Latvijas Republikas 13. Saeimas pavasara sesijas
četrdesmit pirmā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 16. jūnijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Sākam 2021. gada 16. jūnija otro attālināto ārkārtas sēdi.

Pirms sākam sēdi, vēlos jūs iepazīstināt ar Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Artusa Kaimiņa iesniegumu ar lūgumu grozīt Saeimas sēdes darba kārtību - izslēgt no darba kārtības 7. punktu - lēmuma projektu “Par Jāņa Sikšņa apstiprināšanu par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekli”. Vai deputātiem, lūdzu, ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam skatīt grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmana apstiprināšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmana apstiprināšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi”! Lūdzu, balsosim! Par - 63, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu”! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts... proti, par Saeimas deputāta Jura Pūces apstiprināšanu par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāju.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Līvas Kreituses apstiprināšanu par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekli”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Līvas Kreituses apstiprināšanu par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekli”! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ievas Krapānes atsaukšanu no Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Krapānes atsaukšanu no Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas”! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ievas Krapānes ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Krapānes ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro ievēlēšanu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!””.

Latvijai!””.

 

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro ievēlēšanu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!””! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ramonas Petravičas ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ramonas Petravičas ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ramonas Petravičas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ramonas Petravičas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Esam nonākuši pie darba kārtības sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, kas tika plānots izskatīt rītdienas sēdē, un tāpēc es lūdzu deputātu piekrišanu. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” mēs skatām šodien - šajā Saeimas attālinātajā ārkārtas sēdē? Iebildumu nav. Sākam skatīt likumprojektu.

Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 1047/Lp13).

Uz otro lasījumu ir saņemti 34 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj visā likumā un likumprojektā vārdus “interešu aizstāvība” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “interešu aizstāvība”... piedošanu, “interešu aizsardzība”. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas maina 2. panta otro daļu. Tas attiecas uz novadu teritoriālajām vienībām, kurās nav notāra, attiecas uz to, kādus pakalpojumus bāriņtiesa sniegtu šajā jomā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 3. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Aicina izteikt likumprojekta 3. panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 4. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums, kas saistīts ar bāriņtiesu institucionālo pārraudzību. Tiesībsargs Juris Jansons ierosināja tās nodot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas funkcionālajā pārraudzībā šajā likumā noteiktajā apjomā. Šo priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Voika. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 7. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums, kas paredz izteikt 7. panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 8. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Voika. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 11. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Voika. 12. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļaujot 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 14. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Voika. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz izteikt likumprojekta 9. pantu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 17. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 19. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Voika. 20. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Voika. 21. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Voika. 22. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Voika. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 24. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 25. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Voika. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 26. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 27. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Voika. 28. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Tas savukārt ir guvis atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 29. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 33. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Voika. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas atbalstīts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 31. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Atbalstīts 33. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. 32. - tiesībsarga Jura Jansona priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Voika. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas saistīts ar pārejas noteikumiem un administratīvi teritoriālo reformu, un to, kā bāriņtiesas attiecīgi strādās šī likuma izpratnē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. Un noslēdzošais - 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir par likuma spēkā stāšanās laiku, un tas būs šī gada 1. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Voika. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Nākamais ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””. Arī šis likumprojekts ir skatāms ar jūsu piekrišanu... Vai piekrītat izskatīt šo likumprojektu šodienas sēdē? Ja kādam ir iebildumi, lūdzu pieteikties. Iebildumu nav.

Sākam skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga. Lūdzu!

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja un virza izskatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 1065/Lp13).

Uz otro lasījumu ir saņemti trīs priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē normu, kura noteic, ka turpmāk valstspilsētas pašvaldības un novada domes saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstus publicē tikai oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 2. - deputāta Jura Pūces priekšlikums. Paredz, ka pagasta pārvaldi var neveidot ne tikai tad, ja novada administratīvajā teritorijā ietilpst tikai viens pagasts, bet arī tad, ja pagasta teritorijā ir mazāk nekā 500 patstāvīgo iedzīvotāju, šajā gadījumā izveidojot kopīgu pārvaldi ar blakus esošu teritoriālo vienību.

Komisijā bija plašas debates par šo priekšlikumu. Saņemot atbalstu no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības un saprotot, ka šis precizējums ir steidzams, lai palīdzētu pašvaldībām veidot efektīvāk jaunās struktūras jaunās teritorijās, un ka tas nepasliktinās iedzīvotāju iespējas saņemt pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē laiku, kad stājas spēkā 45. pantā veiktie grozījumi. Proti, 45. pants nosaka, kā pašvaldībām jānodrošina saistošo noteikumu publicēšana. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 1065/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 75, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”. Arī attiecībā uz šo likumprojektu vēršos pie deputātiem ar lūgumu - vai ir iebildumi pret to, ka šo likumprojektu mēs skatām šodien - šīs sēdes darba kārtībā? Lūdzu pieteikties, ja deputātiem ir iebildumi. Iebildumu nav.

Sākam skatīt likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Evija Papule. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Šobrīd izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1094/Lp13).

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā 15. jūnija sēdē ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi tā virzību otrajam, galīgajam, lasījumam.

Atgādināšu, ka likumprojekts paredz papildināt Augstskolu likumu ar normu, kura dotu tiesības studējošajiem saņemt stipendijas sociālajam atbalstam. Proti, šī norma dotu Ministru kabinetam deleģējumu - noteikt studējošo grupas, kurām piešķir šo sociālo stipendiju, kā arī noteikt stipendijas nosacījumus, apmēru un piešķiršanas kārtību.

Likumprojektam steidzamību mēs piešķīrām, tāpēc ka likumprojekts noteic, ka sociālās stipendijas studējošajiem piešķiramas jau no šā gada 1. septembra.

Uz likumprojekta otro, galīgo, lasījumu ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. - deputātes Evijas Papules priekšlikums. Precizē pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju, noņemot... zināmā mērā... sekmju kritēriju... noteiktā apmērā. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Papule. Paldies.

2. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” - Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Arī tas precizē pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju un paredz plašāku deleģējumu, lai nākotnē atbalsta saņemšanā iekļautu arī citas grupas. Arī šis priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Papule. Paldies.

3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējot pirmajā lasījumā atbalstīto redakciju, nosaka deleģējumu Ministru kabinetam - pēc likuma pieņemšanas noteikt studējošo kategorijas, kuras saņem šo stipendiju, sociālās stipendijas piešķiršanas nosacījumus, stipendijas apmēru un piešķiršanas kārtību.

Jāpiebilst, ka šobrīd tiek gatavota atbildīgās komisijas vēstule Ministru kabinetam, kurā, starp citu, tiks aicināts... jo Augstskolu likumā iekļautais deleģējums paredz sociālās stipendijas piešķiršanā ņemt vērā arī studējošā sekmju līmeni... izvērtēt iespēju, ka kritērijus stipendijas saņemšanai... sākotnēji paredzēt zemākus... šo mācību sasniegumu jeb sekmju nosacījumus, kā to sākumā ir vēlējies Ministru kabinets... vai Izglītības un zinātnes ministrija savā informatīvajā ziņojumā.

Faktiski no komisijas puses tie ieteikumi vai aicinājumi varētu būt šādi, ka, uzsākot studijas, studējošo abu obligāto centralizēto eksāmenu (tātad matemātika un latviešu valoda) vērtējums ir vismaz 40 procenti, bet, ja tas ir zemāks, tad var ņemt vērā kādu no izvēles centralizētajiem eksāmenu vērtējumiem. Un šādā gadījumā... tad kopā obligātajiem centralizētajiem eksāmeniem... vērtējumam ir jābūt vismaz 50 procentiem.

Es atļaujos deputātus iepazīstināt ar šīm finesēm, jo katrs no mums vai mūsu pazīstamajiem savulaik ir saskāries ar to, ka centralizēto eksāmenu rezultāti zināmā mērā ir arī iestājnoteikumi ļoti bieži augstskolās.

Otrs nosacījums, par ko komisijā ir bijušas arī diskusijas, ir tas, ka, ja studējošais nav kārtojis centralizētos eksāmenus, tad tiek ņemts vērā vidējais vērtējums atestātā, un tas tad būtu vismaz 6,5 balles. Jāpiebilst, ka mūsu diskusijās piedalījās arī Latvijas Studentu apvienība un viņu lūgums ir, lai zemākā robeža būtu vismaz sešas balles.

Un trešais nosacījums, par ko mēs diskutējam (un aicinātu arī valdību ņemt to vērā), būtu tas, ka studiju laikā... studējošā vidējā atzīme ir vismaz 6,5 balles vai... atkal jāsaka: studenti aicina noteikt šo zemāko slieksni kā sešas balles.

Jāteic, ka komisijā 3. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, ļoti cienītā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Kolēģe Evija Papule jau izstāstīja par šo priekšlikumu, par šiem kritērijiem sociālo stipendiju maksāšanai.

Ir jāsaka, ka... Jā, tiešām - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā mums šobrīd ir diskusija par šiem priekšlikumiem. Diskusija, kuras rezultātu mums acīmredzot ir jāmāk pietiekami ātri noformulēt un kurš jādara zināms arī pārējiem kolēģiem Saeimā.

Attiecībā uz šiem... “6,5” vai “6” kā vidējais vērtējums... es tomēr no savas puses aicinātu, ka tam gala variantā pieņemtajam vidējam novērtējumam būtu jābūt sešām ballēm. Un tam ir vairāki iemesli.

Protams, mēs runājam par to, ka, piešķirot arī sociālās stipendijas, būtu jābūt kaut kādiem kvalitātes kritērijiem. Taču, no otras puses, vajag atcerēties, ka mēs runājam par sociālajām lietām, šinī gadījumā - par atbalstu.

Pirmām kārtām runājam par atbalstu daudzbērnu ģimeņu bērniem, bet padomā jau ir arī atbalsts mazturīgo ģimeņu bērniem. Un tur bieži vien... Ņemot vērā to sociālo vidi, no kuras tie bērni nākuši, un to, ka viņi tomēr ir iestājušies augstskolā, es no pieredzes varu teikt, ka lielai daļai (es negribu teikt - visiem, bet daļai) šādu studentu parasti ir tā, ka pirmajos studiju semestros sekmes ir vājākas, taču ar katru nākamo semestri tās arvien vairāk un vairāk uzlabojas. Un tad, kad tie cilvēki saprot... sajūt to garšu tam, ko viņi studē, to īsto garšu, jā, zināšanu garšu, - tad sekmes kļūst pavisam labas. Un šajā ziņā ir jābūt tur iekšā tomēr tādam zināmam motivācijas mehānismam, ka, studiju laikā pakāpeniski uzlabojot sekmes, šo sociālo stipendiju varētu sasniegt, bet tam slieksnim ir jābūt pietiekami samērīgam.

Otra lieta - par tiem formulējumiem, kādi šobrīd ir piedāvāti. Manuprāt, tie ir diezgan neprecīzi, taču ar dažiem papildu vārdiem ir iespējams tos izkoriģēt nākamajos lasījumos. Piemēram, tur, kur runājam par sekmēm studiju laikā, vajadzētu skaidri pateikt, vai ir runa par pēdējo studiju gadu vai par laiku, kurš ir kopš studiju uzsākšanas līdz tam konkrētajam brīdim, kad šī stipendija tiek saņemta. Šobrīd no tās redakcijas, kāda ir iesniegta, precīzi to nolasīt nevar.

Tā ka pie šī likumprojekta acīmredzot vēl mazlietiņ komisijai ir jāpastrādā, bet es domāju, ka rezultāts būs pietiekami labs. Taču es aicinu tomēr ieklausīties tajā, ko saka Latvijas Studentu apvienība, un ņemt vērā arī studējošo viedokli.

Taču šobrīd aicinu šo priekšlikumu atbalstīt, ņemot vērā, ka tur būs nepieciešami precizējumi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai. Lūdzu!

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Kopumā neapšaubāmi atbalstot Augstskolu likuma grozījumus, kuri dos iespēju iegūt sociālo stipendiju un tādā veidā paaugstināt studējošo piekļuvi augstākajai izglītībai, es tomēr uzsvēršu divas lietas.

Tas, par ko runāja kolēģi, gan Vucāna kungs, gan arī Papules kundze, - par šo sagatavoto vēstuli un arī vairākām citām niansēm, kas tikko izskanēja, - tas jau ir jautājums par Ministru kabineta regulējumu, un tas ir mazāk saistīts ar likumu. Un tomēr... Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gatavojot šo vēstuli... es vēlreiz akcentēšu divas lietas.

Pirmā lieta. Patiešām nav izšķirīgi... ja cilvēks nav kārtojis centralizētos eksāmenus vai ja studiju laikā viņa sekmju vidējais vērtējums ir “6,5” vai “6”... tur varētu arī piekrist Latvijas Studentu apvienības piedāvājumam... šis vidējais vērtējums varētu palikt uz sešām ballēm.

Taču es vēlreiz aicinu gan komisijas dalībniekus, gan arī cilvēkus, kuri no malas vērtē šos grozījumus, ieklausīties pirmajā piedāvājumā, un tas ir saistīts ar centralizēto eksāmenu rezultātiem. Tātad, ja informatīvajā ziņojumā bija piedāvājums vērtēt vidējo atzīmi, vidējo vērtējumu, centralizētajā eksāmenā... procentus, kādi ir sasniegti Latvijā, tad principā šis paredz to, ka divu obligāto eksāmenu kopējais vērtējums būs šāds: 40 procenti.

Kolēģi! Ja paskatāmies absolventu monitoringā, jau šobrīd ļoti skaidri redzam, ka Latvijā no šī, jāsaka, augstskolu skaita... un skatāmies tikai valsts augstskolas... apmēram desmit ir tādas, kas strādā ar vidējo un nedaudz zemāku... Un pārējās... īpaši daudzas privātās augstskolas strādā ar tiem studējošajiem, kuru vērtējums jau centralizētajā eksāmenā skaidri parāda, ka motivācija ir bijusi gana zema. Un tas nenozīmē, ka šādam studējošajam netiek dota iespēja. Bet vai tam būtu jādod iespēja vēl arī uz stipendiju? Tas ir cits jautājums. Vai var būt arguments, ka, ja cilvēks ir ticis budžetā, viņam ir obligāti arī šī sociālā stipendija pēc citiem kritērijiem? Nezinu, jo atbiruma statistika liecina tikai par to, ka tikai ejošajās, populārajās programmās ir konkurss, un, protams, šeit mēs nerunājam, piemēram, par Rīgas Stradiņa universitātes programmām, par ļoti daudzām programmām, bet arī tur paliek brīvas budžeta vietas.

Mēs visi zinām, ka septembrī tiek sludināti pagarinājumi, un tas nozīmē, ka šādā veidā mēs augstākajā izglītībā paplašinām to cilvēku skaitu, kuriem nav īsti motivācijas, kuri īsti nezina, ko vēlas sasniegt, un tādā veidā budžeta līdzekļi tiks tērēti divkārt - par budžeta vietu un arī par sociālo stipendiju.

Neviens nenoliedz, ka tajā brīdī, kad cilvēks patiešām motivēti iet uz augstāko izglītību... Mēs ļoti labi zinām šo Vītola fonda pieredzi - tā ir ar “7” un augstāku novērtējumu jeb atzīmi vidējā izglītības posmā... arī tālāk studijās atbalstīt.

Šeit ir vēl viena iespēja vairākām sociālajām grupām pieteikties un pārliecināties par savu varēšanu, bet, ja mēs ejam uz augstākās izglītības reformu, kurā gaidām izcilību, tad mums būtu jābūt arī ļoti precīzi definētām ieejas prasībām. Un šeit nevarētu būt šīs atšķirības, ka mēs visu laiku gaidām, kad beidzot Latvijā būs vai nu ļoti līdzīga izvērtēšanas situācija, vai, jāsaka, arī vēl kādi brīnumlīdzekļi, kas spēs padarīt šo studiju iespēju pieejamāku.

Tāpēc, pirms izšķirties par šo ieejas prasību, es vēlreiz atgādinu, ka 40 procenti... arī absolventu monitoringa uzrādītajos datos... nav nevienā... pat tajā augstskolā, kur 30 procenti ir, jāsaka, pēdējā robeža, tāpēc šai robežai tomēr būtu jābūt augstākai. Augstākā izglītība nav obligāta prasība, bet tā ir patiešām ļoti apzināta cilvēka rīcība un apzināta iešana uz savu un savas valsts izaugsmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Papules kundze...?

E. Papule. Jā, paldies.

Komisijā tiešām bija diskusijas, un kopumā praktiski... komisija atbalsta šo kā pirmo soli, tālāk skatot iespēju precizēt, iespējams, Augstskolu likumā vai, visticamāk, ko... norāda arī vēstules projektā valdībai... komisija izvērtē, ka vienlaikus... komisijas ieskatā, ilgtermiņā šāda veida sociālā atbalsta īstenošana ir vērtējama Valsts sociālo pabalstu likuma ietvaros, paplašinot studējošo loku, kam pieejams šis sociālais atbalsts studijām, un izvērtējot iespēju atteikties no augstas sekmības kritēriju piemērošanas stipendijas saņemšanai, tādējādi akcentējot šī atbalsta sociālo dimensiju, jo diskusijās mēs runājām tieši par šo aspektu - atbalstīt studējošos, tos, kuriem sociālekonomiskā situācijā šāds atbalsts ir vairāk nepieciešams, lai iestātos augstskolā un varētu tajā sekmīgi mācīties... neskatoties uz sasniegumiem centralizētajos eksāmenos vai... kādreiz iepriekš, kad nebija vēl centralizētie eksāmeni...

