Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas deviņpadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2021. gada 11. novembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām darbu ar šā gada 4. novembra attālinātās ārkārtas sēdes neizskatīto darba kārtību.
Un tātad darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību”, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena. (Pauze.)
Godātie kolēģi! Benhenas-Bēkenas kundze nav pievienojusies sēdei. Lūdzu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju ziņot par šo likumprojektu.
M. Bondars (AP!).
Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Jā, trešais lasījums.
Ir saņemts viens priekšlikums.
Priekšlikums ir saņemts... vienu sekundīti... Priekšlikums ir saņemts no...
Sēdes vadītāja. No deputāta Māra Možvillo.
M. Bondars. Jā, no deputāta Māra Možvillo. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.
Lūgums arī neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Paldies par doto vārdu.
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Šis mans priekšlikums vēlreiz ir mēģinājums vest pie veselā saprāta gan kolēģus, gan arī finanšu ministru un apzināties problēmas, kas rodas, tāpēc ka joprojām pēc likuma ir atļauts, ka Finanšu ministrija valsts vārdā var aizņemties ļoti lielus finanšu līdzekļus, un Saeima un Saeimas deputāti nekādā veidā netiek iepazīstināti ar to, kāpēc šis aizņēmums jāņem un kāpēc būtu jāpalielina valsts parāds.
Šī nauda tiek aizņemta bez analīzes, bez kārtīga skaidrojuma, ieguldīta projektos, kas pēc tam, izrādās, ir vai nu ar ļoti švaku atdevi, vai vispār nav skaidri saprotams, kur tā nauda ir aizgājusi, ko mēs redzam arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, kad Valsts kontrole vai kāds cits kontrolējošais orgāns ir pārbaudījis šīs naudas izlietojumu.
Kolēģi, es vēlreiz aicinu jūs apdomāties un atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
M. Bondars. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija uzklausīja Valsts kasi, uzklausīja Finanšu ministriju un tomēr neatbalstīja 1. priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Možvillo iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
M. Bondars. Kolēģi, līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” trešajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 68, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamie deputāti, vēlreiz! Izskatām likumprojektu “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 321/Lp13) trešajā lasījumā.
Komisijā mēs esam saņēmuši vienu priekšlikumu.
Tas ir Nikolaja Kabanova kunga priekšlikums. (Tā. Es te paralēli pieteicos runāt.) Un šis priekšlikums no Kabanova kunga puses, kuru viņš vēlējās realizēt, komisijā tika noraidīts. Arguments ir tāds, ka Kabanova kungs vēlējās papildināt 4.1 pantu ar trešo daļu, ka aizliegums publisku pasākumu norises laikā izmantot Georga lentes neattiecas uz piedalīšanos piemiņas pasākumos, kara apbedījumu vietās un pie karā kritušo pieminekļiem, kara notikumu rekonstrukciju laikā, kā arī pasākumos, kuros piedalās ārvalstu diplomāti.
Tieši šis pēdējais - vārdi “kurā piedalās ārvalstu diplomāti” - principā arī izbeidza jebkādu šī likumprojekta jēgu un būtību. Proti, šis priekšlikums ir absolūti neskaidrs, un tā formulējums nav saprotams... ja kādā no pasākumiem ir šāds izņēmums - piedalās kāds ārvalstu diplomāts (vienalga, kāds ārvalstu diplomāts, vienalga, no kurienes), tad šīs tā saucamās Georga lentes pasākumā var izmantot. Līdz ar to tas ir pretrunā ar likumprojekta būtību.
Priekšlikums tika noraidīts, un tagad ir debates - tad debatējam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad uzsākam debates.
Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Kam ir izdevīgi saasināt jau tā trauslās starpetniskās attiecības mūsu republikā? Daudzi Latvijas krievi šo likumprojektu var uztvert kā viņu nacionālās cieņas aizskaršanu. Uzskatu par atbildīgu politiku iespējamo konfliktsituāciju mazināšanu, tāpēc es ierosinu šādus grozījumus.
