Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas piektā sēde
2021. gada 30. septembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas šā gada 30. septembra sēdi.

Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 9. punktu - lēmuma projektu “Par Irēnas Kucinas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?

“Pret” pieteicies runāt deputāts Edvīns Šnore.

E. Šnore (NA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Pēdējo divu sasaukumu laikā šī ir jau, man liekas, trešā reize, kad šis jautājums tiek skatīts Saeimā. Un pa šiem gadiem faktiski visi argumenti šajā sakarībā jau šeit ir izteikti. Un arī šajā likumprojektā pēc būtības nekā jauna nav, ja nu vienīgi tas, ka kopš 2015. gada summa, kura tiek prasīta no Latvijas valsts, ir dubultojusies.

Proti, pirms sešiem gadiem Krupņikova kungs par šiem īpašumiem prasīja apmēram 20 miljonus, turpretim tagad šī summa ir pieaugusi līdz 40 miljoniem. Kāpēc? (Dep. I. Zariņa starpsaucieni.) Nu, uz to jautājumu Krupņikova kungs īsti nemācēja atbildēt. Viņš teica: “Tad, kad jūs nedevāt, cena bija viena, taču tagad cena ir cita.” Tā ka es nezinu, kas ir par iemeslu, kāpēc šī cena ir dubultojusies.

Varu vienīgi minēt, ka, iespējams, tas ir saistīts ar faktu, ka šī likumprojekta lobēšanas izmaksas acīmredzot ir ļoti pieaugušas. Acīmredzot - saistībā ar to, ka šoreiz atšķirībā no iepriekšējām reizēm tiek prasīta kompensācija ne tikai par sabiedriskajiem un reliģiskajiem ebreju īpašumiem, bet arī par privātīpašumiem; iepriekšējā reizē tas tā nebija.

Un tas ir arī gluži loģiski, tāpēc ka šādā veidā Latvijas valstij tiek radītas ārkārtīgi nopietnas tiesiski juridiskās sekas, ja trešajai personai atdod citas personas privātīpašumu. Un kāpēc? Tāpēc, ka, ja šajā gadījumā ir runa par vairākiem simtiem īpašumu, nevis par divām trijām mājām, kā tas bija iepriekš, tad pilnīgi reāla ir iespēja, ka var uzrasties kaut kur - Amerikā vai Izraēlā - mantinieks vismaz kādam no šiem īpašumiem un, izlasījis avīzē, ka viņa īpašums, viņa senču īpašums, ir atdots trešajai pusei, dabiski pieteikties pats, izvirzīt savu prioritāti, uzstāt uz tiesisko paļāvību un pieprasīt kompensāciju. Un ko Latvijas valsts šādā situācijā šim cilvēkam teiks? Nu acīmredzot to, ka viņš ir nokavējis pieteikšanās termiņu.

Bet Suharenko biedrība arī šo termiņu ir nokavējusi. Un, neskatoties uz to, tai tiek atdoti pat ne savi, bet citas, trešās, privātpersonas privātīpašumi.

Līdz ar to arī no šī tiesiski juridiskā viedokļa šis likumprojekts ir nepieņemams, jo šādā gadījumā... nonākot pie šādas situācijas, Latvijas valstij var nākties maksāt arī šādai privātpersonai. Un, ja samaksā vienai privātpersonai (mantiniekam, kurš ir nokavējis savu pieteikšanās termiņu), tad, dabiski, tas ir precedents un var nākties maksāt visiem. Un vai Latvijas valsts tam ir gatava? Nedomāju, ka tas tā ir. Līdz ar to es uzskatu, ka, ja šādu risinājumu pieņemtu, tad Latvijas valsts iekāptu slazdā, no kura tikt ārā būtu ļoti grūti.

Nākamais iemesls, kāpēc šis likumprojekts ir nepieņemams, ir tas, ka tas ir kliedzoši netaisnīgs pret Latvijas iedzīvotājiem. Tas faktiski piedāvā dalīt Latvijas tautu pēc etniskās pazīmes, piešķirot (Dep. E. Papules starpsauciens.) privilēģijas veselā virknē sektoru (šajā likumprojektā minēti šie sektori), piemēram, veselības aprūpē. Tātad - nevis pēc kaut kādiem nopelniem vai pēc kaut kādiem... vai tiem, kas ir cietuši, bet visiem, kuriem ir attiecīga etniskā piederība. Šodien Latvijā - 21. gadsimtā!

Likumprojekta autori mierīgi varēja likumprojektā norādīt, ka šī norma attiecas tikai uz holokaustā cietušajiem; tā tas, starp citu, ir minēts attiecībā uz materiālajām kompensācijām; tur ir minēta šī atruna. Šajā gadījumā tā minēta nav, un es saprotu, kāpēc tā nav minēta. Tāpēc, ka iesniedzējiem ļoti gribas, protams, izmantot šos labumus pašiem, pašiem gūt, teiksim, veselības aprūpi bez rindas, privileģētā kārtā. Izmantojot holokaustu, izmantojot tātad citu cilvēku ciešanas, ja reiz tagad tāda iespēja ir, protams, arī paši cer bez rindas ielavīties pie ārsta. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi nepieņemami, pilnīgi amorāli. Un šādā veidā... tas būs vēl amorālāk, ja Latvijas valsts kaut ko tamlīdzīgu akceptēs un piešķirs tam naudu.

Tas, starp citu, ir arī pretrunā ar Terezīnas deklarāciju (šeit tik ļoti piesaukto), kur veselības aprūpe ir pieminēta tikai un vienīgi cietušo sakarībā; tur nav piedāvāts dalīt cilvēkus pēc tautības.

Sēdes vadītāja. Paldies. Runas laiks ir beidzies. Paldies.

E. Šnore. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Labas gribas apliecinājuma likuma pieņemšana nozīmētu, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas mēs beidzot esam šo ilgi skatīto jautājumu atrisinājuši. Tas nav ļoti ātrs termiņš. Vairums Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu ir spējušas šādu lēmumu pieņemt daudz ātrāk. Šā likuma pieņemšana ir goda un principa jautājums - jautājums par vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu.

Nē, protams, Latvijas valsts nav vainojama holokaustā, tomēr holokausts bija milzīga traģēdija un neiedomājams noziegums, kas dažu gadu laikā iznīcināja veselu pasauli. Arī Latvijā, kur spoža, sen iesakņojusies ebreju minoritāte tika gandrīz pilnībā noslaucīta no zemes virsas. Mēs neesam atbildīgi par šo noziegumu, tomēr mēs varam censties mazināt tā sekas. Latvijas valsts ir lietojusi un joprojām lieto īpašumus, kuri pirms Otrā pasaules kara piederēja ebreju kopienai. Netiešā veidā tātad valsts ir guvusi labumu. Tas ir arī valsts tēla un prestiža jautājums - tas, ka atrodam visiem pieņemamu risinājumu šai acīmredzamajai pretrunai.

Šobrīd šāds, pusēm pieņemams, risinājums ir atrasts un nav pamata vilcināties un nesākt likumdošanas procesu Saeimā, lai šo risinājumu pieņemtu likuma veidā. Daudzas valstis jau to ir izdarījušas. Tā ir goda lieta arī Latvijai - pieņemt šādu lēmumu. Nav maznozīmīgs, kaut arī tas nav izšķirošs jautājums, ka restitūcija vienmēr ir bijusi arī sarunu temats ar Latvijas stratēģisko sabiedroto.

Es aicinu jūs visus šodien nodot sagatavoto likumprojektu komisijai, kā arī vēlāk šodien lemt par tā atbalstīšanu pirmajā lasījumā.

Labas gribas apliecinājuma pieņemšana būtu simbolisks, taču vienlaikus ļoti nozīmīgs solis - gan holokaustā cietušo piemiņas godināšanai, gan Latvijas nacionālajām interesēm.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 12, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules, Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena un Ralfa Nemiro iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Saeimas kārtības rullis”” (Nr. 1164/Lp13) nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Mūsu priekšlikums ir papildināt likumprojektu anotācijas - gan to likumprojektu anotācijas, kurus iesniedz Ministru kabinets, gan to likumprojektu anotācijas, kurus sagatavojam mēs, Saeimas deputāti, gan to likumprojektu anotācijas, kurus iesniedz Valsts prezidents, - ar papildu sadaļu ar šādu formulējumu: projekta ietekme uz ģimeņu labklājību, demogrāfiju, tostarp dzimstību.

Augsti godātie kolēģi! Protams, no tā, ka mēs papildināsim anotāciju ar šādu sadaļu, dzimstība kā tāda mūsu valstī pati par sevi, visticamāk, nepalielināsies. Nu, principā tāpat būs arī tad, ja mēs papildināsim anotāciju ar jaunu sadaļu “Efekts uz diasporu”; pats par sevi šis fakts neatgriezīs atpakaļ tos cilvēkus, kuri ir aizbraukuši, nedz arī kaut kādā veidā ietekmēs viņu labklājību vai saikni ar dzimto zemi Latviju.

Un tomēr. Kolēģi, tas ir ļoti svarīgi - padomāt par to, kas ir tie galvenie faktori, kurus mēs izvērtējam, pieņemot katru lēmumu, katru likumprojektu. Nav noliedzams, ka ģimeņu stabilitāte un labklājība, demogrāfija un dzimstība ir vieni no tiem faktoriem, par kuriem mums jādomā katru reizi, kad mēs pieņemam vai nepieņemam, kad mēs debatējam par kārtējo likumprojektu.

Man te jāatzīst, ka mums nekādā ziņā nav autortiesību uz šo konkrēto priekšlikumu. Pirms vairākiem gadiem Nacionālā apvienība ir iesniegusi ļoti... nu, faktiski identisku priekšlikumu. Diemžēl šis priekšlikums toreiz tika noraidīts (ja būtu noticis citādāk, mēs šodien neiesniegtu šo no jauna). Vai, nenoraidot šo priekšlikumu, šodien dzimstība būtu labāka, augstāka? Iespējams. Ja mēs domātu par to vairāk.

Kolēģi! Šodien ir iesniegti divi šādi atsevišķi priekšlikumi, atsevišķi likumprojekti, lai jums ļautu novērtēt, izvērtēt un atbalstīt vai neatbalstīt... atsevišķi.

Pirmais ir šis konkrētais likumprojekts jeb priekšlikums papildināt visu likumprojektu anotācijas ar šo sadaļu - par efektu uz ģimenēm, uz demogrāfiju, uz dzimstību. Starp citu, tāpat tas notiek citās valstīs. Lielbritānijā neviens likumprojekts netiek iesniegts bez šādas sadaļas, bez šāda izvērtējuma.

Papildus tam tiek piedāvāts arī nākamais likumprojekts, kas tāpat paredz katra likumprojekta anotācijā iekļaut sadaļu, kurā jāizvērtē likumprojekta efekts uz ienākumu nevienlīdzību.

Ir arī trešais priekšlikums, kurš... šodien tas netika iesniegts, bet, kolēģi, es domāju, tas ir vairs tikai laika jautājums - kad mēs runāsim par to, ka katrs likumprojekts jāpapildina ar vēl vienu sadaļu: likumprojekta atbilstība vai neatbilstība tā saucamajam zaļajam kursam (par to, cik lielā mērā tas palielina vai samazina CO₂ izmešus un tā tālāk). Šo priekšlikumu mēs neesam iesnieguši, ļausim to darīt citām partijām.

Kolēģi, es aicinu jūs ņemt vērā katra likumprojekta efektu uz ģimenēm, demogrāfiju un dzimstību un likt to darīt arī Ministru kabinetam un visiem, kuri iesniedz... kuriem ir tiesības iesniegt likumprojektus.

Tāpēc aicinu atbalstīt nodošanu komisijām un uzsākt debates par šo jautājumu.

Paldies. (No JK frakcijas: “Pārliecināji!”)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Nē!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vjačeslava Dombrovska, Evijas Papules, Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena un Ralfa Nemiro iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Saeimas kārtības rullis”” (Nr. 1165/Lp13) nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis. (Dep. K. Feldmans: “Atkārtot!”)

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, liels paldies! Es domāju, ka īpaši Nacionālajai apvienībai šodien varbūt ir liels gandarījums, ka, lai gan tie diemžēl nav viņi, kas ir formālie šīs iniciatīvas iesniedzēji... Bet tā faktiskā autorība nenoliedzami pieder Nacionālajai apvienībai.

Es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo iniciatīvu. Ienākumu nevienlīdzība ir tēma, par kuru mēs runājam ļoti bieži. Nu pie tās runāšanas vērts pielikt arī pienākumu, lai, pieņemot katru likumprojektu, izvērtētu piedāvāto risinājumu efektu uz ienākumu nevienlīdzību.

Jau iepriekš pateicos. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Dep. M. Bondars: “Nē!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidija ziņojumi par atvaļinājumu piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko 2021. gada 23. septembrī.

Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 23. septembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Cielēnam 2021. gada 30. septembrī.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jāņa Cielēna iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 30. septembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Darba kārtībā - sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Alda Gobzema atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Alda Gobzema atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - 1. Lēmums nav pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 40, atturas - 2. Lēmums nav pieņemts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to nav balsojams lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Alda Gobzema ievēlēšanu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā” un lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro

ievēlēšanu Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. (Starpsauciens.)

Tā... Vai deputāti ir vēlējušies runāt par procedūru? Es pieņemu, ka deputāti ir pieteikušies debatēm par lēmumu projektiem, bet šie lēmumu projekti nav balsojami. Balstoties uz Saeimas kārtības ruļļa 153. panta otro daļu, šie lēmumu projekti nav balsojami. (Zālē troksnis. Dep. I. Zariņš: “Kas notiek?”)

Nē, kolēģi, mēs neizskatām šos jautājumus. Šie jautājumi nav izskatāmi.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi!

Priekšlikumi šā likumprojekta otrajam lasījumam netika saņemti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Uzņemošās valsts līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija skatīja likumprojektu “Par Uzņemošās valsts līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātu” un to atbalstīja izskatīšanai Saeimā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Uzņemošās valsts līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.

I. Benhena‑Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un dārgie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pirms trešā lasījuma tika izskatīts likumprojekts “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 655/Lp13).

Kopumā tika saņemti četri priekšlikumi.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena‑Bēkena. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojekta 10. pantu ar sesto, septīto un astoto daļu šādā redakcijā:

“(6) Šā panta piektās daļas 1. punktā noteikto ir tiesības piemērot arī attiecībā uz procentu maksājumiem, kas veikti kredītiestādei piederošai segto obligāciju sabiedrībai, kas izveidota un darbojas saskaņā ar Segto obligāciju likumu.

(7) Šā panta pirmo, trešo un ceturto daļu nepiemēro Latvijas kredītiestādei vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kredītiestādes Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai.

(8) Šā panta septītā daļa ir piemērojama arī kredītiestādei piederošai segto obligāciju sabiedrībai, kas izveidota un darbojas saskaņā ar Segto obligāciju likumu.”

Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena‑Bēkena. 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tas paredz papildināt pārejas noteikumus ar 46. punktu šādā redakcijā: “Šā likuma 9. panta trešās daļas 12. punkts (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) stājas spēkā vienlaikus ar Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumu.” Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojektā ietverto norādi par likuma grozījumu stāšanos spēkā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Komisija izskatīja un kopumā atbalstīja likumprojektu skatīšanai trešajā lasījumā Saeimā. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā skatām Juridiskajā komisijā izskatīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 843/Lp13), kura mērķis ir radīt vienotu regulējumu šobrīd dažādi regulētajiem dalītā īpašuma gadījumiem, atjaunojot taisnīgu līdzsvaru starp tajā iesaistīto personu likumiskajām interesēm.

