Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas piecpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 11. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 11. februāra pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras mītnes līgumu”.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Līdz ar to likumprojekts komisijai nodots. 

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Saeimas Prezidijs ierosina to nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”. Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā darba kārtības sadaļa – “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Lēmuma projekts “Par 10 155 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Aukles līdzfinansējums arī vecākiem” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu “Par 10 155 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Aukles līdzfinansējums arī vecākiem” turpmāko virzību”.

Ja kādam deputātam ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, lūdzu pieteikties.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Neviens nav pieteicies ar iebildumu pret izskatīšanu šajā sēdē. Tātad deputātiem iebildumu nav.

Sāksim izskatīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāte Linda Medne. Lūdzu!

L. Medne (JK).

Labrīt, ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi un klātesošie! Saeima 2021. gada 6. janvārī saņēma 10 155 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Aukles līdzfinansējums arī vecākiem”, kurā lūgts dot iespēju vecākiem ilgāk palikt kopā ar saviem bērniem, saņemot pašvaldības līdzfinansējumu par bērna uzraudzību, kamēr bērns gaida rindā uz pašvaldības dārziņu.

Šī gada 3. februārī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iniciatīvas iesniedzēju pārstāvi, kura norādīja, ka pašreiz pieejamo atbalsta pasākumu klāsts jaunajiem vecākiem nav pietiekams bērnudārzu nepietiekamā skaita dēļ... bērnudārzu trūkuma dēļ, nespējas apmaksāt aukļu pakalpojumus vai bērnu biežas slimošanas dēļ, kas vecākiem neļauj atgriezties darbā.

Šobrīd nav pieejami attiecīgi atbalsta pasākumu veidi jaunajiem vecākiem, un šo pasākumu klāsts būtu jāpapildina, proti, atbalsts izglītības ieguvei privātajās izglītības iestādēs un atbalsts aukļu pakalpojumu izmantošanai būtu jāpapildina ar iespēju saņemt finansiālu atbalstu tiem vecākiem, kuru bērni paliek mājās vecāku uzraudzībā. Pārstāves ieskatā, finansējumam šajos gadījumos būtu jābūt līdzvērtīgam tam finansējuma apmēram, ko saņem vecāki, kuri izmanto aukļu pakalpojumus.

Komisija uzklausīja arī ekspertu sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītāju, kurš izteica atbalstu iniciatīvai un tās tālākai virzībai.

Komisija vienbalsīgi nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai izskatīšanai un izvērtēšanai, kā arī noteikt par līdzatbildīgo komisiju Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Komisija lūdz atbalstīt sagatavotā Saeimas lēmuma projekta “Par 10 155 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Aukles līdzfinansējums arī vecākiem” turpmāko virzību””.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nav pietiekušies.

Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 155 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Aukles līdzfinansējums arī vecākiem” turpmāko virzību”. Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 11 525 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par svētkiem bez salūta” turpmāko virzību”.

Šo patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 11 525 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par svētkiem bez salūta” turpmāko virzību” - ir iesniegusi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Ja kādam deputātam ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, lūdzu pieteikties.

Lūdzu ieslēgt procedūras režīmu.

Neviens nav pieteicies. Deputātiem iebildumu nav.

Līdz ar to sāksim izskatīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V. Orlovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi deputāti! Šā gada 4. janvārī Saeima saņēma 11 525 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par svētkiem bez salūta”.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 3. februārī uzklausīja iniciatīvas pārstāvjus un nozares ekspertus. Kolektīvā iesnieguma autori aicina aizliegt tērēt līdzekļus no valsts un pašvaldību budžeta uguņošanai... uguņošanas finansēšanai, viņi norāda uz naudas nelietderīgu izmantošanu un negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas pārstāvji iebilda pret šāda aizlieguma noteikšanu un norādīja, ka, aizliedzot rīkot profesionālu uguņošanu, riski netiek novērsti, bet gan - tieši pretēji - pieaug, jo palielinās nekontrolēta plaša patēriņa uguņošanas ierīču lietošana.

Komisijas deputāti izteica viedokli, ka jautājums jāskata plašākā kontekstā. Iespējams, jāievieš stingrāks regulējums, lai novērstu neprofesionālu uguņošanas rīkošanu.

Izvērtējusi visu informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šā gada 3. februāra sēdē nolēma nodot 11 525 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par svētkiem bez salūta” Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tālākai izvērtēšanai.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 525 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par svētkiem bez salūta” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 81, pret - 1, atturas - 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības sadaļā “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem” ir deputātu Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Ulda Auguļa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Raimonda Bergmaņa un Jāņa Vucāna iesniegtais patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Uzdot Prokuratūrai veikt pārbaudi par iespējamiem likuma pārkāpumiem, pieņemot lēmumu atteikties no lielākas “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnu devu piegādes”.

Pirms uzsākam debates - vai pirmais parakstītājs Valaiņa kungs grib runāt iesniedzēju vārdā? (Starpsauciens: “Tie, kam nav iebildumu…”)

Tātad vispirms mums ir jānoskaidro, vai kādam deputātam ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē.

Lūdzu ieslēgt šo režīmu. Un lūdzu pieteikties.

Tātad deputāte Marija Golubeva iebilst.

Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā. Un par šo jautājumu viens deputāts var runāt “par” un viens deputāts - “pret”.

Golubevas kundze, jūs runāsiet “par” vai “pret”?

M. Golubeva (AP!).

“Pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai - “pret”. Lūdzu!

Jautājums ir par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

M. Golubeva. Godātie kolēģi! Es gribētu atgādināt, ka nesen, 13. janvārī, stājoties amatā, veselības ministrs Daniels Pavļuts ir uzsācis dienesta pārbaudi. To veica komisija, kur strādāja pārstāvji ne tikai no Veselības ministrijas, bet arī no Tieslietu ministrijas un Valsts kancelejas, un tika izskatīts viss process, kas notika novembrī attiecībā uz vakcīnām. Tika secināts, ka ierēdņi ir, iespējams, pārkāpuši labas pārvaldības principus, bet prettiesiskas darbības nav notikušas.

Pašlaik ministrs pats ir virzījis šo procesu ministrijā, un notiek diezgan aktīvas darbības, lai ierēdņi, kas atbild par šo procesu, apzinātos savu atbildību un lai turpmāk politiskā rīcība šajā jautājumā ir izlēmīga, operatīva.

Neuzskatām, ka pašlaik ir nepieciešams šo jautājumu celt, ņemot vērā, ka arī KNAB ir uzsācis resorisku pārbaudi.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Labdien, augsti godātā sēdes vadītāja! Kolēģi!

Par šo jautājumu. Manuprāt, šodien šo jautājumu neskatīt - tā ir tikai laika novilcināšana. Un tā jau nebūs pirmā reize, kad mēs šo jautājumu... savā ziņā... vēršam (pirmām kārtām jau - Ministru prezidenta!) uzmanību uz to, ka šeit ir nepieciešama vairāk nekā tikai vienkārša iekšējā izmeklēšana, jo tas, kur, manuprāt, šie pārkāpumi notikuši, - ir notikuši ārpus ministrijas. Ārpus ministrijas! Un neviens nevienā brīdī nav vērtējis politiķu iesaisti, dažādu politisko konsultantu iesaisti. Ne viens vien raksts publiskajā telpā, gan dažādos portālos, gan rakstītajos... žurnālos, vismaz man liek domāt, ka šobrīd... iekšējās izmeklēšanas rezultātā... Minēt to, ka valsts sekretāre un vēl kāds viens ierēdnis kaut ko ir nepareizi izdarījis... šajā gadījumā, manuprāt, ir tāda ļoti liela sabiedrības maldināšana.

Mūsu kolēģis, minēšu - Ivars Zariņš, pirms pāris nedēļām vērsās jau Saeimā arī ar pieprasījumu... jautājumiem par sejas maskām, un mēs... no opozīcijas kolēģiem... šo esam īpaši aktualizējuši - ka nopērk vienkārši lupatiņas, iztērē par to miljonus un par to atbildību neviens īsti neuzņemas. Tajā pašā laikā visnotaļ divdomīgas šīs darījumu ķēdes... Un, protams, nonāk pie politisko sponsoru... saitēm... visi šie jautājumi.

Šajā gadījumā šī ir spilgta ilustrācija tam, ka tikai pēc ārlietu ministra savā ziņā iejaukšanās, pēc tam, kad citi Baltijas valstu ministri vienkārši nesaprot, kas notiek Latvijā, kā var atteikties no šādām vakcīnu devām, - tikai tad kaut kas sāk notikt.

Un tad ir jautājums - kas tad notiek, kādā veidā mēs nonākam pie šiem lēmumiem, un kāda ir bijusi tieši politiskā nostāja šo jautājumu izskatīšanā? Jo, manā ieskatā, tā ir tāda ļoti augsta... liela bezdarbība, kuras rezultātā ļoti daudzi cilvēki šobrīd Latvijā gluži vienkārši mirst. Mums katru dienu ir traģēdija. Katru dienu.

Un lielā mērā tas ir, pamatojoties tieši uz to... tas, ka tieši tai... Attīstībai/Par!, manuprāt, ar kuru tiešu saiti... šobrīd ir vislielākā aizdomu ēna... uz to, ka tur ir notikusi ļoti... atsevišķu interešu lobēšana... šobrīd... uzstājas šodien Saeimas sēdē un aicina to nedarīt.

Kolēģi, šis lēmums nav par kāda apsūdzēšanu vai neapsūdzēšanu. Šis lēmums ir... ja mēs lasām lēmuma projektā, ko tad Saeima nolemj... Saeima nolemj uzticēt prokuratūrai... neatkarīgai ārējai institūcijai - prokuratūrai -, kur... prokuroru mēs visi vienbalsīgi esam... praktiski vienbalsīgi... visi esam iebalsojuši prokurora amatā... Tad lai prokurors uzņemas! Un, ja valdība to nedara, ja valdība neizmanto Prokuratūras likumā dotās tiesības vest šāda veida izmeklēšanu... dot rīkojumu prokuratūrai to darīt... ja valdība to nedara, tad Saeimai arī ir tādas tiesības. Tās nav tiesības vienam vai otram deputātam. Saeimai ir šādas tiesības.

Tāpēc arī ir sagatavots šāds Saeimas lēmuma projekts. Un, jo ātrāk prokuratūra sāks strādāt, jo ātrāk sabiedrība iegūs, manuprāt, skaidrību par to, ka šie darījumi bijuši caurspīdīgi, lēmumi bijuši caurspīdīgi un neviens politiķis tur neko nav lobējis.

Manā ieskatā, tur viss... no paša pandēmijas sākuma ir bijusi viena liela lobēšana un liela pelnīšana atsevišķiem partiju... pietuvinātiem cilvēkiem; tur ar caurspīdīgumu un labu pārvaldību nebija absolūti nekāda sakara. Un tie, kas ir cietēji, - tie ir Veselības ministrijas ierēdņi, kuriem diemžēl tas viss bija jāizpilda.

Un nevajag te mēģināt stāstīt kādam, ka viss bijis... pēc labas pārvaldības principiem kaut kas te ir noticis! Tā ir traģēdija, kas šobrīd notiek, un, manuprāt, par to cilvēkiem ir jāuzņemas atbildība, tas nevar vienkārši palikt bez Saeimas deputātu ievērības.

Šis lēmuma projekts ir par to, lai viestu skaidrību. Kolēģi! Es aicinu to izskatīt šodien un atbalstīt to.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par” un viens deputāts ir runājis “pret” lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 50, atturas - 3. Tātad lēmuma projekts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai ir priekšlikums attiecīgo patstāvīgo priekšlikumu nodot kādai no komisijām?

Lūdzu ieslēgt režīmu... par procedūru.

Lūdzu! Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Aicinu nodot visām komisijām.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Citu priekšlikumu nav.

Deputāts Viktors Valainis ir izteicis priekšlikumu par lēmuma projekta nodošanu visām Saeimas komisijām.

Tātad mums ir jābalso par šo priekšlikumu - lēmuma projektu “Uzdot Prokuratūrai veikt pārbaudi par iespējamiem likuma pārkāpumiem, pieņemot lēmumu atteikties no lielākas “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnu devu piegādes” nodot visām Saeimas komisijām.

Arī tagad, arī par nodošanu, viens deputāts var runāt “par” un viens var runāt “pret”.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Feldmana kungs, jūs runāsiet “par” vai “pret”?

K. Feldmans (JK).

Es runāšu “pret”.

Sēdes vadītāja. Lūdzu! Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam - “pret”.

K. Feldmans. Tas ir... Nu, no vienas puses, man ir liela vilšanās, ka Saeimas opozīcija tikai tagad ir pamanījusi problēmas, kas bija acīmredzamas attiecībā uz vakcīnu iepirkuma procesu.

Šajā sakarā man ir jāsaka, ka šajā Saeimas sēdē nedaudz vēlāk... pulksten... tātad - nevis pulksten, bet... darba kārtības jautājums Nr. 17... ā, nē, 16. jautājums ir tieši pieprasījuma izskatīšana šajā sakarā.

Šajā gadījumā... tas pieprasījums, ko parakstījuši arī opozīcijas deputāti, es saprotu, arī ir izskatīts... un tur bija par iespējamu izmeklēšanas veikšanu saistībā ar vakcīnu pret Covid-19 iegādes procesu... Un tad mēs uzklausīsim, un tad būs debates... un arī... mēs uzklausīsim, ko tad komisija ir šajā sakarā nolēmusi.

Bet, runājot par šo prokuratūras hipotētisko iesaisti, - nu, man liekas, tas ir tāds interesants stils - tātad tad, kad kāds nevar izdomāt, kam ir jāsūta iesniegums, sūta prokuratūrai.

Nu man te ir jāatgādina, ka šā gada 12. janvārī es personīgi... kopā ar Juri Jurašu mēs jau esam vērsušies ar iesniegumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā tieši par šo jautājumu. Šajā gadījumā tas jautājums bija par to sākotnējo lietu - par 97 500 “Pfizer” vakcīnu iepirkumu, un mēs bijām pamanījuši kaut kādas nianses, ko mēs aicinām KNAB skaidrot attiecībā uz to, kāpēc šāds lēmums tika pieņemts... par tik mazu vakcīnu iepirkumu. Protams, ka situācija kopš tā brīža, kad mēs 12. janvārī vērsāmies ar šo iesniegumu, ir jau attīstījusies.

Pirmkārt, arī premjers ir izteicies šajā sakarā. Viņam gan bija jāizsakās pirms mums, jo viņš ir trīsreiz informētāks par mums, bet, nu, nezinu, varbūt baidījās vai ko. Mēs viņu iedrošinājām. Viņš arī ir izteicies.

Otrkārt, arī KNAB ir ziņojis, ka viņi veic pārbaudi. Ja es pareizi atceros, šobrīd ir ierosināta resoriskā pārbaude. Un šī ir tāda iestāde, kas jau ir konkrēti tātad... operatīvās darbības iestāde, kas arī var veikt... vajadzības gadījumā arī kriminālprocesu rosināt vai jebkurā gadījumā iepazīties ar informāciju, izprasīt informāciju no atbildīgajām iestādēm.

Treškārt, šajā sakarā, ņemot vērā kontekstā vēl arī to, ka tā ir taisnība, ka jaunais veselības ministrs arī ir pievērsies šim jautājumam un dienesta pārbaudi rosinājis, un tur arī varbūt tā gluži nav tāda... nu, tā nav tāda pārbaude, kura rezultējas ar kādu kriminālprocesu un tādu, nu, acīmredzamu sodīšanu, kā to sabiedrība sagaidītu, - vainīgo personu identificēšanu un sodīšanu... Bet tā nav arī, protams, ierēdņu pašu kompetence, tāpēc jau ir mūsu iesniegums KNAB, lai tas arī tiktu izvērtēts un attiecīgi varētu notikt šī kriminālprocesuālā izmeklēšana... hipotētiski.

Tātad, ņemot vērā šīs trīs lietas kontekstā, pirmkārt, ka Feldmans un Jurašs jau ir vērsušies KNAB, otrkārt, ka KNAB jau ir ierosinājis pārbaudi un, treškārt, ka arī pat ministrijā ir veikta izmeklēšana, nav pilnīgi nekāda pamata tagad te ņemties, taisīt šovu, kas, protams...  Tas ir vienīgais, uz ko opozīcija ir spējīga, īpaši Valainis, - tātad taisīt šovu, nodot visām komisijām... kaut kādai tur Ilgtspējīgas attīstības... vai, nezinu, kurai tur vēl komisijai jautājumu par kaut kādu iesniegumu sūtīšanu prokuratūrai... vai, piemēram, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, vai kurai tas ir plānots nodot.

Tad šis priekšlikums jau pēc būtības ir absurds un noraidāms. Kas būtu jāizdara... un kas opozīcijai būtu jāizdara? Viņiem būtu jāatbalsta sabiedriskajā, publiskajā telpā visādā veidā tas, ko Feldmans un Jurašs jau ir izdarījuši... un šo iesniegumu aizsūtījuši. Viņiem būtu jāatbalsta. Jā, KNAB, jūs tur izmeklējiet, lai ātrāk tās lietas iet uz priekšu un ir skaidrība! Bet jūs to nedarāt, jūs ar šovu nodarbojaties.

Aicinu šo muļķīgo... noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” lēmuma projekta nodošanu visām Saeimas komisijām pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Labrīt visiem! Kāpēc tik svarīgi tomēr būtu turēt roku uz pulsa... uz notiekošā, jo tik tiešām tas, ko mēs redzam, - diemžēl nav vēlēšanās šo procesu izmeklēt.

Es pats personīgi jau savlaicīgi esmu sagatavojis saistībā ar šo vakcīnu iepirkumu konkrētus jautājumus, kas tika nosūtīti mūsu valdībai, - sniegt atbildes, konkrētas atbildes. Ar šīm atbildēm un ar šiem jautājumiem jūs varat iepazīties Saeimas mājaslapā, un jūs uzskatāmi redzēsiet, ka notiek atrakstīšanās, notiek šo reālo darbību slēpšana.

Tika uzdoti ļoti konkrēti jautājumi. Atbildes uz tiem parādītu ļoti... iezīmētu, kādā veidā tad ticis pieņemts šis lēmums, jo tas, ko mēs redzam, - tiek pasniegts, ka tā ir bijusi kolektīva bezatbildība un neviens par to nav atbildīgs. Un ar to arī viss ir beidzies.

Tā arī ir visa izmeklēšana, kas ir bijusi līdz šim, kas uzskatāmi parāda to, ka šī valdība nav ieinteresēta izmeklēt šo situāciju, tieši otrādi - ir ieinteresēta to slēpt. Kā to var atklāt? To es nodemonstrēju ar saviem jautājumiem, kas tika aizsūtīti valdībai un uz kuriem valdība ir izvairījusies sniegt konkrētas atbildes, jo, ja viņi sniegtu šīs konkrētās atbildes, uzreiz parādītos pavediens, pa kuru mēs varētu nonākt līdz reālajai lietu kārtībai, kāpēc un kā ir noticis šis dīvainais iepirkums un vai ir bijušas lobētas kādas konkrētas biznesa intereses kādas politiskas partijas piesegā vai nav.

Tāpēc ir tik svarīgi atbalstīt šādu lēmumu, kas tagad tiek piedāvāts, par to, ka tas būtu jāveic kompetentām iestādēm, un diemžēl dotajā gadījumā var sanākt tā, ka, visdrīzāk, ja tas būs vienkārši KNAB, tad kārtējo reizi būs lēmums par to, ka nav atrasts uzskatāmi, ka amatpersonas... ka būtu saistīts kaut kas ar kukuļdošanu un tamlīdzīgi.

Jau no sākuma vispār ir jānoskaidro process, kā ir bijis. Lai to izdarītu, tik tiešām būtu pareizi šeit pieslēgt izmeklējošās institūcijas, Ģenerālprokuratūru, kura pārraudzītu šo procesu un skatītu jau plašākā tvērumā, nevis šauri specifiskā tvērumā, kādā tas ir jāskata KNAB. Tāpēc manas aizdomas, kāpēc tik izmisīgi tagad tiek mēģināts, lai nekādā gadījumā šis process nesāktos, ir - tieši tie, kas ir pieņēmuši šo lēmumu un kas atrodas koalīcijā, zina, jūt un saprot, ka tur apakšā viss īsti tīri nav.

