Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas pirmā sēde
2021. gada 2. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Labrīt, augsti godātie Saeimas deputāti! Ir liels prieks redzēt visus atgriežamies klātienē šeit, Saeimas Sēžu zālē.

Godātie deputāti! Sāksim Saeimas 2021. gada 2. septembra sēdi.

Darba kārtībā ir Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzruna.

Lūdzu, Valsts prezidenta kungs, vārds jums.

E. Levits (Valsts prezidents).

Augsti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Man tiešām ir liels prieks redzēt, ka jūs esat atsākuši darbu klātienē, kā tas šim konstitucionālajam orgānam pienākas. Mums bija pārtraukums, kas ir saistīts ar kovidkrīzi; tagad situācija ir tāda, ka ir iespējams turpināt normālā režīmā, jo šis, normālais, režīms ir tas, kas garantē īstu parlamentāru darbību.

Vēl gads vai nedaudz ilgāk, un mēs vērtēsim šī sasaukuma Saeimas paveikto. Jūsu pirmais un neatliekamais pienākums šai laikā būs bijis lemt par to, kā vislabāk nosargāt cilvēku dzīvības, sabiedrības veselību un drošību.

Šis uzdevums būs aktuāls priekšā stāvošā gada garumā. Globālās pandēmijas jauns vilnis pieņemas spēkā arī Latvijā. Tāpēc Saeimai un valdībai ir jāpanāk vienots redzējums par Covid-19 pandēmijas ierobežošanā un vakcinēšanas politikā nepieciešamo. Tas ir visas tautas interesēs.

Lai cik skaļi reizēm izskan “par” un “pret”, mums visiem kopā, visai Latvijas sabiedrībai, ir viens kopējs ienaidnieks, un tas ir kovidvīruss.

Es pateicos visiem Latvijas cilvēkiem, kas, rūpējoties par savu un par savu tuvinieku veselību, visas sabiedrības drošību, ir vakcinējušies. Es pateicos visiem, kas ir uzrunājuši un pārliecinājuši līdzcilvēkus, kuri jūtas nedroši un šaubās.

Cilvēku šaubas ir saprotamas, tādēļ neviens nedrīkst tikt atstumts. Mums visiem kopā, rūpēs citam par citu, ir jāiztur šis pārbaudījums.

Covid-19 pandēmijas apkarošana un brīvprātīgās vakcinācijas iespējami plaša aptvere ir visas tautas kopējā lieta.

Pāvests Francisks to ir ietvēris skaistos vārdos: “Vakcinēšanās ir vienkāršs, bet ietekmīgs veids, kā vairot kopējo labumu un rūpēties vienam par otru.”

Godātie deputāti! Mēs nevaram vēl vienu gadu atņemt saviem bērniem pilnvērtīgu izglītību un mūsu uzņēmumiem - pilnas jaudas darbu.

Tāpēc es piedāvāju šādus valsts politikas orientierus pandēmijas izplatības mazināšanai.

Pirmkārt, valsts politikai ir jābūt elastīgai. Situācija ir nepārtraukti mainīga. Valstij ir jāņem vērā gan saslimstības līmenis, gan jaunākās zinātnes atziņas, gan Eiropas un citu valstu pieredze.

Tādēļ Saeimai nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu un arī pašvaldības noteikt konkrētus regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid-19 pandēmijas ierobežošanai un cilvēku veselības aizsardzībai.

Otrkārt, ir tādi noteikumi, kuri jāpieņem centralizēti, attiecinot uz visu valsti, un ir jomas, kurās priekšroka ir dodama decentralizētai lēmumu pieņemšanai. Ministru kabinetam uz likuma pamata būtu jāpieņem noteikumi par profesijām, kurās nepieciešama vakcinācija (piemēram, sociālajiem un medicīnas darbiniekiem, skolotājiem, noteiktu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, kultūras iestādēs, kafejnīcās un tā tālāk). Bet Ministru kabinetam par to ir jādiskutē un jālemj atsevišķi.

Vienlaikus Saeimai, šeit kolēģiem, ir jādod tiesības pieņemt decentralizētus lēmumus pašvaldību un iestāžu līmenī, piemēram, par skolu vai bērnudārzu pieejamību, ņemot vērā konkrēto epidēmijas izplatību.

Treškārt, ir pamatoti noteikt pasākumus un pakalpojumus, kas ir pieejami cilvēkiem ar sadarbspējīgiem sertifikātiem.

Šāds regulējums atbilst Satversmei, un tas atbilst Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, kā to nesen sprieda arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa vienā analogā gadījumā. Tas ir tiesisks un samērīgs, jo pienācīgi ņem vērā to cilvēku tiesības un intereses, kuri vakcinējoties ir samazinājuši inficēšanās risku sev un apkārtējiem.

Ceturtkārt, ņemot vērā, ka vakcīnas ir pieejamas un katrs, kurš vēlas, var vakcinēties, turpmāk vairs nebūtu pieņemama tik plaša mēroga tautsaimniecības apturēšana, kādu mēs pieredzējām iepriekšējā ziemā.

Izņēmums varētu būt vienīgi tad, ja saslimstība sasniedz tik augstu līmeni, ka pastāv drauds, ka mūsu medicīnas sistēma tiek pārslogota un netiek ar to vairs galā.

Piektkārt, perspektīvā ir jāpiedāvā iespēja visām jau vakcinētajām personām, kas to vēlēsies, pēc zināma laika saņemt vēl papildu (trešo) poti imūnsistēmas nostiprināšanai. Tātad Latvijai jau tagad ir jāiepērk attiecīgās devas. Un es saprotu, ka tik daudz devu Latvijai jau patlaban ir. Starp citu, Lietuva tieši diskutē šo jautājumu, tā ka mums ir jāseko līdzi attīstībai.

Dāmas un kungi! Mēs visu laiku runājam par Covid-19 pandēmiju, taču, lai cik svarīgs šis jautājums arī būtu, valstī vienlaikus pastāv un ir jārisina arī citas problēmas, it sevišķi tās, no kurām ir atkarīga valsts stratēģiskā attīstība.

Krīze, it īpaši nomācoši ilga, provocē negatīvismu. Un tas ir saprotami. Gan mans, gan jūsu darbs, dārgie deputāti, gan valdības darbs tiek vērtēts saasināti kritiski. Un es varu teikt, ka tas ir jāiekļauj krīzes laiku amatpersonu dienesta komplektā. Tomēr tas nedrīkst aizēnot būtiskas reformas ar ilglaicīgu pozitīvu ietekmi, kuras šī Saeima, jūs, dārgie kolēģi, jau esat īstenojuši.

Atgādināšu tikai dažas no tām: finanšu sistēmas kapitālais remonts (tas mūs paglāba no ārkārtīgi dziļas ekonomiskās krīzes), administratīvi teritoriālā reforma, Latviešu vēsturisko zemju likums, augstskolu reforma, Ekonomisko lietu tiesas izveide, sabiedriskā medija jauna pārvaldība un iziešana no reklāmas tirgus, tiesvedības procesu ilguma samazināšana (nepietiekoša samazināšana, bet tomēr), nodokļu reforma.

Katru no tām arī es esmu kritizējis un aicinājis uzlabot, īpaši jau tas attiecas uz nodokļu reformu, kuras iespaids uz nepilnu darba laiku strādājošajiem vai mazo algu saņēmējiem noteikti vēl būs jākoriģē.

Vēsturē paliek darbi, kas atstāj ilglaicīgu iespaidu uz tautas dzīvi un padara labāku Latvijas valsti.

Tāpēc, godātie deputāti, es aicinu turpināt aizsāktās reformas un likt stabilus pamatus atsevišķām kritiski svarīgām reformām, kas ietekmēs mūsu dzīvi ilgtermiņā. Gads ir pietiekami ilgs laiks, lai to izdarītu, lai to izdarītu līdz galam.

Šodien es vēlos runāt par divām jomām, kurās steidzami nepieciešamas pārmaiņas. Pirmā - tā ir Latvijas iekšējā drošība, un otrā - tā ir mūsu valsts strukturālā atpalicība, kas iezīmējas arvien draudošāk.

Godātie deputāti! Globālā pandēmija ir bijusi stresa tests mūsu veselības aprūpes sistēmai, bet šobrīd stresa testu iziet Valsts robežsardze. Pandēmija uzrādīja, cik ilgstoši nesagatavota krīzes situācijām bija veselības pārvaldība. Toties Valsts robežsardze pārbaudījumu līdz šim ir izturējusi godam.

Šobrīd pret Eiropas Savienības ārējo robežu ir vērsts hibrīdkarš. Šī nav bēgļu krīze. Saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem bēgļi var lūgt patvērumu, ierodoties pirmajā drošajā valstī. No savas valsts - pirmajā drošajā valstī, un tā šajā gadījumā ir Baltkrievija, kur viņus nevajā, bet - tieši otrādi - izsniedz tūristu vīzas.

Atsevišķi izvērtētos gadījumos humānu apsvērumu dēļ Latvijā var uz noteiktu laiku uzņemt atsevišķus cilvēkus.

Bet pirmajā vietā, dārgie kolēģi, ir jābūt Latvijas, Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas aizsardzībai. Tas ir mūsu pirmais uzdevums - to nosargāt.

Šobrīd steidzami nepieciešams ātri izbūvēt robežu ar Baltkrieviju. Bet vai tiešām bija jāpienāk šai krīzei, lai mēs ieraudzītu, cik neaizsargāta tā ir?

Iekšējās drošības nostiprināšana ir jānosaka kā daudzgadu prioritāte, arī lemjot par budžetu jau šogad. Mēs nevaram gaidīt vēl kādu neparedzamu pārbaudījumu kādai no iekšlietu jomām.

Konsekventi un atbilstoši NATO standartiem jau ilgāku laiku tiek nostiprināta valsts ārējā drošība, un tā mums ir labā līmenī, ļoti labā līmenī. Bet tagad tikpat konsekventi, soli pa solim, ir jānostiprina valsts iekšējā drošība.

Robežsargi sargā Latvijas robežu. Bet vai tas ir pareizi, ka viņiem, lai no savām mājām nokļūtu uz robežas dienesta vietu, teiksim, 30 kilometru attālumā, benzīns jāpērk pašiem?

Ugunsdzēsējiem ir jāspēj operatīvi rīkoties drošā un mūsdienīgā ekipējumā, taču uz izsaukumiem viņi brauc ar padomju okupācijas laikā ražotām mašīnām.

Ir jāieliek stūrakmeņi valsts kiberdrošības sistēmai, tās pārvaldībai, jāiegulda atbilstoši finanšu resursi un cilvēkresursi. Digitālie rīki tiek izmantoti, lai mūsu valstij nedraudzīgi iekšēji un ārēji spēki slēptā veidā ietekmētu mūsu valsts politiku un ekonomiku.

Un tādēļ es uzskatu, ka ir nepieciešams iekšlietu sistēmā laikus veidot attiecīgi sagatavotu un izglītotu kiberpolicijas vienību. Ir pēdējais laiks to darīt, jo mēs esam tieši hibrīdkara fokusā un mūsu sagatavotība nav pietiekoša - tālu no pietiekošā.

Neapmierinošs ir pirmstiesas izmeklēšanas procesa ilgums un kvalitāte, taču pēc Policijas akadēmijas likvidācijas (pirms 12 gadiem) specifiskā izglītība, kāda ir nepieciešama izmeklētājiem un operatīvajiem darbiniekiem, netiek adekvāti piedāvāta. Un rezultātu mēs šodien redzam.

Latvijai tāpēc ir nepieciešams moderns izmeklētāju un operatīvo darbinieku mācību centrs. Es ceru, ka jau šī gada budžetā tam tiks atvēlēti attiecīgi līdzekļi. Tas nav tik vienkārši - uzbūvēt to dažos mēnešos, tas ir vairāku gadu darbs, bet tas ir jāsāk.

Ir pakāpeniski jāizlīdzina arī lielās atalgojuma atšķirības starp iekšlietu jomu un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Kolēģi, iekšlietu joma pārāk ilgi nav uzskatīta par valsts budžeta prioritāti, un es vēlos aicināt jūs, godātie deputāti, apzināties, ka tas tā turpināties nevar.

Dāmas un kungi! Mums visiem kopā ir jāiedziļinās un jāatrod jēdzīgi risinājumi problēmai, kas kļūst arvien redzamāka, un šī problēma ir tāda, ka Latvija atpaliek. Un šī atpalicība ir strukturāla.

Par spīti pēdējā ceturkšņa straujajam iekšzemes kopprodukta pieaugumam, Latvijas ekonomika ilgtermiņā atpaliek no Lietuvas un Igaunijas. Mēs parasti bijām otrajā vietā aiz Igaunijas, bet starplaikā mēs esam jau aiz Igaunijas un Lietuvas. Un šeit ir strukturālas problēmas.

Arvien biežāk mūsu valsts atrodama Eiropas Savienības reitingu beigu galā. Eiropas inovāciju rezultātu pārskatā Latvija ir trešā no beigām, bet produktivitātes rādītājos mēs esam ceturtie no beigām.

57 procentiem Latvijas iedzīvotāju nav digitālo pamatprasmju, un tas Eiropā tiek vērtēts kā kritisks rādītājs.

Mums ir mazākais informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbinieku skaits proporcijā no visa nodarbināto kopskaita. Modernā sabiedrībā tā tas nevarētu būt.

Vēl varētu minēt joprojām lielo ēnu ekonomikas iespaidu, administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbībai un tā tālāk.

Un tādēļ es vēlos koncentrēt jūsu uzmanību, dārgie deputāti, uz galveno iemeslu šai atpalicībai. Tas ir redzams Latvijas valsts nespējā piedāvāt visiem saviem pilsoņiem vērtīgāko resursu - kvalitatīvu izglītību, kvalitatīvu augstāko izglītību, kvalitatīvu profesionālo izglītību un kvalitatīvu tālākizglītību mūža garumā jeb mūžizglītību.

Mūsu izglītības, zinātnes, tehnoloģiju un ekonomikas politikas ilgstoši nav bijušas savstarpējā sazobē, tās nav bijušas saslēgtas vienotā ķēdē, kur visi posmi darbotos ar vislielāko atdevi, taču tas ir iemesls Latvijas strukturālajai atpalicībai, kas, es atkārtoju, ir redzama arvien vairāk un vairāk. Un tādēļ jums, kolēģi, šajā atlikušajā gadā šis apburtais loks ir jāpārrauj.

Tādēļ es aicinu Saeimu pievērst uzmanību it īpaši šādiem virzieniem:

Pirmkārt, ir beidzot jāveic skolu tīkla sakārtošana, kas ilgstoši aizkavēta. Tās mērķis ir novērst būtisko atšķirību zināšanu kvalitātē dažādās skolās. Zināšanas, ko skolēni iegūst, nedrīkst būt atkarīgas no tā, kur viņi dzīvo un kādā skolā iet. Un to veicinās arī administratīvi teritoriālā reforma. Tā ka šeit šis darbs ir jānoslēdz, jāpabeidz līdz galam, un es ceru, ka šī sasaukuma Saeima vai vēl šī sasaukuma Saeimas laikā tas tiks izdarīts.

Otrkārt, augstskolu reforma ir jāturpina, un, liekot lietā mērķtiecīgu finansējumu, jānovērš sadrumstalotība un jāsekmē augstskolu izcilība un starptautiskā konkurētspēja.

Un, treškārt, es aicinu jūs jau nākamajā gadā, tas ir, šī gada budžeta debatēs, palielināt Latvijas zinātnes bāzes finansējumu, kas šobrīd ir katastrofāli zems. Rēķinot uz iekšzemes kopproduktu, tas ir trīs reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kolēģi, vai jūs neredzat starpību starp to, ko mēs gribam panākt, un to, kas mēs esam? Tas ir jūsu rokās - šo atpalicības galveno faktoru mazināt. Nevis likvidēt uzreiz šajā gadā, bet sākt mazināt.

Zemie ieguldījumi zinātnē neļauj attīstīties inovācijām. Savukārt valsts kapitālsabiedrību un privāto uzņēmumu ieguldījumu inovācijās kavē administratīvie šķēršļi.

Es aicinu jūs nopietni pievērsties šiem šķēršļiem, kuri kavē Latvijas attīstību. Latvijas tauta ir pelnījusi dzīvot modernā un labklājīgā valstī. Un tas lielā mērā ir atkarīgs no jums, dārgie kolēģi.

Dāmas un kungi! Nobeigumā pavisam īsi par diviem likumprojektiem, kurus es šajās dienās iesniegšu Saeimai.

Pirmais likumprojekts piedāvā grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, jo ir daudzas jomas, kurās mūsu dinamiskais laiks pieprasa dažādu ministriju un pārvaldes iestāžu ciešu un elastīgu kopdarbību. Likuma grozījumi piedāvā vajadzīgos instrumentus šādai - pārnozaru - sadarbībai.

Ar 1922. gada izpratni par to, kā darbojas valdība un kā darbojas struktūra (es domāju 1922. gada izpratni - tad, kad mēs pieņēmām mūsu Satversmi), vairs nepietiek šodien - kompleksajā, modernajā valstī. Un tādēļ šis likumprojekts paredz iespēju nākamajai Saeimai, nākamajai valdībai, ne vairs šai (šai - jums - par to vairs nebūs jādomā, jālauza galva; jums tikai ir jāatstāj labs mantojums nākamajai Saeimai), - paredz iespēju, starp citu, iecelt politiski atbildīgu amatpersonu - valsts ministru − uz Ministru kabineta darbības vai uz konkrēta uzdevuma izpildes laiku noteiktā pārnozaru politikas jomā. Ir jābūt šeit, Saeimā un Ministru kabinetā, politiski atbildīgam cilvēkam, kurš šīs specifiskās jomas, kuras mums patlaban nav nosegtas ar politiku un kuras visā Eiropā ir nosegtas ar politiku, arī pārvalda un ir atbildīgs par to.

Otrs likumprojekts attiecas uz partiju finansēšanu. Valsts budžeta finansējums, respektīvi, tā palielinājums, bija pareizs un nepieciešams politisks solis. Sabiedrībai lētāk izmaksā valsts finansētas politiskās partijas nekā korumpētas partijas, dārgie draugi. Tādēļ, jau pieņemot regulējumu, tomēr bija skaidrs, ka vairākas normas būs jāprecizē. Toreiz mani ierosinājumi palika nesaklausīti.

Manis iesniegtā likumprojekta būtība ir šāda: ja kādas partijas frakcija Saeimā ir beigusi pastāvēt vai ja tās locekļu skaits ir samazinājies par divām trešdaļām, partija zaudē daļu finansējuma, kas tai piešķirts par iegūtajām balsīm Saeimas vēlēšanās, taču tiek saglabātas citas finansējuma komponentes, it sevišķi - bāzes finansējums, jo partija jau varbūt vēl var atkopties, taču savu uzdevumu tā vairs nepilda, jo vēlētāji par to balsoja tādēļ, lai tā ar savu frakciju spētu ietekmēt valsts politiku. Ja tā to darīt vairs nav spējīga, tad vairs nav attaisnojuma tālākam finansējumam par šīm balsīm. Es domāju, ka šie grozījumi varētu uzlabot sabiedrības uzticēšanos partiju sistēmai, kura mums ir jāstiprina.

Godātie Saeimas deputāti! Jums priekšā ir ražīga darba gads. Es novēlu jums neklausīties populisma sirēnu vilinošajās balsīs, jo nereāliem solījumiem cilvēki netic, neizpildītus solījumus atceras un vairāksolīšana nedarbojas. Bet solītāju jau mums netrūks.

Bet par to, ka piena upes ķīseļa krastos nemēdz būt, jau ir norādījis klasiķis.

Lai jums visiem sekmīgs šis darba cēliens Latvijas tautas un valsts labā!

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies Valsts prezidentam. (Aplausi.) Paldies Valsts prezidentam Egilam Levitam.

Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi. Tātad... (Pauze.)

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Ministru kabinets ir informējis, ka atsauc likumprojektu “Vakcinācijas loterijas likums”. Līdz ar to šis likumprojekts ir atsaukts un no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Deputāti Ritvars Jansons, Krišjānis Feldmans, Juris Pūce, Arvils Ašeradens un Atis Zakatistovs lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šīm darba kārtības izmaiņām? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 24, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve “Rail Baltica” koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Akciju atpirkšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jansona, Feldmana, Pūces, Ašeradena un Zakatistova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Godātie deputāti! Sāksim izskatīt likumprojektus sadaļā “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 31. augusta sēdē tika izskatīts par steidzamu atzītais likumprojekts Nr. 1098/Lp13 - “Grozījumi Maksātnespējas likumā”.

Likumprojekts paredz nodrošināt maksātnespējas procesa administratora amata apliecības derīguma termiņa pagarināšanu un izmaiņas administratora eksaminācijas procesā. Papildus precizēti gadījumi administratora atcelšanai un atstādināšanai.

Juridiskajā komisijā saņemti un izskatīti seši priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. - Juridiskā biroja redakcionāla un tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 4. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 5. - Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē likuma spēkā stāšanās datumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Juridiskā komisija likumprojektu otrajam, galīgajam, lasījumam ir atbalstījusi. Aicinu kolēģus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 896/Lp13), trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Tātad - “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 896/Lp13).

Priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 916/Lp13), trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Šim likumprojektam tika saņemti divi grozījumi.

1. ir Krišjāņa... Tā... Es te kaut ko jaucu... Ā, nē, nē, nē, arī šim nav saņemti (Starpsauciens: “Ir!”)... atvainojos, tur būs tālāk cits likumprojekts. (Starpsauciens: “Viss kārtībā!”)

Sēdes vadītāja. Rancāna kungs, divi priekšlikumi.

J. Rancāns. Jā, jā, jā, labi, labi. Tā, atvainojos, viss kārtībā.

Atsākam darbu klātienē, tā sakot...

1. priekšlikums - Saeimas deputāta (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)...

Tātad 1. - deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums par pārejas noteikumiem. Neatreferēšu, bet komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien, dārgie kolēģi! Laikam pirmās debates pēc ilgāka pārtraukuma.  Zināmā mērā jūtos kā svētkos. Un šis priekšlikums, ja mēs nobalsosim par to, arī būs svētku vērts. Kāpēc? Tāpēc, ka šis priekšlikums paredz, ka no nākamā gada 1. janvāra darbu izbeigtu Imigrācijas likuma 23. panta 29. un 30. punkts. Un to mēs... Šos pantus mēs ļoti labi zinām, tautā tie tiek saukti par termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas pantiem.

Viens no šiem pantiem ir par to, ka, ja persona nopērk nekustamo īpašumu vismaz 250 tūkstošu eiro apmērā, tad tā pretendē uz termiņuzturēšanās atļauju apmēram uz pieciem gadiem. Un otrs punkts, ko es piedāvāju izbeigt no nākamā gada 1. janvāra: ja gadījumā tai ir pakārtotās saistības (personai - 280 tūkstoši eiro) un tā pie reizes arī ieskaita Valsts kasē 25 tūkstošus eiro skaidrā naudā, arī tad tai pienākas termiņuzturēšanās atļauja.

Kolēģi, man liekas, ka tas laiks, kad varējām atļauties tirgot termiņuzturēšanās atļaujas, ir beidzies. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, alternatīvi aicinu nākt visiem tribīnē un stāstīt, kādēļ viņi šo priekšlikumu komisijā nav atbalstījuši, un atgādinu, ka priekšlikums arī paredz, ka tos pieteikumus, kas ir iesniegti pēc esošās kārtības līdz gada beigām, protams, izskata pēc iepriekšējā regulējuma. Manuprāt, ļoti loģisks priekšlikums, īpaši ņemot vērā, ka mums nedraudzīgas valstis nesnauž un hibrīdkarš, kā jau Valsts prezidenta kungs teica, ir aktīvajā fāzē.

Paldies par uzmanību.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. (Starpsauciens: “Bet atbalstīts vai neatbalstīts? Jāpasaka!”; dep. I. Zariņš: “Kā komisija lēma?”)

Komisija lēma tā, kā visiem ir pieejams tabulās. Vēlreiz - tiem, kas nedzirdēja iepriekš (Starpsauciens no NA frakcijas: “Labs priekšlikums!”), - komisija šo priekšlikumu neatbalstīja!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! (Dep. I. Zariņa starpsaucieni.)

J. Rancāns. Zariņa kungs, aicinu sekot sēdes norisei! (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Feldmana iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 53, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Ar to komisija izslēdz likumprojekta 3. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Klausieties, Zariņa kungs! Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. R. Ločmeles starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 916/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labrīt, kolēģi! Trešajā, galīgajā, lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 903/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika iesniegti seši priekšlikumi.

1.  - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Tas ir redakcionāls un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās normas spēkā stāšanās termiņus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās normas spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās normas spēkā stāšanās termiņus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās tiesību normas spēkā stāšanās laiku. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Tāpat arī trešajā, galīgajā, lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 902/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika iesniegti pieci priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās normas spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās normas spēkā stāšanās termiņus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās normas spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē attiecīgās normas spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nākamie četri likumprojekti - tā ir vesela likumprojektu pakete, kas saistīta ar Latvijas Bankas likuma izmaiņām.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 8. jūnija sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā”.

Priekšlikumi netika saņemti, līdz ar to komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 7. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 7. septembris.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Šā gada 8. jūnijā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija apsprieda arī likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā”.

Arī šim likumprojektam netika iesniegts neviens priekšlikums.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 7. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 7. septembris.

Likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Arī šo likumprojektu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija izskatīja šā gada 8. jūnijā.

Arī šim likumprojektam netika iesniegts neviens priekšlikums.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Ieroču aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 7. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 7. septembris.

Likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 8. jūnija sēdē ir apspriedusi likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”.

Saņemti seši priekšlikumi.

1. - bijušā iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 2., 3., 4., 5. un 6.  - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Bergmanis. 2. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 3. - arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 5. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Un 6. - arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šī gada 7. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Arī šim likumprojektam termiņš priekšlikumiem - šā gada 7. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Priekšlikumi šajā likumprojektā otrajam...

Sēdes vadītāja. Pagaidiet, Rancāna kungs!... Rancāna kungs, pagaidiet! (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Varam turpināt. Lūdzu!

J. Rancāns. Priekšlikumi šā likumprojekta otrajam lasījumam netika saņemti. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 7. septembris.

Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 1027/Lp13 - “Grozījumi Medību likumā”.

Komisijā ir saņemti 35 priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 1. pantu. Šis pants attiecas uz tiesību īpašnieku grupām - medību tiesību īpašnieku apvienībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt 2. pantu... 2., 3. ... kur nav reģistrēts medību iecirknis, un tur tālāk ir trīs izņēmumi. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dūklavs. 3. ir deputātu Rukšānes‑Ščipčinskas, Bikšes, Ikstenas, Dūrīša un Baumanes priekšlikums. Arī ir daļēji atbalstīts (par šo pašu tēmu) un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dūklavs. 4. ir deputātes Švecovas priekšlikums. Arī par šo pašu tēmu, daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sākas rudens, sākas Saeimas rudens klātienes sesija, un sākas arī medību sezona, kas laikam ir pieskaņota arī kontekstā ar šī likumprojekta nonākšanu Saeimas dienaskārtībā tieši pirmās darba dienas sēdē.

Ar ko šis likumprojekts patiesībā ir interesants, un kāpēc es iesniedzu priekšlikumus? Jā, es, protams, pozitīvi vērtēju faktu, ka mans priekšlikums daļēji ir atbalstīts un diskusijas laikā... komisijas sēdēs arī notika vairākas kvalitatīvākas diskusijas un tika rasti kvalitatīvāki risinājumi attiecīgo pantu formulējumiem.

Taču diemžēl jāatzīst, ka gan sabiedrībā kopumā, gan arī Saeimā mednieku lobija spēki ir pārāk stipri un pārāk lobē savas intereses... lai nodrošinātu arī citu sabiedrības daļu, proti, Vides konsultatīvās padomes, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un arī mazo mednieku kolektīvu intereses. Likumprojekts paredzēja vairākas lietas, kas patiesībā ļoti paplašināja mednieku saimniecību pilnvaras un arī lobēja tieši lielo mednieku saimniecību intereses.

Mana priekšlikuma būtība attiecīgi paredzēja... lai nodrošinātu iespēju... tajā skaitā... neļaut medības lobēt pilsētu teritorijās un... tajā skaitā... ļaut nekustamā īpašuma īpašniekiem vai lauksaimniecības zemēs, vai arī attiecīgi meža zemēs, nepārslēdzot bez viņu zināšanas līgumus... neļaut mednieku saimniecībām turpināt medības viņu teritorijā.

Kāds vēl negatīvs moments atklājās komisijas sēdē? Tas ir fakts, ka diemžēl Vides konsultatīvās padomes un vides biedrības intereses netika sadzirdētas un arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura patiesībā ir atbildīga par attiecīgo tēmu un par vides prasību nodrošināšanu, nebija nedz aktīva, nedz arī... nerunājot jau par proaktivitāti... diemžēl arī komisijas sēdes laikā, izskatot priekšlikumus un izlobēto Saeimas mednieku deputātu likumprojektu, neņēma vērā to, ko Vides konsultatīvā padome lūdza, - lai Saeimas apakškomisija, kura tieši ir atbildīga par vides jautājumiem un kuru vada Ščipčinskas kundze... atteicās izskatīt šo jautājumu detalizētāk un komplicētāk un ņemt vērā arī Vides konsultatīvās padomes iebildumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams?

J. Dūklavs. Tātad komisijā šis priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā. Attiecīgi aicinu vai nu atturēties, vai balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Sakiet, lūdzu, vai Švecovas kundze lūdz balsojumu? (Dep. Ļ. Švecova: “Nē, nelūdzu.”) Tātad balsojums netiek lūgts.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Dūklavs. 5. - deputātes Papules priekšlikums ir identisks 4. priekšlikumam. Arī ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Dūklavs. 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Švecovas kundze plaši izstāstīja par šo priekšlikumu... būtību. Tātad viss ir apkopots. Te bija diezgan liela skaņošana ar Juridisko biroju, kamēr mēs tikām pie šī rezultāta. Un visas puses, ja tā drīkst izteikties, palika pie šī - atbildīgās komisijas - priekšlikuma.

Komisijā tas ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Paldies.

7. arī ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas Ministru kabinetam uzdod noteikt Valsts meža dienestam, kādas ir tiesības attiecībā uz medību termiņiem. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 8. ir deputātes Švecovas priekšlikums. Tas attiecas uz medību iecirkņu reģistrāciju. Tātad tiek piedāvāts mainīt iecirkņa lielumu, precīzāk - samazināt uz 200 hektāriem. Šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, jāatzīst, ka viss šis likumprojekts, kuru ierosināja atsevišķi Saeimas deputāti, kuri lobē lielas mednieku saimniecības (un arī komisijas sēdē diskusijā piedalījās tikai divu lielu mednieku saimniecību pārstāvji), patiesībā pārstāv tieši šo segmentu un lobē viņu intereses.

Es ceru, ka visi Saeimas deputāti, kas darbojas ne tikai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet arī citās komisijās, ir saņēmuši maza mednieku kluba “Mārupes bebrs” vēstuli, kurā ir paskaidrots un sniegta argumentācija par to, kāpēc viņi iebilst pret ļoti lielas platības noteikšanu mežsaimniecībās, lai attiecīgi varētu veikt medības.

