Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas deviņpadsmitā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 4. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 4. novembra attālināto ārkārtas sēdi.

Pirms sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs jūs informē, ka šodien pusdienas pārtraukums ir no pulksten 12.30 līdz 13.00. Lūdzu ņemt vērā – Saeimas Prezidijs ir saīsinājis pusdienas pārtraukumu sakarā ar Baltijas Asamblejas sanāksmi Viļņā, un vairāki mūsu kolēģi dodas uz šo sanāksmi Lietuvā.

Sākam izskatīt Saeimas Prezidija sastādīto darba kārtību.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Elektronisko sakaru likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Darba kārtībā – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts, ko ir iesnieguši deputāti Ainars Latkovskis, Anda Čakša, Arvils Ašeradens, Kārlis Šadurskis, Rihards Kozlovskis, Inese Lībiņa-Egnere, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Dagmāra Beitnere-Le Galla un Inese Voika, – “Par deputāta Ata Lejiņa apstiprināšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Evita Zālīte-Grosa. Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un atbalstīja pirms otrā lasījuma likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1213/Lp13).

Kopumā ir saņemti 13 priekšlikumi.

1. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums, kurš paredz atjaunot slimības palīdzības pabalstu laikā no 1. novembra līdz 31. decembrim. Ņemot vērā situāciju, ka no 1. maija mums ir pieejamas vakcīnas, šī palīdzība attieksies uz personām, kurām ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras ir saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. Daļēji atbalstīts, piedošanu! Daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Precizē, ka atzinumu var dot arī klīniskās universitātes slimnīcas speciālisti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam. Lūdzu!

V. Orlovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Cienījamā sēdes vadītāja! Es paskaidrošu, kāpēc es un frakcijas SASKAŅA deputāti atturēsies šajā balsojumā un arī balsojumā par likumprojektu kopumā.

Mēs atbalstām to, ka valdība sniedza palīdzīgu plecu uzņēmējiem šajā grūtajā periodā un nolēma atbalstīt to, ka darbnespējas lapu izsniedz no pirmās dienas, bet mēs nevaram piekrist tam, kādā veidā... ka Labklājības ministrija aicina piespiedu kārtā vakcinēties cilvēkus.

Mūsuprāt, caur slimības pabalstu mēs nevaram piespiest cilvēkus iet un vakcinēties. Mūsuprāt, mums ir citi mehānismi, kurus nepieciešams ieviest, lai aicinātu cilvēkus vakcinēties vairāk un vairāk.

Līdz ar to mēs... es atturēšos šajā balsojumā un frakcija SASKAŅA arī atturēsies... arī balsojumā par likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Zālītes-Grosas kundze, vai komisijas vārdā jūs ko komentēsiet?

E. Zālīte-Grosa. Jā, 3. - deputātes Petravičas un deputātes Krapānes priekšlikums, kurš paredz svītrot no likumprojektā ietvertā pārejas noteikumu 54. punkta vārdus...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Zālītes-Grosas kundze, mēs patlaban vēl par 2. priekšlikumu debatējam.

Es vaicāju - vai jūs komentēsiet Orlova kunga komentāru?

E. Zālīte-Grosa. Jā.

Manuprāt, mēs nespiežam nevienu vakcinēties, tas ir pirmkārt.

Otrkārt, šis likumprojekts nav nedz diskriminējošs, nedz kādam kaut ko ņem nost.

Vakcinēto personu ziņā mēs... protams, mazliet atbalstām, bet... principā jau tas regulējums paliek tāds, kāds tas bijis arī līdz šim. Un ieguvumi no šī likuma ir gan darba devējam, gan darba ņēmējam.

Tā ka... jā, es pilnībā nepiekrītu Orlova kungam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 52, pret - 8, atturas - 17. Komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

3. priekšlikums, lūdzu.

E. Zālīte-Grosa. 3. - deputāšu Petravičas un Krapānes priekšlikums, kurš paredz svītrot no likumprojektā ietvertā pārejas noteikuma vārdus “kurai ir sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kura ir saņēmusi atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju [..]”.

Sēdes vadītāja. Un komisijā nav atbalstīts.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Labrīt, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Valstī ir jābūt absolūti vienādai un nediskriminējošai attieksmei pret visiem strādājošajiem. Un slimības lapas ir jāapmaksā gan vakcinētām un pārslimojušām, gan nevakcinētām personām, gan šo personu kontaktpersonām.

Ir netaisnīgi atstāt ar Covid-19 saslimušo vai personu, kurām jādodas izolācijā, slimības lapu izmaksu slogu uz darba devējiem, turklāt tas rada atšķirīgu attieksmi pret darbiniekiem un strādājošajiem, kuri ir vienādās un salīdzināmās situācijās, bet kuri finansiāli... saņem atšķirīgu apmaksu par slimības lapu.

Tāpat jāņem vērā, ka virknē nozaru darba devēju izmaksas un zaudējumi līdz ar mājsēdi un saimnieciskās darbības papildu ierobežojumiem tikai pieaugs.

Valsts apmaksāja slimības lapas visiem ar Covid-19 saslimušajiem līdz šī gada 30. jūnijam, taču tad nešķiroja cilvēkus - vakcinēts, nevakcinēts... vai kā citādāk. Maksāja visiem.

Pašreiz, kad saslimstība ir daudz augstāka un viss slimības lapu izmaksu slogs gulstas uz darba devēju pleciem, tā ir netaisnīga attieksme arī pret darba devēju. Un līdz ar to šāda attieksme ir vairāk vērsta uz darba devēja sodīšanu par to, ka viņš vēl nav atlaidis to nevakcinēto darbinieku, ka tur viņu vēl darbā, tomēr mēģina nodrošināt.

Un kādā veidā gan darba devējs varētu piespiest darbiniekus vakcinēties? Darba devējs šobrīd tiek atrasts kā vainīgais vakcinācijas procesa gausajā gaitā. Bez vainas vainīgais.

Valdība vienmēr meklē kādu vainīgo: ne viņi paši, bet visi citi ir vainīgi pie valdības neveiksmēm un neizdarības. Un tam nav absolūti it nekāda sakara ar pandēmijas apkarošanu. To varētu tulkot vienīgi kā parāda atdošanu vakcinētajiem par solītās brīvības nenodrošināšanu un tad kāda lieka eiro piemešanu savam elektorātam. Bet - brīvību nenodrošina vakcīna, brīvību nodrošina Satversme.

Anotācijā iekļautajā problēmu aprakstā ir minēts, kāpēc šādi grozījumi ir nepieciešami, un tur ir rakstīts: ņemot vērā saslimstības ar Covid-19 straujo pieaugumu, kā arī vakcinācijas gaitas norisi valstī, ir svarīgi ievērot epidemiologu norādījumus (ievērot distanci un tā tālāk).

Tātad: ja tiešām ir vēlme apturēt saslimstības pieaugumu, tad ir pilnīgi nesaprotami, kāpēc, piemēram, trīs dienu darbnespējas lapa augšējo elpceļu saslimšanas gadījumā tiek dota tikai vakcinētām personām. Vakcinētai personai tiek dota iespēja trīs dienu laikā aiziet pie ārsta, uztaisīt testu un palikt šajā laikā mājās, lai neizplatītu infekciju, savukārt nevakcinētām personām tādas iespējas nav.

Tātad var secināt, ka valdība uzskata, ka vakcinētas personas ir tomēr bīstamākas sabiedrībai nekā nevakcinētas, un ka plāno tādā veidā ierobežot vīrusa izplatību. Vai arī - tomēr šiem likuma grozījumiem nav absolūti nekāda sakara ar infekcijas izplatības mazināšanu.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu un pārtraukt diskriminēt cilvēkus. Lūdzu nodrošināt vienādas tiesības un vienādu sociālo atbalstu visām sabiedrības grupām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labrīt, cienījamā sēdes vadītāja! Labrīt, kolēģi! Kad sākās šī pandēmija, valstis, to skaitā arī Eiropas Savienības valstis, sadevās rokās - akumulēja lielus naudas līdzekļus un ieguldīja šo vakcīnu izstrādātāju kontos, lai tās tiktu izstrādātas pēc iespējas ātrāk un būtu pieejamas ikvienam. Otrajā etapā, kad vakcīnas bija gatavas, valstis atkal akumulēja lielus naudas līdzekļus, lai vakcīnas nopirktu.

Vakcīnas tagad ir nopirktas, bizness ir uztaisīts, un, ja pavērojam finanšu tirgus, tad redzam - vakcīnu ražotāju peļņas rādītāji skrien debesīs. Vai šis ir veids, kā ļaut dažām lielām kompānijām uz kopējās nelaimes rēķina nopelnīt, - tas ir tīri morāls jautājums un sirdsapziņas jautājums.

Joprojām nav atbildēts uz maniem jautājumiem - vēl kopš pavasara. Proti, es jautāju arī speciālistiem un zinātniekiem - kā ir ar to, ka pastāv arī attiecīgi terapeitiskie līdzekļi (šobrīd to izstrāde jau ir apstiprināšanas stadijā - tuvu finišam), un kā ir ar profilaksi sabiedriskajās ēkās. Tad, kad par to runāju, uz mani skatījās kā uz muļķīti no laukiem.

Varbūt tomēr kombinēsim šos līdzekļus un cīnīsimies plašākā frontē, nevis paļausimies tikai un vienīgi uz vakcināciju?

Es aicinu vakcinēties ikvienu, bet tas nevar būt piespiedu kārtā. Un šajā gadījumā es uzskatu, ka manu kolēģu ierosinājums izbeigt diskrimināciju tikai samazinās cilvēku pretestību vakcinēties.

Manuprāt, mūsu valdībai ir skaidri jāpasaka, ka vakcīnu ražotājiem ir pienākums tomēr uz šo vakcīnu rēķina nepelnīt un sākt domāt par šo vakcīnu plašāku ražošanu, lai tās būtu pieejamas tad, kad tās ir nepieciešamas, un nebūtu jāpiedzīvo tas, ko mēs piedzīvojām pavasarī.

Manuprāt, vēl viens svarīgs faktors, kas šobrīd rada šo diskrimināciju un liek cilvēkus dalīt, ir tas, ka mēs mēģinām cilvēkos radīt baiļu sajūtu - nepārtrauktā informācijas plūsma, kurā tiek popularizēts viss sliktais, tiek popularizēts stāsts, ka tauta ir pārāk dumja, lai saprastu, ka obligāta vakcinācija ir vienīgā izeja, un tiek mākslīgi uzturēts šis mīts, ka tikai vakcīna izglābs. Neizglābs tikai vakcīna! Izglābs cilvēku motivēšana to darīt sabiedrības labā. Pašreiz tas nenotiek.

Es aicinu tomēr atbalstīt kolēģu iesniegto priekšlikumu un pārtraukt cilvēku dalīšanu vakcinētajos, pusvakcinētajos un nevakcinētajos.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kaut ko vēl piebildīsiet? Lūdzu!

E. Zālīte-Grosa. Jā. Komisijas vārdā saku: šeit nevar runāt par nevakcinēto personu diskrimināciju, jo šie priekšlikumi neliedz saņemt arī līdz šim saņemtos pabalstus.

Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāšu Petravičas un Krapānes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 53, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Zālīte-Grosa. 4. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums, kurš papildina, ka regulējums attiecas arī uz mājas karantīnā esošajiem. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš ir redakcionālas dabas. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kurš precizē pārejas noteikumu 56. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 7. - deputāšu Petravičas un Krapānes priekšlikums, kurš līdzīgs iepriekšējam. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Es negribētu atkārtot to, kas jau pateikts, bet... Šī tiešām ir diskriminācija pret nevakcinētiem cilvēkiem, jo, saņemot slimības lapas, ir atšķirība, vai saņem slimības lapas A apmaksu vai slimības lapas B apmaksu.

B lapai apmaksa tiek veikta jau no pirmās dienas un otrajai un trešajai dienai aprēķina 80 procentus. Savukārt A lapai pirmā diena netiek apmaksāta, bet otrā un trešā diena ir apmaksāta 75 procentu apmērā.

Tātad cilvēkiem, kuri dara vienādu darbu un kuri ir saņēmuši vienādu atalgojumu, slimības lapu apmaksa ir atšķirīga.

Tāpat arī trīs dienu slimības lapu piešķiršana vakcinētām personām, savukārt nevakcinētām - ne. Tā arī, protams, ir diskriminācija.

Un arī - vecāku pabalsta izmaksas turpinājums... Tātad vakcinētām personām būs tāda iespēja, ja nevar atgriezties darbā, savukārt nevakcinētām personām tādas iespējas nebūs.

Skatot šos jautājumus komisijas sēdē, arī no Tiesībsarga biroja norādīja: kamēr valstī nav noteikta obligāta vakcinācija pilnīgi visām personām, šeit pastāv konstitucionālie riski, ar šādām pabalstu izmaksām dalot cilvēkus. Tas būtu apmēram tāpat, ja pie mums iedomātos slimības lapas paaugstinātā apmērā apmaksāt kādas citas tautības pārstāvjiem vai pēc politiskās vai reliģiskās piederības sākt šķirot.

Līdz ar to esam piedāvājušas šo priekšlikumu - izņemt ārā vārdus par vakcinētām vai pārslimojušām personām un nodrošināt vienlīdzīgu pieeju visām personu grupām - līdzīgi, kā attiecībā uz visiem šiem pabalstiem tas bija spēkā līdz šī gada 30. jūnijam, - un nesākt te šķirot cilvēkus, nesēt naidu starp sabiedrības grupām un nodrošināt vienlīdzīgu pieeju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es arī aicināšu atbalstīt manu kolēģu iesniegto priekšlikumu.

Es gribētu norādīt arī uz to, ka tas regulējums, ko jūs vēlaties šajā likumā iebalsot attiecībā uz darbnespējas lapām, ir acīmredzams pārkāpums, jo ar šiem grozījumiem jūs mēģināt prioritizēt gan slimību, gan arī cilvēkus, kuri - atkarībā no sava veselības stāvokļa - ir tiesīgi vai nav tiesīgi saņemt darbnespējas lapu.

Turklāt šis ārsta atzinums, kas ir minēts šajā likumprojektā... Protams, tas ir vēl viens punkts, kurš, visticamāk, varētu tikt apstrīdēts Satversmes tiesā, ja runājam par to, ka cilvēka veselības stāvoklis nedrīkst būt par iemeslu diskriminācijai. Jūs šobrīd šajos grozījumos, kurus jūs piedāvājat jau uz otro lasījumu un par kuriem aicināt nobalsot, lieliski to pierādāt.

Tieši tāpat, kā jau mana kolēģe Ramona Petraviča minēja, ir attiecībā arī uz bērnu pabalstiem. Protams, šī ir bērnu diskriminēšana. Atcerēsimies, ka bērnu pabalsti ir nepieciešami tādēļ, lai vecāki varētu ilgāk pabūt kopā ar saviem bērniem un lai varētu iegādāties bērniem nepieciešamās lietas.

Tādā veidā jūs sodāt bērnus, kuri absolūti nav vainojami pie šīs situācijas valstī un pie tā, ko viņu vecāki ir darījuši vai nav darījuši, jūsuprāt, pareizi.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...? Jūsu komentāri.

E. Zālīte-Grosa. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāšu Petravičas un Krapānes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 51, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Zālīte-Grosa. 8. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Pārejas noteikumu 56. punktu precizējošs. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Zālīte-Grosa. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 10. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

E. Zālīte-Grosa. 11. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir precizējošs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E. Zālīte-Grosa. 12. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Paredz turpināt piešķirt vecāku pabalstu no 11. oktobra līdz 15. novembrim. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Šī ir atkal tāda situācija - vakcinēts vecāks varēs pieprasīt piešķirt vecāku pabalsta turpinājuma izmaksu pēc tam, kad bērns sasniedz viena vai pusotra gada vecumu, bet nevakcinēts vecāks nevarēs.

Vecāki, kuriem beidzas vecāku pabalsta izmaksas periods un ir jāatgriežas darbā, bet kuriem tas nav iespējams ārkārtējās situācijas apstākļu dēļ, jo darba devējs nenodarbina darbinieku, ir iestājusies dīkstāve, vai nevar gūt ienākumus no saimnieciskās darbības, ir pilnīgi vienādās un salīdzināmās situācijās - gan vakcinēts vecāks, gan nevakcinēts vecāks. Tātad vienam - vakcinētajam - paildzina pabalsta izmaksas termiņu, otram - nevakcinētajam - ne. Tas nekādā veidā nav saistīts ar pandēmijas apkarošanu vai vīrusa izplatības ierobežošanu. Kāds sakars vīrusa izplatībai ar pabalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu? Tas ir politisks un klaji diskriminējošs priekšlikums.

Vēlreiz atkārtošu, ka, Sociālo un darba lietu komisijā izskatot šo priekšlikumu, Tiesībsarga birojs norādīja - kamēr valstī obligātā vakcinācija nav noteikta pilnīgi visām personām, šādas normas piemērošanai ir konstitucionāli riski. Turklāt Labklājības ministrija, izstrādājot Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes, ir uzsvērusi, ka diskriminācija nav pieļaujama nekādos apstākļos un skaidrojusi, ka “vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija nozīmē, ka sociālā aizsardzība tiek nodrošināta, nediskriminējot personu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, vecuma, veselības stāvokļa, invaliditātes vai seksuālās orientācijas, sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citu apstākļu dēļ, kā arī nodrošinot visiem iedzīvotājiem līdzvērtīgas iespējas īstenot savas tiesības un pieejamību precēm un pakalpojumiem ikvienā jomā un situācijā”.

Gribu arī atgādināt, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija Latvijā ir spēkā no 1997. gada 27. jūnija. Tā noteic, ka “minēto tiesību un brīvību īstenošana tiek nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas”.

Līdz ar to aicinu ievērot cilvēka pamattiesības un tiesiskumu. Šajā sakarā izšķiroša nozīme ir vienlīdzīgai attieksmei pret visām personām. Valdībai ir jānodrošina, ka vakcinācija ir brīvprātīga, tai nav politiska, sociāla vai cita spiediena, kā arī jānodrošina, ka neviens netiek diskriminēts saistībā ar savu izvēli nevakcinēties ne tikai veselības risku dēļ, bet arī tādēļ, ka cilvēks nevēlas to darīt kādu citu apstākļu dēļ.

Vakcinēšanās vai nevakcinēšanās fakts ietekmē cilvēktiesības, piemēram, pārvietojoties ar sabiedrisko transportu, - nevakcinētajiem tiek atņemtas braukšanas maksas atlaides; kļūstot par bezdarbniekiem, nevakcinētajiem bezdarbniekiem tomēr kādu brīdi nemaksā bezdarbnieku pabalstu, pēc trīs mēnešiem sāk izmaksāt; ieeja tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietās tikai vakcinētajiem; pabalsta pieejamība tikai vakcinētām personām; slimības lapu labvēlīgāki nosacījumi vakcinētām personām.

Manā ieskatā, šādi valdības pieņemtie lēmumi attiecībā uz epidemioloģisko drošību nav vērsti... par labu cilvēkam, bet gan mērķtiecīgi grauj valsti kopumā. Vecākiem, kuriem beidzas bērna kopšanas pabalsts un ir jāatgriežas darbā, ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme, un šādu diskriminējošu attieksmi nevar piemērot ne pret vienu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Labrīt, dārgie kolēģi! Pirmkārt, komentējot debatēs izskanējušo par to, ka mums būtu nepieciešams dzīvot plānveida ekonomikā, kur uzņēmumi nenopelna ar inovācijām un produktu ražošanu, man jāatgādina dārgajiem kolēģiem, ka mēs jau sen dzīvojam kapitālismā, un Padomju Savienība, tai skaitā plānveida ekonomika, ceru, Latvijā neatgriezīsies. Tas tā, runājot par... kā tur bija... muļķīšiem no laukiem.

Tālāk. Es ieteiktu tiem kolēģiem, kuri ilgstoši ir sabotējuši valdības darbu attiecībā uz nepieciešamību, lai visa valsts un sabiedrība... tai skaitā arī tautsaimniecība, atgrieztos normālās sliedēs, pārtraukt to darīt. Īpaši es aicinu to darīt tiem kolēģiem, kuri savulaik, izmantojot savas amata priekšrocības, aizskrēja vakcinēties bez rindas pirms, piemēram, skolotājiem. Kā to izdarīja, piemēram, Petravičas kundze. Un arī izbeigt liet... šajos hibrīdkara apstākļos uz Kremļa propagandas dzirnavām, kuras sekas mēs šobrīd diezgan izteikti sajūtam mūsu austrumu pierobežā un austrumu reģionā.

Šajā sakarā es aicinu, ņemot vērā to, ka šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts (lai deputātiem netiktu jaukta galva), balsot “pret” šo priekšlikumu, atbalstot nākamo - komisijas - priekšlikumu. Tiem, kas pieraduši atturēties katrā otrā balsojumā, aicinu... alternatīvu “atturēties” pie šī priekšlikuma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Nebiju plānojis šajā brīdī pieteikties debatēm, bet Feldmana kungs ar savu izcilo argumentāciju mani tomēr izaicināja pieteikties.

Es aicinu nesaukt citus kolēģus par muļķīšiem un runāt par priekšlikumiem. Ja jūs runājat par plānveida ekonomiku un sociālismu un piesaucat Padomju Savienību, paskatieties šī gada valsts budžetu, uz kādiem principiem tas ir balstīts, pirms kritizējat kādu citu. Kā nekā šajā budžetā... Es nevarētu teikt, ka budžeta ienākumi ir pietiekoši lieli, lai segtu budžeta izdevumus. Domāju, budžeta debatēs mēs par to vēl debatēsim.

Es aicinu kolēģus cieņpilni izturēties pret citiem. Petravičas kundze ļoti labi un ļoti konkrēti argumentēja sava priekšlikuma jēgu. Manuprāt, tas ir ļoti sagatavots priekšlikums un uzrunā pēc būtības... šo problemātiku, kas ir saistībā ar valdības politiku, kas pēc būtības ir sabiedrības šķelšanas virzienā. Tas, ka valdība nav spējusi ar trīs miljardu eiro lieliem resursiem panākt vakcinācijas aptveres palielināšanu, un tas, ka šobrīd tieši seniori ir tie, kurus vajadzētu visvairāk un intensīvāk... strādāt ar viņu vakcinācijas aptveres palielināšanu... šāda valdības nostāja iedzīvotāju dalīšanas jautājumos nebūt nepalīdz šīs problēmas risināšanai, tas ir fakts.

Tāpēc es aicinu pašiem varbūt mazāk nodarboties ar politisku, tā teikt, apvainojumu mētāšanu, bet katram darīt savu darbu. Manuprāt, Petravičas kundze kā opozīcijas deputāte šobrīd ļoti labi dara savu darbu, norādot uz problēmām, uz kurām norādīja tiesībsargs.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai otro reizi. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Attiecībā uz pārmetumiem par vakcināciju gribu atgādināt, ka tas bija Ministru kabineta lēmums un bija aicinājums katram ministram vakcinēties kopīgi ar savā jomā strādājošajiem. Es absolūti nerāvos vakcinēties, bet, iespējams, tie, kas no JKP nevakcinējās... jūs negribējāt ar “AstraZeneca” vakcinēties, bet gribējāt sagaidīt kādas citas vakcīnas pieejamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Zālītes kundze, lūdzu, komisijas vārdā...?

E. Zālīte‑Grosa. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 13. priekšlikumā. Tādēļ aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - labklājības ministra Eglīša priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 6, pret - 58, atturas - 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

E. Zālīte-Grosa. 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tas visu redakcionāli sakārto un komisijā ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds labklājības ministram Gatim Eglītim. Lūdzu!

G. Eglītis (labklājības ministrs).

Labrīt, kolēģi! Paldies par atbalstu šim likumprojektam. Īpašs paldies Sociālo un darba lietu komisijai, ka varēja ātri izskatīt šos divus ļoti svarīgos atbalsta instrumentus - gan attiecībā uz slimības lapām, gan attiecībā uz vecāku pabalsta termiņa pagarinājumu. Es domāju, ka šajos apstākļos šie divi atbalsta mehānismi ir ļoti svarīgi gan uzņēmējiem, gan arī jaunajiem vecākiem. Tā ka paldies par ātro darbu... reakciju.

Pavisam īsi attiecībā uz vakcinācijas pienākumu. Latvijas valsts pārvalde ir izvēlējusies racionālu pieeju, kas balstās zinātnes atzinumos, faktos un statistisko modeļu datos. Šī pieeja, kā redzam, dažos gadījumos prasa arī personisko brīvību ierobežošanu, kas ne visiem un ne vienmēr ir viegli. Cilvēciski varbūt var saprast Covid-19 situācijas raisīto mulsumu un dusmas, arī protesta izpausmes, tomēr valsts mērogā regulējums attiecībā uz pienākumu vakcinēties pret Covid-19, esot nodarbinātam, nemainās. Es uzskatu, ka tas ir pareizais virziens, jo mums jādara viss, viss, viss, lai vakcinācijas aptveri celtu ļoti strauji. Šie divi lēmumi šodien ir arī instrumenti šajā virzienā.

Es redzu, ka arī biznesa vidē darba devēji ļoti, ļoti strādā ar saviem darba kolektīviem, lai veicinātu vakcinācijas aptveri, jo skaidrs, ka jebkurš saslimušais vai, teiksim, maiņa ražošanas līnijā... piemēram, ja iziet no... darba, tas nozīmē naudas zaudējumus un tā tālāk. Paši uzņēmēji cenšas veicināt vakcināciju, un šie divi instrumenti arī viņiem varētu palīdzēt.

Paldies jums visiem.

Sēdes vadītāja. Paldies labklājības ministram par dalību debatēs.

Turpinām debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, jūs varat sevi mānīt, sakot, ka jūs šādā veidā veicināt vakcinācijas aptveri, bet patiesība ir tāda, ka jūs pilnībā iznīcināt valsts ekonomiku un iedzenat cilvēkus izmisumā.

Ja mēs runājam par to, ko Krišjānis Feldmans vēlreiz mums pastāstīs, -droši vien Krišjānis Feldmans mums stāstīs par Padomju Savienību. Iespējams, ka Krišjānis Feldmans nebija pieredzējis tos laikus, par kuriem tagad var lasīt avīzēs. Es lasīju avīzēs, es lasīju arī periodikas krājumos par to, kādā veidā sešdesmitajos gados notika cilvēku piespiešana strādāt kolhozos. Man bija ļoti interesanti, jo man bija jāpapēta arī atsevišķas personības, par kurām es kādreiz varbūt jums izstāstīšu.

Bet, ja mēs runājam konkrēti par Latgales gadījumu, Latgalē bija ļoti, ļoti izplatīta linu rūpniecība un cilvēki, kuriem bija savi linu lauki, bija spiesti...

Sēdes vadītāja. Stepaņenko kundze, lūdzu, atvainojiet, bet mēs šobrīd debatējam par 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu. Lūdzu!

J. Stepaņenko. Jā, tieši tā. Ja jūs man ļausiet pabeigt to domu, tad jūs sapratīsiet, par ko es runāju.

Šie cilvēki tika piespiesti piedalīties kopīgā darbā kopīgam labumam. Mēs varam lasīt vairākas liecības, kā cilvēki tika pierunāti kopējā labuma vārdā veltīt savu veselību kopējam darbam. Un šeit mēs redzam analoģiju, tagad mēs arī nonākam pie tā secinājuma, ko es gribēju jums izstāstīt. Mēs redzam, ka šī analoģija ir ļoti, ļoti līdzīga tai, ko mēs dzirdam šodien. Tā retorika, kuru mēs dzirdam šodien, ir ļoti līdzīga.

Varbūt Feldmana kungs tiešām nav pētījis šo vēstures lappusi, varbūt Feldmana kungam šķiet, ka šādā veidā mēs glābjam ekonomiku, taču tanī pašā laikā mēs esam liecinieki tam, ka savā būtībā Padomju Savienība atgriežas (kā jau vēsture mēdz atgriezties), un tie cilvēki, kuri nebija šo vēsturi mācījušies, kuri nebija sapratuši, kādā veidā šāda rīcība var izkropļot visu cilvēka dzīvi, droši vien to neapzinās.

Tāpēc es Feldmana kungu gribētu aicināt palasīt vēstures lappuses... palasīt periodiku, palasīt avīzes, kurās ir minēti šādi gadījumi, kurās savulaik cilvēkiem ar sajūsmu tika stāstīts, cik ļoti labi visiem kopīgi strādāt kolhozā un cik ļoti slikti ir tie cilvēki, kuri savtīgi, tikai savu interešu vadīti neiet strādāt uz linu lauka un neveltī savu veselību un dzīvi kopīgam darbam. Tas ir ļoti līdzīgi... Tā ir ļoti līdzīga analoģija, ko mums nākas dzirdēt šodien. Šis likumprojekts, kas ir radīts ar kliedzošiem pārkāpumiem cilvēktiesību un arī bērnu tiesību aizsardzības jomā, ir viens no paraugiem tam, cik ļoti nepareizi rīkojas šodienas valdība, cik ļoti nepareizi rīkojas koalīcija.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Kopumā par šo likumprojektu ir jābalso nevis “atturoties”, bet šis likumprojekts ir jānoraida, jo tā ir atkal kārtējā cilvēku diskriminēšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Atkal izskanēs aicinājums no manas puses, šoreiz - neizplatīt dezinformāciju attiecībā uz tautsaimniecības augsmi vai neaugsmi.

Jāinformē, ka septembrī Latvijas Banka paaugstināja IKP pieauguma prognozi (attiecībā pret iepriekšējo gadu) līdz 5,3 procentiem. Šobrīd, par spīti lokdaunam, varam paredzēt, ka IKP turpinās savu, teiksim, pieauguma gaitu un šie pieci procenti šogad tiks sasniegti, kā arī, ja visa sabiedrība būs atbildīga, tai skaitā nodarbosies ar vakcināciju, un arī uzņēmēji turpinās veicināt vakcināciju, arī nākamajā gadā IKP augsme būs pieci procenti.

Turklāt vēlos atspēkot dezinformāciju arī attiecībā uz eksportu. Šogad eksports pieaudzis par 20 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vēlos atgādināt, ka tieši eksports, tātad naudas masa, kas ieplūst Latvijas ekonomikā, ir visas sabiedrības... valsts labklājības pamatā.

Aicinu Saeimas deputātus atturēties no dezinformācijas izplatīšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei. Lūdzu!

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Labdien, godātie kolēģi! Sēdes vadītāja! Ļoti grūti, protams, koncentrēties un sekot darba kārtībai, sākot ar sabotāžu no padomju laikiem (Nav saklausāms.)... un eksportu... jo mēs skatām grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”.

Par to, ko teica labklājības ministrs. Paldies par redakcijām, bet, runājot par redakcijām, man liekas, tas vienkārši ir 10-20 soļi atpakaļ. Mēs 30 gadu laikā mēģinām ar maziem, maziem soļiem atbalstīt sievietes, atbalstīt darba devējus, atbalstīt darba ņēmējus, lai tuvotos Ziemeļvalstu attīstībai, vienalga, lai mums vienkārši ekonomika augtu, lai cilvēkiem būtu drošība un vēlme te strādāt un kaut ko veidot.

Bet, kas mani ļoti sarūgtināja, tas ir iepriekšējais priekšlikums - par to, ka sievietēm, kas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma... Tā ir vienkārši tāda diskriminācija. Ja mēs ar Darba likumu visu laiku mēģinājām šīs sievietes pasargāt, atbalstīt un pat Darba likumā ir paredzēts, ka, ja sieviete turpina... Jāsaprot, ka sieviete pēc gada, neraugoties uz to, ka viņa atgriežas darbā... varbūt ne pēc savas vēlmes, vienkārši ir tādi apstākļi, ka ir jāturpina strādāt, lai pabarotu savus bērnus, lai uzturētu bērnus... un paralēli tam viņa turpina barot ar krūti... neraugoties uz to, ka viņa iet uz darbu un Darba likums viņu pasargā, pat paredz, ka darba devējs viņai saīsina darba laiku, nemainot vidējo darba peļņu... Bet ko mēs darām? Ja viņa nav vakcinēta - atvainojiet, to pabalstu mēs nepiešķirsim!

Bet no tām rekomendācijām par Covid-19, ko raksta Pasaules Veselības organizācija. Viņi raksta, ka nav nekādu datu par Covid-19 vakcīnu drošību zīdīšanas laikā vai bērnam, ko baro ar krūti. Tomēr nav domājams, ka Covid-19 vakcīna būtu riskanta bērnam, ko baro ar krūti. Un labumi, ko dod barošana ar krūti, ir labi zināmi. Tāpēc JCVI ir rekomendējusi, ka vakcīnu var saņemt bērna zīdīšanas laikā. Tas atbilst ASV sniegtajām un no Pasaules Veselības organizācijas saņemtajām rekomendācijām.

Ja barojat bērnu ar krūti, jūs varat nolemt pagaidīt līdz tam laikam, kad jūs būsiet beigusi bērna zīdīšanu, un tad saņemt vakcīnu. Bet mēs negaidīsim! Mēs uztaisīsim tādus apstākļus, lai sievietei būtu izvēle! Un kāda izvēle? Vienkārši 10 un 20 soļi atpakaļ. Paldies labklājības ministram, paldies JKP, paldies šai valdībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Klausoties Feldmana kunga atskaitēs, ciparos, es vēlētos norādīt uz to, ka Feldmana kungs droši vien nav aizdomājies par to, ka šī statistika tika ievākta pirms obligātās vakcinācijas ieviešanas valstī, kura ir sākusies praktiski pirms pāris nedēļām. Tas nozīmē, ka Feldmana kunga sniegtā informācija ir neobjektīva un ar dezinformāciju šobrīd nodarbojas pats Feldmana kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Man nav ne jausmas, kāpēc, runājot par šiem priekšlikumiem, pēkšņi ir plašas diskusijas par iekšzemes kopprodukta izaugsmi, dezinformāciju un tā tālāk. Skatoties uz darba kārtību... uz priekšu, ja jau mēs esam tik ļoti, tā teikt, iesildījušies pie šā likumprojekta, tad būs interesanti, kad mēs pabeigsim.

Bet attiecībā uz IKP, atbildot uz Feldmana kunga teikto, - kolēģi, 13. Saeimas laikā mūsu atpalicība no Igaunijas, mērot iekšzemes kopproduktu, ir palikusi tāda pati, kāda tā bija pirms 13. Saeimas, savukārt mūsu atpalicība no Lietuvas, tā starpība, arī runājot par iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju, ir pieaugusi par gandrīz 50 procentiem. 13. Saeimas laikā!

Un noteikti ne maza daļa no iekšzemes kopprodukta izaugsmes šajos gados izveidojās no milzīgās aizņemšanās, kuru šī valdība četru gadu laikā izveidoja, palielināja parādu, izveidoja tādu parādu, kas ir lielāks nekā Igaunijai 30 gadu laikā. Jā, protams, iekšzemes kopprodukts aug, eksports aug, bet viss, kolēģi, ir relatīvi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Kolēģi! Man arī radās motivācija reflektēt uz Feldmana kunga replikām un komentāriem, runājot par maternitātes un slimības apdrošināšanas subjektu loka palielināšanu.

Ko es gribu pateikt? Dombrovska kungs ļoti pareizi akcentēja... uzmanību, ka IKP pieaugums pats par sevi neko neparāda. Bet iedzīvotāju labklājības pieauguma līmenim vai dzīves kvalitātes līmenim... atslēgas vārds šeit ir dzīves kvalitāte... iedzīvotāju... līmenim... parāda tāds rādītājs kā IKP uz vienu iedzīvotāju.

Latvija pēc IKP uz vienu iedzīvotāju ilgstoši atrodas vienā no pēdējām vietām Eiropas Savienības dalībvalstu vidū jeb precīzi ir trešajā vietā no apakšas - aiz Latvijas ir tikai Bulgārija un, ja es nekļūdos, Rumānija. Šis rādītājs parāda labklājību, mājsaimniecības labklājību. Mājsaimniecības labklājību arī parāda iedzīvotāju veselības stāvoklis jeb dzīves kvalitāte vai ko var atļauties, piemēram, ģimene Varakļānos un ko var atļauties Feldmana kunga ģimene Rīgā. Un laikam tās opcijas būs ļoti atšķirīgas starp Varakļānu ģimeni, kas dzīvo, piemēram, no zemnieku saimniecības ienākumiem, un Feldmana kungu, kas dzīvo no deputāta algas, no komisijas vadītāja algas un tā tālāk, un tā joprojām.

Un tad veidojas tas vidējais IKP rādītājs. Bet pēc IKP rādītāja, vidējā uz vienu iedzīvotāju un mājsaimniecību, mēs redzam, ka šo 15 gadu laikā iedzīvotāju veselības stāvoklis, iedzīvotāju iespēja griezties pie ārstiem, iziet apmeklējumus... nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu aprūpi, izmeklējumus un savlaicīgus medicīniskos pakalpojumus nav uzlabojusies. No tā mēs arī šoreiz redzam visas tās sekas kontekstā ar smagu slimības norisi, ar to, ka slimnīcas ar smago slimības... teiksim tā, komplikāciju dēļ ir pārslogotas, ar to, ka iedzīvotāji ilgstoši nevarēja griezties pie mediķiem un nevarēja nodrošināt kvalitāti savai dzīvei. Tāpēc arī ir tie mirstības rezultāti tādi, kādi tie ir, jeb pirmajā vietā Eiropas Savienības dalībvalstu vidū.

Kopumā par visu problemātiku. Šis mēģinājums reducēt un diferencēt, kam maksāt kādus slimības pabalstus, kam nemaksāt, kopumā noteikti arī atspoguļosies uz veselības stāvokli gan ģimenēm, gan cilvēkiem. No šā arī izriet tas, ka patiesībā efekts var būt nevis pozitīvs, bet negatīvs, jo tie cilvēki, kam ir slikta veselība, vēl smagāk cietīs, izejot no šīs krīzes.

Tāpēc nevajag runāt par plikiem cipariem - IKP pieaugums... kas it kā pieaug -, jo tas viss ir relatīvi: IKP uz vienu iedzīvotāju... iedzīvotāju labklājība Varakļānos, Viļakā vai kādā citā vēl nomaļākā vietā nemaz neatšķirsies nākamgad vai iepriekšējā vai aiziepriekšējā gadā. Kāpēc? Tāpēc, ka inflācija un finanšu līdzekļu ieguldīšana būvniecībā tikai un vienīgi nodrošina ienākumu pieaugumu valdošajiem politiķiem, ierēdņiem un viņiem pietuvinātiem uzņēmumiem, kas saņem šo finansējumu, nevis uzlabo kopējo veselības stāvokli iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi. Lūdzu!

K. Feldmans (JK).

Droši vien šajās debatēs būs kaut kāds rekords uzstādīts, cik daudz dezinformācijas man jāatspēko.

Pirmkārt, labas ziņas ir tās, ka saskaņā ar Pasaules Bankas datiem periodā no 2000. gada, kad IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija aptuveni 3,5 tūkstoši ASV dolāru, līdz šim gadam... pagājušajam gadam, kad IKP uz vienu iedzīvotāju bija 17,5 tūkstoši ASV dolāru... Tad tas pieaugums ir pieckārt, pieckārt... piecas reizes pieaudzis! Izskanēja, ka tas nav pieaudzis. Es runāju... tātad 20 gadu laikā ir pieaudzis piecas reizes.

Otrkārt, kas attiecas uz veselību objektīvi. Protams, Latvijas iedzīvotāju veselība īpaši šajā laikā pasliktinās. Tā diemžēl ir tā problēma, ar ko šobrīd arī Latvijas valdība cīnās, mēģinot nodrošināt pēc iespējas slimnīcu un visa pārējā veselības aprūpes sektora atslogošanu, kādēļ arī, protams, tiek izdarīts pamatots konstruktīvs spiediens attiecībā uz sabiedrības locekļu nepieciešamību pasargāt pašiem savu veselību, tai skaitā ar vakcināciju. Diemžēl tas, ka liela daļa sabiedrības dažādu iemeslu dēļ - vai tas ir propagandas ietekmē, vai, teiksim, dezinformācijas ietekmē - izvēlas nepasargāt sevi un savus tuvākos, protams, atstāj iespaidu kopumā uz veselības sistēmas pieejamību cilvēkiem, kuri ir pilnībā sadarbojušies ar valsti, izpildījuši visas nepieciešamās prasības un kuri maksā, starp citu, arī nodokļus, lai saņemtu veselības aprūpi kvalitatīvi. Šobrīd tieši tas ir tas, ko risinām.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. Lūdzu! Nikolajam... Ļubova Švecova? Piedodiet, neredzēju.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Īsa remarka par dezinformāciju un maldināšanu.

IKP dati uz vienu iedzīvotāju par iepriekšējo gadu nav publiski pieejami un vēl nav aprēķināti. Pēdējie dati saskaņā ar metodoloģiju, kā aprēķina IKP uz vienu iedzīvotāju, ir pieejami tikai par 2019. gadu, un Latvija tiek mērota salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Jāsaprot arī, ka ir meli, lieli meli un statistika, un atkarībā no tā, kurš tulko statistiku, tad arī parādās vai nu realitāte, vai dezinformācija. Šajā gadījumā es redzu un saskatu Feldmana kunga vārdos dezinformāciju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. Lūdzu!

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka tieši pirms dažām nedēļām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Feldmans kopā ar labklājības ministru Eglīti apciemoja vienu lētu cenu veikalu Rīgā un tur bez maskām reklamēja šo veikalu. Ar to viņi veicināja pieplūdumu rindās, un cilvēki tagad stāv - tūkstoši cilvēku, garas rindas... Viņi stāv tur stundām bez maskām.

Man šķiet, ka komisijas vadītājam un ministram jāuzņemas arī būtiska atbildība par to, ka viņi faktiski ar savu darbību veicināja cilvēku saslimstību. Un tā ir dezinformācija. Tās ir maldu ziņas, par ko jūs runājat tagad, Feldmana kungs! Man šķiet, ka jums nav sirdsapziņas.

Es nebalsošu par jūsu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai komisijas vārdā ko piebildīsiet, Zālītes-Grosas kundze?

