Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas trešās (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2021. gada 8. aprīlī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Tātad turpināsim izskatīt šā gada 25. marta sēdes neizskatīto darba kārtību.
Darba kārtības sadaļā “Deputātu pieprasījumu izskatīšana” pieprasījumi Nr. 56/P13 un Nr. 57/P13 tika izskatīti vakar, līdz ar to darba kārtībā sadaļa – “Pieprasījumu komisijas atzinums”.
Deputātu Igora Pimenova, Valērija Agešina, Ivana Klementjeva, Edgara Kucina, Borisa Cileviča, Ivara Zariņa, Regīnas Ločmeles, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Vladimira Nikonova pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta noteikto tiesību ierobežojumu paziņošanu Saeimai”.
Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Ivars Puga.
I. Puga (KPV LV).
Labrīt, dāmas un kungi! Labrīt, kolēģi! Tātad Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Igora Pimenova, Valērija Agešina, Ivana Klementjeva, Edgara Kucina, Borisa Cileviča, Ivara Zariņa, Regīnas Ločmeles, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Vladimira Nikonova pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta noteikto tiesību ierobežojumu paziņošanu Saeimai” (Nr. 51/P13) un, balsojot četriem “par” un 10 “pret”, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labrīt, cienījamā Saeima! Pieprasījums bija izstrādāts un 10 sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” deputātu parakstīts iesniegšanai Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam. Mēs norādījām, ka ārkārtējās situācijas apstākļos Ministru kabinets, nosakot grozījumus iepriekš noteiktajos ierobežojumos tirdzniecības pakalpojumu sniegšanā, par to nav informējis Saeimu un līdz ar to nav izpildījis likuma normu. Tāpēc mēs pieprasījām informēt Saeimu par Ministru kabineta noteikumu grozījumiem atbilstoši likumam, mēs arī pieprasījām paskaidrot, kāpēc minētie grozījumi tika izdarīti, – tas ir pieprasījuma īss izklāsts. Pieprasījumā ir divas daļas.
Par pieprasījuma pirmo daļu. Par kādu neizpildītu normu ir runa? Covid-19 infekcijas izplatības apstākļos piemērojamo ierobežojumu tiesiskais regulējums balstās uz diviem likumiem, uz diviem vaļiem, proti, likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu. Tālāk, pamatojoties uz likumu “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”. Savukārt uz Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu lielā mērā balstās Ministru kabineta noteikumi “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kuri nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.
Tātad ir Ministru kabineta rīkojums un ir Ministru kabineta noteikumi. Ja valdība groza šos dokumentus, tās pienākums ir atbilstoši likumiem paziņot Saeimai par grozījumiem, proti, pildot likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 9. panta trešo daļu, Ministru kabineta pienākums ir paziņot Saeimas Prezidijam lēmumu par grozījumiem iepriekš pieņemtajā rīkojumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi. Saeimas Prezidijs atbilstoši likuma 10. pantam Ministru kabineta lēmumu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā. Ja, izskatot lēmumu, Saeima to noraida, tas zaudē spēku, un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.
Savukārt, pildot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. panta trešo daļu, Ministru kabinets par grozījumiem noteikumos, kuri skar personu tiesības un likumiskās intereses, Saeimu informē.
Kā šī paziņošana Saeimai ir īstenojusies dzīvē? Šā gada 5. februārī Ministru kabinets vienlaikus atbalstīja divus lēmumus – gan grozījumus rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, gan grozījumus noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.
Ar minētajiem grozījumiem veikalos sniedzamo pakalpojumu ierobežojumi tika izņemti no rīkojuma un iekļauti noteikumos, tos padarot vēl stingrākus, nosakot, ka vienam apmeklētājam tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietā ir jābūt nodrošinātiem ne mazāk kā 25 kvadrātmetriem no publiski pieejamās telpu platības, nevis 15 kvadrātmetriem, kā bija rīkojumā noteikts agrāk. Jauno ierobežojumu apstākļos pircēji, sagaidot atļauju ienākšanai veikalos, bija spiesti stāvēt pie veikalu durvīm rindās, dažreiz arī salā, un tas sabiedrībā radīja sašutumu.
Pildot likumu, Ministru kabinets paziņoja Saeimas Prezidijam par grozījumiem rīkojumā, tie tika izskatīti Saeimā 11. februārī un ar Saeimas lēmumu tika atbalstīti. Savukārt grozījumi noteikumos deputātiem netika nodoti skatīšanai un izvērtēšanai, jo no Ministru kabineta nebija saņemti. Pieprasījuma iesniedzēju ieskatā, Ministru kabinets pieļāva likuma pārkāpumu, lai arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas ziņojumā Saeimai grozījumi noteikumos bija pieminēti mutiski, faktiski deputāti bija maldināti pirms balsošanas, jo no diviem dokumentiem redzēja tikai vienu.
Tāpēc mēs pieprasījām Ministru prezidentam ievērot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4. pantu un informēt Saeimu par Ministru kabineta 5. februāra noteikumiem Nr. 88 “Grozījumi Ministru kabineta 9. jūnija noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai””. Un tā bija pieprasījuma pirmā daļa.
Par pieprasījuma otro daļu. Mēs pieprasījām paskaidrot, kāds bija cēlonis un epidemioloģiskā pamatotība tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietās sniedzamo pakalpojumu ierobežojumu izslēgšanai no Ministru kabineta rīkojuma un autentisku, bet ievērojami stingrāku ierobežojumu iekļaušanai Ministru kabineta noteikumos.
Ir pamats pieļaut valdības tīšu nodomu. Rīkojuma grozījumu izskatīšana Saeimā paredz to izskatīšanu plenārsēdē. Noteikumu grozījumi šādai kontrolei netiek pakļauti. Kā jums jau ziņoju, Saeima arī nebija savlaicīgi informēta par šiem noteikumu grozījumiem. Saprotot, ka ierobežojumi kļūst acīmredzami stingrāki, tādējādi smagākas to iespējamās sekas, tas ir, pircēju turēšana rindās ārpus veikaliem laikapstākļos, kad gaisa temperatūra valstī bija nokritusies vakaros līdz pat mīnus 15 grādiem, grozījumu autori varēja tiešām, es tā pieļauju, tos paturēt tiesiskajā nišā, kur tie, burtiski sakot, varētu ziemot tik ilgi, cik vien valdībai vajag.
Tālākais pieprasījuma izskatīšanas kalendārs bija šāds. Tieslietu ministrijas 5. marta vēstulē Pieprasījumu komisijai Ministru prezidenta biedrs tieslietu ministrs Bordāns Ministru prezidenta vārdā izteica atvainošanos, ka Saeima savlaicīgi nav tikusi informēta par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos. Ar Valsts kanceleju ir panākta vienošanās, ka ministrijas tiks informētas, ka, iesniedzot izskatīšanai Ministru kabineta tiesību akta projektu, kas paredz pasākumus... īpaši ierobežojumus vai aizliegumus Covid-19 izplatības mazināšanai, nepieciešams pievienot Ministru kabineta sēdes protokollēmumu, kas satur uzdevumu Valsts kancelejai nosūtīt tiesību aktu un tā anotāciju Saeimai par šādu ierobežojumu noteikšanu. Ministrs Bordāns secināja, ka Valsts kanceleja, Tieslietu ministrija un pārējās nozaru ministrijas atbilstoši to kompetencei ir gatavas ziņot Saeimai par visiem līdzšinējiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas paredz ierobežojumu noteikšanu.
17. martā notikušajā Pieprasījumu komisijas sēdē Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre, kā arī Valsts kancelejas direktors apliecināja, ka Saeima tiks informēta par pieprasījumā pieprasītajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Piebildīšu, ka Saeima ir saņēmusi no valdības 34 pieņemtos noteikumus, ar kuriem laika periodā no 5. janvāra līdz 18. martam bija grozīti Ministru kabineta noteikumi “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. Šīs pārmaiņas Ministru kabineta darbības apliecināšanas kārtībā var kļūt par nopietnu ieguldījumu Saeimas kontrolei pār izpildvaras rīcību, ja vien pati Saeima to vēlēsies.
Mēs ar cieņu izturamies pret Ministru prezidenta vārdā izteikto atvainošanos un valdības apņēmību turpmāk ziņot Saeimas deputātiem par grozījumiem pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos, kas paredz ierobežojumu noteikšanu, tomēr sakarā ar mūsu pieprasījuma otro daļu mēs neesam saņēmuši nekādu paskaidrojumu par cēloni un epidemioloģisko pamatotību tirdzniecības pakalpojumu ierobežojumu izslēgšanai no Ministru kabineta rīkojuma un autentisku, bet ievērojami stingrāku ierobežojumu iekļaušanai Ministru kabineta noteikumos.
Lai gan Pieprasījumu komisijai bija sniegts Ministru prezidenta biedra, Ministru prezidenta parlamentārās sekretāres un Valsts kancelejas direktora apliecinājums par to, ka pieprasījums par Saeimas informēšanu tiks ievērots, un lai gan komisijas sēdes laikā ne ar vienu vārdu netika paskaidrots par stingrākiem ierobežojumiem veikalos, tomēr 10 Pieprasījumu komisijas locekļi, balsojot par pieprasījumu, to noraidīja pilnībā. Sēdes laikā katrs no viņiem ir izteicis tikai vienu vārdu, un tas vārds bija “pret”.