Arī es savu priekšlikumu iesniedzu tādēļ, ka uzskatu, ka mazās saimniecībās ir iespējams operatīvāk reaģēt uz izaicinājumiem, kas pastāv attiecīgajā segmentā, reģionā vai attiecīgajā vietā.

Kārtējo reizi gribu pievērst uzmanību tam, ka diskusijas laikā pasīvu novērotāja lomu ieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kura arī neizteica... un pat jāatzīst, ka attiecīgo biedrību vēstules un informācija, kas bija iesniegta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, nav nonākusi ne līdz Saeimas komisijas deputātiem, ne līdz Zemkopības ministrijai, kura patiesībā veica diskusijas saistībā ar šo likumprojektu.

Kolēģi, es lūdzu balsot par šo manu priekšlikumu un atbalstīt to. Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija slēgtas.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Šī nu būs tā reize, kad lielāks - tas ir labāk. Runājot par medību kolektīviem, es aicinu stingri pieturēties pie tām redakcijām, ko komisija ir atbalstījusi. Tas ir saistīts ar to, ka, jo lielāks ir medību kolektīvs, jo lielāka... tādā nu... tā pārraudzībā teritorija, jo ilgtspējīgāk tas spēj saimniekot. Tas ir saistīts arī ar resursu pieejamību, tas ir saistīts ar atbildību pret dabu, un nav nepieciešams mazākā teritorijā nomedīt lielāku dzīvnieku skaitu.

Tādēļ aicinu atstāt likumprojektā oriģinālo redakciju, kura paredz pietiekami nopietnus... ilgtspējīgas teritorijas medību kolektīviem. Tādēļ arī šajos un turpmākajos priekšlikumos, kas, manuprāt, pietiekami kvalitatīvi tika izdiskutēti komisijā... ir arī tāda liela vienprātība par šo jautājumu un tāds vispārējs miers, es pat teiktu... Aicinu stingri pieturēties pie komisijas nolemtā.

Šajā gadījumā visu cieņu iesniedzējām. Mēs arī uzklausījām, diskutējām, beigu beigās noraidījām. Citur mēs varbūt daļēji atbalstījām. Kā nu kuro reizi, bet šoreiz neatbalstījām.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Nedaudz atgādināšu, kāda bija likumprojekta tapšanas gaita.

Tātad šis likumprojekts ir tapis... mūsu kolēģu tātad sagatavots, to ir parakstījuši vairāki kolēģi no dažādām frakcijām, tai skaitā arī neatkarīgie deputāti. Tajā brīdī, kad šis likumprojekts nonāca Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, mēs to tomēr nodevām vēl diskusijām Zemkopības ministrijā.

Zemkopības ministrijā šīs diskusijas bija pietiekami kvalitatīvas, tika iesaistītas ļoti daudzas dažādas puses. Jāsaka, nav tādas labas vai sliktas vienošanās, ir vienkārši vienošanās. Un šī procesa gaitā - tātad gan diskusijās komisijā, gan diskusijās darba grupā Zemkopības ministrijā - šāda vienošanās tika panākta. Un es aicinu, kolēģi, līdzīgi kā komisijas priekšsēdētājs tikko minēja, sekot līdzi komisijas lemtajam.

Šis ir, protams, sensitīvs likumprojekts, tomēr tas ir panākts daudzu diskusiju rezultātā. Mēs noturējām vairākas sēdes un panācām to rezultātu, kurš šobrīd mums ir lemšanai.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šajā gadījumā sekot līdzi komisijas lemtajam, tas tiešām ir kompromiss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Jā, likumprojekts tiešām ir sensitīvs, un ir skaidrs, ka divas puses nespēj vienoties par elementārām lietām - mednieki, kas, protams, šeit ir atraduši vairāk draugus, es atļaušos teikt, vismaz tādā atbalsta formātā, un dabas draugi, kuri aicina ievērot zināmu sabalansētību starp abām pusēm.

Līdz ar to šajā brīdī aicinu tomēr pārdomāt un paskatīties uz likumprojektu kopumā, tai skaitā uz priekšlikumiem un arī uz šo priekšlikumu par teritorijas apjomu, nevis diskutējot, kurš lielāks un labāks vai mazāks un sliktāks, bet gan ieklausoties tajā, ka komisijas laikā, spraigu diskusiju laikā... tai skaitā es nesaņēmu atbildes ne no vienas ministrijas - ne no Zemkopības ministrijas, ne no VARAM jeb Vides aizsardzības un tā tālāk... ministrijas par to, kādi ir ekonomiskie ieguvumi vienā vai otrā gadījumā. Jo šajā gadījumā, runājot par hektāriem, ir skaidrs, ka jūs atbalstīsiet ekonomiskās medības. Un tad gribētos dzirdēt, kāds ir vai nu fiskālais ieguvums, vai tieši pretēji - nodarījums dabai, zinot, ka šobrīd Eiropas Savienība runā par zaļo kursu un īpaši vides aizsardzību un Latvija savos dokumentos daudzās vietās to ir norādījusi. Manuprāt, arī uz Medību likumu būtu jāskatās šādā kontekstā.

Līdz ar to šajā gadījumā (šis ir tikai otrais lasījums) aicinu tomēr komisiju, arī tos, kas atbalsta kādu no hobijiem (nevis pārliecību, bet hobijus), padomāt un, iespējams, uzlabot šo likumu, tai skaitā arī ar finanšu aprēķiniem. Ar to es šai brīdī tiešām domāju Zemkopības ministriju un arī VARAM aprēķinus, lai mēs redzam, kā šī darbība ietekmē vai, tieši pretēji, neietekmē kopējo situāciju, ja mēs runājam par vides aizsardzību.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un neatbalstīt likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

J. Dūklavs. Kolēģi, es jau jums minēju, ka komisija šo samazinājumu no 350 hektāriem (lai visiem būtu skaidrs!) uz 200 hektāriem neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 13, pret - 58, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. Paldies.

9. - Papules kundzes priekšlikums. Tas ir pilnīgi identisks iepriekšējam priekšlikumam. Jūs jau arī pastāstījāt. Komisija diemžēl arī šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Saeima izteica jau savu pozīciju, balsojot par 8. priekšlikumu, līdz ar to arī par 9. priekšlikumu.

J. Dūklavs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit pasaka par šiem 350 hektāriem, kā var medību iecirkni reģistrēt. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 12. - deputātes Švecovas priekšlikums par kritērijiem. Nu, diemžēl arī šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ņemot vērā to, ka kopumā likumprojekts tika virzīts ļoti lielu mednieku kolektīvu interesēs, priekšlikums tika izstrādāts kopā ar vides aizsardzības organizācijām un vides pētnieku un ornitologu biedrībām, vadoties no viņu iesniegtajām rekomendācijām un ieteikumiem, kuri diemžēl netika sadzirdēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā un kuri arī attiecīgi... apakškomisijas vadītāja neiebilda un nesniedza nekādus savus komentārus... vai neieklausījās vides aizstāvju pozīcijā un priekšlikumos.

Šie kritēriji, ko es piedāvāju, paredz to, ka nav atļauts medīt vietās, kur nav reģistrēts medību iecirknis, ja ar medību tiesību īpašnieka vai tā pilnvarotās personas rakstveida atļauju ir noslēgta medību tiesību lietotāju savstarpējā vienošanās par reģistrētā medību iecirkņa ārējām robežām.

Kāpēc radās šāda satura priekšlikums? Jo diemžēl komisijas sēdē izskanēja un - tikai vienpusīgi - lielie mednieku kolektīvi uzspieda uz to, ka, ja ir ievainots dzīvnieks un viņš ieskrien kādā teritorijā, ar kuras īpašnieku pastāv tikai vecā noslēgtā vienošanās, tad mednieku kolektīvs var sekot līdzi minētajam dzīvniekam un nogalināt viņu arī tajā teritorijā.

Attiecīgi... Savukārt es esmu dzirdējusi no vairākām zemnieku saimniecībām un zemniekiem, kuri ir neapmierināti ar mednieku patvaļu, ar mednieku iekļūšanu... un mednieku rīcību, turpinot arī medīt dzīvniekus, - ir situācijas, kad tieši zemnieki ir neapmierināti ar to, ka mednieku kolektīvi, piemēram, pārgriež elektrisko ganu vai tiek teritorijā un balstās uz vienošanos, kas ar zemnieku bijusi noslēgta iepriekš.

Es uzskatu, ka cilvēka tiesības uz privātīpašuma neaizskaramību un arī attiecīgi ierobežošanu... un atļauju medību kolektīvam lobēt savas intereses tik klaji un bezkaunīgi... nav pieļaujamas, tāpēc lūdzu atbalstīt 12. un arī 13. priekšlikumu, kas pēc būtības ir analoģisks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Dūklavs. Komisijā par šo jautājumu arī bija plašas diskusijas, un, kā jūs, lasot iepriekšējo redakciju un Švecovas kundzes piedāvāto...  tad tur ir ļoti minimālas izmaiņas. Kā jau es minēju, šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, arī Juridiskais birojs informē, ka šis priekšlikums nav balsojams, jo mēs atbalstījām 11. priekšlikumu, ar kuru tika izslēgta likuma 17. panta otrā daļa. Tātad priekšlikums nav balsojams. (Dep. E. Papule: “Bet debatēt taču var?”)

J. Dūklavs. Paldies.

Tālāk 13. - deputātes Papules priekšlikums, kas ir identisks 12. priekšlikumam. Nu, cik es saprotu, tad, jā... Lūdzu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Saprotu, ka priekšlikumi interesē, izskatās, tikai dažus no klātesošajiem un tomēr...

Paldies komisijas vadītājam, ka jūs teicāt, ka diemžēl šie priekšlikumi nav atbalstīti, un šorīt, noklausoties arī Valsts prezidenta runu, kurš pat obligāto vakcināciju jums aicina uzticēt Ministru kabinetam... tad es varētu darboties līdzīgi un tomēr lūgt ieskatīties, ka... vairākas lietas, vairākus kritērijus... kā atrast kompromisu starp divām pusēm, aicinu nodot Ministru kabinetam, lai Ministru kabinets var atrast sarunu starp divām pusēm, tai skaitā diskutējot un uzklausot vides aizsardzības speciālistus.

Šajā brīdī saprotu, ka nav balsojams, tomēr trešajā lasījumā arvien, arvien aicinu visiem paskatīties uz procesu, nevis aizstāvot kādu pusi, bet uz to, lai kopējais risinājums ir fiskāli un loģiski izveidots.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J. Dūklavs. Paldies.

Man nav nekas piebilstams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav arī balsojams.

J. Dūklavs. Tālāk 14. - deputātes Švecovas priekšlikums. Šeit runa ir par medību platībām attiecīgām dzīvnieku sugām. Šis jautājums jau arī nedaudz tika diskutēts - par šiem 200 hektāriem, un šeit ir gan par meža cūkām, gan par staltbriežiem, gan par aļņiem; attiecīgi sadalījums - par platībām, kādām ir jābūt, lai šos dzīvniekus varētu medīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, ir jāatzīst, ka es neesmu medību un mednieku atbalstītāja, nepiedalos medībās un arī iepriekšējā Saeimā iebildu, kad tika izskatīts jautājums par to, ka medībās tika atļauts piedalīties bērniem no 16 gadu vecuma.

Runājot arī par šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka tas ir diezgan specifisks un nosaka platības, paskaidrošu tikai vienu - šis priekšlikums tapa, konsultējoties un izvērtējot to informāciju, ko visiem Saeimas deputātiem sniedza Vides konsultatīvā padome. Un Vides konsultatīvajā padomē ietilpst nodibinājumi: Latvijas Dabas fonds, Vides izglītības fonds, Pasaules dabas fonds, Ķemeru nacionālā parka fonds, Teiču dabas fonds; biedrības: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, “Vides fakti”, Vides aizsardzības klubs, Latvijas Makšķernieku asociācija, “Latvijas Ezeri”, “Zaļā brīvība”, Ekodizaina kompetences centrs un citas biedrības.

Sanāk tā, ka deputāti, kas darbojas gan komisijā, gan arī pašlaik... vai nu nesadzird šo biedrību viedokli un viņu piedāvātās likuma variantu redakcijas, vai negrib viņus sadzirdēt, vai mednieku lobijs ir tik stiprs, ka vienkārši pārējiem ausis ir aiztaisītas ciet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Dūklavs. Komisijas vārdā vienīgi piebildīšu, ka komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 11, pret - 57, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. Nākošais ir 15. priekšlikums, ko iesniegusi deputāte Papule. Tas ir identisks 14. priekšlikumam. Arī komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti savu viedokli jau izteica pie iepriekšējā priekšlikuma.

J. Dūklavs. Paldies.

16.  ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Par līguma neatņemamu sastāvdaļu... ka tas ir līgums par kopējām ārējām robežām. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 17. - deputātes Švecovas priekšlikums. Par aizsargājamām dabas teritorijām un medību iecirkņiem. Šis priekšlikums arī neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Ņemot vērā to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nedzird dabas aizstāvjus, nedzird Ķemeru Nacionālo parku, nedzird arī Slīteres aizsargājamo teritoriju, tad nācās sniegt priekšlikumus man - ne medniekam un neatkarīgajam deputātam.

Ko šis priekšlikums paredz? Priekšlikums paredz, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās ir noteikti medību ierobežojumi (īpaši uzsveru - tiem, kas nedzird vai kam trūkst intelekta, - īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās ir noteikti medību ierobežojumi!), nav uzskatāmas par medību... to nosaka attiecīgās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Ko šis priekšlikums paredz? Šis priekšlikums paredz, lai šo kompetenci pārņemtu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un attiecīgi šo jomu un kontroli pār medībām tieši aizsardzības teritorijās... tiktu nodrošināts īpašs režīms, jo ir jāatšķir medību saimniecību saimnieciskā darbība un lielo medību saimniecību saimnieciskā darbība lielajās teritorijās no dabas parkiem, no dabas aizsardzības teritorijām un no īpaši aizsargātajiem objektiem.

Gribētos arī paklausīties kolēģu no “Attīstībai/Par!”, kuru pārraudzībā atrodas attiecīgā ministrija, viedokli un arī apakškomisijas vadītāju Ščipčinskas kundzi, kā viņi vērtē visu šo likumprojektu, visus šos priekšlikumus, ko iesniedza seši Saeimas deputāti mednieki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Dūklavs. Jā, nu varu atgādināt, ka arī šis priekšlikums neguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 15, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. Nākošais ir 18. - Papules kundzes priekšlikums, kas ir identisks iepriekšējam - 17. priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Papildinot jau kolēģes teikto, gribu vienkārši pievērst uzmanību divām lietām. Pirmā no tām ir - aicinu trešā lasījuma laikā... un droši vien priekšlikumi tam sekos, jo vides aizsardzības kolēģi ir aktīvi, līdz ar to... Komisijas vadītāj, jūs dzirdēsiet, ko es teikšu?... Paldies. Līdz ar to es aicinu vienkārši nodalīt un neatļaut medīt (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) dažādās vai vienādās teritorijās vienādi, ja mēs runājam par īpašiem dabas aizsardzības objektiem. Tātad nodalīt šīs teritorijas un tur izveidot īpašu kārtību, kādā notiek medības.

Kādēļ? Viens no iemesliem un, manuprāt, pirmais, kas ir pats svarīgākais, neskatoties uz jaunajām tendencēm Eiropas Savienībā, kam mēs taču tik ļoti sekojam, faktiski ir pedagoģiskais aspekts un audzināšanas aspekts. Mēs runājam par vides izglītību, un mēs runājam par to, ka jaunie cilvēki ir jāveido... vai tiem ir interesanti, vai tie veidojas par vides aizsargātājiem, nevis otrādi.

Līdz ar to aicinu šoreiz nodalīt kompetences un Zemkopības ministrijai atteikties no šīs kompetences, tātad - par īpašām dabas aizsargājamām teritorijām, to nodot VARAM kompetencē, kas tiešām ir resors, kas atbild par vides aizsardzību. Līdz ar to mēs rūpētos gan par vides ekspertu ieteikumu ievērošanu, gan par zaļo kursu, tai skaitā Latvijā, gan arī par jauno cilvēku audzināšanu un viņu vēlmju ņemšanu vērā. Kādēļ? Tādēļ, ka šīs īpašās teritorijas ir vietas, kur notiek bērnu izglītošana, kas varētu būt zināmā mērā neiespējama, ja dabas un faunas teritorija netiks aizsargāta un nebūs dzīvnieku, nebūs, uz ko skatīties, uz ko, tā teikt... mācīties un skatīties, kas notiek mūsu dabā.

Aicinu trešajā lasījumā tomēr izsvērt un atrast kompromisu starp vides ekspertiem un medību hobija ekspertiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Dūklavs. Ņemot vērā to, ka iepriekšējais priekšlikums netika atbalstīts un šis ir identisks, laikam arī nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams, jā.

J. Dūklavs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams.

J. Dūklavs. Tālāk. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija paredzēja izslēgt 22. panta ceturto un piekto daļu. Ceturtā daļa runā par informācijas sniegšanu par nelimitētajiem medījamiem dzīvniekiem, kas nomedīti. Un piektā daļa ir par to, ka, ja šī informācija netiek sniegta, nākošo atļauju nesaņem. Šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Diezgan tehnisks priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 21. - deputātes Švecovas priekšlikums. Šeit ir runa par gaismas ķermeņiem un dzīvniekiem, kurus ar tiem tiek atļauts medīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Seši Saeimas deputāti, koalīcijas deputāti, tajā skaitā arī deputāts no “Attīstībai/Par!”, kas sākotnēji parakstīja šo likumprojektu, paredz atļauju izmantot nakts redzamības tēmēkļus un siltumu uztverošos tēmēkļus krietni plašākam medību lokam.

Diemžēl pret to iebilst vides aizstāvji un vides aizstāvības biedrības, kuras rakstīja vēstules un kuras arī piedalījās diskusijā Saeimas komisijā, un kuras diemžēl netika sadzirdētas, tajā skaitā no atbildīgajām apakškomisijām, kas atbild par dabas aizsardzību. Gribas, lai visi to zina, atceras par to darba kvalitāti, par tām vēlmēm un par tiem lobijiem, kurus kurš nodrošina.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, jo arī Valsts policijas pārstāvji, kas piedalījās komisijas sēdē, norādīja uz vairākiem riskiem, ka medībās tiek atļauts izmantot krietni plašākas iespējas - gan nakts redzamības gaismekļus, gan arī attiecīgās siltumu uztverošās ierīces, kas medības padara bīstamākas un kas patiesībā nevar tikt savlaicīgi izkontrolētas, un nevar tikt konstatēti arī konkrēti fakti, kurā gadījumā šie tēmēkļi tiek pielietoti atbilstoši likuma prasībām un kurā gadījumā, iespējams, mednieki rīkojas negodprātīgi un izmanto šos zinātniskos ieročus pretēji medību nosacījumiem, vienkārši atšaujot dzīvniekus.

Tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu un neļaut medniekiem izmantot nakts redzamības tēmēkļus un siltumu uztverošos tēmēkļus plašākā lokā, kā to grib nolobēt atsevišķi Saeimas deputāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Dūklavs. Paldies. Nu, šis priekšlikums arī netika atbalstīts, un varbūt piebildīšu tikai vienu teikumu no sevis, ka jenotsuņi, ko mēs ļoti labi pazīstam, kādu skādi viņi dara mūsu (Dep. A. Kaimiņš: “Par suņiem, lūdzu, mierīgāk!”; dep. I. Voika: “Jenotsuņi!”)... tā ka, es domāju, šis papildinājums ir vietā. Bet Švecovas kundzes priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 20, pret - 56, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. 22. ir deputātes Papules kundzes priekšlikums. Tas ir identisks... piedodiet, 22. ir deputātes Papules kundzes priekšlikums. Tas ir identisks 21. priekšlikumam. Tā kā 21. priekšlikums nav atbalstīts, tad arī par šo priekšlikumu nevajag balsot.

Sēdes vadītāja. Nav balsojams.

J. Dūklavs. 23. ir deputātes Švecovas kundzes priekšlikums. Tas piedāvā izslēgt 24. panta 9. punkta m) apakšpunktu. Tas arī saistīts ar termāliem tēmēkļiem...

Sēdes vadītāja. Vai jums pietiks debatēm, Švecovas kundze, ar trīs minūtēm?

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, man pietiks. Man pilnīgi pietiks, lai pateiktu, ka mans priekšlikums neparedz ierobežot tieši jenotsuņu atšaušanu, jo iepriekšējā redakcija to paredz un atļauj. Mana piedāvātā redakcija ir saskaņota ar vides pārstāvju... dabas organizācijām, un līdz ar to šis priekšlikums paredz tikai nepaplašināt tiesības, nedodot medniekiem tiesības izmantot siltumu uztverošos termālos tēmēkļus diennakts tumšajā laikā, izņemot meža cūku, lapsu un jenotsuņu medības. (Dep. A. Kaimiņš: “A lapsas var, ja? Jenotsuņus nevar?!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Dūklavs. Kā jau es minēju, arī komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 17, pret - 61, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. 24. ir deputātes Papules kundzes priekšlikums. Tas ir identisks 23. priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Un par to Saeima savu viedokli jau izteica.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks doties pārtraukumā. (Starpsauciens: “Vēl nav! Pēc divām minūtēm!”)

Vēl deputātu reģistrācija.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Paldies. Līdz ar to pārtraukums līdz pulksten...

Tātad reģistrējies 91 deputāts.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Godātie kolēģi! Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Labdien, kolēģi! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Aldis Gobzems, Ieva Krapāne, Ralfs Nemiro... ir, Vladimirs Nikonovs, Ivars Puga un Gatis Zamurs.

Paldies. (Dep. A. Kaimiņš: “Kas pēdējais?”) Zamurs.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godāti kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Godātie deputāti! Godātie kolēģi! Saeimas Administrācija mūs ir informējusi, ka Saeimas Sēžu zālē atrodas deputāts, kurš nav uzrādījis ne Covid‑19 sertifikātu (Starpsaucieni.), ne Covid-19 negatīvu testa rezultātu. Līdz ar to mēs nevaram atsākt darbu.

Tehniskais pārtraukums - piecas minūtes - līdz pulksten 11.07.

Mēs lūdzam šo deputātu uzrādīt vai nu Covid‑19 sertifikātu, vai negatīvu testēšanas rezultātu atbildīgajam Saeimas Administrācijas darbiniekam.

Pārtraukums līdz pulksten 11.07. (Starpsauciens: “Kurš tas ir?”)

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mums vajadzētu turpināt Saeimas darbu.

Mēs esam lūguši vienam deputātam uzrādīt vai nu Covid‑19 sertifikātu, vai negatīvu testa rezultātu. Diemžēl deputāts šos dokumentus neuzrāda. Es aicinātu šo deputātu nekavēt Saeimas darbu klātienē un ļaut Saeimai turpināt strādāt klātienē, uzrādīt negatīvu testa rezultātu vai Covid‑19 sertifikātu. (Starpsauciens.) Mēs aicinām nekavēt Saeimas darbu klātienē! Mēs dodam vēl piecas minūtes - līdz pulksten 11.13. Lūdzu, uzrādiet šo dokumentu klātienē, lai Saeima varētu strādāt un turpināt darbu klātienē. (Dep. A. Gobzems: “Mūrnieces kundze, ko jūs uz mani skatāties?”)

Pārtraukums līdz pulksten 11.13.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mēs esam sapulcējušies šeit, Saeimā, lai veiktu savus deputātu pienākumus klātienē. Šodien šis darbs tika uzsākts klātienē. Mēs redzam, ka konkrētam deputātam ir iebildumi pret darbu klātienē.

Saeima turpinās darbu, bet mēs turpināsim darbu šodien e-Saeimā pulksten 11.45. Šī Saeimas sēde tiek turpināta e-Saeimā.

Paldies.

Tātad darbu turpinām pulksten 11.45, lūdzu, e-Saeimā.

(Pārtraukums.)

(Sēde tiek turpināta platformā e-Saeima.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2021. gada 2. septembra sēdi attālināti.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Skatām likumprojektu “Grozījumi Medību likumā”.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs. Lūdzu!

Dūklava kungs, mēs jūs nedzirdam. Pārbaudiet skaņu.

J. Dūklavs (ZZS).

Tagad jūs dzirdat mani?

Sēdes vadītāja. Jā. Mēs jūs dzirdam.

J. Dūklavs. Paldies.

Tātad mēs apstājāmies pie 25. priekšlikuma. Tas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, saistīts ar informācijas sniegšanu no Valsts meža dienesta un pašvaldībām medību kolektīvu vadībai. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 26. - deputātes Švecovas priekšlikums. Šeit atkal ir jautājums par medījamiem dzīvniekiem Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet... ir pieteikušies.

Lūdzu, vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi! 26. priekšlikums ir saistīts ar to, ka grozījumi paredz paplašināt mākslīgās gaismas avotu izmantošanu diennakts tumšajā laikā, izņemot meža cūku medības, un nakts redzamības tēmēkļa ar elektronisko palielinājumu vai attēla pārveidošanu izmantošanu.

Kāpēc es iesniedzu priekšlikumu? Tāpēc, ka... priekšlikuma pamatojumam varu paskaidrot sekojošo: jau spēkā esošā likuma redakcijā atļautie mākslīgās gaismas avoti un nakts redzamības tēmēkļi ar elektronisko attēla palielinātāju vai attēla pārveidotāju ir aizliegti daudzās Eiropas valstīs. Eiropas direktīva par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību tos aizliedz pielietot, medījot īpaši aizsargājamās sugas, kuras Latvijā medī, piemēram, lūšus un vilkus. Savukārt lapsas un jenotsuņi, uz kuriem medībās šie rīki ir atļauti, visbiežāk nav mednieku mērķa suga, bet, tā kā tie ir medījami visa gada garumā, tad tas dod iespēju legāli medību vietā lietot ieročus ar minēto aprīkojumu bez jebkāda ierobežojuma.

Medību norises gaitā ieroču aprīkojuma pielietojums šāviena brīdī praktiski nav izkontrolējams. Tas nodrošina iespēju šāvienu raidīt arī uz rīkam... neatļautiem dzīvniekiem. Mednieki to apzinās un izmanto. Tas ir no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas sēdes - Laura Arāja (Iekšlietu ministrijas Valsts policijas) ziņojuma.

Tāpēc es uzskatu, ka ir jāatbalsta mans priekšlikums un nav pieļaujama paplašināta īpašu ieroču izmantošana medībās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! No savas puses es aicinātu pārējos kolēģus deputātus, debatējot par likumprojektiem, tomēr atgriezties iespējami daudz... kuriem ir šī iespēja - Sēžu zālē un kaut vai šādā veidā turpināt piedalīties debatēs.

Un es gribētu sveikt īpaši mūsu jaunos kolēģus, kurus šodien mēs redzam pirmo reizi, kuriem šodien bija pirmā iespēja atrasties šajā Saeimas Sēžu zālē un tomēr piedalīties normālā parlamenta darbā.

Lai vai kādas, tomēr šīs iespējas, manuprāt, būtu jārod, un arī šādā veidā mēs to varētu turpināt, vismaz kaut kādā veidā tuvoties normālam parlamenta darbam.

Kolēģi! Par šo konkrēto priekšlikumu. Es domāju, Dūklava kungs jau komisijas vārdā iepriekš minēja to, kāpēc ir izvēlēts atbalstīt šāda veida risinājuma izmantošanu medībās, un es aicinātu sekot komisijas viedoklim, kas tomēr balstās arī uz medību ekspertu viedokli, un šo konkrēto priekšlikumu neatbalstīt, un sekot komisijas tālākajiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Neskatoties uz to, ka, jā, tiešām komisijas sēdē bija uzaicināti jau krietni vairāk ieinteresēto... pušu loks un arī tika uzklausīts vides aizsardzības biedrību viedoklis, ieteikumi un priekšlikumi, jāatzīst, ka sākotnējā periodā diemžēl ne viņu viedoklis, ne viņu priekšlikumi netika ne saklausīti, ne arī izdiskutēti. Īpaši ņemot vērā to, ka attiecīgie vides eksperti piedāvāja un lūdza Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pieņemt lēmumu un nosūtīt šo likumprojektu uz Vides un klimata apakškomisiju, kuru vada Dace Rukšāne-Ščipčinska un kura ir atbildīga par vides jautājumiem, taču diemžēl vairākums no komisijas deputātiem atteica. Arī pati Dace Rukšāne-Ščipčinska neizrādīja iniciatīvu iedziļināties problemātikā, kvalitatīvi izdiskutēt priekšlikumus, kurus izvirzīja pieci deputāti mednieki, un arī līdz ar to netika pietiekoši ņemts vērā pārējās sabiedrības viedoklis, diskutējot par grozījumiem Medību likumā.

Tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt manu priekšlikumu un nepakļauties mednieku lobija ietekmei.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Dūklava kungs, lūdzu!

J. Dūklavs. Komisijas vārdā varu tikai piebilst, ka šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 21, pret - 59, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. 27. - deputātes Papules kundzes priekšlikums. Tas ir identisks 26. priekšlikumam. Tā kā mēs neatbalstījām 26. priekšlikumu, manuprāt, šis nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Jā. Priekšlikums nav balsojams.

Lūdzu, Dūklava kungs!

J. Dūklavs. 28. arī ir deputātes Švecovas kundzes priekšlikums. Šeit jautājums ir par slazdiem, kurus rosina izslēgt no 32. panta astotās daļas 6. punkta. Šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Mans priekšlikums balstās uz vides aizstāvju organizācijas viedokli un esošās situācijas izvērtējumu. Tas ir pamatots arī ar Eiropas Savienības nostādnēm attiecībā uz pieļaujamiem medību pielietošanas... veidiem un ieročiem, līdz ar to es gribētu uzturēt savu lūgumu izvērtēt dabas aizsardzības ekspertu viedokli un ņemt to vērā balsojot.

Ņemot vērā to, ka šo likumprojektu kopumā, arī uz nākotni ejot, visticamāk, vairākums Saeimas deputātu atbalstīs, es lūdzu kolēģus, kamēr vēl ir laiks, pārdomāt un kopumā balsot “pret” šādu redakciju šim likumprojektam un nodrošināt kvalitatīvu diskusiju, iesaistot visas ieinteresētās puses. Ne tikai post factum - tad, kad praktiski viņi tiek noraidīti no visām iepriekš iesaistītajām... veiktajām komisijām un sēdēm vai netiek uzaicināti, vai viņu viedoklis netiek sadzirdēts un netiek nodrošināts, lai tas nonāk līdz visiem deputātiem un ekspertiem.

Tāpēc uzturu savu priekšlikumu un arī pārējos priekšlikumus un lūdzu nepieļaut paplašināto iespēju izmantot ieročus dzīvnieku medībās.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates... Nē, debates nav slēgtas.

Lūdzu, vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Gribu aicināt paskatīties mazlietiņ plašāk uz šo punktu un uz šo priekšlikumu.

