Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas devītās (attālinātās ārkārtas) sēdes turpinājums
2021. gada 13. maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Mēs turpinām Saeimas 2021. gada 22. aprīļa pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.
Darba kārtībā ir izskatāms lēmuma projekts “Par 11 376 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par lūšu medību aizliegumu” turpmāko virzību”.
Saeimas sēdē bija uzsāktas debates par šo lēmuma projektu. Deputāti bija pieteikušies debatēs. Kā nākamais debatēs bija pieteicies deputāts Edgars Tavars. Es lūdzu viņam, ja viņš vēlas, vēlreiz pieteikties elektroniski.
Tavara kungs, jums vārds.
E. Tavars (ZZS).
Paldies! Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Arī es esmu viens no 11 376 pilsoņiem, kuri parakstīja (es to izdarīju jau pagājušajā gadā) šo iesniegumu - “Par lūšu medību aizliegumu”.
Par turpmāko virzību... Uz šo jautājumu es skatos no divām pusēm.
Viens skatpunkts ir - ar sirdi. Es, tāpat kā liela daļa sabiedrības, saprotu, ka lūsis ir viens no skaistākajiem un graciozākajiem meža dzīvniekiem, aizsargājams ne tikai Latvijā, bet ļoti daudzās Eiropas Savienības un pasaules valstīs, jo ir tendence - populācijas samazināšanās.
Taču, no otras puses, ar prātu es ieklausos ekspertos, kuri man skaidri norāda, ka lūsis ir plēsējs, kurš savā ēdienkartē izvēlas staltbriežu mazuļus, rubeņus, lauku irbes un dažādus citus dzīvniekus.
Es tiešām... kolēģi, es vēlos kvalitatīvas debates par šo jautājumu, lai mēs gan ar sirdi, gan ar prātu nonāktu pie loģiska un... šajā gadījumā - pie zelta vidusceļa, pie tā, cik un kā... vai mums ir jāaizliedz lūšu medības Latvijā, vai tās ir jāierobežo pilnībā. Mums ir nepieciešamas debates komisijā, lai šo jautājumu izdiskutētu meža nozares profesionāļi, dabas pētnieki, dzīvnieku aizstāvji un mēs atrastu objektīvu, godīgu vidusceļu. Šeit nevar būt galējību nedz vienā, nedz otrā frontē, jo saprotam, ka lūsis savā ēdienkartē izmanto šos... staltbriežu mazuļus tajā skaitā... un ne tikai...
Un, ja briežu aizstāvji nāk un mums saka, ka - nē, ka lūšu populācija jāierobežo, jo nereti gadās tā, ka ienāk pat parkos, kur speciāli tiek audzēti šie brieži... Lūsis ļoti lielus postījumus nodara. Šeit ir jāatrod balanss. Es noteikti esmu par balansu, un es esmu par to, lai Latvijas mežos arī turpmāk būtu lūši, lai lūšu populācija pieaugtu, bet lai vienlaikus - vienlaikus! - arī citu meža dzīvnieku populācija, dabiskā populācija, kas ir sastopama Latvijā un ar ko mēs lepojamies, nesamazinātos.
Šis tiešām ir sarežģīts jautājums, ko mēs vienās Saeimas debatēs nevaram izdiskutēt, vadoties vai nu tikai pēc sirds, vai pēc racionāliem priekšlikumiem. Kolēģi, šeit būs jāatrod vidusceļš, un es esmu par to, lai lūši Latvijā būtu, lai to būtu vairāk, bet - lai Latvijā būtu arī citi meža zvēri.
Es, kolēģi, aicinu balsot “par” šī priekšlikuma nodošanu komisijām, lai komisijās, pieaicinot ekspertus un iepazīstoties ar reāliem faktiem un skaitļiem, mēs atrastu zelta vidusceļu šajā jautājumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Pugam.
I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Dāmas un kungi! Kopš es sevi atceros, lūši vienmēr ir bijuši un ir reti dzīvnieki - gan Latvijā, gan citur pasaulē. Es pieņemu, ka ir valstis, kurās šis dzīvnieks vispār nav pazīstams.