E. Zālīte-Grosa. Komisijas vārdā - šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 51, pret - 9, atturas - 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

E. Zālīte-Grosa. Paldies.

Ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 59, pret - 7, atturas - 17. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Šajā likumprojektā mums tika saņemti kopumā 27 priekšlikumi. Tie tika izskatīti, protams, brīžiem ar asām diskusijām, bet ķersimies katram klāt, un attiecīgi pastāstīšu.

1. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Paredz... pareizāk sakot, precizē likuma darbības jomas un paredz, kādā veidā strādā Covid-19 infekcijas izplatības laikā un sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes iestādes un institūcijas un kādā veidā to dara privātpersonas. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 2.  - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz: “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldību atbild Ministru prezidents, veidojot vienotu un saskaņotu Ministru kabineta darbu.” Šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts un tika noraidīts, ņemot vērā, ka priekšlikumā jau ir iekļautas pašsaprotamas, šobrīd eksistējošas lietas.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Pareizi jau minēja: pašsaprotamas lietas, bet tieši šajā - Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības - likumā, manuprāt, tas būtu jānostiprina, un paskaidrošu, kāpēc.

Šis priekšlikums ir saistīts arī ar manu nākamo priekšlikumu, kas paredz, ka tieši valdības vadītājs ir atbildīgs Saeimas priekšā par Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu kā galvenā atbildīgā persona.

Šobrīd mēs redzam, ka ir dažādas formālas grupas, operatīvās vadības grupa, ko vada Citskovska kungs, Valsts kancelejas vadītājs, kas ir pakļauts pēc būtības Ministru prezidentam. Tāpat mēs redzam, ka divi gadi... Šobrīd jau iet otrais gads, otrā ziema tuvojas, kad ir Covid-19 pandēmija, un tikai dažas nedēļas atpakaļ Ministru prezidents izdomāja, ka vajadzētu aprunāties ar medicīnas jomas organizācijām laikā, kad viņa valdības ministram ir pieprasīta demisija, par kuru mēs šodien arī runāsim. Viss šīs demisijas prasīšanas laiks parādīja, cik svarīgs un nozīmīgs ir šāds priekšlikums.

Kolēģi! Mums šobrīd ir valdības vadītājs, kas skatās uz savu ministru, nesaprot, ar ko viņš nodarbojas, meklē attaisnojumus valdības neizdarībai, un mums ir veselības ministrs, kas skatās uz valdības vadītāju un visā vaino valdību, ka valdība nav pieņēmusi, nav ieklausījusies, vēl kaut ko nav izdarījusi. Šāda pieeja man nav pieņemama. Un, es domāju, arī kolēģiem šāda pieeja nav pieņemama, ka mums var būt krīzes laikā situācija, ka it kā formāli mums ir krīzes likumos noteikts, kas ir vadītājs, bet, ja mēs skatāmies Covid-19 krīzes vadību un atbildīgās personas, mēs nonākam situācijā, ka šajā valstī neviens ne par ko neatbild. Neviens!

Tāpēc es, kolēģi, aicinu priekšlikumu atbalstīt, iekļaut likumā to, ka tieši valdības vadītājs ir atbildīgs par to, kas notiek ar krīzes pārvaldību. Neviens cits - ne veselības ministrs, ne zemkopības ministrs, ne kultūras ministrs, ne ekonomikas ministrs vai vēl sazin kas -, tieši valdības vadītājs! Valdības vadītājam ir jābūt atbildīgajam par to, kā tiek pārvarēta krīze.

Kolēģi! Šobrīd es domāju, ka pilnīgi noteikti tas tā nav. Jūs redzat no debatēm publiskajā telpā. Mēs dzirdam, ka politikas pārstāvji uzkūda, runā ar veselības organizācijām, lai viena vēršas pret visu valdību, citu uzkūda, lai vēršas pret veselības ministru, respektīvi, notiek tādas raganu medības.

Kurš tad īsti ir vainīgais pie tā, ka mums valstī šobrīd ir mājsēde, ka valstī ir anormāla situācija veselības aprūpē, ir apturēti plānveida pasākumi veselības aprūpē brīdī, kad jau no jūnija eksperti bija valdību, tieši valdību, tai skaitā valdības vadītāju, brīdinājuši par to, kas notiks rudenī, ja netiks pieņemta... izlēmīga rīcība? Šobrīd nav bijusi izlēmīga rīcība... Šobrīd mēs redzam šīs neizlēmības rezultātu. Un redzam arī to, ka politiski par to diemžēl neviens nav gatavs uzņemties atbildību.

Tas, ko es gribu panākt ar šo priekšlikumu, - arī pateikt, ka tiešām Daniels Pavļuts nav vienīgais atbildīgais. Varbūt jāskatās ir paša valdības vadītāja virzienā, kurš šobrīd cenšas ar visām iespējamām metodēm izvairīties, draudot koalīcijas partneriem, ka, redz, viņi valdībā nestrādāšot, vēl sazin kā, tikai lai noturētos šajā amatā. Manuprāt, tas nav pieņemami.

Šī priekšlikumu kopa, ko esmu iesniedzis, paredz tikai vienu - skaidri pateikt, ka Saeimas priekšā par Covid-19 infekcijas pārvaldību atbild Ministru prezidents un neviens cits.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Priekšlikums nebija atbalstīts.

Aicinu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 36, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Nākamais - 3. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Ļoti līdzīgs. Tātad paredz papildināt likumprojektu: “Ministru prezidents vada Krīzes vadības padomi un ir atbildīgs Saeimas priekšā par tās darbu.”

Šis priekšlikums arī komisijā nebija atbalstīts tā iemesla dēļ, ka jau esošajā likumdošanā, precīzi runājot, Nacionālās drošības likuma 23.² pantā, ir precīzi un skaidri pateikts: “Krīzes vadības padomi vada Ministru prezidents.”

Savukārt par atbildības momentu, par to, ka viņš ir atbildīgs Saeimas priekšā, - es domāju, tieši tas pats, kas iepriekš: pašsaprotama lieta, kas izriet no visa pārējā. Tāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Rancāns. 4.  - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Aicina izslēgt no likumprojekta 4. pantu par Ministru kabineta tiesībām noteikt pulcēšanās ierobežojumus. Protams, komisijā tāds priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, kad 2020. gada 29. maijā uz Saeimu atnāca šis likumprojekts, kurā tika paredzētas papildu pilnvaras Ministru kabinetam noteikt ierobežojumus, tik tiešām, tā kā Rancāna kungs minēja, arī anotācijā - un arī visās debatēs un izpratnē - bija rakstīts tas, ka šie ierobežojumi, kurus Ministru kabinets vēlas saglabāt pēc ārkārtējās situācijas beigām (kā mēs atceramies, neilgi pēc tam tika atcelta ārkārtējā situācija)... šie ierobežojumi bija nepieciešami, lai mazliet vēl pieturētu cilvēku brīvību, ja tā var teikt, attiecībā uz pulcēšanos. Un galvenais uzsvars bija likts uz to.

Jau tad, protams, atsevišķi deputāti... es tai skaitā pirmā iebildu pret to, ka šādas brīvību ierobežojošas tiesības, kuras ir plaši interpretējamas, šajā likumā nebūtu liekamas, jo Ministru kabinetam būtu skaidri jānosaka, ko tieši Ministru kabinets drīkst darīt, ko tieši Ministru kabinets drīkst noteikt, taču tagad mēs redzam, ka šis plašais deleģējums ir pāraudzis pavisam citā jaunā regulējumā. Šis ir otrais alternatīvais ārkārtējās situācijas regulējums, kas ir bijis mums līdzās visu šo laiku līdz nākamajam ārkārtējās situācijas Ministru kabineta rīkojumam.

Jau tagad mēs redzam, ka šīs pilnvaras, kuras tika dotas Ministru kabinetam, vairs nerunā tikai par cilvēku pulcēšanos. Šajās pilnvarās ir iekļauts viss, tostarp arī tiesības ierobežot personu tiesības uz darbu, darba tiesiskās attiecības. Mēs redzējām, ka, pateicoties Ministru kabineta noteikumiem, kuri ir izdoti, godātie kolēģi, uz šī panta pamata, tostarp bija veikts pirmais uzbrukums uz darba tiesisko attiecību pīlāru, runājot par atstādināšanām un dīkstāvēm.

Tāpēc, kolēģi, es aicinātu jūs ļoti nopietni apsvērt iespēju ieskatīties arī šajā regulējumā, kurš šobrīd joprojām ir spēkā, un aizdomāties par to, vai tiešām šis regulējums - runājam par 4. pantu - atbilst Satversmei un varas dalīšanas principam.

Kā mēs redzam, Saeima vairākas reizes ir norādījusi uz to, ka Saeima pati būtu gatava lemt par šo ierobežojumu mīkstināšanu vai atcelšanu. Kā piemērs šajā gadījumā ir minams Saeimas lēmums pagājušā... tātad šī gada 28. janvārī, kurā Saeima vienbalsīgi bija lēmusi par to, ka bērnu sports būtu atgriežams ikdienas dzīvē, šādā veidā mēģinot norādīt Ministru kabinetam, ka šie regulējumi, šie aizliegumi, tiešām būtu jāpārskata.

Saeimas opozīcijas deputāti vairākas reizes ir arī mēģinājuši norādīt koalīcijas kolēģiem uz to, ka dažādi citi ierobežojumi - gan uz tirdzniecību, gan uz pakalpojumu sniegšanu vērsti - būtu pārskatāmi.

Un bija skaidrs, ka arī... Piemēram, tas pats terašu gadījums, par kuru arī izteicās mūsu prezidents, bija skaidrs signāls tam, ka Saeima var pati noteikt un atcelt ierobežojumus, kā vien Saeima to var lemt, jo mēs redzam, ka Saeima šobrīd ir ļoti mobila savos lēmumos. Ja pagājušā gada 29. maijā šis kovida likumprojekts atnāca uz Saeimu tajā brīdī, kad tā bija tikai ceturtā e‑Saeimas sēde un neviens īsti nezināja, kā darbosies e-Saeima, vai būs tiešām nopietni pārrāvumi darbā, vai būs problēmas, tagad mēs redzam, ka Saeima var sanākt jebkurā brīdī 15 minūšu laikā un lemt par jebkuru jautājumu.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu jūs, arī tos opozīcijas kolēģus, kuri vēl domā, vai mums būtu jājautā Satversmes tiesai par šo tiesību ierobežošanas pamatotību, tomēr pārdomāt vēlreiz savus lēmumus un pieņemt varbūt vienīgo pareizo lēmumu šajā gadījumā, ja mēs runājam par jūsu atbildību sabiedrības priekšā. Šie ierobežojumi, kurus ražo Ministru kabinets, pamatojoties uz šo plašo pilnvarojumu, nav leģitīmi.

Es aicinu jūs balsot... vismaz šoreiz balsot “par” šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 11, pret - 69, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 5. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Tajā runa ir par to, ka vakcinācijas process tiek veidots, ņemot vērā pastāvošo veselības aprūpes sistēmu, ģimenes ārstu prakses un vēl dažādus regulējumus. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, ņemot vērā, ka jau šobrīd pastāvošās veselības aprūpes sistēmas ietvaros... tai skaitā ģimenes ārstu prakses... veic vakcināciju.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Es tomēr atzīmēšu, ka referētājs neprecīzi un būtībā pavisam kļūdaini interpretē manu priekšlikumu. Tāpēc paskaidrošu, par ko ir priekšlikums. Šo priekšlikumu es iesniedzu jau iepriekšējā likumprojektā vasarā... tanī likumprojektā, ko koalīcija atteicās virzīt tālāk, tomēr šis priekšlikums joprojām patiesībā ir ļoti aktuāls. Tā būtība ir šāda.

Vakcinācijas process tiek veidots tā, lai pēc iespējas efektīvāk tiktu izmantota pastāvošā veselības aprūpes sistēma, jo īpaši ģimenes ārstu prakses, nodrošinot tiem atbilstošu finansējumu. Papildu risinājumi ārpus pastāvošās veselības aprūpes sistēmas var tikt īstenoti tikai tagad un tikai tik ilgi, kamēr tiem ir pamatoti veikt šos paredzētos uzdevumus. Proti, kāpēc šāds grozījums ir vajadzīgs? Tātad, neskatoties uz to, ka tik tiešām mūsu veselības aprūpes sistēma ir iesaistīta un pārņemta ar šo cīņu ar kovida infekcijas izplatību, diemžēl no varas puses mēs redzam, ka nepieciešamie lēmumi, lai mūsu veselības aprūpes sistēma pēc iespējas efektīvāk varētu funkcionēt un cīnīties ar šo sērgu, netiek pieņemti.

Joprojām, kaut vai runājot par ģimenes ārstu praksēm, ģimenes ārstiem nav nodrošinātas iespējas efektīvāk cīnīties kaut vai ar šo pašu... nodrošinot šo pašu vakcinācijas procesu. Joprojām viņiem netiek piešķirts pieprasītais finansējums kaut vai papildu palīgu nodrošināšanai.

Mēs dzirdam atkal bēdu stāstus: veselības ministrs stāsta, kā viņš tomēr cīnās par šo nozari, kā viņš mēģina piesaistīt nepieciešamo finansējumu un kā valdība to nedara. Tad būtu pareizi mums kā likumdevējam atrisināt šo strīdu. Ja mēs uzskatām, ka tik tiešām nepieciešams, lai esošā veselības aprūpes sistēma varētu efektīvāk funkcionēt un tikt galā ar šo sērgu, mēs likumā ierakstām šo principu, jo pretējā gadījumā tas, ko mēs redzam... Rodas pamatotas bažas, ka tas, ar ko nodarbojas lielā mērā veselības ministrs... Tā vietā, lai parūpētos par esošās veselības aprūpes sistēmas efektīvāku darbu, viņš veido jaunus, dārgus risinājumus. Proti, veidoja kaut kādus vakcinācijas centrus, kuri ilgu laiku stāvēja pustukši, kaut kādus jaunus IT risinājumus (par miljoniem!), kuri, kā pēc tam redzam, nav īsti savietojami ar citiem risinājumiem un īsti nefunkcionē, nedara tās lietas, kuras tiem vajadzētu darīt, kurām tie bija paredzēti, - kaut vai tai pašai efektīvajai komunikācijai, informācijas apmaiņai starp sabiedrību un attiecīgajām veselības aprūpes infrastruktūras vienībām.

Tas viss nenotiek, bet miljoni tiek tērēti. Šie miljoni neaiziet tur, kur tie varētu visefektīvāk strādāt, - piemēram, uz ģimenes ārstu praksēm.

Tāpēc man ir ļoti liels izbrīns, ka komisija šādu priekšlikumu nav atbalstījusi. Diemžēl man atliek tikai brīnīties, jo par šo komisijas sēdi es uzzināju diemžēl tikai pēc tam, kad tā jau bija notikusi. Tas ir vēl viens pierādījums, cik demokrātiski un tiesiski mēs lemjam par būtiskiem jautājumiem mūsu valstī.

Kolēģi! Es aicinu jūs pārdomāt - jūs, kuri bijāt noraidījuši šo priekšlikumu, - un, dzirdot šo visu, atbalstīt šo priekšlikumu, jo šis priekšlikums jau ir vajadzīgs pirmām kārtām jums pašiem, lai jūs tur, koalīcijā, varētu ieviest kaut kādu kārtību un jēgpilni sākt meklēt šiem izaicinājumiem risinājumus, kurus visa sabiedrība no jums gaida. Taču to jūs nespējat izdarīt, kašķējoties un pārdalot labumus savā starpā.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs, vai vēlaties kaut ko piebilst komisijas vārdā?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nebūs piebilstams.

Uzklausot arī Veselības ministrijas pārstāvju viedokļus, priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 56, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 6. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Ļoti līdzīgi kā iepriekšējā priekšlikumā... Zariņa kungs uzskata, ka viņš zina labāk, kā vajag organizēt vakcinācijas procesu, nekā konkrētā, veselības, nozare un piedāvā to, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ģimenes ārstu prakses nodrošina papildu vakcinācijas iespējas un šīs papildu finansējuma iespējas. Uzklausot komisijā veselības nozares pārstāvjus, šis priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Protams, ļoti labi ir dzirdēt, ka kāds zina labāk par mani, ko es domāju un kā es uzskatu. Izskatās, ka tas varētu būt tāds Jaunās konservatīvās partijas zīmols - ka jūs labāk zināt par citiem, ko viņi domā un ko viņi runā. Bet es aicinātu atbildēt katram par saviem vārdiem un par saviem darbiem, un par saviem priekšlikumiem.

Mans priekšlikums ir par kaut ko pavisam citu - par to, ar ko jūs nespējat tikt galā. Proti, es piedāvāju, ka, ja jau ir tā, ka veselības ministrs nespēj vai ka jūs nespējat ar veselības ministru tikt skaidrībā par to, ko viņš var darīt, ko viņš nevar darīt un kādas ir šīs nozares prioritātes, tad tas ir Ministru kabinets, kurš izstrādās un noteiks kārtību, kādā ģimenes ārstu prakses nodrošina papildu vakcinācijas iespējas.

Kāpēc es par to runāju? Tāpēc, ka... Ja jūs vakar, piemēram, paklausījāties sengaidīto, ilgi gaidīto raidījumu “Kas notiek Latvijā?”... Manuprāt, jums tas būtu ļoti noderīgi - paklausīties, kas notiek Latvijā, jo izskatās, ka jūs tiešām dzīvojat paralēlā realitātē. Tajā raidījumā... ģimenes ārsti jums uzskatāmi to pateiks, ka joprojām šī valdība, šī vara nenodrošina ģimenes ārstiem nepieciešamo atbalstu vakcinācijas procesa īstenošanai. Es nezinu, vai tas ir saistīts ar veselības ministra nekompetenci vai impotenci savos jautājumos vai arī ar valdības nevēlēšanos palīdzēt veselības aprūpes nozarei efektīvi strādāt.

Atbalstot šādu priekšlikumu, būtu skaidrs, kurš ir atbildīgs. Tas ir Ministru kabinets, kuram būtu jāizstrādā konkrēti noteikumi, lai šī kārtība strādātu, jo pretējā gadījumā... Kā mēs redzam, šī valdība nespēj izdarīt neko, nespēj pieņemt nekādus lēmumus.

Tad, ja jūs šo priekšlikumu atbalstītu, vismaz būtu skaidra kārtība, uz kuru balstoties ģimenes ārstiem būtu iespējams efektīvi veikt savus darbus un ar pilnu kapacitāti īstenot vakcinācijas procesu. Jūsu dēļ viņiem pašlaik nav iespējams to darīt, un tas tika apliecināts vēl vakar - manis pieminētajā vakara raidījumā.

Tā ka aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, ja tik tiešām vakcinācija jums ir svarīga, nevis taisīt atkal te ķīviņus un šķelt sabiedrību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Rancāna kungs...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā tikai piebildīšu, ka šie priekšlikumi tika ļoti rūpīgi izdiskutēti. Un, uzklausot attiecīgos ekspertus, šis priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 7. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Viņa aicina izslēgt no likuma 6.⁹ pantu, kurā runa ir par visu šo vakcinācijas sertifikātu... principā būtību. Uzklausot komisijā gan ekspertus, gan klātesošās iestādes, protams, šis priekšlikums tika noraidīts.

Konceptuāli jau šāds koncepts par vakcinācijas sertifikātiem mums pastāv, un joprojām mēs pie tā paliekam.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šis ir stāsts par kārtējiem meliem un mānīšanos.

Tad, kad šī gada vasarā, vasaras sākumā, šie tā saucamie zaļie sertifikāti tika ieviesti Eiropas līmenī (un arī Eiroparlamenta deputāti no Latvijas balsoja par šo sertifikātu ieviešanu), nosacījums bija ļoti skaidrs - ka šie sertifikāti ir domāti ceļošanai, tātad šiem sertifikātiem būtu jābūt lietotiem tikai un vienīgi ceļošanai. Bet par nacionālā līmenī izmantojamiem sertifikātiem būtu jābūt īpašam regulējumam.

Kā mēs redzam, šajā pantā viss, protams, ir sajaukts vienā putrā, ja tā var teikt. Šie sertifikāti, manuprāt, ļaunprātīgi pie mums nacionālā līmenī tiek izmantoti, lai cilvēkus šķirotu, liegtu viņiem iespējas legāli gūt ienākumus un maksāt nodokļus, un saņemt pabalstus, un turpināt dzīvot savā mīļajā dzimtajā Latvijā.

Tāpēc mans ierosinājums ir pārskatīt visu šo situāciju attiecībā uz sertifikātiem, atļaut šo sertifikātu lietošanu tā, kā Eiropas Savienība to ir paredzējusi - ceļošanai -, bet ne cilvēku šķirošanai, ne cilvēku diskriminācijai un tālāka posta radīšanai, lai pēc tam Feldmana kungs mums nākamajā gadā ar lielu kaunu lasītu ļoti sliktus ciparus, kuri liecinātu par mūsu tautsaimniecības kritumu.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, Rancāna kungs...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nebūs piebilstams.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 57, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 8. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Tas ir priekšlikums, kurš ir izskanējis jau daudzas reizes, un tajā runa ir par to, ka šos sertifikātus, drošos... Varētu izmantot arī antivielu līmeni...

Tāpat Zariņa kungs piedāvā Ministru kabinetam arī noteikt kārtību, kādā tad šādus sertifikātus izmantot... respektīvi, šo sertifikātu apriti, kas būtu saistīta...

Komisijā par to bija diskusija (jau arī iepriekš ir bijusi diskusija ar speciālistiem un tiem, kuri pārzina šīs lietas), un lēmums ir, ka priekšlikums ir noraidāms. Un tika noraidīts šis priekšlikums. Nu tā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā... Paldies referentam.

Šoreiz korekts ziņojums par manu priekšlikumu.

Tik tiešām - šī priekšlikuma būtība nav mainījusies jau kopš vasaras, kad es to iesniedzu pirmo reizi. Manuprāt, tas ir ļoti pamatots un nepieciešams, un es paskaidrošu, kāpēc. Tātad tiešām mēs runājam par to, ka vajadzētu būt paredzētai arī iespējai saņemt sertifikātu, balstoties uz atbilstošo antivielu līmeni.

Kāpēc tas ir nepieciešams? Viens iemesls ir tas, ka šādā veidā mēs nodrošinām plašāku šo aptveri... ar cilvēkiem, kuri ir pamatoti droši, epidemioloģiski droši, jo viņiem objektīvi... nevis pēc formālām procedūrām, bet objektīvi ir redzams, ka viņiem ir nepieciešamais antivielu līmenis jeb nepieciešamā rezistence pret šo infekciju.

Otra lieta, kāpēc tas ir ļoti svarīgi. Ir ļoti daudzi cilvēki, kuri ir izslimojuši un kuriem ir attiecīgais antivielu līmenis, bet formāli viņiem tagad ir uzliktas prasības, ka viņiem ir jāiegūst šis sertifikāts; viņiem ir jāiet vakcinēties, bet patiesībā viņiem uz to brīdi šī vakcinācija, iespējams, ne tikai nav nepieciešama, bet var būt pat kaitīga veselībai, var apdraudēt veselību. Taču pie esošā regulējuma... tāds, kāds tas ir... Tātad vara ar likuma spēku viņus spiež veikt rīcības, kas viņiem var būt kaitīgas, un tas rada atkal pretestību pret vakcinācijas procesu. Tāpēc loģiski un pamatoti būtu paredzēt šo iespēju par antivielu līmeņa... ka, izmantojot antivielu līmeni, cilvēks var iegūt šo sertifikātu.

Lai novērstu tos riskus, par kuriem tiek runāts, un neskaidrības momentus, ka, ziniet, jā, mēs jau īsti nezinām, uz cik ilgu laiku to sertifikātu attiecīgajā gadījumā var iesniegt, un ka... vai nesanāk tā, ka nu viņam pašlaik tas ir, pēc īsa brīža nebūs un tomēr izrādīsies, ka viņš nav drošs, tieši tādēļ es piedāvāju, ka Ministru kabinets izstrādā noteikumus un kārtību, noteic, kādos gadījumos un uz cik ilgu laiku šis sertifikāts tiek piešķirts.

Līdzīgi, kā tas ir Lietuvā. Tur šī situācija ir atrisināta labi; tur nedod šo sertifikātu tādā gadījumā, ja nav piefiksēts šis veselības... ja šis inficēšanās moments nav oficiāli, dokumentāli piefiksēts, tad to izsniedz, manuprāt, uz diviem mēnešiem. Nevis uz pusgadu, bet uz diviem mēnešiem. Bet cilvēkam tā tomēr jau ir iespēja darboties... un iespēja arī varai no savas puses atbildīgi rīkoties. Pēc šiem diviem mēnešiem, iespējams, viņš atkal var aiziet pārbaudīt antivielu līmeni, secināt, kāda ir tā dinamika un, vadoties no tās, saskaņā ar Ministru kabineta izstrādātajiem noteikumiem saņemt šā sertifikāta derīguma termiņa pagarinājumu.

Manuprāt, ļoti loģisks, ļoti pamatots un ļoti nepieciešams priekšlikums! Es tiešām gribētu dzirdēt argumentus, kāpēc šis priekšlikums ir noraidīts. 

Vēršos pie tiem, kuri gatavojas... daudzi gatavojas... balsot “pret”: vai jūs saprotat, kādu atbildību jūs uzņematies? Jo mēs tagad runājam par daudzu cilvēku veselību... un, iespējams, arī par riskiem viņu dzīvībai, ja neatrisinām šo problemātiku, kas pašlaik reāli eksistē mūsu sabiedrībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pucena kungs, vai jums pietiktu ar divām minūtēm debatēs?

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, man pietiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam. Lūdzu!

Ē. Pucens. Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs, deputātu grupa “Republika”, esam jau vairākkārt iesnieguši šo priekšlikumu un esam norādījuši uz šo problēmu. Taču komisijā mēs esam dzirdējuši tikai atrunas, ka nav pietiekamu pētījumu, no kura mirkļa šīs antivielas strādā. Nu tad es aicinu valdošo koalīciju pētīt nevis salātu receptes, bet izpētīt to lietu, kura ir jāpēta. Nevis pētījumos naudu tikai izmest papīrgrozā, bet pētīt kovidu, pētīt šīs antivielas, lai cilvēki varētu iegūt šos sertifikātus.

Bet varbūt viņiem, valdošajai koalīcijai, tas nemaz nav izdevīgi, un viņi grib, lai cilvēki tiek vēl vairāk sašķelti - vakcinētie un nevakcinētie? Tas ir varbūt viņiem pat izdevīgi?

Ļoti liels prieks, ka mans kolēģis arī ir aktualizējis šo jautājumu. Es domāju, pēc laika mēs arī nonāksim... kad būs pietiekami daudz arī pētījumu no citām valstīm un kad tiks atzītas šīs antivielas, tad mēs varēsim vērsties pie valdošās koalīcijas un norādīt, ka ir jau bijuši risinājumi.

Ja būtu šāds sertifikāts attiecībā uz antivielām, tad, es pieļauju, cilvēki kļūtu iecietīgāki arī pret šīm kovidpotēm, jo viņi redzētu, ka arī viņu argumentos ieklausās. Ir pietiekami daudz cilvēku, kuri ir nereģistrējoties izslimojuši, un tagad viņi redz, ka viņiem ir šīs antivielas, - ka viņi, piemēram, neinficējas, satiekoties ar cilvēkiem, kuri ir bijuši inficēti, un viņi arī nesaslimst. Tātad nav saprotams, kāpēc šiem cilvēkiem tiek liegts apmeklēt darbu, strādāt, nodrošināt savu ģimeni. Tas nav pareizi un korekti.

Tāpēc es aicinu atbalstīt kolēģa priekšlikumu.

Es ceru, ka ar laiku mēs nonāksim pie risinājuma, ka cilvēkiem, kuriem ir šīs antivielas, tiks izsniegti sertifikāti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Mūsu debatēs ir jāizsludina pārtraukums.

Vēl pirms deputātu reģistrācijas es jūs vēlos informēt, ka mēs varam apsveikt vakardienas jubilāru Jāni Ādamsonu viņa pusapaļajā mūža jubilejā. Mēs viņu sveicam un vēlam veselību!

Vēl tātad deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa‑Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 4. novembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” tiek izskatīts likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”.

Ir uzsāktas debates par 8. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu. Tātad turpinām šīs debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu! (Pauze.)

Dombrovska kungs nav pievienojies sēdei.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Vitālijs Orlovs. Lūdzu!

V. Orlovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Vēlreiz labdien, kolēģi! Aicinu jūs atbalstīt deputāta Ivara Zariņa priekšlikumu. Un iemesls, kāpēc to daru, - portālā ManaBalss.lv savākti jau vairāk nekā 10 tūkstoši parakstu. Tātad šo jautājumu mēs tā vai tā tuvākajā laikā skatīsim parlamentā. Un mēs nevaram ignorēt cilvēkus, kuriem šī problēma ir ļoti nopietna un svarīga.

Aicinu jūs atbalstīt deputāta Ivara Zariņa priekšlikumu, lai netērētu laiku un risinātu šo jautājumu, apspriežot šo problēmu komisijās un Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Aicinu atbalstīt gan tādēļ, ka partija “Republika” to jau vairākkārt... deputātu kontekstā... ir iesniegusi kā priekšlikumu un gaidījusi uz diskusiju, lietišķu diskusiju, gan arī vairāku citu apsvērumu dēļ.

Pirmkārt. Eiropas Savienības institūcijas, kurās mēs esam dalībnieki un piedalāmies, jau diskutē par šo jautājumu, un zināmā mērā ir arī norādījums, ka antivielu jautājums ir objekts, par kuru valstis nacionālā līmenī noteikti var domāt un rīkoties.

Otrkārt. Mūsu kaimiņvalsts Lietuva to jau nu droši vien arī... atbalstot darba devējus un savu ekonomisko attīstību... ne tikai IKP augsmi, bet ekonomisko attīstību, reālu ekonomisko darbību atbalstot, šādu pieredzi jau īsteno darbībā.

Ja drīkstu, tad tos, kuri Baltijas Asamblejas kontekstā dosies uz Lietuvu, aicinu uzzināt... kuluāros, ja ne oficiālajā darba kārtībā... uzzināt Lietuvas kolēģu pieredzi - kā viņi to īsteno. Tas droši vien noderēs mums darbā un būs reālāks ieguvums nekā... iespējams, citi jautājumi, par kuriem asamblejā diskutēs. Tātad aicinu runāt ar kolēģiem par antivielu atzīšanu nacionālā līmenī, lai cilvēki var strādāt.

Treškārt. Komisijā īstas diskusijas par šo jautājumu nekad nav bijis. Lai arī komisijas vadītājs atsaucas uz to, ka viņš ir pieaicinājis ekspertus, tie, godīgi sakot, ir tikai ministriju ierēdņi, īpaši - Veselības ministrijas ierēdņi. Tie atbild, ka viss ir kārtībā, nekādas nepieciešamas darbības nav jāveic, jo viss jau atrisināts un tā tālāk. Komisijā eksperti netiek pieaicināti un nepiedalās un pēc būtības nav diskusiju par šādu antivielu pieminēšanu attiecīgajos Latvijas likumos, lai nodrošinātu ekonomisko darbību. Droši vien ekspertu pieaicināšanai... var būt arī citas problēmas vai citi aizspriedumi, jo jūs budžetā, par ko mēs diskutēsim, protams, neesat atbilstīgi palielinājuši finansējumu nedz augstākajai izglītībai, nedz zinātnei, līdz ar to tas visnotaļ rādītu, iespējams, arī jūsu attieksmi pret zinātni.

Jā, komisijā, kur runā par zinātniski pamatotiem priekšlikumiem vai zinātnisko pamatotību izvērtējamajiem priekšlikumiem, netiek pieaicināti attiecīgi eksperti. Tā ka aicinu komisijas vadītāju turpmākajās diskusijās, jo noteikti par šo likumu tiks vēl diskutēts vairākkārt, pieaicināt tiešām ekspertus, nevis ministriju ierēdņus.

Ceturtkārt. Mēs zinām, ka Veselības ministrija vairāku strīdīgu jautājumu gadījumos veido konsiliju, kurš it kā jau strādā, bet faktiski... Visticamāk, tā ir problēma Veselības ministrijai... Nu tad, iespējams, šis konsilijs var lemt, kuros gadījumos attiecīgais uzrādītais antivielu daudzums vai mazums tiek ņemts vērā vai netiek ņemts vērā.

Ar to es gribu teikt, ka Latvijā jau ir izveidots - vismaz formāli - institucionāls veidojums, kurš varētu pateikt, vai antivielu rādītājs ir izmantojams kādos attiecīgos lēmumos vai nav.

Un piektkārt. Manuprāt, priekšlikums ļoti precīzi norāda, ka Ministru kabinets savā noteiktajā kārtībā var arī par šo jautājumu runāt. Un tas, šķiet, būtu interesants pirmām kārtām Labklājības ministrijai, jo tā atbild par nodarbinātību, un Ekonomikas ministrijai, kas atbild par ekonomikas attīstību.

Līdz ar to, visticamāk, Veselības ministrijai, Labklājības ministrijai un Ekonomikas ministrijai sadarbojoties šajā brīdī... arī ierēdņu kontekstā... pieaicinot tiešām ekspertus, to skaitā epidemiologus un cilvēkus, kuri zinātniski var atbildēt uz dažādiem jautājumiem par antivielām un to nozīmi, varētu pieņemt lēmumus un veidot attiecīgu Ministru kabineta noteiktu kārtību, kādā tas notiek.

Šis priekšlikums tiešām ir atbalstāms, jo tā mēs tiešām atbalstītu zinātnes sasniegumus, atbalstītu Eiropas institūciju ieteikumus un atbalstītu arī Latvijas iedzīvotāju intereses, piešķirot... pamatojoties arī uz kaimiņvalstu pieredzi, piešķirot iespēju strādāt.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es arī viennozīmīgi pievienojos tiem kolēģiem, kuri aicina atbalstīt konkrēto priekšlikumu... īpaši, ja runājam par iespēju noteikt antivielu apmēru organismā un dabisko spēju aizsargāt organismu no Covid-19 infekcijas.

Šajā sakarā, starp citu, es arī rakstīju vēstuli samērā nesen, 21. septembrī, mūsu veselības ministram: cik cilvēku ir hospitalizēti, un cik cilvēku ir miruši, kuri iepriekš ir pārslimojuši Covid-19?  Kādi ir dati? Tas, ko oficiāli atbildēja veselības ministrs, - ka no cilvēkiem, kuri ir testēti laika posmā no šī gada 1. janvāra līdz 31. augustam... no visiem iepriekš fiksētajiem pārslimojušajiem 15 pacienti ir hospitalizēti un četri ir miruši. Respektīvi, ja mēs raugāmies uz šiem absolūtajiem skaitļiem, tad cilvēki, kuri ir veiksmīgi pārcietuši pirmo saslimšanas reizi ar Covid-19 un kuriem ir fiksētas antivielas organismā, no smagas saslimšanas vai miršanas ir pasargāti daudz efektīvāk nekā tīri pēc... vakcīnas. Citstarp ir arī mūsu pašu, Latvijas, pētnieki un mediķi, kuri profesionāli aicina uz šo diskusiju, - ka pie zināma antivielu apjoma organismā jums nav nepieciešams obligāti iet pēc papildu vakcīnas devas.

Es saprotu, ka ir zināma problēma noteikt, uz cik ilgu laiku šo sertifikātu izsniegt, uz cik ilgu laiku šīs antivielas jūs pasargā, bet mēs redzam statistiku, mēs dzirdam, ko saka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, mēs zinām, ko saka citi speciālisti... un aicina cilvēkus, kuri ir pārslimojuši, lai viņiem būtu iespējams normāli strādāt, ja vien nav kādi citi apstākļi, kāpēc viņi nevar tiešām šo... vai viņiem būtu obligāti jāsaņem šī vakcīna pie kaut kāda zināma... pie zināma šo vielu rādītāju apjoma samazinājuma viņu organismā...

Tāpēc ir ļoti būtiski, lai šis priekšlikums tiktu apstiprināts, lai Ministru kabinetam būtu skaidrs uzdevums no mūsu parlamenta... kopā ar mūsu zinātniekiem noteikt šo konkrēto rādītāju - pie kāda rādītāja un uz cik ilgu laiku cilvēkam ir iespējams saņemt QR kodu... ka viņš var normāli piedalīties ikdienas dzīvē... Mēs zinām, ka šis cilvēks ir pasargāts, viņš zināmā mērā ir veiksmīgi pārslimojis, viņam ir šīs dabīgās antivielas, faktiski zināmā mērā ir arī dabīgā imunitāte. Un, ja mēs dzirdam, ko saka pasaules... citstarp arī viens no “Pfizer” kompānijas vadītājiem, viens no direktoriem, - ka dabīgā imunitāte ar antivielām ir pats labākais, kas var pasargāt cilvēku, labāk nekā jebkura vakcīna...

Ja nav šo antivielu un šīs dabīgās imunitātes, tad, protams, tā ir vakcīna un obligāta vakcīna, kas pasargā cilvēku, bet, ja cilvēks ir pārslimojis, tad ļoti būtiski ir nākt pretim un godīgi pateikt, ka pie zināmiem... un kādiem rādītājiem cilvēkam nav obligāti jāiet vakcinēties. Bet tas tiešām ir uzdevums Ministru kabinetam. Ministru kabinets kopā ar ekspertiem arī var noteikt šo konkrēto antivielu daudzumu cilvēka organismā un arī izdiskutēt par šo laiku.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Jūs zināt - kad sākās vakcīnu izstrādāšana, viens no rādītājiem, kurš tika uzskatīts par optimālu rādītāju, imunitātes rādītāju, bija antivielu līmenis organismā. Par to runāja, aģitējot par vakcināciju. Tas tika uzskatīts kā vienīgais objektīvais rādītājs, kas palīdz noteikt arī imunitātes līmeni. Kā cilvēkam, kas savā laikā biju vakcinējies un pēc tam pārslimojis kovidu, man rodas vairāki jautājumi.

Pirmais jautājums. Beidzās karantīna. Pēc jaunajiem noteikumiem man pat nav jātaisa tests, parastais tests, ir man infekcija vēl saglabājusies vai nav. Es jau nerunāju par to, ka neviens man nevar noteikt, ir vai nav izveidojies nopietns antivielu līmenis organismā, vai man ir vai nav nepieciešama trešā potēšana. Tie visi ir jautājumi, kas skar ne tikai mani, jo statistika rāda, ka pieaug vakcinēto cilvēku skaits, kas saslimst ar kovidu. Tas nozīmē, ka šī problēma kļūst aktuāla ne tikai no sertifikāta izsniegšanas viedokļa, bet arī no sabiedrības kopējās imunitātes veidošanas, bez kuras apkarot šo infekciju nav iespējams.

Līdz ar to pirmais, kas būtu nepieciešams, - neapšaubāmi ir jāatbalsta šis priekšlikums, jo paši par sevi Ministru kabineta noteikumi diez vai ir līdzeklis, kā noteikt vai nenoteikt antivielu līmeni organismā vai kā savādāk. Bet tas ir instruments, lai šī diskusija pārietu no teorētiskās plāksnes praktiskajā līmenī, jo tas tiešām ir ļoti svarīgi, lai izvēlētos pareizo ceļu, kā iet tālāk, apkarojot šo vīrusu.

Tas neapšaubāmi prasīs ne tikai teorētisko pētīšanu un teorētiskās debates, tas prasīs arī vairākas praktiskas lietas. Kā noteikt un kādā kārtībā tiks noteikta šo antivielu testēšana organismā? Kas un kā, un par kādiem līdzekļiem veiks šos pētījumus? Un tikai nākamais jautājums ir - cik ilgi saglabājas antivielu līmenis organismā? Un tikai tad parādās nepieciešamība izmantot vai neizmantot šo instrumentu sertifikāta izsniegšanā.

Tāpēc es mīļi aicinu tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā ne tikai tā lietderīgumu, bet arī pietiekami tālredzīgu un perspektīvu risinājuma iespējamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šī nav pirmā reize, kad šāds priekšlikums tiek iesniegts. Kā minēja kolēģi, to jau divas reizes iesniedza arī partijas “Republika” deputāti. Un katru reizi, arī šoreiz, mēs redzam, ka no pozīcijas deputātu puses par to ir tāds absolūts kapa klusums. Tāds absolūts vakuums. Tā, protams, ir noraidoša attieksme. Tāpēc mēs te, protams, runājam... Es pieņemu, ka pozīcijas deputāti šo klausās, bet pa lielam, protams, tas ir daudz plašākai auditorijai.

Lūk, kolēģi, punkts pirmais. Pagaidām neviens savā veselajā saprātā nav noliedzis pārslimošanas veidā izveidoto dabīgo imunitāti. Es uzsveru - kura izveidota pārslimošanas veidā, nevis tāda, kura visu laiku kaut kā ir pastāvējusi. Tas ir viens. Arī valdība to nenoliedz.

Punkts divi. Ir bijuši daudzi pārslimošanas gadījumi, kuriem, tā teikt, netika sakārtoti pareizie papīri. Vai nu tas notika, kā saka, asimptomātiski, vai cilvēki atsaucās valdības aicinājumam palikt mājās un negāja pie ārsta, vai negāja testēties uz kovidu. Un tā - ir bijis pētījums, kurš vēl septembrī demonstrēja, ka antivielas ir kādiem 23 procentiem Latvijas iedzīvotāju, neraugoties uz to, ka uz to brīdi oficiāli bija pārslimojuši kādi septiņi astoņi procenti. Līdz ar to tādu cilvēku ir ļoti daudz. Viņiem oficiālā atbilde no valdības puses ir pilnīgi noraidoša attiecībā uz to, ka viņiem ir izveidojusies dabīgā imunitāte. Tā atbilde ir - jums jāvakcinējas.

Loģiski, ka šie cilvēki uzdod jautājumu - ja es esmu pārslimojis (ko var apliecināt šī antivielu klātbūtne manās asinīs, ko var parādīt tests), kāpēc man jāvakcinējas? Un tad šie cilvēki sāk skatīties, viņi sāk meklēt (tagad jebkurš ar telefonu un ar pieeju internetam var sameklēt daudz ko), ko tad par šo saka zinātne. Un tad viņi saprot, ka... iespējams ir atrast... vienu Hārvarda epidemiologu, kurš saka, ka dabīgā imunitāte ir tikpat laba kā tā imunitāte, kura iegūstama no vakcīnas, un ir iespējams atrast Hārvarda epidemiologu, kurš saka pretējo, - nē, labāk vakcinēties, pat ja esi pārslimojis.