Saistībā ar to, ka mūsu pieprasījums faktiski ir apmierināts tikai daļēji, mēs to uzturam un aicinām atbalstīt turpmākai virzībai.
Paldies par jūsu uzmanību, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Manuprāt, ļoti pamatots pieprasījums, taču ir vēl detaļas, kuras varbūt Pimenova kungs piemirsa pieminēt.
Ja mēs runājam par šiem ierobežojumiem, tad ļoti svarīgs punkts, un, manuprāt, tas ir tiešām vēl viens kārtējais pārkāpums, ir tas, ka, rosinot, nosakot šos ierobežojumus tirdzniecības vietās, Ministru kabinets vēl pirms otrās ārkārtas situācijas izsludināšanas pārkāpa savas pilnvaras un noteica Ministru kabineta noteikumos bez atļaujas, bez pilnvarojuma šos ierobežojumus tirdzniecības vietām. Problēma nav tajā, ka netika kaut kas paziņots Saeimai un netika atnests... problēma ir tajā, ka Ministru kabinetam nebija šajā brīdī... Kad Ministru kabinets lēma par šiem ierobežojumiem, Ministru kabinets nebija pilnvarots to darīt.
Ja mēs paskatāmies Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu, tad šajā likumā... Tajā brīdī, kad Ministru kabinets noteica ierobežojumus Ministru kabineta noteikumos attiecībā uz tirdzniecības vietām, nepastāvot ārkārtas situācijai (mēs runājam par rudens sākumu), šajā likumā, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, nebija noteiktas pilnvaras Ministru kabinetam noteikt ierobežojumus juridiskajām un fiziskajām personām ārpus ārkārtas situācijas regulējuma. Tas nozīmē, ka pēc būtības šie ierobežojumi paralēli ārkārtas situācijai ir bijuši absolūti prettiesiski, un Ministru kabinets to zina, un visi to zina, bet jūs izliekaties droši vien to nedzirdam.
Ja mēs runājam par rindām pie veikaliem salā, tad mēs varam atcerēties to, ka tajā pirmajā nedēļā, kad Ministru kabinets noteica šos kārtējos murgainos ierobežojumus, mēs, īstā Saeimas opozīcija, rosinājām parakstīt lēmuma projektu sasaukt ārkārtas sēdi, Saeimas ārkārtas sēdi, lai cilvēkiem nebūtu jāsalst ārā pie veikaliem mīnus 15, mīnus 20 grādos. Lai atceltu šos nejēdzīgos ierobežojumus, mums bija vajadzīgi 34 paraksti. Mēs tos lūdzām arī no jums, cienītā SASKAŅA! Mēs tos nesaņēmām, tāpēc ka jums bija svarīgāk – kas? Jums bija svarīgāk noteikt to, ka Ministru kabineta sēdes, lūk, tagad būs atklātas. Jūs gribējāt paspēt pirmie, pirms JK. Jūs nepaspējāt. Bet jums nebija svarīgi noteikt tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu. Un tagad ko jūs darāt? Tagad jūs vienkārši mēģināt pievērst uzmanību tam, kas jau sen bija noticis, – visiem pārkāpumiem –, bet novērst šos pārkāpumus vai vismaz pamēģināt tos novērst jūs necentāties.
Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, bet es aicinu arī nebūt divkošiem.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
I. Puga. Nē, komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Tikai atgādināšu, ka komisijā šis pieprasījums tika noraidīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Igora Pimenova, Valērija Agešina, Ivana Klementjeva, Edgara Kucina, Borisa Cileviča, Ivara Zariņa, Regīnas Ločmeles, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Vladimira Nikonova pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta noteikto tiesību ierobežojumu paziņošanu Saeimai”! Lūdzu, balsosim! Par - 33, pret - 54, atturas - 1. Pieprasījums ir noraidīts.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.
I. Voika ( AP!).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Skatām likumu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” trešajā lasījumā.
Juridiskā komisija uz trešo lasījumu nesaņēma nevienu priekšlikumu Saeimas kārtības ruļļa 95. panta kārtībā un līdz ar to apstiprināja šo likumprojektu trešajā lasījumā.
Es aicinu to darīt arī Saeimu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, augsti godātie un cienītie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 842/Lp13).
Šis likumprojekts mums ir šeit, Saeimā, trešajā lasījumā, mēs esam izskatījuši septiņus priekšlikumus, un aicinu izskatīt arī Saeimu šos septiņus priekšlikumus.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Paldies.
3. - Ministra prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē datumus un nosaka, ka šī likuma 21. panta regulējums par parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja iesaisti parādu atgūšanā stājas spēkā ar šī gada 1. septembri un šādu kārtību paredz līdz 2022. gada 31. augustam. Tātad šis ir tas testa režīms, kā ievākt naudu no uzturlīdzekļu nemaksātājiem. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Nākamais, 4. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 5. - komisijas priekšlikumā. Tas ir precizēts, tā ka, cienījamie kolēģi, šis ir daļēji atbalstīts priekšlikums, kas nosaka to, ka uzturlīdzekļu nemaksātāji nevarēs piedalīties dažnedažādās izlozēs un azartspēles tātad arī nevarēs spēlēt. Tātad šis ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Kaimiņš. Paldies.
Nākamais, 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Paldies.
6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas izslēdz norādi par likuma stāšanās spēkā laiku. Komisijā ir atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Un pēdējais, 7. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Arī ir komisijā atbalstīts.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Kaimiņš. Paldies, cienījamie kolēģi, par atbalstu.
Es lūdzu arī visu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā un ļaut šim likumam strādāt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 544/Lp13).
Uz trešo lasījumu komisija ir saņēmusi 25 priekšlikumus un izskatījusi komisijas sēdē.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pārnes 1. panta 7.1 punkta otro un trešo teikumu par valsts izglītības dibinātāju un par izglītības procesa īstenotāju kompetencēm izglītības kvalitātē. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 3. panta pirmajā daļā vārdus “Latvijas iedzīvotājam” un noteikt tiesības uz kvalitatīvu, iekļaujošu izglītību ikvienam. Arī komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē likumprojektā paredzētā likuma 4.1 panta otro daļu, nosakot valsts, pašvaldības izglītības iestāžu un to dibinātāju tiesības, pienākumus, kā arī atbildību par izglītības kvalitāti. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 4. - deputāta Ašeradena priekšlikums. Izglītības likuma 8. panta pirmajā daļā izslēgt 2.1 punktu, kas nosaka tālmācības kā izglītības ieguves formu, un papildināt ar 5. punktu “Tālmācība”. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Znotiņš. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Izsaka izglītības ieguves formas, nosakot tālmācību kā atsevišķu punktu, atsevišķu sadaļu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt 13.1 panta pirmo daļu, nosakot izglītības kvalitātes mērķu iekļaušanu izglītības attīstības pamatnostādnēs. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 14. panta 8.1 punktu, kas nosaka Ministru kabineta kompetencē apstiprināt izglītības kvalitātes mērķus izglītības attīstības pamatnostādnēs. Arī komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 14. panta 8.2 punktā minētos vārdus “darbības un”, tātad precizējot redakciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 9. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 14. panta 29. punktu, kas Ministra kabineta kompetencē piešķir institūciju noteikšanu, kas akreditē izglītības programmas un izglītības iestādes. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 14. pantu ar 46. punktu, nosakot Ministru kabineta kompetencē noteikto kārtību. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt 15. panta 18.1 punktu redakcijā, kas nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē ietvert izglītības kvalitātes mērķus izglītības attīstības pamatnostādnēs un rīcības plānos. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 12. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 17. panta 1.1 punktā vārdus “saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem mērķiem” ar vārdiem “saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajās izglītības attīstības pamatnostādnēs noteiktajiem mērķiem”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 17. panta 1.3 punktā vārdus “augstākās izglītības institūcijām” ar vārdiem “augstskolām un koledžām”. Komisija atbalstīts, ietverts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Znotiņš. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 6. pantā iekļautā likuma 17. panta trešās daļas 1.3 punktu, kas pašvaldību kompetencē nosaka organizēt metodisko, zinātnisko, informatīvo, cita veida intelektuālo atbalstu izglītojamiem, to vecākiem, pedagogiem un izglītības iestādēm izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt 20. panta trešās daļas 7. punktu, redakcionāli to precizējot. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 16. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizē 20. panta trešās daļas 7. punktu par Izglītības kvalitātes valsts dienesta kompetenci. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 20.1 panta 1. un 2. punktā vārdus “augstākās izglītības institūcijas” ar vārdiem “augstskolas un koledžas”. Tātad redakcionāli precizē. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizē Akadēmiskās informācijas centra kompetenci. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī juridiski precizē, līdzīgi kā iepriekš, vārdus “augstākās izglītības institūcijas” aizstājot ar vārdiem “augstskolas un koledžas”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 20. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Komisijā arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizē 29. panta 5. punktu. Komisijā atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Znotiņš. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī precizē 29. panta 5. punktu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 30. panta 4.1 daļu redakcijā, kas nosaka, ka izglītības iestāžu vadītāju profesionālo... darbības novērtē Izglītības kvalitātes valsts dienests. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. 24. - Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra Reiņa Znotiņa priekšlikums. Papildina likuma pārejas noteikumus. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Znotiņš. 25. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē likumprojekta pārejas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Znotiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - 2, atturas - 2. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”...
