Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas trīsdesmit otrā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 3. jūnijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sākam Saeimas 2021. gada 3. jūnija trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.
Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, ko iesniedzis Ministru kabinets, nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.
Deputāti Atis Zakatistovs, Ainars Latkovskis, Raivis Dzintars, Juris Jurašs, Arvils Ašeradens, Anda Čakša, Inese Lībiņa-Egnere, Aldis Adamovičs, Ojārs Ēriks Kalniņš un Atis Lejiņš ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.
Uzsākam debates par lēmuma projektu.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labvakar, kolēģi! Kā vienmēr jautājums - pēc kādiem principiem mēs tagad lemjam par to, kā tiek deputāti sadalīti darbam komisijās?
Kāpēc es to jautāju? Tāpēc, ka es atceros, ka pirms kāda laika kāds cits deputāts, manuprāt, vairākas reizes... kas arī skaitījās pie frakcijām nepiederošs... mēģināja pieteikt savu dalību Pieprasījumu komisijā un šī dalība tika noraidīta.
Manuprāt, ja mēs vēlamies Latvijas sabiedrībai saglabāt kaut mazāko cerību, ka šī Saeima strādā pēc tiesiskuma un demokrātijas principiem, tad... šeit es aicinātu pieteikties debatēs tos, kuri virza tagad šo lēmuma projektu, un pamatot, pēc kādiem principiem jūs uzskatāt, ka konkrētajā gadījumā šāds lēmums atbildīs tiem tiesiskuma un demokrātijas principiem, uz kuriem balstās mūsu Satversme, uz kuriem balstās tie sadarbības dokumenti, kurus mēs visi esam parakstījuši.
Ja šāda pamatojuma nebūs... es saprotu, ka jūs vienkārši uzskatāt, ka to var ignorēt, tieši tāpat, kā to jūs darāt savā koalīcijā, un visus tos šeftēšanas principus, kādi ir jums tur, pie jums, koalīcijā, pārnest arī jau šeit, uz Saeimu, oficiāli.
Savukārt, paredzot, ka tas ir kārtējais koalīcijas darījums, kurai kā parasti nerūp nekādi tiesiskuma un demokrātijas principi, ne arī tas, kas rakstīts Satversmē vai citos normatīvajos aktos, es gribētu aicināt tagad pieteikties pašu šo deputātu, lai viņš paskaidro, ar kādu mērķi viņš vēlas darboties Pieprasījumu komisijā, jo viņš jau bija pats aizgājis no turienes, vēlējās, lai viņš tiktu izņemts laukā. Vai tas ir kaut kāds... darījuma ietvaros tas tiek darīts? Kāpēc viņš tur atgriežas?
Pats galvenais, es aicinātu iepazīties ar to, kā tad īstenībā strādā Pieprasījumu komisija, jo šķiet, ka ir mums vēl atsevišķi deputāti, kuri ir epizodiski parādījušies šinī komisijā un nav sapratuši, ka Pieprasījumu komisijai ir tāds, nu, specifisks formāts. Pieprasījumu komisija nodarbojas ar pieprasījumu izskatīšanu, tas ir, tiek izskatīts pieprasījums, nevis pieprasītāji, kā bieži gadījās šim konkrētajam deputātam, ka jautājumus viņš uzdeva pieprasītājam, nevis atbildētājam.
Tātad, lai būtu saprotams, kā strādā Pieprasījumu komisija, vēlreiz atkārtoju: Pieprasījumu komisija ir tā vieta, kurā izskata pieprasījumus. Pieprasījumu komisija vairāk darbojas kā tādi zvērināti piesēdētāji, kas klausās šīs debates starp pieprasītājiem un atbildētājiem un vērtē, vai pieprasītāju iesniegtais pieprasījums ir pamatots vai nav pamatots. Tas ir galvenais, kas ir jānodrošina Pieprasījumu komisijā, nevis debates starp Pieprasījumu komisijas locekļiem un pieprasītājiem. Tā ir svarīga nianse, ko es aicinātu turpmāk ņemt vērā, ja šis lēmuma projekts tiks atbalstīts.
