Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas trīsdesmit trešā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 11. martā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sākam 2021. gada 11. marta trešo attālināto ārkārtas sēdi.
Darba kārtībā - Saeimas Prezidija paziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.
Lēmuma projekts “Par 10 412 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī lēmuma projekta izskatīšanu šajā sēdē? Deputātiem iebildumu nav.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Jalinska. Lūdzu!
J. Jalinska (ZZS).
Labdien, ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Labdien, kolēģes, un labdien, kolēģi! Saeima 2021. gada 26. janvārī saņēma 10 412 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu”, kurā lūgts nodrošināt publisko līdzekļu izlietošanas caurskatāmību, grozot konkrētas Komercnoslēpuma aizsardzības likuma normas.
Šā gada 24. februārī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja kolektīvā iesnieguma autoru, kurš norādīja uz iniciatīvas nepieciešamību, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija par valsts un pašvaldību līdzekļu izlietojumu, kā arī uz gadījumiem, kad šī informācija netiek atklāta, aizbildinoties ar komercnoslēpumu.
Komisija uzklausīja Tieslietu ministrijas pārstāvi, kura norādīja, ka Tieslietu ministrija neatbalsta iniciatīvu, jo uzskata, ka likuma normās jau ir iestrādāts nepieciešamais regulējums, taču apliecināja gatavību uzklausīt priekšlikumus.
Komisija uzklausīja arī Pārresoru koordinācijas centra pārstāvi, kurš atzina, ka problēmas varētu būt esošo tiesību normu interpretācijā. Jau šobrīd likumā ir nodalīta informācija, kurai ir jābūt atklātai, un informācija, kas ir uzskatāma par komercnoslēpumu. Pārresoru koordinācijas centrs iniciatīvā izteikto priekšlikumu esošajā redakcijā neatbalstīja, tomēr norādīja uz iespējamu diskusiju par likuma normu konkretizēšanu.
Komisija vienbalsīgi nolēma nodot šo pilsoņu iniciatīvu Saeimas Juridiskajai komisijai tālākai izvērtēšanai.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par 10 412 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu” turpmāko virzību”.
Sēdes vadītāja. Paldies, Jalinskas kundze.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Par 10 412 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu” turpmāko virzību”! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Turpinām skatīt darba kārtību.
Otrā sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Deputāti Rihards Kols, Edvīns Šnore, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Edmunds Teirumnieks, Romāns Naudiņš un Aleksandrs Kiršteins ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Riharda Kola atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Deputāti Edvīns Šnore, Rihards Kols, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Edmunds Teirumnieks, Romāns Naudiņš un Aleksandrs Kiršteins ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas”.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Deputāti Rihards Kols, Edvīns Šnore, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Edmunds Teirumnieks, Romāns Naudiņš un Aleksandrs Kiršteins ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Riharda Kola ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Deputāti Edvīns Šnore, Rihards Kols, Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Edmunds Teirumnieks, Romāns Naudiņš un Aleksandrs Kiršteins ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Godātie kolēģi, balosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!
J. Rancāns (JK).
Labvakar, kolēģi! Šajā likumprojektā kopumā ir saņemti 43 priekšlikumi, kuri komisijā tika vētīti brīžiem - ar karstām diskusijām, brīžiem - mazāk karstām.
Ķeramies nu pie darba!
1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas tapis pēc Veselības ministrijas vēstules. Tas ir par vakcinācijas informācijas sistēmas izveidošanu, kas ir nepieciešama, lai varētu veikt šo masveida vakcinēšanos. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas paredz to, ka, lai nodrošinātu personu apziņošanu par iespēju vakcinēties, var tikt izmantota Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēma. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labvakar, sēdes vadītāja! Es lasu, protams, priekšlikumu un saprotu, ka vakcinācijas birojam kaut kas jādara ir. Taču šobrīd es lasu arī sociālos tīklus un redzu arī antireklāmu, un faktiski man rodas jautājums - vai šajā priekšlikumā pieminētā elektroniskā apziņošanas sistēma, kamēr tā nav izveidota, tiek aizstāta ar avīzes izplatīšanu gandrīz 900 tūkstošiem mājsaimniecību?
Es tomēr aicinātu Veselības ministriju (šobrīd šeit klāt ir arī ministrijas parlamentārais sekretārs) nu mazlietiņ pastāstīt, ar ko atšķirsies šī elektroniskā apziņošanas sistēma no tā, kas būs avīzē. Un sociālajos tīklos mēs redzam jau antiinformāciju, kas noteikti neveicinās cilvēku pieteikšanos un tiešām reālu vakcinēšanos. Tas - pirmkārt.
Otrkārt. Vai šī elektroniskā apziņošanas sistēma netiks veidota veltīgi? Jo, ja mēs skatāmies arī oficiālās Latvijas Televīzijas ziņas, tur bieži vien ir redzama antireklāma vairākiem vai konkrēti vienam vakcīnas veidam.
Es domāju, ka naudas izlietojumu... ja to naudu tiešām nav, kur īsti likt, un ja vakcinēšanas birojs to nevar izmantot savam atalgojumam, tad tomēr varbūt kādu naudas daļu Ministru kabinets var pārskatīt un veltīt pedagogu algām, bet šajā gadījumā - pedagogu ātrākai vakcinēšanai... vai dakteriem, kuri vakcinēs cilvēkus pret Covid‑19, viņu piemaksām par šo darbu.
Aicinu tomēr izvērtēt, vai avīzi, kura vēl nav iznākusi, var aizstāt ar šo elektronisko sistēmu un nepiesārņot mūsu pastkastes.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, sniedziet komisijas vārdā komentāru, Rancāna kungs.
J. Rancāns. Jā, paldies.
Kolēģi! Komisijas vārdā vēlos teikt, ka debates par Elektroniskās deklarēšanas sistēmas iesaistīšanu apziņošanā - tās bija, jo... Tajā brīdī par to, ka tās avīzes būs izplatītas, - par to netika pārrunāts, bet ideja bija tāda, ka viens neaizstāj otru, un acīmredzot varētu būt, ka šīs auditorijas pārklāsies. Bet EDS jeb Elektroniskās deklarēšanas sistēma ir domāta vairāk pašam Valsts ieņēmumu dienestam kā... tiesības izmantot apziņošanā.
Tāda bija šīs komisijas saruna par šo priekšlikumu, un aicinu atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.
J. Rancāns. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas ir par to, ka epidemioloģiskās situācijas padziļinātai analīzei un datu ieguvei, kas nepieciešama šādiem mērķiem, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs arī sniegt datus par saslimušo un kontaktpersonu nodarbinātību Slimību profilakses un kontroles centram. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - 2, atturas - 1. Priekšlikums atbalstīts.
J. Rancāns. 4. - deputātu Marijas Golubevas, Kristas Baumanes, Daces Rukšānes-Ščipčinskas, Mārtiņa Bondara un Ineses Voikas priekšlikums. Un priekšlikuma saturs ir par to, ka sociālās aprūpes iestādēs esošās personas var saņemt notariālo palīdzību, izmantojot videokonferenci jeb šo attālināto formātu. Un sociālās aprūpes iestādes amatpersonām ir arī pienākums šādā veidā nodrošināt šos pakalpojumus. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā, kurš ir par to pašu; vienkārši tas būs tur precizēts. Tātad, tā kā tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā -, aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Rancāns. 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums, kas, kā tikko minēju, ir par šiem notariālajiem pakalpojumiem, ko var sniegt sociālās aprūpes iestādēs attālināti. Tas ir precizēts, daudz detalizētāk ir noregulēta kārtība, kādā to darīt. Tātad ir noteikts arī tas, ka tur, tā kā tiek veikts ieraksts, nebūs arī nepieciešami šie liecinieki; tas viss tiks uzglabāts. Komisijā, protams, komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Man... Diemžēl nepiedalījos debatēs komisijā, es nezināju par šo priekšlikumu. Debates bija, bet...
Ļaujiet man uzdot jautājumu, iespējams, vai nu komisijas vadītājam, vai kādam no tiem, kuri tajās debatēs piedalījās. Vai tās iestādes vadītājam nu vispār ir materiāltehniskas iespējas šādu iespēju dot? Jo pēdējā laikā mēs dzirdam, ka tā situācija šajās vietās ir diezgan bēdīga. Nu, ja īsi, - vai tā iespēja vispār fiziski pastāv? Vai ar šo likuma grozījumu mēs neprasām no vadītāja kaut ko tādu, kas vispār ir ārpus viņa fiziskajām iespējām?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, Rancāna kungs, komentāru.
J. Rancāns. Jā. Komisijas vārdā komentārs ir tāds, ka šis priekšlikums tika izdiskutēts gan ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi, gan ar Labklājības ministriju (un, ja es pareizi atceros, piedalījās arī Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji), bet jebkurā gadījumā... mēs nedzirdējām no Labklājības ministrijas tādus iebildumus, ka šo nevarētu izpildīt.
Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, vai vēlaties balsojumu par šo priekšlikumu?
V. Dombrovskis. Nu, ja es neesmu nospiedis šo pogu, tad - nē, es nepieprasu balsot.
Sēdes vadītāja. Paldies. Jūsu atbilde apmierināja.
Un deputāti atbalsta 5. priekšlikumu.
J. Rancāns. Paldies, kolēģi. Ejam tālāk.
6. - deputātu Ulda Budriķa, Gata Eglīša un Alda Adamoviča priekšlikums. Tur... Būs arī tālāk priekšlikumi, kuru būtība - ka vides normatīvajos aktos... publiskās apspriešanas varētu veikt arī attālināti. Respektīvi, konkrētais priekšlikums paredz izslēgt to teikumu, kas liegtu iespēju publiskās apspriešanas teritorijas plānojumiem veikt attālināti. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajai sekretārei Dacei Bluķei. Lūdzu!
D. Bluķe (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre).
Labdien, godātie deputāti! Runājot par 6. un arī par turpmākajiem deputātu Ulda Budriķa, Gata Eglīša un Alda Adamoviča priekšlikumiem... līdz 10., vēršu uzmanību, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir organizējusi vairākas darba grupas, lai rastu risinājumu lokālplānojuma un detālplānojuma apspriešanai ārkārtas situācijas apstākļos.
Tā kā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas darba kārtībā bija iekļauti minēto deputātu priekšlikumi par šo pašu problemātiku, tad atsaucāmies Latvijas Pašvaldību savienības lūgumam un iesniedzām arī mūsu kopīgi sagatavotos priekšlikumus attiecībā uz teritorijas plānošanas dokumentu publisko apspriešanu. Iespējams, steidzamība neļāva deputātiem padziļināti tos izskatīt, atbalstot šķietami vienkāršākos deputātu priekšlikumus.
Komisijā atbalstītie priekšlikumi paredz, ka vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un vides pārskatu apspriešanu organizē neklātienes formā - attālināti. Tātad deputāti piedāvā, ka turpmāk tikai attālināti varēs apspriest tādu dokumentu kā teritorijas plānojums.
Tas ir vietējās pašvaldības ilgtermiņa attīstības dokuments, kas ietekmēs visas teritorijas iedzīvotāju tiesības un tiesiskās intereses ilgtermiņā. Un ir jautājums: vai izvēlētais veids - tikai attālinātā apspriešana - nodrošina visas sabiedrības iesaisti apspriešanā un lēmumu pieņemšanā?
Vēršu uzmanību, ka Satversmes tiesa savos nolēmumos ir norādījusi, ka sabiedriskajai apspriešanai jākalpo diviem galvenajiem mērķiem: pirmkārt, iegūt informāciju, kas sekmētu pamatotu un taisnīgu lēmumu pieņemšanu; otrkārt, pārliecināt sabiedrību, ka tās izteiktie viedokļi tiek apspriesti.
Savukārt Augstākās tiesas judikatūrā ir nostiprinātas atziņas, ka sabiedriskās apspriešanas procedūra ir uzskatāma par pamatelementu sabiedrības tiesībās piedalīties ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā.
Tāpēc sabiedriskās apspriešanas procedūrai jābūt organizētai tā, lai efektīvi tiktu nodrošinātas iedzīvotāju iespējas tajā piedalīties. Mēs zinām, ka ne visiem ir iespējas iesaistīties digitālās apspriedēs, taču tiesības iesaistīties procesos, kas nosaka, kāda izskatīsies teritorija, kurā tie dzīvos, un kādas būs ilgtermiņa izmaiņas tajā, ir ikvienam. Tāpēc ilgtermiņa teritorijas plānojuma apspriešanai jāparedz tādi veidi, ar kuriem tiek dotas tiesības izteikties jebkuram sabiedrības loceklim.
Atgādināšu, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums nosaka arī vispārīgus principus, kas jāizvērtē, lai atkāptos no kādas līdz šim garantētās tiesības. Un viens no tiem skan tā: cilvēktiesību ierobežošanas minimizēšana - personu tiesības tiek ierobežotas tikai tad, ja nav citu, alternatīvu, pasākumu, kas efektīvi aizsargā sabiedrības veselību un drošību.
Cienījamie deputāti! VARAM savus sagatavotos priekšlikumus jebkurā gadījumā drīzumā iesniegs skatīšanai valdībā, un Saeima tos saņems no Ministru kabineta. Turklāt pašvaldībām ir dots laiks līdz 2025. gadam, lai pārskatītu savus teritoriju plānojumus. Tātad šeit nav pamata steigai un izņēmumiem no vispārējās dokumentu apspriešanas kārtības.
Ar atbalstīto deputātu priekšlikumu mēs nenodrošinām efektīvu sabiedrības iesaisti plānošanas procesā un apspriešanā, un šāds ierobežojums neatbilst arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā minētajiem gadījumiem, kad no iepriekš esošās kārtības varētu atkāpties.
Šie priekšlikumi ierobežo sabiedrības tiesības, kas garantētas gan starptautiskajos dokumentos, gan Satversmē, tāpēc aicinu deputātus to ņemt vērā un neatbalstīt gan šo 6. priekšlikumu, gan arī turpmākos - līdz 10. priekšlikumam.
Cerot uz jūsu izpratni, saku jums paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates ar Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra klātbūtni.
Vārds parlamentārajam sekretāram Jurģim Miezainim. Lūdzu!
J. Miezainis (Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Šajā gadījumā man kā Ekonomikas ministrijas parlamentārajam sekretāram ir tiešām grūti... jo es ticu tiem principiem, ka uzņēmējiem šīs lietas ir nepieciešamas, šie plānošanas dokumenti. Bet, to sakot, es pilnībā piekrītu Daces Bluķes paustajam viedoklim.
Šie grozījumi ietekmē jebkuru iedzīvotāju, un, ja ir sasteigta procedūra - bez diskusijām ar iesaistītajām pusēm -, pastāv riski, ka beigās mēs nevis palīdzēsim uzņēmējiem, bet izdarīsim gluži pretējo. Tajā brīdī, kad uzņēmēji jau būs uzsākuši savu būvniecības ieceru realizāciju, būs tiesas nolēmumi... būs problēmas, kas ir saistītas tikai ar to, ka komisijā netika līdz galam viss izdebatēts un netika labotas tās vienkāršās nepilnības, kas ir šajos pantos. Dace ļoti pareizi minēja, ka tika iesniegta arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra redakcija. Jā, nebija tik plašas, bet bija daudz skaidrāk aprakstītas... bija aprakstītas procedūras, kuras tad būtu jāievēro. Un šīs redakcijas ir tapušas diskusijās.
Jau ilgāku laiku gan Ekonomikas ministrija, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, gan VARAM, gan nozare, gan sabiedriskās organizācijas... publiskā... pilsoniskā sabiedrība ir aicināta un iesaistīta normatīvu izstrādāšanā tieši šim laikam - šim laikam, kad ir Covid‑19 un dažādi pārvietošanās un pulcēšanās ierobežojumi -, lai neapturētu investīciju ieplūšanu, lai neapturētu uzņēmējdarbību, lai mēs varētu attīstīties kā valsts.
Man tiešām ir žēl, ka komisijas sēdē... es būtu gatavs un esmu vēl joprojām gatavs veltīt visu savu laiku, lai mēs šo jautājumu atrisinātu kvalitatīvā diskusijā, izsverot “par” un “pret”, radot sistēmu, kurā nav pārpratumu, jo katrs pārpratums var rezultēties tiesvedībā, var rezultēties ar jau mantiskām sekām pret uzņēmējiem, var rezultēties ar sekām pret iedzīvotājiem.
Mana pārliecība ir tā, ka man, pildot savus amata pienākumus, ir jāvērtē abas šīs puses. Man ir jāvērtē sabiedrības un arī uzņēmēju... Un šobrīd diemžēl es nevarētu atbalstīt šī priekšlikuma iebalsošanu, jo diskusijas kvalitāte nebija pietiekama.
Es arī, komunicējot ar savu kolēģi no VARAM, parlamentāro sekretāru, esmu saņēmis vairākkārtēju apliecinājumu tam, ka tiešām tuvākajā laikā tiks iesniegts, tiks parlamentā izdiskutēts korekts dokuments par pilnvērtīgu sabiedrības iesaisti, kas atrisinās šo uzņēmēju problēmu.
Es negribētu, lai mēs pieļaujam kļūdu, par kuru pēcāk samaksātu uzņēmēji, - piemēram, uzsākam ilgtermiņa plānošanas dokumentu apspriešanu, nepasakot, kā tā turpinās, ja, piemēram, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums beidz darboties un zaudē spēku, jo Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums ir terminēts likums.
