pozitīvi arī palīdzot iespējamu inovāciju attīstībai Latvijā.
Šim konkrētajam likumprojektam uz trešo lasījumu tika saņemti 11 priekšlikumi.
1. - deputāta Reiņa Znotiņa priekšlikums. Paredz ienākumu neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja akciju pirkuma tiesības tiek īstenotas ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad izbeigtas darba tiesiskās attiecības starp maksātāju un darba devēju. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Reinim Znotiņam.
R. Znotiņš (JK).
Lūgšu apvienot abus debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.
R. Znotiņš. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man liels prieks. Kā jau ziņotājs teica, mēs esam tikuši līdz trešajam lasījumam tā sauktajā akciju opciju nodokļu pakā. Un kā tad radās šis viss? Gribu atgādināt.
Vairāk nekā gadu iepriekš, strādājot arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mēs konstanti no Finanšu ministrijas un no Valsts ieņēmumu dienesta dzirdējām, ka aptuveni pieci tūkstoši Latvijas uzņēmumu samaksā ap 90 procentu visu valsts nodokļu. Tad bieži vien tas jautājums, kas pacēlās un kas tika diskutēts, bija - kā radīt šos nākamos piecus tūkstošus uzņēmumu, kas spēj maksāt konkurētspējīgas algas, spēj samaksāt valstij nodokļus un uzturēt visas pārējās atbalsta sistēmas... sociālās un visas pārējās lietas?
Ņemot vērā... strādājot ciešā sadarbībā ar Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju, ar Latvijas jaunuzņēmumu tātad dažādiem industrijas spēlētājiem, tāpat arī atsaucoties uz McKinsey 2020. gadā veikto pētījumu, kas salīdzina Eiropas valstu konkurētspēju uzņēmējdarbības vidē ar ASV un citu, teiksim, Rietumvalstu konkurētspēju, tad arī tur šis akciju opciju regulējums tiek norādīts kā viens no pieciem galvenajiem iemesliem, kas Eiropā parasti atpaliek no ASV, Lielbritānijas un citām valstīm.
Tāpat arī Eiropas Komisija atkārtoti savos pēdējos ziņojumos norāda, ka tieši šāds akciju opciju regulējums spētu padarīt Eiropas uzņēmējdarbības vidi konkurētspējīgāku. Tas ir jau veiksmīgi izdevies Francijai, Igaunijai un citām valstīm. Tāpat arī 2020. gada rudenī ar līdzīgu regulējuma grozījumu nāca klajā Vācijas finanšu ministrs, virzot to ātri uz priekšu. Arī Vācijā līdzīgs akciju opciju regulējums 2020. gada decembrī tiek pieņemts.
Tā ka šis konkrētais priekšlikums, arī nākamais mans priekšlikums principā atsaucas uz Finanšu ministrijas vēl joprojām konstantajiem iebildumiem un mēģina mazināt bažas, ka šo uzņēmējdarbības nodokļu režīmu varētu kāds uzņēmums izdomāt negodprātīgi izmantot. Šis priekšlikums tātad samazina konkrētas... tātad sašaurina konkrētas grupas, kurām varētu rasties kaut kādi priekšnoteikumi vai labāki noteikumi, lai iegūtu šīs akciju opcijas, tās pieturētu vai vēlāk pārdotu.
Tāpēc arī šo priekšlikumu es esmu virzījis, lai mazinātu vēl joprojām pastāvošo Finanšu ministrijas neizpratni un bažas. Gribu tikai teikt, ka, nu, šis ir tiešām likumprojekts, kas kopā... kopumā sabiedrību Latvijā virza uz priekšu, kas palīdz kapitālu izdalīt, vienlīdzīgāk iesaistot kapitāla potenciālā turēšanā vairāk iedzīvotāju, vairāk cilvēku. Tas ir patiesais labklājības līmeņa, teiksim, tāds vienlīdzīguma parametrs.
Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un visu likumprojektu kopumā - gan šo, gan arī saistīto nākamo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.
D. Pavļuts (AP!).
Labdien, kolēģi! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un visi pārējie šovakar! Jāsaka, mēs dzīvojam laikmetā, kad lielākā cīņa ekonomikā ir vairs nevis par izejvielām vai kādiem citiem taustāmiem resursiem. Cīņa ir par cilvēkiem, par smadzenēm, par cilvēkkapitālu, par inovatīviem uzņēmumiem.
Šī ir cīņa, kurā mums ir veicies samērā labi, bet varētu daudz labāk. Latvijai ir savi jaunuzņēmumi, bet Latvija var kļūt arī par vietu, kurā apmetas uz dzīvi un ekonomisko vērtību vairo uzņēmumi no citām valstīm. Uzņēmumi, kuru dibinātāji nāk no visdažādākajām vietām, arī no mūsu kaimiņvalstīm, kā, piemēram, Baltkrievijas, kurā šobrīd dzīve ir kļuvusi nepanesama.
Mēs šajā gadā esam jau spēruši vienu lielu, platu soli tai virzienā, lai Latvija kļūtu par pievilcīgāku vietu jaunuzņēmumu dibināšanai. Tie bija būtiski grozījumi, apjomīgi grozījumi, kurus mēs pieņēmām Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Jāsaka, šie grozījumi, par kuriem tikko runāja Reinis Znotiņš (un es apsveicu to, ka viņa vadībā apakškomisijā ir izdevies ievirzīt šo jautājumu), šis jautājums par akciju opciju regulējumu ir otrais platais solis, lai Latvija kļūtu patiešām par tādu vietu, kurā plaukst gan mūsu, Latvijas iedzīvotāju, dibināti uzņēmumi, gan arī no citām valstīm nākušu cilvēku inovatīvi, strauji augoši uzņēmumi.
Šis jautājums - gan jaunuzņēmumu atbalsta jautājums, gan akciju opciju regulējums - ir bijis dienaskārtībā riska kapitāla investoriem un jaunuzņēmumu dibinātājiem jau vismaz piecus sešus gadus. Jāsaka, līdz šim Saeimas sasaukumam tas vienmēr ir atdūries pret izteiktu pretdarbību, konservatīvismu gan no Tieslietu ministrijas, gan no Finanšu ministrijas un citu valsts iestāžu puses.
Man patiešām prieks, ka tas ir mainījies. Man prieks, ka mēs esam spējīgi šādus lēmumus pieņemt. Mēs varam pamatoti un ar lepnumu teikt, ka, atbalstot šo likumprojektu, Latvija kļūs par jaunuzņēmumiem draudzīgu vietu - gan Baltijā, gan Eiropā, gan visā pasaulē.
Paldies. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Labdien, kolēģi! Vispirms es gribu teikt, ka likumdošanas sakārtošanu attiecībā uz akciju opcijām es noteikti atbalstu, jo tā tiešām Latvijas un ne tikai Latvijas finanšu sistēmai ir bijusi vājā vieta, ja mēs skatāmies no finanšu teorijas viedokļa.
Bet, runājot par konkrēto priekšlikumu, izlasot to, mani mulsina... manī mulsumu rada beigas, kas šobrīd ir priekšlikumā, jo tur ir sasaistīta akciju... tiesības akcijas atsavināt sasaistītas ar izņēmuma gadījumu, ka šīs tiesības, respektīvi šo nodokļu neaplikšana netiek piemērota tajā situācijā, ja darba attiecības tiek pārtrauktas saistībā ar valsts vecuma pensijas piešķiršanu.
Latvijā... pēc Latvijas likumdošanas šobrīd vecuma pensijas piešķiršana un darba attiecību pārtraukšana - tās ir savstarpēji nesaistītas lietas. Cilvēks var sākt saņemt valsts vecuma pensiju un vienlaikus turpināt darba attiecības. Tā ir viņa brīva izvēle, vai viņš turpina darba attiecības vai neturpina, kopš brīža, kad viņš ir pieprasījis valsts vecuma pensiju un viņam šī vecuma pensija ir piešķirta.
Manuprāt, šis papildinājums ir lieks, tāpēc es... Pēc būtības es šo normu atbalstu, bet šī papildinājuma dēļ, kas ir tabulā izcelts ar pasvītrojumu, es būšu spiests atturēties.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
K. Feldmans. Jāpiebilst, ka komisija atbalstīja priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Znotiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 64, pret - 1, atturas - 5. Priekšlikums atbalstīts.
K. Feldmans. 2. - deputāta Reiņa Znotiņa priekšlikums. Paredz ienākumu neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, ja kapitālsabiedrība nav izsniegusi maksātājam aizdevumu, kas līdz akciju pirkuma īstenošanas brīdim nav atmaksāts. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Reinim Znotiņam.
R. Znotiņš (JK).
Cienījamie kolēģi! Es biju pieteicies arī vēlreiz runāt par iepriekšējo priekšlikumu, izskaidrojot Vucāna kungam, kāpēc... kā tas priekšlikums radās. Priekšlikums radās, Finanšu ministrijai norādot, ka, šādu regulējumu veidojot, kā mēs iepriekš bijām izveidojuši, tas varētu nostādīt pensionārus labvēlīgākā situācijā nekā citus iedzīvotājus, tāpēc arī pensionāriem šī, teiksim tā, iespēja, cik ilgā laikā akciju opcijas ir jāizpērk, vienādota ar citām iedzīvotāju kategorijām.
Bet, runājot par šo priekšlikumu, tas arī mazina iespējas kaut kādā veidā shēmot. Tas principā pasaka to, ka darbinieks nedrīkst būt aizņēmies no kompānijas naudu, kompānija varētu aizdot naudu darbiniekam un pēc tam ar šo aizdoto naudu darbinieks izpirktu akcijas. Un kas varētu mēģināt kādu cilvēku... to izmantot kā tādu shēmu, kā apiet nodokļu maksāšanu. Tieši tāpēc es esmu papildinājis likumprojektu ar šo priekšlikumu, lai šāda shēma nebūtu iespējama. Tātad darbinieks nedrīkst būt parādā kompānijai naudu, pirms viņš saņem akcijas vai izpērk, viņam šī nauda ir jāatdod, un tikai pēc tam viņš var veikt akciju izpirkumu.
Lūgums atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Znotiņa kungs, man te ir piebilde par 1. priekšlikumu. Jūs lūdzāt apvienot abus debašu laikus. Abi debašu laiki tika apvienoti, un tātad runāt vēlreiz par šo pašu priekšlikumu - pēc Kārtības ruļļa, nu, īsti neatbilst, jo debašu laiki tika apvienoti.
Tātad 3. priekšlikums.
K. Feldmans. 3. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums, kas paredz aizstāt 12. panta piektajā daļā skaitli “3960” ar skaitli “6000”. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Pateicos. Lai gan šis priekšlikums tika iesniegts no Andreja Klementjeva, nevis no manis, es tomēr uzskatu par nepieciešamu sniegt dažus komentārus tieši par viņa priekšlikuma saturu.
Runa ir par likuma 12. pantu. Tas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja gada neapliekamais minimums. Spēkā esošā panta piektās daļas norma ir šādā redakcijā, ka personām, kurām piešķirta pensija, neapliekamais minimums ir 3960 eiro gadā. Deputāts Klementjevs, ciktāl es saprotu un mēs to labi redzam, ierosina pacelt pensijas gada neapliekamo minimumu līdz 6000 eiro. Neapliekamā minimuma aprēķinā kalendāra mēnesim iegūstam tā palielināšanu no esošajiem 330 eiro (stāsies spēkā, ja nekas nemainīsies, no 1. janvāra) līdz 500 eiro.
Šāda priekšlikuma īstenošana lielu daļu pensionāru atbrīvos no nodokļu sloga, atstās kabatā vairāk naudas, kas netiks iesaldēta banku kontos, bet gan būs iztērēta uzreiz zemnieku tirdziņos un veikalos, radīs ekonomisko sviru, kura pacels pieprasījumu tirgū, motivēs ražotājus, turklāt vietējos ražotājus. Tātad šis priekšlikums ir gan taisnīgs, gan ekonomiski pamatots.
Līdz ar to es aicinu atbalstīt Andreja Klementjeva iesniegto priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A. Klementjevs (SASKAŅA).
Paldies Igoram Pimenovam par atbalstu manam priekšlikumam. Es zinu, ka Igors ļoti daudz runāja par to, lai atgrieztu mūsu Latvijas pilsoņus dzimtenē, un tāpēc viņš pierunāja mani nobalsot arī Diasporas likumā par to, ka pensionāri ārzemnieki ar Latvijas Republikas pasēm varēs savādāk maksāt nodokļus.
Bet es vairāk strādāju ar Latvijas pilsoņiem un Latvijas iedzīvotājiem, pensionāriem, kuri dzīvo Latvijā, kuri, visu savu mūžu nostrādājuši Latvijā, šodien saņem pensiju Latvijā, maksājot visu laiku nodokļus un ražojot materiālās vērtības, kuras pēc tam bija privatizētas vai savādāk pazaudētas. Viņi visu laiku man uzdod jautājumu, kāpēc ar šo likumu mēs dodam iespēju pilsoņiem, kuri maksāja ļoti daudz nodokļu ārpus Latvijas, šodien dzīvot labāk un maksāt mazāk nodokļos nekā pensionāram, kurš visu laiku nodzīvoja Latvijā. Un man ļoti grūti izskaidrot, kāpēc likumdevēji nesaprot, ka mūsu Latvijas pilsoņi pensionāri maksā daudz vairāk nodokļus.
Un tāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu. Uzskatu, ka 500 eiro ir ļoti sabalansēts cipars. Tas nav kosmisks kā tūkstotis, kā viens otrs ārzemju pensionārs... varbūt atbrīvots no nodokļiem, bet tas ir daudz vairāk nekā šodien, kur bija paredzēti 330.
Jūs saprotiet, ka šodien pensionāri atrodas tādā ļoti sarežģītā situācijā, un kovida krīze pa viņiem sit visvairāk, viņi baidās apmeklēt veikalus, viņi baidās iet pie ārstiem. Šodien mums vajadzētu viņiem pasniegt uz Ziemassvētkiem, uz Jaungadu tādu labu piedāvājumu, ka, dārgie Latvijas iedzīvotāji, pensionāri, mēs saprotam problēmas, mēs saprotam, ka jūs vajag atbalstīt un pilnīgi pamatoti pietuvināt jūs ārzemju pensionāriem, kuri atgriezīsies Latvijā, - palielināsim līdz 500 eiro neapliekamo minimumu.
Ticiet man, visa tā nauda, kuru mēs nesavāksim caur iedzīvotāju ienākuma nodokli, vienalga paliks citos nodokļos Latvijā caur pievienotās vērtības nodokli, caur citiem nodokļiem, kurus maksā pensionāri. Tiem pašiem ārstiem viņi samaksās pakalpojumos vai pirks mūsu Latvijas aptiekās zāles vai citas vajadzīgās lietas.
Tāpēc es domāju, ka ne tikai ideoloģiski mums vajag saskaņot neapliekamo minimumu mūsu pensionāriem ar pensionāriem, kuri atgriezušies Latvijā uz dzīvi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Konkrētajā likumprojektā ir runa tieši par diasporas locekļiem, pensionāriem, kas ir dzīvojuši un saņem pensiju citā valstī. Un tā vēlme ir netiešā veidā arī palīdzēt vairot Latvijas... celt iekšējo patēriņu un vairot arī nodokļu ieņēmumus caur iekšējo patēriņu arī Latvijas teritorijā, kas rezultētos potenciāli ar lielāku rocību arī sociālajā budžetā, ko varētu izmantot mūsu pensionāru labklājības celšanai.
Un žēl, ka Klementjeva kungs to nesaprot, bet, protams, nav jau arī garantijas, ka kāds ārvalstu pensiju saņemošs pensionārs tagad tā uzreiz brauks uz Latviju, pārcelsies atpakaļ uz dzīvi Latvijā, ies šeit un tērēs to savu lielo pensiju, bet nu... jo arī Finanšu ministrija nevarēja nekādus pamatotus aprēķinus... teica, ka tā ir tāda cerība, bet tas var arī nenotikt.
