Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmit trešā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 25. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt 2021. gada 25. februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, vēlos informēt, ka pārtraukumus sēdē plānojam ierastajā kārtībā. Tātad no pulksten 10.30 līdz 11.00.

Sākam izskatīt darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 941/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 943/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Stepaņenko, Dombrovska, Švecovas, Papules un Sprūdes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 945/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, kolēģi, es redzu, ka deputāts Juris Pūce gļēvulīgi palūdza balsojumu, nesakot, kāpēc viņš to dara. Labprāt dzirdētu arī argumentus.

Pirmām kārtām es vēlos pastāstīt, godātie kolēģi, godātā sabiedrība, kāpēc šis likumprojekts ir atnācis un kāpēc šajā likumprojektā ir nedaudz novecojis datums.

Tātad pirmām kārtām mēs piedāvājam uzdot uzdevumu Ministru kabinetam atsākt visu frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju darbību atbilstoši jaunajām prasībām. Tie skaistumkopšanas un frizieru pakalpojumu sniedzēji, kuri nevar nodrošināt šīs prasības, jo tās ir diezgan drastiskas, - viņiem būtu tiesības turpināt saņemt dīkstāves pabalstu, lai vismaz kaut kā varētu savilkt galus kopā, jo mēs zinām, ka daudzi no šiem pakalpojumu sniedzējiem nespēj to izdarīt. Vienkārši nespēj, jo tas pabalsts, ko viņi saņem, nevar nosegt visus tos zaudējumus, kuri šobrīd... kurus šobrīd viņi cieš. Nav noslēpums, ka ne nomas tirgus nav mazinājies šajā situācijā, ne kādi rēķini tiek samazināti, ne kādi līgumsodi tiek atcelti, - visas prasības pret šiem cilvēkiem tāpat turpinās.

Un tas, kāpēc šajā likumprojektā datums ir 22. februāris, kas ir jau pagājis. Šeit jūs, godātie kolēģi, godātie skaistumkopšanas speciālisti, kuri mūs šobrīd skatās, varat uzdot jautājumu Prezidijam. Varbūt precīzāk - kādam vienam Prezidija loceklim, nesauksim viņu vārdā, bet varbūt tādam, kurš ļoti nevēlas, lai opozīcijas likumprojekti nonāktu Saeimas darba kārtībā savlaicīgi.

Problēma mums ir tāda, ka mēs nevaram paredzēt Prezidija uzvedību, mēs nevaram paredzēt to, kurā brīdī Prezidijs mūsu iesniegtos likumprojektus iekļaus darba kārtībā... tad, kad tam tā būtu jābūt, un kad Prezidijs vienkārši izdomās pamarinēt vēl divas nedēļas šos likumprojektus. Tāpēc situācija, lūk, ir tāda, kāda ir.

Bet, godātie kolēģi, ja jūs domājat balsot pret šo likumprojektu tikai tāpēc, ka tajā ir 22. februāris, un tāpēc, ka šo likumprojektu ir pamarinējuši daži labi Prezidija locekļi, nerādot jums Saeimas darba kārtībā, tad, ticiet man, šo datumu var izlabot. Šo datumu var izlabot jebkurā brīdī otrajā lasījumā.

Tas, ar ko šis likumprojekts atšķiras no Ministru kabineta rīkojuma, ir uzdevums atļaut pilnīgi visiem šīs nozares speciālistiem atsākt strādāt - pilnīgi visiem! - atbilstoši tam, kādas diskusijas šobrīd notiek arī Ministru kabinetā, jo, vēlreiz atkārtošu, šādi Ministru kabineta rīkojumi rada ļoti pateicīgu augsni nepamatotai konkurences ierobežošanai.

Kā mēs zinām, skaistumkopšanas speciālisti un frizieri ir vieni no disciplinētākajiem šo noteikumu ievērotājiem. Ja mums ienāk informācija no dažādiem epidemiologiem, kuri kaut kur ir izsapņojuši, ka šo nozaru pārstāvji, it kā darbavietās vai kaut kur sniedzot pakalpojumus nelegāli, varbūt saslimst, tad, pirmkārt, tā ir šo lēmumu pieņēmēju obligātā, teiksim, atbildība. Otrkārt, kā mēs zinām, Slimību profilakses un kontroles centrs ir paziņojis, ka tas nešķiro, netiek, teiksim, noteikta personu nodarbošanās... attiecīgi pēc saslimšanas.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu - uzdot par pienākumu Ministru kabinetam atļaut strādāt visai nozarei... nešķirojot un pieņemt šo lēmumu pēc iespējas ātrāk.

Paldies.

Es aicinu jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es aicinu balsot “pret” visus tos, kuri nav par skaistumkopšanas speciālistiem, kuri nav par Latvijas biznesu, kuri nav par to, ka ir jāatbrīvo ekonomika. Es esmu par ekonomikas atbrīvošanu.

Ja šodien premjers būtu es, nevis Kariņš, tad cilvēkiem Latvijā nebūtu jāstaigā maskās, kas ir kā tāds aptiekā nopirkts plāksteris uz naža grieztas brūces, kurai vajag šuvi, bet kurai tiek uzlikts plāksteris. Nebūtu bezjēdzīgu vakcinācijas biroju. Protams, nebūtu obligātas vakcinācijas, bet tie, kuri vēlas vakcinēties, vakcīnu saņemtu, nevis paši zvanītos un meklētu rindu.

Būtu skaidri un nepārprotami premjera lēmumi un premjera dienas kārtība, lai visa sabiedrība to zinātu. Nebūtu ierobežojumu skaistumkopšanai, nebūtu ierobežojumu tirdzniecībai, šļūkšanai ar riepu no kalna, pavasarī plus 10 grādos nebūtu ierobežojumu... Un nebūtu domas par to, kā jūlijā sākt aizliegt distanču slēpošanu un augustā apsvērt zemledus makšķerēšanas aizliegumu.

Bērni ietu skolā. Un tiktu runāts par citu domāšanu, nevis par 30 bērnu klasēm, nevēdinātām astoņas stundas, kur nedrīkst pamest telpas, bet jaudīgi tiktu sākts darbs pie pavisam citas lietas. Un šī pavisam cita lieta ir klašu samazināšana, bērnu skaita samazināšana - vairāk laika ārā, vēdināšana un viss pārējais. Tas būtu jaudīgi jādara Izglītības un zinātnes ministrijas departamentu vadītājiem un visiem pārējiem.

Būtu pienākums samazināt valsts sektoru, jo naudas taču mums vairs nav valsts kasē. Būtu pienākums ieguldīt medicīnā, stiprinot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, jo vienīgais veids, kā mums pārvarēt šo krīzi, ir nevis, kā jau es minēju, iebarikādēties, bet atbrīvot ekonomiku. Tas ir tieši tāpat kā karā. Tu nevari iebarikādēties un domāt, ka karš pāries un ka pats no sevis viss pāries. Nē, tev ir jāiet karā. Tev ir jārēķinās, ka saslims, un tev jārēķinās, ka kāds arī diemžēl nomirs. Un vienīgais, ko tu vari izdarīt, - skaidri un drosmīgi sabiedrībai pateikt: jā, būs sabiedrības daļa, kas slimos daudz smagāk, un tas, ko mēs darīsim, būs - stiprināsim veselības aprūpes sistēmas kapacitāti, palielināsim gultu skaitu. Ja vajadzēs, pirksim ārstus un, ja vajadzēs, pirksim dārgus medikamentus. Rūpēsimies par to, lai mūsu mirstības rādītāji nav lielāki... mirstības... nevis testu, bet mirstības rādītāji nav lielāki kā Igaunijā, Zviedrijā vai kādā citā valstī.

Tas ir tas virziens, jo vienīgais veids, kā mums iziet no šīs krīzes, ir sabiedrībai pārslimot. Mēs esam nokavējuši visus citus līdzekļus. Mums ir jāļauj sabiedrībai pārslimot. Mums ir jāatbrīvo ekonomika, mēs nevaram atļauties vēl gadu vai trīs gadus režīmā, kurā mēs Saeimā pieņemam lēmumus par kameršļūkšanu. Mums vajag izlēmīgu premjeru, un šāds izlēmīgs premjers pavisam noteikti būtu es. Šāds izlēmīgs premjers nav Kariņš un nebūs neviens cits no valdošās koalīcijas, jo neviens cits nav piedāvājis loģiskus, adekvātus risinājumus, ir tikai biedēšana ar viļņiem. Bet tas nepalīdz un nekad nepalīdzēs. Tieši tāpēc mēs atpaliekam visos rādītājos, lai gan vasarā jums skaloja smadzenes par to, ka mēs esam čempioni, kā mēs visu varam. Negatavojāmies rudenim.

Es lūdzu balsot “pret” tos, kas balso pret Latvijas sabiedrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 945/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 50, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi! Ir notikusi deputātu klātbūtnes reģistrācija.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, labdien! Turpinām sēdi pēc pārtraukuma.

Skatām šīsdienas sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vjačeslava Dombrovska, Jūlijas Stepaņenko, Viktora Valaiņa, Evijas Papules, Karinas Sprūdes un Ļubovas Švecovas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu nodokļu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi?

Zakatistova kungs, vai runāsiet “par” vai “pret”?

A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es runāšu “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam. Lūdzu!

A. Zakatistovs. Sveiki, kolēģi! Šajā priekšlikumā ir divas daļas. Viens ir tas nulles procents PVN, un otrs - tā ideja par samazinātu, terminētu PVN vispār kovida laikā.

Par to nulli... nu, tā ir vienkāršāka lieta, jo 2006. gada tā saucamā PVN direktīva, kas ir... 112, nu, mums neļauj samazināt PVN līdz nullei. Un šeit arī varētu beigt, bet es labprāt apskatītu pēc būtības jautājumu par terminētiem PVN kopā un viesmīlības nozarē kā tādā.

Es savu argumentu veidošu no četrām daļām. Vispirms mēģināsim saprast, vai Latvijas situācija ir kaut kādā veidā unikāla attiecībā uz viesmīlības nozari. Pēc tam es labprāt uzskaitīšu, kādi pabalsti vispār tiek sniegti, un tad es došu vērtējumu, kāds ir kopējais samazinātā PVN vērtējums no nodokļu profesionāļiem. Un pašās beigās, nu, jāatgriežas pie Apvienotās Karalistes skumjā lēmuma neturpināt samazinātā PVN pielietošanu viesmīlības nozarē.

Es sameklēju tādā drukātā... Interneta medijā Euractiv.com ir speciāls izlaidums, kurā tiek salīdzinātas visu Eiropas Savienības valstu... situācija viesmīlības nozarē, un es vienkārši došu jums faktus. Tātad 18 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm ēdinātāji ir slēgti. Tur, kur tie strādā, ir spēkā skarbi ierobežojumi.

Francijā (un šie ir... aptaujas ar nozares asociācijām un valdībām). Tātad Francijā strādā ar nozari, lai nozares atvēršanā tiktu ņemti vērā ilgtspējības kritēriji. Vakcinēšanas jautājumi nedos privilēģijas nozares atvēršanā, jo restorāniem nav jākļūst par vakcinācijas policistiem.

Vācijā īstermiņā valdība koncentrējas uz saslimstības mazināšanu, nevis atvēršanas plāniem. Valdība ir noliegusi īpašu privilēģiju piešķiršanu imunizētajiem.

Beļģijā nav zināms sektora atvēršanas datums. Ekonomikas ministrs atklāj, ka šobrīd jautājums vēl tiek politiski vērtēts, bet brīdī, kad vairākums būs imunizēts, jautājums ir jāpārskata.

Austrija. Valdība vēl nav noteikusi nozares atvēršanas datumu... un tā tālāk.

Spānija. Nozarei netiks piedāvāts tiešs atbalsts, bet netieši atbalsta mehānismi nodokļu un īres atlikšanai. Nozare atrodas perfektā vētrā.

Tas, ko es mēģinu pateikt, ir - mēs nekādā veidā neesam unikāli, un neskaidrība attiecībā uz jautājumiem par nozares nākotni ir pandēmijas dabā, nevis kaut kādā veidā Latvijas valdības nespējā.

Attiecībā uz pabalstiem. Mums ir 23 dažādi pabalsti. Un mums nav, par ko kautrēties. Dīkstāves pabalsts, atbalsts operacionālo izmaksu sniegšanai viesnīcām un tā tālāk. Es varētu nosaukt, bet tas laiks dikti ātri skrien.

Tas trešais arguments, ko es vēlos teikt, ka kopējais samazinātā PVN vērtējums no ekspertiem (un to ir sniedzis KPMG pētnieks Sandors Arenī) ir tāds, ka uzņēmumu resursu pārvaldības ziņā, grāmatvedības procesu nodrošināšanā un sadarbībā ar ieņēmumu dienestiem... tas ir uzņēmumam sarežģīti, un rodas plaši riski nonākt konfliktā ar ieņēmumu dienestiem. Dokumentu plūsma jāveic manuāli, un dokumentu kvalitāte kļūst apšaubāma. No KPMG cilvēku skatpunkta, šāda rīcība nav, iespējams, vēlama.

Un visbeidzot jāatgriežas pie Apvienotās Karalistes skumjā lēmuma. Kā zināms, Apvienotā Karaliste pieņēma lēmumu kovidlaikā samazināt PVN no 20 uz pieciem procentiem. Pēc atkārtota termiņa pagarināšanas šī gada 26. janvārī Apvienotās Karalistes finanšu ministrs paziņoja, ka valdībai vairs nav plānu pagarināt samazinātā PVN pielietojumu, un viņš bija diezgan lakonisks. Tātad Džesijs Normans (un es viņu citēju): “Nodokļu atlaides un atbalsts izmaksā ievērojamu summu. Valdība turpina sekot un pārskatīt nodokļu iekasēšanu, un tā šobrīd neplāno pagarināt šo atbalstu.”

Finanšu ministrijā mēs izrēķinājām, cik maksātu šāds nulles atbalsts PVN viesmīlības nozarei, un tas ir 77 miljoni. Es domāju, ka Džesija Normana lakonisms ir piemērojams arī mūsu gadījumā. Tātad valdība turpina sekot un pārskatīt nodokļu iekasēšanu, un tā šobrīd neplāno ieviest samazināto PVN viesmīlības nozarē.

Lūdzu, balsojiet “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” runās deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, augsti godātie kolēģi! Zakatistova kungs, es no sākuma, dzirdot jūsu pieteikumu, jau plānoju jums kaut kā komplimentēt par to, ka esat sagatavojuši... kaut kā sagatavojies šim likumprojektam, bet pēc tam, dzirdot visu to, ko jūs sakāt... Uz 80 procentiem, Zakatistova kungs, - kāds tam bija sakars ar šo konkrēto likumprojektu? Jūs neesat nekāds nodokļu profesionālis, un mēs to, protams, ļoti labi zinām.

Bet iesim pēc kārtas, Zakatistova kungs!

Pirmais. Nulles procentu likme ir aizliegta miera laikos, Zakatistova kungs! Tagad mums ir pandēmijas laiks, un es domāju... man nav nekādu lielu šaubu, ka, ja valdība argumentētu savu nostāju Eiropas Komisijai, Eiropas Komisija, tā, kā piedāvāts šajā likumprojektā, uz pandēmijas laiku to arī atļautu. Bet, ja jums ir problēma ar nulles procentu, tad budžeta... laikā tika iesniegti priekšlikumi arī noteikt samazinātu PVN likmi, kas ir atļauts, - piecu procentu apmērā, bet arī pret to bija Finanšu ministrija, vai ne, Zakatistova kungs?

Otrais punkts. Jūs sakāt, tas nav vajadzīgs, jo - cik jūs teicāt? Mums ir 23 pabalsti. Nu, Zakatistova kungs, jūs esat Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs. Es jums... Ja jūs neesat pamanījis, jūs... pat Latvijas Banka jums velta ļoti skarbus vārdus par jūsu nespēju tos pabalstus gan plānot, gan mērķtiecīgi nogādāt līdz uzņēmumiem.

Mums tikko valdība pieņēma lēmumu izmaksāt bērnu pabalstu - 500 eiro apmērā visiem, visām ģimenēm - precīzi, tāpēc ka Finanšu ministrija parādījusi savu absolūtu nespēju īstenot adresētu pabalstu izmaksāšanas politiku. Tāpēc, nu, no jums tā runa, ka mums ir 23 pabalsti... Varbūt jums kaut kur uz papīra ir 23 pabalsti, bet cik daudz reāli nonāk līdz cilvēkiem un uzņēmumiem, Zakatistova kungs? Nu, tas ir ļoti, ļoti labs jautājums.

Trešais. Zakatistova kungs, jūs te stāstāt par to, ka, lūk, tas maksās 77 miljonus eiro. Es jums atgādināšu, Zakatistova kungs, ka mēs runājam par divām nozarēm - par sabiedrisko ēdināšanu un par viesnīcām, kuras ir vissmagāk, absolūti skaidrs, ir vissmagāk cietušas šajā krīzē. Kopā, starp citu, ar aviopārvadājumiem. Tad paskatīsimies uz to, kāda ir tās valdības, arī tai skaitā Finanšu ministrijas, īstenotā politika. Tātad mums ir aviopārvadājumi, kur nebija nekādu problēmu izsniegt palīdzību 250 miljonu eiro apmērā... nekādu problēmu, Zakatistova kungs! Tātad 77 miljoni sabiedriskajai ēdināšanai, viesnīcām, kurās ir nodarbināts nesalīdzināmi lielāks cilvēku skaits nekā aviopārvadājumos, - jums tā ir problēma.