Ir ļoti uzskatāmi redzams, kas ir noticis arī ar to pašu masku un respiratoru iepirkumu, kur tika iepirkts pēc īpašas procedūras, ko valdība izdomāja... ko pati nespēja paskaidrot. Tika iepirkti respiratori, apejot likuma prasības, apejot, ignorējot to, ka nav reālu dokumentu, ignorējot to, ka prece vispār neatbilst dokumentiem. Pēc tam atklājās, ka šie respiratori tik tiešām nav lietojami, nav atbilstošas kvalitātes. Tālāk nekas nav noticis. Tie tika iepirkti par izmisīgi augstu cenu nez kāpēc no komersanta, kurš vispār ar šo biznesu nenodarbojas, procedūrā, kas vispār nav likumā paredzēta, ar dokumentiem, kuri vispār neatbilst precei. Un tas pats stāsts šeit (Skaņas defekts.)... pieprasījumu, uz nevienu jautājumu, kurš pareizi un uzskatāmi parādītu, ka šis lēmums ir bijis atbilstošs un nepieciešams, atbildīgie ierēdņi un ministri nespēj sniegt atbildi.

Arī šis process tiks virzīts attiecīgajām izmeklēšanas institūcijām. Bet no sākuma mēs izdarīsim savu izmeklēšanas darbu. Tieši tādu pašu darbu pašlaik vajag izdarīt arī par šo vakcīnas iepirkumu.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu nebaidīties un ļaut, lai šis process sākas. Tas ir svarīgi, ka prokuratūra sāk izmeklēt šo visu... prokuratūras pārraudzībā notiek izmeklēšanas process, jo tur varēja būt kompetentas un konkrētas atbildes.

Aicinu atbalstīt nodošanu komisijām, lai Saeima varētu turēt roku uz pulsa - kas patiesībā notiek, jo, kā mēs redzam, iet afēra aiz afēras. Visas pazīmes par to liecina. Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret” šā lēmuma projekta nodošanu visām Saeimas komisijām. Lēmums mums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Uzdot Prokuratūrai veikt pārbaudi par iespējamiem likuma pārkāpumiem, pieņemot lēmumu atteikties no lielākas “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnu devu piegādes” nodošanu visām Saeimas komisijām! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 29, pret - 52, atturas - 2. Patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais darba kārtībā - patstāvīgais priekšlikums, ko iesnieguši deputāti Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Andris Kazinovskis, Didzis Šmits, Viktors Valainis, Evija Papule, Vjačeslavs Dombrovskis un Edgars Tavars, “Par uzdevumu Ministru kabinetam nodrošināt bērnu un jauniešu deju un fizisko aktivitāšu nodarbību nepārtrauktību”.

Vispirms tātad - vai kādam deputātam ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? Lūdzu pieteikties! Lūdzu ieslēgt režīmu par procedūru! Ir pieteicies deputāts Reinis Znotiņš.

Tātad deputātiem ir iebildumi, un mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā. Par šo lēmumu var viens deputāts runāt “par ”, viens deputāts - “pret”.

Lūdzu pieteikties!

Znotiņa kungs, vai jūs runāsiet “par” vai “pret”?

R. Znotiņš (JK).

Es runāšu “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Reinim Znotiņam pret lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu!

R. Znotiņš. Labrīt, kolēģi!

Tātad šis konkrētais priekšlikums uzliek uzdevumu - tātad uzdevumu -, uzsveru, Ministru kabinetam nodrošināt bērnu un jauniešu deju un fizisko aktivitāšu nodarbību nepārtrauktību. Ko tas nozīmē patiesībā? Patiesībā tas nozīmē, ka Ministru kabinetam būtu jāprioritizē šīs grupas.

Tātad mēs, Izglītības un zinātnes ministrija, šobrīd cīnāmies - un kā jūs dzirdat arī publiskajā telpā - par to, ka pirmām kārtām tiktu vakcinēti pedagogi, lai pirmo klašu skolēni un arī pirmsskolas skolēni vispār varētu iet uz skolu.

Pirmām kārtām būtu jāsaprot, kas tad mums ir tās prioritātes. Protams, ka sports (kā mēs atbalstījām pagājušajā reizē opozīcijas priekšlikumu) un arī dejošana (kas šobrīd ir iesniegts) ir ļoti būtiski aspekti, lai bērni izkustētos un tā tālāk. Tomēr to nevar prioritizēt pāri pamata grupu iespējai vispār apmeklēt izglītības iestādes - gan bērnudārzu audzēkņiem, gan arī pirmo klašu skolēniem.

Šeit es aicinātu opozīciju tiešām pievērst būtiskāku uzmanību un saprast to, ka mums ir jāmaina vakcinēšanas kārtība, jo šobrīdējā vakcinēšanas kārtība, ko ir iesniegusi Veselības ministrija, paredz tātad 600 tūkstošus citu Latvijas iedzīvotāju vakcinēt pirms pirmsskolas izglītības pedagogiem, pirms speciālās izglītības pedagogiem, nu, tādējādi principā atliekot uz ļoti ilgu laiku vispār iespēju apmeklēt pirmsskolas audzēkņiem bērnudārzus. Tas var pie tā novest, jo mēs redzam, ka saslimstība pirmsskolas izglītības iestādēs aug, un arī mazo klašu skolēniem... tātad 1.-6. klases skolēniem neļaut iet uz skolu.

Tā ka pirmām kārtām šīs grupas būtu jāprioritizē. Mēs nevaram uzdot uzdevumu Ministru kabinetam likt interešu izglītību kā prioritārāku par šīm pamata grupām - par pirmsskolas izglītību un tātad mazajām klasēm. Un tiešām būtu svarīgi saprast, kā tad Veselības ministrija šo ir iecerējusi.

Es visus aicinu atbalstīt Izglītības un zinātnes ministriju šajā cīņā par to, lai tomēr pedagogus ieliktu trešajā prioritārajā grupā uzreiz aiz sociālo namu darbiniekiem un, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, kur jau šobrīd - jau šajā brīdī! - sāk vakcinēt pedagogus, sāktu tos vakcinēt arī Latvijā. Uzreiz tagad - tūlīt, kā mēs savakcinējam sociālo namu darbiniekus.

Tas ir ļoti būtiski, un tikai tā mēs varam atgriezt skolā... Vispirms tātad ļaut iet uz bērnudārzu audzēkņiem, ļaut iet uz skolu... Tātad savakcinēt pedagogus, un līdz ar to ļaut iet uz skolu mazo klašu - 1.-6. - skolēniem, iespējams, varbūt kādā brīdī arī 12. klasei, kurai šogad galu galā ir jāliek eksāmeni. Un tad vēlāk mēs noteikti varam domāt arī par sportistiem. Ir jādomā, nu, diezgan drīz. Tas ļautu arī šīm mazajām klasēm droši vien sportot, un tikai pēc visa šī, protams, mēs... mums... Ir arī šī grupa, kas ir dejotāji un citi interešu izglītības pārstāvji, kas ir saistīti ar fiziskajām aktivitātēm, kuras nenoliedzami ir nepieciešamas, - tad mums jāpieķeras arī viņiem.

Tā ka tādā ziņā var piekrist opozīcijas priekšlikumam, bet mēs nevaram šo grupu prioritizēt pirms šīm pamatgrupām, kuras es minēju.

Vēlreiz aicinu atbalstīt visus tiešām šajā cīņā par vakcinācijas noteikšanas kārtību un mainīt šo absurdo kārtību, kādu Veselības ministrija šobrīd ir piedāvājusi, lai bērni jau pavisam drīz var atgriezties skolā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

“Par” šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, Latvijas tauta! Labdien, skolotāji! Labdien, deju skolotāji! Labdien, sporta skolotāji un visi pārējie! Labdien! Es gribu sākt šo tematu ar nelielu ievadu. Tas ievads ir tāds.

Visi pasākumu vadītāji, deju skolotāji, sporta instruktori mājās mokās ar depresiju, tāpat kā bērni mokās ar depresiju mājās. Izglītības un zinātnes ministrija un visi tie entie izglītības departamenti ministrijā varēja vismaz saorganizēt... Zoom sesijas palaist, lai piesakās, un maksāt gabalā par katru novadīto stundu šiem skolotājiem. Nu vismaz to viņi varēja izdarīt.

Tajā Vaļņu ielas mājā, Izglītības un zinātnes ministrijas mājā, ir tikai Skyforger ar šļušku meklētāju fonā. Tie, kas seko prokuratūras gaišākajiem kadriem un koncertiem, kur atpūšas Šuplinska, sapratīs, par ko es runāju. Cita nekā tur nav! Tukšums. Pilnīgs tukšums! Tāpēc arī Tukšumas kundze ir bijusi visās manās iepriekšējās uzstāšanās reizēs.

Pie veikaliem vai veikalos stāv rindām... tur simtiem cilvēku stāv rindā - tur viss kārtībā, tā drīkst būt. Dejot nedrīkst bērni. Ar sportu nodarboties nedrīkst, bet rindā mīnus 20 grādos pie veikala baros - uz priekšu! Viss kārtībā!

Un tad viņi runā kaut ko, ka viņi piešķirs 500 eiro, bet tomēr nepiešķirs. Bišķiņ sakacinās visu sabiedrību, bet arī piešķirs it kā datoriem, it kā ne datoriem un... Un tukšums. Pilnīgs tukšums! Viņi ir pret to, lai bērniem būtu aktivitātes. Tagad kaut ko runā par vakcīnām, kuru nav. Ir vakcinācijas birojs, a vakcīnu nav. Kaut ko par vakcīnām runā.

Izdomājiet vismaz kaut kādas attālinātās nodarbības! Jums priekšā pateica par to “Tavu klasi”... Kā jūs to esat realizējuši? Ielikāt atkal tur kaut kādus deputātu vīrus... deputātes vīru... Zālītei-Grosai vīrs tur no JKP bija laikam vai vēl kaut kur.

Visa tā domāšana - tikai kaut kādi otkati vai vēl kaut kas. Tur, kur nav otkati, tur neko nevar izdomāt. Cilvēkiem depresija ir. Tizli kļūst jūsu dēļ. Es saprotu, ka jums patīk tizla sabiedrība, jo tie laikam ir vienīgie, kas par jums var balsot, JKP. Tikai tizli cilvēki var par jums balsot. Gudri cilvēki par jums noteikti nevar balsot. Uz to jūs ejat.

Jūs neinteresē bērni, bērnu nākotne. Visa sabiedrība, visas omes, Mirdzas tantes, Sigitas un visas pārējās! Jūs ieraugāt vienreiz JKP. Viņi neko nedara tautas labā, viss ir pret... Pret jums visu laiku, pret jums!  Un tikai runā kaut ko. “Klausieties mūsu vārdos, neskatieties uz mūsu darbiem” - tas ir JKP. Mīļie cilvēki, jūs to neesat sapratuši vēl?

Kā viņiem vispār reitingu tabulā var būt vēl tie 2,5 procenti? Viņiem jābūt mīnus 47 uz šo dienu. Vai tiešām vēl 2,5 procenti sabiedrības ir tik neizglītoti, lai varētu nobalsot par JKP?

Citās valstīs, visur apkārt - visur, visur, visur! - notiek nodarbības bērniem. Visur! Nē, Latvijā - ne. Latvijā mēs plānosim. Vēl kādu padomi uztaisiet sev arī, kaut kādu kārtējo tukšuma padomi tajā Vaļņu ielas mājā, Izglītības un zinātnes ministrijā, tukšuma uzraudzības padomi. Varat paši sevi uzraudzīt, savu tukšumu. Nespējat izdomāt vispār neko.

Kāpēc es tik asi runāju? Tāpēc, ka tikko Znotiņš no JKP, viņš ir parlamentārais sekretārs... Tā arogance, kas nāk no Znotiņa pret Latvijas sabiedrību, - tā ir vienkārši neiespējama! Tik milzīgi nokrities izglītības līmenis kā JKP vadīšanas laikā nekad mūžā nav bijis, nekad, jo viņi mēra pēc savas mērauklas. Un es ceru, ka viņi kādu dienu par to atbildēs, par to visu.

Es jau saprotu, ka koalīcija atkal nobalsos “pret”. Kā vienmēr koalīcija - kur par cilvēkiem, tur “pret” cilvēkiem. Visu laiku - “pret”, “pret”, “pret”. Nu tad, mīļā koalīcija, tos 500 eiro vismaz iedodiet! Nu tad, ja jau esat tik... no jums ir atkarīgi tie 500 eiro, vismaz to izdariet, nekaciniet cilvēkus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret” lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā. Lēmums ir jāpieņem balsojot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam nodrošināt bērnu un jauniešu deju un fizisko aktivitāšu nodarbību nepārtrauktību” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 34, pret - 51, atturas - 2. Lēmuma projekts nākamās sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Vai ir priekšlikums attiecīgo patstāvīgo priekšlikumu nodot kādai no Saeimas komisijām?

Sadaļā par procedūru pieteikusies deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, godātie kolēģi! Mani patiesi izbrīna Znotiņa kunga šī tāda arogantā attieksme, jo patiesībā, ja mēs izlasītu šo Saeimas lēmuma projektu, mēs redzētu, ka tas nosaka pirmām kārtām stingrus drošības pasākumus, tas neprioritizē vienu no nozarēm, jo mēs nevaram uzrakstīt Saeimas lēmuma projektu par visām nozarēm uzreiz. Tas būs diezgan sarežģīti, jo katrā nozarē specifiskas drošības prasības. Tieši tāpat kā sports, arī deju skolotāji, kuri šobrīd ir vērsušies neskaitāmas reizes pie deputātiem, pie valdības pārstāvjiem, joprojām nav sadzirdēti un nav arī atbalstīti, jo es uzsvēršu - šie skolotāji ir vieni no tiem skolotājiem, kuriem valdība ar 14. oktobri vēl pirms Saeimas ārkārtas sēdes... pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas aizliedza strādāt. Aizliedza strādāt, neparedzot nekāda veida kompensāciju (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, viena minūte.

J. Stepaņenko. ... lēmuma projektu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Lūdzu, atbalstiet šo priekšlikumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieteicies deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Es gribēju runāt “pret” šo priekšlikumu, nevis rosināt vēl kādai komisijai nodot, ja drīkst.

Sēdes vadītāja. Paldies, par to vēlāk.

Tātad vispirms mēs lemjam par iespēju nodot šo patstāvīgo priekšlikumu Saeimas komisijām. Ir saņemts deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums to nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Citi priekšlikumi nav saņemti.

Tātad par nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai viens deputāts var runāt “par” un viens deputāts var runāt “pret”.

Deputāts Krišjānis Feldmans ir pieteicies runāts “pret”. Lūdzu, Feldmana kungs, jums vārds.

K. Feldmans (JK).

Es ceru, ka visi klausījās Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa teikto.

Šobrīd tas ir ļoti svarīgi - nekādā gadījumā neapdalīt pirmsskolas pedagogus un mazāko klašu pedagogus... arī sākumskolu, tāpat arī speciālo skolu pedagogus. Un es aicinu visus (un šis aicinājums attiecas gan uz opozīcijas pārstāvjiem, gan arī uz koalīcijas pārstāvjiem) atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas cīņu attiecībā uz šo pedagogu... vispār - izglītības personāla... vakcināciju un pēc iespējas ātrāku atgriešanos darbā.

Nav jau nekāds noslēpums, ka tieši šo pedagogu, gan pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu, gan arī sākumskolas pedagogu, darbs principā ir nepieciešams tiem pašiem mediķiem, lai viņi varētu nodrošināt sava darba nepārtrauktību un doties uz darbu katru dienu. Tas pats attiecas arī uz policistiem un visiem citiem, bez kuriem īpaši šī krīzes vadīšana nevarētu izdoties tik labi.

Šajā sakarā tas ir ļoti nepareizi - runāt par kaut kādu vienu ļoti... jebkurā gadījumā - tādu pozitīvi, tādu augsti vērtējamu grupu un cieņu raisošu grupu, bet prioritizēt to... pirms tām pašām svarīgākajām prioritātēm... tām, kas ir svarīgas visai sabiedrībai.

Es aicinu opozīciju atbalstīt sabiedrības kopuma intereses. Un sabiedrības kopuma intereses ir, lai mazie bērni varētu iet un saņemt izglītību klātienē.

Es neesmu dzirdējis, ka būtu opozīcijas atbalsts Ilgai Šuplinskai, ka būtu atbalsts Izglītības un zinātnes ministrijai par šo cīņu par sabiedrības kopuma interesēm. Tā vietā saņemam visdažādākos lēmumu projektus. Tad tur, teiksim, mēģina vienu grupu nostatīt pretī pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, tad mēģina citu grupu... un tagad arī rosina nodot, piemēram, komisijai... Par ko tā komisija spriedīs? Tie lēmumi ir jāpieņem valdībā.

Visiem ir jāatbalsta izglītības un zinātnes ministre šajā cīņā par tām mācībām, īpaši - par mazo bērnu mācībām klātienē.

Vai tad vēl kādam nav saprotams, kāpēc Lietuvā šobrīd, piemēram, notiek vakcinācija attiecībā uz pedagogiem, bet Latvijā - ne? Latvijā tas būs pēc 600 tūkstošiem... citiem cilvēkiem, kad visiem tiem būs piedāvāta tā vakcinācija.

Man liekas, ka tas nav taisnīgi un ka tas ir pret sabiedrības kopuma interesēm.

Un šajā sakarā es domāju, ka visiem šajā cīņā ir jāvienojas - kas ir tā prioritāte sabiedrībai. Ja mediķi nevarēs iet uz darbu... Nu, varbūt kāds arī atrisinās, lai viņš var... Ja kādam ir kāds vecāks vai vecvecāks, kas var bērnu pieskatīt mājās, vai ja otrs vecāks, piemēram, nestrādā, tad var arī sēdēt mājās. Bet pārsvarā... caurmērā... pārsvarā ir tā, ka strādājošajiem, ģimenēm tādas iespējas nav. Tāpēc ir svarīgi visādos veidos atbalstīt, nevis izlikties, labi zinot, ka... Šuplinska, starp citu, ir vienīgā, kas katru reizi valdībā atgādina par to, cik būtisks ir sports, interešu izglītība... pirmsskolas izglītības iestādes, sākumskola un viss pārējais... Un nav viņai varbūt tā atbalsta.

Es aicinu viņu atbalstīt tieši. Vai tad tas nav tas, ko mēs visi gribam? Nē, tā vietā esot jānodod komisijai, lai tie... lai tie, kas tieši cīnās par to, lai bērni atgrieztos skolās... un savakcinēti pedagogi, kas īpaši arī ir riska grupās... Zinām, ka tie varbūt nav paši jaunākie cilvēki, kas par pedagogiem strādā... Tā vietā, lai viņus savakcinētu, tiek teikts: “Šuplinska, jūs neesat tur kaut ko atkal izdarījusi!”

Un smieklīgākais - tāpēc jau mēs prasām tās atklātās valdības sēdes: lai visa sabiedrība redz, kā viņi cīnās. To jau tagad neviens nezina diemžēl.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Atkal tur, komisijā, runāt gari un plaši, ka viss ir slikti?! Bet vajag reāli darīt - ķerties pie darba un darīt! Atbalstīt to, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi, sākumskolas pedagogi, speciālo skolu pedagogi tiek vakcinēti kā... primāri! Un pēc tam - 9. klašu, 12., visi! Lai bērni iet uz skolu, lai nezaudē gadu.

Aicinu noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” šā izskatāmā patstāvīgā priekšlikuma nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es ar pilnu atbildību varu teikt, ka izglītības un zinātnes ministrei Šuplinskai un vispār valdības pārstāvjiem būtu daudz labāk, ja viņi par izglītību publiskajā telpā vispār nerunātu, ja viņi vienkārši paklusētu. Tas dotu izglītības sistēmai daudz vairāk nekā šobrīd, kad viņi pēc būtības mētājas no viena grāvja otrā.

Vienu dienu viņi saka: skolēni, gatavojieties iet uz skolu! Pēc tam, pēdējā brīdī, pasaka tomēr: nē, strādāsiet no mājām! Pēc tam atkal pasaka - gatavojieties! Pēc tam atkal pasaka: nē, tomēr strādāsiet no mājām!

Kolēģi, šitā mētāšanās - tā ir necieņas izrādīšana pret izglītības sistēmu.

Tas, ka jūs runājat, ka valdībā kāds cīnās ar šiem jautājumiem... Es domāju, dosim iespēju jums to parādīt, vai tiešām kāds cīnās vai necīnās. Tieši tāpēc arī šis jautājums ir jānodod komisijai. Un šis vakcinācijas jautājums... tas jau... kad mēs aicināsim... kad varēs vakcinēt pedagogus...