Viņi arī ļoti ātri sapratīs, ka ir iespējams atrast pētījumus, kā, piemēram, pētījumu no Izraēlas, kurš saka, ka pārslimošanas veidā dabūta imunitāte ir tikpat laba kā no “Pfizer” vakcīnas. Izraēlā galvenokārt “Pfizer” vakcīnas. Un ir iespējams atrast... Nesen parādījās pētījums no Amerikas, kurš saka, ka tiem, kas ir vakcinējušies, varbūtība atkārtoti saslimt ar kovidu ir piecreiz zemāka nekā tiem, kas iepriekš ir pārslimojuši. No kā viņi secina, ka... Tā teikt, zinātniekiem ir dažādi pētījumi, kas saka dažādas lietas, dažādi zinātnieki, kas saka arī dažādas lietas. Un, ja valdība ieņem tik noraidošu attieksmi, daudzi no šiem cilvēkiem tiešām sāks ticēt sazvērestības teorijām, ka, lūk, tas viss ir tādēļ, lai Big Pharma nopelnītu vairāk. Līdz ar to šāda noraidoša attieksme no koalīcijas, no valdības puses tikai vairos antivakseru rindas ar tiem cilvēkiem, kas ir pārslimojuši.

Šī nav konstruktīva pieeja, un rezultāts ir tas, ko mēs redzam, pie kā jūs vainojat ārstus, pie kā jūs vainojat tautu un tā tālāk. Bet tas īstais iemesls, kolēģi, ir jūsu tuvredzība, ko jūs varat labot, atbalstot šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Paldies. Cienījamie kolēģi! Es neatkārtošu tos argumentus - manā skatījumā, ļoti pārliecinošus argumentus - par labu šim priekšlikumam, kas jau izskanēja šajās debatēs. Tiešām man jāpiekrīt Dombrovska kungam - ļoti žēl, ka šī priekšlikuma pretinieki klusē un neceļ nekādus iebildumus.

Protams, mēs labi zinām, ka imunitāte veidojas gan pēc pārslimošanas, gan pēc vakcinācijas. Diemžēl mēs labi redzam, ka šī imunitāte kļūst ar laiku vājāka gan pēc pārslimošanas, gan pēc vakcinācijas. Taču sertifikātiem, kurus iegūst cilvēki pēc pārslimošanas, derīguma termiņš ir seši mēneši, bet sertifikāti pēc vakcinācijas ir beztermiņa. Un šeit es saskatu zināmas pretrunas.

No vienas puses, ir diezgan daudz gadījumu... Es zinu, ka jebkurš no jums saņem sūdzības un iesniegumus no cilvēkiem par to, ka cilvēks ir pārslimojis, ir pagājuši seši mēneši, viņš aiziet pie sava ārsta, un ārsts saka: “Ziniet, jums ir ļoti augsts antivielu rādītājs, es jums neiesaku pagaidām vakcinēties.” Bet, tā kā seši mēneši ir jau pagājuši, cilvēks skaitās nevakcinēts un līdz ar to neskaitās drošs ar visiem izrietošajiem ierobežojumiem, kaut gan vakcinācija, kā Zariņa kungs pareizi atzīmēja, konkrētajai personai var būt nelietderīga un pat bīstama. Un faktiski likums neparedz nekādus līdzekļus, kā var iziet no šīs situācijas.

No otras puses, mēs redzam, kā Dolgopolova kungs pareizi atzīmēja, ka arvien vairāk slimo arī vakcinētie cilvēki, un tas nerada izbrīnu, jo patiešām tā imunitāte kļūst vājāka. Diemžēl masveida vakcināciju vasarā neizdevās organizēt, līdz ar to cilvēki arvien vairāk tiek pakļauti saslimšanas riskam, neraugoties uz to, ka viņi pavasarī tika vakcinēti. Bet viņi vienalga skaitās droši, un uz viņiem nekādi ierobežojumi neattiecas.

Tāpēc, protams, šobrīd likumdošana balstās uz tīri formāliem rādītājiem, kas ir ļoti aptuveni. Kāpēc seši mēneši, kāpēc beztermiņa? Tas faktiski ir politisks lēmums. Patiešām tas nav vienkārši, un mēs netaisāmies izlikties, ka esam gatavi piedāvāt konkrētas receptes.

Protams, ir zināms, ka antivielu testi balstās uz ļoti atšķirīgām metodikām un faktiski nosaka ļoti dažādus rādītājus, bet tomēr ir jau noteikts universāls standarts antivielu rādītājiem - tā saucamais BAL. Protams, es neesmu eksperts un netaisos nevienu mācīt, bet interesējoties mēs varam redzēt, ka tendence tomēr ir skaidra un faktiski daudz labāk būtu nodrošināt drošību, balstoties uz objektīviem rādītājiem. Jā, tas ir daudz sarežģītāk, un tieši tāpēc šī priekšlikuma iesniedzējs Zariņa kungs iesaka sākt šo darbu un uzdot valdībai to darīt, lai novērstu tos acīmredzamos trūkumus, kas šobrīd ir esošajā regulējumā.

Tāpēc es aicinu visus deputātus tomēr atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas patiešām ir vajadzīgs, lai efektīvi cīnītos ar pandēmiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi, tiešām daudzi cilvēki ir pārslimojuši kovidu, un ir viena daļa, kas varbūt to paši nav pamanījuši, tātad viņi bijuši asimptomātiski. Otra daļa, kas ir paši uztaisījuši testu, redzējuši, ka tas ir pozitīvs, jo viņi ir slikti jutušies, un ievērojuši karantīnu, tātad sēdējuši mājās, bet nav vērsušies pie ārsta. Un trešā kategorija ir tādi, kas ir zvanījuši ārstam, bet ārsts aicinājis viņus pašus nokļūt līdz laboratorijai un šo testu nodot.

Šāds gadījums pirms dažām dienām izskanēja medijos. Tātad ciems, kur puse no iedzīvotājiem ir saslimuši ar kovidu. Arī es pati biju aizbraukusi uz šo ciemu, lai aprunātos ar cilvēkiem, un tur tik tiešām ģimenes ārsts bija teicis, ka sasirgušajam pašam ir jāierodas laboratorijā. Lieki pieminēt, ka tur vispār sabiedriskais transports nekursē un arī... Šķiet ļoti nepārdomāts tāds ģimenes ārsta aicinājums - lai cilvēks, kurš ir slims ar kovidu, meklētu kādu savu paziņu, kaimiņu, kurš viņu aizvestu nodot analīzes un pie viena pats arī inficētos. Un šiem cilvēkiem... Īstenībā viņi ir palikuši bez laboratoriski pierādīta testa un viņiem nav sertifikāta, līdz ar to viņiem tiek liegta iespēja saņemt jebkādu pabalstu, kas šobrīd ir spēkā vakcinētām personām.

Tāpat arī, ja testus nodod automātā, netiek izveidots sertifikāts. Tātad sertifikāts... izveidojas tikai tad, ja cilvēks pats klātienē laboratorijā nodod testu.

Vakar arī Sociālo un darba lietu komisijā cienījama ārste norādīja uz to, ka, ja cilvēks ir izslimojis, nevar uzreiz viņam vakcinēt vakcīnu, jo tādā veidā antivielu līmenis organismā būs ļoti augsts un tas var izsaukt ļoti smagas blaknes. Ja mēs gribam izvairīties no gadījumiem, kad cilvēki ļoti smagi sirgst ar blaknēm, šis noteikti nebūtu tas pareizākais ceļš, ko darīt. Ja varbūt mums nepatīk Lietuvas pieredze, tad tika ieteikts paskatīties uz Šveices un Austrijas normatīvajiem aktiem, jo es saprotu, ka mēs tomēr visi vienādi cenšamies cilvēku veselību nosargāt, nevis tikai celt vakcinācijas aptveres procentus.

Tā ka lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie deputāti! Cienījamās deputātes! Es gribēju īsi komentēt debatēs izskanējušo, kas saistās, protams, arī ar šo priekšlikumu.

Es saprotu, ka šādos zināmā mērā vēl informācijas trūkuma apstākļos par Covid-19 saslimšanu un vīrusu mēs katrs mēģinām meklēt atbildes uz jautājumiem. Šodien no ļoti daudziem kolēģiem, kuri piedalījās šajās debatēs, es dzirdēju dažādus spriedumus, konstatējumus, un, protams, tas ir dabīgi, jo mēs meklējam atbildes. Bet mans aicinājums šādā situācijā, kad par šo slimību tomēr vēl ir tik daudz nezināma, būtu tomēr ļaut runāt par šo speciālistiem - ārstiem, infektologiem, epidemiologiem, zinātniekiem - un atturēties no tādas, es teiktu, pilnīgi nepamatotas informācijas paušanas. Uzticēties zinātniekiem, uzticēties mediķiem.

Es gribētu norādīt to, ka pilnīgi nepatiesa pašreiz ir informācija par to, ka pēc pārslimošanas vai tā saucamās (pēdiņās) “dabīgi iegūtās imunitātes” cilvēkiem ir mazāks risks saslimt vai mazāks risks nomirt nekā pēc vakcinācijas. Nav šādu pierādījumu, nav šādu apgalvojumu. Ir mums zināmas dažādas infekcijas slimības, pēc kurām... tieši pēc vakcinācijas izveidojas labāka imunitāte nekā pēc dabīgas pārslimošanas.

Man pašam paziņu lokā ir zināmi cilvēki, kuri pirmo reizi ar kovida infekciju pārslimoja ļoti viegli un domāja, ka viņi ir pasargāti, bet pēc tam saslima ļoti smagi un bija spiesti saņemt skābekļa terapiju slimnīcā.

Šī informācija, kas izskan arī šodien no Saeimas tribīnes, ir dezinformējoša. Es aicinu, kolēģi, atturēties no tās. Ja jau šiem aptuveni 23 procentiem, kas ir pārslimojuši no Latvijas sabiedrības, būtu tik izcila imunitāte, pieskaitot klāt 50 procentus vakcinēto, mēs nebūtu šādā situācijā, kādā mēs esam šodien. Slimo arī pārslimojušie cilvēki un slimo smagi. Tā ka es tiešām aicinu deputātus atturēties no šādas...

Vēl īsumā par sertifikātu derīguma termiņiem. Ne velti pārslimošanas sertifikātam ir noteikts termiņš seši mēneši, jo, analizējot datus, ir redzams, ka pēc sešiem mēnešiem cilvēkiem, kas ir pārslimojuši, strauji pieaug risks no jauna inficēties un saslimt. Kāpēc nav termiņš vakcinācijas sertifikātam? Tāpēc, ka joprojām notiek novērojumi vakcinēto cilvēku vidū, cik ilgstoša un noturīga ir šī imunitāte. Un nebrīnīsimies, ja kaut kad nākotnē šim vakcinācijas sertifikātam tiks noteikts termiņš. Vienkārši šie dati vēl tiek analizēti... jo daudzi cilvēki pasaulē tikai nesen ir ieguvuši šo vakcīnu, daudzās valstīs vispār vēl nav ieguvuši vakcīnu, jo viņiem nav tādas iespējas.

Tāpēc būsim pacietīgi, aicināsim visu sabiedrību tomēr izprast šo situāciju, izprast arī to, ka uz daudziem jautājumiem joprojām nav ļoti pārliecinošu un zinātniski pamatotu atbilžu, bet tās, kuras ir, mūsu ārstiem, mūsu speciālistiem ir zināmas, un tās tiek ņemtas vērā.

Tā ka aicinu, kolēģi, būt vienotā solī un vienotās domās ar speciālistiem un zinātniekiem, kas zina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā vadītājas kundze un kolēģi! Paldies valsts sekretāra kungam... parlamentārā sekretāra kungam, es atvainojos, par atbildi, un tomēr es aicinu izsvērt arī deputātu teikto.

Tikai atgādināšu, ka es aicināju komisijas kontekstā - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas kontekstā - vismaz debatēt ar ekspertiem par antivielām vai par citiem zinātnieku atklājumiem vai neatklājumiem, kas pasaulē notiek.

Es vēlreiz atkārtoju, ka šis priekšlikums runā arī par Ministru kabineta kārtības izveidošanu, lai risinātu šādus jautājumus. Tātad absolūti nepieņemu apvainojumu par kaut kādu dezinformāciju, bet tieši pretēji - aicinu Ministru kabinetu darboties, jums ir iedotas visas pilnvaras.

Un, otrkārt, aicinu vēlreiz un vēlreiz arī Saeimas darbā iesaistīt ekspertus, zinātniekus, neraugoties uz to, ka jūs viņus neatbalstāt finansiālā ziņā, bet, ja šobrīd saucat, ka arī Latvijā ir šādi zinātnieki, kas to dara (un mēs to zinām), tad lūdzu, Rancāna kungs, iesaistiet komisijas darbā, lai diskusija ir pēc būtības, nevis vienkārši kādam kaut ko norādīt, kurš kaut ko saprot un nesaprot. Veiciniet, lai deputāti saprot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmām kārtām paldies Dūrīša kungam par gatavību runāt par šo jautājumu, lai gan, protams, jūs esat Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs un tas ir jūsu darbs un pienākums runāt par šādām lietām. Ir drusku dīvaini, ka man par to vajag teikt paldies, bet tas notiek tik reti... nu, ka es jums pateicos.

Pēc būtības, Dūrīša kungs, tas, ko jūs darāt, - jūs mums sakāt, lūk, cienījamie kolēģi, labāk paklusējiet, lai par šo lietu runā mediķi profesionāļi. Bet jūs varbūt neesat sadzirdējis, ko es jums vēlos pateikt. Es jums... pat ja mēs te paklusēsim, es domāju, Saeimas deputāti... Es atkārtošu - katram cilvēkam, kuram rokā ir telefons un pieeja internetam... Viņš var pameklēt internetā un, piemēram, Dūrīša kungs, atrast tādu Hārvarda Medicīnas skolas epidemiologu Martinu Kuldorfu, kurš ir ārsts. Un atrast, piemēram, interviju ar viņu, kurā viņš saka: ja jūs piedāvājat, lai... ka vakcīnu pases vai vakcīnu sertifikātu gadījumā mēs noteiktu... Mums noteikti jāpiešķir šāds sertifikāts cilvēkiem ar dabisko imunitāti.

Te mums sanāk... Dūrīša kungs, ja jūs sakāt, ka, no vienas puses, ir... Vieni eksperti saka vienu, otri eksperti saka otru. Cilvēki var ļoti viegli tos otros ekspertus atrast. Un ko tad šie cilvēki secinās? Ko viņi secinās par to, vai viņiem vajag vakcinēties vai ne? Nu diemžēl laika nepietiek, lai attīstītu argumentu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Labdien, Lībiņas-Egneres kundze! Cienījamie kolēģi! Tad es arī īsumā paskaidrošu. Ļoti daudz šeit maldīga informācija izskanēja.

Tas pirmais - imunitātes salīdzinājums pēc pārslimošanas un pēc vakcinācijas. Tātad šobrīd zinātnes pasaule skaidri pasaka, ka imunitāte pēc Covid-19 vakcinācijas ir daudz stabilāka un drošāka nekā pēc pārslimošanas. Kāpēc? Atbildes ir, protams, vairākas, bet vienu būtiskāko es tūlīt paskaidrošu. Respektīvi, ja cilvēks pārslimo Covid-19 vīrusu, tad faktiski antivielas veidojas pret visām... pret daudzām šī vīrusa komponentēm. Bet, piemēram, pret nukleokapsīdu komponentēm veidojas visvairāk. Bet šīs antivielas mūs nepasargā pret atkārtotu saslimšanu. Un te iestājas tā, teiksim, domāšanas kļūda. Cilvēks domā, ka viņš ir pasargāts, jo viņam ir šīs nukleokapsīdu antivielas, bet realitātē, nē, viņš nav pasargāts. Savukārt vakcinējoties mēs iegūstam šīs specifiskās antivielas, konkrēti pret tā saucamajiem... šīs spike antivielas, un tās tad arī nodrošina ilgstošāku un stabilāku imunitāti. Arī citas... Tas ir balstīts gan mūsu ekspertu, gan arī pasaules ekspertu slēdzienos.

Vēl otra lieta. Ir valstis, piemēram, Skandināvijas valstis, kur pēc pārslimošanas šis sertifikāts darbojas nevis sešus mēnešus kā pie mums, bet tikai divus mēnešus. Tā ka pie mums pat ir vairāk. Stabila, tiešām stabila... tāda plus mīnus stabila imunitāte pēc pārslimošanas īstenībā ir tikai divus mēnešus, un tad tā sāk strauji, strauji mazināties.

Es to esmu teicis jau vairākas reizes tīri salīdzinājumam, ka ir tikai viena infekcijas slimība - nu, lūdzu, kolēģi, vakcinējamies arī pret to -, pēc kuras neiesaka vakcinēties, tikai viena, un tas ir ērču encefalīts. Ja cilvēks, pasarg dievs, pat izslimo ar ērču encefalītu... tad gan nodrošinās... tad gan pārslimošana nodrošina stabilu imunitāti pret ērču encefalīta vīrusu. Faktiski pret visām pārējām un sevišķi pret kovidu šobrīd zinātnes pasaule skaidri un gaiši pasaka: “Vakcinējamies!”

Vēl arī dzirdēju no Dolgopolova kunga, šķiet, ka... Arī te ir laba atbilde - aizgāja pie daktera, redz, bija it kā daudz antivielu: “Nevakcinējieties!” Arī droši vien bija šīs nevajadzīgās antivielas pret nukleokapsīdiem, kurām nav nekādas nozīmes, un antivielu nevar būt par daudz.

Tā ka aicinu arī visus deputātus, kuri šodien diskutēja, gan no opozīcijas, gan no pozīcijas, joprojām teikt visiem kaimiņiem, radiem, draugiem, vecmammām, vectētiņiem: “Lūdzu, dodamies vakcinēties!”

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Uzklausot Skrides kunga teikto ar kārtējo aicinājumu mums, deputātiem, kaut ko skaidrot saviem vēlētājiem un iedzīvotājiem un pārliecināt viņus, ka, lūk, pat tad, kad jums ģimenes ārsts vai cits ārstējošais medicīnas nozares darbinieks saka, ka, esot kaut kādam noteiktam antivielu līmenim, nav ieteicams vakcinēties, vēlos teikt sekojošo.

Es lūdzu Veselības ministriju un Ministru kabinetu, ja Veselības ministrija ar to nevar tikt galā, ieviest skaidrību šajā jautājumā un noteikt jebkura ārsta atbildību par jebkuru viņa ieteikumu sakarā ar Covid‑19 slimību, pandēmiju, vakcināciju un tā tālāk. Jo pārāk daudz pēdējā laikā man ir zvanu un vēstuļu no cilvēkiem, kur viņi tieši atsaucas uz ģimenes ārstu vai citu ārstu ieteikumiem sakarā ar šo slimību.

Pēdējais gadījums - cilvēks saslimis ar Covid-19, būdams Turcijā. Viņam ir viss, viņam ir pozitīvs Covid‑19 tests laboratorijā, viņš ir gulējis Turcijas slimnīcā, no kuras ir visi dokumenti par to, ka viņš ir pārslimojis, turklāt diezgan smagā formā. Viņam ir izziņa par noteiktu antivielu daudzumu, un viņam ir nevis dokumentārs, bet mutisks ieteikums no diviem Latvijas ārstiem, ka viņš nekādā gadījumā nedrīkst vakcinēties. Bet vienlaikus šis cilvēks bija griezies Nacionālajā veselības dienestā ar lūgumu atzīt Turcijā iesniegtos dokumentus, tātad pozitīvu Covid‑19 laboratorisko testu, dokumentus no slimnīcas, kas apliecina pārslimošanas faktu, par pamatu izsniegt viņam Covid‑19 pārslimošanas sertifikātu. Viņam tika atteikts, jo viņš ir pārslimojis Covid‑19 ārpus Latvijas teritorijas, un tiek apgalvots, ka nav uz doto brīdi nevienas normas, neviena likuma, kas ļautu mūsu slavenajai Veselības ministrijai izsniegt šim cilvēkam pārslimošanas sertifikātu. Mūsu ārstiem, kuri saka: “Nē, nē, nekādā gadījumā ar tādu antivielu daudzumu jūs nedrīkstat vakcinēties!”, viņš prasa, ko lai es daru, ja mans darbs, mans amats prasa to sertifikātu. Bet viņam neizsniedz nedz pārslimošanas sertifikātu, nedz iesaka vakcinēties.

Tad, lūdzu, varētu to kaut kā nokārtot vai vismaz sākt ar to, ka likt jebkuru ieteikumu, ko jebkurš ārsts saka mutiski, WhatsApp, telefoniski sakarā ar kovidu... ka viņam ir pienākums to ierakstīt attiecīgā pacienta e‑veselības failiņā. Varbūt ar to sāksim, kur ir tā atbildība, nevis aicināt deputātus - deputātus! - skaidrot cilvēkiem, ka, lūk, tas viss ir murgs, tās antivielas un... Es esmu to dzirdējusi, jā, tiešām, ka vakcīnas sniedz to lielāko vīrusa “ēdienkarti” vairākiem paveidiem un palielinātu aizsardzību, bet vienalga es neesmu ārste, man nav tā diploma, kuru uzrādīt cilvēkiem un teikt: “Ticiet man!”

Diemžēl situācija ir nolaista līdz līmenim, ka es nezinu, kam ir jāpasaka cilvēkiem, lai viņi tiešām ticētu tam, ko jūs pašlaik apgalvojat, vienalga - ar diplomiem vai bez tiem. Tad izdariet kaut ko, lai būtu cilvēki, kuriem Latvijas iedzīvotāji varētu tiešām, pirmkārt, ticēt, otrkārt, uzticēties un, treškārt... lai būtu normatīvā bāze un lai pēc tam no šiem padomdevējiem pieprasītu atbildību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies! Man ļoti patīk, ka parlamentārais sekretārs runāja par dezinformāciju, informāciju un visu pārējo. Diskusiju priekšmets ir nevis informēt par sasniegumiem vai neveiksmēm, bet jautājums ir par priekšlikumu. Priekšlikums ir uzdot Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par šo lietu, par kuru mēs tik daudz un plaši diskutējam.

Vai ir viss skaidrs šodien? Nebūt nav. Es uzdošu jautājumu no savas dzīves. Man ir sertifikāts, kas bija saņemts sakarā ar to, ka esmu vakcinēts. Tagad es esmu pārslimojis kovidu ar visām pazīmēm: ar temperatūru, ar pozitīvu testu un tā tālāk, un tā joprojām, ar slimības lapu. Ja tas pirmais sertifikāts man bija izdots bez termiņa, kāda situācija man ir ar sertificēšanu tagad? Vai man tagad pienākas uz sešiem mēnešiem, līdz nākamajai vakcinācijai? Vai tā vakcinācija vispār ir nepieciešama? Un tā tālāk, un tā joprojām.

Jautājumi man kā pacientam ir vairāki, un ko jūs domājat - ka cilvēkiem, kas nav iekšā šinī lietā, tādu jautājumu nav? Viņiem arī ir tie jautājumi, un viņiem arī ir nepieciešamas atbildes uz tiem jautājumiem, kuru mērķis arī būtu darbs pie Ministru kabineta noteikumiem.

Nu, ja veselais saprāts vēl saglabājies, kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Kad mēs dzirdam Dūrīša kunga aicinājumu uzticēties zinātnei, mēs noteikti gribētu norādīt Dūrīša kungam, ka viņš kā valdību pārstāvošais cilvēks varēja uzticēties zinātnei un ārstiem tad, kad ārsti aicināja valdību pieņemt lēmumus. Mēs redzam, ka šie rezultāti valdībā novēloti pieņemto lēmumu dēļ šobrīd ir uzlikti uz sabiedrības pleciem. Tāpēc Dūrīša kungam tik tiešām būtu jādomā, uz ko viņš aicina pārējos kolēģus.

Ja runājam par citu valstu pieredzi, mēs redzam, ka arī Igaunijas administratīvā tiesa uz atsevišķu iesniegumu pamata ir jau pieņēmusi lēmumu, ka personām, kuras ir griezušās tiesā, šī antivielu analīze ir pielīdzināma pārslimošanas sertifikātam. Šis lēmums būs radījis precedentu, un, iespējams, ir sagaidāms, ka arī Igaunijā valdības līmenī tiks pieņemts lēmums attiecībā uz antivielu līmeņa pielīdzināšanu pārslimošanai, oficiālai pārslimošanai, jo būtībā šobrīd notiek dalīšana - oficiālā slimība un neoficiālā slimība, kas arī no tiesību viedokļa ir absolūti absurdi.

Tāpēc, kolēģi, jā, es arī atbalstītu šo priekšlikumu, lai gan es, protams, šos visus sertifikātu regulējumus pēc būtības neatbalstu, bet, ja tas padarīs kaut vienu cilvēku aizsargātāku, tas būs labi. Ir vairāki cilvēki, kas ir sūdzējušies par situāciju, kurā viņi nonākuši, piemēram, sertifikāti daudziem... pārslimošanas sertifikāti beidzas novembra vidū, un tas nozīmē, ka viņiem principā nākamajā dienā, pat neskatoties, kāds antivielu daudzums viņiem ir vēl saglabājies, ir vienkārši jāskrien, jāvakcinējas. Arī tieši tāpat, kā teica kolēģi, pretēji vairāku ārstu norādījumiem, kuri... Diemžēl ārsti šos norādījumus jau baidās teikt oficiāli, tas arī, protams, ir vēl viens akmens jūsu dārziņā, godātā koalīcija, jo ārsti vairs nespēj palīdzēt cilvēkiem atbilstoši savam zvērestam. Viņiem jāstrādā atbilstoši tām vadlīnijām, kuras nosaka gan Skrides kungs, gan Dūrīša kungs, un viņi nedrīkst pēc savas sirdsapziņas un pārliecības, savas izglītības un pieredzes rīkoties tā, kā viņiem liek viņu profesija.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi. (Pauze.)

Zariņa kungs, mēs jūs nedzirdam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Paldies kolēģiem par pausto atbalstu šim priekšlikumam.

Es gan būtu tiešām ļoti vēlējies dzirdēt arī pretargumentus. No tiem pretargumentiem, ko es pašlaik dzirdēju... Es vēršos pie kolēģiem, kuri mēģināja kaut kā argumentēt, kāpēc viņi nav gatavi atbalstīt priekšlikumu pēc būtības. Vai jūs paši ievērojāt, ka izteicāt apsūdzību savai mazspējai un nekompetencei, un negatavībai pieņemt atbildīgus lēmumus? Proti, jūs joprojām vēl runājat par to, ka jums nav skaidrības, ko darīt ar visu šo situāciju.

Jūs pat piesaucat šeit dezinformāciju un demagoģiju, bet pēc būtības ar demagoģiju pašlaik nodarbojaties jūs. Ar demagoģiju un mazspēju... Un es paskaidrošu, kāpēc.

Tātad šis jautājums par to, cik lielā mērā strādā vai nestrādā šis antivielu līmenis... Ja jūs tik tiešām reāli būtu vēlējušies to izpētīt un pieņemt nepieciešamos lēmumus, jūs to varētu izdarīt. Paņemiet statistiku! Saslimušos, kuri ir šie pārslimojušie, kuri vēl atkārtoti ir slimojuši, kuriem ir reāli šis antivielu līmenis, un kā šis antivielu līmenis ir... Tālāk atbilstoši šim antivielu līmenim - cik bijis saslimušo un kāds ir bijis šis līmenis. Un jums būtu jau reāli oficiāli statistiskie dati, pēc kuriem varētu spriest, vai un kā veidot šo regulējumu cilvēkiem, kuri ir pārslimojuši un kuriem ir antivielas, lai viņi varētu saņemt šo sertifikātu, un - uz cik ilgu laiku.

Tas ir tieši tas, ko mēs tagad piedāvājam, ko es piedāvāju ar savu priekšlikumu, - ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā kārtība. Tātad nevis mēs šeit to no pirksta izzīdīsim, bet tieši jūs. Ja mēs pieņemsim šodien šo manu priekšlikumu, tad vara būs spiesta sēsties kopā ar zinātniekiem, ar ekspertiem par to runāt un meklēt risinājumu. Pretējā gadījumā tas nenotiks.

Es aicinu to atbalstīt, jo tas ir daudzu cilvēku veselības un pat dzīvības jautājums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Paldies.

Rancāna kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

J. Rancāns. Jā, komisijas vārdā ļoti īsu komentāru piebildīšu - komisijā debates par šo jautājumu bija tikpat garas un tikpat kaislīgas kā šobrīd sēdē. Argumenti bija ļoti līdzīgi, tomēr komisija neatbalstīja šo priekšlikumu. Viens no galvenajiem pamatojumiem - šo sertifikātu nevarētu izsniegt tāpēc, ka objektīvi nav zināms saslimšanas laiks un būtu ļoti grūti noteikt, uz cik ilgu laiku izsniegt šo sertifikātu.

Vēl, protams, diskusijas bija par pārējiem argumentiem, un vairākums komisijas deputātu neuzskatīja, ka, atrodot Google kaut kādas atsevišķas zinātnieku intervijas... nu, ka tas būtu pietiekami zinātniski, lai varētu pieņemt šādus lēmumus. Respektīvi, komisijas deputātu vairākums nolēma tomēr paļauties uz tiem, kas vairāk pārzina šo jomu, un neatbalstīt šo priekšlikumu.

Tā ka aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 35, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Nākamais, 9. - veselības ministra Daniela Pavļuta priekšlikums. Paredz papildināt 6.⁹ panta otro daļu pēc vārda “izsniedzami” ar vārdiem “apturami, anulējami, atjaunojami”, kas nozīmē, ka tiek precizēta šī sertifikātu aprites kārtība. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 10. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Viņa piedāvā izslēgt likumprojekta 3. pantu, ar kuru tiek piedāvāts izslēgt likuma 7.¹ pantu. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts tā iemesla dēļ, ka konceptuāli 7.¹ panta izslēgšana pirmajā lasījumā jau ir bijusi atbalstīta.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šo pantu pirmajā lasījumā izslēdza tāpēc, ka tas bija vienīgais pants, kurā runāts par darba tiesisko attiecību regulējumu kovida infekcijas sakarā. Šis pants - un jau pirmajā lasījumā ir atbalstīts - aizvietots ar speciālu nodaļu “Epidemioloģiskā drošība darba vidē”, kurā, diezgan mānīgi varētu padomāt, būtu runāts tikai par to, kā darbinieki tiek aizsargāti un kā darba devējs nodrošina gan pakalpojumu sniegšanu, gan darbinieku aizsardzību pret infekciju, taču realitātē šī nodaļa, kolēģi, ir vislielākais kauns, kas šobrīd tiek radīts Saeimā. Tā ir tiešām rupja iejaukšanās darba tiesiskajās attiecībās. Šajā nodaļā būs pateikts tas, ka darbinieks, kuram sertifikāta nav, vispār nav derīgs darbam.

Tāpēc tīri no juridiskās tehnikas viedokļa es biju piedāvājusi konceptuāli atstāt šo pieminēto pantu tur, kur tas ir, un nevērt vaļā jaunu nodaļu, ar kuru tiks diskriminēti darbinieki, atlaisti darbinieki, tāpēc ka viņiem, lūk, šī sertifikāta nav.

Tāpēc es aicinu jūs šodien... Es saprotu, tā būs izšķiršanās, politiska izšķiršanās, kā jau Rancāna kungs teica. Tātad politiskie argumenti ir augstāki par juridiskajiem argumentiem, politiskā griba ir augstāka par juridiskajiem argumentiem, līdz ar to mēs, visticamāk, šodien sagaidīsim arī politiskās gribas triumfu, kas ne vienmēr izpaudīsies kā tiesisks risinājums.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un neatbalstīt visas nākamās nodaļas iebalsošanu likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs, vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

J. Rancāns. Komisijas vārdā tikai piebildīšu, ka šis konkrētais jautājums ir runāts ļoti daudz reižu un ļoti daudz debatēts.

Konceptuāli likumdevējs ir paudis savu gribu, tāpēc aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 25, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 11. - arī deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Līdzīgi kā iepriekšējā priekšlikumā Jūlija Stepaņenko piedāvā izslēgt no likumprojekta piedāvāto 7.² pantu, kas pirmajā lasījumā ir bijis atbalstīts gan komisijā, gan Saeimas sēdē. Līdz ar to komisija priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Sākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis pants, ko es piedāvāju izslēgt, balstās uz Ministru kabineta noteikumiem. Tātad ir paredzēts, ka Ministru kabinets ir noteicis - un jau ir noteicis - priekšnosacījumus attiecībā uz darba veikšanu ar sertifikātiem. Šeit ir minētas noteiktas profesiju grupas pienākumu pildīšanai. Un es vēlos vēlreiz atgriezties pie jautājuma par Ministru kabineta pilnvarām.

Kā mēs esam redzējuši, Ministru kabinets, balstoties uz šā likuma 4. pantā piešķirtajām pilnvarām, ir izveidojis sistēmu, kuras dēļ šobrīd cilvēki zaudēs darbu vai aizbrauks uz ārvalstīm, ja viņi nevēlēsies izšķirties par labu vakcinācijai.

Līdz ar to... Kolēģi! Ja mēs sadzirdēsim vairākus varbūt tādus valdības lēmumu kritizējošus viedokļus no atsevišķiem mūsu kolēģiem, tad... Es vēlreiz gribētu viņus aicināt aizdomāties par to, ka arī šis pants izriet no tām pilnvarām, kuras ir iedotas Ministru kabinetam, - lemt par Ministru kabineta noteikumiem, kuros tiek diskriminēti darbinieki.

Ar šo pantu sākas visa šī diskriminējošā sadaļa attiecībā uz darba tiesiskajām attiecībām. Es aicinu kolēģus balsot “pret” šo pantu, tātad atbalstīt manu priekšlikumu par šī panta izslēgšanu. Es aicināšu balsot arī par pārējo pantu izslēgšanu.

Tātad aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt manu priekšlikumu un vēlreiz aizdomāties par to, kādas pilnvaras jūs esat iedevuši Ministru kabinetam. Šajās pilnvarās ietilpst Ministru kabineta pilnvaras šķirot cilvēkus, šķirot darbiniekus, ļaut atstādināt darbiniekus, ļaut sūtīt darbiniekus piespiedu dīkstāvē; tas principā jau notiek valsts un pašvaldību iestādēs un masveidā notiks no 15. novembra.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Arī es pievienojos aicinājumam atbalstīt konkrēto priekšlikumu un pārējos tuvākos priekšlikumus, kuri tiešām saistīti ar neloģisku vakcinācijas veicināšanu. Ja mēs domājam, ka mēs tādā veidā palielināsim tik ļoti nepieciešamo vakcinācijas aptveri, tad... Kolēģi, mums jāsaprot, ka mēs, ļoti iespējams, smagi, smagi kļūdīsimies.

Tas, ko mēs panākam, - ka cilvēku... nevis neticība veselības ministram un valdībai, kas viņus uz to aicina, bet... saprotot to, ka cilvēkiem dzīvi mēģina padarīt vēl smagāku... kā cietumā, atņem viņiem darbu arī pie apstākļiem...

Starp citu, par to mēs jau iepriekš esam runājuši - par to iespēju, ka cilvēks, ja ir iepriekš pārslimojis un viņam ir kādas pamatotas bažas, uzklausot dažādus mediķus...

Ir daudz dažādu iemeslu, kāpēc cilvēks vēl nav izlēmis pasargāt savu veselību ar vakcīnu. Bet par to, ka viņš vēl nav izlēmis to darīt, viņš tiek atlaists no darba, tiek atstāts bez ieņēmumiem. Tas absolūti neveicina uzticēšanos valstij.

Tā vietā, lai mēs cilvēkiem godīgi skaidrotu visus plusus un mīnusus (tas ir tas, kas bija jādara jau no paša sākuma!) un izveidotu profesionālu krīzes vadības centru (uz to, starp citu, jau vairāk nekā pirms gada mēs esam aicinājuši gan Ministru prezidentu, gan Valsts prezidentu), mēs esam nonākuši tiktāl, ka tiešām sabiedrība tiek šķelta, sabiedrības viena daļa tiek sarīdīta pret otru - darba devēji tiek noskaņoti pret darba ņēmējiem, kolēģi pret kolēģiem, radinieki pret radiniekiem. Tas viss ir absolūti nepareizi.

Pēc būtības šie priekšlikumi, kuri ir ietverti likumā un kurus ar konkrēto priekšlikumu, deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu, mēs varam labot... Esošā norma tiešām sabiedrību šķeļ, nevis vieno.

Tā vietā, lai mēs paņemtu labākos piemērus no daudzām Eiropas valstīm, kuras tiešām ar pozitīviem - nevis ar negatīviem, bet ar pozitīviem! - stimuliem, ar godīgu attieksmi un skaidrojošo darbu ir panākušas nesalīdzināmi augstāku vakcinācijas aptveri, mēs... redzam, ka cilvēki pretēji... 

Tas, kas strādā šobrīd diemžēl... kas strādā, - ka daudzi cilvēki izlemj iet vakcinēties, redzēdami, kas notiek slimnīcās. Tā bija ļoti, ļoti riskanta un smaga stratēģija, pie kā, iespējams, pati to negribot, valdība bija nonākusi. Bet, ja būtu bijis skaidrojošais darbs, mums nebūtu jāatlaiž no darba cilvēki, nebūtu jāatlaiž cilvēki, kuri strādā attālināti no mājām, kuri neapdraud citus, neapdraud kolēģus.

Tāpēc, kolēģi, es arī aicinu balsot par konkrēto normu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mums diendienā zvana un raksta ļoti daudzi cilvēki, stāsta savas situācijas, kuras ir ļoti dažādas; zvana cilvēki no visdažādākajām profesijām. Diemžēl jādzird arī stāsti par cilvēkiem, kuri šobrīd mēģina izveseļoties no elpceļu saslimšanas, kas nav kovids, un kuriem jau tuvākajās dienās ir jāizšķiras (tātad, nesagaidot kārtīgu izveseļošanos, jāizšķiras!) par labu vakcinācijai, kas, protams, arī apdraud viņu veselību.

Cilvēki tiek uzskatīti par tādiem kā robotiem, par tādām kā ciparu slejām, kurām jāveido statistika, bet attiecībā uz cilvēku veselību, protams, atbildība ir tikai un vienīgi viņu pašu rokās.

Kāds ir risinājums? Kāds ir risinājums, jūs jautāsiet. Un atbilde būs tāda, ka, līdzīgi kā citās valstīs, ir panākts veids, kādā šī testēšanas iespēja ir pieejama, pieejama pilnīgi visiem, jo, ja kādā darbavietā persona vēlēsies notestēties tāpēc, ka viņai nav šā sertifikāta, viņai tas izmaksās kādas 15 minūtes no viņas darba laika (mēs runājam materiālā izteiksmē, protams; citiem nav tā kā pie mums) - tie būtu 30 eiro; attiecībā uz skolotāja algu tas ir vienkārši graujoši, jo tas būtu jādara katras 72 stundas.

Mēs redzam, ka šī testēšanās tiek ieviesta arī Ministru kabineta jaunajos noteikumos, un testēšanās būs tikai vakcinētajiem. Tas nozīmē, ka testēšanās darbavietās ir iespējama un to var piemērot pilnīgi visiem darbiniekiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir vai nav vakcinējušies. Jūs šobrīd ar šo likumu un ar šiem noteikumiem tiešām gribat radīt valstī divas cilvēku šķiras un diskriminēt vienu cilvēku daļu iepretim otrai.

Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā gari nerunāšu, bet aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 31, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 12. - deputātu grupas, proti, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Alda Gobzema, Ralfa Nemiro, Ievas Krapānes un Karinas Sprūdes, priekšlikums. Tas paredz uzlabot 7.² pantu, kurā paredzēts, ka papildus vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikātam darba devējs varētu prasīt arī... un ļaut strādāt ar SARS-CoV-2 antigēna testu. Komisijā par to tika diskutēts. Komisijā, uzklausot speciālistus un ņemot vērā viedokli, ka šāds tests tomēr nepasargā no saslimšanas, priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Pašreizējā redakcijā izteiktie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un likumprojekts vispār ir fundamentāli diskriminējošs, prettiesiski ierobežojošs un nesamērīgs. Tas liks cilvēkiem atstāt darbu, zaudēt darba vietas, liegs saņemt pakalpojumus un radīs naidu pret valsts iekārtu. Tas nesniedz teju nekādu palīdzību vai drošas alternatīvas.

Mēs ierosinām grozījumos iekļaut punktu par atļauju darbiniekiem pildīt darba pienākumus, uzrādot negatīvu Covid-19 testa rezultātu, un šādi liegt diskrimināciju no darba devēju puses pret tiem, kuri nav vakcinējušies un kuri nevēlas to darīt.

Šādas izmaiņas mazinās valdības un koalīcijas pieņemto ierobežojumu diskriminējošo dabu. Tās to mazinās, neņemot vērā klajo valdības vēlmi - iegūt sava elektorāta uzticību, ierobežojot citādāk domājošo tiesības.

Pašreizējais likumprojekts liedz pieeju vitālām dzīves nepieciešamībām. Liedz, balstoties tikai uz uzskatu atšķirību.

Esmu jau lietojusi šo salīdzinājumu vairākkārt un atļaušos atkārtot to: principā šāda nevienlīdzība ir pielīdzināma diskriminācijai uz politisku uzskatu vai reliģijas pamata.

Manis piedāvātie grozījumi to neatrisina pilnībā, bet vismaz ļautu palikt darbavietā un gūt ģimenēm svarīgos ienākumus.  Tas - pirmkārt.

Papildus tam jāpiemin, ka vakcinācijas aptvere vēl joprojām nav homogēna etniskās piederības... sadalījumā. Vakcinācijas aptvere vidēji ir zemāka minoritāšu vidū salīdzinājumā pret pamattautību. Un tieši šie cilvēki tiks skarti vissmagāk, jo bieži vien jau tagad pret tiem notiek diskriminācija.

 Arī attiecībā uz mazāk kvalificētajiem darba darītājiem kadru maiņa, iespējams, notiks daudz vieglāk, un arī šie cilvēki paliks bez ienākumiem.

Šis likumprojekts - pašreizējā redakcijā - klaji ignorē visneaizsargātāko intereses.