Juridiskajā komisijā tika izskatīti 27 priekšlikumi.

1. - redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas precizē likumprojekta 2. pantā pantu uzskaitījumu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 2. - arī redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz likuma 38. pantā aizstāt vārdu “puses” ar vārdiem “būves īpašnieks un zemes īpašnieks”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 3. - arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 2. pantā paredzēto 38. panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Runājot par šo likumprojektu, arī es esmu iesniedzis turpmākos priekšlikumus, kas ir cieši saistīti ar šo - 3. - priekšlikumu. Paskaidrošu to jēgu un būtību.

Kolēģi, jautājums ir par to, kādu risinājumu likumdevējs ir izvēlējies - vai tas ir reālservitūts vai personālservitūts. Ar šiem dalītā īpašuma jautājumiem es strādāju jau ilgāku laiku un varu pilnīgi noteikti pateikt, ka reālservitūts nav tas labākais risinājums, kuru ir izvēlējies likumdevējs šī likumprojekta izskatīšanas gaitā. Es šos priekšlikumus aktualizēju jau uz otro lasījumu, kad es norādīju uz tām problēmām, kas varētu rasties, ja mēs ejam reālservitūta virzienu.

Lai arī mēs esam centušies un Juridiskajā komisijā ir bijusi centība kaut kādā veidā rast risinājumus, piemēram, dzīvokļu īpašniekiem par labu, lai viņiem būtu vairāk iespēju, kādā veidā izmantot šo īpašumu maksimāli efektīvi, piemēram, ļaujot būvēt ceļus, ļaujot būvēt kaut kādas būves, tomēr, ja mēs būtu virzījušies personālservitūta virzienā, šis jautājums būtu daudz, daudz skaidrāks.

Kā jau Juraša kungs minēja, runājot par likumprojektu, - tātad vienots regulējums pilnīgi visiem. Ejot ceļu, kas šobrīd likumprojektā ir izvirzīts, mums nesanāks vienots regulējums pilnīgi visiem. Mums pilnīgi noteikti... Jau no komisijā... klāt pieliktajiem dokumentiem redzams, ka pilnīgi cits regulējums būs lidostai, pilnīgi cits regulējums būs brīvostām, un parādās arī tādi nesaprotami veidojumi kā mazdārziņi... augļi... nu, kas tad gūs labumu no tiem, bet reālā būtība, ko es gribēju, kolēģi... es aicināju izvēlēties šo otru veidu, kas ļoti skaidri un nepārprotami pateiktu to, ka piespiedu zemes nomas attiecībās zemes īpašnieks saņem kaut kādus procenta maksājumus, vai tie ir divi, četri vai pieci - tas komisijā būtu jāizlemj. Bet ar to arī viss beidzas. Ar to arī visa viņa interese beidzas... Viss pārējais ir šiem nomniekiem, zemes... dzīvokļu īpašniekiem šajā gadījumā. Viņi ar šo zemi varētu darīt pilnīgi visu, kas viņiem ienāk prātā, ko viņi grib, lietot pilnīgi... maksimāli. Un tur jau likumi pasaka, kā tas viss dzīvē darbojas.

Izvēloties šo servitūta risinājumu, kas ir šajā likumprojektā, mēs radām ačgārnības, uz kurām vismaz tajās komisijas sēdēs... atzīšos, es nepiedalījos visās komisijas sēdēs, tur bija... daudz komisijas sēdes tika pavadītas, bet tajās, kurās es piedalījos, arī Juridiskais birojs norādīja uz to, ka likumprojekta iedzīvināšana dzīvē būs visnotaļ sarežģīta.

Vienīgā atšķirība, ko es sapratu likumprojekta izskatīšanas gaitā, kas būtu tas, kas mainītos, ja mēs būtu gājuši tādu saprātīgu ceļu, izvēloties personālservitūta risinājumu, būtu jautājums par pievienotās vērtības nodokli. Tad dzīvokļu īpašniekiem būtu jākompensē arī pievienotās vērtības nodoklis. Bet, ja jautājums bija tikai par pievienotās vērtības nodokli, lai šo maksu samazinātu, varēja vienoties par procentu maksājumu divarpus trīs procenti plus pievienotās vērtības nodoklis. Šajā gadījumā, dzenoties tikai pēc šiem procentiem, mēs esam radījuši ļoti sarežģītu sistēmu, kas jau tā sarežģītajā dzīvē, kas ir zemei zem daudzdzīvokļu mājām... es nedomāju, ka tā sistēma paliks vienkāršāka.

Kolēģi, es ļoti ceru, ka šī likumprojekta autori arī tālākajās izstrādēs ņems to vērā, bet, manuprāt, īsti glābjams, izejot šo reālservitūta virzienu... nekas daudz nav. Personālservitūts būtu bijis daudz labāks risinājums, daudz mazāk neskaidrību. Šobrīd... To neskaidrību likumprojektā vēl joprojām ir palicis gana daudz.

Tāpēc es aicinu vismaz savas frakcijas kolēģus nebalsot par šiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Jurašs. Komisijas vārdā vēlējos piebilst, ka šis - 3. - priekšlikums komisijā ir atbalstīts. Atbildot uz Valaiņa kunga izteiktajām bažām, varu teikt, ka tiešām Juridiskajā komisijā šī likumprojekta izstrādei tika atvēlēts ļoti ilgs laiks - ļoti garās, saturīgās, konstruktīvās debatēs - un komisija ir atbalstījusi likumprojekta izstrādātāja piedāvāto risinājumu, kas būs daudz taisnīgāks nekā šobrīd spēkā esošais.

Tātad 3. priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 4. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Likuma 38. panta pirmajā daļā ierosina noteikt: ja būve ir patstāvīgs īpašuma objekts, līdz būves apvienošanai vienā īpašumā ar zemi uz likuma pamata būves īpašniekam ir zemes lietošanas tiesības, ciktāl tās nepieciešamas īpašuma tiesību īstenošanai pār būvi. Ņemot vērā to, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar likumprojekta mērķi, Juridiskajā komisijā tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Jā, nu, kolēģi, šis priekšlikums nav atraujams no visiem pārējiem maniem priekšlikumiem, tas ir vienotā paketē un runā par reālu personālservitūta ieviešanu. Kā jau minēju, personālservitūts - tas būtu daudz saprotamāks. Es tiešām piekrītu Juraša kungam par to, ka komisijā liels darbs tika ieguldīts, bet dienas beigās tas neatrisināja to problēmjautājumu, kas ir pašā pamatu pamatā, it kā labu domu gribēja, bet, izvēloties reālservitūta risinājumu, dzīve šiem cilvēkiem, kuri dzīvo dalītā īpašuma problemātikā, atsevišķos gadījumos pēc šī likumprojekta pieņemšanas varētu kļūt ļoti sarežģīta.

Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt risinājumu par personālservitūtu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

J. Jurašs. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka šis - 4. - Viktora Valaiņa priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Un nav arī balsojams.

J. Jurašs. 5. - arī deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Ierosina noteikt, ka lietošanas tiesību aprobežojuma veidu (piemēram, noma, reālnasta, reālservitūts vai personālservitūts) un apjomu būves īpašnieks nekavējoties rakstveidā paziņo zemes īpašniekam. Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 6. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Ierosina noteikt: “Būves īpašniekam uz likuma pamata ir pienākums maksāt lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām, ņemot vērā zemes lietošanas aprobežojuma veidu un apjomu. Zemes gabala lietošanas maksas apmēru nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Šāda vienošanās nesaista nekustamā īpašuma ieguvēju, mainoties būves vai zemes īpašniekam.” Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Likuma 38. panta ceturtajā daļā nosaka: “Ja būve ir kopīpašumā un ir iestājies parādnieka nokavējums lietošanas maksas samaksai, būves īpašnieks sedz zaudējumus un citas papildu izmaksas par saistības kopdalībnieku noskaidrošanu, saistības daļu noteikšanu un paziņošanu parādniekam. Būves īpašnieks var prasīt samazināt pieprasītos zaudējumus un izmaksas tādā apmērā, kādā zemes īpašnieks varēja tās novērst, ievērojot pienācīgu rūpību.” Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts. (No frakcijas SASKAŅA: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 14. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Jurašs. 8. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt no likuma 38. panta piektās daļas pēdējo teikumu, kurš nosaka, ka strīdus par lietošanā esošās zemes platību un robežām izšķir tiesa. Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 9. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz noteikt: “Ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, un būves īpašnieks un zemes īpašnieks par to nav vienojušies, līdz prasības celšanai tiesā uzskatāms, ka būves īpašnieks lieto visu zemes vienību, uz kuras atrodas būve. Šāds pieņēmums nav piemērojams, ja ir acīmredzami skaidrs, ka visa zemes vienība nevar būt nepieciešama būves ekspluatācijai.” Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 10. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ierosina 38. panta septītajā daļā, ka kārtību, kādā publiska persona kā zemes īpašnieks īsteno likumiskās zemes lietošanas attiecības un gadījumus, kuros publiska persona kā zemes īpašnieks var noteikt zemāku par likumā noteikto likumisko lietošanas maksu, nosaka Ministru kabinets. Priekšlikums Juridiskajā komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jurašs. 11. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš paredz likumprojekta otrajā pantā paredzētā 38. panta septīto daļu izteikt jaunā redakcijā. 11. priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 12. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums, kurš ierosina noteikt, ka strīdus par zemes lietošanas tiesību aprobežojuma veidu, lietošanā esošās zemes platību un robežām, kā arī lietošanas maksas apmēru izšķir tiesa. 12. priekšlikums Juridiskajā komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 13. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Noteic: “Prasījumi par likumiskās zemes lietošanas maksas samaksu un ar to saistītajiem blakus prasījumiem noilgst triju gadu laikā.” Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz papildināt likumu ar jaunu 39., 40. un 41. pantu jaunā redakcijā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 15. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Ierosina noteikt: “Šā likuma 38. panta otrajā daļā minētajām likumiskajām lietošanas tiesībām ir piemērojams Civillikumā noteiktais par attiecīgo lietošanas tiesību aprobežojuma veidu”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 16. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Ierosina noteikt: “Zemes īpašnieks nevar izlietot attiecīgajās zemes lietošanas tiesībās ietilpstošās tiesības vai piešķirt tās citai personai.” Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 17. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Ierosina noteikt: “Likumiskās zemes lietošanas tiesības aptver arī zemes blakus lietas un servitūtus. Parastā lietojuma tiesība aptver arī zemes īpašniekam piederošos ceļus, kokus, zemes dzīles un gaisa telpu.” Priekšlikums Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jurašs. 18. - redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Sakārto pantu numerāciju. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 19. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Nosaka likuma 38., 39., 40. un 41. panta spēkā stāšanos 2022. gada 1. janvārī. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 20. - redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. 40. panta pirmajā daļā aizstāj vārdu “spriedums” ar vārdu “nolēmums”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 21. - arī redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. 40. pantā aizstāj gadskaitli “2022.” ar gadskaitli “2023.”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. 40. panta pirmo daļu izsaka jaunā redakcijā, nosakot, kuros gadījumos ar 2023. gada 1. janvāri piemēro likuma 38., 39., 40. un 41. pantu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 23. - redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Sakārto pantā norādītās atsauces uz panta daļām. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 24. - redakcionāls Juridiskās komisijas priekšlikums. 40. panta otrajā daļā aizstāj vārdu “spriedums” ar vārdu “nolēmums”. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. 40. panta ceturto daļu izsaka jaunā redakcijā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. 26. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina 40. pantu ar jaunu daļu, nosakot, ka Ministru kabinets līdz 2023. gada 1. oktobrim izstrādā šā likuma 38. panta septītajā daļā paredzētos noteikumus. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Un pēdējais - 27. - redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Izslēdz no likumprojekta nepareizu norādi uz likuma spēkā stāšanās laiku. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, strādājot ar piespiedu dalītā īpašuma saistītajiem likumprojektiem, Saeimai ir bijusi ļoti rūgta pieredze, un arī es ar šiem likumprojektiem... īpaši daudz darba esmu veltījis tam, un te ir ļoti būtiskas nianses, ir jābūt maksimāli precīziem. Ja mēs skatāmies šo priekšlikumu, kas ir beidzamais, tas paredz izslēgt spēkā stāšanās datumu, bet nepiedāvā citu datumu. Ja mēs nepiedāvājam citu datumu, tad likumprojekts stājas spēkā parastajā kārtībā, kas it kā būtu skaidri saprotams, bet, kā jau Juraša kungs minēja pašā sākumā, jautājums ir par vienota regulējuma izveidi. Un nevar būt vienots regulējums, ja spēkā ir dažādi likumi. Šajā gadījumā spēkā ir vēl trīs, četri, pieci likumi, kas arī būtu jāgroza. Ja mēs to nedarām, tad sanāk tā, ka būs vairāki savstarpēji pretrunīgi regulējumi, kas būs par... dzīvojamo māju privatizācijas likumā minētās normas un šajā likumā minētās normas. Tās būs savstarpēji pilnīgā pretrunā... arī par likumiem par brīvostām - arī tur būs savstarpēji pilnīgā pretrunā šīs normas. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Ja mēs pieiesim šim jautājumam tā vieglprātīgi un uzskatīsim, ka tas nekas nav, es jums gribu atgādināt, ka zemes īpašnieki vairākas reizes Saeimu... ir vinnējuši Satversmes tiesā. Tieši tāpēc mēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, strādājot ar šiem jautājumiem, veltām tam īpaši lielu uzmanību un slīpējam katru detaļu.

Šajā gadījumā, lai arī pie likumprojekta daudz laika ir pavadīts, tieši šis pēdējais priekšlikums savā ziņā simbolizē to, cik vāji tomēr ir sagatavots šis likumprojekts trešajam lasījumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai uzturat balsojumu par šo pēdējo priekšlikumu? (Dep. V. Valainis: “Nē!”)

Nē. Tātad balsojums netiek prasīts.

Debates slēdzu.

Kas skaidrojams vai piebilstams komisijas vārdā?

J. Jurašs. Kolēģi, ņemot vērā šī likumprojekta rūpīgu izskatīšanu vairākās Juridiskās komisijas sēdēs, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas...

Sēdes vadītāja. Vispirms 27. priekšlikums.

J. Jurašs. Neko vairāk kā iepriekš minēts... tātad 27. priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jurašs. Tātad, ņemot vērā šī likumprojekta rūpīgu un tiešām, nu, tādu pamatīgu izskatīšanu Juridiskās komisijas sēdē, kuras laikā tika uzklausītas visas iespējamās iesaistītās puses... un, manuprāt, šis šobrīd izstrādātais regulējums tiešām ir optimāls un taisnīgs... no savas puses aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1030/Lp13).

Uz trešo lasījumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Tehniski precizējumi, kas uzlabo likuma normas. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ar priekšlikumu piedāvā precizēt attiecīgo tiesību normu. Komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atsauces precizējums. Komisijā arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 6. - arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 7. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 8. - arī Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti... Daļēji atbalstīts. 8.?

R. Znotiņš. 8.

Sēdes vadītāja. Daļēji atbalstīts. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

R. Znotiņš. Jā, tieši tā.

9. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. 9. ...

R. Znotiņš. 9. - daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā. Un 10. - tātad Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums... kas ir izveidots.