Protams, es gaidu... aicinu pieteikties kādu no šī lēmuma projekta virzītājiem un pamatot, pēc kādiem principiem jūs virzāt šo lēmuma projektu. Ja jūs nepieteiksieties, tad ar to jūs apstiprināsiet, ka šim lēmuma projektam nav nekāda sakara ar tiesiskumu, ar demokrātiju, ar tiem principiem, kuri, kā jau es minēju, ir noteikti Satversmē, pēc kuriem vadoties mums vajadzētu pieņemt savus lēmumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Es redzu, ka starp parakstītājiem ir Ainars Latkovskis. Es ļoti labi atceros tos vecos labos laikus: tad, kad mēs bijām visi kopā lielajā Saeimas Sēžu zālē un es - tiešām, jā, tā biju es! - vairākas reizes centos nomainīt komisiju, man tas pats Ainars Latkovskis paskaidroja, ka ir atsevišķi, konkrēti principi, pēc kuriem frakcijas ir vienojušās par deputātu proporciju komisijās, proti, deputātu proporciju no ievēlētajiem sarakstiem, un ka šie principi nav maināmi. Līdz ar to manas cerības nomainīt komisiju bija veltīgas. Man tika paskaidrots šādā veidā.
Es redzu, ka šobrīd situācija kaut kādā mērā ir mainījusies; visticamāk, arī es varēšu pretendēt uz Pieprasījumu komisijas deputātes statusu, es jau tiešām biju atmetusi šīs cerības.
Bet vai nevarētu būt tā, ka šeit ir tādi noteikumi, ka ir atsevišķa deputātu grupa, kurai ir atļauts pārkāpt gan vienošanās, gan principus, gan Saeimas kārtības rulli, un ir tie deputāti, uz kuriem neattiecas šie nosacījumi? Jo mēs redzam arī vēl konkrētu situāciju... ir tāds piemērs - tika izveidota kaut kur krūmos, pa pakšiem tāda Stabilitātes grupa, kuru gribēja vadīt Zakatistovs. Es nezinu, vai vispār šī grupa tagad vēl ir vajadzīga Zakatistovam, - tas bija tā... droši vien, nu, lai apzīmētu teritoriju, iezīmētu, kuri tad būs tie uzticamie Kariņa kalpi.
Mēs pieteicāmies kopā ar kolēģiem šajā Stabilitātes grupā kā dalībnieki, un mēs arī gribējām paskatīties, kā... ko kurš saprot ar stabilitāti, un - tavu brīnumu! - Prezidijā vēlāk (ja es nemaldos, stundu vēlāk pēc mūsu iesniegumiem) tika iesniegta steigšus izveidota kārtība, kuru izdomāja tātad kolēģi no šīs tā saucamās Stabilitātes grupas, tostarp Zakatistova kungs, - ka viņi uzņems jaunus biedrus tikai balsojot. Un, ziniet, Prezidijam tas likās normāli - ka tad, kad mēs jau iesniedzām šos iesniegumus un iegājām šajā grupā, var ar atpakaļejošu spēku pieņemt lēmumu, ka šajā grupā neviens cits nedrīkst ienākt; ka tas ir normāli, tā drīkst izdarīt.
Tieši tāpat šobrīd, kad jūs, Zariņa kungs, aicināt, Latkovska kungs nenāks runāt, viņš nekad nenāk runāt, un neviens nenāk runāt tad, kad jūs viņus aicināt. Es nezinu, kas tā par karmu, bet jūs vienmēr uzdodat loģiskus jautājumus, un uz loģiskiem jautājumiem neviens nenāk ārā. Vienmēr nāk ārā tad, kad vajag kaut kā palamāties. Bet tad, kad ir konkrēts jautājums - atbildiet, lūdzu, kā tas nākas, ka šobrīd ir nevienlīdzīga situācija radīta -, jums neviens neatbildēs.
Līdz ar to... es saprotu, ka ir šādi nosacījumi, kuri... tātad opozīcijas deputātiem vai pie frakcijām nepiederošiem deputātiem... uz viņiem tātad neattiecas šie nosacījumi, bet Prezidijs var droši rīkoties tā, kā pats vēlas. Tieši tāpat arī var droši rīkoties tie kolēģi, kuri ir parakstījuši šo burvīgo iesniegumu par Ata Zakatistova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā.
Nevajag būt zīlniecei, nevajag būt pareģotājai, lai saprastu, ka Atim Zakatistovam būs tātad komisijas vadītāja statuss un tas bijušais Stabilitātes grupas vai KPV LV deputāts, kurš bija šajā komisijā, aizies uz Prezidiju. Tā ir sarunāts, lai nevienam nekur nekas nesāpētu un nebūtu kaut kādas mieles par to, ka nu ir zaudēti kaut kādi ienākumi. Tieši tāpat, kā tas bija ar Pūces kungu. Jūs taču atceraties, ja? Viss šeit ļoti labi tiek samainīts vietām, visas puzlītes sakrīt kopā.