Vispirms gribu atgādināt, ka Svētā Jura lente kā tāda nav mūsu ideoloģisks simbols, bet pastāv jau kopš 18. gadsimta. Svētā Jura slavināšana Krievijā nonāca savukārt no Anglijas, kuras patrons ir šis debesu aizsargs. Dažādi apbalvojumi par godu Svētajam Jurim, kas piešķirti feldmaršalam Barklajam de Tolli, pulkvežiem Kalpakam un Briedim un ģenerāļiem Gopperam un Bangerskim... vadošo apbalvojumu, tieši saistītu ar šo zemju militāro vēsturi, kas tagad veido Latvijā...
Tādējādi Svētā Jura lentes izmantošana vainagos, ziedu pušķos, piemiņas sapulču dalībnieku pogcaurumos ir pilnībā attaisnojama no militāri vēsturiskā konteksta viedokļa. Lentes izmantošana militāro rekonstrukciju... spēļu laikā ir attaisnojama arī no attēloto notikumu autentiskuma viedokļa.
Varu atzīmēt, ka cieņu pret Svētā Jura simbolu izrādīja gan demokrātiskās Krievijas vadība 1917. gadā, gan dažādas balto armijas pilsoņu kara laikā. Neskatoties uz to, ka brāļu nogalināšanas konfliktā Svētā Jura krusti netika piešķirti, oranžā un melnā lente kalpoja kā dažādu antiboļševistisku grupējumu simbols.
Domāju, ka Latvijas likumdevējiem nevajadzētu apkaunot mūsu valsts tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjus. Pretējā gadījumā pēdējiem ārvalstu televīziju kanālu kameru priekšā svinīgās ziedu nolikšanas dalībniekiem būs jānorauj Svētā Jura lentes un jāglābj diplomāti, kuri vēlas izmantot šo simbolu. Šis simbols nav aizliegts nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī. Esmu pārliecināts, ka Latvijai šādā gadījumā nevajadzētu rīkoties kā pionierim.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.
J. Iesalnieks (NA).
Labdien, kolēģi! Es gribētu atgādināt Nikolajam Kabanova kungam, ka šeit mēs nerunājam par kādu vēsturiska ordeņa aizliegšanu, starp kura saņēmējiem ir arī mūsu Brīvības cīņu dalībnieki. Šeit mēs runājam par Georga lenti kā patstāvīgu simbolu Krievijas neoimperiālistiskajai politikai, kas aktīvāk tika sākta izmantot, sākot no 2005. gada, Kremļa propagandā un citstarp ir tikusi izmantota arī Donbasā un Krimā bieži vien kā vienīgais tā saucamo zaļo cilvēciņu atpazīšanas simbols, sienot to pie formām, pie ieročiem un izmantojot citos veidos.
Kas attiecas uz Kabanova kunga priekšlikumu, es gribu atgādināt, ka jau šobrīd spēkā esošajā normā pie simboliem, kuru izmantošana publiskajos pasākumos ir aizliegta un kur mēs ar šo likumprojektu ieliekam - starp šiem simboliem - Georga lenti... ir pievienots izņēmums normā, proti, šos simbolus var izmantot gadījumos, kad to izmantošanas mērķis nav saistīts ar totalitāro režīmu slavināšanu vai izdarīto noziedzīgo nodarījumu attaisnošanu, vai tos izmanto izglītojošiem, zinātniskiem vai mākslinieciskiem mērķiem.
Līdz ar to šis izņēmumu uzskaitījums jau ietver visus iespējamos leģitīmos veidus, kad gan šīs lentes, gan arī citu totalitāro simbolu izmantošana var tikt attaisnota dažādu citu mērķu vārdā, nevis lai slavinātu totalitārās idejas.
Un tas, ko Artuss Kaimiņš jau pieminēja, - šis Kabanova priekšlikums padara šo likumprojektu... pilnībā neitralizē, tāpēc ka ir pievienots šis izņēmums - ka Georga lentes izmantošana būtu atļauta pasākumos, kuros piedalās ārvalstu diplomāti.