Mēs atceramies skaļas debates vismaz pirms gada, kas arī bija par Medību likumu un par to, cik gadus jauniem cilvēkiem (nu, protams, uzraudzībā vai palīdzībā) atļaut piedalīties medībās un atļaut lietot ieročus medībās.

Arī šajā gadījumā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - pretēji tam, ko komisija lēma, jo, atceramies, pie ieročiem, tai skaitā pie šādiem, varētu tikt arī gados jauni cilvēki vai bērni. Un atceramies, kādu psiholoģisko ietekmi varētu atstāt arī šādas gandrīz vai profesionālas tehnikas jeb profesionāli vērtējama ieroča lietošana agrā jaunībā.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Dūklava kungs, jūsu komentārs?

J.  Dūklavs. Komisijas vārdā mans komentārs ir - atgādinu, ka komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 20, pret - 60, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.  Dūklavs. Nākamais ir 29. priekšlikums. Tas ir deputātes Papules priekšlikums, kas ir identisks 28. priekšlikumam un, manuprāt, arī nav atbalstīts... jo 28. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Ja arī šis priekšlikums šobrīd vairs nav balsojams, tad tomēr tas ir tikai otrais lasījums un komisijai būs jāstrādā vēl pie likumprojekta uzlabošanas trešajā lasījumā.

Pievēršu uzmanību tam, ko vides aizsardzības speciālisti vairākkārt ir atkārtojuši, tai skaitā komisijas sēdēs, - ka šī norma, kas šobrīd tiks iebalsota, noraidot tai skaitā arī manu priekšlikumu, var nonākt pretrunā ar Eiropas Savienības kopējiem nosacījumiem, īpaši ja runā par vides aizsardzību.

Aicinu komisijā turpināt diskusijas un izvērtēt šobrīd jau, visticamāk, iebalsoto normu līdzsvaru vai atbilstību Eiropas Savienības attiecīgajām regulām. Lai arī komisijā diskusijās atbildīgās ministrijas, Zemkopības ministrija pamatā, jo VARAM klusēja, vismaz tajās diskusijās, kurās es piedalījos, kas, manuprāt, nav īsti atbilstīgi noteiktajām funkcijām un tomēr... Zemkopības ministrija norādīja, ka neesot pretrunu, ir skaidrs, ka jāturpina sarunas, lai arī Latvijā vides aizsardzības speciālisti, pirmkārt, varētu argumentēti izteikt savu viedokli, nevis netikt uzklausīti, bet tiešām tikt profesionāli uzklausīti. Un, otrkārt, kopējā atbildībā izvērtēt, cik šā brīža spēkā esošās normas atbilst Eiropas Savienībā jau pieņemtajām regulām, kas, kā mēs zinām, mums kā likumdevējiem ir obligātas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

L. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Vēlos tikai papildināt kolēģes Evijas Papules teikto; attiecīgi, ka patiešām arī jāvērtē konteksts un tie argumenti, ko iepriekšējās sēdēs Tautsaimniecības, agrās, vides un reģionālās attīstības komisijā Iekšlietu ministrija norādīja, - par bīstamību medībās izmantot īpašus ieročus, īpaši aprīkotus ieročus. Kā es jau pateicu, ar likumu ir atļauts atsevišķos gadījumos tādus pielietot, taču piedāvātā redakcija, ko izlobēja mednieki, paplašina tādas iespējas, un atbilstoši Iekšlietu ministrijas ekspertu viedoklim tas varētu apdraudēt dzīvību un veselību, tajā skaitā pieļauj arī iespējamu nonāvēšanu.

Mēs esam dzirdējuši arī publiskajā telpā par vairākiem gadījumiem, kad diemžēl medības beidzas ar letālu rezultātu, teiksim tā, un tas letālais rezultāts ir nevis dzīvnieks, bet cilvēks jeb cits mednieks. Līdz ar to izsvērts lēmums un pārdomāts regulējums varētu nepieļaut tādus cilvēku dzīvības zaudējumus medībās. Tāpēc uzskatu, ka patiešām jāizvērtē visas iesaistītās puses, visi riski un tikai tad jāpieņem lēmums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Dūklava kungs, jūsu vārds.

J. Dūklavs. Kā jau es minēju, neko vairs negribu piebilst...  tika jau izskatīts... iepriekšējais priekšlikums. Šis vienkārši nav balsojams... skatīt 30. priekšlikumu.

30. arī ir deputātes Švecovas priekšlikums, kur viņa lūdz saglabāt 32. panta četrpadsmitās daļas 8. punktu. Tas punkts tika izslēgts un attiecas uz siltumu uztverošiem tēmēkļiem. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Šī priekšlikuma būtība arī balstās uz Iekšlietu ministrijas Valsts policijas ekspertu ziņojumu, tajā skaitā negadījumu medību laikā izvērtējumu, to, ka tiek paaugstināti cilvēku nogalināšanas riski medību laikā, izmantojot siltumu uztverošos termālos tēmēkļus medībās.

Vēl viena lieta, kam gribu pievērst uzmanību, uz ko norādīja arī vides aizsardzības biedrības, ir tā, ka aizliegtie gūšanas un nonāvēšanas paņēmieni un līdzekļi, kā arī transporta veidi, kas ir atrunāti Eiropas Savienības direktīvā 94/43/EEK, apdraud īpaši aizsargājamās sugas un medību kārtību attiecībā uz citiem medījamiem dzīvniekiem, kuru medīšana ar šiem rīkiem nav atļauta.

Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un atstāt likuma iepriekšējo redakciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Dūklava kungs, vai komisijas vārdā jums ir kas komentējams?

J. Dūklavs. Nav nekas komentējams. Kā jau minēju, šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 18, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. 31. - deputātes Papules priekšlikums. Tas ir identisks 30. - Švecovas kundzes priekšlikumam. Tā kā tas netika atbalstīts, manuprāt, arī šis priekšlikums nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams. Turpinām.

J. Dūklavs. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai. Lūdzu!

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Pirmkārt, bija patiess prieks jūs uz īsu laiku redzēt un atkal tikties (Nav saklausāms.)... klātienē. Jāsaka arī, ka tas ir savā ziņā nožēlojami, ka atkal atgriežamies e-Saeimā. Bet jāsaka, ka kopumā likuma grozījumi paredz vairākus jauninājumus, kā, piemēram, medību iecirkņu izveidi. Vienlaicīgi likumprojekta sākotnējā redakcija izslēdz vienu ļoti svarīgu punktu no 3. panta trešās daļas, proti, piebildi par termiņiem un vietām, kur medības aizliedz citi normatīvie akti.

Mums bija ļoti spraigas diskusijas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā par to, kā līdzsvarot vides aizsardzību ar medījamo dzīvnieku postījumiem lauksaimniecībā un mežos. Mums izdevās panākt kompromisu, ko mēs nupat izskatījām un atbalstījām 6. priekšlikumā. Tas ir tāpēc, lai turpinātu nodrošināt īpaši aizsargājamās dabas teritorijas un mikroliegumus un dažādu sugu aizsardzību šajās teritorijās. Un man kā Saeimas Vides un klimata apakškomisijas vadītājai bija īpaši svarīga šī lieta.

Paldies visiem par konstruktīvo darbu un vides jautājumu aizstāvību tiem, kas to aizstāvēja. Paldies, es aicinu atbalstīt pārejas noteikumus, bet es balsošu “pret” par visu likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Nu, tāda divkosība par īpašu nozīmi, kur tika iesniegts tikai viens priekšlikums un kurš bija vitāli - vitāli! - nepieciešams, un par kuru lūdzās, praktiski lūdzās, Vides konsultatīvās padomes eksperti, lai Saeimas deputāti nodrošina un lai viņus dzird ne tikai opozīcija vai neatkarīgie deputāti, bet arī pozīcija... nu, vajag paklausīties arī.

Visās diskusijās un visos balsojumos dienaskārtībā šodien, kad mēs runājām par grozījumiem Medību likumā, jūs neredzējāt aktīvā diskusijas dalībnieka “Attīstībai/Par!” pārstāvjus vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjus, vai kādu no parlamentārajiem sekretāriem.

Es uzskatu, ka tā ir divkosība. Es uzskatu, ka arī cienījamai Rukšānes-Ščipčinskas kundzei, kura saņem lielāku atalgojumu, vadot Vides un klimata apakškomisiju Tautsaimniecības, agrārās un vides reģionālās politikas komisijas paspārnē... tad, kad vides eksperti lūdza Tautsaimniecības, agrārās un vides reģionālās politikas komisijas laikā izskatīt šo likumprojektu detalizētāk, kvalitatīvāk un izdiskutēt atsevišķi... diemžēl Rukšānes kundze sēdēja un klusēja, nekomentējot un neatbalstot Vides konsultatīvās padomes ekspertu lūgumus un viedokļus. Bija klusums kā kapā. Un tagad pēkšņi parādījās, jā, skaņa. Nu vismaz kaut kas parādās, tas ir labi, bet ir jāsaprot, ka kopumā grozījumi Medību likumā ir izlobēti, tikai pateicoties pieciem Saeimas deputātiem, kuri darbojas acīmredzami lielo medību saimniecību kolektīvu interesēs.

Mazo mednieku kolektīvu viedoklis, kas ir aizsūtīts un ko ir saņēmuši visi deputāti, netika vērtēts un netika diskutēts. Un tikai vēlāk diskusijai tika pieaicināta Zemkopības ministrija, attiecīgie eksperti no Vides konsultatīvās padomes. Tādu divkosību no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas... nu tā ir gan redzama, gan dzirdama. Izskatās, ka šī ministrija ļoti labi, skaisti māk dalīt Eiropas Savienības apzaļumošanas fondus un apzaļumoties, bet reāli, kad eksperti aicina aizsargāt dabas aizstāvju prasības un intereses attiecībā uz īpaši aizsargājamām teritorijām, kādas ir Ķemeru nacionālais parks un Slīteres rezervāts, mēs nedzirdam ne komisijas, ne apakškomisijas vadītājus. Kauns.

Paldies. Lūdzu, atbalstiet mūsu priekšlikumus. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. No vienas puses, piekrītu tikko izteiktajai kritikai, no otras puses, es aicinātu Daci Rukšāni-Ščipčinsku ne tikai balsot “pret”, bet runāt ar attiecīgo komisiju par to, ka, kamēr jūsu apakškomisijā nav notikušas plašākas diskusijas, kamēr jūsu apakškomisija... un jūs to tiešām varat kā pozīcijas pārstāvji... kamēr nav izveidoti priekšlikumi, kas zināmā mērā sabalansē gan mednieku kā tomēr hobija, gan vides aizsardzības ekspertu kā tomēr profesionāļu, viedokļus, tikmēr nevirzīt šo likumprojektu trešajam lasījumam, tai skaitā diskusijās attiecīgajā komisijā.

Kādēļ? Tādēļ, ka patiešām arī apakškomisijā (un jāatzīst, ka jūs to izteicāt komisijā, ja mani atmiņa neviļ) ir jāatrod profesionāli risinājumi, tai skaitā iesaistot VARAM, kuras nosaukuma pirmie vārdi ir “Vides aizsardzības”. Un diezgan nožēlojami, ka Vides aizsardzības... ministrija neiesaistījās, manuprāt, profesionālās diskusijās. Jā, to darīja Zemkopības ministrijas ierēdņi, tiem ir savs viedoklis par darbību, un tomēr valsts vides aizsardzība šobrīd ir divu ministriju pārziņā.

Līdz ar to, ja Saeima ir izveidojusi apakškomisiju un tai ir arī vadītāja, kura šobrīd ir paudusi savu pozīciju, tad es aicinātu būt profesionālai vidutājai un šobrīd profesionāli komisijā rast priekšlikumus, ko tad arī attiecīgi, tā teikt, likumdevēju komisija ierosinātu kā komisijas priekšlikumus, lai rastu saprātīgu risinājumu. Pirmkārt, lai rastu tādus priekšlikumus likumā, kas atbilstu Eiropas Savienības regulām. Otrkārt, lai izbeigtu pretnostatīt medniekus un vides aizsardzības cilvēkus (tie nav tikai floras pārstāvji, bet tie ir faunas eksperti, tātad pārzina vairākas lietas, kas dabas aizsardzībā ir svarīgas). Treškārt, lai atrisinātu jautājumu par īpašām dabas aizsardzības teritorijām, uz kurām Medību likums neattiektos. Un, ceturtkārt, droši vien iedotu arī Ministru kabinetam zināmas priekšrocības vai nosacījumus noteiktu kritēriju izstrādei.

Tātad Saeima darbotos, izmantojot savus resursus, likumīgus resursus, tai skaitā pozīcijas kontekstā, un uzdotu arī izpildvarai (nevis otrādi!)... uzdotu izpildvarai veikt nosacījumus, kas izpildītu gan kopējās sabiedrības, tai skaitā audzināšanas ziņā, ko jau pieminēju vienā no savām runām, gan arī kontekstā ar Eiropas Savienības likumdošanu...

Aicinu izmantot šo... nevis tikai ar pogas... vienas pogas nospiešanu vienā reizē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!

R. Nemiro (KPV LV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi, vēlreiz. Esam ļoti daudz debatējuši pie šī likumprojekta, un atgādināšu, ka gan Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētāja, gan ministrijas, gan dažādas organizācijas tika iesaistītas šī jautājuma dažādu pakāpju izskatīšanā. Tātad gan darba grupā, kas ir veidota Zemkopības ministrijā, gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs uzklausījām dažādus viedokļus vairāku sēžu garumā un nonācām pie šī kompromisa. Šī vienošanās ir balanss starp vides aizsardzību un lauksaimnieku interesēm.

Protams, vēlreiz gribu atgādināt, ka šis jautājums, kas saistīts ar Medību likumu, tradicionāli Saeimā ir bijis ārkārtīgi sensitīvs, bet, kolēģi, es aicinu tomēr iet uz priekšu, pieņemt drosmīgu lēmumu. Šis ir otrais lasījums, un līdz ar to uz trešo lasījumu atsevišķi precizējumi vēl ir sagaidāmi. Ir vairākas diskusijas bijušas, ir panākta vienošanās. Komisija ir izskatījusi dažādus priekšlikumus un nav skatījusies uz to, kas ir iesniedzis šos priekšlikumus - deputāti no pozīcijas, opozīcijas vai neatkarīgie deputāti -, un arī šodien šajā likumprojektā daļēji atbalstīti priekšlikumi mums ir redzami.

Kolēģi, vēlreiz - lūdzu, ejam līdzi komisijai. Komisija tiešām ir ļoti daudz strādājusi pie šī jautājuma sabalansēšanas, un ir panākts pietiekoši kvalitatīvs kompromiss. Nav tā, ka kāds nav uzklausīts, un, manuprāt, ir ļoti absurdi nepārtraukti runāt par kādu interešu lobēšanu. Piekāpšanās ir bijusi no visām pusēm, līdz ar to lobiju eksistence šajā gadījumā ir ne tikai nepamatota, bet pilnībā absurda.

Paldies. Aicinu iet līdzi komisijas pieņemtajiem lēmumiem šajā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Jā, es arī piedāvāju deputātiem pieņemt drosmīgu lēmumu - neatbalstīt šī likumprojekta turpmāko virzību, jo šajā likumprojektā... gan sākotnējā iesniegšana... kuru parakstīja un iesniedza pieci Saeimas deputāti un virza tikai un vienīgi lielo medību saimniecību interesēs, ir...

Tikai tāpēc, ka bija spiediens no neatkarīgo deputātu puses, tika sadzirdēts vides aizsardzības konsultatīvās padomes... Vides konsultatīvās padomes... Latvijas vides aizsardzības fonda konsultatīvās padomes viedoklis... un arī atsevišķu ar to saistīto biedrību, kuras nodarbojas ar dabas aizsardzību...

Līdz komisijas sēdei, kurā bija iesniegti priekšlikumi no manis un no deputātes Evijas Papules, tos nedzirdēja neviena no ministrijām - nedz Zemkopības ministrija, nedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija -, nedz arī īpašā komisija, kura atrodas Saeimā (Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas paspārnē) un saucas Vides un klimata apakškomisija, kurai vajadzētu rūpēties par dabas aizsardzību.

Nevajag melot! Tikai pēdējā posmā, jau pēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes, dabas aizsargus iekļāva Zemkopības ministrijas darba grupā. Tikai tad ar viņiem sāka runāt un uzklausīja viņu viedokli.

Man interesē, kāpēc tādā gadījumā nebija iesniegti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai dokumenti, kurus attiecīgi Vides konsultatīvā padome un citas biedrības bija sūtījušas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.

Kāpēc VARAM pārstāvji kautrīgi sēdēja un klusēja visu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēžu laikā, kad tika diskutēts par šī likuma grozījumiem, kaut gan šai ministrijai vajadzēja vienkārši kliegt un iebilst... un arī saklausīt... un tos priekšlikumus izrunāt ar vides aizsardzības organizācijām?

Tas nebija izdarīts, pirms netapa mūsu... ar Eviju Papuli... priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Dūklava kungs, vai vēl gribat ko bilst komisijas vārdā?

J. Dūklavs. Šis priekšlikums, kas ir atbildīgās komisijas priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - 3, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Dūklavs. 33. - deputātes Švecovas priekšlikums. Viņa rosina: “Izslēgt piedāvāto pārejas noteikumu jauno 23. punktu.”

Šis punkts, 23. punkts, ir par... attiecīgu medību iecirkņu platības, kas ir mazākas par noteikto... ka Valsts meža dienests šīs iecirkņu platības izslēdz no reģistra līdz 2023. gada 1. aprīlim. Nav atbalstīts šis priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Vides konsultatīvās padomes atzinumā saistībā ar grozījumiem Medību likumā rakstīts: sešu Saeimas deputātu mednieku iesniegtais likumprojekts skar sabiedrības nelielas daļas - mednieku - vēlamās izmaiņas Medību likumā; izstrādes procesā nav tikuši iesaistīti citi ar medībām saistīti nozaru speciālisti, nav uzklausīts nedz viņu, nedz plašākas sabiedrības viedoklis.

Tas nav mans personīgais deputātes viedoklis, tas ir Vides konsultatīvās padomes atzinums par likumprojektu “Grozījumi Medību likumā”.

Un, ņemot vērā, ka praktiski šis ir pēdējais no maniem piedāvātajiem priekšlikumiem, par kuriem es varu izteikties, es lūdzu kolēģus, it īpaši no frakcijas “Attīstībai/Par!”, attapties un balsot “pret” grozījumiem Medību likumā, un nodrošināt, lai arī Vides konsultatīvās padomes un vides aizsardzības organizāciju viedoklis tiktu uzklausīts, lai šajā ministrijā ne tikai pārdala Eiropas Savienības fondus, ne tikai nodrošina barjeras un šķēršļus, izmantojot citas institūcijas, kas atrodas pārraudzībā... un kas darbojas VARAM attiecīgajā resorā, bet arī nodrošina konkrētu atbalstu vides aizsardzības dalībniekiem un organizācijām, kuras ietilpst Vides konsultatīvajā padomē.

Lūdzu neatbalstīt šī likumprojekta turpmāko virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Dūklava kungs, komisijas vārdā - jūsu komentārs.

J. Dūklavs. Jā. 33. - deputātes Švecovas priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 15, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Dūklavs. 34. - deputātes Papules priekšlikums. Tas ir identisks 33. - Švecovas kundzes priekšlikumam. Ņemot vērā tikko notikušo balsojumu, tas, manuprāt, nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums nav balsojams. Un arī debates nav pieteiktas.

J. Dūklavs. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas attiecas uz 23. punktu, kas skan šādi: “Valsts meža dienesta pieņemtie lēmumi par medību iecirkņa reģistrāciju tādiem medību iecirkņiem, kuri neatbilst šā likuma 19. panta pirmās daļas prasībām, ir spēkā līdz 2023. gada 31. martam.” Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Īss komentārs kontekstā ar šo likumprojektu kopumā.

Ir jāsaprot, ka šis likumprojekts pēc būtības skar arī dabas aizsardzības teritorijas un diemžēl neparedz instrumentus, lai pietiekoši skaidri un saprotami noteiktu, ka attiecībā uz dabas aizsardzības teritorijām, tādām kā Ķemeru nacionālais parks, Slīteres rezervāts, jābūt diferencētai pieejai, jābūt diferencētam regulējumam... tajā skaitā attiecībā arī uz medībām šajās teritorijās.

Līdz ar to būtu tikai loģiski, ja diferencētu regulējumu nodrošinātu nevis Zemkopības ministrija, kas gan vēsturiski, gan arī pēc būtības... un pēc Medību likuma mērķa... un subjektiem... aizstāv medību saimniecības interešu pārstāvniecību (un arī turpmāk likumdošanas ietvaros viņus lobē), bet... nodrošināt, lai arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija... lai VARAM (nevis Zemkopības ministrija!) ir tieši tā, kas regulē medību teritorijas un medības... vai attiecīgu regulējumu dabas aizsardzības teritorijās.

Diemžēl šajā likumprojektā tādi instrumenti netika ieviesti un netika paredzēti.

Līdz ar to lūdzu kolēģus neatbalstīt šī likumprojekta turpmāko virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Mēs dzirdam šīs debates par grozījumiem Medību likumā un redzam dažādas pretrunas, kas ir starp vides organizācijām un mednieku kolektīviem un medniekus pārstāvošām biedrībām; dzirdam par to, ka nav gana daudz uzklausīts viedoklis - un ne tikai. Pēc būtības nav notikušas debates saistībā ar vides aizsardzības jautājumiem.

Tāpēc mans priekšlikums būtu... pēc šī likumprojekta... pagarināt šī likumprojekta iesniegšanas termiņu par vienu nedēļu - nevis līdz šī gada 16. datumam, bet līdz 23., respektīvi, līdz šī gada 23. septembrim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par priekšlikumu, to mēs izlemsim tūlīt, kad būs nobalsots par likumprojektu.

Debates ir slēgtas.

Dūklava kungs, vai gribat vēl ko komentēt komisijas vārdā?

J. Dūklavs. Kā jau komisijas vārdā minēju, 35. - Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies jums par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 70, pret - 3, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Dūklavs. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Medību likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret - 12, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Dūklavs. Termiņš priekšlikumu iesniegšanai ir 15. septembris.

Sēdes vadītāja. 15. septembris.

Šeit izskanēja vēl viens datums, Tavara kungs? Jā.

Lūdzu, atveriet sadaļu par procedūru! Lūdzu, Tavara kungs, pieteikties par termiņu priekšlikumiem! Lūdzu!

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Godātie kolēģi! Tabulā bija 16. datums, respektīvi - 15. ... Mans priekšlikums bija pagarināt par vienu nedēļu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, respektīvi, līdz šī gada 23. septembrim, lai pa šo laiku kopā sanāktu Vides un klimata apakškomisija. Un vēršos arī pie Vides un klimata apakškomisijas vadītājas - rosinu sasaukt Vides un klimata apakškomisiju, kas ir atbildīgā par šo jautājumu, un uzaicināt tiešām profesionālās mednieku organizācijas un profesionālās vides organizācijas, lai lietišķi, kvalitatīvi mēs varētu izdebatēt visus plusus un mīnusus un sagatavot, ja būs nepieciešams, precizējošus priekšlikumus uz trešo lasījumu.

Tāpēc mans priekšlikums ir - 23. septembris. Tad, manuprāt, būtu gana daudz laika no šī brīža, kā to redzam kalendārā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Saprotot, ka apakškomisijai ir laiks, lai sanāktu, es aicinu par termiņu noteikt 30. septembri.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mēs sākam ar balsojumu par tālāko datumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par termiņu priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Medību likumā” noteiktu 30. septembri! Lūdzu, balsosim par šo termiņu - 30. septembri! Par 30. septembri kā termiņu balsojums ir šāds: Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 42, atturas - 10. Tātad ir noraidīts priekšlikums par 30. septembri.

Lūdzu, balsosim par šādu termiņu priekšlikumiem - 23. septembris! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 7, atturas - 3. Termiņš priekšlikumiem noteikts - 23. septembris.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Turpinām šā gada 2. septembra kārtējās sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Regīna Ločmele.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” un to sagatavojusi izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā.

Vēlos atgādināt, ka šis likums kļūs par vienu no pamatdokumentiem valsts un pašvaldību politikas izstrādei turpmākajiem gadiem, lai risinātu svarīgos jautājumus par tiesībām jebkuram Latvijas iedzīvotājam uz mājokli un palīdzību no valsts vai pašvaldību puses, lai mājoklis būtu piemērots un Eiropas iedzīvotāja cienīgs.

Tika izdarīts ļoti liels darbs gan darba grupā, gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā.

Pateicos no visas sirds visu ministriju, sabiedrisko organizāciju un... Saeimas deputātu puses... kas tika ieguldīts, izstrādājot priekšlikumus.

Uz otro lasījumu tika iesniegti 29 priekšlikumi. Pārsvarā tie ir pašas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegti, un tie tika izstrādāti, pamatojoties uz darba grupas darba rezultātu.

Jāuzsver, ka, lai izstrādātu šos komisijas priekšlikumus, tika veikta - ar Latvijas Pašvaldību savienības palīdzību! - vērienīga aptauja, pieprasot datus no visām Latvijas pašvaldībām par situāciju - par to, kā ar mājokli tiek nodrošinātas vismazāk aizsargātās Latvijas iedzīvotāju grupas, proti, bijušie ieslodzītie, bēgļi, bāreņi, maznodrošinātas ģimenes, ģimenes ar bērniem, cilvēki ar ierobežotām iespējām, pensionāri, respektīvi, visi tie cilvēki, kuriem arī iepriekš tika sniegta palīdzība.

Sakarā ar to, ka nesen Saeima ir pieņēmusi jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, bija nepieciešams pārliecināties, ka likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” normas atbilst jaunajam likumam un tiešām atbilst realitātei, proti, tai situācijai, kura izveidojusies pašlaik mūsu valstī.

Un, pateicoties Latvijas Pašvaldību savienības veiktajai aptaujai, mēs pārliecinājāmies par vairākām lietām, par kurām iepriekš bija diskusijas. Proti, šīs lietas ir šādas.

Pirmais. Mēs pārliecinājāmies, ka vairs nav aktuāla palīdzība mājokļu piešķiršanai politiski represētām personām, jo faktiski visas šīs personas ir jau apzinātas un tām ir piešķirta dzīvojamā platība. Bet komisija tomēr bija lēmusi atstāt šo normu šajā likumā gan simboliski, gan konceptuāli.

Otrais. Tika konstatēts, ka mājokļu piešķiršanas jautājumā nav tik kritiska situācija bijušajiem ieslodzītajiem. Bet ir gūts apstiprinājums tam, ka ir ļoti kritiska (es pat teiktu - katastrofāla!) situācija ar dzīvokļu piešķiršanu bāreņiem.

Uz trešo lasījumu gan darba grupa, gan Mājokļa jautājumu apakškomisija un pati lielā komisija strādās pie tā, lai nodrošinātu visiem Latvijas bāreņiem iespēju tikt pie sava mājokļa - un nevis uz kaut kādu īsu periodu, bet uz pēc iespējas ilgāku laiku, lai pēc iespējas labāk šie cilvēki varētu integrēties mūsu sabiedrībā.

Vēl viens svarīgs jautājums, kurš tika aktualizēts no pašvaldību puses, bija jautājums par dzīvokļiem jaunajiem speciālistiem. Un jau šajā, otrajā, lasījumā mēs spērām pirmo soli, lai jaunie speciālisti jebkurā pašvaldībā varētu justies kā savi cilvēki, kuriem tiek nodrošināts arī atbilstošs mājoklis... un arī - nevis uz īsu periodu, bet... arī ar domu, ka viņi paliks attiecīgajā pašvaldībā. Un trešajā lasījumā mēs arī pie tā pastrādāsim.

Un vēl viens ļoti svarīgs jautājums. Tas bija saistīts ar to, ka beidzot Saeima šī gada ietvaros un trīs gadu ietvarā ir ieplānojusi naudu denacionalizēto namu īrniekiem kā kompensāciju par atbrīvoto dzīvojamo platību. Bija nepieciešams veikt izmaiņas, lai arī šajā likumā, proti, likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, fiksētu iespējas pēc iespējas plašākam denacionalizēto namu īrnieku lokam tikt pie šīs kompensācijas. Diemžēl tieši šajā jomā nav izdevies līdz galam īstenot iecerēto, jo Ekonomikas ministrija vēl nevar saskaņot ar valdošo koalīciju jautājumu par iespēju pacelt ienākumu griestus tiem cilvēkiem, kuri uz šādu kompensāciju varētu pretendēt; nauda ir, cilvēki, kuriem šī kompensācija būtu nepieciešama, ir, bet pagaidām par to nav politiska konsensa.

Es ļoti ceru, ka uz trešo lasījumu šī vienošanās tiks panākta un mēs tiešām varēsim lepoties par to, kas 13. Saeimas sasaukuma laikā tika izdarīts šajā jautājumā, proti, par kompensāciju izmaksu denacionalizēto namu īrniekiem.

Tagad pārejam pie priekšlikumiem.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Runa ir par to, ka likums regulēs gan pašvaldības, gan sociālos dzīvokļus.

Lūdzu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. (Nav saklausāms.)... ietver to cilvēku skaitā, kam pašvaldības palīdzība... varētu sniegt palīdzību, ir ietverti arī bēgļi un cilvēki ar alternatīvo statusu. Komisijā atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš paredz mājokļa palīdzības reģistrā iekļaut ne tikai pašvaldībai piederošus vai nomātus dzīvokļus, bet arī sociālos dzīvokļus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura (saskaņā ar Dzīvojamo telpu īres likuma pieņemšanu). Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš paredz izslēgt 11. panta otro daļu. Arī - redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas paredz, ka lēmumus par palīdzību mājokļu jautājumā var pieņemt ne tikai pašvaldības dome, bet arī tās deleģēta institūcija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš paredz, ka pašvaldības dome izdod saistošos noteikumus, kuros nosaka pašvaldībai piederošas dzīvojamās telpas izīrēšanas kārtību un nosacījumus, kā arī termiņus, kādos slēdzams dzīvojamās telpas īres līgums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas sniedz pašvaldībai atsavināšanas tiesības attiecībā uz pašvaldībai piederošo mājokli. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizē... un ir redakcionāls, iekļauj attiecīgajā normā gan pašvaldības, gan sociālos dzīvokļus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē normu par to, kādi mājokļi tiek atzīti par dzīvei nepiemērotiem. Proti, ja būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir pieņemts lēmums, ar kuru aizliegta dzīvojamās mājas ekspluatācija (konstatēta būves bīstamība, jo netiek nodrošinātas Būvniecības likuma attiecīgās normas)...

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir par to, kā pieņem lēmumu par personas nodrošināšanu ar pagaidu dzīvojamo telpu vai atteikumu sniegt palīdzību mājokļa jautājumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas precizē to personu loku, kuras ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām. Un šeit norma ir papildināta ar vārdiem “ar tiesas nolēmumu”; tas ir ļoti svarīgi. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 13. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas uzlabo bāreņu tiesības uz pašvaldības sniegto palīdzību mājokļa jautājumā, proti, par dzīvokļa piešķiršanu.