Otrkārt, manis piedāvātie grozījumi lielā mērā... nekā tas ir pašreiz... nodrošinātu tiesības uz autonomiju pār savu ķermeni. Mūsdienās sabiedrību stūrakmens ir individuālās tiesības, taču Covid-19 pandēmijas laikā tās ir tikušas nesamērīgi ierobežotas.

Izvēle nevakcinēties... Bailes par blakusefektiem, ilgstošiem veselības riskiem un tā tālāk - tie ir leģitīmi iemesli atteikties vakcinēties, jo līdz šim valdība nav šiem cilvēkiem spējusi nodrošināt drošības garantiju vai skaidru izskaidrojumu. Mūsu piedāvātie grozījumi dotu reālu iespēju cilvēkiem nogaidīt, līdz ar vakcināciju saistītie jautājumi tiks atbildēti un persona jutīsies droši.

Un, treškārt, tie pietuvinātu likumprojektu samērīgai valsts politikai attiecībā uz Covid-19 apkarošanu. Vēlos atgādināt, ka likumprojekts - šādā redakcijā, kādā tas ir, - pārkāpj visas normas par valsts politikas samērīgumu un minimālo tiesību ierobežošanu.

Priekšlikums par atļauju turpināt darba attiecības, uzrādot negatīvu testu, mazinātu gan ierobežoto tiesību daudzumu, gan ierobežoto cilvēku skaitu. Un šāda pieeja - papildus manis rosinātajai citu alternatīvu izvēlei infekcijas apkarošanai vai ierobežošanai - sniegtu to pašu epidemioloģisko drošību, kā pašreizējais likumprojekts paredz... sniegtu cilvēkiem vitāli svarīgu alternatīvu - lemt (informēti!) pašiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Atgriežoties mazliet pie jautājuma par zaļajiem sertifikātiem, es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šobrīd jūs vēlaties radīt tādu jaunu kārtību, kura principā ir daudz, daudz stingrāka nekā prasības pret cilvēkiem, kuri ieceļo Latvijā, tostarp - arī no trešajām valstīm.

Tas nozīmē, ka cilvēks no jebkuras valsts var ieceļot Latvijā - arī ar negatīvu testu, starp citu! -, bet neviens cilvēks Latvijā... nedz valsts un pašvaldību iestādēs, nedz privātajās iestādēs... neviens cilvēks Latvijā, sākot no 15. decembra, klātienē nevarēs strādāt, ja viņam nebūs pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāta. Jūs būsiet radījuši tādu ļoti dīvainu sistēmu, kurā, kā jau teicu, jebkurš cilvēks varēs ieceļot ar testu, bet strādāt viņš nevarēs ar testu. Un tas, protams, ir vēl viens - kārtējais! - pārkāpums visā šajā jūsu radīto pārkāpumu virknējumā.

Es aicinu atbalstīt šo kolēģu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā es tikai piebildīšu, ka komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Savukārt, runājot par šo diskrimināciju un samērīgumu, komisijā, protams, tika diskutēts arī par šiem jautājumiem.

Un gribētu atgādināt, ka likumprojekts pats par sevi paredz arī to, ka Ministru kabinets nosaka izņēmuma gadījumus, kādos patiešām veselības stāvokļa dēļ šī prasība pēc vakcinēšanās sertifikāta varētu arī attaisnoti netikt izvirzīta. Respektīvi, būtu jābūt objektīvam iemeslam, kāpēc cilvēks nevēlas vakcinēties.

Tas, par ko mēs visvairāk dzirdam, - tie ir vienkārši šie subjektīvie apsvērumi un soctīklos atrasta informācija par iespējamiem apdraudējumiem. Savukārt neviens nespēj īsti šo objektīvo kritēriju pamatot.

Un tāpēc komisijas viedoklis ir, ka tas ir samērīgi, ka turpmāk Ministru kabinets, visticamāk, noteiks šos izņēmumus tad, ja nevis vienkārši ārsts, kurš to izskata, noteiks, bet ārstu konsilijs varētu noteikt, ka patiešām šie riski ir tik milzīgi, tik augsti. Tas nav samērīgi šajā situācijā - ar subjektīvu uzskatu, kurš balstās nesaprotamos informācijas avotos, atteikties no vakcinācijas.

Savukārt, runājot par diskrimināciju, - ir vairāk nekā skaidrs, ka šobrīd tiek diskriminēti vakcinēti cilvēki: viņi šobrīd nevakcinēto dēļ, kuri aizņem slimnīcu jaudas un noslodzi, nespēj tikt pie citiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Tā ka šeit tas jautājums nav tik viennozīmīgs. Un tāpēc komisijā šis priekšlikums tika noraidīts.

Un es arī aicinu to noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātu Petravičas, Možvillo, Gobzema, Nemiro, Krapānes un Sprūdes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 29, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Nākamais - 13. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Ilonas Kronbergas priekšlikums, kurš paredz no likuma 7.² panta izslēgt vārdus “noteiktām profesiju grupām”. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Labdien, sēdes vadītāja! Jā, šis it kā mazais, nepamanāmais priekšlikums faktiski izslēdz tālāko iespēju vispār runāt par kaut kādām lietām, kas saistītas ar vakcināciju kā brīvprātīgu pasākumu, izsvītrojot no likuma panta šos vārdus “noteiktām profesiju grupām”.

Šis pants nosaka to, ka faktiski jebkuram ir pienākums vakcinēties. Un nav svarīgi, vai viņš ir ārsts, ugunsdzēsējs vai policists, kas... ir tā kā... nu, tika pamatots, ka tas ir ļoti, ļoti, ļoti vajadzīgs. Un faktiski šie trīs vārdi pasaka šī likuma jēgu.

Varam jau te spēlēt demokrātiju, varam runāt par lietām krustu šķērsu, taču šis priekšlikums padara šo likumu, kovida pārvarēšanas likumu, par obligātās vakcinācijas uzspiešanas likumu.

Tāpēc vismaz man kā cilvēkam, kurš šo likumu lasa, nebūdams ar juridisko izglītību, bet mēģinādams saprast, tā teikt, likuma garu un likuma burtu,  ir skaidrs, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, jo tas pilnībā izslēdz visu turpmāko diskusiju un domāšanu par to, ka tomēr vajadzētu nevis dalīt šos cilvēkus tajos, kas ir pieņēmuši lēmumu vakcinēties... vai nevakcinēties pēc pārslimošanas... bet rīkoties kaut kā citādāk.

Un pats skumjākais ir tas, ka nodokļu maksātāji, arī nevakcinētie, ar saviem nodokļiem samaksāja piecus miljonus par... valsts pētījumu programmā... 10 projektiem, kur ar apbrīnojami... ar apmēram vienādu summu tiek atalgoti vajadzīgie pētījumi, un tie ir ap 500 tūkstošiem... Taču tad, kad es Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā pajautāju atbildīgiem cilvēkiem, kā šie pētījumi tiek izmantoti, Veselības ministrijas ierēdne nemācēja paskaidrot, kur šie pētījumi vispār tiek izmantoti.

Es pieļauju, ka šie pētījumi vispār nevienam nav vajadzīgi un skaisti kaut kur glabājas - failos, mapītēs un vēl kaut kur -, un lēnām apput. Un mēs, sabiedrība, tā arī neuzzināsim, kā tad tur īsti bija ar to salātu taisīšanu... Mēs, sabiedrība, tā arī neuzzināsim, kā ir jārīkojas infekcijas novēršanai nākotnē. Mēs daudz ko neuzzināsim.

Šobrīd, lai gan to pārmet mums, ka mēs salasāmies no nezināmiem avotiem dažādu informāciju un tad mēģinām izplatīt, paši koalīcijas deputāti izmanto politiskās intrigas, politiskās intereses, lai dabūtu parlamentam cauri šo likumu un turpinātu biznesu ar vakcīnām, ar vakcīnu iepirkumu... ar šo situāciju, kas šobrīd valstī ir izveidojusies.

Es gribētu teikt, ka tas nav opozīcijas “panākums”, ka šāda situācija ir slimnīcās; tas diemžēl ir pašu valdošo “panākums”.

Es vairākkārt esmu teicis, ka tas, kas notiek Rīgā un kabinetos, nebūt nav tas pats, kas notiek ārpus Rīgas. Visi šie pieņemtie lēmumi ir ārkārtīgi atrauti no dzīves un nekā - nekā! - nepalīdz cilvēkam parastajam cīnīties ar kovidinfekciju, nedz arī darba devējam saprast, ko viņam darīt tālāk. Un joprojām notiek emigrācija - labi darbinieki brauc prom, jo viņi saprot, ka viņu uzskati par vakcināciju, ja tie nesakrīt ar valdošās koalīcijas uzskatiem, liedz viņiem šeit gūt ienākumus, pabarot ģimeni un rūpēties par savu nākotni.

Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Es pievienojos Možvillo kungam, sakot, ka šis precizējums ir ļoti kaitīgs, jo...

Atkal, godātie kolēģi, īpaši - kolēģi no opozīcijas, atgriežos pie jautājuma par Ministru kabineta pilnvarām, ar kurām Ministru kabinets šobrīd ir tik ļoti dāsni apdāvināts. Šajās pilnvarās... Ministru kabinetam būs tiesības un ir tiesības lemt par visu veidu ierobežojumiem attiecībā uz darba tiesiskajām attiecībām.

Un mēs redzam to, ka iepriekš šis pants bija noteicis vismaz kaut kādus ierobežojumus, prasot norādīt konkrētās profesijas... Ministru kabinetam... šādas rīcības ietvaros. Tagad, izņemot ārā šos ierobežojošos nosacījumus (ir runa par konkrētajām profesijām), Saeima atkal paplašina Ministru kabineta pilnvaras vēl vairāk, ļaujot Ministru kabinetam noteikt ierobežojumus attiecībā uz pilnīgi visu nodarbinātības sfēru.

Es tāpēc aicinu jūs ļoti rūpīgi pievērst uzmanību tam, kādu likumu jūs šobrīd veidojat, jo, balsojot tieši “par” šo priekšlikumu, jūs vēl vairāk paplašināsiet šīs Ministru kabineta pilnvaras.

Vēlreiz, protams, atgādinu godātajiem kolēģiem to, ka joprojām Ministru kabinets izmanto - ļaunprātīgi, manuprāt, - šīs pilnvaras, kuras tika iedotas šā likuma 4. pantā, - lemt par pilnīgi visām lietām, kuras šobrīd tiek regulētas no Ministru kabineta noteikumu puses.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nav piebilstams.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Kronbergas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 64, pret - 10, atturas - 3. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. 14. - arī Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Ilonas Kronbergas priekšlikums. Tas precizē, kas ir uzskatāms par darba devēju valsts pārvaldē. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 14. priekšlikumu ir pieprasīts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - Tieslietu ministrijas parlamentārās sekretāres Ilonas Kronbergas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 67, pret - 7, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. 15. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Deputāte piedāvā izslēgt no likumprojekta 7.³ pantu, kurš pirmajā lasījumā ir konceptuāli atbalstīts un kurā ir runa par to, ka darba devējs pats izvērtē, kādām amatu kategorijām būs nepieciešams prasīt šos konkrētos sertifikātus, kā arī nosaka, ka darba ņēmēja pienākums ir tādu uzrādīt, ja darba devējs to pieprasa. Komisijā, protams, Jūlijas Stepaņenko priekšlikums izslēgt to, kas jau konceptuāli bija atbalstīts, tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, jā, šis nu būs pats sūrākais pants, par kuru jūs būsiet nobalsojuši un kuru es tomēr aicināšu izņemt ārā.

Rancāna kungs teica, ka komisija, protams, neatbalstīja manu priekšlikumu, jo pirmajā lasījumā konceptuāli bija panākta vienošanās par šādu pantu. Es varētu atgādināt arī jums, kolēģi, ka iepriekš virzītais obligātās vakcinācijas likumprojekts, neskatoties uz konceptuālu atbalstu pirmajā lasījumā, tomēr palika Rancāna kunga atvilktnē, ņemot vērā to, ka, iespējams, koalīcija nespēja vienoties par atbalstu šim likumprojektam dažādu politisku iemeslu dēļ.

Es aicinu jūs pievērst uzmanību tam, ka ar šo pantu pilnībā tiek sagrauta tiesiskā paļāvība attiecībā uz Darba likumu, uz Darba likuma 6. pantu, uz principiem, pie kuriem principā ir turējušies visi darba ņēmēji un darba devēji. Arī sociālie partneri līdz šim ir uzticējušies tam, ka Darba likums bija tāda drošības saliņa, kuru arī Saeimas deputātiem, ja es pareizi atceros, bez īpaša saskaņojuma ar sociālajiem partneriem nebija ļauts daudz kustināt un grozīt.

Taču, jā, koalīcija ir atradusi jaunu veidu, kā būtu iespējams iejaukties darba tiesiskajās attiecībās, neraugoties uz to, ka nedz ārkārtas situācija, nedz arī Ministru kabineta pilnvaras pēc savas būtības neļauj iejaukties darba tiesiskajās attiecībās, jo mēs atceramies, ka principā aizsardzība pret iespējamo infekciju tomēr iekļauj sevī citus drošības līdzekļus, nevis tos, ko šobrīd mēģina uzspiest lielākā daļa koalīcijas un valdības.

Tāpēc, kolēģi, šis priekšlikums... tātad šis pants... Es varbūt atgādināšu tiem kolēģiem, kuri nebija iedziļinājušies visā šajā stāstā. Šis pants paredz to, ka darba devējs... un nevajag... Principā tā tomēr ir maldināšana, kas ir iekļauta šajā likumā, ka darba devējs pats izvēlas, kādiem darbiniekiem noteikt šīs prasības. Tie ir meli, jo mēs redzam, ka šis likums ir saslēgts kopā ar Ministru kabineta noteikumiem, ar Ministru kabineta rīkojumu, un tajā ir skaidri un gaiši pateikts, ka no 15. decembra visi privāto iestāžu, privāto struktūru, privāto uzņēmumu darbinieki būs atlaižami, atstādināmi, tāpēc ka viņiem nebūs sertifikāta par pārslimošanu vai vakcināciju... ja viņi turpinās strādāt klātienē.

Ja kaut vienā rūpnīcā tiks atklāti darbinieki, kas pēc 15. decembra strādā klātienē bez pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāta (neraugoties uz visiem šiem maldiem, ar kuriem varbūt mēģina apiet šo likumu godātie kolēģi no koalīcijas), darba devējs tiks bargi sodīts. Un viņš tiks sodīts katru dienu, varbūt pat vairākas reizes dienā, ja viņš turpinās šos cilvēkus nodarbināt.

Vienīgie - vienīgie! - darbinieki pēc 15. decembra, kuri varēs turpināt darbu bez sertifikāta, būs darbinieki, kuri strādā privātajā sfērā un attālināti. Tikai un vienīgi.

Tā ka, kolēģi, nevajag maldināt - nevajag maldināt sabiedrību, nevajag maldināt vienam otru. Šis pants un arī visi pantu atbalstošie Ministru kabineta noteikumi un Ministru kabineta rīkojums ir radīti, lai pilnībā iznīcinātu iepriekš pastāvošo, Latvijā nostiprināto darba tiesisko attiecību kārtību un darbinieku tiesības.

Es aicinu jūs neatbalstīt visu šo bloku. Tātad aicinu jūs atbalstīt manu priekšlikumu, ar kuru pilnībā tiek likvidēts šis pants, kas nosaka, ka darbinieks, kuram nav pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāta, nav derīgs darbam.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Petravičas kundze, vai jums pietiks debatēs ar divām minūtēm?

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Jā, pietiks.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča. Tā kā mēs esam iesnieguši principā tādu pašu priekšlikumu, kas ir nākošais, tad es runāšu jau pie šī. Es šos grozījumus likumā tiešām nosauktu par valdības arogances šedevru un aicinātu valdību, pirms izstrādāt tik absurdus grozījumus, atgriezties no kosmosa uz Zemes. Es neatkārtošu to, ko es teicu jau iepriekš, bet konkrēti par situāciju.

Es esmu saņēmusi tiešām neskaitāmus palīgā saucienus no vecākiem, kuri audzina bērnus ar invaliditāti, no vecākiem, kuri aprūpē savus īpašos bērniņus. Un situācija ir tāda. Šonedēļ māmiņām, kuras ir asistentes saviem bērniem (un pārsvarā tā arī ir, ka māmiņas pašas aprūpē savus bērnus, aiznesot atskaiti uz sociālo dienestu), tiek paziņots, ka pēc 15. novembra ir jābūt vakcinētām, ja ne, tad atalgojumu par asistenta pakalpojumu nesaņems. Tātad jāmeklē ir cits cilvēks, kurš varētu būt asistents viņas bērniņam.

Un te es tiešām gribētu sadzirdēt skaidrojumu, kā šādā situācijā vakcinācijas esamība vai neesamība kaut kādā veidā mazina saslimstību. Vecāki ar savu bērnu dzīvo vienā mājsaimniecībā, satiekas ar viņu katru dienu, katru stundu, bet no 15. novembra viņi nevarēs sniegt pakalpojumus savam bērnam, jo viņi kādu apdraud. Ko tieši tas vecāks apdraud? Viņš tāpat dzīvos ar bērnu kopā, ir viņš vakcinēts vai nav vakcinēts. Tad varēs nākt vakcinēts asistents un viņš netiks apdraudēts no nevakcinēto mājsaimniecības locekļu puses?

Tā ir tāda apzināta spēka demonstrēšana pret cilvēkiem. Lai kā arī jūs gribētu, asistenta darba algas nemaksāšanu nekā nevar sasaistīt ar pandēmijas apkarošanu. Tā ir vienkārši cilvēku nospiešana uz ceļiem. Vai tad asistenti stāv un gaida rindā uz darbu? Cik es zinu, asistentu ir ļoti grūti piesaistīt, vēl jo vairāk bērnam ar smagu invaliditāti. Pēkšņi paņemt svešu cilvēku - tas bērnam var izraisīt stresu, līdz ar to arī saasināties veselības problēmas. Daudziem īpašo bērnu vecākiem asistenta atalgojums ir vienīgais iztikas avots. Vai jūs vispār saprotat, ko jūs ar šo nodarāt bērniem un ģimenēm?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Rancāna kungs, komisijas vārdā...?

J. Rancāns. Paldies. Komisijas vārdā gribu teikt, ka par šo jau bija diskutēts pirmajā lasījumā. Gan komisijā, gan Saeimas sēdē tas ir atbalstīts. Un vēlreiz nav vērts nemaz par to vēl atkārtoti runāt.

Tā ka aicinu šo Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 32, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Pienācis laiks pārtraukumam.

Vēl tikai deputātu klātienes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Atgādinu, ka pārtraukums ir līdz pulksten 13.00. Tātad pārtraukums ir līdz pulksten 13.00. Pulksten 13.00 atsāksim izskatīt pārējos darba kārtības jautājumus un darbu sāksim ar turpmākajiem priekšlikumiem šajā likumprojektā.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 13.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2021. gada 4. novembra sēdi.

Turpinām debates par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”. Debatējam par 16. priekšlikumu.

Lūdzu, Rancāna kungs!

J. Rancāns. Tātad 16. - deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Alda Gobzema, Ralfa Nemiro, Ievas Krapānes un Karinas Sprūdes priekšlikums. Šis ir tieši tāds pats kā 15. priekšlikums. Paredz izslēgt iepriekš minēto 7.³ pantu. Komisijā šis priekšlikums, protams, nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi, es jau gan izteicos pie iepriekšējā priekšlikuma, jo abi priekšlikumi ir vienādi. Patiešām ar nožēlu jāsaka... es dzirdu, ka Rancāna kungs pasaka, ka par šo nav vērts runāt, brīdī... tad, kad es runāju par bērniem ar invaliditāti, par viņu vecākiem, kas paliks bez ienākumiem, kam principā tiek liegta iespēja pašiem aprūpēt un būt par asistentu saviem bērniem.

Man tomēr gribētos dzirdēt kādu atbildi, ko jūs šiem vecākiem iesakāt, -bez tā ciniskā smaida un diviem vārdiem “ej vakcinēties”. Gribētu dzirdēt arī pamatojumu, kādā veidā jūs domājat ierobežot infekcijas izplatību, ja šie cilvēki dzīvo vienā mājsaimniecībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Paldies par doto vārdu. Es tomēr vēlreiz gribētu atbildēt Petravičas kundzei, ko tad cilvēkiem darīt.

Es jau iepriekš minēju - tātad izvērtēt, vai nevēlēšanās vakcinēties... uz kā tā ir balstīta. Vai tā balstās patiešām veselības problēmās, vai tā balstās subjektīvās vēlmēs, respektīvi, vēlmē vienkārši pateikt - es negribu.

Šobrīd mēs esam ļoti lielā pandēmijā un katastrofas situācijā. Cilvēki nonāk slimnīcās, un slimnīcas šobrīd ir pārslogotas. Nevakcinētie pacienti ir absolūtais vairākums. Viņi šobrīd noslogo... gultas vietas, viņu dēļ vakcinētie pacienti nevar saņemt citus veselības pakalpojumus. Ja kāds mēģina pamatot to, ka, ziniet, man tik un tā ir tiesības nevakcinēties, jo es tā gribu, tāpēc ka es izlasīju sociālajos tīklos, ka tas var nodarīt kaitējumu, tad tas nav normāli.

Kolēģi, mums ir jāievēro solidaritāte. Mums visai sabiedrībai jābūt solidārai. Nevar būt subjektīvas iegribas un vēlmes, kas nav pamatotas ar ārstu konsilija atzinumu, ka, jā, patiešām šis ir gadījums, kad cilvēks nevar vakcinēties. Nevar šādas subjektīvās vēlmes virzīt pa priekšu visas sabiedrības veselības interesēm. Tas nav normāli.

Godātā opozīcija, skaidrs, ka šobrīd jūs mēģināt atrast kaut kādu vienu iespējamu mazu neprecizitāti, mēģināt atrast kaut kādu situāciju, lai varētu pateikt, ka viss regulējums nav derīgs. Godātā opozīcija, jūs esat tie, kas iepriekš iebilda pret jebkādiem ierobežojumiem. Kurš visvairāk - es gribētu atgādināt - šeit bļāva pret masku lietošanu, pret citiem ierobežojumiem? Un tagad jūs kliedzat, ka valdība nav tikusi galā un valdība ir vainīga pie tā, ka šobrīd slimnīcās ir pārslodze.

Bet vēlreiz, kolēģi, vai šeit jūs...? Tad, kad jūs šeit akselerējāt to motivāciju - ziniet, bet man liekas, bet es gribu, un tās ir manas tiesības nevakcinēties... un tas ir vienkārši viedoklis... Tas nav viedoklis! Slimnīcas ir pārpildītas, mirst cilvēki, 90 procenti un vairāk mirst nevakcinētu cilvēku, kurus jūs pārliecinājāt, ka vienkārši iegribu pēc viņi var nevakcinēties, tāpēc ka viņi izlasīja sociālajos tīklos sazvērestības teorijas vai arī kāds izlasīja kādu interviju ar kādu ārstu vai speciālistu, subjektīvu interviju, nevis patiešām recenzētu pētījumu zinātniskā žurnālā, kur tas būtu kārtīgas recenzijas izgājis... sevi pēkšņi atzīst par gana kompetentu, lai varētu strīdēties ar veselības medicīnas speciālistiem. Nu neesat jūs kompetenti! Nu nav Google un šajos pētījumos... tie nav vienvērtīgi un vienlīdzīgi ar oficiāli atzītajiem pētījumiem.

Jūs tagad mēģināsiet teikt un stāstīt par riskiem, ko rada vakcinēšanās. Es gribu atgādināt, ka šobrīd Latvijā nav apstiprināts neviens letāls gadījums. Par blaknēm ir saņemti ziņojumi, lielākā daļa blakņu ir tieši tādas, kas ir paredzētas vakcīnu aprakstā, - temperatūra, nespēks, apsārtums, nieze. Par gadījumiem (par ko mēs vēl runāsim nākamajos priekšlikumos), kad cilvēki šo blakņu dēļ ir spiesti ārstēties slimnīcā, ir paredzētas kompensācijas, bet tādu gadījumu ir absolūtais mazākums pret vakcinēto skaitu.

Kolēģi, es aicinu apzināties, ka šie riski... un šī bezatbildība, ko jūs tagad translējat saviem vēlētājiem, arī veicina šo slimnīcu pārslodzi. Cik mēs varam visu laiku malt vienu un to pašu! Ja kāds saka - es negribu vakcinēties... vai -man tagad pēkšņi šī likuma dēļ ir ierobežotas manas tiesības, ko man tagad darīt, kā man tagad dzīvot? Aizej savakcinējies! Ja tev ir pamats nevakcinēties, lūdzu, vērsies pie ārstiem, lai viņi nosūta tevi uz konsiliju, kur izvērtēs, vai patiešām tev ir alerģija un kontrindikācijas uz vielām, kas ir konkrētajās vakcīnās.

Paldies, kolēģi.

Aicinu izbeigt šo demagoģiju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Rancāna kungam varu atklāt nelielu noslēpumu. Absolūti nospiedošais cilvēku vairākums, kuri izvēlas nevakcinēties, savu lēmumu ir pieņēmuši, balstoties tieši savā veselības... tātad rūpēs par savu veselību un uztraukumā par to, ko tikko arī stāstīja Rancāna kungs par cilvēkiem, kuri ir spiesti ārstēties no blaknēm. Tāpēc ir pilnīgi skaidrs, ka varbūt arī Rancāna kungs šobrīd mazliet nodarbojas ar tāda veida demagoģiju, sakot, ka tiem cilvēkiem, kas nevēlas vakcinēties, šī izvēle, lūk, ir tikai tāda iegriba. Nē, tā galīgi nav, tas nav... Tiešām šis nav kolhozu laiks, kad kāds uzskatīja, ka cilvēki, kas negrib strādāt kolhozā... ka tā ir viņu iegriba. Tā ir cilvēka personīgā izvēle, jo veselība un imunitāte viņam ir viena, un šo imunitāti nav veidojis nedz Rancāna kungs, nedz Pavļuta kungs, nedz kāds cits no lēmuma pieņēmējiem. Tā ir cilvēka personīgā bagātība, kuru nevienam nebūtu tiesības viņam atņemt.

Ja mēs runājam par... Mēs esam mazliet aizvirzījušies... nost no šī panta. Par šo pantu es gribētu vēl mazliet arī pakomentēt, ka, jā, Rancāna kunga ieskatā, tās varētu būt it kā mazas nepilnības, bet šīs nav nekādas mazās nepilnības. Tas, ko minēja arī Petravičas kundze... tā ir kliedzoša nepilnība.

Tieši tāpat es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka likumdevējs šobrīd piedāvā sekojošu shēmu. Darba ņēmējs, tātad darbinieks, ir tiesīgs pats izbeigt darba tiesiskās attiecības, kolīdz viņš saprot, ka viņam nāk virsū atstādināšana vai dīkstāve, kurā darbinieks nevarēs saņemt atalgojumu... Viņam ir tiesības šīs darba tiesiskās attiecības izbeigt, bet, protams, izbeidzot darba tiesiskās attiecības pēc paša vēlēšanās, darbiniekam ir sliktākas iespējas saņemt atbalstu un viņš ir sliktākā stāvoklī nekā tad, ja viņš tiktu atbrīvots, piemēram, pēc 114. panta - pēc vienošanās.

Savukārt tas, ko mēs redzam no panta izrietošā regulējuma attiecībā uz darba devēju, - darba devējs ir nostādīts tādā situācijā, ka viņam ir pienākums darbinieku noturēt triju mēnešu (maksimāli triju mēnešu) dīkstāvē vai atstādināšanā, kā nu būs lemts, nesaglabājot algu. Jā, protams, ja kāds vēlas, viņš to darba algu var maksāt, bet diez vai kāds izvēlēsies šādu ceļu. Līdz ar to tikai pēc trīs mēnešu maksimālās atstādināšanas darba devējs varēs izbeigt darba tiesiskās attiecības ar darbinieku.

Es vēlos, lai arī kolēģi šo skaidrojumu dzird, un, ja šis skaidrojums kādam šķiet apstrīdams, varbūt nāciet un pasakiet, ka tas tā nav, bet tas ir tas, ko mēs izlasām no šī panta, un tas ir regulējums, ko jūs šobrīd mēģināt pieņemt. Savā ziņā tas nozīmē to, ka šobrīd tiek radītas nevienlīdzīgas attiecības un nevienlīdzīga attieksme pret darbinieku, jo darbinieks būs nostādīts ļoti, ļoti smagā situācijā. Ja viņam būs konflikts ar darba devēju, darbiniekam šajā piespiedu dīkstāvē būs jāatrodas tā kā tādā sodā, jo mēs zinām, ka šī atstādināšana jeb piespiedu dīkstāve (drīzāk atstādināšana) visbiežāk tiks pielietota. Tas tomēr tiks izmantots kā sods pret darbinieku, kurš būs pārkāpis... piemēram, vai nu alkohola lietošanu būs veicis darba vietā, vai ko citu. Šajā gadījumā šis pants tiks piemērots cilvēkam, kurš neatbilst valdības... noteiktajiem mērķiem.

Tāpēc, kolēģi, aicinu vēlreiz rūpīgi apdomāt savu balsojumu, balsot “par” šo priekšlikumu.

Liels paldies jums.

Sēdes vadītāja. Šis priekšlikums ir debatējams, bet nav balsojams.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Klausoties Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja uzstāšanos debatēs, kur tiek nemitīgi vainota opozīcija pie tā, ka slimnīcas šobrīd ir pārpildītas... tiek vainota opozīcija pie tā, ka ir daļa cilvēku, kuri ir izlēmuši nevakcinēties vai to dara ļoti kūtri. Manuprāt, tas ir ļoti zemiski.

Ja kādam būtu jāieskatās spogulī un jāmeklē atbildīgie, tad pirmām kārtām tas būtu jādara ne tik ļoti pat valdības līmenī, bet tieši Saeimas komisijas līmenī. Un tieši Rancāna kunga personas līmenī, jo, piedaloties arī atbildīgajās debatēs, kur notiek racionāli... kur deputāti no opozīcijas, no pozīcijas ir gatavi racionāli meklēt kopīgi risinājumus, kā panākt to, lai pēc iespējas vairāk cilvēki izvēlas savu veselību pasargāt; kā kliedēt mītus; kā sniegt patiesu informāciju, notiek balsošanas mašīna, nenotiek debates pēc būtības absolūti nekur, pat atsevišķiem komisijas deputātiem netiek dots vārds, kad viņi to pieprasa. Tas ir vienkārši ārprāts, kas notiek Saeimā, un, ja vēl paziņo to, ka šobrīd Saeimas opozīcija pie tā ir vainīga, es uzskatu, ka tas ir zemiski.

Mēs Saeimā rīkojam neskaitāmas darba grupas par visu kaut ko. Tad, kad ir nepieciešamas geju laulības, mums ir trīs darba grupas Saeimā un vēl piecas Ministru kabinetā un tamlīdzīgi, tad mēs spriežam par katru pantu, aicinām NVO, aicinām cilvēkus. Bet par šādu jautājumu tieši krīzes pašā centrā, kad mums, Saeimai, bija jāsadodas visiem rokās un jāmeklē risinājumi, jūs tagad vainojat opozīciju. Tas ir zemiski, tas ir pretīgi - es atvainojos par savu izteicienu. Tā, lūdzu, Rancāna kungs, nedariet!

Iesaistiet visus parlamenta locekļus, lai mēs varētu jēgpilni - jēgpilni! - strādāt un meklēt kopā risinājumus, nevis meklēt vainīgos - viens vainīgs vai otrs vainīgs. Pirmām kārtām pirmajā balsojumā pat par strīdīgo uzdevumu Ministru kabinetam, pilnvarām - to atbalstīja ļoti plašs cilvēku loks. Strādājam, meklējam risinājumus, darbojamies, nevis noveļam savu atbildību uz citiem, uz cilvēkiem, kuriem nav pieejama pilna informācija par to, kas un kā notiek ar vīrusu, un kuri grib iesaistīties, kuri grib palīdzēt. Mūsu komisijā locekļi grib palīdzēt, visi grib palīdzēt. Mūsu frakcijā visi deputāti ir vakcinējušies. Mēs nereti ejam ārā, šeit pat pie Saeimas, kad nāk protesta akcijas, un to arī stāstām, ka mums nav izauguši ragi, nav astes.

Bet, ja mēs runājam par risinājumiem, kad jūs nevis cilvēkiem skaidrojat, ko tas nozīmē, kā tas palīdz, bet jūs dzīvi padarāt par cietumu, - tas nav pareizi. Tas tiešām nav pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Paldies par Tavara kunga emocionālo uzstāšanos.

Es gan gribētu teikt, ka jūs dažreiz prasāt valdībai paskatīties uz paškritiskumu. Nu, opozīcija, paskatieties! Varbūt palasīsim mūsu stenogrammas no iepriekšējām Saeimas sēdēm tad, kad valdība centās ieviest šos konkrētos ierobežojumus, tad, kad vēl pat nebija vakcīnas. Varbūt opozīcija ir aizmirsusi, kā viņi uzstājās pret šiem visiem ierobežojumiem, kā uzstājās pret maskām. Varbūt opozīcija neredz, kā jūs mēģināt šobrīd kultivēt egoisma ideoloģiju. Tie visi vārdi sākas ar “man”, “es”, “man”, “es”, “es gribu”, “man ir šaubas” un tā tālāk.

Jūs esat mēģinājuši... tieši opozīcija ir mēģinājusi atrast vienalga kādus ieganstus, ka tik nevakcinēties. Mēs esam dzirdējuši, ka “es izslimoju ārzemēs”, ka es... tur vēl kaut kas, “man ir iemesls tāds”, “man ir iemesls šitāds”... tā vietā, lai vienkārši aizietu pie ārsta, izrunātos un savakcinētos.

Kolēģi, patiešām, ja kādam no jums ir kontrindikācijas, konsilijs to objektīvi konstatēs un iedos... Problēma ir tā, ka jūs vienkārši mēģināt atrast ieganstu un jūs to translējat saviem vēlētājiem, ka viss ir nepareizi, ka nevajag vakcinēties. Tieši tā brīvprātīgi, un viss pārējais... Un tad mēs brīnāmies, ka mums šobrīd ir tāda situācija. Citās valstīs opozīcija nav bijusi tik destruktīva kā pie mums. Tieši tāpēc arī tur ir sasniegtas tās vakcinācijas aptveres.

Nu, kolēģi, aicinu apzināties jūsu destruktīvo darbību opozīcijā. Tā vietā, lai kopīgi strādātu, jūs mēģināt atrast kaut kādas sīkas lietas, kur piekasīties, pārmest. Tā tas nestrādā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ja Rancāna kungs paklausītos no malas, ko viņš saka... Viņš principā turpina šķelt sabiedrību, nosakot, ka nevakcinētie aizņem - nepamatoti aizņem - gultas slimnīcās. Un tā, kolēģi, ir naida runa, un tā ir sabiedrības šķelšana.

Ja mēs runājam šobrīd par to, ko Rancāna kungs saka, tad mēs redzam, ka principā tā ir ļoti liela vājuma pazīme - vainot opozīciju. Ja mēs patinam mazliet atpakaļ notikumu gaitu - jā, es varu apliecināt, ka mēs iestājāmies pret absolūti neapdomātiem ierobežojumiem. Mēs zinām, ka pat, piemēram, Ekonomikas ministrija pati arī atzina, ka šie ierobežojumi nav bijuši pamatoti un ir kļūdaini noteikti. Mēs runājam, piemēram, par ierobežoto preču daudzumu un par daudzām citām lietām, kuras bija likušas cilvēkiem nepamatoti drūzmēties, tādējādi radot augstu saslimstības līkni.

Tālāk. Ja mēs runājam vēlreiz par to, ko mēs kā opozīcija esam kopā darījuši un mēģinājuši savienoties ar koalīciju pašā kovida stāsta sākumā, es varu apliecināt, ka mēs esam kopā ar visiem kolēģiem no opozīcijas veidojuši dažnedažādus priekšlikumus, lai apturētu vīrusa izplatību Latvijā. Mēs bijām tie, kas pirmie uzrunāja koalīcijas deputātus, kas vēl bija ļoti miegaini un nevēlējās tērēt nevienu lieku eiro. Mēs aicinājām viņus noteikt slēgt robežas, neļaut vīrusam ieplūst Latvijā. Mēs aicinājām izsniegt visiem slimības lapas, bet jums bija žēl naudas, it kā izdalot nepamatoti šo naudu cilvēkiem, kuri turpināja iet uz darbu slimi. Jūs esat atbildīgi pie šī vīrusa izplatības ļoti, ļoti lielā mērā.

Ja mēs runājam tālāk par delta vīrusu, neviens, kolēģi, neviens... Rancāna kungs pat nemēģināja apturēt delta vīrusa izplatību vasarā. Ko darīja Rancāna kungs vasarā? Neko! Delta vīruss gāja iekšā, un jūs gaidījāt šo brīdi, kad varēsiet teikt, ka viss ir slikti.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Tiešām, Rancāna kungs, man liekas, jūs esat pāršāvis pār strīpu. Runājot par to, kurš ir bezatbildīgākais pasaulē, man liekas, ka ir spilgts piemērs, ka viena no destruktīvākajām koalīcijām, valdošajām koalīcijām, ir mūsu koalīcija.

Šinī gadījumā jūs minējāt diskusijas par maskām. Es vēlos atgādināt, ka ir viens kungs, uzvārdā Kariņš, kurš vada Latvijas valdību, kurš, uzstājoties televīzijā, aicināja cilvēkus nēsāt maskas. Ja maskas nav, tad piesedziet muti ar šallīti. Tādu uzstāšanos var paskatīties arhīvā televīzijā. Tāpēc nevajag pārmest par to, kam tiešām nav pamata.

Bet, runājot par opozīcijas priekšlikumiem, šeit ir runa par filozofiju. Likumdošanas filozofiju. Un šinī gadījumā tā sastāv no divām daļām - vai nu mēs ejam aizlieguma ceļu un tikai, vai mēs ejam konstruktīvu risinājuma meklējumu ceļu. Pat šodienas diskusijā vairāki priekšlikumi, kas izskanēja, ir ļoti konstruktīvi. Runājot par antivielām, runājot par ģimenes ārstu darbības uzlabošanas metodēm un mehānismiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi... To piedāvāja opozīcija, nevis pozīcija. Diemžēl tā tas ir.

Līdz ar to pārmest opozīcijai, ka, lūk, tā ir destruktīva, - tas nozīmē spļaut pretī... nu, vispār tas nav konstruktīvi. Man šķiet, ka tomēr vajadzētu runāt par lietas būtību. Un šinī gadījumā sagatavotais likumprojekts nav tas... tā virsotne vai tas kalngals, ko varētu parādīt kā piemēru, kā vajag cīnīties.

Vēl viena piezīme. Runājot par speciālistiem, visbiežāk speciālistu vidē parādās Veselības ministrijas speciālisti, nevis speciālisti no malas. Piemērs tam ir arī vakardienas diskusija “Kas notiek Latvijā?”, kur viens no speciālistiem atzina, ka ir pametis diskusiju ar valdības pārstāvjiem, uzskatot, ka tai nav jēgas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Šis priekšlikums nav balsojams... ir pieprasīts balsojums. Debates ir notikušas.

Rancāna kungs, turpinām skatīt likumprojekta 17. priekšlikumu.

Lūdzu!

J. Rancāns. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē darbinieku un valsts pārvaldes iestāžu amatpersonu tiesības uzteikt darba attiecības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Tālāk. 18. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Arī tas ir redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 19. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Paredz kompensācijas par iespējamām blaknēm, ja cilvēkam būs... vakcīnu blaknēm, es domāju, ja cilvēkam būs radušās tādas arī vidējā pakāpē, jo pašlaik sākotnējā likumprojekta redakcijā bija runa tikai par smagiem... Ņemot vērā šī priekšlikuma loģiskumu daļā par to, ka vajadzētu noteikt arī par vidēju kaitējumu veselībai, tad šis priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 22. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, papildus tam, ko minēja Rancāna kungs, manā priekšlikumā ir iekļauta arī cita kārtība, kādā tiek kompensētas šīs blaknes. Mēs redzam, ka... principā arī noskaidrojām komisijā, ka valsts ir sākusi obligāto vakcināciju, neparedzot iespēju cilvēkiem saņemt kompensāciju par blaknēm. Tātad mēs varam teikt, ka obligātā vakcinācija jau ir sākusies. Es saprotu, ka tā retorika tagad jau ir mainījusies, jo Rancāna kungs mums pirms dažām minūtēm pārmeta, ka mēs nedrīkstam atbalstīt tātad... ka mēs nedrīkstam atbalstīt brīvprātīgo vakcināciju, mums ir visiem vienmēr tagad jāsaka, ka šī vakcinācija ir obligāta.

Pagriežam mazliet laiku atpakaļ: vasarā visi dzesēja mutes un runāja par to, ka vakcinācija ir tikai brīvprātīga. Labi, to mēs pieņemam zināšanai, bet, ja mēs runājam par to, ka uz šo brīdi, kad mēs lemjam, nav izstrādāta vispār nekāda kārtība, kādā pacienti var saņemt atlīdzību par vakcīnu radītām blaknēm... Mēs esam nodzīvojuši 30 gadus un esam konstatējuši to, ka mums Latvijā šādas sistēmas vispār nav. Mums to apliecināja Veselības ministrijas pārstāvis komisijas sēdē. Tāpēc es saprotu, ka manis piedāvātā redakcija tieši saistīta ar Zāļu valsts aģentūras atbildību. Līdzīgi kā, ja vakcīna ir zāles un par to neviens nestrīdas, tad arī Zāļu valsts aģentūrai būtu jānosaka un jāizmaksā šī kompensācija.

Turpretim tā redakcija, kas šobrīd tiek piedāvāta, runā par to, ka Ministru kabinets pats it kā nosaka atbilstoši Ārstniecības riska fonda atlīdzības izmaksas principiem un apmēriem šo kompensācijas piešķiršanas un izmaksāšanas kārtību. Man ir tādas aizdomas, ka arī šis jautājums tagad ir kļuvis politisks, mēs runājam par kompensācijas izmaksu cilvēkiem, kuri cietuši no blaknēm. Man personīgi šķiet, ka šāda kārtība būtu jāvirza atbilstoši jau esošajai kārtībai. Tas būtu tikai loģiski. Taču - ne.