Šajā sakarā jāsaka, ka, protams, cerība ir. Ja kaut nedaudz tā vēlme diasporā ir izteikta, tad šis priekšlikums ir jāatbalsta, un tas tieši rezultēsies ar to, ka arī neapliekamo minimumu pensijām (un es esmu liels neapliekamā minuma celšanas aizstāvis) varēs celt.
Nu šajā gadījumā nav... nebija īsti... Tātad komisijā tika apspriests šis priekšlikums un tika konstatēts, ka tikko, budžeta izskatīšanas laikā, līdzīgi dažādu veidu priekšlikumi par neapliekamo minimumu jau izskatīti un ka šis jautājums ir jāskata tieši budžeta kontekstā.
Tāpēc faktiski, lai saglabātu esošā likumprojekta tvērumu kaut kādās robežās, šis priekšlikums netika atbalstīts.
Kopumā es ceru, ka pensionāri ar tām lielajām pensijām tiešām remigrēs un vairos iekšējo patēriņu Latvijā, lai mēs varētu arī kopējo labklājības līmeni valstī celt. Es domāju, pie tā visiem būtu jāpiestrādā, tai skaitā arī opozīcijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
K. Feldmans. Priekšlikums netika atbalstīts, aicinu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 12. panta piecpadsmito daļu. Tur bija riski saistībā ar to, ka varētu varbūt palielināties administratīvais slogs, tāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts, kaut gan tas kopumā varbūt... Ja mums viss... Ja mums nebūtu tāda negatīva pieredze attiecībā uz administratīvo slogu un nebūtu pret to jānodrošinās, pret tā celšanu, tad varbūt arī varētu atbalstīt, bet komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Jā, es lūdzu apvienot debašu laikus, cienījamā priekšsēdētāja.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.
I. Pimenovs. Paldies.
Turpinot ziņotāja jau teikto par jauno sperto soli, lai izveidotu labvēlīgāku likumdošanu Latvijas diasporai piederīgajiem, es gribētu atgādināt, ka likumprojekta otrajā lasījumā bija atbalstīta virkne normu, kuras nodrošinātu, ka remigrējušai Latvijas diasporas personai, kas uzskatāma par Latvijas rezidentu, kuram piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem, no ārvalsts saņemtajam pensijas ienākumam tiek piemērots ārvalsts pensijas neapliekamais
apmērs, kāds tas ir noteikts pensijai attiecīgajā ārvalstī. Tas ir šīs visas virknes normu sāls.
Tai skaitā bija atbalstīta jaunā 12. panta piecpadsmitā daļa, kas nodrošina, ka pensijas neapliekamo apmēru attiecīgajā taksācijas gadā attiecināmajā ārvalstī Valsts ieņēmumu dienests noskaidro starptautiskās informācijas apmaiņas ceļā vai, ja tam pastāv objektīvi šķēršļi, derīgi arī citas pielīdzināmas formas oficiāli atvērtie dati, tai skaitā izraksts no ārvalsts normatīvajiem aktiem, ārvalsts iestādes publiski sniegtā informācija un citi.
Tikmēr izskatāmais priekšlikums paredz manis pieminētās 12. panta piecpadsmitās daļas izslēgšanu. Es neatbalstu šo priekšlikumu par nosauktās normas izslēgšanu. Tās mērķis ir nodrošināt, lai personām netiktu uzlikts nesamērīgs administratīvais slogs, pieprasot izziņas, lai nevis katrs individuālais pieteicējs Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtu ārvalstī izziņu par neapliekamo apmēru, bet to savstarpējas informācijas apmaiņas ceļā, kā es jau teicu, pats VID noskaidrotu ar attiecīgo nodokļu iestādēm minētajā valstī.
Tādējādi šī informācija tiktu saņemta drošticami un vienlaikus attiecināmi uz visiem pieteicējiem, kuri ir remigrējuši no attiecīgās valsts. Tas atbilstoši labas un efektīvas pārvaldības principam mazinātu gan nodokļu administrācijai, gan personām uzlikto administratīvo slogu.
Personas, kuras pēc remigrācijas dzīvo Latvijā, tādējādi netiktu nostādītas situācijā, ka viņām ik gadu būtu jādodas uz attiecīgo valsti vai citādi jālūdz šādas speciālas izziņas. Šādas izziņas dažās valstīs nemaz nepastāv, kā mums liecina un stāsta ārzemēs esošie tautieši, tai skaitā arī viņu izveidotā organizācija Eiropas Latviešu apvienība, jo šāda informācija ir brīvi pieejama normatīvajos aktos vai valdības atvērtajos datos, piemēram, Lielbritānijā, kur mīt liels diasporas locekļu skaits.
Līdz ar to nepieciešams paredzēt, ka likumprojektā prasītais dokumentārais apliecinājums ir valsts pārvaldes starptautiskās informācijas apmaiņas ceļā iegūta informācija vai, ja tam pastāv objektīvi šķēršļi, derīgi arī citas pielīdzināmas formas dati.
Turklāt Latvijā lietotais jēdziens “pensijas neapliekamais minimums” virknē valstu vispār nepastāv. Ir valstis, kur pensijai piemēro vispārējo nodokļu režīmu kopējiem ienākumiem, ir valstis, kur noteikts nevis neapliekamais minimums, bet gan iztikas minimums vai neapliekamais slieksnis jeb apmērs.
Līdz ar to tieši Valsts ieņēmumu dienests sadarbībā ar ārvalstu nodokļu administrāciju spēs visefektīvāk komunicēt precīzo terminoloģiju nepieciešamajai informācijai, bet nespeciālistam senioram tas būtu daudzkārt apgrūtinošāk, ja ne neiespējami.
Aicinu neatbalstīt 4. priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
K. Feldmans. Kaut gan ļoti labs un visādā ziņā juridiski korekts priekšlikums, komisijā tas neguva atbalstu, tāpēc aicinu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! O, tātad neviens... Vai kāds no deputātiem lūdz balsojumu par šo priekšlikumu? Tātad deputāti ir lūguši balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 57, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 5. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta otrajā lasījumā ietverto 12. panta astoņpadsmitās daļas 1. punktu. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Paldies. Cienītie kolēģi! Es ierosinu izslēgt normu, kas nosaka ārvalsts pensijas neapliekamo apmēru - tūkstoš eiro mēnesī -, ja no ārvalsts saņemtais pensijas ienākums saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem ārvalstī nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Ja ārvalsts pensijas aplikšanā ar nodokli piemērojam neapliekamo minimumu, kurš notiek saskaņā ar ārvalsts normatīvajiem aktiem, tad būtu likumsakarīgi, ja to piemērojam arī gadījumā, ja neapliekamais minimums sakrīt ar pilno pensijas apmēru. Citādi var gadīties, ka Latvijas likums, apliekot kādas ārvalsts pensiju ar Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemēros ārvalstī noteikto - ļoti lielu, pat tūkstošiem lielu! - neapliekamo minimumu, bet citas ārvalsts pensijai, kura tajā valstī netiek aplikta ar nodokļiem vispār, Latvijas likums piemēros neapliekamo minimumu tikai fiksēta viena tūkstoša apmērā. Lai novērstu šo pretrunu, es aicinu izslēgt likumprojekta otrajā lasījumā ietverto likuma 12. panta astoņpadsmitās daļas 1. punktu.
Lūdzu manis nosauktā iemesla dēļ atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Deputāti priekšlikumu atbalsta.
K. Feldmans. 6. - deputāta Pimenova priekšlikums. Redakcionāls, arī ļoti konstruktīvs, tāpēc komisijā tika atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Es pateicos kolēģiem par mana iepriekšējā priekšlikuma atbalstu. Šis, 6., priekšlikums ir tehnisks priekšlikums. Tas paredz to vārdu izslēgšanu no likuma teksta, kuri satur atsauci uz normu, kas tikko bijusi izslēgta ar 5. priekšlikumu. Tāpēc arī atsaucei uz to vairs nevajag būt.
Lūdzu atbalstīt 6. priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 7. - atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Precizē likumprojekta 6. panta punktu numerāciju. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 8. - atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu punktu numerāciju. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē pārejas noteikumu 175. punkta redakciju. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. Un pēdējais, 11., atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz pārejas noteikumos, ka grozījumi attiecībā uz izcelsmes valsts neapliekamā minimuma piemērošanu remigrējušu pensionāru pensijai piemērojami no 2021. gada 1. janvāra. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. Šajā sakarā, cienījamie kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret - nav, atturas - 10. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Komerclikumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Turpinām darbu ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas trešajā lasījumā izskatīto likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā”, kas ir saistīts ar iepriekš jau izskatīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Šajā likumprojektā saņemti astoņi priekšlikumi.
1. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 9. panta pirmās daļas ceturtajā teikumā vārdus “komercreģistra iestādes amatpersona”. Šis un arī nākamais, 2., priekšlikums ir saistīti. Tie nepieciešami, lai izslēgtu regulējumu, kas noteic personas paraksta apliecināšanu reģistrā, jo Uzņēmumu reģistrs šādu pakalpojumu sakarā ar digitalizāciju vairs nesniedz un nesniegs. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikumu deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 2. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 9. panta pirmās daļas septīto teikumu. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 3. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz likvidēt komersanta reģistrācijas apliecības izsniegšanas iespēju. Te jāsaka tā, kaut gan, jau 2019. gadā Saeimai pieņemot grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, šāda reģistra veicamā darbība jau ir svītrota... Tā kā komisijas sēdē deputātiem nebija iespējams iepazīties ar interesējošo statistiku... statistisko informāciju, tad deputāti izvēlējās būt piesardzīgi. Tāpēc priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 13, pret - 41, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
K. Feldmans. 4. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ņemot vērā iepriekš minētos priekšlikumus, paredz precizēt tiesības iekasēt attiecīgās pakalpojumu sniegšanas maksas. Priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Iekļauj iepriekšējo tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu, bet atstāj norādi uz maksas maksāšanas pienākumu par komersanta reģistrācijas apliecības izsniegšanu. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 8. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina likuma pārejas noteikumus ar 59. punktu, paredzot regulējumu dažādu SIA kapitāla daļu reģistrēšanai līdz jaunai Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmas ieviešanai. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Reinim Znotiņam.
R. Znotiņš (JK).
Cienījamie kolēģi! Šo likumprojektu grozījumu paketi izstrādāja ļoti daudzi iesaistītie, tāpēc gribēju tiešām pateikt lielu paldies visiem, kas kopējā darbā to arī panāca.
Pirmām kārtām es gribu pateikt paldies saviem kolēģiem Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas deputātiem - gan Jānim Dombravam, gan Jānim Iesalniekam, gan Danielam Pavļutam, gan Mārtiņam Šteinam, gan Uldim Budriķim, gan Jānim Vitenbergam, kas agrāk bija šajā komisijā, pirms viņš kļuva par ministru.
Tāpat es gribēju pateikt paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem. Pirmām kārtām jau Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam Ralfam Nemiro, kurš pretēji Finanšu ministrijas konstantai vēlmei iznīcināt šo likumprojektu tomēr virzīja to uz priekšu. Paldies arī komisijas deputātiem, kuri nebaidījās, - Krišjānim Feldmanam, Sandim Riekstiņam, Danielam Pavļutam un citiem visiem, kas šajā komisijā ir.
Noteikti tas nebūtu noticis bez industrijas iesaistes.
Sēdes vadītāja. Znotiņa kungs, lūdzu, atgriezieties pie priekšlikuma.
R. Znotiņš. Tieši tāpēc gribēju pateikt, ka arī šis priekšlikums, tāpat kā visi pārējie, ir atbalstīti arī no Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas, Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas, advokātu biroja Cobalt, Change Ventures un arī Andra Kariņa-Bērziņa, arī Ekonomikas ministrijas. Tā ka paldies visiem par kopējo darbu.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Deputāti priekšlikumu atbalsta.
K. Feldmans. Šajā sakarā jāsaka, ka visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Komerclikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK)
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešajā, galīgajā, lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā”.
Atgādināšu, ka likumprojekts paredz izmaiņas Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā un tā terminoloģijā. Tas paredz noteikt valsts garantēto pakalpojumu apmēru dotējamo maršrutu segmentā, tāpat tas paredz noteikt komerciālo maršrutu veidošanas iespējas, pasūtītāju tiesības ieviest bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos, kā arī iespēju pašvaldībām iesaistīties sabiedriskā transporta pakalpojumu līdzfinansēšanā.
Šim likumprojektam uz trešo lasījumu tika iesniegti 15 priekšlikumi.
1. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Redakcionāls. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
K. Feldmans. 2. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Precizē likumā izmantotās definīcijas. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē likumā izmantoto definīciju. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 4. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 5. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Nosaka minimālo valsts garantēto sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu. Priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka minimālo valsts garantēto sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu, precizējot iepriekšējo - Tāļa Linkaita priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 7. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojektā ietverto 6. pantu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 8. - deputāta Ainara Latkovska priekšlikums. Paredz papildināt 14. pantu, nosakot pasūtītāja tiesības sniegt sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma. Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A. Latkovskis (JV).
Kolēģi! Pirmām kārtām liels paldies komisijai par daļēju atbalstu, un, protams, es neprasu balsojumu par savu priekšlikumu, jo pēc tam ir komisijas priekšlikums, kurš ir izvērtēts.
Es tikai gribu teikt, ka mans priekšlikums balstās uz vienu no Eiropas Savienības projektiem, kurš tika realizēts Mazsalacas un Alūksnes novadā, kur dati skaidri pierādīja, ka pārvadājums pēc pieprasījuma ir ekonomiski izdevīgākais risinājums. Un tas arī iedzīvotājiem ir vislabākais.
Līdz ar to paldies komisijai, paldies ministram un ministrijai, ka viņi strādās pie šī jautājuma risināšanas.
Tātad atbalstām nākamo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Deputāti komisijas viedoklim piekrīt.
K. Feldmans. Nu jā, acīmredzot piekrīt.
Tātad 9. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Nosaka pasažieru kategoriju, kas izmanto braukšanas maksas atvieglojumus, identifikācijas kārtību. Priekšlikums komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē 9. -satiksmes ministra Tāļa Linkaita iesniegto priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 11. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Pārceļ termiņu, līdz kuram izdodami nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas redakcionāli precizē 11. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 13. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz papildināt likuma pārejas noteikumus, nosakot dažādu likuma grozījumu spēkā stāšanās laiku. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē 13. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikumu. Arī nosaka, ka Ministru kabinetam līdz 2021. gada 30. novembrim Saeimā jāiesniedz likumprojekts, kas paredz pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu pēc pasažieru pieprasījuma. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka likuma spēkā stāšanās laiku, tas ir, nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām””, trešais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām”” trešajam lasījumam.
Ārlietu komisijā saņemts viens priekšlikums. Tas ir satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums, kurš ir saistīts... Tātad jau Ārlietu komisijā, otrajā lasījumā skatot likumprojektu... un nozares pārstāvji vērsa uzmanību... es ļoti atvainojos, kur... nozares pārstāvji vērsa uzmanību, kur nepieciešami papildinājumi. Protams, aicinājām Satiksmes ministriju kopīgiem spēkiem atrast šo risinājumu.
Līdz ar to - no Satiksmes ministrijas arī izrietot: šie minētie precizējumi likumprojektā ir nepieciešami, lai precizētu par nesamaksātiem nodokļiem, nodevām, kas tieši attiecināmas uz gaisa kuģa priekšmetu lietošanu. Tiek domāts “nesamaksātas regulētās maksas, kas tieši attiecināmas uz gaisa kuģa priekšmeta lietošanu, tostarp lidlauka maksas un aeronavigācijas pakalpojumu maksas”.