Es gribu atgādināt, ka gan 9. maija pasākumos, gan pavisam nesen bija tā saucamais Rīgas atbrīvošanas pasākums, kur daži cilvēki ar pūsli peldēja Ķīšezerā... visos šajos pasākumos tradicionāli piedalās Krievijas diplomāti. Līdz ar to, ja mēs šo priekšlikumu atbalstītu, šis aizliegums faktiski nebūtu spēkā, jo lielākajā daļā pasākumu, kuros šis Krievijas neoimperiālisma simbols - Georga lente - tiek izmantots, piedalās Krievijas (pārsvarā) un dažkārt arī citu valstu diplomāti.
Tā ka es aicinu neatbalstīt Kabanova kunga priekšlikumu un atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā, aizliedzot Krievijas neoimperiālisma simbolu izmantošanu publiskos pasākumos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie Saeimas deputāti! Cienījamie Saeimas darbinieki! Un cienījamā Latvijas sabiedrība! Es gribētu jūs visus šodien sveikt Lāčplēša dienā.
Lai nu kā var mēģināt interpretēt, ka tieši šodien, 11. novembrī, šeit, Saeimā, galīgajā lasījumā mēs izskatām šo likumprojektu... arī nākamais ir par to... kas ierobežo Georga lenšu lietošanu publiskos pasākumos... nu tu vari mēģināt rēķināt šā vai tā, bet es nevaru iedomāties, kuram būtu tādas spējas, ka šo jautājumu mēs izskatām tieši šodien, tik simboliskā dienā un svarīgā dienā Latvijai, kāda ir šī, - 11. novembrī. Un šis jautājums... Šīs mazās dzīves sakritības dažkārt spēj darīt savu un patiesībā ļoti iepriecināt.
Tātad, kolēģi, mēs ar šo likumprojektu komisijā strādājam divus gadus. Tas ir vairāk nekā 700 dienas. Nav tā, ka tas no gaisa ir nokritis un tagad mēs visas problēmas liekam malā, un tagad mums Georga lente ir lielais, sarkanais lakats vērša priekšā. Tā nav.
Bet, dārgie kolēģi deputāti, es šodien sēdes laikā esmu arī palasījis Kremlim lojālos medijus, ko tie raksta par šo Georga lenšu aizliegumu Latvijā, ko raksta Krievijas vēstniecība Latvijā. Un tas naratīvs ir sekojošs, proti, ka Latvija, kā vienmēr, ir neizdevusies valsts, ka mūs visi šie kovida pandēmijas augstie pīķi vispār neinteresē, mūs interesē tikai un vienīgi Georga lentes, ka mūsu ekonomika ir absolūti sagrauta, tās nav. Un šādi naratīvi... Tiešām šodien to jūs varat lasīt internetā... paralēli varat to darīt. Kas man patiesībā visvairāk kremt - ka arī jaunatne ir iesaistīta šajā.
Un es skatījos - tieši par šo jautājumu... Ir tāds blogeris vai vlogeris YouTube - Varlamovs. Viņš ir Maskavā bāzēts jūtūberis, un arī viņš izteica savu viedokli... ar trīs miljoniem sekotāju... par Latviju, tai skaitā arī par Georga lentēm. Viņa viedoklis... Man likās, ka viņš ir apolitisks blogeris vai vlogeris, bet izrādās, ka viņš galīgi nav apolitisks. Viņš pat bija uztaisījis raidījumu par mūsu valsti, par Latviju, pavisam nesen, kur tika parādīta Brīvības iela, cik tā ir tukša, cilvēki ir beiguši šeit vispār pastāvēt un vairs nedzīvo, un rāda Brīvības ielu, un krieviski ir teksts “Brīvības iela”. Tikai viena problēma - tā nav Brīvības iela Rīgā, tā ir Brīvības iela Daugavpilī. Un, patiešām, Brīvības iela Daugavpilī ļoti bieži ir tukša.
Un ar šādu manipulatīvu informāciju, mānīšanos par to, ka mēs vairs neražojam šprotes, ka, pasarg dievs, mums arī Latvijas automašīna - RAF “Latvija”... mēs arī to vairs neražojam, kā viss ir sabeidzies, un pat Beness Aijo - pat Beness Aijo! -, kurš ir tik ļoti uzticīgs Latvijas valstij (starp citu, viņš ir meklēšanā Latvijā, manuprāt, arī Krievijā nu jau)... mēs tādā veidā izturamies pret cilvēkiem, kas it kā nav Latvijai lojāli.