Iespējams, nozares speciālisti ir tiešām aprēķinājuši, ka lūšu populācija šeit ir par lielu, bet tādā gadījumā es piedāvāju atcerēties deputāta Alda Gobzema, manuprāt, visnotaļ neslikto priekšlikumu - lūšus izķert un atdot vai pārdot citu valstu zoodārziem, nevis brutāli izšaut, jo kaut kas tomēr liek domāt, ka īstais iemesls ir nevis populācijas regulēšana, bet vēlēšanās šaut pa kustīgu mērķi.
Es esmu “par” šī iesnieguma turpmāku virzību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (JK).
Labdien, cienījamie kolēģi! Runājot par lūšu medībām, - gan pirms divām nedēļām sēdē, kad mēs aizsākām skatīt šo darba kārtības punktu, gan arī vispār diskusijās par šo tematu ir izskanējis ārkārtīgi daudz informācijas, liekot vienlīdzības zīmi starp medībām un šaušanu, lūšu nenoliedzamo vizuālo mīlīgumu vienādojot ar nekaitīgumu... un vēl dažas, manuprāt, muļķības.
Es uzskatu, ka lūši ir jāmedī, jo, kā jau teica gan Kazinovska kungs, gan arī Tavara kungs, tie ir plēsēji. Tie ir plēsēji, kas pārtiek no mazajiem dzīvniekiem. Turklāt - un tas nav mazsvarīgi! - tie ir svaigēdāji, tātad maitu jeb beigtus dzīvniekus tie uzturā nelieto. Jā, taisnība, lūši, kā to ir fiksējušas medību kameras barotavās, medī arī pieaugušas stirnas, un tas savukārt nozīmē, ka tātad tie medī arī stirnu mazuļus un ka noteikti arī citu dzīvnieku mazuļi ir to ēdienkartē. Tas savukārt noved pie tā, ka... Ja šodien aizliegsim lūšu medības, ar gadiem kritīsies to dzīvnieku populācija, kuri veido lūšu ēdienkarti, kamēr lūšu populācija vairākkārt pieaugs. Kāds no tā kaitējums? Tas nozīmē, ka pazudīs zaķi, mežā mītošie putni, piemēram, rubeņi, teteri, ko apdraud arī lapsas un kas jau tagad ir retums.
Šobrīd lūšu medības ir kontrolētas, un, manuprāt, tam tā vajadzētu arī palikt. Ja problēma ir dzīvnieku uzskaitīšanā, datos, ar to arī ir jāstrādā, bet ne emocionāliem medību aizliegumiem... Ja valstī ir atļauts nomedīt gadā... laikam ap 80 lūšiem šogad, to skaitu ik gadu atbilstoši koriģējot, tad pie šādas pieejas arī būtu jāpaliek, jo nav jau teikts, ka visa kvota arī tiks nomedīta.
Vai šodien lūšu aizstāvji var garantēt, ka brīdī, kad tiks ieviests lūšu medību aizliegums un lūšu populācija vairākkārt pieaugs, neizplatīsies tā pati trakumsērga? Tad jau lapsas arī nevajag medīt, lai staigā apkārt kašķainas un pārnēsā slimības. Bebrus arī nevajag medīt - tie taču cilvēkiem neuzbrūk.
Es esmu kategoriski pret šādu emocionālu un vispārīgu aizliegumu ieviešanu, bet es paļaušos uz to, ka atbildīgā komisija ņems vērā visus apstākļus, ne tikai emocijas, kas šobrīd jau nu ļoti prevalē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei. (Pauze.) Kursītes-Pakules kundze, mēs jūs neredzam, nedzirdam. Kursītes‑Pakules kundze! Vai jums ir ieslēgta kamera, ieslēgts mikrofons?
Turpināsim ar pārējiem, kuri pieteikušies debatēs, un ceram, ka Kursītes‑Pakules kundze varēs atgriezties.
Kazinovska kungs, jūs esat debatēs pieteicies otro reizi.