Un iepriekšējās redakcijas 2. punkts pārnests uz 4.1 panta 1. punktu, lai skaidri noteiktu, ka ir jāapmaksā nesamaksātās lidlauka un aeronavigācijas maksas, kas radušās gan pirms maksātnespējas procesa, gan arī pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas. Pašreizējā 4.2 panta redakcija paredz, ka gaisa kuģu reģistrā jāreģistrē tādas personas tiesības, kurai par labu attiecībā uz konkrēto gaisa kuģi saskaņā ar tiesas vai iestādes lēmumu ierakstīta aizlieguma vai iestādes atziņa.
Konkrētais satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums komisijā tika atbalstīts. Aicinu Saeimā atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Kols. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.
I. Goldberga (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un virza skatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” (Nr. 629/Lp13) trešajā lasījumā.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai īstenotu Diasporas likuma pārejas noteikumu 12. punkta 4. apakšpunktā noteikto. Tas paredz kārtību, kādā vēlētāji, kas uzturas ārvalstīs, pašvaldību vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu. Pašreiz atbilstoši likumam pašvaldību vēlēšanās balsošana notiek tikai klātienē, vēlēšanu iecirkņos, Latvijas teritorijā. Ārvalstīs esošie vēlētāji atbilstoši pašreiz spēkā esošajam likumam pašvaldību vēlēšanās piedalīties nevar.
Šajā likumprojektā ietvertais regulējums nepaplašina vēlētāju loku, bet paredz tehniskas iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, esot arī ārpus Latvijas.
Uz trešo lasījumu saņemti pieci priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Paredz aizstāt vārdus “mājaslapā internetā” ar vārdu “tīmekļvietnē”, lai nodrošinātu, ka viena likuma ietvaros tiek lietots viens jēdziens. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 2. - deputāta Ainara Latkovska priekšlikums. Paredz svītrot likumprojekta 3. pantā ietvertā likuma 33.1 panta pirmajā daļā vārdus “kurš uzturas ārvalstī”. Kā skaidroja iesniedzēja pārstāvis, priekšlikuma mērķis ir radīt vienlīdzīgas iespējas gan ārvalstīs, gan Latvijā ārpus savas pašvaldības dzīvojošiem vēlētājiem balsot pa pastu. Lai gan komisijas locekļi atzīmēja, ka šāda iespēja ir apsverama, tomēr neatbalstīja normas iekļaušanu likumprojektā pirms trešā lasījuma. Tam par pamatu bija sekojoši argumenti.
Lai šo būtisko izmaiņu ieviestu, ir nepieciešama daudz plašāka diskusija. Centrālā vēlēšanu komisija atzīmēja, ka ļoti īso termiņu dēļ (visam jābūt gatavam jau nākamā gada martā) gan tehniski, gan no drošības viedokļa uz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām nav iespējams to nodrošināt. Par to Centrālā vēlēšanu komisija bija konsultējusies arī ar CERT.LV un Satversmes aizsardzības biroju.
Tāpat kolēģi norādīja, ka nākamā gada pašvaldību vēlēšanās jau tā ir virkne izaicinājumu. Vēlēšanas jāorganizē jauno pašvaldību teritorijās, tiek ieviesta arī vēlētāju reģistra tiešsaistes sistēma, kura ļaus balsot jebkurā pašvaldības iecirknī, un paplašinātas iespējas iepriekšējai balsošanai.
Iesniedzējs aicināja: ja nav iespējams ieviest pasta balsošanu arī Latvijā dzīvojošajiem, atlikt šo iespēju arī ārvalstīs dzīvojošiem. Bet tādā gadījumā netiktu pildīts Diasporas likums. Mēs atteiktos jau no pirmajā un otrajā lasījumā pieņemtā... un nekādā gadījumā neatbalstām diasporas pārstāvjus.
Līdz ar to, pamatojoties uz iepriekš minēto, komisija neatbalstīja deputāta Latkovska priekšlikumu.
Aicinu Saeimu arī to neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 4. pantā (likuma 38.1 panta otrajā daļā) vārdus “vēlētāju apvienības”. Redakcionāls priekšlikums, kas saskaņots ar likumu, kas jau ir spēkā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Paredz 44. panta trešajā un ceturtajā daļā aizstāt vārdus “mājaslapā internetā” ar vārdu “tīmekļvietnē”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. Un 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Saskaņo termiņus, lai, mainot kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu, nemainītu, tas nozīmē, nepasliktinātu personu iespējas kandidēt 2021. gada pašvaldību vēlēšanās. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro.
R. Nemiro (KPV LV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir izskatīts likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā”. Šis likumprojekts ir saistīts ar vairāku regulu ieviešanu, bet būtība ir tā, ka valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” ir jāparedz papildu funkcijas sakarā ar regulu ieviešanu.
Šis jautājums ir aktuāls tamdēļ, ka līdz 2021. gada janvārim ir jāievieš šīs regulas. Tāpēc komisija ir izskatījusi arī steidzamības jautājumu.
Līdz ar to lūdzam kolēģus atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.
Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 67, pret - 15, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
R. Nemiro. Jā, kolēģi, līdz ar to es arī aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
R. Nemiro. Liels paldies, kolēģi, par atbalstu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2021. gada 4. janvāris, un likumprojekta izskatīšana - Saeimas 2021. gada 14. janvāra sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - 2021. gada 4. janvāris, izskatīšana Saeimas sēdē - 2021. gada 14. janvāris.
Likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.
Godātie kolēģi! Šo likumprojektu deputāti Reizniece-Ozola, Kučinskis, Bergmanis, Dūklavs, Valainis, Augulis, Jalinska, Daudze, Stepaņenko un Vucāns lūdz atzīt par steidzamu un vēlētos to izskatīt šodien, 2020. gada 17. decembrī, Saeimas ārkārtas sēdē.
Deputāti Feldmans, Žunna, Budriķis, Zālīte-Grosa, Muižniece, Cielēns, Riekstiņš, Jurašs, Eglītis un Mārtuža lūdz šo likumprojektu atzīt par steidzamu un izskatīt to galīgajā lasījumā tuvākajā no jauna sasauktajā Saeimas sēdē.
Tātad sākam izskatīt likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.
G. Eglītis (JK).
Labdien, kolēģi! Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pirmajā lasījumā.
Šis likumprojekts paredz iesaldēt uz 2021. gadu algas ministriem, Ministru prezidentam un parlamentārajiem sekretāriem.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad, kolēģi, vispirms komisija... Tātad deputāti ir lūguši šo likumprojektu atzīt par steidzamu.
Ločmeles kundze, vai jūs vēlaties runāt par steidzamības noteikšanu likumprojektam?
R. Ločmele (SASKAŅA).
Nē, es vēlos debatēt par likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Labi. Vispirms mums ir jābalso par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Sākam debates.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Vēlos paskaidrot sakarā ar šo likumprojektu, ka tādi likumprojekti ar līdzīgu ideju, proti, iesaldēt algas gan ministriem, gan ministriju parlamentārajiem sekretāriem, bija divi. Pirmais likumprojekts, kurš arī tika iesniegts pirmais termiņa ziņā, bija likumprojekts, kuru izstrādāja SASKAŅAS frakcija. Bet diemžēl Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē bez īpašām debatēm ar smaidu uz lūpām valdošā koalīcija mūsu likumprojektu bija noraidījusi.
Atgādināšu, kāda bija atšķirība mūsu likumprojektam, salīdzinot ar to, par kuru tūlīt balsos Saeimas deputāti. Mūsu, SASKAŅAS, izstrādātais likumprojekts paredzēja iesaldēt visu ministru un parlamentāro sekretāru algas līdz 13. Saeimas pilnvaru beigām, proti, gandrīz uz diviem gadiem. Šis likumprojekts, kuru izstrādāja valdošās koalīcijas pārstāvji, paredz iesaldēt ministru un parlamentāro sekretāru algu tikai uz vienu gadu, proti, uz 2021. gadu. Mūsuprāt, tā ir būtiska atšķirība. Un tieši mūsu likumprojekts bija tas, kuru atbalstīja lielākā sabiedrības daļa, kura prasa ne tikai iesaldēt ministru algas, bet vispār samazināt algas līdz minimālo algu līmenim, lai ministri būtu tuvāk tautai, lai viņi labāk saprastu Latvijas iedzīvotāju vēlmes Covid-19 krīzes laikā.
Nu, noraidot mūsu likumprojektu, tika norādīts tikai uz, pirmais, nenoteiktu laiku, ka Ministru kabinets paliek strādāt vēl tad... Kad ir jau beigušās Saeimas pilnvaras, Ministru kabinets vēl paliek strādāt. Mūsuprāt, tas ir tieši tāds arguments, kādēļ vajadzēja ierobežot Ministru kabineta algu pieaugumu tieši uz diviem gadiem, lai būtu tieša sasaiste un politiskā atbildība gan no deputātu puses, gan no valdības, kuru šie deputāti, proti, valdošās koalīcijas deputāti, ir ievēlējuši uz šo termiņu.
Un otrais, uz ko norādīja Valsts kanceleja, bija vēl interesantāks moments, par kuru, es domāju, vairākums no deputātiem pat nezina, proti, izrādās, ka ministru un parlamentāro sekretāru algas tiek indeksētas arī atbilstoši inflācijas līmenim valstī, tā ka, iesaldējot šīs algas, mēs, vienalga, rēķināsimies ar to, ka šīs algas tiks palielinātas atbilstoši inflācijas līmenim valstī.
Tā ka, protams, mēs atbalstīsim arī šo likumprojektu, jo galvenais ir simboliski atbalstīt Latvijas iedzīvotāju vēlmi, lai arī ministri solidarizētos ar visu sabiedrību, bet tas, ko jūs izdarījāt komisijā, Bondara kunga vadītā valdošās koalīcijas komanda, ir vienkārši, nu, teiksim tā, tikpat smieklīgi, cik bija smieklīgi pašam Bondara kungam un Valsts kancelejas pārstāvei.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Vēlos vērst uzmanību, ka šajā likumprojektā ir saņemti vēl jau pat pirms pirmā lasījuma, kā saka, priekšlikumi attiecībā uz Valsts kontroli... kontroliera un Valsts kontroles padomes locekļu algu iesaldēšanu. Un šajā sakarā man jāsaka paldies visiem deputātiem, kas atbalstīja steidzamības noteikšanu šim likumprojektam, jo citādāk šajā gadā šo likumprojektu nebūtu iespējams pieņemt un faktiski veidotos nepatīkams kāzuss, ka likumdevēja griba nevarētu tikt īstenota tā, kā tas bija iecerēts.
Ņemot vērā, ka ir atbalstīta steidzamība, droši vien būs jāmaina arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Tādēļ, lai nekavētu laiku, lai nepieteiktos pēc tam par procedūru, es ierosinu, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam uz otro, galīgo, lasījumu, tiek noteikts - pirmdienas, tas ir, 21. decembra, pulksten 12.00. Tas ir, lai vēl rītdien varētu un varbūt vēl pirmdien no rīta kādus priekšlikumus deputāti iesniegt un sagatavot. Un attiecīgi nodrošināt izskatīšanu tuvākajā no jauna sasauktajā Saeimas sēdē, kas varbūt varētu notikt arī nākamnedēļ saistībā ar Ministru kabineta rīkojuma apstiprināšanu.
Līdz ar to, ja gadījumā es debatēs to nedrīkstu teikt, tad es aicinu dot man vārdu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa idejām, kad mēs nonāksim līdz tam. Bet, nu, tīri tehniski, es pasaku tagad, ka pirmdienas pulksten 12.00 būtu tas variants, ko varētu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
G. Eglītis. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 10, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Kolēģi, tagad mēs nonākam pie termiņa priekšlikumiem un laika, kad šo likumprojektu izskatīsim Saeimas sēdē galīgajā lasījumā. Kādus termiņus nosaka komisija?
G. Eglītis. Jā, tātad komisija bija noteikusi - šā gada 22. jūliju (Starpsaucieni.)... es atvainojos, decembri.
Sēdes vadītāja. Tātad šā gada 22. decembris - tas ir termiņš priekšlikumu izskatīšanai vai termiņš priekšlikumu iesniegšanai, vai... Un izskatīšana Saeimas sēdē?
G. Eglītis. Tas bija pirms lēmuma par steidzamību. Jā, tad tas bija priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 22. decembris.
Lūdzu ieslēdziet mikrofonu deputātam Feldmanam.
K. Feldmans (JK).
Es aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - šā gada 21. decembra pulksten 12.00, izskatīšanu - pēc tam tuvākajā no jauna izsludinātajā Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Jā, paldies.
Virkne ZZS deputātu bija lūguši izskatīšanu šodien Saeimas ārkārtas sēdē, respektīvi, šā gada 17. decembrī. Un termiņš priekšlikumu iesniegšanai šajā dokumentā nav norādīts. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par termiņu priekšlikumu iesniegšanai?
Mikrofonu deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi deputāti! Cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es ierosinātu noteikt iespējami īsu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai patiešām būtu garantija, ka vēl šogad var pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā. Likums stātos spēkā ar nākamā gada 1. janvāri. Attiecīgi no diviem piedāvātajiem tas būtu pirmdienas pulksten 12.00.
Bet, ja vēl drīkst, es iepriekš vienkārši tehniski nevarēju pagūt ieraudzīt iespēju pieteikties un piedāvāt mūsu noteikto termiņu. Mēs piedāvātu rītdien pulksten 12.00. Es domāju, visiem, arī opozīcijas deputātiem, pietiktu laika sagatavot priekšlikumus. Un tas dotu lielāku garantiju, ka patiešām mēs nonāktu pie lēmuma.
Kas man šķiet mazliet dīvaini, ka komisija no savas puses nebija ierosinājusi steidzamību šim likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem tiek lūgts šā gada 18. decembra pulksten 12.00.
Godātie kolēģi, tātad ir trīs termiņi priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 22. decembris, šā gada 21. decembra pulksten 12.00, šā gada 18. decembra pulksten 12.00.
Vispirms mums ir jābalso par tālāko, tātad komisijas piedāvājumu - šā gada 22. decembris. Mēs balsosim par termiņu priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 22. decembris -, ko ir piedāvājusi komisija.
Lūdzu zvanu! Balsosim par termiņu priekšlikumu iesniegšanai likumprojektam “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” - šā gada 22. decembris! Lūdzu, balsosim! Par - 21, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Nākamais termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 21. decembra pulksten 12.00. Tātad balsosim par šo.
Lūdzu zvanu! Balsosim par termiņu priekšlikumu iesniegšanai likumprojektam “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” - šā gada 21. decembra pulksten 12.00! Lūdzu, balsosim! Par - 7, pret - 69, atturas - 2. Šis priekšlikums nav atbalstīts.
Tātad paliek spēkā termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 18. decembra pulksten 12.00.
Un par izskatīšanas laiku Saeimas sēdē. Tā kā mēs esam vienojušies par termiņu priekšlikumu iesniegšanai - 18. decembris -, tad izskatīšana Saeimas sēdē, kā to piedāvā daži deputāti, šā gada 17. decembrī nav iespējama. Acīmredzot ir jāvienojas par izskatīšanu tuvākajā no jauna sasauktajā Saeimas sēdē.
Vai ir citi priekšlikumi par izskatīšanas laiku Saeimas sēdē?
Ieslēdziet mikrofonu deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
Nē, tātad Reiznieces kundze nav vēlējusies runāt. Paliek spēkā izskatīšanas laiks - no jauna sasauktajā nākamajā Saeimas sēdē.
Paldies, kolēģi.
Šis likumprojekts ir izskatīts.
Ir laiks pārtraukumam.
Deputātu reģistrācija. Reģistrācija notikusi.
Pārtraukums līdz pulksten 17.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Atsākam 17. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes izskatīšanu pēc pārtraukuma.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Evija Papule. Lūdzu!
