Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas četrdesmit otrās (attālinātās ārkārtas)
sēdes turpinājums
2020. gada 21. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

 

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Turpināsim 2020. gada 18. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 17 322 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot” turpmāko virzību”.

Par procedūru pirms pārtraukuma bija pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Vai deputāte Stepaņenko vēlas runāt par procedūru?

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, labrīt! Es...

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, piesakieties, lūdzu, arī elektroniskajā sistēmā! (Pauze.)

J. Stepaņenko. Labrīt, kolēģi! Es tikai gribēju jums atgādināt, ka mēs noslēdzām debates ar tādu savdabīgu Butāna kunga uzstāšanos. Es ļoti gribētu sagaidīt... varbūt arī sēdes vadītājas komentāru par to, ko mēs dzirdējām... vai šis vārds, ko Butāna kungs pieminēja, šobrīd Saeimā ir lietojams plašākā veidā.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies Stepaņenko kundzei.

Vēlreiz tikai varu aicināt deputātus ievērot Saeimas kārtības rulli un ētikas kodeksu, sevišķi tā 7. pantu: “Deputāts publiskos izteikumos izvairās no vārdiem, žestiem un citādas rīcības, kas var būt aizskaroša, kā arī nelieto apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus [..]”, kā arī 18. pantu: “Deputāts izkopj savu runas un valsts valodas prasmi.”

Bet, godātie kolēģi, ja ir vēlēšanās, vienmēr šos jautājumus var padziļināti vērtēt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Tātad turpinām debates par lēmuma projektu.

Vārds deputātam Jānim Dombravam. Dombravas kungs, jūs bijāt pieteicies pirms pārtraukuma. Ja vēlaties runāt, ir jāpiesakās vēlreiz!

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Jā, kolēģi, labrīt! Es tik tiešām aicinu nepārspīlēt šo viedokli par to, ka ar sejas maskām mēs spēsim uzveikt vīrusu, ja ir runa par tikai vienām pašām sejas maskām.

Ja mēs skatāmies uz to valstu pozitīvo piemēru, kurām ir izdevies lielā mērā sakaut vīrusu jau šobrīd, tad tur ir nodrošināta stingra robežkontrole. Jebkurš iebraucējs tiek pārbaudīts, vai viņam nav vīruss. Tāpat arī tiek stingri novērots, vai viņš ievēro pašizolāciju vai karantīnu, nevis - ka robežas stāv vaļā, jebkurš pasaules pilsonis brauc iekšā, kontrole ir mazāka nekā slimnīcās un ka mēs risinājumu redzam tikai sejas maskās. Protams, sejas masku pareiza lietošana palīdz vīrusu apturēt; nepareiza lietošana tieši rada lielākas problēmas.

Es aicinātu varbūt tālāk ilgstoši nediskutēt par sejas masku lietošanas pareizību vai nepareizību, bet pāriet uz balsošanu. Tad arī šis jautājums atgriezīsies atpakaļ Ministru kabinetam vēl vienai izvērtēšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, labrīt, kolēģi! Man liekas, ka šīs bija tādas debates, kur mēs dzirdējām laikam tādus vispretrunīgākos viedokļus viena teikuma ietvarā.

Es teiktu, ka es šajā gadījumā pat neredzu īsti tādu iemeslu, kādēļ šis likumprojekts būtu jāsūta atpakaļ Ministru kabinetam. Ja mēs paskatāmies uz epidemioloģisko situāciju, tas, par ko mūs brīdina ārstniecības personas, tad neaizsargāt šobrīd bērnus patiesībā ir tieši otrādi - nevis ļaut bērniem skolā brīvi elpot, bet padarīt šos bērnus zināmā mērā par upuriem.

Otra lieta. Tas, kas man ir absolūti nepieņemami, - ka deputāti atļaujas nopulgot medicīnas darbiniekus - tos, kuri šobrīd cīnās par to cilvēku dzīvībām, kas atrodas ārstniecības iestādēs, cīnās par savu kolēģu dzīvībām. Un kāds atļaujas (un mēs pārējie akceptējam) tos nopulgot un nosaukt dažādos vārdos.

Trešā lieta, kas, man liekas, arī ir ļoti svarīga. Šis nav stāsts par bērniem, šis ir stāsts par viņu vecākiem. Tad, kad katrs no deputātiem runā par masku pareizu vai nepareizu lietošanu... Vecāki nav izrakstīti no ģimenēm, viņi drīkst savus bērnus mājās apmācīt... Tās ir vecāku, nevis bērnu bailes par maskām un vecāku rezistence un pretestība pret maskām.

Mēs daudz runājam šobrīd par vardarbību ģimenē. Mēs runājam par emocionālo vardarbību. Bet tad, kad bērni pēc desmitiem vakarā tiek eksponēti Saeimas sēdes ekrānos, - tā ir vardarbība. Tajā brīdī, kad bērniem ir jābūt gultiņās ar pidžamu un iztīrītiem zobiem, viņi tiek eksponēti Saeimas deputātu priekšā. Un tā ir vardarbība!

Šis ir stāsts nevis par bērniem - šis ir stāsts par viņu vecākiem un par mūsu attieksmi pret to, kā mēs gribam ierobežot infekciju. Vai mēs gribam spēlēt spēles vai mēs tiešām gribam ierobežot šo infekciju un palīdzēt cilvēkiem mierīgi sagaidīt to brīdi, kad būs atnākusi vakcīna.

Paldies.

Es domāju, ka mums saprātam ir jāuzvar kādā brīdī.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, labrīt, kolēģi! Paldies. Šis lēmuma projekts ir tapis, pateicoties 17 322 Latvijas pilsoņu iesniegumiem. Tie ir cilvēki, kuri šaubās, tie ir cilvēki, kuri pieprasa skaidrību, un tie ir cilvēki, kuri grib precīzi zināt, kāpēc viņiem tas tiek likts darīt un kādas būs pozitīvās un, iespējams, negatīvās sekas.

Kāpēc cilvēki šaubās? Tāpēc, ka viņi netic. Kāpēc viņi netic? Tāpēc, ka droši vien valdības un politiķu pieņemtie lēmumi līdz šim liek viņiem apšaubīt valdības profesionalitāti un darba kvalitāti.

Emocijas - tas ir tikai sekundārais izpausmes veids, kā cilvēki parāda savu neapmierinātību, neziņu un izmisumu. Diemžēl valdība, darbojoties līdz šim, un ministri neradīja sabiedrībai pārliecību, ka viņi darbojas sabiedrības interesēs. Tieši tāpēc tagad arī notiek tas, kas notiek, - cilvēku neapmierinātība. Cilvēki demonstrē savu attieksmi pret notiekošo un pieprasa skaidrību. Cilvēki mēģina aizsargāt savus bērnus.

Vēl viena lieta. Es arī tiešām apšaubu, ka bērniem masku nēsāšana... tātad paglābs mūs no turpmākās vīrusa izplatības. Iespējams, Stepaņenko kundzei bija taisnība, ka pareizākais risinājums būtu tāds, ja vienkārši aizslēgtu skolas un bērnudārzus un nodrošinātu pilnīgu izolāciju, nododot bērnu drošībā ģimenei, un ģimenēm kompensētu līdz ar to dīkstāves... spiestas dīkstāves... atrašanos mājās kopā ar bērniem.

Un, jā, Dombravas kungam arī bija taisnība. Manuprāt, arī loģisks solis ir tāds, ja tiktu slēgta robeža vai robežu šķērsojošas personas tiktu stingrāk kontrolētas un vairāk uzmanības tiktu piešķirts šim jautājumam. Tad kāpēc par valdības ministru neprofesionālu vai nepietiekamu rīcību tagad atbildēs mūsu bērni?

Vēl viens aspekts, kurš man ļoti, tā teikt, nepatika no piektdienas. Kāpēc tika atļauts Dūrīša kungam lietot “daiļ...” un tā tālāk terminoloģiju?

Vēl viens moments. Tad pie kāda speciālista “daiļ...”, vot, šī termina... Butāna kungs konsultējās, kad lēma par autoceļu uzturēšanas tirgus atvēršanu un 60 miljonu atdošanu ceļu būvētāju kartelim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, skaidrībai un stenogrammā lai paliek, ka Dūrīša kungs savas runas laikā ievēroja Saeimas kārtības rulli un ētikas kodeksu, bet, arī kā Švecovas kundze teica, te runa ir par citu deputātu.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, godātie kolēģi! Nu, te jau izskan tik daudz savstarpēju pārmetumu un aizvainojumu tiem, kas ieklausās speciālistos, neieklausās speciālistos. Es jau speciāli skatos attiecībā uz šo jautājumu, uz to, kādi ir tieši Pasaules Veselības organizācijas ieteikumi, atbildes uz jautājumu par to, vai bērniem jānēsā maska vai ne.

Pasaules Veselības organizācija šādu viennozīmīgu atbildi dod tikai attiecībā uz bērniem, kas ir mazāki nekā... kuru vecums nepārsniedz piecus gadus, - nē, nav jānēsā maskas. Un tiem, kas ir vecāki par 12 gadiem, - jā, jānēsā maskas tāpat kā pieaugušajiem.

Bet jautājums ir par bērniem, kas ir starp sešiem un 12 gadiem. Un tur Pasaules Veselības organizācija nekādu skaidru atbildi nedod, vai tiem bērniem vajadzētu nēsāt maskas vai ne, un saka, ka šī atbilde ir atkarīga no izvērtēšanas, ņemot vērā vairākus “par” un “pret”. No tiem “pret” ir minēti arī tādi faktori kā, piemēram, vai tiks nodrošināta pienācīga uzraudzība bērniem, lai pārliecinātos, ka bērni var pareizi gan uzvilkt, gan noņemt masku, vai skolās ir iespējams tās maskas vai nu nomainīt, vai izmazgāt, lai tas būtu atbilstoši noteiktajām prasībām. Tas, piemēram, ir... Es citēšu: “Tas ir atkarīgs no tā, kāda ir potenciālā ietekme uz bērnu psihosociālo attīstību.” Pasaules Veselības organizācija diezgan skaidri saka savās rekomendācijās, ka šie lēmumi jāpieņem, konsultējoties ar, es uzsveru, skolotājiem un vecākiem.

Tātad pati Pasaules Veselības organizācija saka, ka šie lēmumi jāpieņem, konsultējoties tai skaitā ar bērnu vecākiem. Tāpēc man te dažu kolēģu šāda nu gandrīz jau ņirgāšanās par bērnu vecākiem īsti nav saprotama. Tad es aicināšu kolēģus izlasīt tās pašas Pasaules Veselības organizācijas ieteikumus - redz, ir nepieciešams profesionāls izvērtējums tiem “par” un “pret” attiecībā uz šo jautājumu.

Tātad mums te... es saprotu, koalīcijas kolēģi mūs aicina uzticēties tam, ka valdība šo ir izvērtējusi un, ja izvērtējusi, tad valdība nodrošinās visu to, ko pieprasa Pasaules Veselības organizācija. Proti, gan - lai būtu uzraudzība tiem bērniem, gan - ka būs nodrošinātas iespējas tās maskas vai nu nomainīt, vai mazgāt. Un tā, ka būs ņemta vērā, izvērtēta bērnu psihosociālā attīstība, ka notiks konsultācijas ar bērnu vecākiem un skolotājiem. Koalīcijas deputāti mūs aicina tagad uzticēties, ka valdība šo visu nodrošinās.

Bet, kolēģi, tagad atgriežoties pie mūsu šīm debatēm piektdien un atceroties par vienu datoru Valkas novadam attālinātām mācībām, un atceroties Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra reakciju uz to, ka šis jautājums viss... ka Valkas mērs vispār uzdrošinājās par to publiski pateikt - par to tikai vienu datoru, viņam pārmetot, ka, lūk, viņš čīkst un ka viņš tur nav uzrakstījis kaut kādas vēstules pa tiešo Izglītības un zinātnes ministrijai. Man, kolēģi, šādas pārliecības nav, ka šis pienācīgais izvērtējums valdībā notiks.

Lai gan, ko ar šo darīt, - nu, man grūti teikt. Te varbūt jāpiekrīt kolēģei Čakšas kundzei, ka to atgriezt atpakaļ atkārtotai izvērtēšanai valdībai varbūt nav jēgas, ja nav pārliecības, nav ticības tam, ka šis... Ja pirmo reizi tā izvērtēšana tiešām ir notikusi, nu, tad, es nezinu, no kurienes jābūt tiem iemesliem, lai ticētu, ka tā notiks otrajā reizē. Mums tā diemžēl ar valdību ir diezgan sistēmiska problēma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, cienījamie deputāti! Labrīt, sēdes vadītāja! Labrīt, visi, kas klausās šīs krāšņās debates! Es skatos, ka brīvdienas tā īsti par labu laikam nav nevienam nākušas. Šīm krāšņajām, piepildītajām piektdienas debatēm, cienījamie kolēģi deputāti... Es gribētu atgādināt, par ko mēs šobrīd runājam.