Tātad vārds Andrim Kazinovskim debatēs otro reizi.
A. Kazinovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamie kolēģi! Jā, es runāšu vēlreiz par šo jautājumu. Es esmu papētījis jautājumā par lūšiem aktīvāko vides aktīvistu organizāciju būtību.
Vispirms jāmin tas, ka bagātākās nevalstiskās organizācijas Latvijā ir tieši vides organizācijas. Piemēram, Latvijas Dabas fonda apgrozījums 2019. gadā ir bijis 2,6 miljoni eiro. Tāpat izrādās, ka valdes locekļi piedalās arī valsts naudas sadales procesā. Piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides pārvaldē strādā speciālisti, kas reizē ir arī firmu īpašnieki vai līdzīpašnieki, un šīs firmas realizē šos miljonu projektus.
Kādas vēl aktivitātes veic vides aktīvisti? Vides organizāciju finansējums pēdējo gadu laikā ir audzis un ir pieaugusi arī šo organizāciju ietekme. Tieši vides organizācijas, kas dažkārt ir visai cieši saistītas ar atsevišķiem politiskiem grupējumiem, Latvijā nosaka to, kādi vides projekti tiks īstenoti, un pašas tad arī tos īsteno.
Var minēt vairākus piemērus. Viens piemērs. Lūk, ir panākti vairāki liegumi - dabas parki, bet... piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā ir arī tādi projekti, kas ir finansēti no Eiropas un arī valsts līdzekļiem, - piemēram, mežu dedzināšana. Tur mērķis ir it kā cēls - tiek sagatavota vieta, kur no jauna varēs ligzdot putni un uzturēties zvēri, bet pēc būtības tas ir nonsenss - dedzināt mežus.
Tālāk. Ir ļoti laba filma, ko uzņēmis žurnālists Ansis Pūpols, - dokumentālā filmā “Ērglis”. Ir interesanti pasekot līdzi, kā notiek meža izciršana Ķemeru Nacionālajā parkā. Bija paredzēts, ka jāizcērt divi simti hektāru meža. Tas arī ir izdarīts. Ar mērķi, lai mežu nocirstu un atbrīvotu no koksnes un šo meža vietu pārpurvotu. Tas atkal ir faktisks nonsenss! It kā - ar mērķi, lai tur varētu ligzdot putni... un tamlīdzīgi. Bet jautājums ir drusciņ cits. Par koksni tiek iegūta naudiņa, kas ir apmēram trīs līdz trīsarpus miljonu eiro apmērā. Jautājums - kur šī naudiņa paliek, kādās kabatās iekrīt? Par to nezina neviens.
Tāpat jāmin tas, ka ir milzīgs lobijs vides aktīvistiem. Viņu rīcībā ir arī dažādu veidu vides projekti, propagandas līdzekļi, raidījumi televīzijā, kuros tiek nomelnoti oponenti vai arī attiecīgie jautājumi tiek pasniegti sev vajadzīgajā pozitīvajā gaismā.
Tad, lūk, kāda vieta ir šim jautājumam par lūšiem? Es šeit saskatu identisku situāciju, es saskatu, ka, aizliedzot lūšus medīt, būs panākts tas, ka atkal būs miljonu projekti un šie projekti faktiski nekalpos Latvijas interesēm, bet atsevišķu darboņu personīgām interesēm un ka faktiski tiks arī attiecīgi izlietota Eiropas un Latvijas valsts nauda.
Es ceru, ka mēs, deputāti, nebūsim naivi, nepakļausimies šai propagandai.
Es uzskatu, ka ir kārtība, un es esmu par kārtību gan sabiedrībā, gan arī mežā. Šī kārtība saistībā ar lūšu medībām ir izstrādāta vairāku gadu garumā. Pie tā ir strādājuši eksperti un vairāki institūti, piemēram, institūts “Silava”, kur veic pētījumus Ozoliņš, ir unikāls...