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien! Šobrīd izskatām likumprojektu “Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā” (Nr. 575/Lp13) pirmajā lasījumā. Un šis grozījums ir saistīts ar likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 574/Lp13).
Grozījumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu saskanīgumu ar plānotajām izmaiņām Būvniecības likuma 12. pantā, izsakot to jaunā redakcijā, kā arī papildinot šo pantu ar jaunu regulējumu attiecībā uz būvvaldes kompetenci. Tas ir saistīts ar nepieciešamību izdalīt atsevišķus būvvaldes uzdevumus katra būvniecības administratīvā procesa posma ietvaros. Plānotās izmaiņas nemaina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas līdzšinējo kompetenci, bet saskaņo divus šos saistītos regulējumus.
Saskaņā ar Latvijas Okupācijas muzeja likuma 6. panta trešo un ceturto daļu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija attiecībā uz Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecības projektu pilda būvvaldes funkcijas jau kopš 2016. gada 4. oktobra.
Šim likumam ir jāstājas vai būtu jāstājas spēkā vienlaikus ar likumu “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 574/Lp13).
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā likumprojekts ir atbalstīts.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
E. Papule. Paldies par atbalstu.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2021. gada 6. janvāris.
Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu par iesniegšanas termiņu nav. Likumprojektam otrajam lasījumam priekšlikumi iesniedzami līdz 2021. gada 6. janvārim.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līgumu sociālās drošības jomā”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
R. Kols (NA).
Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līgumu sociālās drošības jomā” pirmajā lasījumā.
Likumprojekts ir cieši saistīts ar mūsu valstspiederīgajiem ārvalstīs. Tātad šoreiz runa ir par mūsu diasporu Gērnsijā, kas, zināms, ir britu kronim tieši pakļauta teritorija, bet nav Apvienotās Karalistes daļa. Un šobrīd starp Latviju un Gērnsiju sociālās drošības jomā sadarbība nav regulēta.
Gērnsijā ir aktīva latviešu diaspora, pat otra lielākā minoritāte aiz portugāļiem. Šī teritorija laika gaitā kļuvusi par populāru galamērķi Latvijas darbaspēka migrantiem. Tomēr Gērnsijas apstākļos ir nepieciešams kontrolēt kopējo iedzīvotāju skaitu, līdz ar to pastāv dažādu veidu darba atļaujas un mājokļu pieejamības noteikumi. Tādēļ ievērojama daļa piesaistītā darbaspēka veic tikai īsas sezonālas aktivitātes, vienam darba periodam nepārsniedzot deviņus mēnešus, pēc kuriem jāseko trīs mēnešu pārtraukumam ārpus Gērnsijas. Apzinoties īpašos apstākļus un vajadzību nodrošināt šobrīd Gērnsijā dzīvojošo un strādājošo, kā arī iepriekš tur strādājušo Latvijas valstspiederīgo sociālās tiesības, pēc Labklājības ministrijas un Ārlietu ministrijas iniciatīvas sagatavots... iniciēts līgums starp Latviju un Gērnsiju sociālās drošības jomā. Tas balstās uz vienlīdzīgas attieksmes principu attiecībā uz tiesību aktu piemērošanu, ierobežojumu atcelšanu, vecuma pensiju un ar to saistīto pabalstu, kā arī apgādnieka zaudējuma pensijas piešķiršanu un izmaksu Latvijas un Gērnsijas sociālās drošības sistēmām pakļautajām personām, kā arī tiesību saglabāšanu, summējot iepriekš uzkrātos apdrošināšanas iemaksu periodus.
Ārlietu komisijā šis likumprojekts vienbalsīgi tika atbalstīts pirmajā lasījumā.
Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līgumu sociālās drošības jomā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
R. Kols. Priekšlikumi uz otro lasījumu iesniedzami līdz šī gada 28. decembrim.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 28. decembris.
Paldies.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ļubova Švecova. Lūdzu!
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies. Kolēģi, strādājam ar dokumentu Nr. 761/Lp13. Jāatzīmē, ka sākotnēji likumprojekta mērķis bija noteikt uzkrātā fondētās pensijas kapitāla izmantošanu valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja un personu, kas nav pieprasījušas vecuma pensiju, vienlaikus saņemot citu pakalpojumu, nāves gadījumā, kā arī noteikt mūža pensijas mēneša apmēru, kas tiek ņemts vērā, nodrošinot minimālos pensijas apmērus vai saglabājot iepriekšējās pensijas apmērā piešķirto vecuma pensiju. Taču komisijas darba laikā tika iesniegti vairāki priekšlikumi, kas paredz fondētās pensijas shēmas kapitāla ieguldīšanu privātajos finanšu objektos.
1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz aizstāt 12. panta pirmās daļas 1.1 punktā vārdus “bet ir iekļauti Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētā regulētajā tirgū vai kuri nav iekļauti Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētā regulētajā tirgū” ar vārdiem “bet tiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē (turpmāk - tirdzniecības vietā) vai kuri netiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 2. - arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Precizējošs.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī redakcionāls.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī precizējošs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 12. panta pirmās daļas 6. punkta “a” apakšpunktu šādā redakcijā - “šie atvasinātie finanšu instrumenti tiek tirgoti dalībvalstī reģistrētā tirdzniecības vietā vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā un minētā fondu birža ir Pasaules biržu federācijas pilntiesīga locekle”. Priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 6. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ļ. Švecova. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz vairākus nosacījumus ar emitenta nodrošinājumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. Tā. 8. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Atbalstīts. Paredz papildināt 12. panta otrās daļas 7. punktu ar teikumu šādā redakcijā: “Ieguldījumu vienā ieguldījumu fondā drīkst palielināt līdz 25 procentiem no ieguldījumu plāna aktīviem, ja tā ieguldījumu politika paredz kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu.”
Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. Jā, komisijā atbalstīts.
9. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ļ. Švecova. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Izslēgt 12. panta otrās daļas 11. punktu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 12. - finanšu ministra Reira kunga priekšlikums. Paredz procentu samazinājumu un skan: “Aizstāt 12. panta otrās daļas 14. punktā skaitli “20” ar skaitli “25”.”
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī procentuāli... paredz procentuālo sastāvu. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 13. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.
Ļ. Švecova. 14. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
Ļ. Švecova. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. 16. - arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Švecovas kundze, 18.
Ļ. Švecova. Jā, es atvainojos, 18. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. Lūdzu atbalstīt visu likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Ļ. Švecova. Komisijā nolēma - septiņas dienas no šodienas, tas ir... šā gada 13. decembris.
Sēdes vadītāja. Tas ir vairāk nekā septiņas dienas, Švecovas kundze. Septiņas dienas būtu 24. decembris, bet, tā kā tā ir svētku diena, es teiktu 28. decembris.
Ļ. Švecova. Tad 28. decembrī.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumi trešajam lasījumam tiek sagaidīti līdz šā gada 28. decembrim.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols. Lūdzu!
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” otrajā lasījumā.
Uz otro lasījumu tika saņemts viens - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāls. Piedāvā aizstāt vārdus “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kontingents” ar vārdiem “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības vai karavīri (..)”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Kols. Ar to esam izskatījuši priekšlikumus otrajam lasījumam.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
R. Kols. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šī gada 30. decembrim.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumus trešajam lasījumam var iesniegt līdz šā gada 30. decembrim.
Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”. Likumprojekts atzīts par steidzamu, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Labvakar, sēdes vadītāja! Kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien izskatījām likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”.
Kopumā ir 69 priekšlikumi, un tad sākam izskatīšanu.
1. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Ir tehnisks, precizē normu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 2. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Arī tehnisks, precizē normas redakciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Arī 3. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Tehniska rakstura, precizē redakciju. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Un komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 6. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Un komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Tā. 7. - deputātes Stepaņenko priekšlikums. Saistīts ar nekustamā īpašuma nodokļa regulējuma izmaiņām Covid-19 laikā. Priekšlikums papildina normu ar to, ka pašvaldības ir tiesīgas pieņemt lēmumu par nokavējuma naudas nepiemērošanu nodokļa maksājuma kavējumam. Komisijas sēdē Finanšu ministrija minēja, ka, pārceļot nodokļu nomaksu, pārceļas arī nokavējuma naudas maksājumi. Diskusiju rezultātā komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!
Švecovas kundze, mēs jūs neredzam.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Viss kārtībā, es atvainojos, tehniska nianse. Paldies.
Priekšlikuma būtība ir saistīta ar to, ka nepieciešams noregulēt un skaidri definēt likumā iespēju pašvaldībām, pārceļot maksājumu par nekustamā īpašuma nodokli, arī attiecīgi lemt par nokavējuma naudas nepiemērošanu. Kāpēc tas ir nepieciešams? Tas ir nepieciešams tāpēc, lai būtu arī tiesiski atspoguļots un lai nerastos pēc kāda laika, piemēram, pēc diviem trim gadiem, kad mēs jau būsim aizmirsuši kovida situāciju un krīzi, un citus kritiskus momentus... ka būs Valsts kontroles pārbaude pašvaldībā un nebūs skaidri saprotams, kāpēc, uz kādiem kritērijiem balstoties, pašvaldība ir pieņēmusi šādu vai tādu lēmumu attiecībā uz atvieglojumiem vai iespēju nemaksāt nodokli, vai arī atlikt attiecīgas sodošas sankcijas; lai nodrošinātu, ka pašvaldība skaidri zina un saprot, ka likums dod tādu iespēju un par to nebūs paredzēta atbildība, un attiecīgās pašvaldības, valsts amatpersonas nebūs saucamas pie administratīvās vai cita veida atbildības par voluntāru vai savādāk traktētu likuma normu un nepamatotu atvieglojumu piemērošanu kādiem komersantiem.
Jāatzīmē, ka jau pašlaik dažas pašvaldības piemēro atvieglojumus attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli, taču nav sistēmas un nav precīzi definētas izpratnes likumā, ar kādiem nosacījumiem, kādiem kritērijiem un kā tieši tāds atvieglojums tiks izmantots, tāpēc arī tas tiek precizēts juridiski ar šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Šobrīd ir force majeure laiks, ārkārtas situācija. Un tikko mēs esam uzzinājuši to, ka būs klusie Ziemassvētki, klusais laiks, kurā varbūt daži, kuri ir pieņēmuši šo lēmumu, domā tikai no patērētāju skatpunkta - nu, mēs mazāk ķemmēsim bodes -, bet neviens nav iedomājies par to, ka ir ļoti liela daļa komersantu, kuri tieši cerēja uz šiem svētkiem. Viņu darba specifika ir saistīta ar tirdzniecību un pakalpojumu sniegšanu, lai viņi varētu samaksāt tostarp arī nekustamā īpašuma nodokļus, kuri daudziem ir iekrājušies jau kā parādi.
Tad, kad jūs sāksiet, godātie kolēģi no koalīcijas un no valdības, domāt nevis patērētāju kategorijās, bet mazliet savādāk, tad jūs arī sapratīsiet, ka šis priekšlikums ir ļoti svarīgs. Jā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā bija debates, jā, pirmajā lasījumā ir redakcija, kas ļauj pašvaldībām pārbīdīt termiņus, taču nevienā brīdī mums nav šajā pirmajā lasījumā paredzēts, ka pašvaldība, pat pārbīdot maksājumu termiņus, varētu piedot nemaksāšanu, īslaicīgu nemaksāšanu tiem, kuri vienalga nevar samaksāt nekustamā īpašuma nodokli.
Mums nav zināms, cik daudz pašvaldību varētu pārbīdīt šos maksājumu termiņus un kā tas viss notiks. Katra pašvaldība ir tiesīga rīkoties pēc saviem ieskatiem, taču neviena pašvaldība nav tiesīga piedot šos parādus, respektīvi, piedot šos nokavējuma procentus, nesaņemot jautājumus no Valsts kontroles.
Kad mēs kopā ar Švecovas kundzi iesniedzām šo priekšlikumu jau, man liekas, novembrī, jā, tad mēs dzirdējām no Feldmana kunga skaidrojumu, ka viņš vēl nav izskrējis tagad pa veikaliem. Tad viņš varētu atbildēt šobrīd, vai tiešām viņš joprojām uzskata, ka Valsts kontrole nekādā veidā nereaģēs, ja pašvaldība uz savu galvu piedos šos nokavējuma procentus. Mēs ar kolēģiem noskaidrojām, ka jebkurā gadījumā tiek ļoti stingri sekots līdzi tam, kā pašvaldība pilda savus pienākumus. Ja pašvaldībām ir pateikts, ka soda procenti ir jāiekasē no šiem maksājumiem, ja ir jāveic pilnīgi viss, lai iekasētu šos maksājumus, tad pašvaldības nevar uz savu galvu rīkoties un nepiemērot soda procentus.
Godātie kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo līdzīgi... mums bija līdzīga situācija pavasarī, kad mēs ieviesām forsmažoru, kurš noteica arī, ka soda procenti līgumos būtu apturami.
Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 30, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 8. priekšlikums ir identisks 7., nav balsojams, bet ir debatējams.
Sēdes vadītāja. Ir pieteikusies debatēs deputāte Ļubova Švecova. Lūdzu!
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies, kolēģi. Es patiesi nedomāju, ka ir pareizi noraidīt šāda priekšlikuma piedāvājumu. Kāpēc? Tāpēc, ka tas vienkārši definē skaidrus spēles noteikumus visiem spēlētājiem. Šis priekšlikums juridiski korekti ļautu izmantot tām pašvaldībām, kam tāda iespēja ir... stimulēt ekonomiku. Ja mēs skatāmies uz kritisko situāciju attiecībā uz ekonomiku, uz bezdarba līmeni, ir palicis tikai viens solis līdz bankrota un maksātnespējas vilnim. Un instruments - nodrošināt iespēju nepiemērot sodošas sankcijas - tas ir tiesiski pārdomāts un korekts veids, kā atbalstīt uzņēmējdarbību reģionos.
Ja mēs gribam stiprus reģionus, ja mēs gribam, lai pašvaldības būtu arī ievērojušas visus likuma nosacījumus, tad būtu tikai loģiski arī atbalstīt mūsu iesniegto priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es vēlos jums atgādināt, ka soda procenti, nokavējuma procenti - tas ir saistības pastiprinošs instruments, kas uzlabo maksājumu disciplīnu. Šis instruments sākotnēji ir paredzēts, lai disciplinētu maksātāju, lai maksātājs tiešām sekotu līdzi saviem pienākumiem, maksājumu termiņiem un neizturētos vieglprātīgi pret saviem pienākumiem.
Tas, ko mēs šobrīd redzam, nav kaut kāda maksāšanas disciplīnas vaina, tā ir problēma, ka cilvēkiem nav naudas, ko samaksāt par nekustamā īpašuma nodokli. Šis nav kāds pakalpojums, no kura cilvēks var atteikties. Tā nav prece, kuru viņš var nepirkt. Tas ir viņa mājoklis, kurā viņš dzīvo pagaidām, kamēr pie viņa durvīm nav pieklauvējuši tiesu izpildītāji.
Tās ir pamatvajadzības, tās ir tiesības uz mājokli. Ja mēs uzskatām, ka tie cilvēki, kuri nemaksā pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokli, saņemot soda procentus, ir ļaunprātīgie nemaksātāji - visi vienā rindā -, tad vēl ciniskāku lēmumu un vēl ciniskāku attieksmi pret saviem, Latvijas, iedzīvotājiem droši vien nevaram sagaidīt.
Es aicinu, godātie kolēģi, aizdomāties par to. Ja jums būs vēl kāda sēde... Es saprotu, ka jūs nevarat normāli uztvert opozīcijas priekšlikumus, bet, ja jums būs vēl kāda sēde, lūdzu, lūdzu, padomājiet par to, ka cilvēkiem šobrīd nav naudas, ko maksāt par nekustamā īpašuma nodokli, tostarp - mēs pat nerunājam par komunālajiem maksājumiem.