Tā ka šeit jums nenāks un nerunās neviens - ne Latkovskis, ne Zakatistovs, ne Raivis Dzintars, ne Juris Jurašs. Neviens no viņiem nenāks, tāpēc ka viņiem ir kauns. Viņi sēž un klusē, un gaida, lai tas lēmums ātrāk tiktu pieņemts, jo tā ir vienošanās, kura šobrīd viņiem ir jāizpilda, - par to, kas šodien notika Saeimā. Ļoti vienkārši. Sakiet, kā ir! Nu nevajag te tagad liekuļot.
Kolēģi, es aicinu neatbalstīt šo liekulību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Paldies. Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka tiešām jaunizveidotajai neformālajai frakcijai ir jābūt pārstāvniecībai arī tik atbildīgajā komisijā.
Vēlos atgādināt, ka 12. Saeimas laikā deputāts Artuss Kaimiņš vairākkārt bija izteicis priekšlikumu pārdēvēt šo komisiju - saukt to nevis par Pieprasījumu komisiju, bet par Pieprasījumu noraidīšanas komisiju - vai varbūt vispār to likvidēt. Jo tā procedūra ir absolūti lieka un tikai aizkavē deputātu uzmanību un laiku, kuru varētu veltīt daudz nopietnāku uzdevumu risināšanai.
Droši vien varbūt kādreiz tāds lēmums arī taps un varbūt kādreiz to atbalstīs, drusku pamainot Kārtības rulli un vienu otru citu likumu. Tas ir laika jautājums.
Bet šinī gadījumā es domāju, ka Zakatistova kunga loma šinī komisijā neatkarīgi no tā, vai viņš to vadīs vai to nevadīs, ir vienīgi nodrošināt to galveno funkciju - noraidīt jebkuru pieprasījumu. Tas, godīgi sakot, nedara godu parlamentārai republikai un nedara godu parlamentāras republikas galvenajam lēmējorgānam - parlamentam.
Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Es tiešām nesaprotu Pieprasījumu komisijas jēgu. Tā tas tiešām ir: visus pieprasījumus iesniedz opozīcija, un, tā kā pozīcijai ir pārsvars, pozīcija visus pieprasījumus noraida. Šajā komisijā faktiski nekas nenotiek... reāli.
Par komisijas darbu arī tā kā nemaksā, man liekas. Nu, tā nu tas nav, ka deputātiem obligāti jāiet uz komisijas sēdēm, lai par to, teiksim, saņemtu darba algu. Kur ir tā jēga, jūs varat kāds man paskaidrot? Kur ir jēga saglabāt tādu komisiju? Kur? Ir tā milzīgā vēlme, lai būtu Pieprasījumu komisija, kurā Zakatistovam ir jābūt, lai varētu noraidīt visus pieprasījumus. Tāpat visiem viss ir skaidrs - ko dara vai nedara koalīcija un ko dara vai nedara opozīcija.
Man liekas, ka bezjēdzīgu komisiju... Tieši tāpat, kā vajag samazināt valsts pārvaldi, vajag samazināt arī komisiju skaitu Saeimā, jo tādam normālam cilvēkam no malas, kurš strādā astoņas stundas dienā, rodas jautājums: ar ko tad deputāti nodarbojas? Nodarbojas ar pieprasījumu noraidīšanu šajā komisijā! Simtprocentīgi visi pieprasījumi, manuprāt, ir noraidīti. Varbūt viens nav, es nezinu, bet man liekas, ka simtprocentīgi visi. Bezjēdzīga, bezjēdzīga komisija!
Es saprotu, tagad pieteiksies Ivars Zariņš un runās par OIK. Un ko es gribu teikt? Zariņam arī jau pietiek. Tā kā leijerkaste - par to OIK visu laiku drillē uz riņķi.
Zariņa kungs, nekas nemainās no tā, ka jūs katru nedēļu iesniedzat pieprasījumu par OIK. Krimināllietas ir? Nav. Tiesu lietas ir? Nu nav nekā. OIK ir? OIK ir joprojām! Cik tur... astoņus vai cik gadus, Zariņa kungs, jūs tur ņematies par to OIK ar to Pieprasījumu komisiju? Man liekas, tā vienkārši tāda virtuāla spēle ir - spēlēt visu laiku uz riņķi vienu un to pašu. Man liekas, ka tas nestrādā. Mums vajag efektīvāku to darbu, arī no opozīcijas viedokļa. Nu neefektīva tā komisija ir gan opozīcijai, gan pozīcijai, bezjēdzīga pēc savas būtības!