Mednieki ir tikai izpildītāji, bet, no otras puses, - viņi redz situāciju. Un, protams, medniekiem ir interese, lai būtu šī paritāte, lai būtu līdzsvars dabā. Lūši faktiski ir jāuztur tādā skaitā, kādu to pasaka speciālisti un eksperti. Nevar vis tā - propagandas nolūkos vienkārši aizliegt medības. Es domāju, ka šī iniciatīva vispār jānoraida.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.
I. Dūrītis (AP!).
Labdien, ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Ļoti cienījamie kolēģi! Deputātes un deputāti! Es klausos šīs debates (klausījos tās jau pagājušajā reizē) un gribu izteikt arī savu viedokli un komentārus par dzirdēto. Un arī par šo pilsoņu iniciatīvu.
Jau sākumā uzreiz pasaku, ka nav pareizs, manuprāt, Kazinovska uzstādījums, ka iniciatīva ir jānoraida. Iniciatīva nav jānoraida. Par iniciatīvu ir tiešām jādiskutē, un tā jāvirza tālāk. Taču es gribu uzsvērt dažus aspektus.
Saeimas debatēs Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Tavara kungs stāsta par zelta vidusceļu. Tavara kungs, es domāju, ka jums kā Zaļās partijas vadītājam vajadzētu zināt, ka zelta vidusceļu rada pati daba un pati daba vislabāk var regulēt. Un, ticiet man, gan lūšu kā plēsēju skaits, gan zālēdāju skaits noregulēsies... labāk noregulēsies, ja tur mazāk iejauksies cilvēks.
Patiesībā cilvēks... un cilvēce savā vēsturē... Mums ir ārkārtīgi daudz piemēru, ka cilvēks ir tā “saregulējis” dabu, ka sugas ir iznīkušas un ka pēc tam ir mēģinājumi kaut ko introducēt atpakaļ, neveiksmīgi veidojas endēmiskas sugas... Tas nav tik vienkāršs jautājums. Es neuzskatu, ka mums vajadzētu pilnīgi atteikties no kādiem regulējošiem procesiem, bet es piekrītu jums, ka tas ir jādara, balstoties uz zinātnieku un dabas pētnieku ieteikumiem, nevis uz mednieku ieteikumiem, jo mednieki šeit ir klajā interešu konfliktā. Nedz arī uz mežsaimniecības speciālistu ieteikumiem, jo arī viņi uz dabu skatās no saimniecisko interešu viedokļa.
Un vēl. Es gribu vienkārši teikt: mīļie kolēģi, mani šokē priekšlikums par lūšu izķeršanu un ievietošanu zoodārzos. Es saprotu, mēs šodien par to nediskutējam, bet tomēr... Lūsis ir dzīvnieks, kura teritorija ir vairāki desmiti kvadrātkilometru. Iespējams, ka labāk ir to nošaut nekā ielikt zoodārzā dažos kvadrātmetros. Varbūt varētu būt runa par to, ka mums vajadzētu vest mūsu lūšus, ja tiešām tā populācija ir pārāk... nu, savairojas un savairojas tāpēc, ka dabas līdzsvars ir izjaukts... tos varētu vest uz valstīm, kurās nepieciešams atjaunot šo populāciju.
Es klausos šīs debates, un man šķiet dīvaini, ka arī mednieki ir to skaitā, kuri dēmonizē lūšus un stāsta, cik milzīgi plēsēji tie ir un ka tiem nav konkurentu dabā. Jā, lūši ir plēsēji, bet viņiem ir konkurenti - tie ir pārējie plēsēji. Tas ir arī vilks, kas ir plaši izplatīts. Lūši (un vispār - visi gaļēdāji) regulē zālēdāju populāciju dabīgi, tie izķer vājākos... vājāk attīstītos zālēdājus - tāpat kā vilki. Es domāju, ka tas tādos dabas procesos kopumā nav nekas slikts.