Ņemot vērā iepriekšējās diskusijas un strīdīgās situācijas... ņemot vērā to, kā dažādas pašvaldības traktēja konkrētās tiesību... likuma normas, tagad šī norma ir precizēta un nosaka, ka bez vecāku gādības palicis bērns ir tiesīgs prasīt šo pašvaldības palīdzību ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Saistīts ar to, ka pašvaldības norādīja uz to, ka dažreiz nav iespējams tieši sešu mēnešu laikā apgādāt cilvēku ar attiecīgu mājokli. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 15. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizē dzīvošanai derīgas dzīvojamās telpas statusu un nosaka ļoti precīzi, kādai ir jābūt dzīvošanai derīgai dzīvojamai telpai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš precizē dzīvojamo telpu piedāvāšanas secību personām, kurām neatliekami sniedzama palīdzība.

Sēdes vadītāja. Tātad komisijā atbalstīts.

Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Vienu mirkli!...

Sēdes vadītāja. Tātad... Vienu mirklīti, līdz ziņotāja novērsīs tehniskās problēmas. Un tad turpināsim likumprojekta izskatīšanu.

R. Ločmele. Lūdzu piedošanu par tehnisko pauzi.

Tātad - 16. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, un arī deputāti atbalsta 16. priekšlikumu.

Tagad - par 17., lūdzu!

R. Ločmele. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir ļoti svarīgs - tas paredz izslēgt no likuma normu, kura nosaka: “Pašvaldība dzīvojamās telpas īres līgumu ar speciālistu slēdz uz darba tiesisko attiecību laiku, bet ne ilgāku par trim gadiem un ja ir spēkā sadarbības līgums ar speciālista darba devēju.”

Vēlreiz atkārtošu: šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, un šis ir pirmais solis uz jauno speciālistu integrēšanu no Rīgas attālinātajās pašvaldībās.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 18. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nosaka sociālo dzīvokļu statusu.

Vispār tas bija viens no darba grupas panākumiem, ka beidzot - atbilstoši reālajai situācijai - likumā ir definēts ne tikai sociālā dzīvokļa, bet arī sociālās mājas statuss un likumā ir veselas normu kopas, kas ļoti precīzi nosaka gan šo mājokļu statusu, gan atsevišķu sociāli mazāk aizsargāto grupu tiesības tikt pie šādiem mājokļiem.

Komisijā 18. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš nosaka to personu loku, kurām ir tiesības īrēt sociālos dzīvokļus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 21. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kurš nosaka kārtību, kādā personu vai ģimeni atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 22. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir jaunā redakcija attiecībā uz sociālā dzīvokļa īres līgumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 23. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir jaunā redakcija attiecībā uz sociālā dzīvokļa īres maksas un ar dzīvokļa lietošanu saistītiem maksājumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 24. priekšlikums. Tas ir ļoti svarīgs, tas ir par... sakarā ar denacionalizēto namu īrnieku tiesībām uz kompensācijām; tas ir šo cilvēku tiesību - tiesību uz mājokli - aizsardzībai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 25. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas precizē dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 26. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas precizē to pašu procedūru, kas attiecas uz kompensāciju izmaksu denacionalizēto namu īrniekiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 27. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas ir ļoti svarīgs pašvaldībām. Tas nosaka palīdzību, kuru pašvaldība var sniegt saviem iedzīvotājiem. Pasākumu uzskaitījumu papildina ar normu, ka pašvaldība drīkst sniegt finansiālu palīdzību arī uz publisko ārtelpu vērstu dzīvojamo ēku fasāžu atjaunošanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. 28. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas nosaka, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs likums “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”, jo visas normas no šā likuma tiks ietvertas jaunajā redakcijā šajā likumā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Un pēdējais - 29. - redakcionāla rakstura priekšlikums, kas paredz izslēgt norādi par likuma spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Ločmele. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 143/Lp13) otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

R. Ločmele. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viens mēnesis, proti, 1. oktobris.

Sēdes vadītāja. Tātad, ja citu priekšlikumu par termiņu nav, priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 1. oktobris.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš. Lūdzu!

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Sveicināti, kolēģi! Bija patiess prieks mazliet redzēt jūs šodien klātienē.

Ķeramies klāt pie likumprojekta “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1129/Lp13) pirmajā lasījumā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā šā gada 17. augustā mums bija diezgan gara sēde - trīs stundas. Mēs bijām pieaicinājuši ļoti plašu ekspertu loku, gan no NEPLP, proti, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, gan no SEPLP, šīs jaunās padomes, proti, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, gan no Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, gan no Latvijas Raidorganizāciju asociācijas, gan no Latvijas Televīzijas, un mēs izskatījām šo jau iepriekš Saeimas... nodoto likumprojektu, kurš ir identisks šim; mēs to izskatījām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē.

Lūk, mēs šo likumprojektu, balsojot divreiz (četri pret četri), noraidījām. Un šajā pievienotajā dokumentā jūs redzat komisijas parakstīto dokumentu par to, ka šis likumprojekts ir noraidīts. Kārtības rullis paredz to, ka deputāti var, tā teikt, apejot komisiju, iesniegt vēlreiz attiecīgo likumprojektu, nu tad šeit mēs esam arī šobrīd nonākuši.

Mēģināšu izstāstīt, par ko tad bija šis likumprojekts, kāda bija tā doma. Redzu, ka jau ir pieteikušies ļoti daudzi runātāji, par to prieks. Tad arī paši varēs vairāk vai mazāk izstāstīt.

Katrā ziņā tas galvenais faktors, ko komisijas vārdā es varu pateikt, ir tas, ka šis likumprojekts paredz grozīt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19. panta sestās daļas noteikumus, attiecinot to uz visu sabiedrisko mediju radīto saturu - neatkarīgi no sākotnējās izplatīšanas platformas. Tas savukārt radītu situāciju, kurā kabeļoperatoriem, programmu izplatīšanas pakalpojumu sniedzējiem vienlaikus būtu jāpārraida visas sešas Latvijas Radio programmas, abas LTV programmas, kā arī visi LSM raksti un radītais saturs; tas pat teorētiski nav iespējams.

Tātad pirmā lieta ir tā, ka praksē un dabā tas nestrādā - šis likumprojekts.

Otrā lieta, kas ir jāņem vērā (un to es minēju arī iepriekš), ir tā, ka ir arguments par šiem ieguldītajiem līdzekļiem jaunās multimediju platformas izveidei... un šā gada aprīlī šis ir stājies spēkā... šī trīspusējā vienošanās starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē reģistrēto uzņēmumu Zinc Network Limited un Latvijas Televīziju, un NEPLP par mazākumtautības platformas izveidi... kopsummā par 421 615 eiro līdzfinansējumu...

Tātad šobrīd mēs atrodamies... Dāmas un kungi, ir 2021. gada 2. septembris. No 1. septembra... iepriekšējie likuma grozījumi noteica, ka krievu valoda, mazākumtautību valodas netiks pārraidītas LTV7, savukārt vakardien no komisijas uzdotā uzdevuma, kas... tas notika 17. augustā... kur mēs devām... komisija... uzdevumu par to, ka... lai jaunā padome, SEPLP, kura ir nesen sākusi darbu, rod risinājumu, kādā veidā šo krievvalodīgo auditoriju uzrunāt... un darīt tai... nu, arī viņiem pierastajā, ierastajā ritmā... ziņu vai kādu citu... informācijas nodošanu caur LTV7 kanālu.

Un, saņemot šo vēstuli, kas ir nosūtīta visiem Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātiem... SEPLP ir vienojusies ar Latvijas Televīziju, ka jau no šodienas... līdz gada beigām, vismaz līdz gada beigām, LTV7 tiks pārraidītas ziņas krievu valodā.

Un šis šajā likumprojektā pirms tam tika ņemts ārā... Tātad šī vienošanās šobrīd ir panākta, un SEPLP šo soli ir spērusi. Es negribu lasīt visu garo vēstuli no SEPLP, jo ir arī debatētāji pieteikušies.

Gribu atgādināt to, ka komisijas vārdā es lūdzu šo likumprojektu noraidīt. Noraidīt to tāda iemesla pēc, ka, pirmkārt, šis likumprojekts paģēr to, kas praksē nav īsti izpildāms.

Ja tas tiks nodots komisijai, tad mums principā jāraksta jauns likumprojekts. Kāpēc jānodod šis, lai rakstītu jaunu, man skaidrs īsti nav. Tas ir arguments numur divi.

Arguments numur trīs. Šim likumprojektam rakstītā anotācija vairs nevar tikt mainīta, jo, ja deputāti iedomāsies atbalstīt šo likumprojektu, tad tas viss, kas tiks izdarīts komisijā... iespējamais alternatīvais projekts... tas šim likumprojektam līdzi nevar iet, jo anotāciju mainīt vairs nedrīkst.

Es saprotu daudzu deputātu no “Attīstībai/Par!” un arī Borisa Cileviča... un arī no JAUNĀS VIENOTĪBAS... vēlmi šo jautājumu aktualizēt un nepalaist to garām... proti, ar tādu domu, ka, ja šo likumprojektu neatbalstīs, tad nu visi aizmirsīs par krievvalodīgajiem LTV7 skatītājiem. Un, manuprāt, tas nav taisnīgi, tas nav pareizi, un tā tas nebūs, jo mums ir jādod šis uzticības kredīts SEPLP - padomei, kura ir sākusi strādāt tikai no pirmā... Respektīvi, nu viņiem pirmā nedēļa... pirmās divas, atvainojiet, nedēļas ir tagad.

Tā ka mans lūgums - komisijas vārdā - būtu noraidīt šo.

Ja būs kādi pretēji argumenti runātājiem, es pieteikšos pats un tad arī stāstīšu to visu, bet... Es neredzu pamatotu argumentāciju... tikai tāpēc, lai par to runātu, nodot komisijai otro reizi, lai mēs atkal ietu pa apli un meklētu šos risinājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies, priekšsēdētāja! Paldies Kaimiņa kungam par šo izklāstu.

Es ļoti īsi atgādināšu to vēsturi. Var būt, ka ne visi deputāti atceras, kāpēc šis likumprojekts vispār radās savulaik.

Es atgādināšu jums, ka jau sen tika pieņemts lēmums, ka, sākot ar 1. septembri, tātad ar vakardienu, visi sabiedriskās televīzijas raidījumi krievu valodā (ziņas un četri raidījumi - diskusiju raidījumi) tiek izņemti no lineārās apraides un tiek raidīti un izplatīti tikai internetā.

Problēma ir saistīta ar to, ka, protams, tas var palīdzēt paplašināt auditoriju uz gados jaunāku cilvēku rēķina, bet absolūti nav skaidrs, kas notiks ar jau tagad esošo diezgan lojālo auditoriju, kas nav liela, bet stabila. Pretēji dažu kolēģu apgalvojumiem, ikdienā ziņas skatās - vidēji - 30 tūkstoši; tas nemaz nav tik maz Latvijas apstākļos. Un faktiski tās ir vienīgās uzticamās ziņas krievu valodā, kas vispār ir pieejamas Latvijas iedzīvotājiem. Un šo ziņu veidošanā tiek ieguldīti budžeta līdzekļi. Samazināt auditoriju nebūtu prāta darbs, mūsuprāt.

Īpaši jāņem vērā tas, ka hibrīdkara apstākļos, uz kuriem mēs visu laiku atsaucamies, nevar atslēgt Krievijas propagandu. Vienīgais veids - var daļēji to ierobežot. Bet kopumā izslēgt nevar, mēs jau dzīvojam 21. gadsimtā. Un ir gan juridiskas dabas, gan pirmām kārtām tehnoloģiskas dabas problēmas... Protams, ja mēs negribam sevi... ar tādu valsti kā, piemēram, Turkmenistāna, kā, es domāju (Nav skaidri saklausāms.)...

Tātad vienīgais veids, kā var cīnīties pret naidīgo propagandu, ir veidot alternatīvu. Un LTV7 krievu valodā - tā ir faktiski vienīgā krievvalodīgā alternatīva. Tāpēc tas pilnībā atbilst valsts interesēm, lai šīs ziņas un citi raidījumi būtu pieejami visplašākajam skatītāju lokam.

Un tie ir vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, kas ir pieraduši skatīties... lineāri, bet tomēr pārsvarā... lielākoties kabeļtelevīzija un (Nav skaidri saklausāms.)... TV...

Tad šī auditorija tiks zaudēta, jo saskaņā ar spēkā esošo likumu tā saucamais must carry princips attiecas tikai uz to sākumu, kas... tiek sākotnēji izplatīts tieši lineārajā apraidē... tātad - zemes platforma...

Un tas nozīmē, ka ar 1. septembri... tātad jau vakar... visām šīm ziņām būtu jāpazūd no visām kabeļtelevīzijām, bet absolūti lielākā daļa skatītāju izmanto tieši kabeļtelevīziju.

Un šī priekšlikuma būtība ir attiecināt to must carry principu, tātad pienākumu iekļaut bez maksas visās savās paketēs visus raidījumus, ko ražo sabiedriskā televīzija... tātad attiecināt šo principu arī uz to saturu, kas sākotnēji tiek izplatīts internetā, nevis lineāri. Mūsuprāt, tas ir ļoti saprātīgs risinājums, jo patiešām... Es atkārtošu: mūsu pienākums ir nodrošināt, ka sabiedrisko mediju saturs ir pieejams pēc iespējas plašākam skatītāju lokam. Tas ir pamatojums, tas ir iekļauts un skaidrots anotācijā.

Godīgi sakot, es... Mani priecē tas, ka... Praktiski visi atzīst, ka problēma pastāv; ka patiešām mums jācīnās pret naidīgu propagandu; ka hibrīdkara apstākļos mēs nevaram to atļauties. Un jo vairāk tāpēc man īsti nav skaidrs, kāpēc kolēģi iebilst pret šo priekšlikumu.

Paskatīsimies uz kolēģa Kaimiņa argumentu, kāpēc... Nu, tas iebildums, ka būtu jāpārbauda absolūti viss... Man šķiet, ka tas ir diezgan samāksloti, jo ir pilnīgi skaidrs, ka televīzijas pakalpojumu sniedzēji izplata tikai televīzijas saturu, neko citu. Un tā ir tāda normāla un loģiska šīs normas interpretācija. Bet, pat ja mēs spēlēsim tur vēl advokātu un pieļausim, ka tā tas nav, ka ir iespējama cita interpretācija, to var atrisināt ar vienu vārdu. Iekļausim tajā normā, ko mēs piedāvājam, vārdus “televīzijas saturs”, un viss! Vairs nekādu pārpratumu, nu, principā nevar būt.

Mēs to darām visu laiku - mēs visu laiku precizējam formulējumus uz otro, uz trešo lasījumu. Absolūti nav skaidrs, kāpēc uz tā pamata būtu jānoraida viss likumprojekts.

Otrais. Tas, ka kaut kas ir ierakstīts anotācijā un tāpēc mēs nevaram grozīt likumu... Bet, piedod, Artus, es tiešām nesapratu tavu... veidu, kā tu interpretē Kārtības rulli. Mēs visu laiku grozām likumus un negrozām anotāciju. Tātad tās ir pilnīgi Saeimas tiesības - izdarīt jebkurus grozījumus, neskatoties uz to, kas sākotnēji bija ierakstīts anotācijā.

Trešais. Visa tā finansējuma pieminēšanas tēma... multimediju studijas aprīkošana un tā tālāk... Tam nav absolūti nekāda sakara ar šī likumprojekta būtību. Šis likumprojekts ir par ko citu - par izplatīšanu. Un viss finansējums attiecas uz sakaru veidošanu. Un likumprojekts neparedz nekādas izmaiņas jau iesāktos projektos, kam būtu jādarbojas jau šodien. Nu, kā mums bieži gadās, tas netika izstrādāts savlaicīgi, tagad mēs runājam par 17. septembri; nu redzēsim, kā tur būs.

Tāpēc absolūti es neredzu to pamatojumu, un, godīgi sakot, es varu tikai minēt un izvirzīt visādas versijas, kāpēc ir tāda pretestība šim ļoti racionālajam lēmumam. Es neesmu sazvērestību teorijas piekritējs, tāpēc es nerunāšu par to, ka acīmredzami šo raidījumu pazušana no Latvijas ētera ir izdevīga mūsu pretiniekiem, ir izdevīga tiem, kas attīsta to hibrīdkaru pret mums, bet, protams, es negribētu domāt, ka tie, kas iestājas pret šo likumprojektu, patiešām grib palīdzēt jeb piespēlēt tieši mūsu pretiniekiem; noteikti tā tas nav, cēloņi acīmredzot ir citi. Es negribu minēt, kādi tieši.

Un tiešām vakar mēs saņēmām šo vēstuli - atbildi no SEPLP, un faktiski komisijas lēmums bija uzdot SEPLP vai lūgt SEPLP sagatavot kaut kādus alternatīvus priekšlikumus. Es to visnotaļ atbalstu, jo mēs nekad nepretendējam uz to, ka mēs piedāvājam vienīgo iespējamo vai vispareizāko risinājumu. Ja kāds var piedāvāt kaut ko labāku, mēs labprāt to atbalstīsim, jo galvenais ir sasniegt mērķi. Varbūt patiešām eksperti no SEPLP vai no citām partijām piedāvās kaut ko labāku un gudrāku nekā to, ko piedāvājam mēs. Mūsu mērķis bija uzsākt šo sarunu, un šis mērķis ir sasniegts, vismaz sākām visu to kustināt.

Bet ko mēs redzam tagad? Jau vakar koncepcija kārtējo reizi tika mainīta pilnīgi radikāli. Nu, piedodiet, kolēģi, nevar tā strādāt! Bija jau sen paziņots - un tas bija atbalstīts visos līmeņos -, ka ar 1. septembri viss saturs tiek sākotnēji izplatīts tikai internetā. 1. septembrī mēs saņēmām vēstuli, kur ir apgalvots, ka, nē, tas paliks vismaz līdz gada beigām un ka, sākot ar 2022. gada 1. janvāri, būs kaut kāds cits risinājums.

Jā, šis risinājums ir iespējams, bet principā, ja mēs uzmanīgi lasām šo SEPLP vēstuli, ka... principā tiek izplatīta LTV pozīcija, nu būtībā mūsu priekšlikumi tur visnotaļ ir atbalstīti, jo...

Es negribētu ilgi citēt, bet... dažas lietas, jo ne visiem deputātiem šī vēstule ir pieejama.

Tā... Faktiski LTV ir iespējams izveidot atsevišķu kabeļtelevīzijas operatoru platformas retranslējumu... mazākumtautību lineārās televīzijas programmu, kas principā ir viens no iespējamiem tehniskiem risinājumiem, kas... nu, mūsuprāt... ka nevajadzētu noteikt ar likumu, pietiek ar to, ka gan LTV, gan Kultūras ministrija, gan paši kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji apliecināja, ka nekādu tehnisku problēmu nav, jo saturu tikpat viegli ir tehniski un tehnoloģiski... var ņemt no interneta... cik tas ir tagad darīts... no zemes apraides, no lineārās izplatīšanas.

Bet galvenais. SEPLP un LTV ieskatā, viens no obligātajiem LTV mazākumtautību lineārās televīzijas programmas izveides priekšnosacījumiem ir obligāta must carry iekļaušana kabeļtelevīzijas operatoru pamatpiedāvājumā. Tas ir tieši tas, ko mēs piedāvājam šajā likumprojektā, tikai bez detaļām, ko LTV kopā ar kabeļoperatoriem varētu risināt pati.

Un patiešām - nākamajā rindkopā to pašu apliecina SEPLP. Protams, padome ir jauna, un tā raksta, ka ir nepieciešams padziļināti izpētīt... un tā tālāk. Nu nekas netraucē to darīt, kad mums jau ir likumprojekts, kas ir pieņemts pirmajā lasījumā. Ja mēs tagad visu noraidām, tad mums nav nekā, mēs atkal gaidām kaut kādas jaunas, radikālas, drastiskas izmaiņas, kas ir izdarītas pēdējā brīdī, kas principā pilnīgi dezinformē un dezorientē visus tirgus dalībniekus, jo... protams, šis lēmums būtiski ietekmēs arī komerciālās raidorganizācijas, jo viņi arī domā par savas auditorijas paplašināšanu. Un, protams, ja visās kabeļtelevīzijās tiek izplatīts sabiedriskās televīzijas saturs krievu valodā, tad konkurēt ir diezgan grūti, jo tomēr tur ir zināms kvalitātes līmenis. Nebūs tik viegli no viņiem atraut skatītājus.

Bet, ja viss pazūd un nekā nebūs, tad noteikti šis tirgus tiks kaut kādā veidā aizpildīts. Kas to aizpildīs? Protams, šobrīd situācija ir ļoti vienkārša - tās ir Krievijas programmas, jo nekā cita šobrīd tirgū vienkārši nav. Kaut gan vairākas komerciālās raidorganizācijas jau sāka taustīt... un mēģināt kaut ko ražot, tas, protams, vēl nav absolūti salīdzināms ar LTV produktu.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt, - tā pēdējā rindkopa gan man vieš zināmas bažas, jo šeit SEPLP raksta par to, ka ir jāizstrādā nosacījumi, kā šīs sabiedriskās televīzijas izstrādātais saturs var tikt nodots izplatīšanai citām raidorganizācijām.

Un šeit es saskatu zināmus draudus godīgai konkurencei. Ja patiešām tiks izdalīti daži pakalpojumu sniedzēji - kabeļtelevīzijas vai raidorganizācijas -, tiem būs ekskluzīvas tiesības izplatīt sabiedriskās televīzijas veidoto saturu. Un vai tas būs godīgi? Un diemžēl šeit ir zināmas briesmas sastapties ar to situāciju, kas mums... ar ko jau tagad diezgan bieži mēs sastopamies arī dažās citās jomās, - negodīga konkurence un tā tālāk.

Manā skatījumā, šobrīd must carry princips paredz vispareizāko pieeju. Tātad visiem pakalpojumu sniedzējiem, visiem televīzijas pakalpojumu... televīzijas... izplatīšanas pakalpojumu provaideriem ir pienākums bez maksas izplatīt visu sabiedriskās televīzijas saturu. Un, mūsu skatījumā, šis princips arī jāuztur un jāsaglabā neatkarīgi no tā, kā sākotnēji tiks izplatīts šis televīzijas saturs. Tāpēc patiešām man grūti redzēt kaut kādus racionālus argumentus mūsu likumprojekta noraidīšanai.

Es aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā, lai mums būtu, ko spriest un ko labot pēc tam, un aicinu paredzēt pietiekoši ilgu laiku priekšlikumu iesniegšanai, lai gan SEPLP, gan visi deputāti, gan visas ieinteresētās puses, pilsoniskā sabiedrība varētu iesniegt savus priekšlikumus un lai mēs nenonāktu tādā situācijā, kāda mums ir šobrīd, - ka 2. septembrī mēs pilnīgi radikāli mainām... darām kaut ko tādu, kam bija jānotiek jau vakar.

Un, ja mēs neko nedarām, noraidām šo priekšlikumu, tad, es esmu absolūti pārliecināts, 1. janvārī notiks tas pats, jo tas pagaidu risinājums, ko šobrīd mēs redzam tajā SEPLP atbildē... tas patiešām būs spēkā līdz 1. janvārim, un tad atkal mēs tā kā mēģināsim tur ar kārtējo ugunsgrēku ņemties un pēdējā brīdī kaut ko lemt. Nekādas jēgas es tur neredzu. Ja varat uzlabot, - lūdzu! Mēs labprāt... mēs noteikti atbalstīsim visus racionālos priekšlikumus. Bet balsot “pret” nozīmē palīdzēt mūsu pretinieku propagandai un hibrīdkaram.

Aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Labdien, kolēģi! Par šo likumprojektu mēs runājām vairākkārt - runājām gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, gan arī Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā. Un, es atceros, sākotnēji bija tāds liels prieks, kad mēs uzzinājām, ka būs jauna multimediju platforma, ka viss būs ļoti moderni, bet vēlāk... Mēs saprotam, ka tā ziņa nav tik viennozīmīga un jautājums nav tik vienkāršs.

Visiem ir skaidrs un saprotams, ka LTV7 formāts līdz šim nebija veiksmīgs. Divas valodas, dīvainā veidā viss ir samiksēts, un īsti nav skaidrs, kurš visu to produktu var patērēt. Tāpēc izmaiņas bija vajadzīgas, šaubu nav.

Bet kur ir problēma? Problēma ir faktā, ka ir cilvēki... mēs nezinām precīzi, cik daudz, bet ir cittautieši, kas patērē produktu... ar šo vārdu es domāju ziņas... patērē produktu - ziņas -, kas gatavotas Rīgā, un tā ir iespēja informēt mūsu cilvēkus viņiem saprotamā valodā par procesiem, kas notiek Latvijā. Un ir ļoti labi, ka tagad internetā būs iespēja skatīties un klausīties informāciju jaunā formātā. Tas ir ļoti, ļoti pozitīvi. Bet, kad mēs domājam nevis par jauniešiem, bet par cilvēkiem citā vecumā, tad nu ir pamats bažām, vai šie cilvēki šo informāciju patērēs. Un tad ir jautājums, pamatjautājums, - ko viņi skatīsies? Kādas ziņas tad tieši viņi uztvers, un ko viņi... kas būs viņiem pieejams? Tā ir tā lielā problēma. Un tāpēc visās tajās sēdēs, kas mums notika, mēs mēģinājām saprast, ko var darīt lietas labā.

Runājot par šo konkrēto likumprojektu - manuprāt, tas nav realizējams (nu, vismaz ne tādā veidā, kā ir piedāvāts), jo... Es atceros ekspertu skaidrojumus, kas palīdzēja man labāk saprast. Es arī sākotnēji aizstāvēju domu, ka operatori var ņemt šo kontentu un tad piedāvāt patērētājam. Bet - kur ir problēma? Operatori var ņemt kādu kanālu, viņi nenodarbojas ar paketēšanu. Tātad, ja ir produkts, viņi var paņemt, bet - nevis tā, ka no interneta mājaslapas tad retranslē vienu kaut kādu videoproduktu, otru, trešo. Nu, tā tas nestrādā.

Un tad, kad mums bija pēdējā komisijas sēde... Es varu atkārtot, ko es teicu. Es neuzskatu, ka must carry princips šajā gadījumā var palīdzēt. Es uzskatu, ka šis risinājums īsti neder, bet es toreiz tomēr balsoju “par” šo likumprojektu, tāpēc ka es uzskatīju - ja mēs vienkārši noraidām likumprojektu, tad nu diemžēl mūsu ierēdņi neizdarīs daudz vai varbūt neizdarīs neko, lai problēmu risinātu.

Taču esmu tomēr patīkami pārsteigts, ka nesen izveidotā SEPLP tomēr sāk rīkoties. Tā informācija, ko mēs saņēmām, - par to, ka ziņas krievu valodā būs pieejamas, informācija, ka tiek meklēts risinājums, - tas ir ļoti, ļoti svarīgi.

Tātad es šodien nebalsošu “par” šo likumprojektu. Es neatbalstīšu tagad, jo tas tiešām nav tādā kvalitātē, lai pieņemtu. Man ir svarīgi, lai mēs turpinātu meklēt risinājumu. Es domāju, ka komisijai - es domāju par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju - ir visas iespējas strādāt ar šo jautājumu.

Es tagad gribu uzrunāt godājamo Kaimiņa kungu. Es ceru, ka viņš neaizmirsīs, ka šis jautājums ir svarīgs, ka šis jautājums ir aktuāls. Mums nav jāgaida 1. janvāris, lai runātu par problēmu, jo, ja ir cilvēki, kas nesaprot diemžēl latviešu valodu... Un tas ir jautājums - kāpēc viņi nesaprot? Ko neizdarīja valsts, lai nodrošinātu... lai iesaistītu viņus, - nu, tas ir cits jautājums.

Vienkārši runāsim par faktu - viņi nesaprot valodu. Viņi neskatīsies “Panorāmu”, viņi nesaprot, ka ir “De Facto” un citi raidījumi. Jautājums - kā nodrošināt šiem cilvēkiem iespēju saņemt informāciju?

Mums rudenī jāatrisina šis jautājums. Mums jāatbild uz šo jautājumu. Tātad, lūdzu, strādāsim ar to. Es aicinu arī Tēraudas kundzi apakškomisijā veltīt tam laiku. Es aicinu arī Kaimiņa kungu, plānojot komisijas sēdes, neaizmirst par šo aktuālo jautājumu.

Bet likumprojekts... nu, diemžēl... tāds variants diemžēl nav atbalstāms. Atbalstīt, tagad pieņemt pirmajā lasījumā, zinot, ka meklēsim kaut ko pilnīgi citu, ka būs jāatrod cits risinājums, atbalstīt vienkārši tādēļ, lai uzturētu šo jautājumu aktuālu, - tas nav pareizi. Es vienreiz izdarīju... tieši tad... nobalsojot komisijā...

Ņemot vērā šos apsvērumus, svarīgi, lai turpinātos diskusija. Mēs turpinām diskusiju. Arī šodien mēs runājam par šo jautājumu.

Bet galvenais... Kolēģi, es domāju, ka galvenais - lai mēs turpinātu un, šodien noraidot likumprojektu, tomēr neaizmirstu, ka jautājums ir aktuāls. Nevajadzētu nodot šos cilvēkus Kremļa propagandai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Kolēģi! Aicinu šodien atbalstīt likumprojekta tālāku virzīšanu.

Jautājums ir par to, kā sabiedriskā medija saturs nonāk pie tiem mūsu valsts iedzīvotājiem, kuri patērē medijus krievu valodā. Šis jautājums ir sens, un jau daudz debatēts par to.

Latvijas Televīzijā ir jauna stratēģija. Tā veido jaunu, uz nākotni vērstu multimediju platformu krievu valodā, kas būs pieejama interneta vidē. Mērķis ir sasniegt plašāku auditoriju, bet ir jāatceras, ka tā būs auditorija, kura medijus patērē interneta vidē. Saglabājas ievērojams skaits līdzšinējo LTV7 skatītāju, kuri vairs nevarēs atrast sabiedriskā medija saturu ierastajā formā - lineārajā apraidē. Šī ir auditorijas daļa, kura neizmanto internetu informācijas ieguvei.

Šis likumprojekts ir vērsts uz to, lai šī auditorijas daļa turpinātu saņemt sabiedriskā medija veidoto informāciju.

Mēs visi saprotam: ja viņi nesaņem šo informāciju... Krievu valodā esošas informācijas lineārajā apraidē netrūkst, taču tā informācija ir gatavota kaimiņvalstī un atspoguļo kaimiņvalsts mērķus.

Lai gan konkrētais likumprojektā ietvertais formulējums noteikti būs labojams un papildināms, ir svarīgi meklēt un atrast veidu, kā turpināt sasniegt šo auditoriju. LTV jau ir paziņojusi: gaidot risinājumu, LTV turpinās līdz gada beigām ziņas krievu valodā piedāvāt lineārajā apraidē.

Jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir iezīmējusi ceļu, kā domā strādāt, lai multimediju kanālu saturu varētu pielāgot un piedāvāt sadarbībā ar kabeļtelevīzijām. SEPLP savā vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai arī norāda, ka par mediju politiku atbildīgajām institūcijām būs jāizvērtē, kādi grozījumi nepieciešami Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, lai šādu pieeju īstenotu. Šī likumprojekta tālākais ceļš Saeimā piedāvā iespēju veikt šādu izvērtējumu un nonākt līdz situācijai piemērotiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.