Arī mums kā opozīcijai, teiksim godīgi, ir jāiemācās saviem vēlētājiem efektīvāk pateikt tās lietas, kuras neizdara pozīcija. Tāpēc šis teātris ir jāizbeidz vienreiz, nav ko ākstīties! Galu galā - likumdevējs... nu, vismaz formāli... neraugoties uz to, ka tas ir marionešu likumdevējs... atbilstoši konstitūcijai likumdevējs ir augstākā vara valstī. Vismaz formāli - augstākā vara. Un, ja augstākajā varā ir kaut kāda bezjēdzīga ākstīšanās... nu, bet tā tas ir, es jau godīgi runāju, vai tad tā nav? Es esmu bijis Pieprasījumu komisijā. Nu pilnīgi bezjēdzīga ākstīšanās, pilnīgi bezjēdzīga laika tērēšana! Nu, ja tas tā notiktu kādā privātā uzņēmumā, es nezinu... tur visus vienkārši patriektu. Visus pēc kārtas nomainītu tajā pašā dienā.
Absolūti neefektīva strādāšana. Nu tā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Nu jā... Tiem, kuri nav sapratuši, ar ko nodarbojas šī komisija: šī komisija darbojas tieši tāpat... nodarbojas ar to pašu, ar ko nodarbojas visas pārējās komisijas. Proti, ir jāpilda vienots uzdevums, tas ir - jālegalizē, jāizpilda koalīcijas lēmumi. Tas arī ir viss. Tas arī ir viss, ar ko nodarbojas gan šī komisija, gan arī pārējās. Saeima darbojas vienkārši kā paklausīga balsošanas mašīna, un tikai atsevišķos gadījumos rodas tā saucamie parlamentārie negadījumi: pēkšņi nez kāpēc lielākā daļa deputātu sāk balsot tā, kā viņi ir zvērējuši saviem vēlētājiem, tas ir, pēc sirdsapziņas, apzinīgi, un cenšoties ievērot visu to, ko viņi ir solījuši.
Attiecībā uz OIK, lai arī kā kādam negribētos, tur viss notiek. Lēni notiek, bet notiek; ir kriminālprocesi, būs arī atbildīgie. Tagad mums ir jauns iekšlietu ministrs, kas tam sekos līdzi, es ceru, un būs vismaz ieinteresēts. Savukārt tad, ja šis process nevirzīsies, kā vajag, tas vispār... Kāpēc arī Pieprasījumu komisija ir vajadzīga, un kāpēc tur tik bieži ir pieprasījumi sakarā ar OIK? Jo, tikai pateicoties šiem pieprasījumiem, kaut kas arī notiek; pretējā gadījumā tie, kas ir atbildīgi par šīs sistēmas uzraudzību, nedara neko. Viņi izdara tieši tik daudz, cik tiek panākts Pieprasījumu komisijā, ne vairāk.
Tā ka pienesums no šīs komisijas darba - pareizāk sakot, no tā, ka ir kāds, kas iesniedz pieprasījumus un tos aizstāv, - ir liels.
Arī šis Ģenerālprokuratūras lēmums par vakcīnu iepirkumu ir tapis, pateicoties pieprasījumiem. Un šodien mums bija paredzēts to skatīt, bet nu neizdevās. Skatīsim nākamreiz, un tur uzskatāmi to varēs pierādīt: ja nebūtu bijis atkal pieprasījuma par vakcīnu neiepirkumiem, nebūtu arī Ģenerālprokuratūras lēmuma par izmeklēšanu, jo tieši mēs parādījām, kas un kā ir jāizmeklē; ka tas nav izmeklēts; ka tas ir bijis piesegs...
Tas tā - īsumā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Nu labi, labi, Zariņa kungs, nu nevajag jau pārspīlēt. Ģenerālprokuratūra nerosina lietas tāpēc, ka kaut ko skata vai neskata Pieprasījumu komisijā. Ja ir pamats, tad rosina, nav pamata - nerosina.
Taču vispār, es domāju, mums būtu jāpārskata šis jautājums - ka, ja noraida pieprasījumu, tad automātiski reaģēs policija, Ģenerālprokuratūra. Nu nevajag stāstīt cilvēkiem, nu! Es saprotu, ka daudzi cilvēki nesaprot komisiju darbu, kā tas notiek. Es varu paskaidrot, es esmu bijis dažādās komisijās. Lielākoties komisijās notiek birokrātisks, garlaicīgs process. Ko ierēdniecība atnes no Ministru kabineta... formāli pārapstiprina kaut kādus bezjēdzīgus likumus, kurus liela daļa deputātu (mani ieskaitot, starp citu; es nenoliedzu to) nav nemaz izlasījuši... nu, tāpēc ka vienkārši bezjēdzīgi tas ir. Tikai kaut kāda maza daļa ir tāda, kur ir tā politika, kur ir ņemšanās... nu, tur ir kaut kādi jautājumi - katrai partijai savi.