Ja runājam par to, kāda ir ietekme uz tautsaimniecību, nu tad paskatīsimies, kādus postījumus nodara, piemēram, aļņi... aļņu grauzumi... mizas grauzumi, piemēram, egļu jaunaudzēs... vai, piemēram, stirnu un zaķu nodarītie postījumi augļu dārzos. Ja salīdzinām ar to, cik mājdzīvnieku lūši nomedī, tad... tās ir pilnīgi nesalīdzināmas lietas, tādu gadījumu ir ļoti maz.
Tāpēc tagad vēl runāt par to, ka medības ir nepieciešamas, lai mēs varētu pētīt lūsi... nu, tas ir iespējams, jā, taču tā ir pagājušā gadu simta un gadu tūkstoša metode. Protams, ja lūsis ir nomedīts, tad arī pētnieks var pieslēgties, lai kaut ko secinātu, taču uzskatīt, ka suga ir jāmedī tādēļ, lai to varētu pētīt, - nu, tas ir tāpat kā... Ziniet, ir viena tāda pētniecības metode, kas iznīcina savu pētījumu objektu, - tā ir arheoloģija, kā mēs zinām, jo arheoloģiskajos izrakumos tātad... nu, pēc tiem faktiski pētījumu objekts zināmā mērā tiek iznīcināts.
Runāt par to šodien, kad ir tik daudz pētījumu metožu, kā var pētīt plēsējus, dzīvniekus... Teikt, ka tie būtu jāmedī tādēļ, lai mēs varētu kaut ko noteikt, kaut ko pētīt par viņu dzīvi, - tas, manuprāt, vienkārši neiztur kritiku, nesaskan ar šodienas tehnoloģiju attīstību un tā tālāk. Kopumā es gribu teikt, ka mums ir jābūt ļoti priecīgiem, ka lūši Latvijā ir. Jā, tos varbūt var reti redzēt, bet kopumā šī populācija ir saglabājusies, un, iespējams, tā attīstās.
Es ļoti, ļoti aicinu šo priekšlikumu nodot... iniciatīvu nodot tālāk komisijai, un komisijai vajadzētu tiešām izmantot... uzaicināt dabas pētniekus, biologus un uzklausīt viņu viedokli, jo tas, es uzskatu, būs pats objektīvākais un neatkarīgākais viedoklis. Tad arī varētu pieņemt lēmumu.
Es pieļauju, ka lūšus var turpināt medīt. Taču ļoti iespējams, ka lūšu skaits, ko mēs nomedījam katru gadu, tomēr ir pārlieku liels. Tas tā varētu būt, tas tiešām ir jāpēta padziļināti. Un mums ir jāpieņem lēmumi, kuri ir draudzīgi visiem - gan cilvēkiem, gan videi, gan dabai, gan dzīvniekiem.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.
J. Kursīte-Pakule (NA).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Man nav saprotams tas, ka daļa deputātu nevēlas nodot šo iniciatīvu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai. Ja jau, kā lūšu medību aizstāvji saka, viss ir vislabākajā kārtībā, tad kāpēc pretoties kompetentai analīzei? Vēl jo vairāk tas nepieciešams, manuprāt, lai kliedētu bažas attiecībā uz Valsts kontroles ziņojumā teikto un norādīto, ka joprojām nav pieejama precīza informācija, cik īsti lūšu ir Latvijā.
Es citēšu: “Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem, Latvijā 2018. gadā pēc medību sezonas bija 1578 lūši. Saskaņā ar ekspertu vērtējumu lūšu skaits Latvijā bija gandrīz trīs reizes mazāks (apmēram 450 līdz 650), savukārt “Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”” speciālā monitoringa dati uzrādīja pat gandrīz astoņreiz mazāku lūšu skaitu jeb 190.” (Citāta beigas.)
Ir liela atšķirība. Piešķirot medību kvotas, tam ir liela nozīme - vai Latvijā ir 190 vai 1578 lūši. Manuprāt, ir jānoskaidro, vai nav pieļautas kādas manipulācijas ar datiem, pieņemot lēmumu par sezonā medījamo vai, precīzāk sakot, nomedījamo dzīvnieku skaitu. Ļausim speciālistiem par to izteikties, uzklausīsim pētniekus un citus ekspertus!