Šodien diena iesākās ar ļoti, manuprāt, pedagogiem... ļoti, ļoti... pedagogiem un visiem, kam šobrīd vitāli nepieciešamas vakcīnas... ar tādu, manuprāt, ļoti bēdīgu attieksmi no augstākajām valsts amatpersonām - tās šodien, laikā, kad vēl nav sākusies masveida vakcinācija, dosies saņemt šīs vakcīnas. Es šo lēmumu tiešām nesaprotu. Saprastu tad, kad sāktos masveida vakcinācija, tad - jā, bet šobrīd, kad ir tik daudz cilvēku riska grupās (piemēram, tie paši pedagogi, par ko mēs te runājam) un kad mums vakcīnu ir tik “daudz”, ka mēs pat, teiksim, tās simboliskās vakcinācijas... pat tās nevaram nodrošināt... Tas ir tikai tādā kā šova līmenī: šodien te - šitos seniorus, tur - vēl kaut ko... mediķus... vēl kaut ko pavakcinēt.

It tik daudz cilvēku - gan mediķi, gan cilvēki sociālās aprūpes centros -, kuri vēl ir jāvakcinē, un pedagogi vēl stāv entajā rindā! Kolēģi, kas tad pie tā ir vainīgs? Vai pie tā nav vainīga tā pati valdība, kuru jūs, liela daļa, pārstāvat un vēl joprojām atbalstāt? Šī valdība, manuprāt, jau sevi ir izsmēlusi. Pēdējais, ko var darīt, - var dot Saeimai kaut kādu... vēl kādu iespēju pašai sākt regulēt to, kas notiek valdībā.

Tieši tāpēc ir jānodod šādi lēmumu projekti... ja nu nav gatavi uzreiz, nodot... nobalsot par šāda lēmuma projekta pieņemšanu... vismaz komisijai... un komisijā tad nu deputātiem vajadzētu uzņemties... atklātā veidā spriest par šiem jautājumiem, jo, manuprāt, valdība sevi šobrīd ir izsmēlusi.

Lēmums vakar... to, ka veidos kaut kādu stratēģisko padomi... tā ir nabadzības apliecība šai valdībai. Manuprāt, Saeima ir vienīgā, kas vēl var kaut kādā veidā šos jautājumus risināt. Pretējā gadījumā... mēs nezinām, kādā veidā vispār šī koalīcija vēl var pastāvēt. Slēpties aiz slēgtajām sēdēm, protams, jūs varat.

Es aicinu šo lēmuma projektu nodot atbildīgajai komisijai, nevis turpināt to risināt slēgtajās valdības sēdēs, kur... gluži vienkārši nevienam sabiedrības loceklim nav iespējams iepazīties ar to, ko jūs tur lemjat. Pēc tam nākat ārā, viens otru slavējat, lamājat, vēl visvisādi...

Šeit, Saeimā, ir atklātas sēdes, kur arī šie jautājumi ir atklātā veidā jāskata, un Saeimas deputātiem arī ir jāuzņemas atbildība par reāliem darbiem, par to, kas notiek šobrīd valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens deputāts ir runājis “pret” šī patstāvīgā priekšlikuma nodošanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Citi priekšlikumi par komisijām netika izteikti.

Debates par šo jautājumu šobrīd nav iespējamas. Arī citus priekšlikumus izteikt nav iespējams. Mums vispirms ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam nodrošināt bērnu un jauniešu deju un fizisko aktivitāšu nodarbību nepārtrauktību” nodošanu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 40, pret - 47, atturas - 1. Patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Armands Krauze, Raimonds Bergmanis, Uldis Augulis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Māris Kučinskis, Viktors Valainis un Janīna Jalinska ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par tieslietu ministra mēģinājumu ietekmēt tiesu varu”.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli iesniedzēji ir lūguši dot vārdu deputātam Viktoram Valainim, lai motivētu pieprasījumu.

Valaiņa kungs, lūdzu, piesakieties arī elektroniski.

Vārds pieprasījuma motivācijai deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Varas dalīšanas princips, neatkarīga tiesu vara - tie neapšaubāmi ir demokrātiskas valsts pamatprincipi.

Protams, ir politiķi, ir deputāti, ir ministri, ir komisiju vadītāji - katram ir savs atbildības lauks un arī atbildība pret demokrātijas pamatprincipiem. Un tāda pati atbildība ir arī Ministru prezidentam.

Šajā gadījumā mēs redzam, ka notika... ļoti divdomīga situācija radās... Ir tiesas spriedums, ir lēmums... lēmums, ar kuru neviens īsti nav iepazinies, izņemot pašus dalībniekus. Un ir komisijas vadītājs, Juridiskās komisijas vadītājs, ir Latvijas Republikas tieslietu ministrs. Pauž un arī... nu, ar tādu patosu pauž komentārus par to, vai šis spriedums ir labs vai slikts.

Protams, mēs varam tādā stilā turpināt. Un, ja Ministru prezidents piekrīt tādā stilā turpināt, tad mums jārēķinās ar konsekvencēm. Mēs varam iet savdabīgā Polijas virzienā un mest izaicinājumu Eiropas Savienībai un vispār tiesiskuma jautājumam kā tādam.

Tāpēc mūsu pieprasījuma galvenais subjekts... objekts ir Ministru prezidents. Ministru prezidentam mēs prasām, vai viņš tiešām ir ar mieru mest šādu izaicinājumu un kāpēc nav bijusi Ministru prezidenta... nekāda veida reakcija.

Tieslietu sistēma kopā sanāca un vienojās par rezolūciju, vārdā, protams, neminot... bet visiem skaidri saprotams, par ko bija šis lēmums, - par to, ka vajadzētu augstākajām amatpersonām, latviski sakot, mazliet paklusēt vietās, kur nevajag izteikties, ja viņi neko no lietas apstākļiem nezina.

Šajā gadījumā jautājums ir Ministru prezidentam. Un pieprasījums ir Ministru prezidentam - kāpēc nav sekojusi nekāda viņa reakcija uz tik skaļu varas dalīšanas principa pārkāpumu, ko ir izdarījis tieslietu ministrs Bordāns. Tas, ka absolūti nekādas reakcijas nebija, man liek domāt, ka šim premjeram tāda pieeja ir atbalstāma.

Bet, nu, es īsti nesaprotu, vai tās tiešām ir tās vērtības, par kurām iestājas Latvijas valsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par tieslietu ministra mēģinājumu ietekmēt tiesu varu” tiek nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtībā ir deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Artūra Rubika, Edgara Kucina, Jāņa Tutina, Ivana Klementjeva, Borisa Cileviča, Igora Pimenova un Regīnas Ločmeles pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu vadītās valdības pieņemto lēmumu pamatotību saistībā ar Covid-19 sērgas izplatības ierobežošanu”.

Pieteicēju vārdā saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vārdu motivācijai ir lūdzis deputāts Ivars Zariņš.

Lūdzu, piesakieties arī sistēmā.

Lūdzu, Zariņa kungs, jums vārds.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz visiem! Jā, šis mūsu pieprasījums ir radies pēc tam, kad mēs esam saņēmuši no Latvijas sabiedrības daudzus neizpratnes pilnus jautājumus par valdības lēmumu pamatotību un lūgumus tos skaidrot. Arī mums tie nav skaidri, tāpēc mēs esam sagatavojuši šo pieprasījumu. 

Ne tikai mums, bet arī sabiedrības lielākajai daļai, ja ne visai Latvijas sabiedrībai, ir radusies sajūta, ka mūsu valdība uzvedas kā mazi bērni. Rīcība tiešām ir kā maziem bērniem, kuri ir nejauši nokļuvuši pie automašīnas stūres un tagad, kad mašīna ir sākusi kustēties, nesaprot, ko ar šo mašīnu darīt, lai varētu kaut kā to vadīt, lai šī mašīna neietriektos kārtējā šķūnītī, lai sevi nesadauzītu, tas ir, lai nesasistu šo valsti. Un tiek spiesti... Ir tāda sajūta - tiek spiesti pēc kārtas visi pedāļi, kurus var nospiest, lai tikai kaut kā varētu spēt vadīt šo procesu.

Šīs bažas vēl pastiprina tas, ka pēc šī pieprasījuma saņemšanas, kur mēs prasām skaidrot konkrētus Latvijas valdības pieņemtos lēmumus un sniegt šo lēmumu pamatojumu, Krišjānis Kariņš ir nācis tagad ar publisku atklāsmi, ka viņš ir sapratis, ka lēmumi, iespējams, tiek pieņemti bez pamatojumiem... bez pienācīga pamatojuma, bez pienācīgas analīzes.

Kolēģi, mēs ar kovidu cīnāmies jau gandrīz gadu, un pēc gada... pēc valdības gadu ilgās lemšanas valdības vadītājs pēkšņi ir nonācis... un pēc šī pieprasījuma saņemšanas valdības vadītājs ir nonācis līdz atklāsmei, ka, iespējams, kaut kas īsti nav riktīgi ar viņu lēmumiem, ka tiem trūkst pamatojuma.

Saprotiet, rodas sajūta, ka šī valdība ir kā tādi mazi, akli kucēni, kuri.... Viss, ko viņi spēj, ir vienkārši zīst no mātes pupa. Un tas ir viss, ko viņi spēj darīt! Un tas rada diemžēl tādu ļoti skarbu un nepatīkamu atklāsmi par to, ka, iespējams, vienīgais, ko mēs varam darīt, - mēs vairs nevaram paļauties uz valdības lēmumiem. Un, ja jūs gribat kaut ko risināt šīs kovidkrīzes sakarā, tad vienīgi tā: tas viss ir jāņem jums savās rokās un jāsāk darīt visu pašiem. Jo tas ir naivi - cerēt, ka jūs sagaidīsiet no šīs valdības pārdomātus un loģiskus lēmumus.

Tas, ko mēs darām šinī pieprasījumā, - mēs lūdzam skaidrot šīs paradoksālās lietas. Kāpēc valdība pēkšņi ir izdomājusi, ka, teiksim, cepampapīru pārdot var, bet foliju pārdot nevar? Kur ir loģika? Kur ir loģika, ka cilvēkiem nav iespējams tagad, ziemas laikā, iegādāties nepieciešamās elektropreces? Kur ir loģika? Kāpēc vieni veikali drīkstēs kaut ko pārdot, bet citi nedrīkstēs? Kāpēc veikalā vienai un tai pašai precei var būt dažāds regulējums?

Ļoti ceram sagaidīt, ka Ministru prezidents spēs sniegt atbildi...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs (Skaņas pārrāvums.)... skaņa jūsu uzstāšanās laikā...

Tātad pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu vadītās valdības pieņemto lēmumu pamatotību saistībā ar Covid-19 sērgas izplatības ierobežošanu” tiek nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai.

Nākamā darba kārtības sadaļa - Pieprasījumu komisijas atzinumi.

Deputātu Viktora Valaiņa, Ļubovas Švecovas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa un Jūlijas Stepaņenko pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par iespējamu izmeklēšanas veikšanu saistībā ar vakcīnu pret Covid-19 iegādes procesu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Viktora Valaiņa, Ļubovas Švecovas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa un Jūlijas Stepaņenko pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par iespējamu izmeklēšanas veikšanu saistībā ar vakcīnu pret Covid‑19 iegādes procesu” (Nr. 43/P13), dokuments  Nr. 3414, un balsojot (6 - par, 7 - pret) atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Par šo pieprasījumu. Un mazliet arī par šo laika gājumu, par to, kā mēs vispār līdz tam esam nonākuši... Un arī iepriekšējais Saeimas lēmuma projekts - par to, ka vajadzētu uzticēt prokuratūrai šo izmeklēšanu...

Jau gada nogalē, pagājušā gada nogalē, decembrī, mēs vērsāmies ar pieprasījumu, kad nāca šīs ziņas par atteikšanos iegādāties “Pfizer” vakcīnas. Un, protams, mēs salīdzinājām to, kādas ir tepat, pārējās Baltijas valstīs, cik daudz šo vakcīnu ir iepirkušas valdības. Protams, radās pirmie jautājumi, un tad sekoja arī jau pirmie pieprasījumi toreizējai veselības ministrei Viņķelei par to, kas īsti ir noticis.

Protams, man grūti izskaidrot un izprast šo pieprasījuma... šos garos gaiteņus; ir bijis, ka pieprasījums ātri nonāk Saeimas sēdē, ir bijis, ka pieprasījumu mēs gaidām vairākus mēnešus. Un šis pieprasījums, protams, sekoja jau pēc tam, kad pēc citiem pieprasījumiem īsti nesekoja nekādas būtiskas reakcijas. Un pēc pirmā pieprasījuma Viņķelei mēs redzējām, ka uzreiz sarosījās atsevišķas valdības partijas, kā, piemēram... manuprāt, JKP bija tie, kas sarosījās un pēkšņi arī sāka uztraukties... tikai pēc tam, kad opozīcija iesniedza savu pieprasījumu Viņķelei par vakcīnu iegādi, sarosījās un sāka uztraukties... ka viņiem arī, redz, interesē, kas notiek ar vakcīnām.

Tālāk jau sekoja šis pieprasījums par izmeklēšanas veikšanu. Un, tiklīdz mēs to parakstījām, uzreiz publiskajā telpā parādījās ziņa par to, ka veselības ministrs uzsācis iekšējo izmeklēšanu Veselības ministrijā.

Un, protams, kad mēs aizstāvējām Pieprasījumu komisijā... mēs vērsām uzmanību... un, arī pieprasījumu pamatojot, bijām norādījuši, ka tas ir galvenokārt tādēļ, lai valdība izmantotu Prokuratūras likumā dotās pilnvaras, kas tai ir, un vērstos prokuratūrā ar šādu rosinājumu - uzdot prokuratūrai veikt pārbaudi, neatkarīgu izmeklēšanu, nevis kaut kādu iekšēju izmeklēšanu.

Un, kā jau iepriekšējā runā minēju, šīs iekšējās izmeklēšanas... tās lielā mērā... vairāk ir saistītas... Manuprāt, šeit politiski tiek mēģināts aizmiglot acis... Manuprāt, patlaban strādājošie ierēdņi tiek mesti zem tanka, stāstot to, ka, redz, šie ir tie vainīgie un ka pret viņiem tagad tiks veiktas kaut kāda veida represijas, varbūt pat tiks atlaisti no darba. Bet mēs redzam publiskajā telpā dažādus pārmetumus... ar veselības jomu saistītu cilvēku... par dažādiem lobijiem.

Tas man liekas nepieņemami. Ja tas tā ir bijis... Un, manuprāt, “Attīstībai/Par!” vispār pilnīgi noteikti mēs varam pārmest, ka tā ir no lobijiem visatkarīgākā frakcija šobrīd Saeimā... ka, ja šajā gadījumā, tik svarīga jautājuma gadījumā, arī ir nostrādājuši kaut kādi lobiji, kaut kādas personas vēlme vai nevēlme atbalstīt vienu vai otru piegādātāju, uzņēmēju, kuram jau ir noslēgti līgumi ar attiecīgo vakcīnu piegādātājiem... ka tas ir prevalējis šī lēmuma pieņemšanā, šajā ķēdē šie ir bijuši tie patiesie iemesli, to mēs iekšējā izmeklēšanā nekad tā īsti nenoskaidrosim. Un tas arī parādījās šodien, kad tieši šī lobiju atkarīgā frakcija bija tā, kas savā ziņā visvairāk iebilda.

Un te man jāpiekrīt Zariņa kungam, ka tās bailes no šiem lēmumiem, bailes no šīm izmeklēšanām liecina tikai par to, ka, visticamāk, tur būtu kaut kas vairāk. Un varbūt ne tie ministrijas ierēdņi ir tie galvenie vaininieki pie tā, kur mēs šodien esam nonākuši.

Un, protams, pēc šī pieprasījuma izskatīšanas komisijā, kur mēs arī šos argumentus paudām, tajā pašā dienā, parādījās ziņa par to, ka arī KNAB ir iesaistījies šī jautājuma risināšanā.

Es redzu un saprotu to, ka opozīcijas viedoklim šajā ziņā seko līdzi un politiķi cenšas uz to reaģēt, un man par to ir liels prieks, ka nav tā, ka mūsu darbs paliek nepamanīts; gan politiskās partijas, gan iestādes, institūcijas uz to reaģē.

Bet šajā gadījumā man negribētos atkāpties no šīs pieejas, ka mums tomēr ir nepieciešama lielāka skaidrība šajā jautājumā, jo tā pēc būtības ir traģēdija, kuru ir izraisījusi... nu, nedod Dievs, to ir izraisījusi kaut kāda lobiju cīņa - politisko lobiju cīņa par to, ar kuru piegādātāju mēs strādāsim, ar kuru piegādātāju mēs nestrādāsim.

Kolēģi! Tas ir ļoti smags noziedzīgs nodarījums, ka šādos apstākļos politiskie lobisti var spēlēt šādas spēlītes ar cilvēku dzīvībām. Un, manuprāt, tas, kas šeit ir noticis, šī atbildības neuzņemšanās... Nu, es nerunāju tieši par... ne par politisko atbildību, kur... rekur, mēs te Viņķeles kundzi tagad nometām nost un domājam, ka viss kārtībā... Es domāju, ka ap šo ministriju turpina šie politiskie... dažādi lobiji staigāt riņķī, kas ir saistīti ar manis iepriekš minēto frakciju, jo...

Redzu, ka arī Zariņa kungs ir pieteicies runāt. Arī Zariņa kunga pieteiktais jautājums par šīm maskām... Nu, viņš ļoti spilgti ilustrēja to, ka mēs varam darīt vienalga, ko gribam, - varam pieņemt lēmumus, kādus gribam, varam pirkt, no kā mēs gribam... un tas nekas, ka nauda ir iztērēta, sabiedrībai nekāds labums no tā nav bijis, bet dažs labs uzņēmējs no tā ir ļoti labi nopelnījis. Un tas, manuprāt, ir absolūti nepieņemami.

Šis pieprasījums bija kā mājiens ar mietu Ministru prezidentam - pievērst uzmanību šiem jautājumiem, iesaistīt atbildīgās institūcijas, kas ir attiecīgie dienesti, norādīt uz to, ka Prokuratūras likumā viņiem ir dotas šādas tiesības - veikt šādas pārbaudes. Un es ļoti ceru, ka visa šī darba rezultātā tas nebeigsies ar to, ka mums... tiks mēģināts vienkārši sabiedrībai aizmālēt acis ar to, ka, rekur, bija iekšējā izmeklēšana.

Kolektīvā bezatbildība - vainīgs ir valsts sekretārs un vēl kaut kāds ierēdnis, ko neviens nezina, bet īstie lietu kārtotāji, īstie vainīgie, gluži vienkārši turpinās dancināt nu jau Pavļuta kungu mūsu visu acu priekšā.

Tā ka, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Manuprāt, tā rīcība, kas tagad ir bijusi, sekojot opozīcijas pieprasījumiem un opozīcijas pozīcijai... no valdības puses ir bijis solis pareizā virzienā, bet absolūti nepietiekams. Nepietiekams, lai tiešām šo situāciju padarītu skaidrāku visai Latvijas sabiedrībai... tas ir pirmām kārtām... un nepieļautu šādu procesu atkārtošanos tuvākajā nākotnē.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Turpinām debates.

Zariņa kungs, vai jums pietiks ar deviņām minūtēm?

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, man pietiks ar deviņām minūtēm (Fonā matu griešanas mašīnas skaņa.), ja mēs runājam par...

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, ja vēlaties nodarboties ar skaistumkopšanu, tad, lūdzu, tā, lai netiktu traucēta skaņa, lai mēs dzirdam, ko jūs runājat.

I. Zariņš. (Skaņas pārrāvums.)... dzirdēt ļoti labi, ko es runāju. Es runāju pietiekoši skaļi. Un, cik es saprotu, var labi dzirdēt, ko es runāju.