Tātad mums ir viens lēmuma projekts, kurš ir vai nu jāatbalsta, vai jānoraida. Šajā gadījumā nolaidīsimies atpakaļ uz zemes un izlasīsim, kas ir rakstīts - lēmuma projekts “Par 17 322 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot”” turpmāko virzību. Veram vaļā dokumentu un skatāmies, ko Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir nolēmusi. Un tā ir nolēmusi, ka, pamatojoties uz šo iesniegumu “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot”, uzdot Ministru kabinetam atkārtoti izvērtēt 6. novembra rīkojumu.

Viss, par ko mēs runājam aptuveni astoņas stundas... jūs nenoraidīsiet - slikti! -, jūs atbalstīsiet. Nu vismaz Ramona Petraviča, kas ir gan deputāte, gan ministre, varēs vairāk informācijas aiznest saviem kolēģiem uz Ministru kabinetu un izstāstīt par debatēm, kas ir bijušas. Bet šodien, dārgie kolēģi, beigsim šīs debates par maskām, ļausim bērniem skolā brīvi elpot!

Paldies Čakšas kundzei par ļoti stipru punktu uz “i” salikšanu. Sveicināta, Anda! Paldies par to, ka jūs to izdarījāt.

Pārstājam šo vienkārši, nu, ļurināšanu par un ap. Ne jūs esat tur kāds infektologs, ne jūs varat iespaidot ar savu lēmumu šobrīd šī iesnieguma virzību vai nevirzību. Abi varianti jums nav pieņemami. Vai nu virzīt, vai nevirzīt - ko jūs gribat? Vienkārši papļurkstēt tagad atkal... joprojām? Sāksim pirmdienu ar riktīgu pļurkstēšanu...

Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, man jums jāteic... Aicinu...

A. Kaimiņš. Es sapratu. Un, Mūrnieces kundze, arī jums - labrīt!

Sēdes vadītāja. ... ar Saeimas cieņu savienojamus izteicienus lietot šajās Saeimas debatēs. Paldies.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

Zariņa kungs, mēs jūs nedzirdam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Vai tagad mani var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Var.

I. Zariņš. Paldies. Labrīt visiem! Tiem, kuri vēl nav pamodušies, nesaprot, ko mēs pašlaik šeit darām, es paskaidrošu, ka mēs apspriežam šo lēmumu, un tā debašu būtība ir sekojoša - valdība ir pieņēmusi savu kārtējo lēmumu, savukārt sabiedrība uz šo lēmumu ir reaģējusi un lūdz mūs, Saeimu, rīkoties, tas ir, lūdz vēlreiz pārskatīt šo lēmumu. Tas, ko mēs pašlaik mēģinām saprast (vismaz es personīgi kā cilvēks, kuram tiešām nav kompetences šinī jautājumā, vēlos saprast), vai šis valdības lēmums tiešām ir bijis pieņemts pamatots, pārdomāts un sabiedrības uztraukumam un protestam nav pamata vai tomēr tas tā nav.

Ja jūs atceraties, kolēģi, piektdien pašās debašu beigās es aicināju šeit kompetenti atbildēt. Tātad, ja valdība uzskata, ka tā šādi, liekot maziem bērniem nēsāt maskas, panāks to, ka infekcijas transmisijas riski samazinās, tad es lūdzu paskaidrot, vai valdība paralēli ir savā lēmumā pārdomājusi un pateikusi, kādā veidā tā panāks to, ka šīs maskas mazajiem bērniem tiks lietotas pareizi.

Es cerēju, ka Čakšas kundze, kura bija pieteikusies debatēm, izstāstīs to visu, kā tad valdība, kura ir atbildīgi un gudri lēmusi (kā es saprotu, viņi tā uzskata), kārtējo reizi ir nolēmusi panākt to, ka tik tiešām šīs maskas tiek lietotas pareizi, ka maskas ir...

Nākamais jautājums - ka maskas ir nodrošinātas tiešām vajadzīgajā apjomā, lai bērni varētu tās mainīt. Vai vispār ir padomāts par to, ka tās ir domāts mainīt.

Tālāk. Mans jautājums bija arī par to, kā šīs maskas strādās telpā, kura neventilējas, kurai nav atbilstošas ventilācijas, - vai tās strādās vai nestrādās. Un es arī uzdevu jautājumu: vai ir valdība lēmusi un domājusi arī par kādiem jēdzīgiem ilgtspējīgiem risinājumiem? Jo viena lieta ir, ka viņi tagad izmisumā haotiski, pēkšņi pieņem kaut kādu lēmumu - labi, tagad liksim arī maziem bērniem nēsāt maskas -, bet varbūt tas pārdomātais lēmums, ja mēs tik tiešām gribam samazināt transmisijas riskus skolās, ir domāt par ventilāciju, atbilstošu ventilāciju skolās, jo nevienam nav noslēpums, ka tādā veidā, kā tika īstenotas skolu siltināšanas, daudz kur šī telpu ventilācija ir krietni cietusi no tā visa.

Tad, iespējams, pareizais ceļš bija nevis, ka jūs tagad maziem bērniem izmēģināsiet izspēlēt... vienkārši bāzt viņiem virsū maskas, bet padomāt: viens - par telpu ventilāciju, otrs - par mācību procesa organizāciju, lai samazinātu cilvēku blīvumu telpā. Tas, manuprāt, ir tas, par ko vajadzētu padomāt, jo tas, ko mēs pašlaik redzam, kas notiek globāli, - šis vīruss mutē, parādās kaut kādas jaunas variācijas. Iespējams, ka mums ir jādomā nevis par kaut kādiem īstermiņa dīkslēdzes variantiem, ka mēs kaut ko noslēdzam uz brīdi cerībā, ka viss izmainīsies, bet jādomā, kā reāli sadzīvosim ar šo vīrusu un turpināsim tālāk strādāt, mācīties un dzīvot.

Tas nozīmē izmaiņas ražošanas darba organizācijā, izmaiņas telpu tehniskajās prasībās, lai nodrošinātu ventilāciju. Pretējā gadījumā - kāda jēga likt bērniem nēsāt maskas, ja viņi tās nejēdz nēsāt, ne arī telpas ventilējas.

Es aicinu tos, kuri uzskata, ka valdība visu ir izdarījusi pareizi, - atnāciet un pastāstiet: par to visu ir padomāts vai nav padomāts? Pretējā gadījumā tas, ar ko jūs šeit nodarbojaties... Tieši jūs nodarbojaties ar demagoģiju un sakāt: “Nu, viss, viss, viss! Valdība ir lēmusi. Viss ir labi, viss uz priekšu. Tautai vispār nebūs nekādas teikšanas.”

Personīgi es tam nepiekrītu. Es vēlos saprast, kāds ir pareizais lēmums. Pašlaik man nav pārliecības, ka valdība ir visu izdarījusi pareizi. Manuprāt, pareizi būtu tad lemt par to, ka mēs šo tautas iniciatīvu atdodam vēlreiz valdībai izspriest, nākt un skaidrot sabiedrībai savu jēgpilno, pārdomāto lēmumu vai arī pierādīt kārtējo reizi, ka viņi ir rīkojušies nekompetenti, haotiski, nevis domājot ar galvu, bet kādu citu vietu, baidoties no šīs sērgas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Es gribētu aicināt jūs izbeigt debates šajā jautājumā un nobalsot “par” šīs iniciatīvas un šā lēmuma vēlreiz izskatīšanu Ministru kabinetā.

No savas puses gribētu jūs aicināt cienīt vienam otru, jo mēs esam piemērs visai sabiedrībai, un, ja deputāti, Saeimas deputāti, nevar savaldīt savas emocijas un tādā veidā palielina agresivitāti sabiedrībā, ko lai saka pati sabiedrība?

Valdību savukārt lūgšu pilnveidot savu komunikācijas prasmi ar sabiedrību, jo šī iniciatīva... milzīgs skaits cilvēku, kuri to parakstījuši, liecina tikai par to, ka komunikācija valdībai ar sabiedrību nav izdevusies un tur tiešām ir sistēmiska komunikācijas krīze... kura jāpilnveido.

Lūdzu, balsosim par nodošanu vēlreizējai izskatīšanai Ministru kabinetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

A. Skride. Labrīt, spīkeres kundze! Labrīt, kolēģi! Tātad komisijas vārdā...  Komisija izvērtēja un nolēma, ka aicinās Ministru kabinetu vēlreiz izvērtēt šo lēmumu, par kuru sistēmā ManaBalss.lv ir savāktas balsis.

Tātad komisijas vārdā aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 17 322 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot” turpmāko virzību”! Lūdzu, balsosim! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam””.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”... iepriekšējās krīzes laikā mēs pieņēmām tādu speciālu bezdarbnieka palīdzības pabalstu. Un tas paredz, ka, ja cilvēkam tajā laikā, kad ir kovida krīze, beidzas bezdarbnieka samaksa, kas tātad iet seši mēneši, tad vēl par četriem mēnešiem cilvēks var turpināt saņemt 180 eiro.

Konkrētie grozījumi paredz termiņu pagarinājumu, lai cilvēks varētu saņemt pabalstu vēl ilgāku laiku. Tie ir trīs termiņi, kas ir pagarināti, respektīvi, par pusgadu ir pagarināts termiņš, kādā piešķir bezdarbnieka palīdzības pabalstu; pagarināts ir termiņš, kādā aptur pabalsta izmaksu, ja ir iegūts darbs; un ir arī pagarināts termiņš, kādā personai bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad tā iesniegusi iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu. Komisija kā Nr. 1 lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Skride. Komisijas vārdā lūdzu arī atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Skride. Izvaicājot gan Juridisko biroju, gan Labklājības ministriju, tika uzzināts, ka nav paredzēti priekšlikumi otrajam lasījumam, un deputāti komisijā vienbalsīgi lūdz likumprojektu apstiprināt uzreiz otrajā lasījumā Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, ja nevienam nav iebildumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā?

Deputāti nav pieteikušies. Balsosim. Balsosim par likumprojektu galīgajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Pati likumprojekta būtība ir tāda, ka, tāpat kā jau iepriekš, tas, kas bijis bezdarbnieks, saglabājot arī bezdarbnieka statusu, var īslaicīgi kļūt par darba ņēmēju vai pašnodarbināto - uz laiku līdz 60 dienām 12 mēnešu periodā. Arī šajā likumprojektā tiek pagarināti termiņi (tā kā ir krīzes laiks)... kādā ir iespējams pieteikties... gan arī pat pašā likumprojektā tiek pagarināti termiņi.

Komisija lūdz likumprojektam noteikt steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Skride. Komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

A. Skride. Konsultējoties ar Juridisko biroju, Labklājības ministriju, deputātiem, tika konstatēts, ka priekšlikumi otrajam lasījumam netiks iesniegti un ka arī šo vajag pieņemt steidzamā kārtā, tāpēc komisija vienprātīgi lūdza Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā, bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu galīgajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Neviens no deputātiem nav pieteicies, varam balsot galīgajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Anda Čakša.

A. Čakša (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Galvenā diskusija likumprojektā ir par Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma pārņemšanu, ar ko tiek grozīta direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darba pakalpojumu sniegšanai, un tas attiecas uz darbinieku nosūtīšanu. Galvenā diskusija ir par to, kādu darba devējs nosūtītajam darbiniekam izmaksā komandējuma dienas naudu procentuāli. Diskusijā apmērs bija plašs - sākot no nulles līdz 50 procentiem. Kopīgi komisijā diskusiju rezultātā palikām pie 30 procentu apmēra komandējuma naudas dienas normai.

Likumprojekta otrajam lasījumam saņemti trīs priekšlikumi.

1. - deputātu Edmunda Teirumnieka un Ilzes Indriksones priekšlikums. Piedāvā palikt pie nulles procentu samaksas darba ņēmējam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Teirumnieka un Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 19, pret - 45, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. 2. - deputātu Edmunda Teirumnieka un Ilzes Indriksones priekšlikums. Izsaka likumprojekta 14.² panta piekto daļu šādā redakcijā: “Darba devējam nav pienākums nosūtītajam darbiniekam izmaksāt normatīvajos aktos, kas regulē ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanu, paredzēto komandējuma dienas naudu, ja vien darba līgumā vai koplīgumā nav noteikts citādi.” Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Teirumnieka un Indriksones...

Kolēģi! Vēl ir deputāti pieteikušies debatēs.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Labrīt, kolēģi! Es gribētu tomēr varbūt... pāris vārdi vēl papildus tam, ko komisijas pārstāve jau teica saistībā ar šo priekšlikumu. Es aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu tajā kontekstā, ka mūsu darba devējiem ar jauno Eiropas Savienības prasību ieviešanu faktiski ir noteikts maksāt līdzvērtīgu atalgojumu kā tai dalībvalstī, uz kuru viņš nosūta savus darbiniekus. Tas nozīmē, ka, piemēram, Vācijā strādājot, ir jāmaksā Vācijas darbinieka alga mūsu, Latvijas, darbiniekam.