Šādā gadījumā, izšķirot tikai vienu šo vakcinācijas jautājumu, Covid‑19 vakcinācijas jautājumu, mums tiek noteikta pavisam atšķirīga sistēma, pēc kuras cilvēkiem tiks izvērtētas blaknes un izmaksāta kompensācija. Man tas šķiet absolūti nepareizi, nepiemēroti, un arī tas varētu būt pārkāpums, jo kāpēc, piemēram, vakcīnas pret Covid‑19 blakņu izvērtēšanai būtu jāatšķiras no jebkuru citu zāļu blakņu izvērtēšanas un kompensāciju izmaksas.

Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, īpaši - ņemot vērā to, ka mēs runājam šobrīd par citu kārtību, kādā cilvēkiem tiks izmaksāta šī kompensācija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs?

J. Rancāns. Komisijas vārdā nekas nebūs piebilstams, izņemot to, ka šī kārtība, kādā tās kompensācijas maksā, tiks noteikta no Ministru kabineta puses. Kā jau minēju, šis priekšlikums bija daļēji atbalstīts tajā daļā, kas attiecas uz vidējas pakāpes kaitējumu veselībai no vakcīnu blakusparādībām, tāpēc, ja kāds prasa balsojumu, aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsojam par 19. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 49, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Nākamais - 20. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Tas ir ļoti līdzīgs, praktiski kā iepriekšējais priekšlikums, tikai šeit Zariņa kungs ir izņēmis vārdu “smagi”, respektīvi, jebkāds kaitējums, kas būtu radies no vakcīnu blakusparādībām, būtu kompensējams. Komisijā šis priekšlikums tika noraidīts, ņemot vērā, ka nebūtu samērīgi, ja par jebkuru apsārtumu vai radušos temperatūru katra persona dotos prasīt kompensāciju.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es tomēr vēlētos precizēt, ka tas, par ko pašlaik ziņotājs ziņoja, bija par 21. priekšlikumu. 20. priekšlikums ir savādāks.

20. priekšlikums paredz to, ka attiecībā uz šo iespējamo kaitējumu, kas varētu būt no kovida vakcīnas, tiek piemērots tāds pats atbalsta princips un mehānisms, kāds tas ir jebkādam citam veselības kaitējumam, kas jau ir paredzēts esošajā likumdošanā, proti, es piedāvāju nepieļaut šo diskriminējošo attieksmi, kāda pašlaik ir šinī likumprojektā ielikta, ka attiecībā uz kovida vakcīnas kaitējumu tikai smagu kaitējumu būtu pieļaujams kompensēt, jo tas radītu tālāk retoriku par to, ka, redziet, vakcīnas nav drošas, pati vara nav gatava uzņemties atbildību un tamlīdzīgi. Ka mēs pasakām... valsts no savas puses pasaka: “Mēs uzņemamies visu atbildību par iespējamām blaknēm.”

Tālāk, par ko mēs runājam. Tas, kas tika minēts, ka ar katru apsārtumu skraidīt, - tas arī nav kompetents apgalvojums, jo tad vajadzētu paskatīties, kā tad strādā šis kompensācijas fonds, kas kompensēs blaknes. Reālie darbības rādītāji ir tādi, ka mazākais kaitējums (es pieprasīju datus)... tātad mazākais kaitējums... Pirmām kārtām - kāda ir procedūra? Jums ir jāpierāda tas viss, jāsavāc pierādījumi. Tas aizņem laiku, enerģiju. Un ar apsārtumu plecā jūs nekur neskraidīsiet, lai to izdarītu.

Reālajā praksē tas izskatās tā, ka mazākais kaitējums, kāds ir bijis kompensēts, ir 1400 eiro. 1400 eiro pa šiem gadiem. Un tādi ir bijuši atsevišķi gadījumi. Atsevišķi, daži gadījumi. Tātad pēc būtības mēs runājam par to, ka nav vajadzīga visa tā pentere, kas tagad ir sataisīta, ka mēs tagad mēģinām kaut ko dalīt. Būtu pareizi un pamatoti, ka mēs piemērojam šiem kaitējuma gadījumiem no kovida vakcīnām tieši tādu pašu regulējumu, kāds ir citiem veselības kaitējumiem, neko speciāli šeit nenodalot, nemēģinot to īpaši kaut kā... nemēģinot tam īpašu režīmu. Tā ir viena mana priekšlikuma daļa.

Otra priekšlikuma daļa ir par to, ka, ņemot vērā, ka šīs vakcīnas vēl joprojām atrodas klīnisko pētījumu stadijā un mēs nezinām visus riskus, tad dot iespēju tiem, kuri būtu, iespējams, cietuši šīs vakcinācijas rezultātā... guvuši veselības kaitējumu, ka šis termiņš, kad viņi var pieteikties kompensācijai, tiek skaitīts no brīža, kad ir pilnībā zināmi visi šie iespējamie riski, tātad šie klīniskie pētījumi ir beigušies. Manuprāt, ļoti pamatotas un loģiskas lietas, kas noņemtu daudzas spekulācijas par to, ka valsts nevēlas uzņemties riskus, kas saistīti ar vakcināciju.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai komisijas vārdā ko bildīsiet, Rancāna kungs?

J. Rancāns. Jā, komisijas vārdā ļoti īsi. Paldies Zariņa kungam par precizējumu.

Šis priekšlikums bija saturiski redakcionāli izveidots bez vārda “smagi”, bet priekšlikums bija ļoti līdzīgs tam, kāds bija Jūlijai Stepaņenko, un arī tuvs šim tekstam... un, protams, ar dažiem papildinājumiem. Uzklausot Veselības ministrijas pārstāvjus un speciālistus, šis priekšlikums netika atbalstīts.

Tāpēc aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 21. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Kā tikko runājām, Zariņa kungs savā priekšlikumā izsaka piedāvājumu izslēgt no likumprojekta 49.⁷ panta vārdu “smags”, respektīvi, runa ir par kaitējumu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts, ņemot vērā tieši to ideju, ka... lai katrs nerakstītu pieteikumu par katru apsārtumu, par katru dažu stundu temperatūru, jo mēs saprotam, ka tas nebūtu samērīgi.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. Nākamais - 22. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas arī atrisina to jautājumu, ka papildus vārdiem... tam, ka kompensāciju var saņemt par smagu kaitējumu veselībai no vakcīnu blakusparādībām, šeit ir paredzēts, ka arī par vidēji smagu kaitējumu tādu kompensāciju var saņemt. Runa šeit bija par to, ka ar vidēji smagu tiktu saprasts darbspēju zudums, kamēr... ja persona vakcinācijas blakusparādību dēļ nonāk slimnīcā un ir spiesta ārstēties. Tātad par tādām situācijām jau pienākas gan ārstniecības izdevumu apmaksa, gan arī šī kompensācija. Komisijā, protams, priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti arī atbalsta.

J. Rancāns. 23. - deputātu Vjačeslava Dombrovska un Evijas Papules priekšlikums. Komisijā arī plaši runāts par to, ka varētu apdrošināt pensionārus pret vakcīnas blakusparādībām, ja gadījumā pensionāram būtu jāārstējas slimnīcā vai jāpērk medikamenti. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, jo jau esošais regulējums paredz: ja pensionārs nonāks slimnīcā ar blakusparādībām un vajadzēs viņu ārstēt, tad tiks apmaksātas gan zāles pret šīm blakusparādībām, gan ārstēšanās izdevumi. Un, pat ja nenonāk slimnīcā, bet tomēr būs konstatēta cēloniska sakarība ar vakcīnas blakusparādībām, ko konstatē Zāļu valsts aģentūra, tad attiecīgi šie medikamenti tiks apmaksāti.

Risinājums, ka valsts varētu par milzīgu naudu apdrošināt visus pensionārus pret vakcīnu blakusparādībām... iestāšanās un ārstēšanās gadījumā, arī no ekonomiskā viedokļa nav pamatots, ņemot vērā, ka šāds regulējums jau eksistē. Tāpēc komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītāja un arī kolēģi! To, ko komisijas vadītājs uzskata par diskusiju... Iespējams, ka tā bija diskusija. Tā bija tāda spēle vienos vārtos. Meistarīga, iespējams, komisijas vadītāja spēle, lai noraidītu jebkuru priekšlikumu, kas nāk no opozīcijas.

Bet stāsts par priekšlikumu. Priekšlikuma mērķis, protams, ir motivēt seniorus, kas ir mūsu prioritāšu grupa vakcinēšanās procesā un kas nav līdz šim veiksmīgi uzrunāti. Un vēl joprojām diez vai tiek veiksmīgi uzrunāti, jo dzeltenas reklāmas diez vai visi pensionāri un seniori var, tā teikt, ieraudzīt katru reizi. Tātad es pie viena kritizēju arī uzrunāšanas veidu.

Šī priekšlikuma mērķis ir iedrošināt, motivēt seniorus kā mūsu rūpju grupu vakcinācijas procesā vakcinēties. Skaidrs, ka seniori iegūst informāciju šobrīd ne no valsts, ne no dzeltenām reklāmām, bet gan savstarpēji sarunājoties, protams, izmantojot tālruni vai kā citādi. Un bieži vien šiem cilvēkiem pirmie jautājumi ir par esošo veselības stāvokli un bailes, vai tas nepasliktinās situāciju.

Otra lieta ir par viņiem pieejamiem finanšu līdzekļiem, ja nu kaut kas būs arī pēc vakcīnas un pēc pozitīva, pragmatiski pieņemta lēmuma vakcinēties... tomēr būs kādas blaknes. Vai šis seniors un pensionārs attiecīgi varēs iegādāties zāles?

Un trešais. Šajā brīdī valsts tomēr pozitīvi rādītu attieksmi pret tiem senioriem, kuri vēl nav izlēmuši vakcinēties. Mūsu masu mediji ne velti rāda mūsu senioru attieksmi - tā ne vienmēr ir pozitīva, un ne vienmēr seniori runā par to, ka viņi grib ilgāk dzīvot (kas būtu viens no vakcinēšanās rezultātiem), ka viņi grib būt aktīvi, bet tieši pretēji. Zināmā mērā tā ir, protams, mūsu kopējā attieksme pret pensionāriem valstī, bet tai pašā laikā šis priekšlikums dotu pozitīvu motivāciju, atbildi senioriem, ka tad, ja būs blaknes (nevis nonākšana slimnīcā, pasarg dievs!)... ja būs blaknes, un tie nebūs apsārtumi vai divas dienas sāpoši pleci, bet, protams, nopietnāki... ko ārsts arī atzīs, tad valsts šiem cilvēkiem sniegs materiālu atbalstu.

Manuprāt, vis... nu kā lai saka... necilvēcīgākais apgalvojums pie šā brīža iztērētā finansējuma apjoma vakcinēšanas procesam ir minēt, ka tā būs liela, ekonomiski neizdevīga nauda. Tie ir mūsu cilvēki, no kuru vakcinēšanās lēmuma ir atkarīgs arī mūsu kopējais process un kopējā sabiedrības imunitāte. Tieši tādēļ atkārtoju, ka šī priekšlikuma mērķis ir motivēt seniorus. Un pārējais šajā brīdī būtu atkarīgs no valdības - kurus, kādā veidā, kādā termiņā un kādēļ.

Otrkārt. Diskusijās, ja tās var saukt par diskusijām, Veselības ministrijas ierēdņi, protams, apgalvoja, ka viss ir atrisināts, viss ir kārtībā, bet tai pašā laikā uz jautājumu par to, ka Eiropas Parlaments rosina Eiropas Komisijai veidot attiecīgi Eiropas kompensācijas fondu cilvēkiem, kas cietuši no Covid‑19 vakcīnām, un nebaidās norādīt, cik ir blaknes pēc oficiāli atzītajām vakcīnām veidojušās, cik cilvēki ir arī miruši pasaulē... Paldies dievam, Latvijā šobrīd nav tādas statistikas, un ceru, ka nebūs. Bet Eiropas Parlaments atklāti rāda objektīvi pamatotu informāciju un tādēļ aicina veidot attiecīgu fondu. Un Veselības ministrijas ierēdņi saka - mums jau viss ir, mums viss notiek, mums šādi fondi ir un atmaksāt var. Tai pašā laikā tiek piemirsts, ka seniori nebūt nav tie aktīvākie, kas birokrātiskās normas aizpildītu, izpildītu un, pirmkārt, jau zinātu, kas viņiem jādara šādās situācijās.

Tad, lūdzu, Veselības ministrija, Rancāna kungs, informējiet seniorus par esošajām iespējām, motivējiet pieņemt pragmatisku lēmumu, nebaidoties par savu finanšu situāciju, iegādājoties zāles, vai arī par situāciju, ka valsts sniegs atbalstu par blakusparādībām.

Saprotu, ka šis priekšlikums ir kā motivācija senioriem. Tad, lūdzu, koalīcija, ierosiniet saprātīgus likuma priekšlikumus, kas atbalsta seniorus un motivē tos vakcinēties... nevis dzeltenas reklāmas.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Ir ļoti dīvaini, ka par šo priekšlikumu no koalīcijas puses izvēlas runāt tikai Rancāna kungs, kurš vispār ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs. Ir ļoti dīvaini, ka par to nerunā Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Dūrīša kungs, kuram ir tiešais pienākums kliedēt iesniedzēju un sabiedrības... jautājumus par to, ka blakusparādības no vakcīnām nav adekvāti kompensējamas, ja nu gadījumā iesniedzēji kļūdās, kā to apgalvo Rancāna kungs.

Dūrīša kungs, tātad šodien ir jūsu tiešais pienākums šādus jautājumus, šādas šaubas mums kliedēt un pateikt - jā, tā tas ir, lūk, cienījamie iesniedzēji, jūs esat kļūdījušies, valsts ir izdarījusi visu iespējamo, lai cilvēkiem... šeit runa gan ir par pensionāriem, bet ne tikai viņiem šādus izdevumus pilnībā segt, jo, kolēģi, nav jau tā, ka šai valdībai ļoti labi iet ar riska grupu senioru vakcināciju. Ja es nemaldos, dotajā brīdī tikai varbūt drusku vairāk nekā 60 procenti no visiem senioriem ir vakcinēti, un mūsu slimnīcas ir piepildītas, ja es nemaldos, par kādiem 83 procentiem galvenokārt tieši ar tiem cilvēkiem, kas ir vecuma grupā virs 50 gadiem.

Šādā situācijā, manuprāt, valdībai jāķeras pie jebkāda priekšlikuma, kurš varētu veicināt vakcināciju senioru vidū. Un šis ir tāds priekšlikums. Jo skaidrs, ka nav maz vecu cilvēku, kas izvēlas... kas nevēlas vakcinēties, tieši baidoties no vakcīnu blakņu iestāšanās un no tā, ka viņiem varbūt, protams, pašiem nepietiek līdzekļu, lai apmaksātu savu ārstniecību. Tāpēc, ja mēs šeit kļūdāmies un valdība ir izdarījusi visu nepieciešamo, nu tad, Dūrīša kungs, lūdzu, jūs te esat tiešais Veselības ministrijas pārstāvis, parlamentārais sekretārs, tas ir jūsu tiešais pienākums šodien atbildēt uz šo jautājumu.

Savukārt tas, ka Rancāna kungs saka par to, ka, lūk, tas ir ekonomiski neizdevīgi... Nu, Rancāna kungs, tā kā jūs esat Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, jums to var piedot. Es jums atgādināšu, cik maksā šis viens dīkstāves mēnesis. Tas maksā vismaz 180 miljonus eiro. Un mēs atrodamies šajā... kā jūs to... lokdaunā, mājsēdē vai dīkstāvē tieši tāpēc, Rancāna kungs, ka valdība nav izdarījusi savu darbu pārliecināt seniorus vakcinēties, kā dēļ mums šodien ir pārpildītas slimnīcas.

Tāpēc es nezinu, vai Veselības ministrija ir devusi kādu novērtējumu tam, kādas ir tās kosmiskās izmaksas, vai cilvēkiem ar blaknēm no vakcīnām kompensē tos ārstniecības izdevumus, ja vispār tās blaknes ir tik retas, tad tiem nevajadzētu būt nekādiem kosmiskiem izdevumiem. Bet jebkurā gadījumā, salīdzinot ar 180 miljoniem eiro par vienu mājsēdes mēnesi, es ļoti šaubos, ka tie izdevumi, tie, kā jūs sākāt, ekonomiski nepamatotie izdevumi, par kuriem jūs runājat, pat kaut kādā tuvumā atrodas 180 miljoniem par vienu mēnesi.

Tāpēc, cienījamā koalīcija, ja priekšlikuma iesniedzēji kļūdās, tad, lūdzu, pasakiet to, demonstrējiet to ar faktiem, cipariem, kā saka - pierādījumos balstīti. Paldies, Rancāna kungs... es gatavojos to darīt... bet es tiešām aicinātu to jūsu kolēģi, kas ir tieši atbildīgs par veselības jomu...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Man liekas, ka tagad Rancāna kungs varētu atkal atgriezties pie jautājuma, cik destruktīva ir opozīcija, kā tā iestājas pret vakcināciju un tā tālāk, un tā joprojām.

Šis un tāpat tikko kā noraidītie iepriekšējie priekšlikumi ir nepārprotami argumenti par labu vakcinācijai, jo tie rada garantiju tiem cilvēkiem, kas piesakās, kas taisās vakcinēties, kas šaubās - vakcinēties vai ne, kas domā par šo lietu. Tie sniedz garantiju - valsts garantiju -, ka valsts atbild par šo procesu - atbild ne tikai vārdos, bet arī naudā un graudā.

Tāpēc, es domāju, argumentus pret šāda veida priekšlikumiem ir ļoti grūti atrast. Es arī gribētu noklausīties, izņemot vienu, ka, lūk, mēs nezinām, cik tas maksās. Lai cik tas nemaksātu, ja galvenais mērķis ir panākt simtprocentīgu vakcināciju, tad šeit tie līdzekļi... ir vērts parēķināt arī no šāda viedokļa, no šāda apsvēruma.

Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Kolēģi, paldies par debatēm. Es gan aicinātu visus noskatīties... ja nu gadījumā kādu interesē šis demokrātijas process un konkrēti šī jautājuma apspriešana komisijā 29. oktobra sēdē, videoieraksti ir publiski pieejami. Un šajā jautājumā jau nu gan visiem tika dots vārds bez kavēšanās un bez, kā jūs tagad teiktu, liekas spēles.

Tas galvenais jautājums nevienam nebija par to, cik tas maksātu valstij. Galvenais jautājums (kāpēc arī es neatbalstīju šo priekšlikumu), uz kuru nebija rasta atbilde komisijas sēdē un, es domāju, arī to nevar atrast, - priekš kam valstij finansēt vēl apdrošinātājus, ja šobrīd eksistē kārtība, kādā specifiski katrs pensionārs, kuram radīsies šīs blaknes, var saņemt kompensācijas medikamentiem. Priekš kam un cik racionāli tagad ir vēl vajadzīgs kaut kāds starpnieks, kuram valsts samaksās, un pēc tam šis starpnieks ar mazāko daļu no šīs naudas apmaksās šos konkrētos izdevumus. Kāpēc sistēma, kurā valsts maksā tikai tad, ja patiešām šīs blaknes ir (tās ir gana retas), un tikai tad, ja ir vajadzīgs maksāt par šiem medikamentiem... Kāpēc vispār būtu jāmaksā apdrošinātājam par milzīgu visu pensionāru apdrošinājumu? Uz šo nav atbildes.

Ja jūs runājat par to, ka tas ir signāls pensionāriem, ka viņi būs apdrošināti, tas nav gana labs arguments. Ģimenes ārstu pienākums (mēs par to arī komisijā runājām) ir izskaidrot, kā pensionāram rīkoties gadījumā, ja viņam rodas šāda veida problēmas. Tas viss ir detalizēti izrunāts un izskaidrots... Respektīvi, tas tiešām ir ģimenes ārstam kā speciālistam, kurš zina, kā jārīkojas un kā šādas kompensācijas saņemt, jāskaidro.

Mēs kā deputāti, protams, no tribīnes un savos soctīklos varam mēģināt šo informāciju izplatīt, un es noteikti to darīšu - ne tikai par pensionāriem, bet par visiem -, paziņošu arī, lai nebūtu nekādu jautājumu par interpretācijām, ka specifiski par kovidvakcīnām tiek noteikts šāds regulējums.

Bet, kolēģi, tagad pateikt, ka valstij ir jāfinansē vēl apdrošinātāji kā starpnieki, kas izmaksās tad, ja būs konkrēta problēma, nelielu naudas daļu, pārējo ieliks sev kabatā, - nu, kolēģi, tas nav racionāli no valsts budžeta tēriņu viedokļa. Es to saku arī tieši kā valsts... kā Aizsardzības, iekšlietu un, uzsvēršu, korupcijas novēršanas komisijas vadītājs, jo šeit atkal organizēt priekšlikumus apdrošinātājiem un maksāt viņiem, ja to var nedarīt un var izmaksāt pa taisno pensionāriem... un tikai specifiskos gadījumos šādas blaknes ir... tad šis priekšlikums absolūti nav pamatots, izņemot ar kaut kādām vēlmēm, signāliem, vēstījumiem.

Paldies, kolēģi! Es aicināšu neatbalstīt šo priekšlikumu, un es neticu, ka turpmākajās debatēs opozīcijas pārstāvji spēs racionāli pamatot, kāpēc valsts budžetam šobrīd būtu jāfinansē vēl kaut kāds starpnieku slānis, lai pensionāri vienkārši saņemtu kompensācijas tad, kad tikai viņiem vajadzēs.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Rancāna kungs, lai gan es nepiekrītu jūsu pozīcijai un mūsu vārdu apmaiņa mēdz būt arī asa, es jums vēlos pateikt, ka ļoti novērtēju jūsu gatavību un drosmi uzstāties par savu viedokli un savu pozīciju, pat ja šis viedoklis un šī pozīcija ir aplama, atšķirībā no tiem jūsu kolēģiem, kuriem šobrīd ir tiešais pienākums uzstāties tieši par šo jautājumu, kas skar vakcināciju, īpaši senioru vakcināciju.

Tātad, Rancāna kungs, ja šobrīd situācija slimnīcās nebūtu tik katastrofāla, ja šodien slimnīcas nebūtu pārpildītas galvenokārt ar tiem pašiem senioriem, ar tām pašām riska grupām, ja šobrīd nebūtu tā, ka tikai 60 procenti senioru ir vakcinēti, tad jums šodien varētu būt arī taisnība. Bet tā situācija, kurā mēs esam šobrīd... Es domāju, ka diez vai ir kāds instruments, kas (Skaņas defekts.)... vakcināciju, kurš būtu lieks vai kuru jūs varētu tagad kvalificēt vai nosaukt par ekonomiski nepamatotu vai izšķērdīgu.

Tas, kas ir izšķērdīgi, Rancāna kungs, ir iztērēt simtiem miljoniem eiro veselības aprūpei, bet nepanākt ne riska grupu vakcināciju, ne arī to, lai mums vismaz šogad vai nākamajā gadā būtu pieņemtas darbā papildu medmāsas un ārsti. Izšķērdība, Rancāna kungs, ir pieņemt budžetu ar pusmiljardu lielu... pusotra miljarda deficītu, lai tajā nebūtu naudas tam, lai pieņemtu darbā papildus medmāsas un ārstus. Tā ir izšķērdība, Rancāna kungs!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Rancāna kungs! Es tikai divas lietas piebildīšu.

Diskusijā, ko nevar nosaukt par diskusiju, bet tiešām par spēli, kurš kuram ko pateiks, es tomēr uzdevu jautājumu Veselības ministrijai par iespēju arī Latvijā (skatoties, ko saka Eiropas Parlaments Eiropas Komisijai) izveidot fondu - kompensācijas fondu - cilvēkiem, kas ir cietuši no Covid-19 vakcīnu blaknēm.

Eiropas Parlaments savā paziņojumā un priekšlikumā ir nosaucis skaitļus, cik cilvēkiem pēc kuras vakcīnas kaut kas ir veidojies, kas ir atzīts oficiāli par blaknēm. Šādu atbildi mēs nesaņēmām vai, pareizāk sakot, Veselības ministrijas ierēdne atbildēja: “Kaut kad jau būs, kaut kas jau būs...” Bet jūs nemaz nepalīdzējāt gūt atbildi, kad tas būs, kas būs šī... kas būs, iespējams, šī fonda administrētājs vai kā citādi. Piekrītu, mums parādījās alternatīva, taču risinājumu neviens nepiedāvāja, tikai vienkārši noraidīja.

Otrkārt. Nu par apdrošinātājiem... es pieļauju, viņi paši jums pajautās jūsu apgalvojumu un pierādījumus, un, iespējams, tādi arī ir. Vienīgais, mana piebilde būtu šāda - ja jau jūs sakāt, ka kaut kāds jocīgs apdrošinātājs... kaut gan mēs runātu drīzāk par valsts atbalstu, protams... kaut kāds jocīgs apdrošinātājs (un šoreiz citēšu jūs) “ieliks kabatā” kaut ko, tad jautājums ir - kāpēc valsts apdrošina valsts ierēdņus? Vai tāpēc, piedodiet, lai ieliktu kāds kaut ko kabatā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Rancānam otro reizi. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Kolēģi, nu ir tieši tā, kā es prognozēju, ka mēs nesadzirdējām nevienu racionālu argumentu, kāpēc būtu jānoliek pa vidu vēl kaut kāds starpnieks apdrošinātāja izskatā, kurš saņemtu naudu par visiem pensionāriem, bet izmaksātu tikai tiem, kuriem būtu radušās šīs konkrētās blaknes.

Un ir diezgan jocīgi dzirdēt pārmetumus par to, ka šis budžets, lūk, esot ļoti izšķērdīgs un koalīcija pieņem tādus izšķērdīgus lēmumus, bet tai pašā laikā jūs, tā kā rūpējoties arī par to, lai nebūtu izšķērdīgs, tik un tā piedāvājat vēl vienu izšķērdīgu lēmumu.

Tieši tāpēc es neatbalstu šo izšķērdību. Ja jau jūs uzskatāt, ka koalīcija ir pieņēmusi ļoti daudz tādu, jūsuprāt, sliktu lēmumu, tad kāpēc mums būtu jāatbalsta vēl slikts papildu lēmums vai priekšlikums, kas nāk no opozīcijas? Nu nav īsti nekāda racionāla pamatojuma situācijā, kad valsts var pa taisno no konkrēta fonda izmaksāt kompensāciju, maksāt apdrošinātājam par visiem pensionāriem un tādējādi nodrošināt vēl kaut kādus neracionālus izdevumus.

Ja ir sistēma, kā var izmaksāt pa taisno un specifiski tikai tiem, kam ir bijušas šīs blaknes, tad es neredzu nekādu vajadzību vēl tērēties apdrošinātājam.

Tā ka - paldies, kolēģi! Atbildes jums uz šo nav, kāpēc būtu vēl viens starpnieks jāfinansē un nevar pa taisno.

Tā ka es aicināšu joprojām noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Reflektējot uz prioritātēm un uz izšķērdēšanu, ko tikko pateica arī Rancāna kungs... Es viennozīmīgi pievienojos Dombrovska kunga teiktajam, ka ir izšķērdība 34 miljonus novirzīt Saeimas ēkas remontam. Ir izšķērdība vairākus miljonus novirzīt Liepājas cietuma būvniecībai. Ir izšķērdība novirzīt daudzmiljonu finansējumu jaunas ierēdniecības štatu apmēra palielināšanai. Ir izšķērdēšana palielināt atalgojumu valsts augstākajām amatpersonām, nesasniedzot nevienu no nospraustajiem globālajiem valsts attīstības pamatmērķiem.

Ja ir izšķērdēšana Atveseļošanas fonda naudas ieguldīšanā pārsvarā būvniecības objektos un valsts pārvaldes infrastruktūras sakārtošanai, nevis konkurētspējīgos un aktīvos objektos un projektos, un uzņēmējdarbības attīstības nodrošināšanai... Ir izšķērdēšana, kad primāri tiek līdzekļi ieguldīti būvēs, nevis cilvēkos. Ir izšķērdīgi, kad veselības kvalitātes nodrošināšanai mums pietrūkst 300 ārstu (un ārstu pietrūkst lauku reģionos, par ko arī publiski pieejama informācija), bet budžeta līdzekļi tiek ieguldīti ēkās un celtniecības darbos. Tā ir izšķērdība. Tā aizvien vairāk parāda, ka šim parlamentam, pie varas esošiem politiskajiem spēkiem cilvēka dzīvība, veselība... dzīvības un veselības kvalitāte nav prioritāte.

Prioritāte ir Saeimas ēkas remonts par 34 miljoniem, jo dažām personām ir sarežģīti sēdēt mazajos kabinetos vai šo kabinetu stāvoklis neatbilst mūsdienu apstākļiem. Bet pasakiet man, lūdzu, kāpēc laukos dzīvojošiem nav pieejams kvalitatīvs mediķis un medicīniskā aprūpe, bet dažām kundzēm un jaunkundzēm, un tā tālāk... jāsēž Saeimā mūsdienīgā ēkā par 34 miljoniem? Kuras tad ir tās prioritātes? Kur tur ir taupīga un arī mērķtiecīga līdzekļu izmantošana? Pie tam visa budžeta pamatā attīstība ir būvēta uz aizņemtās naudas un uz attīstības un atveseļošanas mehānisma naudas.

Es atbalstīšu Dombrovska kunga un Papules kundzes priekšlikumu un uzskatu, ka ieguldījumi veselībā - tā ir investīcija, nevis izšķērdēšana. Izšķērdēšana ir Saeimas ēkas remonts par 34 miljoniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Rancāna kungs, tomēr jābūt korektam. Jūs runājāt par divām lietām savā uzrunā - par to, ka ģimenes ārstiem ir pienākums skaidrot senioriem par to, kādas sekas tur ir, ja parādīsies blaknes, un kādas kompensācijas varētu būt.

Jūs varbūt arī paskatījāties un varbūt esat interesējies par to noslodzi, kāda šodien ir ģimenes ārstiem, vai viņi paši ir labi informēti par tiem mehānismiem, kas jau šodien pastāv. Man liekas, ka būtu pareizi noskaidrot sākumā šo lietu.

Un otra lieta - par izšķērdēšanu. Līdzekļu izšķērdēšana kompensācijās. Uz šodienu nav izmaksāts neviens cents - neviens cents, neviens eiro - šādām vajadzībām. Ja tāda situācija var iestāties, kaut... neskatoties uz to, ka mūsu vakcīnas ir visdrošākās un bez kaut kādām blaknēm... bet, ja gadījumā tās būs, par kādu izšķērdēšanu var šodien runāt, ja tādas izmaksas... netika veiktas.

Trešais un pēdējais moments. Šeit ir runa par to, lai radītu drošības sajūtu cilvēkiem, kas šodien šaubās - vakcinēties vai nevakcinēties, motivējot to ar bažām par savu veselības stāvokli. Un šeit tā drošības sajūta maksā daudz vairāk nekā visas eventuālās kompensācijas, kas varētu būt un kas varētu nebūt. Un man liekas, ka morāli ir ārkārtīgi svarīgi, ja šāda norma parādītos likumā, nevis vairākās sarunās komisijas sēdēs vai ministrijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs, vai vēl ko bildīsiet komisijas vārdā?

J. Rancāns. Paldies. Komisijas vārdā tātad vēlreiz - diskusija par šo bija, nevienam no koalīcijas deputātiem neradās skaidrība, kāpēc un kādā veidā apdrošinātāju finansēšana ar papildu valsts līdzekļiem pie esošās sistēmas, ka kompensācijas var saņemt un šobrīd mēs vēl tikko atbalstījām priekšlikumus, kā arī par vidējiem šiem... veselības kaitējumu un par smagiem, un arī ne par smagiem... ja tāda sistēma jau eksistē... koalīcijas deputātu vairākums komisijā netika pārliecināts par to, ka vēl būtu atsevišķi jāfinansē apdrošinātāji.

Tā ka aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputātu Dombrovska un Papules priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. 24. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Tas ir par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru pamatdarbības veids ir veselības aprūpe... un slimnīcas... par viņu tiesībām organizēt brīvprātīgo darbu, jo šobrīd Brīvprātīgā darba likumā tādas tiesības viņiem nav paredzētas, bet, ņemot vērā kovida situāciju, tāda nepieciešamība var rasties. Un otrā priekšlikuma daļa nosaka, ka šādā gadījumā šos brīvprātīgos... brīvprātīgā darba veicējus šī pati slimnīca tomēr neapdrošina, ņemot vērā to, ka viņiem neesot attiecīgu līdzekļu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 25. - Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kurā viņa piedāvā izslēgt 25. punktu no pārejas noteikumiem, kurā ir noteiktas konkrētas lietas. Piemēram, ka par... ja darbinieks (amatpersona) no darba ir atstādināts ar konkrētām normām, tad atstādināšanas termiņš tiek skaitīts no lēmuma pieņemšanas dienas. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, konsekventi šis ir vēl viens no pantiem, ar kuru tika ieviests prettiesiskais regulējums attiecībā uz darba tiesisko attiecību kropļošanu, un pie pārejas noteikumiem, jā, ir vēl viena piebilde, kuru es aicinu arī izslēgt ārā... kopā ar iepriekšējiem maniem priekšlikumiem.

Es vēlos piebilst to, ka... diemžēl, diemžēl šeit jāsaka tas, ka liela daļa Saeimas deputātu nesaprotamu iemeslu dēļ ir pagājušajā sēdē izveidojuši tādu situāciju, kas acīmredzot neļauj šo likumprojektu apturēt. Domāju, ka par šādu rīcību katram deputātam būtu jāskaidro savam vēlētājam, kāpēc viņš ir rīkojies tā vai citādi, tāpēc ir saprotams, ka šis likumprojekts agri vai vēlu ies uz Satversmes tiesu. Ņemot vērā to, ka opozīcijas deputāti savā ziņā diemžēl - par prieku Kariņam un koalīcijai - ir sašķelti, Satversmes tiesa, visticamāk, redzēs nevis Saeimas deputātu pieteikumu, bet gan konstitucionālās sūdzības no privātpersonām, kas būs attiecīgi pamatotas.

Līdz ar to es, protams, aicinu sagatavoties arī Rancāna kungu, ja viņam tomēr šāda atbildība nav sveša, par savām rīcībām un par saviem vārdiem atbildēt, par visām sekām, kuras Rancāna kungs būs radījis ar šo savu komisijas vadīšanas stilu, nepieaicinot un nedodot vārdu arī sociālajiem partneriem un, protams, šķeļot sabiedrību ar saviem izteikumiem, kuri principā kurina naidu.

Es aicināšu kopumā arī neatbalstīt šo likumprojektu un aicināšu atbalstīt manu priekšlikumu. Un es tiešām ceru, ka Latvijas sabiedrība būs sekojusi līdzi gan šīm debatēm, gan visai šī likuma pieņemšanas gaitai un arī Saeimas deputātu rīcībai - praktiskai rīcībai, tieši praktiskai rīcībai! -, aizstāvot Latvijas iedzīvotāju intereses.

Paldies.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs, vai ko bildīsiet komisijas vārdā?

J. Rancāns. Komisijas vārdā vēlreiz - par šo tika diskutēts, un ir skaidrs, ka šis priekšlikums principā sabotē visu likumprojektu, un tas tika noraidīts.

Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātes Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 52, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Nākamais, 26., šajā likumprojektā ir Saeimas deputāta Ivara Zariņa priekšlikums, kurā viņš paredz papildināt pārejas noteikumus ar to, ka Ministru kabinetam būtu jāizdod noteikumi par pacientu prioritizēšanu līdz šā gada 15. novembrim. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts, uzklausot tieši Veselības ministrijas pārstāvi par to, ka šāds regulējums par pacientu prioritizēšanu eksistē un ārstniecības personālam tas ir zināms.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tātad šis priekšlikums ir par to, lai tiktu noteikts termiņš tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas jau likumā ir paredzēti un būtu jāizdod. Tātad konkrēti par noteikumiem par ierobežoto intensīvās terapijas kursu... terapijas resursu izmantošanas un pacientu prioritizēšanas principiem un kritērijiem.

Kāpēc ir iesniegts šis priekšlikums? Tāpēc, ka... es nezinu, ko jums tur stāstīja Veselības ministrija, bet vai jūs uzaicinājāt arī veselības nozares pārstāvjus, jo viens no iemesliem, kāpēc tika pieprasīta (un mēs šodien to skatīsim) šī veselības ministra demisija, kāpēc medicīnas... visa veselības nozare pieprasīja veselības ministra demisiju... tad viens no iemesliem bija, ka nav šo principu, ka tie nav izstrādāti, ka šī situācija reāli tagad ir iestājusies... tā var iestāties, draud iestāties, bet šo principu nav, tie nav izstrādāti.

Un tāpēc es arī savu priekšlikumu iesniedzu, ka nu ir pēdējais brīdis to visu izdarīt, ka nosakām konkrētu termiņu, kurā Ministru kabinetam tas ir jāizdod. Ja tas ir izdots, es aicinātu man nosaukt šo Ministru kabineta noteikumu numuru, noteikti jums Veselības ministrijas pārstāvji tad ir to... informējuši, ja viņi... jo pretējā gadījumā jūs esat vienkārši maldināti un tie ir bijuši meli.

Iespējams, ka es esmu kļūdījies. Iespējams, ka vienkārši visa veselības nozare par to nezina, ka tādi noteikumi ir, tie tiek slēpti, vienkārši ierēdņi nevienam tos nav rādījuši. Un mēs... tāpēc veselības nozarei bija šis nepamatotais izmisums un nepamatotā prasība veselības ministram demisionēt. Tā ka, lūdzu, nosauciet man šo Ministru kabineta noteikumu numuru. Ja tāda numura nav, tad es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu, jo tas ir aktuāls un svarīgs visai veselības aprūpes nozarei un katram no mums, ja mums rūp ieviest kārtību tanī visā stāstā, kas pašlaik notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rancāna kungs, lūdzu, komisijas vārdā!

J. Rancāns. Komisijas vārdā es gan gribu teikt, ka mums nav pamata neticēt Veselības ministrijas nozares pārstāvjiem. Es gan gribētu teikt, ka runa... šāds regulējums pastāv valsts katastrofu medicīnas plāna 24. pielikumā, kurš saucas “Intensīvās terapijas ierobežotu resursu izmantošana ārkārtas situācijas Covid-19 pandēmijas laikā (intensīvi ārstējamo pacientu prioritizācija)”... aktuālā redakcija.

Savukārt, kas attiecas uz vēl... atsevišķām lietām, tur esot ierobežotas pieejamības statuss. Tur detaļās es nepateikšu. Jebkurā gadījumā šāds regulējums pastāv. Un man nav šaubu, ka tas arī tāds ir.

Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputāta Zariņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Rancāns. Un pēdējais šajā likumprojektā jeb 27. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurā ir redakcionāli likuma pārejas noteikumu precizējumi. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Kā teikt, te mēs esam. Es runāju par visu šo likumprojektu.

Kopš, tā teikt, vakcīnas bija pieejamas, valdības uzdevums bija nodrošināt iedzīvotāju vakcināciju. Diezgan ātri kļuva skaidrs, ka vakcīnas pa lielam labi pasargā no hospitalizācijas, pasargā no nāves, nu varbūt ne tik labi pasargā no inficēšanās. Arī diezgan sen mēs jau zinām, ka visaugstākais hospitalizācijas, nāves risks ir tā saucamajām riska grupām, tas ir, iedzīvotājiem, kas ir vecumā... galvenokārt tiem, kas ir vecāki par 50 gadiem. Jau diezgan sen bija skaidrs, ka, lai novērstu slimnīcu pārslodzi, vajadzēja prioritāri vakcinēt tieši tās riska grupas. Proti, seniorus, vecos cilvēkus.

Te, kolēģi, es jums vēlreiz atgādinu slavenā amerikāņu rakstnieka Azimova teicienu, ka vardarbība, piespiešana ir nekompetences pēdējā instance. Tie, kas māk, spēj pārliecināt... Visaugstākā pilotāža, protams, - pārliecināt ar argumentiem, faktiem. Nu tad, ja neizdodas, - tad varbūt, tā teikt, ar maigu, maigu spiedienu, ar balvām, ar pozitīvo iedrošināšanu. Tad tiem, kam nesanāk arī tas... nu tā ir tā nekompetences pēdējā instance - sākt to darīt piespiedu kārtībā.

Kolēģi! Jums varbūt ir zināms, ka vēl pavasarī, apmēram aprīlī, valdības vadītājs uzdeva Tieslietu ministrijai izvērtēt obligātās vakcinācijas jautājumus. Tas tika uzdots Tieslietu ministrijai, un šogad maijā Tieslietu ministrija arī iesniedza valdībā informatīvo ziņojumu ar nosaukumu “Iespējamie vakcinēšanās pret Covid-19 infekciju motivējošie līdzekļi”. Šo ziņojumu ir parakstījis tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Uz šā ziņojuma pamata valdība izvēlējās neiet vismaz tai laikā obligātās vakcinācijas ceļu, jo šis ziņojums, es teiktu, diezgan... diezgan viennozīmīgi saka, ka obligātā vakcinācija ir galējs līdzeklis mērķa sasniegšanai, tam varētu būt pretēji efekti un tā tālāk.

Es jums atgādināšu... kā es jau teicu, zem šā ziņojuma ir tieslietu ministra Bordāna paraksts. Es un mani kolēģi, protams, labi saprotam, ka, ja valstī ir izveidojusies ārkārtēja situācija, ja slimnīcas ir pilnas (tas bez pārspīlējuma), absolūti pilnas, tad tas, protams, prasa ārkārtējus soļus. Protams, ka, ja apdraudēta visas sabiedrības veselība, veselības aprūpes sistēmas pastāvēšana, jā, ārkārtēja situācija prasa ārkārtējus soļus.

Šodien valdība prasa no mums atbalstīt šos ārkārtējos soļus, bet tie ārkārtējie soļi, kas šodien tiek sperti, ir nepieciešami tādēļ, ka pati valdība nespēja ne ar vārdiem, ne ar argumentiem, ne ar naudu, lai gan naudas tika iztērēts ļoti daudz, pārliecināt cilvēkus vakcinēties, īpaši riska grupas.