Ja mēs uzsākam kaut kādu apspriešanu bez skaidra regulējuma, kāda ir apziņošana ieinteresētajām pusēm, šie visi riski tomēr ir pārāk augsti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Paldies. Tiešām pamata likums, kurā tika iestrādāti grozījumi, ir terminēts likums. Līdz ar to visi tie grozījumi zaudēs spēku automātiski, kad zaudēs spēku arī pats likums, - cerībā, ka infekcijas izplatīšanās beigsies un ka mēs varēsim uzvarēt šo lietu.
Saprotams arī tas, ka nav runa par ilgtermiņa dokumentu apspriešanu un izskatīšanu, pieņemšanas kārtību. Ir runa par tehniskām lietām, ko paredz detālplānojumi un lokālplānojumi, kas tiešām ir aktuāli jebkurām investīcijām, jebkurai jaunai apbūvei, un tā tālāk, un tā joprojām.
Tāpēc šeit ir runa... Komisija to pamatoti izvērtēja un atbalstīja, ka šeit ir runa nevis par procesu kopumā, bet par vienu procesa daļu. Un šeit nav nekāda runa par tiesību ierobežojumu, šeit ir runa tikai par to, ka pandēmijas apstākļos ir jāierobežo tiešie kontakti, un līdz ar to ir paredzēts viens veids, un tas... tāpat, kā mēs strādājam Saeimā, - tā ir attālināta apspriešana. Tas ir pirmais.
Otrais. Jā, es piekrītu tam, ka tiešām varbūt vajadzēja to diskusiju man pavērst plašumā un padarīt to savlaicīgi, bet, ņemot vērā, ka visi šie grozījumi likumos un citos normatīvajos aktos ir pieņemti sasteigti un bez speciālistu apspriešanas... dabīgi, var parādīties kļūdas, nepilnības un neprecizitātes.
Doma, kas ir ietverta šajā priekšlikumā, ir saprotama un skaidra. Varbūt risinājums, kas ir piedāvāts, nav pilnībā visaptverošs, bet, ka tas neapšaubāmi ir jāpieņem jo ātrāk, jo labāk, - tā ir patiesība.
Līdz ar to tomēr būtu labi, ja labā roka zinātu, ko dara kreisā roka, un klāt piestrādātu arī galva.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Godātie kolēģi! Kā jau pateica kolēģis Dolgopolova kungs, šo priekšlikumu mērķis, protams, ir leģitīms un skaidrs. Tas, kas nav skaidrs, ir, ka, VARAM un Ekonomikas ministrijas ieskatā, vispār tiek plānots veikt to sabiedrisko apspriešanu klātienē. Nu kā vispār tās ministrijas to iedomājas, ņemot vērā tos epidemioloģiskos ierobežojumus, kuri pastāv šobrīd? Līdz ar to skaidrs, ka de facto jebkāda šāda sabiedriska apspriešana par detālplānojumiem ir apturēta.
Tad, protams, nākamais jautājums ir, kā tas ietekmēs jebkādas plānotās investīcijas, īpaši ņemot vērā to, ka pati valdība plāno sildīt ekonomiku ar visādām investīcijām. Un par daudziem - desmitiem vai simtiem - miljoniem eiro valdība ir apstiprinājusi plānotās investīcijas. Tas ir labs jautājums - cik lielā mērā tās investīcijas tiks kavētas tādēļ, ka šī sabiedriskā apspriešana klātienes formātā... nu, skaidrs, ka paredzamajā nākotnē nav iespējama.
Tajā pašā laikā, protams, ir saprotams jautājums... nu, tas laikam ir jau juridiskais jautājums. Skaidrs, ka visiem iedzīvotājiem nav un nav nodrošinātas vienādas iespējas piedalīties neklātienes... sabiedriskajā apspriešanā neklātienes formātā, jo šeit mēs runājam par tādām pašām problēmām, kuras bija attiecībā uz attālinātajām mācībām. Ne katrai ģimenei ir digitālās ierīces... datori vai citas digitālās ierīces, pieslēgums internetam, lai būtu iespēja šādās neklātienes apspriešanās piedalīties. Mēs, protams, pirmām kārtām runājam par tiem cilvēkiem, kas ir gados, par reģionos dzīvojošiem pensionāriem, kuriem, visticamāk, daudziem varētu vispār nebūt tās iespējas piedalīties šādās neklātienes apspriešanās.
Tad, protams, jautājums juristiem - vai tas nedod šiem cilvēkiem tiesisku pamatu pēc tam apstrīdēt jebkādas neklātienē notikušas sabiedriskās apspriešanas rezultātus?
Kolēģi, man šobrīd nav labas atbildes uz to, kāds ir pareizais kurss uz... bet tas, kas ir skaidrs, ir tas, ka, pieņemot šādus lēmumus sasteigti, steidzamības formātā... nu, es baidos, ka tie riski izdarīt lāča pakalpojumu ir diezgan augsti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!
J. Vucāns (ZZS).
Labvakar, kolēģi! Jāpiekrīt, protams, ka Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums ir terminēts likums.
Vienlaikus es jums atgādināšu, ar ko mums sākās šī diena. Sākās ar Ministru prezidenta ziņojumu par iecerēto - ne tikai par paveikto, bet arī par iecerēto. Un tur mēs diezgan daudz runājām par reindustrializāciju vai viedās industrializācijas modeli, un tur nevienā brīdī nebija runa par to, ka šīs lietas vajadzētu atlikt, drīzāk tur bija runa par to, ka jau šobrīd, arī krīzes laikā, Latvijai ir jādomā par to, kā šos līdzekļus, kas caur atveseļošanas un noturības instrumentu pie mums var nonākt... kā šos līdzekļus lietpratīgi izmantot. Un mēs nonākam pie šī jautājuma par investīcijām, par kurām tikko runāja Vjačeslavs Dombrovskis, un par tiem riskiem, kas ir saistīti ar investīcijām.
Tāpēc es ļoti nopietni aicinu jūs ieklausīties tajā, ko teica abu ministriju - gan VARAM, gan Ekonomikas ministrijas - parlamentārie sekretāri arī par šiem riskiem.
Es ceru, ka balsojot jūs skaidri stādīsieties priekšā to, kā šīs publiskās apspriešanas reāli dzīvē līdz šim ir notikušas. Kāds ir bijis tas pamata kontingents... cilvēku, kuri ir piedalījušies šajā...? Cik lielā mērā šiem cilvēkiem tiešām ir pieejami šie attālinātai saziņai nepieciešamie līdzekļi, un cik lielā mērā viņi prot tādus izmantot? Un kādas var būt tiesiskās sekas tam, ja tiešām - jau ar atpakaļejošu datumu - viņi cels pretenzijas?
Turklāt pretenzijas visvairāk būs šajos reģionālajos attīstības centros, kuros ir plānoti šie tehnoloģiju parki, kas neapšaubāmi ir saistīti ar vides apspriešanas jautājumiem.
Tāpēc es aicinu šobrīd neatbalstīt šo priekšlikumu un, ieklausoties ministriju, proti, Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, cilvēku viedokļos, izstrādāt kompleksāku risinājumu, lai būtu ne tikai šī attālinātās apspriešanas iespēja. Es neiebilstu pret tādu, bet tā var būt kā viena no formām.
Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Jā, paldies. Kolēģi! Šoreiz es piekritīšu Miezaiņa kungam, jo patiešām komisijas sēdes laikā viņam neļāva uzstāties, viņa argumenti netika uzklausīti, viņš diezgan rupjā formā tika... tika, tā teikt, neļauts viņam pamatot savu viedokli un pozīciju, kaut gan viņš brīdināja par riskiem.
Es uzskatu, ka patiešām ir nepieciešami risinājumi, taču tiem jābūt pamatotiem, pārdomātiem un arī vērstiem uz pēc iespējas lielāku aizstāvību - iedzīvotāju un pilsoņu interešu aizstāvību.
Šis piedāvātais priekšlikums... Diemžēl pastāv riski, ka tas neievēro diezgan daudzu kategoriju iedzīvotāju intereses un līdz ar to nav atbalstāms. Tāpēc es arī pārējos kolēģus lūdzu pārdomāt esošo situāciju un šo formulējumu patiešām neatbalstīt, bet atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas sniegtos priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam. Lūdzu!
J. Ādamsons (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Pirms debatēt, es tomēr aicinātu visus atcerēties 1. klasi un atkārtoti iemācīties lasīt. Likums saucas “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”. Jā, likums ir terminēts. Tikko beigsies šī izplatība, likums zaudēs spēku, tāpat kā arī visas normas, kas tur ir iestrādātas.