Bet par pašu Georga lenti. Likuma piemērotāji piedāvāja un redzēja to (ko man bija svarīgi arī komisijā saprast)... vai viņi spēs pielietot likumu, proti, aizliegt Georga lenti. Atbilde no Drošības policijas bija: “Jā, viennozīmīgi,” no pašvaldības policijas: “Jā, varēs,” un no policijas... pašas policijas kā tādas arī: “Jā, nekādu problēmu.” Līdz ar to tas neiztur kritiku.
Tas, ka uz trešo lasījumu Kabanovs iesniedz kardināli savādāku priekšlikumu, mani nepārsteidz, bet tā nav laba prakse, it sevišķi, ja mēs runājam par to, ka, ja kaut viens diplomāts, kaut viens, vienalga, no kuras valsts, piedalās jebkādā pasākumā, Georga lentes ir atļautas un šis pasākums var notikt. Es vēlreiz akcentēju, cienījamie kolēģi, ka jautājums ir tikai par pasākumiem.
Mūrnieces kundze, es lūdzu apvienot abus laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.
A. Kaimiņš. Un aizliegumi lietot Georga lentes šajos pasākumos vai sapulcēs tiešām neattiecas uz to, ko indivīds varēs darīt savā privātajā telpā, privātajā teritorijā, automašīnā vai kā tamlīdzīgi. Līdz ar to tas neiztur kritiku.
Par šķelšanu. Par kādu šķelšanos, Kabanova kungs, jūs te runājat? Es redzu tieši tādu vienošanu, nevis šķelšanu, un es redzu to, ja godīgi, arī kā dāvanu Latvijai šodien, šajā mūsu Lāčplēša dienā. Šis viss lielais, svarīgais simbols, ko paģērē šī diena... un gluži netīši ir sakritis ar to, ka mēs pieņemsim (un es esmu pārliecināts, ka mēs pieņemsim) šo likumu šodien un Georga lenšu lietošana netiks atļauta pasākumos vai sapulcēs.
Mani vēl vairāk drošu dara tas, ka šis Kremļa naratīvs šodien ir tik spēcīgs pat vlogeru, blogeru, jūtūberu vidū, ne tikai Krievijas vēstniecības vidū. Acīmredzot mēs esam pilnīgi un absolūti uz pareizā ceļa. Šajā gadījumā es nedomāju, ka tā ir šķelšana, un mēs esam, jā, pirmie Eiropas Savienībā. Es esmu pārliecināts arī, ka ne pēdējie. Mēs parādīsim šajā gadījumā piemēru.
Kolēģi, lūdzu noraidīt šo priekšlikumu, atbalstīt šo likumprojektu, pēc tam jau arī nākamo, kas... abi divi ir saistīti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ir kas sakāms komisijas vārdā?
A. Kaimiņš. Jā, zināšana ir atkārtošanas māte. Cienījamie deputāti! Es komisijas vārdā lūdzu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kabanova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 17, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Kaimiņš. Tā. Līdz ar to, cienījamie kolēģi, es varu turpināt.
Paldies, ka neatbalstījāt šo priekšlikumu.
Vairāk komisijā priekšlikumu šim likumprojektam nebija, līdz ar to es lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 50, pret - 28, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo.
Komisija... Tātad es lūdzu... Mēs izskatām likumprojektu “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā...
Tā... es pareizi esmu visu... Mūrnieces kundze? Pagaidiet, vai es pareizi runāju? Nē, es nepareizi runāju.
Tātad mēs izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 322/Lp13) trešajā lasījumā.
Kolēģi, šim likumprojektam mēs arī esam saņēmuši vienu priekšlikumu, kas ir identisks iepriekšējam likumprojektam iesniegtajam priekšlikumam. Lai protokolā paliek. Tas nozīmē... Komisijā tas tika noraidīts tieši tā paša iemesla un argumentācijas dēļ, ko es teicu jau iepriekš, proti, ka, ja šis Kabanova kunga iesniegtais priekšlikums tiek atbalstīts, tad pats likumprojekts kā tāds zaudē jēgu, proti, ja kaut viens diplomāts atrodas šādā pasākumā, tad Georga lentes lietošana ir atļauta. To gribēja darīt... atļautu Kabanova kungs.