Šis priekšlikums paredz, ka, ja nav noteikts koplīgumā savādāk vai nav vienošanās, varētu teikt, jau nolīgstot darbinieku, maksāt savādāk, tad var nemaksāt papildu komandējuma naudu, jo, ja mēs teiksim, ka ir obligāti jānosedz vēl visa komandējuma nauda vai kaut vai tie 30 procenti, vēl līdzvērtīga alga... tad jebkurā gadījumā Latvijas uzņēmējs izvēlēsies līgt darbiniekus jau tai valstī, nevis ņemt savējos no Latvijas līdzi, jo tā viņš būs, varētu teikt, konkurētspējīgāks ar citiem tās valsts uzņēmējiem, jo citādāk darbaspēka izmaksas ir dārgākas un viņš nav konkurētspējīgs.

Tas nozīmē - mēs veicināsim mūsu uzņēmumus, kas strādās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, līgt darbiniekus tais valstīs. Tie varētu būt arī latvieši, kas tur jau dzīvo pastāvīgi, tikpat labi poļi vai iebraucēji no trešajām valstīm. Un faktiski mūsu uzņēmējs savus darbiniekus no Latvijas neņems līdzi, jo tas viņam ir ļoti neizdevīgi un viņš nespēs konkurēt ar darbaspēka izmaksām ar citiem Eiropas uzņēmumiem.

Tā ka es tomēr aicinu apdomāties un atbalstīt šo priekšlikumu, jo mēs izpildām Eiropas prasību ar to, ka nosakām, ka ir līdzvērtīgs atalgojums jāmaksā, bet šī sadaļa jau ir mūsu mazliet tāda pārcentība.

Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā kas skaidrojams?

A. Čakša. Komisijas vārdā vēl bija gara diskusija par šo. Tas nostāda darba ņēmēju nevienlīdzīgā situācijā. Un tādēļ komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Teirumnieka un Indriksones priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 55, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Čakša. Tā. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Nosaka izmaiņas pārejas noteikumos. Tātad papildināt pārejas noteikumus ar sadaļu, kas nosaka, ka attiecībā uz darbinieku nosūtīšanu starptautisko pakalpojumu sniegšanai autotransporta nozarē līdz brīdim... pārejas noteikumi tiek pagarināti līdz brīdim, kad regulējošie normatīvie akti tiks pārņemti no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Čakša. Citi priekšlikumi par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” netika saņemti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 90, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis (JK).

Labrīt, kolēģi! Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Eglīša kungs, mēs jūs neredzam!

G. Eglītis. Nezinu...

Sēdes vadītāja. Pamēģiniet kameru pārbaudīt, vai ir atbīdīta!

G. Eglītis. Tātad, jā... “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Pieci priekšlikumi.

1. - deputātu Šteina, Bondara un Baumanes priekšlikums. Paredz to, ka valsts un pašvaldību institūciju amatpersonas var brīvprātīgi atteikties no atlīdzības, informējot institūciju, un šāda veida finansējums tiktu ieskaitīts Veselības ministrijas budžetā. Un atteikties varētu tikai no tās sadaļas, kas pārsniedz minimālo algu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Kristai Baumanei.

K. Baumane (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Sēdes skatītāji un klausītāji! Nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas laikā dažas augstas valsts amatpersonas aizsāka savdabīgu sacensību, kurš pirmais un kurš nākošais samazinās vai iesaldēs sev algu.

Opozīcija gāja vēl tālāk, ierosinot augstām valsts amatpersonām nākošajā gadā maksāt minimālo algu. Mazāksolīšana vēlās tālāk kā sniega bumba.

Es personiski esmu skeptiska, ka šī ierosinājuma motivācija bija dāsnums, solidaritāte... vai tomēr populisms, jo finansiālais ieguvums no šāda soļa ir visai niecīgs. Saskaņā ar manā rīcībā esošajiem Finanšu ministrijas aprēķiniem - nepilni 100 tūkstoši eiro.

Vairuma valsts amatpersonu vai valsts augstāko amatpersonu atalgojums saskaņā ar likumu sastāv no fiksētās un mainīgās daļas, kur mainīgā daļa ir piesaistīta vidējai algai atbilstošajā tautsaimniecības jomā iepriekšējā gadā. Tas nozīmē, ka katru gadu algas var mainīties gan uz augšu, gan uz leju.

Manuprāt, tas ir pareizi un godīgi un šo sistēmu nevajadzētu sabojāt. Es uzskatu, ka gan miera, gan jo īpaši krīzes laikos mums visiem vairāk palīdzēs nevis valsts amatpersonu sacensība mazāksolīšanā, bet tas, ka amatpersonas gan augstos, gan visos pārējos līmeņos labi un profesionāli darīs savu darbu.

Bet, ja nu Saeimas vairākums ir stingri izlēmis, ka amatpersonām vajadzētu dot iespēju atteikties no savas algas, vienalga, kādu iemeslu dēļ, mums ar frakcijas kolēģiem ir labs priekšlikums, kā to izdarīt vienkāršāk, atstājot šo lēmumu pašu amatpersonu, nevis politiķu ziņā - tas būtu pareizāk un taisnīgāk, nekā Saeimai grozīt likumu katru reizi, kad politiķiem populistisku vai kādu citu iemeslu dēļ uznāk vēlme izpatikt vēlētājiem un demonstrēt, ka mēs kaut ko atņemam.

Mūsu priekšlikuma būtība ir, pirmkārt, paplašināt valsts amatpersonu loku, kuras var atteikties no daļas savas algas, paturot minimālo, brīvprātīgi, - sākot ar Valsts prezidentu, beidzot ar referentu ministrijā vai pašvaldībā, otrkārt, vienkāršot veidu, kā to izdarīt, lai visiem, kas to vēlas, ir iespēja izrādīt solidaritāti ērti un vienkārši bez tā, ka Saeimai par to ir jābalso.

Mēs arī ierosinām līdzekļus, kas šādi tiks ietaupīti, ieskaitīt Veselības ministrijas budžetā.

Godātie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, bet pirms balsošanas aicinu jūs visus katram pašam sev godīgi atbildēt uz jautājumu - vai jūs tiešām vēlaties, lai nāvējoša vīrusa pandēmijas laikā valsti vada amatpersonas ar samazinātu vai minimālo algu? Vai šajā neziņas, apdraudējuma un stresa pilnajā laikā ir saprātīgi provēt samazināt atalgojumu cilvēkiem, kas pieņem lēmumus par miljonu vērtiem iepirkumiem, par brīvības ierobežojumiem un citiem pasākumiem, no kā ir atkarīga mūsu un mūsu tuvinieku veselība un dzīvība?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi, kolēģes! Aizvadītajā piektdienā, komisijā debatējot par šo likumprojektu, spilgti izpaudās tas, ka trūkst racionālu argumentu šādai rīcībai. Bija daudz emociju, nekonsekventa pieeja, iesniegti dažādi algu griesti, pēc kā rēķinās koeficientus. Vieniem iesaldēt, citiem - ne. Pat tik ļoti nopietna valsts institūcija kā Valsts kontrole rosināja iesaldēt savas algas laikā, kad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija darbu bija beigusi un Saeima jau lēma par valsts budžetu galīgajā lasījumā.

Rodas jautājums - kur visi šie pārstāvji bija budžeta pirmajā lasījumā? Tajā bija iespēja visiem, kas vēlējās, atteikties no sava atalgojuma daļas. Varēja izstrādāt kvalitatīvu likumprojektu. Arī Valsts prezidents savu vēstuli atsūtīja novēloti. Šīs institūcijas juristi noteikti pārzina budžeta pieņemšanas procesu. Rezultātā šībrīža likumprojekts rada nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām amatpersonu grupām. Tas ir nepareizi.

Šobrīd likumā nav skaidri norādīta iespēja valsts un pašvaldību darbiniekiem brīvprātīgi atteikties no atlīdzības, un mēs ar kolēģiem šādu iespēju piedāvājam. Nepietiek ar aicinājumu ziedot savu algu vai algas daļu labdarībai, nepieciešama brīvprātīga iespēja atteikties visiem. Esošais likuma tvērums ir ļoti plašs - vairāk nekā 20 amatpersonu grupas un darbinieku, sākot ar Saeimu un Ministru kabinetu, Valsts prezidentu, Valsts kontroli, Tiesībsarga biroju, beidzot ar nozaru uzraugiem, pašvaldībām, ostu valdēm un tiesu institūcijām.

Aicinu izbeigt demonizēt tikai šauras grupas, bet dot tiesības lemt visiem. Komisijā arī piedāvājām uzlabojumus redakcijai, nosakot, ka tie darbinieki, kuri ir atteikušies no savas atlīdzības vai atlīdzības daļas, var jebkurā brīdī šādu lūgumu atsaukt, bet komisijas vairākums šādu rosinājumu noraidīja.

Vēlos arī minēt, ka līdz šim varējām novērot, ka valsts pārvalde samazinās. Nepamatoti ir argumenti, ka valsts pārvaldes... par valsts pārvaldes lielumu. Kā šogad pavasarī norādīja Valsts kancelejas direktors Citskovskis, trīs gadu laikā valsts pārvaldes štats samazinājies par trim tūkstošiem cilvēku - aptuveni par septiņiem procentiem. Vēlos arī atgādināt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pavasarī atzinīgi novērtēja plānoto atalgojumu sistēmas reformu valsts pārvaldē. Mums jāļauj šo reformu veikt. Šādas iniciatīvas šo reformas procesu neveicina.

Ierosinot finanšu līdzekļus, kas šādi tiek ietaupīti, ieskaitīt Veselības ministrijas budžetā, - tas būtu simbolisks atbalsts veselības aprūpei un patiesa solidaritāte.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei‑Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Es savukārt šo priekšlikumu aicinu neatbalstīt divu galveno iemeslu dēļ.

Pirmais. Tas patiesi ir klaji populistisks, un, manuprāt, vienīgais mērķis tam ir nevis veicināt solidaritāti valsts pārvaldē, bet mēģināt diskreditēt ideju par valsts augstāko amatpersonu atalgojuma nepalielināšanu nākamajā gadā.

Es atgādināšu, ka tieši šāds bija opozīcijas priekšlikums - iesaldēt algas, nepalielināt arī reprezentācijas izdevumus šajā brīdī, kad ļoti lielai sabiedrības daļai strauji krīt ienākumi. Mūsu priekšlikums nebija samazināt algas augstākajām amatpersonām - kur nu vēl līdz minimālās algas līmenim! -, jo tas patiesi varētu demotivēt cilvēkus strādāt un būtiski palielinātu korupcijas riskus.

Tas, ka šobrīd šī priekšlikuma argumentācijā tiek izmantots solidaritātes princips, manuprāt, arī ir diezgan apšaubāmi, jo kopumā mēs no iepriekšējās prakses arī redzam, ka šim politiskajam spēkam un arī deputātiem ir tāda savdabīga izpratne par solidaritāti.

Es tikai atgādināšu vienu piemēru, ka viens no pirmajiem darbiem, kad politiskais spēks ieguva mandātu Saeimā, - tika nobalsots par solidaritātes nodokļa mazināšanu. Arī nākamā gada budžeta projektā, kad notika diskusijas par Solidaritātes nodokļa likumu, faktiski nekāda argumentācija nebija dzirdama par to, ka lielo algu saņēmējiem nevajadzētu samazināt solidaritātes nodokli. Tas atkal tika izdarīts, vienlaikus būtiski palielinot mazo režīmu nodokļu maksātājiem nodokļu slogu.

Ar solidaritāti tam nav nekāda sakara, šis ir ļoti klaji populistisks priekšlikums. Pat argumenti... manuprāt, komisijā mēs dzirdējām - vārds vārdā vismaz pirmo uzrunu kāds acīmredzot ir uzrakstījis priekšā deputātiem.

Otrs arguments. Es jau daļēji arī minēju: ja mēs šobrīd samazināsim tik būtiski algu publiskajā pārvaldē strādājošajiem, tas būtiski palielinās korupcijas riskus. Bet tas būs iemesls, ja šāda norma tiks pieņemta, lai tiešām uzsāktu tādu neapturamu sacīksti publiskajā pārvaldē un milzīgu spiedienu uz amatpersonām - samazināt algu līdz minimālajai algai -, un tas nu būs īsts uzvaras gājiens jebkuram populistiskajam spēkam, kuri izdarīs arī publisku spiedienu uz amatpersonām. Es domāju, ka katrs, kas strādā šobrīd daudzmaz pieņemamā amatā valsts pārvaldē un kam ir lielāka alga nekā vidēji valstī, izjutīs lielu morālu spriedzi šo algu samazināt. Tas nav mērķis. Es redzētu, ja kāds populistisks opozīcijas spēks šādus priekšlikumus piedāvātu, bet nevis koalīcijas partija, kurai ir pienākums nodrošināt valsts pārvaldes darba stabilitāti.