Jūs esat lieguši viņiem gūt ienākumus, vieglprātīgi cerot uz to, ka visiem ir līdzekļi, lai sēdētu trīs nedēļas, ceptu pīrāgus un spēlētu galda spēles. Bet cilvēkiem nav iespējas gūt ienākumus. Viņus daudzus baro personīgais darbs, lietas, kuras viņi ražo, un pakalpojumi, kurus viņi nodrošina. Viņiem šobrīd tas ir liegts. Jūs, valsts darbā strādājošie, to nesaprotat.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Atgādinu, ka šis priekšlikums nav balsojams, bet debates par šo priekšlikumu var notikt. Turpinām debates.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Es arī aicinu vismaz koalīcijas kolēģus ieklausīties šajā priekšlikumā un nodot ziņu valdības darba grupai, kas, cerams, arī gada nogalē regulāri tiksies un izskatīs iespējas paplašināt atbalsta pasākumus un piedāvāt vēl papildu risinājums. To lokā vajadzētu iekļaut arī šādu priekšlikumu - nepiemērot soda nokavējuma naudas, atbrīvot pašvaldības no pienākuma tās iekasēt, jo, kaut arī atbalsta klāsts, salīdzinot ar pavasara kovida krīzes laiku, no valsts puses ir uzņēmējiem kļuvis labvēlīgāks, tas joprojām, manuprāt, ir nepietiekams. Ir diezgan daudz vēl jādara, lai paplašinātu arī iespējamo atbalsta saņēmēju loku.
Mācoties no citām valstīm, es arī domāju, ka vēl cits atbalsta veids ir jāapsver, piemēram, arī līdzfinansējot vismaz daļu no uzņēmuma fiksētajām izmaksām. Šādu praksi īsteno citas valstis, piemēram, Nīderlandē uzņēmumi var saņemt 50 procentu atbalstu visiem saviem fiksētajiem izdevumiem - īres maksām un citiem šāda veida maksājumiem.
Šajā gadījumā es teiktu, ka šis ir viens... viena maza daļa, arī nepietiekams atbalsts, bet vismaz kaut kas. Es lūdzu apsvērt šo iespēju un piedāvāt vismaz no savas puses, jo šis priekšlikums šobrīd nav balsojams.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labvakar, kolēģi! Būs kaut kāds troksnis fonā, man bērni ir blakus. Bet lieta tāda.
Ja es būtu premjers, tad 2021. gadā visi Latvijas iedzīvotāji tiktu atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa pilnībā uz “daudzās naudas” rēķina. Un šobrīd tiktu apturētas visas izpildu lietvedības, piedziņas lietvedības un iesaldēti visi šie nokavējuma procenti, jo ir krīzes apstākļi un cilvēkiem ir jāpalīdz. “Daudzā nauda” ir paredzēta nevis, lai valsts ierēdniecība un valsts sektors būtu nu jau vairāk nekā pusgadu garā apmaksātā atvaļinājumā, tāpat kā faktiski mēs, Saeimas deputāti, bet mums ir jāpalīdz tiem, kas ir reālā krīzē. Tie ir simtiem tūkstoši cilvēku.
Es katru dienu saņemu - katru dienu saņemu! - izmisuma pilnas vēstules. Jums nolasīt pēdējo, ko es saņēmu pirms pavisam īsa mirkļa? Pēdējā... pēdējā vēstule tātad ir: “Man avanss būs 22. datumā. Paldies Dievam, man vēl ir palicis mazliet darbiņš. Bet lieta tāda, ka es audzinu viena bērnus un dāvanām šogad man vairs nesanāk, pat maziņām dāvanām.”
Tā ir maigākā - tā ir maigākā! - no visām vēstulēm, kuras esmu saņēmis. Es nerunāšu par tām daudzajām izmisuma vēstulēm, kur cilvēki saka, ka viņiem ir... ka viņi domā izdarīt pašnāvību.
Jūs saprotat, kā ir lasīt tādas vēstules? To raksta Latvijas Republikas pilsoņi, latvieši, pret kuriem jūs balsojat. Cilvēki ir izmisumā. Ne visi, protams, bet viena daļa ir. Vienīgais, ko jūs varat aizliegt, jūs aizliegsiet pannas pirkt. Šņabi - varēs, pannas - nevarēs. Tā ir visa jūsu tā... lieta. Pat vakcīnas jūs nevarat, kuras jūs tur solāt, piegādāt. Prātam neaptverama zaudētāju valdība. Prātam neaptverama attieksme pret Latvijas cilvēkiem. Prātam neaptverams cinisms. Tas ir viss, ko var pateikt par to, ko jūs darāt. Un tauta to atcerēsies, ticiet man.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Sēdes vadītāja! Kolēģi! Protams, gribētos, lai šis priekšlikums būtu jau šobrīd balsojams, jo tā problēma iezīmējas... Sevišķi problēma iezīmējas ar šī nodokļa maksājumu Rīgā un Jūrmalā... īpaši uzņēmējdarbības sektorā, kur principā ir dīkstāve, bet pašvaldības ir spiestas šo nodokli piemērot pēc atlaides, izrakstīt... Tā situācija ir tāda, ka, protams, visi redz, ka šis nodoklis nav samaksājams. Un tas ir viens no atbalsta veidiem īpaši šajā laikā.
Man personīgi par šo tēmu ir bijusi saruna ar Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru, un esmu saņēmis arī vismaz mutiski to, ka šāda tipa regulējums būs. Šāda tipa regulējumam jau bija jābūt pusgadu atpakaļ, nu, vismaz otrā viļņa sākumā, lai varētu uzņēmējiem kaut kādu maksimāla veida atbalstu sniegt.
Vajag atraisīt rokas pašvaldībām, pat neskatoties uz to, ka pašvaldībām nākamā gada budžetā ir ļoti būtisks finansiālais zaudējums, un šādas iespējas... lielākas iespējas variēt ar šo nodokli būtu jādod. Jebkurā gadījumā tas nevar palikt tikai uz pašvaldību pleciem. Šis ir nodoklis, ko vienīgo pilnībā administrē pašvaldības. Ja pašvaldības dos šos atvieglojumus... Tas būs jādara un to darīs, jo tā vienkārši ir esošā realitāte. Ja mēs gribam kaut kādā veidā saglābt šo biznesu, palīdzēt šiem uzņēmējiem pārziemot, tad tas ir vienīgais reālais veids, kā to izdarīt. Tāpēc šāda veida regulējumiem jābūt. Un jābūt arī no valsts puses izpratnei, ka šos negūtos ieņēmumus pašvaldībām vajadzētu... Arī no šiem lielajiem aizņēmumiem, ko šobrīd miljoniem valdība grasās tērēt atbalsta pasākumos, jāparedz arī atbalstam pašvaldībām, lai tās varētu piešķirt atvieglojumus un tādā veidā kompensēt negūtos ieņēmumus, kas pašvaldībām nepieciešami, lai samaksātu tiem pašiem sociālajiem darbiniekiem, pirmsskolu pedagogiem, kas arī ir lieli varoņi šajā krīzes laikā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Kā jau iepriekš norādīju, balsot par šo priekšlikumu nav iespējams, bet debates bija iespējamas. Tātad par šo Ļubovas Švecovas priekšlikumu balsot nav iespējams.
M. Šteins. Tātad nākamais ir 9. - deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura. Nosaka, ka Ministru kabinets nevis var pieņemt, bet pieņem lēmumu par kārtību un apmēru, kādā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpilde kompensējama pašvaldībām. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Jā, paldies Mārtiņam Šteinam par to, ka viņš ļoti precīzi norādīja uz mana priekšlikuma būtību. Tiešām es varētu (Skaņas pārrāvums.)... mainīt vienu vārdu, bet šis viens vārds būtiski maina šīs likuma normas pielietošanu. Ko tas nozīmē praksē ar pašvaldībām? Tas nozīmē to, ka Ministru kabinetam būs jāpieņem lēmums gadījumā, ja faktiskie ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa konkrētajai pašvaldībai samazinās.
Kā mēs zinām, pašvaldībām nākamgad samazinās ieņēmumi tik būtiski, ka zem apdraudējuma ir pat tie labie grozījumi, par kuriem mēs balsojām, pieņemot 2021. gada budžetu. Proti, par to, ka mēs palielinām garantētā minimālā ienākuma slieksni, kas dod pamatu palielināt arī dažādus pabalstus un to palīdzību, kuru sniedz saviem iedzīvotājiem konkrētas pašvaldības.
Otrdien, piemēram, Mājokļa jautājumu apakškomisijas sēdes gaitā mēs izskatījām to procedūru, kura būs nākamgad saistībā ar kompensāciju izmaksu denacionalizēto namu īrniekiem, un iespēju, ka konkrētajā reģistrā varēs piereģistrēties vairāk cilvēku, kuri tieši šo GMI izmaiņu dēļ varēs pretendēt arī uz maznodrošināto un trūcīgo statusu. Bet, kā norādīja Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis, izņemot lielās pašvaldības, ir arī daudz tādu pašvaldību, kuras šaubās, vai būs spējīgas mainīt savus saistošos noteikumus un palielināt slieksni, lai cilvēks varētu tādu statusu dabūt, jo būtiski samazinās pašvaldību ienākumi, it īpaši, ja mēs runājam par Latgales pašvaldībām.
Tāpēc es piedāvāju jums nobalsot par manu priekšlikumu, lai garantētu jebkurai Latvijas pašvaldībai arī nākamgad saņemt tādu ienākumu līmeni, kas garantētu pilnvērtīgu un kvalitatīvu pakalpojumu klāstu jebkuram iedzīvotājam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Jā, kolēģi, arī mēs aicinām atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas pēc būtības ir identisks ZZS deputātu sagatavotajam priekšlikumam (nākamajam), kas nebūt nav redakcionāla rakstura priekšlikums. Tas pēc būtības paredz, kā Ločmeles kundze jau minēja, pienākumu valdībai gadījumā, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi nav tik lieli, kā plānots, pašvaldībām ieņēmumu kritumu kompensēt. Pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir galvenais ienākumu avots. Un mēs zinām, ka nākamajā gadā jau ir samazināta tā proporcija, ko pašvaldības saņems.
Kāpēc tas tieši šobrīd ir īpaši aktuāli? Kolēģi, bez tā, ka jau virknei pašvaldību ieņēmumi prognozēs ir zem kritiskā līmeņa un tās knapi ja varēs savilkt galus un pildīt visas savas likumā “Par pašvaldībām” noteiktās funkcijas, tad tieši šobrīd vēl aktuālāka šī lieta ir tādēļ, ka Latvijas Banka nupat, pirms trim dienām, tas ir, uzreiz pēc valsts budžeta apstiprināšanas, ir samazinājusi nākamā gada iekšzemes kopprodukta prognozes.
Ja budžeta projekts ir veidots ar 5,1 procenta IKP izaugsmi, kas nozīmē arī attiecīgus nodokļu ieņēmumus, tad šobrīd jau Latvijas Bankas eksperti lēš, ka IKP izaugsme nākamajā gadā varētu būt gandrīz uz pusi mazāka - vien 2,8 procenti. Kolēģi, tā ir milzīga atšķirība. Mēs varam vien minēt, kādēļ Latvijas Banka tik vēlu nāca ar savām prognozēm, kādēļ vēl pirms budžeta gala apstiprināšanas nebija ekspertu acīmredzams vērtējums, ka ir pārāk optimistiska valdības par pamatu ņemtā prognoze.
Bet tas nozīmē, ka arī nodokļu ieņēmumu, tai skaitā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu, būs mazāk, kas atkal jau pamatā sitīs pa pašvaldību kabatu. Arī deviņus miljonus, kas, nu, vismaz minimāli kompensētu tām pašvaldībām ieņēmumu kritumu IIN īpatsvara maiņas dēļ... tie netika nodrošināti budžeta procesā.
Šajā likumprojektā jūs tālāk redzēsiet, ka daži koalīcijas deputāti ir piedāvājuši nelielu tādu kauliņu, ja tā var teikt, pašvaldībām dažu miljonu eiro apmērā. Bet atkal jau - lai pašvaldības varētu pretendēt uz šī finansējuma saņemšanu, tām būs jāpierāda, ka tām ir milzīgs bezdarba līmenis un milzīgas negatīvas kovida ietekmes un sekas, atkal visiem apgrūtinot dzīvi un sarežģījot administrēšanu.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai vismaz nedaudz dotu drošības sajūtu pašvaldībām un reģioniem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds debatēs deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Jā, tā kā budžetā netika atbalstīti virkne priekšlikumu (arī mans priekšlikums par to, ka pašvaldībām ieņēmumu bāzes samazinājums nedrīkst būt lielāks par četriem procentiem, salīdzinot ar šo gadu), tad tiešām šis priekšlikums, kuru ir iesniegusi Regīna Ločmele, būtu atbalstāms, jo tas būtu tiešām garants - konkrēts garants! - tam, ka, ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu prognozes neizpildās, tad valdība faktiski garantētu kompensēt pašvaldībām finansējumu.
No otras puses, mēs šodien apstiprinājām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatā Tomu Artūru Pleša kungu. Tas būtu arī viņam zināms atbalsts, jo skaidrs, ka viņam būs jāiestājas par pašvaldībām. Viņš arī deva solījumu pašvaldību izaugsmei un atbalstam. Nu, cita varianta nav, kā viņam, teiksim, šo atbalstu sniegt pašvaldībām.
Manā skatījumā, priekšlikums ir loģisks un tomēr nevajadzētu šeit nostādīt pretī kaut kādu... Tas neapgrūtina valdību, tas vienkārši uzliek par pienākumu neaizmirst pašvaldības, kurām nebūs līdzekļu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Labvakar, kolēģi! Priekšlikums, par kuru mēs šobrīd debatējam, ir tipisks piemērs tam, kādam krīzes laikā, no vienas puses, nevajag būt lēmumam, un, no otras puses, tas, ko piedāvā Ločmeles kundze, - kādam būtu jābūt krīzes laika lēmumam.
Es pieļauju, ka šī neizlēmība tajā priekšlikumā, kurš ir bāzes priekšlikums un kuru piedāvā labot gan Regīna Ločmele, gan arī atsevišķi ZZS deputāti, varbūt ir saistīta ar to, ka mēs kādu brīdi esam valstī dzīvojuši bez pašvaldību lietu ministra, respektīvi, nav bijis, kas iestājas par to, ka šādam priekšlikumam noteikti būtu jābūt atbalstītam šajā stingrajā formā, ka šāds rīkojums jeb sadalījums krīzes risinājumam ir jāizdod. Es to norakstu tiešām uz bezsaimnieka situāciju pašvaldību sektorā.
Tāpēc es aicinu noteikti atbalstīt gan šo, gan nākamo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Pašvaldības šobrīd strādā pie nākamā gada budžetiem. Un garantijas par to, kādi būs šie budžeti... Tas ir, manuprāt, ļoti svarīgi, lai tas tiktu nostiprināts likumos, lai nenonākam situācijā, ka, ja iedzīvotāju ienākuma nodoklis nepildās, tad pašvaldības arī ierauj vēl lielākā krīzē, jo tomēr ir ļoti svarīgi, lai pašvaldību darbs tiktu plānots. Nekādā ilgtermiņā jau šobrīd vairs plānot nevar, bet vismaz gada griezumā lai varētu būt kaut kāda stabilitāte, lai pašvaldības varētu rēķināties ar tiem ienākumiem, kurus, apstiprinot budžetu... Kaut arī tie ir stipri mazāki nekā vajadzētu, lai vismaz tie pašvaldībām būtu.