Sēdes vadītāja. Vienu mirkli. Kolēģi, tiešām pacietību. Vienu mirkli. (Pauze.) Jā, kolēģi, tātad komisija ir turpinājusi darbu, un elektroniskajā versijā ir arī 10. priekšlikums... kuru tātad deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Jā. 9. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts šajā 10. priekšlikumā. Un 10. ...

Sēdes vadītāja. Par 9. tātad deputāti... Nav elektroniskajā versijā? Nē. Kolēģi, vienu mirkli. Mēs pieņemam likumu... projektu, virzām likumprojektu galīgajam lasījumam. Šeit arī elektroniskajā versijā... kolēģi apgalvo, ka šāds... Vai īstais likumprojekts ir atvērts? Citreiz arī gadās (Starpsaucieni: “Algu atskaitīt atpakaļ!”)...

Kolēģi, tehniskais pārtraukums divas minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mēs esam noskaidrojuši situāciju dažādās... dažādos dokumentos... dažādās saitēs. Mēs te redzam nianses, dažādas nianses, pie šī likumprojekta. Līdz ar to likumprojekts nonāk atpakaļ komisijā tā sakārtošanai. Es ceru, ka šodien komisija operatīvi to var izdarīt un mēs vēl šodien varam šo likumprojektu izskatīt galīgajā lasījumā. Šis likumprojekts, vēlreiz uzsveru, ir galīgajā lasījumā. Mums ir jābūt precīziem.

Tātad likumprojekts tiek izņemts no darba kārtības, nosūtīts atbildīgajai komisijai likumprojekta sakārtošanai. Likumprojekts vēlreiz tiek atgriezts atpakaļ komisijai pretrunu novēršanai.

Darba kārtībā (Pauze.) - likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi, labdien! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1031/Lp13).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 14. septembra sēdē uz trešo lasījumu saņēma 10 priekšlikumus.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova redakcionāls priekšlikums, lai precizētu tekstu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls, lai likumā tiktu lietota vienota terminoloģija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 7. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Znotiņš. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija uz trešo lasījumu skatīja likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Uz trešo lasījumu noteiktajā termiņā priekšlikumi netika saņemti.

Līdz ar to komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šiem darba kārtības grozījumiem? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr. 4728. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Saņēmām vienu priekšlikumu no Juridiskā biroja. Tajā bija redakcionālas izmaiņas pārejas noteikumos. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

O. Ē. Kalniņš. Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija trešajā lasījumā skatīja likumprojektu “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”.

Uz trešo lasījumu komisijā netika saņemti priekšlikumi.

Ārlietu komisijas vārdā lūdzu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Eiropas Padomes konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie kolēģi! Ārlietu komisija trešajā lasījumā skatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas Padomes konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu””.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas Padomes konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu”” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas Padomes konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” (Nr. 942/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika saņemti septiņi priekšlikumi.

1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 3. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 4. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Tiek precizētas iekšējās atsauces. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tehnisks precizējums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts, attiecīgi mainot pantu turpmāko numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 943/Lp13). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 14. septembra sēdē izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Uz trešo lasījumu netika saņemts neviens priekšlikums.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (Nr. 944/Lp13). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 14. septembra sēdē izskatīja likumprojektu uz trešo lasījumu.

Priekšlikumi uz trešo lasījumu netika saņemti.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Strādāsim ar likumprojektu “Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem” (Nr. 956/Lp13). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 14. septembra sēdē izskatīja šo likumprojektu.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” (Nr. 957/Lp13). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 14. septembra sēdē izskatīja šo likumprojektu.

Uz trešo lasījumu ir saņemts viens priekšlikums.

Attiecīgais priekšlikums - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojektu ar norādi par likuma spēkā stāšanos šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā vienlaikus ar Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumu.” Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 958/Lp13).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uz trešo lasījumu saņēma divus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz, ka likums stājas spēkā vienlaikus ar Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumu. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.

R. Znotiņš (JK).

Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 959/Lp13).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uz trešo lasījumu saņēma vienu priekšlikumu. Tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā vienlaikus ar Kvalificētajiem finanšu darījumiem piemērojamā izslēdzošā ieskaita likumu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Znotiņš. Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu. Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Paldies ziņotājam.

Darba kārtībā - likumprojekts “Akciju atpirkšanas likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamās dāmas, godātie kungi! Tiek izskatīts likumprojekts Nr. 1144/Lp13.

Likumprojekta “Akciju atpirkšanas likums” mērķis ir pilnveidot mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību. Likumprojekta uzdevums ir padarīt saprotamāku šobrīd Finanšu instrumentu tirgus likumā esošo regulējumu par akciju atpirkšanas piedāvājumiem un novērst neatbilstības Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārņemšanas piedāvājumiem. Izstrādāts pēc Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iniciatīvas.

No pārņemšanas piedāvājumu direktīvas izriet, ka gadījumos, ja akciju sabiedrības reģistrācijas valsts atšķiras no dalībvalsts, kuras regulētajā tirgū iekļautas akcijas, sabiedrības reģistrācijas valsts likumi regulēs tādus jautājumus kā darbiniekiem paredzētās informācijas sniegšana, vadības neitralitātes princips, atbrīvojumi no obligātā atpirkšanas piedāvājuma, kā arī ar komerctiesībām saistītos jautājumus. Finanšu instrumentu tirgus likumā esošajā regulējumā šāds pārņemšanas piedāvājumu direktīvā paredzētais izņēmums par sabiedrības reģistrācijas valsts likumu piemērošanu nav ieviests. Likumprojekts šo nepilnību novērš.

Likumprojekts regulē obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu kontroles iegūšanas gadījumā, nosakot balsstiesību daudzumu obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, atbrīvojumu no obligātā piedāvājuma izteikšanas, ierobežojumus obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanas gadījumā.

Likumprojekts arī nosaka atlīdzības veidus, piedāvājuma termiņu akciju atpirkšanas cenas noteikšanai, kā arī akciju atpirkšanas cenas noteikšanas metodes.

Likumprojekts apraksta, kā notiek brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums, tai skaitā minimālais akciju skaits, uz kuru attiecināms piedāvājums, kā arī minimālais un maksimālais akciju skaits, kas iegūstams piedāvājuma rezultātā.

Likumprojektā ir noteikta akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas kārtība un informācijas atklāšana par piedāvājumu. Informācijas atklāšana par piedāvājumu un veids, kā to dara, ir pats būtiskākais, lai akcionārs spētu pieņemt izsvērtu lēmumu attiecībā uz piedāvājumu. Likumprojekts ļauj nodalīt vairākus brīžus, kad šī informācija ir atklājama.

Likums nosaka procedūras galīgā akciju atpirkšanā, tai skaitā akcijas atpirkšanas cenas noteikšanu. Gadījumā ja sabiedrības kontrolējošajam akcionāram tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 90 procenti sabiedrības akciju, mazākuma akcionāri var prasīt kontrolējošajam akcionāram, lai tas atpērk mazākuma akcionāriem piederošās akcijas.

Šis tiesību institūts - atšķirībā no galīgās akciju atpirkšanas - paredz tiesības tieši mazākuma akcionāriem. Proti, situācijā, kad kontrolējošais akcionārs ir sasniedzis tādu līdzdalības apjomu, kad pārējiem sabiedrības akcionāriem ir ļoti grūti vai neiespējami ietekmēt sabiedrības lēmumus, tiem ir tiesības faktiski izstāties no sabiedrības, par akcijām saņemot taisnīgu atlīdzību.

Par atbildīgo iestādi likumprojektā iekļauto normu uzraudzībai noteikta - līdzīgi kā līdz šim - Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Likums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Akciju atpirkšanas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Pimenovs. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 1. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 1. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodrošina pirmajā lasījumā izskatītā likumprojekta “Akciju atpirkšanas likums” izveidi, seko tam pašam mērķim un risina to pašu uzdevumu. (Vajadzētu arī nosaukt šā likumprojekta numuru - tas ir Nr. 1145/Lp13.)

Tas, ka akciju atpirkšanas piedāvājuma un galīgās akciju atpirkšanas regulējums ir iekļauts Finanšu instrumentu tirgus likumā, kurš regulē ļoti plašu jautājumu loku, apgrūtina akciju atpirkšanas piedāvājuma regulējuma normu piemērošanu praksē.

Ir konstatētas arī vairākas Finanšu instrumentu tirgus likumā esošā regulējuma neatbilstības Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārņemšanas piedāvājumiem un arī citas nepilnības. Tāpēc no Finanšu instrumentu tirgus likumā esošā regulējuma akciju atpirkšanas piedāvājuma regulējums ir nodalīts, ietverts atsevišķā likumprojektā, proti, nupat izskatītajā un pirmajā lasījumā atbalstītajā likumprojektā “Akciju atpirkšanas likums”. Tas paredz Finanšu instrumentu tirgus likuma tehniskas izmaiņas. Par šīm izmaiņām ir izskatāmais likumprojekts. Likums stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Atbildīgā komisija, proti, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, šo likumprojektu atbalstīja.

Aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

I. Pimenovs. Otrajam lasījumam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 1. novembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 1. novembris.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 21. septembra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā” (Nr. 1148/Lp13). Likumprojekta izstrāde ir Aizsardzības ministrijas iniciatīva.

Likumprojekts tika sagatavots, konstatējot, ka Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā ietvertais deleģējums Ministru kabinetam neaptver visu Jaunsardzes centru organizētās nodarbības un pasākumus, kam nepieciešams noteikt drošības noteikumus. Esošais deleģējums Ministru kabinetam paredz tikai izdot noteikumus par drošības normu nodrošināšanu Jaunsardzes nodarbībās un pasākumos, tomēr, aizsardzības ministra ieskatā, analoģiski drošības pasākumi būtu jāparedz arī valsts aizsardzības mācībai.

Ar šo likumprojektu paredzēts paplašināt to personu loku, kuras pēc 2022. gada 1. septembra varēs īstenot jaunsargu interešu izglītības programmu un valsts aizsardzības mācību, iekļaujot tajā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) dienošos un personas, kuras pilda dienestu pašvaldības policijā.

Un papildus precizētas arī izglītības prasības tiem jaunsargu instruktoriem, kuri īsteno jaunsargu interešu izglītības programmu.

Komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajam lasījumam.

Aicinu Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

R. Bergmanis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 14. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 14. oktobris.

Likumprojekts “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 1149/Lp13 - “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Likumprojektu ir izstrādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, lai pilnveidotu esošo regulējumu kompensāciju jomā.

Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Sugu un biotopu aizsardzības likuma un Ministru kabineta 2021. gada 18. februāra noteikumu Nr. 114 “Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskajiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai” savstarpēju atbilstību.

Likumprojekts paredz, ka zemes īpašniekiem vai lietotājiem valsts kompensē zaudējumus Ministru kabineta noteiktajā apmērā, kas pašreiz ir līdz 80 procentiem no aprēķinātajiem zaudējumiem.

Komisija ir izskatījusi minēto likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Dūklavs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 7. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 7. oktobris.

Likumprojekts “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Gundars Daudze.

G. Daudze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā” (Nr. 1025/Lp13).

Atbildīgā komisija, proti, Sociālo un darba lietu komisija, ir saņēmusi astoņus priekšlikumus likumprojekta otrajam lasījumam.

1. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums. Tas ir redakcionāls priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Daudze. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehnisks priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Daudze. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Daudze. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehnisks priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Daudze. 5. - labklājības ministres Ramonas Petravičas priekšlikums, kas paredz likuma pārejas noteikumu 2. punktā aizstāt skaitli “2022” ar skaitli “2029”. Un tas ir izskaidrojams ar to, ka jaunajā struktūrfondu periodā arī šī funkcija ir paredzēta Labklājības ministrijai. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Daudze. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas paredz izslēgt likumprojekta 8. pantu, jo 8. pantā paredzētās vadlīnijas jau ir izstrādātas un likums stāsies spēkā pēc 1. oktobra, līdz kuram vadlīnijas ir jāizstrādā, bet, kā es jau teicu, tās ir izstrādātas. Priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Daudze. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Daudze. Un 8. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt likuma spēkā stāšanās datumu - 1. jūniju -, jo 1. jūnijs, kā jūs zināt, ir sen jau pagājis, un likums stāsies spēkā vispārējā kārtībā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Daudze. Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Daudze. Paldies par balsojumu.

Priekšlikumus komisija gaidīs līdz šī gada 29. oktobrim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 29. oktobris.

G. Daudze. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Izskatām likumprojektu “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 321/Lp13) otrajā lasījumā.

Cienījamie deputāti! Gada laikā šim likumprojektam nav saņemts neviens priekšlikums.

Komisijas vārdā varu atgādināt par krāšņajām debatēm, kuras šeit notika pirms gada.

Likumprojekts ietver sevī aizliegumu lietot tā saucamās Georga lentes sapulcēs, pasākumos, gājienos. Likumprojekts neaizliedz lietot Georga lentes savās mājās vai savās automašīnās.

Sliktā ziņa ir tā, ka debates par šo likumprojektu nav iespējamas, jo deputāti gada laikā nav iesnieguši nevienu priekšlikumu.

Šo likumprojektu konceptuāli atbalstīja izskatīšanai otrajā lasījumā gan Valsts policija, gan Valsts drošības policija.

Likumprojektam ir noteikts arī priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu.

Šajā gadījumā es aicinu deputātus atbalstīt šo likumprojektu, kurš ir politiskās gribas, izšķiršanās likumprojekts. Komisijā mēs esam to vērtējuši.

Aicinu atbalstīt (Starpsauciens.) šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 28, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Kaimiņš. Šī gada 21. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 21. oktobris.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, otrais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Abi likumprojekti ir saistīti, dāmas un kungi.

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 322/Lp13) otrajā lasījumā.

Arī šim likumprojektam nav saņemts itin neviens priekšlikums.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 29, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

A. Kaimiņš. Šī gada 21. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 21. oktobris.

Godātie kolēģi! Laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Jānis Ādamsons, Krista Baumane, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Uldis Budriķis, Jānis Cielēns, Boriss Cilevičs, Ilze Indriksone, Inese Lībiņa-Egnere, Māris Možvillo, Vita Anda Tērauda, Jānis Urbanovičs un Gatis Zamurs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim darbu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu, Padomes Deklarāciju par Konvencijas 10. panta devīto daļu, Apvienotās Karalistes deklarāciju par Konvencijas 20. pantu un Konvencijas Protokolu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr. 4484.

Šis likumprojekts ir saistīts ar jaunizveidoto Eiropas Prokuratūru, kuras galvenais mērķis ir aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses. Prokuratūra atradīsies Luksemburgā un sastāvēs no Eiropas galvenā prokurora un visu dalībvalstu prokuroriem.

Ar šo likumprojektu mēs regulējam tiesisko sadarbību dalībvalstu starpā un paredzam, ka Eiropas Prokuratūra ir kompetentā iestāde saskaņā ar vairākiem konvencijas pantiem, kuri ir saistīti ar telekomunikācijas sakaru pārtveršanu. Papildus tiek paredzēts, ka šajos jautājumos Latvijas Valsts policija un Ģenerālprokuratūra tiek uzskatītas kā kompetentās iestādes.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu, Padomes Deklarāciju par Konvencijas 10. panta devīto daļu, Apvienotās Karalistes deklarāciju par Konvencijas 20. pantu un Konvencijas Protokolu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

O. Ē. Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 15. oktobris.

Likumprojekts “Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Strādājam ar dokumentu Nr. 4527.

Fakultatīvais protokols nosaka mehānismu, kā labāk ieviest šo ANO konvenciju - pret spīdzināšanu vērsto konvenciju -, kura ir spēkā Latvijā kopš 1992. gada 14. maija.