Tā ka es no savas puses aicinu nemāžoties, neatbalstīt šo priekšlikumu, palikt pie tā regulējuma, par ko, izskatās, vairākums varētu vienoties, iesaldējot augstākajām amatpersonām algu nākamajā gadā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Labrīt, cienītie kolēģi! Kopumā ir jāpiekrīt Danai Reizniecei‑Ozolai. Viņa diezgan korekti paskaidroja par šo priekšlikumu, tomēr šeit ir vēl vairāki fakti, kas liecina pret priekšlikumu.

Iepriekšējie argumentētāji par priekšlikumu pieļāva dažas kļūdas. Viena no tām ir, piemēram, argumentējot, ka ir jāpieņem lēmumi par lieliem iepirkumiem. Faktiski lēmumus pieņem ne jau šīs personas, bet konkrēti iepirkumu komisija par iepirkumiem.

Bet kopumā - kāpēc šis priekšlikums vēl nav atbalstāms un kāpēc vispār algas būtu iesaldējamas. Faktiski krīzes laikā darbu zaudē tieši cilvēki ar zemākiem ienākumiem, savukārt tie, kuriem ienākumi ir augstāki, tie vairāk vai mazāk tomēr darbu saglabā. Tā rezultātā (ekonomiski tas ir pierādījies) vidējā alga krīzes laikā aug - tas tāds paradokss. Sanāk tā, ka daudzi cilvēki paliek bez darba vai bez ienākumiem, - faktiski vidējā alga aug, un tādējādi arī amatpersonām šeit sanāk, ka alga būtu jāindeksē uz augšu. Manuprāt, tas īsti pareizi nav. Tātad algu, teiksim, iesaldēšana, izaugsmes apturēšana būtu tādā ziņā atbalstāma.

Un vēl viens fakts. Ja tagad, piemēram, katra amatpersona varēs atteikties, cik vien kura vēlas, no savas algas, jautājums ir par to, kurš veiks administrēšanu, cik, kad un kāpēc atsakās no algas. Man nav īsti skaidrs, vai beigās nebūs tā, ka tie ieekonomētie līdzekļi... nāksies tos ieekonomētos līdzekļus samaksāt grāmatvežiem, lai to visu administrētu.

Tā ka līdz ar to aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Labrīt, kolēģi! Valsts amatpersonu atalgojumi ir savstarpēji saistīti. Ir sistēma, kurā, ceļot vienam, ceļas citiem, iesaldējot vienam, iestājas domino efekts un trāpām daudziem.

Amatalgas valsts pārvaldē ir noteiktas kontekstā ar līdzvērtīgiem profesionāliem amatiem konkrētās nozarēs. Tās kustas līdzi kāpumiem un kritumiem, kāpumiem un kritumiem mūsu valsts ekonomikā. Atsaitējot atsevišķi amatpersonu algu līmeņus, mēs riskējam padarīt valsts pārvaldi par vietu, kur nozares profesionāļi nenāks strādāt, nevarēs atļauties nākt strādāt. Jau tagad ir grūti atrast piemērotus kandidātus augstiem amatiem valsts pārvaldē. Pēc katra neveiksmīga konkursa mēs visi raustām plecus, izplešam acis un brīnāmies, kāpēc gan augsti kvalificēti profesionāļi nenāk strādāt uz valsts pārvaldi.

Rūpīgi ieklausoties gan pozīcijas, gan opozīcijas runās, gan budžeta pieņemšanas procesā, gan ceturtdienas un piektdienas garajās sēdēs, ir jāsecina, ka mēs visi esam sazīmējuši kapacitātes trūkumu valsts pārvaldē. Šis likumprojekts vairos šo kapacitātes trūkumu.

Lai kā tas varētu likties labskanīgs politiskais sauklis, amatpersonu algu iesaldēšana nav risinājums. Ar šo grozījumu kolēģi piedāvā veidu, kā amatpersonas var individuāli izrādīt savu solidaritāti ar atsevišķām sabiedrības grupām, negraujot kopējo sistēmu. Tas ļaus katram pašam pieņemt lēmumu, par šo lēmumu runāt sabiedrībā, dižoties dažādās auditorijās, bet ar individuāliem lēmumiem mēs vismaz nejauksim atalgojuma sistēmu valstī. Un vēl, protams, pozitīvā blakne - ietaupījumus ieskaitīsim veselības budžetā.

Aicinu atbalstīt šo grozījumu un ļaut amatpersonām individuāli izpausties, bet, kolēģi, debašu laikā es aicinu jūs visus apsvērt, vai nav tomēr jābalso pret likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Vēlreiz uzreiz reflektēšu uz Vitas Andas Tēraudas uzstāšanos. Nu, piedodiet, Tēraudas kundze, kāds domino efekts?!

Tikko jūsu kolēģis paskaidroja, ka runa ir par simboliskiem 100 tūkstošiem eiro. Drīzāk varētu runāt par domino efektu, kas saistīts ar to, ka valsts neizmaksā pilnībā dīkstāves pabalstus. Tur gan ir domino efekts, kurš atstāj ļoti dziļu iespaidu uz ekonomiku.

Piedodiet, kādi konkursi? Uz ministru amatiem mums ir konkursi? Uz parlamentāro sekretāru amatiem mums ir konkursi? Tur taču viss ir skaidrs - valdošā koalīcija nozīmē, kurš būs ministrs un kurš būs parlamentārais sekretārs.

Par acu... Par to, ka kāds izpleta acis, par to, ka, lūk, mums kaut kādā konkursā uz kaut kādu amatu nav pieteikušies 10 kandidāti, bet tikai, piemēram, viens vai divi. Ziniet, es varētu teikt tā, ka vairāk sabiedrība izpleta acis tad, kad valsts pārvalde pieņēma lēmumus, kuri atstāj krasi negatīvu iespaidu uz ekonomikas un sabiedrības dzīvi, un nenes nekādu atbildību, vispār nekādu - ne politisku, ne finansiālu, nemaz nerunājot par kriminālatbildību. Tas gan izbrīna mūsu sabiedrību.

Un pēdējais. Krista Baumane, visu cieņu, bet opozīcija nekad nav piedāvājusi samazināt ministru algu līdz minimālās mēnešalgas apmēram. To bija prasījuši cilvēki, un, ja ir nepieciešams to pierādīt, es jums parādīšu neskaitāmos komentārus un vēstules, kur cilvēki lūdz izdarīt tieši šo.

Opozīcijas lūgums, kā pareizi norādīja Dana Reizniece-Ozola, bija atstāt ministru un parlamentāro sekretāru algu līdzšinējā līmenī, tādu pašu, kāds ir 2020. gadā. Līdzīgi kā to izdarījām mēs paši, Saeimas deputāti, attiecībā uz savām algām. Žēl, ka pagaidām šis lēmums ir tikai uz 2021. gadu, bet šis likumprojekts un tā virzīšana ir piemērs, ka pozīcija un opozīcija varētu kopā strādāt ļoti konstruktīvi.

Saprotu sabiedrības viedokli, jo šajā jautājumā galvenais bija... Un Šteina kungs tieši... Tas ir reakcijas ātrums uz sabiedrības viedokli, kad cilvēki pareizi izmēra to sabiedrisko viedokli, nu, piemēram, gan Valsts prezidenta kanceleja, gan valsts kontroliere... Es domāju, Valsts kontrole šajā gadījumā orientējas uz savu sirdsapziņu, par ko viņiem arī paldies, un es ceru, ka Valsts kontrole pildīs to funkciju, kuru diemžēl nevar izpildīt valsts pārvalde pati paškontrolei, lai valsts pārvaldes rīcība vairāk atbilstu tām vēlmēm, kuras pauž Latvijas sabiedrības lielākā daļa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Diemžēl jāatzīst, ka patiesi šis priekšlikums no kolēģiem ir klaji populistisks un tam ir šova elementi. Tāpēc es lūdzu pārējos kolēģus to neatbalstīt.

Ja mēs runājam par kvalitatīvu, efektīvu un labi strādājošu valsts pārvaldi, tad jāatzīmē, ka mums šajā jomā ir nepilnības, maigi izsakoties. Es teiktu, ka mums ir sistēmiski trūkumi un nav problēmu. Un - kāpēc? Tāpēc, ka pirmām kārtām, ja mēs paskatīsimies budžeta izdevumu pozīcijas, tad redzēsim, ka 2021. gadā no budžeta kopējiem izdevumiem miljardu 272 miljonus 700 tūkstošus eiro tiek plānots novirzīt atlīdzībai. Un valsts budžetā tie ir 11,8 procenti no kopējiem izdevumiem.

Tagad, ja mēs paskatīsimies uz makroekonomiskajiem un budžeta finanšu pārskatiem, tad mēs redzēsim, ka arī katru mēnesi tajā pārskatā attiecībā uz algu pieaugumu ir norādīts, ka augstākā darba samaksa joprojām saglabājas sabiedriskajā sektorā, kur tā bija, piemēram, oktobrī, 1160 eiro. Tas ir par atalgojumu un finansējumu valsts pārvaldē strādājošajiem.

Vēl viena problēma. No 21 mazas valsts pārvaldē strādājošas iestādes iepriekšējā periodā tika samazināta, ja es precīzi atceros, tikai viena, un tā samazināta, pievienojot citai valsts pārvaldes iestādei, praktiski saglabājot ierēdņu skaitu.

Vēl viena lieta, ko iezīmēja un savā diskusijā norādīja kolēģi, - par to, ka zems atalgojums ir problēma augsti stāvošo amatpersonu meklējumos. Ziniet, es pajautāju Publisko izdevumu un revīzijas komisijas... laikā Citskovska kungam, vai nevarētu būt, ka tiešie politiskie motīvi un politiskais spiediens ir par iemeslu augstu amatpersonu iespējamai rotācijai vai problēmai sameklēt attiecīgo amatpersonu, un, jā, atbilde bija apstiprinoša. Patiesi ir tā, ka politiskais aspekts un politiskais spiediens ir viens no tiem iemesliem, kāpēc valsts pārvaldē darbojošās augstākstāvošās amatpersonas, iespējams, atsakās pildīt amata pienākumus vai nevēlas kandidēt konkursos, un tāpēc nevajadzētu meklēt... mūsu vājās vai atsevišķos gadījumos neefektīvi darbojošās valsts pārvaldes sistēmas atalgojumu, jo...

Vēl viens moments. Ja mēs virzāmies uz skandināvu modeli, tad Zviedrijā ir noteikta pastāvīga atalgojuma komponente kā pamatkomponente un nekādas piemaksas ierēdņiem pēc tam - kā mums tas tiek izmantots - papildus netiek izmaksātas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka vienkārši... ja valsts pārvalde manipulē ar lojalitāti vai nelojalitāti vai pietuvinātiem vai nepietuvinātiem ierēdņiem, ar mainīgu sastāvdaļu, un tā mainīgā sastāvdaļa ir tā komponente, kas arī nodrošina politiski lojālu un atbilstošu ierēdniecību, tad tur arī slēpjas tās problēmas. Un nevajag cēloņus jaukt ar sekām un sekas ar cēloņiem.

No sākuma jārada stabila sistēma un kompetenta valsts pārvalde, kurai ar pastāvīgu komponenti tiek nodrošināts atbilstošs atalgojums.

Un, ja jūs tagad spēlējat spēlītes par to, lai pašvaldību vai citas amatpersonas varētu atteikties, - tas nav aizliegts arī pašlaik, ja ir tāda vēlme.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Krista, Mārtiņ, nu, ne tādu priekšlikumu iesniedzāt! Nu, ne tajā laukuma pusē nospēlējāt! Jums nebūs lemts sniegt šādus priekšlikumus, jo jūs vispirms iegriezāt pozīcijai... pozīcijai - tiem ļaudīm, kuri vēlas parādīt, ka viņi ir pareizie šīs situācijas lasītāji un zina, ka šajā brīdī, tieši šajā brīdī, ir jāatsakās no šīm atalgojuma lietām.

Tikai viena bēda. Pagājušajā gadā izdarīja to pašu, un ko nu? Šodien ir lielāka solidaritātes diena nekā pagājušā gadā. Un kas būs, ja rīt būs lielāka solidaritātes diena nekā šodien? Ārprāts! Jūs arī iesniedzāt priekšlikumu, opozīcijas lauciņš... jo viņi taču var bļaut tikai par to, ka kāds no kaut kā neatsakās, kāds kaut ko nedara. Šis priekšlikums dod iespēju opozīcijai atteikties no sava atalgojuma līdz minimālajai algai. Viņi šobrīd katrs var iet un atteikties.