Komisijā gari un plaši runājām un noraidījām.
Lūdzu noraidīt šo.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Es vēlos izteikt patiesu neizpratni par Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Kaimiņa kunga neatlaidību šī likumprojekta... paketes virzībā. Vai tad šobrīd Latvijā ir patiess sabiedrisks lūgums aizliegt Svētā Jura lenti?
Pēdējos mēnešos štatā... ir noticis daudz mūsu pasākumu un protestu, bet neatceros, ka tie būtu izmantojuši melni oranžo lentīti. Tā ka runa ir par simbolisku zīmi, kas tiek izmantota piemiņas pasākumos ļoti ierobežotā skaitā. Es uzskatu, ka kolēģi deputāti cenšas izmantot tā saukto semiotisko paniku. Ar šo terminu sociālantropologi apzīmē paranoidālu kāškrustu, Dāvida zvaigžņu, masonu simbolu un citu svešu reliģisko un politisko prakšu elementu meklēšanu, ar ko ne pārāk prātīgi cilvēki aizraujas no visas sirds.
Bēdīgs šādas ekscentriskas uzvedības piemērs ir vienas Eiropas Parlamenta deputātes no Latvijas varoņdarbs. Šī kundze sadedzināja pati savu kleitu, jo tā bija oranža un melna, proti, atgādināja Svētā Jura lentīti.
Man šķiet arī amorāli un zemiski likt Svētā Jura lenti likumprojekta tekstā pie SS zīmēm. Šis vēstījums neiztur kritiku no vēsturiskā viedokļa, jo šajā gadījumā ir jāaizliedz visi valsts karogi, kas tika izmantoti SS formējumiem piedurkņu... zīmotņu veidā... kopā ar SS runām. Kā cienījami deputāti, kuri minimāli pārzina vēsturi, viņi droši vien zina, ka šādus karodziņus izmanto Waffen SS 15. un 19. divīzijas karavīri. Aizliegsim arī tos?
Neskatoties uz to, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs ir diezgan jauns vīrietis un it kā cenšas sevi pasniegt kā modernu politiķi, man šķiet, ka viņā sēž Brežņeva laika stagnācija. Citādi Kaimiņa kungs, kurš nemitīgi bīdīja Svētā Jura lentes salīdzināšanu ar nacistu simboliku, būtu pajautājis, kā pret šīm zīmēm attiecas lielākie sociālie tīkli. Facebook droši var izlikt Svētā Jura lentīti, bet ne simbolus ar svastiku.
Mūsdienās nospiedošais vairākums cilvēku savus politiskos uzskatus manifestē tieši virtuālajā telpā, tāpēc aicinu kolēģus ņemt vērā šā Amerikas štatos populārā sociālā tīkla attieksmi. Kolēģi Kaimiņ, aizmirstiet reiz par Krievijas naratīvu un beidziet citēt ne īpaši gudrus cilvēkus.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.
J. Iesalnieks (NA).
Es domāju, Kabanova kungs varētu droši pajautāt Ukrainas iedzīvotājiem, ar ko viņiem asociējas šīs Georga lentes - ar bumbām, ar ieročiem viņu mājās, ar izdzītiem cilvēkiem no viņu mājām. Līdz ar to es domāju, ka arī sapulcēs, gājienos un piketos nav vietas šim Krievijas neoimperiālisma simbolam. Argumentācija jau pie iepriekšējā priekšlikuma bija sniegta.
Tas, ko Kabanova kungs nav ņēmis vērā, iesniedzot identisku priekšlikumu šim likumprojektam, - ka, atsaucoties uz ārvalstu diplomātiem, kas var piedalīties sapulcēs, gājienos un piketos... it kā... viņš aizmirst, ka tas būtu... ja šādi fakti notiktu, tas būtu pretēji diplomātiskajai etiķetei - mēģināt ietekmēt kādas valsts iekšpolitiskos procesus, jo runa ir par sapulcēm, gājieniem un piketiem, kas ir politiski pasākumi... mēģināt ietekmēt no ārvalstu diplomātu puses šos pasākumus.