Tāpēc, lai gan es un kolēģi varam piekrist, ka ārkārtēja situācija prasa ārkārtējus soļus, mēs nekādā veidā nevaram piekrist visam tam ceļam, kas ir aizvedis mūs, mūsu sabiedrību, līdz šim posmam. Un tā, lai cik valdība neatsakās nosaukt vainīgos vai vispār meklēt vainīgos, nu tā ir... tas ir uz valdības sirdsapziņas, ka mēs šodien esam tur, kur mēs esam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ko bildīsiet par 27. priekšlikumu?

J. Rancāns. Paldies komisijas vārdā. Par 27. priekšlikumu nekas nav piebilstams.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - Juridiskā biroja priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 65, pret - 5, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Rancāns. Līdz ar to, kolēģi, visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 52, pret - 27, atturas - 2. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Māris Mičerevskis, Didzis Šmits, Edgars Tavars, Armands Krauze, Uldis Augulis, Viktors Valainis, Māris Kučinskis, Jānis Dūklavs, Ivars Zariņš, Artūrs Rubiks, Boriss Cilevičs, Vitālijs Orlovs, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Jānis Tutins, Valērijs Agešins un Ivans Ribakovs ir iesnieguši lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam”.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Māris Mičerevskis. Lūdzu!

M. Mičerevskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, godājamie kolēģi! Domāju, ka it sevišķi pēc šodienas garajām diskusijām jau arvien vairāk no jums domā un baidās, ka es teikšu ļoti garu runu. Es pat dzirdēju baumas, ka es šodien savā uzrunā lasīšot priekšā Karīnas Račko pēdējo romānu, taču tas tā šoreiz nebūs.

Parasti, uzstājoties ar runām, man vienmēr gribas atrast kādu aizgājušo laiku dižu cilvēku un aizņemties kaut ko no viņa runām. Neslēpšu, ka arī šodienai es meklēju kaut ko, it sevišķi no Abrahama Linkolna, taču diemžēl vēsture atkārtojas kā farss un parodija, tāpēc es Linkolna runās neatradu neko tādu, kas varētu attiekties uz šodienu. Kaut ko derīgu, lai aizņemtos, es atradu tikai “Monty Python lidojošā cirka” skečā par beigto papagaili. Domāju, ka daļa no jums to ir redzējuši, bet par to nedaudz vēlāk.

Es pēdējā laikā daudz esmu pārmetis jums, mani kolēģi, ka bieži Saeimas tribīnē jūs kāpjat, nezinot, ar ko jūs sarunājaties un ko vispār gribat pateikt, un ne mazāk svarīgs jautājums - kam. Tas bija jautājums, ko es uzdevu arī sev, kad vakar naktī rakstīju šo runu. Nezinu, vai es līdz galam esmu atbildējis uz šo jautājumu un vai būšu labāks par jums, kam tik daudz esmu visu ko pārmetis, taču beigās es noformulēju, ka šī uzruna būs pašam sev un līdz ar to arī jums, jo es ticu, ka mēs visi, lai cik ļoti mums gribētos būt atšķirīgiem, tomēr esam diezgan līdzīgi.

Pirms Saeimas priekšsēdētājas kundze man pārmet, ka es nerunāju par tēmu vai es sarunājos ar zāli, es sākšu ar primāro jautājumu. Kāpēc Danielam Pavļutam vajadzētu atkāpties no veselības ministra amata? Kāpēc man to vajag? Kāpēc to vajag jums un galu galā - kāpēc to vajag pašam Danielam Pavļutam? Es sākšu ar labo par Pavļuta kungu.

Es ceru, ka visi vai vismaz lielākā daļa no mums, nonākot politikā, vēlējāmies izdarīt kaut ko labu Latvijas valstij un sabiedrībai, kurā mēs dzīvojam. Esmu diezgan pārliecināts, ka Daniels Pavļuts to noteikti vēlējās, viņš pats noteica ambiciozus mērķus, atrazdamies ne tajā vieglākajā situācijā.

Es nevaru teikt, ka veselības aprūpē viss bija ļoti burvīgi un tad atnāca Daniels Pavļuts un visu sačakarēja. Veselības aprūpē mums ir ilgstošas, ielaistas problēmas, un pie tām nav vainīgs Daniels Pavļuts. Viņš stājās amatā, kad iepriekšējās ministres vadībā bija izgāzts vakcīnu iepirkums, bija skandāli, un, būsim godīgi, Pavļuta kungs arī īpaši nesaņēma ne valdības... un vēl mazāk - opozīcijas atbalstu. Kā viņš pats pareizi atzīmēja, Latvija atradās stāvoklī, kādu parasti valstis piedzīvo karā.

Diemžēl Pavļuta kungam neizdevās sasniegt savus mērķus. Vēl vairāk - es nedzirdēju, ka viņš vai, godīgi sakot, arī kāds cits pieļāva, ka mēs varētu būt sliktākie pasaulē. Vakcinācijas aptveres ziņā vēl nesen mēs bijām starp sliktākajiem Eiropas Savienībā, savukārt saslimstība mums bija augstākā pasaulē. Slimnīcu un ārstu gatavība šim pandēmijas vilnim augstāka nekā pagājušā ziemā būs, pateicoties tikai tam, ka mums būs ārvalstu palīdzība, nevis tāpēc, ka mēs esam tam rūpīgi gatavojušies.

Ir pagājis gandrīz gads, un ārsti ir prasījuši Pavļuta atkāpšanos. Komunikācija no ministrijas puses ir bijusi slikta ne tikai ar ārstiem, arī ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem komunikācija, manuprāt, nav bijusi pareiza.

Jā, es nenoliedzu, ka ministra kungs ir centies. Mums visiem Latvijā patīk, ka cilvēki cenšas, bet rezultāts šoreiz ir katastrofa. Cilvēki nav pārliecināti, un ārsti, kā arī speciālisti nav uzklausīti. Droši vien, ka Pavļuta kungs ir centies, taču šiem centieniem nav bijuši augļi. Es domāju, ka viņš pats var apstiprināt, ka šie rādītāji, kādi mums ir tagad, nebija viņa mērķis, nu jau gandrīz pirms gada stājoties amatā.

Jā, es esmu arī dzirdējis, ka vainīga ir sabiedrības daļa, kas nevakcinējas; ka vainīgi ir ģimenes ārsti; ka vainīgi ir koalīcijas partneri, kas nav ieklausījušies; ka vainīga ir opozīcija, kas ir nodarbojusies ar demagoģiju, jaucot cilvēkiem galvu ar gaismas tīmekļiem un visādām sazvērestības teorijām par vakcīnu kaitīgumu, nevietā piesaucot demokrātiju, cilvēktiesības, pat holokaustu un Satversmi.

Nesen arī redzēju Pavļuta kunga atgādinājumu - jā, es teicu, ka rudenī vīruss pļaus mūsu seniorus. Taču, manuprāt, tas ir līdzīgi kā tad, ja “Titānika” kapteinis būtu izdzīvojis 1912. gada katastrofā un būtu apgalvojis - es taču teicu, ka tur priekšā bija aisbergs, bet stūrmanis par vēlu pagrieza stūri, cilvēki gribēja ballēties un orķestris bija pārāk skaļš. Daniel, tāpēc tu esi kapteinis veselības nozarē, aisbergu pamanīja jau eksperti, tavs uzdevums bija uz tā neuzskriet, taču tas diemžēl ir noticis.

Es esmu arī dzirdējis, ka zirgu uz pārmijām nemainām, taču šeit es gribu atgriezties pie Monty Python - šis zirgs ir beigts zirgs, tas ir pārstājis būt zirgs, tas jau ir izdarījis visu, ko varējis, un viņam nav sanācis. Šis zirgs turas uz ceļa tikai tāpēc, ka jūs, mīļie kolēģi, esat viņu tur pienaglojuši. Protams, koalīcijas partneriem ir izdevīgi, ka ir kāds, kurš turpina neveiksmīgi cīnīties ar vējdzirnavām un izskatās sliktāk par jums. Liekas, ka pat Daniela Pavļuta partijas biedrus neuztrauc tas, ka Danielam nesanāk, un brīžiem pat tas izraisa prieku, kas tiek izrādīts kā līdzjūtība.

Nāk vēlēšanas, un man tiek pārmests, ka es šo demisiju esmu rosinājis, lai gūtu milzīgu popularitāti, kuru es diemžēl no šā negūšu. To es drīzāk vēlos pārmest jums, mani kolēģi, ka jūs to vēlaties, atstājot Danielu Pavļutu amatā. Jūs gribat atkratīties no atbildības, jūs gribat atstāt beigtu zirgu uz ceļa, lai neviens nepamanītu, ka jūs esat līdzatbildīgi tajā, kas šobrīd notiek valstī. Bet valstī nav labi, draugi, tiešām nav labi.

Šī ir situācija, kad jums nepalīdzēs tas, ka Daniels Pavļuts paliks amatā. Godīgi sakot, tas pat pašam Pavļuta kungam nenāks par labu. Es gan zinu, ka starp mums ir daudzi, kas par to priecāsies, bet es tomēr aicinātu šajā brīdī šādus mazus priekus atlikt malā un atcerēties - kamēr šeit tiek pītas intrigas, lai viens otram varētu iebāzt sprungulīti riteņos, tikmēr ārsti aprūpē cilvēku simtus, kuri mirst, noslāpstot pie plaušu ventilatoriem.

Mums, protams, šeit gandrīz visiem, izņemot varbūt Pavļuta kungu, ērtāk būs, ja zirgs paliks uz pārmijām, taču pietiks muļķot cilvēkus - šis zirgs ir beigts, un viņš tālāk nevedīs, pat ja, kā te daudzi cer, novembrī pandēmijas vilnis pats no sevis beigsies un zirgu varēs izpušķot ar puķēm.

Es aicinu tomēr atcerēties, kāpēc mēs esam šeit atnākuši. Kaut kad sen atpakaļ - dažam senāk, dažam nesenāk, taču mums visiem - bija sajūta, ka mēs vēlamies kaut ko izdarīt Latvijas labā. Šis ir tas brīdis, kad to vajag darīt un veselības ministram demisionēt. Šis ir tas brīdis, kad vadību pār veselības nozari vajadzētu uzņemties premjeram pašam, izvēloties profesionālus padomniekus. Šis ir tas brīdis, kad mēs varam pateikt paldies Pavļuta kungam un novēlēt viņam visu to labāko turpmāk. Es ceru, ka viņš izdarīs secinājumus, sapratīs, ka ar šādiem draugiem nav vajadzīgi ienaidnieki, un varbūt kādreiz atdzīvosies tas senais Daniels Pavļuts, kurš sen atpakaļ vēlējās kaut ko mainīt, lai mēs visi dzīvotu labākā Latvijā. Nevar stāstīt par izdarītiem darbiem, kad rezultāts ir pēdējā vieta pasaulē. Nevar sākt dialogu ar savas nozares pārstāvjiem, kad viņi ir pieprasījuši izbeigt visus dialogus. To visu vajadzēja izdarīt jau labu laiku atpakaļ.

Jā, tagad sāk pieaugt vakcinācijas apjomi, un, visticamāk, arī šis pandēmijas vilnis beigsies - ja ne šogad, tad nākošā gada sākumā gandrīz droši -, taču, nenomainot ministru uz pārmijām, tieši uz vēlēšanu laiku nākošajā gadā mēs, ļoti iespējams, būsim atkal turpat, kur esam tagad. Populisti būs vēl skaļāki, ārsti būs vēl izdegušāki, un tauta - vēl piekusušāka.

Tāpēc es aicinu atbalstīt veselības ministra demisiju.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir noslēgusies.

Es rosinātu pārtraukumu 15 minūtes... ja mēs atsāktu darbu pulksten 14.50. Tātad atsāksim darbu ar debatēm pulksten 14.50.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ministra kungs! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 4. novembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.

Pirms pārtraukuma uzsākām izskatīt lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam”.

Iesniedzēju vārdā runāja deputāts Māris Mičerevskis.

Uzsākam debates.

Vārds veselības ministram Danielam Pavļutam. Lūdzu!

D. Pavļuts (veselības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Vispirms es vēlos izmantot šo iespēju un pateikties tiem mediķiem, kuri tieši šobrīd, kamēr mēs runājam Saeimas sēdē, cīnās par 1554 Covid-19 pacientu veselību un dzīvību slimnīcu pārslodzes nenormētu darbadienu apstākļos nedēļu pēc nedēļas un mēnesi pēc mēneša.

Vēlos pateikties tiem mediķiem, kuri turpina uzrunāt, iedrošināt, pārliecināt savus pacientus vakcinēties, dodas pie viņiem uz mājām vai gādā par vakcināciju savās praksēs, un tiem Latvijas cilvēkiem, kuri ir izpildījuši savu ētisko pienākumu un ar vakcinēšanos pasargājuši sevi no smagas saslimšanas, bet sabiedrību kopumā - no nevajadzīgām ciešanām un nāvēm pārpildītās slimnīcās.

Es vēlos pateikties kolēģiem veselības dienestos, kas nenogurstoši turpina organizēt veselības aprūpi un vakcināciju. Jā, mums iet smagi, bet darām labāko, ko šajos apstākļos varam.

Un vēl vēlos pateikties arī tiem sabiedrisko un politisko viedokļu līderiem, kuri šajā laikā ir centušies saliedēt sabiedrību kopīgai lietai, nevis šķelt, uzkūdīt, pakāpties uz citu pleciem vai tikai meklēt vainīgos.

Kolēģi! 10. septembrī Dānija atcēla ierobežojumus un pilnībā atgriezās normālā dzīvē. Tur ir vakcinēti 75 procenti no visiem pieaugušajiem un 95 procenti cilvēku vecumā virs 50 gadiem. Pētījumi liecina, ka iedzīvotāju augstā uzticība ārstiem, zinātnei un valstij ir bijis izšķirošs Dānijas panākumu faktors. Tie rāda, ka viens no galvenajiem draudiem cīņā ar pandēmiju ir strīdi, kas bieži sākas politiķu un viedokļu līderu vidū un pēc tam izplatās plašākā sabiedrībā.

Ilgstošas krīzes apstākļos, kad uzkrājas slogs iedzīvotājiem, sabiedrības atbalsts politiķu lēmumiem neizbēgami samazinās, un politiķu polarizācija šo atbalsta samazināšanos paātrina. Dānijai bija labvēlīga situācija, lai tiktu galā ar pandēmiju, jo Dānijas politiskajām partijām ir bagāta sadarbības vēsture. Dānijas opozīcija, piemēram, par prioritāti izvirzīja pandēmijas apkarošanu, nevis iespējamo vēlēšanu ieguvumu, ko varētu sekmēt sabiedrības šķelšana un polarizācija. Daļēji šo kopīgo izpratni veicināja politiķu vispārējā apņemšanās sekot zinātnei, tostarp medicīnas pētījumiem (Skaņas pārrāvums.)... un tā tālāk.

Dāņi uzticējās politiķiem un veselības iestādēm, lai tās pieņemtu lēmumus cīņā pret pandēmiju. Dānijas politiķi un varas iestādes savukārt uzticējās Dānijas iedzīvotājiem, ka viņi izturēsies atbildīgi, vakcinēsies un ievēros vadlīnijas. Diemžēl arī Dānijā oktobra beigās situācija atkal ir pasliktinājusies. 75 procentu vakcinācijas aptvere vēl nav pietiekama. Covid-19 ir nepieredzēts izaicinājums, tāpēc dāņi apsver atjaunot sejas masku valkāšanu un, tāpat kā mēs, ir uzsākuši balstvakcināciju. Dānijas piemēru es minu tāpēc, ka ir tikai viena stratēģija Covid-19 pandēmijas pārvarēšanai - tā ir vispārēja vakcinācija un sadarbība. Sadarbība iedzīvotāju, partiju, visas sabiedrības starpā. Cita ceļa vienkārši nav.

Šodien Latvija ir kovidkrīzes epicentrā (par to arī šodien Saeimā daudz runāts), jo mums ir pietrūcis solidaritātes un skaidras virzības uz šo visai sabiedrībai kopīgo mērķi - izeju no pandēmijas. Atsevišķi politiķi ir apzināti polarizējuši sabiedrību, apšaubījuši zinātnieku un ārstu ieteikumus, tā sējot līdzcilvēkos šaubas un ekspluatējot tās saviem politiskajiem mērķiem. Rezultātā mēs rudens vilni sākām kā nepietiekami vakcinēta sabiedrība un šodien mums ir praktiski kara apstākļos strādājoša medicīnas sistēma.

Mazliet vēstures. Vakcinācijas process ir kā spogulis valstī gadu gadiem uzkrātām problēmām savstarpējās attiecībās - valsts attiecībās ar iedzīvotājiem, savstarpēju grupu attiecībās -, novājinātā veselības aprūpes sistēmā, kā arī sabiedrības un politiķu veselības pratībā.

Ir naivi cerēt, ka to ir iespējams mainīt īstermiņā ar vakcinācijas kampaņas palīdzību. Šajos apstākļos mani kolēģi veselības aprūpē ir darījuši visu iespējamo, lai vakcinētu maksimāli daudz cilvēku. Mēs izveidojām elektroniskās un telefoniskās pieteikšanās vietnes, izvērsām vakcinācijas centrus visā Latvijā, ieviesām sistēmu vakcinācijas procesa koordinēšanai, iesaistījām, atbalstījām ģimenes ārstus, kuri arvien vairāk un vairāk pievienojas vakcinācijas procesam. Vakcīnas bija pieejamas arī tuvāk cilvēku ikdienas gaitām jau kopš vasaras - lielveikalos, pasākumos, izbraukumos.

Ir izdarīti teju divi miljoni pošu, no kuriem gandrīz trešdaļu veikuši ģimenes ārsti. Svarīgi ir bijuši 29 lielie vakcinācijas centri, 2549 izbraukuma vakcinācijas, vakcinācija 23 iepirkšanās centros visā Latvijā, vairāk nekā 10 tūkstoši mājas vakcināciju un kopā ar ģimenes ārstiem veiktie teju miljons individuāli telefona zvani, aicinot, iedrošinot un pārliecinot vakcinēties.

Īpaša vērība kopš vakcinācijas sākuma ir tikusi atvēlēta riska grupām, hroniskiem pacientiem un gados vecākiem cilvēkiem, gan sākotnēji sniedzot iespēju viņiem vakcinēties ātrāk nekā citiem, gan pēcāk zvanot individuāli, gan dodoties sirmgalvjus vakcinēt mājās. Jau maijā mūsu izveidotā vakcinācijas sistēma bija gatava vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus. Vakcīnu skaits... un infrastruktūra tam bija gatava un pietiekama.

Diemžēl visas šīs darbības saskārās ar smagu problēmu - iedzīvotāji šaubījās un nepiekrita vakcinēties, atlika lēmumu. Mediju plaši izdaudzinātās blaknes, dažādu veidu dezinformācija un meli sociālajos tīklos sajauca cilvēkiem prātus.

Otrā viļņa noplakšana pavasarī un epidemioloģiski mierīgā vasara neveicināja apdraudējuma sajūtu. Cilvēkiem droši vien šķita, ka kovids viņus neskars. Es atzīstu, ka mēs piedzīvojām neveiksmi centienos vairot Latvijas cilvēku gatavību ieklausīties ārstu un zinātnieku argumentos, piezvanīt 8989, pašiem aiziet uz vakcinācijas centru vai motivēt un aizvest uz tiem savus sirmos tuviniekus... bez rindas.

Kad vasaras sākumā apsīka pirmais vakcinācijas vilnis, Veselības ministrija piedāvāja vairākus pozitīvus papildu stimulus, tostarp skaidrojošu avīzi divās valodās un vakcinācijas loteriju. Šīs iniciatīvas neguva politisku atbalstu, tās tika noraidītas, tomēr skaidrojošais darbs par vakcināciju neapstājās nevienu brīdi. Ir tikuši veikti iepirkumi informācijas sniegšanai sadarbībā ar nacionālajiem un reģionālajiem medijiem, lai mērķēti uzrunātu dažādas sabiedrības grupas gan latviešu, gan krievu valodā. Īstenoti 15 sadarbības projekti ar reģionu medijiem, četrām nacionāla mēroga izdevniecībām, divām virszemes apraidē raidošām televīzijām skaidrojošas un pieņēmumus atspēkojošas informācijas sniegšanā dažādām mērķgrupām uztveramā veidā. Saražotais saturs - vairāk nekā 100 vienību - ir publicēts internetā, sociālajos tīklos un ir pieejams visiem.

Noorganizēti pieci informatīvi forumi visās Latvijas malās ģimenes ārstiem, noorganizēti vairāk nekā 50 informatīvi skaidrojoši semināri dažādiem uzņēmumiem, organizācijām, sarīkotas 11 tiešsaistes sarunas Facebook ar dažādu Latvijā atzītu mediķu, ekspertu piedalīšanos un atbilžu sniegšanu uz iedzīvotāju uzdotajiem jautājumiem, arī par diagnožu grupām. Izveidota sadarbība ar krievu valodā vēstošiem medijiem, īpašu uzmanību veltot Latgales mediju organizācijām. Un vēl, un vēl, un vēl.

Vasaras gaitā nācās konstatēt, ka nevakcinētā iedzīvotāju daļa, pat ja ir uzrunāta tieši, tomēr nepiekrīt vakcinācijai un izmaiņas vakcinācijas aptverē notika lēni. Tādēļ mēs lūdzām piešķirt papildu resursus ģimenes ārstiem, palielinot finansējumu par katru vakcinācijas epizodi, jo viņi ir tuvākās veco ļaužu uzticamības personas. Pēc ilgākas saskaņošanas šis jautājums arī tika izlemts pozitīvi, un šobrīd ģimenes ārstiem par riska grupu pacientu vakcinēšanu maksājam pat 25 eiro, kā arī nodrošinām papildu aptveres maksājumu par panāktiem rezultātiem.

Atgriežoties pie vasaras notikumiem, jau drīz, novērtējot situāciju, bija skaidrs, ka iedzīvotāju gatavība vakcinēties ir kritiski zema, un valdībā notika diskusijas par nepieciešamību noteikt pienākumu vakcinēties plašām sabiedrības grupām. Lēmumu virzīt Saeimā likumu par pienākumu vakcinēties valdība apstiprināja 4. jūlijā, un Saeimas opozīcijas deputāti nekavējoties paziņoja, ka viņi bloķēs šī likuma pieņemšanu, neļaus to izsludināt, vāks parakstus referendumam un centīsies novilcināt tā stāšanos spēkā. Pēc šiem paziņojumiem, kā arī pēc Gobzema, Šlesera un citu melīgajām, maldinošajām un musinošajām akcijām augustā valsts augstākās amatpersonas rosināja šo likumu atcelt. Līdz ar to lēmums par pienākumu vakcinēties tika pieņemts... pieņemts oktobrī valdībā nu jau faktiski reizē ar ārkārtējās situācijas rīkojumu - tikai tad, kad jau pie ārkārtīgi sliktās epidemioloģiskās situācijas sākās straujākas izmaiņas vakcinācijas gaitā.

Vienkāršs fakts, kolēģi. Oktobrī Latvijā tika vakcinēti 240 tūkstoši cilvēku. Tas ir divarpus reižu vairāk nekā augustā vai septembrī. Īpaši strauji ir palielinājies gados vecāko iedzīvotāju vakcinācijas temps. Oktobrī ir vakcinēti vairāk cilvēku vecumā virs 60 gadiem nekā jūlijā, augustā un septembrī kopā. Šodien vismaz vienu vakcīnu ir saņēmuši 73 procenti piecdesmit, sešdesmit un septiņdesmitgadnieki.

Par nākotni. Vakcinācija šobrīd ir iesaistījusi visus: valsts, privātā sektora, pašvaldību, garīgo konfesiju un brīvprātīgo... uzmanību un resursus. Senioriem turpina zvanīt gan ģimenes ārsti, gan bibliotekāri, gan kultūras darbinieki, kā arī daudzi citi, kurus mēs esam saukuši palīgā... kopā ar pašvaldībām. Vakcinācijas temps pēdējās nedēļās tiešām strauji audzis, 70 procenti Latvijas sabiedrības ir vakcinācijas procesā. Esmu ļoti gandarīts un saku lielu paldies visiem, kas piedalās.

Sabiedrība ir kā no akmeņiem būvēts tornis, kas sabruktu, ja tie cits citu nebalstītu, tomēr man ar rūgtumu, personisku rūgtumu, jāatzīst, ka spēcīgākais stimuls vakcinēties lielai daļai sabiedrības ir izrādījies - piespiedu līdzekļi. Vakcinācijas pienākums daudzām iedzīvotāju profesionālajām grupām, pienākums vakcinēt pilnīgi visiem ģimenes ārstiem, termiņu noteikšana riska grupu pacientu uzrunāšanai, plašā saslimšana, smagā slimības gaita un nāves šajā rudenī, nevis ticība zinātnei, ārstiem vai iedzīvotāju solidaritāte un krīzes kopīga apzināšanās politisko spēku starpā.

 Daudzus citus pacientus šobrīd nevar pienācīgi ārstēt, jo slimnīcas ir pārpildītas. Oktobrī ar kovida diagnozi nomira 520 cilvēki, un novembris diemžēl būs tikpat traģisks. Mēs visi zinām, kas ir iemesls, galvenais iemesls, šai nāves pļaujai - tā ir lēnā vakcinēšanās vasarā un rudens sākumā, it īpaši mūsu gados vecāko iedzīvotāju vidū. Šobrīd cerība, ka sasniegsim nepieciešamo rezultātu, ir atgriezusies, bet tikai tagad, kad mēs kā sabiedrība esam saskārušies ar īstu traģēdiju. Katrs iedzīvotāja zvans saviem vecākiem, draugiem vai pat kaimiņiem var glābt dzīvības. Sevišķi palīdzība ir noderīga, pēc iespējas individuāli uzrunājot krievvalodīgos un citu mazākumtautību iedzīvotājus Rīgas mikrorajonos, Latgalē un citviet.

Kamēr vakcinācijas aptvere vēl ir nepietiekama, ir un būs nepieciešami drošības pasākumi. Pagājušajā ziemā tika īstenota piesardzīga un zinātnē balstītu ierobežojumu politika. Pavasarī tika panākta vienošanās par luksofora principu - pandēmijas vadības pieeju soli pa solim. Diemžēl, dažādām nozarēm lobējot sev papildu atlaides, radās arī netaisnības sajūta, kas, iespējams, nojauca izpratni par svarīgo un par nesvarīgo, un cilvēki atmeta ar roku. Rezultātā saslimstība samazinājās lēni un nogurums no kovida sasniedza milzīgus apmērus. Epidemioloģiskās drošības pasākumi strādā un dod rezultātu tikai tad, ja tos saprot un ievēro, ja izdodas panākt sabiedrības uzvedības izmaiņas, samazinot cilvēku savstarpējos kontaktus un liedzot vīrusam inficēt nākamos upurus. Diemžēl luksofors izrādījās tieši tik iedarbīgs, cik mūsu spēja ņemt vērā tā rādītos signālus.

Jau vasarā brīdinājām, ka rudenī būs krīzes saasinājums vīrusa delta paveida dēļ un būs nepieciešami ierobežojumi. To teicām gan politiķiem, gan medijiem. Diemžēl viss, kas skāra drošības pasākumus vasarā, bija nepopulārs (Nav skaidri saklausāms.) temats gan sabiedrībā, gan politiskajās aprindās. Mums ne reizi vien norādīja, lai beidzam biedēt un ka vēlētāji mūs nesapratīs. Zinātnieku un ekspertu prognozes lielākoties palika nesadzirdētas. Piemēram, notika arī atteikšanās no luksofora principa.

Augusta nogalē, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs tuvojās 120 gadījumiem, atbilstoši jūnijā lemtajam automātiski bija jāstājas spēkā atsevišķiem drošības pasākumiem, bet tieši sabiedriskās domas un nozaru lobija rezultātā valdība 31. augustā no šī principa atteicās.

Ņemot vērā pieaugošos inficēšanās rādītājus, tika izstrādāti vienkāršāki, labāk saprotami drošības pasākumi, kas balstījās uz drošo un daļēji drošo zonu principu, kuru iespējamu ir padarījusi vakcinācija, testēšana un sertifikātu sistēma. Zaļajā režīmā tika noteiktas minimālās prasības vakcinētajiem un pārslimojušiem ar sertifikātiem, dzeltenajā režīmā tika paredzēti pēc iespējas mazāki traucējumi pakalpojumu sniegšanai un ekonomikai, sniedzot pakalpojumus arī cilvēkiem, kas bija saņēmuši testu, un sarkanajā režīmā bija paredzēts strādāt tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumiem bez testiem un sertifikātiem, bet ar augstākām drošības prasībām: ventilācija, darbinieku vakcinācijas prasība, apmeklētāju plūsmu kontrole un tā tālāk.

Tika uzlabota drošības pasākumu kontrole, kurā bija jāiesaistās ne vien policistiem un dienestiem, bet lielāka loma bija arī pašiem cilvēkiem, pakalpojumu sniedzējiem un darba devējiem. Diemžēl ar šiem pasākumiem septembra beigās vairs nepietika, lai novērstu eksponenciālu vīrusa izplatību Latvijas sabiedrībā, un septembra beigās un oktobra sākumā ieviestie pasākumi bija (Skaņas defekts.)... vīrusa izplatība kļuvusi nekontrolējama, un galarezultātā mēs nonācām līdz trīsreiz lielākai vīrusa izplatībai nekā pagājušās ziemas vissliktākajā brīdī. Mēs nonācām arī līdz slimnīcu pārslodzei.

Kolēģi, gatavošanos iespējamai slimnīcu krīzei mēs uzsākām jau agrā pavasarī, bažījoties par vīrusa alfa varianta iespējamu saslimstības pieaugumu. Slimnīcu pieprasītais 80 miljonu finansējums tika piešķirts, un vasarā no jauna tika izveidotas un aprīkotas vairāk nekā tūkstoš pacientu aprūpes stacijas, nopirktas 260 dažādu mērogu medicīnas iekārtas, uzsākti slimnīcu uzņemšanas un intensīvās terapijas nodaļu pārbūves darbi. Kapacitāte tika celta atbilstoši pieejamam medicīnas personālam, kur savas iespējas noteica pašas slimnīcas.

Kovida ārstēšanai nepieciešamo gultu jeb staciju izveide nav lēta. Vienas vidējas... 1. līmeņa intensīvās terapijas gultas jeb stacijas izmaksas var sasniegt pat 117 tūkstošus eiro, bet vienas 2. līmeņa intensīvās terapijas stacijas vidējās izmaksas, piemēram, Austrumu slimnīcā ir 180 tūkstoši eiro. Neviena valsts miera laikā nevar izveidot un uzturēt tādu kara laika kapacitāti, kas ir nepieciešama ārkārtas mēroga krīzēs, kāda ir šī, ko šobrīd piedzīvojam slimnīcās. Tieši tādēļ ir izveidots Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānisms, kurā Latvija ir vērsusies pēc palīdzības un to jau saņemam. Arī šobrīd valdība turpina ieguldīt papildu līdzekļus Latvijas slimnīcās, lai palīdzētu tām tikt galā ar pārslodzi - pārslodzi, kuru mēs būtu varējuši novērst, savlaicīgi vakcinējoties.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Stājoties veselības ministra amatā, es jutos kā aiziedams karā. Šis karš vēl nav beidzies, dažas kaujas ir zaudētas, citas ir uzvarētas. Mēs esam visgrūtākajā brīdī, bet es esmu drošs, ka mēs kopā uzvarēsim ne tikai šo kauju, bet arī visu karu. Veselības nozare dara visu iespējamo, tūkstošiem cilvēku darbs veselības aprūpē turpina novērst katastrofu jau 12 mēnešu garumā. Tas nav godīgi pret mediķiem, ka viņiem jāiznes sabiedrības šaubu un mūsu politiķu neizlēmības un strīdu lielākais smagums.

Es esmu krīzes ministrs, un mans galvenais uzdevums ir līdz pavasara sākumam apturēt pandēmiju un atgriezt normālu dzīvi Latvijā. Tam es veltu visu savu enerģiju. Tad, kad ir krīze, cilvēcīgi gribas meklēt vainīgos, dusmoties citam uz citu, un tas ir saprotami, bet šobrīd vairāk nekā jebkad mums ir svarīgi turēties kopā un saliedēt mūsu sabiedrību.

Esam, lūdzu, iecietīgi cits pret citu - vakcinētie pret nevakcinētajiem, viena partija pret citām! Mums ir jārāda piemērs - gan Saeimā, gan Ministru kabinetā -, jo šobrīd pandēmijas provocētā neiecietība šķeļ nogurdināto sabiedrību. Augstie vakcinācijas tempi ļauj mums saredzēt gaismu tuneļa galā. Mēs varam iznākt no šīs krīzes kā stiprāka sabiedrība, kā stiprāka valsts, kas ir uzvarējusi ne tikai kovida vīrusu, bet arī sašķeltības sērgu.

Liels paldies tiem 70 procentiem Latvijas iedzīvotāju, kuri jau ir pabeiguši vai uzsākuši vakcināciju. Mēs redzam, ka ar katru dienu paliek grūtāk ticēt māņiem, ka pandēmija neesot īsta, ieraugot stindzinošo situāciju slimnīcās, arvien skaidrāk saskatot... no pandēmijas cietušos, smagi pārslimojušos un bojāgājušos. Daudzas no šīm ciešanām bija novēršamas vakcinējoties.

Mēs redzam, ka ar katru dienu tie, kas iepriekš šaubījās par vakcināciju, iet vakcinēties. Mēs redzam, ka pandēmijas noliedzēji, melu izplatītāji sāk pierimt, jo šie meli un izdomājumi kļūst arvien atrautāki no realitātes, bet mums kā valstij joprojām ir svarīgi, lai tie, kas nav saņēmuši vakcīnu, to neatliek uz rītdienu, bet piesakās šodien.

Jā, varbūt dažreiz ir jāpagaida rindā pie ģimenes ārsta, varbūt daži vakcinācijas punkti ir tukšāki, citi pilnāki, bet, lūdzu, pārvarēsim kopā visas neērtības un pārvarēsim arī šo krīzi! Veselības nozare dara visu, kas ir tās spēkos, un būtu tikai godīgi, ja mēs pārējie darītu tāpat.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt. Tātad debašu kārtība - sākotnēji tiek dots vārds deputātiem, kuri debatēm ir pieteikušies rakstveidā.

Nākamā ir deputāte Inese Voika, pēc tam deputāte Vita Anda Tērauda, un pēc tam secīgi tie, kuri ir pieteikušies platformā e-Saeima.

Vārds deputātei Inesei Voikai. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Paldies, ministra kungs, par uzrunu.

Es gribu atsaukt mums visiem atmiņā 2020. gada pavasari, kad Covid-19 pandēmija tikko sākās. Viena no spilgtākajām epizodēm ir tā, kur valdības vadītājs Krišjānis Kariņš un veselības ministre Ilze Viņķele stāv pie Ministru kabineta sēžu zāles durvīm un Ilze Viņķele saka: “Tagad mums būs jāmaina dzīve, bet, visiem sadarbojoties, mēs to varēsim.”

Viņas runā bija paļaušanās uz Latvijas sabiedrību - ka mēs spēsim sadarboties un vīrusa uzbrukumu pārvarēsim. Toreiz, 2020. gada pavasarī, es teiktu, palīdzot tādam padomdevējam kā bailes no nezināmā un saskaņojot valdības darbību ar ekspertiem, Latvijai klājās labi un tikām novērtēti kā viena no valstīm, kas vislabāk tiek galā ar pandēmiju... visā pasaulē. Turpmāk atsevišķos pandēmijas pārvarēšanas soļos... tik raiti negāja, un daļu no pagājušā rudens un ziemas kļūdām mēs šobrīd analizējam parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Tomēr pandēmija - kā nekad agrāk - izgaismoja to, kas rakstīts Satversmes 2. pantā un kam daudzi iedzīvotāji ikdienā bieži vien netic, - ka Latvijas vara pieder tautai.

Pirmkārt. Tā pieder katram no mums tiešā nozīmē. Mēs varam būt gan pozitīvu, gan negatīvu pārmaiņu nesējs - atkarībā no tā, vai mums ir pozitīvs vai negatīvs kovida tests.

Otrkārt. Sabiedrības uzvedība, savstarpējās attiecības, uzticība varai nosaka to, kā varam tikt galā ar pandēmiju. Un te ir jautājums visiem un jo īpaši politiķiem, tai skaitā šī pieteikuma iesniedzējiem: kāda ir bijusi jūsu, demisijas... iesniedzēji... kāda ir jūsu loma, lai kopīgiem spēkiem palīdzētu pandēmiju pārvarēt? Ceru, ka debatēs to pastāstīsiet, - kā esat iesaistījuši iedzīvotājus, veicinājuši uzticību vakcinācijas procesam.

Šī pandēmijas izraisītā krīze ir parādījusi daudzas vājās vietas veselības aprūpes jomā, kura (tas jau vairs nav noslēpums, un, paldies dievam, tagad to vismaz Saeimā mēs zinām visi) ir gadiem badināta. Tai veltījām tik maz līdzekļu kā gandrīz neviens cits Eiropas Savienībā. Un par to, es ceru, pastāstīs tie neuzticības izteikšanas pieteicēji, kas bijuši pie varas un atbildējuši par veselības nozari daudzu gadu garumā.

Pēdējo gadu laikā medicīnas darbinieku algas ir palielinātas, uzlabota veselības jomas pārvaldība, taču dziļo krīzi dažos gados nevar pārvarēt, un daudz darba vēl jāizdara. Un ar to būtu jārēķinās jebkuram ministram no jebkuras partijas, kas stātos šajā amatā.

Ar visu iepriekš minēto... nebija brīnums, ka potēšanās karte gada vidū izskatījās ļoti proporcionāla veselības nozares finansējuma kartei, kur Bulgārija, Rumānija un Latvija ir pēdējās vietās. Taču - Latvija var! Pārvarējuši vakcīnu trūkumu gada sākumā, nodrošinājuši brīvu un bezmaksas pieeju dažādām vakcīnām, arvien tuvojamies iedzīvotāju... vidējiem rādītājiem visā Eiropā. Šodien Latvija ir pa vidu valstu sarakstā vakcinācijas aptveres ziņā, aiz sevis atstājot... esam apsteiguši arī Igauniju, un uzlabojas arī senioru vakcinācija. Taču pandēmijas pārvarēšanu nedrīkst uztvert vienkāršoti, jo ir ļoti daudz faktoru, kas ir savstarpēji saistīti. Pandēmijas uzliesmojumi un pirmā vieta saslimstības ziņā kā nesen Latvijai... šo gadu laikā ir pabijušas daudzas Eiropas valstis, sākot no Itālijas, tad Spānija, Portugāle, Čehija, Lietuva un šobrīd Igaunija.

Pandēmijas uzliesmojums noved slimnīcas ļoti sarežģītā situācijā, jo neviena valsts neuztur tādu slimnīcu pakalpojumu apjomu, kurš ir vajadzīgs uzliesmojuma virsotnē. Taču neviens bez palīdzības nedrīkst palikt un nepaliks. Lai nodrošinātu veselības aprūpi visiem Latvijas iedzīvotājiem, ikdienā strādā simtiem cilvēku, strādā nepaguruši, un liels, liels viņiem paldies. Bez saskanīgas darbības un kopīgas izpratnes par galveno ienaidnieku - vīrusu - mēs nevarētu nodrošināt (un ministram šeit ir liela loma), ka šis neredzamais darbs notiek un palīdzība tiek nodrošināta. Slimnīcas ir gatavas turpināt strādāt ar ministru, un šobrīd svarīgākais ir pacienti un viņu veselība, nevis politiska iznešanās.

Paldies mūsu valdības koalīcijas partneriem, kas šo saprot un ir atbalstījuši veselības ministra darbu. Skaidrs, ka mums ir jāaug kā sabiedrībai, kurā katrs tās loceklis izjūt un var iznest savu atbildību. Un te mēs varam sākt ar sevi. Nobalsojam “pret”, un katrs deputāts, īpaši tie, kas parakstīja šo pieprasījumu, piezvanām draugiem, paziņām un īpaši senioriem, īpaši tajos novados, kur vakcinācijas aptvere ir viszemākā! Tas pandēmijas pārvarēšanā būs daudz, daudz lietderīgāk nekā šis bezmērķīgais pieprasījums.

Nekad nav par vēlu sadarbībai un labiem darbiem sabiedrības labā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Vitai Andai Tēraudai.

V. A. Tērauda (AP!).

Labdien, kolēģi! Mēs esam krīzes epicentrā. Ik dienu saslimst simti un tūkstoši. Ik dienu desmitiem mūsu cilvēku zaudē cīņā ar kovidvīrusu. Šī krīze ir jāvada, riski ir jāapzinās, ekspertos jāklausās, savlaicīgi jārīkojas. To mēs sagaidām gan no valdības kopumā, gan konkrēti no veselības ministra.

Bet to sagaida arī no Saeimas - lai Saeima ar saviem lēmumiem palīdz risināt krīzi, nevis rīkojas tā, lai to padziļinātu. Veselības ministram Danielam Pavļutam ir jāturpina strādāt. Šodien jau daudz esam runājuši un runāsim vēl par kovidkrīzi, par trūkumiem krīzes vadībā, arī par to, ka varēja taču būt citādi, ja vien mēs būtu pienācīgi investējuši veselības aprūpes sistēmā daudzu gadu garumā.

Ministra atbildībā ir ne tikai krīze, bet veselības aprūpes sistēma, visi veselības nozarē strādājošie, kas miera laikā rūpējas par mūsu veselību, bet kara vai krīzes laikā cīnās par mūsu dzīvībām. Ministrs Pavļuts spēj redzēt arī aiz krīzes, redzēt to, ka sistēma ir jāuzlabo, ka ir jāinvestē veselības sistēmā, primāri - cilvēkos. Tāpēc atgādinu par virkni būtisku reformu un uzlabojumu.

Pirmām kārtām - mediķu atalgojuma modelis. Mūsu spēja pārciest šo krīzi un nodrošināt sabiedrības veselību nākotnē ir tieši atkarīga no tā, vai mums ir vai nav pietiekošs skaits mediķu - profesionālu, kvalificētu mediķu -, kuri strādā ar pilnu atdevi tepat Latvijā. Jaunais atalgojuma modelis ir izstrādāts kopā ar nozari un gaida savu virzību Ministru kabinetā, kur gan atskan bažas par tā izmaksām. Jaunais modelis ir svarīgs šobrīd nozarē strādājošajiem, bet it īpaši tiem, kuri vēl tikai apsver savu profesionālo dzīvi veltīt medicīnai.