Komisijas vārdā aicinu šo Juridiskā biroja priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti balsojumu nav pieprasījuši. Deputāti atbalsta.

E. Papule. Paldies par atbalstu.

4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas aicina izslēgt divus pirmajā lasījumā atbalstītos pārejas noteikumu punktus, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam, sakot, ka faktiski ir jāveido kādi noteikti Ministru kabineta noteikumi, bet šajā brīdī tas ir likumsakarīgi izrietošs jau no esošā priekšlikuma, par ko balsojām, un ministrija attiecīgi tad šos noteikumus veidos saskaņā ar jauno deleģējumu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. Paldies.

Un 5. - pēdējais - priekšlikums ir par likuma spēkā stāšanās normu: nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts, ņemot vērā steidzamību, ka ir plānots šīs sociālā atbalsta stipendijas sākt izmaksāt jau no šā gada 1. septembra.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Papule. Paldies.

Aicinu balsot par likumprojektu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””. Vai deputātiem ir iebildumi, ja šo likumprojektu mēs skatām šodien - šajā sēdē? Lūdzu pieteikties, ja ir iebildumi. Iebildumu nav.

Sākam skatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” otrajā lasījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, cienījamie kolēģi! Izskatām par steidzamu atzīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1086/Lp13) otrajā lasījumā.

Tas ir komisijas sagatavots likumprojekts, kas paredz noteikt likumā trīs jaunas atceres dienas - 2. martu kā Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu, 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, 21. novembri kā 2013. gada 21. novembra traģēdijas atceres dienu. Un 15. oktobri kā atzīmējamo dienu - Valsts valodas dienu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika saņemti un izskatīti kopumā četri priekšlikumi; vienu priekšlikumu deputāts Mārtiņš Šteins komisijā atsauca, tāpēc tabulā šobrīd ir trīs priekšlikumi, kurus mēs tagad izskatīsim.

1. - deputāta Šnores priekšlikums. Paredz 17. martu nosaukt par Latvijas Centrālās padomes piemiņas dienu. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Es pavisam ātri ieskicēšu, kāpēc un kāda bija tā argumentācija. Proti, mēs jau... izskatot šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma, mēs komisijā saņēmām vēstules par atbalstu 17. martam kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienai. Šo atbalstu pauda gan vairākas militārās un patriotiskās nevalstiskās organizācijas - Latviešu Virsnieku apvienība, Latviešu Strēlnieku apvienība, fonds “Namejs”, Latvijas Ģenerāļu klubs un Latvijas Nacionālo partizānu apvienība -, gan arī Valsts prezidents Egils Levits, atgādinot, ka 17. marts ir kā visaptverošs datums, kurā simboliski var koncentrēt visu nacionālās pretošanās kustību pretošanos abām okupācijas varām - gan PSRS, gan nacistiskās Vācijas totalitārajam režīmam -, pretošanos visās tās izpausmēs - gan bruņotu, gan nevardarbīgu. Un tāpēc šī būtu tā diena, kurā godināt visus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus.

Tāpat jāuzsver, ka jau vairākus gadus tiek mērķtiecīgi kopta pilsoniskās sabiedrības grupu iniciatīva 17. martā godināt nacionālās pretošanās kustības varoņus un turpināt šo aizsākto tradīciju, kurai pievienojas arī Valsts prezidents Egils Levits. Ir tikai loģiski šo ietvert likumā un noteikt, ka 17. marts ir visas nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena, kad mēs simboliski atceramies visus nacionālās pretošanās kustības varoņus, kuri visu laiku ir bijuši uzticīgi Latvijai un tās Satversmei.

Kolēģi, šis priekšlikums komisijā ir noraidīts tieši šo iemeslu un argumentu dēļ, kurus es nupat nolasīju.

Pieteicies ir arī pats deputāts Šnores kungs...

Tā ka - paldies, tas no komisijas puses viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edvīnam Šnorem. Lūdzu!

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Latvijas Centrālā padome... jā, tā bija nozīmīga un savā ziņā arī unikāla lappuse Latvijas vēsturē, daudziem - maz zināma lappuse. Un tāpēc es uzskatu, ka tas būtu tikai adekvāti, tas būtu tikai pareizi - uzsvērt šīs organizācijas lomu un noteikt atsevišķu piemiņas dienu kalendārā. Un tieši tāds ir arī mana priekšlikuma galvenais mērķis.

Kas attiecas uz Latvijas Centrālas padomes 17. marta memoranda datuma noteikšanu par Latvijas visas nacionālās pretošanās kustības atceres dienu, es uzskatu, ka tas nu nav īsti adekvāti un nav īsti proporcionāli attiecībā pret vēsturisko realitāti, proti, pret pusgadsimtu ilgo PSRS okupāciju. PSRS okupācija bija, nu, aptuveni 10 reizes ilgāka nekā vācu okupācija, līdz ar to pilnīgi loģiski, ka tie, kas pretojās... viņu skaits bija ļoti liels, mērāms desmitiem tūkstošos cilvēku.

Tāpēc, manuprāt, būtu pareizāk un adekvātāk, ja reiz ir tāda vēlme - pretošanās kustības atceres dienu noteikt... Es domāju, ka tādu dienu noteikti vajadzētu noteikt (es atbalstu šādu iniciatīvu!), bet ka simboliskā un visādā citādā ziņā pareizāk būtu izvēlēties kādu no datumiem, kuri attiecas uz pretošanos PSRS okupācijai. Nu, tā diskusija varētu būt diezgan plaša; arī man būtu ierosinājumi. Es domāju, ka adekvātāks varētu būt Gunāra Astras “Pēdējā vārda” datums. Bet, nu, tā jau ir cita diskusija, tā nav diskusija par priekšlikumu. Taču jebkurā gadījumā būtu jāizvēlas datums, kurš attiektos uz PSRS okupāciju.

Komisijas sēdē, kurā skatīja šo jautājumu, no komisijas deputātiem izskanēja, ka manām bažām nav pamata, jo tas datums, 17. marts, attiecas gan uz pretošanos vācu okupācijai (pretojās ar šo memorandu!), gan arī uz pretošanos PSRS okupācijai. Proti, arī Īles kauja, nacionālo partizānu kauja, notika 17. martā, un līdz ar to tajā dienā varētu pieminēt arī partizānus.

Ja tas ir tā, ja tā diena, 17. marts, ir ar šādu domu definēta kā diena, kurā var arī pieminēt nacionālos partizānus, tad, protams, rodas jautājums, iepazīstoties ar šo likumprojektu, proti, ar pašu šī likumprojekta sākumu, kurā ir teikts, ka 2. marts ir nacionālo partizānu piemiņas diena, - kāpēc ir nepieciešams noteikt vairākas dienas, kurās pieminēt nacionālos partizānus, ļoti īsā laika posmā? Šajā pāris nedēļu intervālā, kas ir marta sākumā, - divas dienas. Un faktiski, ko tur slēpt, ir jau vēl arī trešā diena, proti, 16. marts - 16. marts, kurā mēs pieminam leģionārus un arī cilvēkus, kuri pretojās PSRS okupācijai. Tātad faktiski marta pirmās trīs nedēļas - tur ir veselas trīs dienas, kurās cilvēki ir aicināti pieminēt pretošanās kustības dalībniekus un tos, kuri pretojās PSRS okupācijas režīmam. Nu, kā saka, jautājums ir pavisam tiešs - kāpēc tas ir vajadzīgs? Ar kādu mērķi, teiksim, šāda veida darbības mēs veicam? Jo ir pilnīgi skaidrs, ka šādā veidā tiek izkliedēta gan dalība šajos pasākumos, gan uzmanība, kas tiek veltīta tiem, gan rezonanse, un faktiski tur piedalīsies mazāk cilvēku.

Es pieņemu, ka droši... ka tas jau nebija mērķis, izvirzot šo likumprojektu, bet...

Sēdes vadītāja. Debašu laiks beidzies. Vai vēlaties apvienot debašu laikus, Šnores kungs? Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

E. Šnore. Tātad: es pieņemu, ka mērķis jau tāds nebija, bet... Rezultāts tomēr būs tieši tāds - rezultāts būs tieši tāds! -, ka cilvēku būs mazāk.

Un tāpēc es domāju, ka šo vajadzētu mainīt, un tāpēc es rosinu atbalstīt šo manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti! It kā mēs godinām Latvijas Centrālo padomi... un es piekrītu iepriekšējam runātājam, ka tā tiešām ir pelnījusi kaut kādu piemiņas dienu, tāpēc ka tā darbojās no 1943. gada 30. augusta līdz 1951. gadam un ne tikai 13. augustā pieņēma politisko platformu un nepieciešamos Satversmes grozījumus, bet arī izglāba tūkstošiem cilvēku dzīvību, galvenokārt latviešu inteliģences pārstāvju dzīvības, kuri, krītot boļševiku rokās, noteikti būtu aizgājuši bojā. Viņus pārveda pāri jūrai uz Zviedriju un pēc kara diemžēl neveiksmīgi mēģināja... jo sabiedrotie mūs bija nodevuši... neveiksmīgi mēģināja apelēt pie lielvalstu sirdsapziņas, atjaunojot Latvijas neatkarību. Beidza pastāvēt 1951. gadā. Bet, ja jau mēs godinām 17. ... Latvijas Centrālo padomi, tad kāpēc nekur neparādās tās nosaukums? Vai tad mēs 1. maiju nesaucam par Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, bet saucam to par likumdošanas dienu? Te trūkst kaut kādas loģikas.

Es domāju, ka jebkurā gadījumā ir jāparādās Latvijas Centrālās padomes nosaukumam. Un, protams, šis priekšlikums ir jāskata ar manu, nākošo, priekšlikumu, jo es domāju, ka 1943. gada 13. augusts ir daudz nozīmīgāks Latvijas Centrālās padomes piemiņas datums nekā 1944. gada 17. marts. Bet par to es pastāstīšu pie nākošā priekšlikuma.

Šeit tikai vēl varbūt vajadzētu apsvērt, ko tad mēs darīsim ar 16. martu, kas ir otra pretošanās diena? Ko mēs darīsim ar Mores kaujas piemiņu, ko mēs darīsim ar Kurzemes cietokšņa sešām lielkaujām, kuras tā arī neizdevās ieņemt padomju armijai? Ko mēs darīsim ar Saeimas pieņemto deklarāciju par latviešu leģionāriem, kur ir teikts, ka valdībai ir jāaizsargā leģionāru gods un cieņa? Tātad mums ir divas dienas, manuprāt, kuras, kā jau teica Šnores kungs, tiešām ir nacionālās pretošanās dienas, - 2. marts un 16. marts -, no kā mēs tā kā politkorekti kautrējamies. Un šeit ir divas iespējas - vai nu atbalstīt šo priekšlikumu, vai nosūtīt to komisijai atpakaļ un vēlreiz tieši nodalīt šo datumu atsevišķi un izlemt par šīm lietām. Protams, ka speciāli tika salikti vienā likumprojektā visi priekšlikumi, lai nebūtu, teiksim, jābalso par katru atsevišķi.

Tā ka, es domāju, vai nu mēs balsojam par šo priekšlikumu, vai sūtām atpakaļ uz komisiju... vai balsojam par nākošo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Kaimiņa kungs...?

A. Kaimiņš. Jā, kolēģi, debates mums bija krāšņas, debates mums bija ilgas, un tas nebija vienas komisijas sēdes ietvarā. Šnores kungs gan bija tikai vienreiz komisijas sēdē, bet tieši uz šo savu priekšlikumu. Kiršteina kungs bija klāt... arī pie šiem manis iepriekš nosauktajiem cilvēkiem, kas pārstāvēja 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu.

Komisijas vārdā, cienījamie kolēģi, aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Edvīna Šnores priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 14, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. Kolēģi, ejam uz priekšu.

2. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Kiršteina kungs piedāvāja likuma 2. pantā tekstu “17. marts - Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu” aizstāt ar “13. augusts - Latvijas Centrālās padomes dienu”, proti, pilnīgi jauna diena šeit tiek iezīmēta - 13. augusts. Komisijā šis ir noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētājas biedre! Godājamie deputāti! Starp daudzajiem nosauktajiem, kas it kā atbalsta šo priekšlikumu, ieskaitot Valsts prezidenta kungu, nez kāpēc nebija pati galvenā organizācija - Latvijas Nacionālo Karavīru biedrība... kuri reāli pretojās ar ieročiem rokās... kurus pārstāv Edgars Skreija un kuri ir ļoti aizvainoti par šo priekšlikumu, jo viņi uzskata, ka šeit nav nekas cits kā politkorekts mēģinājums 17. martā aizklāt 16. martā noliktos ziedus.

Tātad kāpēc šis priekšlikums nav pieņemams? Nu, kā jau es minēju, nav pieminēta Latvijas Centrālā padome. Otrs - ir neskaidrs, ko tad mēs uzskatām par nacionālās pretošanās dienu. Vai mēs par nacionālās pretošanās dienu uzskatām Īles bunkura sakāves dienu vai... kā galveno, es šeit domāju... vai 2. martu, kur vairāk nekā 300 cilvēku piedalījās un uzvarēja čekas karaspēka vienības, kur Stompaku kauja tiek atzīmēta un tiks atzīmēta (un tā, protams, pēc saviem mērogiem ir vislielākā partizānu kauja), vai mēs, kā es jau šeit minēju, atzīmējam arī 16. martu?

Neatkarīgi no tā, ko Saeima nolems, 110 tūkstoši vai 115 tūkstoši (ir dažādi skaitļi) latviešu karavīru radinieki tik un tā atzīmē 16. martu, viņi liks ziedus 16. martā, un viņi brauks uz Lesteni 16. martā, nekādu citu dienu nozīmības ziņā viņi nepielīdzinās 16. martam.

Atcerēsimies ne tikai Mores kaujas, bet atcerēsimies sešas Kurzemes cietokšņa lielkaujas, kurās Sarkanā armija tā arī nespēja uzvarēt, un Kurzemes cietoksnis, atcerēsimies, līdz 8. vai 9. maijam palika neieņemts.

Vai mēs atsakāmies no šīs reālās pretošanās, ja mēs rakstām savā deklarācijā par latviešu leģionāriem, kuru ir pieņēmusi Saeima, ka Latviešu leģions, līdzīgi Somijas armijai, karoja nevis pret antihitlerisko koalīciju, bet tikai pret vienu dalībvalsti - PSRS, kas attiecībā pret Somiju un Latviju bija agresors. Un šeit ir arī teikts, ka Latvijas valdībai ir jārūpējas par latviešu karavīru goda un cieņas aizskāruma novēršanu Latvijā un ārzemēs. Vai jums, godājamie deputāti, neliekas drusciņ divdomīgi, ka pēc 16. marta mēs uzreiz sāksim atzīmēt vēl vienu pretošanās dienu - 17. martā?

Nākošais jautājums. Ja mēs gribam godināt Latvijas Centrālo padomi, tad tā tika dibināta 13. augustā, un šajā 13. augustā četru politisko partiju pārstāvji pieņēma daudz nopietnāku dokumentu nekā šis Cielēna sarakstītais memorands. Viņi pieņēma politisko platformu, kurā skaidri pateikts, ka Latvija nevar būt ne Vācijas, ne PSRS sastāvdaļa, un skaidri pateica, ka Satversme ir jāgroza - piecu vēlēšanu apgabalu vietā... tie ir jāpadara drusciņ... pēc skaita jāpalielina, lai cilvēki pazītu, ko viņi ievēlē, jāpalielina arī valdības un prezidenta funkcijas un ir jāsamazina sadrumstaloto partiju skaits.

Šo memorandu Latvijas Centrālās padomes loceklis Siliņš 1943. gada jūlijā aizveda uz Zviedriju, no kurienes tas tika nogādāts Amerikas Savienotajās Valstīs, kur Latvijas vēstnieks Bīlmanis to publicēja. Tad kāpēc šis tik svarīgais dokuments un Latvijas Centrālās padomes dibināšana, kurā piedalījās gan Konstantīns Čakste, gan Pauls Kalniņš, gan bīskaps Rancāns, faktiski visu četru lielāko partiju prominentākie vadītāji un personas, nekur netiek pieminēti? Tā vietā mēs pieminam dokumentu, kurš tika pieņemts gadu vēlāk... jau tad... zinot, ka 1943. gada beigās Teherānas konferencē sabiedrotie paziņoja Staļinam... konkrēti ASV prezidents Rūzvelts pieliecās Staļinam un teica (citēju): “Ja jūsu karaspēks pēc kara ieņems tās robežas, kādas jums bija uz 1941. gada 21. jūniju, mēs pret to neprotestēsim.” Šis prezidenta Rūzvelta paziņojums Staļinam ir protokolēts, to var izlasīt ASV Valsts departamenta arhīvā - publicētajos dokumentos. Tajā laikā to nozaga Abvērs un izplatīja presē. Starp citu, Latvijā laikraksts “Tēvija” to nopublicēja, un Rīgā tika sasaukts liels mītiņš protestam pret to. Lūdzu, apvienojiet... vēl man divas minūtes.