Proti, Nacionālajai apvienībai - par prievītēm, SASKAŅAI - par krieviem; tiem tur - varavīksnes jautājumi kaut kādi... Nu tā. Tad tur paņemas... Un tad ir vēl maza daļa, kur kaut kādi biznesi, - cietumus kā celt un viss pārējais, bet lielākā daļa - 90 procentu - ir... vienkārši pārapstiprina ierēdniecības atnestus birokrātiskus dokumentus, no kā nekādas jēgas nav.
Un Pieprasījumu komisijā vienkārši visu noraida - visu pēc kārtas, pilnīgi visu. Tad jau Ģenerālprokuratūrai viss būtu jāierosina tāpēc, ka visu noraida. Tā taču nenotiek. Tās ir muļķības, Zariņa kungs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 59, pret - 9, atturas - 2. Lēmums pieņemts.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.
Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.
Deputāti Edgars Tavars, Viktors Valainis, Uldis Augulis, Gundars Daudze, Armands Krauze, Jānis Vucāns, Raimonds Bergmanis, Māris Kučinskis, Jānis Dūklavs un Jūlija Stepaņenko ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam un veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Saeimas Prezidija atteikumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi”.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli iesniedzēju vārdā motivāciju sniegt ir lūdzis deputāts Edgars Tavars. Lūdzu!
E. Tavars (ZZS).
Labvakar! Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli un Satversmi 35 Saeimas deputāti, pamatojoties uz Satversmes 20. pantu, rosināja sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, lai uzklausītu Ministru prezidentu, veselības ministru un ārlietu ministru.
Saeimas Prezidijs šī gada 27. maijā pieņēma lēmumu atteikt 35 Saeimas deputātiem viņu lūgumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi. Prezidijs 27. maijā ir secinājis, ka 34 Saeimas deputātiem saskaņā ar Satversmes 20. pantu ir tiesības pieprasīt Saeimas sēdes sasaukšanu, bet ne tiesības sasaukt Saeimas sēdi.
Satversmes 20. pants nosaka, ka Saeimas Prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Saeimas kārtības ruļļa 118.2 panta otrajā daļā ir noteikts, ka Saeimas Prezidijs iekļauj ziņojumus par konkrēto tēmu Saeimas noteiktās kārtējās sēdes darba kārtībā.
Piemērojot tiesību normu analoģiju un vērtējot Covid-19 pandēmijas situāciju kā sarežģītu un nopietnu laiku, kad Saeimai ir jāizskata valstij svarīgi un arī neierasti jautājumi, par kuriem normatīvajā regulējumā nav expressis verbis noteikta kārtība, mēs uzskatām, ka Saeimas Prezidijs rīkojies prettiesiski, pretēji minētajam valsts pamatlikumam, jo Saeimas sēdi nesasauca.
Mēs pieprasām, lai Ministru prezidents, veselības ministrs un ārlietu ministrs sniegtu sekojošu informāciju.
Pirmais. Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam pieprasām iesniegt atskaiti par Saeimas lēmuma “Par 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem norisi ar skatītājiem klātienē” izpildi vai... precīzāk sakot, tas ir jau kurais Saeimas uzdevums, kas vai nu nav izpildīts, vai ir izpildīts ar nokavēšanos.
Otrais. Veselības ministram Danielam Pavļutam - iesniegt atskaiti par paveikto attiecībā uz esošo ierobežojumu pārskatīšanu vakcinētajiem iedzīvotājiem vai personām, kuras ir izslimojušas Covid-19.
Un trešais. Ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam - iesniegt atskaiti par paveikto, piedaloties klātienē - klātienē! - pasaules hokeja čempionāta atklāšanas spēlē (Latvija-Kanāda) pandēmijas laikā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Pieprasījums tiek nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai.
Taču, ņemot vērā to, ka šeit, no Saeimas sēdes tribīnes, izskanēja informācija par Saeimas Prezidija lemto, vēlos jūs, godātie kolēģi, informēt, ka Saeimas Prezidijs ne vien pieņēma Satversmē un Saeimas kārtības rullī balstītu lēmumu, bet arī lūdza Saeimas Juridisko biroju izskaidrot iesniedzējiem viņu tiesības un pienākumus un palīdzēt, iespējams, uzlabot iesniegto prasību sasaukt sēdi.
Tāpēc es nolasīšu Saeimas Juridiskā biroja rakstveida skaidrojumu iesniedzēju pirmajam pārstāvim Tavara kungam.