Tādēļ, kolēģi, aicinu atbalstīt šo diskusiju, atbalstīt likumprojekta tālāku virzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Noklausījos Kaimiņa kunga uzstāšanos un tiešām nesaprotu, kas ir tas galvenais iemesls, kāpēc jānoraida tāda likuma projekts, kurš 30 procentiem Latvijas iedzīvotāju uzlabotu iespēju saņemt kvalitatīvu un saprotamu informāciju par valstī notiekošo, it īpaši mūsdienu apstākļos, kad pasaulē plosās Covid-19 pandēmija.

Mēs visu laiku runājam par to, ka ir jāinformē cilvēki par zinātnes panākumiem, par to, ka vakcinācija - tas ir glābiņš visai mūsu dzīvei, mūsu ekonomikai, mūsu iespēja apmācīt bērnus, un vienlaikus iznīcinām vienīgo iespēju Latvijas iedzīvotājiem, pārsvarā krievvalodīgajiem, skatīties sabiedriskajā televīzijā raidījumus. Nu runāsim godīgi - tas tā ir! Jūs vienkārši vēlaties iznīcināt pēdējo televīziju krievu valodā Latvijā, to, kuru uztur arī šie krievvalodīgie iedzīvotāji par saviem nodokļiem. Mēs taču nerunājam par to, ka latviski runājošajiem tiks atņemta viņu naudiņa, lai krieviem tur kaut ko stāstītu, tas tā nav.

Un, ja paskatīsimies, cik sabiedrisko mediju programmas gan radio, gan televīzijā... cik stundu pašlaik tiek raidīts latviski un cik - krievu valodā, tad jūs redzēsiet, ka pēc būtības krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji ar saviem nodokļu maksājumiem apmaksā iespēju skatīties pārējiem raidījumus latviešu valodā.

Šeit Judina kungs runāja par to, ka, lūk, tas viss ir nepieciešams... šie raidījumi ir nepieciešami, lai... jo šie cilvēki nesaprot valodu. Nu nav tik vienkārši, Judina kungs! Nav tik vienkārši, jo citādi nebūtu arī tādas zinātnes kā komunikācijas teorija. Cilvēks, pat saprotot svešvalodu, ne vienmēr prot šo valodu tādā līmenī, lai kvalitatīvi un precīzi uztvertu visu informāciju. Un tieši komunikācijas teorijā pastāv tāds termins - “komunikācijas troksnis”. Tas troksnis varētu būt tīri tehnisks, piemēram, kā mūsu Saeimas sēdēs, kad kādam pazūd internets, notiek sistēmas kļūda vai kas tamlīdzīgs. Bet visnopietnākais komunikācijas troksnis ir tad, kad cilvēks nesaprot informācijas vēstījuma sniegšanas kodu, proti, šajā gadījumā - valodu konkrēti. Viņš nesaprot katra vārda nozīmi vai... vēl trakāk un sliktāk, un šausmīgāk - viņš varētu pārprast veselu vēstījumu tikai tāpēc, ka viņš nepareizi pārtulko kādu vārdu.

Vēlreiz atkārtoju: pašlaik, kad pie mums plosās pandēmija, liegt cilvēkiem saņemt kvalitatīvu sabiedrisko mediju sniegtu informāciju dzimtajā valodā, kur cilvēki saprot katru vārdu, ir vienkārši noziegums.

Un, ziniet, atrunas... Mani neinteresē cīņa ar Kremļa propagandu; manuprāt, pats galvenais - sniegt cilvēkiem visu nepieciešamo informāciju par sociālo jomu, par medicīnu, par to, kā mācīsies bērni, un tā tālāk. Tas viņiem ir jāsniedz.

Mēs varam to garantēto minimumu, kas ir...? Ak vai, LTV, NEPLP... SEPLP tik labi strādā, tik labi strādā, ka viss... Ir izsitis, ka līdz jaunajam gadam tomēr paliks lineārajā... Paši...

Es izlasīju rūpīgi šo vēstulīti. Pirmām kārtām - šeit nekas nav skaidrs, šeit ir minēts tikai par to, ka it kā katru dienu pulksten 19.00 tiks raidīts LTV7 ziņu kopsavilkums krievu valodā, kas būs viens ziņu raidījums. Šeit nav rakstīts, cik ilgs šis raidījums. Divas minūtes, divdesmit... divas stundas? Nekas nav skaidrs. Ir skaidrs no šīs vēstules tikai tas, ka tiks pieprasīts papildu finansējums, jo... es iedomājos, ka laikam viņi pieņems kaut kādu redaktoru, kurš izvēlēsies, ko ņemt no šīs jaunizveidotās multimediālās platformas; viņš paņems kaut kādu saturu, tad viņš sarediģēs un kaut ko ieliks.

Nu, ziniet, tiešām... nu pajautājiet profesionāļiem. Nu milzu komercradio un komerctelevīzija strādā, pārveidojot svešu video un audio saturu priekš konkrētas programmas; to dara parasti tehniskie darbinieki... tad, kad viņi nerediģē iepriekšizveidoto saturu, jo tieši satura veidošana - tas ir visdārgākais visā šajā procesā.

Un ko jūs... gribat teikt, ka tā būs vēl papildu kaut kāda cenzūra? Nu, pēc manas informācijas, Rudušas kundze ies prom no LTV7, ņemot vērā notiekošo, un es pagaidām nestādos priekšā, kādā veidā varētu, piemēram, vairāku stundu raidījumus saīsināt tā, lai pēc tam... Cik...? Nu, es vēl nezinu... šeit nav nekā, Kaimiņa kungs... cik ilgs būs šis raidījums? Varbūt jūs atbildēsiet? Varbūt piezvaniet tagad tai SEPLP un pajautājiet, cik ilgs būs šis raidījums šiem cilvēkiem. Par ko mēs runājam vispār?

Manuprāt, tas, ko minēja Cileviča kungs... par principu - ņemam raidījumu, kurš... Sagatavo raidījumus, visus video, visu video saturu...

Kaimiņa kungs runā par to, ka - vai! - nav iespējams pārraidīt visus LSM tekstuālos materiālus. Nu, piedodiet, Kaimiņa kungs, - nu tiešām jūs varētu... jau sen vajadzēja apgūt žurnālistikas pamatus - par žanriem, par žurnālistikas produktu veidiem un tā tālāk.

Ir taču skaidrs, ka pašlaik mēs runājam par video saturu, jo jūs gribat aizliegt televīziju; mēs runājam par televīziju. Vēlreiz - nu izlasiet, kas ir televīzija! Tas ir video saturs. Un video satura izplatīšana jebkuros nesējos - telefonos, datoros, lielajos ekrānos, smart TV un tā tālāk - tā ir vispasaules tendence, a mēs ejam uz to, ka vienkārši iznīcinām veselu kanālu. Sen vajadzēja visu LTV7 atdot tikai raidījumiem mazākumtautību valodās - krievu, poļu, lietuviešu. Lūdzu! Sen vajadzēja.

Es saprotu, ka mums nav naudas, jo televīzija - tas ir dārgi. Bet atrunāties ar to, ka, lūk, pat šī platforma ir “jāved” tikai tādēļ, ka ir ārzemju finansējums... Nu jums pašiem nav smieklīgi, kad jūs runājat par to, ka tas ir valsts drošības interesēs - cīņa ar propagandu un tā tālāk?

Es saku, mani interesē tikai viens - lai šie cilvēki, kuri maksā valstij nodokļus, varētu saņemt sabiedriskā medija saturu. Es par to runāju visās komisijas sēdēs, kuras vada Judina kungs... kad Āboliņa kungs mani pilnīgi ignorēja, apsaukāja mani, ka es tur meloju nezin ko. Nu tagad lai Āboliņa kungs pastrīdas ar Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāju Kozina kungu, kurš tā arī teica, ka tā bija kļūda, kura tagad jālabo. Kas to labos? Tagad jau ir 1. septembris. Jūs esat pretrunā ar pašu pieņemtajiem likumiem. Un jūs gribat tagad noraidīt mūsu likumprojektu, kurš varētu glābt un palīdzēt jums šo kļūdu labot.

Nu parunājiet, lūdzu... Ir jābūt... Komunikācijas jautājumos ir jābūt profesionālai pieejai. Šodien, kad runāja Valsts prezidenta kungs, bija skaidrs, ka, runājot par IT jautājumiem, viņu konsultē profesionāļi, kad viņš runā par iespējamo kiberpolicijas izveidošanu un tā tālāk. Nu, lūdzu, šeit nepieciešama profesionālu cilvēku konsultācija, bet tādu profesionālu cilvēku, kuri tiešām ir politiski neitrāli un kuri nav atkarīgi no, piedodiet, politiskā pasūtījuma, kā to varēja novērot, klausoties Āboliņa kunga uzstāšanos dažādās komisijās, kad jebkuri fakti, kad jebkuri reitingi tika pievilkti ar vienu domu - iznīcināt to pēdējo krieviski runājošo... kas ir palicis mūsu ēteros par valsts naudu. Komerciālais paliks, par to nav šaubu. Un, kad jūs kāds papētīsiet, kam pieder šis komerciālais, jūs sapratīsiet, kam kas ir izdevīgi.

Bet, ja mēs runājam par valsts interesēm un - galvenais - par cilvēku interesēm, skaidrs ir tikai viens - jums, Kaimiņa kungs, un jūsu vadītajai komisijai, gan... un arī jaunizveidotajai SEPLP, kurai ir paaugstinātas algas, par ko mēs nesen nobalsojām, steidzami ir jāmeklē risinājums. Un pirmais solis ir jāsper šodien un jāatbalsta šis likumprojekts, jo tas princips ļaus gan piesaistīt finanses, gan piesaistīt profesionāļus. Šeit būs nepieciešami ne tikai televīzijas profesionāļi, bet arī dažādu IT risinājumu profesionāļi. Viss ir ļoti vienkārši, es jums pat varēšu ieteikt cilvēkus, kuri nosauks jums precīzi tās programmas un licences, kuras ir jāiepērk, lai jebkurš tehniski apdāvināts cilvēks varētu montēt šīs izveidotās platformas video saturu un pasniegt to jebkuram kabeļtīklam.

Ziniet, pats galvenais ir tas, ka, lai aiz tā, kas pašlaik notiek, nestāvētu vēl kaut kādas... jo es jau esmu dzirdējusi aizdomas par to, ka arī iespēja pārraidīt šo saturu... aiz tā arī varētu stāvēt kāda komersanta komercintereses. Tā ka, ja tas tā nav, ja tur nav nekādas komercijas, es domāju, vienkārši nobalsojiet, lūdzu, par šo likumprojektu. Tad jūs varēsiet teikt, ka mēs tiešām esam izdarījuši visu iespējamo, lai cilvēki šajos grūtajos laikos, pandēmijas apstākļos, sēžot karantīnā vai lokdaunā gaidāmajā rudenī, ziemā, nedod dievs, saņemtu kvalitatīvu informāciju pat tad, ja mājās nav datora, nav interneta pieslēguma, bet ir ierasts televizors. Ļaujiet cilvēkiem palikt ar televizoru. Ļaujiet izmantot iespēju, ko viņi sev ir garantējuši, maksājot nodokļus.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labdien, cienījamās dāmas un godājamie kungi! Vai dreļļu rakstu var pārnest uz mākslas darba pieminekli? Mākslinieki ir brīnumdari. Un to tiešām ir arī izdarījuši. Var aiziet uz Latviešu strēlnieku laukumu - paskatīties, kā dreļļu raksts rotā memoriālu.

Vai dreļļu rakstu var pārnest no multimediju platformas banera uz lineāro televīziju? Var, bet tikai jautājums, vai tas ir lietderīgi. Un vai tas atmaksājas, jo nu ko tad darīs - ekrānā rādīs dreļļu rakstu vai aizklās diktoru daļēji ar to? Un ko darīs ar citiem rakstiem, kas ir multimediju platformā? Lēni slidinās pa ekrānu, lai visi tos paspēj izlasīt. Ko darīs ar radiokanāliem, kas raida mūziku? Raidīs tos lineārajā televīzijā ar tumšu ekrānu vai izmantos padomju laika televīzijas pieredzi, kad mūzikai fonā lēni nomainīja fotogrāfijas vienu pēc otras.

Šajā gadījumā būs jāmeklē fotogrāfijas, kurām nav aizstāvētas autortiesības. Diemžēl šis likumprojekts piedāvā pārnest visu šo multimediju platformu uz lineāro televīziju, un līdz ar to tas nav uzskatāms par tehniski noslīpētu likumprojektu. Tādēļ lūdzu šo likumprojektu neatbalstīt.

Jau vairāku deputātu runās izskanēja, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir vērsusies ar saviem priekšlikumiem Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, un varbūt tas ir tas pamats, par ko Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā diskutēt. Jo kāpēc tad mēs vēlējām šo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi? Kāpēc likām lielas algas viņiem? Nu tad viņiem ir jāparāda tas savs piedāvājums.

Bet šo tehniski nesagatavoto likumprojektu lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es nekonkurēšu šodien runas mākslā, mēģināšu izteikties īsi.

Kolēģi, īpaši pēdējie notikumi ar vakcinācijas aptveri un tiem “panākumiem”, es domāju, ir ļoti skaidri parādījuši, ka valstij jārunā ar saviem iedzīvotājiem. Valstij jācīnās par savu iedzīvotāju prātiem un sirdīm. Jāizmanto katra iespēja, jāuztur atvērti visi iespējamie komunikācijas kanāli. Ja valsts to nedarīs, tad to darīs kādi citi. Es labi saprotu, ka mūsu sabiedrībā ir daži, varbūt pat daudzi, kas uzskata, ka runāt ar saviem valsts iedzīvotājiem vajag tikai un vienīgi valsts valodā. Bet, kolēģi, mēs faktiski esam tur, kur mēs esam. Ir daļa sabiedrības, kurai ir vai nu diemžēl vājas latviešu valodas zināšanas, vai viņi vienkārši vēlas skatīties televīziju, lasīt avīzes un tā tālāk savā dzimtajā valodā.

Un te mums jāsaprot, ka, liedzot šiem iedzīvotājiem, piemēram, LTV7 ziņas, tas viņus nekādā veidā nemotivēs mācīties latviešu valodu, jo konkurējošu piedāvājumu netrūkst. Ir citi TV kanāli, un to nav maz, ko var skatīties krievu valodā. Tad arī jāsaprot, ka šo iedzīvotāju prāti un sirdis... ja tā var teikt, drīzāk, nu, tos uzrunās citi cilvēki.

Tāpēc, kolēģi, es domāju, ka daudziem no mums ir skaidrs, pat ja ne visi ir gatavi to publiski atzīt, ka likvidēt LTV7 ziņas, televīzijas ziņas, faktiski ir bijusi liela kļūda. Šī bija liela NEPLP kļūda. Man prieks, ka NEPLP nepieņēma šo lēmumu vienbalsīgi. Un man ir prieks, ka (mums tagad tik daudz - NEPLP, SEPLP...) SEPLP saprata, ka tā ir bijusi kļūda, un ir gatava spert soļus, lai šo kļūdu labotu.

Te, kolēģi, runa par to, kam ir labāks tehniskais risinājums, par to, cik šis... kāds likumprojekts ir kvalitatīvs, vairāk vai mazāk kvalitatīvs, šodien ir absolūti nevietā.

Tam, ka Saeima šodien skata šo likumprojektu, ir liela konceptuāla un simboliska nozīme. Ja komisija... Tas bija komisijas lēmums - virzīt to uz šo sēdi. Ja komisija uzskatīja, ka šis konkrētais risinājums nav kvalitatīvs un drīz parādīsies vairāk kvalitatīvs, tad varbūt nevajadzēja virzīt šo konkrēto likumprojektu uz šo konkrēto Saeimas sēdi, bet vajadzēja pagaidīt, kad parādīsies šis labākais risinājums, un tad tos apvienot. Bet, ja jau mēs te esam un debatējam par šo jautājumu, tad Latvijas sabiedrības acīs tam ir liela simboliska un konceptuāla nozīme.

Tāpēc es uzskatu, ka visiem tiem kolēģiem, kas konceptuāli ir par to, lai ziņas krievu valodā paliktu TV platformā, vajadzētu šo atbalstīt. Un tad tā ir komisijas kompetence, kā labāk veidot šo tehnisko risinājumu.

Tāpēc aicinu atbalstīt, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edvīnam Šnorem.

E. Šnore (NA).

Labdien, kolēģi! Ir patiešām dīvaini klausīties, ka valstī, kurā lielākais laikraksts iznāk krievu valodā (un tas ir Latvijā), - ka mums šeit pietrūkst informācijas no medijiem tiem cilvēkiem, kas to vēlas saņemt krievu valodā.

Tātad mums ir lielākais laikraksts krieviski, mums ir neskaitāmas radiostacijas krievu valodā, internetā visi lielākie portāli arī ir krievu valodā, tāpat arī televīzijā ir pieejama informācija, un problēmas ar kovidu, ar to, ka krievu valodā runājošie tādu vai citu apsvērumu dēļ ir pasīvi kovida sakarā (vakcinējoties un tā tālāk), acīmredzami nav saistītas ar to, ka nav pieejama šī informācija. Šī informācija ir.

Tāpēc es uzskatu, ka nekādā gadījumā šāda veida likumprojekts nav atbalstāms. Es domāju, ka, bezgalīgi turpinot šo divkopienu valsts modeli Latvijā, visu pilnībā tulkojot krievu valodā, mēs tiešām esam vēl arvien tajā situācijā, par ko šeit runāja Judina kungs. Proti, ka cilvēki... ka esot vēl cilvēki, kas nesaprot latviski, un viņiem būtu ērtāk skatīties... Nu tad līdz mūža galam mēs tādu situāciju uzturēsim. Es domāju, mums beidzot ir jābeidz dzīvot šajā faktiski padomju laika modelī, mums ir jāpāriet uz informācijas vidi latviešu valodā, un ir skaidrs, ka visi cilvēki, kas grib, to saprot.

Tāpēc es tiešām nesaprotu, par ko ir runa, un sevišķi šeit ir runa par LTV7. Tātad tiek minēts, ka tiek atņemta pēdējā iespēja krievu cilvēkiem iepazīties ar Latvijas valsts nodrošināto informāciju Latvijas Televīzijā krieviski. Es uzsvēršu, ka LTV7 lielākā daļa skatītāju ir latvieši un krievu cilvēki šeit, Latvijā, nemaz LTV7 krievu valodā neskatās, viņiem tas neinteresē, viņiem interesē pavisam citas lietas, un tās viņi arī skatās. Un to jau mēs redzam no preses izdevumiem, kāda veida informācija, ar kādu ievirzi viņiem interesē. Tāpēc ar varu uzspiest kaut ko, nu tas diez vai izdosies. Un, ja tam vēl grib tērēt Latvijas valsts nodokļu maksātāju naudu, tad tas ir klajš nesaimnieciskums un tā ir nepareiza rīcība.

Es aicinu noraidīt arī šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Paldies Šnores kungam. Tagad ir skaidrs, kāda politiskā spēka pasūtījumus izpilda Āboliņa kungs. Bet tomēr - es taču aicināju vispirms konsultēties ar profesionāļiem, tad runāt.

Jansona kungs, ja jūs tiešām gribat apgalvot, ka jaunizveidota, par britu naudu izveidota, mazākumtautību multimediāla platforma vienlaicīgi raidīs gan radio ziņas, gan televīzijas ziņas, gan arī tekstus, - tas nozīmē ko? Ka arī interneta vidē cilvēki nevarēs uzreiz atšķirt, nodalīt radio plūsmu no video un no tekstuāla satura. Nu, pirms runāt kaut ko, tiešām nevajag runāt muļķības, ja jūs neko nesaprotat.

Vēlreiz. Es varu jūs personīgi pakonsultēt, kā tas ir jādara, jo, nestrādājot šādā jomā, jūs tikpat droši varētu spriest par metalurģiju un, nezinu, par kādu citu jomu, kur jūs neko nesaprotat. Tas ir pirmais.

Otrais. Šnores kungs! Varētu jums apliecināt, ka tas lielākais Latvijas laikraksts krievu valodā, kuru jūs minējāt, un tas noteikti ir “MK Latvija”, tiek izdots nevis par valsts vai pašvaldības naudu, nedod dievs, tas ir komerciāls pasākums, tas ir komercizdevums, un tas, ka tas ir iekarojis Latvijā lielāko popularitāti, ir vienkārši tādēļ, ka tiešām tur ir atbildes uz visiem jautājumiem, kas skar sociālo jomu - par pensijām, kā strīdēties par dzīvokļu jautājumiem, par zemi un tā tālāk. Palasiet, tur ir arī ļoti daudz labas informācijas, un tas ir vienīgais laikraksts, starp citu, kurš tulko pats par savu naudu, par komerciālu naudu, Latvijas likumus krievu valodā, lai cilvēkiem būtu skaidrs, kādus likumus jūs, Saeimas deputāti, pieņēmāt pagājušonedēļ vai šonedēļ, un, galvenais, paskaidro, ko tas nozīmē viņiem reālajā dzīvē.

Un par ievirzēm. Jūs zināt, ja skatīties reitingus, kādi izdevumi ir populāri latviešu auditorijā, pirmajās vietās vienmēr ir “Privātā dzīve” un “Kas jauns”, tad var apgalvot, ka latviešu nāciju interesē tikai izklaide un skatīties, kā citi cilvēki savā privātumā dzīvo.

Lūdzu vēlreiz - pirms kaut ko sakāt, apdomājiet situāciju; nav vairs tā situācija, kura bija jums, Nacionālā apvienība, piecus vai 10 gadus atpakaļ. Pasaule ir mainījusies, un vairs nekad neatgriezīsies vecā situācija, jums ir jārēķinās ar to, ka cilvēkiem ir jāsaņem kvalitatīva informācija.

Un vēlreiz, Šnores kungs: ir sabiedriskie mediji, kurus pamatā finansē valsts. Un ir komerciālie. Un viss, kas pašlaik notiek krievu valodā, - paliek tikai viena kvalitatīva, pilna radioprogramma, un tas ir viss. Nevienas avīzes, neviena žurnāla, un drīz nebūs arī televīzijas krievu valodā. Nekad arī nebija televīzijas programmas ar pilnu nosaukumu, ne 1990. gadā, ne 2000. gadā, ne pašlaik. Bija atsevišķi īsi raidījumi 10–15 minūtes dienā. Jūs vēlaties reitingus? Es pati strādāju ziņās krievu valodā. Deviņdesmito gadu sākumā auditorija bija līdz 160 tūkstošiem cilvēku. Jūs paši ar savu nacionālo politiku atradinājāt cilvēkus skatīties sabiedriskos medijus, jo viņi jums vairs vienkārši netic. Un, ja jūs tagad nobalsosiet “pret”, jūs vienkārši vēlreiz Eiropai parādīsiet savu īsto seju, to cilvēku seju, kuri nedomā par cilvēkiem, kuri nekā nesaprot jautājumos, par kuriem viņi mēģina runāt.

Es jūs aicinu, lūdzu, tas ir ļoti specifisks, sensitīvs, ar valsts drošību saistīts jautājums. Lūdzu, neizdariet kļūdu, kura pēc tam būs jālabo, un tas izmaksās gan valstij, gan jums ļoti dārgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Ļoti interesanta diskusija. Gribu izdalīt trīs lietas. Pirmā - vispār mediju loma šinī jautājumā. Ir runa par divām lietām. Viena ir satura radīšana, un otra - šā satura izplatīšana.

Dabīgi, var diskutēt par to - visu vai ne visu var... vajag izplatīt visur, un tas ir diskusiju jautājums. Un šeit ir jautājums, par ko būtu jādomā un būtu jārunā.

Bet otra lieta, it īpaši runājot par sabiedriskajiem medijiem. Tie pilda ne tikai ceturtās varas funkciju, bet tie pirmām kārtām ir starpnieks starp valsti un iedzīvotājiem, kuri veido šo valsti. Līdz ar to šeit ir runa ne tikai par pašu saturu, bet arī par satura pasniegšanas veidiem. Un šeit ir runa arī par valodām. Nav runa tikai par krievu valodu vai par poļu valodu, jo varbūt tuvākajā nākotnē mums būs nopietni jādomā par to, vai veidot ziņas arābu valodā vai puštu valodā. Tas ir tikai dažu gadu jautājums, bet tas ir jautājums, kas jārisina sabiedriskajiem medijiem, ja viņi pilda šo starpnieka lomu.

Un trešais. Par pašu likumprojektu. Dabīgi, var to noraidīt, var to atbalstīt, bet, ja mēs to noraidām, tādā gadījumā mēs visu šo lietu un visu šo sarunu sākam no gala.

Nebūt nekur nav teikts un rakstīts, ka Kaimiņa kungs pie labākām iecerēm noteikti ieliks darba kārtībā savas komisijas nākamajā sēdē diskusiju par šo likumu jaunā veidā. Es domāju, ka tas, ka šis likumprojekts ir parādījies, ir laba zīme un arī labs iegansts tam, lai ar to strādātu tālāk, jo to var uzlabot, tas nav no tiem materiāliem, kur vajadzētu visu sākt no gala. Tas ir punkts viens. Bet, ja nu domas dalīsies tik tālu, ka vajadzēs veidot alternatīvo likumprojektu, tad to varēs arī darīt, izmantojot tās iespējas, ko dod mums visi sepli, nepli un tā tālāk, un joprojām.

Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un turpināt ne tikai darbu pie tā, bet arī publiskās diskusijas par lietderīgumu un par turpmāko dzīvi mediju telpā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Jā, es atbalstu šos grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un lūdzu arī pārējos kolēģus atbalstīt turpmāko virzību un diskusijas laikā radīt kvalitatīvāku un precīzāku saturu.

Gribu pateikt, tā kā reflektējot uz Nacionālās apvienības argumentiem un iepriekšējo uzstāšanos, kur tika skarts jautājums par nodokļu maksātāju naudas izmantošanu, radot saturu krievu valodā, un par rakstu pārnešanu no vienas platformas uz citu platformu un tā tālāk, nerunājot jau par sepliem, nepliem un tā tālāk... citiem savienojumiem un saīsinājumiem.

Gribu vērst uzmanību tikai uz vienu situāciju, par kuru klusē Nacionālā apvienība. Un šī situācija ir saistīta tajā skaitā arī ar rakstu veidošanu vai zīmējumu veidošanu, kad uz Rīgas 40. vidusskolas sienām tapa mākslinieciskais darbs, kuru apmaksāja tajā skaitā arī nodokļu maksātāji.

Šajā skolā mācās pārsvarā krievvalodīgo ģimeņu bērni. Viņiem neviens neprasīja ne viedokli, ne pozīciju. Uz skolas vienkārši tika uzzīmēts sātanismu piekopjošā mākslinieka zīmējums, kas ir ļoti divdomīgs un kas sociālajos tīklos izraisīja ļoti plašas diskusijas un arī pietiekoši lielu sabiedrības neapmierinātību no vecāku puses par vietas izvēli tādai mākslai.

Un šajā gadījumā man ļoti sāp tieši jautājums par nodokļu maksātāju naudas izmantošanu. Kāpēc krievvalodīgiem bērniem un viņu vecākiem netika paprasīts, kad uz skolas tika uzzīmēts divdomīgs mākslas darbs? Visas sabiedrības naudu izlietoja, lai tas taptu, un visi bērni tagad uz to skatās. Un Nacionālā apvienība klusē. Nacionālā apvienība, kurai būtu jācīnās par bērnu morāli, par bērnu tikumību un par kristīgajām vērtībām. Kāpēc tika izvēlēts mākslinieks, kas piekopj sātanismu? Un par to nerunā. Viņa bildes ir pieejamas arī sociālajos tīklos, kas, manās acīs, ir ļoti, ļoti izaicinoši.

Tāpēc es lūdzu kolēģus padomāt, ko mēs atbalstām, kā mēs atbalstām un kur mēs tērējam nodokļu maksātāju naudu.

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, vai jums pietiks ar piecām minūtēm?

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es domāju, ka pietiks. Es drīkstu?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš. Kolēģi! Debatējot par šo likumprojektu, ir svarīgi atdalīt mušas no kotletēm. Skaidrs, ka mums ir politiskie spēki, kuri ir ļoti ieinteresēti nācijas sašķeltībā, lai pēc iespējas vairāk būtu nianšu, ar kurām varētu šķelt šo sabiedrību, tieši akcentējot atšķirīgo un akcentējot to tādā veidā, lai kāda sabiedrības daļa justos aizskarta un nepieņemtu to, ko cenšas piedāvāt Latvijas (Nav saklausāms.)... Un, to profesionāli darot, izsmalcināti darot, vēl gadiem mēs saskarsimies ar situāciju, kad kāda sabiedrības daļa nepieņems to, ko vēlas piedāvāt šī vara. Nepieņems arī tās vērtības, ko vēlas piedāvāt šī vara.

Tas dos iespēju šiem politiskajiem spēkiem teikt: redziet, mums ir jāturpina šis kurss, mums ir jāpierāda viņiem, jāpiespiež pieņemt šīs vērtības, lai gan viņi paši darīs visu iespējamo, lai šīs vērtības nevarētu pieņemt. Un vērsīsies pret jebkuru iespēju, pret jebkuru instrumentu, kas varētu palīdzēt veidot saskaņu valstī. Un tieši tāpēc arī tagad uzstājas pret šo likumprojektu.

Es gribētu arī praktiski pajautāt (tīri no praktiskās puses) tiem, kuri tagad iebilst, saka - ziniet, nav vajadzīgs šis likumprojekts, taisīsim jaunu. Kurš taisīs šo likumprojektu? Kurš ieliks iekšā šos priekšlikumus, kas ir atsūtīti? Kurš izveidos to visu?

Es šaubos, ka tā būs atbildīgā komisija, ka tai ir tāda kapacitāte. Ja tā ir, tad, lūdzu, es vēlētos, lai komisijas priekšsēdētājs piesakās un pasaka - jā, mēs to izdarīsim, mums būs likumprojekts tādā un tādā termiņā. Būs gatavs kaut kas jauns, labāks, sagatavots. Ja tas tā nav, tad, manuprāt, pašlaik racionāli ir atbalstīt šo likumprojektu un ietvert tajā visus tos priekšlikumus, kurus mēs uzskatām par jēdzīgiem, un sagatavot normālu likumprojektu, kas jau iegūtu plašu atbalstu.

Šodien, starp citu, ja mēs runājam par likumprojekta kvalitāti, jūs lielā vienbalsībā atbalstījāt grozījumus Medību likumā, kas bija vēl lielāks brāķis, kas bija atsevišķas šauras grupas lobijs, interešu grupas lobijs, kurš vienkārši tika cauri Saeimai, un tā likumprojekta kvalitāte bija vienkārši zem katras kritikas. Tāpat arī pati šī procedūra, kā tas tika dzīts cauri, kā jūs paši to dzirdējāt, - bez atbilstošas iesaistes, bez atbilstošām debatēm un tā tālāk, un tā tālāk. Un tas netraucēja šo likumprojektu pieņemt.