Fakultatīvais protokols paredz starptautisku un nacionālu uzraudzības sistēmu brīvības atņemšanas vietās. Ar šo likumprojektu tiek noteikts, ka Latvijas tiesībsargs ir kā atbildīgā institūcija protokola ieviešanai un piemērošanai Latvijā. Praktiski tas jau tiek veikts kopš 2018. gada, bet ar šo mēs juridiski fiksējam Latvijas nacionālo uzraudzības mehānismu... protokola izpratnē. Starptautiskajiem ekspertiem tiek paredzēta iespēja iekļūt jebkurā brīvības atņemšanas vietā bez iepriekšējas saskaņošanas.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

O. Ē. Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 15. oktobris.

Un likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Strādājam ar dokumentu Nr. 4573. Šis likumprojekts izriet no Eiropas Savienības 2019. gada 15. janvāra deklarācijas, ka Eiropas Savienības tiesības prevalē pār ieguldījumu aizsardzības līgumiem, kas noslēgti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm; strīdi vairs netiek izšķirti ārpus Eiropas Savienības izveidotās šķīrējtiesas, un potenciālie strīdi par ieguldījumiem ir jārisina Eiropas Savienības dalībvalstu tiesās.

Tā kā 2021. gada 1. janvārī stājās spēkā Tirdzniecības un sadarbības līgums starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti, šī gada sākumā Apvienotā Karaliste paziņoja, ka ir gatava izbeigt ieguldījumu aizsardzības līgumus ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tātad arī ar Latviju. Ar šo likumprojektu mēs izbeidzam šo līgumu.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

O. Ē. Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 15. oktobris.

O. Ē. Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 549/Lp13).

Uz otro lasījumu tika saņemti 33 priekšlikumi.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas liek papildināt 1. panta pirmo daļu ar 21. punktu šādā redakcijā: “21) nozīmīgas darījumu attiecības (nozīmīga apjoma darījums) - [..].” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 2. - deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas liek papildināt 7. pantu ar trešo daļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 4. - deputāta Pavļuta priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 6. - deputāta Eglīša priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 7. - deputātu grupas - Gata Eglīša, Ata Lejiņa, Krišjāņa Feldmana un Ilzes Indriksones - priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 8. - deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 10. - deputātu grupas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 11. - deputāta Gata Eglīša 11. priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 12. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 13. - deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 14. - deputātu grupas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 1. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 15. - deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 1. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 16. - deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 17. - deputātu grupas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 18. - deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 19. - deputāta Daniela Pavļuta priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 21. - deputātu grupas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Kursīte. 22. - deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Kursīte. 23. - deputātu grupas priekšlikums. Atbalstīts 24. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 24. - deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 25. - deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 26. - deputāta Gata Eglīša priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 27. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 28. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 29. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 30. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 30. priekšlikums. Ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 31. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 32. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas izstrādāts, balstoties uz iepriekšējiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 33. - Ministru prezidenta biedra tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums par likuma stāšanos spēkā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Kursīte. Šā gada 14. oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumiem - šā gada 14. oktobris.

Likumprojekts “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”, pirmais lasījums.

Esam šo likumprojektu skatījuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tas tika atbalstīts, bet... kā teica Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis... Viņš teica: “Šis jautājums ir ar garu bārdu.” Un patiešām - šis jautājums Latvijā ir ar garu bārdu.

Savukārt Ārlietu ministrijas pārstāvis komisijas sēdē teica, ka šis jautājums ir ar starptautisku nozīmi.

Un visbeidzot ebreju kopienas pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs skaidri un gaiši norādīja, ka ne jau Latvija ir atbildīga par tām zvērībām, kas notika Latvijas teritorijā četrdesmitajos gados, un arī par atņemtajiem īpašumiem.

Kolēģi! Tā kā šeit mums ir labā griba - gluži tā, kā tas teikts arī likumprojekta nosaukumā -, lūgums atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Kolēģi! Latvija nosoda visu totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus vienādi, nešķirojot, vai tos paveica nacistiskā Vācija vai Padomju Savienība. Mēs nosodām šos noziegumus un iespēju robežās atbalstām visus upurus, viņu ģimenes, viņu tuviniekus, un arī visa Latvijas likumdošana pēc neatkarības atjaunošanas ir bijusi vērsta, lai veicinātu vēsturiskā taisnīguma atjaunošanu, atgriežot atpakaļ īpašniekiem to īpašumus, cenšoties kompensēt šos zaudējumus, kas ir radīti.

Es zinu, ka mūsu sabiedrotajiem šis jautājums ir ļoti būtisks. Vienlaikus, es domāju, mūsu sabiedrotajiem ir būtiski arī citi vērtību aspekti, kas ir cieši saistīti ar šo jautājumu.

Šajā gadījumā likumprojekta autori piedāvā nevis palīdzēt Latvijas... politiski represētajiem, tostarp holokausta upuriem, palielināt sociālo atbalstu... Tie nepiedāvā palīdzēt vienlīdzīgi visiem Latvijas pilsoņiem, tie piedāvā piešķirt ievērojamu naudas summu vienai organizācijai, kas nepārstāv visus Latvijas ebrejus.

Kā mēs zinām, ir rabīns Barkahans, kura pārstāvētā biedrība visai asi nostājas pret šo organizāciju, kurš ir veidojis Rīgas geto muzeju, uztur to; starp citu, arī Latvijas Republikas Saeima ir atbalstījusi, ar saviem balsojumiem piešķirot līdzekļus. Bet šajā gadījumā naudu ir paredzēts piešķirt personām, ko, starp citu, Amerikas Savienotās Valstis arī atzina par līdzdalībniekiem naudas atmazgāšanā. Naudas atmazgāšanā, pret ko mūsu premjerministrs tika... asi cīnījās pirms dažiem gadiem, arī finanšu ministrs, un par ko mums bija garas debates šeit, Saeimā.

Es vēlos norādīt, ka ikvienam Saeimas deputātam ir tāda lieliska iespēja - atvērt vaļā Lursoft mājaslapu... un atvērt jebkurus datus; katram deputātam, aizpildot savu... autentifikāciju, ir iespēja bez maksas piekļūt datiem par jebkuru biedrību, uzņēmumu, kapitālsabiedrību, personu, kas parādās Lursoft. Lūdzu, atveriet vaļā un izlasiet par šo biedrību! Kam jūs grasāties piešķirt šos 40 miljonus? Paskatieties, kas tad šajā biedrībā ir patiesie labuma guvēji! Pameklējiet informāciju par šīm personām!

Es minēšu to absurdu, ka šeit ir vienā pakā sapakots... gan naudas atmazgāšana, kas iet caur Latvijas komercbankām, gan... šeit ir OIK shēmu dalībnieki starp patiesajiem labuma guvējiem, gan... šeit ir aizliegtajā... Krievijas... melnajā... respektīvi, melnajā sarakstā iekļautas personas, kas sadarbojas ar Krievijas oligarhiem.

Ja jūs apskatīsiet Lursoft datus par šo biedrību, tad jūs redzēsiet, ka viens no patiesajiem labuma guvējiem ir Leonīds Kiļs.

Ja mēs paskatāmies publikāciju, kas bija “Nekā personīga” pirms neilga laika, tad... Šajā publikācijā teikts (es citēšu dažas rindas)... Aizliegumi un ierobežojumi attiecībā par sankcijām pret Krievijas oligarhiem, kas atbalsta Krimas aneksiju, nepasargā no ietekmīgu un bagātu ārzemnieku atklātas vai slēptas darbošanās Latvijā. Pat ja viņi iekļauti pēc Krimas aneksijas Eiropas Savienības un ASV veidotajā sankciju sarakstā. Tajā nokļuva biznesmeņi, kuri cieši saistīti ar Krievijas valdošo varu. Starp viņiem arī miljardieri brāļi Arkādijs un Boriss Rotenbergi. Tomēr Krievijas opozicionāru veikts pētījums atklāj, ka Rotenbergi atraduši veidu, kā slēpti joprojām turpināt strādāt Eiropā, izmantojot vairākas Latvijā dibinātas firmas un kādu uzticamu sabiedroto no Maskavas.

Divu gadu laikā Pospelovs Latvijā ir izvērsis sazarotu un sarežģītu uzņēmumu struktūru, tajā figurē arī cilvēki, kas savulaik bijuši vai arī joprojām ir saistīti ar “ABLV Bank” un tās meitas uzņēmumiem. Viens no šādiem biznesiem ir reģistrēts Lāčplēša ielā. No 2015. gada decembra Pospelova firmai pieder 25 procenti uzņēmuma “Money Express Credit”. Pospelovs ir firmas padomes priekšsēdētājs. Viens no padomes locekļiem ir Leonīds Kiļs - tas pats, kas ir šajā biedrībā, kurai jūs gatavojaties piešķirt naudu.

Leonīds Kiļs - “ABLV Bank” meitas kompānijas “ABLV Asset Management” valdes priekšsēdētājs. Pēc pēdējiem datiem “Money Express Credit” apgrozījums bija 1,9 miljoni eiro un tā nodarbojas ar finanšu pakalpojumiem, kredītiem un juvelierizstrādājumiem. Firmas adresē Pospelovu sastapt neizdevās... Un tā publikācija ir garāka.

Ja jūs apskatīsieties par šīm personām datus, tad... Piemēram, šis pats Kiļa kungs ir arī vairāku SIA īpašnieks, to skaitā SIA “W.e.s.1”... 2, 3, 4, 5, 6, 7... - tie ir OIK saņēmēji.

Es neturpināšu par tādām tehniskām detaļām, jūs paši varat papētīt, palasīt. (Dep. A. Kaimiņš: “Pastāsti!”)

Es neticu, ka mūsu sabiedrotie vēlas, lai holokausta upuru piemiņa tiktu nonivelēta līdz dažiem veikliem darboņiem, kas nepārstāv visu Latvijas ebreju kopienu.

Es saprastu, ja likumprojekta autori būtu piedāvājuši, kā jau es teicu, izmaksāt lielākas kompensācijas, lielāku atlīdzību visiem Latvijas... politiski represētajiem, tostarp holokausta upuriem. Ja būtu piedāvājuši izveidot īpašu pētniecības programmu, atbalsta programmu, kur Latvijas vēsturnieki varētu doties saņemt grantu, lai pētītu holokausta norisi Latvijā; kur varētu sniegt sociālu atbalstu, rehabilitācijas programmas holokaustā izdzīvojušajiem. Šajā gadījumā ir paredzēts piešķirt 40 miljonus šaurai biedrībai, kas nepārstāv visu organizāciju.

Tāpēc es tiešām aicinu jūs, kolēģi, vai nu pilnībā noraidīt šo likumprojektu, vai kardināli to pārstrādāt, nepiešķirt apšaubāmai organizācijai tiesības pārstāvēt visus Latvijas ebrejus, ko tā nepārstāv. Es nemaz neminēšu tos argumentus, ko jau minēja mans kolēģis Šnores kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Ļoti cienījamās dāmas! Augstu godātie kungi! Pieņemot šo likumu un definējot, ka kopiena var saņemt kompensāciju par tās individuālo locekļu nekustamo īpašumu, kuru okupācijas vara ir nacionalizējusi... un pēc tam nav bijusi šiem upuriem iespēja pieņemt lēmumu pieteikties uz šo īpašumu, jo vienkārši viņi tika iznīcināti...

Šā likuma pieņemšana izraisītu arī vairākas citas konsekvences.

Staļina un Hitlera pakta rezultāts bija tas, ka Otrā pasaules kara darbība nonāca līdz Latvijai un tika tiešām izdarīts šaušalīgs noziegums pret Latvijas ebrejiem - holokausts. Taču tāds pats holokausts tika izdarīts Latvijā pret romiem. Arī romiem bija nekustamie īpašumi, arī viņi tika iznīcināti. (Dep. N. Kabanovs: “Izbeidz!”) Jā, jā, arī romiem bija nekustamie īpašumi, arī viņi tika iznīcināti. Un līdz ar to viņi nevarēja pieteikties. Un šobrīd tātad arī romu kopiena var prasīt šādu kompensāciju.

Hitlera-Staļina pakta rezultāts bija tas, ka notika vācbaltiešu izceļošana no Latvijas. Latvijas valsts ar nacistisko Vāciju 1939. gada 30. oktobrī noslēdza līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju, kas paredzēja gan kustamās, gan nekustamās mantas kompensāciju šiem izbraucējiem - vācbaltu izbraucējiem. Un, pēc Latvijas Bankas aplēsēm, 1940. gada vidū nenomaksāti Vācijai palika nepilni 54,2 miljoni latu, turpretim vācu dokumentos atrodama lielāka summa - 75,6 miljoni latu. Neviens nav rēķinājis, cik ir neatdotu... cik lieli ir kompensējamie līdzekļi par šo vācbaltiešu nekustamo īpašumu. Tātad arī vācbalti var prasīt šo kompensāciju.

Šīs konsekvences, manis minētās, nav likumprojekta izstrādes laikā analizētas, tāpēc es nevaru atbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Nedaudz par maldināšanu. Te tika ziņots, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir iesniegusi... tas bija pašā sākumā... ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija it kā iesniedz... Gribētu pateikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neko nesagatavoja un neko neiesniedza, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tas nokrita no gaisa, iepriekš nebrīdinot. Šis likumprojekts bija pilnībā uzrakstīts un... tas bija pilnīgi nesagatavots un pilns ar kļūdām.

Viens no likumprojekta autoriem (acīmredzot - viens no autoriem), kas komisijas sēdē attālināti piedalījās, nespēja atbildēt ne uz vienu jautājumu. Tā kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir jāizskata, teiksim, attiecīgi viss, kas ir saistīts ar finansēm... Piemēram, šie kopienas pārstāvji nespēja atbildēt uz jautājumu, cik pa 30 gadiem valsts izmaksājusi ebreju kopienai, cik Vācija jau ir samaksājusi par šiem īpašumiem; vai var par vienu un to pašu īpašumu saņemt, piemēram, divas kompensācijas, ja otrā gadījumā kompensāciju nosauc par labas gribas aktu. Atbildi mēs nesaņēmām.

Nākamais jautājums - cik ir šajā kopienā...? Jo tā nepārstāv visus Latvijas ebrejus. 2010. gadā no šīs ebreju kopienas izstājās biedrība “ŠAMIR”, uzskatot, ka... šī biedrība rīkojas neētiski.

Un uz jautājumu, cik šeit ir tādu, kas iebraukuši no PSRS, arī to, kas ir dienējuši iekšlietu struktūrās un čekas struktūrās, un cik ir vietējo ebreju, kuriem tiešām kaut kādas kompensācijas pienākas, mēs atbildi nesaņēmām.

Leo Dribina grāmatā “Ebreji Latvijā”, kas ir izdota latviski, jūs varat atbildi atrast. Es skatos - viņš raksta, ka divas trešdaļas šajā kopienā ir iebraucēji no PSRS. Tad ir jautājums - vai no PSRS iebraucis pilsonis var atbilstoši Latvijas likumdošanai un Satversmei saņemt Latvijas ebreju kaut kādus īpašumus.