Tātad: “Saeimas prezidijs ir saņēmis Jūsu un vēl 34 deputātu parakstītu iesniegumu, kurā lūgts sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi. Ar Saeimas Prezidija 2021. gada 27. maija lēmumu Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšana ir atteikta, un ar rezolūciju Saeimas Juridiskajam birojam ir uzdots sniegt Jums atbildi, izskaidrojot šāda lēmuma pieņemšanas juridiskos argumentus. Satversmes 20. pants nosaka: Saeimas Prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa Valsts prezidents, Ministru prezidents vai ne mazāk ka viena trešā daļa Saeimas locekļu. Savukārt Saeimas kārtības ruļļa 38. panta pirmā daļa noteic, ka prasībā par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu ir jānorāda apspriežamā darba kārtība.
Saeimas sēde ir noteiktā kārtībā sasaukta parlamenta apspriede, kuras ietvaros Saeima īsteno likumdošanas varu, tostarp pieņem normatīvos aktus (skat. Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta sprieduma lietā Nr. 2020-37-0106 24.2.1. punktu). Tiesiskuma princips noteic, ka likums un tiesības ir saistošas ikvienai valsts varas institūcijai, arī likumdevējam pašam.
Demokrātiskā republikā parlamentam ir jāievēro konstitūcija un citi likumi, arī tie, ko pieņēmis pats parlaments (skat. Satversmes tiesas 2012. gada 3. februāra sprieduma lietā Nr. 2011-11-01 16. punktu). Tādējādi arī personām, kuras saskaņā ar Satversmes 20. pantu ir tiesīgas pieprasīt Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ir pienākums respektēt gan Saeimas kompetenci, kas noteikta Satversmē, gan Saeimas kārtības rullī ietverto regulējumu par Saeimas sēdē izskatāmajām lietām un to izskatīšanas procedūru.
Saeimas sēdes darba kārtībā var tikt iekļauti tādi izskatāmie jautājumi kā likumprojekts, lēmuma projekts, arī patstāvīgā priekšlikuma procedūrā izskatāms lēmuma projekts, pieprasījums, ziņojums, kā arī uzklausāmie paziņojumi un uzrunas.
Katrai Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaujamajai lietai ir Saeimas kārtības rullī noteikta īpaša tās izskatīšanas procedūra, un, kā jau iepriekš tika norādīts, šo likumā noteikto procedūru ikvienam ir pienākums ievērot.
Līdz ar to arī Saeimas Prezidijam, izskatot prasību par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, ir pienākums vērtēt, vai šī prasība un iesniegumā norādītā sēdes darba kārtība atbilst Saeimai ar Satversmi piešķirtajai kompetencei un Saeimas kārtības rullī noteiktajām procedūrām.
Jūsu iesniegtajā prasībā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi ir norādīts, ka tajā izskatāma šāda darba kārtība:
pirmkārt, Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa atskaite par Saeimas lēmuma “Par 2021. gada pasaules čempionāta hokejā vīriešiem norisi ar skatītājiem klātienē” izpildi;
otrkārt, veselības ministra Daniela Pavļuta atskaite par paveikto esošo ierobežojumu pārskatīšanā vakcinētajiem iedzīvotājiem vai personām, kuras ir izslimojušas Covid-19;
treškārt, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča atskaite par paveikto, piedaloties klātienē pasaules hokeja čempionāta atklāšanā un Latvijas-Kanādas spēlē Covid-19 pandēmijas laikā.
Vērtējot šo iesniegumā norādīto darba kārtību, vēlamies vērst uzmanību uz to, ka tāds Saeimas sēdes darba kārtības jautājums kā atskaite nav paredzēts nedz Satversmē, nedz Saeimas kārtības rullī kā tajā noteiktajā kārtībā izskatāma lieta.
No jūsu iesniegtā Saeimas Prezidijam adresētā pieprasījuma sasaukt Saeimas sēdi izriet, ka attiecīgajā sēdē būtu jāuzklausa Ministru prezidenta, veselības ministra un ārlietu ministra paskaidrojumi par viņu rīcību konkrētos apstākļos. Šāda veida darba kārtības jautājums pēc būtības atbilst deputātu jautājumu institūtam, taču veids, kādā parlaments īsteno kontroli pār Ministru kabineta darbību, ir arī izsmeļoši noteikts Satversmē un Saeimas kārtības rullī. Saeimas kārtības rullis neparedz to, ka Ministru kabineta locekļu atbildes uz deputātu jautājumiem sniegtu Saeimas sēdē. Saeimas kārtības rullī atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem ir paredzēta atsevišķa jautājumu un atbilžu sesija, tādējādi skaidrojumus par Ministru kabineta locekļu rīcību konkrētajā situācijā jūs varat saņemt, uzdodot viņiem jautājumus Saeimas kārtības rullī paredzētajā procedūrā.