Tā ka nez kāpēc... es vispār neredzu iemeslu, kāpēc esošajā brīdī būtu... kad mēs redzam, labi, likumprojekts nav ideāls, bet tas ir reāli uzlabojams, cilvēki ir gatavi strādāt, vēl jo vairāk - ir sapratne, kas ir jāizdara... kāpēc mums to nepieņemt pirmajā lasījumā, konceptuāli pateikt - jā, mēs ejam šo ceļu, un uz otro lasījumu to sakārtot.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā un uz otro lasījumu iesniegt nepieciešamos, ja vēl vajag, priekšlikumus un sagatavot likumprojektu, kuram, es domāju, mums būs plašs atbalsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Cileviča kungs, vai jums pietiks ar divām minūtēm?

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Nē, diemžēl diez vai.

Sēdes vadītāja. Tātad, kolēģi, pienācis laiks pārtraukumam.

Vēl tikai deputātu reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Tātad sēdes pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Par procedūru ir pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu, ieslēdziet procedūras sadaļu. Stepaņenko kundzi aicinu pieteikties arī elektroniski.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Tad, kad mēs šodien uzsākām mūsu darbu, mēs kopā ar pārējiem deviņiem kolēģiem parakstījām un iesniedzām lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam atcelt diskriminējošās un nesamērīgās normas Covid-19 ierobežojumu regulējumā”. Šo lēmuma projektu Dokumentu pārvaldības nodaļas darbinieki izdalīja visiem Saeimas deputātiem, bet es neredzu, ka tas būtu parādījies  šodienas sēdes darba kārtībā.

Es aicinu to izdarīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Stepaņenko kundzei. Te ir jāpaskaidro, ka, jā, patiešām deputātiem šis dokuments tika izsniegts un deputātiem ar to bija pietiekams laiks iepazīties, tomēr mēs uzsākām Saeimas sēdes darbu klātienē... radās neprognozēts incidents, un mēs bijām spiesti pāriet uz darbu  e-Saeimā. Attiecībā uz attālināto sēžu norisi tiek piemērota ārkārtas sēžu darba kārtība, kur darba kārtība konkrētajā sēdē nav papildināma.

Godātie kolēģi! Es vēlreiz atgādinu, ka e-Saeimā darba kārtība nav papildināma. Līdz ar to šis likumdošanas priekšlikums tiek skatīts... vai tiks iekļauts prognozējami nākamajā Saeimas sēdē.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā ir Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un debates.

Vārds Borisam Cilevičam otro reizi.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies, priekšsēdētāja! Es gribētu īsi atbildēt uz dažām tēzēm, kas tika izteiktas debatēs.

Es esmu pateicīgs Judina kungam par viņa aktīvo dalību šajās diskusijās, bet tomēr man diemžēl jāiebilst attiecībā uz to, ka tas nav tehniski iespējams. Tā tas nav, Judina kungs. Neiedziļināsimies detaļās, es vienkārši gribētu atgādināt, ka gan Latvijas Televīzija, gan arī paši kabeļtelevīzijas pārstāvji komisijas sēdē apgalvoja, ka tehnisku problēmu tur nav. Ir iespējami dažādi tehniskie risinājumi, tas ir ļoti vienkārši izdarāms. Tāpēc tie pārmetumi, ka tehniski mūsu piedāvātais likumprojekts nav pareizs, nav atbalstošs, - nu, piedodiet, tas neatbilst patiesībai.

Otrais moments, kas ir vēl būtiskāks, jo vairāki deputāti apgalvoja, ka mēs runājam par to auditoriju, kas nerunā latviski. Kolēģi, tā tas nav. Runa faktiski... lietas būtība ir saistīta nevis ar valodu, bet tieši ar saturu. Ja jūs veidosiet kaut kādu programmu vai kanālu, vai raidījumu, tas būs veiksmīgs, to skatīsies tikai tad, ja tā programma vai kanāls atbilst mērķauditorijas interesēm. Līdz ar to jābūt ļoti skaidram priekšstatam, kam mēs veidojam vienu vai otru saturu. Ja, piemēram, mums ir jauniešu kanāls, nu diez vai varētu sagaidīt, ka to kuplā skaitā skatīsies seniori, un otrādi. Ja mēs taisām kristīgo raidījumu, tad diez vai neticīgie cilvēki to regulāri un aktīvi skatīsies. Katrai grupai sabiedrībā ir savas intereses. Latvijas sabiedrība ir daudzveidīga, un tieši sabiedriskajiem medijiem jāatspoguļo visas sabiedrības intereses.

Latvijas Televīzija diemžēl un pārsvarā televīzijas... latviešu valodā ir domātas latviešiem. Tās veido latvieši priekš latviešiem. Man nav īpašu problēmu ar latviešu valodu, bet vienkārši es neredzu, ka manas intereses, mana dzīve, tās problēmas, kas, piemēram, mani interesē, LTV raidījumos tiktu atspoguļotas. Tieši tāpēc es, dabiski, meklēju to, kas uzrunā mani. Un domāju, Judina kungs, ka es varu tikai piekrist Regīnas Ločmeles teiktajam, ka jāieklausās speciālistu teiktajā.

Pēdējo nedēļu laikā notika vairākas ekspertu diskusijas. Ļoti interesanta diskusija bija Delfos. Ļoti interesantas un saturīgas diskusijas notika festivālā “Lampa”, un tur piedalījās arī tie cilvēki, kas praktiski strādā ar šo auditoriju, kas ir ieinteresēti un kas to zina. Un šī ideja, kas šeit izskanēja, ka mēs vienkārši krieviski tulkosim latviešu ziņas, taisīsim kopsavilkumu... kolēģi, neviens to neskatīsies, jo atcerēsimies to pieredzi, kas bija ar “Dienu” krievu valodā, kas bija ar “Rīgas Balsi” un citiem divvalodīgajiem izdevumiem. Tas neiet cauri, to nelieto skatītāji.

Paskatīsimies uz tādiem veiksmīgiem projektiem kā Delfi vai TVNET. Tur saturs krievu valodā un latviešu valodā ir diezgan līdzīgs, bet atšķirīgs, un to cilvēki dara profesionāli, un tāpēc šiem portāliem ir liela auditorija, jo nevajag to visu reducēt tikai uz valodu. Es vēlreiz uzsveru - Latvijas sabiedrība ir daudzveidīga, un, kur es pilnībā piekrītu Šnores kungam, jā, tā arī gadās izņēmuma veidā - ka arī latvieši aktīvi skatās LTV raidījumus krievu valodā, un tas ir normāli, jo latviešiem tas interesē un cilvēki vēlas saņemt daudzveidīgu informāciju gan satura, gan formas ziņā.

Nevajag domāt, ka hibrīdkara problēma ir tikai krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju problēma. Nebūt nē. Ja kāds domā, ka cilvēki ar dzimto - latviešu - valodu ir kopš dzimšanas imūni pret naidīgu propagandu, tie dziļi maldās. Un daži pēdējā laika notikumi tepat Latvijā to ļoti skaidri parāda.

Tāpēc ceru, ka... Jūs, protams, varat šo likumprojektu noraidīt, bet jebkurā gadījumā man tomēr gribētos cerēt, ka šinī likumprojektā parādīsies vēl kaut kas, ka mēs atkal nevadīsimies pēc principa “ne mana cūka, ne mana druva” - kas notiks, tas notiks, lai viņi paši tur LTV un komercmedijos dara, ko vēlas, bet mēs, deputāti, tur nepiedalāmies. Tas vienkārši nozīmētu, ka mēs nepildām savus galvenos pienākumus.

Es tomēr aicinu atbalstīt šo likumprojektu un turpināt diskusiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams, skaidrojams?

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, es labprāt paskaidrotu dažas tādas puspatiesības, kas šeit izskanēja.

Boris Cilevič! Pirmā lieta. Jūs teicāt, ka LTV nebija nekādu iebildumu. Tā nav taisnība. Tas bija LTV viens no principā lielākajiem argumentiem, viņi arī to teica, ka tas tā nestrādās.

Jūs pieminējāt, ka Delfos bija diskusija. Jā, Delfos bija diskusija, bet Delfos bija uzaicināti tikai un vienīgi vienas puses pārstāvji, tā teikt, šis pats Kozina kungs, bet otra puse - vai kāds no SEPLP vai no NEPLP, vai no Latvijas Televīzijas, vai, pieņemsim, kāds no komisijas deputātiem, vai vienkārši no deputātiem... vienalga - nebija uzaicināta otra puse. Un tā bija saruna tā kā vienos vārtos.

Dombrovska kungs, man jūs ir jāpalabo. Šis nav komisijas virzīts likumprojekts. Šis ir deputātu, SASKAŅAS deputātu, otro reizi virzīts likumprojekts, jo pirmo reizi mēs to komisijā noraidījām 17. augustā. Saeimas kārtības rullis ļauj apiet, tā teikt, komisiju un iesniegt to vēlreiz. Un šobrīd mēs esam šeit vēlreiz.

Tālāk. Par to, cik daudz un dikti deputāti zina par medijiem un žurnālistiku, - tas tikai priecē. Bet es gribētu arī atgādināt to, ko mēs komisijā novērojām, dzirdējām, un principā visi arī tam piekrita, ka katram jau tas savs darbiņš ir jādara. Deputātiem šobrīd nevajadzētu dublēt SEPLP funkcijas un darbības, nevajadzētu arī dublēt NEPLP funkcijas un darbības.

Tas, ko minēja Zariņa kungs, - par to, ka komisijai ir jāskatās līdzi... tāpat kā Boriss to teica... tāpat kā Judina kungs to teica... Mēs to darīsim, mēs skatīsimies līdzi SEPLP, lai šo risinājumu viņi rod.

Dombrovska kungs, vēlreiz - nekādas ziņas nekur netiek izbeigtas krievu valodā, tās paliek. Šobrīd... Tās paliek līdz 2022. gada 1. janvārim, tāda ir noruna ar LTV. Es domāju, ka līdz šim datumam mēs lūgsim SEPLP vēl pilnveidot šo redzējumu - kādā veidā viņi grasās ar LTV7 šo visu... strādāt un darīt.

Par mazākumtautību platformu, par ko šobrīd ir runa, un par to, ka, teiksim, vecāka gadagājuma cilvēki savu ieradumu pēc varbūt nelieto modernās tehnoloģijas un skatās lineārajā. Tad man ir jāatgādina, ka šie LTV7 reitingi ir drastiski zemi, it sevišķi raidījumiem mazākumtautību valodās, šajā gadījumā - krievu valodā. Tie ir aptuveni 20 tūkstoši - tikai un vienīgi. Šajā jaunajā mazākumtautību platformā, kurā jau ir noslēgts šis trīspusējais līgums, no LTV puses tiek sniegti iekšā vēl 600 tūkstoši eiro, un no angļiem mēs esam dabūjuši 450 tūkstošus eiro. Ja tas viss aptrūkst, tad Latvijas Televīzijai kaut kur jāizrok pusmiljons, lai to atdotu atpakaļ angļiem. Tā mēs to nedarītu.

Bet tas mērķis mazākumtautību platformai, kas patiesībā izskatīsies tikpat kvalitatīvi, kā šobrīd izskatās jaunā Latvijas TV1 “Panorāmas” ziņu studija... Jūs esat pamanījuši - tā ir milzīga atšķirība, kā ir šobrīd un kā, teiksim, bija pirms nedēļas... tad tas mērķis ir sasniegt līdz 200 tūkstošiem skatītāju mēnesī.

Un pats galvenais, lai būtu mazliet miers sirsniņā, nocitēšu pašu pēdējo daļu no SEPLP vēstules par to, kas tad īsti tur grasās būt ar šo... mazākumtautību ziņām un vispār raidījumiem kā tādiem. Tātad: “Vienlaikus SEPLP informē, ka, lai palielinātu kvalitatīvu ziņu un analītiskā satura pieejamību, tiklīdz to ļaus jaunveidojamās institūcijas juridiskā kapacitāte, SEPLP plāno pieņemt satura nodošanas vadlīnijas saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma...” tāda un tāda panta... respektīvi, visas ziņas, visi raidījumi, saturs tai skaitā (kas ir visdārgākais - pareizi jūs teicāt, Ločmeles kundze!), tiks nodoti bez maksas komerckanāliem, ja viņiem būs tāda prasība, vajadzība vai vēlme. Nekas netiek šobrīd atņemts. Tas ir labi, ka mēs esam šo noti uztaustījuši, mēs esam sapratuši.

Es lūdzu komisijas vārdā šo noraidīt. Komisija turēs roku uz pulsa un gaidīs no SEPLP šo redzējumu, koncepciju, kas ir arī SEPLP uzdevums un par ko viņiem maksā naudu. Es domāju, ka beidzot mums ir šāda padome, kuras... tiešā vārda... uzdevums ir visas šīs lietas saprast, sakārtot, un deputātiem tur īsti nav jājaucas iekšā. Ja būs pilnīgas auzas, tā teikt, nu tad mēs jauksimies iekšā. Protams, mēs vienmēr viņus aicināsim, gan NEPLP, gan SEPLP, šīs lietas skaidrot, un nu nekas... es varu apsolīt, ka šīs lietas nepaliks neizdarītas.

Tā ka katrā ziņā, kolēģi, garas debates, plašas debates, nākamreiz arī komercmedijiem. Ja taisa debates par šo tēmu, lūgtu uzaicināt arī otras puses viedokļu paudējus, lai diskusija būtu godīga.

Komisijas vārdā lūdzu noraidīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 40, pret - 47, atturas - 1. Likumprojekts ir noraidīts.

Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu. Par procedūru vēlreiz ir pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Stepaņenko kundze, jums arī elektroniski... jā, paldies, pieteicāties. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Paldies par šīs situācijas izskaidrojumu, taču, manuprāt, lai Saeima varētu aiziet atkal uz e-Saeimas režīmu, ir nepieciešams tāds priekšnosacījums kā, piemēram, epidemioloģiskās situācijas krasa pasliktināšanās.

Mums nebija nekādas īsziņas par to, kādā veidā Saeima šobrīd mēģinās strādāt. Līdz ar to mēs arī neredzam šajā pēdējā Prezidija rīkojumā, ar kuru visi iepazinās, nosacījumus, pie kādiem Saeima atgriežas e-Saeimas režīmā.

Visticamāk, tie tātad būtu kaut kādi epidemioloģiskie rādītāji, taču šobrīd mēs tādus neredzam. Mēs ar tiem neesam iepazinušies. Līdz ar to mēs arī redzam, ka šī Saeimas sēde nav ārkārtas sēde. Tātad šīs Saeimas sēdes papildināšana ir tikai tehniska problēma, kuru e-Saeimas vidē varēja atrisināt, jo e-Saeima darbojas jau vairāk nekā gadu. Mums nav saprotams, kāpēc tas nav vēl līdz šim brīdim izdarīts. Tās ir tikai tehniskas problēmas.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Tātad deputātes kundzei ir beidzies laiks, runājot par procedūru.

Es varu atkārtot tikai vēlreiz šo skaidrojumu, ka šajās attālinātajās sēdēs darba kārtība nav papildināma tieši tāpat, kā mēs nepapildinājām darba kārtību, strādājot arī iepriekš, bet mēs rīkojām atsevišķas sēdes. Deputātu iesniegtais likumdošanas priekšlikums tiks izskatīts, bet ne šajā sēdē, virzot to vēl tālāk uz priekšu.

Tālāk, kolēģi, esam nonākuši darba kārtībā pie lēmuma projektu izskatīšanas.

Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta rīkojumu Nr. 563, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie kolēģi un sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā esam izskatījuši lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta rīkojumu Nr. 563, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.

Rīkojumā ir divas būtiskas lietas - ārkārtējās situācijas laikā tiek piešķirtas tiesības atkāpties no iepirkumu procedūras, lai nodrošinātu iesaistīto dienestu izmitināšanu un ēdināšanu. Un otra lieta ir - atļauja atkāpties no maksimālā darba laika robežām, lai atļautu Valsts robežsardzei, Valsts policijai, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei strādāt vairāk virsstundas.

Komisija atbalstīja šo lēmuma projektu, un aicinu arī Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta rīkojumu Nr. 563, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk darba kārtībā Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 16 559 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai” turpmāko virzību” (Nr. 718/Lm13). Ja kādam no deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, lūdzu pieteikties. Deputāti nav pieteikušies.

Līdz ar to sāksim izskatīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Saeima 2021. gada 28. jūnijā atkārtoti saņēma kolektīvo iesniegumu “Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai” ar 16 559 Latvijas pilsoņu parakstiem.

Iniciatīvā lūgts izveidot tādu tiesisko normu kopumu, kas nepieļautu ne valsts, ne pašvaldību, ne privātajā sektorā strādājošo pakļaušanu diskriminācijai vakcinācijas fakta esamības vai neesamības dēļ.

7. jūlijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atkārtoti uzklausīja iniciatīvas autoru, kurš pauda viedokli, ka nav pieņemami tas, ka personu par nevēlēšanos vakcinēties var atlaist no darba. Komisija, uzklausījusi iniciatīvas autoru, nolēma atkārtoti nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai.

Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 16 559 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai” turpmāko virzību”.

Lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds debatēs deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, Latvijas sabiedrība! Labdien, mani vēlētāji un tie, kas kļūs par maniem vēlētājiem! Mīļie cilvēki, mīļie Latvijas cilvēki, latvieši un krievi! Jums ir jāsaprot, ka jautājums par brīvprātīgu vakcināciju faktiski ir izlemts. Tas tika izlemts jau iepriekš, sakot, ka pilnvaras mūsu Valsts prezidentam... sakot, ka pilnvaras ir jānodod Ministru kabinetam. Kāpēc? Tāpēc, ka tad nevarēs apstrīdēt Satversmes tiesā. Līdzīgi kā par maskām nevarēja apstrīdēt Satversmes tiesā, tā arī viņi ir izdomājuši šo jautājumu par obligātu vakcināciju. Būtībā izlemj Kariņš ar visu savu varzu.

Otra lieta, kas jums ir jāsaprot. Obligāta vakcinācija faktiski jau pastāv. To ļoti labi apzinās visi studenti, to apzinās skolotāji, pasniedzēji, kuri ar to saskaras un kuriem skaidri un nepārprotami pateikts - līdz oktobrim visiem obligāti.

Ļoti interesanti, ka 95 procentiem Saeimas deputātu nav obligāti jāuzrāda sertifikāti par visām savām infekcijas slimībām, visām! - es uzsveru. Ļoti interesanti, ka demokrātiskā valstī ziņas par savu veselības stāvokli ir jāuzrāda, piemēram, kaut kādam mistiskam saimniecības daļas vadītājam, nevis savam ārstējošam ārstam... bet kaut kam, kaut kādam nepazīstamam cilvēkam. Apsargam pie durvīm.

Man liekas, ka... Mīļie cilvēki, mēs esam nonākuši tajā brīdī, kad ir skaidri un gaiši jāpasaka - šis režīms rīkojas noziedzīgi.

Ir skaidrs, ka šajā rudenī, šajā ziemā izšķirsies, vai nu viņi mūs uzvarēs... skaidrs, ka viņi spiedīs vispirms, kā saka, spēcīgāko. Šodien jau parādījās ziņas, ka mani atkal sodīs, izslēgs un kas tik tur vēl nebūs, lai pēc tam varētu nospiest visus jūs, sabiedrība. Arī tos, kas ir vakcinējušies, bet grib brīvprātīgu pieeju visai šai lietai.

Jūs skaidri redzējāt šodien Saeimā, ka 95 procenti - 95 procenti! –vakcinētu deputātu baidās no viena nevakcinēta deputāta ar negatīvu kovida testu. Neticēja pūļa imunitātei, par kuru pusotru gadu runāja, ka tai jābūt 70 procentiem, nevis 95. Un acīmredzot baidās arī no tās vakcīnas, ko ir saņēmuši, un netic tai. Un tas viss liecina, ka obligāta vakcinācija ir realitāte, nevis tas, kas varētu nenotikt.

Vienīgais ceļš to apturēt, un cita ceļa nebūs... ir skaidrs, ka represīvais aparāts soda par politisku uzskatu paušanu un par pretošanos obligātai vakcinācijai. Un soda bargi ikvienu, kurš nebaidās.

Ir skaidrs, ka arī šī sistēma, līdzīgi kā pirms 30 gadiem, kad sabruka padomju režīms, ir sabrukšanas priekšā. Skaidrs, ka tas prasīs arī dažus sāpīgus upurus - gan finansiālus, gan emocionālus droši vien. Kādam šie upuri būs jānes. Es kā Saeimas deputāts, kurš ir par demokrātiju, pret sabiedrības segregāciju, pret dalīšanu tīrajos un netīrajos un pret visu to afēru, kuru daži ļoti veiksmīgi izmanto, lai vienkārši brutāli zagtu nodokļu maksātāju naudu, esmu gatavs nest šo upuri sabiedrības vārdā un aicinu visu sabiedrību saprast, ka mēs uzvarēsim tikai tad, ja daudzskaitlīgi iesim ielās - nevis padsmit tūkstoši kā pēdējo reizi pie Rīgas pils, bet ļoti lielā skaitā.

Ar šiem parakstiem un turpmāko virzību ir tā, ka šie papīri tiks ielikti plauktiņā vai pat apstiprināti, bet no tiem rezultāta nekāda nebūs. Mīļie cilvēki, jums ir jāsaprot - vienīgais veids ir miermīlīgā, nevardarbīgā, bet pacietīgā, gudrā un ar izturību apveltītā ceļā gāzt šo režīmu, demokrātiskā ceļā gāzt šo režīmu, un pēc gāšanas šo varu tikpat nesaudzīgi, kā viņa ir rīkojusies pret jums, likt cietumā.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, mēs šeit runājam par kolektīvo iesniegumu, kolektīvajam iesniegumam nav nekāda sakara ar to, ko jūs šobrīd runājat. Lūdzu, runājiet par tēmu, nevis par savām politiskajām iecerēm! Par konkrēto kolektīvo iesniegumu.

A. Gobzems. Jā, un es domāju, mīļā sabiedrība, ka šī kolektīvā iesnieguma vietā mums jāsāk domāt arī par to, lai arī Ināra Mūrniece (Nav saklausāms.)...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Gobzemam.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šodien es esmu... šodien es pārstāvu studentus. Es pārstāvu studentus, tāpēc ka studentiem šodien neļāva paust savu viedokli pie Saeimas, ir ierobežotas vietas, kurās to drīkst darīt un kurās to nedrīkst darīt. Studenti vēlējās uzrunāt Valsts prezidentu, kurš bija ienācis pie mums teikt savu ikgadējo runu.

Studenti vēlas pievērst uzmanību tam, ka arī studentu vidū vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai. Jebkurā vidē vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai. Diemžēl vairāku politiķu meli ir apliecinājuši to, ka sabiedrības attiecības ar valdību ir ļoti, ļoti krasi sabojājušās. To principā, es uzskatu, jūt arī Levits, to jūt arī Kariņš un visi ministri. Viņi saprot, ka virzīšanās tālāk ar vakcinācijas - obligātās vakcinācijas! - likumprojektu nozīmēs vēl lielākus mīnusus reitingos un ļoti lielas neveiksmes gaidāmajās vēlēšanās.

Protams, tas liecina arī par ļoti lielu viltību, jo mēs redzam, ka arī šodien prezidenta runātais apliecināja, ka, noliekot šo likumprojektu par obligāto vakcināciju malā, tiek meklēti dažādi veidi, aplinkus taciņas, ar kuru palīdzību varētu panākt līdzīgu efektu, kādu bija vēlējušies panākt šī slavenā neveiksmīgā likumprojekta autori.

Ja mēs runājam par šo tautas iniciatīvu, tad es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šī tautas iniciatīva ir, ja nemaldos, trešā visvairāk atbalstītā iniciatīva, kuru mums pēdējā laikā nācies redzēt Saeimā. Saeimā mēs neesam redzējuši tikai to iniciatīvu, kura ir savākusi vairāk nekā 50 tūkstošus balsu. Tā ir iniciatīva par Saeimas atlaišanu. Bet, ja mēs runājam par ManaBalss.lv iniciatīvām, tad pirmajā vietā ir iniciatīva par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim un šī konkrētā iniciatīva par to, ka vakcinācijai jābūt brīvprātīgai.

Godātie kolēģi! Tas liecina tikai par to, ka šis jautājums ir ne mazāk svarīgs par to, ka cilvēkiem ir tiesības dzīvot savā mājoklī un netikt izliktiem, par to, ka valdība izdomā jaunus nodokļus un tos paceļ. Un šī iniciatīva ir tikpat svarīga kā tā iniciatīva, par kuru mēs runājām tikko, - par Saeimas atlaišanu.

Diemžēl esošie likumi, kas šobrīd ir spēkā, liedz uzsākt referendumu pie šī esošā cipara, bet ir skaidrs, ka šis cipars ir gana pietiekams, lai mums valstī jau šobrīd būtu sākts referendums par vakcinācijas brīvprātīgumu. Mehānisms, kas ļauj šim jautājumam vairākas reizes atgriezties Saeimā, ļoti skaidri norāda uz to, ka šis jautājums par vakcinācijas brīvprātīgumu ir ļoti, ļoti svarīgs sabiedrībai un prasa risinājumu.

Diemžēl līdz šim Saeimas lēmumu projekti par šo pašu jautājumu ir sastapušies ar neizpratni gan no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas deputātiem, gan arī no atbildīgās komisijas deputātiem, kurā lēmuma projekts nonāk.

Lai gan daži šīs komisijas deputāti ir deklarējuši, ka sabiedrības viedoklis ir ļoti svarīgs, un kādos citos jautājumos ļoti, ļoti liela uzmanība tiek veltīta tai pašai ManaBalss.lv iniciatīvai - kaut vai par tām pašām viendzimuma laulībām -, šeit nez kāpēc iesniedzēji, tāpat savākuši ne mazāk kā 10 tūkstošus parakstu, jau otro reizi un trešo reizi sastopas ar neizpratni un absolūti neprofesionālu darbu, tā varētu pateikt.

Tas, ka šī iniciatīva šodien ir atnākusi uz Saeimu divas reizes, nozīmē to, ka pa šo laiku, kamēr Saeima bijusi atpūtā, ir sakrājušies vēl divreiz vairāk iedzīvotāju parakstu par to, lai šī vakcinācija būtu tikai un vienīgi brīvprātīga. Diemžēl mūs ir tiešām mānījuši.

Mēs, opozīcijas deputāti, esam iesnieguši vairākas reizes gan Pavļutam, gan Pabrikam deputātu jautājumus par vakcinācijas brīvprātīgumu. Tikko kā mēs sadzirdējām kādus bīstamus signālus... Piemēram, tas bija šī gada sākumā, tad, kad vairāki studenti mūs aicināja pievērst uzmanību tam, ka notiek dažādas aptaujas par to, vai plāno vakcinēties vai neplāno, viņi jau tad bija satraukti par šo aptauju un kaut kādā mērā nojauta, ka nebūs labi. Protams, ka mēs ķērāmies pie darba un uzdevām jautājumus Pavļutam. Mēs to darījām vairākas reizes, un katru reizi mums tika melots.

Pirmo reizi mums tika melots pavasarī, kad Pavļuts pateica - nevienā brīdī, nekādā gadījumā studentiem vakcinācija nebūs obligāta, un tas, ka viņi izvēlēsies nevakcinēties, nenozīmēs to, ka viņi nevarēs tālāk mācīties. Bet ko mēs redzam tagad? Mēs redzam, ka 360. noteikumi nosaka: studentiem mācīties būs liegts - tiem studentiem, kuri nebūs vakcinējušies. Un tas notiek tajā brīdī, kad mēs no katra stūra dzirdam vakcinācijas aizstāvju, obligātās vakcinācijas aizstāvju, argumentus par to, ka šī tauta, kura tagad iestājas pret obligāto vakcināciju, ir neizglītota un tumsonīga.

Vai jūs, godātie kolēģi, tie, kas atbalsta šādu pieeju, tiešām uzskatāt, ka šāda pieeja, liedzot studentiem iespēju gūt jaunas zināšanas, kaut kādā veidā mums palīdzēs būt... turpināt būt izglītotiem un apgaismotiem? Es domāju, ka šajā jūsu lēmumā nav ne mazākās loģikas. Viens un vienīgs veids - cenšanās par katru cenu piespiest cilvēkus vakcinēties, nekas cits.

Šodien mēs redzējām, ka arī Valsts prezidents ierosināja Saeimai to pašu darīt. Un, apmeklējot izglītības iestādes, visticamāk, arī bērniem tika pateikts, ka viņiem tas obligāti jādara.

Šī nav brīvprātīga vakcinācija. Tas ir pavisam kas cits. Tā ir politika, tā ir jauna sistēma. Tā ir jaunas identitātes radīšana, jo arī šodien Saeimas deputātiem, tiem, kuri nav vakcinējušies, bija ļoti, ļoti daudz kas jāizdara, lai viņi varētu piedalīties savu pienākumu izpildē.

Mēs, tie, kas nav vakcinējušies, šobrīd esam atkarīgi no privātas iestādes kapacitātes un precizitātes, jo pietiek tikai kādai iestādei nedaudz pakavēties ar testa rezultātu nosūtīšanu vai pietiek kādai iestādei neievadīt šo sertifikātu sistēmā, lai mēs pārstātu būt par deputātiem. Man tiešām ir ļoti liels kauns redzēt to, ka mūsu vidū ir tādi deputāti, kuri ar abām rokām to atbalsta.

Līdz ar to, godātie kolēģi, mēs redzam, ka šī vakcinācijas brīvprātīguma tēma ir bijusi tikai un vienīgi tāda mirāža, ar kuru mēģināja mūs apmānīt valdošās koalīcijas politiķi - gan Kariņa kungs, gan Pabrika kungs, runājot par NBS kareivjiem, gan arī Pavļuts.

Mums ir dokumentāri pierādījumi tam, ka tika melots sabiedrībai un Saeimas deputātiem. Protams, ka šie pierādījumi tiks izmantoti pret amatpersonām, lai pierādītu, ka tās ir rīkojušās negodprātīgi.

Vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai - nevis tādai brīvprātīgai, kā šo brīvprātīgumu saprot Pavļuts, Kariņš, arī prezidents, bet tiešām brīvprātīgai, kas nozīmē, ka katram cilvēkam ir sava brīva izvēle, spriežot pēc savas izpratnes par savu veselību, par kuru tikai un vienīgi viņš ir visu savu dzīvi rūpējies un arī viņa vecāki ir rūpējušies, kad viņš vēl bija maziņš. Un rūpējās viņa mamma, kad tas cilvēks vēl nebija piedzimis. Tikai un vienīgi viņam ir tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz savu veselību. Un nekas un neviens apstāklis nedrīkst būt noteicošais, lai cilvēkam šī izvēle būtu jāizdara spaidu situācijā. Un šo spaidu situāciju, godātie kolēģi no koalīcijas, esat radījuši jūs.