Tātad ko es gribēju teikt šinī sakarā? Kolēģi, man ir liela pieredze ar šo afēru šķetināšanu, sākot jau ar OIK afēru, un principā es redzu tagad... pašlaik redzu tieši to pašu rokrakstu, kāds bija saistībā ar OIK afēru. Tātad, ja grib kaut ko piesegt... ja jūs negribat, lai atklāj kādu noziegumu, tad vajag uzņemties šī nozieguma izmeklēšanu. Un tas ir tas, ko parasti darīs šī vara. Kad šī vara ierosina kaut kādas pārbaudes, tad šīs pārbaudes tiek ierosinātas nevis tādēļ, lai kaut ko atklātu, bet tādēļ, lai šo noziegumu noslēptu. Jo, proti, ja jūs veiksmīgi izvēlaties pareizos pārbaudītājus, lai viņi pārbaudītu tādā rakursā, ka nekas netiek atklāts, pēc tam var teikt: “Redziet... rekur, bija atbildīgā iestāde, tā visu ir pārbaudījusi, neko nav atklājusi, tātad viss ir kārtībā.”

Šajā gadījumā mēs redzam tieši to pašu situāciju. Situācija ir šāda: tiklīdz kāds ir gatavs sākt pārbaudīt šo procesu, vajag palaist alternatīvo pārbaudes procesu, kurš apsteidzoši dos iespēju izdarīt vajadzīgos secinājumus.

Un tāpēc, kolēģi, būtu ļoti svarīgi šodien atbalstīt šo pieprasījumu, atsaukt šeit, uz Saeimu - uz Saeimu! -, atbildīgās amatpersonas, šajā gadījumā - ministru, premjerministru, kuri izstāstītu, kā tad ir noticis šis iepirkums, kā notikusi šī vakcīnu pasūtīšana.

Tas, ko esmu izdarījis, - es jau esmu uzsācis savu izmeklēšanu. Esmu saņēmis jau pirmās atbildes uz jautājumiem, kas tika tieši šinī kontekstā iesniegti. Un šie jautājumi bija ļoti konkrēti.

Tātad, ņemot vērā to dienesta pārbaudi, kāda ir bijusi veikta, kā jau es teicu, viņi ir lieliski uztaisījuši šo piesegu. Uztaisījuši piesegu, ka it kā viss ir bijis kārtībā, no vienas puses, un, no otras puses, kaut kas īsti nav bijis kārtībā. Bet, kas nav bijis kārtībā, kāpēc nav bijis kārtībā, - to noskaidrot nav iespējams, jo tas ir bijis kolektīvs lēmums, kolektīva bezatbildība.

Taču patiesībā, ja tik tiešām būtu vēlējušies pārbaudīt to visu, tad to visu varēja izdarīt, uzdodot ļoti konkrētus jautājumus, un to es arī esmu izdarījis, palūdzot sniegt... Labi, jūs nevarat pateikt to kopējo... kas tur, kā tur tas kopējais viedoklis... kas tur to ir veidojis, bet jūs varat, katrs konkrētais šīs sēdes dalībnieks, atbildēt par savu viedokli. Un viss, kas bija jāizdara šīs dienesta pārbaudes laikā, - jāpaprasa katra konkrētā sēdes dalībnieka viedoklis, kāds ir bijis pausts. To jau nu gan viņi atceras... katrs.

Un, izejot no šī, mēs jau varētu salikt kopējo ainu - no kurienes šie pavedieni sāk veidoties, kurš ir nācis ar šo iniciatīvu, kurš to ir atbalstījis, kā ir atbalstījis. Tieši tāpat - arī par lēmumu...

Tagad ir atrasts vainīgais, kurš tātad šajā gadījumā ir šis Iepirkumu nodaļas vadītājs Ainārs Lācbergs, kurš ir aizsūtījis tad šo pieteikumu. Bet kādēļ gan veselības ministrs izvairās pateikt - kurš tad to pietiekumu ir sagatavojis, kurš ir iedevis tieši šo sadalījumu, kurš to ir ieteicis? Jo vienkārši tāpat šis sadalījums nevarēja rasties. Kādam to vajadzēja sagatavot, kādam to vajadzēja ieteikt. Kas...? Vai tad visi uzreiz kopā - visi tie sēdes dalībnieki, padsmit, pēkšņi vienā balsī iesaucās: “O, ņemsim tik un tik daudz “Pfizer” vakcīnu un tik un tik daudz “AstraZeneca” vakcīnu!” Nē, tas bija noteikti viens konkrēts cilvēks, kas to piedāvāja. Un tā mēs to visu varētu atšķetināt. Tas viss ir reāli šķetināms.

Un, ja jūs, kolēģi, nevēlēsieties to darīt paši, nevēlēsieties godīgi un kompetenti noskaidrot, kas ir patiesībā noticis un kādas intereses ir bijušas lobētas, mēs to izdarīsim. Tas nebūs tik ātri. Jā, tas būs daudz ilgāk, daudz mokošāk, bet mēs to izdarīsim. Un paralēli - tā būs pēc tam arī viela tiesībsargājošajām iestādēm... par to visu, kas ir noticis, un, iespējams, arī par tiem cilvēkiem, kuri būs piedalījušies šī procesa izmeklēšanā, bet nebūs spējuši neko atrast.

Tā ka, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. Un aicinu visu sabiedrību sekot līdzi gan šim vakcīnu iepirkumam, gan arī tam masku, respiratoru iepirkumam, par kuru, kā pareizi jau Valaiņa kungs norādīja, atbildīgās amatpersonas nespēj neko paskaidrot, pastāstīt, kāpēc tad bija nepieciešams pirkt šos gandrīz miljons respiratorus no komersanta, kurš vispār ar šo biznesu nenodarbojas, par neadekvāti augstu cenu, lai gan varējām iegādāties par lētāku cenu. Par procedūru, kas neatbilda likuma prasībām, par dokumentiem, kas neatbilda precei, nevienu šo argumentu - nevienu! - nespēj atspēkot... Gandrīz neviens no šiem jautājumiem, kur viņiem vajadzēja pierādīt, ka tie ir bijuši pamatoti... ka visas šīs rīcības ir bijušas pamatotas, atbilstošas un atbildīgas... nespēj sniegt.

Tā ka būs ļoti interesants visam šim turpinājums. Un, es domāju, kontekstā ar šo vakcīnu iepirkumu tā tiešām var būt sabiedrībai ļoti nopietna viela pārdomām par to, kā patiesībā... cik atbildīgi šī vara rīkojas.

Un tāpēc, kolēģi, visai sabiedrībai saku: ja jūs vēlaties šinī smagajā krīzes laikā kaut ko izdarīt, vēlaties kaut kādus rezultātus, ņemiet visu paši savās rokās. Uz šo valdību pagaidām nevar gaidīt, ja vien tas nav saistīts ar to, ka būs iespēja apgūt kādu naudu, apsaimniekot tā, lai viņiem būtu izdevīgi. Par to, lai būtu jums izdevīgi, - par to pašlaik netiek domāts. Tāpēc domājiet paši par to visu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Taču vispirms - ļoti skaists paziņojums. Šonedēļ vairāki kolēģi ir svinējuši dzimšanas dienas.

Šonedēļ skaistu jubileju ir svinējis deputāts Jānis Vucāns. Apsveicam!

Tāpat šonedēļ apaļu četrdesmit gadu jubileju ir nosvinējis deputāts Ralfs Nemiro. Apsveicam!

Šodien dzimšanas dienu svin deputāte Janīna Kursīte. Apsveicam!

Un tāpat šodien dzimšanas dienu svin deputāts Krišjānis Feldmans. Apsveicam!

Vēl tikai deputātu reģistrācijas režīms. Deputātu klātbūtnes reģistrācija sekmīgi noritējusi.

Pārtraukums sēdē līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām 11. februāra attālināto ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - Pieprasījumu komisijas atzinums. Un mēs skatām deputātu Viktora Valaiņa, Ļubovas Švecovas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa un Jūlijas Stepaņenko pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par iespējamu izmeklēšanas veikšanu saistībā ar vakcīnu pret Covid-19 iegādes procesu”.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Mīļā sabiedrība! Un jo īpaši - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts kontrole, prokuratūra un visi pārējie! Es jums parādīšu, kā jātaisa izmeklēšana.

Tas man prasīja 10 minūtes, nevis mēnesi, lai saprastu, kurš ir atbildīgs par atteikšanos no “Pfizer” vakcīnām, kuras nepiegādāja par labu “AstraZeneca” vakcīnai, kura joprojām laikam arī nav piegādāta. Un kāpēc tieši “AstraZeneca”, ko izplata SIA “Vakcīna”... vai kā nu viņi tur sauc to SIA...

Pirmām kārtām man, protams, ir liels jautājums - ja jau vakcīnas ir tāds stratēģisks valsts pasākums, kāpēc tās izplata privātfirma? Nu, vai tad Veselības ministrijā departamentu nepietiek? Un vai tad mums nav armijas, kas tur visu izplata un tamlīdzīgi... kas varētu tādu stratēģiski svarīgu produktu izplatīt? Nu, laikam mums vajag privātfirmu - SIA “Vakcīna”, ja?

Ejam tālāk. Kas tad ir SIA “Vakcīna”? SIA “Vakcīna”, es tā skatos, ir... Aiz katras SIA ir kāds vārds un uzvārds. Un es skatos, ka tur ir tāds vārds - Aksels un uzvārds - Roshofs.

Pirmajā mirklī jums, sabiedrība, tas neko neizteiks, bet, lai jums nebūtu nekādu šaubu par to, ka šeit vienkārši... kāpēc “Pfizer” vakcīnas nepiegādāja, notika tā atteikšanās... lai jums būtu skaidrs, kas ir tā sāls, - tā sāls ir tas, ka Aksels Roshofs 2018. gadā bija VIENOTĪBAS kandidāts... deputāta amata kandidāts uz vēlēšanām. Nu, un tā arī ir visa atbilde, kāpēc “Pfizer” nebija, - jo “Pfizer” piegādātāji dabūja starp kājām. Starp kājām vajadzēja iedot “Pfizer” piegādātājiem, tāpēc ka vakcīnas jāpiegādā Akselam Roshofam no VIENOTĪBAS. Jāuztaisa tāda shēma. Tas ir ļoti vienkārši pārbaudāms, 10 minūtēs, - ieej Uzņēmumu reģistrā un apskaties.

Un tagad - par procesu. Kāds tas process bija? 2020. gada 24. septembrī tāds Zuments Aleksandrs atsavina savu daļu 66,667 procentu apmērā SIA “Vakcīna”, un Roshofs Aksels samazina savu līdzdalību no 33,33 procentiem uz 14 procentiem - par labu SIA “Arbor Medical Korporācija”. Nu, tā ir tāda pie veselības aprūpes sistēmas piezīdusies SIA, kas visu laiku uzvar visādos iepirkumos daudzu gadu garumā.

2020. gada 14. augustā Eiropas Komisija sāk noslēgt šos darījumus, un Latvijā tā saucamā order forma par “AstraZeneca” tiek noslēgta 21. oktobrī. Un 21. septembrī Veselības ministrija saņem papildu finansējumu.

Respektīvi, divi secinājumi.

Iepriekšējie vadītāji, SIA “Vakcīna” īpašnieki kaut ko sakārtoja (un tas ir darbs KNAB!), un 2020. gada 24. septembrī viņus izpirka...

Otrs secinājums. Ministru kabineta 17. novembra sēdē par Covid-19 vakcīnu stratēģiju (Nr. TA-2222), kurā izteicās Henkuzens, Viņķele, Šuplinska, Mūrmane-Umbraško, Ģirģens, Kariņš, tika nomuļļāts lēmums par “Pfizer”/ “BioNTech” vakcīnām un aizmuļļāts no Ministru kabineta uz Veselības ministriju, kura darba grupā to līdz galam piebeidza vārda vistiešākajā nozīmē. Protokolu šīs darba grupas uzdevumā kāds vienkārši apēda. Protokola nav, tas tika apēsts.

Fakts gan ir tāds, ka viss Ministru kabinets zināja, ka jāpiesakās uz “Pfizer”/“BioNTech”, un Ministru kabinetam tāda atbildība arī bija jāuzņemas, jo Kariņam vajadzēja skaidri un nepārprotami norādīt sekojošo - ka vakcīnu iegāde ir prioritāte, jo uz to brīdi “Pfizer” jau sniedza uz apstiprināšanu šīs vakcīnas Amerikas Savienotajās Valstīs.

Ja šādas nepārprotamas pavēles no premjerministra Kariņa puses nebija, tad Kariņš vienkārši ir muļļa. Ja bija, tad, nepasūtot “Pfizer” vakcīnu, Viņķele, bijusī veselības ministre, ir sabotējusi... premjerministru Kariņu un nodarījusi būtisku kaitējumu Latvijas Republikai. Bet, ja Kariņš apzināti nedeva šādu pavēli pats, tad atbildīgs ir viņš, un tie nav kaut kādi ierēdnīši, skrūvītes, uzgrieznīši, tā ir politiski atbildīga persona no partijas Attīstībai/Par!, un šīs partijas politiski atbildīgo personu sauc Ilze Viņķele, kas ir atbildīga par “Pfizer” vakcīnu neiegādāšanos. Tālāk... tas ir Kariņš, kura partijas deputāta kandidātiņš Aksels Roshofs pēc tam saņem pasūtījumu izplatīt “AstraZeneca” vakcīnas.

Tā ir visa atbilde, kāpēc Latvijā nav “Pfizer”, bet ir kaut kāda nepasūtīta “AstraZeneca”, - tāpēc, ka tas bija jāatdod Akselam Roshofam, VIENOTĪBAS deputāta kandidātam 2018. gada vēlēšanās.

Savukārt esošais veselības ministrs Daniels Pavļuts šo visu mēģina noslēpt, piesegt. Un Kariņam tas ir izdevīgi, jo tiek slēptas pēdas arī par viņa bezatbildību, par viņa bezdarbību un par kārtējo otkatu shēmu saviem pietuvinātajiem. Tāpēc tiek meklēti pārmijnieki, tiek meklētas skrūvītes, uzgrieznīši, ierēdnīši un tamlīdzīgi.

Tāda ir patiesā atbilde par atbildīgajiem, kurus vara nespēj atrast nu jau laikam mēnešiem, kurus tā negrib atrast un kurus laikam negrib atrast arī tiesībaizsardzības iestādes.

Un tieši tāpēc es tagad vēršos pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Straumes kunga. Straumes kungs, neesiet tik bailīgs! Ir laiks! Valstī ir milzīga krīze - megakrīze -, un jūs pat šajā krīzē ļaujat zagt. Cik ilgi?! Tā jau cilvēkiem grūti iet!

Šie cilvēki, kas nepasūta vakcīnas tiem, kuri vēlas vakcinēties, ir atbildīgi par cilvēku nāvēm: Viņķele, Kariņš, Pavļuts un visi pārējie. Tieši viņi ir atbildīgi. Un viņi ir atbildīgi, ka vēl šādā krīzes laikā notiek zagšana.

Tā ir visgodīgākā atbilde. Godīgākas nevar būt. To pārbaudīt var 10 minūtēs. Ja jūs nezināt, kā ieiet Uzņēmumu reģistrā pārbaudīt, kam pieder kas un kādas ar ko ir saites, tad ierakstiet vienkārši Google... pēc uzvārda... Jums izmetīs uzreiz, kurā sarakstā kas ir kandidējis, kurā datumā, kādos iepirkumos kas ir piedalījies.

Tur nevajag brigādes... tās 12 brigādes, kas brauc tvarstīt, ka divi cilvēki sastājušies kopā tur papļurkstēt uz ielas. Viņi ir jāizdzenā, jo viņi ir pārāk tuvu viens pie otra. Tur nevajag tādas brigādes, es to izdarīju 10 minūtēs. Tiesībaizsardzības iestādes, es ceru, ka jums - es to izdarīju bez finansējuma! -ir finansējums, jums ir visas tās iekārtas, ar ko to visu var pārbaudīt vēl dubultā, trīskāršā formā un tamlīdzīgi. Uz priekšu!

“Pfizer” vakcīnas mums nav, tāpēc ka “AstraZeneca” vajadzēja Jaunās Vienotības čomiem. Un viss. Tā ir visa atbilde. Tur nav ko daudz izmeklēt.

Vēl varbūt jums pastāstīt kādu sīkāku detaļu par šo jautājumu? Par šo jautājumu sīkāku detaļu es jums varu pastāstīt tikai to sadaļu, ka “Pfizer” vakcīnas izplata (nu, es nesaku, ka tie ir labie vai vēl kaut kā)... “Pfizer” vakcīnas tā kā taisījās izplatīt “Recipe Plus”. Viņi tiešā veidā tā kā ar Jauno Vienotībunav saistīti, viņiem vienalga, viņi strādā ar visiem, ar visiem politiķiem - droši vien. Kurus var nolobēt, ar tiem arī strādā.

Bet galvenais uzsvars ir uz to, ka šie cilvēki... no Limbažu puses, Tūjā laikam dzīvo... kaut kur tamlīdzīgi... tur arī laikam startēja tajā Vidzemes sarakstā Roshofs. To var pārbaudīt. Pie reizes pārbaudīt visus pārējos iepirkumus, ko šie Jaunās Vienotībascilvēki ir par sadārdzinātām cenām veselības jomā izdarījuši. Veselības aprūpei budžets ir miljards un cik tur simti miljonu, un vienlaikus mēs redzam, kādā veidā tā nauda tiek notērēta. Vienlaikus mēs redzam, kāds krahs ir veselības aprūpē, un tas krahs ir tieši tā iemesla dēļ, ka viss notiek savējiem. Nevis tāpēc, ka veselības aprūpei būtu vienkārši par maz naudas, bet tāpēc, ka savējiem, tāpēc, ka vienkārši brutāli zog.

Jūs gribat vēl kādus uzvārdus? Es domāju, ka mēs pie nākamajiem pieprasījumiem... Jūs zināt arī manu telefonu, jūs varat piezvanīt - visas tiesībaizsardzības iestādes. Es jums paskaidrošu, kā meklēt, kā Google ievadīt vārdus, kā Uzņēmumu reģistrā ieiet un izdarīt visu pārējo.

Un politiķiem. Visi tie, kas tagad ir pie varas, ko tad jūs tur viens otru piesedzat? Jums jau bail, ka šī valdība kritīs, tad katram netiks tas otkats. Bail vienkārši. Pasakiet godīgi, ka tā ir. Jūs visi esat atbildīgi par to, ka cilvēki mirst. Jūs visi esat atbildīgi, ka cilvēki paliek bez darba un stāv rindā ārā pie lielveikaliem mīnus 20 grādu salā, jo tas ir vienīgais jūsu superjaudīgais risinājums.

Runājot par kaut kādu vakcīnu biroju... Parunāsim par vakcīnu biroju. Jums tur tā ģeniālā vadītāja, viņa kaut kur... kur viņa atrodas? Turpat laikam, kur Valsts prezidents, - ziemas miegā kaut kādā.

Starp citu, uz vakcinācijas biroja vadītāja posteni pieteicās viens no Latvijas spējīgākajiem, pieredzējušākajiem speciālistiem, ar loģistiku saistīts - viens no Maxima vadītājiem. Nu nav nekādu šaubu, ka Maxima ar loģistiku saistīta katru dienu visu laiku, tikai to vien dara kā nodarbojas ar loģistiku, ļoti labi pārzina, kā apkalpot lielu patērētāju skaitu. Šāds cilvēks pieteicās konkursā uz vakcinācijas biroja vadītāja amatu.

Viņš nebija derīgs, jo atkal vajadzēja piāristus vienkārši ielikt. Būsim godīgi, Juhņēvičas kundze ir piāriste. Un tāds birojs nav vajadzīgs. Mums nevajag biroju, kas pārliecina sabiedrību, ka vajag vakcinēties. Mums vajadzēja biroju, kas sagādā vakcīnas tiem, kas vēlas vakcinēties. Pa pieciem tūkstošiem eiro tur tās algas. Ko tad jūs tur piārējat?

Bija viena intervija LTV7 krievu valodā... Nu es iesaku jums visiem noskatīties par Juhņēvičas kundzes kompetenci vakcīnu piegādēs. Noskatieties! Hrestomātiski. Savējos piāristus salika, un visi - uz priekšu. Un tikai piārēsim, cik mums grūti, kā mēs nopietni risinām problēmas un pieņemam visdebilākos lēmumus, kā ierobežot cilvēku ikdienas dzīvi, un turpināsim ierobežot vēl 100 gadus uz priekšu aptuveni... tamlīdzīgi.

Nē, jūs jau to varat darīt. Opozīcijai jau tas nāk tikai par labu, arī man tas nāk par labu. Tie ir ciniski un politiski. Jūs ar visiem saviem lēmumiem, kas pretendē uz Nobela prēmiju debilismā, pavisam noteikti tuvojaties tam, ka jūs vairs nekad nebūsiet politikā. Turpiniet tāpat darīt!