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti.

A. Kiršteins. Tātad atšķirība ir tāda, ka šis 13. augustā... tas tiešām bija orientēts uz sadarbību ar Skandināvijas valstīm, kā rakstīts politiskajā platformā, ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ar Lielbritāniju, bet šis 1944. gada dokuments (Cielēns atmiņās raksta) it kā esot adresēts Rietumvalstīm, bet, nu, piedodiet, kādām Rietumvalstīm tas ir adresēts, ja bez Staļina sabiedrotajiem un paša Staļina, kurš gan nav pieskaitāms Rietumvalstīm, mums palika tādas valstis kā, teiksim, lielākās... Francija ar Petēnu, Itālija ar Musolīni, Spānija ar Franko... nu tur salasās, un visi pārējie... vai tad viņiem tika adresēts? Kam tad bija adresēts šis? Nu, nevienam.

Un veltīgi šeit pieminēt Molotova-Ribentropa paktu, jo mēs zinām, ka 45 okupācijas gadi bija, pateicoties tam izkārtojumam, kuru mums sagādāja sabiedrotie. Līdz ar to, ja mēs nobalsosim par šo datumu... tas, protams, var būt, nekas briesmīgs nenotiks, bet, kā es teicu, 110 tūkstoši latviešu leģionāru, no kuriem, starp citu, četri tūkstoši pēc Vācijas kapitulācijas aizgāja mežos un turpināja partizānu cīņu, - viņi uzskatīs to par zināmā mērā, nu, tādu necieņas izrādīšanu Latviešu leģionam, un, ņemot vērā viņu radiniekus un piederīgos, es domāju, ka tas ir vairāk nekā pusmiljons cilvēku, - viņi nebūs sajūsmā par šādu Saeimas lēmumu.

Tāpēc aicinu atbalstīt 13. augustu kā Latvijas Centrālās padomes dibināšanas dienu, plus tātad mums ir divas dienas pietiekami solīdas - 2. marts un 16. marts.

Paldies.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Cienījamie deputāti! Komisijas vārdā es lūdzu neatbalstīt Aleksandra Kiršteina iesniegto priekšlikumu, noraidīt to.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 12, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. 3. - pēdējais - deputāta Igora Pimenova priekšlikums.

Maza atkāpe. Deputāts Šteins iesniedza priekšlikumu par 27. februāri, vēloties to nosaukt par Vispasaules NVO atzīmējamo dienu, un tā ir jauna diena, un šajā likumprojektā... īsti šajā rāmī tā iekšā negāja. Deputāts Šteins to atsauca. Šeit... Iepriekšējais priekšlikums bija par augustu. Arī pilnīgi jauna diena, arī par to pašu - deputāti nebija gatavi jaunu dienu izskatīt.

Un šeit Pimenova kungs runā jau par 3. decembri. Pimenova kungs piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu pilnīgi citā redakcijā. Komisija nebija gatava balsojot atbalstīt Pimenova kunga redzējumu. Komisija to noraidīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Es domāju, ka Pimenova kungam nepietiks laika debatēm. Mēs turpināsim debates pēc pārtraukuma.

Pārtraukums - 30 minūtes. Tātad darbu atsāksim 14.30. Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām izskatīt Saeimas 2021. gada 16. jūnija attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””.

Turpinām izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Ir izskatīti pirmie divi priekšlikumi.

Par 3. priekšlikumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš. Labdien vēlreiz! Priecājos par deputātiem, kas jau ir pieslēgušies šai Saeimas sēdei, un es priecāšos, ja vēl vairāk cilvēku pieslēgsies, attiecīgi - vēl vismaz 20 mūsu kolēģi.

Runājot par 3. priekšlikumu, kuru ir iesniedzis sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” pārstāvis un deputāts Igors Pimenovs, man ir jāatkārto tas, ka mēs komisijā esam skatījuši pirmajā lasījumā iesniegtos priekšlikumus par konkrētajām dienām, par kurām es jau runāju, proti, par 2. martu, par 17. martu, par 15. oktobri un par 21. novembri.

Šajā likumprojekta lasījumā, otrajā, deputāti ir piedāvājuši vēl citas dienas, un Pimenova kungs piedāvā runāt jau par 3. decembri. Pimenova kungs pilnīgi jaunu tēmu uzsāka komisijā, un deputāti klausījās un nosprieda, ka tas īsti neieiet šajā likumprojekta rāmī... sākotnējā, par ko mēs bijām norunājuši. Vairākums šo noraidīja ar tādu domu, ka par šo ir jārunā atsevišķi citā komisijas sēdē, jo tas ir pilnīgi cits jautājums, kur Pimenova kungs piedāvā jaunu pantu pilnīgi citā redakcijā, jau esošo atzīmējamo kalendāro dienu... mainīt pašā kalendārā jau esošas lietas.

Tāpēc šeit vajadzētu vēsturnieku klātbūtni, kas mums komisijā toreiz, respektīvi, vakar, nebija, un deputātu vairākums lēma Pimenova kunga priekšlikumu neatbalstīt, iespējams, runāt par to kādā citā komisijas sēdē, jo jautājums ir mazliet no citas kategorijas.

Saku paldies septiņiem deputātiem, kuri ir pievienojušies mūsu sēdei, un šeit es atkārtoju to, ka... komisijas vārdā... 3. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Jāsaka, komisijas priekšsēdētāja ziņojums drīzāk maldināja deputātus, nevis skaidroja mana priekšlikuma būtību. Bet es mēģināšu palīdzēt Kaimiņa kungam izdarīt to darbu, kuru viņam vajadzēja it kā izdarīt pašam.

Mans priekšlikums nav par jaunu atzīmējamo dienu, bet gan par kalendārā jau esošo, proti, par decembra pirmo svētdienu - Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienu. Es ierosinu noteikt, ka šī diena ir atzīmējama 3. decembrī, nevis decembra pirmajā svētdienā.

Latvijas kalendārā ir trīs piemiņas dienas, kad atceramies netaisnīgi notiesātos, izsūtītos un nošautos. Divām piemiņas dienām - 25. martam un 14. jūnijam - tradicionāli tiek pievērsta sabiedrības uzmanība, ir izveidojusies piemiņas pasākumu tradīcija, gatavošanās tiem notiek savlaicīgi, un tie norit svinīgi. Valdības locekļi un Saeimas Prezidijs noliek ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā, notiek konferences, tiek publicēti raksti medijos, notiekošo pārraida televīzijā. Turpretim decembra pirmajā svētdienā nekas tamlīdzīgs nenotiek. Tikai sēru lentītes pie karogu mastiem atgādina par kādu jau pasen notikušu nelaimi. Piemiņas diena norit klusi, nemanāmi.

Kāpēc tāda atšķirība starp upuru piemiņas dienām? Divu iemeslu dēļ - tāpēc, ka par decembra pirmo svētdienu zina maz, un tāpēc, ka nevēlas zināt vai nevēlas, lai citi zinātu un pieminētu. Tieši tādēļ šī atceres diena ir pastumta uz svētdienu, kad norimst sabiedriskā dzīve un līdzpilsoņiem ir gana daudz ģimenes rūpju.

Par kādiem notikumiem stāsta šī diena? Padomju Savienībā pret latviešiem vērstās represijas jeb “Latviešu operācija”, kā to dēvēja NKVD, ir sākušās ar masveida arestiem 1937. gada 3. decembrī. Tika notiesāti 22 tūkstoši 360 cilvēki, tai skaitā nošauti 16 tūkstoši 573 cilvēki. 1937. un 1938. gadā bojā gāja vairāk cilvēku nekā 1941. gada un 1949. gada izsūtījumu laikā. Un arī latviešu vajāšana bija lielāka. Pirms 100 gadiem PSRS dzīvoja 150 tūkstoši latviešu, galvenokārt Ļeņingradas, Maskavas, Novosibirskas un Smoļenskas apgabalos, Baltkrievijā, Ukrainā un Sibīrijas ciemos. Latviešus saturēja kopā sabiedriskās un kultūras organizācijas, piemēram, tādas kā kultūrizglītības biedrība “Prometejs”, kas PSRS dzīvojošo latviešu un latgaļu starpā izplatīja literatūru, galvenokārt latviešu valodā, latviešu valodā tika izdoti žurnāli, Maskavā darbojās latviešu teātris “Skatuve”. Kaut gan pirmskara PSRS dzīvojošo latviešu skaits bija salīdzinoši neliels, viņu loma sabiedrībā bija liela. NKVD pārvalde saņēma tautas komisāra Ježova 1937. gada 23. novembrī telegrafēto pavēli - tika uzdots 48 stundu laikā savākt ziņas par visām latviešu iestādēm, organizācijām, kolhoziem, arteļiem, pulciņiem, neatkarīgi no to atrašanās vietas. Jau pēc nedēļas tas pats Ježovs pavēlēja arestēt - 1937. gada 3. decembrī - viņus visus, kā arī visus Latvijas Republikas pavalstniekus. Likvidēja visos latviešu ciemos ciemu padomes, slēdza avīzes un žurnālus.

Ir jāatzīmē tas, ka latvietība kā etniskā piederība bija tikai formāls iegansts, taču tas bija pietiekami, lai operatīvi atsijātu arestantus. Šādā veidā par upuriem kļuva gan krievi, gan vācieši, gan ebreji. Vienlaikus latviešu vajāšanai, arestiem un nāvessodiem bija izlases un masveida raksturs. Tas padarīja “Latviešu operāciju” par genocīdu.

Es palūgtu priekšsēdētāju man atvēlēt vēl divas minūtes pēc tam, kad būs beigušās šīs piecas minūtes.

Sēdes vadītāja. Debašu laiks ir apvienots.

I. Pimenovs. Biedrība, kura apvienoja austrumu latviešus, nosauca tās par visbriesmīgākajām un asiņainākajām represijām, kādas jebkad pasaulē tikušas vērstas pret latviešu tautu. Ar tādu Staļina terora vērtējumu biedrība 1997. gadā vērsās Saeimā un lūdza izsludināt 3. decembri par sēru dienu. Saeima noteica decembra pirmo svētdienu. Tomēr manis nosauktā iemesla dēļ es uzturu toreiz Austrumu Latviešu biedrības iesniegto priekšlikumu un ierosinu atzīmēt Pret latviešu tautu vērstā totalitārā komunistiskā režīma genocīda upuru piemiņas dienu 3. decembrī, jo tieši 1937. gada 3. decembrī ar masveida arestiem PSRS ir sākušās pret latviešiem vērstās represijas.

Es jau dzirdēju komisijas sēdē un dzirdēšu laikam tagad (man nebūs iespējas laikam tagad atbildēt) par to, ka vajag papētīt, vajag izanalizēt, lai izveidotu attieksmi pret notikumiem, un tā tālāk. Uz šo es saku - viss jau ir analizēts un principiāla attieksme ir izveidota, runa ir tikai par atceres dienas datuma noteikšanu, kura tai tagad nav, par to, ka iznestu notikumu no ēnas gaismā.

Man ir nedaudz sekunžu, lai piebilstu vēl vienu komentāru. Es dzirdēju arī par to, ka tie latvieši Padomju Savienībā nebija tie pareizie latvieši, viņi nebija par Latvijas neatkarību, bet drīzāk bija pakļauti padomju propagandai, viņi bija lielinieki, līdz ar to pavisam cits rēķins, pavisam cita attieksme, bet, ja mēs sākam dalīt upurus pareizajos upuros un nepareizajos upuros, mēs tālu aiziesim... Tas ir morāles jautājums, tas nenozīmē nekādu politisko piederību, bet gan attieksmi pret tiem cilvēkiem, kas bija netaisnīgi nogalināti. Tas ir liels noziegums.

Es aicinu manu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies par jūsu uzmanību.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Dagmārai Beitnerei-Le Gallai.

D. Beitnere-Le Galla (JK).

Paldies par doto iespēju izteikties šajās debatēs. Jā, mums komisijā bija ļoti plašas debates par šo jautājumu. Un nav jau slikti, ka mēs vēlreiz atgriežamies un pārdomājam savu vēsturi. Pimenova kunga priekšlikums faktiski ir iezīmēt precīzi vienu dienu - 3. decembri. Šis piemiņas datums jau ir mūsu kalendārā. Un šis lēmums ir politisks mums. No vienas puses, mums ir jāpiemin visi upuri nešķirojot, un, protams, tie latvieši, kas gāja bojā Staļina represijās, ir daļa no mūsu asinīm un kaula, ja tā varētu teikt metaforu valodā. Un, protams, individuāli ģimenēs var skumt par šīm lietām.

Es tikai gribu izcelt vienu tādu politisku aspektu, un es nedomāju, Pimenova kungs, ka mēs tāpēc dalām, teiksim, pareizajos vai nepareizajos upuros. Es nodarbojos ar dzīvesstāstu pētniecību, un es zinu, kāda ir reakcija vai attieksme sabiedrībā, un tā ir ļoti dažāda. Tas, ko es lielāko tiesu sastopu pie dzīvesstāstiem, kur dzimtas atceras un piemin savus tuviniekus, kas palika Krievijā, jo tiem latviešiem lielā skaitā, kas pēc, teiksim, Pilsoņu kara tomēr izvēlējās palikt Krievijā, bija iespēja atgriezties Latvijā... un, protams, vēsturiski mēs varam arī vēlreiz labāk apzināties, kāda bija viņu loma, kad viņi palika tur, kas ar viņiem notika. Es domāju, ka cilvēku izvēles ir viņu, tā teikt... viņu dzīves jautājums arīdzan.

Ir viens būtisks aspekts, kas parādās dzīvesstāstos un arī mūsu, teiksim, citos pētījumos, - ka tie latvieši, kas faktiski pārdzīvoja Staļina teroru, kas netika iznīcināti, viņi tika indoktrinēti staļinisma ideoloģijā. Un, kad viņi reizē ar padomju armiju atnāca šeit, Latvijas teritorijā, viņi bija daļa no Staļina terora realizētājiem arīdzan. Es neteikšu, ka visi, to nevar izsijāt. Un no viena šī aspekta raugoties, mums ir jāredz, vai tie cilvēki, kurus mēs... teiksim, šobrīd Pimenova kungs aicina tikai mainīt datumu... tas ir kalendārā, es vēlreiz uzsveru, tas paliek mūsu atmiņā par tiem cilvēkiem, kas bija uzticīgi, nu, kādai idejai, ideoloģijai, kura varbūt nebija saistīta ar brīvu, demokrātisku, pilsonisku Latviju, kādā mēs dzīvojam šodien.

Mēs zinām no vēstures Stučkas Padomju Latvijas periodu, ar kādu teroru tas bija dibināts. Es tikai norādu uz šiem pretrunīgajiem aspektiem, un plus vēl klāt es pievienoju šajās debatēs... Mēs politiski... mēs varam iespaidot arī nācijas pašizpratni, vai mēs nepārtraukti redzam sevi kā vēstures upurus. Mums ir 25. marts, mums ir 14. jūnijs, mums ir genocīda... diena, arī 23. augusts, mums ir decembra pirmā svētdiena. Mums ir četri datumi, kad mēs pieminam netaisnību, kas bijusi vērsta pret mums no vēstures, tā varētu teikt. Tieši tāpēc mēs mēģinām martu padarīt vairāk piepildītu ar saturu... ka mēs pretojāmies, ka tas ir... ļoti nozīmīgi ieraudzīt, jo, manuprāt, tas nācijai varētu dot vairāk spēka... par sevis izpratni vēsturē.

Es nedomāju, ka šī ir principiāla lieta - noraidīt vai atbalstīt Pimenova kungu, jo šis datums jau ir kalendārā. Paldies vēlreiz jums, Pimenova kungs, par šīm debatēm un šī jautājuma aktualizēšanu, bet es nebalsošu par šī datuma maiņu, jo tas jau ir kalendārā, un ar ļoti pretrunīgām jūtām katru gadu atcerēšos decembra pirmo svētdienu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Komisijas vārdā...?

A. Kaimiņš. Es saku lielu paldies debatētājiem - gan Pimenova kungam par priekšlikumu un šīm plašajām debatēm, gan Dagmārai Beitnerei-Le Gallai par skaidrojumu.

Ja es tagad nerunātu komisijas vārdā, tad es noteikti teiktu, ka principā piebiedrojos katram šeit izteiktajam Dagmāras Beitneres-Le Gallas argumentam, bet es runāju komisijas vārdā, un komisija šo, 3., priekšlikumu, Pimenova kunga iesniegto, ir noraidījusi.

Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 13, pret - 46, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Kaimiņš. Cienījamie deputāti, mēs esam izskatījuši visus trīs priekšlikumus, un komisijas vārdā es aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 55, pret - 13, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Par Līgumu, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku”, otrais lasījums.