Līdz ar to šis priekšlikums nav atbalstāms ne tikai pēc būtības, bet tas ir arī neloģisks pēc satura. Aicinu noraidīt šo neloģisko priekšlikumu un atbalstīt likumprojektu kopumā, arī sapulcēs, gājienos un piketos aizliedzot Krievijas neoimperiālisma simbola - Georga lentes - izmantošanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Sveiki, godātie Saeimas deputāti! Ja Kremlis kaut ko grib, tad mums ir jārīkojas pretēji, lai nostiprinātu Latvijas patstāvību.
Aicinu Saeimu parādīt attieksmi un noraidīt šo Kabanova priekšlikumu un jau laikus saku paldies, ka šīs (Skaņas pārrāvums.)...
Sēdes vadītāja. Dombravas kungs, mēs jūs nedzirdam. (Pauze.) Acīmredzot ir interneta traucējumi. Dombravas kungs, ja jūs vēlaties runāt un turpināt debates, aicinu jūs pieteikties vēlreiz. (Pauze.)
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Jā. (Pauze.) Es dzirdu, Mūrnieces kundze. Es gaidu, ka Dombravas kungs sataisīs savu internetu. Man taču ir laiks, es varu runāt.
Sēdes vadītāja. Ja pārdomu brīdis ir beidzies, lūdzu, sāciet debates.
A. Kaimiņš. Es sāku debates, Mūrnieces kundze. Es sāku debates. Es sāku debates, un es domāju, kā korektāk izteikties, neaizvainojot nevienu, nepārkāpjot Saeimas kārtības rulli.
Kabanova kungs, kad es vadīju komisiju... komisijas laikā es tā īsti jums nevaru jautāt tādus jautājumus, kas man kā Latvijas pilsonim patiesībā ir svarīgi. Šeit es to varu. Žēl, ka tas ir jājautā no tribīnes, bet jūs pārmetāt... tīri par to, ka notiek... ko tik jaunie politiķi Kaimiņa izskatā nedara, un tā tālāk.
Bet, Kabanova kungs, kurš šņauca degunu Latvijas valsts karogā? Manuprāt, tas bijāt jūs pirms daudziem gadiem. Manuprāt, šāds priekšlikums...
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lai kā ir bijis, es aicinu runāt par konkrēto priekšlikumu, nevis deputātiem citam par citu.
A. Kaimiņš. Mūrnieces kundze, diemžēl man ir jāaizstāv sava pozīcija, es neesmu Kabanova kunga kājslauķis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Un tagad, lūdzu, komisijas vārdā.
A. Kaimiņš. Cienījamie deputāti, komisijas vārdā... Kabanova kunga priekšlikums netika atbalstīts, jo tā juridiskais formulējums ir nekorekts un tas maina šī likumprojekta pašu būtību. Komisijā tas ir noraidīts.
Aicinu arī jūs noraidīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kabanova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 21, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Kaimiņš. Paldies, kolēģi, par sapratni.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 46, pret - 30, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.
J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Sveiciens svētkos!
Šodien skatām likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” trešajā lasījumā.
Uz trešo lasījumu tika saņemti 16 priekšlikumi.