Maldināšana notiek arī tādā ziņā, ka... Daudzās valstīs ir bijušas pirms Otrā pasaules kara kopienas... vienotas. Piemēram, Viļņā bija šāda ebreju kopiena. Latvijā nekad šādas, vienotas, kopienas nebija. Latvijā bija atšķirīgas, savstarpēji karojošas dažādas... ebreju jeb, kā teica tajā laikā, Latvijas žīdu jeb jūdu... reliģisko organizāciju īpašumi... un viņi dalījās... starp konservatīvajiem jeb ortodoksālajiem, starp cionistiem, starp kreisajiem marksistiem un citiem īpašumiem... Izglītības sistēma dalījās jidišā un ivritā - valodu grupās. Un bieži vien šīs biedrības savā starpā diezgan aktīvi apkarojās, to mēs varam redzēt arī Saeimas stenogrammās, kur... ir dažādi biedrību pārstāvji. Nekādā gadījumā nekāda vienota kopiena šeit nav bijusi.

Ir ārkārtīgi interesanti, ka pretrunā ar Latvijas likumdošanu par īpašumu atdošanu mantiniekiem vai par sabiedrisko organizāciju... atdošanu tām organizācijām vai biedrībām, kuras ir kaut kādā veidā darbojušās ja ne Latvijā, tad kaut vai emigrācijā... ja šeit piesakās cilvēki, kas ir bijuši aktīvi Latvijas valsts sagraušanā.

Nu, pieņemsim, tas pats aktīvists Dmitrijs Krupņikovs ir no ģimenes, kura aktīvi cīnījās jau... atcerēsimies Pēteri Krupņikovu... gan čekā, gan partijas organizācijās, sagraujot jau neatkarīgo Latvijas valsti, izsūtot arī šos... piemēram, labējos ortodoksālos ebrejus un cionistu organizācijas pārstāvjus uz Sibīriju. Nu minēsim, teiksim, Saeimas deputātus, mūsu kolēģus kādreizējos, Dubinu un Nuroku, kuri tika aizsūtīti uz Sibīriju. Dubins tur aizgāja arī bojā. Un tagad atbrauc, saprotiet, no Krievijas un saka: “Mēs taču gribam kaut kādu kompensāciju par viņu īpašumiem.” Nu lai būtu.

Tātad nākamais jautājums ir šāds. Pats likumprojekts kā tāds ir, protams, pilns ar dažādām rupjām kļūdām. Likumprojekta nosaukumā vārdi, ka tas ir labas gribas akts, būtu jāmaina. Man liekas, te jārunā par šantāžas ceļā izspiestu naudu (acīmredzot - par Laventam, Karginam un citiem atņemtajām bankām); es būtu licis tādu nosaukumu.

Tagad mums saka, ka mūs taču ASV... partneri, NATO spiežot to darīt. Pagaidiet, piedodiet, - kas tad... Nav paskaidrojis... un ko dara Ārlietu ministrija... ar šiem ASV un citiem NATO partneriem... ka Latvijā jau 1990. gada 1. jūlijā... tad, kad šeit vēl bija padomju karaspēks un nebija vēl noticis pučs, jau Latvijas valdība pieņēma lēmumu atdot īpašumu Skolas ielā 6, kur tagad ir muzejs “Ebreji Latvijā”. Viņiem nebija nokārtotas hipotekārās saistības, līdz ar to tas īpašums zemesgrāmatā bija ierakstīts ar apgrūtinājumu. Tātad Latvijas valdība norakstīja šos parādus un atdeva īpašumu. Šī īpašumu atdošana sākās 1990. gada 1. jūlijā.

1993. gadā sākās īpašumu atdošana, kā to paredz arī Latvijas likums, - skatoties, kas tas ir par īpašumu, kurā pilsētā, kādai biedrībai konkrēti un kas ir mantinieki. Liepājā tiek atdota ēka Kungu ielā 21, kur sāk darboties vietējā ebreju biedrība. Daugavpilī tiek atdotas trīs ēkas pēc tam. Viena, piemēram, Sakņu ielā 29; tiek ierīkots tāds veselības centrs... atsevišķs... kaut kas līdzīgs poliklīnikai. Pēc tam... laika gaitā... tiek atdota slimnīca Rīgā. Pirms dažiem gadiem šeit - seši īpašumi...

Valsts finansē veselu rindu... ebreju kopienai piederošas biedrības un īpašumus, teiksim, muzeju “Ebreji Latvijā”. Jūdaikas studiju centrs Latvijas Universitātē, Šimona Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola, vēl dažas pamatskolas... Un tā tālāk.

Likumprojekts ir viscaur... tas ir ne tikai kļūdains, bet arī melīgs. Anotācijā ir atsauce... Izlasiet arī anotāciju! Es ceru, cienījamie kolēģi, ka jūs esat izlasījuši arī anotāciju. Tur ir atsauce uz Terezīnas deklarāciju. Nu tas taču ir vienkārši smieklīgi! Terezīnas deklarācijā nav neviena vārda par komunistu un čekistu atņemtajiem īpašumiem. Tur nav neviena vārda par Šustina noziegumiem Latvijā, par tiem, kas aktīvi dzina, kā jau es teicu, šos pašus konservatīvos ebrejus un cionistus uz Sibīriju, slepkavoja ģimenes locekļus, atņēma viņu īpašumus. Nez kāpēc tas viss tiek pierakstīts tikai vācu okupācijai, bet īpašumi taču tika atņemti padomju laikā. Bet kāpēc Terezīnas deklarācijā Latvija, ja pievienojās, nav ierosinājusi... kāpēc mūsu Ārlietu ministrija nav ierosinājusi tur ierakstīt arī komunistu noziegumus? Tāpēc, ka Rietumos nekāda okupācija nav bijusi. Rietumvalstīm - viņiem ir pilnīgi vienalga, viņiem visas šausmas asociējas ar nacistiem, bet bijušajām postkomunistiskajām valstīm, protams, šos īpašumus atņēma komunisti. Tas mani ārkārtīgi pārsteidza, ka mēs pievienojāmies deklarācijai, kur nav neviena vārda par komunistu pastrādātiem noziegumiem.

Bet kas ir šai Terezīnas deklarācijā? Ieejiet... lūdzu, cienījamie kolēģi, izlasiet, tā ir angliski un krieviski, latviski es neatradu tulkojumu. Bet internetā ir. Ievadiet “Terezīnas deklarācija”, tur ir sīki uzskaitīts, ka ir jāatdod ne tikai īpašumi vai noguldījumi bankās, bet arī zelts, dārglietas, mākslas priekšmeti un visādas citādas lietas. Un tad es skatos, kā tad ir ar latviešiem, - vai tad mēs esam jau viņiem atdevuši? Te tika pieminēta iznīcinātā vācbaltiešu komūna, kuri no 60 tūkstošiem 10 tūkstoši palika Latvijā, kas ir vairāk nekā ebreji, un kuri tika ļoti rupji apzagti visādos veidos un konfiscēti viņu īpašumi. Nerunāsim par tādām ēkām kā Lielā ģilde, Mazā ģilde, kas bija Latvijas laikā, bet arī tie 10 tūkstoši, kas bija palikuši Latvijā, - viņi tika izdzīti jau padomju laikos, un apmēram no 35 miljoniem latu bankās viņi drīkstēja izvest tikai 50 latus. Šie 35 miljoni šodien iztaisa vairākus simtus miljonu eiro pēc pirktspējas. Protams, mums nospļauties par vācbaltu kopienu. Mums nekāda sakara ar viņiem nav, un 60 tūkstoši šur vai tur.

Bet, cienījamie kolēģi, šiem likumprojekta autoriem un arī tiem, kas nobalsoja, ir pilnīgi nospļauties par latviešiem. Kādā nozīmē? Es jums nolasīšu vienu dokumentu, ko es izdrukāju, ļoti interesants, saucas “Postanovļeņije centraļnovo komiteta VKP”. Latviski tātad tas būtu “Boļševiku komunistiskās partijas 1938. gada 31. janvārа lēmums”. Un tur ir teikts - atļaut iekšlietu tautas komisāram līdz 1938. gada 15. aprīlim turpināt iznīcināt špionsko-diversionnij kontingent - tātad spiegu diversantu kontingentu, ko sastāda poļi, vācieši, igauņi, somi, grieķi, irāņi, harbinieši, ķīnieši un rumāņi. Es te ebrejus neredzu. Bet latviešu dzīvība jau nav tik vērta, kā jūs saprotаt. Un kas ir “atstāt spēkā ārpustiesas izskatīšanu līdz 1938. gada 15. aprīlim”? Tiem, kas nezina, tad 1937. gadā bija publicēts pirmais lēmums par neuzticamo tautību likvidāciju. Тas bija slepens, tas bija Centrālkomitejas lēmums. Uz šī lēmuma pamata tika iznīcināti apmēram 70 tūkstoši latviešu. Kur tad ar ebrejiem salīdzināt, nu pilnīgi nevērtīga tautas grupa! Šeit mēs skaitām kopā, vēl ap 200 tūkstošiem Pirmajā pasaules karā zaudētās dzīvības. Te nav tikai nošautie, mēs pieminam izsūtītos, teiksim, bet atcerēsimies, ka līdz 1941. gada jūlijam jau bija nošauti tūkstošiem latviešu.

Un tagad par Terezīnas deklarāciju. Iedomājieties, ir grāmata par Ķuzi. Ķuze ir saldumu fabrikants. Viņam piederēja fabrikas - šokolādes uzņēmums “Ķuze”, pēc tam bija “17. jūnijs” un tā tālāk. Un viņi atnāk, arestē... viņam septiņu istabu dzīvoklis. Un īpašumus viņam neatdod, tāpēc ka akciju sabiedrību viņš pārraksta... tātad savu uzņēmumu - uz akciju sabiedrību, lai gan tā bija tikai vienai ģimenei piederoša. Akciju sabiedrībām īpašumi netiek atdoti.

Visi turīgie latviešu inteliģenti, kas Mežaparkā dzīvoja, Rīgas centrā, kuriem bija dzīvokļi ar gleznām, ar mēbelēm... Kas iegāja viņu dzīvokļos, kā jūs domājat? Citi latvieši vai atbraucēji no Padomju Savienības? Piemēram, Šustins, čekas priekšnieks Latvijā. Kādā dzīvoklī viņš dzīvoja? Viņš sev māju uzcēla? Šie cilvēki tika noslepkavoti, viņiem nekas nav atdots. Gleznas, mēbeles, viss pārējais, kas tik sīkumaini ir uzrakstīts Terezīnas deklarācijā, kas ir jāatdod ebrejiem, latviešiem nav jāatdod. Mūsu Ārlietu ministrija nav ne pirkstu pakustinājusi, viņi pat nespēj izskaidrot mūsu sabiedrotajiem NATO, ka mēs visu laiku kaut ko atdodam, ka mēs jau finansējam.

Šīs biedrības pārstāvji šai likumā pat nespēj pateikt, vai tajos 40 miljonos ir ierēķinātas arī tās summas, kas 10 gados tiks turpinātas maksāt, teiksim, muzejiem, universitātēm, skolām, dažādiem citiem pasākumiem... neviena vārda. Šādu analfabētisku dokumentu Saeima izskata visā nopietnībā.

Un tagad, kas ir interesanti. Vēlreiz par šo Centrālkomitejas lēmumu. Beigās tur ir nez kāpēc pierakstīts... laikam kļūdas dēļ nebija paguvuši... ka NKVD jārosina sagraut arī bulgāru un maķedoniešu organizācijas. Bet kas ir parakstījis? Skatāmies - Staļins, Molotovs, Kaganovičs. Tātad tie ir laikam tie lielākie cietēji, kas bez tiesas... saprotiet - pagarināt bez tiesas izmeklēšanas šo cilvēku slepkavību...

Nākošais. Vai mums būtu jāatdod... Ā! Man liekas, ir vienkārši apvainojoši... apvainojošs teikums ir anotācijā. Tur ir teikts tā, ka no šiem ebrejiem piederošajiem īpašumiem labumu guvusi ir Latvijas valsts un pašvaldības, bet ne ebreju kopiena. Tātad ebreji nav piederīgi Latvijas valstij un pašvaldībai, viņi nav mācījušies tajās skolās, ja tur kaut kādā īpašumā kaut kas notiek... Bet attīstām šo domu tālāk. Kolēģi, kad būvēja Latvijas Ķegumu,  tur pietrūka naudas un Latvijas Banka emitēja vērtspapīrus līdz 10 tūkstošiem latu, lai Latvijas pilsoņi iegādājas, lai var pabeigt Ķeguma elektrostaciju, un solīja šo naudu atdot 1945. gadā. Protams, nevienam nekādu kompensāciju neatdeva. Vai visas etniskās grupas guva labumu no Ķeguma ražotās elektrības vai tikai Latvijas valsts un pašvaldības, kā jūs domājat?

Vai Ķuzes... kas saucās “17. jūnijs”... tādu fabriku jūs atceraties? Vai Ķuzes saldumus...? Un viņiem bija arī šokolādes izstrādājumi un viss cits... Vai tos ēda tikai Latvijas valsts un pašvaldības vai ēda visas etniskās grupas? Mēs sākam tagad dalīt? Vienā pusē - Latvijas valsts un pašvaldības, otrā pusē - ebreju kopiena. Viņi nav guvuši labumu no noslepkavoto latviešu īpašumiem, viņi nav guvuši labumu no noslepkavoto krievu īpašumiem, no poļu īpašumiem, no pārējiem īpašumiem? Un šādu dokumentu mums šeit... man vienkārši ir kauns te turpināt.

Aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godājamie kolēģi! Dāmas un kungi! Kad Mārtiņš Bondars teica, ka šim jautājumam ir gara bārda un ka tam ir starptautisks konteksts, tā ir absolūta patiesība. Tas, ko es par pārsteigumu, kā saka, man... biju sagaidījis, ka šeit nāks valdības pārstāvji un šķetinās šo seno vēsturi, šeit nāks ārlietu ministrs, pie kura šis fails, kā lai saka, ir, un izstāstīs, ko mēs esam... nevis vēsturi, to mēs varam izlasīt paši, bet vēsturi, kas ir mūsu valdības, brīvas Latvijas valdības, solījumi šajā sakarā. Un solījumi bija.

Es nerunāju par deviņdesmito gadu sākumu, es runāju par vēlāku periodu. Varbūt šodien kādam liekas pašsaprotami, ka nu jau gandrīz 20 gadi apritējuši, kopš mēs esam uzņemti NATO, ka tas bija vēsturiskā taisnīguma labojums un mums tur pienācās būt, un visi ar lielāko prieku, kā saka, uzreiz skrēja un atbalstīja šo jautājumu. Tā nebūt nebija. Tas, es domāju, ir mūsu kopējs valsts diplomātijas izcilākais sasniegums, ka mēs šodien... varam nākošgad jau svinēt 20 gadus, kā Prāgas samitā mūs uzņēma NATO.

Šo cīņu, šo diplomātiju vadīja, manuprāt, viena no izcilākajām Latvijas politiķēm, tā var teikt, Vaira Vīķe-Freiberga - Valsts prezidente turēja šo karogu, visi premjeri, ārlietu ministri, visa diplomātija, visa valsts gāja uz šo mērķi, nežēlojot ne līdzekļus, ne spēkus, ne laiku.

Mūsu pirmais un galvenais lēmums, kas mums bija jāsasniedz, bija Amerikas Savienoto Valstu lēmums, un nevis tikai prezidenta administrācijas, bet, tā kā šo jautājumu lēma ASV Kongress un Senāts, šajos abos namos mums bija nepieciešami sabiedrotie - visi sabiedrotie, kādi ir iespējami. Kā kādreiz Briselē saka, kad kaut kas ir jālobē: mēs rekrutējam visus.