Šī gada laikā, šo mēnešu laikā, mēs esam saņēmuši simtiem vēstuļu - simtiem vēstuļu! - no Latvijas iedzīvotājiem, kas stāsta par savu izvēli, kuru viņi nožēlo, jo viņiem šī izvēle attiecībā uz savu veselību bija jāveic tikai tāpēc, ka kāds darba devējs piedraudēja, bija jāveic tikai tāpēc, ka viņi gribēja turpināt studijas, bija jāveic tikai tāpēc, ka viņiem nav citas izvēles, ja viņi grib turpināt strādāt, ceļot vai, piemēram, apmeklēt pasākumus.

Tas, protams, šajā gadījumā ir mazākais, bet pats svarīgākais ir tas, ka šobrīd jūs esat apdraudējuši cilvēku tiesības saņemt godīgi nopelnīto iztiku par savu darbu. Vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai.

Un šim lēmuma projektam pēc nonākšanas komisijā ir jāpārtop par likumu. Nekā savādāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (KPV LV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vakcinācijai ir jābūt tikai un vienīgi brīvprātīgai. Un to nedrīkst pārvērst par uzpirkšanas akciju, piesolot dāvanas, naudu vai realizējot kādas draudu kampaņas. Pirmkārt, tas nav ētiski. Tas ir tāpat kā uzklāt bagātu galdu un cerēt, ka veģetārietis paķers gaļas gabalu tikai tāpēc, ka tas kārdinoši izskatās, vai tāpēc, ka tas ir bez maksas.

Un, ja tiek teikts, ka nevienam taču ar vakcīnu pakaļ neskrien un ar varu nepotē, tad ar ko atšķiras obligāta vakcinācija no pienākuma vakcinēties? Taču, kā zināms, par pienākumu nepildīšanu cilvēku drīkst atbrīvot no darba. Tas ir tieši tik vienkārši, lai piespiestu cilvēku vakcinēties labprātīgi piespiedu kārtā.

Tiešām uztrauc šodien no Valsts prezidenta dzirdētais, kas izraisa zināmas pretrunas. Tātad vakcinācijai jābūt brīvprātīgai, bet tai pašā laikā... es citēju: Saeimai nepieciešams pieņemt tādu likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu un arī pašvaldības noteikt konkrētus regulējumus, kuri attiecīgajā brīdī vajadzīgi Covid‑19 pandēmijas ierobežošanai.

Otrkārt. Ir tādi noteikumi, kuri jāpieņem centralizēti, attiecinot uz visu valsti, un ir jomas, kurās priekšroka ir dodama decentralizētai lēmumu pieņemšanai. Ministru kabinetam uz likuma pamata būtu jāpieņem noteikumi par profesijām, kurās nepieciešama vakcinācija (piemēram, skolotājiem un medicīnas darbiniekiem, noteiktiem pakalpojuma sniedzējiem, kultūras iestādēs, kafejnīcās un tā tālāk). (Beidzu citātu.)

Tātad būs vesela rinda ar profesijām, kurās strādājošajiem būs jāvakcinējas obligāti, un tad diez vai vispār būs tāda profesija, kura paliks kā izņēmums. Tikai tad par to vairs nevarēs lemt Saeima, bet to paklausīgi pieņems valdība.

Vairāk nekā 800 studenti ir vērsušies pie Valsts prezidenta ar lūgumu izbeigt diskrimināciju un ļaut studēt. Studenti ir iedzīti izmisumā, un viņiem principā šobrīd ir divas iespējas - vai nu pakļauties, lai sistēma viņus salauž, un pieņemt tādus lēmumus, ko viņi citādi nekad nepieņemtu, vai pamest studijas. Studijas, par kurām ir samaksāts, par kurām ir ņemts kredīts... vai ģimene ir atlicinājusi no saviem ienākumiem un krājusi gadiem, lai varētu savu bērnu sūtīt studijās. Un šobrīd studenti tiek augstprātīgi diskriminēti. Viņi nav vajadzīgi mūsu valstij, viņi, kuri nākotnē varētu būt augsti kvalificēti speciālisti.

Es šodien esmu saņēmusi vēstuli no kādas studentes, kura raksta, ka palicis studēt vairs tikai rudens semestris un studijas klātienē ir atļautas ar negatīvu testu līdz 10. oktobrim, pēc tam nederēs arī siekalu tests, kas ir lētāks, bet būs jātaisa testi par 45 eiro, jo siekalu testi, redziet, esot neprecīzi. Nez kāpēc skolās tie der.

Un otrs, kas šokē, ir... Februārī būs eksāmeni, un pie eksāmeniem netiks pielaisti, jo pirms tam būs divu mēnešu prakse, kur tests... varētu iztikt ar testu un nebūtu nepieciešama vakcinācija, bet eksāmenus nevarēs nokārtot, jo šeit būs nepieciešams vakcinēties. Tāda ir attieksme pret mūsu studentiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Par 16 559 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma, ka vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai, turpmāko virzību, manuprāt, mums nevajadzētu gari un plaši diskutēt. Mums ir jānobalso “par”, un es pilnīgi piekrītu tiem opozīcijas kolēģiem, kuri rosina, ka šai iniciatīvai jāpārtop par skaidru likumu... ka tas, kas šobrīd notiek, zināmā mērā arī caur sētas durvīm... no vienas puses, ieklausoties gan opozīcijā, gan arī sabiedrības viedoklī, atceļot šo strīdīgo likumu, kas bija nonācis atbildīgajā komisijā - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā - saistībā ar... kur mēs diskutējām saistībā ar obligāto vakcināciju noteiktām profesijām... cilvēki ļoti labi dzird un arī redz tos Ministru kabineta lēmumus, ar kuriem pa sētas durvīm mēs vienalga nesam iekšā šo obligāto vakcināciju. Tas, kolēģi, nav pieļaujams.

Daudzi satraucas par to, ka sabiedrība nevakcinējas. Neskaitāmas reizes arī mēs šeit esam teikuši, kāpēc... viens no argumentiem, kāpēc cilvēki nevakcinējas, - tāpēc, ka netic, tāpēc, ka nemitīgi tiek mainīti viedokļi, tāpēc, ka redz, ka attieksme nav godīga un ar dezinformāciju visbiežāk nodarbojas valdības vai koalīcijas pārstāvji, sakot vienu, bet darot pilnīgi ko citu. Un arī no likuma viedokļa, arī no ētiskā viedokļa ir identiska situācija.

Tāpēc, kolēģi, es tiešām aicinu atbalstīt šo iniciatīvu, lai mēs raidām skaidru signālu sabiedrībai, ka vakcinācija ir brīvprātīga, un godīgi cilvēkiem arī pasakām, kādas var būt iespējamās blaknes, ka šīs blaknes, visticamāk, var būt mazākas nekā sekas tad, ja mēs smagi pārslimojam, un lai mēs sniedzam tikai un vienīgi godīgu atbildi un nekādā gadījumā nelaupām mūsu jaunajiem studentiem vai vairākām profesijām iespēju strādāt vai iespēju mācīties, jo, ja šobrīd daudzi nezina, kā vadīt valsti, tad tiem, kas šobrīd studē, būs šī valsts jāvada jau pēc 10 vai pēc 15 gadiem, iespējams, pat ātrāk. Tāpēc nelaupīsim viņiem iespēju tiekties pēc labām zināšanām, pēc kvalitatīvas izglītības un nodrošināsim to, ka vakcinācija ir brīvprātīga, skaidrosim cilvēkiem.

Vakcīnas šobrīd valstī ir pieejamas, praktiski visa buķete; 24 stundu laikā jebkurš, kas uzskata, ka vakcīna viņu var pasargāt, vai tiešām tic profesionāļu viedoklim, var saņemt šo vakcīnu un sevi pasargāt. Bet, ja kādam ir savi argumenti vai kāds šobrīd grib nogaidīt, mums ir jārespektē viņa griba un mēs viņu nevaram sodīt.

Neļaut studentam mācīties klātienē - tas ir sods. Neļaut attiecīgām profesijām kvalitatīvi, pilnvērtīgi sniegt pakalpojumu cilvēkiem - tas ir sods šiem cilvēkiem. Tā darīt nedrīkst, tas nav demokrātiski.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo konkrēto iniciatīvu un pēc iespējas operatīvāk un ātrāk vienoties par to, ka šī iniciatīva pārtop par likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Klausoties kvēlās uzrunas, nudien pārņem tāda dziļa neizpratne.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ir divas opcijas attiecībā uz kolektīvajiem iesniegumiem - vai nu noraidīt, vai virzīt tālāk padziļinātai izskatīšanai. Par ko šī - te es gribu lietot vārdu “cepšanās”? Mēs vienbalsīgi komisijā virzījām tālāk. Tāda sajūta, ka mēs jebko cenšamies pārvērst par izvērstu politinformācijas stundu.

Es aicinu kolēģus atbalstīt šo kolektīvo iniciatīvu virzīšanai uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju. Un politinformāciju varbūt... jeb arī mūsu apsvērumus izteikt tad, kad jau ir runa par konkrētu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, priekšsēdētājas kundze! Un paldies arī kolēģiem! Nu, mazlietiņ nepiekrītu tam, ko tikko teica mana kolēģe Janīna Kursīte-Pakule, jo mans stāsts nav par to.

Vispirms - noteikti pārstāvu to pozīciju, kas atbalsta brīvprātīgu vakcināciju un katra indivīda atbildības uzņemšanos - brīvu - paša izvēles veikšanai.

Otrkārt. Domāju, ka ir vērts diskutēt arī par šāda veida iesniegumiem, vienalga, kā to nosauc pozīcijas kolēģi, ir vērts diskutēt, jo šobrīd mums ir iespēja paust savu viedokli oficiāli, konstruktīvi un pozīcijā.

Līdz ar to šobrīd gribu teikt, ka es atbalstu brīvprātīgu vakcinēšanos. Un šajā brīdī izmantošu iespēju tomēr norādīt, ka, pozīcijas kolēģi, jūs esat zaudējuši iespēju, neesat izmantojuši iespēju uzrunāt, aicināt svarīgāko, vismazāk aizsargāto grupu - seniorus - vakcinēties un gribēt dzīvot, nevis pretēji - šobrīd uzrunāt vai piespiedu kārtā likt vakcinēties jauniem cilvēkiem, ja jūs nespējāt uzrunāt seniorus. Izmantojiet, lūdzu, šo iespēju, lai mēs kopīgi varam aizsargāt visneaizsargātāko auditoriju - mūsu seniorus.

Otrs. Un tomēr, mani kolēģi, kuri vēl joprojām strādā augstākās izglītības iestādēs, šogad mēs lepojamies - vismaz dati to vēstīja - ar, nu, zināmā mērā lielāko uzņemto studentu skaitu. Un tai pašā laikā diezgan vīzdegunīgi atļaujamies pateikt - studēs tikai daļa no tiem. Kādēļ? Vai tādēļ, ka finanšu nepietiek, vai tādēļ, ka vēlaties šajā brīdī atkal daļai studentu teikt: nē, augstākā izglītība Latvijā jums nav atvēlēta, izvēlieties citas valstis, citas augstskolas, citu valstu augstskolas un studējiet tur? Itin bieži tas nav jādara par personiskā budžeta līdzekļiem. Līdz ar to tāda mazlietiņ iedomība un augstprātība pret jauno paaudzi, pret jaunajiem zinātniekiem, kas, iespējams, veidosies augstākās izglītības iestādēs, šobrīd nav pieņemama.

Brīvprātīga vakcinēšanās - tas nav stāsts par to, ka kāds ir mazāk izglītots vai kāds neatbalsta zinātni. Nē! Pierādiet šobrīd ar saviem lēmumiem, ka augstākā izglītība patiešām ir atvērta Latvijas iedzīvotājiem un tiem, kuri ir izturējuši zināmā mērā konkursu un vēlas studēt Latvijas augstskolās.

Vēlreiz atkārtoju - ja dati, kuri ir redzami šobrīd un pieejami publiski, ir pareizi, tad lielākais skaits tuvākajā vēsturē ir izvēlējies studēt Latvijā.

Aicinu pārskatīt arī attieksmi un atbalstīt ar citu veidu noteikumiem un nosacījumiem studentus, kas ir pieteikušies, lai viņi neņem jau pirmajā kursā vai pirmajā dienā akadēmisko atvaļinājumu, lai viņi var studēt un, vēlreiz saku, neizvēlas citu valstu augstākās izglītības iestādes.

Kādēļ vēlējos paust savu pozīciju par brīvprātīgu vakcināciju, to, ka katrs indivīds ir brīvs savā izvēlē un atbildīgs par savu izvēli? Tādēļ, ka pēc Levita kunga šodienas runas noklausīšanās man patiešām netop skaidrs, nu, tāds ieteikums un tāds sagatavotais likumprojekts, par ko mēs arī acīmredzot kaismīgi diskutēsim, - par to, ka jautājumu par obligātu vakcināciju izlems Ministru kabinets.

Tātad atkal - mēs jau to izdarījām pirms kāda laika pandēmijas kontekstā, mēs atteicāmies no savām likumdevēja tiesībām par labu izpildvarai. Šobrīd Levita kungs aicina, rosina atkal darīt to pašu, bet jau citā izpildījumā. Tātad Ministru kabinets atbildēs par to, kurās profesijās strādājošajiem būs vai nebūs obligāti jāvakcinējas, kuru profesiju pārstāvjiem nebūs izvēles brīvprātīgi un atbildīgi vakcinēties.

Manuprāt, šāds aicinājums ir vairāk nekā diskusiju vērts, un es aicinātu kolēģus, kas, kaut arī vienprātīgi atbalsta šā kolektīvā iesnieguma tālākvirzīšanu, droši vien arī divus nākamos atbalstīs... tomēr padomāt par to, ko mēs īsti šeit nu jau gandrīz trīs gadus darām.

Līdz ar to es domāju, ka šobrīd, atbalstot un veidojot, iespējams, arī likumprojektu par brīvprātīgu vakcināciju, mums tomēr būs iespēja parādīt savu skaidru pozīciju par to, ka vakcinācija ir tiešām brīvprātīga un indivīdam pašam ir atbildīgi jāpieņem šis lēmums, nevis novirzīt izpildvaru vai Ministru kabinetu par atbildīgo, kurš tad noteiks, kuras profesijas cilvēkiem būs obligāti kaut kas jādara. Manuprāt, tā nav godīga attieksme pret mūsu pašu darbu.

Līdz ar to es priecājos un priecāšos, ja mēs atbalstīsim šo un arī divas nākamās pilsoņu kolektīvās iniciatīvas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, tā ir tāda, redziet, parlamentārisma īpatnība, ka tomēr deputāti sanāk kopā un diskutē, Kursītes-Pakules kundze, tāpēc es domāju, ka mums ir atļauts runāt arī par šo tēmu. Šim lēmuma projektam ir atvēlētas piecpadsmit plus piecas minūtes, tas nozīmē, ka arī tautas iniciatīvas deputātiem ne tikai ir brīv apspriest, bet pat ir ļoti labi, ka viņi to dara, jo tad tie, kas parakstīja šo iniciatīvu, redz, kāda ir tautas priekšstāvju patiesā attieksme pret tik milzīgā skaitā atbalstīto iniciatīvu.

Ja mēs runājam... atgriežoties pie studentiem - vairāk nekā 800, jā, studentu griezās pie prezidenta, un ļoti žēl bija šodien dzirdēt to, ka prezidents atbildēja: mums trūkst kvalitatīvas izglītības piedāvājuma. Šeit mēs tiešām esam... mēs redzam, ka ir nonākts pretrunās, jo ir... atbilstoši pētījumiem redzot to, cik ļoti maz jauniešu patiesībā vēlas studēt, katrs jaunietis, kas vēlas turpināt studijas, kas sapņo, kas ir iedomājies sevi kādā profesijā, manuprāt, katrai valstij ir ļoti liels ieguvums, lepnums un gods, jo pretēji tam diemžēl ir liels skaits tādu jauniešu, kuri neko nevēlas, kuri nevēlas ne studēt, ne strādāt un kuriem nav nekādas skaidrības par savu nākotni.

Tie cilvēki, kuri grib studēt, kuri ir gatavi lietū, sniegā, vējā iet par savām tiesībām, - viņi grib turpināt mācības. Viņi ir jāciena par to, ka viņi grib Latvijai nest nākotni. Viņi grib tiešām strādāt savā specialitātē, savā izsapņotajā profesijā, un viņi grib iegūt jaunas zināšanas.

Tas ir tiešām pārsteidzoši, ka Latvijā šāds regulējums pastāv, jo... Studenti nebija slinki, viņi izpētīja vairākas citas universitātes, viņi sarakstījās ar šīm universitātēm, pa vasaru veicot apjomīgu pētījumu darbu. Tas, ko viņi saņēma, tās atbildes - no Kembridžas, no Oksfordas, no Tartu universitātes -, apliecināja to, ka tajās universitātēs nekāda tamlīdzīga segregācija nenotiek. Tur viss ir pieejams, brīvs un nav nekādas studentu mocīšanas ar maksas testiem vai - vēl jo vairāk - pēc 10. oktobra nevakcinētiem studentiem pilnībā atņemt iespēju vispār apmeklēt studijas... šāda regulējuma nav, nepastāv. Un tas ir tiešām brīnums, ka Levita kungam šis fakts ir kaut kādā veidā pazudis no acu... no acu rauga, jo patiesībā, ja mēs dzirdējām šādu runu šodien, tad droši vien bija jāpadomā par to, ka studenti ir ļoti, ļoti svarīgi Latvijas nākotnei.

Līdz ar to es aicinu tiešām padomāt ļoti rūpīgi par šī likumprojekta tapšanu. Man nav lielu ilūziju, man patiesībā nemaz nav ilūziju, ka izvēlētā komisija kaut ko varētu izdarīt lietas labā. Es domāju, ka tas būs jādara tiem deputātiem, kuri tiešām ir norūpējušies par vēstulēm, kuras mēs turpinām saņemt katru dienu savos e-pastos.

Es aicinu padomāt par likumprojektu par obligātās vakcinācijas atcelšanu un brīvprātīguma principa nostiprināšanu likumā. Tas ir ļoti svarīgi, lai atbildīgie politiķi neturpinātu mums melot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Man liekas, ka vienā no iepriekšējām sēdēm gandrīz katrs trešais deputāts ir izteicis savu viedokli par piespiedu vakcināciju. Es arī esmu par brīvprātīgu vakcināciju, un šis viedoklis man nav mainījies.

Bet šodien ir runa nevis par to - būt vai nebūt piespiedu vakcinācijai, bet par iesniegumu. Kolektīvais iesniegums ir saņemts, un, kā pilnīgi precīzi teica Janīna Kursīte-Pakule, komisijas uzdevums ir virzīt to tālāk vai noraidīt un... ne tikai noraidīt vai virzīt, bet, ja virzīt, tad arī noteikt, kam tas ir novirzīts.

Un šeit, manā skatījumā, būtu pareizi novirzīt to nevis Saeimas komisijai, bet Ministru kabinetam un varbūt tieši Ministru prezidentam Kariņa kungam, jo attiecīgi likumprojekti parādās, top tieši Ministru kabinetā. Tas ir punkts viens.

Punkts divi. Ir jādomā arī par to, ko piedāvāt piespiedu vakcinācijas vietā, kādi citi instrumenti varētu būt.

Te jau gāja runa, arī šodien debatēs, par to, ka, lūk, testēšana paliek maksas produkts, līdz ar to testēšana pirms mācībām vai pirms darba kļūst ļoti dārgs prieks un šāda prasība faktiski piespiež cilvēkus vakcinēties. Varbūt Ministru kabinets varētu noteikt, ka testēšana ir bez maksas, jo, ticiet man, testēšana pati par sevi nav īpaši patīkama procedūra un es nedomāju, ka cilvēki būtu laimīgi katru dienu staigāt testēties. Var būt arī citi instrumenti, citi paņēmieni. Es nemaz nerunāju par to, ka skaidrošanas kampaņa, godīgi sakot, ir zem jebkādas kritikas, jo tiešām - kas nav, tas nav.

Tāpēc es aicinātu atbalstīt šī kolektīvā iesnieguma virzīšanu, bet padomāt par to, kam tas tiek virzīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ja mēs skatāmies statistikas datus, tad vidēji Eiropā ir jau vakcinējušies virs 70 procentiem iedzīvotāju, citur šie rādītāji ir vēl augstāki, un mēs varam redzēt Eiropas valstis, kas pilnībā atsakās no visiem ierobežojumiem un atgriežas pie normāliem apstākļiem, bet mums diemžēl šis rādītājs ir salīdzinoši zems. Un tam ir, manuprāt, ļoti saprotami iemesli.

Es domāju, viens no galvenajiem iemesliem ir tieši valdības haotiskais darbs un nespēja darboties krīzes apstākļos. Krīzes apstākļi, kas ir šobrīd, un tas, kas bija pagājušajā ziemā, kad bija mums šie, manuprāt, ļoti nepārdomātie un sabiedrībai nesaprotamie lēmumi un ziemā, mīnus 20 grādos, cilvēkiem bija jāstāv ārā pie veikaliem rindās, nevarēja nopirkt cimdus, šie preču saraksti, par kuriem citstarp pavisam nesen parlamentārās izmeklēšanas komisijā Ekonomikas ministrijas ierēdnis atzina, ka tā ir bijusi kļūda... Kļūda - tā ir viena no tām daudzajām kļūdām, kas novedušas līdz tam, ka iedzīvotāji neuzticas ne valdībai, ne epidemiologiem, ne veselības jomas ekspertiem par to, ka būtu jāveic šī vakcinācija, un tas ir loģiski. Un šajos apstākļos te nodarboties ar kaut kādu ideju veicināšanu attiecībā uz piespiedu vakcināciju, manuprāt, ir absolūti nepareizi.

Paies laiks, un iedzīvotāji, kas vēlēsies, ies vakcinēties, vakcinēsies, bet ar šādiem piespiedu mehānismiem, manuprāt... un arī visādā ziņā šie eksperimenti jau pierāda to, ka tas nestrādās. Kā jau kolēģe minēja attiecībā uz to, ka studenti ņem akadēmiskos gadus...

Dati par veselības jomā strādājošajiem arī atšķiras no pilsētas uz pilsētu, cik tur ir - 95 vai 90 procenti slimnīcā vakcinēti, citur ir 70 procenti no slimnīcas personāla. Un iemesli katrā vietā ir daudzi un dažādi, un, es domāju, laiks ies un parādīs to, ka šie skaitļi uzlabosies. Bet, ja tas notiks piespiedu kārtā, tad diemžēl es šaubos, vai kaut kas uzlabosies, tieši pretēji. Premjers kādā no savām intervijām minēja šo labo piemēru par skaistumkopšanas nozari, kur patiesībā šobrīd jau ir piespiedu vakcinācija. Tātad, ja cilvēks grib nodarboties ar šo pakalpojumu sniegšanu, viņam ir jāvakcinējas, respektīvi, jābūt vakcinētam, jābūt šim sertifikātam.

Un - ko mēs redzam? Mēs redzam, ka tam papildus nākusi arī šī ļoti nepārdomātā nodokļu reforma, mēs redzam, ka ļoti daudzi no šiem pakalpojumu sniedzējiem atrodas ēnu sadaļā. Ēnu ekonomikas īpatsvars ir ļoti būtiski pieaudzis pēdējā gada laikā.

Un šie lēmumi... tas viss ir savā ziņā saistīts, un šobrīd tie iedzīvotāji, šajā gadījumā 16 tūkstoši, nākamie arī - tie ir vairāk nekā 10 tūkstoši... ir pietiekoši liels iedzīvotāju daudzums, kas šobrīd netic valdībai un, manuprāt, netic arī šai piespiedu vakcinācijai un vakcinācijas procesam kā tādam. Manuprāt, jādod cilvēkiem maksimāli brīvprātīga iespēja izvēlēties. Un, ja jau mēs visu šo laiku esam dzīvojuši un kaut kā atraduši veidu, kā var strādāt - rūpnīcas ir atradušas veidu, kā strādāt, veikali ir atraduši veidu, kā strādāt, slimnīcas ir atradušas veidu, kā strādāt - testējoties, dažādos veidos veicot kaut kādu pielāgošanu infrastruktūras videi, zivju cehos atrod veidu, kā strādāt, virknē vietu atrod veidu, kā strādāt...

Tad man būtu aicinājums tiešām domāt par to, kā tomēr turpināt iedzīvotājiem skaidrot, pastiprināti skaidrot, un nekādā veidā neatbalstīt nekāda piespiedu vakcinācijas procesa uzsākšanu, bet meklēt veidus, kā drošā vidē var darboties, tai skaitā mēs Saeimā varam darboties - nevis šādā veidā, attālināti, bet gan klātienē un pilnvērtīgi.

Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka ikvienā jomā tas ir atrodams... Bet, manuprāt, ļoti bīstams - ļoti bīstams! - ir šis šodien izskanējušais prezidenta aicinājums, ar kuru viņš patiesībā pateica to, ka neuzticas šai Saeimai un ka nepieciešams deleģējums valdībai risināt šo jautājumu pēc saviem ieskatiem.

Valdības risinājumus mēs redzam. Mēs redzam valdības idejas problēmas risināšanai - tā ir vakcinācijas loterija, tie ir dažādie preču saraksti, ierobežojumi un vēl virkne citu sabiedrībai nesaprotamu un tiešām haosu raisošu lēmumu, kas radījuši tieši otrādu rezultātu - milzīgu neticību. Un, manuprāt, nebūtu pareizi, ja mēs tagad valdībai uzticētu šī jautājuma tālāku regulēšanu, lai arī cik elastīgs tas būtu, tas ir jāpatur Saeimas kontrolē.

Un arī es pievienojos tam, ka vajadzētu likumprojektā noteikt, ka vakcinācija tomēr ir brīvprātīga, un turpināt pastiprināti strādāt uz to, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju vakcinētos. Ar piespiedu mehānismiem mēs panāksim tikai to, ka šie cilvēki... Mēs dzīvojam brīvā ekonomikā, pārvietošanās iespējas nevienam nav aizliegtas. Es šajā vasarā esmu runājis gan ar skolu kolektīviem, izglītības pārvalžu vadītājiem, kuri jo īpaši uzsver, ka situācija ir ļoti kritiska attiecībā tieši uz pirmsskolas pedagogiem, kuru jau tā zemais atalgojums ir... jau tā situācija ir diezgan saspringta, un tur tieši gados jaunie speciālisti ir tie, kuri dažādu iemeslu dēļ atsakās vakcinēties. Es runāju arī ar viņiem un esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņi kaut kādā brīdī savas domas mainīs, bet tas nevar tikt panākts ar piespiedu mehānismu. Tam vienkārši ir nepieciešams laiks un vairāk skaidrojošā darba, tad, es domāju, būs arī kādi rezultāti.

Pretējā gadījumā, ja mēs šobrīd kādā no šīm jomām ieviesīsim piespiedu vakcināciju, tad dabūsim pilnīgi pretēju efektu un sastapsimies ar citiem izaicinājumiem, piemēram, gluži vienkārši vairs nebūs pedagogu vai apkalpojošā personāla slimnīcās. Vai, kā mēs redzam šobrīd skaistumkopšanas pakalpojumu jomā, šo pakalpojumu sniedzēji vienkārši aizies ēnās.

Nu, es domāju, kolēģi, šādu piemēru ir daudz, tāpēc es aicinātu būt ļoti uzmanīgiem, skatoties tālāk šo jautājumu par jebkādu pilnvaru deleģēšanu jeb nodošanu valdībai. Es uzskatu, ka tas ir bīstami, to nevajadzētu pieļaut, un šī kolektīvā iesnieguma kontekstā arī Saeimai būtu kaut kādā veidā skaidri jāpauž, ka tā vēlas saglabāt kontroli... īpaši šo brīvību ierobežojošo noteikumu pieņemšanas gaitā attiecībā tieši uz vakcināciju un ar to saistītiem jautājumiem... Saeimai tomēr ir jāsaglabā kontrole pār attiecīgajiem lēmumiem. Pretējā gadījumā mēs varam iestūrēt daudz lielākās problēmās, nekā šobrīd jau mēs esam, un nonākt pie gluži pretējā, ka šie skaitļi... cilvēki, kas ir vakcinējušies... nepieaugs tādos tempos, kā mēs to gribētu. Tieši otrādi - situācija varētu kļūt ļoti sarežģīta daudzās jo daudzās jomās.

Aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, kā arī turpmākos lēmumu projektus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien, visi klātesošie deputāti - tie, kuri šobrīd ir šeit! Ir tikai daži palikuši uz vietas, pārējie ir aizmukuši uz savām dzīvesvietām. Vispirmām kārtām būtu jājautā - no kā jūs baidāties, ja jūs esat vakcinējušies?

Tieši tāpat arī Veselības ministrijā. Veselības ministram Pavļuta kungam es biju jautājis, cik ministrijā ir vakcinējušos darbinieku, ierēdņu, un viņa atbilde bija, ka ir vakcinējušies simtprocentīgi visi darbinieki. Tomēr Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā mēs redzējām, ka arī Veselības ministrijas pārstāvji joprojām strādā no mājām un neuzdrošinās iet uz Veselības ministriju strādāt.

Tad man ir jājautā - no kā jūs vispār baidāties? Kas tie ir par iemesliem, kāpēc jūs nespējat pilnvērtīgi uzsākt darbu? Un vai tiešām tikai viens Gobzema kungs spēj paralizēt šādu Saeimas darbu? Vai vienkārši jūs esat pieraduši strādāt no mājām?

Šeit mēs runāsim par to, ka joprojām vakcinācijai būtu nepieciešams būt brīvprātīgai, jo šie lēmumi, ko jūs esat pieņēmuši, atstāj dziļas pēdas Latvijas tautsaimniecībā un arī daudzās ģimenēs. Kā piemēru varu minēt šobrīd kaut vai skaistumkopšanas jomu. Vakar, 1. septembrī, daudzas frizētavas bija ciet, jo visiem šiem darbiniekiem ir jābūt vakcinētiem vai ar testiem (testi maksā ļoti lielu naudu!).  Šis ir zaudējums tautsaimniecībai, un daudzi cilvēki aizies pagrīdē, kamēr deputāti vienā mierā sēdēs mājās un skatīsies no šiem ekrāniem.

Ir jāsaprot, kādas ir mūsu prioritātes - tautsaimniecība vai arī tā saslimstības līkne, kura neuzrāda šos kritiskos... rādītājus.

Par piemēru var minēt kaut vai Poliju. Cilvēki tur jau brīvi pārvietojas, netiek prasīti šie kovidsertifikāti, netiek lietotas maskas, un saslimstība ir mazāka nekā Latvijā.

Jautājums - kam tas ir nepieciešams, visa šī jezga? Man ir žēl noskatīties uz šīm naudas summām, kas šobrīd tiek plūdinātas šajā kovidafērā. Kā vienu šādu piemēru var minēt kaut vai šo sabiedrisko... integrācijas fondu, kurā tiks ieguldīti 400 tūkstoši eiro, lai spētu uzrunāt tikai 13 tūkstošus cilvēku, ka jādodas vakcinēties.

Ir ļoti labi uzrakstīts nolikums, kurā... Nevarēs izmērīt to, kā šie 13 tūkstoši cilvēku tiks uzrunāti. Viena cilvēka uzrunāšana varētu izmaksāt apmēram 30 eiro. Tā ir tipiska naudas izšķērdēšana. To pašu var teikt arī par šiem testiem, kas šobrīd tiek veikti skolēniem. Un, kā redzams, ne visi skolēni tiek testēti pareizi.