Slovākijas Republiku un Somijas Republiku”, otrais lasījums.

 

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija strādā ar likumprojektu Nr. 1101/Lp13.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Līgumu, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Par Nolīgumu, ar ko groza Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Kolēģi! Līdzīgi kā ar iepriekšējo likumprojektu, Ārlietu komisija strādā ar likumprojektu Nr. 1012/Lp13.

Ārlietu komisija uz otro lasījumu nav saņēmusi priekšlikumus.

Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Nolīgumu, ar ko groza Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu, kurš tika skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, - “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” trešajā lasījumā.

Ir saņemts viens priekšlikums, un tas ir saņemts no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas. Komisijā tas ir atbalstīts.

Lūgums arī jums atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta pirmo priekšlikumu.

M. Bondars. Ņemot vērā to, ka citu priekšlikumu nav un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja kopumā likumprojekta virzību Saeimā trešajā lasījumā, lūgums arī jums atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā - “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

Trešajam lasījumam saņemts tikai viens priekšlikums.

Tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Lūgums arī jums to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Ņemot vērā to, ka citu priekšlikumu nav un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu atbalstīja tālākai virzībai Saeimā trešajā lasījumā, lūgums arī jums atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Turpinām strādāt ar paketi, kuru izskatīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā”.

Uz trešo lasījumu tika saņemti seši priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. - pašas komisijas priekšlikums. Protams, komisija ir atbalstījusi.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā guva atbalstu.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 4. - arī finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un visbeidzot 6.  - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā arī ir atbalstīts.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Paldies. Tā kā esam izskatījuši visus priekšlikumus likumprojektam “Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” un komisijā likumprojekts ir atbalstīts trešajam lasījumam, lūgums arī jums atbalstīt trešajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Karatiesu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Karatiesas likumā”, kurš tika izstrādāts ar mērķi nodrošināt saskaņotus grozījumus atbilstoši likumprojektam “Grozījumi likumā “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli””, kā arī atrunāt karatiesas tiesneša statusu, atbildību un garantijas, karatiesu tiesnešu reģistra aktualizēšanu, kā arī noteikt izņēmumu piekritību gadījumos, kad lietas materiāli satur valsts noslēpuma objektu.

Juridiskajā komisijā tika izskatīti 13 priekšlikumi.

1. - redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas paredz likuma 5. panta otrajā daļā aizstāt vārdus “Vispārējās jurisdikcijas” ar vārdiem “Rajona (pilsētas)”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 2. - redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz aizstāt likuma 5. panta trešajā daļā vārdu “izskatāmas” ar vārdiem “izskata karatiesa”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 3. - arī redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē likuma 5. panta trešo daļu, aizstājot vārdus “Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā” ar vārdiem “telpās, kurās var nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību”, atvieglojot to lietu izskatīšanas kārtību, kuru materiālos ir valsts noslēpumu saturošs objekts. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 4. - arī redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē likuma 6. panta otro daļu, nosakot, ka reģistru Tieslietu ministrija aktualizē ne retāk kā reizi divos gados. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Izslēdz likuma 6. panta trešajā daļā otro teikumu, kas nosaka, ka tiesnesis var lūgt svītrot viņu no karatiesu tiesnešu reģistra. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 6. - redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē likuma 8. panta nosaukumu, izsakot to šādi: “Prokuroru sagatavošana un norīkošana darbam karatiesās”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 7. - arī redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Likuma 8. panta pirmajā daļā vārdu “iestāžu” aizstāj ar vārdu “struktūrvienību”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 8. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina likuma 8. panta otro daļu ar teikumu: “Karatiesu prokuroru reģistru aktualizē Ģenerālprokuratūra ne retāk kā reizi divos gados.” Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 9. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likuma 8. pantu ar jaunu 2.¹ daļu šādā redakcijā: “Karatiesu prokuroru reģistrā iekļauj prokuroru, kurš ir sagatavots darbam karatiesās atbilstoši šā panta pirmajai daļai un kurš ir rakstveidā piekritis pildīt karatiesas prokurora pienākumus karatiesu darbības uzsākšanas gadījumā.” Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 10. - redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz precizēt likuma 9. panta nosaukumu šādā redakcijā: “Advokātu sagatavošana un norīkošana darbam karatiesās”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 11. - redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina likuma 9. panta otro daļu ar teikumu: “Karatiesu advokātu reģistru aktualizē Latvijas Zvērinātu advokātu padome ne retāk kā reizi divos gados.” Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 12. - arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina likuma 9. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: “Karatiesu advokātu reģistrā iekļauj zvērinātu advokātu, kurš ir sagatavots darbam karatiesās atbilstoši šā panta pirmajai daļai un kurš ir rakstveidā piekritis pildīt karatiesas advokāta pienākumus karatiesu darbības uzsākšanas gadījumā.” Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 13. - pēdējais - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz izslēgt likumprojekta 9. pantu, tādējādi izslēdzot likuma pārejas noteikumus, kuri zaudējuši savu aktualitāti. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Karatiesu likumā” (Nr. 504/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Karatiesu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums”, trešais lasījums.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce. Lūdzu!

J. Pūce (AP!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Ļoti cienījamā sēdes vadītāja!  Administratīvi teritoriālās reformas komisija ir sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums” (Nr. 788/Lp13).

Trešajam lasījumam komisija saņēmusi 39 priekšlikumus. Viena daļa no tiem ir pašas komisijas radīti, lai apvienotu tos priekšlikumus, ko ir iesnieguši deputāti, un atrastu labākās iespējamās redakcijas, kas precīzāk atbilstu tam, kāda ir bijusi likumprojekta iecere, un tas sasniegtu nepieciešamos mērķus.

Plašākās diskusijas likumprojekta sagatavošanā bija saistītas ar tām debatēm, kuras mēs kopā gan Saeimas sēdē, gan pirms tam komisijā jau izrunājām saistībā ar otrā lasījuma redakciju, proti, kā visprecīzāk atainot Rīgas vietu un lomu latviešu vēsturisko zemju kontekstā, kā arī mums vienmēr ir plašas diskusijas par šī likumprojekta ievaddaļu (šis ir viens no retajiem likumiem, kas ir veidots ar preambulu) un tā lomu un vietu, lai izskaidrotu, tai skaitā dotu pamatu un iezīmētu to virzību, kurā likumprojekts ir būvēts... tas arī ir prasījis plašas diskusijas.

Bet nu sāksim pēc kārtas.

1. priekšlikums... likumprojektā pirmie deviņi... desmit priekšlikumi attiecas tieši uz šo ievaddaļu.

1. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 2. - deputātu Teirumnieka un Kursītes‑Pakules priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei‑Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Saskaņā ar Valsts valodas likuma 3. panta ceturto daļu Latvijas Republika nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.

Vietvārds “Latgola” precīzāk apzīmē Latgales vietvārda lietojumu latgaliešu rakstu valodā un ar šādu formu tiek lietots gan Valsts valodas centra apstiprināto latgaliešu rakstības noteikumu ievaddaļā, gan arī Latvijas Republikas Satversmes tekstā latgaliešu rakstu valodā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vēlams vismaz likumprojekta preambulā līdztekus apzīmējumam “Latgale”, kas būtu literārajā valodā, lietot arī apzīmējumu “Latgola”, tādējādi veicinot latgaliešu rakstu valodas saglabāšanu un arī attīstību.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Līdzīgi kā Janīna Kursīte‑Pakule, es arī vēršu uzmanību uz šo ievaddaļu, un ne tikai atsaucoties uz Valsts valodas likuma 3. panta ceturto daļu, bet arī atsaucoties uz Latvijas vēsturi, kas principā liecina, ka Latvijas valsts ir dibināta 1918. gada 18. novembrī, bet pirms tam ir bijis ļoti zīmīgs vēsturisks fakts, kas tiešā veidā norāda uz vēsturiskajām zemēm, un tas ir Latgales kongress 1917. gadā. Ir ļoti svarīgi šai brīdī, ievadot jauno likumu, fiksēt, kuras ir bijušas vēsturiskās zemes, kā ir notikusi šī apvienošanās, un patiešām precīzi nosaukt šo secību, kā jau pieminēja Janīna Kursīte-Pakule, respektējot arī latgaliešu valodā rakstīto “Latgola”.

Tāpēc arī es aicinu tomēr vēlreiz balsot par izteikto priekšlikumu, un, ja mēs ejam uz likumu, kurš parāda kopsakarības, kādas ir veidojušās valsts tapšanā, tad ir ļoti svarīgi šeit uzreiz tiešām saprast, kuras šīs teritorijas ir bijušas un kā tās ir vēsturiski sauktas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Pūce. Cienījamie kolēģi! Par šo un citiem jautājumiem mums bija plašas diskusijas arī komisijas sēdē gan uz otro, gan uz trešo lasījumu. Komisija vienojās šajā jautājumā iet ceļu, kur mēs cenšamies formulēt vienotu pozīciju, lai it īpaši likuma ievaddaļā būtu vienotā veidā veidota redakcija, lai ievaddaļa būtu vienota, pēc tam izmantojama likumprojekta interpretācijai un pielietošanai.

Un komisija izvēlējās iet ceļu, kur pēc iespējas patiešām iekļaujoši, ņemot vērā gan komisijas sēžu diskusijās izskanējušās atziņas, tai skaitā ne tikai no deputātiem, bet arī no ekspertiem, un it īpaši no deputātiem... tai skaitā mēs bijām ļoti atvērti iekļaut visu iespējamo komisiju deputātus šajās diskusijās... lai mēs nonāktu pie kopīga redzējuma par to, kāds tas var būt. Konkrētā kopīgā redakcija - atbildīgās komisijas redakcija, kas ir 10. priekšlikums šajā likumprojektā, - tika atbalstīta vienbalsīgi no komisijas puses, tāpat kā arī absolūts vairākums mūsu šī likumprojekta priekšlikumu.

Tāpēc es aicinātu komisijas vārdā... komisija šo priekšlikumu ir daļēji atbalstījusi un iekļāvusi 10. priekšlikumā, un es aicinātu pie tā arī pieturēties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Teirumnieka un Kursītes-Pakules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 23, pret - 28, atturas - 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 3. - deputāta Aleksandra Kiršteina priekšlikums. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 4. - deputāta Igora Pimenova priekšlikums. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi! Interesants likums, interesantas debates var sākties, jo tik tiešām šādu tematu reti kad mēdz apspriest parlamentā. Es ar cieņu izturos pret frāzi “Latvietība visos laikos bijusi atvērta mijiedarbībai latviešu vēsturiskajās zemēs dzīvojošām mazākumtautībām”. Reizē atzīmēšu, ka laikā, kad sākusies likuma preambulā minētā latviešu nācijas tapšana, vēl nebija mazākumtautību. Pats par sevi jēdziens “mazākumtautība” kā socioloģiskā kategorija ir parādījies ievērojami vēlāk par laikiem, par kuriem ir stāsts likuma preambulā. Bet runa ir par to, kādu tautu kultūra ir ietekmējusi latviešu kultūru.

Pirmajā lasījumā pieņemtais raksturojums, manuprāt, pilnā mērā neliecina par citu tautu ietekmi latviešu nācijas tapšanā, jo nemin krievu, poļu, zviedru, lietuviešu, igauņu, ebreju kultūras ietekmi. Šīs ietekmes pierādījums ir kaut vai (Skaņas pārrāvums.)... ka ikdienā mēs dzirdam latviešu uzvārdus, kam ir zviedru, poļu un krievu izcelsme. Par to es runāju pirmajā lasījumā. “Jansons” ir zviedru cilmes uzvārds, kas ir piektais izplatītākais vīriešu uzvārds Latvijā.

Krievu kultūrvēstures ietekmes nozīmīga sastāvdaļa ir ciemu jeb sādžu nosaukumi Latgalē, kuri acīmredzami nāk no krievu valodas, daudzus no tiem atrodam jau 18. gadsimta avotos. Līdz šai dienai krievu izcelsmes toponīmi Latgalē ir Latvijas ģeogrāfiskās un administratīvās kartes organiska sastāvdaļa, kas parādās pagastu centru un apdzīvotu vietu jeb ciemu nosaukumos. Visam, ko saku, ir pierādījums burtiski izskatāmā likumprojekta tekstā.

Proti, lasām likuma 1. pielikuma ar nosaukumu “Pilsētu un pagastu piederība latviešu vēsturiskajām zemēm” 2. punktu (citāts) - Latgalei kā latviešu vēsturiskajai zemei pieder: Augšdaugavas novada Maļinovas pagasts, Balvu novada Medņevas pagasts, Krāslavas novada Kastuļinas pagasts, Konstantinovas pagasts, Ludzas novada Goliševas pagasts, Zaļesjes pagasts, Rēzeknes novada Čornajas pagasts, Stoļerovas pagasts, Strūžānu pagasts, Sokolku pagasts.

Nosaukšu vēl trīs apdzīvoto vietu toponīmus. Rogovka (vēsturiski arī Nautrēni) - ciems Rēzeknes novadā, Nautrēnu pagasta centrs. Grebņeva - ciems Kārsavas novada Malnavas pagastā. Aleksandrova - ciems Krāslavas novada Piedrujas pagastā.

Piezīmēšu, ka krievi, zviedri un poļi ir parādījušies Latvijas zemēs kā atnācēji un iebrucēji, tomēr krievu ietekme radusies arī baltu cilšu izplatīšanās dēļ uz austrumiem no Latvijas. Tās ietekmes saknes ir bijušas vēl dziļākas, jo radušās simtiem gadu pirms Krievijas caristes izveidošanās un Livonijas kariem. Baltu cilšu attiecības ar austrumslāvu kriviču un drevļanu ciltīm ir atstājušas pēdas gan latviešu valodā, gan krievu un baltkrievu valodā.

Poļu kultūras ietekme atspoguļojas, piemēram, krucifiksu izplatībā Latgales ciemos un ceļmalās. Sākot no 18. gadsimta beigām, pēc esošo Latvijas zemju iekļaušanas Krievijas impērijā, notika rusifikācija un dažādi ierobežojumi bija uzlikti katoļu baznīcai. Ticīgā tauta pārcēla Dieva lūgšanu ārpus baznīcām, tajā laikā garīdznieki - galvenokārt poļi - sāka no Polijas pārvest brīvdabas krucifiksu detaļas, kas Latgalē ar vietējo meistaru palīdzību tika samontētas konkrētajās vietās un stāv līdz šim.

Vēlāk pakāpeniski krucifiksus sāka izgatavot vietējie koktēlnieki. Viss, ko es jums teicu... man ir pamats tam, ka mēs varam papildināt jau pirmajā lasījumā pieņemto frāzi par to, ka vācbaltu ietekme bija stipra latviešu Vācijas... latviešu, piedodiet, kultūras izveidošanai, tapšanai ar šādiem vārdiem - “kā arī krievu, poļu un zviedru” kultūras.

Paldies. Es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Pūce. Jā. Arī par konkrēto jautājumu mums bija plašas diskusijas gan uz otro lasījumu, gan tagad uz trešo lasījumu, un faktiski ir skaidrs, ka šī likumprojekta sagatavotāji ievaddaļā komisijas redakcijā, kā arī tajā, kas bija komisijas redakcijā sagatavota uz otro lasījumu, diezgan skaidri parāda šo latvietības tapšanas atvērto dabu.

Faktiski pirmo reizi ļoti skaidri tiek iezīmēta vācbaltiešu īpašā loma tajā, lai taptu latviešu kultūra un latviešu vēsturisko zemju mantojums kopumā, kā arī vienlaikus tiek iezīmēts fakts, ka latvietība ir attīstījusies atvērti, ņemot vērā mazākumtautību ietekmi, no kuras nav baidījusies un tāpēc ir attīstījusies tikai spēcīgāk.

Šīs iekļaujošās diskusijas ietvaros mēs izvēlējāmies komisijā neizcelt vienu vai otru atsevišķu mazākumtautību, rīkoties aptveroši, un komisija šo konkrēto deputāta Pimenova priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 17, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 5. - deputātes Evas Mārtužas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 6. - deputātu Teirumnieka un Kursītes‑Pakules priekšlikums. Tas arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 7. - deputātes Mārtužas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 8. - arī deputātes Mārtužas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 9. - deputātu Teirumnieka un Kursītes‑Pakules priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas izsaka preambulu jaunā redakcijā, iekļaujot jau iepriekš minētos priekšlikumus. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 11. - deputāta Jansona priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 12. - atbildīgās komisijas...

Sēdes vadītāja. Bija pieprasīts... atvainojos, tātad pieprasīts balsojums par 11. priekšlikumu. Sistēmā šī informācija parādās novēloti, tāpēc arī gaidu dažas sekundes.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Jansona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 45, pret - 14, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. Paldies.