Nu, šis ir atbalstāmais priekšlikums! Šis priekšlikums ir beigt liekulību, tādu liekulību, kāda mums pastāv. Un tas cilvēkiem patīk. Tad katrs varētu pieņemt savus lēmumus, katram pašam būtu sava atbildība par savu lēmumu un nebūtu jāpieņem lēmumi par citiem.

Kolēģi, aicinu atbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi - īpaši tie, kas tik ļoti iestājas par atalgojuma saglabāšanu, vismaz atalgojuma pieauguma tempu saglabāšanu valsts pārvaldē strādājošajiem! Tas, protams, ir ļoti iespaidīgi. Esmu pārliecināts, ka tie, kas strādā valsts pārvaldē, šīs jūsu rūpes novērtēs. Un tas arī nav... Tas nav nepareizi.

Es, protams, piekrītu daļai jūsu argumentu, ka šī ir kaut kāda sacensība par to, kas deklarēs lielāko atalgojumu samazinājumu un ar šo mēģinās vinnēt vēlētāju simpātijas. Būtu interesanti pavērot, pie kā tas galu galā novedīs.

Bet, kolēģi, šeit runa ir drusku par kaut ko citu. Būtu labi, kolēģi, ja jūs tikpat kaismīgi iestātos par to cilvēku atalgojumu, kas strādā privātajā sektorā, lai jūs tikpat kaismīgi iestātos par atbalstu tiem uzņēmējiem, kas ir no viņiem neatkarīgu iemeslu dēļ cietuši kovida krīzē.

Kur jūs, kolēģi, bijāt tajā laikā, kad, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore gandrīz ar sajūsmu stāstīja par cilvēku, kurš saņems mēnesī dīkstāves pabalstu dažu eiro apmērā? Kur jūs bijāt? Es kaut kā neatceros, ka jūs šeit, Saeimā, par šo būtu debatējuši vai iesnieguši kaut kādus priekšlikumus. Kur jūs bijāt tad, kad mēs iesniedzām priekšlikumus pagājušajā pavasarī par dīkstāves pabalstu apmēra palielināšanu? Palielināšanu līdz tādam apmēram, kuru tagad... par kuru tagad ir lēmusi jūsu valdība. No jūsu puses tad bija pilnīgs klusums.

Tas, ka cilvēkiem tika maksāti tie niecīgie dīkstāves pabalsti, jums bija pilnīgi okay, kamēr publiskajā... valsts pārvaldē strādājošajiem algas tika pilnībā saglabātas.

Tāpēc šeit jautājums, kolēģi, par to, cik ļoti... cik lielā mērā jūs ievērojat šo “Viens likums - viena taisnība visiem”. Labi, ja jūs esat izkalkulējuši, ka jūsu vēlētāji ir tie, kas strādā valsts pārvaldē, un tāpēc iestājaties galvenokārt par viņu ienākumiem, nu labi, tā jau, protams, saprotama attieksme un politiska stratēģija. Bet tas nekādā gadījumā neatbilst principam “Viens likums - viena taisnība visiem”, kolēģi. Un nevienam pat tas nav noslēpums, ka jūs tikpat kaismīgi neiestājaties par to cilvēku ienākumiem, kas strādā, kā jau teicu, privātajā sektorā.

Otra lieta, kolēģi. Nevajag aizmirst, kāpēc mēs šodien esam nonākuši šādā situācijā. Protams, ka opozīcijas priekšlikums kaut kādā veidā iesaldēt uz gadu vai diviem ministru, parlamentāro sekretāru algas nekādā veidā nebūtu guvis atbalstu. Jo mēs visi zinām, ka opozīcijas priekšlikumi šeit galvenokārt... par 99,9 procentiem tiek automātiski noraidīti bez jebkādas izvērtēšanas.

Atcerēsimies, kāpēc mēs esam šodien šādā situācijā. Pateicoties Jaunās konservatīvās partijas deputātiem, kas pēkšņi pieņēma lēmumu, ka viņi grib iesniegt šādu priekšlikumu - iesaldēt ministru, parlamentāro sekretāru algas. Kāpēc viņi iesniedza šādu priekšlikumu? Tāpēc, ka budžeta izskatīšanas laikā... Visu to astoņu dienu debašu laikā - vai mēs esam redzējuši... cik daudzus parlamentāros sekretārus mēs esam redzējuši un dzirdējuši? Vai mēs esam redzējuši vai dzirdējuši parlamentāro komisiju amatpersonas, priekšsēdētājus? Vai mēs daudz esam dzirdējuši tos deputātus, koalīcijas deputātus, kas tajā komisijā strādāja? Tas sašutums, cik es atceros, no Jaunās konservatīvās partijas dažiem deputātiem izveidojās no tā, ka nevienas ministrijas parlamentārais (piedodiet, ar dažiem izņēmumiem, īpaši Kultūras ministrijā) sekretārs, gandrīz neviens, nebija gatavs aizstāvēt šo budžetu.

Un vēl, kolēģi, ja mūsu valdības ministriem pietiek laika darba laikā publiski kārtot savas attiecības sociālajos tīklos, tad varbūt ne tik daudz viņi strādā pie šīs krīzes risināšanas un var paciest arī šo nelielo, nelielo algas pieauguma iesaldēšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, sabiedrība! Labdien, kolēģi! No šodienas diskusijas es visvairāk varu piekrist Vitai Andai Tēraudai, kas savā runā teica sekojošus vārdus: “Ja ceļas vienam, ceļas arī citiem.” Tam es pavisam noteikti varu piekrist. Bet visam pārējam šajā diskusijā es piekrist nekādā gadījumā nevaru, jo visi šie priekšlikumi ir absolūti populistu radīti priekšlikumi. Visīstākie populistu priekšlikumi!

Mīļie draugi, ikviens no mums, sākot no Valsts prezidenta, turpinot ar Ministru prezidentu, tālāk ar deputātiem, ierēdņiem un visiem pārējiem, šodien var ziedot visas savas algas, visas pilnībā - bet jūs balsojat pret daudzbērnu ģimenēm, pret uzņēmējiem! -, jūs to varat darīt katru dienu, bet jūs to nedarāt. Un tā ir viena tāda lieta. Es jūs aicinu ziedot savas algas. Es savā deputāta karjerā to esmu darījis, pilnībā līdz pēdējam centam ziedojis savu algu, un tur nevajag nekādus likumus, to var darīt šodien. Tas būs daudz lielāks sabiedriskais ieguvums nekā šie populistiskie grozījumi, kur, ja ceļas vienam, ceļas arī visiem pārējiem.

Tāpēc varbūt izbeigsim nodarboties ar populismu un sāksim aizstāvēt Latvijas sabiedrības intereses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Pauze.)

Vēlreiz - vārds deputātam Viktoram Valainim. (Pauze.)

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Jā, šis priekšlikums, manā ieskatā, ir ļoti, ļoti, teiksim, populistisks no tāda viedokļa, ka tie, kuri iesniedza šo priekšlikumu, kā mēs redzam, paši nevienā brīdī nav spējuši atteikties ne no vienas piemaksas, pat ne no kompensācijas, pat ne no dienesta transporta. Mēs zinām, ka Dūrīša kungs savus 224 eiro oktobrī ir saņēmis, Šteina kungs savus 723 eiro oktobrī ir saņēmis. Viss ir kārtībā, par pārējiem - tur mazliet mazāk.

Šobrīd likums pieļauj deputātam atteikties no kompensācijas, likums neuzliek par pienākumu Saeimas deputātam saņemt... var atteikties no šīm piemaksām. Mēs zinām, ir bijuši gadījumi Saeimā, kad deputāts cienījami ir atteicies no piemaksas par savu darbu - frakcijas vadīšanu -, rādot citiem piemēru. Diemžēl neviens laikam nesekoja šim piemēram.

Tā ka, ja mēs runājam par pašiem iesniedzējiem, tad droši vien viņiem būtu bijis jārāda arī pašiem piemērs, kādā veidā viņi gribētu, lai arī pārējie rīkojas. Likums šobrīd neko neaizliedz, likums neaizliedz nedz atteikties no dažādām piemaksām, nedz atteikties no algas. Zinām, mums arī ir bijis Valsts prezidents, kurš atteicās no algas un ziedoja to labdarībai. Arī jums, godātie kolēģi no “Attīstībai/Par!”, neviens neliedz kaut visu savu algu ziedot cēliem mērķiem. Un mēs par to arī tikai priecāsimies.

Ja mēs runājam par pārējiem jautājumiem, par to, ka, nu, jūs uzskatāt, ka ministriem algu nedrīkstēja iesaldēt, mēs atceramies, ka jūs ļoti, ļoti intensīvi cīnījāties pret šo likumprojektu, bijāt praktiski vienīgie Saeimā, kuri iebilda... Tad nu mēs zinām, kā jūsu ministriem nekad nav gana. Mēs zinām jūsu ministrus, kuri pat ar visu algu tāpat vēl turpina meklēt, kur varētu atrast kādu Vecrīgas caurlaidi vēl klāt. Tā ka šeit, es domāju, ka tie kolēģi no “Attīstībai/Par!”, kuri grib tagad moralizēt, - nu, paskatieties, mīļie, uz sevi, paskatieties paši uz saviem ministriem un paskatieties paši uz savu dzīvošanu... kādā veidā jūs esat šobrīd Saeimā. Paskatieties uz to, kā jūs esat cīnījušies par to, lai būtu partiju finansējuma pieaugums, un kā jūs ar to finansējuma pieaugumu tagad dzīvojat.

Tāpēc, kolēģi, es domāju, ka šis priekšlikums, nu, tāds kā mēģinājums izprovocēt deputātus uz kaut kādu balsojumu, uz kaut kādām debatēm - tas nedara jums godu. Tā ka šāds... Vispār šāds priekšlikums pēc būtības neko nerisina, neko neliedz. Līdz šim brīdim neviens likums neliedz atteikties no piemaksām un algas. Tas tikpat labi arī vienkārši... nu, droši vien tāda gaisa satricināšana un mēģinājums attaisnot savu iepriekšējo balsojumu, vairākus balsojumus pret ministru algu iesaldēšanu.

Atgādināšu jums, ka ministru algas, es saprotu, saskaņā ar šo likumu ir iesaldētas tikai uz vienu gadu pretēji deputātu atalgojumam, kurš ir iesaldēts uz visu sasaukumu. Tā ka šeit droši vien vispār pat nav jēgas... Man liekas, jums pat nebija jēgas iesniegt šo priekšlikumu. Bija jāsāk pašiem ar sevi, ar savu konkrēto piemēru - atteikties no visām piemaksām, no frakciju transporta, no komisiju vadītāju transporta, frakciju vadītāju transporta, atteikties no visām piemaksām, kuras šobrīd jums tiek maksātas, - par frakciju vadīšanu, par komisiju vadīšanu, par visu pārējo. Parādiet ar savu cēlo piemēru, un tad mēs redzēsim, cik jūs tiešām esat tīri un kristālskaidri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es par šo priekšlikumu domāju, ka tas ir gaužām neizdevies, jo tā vietā, lai strādātu pie vienotā atlīdzības likuma un noteiktu vienotus principus valsts pārvaldē, šis priekšlikums paredz mukšanu no atbildības. Jūsu priekšlikums paredz to, ka aptuveni mēs jau esam visu izdarījuši, nobalsojām, un lai tad ierēdņi paši vērtē savu darbu. Tā ir mukšana no atbildības. Politiķiem būtu pašiem jānosaka ļoti stingri, cik, kur, kādās robežās ir atalgojuma politika.

Šādam priekšlikumam es galīgi nevaru piekrist, jo, manuprāt, tas ir... Gluži vienkārši, es saprotu... bijāt domājuši iespēlēt tādu zināmu populismu, bet pēc būtības sanāca tāds bezatbildīgs priekšlikums, kas gluži vienkārši... Politiķi vēlas noņemt no sevis atbildību tā vietā, lai... Jo īpaši šajos laikos atbildība ir jāuzņemas!

Tāpēc es aicinu balsot pret šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, es aicinātu izlasīt visu priekšlikumu līdz galam, jo šinī priekšlikumā ir divas būtiskas nianses.

Pamatā mēs debatējam tikai par šo atalgojuma apjomu, bet otra lieta ir par to, ko piedāvā ar to naudu tālāk darīt, proti, šie deputāti piedāvā naudu novirzīt sava politiskā spēka pārraudzītajai ministrijai, tātad - lai viņiem būtu vairāk naudas, ar ko šeftēties. Un mēs zinām, kā šī ministrija, cik tā atbildīgi, cik kompetenti rīkojas ar naudu - tad jums tur pietrūkst naudas masku iepirkumiem vai vēl kaut kam... Jūs tā arī pasakiet, nu, ko tad jūs šeit nākat?! Nākat un mēģināt te taisīt cirku!