Iesim tālāk. Lauksaimniecība. Kad, cik lielu pabalstu, cik lielu palīdzību saņem lauksaimniecība? Pašā krīzes sākumā mēs runājām par atbalstu vairāku desmitu miljonu eiro apmērā. Un tikko lauksaimniecības nozarei, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, tika piešķirti, ja es nemaldos, ja es pareizi atceros, vēl vairāk nekā 40 miljoni eiro. Nozarei, kura vispār... vispār praktiski nav cietusi šajā pandēmijas laikā. Un tad tiem, kuriem apgrozījums krities līdz pat 90 procentiem, jūs sakāt: nē, palīdzība 77 miljonu eiro apmērā - tas ir pārāk daudz!

Un tā nav tikai palīdzība. Zakatistova kungs, ja jums būtu kaut kāda vai vismaz minimāla izglītība ekonomikā, vismaz kaut kādu kursu jūs paņemtu un Finanšu ministrijas ierēdņi, tad jūs zinātu, ka ir tāds pieprasījuma likums, kas nozīmē, ka, ja mēs samazinām šādi nodokli, tad samazinās cena, savukārt samazinātas cenas rezultātā ir lielāks pieprasījums, līdz ar to lielāks apgrozījums. Es saprotu, tas pieejams varbūt tikai nodokļu profesionāļiem, bet ne jums, Zakatistova kungs, un diemžēl arī Finanšu ministrija to nesaprot.

Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai, lai mēs varētu par to diskutēt ar profesionāļiem, ja tādi ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Vjačeslava Dombrovska, Jūlijas Stepaņenko, Viktora Valaiņa, Evijas Papules, Karinas Sprūdes un Ļubovas Švecovas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 35, pret - 48, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Evijas Papules, Ļubovas Švecovas, Karinas Sprūdes un Viktora Valaiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 947/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es vēlos jums atgādināt, ka tūlīt būs gandrīz jau mēnesis pagājis, kopš ar Saeimas vienbalsīgu lēmumu 93 deputāti nobalsoja par uzdevumu Ministru kabinetam, kolīdz to atļauj epidemioloģiskā situācija, atsākt bērnu un jauniešu sporta nodarbības.

Mēs redzam, ka pa šo mēnesi pilnīgi nekas nav mainījies, - tātad Ministru kabinetam ir nosūtīts šis Saeimas paziņojums, Ministru kabinets nav ņēmis vērā šo aicinājumu. Īpaši ciniski... Var redzēt, ka Ministru kabinets šo aicinājumu... nav pat izpētījis šo veselības drošības protokolu. Nav bijis nekāds uzdevums Veselības ministrijai sadarboties ar Izglītības un zinātnes ministriju un ķerties pie darba. Tāds bija mūsu, Saeimas, rīkojums, Saeimas uzdevums Ministru kabinetam - strādāt, likt sadarboties ministrijām un kopīgi šo jautājumu atrisināt.

Turklāt ir jāņem vērā arī tas, ka klātienes nodarbības gan ārā, gan arī iekštelpās (ko rosināja visa Saeima, kopā vienoti balsojot) būtu atsākamas atbilstoši veselības drošības protokolam, kas noteic ļoti stingrus kritērijus, ļoti stingru uzmanīšanu no trenera puses attiecībā uz bērnu kontaktēšanos, uz higiēnas prasībām un prasībām iekštelpām.

Pie šādiem ļoti stingriem nosacījumiem šīs nodarbības varēja atsākt jau sen, kolēģi, jau sen. Mēs redzam, ka šajā situācijā nav vēlēšanās sākt ar kaut ko darboties, nav nekādas vēlmes.

Turklāt vēl tas, ko mēs arī norādījām, - šie sporta veidi ir dažādi. Mums ir hokejs, mums ir peldēšana, mums ir basketbols, mums ir vēl citi sporta veidi, kurus var tikpat labi gan ārā, gan iekštelpās rīkot. Un, ja mēs runājam par hokeju, tad jūs arī redzat, ka šobrīd bērnu hokeja nodarbības ārā faktiski ir beigušās, tās nevar vairs nodrošināt, tāpēc ka laikapstākļi jau ir nelabvēlīgi, lai ledus saglabātos. Tātad bērniem steidzami būs nepieciešams atgriezties hokeja hallēs, iekštelpās, kur viņiem šobrīd... viņus sagaida aizliegums.

Tāpat arī par tenisu jau runāts, man liekas, vairākas reizes. Tātad tenisa aizliegums lielajās tenisa hallēs ir absolūti bezjēdzīgs, jo tur nenotiek tāda kontaktēšanās, kādu varbūt daži epidemiologi ir iedomājušies. Visas šīs lietas, par kurām mēs nepagurstot runājam jau mēnesi - vairāk nekā mēnesi mēs to pieminam gan komisijās, gan Saeimas sēdēs! -, bet nekas netiek uzklausīts.

Un tas, ka valdība faktiski ignorē Saeimas lēmumu un neatskaitās ne par kādām savām darbībām šī lēmuma izpildes virzienā, protams, kārtējo reizi liecina par to, ka valdība kaut kur eksistē pati uz savas planētas un pilnīgi neiedziļinās nedz sabiedrības pieprasījumā, nedz arī Saeimas sacītajā.

Vēlreiz atgādināšu varbūt tiem, kas atkal lasa un brīnās... datumus... skatās datumus. 22. februāris bija tas datums, kuru mēs noteicām par to posmu... sākuma posmu, kad valdībai būtu jāatsāk pakāpeniski sporta nodarbības bērniem un jauniešiem. Un kāpēc 22. februāris? Mēs atkal atgriežamies pie brīnišķīgā Saeimas Prezidija, kurš ir nomarinējis šo deputātu iesniegto likumprojektu tik tālu, ka šis datums būs jākoriģē uz citu datumu. Bet nekas, mēs turpinām strādāt. Mēs tāpat turpināsim iesniegt likumprojektus, bet šis likumprojekts ir kārtējais pierādījums tam, ka Saeimas Prezidijs voluntāri izvēlas neielikt Saeimas darba kārtībā opozīcijas iesniegtos likumprojektus.

Tāpēc, godātie kolēģi, neskatoties uz šo datumu... Mēs to datumu pārliekam uz nākamo pirmdienu kā uzdevumu valdībai nekavējoties atsākt sporta nodarbības. Es aicinu jūs nobalsot “par” šo likumprojektu un ļaut beidzot atsākt sporta nodarbības saskaņā ar saprātīgu veselības drošības protokolu. Beidziet, lūdzu, mocīt bērnus un jauniešus.

Paldies.

Es aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labrīt, kolēģi! Jā, nu, paldies opozīcijai par atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijai, kas cīnās par sportu Latvijā, par to, lai varētu saprātīgi sportot iekštelpās, ārā. Arī paldies par atbalstu Sandim Riekstiņam, kurš ļoti aktīvi seko šim jautājumam, un tāpēc 2. martā notiks Sporta apakškomisijas sēde, kur būs uzaicināti Veselības ministrijas pārstāvji, kuri arī varēs skaidrot tos savus, teiksim... nu, oponēt tur... piemēram, izklāstīt argumentus pret sportu, ja viņi tā vēlēsies, kāpēc tad nav vēl līdz šim atbalstīti Izglītības un zinātnes ministrijas rosinājumi. Aicinu tajā apakškomisijas sēdē visus piedalīties, vērot, kā saka, noklausīties un izdarīt secinājumus.

Šajā gadījumā, protams, vēlvienreiz pateicoties par atbalstu, kā saka, aicinu varbūt citreiz arī iepazīties ar tiem argumentiem, kas ir tiem “sporta pretiniekiem”, un tad varbūt būs mazāk jāraksta visvisādi likumprojekti, lēmumu projekti, mazāk jānodarbojas ar tukšu tādu... darbības simulēšanu. Un arī šajā gadījumā, protams, ņemot vērā... nav bijusi tā vēlme, vai arī tā vēlme ir bijusi pasteigties pirms Sporta apakškomisijas sēdes ar kaut kādiem tukšiem balsojumiem...

Aicinu, protams, noraidīt un pievērsties konstruktīvam darbam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Jūlijas Stepaņenko, Evijas Papules, Ļubovas Švecovas, Karinas Sprūdes un Viktora Valaiņa iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 947/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 36, pret - 41, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Māra Kučinska, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Gundara Daudzes, Edgara Tavara un Raimonda Bergmaņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 948/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Jā, labdien, kolēģi! Labdien, godātā sēdes vadītāja! Par šo jautājumu. Aicinām Saeimu atbalstīt mūsu kolēģu iesniegtos grozījumus, kas pēc būtības paredz 200 eiro vienreizēju pabalstu visām tām personām, kurām saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, Valsts sociālo pabalstu likumu ir piešķirta valsts vecuma pensija, invaliditātes pensija, apgādnieka zaudējuma pensija vai sociālā nodrošinājuma pabalsts, un personām, kuras nevar kvalificēties valsts vecuma pensijai.

Mēs aicinām visām šīm personām piešķirt 200 eiro vienreizēju pabalstu, līdzīgi kādu mēs visi vienbalsīgi jau nobalsojām par bērniem... par šo 500 eiro pabalstu. Mēs redzam to, ka ir ļoti aktīvas politiskās debates par šo jautājumu, un arī mēs šo likumprojektu saskaņojām un izstrādājām kopā ar Latvijas Pensionāru federāciju.

Gribu minēt dažas lietas, ko ir svarīgi saprast. Publiskajā telpā arī es biju dzirdējis dažādus viedokļus par to, kāpēc pensionāriem kaut kas jāpalīdz, ja viņiem jau tāpat nāk pensijas un viņu dzīvē nekas nav mainījies. Es gribētu teikt, ka ir tomēr ļoti daudz kas... daudz kas ir mainījies un arī ietekmējis pensionāru dzīvi. Pirmais un pats galvenais, kas ir visa pamatu pamatā, - tā ir veselības aprūpe, jo šobrīd pensionāri nevar tikt normālā kārtā ne pie speciālistiem, ne uz dažādām procedūrām, un, protams, objektīvi veselības stāvoklis pasliktinās. Un, ja pasliktinās veselības stāvoklis, tad ir, protams, izmaksas, kas ir attiecībā uz veselības aprūpi, - tās ir zāles un tāda veida izdevumi.

Kolēģi! Mēs aicinātu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai un tādā veidā pēc būtības sākt debates Saeimā, un nonākt pie labākā risinājuma. Protams, ir dzirdēts, ka būtu nepieciešama arī diferencēta pieeja, bet diferencētā pieeja ir saistīta ar diezgan lielu birokrātiju. Šos modeļus, jautājumus, kādā veidā sniegt senioriem atbalstu, mēs varētu izskatīt komisijā un komisijā arī nonāktu līdz labākajam risinājumam. Šobrīd mēs aicinām nodot šo jautājumu atbildīgajai Saeimas komisijai.

Šis piedāvājums neskar lielo pensiju saņēmējus. Ietekme uz valsts budžetu ir no 111 līdz 115 miljoniem eiro šim priekšlikumam. Protams, tas būtu jāsaskaņo ar Finanšu ministriju, Labklājības ministriju. Mūsu ieskatā, bērniem - tas ir pirmais solis. Šis ir otrais solis, par ko ļoti daudz tiek lauzti šķēpi šobrīd starp politiskajām partijām valdībā. Manuprāt, šai diskusijai būtu jābūt atklātai, caurspīdīgai un tai jānotiek Saeimas komisijā, piedaloties plašam pieaicināto lokam.

Mūsu seniori manis iepriekš nosaukto iemeslu dēļ šobrīd ir nonākuši ļoti neapskaužamā situācijā, tāpēc šis atbalsts ir vitāli svarīgs. Vēlreiz atkārtoju - šo priekšlikumu mēs esam izstrādājuši kopā ar Latvijas Pensionāru federāciju, un no viņu puses ir pilns atbalsts tam. Mēs aicinātu nodot šo jautājumu izskatīšanai komisijā, lai tālāk jau ar Finanšu ministriju, Labklājības ministriju varētu vienoties par labākajiem veidiem, kā šo jautājumu tālāk skatīt, apzinoties to, ka tam ir liela budžeta ietekme, tomēr arī apzinoties to, ka senioriem šobrīd zāles neviens par velti nedod. Zāles viņiem ir jāpērk, veselības aprūpe šobrīd nav pieejama pilnā, normālā apjomā, un šī krīze ir atstājusi būtisku ietekmi arī uz viņu dzīvi.

Es aicinu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai. Es domāju, ka kolēģiem bija pietiekami garš laiks, lai iepazītos ar piedāvāto redakciju. Mēs neesam neko sasteiguši, mēs laikus iesniedzām, tāpēc šodien aicinām atbalstīt nodošanu komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Māris Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (KPV LV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Labdien, sēdes vadītāja! Paldies Zaļo un Zemnieku savienībai par šo likumprojektu šajā pensiju atbalsta... pensionāru un citu grupu atbalsta sakarā.

Šobrīd situācija frakcijā un arī koalīcijā... ir nostājusies pozīcijā, ka arī mēs atbalstām šīs grupas un jau esam izstrādājuši priekšlikumu, kā sniegt pabalstu pensionāriem, invalīdiem un pārējām grupām. Tas nozīmē, ka šobrīd jau ir ļoti tuvu finālam nonākusi arī Zaļo un Zemnieku savienības aprakstītā procedūra, ka mēs sniedzam atbalstu pensionāriem ar 200 eiro. Koalīcijā esam jau vienojušies par summu, esam vienojušies par atbalsta veidu. Arī Latvijas Pensionāru federācija un visas iesaistītās federācijas, arī Latvijas Pašvaldību savienība ir saskaņojusi mūsu plānu. Līdz ar to atbalsts tiks sniegts un es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo mēs jau esam ļoti tuvu pie lēmuma pieņemšanas un Saeimā atgriezīsimies jau ar gatavu lēmumu, par kuru būs jānobalso kolēģiem.

Tā ka es vēlreiz aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo mēs jau esam ļoti tuvu risinājumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Par iesniegto likumprojektu viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Māra Kučinska, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Gundara Daudzes, Edgara Tavara un Raimonda Bergmaņa iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 948/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 50, atturas - 9. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Klementjeva, Vitālija Orlova, Sergeja Dolgopolova, Igora Pimenova un Jāņa Urbanoviča iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Krišāns. Lūdzu!

J. Krišāns (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītājas kundze! Godājamie kolēģi! Šodien tiešām atkal ir pienācis laiks domāt par likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” un to, lai mēs atbalstītu šos bezdarbniekus palīdzības piešķiršanai ilgāk par četriem mēnešiem un palielinātu pabalsta apmēru līdz 250 eiro. Un es to pamatošu.

Šodien lielai daļai Latvijas iedzīvotāju ģimeņu materiālais nodrošinājums turpina pasliktināties un daudziem, ļoti daudziem jau ir sasniedzis kritisko robežu. Darba nav, jo daudzas pakalpojumu nozares atrodas dīkstāvē vai jau ir bankrotējušas, brīvu vakanču praktiski nav. Un tas izpaužas it sevišķi Latgalē.

Šī gada pavasarī bija reģistrēti vairāk nekā 72 tūkstoši bezdarbnieku, tagad ir kādi 85 tūkstoši, bet pagājušā gada janvārī bija tikai 58 tūkstoši. Tai pašā laikā arī vakanču skaits ir būtiski samazinājies - gandrīz uz pusi -, un jau šogad ir palielinājies, cik es dzirdēju, bezdarbnieku skaits par 10 tūkstošiem.

Tas nozīmē, ka materiālā situācija bezdarbnieku ģimenēs ārkārtas situācijas laikā vēl vairāk saasinās, jo neviens nav atcēlis kredīta maksājumus, nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, bērnudārzu apmaksu, komunālos un citus maksājumus, nerunājot jau par to, ka, lai bērns mācītos attālināti, jāsamaksā elektrības un interneta rēķins. Pretējā gadījumā pakalpojums tiek atslēgts. Ja esi nokļuvis ar Covid-19 komplikācijām slimnīcā, arī tur ir jāsamaksā pacienta līdzmaksājums. Es baidos pat domāt par pārtikas un saimniecības preču iegādi šajās ģimenēs, lai varētu nodrošināt elementāras cilvēka pamatvajadzības.

Piekrītu tam, ka bezdarbniekiem vajag plašāk iesaistīties pagaidu sabiedriskajos darbos, par ko stipendiju maksās pašvaldība, bet tas ir tikai viens piliens jūrā un neatrisina iztikšanas problēmas visai ģimenei. Ja kāds saslimst un nespēj piedalīties arī šajos darbos, ko tad? Darba nespējas lapas nav, strādāt nevar, pabalsta vairs nav... Ko darīt? Izmisums un bezcerība aizvien biežāk dzirdama sarunās ar iedzīvotājiem. Cilvēki pārmet deputātiem un valdībai to, ka valsts neatvēl vai visai skopi atvēl naudas līdzekļus sociālajai aizsardzībai, lai tauta justos kaut cik pasargāta. Un tas ir ne tikai bēdīgi, bet pat noziedzīgi pret saviem vēlētājiem.

Daudzi cilvēki klausījās Eiropas Parlamenta deputāta Roberta Zīles interviju televīzijā un ir nesaprašanā par to, kāpēc mūsu Finanšu ministrija tik vieglprātīgi atsakās no naudas, kura Latvijai nemaz nebūs jāatmaksā. Kāpēc Latvija ir iesniegusi tikai 70 procentus no iespējamo pieejamo līdzekļu piesaistes, kuri ir izmantojami gan mūsu ekonomikas stiprināšanai, gan iedzīvotāju sociālajai nodrošināšanai. Kāpēc citu valstu valdības piesaka plānu 100 procentu un vairāk procentu apmērā, bet Latvija demonstrē nepiedodamu taupības režīmu un dzen izmisumā savus cilvēkus? Protams, ja kļūda netiks labota, tad Eiropas atveseļošanas plāna nauda aizies garām.