Viens no būtiskākajiem atbalstiem, ja šeit būtu valdības pārstāvis un par to ziņotu, viennozīmīgi nāca no Amerikas un Ņujorkas ebreju kopienām, kuras, izmantojot savu ietekmi gan Senātā, gan Kongresā, ļoti lielā mērā veicināja Latvijas uzņemšanu NATO. Tie, kas toreiz tur piedalījās, to ļoti labi zina un varētu šodien to pastāstīt.

Un arī mēs devām solījumus. Es biju diplomāts no 1997. gada līdz 2004. gadam. Mana kompetence nebija zināt, tieši kādus solījumus, bet to, ka tādi tika doti, es zinu pilnīgi noteikti. Vēl 2003. gadā, jau gadu pēc mūsu uzņemšanas NATO, ANO Ģenerālajā asamblejā bija Latvijas delegācijas, Freibergas kundzes vadītas, tikšanās ar Amerikas, Ņujorkas ebreju kopienām, kur no konteksta bija absolūti skaidrs, ka mēs esam devuši solījumus. Un tas ir jau sarežģītāks jautājums.

Es gribētu dzirdēt pirms balsojuma pirmajā lasījumā, kādus solījumus mēs devām, vai mēs tos esam izpildījuši un kādā apjomā. Tā, manuprāt, būtu ļoti veicinoša informācija, pieņemot lēmumus. Bet tas, ka mēs to neesam šobrīd izdarījuši un jau šodien skatām pirmajā lasījumā, tā arī ir tikai mūsu atbildība, ne ebreju kopienas, ne vēl kādas citas, ka mēs tā rīkojamies.

Un šodien tas ir ļoti svarīgs signāls, kā mēs balsosim. Ja mūsu valdība nevarēja noziņot... Es skatos uz Mārtiņu Bondaru. Tu pieminēji Andri Teikmani, Valsts prezidenta kancelejas vadītāju, bet es cerēju, ka nevis kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs, bet kā ilggadējais Vairas Vīķes-Freibergas kancelejas vadītājs, kuram bija visa... kompetence zināt, ko mēs runājām un darījām... tu varētu atnākt un šeit pateikt. Ja tu nenāc šodien, es ceru, ka to izdarīsi līdz otrajam lasījumam.

Bet mans balsojums šodien būs nedaudz reverss. Normāli mēs pirmajā lasījumā balsojam konceptuāli par likumprojektu. Es šodien teikšu otrādi. Es šodien balsošu pirmajā lasījumā “par”, jo es uzskatu, ka signālu palaist atpakaļ, pretēji balsojot, būtu vissliktākais, ko mēs varētu izdarīt. Bet mans konceptuālais balsojums būs otrais - otrajā lasījumā. Es gribu līdz šim otrajam lasījumam (un es ceru, ka arī jūs visi vēlaties) dzirdēt no Latvijas valdības slēgtu vai atklātu ziņojumu par visiem mūsu solījumiem, par šo vēsturi 20 gadu garumā. Tikai tad mēs varam objektīvi lemt. Es nezinu, vai tā formula, kas ir piedāvāta, ir pareizākā. Tas arī mums jādiskutē, bet tas jau ir otrais jautājums. Pirmais ir - saprast šo.

Un nobeigumā gribu pateikt, ka es nezinu, kāds ir Nacionālās apvienības deputātu mērķis šajās uzrunās, ko es jau esmu dzirdējis, bet vienu rezultātu jūs sasniedzāt - nekas mani vairāk nestumj balsot “par” visos trijos lasījumos kā tas vēsais gaiss, ko es sajūtu, tas smārds no daža laba... Latvijas studentu korporāciju tumšākajiem nostūriem, kurš kaut kā ienāk arī šodien šajā zālē. Šis smārds ir tas, kas mums būtu vienreiz tiešām jāizbeidz un kas mani virza balsot “par”. Bet es teicu - vēlreiz! - es sagaidu no Latvijas valdības precīzu izklāstu par visu šo vēsturi, lai mēs varam pieņemt atbildīgu lēmumu un arī saprast, ka ar šo lēmumu mēs kaut kādu lappusi aizveram.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Butānam.

J. Butāns (JK).

Labdien, kolēģi! Es neanalizēšu to, kurš vairāk ir cietis karā vai okupācijas laikā. Dievs dod mums to vairs nepieredzēt un nepiedzīvot. Es negribu arī analizēt to, starp kuras tautības pārstāvjiem ir vairāk noziedznieku un pazīstamāku noziedznieku.

Es domāju, ka visur mēs varam atrast melnās avis - gan starp latviešiem, gan ebrejiem, vienalga, starp kuriem. Es vairāk par pašu likumprojektu.

Ko tad likumprojekts paredz skaitīt Valsts kases kontā? Un šo finansējumu no Valsts kases konta paredzēts izlietot noteiktiem mērķiem. Tātad tie mērķi ir: Latvijas ebreju kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanai un saglabāšanai, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomē ietilpstošo organizāciju darba atbalstam, Latvijas Ebreju kopienas un fonda īpašumu apsaimniekošanai, Latvijas muzeju programmu atbalstam, tai skaitā gan Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejam, gan Žaņa Lipkes memoriāla atbalstam,  gan tādu pasākumu, projektu finansēšanai, kuri saistīti ar reliģiju, kultūru, izglītību, zinātni, veselības aprūpi, vēsturi, sportu, labdarību, kā arī Latvijas sabiedrības integrācijas, vienotības un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai.

Jāpiezīmē, ka šo finansējumu, tātad šo fondu... būs speciāls fonds un tā uzraudzības locekļi, un starp šiem uzraudzības locekļiem būs arī Finanšu ministrijas pārstāvis. Tātad balsojums par likumprojektu faktiski ir uzticēšanās valsts varai - vai mēs uzticamies valsts varai, vai uzticamies tam, ka valsts vara spēj uzraudzīt savu līdzekļu izlietojumu atbilstoši paredzētajam mērķim. Es ticu, ka mēs gadu no gada kļūstam arvien labāka sabiedrība un arvien labāka pārvalde valsts varā.

Varbūt kāds vēl domā kā deviņdesmitajos gados un domā, ka kaut ko nozags. Es tā vairs nedomāju. (Starpsauciens: “Vairs?” Smiekli.) Ir pagājis laiks. Ir pagājis laiks, un mēs esam mainījušies.

Tā ka aicinu ieklausīties manī un tomēr atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis neapšaubāmi ir ļoti svarīgs jautājums, un tāpēc arī no mūsu puses ir svarīgi paust viedokli, kāpēc mēs šādi esam rīkojušies, kāda ir mūsu motivācija un ko mēs gribam sagaidīt no šī likumprojekta tālāk... tālākajā izskatīšanas gaitā.

Pirmais un galvenais, kas jāsaprot, - šis nekādā gadījumā... šo likumprojektu nedrīkst uzskatīt par Saeimas sagatavotu likumprojektu. Tas neapšaubāmi ir valdības gatavots likumprojekts, ko iesnieguši Saeimas deputāti. Neapšaubāmi atbildība par šī likumprojekta tālāko virzību un par tām konsekvencēm, ko šis likumprojekts rada, ir jāuzņemas valdībai, tās vadītājam, finanšu ministram, koalīcijai kopumā - neatkarīgi no tā, kā šeit, Saeimā, viena vai otra frakcija balso. Tas ir numur viens.

Numur divi. Ir nesaprotami, kāpēc šo likumprojektu virza ārpus budžeta likumprojekta. Budžeta likumprojekts ir tā vieta, kur finanšu jautājumus tiešā veidā arī skata. Tas nekas, ka šo likumprojektu ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Pēc būtības... un ar to jūs, kolēģi, varat iepazīties Saeimas mājaslapā... atverot vaļā... Pie šī likumprojekta ir Finanšu ministrijas atzinums, un šajā atzinumā ir ļoti skaidri un gaiši pateikts, ka šādi jautājumi ir jāskata nevis kā atsevišķi virzāms... kā šobrīd tas tiek darīts, bet kontekstā ar valsts budžetu, kā valsts budžeta paketē ietilpstošs likumprojekts. Tas būtu pilnīgi normāli, ka tādā veidā par to arī debatētu.

Bet ir zināmi iemesli, kāpēc tas tā nav noticis, un, protams, kam es vēlētos vērst uzmanību - šī likumprojekta saturam un tam, kādā veidā šie līdzekļi turpmāk tiks izlietoti. Ja mēs skatāmies likumprojekta saturu, taisnība, ir minēts ļoti vispārēji... es gribētu teikt, vispārējas frāzes, kādā veidā kas būs atbildīgs par šo līdzekļu izlietojumiem, bet aicinu arī apskatīties Finanšu ministrijas atzinumu, kurā ir skaidri parādīts tas, kādi cilvēki drīkst rīkoties ar valsts budžeta līdzekļiem un lemt par to izlietojumu. Neapšaubāmi, ka pēc mūsu likumiem tās ir valsts amatpersonas. Tātad ir jāsaprot tas, ka šīs biedrības locekļiem, kuriem ar šo likumu tiks nodota nauda... visiem valdes locekļiem būs jākļūst par valsts amatpersonām ar visām no tā izrietošajām sekām. Nevar būt tā, ka mēs nododam naudu kaut kādai institūcijai, nerūpējamies par to un nesekojam līdzi, lai šis naudas izlietojums būtu maksimāli caurspīdīgs.

Bez tam es aicinu kolēģus rūpīgi izvērtēt to, kādā veidā šie līdzekļi tiek izlietoti. Arī šeit pastāv vairākas iespējas, pastāv iespēja arī nodot šo jautājumu Tieslietu ministrijai. Tieslietu ministrijas paspārnē jau darbojas vairākas formas, piemēram, kādā veidā tiek dalīta reliģisko organizāciju nauda. Tas šobrīd jau ir spēkā esošajos likumos.

Kolēģi, tas ir par šī likumprojekta trūkumiem, vietām, kuras es aicinātu ļoti nopietni pārdomāt tālākā likumprojekta izskatīšanas gaitā un, protams, kaut kādā veidā salāgot šos laikus ar valsts budžeta izskatīšanu, jo, manuprāt, ja valdības vadītājs un finanšu ministrs ir atzinis to, ka valsts budžetā ir pieejami šādi resursi, kurus mēs varam veltīt šādam mērķim, tad ir jāapzinās arī konsekvences. Un par konsekvencēm es runāju, domājot arī citas biedrības.

Es runāju par “Latvijas Mazpulkiem”, es runāju par to likumprojektu, kas šobrīd ir izskatīšanā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pie godātā Ašeradena kunga. Es runāju par Mazpulku jautājumu, kuriem 21. novembrī beidzas nomas līgums, es runāju par organizāciju, ar kuru 12. Saeima vienojās, ka šos īpašumus vēsturiskās taisnības labad atdod atpakaļ Mazpulku organizācijai. Šī Saeima - 13. Saeima - šo likumprojektu pārņēma, un kopš pārņemšanas nekas nav noticis, ir tikai pienācis brīdis, ka 20. novembrī beidzas nomas līgums.

Ja mēs skatām šodien šādu likumprojektu, kas tiek iesniegts, tad es neredzu nekādu pamatojumu, kāpēc mēs nevarētu skatīties jautājumu par Mazpulkiem, kāpēc mēs nevarētu nodot Mazpulku organizācijai apsaimniekošanā Saulesdārza teritoriju, lai viņi varētu tur veidot izglītības centru, attīstīt šo teritoriju un arī atjaunot... vēsturisko netaisnību, kas ir bijusi. Kolēģi, es aicinu rīkoties tiešām konsekventi attiecībā uz šo.

Tas no mūsu puses būs ļoti nopietns uzstādījums arī nākamā gada valsts budžeta pieņemšanā attiecībā uz to, ka, ja mēs rodam risinājumu šādam procesam, tad saprotam arī konsekvences, ka tas nenozīmē tikai to, ka vienai biedrībai būtu jāsaņem, ir jāatgriež šie īpašumi arī citām biedrībām, jo īpaši šeit es lieku uzsvaru... vismaz sākam ar jautājumu, kas Saeimā jau ir iesniegts, un tie ir Mazpulki... kas šobrīd vienkārši ir pakāries gaisā, tam naudas nav. Es domāju, ka, ja mēs šādi skatām, arī tam naudai būtu jābūt.

Nākamais jautājums, ko šodien debatēs pieminēja mans kolēģis Didzis Šmits... un es pilnībā pievienojos tam, ko Šmita kungs runāja šodien no šīs tribīnes. Arī es aicinu kolēģus apdomāties, un likumprojekta tālākajā izskatīšanas gaitā vismaz kādam no mūsu ārlietu resoriem, vismaz kādam no likumprojekta virzītājiem... un tiešām šis būtu brīdis, ka būtu jābūt šeit, Saeimas sēdē, jāuzstājas kādam no ministriem un jāskaidro tas, kāpēc šādi jautājumi ir jāvirza.

Ne velti, ja mēs skatāmies arī balsojuma rezultātus par pirmo... par nodošanu komisijai... Tā varbūt ir dīvaina sakritība, bet tieši cilvēki neatkarīgi no politisko partiju uzstādījuma... tieši tie cilvēki, kas, amata pienākumus pildot, ir atbildīgi par Saeimas tēla reprezentāciju starptautiski, ārpus Latvijas robežām, kuru darba pienākumos tas ietilpst, šajā jautājumā nav balsojuši - neatkarīgi no tā, kā ir lēmusi viņu frakcija vai kāda nostāja ir politiskajai partijai arī šodien šeit, no šīs tribīnes. Varbūt tā ir sakritība, es nezinu, bet šīs lietas ir jāskaidro, un ar to nav jānodarbojas opozīcijai.

Es no savas puses saku jums vienu: kolēģi, ievērosim konsekvences! Ja valdība šajos apstākļos ir izvēlējusies, ka šādam jautājumam šodien redz risinājumu, piešķirot konkrētus līdzekļus, tad es aicinu ievērot konsekvences un risināt arī citu biedrību jautājumus, kā pirmo - “Latvijas Mazpulku” jautājumu, un jau šā gada budžetā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Labdien, godātie kolēģi! Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Man ļoti patīk tas, ko iepriekšējais runātājs teica, ka tā ir dīvaina sakritība - Nacionālā apvienība nevar saprast, kā tad pēkšņi šis likumprojekts parādījies komisijā, kā tas tika virzīts. Bet tā ir dīvaina sakritība. Un tikai.

Es gribu pievērst uzmanību vienam. Kiršteina kungs, Jansona kungs ļoti konsekventi, argumentēti... dokumentu izrakstus... paziņoja, mēģināja paskaidrot, ka tas nav kvalitatīvs likumprojekts, ka ir kļūdas, ir vēsturiskas kļūdas, ir gan no firmas... kopienas, firmas, valdes locekļus vajag paskatīties, kam jūs atdodat naudu. Bet es gribu nedaudz pārmest laikam Nacionālajai apvienībai. Tā nav dīvainība, manuprāt. Es nezinu, kā soli pa solim aizgāja šis likumprojekts (Dep. A. Kaimiņš: “Karina, zini ko...?”), un 42 miljoni - tā nav dīvaina sakritība. 42 miljoni nav dīvaina sakritība! Mēs nevarējām iedot 20 tūkstošus... palīdzēsim!... atradīsim!... biedrībai, kas glābj cilvēkus, bet te pēkšņi dīvaina sakritība - 42 miljoni.