12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas papildina 2. pantu ar jaunu daļu, izceļot Rīgas valstspilsētas lomu. Un tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 13. - deputātu Teirumnieka un Kursītes‑Pakules priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei‑Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Kolēģi! Šis priekšlikums ir ar viena, bet būtiska vārda papildinājumu. Proti, latviešu vēsturiskā zeme ir vēsturiski veidojusies Latvijas Republikas daļa, kuru raksturo unikāla kultūrvēsturiskā vide un tās iedzīvotāju kopējā identitāte un valoda. Manuprāt, nav šaubu, ka latviešu vēsturiskās zemes identitāti veido arī valoda, un tas ir ļoti svarīgi. Šo mēs lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Komisijas vārdā...?

J. Pūce. Cienījamie kolēģi! Arī par šo jautājumu mums bija diskusija gan uz otro, gan tagad uz trešo lasījumu. Un tas būtiskais jautājums... šī konkrētā panta daļa tātad formulē, kas ir raksturīgs katrai atsevišķai latviešu vēsturiskajai zemei, ar ko atšķiras, tā vienkāršoti sakot, Kurzeme no Zemgales vai Kurzeme no Latgales, vai Latgale no Vidzemes. Un šajā formulējumā ir uzskaitītas tās lietas, kas aprakstoši iezīmē šo atšķirību.

Un, ja mēs šeit pieliktu deputātu Teirumnieka un Kursītes‑Pakules minēto piemēru par valodu, tad mums būtu jāformulē, ar ko atšķiras zemgaliešu valoda no vidzemnieku valodas, vai tā ir atsevišķi formulējama kā atsevišķs valodas paveids. Es saprotu šī priekšlikuma izcelsmi, tas arī komisijas sēdē tika skaidri parādīts, lai akcentētu latgaliešu rakstu valodas lomu un vietu latviešu vēsturiskās zemes Latgales identitātē. Tas arī tika novērtēts, un šajā likumprojektā ir vairākas atsauces uz latgaliešu rakstu valodas kopšanas pienākumu - tas tagad ir uzlikts kā pienākums līdz ar šo likumu.

Tāpēc arī šis, 13., priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputātu Teirumnieka un Kursītes-Pakules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 9, pret - 46, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 14. - deputātes Evas Mārtužas priekšlikums. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 15. - deputātu Teirumnieka un Kursītes-Pakules priekšlikums. Papildina valsts un pašvaldību pienākumus. Un tas tika komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 16. - deputātu Teirumnieka un Kursītes-Pakules priekšlikums. Papildina valsts un pašvaldību pienākumus attiecībā uz latgaliskās identitātes kopšanu. Un tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums bija atbalstīt... “Valsts un attiecīgās pašvaldības nodrošina latgaliskās identitātes” (es domāju - Latgalē) “un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi, t. sk. izglītības iestādēs, un lietojumu publiskajos pasākumos un ikdienas darbā, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietu nosaukumus latgaliešu rakstu valodā, t. sk. ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos.”

Tas tikai bagātinātu Latvijas kultūrainavu, līdzīgi kā lībiskajās pusēs (pagaidām gan tikai lībiskajā Kurzemes daļā, bet to vajadzētu arī, manuprāt, Vidzemes lībiskajā daļā) - ceļazīmes, vietu un ielu nosaukumus parādīt šajā gadījumā, kā tas ir latgaliski, jo reālā dzīve rāda... kāds teiks - tas nav aizliegts... bet reālā dzīve rāda, ka ierēdņi lasa to, kā ir uzrakstīts likums, un līdzšinējā pieredze rāda, ka likumi attiecībā uz latgaliešu rakstu valodu kā latviešu valodas vēsturisko paveidu tiek piemēroti reālajā dzīvē sašaurināti un ierobežojoši.

Lai mazinātu strīdus un neskaidrības, būtu vēlams dot šādas norādes, tāpēc aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, godātie kolēģi! Es arī gribētu paturpināt šo pašu iesākto domu un vispirmām kārtām jau reflektēt uz Pūces kunga teikto par vidzemnieku un kurzemiešu valodu.

Es atgādināšu, ka 2010. gadā nevalstiskās organizācijas sagatavoja ziņojumu, ko iesniedza pasaules organizācijai par to, lai tiktu atzīts, ka latviešu valoda ir makrovaloda, un tai ir divi paveidi - latviešu literārā valoda un latgaliešu rakstu valoda. Un principā pasaulē ir atzīts, ka latviešu valodai ir šīs divas rakstu tradīcijas.

Ļoti ilgu laiku mums ir bijis tikai Valsts valodas likums, kurā ir šis 3. panta ceturtās daļas ieraksts, kurā valstij ir jāgādā par latgaliešu rakstu valodas attīstību, ne tikai saglabāšanu, ne tikai aizsardzību. Un visu laiku šeit ir tā kā divas pretējas pozīcijas. Tā pirmā lieta - no latgaliešiem prasa iekļauties latviešu valodā, tas arī ir izdarīts, respektējot, nepretendējot ne uz kādu, jāsaka, atsevišķu valodas kopu un vēl nezin ko, bet no otras puses - tajā brīdī, kad kāds no dokumentiem top, tad tiek ierakstīta tikai latviešu valoda, un tajā brīdī, kad sākas realizācija, vienalga, vai tas ir izglītības, vai tas ir kultūrainavas tūrisma projekts, tajā brīdī principā par otru paveidu nerunā.

Un vēsturisko kultūrzemju likums ir ne tikai tā vieta, bet arī, jāsaka, tas konkrētais veids, kurā beidzot varētu precīzi ierakstīt, ko nozīmē jau Valsts valodas likumā pateiktais par valodas attīstību. Tāpēc šīs mazās piebildes, ko jau Janīna Kursīte-Pakule nosauca, proti, ļoti precīzi ierakstīt, ka tas ir izglītības iestādēs, publiskajos pasākumos, ikdienas darbā, ceļazīmēs, vietu un ielu nosaukumos, ir vitāli svarīgi tādēļ, ka principā no 2004. gada mēs cīnāmies par to, lai līdzīgi interpretētu un saprastu, ko nozīmē valodas attīstība. Valodas attīstība noteikti nenozīmē tikai pētniecību vai tikai esamību muzejos. Un pats pēdējais - tas noteikti nav salīdzināms ar to, ka valodai ir dialekti, izloksnes, kas patiešām ir pilnīgi visā Latvijā.

Latgaliešu valodai ir tā specifika, ka ir gan runātājs, ir valoda, kas ir attīstīta gramatikā... un joprojām attīstās literatūra, turklāt šobrīd, jāsaka, arī nepastarpināti ar angļu valodas starpniecību. Tas nozīmē tikai to, ka principā kārtējo reizi tas ir apliecinājums tam, ka šovinisma idejas, kas citstarp mums ir nepieņemamas no padomju laika, šai vēsturisko zemju likumā tiks saglabātas, un tā ir noteikta reģiona, noteikta novada situācija. Attieksme, ko mēs redzam ļoti daudzās norisēs, citstarp arī tikko bijušajā pašvaldību vēlēšanu procesā un ne tik spīdošajā Varakļānu stāstā... un tā arī attieksme neveidosies, nemazināsies.

Godīgi sakot, ir rūgti redzēt, ka arī vēsturisko zemju likums nerespektē vēsturi, kas ir rakstīta un, jāsaka, nav maināma, bet, tieši otrādi, ir saglabājama un nododama jaunos vēstījumos jaunām paaudzēm, lai mazinātu šo nošķirtību, lai mazinātu nesapratni, kas ir veidojusies.

Tāpēc es arī lūdzu respektēt šo deputātu priekšlikumu un atkārtoti par to balsot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Latgale prasa no mums īpašu rūpi, īpašu aizsardzību, it īpaši tas attiecas uz latgaliešu rakstu valodu.

Latviešu valoda ir atzīta par vienīgo valsts valodu. Mēs visi bijām liecinieki tam, ka aizliedza deputāta zvērestu runāt latgaliski, un šis priekšlikums ir pavisam neliela parādu atdošana latgaliešu rakstu valodai un tai attieksmei, kura valdīja visus pēdējos gadu desmitus, kad latgaliešu valodu nebija iespējams mācīties Latgales skolās un kad rakstu valodu īstenībā saglabāja tikai entuziasti. Ja to nebūtu, varbūt tās valodas arī vispār nebūtu.

Šeit priekšlikums prasa pavisam nedaudz - lai būtu iespējams ceļazīmēs ģeogrāfisko vietu norādes rakstīt latgaliešu valodā.

Es lūgšu jūs atbalstīt šo priekšlikumu, jo ne Latgale, ne latgaliešu rakstu valoda nav bārenīte latviešu identitātē, un šis likums ir tieši tā vieta, kur ir jānostiprina latgaliešu rakstu valodas pozīcijas pat minimālos apjomos.

Lūdzu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Pūce. Ļoti cienījamās kolēģes, augsti godātie kolēģi! Es klausos uzmanīgi debates, un acīmredzot likumprojekta teksts vēl nepietiekami ir iepazīts no deputātu puses, jo faktiski tieši pretēji tam, ko atsevišķi kolēģes uzsvēra, šis būs pirmais likums, kurā, ja jūs lasāt uzmanīgi astotās daļas redakciju... tad ir skaidrs, ka šis ir pirmais likums, kurā tiek noteikts valsts un visu attiecīgo pašvaldību pienākums nodrošināt latgaliskās identitātes un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp - un te es akcentēju, uzsveru - veicinot latgaliešu valodas kā latviešu valodas paveida apguvi un lietojumu, kā arī atjaunojot un vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā.

Šī bija redakcija, kas ir analoga redakcijai, kāda ir septītajā daļā attiecībā uz lībiešu valodas lietojumu, kuru ļoti uzmanīgi mēs radījām otrajā lasījumā plašās diskusijās ar ekspertu iesaisti, lai vienotos par to, kā iespējami plaši dot iespēju un arī pienākumu valstij un pašvaldībai šādu apguvi un lietojumu nodrošināt. Šāda pienākuma tiešām nav. Manuprāt, es nevaru piekrist apgalvojumam, ka mēs būtu ar šādu priekšlikuma normu radījuši kādu šovinisma paraugu. Tieši pretēji, mēs akcentējam latvietības daudzveidību un latgaliešu valodas aizsardzības un attīstības nepieciešamību.

Konkrētā redakcija, ko piedāvā deputāti Teirumnieks un Kursīte-Pakule, faktiski tikai paskaidro to, kas jau šobrīd astotajā daļā ir rakstīts. Manuprāt, astotās daļas redakcija (un komisija tam arī piekrita) ir pietiekami aptveroša, tā nodrošina to pašu, ko nodrošina 16. - deputātu Teirumnieka un Kursītes-Pakules priekšlikums.

Es varu akcentēt, ka gan komisijas sēdē, gan arī tagad, Saeimas sēdē, tai brīdī, kad šeit tekstā ir rakstīts “vidē izmantojot vietvārdus latgaliešu valodā” un ļoti līdzīgi septītajā daļā - “vidē izmantojot vietvārdus lībiešu valodā”, ar to tai skaitā ir domātas ceļazīmes, vietu un ielu nosaukumi un to pieejamība vidē, proti, cilvēkiem pieejami, uztverami un redzami.

Tā ka komisijā šis, 16., priekšlikums tika izskatīts un netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātu Teirumnieka un Kursītes-Pakules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 46, pret - 24, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 17. - deputātu Teirumnieka un Kursītes-Pakules priekšlikums. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātu Teirumnieka un Kursītes-Pakules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 28, pret - 35, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 18. - deputātu Teirumnieka un Kursītes‑Pakules priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Rīgai kā Latvijas galvaspilsētai, kurā ir plaši pārstāvēti visu vēsturisko zemju iedzīvotāji, manuprāt, ir gan pienākums, gan arī iespēja atbalstīt visu tajā dzīvojošu latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju identitātes saglabāšanu un tradīciju turpināšanu. Te es galīgi nedomāju tikai Latgali, bet es domāju visu - gan Kurzemes, gan Vidzemes, gan Zemgales, gan Sēlijas - identitātes saglabāšanu un tradīciju turpināšanu. Ja Rīga ir speciāli izcelta un tā ietver, apkopo dažādu latviešu vēsturisko zemju pārstāvjus, tad ir nepieciešams izcelt Rīgas kā apvienojošās pilsētas, kā centra pilsētas lomu un nozīmi.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Pūce. Arī šis priekšlikums tika diskutēts uz otro lasījumu un Saeimā netika atbalstīts, komisijā netika atbalstīts arī uz trešo lasījumu. Rīgas loma un vieta tiešām līdz ar šo likumu... trešajā lasījumā tiek skaidrāk parādīta, akcentēta un uzsvērta, un, protams, arī atbildība Rīgai.

Konkrētais priekšlikums... gan par kopīgu komisijas diskusijas... ir diezgan vispārīgs un konkrētu pienākumu pēc savas būtības neuzliek. Nav iespējams arī noteikt, kā tad tieši būtu jārīkojas, kādā veidā, tāpēc šāda norma likumā netika iekļauta. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātu Teirumnieka un Kursītes-Pakules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 13, pret - 48, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Pūce. 19. - deputātu Teirumnieka un Kursītes-Pakules priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti pieprasījuši balsojumu.

Tātad deputāti arī pieteikušies debatēm.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Patiešām šis priekšlikums, kas tiek pausts, ir saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu. Mums noteikti atmiņā ir 2009. gads, tāpat kā atmiņā ir šī tikko veiktā administratīvi teritoriālā reforma, un šis konkrētais priekšlikums ir tieši par to, ka, veicot, īstenojot jelkādas administratīvi teritoriālās reformas, kā arī valsts un pašvaldības institūciju tīklojumu, ir jāņem vērā vēsturisko zemju saskares līnijas.

Ja tas ir vēsturisko zemju likums, tad īstenībā ne tikai atkal vieta un laiks, bet arī realitāte, ar ko mēs saskārāmies nupat, pirms pašvaldību vēlēšanām, liecina par to, ka šī vēsturiskā dimensija ir ļoti svarīga, un citstarp tā ne tikai, atkal jāsaka, atsaucoties uz Pūces kunga pieminēto šovinismu, rāda, ka padomju saknes ir ļoti dziļas, jo Varakļānu novads Madonas rajonā parādījās tikai padomju laikā, bet tas ir neatgriezeniski mainījis cilvēku domāšanu. Un īstenībā šis stāsts par vietas dziļumu, par to, ka Borhu muiža ar visām tradīcijām, kas ir gan zinātniskās, gan rakstu tradīcijas, ir absolūts, starp citu, tas pats poļu mantojums, par ko runāja arī Pimenova kungs, un kas ir pavēris ceļu uz ļoti aktuālu sabiedrisku rosību un arī latgaliešu rakstu valodas atdzimšanu Latgalē, šobrīd būs Vidzemes pusē, vai, kā mēs šobrīd redzam, ir uz pauzes, ir uz jautājuma zīmes. Tas noteikti nebūtu noticis, ja šis vēsturisko zemju likums būtu pieņemts agrāk un ja patiešām tiktu respektētas šīs tradīcijas.

Citstarp ļoti rūgti ir skatīties, ka, pārdalot teritorijas (mēs atkal varētu iet vēsturē, sākot ar 20. gadsimta divdesmitajiem gadiem, un skatīties, kuri apgabali kurā pusē ir zaudēti), tieši Latgalei atvēlētā vēsturiskā telpa sarūk visacīmredzamāk. Un te atkal ir jādomā par tiem iemesliem, kas noteikti ir saistīti ar šo ģeopolitisko novietojumu, bet tai pašā laikā ir jāsaprot, ka 1917. gada 27. un 28. aprīļa Latgales kongresa nolēmums, kurā tieši Kurzeme ar Vidzemes un Vitebskas (tolaik guberņas) latviešiem nolēma apvienoties - nevis pievienoties, bet apvienoties -, ir jārespektē kā viens ļoti svarīgs un būtisks spēlētājs.

Bet visu šo laiku un arī šajā brīdī mēs redzam, ka tas tomēr netiek respektēts, visu laiku tiek radīti papildu mīti, kas neļauj Latgali novērtēt kā adekvātu, līdzvērtīgu (starp citu, ekonomiski nepārtraukti apdalītu) reģionu, tāpēc šis ir atkal tas moments, kurā ir iespējams pasargāt arī citas teritorijas no līdzīga likteņa.

Paldies.

Es lūdzu atbalstīt arī šo deputātu iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Komisijas vārdā...?

J. Pūce. Godātie kolēģi! Te ir jāņem vērā, ka šis arī ir priekšlikums, kas mums bija gan otrajā lasījumā, gan tagad trešajā lasījumā, ļoti līdzīgs priekšlikums. Un abos lasījumos diskusijās komisijā, kāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts, tas faktiski ir saistīts ar to, kāpēc šis likums vispār ir radīts, kāpēc mēs šodien pieņemam Latviešu vēsturisko zemju likumu, un katrai normai, ko mēs iekļaujam šajā likumā, ir jāatbilst tomēr likuma mērķim un jāvirza uz likuma mērķa sasniegšanu.

Likuma mērķis atbilstoši 1. pantam, ko mēs atbalstījām otrajā lasījumā noteiktā redakcijā (kur neviena priekšlikuma nebija to precizēt vai grozīt), ir faktiski veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopīgo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, proti, piederību vēsturiskajām zemēm identitātes un apziņas līmenī, kā arī garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpas saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību.