Ko piedāvā oponenti, kas ir pret šiem priekšlikumiem? Man... Dīvaini, ka man jāaizstāv komisijas priekšlikumi, tā dīvaini liekas, bet... Ko piedāvā? A nekādu risinājumu - klātienē sanākt nevar, neklātienes formu jūs atsakāt. Nu tad lai viss paliek. Tad - kaut kad kaut ko runāsim un risināsim.
Ja šī problemātika, kas skar kovida izplatīšanos, beigsies pusgada laikā, likums arī izbeigs savu darbību - te ir tā pamatproblēma. Un es neuzskatu, ka šeit būtu ļoti daudz jādebatē, tāpēc ka tas nozīmē, ka likums beidz darboties, visas normas tiek atceltas.
Šobrīd vispār netiek piedāvāts risinājums, kādā veidā šīs problēmas apspriest.
Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim. Lūdzu!
U. Budriķis (JK).
Labdien, godātie kolēģi! Es aptuveni pierakstīju, kādi bija iebildumi.
No Bluķes kundzes teiktā, šie priekšlikumi paredz visu minēto, ko no Satversmes tiesas un Augstākās tiesas atziņām mēs varam... skatīties.
Terminēts - jā, bet kur ir problēma šo pēctecību turpināt arī pēc tam, kad šis likums būs zaudējis spēku? Jo, būsim godīgi, - kad ir šīs attālinātās tikšanās, lielākoties ir lielāka apmeklētība nekā klātienē. Protams, tad, kad šis likums nebūs vairs objektīvs un vajadzīgs, - tad arī varēs taisīt miksētos variantus, un es aicinu arī Ekonomikas ministriju kopā ar VARAM izstrādāt tādus grozījumus.
Vēl ko es vēlos teikt. Ministru kabinets katru otrdienu, ceturtdienu mums lūdz visiem pēc iespējas strādāt attālināti, pēc iespējas mazāk kontaktēties - rokas, divi metri un viss pārējais. Tāpēc šis likums un šie grozījumi tieši to risina tā, lai nebūtu jākontaktējas klātienē.
Vēl vairāk. Jūsu arguments bija, ka klātienes tikšanās ir vajadzīgas vairāk vecākā gadagājuma cilvēkiem. Es gribu paprasīt - kura tieši ir tā riska grupa, kurai nevajadzētu tikties klātienē?
Tālāk. Šī regulējuma neesamības dēļ mēs jau esam pazaudējuši vienu investīciju projektu Latgalē un vienu - Kurzemē. Kopējais investīciju apjoms, ko mēs varētu... tas ir iesaldēts, turklāt vēl visa nauda, kas nāks no valsts, arī projektos tiks iesaldēta uz nezināmu laiku. Tāpēc, manuprāt, mums nav tas īstais laiks, lai mēs spēlētos ar investīcijām. Mēs paši zinām, kāda situācija ir ekonomikā, to arī no rīta Ministru prezidents mums ziņoja.
Un noslēdzot. VARAM piedāvājumā... bija piedāvāts gan detālplānojumus, gan lokālplānojumus veikt attālināti, bet teritorijas attīstības plānošanas publiskās apspriešanas - ne.
Šobrīd ir Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam cikls, un var būt (tikai - var būt), ka tas kādai partijai ir izdevīgi... un arī partiju lobistiem un sponsoriem ir izdevīgi, lai šī plānojuma nebūtu, zinot, kādas problēmas ir Rīgā.
Es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus, jo mums tiešām nav laika spēlēties ar ekonomiku.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Es ļoti labi saprotu, kamdēļ atsevišķi kolēģi un kādas investīcijas aizstāvot piedāvā steidzamībā pieņemt nepārdomātu redakciju, kas varētu nodarīt kaitējumu citiem - parastiem iedzīvotājiem. Un nav taisnība... Ekonomikas ministrija šoreiz piedāvāja variantus un piedāvāja tiešām korektas redakcijas.
Un es uzskatu, ka šajā jautājumā steiga galīgi nav vietā un tā steiga varētu nodarīt būtisku kaitējumu un skart iedzīvotāju intereses. Nav nekādas steigas, ja tas tiks izskatīts vēl pēc nedēļas vai pēc divām nedēļām, lai tas dokuments, kas taps, un tā redakcija, kas taps, varētu būt kvalitatīvāka, pārdomātāka un nebūtu tikai atsevišķu finanšu grupējumu vai atsevišķu komersantu interesēs.
Un tieši tāpēc es aicinu kolēģus neatbalstīt šos priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Klausoties dažu kolēģu skaidrojumus par to, kāpēc tas ir nepieciešams, man tagad ir pārliecība, ka tas vairākums komisijā, kurš pieņēma šos priekšlikumus, īsti neorientējas šajos jautājumos, jo... kolēģi, vēlreiz... Vai jūs sapratāt, ka ne visu iedzīvotāju tiesības piedalīties šajās sabiedriskajās apspriešanās tiks nodrošinātas? Kā tie pensionāri, kuri saņem pensiju, kas ir tikai kādi simt eiro vai mazāk nekā divsimt eiro, un tāpēc nevar atļauties nekādu... ne datoru, ne kādu citu ierīci, līdz ar to nevar atļauties sev ne interneta pieslēgumu... Kā var atļauties kaut ko tādu, ja pensija ir simt eiro? Un šādu cilvēku ir ļoti daudz, kolēģi. Paskatieties statistiku, kādas pensijas tiek maksātas valstī.
Šiem cilvēkiem nav nekādas fiziskas iespējas piedalīties šādās sabiedriskās apspriešanās. Līdz ar to, visticamāk, viņu... mani ļoti interesē, ko pateica Saeimas Juridiskais birojs par šiem priekšlikumiem... visticamāk, viņu konstitucionālās tiesības tiek pārkāptas. Tas, visticamāk, dod viņiem iespēju iesniegt prasību tiesā, Satversmes tiesā. Atkal tas ir jautājums Saeimas Juridiskajam birojam.
Un nav nekādas nozīmes, ka šis likums ir terminēts, - uz šādas sabiedriskās apspriešanas pamata tiks pieņemti reāli lēmumi par reālām būvniecībām, par kaut kādu reālu projektu īstenošanu. Un tad, ja tie tiesvedības riski tiešām pastāv, - tad jūs tām pilsētām un tiem uzņēmumiem, kā es jau teicu, izdarīsiet lāča pakalpojumus.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu neatbalstīt šos priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Paldies, cienītā sēdes vadītāja. Šie priekšlikumi nebūt nav vienkārši. Mēģināšu paskaidrot savu pozīciju šajā jautājumā... un arī kaut kādā veidā rast kaut kādu priekšlikumu.
Es pilnībā saprotu priekšlikuma iesniedzējus. Šī problēma, kas ir ar šīm sabiedriskajām apspriešanām, pastāv jau... principā - jau no paša... kovida dēļ izsludinātā pirmā ārkārtas stāvokļa, kad šī situācija nonāca tādā nenoteiktībā. Un, protams, tas viss prasa pieņemt lēmumus, grozīt plānojumus. Un ir uzņēmēji, kas... gan ražojošie, gan tādi, kas dzīvojamo sektoru vēlas attīstīt, dažnedažādi. Un es zinu, ka tieši... arī lielajās pilsētās... ar šiem jautājumiem tā ir reāla problēma, kas kavē investīciju piesaisti un attīstību.
Es pilnībā izprotu to, ko ir vēlējušies panākt priekšlikuma iesniedzēji, bet vēlētos iebilst VARAM parlamentārajai sekretārei, kas teica, ka pašvaldības... ka ir šis garais termiņš un ka tur jau var... ka nekas netiek kavēts. Tiek kavēts - un jau šobrīd tiek kavēts! Un tā situācija ar šīm klātienes... neklātienes diskusiju organizēšanu... šobrīd tā pēc būtības pastāv.
Un ir arī organizācijas, kas... Es domāju, ka komisijas sēdē diez vai piedalījās kāda organizācija, kas iebilst pret šādiem priekšlikumiem, bet man ir bijusi iespēja tikties ar organizācijām, uzklausīt viņu pozīciju par to, kāpēc viņi ir pret šādu pieeju, ka kaut kas varētu tikt organizēts attālināti.
Es domāju, ka tā problēma ir tā, ka šis priekšlikums, ko ir iesniegusi deputātu grupa, ir pārāk plašs. Un plašs tas ir tādā ziņā, ka ir iekļauts arī teritorijas plānojums. Un tas, kas ir tā kā, teiksim tā, augstākais plānošanas dokuments... Un, ja tas būtu lokālplānojums, detālplānojums, tad varētu ar šādu pieeju uz Covid-19 izplatības laiku... apspriests.