Kolēģi, mūsu mediķi šobrīd iznes krīzi ar pārcilvēciskām pūlēm. Medicīnas personāla skaits ir šaurā vieta sistēmā. To mēs jutām pirms krīzes, to jūtam šobrīd, krīzes karstumā, un, iespējams, jutīsim arī pēc krīzes, jo bez šīs sistēmiskās reformas mums šo šauro vietu nepārvarēt.

Saeimā šobrīd skatām nākamā gada budžetu, un tur mēs redzēsim daudz jauna veselības aprūpē: onkoloģijas pakalpojumu uzlabošana un paplašināšana; pacienti jutīs to, ka papildu līdzekļi nodrošinās plašāku pieejamību paliatīvajai aprūpei; reto slimību pacientu uzlabota ārstēšana; plašāks atbalsts vakcinācijai pret gripu; līdzekļi ierīcēm insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem; papildu pakalpojumi bērniem ar autiska spektra traucējumiem; līdzekļi epidurālajai anestēzijai dzemdībās; paplašināta valsts apmaksāta mākslīgās apaugļošanas programma; jaunas programmas mentālajai veselībai; paplašināta ambulatoro pakalpojumu pieejamība.

Kolēģi, veselības ministrs Daniels Pavļuts strādā. Galvenie darbi krīzes laikā ir slimnīcu pārslodzes risinājumi un vakcinācijas tempa uzturēšana, bet ilgtermiņā mūsu spēja pārvarēt šo un nākotnes krīzes ir atkarīga no tā, vai mēs redzam sistēmu kopumā un spējam pienācīgi tajā ieguldīt.

Šodien ikkatram deputātam būs iespēja kāpt tribīnē un pakritizēt, bet, noslēdzot šīs Saeimas debates, Saeimai ir jābūt skaidram lēmumam: valdība turpina vadīt krīzi, veselības ministrs Pavļuts turpina valdībā strādāt.

Kolēģi, ik dienu simti, tūkstoši saslimst, ik dienu desmitiem zaudē cīņā ar kovidu. Mēs Saeimā varam paildzināt krīzi, metot sprunguļus ceļā tiem, kas strādā, vai pielikt pūles, lai mūsu lēmumi un mūsu individuālā rīcība palīdz Latvijai ātrāk šo krīzi pārvarēt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Domāju, ka cilvēku neuzticība valdībai ir tik liela, ka, ja ministri aģitētu pat par aspirīna vai aktīvās ogles lietošanu, arī tad lielākā iedzīvotāju daļa diez vai gribētu viņos klausīties. Jūs jautāsiet: kāpēc tā? Es atbildēšu: ir bijis pārāk daudz melu un neizpildītu solījumu, par ko ministri ļoti bieži aizmirst kā par kādu nenozīmīgu pārpratumu. Turklāt Ministru kabinetā valda “naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk” atmosfēra. Atjaunota pat koalīcijas deputātu kvotu prakse, kas, manuprāt, izskatās pēc mēģinājuma piekukuļot vēlētājus pirms vēlēšanām. Un to dara politiķi, kuri vēl pirms pāris gadiem medijos un pat no Saeimas tribīnes deputātu kvotu sistēmu sauca par legālu korupciju, nožēlojamu rīcību un lepojās, ka valsts budžetā deputātu kvotu nav. Neuzticība valdībai ir pašas valdības radīta.

Vienlaikus Covid‑19 pandēmija iedzīvotājiem ļāvusi labāk ieraudzīt, cik dziļā krīzē ir valsts pārvalde. Pandēmija ir atsegusi nesakārtotību visos varas līmeņos - ministru tuvredzību, valdības nespēju uzrunāt sabiedrību, sarunāties ar cilvēkiem loģiski un cieņpilni, nespēju sniegt palīdzīgu roku krīzes brīdī.

Septembrī un oktobrī ar Covid-19 saslimušo skaits strauji palielinājās, tāpat kā pērnruden. Kad pērn rudenī un it īpaši ziemā saslimstība un mirstība strauji pieauga, Ministru kabinetā valdīja acīmredzams apjukums un nezināšana, ko darīt. Ierobežojumi bija neloģiski un savstarpēji pretrunīgi. Tam visam pa virsu uzklājās juceklis (lai neteiktu - nelikumības) ar vakcīnu iepirkumu un naudas iedalīšanu dārgajam, nevajadzīgajam un strādāt nespējīgajam Vakcinācijas projekta birojam.

Diemžēl ar vakcinācijas jautājumiem Latvijā vēl joprojām nodarbojas personas bez atbilstošas izglītības veselības aprūpes jomā. Vienā no parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdēm bijusī Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane‑Umbraško uz manu jautājumu, vai Vakcinācijas projekta biroja izveide bija nepieciešama, atzina, ka sākotnēji Vakcinācijas projekta biroja darbu bremzēja tā darbinieku neorientēšanās sistēmā. Birojam un tā vadītājai tā arī nav izdevies motivēt sabiedrību, turklāt paviršības un stulbu kļūdu dēļ reklāmas plakātos ar Kasparu Gorkšu daudzu iedzīvotāju vidū ievērojami samazinājās uzticība vakcinācijai.

Domāju, ka 10 mēneši ir pietiekami ilgs laika posms, lai varētu izdarīt daudz. Un tomēr nav zināms, ko, piemēram, valdība, relaksēti vadot vasaru, paveica, lai uzrunātu pensionārus, šo pret vīrusu visneaizsargātāko sabiedrības daļu. Domāju, ka reklāmas plakāti ar atsegtiem pleciņiem nebija tas pārliecinošākais arguments. Kā vispār tā varēja gadīties, ka pusotra gada laikā mārketinga speciālistu pārplūdinātajā valstī Latvijā nevar atrisināt komunikācijas problēmu? Izskatās, ka arī pats ministrs diemžēl nevar atrast kopīgu valodu ar veselības nozarē strādājošajiem.

Ministru kabineta lēmumi saistībā ar Covid-19 ir haotiski, grūti saprotami un bieži vien praktiski neizpildāmi. To visu sabiedrība redz, vērtē un izdara secinājumus, un viens no secinājumiem ir - valdībai nevar uzticēties, tās rīcība kovida pandēmijas apstākļos ir apšaubāma. Manuprāt, lielai daļai iedzīvotāju jau izveidojies reflekss - ja valdība uz kaut ko aicina, tad tas noteikti nav nekas labs. Tiešām šajā laikā uz Ministru kabinetu un varas partijām paļauties nevar, jo viņi aizņemti ar sevis glābšanu.

Valdībai ir paredzētas pasakainas algas, bet iedzīvotājiem - pātaga, taču veselības ministrs Daniels Pavļuts un valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ļoti skopi stāsta par paveikto un vairāk nodarbojas ar grēkāžu meklēšanu. Vainīgie tiek meklēti visur citur, tikai ne valdības rīcībnespējā. Atgādināšu, ka šā gada janvārī tika noteikts galvenais problēmas risināšanas virziens - papildu gultu izvietošana slimnīcās. Pagājuši 10 mēneši, bet rodas iespaids, ka slimnīcu kapacitāte ir nevis pieaugusi, bet samazinājusies, par spīti iztērētajai milzu naudai. Kāpēc tā? Laikam tāpēc, ka vienas gultas izmaksas ir izaugušas astronomiskos apmēros un uzlidojušas kosmosā.

Desmit mēnešu laikā veselības sistēmas kapacitātes stiprināšanai piešķirtās naudas apjoms ir būtiski pieaudzis, bet, ja tagad situācija ir kritiska un pie slimnīcām un vakcinācijas punktiem veidojas garas rindas, tad ir pilnīgi skaidrs, ka reālais darbs ir izgāzies. Fakti ir neapstrīdami.

Par nespēju organizēt vakcinācijas procesu, neprasmi uzrunāt riska grupas, par bezjēdzīgi izšķiestajiem miljoniem Latvijas sabiedrība tagad maksā visaugstāko cenu. Un tomēr, neskatoties uz pieaugošajiem saslimstības un baisajiem mirušo skaitļiem, koalīcija ir nolēmusi nepieļaut veselības ministra nomaiņu. Koalīcija savu iekšējo stabilitāti vērtē augstāk par demokrātijā pašsaprotamu principu - politiķi, kas pieļauj katastrofālas kļūdas, ir jānomaina. Izskatās, ka Pavļuta kungs vēl kādu laiku turpinās indēt un graut valdību no iekšas. Tas, protams, ir ļoti ģeniāli, bet nākotnē tomēr būtu jātiecas uz to, ka katrs ministrs ir nozares profesionālis.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Citstarp arī es no sirds vēlos pateikties tiem Latvijas mediķiem, kuri nereti vairāk kā 24 stundas no vietas strādā slimnīcās, lai glābtu cilvēkus... kuri smagā stāvoklī ir nonākuši slimnīcās. Nereti arī daudzus šos cilvēkus... Ir tūkstošiem cilvēku, kuru dzīvības nav izdevies glābt. Gribētu atvainoties arī mediķiem par to, ka parlaments aizvien nav izpildījis... ar valdību priekšgalā... tiem doto solījumu atalgojuma jomā, ka valdība visu vasaru (zināmā mērā arī Saeima visu vasaru) ir nodarbojusies ar visu ko citu, nevis vienoti roku rokā strādājusi pie risinājumiem, lai sagatavotos krīzes nākamajiem viļņiem, lai pacienti nebūtu jāizgulda slimnīcas garāžās, lai būtu atbilstoša infrastruktūra, speciālisti, lai mēs tam tiešām būtu gatavi, lai būtu loģiski izskaidroti lēmumi, par ko tiešām parlaments būtu vienojies. Un vienoties var, ja sarunājas - ja nāk un sarunājas, ja diskutē un skaidro, un pārliecina, kā tas notiek Dānijā, kā tas notiek attīstītās valstīs, kur cilvēku veselība, sabiedrības kopējā veselība un sabiedrības kopējās intereses tiek vērtētas pāri attiecīgās koalīcijas vai valdības interesēm - interesēm, kas saistītas ar viņu vēlmi noturēties... pie krēsliem.

Tāpēc šī traģēdija, kas Latvijā ir notikusi, - tā ir milzīga. Un, uzklausot veselības ministra Pavļuta jauno grēksūdzi... vai kā balodis, kurš saka: “Protu, protu, daru, daru!”, bet patiesībā mēs visu to redzam. Mēs labi zinām, ar ko tas ir Latvijai... ar ko ir nācies saskarties un ko tas ir nozīmējis.

Ministrs, krīzes ministrs... Es teiktu, ministrs Krīze... un lietas un darbi, kas liecina par briesmīgu traģēdiju, kas ir skārusi mūs visus, visu sabiedrību, un šī nav pirmā reize. Šī nav pirmā reize, kad mēs dzirdam attaisnojumus, ka “mēs darām”, ka “mēs runājam”, bet rezultāts ir gaužām, gaužām bēdīgs. Rezultāts ir traģisks. Tās ir izpostītas ģimenes, tā ir sašķelta sabiedrība, tā ir sašķelta... sašķeltas ģimenes, cilvēku izpostītas dzīves. Tā ir sašķelta arī veselības joma, arī mediķi ir sašķelti, kuri citstarp vieni no pirmajiem arī aicināja veselības ministru atkāpties. Žēl, ka valdības vadītājs to nav paveicis un ka šobrīd ar to ir jānodarbojas parlamentam.

Mums ir nepieciešams nevis balodis, kurš saka “Protu, protu!” un ka visi citi ir vainīgi, bet mums ir nepieciešams profesionālis. Bet balodis lai lido... ar mieru.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šodien mani šeit runāt... uzrunāja no Saldus medicīnas centra. Arī viņiem sirds ir pilna.

Pavļuta kungs savā aizstāvības runā runāja par slimnīcu krīzi un pārslodzi, gultu izveidi un izmaksām. Arī medijos katru dienu ir baisi skati ar pārpildītām slimnīcām, biedējošām prognozēm un veselības sistēmas kolapsu. Pēdējās ziņās bija lasāms, ka Rīgas Austrumu slimnīcā 21 gulta Covid-19 slimniekiem izvietota garāžā, kur līdz šim iebrauca Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta automašīnas. Pacientus plāno izvietot vecās slimnīcās un, iespējams, arī armijas teltīs. Situāciju vēl sliktāku padara tas, ka mediķi ir pārguruši, viņus ir grūti motivēt strādāt un ārstiem ir nepieciešama atpūta.

Strauji pieaugot Covid-19 pacientu skaitam, arī reģionālajās slimnīcās sāk pietrūkt gultu un speciālisti... izsīkst. Dažas slimnīcas nenoliedz, ka nav tālu līdz brīdim, kad gultas būs jāizvieto koridoros.

SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle ir stāstījusi, ka slimnīcā ir 14 Covid-19 pacientiem paredzētas gultas, kurās var nodrošināt kvalificētu palīdzību, bet nesen iestājies piecpadsmitais sasirgušais, un viņu nav vairs, kur likt. Un Covid-19 slimniekiem ir nepieciešamas specifiskas gultas ar augstas intensitātes skābekļa plūsmu.

Un ko saka Saldus medicīnas centra darbinieki. Saldus medicīnas centrā līdz 15. novembrim ir pārtraukta... tātad viņiem ir likts pārtraukt dienas stacionāra darbību, atceltas ambulatorās operācijas. Centrā visu diennakti dežurē ārsts un medmāsas.

Trešdien, tas ir, 3. novembrī, no 35 nodaļas gultām aizpildītas vien dažas. 14 gultas aprīkotas ar intensīvo skābekļa padevi, un pacientu vidū šobrīd ir tādi, kas atgūstas pēc slimošanas ar kovidu, bet tie aizņem tikai pāris gultas. Kā saka Saldus medicīnas centra valdes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga: “Mēs esam gatavi pārkārtot mūsu nodaļu, uzņemt pacientus, bet ir tā, ka mēs nevienam neesam vajadzīgi. Bet mēs esam gatavi to darīt.”

Nacionālajā veselības dienestā skaidro, ka, mobilizējot ārstniecības iestāžu resursus, ir izveidots ārstniecības iestāžu tīkls un reģionā vadošā slimnīca ir Liepājas slimnīca, kurai ir pakļautas zemāka līmeņa ārstniecības iestādes. Liepājas reģionālā slimnīca šādas iespējas nesaskata - ka Saldū varētu uzņemt kovida pacientus. Viens no iemesliem - Saldus medicīnas centrā ir tikai 14 gultas, kurām spēj nodrošināt skābekļa padevi.

Nu tad ir jautājums - kas tas ir? Vai tiešām labāk garāžā vai teltī? Tas man tiešām izskatās kā politisks jautājums. Jūs, aizliedzot strādāt medicīnas centram, nedodot pacientus...  protams, medicīnas centrs nonāk finansiālās grūtībās un nomirst pats savā dabīgā nāvē. Vai tas ir apzināti, ka dažas slimnīcas pārpilda un tām ir jāuzņem vairāk pacientu, nekā vispār tas ir iespējams... tikai tāpēc, ka nauda nāk līdzi klientam? Ja Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības slimnīcā 14 kovida gultas vietas - tas ir labi, un tās visas ir piepildītas, bet Saldū nav pietiekami, ka viņiem ir 14, un visas 14 stāv tukšas...

Sakiet, ko atbildēt tiem ārstiem, medmāsām, kas sēž pie tukšām gultām, bet viņi ir gatavi strādāt, palīdzēt? Kā tiek organizēts darbs, un kam tas viss ir izdevīgi? Kā mēs vispār varam runāt par kaut kādu uzticēšanos, redzot šādus gadījumus!

Es tiešām ļoti ceru, ka Saldus medicīnas centrs saņems atbildes uz šiem jautājumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs esam vairākkārt dzirdējuši no valdības vadītāja un no valdības, arī no veselības ministra, ka mēs atrodamies kara apstākļos, bet šie cilvēki nav redzējuši karu un, man liekas, pat nezina, kas ir kara apstākļi.

Pie pirmā viļņa valdība teica, ka tā nav gatava, tai ir daudz nezināmā, un, protams, tā arī bija. Pie pirmā viļņa mums bija ļoti daudz nezināmo. Bet pie otrā un trešā viļņa nekas nav uzlabojies. Pēc pirmā viļņa amatu zaudēja Viņķeles kundze, tad stājās Daniels Pavļuts. Protams, darbs, kā viņš saka, bija grūts un atbildīgs, bet mēs redzam, ka pie katra šī uzliesmojuma ministrs nav ticis galā ar saviem pienākumiem.

Ne velti mēs pagājušo nedēļu atkal... Es to sauktu par teātri, kuru nedēļas garumā izspēlēja gan valdības vadītājs... iesaistītas bija arī veselības organizācijas, prasot demisiju... un tad nu premjers - viņš domās, ko tad tagad darīt. Cilvēkiem tāda miglas pūšana acīs, tas ir diezgan tāds... tāda lēta izrāde. Ja ministrs netiek galā ar pienākumiem un ja viņa atbildības... nozare prasa šī ministra demisiju, tad man nav saprotama valdības vadītāja rīcība. Līdzatbildīgs tagad ir tieši Arturs Krišjānis Kariņš par to, ka viņš nav reaģējis.

Man ir tikai pieņēmumi, kāpēc varbūt mēs nevaram un kāpēc koalīcija nevar nobalsot par Daniela Pavļuta nomaiņu, ja cilvēks nav ticis galā ar saviem darbiem, - jo mēs zinām, ka pietiekami tuvu ir valsts budžets. Kā mēs redzam, deputātu kvotas ir sadalītas un diez vai kāds grib palikt bez kaut kā, un varbūt, atsaucoties nedaudz vēsturē, izmantošu Mārtiņa Bondara izteicienu, ka deputātu kvotas - tā ir legāla kukuļošana. Tas arī ir noticis, un tāpēc varam necerēt - neviens te nenobalsos par Daniela Pavļuta demisiju. Viņi stāvēs kā klints, jo viņiem tas ir jādara, tas ir viņu uzdevums.

Nu, ja mēs... mēs esam dzirdējuši: krīzes apstākļos nevaram zirgus mainīt. Protams, šis zirgs ir sapuvis, bet, es domāju, tas kučieris arī ir jau sen paguris, un viņam arī ir laiks doties. Nepaies nemaz ilgs laiks... mēs redzēsim... paies mēnesis, paies divi, un tad mēs redzēsim, kā kraukļi no koalīcijas partijām sāks lidot tam pašam beigtajam zirgam apkārt un knābās. Jo tuvāk būs vēlēšanas, jo viņu draudzība pazudīs un koalīcijas līgums arī tiks izmests miskastē. Mēs redzam, ka apstākļu sakritība ir bijusi - ne ministrs spēj uzņemties atbildību Maxima traģēdijā, ne ministrs spēj uzņemties atbildību tagad, kad ir krīze veselības nozarē.

Es domāju, ka šeit nekas tik drīz nebeigsies. Šeit nebeigsies, kamēr mums būs arī šāds valdības vadītājs, kurš nespēj pieņemt lēmumus un kuram galvenais ir tikai noturēt šo valdību un tad pirms vēlēšanām teikt: “Nu kā - es noturēju šo valdību un nostrādāju visus četrus gadus.” Šī valdība jau vairākkārt ir kritusi ar šīm ministru nomaiņām, nu, formāli ir tikai samainījušies ministri vietām. Es esmu pilnīgi pārliecināts - kamēr mums būs šāds valdības vadītājs ar amerikāņu pasi, te nekas nemainīsies.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Rībenai.

I. Rībena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, godājamie klātesošie! 2019. gada 1. janvārī Latvijā kārtējo reizi bija paredzēts ieviest valsts veselības apdrošināšanu, tomēr 17. janvārī ar šīs idejas graušanas nerimstošo karognesēju Ilzi Viņķeli un Attīstībai/Par! priekšgalā, Saeimai to atbalstot, visu atlika līdz tā paša gada 1. jūlijam.

Ilze Viņķele, kas tūlīt arī kļuva par veselības ministri, tuvāko mēnešu laikā solīja jaunu piedāvājumu veselības aprūpes nodrošināšanai, un koalīcija grasījās par to sākt kārtējās diskusijas (manā pieredzē - jau 18 gadu garumā), tomēr 14. maijā valdība un 6. jūnijā arī 13. Saeima konceptuāli atbalstīja valsts veselības apdrošināšanas sistēmas atlikšanu līdz 2021. gadam. Vai kāds vēl to atceras?

Lieki teikt, ka šogad... un līdz šim nekas tā arī nav noticis un, visticamāk, arī nenotiks, jo līdz gada beigām atlikuši nepilni divi mēneši. Tāpat kā lieki un bezgala apnicīgi ir atgādināt gadiem to, ka Igaunijā sakārtota un atbildīga, solidāra, personificēta obligātā valsts veselības apdrošināšanas sistēma ir spēkā jau no 1993. gada, Lietuvā - no 1998. gada. Tas, ka Latvijā tādas nav, ir lielākais noziegums pret valsts iedzīvotājiem, īpaši - vecākā gadagājuma cilvēkiem, jo normālā, solidārā sabiedrībā jaunie maksā par vecajiem un veselie - par slimajiem.

Kā pirms kāda laika tika minēts publiskajā telpā, viena cilvēka veselības finansējums Latvijā ir 650 eiro, Igaunijā - 1540 eiro, Vācijā - 5200 eiro. Tas liecina arī par to, ka pie mums, nepastāvot valsts veselības apdrošināšanai, cilvēki nav motivēti maksāt nodokļus.

2019. gada 10. oktobrī Saeimā sakarā ar pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai” teicu, ka politiķi gadiem ilgi gan paši sevi, gan sabiedrību ir trenējuši tiesiskajam nihilismam, ka cinisms, bezatbildība un nekompetence vismaz veselības aprūpes finansēšanas jomā, bet ne tikai, ir sasniegusi savus griestus, un aicināju jau toreiz, pirms visām kovida šausmām, Ministru kabinetu lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu veselības aprūpē.

Medicīniskā personāla un līdz ar to visas veselības sistēmas krīze tika briedināta ilgi, jau kopš valsts neatkarības atjaunošanas pirmajiem gadiem. Ar neadekvātu valsts finansējumu, ar algu politiku ārstiem un māsiņām, ar trīsreiz apturētu obligātās valsts veselības apdrošināšanas likuma stāšanos spēkā. Tie, kas šādu politiku realizēja, bija vienaldzīgi vai infantili domāja, ka veselības aprūpes sistēma Latvijā ir jāskata tikai partejiskās piederības izpratnē, bet tagad tā tiešām ir skārusi visus - un bez partejiskās piederības.

Tā kā vēl aizvien - arī 2021. gadā - nav izveidota sakārtota, skaidra un caurskatāma veselības aprūpes finansēšanas sistēma, mēs joprojām turpinām liet ūdeni caurā traukā. 2018. gada valsts budžetā veselības aprūpei piešķīra par 200 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekš, no tiem - 80 miljonus algām. Pēdējos piecos gados veselības aprūpes budžets ir dubultojies, klāt vēl astronomiskās kovida naudas. Kur un kā šie līdzekļi ir izlietoti?

Visbeidzot. No rīta līdz vakaram reklāmas rullīšos un visās malās vīrusa laikā tiek skandināts, cik ļoti valstij rūp seniori, cik bezgala svarīga ir viņu veselība. Vai ciniskāk un liekulīgāk vēl ir iespējams? Par to nerunā, bet visiem tāpat ir pilnīgi skaidrs, ka īstenībā mēs dzīvojam maksas medicīnas valstī. Atkārtošu - maksas medicīnas valstī, kur vidējā vecuma pensija ir 350 līdz 400 eiro, bet vienam ārsta apmeklējumam vajadzīgi vismaz 30, 45, 60 eiro. Ļoti daudziem, ļoti daudziem medicīna ir vienkārši nepieejama. Tāpēc nesakiet, ka viss pēkšņi brūk kovida dēļ. Šī krīze nav tikai kovida dēļ. Kovids to eskalēja un pavērsa pret mums spoguli, lai ieraugām sevi pilnā kailumā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Patiesībā notikusī traģēdija Latvijai ir ļoti tipiska un paredzama. Mēs visi zinām parasto liberāļu sociālekonomisko metodi - peļņas kapitalizāciju un zaudējumu socializāciju.

Kad 2008. un 2009. gadā bija vajadzīga nauda vienas komercbankas glābšanai, valdība atteicās to piešķirt, bet beigās paņēma septiņreiz vairāk kredītu, kurus pēc tam nācās maksāt mums visiem, iesaldējot un samazinot algas.

Šoreiz, lai cīnītos ar kovidu, valsts iestādes saka, ka naudas ir vairāk nekā jebkad agrāk, lai gan arī tie ir aizņemti līdzekļi un tie būs jāsamaksā mūsu bērniem un mazbērniem.

Šķita, ka viss izvērtās kā parasti, bet tad notika viens kaitinošs traucēklis. Sešus mēnešus pēc masveida vakcinācijas sākšanas Latvijā sākās kārtējais masveida kovida uzliesmojums, un mirušo skaits joprojām ir neticams.

Ko darīt? Atveram liberālo rokasgrāmatu, lasām: “Savelkam jostas!” Ne jau tētis dzers mazāk, bet dēls mazāk ēdīs. Proti, šobrīd visā Latvijas sabiedrībā valda stress, neziņa un diskomforts, jo ministrs savu darbu nav paveicis laikā.

Nedomāju, ka es nopietni pārspīlētu, ja teiktu, ka Daniels Pavļuts šobrīd ir tautas vairāk nicinātais ministrs pēdējo 30 gadu laikā. Bet neviens varas koalīcijas partneris viņam neļaus aiziet, pat ja Pavļuts mūsu acu priekšā pārvērtīsies par politisko līķi. Viņa partiju apvienībai tas ir vajadzīgs, jo citādi tā galīgi izjuks. Pārējiem koalīcijas deputātiem vajag, lai viņš pazeminātu partnera reitingu, jo nav sliktākas antireklāmas par Pavļutu. Tāpēc viņš kā tāds zombijs staigās starp mums, visticamāk, līdz šī parlamenta pilnvaru beigām, taču mokas, uz kurām viņš nosūtīja vairāk nekā pusotru miljonu cilvēku, kuri nekādā gadījumā nav ieguvēji no krāpniecības ar naudu cīņai pret pandēmiju, liek man atbalstīt Pavļuta atkāpšanās prasību.

Koalīcijas deputātiem zobos sabāza desmitiem tūkstošu eiro burkānus, lai varētu balsot, kā nākas, lai uz viņu sirdsapziņas paliek tā cilvēka pilnvaras, kurš pieļāva kaunpilnu vakcinācijas neveiksmi Latvijā.

Es balsošu “par” Pavļuta demisiju.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Vērojot un klausoties debates, nāk prātā bērnība, kur ciema puikas un meitenes spēlēja kariņus. Protams, bija savi noteikumi, bija gadījumi, kad karojošās puses uzskatīja, ka tiek kāds no noteikumu punktiem pārkāpts. Kariņš beidzās, un spontāni radošās... pamiera laikā notika aktīva diskusija par noteikumu interpretāciju.

Šodienas notikumi liecina, ka nekas jau nav mainījies, izņemot to, ka kariņš ir īsts un noteikumi arī būs pa īstam. Pilnīgi skaidrs, ka pašreizējā valdības koalīcija sevi ir izsmēlusi un divu gadu garumā nav pierādījusi sevi kā spējīgu krīzes vadīšanas komandu.

Man kā deputātam bija iespēja redzēt un piedalīties lēmumu pieņemšanā koalīcijas ietvaros. Lēmumu pieņemšana, manuprāt, bija balstīta nevis uz izpratni par kopējo situāciju valstī, bet gan par dzīves apgrūtinājumu dažos pietuvinātajos burbuļos - valsts naudas šķērdēšana apšaubāmos iepirkumos, tēriņi neaptveramos apjomos, kas nekādi neatspoguļojās krīzes pārvarēšanas progresā, likumprojektu bīdīšana cauri lēmumu pieņemšanas sistēmai, lai apmierinātu kādu politisko spēku iegribas.

Gribas jautāt - vai Latvija un iedzīvotāji ir pārliecināti, ka Saeima un valdība ir pierādījušas sevi kā valsts pastāvēšanas garantu un ir spējīgas izvest cauri krīzei? Uzklausot iedzīvotāju viedokli, varu teikt, ka viņi to neredz.

Vēlos aicināt savus Saeimas kolēģus saņemt dūšu un pielikt punktu šīs valdības pastāvēšanai. Vilcināšanās tikai veicinās jaunus saslimšanas viļņus un diemžēl arī mirušos. Tas turpinās medicīnas sistēmas agoniju, bērnu izglītības izkropļošanu un iedzīvotāju neziņu par ienākumiem rītdien.

Tā kā nav saklausīta vēlme ne no viena politiskā spēka uzņemties atbildību, izveidot krīzes pārvarēšanas valdību, tad es apņemos uzrunāt visus Saeimas deputātus un izveidot krīzes valdību, lai kopīgiem spēkiem pārvarētu šos grūtos laikus, neskatoties uz tuvojošos vēlēšanu datumu.

Aicinu ikvienu pierādīt, ka deputāts ir cienījams amats un ikkatrs ir spējīgs domāt par valsti, neskatoties uz politisko piederību. Es apņemos piesaistīt valsts labākos prātus, lai mēs kopīgi varam iziet no krīzes, apvienojot iedzīvotājus, izbeidzot dalīšanu pēc iedomātām pazīmēm.

Ir pienācis laiks nostāties vienā ierindā ar iedzīvotājiem, aizmirst par savu personīgo labumu un pierādīt, ka latvieši un Latvijā dzīvojošās tautas spēj būt vienotas un pārvarēt jebkurus izaicinājumus.

Ikviens no mums ir zvērējis: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.”

Kolēģi, ir pienācis laiks izšķirīgiem lēmumiem. Mēs esam atbildīgi par savu valsti un mūsu cilvēkiem - visiem, bez šķirošanas. Laiks no vārdiem pie darbiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! No vienas puses, droši vien man ir visgrūtāk runāt šai situācijā, jo es pati esmu bijusi tādā pozīcijā, kā šobrīd ir Daniels Pavļuts. Tikai manu demisiju pieprasīja tai brīdī nozares vadošās partneru organizācijas un varbūt ne tik lielā mērā Saeima. No otras puses, pieprasījums, kas bija adresēts man, bija saistīts pa tiešo ar ļoti daudzām, proti, trim konkrētām - pirmsskolas, augstākās izglītības finansējuma un arī pedagogu atalgojuma - problēmām, kas patiešām nebija risinātas gadiem.

Viena kopīga iezīme mums pastāvēja, proti, gan šajā gadījumā, gan manā gadījumā pārmeta komunikāciju. Bet jau trešais aspekts ir tas, ka principā ir milzīga atšķirība - manā gadījumā, lai risinātu šīs problēmas, finansējums principā netika piešķirts vai tika piešķirts ļoti minimāli, savukārt veselības problēmu risinājumam... Rībenas kundze jau uzskaitīja, es neatkārtošos.

Sākšu no punkta, ar ko iesāka deputāte Voika, proti, 2020. gada pavasaris. Tai brīdī Viņķele, kas ir veselības ministre, principā pasaka visbūtiskāko recepti kovida laikam, kurai nav viena risinājuma, bet kas patiešām ir jāpieņem, jo tas arī nebūs tikai uz šo gadu attiecināts risinājums. Cilvēki, sabiedrība... ir jāsāk dzīvot savādāk jeb, citiem vārdiem sakot, dzīvei nav melnraksta, un mēs to nevaram apstādināt - varam izmantot lokdauna situāciju vienreiz, bet ne regulāri, katru gadu uz ilgu laika posmu.

Tāpēc es iztirzāšu tikai vienu frāzi, vienu teicienu, ko lietoja šodien ļoti daudzi deputāti, runājot par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, un ko nepārtraukti lietoja arī veselības ministrs šodien savā aizstāvības runā, - uzticēties zinātnei. Man gribētos teikt, ka patiešām šī frāze ir ļoti svarīga, taču jau pagājušā mācību gada situācija apliecināja, ka skolēnu un jauniešu psihoemocionālā veselība ir pasliktinājusies vismaz 60 procentos... Uz to es vērsu uzmanību un runāju arī ar veselības ministru nepārtraukti, principā - sākot no janvāra, no tā brīža, kad neļāva skolēniem atgriezties vismaz daļēji skolas solā, neļāva sportot, neļāva pat izmantot āra nodarbības, tur visu laiku bija jābūt noteiktiem limitiem.

Tai brīdī principā parole bija viena - mēs sargājam seniorus. Nozare pieņēma, nozare tika zināmā mērā ne tikai badināta un iedzīta absolūtā enerģijas iztrūkumā... absolūtā stresā no bērnu puses. Bet, protams, visi gaidīja vasaru un cerēja, ka šai brīdī sāksies ļoti mērķtiecīga riska grupas “50+” senioru uzrunāšana un vakcinēšana. Un atkal par to, kāds ir rezultāts, es nerunāšu. Es uzskatu, ka principā šī mērķtiecīgā vakcinēšana nav notikusi.

Kas atkal notiek izglītības nozarē? Mēs redzam, ka principā jau otro gadu bērni, jaunieši, kas slimo ar vismazākajām blaknēm un kas principā visbiežāk ir asimptomātiski, ir tie, kas šajā brīdī ir vislielākie cietēji. Ja mēs skatāmies uz tiem pašiem zinātniskajiem pētījumiem un saprotam, ka risinājumi būs jāmeklē vismaz piecu līdz septiņu gadu garumā, tad skaidrs, ka lokdauns un tikai obligāta vakcinācija nav izeja.

Turklāt, ja runā par vakcināciju, ir skaidrs, ka tā ir nepieciešama, bet, ja mēs paskatāmies statistiku, mēs redzam, ka izglītībā, kultūrā, drošības nozarēs vakcinēto personu skaits ir 85-87 procenti, kas nozīmē... Veselības ministrs arī šodien pieminēja Dāniju. Ja mēs paskatāmies uz Dāniju, Norvēģiju, mēs redzam, ka šie skaitļi ir līdzīgi un atšķirība ir tieši riska grupā. Bet nez kādēļ tieši šo jomu pārstāvjiem, turklāt tiem pašiem mediķiem vai drošības... vai izglītības darbiniekiem, kur nepārtraukti ir darbinieku trūkums, tiek noteiktas principā bezizejas prasības. Proti, atkal uzticoties zinātnei, mēs varam pieņemt, ka tie ir 10, dažās nozarēs varbūt 15 procenti, kas noteikti objektīvu apstākļu dēļ nevakcinējas, un mēs zinām vienmēr, ka to, kas bļauj sociālajos medijos, ir saujiņa.

Bet ko izdara arī šodien Saeima, pieņemot grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā? Principā pasludina, ka šajās nozarēs cilvēkiem ir jābūt simtprocentīgi vakcinētiem, nedomājot par to, ka ir entie gadījumi, kas vienkārši vairs nedod spēku iet pa konsilijiem un kas vienkārši arī cilvēkiem noteiktu, objektīvu apstākļu (Skaņas defekts.)... vienkārši neļauj šīs problēmas risināt savādāk. Tur apakšā noteikti ir bērni, un tur apakšā noteikti ir atkal psihosomatika. Un tas arī ir zinātniski pierādīts, un mēs varam uzticēties zinātnei, ka īstenībā lielākā daļa problēmu, arī veselības problēmu, ir tieši psihosomatikā.

Tas, kas notiek Latvijā vairāk nekā gadu, ir patiešām nemitīga sabiedrības šķelšana, iebaidīšana, vainīgo meklēšana, bet īstenībā pamata problēma - nav atslēgas senioru vakcinācijai. Un tur, vairs neatkārtojot tik daudzās izskanējušās idejas, es patiešām nesaprotu, kā varēja (kā pats ministrs tikko teica - ir naivi cerēt, ka procesā ielaistās problēmas atrisinās vakcinācijas kampaņas) paļauties uz daudzajiem izdotajiem bukletiem, uz daudzajām izdotajām un iztērētajām naudām reklāmām, jo, piedodiet, vēsturiskā atmiņa ir spēcīga un propagandai Latvijas iedzīvotājs netic neatkarīgi no tā, kuram slānim, izglītotības līmenim, jāsaka, arī tautības vai kādam citam parametram viņš pieder. Bet tieši propaganda ar ļoti izteiktām pašslavināšanas tendencēm bija tas, kādā veidā noritēja vakcinācijas process. Tāpēc nav jābrīnās, ka rezultāts ir tieši tāds.

Tomēr, saprotot, ka ir jāmeklē tālākais ceļš un izeja no krīzes, es ļoti gribu cerēt un uzrunāju valdībā esošos: lūdzu, uzticieties zinātnei un neaizmirstiet, ka psihoemocionālās problēmas, kas šobrīd tiek, jāsaka, ieliktas... uzbāztas bērniem un jauniešiem, ļoti daudzu profesiju pārstāvjiem, kur varētu iegūt ļoti normālu darba ritmu, vienkārši ir nepiedodami ielaistas, un tas īstenībā nebūs nedz labojams, nedz kaut kādā veidā kompensējams.

Tāpēc šajā brīdī, pieņemot nākamos lēmumus, balstiet savus lēmumus zinātnē. Piedāvājiet nevis tādus lēmumus, kuri tikai vienpusēji problēmas risina un skata, bet gan tādus, kuri tomēr skata problēmas kompleksi.

Un, atgriežoties pie paša sākuma, - jā, dzīvei nav melnraksta. Jā, vakcinācija ir balsts, bet, ja vakcinācija nebūs, jāsaka, ieslēgta kopīgā kompleksā risinājumā ar visām iespējamajām... īpaši jau skolā, kur nav iespējams vakcinēt simtprocentīgi visus (un no 12 gadu vecuma, kā mēs zinām, vispār nevienu nevakcinē), tad tur ir jābūt ļoti stingrai un skaidrai politikai. Protams, arī budžeta sadalījumā vajadzēja tam pievērst uzmanību.

Un ventilācijas uzlabošana katrā skolā, nevis, piedodiet, CO₂ mērītāju iegāde, - tas ir tas, kas risina šo problēmu. Tāpat kā ļoti daudzas citas lietas, kas vienkārši ir atrunājamas, ja patiešām runā ar organizācijām.

Tas, ka pašvaldības un skolu direktori... piemēram, šai nozarei, ko labāk pārzinu es... bija gatavi sarunai, bija gatavi modeļiem un risinājumiem, bija gatavi piekāpties, sākot ar loģistiku un beidzot ar mācību procesa organizēšanu, ir skaidrs. Bet mēs nevaram apstādināt kovida pandēmiju, ja visu darīsim, tikai iebaidot, visu darīsim obligāti un runāsim tikai par vienas nozares krahu, kas neapšaubāmi ir ļoti dziļš un acīmredzams, bet tai pašā laikā... Atkārtošu - dzīvei melnraksta nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi! Labdien, Latvijas sabiedrība! Labdien, visi, kas skatās šo attālināto Saeimas sēdi tiešraidē! Šī būs mana runa par Daniela Pavļuta... par nepieciešamību ne tikai viņam pašam atkāpties, bet viņu vienkārši atlaist un padzīt.

Mums šodien dienaskārtībā nav jautājums par veselības aprūpes sistēmu kopumā, par tās izaicinājumiem un problēmām. Mūsu dienaskārtībā ir šaurs jautājums - par to, vai veselības ministrs Pavļuts ir vai nav piemērots savam amatam.

Dārgā Latvijas sabiedrība! Dārgās omes, kas skatās Saeimas sēdi! Vienīgais jautājums, runājot par Pavļuta piemērotību amatam, ir tas, vai mūsu veselības aprūpes sistēma bija vai nebija gatava kovida uzliesmojumam. Un atbilde ir viennozīmīgi skaidra. Veselības aprūpes sistēma pat ne tuvu nebija gatava tam, ko mēs piedzīvojam šobrīd.

Fakti ir nepielūdzami. Neskatoties uz simtiem miljonu izdevumiem veselības aprūpes stiprināšanai un miljardu ieguldījumiem ekonomikā (it kā ieguldījumiem ekonomikā!), mēs bijām spiesti padoties jau tad, kad bija tūkstotis hospitalizēto. Mēs bijām spiesti pazemojoši lūgt palīdzību saviem kaimiņiem zviedriem, kurus mūsu varas PR medijos masējām kā nespējīgus apkarot kovidkrīzi.

Neskatoties uz vakcinācijas biroju un šī biroja darbinieku un vadītāja lielajām algām, neskatoties uz miljonu, izdotu reklāmas kampaņās, mēs nespējām uzrunāt tos, kuriem vakcīna visvairāk būtu bijusi nepieciešama. Un tad mēs attapāmies - šajā un pagājušajā nedēļā.

Tā vietā mēs izvēlējāmies - pareizāk sakot, to izvēlējās Pavļuts! - terorizēt tos, kuri ir saslimšanas riskam vismazāk pakļautie, - bērnus, skolēnus, aktīva dzīvesveida piekopējus. Tā vietā mēs ieviesām sabiedrību šķeļošus un savstarpēju naidu sējošus pasākumus. Mēs ieviesām “vīrusa drošos” žogus lielveikalos no SIA “Ramirent”. Paldies “Ramirent”!

Dārgā Latvijas sabiedrība! Veselības ministrs Daniels Pavļuts nav spējīgs vadīt veselības nozari, tāpat kā viņš nebija spējīgs vadīt ekonomikas nozari, kad notika Zolitūdes traģēdija. Un tas ir tik zīmīgi, ka mūsu valstī lielākie upuri ir tad, kad kādā no ministru amatiem ir Daniels Pavļuts.

Veselības nozarē valda neizmērojams, milzīgs un bezgalīgs haoss, un tajā pirmām kārtām vainojams ir tieši Pavļuts un tieši Attīstībai/Par!, kuri ir atbildīgi par veselības nozari visus šos pēdējos trīs gadus. Tajā ir izniekoti simtiem miljonu nodokļu maksātāju naudas, mūsu naudas, jūsu naudas, dārgie cilvēki, kas skatās šo tiešraidi vai skatīsies to ierakstā. Šie simti miljonu ir izlietoti bez jelkāda acīmredzama efekta, un tajā ir vainojams tieši Pavļuts.