Savukārt, ja iesniedzēji ir vēlējušies Saeimas sēdē paust Saeimas attieksmi par Ministru prezidenta, veselības ministra un ārlietu ministra rīcību konkrētos apstākļos, izskatīt Saeimas sēdē patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanas procedūrā lēmuma projektu, kurā pausta Saeimas attieksme konkrētā lietā, jautājuma izskatīšanai nepieciešams dokuments, par kuru Saeimai piedāvāts lemt. Šāds dokuments iesniegtajam pieprasījumam nav pievienots.
Ņemot vērā iepriekš minēto, secināms, ka 35 Saeimas deputātu pieprasījumā par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu norādītā sēdes darba kārtība neatbilst Saeimas kārtības rullī noteiktajai Saeimas sēdē izskatāmo jautājumu formai un izskatīšanas kārtībai. Tādējādi, vērtējot konkrēto ierosinājumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, tas atzīstams par neatbilstošu Satversmes 20. pantam un Saeimas kārtības ruļļa 38. panta pirmajai daļai.”
Nākamā šodienas sēdes darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Edgars Kucins. Lūdzu!
E. Kucins (SASKAŅA).
Labvakar, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā 2. jūnija sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1085/Lp13).
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” izstrādāts, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un uz rezultātiem vērstu studiju virzienu novērtēšanas un akreditācijas procesu.
Saglabājoties infekcijas izplatību ierobežojošajiem pasākumiem, kā arī tādēļ, ka valstī izsludināta otrreizēja ārkārtas situācija, ilgstoši nav bijis iespējams veikt pilnvērtīgu novērtēšanas un akreditācijas procesu. Līdz akreditācijas grafika noteiktajam datumam novērtēšanas un akreditācijas procesa veikšanai atlikuši divi mēneši; tas neļauj nodrošināt augstskolu un koledžu studiju virzienu un tiem atbilstošo studiju programmu kvalitatīvu novērtēšanu un akreditāciju. Ievērojot minēto, ir nepieciešams pagarināt studiju virzienu akreditācijas termiņu visiem Augstskolu likuma pārejas noteikumu 48. punktā un 48.1 punktā norādītajiem studiju virzieniem.
Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” un lūdz to atzīt par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
E. Kucins. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies, cienījamā sēdes vadītājas kundze. Jā, protams, komisijā arī es atbalstīju gan steidzamību, gan arī... Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā. Bet ceru, ka viena ēra Izglītības un zinātnes ministrijā ir beigusies un jaunā ēra nesāks atkal to pašu tradīciju.
Proti, pirms varbūt pusgada mēs diskutējām par līdzīgu priekšlikumu. Un faktiski likumprojekts ir gandrīz tāds pats, tikai mainīti ir gadskaitļi... datumi. Un atkal un atkal mēs uzdevām vienu un to pašu jautājumu - vai tiešām šie datumi, kas arī ir šajā likumprojektā, būs pietiekami, vērtējot akreditācijas procesu, un vai atkal pēc kaut kāda neilga laika aulekšiem nevajadzēs vienas dienas laikā pieņemt steidzamus grozījumus, kurus... faktiski varēja jau paredzēt Izglītības un zinātnes ministrijas atbildīgā ierēdniecība.
Es vēlreiz atkārtoju, ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu gan pirmajā, gan otrajā, galīgajā, lasījumā. Bet Saeima...
Kolēģi, jūs tiešām kādreiz arī palasāt, ko jūs apstiprināt? Vai tiešām tikai izpildāt to, ko jums saka? Šajā brīdī es paredzu, ka kovida situācijas risināšana... Lai arī ir apņemšanās, ka akreditācijas process var notikt jaunā veidā vai ātrākā veidā un ka nebūs jāgroza atkal datumi... tātad atkal balsosim par jau bijušu, iespējams, pat jau trešo reizi... vienādu likumprojektu... ka šos datumus nevar uzlikt ar rezervi vai uzlikt pieklājīgi garākus... lai tā būtu cieņa pret mūsu darbu.
Mēs šodien daudz runājām, dziedājām arī slavas dziesmas aizejošajiem vai nākošajiem ministriem, bet aizmirsām vienu lietu. Varbūt cienīsim paši sevi, nevis pamācīsim tikai citus.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Kucina kungs, komisijas vārdā...?
E. Kucins. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas dienu... dienu, kad likumprojekts izskatāms otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimas sēdē.