Kolēģi, ja mēs šodien nobalsosim par šo... es domāju, tieši šī teritoriju plānojuma kontekstā... mums nāksies atgriezties, jo tas nu ir tas dokuments, ar kuru kādā lielā teritorijā tiek izdarītas izvēles - kas tad tur būs. Vai tur būs dzīvojamās mājas, un vai tām blakus būs rūpnieciskā zona, kur būs parki, kur būs... Lielais plānojums. Tiek saplānots. Un, ja šādu plānojumu plāno attālināti, tad, es domāju, būs ne viens vien cilvēks, kas varētu celt iebildumus. Tādi plāni parasti tiek apspriesti. Esmu piedalījies tādās apspriedēs vairākkārt. Tās ir lielas zāles, un, jo izaicinošāki jautājumi, jo vairāk cilvēku piedalās šajās apspriedēs.
Bet, ja runājam par lokālplānojumiem un detālplānojumiem, ka ir vieta, kur jau ir parādīts, ka tur būs rūpnieciskā zona... Nu, piemēram, “Liepājas Metalurgs”. Nu, tur jau ir pateikts, tur visa infrastruktūra ir tam domāta, un, lai tur varētu turpmāk kaut ko attīstīt, nepieciešami grozījumi detālplānojumā, piemēram. Viens piemērs. Un ļoti iespējams, ka reāli, dzīvē, tas arī tā ir šobrīd, bet nekādā veidā šos projektus tālāk nevar attīstīt, jo nevar veikt šos grozījumus detālplānojumā, ir jātaisa šī apspriede.
Un šie nu ir tie gadījumi, kas ir uzņēmējdarbību attīstoši, kas ir... kur jau principā ir nolemts, kas tajā teritorijā būs, - nolemts normālā kārtībā.
Un šobrīd, lai veiktu kaut kādus minimālus grozījumus, kas neietekmē būtību... bet lai to projektu varētu virzīt tālāk... Šodien nav iespējams to izdarīt.
Tāpēc būtu nepieciešamība pēc šādiem grozījumiem, bet riski arī pastāv. Tāpēc es aicinu, kolēģi, šodien nebalsot par šiem priekšlikumiem, bet aicinu VARAM sagatavot pēc iespējas ātrāk konkrētus grozījumus, priekšlikumus, lai šo sistēmu sakārtotu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Adamovičam. Lūdzu!
A. Adamovičs (JV).
Labvakar, kolēģi! Oponēju atsevišķu deputātu teiktajam, ka priekšlikuma iesniedzēji neapzinās priekšlikuma būtību. Apzinās gan. Un tas ir saistīts ar to, ka tiešām, kā Valaiņa kungs teica, gada garumā atsevišķas pašvaldības nav spējušas veikt šo sabiedrisko apspriešanu tikai tāpēc, ka klātienē nevar organizēt šīs sapulces.
Un šobrīd... gan Ādamsona kungs, gan Dolgopolova kungs atzīmēja, ka šis likums, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, ir terminēts likums, šobrīd - līdz 8. aprīlim. Droši vien... Iespējams, ka vēl kādi pāris mēneši... Bet jau šobrīd daudzas pašvaldības gaida, lai varētu izdarīt izmaiņas gan detālplānojumos, gan lokālplānojumos... un, iespējams, atsevišķos gadījumos - arī teritorijas plānojumā.
Ja par senioru iespējām mēs uztraucamies - nu, es domāju, pašvaldības spēs noorganizēt pieejas punktus bibliotēkās vai kādās citās vietās. Un, ja seniorus tiešām šis jautājums ļoti interesē, tad būs arī iespēja piedalīties.
Un, ja nepieciešami vēl kaut kādi papildinājumi vai grozījumi, tad to VARAM var izstrādāt un iesniegt kādā no nākamajiem... grozījumiem.
Šobrīd ne jau uzņēmējiem notiek kaut kāda lobēšana; tieši pašvaldības ir tās, kuras organizē šīs sabiedriskās apspriešanas un kuru teritorijās notiks dažādu infrastruktūras objektu būvniecība vai attīstība.
Un, cik mēs zinām, šobrīd, teiksim, ir apdraudējums 200 miljonu investīcijām saistībā ar to, ka nevar noorganizēt klātienē sabiedriskās apspriešanas.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šobrīd. Un, ja būs kaut kādi papildu grozījumi, labojumi, tad lūdzam iesniegt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi. Lūdzu!
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Paldies. Es domāju, ka mums nevajadzētu strīdēties un tā aizstāvēt principus, bet šinī gadījumā, man liekas, ir jāmeklē risinājums.
Es domāju, ņemot vērā, ka šis likums tiek grozīts katru nedēļu un, gadās, arī pat biežāk, es domāju, ka šinī gadījumā varbūt šo priekšlikumu nevajadzētu atbalstīt. Es aicinātu autorus un komisiju atgriezties pie šā priekšlikuma pēc nedēļas, piedāvājot jaunus grozījumus šinī pašā likumā... izslēdzot neapšaubāmi to sadaļu, kur ir runa par perspektīviem vai ilgtermiņa plānojumiem.
Var būt runa par detālplānojumiem, par lokālplānojumiem, kā es teicu jau savā pirmajā uzrunā, bet nevar būt runa par vienkāršotu pieeju, domājot par tālāko attīstību.
Tāpēc es aicinātu šoreiz nekāpt uz ecēšām, bet mēģināt neatbalstīt to lietu, bet iesniegt precizētu redakciju nākamreiz.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labvakar visiem! Es domāju, visiem tiem, kuri šodien seko līdzi debatēm par šiem priekšlikumiem, ir iespējams izdarīt vairākus secinājumus.
Pirmkārt, - pārliecināties par to, kā notiek lietu virzība mūsu valstī, cik tā ir sakārtota, cik tā ir pārdomāta. Šīs debates uzskatāmi to parāda. Un arī parāda to, ka tiešām ir pamats tiem, kuri izteica aizdomas par to, ka šis priekšlikums patiesībā nav pašu deputātu priekšlikums, ka viņi nemaz nenāk šeit un nepamato šo priekšlikumu... Jo normāli jau ir - ja deputāti ir iesnieguši savu priekšlikumu, tad viņi vienmēr piesakās un runā par to, nevis sēž klusi stūrī un noklusē. Kaut ko ir iesnieguši... iespējams, ne paši savu priekšlikumu vispār, kā, visdrīzāk, tas izskatās, un iesaistās debatēs tikai tad, kad redz, ka šis pasākums, iespējams, var neizpildīties. Un ir jāizpilda kāda uzdevums, tāpēc jāpiesakās debatēs kaut ko runāt.
Šeit ir vairākas nianses, kurām pievērst uzmanību. Tas ir svarīgi.
Proti, viena lieta ir tas, ka mēs runājam par... un, manuprāt, tas... ir tie riski, kuri nav izvērtēti līdz galam... mēs runājam par to, ka šis tiešām ir terminēts likums... likums, kuram terminēta darbība. Bet tā problēma ir, ka mēs nezinām, kad beigsies tas viss. Tas var arī ievilkties. Tas, kas izskatās tagad... kā saka, bija otrais vilnis, nāk trešais vilnis, būs ceturtais, piektais... un tas var iestiepties gadiem. Tātad mēs runājam par būtisku tiesību ierobežojumu, par būtisku regulējuma izmaiņu, iespējams, uz ļoti ilgu periodu, uz periodu, par kuru mēs neko nezinām.
Otra lieta. Argumentācija, kas tika minēta, - ka tik tiešām ir problēmas, ka nevaram klātienē pašlaik šādas apspriedes, šādus pasākumus īstenot. Bet nav jau tikai melns un balts! Ja mēs nevaram vienā veidā, tas nenozīmē, ka mums jāparedz tas tikai kādā citā veidā un ne savādāk. Tāpēc būtu pareizi meklēt balansētu risinājumu.
Un man šeit likās tiešām dīvaini, ka paši koalīcijas deputāti grib nez kāpēc skriet ratiem pa priekšu, nemaz nezinot, kas notiek valdībā, jo, kā mēs to dzirdējām no divām ministrijām, pie šī risinājuma... tātad šī problēma ir apzināta, pie tās tiek strādāts, un tiek gatavots risinājums - izsvērts, balansēts risinājums. Tagad jūs, cienījamie deputāti, kuri atskrējāt ar šiem priekšlikumiem, kurus paši baidāties aizstāvēt, nāciet un pasakiet, kāpēc jūs izdomājāt skriet zirgam pa priekšu ar ratiem. Kāda bija jūsu doma, kāda bija jūsu motivācija? Būtu ļoti interesanti to uzzināt. Vai tas nav saistīts ar to, ka pašlaik Latvijai tuvojas ļoti lielas naudas, kuras arī atbildīgās valsts pārvaldes iestādes nezina, kā sadalīt, un pa lielam grib pašas apsaimniekot, un tāpēc ir parādījušies kādi interesanti investīciju projekti, kuriem ir nepieciešami tagad, kā saka, virzītāji, veiksmīga procesa īstenotāji. Un tas pēc būtības nozīmē to, ka, iespējams, mēs... šeit pat var runāt par kādiem korupcijas riskiem, kuri tiek veidoti vienkārši uz visas pārējās sabiedrības rēķina. Kārtējo reizi.