Tādēļ es joprojām aicinu deputātus turēties saprāta robežās - saprast to, ka vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

N. Žunna. Komisijas vārdā praktiski nekas nav piebilstams.

Lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu un šo kolektīvo iesniegumu nodot Sociālo un darba lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 16 559 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai” turpmāko virzību” (Nr. 718/Lm13)! Lūdzu, balsosim! Par - 89, pret - nav, atturas  - 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru. Par procedūru ir pieteicies runāt deputāts Edgars Tavars. Tavara kungs, piesakieties, lūdzu, elektroniski.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šoreiz vēršos vairāk pie... tieši pie sēdes vadītājas un pie Saeimas Prezidija pārstāvjiem.

Mēs savos telefonos saņēmām par Saeimas šodienas sēdi, 2. septembra sēdi, paziņojumu, ka notiks klātienes sēde. Klātienes sēde! Šī sēde tik tiešām sākās klātienē, un Saeimas mājaslapā šī sēde oficiāli tā arī saucas - Saeimas klātienes sēde.

Taču tajā brīdī, kad notika šis negadījums vai starpgadījums, kā sēdes vadītāja minēja, mēs pārgājām uz e-platformu. Nevienā brīdī netika pieņemts lēmums, nedz arī deputāti tika informēti, ka šī ir ārkārtas sēde.

Respektīvi, es aizvien uzskatu, ka mēs turpinām strādāt klātienes –kārtējā - sēdē... nevis klātienē, bet e-Saeimā... bet klātienes sēdē, kur tika iesniegts šis 10 Saeimas deputātu lēmuma projekts... Ministru kabinetam... par nesamērīgām normām Covid-19 ierobežojumu (Nav skaidri saklausāms.)... citstarp, kas attiecas gan uz studentiem, gan uz vairāku profesiju... nodarbinātajiem... pārstāvjiem, kurus... mēs aicinājām iekļaut šīs sēdes darba kārtībā.

Tāpēc es lūdzu Saeimas Prezidiju atbilstoši Saeimas kārtības rullim arī šo punktu iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā vai arī pateikt, ka šobrīd ir ārkārtas sēde - atbilstoši Saeimas Prezidija lēmumam -, kuras darba kārtību mēs nevaram mainīt. Tādā gadījumā mēs neesam ne par to informēti, ne...

Šī sēde līdz šim, vismaz manā ieskatā, ir kā kārtējā sēde. Tāpēc lūdzu sniegt atbildi uz šo.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies Tavara kungam.

Tātad: atbilstoši mēs sanācām kopā - visi frakciju vadītāji un Saeimas Prezidijs -, lai lemtu par to, kādā veidā mēs strādāsim un kādā veidā atgriezīsimies klātienē. Frakciju padomē faktiski vienprātīgi pieņēmām lēmumu, kurā paredzējām klātienes darbu, ja deputātiem ir Covid-19 sertifikāti vai negatīvi Covid-19 testa rezultāti. Tas bija Frakciju padomes lēmums. Taču šajā brīdī... Tad, kad šie noteikumi tika ignorēti, bija jāpilda šis Frakciju padomes pieņemtais lēmums.

Godātie kolēģi! Tāpat mēs esam vienojušies un ir pieņemts lēmums par Saeimas attālināto sēžu norises kārtības apstiprināšanu; tajā ir izklāstīta attālināto sēžu norises kārtība. Arī šis dokuments savulaik jums visiem tika izsūtīts un ir pieejams e-pastos.

Kā jau es skaidroju, arī atbildot uz deputātes jautājumu... tātad: pārejot uz darbu e-Saeimā, tiek piemērots nosacījums, ka Saeimas sēžu darba kārtība nav papildināma. Iesniegtais dokuments tiks izskatīts, bet tiks izskatīts jau nākamās sēdes darba kārtībā.

Godātie kolēģi! Turpināsim darbu.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Godātie kolēģi! Deputāti Pūce, Baumane, Šteins, Orlovs un Možvillo lūdz pārcelt sēdes darba kārtības pēdējo punktu un izskatīt to pēc darba kārtības 26. punkta izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Gobzema kungam ir iebildumi.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribēju par procedūru parunāt.

Sēdes vadītāja. Nu tad jums ir jāsūta e-pasts, lai runātu par procedūru.

Tātad deputātiem iebildumu nav, neviens...

Ģirģena kungs...

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Es atvainojos (Nav saklausāms.)... sekosim tad pēc saraksta, paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad nav iebildumu. (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Tātad ir iebildumi. Tad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas šā gada 2. septembra sēdes darba kārtības pēdējais punkts tiktu izskatīts pēc darba kārtības 26. punkta izskatīšanas! Lūdzu, balsosim! Par - 66, pret - 7, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, elektroniski nomainiet tablo.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no Saeimas sēdes”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šī gada 5. jūlija sēdē izskatīja deputātu Kristas Baumanes, Arvila Ašeradena, Jura Juraša, Ulda Auguļa un Ineses Voikas iesniegumu, kurā tika lūgts sniegt vērtējumu deputāta Alda Gobzema rīcībai, jo deputāts bija publicējis sociālajos tīklos ierakstus un fotogrāfijas, kurās deputāts redzams ar pie krekla piespraustu heksagrammu, ko Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas režīms kā atpazīšanas zīmi lika valkāt ebrejiem, lai viņus kā grupu publiski identificētu, lai pēc tam masveidā iznīcinātu.

Komisija šī gada 7. jūlijā, izskatot ierosināto lietu par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu, konstatēja, ka deputāts Aldis Gobzems ar savu rīcību ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 7., 8., 16. un 19. punktu.

Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 179. panta septītās daļas 5. punktu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, septiņiem deputātiem balsojot “par”, vienam - “pret” un diviem nebalsojot, nolēma rosināt Saeimai izslēgt deputātu Aldi Gobzemu no vienas Saeimas sēdes.

Lūdzu jūs atbalstīt Saeimas sagatavoto lēmuma projektu “Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no Saeimas sēdes”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Dārgie cilvēki! Pagājušās nedēļas beigās Rīgā notika Rīgas maratons. Tajā uzvarēja Jānis Višķers - viens no slavenākajiem maratonistiem; viņš bija ar dzeltenu aproci. Dzeltenas aproces tika izdalītas visiem, kuriem nav kovidsertifikāta. Šie cilvēki bija otršķirīgi cilvēki, un uzvara maratonā, precīzi sakot, pusmaratonā, netika ieskaitīta, “pateicoties” šai dzeltenajai aprocei. Uzvarēja cilvēks ar zaļo aproci, kurš noskrēja lēnāk.

Un šeit ir jautājums - ar ko šāda dzeltenā aproce 2021. gadā atšķiras no aizlieguma sēdēt parkā uz soliņa, iet pa trotuāru ar dzeltenu lenti ap roku laikā, kad nevienu vēl nenosmacēja gāzes kamerās? Līdz gāzes kamerām vēl bija gadi.

Mani soda par mana politiskā viedokļa paušanu mani politiskie pretinieki. Viņi grib aizvērt man muti par to, ka man ir viedoklis un es to nebaidos paust. Un mans viedoklis ir taisnīgs un precīzs un atbilst ļoti daudzu cilvēku, sabiedrības lielas daļas, interesēm. Par mani ir balsojuši desmitiem tūkstošu, un par partiju, no kuras es tiku ievēlēts, ir balsojuši vairāk nekā 120 tūkstoši cilvēku.

Mans politiskais viedoklis šādā veidā tiek apklusināts. Tas tiek apklusināts, jo šie mani politiskie oponenti negrib dzirdēt arī šādu sabiedrības viedokli. Un es citēju mana vēlētāja pausto: “Tieši tā arī spriedām ar kolēģi, kura ļoti mīl lasīt grāmatas un kura vesela nevar vairs aiziet pēc iemīļotās grāmatas uz bibliotēku. Spriedām, ka esam vai nu ebreji, vai suņi. Un pat sunim šobrīd ir vairāk tiesību. Trūktu vēl uzzīmēt mums, visiem nevakcinētajiem jeb vakcīnu iepirkumu nelietotājiem, krustus uz pieres, lai redzētu pa gabalu un varētu no mums izvairīties. Šādā valstī, kurā nav tiesību veselam cilvēkam dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un pat izdzīvot, nav jāmaksā nodokļi. Tā nav valsts, tas ir noziedzīgs grupējums, kas ir sagrābis varu valstī un to izmanto. Un viņiem ir vienaldzīga gan vakcinētu, gan nevakcinētu cilvēku veselība, dzīvība, ienākumi un viss pārējais.”

Manas norādes par dzeltenām lentītēm, zvaigznēm un visu pārējo atbilst visai tai demokrātiskajai kustībai, kas šobrīd notiek globāli - visā pasaulē. Šo jautājumu es esmu pārrunājis ar ebreju kopienu, un mēs esam raduši savstarpēju sapratni.

Daži, kuri uzdodas vairāk par ebrejiem, bet kuri patiesībā aizstāv noziedzīgu grupējumu, pie varas esošu noziedzīgu grupējumu, vienkārši brutāli šodien grib aizvērt man muti. Tāpat kā pēc Saeimas šodienas sēdes... aizbildinoties ar to, ka 95 procentiem vakcinētu deputātu ir bail no tā saucamās vakcīnas neefektivitātes vai pūļa imunitātes neesamības, ir bail no viena Gobzema.

Man nav jāatskaitās jūsu priekšā, noziedzīgais grupējum! Man ir jāatskaitās tikai savu vēlētāju priekšā - desmitiem tūkstošu... vairāk nekā simts tūkstošu cilvēku priekšā. Un es esmu pārliecināts, ka mēs uzvarēsim viņus - šo noziedzīgo grupējumu. Es esmu pārliecināts, ka šis noziedzīgais grupējums tuvākā gada laikā sēdēs cietumā.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, es... man jums jāaizrāda.

Tagad vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Satiekot cilvēkus, mēs dzirdam atsauksmes par Saeimā notiekošo. Bieži šīs atsauksmes ir viena otru, cita citu izslēdzošas, tāpēc izmantojamas pēc vajadzības. Lai nepārstāstītu tikai vienu viedokli, nekad neesmu centusies pie tām apelēt. Šis ir izņēmuma gadījums.

Jūlijā iznāca būt Žīguros; tas ir Balvu novads. Meža muzeja vadītāja Anna Āze tieši lūdza publiski pateikt, ko viņa domā par šo Alda Gobzema izrīcību.

Es citēšu: “Tas ir liels grēks. Ne Gobzems, ne tie, kas uz viņu pavilkās, to nevarēs mūžam izpirkt. Nedrīkst tādas lietas piesaukt. Nedrīkst.

1941. gada augustā Balvu Kubulos, mežā, man tēvs stāstīja, saveda Balvu ebrejus, nostādīja bedres malā un nošāva. Kuram bērniņi bija uz rokām, tos dzīvus iegrūda bedrē. Trīs dienas zeme vaidēja. Tie cilvēki ne pie kā nebija vainīgi. Un tagad - vai tad nevakcinētajiem kāds liks zvaigzni un sūtīs uz geto? Vai šaus nost? Ir lietas, ko var salīdzināt, un ir lietas, ko laikam tomēr nevajag salīdzināt.”

Šis salīdzinājums, šī paralēle man liekas briesmīga. Un man ir grūti ko piebilst šajā situācijā, bet... Mēs vienmēr varam atrast attaisnojumus, bet ir reizes, kad laikam nevajag meklēt attaisnojumus. Man šobrīd pietrūkst vārdu.

Es zinu, ka Gobzems var un spēj uz katru vārdu atrast pretvārdu, bet nu nevajag izmantot jūtīgus simbolus. Nevajag! Tas ļoti... tas uzceļ no zemes vecus rēgus. Ir jāskatās pagātnē, bet nedrīkst pagātni izmantot nelietīgos nolūkos. Varbūt tie nolūki nebija nelietīgi, bet situācija ir tāda, ka es pilnībā piekrītu šai sievietei Annai no meža muzeja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Mēs te varam runāt, kam mēs piekrītam, kam mēs nepiekrītam, es arī nepiekrītu daudz kam, ko saka Gobzema kungs, bet... Es skatos pašreiz šo deputātu iesniegumu, un man rodas vairāki jautājumi. Un tie jautājumi ir saistīti ar Satversmi un ar deputāta, katra deputāta, tiesībām (es runāšu nevis par šo konkrēto gadījumu, bet vispār par deputātu tiesībām) izteikt savu viedokli. Tādas nelielas pārdomas par vārda brīvību un formu, kādā šis viedoklis tiek izteikts.

Es skatos, ka tajā iesniegumā ir rakstīts, ka deputāts ir pielicis sešstaru zvaigzni... nu, vārdu sakot, - ka tas ir ļoti aizvainojoši. Es īsti nesaprotu, kas tur ir aizskarošs, jo sešstaru zvaigzne ir marķēšanas zīme. Tā jau šeit nav slavēta! Kā es saprotu, deputāts to ir minējis negatīvā izteiksmē, nosodošā. Tā ir tieši tāda pati marķēšanas zīme kā vakcinācijas sertifikāts, kas arī ir marķēšanas zīme.

Un, ja tā nebūtu marķēšanas zīme un ja mēs nebūtu kļūdījušies, tad Valsts prezidents taču neatceltu... viņš ierosinātu atcelt šo likumu par obligāto marķēšanu jeb par obligāto vakcināciju, kura jāveic, lai dabūtu šo sertifikātu.

Tātad nekāda negatīva konteksta nav šai rīcībai, bet ir negatīvs konteksts tieši pašai šai zīmei. Tāpat tas, kā tā ir salīdzināta ar citām zīmēm... Nu var strīdēties, vai tā ir laba gaume vai slikta gaume, bet nekādā ziņā mēs nevaram teikt, ka šeit deputāts ir slavinājis, teiksim, kaut kādus nacistu noziegumus. Es domāju, nu nevajadzētu pārspīlēt.

Nākamais. Kā var aizliegt kādam deputātam, kurš var mums patikt vai nepatikt, kaut kādu rīcības brīvību, kas nav aizliegta likumā? Ja šinī gadījumā komisija nobalsos, ka tas ir nosodāms, tad būtu jābūt atsaucei uz likumu, kurā šādi simboli ir aizliegti. Vai tad mēs taisāmies ieviest kaut kādu “domu policiju”, aizliegt sešstaru zvaigzni pielietot? Tad mēs aizliegsim rozā lentītes - tādas, starp citu, bija homoseksuālistiem nometnēs jānēsā -, aizliegsim svītrainus kreklus un tērpus, jo tādi bija politiskajiem ieslodzītajiem, aizliegsim svītrainas kaklasaites un tā tālāk.

Respektīvi, manas uzstāšanās mērķis ir aicināt jūs padomāt, no kā ir lielāks ļaunums, - vai varbūt ne visai ētisku salīdzinājumu, kas var kādam patikt, kādam tas var arī nelikties kā ētikas pārkāpums, - vai to mēs varam salīdzināt ar, teiksim, lielāku pārkāpumu Satversmē garantētajām izteiksmes un rīcības brīvībām.

Te ir atsauce uz kodeksa 19. punktu, kurš nosaka, ka deputāts atturas no pašmērķīgas izrādīšanās. Nu, es domāju, ka šie iesniedzēji paši ir pašmērķīgi izrādījušies. Un Saeimā, man liekas, ļoti daudzi deputāti pašmērķīgi izrādās.

Starp citu, šis salīdzinājums jau nav konkrēti Gobzema kunga izgudrojums. Pašreiz Eiropā, kā mēs redzam televīzijā, ļoti daudzās valstīs tas tiek pielietots - ne tikai ārpus Eiropas Savienības, bet arī Eiropas Savienības valstīs. Es jums nosaukšu konkrēti - Francijā. Nesen mēs redzējām, ka arī lietuvieši bija masveidā izgājuši ar šo... ar šo zīmi. Tā ka acīmredzot nevar taču teikt, ka visi šie cilvēki, kas šo zīmi lieto, salīdzinādami to ar kaut kādu vakcinēšanas sertifikātu, - ka viņi gribētu godināt kaut kādus nacistu noziegumus. Tas taču ir ārkārtīgi aplams pieņēmums.

Es domāju, ka priekšlikums sodīt deputātu par viņa viedokli vai viņa mēģinājumu nosodīt marķēšanu nav nekas cits kā cenzūras ieviešana, un cenzūra nav atbalstāma.

Ierosinu iesniedzējiem pašiem padomāt par to veidu, kādā viņi ir mēģinājuši rupji pārkāpt Satversmē garantēto vārda un uzskatu brīvību un izteiksmes brīvību.

Godājamie kolēģi! Ja mēs kaut ko tādu pieļausim, mēs radīsim precedentu, un tad mēs varēsim jau katrā sēdē izskatīt kādu ētikas pārkāpumu, kas kādam liekas vai neliekas kā ētikas pārkāpums.

Es domāju, šeit komisija, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, ir pieļāvusi kļūdu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei otro reizi.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Pirmām kārtām teikšu, ka nav iespējams - un diez vai kādreiz būs iespējams - likumiski aprakstīt visu, ko cilvēks vien var izdomāt.

Protams, ne heksagramma, ne pentagramma, ne kāda cita zīme nepieder nevienai tautai. Tās izsenis ir zināmas un plaši lietotas, bet ir situācijas, kas vēsturiski sāpīgi sasaucas, ja saistās ar kādiem traģiskiem notikumiem, un sāpīgi griež un atgādina.

Es iedomājos situāciju, ja piecstaru zvaigzni, sarkanu piecstaru zvaigzni, - pentagrammu - kāds, protestējot pret kaut ko, pieliek 14. jūnijā vai citā jūtīgā datumā vai citā īpašā laikā. Jā - protestējot. Bet kādam vai kādai cilvēku grupai, etniskai vai sociālai... vai kādai citai grupai tas ir kā Klāsa pelni, kas kvēlo. Un es nezinu... kad pelnus uzbiksta, tas nekad nebeidzas labi.

Protams, mums katram var būt savs viedoklis, mēs katrs varam demonstrēt savu pārliecību ar dažādiem līdzekļiem, bet, manuprāt, demokrātija tomēr nenozīmē visatļautību; demokrātija tomēr nozīmē arī cienīt kādas citas grupas, cita etnosa traģēdiju, vai tā būtu armēņu traģēdija, vai tā būtu ebreju tautas traģēdija, vai tā būtu latviešu tautas vai poļu traģēdija vai kāda cita.

Katrai lietai - diemžēl vai paldies dievam - ir konteksts. Ja mēs nedomājam par kontekstu un domājam tikai par zīmi kā abstraktu tēlu... tā tas neiet. Mēs tomēr uztveram konkrēti - konkrētā laikā, konkrētā vietā, konkrētā situācijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi Gobzema kunga rīcība ir nosodāma. Neapšaubāmi. Jo nedrīkst dejot uz kauliem. Dzeltenā zvaigzne ir vistraģiskākais Otrā pasaules kara simbols, kas liecināja par īstenoto genocīdu pret ebreju tautu. Tāpēc nekādā gadījumā nevarēja un nedrīkstēja to darīt.

Bet šinī gadījumā ir runa par to, kādā veidā mēs gribam nosodīt šo rīcību. Man šķiet, ka tas, ka Gobzema kungs būs izslēgts no vienas no Saeimas sēdēm, - tas nav, es teiktu, izsmeļošs solis. Man šķiet, ka daudz svarīgāk būtu izteikt nosodījumu un Saeimas nožēlu par to, ka viens no Saeimas deputātiem rīkojās amorāli. Tas ir punkts numur viens. Izslēgšana nav tas līdzeklis, kas domāts audzināšanai vai sabiedrības pārliecināšanai, ka mēs visi domājam līdzīgi šinī jautājumā.

Bet ir arī otrs jautājums. Šeit ir runa par simboliem. Dzeltenā zvaigzne ir traģisks simbols, bet ir arī citi simboli, kas ir ne mazāk svarīgi. Es nedzirdēju nevienu nosodījuma vārdu, teiksim, tad, kad mūsu, Latvijas valsts, Latvijas Republikas, ārlietu ministrs bija norāvis kaimiņvalsts karogu. Un tas palika ne tikai nenosodīts, bet... vispār neizskanēja nekādi vārdi, kas nosodītu šāda veida rīcību, kura arī ir diezgan amorāla un nebūt ne profesionāla.

Es domāju, ka šinī gadījumā daudz svarīgāk būtu, ja Saeima izteiktu savu reakciju, savu vērtējumu šai rīcībai. Bet izslēgšana no sēdes - tas, man šķiet, nav tas īstais instruments.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! Pirmkārt, mani, protams, uzjautrina Janīnas Kursītes-Pakules teiktais par... kā viņa tur nosoda vēl kaut ko.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā viņa man vārdu nedeva, visu laiku slēdza ārā mikrofonu. Es pat nevarēju paskaidrot to, ka tā mana fotogrāfija bija kopā ar genocīdu nosodošu tekstu. Kursīte-Pakule nemaz to dzirdēt negribēja. Dolgopolovs arī droši vien vispār nav dzirdējis, nav lasījis. Tas tā.

Bet būtiskākais ir tas: sanāk tā, ka genocīds pret ebreju tautu ir slikts, bet genocīds pret cilvēkiem, kuri grib brīvas izvēles - potēties vai nepotēties, strādāt un netikt atlaisti, studēt un netikt atlaisti -, ir labs, tā vajag. Kad nedrīkst iet uz teātriem, nedrīkst iet uz kafejnīcām, sporta zālēm, veseli cilvēki tiek iezīmēti ar dzeltenām lentītēm, kā tas maratonists pēdējā Rīgas maratonā pagājušās nedēļas nogalē, tad viss ir kārtībā, tā drīkst, tas ir demokrātiski.

Tagad man aizver muti tāda Kursīte-Pakule un Saeima. Es nezinu, varbūt pēc diviem trim gadiem mani šaus nost par to, ka es domāju citādāk, - to mēs nezinām. Viss nesākas ar gāzes kamerām. Viss sākas ar tādām kursītēm-pakulēm.

Sēdes vadītāja. Es aicinu izvēlēties ar Saeimas godu un cieņu saistītus izteicienus savās runās.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Kursīte-Pakule. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no Saeimas sēdes”! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret - 8, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lūdzu ieslēgt sadaļu par procedūru.

Godātie kolēģi! Deputāti Baumane, Šteins, Ločmele, Orlovs un Voika lūdz pēc šī jautājuma izskatīšanas izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu līdz šā gada 9. septembra pulksten 9.00.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Bet... godātie kolēģi... Papules kundze.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, paldies. Un es uzreiz atvainojos, - iespējams, tas ir procedūras jautājums... Nebija sistēmā... vismaz manā datorā redzams, ka vispār es varu kaut kā iebilst vai kaut ko teikt, jo šobrīd vēl joprojām ir iepriekšējās debates.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi, bet deputāti pret pārtraukuma izsludināšanu neiebilst.

Līdz ar to pirms pārtraukuma vēlos jūs informēt par iesniegtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Stepaņenko, Možvillo, Ģirģens, Sprūde un Švecova ir iesnieguši jautājumu “Jautājumi Ministru kabinetam sakarā ar 2021. gada 17. augusta grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai””, ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.

Un deputāti Stepaņenko, Švecova, Možvillo, Petraviča un Pucens ir iesnieguši jautājumu “Papildjautājumi par blakusparādībām pēc vakcinācijas pret Covid-19”, ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.

Godātie kolēģi! Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija veiksmīgi noslēgusies.

Pārtraukums līdz šā gada 9. septembra 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 1. sēde
2021. gada 2. septembrī

V.E. Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita uzruna
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu” (Nr. 1132/Lp13) (Dok. Nr. 4527, 4527A)
Par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma Vilkupurva ielā 24, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – projekta “Eiropas standarta platuma 1435 mm dzelzceļa līnijas izbūve 'Rail Baltica' koridorā caur Igauniju, Latviju un Lietuvu” īstenošanai” (Nr. 1133/Lp13) (Dok. Nr. 4528, 4528A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1134/Lp13) (Dok. Nr. 4529, 4529A)
Par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā” (Nr. 1135/Lp13) (Dok. Nr. 4530, 4530A)
Par likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu – saimnieciskās darbības veicēju – diskriminācijas aizlieguma likumā” (Nr. 1136/Lp13) (Dok. Nr. 4531, 4531A)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu” (Nr. 1142/Lp13) (Dok. Nr. 4573, 4573A)
Par likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1143/Lp13) (Dok. Nr. 4574, 4574A)
Par likumprojektu “Akciju atpirkšanas likums” (Nr. 1144/Lp13) (Dok. Nr. 4581, 4581A)
Par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1145/Lp13) (Dok. Nr. 4582, 4582A)
Par likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 1146/Lp13) (Dok. Nr. 4593, 4593A)
Likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā” (Nr. 1098/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4277B)
- Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 896/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4463)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 916/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4474)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
- Debates	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 903/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4502)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 902/Lp13) (3. lasījums) (Dok. Nr. 4503)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 996/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4428)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Nr. 991/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4429)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Ieroču aprites likumā” (Nr. 989/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4430)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā” (Nr. 985/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4431)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā” (Nr. 869/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4432)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā” (Nr. 1027/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4462)
- Ziņo	- dep. J. Dūklavs
- Debates	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. K. Feldmans
	- dep. R. Nemiro
	- dep. E. Papule
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. E. Papule
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. E. Papule
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece
Paziņojums
	- Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece
Paziņojums (par sēdes turpināšanu e-Saeimā)
	- Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece
- Debašu turpinājums	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Valainis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. E. Papule
	- dep. E. Papule
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. E. Papule
	- dep. R. Nemiro
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. E. Tavars
- Par procedūru	- dep. E. Tavars
	- dep. E. Papule
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 143/Lp13) (2. lasījums) (Dok. Nr. 4473)
- Ziņo	- dep. R. Ločmele
Likumprojekts “Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 1129/Lp13) (1. lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4511, 4537, 4537A)
- Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
- Debates	- dep. B. Cilevičs
	- dep. A. Judins
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. R. Ločmele
	- dep. R. Jansons
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Šnore
	- dep. R. Ločmele
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. I. Zariņš
	- dep. B. Cilevičs
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Par procedūru	- dep. J. Stepaņenko
- Debašu turpinājums	- dep. B. Cilevičs
- Par procedūru	- dep. J. Stepaņenko
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta rīkojumu Nr. 563, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 727/Lm13) (Dok. Nr. 4561)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Lēmuma projekts “Par 16 559 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai” turpmāko virzību” (Nr. 718/Lm13) (Dok. Nr. 4504)
- Ziņo	- dep. N. Žunna
- Debates	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Petraviča
	- dep. E. Tavars
	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. E. Papule
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Ģirģens
- Par procedūru	- dep. E. Tavars
	- dep. A. Gobzems
	- dep. K. Ģirģens
Lēmuma projekts “Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no Saeimas sēdes” (Nr. 720/Lm13) (Dok. Nr. 4506)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte-Pakule
- Debates	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. J. Kursīte-Pakule
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Gobzems
- Par procedūru	- dep. E. Papule
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, M. Možvillo, K. Ģirģena, K. Sprūde un Ļ. Švecovas jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Jautājumi Ministru kabinetam sakarā ar 2021. gada 17. augusta grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 'Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai'” (Nr. 261/J13)
Informācija par deputātu J. Stepaņenko, Ļ. Švecovas, M. Možvillo, R. Petravičas un Ē. Pucena jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Papildjautājumi par blakusparādībām pēc vakcinācijas pret Covid-19” (Nr. 262/J13)
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 02.09.2021 09:34:50 bal001
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Maksātnespējas likumā (1098/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 02.09.2021 09:35:42 bal002
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (896/Lp13), 3.lasījums

Datums: 02.09.2021 09:39:57 bal003
Par - 28, pret - 53, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Imigrācijas likumā (916/Lp13), 3.lasījums

Datums: 02.09.2021 09:40:55 bal004
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (916/Lp13), 3.lasījums

Datums: 02.09.2021 09:43:12 bal005
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (903/Lp13), 3.lasījums

Datums: 02.09.2021 09:44:55 bal006
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (902/Lp13), 3.lasījums

Datums: 02.09.2021 09:46:21 bal007
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (996/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 09:47:24 bal008
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (991/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 09:48:25 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ieroču aprites likumā (989/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 09:50:21 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Apsardzes darbības likumā (985/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 09:51:38 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Šengenas informācijas sistēmas darbības likumā (869/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 10:07:19 bal012
Par - 13, pret - 58, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Medību likumā (1027/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 10:16:17 bal013
Par - 11, pret - 57, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Medību likumā (1027/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 10:19:49 bal014
Par - 15, pret - 59, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Medību likumā (1027/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 10:26:38 bal015
Par - 20, pret - 56, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Medību likumā (1027/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 10:28:29 bal016
Par - 17, pret - 61, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Medību likumā (1027/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 10:29:18 bal017
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.09.2021 11:54:19 bal018
Par - 21, pret - 59, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 26. priekšlikums. Grozījumi Medību likumā (1027/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 11:58:42 bal019
Par - 20, pret - 60, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 28. priekšlikums. Grozījumi Medību likumā (1027/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 12:05:20 bal020
Par - 18, pret - 60, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 30. priekšlikums. Grozījumi Medību likumā (1027/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 12:18:58 bal021
Par - 70, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 32. priekšlikums. Grozījumi Medību likumā (1027/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 12:22:24 bal022
Par - 15, pret - 57, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 33. priekšlikums. Grozījumi Medību likumā (1027/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 12:27:04 bal023
Par - 70, pret - 3, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 35. priekšlikums. Grozījumi Medību likumā (1027/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 12:27:58 balbal023a
Par - 66, pret - 12, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Medību likumā (1027/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 12:30:25 bal024
Par - 27, pret - 42, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: Ar sēdes norisi saistīts jautājums, ".lasījums

Datums: 02.09.2021 12:31:06 bal025
Par - 59, pret - 7, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Ar sēdes norisi saistīts jautājums, ".lasījums

Datums: 02.09.2021 12:31:24 bal025a
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.09.2021 13:51:18 bal026
Par - 88, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (143/Lp13), 2.lasījums

Datums: 02.09.2021 14:58:48 bal026a
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 02.09.2021 15:47:19 bal027
Par - 40, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (1129/Lp13), 1.lasījums

Datums: 02.09.2021 15:51:43 bal028
Par - 81, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta rīkojumu Nr.563, ar kuru grozīts 2021.gada 10.augusta rīkojums Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (727/Lm13)

Datums: 02.09.2021 16:45:49 bal029
Par - 89, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 16 559 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Vakcinācijai aizvien jābūt brīvprātīgai” turpmāko virzību (718/Lm13)

Datums: 02.09.2021 16:51:11 bal030
Par - 66, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 34. darba kārtības punkta pārcelšanu pēc 26. darba kārtības punkta

Datums: 02.09.2021 17:13:46 bal031
Par - 69, pret - 8, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no Saeimas sēdes (720/Lm13)

Datums: 02.09.2021 17:16:14 bal031a
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

02.09.2021.

9.00

11.10

11.45

13.30

15.30