Tāpēc es gribu vērsties pie Nacionālās apvienības. Tad, kad jūs savā emociju plūsmā bez argumentiem, vienkārši tā dēļ, ka jums koalīcijā ir vairākums... jūs dzeltenās zvaigznītes dēļ varējāt izmest cilvēku no sēdes, jo jums tā ir ērti... jums vienkārši bija tā ērti... tur nebija argumentu, tur nebija dokumentu izrakstu... jūs to izdarījāt - ar vairākuma balsīm. Un jums ir dīvaina sakritība, ka tagad mēs izskatām - atdot, uzdāvināt 42 miljonus...

Un turpinot. Janīna Kursīte-Pakule! Tik tiešām - mazs ļaunums rada lielu ļaunumu. Jums tas jāsaprot. Tāpēc nevajag brīnīties, ka šodien ar vairākumu - uz emociju pamata, bez argumentiem, bez dokumentu izrakstiem - tiks pieņemts un atdots šis likumprojekts komisijai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam otro reizi.

J. Dombrava (NA).

Atvainojos, ka kavēju jūsu laiku, bet man tiešām gribējās atbildēt kolēģei. Nacionālā apvienība nosoda totalitāro režīmu pastrādātos noziegumus un ņirgāšanos par šo upuru piemiņu neatkarīgi no tā, vai tos ir pastrādājusi nacistiskā Vācija vai Padomju Savienība.

Šai gadījumā runa ir par to, ka ar šo likumprojektu ir paredzēts iedot naudu apsaimniekošanā naudas atmazgātājiem, ir paredzēts iedot naudu tiem, kas sadarbojas ar Krievijas oligarhiem, ir paredzēts iedot naudu personām, kurām reputācija ir tālu no labas. Iedodam varbūt kaut vai piecus miljonus, kaut 10 miljonus tām personām, kuras ir cietušas padomju un nacistiskās Vācijas noziegumos, bet nevis mēģinām stiprināt ļoti apšaubāmas reputācijas organizāciju!

Sēdes vadītāja. Vārds (Dep. I. Zariņš atsauc savu pieteikumu debatēm. Starpsauciens: “Nobijās!”)... Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...? (Starpsauciens.)

Bondara kungs, mēs uz jums gaidām.

M. Bondars. Kolēģi, es ļoti atvainojos par savu kavēšanos.

Lūgums jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, jo komisija šo likumprojektu ar būtisku balsu vairākumu atbalstīja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 13, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viens mēnesis.

Sēdes vadītāja. Tātad šā gada (No frakcijas SASKAŅA: “Kāds viens mēnesis?”)... Precizējiet! Šā gada 30. ...

M. Bondars. Šā gada 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi? Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Godātie kolēģi! Priekšlikums - šā gada 1. decembris. (Starpsauciens: “Kura gada?”)

Sēdes vadītāja. Tā, ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam... Nē, Dombravas kungs nevēlas sniegt priekšlikumu.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņam mums ir divi priekšlikumi - šā gada 30. oktobris un šā gada 1. decembris. Mums ir jābalso par tālāko, proti, par termiņu - šā gada 1. decembris.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” - šā gada 1. decembris! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - nav.

Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 1. decembris.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Godātie kolēģi, deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Edgars Tavars, Raimonds Bergmanis, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Janīna Jalinska, Jānis Dūklavs, Armands Krauze un Māris Kučinskis ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru prezidenta pienākumu uzņemties atbildību par valsts robežas izbūvi”.

Vārds motivācijai deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Pirms nedēļas mēs skatījām pieprasījumu iekšlietu ministrei par Baltkrievijas robežas izbūvi. Es ceru, ka ministre ir ļoti labi atpūtusies un ir gatava ķerties klāt šim jautājumam pēc būtības.

Tas, ko mēs minējām, izskatot iepriekšējo pieprasījumu, tās argumentācijas, kuras mēs lietojām, pēc būtības ir piepildījušās. Jau šodien ir skaidrs, ka mēs atkal esam nonākuši situācijā, ka mums nav, kas šo žogu būvē, atkal mēs esam nonākuši situācijā, ka mums īsti nav, kas šo žogu piegādā. Mēs esam nonākuši atkal tajā pašā situācijā, kāda tā bija sākumpunktā.

Ja mēs vērtējam to, kas ir padarīts, - jā, ir bijusi virkne vizīšu Latgales pusē, ir bijusi vesela virkne fotogrāfiju par to, kā fotografējās pie jau uzbūvētā žoga. Mēs esam redzējuši fotogrāfijas jau no šī pirmā virteņa, bet rezultātā pastāvīga žoga būvniecība ir tālā, neskaidrā nākotnē. Un šobrīd iekšlietu ministres paustais Pieprasījumu komisijā skaidri un gaiši parāda to, ka viņa savā ziņā ir maldinājusi deputātus, stāstot to, ka pagaidu žoga izmaksas ne tuvu nebūs pielīdzināmas tām izmaksām, cik būtu maksājis pastāvīgs žogs.

Cik maksā pastāvīgs žogs, mēs zinām. Iekšlietu ministrijai ir spēkā esošs līgums, kuru noslēdza jau laikā, kad iekšlietu ministrs bija Rihards Kozlovskis. Liela daļa no jums, kolēģi, tādus laikus varbūt nemaz neatceras, bet bija tādi laiki, kad iekšlietu ministrs bija Rihards Kozlovskis, un jau viņa laikā tika noslēgts līgums par šīs robežas izbūvi. Ir mainījušies ministri, bet līguma izpilde nenotiek. Un tur ir konkrēta summa, par kādu tad šo līgumu... par kādu uzņēmējs ir gatavs šo žogu uzbūvēt - ar darbu, ar visiem materiāliem, visu. Tā vietā, lai izpildītu spēkā esošu līgumu, tiek meklēti jauni ceļi, tiek meklētas aptaujas, aptaujas izgāžas, mēģina piedāvāt šo līgumu izpildīt, nu, varbūt ne tiem pārliecinošākajiem uzņēmējiem. Un mēs redzam arī rezultātu. Rezultāts ir absolūta izgāšanās. Redzēsim vēl, kā šie uzņēmēji maksās vai nemaksās līgumsodus, bet visi šie soļi parāda to, ka iekšlietu ministre šajā jautājumā pēc būtības ir izgāzusies vai apzināti nodarbojas ar bezdarbību.

Mūsu ieskatā, šis jautājums būtu jāpārņem Rihardam Kozlovskim caur premjeru. (Starpsauciens: “Rihard!”) Premjeram būtu jāpārņem šī jautājuma - ļoti svarīgā jautājuma - tālākā virzība un uzraudzība, tāpēc mūsu pieprasījums ir premjeram - nu jau par premjera bezdarbību.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai darbības laika pagarināšanu”.

Izmeklēšanas komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.

R. Kozlovskis (JV).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Parlamenta dotais uzdevums parlamentārās izmeklēšanas komisijai ietver ļoti plašu iespējamo izmeklējamo jautājumu loku, un faktiski šī uzdevuma konkrētais saturiskais piepildījums ir atkarīgs no komisijas deputātus interesējošajiem jautājumiem.

Es šodien gribētu uzskaitīt tos jautājumus, ko komisija izvēlējās kā galvenos virzienus, kuros veikt savu darbību: tātad Veselības ministrijas veiktie infekcijas Covid-19 vakcīnu iepirkumi; krīzes vadība Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā; Vakcinācijas projekta biroja izveides un darbības izvērtējums; valstī noteikto Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošo un atbalsta pasākumu tautsaimniecībā izvērtējums; valdības īstenotā komunikācija Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā.

Komisijas sēdēs esam uzklausījuši un iztaujājuši 45 personas, no kurām virkne ir bijuši vairākkārt parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēs, tomēr, kolēģi, jāatzīst, ka, ņemot vērā plašo izmeklējamo jautājumu loku un arī to, ka komisija ar parlamenta lēmumu tika izveidota 8. aprīlī, taču deputātu deleģēšana un ievēlēšana komisijā faktiski aizņēma gandrīz mēnesi (Starpsauciens.), dienaskārtībā ir jautājums par komisijas darbības termiņa pagarināšanu. Un komisijas locekļi nolēma lūgt Saeimu atbalstīt šo pagarinājumu. Komisija turpmākajās sēdēs vēl plāno iztaujāt virkni ekspertu un arī valsts augstākās amatpersonas un savu galaziņojumu sagatavot līdz šā gada 23. decembrim.

Līdz ar to es lūdzu kolēģus atbalstīt Saeimas sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsaucieni: “Ivar! Ivar!”)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Kā jau pareizi tika norādīts, šai komisijai ir ļoti plašs uzdevumu loks. Jā, šis uzdevumu loks ir ļoti plašs, bet tanī pašā laikā tas ir arī ļoti konkrēts. Mēs runājam par konkrētām epizodēm.

Zinot to, kā izmeklēšanas komisijām parasti sokas ar savu izmeklēšanas darbu, jau pagājušajā sesijā es izmeklēšanas komisijai nosūtīju virkni jautājumu, jo, kā jūs zināt, izmeklēšanas komisija var kaut ko izmeklēt, bet var arī izdarīt tā, ka izmeklējot piesedz tos nodarījumus, kas būtu jāatklāj. Viss atkarīgs no tā, vai tiek uzdoti pareizie jautājumi, vai pareizi tiek salikti akcenti tam, kas ir jāizmeklē. Zinot to, cik grūti izmeklēšanas komisijām parasti iet ar to visu, izmeklēšanas komisijai tika nosūtīti konkrēti jautājumi par konkrētām epizodēm, kaut vai par to pašu vakcīnu iepirkumu. Tas notika jau pagājušajā sesijā. Neesmu neko dzirdējis no izmeklēšanas komisijas par šo paveikto, arī šodien ziņojumā mēs neko nedzirdējām - kas tad konkrēti ir izmeklēts?

Man ir jautājums Kozlovska kungam kā šīs izmeklēšanas komisijas vadītājam: kāpēc jūs neesat atbildējis uz šiem jautājumiem, kad jums tie tika uzdoti? Ja jūs tiešām esat reāli strādājuši, tad jūs jau sen varējāt dot atbildes uz šiem jautājumiem, jo tas jau bija galvenais, kāpēc vispār šī komisija tika veidota.

Tie, kas ir piedalījušies Pieprasījumu komisijā, parasti ir dzirdējuši atbildētāju galveno atbildi: ko tad mēs te Pieprasījumu komisijā, mēs visu izstāstīsim izmeklēšanas komisijai. Kozlovska kungs, jūs strādājat arī Pieprasījumu komisijā, kāpēc tagad es vēršos pie jums un vēršos arī pie visas sabiedrības. Kā tad bija Pieprasījumu komisijā? Jūs balsojāt pret šiem pieprasījumiem, pret šiem konkrētajiem jautājumiem, kuri izgaismotu šīs kovidafēras. Šodien jūs vadāt izmeklēšanas komisiju. Vai jūsu izmeklēšanas komisijā uz šiem konkrētajiem jautājumiem esat saņēmuši atbildes? Ja esat saņēmuši atbildes, es un, domāju, arī visa sabiedrība vēlētos tās dzirdēt.

Ja jūs tik tiešām vēlaties izmeklēt šo stāstu, tad es jums iedošu vēl jautājumus, kas jums palīdzēs izgaismot šo afēru, kaut vai par tiem pašiem masku iepirkumiem, kur tagad parādās ļoti interesantas nianses. Mēs redzam, ka tās pašas firmas, kuras nodarbojās ar masku iepirkumu... tagad mēs redzam pie dzeloņstiepļu iepirkumiem... kuras tikpat veiksmīgi īsteno šos iepirkumus to pašu politisko spēku paspārnē.

Man ir jautājums: vai jūs tiešām vēlaties izmeklēt šīs epizodes vai vēlaties tās piesegt? Tāpēc ka šis politiskais spēks ir jūsu sadarbības partneris, tas ir, roka roku mazgā, un mēs ieraudzīsim kārtējo komisiju, kura ir nevis nodarbojusies ar kovidafēru izmeklēšanu, bet nodarbojusies ar to, lai tās piesegtu. Ja tas tā nav, es jums drīzumā aizsūtīšu vēl konkrētus jautājumus, uz kuriem atbildot jūs varēsiet ieraudzīt, kas patiesībā slēpjas zem šiem masku iepirkumiem... un ar rūpēm, par ko tie ir bijuši veikti. (Dep. A. Kaimiņš: “Atbildes iedod, nevis jautājumus!”)

Šīs atbildes mēs gaidīsim no Kozlovska kunga, no šīs komisijas vadītāja, kurš ar savām atbildēm uzskatāmi parādīs visai Latvijas sabiedrībai, mums visiem, vai komisija nodarbojas ar šo afēru izmeklēšanu vai piesegšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Pats lēmuma projekts paredz tikai vienu lietu, faktiski tas ir saistīts ar termiņa pagarinājumu. Jāsaka godīgi, ka komisijas laikā tiek uzklausīti ļoti daudzi iesaistītie cilvēki - ierēdņi un citas personas. Pirmajās sēdēs mēs redzējām to, ka faktiski visiem ierēdņiem pēkšņi ir iestājusies amnēzija - ļoti bieži neviens neko neatceras. Jāsaka, arī kadru maiņa ir bijusi iemesls tam, ka ļoti daudzi uzdotie jautājumi ir tādi, uz kuriem mēs nevaram komisijā tik viegli saņemt atbildes.

Ir nepieciešams uzaicināt vēl diezgan daudz personu. Šajā gadījumā tie jautājumi, kas parādās komisijas sēdes laikā, ir ļoti plaši, jo šis uzdevums komisijai jeb, tā teikt, deleģējums ir norādīt uz valdības kļūdaino rīcību. Daudzi jautājumi, kas bija jau parādījušies, uz kuriem komisija centās saņemt atbildes, faktiski šobrīd atkārtojas arī nākamajā valdības rīcībā. Līdz ar to būtu ļoti pareizi šo jautājumu loku noskaidrot, to norādīt.

Termiņa pagarinājums tiešām ir ļoti loģisks. Šajā gadījumā ir daudz personu, kas ir sniegušas savstarpēji pretrunīgas liecības. Ļoti būtiski ir dzirdēt iepriekšējo amatpersonu viedokļus, salīdzināt tos ar amatpersonu viedokļiem, kas šodien ieņem atbildīgos amatus lēmumu pieņemšanā. Kozlovska kungs norādīja arī uz aspektiem, kas ir saistīti ar kļūdām komunikācijas jautājumā. Un tādu vēl ir daudz.

Piekrītu, ka jautājumi var būt vēl plaši, bet mums tai skaitā jāmeklē atbildes. Atbilžu atrašanai, tā teikt, ir nepieciešams laiks.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es ceru, ka šodien tiks atbalstīts priekšlikums pagarināt šīs komisijas darbu, jo šī komisija nodarbojas ar valdības pielaisto kļūdu izmeklēšanu attiecībā uz Covid‑19 pandēmijas apkarošanu.

Man ir cits priekšlikums, papildus - pārveidot šo parlamentārās izmeklēšanas komisiju par Saeimas pastāvīgo komisiju, jo šīs kļūdas tiek pielaistas nemitīgi, katru dienu. Pēdējie piemēri ir no mūsu pašu darba.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pagājušajā sēdē beidzot izskatīja tautas iniciatīvu par to, lai izmaksātu jaunajiem - pirmā un otrā kursa - studentiem vecumā līdz 20 gadiem tos pašus 500 eiro, kurus saņēma gandrīz katrs Latvijas bērns. Bondara kungs marinēja šo iniciatīvu visu vasaru. Tagad beidzot vienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai ielika uzreiz sešas tautas iniciatīvas, un, kad tika līdz šim jautājumam, ziniet, kā nobalsoja deputāti? Seši bija “par”, pieci - “pret”, bet viens deputāts atturējās. Kas bija tas deputāts, kurš atturējās un izlēma šīs iniciatīvas likteni? Protams, Nacionālās apvienības deputāts Kiršteina kungs, kurš vienmēr grib būt labs kutelīgās situācijās. Diemžēl pret šo tautas iniciatīvu nobalsoja tādi nesenie studenti kā Iveta Benhena‑Bēkena un Reinis Znotiņš, kuri tā rūpējas par Latvijas ekonomikas inovācijas jomas attīstību.