Mēs jau šobrīd redzam - atsevišķi deputāti sniedz iekšā priekšlikumus par to, ka pašvaldībām piešķirt papildus piecus miljonus, kas varētu kaut kādā veidā palīdzēt Latgales pašvaldībām. Bet, atzīmēšu, tie pieci miljoni - tā ir palīdzība uz pusgadu. Pēc pusgada vajadzēs vēl piecus, lai kaut kādā veidā šīs pašvaldības varētu savilkt galus kopā.
Un uz šāda kopējā fona radīt vēl tādu nestabilitāti, veidojot budžetus, domāt teritorijām, pašvaldībām, kurām īsti nav iespējas pašām ģenerēt kaut kādus ienākumus, nav iespējas kā... Valdības budžetu veidojot, tomēr ir daudz plašākas iespējas veidot kādu nodokļu politiku vai kaut kā ģenerēt ienākumus. Pašvaldībām tādas iespējas nav. Šādas garantijas lielā mērā palīdzētu pašvaldībām stabilāk plānot jau tā grūto budžetu.
Aicinu atbalstīt šo un nākamo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Šteina kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
M. Šteins. Komisijā 9. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātes Regīnas Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 30, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 10. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava un Bergmaņa priekšlikums. Kā jau Reiznieces-Ozolas kundze minēja, priekšlikums nedaudz citādi izteikts, bet ir vienāds ar 9. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts un nav arī balsojams, bet ir debatējams.
Sēdes vadītāja. Tiešām šis priekšlikums nav balsojams, un debatēs deputāti nav pieteikušies. Debates līdz ar to nenotiek.
M. Šteins. 11. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Tehniska rakstura, precizē normu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisija precizēja Finanšu ministrijas iesniegto normu, uzlaboja to, ņemot vērā Juridiskā biroja ieteikumus. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 13. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Tehnisks normu precizējums. Kā komisijā tikām informēti, normas arī saskaņotas ar nozari. Komisijā 13. priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 14. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava un Bergmaņa priekšlikums. Priekšlikums saistīts ar piešķirtā atbalsta atmaksas kārtību, ja iestājas noteikti priekšnoteikumi. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Mēs esam sagatavojuši šo priekšlikumu, lai izvairītos no situācijas, ko pieredzējām pavasarī, kad virknei uzņēmumu, kam tika sniegts atbalsts, pēc dažām nedēļām... mēnešiem tika lūgts... pieprasīts šo atbalstu atmaksāt, lielā mērā arī pamatojoties uz to, ka Valsts ieņēmumu dienests nepamatoti ir atbalstu izmaksājis pārlieku lielas slodzes dēļ, neievērojot, iespējams, atsevišķos gadījumos, ka uzņēmējam nepienākas šāds atbalsts, un tādā veidā arī radot milzu slogu un neapmierinātību uzņēmēju vidū... kaut vai tādēļ vien, ka atbalsts dīkstāves pabalstu formā tika veikts un izmaksāts darbiniekiem, savukārt prasība kompensēt šo izmaksāto atbalstu tika vērsta pret uzņēmumiem.
Mēs attiecīgi šo normu, kas likumprojektā paredz pienākumu personai, kam ir izmaksāts atbalsts nepamatoti, labprātīgi to atmaksāt, papildinām ar atrunu, ka tas ir jādara... Tas ir, atbalsts ir jāatmaksā labprātīgi, ja tas nav noticis Valsts ieņēmumu dienesta nolaidības vai neuzmanības dēļ. Ja atbalsts ir izmaksāts Valsts ieņēmumu dienesta neuzmanības vai nolaidības dēļ, tad šādā gadījumā pieprasīt tā atmaksu nebūtu pamatoti.
Aicinām atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātu Reiznieces-Ozolas, Dūklava un Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 29, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. 15. - deputātes Stepaņenko priekšlikums. Arī šis priekšlikums paredz izmaiņas piešķirtā atbalsta atmaksas noteikumos, ja izpildās noteikti kritēriji. Komisijā arī izskanēja, ka priekšlikums dublē Administratīvā procesa likuma normas. Un diskusiju rezultātā netika atbalstīts šis, 15., priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Tas, ka šis priekšlikums it kā varbūt (kāda ieskatā) dublē Administratīvā procesa likuma normas, - es tam nepiekritīšu, jo tas precizē, kādā veidā Valsts ieņēmumu dienestam būtu jānoformē savi labvēlīgie administratīvie akti, norādot konkrēti, kādi ir kritēriji. Tikai tad, ja šādi kritēriji ir norādīti, secinot, ka uzņēmējs ir bijis ļaunprātīgs un šos kritērijus nav ievērojis, - tikai tad var atprasīt atpakaļ pabalstus.
Paskaidrošu - kāpēc. Tas saistīts arī daļēji ar mūsu pieprasījumu Reira kungam savulaik par to... tostarp trīs eiro atprasīšanu no uzņēmējiem. Mēs tā arī neguvām atbildi ne no Reira kunga, ne no Jaunzemes kundzes par to, vai tiešām šajos paziņojumos, kuri tika izsūtīti uzņēmējiem, bija minēti konkrēti, skaidri un nepārprotami kritēriji, kuri uzņēmējiem ir jāizpilda, lai viņiem nebūtu jāsagaida pēc kāda laika Valsts ieņēmumu dienesta vēstule ar aicinājumu atmaksāt atpakaļ naudu.
Tātad šādi kritēriji nav skaidri noteikti. Līdz ar to, ņemot vērā arī lēmumu haotisko pieņemšanas gaitu un to, ka, nu, diez... es nezinu, kurš uzņēmējs šobrīd spēj izsekot līdzi visām straujajām pārmaiņām, tad šim precīzi uzņēmējam adresētajam administratīvajam aktam būtu jāsatur konkrēti kritēriji, kas ir jāizpilda. Par piemēru es varētu minēt pavisam nesen izskanējušo viedokli no uzņēmēja Vanaga, kurš pieminēja konkrētu situāciju. Tātad, ja uzņēmums ir ciet, bet notiek ražošanas līdzekļu maiņa, piemēram, restorāns pārdod savu aprīkojumu, kamēr nestrādā. Tas savukārt nozīmē, ka tie ir ieņēmumi no saimnieciskās darbības. Tas, ka šie ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir jāpaskaidro Valsts ieņēmumu dienestam, kādā veidā nedrīkst šos ieņēmumus gūt, - tas ir Valsts ieņēmumu dienesta darbs, kurš šobrīd, visticamāk, netiek pildīts. Līdz ar to šāds skaidrojums ir jāiekļauj detalizēti katrā lēmumā, lai mums nekādā gadījumā nesanāk tāda situācija, kāda bija ar pabalstu atprasīšanu. Kaunpilna situācija. Un tā ne vienmēr, kā mēs saprotam, bija uzņēmēju vaina, jo tas bija arī neskaidri uzrakstīto, neskaidri radīto apstākļu dēļ.
Šeit, šajā priekšlikumā, nav nekā tāda, kas varētu izraisīt vēl kādas papildu neērtības Valsts ieņēmumu dienestam. Vienkārši ir jāpilda savi pienākumi.
Paldies. Es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies, kolēģi. Es iesniedzu analoģisku priekšlikumu, bet, ņemot vērā, ka, ja jūs nobalsosiet pret Stepaņenko kundzes priekšlikumu, mans nebūs balsojams...
Bet es gribu pamatot mūsu priekšlikumu arī ar tādu faktu, ka, lai nodrošinātu tiesiskās paļāvības principa ievērošanu un nodrošinātu nodokļu maksātājiem skaidri saprotamus kritērijus un pozīciju, uz kā balstās Valsts ieņēmumu dienests, pieņemot lēmumu, sākotnēji piešķirot attiecīgo atbalstu, tad arī jābūt ļoti stingriem nosacījumiem vai patiešām konkrēti konstatētiem pretējiem faktiem par iespējamiem krāpniecības momentiem no nodokļu maksātāja puses, lai atņemtu vai pateiktu nodokļu maksātājam par nepieciešamību atgriezt piešķirto finansējumu kovida krīzes laikā.
Šis mūsu piedāvātais variants tieši paredz skaidrus, saprotamus un vienkāršus formulējumus attiecīgajā VID dokumentā, ko saņem nodokļu maksātājs. Un tad viņam neradīsies ne jautājumi, ne neizpratne, ne arī kaut kāda rūgtuma sajūta, jo viņš zinās, ja nu gadījumā viņš nav rīkojies atbilstoši attiecīgiem un definētiem dokumenta pantiem, tad viņam var iestāties riski. Bet, ja viņš nav informēts skaidri un saprotami par to, kam viņam jāatbilst, saņemot atbalstu, nu, tad rodas pārpratumi un tas rūgtums sabiedrībā tikai pieaug.
Neskaidrības situācija, psiholoģiska diskomforta situācija, neziņas situācija... un tai skaitā arī pati valdība, Ministru kabinets, maina spēles noteikumus pietiekoši ātri un arī attiecīgus ierobežojumus ievieš, bet laiks izskaidrošanai un izpratnes veidošanai ir ļoti ierobežots. Diemžēl Administratīvā procesa likums neparedz konkrētus, detalizētus skaidrojumus, kādiem jābūt administratīvajā aktā, tieši tāpēc arī šajā priekšlikumā ir izstrādāta tāda definīcija, nosakot precizējumu.
Tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Jā, kolēģi, bez visiem jau minētajiem argumentiem es vēlos pievērst uzmanību vēl vienam faktam, kas praktiski pastiprina nepieciešamību šādu regulējumu iekļaut šajā likumā.
Mums darba kārtībā nākamais likumprojekts ir “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”. Tur ir ļoti skaidra norma, kur ir īpaši izcelts, ka Valsts ieņēmumu dienests nesniedz uzziņas uzņēmējiem saistībā ar atbalsta programmām. Tas nozīmē, ka šajā situācijā, kad ir tik īss laiks, lai izstrādātu noteikumus valdībai... Un, tik īsā laikā izstrādājot noteikumus, mēdz būt kļūdas, mēdz būt neskaidrības, mēdz būt neprecīzi formulējumi. Loģiski, ka ir ļoti daudz jautājumu un arī interpretācijas iespēju.
Šādā gadījumā būtu jādod iespēja uzņēmējiem arī noskaidrot, nu, vismaz Valsts ieņēmumu dienestā, kādas ir precīzās noteikumu piemērošanas nianses, lai saprastu, vai viņi patiešām kvalificējas, lai saprastu, vai viņiem, saņemot atbalstu, tas nebūs pēcāk jāatmaksā.
Mēs bijām iesnieguši priekšlikumu, ka - tieši otrādi - Valsts ieņēmumu dienestam šādas ziņas ir jāsniedz, bet vairākums deputātu diemžēl komisijas sēdē to noraidīja. Šādā situācijā, kad Valsts ieņēmumu dienests norobežojas un pasaka: “Nē, mēs neskaidrosim jums, nesniegsim papildu informāciju!”, tad vēl jo vairāk atbildība ir tajā, lai katrs lēmums būtu skaidri pamatots, samazinot risku uzņēmējam saņemt nepamatotu atbalstu, kuru pēc tam ir ļoti grūti atmaksāt, jo to maizīti, kas ir apēsta, ir grūti sadalīt pēc tam draugiem vai kādam atdot tāpat. Tā nauda, kas ir saņemta, ir likta lietā, izmaksāta darbiniekiem, nodrošināta naudas aprite apgrozāmajiem līdzekļiem, to izvilkt pēcāk no kabatas, īpaši, kad krīzes laikā katru eiro ir grūti nopelnīt, ir praktiski
neiespējami. Tas uzņēmumus arī tādēļ dzen izmisumā. Mēs patiešām arī šo dažu mēnešu laikā...
Es nezinu, kolēģi, jums tiešām neviens neko nestāsta vai neraksta? Kaut vai feisbukā tos konkrētos gadījumus. Mēs esam redzējuši tādus gadījumus, mums ir stāstīts, mums ir rakstīts par to, cik uzņēmēji ir izmisuši, kad viņiem šo naudu prasa pēcāk atmaksāt. Lai samazinātu risku sev, valstij un uzņēmējiem, nu, manuprāt, šis ir tas minimums, ko mēs varam izdarīt no savas puses.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, es tikai nosaukšu vienu piemēru. Vēl nesen publiski visos medijos bija ziņa, ka uzņēmējs, “GROS AUTO” īpašnieks, ir izdarījis, iespējams, pašnāvību. Es jums atgādināšu, ka šim uzņēmējam vienīgais, kas nenāca pretī, bija Valsts ieņēmumu dienests. Vienīgais no visiem kreditoriem, jo citu saistību nebija.
Tāpēc es domāju, ka jums vajag izdarīt secinājumus, kur jūs vedat Latvijas cilvēkus, Latvijas uzņēmējus. Man liekas, jūs rīkojaties pret Latvijas tautu, pret visiem cilvēkiem, kas dzīvo Latvijā. Es nesaprotu, kā interesēs jūs rīkojaties, kāpēc jums ir žēl atbalstīt Latvijas sabiedrību. Vai jums ir kāda cita priekšniecība, kas jums liek tā rīkoties - pret mūsu tautu? Man tas nav skaidrs. Kur ir tā problēma, kāpēc jūs negribat palīdzēt cilvēkiem? Palīdzēt cilvēkiem - tas taču ir svētīgs darbs. Tāpēc jau jūs esat ievēlēti, lai palīdzētu cilvēkiem, nevis lai visu laiku atteiktu, balsotu “pret”, “pret”, “pret”, “pret”, visu laiku “pret” un pēc tam lielītos, kādi jums ir atkal kārtējie “veiksmes stāsti” vai kas tur.
Mēs redzam, katrs cilvēks redz, kāds “veiksmes stāsts” ir Latvijai. Mēs redzam to “veiksmes stāstu” arī no vidējiem iekšzemes kopprodukta rādītājiem Eiropā, kur mums ir skaidra sacensība ar Rumāniju, nevis ar Lietuvu un Igauniju. Diemžēl man šodienas apstākļos jums ir jāsaka, ka ikvienam, kurš kaut cik saprot kaut ko no ekonomikas, ir skaidrs, ka mūsu dzīves laikā, visticamāk, mēs Lietuvu un Igauniju nepanāksim vairs, jo to nav iespējams izdarīt, ja viens brauc uz 80, bet otrs brauc uz 50. Un mēs neesam tie, kas brauc uz 80. Visos jautājumos - visos pēc kārtas!
Lietuvā... Jūs izlasījāt ziņu šodien? Lietuvā simtprocentīgs atbalsts, ja saglabās darba vietas, algas apmērā uzņēmējiem izmaksās pabalstus, lai tikai saglabātu darba vietas. Latvijā vēl domās, nezinu, kaut kad - tad, kad vēl kāds būs izdarījis pašnāvību.
Es domāju, ka... Es domāju, ka jūs nesaprotat, kur jūs vedat Latvijas tautu, un jūs nesaprotat, kas notiks ar jums pašiem, ja jūs tā turpināsiet, jo tautai arī ir pacietības mērs un tas sāk izsīkt arvien vairāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, cik man zināms, arī pēc mūsu pieprasījuma Reira kungam par pabalstu atprasīšanu atsevišķos gadījumos notiek tiesvedība. Mēs arī ļoti labprāt uzzinātu, kā veicas uzņēmējiem šajā jautājumā, bet es gribētu tiešām atgādināt to, ka adresātam labvēlīgu tiesisku administratīvo aktu var atcelt tad, ja vismaz viens no šādiem apstākļiem un konkrēti apstāklis... viens no tiem ir administratīvais akts, izdots ar kādu citu nosacījumu, un šis nosacījums nav vispār izpildīts, nav pienācīgi izpildīts vai nav laikus izpildīts. Tātad šiem nosacījumiem ir jābūt pilnīgi skaidriem - pilnīgi skaidriem! -, lai uzņēmējs, saņemot šo dokumentu, varētu zināt, vai viņš tiešām izpilda šo nosacījumu vai ne, jo konkrēti mans minētais piemērs par ienākumiem no saimnieciskās darbības ir ļoti plaši traktējams. Un, ja, protams, Valsts ieņēmumu dienests no savas puses var uzskatīt, ka ir ielikts nosacījums - konkrētā situācijā uzņēmējs, viņuprāt, nav izpildījis šo nosacījumu -, tad uzreiz klauvējam pie durvīm un prasām...