Pirms tam, kolēģi, darba kārtībā bija iekļauts likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 900/Lp13). Atgādināšu, ka to mēs jau esam izskatījuši 25. martā.
Līdz ar to pārejam darba kārtībā pie likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 953/Lp13). Juridiskā komisija ir izskatījusi pirms apstiprināšanas pirmajā lasījumā... Attiecīgais likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” ir izstrādāts sakarā ar E‑lietas sistēmas izveidi un tās ieviešanu tiesās. Likumprojekts paredz gan tehniskus, gan arī saturiskus grozījumus, lai attiecīgo regulējumu padarītu tehnoloģiski neitrālu, elektronizētu civilprocesu un kopumā veicinātu elektronisko dokumentu apriti civilprocesā.
Lūdzu apstiprināt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Gobzems. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 7. maijs, bet tas bija vakardien, ņemot vērā, ka vakar bija plānots izskatīt šo likumprojektu. Kas nozīmē - it kā viena diena uz priekšu. Vajadzētu būt 8., bet 8. ir sestdiena.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 8. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš. (Pauze.)
Mēs nedzirdam jūs, Zariņa kungs! Nedzirdam jūs. Mēs jūs joprojām nedzirdam. Nezinu, ko nozīmē jūsu žesti, bet dzirdēt mēs jūs nedzirdam. Joprojām nedzirdam. (Pauze.) Pamēģiniet... Šeit IT nodaļa iesaka - tastatūras augšējā rindā, vidū, ir poga ar mikrofonu. Iespējams, ka tā ir nospiesta. Nē? (Pauze.)
Labi, es saprotu, ka Feldmana kungs ir gatavs ziņot. Krišjānis Feldmans var ziņot par šo likumprojektu?
K. Feldmans (JK).
Dārgie kolēģi! Mēģināšu noziņot kolēģa vietā par šo likumprojektu.
Tātad izskatām... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 967/Lp13).
Šis ir likumprojekts, kas ir lielā mērā saistīts ar... teiksim tā, tendēts uz bruņoto spēku transportlīdzekļiem. Tātad tas ir izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku iniciatīvas, lai precizētu speciālās militārās tehnikas un speciālo militāro transportlīdzekļu terminu skaidrojumu, lai noteiktu, ka likuma prasības transportlīdzekļu izgatavošanai, pārbūvei, kā arī prasības transportlīdzekļu, to piekabju un sastāvdaļu sertificēšanai un testēšanai nebūtu attiecināmas uz speciālo militāro tehniku un tās piekabēm, kā arī, lai paredzētu, ka speciālās militārās tehnikas piekabju atbilstību satiksmes drošībai noteiks Nacionālie bruņotie spēki.
Komisija izskatīja šo likumu pirmajā lasījumā un aicina to arī atbalstīt Saeimā.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
K. Feldmans. Tātad termiņš 967... Termiņš priekšlikumiem ir šā gada 22. aprīlis.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. aprīlis.
Paldies par veiksmīgu noziņošanu kolēģa vārdā.
Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 865/Lp13), pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Tavars.
Tavara kungs, mēs jūs nedzirdam.
E. Tavars (ZZS).
Vai tagad jūs mani dzirdat?
Sēdes vadītāja. Tagad dzirdam, jā.
E. Tavars. Labrīt, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 865/Lp13. Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” ir tapis Tieslietu ministrijā sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi.
Ar likumprojektu ir paredzēts atvieglot zvērinātu tiesu izpildītāju pašpārvaldes institūta... faktiski darba organizēšanu, kā, piemēram, nosakot... Ir precizēts neitralitātes principa tvērums, nosakot, ar kādiem radiniekiem vai kādām personām zvērināts tiesu izpildītājs var strādāt, var saglabāt objektivitāti un neitralitāti, ar kādām nevar, kā arī ir efektivizēta amata izpildei nepieciešamās korespondences nosūtīšanas kārtība, respektīvi, ja zvērināts tiesu izpildītājs sūta no savas oficiālās adreses uz citu oficiālo adresi, tad nav nepieciešams arī šo dokumentu kādā veidā speciāli parakstīt vai arī nav nepieciešams paraksta rekvizīts.
Tāpat paredzēts arī stiprināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas prasības izpildes procesā, respektīvi, zvērinātiem tiesu izpildītājiem vairs nebūs iespējams pieņemt skaidru naudu apmaiņā pret Valsts ieņēmumu dienesta čeku.
Ir ietverts arī regulējums, lai nodrošinātu izpildes darbu nepārtrauktību visās lietvedībā esošajās lietās pēc administratīvi teritoriālās reformas, respektīvi, ņemot vērā administratīvi teritoriālo reformu, ir noteikti apgabali, kuros turpina strādāt zvērināti tiesu izpildītāji, apgabaltiesas, kurās viņi turpina lietas, šajā gadījumā runa ir par Skultes pagasta teritoriju un par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas teritoriju... un nosakot arī pārejas laiku, kurās apgabaltiesās turpina strādāt zvērināti tiesu izpildītāji, lai nodrošinātu visu lietu nepārtrauktību.
Paldies. Komisijā šis likumprojekts ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 865/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
E. Tavars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 23. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 23. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 921/Lp13), pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Tavars.
E. Tavars (ZZS).
Kolēģi! Turpinām ar likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 921/Lp13).
Likumprojekts izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšlikumiem. Tas izstrādāts, lai sakārtotu jautājumu par zvērinātu tiesu izpildītāju biroja izveidi, paredzot birojam viena darbinieka... viena dalībnieka sabiedrības ar ierobežotu atbildību formu, tādējādi nosakot saprotamu biroja tiesisko statusu atbilstoši zvērināta tiesu izpildītāja biroja faktiskajai saimnieciskajai darbībai. Likumprojektā skaidri noteikts, ka zvērinātu tiesu izpildītāju darbība ir intelektuāla darbība, par ko viņiem ir tiesības saņemt amata atlīdzību, nevis gūt peļņu.
Likumprojekts sakārto... nosaka principu, kādā veidā tiek dibināts šis birojs, lai... šo tehnisko kārtību... tāpat jautājumus, kas skar nodokļu režīmu, - ka atbilstoši izvēlētajai sabiedrības formai, arī atbilstoši Komerclikumam un citiem likumiem zvērināta tiesu izpildītāja birojs maksā nodokļus atbilstoši Latvijas Republikā noteiktajai kārtībai.
Kopumā likumprojekts ir izskatīts, izdiskutēts un atbalstīts komisijā pirmajā lasījumā.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti nav pieteikušies debatēm.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 921/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
E. Tavars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 23. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 23. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Edgars Tavars.
E. Tavars (ZZS).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 922/Lp13).
Atgādinu, ka zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām likumā noteiktos pienākumus. Amata darbībā zvērināti notāri ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Tajā pašā laikā zvērināts notārs saimnieciski organizē savu praksi patstāvīgi. Līdzīgi kā iepriekšējā likumprojektā, arī šeit ir paredzēts izstrādāt kārtību, kā noteikt to, ka zvērināts notārs var veidot savu biroju.
Arī šis likumprojekts ir izstrādāts pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas, šoreiz kopā ar Latvijas Zvērinātu notāru padomi un pēc tās priekšlikumiem. Respektīvi, biroja izveide. Paredzēts arī tas, ka birojs var būt arī viena dalībnieka sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tādējādi nosakot saprotamu biroja tiesisko statusu atbilstoši zvērināta notāra biroja faktiskajai saimnieciskajai darbībai.
Likumprojektā ir vairākas normas, kas skaidri un gaiši regulē, kā strādā notārs un notāra birojs un kam ir jābūt ietvertam nosaukumā, kā arī notārs nav... notāra birojs nav paredzēts peļņas gūšanai, bet notāram ir tiesības saņemt amata atlīdzību par paveikto darbu, kā arī vairākas citas tehniskas normas, kas paredz notāra biroja tiesiskā statusa noteikšanu, sakārtošanu... lai būtu izvēlēts atbilstoši Komerclikumam un maksātu arī attiecīgus nodokļus.
Likumprojekts komisijā ir izdiskutēts un atbalstīts pirmajā lasījumā.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
E. Tavars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 23. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 23. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām””, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.
A. Skride (AP!).
Labrīt, spīkeres kundze! Kolēģi! Tātad vēlreiz vienā teikumā. Likumprojekta būtība ir tāda - kā jau likumā “Par valsts pensijām”, lai arī šajā likumā, kas attiecas uz Augstākās padomes deputātiem... ja Augstākās padomes deputātes, deputāti aiziet mūžībā, lai viņu dzīvesbiedri varētu saņemt vienu gadu šo... 50 procenti no pensijas. Pirmajā lasījumā jau mēs izskatījām, tagad otrais lasījums.