Es aicinu izmantot visus iespējamos finanšu piesaistes veidus, lai iedzīvotājiem palīdzētu pārvarēt kovida pandēmijas radīto krīzi. Šobrīd aicinu atbalstīt bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiku un apmēra palielinājumu, lai neatstātu cilvēkus bez sociālā atbalsta. Cilvēkos tiešām valda izmisums, agresivitāte, un, ja cilvēkam nav iztikas līdzekļu un trūkst pārtikas, nu, padomājiet taču, ko šim cilvēkam darīt? Iet laupīt? Tāpēc arī gribu nobeigt ar latviešu tautas parunu - dari ko darīdams, apdomā galu! Es domāju, ka šī ir ļoti svarīga problēma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Māris Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (KPV LV).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Jau pie iepriekšējā likumprojekta mēs runājām par to, ka šobrīd Labklājības ministrija strādā pie tā, lai parūpētos par bezdarbnieku pabalstu pagarināšanu un atbalstu arī tām grupām, kurām nav iespējas nekā atvieglot savu situāciju kovida krīzes dēļ. Tā ka šajā gadījumā jau arī esam ļoti tuvu risinājumam, un faktiski pavisam drīz Saeimā tiks iesniegts risinājums kolēģiem lemšanai par šīs problēmas risinājumu.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo, lai nekavētu laiku un lai mēs tiktu ātri pie rezultāta.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu Andreja Klementjeva, Vitālija Orlova, Sergeja Dolgopolova, Igora Pimenova un Jāņa Urbanoviča iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 33, pret - 47, atturas - 11. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Godātie kolēģi! Turpinām skatīt mūsu šīsdienas sēdes darba kārtību.

Un ir sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Skatām likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Ieva Krapāne. Lūdzu!

I. Krapāne (KPV LV).

Labdien! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” otrajam lasījumam.

Kopumā saņemti seši priekšlikumi.

1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 2. - arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Papildina uzskaitījumu, ka mājsaimniecības ienākumi tiek vērtēti ne tikai, lai varētu pretendēt uz sociālās palīdzības pabalstu, bet arī uz trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu. Komisijā arī šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 4. - arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. Un pēdējais, 6.,  arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Šajā priekšlikumā tiek precizēti pārejas noteikumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Krapāne. Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Krapāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 2. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. marts.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Ivars Zariņš, Armands Krauze, Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Didzis Šmits, Valērijs Agešins, Boriss Cilevičs, Andrejs Klementjevs, Ivans Klementjevs, Vitālijs Orlovs, Gundars Daudze, Edgars Tavars, Inga Goldberga, Regīna Ločmele, Edgars Kucins, Jānis Krišāns, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins, Jānis Urbanovičs, Vladimirs Nikonovs, Ivans Ribakovs, Janīna Jalinska, Andris Kazinovskis, Kaspars Ģirģens, Māris Kučinskis, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Jānis Vucāns, Raimonds Bergmanis, Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Nikolajs Kabanovs un Sergejs Dolgopolovs ir iesnieguši lēmuma

Vai deputātiem ir iebildumi, ka šo lēmuma projektu mēs izskatām šajā sēdē? Deputātiem iebildumu nav.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Visi, kas vēl nav redzēti, visi, kas seko mūsu sēdei! Jā, tātad daudzi, daudzi var teikt, ka šis lēmums jau ir panācis savu, vēl nemaz šeit Saeimas sēdē nedebatējot, proti, tajā dienā, kad mēs, opozīcijas deputāti, savācām parakstus, lai speciāli šim lēmumam tiktu sasaukta Saeimas ārkārtas sēde par to, ka turpmāk šīm valdības sēdēm saistībā ar kovidu ir jābūt atklātām, Krišjānim Kariņam burtiski pēc pāris stundām pēkšņi nāca atklāsme, ka valdības sēdes turpmāk viņš rīkos atklātas, tas ir, pēc vesela gada, kad šīs sēdes bija turētas slepenībā, Krišjānim Kariņam pēkšņi nāca šī atklāsme. Protams, skaidrs, ka tas bija saistīts ar šo Saeimas lēmumu, ko opozīcija gatavojās tanī dienā virzīt uz ārkārtas sēdi.

Daudzi šeit varētu teikt, ka, nu, mērķis jau ir sasniegts. Jā, pa lielam tiešām mērķi mēs esam sasnieguši. Šīs sēdes tagad notiek atklāti, tomēr - kāpēc būtu svarīgi Saeimai pieņemt šādu lēmumu? Jo, redziet, ir principiāla atšķirība, vai tas ir vienkārši tviterī dots solījums vai Saeimas lēmums. Tam ir pilnīgi dažāds juridiski saistošs spēks.

Ja tas būs Saeimas lēmums, tad attiecīgi tālāk būs jāveido šis valdības darbs un arī normatīvā vide, kas regulē valdības darbu tā, lai šo Saeimas lēmumu izpildītu, jo, proti... kas notiek tagad. Nemaz nerunājot par to, ka mēs zinām, ka politiķu lēmumus... Kā viņi vārdu ir devuši, tā arī var paņemt atpakaļ - pēc principa “kā var nesolīt?”.

Ir vēl veidi, kā vēl smalkāk un izsmalcinātāk... rafinētāki veidi, kā nepildīt šo solījumu, Krišjānim Kariņam.

Un viens no tādiem soļiem ir, ka kāds kādas ministrijas ierēdnis var iesniegt klasificētu informāciju, it kā klasificētu. Kā mēs zinām, mūsu ierēdņiem ļoti patīk klasificēt šo informāciju, jebkādu informāciju, pat tādu, kurai vispār nebūtu nekāda sakara būt noslepenotai, pat bieži tāda, kurai tieši otrādi - jābūt būtu publiskai -, speciāli tiek klasificēta.

Savukārt - kas šinī situācijā notiek? Šinī situācijā valdības vadītājs, balstoties uz Ministru kabineta kārtības rulli (kuru pats Ministru kabinets ir izdevis), manuprāt, 183. punktu, var pateikt - nu, šinī gadījumā, ja ir iesniegta klasificēta informācija, sēdei jābūt ir slēgtai, jo to paredz Ministru kabineta kārtības rullis.

Tāpēc ir tik svarīgi, ka mēs šodien pieņemam šādu lēmumu un uzliekam šo tiesisko ietvaru - uzdevumu valdībai sēdes rīkot atklātas un attiecīgi veikt nepieciešamos... Tas nozīmētu, ka viņiem būtu jāveic arī nepieciešamie grozījumi pakārtotajos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu šīs sēdes atklātas. Tas, ka sēdes ir nepieciešamas atklātas, ir acīmredzama nepieciešamība. Manuprāt, visiem par to jau ir bijusi iespēja pārliecināties - kad šīs sēdes bija aizklātas, proti, kad nāca ārā lēmumi, par kuriem sabiedrībai vispār nebija saprotams, kas tur bija slēpts, kāds ir pamatojums šiem lēmumiem.

Tāpēc, ja šīs sēdes ir atklātas, tad sabiedrībai parādās iespēja sekot līdzi valdības lēmumiem, pārliecināties, cik atbildīgi un kompetenti šie valdības lēmumi bija saistībā ar Covid-19. Ņemot vērā, ka valdība nav spējusi izskaidrot sabiedrībai savu lēmumu pamatotību, sabiedrībai, sekojot līdzi šiem lēmumiem, būtu iespēja pašai spriest - ir tie pamatoti vai nav pamatoti un kāds ir šis pamatojums. Saprotot šo pamatojumu, sabiedrībai būtu... valdībai būtu lielākas iespējas panākt no sabiedrības atbalstu saviem lēmumiem. Savukārt, ja sabiedrība redzētu, ka šie lēmumi ir nepamatoti un absurdi, tai būtu lielākas iespējas tiesiskā veidā apstrīdēt šos lēmumus un likt varai tos mainīt. Nu, piemēram, ar to pašu skaistumkopšanas nozari vai arī vairumtirdzniecību. Kur ir šī argumentācija? Vai tiešām vienīgais veids, kā pasargāt sabiedrību no inficēšanās riskiem, ir uzlikt šādus ierobežojumus? Vai tiešām nebija iespējams to veidot savādāk, veidot citus risinājumus? Vai šiem ierobežojumiem, ko valdība tagad uzliek, ir pietiekams pamatojums? Tie ir pamatoti? Tiem ir kāda jēga vai nav? To visu redzot, attiecīgi būtu veiksmīgāks un sakarīgāks šis sabiedrības un varas dialogs.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šodien atbalstīt šo lēmumu un ar to parādīt, ka mēs kā šīs valsts tautas pārstāvji vēlamies redzēt atbildīgāku valdību, atbildīgāku valdības lemšanas procesu un uzlikt tam skaidru ietvaru, juridisku ietvaru, kurš tālāk tad valdībai būtu jāpilda, un nebūtu iespējams to apiet. Jo es paredzu, ka pretējā gadījumā pavisam drīz mēs redzēsim ne vienu vien gadījumu, kad (kā manis pieminētajā piemērā) šīs valdības sēdes tiks apietas un netiks taisītas atklātas.

Kolēģi! Tāpēc aicinu atbalstīt šo lēmumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveiki, kolēģi! Sabiedrība! Par atklātām Ministru kabineta sēdēm un to, ko tas dod vai ko tas nedod.

Visa sabiedrība ir pieradusi vai pieprasījusi, ka Saeimas darbs ir publisks un Ministru kabineta darbs ir publisks, bet vajag nodalīt divas lietas. Tātad parlamenta būtība ir debates, kurām, loģiski, ir jābūt publiskām un tajās vajadzētu iesaistīties visām pusēm. Ministru kabinets kā izpildvaras institūcija ir institūcija, kas tiešām pieņem ļoti daudzus ļoti dīvainus lēmumus un tiešām ļoti daudzus lēmumus noslepeno... nu, lemšanu noslepeno tur, kur nav pamata, jo ir pilnīgi skaidrs, ka Latvijā lielākais valsts noslēpums ir tāds, ka valsts noslēpuma vienkārši nav.

Tā problēma patiesībā ir nevis lēmumu pieņemšanas procedūrā, bet lēmumu saturā. Tas, vai Ministru kabineta sēdes būs publiskas vai nepubliskas, - no tā nemainās lēmumu kvalitāte... pieņemto lēmumu kvalitāte. Mēs redzam publiskas valdības sēdes, bet vai mēs redzam kvalitatīvākus lēmumus? Nē, neredzam.

Līdz ar to vienīgais, ko mēs redzam, bet kas nav bijis nekāds noslēpums iepriekš, ka Kariņš faktiski nevada valdību. Domājošiem cilvēkiem tas bija skaidrs tāpat, bez publiskām valdības sēdēm. Šis instruments iedod iespēju nedomājošajai sabiedrības daļai to ieraudzīt. Bet lēmumu kvalitāte no tā absolūti nemainās.

Tas, kā vajadzētu būt normālā, attīstītā, demokrātiskā valstī, manā ieskatā, ir tas, ka valdības pieņemtie lēmumi ir nevis slepeni, bet publiski. Ar ļoti retiem izņēmumiem, kas skar tiešām, es pieļauju, kādus ar aizsardzību saistītus jautājumus, kādus militārus jautājumus un tamlīdzīgi. Viss pārējais... Nav nekāda pamata, ka valdības lēmumi ir slepeni, - tā ir tāda izlikšanās, viltus slepenība, viltus nopietnības radīšana.

Tātad ir jābūt publiskiem lēmumiem, publiski tie ir jāskaidro, bet pašam lēmumu pieņemšanas procesam, kā tas notiek lielākajā daļā... faktiski visā normālajā pasaulē... Izpildinstitūcija, valde, valdība savus lēmumus apspriež aiz slēgtām durvīm. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tas ir vajadzīgs, lai nebūtu teātris, lai nebūtu populistiski ministru paziņojumi, zinot, ka tos vakarā rādīs “Panorāmā”. Tādu situāciju vajag, lai premjers, kurš ir izdarīgs premjers... Un es šeit nerunāju par Kariņu, bet par spēcīgu personību, kas nebaidās pieņemt lēmumus, nebaidās norāt un, ja vajag, arī asāk norāt savus kabineta locekļus, ja vajag, ļoti asāk un arī tādiem vārdiem, kurus televizorā nevar rādīt. Nevienā valstī, tepat arī kaimiņos, Igaunijā, mēs neredzam šādu teātri, jo tas nekādu kvalitāti neuzlabo.

Tāpēc es aicinu sabiedrību vienkārši padomāt par to. Tagad mēs esam ieraudzījuši, kā tas viss notiek, un sapratuši - mūsu valsts vadītāji ir vājas personības, viņi nekontrolē procesu un rezultāts no tā nav mainījies.

Ko mums darīt kā sabiedrībai? Mums kā sabiedrībai būtu jāpieprasa nevis atklātība, kādā veidā šis process notiek, aprunāšanās process starp ministriem, bet jāpieprasa kvalitatīvs Ministru kabinets... cits premjers, cita valdība, ļoti iespējams - cita Saeima. Un jāpanāk tas. Tas ir risinājums. Jo mēs varam Kariņa vietā ielikt Pabriku, mēs varam ielikt Ašeradenu, mēs varam ielikt, es nezinu, Gerhardu, un tie ministri samainīsies ar portfeļiem, un būs tas pats. Būs populistiskas valdības sēdes, un rezultāta nebūs. Mums nevajag valstī šovu, mums pārāk daudz šovs ir bijis. Mums vajag rezultātu. Mums vajag valdību, kas spēj pieņemt lēmumus. Tāpēc mums ir jāpalīdz tādu valdību radīt.

Tāpēc es neesmu liels fans, nekad neesmu bijis par... lēmumu pieņemšanas procesu. Tas ir iemesls, kāpēc, piemēram, ir visas šīs koalīcijas padomes, sadarbības padomes un tamlīdzīgi. Tāpēc, ka ikvienā lietā, mīļie cilvēki, - un jums ir jāsaprot, un tā ir godīga atbilde - ikvienā lietā tāpat vajadzēs parunāt arī pie izslēgtām kamerām, tādā normālā, cilvēciskā valodā parunāt par kādiem sāpīgiem risinājumiem. Tas ir normāli. Paskatieties visas vecās demokrātijas. Nu, jūs esat redzējuši, ka Amerikas prezidents visus savus lēmumus apspriež publiski? Vai britu premjers - visus savus lēmumus, ko viņš katru dienu pieņem, apspriež publiski? Vai Igaunijas premjers? Vai Lietuvas? Vienalga, kuras valsts. Mēs esam pārņēmušies ar to visu - publiski un tamlīdzīgi, tas... Ne jau tas veido rezultātu, personības veido rezultātu.

Es saprotu to mērķi, ka mēs gribējām parādīt sabiedrībai, ka Kariņš nav tāds gudrinieks, kā viņš te ilgu laiku pa televīziju rādīts. Mēs to esam parādījuši, un tālāk? Rezultāta jau nav un arī nebūs. Šīs atklātās valdības sēdes nekādu rezultātu nedos, vispār nekādu nekādos apstākļos. Tās dažos gadījumos pat traucēs pieņemt stingru lēmumu, teiksim, premjeram ar raksturu traucēs uzsist kulaku galdā un nolikt pie vietas visu Ministru kabinetu, lai būtu drosmīgi lēmumi. Mūsu valstī vajag drosmīgus lēmumus, nevis videorullīšus, kur Kariņš nezina, vai viņš ir ārlietu ministrs Rinkēvičs vai viņš ir finanšu ministrs... un ka viņš nezina vispār, ko viņš runā. Mums jau nevajag rullīšus, kuros mēs ņirdzam par savu premjeru. Nu, mums ir pamats to darīt. Bet vai no tā mēs kā valsts kļūstam bagātāka? Tāpēc...

Kāpēc citās valstīs nav tādas koalīcijas padomes un kaut kādas sadarbības padomes, un vēl kaut kā tamlīdzīga? Tāpēc, ka ir vienkārši normāls darbs Ministru kabinetā. Es zinu, ka varbūt tas viedoklis nav populārs, bet es aicinu cilvēkus vienkārši racionāli padomāt un salīdzināt, kā tas notiek citās valstīs. Šeit es galīgi neaizstāvu Kariņu. Es uzskatu, ka viņš ir absolūti nepiemērots premjers, viņš neprot vadīt Ministru kabinetu, viņš jau to arī nevada. Viņam, kā mēs redzam, pat nav nekādas teikšanas, ministri viņu pārbalso un tamlīdzīgi. Kurā valstī premjeru kāds var pārbalsot... normālā valstī? Mēs redzam tās, nu, šokējošās intervijas ar vakcinācijas biroja vadītāju, kas vispār nezina, kurā e‑sistēmā, e‑skolā vai kur var paskatīties par vakcīnām kaut ko... Noskaidros piecu dienu laikā un tamlīdzīgi... Bet domājošiem cilvēkiem jau viss ir skaidrs pirms tam - nu, ka tie cilvēki ir nepiemēroti savās vietās. Bet kvalitāte no tā nemainās. Vai, parādot televīzijā sižetu, kur Kariņš sarunājas ar vakcinācijas biroja vadītāju, uzlabojās vakcinācijas process? Nē. Pensionāri paši zvana, pensionāri iet, es nezinu, tur uz Dzemdību namu, uz Bērnu slimnīcu, paši piesakās rindās, paralēli ir kaut kāda Manavakcina.lv, kur kaut kas uz kaut ko ir pieteicies, bet, ja tu gribi savakcinēties, tad tu pats ej un sameklē to visu.

Tālāk - visi lēmumi... Šodien pat mēs redzējām. Tā vietā, lai Kariņš pieteiktos debatēs un teiktu: “Klausieties, mīļie, nu, nebalsojam šodien, nu, izņemam ārā, nebalsojam par to, ka ar kameru no kalna nevarēs šļūkt.” Tas viņam pieslēgties prasa divas minūtes... šai sēdei. To viņš nevar izdarīt. Tādi cilvēki nevar vadīt valsti.