Es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Tik tiešām, ja kāds vēlas, viņam ir visas iespējas naudu... Un, ja vēlas tiešām palīdzēt veselības aprūpes nozarei, tad labāk pa tiešo to dariet! Palīdziet tiem cilvēkiem, kam ir jāpalīdz! Bet, ja mēs to laidīsim cauri Veselības ministrijai, tas milzīgais bardaks un bezatbildība, kas tur notiek... Manuprāt, tas nav pareizais solis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā?

G. Eglītis. Jā, paldies. Šis priekšlikums tika noraidīts un galvenokārt tāpēc, ka netika konstatēti nekādi šķēršļi, kas liegtu valsts un pašvaldību amatpersonām, teiksim, nu, ziedot visu vai daļu savas algas jau pašreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Šteina, Bondara un Baumanes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 70, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam. Tātad nākamo priekšlikumu sāksim izskatīt pēc pārtraukuma.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām 18. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Skatām likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis. Lūdzu!

G. Eglītis. 2. - deputātu Petravičas, Zakatistova, Pugas, Kursītes, Ģirģena, Možvillo, Pucena un Geidāna priekšlikums. Paredz uz 2021. gadu iesaldēt algas arī tātad pašvaldības domes priekšsēdētājam, pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniekam, pašvaldības domes komitejas priekšsēdētājam, pašvaldības domes komitejas priekšsēdētāja vietniekam, pašvaldības domes deputātiem, Ministru prezidentam un tā tālāk. Tātad visiem iesaldēt algu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (KPV LV).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts paredz no 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim iesaldēt algas, kā jau ziņotājs minēja, pašvaldības domes priekšsēdētājam, pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniekam, pašvaldības domes komitejas priekšsēdētājam, priekšsēdētāja vietniekam, pašvaldības domes deputātiem, Ministru prezidentam, Ministru prezidenta biedram, ministriem un parlamentārajiem sekretāriem.

Laikā, kad valstī pandēmijas dēļ strauji krītas ekonomika, krītas valsts ieņēmumi, laikā, kad veras ciet uzņēmumi un daudzi cilvēki paliek bez darba, būtu nepieņemami celt atalgojumu politiskajām amatpersonām: ne tikai ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, bet arī pašvaldību politiskajām personām - domes priekšsēdētājam, vietniekam un komiteju vadītājiem un vietniekiem.

Mēs visi esam atbildīgi par to, cik ātri mēs pārvarēsim pandēmiju un kad ekonomika varēs atgriezties ierastajās sliedēs, kā arī par to, kādu atbalstu no mums sagaida un saņems iedzīvotāji. Mēs neprasām samazināt atalgojumu vai noteikt minimālās algas apmērā, mēs prasām iesaldēt.

Katram pašam ir jāizjūt arī tā solidaritātes atbildība pret sava novada iedzīvotājiem, pret savas valsts iedzīvotājiem. Un šī noteikti nav tā situācija, ka mēs varam atļauties pacelt savu atalgojumu un skatīties, kā cits iztiek ar dīkstāves pabalstu vai bezdarbnieka palīdzības pabalstu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu, un būsim solidāri ar savu tautu, ar saviem iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, sēdes vadītāja! Kolēģi! Par šo priekšlikumu. Galvenais jau - jāsaprot par to, kāda ir esošā situācija. Šeit galvenais - jāizceļ ir tieši tas, kas attiecas uz pašvaldības domes priekšsēdētāju, komiteju vadītājiem, to vietniekiem, priekšsēdētāja vietniekiem, un, protams, ir ļoti pareizi, ka jūs to esat pamanījuši, ka arī šeit pret iepriekšējo gadu varētu būt, ja nekļūdos, piecu procentu pieaugums. Bet tas, ko jūs varbūt neesat pamanījuši vai esat aizmirsuši, - ka nākamajā gadā pašvaldībām samazinājums budžetā ir par 90 miljoniem. Un tur šī solidaritāte jau ir iekļauta.

Man būtu grūti iedomāties šī priekšlikuma vispār jēgu, jo diez vai būs kāds pašvaldības vadītājs, vietnieks vai vēl kaut kas, kurš, šajos apstākļos veidojot nākamā gada budžetu... kuram šāda norma vispār pēc būtības būtu nepieciešama. Man ir grūti iedomāties, kādā veidā varētu tagad pēkšņi pašvaldību vadītāji iet un šo maksimālo likmi nolemt. Bet, ja arī nolemtu, tas būtu domes lēmums, un tad pilsētas vadītājam novada iedzīvotājiem būtu attiecīgi jāskaidro.

Es atbalstu šo priekšlikumu, bet aicinu padomāt arī par to, ka šobrīd attiecībā uz pašvaldību amatpersonām šī likme nav statiska, ka tā ir mainīga. Un katrai domei ir maksimālie griesti, un katrai domei ir arī amplitūda, kurā tā var lemt. Šobrīd izteikti lielākā daļa pašvaldību amatpersonu nemaz šo maksimālo likmi neizmanto, ir diezgan tālu no maksimālās likmes. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti labi, ka jūs to pamanījāt.

Es tikai aicinu atcerēties, ka ir arī pašvaldību amatpersonas. Es aicinu atcerēties to, ka jūs 90 miljonus pašvaldībām samazinājāt. Un tik tiešām šādā situācijā būtu ļoti grūti iedomāties, kuri no pašvaldību vadītājiem bez kāda īpaša pamatojuma... kura dome ietu un lemtu par algas pielikumu pašvaldību vadītājiem. Jā, tas no manas puses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, nu, mēs tikko dzirdējām pašvaldību savienības vadītāju, es tā saprotu. Joprojām Valaiņa kungs taču vada Latvijas Lielo pilsētu asociāciju - tā laikam tā saucas. Pirms tam es dzirdēju... es nesapratu - ministres, deputātes... kas bija tas referents vai aizstāvis šim priekšlikumam.

Bet, Ramona Petraviča, jums pašai smiekli nenāk par to, ko jūs pateicāt? Tas ir retorisks jautājums. Jo skatījos, kā jūs uzstājāties nesen Latvijas Televīzijā programmā “Šodienas jautājums”, kas ir uzreiz pēc “Panorāmas”, un tur bija tas topiks raidījumam par to, ka kovida saslimstība pansionātos ir ļoti augsta, kā tas tā var būt un kas par to atbildīgs. Jūs atbildējāt, ka vainīgi ir tie cilvēki, kas strādā šajos pansionātos un strādā vēl arī daudzus citus darbus. Tie arī ir atbildīgi par kovida sērgu šajos pansionātos.

Un tad jūs man, Ramona, pasakiet - uz cik krēsliem jūs šobrīd sēžat? Skaitīsim skaļi: jūs esat Saeimas deputāte, jūs esat labklājības ministre, jūs esat deputātu parlamentārās grupas vadītāja ar... Vidusjūras Savienības Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācija vadītāja... Ir tāda grupa. Īsāk sakot, tā nenotiek, jo visi ceļojumi ir aizliegti, bet jūs tur esat. Galvenā valoda - angļu valoda. Vai jums tā ir? Manuprāt, 10 ballu sistēmā - trīs. Ejam tālāk, tad jūs vēl esat Nacionālās drošības komisijas deputāte, kā arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāte. Un kā tad jūs visu tagad varat apvienot un vēl kvalitatīvi strādāt? Tā ir tā retorika, kas izrietēja no jautājuma, ko uzdeva žurnāliste Latvijas sabiedriskajā medijā par to, kāpēc kovids ir pansionātos.

Šobrīd, dzirdot jūsu argumentu par to, ka pašvaldību vadītājiem, vietniekiem, komiteju vadītājiem, iespējams, vajag samazināt atalgojumu. Tas ir klaji populistiski ņirgājošs pa lielam. Mēs Saeimā esam lēmuši par to, ka ministriem, Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, parlamentārajiem sekretāriem atalgojums tiek iesaldēts. Tagad jūs liekat klāt pašvaldību... visu vienā zupā, tā teikt, pilnīgi visas amatpersonas. Ielieciet tur arī vēl... Kāpēc ne policijas darbiniekus, pieņemsim? Visus, visi, kas ir... kas strādā valsts sektorā, visus iekšā tur. Kāpēc gan ne? Manuprāt, tas ir klaji... klaji, nu, tāds neglīts un neforšs priekšlikums - samazināt, es nezinu, jebkurā pašvaldībā...

Es nerunāju tikai par kaut kādu Rāviņu vai Lembergu, nu, par lielām pašvaldībām, bet ir arī mazās pašvaldības. Un tās algas, manuprāt, tur ir, nu, 500 eiro labākajā gadījumā. Nu, un tas cilvēks tur strādā. Labi, viņš drīkst apvienot amatus, viņš drīkst tur vēl, iespējams, strādāt arī kādā savā uzņēmumā un tā tālāk, bet nav svarīgi. Tas vienkārši ir nonsenss, ko jūs te piedāvājat šobrīd, - visu samest vienā... gan pašvaldības, gan ministrus un visu pārējo.

Un galvenais - tā, kā jau sen teicu, pirms trijiem gadiem, kad mēs plecu pie pleca, Ramona, stāvējām un teicām: “Valstij jāsāk ar sevi!” Tikai piemērs māca, Ramona! Tagad jūs, uz četriem krēsliem... pieciem... figurējot, stāvot uz tiem, sakāt, ka, iespējams, kovids ir tik liels pansionātos Latvijas Republikā, jo cilvēki dara... pa vairākiem darbiem. Kādu piemēru jūs pati rādāt, cienījamā Ramona Petraviča?

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Dārgie kolēģi, labrīt! Nu, man jāsāk ar to, ka šis likumprojekts, ko iesniedza vairāku koalīcijas partiju deputāti, nav... Tā mērķis nav nodarboties ar kaut kādu populismu vai zemāksolīšanu. Tas likumprojekts tika iesniegts, balstoties pieprasījumā, ko bija izteikušas virkne valsts amatpersonu. Un mēs arī runāsim ne tikai...

Tātad runājot ne tikai par likumprojektu, bet arī par vienu no nākamajiem pāris priekšlikumiem, kur ir runa par Valsts kontroli, - tad likumprojekts tika iesniegts... Tika saņemts lūgums no vēl kādas konkrētas valsts iestādes amatpersonām, ka, lūdzu, lūdzu, mums algu necelt. Mūsu darbs... Vienkārši mūsu darbs ir izpildīt šo lūgumu. Tāpēc arī, piemēram, tur ir vēl priekšlikumi par Valsts kontroli.

Bet, runājot par šo priekšlikumu, kur ir runa par pašvaldību amatpersonām, nu, man jāsaka tā, ka pašvaldībās... Pašvaldības deputāts ir tāds interesants amats. Tātad atšķirībā no Saeimas deputātiem pašvaldību deputāti drīkst savienot amatu ar jebkuru citu profesiju. Praktiski arī drīkst būt SIA, tātad uzņēmumu, valdēs, un ir prakses nodarboties ar jebko.

Tas zināmā mērā atspoguļojas arī atalgojumā, ko parasti saņem pašvaldību deputāti. Ņemot vērā, ka man ir bijusi tā laime un pieredze un tas rūdījums iegūts, cīnoties ar pretvalstiskiem spēkiem tieši Rīgas domē... Tur... arī tur pašvaldību deputāti, nu, tie, kas ir ierindas deputāti, kā mēs bijām, faktiski nekādas īpaši lielas algas nesaņem. Ja nemaldos, Rīgas domes deputāta alga bija apmēram 700 eiro. Citos novados, kas ir mazāki, algas ir vēl zemākas, jo pašvaldības vienkārši nevar atļauties tik lielu algu fondu uzturēt. Un šajā gadījumā varbūt priekšlikums ir par šiem maksimālajiem apmēriem.

Bet te ir vēl viena lieta. Varētu jau ierobežot un necelt šos maksimālos apmērus, cik tur pašvaldību amatpersonām varētu izmaksāt algu. Bet man jāatgādina, ka pašvaldības deputāts... Pašvaldības ir demokrātiski ievēlētas valsts pārvaldes institūcijas, kur cilvēki ir gājuši un par konkrētiem deputātiem balsojuši, un arī sagaida atbilstošus, piemēram, viņiem tīkamus saimnieciskus lēmumus attiecīgajā pašvaldībā. Tā, piemēram, kāda Pierīgas pašvaldība jau ir rīkojusies un nolēmusi, tātad šie deputāti ir sanākuši kopā domē un nolēmuši algas nākamgad sev necelt, atstājot šobrīdējā līmenī.

Tātad būtu tikai loģiski, ka, vēl gaidot nākamgad notiekošās pašvaldību vēlēšanas, iedzīvotāji pieprasītu saimnieciskus lēmumus no saviem pašvaldības deputātiem un arī pašvaldību deputāti apsvērtu šādu un līdzīgu lēmumu pieņemšanu domes sēdēs. To var izdarīt kaut šodien, un to visu laiku varēja izdarīt un vēl varēs izdarīt jebkurā darbadienā, kas ir līdz gada beigām.