Uz otro lasījumu priekšlikumi atsevišķi nav saņemti.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā Saeimā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Skride. Šā gada 16. aprīlis ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 16. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas... es atvainojos, likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras mītnes līgumu”, pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras mītnes līgumu”, kas izstrādāts, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra regulā 2018/1971 noteikto, tas ir, lai noslēgtu jaunu atbalsta aģentūras mītnes līgumu starp Latviju un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes (BEREC) biroju.
Līgumu pērnā gada 21. decembrī no Latvijas puses parakstīja satiksmes ministrs, un to atbalstīja arī Ārlietu komisija. BEREC ir Eiropas Savienības iestāde, kas izstrādā pamatnostādnes, sniedz atzinumus un konsultē Eiropas Savienības institūcijas, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu regulējošās iestādes. Jaunais mītnes līgums kalpos kā stingrs pamats, lai nodrošinātu BEREC biroja darbību Rīgā.
Īsa priekšvēsture. 2009. gada 25. novembrī tika izveidota Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde (BEREC) un birojs, un Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvji, savstarpēji vienojoties, 2010. gada 31. maijā pieņēma lēmumu par BEREC biroja mītnes atrašanās vietu, izvēloties Rīgu, Latviju.
Pēc 2019. gadā veiktās biroja aktuālo problēmu izvērtēšanas tika uzsākts darbs, lai sagatavotu līguma projektu par BEREC biroja izvietošanu Rīgā. Līgums, ko šobrīd skatām, noteiks turpmāko BEREC biroja darbību Latvijā un pavērs plašākas darbības iespējas rīkot kopīgus projektus, pasākumus, konferences, apmācības ar Latvijas valsts iestādēm.
Līgums arī nosaka, ka BEREC biroja darbinieku bērniem būs iespēja mācīties daudzvalodu izglītības iestādē Eiropas skolā, kura tiks izveidota kā starptautiska izglītības iestāde, kas strādās pēc Eiropas izglītības programmām.
Līguma nozīmīgākā sadaļa skar aģentūras telpas, atbrīvojumus no nodokļiem, kā arī aģentūras un tās personāla statusu, kas ietver tādus nosacījumus kā CD sērijas jeb diplomātisko valsts numurzīmju izsniegšana BEREC biroja oficiālajām automašīnām, fiskālās privilēģijas, piemērojot atbrīvojumu no netiešajiem nodokļiem preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai BEREC oficiālo funkciju veikšanai, kā arī atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa piemērošanas precēm un pakalpojumiem oficiālajām vajadzībām.
Papildus tiks veidots atbalsta sekretariāts Satiksmes ministrijā, kas tiks apmaksāts no BEREC biroja līdzekļiem. Atbalsta sekretariāts darbosies kā vienas pieturas aģentūra un palīdzēs BEREC biroja darbiniekiem kārtot administratīvos jautājumus, piemēram, kas skar pastāvīgas uzturēšanās formalitātes, izglītību un citus jautājumus.
Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras mītnes līgumu” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
R. Kols. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 18. aprīlim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 18. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ēriks Pucens.
Ē. Pucens (KPV LV).
Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”.
Komisijā bija iesniegti 18 priekšlikumi. Komisija visus ir izskatījusi.
1. - Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšlikums. Aizstāt likumprojekta 4. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “atsevišķa dzīvojamā māja” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “dzīvojamā māja” (attiecīgā locījumā). Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē. Pucens. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 5. panta 1.1 daļu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē. Pucens. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Papildina likuma 10. panta pirmo daļu ar 12. punktu attiecīgā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē. Pucens. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Aizstāt likumprojekta 10. panta otrās daļas vārdus... ar skaitļiem. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē. Pucens. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē. Pucens. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 11. panta piekto daļu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē. Pucens. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 11.1 pantu attiecīgā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē. Pucens. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 5. pantu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē. Pucens. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likuma 13. pantu ar ceturto daļu attiecīgā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Komisijā ir atbalstīts...
Ē. Pucens. Komisijā ir atbalstīts. Jā.
Sēdes vadītāja. ... un deputāti arī atbalsta.
Ē. Pucens. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Papildina likuma 14. panta ceturto daļu pēc vārdiem “var celt” ar vārdiem “dzīvokļu īpašnieku kopība vai”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē. Pucens. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz izteikt likuma 15. pantu attiecīgā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Šis priekšlikums izraisīja ļoti spraigas debates Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un tas ir saistīts ar sekojošo.
Ar šo normu mēs ieviešam Augstākās tiesas loloto definīciju par dzīvokļu īpašnieku kopību, un, ja jūs izlasīsiet šī priekšlikuma tekstu, kurš tika izstrādāts komisijas darba laikā, jūs ieraudzīsiet, ka līdz ar šīs normas pieņemšanu dzīvokļu īpašnieku kopībai rodas vairākas iespējas un tiesības.
Vēršu jūsu uzmanību, ka kopš tā laika, kad stāsies spēkā šī norma, konkrētas mājas - daudzdzīvokļu mājas - īpašniekiem būs iespēja izveidot bankā savu atsevišķu kontu. Tas mainīs dzīvokļu īpašnieku un namu apsaimniekotāju attiecības. Tas, piemēram, neļaus “Rīgas namu pārvaldniekam” rīkoties ar iedzīvotāju iemaksāto naudu tik brīvi, kā tas bija līdz šim. Un, ja šī norma būtu spēkā līdz konkrētas bankas bankrotam, tas neļautu pašlaik iesaldēt šos līdzekļus maksātnespējīgas bankas kontos. Līdz ar šīs normas ieviešanu sākas īstenībā jauna ēra dzīvokļu īpašnieku tiesību paplašināšanā.
Mēs pateicamies Augstākajai tiesai par to, ka tā bija pievērsusi lielu uzmanību, interpretējot līdz šim esošo likumdošanu un iesakot, kā šo likumdošanu varētu pilnveidot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
Ē. Pucens. Komisijas vārdā varu pieminēt, ka diskusijas bija ļoti garas un komisijā mēs balsojām un šo priekšlikumu atbalstījām.
Sēdes vadītāja. Ločmeles kundze, vai jūs lūdzat balsojumu par šo priekšlikumu? (Dep. R. Ločmele: “Paldies. Nē, nelūdzu.”) Tātad balsojums par priekšlikumu netiek lūgts. Un deputāti priekšlikumu atbalsta.
Ē. Pucens. Strādājam tālāk.
Tātad 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar 15.1 pantu un 15.2 pantu attiecīgā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē. Pucens. Tā, mirklīti.
13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 6. pantu, jo tas konceptuāli saistīts ar likumprojektā ietverto 5. panta papildinājumu ar 1.1 daļu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē. Pucens. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz aizstāt likuma 16. panta pirmajā daļā vārdus “citu personu” ar vārdiem “pārvaldnieku vai dzīvokļu īpašnieku kopības pilnvaroto personu”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē. Pucens. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 7. pantu, jo tas konceptuāli saistīts ar likumprojektā ietverto 5. panta papildinājumu ar 1.1 pirmo daļu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē. Pucens. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 8. pantu, jo tas konceptuāli saistīts ar likumprojektā ietverto 5. panta papildinājumu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
Ē. Pucens. 17. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ē. Pucens. Pēdējais, 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 9. pantu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Paldies. Vēlējos vēl akcentēt, pirms mēs balsosim par likumprojektu kopumā, ka visa šo priekšlikumu kopa sniedz iespēju dzīvokļu īpašniekiem rīkoties ar savu atsevišķo māju. Tātad situācijās, kad uz viena vienota, nesadalīta, zemes gabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas, šī likuma normas ļaus atsevišķas mājas īpašniekiem pieņemt lēmumu par savas dzīvojamās mājas remontu, par jebkuriem darbiem, kas saistīti ar viņu īpašuma uzlabošanu.
Līdz šim tādas iespējas nebija, un tas bija kā bremze arī vairāku attīstītāju plāniem tad, kad uz vienota zemes gabala bija vēlme celt vairākas dzīvojamās mājas. Šīs jaunās normas atrisinās arī vecus strīdus un domstarpības vēsturiskajā Rīgas centrā, kur arī uz viena zemes gabala atrodas vairākas dzīvojamās mājas un kur līdz šim jebkura lēmuma pieņemšanai bija nepieciešama 50 plus viena balss nevis no vienas mājas, bet no visu māju, kas atrodas uz konkrētā zemes gabala, balsu skaita.
Tāpēc lūdzu atbalstīt visus komisijā izstrādātos priekšlikumus un arī likumprojektu kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
Ē. Pucens. Komisijas vārdā man nebūs nekas piebilstams. Tātad 18. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Un deputāti to... Deputāti neiebilst. Arī runātāja nelūdza balsojumu par šo priekšlikumu.
Ē. Pucens. Tad aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
Ē. Pucens. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 29. aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 29. aprīlis.
Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro. (Pauze.)
Mēs jūs nedzirdam.
R. Nemiro (KPV LV).
Es atvainojos.
Sēdes vadītāja. Viss kārtībā!
R. Nemiro. Labdien, Saeimas sēdes vadītāja! Tātad es ziņošu par šo likumprojektu.
Likumprojekts oriģināli tika iesniegts no Aizsardzības ministrijas kontekstā ar īpašumu atsavināšanu ap nacionālās aizsardzības objektiem, bet ir bijuši iesniegti 10 priekšlikumi, tajā skaitā deputātes Ilzes Indriksones un Ulda Budriķa. Šie priekšlikumi tika arī izskatīti apakškomisijā. Tagad iziesim secīgi tiem cauri. Es paskaidrošu, par ko tie ir.