1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Liek aizstāt 1. panta pirmās daļas 21. punktā vārdus “nozīmīgas darījumu attiecības” ar vārdiem “nozīmīga apjoma darījums”. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 2. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Liek aizstāt panta daļas... ar punktiem. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 3. - tāds pats priekšlikums. Liek aizstāt panta daļas ar cita panta daļām un punktiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Liek izslēgt likumprojekta 4. pantu... tātad par 28. panta nosaukuma un sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā. Un skanētu tas pats, kas pirmajā redakcijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas liek tātad... “padomes loceklim vai tā ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem, vecākiem) ar attiecīgo kapitālsabiedrību pēdējo triju gadu laikā nav bijis nozīmīga apjoma darījumu ne tiešā, ne netiešā veidā, ne kā partneriem, akcionāriem vai augstākā līmeņa vadītājiem”. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 6. - arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Liek aizstāt 31. panta sesto daļu ar to pašu, kas iepriekš tika izskanējis, - ar “nozīmīga apjoma darījums”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 7. - Juridiskās komisijas... Juridiskā biroja, piedodiet, priekšlikums, kas liek papildināt likuma 37. pantu ar 4.1 daļu šādā redakcijā: “Valdes vai padomes locekļa kandidāts, iesniedzot pieteikumu publiskas kandidātu pieteikšanās procedūras ietvaros, apliecina atbilstību šā panta ceturtās daļas prasībām.” Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kur... “padomes loceklim vai tā ģimenes locekļiem (laulātajam, bērniem, vecākiem) ar attiecīgo kapitālsabiedrību pēdējo triju gadu laikā nav bijis nozīmīga apjoma darījumu ne tiešā, ne netiešā veidā, ne kā partneriem, akcionāriem vai augstāka līmeņa vadītājiem”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina jeb labo... 37. panta sesto daļu ar vārdiem “nozīmīga apjoma darījums”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina 58. panta 1.2 daļu... šādā redakcijā: “Publiskas personas kapitālsabiedrība un publiski privātā kapitālsabiedrība papildus savā mājaslapā internetā publicē arī nefinanšu paziņojumus vai konsolidētos nefinanšu paziņojumus par pēdējiem pieciem gadiem, ja divus gadus pēc kārtas tās vidējais darbinieku skaits ir lielāks par 250 un tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem: 1) bilances kopsumma - lielāka par 20 miljoniem euro; 2) neto apgrozījums - lielāks par 40 miljoniem euro.” Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Liek papildināt 79. pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: “Šā panta piektajā daļā minētajā līgumā valdes loceklim var pielīgt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma veidošanas, nelaimes gadījumu apdrošināšanu, veselības apdrošināšanu, kam prēmijas apmērs, kas apmaksāts no kapitālsabiedrības līdzekļiem, nepārsniedz normatīvajos aktos par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteikto apmēru, kā arī ar nosūtīšanu komandējumā saistītu apdrošināšanu. Pirms apdrošināšanas pielīgšanas izvērtē tās finansiālo pamatojumu un lietderību.” Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 12. - deputāta Arvila Ašeradena priekšlikums. Tas arī ir par prēmijām. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī par dzīvības apdrošināšanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Par dažādu pantu izslēgšanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 15. - deputāta Arvila Ašeradena priekšlikums. Arī liek izslēgt dažus pantus un... kas izbeidz ar 2022. gada 1. jūniju. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Kursīte. Un 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Liek papildināt pārejas noteikumus ar 34. punktu šādā redakcijā: “Publiskas personas kapitāla daļu turētājs nodrošina, ka publiskas personas kapitālsabiedrība noslēdz apdrošināšanas līgumus, kuri atbilst attiecīgi šā likuma 79. panta devītajā daļā un 117. panta piektajā daļā noteiktajam, un tie apdrošināšanas līgumi, kuri neatbilst minētajām prasībām, tiek izbeigti vai grozīti ne vēlāk kā līdz 2022. gada 1. martam.” Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. Lūdzu apstiprināt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Trauksmes celšanas likums”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.
J. Pūce (AP!).
Labvakar, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu Nr. 1167/Lp13 - “Trauksmes celšanas likums”.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto un Valsts kancelejas sagatavoto likumprojektu “Trauksmes celšanas likums”. Tas ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra direktīvu par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem. Pārņemot direktīvu, tiek precizētas jomas un pārkāpumi, par kuriem īpaši ir jāceļ trauksme, tāpat precizēti gadījumi, kad iespējams celt trauksmi publiski.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk aizsardzība pret trauksmes celšanas dēļ radītām negatīvām sekām attieksies ne tikai uz trauksmes cēlēju un viņa radiniekiem, bet arī uz saistītām personām, kuras var būt gan kolēģi, gan komersanti, gan privāto tiesību juridiskās personas, ar kurām ir saistīts trauksmes cēlējs.