Šis likums atzīst to, ka administratīvais iedalījums - pilsēta un pagasti - nav... neatbilst pilnīgā apmērā tam, kāds ir vēsturisko zemju iedalījums, tāpēc arī uzliek īpašus pienākumus likuma 4. pantā pašvaldībām, kur ir šīs saskares robežās pastāvošas pašvaldības, kopt visas attiecīgās kultūrtelpas un kultūras identitāti un atsevišķās identitātes pazīmes. Šis ir īpašs likuma uzdevums - nodrošināt jau pilnīgu (kas ir svarīgi) nošķiršanu. Saskares līniju absolūtums... arī ekspertu diskusijās faktiski tika akcentēts, ka tāda jau nav pēc būtības. Tā robeža ir nosacīta, un te ir svarīgi, lai ikvienam cilvēkam, kas apzinās savu identitāti, būtu iespēja to kopt, un valstij un pašvaldībai savukārt būtu pienākums to saglabāt, rūpēties par to ar ļoti precīziem instrumentiem, kas šajā likumā arī ir ietverti.

Šī iemesla pēc konkrētais 19. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputātu Teirumnieka un Kursītes-Pakules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 37, pret - 26, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Pūce. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina vēsturisko zemju padomes sastāvu ar Rīgas domes priekšsēdētāju vai viņa pilnvarotu amatpersonu. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 21. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā, protams, tika arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 23. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 24. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 25. - kultūras ministra priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Bet man te ir jāakcentē, ka komisija vienlaikus ir lēmusi, ņemot vērā, ka likumprojekts faktiski uzliek pienākumus Ministru kabinetam un it īpaši Kultūras ministrijai uzsākt darbu saistībā ar šī likuma ieviešanu jau šajā gadā, vērsties pie Ministru kabineta ar lūgumu paredzēt tam nepieciešamos resursus jau šogad, protams, atbilstoši valsts budžeta iespējām.

Bet konkrētais 25. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 26. - deputātu Teirumnieka un Kursītes-Pakules priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 28. ir deputāta Ritvara Jansona priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 30. - deputāta Jansona priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 33. - deputāta Jansona priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Pūce. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. Mirklīti... es atvainojos... 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. 38. - deputāta Jansona priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Pūce. Un 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 39. priekšlikumu.

J. Pūce. Līdz ar to visi komisijā iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju likums” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Latviešu vēsturisko zemju likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā - “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Šajā likumprojektā priekšlikumi otrajam lasījumam nav saņemti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J. Rancāns. Tā, priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 22. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Tātad citi priekšlikumi Prezidijā nav saņemti.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam ir šā gada 22. jūnijs.

Nākamais sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Kosovas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tā Protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. (Skaņas defekts.)

Kalniņa kungs, jums jāziņo par likumprojektu. (Pauze.)

O. Ē. Kalniņš (JV).

Paga, es...

Sēdes vadītāja. Kalniņa kungs, vai varat ziņot?

O. Ē. Kalniņš. Nē, es vispār nebiju gatavs ziņot.

Sēdes vadītāja. Kola kungs, vai jūs varat ziņot par šo likumprojektu komisijas vārdā?

Paldies.

R. Kols (NA).

Jā, mazu mirkli, es ļoti atvainojos, es biju domājis, ka Kalniņa kungs noziņos. Jā, skaidrs. Tātad par šo likumprojektu...

Ārlietu komisija skatīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Kosovas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tā Protokolu” sākotnēji... tātad pirmajā lasījumā.

Un šis likumprojekts ir saistīts... lai nodrošinātu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas globālā foruma par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā izstrādātā starptautiskā standarta caurskatāmības un informācijas apmaiņas jomā ieviešanu. Tātad, ievērojot OECD darbu pie globālo noteikumu un standartu noteikšanas pretpasākumiem saistībā ar bāzes eroziju un peļņas pārdali (turpmāk tas ir arī apzīmējums BEPS), kura rezultāti publicēti 2015. gada 5. oktobrī, un ņemot vērā arī Kosovas puses panākto vienošanos par iespēju nodrošināt investoriem labvēlīgākus nosacījumus, ir izstrādāts šis līgums un tā Protokols.

Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas un Kosovas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tā Protokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

R. Kols. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 26. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumi šī likumprojekta otrajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 26. jūnijam.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija skatīja otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti. Vēršu arī uzmanību, ka šis un nākamais likumprojekts ir savstarpēji saistīti... saistīti ar jumta likumu par... likumu par Latvijas Banku.

Tā kā priekšlikumi netika saņemti, aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Kols. Priekšlikumi iesniedzami līdz šī gada 26. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam - šā gada 26. jūnijs.

Cienījamās kolēģes, godātie kolēģi! Pienācis laiks kārtējam pārtraukumam sēdē. Tātad ‒ pārtraukums līdz pulksten 16.30.

Vēl tikai dalībnieku reģistrācija. Deputātu reģistrācija sekmīgi noritējusi.

Sēde tiks turpināta pulksten 16.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”.

Uz otro lasījumu komisijā priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Kols. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz 26. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 26. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Ārlietu komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Eiropas padomes konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu””, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Ārlietu komisija strādāja ar grozījumiem likumā “Par Eiropas padomes konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu”.

Uz otro lasījumu komisijā priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas padomes konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Kols. Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 26. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man Saeimas sēdes darba kārtībā rādās, ka šobrīd jāskata likumprojekts par akcīzes nodokli.

Sēdes vadītāja. Es atvainojos.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Paldies. Tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 8. jūnija sēdē izskatīja un otrajam lasījumam sagatavoja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Uz otro lasījumu tika saņemti 14 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums, kas paredz visā likumā aizstāt terminu “elektroniskās cigaretes” ar vārdiem “elektroniskās smēķēšanas ierīces”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 2. - deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Papildināt 1. panta otro daļu ar 15.¹ punktu šādā redakcijā: “patstāvīga mazā vīna darītava - vīna darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām vīna darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu vīna darītavu telpām, un kuras saražotā vīna apjoms nepārsniedz 100 hektolitru gadā.” Priekšlikumā definēts, kas ir mazie vīna ražotāji un kādi ir gadā pieļaujamie saražotie vīna apjomi, kuriem būtu piemērojama samazinātā akcīzes likme. Direktīva pieļaus, ka no 2022. gada mazām vīna darītavām var piemērot akcīzes nodokļa atvieglojumus.

Komisijā par šo priekšlikumu notika plašas debates, un deputātiem bija dažādi viedokļi. Pieci deputāti balsoja “par”, un pieci deputāti atturējās. Balsojumu veicot otru reizi, četriem deputātiem balsojot “par” un pieciem atturoties, priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par šo priekšlikumu ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 48, pret - 18, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Cielēns. 3. - deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums, kurā ir definēta patstāvīga mazā raudzēto dzērienu darītava. Šis savukārt ir atbalstīts, pieciem deputātiem balsojot “par” un četriem atturoties. Priekšlikums komisijā atbalstīts, attiecīgi (Skaņas pārrāvums.)... pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Par šo priekšlikumu arī ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 5, atturas - 4. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Cielēns. 4. - arī deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums, kurā definēta patstāvīga mazā starpproduktu darītava. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad par šo priekšlikumu ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 46, pret - 19, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Cielēns. 5. - Jāņa Vitenberga priekšlikums. Priekšlikumā piedāvāts samazināt piemērojamo akcīzes likmi mazajām vīna darītavām 50 procentu apmērā. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 48, pret - 17, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Cielēns. 6. - deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums, kurā piedāvāts samazināt piemērojamo akcīzes likmi mazo raudzēto dzērienu darītavu saražotajam 50 procentu apmērā. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 49, pret - 17, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Cielēns. 7. - deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Šajā priekšlikumā ir piedāvāts samazināt piemērojamo akcīzes likmi mazo starpproduktu darītavu saražotajam 50 procentu apmērā. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst... Deputāti vēlējās balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Vitenberga iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 47, pret - 13, atturas - 8. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Cielēns. 8. - deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums papildināt 12. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā: “Citās dalībvalstīs saražotajiem un kalendāra gadā no tām ievestajiem vīniem par 100 hektolitriem piemēro šā panta 4.¹ daļā noteikto likmi, ja akcīzes nodokļa maksātājs pierāda [..], ka saņemtie vīni saražoti citas dalībvalsts patstāvīgajā mazajā vīna darītavā.” Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ilzei Indriksonei.

Indriksones kundze, jūs vēlaties debatēt? (Pauze.) Deputāti nav pieteikušies debatēm un neiebilst komisijas viedoklim.

J. Cielēns. 9. - deputāta Jāņa Vitenberga priekšlikums. Arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Cielēns. 10. - Jāņa Vitenberga priekšlikums. Arī komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Cielēns. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ierosināts izteikt 27. panta 7.¹ daļas otro teikumu šādā redakcijā: “Ja akcīzes nodokļa markas ir iznīcinātas kopā ar akcīzes precēm [..], nodokļa maksātājs ir tiesīgs saņemt par attiecīgajām akcīzes precēm atbilstoši saņemtajām akcīzes nodokļa markām samaksāto nodokli triju gadu laikā pēc iznīcināto akcīzes nodokļa marku saņemšanas.” Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Paldies, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31. augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 31. augusts.

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 8. jūnija sēdē izskatīja un otrajam lasījumam sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”.

Uz otro lasījumu tika saņemti 15 priekšlikumi.

1. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas saistīts ar direktīvas ieviešanu. Direktīvā paredz mainīt kārtību, kādā ir publicējamas Uzņēmumu reģistrā iesniedzamās ziņas un dokumenti. Tos publicē Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Komisijā priekšlikums atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 2. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tajā terminoloģiski precizēta 76. panta astotā daļa. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

J. Cielēns. 3. - finanšu ministra Jāņa Reira tehniska rakstura priekšlikums, kurš precizē normu - 77.² panta divpadsmitajā daļā aizstāt vārdus “vienu mēnesi” ar skaitli un vārdu “30 dienas”. Atbalstīts, iekļauts 4. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

J. Cielēns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Veikt redakcionālu precizējumu. Ietverta norāde uz 30 dienām pirms plānoto grozījumu izdarīšanas. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

J. Cielēns. 5. - finanšu ministra Jāņa Reira redakcionāls priekšlikums. Precizēta norma - ka sankcijas un uzraudzības pasākumus Komisija piemēro nevis par Komisijas lēmumu nepildīšanu, bet gan par to, ka netiek ievērota likuma norma. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

 

J. Cielēns. 6. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 7. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Lai nebūtu pretrunas ar Valsts valodas likumu, aizstāt otrajā daļā vārdu “vai” ar vārdu “un”. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

 

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 8. - finanšu ministra Jāņa Reira redakcionāls priekšlikums, kas izstrādāts, lai uzlabotu normu... novērstu neskaidrības attiecībā uz normu interpretāciju. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 9. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts, iekļauts 10. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 10. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 11. - finanšu ministra Jāņa Reira tehniska rakstura priekšlikums, kurā norma ir redakcionāli precizēta, lai pilnveidotu teksta skaidrību un nodrošinātu normas saskaņotību. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 12. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 13. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Cielēns. 14. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 28. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 8. jūnija sēdē izskatīja un otrajam lasījumam sagatavoja likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”.

Uz otro lasījumu tika saņemti 13 priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Precizēts 1. panta 44. punkts. Saeimas Juridiskā biroja skatījumā, termins “ieguldījumu idejas” ir pārāk vispārīgs, un Finanšu ministrija precizējusi terminu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 2. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir saistīts ar direktīvas ieviešanu, un turpmāk iesniedzamās ziņas un dokumenti tiks publicēti Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē. Arī šis priekšlikums attiecināms uz gada pārskatiem. Priekšlikums komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 3. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 4. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Normas precizējums, lai saskaņotu terminoloģijas lietojumu visā likumā un nodrošinātu labāku teksta skaidrību un uztveramību. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 5. - finanšu ministra Jāņa Reira redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 6. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 7. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 8. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Norma tiek precizēta, lai noteiktu lielāku juridisko noteiktību. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 10. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 11. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Cielēns. 12. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Izslēgt norādi par likuma stāšanos spēkā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Cielēns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 28. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi Satiksmes ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” un sagatavojusi to izskatīšanai Saeimas sēdē pirmajā lasījumā.

Likumprojekts paredz mainīt lielo ostu - Rīgas un Ventspils ostas - pārvaldības modeli, kā arī iespēju mazajām ostām izvēlēties savu pārvaldības formu. Paredzēts, ka katras lielās ostas pārvaldīšanas funkcijas veiks kapitālsabiedrība, kuras kapitāla daļas piederēs valstij vai arī valstij un pašvaldībai, savukārt mazajām ostām paredzēta gan iespēja izmantot esošo modeli, proti, ka tās pārvalda pašvaldības izveidota iestāde, gan arī iespēja dibināt kapitālsabiedrību.

Ņemot vērā ostu attīstību pasaulē un to, ka tās vairs nenodarbojas tikai ar kravu pārkraušanu, bet arī veicina ražošanu, tirdzniecību un preču apmaiņu caur Latviju... Šajā gadījumā ostu pārvaldības modeļa maiņas galvenā priekšrocība ir precīzais regulējums. Tas būs skaidrs un saprotams arī starptautiskā līmenī. Un šīs izmaiņas paredz apņemšanos lielo ostu darbībā piemērot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, plašāk pazīstamas kā OECD, valsts kapitālsabiedrību pārvaldības principus, palielināt valsts ietekmi lēmumu pieņemšanā un nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu.

Tāpat likumprojekts paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, lai sekmētu privātā sektora iesaisti un līdzdalību. Šajās padomēs tiks pārstāvēti ostu lietotāji, pakalpojumu sniedzēji un citas ieinteresētās puses, lai apspriestu ar ostu attīstību saistītus jautājumus.

Šis likumprojekts palīdzēs veidot Latvijas ostu tēlu mūsdienīgu un starptautiski saprotamu, kā arī sekmēs to tālāku attīstību.

Šajā sakarā komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 50, pret - 7, atturas - 13. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

K. Feldmans. Nu, ņemot vērā, ka šī ir diezgan apjomīga ostu pārvaldības reforma, komisija ierosina otrajam lasījumam noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - šā gada 20. augusts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad komisijas ieteiktais termiņš ir šā gada 20. augusts.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Iepazīstoties ar konkrēto likumprojektu par ostām un ņemot vērā šī likumprojekta nozīmīgumu attiecībā pret Latvijas tautsaimniecību un daudzām lietām, par kurām tiešām vēl ir nepieciešams diskutēt, kā arī ņemot vērā, ka šobrīd arī parlaments iet starpsesiju pārtraukumā, mēs lūdzam pagarināt... nedaudz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - no 20. augusta līdz 15. septembrim. Mūsu priekšlikums ir iesniegt priekšlikumus līdz šī gada 15. septembrim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad ir divi termiņi priekšlikumu iesniegšanai šim likumprojektam - šā gada 20. augusts un šā gada 15. septembris. Mēs balsosim par tālāko termiņu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par termiņu priekšlikumu iesniegšanai likumprojektam “Grozījumi Likumā par ostām” - šā gada 15. septembris! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 42, atturas - 2. Tātad nav atbalstīts priekšlikums par šā gada 15. septembri un spēkā paliek komisijas noteiktais priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. augusts.

Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs. (Pauze.) Mēs jūs nedzirdam!

G. Zamurs (AP!).

Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Mēs strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 1054/Lp13).

Likumprojekts ir bijis tik veiksmīgs, ka nav saņemti priekšlikumi uz otro lasījumu.

Līdz ar to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai. (Pauze.)

Zamura kungs, mēs no jums gaidām termiņu priekšlikumu iesniegšanai. (Pauze.)

Feldmana kungs, varbūt jūs varat līdzēt kā komisijas priekšsēdētājs?

K. Feldmans (JK).

Es izlīdzēšu kolēģim un piedāvāšu 21. jūniju kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 21. jūnijs.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana. Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Borisa Cileviča, Regīnas Ločmeles, Ivana Klementjeva, Ivana Ribakova, Edgara Kucina pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu vadītās valdības nespēju pamatot priekšlikumu par piedāvātajām priekšrocībām ar Covid-19 vakcīnu vakcinētajiem cilvēkiem un pasākumiem Covid-19 infekcijas ierobežošanai”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.

I. Puga (KPV LV).

Sveicināti, kolēģi! Dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Borisa Cileviča, Regīnas Ločmeles, Ivana Klementjeva, Ivana Ribakova, Edgara Kucina pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu vadītās valdības nespēju pamatot priekšlikumu par piedāvātajām priekšrocībām ar Covid‑19 vakcīnu vakcinētajiem cilvēkiem un pasākumiem Covid‑19 infekcijas ierobežošanai” (Nr. 61/P13) un, diviem balsojot “par” un astoņiem ‒ “pret”, atzīst, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Šis droši vien būs interesantākais šīs sēdes darba kārtības jautājums. Tātad ‒ kāpēc tapa šis pieprasījums? Zinot, kā strādā mūsu izlēmīgā un kompetentā valdība, proti, neizlēmīgi un nekompetenti, mēs jau esam ievērojuši tās rokrakstu. Tātad, ja kaut ko valdība gatavojas pieņemt, tā parasti to nespēj pieņemt, tā sāk to nogatavināt, ilgi un dikti muļļājot un mēģinot saprast, no kura gala tad pieķerties jautājumam klāt.