Dīvaina šķiet Latvijas ierindošanās pirmajā un vienīgajā to valstu trijniekā... atrašanās starp tām Eiropas Savienības valstīm, kurās ir atļauta lūšu medīšana. Somijā un Zviedrijā lūši apdraud ziemeļbriežu populāciju (par to jau vairākkārt tika diskusijās minēts), bet ko tie apdraud Latvijā? Kā ziņots, lūši uzbrukuši mājdzīvniekiem astoņas reizes 30 gados. Manuprāt, mednieki nejaušā kārtā nogalinājuši vairāk mājdzīvnieku, nekā to izdarījuši lūši.
Vārds “lūsis”, ja skatās šī vārda izcelsmi, nozīmē ‘spīdošais’, ‘mirdzošais’. Vai mēs neiznīcinām visu, kas mums vēl mirdzošs un spīdošs, tikai sporta, azarta pēc? Nākotnē var nākties rūgti to nožēlot.
Es aicinu atbalstīt kolektīvā iesnieguma tālāku virzīšanu, lai varētu veikt padziļinātu analīzi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.
E. Tavars (ZZS).
Kolēģi! Nedaudz reflektējot uz iepriekšējo runātāju teikto, es vēlos akcentēt, ka Latvijā vides lobisti kā tādi faktiski nepastāv. Ir atsevišķi interešu lobisti, kas mēģina ielobēt dažādas tehnoloģijas vai izlobēt dažādas ārzemju iekārtas un tamlīdzīgi, bet tādu, kas objektīvi aizstāvētu Latvijas dabas vērtības, mūsu pašu dabas vērtības, - tādu lobistu nav. Kādreiz bija Vides ministrija, kas tiešām rūpējās par vides aizsardzību, dabas aizsardzību, bioloģisko daudzveidību; sēdēja pie viena galda dažādi vides jomas eksperti, sēdēja pretī tautsaimnieki, diskutēja. Šobrīd kļūst viss aizvien sliktāk un sliktāk.
Es atgādinu... Īpaši Ilmāram Dūrītim atgādinu: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vada jūsu partijas biedrs un šīs ministrijas pirmā lieta ir vides aizsardzība. Tas, ko mēs no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dzirdam pēdējos gados, - ka ir reformas... pašvaldību reformas un tamlīdzīgi. Par vides aizsardzību - apaļa nulle. Šādi jautājumi būtu bijuši jāizdiskutē Ministru kabinetā jau savlaicīgi; nebija jāgaida, lai parādās 11 376 Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums.
Ja jūs uzskatāt, ka aicināt uz diskusiju vides ekspertus, aicināt uz diskusiju, piemēram, zoologus, ornitologus kopā ar medniekiem un mežziņiem un citiem ekspertiem nedrīkst, tāpēc ka viņi ir ieinteresēti... kolēģi, par ko mēs runājam? Tad arī par citiem jautājumiem... piemēram, runājot par LGBT jautājumiem, mēs nevaram aicināt uz diskusiju cilvēkus, kam ir atšķirīga seksualitāte. Nu neaiziesim galējībās!
Mums šis jautājums ir jāatbalsta, šis jautājums ir jāvirza uz komisiju, ir jāaicina visi eksperti, visu līmeņu eksperti - vides aizsardzības eksperti, zoologi un tamlīdzīgi -, lai viņiem pretim sēž mednieki, tautsaimnieki, mežziņi, un šis jautājums ir tiešām objektīvi jāizdiskutē.
Es esmu par to, lai lūšu populācija Latvijā pieaugtu, bet vienlaikus es esmu par to, lai rubeņu skaits nesamazinātos, lai lauku irbju skaits nesamazinātos, lai citu mazo meža dzīvnieku skaits nesamazinātos, lai ir šis līdzsvars.
Kolēģi, lūdzu, atbalstīsim nodošanu komisijai!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Normundam Žunnam.