Bet tie, kam jāpārbauda, vienkārši ieejiet paskatīties, kas ir SIA “Vakcīna” īpašnieki un kāda viņiem saistība ar Jauno VIENOTĪBU. Tad jūs saņemsiet atbildi, kāpēc “AstraZeneca”, kāpēc ne “Pfizer”, kāpēc “Pfizer” tika nogulēts, un tā būs visa atbilde. Un tie nav ierēdnīši, tie ir augstākā līmeņa politiķi, kas par to ir atbildīgi, - Viņķele, Kariņš, Ministru kabinets, kas to visu pētīja, vētīja. Un visiem šiem cilvēkiem ir pieeja valsts noslēpumam, un viņiem visiem kā vienam ir zināms, kas ar ko ir saistīts. Tā ka nevajag izlikties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka šodien, šobrīd šī diskusija ir par pieprasījumu Ministru prezidentam par iespējamo izmeklēšanas veikšanu saistībā ar vakcīnu pret Covid-19 iegādes procesu. Atgādinu, ka cilvēki, deputāti, kas ir parakstījuši šo pieprasījumu... mūs satrauc, vai ir veikta vai notikusi kāda lobēšana šīs vakcīnas iegādes... izvēles, pasūtīšanas procesa laikā.

Es personīgi nedomāju... Iespējams, es kļūdos, bet es nedomāju, ka šeit ir notikusi tieša vai netieša korupcija. Es personīgi uzskatu, ka šeit drīzāk ir notikusi tāda tiešām izteikta lobēšana, izmantojot naivos... nu, naivos cilvēkus, viņu naivo ticību, kuri neiedziļinās šajā procesā, ļaujot sevi vadīt, nostājoties par labu kādam konkrētam ražotājam, kā rezultātā mūsu valsts, mūsu sabiedrība ir palikusi bez tik ļoti nepieciešamajām vakcīnām. Mūsu ekonomika aizvien stāv. Mūsu mediķi, pedagogi aizvien ļoti daudzi nav vakcinēti. Tas, ko mēs redzam šobrīd, ka valdības vadītājs, Ārlietu komisijas vadītājs saņem izlases kārtībā vakcīnu, bet pedagogi, bērnudārzu, pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogi aizvien nav vakcinēti. Skolēni sēž mājās, Zoom, MS Team vidē notiek viņiem klases stundas.

Mēs redzam šīs problēmas, ko šī lobisma rezultātā... kas ir nodarīts Latvijas sabiedrībai. Tāpēc mums ir ļoti būtiski, lai Ministru prezidents sniedz atbildes uz šiem pieciem jautājumiem. Šeit nav ietverti kādi pārmetumi par iespējamo korupciju vai negodprātīgu rīcību - šeit ir konkrēti jautājumi, ko Saeimas deputāti uzdod Ministru prezidentam.

Parunājiet ar sabiedrību, ko cilvēki domā, arī ko publiskajā sektorā mediji runā par šo vakcīnu iegādes un izvēles procesu. Acīmredzami sabiedrībā ir pamatotas... iespējams, pamatotas bažas, ka notikusi zināma lobēšana.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, lai Ministru prezidents, kurš ir valdības vadītājs, sniegtu skaidras atbildes un, iespējams, kliedētu bažas. Bet, ja šīs bažas piepildās, tad mēs arī sagaidām no attiecīgajām tiesībsargājošajām institūcijām atbilstošu reakciju, lai vainīgie tiktu saukti likumā noteiktajā kārtībā pie atbildības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, godātie kolēģi! Nu, šeit mana pozīcija drusku atšķiras no opozīcijas kolēģiem. Es uzskatu, ka nekādai izmeklēšanai nekādas lielas jēgas nav, jo visi vainīgie jau skaidri - tas ir Ministru kabinets pilnā sastāvā, kolēģi!

Jo vēl pirms gada, kad pandēmija tikai bija sākusies, bija skaidrs, ka tas viss var beigties tikai divos veidos - vai nu tad, ja visi Latvijas iedzīvotāji pārslimos ar kovidu un, kā pareizi, precīzi norādīja mūsu valsts augstākā amatpersona, daži nodzīvos līdz nākamajiem... svinēs nākamos Ziemassvētkus un daži ne, vai tad, kad notiks iedzīvotāju vakcinācija... vismaz 70 procentu. Tas viss bija zināms, kolēģi, vēl pirms gada. Tad arī bija zināms, ka ir pieteiktas vairākas vakcīnas, vairāk nekā 20, ka visām tām vakcīnām ir dažāds progress - ar testiem, ar to, kad kura vakcīna ir pieņemta, ar efektivitāti un tā tālāk, ka tā situācija mainās gandrīz katru nedēļu. Tas viss bija skaidrs, kolēģi, cilvēkam ar sešu klašu izglītību.

Bet valdībai šim jautājumam vajadzētu būt ar īpašu kontroli, premjeram - ar īpašu kontroli. Valdībai katru savu sēdi vajadzēja sākt ar ziņojumu par to, kāda ir aktuālā situācija, kas notiek, kāds ir progress ar katru no šīm vairāk nekā 20 potenciāli pieejamām vakcīnām, kāds ir mūsu iepirkuma portfelis, kādas vienošanās mums ir noslēgtas un tā tālāk. To vajadzēja darīt katru nedēļu, katru valdības sēdi.

Vai valdība to bija darījusi? Vai pats premjers to bija darījis? Es domāju, ka atbilde ir acīmredzama, kolēģi. Acīmredzot tajās visās valdības sēdēs, A daļās, B daļās, visās tajās koalīcijās, savās iekšējās razborkās laikam bija tik aizraujoši un interesanti, ka šim visam vai nu laika nepietika, vai nebija intereses. Es domāju, ka tas pašai valdībai un koalīcijai ir skaidrāks, kas tur īsti bija noticis.

Tad tas viss lemšanai tika atstāts ierēdņiem. Un ko tad jūs domājat, ko ierēdņi darītu šajā sakarā, ja ierēdņiem ir atstāts tāds karstais kartupelis, kur nepareiza lēmuma sekas varētu būt ļoti graujošas? Skaidrs, ka ierēdņi izveidotu tādu lēmumu pieņemšanas sistēmu, kurā nebūtu iespējams noteikt, kurš un kā vispār šo lēmumu bija pieņēmis. Vai arī ierēdņi bija vadījušies... pieņēma lēmumu pēc zemākās cenas kritērija, dodot priekšroku vakcīnai, kura bija vislētākā un visērtākā izmantošanai. Kā jūs domājat, kas notiktu? Ja pati valdība faktiski nevēlējās nekādi pieņemt lēmumus šajā svarīgajā jomā.

Tāpēc tagad ierosināt izmeklēšanu pret ierēdņiem - vai tam tiešām ir ļoti liela jēga, jo, kā es jau teicu, visi 14 vainīgie ir zināmi.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kā vēsta sena tautas gudrība: ja vēlies, lai darbs tiktu izdarīts krietni, izdari to pats. Un tieši to pašu mēs varam attiecināt arī uz šo izmeklēšanu.

Šeit es varu piekrist Vjačeslava Dombrovska teiktajam par to, ka skaidrs ir galvenais vainīgais visā šinī procesā, - tā ir valdība, tas ir Ministru kabinets. Ja šī valdība kā vienīgo savu izejas stratēģiju no kovida krīzes redz vakcināciju, citus nekādus ceļus tā neredz un nesajēdz neko citu kā tikai to, ka, vakcinējot visus cilvēkus, varēs panākt kaut kādu risinājumu, tad būtu bijis tikai loģiski, ka šim svarīgajam risinājumam valdība pievērstu atbilstošu uzmanību un sekotu tam līdzi, nevis to atstātu pašplūsmā.

Bet kāpēc ir svarīgi... kāpēc ir svarīgi tomēr izmeklēt šo procesu. Un šeit, kur es nepiekrītu Vjačeslavam, ir tas, ka mēs nerunājam, ka mēs vēršamies pret kādu ierēdni (Skaņas pārrāvums.)... tagad ierēdnis un tamlīdzīgi. Nē, runa ir par to, ka mums ir svarīgi izmeklēt, kā ir noticis... pieņemts šis lēmums... pašu procesu. Un kāpēc to ir svarīgi izdarīt? Tāpēc, ka šī valdība, kā jūs dzirdat, vienmēr saka, kāpēc jūs... kad tai prasa: “Kāpēc jūs nespējat pamatot savus lēmumus, par kuru adekvātumu... par kuru, teiksim tā, saprātīgumu visiem jau ir radušās pamatotas bažas?”, valdība atbild: “Nu kā - mēs tos pieņēmām, balstoties uz ekspertu lēmumu, balstoties uz ekspertu ieteikumiem.” Tāpēc mums tik svarīgi noskaidrot, kurš tad bija tas eksperts un ko konkrēti ir ieteikuši.

To visu var noskaidrot, pretēji tam, kā to ir apgalvojis veselības ministrs savā it kā veiktajā dienesta pārbaudē. Un kāpēc to svarīgi izdarīt? Kolēģi! To es atkal varu pateikt kā cilvēks, kurš ir pietiekami krietni un daudz, un rūpīgi šķetinājis šīs valdības īstenotās afēras, - ir viens acīmredzams rokraksts, ļoti kopīga tāda iezīme, kādā veidā valdība parasti īsteno savas afēras, un tas ir tieši tā, kā pašlaik to dara un stāsta Krišjānis Kariņš un viņa valdība. Tātad, kad valdība pieņem kādu lēmumu un pēc tam izrādās, ka šis lēmums ir acīmredzami vai nu nepamatots, vai neatbilstošs sabiedrības interesēm, tad valdībai vienmēr ir - kāda atruna? “Mēs jau pieņēmām šo lēmumu, balstoties uz to, ko mums teica.”

Tātad afēras parasti tiek veidotas pēc tādas shēmas: ir kaut kādi konsultanti, kuri sniedz savu atzinumu, un, balstoties uz šo atzinumu, tālāk valdība pieņem lēmumu. Tā tika pārdota “Citadele”, tā tika pirktas “Conexus” akcijas, tā tika darītas visas pārējās lietas. Tieši pēc šāda afēras principa.

Tāpēc tagad ir tik ļoti svarīgi kaut kādā veidā sākt iedibināt šo atbildības procesu šinī lēmumā, jo rezultātā, tā kā pašlaik tas tiek sashēmots, beigās neatbild neviens, jo, redziet, tas, kas lēma, viņš jau lēma, balstoties uz to informāciju, kuru sagatavoja, bet savukārt tie, kas gatavoja informāciju, - viņi jau nebija tie, kas lēma. Un tādā veidā tiek veidota šī kolektīvā atbildība.

Arī šeit... dotajā gadījumā ir taču ļoti elementāri to noskaidrot, kādā veidā tad šis lēmums ir ticis pieņemts, pretēji tam, ko mums tagad apgalvo Veselības ministrija, ka to nav iespējams noskaidrot, jo, redziet, tā bija kolektīva bezatbildība.

Nē, nebija kolektīva bezatbildība. Kolektīvi visi šie komisijas locekļi nevarēja vienlaicīgi iesaukties: “Mums ir tik un tik “Pfizer” vakcīnas!” Tas bija viens konkrēts cilvēks, kas nāca ar šādu priekšlikumu. Katrs konkrētais cilvēks šinī darba grupā pauda kaut kādu savu viedokli attiecībā uz to, un to visu var noskaidrot, bet Veselības ministrija nez kāpēc nevēlas to darīt.

Nez kāpēc - būtu maigi teikts. Tas viss... Tas viss norāda, visas šīs pazīmes tieši, netieši norāda uz to, ka tā ir kārtējā afēra. Nevis vienkārši bezatbildība, bet, iespējams, kārtējā afēra.

Tieši tāpat attiecībā uz masku un respiratoru iepirkumu, kur jau ir acīmredzami... kur fakti ir vienkārši jāsāk likt kopā. Ja tam pieķertos un uztaisītu kompetentu izmeklēšanu, varētu ļoti perfekti un precīzi pierādīt to.

Tāpēc es, kolēģi, aicinu atcerēties šo tautas gudrību - ja gribi darbu izdarīt krietni... lai darbs būtu izdarīts krietni, izdari to pats - un attiecināt to arī uz valdības darbībām.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es gribēju atbildēt Dombrovska kungam un vēlreiz uzsvērt to, ko es jau minēju savā uzrunā.

Manuprāt, šī valdība tiešām ir šobrīd jau parādījusi to, ka tā ir pēc būtības rīcībnespējīga. Un to tā parāda jau ar to, ka vairs nespēj pamatot savus pieņemtos lēmumus.

Tāpat, manuprāt, šobrīd ir izkristalizējusies viena no lielākajām valdības sākotnējām kļūdām - likvidēt Ministru kabineta komitejas sēdes, kur jautājumus, detalizēti iesaistot daudzus sabiedrības locekļus, varēja izdiskutēt pirms valdības sēdes. Tie, kas ir bijuši ministri vai kādreiz piedalījušies šādos formātos, ļoti labi zina, par ko es runāju.

Šī valdība atteicās no šāda ļoti normāla, visiem skaidra, caurspīdīga procesa, kādā veidā varēja debatēt par neskaidriem jautājumiem. Šobrīd tas rezultējas ar to, ka valdība vairs nespēj ne tikai pieņemt, bet arī izskaidrot savus lēmumus un kā tādu pilnīgu punktu uz “i” veido šo stratēģisko padomi. Es jau šodien varu pateikt to, ka šī stratēģiskā padome būs absolūta izgāšanās, jo valdība nespēs atbildēt un nespēs izpildīt tos uzdevumus, uz ko padomes locekļi vērsīs valdības uzmanību un lūgs to izdarīt.

Tā ka, kolēģi, es domāju, ka šī pieprasījuma jēga (un ar to es gribu arī atbildēt Dombrovska kungam) ir skaidri parādīt to, ka šos jautājumus pēc būtības vajag parlamentam pārņemt savā pārraudzībā un pēc būtības sākt kontrolēt to, ar ko nodarbojas šobrīd valdība, jo, esam reāli, valdība šobrīd dancina Saeimu un Saeimas deputāti akli balso par visu, lielā mērā par visu, ko valdība ir sagatavojusi, par visiem jautājumiem, ko valdība ir iesniegusi... atsakās veikt savas... uzņemties atbildību par to, ko valdība ir darījusi... kaut kāda veida, nu, savā ziņā izmeklēšanas darbības. Šī ir viena no parlamentārajām metodēm, kādā veidā parlaments var valdībai dot kādu uzdevumu, pievērst uzmanību un arī pieprasīt kaut kādu rīcību. Pastāv vēl arī citas parlamentārās metodes. Man ir tāda sajūta, ka ātri vien mēs līdz šīm metodēm nonāksim, tas nebūs ilgs laiks. Ja parlaments ignorēs šādas procedūras, mēs izmantosim un aicināsim kolēģus izmantot citus risinājumus, kas opozīcijai ir doti.

Un tiešām es pirms kāda laika... Tas bija pavisam nesen, kad es arī... Tiešām, kolēģi, tā bezatbildība, kas šeit šobrīd ir, ir diezgan neizskaidrojama. Arī Aldis Gobzems ļoti labi ilustrēja piemēru, kas atspoguļojies dažādos medijos. Tur divi uzņēmēji... Savā starpā sākās lobiji... Nu, kāda starpība, no kā pirks, galvenais, lai tās vakcīnas būtu. Šobrīd lobiju cīņas ir beigušās ar to, ka mums vienkārši nav to vakcīnu. Tas, kas mums ir, - tas ir smieklīgi. Mums kaimiņos jau potē mediķus, mēs vēl ar šoviem nodarbojamies.

Un tik tiešām mums jau šobrīd valstī ir notikusi traģēdija. Pavisam nesen lasīju kolēģa Urbanoviča kunga interviju, kur viņš šo jautājumu savā ziņā salīdzināja ar Zolitūdes traģēdiju. Tā ir traģēdija, reāla traģēdija šobrīd, kas notikusi. Ik dienu mirst desmitiem cilvēku, bet mums stāsta, ka ir bijusi dienesta izmeklēšana.

Kolēģi, aicinu aizdomāties par to un tiešām pievērsties tam jautājumam tieši no parlamenta puses! Valdība šajā jautājumā neko nedarīs, viņi ir vienkārši mazspējīgi, viņi aizstāv cits citu. Dienesta izmeklēšanas, vēl kaut kas... Parlamentam ir jāuzņemas atbildība. Ja ne, tad šim parlamentam ir vienkārši jāiet mājās, ja tas tiešām nevar neko pēc būtības ietekmēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es iesākšu savu runu ar to, ka es esmu mazliet vīlies Zariņa kungā. Zariņa kungs varēja tomēr tos matus līdz galam nenogriezt, vismaz vienreiz dzīvē būtu viena tāda stilīga frizūra bijusi.

Bet, turpinot par Ministru kabinetu un atbildību, ir jāsaka tā, ka mums ir premjers, kurš nesaprot, ka ir premjers, kuram ir bail pieņemt lēmumus, bail atcelt lēmumus, bail saukt pie atbildības, bail no vīrusa, bail vakcinēties, pirms “Panorāmas” parādot visiem, ka tas jādara ar to “AstraZeneca” (ko viņa partijas tas deputātu kandidātiņš tagad ir piegādājis ar to nepareizo temperatūru - tas Aksels Roshofs), un viņam bail ir no visa.

Ja es būtu premjers šodienas apstākļos, es kā premjers tā arī skaidri un gaiši pateiktu: “Pēc manā rīcībā esošās informācijas par minēto jautājumu - par vakcīnu nepiegādi, par “Pfizer” vakcīnu nepiegādi - ir atbildīga bijusī ministre Viņķele. Un attiecīgi atbildīgs ir arī, teiksim, faktiski viss Ministru kabinets, premjeru (tātad pašu Kariņu) ieskaitot. Mēs to visu zinājām, izdarījām kļūdu. Mēs atkāpjamies.” Tā būtu jārīkojas premjeram šajā konkrētajā situācijā.

Mums ir premjers, kurš nesaprot, ka viņš premjers. Jūs taču to redzat. Viņam pietrūkst datu analīzes, un tāpēc viņš pieņem lēmumus, ka mīnus 20 grādos pensionāri tagad stāv pie lielveikaliem, laukā rindā stāv. Viņam dati tādi ir, ka tas ļoti palīdz. Nu, tie, kas neapmira, es atvainojos par ļoti cinisko izteikumu, pansionātos, - tie tagad dabūs tos vīrusus un saslims pie tiem lielveikaliem, mīnus 15 grādos stāvot ārā...

Viņiem vajadzētu datu analīzes... Es atvainojos, tas pats... kaut vai to pašu cilvēku, kurš kandidēja uz vakcinācijas biroja vadītāja amatu no Maxima vadības, - to par padomnieku vajadzēja paņemt, noskaidrot, kādi ir cilvēku iepirkšanās paradumi.

Es varu paskaidrot, kādi ir paradumi. Kāpēc ir tās rindas ar pensionāriem. Jūs braucat gar katru lielveikalu, jūs redzēsiet: tur pilns ar pensionāriem. Tāpēc ka pensionāriem ir tik maz to līdzekļu, ka viņi iet uz katru rajonā esošo veikalu un katrā veikalā nopērk produktu ar atlaidi vai uz akciju. Vienā veikalā nopērk sviestu, otrā veikalā nopērk cukuru, ja nauda tam vispār ir, trešajā veikalā nopērk griķīšus ar atlaidi, apstaigā visus rajona veikalus - tādi ir paradumi.

Ja jums trūkst šādu datu, premjerministra kungs, Kariņa kungs, tad es jums ieteiktu - jums ir telefons, jūs varat piezvanīt jebkuram lielveikalu tīkla valdes priekšsēdētājam pa tiešo kā premjers un to noskaidrot (tas prasa piecas minūtes), nevis stāstīt televizorā, ka jums nav datu, ka jūs neko nesaprotat. Ko tad jūs vadāt to valsti, ka jūs neko nesaprotat? Jums gadu nav datu, un tad jūs pieņemat lēmumus bez datiem... visus ierobežojumus? Kas tā vispār ir par valsts vadīšanu? Jūs vispār saprotat, ka jūs atrodaties Latvijā, nevis Briselē vai tajā Vilmingtonā vai Viskonsinā... no kurienes jūs tur esat.