Redzot, ka saistībā ar iespējamiem tālākajiem risinājumiem ap vakcināciju valdībai arī nav īstas skaidrības, pareizāk sakot, ir apņēmība darīt lietas, kuras daudziem nav saprotamas un acīmredzami arī pašai valdībai nav saprotamas... Lai nesanāktu kārtējais nepamatotais un sabiedrībai nesaprotamais lēmums, par kuru pēc tam neviens īsti nezinās, kā to pildīt, vai arī daudzi nevēlēsies to vispār īstenot, mēs, lai palīdzētu valdībai, sākām laicīgi uzdot jautājumus.

Tātad šis pieprasījums sastāv no vairākiem blokiem. Viens bloks ir saistībā ar obligāto vakcināciju, ko savulaik... valdības sēdē maijā jau tika izskatīts šis jautājums... Kāda tad ir pamatotība un kāda ir valdības pozīcija. Pēc tam saistībā ar iespējamām priekšrocībām vakcinētajiem - kāds tur ir pamatojums, kā valdība redz, kādas priekšrocības un kādā veidā varētu tikt īstenotas. Un kāpēc tieši vakcinētajiem un kāpēc ne pārējiem, kāpēc tieši tikai vakcinētajiem. Par to, kā praktiski pēc tam to var īstenot. Tad ir jautājums par digitālo sertifikātu un tā praktisko pielietojamību. Un vēl viens bloks bija arī par to, vai valdība, pieņemot savus viedos un pārdomātos, ilgi pārdomātos, lēmumus, ņem vērā arī citu valstu pieredzi, tajā gūtās atziņas cīņā ar kovida sērgu. Šādi bloki.

Šis pieprasījums tika iesniegts Krišjānim Kariņam. Kā parasti Krišjānis Kariņš izvairījās nākt un sniegt atbildes par savas valdības pieņemtajiem lēmumiem un domu gaitu. Parasti viņš - un viņam ir šādas tiesības - šīs savas tiesības atbildēt Saeimai uz jautājumiem deleģēja veselības ministram.

Uz pirmo Pieprasījumu komisijas sēdi veselības ministrs izvairījās ierasties. Viņš savā vietā gribēja deleģēt jau vēl kādu citu. Kā tas pamatoti tika norādīts, šāda lietu kārtība neatbilst ne Satversmei, ne arī demokrātiskas valsts principiem. Mēs esam parlamentāra republika, tad vismaz elementāru pašcieņu Saeimai vajadzētu saglabāt un likt pildīt vismaz attiecībā pret Saeimu tās tiesību normas un tos demokrātijas principus, kādi ir noteikti mūsu Satversmē, mūsu likumos. Uz nākamo sēdi ministrs ieradās... ieradās veselības ministrs un ar savu uzvedību, ar savu pozu, ar to, kas tika pasniegts no viņa puses... viņš bija uzskatāms apliecinājums un piemērs tam, kāpēc mums Latvijā tik ļoti nesokas ar kovida sērgas cīņu... cīņu ar kovida sērgu, konkrēti kaut vai ar šo pašu vakcināciju. Jo tieši šī valdības nekompetentā, arogantā attieksme, neizprotamās valdības pozīcijas un paziņojumi ir tas, kas daudziem cilvēkiem ir laupījis ticību visam tam, ko dara valdība, ko valdība piedāvā, un līdz ar to ‒ arī vakcinācijai. Un veselības ministrs ar to, kā viņš uzvedās un ko viņš runāja Saeimā, atbildot uz pieprasījumu, ir tam uzskatāms apliecinājums, demonstrējot demagoģiju, nekompetenci un augstprātību.

Konkrēti... Tātad mēs vēlējāmies noskaidrot, kā tad īsti ir, ja mēs runājam par obligāto vakcināciju. No vienas puses, tik tiešām valdība nav noteikusi obligātās vakcinācijas prasību, lai gan mēs jau dzirdam, ka premjers Kariņš nu jau sāk runāt par to, ka tomēr obligātu vakcināciju atsevišķām iedzīvotāju grupām tomēr varbūt būtu vērts apspriest. Zinot, kā valdība parasti dara, kad viņi kaut ko taisās pielemt, pat ja tas būs pats lielākais murgs un kaut kāds absurds, ‒ ja valdība ir sākusi par to runāt, tad visdrīzāk tā arī domā to pieņemt. Tāpēc arī laicīgi mēs vēlējāmies šo jautājumu noskaidrot.

No vienas puses, tātad it kā obligātās vakcinācijas nav, no otras puses, mēs zinām, ka valdība lemj par to, ka atsevišķām grupām obligātā vakcinācija būtu nepieciešama. Mēs vēl vairāk... ir tādi Ministru kabineta noteikumi Nr. 360, kuros jau ir konkrētas prasības paredzētas konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem. Proti, ja mēs runājam par skaistumkopšanas pakalpojumiem, tad tur jau valdība ir paredzējusi šādu obligātās vakcinācijas prasību.

Pamatoti... kad mēs paprasījām, kā Pavļuta kungs pats, kā valdība (mēs bijām uzdevuši šo jautājumu valdībai)... kā tad valdība pati redz šo pamatojumu, cik tas pašai šķiet samērīgi, ka kādai iedzīvotāju grupai tiek uzlikta šāda obligāta prasība - būt vakcinētam... vai arī tu nevarēsi gūt sev iztiku...

Pirmkārt, ministrs nemaz nebija lietas kursā, ka valdība kaut ko tādu ir lēmusi, viņš mēģināja iestāstīt Saeimas deputātiem, ka šādas prasības nav, un šeit, lai nebūtu šaubu par to, ka tā bija nekompetence vai apzināti meli, es citēšu šīs valdības pašas pieņemto noteikumu Nr. 360 97. punktu, kurš nosaka to, ka attiecībā (ja mēs runājam par šo skaistuma kopšanu) uz friziera, manikīra, pedikīra, podologa pakalpojumu sniedzējiem šo noteikumu 38.²⁷ punktā minētās prasības, kas ir saistītas ar vakcināciju - par vakcinācijas un pārslimošanas fakta apliecinājumu -, netiek piemērotas līdz 2021. gada 1. septembrim. Tātad Ministru kabineta noteikumos jau ir paredzēta šī obligātā prasība, kura tiks īstenota 1. septembrī.

Ministrs meloja, ka neko tādu valdība nav lēmusi. Un diemžēl deputāti to uzskatīja par pilnīgu patiesību, līdz ar to mums izvērtās diezgan asas debates, kurās es mēģināju ministram parādīt, kā viņa arogantā pozīcija... pie kā tā noved daļu sabiedrības, ka daļa sabiedrības kļūst... zaudē šo uzticēšanos.

Arī par pašu vakcināciju runājot, ministrs maldināja... mēģināja melot Saeimas deputātiem, mēģināja iestāstīt acīmredzamus melus par to, ka visas šīs kovida vakcīnas ir izgājušas pilnībā visus klīniskās pārbaudes posmus, lai gan visiem ir labi zināms, ka tas vēl nav noticis... fakts, tās vēl nav līdz galam izgājušas klīnisko pārbaudījumu posmus. Un par to var uzskatāmi katrs pārliecināties, ja ieiet Eiropas Zāļu aģentūras mājaslapā, kur ir šo vakcīnu atļaujas ‒ ar kādiem nosacījumiem, ar kādām atrunām tās ir izsniegtas.

Kad es mēģināju norādīt ministram uz to, ka nu principā ar šo savu pozīciju viņš... tas ir tas, kādā veidā tiek ar šādu valdības pozīciju, paužot šādus nepamatotus apgalvojumus, melus, kurus nu ir ļoti viegli pārbaudīt... tad ministrs mēģināja uzbrukt un vispār pieprasītājiem norādīt, ka bezmaz vai šeit ir valsts apdraudējums par to, ka viņa vārdi tiek apšaubīti, lai gan, kad viņam tika prasīts, kura tad konkrēti vakcīna ir līdz galam izgājusi šo procesu, tad viņš to nevarēja nosaukt, atsaucās uz šo Eiropas Zāļu aģentūras reģistrācijas lēmumu, atkal demonstrējot savu nekompetenci. Acīmredzami viņš atkal nebija iepazinies... nebija redzējis, kas ir rakstīts šinī lēmumā, jo tajā, tieši otrādi, pretēji, tas arī ir paskaidrots, apliecināti gan šie riski, gan tas, ka pētījumi vēl nav beigušies un daudzas lietas vēl nav atbildētas.

Rezultātā tas, kas ir amizanti šinī visā stāstā, ­- ka dažs labs deputāts nopirkās uz šī ministra pareizi nostādīto balsi. Es saprotu, pēc kompetences laikam ir tā, ka ministrs domā - ja viņš skaisti un pareizi runās, tad ar to arī pietiek, nav svarīgi, kas tiek runāts, nav svarīga vispār nekāda argumentācija, nekāda faktu pamatotība. Un uz to atsevišķi deputāti bija uzķērušies un jau šodien bija uzrakstījuši iesniegumu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kur bija žēlojušies par šo mūsu dialogu, gan izraujot to no konteksta un mēģinot to pasniegt... un vērsties jau pret pieprasījumu kaut kādā veidā.

Diemžēl mēs to neskatījām, es labprāt būtu uz šo pieprasījumu atbildējis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā un padebatējis, un ar faktiem es noskaidrotu, kuram tad ir bijusi patiesība un kurš ir tas, kas izplata nepatiesu informāciju.

Nākamais bloks. Tātad, runājot par šo visu, par obligāto vakcināciju, sanāk diezgan amizanti. Pašlaik tā pozīcija, pie kuras pieturas valdība un mēģina iestāstīt sabiedrībai, ir apmēram kā savulaik Staļins ar kolektivizāciju - tā bija brīvprātīga, tikai, ja jūs neiestājāties kolhozā, jūs aizsūtīja uz Sibīriju. Nu apmēram tā tagad jūtas daļa sabiedrības, kuriem šī brīvprātīgā vakcinācija tiek uzlikta.

Tālāk. Runājot par priekšrocībām. Tas, ko mēs vēlējāmies noskaidrot, tā kā atkal kaismīgi tika stāstīts, ka vakcinētās personas nerada nekādus riskus, ‒ mēs palūdzām iesniegt šos pētījumus, kas tad to apliecinātu, lai nebūtu tā, ka tie ir vienkārši tukši vārdi. Un atbildē bija iesniegta virkne interneta saišu, kur varētu iepazīties ar pētījumiem. Diemžēl šie visi pētījumi bija par kaut ko citu, nevis par riskiem, kurus vakcinētas personas nerada citiem, bet par šo risku samazinājumu, kas rodas pašām vakcinētajām personām.

Kad es lūdzu... veselības ministram tika lūgts nosaukt kaut vienu pētījumu no tiem visiem, kur tad īsti ir tas, kas viņam tika jautāts, viņš tā arī nespēja atbildēt. Tad tika pieslēgtas Veselības ministrijas atbildīgās amatpersonas, kuras solīja, ka tādi pētījumi esot un ka viņi tomēr atsūtīšot, lai gan dotajā brīdī neviens neko nevarēja pateikt, kur tādi ir, un joprojām tie nav atsūtīti. Atkal tukša muldēšana sanāca.

Tālāk. Mēs runājām arī par to konkrēti, kā tiks īstenotas... kā reāli tiks īstenotas šīs priekšrocības. Jo ir acīmredzami... tas ir acīmredzami, ka šis mehānisms vai teorija pašiem ministriem, pašai valdībai šķiet ļoti vienkārša un ērti piemērojama. Patiesībā uzreiz praktiski, ja cilvēks kaut mazliet iedziļinās un ieiet reālajā situācijā, viņš redzēs, ka tas nav nemaz tik vienkārši. Un to mēs arī uzskatāmi redzam. Tas ir noticis.

Kaut vai par šo pašu sertifikātu kontroli, ka teorijā skaisti izliktais princips, ka nu tagad varēs saņemt vakcinētie kaut kādas priekšrocības, teiksim, telpās baudīt maltīti, tad mēs redzam, ka neviens restorāns tam vispār gandrīz nav gatavs. Nu visi ir atteikušies, lai gan bija gatavojušies. Es nezinu, vai pašlaik ir kāds, kas būtu gatavs to īstenot, bet lielākoties visi tie, kas cerēja uz to, atsakās no šīs iespējas, jo to vienkārši praktiski ir grūti īstenot.

Savukārt kad ministram tika jautāts - kā praktiski jūs domājat to īstenot, viņš augstprātīgi atkal atbildēja - nu tad katrā restorānā būs kāds telefons, kurš ir spējīgs nolasīt šo digitālo sertifikātu. Un tā ir visa izpratne par šo situāciju, viss, kas ir... kā viņi redz, kas viņiem ir... kas būtu nepieciešams, lai reāli... praktiski šo procesu varētu īstenot. Ne par darba organizāciju, ne par to, ka būs vajadzīga persona, kas to visu kontrolē, kāds, kas par to atbild, un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi.Tas vienkārši vēlreiz uzskatāmi parāda, cik atrauta no realitātes, nekompetenta un vārga ir šī valdība.

Redzot, ka pašai valdībai ir problēmas ar to - pieņemt adekvātus un pārdomātus lēmumus -, mums bija arī viens no blokiem par to, vai šī valdība izmanto citu valstu pieredzi, gatavojot savus priekšlikumus. Ja nu jūs paši nevarat izdomāt neko pārdomātu un jēdzīgu, un atbildīgu, nu tad paskatieties, kā to dara citi. Atkal - augstprātīga atbilde bija, ka tas tiek... ka visos jautājumos tiek ņemta visas pasaules pieredze, tā tiek analizēta, bet mēs prasījām - labi, pasakiet kaut vienu konkrētu piemēru. Nu, pēc šīs skaistās tukšrunāšanas pasakiet konkrētu piemēru, ko jūs esat ņēmuši vērā. Ministrs nevarēja nosaukt. Un tāpēc šeit mums sākās debates atkal par šo... kaut vai par šo mācību procesu, kas tuvojas, lai tiešām būtu praktisks pienesums. Mēs zinām - ir šis skaistais lozungs, ka no septembra mācībām ir jābūt klātienē. Un kādu risinājumu piedāvā valdība? Viņi saka: “Un tāpēc obligāti visi skolotāji - vakcinēties, bērnus vakcinēt! Ja tas tā nebūs, klātienē nodarbību nebūs!” Eleganti atkal.

Un tā tas visur tiek risināts tā vietā, lai paskatītos, kā citās valstīs to risina. Un viens tiešām reāli praktisks un efektīvs risinājums, kā nodrošināt cilvēku drošu atrašanos telpās, ir kontrolēt gaisa kvalitāti. Tas ir tas, kas reāli strādā, kur jau ir reālas procedūras, reāli izpētīts, reāli gaisa parametri, pēc kuriem... kurus kontrolējot, var panākt, ka telpās cilvēkiem uzturēties ir droši.

Šī valdība tā vietā, lai laicīgi sāktu risināt šos būtiskos jautājumus kaut vai par šo pašu skolu, kas viņiem būtu jāzina par šo mācību procesu, un atrisinātu, tiešām organizētu... tātad viens ir gan šis tehniskais nodrošinājums, lai šo ventilāciju varētu nodrošināt, gan organizatoriskais nodrošinājums, kā skolā mācību procesu veidot.

Jo, es atceros, kad es mācījos, mums bija principā citādāks mācību process. Mums stunda... Mēs parasti starpbrīžos kabinetos nesēdējām. Mums bija jāiet staigāt koridorā, bija dežurējošais, kurš vienmēr bija atbildīgs par to, lai telpas būtu izvēdinātas... un tā tālāk, un tā tālāk.

Tas ir tas viss, ko vajadzēja risināt, tā vietā nekā tamlīdzīga nav. Viss, ko dara šī valdība, - tā atkal mēģina uzlikt kaut kādu imperatīvu uz sabiedrību - nu tagad jūs, sabiedrība, vai nu darīsiet to, ko mēs jums sakām, vai jūs esat visi neatbildīgi un jūs bezmaz vai esat valsts kaitnieki. Ar šādu pozīciju tieši valdība ir tā, kas ir panākusi, ka mēs esam pēdējie gandrīz visur - ne tikai vakcinēšanas stāstā, bet arī visās citās valstī svarīgās lietās. Mēs atpaliekam jebkur. Un tā ir nevis sabiedrības vaina un atbildība, bet šīs valdības vaina un atbildība - tās nekompetence un nespēja pieņemt atbildīgus lēmumus un nonest tos līdz sabiedrībai. Un šis pieprasījums, izskatīšanas gaita, šīs ministra atbildes bija tam uzskatāms apliecinājums.