1. - deputāta Ulda Budriķa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts, bet pats saturs ir saistīts ar piejūras teritorijas izmantošanu. Vairāk gan saistīts ar, teiksim, biotopa teritoriju. Priekšlikums tika izdiskutēts ar Valsts vides dienesta pārstāvjiem, un šajā gadījumā, protams, bija vairāki jautājumi, kas ir uzlabojams tieši sistēmā “Ozols”. Tomēr šobrīd vēl notiek biotopu kartēšana, faktiski tā ir beigusies, tomēr vēl ir nepieciešams izdarīt secinājumus, tāpēc komisijā pēc ilgām debatēm mēs vienojāmies, ka pie šī jautājuma noteikti atgriezīsimies. Bet 1. - deputāta Ulda Budriķa priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Labdien, cienījamie un godātie kolēģi! 1. ir Ulda Budriķa priekšlikums, kas ir identisks manam priekšlikumam, kurš ir 2., un faktiski šī priekšlikuma būtība ir saistīta ar to, cik daudz vai maz tiek ņemtas vērā vietējo iedzīvotāju intereses Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanā un noteikšanā, jo piekrastes izveidošanas un noteikšanas mērķis ir, protams, ļoti skaidrs - lai gan samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, gan saglabātu meža aizsargfunkcijas, tai pašā laikā arī nodrošinātu piekrastes resursus, tai skaitā arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību. Bet ir arī tāda neliela piebilde šajā likuma pantā - noteikt “to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu”. Tātad līdzsvarota izmantošana nozīmē izmantošanu, ņemot vērā gan vides un dabas intereses, gan arī vietējo ciemu iedzīvotāju izteiktos argumentus, viedokļus un viņu intereses, jo Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla ir, protams, dabas vērtība, kuras saglabāšanā ir jāpievērš ļoti liela uzmanība, kā arī norādīts šīs normas spēkā esošajā redakcijā, tomēr, sabalansējot šo izmantošanu ar dabas aizsardzības prasībām, vajadzētu arī ņemt vērā, ka tajā pašā aizsargjoslā atrodas īpašumi, atrodas ciemi. Un te stāsts ir tieši par ciemiem piekrastē un par to cilvēku iespējām, kas šajos ciemos dzīvo, kas ir iegādājušies īpašumus, arī par viņu tiesībām uz īpašuma izmantošanu un tiesisko paļāvību.
Galvenā problēma, kas šobrīd ir piekrastē, ir tā, ka biotopu kartēšanas rezultātā... Šie biotopi faktiski fiziski vidē jau ir kartēti, tie parādās šajā datubāzē, un institūcijas tos uztver par spēkā esošiem, leģitīmiem. Tikko tie ir datubāzē ierakstīti... arī, var teikt, jau piemērojami. Tai pašā laikā aizsargjoslu nosaka likums, kurā ir atsauce uz šiem biotopiem, bet dzīvē un dabā to nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā.
Šobrīd ir situācija, ka institūcijas šo plānojumu vairs neuzskata par spēkā esošu, tieši aizsargjoslu plānojumā noteikto, un faktiski jebkādas darbības ar savu īpašumu visā piekrastes teritorijā ir ļoti ierobežotas vai, varētu teikt, pat mainīgas. Nepilna gada laikā ir situācija, ka īpašumam trīs reizes tiek mainīts aizsargjoslu noteikšanas pamats, kas ir biotopi, un faktiski iestājies tāds, nu, varētu teikt, pat haoss.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un arī nākamos un maksimāli ņemt vērā tieši vietējās sabiedrības intereses, nosakot aizsargjoslu. Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai.
D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Vides un klimata apakškomisijā mēs izskatījām šo likumprojektu - “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kas nosaka regulējumu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslai. Apakškomisijas deputāti uzklausīja priekšlikumu iesniedzējus deputātus Ilzi Indriksoni un Uldi Budriķi, kā arī pārstāvjus no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Dabas aizsardzības pārvaldes, Satiksmes ministrijas, Latvijas Dabas fonda, Baltijas Vides Foruma, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas. Tāpat deputāti uzklausīja arī Kolkas pagasta pārvaldes vadītāju un iedzīvotāju pārstāvi.
Mums notika ļoti emocionāla un daudzpusīga diskusija, visiem bija iespēja paust savu viedokli. Vairākums apakškomisijas deputātu pauda viedokli, ka neatbalsta turpmāk minētos priekšlikumus, argumentējot, ka nav pieļaujama aizsargājamo biotopu stāvokļa pasliktināšanās.
Es uzskatu, ka mūsu pienākums ir rūpēties par vides un dabas aizsardzību mūsu valstī, un īpaši aizsargājamo biotopu iekļaušana krasta kāpu aizsargjoslā sekmē šo biotopu saglabāšanos, novērš biotopu fragmentāciju un nodrošina sugu dzīvesvietu savstarpējo saikni. Tas ir dabas interesēs un līdz ar to gan emocionāli, gan racionāli arī sabiedrības interesēs. Nav pieļaujams, ka nepamatota krasta kāpu aizsardzības zonas sašaurināšana izslēdz biotopus, tiek legalizēta atbilstoši teritorijas plānojumam, pielabojot Aizsargjoslu likumu.
Lūdzu neatbalstīt šo un arī trīs nākamos priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Es savukārt lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus un pamatošu - kāpēc.
Es uzskatu, ka ierobežojumiem jābūt līdzsvarotiem, tajā skaitā arī ar saimniecisko darbību, un es uzskatu, ka jau pašlaik esošā likumdošana paredz ļoti plašas un ļoti... šad un tad brīvi tulkojamas likumdošanas normas Valsts vides dienestam attiecībā uz ierobežojumu piemērošanu. Es uzskatu, ka skaidra, saprotama definīcija, kādos gadījumos, ievērojot visus nosacījumus, īpašuma īpašnieki ir tiesīgi attīstīt... un skaidri definēt savas tiesības un savus pienākumus, tikai radīs tiesiskās paļāvības situāciju, kad, saimniekojot atbilstoši visiem dabas aizsardzības nodrošināšanas pasākumiem, attīstīsies piekrastes ciemati, attīstīsies arī piekrastes īpašumi.
Šie priekšlikumi, ko piedāvā Indriksones kundze un Budriķa kungs, ir izsvērti, tie ir pārdomāti, un tie ir līdzsvarā starp tām vajadzībām, ko nepieciešams sakārtot attiecībā uz saimnieciskās darbības vai privātīpašuma izmantošanu un vides aizsardzību. Ļoti skaisti bija nosaukts saraksts ar valsts iestādēm... kuras nosauca Rukšānes‑Ščipčinskas kundze. Ir redzams, ka īpašnieks ir viens un kāds iestāžu daudzums, tā teikt, uzdod savas prasības īpašuma turētājam vai valdītājam, cik daudz ierēdņu izdomā noteikumus, prasības, papildu prasības, papildu jautājumus, lai cilvēks varētu savā iegādātajā vai mantotajā īpašumā kvalitatīvi dzīvot, tajā skaitā arī ievērojot vides aizsardzības nosacījumus, kuri ir skaidri definēti.
Man liekas, ka tieši Saeimas deputātu pienākums ir līdzsvarot, lai būtu ievēroti gan dabas aizsardzības noteikumi un prasības, gan arī indivīda tiesības uz privātīpašuma izmantošanu un dzīvi tajā.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, labrīt visiem vēlreiz! Jā, komisijā mums par šiem priekšlikumiem... par visu šo likumprojektu bija diezgan garas un diezgan plašas debates. Iemesls, kāpēc šīs debates bija tik plašas, ir tas, ka šeit saskaras vairākas intereses.
No vienas puses, tātad arī tas, ko mēs dzirdam šinīs debatēs... No vienas puses, mēs dzirdam tās intereses, kas saistītas ar vides aizsardzību, no otras puses, mēs dzirdam tās intereses, kas saistītas ar cilvēkiem, kas tur dzīvo un kuriem tik tiešām ir tiesības uz atbilstošu vidi. No trešās puses - ir vēl arī trešā puse -, tās ir visas sabiedrības intereses, jo, kā tas pareizi tika uzsvērts, piejūras josla ir visas mūsu sabiedrības, visas valsts bagātība. Un tā problēma šinī stāstā rodas tajā, ka to nav... visas šīs intereses pareizi sabalansēt nav iespējams ar šo likumprojektu. Šie ir tikai grozījumi Aizsargjoslu likumā. Vienkārši ar šiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā mēs nevaram sabalansēt šīs intereses pareizi, tas nedod pareizo ietvaru sabiedrības, vietējo iedzīvotāju un vides faktoriem.