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Šteina kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
M. Šteins. Komisijā 15. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 31, pret - 52, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Šteins. Kā jau Švecovas kundze minēja, 16. - deputātes priekšlikums ir identisks ar 15. un nav balsojams, bet ir debatējams.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt nevēlas.
Pārejam pie nākamā priekšlikuma.
M. Šteins. 17. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz izmaiņas laika posmā un arī papildina 19. panta otro daļu ar pēdējo teikumu: “Tiesības uz minēto pabalstu”, kas ir jaunā speciālista pabalsts, “personai ir vienu reizi neatkarīgi no tā, cik reizes ir izsludināta ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības dēļ.” Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 19. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Paredz iespēju biedrībām un nodibinājumiem arī nākamajā gadā izmantot dāvinājuma (ziedojuma) līgumos paredzēto finansējumu aktivitāšu īstenošanai un nosaka pārskata iesniegšanas termiņu. Komisijā ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 20. - deputātu Latkovska, Kursītes, Juraša, Pavļuta un Jansona priekšlikums. Paredz, ka Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanas un tās seku novēršanas pasākumu īstenošanai 2021. gadā Ministru kabinets ar rīkojumu piešķir vienreizēju papildu dotāciju tām pašvaldībām, kurām ir zemi izlīdzinātie ieņēmumi salīdzinājumā ar vidējiem ieņēmumiem valstī un augsts bezdarba līmenis. Papildu vienreizējā dotācija kopumā nepārsniedz piecus miljonus eiro. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Nu, kolēģi, es, protams, aicināšu šo priekšlikumu atbalstīt, bet es aicinātu arī pie viena aizdomāties par to, kādā situācijā mēs šodien esam, - ja mums ar vienu roku pašvaldībām noņem 90 miljonus nost, tad šobrīd ar šādām mazām piešpricēm... Šeit pēc būtības šis naudas maksājums noteikti palīdzēs Latgales pašvaldībām. Mēs pat varam izrēķināt, cik būs Daugavpilij, cik būs Rēzeknes novadam, citām pašvaldībām. Un tas skars pārsvarā Latgales pašvaldības.
Tomēr ir arī citas pašvaldības, kurām šis priekšlikums nekādā veidā nepalīdzēs. Es domāju, kopumā tās būs vēl kādas 50-60 pašvaldības, kas palīdzību nesaņems. Protams, varam runāt par visvairāk skartajām pašvaldībām, bet tas galīgi nepalīdz tām pašvaldībām, kurām tā situācija... Ja ienākumu līmenis ir... ja mēs skatāmies pret Rīgu... dalītu ar trīs... vai viņiem ir bezdarba līmenis augstāks vai mazliet zemāks nekā varbūt Dagdas pašvaldībā - tas nekādā veidā neuzlabo šīs teritorijas sociālekonomisko stāvokli.
Tāpēc, kolēģi, šie pieci miljoni varētu palīdzēt tikai pusgadu un tikai vienai nelielai daļai pašvaldību. Būtu nepieciešami vismaz deviņi miljoni, lai varētu izlīdzināt tā, lai ienākumu kritums nepārsniedz četrus procentus valstī visām pašvaldībām, bet arī tas, piedodiet, būtu stipri par maz. Un jādomā vēl par risinājumiem, kas palīdzētu pašvaldībām noturēt bāzes ieņēmumus, tieši finanšu bāzi - nevis projekta naudas vai vēl ko, bet tieši šo finanšu bāzi.
Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet, nu, tas tāds tikai mazais pirkstiņš no tā, ko patiesībā vajag šīm teritorijām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi! Skatoties uz šo priekšlikumu, tādas divējādas sajūtas - no vienas puses, prieks, ka vismaz kaut kas atlec pašvaldībām, no otras puses, skaidri redzams, ka, koalīcijas kolēģi, jūs esat nonākuši jaunā līmenī. Nu, tā kā tādā datorspēles otrajā kārtā ar deputātu kvotām. Ja agrāk tas bija raksturīgi, tikai valsts budžeta projektu pieņemot, un mēs redzējām, ka arī 2021. gada budžeta projekts neiztika bez atsevišķu deputātu privātām iniciatīvām baznīcu sakārtošanai, sporta infrastruktūrai un vēl kur citur, tad tagad mēs redzam, ka ir vēl viens likums - Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums, kurā jau parādās deputātu kvotas.
Tipiska deputātu kvota - pieci miljoni eiro, kurus sadalīt pašvaldībām. Ar tādu plašu vērienu pēc tam, kad jūs esat paņēmuši pilnīgi visām pašvaldībām 90 miljonus eiro, faktiski lielā mērā reģionu attīstības iespējas noplicinot. Pieci miljoni... Interesanti būtu dzirdēt, kādi ir apsvērumi tieši šādai summai, ja jūs skaidri zināt, ka arī Latvijas Pašvaldību savienība lūdzās, opozīcijas deputāti, kas bija konsultējušies ar Latvijas Pašvaldību savienību, jūs lūdza un gatavoja priekšlikumus, lai jūs nodrošinātu vismaz nepieciešamos deviņus miljonus eiro, lai kompensētu ieņēmumu kritumu tām pašvaldībām, kurām ieņēmumi samazinātos vairāk par četriem procentiem. Un tas ir vēl tajā situācijā, kad nākamā gada budžeta projekts paredzēja 5,1 procenta iekšzemes kopprodukta izaugsmi!
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet vienlaikus arī paturpināt šo kvotu principu un arī citus koalīcijas deputātus samest pa piecītim tā, lai pašvaldībām vismaz daudzmaz pieklājīgs tas finansējums izskatās. Atbalstīsim arī tos.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Kazinovskim.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Mēģināšu īsi. Protams, pieci miljoni - tas arī ir ieguvums šīm pašvaldībām, kurām izdevumi būs vajadzīgi un ienākumi... ienākumos būs liels kritums, salīdzinot ar šo gadu. Es neesmu rēķinājis, cik tas kritums būs, tas nebūs četri procenti, tas būs, nu, kaut kur varbūt ap pieciem procentiem. Nu, okay, katrā gadījumā paldies par to pašu.
Es saprotu, ir sadzirdēts tas, ka pašvaldībām ir nepieciešami līdzekļi. Es ceru, ka tas nebūs pēdējais lēmums saistībā ar finansējumu pašvaldībām nākošajam gadam. Ceru, ka būs vēl budžeta papildinājumi, grozījumi. Tie pieci miljoni - manuprāt, tas pagaidām saistās ar iespēju atrast tāda veida līdzekļus.
Ja būs iespēja, es lūgtu vēl koalīcijas pārstāvjus spriest par atbalstu turpmākam... turpmākam atbalstam finansējuma palielinājumam pašvaldībām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Šteina kungs, vai komisijas vārdā vēlaties vēl ko piebilst?
M. Šteins. Tātad komisijā šis bija daļēji atbalstīts priekšlikums un iekļauts 21. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieprasījuši balsojumu.
Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 21. - komisijas priekšlikums. Komisija izveidoja redakciju, kurā precizēja noteiktus rādītājus, un tie ir divi: tātad vismaz par 10 procentiem zemāki ienākumi salīdzinājumā ar vidējiem izlīdzinātiem ieņēmumiem valstī, un bezdarba līmenis ir augstāks par vidējo valstī. Tad var pretendēt uz šo dotāciju. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Precizē terminoloģiju. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 23. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt 37. pantu: “Attiecībā uz politisko partiju biedru sapulču, kā arī ievēlēto pārstāvju sapulču norisi un politisko partiju apvienību sapulču norisi pēc analoģijas piemērojami šā panta noteikumi.” Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls normas precizējums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 25. - deputāta Gobzema priekšlikums. Paredz izmaiņas politiskās partijas dibināšanas regulējumā, paredzot arī tikai droša elektroniskā paraksta izmantošanu, apliecinot parakstu par piekrišanu lēmumam par partijas dibināšanu. Jāsaka, ka komisijā bija ļoti plašas debates par šo jautājumu. Izskanēja pat draudi Saeimu un deputātus sūdzēt tiesā, bet kopumā jāsaka, ka izskanēja argumenti no valdības puses, ka izstrādātais regulējums dod iespēju ārkārtējās situācijas laikā dibināt politisko partiju... un skaidroja šo prasību pamatotību.
Arī Juridiskā biroja pārstāvis skaidroja notāra lomu partijas dibināšanas procesā, komisijas deputātiem minēja arī vēsturiskos argumentus šo prasību ieviešanā. Notāra loma ieviesta drošības apsvērumu dēļ, lai vismaz tās personas, šis minimālais biedru skaits, kas ir partijas dibināšanā... kas dibina partiju, būtu skaidri paudis savu piekrišanu, ko tad apliecinātu arī notārs.
Svarīgi arī minēt, ka šādā procedūrā mēs Latvijā izvairāmies no situācijām, ka dibinātāju paraksti tiek savākti uz ielas un vēlāk personas nemaz nezina, ka bijušas kādas politiskās partijas dibinātāji, kā mūsu vēsturē ir bijis. Partija nav parasta biedrība, kā komisijā izskanēja, bet tā tiek veidota, lai īstenotu publisko varu, tāpēc arī prasībām jābūt augstām.
Taču atgādinu, ka iespēja dibināt ir un tāda arī likumprojektā ir rasta. Konkrētais priekšlikums - 25. - komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labvakar visiem! Tātad priekšlikuma būtība ir tāda, ka ir piedāvājums, ka partiju var nodibināt attālināti, parakstoties ar elektronisko parakstu. Proti, šodien mēs visus likumus Saeimā esam pieņēmuši ar elektronisko parakstu. Neviens notārs nav pārbaudījis, cik no Saeimas deputātiem ir pie vesela saprāta, visi ir parakstījušies ar elektronisko parakstu, un viss ir kārtībā. Pirmkārt.
Otrkārt. Piedāvātais Tieslietu ministrijas regulējums paredz, ka neviens cilvēks - tie simti tūkstošu, kas ir ārzemēs, - nevar nemaz piedalīties partijas dibināšanā, jo ir pārvietošanās ierobežojumi. Šodien tiek pieņemti bargāki lēmumi, valdība tikko pieņēma bargākus lēmumus par pārvietošanos. Un valdības piedāvātā redakcija ir tāda, ka notiek attālināti sapulce un pēc tam, principā pārkāpjot jebkādas epidemioloģiskās drošības vajadzības, visi šie simti dodas pie notāra fiziski, lai gan to visu var atrisināt ar elektronisko parakstu tieši tāpat. Tas būs vienkārši humors, ka šodien Saeima ar elektronisko parakstu nobalsos pret to, ka partiju varētu nodibināt, parakstoties ar elektronisko parakstu, cilvēki gan Latvijā, gan ārzemēs, un atstās spēkā redakciju, ka faktiski partiju nevar nodibināt visi tie cilvēki, kas dzīvo ārzemēs (tie ir simtiem tūkstošu Latvijas Republikas pilsoņu), un ka visi tie, kas nedrīkst atstāt savas mājas vai kuriem ir ierobežojumi pārvietoties, arī nevarēs to darīt. Tas ir absolūti absurds.
Treškārt, absurds ir tas arguments, ka, nu, jā, uz ielas salasīja. Es atvainojos! Lai piedalītos vēlēšanās, vajag 500 cilvēkus. Divas trešdaļas no šiem cilvēkiem neviens notārs nepārbauda, tos var salasīt katrā grāvī katru plenci katrai partijai. Tāpēc ir deviņi Bordāni, visa Jaunupa famīlija ir tajā partijā, man liekas, un tādā garā. Tur nevajag nekādu notāru.
Tas ir tikai šķērslis, lai Gobzems nevarētu izveidot partiju un tauta nevarētu izveidot partiju, bet mēs to darīsim 8. janvārī - vai nu sabrauksim 200 automašīnās, un notārs jūs apstaigās, vai mēs to darīsim attālināti onlainā, vai mēs to darīsim Valgā, mūsu kaimiņzemē Igaunijā, kas arī ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kur notārs varēs to visu klātienē apstiprināt. Tātad varianti ir vismaz trīs. 8. janvārī - lūst vai plīst! - Gobzema partija Latvijā tiks nodibināta, un jūs būsiet to spiesti reģistrēt.
Sēdes vadītāja. Vārds debatēs Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrim Vītolam. Lūdzu!
A. Vītols (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).
Labvakar, augsti godātie deputāti! Es vēlētos no savas un Tieslietu ministrijas puses sniegt īsu skaidrojumu un kliedēt bažas par procesu, kādā kovida laikā ir dibināma politiskā partija.
Šobrīd, kā zinām, likums nosaka, ka politisko partiju var dibināt, ja dibināšanas sapulce ir klātienē, es uzsveru - klātienē, piedalās zvērināts notārs, kurš apliecina politiskās partijas dibināšanas sapulces norisi, proti, to, ka konkrētie dibinātāji, kam ir jābūt rīcībspējīgiem pilsoņiem un skaitā vismaz 200, izsaka vēlmi dibināt partiju, kā arī apliecina sapulcē pieņemtos lēmumus, tātad ievēlēto valdi, statūtus un partijas programmu.
Lai arīdzan kovida laikā neliegtu pilsoņiem Satversmē noteiktās tiesības apvienoties partijās, Tieslietu ministrija ir nākusi ar priekšlikumu Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā iekļaut atkāpi no vispārējās kārtības, proti, atļaut organizēt partijas dibināšanas sapulci attālināti. Šādā gadījumā pēc sapulces katrs dibinātājs pie notāra apliecinātu savu parakstu... piekrišanu attālinātās sapulces protokolam. Notāra iesaiste nodrošinātu procesa autentiskumu un apliecinātu, ka konkrētā persona ir piedalījusies partijas dibināšanā un patiešām izsaka šādu vēlmi.
Vēlētos uzsvērt, ka, neskatoties uz ārkārtas situāciju, mēs tomēr nevarētu atteikties no jebkādām šobrīd likumā noteiktajām prasībām partijas dibināšanai. Tieslietu ministrijas priekšlikums šai likumprojektā šobrīd paredz jau maigāku, tā teikt, notariālu apliecinājumu, nekā tas noteikts Politisko partiju likumā. Es vēršu Gobzema kunga uzmanību, ka mums Latvijas Zvērinātu notāru padome ir apliecinājusi, ka DigiNotāra klientu portālā attālināti, es uzsveru - attālināti, varēs apliecināt dibinātāju piekrišanu elektroniski. Partijas dibinātājiem būs divas iespējas. Tātad persona varēs veikt sava paraksta apliecināšanu vai nu klātienē, vai attālināti.
Savukārt par to, ka elektroniskais paraksts būtu šeit derīgs... Tomēr elektroniskais paraksts, es uzsveru, nekādā ziņā neliecina par to, ka persona tiešām ir piedalījusies šajā attālinātajā sapulcē. Paraksts ir... paraksts ir paraksts uz dokumenta. Un no tā fakta, ka persona kādu dokumentu ir parakstījusi, nekādi nevar secināt to, ka tā ir arī piedalījusies kādā konkrētā sapulcē. Un elektroniskais paraksts nav pielīdzināms notariāli apstiprinātam parakstam, turklāt notārs partijas dibināšanas gadījumā arī apliecina personas rīcībspēju, bet...
Sēdes vadītāja. Vītola kungs, laiks.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Nu, jūs tikko, sabiedrība, dzirdējāt pilnīgu demagoģiju no Tieslietu ministrijas pārstāvja puses, proti, es gribētu zināt, kurš notārs ir pateicis, ka DigiNotārā var apkalpot vienlaikus 200 cilvēkus?