Tāpēc, kolēģi, mans priekšlikums ir šāds: dotos priekšlikumus tik tiešām šodien šeit neatbalstīt, dot iespēju ierēdņiem izdarīt savu darbu līdz galam un mums tad to vērtēt. Un, ja viņi to nebūs spējuši izdarīt, tad tiešām nākt ar saviem priekšlikumiem un, iespējams, arī izvērtēt to atbildīgo amatpersonu darbu, kuras nav spējušas to atrisināt.
Tā ka aicinu šajā gadījumā atturēties. Un tos, kuri ir nākuši ar šiem priekšlikumiem, - nākt un pamatot, kāpēc viņi to tā dara, pamatot šo ļoti dīvaino pozīciju, kāpēc viņiem ir nepieciešams ar saviem ratiem skriet zirgam pa priekšu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.
V. Valainis (ZZS).
Manuprāt, Adamoviča kungs jau ļoti labi izskaidroja, kāpēc šie priekšlikumi ir, un es varu pilnībā pievienoties viņa argumentācijai. Un tā problēma tāda arī ir.
Tāpēc, atbildot Zariņa kungam, kas ir šī priekšlikuma autori... es domāju... man ir lielas aizdomas, ka es zinu, kas ir autori šim priekšlikumam. Katrā ziņā tas noteikti nav publiskais sektors, jo gan pašvaldības, gan valsts pārvalde, ministrijas šobrīd ļoti aktīvi strādā pie redakciju radīšanas. Kā jau minēju, arī man ir bijusi iespēja parunāt ar šiem biedrību, nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kas ļoti asi vēršas pret to, lai šādas tiesības netiktu dotas, lai šī caurskatāmība un šī apspriešana notiktu.
Un vienīgā problēma, kas ir šajā priekšlikumā, manuprāt... Tas, kāpēc es nevaru nobalsot par to, - tas ir tieši šis augstais līmenis - teritoriju plānojums. Iedomājieties - ja Rīgas plānošanu tagad sāktu organizēt Rīgas dome attālināti, kā tas izskatītos tagad! Piemēram, jauns kaut kāds pārvads vai... vienalga, kas... teiksim, rūpnieciskā zona Skanstes rajonā, - attālināti... Kāpēc ne? Attālināti organizējam un tad nu skatāmies, kas notiek.
Tur ir tā problēma. Šis mērogs ir pārāk liels. Ja šis mērogs būtu mazāks, tad - atbilstoši teritoriju plānojumam - lokālās investīcijas... tas ir lokālplānojuma un detālplānojuma līmenis... varētu grozīt. Un tas ir tas gadījums. Tur, piemēram, rūpnieciskā zona, un tur nepieciešama rūpnīca... nevis divi tūkstoši, bet četri tūkstoši kvadrātmetru, un, lai to izdarītu, ir nepieciešams pārbūvēt ceļu. Un tas ir zemākais plānojuma līmenis. Kamēr to neizdara, nevar uzsākt būvniecību, un būvniecību nevar uzsākt, kamēr nevar... jo nevar klātienē apspriest šo ideju.
Nu nav pareizi! Tāpēc vajag risinājumu, bet šis nav īstais veids, kā to darīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Rancāna kungs, komisijas vārdā ko komentēsiet?
J. Rancāns. Jā. Gribu teikt paldies par šīm plašajām debatēm.
Komisijas vārdā par procedūru varu pastāstīt, kā mums gāja.
Pirmkārt, tie priekšlikumi, kas tika iesniegti no VARAM (un tur organizācijas vēl piedalījās)... Pirmkārt, tas tika iesniegts pēc priekšlikumu iesniegšanas termiņa.
Mans šis akmens - ministriju dārziņā... Es gribētu atgādināt, cik ilgi mums notiek šī ārkārtas situācija.
Tas iepriekš nav izdarīts - šis risinājums... Es nebrīnos, ka deputāti sniedz tādus priekšlikumus, jo uz viņiem ir vēlētāju spiediens, viņi absolūti apzinās, ka tiek kavētas investīcijas. Mēs šo risinājumu nesagaidījām.
Šajā konkrētajā gadījumā ministriju pārstāvji, kuri norādīja uz riskiem, - cik tie pamatoti, cik nepamatoti... Komisijā tika teikts: strādājiet, un tad, kad būs problēmas... un strādājiet paralēli arī pie risinājuma.
Es neticu, ka pašvaldības, it sevišķi - nelielākas pašvaldības, nevarētu šo attālināto apspriešanu organizēt, izsludinot pieteikšanos un, ja kādam nav datora, nodrošinot viņam datoru. Protams, Rīgā varētu arī būt citādāk.
Taču jebkurā gadījumā ārkārtas situācijā mums ir vajadzīga politiska izlēmība, lai nekavētu investīcijas, it sevišķi tad, kad mums šī situācija ievelkas. Tas nevar karāties gaisā tāpēc, ka ministrijas ierēdņi nevar... negrib, lai viņiem tur kaut kas kavējas... un viņi nevar izstrādāt šo risinājumu. Risinājumam bija jābūt jau, manuprāt, pirms kāda laika, vismaz pirms mēnešiem trijiem. Ja jau viņiem bija apzināta problēma, kāpēc šie grozījumi netika iesniegti no viņu puses patstāvīgi... Bet šie viņu priekšlikumi tika iesniegti, tikai reaģējot uz deputātu priekšlikumiem.
Piedodiet, kolēģi, aicinu ministrijas strādāt aktīvāk. Aicinu atbalstīt šos konkrētos priekšlikumus, kas arī būs tālāk. Tas būs labs stimuls ministrijām saņemties un strādāt aktīvāk, ātrāk, vairāk un rūpēties par valsti arī šajā ārkārtas situācijā.
Paldies, kolēģi. Man viss.
Aicinu atbalstīt konkrētos priekšlikumus.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Budriķa, Eglīša un Adamoviča priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 38, pret - 31, atturas - 18. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Rancāns. Paldies, kolēģi.
Nākamais priekšlikums arī ir deputātu Ulda Budriķa, Gata Eglīša un Alda Adamoviča priekšlikums. Arī saistīts ar šīm attālinātajām apspriešanām. Komisijā ir atbalstīts.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Budriķa, Eglīša un Adamoviča priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 40, pret - 26, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Rancāns. 8. - deputātu Ulda Budriķa, Gata Eglīša un Alda Adamoviča priekšlikums, kas saistīts arī ar attālināto teritorijas attīstības plānošanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Budriķa, Eglīša un Adamoviča priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 37, pret - 27, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Rancāns. 9. - deputātu Ulda Budriķa, Gata Eglīša un Alda Adamoviča priekšlikums, kas ir saistīts ar šīm attālinātajām apspriešanām. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Budriķa, Eglīša un Adamoviča priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 37, pret - 29, atturas - 19. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Rancāns. 10. - deputātu Ulda Budriķa, Gata Eglīša un Alda Adamoviča priekšlikums, kas arī saistīts ar attālināto publisko apspriešanu. Komisijā ir atbalstīts.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Budriķa, Eglīša un Adamoviča priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 38, pret - 30, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Rancāns. 11. - deputāšu Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikums, kas saistīts ar to, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir tiesīga nodot sabiedrisko mediju saturu citiem medijiem, protams, ievērojot attiecīgās likumu prasības par mantas izšķērdēšanu un pārējās prasības. Līdzīgs regulējums jau ir iekļauts arī ārkārtas situācijas rīkojumā. Taču konkrētais priekšlikums komisijā nav atbalstīts, jo nākamais priekšlikums būs saistīts ar šo, kurš arī ir Saeimas Juridiskā biroja uzlabots, un tas ir atbalstīts. Šis - nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Nē, šis nav... Juridiskā biroja priekšlikums nav saistīts ar šo priekšlikumu nekādā veidā, lai kā jums varbūt arī liktos vai lai kā kāds runātu.