Tāpēc tas, pie kā mēs nonācām komisijā, ir secinājums, ka būtu pareizi attiecībā uz šo visas sabiedrības bagātību taisīt, iespējams, speciālu likuma regulējumu, kurā tad pareizi visu to noregulēt un sabalansēt, jo pretējā gadījumā mēs vienkārši mēģinām šauri, caur viena likuma prizmu, kas tikai ļoti šauru aspektu regulē... mēģinām tagad panākt šo balansu. Tas nav iespējams. Līdz ar to... Tāpēc arī visi šie priekšlikumi tika uztverti neviennozīmīgi. Pareizi būtu nevis mēģināt šādus priekšlikumus virzīt, bet taisīt jaunu likumprojektu, uz ko arī komisija vienojās aicināt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - ar šādu iniciatīvu nākt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
R. Nemiro. Jā, komisijas vārdā jāsaka, ka tikko Zariņa kungs, deputāts, ļoti precīzi iezīmēja aspektu, kas komisijā tika debatēts un par ko tika panākta vienošanās, ka faktiski šobrīd likumprojekts ar šiem priekšlikumiem varbūt nebūtu pareizais risinājums, jo tās debates, lai arī bija ļoti plašas, tomēr tiktu skatītas vēl atsevišķi.
Līdz ar to atgādinu, ka 1. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Budriķa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 40, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
R. Nemiro. Cienījamā Saeimas vadītāja! Nākamais ir 2. - deputātes Indriksones priekšlikums. Līdzīga satura kā 1. priekšlikums. Arī komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums nav balsojams, bet debates ir iespējamas.
Sākam debates.
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Gribēju vēlreiz uzsvērt - tas nekas, ka šis priekšlikums nav balsojams, - un atgādināt, ka, sākot biotopu kartēšanu, Ministru kabinets, varētu teikt, lēma vai vienojās, ka biotopu kartēšanas rezultāti un tas, kad un kādā kārtībā tie tiks piemēroti, tiks vērtēts tad, kad kartēšana būs noslēgusies. Tas arī būtu likumsakarīgi. Turpretī šobrīd Dabas aizsardzības pārvalde un arī visas šīs valsts institūcijas jau pieņem lēmumus, var teikt, aptur visas darbības un nesaskaņo vairs nekādas atļaujas, pamatojoties uz biotopiem, kas parādās datubāzē “Ozols”, kur tie dinamiski mainās pa mēnešiem, reizēm pa trīs vai četriem mēnešiem... faktiski līdz tādam ūnikumam, ka Mazirbes ceļš, kas ir pašvaldības ceļš, arī ir biotops un pašvaldība nevar to rekonstruēt bez atkārtotas biotopu ekspertīzes, lai labotu šajā datubāzē “Ozols” redzamo informāciju.
Manuprāt, tas ir, varētu teikt, tāds tipisks haoss, kas ir izveidojies, un nedrīkst piemērot un virs likuma spēka augstāk nolikt datubāzi “Ozols” ar ekspertu iezīmētām kartēm, un pārtraukt šo iespēju cilvēkiem izmantot savus īpašumus, un turpināt īstenot iesāktās ieceres. Normāla secība būtu, ja Ministru kabinets izvērtētu biotopu vērtēšanas rezultātus, tad tos akceptētu, apstiprinātu un tad arī nolemtu, ar kuru brīdi... Manuprāt, tad, kad jaunie teritorijas plānojumi tiks izstrādāti pēc administratīvi teritoriālās reformas, arī vērtētu šo biotopu iekļaušanu aizsargjoslā, un tad arī būtu tas brīdis, kad tas stātos spēkā. Tas būtu normāls tiesisks process. Šobrīd īpašnieki un iedzīvotāji ciemos ir pilnīgi beztiesiski un faktiski viņiem visas ieceres ir jāaptur uz nenosakāmu laiku, jo de facto aizsargjosla vairs neesot leģitīma. Manuprāt, tā ir nesaprotama un arī nepieņemama situācija, un Saeimas deputātiem būtu jāsaprot, ka mēs arī esam atbildīgi par to.
Aicinu tālākos priekšlikumus atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
R. Nemiro. Komisijas vārdā tikai vēlos atgādināt, ka priekšlikums netika atbalstīts un nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Priekšlikums tātad nav balsojams.
R. Nemiro. 3. - Ilzes Indriksones priekšlikums. Arī saistīts ar biotopu jautājumu, jo likums šobrīd paredz aizsargjoslu - 150 metri, iekļaujot biotopus, savukārt deputātes priekšlikums šajā gadījumā ir noteikt tikai 150 metrus, kas nozīmē neiekļaut šos biotopus. Priekšlikums tika debatēts komisijā, bet netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.
I. Indriksone (NA).
Mans priekšlikums paredz faktiski atteikties no šīs piebildes par obligātu biotopu iekļaušanu, bet arī no piebildes, kas saistīta ar vēsturisko ciemu apbūvi. Stāsts ir par ciemiem un par ciemiem piekrastē, kur īpašnieki reāli rēķinās ar savām iespējām. Protams, ir viena daļa iedzīvotāju, kas tur dzīvo jau gadu desmitiem, ir arī iedzīvotāji... un šobrīd, pat varētu teikt, pandēmijas ietekmē aizvien vairāk iedzīvotāju parādās piekrastē. Tas ir katras pašvaldības sapnis, ka ciemi nevis izmirst, bet attīstās un, protams, attīstās tajās robežās, kuras ir pieļaujamas un ar dabas vērtībām salāgojamas, un līdzsvarojamas.
Tai pašā laikā es gribu uzsvērt, ka tas nav mēģinājums kaut kādu aizsargjoslu sašaurināt, bet tieši novērst tās nekontrolētu paplašināšanos, jo šobrīd ir tāda unikāla situācija, ka, pēc dabas institūciju un, varētu teikt, arī Vides aizsardzības un reģionālās ministrijas ieskata, ciemā aizsargjosla var būt daudz platāka nekā ārpus ciema, kas, manuprāt, ir pilnīgs absurds, jo iznāk, ka ciemā tā var vilkties 300, 500 metru un pat kilometru no piekrastes, turpretī ārpus ciema tā varētu saglabāties 300 metru robežās. Iznāk pilnīgi pretrunīga situācija.
Gribu arī uzsvērt, ka biotopu un sugu aizsardzībā ir sava kārtība, sava tiesiskās aizsardzības sistēma, ir Sugu un biotopu aizsardzības likums, un līdz ar to biotopus sargā tie likumdošanas un normatīvie akti, kas tam ir paredzēti, turpretī aizsargjosla primāri tiek noteikta tieši Baltijas jūras aizsardzībai un erozijas mazināšanai, tiem resursiem un tām vērtībām, kas ir tipiskas Baltijas jūrai, bet biotopus mēs sargājam citādāk. Tas, ka šie biotopi nav obligāti... netiek iekļauti aizsargjoslā, nenozīmē, ka to aizsardzība pazūd un neeksistē, tie tāpat tiek aizsargāti un vērtēti, un neviena darbība tur, kur ir aizsargājamie biotopi, nenotiek bez dabas institūciju, kā saka, ziņas un atļaujas.
Otrs jautājums, ko varbūt ir svarīgi saprast šajā kontekstā, ir tas, ka aizsargjoslas izveidošanas, grozīšanas vai likvidēšanas kārtība arī ir noteikta Aizsargjoslu likumā. Tas skan tā: “Aizsargjosla tiek grozīta, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem maina aizsargjoslas platumu vai aizsargjoslas lielums mainās, atjaunojot vai pārbūvējot objektu, kam ir noteikta aizsargjosla.” Tātad uz Baltijas jūras krasta kāpu aizsargjoslu attiecas pirmā daļa, ja maina normatīvajos aktos aizsargjoslas platumu. Šobrīd nevienā normatīvajā aktā aizsargjoslas platums netiek mainīts, bet tai pašā laikā aizsargjosla it kā vairs nav spēkā - tā, kas ir šobrīd noteikta.
Manuprāt, tā arī ir pretruna, un tas nav atbilstoši likumam, ka vides institūcijas šobrīd pasaka, ka aizsargjosla vairs nav leģitīma un tā nav spēkā. Tad atkal vajadzētu darīt tā, ka šī situācija ir jāiesaldē un faktiski jāīsteno tā, kā es jau iepriekš teicu, - secīgi, tiesiskajai paļāvībai atbilstošā kārtībā: tiek apstiprināti šie biotopi, kas ir kartēti, tie tad kļūst kā normatīvais akts, un tad tie faktiski tiek piemēroti Aizsargjoslu likumā noteiktajā kārtībā, un tad teritorijas plānojumos, tos grozot vai jaunus izstrādājot, tiek ņemts vērā, tiek atkal par jaunu skaņots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un institūcijām, un tad tie stājas spēkā.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas novērstu šībrīža haosu un to tiesiskās paļāvības pārkāpumu, kas notiek šobrīd. Ja šo piebildi mēs noņemtu, tad spēkā paliktu esošā aizsargjosla, kas nav 150 metri, tā netiktu samazināta, tā būtu tāda, kā šobrīd teritorijas plānojumā ir noteikta, jo tas ir veids, kā aizsargjosla kļūst, varētu teikt, redzama un tiesiski īstenojama.