Un ilgtermiņā... Es saprotu īstermiņā opozīcija būs savu uzdevumu panākusi, bet ilgtermiņā pavisam noteikti mums nevajag mūsu valsti pataisīt par tādu šovu. Mums vajag skatīties un vērtēt, kādi ir pieņemtie lēmumi un kā tas atsaucas uz mūsu sabiedrību kopumā, un beigt klausīties skaistās runas, beigt skatīties televīzijā, jo televīzija, jūs redzat, vienmēr kalpo varai. Vienmēr. Un tad, kad varu grib mainīt, tad viņi sāk pamazām, teiksim, ņirgāties par premjeru. Mēs redzam, ka par Kariņu sāk ņirgāties. Ir iestājusies tieši tāda pati situācija, kā ar Straujumu bija. Tātad ir pilnīgi skaidrs, ka Kariņa valdība kritīs... kāda mēneša laikā aptuveni. Nu, pilnīgi... Nu, ja valsts televīzija sāk ņirgāties par premjeru, ir pilnīgi skaidrs: šīs valdības gals ir ļoti tuvu. Vēsture... Vienkārši paskatieties vēsturi, paanalizējiet, mīļie cilvēki!

Es neesmu pret atklātību, es esmu par atklātiem lēmumiem, ka premjeram ir pienākums skaidrot katru lēmumu, bet apspriešanās procesu... Jūs taču arī, mīļie cilvēki, katru dienu neapspriežaties. Tieši pats apspriešanās process... Jūs jau neapspriežaties, ka pieaicināt visu pagastu... visas Mirdzas tantes un Elvīras no kaimiņu sētas apspriest, teiksim, jūsu lietas, kā jūs tur darīsiet.

Nevar - objektīvi nevar! - pieņemt nevienu labu lēmumu, ja tev visu laiku... ja tu esi premjers un tev visu laiku ir tiešajā ēterā savi darba... ikdienas darba procesi jārāda. Tu jau nevari koncentrēties savam galvenajam uzdevumam. Un tāpēc nav nevienā normālā valstī tāda situācija, bet normālās valstīs visi premjeri nāk uz Saeimu regulāri... uz parlamentu. Džonsons parlamentā ir katru nedēļu. Kariņš ir katru nedēļu parlamentā, skaidro savus lēmumus? Normālā valstī premjers atskaitās parlamentam. Mums atskaitās? Nē. Premjers atskaitās sabiedrībai? Nē. Tikai tūlīt krāsosim olas uz Lieldienām, es tā jūtu.

Nu un ja Igaunija šodien pieņems par pilno lokdaunu, cieto lokdaunu, pilnīgi skaidrs, tūlīt mūsējais arī skries vai ar pārbijušos seju stāstīs to, ko, teiksim, vakardien Valsts prezidents... arī kaut ko tamlīdzīgu. Visi ar supernegatīviem reitingiem kaut ko pārbijušies runās par viļņiem, bet par risinājumiem nerunās. Nu un ko līdz tāda atklātība? Neko.

Tā ka, mīļie cilvēki, es saku - mūsu valstī izmaiņas ir iespējamas, nevis nomainot premjeru no šīs valdības, ministrus no šīs valdības... Samainot viņus vietām, nekas nemainīsies. Mūsu valstī izmaiņas ir iespējamas tikai tad, ja domāšana tiek mainīta. Jā, tiek mainīta elite ar citu domāšanu. Tikai tad būs izmaiņas. Izmaiņas būs tikai tad, kad es būšu premjers. Kamēr būs šī valdība, nebūs izmaiņas. Objektīvi būs tā, kā ir. Tas patīk vai nepatīk. Es varu patikt vai nepatikt, bet tā tas objektīvi ir, jo es domāju citādi. Jo tu nevari panākt citu rezultātu, domājot tāpat, kā vienmēr esi domājis, tev ir jādomā citādi. Pašos pamatos. No sirds jādomā citādi. Tā, lūk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šis lēmuma projekts tapa tādēļ, ka 34 Saeimas deputāti, kuriem ir sirdsapziņa, ir beidzot pateikuši, ka tas, kas notiek valstī šīs pandēmijas laikā, ka lēmumu pieņemšanas kvalitāte un tas konteksts, kurā tas notiek, proti, pilnīga slepenība, vairs nav iespējams.

Man tiešām ir liels prieks, ka starp tiem 34 13. Saeimas deputātiem, kuri parakstīja šo lēmuma projektu, ir arī cilvēki, kurus nevarētu gluži pieskaitīt pie opozīcijas. Tie ir Andris Kazinovskis un Kaspars Ģirģens. Par ko gan Andrim, gan Kasparam liels, milzīgs paldies!

Un tā ir cerība, tā ir cerība, ka bez Andra Kazinovska un Kaspara Ģirģena varētu būt vēl cilvēki, kuri nākamreiz, kad būs nepieciešama šī parlamenta deputāta sirdsapziņa, parakstīsies zem lēmumu projektiem, kuri jāparaksta tādēļ, ka to prasa visi Latvijas iedzīvotāji.

Kādēļ šis lēmuma projekts bija nepieciešams, neskatoties uz to, ka nepagāja vairākas stundas, kopš tika parakstīts šis lēmuma projekts un pats premjerministrs Kariņa kungs bija spiests publiski paziņot, ka, lūk, būs tomēr valdības sēdes atklātas? Bet tomēr, kāpēc viņš to neizdarīja pirmais? Kāpēc bija nepieciešams vākt parakstus - un par to zināja pozīcija -, lai piespiestu premjeru tādu lēmumu pieņemt un publiski par to paziņot?

Nevienam nav noslēpums, ka pandēmijas laikā ir izpaudusies totāla krīze no valdības puses attiecībā uz komunikāciju ar tautu. Tas atspoguļojas arī vēsturiski zemākajos valdības uzticības reitingos. Pašlaik tautas apmierinātības indekss ar valdības darbu ir mīnus 43 procenti. Mīnus 43! 43 procenti Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar valdības darbu.

Protams, ir ļoti liels jautājums, vai šis indekss būtu lielāks, ja cilvēki tiešām zinātu visu argumentāciju, kādēļ valdība pieņem to vai citu lēmumu, jo man stāstīja parastie cilvēki, kuri skatījās pirmo atklāto valdības sēdi, - to, ka tagad viņiem ir skaidrs, kāpēc valstī ir tāds bardaks. Viņi tiešām bija pārsteigti par to argumentācijas dziļumu, par analīzes kvalitāti, par to, cik kvalitatīvi valdības locekļi strādā ar statistikas datiem, vai šie statistikas dati tiem vispār ir pieejami un vai tie tiek analizēti no ministru puses. Tie cilvēki tiešām bija pārsteigti, jo viņi tomēr cerēja, ka lēmumi tiek pieņemti daudz nopietnāk. Bet nav vairs citas izejas, kā atklāti parādīt cilvēkiem, kādēļ tiek pieņemti tādi vai citi lēmumi.

Es vēršos pie katra ministra, pie premjerministra. Kamēr jūs esat šajā valdībā, neskatoties uz to (es tagad kārtējo reizi pārbaudīju), ka 97 deputāti klausās šo diskusiju, šīs debates, nav neviena valdības pārstāvja, neviena ministra, neviena parlamentārā sekretāra, kurš klausītos. Kaut nu dekorācijas pēc būtu pieaicinājuši cilvēku, kurš varētu pēc tam atreferēt valdībai šīs debates.

Vienalga runāšu, jo tas arī ir ļoti likumsakarīgi, ka Saeima, kurai ir mazāka lemšana pašlaik pandēmijas laikā nekā valdībai, strādā atklāti un jebkurš cilvēks var sekot mūsu debatēm, uzzināt jaunu informāciju, to pašu statistiku, ieklausīties argumentācijā un spriest, vai analīze, uz kuras pamata tiek pieņemts lēmums, tiešām ir kvalitatīva un zinātniski pamatota.

Nu tagad tāda iespēja ir valdībai. Un, lūk, ministri, lūdzu, esiet uzmanīgi! Tagad viss jūsu prāta dziļums būs kā uz plaukstas un jebkurš Latvijas iedzīvotājs varēs ieskatīties, kas uz tās plaukstas ir.

34 cilvēki Saeimā varēs arī turpmāk iesniegt jebkuru lēmuma projektu, kas atmaskotu valdības kārtējo brāķi. 34 balsis mums ir, lai iniciētu jebkuru lēmuma projektu. Un tautai pašlaik ir visas iespējas pārliecināties, vai valdība ieklausās šo deputātu ar sirdsapziņu balsīs, vai tomēr ir tik akla, ka neieklausās ne tautā, ne deputātos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šis lēmuma projekts savā ziņā ir ļoti simbolisks - simbolisks tajā ziņā, ka ar šo lēmuma projektu mēs redzam to, ka valdība tomēr ieklausās opozīcijā un, kad opozīcija sniedz kādus priekšlikumus, ar zināmu nobīdi tomēr lemj, un izdara tieši tā, kā opozīcija to ir vēlējusies.

Arī šis par atklātajām sēdēm skaidri parāda: kad nonāca līdz situācijai, ka lēmuma projekts jau tika iesniegts Saeimā, arī valdības vadītājs - principā vairs jau nebija, kur likties, - nolēma šīs sēdes taisīt atklātas.

Bet kāpēc vispār mēs nonācām šādā situācijā? Manuprāt, atbilde uz to ir meklējama pirmām kārtām jau vienā no pirmajām Artura Krišjāņa Kariņa valdības dienām, kad Kariņa kungs nolēma likvidēt un vairs nesasaukt Ministru kabineta komitejas sēdes, formātu, kas ir pilnīgi normāls, - valdībā par diskutabliem jautājumiem, atklāti, caurspīdīgi, kopā ar sabiedrības pārstāvjiem izdiskutēt strīdīgos jautājumus, lai pēc tam valdības sēdē šie jautājumi jau būtu mazāk diskutabli un par tiem, kas ir tādi sarežģītāki, paturpinātu darbu vēl attiecīgi darba grupās vai ministrijās.

Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka valdības vadītājs, redzot to, kādā veidā šie lēmumi... šie sarežģītie lēmumi valdības sēdē tiek lemti, gluži vienkārši bija nolēmis taisīt slēgtās daļas, un šīs slēgtās daļas, protams, bija sabiedrībai ļoti grūti, pat neiespējami normāli un saprotami izskaidrot - kāpēc tiek pieņemts viens vai otrs lēmums. Valdības lēmumi tiek raustīti, ja tā var teikt. Raustīta tiek sabiedrība: vienu dienu nolemj vienu, nākamajā dienā nolemj kaut ko citu. Un arī šobrīd, kad mēs redzam atklātās sēdes, mēs redzam, kuri ir tādi populisti, kuri šauj ārā pirmo, kas uz mēles, un pēc tam domā, kā no tā visa atkāpties. Kolēģi, tas, manuprāt, parāda šīs valdības rīcībnespēju. Un arī šis brīdis - ka ir iesaistījies prezidents ar saviem asajiem paziņojumiem par to, ka valdībai būtu jāuzņemas kāda atbildība... ministriem par pieņemto lēmumu.

Arī es savā ziņā esmu vērsies pie Valsts prezidenta, lūdzot viņu vispār atcelt šo Ministru kabinetu, jo tad, kad mums šobrīd ir šīs atklātās sēdes, mēs redzam - skaidri redzam! - to, cik šī valdība ir nespējīga vadīt krīzes menedžmentu. Tā ir absolūti nespējīga, ieslīgusi populisma viļņos. Kolēģi, un tas ir tas, ko visa sabiedrība šobrīd redz. Un tāda valdība... Manuprāt, strādāt šādā sastāvā, kādā tā ir, turpmāk - gluži vienkārši tas ir kaitnieciski vispār valsts attīstībai.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atklāto sēžu rīkošanas... šo Saeimas lēmuma projektu šodien atbalstīt un valdības locekļus daudz konkrētāk sekot līdzi opozīcijas priekšlikumiem, sekot līdzi ciešāk, lai nebūtu tik liela laika nobīde mūsu iesniegtajām idejām, kad tās beidzot izdomā realizēt valdība. Līdzīgi kā šodien ir jautājums par senioru pensijām.

Kolēģi, mēs gribam atklātību lēmumu pieņemšanā. Senioru pensiju jautājums tiek šobrīd... Šobrīd senioru pensiju jautājums tiek risināts aiz aizvērtām durvīm. Neviens sabiedrības loceklis nevar sekot līdzi tam, kādā veidā jūs nonākat pie šiem lēmumiem.

Kolēģi, Saeimā to būtu iespējams nodrošināt, tāpēc mēs aicinājām to darīt Saeimā. Šobrīd valdība, šo jautājumu skatot absolūti tādā... Lai arī ir valdības atklātās sēdes, tas nemaina to, ka lēmumi tiek pieņemti, skatīti kādās telpās, kurām ar valsts pārvaldi nav ne mazākā sakara.

Kolēģi, es aicinu šo atbalstīt un valdību aktīvāk ieklausīties opozīcijas priekšlikumos un strādāt atklāti, caurspīdīgi, lai visa sabiedrība var redzēt ministru kompetenci un nekompetenci un lai sabiedrība ātrāk izdara spiedienu uz šo valdību, lai prezidents beidzot izdara spiedienu ne tikai uz atsevišķiem ministriem, bet arī uz visu valdību kopumā, ka šī valdība pēc būtības ir nostrādājusi sev atvēlēto laiku un ka mums ir vajadzīgi kārtīgi krīzes menedžeri, nevis šāda krīzi vadītnespējīga valdība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Armanda Krauzes, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Didža Šmita, Valērija Agešina, Borisa Cileviča, Andreja Klementjeva, Ivana Klementjeva, Vitālija Orlova, Gundara Daudzes, Edgara Tavara, Ingas Goldbergas, Regīnas Ločmeles, Edgara Kucina, Jāņa Krišāna, Igora Pimenova, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Jāņa Urbanoviča, Vladimira Nikonova, Ivana Ribakova, Janīnas Jalinskas, Andra Kazinovska, Kaspara Ģirģena, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Jāņa Vucāna, Raimonda Bergmaņa, Ulda Auguļa, Jāņa Ādamsona, Nikolaja Kabanova un Sergeja Dolgopolova iesniegto lēmuma projektu “Par atklātu Ministru kabineta sēžu rīkošanu”! Lūdzu, balsosim! Par - 33, pret - 52, atturas - 4. Lēmuma projekts noraidīts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 375 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Saeimas deputātu transporta kompensāciju aizstāšanu ar sabiedriskā transporta biļetēm” turpmāko virzību”.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka šo lēmuma projektu skatām šajā sēdē? Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru. Deputātiem nav iebildumu. Skatām šo lēmuma projektu.

Vārds Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam. Lūdzu!

V. Orlovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi deputāti! 2021. gada 18. janvārī Saeima saņēma 10 375 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par Saeimas deputātu transporta kompensāciju aizstāšanu ar sabiedriskā transporta biļetēm”.

Šā gada 17. februārī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja iniciatīvas iesniedzēju pārstāvi, kurš norādīja, ka pasaulē notiekošo klimata pārmaiņu mazināšanai būtu svarīgi, ka deputāti atteiktos no privātā transporta izmantošanas.

Tāpat iniciatīvas pārstāvji norādīja, ka, aizstājot privāto transportu ar sabiedrisko transportu, palielinātos motivācija uzlabot starppilsētu sabiedriskā transporta kvalitāti, kā arī tiktu ietaupīti valsts budžeta līdzekļi.

Uzklausot iniciatīvas pārstāvi, komisija ar deviņām balsīm “par”, divām “pret” un trim deputātiem atturoties nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Juridiskajai komisijai tālākai izvērtēšanai. Komisija, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 375 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Saeimas deputātu transporta kompensāciju aizstāšanu ar sabiedriskā transporta biļetēm” turpmāko virzību”.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 375 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Saeimas deputātu transporta kompensāciju aizstāšanu ar sabiedriskā transporta biļetēm” turpmāko virzību”! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret - 3, atturas - nav. Lēmuma projekts atbalstīts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 419 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem” turpmāko virzību”.

Vai deputātiem ir iebildumi, ka šo lēmuma projektu skatām šajā sēdē? Lūdzu atvērt sadaļu par procedūru. Debatētāju un... iebildumu nav. Skatām šo lēmuma projektu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte-Pakule. Lūdzu!

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Pagājušā gada 11. novembrī Saeima saņēma 10 419 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu ar nosaukumu “Par ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem”. Pagājušā gada 9. decembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāka kolektīvā iesnieguma izvērtēšanu, kurā iniciatīvas autori aicina atcelt Ministru kabineta noteiktos ierobežojumus pirtīm un skaistumkopšanas pakalpojumiem, norādot uz šī lēmuma negatīvo ietekmi. Komisija vienojās lemt par iesnieguma tālāko virzību, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas dinamiku.

Komisija turpināja skatīt kolektīvo iesniegumu šī gada 10. februāra sēdē.

Komisijas deputāti uzklausīja Veselības ministrijas informāciju par tās izstrādātajām vadlīnijām skaistumkopšanas speciālistu drošai darbībai, kā arī Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju un datus par aktuālo situāciju saistībā ar slimības izplatību.

Šī gada 17. februāra sēdē komisija uzklausīja Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, kas informēja par aktuālo situāciju skaistumkopšanas pakalpojumu nozares jomā un izstrādāto konceptu drošai nozares darbībai, lai varētu grozīt tiesību aktus un atjaunot tās darbību.

Komisija vienbalsīgi nolēma virzīt iniciatīvu izskatīšanai Saeimā un uzdot Ministru kabinetam izvērtēt iespēju grozīt Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumu Nr. 655 (5.2. apakšpunktu), atceļot aizliegumu sniegt pirts un citus skaistumkopšanas pakalpojumus, tiklīdz tas būtu iespējams.

Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija ir sagatavojusi Saeimas lēmuma projektu “Par 10 419 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem” turpmāko virzību”.

Lūdzu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Sakiet, lūdzu, vai jums pietiks ar piecām minūtēm?

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, man pietiks ar piecām minūtēm.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu, jums vārds.

J. Stepaņenko. Godātie kolēģi! Protams, aicinot atbalstīt šo lēmuma projektu, es vēlos norādīt uz to, ka, kā pierāda prakse, diemžēl šie Saeimas lēmuma projekti līdz valdībai kaut kādā veidā nenonāk. Mēs esam sagatavojuši un atbalstījuši lēmuma projektu par sporta nodarbībām. Mēs esam arī gatavojuši citus lēmuma projektus attiecībā uz tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu, kuri pēc būtības visiem īsti gāja pie sirds, bet tad, kad bija jābalso, tad bija krūmos jāskrien.

Šis lēmuma projekts, protams, ir nepieciešams skaistumkopšanas nozarei, akcentējot to, ka visi skaistumkopšanas nozares darbinieki ir pelnījuši tiesības atsākt strādāt, lai cik dīvaini vispār tas neskanētu - cilvēki šobrīd cīnās par tiesībām, par iespēju legāli turpināt savu darbu.

Tas, ko mēs esam konstatējuši, arī kontaktējoties ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem, ir tiešām neiedomājami smagā situācija, kurā viņi ir nonākuši, īpaši ņemot vērā to, ka tātad, kā jau es uzsvēru, nekas neapstājas, nekādi rēķini netiek apturēti, joprojām ir jāmēģina uzturēt savu prakses vietu, joprojām ir jāmēģina uzturēt sadarbību ar piegādātājiem, joprojām ir jāmēģina arī kaut kādā veidā nepazaudēt savus klientus. Tas ir ārkārtīgi smags izaicinājums šo nozaru speciālistiem. Piedevām ļoti svarīgi ir atcerēties to, ka, salīdzinot, piemēram, ar ēdināšanas biznesu, kas arī, protams, šobrīd ir ļoti smagā situācijā, šīs nozares speciālisti nevar nekādā veidā sniegt pakalpojumus attālināti vai ar piegādi mājās, vai kaut kā savādāk.

Šis risinājums, protams, nav iespējams zināmu apstākļu... saprotamu apstākļu dēļ, taču atsevišķos gadījumos tas diemžēl var veicināt šādu pakalpojumu sniegšanu nelegāli, par ko mēs esam arī pārliecinājušies, gan vērojot sabiedrībā zināmas personas, arī Saeimas deputātus, gan arī sazinoties ar skaistumkopšanas speciālistiem, kuri... Daži no viņiem bija spiesti atzīties, ka viņiem ir informācija par to, ka daži ministriju pārstāvji, daži valdībai, teiksim, pietuvinātie cilvēki aicina uz mājām šos cilvēkus un tāpat turpina savu skaistumu uzturēt nelegāli.

Šis ir ļoti īpašs, šis ir ļoti svarīgs gadījums, kad mums būtu jāļauj cilvēkiem strādāt atbilstoši drošības protokolam un jābeidz izlikties, ka... Cilvēki, kuri grib izdzīvot, viņi darīs visu, lai izdzīvotu, jo šajā nozarē, mīļie kolēģi, strādā galvenokārt sievietes, bieži vien arī sievietes, kuras vienas pašas audzina bērnus... kur ir vienīgais iztikas avots.

Šis lēmuma projekts, protams, ir ļoti maigs attiecībā pret valdību, tātad neuzliek nekādu pienākumu tūlīt pat atvērt visu visiem, bet aicinu to atbalstīt. Taču es tiešām neticu, ka valdība ieklausīsies arī šajā Saeimas aicinājumā.

Es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 419 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem” turpmāko virzību”! Lūdzu, balsosim! Par - 91, pret - 1, atturas - nav. Lēmuma projekts ir atbalstīts.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija... ir notikusi.

Starpbrīdis... pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2021. gada 25. februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Lēmuma projekts “Par 10 215 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Apmaksāt ārsta nozīmēto psihoterapiju” turpmāko virzību”. Iesniedzējs - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Kolēģi, vai kādam deputātam ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē? Lūdzu pieteikties sadaļā par procedūru. Nav neviens pieteicies. Deputātiem iebildumu nav, līdz ar to ar sāksim izskatīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride. Lūdzu!

A. Skride (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Klausītāji! Tātad Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi šo 10 215 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu, un tā pamatbūtība iesniegumam ir tāda, ka Latvijā patiešām netiek no valsts puses šobrīd apmaksāta ārsta psihoterapeita konsultācija, ja to ir nozīmējis, piemēram, ģimenes ārsts vai ārsts psihiatrs. Šo mēs arī uzklausījām no iesniedzēju puses, un komisijā 17. februārī mēs uzklausījām arī ārstus psihoterapeitus un psihoterapijas speciālistus. Arī viņi atbalstīja šo iniciatīvu, un mēs visi kopīgi lēmām tālāk šo iniciatīvu virzīt uz Sociālo un darba lietu komisiju.

Lūdzu komisijas vārdā arī Saeimas deputātus atbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā nolemto.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 215 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Apmaksāt ārsta nozīmēto psihoterapiju” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtība sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Aivars Geidāns, Anita Muižniece, Ēriks Pucens, Ieva Krapāne, Māris Možvillo, Edgars Kronbergs, Iveta Benhena-Bēkena, Ivars Puga, Janīna Kursīte un Krišjānis Feldmans ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Aivara Geidāna atsaukšanu no Juridiskās komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Geidāna, Muižnieces, Pucena, Krapānes, Možvillo, Kronberga, Benhenas-Bēkenas, Pugas, Kursītes un Feldmana iesniegto lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Aivara Geidāna atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā ir deputātu Geidāna, Muižnieces, Krapānes, Možvillo, Kronberga, Benhenas-Bēkenas, Pugas, Pucena, Kursītes un Feldmana iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Māra Možvillo atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Geidāna, Muižnieces, Krapānes, Možvillo, Kronberga, Benhenas-Bēkenas, Pugas, Pucena, Kursītes un Feldmana iesniegto lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Māra Možvillo atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas”! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aivara Geidāna ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”. Iesnieguši deputāti Geidāns, Muižniece, Krapāne, Možvillo, Kronbergs, Benhena-Bēkena, Puga, Pucens, Kursīte un Feldmans.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Aivara Geidāna ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā”! Iesniedzēji - deputāti Geidāns, Muižniece, Krapāne, Možvillo, Kronbergs, Benhena-Bēkena, Puga, Pucens, Kursīte un Feldmans. Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā ir deputātu Geidāna, Feldmana, Krapānes, Možvillo, Kronberga, Pugas, Benhenas-Bēkenas, Nemiro, Pucena un Kursītes iesniegtais lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Māra Možvillo ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Māra Možvillo ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - Saeimas lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Kronberga ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Iesniedzēji - deputāti Aivars Geidāns, Anita Muižniece, Ieva Krapāne, Māris Možvillo, Edgars Kronbergs, Iveta Benhena-Bēkena, Ivars Puga, Ēriks Pucens, Janīna Kursīte un Krišjānis Feldmans.

Janīna Kursīte un Krišjānis Feldmans.

 

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Kronberga ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais - lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Kronberga ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”. Iesniedzēji - deputāti Edgars Kronbergs, Anita Muižniece, Ēriks Pucens, Māris Možvillo, Ieva Krapāne, Iveta Benhena-Bēkena, Ivars Puga, Aivars Geidāns, Janīna Kursīte un Krišjānis Feldmans.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edgara Kronberga ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. “Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem”.

Deputāti Igors Pimenovs, Valērijs Agešins, Ivans Klementjevs, Edgars Kucins, Boriss Cilevičs, Ivars Zariņš, Regīna Ločmele, Artūrs Rubiks, Jānis Tutins un Vladimirs Nikonovs ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta noteikto tiesību ierobežojumu paziņošanu Saeimai”.

Iesniedzēja vārdā motivācijai vārdu ir lūdzis deputāts Igors Pimenovs. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamās deputātes, godātie deputāti! Šā gada 5. februārī Ministru kabinets atbalstīja divus lēmumus - grozījumus rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un grozījumus noteikumos ar nosaukumu “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Ar minētajiem grozījumiem veikalos sniedzamo pakalpojumu ierobežojumus no rīkojuma izņēma un noteikumos iekļāva, tos padarot vēl stingrākus, nosakot, ka vienam apmeklētājam tirdzniecības pakalpojuma sniegšanas vietā ir jābūt nodrošinātiem ne mazāk kā 25 kvadrātmetriem no publiski pieejamās telpu platības. Sagaidot atļauju ienākšanai veikalos, pircēji bija spiesti stāvēt pie veikala durvīm rindā, dažreiz arī salā, un tas sabiedrībā rada sašutumu.

Atbilstoši likumam “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” Ministru kabinets paziņoja Saeimas Prezidijam par grozījumiem rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Grozījumi tika izskatīti Saeimā 11. februārī un ar Saeimas lēmumu tika atbalstīti.

Savukārt grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” deputātiem netika nodoti skatīšanai un izvērtēšanai, jo no Ministru kabineta nebija saņemti, lai gan atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumam Ministru kabinets informē Saeimu par paredzēto ierobežojumu noteikšanu, kuri skar personu tiesības un likumiskās intereses.

Pieprasījuma iesniedzēju ieskatā, Ministru kabinets pieļāva likuma pārkāpumu. Lai arī ziņojumā Saeimai grozījumi noteikumos bija mutiski nosaukti, faktiski deputāti bija maldināti pirms balsošanas, jo no diviem dokumentiem redzēja tikai vienu.

Pieprasījuma būtība ir pieprasīt Ministru prezidentam Kariņam informēt Saeimu arī par minētajiem grozījumiem noteikumos, kā to paredz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, un gūt iespēju tos pakļaut parlamentārajai apspriešanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta noteikto tiesību ierobežojumu paziņošanu Saeimai” tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtībā - deputātu Viktora Valaiņa, Evijas Papules, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Jāņa Vucāna, Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes un Gundara Daudzes iesniegtais pieprasījums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par “amatpersonu, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai” sarakstu un lēmuma par viņu vakcināciju pieņemšanu”.

Motivācijai vārdu ir pieteicis deputāts Viktors Valainis. Lūdzu pieteikties arī elektroniski!

Tavara kungs, jūs nevarat šobrīd aizstāt Valaiņa kungu, jo pašā pieprasījumā ir norādīts, ka motivāciju izteiks Valaiņa kungs. Viņam arī ir jāpiesakās šobrīd elektroniskajā sistēmā. (Pauze.)

Valaiņa kungs nav šobrīd sistēmā ieslēdzies.

Balstoties uz Juridiskā biroja konsultāciju, tātad mums nav iespēja dot vārdu citam deputātam nekā tam, kurš ir norādījis pieprasījumā, ka vēlas motivāciju sniegt Saeimas sēdē. Līdz ar to šis pieprasījums veselības ministram Danielam Pavļutam “Par “amatpersonu, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai” sarakstu un lēmuma par viņu vakcināciju pieņemšanu” tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtībā ir deputātu Ivara Zariņa, Borisa Cileviča, Ivana Klementjeva, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Jāņa Krišāna, Igora Pimenova un Edgara Kucina pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu valdības darbības neatbilstību Jūsu valdības deklarācijā noteiktajam un Elektroenerģijas tirgus likuma normu pārkāpšanu attiecībā uz OIK regulējumu”.

Tātad motivācija... Šajā pieprasījumā vārdu motivācijai ir lūdzis deputāts Ivars Zariņš. Zariņa kungs, jums vārds.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu, es domāju, visa sabiedrība vēl labi atceras, ka uz vēlēšanām partijas sacentās vairāksolīšanā, ko tās izdarīs ar OIK afēru. Aizgāja līdz pat tam, ka bija partijas, kuras piedāvāja likvidēt OIK. Šīs partijas ir izveidojušas valdību. Jaunā... Un šī valdība arī savā deklarācijā ir ierakstījusi kā vienu no saviem uzdevumiem, ka tā īstenos OIK likvidēšanu.

Diemžēl pagājuši jau ir vairāk nekā divi gadi, bet nekas no šiem solījumiem nav izdarīts. Sabiedrībai it kā bija radušās... Daļai sabiedrības bija radusies naiva cerība, ka šī valdība tiešām beidzot atrisinās šo lielo netaisnību, kas tika savulaik radīta... starp citu, kura tika radīta tieši tad, kad ekonomikas ministrs bija Krišjānis Kariņš, kurš tagad ir šīs valdības vadītājs un sola cīnīties ar paša radīto afēru.

Nekādi tas nesokas. Nav izpildīts ne tikai valdības deklarācijā minētais, šī vara ir gājusi vēl tālāk nekā iepriekšējā. Tātad viņi ne tikai nepilda savus solījumus, lai piesegtu OIK afēru, viņi pat nodarbojas ar likuma pārkāpšanu. Proti, mēs pieņēmām pagājušā gada... vēl pagājušā gada sākumā tika pieņemti grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Lai gan šie grozījumi bija krietni izkastrēts iepriekšējā... vecā, iepriekšējā Saeimas sasaukuma radītais likumprojekts, esošā valdība nav spējusi izpildīt vai nav vēlējusies izpildīt pat šo izkastrēto likuma variantu, kurā tomēr ir palikušas atsevišķas prasības, kas bija jāizpilda.

Konkrēti. Šis jaunais... Šie grozījumi paredzēja, ka jāsagatavo jauna pārkompensācijas novēršanas kārtība, kurā būs jāiekļauj viss saņemtais atbalsts un samērīgi izdevumi. Tas nav izdarīts. Šie noteikumi bija jāpieņem jau pagājušā gada augustā. Tāpat arī vienotā tehnoloģiskā principa ievērošana... kas tiek izmantota daudzās krāpniecībās. Tas arī nav izdarīts. Ir izveidoti speciāli noteikumi, lai apietu likumu, lai nevajadzētu atgūt nelikumīgi sev izmaksāto atbalstu. Tas ir tas, ko dara pašlaik šī valdība, kura ir solījusi, kura ir rakstījusi savā deklarācijā, ka tiks galā ar OIK afēru.

Un tad nu mēs vēršamies pie Krišjāņa Kariņa un jautājam, vēlamies noskaidrot, kas ir iemesls, - vai šī valdība vienkārši nav spējīga pildīt savus solījumus un pildīt likumu vai apzināti izvairās to darīt? Jo tie ir vienkārši kliedzoši pārkāpumi, kas pašlaik tiek darīti. Tātad valdība jau vairāk nekā pusgadu pārkāpj likumu attiecībā uz OIK regulējumu un netaisās to pildīt.

Ceram, ka savlaicīgi šis pieprasījums tiks izskatīts. Atgādinu - divu nedēļu laikā tam ir jābūt komisijā. Sekojiet visi līdzi!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu valdības darbības neatbilstību Jūsu valdības deklarācijā noteiktajam un Elektroenerģijas tirgus likuma normu pārkāpšanu attiecībā uz OIK regulējumu” tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Vitālija Orlova, Andreja Klementjeva, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Edgara Kucina, Jāņa Urbanoviča, Igora Pimenova, Artūra Rubika, Ivana Klementjeva, Ingas Goldbergas pieprasījums labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par vilcināšanos ar Covid-19 izplatības samazināšanas pasākumu ieviešanu sociālās aprūpes centros”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (KPV LV).

Jā, paldies. Esiet sveicināti, kolēģi! Dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Vitālija Orlova, Andreja Klementjeva, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Edgara Kucina, Jāņa Urbanoviča, Igora Pimenova, Artūra Rubika, Ivana Klementjeva, Ingas Goldbergas pieprasījumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par vilcināšanos ar Covid-19 izplatības samazināšanas pasākumu ieviešanu sociālās aprūpes centros” (Nr. 45/P13) un, balsojot četriem “par”, deviņiem - “pret” un trīs deputātiem atturoties, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Labdien, sēdes vadītāja! Vēlreiz labdien, cienījamie kolēģi! Neskatoties uz to, ka Pieprasījumu komisija noraidīja mūsu pieprasījumu, es tomēr vēršos pie kolēģiem deputātiem ar lūgumu to atbalstīt.

Skatot šo jautājumu Pieprasījumu komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kolēģi deputāti redzēja to, ka problēma pastāv. Tas, ko bija nepieciešams izdarīt labklājības ministrei, lai samazinātu kovida izplatību sociālās aprūpes centros, nebija izdarīts. Un tikai tad, kad parādījās pieprasījums, labklājības ministre sāka reaģēt uz tiem notikumiem, kuri bija sociālās aprūpes centros.

Mēs, deputāti, varam izdomāt jautājumus, lai sagatavotu pieprasījumu, bet mēs nevaram izdomāt ciparus, kurus prezentēja Slimību profilakses un kontroles centrs un Veselības ministrija par saslimušo skaitu, par nomirušo skaitu. Un tas apliecina, ka labklājības ministre nav izdarījusi visu nepieciešamo, lai samazinātu kovida izplatīšanos sociālās aprūpes centros.

Lūgums atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Pugas kungs, vēlaties vēl kaut ko piebilst?

I. Puga. Nē, komisijas vārdā nav piebilstams nekas, tikai atgādināšu, ka deputātu pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Vitālija Orlova, Andreja Klementjeva, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Edgara Kucina, Jāņa Urbanoviča, Igora Pimenova, Artūra Rubika, Ivana Klementjeva, Ingas Goldbergas pieprasījumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par vilcināšanos ar Covid-19 izplatības samazināšanas pasākumu ieviešanu sociālās aprūpes centros”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 28, pret - 53, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamā Saeimas sēdes darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa. Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 908/Lp13).