Jūs esat Latvijā premjers, Kariņa kungs, un jums ir jāsāk pieņemt lēmumus. Un vienīgais pareizais lēmums, ko jūs šodien varat pieņemt, ir braukt mājās. Atkāpties un braukt mājās, un beigt mocīt Latvijas sabiedrību, beigt to mērdēt gan bez līdzekļiem - sasolījāt tos 500 eiro visos soctīklos, visur - nu tikai būs, nu tikai būs! Sasolījāt daudzo naudu - nu tikai būs, nu tikai būs! Kur ir? Vienīgais, kas ir, ir rindas pie lielveikaliem - tur drīkst pulcēties tagad, visdrošākā vieta! Bērni nedrīkst sportot, bērni nedrīkst dejot, bērni principā nedrīkst mācīties, bet jums ir vakcinācijas birojs. Vakcīnu nav - birojs ir, aldziņas ir. Viss kārtībā.

Jūsu tam kandidātam arī tika pasūtījums, tāpat kā ar maskām vai visu kaut ko. Un tā tāda gadiem izstrādāta shēma - visu laiku tikai zagt, zagt, zagt, zagt, zagt, visu laiku tikai zagt, pat krīzes laikā to jūs tikai protat - zagt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Liekas, ka pirmais jautājums, kas būtu uzdodams, ir - vai ir vietā šis pieprasījums vai tas nav vietā? Lai atbildētu uz šo jautājumu, ir jāuzdod vēl viens jautājums - kā mums iet ar to vakcinēšanos? Kā mums ir ar vakcīnu iegādi? Kāda ir situācija kopumā, salīdzinot kaut ar citām Eiropas valstīm, ar to situāciju, kas ir Eiropas Savienībā kopumā? Un šķiet, ka šī atbilde būs ļoti negatīva. Līdz ar to tas pieprasījums neapšaubāmi ir atbalstāms.

Tālāk. Ko mēs saņemsim pieprasījuma izskatīšanas rezultātā? Pirmais jautājums - kā tika organizēti vakcīnu iepirkuma procesi, vakcinēšanas mehānisma izstrādāšana, vispār - kā strādā valsts pārvaldes mehānisms, pieņemot attiecīgus lēmumus un realizējot šos lēmumus. Uz šiem jautājumiem atbildi izmeklēšanas gaitā var saņemt.

Otrais jautājums ir, ko arī var saņemt... uz kuru atbildi var saņemt izmeklēšanas gaitā, - vai ir manāmi vai redzami noziedzīgi vai negodprātīgi darījumi, vai ir kaut kādi korupcijas elementi un tā tālāk, un tā joprojām, kas ir svarīgi. Ja mēs gribam, lai mehānisms strādātu pilnvērtīgi, tad tas ir jāizmeklē.

Trešais jautājums ir par politisko atbildību. Neviena izmeklēšana diemžēl nedos uz to noteiktu un konkrētu atbildi, jo to dara... to var padarīt tikai vēlēšanu rezultātā. Un es ceru, ka tas arī tā notiks, jo politiskā atbildība šinī gadījumā ir ārkārtīgi svarīga, un, man liekas, mēs debašu laikā ar to vien arī nodarbojamies.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, saprotot, ka balsošanas mašīna nostrādās tā, kā no tās tiek prasīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Mums ir jāatbalsta šis pieprasījums, lai saprastu vienu - procesu kvalitāti, jo šī pieprasījuma virzīšana nenozīmēs automātisku nepolitisko amatpersonu sodīšanu. Bet mums vitāli svarīgi pašlaik saprast, vai tas, ka vakcinēšanas process tika nogalināts pašā tā iesākumā, - vai tur nebija pie vainas valsts pārvaldes kaut kādu nesakārtotu procesu īpatnības, proti, vai tiešām ir tā, ka ministriju darbība neprasa, piemēram, lēmumu pieņemšanas procesa dokumentēšanu.

Kā mēs zinām, viens no tādiem aspektiem tika izgaismots Veselības ministrijas veiktajā dienesta izmeklēšanā. Vai tiešām visi lēmumi, kuri tiek pieņemti, tiek pieņemti ar ļoti lielu subjektivitātes piedevu? Vai tiešām Ministru kabinets nepieprasa no ministrijām atskaites par lēmumiem, kuriem ir prioritāra nozīme? Kamēr nebūs skaidrība, vai ministrijās lēmumu pieņemšanas process ir atklāts, atbildīgs attiecībā pret sabiedrību, mēs nevarēsim virzīties tālāk, jo nebūs nekādas garantijas, ka nākamais Latvijai vitāli svarīgais jautājums netiks pieņemts tāpat - tātad bez atklātības, bez lēmuma procesa dokument... (Skaņas pārrāvums.)

Sēdes vadītāja. Ločmeles kundze, mēs jūs nedzirdam.

R. Ločmele. ... ka (Skaņas pārrāvums.)... automātiski tie cilvēki, kuri nav politiķi. Bet, protams, tas, ko gaida cilvēki, - viņi gaida tikai vienu: kas atbildēs par to, ka nenopirktu vakcīnu dēļ mums ik dienu mirst cilvēki?

Šeit jau bija salīdzinājums ar Zolitūdes traģēdiju. Kā mēs zinām, pirmās instances tiesa konstatēja kaut ko līdzīgu, ka - jā, ir gājuši bojā 54 cilvēki. Bet, vai bija vainīgi tie, kurus eventuāli varētu uzskatīt par vainīgiem, ja tajā laikā spēkā bija tādi normatīvie akti, kuru dēļ nevar šīs personas saukt pie atbildības, jo tie normatīvie akti neprasīja no tiem konkrētas darbības?

Tātad šis pieprasījums ir nepieciešams, lai saprastu, vai visi procesi mūsu ministrijās tiešām ir kvalitatīvi un atbilst sabiedrības interesēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es, protams, esmu uz vienas lapas... esmu kopā ar saviem opozīcijas kolēģiem par to, ka jāizmeklē. Protams, ja mēs esam situācijā, ka mums vakcinācijas birojs ir, bet vakcīnu nav, - jāizmeklē. Pat ja šodien tā koalīcijas balsošanas mašīna nenostrādās un tā izmeklēšana tomēr notiks, nu, iespējams, tāpat kā daudzās iepriekšējās izmeklēšanās, tiks konstatēts, ka vainīgo īsti nav. Nebūs pirmā reize. Es tomēr, kolēģi, negribētu, lai jūs pazaudētu skatījumu uz to lielo bildi. Ministru kabinetam, vispār jebkuras organizācijas, it īpaši valsts, vadībai jāpieņem, jāveido sava dienaskārtība, pirmajā kārtā ieliekot tos jautājumus, kas ir vissvarīgākie. Labāk nepieņemt lēmumu par mazāk svarīgu jautājumu, nekā nepieņemt lēmumu par tiešām svarīgu jautājumu.

Kā es jau teicu, cilvēkam ar sešu klašu izglītību bija visu laiku skaidrs, ka vakcinācija ir svarīgākais... ja ne svarīgākais, tad viens no svarīgākajiem jautājumiem pēdējā gada laikā mūsu valstī. Jautājums - cik daudzas valdības sēdes tika veltītas vakcinācijas jautājumiem? Cik tās bija? Dažas? Trīs, četras, piecas pa visu gadu?

Kolēģi, ja valdība liktu katras savas iknedēļas sēdes darba kārtībā kā pirmo tieši šo vakcinācijas jautājumu ar ziņojumu par to, kas notiek ar daudzām vakcīnām, ar mūsu vakcīnu iegādes portfeli, ja valdība to skatītu, izskatītu katru nedēļu, tad, ticiet man, nevienam ierēdnim nenāktu prātā neinformēt valdību par to, ka, lūk, tiek saņemts kāds jauns piedāvājums par “Pfizer” vai to... Nevienam ierēdnim, kolēģi, nenāktu prātā uzsākt kaut kādas mahinācijas vai kaut kādu lobēšanu, vai kā. Nevienam neienāktu tas prātā. Tāpēc jautājums par to, kurš ir vainīgs pie tā, ka mums vakcinācijas birojs ir, vakcīnu nav, ir retorisks, kolēģi.

Un ievērojiet, ka valdībā diemžēl tā politiskā kultūra mūsu valstī izveidojusies tāda, ka valdošās koalīcijas vidējais politiķis dara absolūti visu, lai tikai izvairītos no savas personīgās atbildības par notiekošo. Tiek piemeklēti eksperti: “Lūk, nē, mēs paši nepieņemam lēmumus, tie ir eksperti, mēs sekojam ekspertu viedokļiem.” Tad varbūt vajag ievēlēt tos ekspertus, nevis politiķus? Lai tad eksperti būtu atbildīgi par lēmumu pieņemšanu. Tiek darīts... Faktiski izveidojusies kultūra, kur ir masveida izvairīšanās no personīgās politiskās atbildības par lēmumu pieņemšanu. Vai šis pieprasījums palīdzēs pievērst uzmanību šai personīgajai politiskajai atbildībai? Iespējams.

Tad, kā es jau teicu, jautājums par to, kurš ir politiski atbildīgs par šo situāciju... Šī atbilde ir acīmredzama, tie ir 14 cilvēki. Viņu vārdi un uzvārdi ir pieejami Ministru kabineta mājaslapā.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā kas piebilstams, Pugas kungs?

I. Puga. Nē, Pieprasījumu komisijas vārdā nav piebilstams nekas, izņemot to (atgādinu), ka deputātu pieprasījums tika noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Kolēģi, balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Ļubovas Švecovas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa un Jūlijas Stepaņenko pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par iespējamu izmeklēšanas veikšanu saistībā ar vakcīnu pret Covid-19 iegādes procesu”! Lūdzu, balsosim! Par - 36, pret - 52, atturas - 1. Pieprasījums noraidīts.

Darba kārtībā - deputātu Edgara Tavara, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Ulda Auguļa, Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes un Jāņa Vucāna pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par naftas noplūdi Baltijas jūrā no Būtiņģes naftas termināļa un videi nodarītā kaitējuma aprēķināšanu”.

Godātie kolēģi, informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Edgara Tavara atsauktu parakstu šim pieprasījumam. Tādā gadījumā šis pieprasījums ir izņemts no darba kārtības, nav izskatāms.

Tālāk sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 872/Lp13) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2021. gada 11. februāra uz 2021. gada 18. februāri”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - nav, atturas - 1. Lēmuma projekts atbalstīts.

Tālāk darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga. Lūdzu!

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, kurš atzīts par steidzamu, un virza skatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Šis likumprojekts, kas paredz tehniskus grozījumus, saistīts ar 2020. gada 17. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un praktiski nodrošina vēlētāju, kuri uzturas ārvalstīs, iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās, balsojot pa pastu.

Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēm nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Kolēģi, balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret - 1, atturas - 1. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā -deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 740/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 2. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Paredz tiesības tiem zemessargiem, kuri ir apguvuši starptautiski akreditētu kaujā cietušo aprūpes kursa mācību programmu, sniegt paplašināto pirmo palīdzību. No pagājušā gada šādu programmu var apgūt arī Latvijā un iegūt atbilstošu sertifikātu uz trīs gadiem. Komisija to ir atbalstījusi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 3. - komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likuma stāšanās spēkā noteikumu, kas sākotnēji bija definēts kā 1. februāris. Komisija atbalstījusi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Un deputāti arī atbalsta.

E. Šnore. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā -deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Skatām likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 739/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika saņemti pieci priekšlikumi. Visi bez debatēm tika komisijā atbalstīti.

1. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums par pirmās palīdzības sniedzējiem, analoģisks viņa priekšlikumam nule izskatītajā likumprojektā “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”. Komisija ir atbalstījusi.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. 4. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Šnore. Un 5. - pašas komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likuma stāšanās spēkā noteikumu, kas sākotnēji bija 1. februāris. Komisijā atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balsosim par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Turpinām skatīt darba kārtību ar likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 803/Lp13).

Juridiskā komisija, izskatot Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” ar attiecīgo numuru, nolēma atbalstīt likumprojektu un lūdz apstiprināt to pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.

Likumprojekta būtība. Likumprojekta “Grozījums Maksātnespējas likumā” mērķis ir saskaņot Maksātnespējas likuma normas ar likumprojekta “Segto obligāciju likums” normām, lai nodrošinātu tiesību sistēmas saskaņotību, un faktiski tas ir viens grozījums tieši saistībā ar šīm segtajām obligācijām.

Lūdzu apstiprināt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balsosim par likumprojektu “Grozījums Maksātnespējas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Gobzems. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas, 25. februāris tas sanāk.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25. februāris. Paldies.

Likumprojekts “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tā, kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Nr. 804/Lp13).

Juridiskā komisija, izskatot Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”, nolēma to atbalstīt un lūdz atbalstīt Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Grozījuma mērķis ir analogs iepriekš tikko nobalsotajam likumprojektam. Tie ir saistītie likumi. Līdz ar to faktiski saistīts ar to pašu likumprojektu “Segto obligāciju likums”, kas tiek izskatīts Saeimā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Gobzems. Arī šim likumprojektam - divas nedēļas. Tas ir 25. februāris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam... pirms izskatīšanas otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25. februāris.

Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Juridiskā komisija, izskatot Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 805/Lp13), nolēma to atbalstīt un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē. Arī šis likumprojekts, tāpat kā iepriekšējais, ir saistītais likumprojekts, attiecas tieši uz to pašu jautājumu, lai saskaņotu Zemesgrāmatu likuma normas ar likumprojekta “Segto obligāciju likums” normām. Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Kolēģi, lūdzu, balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Gobzems. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš pirms izskatīšanas otrajā lasījumā arī analogs - divas nedēļas, tas ir, līdz 25. februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. februāris.

Tālāk darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā -deputāts Raimonds Bergmanis. Lūdzu!

R. Bergmanis (ZZS).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 2. februāra sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 784/Lp13) otrajā lasījumā.

Ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tā kā zemessarga dienesta izpildes vieta var būt ne tikai Zemessardzes vienība, bet arī Nacionālo bruņoto spēku regulāro spēku vienība, likumprojekta 1. pants pašreizējā redakcijā paredz grozīt Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4. panta otro daļu, to papildinot ar norādi, ka līgumu par dienestu Zemessardzē var slēgt arī Nacionālo bruņoto spēku komandiera pilnvaroti komandieri.

Šobrīd pie terminēto līgumu pagarināšanas Zemessardzes vienības un zemessargi patērē ievērojamus resursus, un, lai mazinātu šo administratīvo slogu, ir efektīvāk koncentrēt resursus ilgtspējīgas Zemessardzes attīstībai. Nepieciešams atteikties no līguma par dienestu Zemessardzē piecu gadu termiņa ierobežojuma. Vienlaikus jāpatur prātā, ka līguma par dienestu Zemessardzē noslēgšana uz nenoteiktu laiku faktiski nav iespējama, jo līguma termiņu ierobežo zemessargam noteiktais maksimālais vecums. Proti, likuma 28. pants noteic, ka zemessarga maksimālais vecums ir 55 gadi. Šobrīd likumprojekts paredz to paaugstināt līdz 60 gadiem. Ņemot vērā norādīto, tiek precizēta arī likuma 4. panta trešā daļa, paredzot, ka turpmāk līgumu par dienestu Zemessardzē slēgs līdz dienestam Zemessardzē noteiktajam maksimālajam vecumam.

Tāpat tiek izslēgta likuma 4. panta ceturtā daļa, jo, precizējot līguma par dienestu Zemessardzē noslēgšanas termiņu, nozīmi zaudē līguma pagarināšanas klauzula, kas līdz šim bija piesaistīta piecu gadu periodam.

Minētie grozījumi neietekmēs zemessargu veselības stāvokļa, fiziskās sagatavotības, sodāmības un citu regulāru pārbaužu rīkošanas kārtību un biežumu.

Komisijā šīs priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un deputāti arī atbalsta. Deputāti atbalsta.

2. priekšlikums, Bergmaņa kungs! Lūdzu, 2. priekšlikumu!

R. Bergmanis. 2. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Ar minēto precizējumu paredzēts likuma 29. pantā ietverto regulējumu sinhronizēt ar likuma 4. panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem grozījumiem, ņemot vērā, ka Nacionālo bruņoto spēku komandieri, pilnvaroti komandieri, varēs slēgt līgumus par dienestu Zemessardzē, un viņiem jāparedz tiesības izbeigt šos līgumus pēc savas iniciatīvas likuma 29. panta trešajā daļā minētajos gadījumos.

Tāpat likuma 29. pants jāpapildina ar regulējumu gadījumam, kad zemessargs pēc līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanas noslēdz līgumu par profesionālo dienestu.

Birokrātiskā sloga mazināšanai 29. panta 4.¹ daļā tiek paredzēts, ka gadījumā, ja bijušais zemessargs mēneša laikā kopš līguma par dienestu Zemessardzē izbeigšanās iestājas profesionālajā dienestā, viņam ne tikai nav jāatlīdzina mācību izdevumi, bet nav jāatdod arī viņa rīcībā esošie materiāltehniskie līdzekļi, jo tos viņš var turpināt izmantot profesionālajā dienestā.

Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar bijušā zemessarga tiesībām valkāt formas tērpu, pildot arī Zemessardzes veterānu uzdevumus. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 5. - aizsardzības ministra Arta Pabrika kunga priekšlikums. Ir precizējums. Likumprojekta 9. panta nepieciešamība, lai nodrošinātu pakāpenisku pāreju uz jaunu līgumu par dienestu Zemessardzē slēgšanas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 25. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. februāris.

Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā ir izskatījusi un atbalstījusi likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

Šis likumprojekts paredz saskaņot Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas ar likumprojekta “Segto obligāciju likums” normām, lai nodrošinātu kopējās valsts tiesību sistēmas saskaņotību. Šajā sakarā īpaši daudz nav, ko piebilst.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies

Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balsosim par likumprojektu “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 18. februāris.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 18. februāris.

Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja, cienījamie kolēģi! Tātad Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē izskatījām likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 744/Lp13).

Šie grozījumi principā paredz divas lietas. Viena ir saistīta ar studentiem un studiju kreditēšanas iespējām, līdz ar to vieglākiem reklamēšanās noteikumiem. Otra ir faktiski regulas pārņemšana, kas ir saistīta ar patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību un šo tiesību deleģēšanu Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balsosim par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Nemiro. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 25. februāris. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem ir šā gada 25. februāris.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Raivja Dzintara, Krišjāņa Feldmana, Andas Čakšas, Marijas Golubevas un Ritvara Jansona lūgumu izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par sēdes norisi.

Deputāti nav pieteikušies izteikties. Tādā gadījumā, godātie deputāti... (Starpsaucieni.) Nē, piedodiet, ir.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

Jūs runāsiet “par” vai “pret”? Valaiņa kungs, jūs runāsiet “par” vai “pret”?

V. Valainis (ZZS).

Mazliet precizitātei: par kuru likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” šobrīd ir runa?

Sēdes vadītāja. Nr. 320/Lp13.

V. Valainis. Jā, es runāšu par to, lai to tomēr izskatītu šodienas sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Tātad “par”. (Starpsauciens.)

Lūdzu, vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis. Kolēģi! Šī jautājuma izskatīšana ir, protams, svarīga galvenokārt no tā aspekta, ka ir nepieciešams šāda veida grozījumus izskatīt laicīgi, saprātīgā termiņā un lai tie jau stātos spēkā gadu pirms Saeimas vēlēšanām.

Šie grozījumi ir tikuši iesniegti sākotnēji no opozīcijas deputātu puses, un arī Saeimas komisijā bija ļoti plašas diskusijas par to. Diskusiju rezultātā komisija vienojās turpināt darbu pie šī likumprojekta un atbalstīt to pirmajā lasījumā, lai tālāk uz otro lasījumu veiktu sava veida korekcijas.

Ja parakstījušies deputāti vēlas izņemt šo jautājumu ārā no darba kārtības, man gribētos dzirdēt, kā minimums, kaut kādu motivāciju, kāpēc tas ir nepieciešams. Debates Saeimas komisijā, manuprāt, bija gana plašas, iesaistot ļoti plašu cilvēku loku un apskatot šo jautājumu no dažādām pusēm. Komisija lēma šo jautājumu šodien skatīt.