Aicinu atbalstīt to un arī domāt par nākamajiem priekšlikumiem uz trešo lasījumu, ja jūs tomēr neatbalstīsiet.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Kā jau es minēju, mēs komisijā plaši par to debatējām. Es vēlētos vēlreiz atgādināt, ka komisija saprot šo problemātiku un mēs saprotam arī to, ka šādi šo problemātiku nebūtu pareizi risināt, jo ar šādiem grozījumiem mēs šo sabalansēto, sistēmisko risinājumu nevaram atrast. Pareizi būtu, ja mēs kā sabiedrība apzinātos, ka piekrastes zona ir mūsu nacionālā bagātība, ka ir svarīgi veidot šo sabalansēto risinājumu gan tiem, kas tur dzīvo uz vietas, gan pārējai sabiedrībai, gan arī videi. Tad tam ir jābūt atsevišķam likumprojektam. Nevajag... Ja mēs tagad vienkārši centīsimies likt iekšā šinī šaurajā likumprojektā, kas attiecas tikai uz šauru jomu, šos grozījumus, nekas labs nesanāks.
Būtu ļoti pareizi, ja mūsu izpildvara vistuvākajā laikā nāktu ar savu skatījumu... pirmām kārtām jau ar konceptuālu skatījumu par to, kādu tad mēs redzam nozīmi šai piekrastes zonai visas mūsu sabiedrības kontekstā, valsts kontekstā, vietējo iedzīvotāju kontekstā, vides unikalitātes kontekstā. Tālāk, izejot no šī skatījuma, tiek veidots juridiskais normatīvais regulējums, lai to visu atbilstoši saglabātu, attīstītu un visi no tā būtu gandarīti, visi kaut kādā veidā arī to varētu lietot, visi varētu gūt labumu no šīs situācijas. Tagad mēs vienkārši mēģinām vilkt deķīti vienā virzienā, un tas nav pareizi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies.
Es savukārt aicinu kolēģus atbalstīt Indriksones kundzes priekšlikumu. Kāpēc? Tāpēc, ka pašlaik izpildvara un valsts iestādes manipulē ar to, ka likumdošanā esošā, teiksim tā, kvalitāte ir nesaprotama un diskutabla. Un atkarībā no izpildvaras, tā teikt, radošuma, juridiskajām spējām tulkot tiesību normas un dažādu likumdošanas aktu plašāka vai šaurāka tulkojuma ļoti veiksmīgi un diezgan... ir arī konstatējami fakti par koruptīviem riskiem vai par atklātiem korupcijas faktiem un riskiem, kas attiecas... tieši šajā jomā veicot kaut kādus iekārtojumus vai labiekārtojumus īpašumā no attiecīgiem dienestiem. Tas tieši, kā arī jau Indriksones kundze pareizi teica, rada haosu un neizpratni.
Līdz ar to izpildvarai patiesībā ir izdevīgi, ka ir tāds haoss, un tā nekad nenāks labprātīgi ar priekšlikumiem par attiecīgo situāciju sakārtošanu vai viena likumdošanas akta izdošanu. Jau pašlaik tas ir diezgan samudžināts un sarežģīts. Šis priekšlikums skaidri pasaka un neļauj vairs manipulēt ar dažādu normatīvo aktu dažādām interpretācijām. Tāpēc es uzskatu, ka šis priekšlikums tieši ievieš tiesisko paļāvību attiecīgi šajā jautājumā un tas ir atbalstāms.
Tāpēc lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un nākamos Indriksones kundzes priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kaimiņa kungs, jums pietiks debatēm ar nu jau mazāk par divām minūtēm?
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā, Mūrnieces kundze, man pietiks ar nu jau mazāk par divām minūtēm.
Kolēģi, es gribētu jums atgādināt: ziniet, Mazirbe - tā ir tāda kā Dieva kabata Latvijā. Ja visā Latvijā līst lietus, tad Mazirbē nelīst lietus... un Kolkā arī ne, bet savukārt, ja Kolkā un Mazirbē līst lietus, tad visā Latvijā nelīst lietus.
Ar šo līdzību es varētu pateikt, ka tāpat ir ar šiem likumiem. Un, Zariņa kungs, es saprotu, jūs konceptuāli sakāt, ka tad varbūt visi kopā... un deputāti tad kaut ko iesniegs. Kad tad tas būs? Pēc 45 gadiem? Ja ir iespēja tagad un deputāti ir iesnieguši savus priekšlikumus sakārtot šos jautājumus, it sevišķi, kas notiek Mazirbē un Kolkā ar visiem piebraucamajiem ceļiem un lietojamības ceļiem, tad darām to tagad, sakārtojam, un pēc tam, ja jau būs griba no ierēdniecības puses un no visām pārējām pusēm, tad arī, nu, sakārtos to konceptuāli. Bet šobrīd jums ir jāsaprot, ka patiešām attīstībai tas nāk tikai un vienīgi par labu. Es nedomāju “Latvijas attīstībai” kā partijai, bet Latvijas attīstībai, it sevišķi šajā novadā. Mazirbē, Kolkā šādi... iespējas labot savus ceļus, taisīt savu infrastruktūru... Mazlietiņ, lūdzu, ieklausieties, ko saka Indriksones kundze.
Aicinu atbalstīt Budriķa kunga priekšlikumus un Indriksones kundzes priekšlikumus šajā likumprojektā. Aicinu tos visus, lūdzu, atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad debates par šo priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.
Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa‑Egnere.
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām izskatīt Saeimas 2021. gada 25. marta pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā sākām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, otrais lasījums, un pie 3. priekšlikuma mums ir jāturpina debates.
Vārds deputātei Ilzei Indriksonei otro reizi. Lūdzu!
I. Indriksone (NA).
Kolēģi, vēlos vēlreiz uzsvērt, ka tas, ka šobrīd Aizsargjoslu likums ir saglabājis savu iepriekšējo redakciju, ir labi un daba tiek aizsargāta, bet tas, kā tiek īstenots biotopu kartēšanas rezultātu piemērošanas process, ir apstādinājis visas ieceres, iespējas, nu, varētu teikt, jebkuru iniciatīvu, kas ir piekrastes ciemos, uz nenoteiktu laiku. Un sāpīgākais, ka šis nenoteiktais laiks nevienam nav zināms. Tie varētu būt trīs gadi, pieci gadi, nu, faktiski līdz jauna teritorijas plānojuma apstiprināšanai, un tad tikai būs skaidrība, kurš, ko un kur var turpināt darīt vai arī nedrīkstēs nekad darīt, kamēr šis jaunais plānojums būs spēkā.
Iepriekšējā pieredze rāda, ka teritorijas plānojuma saskaņošana piekrastes ciemos, kur ir īpaši nosacījumi un īpaša saskaņošanas kārtība arī ar institūcijām, tai skaitā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, var vilkties arī gadus sešus un pat astoņus. Un tad jūs iedomājieties un stādieties priekšā - ir iecere, ka jūs gribētu nākamajā vasarā kaut ko tur darīt, un jums saka: “Nē, tagad jūs nevarat darīt.” Kad jūs varēsiet darīt? “Nē, mēs nezinām, kad, un mēs arī nezinām, vai vispār varēsiet darīt.” Un diemžēl institūciju ierēdņi tā arī atbild iedzīvotājiem. Viņi atbild tā: “Mēs jau neko, mēs tikai kartējam biotopus un īstenojam likumu, prasiet likumdevējam, likumdevējs ir ierakstījis šo pantu un tieši šo punktu likumā, tātad viss ir likumdevēja rokās.” Tādas ir atbildes iedzīvotājiem, kad viņi vēršas institūcijās pēc saskaņojumiem. Tai pašā laikā gribu norādīt, ka institūcijas pašas ar iniciatīvu kaut ko precizēt un mainīt nenāk un arī nav pēdējos gados neko darījušas.
Gribu norādīt, ka atbilstoši Aizsargjoslu likuma 6. panta ceturtajai daļai “Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas noteikšanas metodikas projektu izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija”. Tā ir viņu atbildība. Un šie noteikumi jau ir spēkā no 2004. gada un nav grozīti.
Tā ka, domāju, mums ir jāizlabo likums, lai šo haosu apturētu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Ilzes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 35, pret - 28, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts. Priekšlikums ir atbalstīts, es ļoti atvainojos.
R. Nemiro. Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja, tātad ejam, virzāmies tālāk.
4. - deputāta Ulda Budriķa priekšlikums. Ir līdzīga satura, bet komisijā nav atbalstīts. Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Uldim Budriķim.
U. Budriķis (JK).
Augsti godātā sēdes vadītājas kundze! Jā, es vēlos pieminēt, ka Vides un klimata apakškomisijā tiešām tā nebija konstruktīva diskusija, bet drīzāk tāda emocionāla, jo es saprotu, ka tajā brīdī, kad mēs skatāmies uz visādām dabas aizsardzības problēmām, tad bieži vien tā diskusija aiziet nevis tādā konstruktīvā dialogā, bet tieši uzsverot kaut kādas... nu, tā kā mītus.
Paldies es varu izteikt Saeimai, ka atbalstījāt Indriksones priekšlikumus. Pēc būtības tie ir līdzīgi un arī risina to pašu problemātiku, kas arī ir tagad manos priekšlikumos. Paldies Saeimai, ka atbalstījāt Indriksones priekšlikumus, jo tas tiešām risinās daudzas tādas tiesiskās netaisnības, ar ko ikdienā sastopas tieši iedzīvotāji apkārt... tieši, kam ir apbūves un īpašumtiesības pie aizsargjoslām.