Likumprojekta mērķis ir paplašināt 2012. gadā aizsākto Goda ģimenes konceptu. Tas atbalsta daudzbērnu ģimenes ar īpašas apliecības izsniegšanu un tādējādi nodrošina tām dažādu veidu atvieglojumus. Likumprojekts iezīmē nākamo posmu, programmā iekļaujot arī ģimenes, kuras rūpējas par bērnu ar invaliditāti neatkarīgi no kopējā ģimenē augošo bērnu skaita.

Uz otro lasījumu ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajam tiek precizēts pirmajā lasījumā atbalstītais regulējums, paredzot, ka 26. panta septītā daļa ir attiecināma arī uz tādām ģimenēm, kurās ir pilngadīga persona ar invaliditāti līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, ja tai noteikta pirmā vai otrā invaliditātes grupa. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte‑Grosa. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu. Pārejas noteikums, kas paredz, kad 26. panta jaunā daļa stājas spēkā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte‑Grosa. Kolēģi, es Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 87, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu,

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte‑Grosa. Lūdzu!

E. Zālīte‑Grosa (JK).

Paldies. Sociālo un darba lietu komisija ir izskatījusi un atbalstījusi otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā” (Nr. 909/Lp13).

Šis likumprojekts ir cieši saistīts ar iepriekšējo likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, jo, lai Goda ģimenes karti varētu saņemt arī ģimenes, kuras rūpējas par bērnu ar invaliditāti, ir nepieciešams grozījums Invaliditātes likuma 3.¹ pantā, paredzot tiesības Sabiedrības integrācijas fonda sekretariātam apstrādāt invaliditātes informatīvajā sistēmā iekļauto informāciju.

Uz otro lasījumu nav saņemts neviens priekšlikums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Invaliditātes likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Invaliditātes likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 92, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Tātad skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””.

Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums.

Īsi atgādināšu, par ko šis likumprojekts kopumā ir. Likumprojekts ir ar mērķi izstrādāt regulējumu, kas atvieglo kompleksu zemes dzīļu izpēti.

Priekšlikums ir saņemts no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša kunga, un tas paredz atlīdzību par īpašuma tiesību aprobežojumiem, kas ir jāslēdz rakstveidā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Nemiro. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus... Tas bija tikai viens.

Lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts - “Dzīvojamo telpu īres likums”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!

Budriķa kungs, mēs jūs nedzirdam. Budriķa kungs, mēs jūs redzam, bet nedzirdam!

U. Budriķis (JK).

Vai varētu būt, ka tagad ir...

Sēdes vadītāja. Tagad viss labi. Paldies.

U. Budriķis. Augsti godātā sēdes vadītājas kundze! Labdien, godātie kolēģi! Uz trešo lasījumu likumprojektam “Dzīvojamo telpu īres likums” saņemti 93 priekšlikumi. Un, lai ātrāk izietu tiem cauri, sāksim jau tūlīt.

Pirmie trīs priekšlikumi attiecas uz likuma darbības jomu. Šeit jāpiemin, ka komisija nolēma, ka likums attiecas tikai uz tādu dzīvojamo telpu lietošanu, kuras tiek izmantotas pastāvīgai, ilgai dzīvošanai - mājokļa vajadzībām -, bet neattiecas uz īslaicīgu dzīvojamo telpu lietošanu, piemēram, atpūtas un tūrisma vajadzībām.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par šo Juridiskā biroja priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

U. Budriķis. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Miezaiņa priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Miezaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 27, pret - 35, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš piedāvā citu redakciju īres līguma priekšmeta skaidrojumam.

Komisija izvērtēja un atstāja nemainīgu otrajā lasījumā pieņemto redakciju, kas ir detalizētāka, paskaidro arī, kas ir līguma priekšmets.

4. - Juridiskā biroja priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Budriķis. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz citādāku redakciju... par īres līguma subjektiem. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Budriķis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas papildina jau iepriekš minēto Juridiskā biroja priekšlikumu, ka īres līguma subjekts var būt arī persona, kam pieder dzīvokļa... tiesība.

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 9. priekšlikums paredz citu pieeju īres līgumu saturam, sadalot tos... noteikumos... Civillikuma izpratnē.

Priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Budriķis. 10.  - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš aptver gan 9., iepriekšējo, Juridiskā biroja priekšlikumu, gan 11., gan 12. priekšlikumu.

Un šeit es vēlos piebilst, ka tas ņem par bāzi tos priekšlikumus un sadala tos būtiskos... kuras ir jāievēro obligāti... kas ir, pieņemsim, termiņi, īres maksa, grozīšanas kārtība... un arī tādus, kurus var ietvert...

Tas arī papildina ar daļu par kārtību, ierakstot īres līgumu zemesgrāmatā vai notariāli apstiprinot.

Un, ja izīrētājs nākotnē, pieņemsim, īres maksas nesamaksāšanas dēļ plāno vērsties tiesā... piemērojot Civilprocesa likumā... kārtību saistību bezstrīdus izpildei...

Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par šo, 10., priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 72, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

U. Budriķis. 11. ir mans, deputāta Ulda Budriķa, priekšlikums. Saistīts ar īrnieku piekrišanu saistību bezstrīdus piespiedu izpildei.

Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Budriķis. 12. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Arī par to pašu tēmu - par bezstrīdus piespiedu izpildi.

Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

U. Budriķis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas piedāvā citu redakciju pantam, kurš skaidro īres maksu.

Protokolam: vēlos minēt - lai piemērotājiem būtu vieglāk -, ka otrajā daļā ietvertie, ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie maksājumi ir, piemēram, pārvaldīšanas izdevumi, maksājumi par pakalpojumiem, kas izriet no dzīvojamās telpas un palīgtelpu lietošanas (tajā skaitā elektroenerģijas, dabasgāzes izmantošana; ūdensapgāde, kanalizācijas pakalpojumi, sadzīves atkritumu izvešana), kā arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, maksājumi arī par apdrošināšanu.

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par šo, 13., priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 73, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

U. Budriķis. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar struktūras maiņu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 15.  - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 16. - deputātes Regīnas Ločmeles-Luņovas... Regīnas Ločmeles priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Man ir ļoti žēl, ka komisija nav atbalstījusi manu priekšlikumu, jo šis priekšlikums ir vitāli svarīgs absolūti visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri varētu būt, šī likuma garā, gan izīrētāji, gan īrnieki, ja mēs runājam par dzīvojamām telpām.

Izstāstīšu par priekšlikuma būtību.

Šis likums, Dzīvojamo telpu īres likums, būs speciāls likums. Tātad šī likuma spēks ir lielāks par Civillikuma normām, kuras regulē īrnieka un izīrētāja attiecības. Šis jaunais likums, par ko mēs šodien balsosim, ietver sevī definīciju... par to, kas ir ģimenes locekļi, ja mēs runājam par īrniekiem tieši šī, speciālā, likuma izpratnē.

Es vēlētos vērst absolūti visu deputātu, frakciju uzmanību... frakciju deputātu uzmanību uz to, ka saskaņā ar šī īres likuma izpratni ģimenes locekļi ir tikai īrnieka laulātais, īrnieka un laulātā nepilngadīgie bērni. Ņemot vērā to, ka mans priekšlikums tika izbalsots komisijā, - šie bērni skaitās par ģimenes locekļiem tikai līdz pilngadībai.

Mana priekšlikuma būtība bija tāda, lai īrnieka un tā laulātā bērnus uzskatītu par ģimenes locekļiem līdz 24 gadu vecumam, kamēr šie bērni mācās vispārējās, profesionālajās, augstākajās vai speciālajās izglītības iestādēs. Diemžēl komisija nav atbalstījusi manu priekšlikumu, un, manuprāt, tas tiešām ir traģiski. Vienkārši tādēļ, ka bērni, kas iemitināti šajā daļā minētajā kārtībā, sasniedzot pilngadību, nezaudēs ģimenes locekļa statusu... Tas būtu tā, ja komisija atbalstītu manu priekšlikumu.

Jums tagad ir iespēja nobalsot “par” manu priekšlikumu un ļaut īrnieka vai tā laulātā bērniem ne tikai līdz pilngadībai, bet vismaz līdz 24 gadu vecumam skaitīties par ģimenes locekļiem. Tātad, ja viņiem viens no vecākiem mirst un šis vecāks ir īrnieks, tad viņiem saglabātos tiesības uz īres līguma pārjaunošanu, lai nesanāk tā, ka viņi šīs tiesības zaudēs. Mans priekšlikums - tas bija mazākais no tā, ko varēja prasīt.

Es gribētu vērst pirmām kārtām frakcijas “Attīstībai/Par!” un frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA deputātu uzmanību uz to, ka šī īres likuma izpratnē ģimenes locekļi ir tikai šie - likumiski laulātais un īrnieka un laulātā nepilngadīgie bērni līdz 18 gadu vecumam. Šeit nav variantu, ka saglabāsies tiesības uz īres līguma pārjaunojumu īrnieka nāves gadījumā, ja attiecības nav reģistrētas un ja tā ir ģimene, kurai nav oficiāli nostiprināts statuss (pašreizējās likumdošanas izpratnē).

Mēs visi lieliski zinām, ka pašlaik Saeimā vairākās darba grupās tiek izskatīts jautājums par to, kādas savienības... cilvēku savienības varētu uzskatīt par ģimeni. Atkārtoju: šī jaunā īres likuma izpratnē ģimene ir tikai oficiāli noslēgta laulība, tātad laulātais un bērni līdz 18 gadu vecumam.

Mums visas diskusijas par īres likumu vēl ir priekšā, bet es ļoti lūdzu jūs nobalsot... absolūti visus... šeit nav nozīmes - pozīcijas vai opozīcijas priekšlikums... par to, lai bērna kā ģimenes locekļa statuss saglabātos ne tikai līdz 18 gadu vecumam, bet līdz 24 gadu vecumam, kamēr šis bērns vēl mācās.

Lūdzu nobalsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies.

Es gribētu atgādināt, ka es ļoti labi zinu Kārtības ruļļa prasības par to, ka deputātam jārunā par priekšlikumu. Kārtības rullis, paldies Dievam, nenosaka, kādam būt runas veidam un kā jākonstruē šī runa. Tāpēc es sākšu tāpat, kā tas ir Satversmē, - ar nelielu preambulu.

Es pieļauju, ka koalīcijas deputātu vairākums nav izlasījis nedz šo likumprojektu, nedz arī iesniegtos priekšlikumus, kuru skaits ir milzīgs. Uz trešo lasījumu ir 90 “ar kapeikām” priekšlikumi, tas liecina par to, ka likumprojekts izstrādāts nekvalitatīvi, un tāpēc prasīja lielus pūliņus, lai to uzlabotu.

Es pieļauju arī, ka daļa no koalīcijas deputātiem nezina, ka jau šodien eksistē... no 1993. gada darbojas likums “Par dzīvojamo telpu īri”.

Es pieļauju arī, ka vairākums no koalīcijas deputātiem nezina, ka pirms Otrā pasaules kara Latvijas Republikā īres attiecības mājokļu jomā eksistēja un bija ļoti attīstītas, un bija pakļautas... tas regulējums... bija pakļautas Civillikuma prasībām un normām, tāpēc... Šis jaunais likums... likumprojekts ir ļoti samudžināts un neparedz vairākas vajadzīgas lietas, bet paredz daudzas nevajadzīgas lietas, kā, piemēram, to, ko varētu darīt Ministru kabinets, - līguma noteikumu noteikšana.

Bet, runājot par šo priekšlikumu, - te atkal mēs sastopamies ar to, ka ir zināma neizpratne par to, ko mēs regulējam, ko mēs gribam panākt. Tā norma, kas ir ierakstīta priekšlikumā, neatspoguļo visas situācijas, kas var izveidoties īres attiecībās, it īpaši pie tās situācijas, kas ir izveidojusies tagad.

Tas, ko runāja Regīna, nepārprotami... ir absolūti pareizi, jo, ja mēs runājam par likumiem, kas aizsargā bērnu tiesības, ja mēs runājam par normām, teiksim, līdz kādam vecumam ir saglabājamas tās priekšrocības bērniem, tad, dabīgi, tie ir 24 gadi, nevis 18... vai kā savādāk. Dabīgi! Ločmeles kundzei ir absolūta taisnība, kad viņa runāja, ka tas saraksts, kas ir šinī normā, nav izsmeļošs un tās situācijas ir daudz... bagātākas.

Šinī gadījumā es ne īpaši saprotu, kāpēc frakcija “Attīstībai/Par!” nebija aktīvi iesaistījusies tieši šā priekšlikuma apspriešanas gaitā un tā mierīgi noklusē par to, kas notiek arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, jo tās debates... es, godīgi sakot, atceros ļoti maz piemēru Saeimas praksē, ka būtu bijušas tik garas un, godīgi sakot, ne īpaši auglīgas debates.

Par to, kā ir tapis šis likumprojekts, mēs vēl parunāsim, bet šoreiz es gribētu teikt, ka Ločmeles kundzes priekšlikums būtu atbalstāms, un es arī aicinu Saeimas deputātus to darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Paldies Dolgopolova kungam, kurš ļoti skaidri aprakstīja šī ļoti svarīgā - absolūti visiem Latvijas iedzīvotājiem ļoti svarīgā! - likuma kontekstu.

Es gribētu piebilst tikai to, ka mums priekšā vēl 21. un 22. priekšlikums, ar kuriem es mēģināju paplašināt to personu loku, kurām būtu tiesības uz īres līguma pārjaunošanu īrnieka nāves gadījumā, līdz trešajām personām, kuras būtu tieši tie partneri, brāļi, māsas, vecmāmiņas un citi tuvi tuvinieki, īrnieku tuvinieki un tuvas personas, kuras formāli neskaitās šim cilvēkam ģimenes locekļi saskaņā ar šo likumu, par kuru mēs šodien nobalsosim. Bet 21. un 22. priekšlikums vēl priekšā.

Un šis, 16., ir tas minimālais, mazākais, ar kuru mēs aizsargāsim bērnu no 18 līdz 24 gadu vecumam tiesības uz īres līguma pārjaunošanu gadījumā, ja viens no vecākiem nomirst.

Es jūs ļoti lūdzu nobalsot par 16., jo tas ir minimālais iespējamais, kā mēs varētu aizsargāt vismaz mūsu bērnus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Es varbūt būšu ļoti nepopulārs šajā jautājumā un izteikšu savu viedokli - pretēju.

Nu, 24 gados - kāds bērns?! 24 gados sieviete ir labākajā vecumā, lai dzemdētu, kļūtu par māti. Vīrietim ir jāiemācās nevis 24 gados dzīvot pie mammas, bet jākļūst patstāvīgam. Pilngadīgs, iestājas augstskolā, pats sāk strādāt. Jā, no sākuma vecāki palīdz, ievirza vai vēl kaut ko... Cik ilgi mēs audzināsim tādus nevarošus, tādus, nu... līdz cik gadiem?

Tas ir galvenais arguments, kāpēc mums, manuprāt, ir jāaudzina cilvēki, kas 22-23 gadu vecumā grib veidot ģimenes, dzemdēt bērnus... tā, kā to darīja kādreiz, - uzņemties pašiem atbildību par savu dzīvi. Un lai Dievs dod, ka katram ģimenē ir vecāki, kas var palīdzēt, bet ielaist to sērgu, ka cilvēku, kas sasniedzis 24 gadu vecumu, mēs sauksim par bērnu, - tas ir nepareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Balsosim par 16. - deputātes Regīnas Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 28, pret - 45, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. Paldies.

Augsti godātā sēdes vadītājas kundze! Pirms šī balsojuma es vēlējos izteikt komisijas vārdā...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos!

U. Budriķis. ... apstākļus, kāpēc komisija izvēlējās noraidīt priekšlikumu.

Būtībā tā ir 14. panta daļa... un 14. pants aptver visus bērnus, arī līdz 24 gadiem. Ja izīrētāji... ir tāda lieta pielīgta... 14. panta trešā daļa paredz to, ka ne tikai bērni, bet arī citas iemitinātās personas var būt dzīvoklī, ja par to ir rakstveidā vienojies ar izīrētāju.

Turpinām.

17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Un paldies par 16. priekšlikuma skaidrojumu.

U. Budriķis. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Par izīrētāja pienākumu neaizliegt īrniekam deklarēt dzīvesvietu īrētā dzīvojamā telpā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt 14. panta pirmo daļu. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 26, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. Jā, paldies.

20. - komisijas priekšlikums, kas salāgo likumā lietoto terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam... Tā, debates ir atsauktas, bet ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

U. Budriķis. Paldies.

21. - deputātes Ločmeles priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Paldies Uldim Budriķim par to, ka viņš skaidroja dažas normas šajā likumā, bet tika noklusēts viens fakts.

Jā, šis likums ļauj īrnieka un tā laulātā bērniem, kā arī citām personām pārjaunot īres līgumu, bet ar nosacījumu, ka šīs personas izmitināt šajā telpā ir atļāvis izīrētājs. Piemēram, ja īres līgums tiek noslēgts konkrētajā gadā un šinī brīdī cilvēks nav noslēdzis kaut kādas... nav izveidojis kaut kādas attiecības vai viņam vēl nav piedzimis bērns... vai tas bērns dzīvojis, piemēram, ar citu vecāku... bet pēc pieciem gadiem situācija ir mainījusies, piemēram, mammai ir noticis insults un tu esi paņēmis mammu pie sevis; tavs bērns pēkšņi ir nolēmis dzīvot ar tevi, nevis ar otru vecāku; tev izveidojas attiecības ar civilsievu un viņa, dzīvojot ar tevi, ir pieradusi pie tā, ka viņa šeit dzīvo... Kad īrnieks ir miris, šīm personām vairs nav tiesību pārjaunot īres līgumu uz tādiem pašiem noteikumiem, uz kādiem tas bija noslēgts ar īrnieku. Par to ir stāsts. Ir stāsts par to, ka jauns īres likums nosaka bargākus noteikumus attiecībā uz tiem cilvēkiem, kuri oficiāli nav ģimenes locekļi.