N. Žunna (JK).
Dārgie kolēģi! Esmu pārliecināts, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā netiks pieņemts lēmums aizliegt lūšu medības, bet tiks sakārtotas nepilnības likumdošanā, lai pilnveidotu lūšu uzskaiti, pētniecību un vēl vairāk nostabilizētu šo karalisko dzīvnieku populāciju, un jēgpilni saglabātu lūšus kā daļu no meža sabiedrības.
Mednieki jau sen ir izauguši no gaļas un trofeju kārotājiem un banāliem šāvējiem pa kustīgu mērķi, ir kļuvuši par... Kā debatēs tika teikts, mednieki ir kļuvuši par atbildīgiem savu platību apsaimniekotājiem. Jā, apsaimniekošanā ietilpst arī dzīvnieku skaita, to populācijas, regulēšana, tos medījot.
Ja kāds iedomājas, ka šodien mežā var pastāvēt pirmatnējā vide, kur zelta vidusceļu nosaka dabīgā atlase, tad nāksies jūs sarūgtināt - cilvēku klātbūtne arī meža ekosistēmu ir izmainījusi tik ļoti, ka cerēt uz tās pirmatnēju pašregulāciju sen vairs nevaram. Ja mēs neiesaistīsimies mežu apsaimniekošanā un dzīvnieku skaita regulēšanā, tad tādi gadījumi kā, piemēram, tas, ko novēroja pirms apmēram septiņiem gadiem, - ka mežacūku bars devās no Šmerļa meža uz “Alfu” (iespējams, iepirkties), - var kļūt par ikdienu. Vai mēs to vēlamies? Domāju, ka ne.
Mums ir jāuzņemas atbildība par lietām, kuras esam ietekmējuši, tajā skaitā - par meža dzīvniekiem. Nebāzīsim galvu smiltīs, neslēpsimies aiz emocionāliem saukļiem, bet atbildīgi izturēsimies pret lietām, kuras gadu simtos esam izmainījuši, tātad arī pret meža dzīvniekiem, it īpaši pret lūšiem!
Un nobeigumā. Tajā brīdī, kad vīrietis beigsies kā mednieks, beigsies arī civilizācija.
Aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies. Kolēģi! Lūsis ir Eiropā reti sastopama, stingri aizsargājama suga, kuru nemedī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Lūšu ieguvi regulē direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, un šī direktīva ir saistoša arī Latvijai. Šajā direktīvā tikai izņēmuma kārtā ir atļauts medīt attiecīgos meža dzīvniekus, un Eiropas Savienības dokumentos nekas nav sacīts par lūšu medībām kā atpūtas nodarbi vai tradīcijas uzturēšanu.
Ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības Tiesa deva vairākus prejudiciālus nolēmumus dabas aizsardzības lietās, aizsargājot tieši dzīvotnes, kā arī aizsargājot gan vilkus, gan arī citus plēsējus, es uzskatu, ka mums jāatbalsta gan šī iniciatīva, gan arī nopietni jāapsver tā pieredze, ko realizē mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, kuras aizliedz medīt lūšus. Es nedomāju, ka...
Mednieku lobijs, kas acīmredzami, caurskatāmi parādīja sevi, gan nolobējot grozījumus Medību likumā pirmajā lasījumā vienā no sēdēm, gan arī pašlaik, debatējot par šo iniciatīvu... Tas skaidri parāda tieši mednieku puses pārsvaru pār dabas aizsardzības pārstāvju... pārstāvniecību gan Saeimā, gan arī Saeimas komisijās. Man ļoti žēl, ka tas tā ir.
Un vēl viena lieta, ko... Es ļoti ceru, ka Saeimas vairākums atbalstīs šo iniciatīvu, ka kompetenti izskatīs to komisijā un pieņems pozitīvu lēmumu - aizliegs šaut lūšus. Un es ceru, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tikpat dedzīgi... ka eksperti, kuri pārstāvēja un aizsargāja dabas intereses, runājot par piejūras aizsargjoslām un dabas parkiem, būs tikpat kompetenti un dabu tikpat aizsargājoši arī šajā kontekstā - attiecībā uz lūšu medību aizliegumu.