Kolēģi, šo pieprasījumu vajag atbalstīt un panākt to, ka mēs pieņemam atbildīgus lēmumus... ka valdība pieņem atbildīgus lēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Puga. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka komisijā šis pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Borisa Cileviča, Regīnas Ločmeles, Ivana Klementjeva, Ivana Ribakova, Edgara Kucina pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu vadītās valdības nespēju pamatot priekšlikumu par piedāvātajām priekšrocībām ar Covid-19 vakcīnu vakcinētajiem cilvēkiem un pasākumiem Covid-19 infekcijas ierobežošanai”! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums ir noraidīts.

Deputātu Edgara Tavara, Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Raimonda Bergmaņa, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Jūlijas Stepaņenko pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Saeimas Prezidija atteikumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga.

I. Puga (KPV LV).

Kolēģi! Tātad Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Edgara Tavara, Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Raimonda Bergmaņa, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Jūlijas Stepaņenko pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Saeimas Prezidija atteikumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi” (Nr. 66/P13) un, diviem balsojot “par”, astoņiem ‒ “pret” un diviem deputātiem nebalsojot, atzīst, ka šis deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis mūsu pieprasījums tika balstīts uz vairāk nekā vienas trešdaļas Latvijas Republikas Saeimas deputātu pieprasījumu atbilstoši Satversmes 20. pantam, Saeimas kārtības ruļļa 118.² panta otrajai daļai sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi ar trīs neierastiem jautājumiem.

Un mēs saņēmām atteikumu no Saeimas Juridiskā biroja un no Saeimas Prezidija par to, ka mēs neesam šo Saeimas sēdi sasaukuši, vadoties no pilnīgi visiem normatīvajiem aktiem, kādi mūsu valstī pastāv. Bet vienlaikus, kolēģi, es vēlos norādīt, ka ir jautājumi... ir pandēmijas laiks un ir valstiski svarīgi jautājumi, kuru risināšanai ne vienmēr ir expressis verbis noteiktas procedūras - kā mēs tās risinām.

Līdzīgi arī, kad Saeimas Prezidijs pieņēma lēmumu sākt strādāt šajā eSaeimas platformā, bija ļoti lielas diskusijas - vai tas ir atbilstoši, vai tas nav atbilstoši. Bet vairums pieņēma, ka tā ir neierasta situācija, ir pandēmijas laiks, ka ir jāpieņem mēri, lai mēs virzītos uz priekšu.

Un līdzīgi arī mums ir trīs aktualitātes - bija Saeimas lēmums, kuru savlaicīgi nepildīja Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš saistībā ar pasaules čempionātu hokejā. Protams, tas savu aktualitāti šobrīd jau ir zaudējis. Tāpat mēs jautājām, gribējām operatīvi dzirdēt atskaiti, dzīvu atskaiti... pieslēgties un vienkārši cilvēcīgi izstāstīt Saeimas deputātiem par šiem ierobežojumiem vai atvieglojumiem, kādi būs vai nebūs, dalījumu - vakcinētie vai izslimojušie... vai cilvēki, kas būs testēti, nebūs testēti... Informācija nāk katru dienu pilnīgi cita publiskajā telpā no Veselības ministrijas, faktiski no katra valdības locekļa un ministra nāk atšķirīga. Mēs kā likumdevējs... kā viena trešā daļa lūdzam atskaiti, operatīvu informāciju. Un līdzīgs arī bija trešais jautājums ārlietu ministram par šo viņa apmeklējumu VIP ložā hokeja čempionāta laikā, kam tai pašā brīdī... faktiski nedēļā, kad valdošā koalīcija aizliedza, ievērojot Latvijas Hokeja federācijas un Starptautiskās Hokeja federācijas kopīgi izstrādātos noteikumus, kā var droši ielaist apmeklētājus - mūsu valstsvienības atbalstītājus - zālē... bet ir cilvēki, kuri to var izdarīt un kuri tur var atrasties... par paveikto šajā jautājumā... un citas lietas.

Un šis mūsu pieprasījums faktiski ir, kolēģi, tāds aicinājums... ka ne viss ir aprakstīts procedūrās. Ja valstiski svarīgas lietas, tad Saeimas Prezidijs šai gadījumā pieņem lēmumu, un mēs pēc tā vadāmies, bet opozīcijas priekšlikumi šai gadījumā netiek ņemti vērā. Ne viss ir aprakstīts procedūrās, bet mums jāskatās uz lietām valstiski, kolēģi.

Protams, dotajā brīdī mēs saprotam, ka mums neko nedos vairs paziņojums par to, kāpēc Arturs Krišjānis Kariņš laicīgi neorganizēja hokeja čempionātu... iespēju vērot sākotnēji... sākotnējā posmā apmeklētājiem, skatītājiem. Hokeja čempionāts ir beidzies, Latvijas valstsvienība no tā jau sen ir izstājusies. Un ierobežojumi, ko virza veselības ministrs, nu jau ir daudz, daudz traģiskāki, vismaz manā ieskatā. Un attiecīgi arī šie jautājumi, ko mēs esam uzdevuši veselības ministram, ir zaudējuši aktualitāti, līdz ar to, kolēģi, es domāju, ka mums šodien nebūs jābalso par šo, jo es atsaucu vismaz vienu parakstu... jo, redzot to, kā ir gājis arī komisijā, un redzot to, kā valdība šobrīd strādā, es neredzu nepieciešamību vismaz šo konkrēto procedūru tālāk virzīt un diskutēt, jo mēs redzam šīs divas dabas, jautājumus un divas medaļas puses - viena ir apzeltīta, un par vienu mēs izliekamies, ka absolūti neredzam.

Turpmāk mēs kā opozīcija strādāsim pēc citiem principiem un ievērosim visas lietas, kas ir noteiktas precīzāk komisijā, bet aicinām arī Saeimas Prezidiju un koalīciju tādā gadījumā ievērot Satversmi un likumu precīzi, kā ir rakstīts - burts burtā -, un nekad neko... un lai nebūtu nekādas interpretācijas pozīcijās, kas šai gadījumā ir par labu koalīcijai. Ievērosim vienu likumu un vienu taisnību visiem, neskatoties to, cik šī aktualitāte ir valstiska vai cik tā ir svarīga konkrētajā brīdī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad deputāts Edgars Tavars informēja, ka atsauc savu parakstu konkrētajam pieprasījumam. Debates slēdzu.

Līdz ar to šis pieprasījums tālāk vairs nav izskatāms.

Bet, godātie kolēģi, kad konkrētais lūgums par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu tika iesniegts Saeimas Prezidijam, tas lūdza Saeimas Juridisko biroju informēt iesniedzējus un arī konsultēt, kā tālāk šī procedūra būtu virzāma, kādā veidā šie jautājumi varētu tikt izskatīti parlamentā. Tas arī notika. Kad mēs šo pieprasījumu nodevām Pieprasījumu komisijai, Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa‑Egnere jūs detalizēti informēja par Saeimas Juridiskā biroja sniegto atzinumu, uzsverot, ka parlaments strādā saskaņā ar Satversmi un arī ar likumu, šajā gadījumā ‒ Saeimas kārtības rulli. Mums pašiem kā likumdevējam ir jāievēro gan Satversme, gan arī likuma normas, kuras ir pieņēmusi pati Saeima. Es lūdzu cienīt gan Satversmi, gan arī likumu, ar kuru saskaņā strādā pats parlaments.

Godātie kolēģi! Es ceru, ka šis jautājums ir izrunāts. Vēlos piebilst, ka ļoti detalizēts Saeimas Juridiskā biroja atzinums ir atrodams stenogrammā, Saeimas sēdes stenogrammā, kur mēs esam lēmuši par konkrētā pieprasījuma nodošanu Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Līdz ar to Saeimas sēdes darba kārtība ir izskatīta.

Laiks paziņojumiem.

Pēc 15 minūtēm, pulksten 17.50, sāksim izskatīt šā gada 16. jūnija trešās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību. Tātad darbu turpināsim pulksten 17.50.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Līdz ar to šā gada 16. jūnija otro attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 41. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 16. jūnijā

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 1108/Lp13) (Dok. Nr. 4411, 4411A)
Par likumprojektu “Grozījums Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru likumīgās aprites likumā” (Nr. 1109/Lp13) (Dok. Nr. 4412, 4412A)
Par likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” (Nr. 1110/Lp13) (Dok. Nr. 4413, 4413A)
Par likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr. 1111/Lp13) (Dok. Nr. 4414, 4414A)
Par likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 1112/Lp13) (Dok. Nr. 4415, 4415A)
Par likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1113/Lp13) (Dok. Nr. 4416, 4416A)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmana apstiprināšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi” (Nr. 697/Lm13) (Dok. Nr. 4405)
Lēmuma projekts “Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu” (Nr. 698/Lm13) (Dok. Nr. 4406)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Līvas Kreituses apstiprināšanu par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekli” (Nr. 700/Lm13) (Dok. Nr. 4408)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ievas Krapānes atsaukšanu no Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas” (Nr. 701/Lm13) (Dok. Nr. 4418)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ievas Krapānes ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā” (Nr. 702/Lm13) (Dok. Nr. 4419)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro ievēlēšanu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!”” (Nr. 703/Lm13) (Dok. Nr. 4420)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ramonas Petravičas ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā” (Nr. 704/Lm13) (Dok. Nr. 4421)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ramonas Petravičas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā” (Nr. 705/Lm13) (Dok. Nr. 4422)
Likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” (Nr. 1047/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4395)
- Ziņo	- dep. I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” (Nr. 1065/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4076B)
- Ziņo	- dep. I. Goldberga
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1094/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4267B)
- Ziņo	- dep. E. Papule
- Debates	- dep. J. Vucāns
	- dep. I. Šuplinska
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Nr. 1086/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4215B)
- Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
- Debates	- dep. E. Šnore
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Kiršteins
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. I. Pimenovs
	- dep. D. Beitnere-Le Galla
Likumprojekts “Par Līgumu, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku” (Nr. 1011/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4388)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Par Nolīgumu, ar ko groza Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku” (Nr.1012/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4389)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 920/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4381)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 937/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4382)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā” (Nr. 936/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4383)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
Likumprojekts “Grozījumi Karatiesu likumā” (Nr. 504/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4396)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Latviešu vēsturisko zemju likums” (Nr. 788/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4410)
- Ziņo	- dep. J. Pūce
- Debates	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. I. Šuplinska
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. I. Šuplinska
	- dep. R. Ločmele
	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. I. Šuplinska
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Nr. 917/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4380)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Kosovas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tā Protokolu” (Nr. 1078/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4174, 4387)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr. 998/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4390)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 997/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4391)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr. 986/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4392)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Eiropas padomes konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu”” (Nr. 1039/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4393)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1058/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4394)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1030/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4401)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1031/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4402)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
Likumprojekts “Grozījumi Likumā par ostām” (Nr. 1045/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4001, 4403)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
- Priekšlikums	- dep. E. Tavars
Likumprojekts “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 1054/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4404)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
- Priekšlikums	- dep. K. Feldmans
Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Borisa Cileviča, Regīnas Ločmeles, Ivana Klementjeva, Ivana Ribakova, Edgara Kucina pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Jūsu vadītās valdības nespēju pamatot priekšlikumu par piedāvātajām priekšrocībām ar Covid-19 vakcīnu vakcinētajiem cilvēkiem un pasākumiem Covid-19 infekcijas ierobežošanai” (Nr. 61/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4153, 4153A, 4409)
- Ziņo	- dep. I. Puga
- Debates	- dep. I. Zariņš
Deputātu Edgara Tavara, Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Raimonda Bergmaņa, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Jūlijas Stepaņenko pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Saeimas Prezidija atteikumu sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi” (Nr. 66/P13) (Atsaukts) (Dok. Nr. 4260, 4260A, 4409)
- Ziņo	- dep. I. Puga
- Debates	- dep. E. Tavars
Par procedūru
Informācija par ārkārtas sēdi
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 16.06.2021 13:00:44 bal001
Par - 63, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmana apstiprināšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi (697/Lm13)

Datums: 16.06.2021 13:01:47 bal002
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja apstiprināšanu (698/Lm13)

Datums: 16.06.2021 13:02:49 bal003
Par - 70, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Līvas Kreituses apstiprināšanu par Starpparlamentu Savienības Latvijas nacionālās grupas locekli (700/Lm13)

Datums: 16.06.2021 13:03:40 bal004
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ievas Krapānes atsaukšanu no Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas (701/Lm13)

Datums: 16.06.2021 13:04:25 bal005
Par - 76, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ievas Krapānes ievēlēšanu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā (702/Lm13)

Datums: 16.06.2021 13:05:41 bal006
Par - 77, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro ievēlēšanu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijā “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, nosaucot politisko amatpersonu vārdus, kuri izraisījuši neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai!” (703/Lm13)

Datums: 16.06.2021 13:06:29 bal007
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ramonas Petravičas ievēlēšanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā (704/Lm13)

Datums: 16.06.2021 13:07:17 bal008
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ramonas Petravičas ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (705/Lm13)

Datums: 16.06.2021 13:15:57 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bāriņtiesu likumā (1047/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 13:19:23 bal010
Par - 75, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” (1065/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 13:35:50 bal011
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1094/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 13:49:53 bal012
Par - 14, pret - 52, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1086/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 13:58:31 bal013
Par - 12, pret - 57, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1086/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 14:00:12 bal014
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.06.2021 14:49:37 bal015
Par - 13, pret - 46, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1086/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 14:50:44 bal016
Par - 55, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (1086/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 14:52:59 bal017
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Līgumu, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu starp Beļģijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku (1011/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 14:55:35 bal018
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Nolīgumu, ar ko groza Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Horvātijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungāriju, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku un Somijas Republiku (1012/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 14:57:23 bal019
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (920/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.06.2021 14:59:07 bal020
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (937/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.06.2021 15:01:50 bal021
Par - 68, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā (936/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.06.2021 15:07:49 bal022
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Karatiesu likumā (504/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.06.2021 15:14:51 bal023
Par - 23, pret - 28, atturas - 15.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Latviešu vēsturisko zemju likums (788/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.06.2021 15:22:03 bal024
Par - 17, pret - 50, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Latviešu vēsturisko zemju likums (788/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.06.2021 15:24:16 bal025
Par - 45, pret - 14, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Latviešu vēsturisko zemju likums (788/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.06.2021 15:27:41 bal026
Par - 9, pret - 46, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Latviešu vēsturisko zemju likums (788/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.06.2021 15:39:35 bal027
Par - 46, pret - 24, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 16. priekšlikums. Latviešu vēsturisko zemju likums (788/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.06.2021 15:40:30 bal028
Par - 28, pret - 35, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 17. priekšlikums. Latviešu vēsturisko zemju likums (788/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.06.2021 15:43:21 bal029
Par - 13, pret - 48, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 18. priekšlikums. Latviešu vēsturisko zemju likums (788/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.06.2021 15:50:00 bal030
Par - 37, pret - 26, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 19. priekšlikums. Latviešu vēsturisko zemju likums (788/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.06.2021 15:54:22 bal031
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Latviešu vēsturisko zemju likums (788/Lp13), 3.lasījums

Datums: 16.06.2021 15:55:34 bal032
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (917/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 15:59:23 bal033
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas un Kosovas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas attiecībā uz ienākuma nodokļiem un ļaunprātīgas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu un tā Protokolu (1078/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.06.2021 16:01:12 bal034
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (998/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 16:01:54 bal035
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 16.06.2021 16:37:27 bal036
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (997/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 16:38:45 bal037
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (986/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 16:40:13 bal038
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Eiropas padomes konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu” (1039/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 16:43:23 bal039
Par - 48, pret - 18, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1058/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 16:44:29 bal040
Par - 60, pret - 5, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1058/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 16:45:28 bal041
Par - 46, pret - 19, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1058/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 16:46:27 bal042
Par - 48, pret - 17, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1058/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 16:47:25 bal043
Par - 49, pret - 17, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1058/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 16:48:31 bal044
Par - 47, pret - 13, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1058/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 16:51:50 bal045
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1058/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 16:56:35 bal046
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (1030/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 17:00:30 bal047
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1031/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 17:04:02 bal048
Par - 50, pret - 7, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par ostām (1045/Lp13), 1.lasījums

Datums: 16.06.2021 17:06:04 bal049
Par - 24, pret - 42, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam Grozījumi Likumā par ostām Nr.1045/Lp13

Datums: 16.06.2021 17:07:36 bal050
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pasta likumā (1054/Lp13), 2.lasījums

Datums: 16.06.2021 17:26:08 bal051
Par - 29, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Deputātu Ivara Zariņa, Valērija Agešina, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Borisa Cileviča, Regīnas Ločmeles, Ivana Klementjeva, Ivana Ribakova, Edgara Kucina pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam "Par Jūsu vadītās valdības nespēju pamatot priekšlikumu par piedāvātajām priekšrocībām ar Covid-19 vakcīnu vakcinētajiem cilvēkiem un pasākumiem Covid-19 infekcijas ierobežošanai" (61/P13)

Datums: 16.06.2021 17:34:39 bal052
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

16.06.2021.

10.00

12.35

12.55

14.30

16.30

17.50