Man tomēr gribētos dzirdēt kaut vienu argumentu. Nu, kas tur bija - Raivis Dzintars, Anda Čakša, kuri ir parakstījuši šo jautājumu... Kas tad ir tie iemesli, kāpēc jūs šodien neesat gatavi skatīt likumprojektu, un kas mainīsies pēc nedēļas vai kad nu... kad tas atgriezīsies darba kārtībā. Tāpēc man gribētos arī precizēt - uz kādu laiku šis jautājums tiek izņemts ārā? Tas šobrīd, manuprāt, nav skaidrs. Jautājums ir ļoti nopietns. Ja jūs neesat gatavi šai diskusijai šodien, es jūs saprotu, bet gribētu dzirdēt kādu pamatojumu arī tam, kāpēc šis jautājums šodien no darba kārtības tiek izslēgts ārā.

Vēlreiz atkārtoju - komisijā bija, manuprāt, gana plašas debates, lai šo jautājumu varētu balsot pirmajā lasījumā... ko komisija arī atbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Par šo iesniegumu neviens nav pieteicies runāt “par”.

Tādā gadījumā mums ir jābalso par iesniegto priekšlikumu šo likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 320/Lp13) izņemt no darba kārtības. Lūdzu, balsosim! Par - 55, pret - 12, atturas - 17. Likumprojekts no darba kārtības ir izņemts.

Tālāk darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 904/Lp 13), pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Jā, kolēģi! Šis ir otrs grozījumu projekts Saeimas vēlēšanu likumā (Nr. 904/Lp13). Likumprojekts ir iesniegts no Tieslietu ministrijas, un tas ir atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam... kur attiecīgi visas ministrijas pēc sava ieskata, savas atbildības jomas sagatavo precizējumus, lai tas atbilstu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam.

Šajā likumprojektā ir ļoti tehniski grozījumi, kur tiek mainīta terminoloģija atbilstoši jaunajam Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam. Viena tāda būtiska izmaiņa ir attiecībā uz vēlēšanu apgabaliem - Latgales un Vidzemes... kur ir viens novads, kur tomēr pēc Saeimas balsojuma izmainījās robežas... kas nāk... Pagasts nāk klāt Rēzeknes novadam.

Citas būtiskas izmaiņas šajos grozījumos nav. Tie ir tehniski grozījumi.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 904/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

V. Valainis. Priekšlikumu termiņš - šī gada 18. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 18. februāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš. Lūdzu!

R. Znotiņš (JK).

Jā, sveiki, kolēģi, vēlreiz! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 544/Lp13).

Tieši šis likumprojekta atvērums vairāk ir saistīts ar likumu... ar izglītības kvalitātes definēšanu, izglītības kvalitātei piederošo elementu un atbildības jomu definēšanu. Gribu izstāstīt Saeimas kolēģiem, ka tika izveidota arī speciāla apakškomisija, kura strādāja pie šiem jautājumiem... nu, nevis apakškomisija, bet, jā, tāda apakšsēde, apakš, apakš... teiksim, tāds formāts, kur strādāja gan profesionāļi no universitātēm, gan izglītības eksperti arī no starptautiskajām organizācijām, un tad sadarbībā ar ekspertiem tika izstrādāti šie priekšlikumi.

1. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Paredz papildināt 1. panta 7.¹ un 30. punktu, kas principā definē izglītības kvalitāti un valsts izglītības kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Tas komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. un 6. -komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Papildina 1. pantu ar 7.¹ punktu, kas definē izglītības kvalitāti. Definīcija principā liedz izglītības procesam būt neiekļaujošam, kā arī pieprasa tajā iespēju sasniegt augstvērtīgus rezultātus pēc sabiedrības izvirzītajiem un valsts noteiktajiem mērķiem. Nosaka, kas veido valsts sistēmu, kas nodrošina izglītības kvalitāti un attīstību un kā izglītības iestādes dibinātājs, kā arī izglītības procesa īstenotājs nodrošina mērķu sasniegšanu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Redakcionāli precizē 3. panta nosaukumu. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 4. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Redakcionāli precizē 3. panta pirmo daļu. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Diezgan būtisks priekšlikums. Nosaka, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību. Tas ir precizējums, kas diezgan būtiski maina to uzsvaru kvalitātes ziņā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 4.¹ pantu, kas skaidro valsts sistēmu izglītības kvalitātes nodrošināšanā, kuras mērķis ir plānot, sasniegt, uzturēt, uzraudzīt un pastāvīgi pilnveidot izglītības kvalitāti. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 7. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums. Paredz izslēgt 14. panta 7.¹ punktu, kas sniedz Ministru kabinetam tiesības dibināt, reorganizēt, likvidēt valsts izglītības iestādes un valsts izglītības atbalsta iestādes pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai citu ministriju priekšlikuma. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 14. pantu ar 8.¹ un citiem punktiem, kas nosaka Ministru kabineta pienākumu izglītības attīstības pamatnostādnēs apstiprināt izglītības kvalitātes mērķus, noteikt darbības un prasības izglītības kvalitātes nodrošināšanai un apstiprināt ikgadēju izglītības kvalitātes novērtējuma ziņojumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 10. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums. Paredz redakcionāli precizēt 14. panta 23. punktu, kas paredz Ministru kabineta kompetencē piešķirt tiesības noteikt stipendiju veidus, saņemšanas kritērijus un apmēru augstākās izglītības programmās izglītojamiem. Šis priekšlikums izriet arī no Tieslietu ministrijas un arī Valsts kontroles komentāriem par to, ka šādi kritēriji ir nepieciešami. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 11. - deputāta Vucāna priekšlikums. Paredz papildināt 15. pantu ar jaunu 1.¹ punktu, pamatojoties uz atsevišķu sadarbības partneru nepamatotu izcelšanu un normu atkārtošanos. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, ļoti cienītā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi!

Runāšu par diviem saviem savstarpēji saistītajiem šī likumprojekta priekšlikumiem - par šo, 11., un arī par 16. priekšlikumu.

Ziņotājs jau minēja, ka šis likumprojekts šobrīd ir vairāk koncentrēts uz izglītības kvalitātes jautājumiem. Taču sākotnēji tajā bija arī jautājumi, kas saistīti ar izglītības attīstības pamatnostādņu izstrādes un saskaņošanas kārtību.

Ir tā, ka šis Izglītības un zinātnes ministrijas virzītais likumprojekts savu gaitu Saeimā sāka 2020. gada janvārī, un tajā brīdī aktuāls bija jautājums par izglītības attīstības pamatnostādņu jaunā varianta izstrādi, tāpēc Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo jautājumu pēc tam izdalīja atsevišķā likumprojektā un centās arī izglītības attīstības pamatnostādņu jautājumu tur atrisināt.

Vispār ir jāsaka, ka laika posmā kopš 2014. gada jautājums par izglītības attīstības pamatnostādnēm, par to, kam un kādā kārtībā būtu jāveido un jāapstiprina viens no vissvarīgākajiem izglītības jomas stratēģiskajiem dokumentiem, - šis jautājums kā karsts kartupelis ir mētāts no vienām rokām otrās. Bija periods, kad šo dokumentu apstiprināja Ministru kabinets, tad bija periods, kad to apstiprināja Saeima. Tātad šobrīd, kopš 2020. gada 10. septembra, prerogatīva apstiprināt šo izglītības jomā vienu no vissvarīgākajiem stratēģiskajiem dokumentiem atkal ir Ministru kabinetam. Tātad šī kārtība noteic, ka izglītības attīstības pamatnostādnes apstiprina Ministru kabinets pēc tam, kad šo dokumentu ir akceptējusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Pret šādu kārtību man personīgi nav iebildumu, un to biju piedāvājis arī savos uz šī likumprojekta otro lasījumu iesniegtajos priekšlikumos sākotnējā variantā. Taču vienlaikus vēlos norādīt, ka jau pieņemtajos likuma grozījumos tika akceptēti vēl vairāki manis virzīti priekšlikumi, tajā skaitā par to, ka izglītības attīstības pamatnostādņu izstrādē būtu jāņem vērā Ekonomikas ministrijas izstrādātās darba tirgus prognozes un vēl dažas citas lietas.

Taču, manuprāt, tās steigas dēļ, ar kādu tika virzīti šie īpašie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas virzītie likumprojekta grozījumi, dažas lietas, kas skar izglītības attīstības pamatnostādņu izstrādes procesu, neatrada šajos grozījumos vietu. Par to tad arī šodien mēģināšu dziļāk argumentēt.

Manā skatījumā, tā Izglītības likuma versija, kura šobrīd ir spēkā, ir nesabalansēta tajā aspektā, ka ir informācija par to, kādam galarezultātā būtu jābūt šim dokumentam - izglītības attīstības pamatnostādnēm -, bet visai nepilnīgi likumā ir atspoguļots mehānisms, kā valsts un tās izglītības sistēma pie šī nozīmīgā dokumenta tiek.

Šeit ir divas lietas, kas ir ietvertas manā, 11., priekšlikumā un attiecas uz to, ar ko un kādās procedūrās par izglītības attīstības pamatnostādņu izstrādi galvenajai atbildīgajai institūcijai - Izglītības un zinātnes ministrijai - būtu jāsadarbojas jau pašā izglītības attīstības pamatnostādņu izstrādes procesā, nevis tikai to ieviešanas procesā, kad tās jau ir apstiprinātas.

Šādu Izglītības un zinātnes ministrijas sadarbību ar visām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām jau apstiprināto izglītības attīstības pamatnostādņu ietvaros paredz šī likuma 15. panta 2.² punkts, bet sadarbība un saskaņošana ar šīm personām nav tieši paredzēta izglītības attīstības pamatnostādņu izstrādes un to apstiprināšanas procesā.

Viss tādējādi ir atkarīgs no tā, cik pēc būtības... cik godprātīgi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto izglītības attīstības pamatnostādņu saskaņošanu veiks Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirms akceptēšanas galīgajā apstiprināšanā Ministru kabinetā.

Runa ir par izglītības attīstības pamatnostādņu saskaņošanu ar citām ministrijām, kuru pakļautībā vai padotībā atrodas izglītības iestādes. Šobrīd tās ir gan Kultūras ministrija, gan Zemkopības ministrija, gan Veselības ministrija, bet runa ir arī par to, ka izglītības attīstības pamatnostādņu saskaņošanu vajadzētu veikt ar Latvijas Pašvaldību savienību, pirms tās vēl nonāk Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.

Šeit ir jāņem vērā tas, ka absolūti lielākais vairākums vispārējās izglītības iestāžu ir pašvaldību izglītības iestādes. Nesamērīgi būtu prasīt saskaņot šīs izglītības attīstības pamatnostādnes ar katru no pašvaldībām, bet to saskaņošana...

Sēdes vadītāja. Vucāna kungs, es atvainojos, jūsu laiks beidzies. Jūsu laiks beidzies.

Debates slēdzu.

Par šo priekšlikumu ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Kolēģi, lūdzu, balsosim par 11. - deputāta Jāņa Vucāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 40, atturas - 4. Priekšlikums noraidīts.

Godātie kolēģi! Šo likumprojektu turpināsim skatīt pēc pārtraukuma. Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija, kas ir noritējusi.

Paldies.

Tiekamies pulksten 13.30 un turpinām darbu.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.

Kolēģi! Man jūs jāinformē, ka Saeimas deputāti Vucāns, Kučinskis, Dūklavs, Bergmanis un Tavars ir iesnieguši Saeimas Prezidijam lūgumu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 142. pantu pārbalsot šā likumprojekta 11. priekšlikumu, jo ZZS frakcijas telpā esošie deputāti tehniski nav varējuši nobalsot par šo priekšlikumu.

Kolēģi! Tātad mums vispirms ir jāizsaka attieksme par to balsojot. Lūdzu ieslēgt procedūras režīmu. Par šo jautājumu arīdzan var viens deputāts runāt “par”, viens - “pret”. Neviens runāt nav pieteicies.

Lūdzu, balsosim par to, vai likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 544/Lp13) 11. priekšlikums ir jāpārbalso! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 54, pret - 12, atturas - 2. Tātad mēs pārbalsosim likumprojekta 11. priekšlikumu.

Tā kā tas bija pirms pārtraukuma... komisijas vārdā - vārds deputātam Reinim Znotiņam. Vai vēlaties vēl ko piebilst par šo priekšlikumu, jo debates jau ir slēgtas?

R. Znotiņš. Jā, nu, šis priekšlikums tika plaši debatēts, tika salīdzināta pamatnostādņu apstiprināšanas kārtība - gan Izglītības un zinātnes ministrijas pamatnostādnes, gan citu ministriju - un secināts, ka tāpat jau Izglītības un zinātnes ministrijas pamatnostādnes tiek saskaņotas ar dažādiem partneriem un tas process ir stipri ilgāks. Līdz ar to komisija bez debatēm izšķīrās neatbalstīt vēl šo papildu birokrātisko slogu - saskaņot ar vēl vairāk dažādām institūcijām, jo rezultātā tas var novest pie pārlieku lielas birokratizēšanas un procesu kavēšanās.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Jāņa Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 26, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Znotiņš. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likuma 15. pantu ar 18.¹ un citiem punktiem, kas Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē nosaka izglītības kvalitātes plānošanu, monitoringu, risku vērtēšanu un analīzes digitālo rīku ieviešanu un attīstīšanu, kā arī ikgadēja izglītības kvalitātes novērtējuma ziņojuma sagatavošanu un nodošanu Ministru kabinetam apstiprināšanai. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 13. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums. Paredz izslēgt likuma 15. panta 26. punkta otro teikumu, kas nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē saskaņot pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāju pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba. Šis priekšlikums mazina birokrātiju un samazina tiešām nevajadzīgu birokrātisku iesaisti, tādējādi padarot procesu caurskatāmāku, ātrāku un efektīvāku. Komisijā ir atbalstīts

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 14. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 17. panta trešo daļu ar 1.¹, 1.² un 1.³ punktu, kas republikas pilsētas pašvaldības un novada pašvaldības kompetencē nosaka izglītības attīstības stratēģijas izveidošanu, atbalsta sniegšanu izglītības iestāžu kvalitātes nodrošināšanā, informācijas apkopošanu un analizēšanu par izglītības kvalitāti savā teritorijā, kvalitātes un izglītības pieejamības nodrošināšanu savā teritorijā, kā arī metodiskā darba organizēšanu. Arī šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 15. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 17. panta trešās daļas 2. punktu redakcijā, kas nepieprasa republikas pilsētas pašvaldībai un novada pašvaldībai saskaņot ar Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī ar attiecīgās nozares ministriju iestāžu vadītāju pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no darba. Tas arī ir darīts, lai mazinātu birokrātiju, uzticoties vairāk pašvaldībai ar šādu jautājumu izlemšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 16. - deputāta Vucāna priekšlikums. Kā jau Vucāna kungs skaidroja, priekšlikums saistīts ar iepriekš neatbalstīto 11. priekšlikumu. Arī šis runā par izglītības attīstības pamatnostādņu saskaņošanas kārtību. Komisijā šis priekšlikums, tāpat kā 11., nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 17. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 20. panta trešo daļu ar 7., 8. un 9. punktu, kas Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetencē piešķir vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu un programmu akreditēšanu, iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanu, vadlīniju izstrādāšanu kvalitātes nodrošināšanai vispārējā un profesionālajā izglītībā, kā arī ikgadējā ziņojuma sagatavošanu par izglītības kvalitāti. Arī šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 18. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 20.¹ pantu. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā, kuru mēs atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 19. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 20.¹ pantu par Akadēmiskās informācijas centra kompetenci augstākās izglītības kvalitātes jautājumos. Tātad monitorēt šo kvalitāti, uzraudzīt un veikt arī citus ar to saistītos pienākumus. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 20. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums. Paredz papildināt 22. panta pirmo daļu ar otro teikumu, kas nosaka valsts izglītības iestādes dibinātāja pienākumu nolikuma apstiprināšanu veikt tai ministrijai, kuras padotībā nodota izglītības iestāde. Komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 21. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizē likuma 29. pantu, kas izglītības iestādes dibinātāja kompetencē piešķir atbalsta nodrošināšanu izglītības procesa kvalitatīvai īstenošanai un pilnveidošanai, metodiskā darba organizēšanai un pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei sadarbībā ar izglītības iestādi. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 22. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 30. pantu ar 3.⁵ daļu par izglītības iestādes vadītāja pienākumu veidot un attīstīt izglītības iestādes kvalitātes sistēmu un iestādes ikgadējas pašvērtēšanas nodrošināšanu. Tas arī būtiski, lai tiešām stiprinātu kvalitatīvu izglītību visās skolās, un līdz ar to komisijā ir arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 23. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt likuma 31. panta trešās daļas 2. punktu redakcijā, kas nosaka izglītības iestādes padomei ievērot pedagogu, izglītojamo un viņu vecāku priekšlikumus, sniedzot ieteikumus iestādes darbības un kvalitātes pilnveidei. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 24. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums par likuma grozījumu pārejas noteikumiem. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 25. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par likuma grozījumu pārejas noteikumiem, kas saistīti ar iepriekšējo priekšlikumu, tātad 7.¹ punkta izslēgšanu, kas nosaka Ministru kabineta kompetenci par valsts izglītības iestādes nolikuma apstiprināšanu. Grozījumi stājas spēkā 2021. gada 1. oktobrī. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Un pēdējais priekšlikums, kolēģi.

26. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantu par pārejas noteikumu papildināšanu. Arī tas komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 80, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 25. februāris.

Sēdes vadītāja. Citi priekšlikumi tātad nav saņemti. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš šā likumprojekta trešajam lasījumam ir šā gada 25. februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš. Lūdzu!

S. Riekstiņš (JK).

(Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Riekstiņa kungs, mēs jūs ļoti slikti dzirdam.

S. Riekstiņš. Tagad var dzirdēt?

Sēdes vadītāja. Vēl ļoti klusu. Varbūt varat tuvāk mikrofonam... vai stiprāk mikrofonu.

S. Riekstiņš. Tagad?

Sēdes vadītāja. Ir labāk. Paldies.

S. Riekstiņš. Otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 792/Lp13).

Likumprojekts izstrādāts, lai veicinātu satiksmes drošību, papildinot Ceļu satiksmes likumu ar normām, kas tiktu attiecinātas uz elektroskrejriteņu iekļaušanu ceļu satiksmē. Tāpat likumprojekta (Nav saklausāms.)... velosipēda, motocikla, tricikla un kvadricikla definīcijas, velosipēda un transportlīdzekļa apmācības regulējumus.

Uz otro lasījumu tika iesniegti 18 priekšlikumi.

1. - zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Paredz papildināt likumā lietotos terminus ar terminiem “maināma velkama iekārta”, “maināms tehnoloģiskais agregāts”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Paredz precizēt terminu “kvadricikls”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. - zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Paredz noteikt traktortehnikas maināmo velkamo iekārtu un maināmo tehnoloģisko agregātu reģistrācijas kārtību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. - zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Paredz traktortehnikas reģistrācijas noteikumus. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Paredz liegt iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un apliecību, ja šādi ierobežojumi personai ir spēkā Apvienotajā Karalistē. Priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz liegt iegūt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un apliecību, ja šādi ierobežojumi personai ir spēkā Apvienotajā Karalistē, veidojot loģisku teritoriju uzskaitīšanas kārtību. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 8. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Paredz precizēt transportlīdzekļa vadītāja apliecību kategoriju, kura attiecas uz kvadricikliem. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 9. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Paredz pazemināt vecuma slieksni uz 18 gadiem C un CE kategorijas iegūšanai Autopārvadājumu likuma noteiktajā gadījumā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 10. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Paredz pazemināt vecuma slieksni uz 20 gadiem D un DE kategorijas iegūšanai Autopārvadājumu likuma noteiktajā gadījumā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 11. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Paredz, ka ceļa pārvaldītājs, pamatojoties uz deleģēšanas līgumu, kas noslēgts ar Valsts policiju, var nodrošināt tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un darbību pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Sveicināti, cienītie kolēģi! Tātad šis likumprojekts un tai skaitā šis priekšlikums ir diezgan nozīmīgi mūsu transporta nozarei. Konkrēti šis priekšlikums ir par to, ka turpmāk ceļa pārvaldītājs un īpašnieks uz saviem ceļiem un ielām varēs izvietot tehniskās kontroles ierīces, lai uzraudzītu ceļu satiksmi.