Ļoti ceru, ka ministrija un ministrijas eksperti patiesi izrādīs interesi par šo jautājumu un sniegs atbalstu, nodrošinot arī vides pārstāvju interešu aizsardzību likumdošanas procesā.
Kolēģi, ļoti ceru, ka lūšu medības Latvijā tiks aizliegtas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien visiem! Diemžēl katru reizi, kad mums jādebatē par kādu no tautas iniciatīvām, kas ir iesniegtas Saeimā, nākas atgādināt kolēģiem, ka... sevišķi visiem tiem, kas tagad ir debatējuši... Es aicinu tomēr iepazīties ar darba kārtību.
Par ko ir jautājums? Runa nav par to - atļaut vai aizliegt lūšu medības. Jautājums ir par to, vai nodot... vai sākt izskatīt šo iniciatīvu un nodot to atbildīgajai komisijai vai ne.
Kolēģi, es tomēr aicinu, lai mēs pieejam atbildīgi savam darbam. Un, ja tik tiešām mēs to darām atbildīgi, tad aicinu debatēt pēc būtības. Droši vien arī sēdes vadītāja šādos gadījumos varētu norādīt: pašlaik ir debates par nodošanu komisijai, nevis pēc būtības. Tā vietā mēs esam dzirdējuši garas un plašas debates. Un šis balsojums... ja tas notiks par to, kas tika debatēts, tad tas būs pretēji tam, par ko vispār ir šis darba kārtības jautājums.
Kolēģi! Es aicinu neatkarīgi no tā, vai jūs esat “par” vai “pret”, balsot “par” šo jautājumu visus tos, kuri uzskata, ka demokrātija Latvijas valstī vēl kaut ko nozīmē, ka tautas balsī ir vismaz... ja ne jāieklausās, tad vismaz jāizvērtē, ko tā ir teikusi, un atbalstīt tā nodošanu komisijai. Tātad balsojums būs par to - nodot komisijai vai nenodot. Vai mēs, tautas priekšstāvji, ieklausīsimies tautas izteiktajā vēlmē, uzklausīsim šo vēlmi, izdebatēsim to vai vienkārši augstprātīgi to noraidīsim, jo mēs esam tā izdomājuši? Sak’, ziniet, kādam no mums tas nepatīk.
Tāpēc mans aicinājums jums ir šāds: šodien balsot “par”, nodot to atbildīgajai komisijai. Un tad, kad komisija būs izvērtējusi, - tad arī lemsim pēc būtības. Un, es ceru, - ar argumentiem, nevis vienkārši tikai ar emocionāliem spriedumiem par to, ko tad tālāk darīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Žunnas kungs, komisijas vārdā...?
N. Žunna. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.
Aicinu atbalstīt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 11 376 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par lūšu medību aizliegumu” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 79, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Līdz ar to mēs esam izskatījuši visu Saeimas 2021. gada 22. aprīļa pirmās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Vēl tikai deputātu reģistrācija. Tā ir noslēgusies.
Līdz ar to sēdi slēdzu.
Jauku jums vakaru!
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 9. (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2021. gada 13. maijā
| Lēmuma projekts “Par 11 376 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par lūšu medību aizliegumu” turpmāko virzību” (Nr. 622/Lm13) (Dok. Nr. 3949) |
|
| - Ziņo | - dep. N. Žunna |
| - Debašu turpinājums | - dep. E. Tavars |
| - dep. I. Puga | |
| - dep. A. Muižniece | |
| - dep. A. Kazinovskis | |
| - dep. I. Dūrītis | |
| - dep. J. Kursīte-Pakule | |
| - dep. E. Tavars | |
| - dep. N. Žunna | |
| - dep. Ļ. Švecova | |
| - dep. I. Zariņš | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Datums: 13.05.2021 17:16:35 bal001
Par - 79, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 11 376 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par lūšu medību aizliegumu” turpmāko virzību (622/Lm13)
Datums: 13.05.2021 17:17:06 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 13.05.2021. | 9.00 |
10.10 |
10.40 |
13.40 |
14.20 |
15.30 |
16.40 |