Vēlreiz atgādinu: šī likuma izpratnē ģimenes locekļi ir tikai īrnieks, tā laulātais un bērni līdz 18 gadu vecumam. Par to ir stāsts.

Es ļoti lūdzu jūs atbalstīt manu, 21., priekšlikumu, jo tas tika atbalstīts tikai daļēji un tikai daļēji iekļauts komisijas atbalstītajā 23. priekšlikumā.

Un vispār attiecībā uz ģimenes locekļiem tieši šajā jaunajā īres likumā ir lielākas pretrunas, uz ko norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Mēs turpinām to pašu sarunu, kas jau bija uzsākta, apspriežot pārējos jautājumus. Starp citu, komentējot 19. priekšlikumu, kurš netika atbalstīts balsojumā... Juridiskā biroja priekšlikums, godīgi sakot, ir ļoti precīzs un ļoti pareizs. Un tas, ka tas ir noraidīts, vēlreiz liecina par to, ka tie deputāti, kas balsoja pret Juridiskā biroja priekšlikumu, nemaz nav lasījuši likumprojektu. Šinī priekšlikumā bija pieprasījums izslēgt to normu, kas ir saistīta ar drošības naudas iemaksām... par ko citu, un tas nekādi nebija saistīts ar attiecīgā panta prasībām.

Tāpat arī šinī gadījumā. Jā, daļēji ir atbalstīts Regīnas Ločmeles priekšlikums, bet tas nav pilnībā atbalstīts, jo te... tiešām ir milzīgas problēmas visā šinī likumā. Un tās nav vienīgās problēmas, kas regulē ģimenes attiecības īres jautājumos, jo ir tāds... es vēl nosaukšu, kad mēs runāsim par konkrētiem pantiem, par konkrētiem priekšlikumiem...

Šinī gadījumā es aicinātu atbalstīt Ločmeles kundzes priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Budriķa kungs, komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputātes Regīnas Ločmeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 23, pret - 45, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Lai jūs pārliecinātu balsot “par” šo manu priekšlikumu, vienkārši to nolasīšu. Es biju lūgusi izteikt likumprojekta 14. panta trešo daļu šādā redakcijā: “Īrnieka nāves gadījumā personai, kura īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā iemitināta, ievērojot šā likuma 12. panta noteikumus, trīs mēnešu laikā ir tiesības pārjaunot dzīvojamās telpas īres līgumu, nemainot iepriekšējā dzīvojamās telpas īres līguma noteikumus, tostarp līguma termiņu.”

Tātad šeit ir runa par tām pašām tiesībām, par kurām es runāju. Vēlreiz... nobalsojot “pret” manu priekšlikumu, jo tas tika atbalstīts tikai daļēji... Un komisijā atbalstītais 23. priekšlikums sašaurina to cilvēku loku, kuriem ir tiesības uz šāda veida līguma pārjaunošanu pilnā apjomā... Kamēr valstī notiek diskusijas par to, kas ir ģimene, es vēlētos vēlreiz norādīt uz to, ka tas ir speciālais likums, kura normas būs augstākas par jebkuru citu normu, kura ir ierakstīta pašlaik Civillikumā vai pat ja tā būs ierakstīta Satversmē... kamēr Satversmes tiesā nebūs apstrīdēts šis jaunais īres likums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Godātā sēdes vadītāja! Labdien vēlreiz! Es par šo priekšlikumu... Es vēlētos vērst uzmanību uz to, ko ir vēlējies pateikt Saeimas Juridiskais birojs. Es šajā ziņā pilnībā pievienojos Saeimas Juridiskā biroja pozīcijai un uzskatu, ka šis priekšlikums nav daļēji atbalstīts.

Ko gan paredz otrajā lasījumā atbalstītā norma? Otrajā lasījumā atbalstītā norma paredz to, ka īrnieka nāves gadījumā īrnieka ģimenes locekļiem trīs mēnešu laikā ir tiesības pārjaunot dzīvojamo telpu īres līgumu, nemainot iepriekšējā dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus un beigu termiņu, tomēr ne ilgāk kā uz 10 gadiem.

Tas, ko piedāvā Saeimas Juridiskais birojs (un arī es tā uzskatu!), - ka šis līgums būtu jāpārjauno pilnā apmērā.

Ja šis līgums... un ja ir šie garie līgumi, kas ir garāki par 10 gadiem... tam ir bijuši kaut kādi divu pušu starpā nosacījumi, kādēļ šāds līgums ir vispār ticis noslēgts... Ja šīs divas puses ir vienojušās par to, ka īres līgums ir, piemēram, uz 25 gadiem... un tādu līgumu nav mazums... 25 gadiem... un par šo īres līgumu, iespējams, ir samaksāta arī kaut kāda naudas summa, to slēdzot... un tādi līgumi ir, kad samaksā kaut kādu lielāku naudas summu uzreiz un pēc tam par mazāku naudas summu īrē to... līgumu... uz 25 gadiem...

Šajā gadījumā, ja šāds līgums ir slēgts, tad... pēc nākamā priekšlikuma, kas ir jau kā komisijas priekšlikums un kur tiek teikts, ka tas ir daļēji atbalstīts... tiek paredzēts tas, ka, ja īrnieks... pieci gadi... šajā 25 gadu piemērā... Ja īrnieks pēc pieciem gadiem mirst un viņa sieva vai bērni vēlas šo īres līgumu turpināt, likums tiem uzliek pilntiesīgas... tiesības, viņi var šo turpināt. Bet šeit ir ļoti skaidri pateikts tas, ka īres termiņš nedrīkst būt ilgāks par 10 gadiem šim pāratjaunotajam līgumam. Manā ieskatā, tas nav pieņemami. Šobrīd ir trešais lasījums, tas ir pēdējais brīdis, kad mēs šo neatbilstību likumam varam labot, un tas būtu ļoti pareizi, ja mēs to izdarītu.

Es uzskatu, ka Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums nav daļēji atbalstīts, tas ir noraidīts, jo pati būtība ir pašās beigās, kur Saeimas Juridiskais birojs arī ir norādījis... tostarp līguma termiņu, tostarp līguma noteikumus... nerunājot par šo maksimālo termiņu. Šis maksimālais termiņš - 10 gadi - nekādā veidā nav pamatots ar kaut kādiem loģiskiem apsvērumiem šādā gadījumā.

Šeit nav runa par denacionalizētajiem... šeit ir runa par pilnīgi jebkuru īres līgumu, ko jūs vai kāds cits būtu slēdzis uz ilgāku laiku. Un, ja slēdzējs nomirst, tad šajā gadījumā šī pārmantojamība līgumam pilnā apmērā nenotiek. Principā tiek zaudēta šī līguma jēga, vērtība un netiek analizēts, uz kādiem nosacījumiem tad vispār ir tapis šis līgums.

Ja mēs runājam par šiem vecajiem līgumiem kaut kādiem, kas bija slēgti uz 90 gadiem, - tur bija apstākļi, kā dēļ šie līgumi tika slēgti uz 90, 100 gadiem. Un šim līgumam ir arī vērtība... tāda kā 90, 100 gadu līgumam.

Šajā gadījumā... ar šo Saeimas... ar šo priekšlikumu šī līguma vērtība tiek būtiski samazināta - būtiski samazināta! -, un nekāda veida kompensācijas šādā apstāklī iedzīvotāji nesaņem.

Kolēģi, šis priekšlikums ir ļoti svarīgs. Es aicinu atbalstīt šo Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu un noraidīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Ziņotājs varētu varbūt izskaidrot, kāda veida kompensācijas... vai kā ir nonākuši pie šiem 10 gadiem.

Kolēģi, manuprāt, šis ir viens no likumprojekta... viens no satversmības pārkāpuma riskiem. Vēršu uz to uzmanību, kā to ir vērsis Saeimas Juridiskais birojs. Par to mēs esam runājuši arī iepriekš.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Budriķa kungs, komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Komisijas vārdā tikai varu minēt, ka komisijā izskanējušie viedokļi... Pēc būtības šis 10 gadu termiņš... arī Juridiskais birojs norādīja, ka tā ir politiska izšķiršanās.

Tāpēc šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākošajā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 30, pret - 41, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

U. Budriķis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es gribētu uzsvērt šo savā ziņā ne pārāk pozitīvo jauno piegājienu Saeimas debašu kultūrai, kurš notika... savā ziņā tas notika arī šodien... un arī iepriekš.

Es domāju, kad komisijas vārdā ziņo, tad būtu labi, ja tomēr... Šis viedoklis vairāk izklausījās pēc debašu viedokļa, un par to es būtu labprāt padiskutējis.

Tas, ko... Saeimas Juridiskais birojs bija priekšlikumu iesniedzis... tas bija melns uz balta uzrakstīts, ka... Saeimas Juridiskais birojs... priekšlikumā bija: termiņus ņemt nost. Tā nebija politiska izšķiršanās. Jebkura politiskā izšķiršanās... šādos jautājumos tā nevar būt, tam ir jābūt pamatojumam. Par to ir bijuši Satversmes tiesas spriedumi. Šīs pašas komisijas lēmumus... Satversmes tiesa atcēla tieši tādēļ, ka šāda termiņu izvēle... izvēles ir bijušas bez jebkāda pamatojuma.

10 gadi... šādā priekšlikumā, kas ir izteikts šeit... mantojumam... līgumam... tu drīksti to pārslēgt, visi noteikumi var palikt tādi paši kā iepriekš, izņemot termiņu, kas nedrīkst būt garāks par 10 gadiem. Manuprāt, ir milzīgs namīpašnieku lobijs.

Šajā ziņā tiek aizmirsts... tiek aizmirsts tas, kādā veidā šie līgumi vispār tikuši slēgti. Un tiek aizmirsta būtiska sastāvdaļa - ka par šiem līgumiem varbūt tikusi maksāta nauda, varbūt ir bijuši citi apstākļi, cits veids, kādā namīpašnieks vispār nonācis... ticis pie šī namīpašuma... un kā viņš ir vienojies ar dzīvokļu īpašniekiem, neizpērkot to, slēdzot šādus nomas līgumus.

Ir dažādi apstākļi. Ka tā ir politiskā izšķiršanās - es absolūti nevaru pievienoties šādai pozīcijai, un uzskatu, ka Saeimas Juridiskais birojs šādu pozīciju arī nav paudis. Ja tādu ir paudis, - piedodiet, es tādu nedzirdēju. Es redzu to, kas ir rakstīts. Rakstīts: Saeimas Juridiskā biroja pozīcija ir tā, ka ņemt nost šo ierobežojumu - 10 gadi. Tāds bija ļoti konkrēts Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kolēģi.

Es aicinu piedalīties šajās debatēs, vismaz pamatot to, jo vēlreiz vēršu uzmanību: šim likumprojektam visu tā skatīšanas laiku ir sekojušas līdzi neskaitāmas biedrības, pie Saeimas ārā ir bijuši piketi, mēnešiem gari piketi, uz katru likumprojekta izskatīšanas laiku nāca cilvēki, protestēja, sekoja līdzi, prasīja stenogrammas.

Es pieļauju, ka daudzas no šī likuma normām tiks apstrīdētas Satversmes tiesā. Manuprāt, ir daudz lielāks pamatojums vajadzīgs, jo, es uzskatu, komisijā nav bijis pietiekošs pamatojums, kāpēc ir noteikti šie 10 gadi. Vēl joprojām uzskatu, ka tas nav pareizs virziens, kādā veidā iet, - ierobežot vienas puses tiesības.

Viss likumprojekts kopumā šobrīd izskatās pēc tāda liela namīpašnieku lobija likumprojekta. Par to es vēl runāšu vēlāk, bet šī konkrētā norma, manuprāt, ir stipri pārspīlēta. Protams, Rīgas centrā atsevišķiem uzņēmējiem tā būtu ļoti garda maltīte - šāda likuma norma, šādas likuma normas iestrādāšana. Un, protams, viņu aktīvu vērtība būtiski kāps.

Var jau saskatīt kaut kādas lobiju pazīmes, bet, kolēģi, jūs sekojat šiem lobijiem. Atveriet acis un paskatieties, ko šie līgumi... ko šī norma nozīmēs iedzīvotājiem, uz kuriem tā attieksies! Citiem varbūt tas būs vienīgais īpašums, vienīgais mājoklis, ģimenes mājoklis, kuru tiem nāksies šajā gadījumā - tuvinieka, īres līguma īpašnieka, nāves gadījumā... Viņa tuviniekiem tas nozīmēs 10 gadu termiņu... ka viņiem šie dzīvokļi jāpamet, neskatoties uz to, ka šie līgumi varbūt vēl 20-30 gadus... neskatoties uz tiem apstākļiem, pie kādiem šie līgumi slēgti.

Aicinu šo priekšlikumu noraidīt vai nākt kādam komisijas vārdā, kādam... ministrijas parlamentārajam sekretāram, vienalga, kam... nākt un kaut mēģināt paskaidrot, kāpēc ir šie 10 gadi. Šādu skaidrojumu... tā nav... tikai politiskais viedoklis.

Par politisko viedokli. Satversmes tiesa jau mums ir vismaz divas reizes norādījusi, ko nozīmē politiskais viedoklis šādos jautājumos... ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tā ir lēmusi... Šīs normas ir atceltas.

Un arī šajā gadījumā es aicinātu balsot “pret”, jo šāda pamatojuma nav bijis.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Es daļēji piekrītu Valaiņa kunga teiktajam par to, ka neapšaubāmi šis likumprojekts ir lobisma rezultāts, bet - ne šis pants un ne šis priekšlikums. Kāpēc? Tā ir tīra iejaukšanās privātpersonu attiecībās, jo... tie, kas sekoja likumprojekta gaitai, izskatīšanas gaitai, varbūt atceras, ka sākotnējā versijā, ko izstrādājusi Ekonomikas ministrija, bija paredzēts, ka neviens īres līgums nevar būt noslēgts uz termiņu, garāku par 10 gadiem. Pēc garām debatēm tomēr tā norma pazuda, bet te tā uzpeldēja atkal.

Kāpēc šī norma ir parādījusies? Tikai tāpēc, ka Ekonomikas ministrijai nav citu instrumentu, lai, kā ir rakstīts likumprojekta anotācijā, veicinātu īres mājokļu sektora attīstību. Nav nekādas ekonomiskās sviras, nav nekādas finansiālās sviras, ir paredzēti tikai un vienīgi administratīvie līdzekļi. Un tas ir viens no tiem.

Es nedomāju, ka namīpašnieki būs ļoti priecīgi, saņemot šo normu. Es nedomāju, ka viņi būs arī ļoti nelaimīgi, ja tāda norma parādīsies, jo, godīgi sakot, to intereses tas neskar. Tas vienkārši ierobežo attiecības starp īrniekiem un izīrētājiem, ne mazāk un ne vairāk.

Tas priekšlikums, kas šeit ir, nav loģisks, nav pamatots. Godīgi sakot, tas ir stulbs - kā diemžēl vairākas lietas, kas ir saistītas ar šā likuma tapšanu. Tāpēc es aicinātu neatbalstīt šo komisijas priekšlikumu, jo tiešām tas ir viens no strīda priekšmetiem, kas var nonākt līdz Satversmes tiesai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Paldies, Dolgopolova kungs, par viedokli. Es jums nevaru piekrist tajā ziņā, ka tas varētu būt kādam namīpašniekam īpaši neizdevīgs.

Es domāju, ka ir vesela virkne Rīgas centrā esošu namīpašnieku, kas to vien gaida, kad šāda likuma norma stāsies spēkā, un savā ziņā iezīmēs jau kaut kādu laika rāmi, kad viņi varētu bez kompensācijām tikt pie šiem dzīvokļu īpašumiem, lai šos dzīvokļa īres līgumus izbeigtu. Tas arī ir tas, uz ko es vēršu uzmanību.

Jautājums jau bija... Viens ir šie senie līgumi, kas ir 90 un cik gadu garumā slēgti, bet es īpaši tāpēc arī uzsvēru šos 20-25 gadu īres līgumus, jo pie manis ir vērsušies cilvēki, sūtījuši vēstules, skaidrojot šo situāciju. Ļoti, ļoti konkrēti... šie pārdesmit gadu īres līgumi, 15 gadu īres līgumi... tos slēdzot, cilvēki maksā naudu. Cilvēki maksā naudu šodien par to, lai viņiem nākotnē būtu šāds īres līgums, vienojas ar namīpašnieku. Šis priekšlikums ir tieša iejaukšanās šo līgumu darbībā. Taču tādi ir. Nevar noliegt, ka tādi ir. Ko tad mēs darīsim tajā situācijā, kad cilvēks būs mantojis īres līgumu, kura termiņš vēl 20 gadi? Ģimene ar to ir rēķinājusies, un tad atvērs vaļā šo “skaisto” likumu un redzēs to, ka, piedodiet, ne 20, bet 10 gadi. Un, piedodiet, mūsu iekrājumi, ko mēs samaksājām, lai slēgtu šādu līgumu... tie... par tiem šis likums neko nerunā.

Tā ka es aicinu noraidīt šo priekšlikumu, tas ir ļoti būtisks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies, sēdes vadītājas kundze. Oponēju Valaiņa kungam. Jā, namīpašnieki gaida šo likumu, tiešām, bet var strīdēties, vai šo pantu vai citu pantu. Galvenokārt viņi gaida tos pantus un tās normas, kas atvieglo viņiem... tikt vaļā no īrniekiem. Tas ir tas galvenais šā likuma mērķis - paplašināt izīrētāju iespējas izrēķināties ar saviem īrniekiem ar visām juridiskajām metodēm.