Tā ka es aicinu, pirmkārt, neatbalstīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums pēc būtības, nu, faktiski nerisina... nepanāk to, kas būtu jāpanāk.

Otrkārt, es aicinu demokrātiski ievēlētās amatpersonas... pašvaldības pašām izlemt par to, vai viņi vēlas, teiksim, iesaldēt algas vai nevēlas. Zinot, ka ir jau piemērs Latvijā, kur tas ir noticis, to var izdarīt ar domes lēmumu.

Tā ka es aicinu nenodarboties ar populismu, atbildēt tikai... atbalstīt tos priekšlikumus, kur pašas amatpersonas ir lūgušas (ministri, parlamentārie sekretāri arī ir lūguši, Valsts kontrole, Valsts prezidents), un virzīties uz priekšu.

Aicinu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Es vēlētos tomēr atgriezties pie paša priekšlikuma būtības, par kuru mēs īsti debatējam. Un tā ir - tātad iesaldēt algas, nu, ja es tā pārfrāzējot saku, domes priekšsēdētājam, pašvaldības domes priekšsēdētāja vietniekam un citām personām, komiteju vadītājiem un tā tālāk.

Kolēģi, šīs ir vēlētas amatpersonas, kuras jau neievēl iedzīvotāji, bet novada deputāti savā starpā. Iepriekš tika daudz runāts par to, ka tagad pašvaldībām būs mazāk naudas un tā tālāk... Bet, kolēģi, neaizmirsīsim, ka pašvaldība arī ir tiesīga pieņemt politiskus lēmumus, kuru rezultātā budžets arī var kļūt lielāks, var kļūt mazāks.

Šajā gadījumā es gribu pieminēt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, kuras viena pašvaldība izmanto, piemēram, 90 procentu apmērā, cita tomēr skatās uz sociālajām grupām, kurām pienāktos atlaides. Līdz ar to ar šādu politisku lēmumu tomēr pašvaldības budžets tiek vai nu mazāks... mazāks atlikums atstāts, vai savukārt tas tiek izlietots saprātīgāk.

Runājot par personām, kurām būtu jāsamazina atalgojums, es tomēr uzskatu, ka šis priekšlikums noteikti būtu atbalstāms. Domāju, ka ne vienmēr mēs varam cerēt uz domes amatpersonu ļoti augstu godaprātu un morāles principiem, ņemot vērā to, ka tagad ir zināms skaidri, ka administratīvi teritoriālā reforma tomēr turpināsies un mēs drīz redzēsim citādu valsts karti, un šie mazie novadi, kur mēs varējām saskaitīt... kur ir praktiski tikai tūkstotis iedzīvotāju, beidzot vairs nepastāvēs. Gan iedzīvotāju skaits, gan teritoriālais princips tiks konsolidēts, un līdz ar to arī budžeti būs lielāki. Tāpēc tāds vilinājums - nenobalsot sev par labu jeb, precīzāk sakot, par sliktu, samazinot algu, ir ļoti liels.

Ar šo priekšlikumu mēs uzliekam ar likuma pienākumu solidarizēties, es teiktu, gan ar Valsts prezidentu, gan ar Ministru kabineta locekļiem, kuri arī ir lūguši sev atalgojumu nepalielināt. Šeit es gribu piesaukt iekšlietu ministru, tādā ziņā arī ekonomikas ministru un arī labklājības ministri, kas ir to lūguši.

Es gribu teikt to, ka ļoti būtiski ir tomēr parādīt piemēru. Viens deputāts šeit jau runāja par to, ka ir jāsāk ar sevi. Šajā gadījumā vairāki ministri ir sākuši ar sevi, Valsts prezidents ir sācis ar sevi, un uzskatu, ka novada domes deputātiem, priekšsēdētājiem īpaši, vietniekiem un tā tālāk šobrīd nebūtu tas laiks, kad domāt par atalgojuma palielināšanu. Sabiedrībai atsevišķos slāņos... atsevišķiem nodarbošanās veidiem... cilvēkiem ir ļoti grūti šobrīd izdzīvot.

Es īpaši varu pieminēt gan viesnīcas, gan restorānus, gan, teiksim, apkalpojošo sfēru kopumā, tāpēc, es domāju, nav pienācis tas laiks, kad mēs varētu atstāt šādus lēmumus pieņemt pašvaldībām, kur vilinājums nesamazināt sev atalgojumu būs krietni liels, tāpēc ar likuma spēku mēs varam to izdarīt tieši tagad.

Kolēģi, es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kad mēs runājām par to, kā Feldmana kungs ar kaut ko cīnās, tad šeit noteikti ir jāpaskatās uz rezultātiem. Mēs ļoti bieži esam dzirdējuši to, ka Feldmana kungs nemitīgi cīnās ar pretvalstiskiem spēkiem. Paskatīsimies, kā šīs cīņas šobrīd ir beigušās.

Ja mēs pieņemam, ka pretvalstiskie spēki Feldmana kunga acīs ir partija “Saskaņa”, tad šī cīņa ar tā saucamajiem pretvalstiskajiem spēkiem ir beigusies ar to, ka Feldmana kungs bija tas, kurš izcīnīja “Saskaņai” vislielāko partiju finansējumu vispār Latvijas vēsturē. Malacis, Feldmana kungs, tiešām! Tā arī turpiniet tālāk cīnīties!

Ja mēs runājam par šo priekšlikumu konkrēti, tad es gribu pateikt, jā, paldies Petravičas kundzei par šo priekšlikumu, es arī to atbalstīšu, taču kopumā man ir jāsaka tiešām - ļoti žēl, ka mēs šobrīd tā kā pa gabaliņam ņemam klāt, nu, šos priekšlikumus. Valdībai pēc būtības vajadzēja arī budžetā jau iestrādāt visas šīs normas. Man tiešām ir liels izbrīns par to, ka mums šobrīd ir faktiski jālabo valdības kļūdas, jo, apzinoties to, cik ļoti smags periods priekšā ir gaidāms, nepadomāt par to, ka pašiem sev, pirmām kārtām arī Kariņa kungam, būtu jāiesaldē atalgojums, arī pārējām politiskajām amatpersonām - nu, tas tiešām ir, manuprāt, valdības vadītāja, kā teikt... nu, akmens valdības vadītāja lauciņā.

Tā ka es arī uzskatu, ka mums šobrīd visiem kopā ir jāmēģina solidarizēties ar sabiedrību, bet vienlaikus es gribu atgādināt to, ka samazinot algas, respektīvi, iesaldējot algas, jūs atrisināt varbūt vienu simto daļu no problēmas. Jūs tikai izrādāt, ka jūs arī izprotat situāciju un ka šīs algas nedrīkstētu kāpt, taču ar to jau ir ļoti, ļoti... krietni par maz. Tas, ka kādam būs mazāka alga vai nepieaugs alga, nenozīmē, ka tie cilvēki, par kuriem tam politiķim būtu jārūpējas, saņems kaut ko vairāk - nē!

Un problēma jau ir tajā, ka es patiesībā būtu pirmais cilvēks, kurš ieteiktu paaugstināt ministriem algas, ja mēs reāli redzētu rezultātu šogad. Ja mēs redzētu to, ka cilvēki ir saņēmuši dīkstāves pabalstus savlaicīgi, ja mēs redzētu, ka infekcija ir ierobežota savlaicīgi, ja mēs redzētu, ka arī slimnīcas ir sagatavotas infekcijas apkarošanai savlaicīgi, es būtu pirmā, kas skrietu un pateiktu, ka Viņķelei vajag lielāku algu - līdz 20 tūkstošiem! Bet tā diemžēl tas nav, un tāpēc mēs arī redzam, ka neviens šobrīd nav pelnījis nedz algas pielikumu, nedz, nu, vēl kaut ko vairāk.

Tāpēc jau ir tā problēma, ka no tā, ka algas tiks iesaldētas, labāk jau tāpat sabiedrībai nebūs. Jā, tas būs solidaritātes žests. Jā, varbūt cilvēki mazliet mazāk dusmosies uz politiķiem, viņiem nebūs tiešām aizkaitinājums no tā, ka, lūk, tur kādam atkal ir algas pieaugums, bet kopumā jau problēmu katram cilvēkam, kurš joprojām vēl gaida dīkstāves pabalstu (kādus 200-300 eiro), jo viņam nav, ar ko nomaksāt kaut vai tos pašus komunālos, - to jau diemžēl tas neatrisina. Man ir ļoti žēl, ka arī valdības vadītājs droši vien, saņemot šo ziņojumu - jā, viņam arī nebūs algas pieauguma -, jūtas, ka viņš ir atrisinājis jau problēmu un ka vairs nekas nav jādara. Patiesībā tiem cilvēkiem, kas šobrīd atbild par krīzes menedžēšanu, - es runāju tieši par politiķiem, nevis par ierēdņiem, kuri nodara lielāku ļaunumu sabiedrībai, es runāju par politiķiem, kuriem šobrīd ir cieša saikne ar sabiedrību, - viņiem šobrīd būtu jāsēž 24/7 un jādomā, kā palīdzēt cilvēkiem. Un jādomā, kā šo kaitējumu, ko ierēdņi un arī valsts sekretāri nodara, mazināt. Es runāju tieši par to krīzes komandu, kura šobrīd nodarījusi ļoti lielu ļaunumu sabiedrībai.

Paldies, kolēģi. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Daudzi runā un piesauc kaut kādus piemērus par to, ka... Ministrs vai Valsts prezidents pat tiek piesaukts, rādot piemēru, aicinot atteikties no algas. Tad es gribētu tiešām aicināt visus, kas runā par to sākšanu ar sevi, - vai tas ir deputāts, vai tas ir ministrs, vai arī Valsts prezidents... Atgādināšu to, ka vienīgais man zināmais cilvēks, amatpersona, visaugstākā valsts amatpersona - Valsts prezidents -, kas to ir izdarījis, bija Andris Bērziņš, kas neprasīja Saeimai kādu īpašu regulējumu. Viņš vienkārši atteicās no sava atalgojuma, ziedojot to mācību iestādei, no kuras viņš nācis. Es domāju, tas ir piemērs, kā tiešām sākt ar sevi, nevis nodarboties ar tādu zināmu populismu.

Bet attiecībā uz šo priekšlikumu - atšķirība no amatpersonām, kas nāk un kaut ko lūdz Saeimai samazināt, ir tā, ka šeit runa ir par pašvaldību augstākajām amatpersonām, ka pašvaldībām ir noteikta maksimālā likme, bet tā nav obligāti jāievēro. Un, kā jau iepriekšējā runā minēju, man būtu grūti iedomāties tādu pašvaldību, kas, nākamā gada budžetu veidojot - tieši šobrīd pašvaldības veido nākamā gada budžetu -, varētu lemt par to, ka tas neattiecas uz deputātiem. Tas attiecas tieši uz pašvaldību vadītājiem, viņu vietniekiem, komiteju vadītājiem, vietniekiem, ka viņi varētu situācijā, kad jūs ar savu budžeta balsojumu esat noņēmuši 90 miljonus nost, balsot par kaut kādiem papildu pielikumiem domes priekšsēdētājam, tā vietniekam vai komiteju vadītājiem, to vietniekiem. Šis jautājums ir jāatstāj tiešā pašvaldību pārziņā.

Tāpēc šo priekšlikumu aicināšu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Anitai Muižniecei. Lūdzu!

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Man beidzamā laikā nez kāpēc ir tāda sajūta, ka, tiklīdz es redzu kādu KPV LV deputātu iesniegtu priekšlikumu, man tādas tā kā lampiņas iedegas, ka ir jāpievērš īpaša uzmanība. Šoreiz arī, klausoties uzmanīgi debatēs, no Nemiro kunga sadzirdēju tādu, piedodiet, pilnīgi tukšu runāšanu par to, kā vajag solidarizēties, parādīt piemēru, zinot to, ka šis pats deputāts saņem piemaksu par Centrālās zemes komisijas... par komisijas priekšsēdētāja amatu.

Atgādināšu, ka Centrālā zemes komisija... Mums ir tāda... nu, nav paspēts to likvidēt, tāpēc bija kāds jāievēlē amatā. Ja es pareizi rēķinu, ka tieši deputāts Nemiro saņem šobrīd algu aptuveni četru tūkstošu apmērā, tad tā tiešām ir tāda tukšmuldēšana. Un iesaldēt algas pašvaldībā... Valaiņa kungs jau pilnīgi pareizi pateica par to, ka atšķirībā no ministriem, parlamentārajiem sekretāriem, no Valsts prezidenta bāzes likme ir, bet koeficients ir maksimālajai algai. Un pati pašvaldība pieņem lēmumu par to, vai piemērot šo maksimālo vai kādu mazāku koeficientu. Patiesībā, pat ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts, tad tajā daļā... un tā ir lielākā daļa pašvaldību, kur netiek izmantots maksimālais koeficients, tad principā jau neviens neliegtu arī pašvaldībai sākt to piemērot, un tāpat tās algas varētu tehniski pacelt. Es patiešām neticu, ka kāda pašvaldība šajos apstākļos to darīs.