Ņemot vērā to, ka 3. priekšlikums tika atbalstīts, es savu atsaucu un ceru, ka pie šī balsojums vairāk nebūs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad Budriķa kungs savu priekšlikumu ir atsaucis.
Debates ir iespējamas. Bluķes kundze ir atsaukusi piedalīšanos debatēs. Debates slēdzu. Priekšlikums atsaukts. Tātad mums nav jābalso.
R. Nemiro. Jā, tātad virzāmies uz priekšu.
Nākamais, 5. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Tas tātad izsaka 13. panta otro daļu jaunā redakcijā. Tā būtība ir, ka iepriekšējā redakcija paredzēja, ka aizsargjoslas nosaka pilsētās un ciemos, kā arī lauku apvidos. Savukārt ministra priekšlikums ir noteikt šīs aizsargjoslas pilsētās ar sarkanajām līnijām un ārpus pilsētas robežām. Tātad faktiski - vairs nerunājot tik daudz par ciemiem. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Nemiro. Nākamais, 6. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Paredz, ka Aizsardzības ministrijai bez īpašnieka piekrišanas ir tiesības nostiprināt zemesgrāmatā aprobežojumu rīkoties ar nekustamo īpašumu, kas atrodas pie valsts aizsardzības objektu aizsargjoslām. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
R. Nemiro. 7. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Aizsargjoslu likuma 36. panta otrā daļa tiek papildināta ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā... Tātad aizsargjoslās var veikt autoceļu būvniecību, lai nokļūtu pie dzīvojamām ēkām, - tas ir viens. Un veikt ārējo inženiertīklu būvniecību esošās apbūves vai šajā pantā atļautās apbūves vajadzībām. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Nemiro. 8. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Ir saistīts ar jau iepriekš atbalstīto viņa priekšlikumu un faktiski precizē juridiskus terminus, tātad pēc vārdiem “saimnieciskā darbība” papildina ar vārdiem “jebkāda veida būvniecība”. Šis priekšlikums ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Nemiro. 9. - arī aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Šis jautājums risina gadījumus, kad nekustamo īpašumu drīkst atsavināt arī kontekstā ar gan 8., gan iepriekšējo aizsardzības ministra priekšlikumu. Šajā gadījumā pēc diskusijām komisijā tika panākta vienošanās par to, ka šī atsavināšana notiek, pamatojoties uz Aizsardzības ministrijas piekrišanu. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Nemiro. 10. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Tas ir saistīts ar jau neatbalstīto... Ja nemaldos, tas bija 6. - Tāļa Linkaita priekšlikums. Komisijā arī šis nebija atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Jā, tātad deputāti piekrīt. Saistīts ar 5. priekšlikumu un nav balsojams.
R. Nemiro. Es atvainojos, ar 5., jā.
Līdz ar to, kolēģi, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojektā “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, kas ir sagatavots komisijā uz otro lasījumu.
Līdz ar to es arī lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
R. Nemiro. Cienījamie kolēģi! Tātad komisijā priekšlikumus gaidīsim līdz šī gada 22. aprīlim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad citi priekšlikumi Prezidijā nav saņemti, priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir šā gada 22. aprīlis.
Paldies.
Nākamais mūsu sēdes darba kārtībā ir lēmuma projekts “Par 2021. gada un 2022. gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē”.
Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā - deputāts Kaspars Ģirģens. Lūdzu!
K. Ģirģens (KPV LV).
Labdien, visi klātesošie! Valsts kontroles likuma 45. panta pirmajā daļā ir noteikts pienākums Saeimai konkursa kārtībā izraudzīties zvērinātu revidentu vai zvērinātu revidentu komercsabiedrību Valsts kontroles gada finanšu pārskata revīzijas veikšanai.
Lai izpildītu minēto pienākumu un nodrošinātu atlases procesu godīgas konkurences apstākļos, Publisko izdevumu un revīzijas komisija izveidoja darba grupu, kura kopā ar Publisko iepirkumu nodaļas pārstāvi izstrādāja nepieciešamo dokumentāciju un veica dokumentu tirgus izpēti Valsts kontroles 2021. gada un 2022. gada finanšu pārskata revīzijas pakalpojumu iegādei.
Par tirgus dalībnieku, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības, tika izraudzīta sabiedrība ar ierobežotu atbildību “A. KURSĪTES AUDITORFIRMA”.
Aicinu Saeimu par Latvijas Republikas Valsts kontroles 2021. gada un 2022. gada finanšu pārskata revidentu apstiprināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību “A. KURSĪTES AUDITORFIRMA”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 2021. gada un 2022. gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Līdz ar to mēs esam izskatījuši Saeimas 2021. gada 25. marta pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Atgādinu, ka pēc 15 minūtēm, pulksten 11.30, mēs sanākam uz Saeimas 2021. gada 8. aprīļa attālināto ārkārtas sēdi ar apstiprināto darba kārtību.
Vēl tikai deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.
Šo sēdi slēdzu.
Uz tikšanos pulksten 11.30!
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 3. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 7. aprīlī
turpinājums 2021. gada 8. aprīlī
| Deputātu Igora Pimenova, Valērija Agešina, Ivana Klementjeva, Edgara Kucina, Borisa Cileviča, Ivara Zariņa, Regīnas Ločmeles, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Vladimira Nikonova pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta noteikto tiesību ierobežojumu paziņošanu Saeimai” (Nr. 51/P13) (Dok. Nr. 3640, 3640A, 3810) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Puga |
| - Debates | - dep. I. Pimenovs |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| Likumprojekts “Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā” (Nr. 888/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3804) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Voika |
| Likumprojekts “Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” (Nr. 842/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3864) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Kaimiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 544/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3871) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Znotiņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 953/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3680, 3803) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Gobzems |
| Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 967/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3715, 3809) |
|
| - Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 865/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3227, 3811) |
|
| - Ziņo | - dep. E. Tavars |
| Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 921/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3560, 3812) |
|
| - Ziņo | - dep. E. Tavars |
| Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” (Nr. 922/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3561, 3813) |
|
| - Ziņo | - dep. E. Tavars |
| Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”” (Nr. 924/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3816) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Skride |
| Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras mītnes līgumu” (Nr. 915/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 3530, 3819) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Kols |
| Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 183/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3860) |
|
| - Ziņo | - dep. Ē. Pucens |
| - Debates | - dep. R. Ločmele |
| - dep. R. Ločmele | |
| Likumprojekts “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” (Nr. 779/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3861) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Nemiro |
| - Debates | - dep. I. Indriksone |
| - dep. D. Rukšāne-Ščipčinska | |
| - dep. Ļ. Švecova | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. I. Indriksone | |
| - dep. I. Indriksone | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. Ļ. Švecova | |
| - dep. A. Kaimiņš | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
| - Debašu turpinājums | - dep. I. Indriksone |
| - dep. U. Budriķis | |
| Lēmuma projekts “Par 2021. gada un 2022. gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē” (Nr. 613/Lm13) (Dok. Nr. 3807) |
|
| - Ziņo | - dep. K. Ģirģens |
| Informācija par ārkārtas sēdi | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Datums: 08.04.2021 09:18:24 bal001
Par - 33, pret - 54, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Deputātu Igora Pimenova, Valērija Agešina, Ivana Klementjeva, Edgara Kucina, Borisa Cileviča, Ivara Zariņa, Regīnas Ločmeles, Artūra Rubika, Jāņa Tutina, Vladimira Nikonova pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Ministru kabineta noteikto tiesību ierobežojumu paziņošanu Saeimai" (51/P13)
Datums: 08.04.2021 09:19:43 bal002
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas valsts karoga likumā (888/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.04.2021 09:23:03 bal003
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā (842/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.04.2021 09:31:19 bal004
Par - 77, pret - 2, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (544/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.04.2021 09:33:15 bal005
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (953/Lp13), 1.lasījums
Datums: 08.04.2021 09:37:27 bal006
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (967/Lp13), 1.lasījums
Datums: 08.04.2021 09:40:56 bal007
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (865/Lp13), 1.lasījums
Datums: 08.04.2021 09:43:26 bal008
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (921/Lp13), 1.lasījums
Datums: 08.04.2021 09:46:13 bal009
Par - 91, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (922/Lp13), 1.lasījums
Datums: 08.04.2021 09:48:07 bal010
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām” (924/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.04.2021 09:52:23 bal011
Par - 89, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes atbalsta aģentūras mītnes līgumu (915/Lp13), 1.lasījums
Datums: 08.04.2021 10:03:57 bal012
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (183/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.04.2021 10:16:55 bal013
Par - 31, pret - 40, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Aizsargjoslu likumā (779/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.04.2021 10:30:13 bal014
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 08.04.2021 11:05:26 bal015
Par - 35, pret - 28, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Aizsargjoslu likumā (779/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.04.2021 11:12:23 bal016
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargjoslu likumā (779/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.04.2021 11:15:02 bal017
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 2021.gada un 2022.gada finanšu pārskata revīziju Latvijas Republikas Valsts kontrolē (613/Lm13)
Datums: 08.04.2021 11:15:48 bal018
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
| 08.04.2021. | 9.00 |
11.00 |
11.30 |
13.30 |
15.30 |
16.00 |
16.35 |
17.00 |