Es absolūti pievienojos jums, Valaiņa kungs, ka šī norma ne tikai nav atbalstāma, tā ir noraidāma pēc savas būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Balsojumā par šo priekšlikumu frakcijas SASKAŅA deputāti atturēsies, tādā veidā norādot uz to, ka šī norma nav atbalstāma.

Taču, no otras puses, pašlaik tā ir vienīgā norma, kura, kā es jau akcentēju, ļaus īrnieka nāves gadījumā vismaz ģimenes locekļiem pārslēgt šo līgumu uz tādiem pašiem īres līguma nosacījumiem, izņemot īres līguma termiņu, kurš pašlaik ir ierobežots līdz 10 gadiem.

Ņemot vērā to, ka šī norma pašlaik ir vienīgā, kas vispār ļauj pēc īrnieka nāves vismaz ģimenes locekļiem... vēlreiz atkārtoju, tikai un vienīgi ģimenes locekļiem, par kuriem šī likuma izpratnē varētu uzskatīt tikai īrnieka laulāto un nepilngadīgus bērnus... Tā ir vienīgā šāda norma.

Atturēties - tas, manuprāt, būtu vienīgais iespējamais variants, ņemot vērā to, ka jūs, neskatoties uz visiem argumentiem, kuri izskanēja gan no manas, gan no Dolgopolova kunga puses, par to, ka varēja atbalstīt tās normas, kuras paplašinātu ģimenes locekļu loku, vai vismaz atbalstīt Juridiskā biroja priekšlikumu... jūs tā neizdarījāt.

Šī norma, kura tiešām rada, teiksim, lielus jautājumus par tās satversmību, nedrīkst būt iebalsota šajā gadījumā, bet diemžēl tā ir vienīgā, kas... Tāpēc mēs atturēsimies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Budriķa kungs, komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Es varu pieminēt, ka šī redakcija ir uzlabota... otrā lasījuma... nobalsotā redakcija, kas patiešām bija... saistījās tikai ar ģimenes locekļiem. Tomēr, ja mēs paskatāmies tabulā, tad... Šobrīd tas ir saskaņā ar šā likuma 14. panta noteikumiem... uz visa panta... tātad arī manis minētā trešā daļa, kur ir teikts, ka arī citas iemitinātās personas, ja par to ir vienošanās ar izīrētāju...

Tāpēc, godātie kolēģi, komisijas vārdā es aicinu atbalstīt 23. - komisijas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 54, pret - 7, atturas - 22. Priekšlikums atbalstīts.

U. Budriķis. Paldies.

24. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa kunga priekšlikums, kas paredz jaunu daļu un nosaka, ka īrnieka ģimenes loceklim, kā arī citai iemitinātai personai, kura ir pārjaunojusi šo līgumu, ir pienākums segt iepriekšējā īrnieka nesamaksāto īres maksu un citus ar dzīvojamās telpas īri saistītos maksājumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 24. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

U. Budriķis. Es atvainojos. Es atvainojos, sēdes vadītājas kundze! Jā, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Un 25. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates par 24. priekšlikumu.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Runājot par šo priekšlikumu un vispār par šī jaunā īres likuma kontekstu, tiesisku... un vispār par šī jaunā likuma garu, mans kā Saeimas deputātes pienākums ir norādīt uz sekojošo.

Latvijas Republikas Satversme nosaka katram Latvijas iedzīvotājam tiesības uz mājokli. Satversme saka arī to, ka Latvijas Republika ir valsts, kura sociāli aizsargā savus iedzīvotājus.

Gan vairākas Eiropas organizācijas, gan OECD ir norādījusi uz to, ka mājokļu jautājumi ir sociālās aizsardzības jautājumi, ka mājokļu regulējumu nedrīkst atraut no sociālās aizsardzības jautājumiem.

Mūsu, Latvijas, ziemeļvalsts, klimatā mājoklis - tas ir arī dzīvības jautājums. Latvijā cilvēks, kuram nav mājokļa, vienkārši nespēs izdzīvot, jo pie mums ziemā ir sals, sniegs, un šeit diemžēl cilvēki nevar nakšņot zem tiltiem. Tātad mājoklis ir sociālās aizsardzības jautājums.

24. priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts... ja jūs uzmanīgi izlasīsiet... tas paredz, ka ne tikai īrnieka ģimenes locekļiem, bet arī citām iemitinātām personām, kuras pārjaunos īres līgumu saskaņā ar šā panta trešās daļas noteikumiem, ir pienākums segt iepriekšējā īrnieka nesamaksāto īres maksu un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus.

Es atbalstu šo pieeju, es tikai vēlos norādīt, ka jautājumos, kas skar cilvēku tiesības uz... piemēram, par ko runāja Valaiņa kungs... iepriekšējā līguma termiņa garumu, mēs sakām - nē, bet attiecībā uz samaksu, uz zaudējumu atlīdzināšanu sakām - jā.

Šis likums tiešām bija nepieciešams, lai pilnveidotu īrnieka un izīrētāja attiecības, tomēr tas sociālās aizsardzības gars ir pazudis. It īpaši tas gars ir pazudis, ja runa ir par denacionalizēto namu īrniekiem. Priekšlikumi, kas attiecināmi uz šo denacionalizēto namu īrnieku turpmāko likteni, vēl priekšā.

Kaut ir zināms, kā balsos valdošā koalīcija... Bet es jums uzreiz vēlos pateikt, ka sociālās aizsardzības gars šajā likumā ir ļoti vāji izteikts. Diemžēl.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, vai jums pietiks ar divām minūtēm?

V. Valainis (ZZS).

Jā, šajā gadījumā pietiks man ar divām minūtēm. Paldies, sēdes vadītājas kundze.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis. Paldies.

Kolēģi! Manuprāt, tas, ko teica Ločmeles kundze, parāda to, kāds ir šī likumprojekta gars.

Mums vēl būs iespēja daudz plašāk parunāt, kad nonāksim pie citiem priekšlikumiem, kas tikai vēl būs priekšā, bet šis, konkrētais, jau ļoti skaidri parāda to, ka iepriekšējais likums bija izveidots, vadoties no īrnieku tiesību aizstāvības, turpretim šis likums ir izveidots, ļoti konkrēti vadoties no namīpašnieku tiesību aizstāvības.

Arī šeit spilgti parādās, kas tad būs situācijā, ja šiem mantiniekiem... līgumu mantiniekiem nebūs naudas, lai samaksātu tajā brīdī tos parādus, tos komunālos maksājumus, kas ir iekrājušies, jo visādi jau var gadīties... Var būt tā, ka viņi tur dzīvo no brīža, kad cilvēks ir miris, līdz brīdim, kamēr šīs mantojuma tiesības ir sakārtojušās. Ja vēl tur ir kāds strīds, var paiet zināms laiks. Un var būt situācijas, ka cilvēki netiek galā ar šo konkrēto maksājumu veikšanu. Šajā gadījumā tas būs vēl viens šķērslis, lai šos līgumus pārjaunotu, protams, par labu namīpašniekiem. Tas vēl būs liels jautājums - kurš būs galvenais ieguvējs no šī likumprojekta... likuma.

Tāpēc par šo priekšlikumu... es par šo priekšlikumu nebalsošu.

Taču šis priekšlikums savā ziņā ļoti spilgti ilustrē šī likumprojekta dabu, kas vēl pēc tam parādīsies citos priekšlikumos jau daudz konkrētāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Budriķa kungs, komisijas vārdā...?

U. Budriķis. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Priekšlikums daļēji atbalstīts, tāpēc aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jurģa Miezaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 18, pret - 51, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam.

Atgādinu, ka Saeimas Prezidijs ir sasaucis... un jums visiem ir arī nosūtīta informatīva īsziņa par to, ka pulksten 15.30, pēc šā pārtraukuma, mēs sāksim izskatīt 2021. gada 25. februāra trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību, proti, tiesībsarga ziņojumu par 2020. gadu.

Tāpat arī vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Latkovska, Adamoviča, Kalniņa, Ašeradena un Čakšas lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas 25. februāra otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē līdz 4. marta pulksten 9.00.

Par šo mums ir jābalso.

Lūdzu ieslēgt režīmu... par procedūru.

Neviens runāt nav pieteicies.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, lai izsludinātu pārtraukumu šajā sēdē, 25. februāra otrajā attālinātajā Saeimas ārkārtas sēdē, līdz 4. marta pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Tātad šajā otrajā attālinātajā 25. februāra ārkārtas sēdē pārtraukums līdz 4. marta pulksten 9.00.

Un, kolēģi, pēc pārtraukuma, pulksten 15.30, savukārt sanāksim uz trešo attālināto Saeimas 25. februāra sēdi.

Vēl tikai dalībnieku reģistrācija... pavisam aši. Tā sekmīgi noritējusi.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30. Šajā sēdē - līdz 4. marta pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 23. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 25. februārī

Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 935/Lp13) (Dok. Nr. 3626, 3626A)
Par likumprojektu “Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” (Nr. 936/Lp13) (Dok. Nr. 3627, 3627A)
Par likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 937/Lp13) (Dok. Nr. 3628, 3628A)
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Rūsiņa ielā 1, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve 'Rail Baltica' koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” (Nr. 938/Lp13) (Dok. Nr. 3629, 3629A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 940/Lp13) (Dok. Nr. 3631, 3631A)
Par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 941/Lp13) (Dok. Nr. 3632, 3632A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” (Nr. 942/Lp13) (Dok. Nr. 3633, 3633A)
Par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 943/Lp13) (Dok. Nr. 3634, 3634A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (Nr. 944/Lp13) (Dok. Nr. 3635, 3635A)
Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 945/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3637, 3637A)
- Priekšlikumi	- dep. J. Stepaņenko (par)
	- dep. A. Gobzems (pret)
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 946/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3638, 3638A)
- Priekšlikumi	- dep. A. Zakatistovs (pret)
	- dep. V. Dombrovskis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 947/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3641, 3641A)
- Priekšlikumi	- dep. J. Stepaņenko (par)
	- dep. K. Feldmans (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 948/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3651, 3651A)
- Priekšlikumi	- dep. V. Valainis (par)
	- dep. M. Možvillo (pret)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” (Nr. 950/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3665, 3665A)
- Priekšlikumi	- dep. J. Krišāns (par)
	- dep. M. Možvillo (pret)
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 898/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3657)
- Ziņo	- dep. I. Krapāne
Lēmuma projekts “Par atklātu Ministru kabineta sēžu rīkošanu” (Nr. 584/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3613, 3613A)
- Debates	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Ločmele
	- dep. V. Valainis
Lēmuma projekts “Par 10 375 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Saeimas deputātu transporta kompensāciju aizstāšanu ar sabiedriskā transporta biļetēm” turpmāko virzību” (Nr. 586/Lm13) (Dok. Nr. 3644)
- Ziņo	- dep. V. Orlovs
Lēmuma projekts “Par 10 419 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem” turpmāko virzību” (Nr. 587/Lm13) (Dok. Nr. 3652)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte-Pakule
- Debates	- dep. J. Stepaņenko
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Lēmuma projekts “Par 10 215 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Apmaksāt ārsta nozīmēto psihoterapiju” turpmāko virzību” (Nr. 594/Lm13) (Dok. Nr. 3674)
- Ziņo	- dep. A. Skride
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aivara Geidāna atsaukšanu no Juridiskās komisijas” (Nr. 588/Lm13) (Dok. Nr. 3668)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Māra Možvillo atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas” (Nr. 589/Lm13) (Dok. Nr. 3669)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Aivara Geidāna ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā” (Nr. 590/Lm13) (Dok. Nr. 3670)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Māra Možvillo ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā” (Nr. 591/Lm13) (Dok. Nr. 3671)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Kronberga ievēlēšanu Juridiskajā komisijā” (Nr. 592/Lm13) (Dok. Nr. 3672)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Edgara Kronberga ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā” (Nr. 593/Lm13) (Dok. Nr. 3673)
Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta noteikto tiesību ierobežojumu paziņošanu Saeimai” (Nr. 51/P13) (Dok. Nr. 3640)
- Motivācija	- dep. I. Pimenovs
Par deputātu pieprasījumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par “amatpersonu, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai” sarakstu un lēmuma par viņu vakcināciju pieņemšanu” (Nr. 52/P13) (Dok. Nr. 3642)
Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu valdības darbības neatbilstību Jūsu valdības deklarācijā noteiktajam un elektroenerģijas tirgus likuma normu pārkāpšanu attiecībā uz OIK regulējumu” (Nr. 53/P13) (Dok. Nr. 3675)
- Motivācija	- dep. I. Zariņš
Deputātu Vitālija Orlova, Andreja Klementjeva, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Edgara Kucina, Jāņa Urbanoviča, Igora Pimenova, Artūra Rubika, Ivana Klementjeva, Ingas Goldbergas pieprasījums labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par vilcināšanos ar Covid-19 izplatības samazināšanas pasākumu ieviešanu sociālās aprūpes centros” (Nr. 45/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 3483, 3483A, 3636)
- Ziņo	- dep. I. Puga
- Debates	- dep. V. Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 908/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3484B)
- Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
Likumprojekts “Grozījums Invaliditātes likumā” (Nr. 909/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 3485B)
- Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” (Nr. 749/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3648)
- Ziņo	- dep. R. Nemiro
Likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr. 144/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3663)
- Ziņo	- dep. U. Budriķis
- Debates	- dep. R. Ločmele
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Ločmele
	- dep. A. Gobzems
	- dep. R. Ločmele
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Ločmele
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Ločmele
	- dep. R. Ločmele
	- dep. V. Valainis
Par procedūru
Informācija par ārkārtas sēdi
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 25.02.2021 10:31:26 bal001
Par - 34, pret - 50, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (945/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 25.02.2021 10:31:35 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 25.02.2021 11:17:24 bal003
Par - 35, pret - 48, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (946/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 25.02.2021 11:25:24 bal004
Par - 36, pret - 41, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (947/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 25.02.2021 11:34:03 bal005
Par - 34, pret - 50, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (948/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 25.02.2021 11:40:53 bal006
Par - 33, pret - 47, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (950/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 25.02.2021 11:43:38 bal007
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (898/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.02.2021 12:18:32 bal008
Par - 33, pret - 52, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par atklātu Ministru kabineta sēžu rīkošanu (584/Lm13)

Datums: 25.02.2021 12:22:06 bal009
Par - 71, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 375 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Saeimas deputātu transporta kompensāciju aizstāšanu ar sabiedriskā transporta biļetēm” turpmāko virzību (586/Lm13)

Datums: 25.02.2021 12:30:29 bal010
Par - 91, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 419 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem” turpmāko virzību (587/Lm13)

Datums: 25.02.2021 12:30:43 bal011
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 25.02.2021 13:35:15 bal012
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 215 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Apmaksāt ārsta nozīmēto psihoterapiju” turpmāko virzību (594/Lm13)

Datums: 25.02.2021 13:36:34 bal013
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Aivara Geidāna atsaukšanu no Juridiskās komisijas (588/Lm13)

Datums: 25.02.2021 13:37:48 bal014
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Māra Možvillo atsaukšanu no Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (589/Lm13)

Datums: 25.02.2021 13:38:55 bal015
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Aivara Geidāna ievēlēšanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā (590/Lm13)

Datums: 25.02.2021 13:40:03 bal016
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Māra Možvillo ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā (591/Lm13)

Datums: 25.02.2021 13:41:09 bal017
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Kronberga ievēlēšanu Juridiskajā komisijā (592/Lm13)

Datums: 25.02.2021 13:42:16 bal018
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edgara Kronberga ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (593/Lm13)

Datums: 25.02.2021 13:55:44 bal019
Par - 28, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Deputātu Vitālija Orlova, Andreja Klementjeva, Regīnas Ločmeles, Jāņa Krišāna, Edgara Kucina, Jāņa Urbanoviča, Igora Pimenova, Artūra Rubika, Ivana Klementjeva, Ingas Goldbergas pieprasījums labklājības ministrei Ramonai Petravičai "Par vilcināšanos ar Covid-19 izplatības samazināšanas pasākumu ieviešanu sociālās aprūpes centros" (45/P13)

Datums: 25.02.2021 13:58:34 bal020
Par - 87, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (908/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.02.2021 14:00:26 bal021
Par - 92, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Invaliditātes likumā (909/Lp13), 2.lasījums

Datums: 25.02.2021 14:02:26 bal022
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” (749/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.02.2021 14:04:31 bal023
Par - 81, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.02.2021 14:05:29 bal024
Par - 27, pret - 35, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.02.2021 14:08:41 bal025
Par - 72, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.02.2021 14:10:42 bal026
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.02.2021 14:23:39 bal027
Par - 28, pret - 45, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: 16. priekšlikums. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.02.2021 14:25:53 bal028
Par - 26, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 19. priekšlikums. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.02.2021 14:26:52 bal029
Par - 75, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 20. priekšlikums. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.02.2021 14:32:14 bal030
Par - 23, pret - 45, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: 21. priekšlikums. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.02.2021 14:40:25 bal031
Par - 30, pret - 41, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: 22. priekšlikums. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.02.2021 14:54:24 bal032
Par - 54, pret - 7, atturas - 22.
Balsošanas motīvs: 23. priekšlikums. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.02.2021 15:01:55 bal033
Par - 18, pret - 51, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: 24. priekšlikums. Dzīvojamo telpu īres likums (144/Lp13), 3.lasījums

Datums: 25.02.2021 15:04:05 bal034
Par - 73, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu Saeimas 2021.gada 25.februāra otrā attālinātā ārkārtas sēdē līdz 4.marta plkst.9.00

Datums: 25.02.2021 15:04:37 bal035
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

25.02.2021.

9.00

10.15

11.00

13.30

15.30