E. Kucins. Kolēģi, komisijas vārdā lūdzu nenoteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šodien šis likumprojekts tiek izskatīts arīdzan otrajā, galīgajā, lasījumā šeit, Saeimas sēdē? Deputātiem iebildumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visu 3. jūnija trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Vēl iepazīstināšu jūs ar saņemtajiem deputātu jautājumiem.
Deputāti Zariņš, Agešins, Rubiks, Orlovs un Nikonovs ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par papildus sniedzamo informāciju saistībā ar Saeimas deputātu jautājumiem Nr. 223/J13 “Par situāciju veselības aprūpes sistēmā un sabiedrības veselību Latvijā””. Tātad jautājums tiks nodots veselības ministram Danielam Pavļutam.
Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Ivans Klementjevs, Jānis Tutins un Artūrs Rubiks ir iesnieguši izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei adresētu jautājumu “Par pasākumiem, lai nodrošinātu mācību procesu klātienē”. Minētais jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.
Deputāti Stepaņenko, Sprūde, Švecova, Gobzems un Tavars ir iesnieguši jautājumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam “Par karavīru vakcinēšanu”. Minētais jautājums tiks nodots aizsardzības ministram atbildes sniegšanai.
Godātie kolēģi, vēlos jūs arī informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mārtiņa Šteina, Vjačeslava Dombrovska, Ineses Voikas, Ilmāra Dūrīša un Marijas Golubevas iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu pēc Saeimas 2021. gada 3. jūnija trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanas līdz šā gada 10. jūnija pulksten 9.00.
Kolēģi, par šo priekšlikumu mums ir jābalso.
Neviens deputāts nav pieteicies runāt “par” vai “pret”.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par pārtraukuma izsludināšanu... pēc šās sēdes slēgšanas... līdz 10. jūnija pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 74, pret - 5, atturas - nav. Līdz ar to sēdē tiek izsludināts pārtraukums līdz 10. jūnija pulksten 9.00.
Vēl tikai dalībnieku reģistrācija. Tā veiksmīgi noritējusi.
Kolēģi! Līdz ar to šodienas, 3. jūnija, trešo attālināto Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.
Jauku jums vakaru! Uz redzēšanos!
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 32. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 3. jūnijā
| Par likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 1092/Lp13) (Dok. Nr. 4248, 4248A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1093/Lp13) (Dok. Nr. 4262, 4262A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1094/Lp13) (Dok. Nr. 4267, 4267A) |
|
| Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 651/Lm13) (Dok. Nr. 4261) |
|
| - Debates | - dep. I. Zariņš |
| - dep. J. Stepaņenko | |
| - dep. S. Dolgopolovs | |
| - dep. A. Gobzems | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. A. Gobzems | |
| Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Saeimas Prezidija atteikumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi” (Nr. 66/P13) (Dok. Nr. 4260) |
|
| - Motivācija | - dep. E. Tavars |
| - Informācija | - Saeimas priekšsēdētājas biedre I. Lībiņa-Egnere |
| Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1085/Lp13) (1. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4208, 4263) |
|
| - Ziņo | - dep. E. Kucins |
| - Debates | - dep. E. Papule |
| Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1085/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4208, 4263) |
|
| - Ziņo | - dep. E. Kucins |
| Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, A. Rubika, V. Orlova un V. Nikonova jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par papildus sniedzamo informāciju, saistībā ar Saeimas deputātu jautājumiem Nr. 223/J13 'Par situāciju veselības aprūpes sistēmā un sabiedrības veselību Latvijā” (Nr. 226/J13) | |
| Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, I. Klementjeva, J. Tutina un A. Rubikas jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Par pasākumiem, lai nodrošinātu mācību procesu klātienē” (Nr. 227/J13) | |
| Informācija par deputātu J. Stepaņenko, K. Sprūdes, Ļ. Švecovas, A. Gobzema un E. Tavara jautājumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam “Par karavīru vakcinēšanu” (Nr. 228/J13) | |
| Par procedūru | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Datums: 03.06.2021 19:30:57 bal001
Par - 59, pret - 9, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ata Zakatistova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (651/Lm13)
Datums: 03.06.2021 19:42:22 bal002
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Augstskolu likumā (1085/Lp13) atzīšanu par steidzamu
Datums: 03.06.2021 19:45:40 bal003
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1085/Lp13), 1.lasījums
Datums: 03.06.2021 19:47:02 bal004
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1085/Lp13), 2.lasījums
Datums: 03.06.2021 19:50:03 bal005
Par - 74, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu līdz 10.jūnija plkst.9.00
Datums: 03.06.2021 19:50:25 bal006
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 03.06.2021. | 9.00 |
11.00 |
13.30 |
15.15 |
17.00 |
18.45 |
19.10 |