Kā jūs dzirdējāt no Pavļuta uzrunas šodien šajā Saeimas sēdē, Daniels Pavļuts nav gatavs atzīt nevienu savu kļūdu, vīrišķīgi atzīt kaut vienu savu kļūdu. Vēl vairāk - kā izrādās, pie veselības aprūpes sistēmas problēmām esot vainojams pirmām kārtām es, Aldis Gobzems, un vēl viens - pirmspensijas vecuma opozīcijas politiķis, kurš vēlas atgriezties politikā.

Izrādās, tieši mēs esam vainīgi pie saslimstības pieauguma un apstākļa, ka gandrīz neierobežota finansējuma apstākļos, kad var aizņemties septiņus miljardus un kad Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai pietrūkst aptuveni 300 miljonu, veselības aprūpes sistēma ir piedzīvojusi kolapsu. Izrādās, mēs esam vainīgi pie tā, ka slimajiem Latvijas sabiedrības locekļiem netiek sniegta cilvēka cienīga veselības aprūpe, īpaši - primārā veselības aprūpe.

Izrādās, ka Igaunijā vai Zviedrijā valsts ir iepirkusi nepieciešamās zāles un skābekļa balonus, lai varētu jau no pirmās dienas ārstēt kovidslimniekus mājās. Tur nav vis tā, kā pie mums, - pusmirušus aizved uz slimnīcu, lai viņi tur nomirst līdz galam.

Un pie tā ir vainīgs Daniels Pavļuts un Attīstībai/Par!. Pie tā ir vainīga šī partija, kas ir taisījusi masku iepirkumus un reklāmas iepirkumus, bet neko nav darījusi veselības aprūpes sistēmas uzlabošanā.

Daniela Pavļuta taisnošanās ir nožēlojama un skaidri parāda to, cik zemu ir kritusi Kariņa valdība, cik zemu ir kritis arī pats Pavļuts. Gan kopumā šī valdība, gan atsevišķi tās ministri ir krituši zemāk par zemi, jo viņi nespēj vīrišķīgi uzņemties atbildību par visu to, ko viņi nav izdarījuši.

Viņu partijas biedri, partijas biedri no Rīgas domes, visu vasaru velojoslas pārcilāja no vienas vietas uz otru un rāva citu valstu karogus, nevis gatavojās rudenim, par kuru Pavļuts... pie Dombura... pats teica, ka rudenī mūs sagaida saslimstības pieaugums. Interesanti, ko Pavļuts darīja visu vasaru tajās reklāmas kampaņās vai tajos iepirkumos. Ļoti interesanti.

Dārgā Latvijas sabiedrība! Dārgie Saeimas deputāti! Dārgie (vārda tiešā nozīmē) Saeimas deputāti! Es aicinu jūs atzīt vienkāršu faktu - ministrs Pavļuts nav ticis galā ar saviem tiešajiem darba pienākumiem. Un es aicinu jūs atzīt, ka ar saviem tiešajiem darba pienākumiem viņš netiks galā nekad.

Es aicinu jūs visus balsot “par” neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam, jo, balsojot “pret”, uz jūsu sirdsapziņas, dārgie koalīcijas deputāti, būs nākamie mirušie.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi.

E. Tavars (ZZS).

Nobeigumā. Godājamais veselības ministr Daniel Pavļut, jūs teicāt, ka jūs esat gājis karā. Un šī laikam ir tā retā reize, ka jūs esat teicis taisnību, jo tiešām tas savā ziņā ir karš, kur ģenerāļu funkciju veic ārsti, kur seržantu vietā ir medmāsas, kur karalauks ir slimnīcā.

Tādēļ, veselības ministr Pavļut, laikā, kad jums uzsaka sauszemes un jūras spēki, laikā, kad jums uzsaka robežsardzes un speciālo uzdevumu vienības ģenerāļi, pats labākais, ko jūs varat darīt valsts labā, ir atkāpties pašam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nebiju plānojis piedalīties šinīs debatēs, jo biju cerējis, ka pateikts tiks viss un savukārt tās muļķības, kas tika pateiktas, debatētājiem pietiks prāta pataupīt pie sevis.

Es vēlētos reflektēt pirmām kārtām - uz varas koalīcijas pārstāvju teikto. Tas tiešām ir traģikomiski - klausīties, kā jūs sūkstāties par to, ka opozīcija nav izdarījusi jūsu vietā jūsu darbu. Tātad, ja jūs, esot pie varas stūres, neesat spējīgi uzņemties... ne tikai izmantot varas iespējas, bet arī uzņemties atbildību par šo procesu, tad normālā demokrātiskā valstī jums vajadzētu to atzīt un nolikt savas pilnvaras, un iet mājās. Ja jūs to nedarāt, tad... Tie esat jūs, kuriem tagad ir jāuzņemas atbildība par visu notiekošo, par to visu, kas ir savārīts. Un nemēģiniet to pārlikt tagad uz opozīciju!

Opozīcija - atšķirībā no jums - ir centusies strādāt konstruktīvi, piedāvāt konstruktīvus priekšlikumus. Un tie esat tieši jūs, kas esat panākuši to, ka starp opozīciju un varas koalīciju nav konstruktīva dialoga.

Tieši jūs esat tie, kas mērķtiecīgi visus šos gadus esat mēģinājuši neīstenot, ignorēt praktiski jebkuru opozīcijas centienu - pat tad, ja tas ir bijis tik konstruktīvs, ka konstruktīvāks nevar būt. Pat tad jūs to neesat ņēmuši vērā un esat ignorējuši! Un tagad jūs sūkstāties un brīnāties, kāpēc ir šāda politiķu attieksme.

Manuprāt, šis ir ļoti svarīgs aspekts, par ko ir vērts aizdomāties visiem - ne tikai mums šeit, Saeimā, bet arī tiem, kuri seko līdzi politiskajiem procesiem, cenšas tos komentēt, vērtēt. Un arī visai sabiedrībai ir jāierauga galvenie, patiesie mūsu pašlaik esošās... es nekautrēšos to nosaukt par katastrofu veselības aprūpes jomā... patiesie iemesli, cēloņi, kāpēc tas viss ir noticis.

Un, proti, tas viss ir noticis (to mēs visi tagad redzam) šīs varas mazspējas, bezatbildības un visatļautības dēļ. Bet ir svarīgi saprast, kāpēc šī vara var atļauties būt tik mazspējīga, tik bezatbildīga un joprojām turpināt peldēties savā visatļautībā un par to neatbildēt.

Un tas iemesls ir tieši tas, ko šeit jau mēģināja iezīmēt, - sašķeltība. Gan mūsu sabiedrības sašķeltība, gan arī politiskā sašķeltība, kura ir mērķtiecīgi visus šos gadus kultivēta ar tā saucamajām sarkanajām līnijām. Tā visa rezultāts - Latvijas valsts pārvaldes līmenī nestrādā vairs kā demokrātiska republika; tā strādā principā kā tāda nīkuļu autokrātija: pie varas atrodas viens un tas pats politiskās varas monopols - vienalga, kas notiktu. Tikai - ar tādām kā modifikācijām... nu, kā nu tur katrs... Uz katrām vēlēšanām ir kaut kādi jaunie censoņi, jaunie laimes bruņinieki, kuri nāk un stāsta sabiedrībai, kā viņi palīdzēs, bet, “pateicoties” šīm sarkanajām līnijām, viss beidzas ar to, ka viņi vienkārši paklausīgi noguļas zem tiem, ar kuriem cīnīties viņi solīja.

Un šis stāsts atkārtojas no vēlēšanām līdz vēlēšanām, un pēc būtības pie mums valda varas monopols. Atšķirība: no klasiska autoritāra režīma tas atšķiras tikai ar to, ka vara pieder nevis vienam spēcīgam varas centram, bet nīkuļu un nelgu bariņam. Nīkuļu un nelgu, un bieži vien - neliešu! Un šo demokrātijas ilūziju rada tā viņu plēšanās savā starpā. Cilvēkiem liekas, ka tā arī ir tā demokrātija.

Patiesībā demokrātija efektīvi var strādāt tikai tad, ja ir iespējama reāla varas nomaiņa; tikai tad arī sāk strādāt politiskās atbildības princips, kas pie mums ir vienkārši anekdote, kad tas tiek pieminēts, jo tas šeit nestrādā. Reāli strādāt tas var tikai tad, ja ir iespējams nomainīt politiķi, kurš nespēj atbildēt par saviem solījumiem, nespēj pildīt to, ko viņš ir solījis savai sabiedrībai, nespēj pildīt savus pienākumus, risināt tos izaicinājumus, kuri viņam būtu jārisina. Ja viņu nomainīt nav iespējams - un šodien šī situācija ir uzskatāms piemērs! -, tad mums ir pamats domāt, apšaubīt to, vai mūsu valsts tiešām ir reāli demokrātiska, strādā kā demokrātiska valsts.

Tālāk. Runājot par šo sašķeltību, - kā vēl viens no rezultātiem, par ko būtu vērts atkal visiem aizdomāties, ir tieši tā situācija ar mūsu krievvalodīgajiem senioriem - situācija, kuru mēs tagad redzam. Vara metodiski 30 gadus ir centusies šos cilvēkus atstumt, padarīt nepiederīgus šai valstij, konstanti vienmēr ignorēt viņu politisko izvēli, un tagad jūs, vara, pēkšņi sākat brīnīties, ka šie cilvēki jums netic. Jūs viņus nemākat uzrunāt un nespējat uzrunāt. Jūs paši to situāciju esat mērķtiecīgi veidojuši, un jūs paši tagad varat vēlreiz uzskatāmi redzēt, visa sabiedrība to var redzēt, pie kā noved sarkanās līnijas un šī sabiedrības sašķeltība, mēs par to maksāsim ļoti dārgi.

Kovids ir tikai viens no aspektiem, kurā mēs to uzskatāmi redzam. Tas atspoguļojas it visā, arī mūsu ekonomikā, mūsu tautsaimniecības rādītājos, mūsu sociālajā labklājībā, mūsu iespējās parūpēties par cilvēkiem. Tā ir ļoti nopietna problēma, kura tiek radīta tikai šo sarkano līniju dēļ.

Un, ja kāds tagad pārmet par to, ka, redziet, mēs te 30 gadus esam viņus atstūmuši... Un tagad pārmest opozīcijai - a ko tad jūs tagad to nelabojat? - tas ir apmēram tāpat kā... jūs 30 gadus esat ielaiduši kādu slimību un pēc tam sakāt: nu iedodiet kaut kādu brīnumtabletīti, kuru tūlīt izdzers, un šī slimība tiks izārstēta. Tas ir maksimāli naivi un neadekvāti. Ārstēt šo slimību vajadzētu pavisam citādāk.

Tālāk. Ja jūs pārmetat opozīcijai, ka viņi neko nav darījuši, tie atkal ir pilnīgi meli. Ja jūs būtu klausījuši opozīciju, mēs neatrastos pašlaik šādā situācijā, valstij nebūtu tādu izaicinājumu, kādi ir pašlaik. Konkrēti mēs no... konkrēti gan es pats, gan mūsu frakcijas, frakcijas SASKAŅA, biedri jau sen aicināja, ja runa ir par vakcināciju, prioritizēt tieši ģimenes ārstu lomu tanī visā, tos miljonus... bet jūs tas neinteresēja. Un, manuprāt, tam ir vienkāršs izskaidrojums, kāpēc.

Tā vietā, lai šo finansējumu piešķirtu ģimenes ārstu praksēm, palīdzētu viņiem ar palīgiem, ar materiālo nodrošinājumu un visu pārējo, kas bija nepieciešams, lai veiksmīgi īstenotu šo mērķtiecīgo vakcināciju, pirmām kārtām vakcinējot mērķa grupas - seniorus -, jūs vienkārši izdomājāt: labāk šo naudu iedosim... apgūsim visādos projektos, uztaisīsim kādus vakcinācijas centrus, avīzes, vakcinācijas biroju. Entie miljoni aiziet jaunos projektos, jauni IT risinājumi... Nu tas ir skaidrs: ja jūs iedosiet ģimenes ārstiem to naudu, tad tur nekas cits... kā saka, kombinācijas nekādas neveidosies, tā nauda būs aizgājusi.

Savukārt tad, ja tā nauda aiziet kaut kādos jaunos projektos, par kuriem var taisīt konkursu, izvēlēties vajadzīgo uzvarētāju, vajadzīgo izpildes variantu, apstiprināt vajadzīgo tāmi... nu, jūs saprotat, kas tālāk veidojas. Un, manuprāt, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tik bezjēdzīgi un neefektīvi mēs esam cīnījušies ar kovidsērgu. To, manuprāt, uzskatāmi parādīja arī visi šie masku iepirkumi, ar ko tur nodarbojās tie, kuriem vajadzēja to darīt.

Vēl viena svarīga lieta, ko mēs... Lai mēs būtu nodrošinājuši normālu mācību procesu... Uz to es norādīju jau sen un jau laikus, jau pirmajā dienā, kad stājās amatā jaunais veselības ministrs... ministre, un tas bija attiecībā uz telpu ventilāciju - ja mēs vēlamies nodrošināt epidemioloģiski drošu mācību procesu skolās, jāparūpējas par gaisa kvalitāti. Un to visu varēja izdarīt, tam visam varēja sagatavoties. Pat vēl vairāk - es uzrakstīju priekšā jautājumus un aizsūtīju jau pirmajā dienā izglītības un zinātnes ministrei. Atbildot uz šiem jautājumiem, viņai it kā vajadzēja būt skaidram šim darba laukam.

Ja tur pie varas atrastos kāds, kam ir mazliet sajēga, mazliet atbildības sajūta un uzņēmība kaut ko risināt, tad šo stāstu... jau sen varēja atrisināt.

Tās summas, kuras jūs tagad bezjēdzīgi tērējat atbalstos... daudz lētāk būtu bijis ieguldīt ventilācijas sistēmu risinājumos un taisīt par miljoniem pētījumus. Nevis - par salātu receptēm, bet uztaisīt kārtīgu pētījumu, kā vislabāk izventilēt skolas telpas vai mācību telpas, vai darba telpas; uztaisīt metodikas principus, kurus tālāk varētu īstenot un nodrošināt epidemioloģiski drošu vidi. Un tur cilvēki varētu normāli atrasties, mācīties vai strādāt. Nekas no tā nav izdarīts. Un tas ir kā viens no uzskatāmiem jūsu mazspējas un bezatbildības apliecinājumiem.

Tāpat šodien mēs... no koalīcijas... no opozīcijas jums piedāvājam arī konstruktīvus risinājumus šinī kovida izplatības... likumā, ko šodien jūs apstiprinājāt. Kā viens no piemēriem bija jautājums par šiem antivielu testiem. Jūs atkal stāstāt: ziniet, mēs nezinām, vai tā var vai nevar; vai tas strādās, nav nekādu pierādījumu. Johaidī! Elementāri. Paņemiet statistiku - cik ir bijis šo saslimstības viļņu, kuriem jau esam izgājuši cauri? Noskaidrojiet, cik no tiem cilvēkiem, kuri bijuši inficēti, ir atkārtoti tikuši inficēti, cik no tiem ir radījuši slogu veselības aprūpes sistēmai, cik ir bijis letālu gadījumu, un jūs ieraudzīsiet, vai varat to atļauties vai nevarat atļauties, kādi ir riski. Uz to sen varēja būt atbildes. Lietuvā tas jau ir atrisināts. Domāju, ka arī mēs to varējām izdarīt.

Par visu šo tiešām ikvienam būtu vērts aizdomāties - kāpēc mūsu vara ir tik mazspējīga, bezatbildīga un... bezjēdzīga? Galvenais iemesls ir tas, ka varas līmenī Latvija nestrādā kā demokrātiska valsts, jo demokrātiskas valsts pamatprincipā, varas efektivitātes principā ir varas nomaiņa. Un, kamēr mūsu valstī saglabāsies varas monopols, saglabāsies arī šī visatļautība, saglabāsies arī šis princips, ka tiem, kas ir pie varas, ir jāpaliek pie varas, tiem ir jāturas, jo citu alternatīvu nedrīkst būt un nevajag būt. Un, kamēr mēs tā uzskatīsim, mēs grimsim aizvien vairāk aizvien lielākā ķezā un aizvien vairāk atpaliksim no lietuviešiem un igauņiem it visā. Vienīgi antitopos mēs būsim pirmajās vietās.

Manuprāt, kolēģi, ir ļoti vērts par to padomāt - un ne tikai mums, kolēģi. Es aicinu arī visus tos, kuriem tiešām rūp politiskais process, rūp Latvijas valsts nākotne, aizdomāties, kāpēc mēs esam tur, kur mēs esam, un kāpēc šī vara var būt tik mazspējīga, bezatbildīga un nekompetenta un tik un tā palikt šeit, un turpināt lemt (pareizāk sakot - nelemt). Un tas viss mums pēc tam ir jāizpērk. Tie ir simtiem miljonu, kuri pašlaik tiek tērēti šo bezjēdzību segšanai un par kuriem vēlāk mums visiem nāksies maksāt. Tās ir tūkstošiem cilvēku dzīvību, kas aiziet (un to atkal ar faktiem var pierādīt!) šīs bezatbildīgās varas dēļ.

Ir vērts aizdomāties, kolēģi, - un ne tikai jums, kolēģi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Cienītā sēdes vadītāja! Protams, arī es esmu parakstījis šo demisijas pieprasījumu, un man bija sava motivācija, kāpēc es to parakstīju.

Es vēlos tikai vēlreiz un vēlreiz akcentēt, ka laiks, kad tika sāktas runas par iespējamo demisiju (un paldies kolēģim Mičerevska kungam par to, ka viņš uzņēmās un kopā ar Šmita kungu sāka vākt... šo demisijas pieprasījumu), - tas bija laiks, vēl pirms mediķu organizācijas publiskajā telpā pauda savu nostāju, ka Pavļuta kungam būtu jādemisionē. Tas bija laiks vēl pirms. Tas nebija saistībā ar šiem notikumiem.

Mana motivācija to parakstīt bija vistiešākajā saiknē ar to valdības lēmumu, kuru Saeimai piedāvāja, tā teikt... Pirmais lēmums par ierobežojumiem, kas sekoja šajā rudenī... Tie pēc būtības nebija nekādi ierobežojumi; tas pēc būtības bija, nu, tāds kā ķeksītis: nu kaut ko mums tā kā vajadzētu darīt. Tas notika laikā, kad pilnīgi visiem jau bija skaidrs, ka saslimības rādītāji ies augšā un ka ir nepieciešama daudz asāka rīcība, un ka ir nepieciešama izlēmīgāka rīcība tieši no politiķiem, veicot ierobežojumus.

Jautājums par to, vai Pavļuta kungam izdevās vai neizdevās pārliecināt savus kolēģus par to, ka šādi soļi ir jāsper. Acīmredzot - nē, neizdevās.

Jautājums par to, vai tā ir tikai un vienīgi Daniela Pavļuta atbildība. Manuprāt, nē. Es esmu pozīcijās, ka tā ir arī Ministru prezidenta atbildība. Proti, jūnija beigās - tas bija vēl vasarā, jūnija beigās - Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis, kas savu viedokli balstīja ekspertos, veselā ekspertu grupā, kas pauda skaidru pozīciju, pieņēmumu par to, kāda ir Latvijā vakcinācijas aptvere, kādas sekas tam būs - pat pie optimistiskākā scenārija -  rudenī... Šo informāciju šie eksperti pauda valdībai, nevis ministram - valdībai kopumā, visiem ministriem. Brīdināja jau jūnijā par to, kādas būs sekas rudenī.

Kāda bija rīcība no valdības puses? Haotiska likumprojektu virzīšana: tad virza, tad nevirza, tad no kaut kā sabīstas, tad beigās atsauc likumprojektus.

Darbs ar senioriem, kolēģi, kā jums šķiet, notika vai nenotika? Vai pietiek ar to, ka tu piedāvā poti kapu svētkos? Vai ar to ir pietiekami? Vai nebija jāsāk jau vasarā intensīvs darbs, tāds, kāds notiek šobrīd? Šodien šis darbs notiek. Vai nebija jāsāk jau vasarā? Bet labi. Pēc kara visi gudri.

Bet vasaras laikā valdība... Zinot informāciju par to, kādas sekas varētu būt rudenī, valdības pārstāvji vasarā mierīgi paņem brīvu! Laikā, kad būtu jāgatavojas un jāizstrādā tiešām pēc būtības scenāriji A, B, C, D ar konkrētiem piedāvājumiem, soļiem, ko mēs darām, kāds būs atbalsts uzņēmējiem, - tā, lai brīdī, kad iestājas šī situācija, jau būtu tik tiešām skaidrs plāns, kā rīkoties.

Es darbojos Covid-19... izmeklēšanas komisijā, un eksperti, kas nāk uz šo komisiju, tajā ir pauduši savu viedokli par to, ka valdībai nav nekādu plānu un tie tiek atnesti, nolikti priekšā. Skaidri redzams, ka tas, kas ir, - tas ir kaut kas tikko savārstīts, salikts kopā. Un tālākā ministru rīcība... Informācija par to, vai uzņēmējiem maksās vai nemaksās šos dīkstāves... nāk ar nedēļas nobīdi. Tas liecina tikai par to, cik šī valdība... pie visnotaļ daudz zināmiem faktoriem... strādā absolūti neprofesionāli.

Faktori ir zināmi. Rīcības diemžēl nav. Rīcībai būtu jābūt daudz izlēmīgākai.

Kolēģi, atcerieties - kad bija šie pirmie ierobežojumi, kas oktobrī nāca uz Saeimu... Vēl septembra sākumā mani visnotaļ ļoti pārsteidza - mani personīgi ļoti pārsteidza! - tas, ka publiskajā telpā mēs dzirdējām daudzu ekspertu, cienījamu cilvēku, viedokļus par to, ka... jau signalizēja par to, ka situācija nav laba. Un ne jau tikai veselības ministrs Daniels Pavļuts, bet arī visa valdība izlikās to neredzam; arī koalīcija izlikās to neredzam un nedzirdam. Un nekādi stratēģiski lēmumi, balstoties uz šiem ekspertu paziņojumiem, netika pieņemti, nekāda rīcība nenotika. Tā vietā tika valdībā pieņemts kaut kāds pilnīgi nejēdzīgs dokuments, kuru atstiepa uz Saeimu un kuru nosauca par “jauniem ierobežojumiem”.

Pēc tam valdības vadītājs vēl nākamajās dienās, televīzijā runādams, skaidroja - draugi mīļie, viss kārtībā, ar šo mums pietiek, būs labi, līknes nav nemaz tik trakas! -, kaut gan jau tajā laikā vesela virkne šo speciālistu, kuri prot šīs lietas modelēt, kuri savu prasmi bija jau apliecinājuši iepriekšējos pandēmijas viļņos... cik viņiem precīzas ir šīs modulācijas... arī žurnālisti, arī pētnieciskie raidījumi skaidri parādīja, kas notiks, ja nebūs nekādas izlēmīgas rīcības.

Jau septembrī, kad pirmoreiz mēs pieprasījām veselības ministra Daniela Pavļuta demisiju, es no tribīnes teicu: eksperti ir aprēķinājuši. Jau šobrīd mēs esam tādās problēmās, ka būs vismaz tūkstoš mirušo. Kāda bija reakcija? Vai kāds ieklausījās tajā? Mēs saņēmām pilnīgu nepapīru Saeimā, pēc tam mēs redzējām, kā politiķi vēl mēģina sevi aizstāvēt, mēģina meklēt vainīgos - redz, tur tā opozīcija, redz, tur tie cilvēki, kas nav vakcinējušies! -, absolūti neredzot paši sevi spogulī, ka tieši viņu pašu neizlēmība ir pie tā novedusi. Pie visiem šiem apstākļiem vēl turpināja komentēt, ka šis, pirmais, dokuments ir pietiekami labs.

Manā ieskatā, arī šis, otrais, dokuments, ko Saeimai atnesa, - par tā saukto lokdaunu... Kolēģi, es to neuzskatu ne par kādu lokdaunu. Tas ir kaut kāds pilnīgi bezjēdzīgs dokuments. Es nedomāju, ka ar šo ir pietiekami, lai ierobežotu slimības izplatību.

Kolēģi! Es redzu, kas notiek ielās. Es redzu, kas šodien notiek pie Saeimas nama, cik daudzi kolēģi ir ieradušies... tāpat kā es... ieradušies šodien strādāt no Saeimas...

Es redzu, kas notiek sabiedrībā - pilsētās, laukos. Dzīve turpinās, un arī vīruss, kā mēs redzam, turpina izplatīties, tikai valdības vadītājs un ministri atļaujas uz visa šī fona stāstīt: pēc 15. novembra, draugi mīļie, dzīve būs mierīgāka, dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs, būs pavisam minimāli ierobežojumi. Kolēģi, kas tas ir?! Kā jūs atļaujaties šodien, nezinot to, kas būs pēc nedēļas, mānīt cilvēkus?!

Uzņēmēji paļaujas... mēģina paļauties uz to, ko jūs viņiem stāstāt. Rezultāts - viņi cieš miljoniem eiro lielus zaudējumus, kad viņi mēģina paļauties uz valdības kaut kādu redzējumu.

Es arī vakardien skatījos šo raidījumu sabiedriskajā medijā - to, kā politiķi diskutēja un arī eksperts norādīja, ka tas ir nepareizi - šobrīd kaut ko sabiedrībai solīt, nezinot reālo situāciju, kāda tā būs 14. novembrī.

Iedomājieties tos dakterus, kuriem jūs te šodien pateicaties par to, ka viņi aktīvi strādā, būdami uz izdegšanas robežas, un kuriem jūs finansējumu nenodrošināt budžetā tādu, kādu jūs paši ar savu balsojumu viņiem solījāt. Iedomājieties, kā viņiem šodien ir strādāt, dzirdot, ka politiķi jau sāk stāstīt par to, ka tūlīt visu laidīsim vaļā, tūlīt ļausim atgriezties visiem, kur vien viņi vēlas, lai dodas un dara, ko grib. Tad galu galā tam dakterim tas nozīmēs vēl lielāku slodzi. Veselības aprūpes sistēmai tas nozīmēs vēl lielāku slodzi. Cilvēkiem, kuri nevar doties uz plānveida pakalpojumiem, tas nozīmēs to, ka viņu slimības kļūs vēl ielaistākas, nekā tās ir tagad. Tas nozīmēs, ka cilvēkiem ar maziem ienākumiem, kuriem tas ir stipri tāls sapnis - saņemt veselības aprūpes pakalpojumus par maksu, veselības problēma samilzīs arvien vairāk. Un šī nauda, ko jūs šobrīd ieguldāt ar šo budžetu, lai arī tā ir nepietiekama... tā kļūs arvien mazvērtīgāka.

Kolēģi! Tas, ko es gribu pateikt, - manuprāt, tā nav tikai Pavļuta vaina. Es šo demisijas pieprasījumu parakstīju, lai nevis tikai Pavļutam, bet visai valdībai, īpaši tās vadītājam... Un mani ļoti aizkaitina tas, ka valdības vadītājs un ministrs, viņu pārstāvētās partijas... rāda viens uz otru ar pirkstu - kurš ir vainīgs, kurš nav vainīgs.

Divi gadi, kopš ir pandēmija... Pēkšņi jāuzrunā mediķi, jāieklausās. Veselības ministrs runā par to, ka jāatjauno dialogs ar mediķiem. Kolēģi, to saka veselības ministrs.

Kolēģi! Manuprāt, visa valdība kopumā ir pieļāvusi milzīgu kļūdu šajā pandēmijā. Šajā rudenī... Tā ir tikpat liela kļūda, kādu pieļāva bijusī veselības ministre Ilze Viņķele: netika iepirktas vakcīnas tad, kad tās vajadzēja iepirkt. Manuprāt, valdība tagad pieļāva vēl lielāku kļūdu, nekā to izdarīja Ilze Viņķele, tieši ar savu neizlēmību, balstīšanos partiju politiskajos reitingos, ar savu vājumu, nespēju parādīt politiķu, valstsvīru cienīgu nostāju krīzes risināšanā.

Es esmu redzējis politiķus, kuri spēj izlēmīgi pieņemt arī nepopulārus lēmumus. Šajā valdībā es tādus neredzu. Tāpēc es uzskatu, ka visai valdībai, ne tikai ministram Pavļutam, būtu jāiet prom.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Saeimas opozīcijas lielākās frakcijas... principā tās ir tikai divas, trešā ir mazākā... Tātad vēršos pie tām divām Saeimas lielākajām opozīcijas frakcijām.

Kolēģi, jūs jebkurā brīdī varat aicināt valdību atkāpties, jūs varat jebkurā brīdī sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, un jūs jebkurā brīdī varat parakstīt pieteikumu Satversmes tiesai - balsu jums pietiek. Tā ka šeit klausīties to, ka jūs gribētu aicināt valdību atkāpties... Bet nedarāt neko, lai tik tiešām valdība atkāptos, un nedarāt neko, lai valdība tik tiešām sajustu opozīcijas spēku. Tas ir mazliet teātris.

Bet, ja runājam par Pavļuta kungu... jā, cerams, ka man būs atļauts izteikties, neskatoties uz to, ka mani uzskati, iespējams, daudziem opozīcijas kolēģiem neļāva... ļaut man parakstīt šo pieprasījumu.

Pavļuta kungam ir ļoti daudz netikumu. Kā jau iepriekš, tad, kad runājām par Pavļuta kunga kandidatūru, es teicu, viņš, protams, ir ļoti noderīgs ministrs valdībai, bet... Mēs redzam to, ka Pavļuta kungs šobrīd mazliet sāk paklupt pats uz saviem meliem un viņam, protams, klājas šobrīd ļoti grūti. To, protams, nevar nesajust.

Pavļuta kungs ir melojis, kopā ar Kariņa kungu šī gada sākumā klāstot visiem, ka šī vakcinācija būšot brīvprātīga, un mēs redzam, ka šī melošana absolūti netraucē Pavļutam turpināt strādāt. Jebkurā citā valstī tāds politiķis... Man liekas, Pavļuta kungs mums šodien pieminēja Dāniju... Es pieļauju, ka jebkurš politiķis, kurš būtu Dānijā tik nekaunīgi samelojis iedzīvotājiem un deputātiem, būtu ar kaunu atkāpies, taču tā tas nav pie mums.

Pavļuta kungs diemžēl visu šo kovidsituāciju uzskata par tādu lielu iemeslu reklāmas tirgus paplašināšanai. Mēs redzam, ka vienīgais, par ko Pavļuta kungs bija ļoti satraucies, - kādā veidā palaist vakcinācijas avīzi, kādā veidā reklamēt šo vakcinācijas procesu... reklamēt dažādos, dažādos veidos. Tas bija vienīgais, kas viņu satrauca.

Mēs redzam reālo ainu. Reālo ainu mēs redzēsim. Arī šī gada budžetā nauda mediķu algām neatradās.

Un, ja runājam par tiem paveiktajiem darbiem, tad jāteic, ka tik tiešām šie darbi tika paveikti tikai un vienīgi vakcinācijas reklamēšanai, tātad reklāmas budžeta pildīšanai.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts nav nekādu atbildību nesis arī par to, ka jauniešu vakcinācija ir noritējusi ar pārkāpumiem, tā Pavļuta kungam ir tikai “cilvēciska kļūda”. Viņš mēģina aizbildināties ar to, ka, lūk, šis vakcinācijas process ir jauna lieta visiem un var gadīties arī šādi...

Bet Pavļuta kunga darbībās tiešām ir redzami ļoti daudzi pārkāpumi! Mēs runājam arī par pamatpakalpojumu sniegšanas aizliegumu slimnīcām, arī par aizliegumu slimnīcās veikt plānotās operācijas. Un mēs dzirdam arī mediķu balsis, mediķu viedokli, par to: tas ir noziedzīgi - liegt šobrīd cilvēkiem veikt plānveida operācijas. Jāņem vērā, ka cilvēka atkarība no pretsāpju medikamentiem... un šī situācijas pasliktināšanās... tas pēc tam izvērtīsies par daudz, daudz sliktāku ainu.

Ja runājam par pārpildītām slimnīcām, ko Pavļuta kungs ļoti mīl visu laiku pieminēt, tādā veidā it kā izsakot pārmetumus opozīcijai, tad...

Pavļuta kungs droši vien ir izlasījis... visticamāk, ir izlasījis to vakardienas rakstu, ko mēs redzējām ziņu portālā “Delfi”, - par kādu cilvēku, pie kura trīs reizes (trīs reizes!) brauca ātrā palīdzība un tikai trešajā reizē cilvēks tomēr nonāca slimnīcā - tad, kad diemžēl bija jau par vēlu.

Problēma ir tajā, ka Pavļuta kungs neveltīja uzmanību pacientu ambulatorai ārstēšanai un neveltīja uzmanību tiem pacientiem, kuriem tiešām ir nepieciešama steidzama palīdzība. Viss notiek novēloti, un tāpēc šī slimnīcu pārpildīšanās ir tikai un vienīgi Pavļuta vaina.

Tā ir Pavļuta vaina, ka mūsu medicīnas sistēma ir tiešām novājināta. Nekas netika darīts, lai mūsu medicīnas sistēma būtu stiprāka.

Visa vasara pagāja, pāri robežām sūtot iekšā delta vīrusu un pat nemēģinot palīdzēt mediķiem.

Tāpēc, kolēģi, es atbalstīšu šo demisijas pieprasījumu, lai gan saprotu, ka šī demisijas pieprasīšana... droši vien dažiem kolēģiem tā ir tikai tāda izrādīšanās.

Es redzu, ka patiesībā visa šī valdība... Šīs valdības prototips šodien un, es saprotu, līdz noteiktam laikam peldēs pa Daugavu. Šī dzeltenā sniega čupa, ko KNAB priekšnieks Straumes kungs ir sagādājis mums visiem, lai mēs visu to vērojam katru dienu, - šī dzeltenā sniega čupa ir valdības prototips, it īpaši - Daniela Pavļuta.

Es aicinu atbalstīt lēmuma projektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Māra Mičerevska, Didža Šmita, Edgara Tavara, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Viktora Valaiņa, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Ivara Zariņa, Artūra Rubika, Borisa Cileviča, Vitālija Orlova, Jāņa Krišāna, Edgara Kucina, Jāņa Tutina, Valērija Agešina un Ivana Ribakova iesniegto lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 37, pret - 53, atturas - 1. Lēmums nav pieņemts.

Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jura Pūces, Kristas Baumanes, Gata Zamura, Mārtiņa Šteina un Viestura Liepkalna lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 4. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē pēc darba kārtības 7. punkta (lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam”) izskatīšanas līdz šā gada 11. novembra pulksten 9.00.

Kolēģi! Par šo mums ir jābalso.

Lūdzu ieslēgt režīmu “Par procedūru”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukuma izsludināšanu un par to, ka sēdes darba kārtības izskatīšana turpināma šā gada 11. novembrī pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret - 6, atturas - nav. Tātad Saeima ir nolēmusi par to, ka sēdē ir pārtraukums līdz 11. novembra pulksten 9.00.

Vēl informēšu jūs par saņemtajiem deputātu jautājumiem.

Deputāti Ramona Petraviča, Ieva Krapāne, Māris Možvillo, Jūlija Stepaņenko un Karina Sprūde ir iesnieguši jautājumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par vakcinēšanas nosacījumiem asistenta pakalpojuma sniedzējiem pēc 15.11.2021.”. Deputātu jautājums tiks nodots labklājības ministram Gatim Eglītim.

Deputāti Māris Možvillo, Aldis Gobzems, Ramona Petraviča, Karina Sprūde un Edgars Tavars ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Par valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” īstenošanu”. Deputātu jautājums tiks nodots izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei atbildes sniegšanai.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks un Edgars Kucins ir iesnieguši jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par Trīs jūru iniciatīvas samita organizēšanu 2022. gadā”. Jautājums tiks nodots ārlietu ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks un Edgars Kucins ir iesnieguši jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025. g. lobija kampaņas nodrošināšana Latvijas dalībai ANO Drošības padomē 2026.-2028. gadā”. Jautājums tiks nodots ārlietu ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks un Edgars Kucins ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par jūsu valdības pieņemto lēmumu pamatotību saistībā ar Covid sērgas izplatības ierobežošanu”. Deputātu jautājums tiks nodots Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Ivars Zariņš, Valērijs Agešins, Ivans Klementjevs, Artūrs Rubiks un Edgars Kucins ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par dažādu “Covid vakcīnu” tiešo efektu uz veselības aprūpes sistēmas noslodzi”. Deputātu jautājums tiks nodots veselības ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Māris Možvillo, Jūlija Stepaņenko un Ramona Petraviča ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Covid-19 statistikas datiem”. Deputātu jautājums tiks nodots veselības ministram atbildes sniegšanai.

Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Sēdē pārtraukums līdz šā gada 11. novembra pulksten 9.00.

Arlabvakaru!

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 19. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 4. novembrī

Par likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 1214/Lp13) (Dok. Nr. 4916, 4916A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1215/Lp13) (Dok. Nr. 4917, 4917A)
Par likumprojektu “Elektronisko sakaru likums” (Nr. 1216/Lp13) (Dok. Nr. 4918, 4918A)
Lēmuma projekts “Par deputāta Ata Lejiņa apstiprināšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi” (Nr. 781/Lm13) (Dok. Nr. 4933)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1213/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4905B)
- Ziņo	- dep. E. Zālīte-Grosa
- Debates	- dep. V. Orlovs
	- dep. R. Petraviča
	- dep. M. Možvillo
	- dep. R. Petraviča
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Petraviča
	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Petraviča
	- labklājības ministrs G. Eglītis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. K. Feldmans
	- dep. K. Sprūde
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. K. Feldmans
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. N. Kabanovs
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1212/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4904B)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
- Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Zariņš
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Zariņš
	- dep. Ē. Pucens
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. V. Orlovs
	- dep. E. Papule
	- dep. E. Tavars
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. R. Petraviča
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. E. Papule
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Skride
	- dep. R. Ločmele
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. E. Tavars
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Petraviča
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. M. Možvillo
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. R. Petraviča
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. R. Petraviča
	- dep. J. Rancāns
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. E. Tavars
	- dep. J. Rancāns
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Zariņš
	- dep. E. Papule
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. J. Rancāns
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Papule
	- dep. J. Rancāns
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Zariņš
	- dep. V. Dombrovskis
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam” (Nr. 780/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 4919)
- Debates	- dep. M. Mičerevskis
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- veselības ministrs D. Pavļuts
	- dep. I. Voika
	- dep. V. A. Tērauda
	- dep. V. Agešins
	- dep. E. Tavars
	- dep. R. Petraviča
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. I. Rībena
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. M. Možvillo
	- dep. I. Šuplinska
	- dep. A. Gobzems
	- dep. E. Tavars
	- dep. I. Zariņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Stepaņenko
Informācija par deputātu R. Petravičas, I. Krapānes, M. Možvillo, J. Stepaņenko un K. Sprūdes jautājumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par vakcinēšanas nosacījumiem asistenta pakalpojuma sniedzējiem pēc 15.11.2021.” (Nr. 304/J13)
Informācija par deputātu M. Možvillo, A. Gobzema, R. Petravičas, K. Sprūdes un E. Tavara jautājumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Par valsts pētījumu programmas 'Covid-19 seku mazināšanai' īstenošanu” (Nr. 305/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, I. Klementjeva, A. Rubika un E. Kucina jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par Trīs jūru iniciatīvas samita organizēšanu 2022. gadā” (Nr. 306/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, I. Klementjeva, A. Rubika un E. Kucina jautājumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes vēlēšanās 2025.g. lobija kampaņas nodrošināšana Latvijas dalībai ANO Drošības padomē 2026.-2028.gadā” (Nr. 307/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, I. Klementjeva, A. Rubika un E. Kucina jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par jūsu valdības pieņemto lēmumu pamatotību saistībā ar Covid sērgas izplatības ierobežošanu” (Nr. 308/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, I. Klementjeva, A. Rubika un E. Kucina jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par dažādu 'COVID vakcīnu' tiešo efektu uz veselības aprūpes sistēmas noslodzi” (Nr. 309/J13)
Informācija par deputātu K. Sprūdes, A. Gobzema, M. Možvillo, J. Stepaņenko un R. Petravičas jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Covid-19 statistikas datiem” (Nr. 310/J13)
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 04.11.2021 09:03:12 bal001
Par - 78, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Ata Lejiņa apstiprināšanu par NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi (781/Lm13)

Datums: 04.11.2021 09:07:56 bal002
Par - 52, pret - 8, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1213/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 09:17:18 bal003
Par - 28, pret - 53, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1213/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 09:23:10 bal004
Par - 30, pret - 51, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1213/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 09:34:52 bal005
Par - 6, pret - 58, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: 12. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1213/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 09:57:13 bal006
Par - 51, pret - 9, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1213/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 09:58:08 bal007
Par - 59, pret - 7, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1213/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 10:04:59 bal008
Par - 36, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 10:12:06 bal009
Par - 11, pret - 69, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 10:17:29 bal010
Par - 25, pret - 56, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 10:21:19 bal011
Par - 26, pret - 54, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 10:24:33 bal012
Par - 23, pret - 57, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 11:52:11 bal013
Par - 35, pret - 51, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 11:56:20 bal014
Par - 25, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 12:05:07 bal015
Par - 31, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 12:14:34 bal016
Par - 29, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 12. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 12:22:51 bal017
Par - 64, pret - 10, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 12:23:59 bal018
Par - 67, pret - 7, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 14. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 12:33:25 bal019
Par - 32, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 15. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 13:30:36 bal020
Par - 24, pret - 49, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: 19. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 13:35:45 bal021
Par - 22, pret - 48, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 20. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 14:06:31 bal022
Par - 27, pret - 51, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 23. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 14:11:27 bal023
Par - 30, pret - 52, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 25. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 14:15:36 bal024
Par - 28, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 26. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 14:22:04 bal025
Par - 65, pret - 5, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 27. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 14:22:58 bal026
Par - 52, pret - 27, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1212/Lp13), 2.lasījums

Datums: 04.11.2021 16:47:45 bal027
Par - 37, pret - 53, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu veselības ministram Danielam Pavļutam (780/Lm13)

Sēdes videotranslācija

25.10.2021.

9.30

10.00

12.30

14.30

16.30