Juridiskās komisijas priekšlikums ir pavisam par kaut ko citu, nosakot to, ka lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību. Šeit ir pavisam cita situācija. Tātad NEPLP ir tiesības nodot bezmaksas saturu apraidei saskaņā ar šiem noteikumiem. Un tas, ko mēs piedāvājam, - mēs piedāvājam svītrot pēdējo sadaļu šajā pantā, kas nosaka: NEPLP ir tiesības pārtraukt darbību, ja ir kaut kas pārkāpts attiecībā uz šo apraides lēmumu. Skaidrojam jums, kas var vispār tikt pārkāpts pēc būtības šajā jautājumā, ja ārkārtas situācijas laikā vai vēl turpinoties kovida tā saucamajam apdraudējumam ir nepieciešams operatīvi nodot informāciju visai sabiedrībai visās valodās, kurās runā Latvijas iedzīvotāji (mēs runājam par krievu valodu un latviešu valodu; vēl par citām valodām... kanālu diemžēl nav). Bet šeit ir problēma tāda, ka vienīgais pārkāpums pēc būtības, kas varbūt šajā apraides nodošanā ir, - ja kāds varbūt vienu dienu vai divas dienas par ilgu vienkārši turpina raidīt šo bezmaksas saturu. Tas ir vienīgais pārkāpums, un ļaunums no tā sabiedrībai ir nulle, jo sabiedrība vienkārši tiek informēta vairāk, nekā tā būtu bijusi informēta.
Tāpēc arī šīs drastiskās tiesības, kuras ir nodotas NEPLP... mēs zinām, pēdējā laikā NEPLP vispār pārkāpj, manuprāt, savas robežas un rīkojas absolūti neadekvāti. Tātad nodot šīs drastiskās tiesības NEPLP tad, kad mums tiek veidota SEPLP, es domāju, ir nepareizi, un tieši iedzīvotāju informēšanas labā mēs piedāvājam šo, pēdējo, sadaļu svītrot. Un tas nav saistīts ar Juridiskā biroja priekšlikumu.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu tieši iedzīvotāju informēšanas labā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāšu Sprūdes, Stepaņenko un Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 21, pret - 56, atturas - 4. Tātad 11. priekšlikums noraidīts.
J. Rancāns. 12. priekšlikums, kā iepriekš minēju, ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz precizēt likumprojekta 37.1 pantu un ir par NEPLP tiesībām nodot programmu daļas un šos... citām programmām un attiecīgu rīcību, ja tiek veikti pārkāpumi. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. 13. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums par pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju tiesībām ieteikt nepieciešamos atbalsta pasākumus valsts pārbaudes darbos izglītojamiem ar attīstības traucējumiem. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. 14. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums. Tas ir par 2020./2021. gada mācību ilgumu
1.-6. klasēm... izglītojamiem... un par valsts pārbaudījumiem šajā mācību gadā. Komisijā atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Rancāns. 15. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Kā iepriekš minēju, tas ir saistīts ar 2020. un 2021. gada mācību ilgumu un pārbaudījumu kārtošanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. 16. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums par piemaksām sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri savu darbību veic atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam Covid‑19 apstākļos. Un paredzētas šīs piemaksas. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Rancāns. 17. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums par sociālo pakalpojumu sniedzēju virsstundām. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 54, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Rancāns. 18. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums, kas paredz to, ka, ja pēc vecāka lūguma nekavējoties jānodrošina bērna aprūpe bērnu aprūpes iestādēs vai citās telpās, kuras ir pielāgotas bērnu īstermiņa aprūpei, bāriņtiesa pieņem vienpersonisku lēmumu par šādas aprūpes nodrošināšanu uz vecāka iesnieguma pamata vecāka veselības dēļ. Vienpersonisko lēmumu bāriņtiesa vienpersoniski izbeidz pēc vecāka atveseļošanās. Komisijā atbalstīts daļēji, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā, kurā tas ir attiecīgi precizēts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Rancāns. 19. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Kā jau minēju, tas ir par šīm bāriņtiesas tiesībām pieņemt vienpersonisku lēmumu uz vecāka iesnieguma pamata gadījumā, ja vecākam ir veselības problēmas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Rancāns. 20. - deputāšu Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikums, kurš paredz izslēgt no likumprojekta 49.4 pantu, kurā runa ir par vakcinācijas biroja darbību. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Es tiešām gribu saprast, vai godātajiem kolēģiem no koalīcijas, kuri tomēr atbalsta šī vakcinācijas biroja darbības turpināšanu, tiešām nevienā brīdī nav iezagušās šaubas par to, ka šis projekts tiešām ir nepieciešams. Man personīgi ir skaidrs, ka tā ir naudas izšķērdēšana, sauksim to īstajos vārdos, un savu čomu ielikšana amatos, dibenu sildīšana. Tas principā nekādā veidā nav savietojams ar to, tiem uzdevumiem, kas ir jāpilda šai organizācijai, kura ir ar nosaukumu “Veselības ministrija”.
Un, kā mēs redzam, vakcinācijas birojs - kā ļoti dārga PR bodīte. Mēs redzam, ka šī valdība ļoti daudz PR speciālistiem ir iedevusi darbu... un cik nu vēl iedos! Tātad mums ir reindustrializācija PR nozarē, mēs tā varam teikt. Tātad šis vakcinācijas birojs - jā, tā ir pirmā... tā tiešām ir pirmā šīs valdības bezkaunīgi jaunizveidotā organizācija, kura, es domāju, vēl mums ļoti daudz pārsteigumu sagādās.
Vēl, protams, liels pārsteigums ir tas, ka šis vakcinācijas birojs jau ir ticis izveidots, jau strādā, bet - mums šis birojs ir jālegalizē likumā! Tātad valdība ir atnesusi Saeimai priekšlikumu legalizēt likumā, nobalsot par to, ko valdība ir sastrādājusi, un uzņemties arī Saeimai daļu atbildības par šī vakcinācijas biroja izveidi, tostarp - arī tēriņiem; to mēs redzēsim arī vēlāk šajā likumprojektā, tur visi cipari ir iekšā. Un jums, godātie kolēģi, par visām šīm neveiksmēm, kuras jau ir katru nedēļu parādītas sabiedrībai, - jums par šīm neveiksmēm šobrīd ir jābalso un šīs neveiksmes ir jāleģitimizē. Kā jūs to varēsiet pēc tam paskaidrot saviem vēlētājiem, man ir grūti pateikt, bet uz argumentu, ka, lūk, jau strādā vakcinācijas birojs pilnā sparā un šajā situācijā nav prāta darbs vakcinācijas biroju apturēt, es jums varu atbildēt, ka visa publiski pieejamā informācija liecina, ka vakcinācijas birojs ir vienkārši dublējoša iestāde visam tam, kas jau šobrīd strādā, - gan pašvaldību darbam, gan ģimenes ārstu darbam, gan visām informācijas sistēmām. Šī ir vienkārši iestāde, kura mēģina staigāt pakaļ katram, kurš nodarbojas ar vakcinēšanās jautājumu, un mēģina tā kā - es arī, es arī to daru!
Tas ir principā tas, ko dara vakcinācijas birojs, tērējot tātad valsts līdzekļus gan biroja aprīkojumam, kurš, es saprotu, šobrīd vispār netiek izmantots, jo tur viss notiek attālināti, gan arī... nu, par vakcinācijas avīzi es, protams... par to laikam būs atsevišķas domas.
Godātie kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Es aicinu likvidēt vakcinācijas biroju un nodarboties ar svarīgām lietām. Tās ir vakcīnu sagādes tām personām, kuras vēlas, kuras stāv rindā un gaida, un grib vakcinēties. Un nodrošināt šo vakcinēšanos tā, lai mums nebūtu jātaisa PR akcijas ar vakcinācijas biroja cilvēkiem, jo vienīgā PR akcija, ko mēs redzējām, bija tātad šie mūsu politiķi, kuri novakcinējās, un nekas vairāk. Mums nav nekādu vakcinācijas biroja veikto darbu. Mums nevarēja arī kolēģi komisijā uzskaitīt kaut vienu vakcinācijas biroja paveikto darbu kopš vakcinācijas biroja izveidošanas.
Es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, runāšu pie šī priekšlikuma, un mūsu - nākamais - ir tieši tāds pats. Šis ir tas gadījums, kad ir divi pilnīgi vienādi priekšlikumi, tomēr argumentācijas būtiski atšķiras.
Proti, es, iesniedzot šo priekšlikumu un arī argumentējot to jau pie likumprojekta nodošanas pirmajā lasījumā, uzskatu, ka problēma ir tā, ka vakcinācijas biroja vienīgā leģitimizācija likuma normā ir tieši šajā - pārvaldības likumā. Un tā nu ir iznācis, ka (te man pilnīgi jāpievienojas Stepaņenko kundzei) šobrīd birojam pārsvarā ir dublējošās funkcijas.