Konkrēti tas ir nepieciešams, lai pirmām kārtām palielinātu satiksmes drošību gan uz valsts autoceļiem, gan uz pašvaldības ceļiem, un tā atšķirība no iepriekšējās kārtības ir tā, ka iepriekš tikai valsts varēja izvietot kontroles līdzekļus uz ielām un autoceļiem. Jaunā kārtība paredzēs, ka arī pašvaldība ir tiesīga izvietot uz savām ielām kontroles ierīces. Tas vairāk aktuāli būs tieši lielajām pilsētām, piemēram, Rīgai, lai novērstu, piemēram, melnos punktus, braukšanu pie sarkanās luksofora gaismas, tādējādi uzlabojot satiksmes drošību.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad Butāna kungs, tāpat kā komisija, aicina atbalstīt priekšlikumu un balsojumu nelūdza. Balsojums nav pieprasīts.

Vai vēl komisijas vārdā, Riekstiņa kungs, par 11. priekšlikumu...?

S. Riekstiņš. Komisijā atbalstīts. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts. Deputāti atbalsta 11. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikumu.

S. Riekstiņš. 12. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Paredz Apvienotajā Karalistē izsniegtas vadītāja apliecības pielīdzināšanu Eiropas Savienībā vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī izsniegtai vadītāja apliecībai. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 13. - iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 14. - iekšlietu ministra Ģirģena priekšlikums. Paredz papildināt apstāšanās un stāvēšanas noteikumus ar ceļa zīmi Nr. 529. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 15. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 15. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Paredz redakcionālus labojumus apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumu normās. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Butānam. Lūdzu!

J. Butāns (JK).

Tātad īsumā par šo priekšlikumu. Dekodifikācijas rezultātā mums tulkojumā pazuda konkrēti viena iespēja sodīt autovadītājus par neatļautu stāvēšanu pie noteiktām ceļa zīmēm. Šo trūkumu pamanīja iedzīvotāji un vērsās tieši pie mums. Gribēju izteikt paldies iedzīvotājiem, kuri pamanīja šo kļūdu, un attiecīgi ar šo priekšlikumu mēs šo kļūdu arī labojam.

Aicinu atbalstīt.

Un paldies vēlreiz iedzīvotājiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Butāna kungs nelūdza par šo priekšlikumu balsot, pievienojās komisijas atbalstam priekšlikumam.

Riekstiņa kungs, vai komisijas vārdā vēl ko vēlaties piebilst?

S. Riekstiņš. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 17. - zemkopības ministra Gerharda priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 16.! 16. tagad, bija 15.

S. Riekstiņš. Jā, 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 17. - zemkopības ministra Gerharda priekšlikums. Paredz precizēt pārejas noteikumu termiņus. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 18. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizēt pārejas noteikumu termiņus. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S. Riekstiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. februāris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir šā gada 25. februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis. Lūdzu!

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija savā 26. janvāra sēdē izskatīja piecu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”.

Būtiskākais, ko minētais likumprojekts paredz, ir papildu prasību uzlikšana alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Kā norādījuši likumprojekta iesniedzēji, šādas prasības izriet no Finanšu darījumu darba grupas jeb FATF rekomendāciju ieviešanas Latvijai, kā arī izriet no Moneyval 2020. gada 22. janvāra ziņojuma... kuros ir norādīts, ka nav pietiekama regulējuma tieši attiecībā uz alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem.

Būtiskākais varbūt ir tas, ka ar šo likumprojektu tātad tieši pārvaldniekiem gan to sākotnējās reģistrācijas, gan arī grozījumu izdarīšanas brīdī tiek uzliktas papildu prasības, kas skar tādu kā patieso labuma guvēju noskaidrošanu, skar līdz ar to arī līdzekļu izcelsmes pārbaudi, kā arī, protams, reputācijas jautājumus.

Līdz ar to šādi grozījumi tika iesniegti, kā norādīja iesniedzēji, tieši izrietot no šī Moneyval pārvaldības ziņojuma. Komisijas sēdē, uzklausot arī Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvi, pēc debatēm arī attiecīgi balsojot (kopumā tātad balsojot pieciem deputātiem - par, trijiem - pret un pieciem atturoties), šie grozījumi... pareizāk, likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Labdien, kolēģi! Jā, es tikai gribēju mazliet atgādināt, ka šis ir īstenībā tieši tas pats likumprojekts, ko mēs noraidījām vispirms Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un pēc tam Saeimā. Tas bija oktobrī. Tātad vienreiz jau tika noraidīts. Būtībā piecu ministriju.... pieci deputāti ar savu iniciatīvu būtībā ir nomainījuši vienu ciparu tajā visā likumprojektā un iesnieguši atkal. Un, jā, man ir prieks, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noraidīja šo likumprojektu, jo būtībā nekas vairāk kā birokrātijas palielināšana un, teiksim, uzraudzības maksas palielināšana šiem investīciju fondiem te nav.

Bija arī kuriozs gadījums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Tika jautāts - kāpēc šiem investīciju fondiem par uzraudzību no FKTK tagad uzraudzības maksa ir jāpalielina trīs reizes? Trīs reizes?!

Atbilde no FKTK bija apmēram: “Nu, kā - mums birokrātijas un dokumentu apjoms palielināsies trīs reizes.” Skaidrs, ja?

Vienkārši, lai cilvēki saprastu: Moneyval un FATF nevienā rekomendācijā nav teikusi, ka mums ir jāpalielina nesaprātīgi, teiksim, administratīvais slogs uzņēmējiem, ka mums ir jāpalielina kaut kāds papīru daudzums, birokrātijas daudzums mūsu uzņēmējiem un tā tālāk. Tam nav nekāda sakara ar Moneyval rekomendācijām. Diemžēl šis likumprojekts tieši to arī paredz.

Tā ka es aicinu, protams, noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Rihardam Kozlovskim.

R. Kozlovskis (JV).

Jā, kolēģi, šoreiz iesniedzēju vārdā. Skatoties tomēr uz šo likumprojektu, ko mēs esam iesnieguši, faktiski tomēr piekrītot arī Eglīša kunga teiktajam, ka mēs jau pagājušajā gadā esam skatījuši līdzīgu likumprojektu, kas tika noraidīts... Taču, izvērtējot to, ka šī iniciatīva tomēr neizriet no varbūt tieši deputātu vēlmes uzlikt lielāku birokrātiju vai arī no Finanšu ministrijas puses, manuprāt, diezgan skaidri tiek norādīts, ka savā ziņojumā Moneyval ir norādījis, ka mums, tieši runājot par pārvaldnieku lomu šajā likumprojektā, nav pietiekami noteikts regulējums atbilstoši FATF rekomendācijām.

Kā piemēru es varu pateikt, ka runa ir par fondu, kas faktiski var pārvaldīt... pārvaldnieks šādā fondā var pārvaldīt līdz 500 miljoniem. Un attiecīgi pašlaik, paredzot tikai šādam pārvaldniekam reģistrāciju, nenosakot viņam pienākumu noskaidrot patieso labuma guvēju, kas var būt arī būtiskās līdzdalības gadījumā, kad tiek iegūti 25 procenti, mēs runājam par simtiem miljonu eiro. Un, protams, ka, mūsuprāt, būtu tomēr pareizi noskaidrot patieso labuma guvēju šādās komercstruktūrās.

Bet, nu, es droši vien neatkārtošos. Tā ka es tomēr gribētu lūgt kopumā deputātus pārdomāt un atbalstīt mūsu likumprojektu, jo šeit, protams, uzliekot papildu prasības, loģiski, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kas tiek finansēta, protams, no nozares, pieaug darba apjoms. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji izteicās, ka tiek vērtēts šis palielinājums no tā apjoma, kas viņiem jāiegulda, jo pieaug darba apjoms, protams.

Tā ka kopumā es lūgtu atbalstīt šo likumprojektu un balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds debatēs deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Jā, kolēģi, nu, es nevaru līdz galam piekrist Kozlovska kungam. Kozlovska kungs minēja, ka līdz 500 miljoniem var menedžēt šādi fondi. Es teiktu, ka, jā - līdz, bet Latvijā pārsvarā tie fondi ir stipri, stipri mazāki. Nav neviens tuvumā 500 miljoniem, pat 100 miljoniem neviens fonds nav tuvumā, cik man zināms. Vismaz no tiem, kur valsts nauda ir ieguldīta vai Eiropas Savienības nauda. Līdz ar to pret to fondu izmēru... Tie fondi parasti ir pieci miljoni, 30 miljoni, Latvijā tos menedžē, nu, trīs cilvēku komanda. Tad uzlikt viņiem trīs reizes lielāku birokrātiju ir absolūti nesamērīgi.

Un neviens to neprasa. Tas, ko Kozlovska kungs minēja, ko Finanšu ministrija laikam ir izmantojusi savā argumentācijā, ka jānoskaidro patiesais labuma guvējs, tiek prasīts jau šobrīd. Tas reāli tiek prasīts šobrīd. Pat tajos uzņēmumos, kur tie fondi iegulda naudu, tiek prasīts, kurš ir patiesais labuma guvējs, dati par visiem akcionāriem un tā tālāk. Tas jau tiek darīts.

Šī vienkārši ir jau ilgstoša cīņa Finanšu ministrijai. Viņi redz, ka uz šo fondu rēķina var palielināt savus ieņēmumus, var palielināt kaut kādu FKTK kapacitāti, un tāpēc viņi liek šos papildu noteikumus. Mēs jau entās reizes, par laimi, tos esam noraidījuši. Bet tas nekādā gadījumā neuzlabo ne šo fondu pārvaldību, ne arī citas lietas. Un būtiski saprast, ko tad dara šie fondi. Tie nav kādi mistiski fondi, kur vienkārši tur naudu un tā tālāk, tie ir fondi (pārsvarā Latvijā), kas tieši iegulda jaunos uzņēmumos, strauji augošos uzņēmumos. Un tas ir tā saucamais riska kapitāls. Šis riska kapitāls ir būtiski iepriekš iztrūcis Latvijas valstij, lai mums izaugtu mūsu skaipi, mūsu... mūsu citi lieli uzņēmumi.

Vienkārši mums šis riska kapitāls bijis stipri zemāks nekā citās valstīs. Ja mēs gribam, lai attīstās šāds riska kapitāls... kurš var ieguldīt mūsu pašu kompānijās, lai mūsu pašu kompānijām nebūtu jābrauc uz Apvienoto Karalisti vai jāpārvācas uz Igauniju, lai tajās ieguldītu naudu, nu, tad nav jāuzliek arī šiem fondiem ārprātīgs risku slogs.

Tad, kad mēs iepriekš runājām ar vairākiem fondu pārvaldniekiem, bija arī fondi, kas norādīja, ka tikai šī ārprātīgā papildu sloga dēļ, kāds Latvijā bija uzlikts (un savulaik mēs samazinājām to), viņi ir pārvākušies uz Igauniju, kur šis slogs netiek uzlikts. Viņiem ir visi tie paši FATF un (Nav saklausāms.)... un visi noteikumi jāievēro, un šāds papildu slogs netiek uzlikts, jo šie pamatnoteikumi  - viņi jau tos ievēro. Šie pamatnoteikumi - uzrādīt patiesos labuma guvējus un tā tālāk -, tas viss tiek ievērots. Līdz ar to, nu, nav nekādas loģikas šim kārtējam Finanšu ministrijas priekšlikumam, izņemot kaut kādas savas ierēdnieciskās kapacitātes potenciāla celšanu uz tā rēķina, ka, iespējams, atkal kādi riska kapitāla fondi pārvāksies prom no Latvijas, Latvijas uzņēmumiem būs mazāk pieejams riska izaugsmes kapitāls.

Līdz ar to es tiešām aicinu būt prātīgiem un akli nepakļauties Finanšu ministrijas viedoklim tikai tāpēc, ka tā ir Finanšu ministrija, bet vērtēt kritiski un noteikti noraidīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Kozlovska kungs, komisijas vārdā...?

R. Kozlovskis. Nu, komisijas vārdā tikai varu atgādināt to, ka komisija balsojot, kā es minēju, bija noraidījuši šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 34, pret - 46, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Esam izskatījuši visu 2021. gada 11. februāra pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Vēl tikai dalībnieku reģistrācija.

Bet vēlos jums arī atgādināt, ka 15 minūtes pēc šīs sēdes beigām Prezidijs ir sasaucis 11. februāra otro attālināto ārkārtas sēdi ar izsludināto darba kārtību. Tātad nākamā sēde - pulksten 14.20.

Vēl tikai reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 15. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 11. februārī

Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras mītnes līgumu” (Nr. 915/Lp13) (Dok. Nr. 3530, 3530A)
Par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 916/Lp13) (Dok. Nr. 3531, 3531A)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 917/Lp13) (Dok. Nr. 3532, 3532A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 918/Lp13) (Dok. Nr. 3533, 3533A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” (Nr. 919/Lp13) (Dok. Nr. 3534, 3534A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 920/Lp13) (Dok. Nr. 3559, 3559A)
Par likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 921/Lp13) (Dok. Nr. 3560, 3560A)
Par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 922/Lp13) (Dok. Nr. 3561, 3561A)
Par likumprojektu “Grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 923/Lp13) (Dok. Nr. 3562, 3562A)
Lēmuma projekts “Par 10 155 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Aukles līdzfinansējums arī vecākiem” turpmāko virzību” (Nr. 566/Lm13) (Dok. Nr. 3547)
- Ziņo	- dep. L. Medne
Lēmuma projekts “Par 11 525 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par svētkiem bez salūta” turpmāko virzību” (Nr. 567/Lm13) (Dok. Nr. 3550)
- Ziņo	- dep. V. Orlovs
Par lēmuma projektu “Uzdot Prokuratūrai veikt pārbaudi par iespējamiem likuma pārkāpumiem, pieņemot lēmumu atteikties no lielākas “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnu devu piegādes” (Nr. 568/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3555)
- Priekšlikumi	- dep. M. Golubeva (pret)
	- dep. V. Valainis (par)
- Par procedūru	- dep. V. Valainis
- Priekšlikumi	- dep. K. Feldmans (pret)
	- dep. I. Zariņš (par)
Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nodrošināt bērnu un jauniešu deju un fizisko aktivitāšu nodarbību nepārtrauktību” (Nr. 569/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3563)
- Priekšlikumi	- dep. R. Znotiņš (pret)
	- dep. A. Gobzems (par)
- Par procedūru	- dep. J. Stepaņenko
- Priekšlikumi	- dep. K. Feldmans (pret)
	- dep. V. Valainis (par)
Par deputātu pieprasījumu “Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam 'Par tieslietu ministra mēģinājumu ietekmēt tiesu varu'” (Nr. 48/P13) (Dok. Nr. 3552)
- Motivācija	- dep. V. Valainis
Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu vadītās valdības pieņemto lēmumu pamatotību saistībā ar Covid-19 sērgas izplatības ierobežošanu” (Nr. 49/P13) (Dok. Nr. 3553)
- Motivācija	- dep. I. Zariņš
Deputātu Viktora Valaiņa, Ļubovas Švecovas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Jūlijas Stepaņenko pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par iespējamu izmeklēšanas veikšanu saistībā ar vakcīnu pret Covid-19 iegādes procesu” (Nr. 43/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3414, 3414A, 3523)
- Ziņo	- dep. I. Puga
- Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. I. Zariņš
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. A. Gobzems
	- dep. A. Tavars
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. I. Zariņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Ločmele
	- dep. V. Dombrovskis
Deputātu Edgara Tavara, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Ulda Auguļa, Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par naftas noplūdi Baltijas jūrā no Būtiņģes naftas termināļa un videi nodarītā kaitējuma aprēķinu” (Nr. 44/P13) (Atsaukts) (Dok. Nr. 3447, 3447A, 3529, 3447B)
Lēmuma projekts “Par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 872/Lp13) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2021. gada 11. februāra uz 2021. gada 18. februāri” (Nr. 565/Lm13) (Dok. Nr. 3538)
Likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr. 899/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3558)
- Ziņo	- dep. I. Goldberga
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 740/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3540)
- Ziņo	- dep. E. Šnore
Likumprojekts “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Nr. 739/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3541)
- Ziņo	- dep. E. Šnore
Likumprojekts “Grozījums Maksātnespējas likumā” (Nr. 803/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2986, 3525)
- Ziņo	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Nr. 804/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2987, 3526)
- Ziņo	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Zemesgrāmatu likumā” (Nr. 805/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2988, 3527)
- Ziņo	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 784/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3539)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 801/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2984, 3542)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 744/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2748, 3543)
- Ziņo	- dep. R. Nemiro
Par darba kārtību
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (pret)
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 904/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3454, 3549)
- Ziņo	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 544/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3556)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
- Debates	- dep. J. Vucāns
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Par procedūru
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 792/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3557)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
- Debates	- dep. J. Butāns
	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 840/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3074, 3500, 3500A)
- Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
- Debates	- dep. G. Eglītis
	- dep. R. Kozlovskis
	- dep. R. Znotiņš
Informācija par ārkārtas sēdi
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 11.02.2021 09:11:11 bal001
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 155 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Aukles līdzfinansējums arī vecākiem” turpmāko virzību (566/Lm13)

Datums: 11.02.2021 09:14:52 bal002
Par - 81, pret - 1, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par 11 525 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par svētkiem bez salūta” turpmāko virzību (567/Lm13)

Datums: 11.02.2021 09:23:45 bal003
Par - 28, pret - 50, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Uzdot Prokuratūrai veikt pārbaudi par iespējamiem likuma pārkāpumiem, pieņemot lēmumu atteikties no lielākas “BioNTech" un "Pfizer” vakcīnu devu piegādes , Nr.568/Lm13, iekļaušanu nākamās sēdes d.k.

Datums: 11.02.2021 09:36:14 bal004
Par - 29, pret - 52, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Uzdot Prokuratūrai veikt pārbaudi par iespējamiem likuma pārkāpumiem, pieņemot lēmumu atteikties no lielākas “BioNTech" un "Pfizer” vakcīnu devu piegādes, Nr.568/Lm13, nodošanu komisijai

Datums: 11.02.2021 09:48:23 bal005
Par - 34, pret - 51, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par uzdevumu Ministru kabinetam nodrošināt bērnu un jauniešu deju un fizisko aktivitāšu nodarbību nepārtrauktību, Nr.569/Lm13, iekļaušanu nākamās sēdes d.k.

Datums: 11.02.2021 10:02:10 bal006
Par - 40, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par uzdevumu Ministru kabinetam nodrošināt bērnu un jauniešu deju un fizisko aktivitāšu nodarbību nepārtrauktību, Nr.568/Lm13, nodošanu komisijai

Datums: 11.02.2021 10:28:59 bal007
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 11.02.2021 11:50:00 bal008
Par - 36, pret - 52, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Deputātu Viktora Valaiņa, Ļubovas Švecovas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska, Raimonda Bergmaņa, Jūlijas Stepaņenko pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par iespējamu izmeklēšanas veikšanu saistībā ar vakcīnu pret Covid-19 iegādes procesu" (43/P13)

Datums: 11.02.2021 11:51:43 bal009
Par - 77, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr.872/Lp13) izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2021. gada 11. februāra uz 2021. gada 18. februāri (565/Lm13)

Datums: 11.02.2021 11:53:40 bal010
Par - 88, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (899/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.02.2021 11:55:42 bal011
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (740/Lp13), 3.lasījums

Datums: 11.02.2021 11:57:42 bal012
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (739/Lp13), 3.lasījums

Datums: 11.02.2021 11:59:31 bal013
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Maksātnespējas likumā (803/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.02.2021 12:01:26 bal014
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā (804/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.02.2021 12:03:17 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zemesgrāmatu likumā (805/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.02.2021 12:08:58 bal016
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (784/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.02.2021 12:10:45 bal017
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (801/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.02.2021 12:12:59 bal018
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (744/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.02.2021 12:17:49 bal019
Par - 55, pret - 12, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (Nr.320/Lp13) izslēgšanu no darba kārtības

Datums: 11.02.2021 12:20:00 bal020
Par - 83, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (904/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.02.2021 12:32:02 bal021
Par - 31, pret - 40, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi Izglītības likumā (544/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.02.2021 12:32:19 bal022
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 11.02.2021 13:35:01 bal023
Par - 54, pret - 12, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā" 11.priekšlikuma pārbalsošanu

Datums: 11.02.2021 13:36:48 bal024
Par - 26, pret - 47, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi Izglītības likumā (544/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.02.2021 13:45:16 bal025
Par - 80, pret - 3, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (544/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.02.2021 13:55:24 bal026
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (792/Lp13), 2.lasījums

Datums: 11.02.2021 14:07:02 bal027
Par - 34, pret - 46, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (840/Lp13), 1.lasījums

Datums: 11.02.2021 14:08:02 bal028
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

11.02.2021.

9.00

11.00

13.30

14.20

15.30

16.25