Tā ka beidzam, lūdzu, nodarboties ar populismu, beidzam sniegt pilnīgi bezjēdzīgus priekšlikumus, kas neko nerisina, lai tikai kārtējo reizi savos publiskajos kanālos kaut kā pucētu sev spalvas.

Sākam strādāt, draugi mīļie! Un solidarizējoties sāciet paši ar sevi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi. Man liekas, ka svarīgākais kontekstā ar šo priekšlikumu un arī sekojošajiem ir saprast, no kurienes valsts budžetā rodas finanšu līdzekļi.

Tātad finanšu līdzekļi budžetā, ko pārdala Saeimas deputāti vai pašvaldības deputāti, rodas no nodokļu maksātājiem. Nodokļu maksātāji - tie ir cilvēki, kas veic uzņēmējdarbību vai nodarbojas ar kaut kādu citu saimniecisko darbību, vai patentmaksas maksātāji un tā tālāk, kas pelna un kas nodrošina budžeta ienākumus, maksājot nodokļus valstij. Tagad mēs atrodamies ekonomikas lejupslīdē. Mēs atrodamies krīzes situācijā. Vairāki cilvēki nestrādā, vairāki uzņēmumi ir dīkstāvē. Cilvēku gan darba iespējas, gan arī ienākumu iespējas ir samazinātas vai pilnīgi ir... vairs nepastāv.

Ko mēs darām kā deputāti? Mūsu pienākums tagad ir parūpēties ne tikai par sevi vai par valsts pārvaldē strādājošajiem, vai par pašvaldības deputātiem, bet par to, lai arī tiktu ekonomēti līdzekļi, ar kuriem varētu nodrošināt... sniegt atbalstu tiem cilvēkiem, kuri pašlaik nevar strādāt, tādēļ ka valsts un mēs, deputāti, ieviesām stingrus ierobežojumus. Un tikai loģiski būtu, ja cilvēki, kas tagad atrodas kritiskā situācijā un nespēj saņemt ienākumus, saņemtu atbalstu - ne tikai morālu vai finansiālu, bet arī emocionālā veidā, ka valsts strādājošie ierēdņi, valsts pārvaldē strādājošie cilvēki, deputāti un ministri solidarizējas ar to sabiedrības daļu, kura pašlaik atrodas ļoti, ļoti smagā finansiālajā situācijā.

Vēl man liels lūgums Saeimas sēdes vadītājai pievērst uzmanību terminoloģijai, ko savās runās lieto Jaunās konservatīvas partijas deputāti, un tam, ka arī diskusijas laikā viņi pāriet uz personīgiem apvainojumiem pret citiem cilvēkiem un kolēģiem. Lūdzu nepieļaut turpmāk šāda veida terminoloģiju un uzvedības modeli Saeimas diskusijās!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aigaram Bikšem. Lūdzu!

A. Bikše (AP!).

Labdien, cienījamie deputāti! Es gribēju teikt, ka, manuprāt, pašvaldības ir suverēnas savā demokrātiskajā būtībā un viņiem ir tiesības noteikt savu atalgojumu. Manuprāt, Saeimai nebūtu pareizi lemt par pašvaldību algām.

Pie tam es arī gribu teikt, ka, manuprāt, šajā krīzes laikā neviens tādas pasakainas algas nesaņem, lai pirktu mājas Spānijā. Tā nauda atgriežas sabiedrībā. Tā ir vēl kāda nopirkta maizīte vai kafija.

Es domāju, ka šis priekšlikums nav atbalstāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (KPV LV).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Kā es esmu jau vairākkārt uzsvēris, jūsu vidū es nonācu pavisam nesen.

Izstāstīšu mazo stāstu par to, par savu pieredzi, no kurienes es nāku un kā notiek algu celšana pašvaldības vadībai. Nāku no pašvaldības, kuras gada budžets ir četri miljoni, iedzīvotāju skaits - līdz pieciem tūkstošiem.

Katru gadu valsts pieņem budžetu, pēc tam divu mēnešu laikā pašvaldībai jāpieņem savs. Kā katru gadu - tas jau bija ierasts, īpaši pēdējos gados, - bija problēmas ar tirgus apstāšanos, ar dažādām grūtībām, ar naudas samazināšanu pašvaldībām. Sākās tāda tendence, ka pašvaldības vadība vienmēr atrada iespēju palielināt sev algu līdz ar budžeta pieņemšanu, savukārt darbiniekiem piesolīja: “Nu, ja budžets labi pildīsies, tad mēs pacelsim algas.” Šādi stāsti bija vairākkārt, vairākus gadus. Pats personīgi kā domes deputāts saņēmu precīzi 81 eiro mēnesī, savukārt domes priekšsēdētājs (vismaz pagājušogad) saņēma neto algā divus tūkstošus plus, vietnieks - attiecīgi procentuāli mazāk, bet arī tuvu pāri pusotram tūkstotim.

Vai viņu darbošanās kaut kā uzlaboja pašvaldības dzīvi? Es varu teikt, ka - ne. Diemžēl šie saimnieki savā zemē, kā viņi to pozicionēja pēdējās vēlēšanās, šobrīd ir noveduši pie tā, ka pašvaldībai ir lielas problēmas ar pašu budžetu, ir lielas problēmas ar dažādām darbībām, kas nebūt neliecina par labu pārvaldību. Un tādas ir vairākas, kas šobrīd... ar ko es šobrīd saskaros. Mana kolēģe turpina cīnīties ar šiem nepārdomātajiem lēmumiem, ar dažādām izdomātām problēmām, kuras jārisina pēkšņi, uzreiz, savukārt skolām vai bērnudārziem šajā grūtajā laikā īsti laika un līdzekļu neatrodas.

Ko es ar to gribu teikt? Vai tas ir likums, vai tie ir kādi noteikumi, bet lielai daļai no šī... īpaši mazo pašvaldību vadītājiem, kas gadu no gada ir izmantojuši iespēju palielināt savas algas un kas to ir darījuši negodprātīgi... Es domāju, ka šis priekšlikums ir jāatbalsta.

Nākamā lieta, ko es gribu uzsvērt, ka... Es noliecu galvu to pašvaldības vadītāju priekšā, kuri tiešām iet, cīnās par saviem cilvēkiem, - tiem man nav žēl, ka viņiem alga pieaug, bet, nu, vairākums gadījumu ir, kur algas pielikumu, godīgi sakot, šie cilvēki nav pelnījuši. Viņi izmanto gan savu politisko aizmuguri, gan visādas citādas iespējas tikt pie algas pielikuma.

Tā ka es aicinu kolēģus tomēr atbalstīt šo priekšlikumu. Un es vēlreiz saku paldies tiem bijušajiem kolēģiem, domes priekšsēdētājiem un vietniekiem un jo īpaši izpilddirektoriem, kam šobrīd jāiznes viss smagums, bet katrā ziņā es aicinātu atbalstīt, un cilvēki to spēs novērtēt, īpaši uz vietām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es vēlos turpināt to, ko teica mūsu jaunpienākušais kolēģis Aigars Bikše, ka pašvaldībām ir jādod iespēja tiešām būt suverēnām varas nesējām, jo tās ir tieši ievēlētas no iedzīvotājiem.

Arī mans kolēģis Viktors Valainis savā runā šodien uzsvēra to, ka spēkā esošajā likumā jau attiecībā uz pašvaldību vadītājiem ir noteikta nevis stingra piesiešana pie vidējās... vidējā atalgojuma iepriekšējā periodā, bet ir noteikta norma “līdz”. Tātad tas koeficients norāda maksimālo atalgojumu, bet pašām pašvaldībām ir iespēja noteikt arī zemāku atalgojuma līmeni.

Kolēģi, neaizmirsīsim, ka 2021. gads ir pašvaldību vēlēšanu gads. Es domāju, tieši šis faktors ir tas psiholoģiskais faktors, kurš noteiks un arī parādīs iedzīvotājiem, cik lielā mērā pašvaldību vadītāji ir gatavi solidarizēties ar pašvaldību iedzīvotājiem, ar vēlētājiem.

Tāpēc es uzskatu, ka nav nekāda pamata šobrīd ierobežot pašvaldību suverēnās varas izpausmi, ļausim pašvaldībām pašām noteikt savu vadītāju atalgojuma līmeni, un pēc tam vēlētāji lems.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā vēl kas piebilstams? Eglīša kungs, lūdzu!

G. Eglītis. Nekas nebūs piebilstams.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Petravičas, Zakatistova, Pugas, Kursītes, Ģirģena, Možvillo, Pucena un Geidāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 17, pret - 70, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Eglītis. 3. - deputātu Feldmana un Eglīša priekšlikums. Paredz uz 2021. gada laiku iesaldēt algas arī valsts kontrolieriem un Valsts kontroles padomes locekļiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātu Feldmana un Eglīša priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - 13, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

G. Eglītis. 4. - deputāta Ģirģena priekšlikums. Tas ir identisks iepriekšējam priekšlikumam. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Eglītis. Un 5. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Piedodiet, piedodiet. Ir... Tomēr sākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Procesu... par procedūru jautājums... ko iepriekšējo atbalstījām... Tad šis arī ir “Deputāti neiebilst”? Tad tas ir atbalstīts? Kurš no tiem ir atbalstīts? Vienkārši no Juridiskā biroja var kādu skaidrojumu palūgt, lai mēs te kaut ko juridiski nepareizi...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tur ir viss kārtībā. Priekšlikums ir atbalstīts, un tas ir gandrīz analogs un precizējot atbalstīts priekšlikums.

Turpinām skatīt likumprojektu, lūdzu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Gatis Eglītis.

G. Eglītis. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz likuma stāšanos spēkā. Tātad termiņš - 2021. gada 1. janvāris. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta, bet ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret - 10, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.

G. Eglītis. Jā, tā kā šim likumprojektam piešķirta steidzamība, tad aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret - 12, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to esam izskatījuši 18. decembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Notiek deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Godātie kolēģi! Turpināsim darbu pēc 15 minūtēm ar 2020. gada 17. decembra trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Tiekamies pēc 15 minūtēm!

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 42. (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums
2020. gada 21. decembrī

Lēmuma projekts “Par 17 322 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot” turpmāko virzību” (Nr. 517/Lm13) (Dok. Nr. 3348)
- Ziņo	- dep. A. Skride
- Par procedūru	- dep. J. Stepaņenko
- Debašu turpinājums	- dep. J. Dombrava
	- dep. A. Čakša
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. I. Zariņš
	- dep. R. Ločmele
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 883/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3328, 3355)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 883/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3328, 3355)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 884/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3329, 3356)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr. 884/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3329, 3356)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 838/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3350)
- Ziņo	- dep. A. Čakša
- Debates	- dep. I. Indriksone
Likumprojekts “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 868/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3365)
- Ziņo	- dep. G. Eglītis
- Debates	- dep. K. Baumane
	- dep. M. Šteins
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. R. Ločmele
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. M. Bondars
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Zariņš
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. R. Petraviča
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. K. Feldmans
	- dep. R. Nemiro
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Muižniece
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. A. Bikše
	- dep. M. Možvillo
	- dep. J. Vucāns
	- dep. A. Kaimiņš
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Informācija par ārkārtas sēdi

Balsojumi

Datums: 21.12.2020 09:27:49 bal001
Par - 90, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Lēmuma projekts Par 17 322 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Ļausim bērniem skolā brīvi elpot” turpmāko virzību (517/Lm13)

Datums: 21.12.2020 09:30:08 bal002
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (883/Lp13) atzīšanu par steidzamu (883/Lp13)

Datums: 21.12.2020 09:30:54 bal003
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (883/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.12.2020 09:32:23 bal004
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (883/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.12.2020 09:33:57 bal005
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (884/Lp13) atzīšanu par steidzamu (884/Lp13)

Datums: 21.12.2020 09:34:41 bal006
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (884/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.12.2020 09:36:16 bal007
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā (884/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.12.2020 09:38:26 bal008
Par - 19, pret - 45, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Darba likumā (838/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.12.2020 09:42:04 bal009
Par - 15, pret - 55, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Darba likumā (838/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.12.2020 09:43:35 bal010
Par - 90, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (838/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.12.2020 10:25:15 bal011
Par - 22, pret - 70, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (868/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.12.2020 10:25:33 bal012
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 21.12.2020 11:41:41 bal013
Par - 17, pret - 70, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (868/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.12.2020 11:42:46 bal014
Par - 70, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (868/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.12.2020 11:44:59 bal015
Par - 78, pret - 10, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (868/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.12.2020 11:45:55 bal016
Par - 81, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (868/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.12.2020 11:46:24 bal017
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

21.12.2020.

9.00

11.00

12.00

14.00