Ja mēs skatāmies to, manuprāt, skandālu, kas notika vakardien, kad veselības ministrs, uzņemoties atbildību par šo jomu, ka iestādes noslēgušas izplatīšanas līgumu ar uzņēmumu, kas nespēj to izdarīt, tā ir... ļoti zīmīgi jau parāda to problēmu. Jo - kas tad komunicē? Komunicē pēc būtības par šo jautājumu Veselības ministrija. Un tātad ar šo vakcīnu loģistiku, vakcīnu... organizāciju nodarbojas Veselības ministrija, nevis vakcinācijas birojs, kaut arī likumprojekta anotācijā ir minēts, ka vakcinācijas birojs nodarbosies arī ar vakcīnu... organizēšanu, visām šīm loģistikas lietām.
Manuprāt, tas, par ko mums vajadzēja Saeimā vienoties, - mums vajadzēja Saeimā vienoties par to... Ja reiz ir pieņemts lēmums, ka mums ir šāds birojs, vajadzēja vienoties par to, ko tad šis birojs dara, kādi ir sasniedzamie rādītāji, kādas ir viņu konkrētās funkcijas, ko tad vairs nedara Veselības ministrija, ko vairs nedara viena vai otra aģentūra, ko dara vakcinācijas birojs.
Šobrīd vēl joprojām izskatās, ka lielo daļu darba - lauvas tiesu - darīs pašvaldības; bez pašvaldībām šī lielā vakcinācija gluži vienkārši nav iespējama, tā nav izdarāma. Un, protams, ir prieks, ka valdība beidzot to ir sapratusi un vēršas pie pašvaldībām ar lūgumu šādas vietas organizēt, un ir piemēri, kur tas jau notiek, kur jau ir izveidotas... un uz kuru piemēra bāzes balstīsies arī daudzi citi piemēri... daudzas citas šīs vietas.
Taču tas neizslēdz pašu galveno - ka vakcinācijas biroja uzdevumi bija jādefinē politiski šeit, Saeimā, nevis jādefinē vesela virkne lietu, kas dublē jau pastāvošas funkcijas un principā parāda to, ka šis birojs... nu, grūti man šodien pateikt, kāda ir šī biroja pievienotā vērtība, vispār - Veselības ministrijas pievienotā vērtība šajā vakcinācijas procesā.
Manuprāt, ir ļoti atbalstāms tas, ko šodien valdības vadītājs ir paudis par to, ka šī vakcinācijas organizācija jāpārņem ir Aizsardzības ministrijai, jo mēs nevaram atļauties kļūdas. Un kļūdas tiek pieļautas nepārtraukti šajā procesā, ko mēs saucam par vakcinācijas procesa organizēšanu, sākot no vakcīnu iepirkumiem un tā tālāk.
Tāpēc, kolēģi, kļūdas būs arī turpmāk, ja mēs atstāsim šo biroju ar tik plašu uzdevumu tvērumu. Ja ir tik plaši, tad zūd fokuss un beigās nav nekā, kā mēs to redzam šobrīd. Tā ka mums ir jāatrod šim birojam konkrēti uzdevumi, konkrēti mērķi un jāieraksta tie arī likumā, ja mēs... tajā brīdī, kad mēs atbalstām.
Šobrīd vakcinācijas birojs ir sajaukts kopā ar policistiem, sajaukts kopā ar skolotājiem, mediķiem, par kuriem ir skaidri zināms, kāpēc viņi saņem... kur un kāpēc šī nauda iet. Bet vakcinācijas birojam... Piedodiet, tas, kas rakstīts šī likumprojekta anotācijā, - tas neiztur nekādu kritiku.
Es esmu par to, lai vakcinācijas biroju izceļ ārā, ieliek atsevišķā likumā. Atsevišķi par to izrunājam, nolemjam, un tad arī politiski... tie, kas tad nolemj balsot “par” vai “pret”, - tie tad arī politiski uzņemas atbildību par šiem pieņemtajiem lēmumiem. Šobrīd tas jautājums nav sagatavots.
Es aicinu atbalstīt šos priekšlikumus un skatīt šo jautājumu atsevišķi, izdalot ārā no šī likumprojekta, kāds arī bija mērķis, kad es iesniedzu šos priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam. Lūdzu!
Ē. Pucens (KPV LV).
Labdien, cienījamie kolēģi! Nu mēs redzam, ka vakcinācijas birojs ir sācis strādāt un kaut kādās epizodēs tas ir strādājis labi, bet kaut kādās epizodēs ir strādājis ļoti slikti. Un mēs redzam, ka... Uz katru vakcinācijas biroja kļūdu mums būtu jāskatās ar tādu... iezīmi, ka no tās ir tomēr atkarīga cilvēku dzīvība un cilvēku veselība.
Šodien, ņemot vērā, ko ir teicis mūsu premjerministrs, - ka šī vakcinācijas loģistika būtu jānodrošina Aizsardzības ministrijai... Mēs redzam, ka bruņotajiem spēkiem tātad novirzām divus procentus no IKP. Un es redzu, ka šīm visām... Piemēram, arī vakcinācijas biroja funkcijas ir iekšējās drošības jautājums. Mēs runājam par savu tautu, kura nesaņem vakcīnas, un tas ir valsts drošības jautājums.
Tāpēc es redzu, ka šis priekšlikums ir pietiekami loģisks, - ka mums būtu jāskatās, kā mēs varētu šīs funkcijas pārlikt uz Aizsardzības ministriju, kur cilvēki rūpējas par mūsu drošību.
Taču pašreiz es šeit redzu tikai PR kampaņu, kur izdos atkal kaut kādas informatīvās avīzes. Es saku: man to avīzi nesūtiet, man to nevajag!
Tā ka es redzu šeit ļoti labu loģiku, un es atbalstīšu šo priekšlikumu... kaut vai tāpēc, ka varbūt šeit ir kaut kāds domugrauds.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, vai jums pietiks ar divām minūtēm šajās debatēs?
I. Zariņš (SASKAŅA).
Es baidos, ka var arī nepietikt.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.
Debates turpināsim pēc pārtraukuma.
Un ir reģistrācija... noslēgusies.
Pārtraukums līdz pulksten 19.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, labvakar! Vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Feldmana, Dzintara, Golubevas, Ašeradena un Možvillo iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 11. marta trešajā attālinātajā ārkārtas sēdē līdz šā gada 18. marta pulksten 9.00.
Lūdzu zvanu! Balsosim par Feldmana, Dzintara, Golubevas, Ašeradena un Možvillo priekšlikumu izsludināt pārtraukumu šā gada 11. marta trešajā attālinātajā ārkārtas sēdē līdz šā gada 18. marta pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par - 73, pret - 4, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.
Godātie kolēģi! Mēs šovakar darbu vēl nebeidzam. Mēs izsludinām šobrīd šīs sēdes pārtraukumu līdz pulksten 19.50. Mēs atsāksim darbu ar ļoti svarīgu likumprojektu, kuru izskatīsim tātad pēc 20 minūtēm.
Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noritējusi.
Tiekamies pēc 20 minūtēm - pulksten 19.50.
Paldies.
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 33. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 11. martā
Datums: 11.03.2021 17:34:54 bal001
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 412 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu” turpmāko virzību (601/Lm13)
Datums: 11.03.2021 17:36:01 bal002
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Riharda Kola atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas (603/Lm13)
Datums: 11.03.2021 17:36:55 bal003
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edvīna Šnores atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas (604/Lm13)
Datums: 11.03.2021 17:37:47 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Riharda Kola ievēlēšanu Saeimas Eiropas lietu komisijā (605/Lm13)
Datums: 11.03.2021 17:38:37 bal005
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Edvīna Šnores ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā (606/Lm13)
Datums: 11.03.2021 17:43:39 bal006
Par - 74, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums
Datums: 11.03.2021 17:44:56 bal007
Par - 77, pret - 2, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums
Datums: 11.03.2021 18:33:12 bal008
Par - 38, pret - 31, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums
Datums: 11.03.2021 18:34:10 bal009
Par - 40, pret - 26, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums
Datums: 11.03.2021 18:35:08 bal010
Par - 37, pret - 27, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums
Datums: 11.03.2021 18:36:07 bal011
Par - 37, pret - 29, atturas - 19.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums
Datums: 11.03.2021 18:37:00 bal012
Par - 38, pret - 30, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums
Datums: 11.03.2021 18:41:04 bal013
Par - 21, pret - 56, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums
Datums: 11.03.2021 18:44:17 bal014
Par - 27, pret - 56, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 16. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums
Datums: 11.03.2021 18:45:07 bal015
Par - 27, pret - 54, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 17. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (933/Lp13), 2.lasījums
Datums: 11.03.2021 18:58:30 bal016
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 11.03.2021 19:34:49 bal017
Par - 73, pret - 4, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu līdz 2021. gada 18. marta pulksten 9.00
Datums: 11.03.2021 19:35:26 bal018
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 11.03.2021. | 9.00 |
11.00 |
13.30 |
14.15 |
15.15 |
16.55 |
17.30 |
19.30 |
20.05 |