Turklāt - kā notārs pārbaudīs, ka šie 200 cilvēki reāli ir bijuši onlainā tajā dienā, ja notāram nav pēc likuma jābūt klāt? Un kā ārzemju latvieši, kuriem ir jāievēro pašizolācija, 10 dienu laikā to varēs izdarīt - aiziet pie notāra? Tā ir viena lieta.
Otra. Latvijas Republikas parlaments var pieņemt likumus ar elektronisko parakstu, un tad viss ir kārtībā. Tie ir saistoši visai Latvijai. Bet vienkārši vienu partiju nodibināt ar elektronisko parakstu nedrīkst, jo tas esot, lūk, šausmīgi bīstami. Tad jau likumus pieņemt arī ir bīstami, es atvainojos.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Mani arī mazliet izbrīna Tieslietu ministrijas viedoklis. Mēs esam laikam kādi, nu, 10-15 aktīvie debatētāji Saeimā... un kopā ar sēdes vadītāju, kuru var faktiski identificēt caur datora ekrānu... Var it kā saprast, nu, tā kā mēs daudz debatējam, tad mēs varbūt arī paši balsojam par konkrētiem likumprojektiem. Par pārējiem kolēģiem īsti mēs nevaram zināt - vai tur sēž viņi, vai tur sēž... Nu, piemēram, kas šodien mums nedebatēja? Nezinu... Mēs šodien nedzirdējām konkrēti... Nu jā, Riekstiņa kungs bija. Nenāk uzreiz... Nu, Geidāna kungs, piemēram. Mēs nezinām, vai viņš šobrīd balso pats, vai viņš ir atdevis, piemēram, kādam citam savu datoru, vai kāds cits šo datoru ir paņēmis. Bet lēmumi paliek saistoši pārējai sabiedrībai.
Vēl jo vairāk, kolēģi! Šodien mums ir darba kārtībā... vai rīt darba kārtībā būs ļoti svarīgs lēmums - Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanas. Un arī tās notiks elektroniski. Līdz ar to... Jā, es redzu, Geidāna kungs ir klāt, tas ir labi, pārbaudījām. Bet līdz ar to, kolēģi, šāds Saeimas lēmums, izmantojot elektronisko parakstu, Tieslietu ministrijas ieskatā, arī ir neleģitīms, ja mēs runājam par Satversmes tiesas tiesneša ievēlēšanu.
Es sapratu šodien no debatēm, no Tieslietu ministrijas pārstāvja, ka Tieslietu ministrija neuzskatīs, ka jaunais ievēlētais Satversmes tiesas tiesnesis ir leģitīmi ievēlēts un ka viņš ir tieši tikpat pilntiesīgs Satversmes tiesas tiesnesis kā pārējie. Paldies, man ir tādā gadījumā skaidrs!
Bet tā loģika, ko mēs dzirdējām no Tieslietu ministrijas, nu, neiztur nekādu kritiku, ja mēs runājam par elektronisko parakstu. Ir tik daudzas lietas, ko mūsu pilsoņi var izdarīt, izmantojot elektronisko parakstu, vesels pakalpojumu klāsts, kurš arī ir izveidots, apzinoties, ka konkrēts cilvēks - tā ir tā pati persona, kura šo elektronisko parakstu izmanto.
Taču attiecībā uz partiju dibināšanu (kas faktiski ir pilsoņu tiesības piedalīties politikā un principā nebūtu vairāk, teiksim, regulējamas kā jebkurš cits pakalpojums) šajā gadījumā tiek likti nesaprotami šķēršļi, un mēs dzirdam tiešām smieklīgus argumentus.
Es aicināšu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Pēc kāda brīža - var prognozēt - koalīcijas deputāti izmantos drošu elektronisko parakstu, lai noraidītu priekšlikumu dibināt politisku partiju, izmantojot drošu elektronisko parakstu.
Tad pēc kāda laika Satversmes tiesa skatīs šo lietu par šo jauno regulējumu un to skatīs tiesnesis, kuru ievēlēs uz to brīdi, izmantojot drošu elektronisko parakstu. Manuprāt, šeit vairs nav, par ko runāt, un nav, ko piebilst.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Andrim Vītolam otro reizi.
A. Vītols (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).
Jā, paldies. Es tikai vēlējos īsi papildus uzsvērt, ka prasība pēc notariālās līdzdalības partijas dibināšanā ir ieviesta pēc nekā cita kā valsts drošības iestāžu ieteikuma, jo diemžēl bija tādi precedenti, kad valstiski nedraudzīgi subjekti dibināja partijas, bet persona, kā izrādās, nemaz nebija zinājusi, ko ir parakstījusi, vai vispār šādu dokumentu nebija parakstījusi.
Tomēr politiskā partija ir īpašu tiesību subjekts, politiskā partija arī saņem valsts finansējumu, un šeit būtu pamatoti izvirzīt šādas prasības.
Liels paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātā Tieslietu ministrija! Beidziet sevi diskreditēt! Beidziet diskreditēt tiesiskumu ar šādām runām! Pēc jūsu loģikas sanāk, ka - vēlreiz! - tad, kad Saeimas deputāti balsos par šo priekšlikumu, par citiem priekšlikumiem un tā tālāk, īsti Saeimas deputāti - viņiem vajag katram pielikt klāt notāru, kurš pārbaudītu, vai viņi vispār saprot, par ko balso, pārbaudītu viņu rīcībspēju.
Nu, jūs te runājat, ka... tiešām domājat, ka tā rītdiena nekad nepienāks un ka var pateikt absolūti jebko, un tas viss - nevienam neienāks prātā, ka tās ir kaut kādas muļķības.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, tā vien tiešām izskatās, ka Vītola kungs smīn pats par saviem argumentiem, jo cita izskaidrojuma man nav šajā gadījumā. Vēl smieklīgāks arguments, ko mēs dzirdējām, ir, ka partijas saņem valsts finansējumu, un tas, lūk, ir galvenais arguments, kāpēc mēs tagad pārbaudīsim katru notāru, kurš ir parakstījis partijas dibināšanu.
Vītola kungs, zināt, kādā gadījumā partijas saņem finansējumu? Tad, kad šīs partijas attiecīgi ir saņēmušas vēlētāju uzticību. Un, lai saņemtu vēlētāju uzticību, ar parakstu, ar vienkāršu parakstu e-platformā, gan nepietiks.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Jā, kolēģi! Viens no mūsu Saeimas deputātiem ir apņēmības pilns dibināt politisko partiju. Es pilnībā ticu, ka viņam tas izdosies neatkarīgi no tā, kā mēs balsosim par šo priekšlikumu.
Bet tas, ko mēs varam darīt, - mēs varam kaut kādā veidā panākt viņam pretī, jo, ja mēs runājam par konkrētām situācijām, tad, nu, nav tā, ka valstī kāds baigi gribētu dibināt politiskās partijas šajā brīdī. Nu, principā ir viens aktīvs politiķis, kas par to ir paziņojis. Mums vesela virkne dažādu partiju, kas eksistē un ir, un tās darbojas, bet par jaunām partijām ir viena ļoti konkrēta cilvēka - Saeimas deputāta Alda Gobzema - iniciatīva.
Šis ir viņa redzējums, kādā veidā varētu politisko partiju šajos apstākļos... Tas nav ikdienas gadījums, tie ir ļoti sarežģīti apstākļi, kuros ir izvēlēts laiks, kad dibināt partiju. Manuprāt, tie argumenti, ko minēja Gobzema kungs... Ja šis priekšlikums situāciju padarītu vienkāršāku, tas būtu atbalstāmi. Ja šodien šādos apstākļos - tieši Covid-19 laikā - kāds vēlas dibināt partiju, tad viņa izvēlētā metode ir tieši tāda, kāda ir pausta šajā priekšlikumā. Protams, Tieslietu ministrijai ir taisnība, ir kaut kādas atkāpes šobrīd uztaisītas, bet savā ziņā jebkuras no šīm atkāpēm patiesībā ir diezgan absurdas, jo klātienē, ja zināt, kā notiek šobrīd, pie notāriem šī identifikācijas pārbaude ir, ka gluži vienkārši personu apliecinošo dokumentu rāda kamerā, un tā ir visa tā apliecināšana. Nu, tad jau, ja tiešām ļoti gribēsies, var saukt Jāni Bērziņu un Pēteri vēl pie viena un iedot viņiem dokumentus, un likt rādīt kamerā. Un diez vai notārs caur to kameru tiešām varēs redzēt - ir vai nav tas īstais cilvēks. Tā ka tā sistēma jau šobrīd ir ļoti sarežģīts jautājums.
Tas, ko partijas dara tālāk... Un šī tālākā kontrole jau ir pilnīgi cits jautājums, bet šajos apstākļos, lai nodibinātu... Es domāju, mēs varam būt mazliet modernāki un uztaisīt atkāpes tieši šajos, nu, salīdzinoši smagajos apstākļos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Šteina kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
M. Šteins. Jā, es pat varu apliecināt, ka starp maniem minētajiem argumentiem bija arī tas, ka notārs pārbauda personas rīcībspēju, kas ir ļoti svarīga prasība. Šis, 25., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 31, pret - 53, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Pavļuta, Šteina, Beitneres-Le Gallas, Kalniņa un Adamoviča iesniegumu ar lūgumu šā gada 17. decembra otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē izsludināt pārtraukumu no pulksten 19.00 un turpināt sēdes darba kārtības izskatīšanu šā gada 18. decembra pulksten 9.00.
Kolēģi, mums par šo ir jābalso.
Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukumu Saeimas šodienas, 17. decembra, otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē līdz 18. decembra pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 83, pret - 3, atturas - nav. Tātad esam nobalsojuši par pārtraukumu sēdē līdz rītdienas pulksten 9.00.
Bet, kolēģi, es vēlos informēt, ka vēl šovakar, pēc šīs Saeimas sēdes, sanāks arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, lai lemtu par mandāta apstiprināšanu jaunam Saeimas deputātam, kurš stāsies šodien mūsu uzticību saņēmušā Artūra Toma Pleša vietā šeit, Saeimā. Līdz ar to Saeimas Prezidijs rītdien lems arīdzan par to, ka mandāts ir jāapstiprina Saeimas sēdē, un gatavojas šādu sēdi sasaukt pulksten 9.00. Par to tad jūs arī tiksiet informēti, ka pulksten 9.00, iespējams, visupirms būs šī mandāta apstiprināšanas sēde un pēc tam, 15 minūtes pēc mandāta apstiprināšanas sēdes, ja Prezidijs tādu sasauks, mēs turpināsim Saeimas 17. decembra otro attālināto ārkārtas sēdi.
Tagad vēl deputātu reģistrācija. Tā ir sekmīgi noritējusi.
Izsludinu pārtraukumu.
Kolēģi, lai jauks vakars!
Uz redzēšanos!
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 40. (attālinātā ārkārtas) sēde
2020. gada 17. decembrī
Datums: 17.12.2020 11:08:06 bal001
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par ģenerālleitnanta Leonīda Kalniņa apstiprināšanu Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatā (512/Lm13)
Datums: 17.12.2020 11:14:32 bal002
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (859/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 12:02:57 bal003
Par - 25, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (854/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 12:23:38 bal004
Par - 60, pret - 6, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (854/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 12:27:13 bal005
Par - 18, pret - 50, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (854/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 12:34:40 bal006
Par - 14, pret - 55, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (854/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 12:35:16 bal007
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 17.12.2020 13:39:14 bal008
Par - 56, pret - 17, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par autoceļiem” (854/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 13:47:12 bal009
Par - 56, pret - 28, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika saīsināšanu-3 minūtes, runājot pimo reizi, 1 minūte, runājot otro reizi par visiem darba kārtības jautājumiem
Datums: 17.12.2020 13:49:11 bal010
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Medību likumā (742/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 13:50:52 bal011
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas valdības vienošanos par Līguma starp Latvijas Republikas valdību un Zviedrijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību izbeigšanu (782/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 13:52:06 bal012
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Nolīgumu par divpusēju ieguldījumu līgumu izbeigšanu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (758/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 13:53:47 bal013
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības vienošanos par Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas konfigurāciju (695/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:03:07 bal014
Par - 15, pret - 44, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (693/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:19:19 bal015
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (693/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:21:07 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (383/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:22:15 bal017
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesnešu izdienas pensiju likumā (763/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:23:27 bal018
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā (764/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:24:38 bal019
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā (765/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:25:56 bal020
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm” (766/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:27:35 bal021
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā (767/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:28:51 bal022
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (768/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:30:04 bal023
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā (762/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:31:09 bal024
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuroru izdienas pensiju likumā (759/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:32:45 bal025
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā (760/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:34:09 bal026
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” (769/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:35:19 bal027
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (770/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:50:44 bal028
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (357/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 14:53:38 bal029
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (356/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 15:02:36 bal030
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 17.12.2020 15:38:34 bal031
Par - 8, pret - 40, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (582/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 15:40:30 bal032
Par - 39, pret - 27, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (582/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 15:46:34 bal033
Par - 48, pret - 23, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (582/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 15:47:25 bal034
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (582/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 15:57:26 bal035
Par - 64, pret - 1, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (699/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 16:07:52 bal036
Par - 28, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (699/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 16:13:40 bal037
Par - 9, pret - 57, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (699/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 16:18:05 bal038
Par - 71, pret - 0, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (699/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 16:20:49 bal039
Par - 13, pret - 41, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Komerclikumā (698/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 16:24:52 bal040
Par - 80, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Komerclikumā (698/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 16:31:15 bal041
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā (687/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 16:34:50 bal042
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Konvenciju par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām un Konvencijas par starptautiskajām garantijām attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Protokolu par jautājumiem, kas attiecas uz gaisa kuģu iekārtām” (611/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 16:40:17 bal043
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā (629/Lp13), 3.lasījums
Datums: 17.12.2020 16:42:05 bal044
Par - 67, pret - 15, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Ķīmisko vielu likumā (857/Lp13) atzīšanu par steidzamu (857/Lp13)
Datums: 17.12.2020 16:42:59 bal045
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ķīmisko vielu likumā (857/Lp13), 1.lasījums
Datums: 17.12.2020 16:46:47 bal046
Par - 75, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par steidzamības noteikšanu likumprojektam "Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" (Nr.868/Lp13)
Datums: 17.12.2020 16:53:45 bal047
Par - 79, pret - 10, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (868/Lp13), 1.lasījums
Datums: 17.12.2020 16:58:01 bal048
Par - 21, pret - 59, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas datuma noteikšanu 22.12.2020.
Datums: 17.12.2020 16:58:55 bal049
Par - 7, pret - 69, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas datuma noteikšanu 21.12.2020. pl.12.00
Datums: 17.12.2020 17:00:21 bal050
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 17.12.2020 17:36:24 bal051
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Okupācijas muzeja likumā (575/Lp13), 1.lasījums
Datums: 17.12.2020 17:39:59 bal052
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līgumu sociālās drošības jomā (845/Lp13), 1.lasījums
Datums: 17.12.2020 17:47:14 bal053
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā (761/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 17:49:49 bal054
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” (674/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 17:58:50 bal055
Par - 30, pret - 52, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (864/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 18:23:11 bal056
Par - 30, pret - 51, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (864/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 18:27:15 bal057
Par - 29, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 14. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (864/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 18:41:16 bal058
Par - 31, pret - 52, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 15. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (864/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 19:11:14 bal059
Par - 31, pret - 53, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 25. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (864/Lp13), 2.lasījums
Datums: 17.12.2020 19:12:50 bal060
Par - 83, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu 17.decembra otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē plkst.19.00 līdz šā gada 18.decembrim plkst.9.00
Datums: 17.12.2020 19:14:12 bal061
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 17.12.2020. | 9.00 |
11.00 |
13.30 |
15.30 |
17.30 |