Šodien pie Saeimas stāvēja studentu pikets. (Dep. A. Kaimiņš: “Tie nebija studenti!”) Tie bija studenti, kuri vēlas studēt. Kaut kā neredzēju tur tautas pārstāvjus...

Sēdes vadītāja. Ločmeles kundze, lūdzu atgriezieties pie darba kārtības, ir konkrēts lēmuma projekts. Lūdzu, debatējiet par to.

R. Ločmele. Jā, es aicinu atbalstīt šo konkrēto lēmuma projektu. Bet vēlreiz atgādinu, ka būtu lieliski šodien nobalsot, lai šī komisija strādātu pastāvīgi līdz nākamajām vēlēšanām. (Dep. S. Riekstiņš: “Iesniedzāt priekšlikumus?”) Un tad jūs redzēsiet, kā studenti nobalsos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Arī es viennozīmīgi atbalstu šo konkrēto lēmumu par komisijas darbības termiņa un galaziņojuma iesniegšanas pagarināšanu, bet aicinu katrā ziņā to nevilkt līdz Ziemassvētkiem, līdz pēdējai dienai. Tas, ko mēs redzam, - no brīža, kad tapa šī izmeklēšanas komisija pēc Zaļo un Zemnieku savienības kolēģu deputātu iniciatīvas sākotnējā priekšlikuma, ir nākusi klāt vēl virkne jaunu lietu, kuras ir ļoti nopietni jāizmeklē, kuras neapšaubāmi - neapšaubāmi! - atstās neatgriezeniskas negatīvas sekas uz mūsu sabiedrību.

Mums šajā komisijā noteikti ir jārod atbildes. Kurš ir atbildīgs par to, ka bērnus testēja 29. augustā, kā, piemēram, abus manus dēlus notestēja skolā, bet atbildi viņi saņēma 12. septembrī. Visu šo laiku nebija atbildes. Šādu piemēru ir ļoti daudz. Šodien mēs redzam, ka daudzi bērni, daudzas klases visā Latvijā vairs nevar mācīties klātienē, citām pat nedod iespēju šobrīd uzsākt arī e‑apmācību. Tas, ko mēs sagaidām no šīs komisijas, - kurš ir atbildīgs vai faktiski kura rīcība, bezatbildīgā rīcība, noveda pie tā, ka simtiem nepilngadīgu bērnu Latvijā saņēma neatbilstošas vakcīnas, aizliegtas vakcīnas. Tas arī ir jāatbild šajā komisijā.

Kolēģi, jo mēs ātrāk pieņemsim galaziņojumu, jo ātrāk būs skaidrība, kuri konkrētie politiķi par to ir atbildīgi, jo mēs mazākas neatgriezeniskas sekas radīsim Latvijas sabiedrībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?

R. Kozlovskis. Godātie kolēģi! Komisijas vārdā es tikai gribu pateikt paldies Zariņa kungam par viedokli un viņa uzstāšanos, un komentāriem.

Jā, mēs komisijā saņēmām Zariņa kunga iesniegumu, un tas nekavējoties tika nodots visiem komisijas deputātiem. Vienā no komisijas sēdēm es aicināju arī izvērtēt un lūgt, ja ir kādi jautājumi tieši no Zariņa kunga, arī tos uzdot, bet es varu apliecināt to, ka komisija ir pietiekami ilgi strādājusi pie jautājumiem, kas skar tieši vakcīnu iepirkumu, un esmu pārliecināts, ka mēs kopā ar kolēģiem būsim spējīgi sagatavot arī kvalitatīvu izvērtējumu.

Tā ka komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai darbības laika pagarināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība izskatīta.

Saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem man jūs jāinformē par deputātu Stepaņenko, Možvillo, Ģirģena, Sprūdes un Švecovas jautājumu veselības ministram “Jautājumi Ministru kabinetam sakarā ar 2021. gada 17. augusta grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 360”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Par deputātu Stepaņenko, Švecovas, Možvillo, Petravičas un Pucena jautājumu veselības ministram “Papildjautājumi par blakusparādībām pēc vakcinācijas pret Covid-19”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Par deputātu Petravičas, Možvillo, Krapānes, Stepaņenko un Nemiro jautājumu veselības ministram “Par finansējuma izlietojumu veselības nozarei Covid-19 pārvarēšanai”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Par deputātu Ločmeles, Kucina, Cileviča, Kabanova un Urbanoviča jautājumu izglītības ministrei “Par studiju programmu apguvi klātienē”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Par deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska, Pucena un Nemiro jautājumu veselības ministram “Par publiski izskanējušo informāciju par 80 miljonu eiro izlietojumu 120 intensīvās terapijas gultu izveidei Covid-19 pacientu vajadzībām”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus deputāti uzdot nevēlas.

Kolēģi, tas nozīmē, ka pulksten 17.00 notiks atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Ieradīsies gan veselības ministrs, gan izglītības ministre.

Ir iesniegti deputātu jautājumi.

Deputāti Valainis, Augulis, Tavars, Vucāns un Jalinska ir iesnieguši jautājumu “Par veselības aprūpes nozarei Covid-19 seku mazināšanai piešķirto 761 miljona eiro izlietojumu”. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai veselības ministram.

Deputāti Ģirģens, Pucens, Dombrovskis, Papule un Petraviča ir iesnieguši jautājumu “Par dabasgāzes rezervēm Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un elektroenerģijas cenu kāpumu”. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai Ministru prezidentam.

Deputāti Valainis, Daudze, Vucāns, Dūklavs un Jalinska ir iesnieguši jautājumu “Par valsts budžetu 2022. gadam”. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai finanšu ministram.

Deputāti Valainis, Daudze, Vucāns, Dūklavs un Jalinska ir iesnieguši vēl vienu jautājumu “Par valsts budžetu 2022. gadam”. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram.

Deputāti Kucins, Ribakovs, Goldberga, Nikonovs, Tutins un Krišāns ir iesnieguši jautājumu “Par kārtējo mēģinājumu iznīcināt augstāko izglītību Latgalē”. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai izglītības ministrei.

Un deputāti Švecova, Stepaņenko, Valainis, Sprūde un Ģirģens ir iesnieguši jautājumu “Par līguma slēgšanu ar SIA “Mappost” par risinājumu VAS “Latvijas Pasts” maršrutu plānošanas optimizācijai”. Jautājumu nododam atbildes sniegšanai satiksmes ministram.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai reģistrācijas rezultātiem, kolīdz tie būs sagatavoti.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs, Jānis Ādamsons, Krista Baumane, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Uldis Budriķis, Jānis Cielēns, Boriss Cilevičs, Ilze Indriksone, Inese Lībiņa-Egnere, Vita Anda Tērauda un Gatis Zamurs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 5. sēde
2021. gada 30. septembrī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” (Nr. 1159/Lp13) (Dok. Nr. 4676, 4676A, 4676B)
- Priekšlikumi	- dep. E. Šnore (pret)
	- dep. J. Pūce (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā” (Nr. 1161/Lp13) (Dok. Nr. 4710, 4710A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts robežsardzes likumā” (Nr. 1162/Lp13) (Dok. Nr. 4711, 4711A)
Par likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” (Nr. 1163/Lp13) (Dok. Nr. 4712, 4712A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Saeimas kārtības rullis”” (Nr. 1164/Lp13) (Dok. Nr. 4715, 4715A)
- Priekšlikums	- dep. V. Dombrovskis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Saeimas kārtības rullis”” (Nr. 1165/Lp13) (Dok. Nr. 4716, 4716A)
- Priekšlikums	- dep. V. Dombrovskis (par)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko 2021. gada 23. septembrī (Dok. Nr. 4742., 611.1.6/82-2-13/21)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jānim Cielēnam 2021. gada 30. septembrī (Dok. Nr. 4734., 611.1.8/3-19-13/21)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Alda Gobzema atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas” (Nr. 748/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4743)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 749/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4744)
Likumprojekts “Grozījumi Prokuratūras likumā” (Nr. 1160/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4706B)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Par Uzņemošās valsts līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātu” (Nr. 1068/Lp13) (Dok. Nr. 4726)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 655/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4704)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 843/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4713)
- Ziņo	- dep. J. Jurašs
- Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 1030/Lp13) (3.lasījums) (Atdots komisijai) (Dok. Nr. 4719)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 1031/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4720)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” (Nr. 986/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4727)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 997/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4728)
- Ziņo	- dep. O. Ē. Kalniņš
Likumprojekts “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr. 998/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4729)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Eiropas padomes konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu”” (Nr. 1039/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4730)
- Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” (Nr. 942/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4731)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 943/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4732)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” (Nr. 944/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4733)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem” (Nr. 956/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4735)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” (Nr. 957/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4736)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 958/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4737)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 959/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4738)
- Ziņo	- dep. R. Znotiņš
Likumprojekts “Akciju atpirkšanas likums” (Nr. 1144/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4581, 4702)
- Ziņo	- dep. I. Pimenovs
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1145/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4582, 4703)
- Ziņo	- dep. I. Pimenovs
Likumprojekts “Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā” (Nr. 1148/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4599, 4705)
- Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā” (Nr. 1149/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4606, 4708)
- Ziņo	- dep. J. Dūklavs
Likumprojekts “Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā” (Nr. 1025/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4709)
- Ziņo	- dep. G. Daudze
Likumprojekts “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 321/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4721)
- Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 322/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4722)
- Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu, Padomes Deklarāciju par Konvencijas 10. panta devīto daļu, Apvienotās Karalistes deklarāciju par Konvencijas 20. pantu un Konvencijas Protokolu, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu”” (Nr. 1122/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4484, 4723)
- Ziņo	- dep. O. Ē. Kalniņš
Likumprojekts “Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu” (Nr. 1132/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4527, 4724)
- Ziņo	- dep. O. Ē. Kalniņš
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu” (Nr. 1142/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4573, 4725)
- Ziņo	- dep. O. Ē. Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 549/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4739)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums” (Nr. 1159/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4676, 4676A, 4676B)
- Ziņo	- dep. M. Bondars
- Debates	- dep. J. Dombrava
	- dep. R. Jansons
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Butāns
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Sprūde
	- dep. J. Dombrava
- Priekšlikums	- dep. R. Dzintars
Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru prezidenta pienākumu uzņemties atbildību par valsts robežas izbūvi” (Nr. 73/P13) (Dok. Nr. 4763)
- Motivācija	- dep. V. Valainis
Lēmuma projekts “Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai darbības laika pagarināšanu” (Nr. 747/Lm13) (Dok. Nr. 4740)
- Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
- Debates	- dep. I. Zariņš
	- dep. R. Nemiro
	- dep. R. Ločmele
	- dep. E. Tavars
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu V. Valaiņa, U. Auguļa, E. Tavara, J. Vucāna un J. Jalinskas jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par veselības aprūpes nozarei Covid-19 seku mazināšanai piešķirto 761 miljons euro izlietojumu” (Nr. 272/J13)
Informācija par deputātu K. Ģirģena, Ē. Pucena, V. Dombrovska, E. Papules un R. Petravičas jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par dabasgāzes rezervēm Inčukalna pazemes gāzes krātuvē un elektroenerģijas cenu kāpumu” (Nr. 273/J13)
Informācija par deputātu V. Valaiņa, G. Daudzes, J. Vucāna, J. Dūklava un J. Jalinskas jautājumu finanšu ministram Jānim Reiram “Par Valsts budžetu 2022. gadam” (Nr. 274/J13)
Informācija par deputātu V. Valaiņa, G. Daudzes, J. Vucāna, J. Dūklava un J. Jalinskas jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam “Par Valsts budžetu 2022. gadam” (Nr. 275/J13)
Informācija par deputātu E. Kucina, I. Ribakova, I. Goldbergas, V. Nikonova, J. Tutina un J. Krišāna jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Par kārtējo mēģinājumu iznīcināt augstāko izglītību Latgalē” (Nr. 276/J13)
Informācija par deputātu Ļ. Švecovas, J. Stepaņenko, V. Valaiņa, K. Sprūdes un K. Ģirģena jautājumu satiksmes ministram Tālim Linkaitam “Par līguma slēgšanu ar SIA 'Mappost' par risinājumu VAS 'Latvijas Pasts' maršrutu plānošanas optimizācijai” (Nr. 277/J13)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika

Balsojumi

Datums: 30.09.2021 09:10:54 bal001
Par - 61, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 30.09.2021 09:19:36 bal002
Par - 34, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Alda Gobzema atsaukšanu no Ilgtspējīgas attīstības komisijas (748/Lm13)

Datums: 30.09.2021 09:20:08 bal003
Par - 36, pret - 40, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Ralfa Nemiro atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (749/Lm13)

Datums: 30.09.2021 09:22:14 bal004
Par - 69, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Prokuratūras likumā (1160/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.09.2021 09:23:21 bal005
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Uzņemošās valsts līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Ziemeļu dimensijas Kultūras partnerības sekretariātu (1068/Lp13), 2.lasījums

Datums: 30.09.2021 09:26:18 bal006
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (655/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 09:34:02 bal007
Par - 63, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (843/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 09:38:14 bal008
Par - 48, pret - 2, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (843/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 09:48:26 bal009
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (843/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 09:58:19 bal010
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (1031/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 09:59:27 bal011
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā (986/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:01:05 bal012
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (997/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:02:05 bal013
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (998/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:03:09 bal014
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Eiropas padomes konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu” (1039/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:05:08 bal015
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (942/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:06:05 bal016
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (943/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:07:11 bal017
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās” (944/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:08:14 bal018
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Likums par izslēdzošā ieskaita piemērošanu kvalificētajiem finanšu darījumiem (956/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:09:39 bal019
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā (957/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:10:56 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (958/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:12:08 bal021
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (959/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:16:50 bal022
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Akciju atpirkšanas likums (1144/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:19:05 bal023
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1145/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:21:24 bal024
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā (1148/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:23:34 bal025
Par - 81, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā (1149/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:26:32 bal026
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālā uzņēmuma likumā (1025/Lp13), 2.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:28:56 bal027
Par - 47, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (321/Lp13), 2.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:30:01 bal028
Par - 48, pret - 29, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (322/Lp13), 2.lasījums

Datums: 30.09.2021 10:30:39 bal029
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 30.09.2021 11:04:00 bal030
Par - 65, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34. pantu, Padomes Deklarāciju par Konvencijas 10. panta ... (1122/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.09.2021 11:05:58 bal031
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Konvencijas pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem Fakultatīvo protokolu (1132/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.09.2021 11:07:56 bal032
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdības līguma par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību denonsēšanu (1142/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.09.2021 11:13:59 bal033
Par - 78, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (549/Lp13), 2.lasījums

Datums: 30.09.2021 12:05:24 bal034
Par - 61, pret - 13, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.09.2021 12:06:55 bal035
Par - 75, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2021.12.01. /. Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums (1159/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.09.2021 12:26:21 bal036
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas ... (747/Lm13)

Datums: 30.09.2021 12:30:39 bal037
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

30.09.2021.

9.00

11.00

17.00