Likumprojektā tiek paplašināts iespējamo nelabvēlīgo seku uzskaitījums un tiek stiprināta administratīvā atbildība trauksmes celšanas jomā atbilstoši iepriekš minētās direktīvas prasībām. Tāpat precizētas prasības attiecībā uz identitātes aizsardzību, kā arī uz trauksmes cēlēja ziņojuma saņemšanu un izskatīšanu publiskajā un privātajā sektorā, tai skaitā uz privāto sektoru ir attiecinātas vairākas prasības, kas līdz šim bija ietvertas tikai vadlīniju vai ieteikumu veidā. Atvieglotas ir prasības ziņojumu iesniegšanai elektroniski.
Kā jau es teicu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajā lasījumā. Lūdzu arī jūs atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti nav pieteikušies debatēm.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Trauksmes celšanas likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Pūce. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas jeb šī gada 25. novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 25. novembris.
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns. (Pauze.)
Godātie kolēģi! Deputāts nav pieslēdzies Saeimas sēdei. Vai komisijas priekšsēdētājs var ziņot?
Komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Labdien, dārgie kolēģi! Tieši tā - lai izpalīdzētu kolēģim, es esmu gatavs ziņot arī par šo likumprojektu.
Tātad par likumprojektu Nr. 1179/Lp13 - “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai noteiktu patērētāju tiesības neatbilstoša digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumos, tādējādi veicinot augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni digitālajā jomā.
Vienlaikus likumprojektā tiek precizētas un stiprinātas normas, kas nodrošina patērētāju tiesību aizsardzību neatbilstošu preču iegādes gadījumā.
Kopumā likumprojekts veicinās ātrāku digitālā vienotā tirgus izaugsmi, stiprinās patērētāju tiesības un atvieglos pārrobežu tirdzniecību uzņēmumiem. Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā no 1. janvāra. Tas, protams, notiks, ja mēs Saeimā to dinamiski mēģināsim... un varēsim arī izskatīt. Bet šobrīd runa ir par pirmo lasījumu. Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Vai vēlaties runāt arī debatēs?
K. Feldmans. Nē.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad deputāti nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 22. novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 22. novembris.
Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.
A. Skride (AP!).
Labvakar, Mūrnieces kundze! Kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” ir saņemts no Ministru kabineta un paredz, ka farmaceiti, kuri būs izgājuši gan teorētiskās, gan praktiskās apmācības vakcinācijā, aptiekā varēs veikt vakcināciju pret sezonālo gripu, ērču encefalītu, kā arī pret Covid-19, ja viņi to vēlēsies un ja aptiekai būs visi nepieciešamie resursi.
Komisijā uzklausījām arī Latvijas Farmaceitu biedrības prezidenti. Prezidente piekrita šādiem likuma grozījumiem, atbalstīja tos. Arī komisijā tas tika atbalstīts, tika izdiskutēts... ka tādējādi mēs palīdzēsim šobrīd noslogotajiem ģimenes ārstiem un arī pārējai veselības aprūpei.
Pirmām kārtām mēs komisijā lēmām lūgt šim likumprojektam noteikt steidzamību.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
A. Skride. Paldies.
Komisijas vārdā arī aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret un atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
A. Skride. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - rītdiena, respektīvi, 12. novembris, līdz pulksten 17.00. Izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas 25. novembra sēdē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. novembra pulksten 17.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 25. novembrī.
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (JK).
Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 27. oktobra sēdē tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” (Nr. 463/Lp13).
Likumprojekts paredz no zemes īpašniekiem atsavināt nekustamos īpašumus, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas, lai dabā iezīmētu Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu ārējai sauszemes robežai ar Baltkrievijas Republiku, kā arī uzstādīt valsts robežas joslas, pierobežas joslas un pierobežas norādījuma zīmes un informatīvās norādes, ievērojot attiecīgo deleģējumu.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi iezīmēt robežu dabā, kā arī lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 550 2.1. apakšpunktam Latvijas Republikas valsts robežas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri.
Lai veiktu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas ierīcību atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma nosacījumiem, nepieciešams no zemes īpašniekiem atsavināt nekustamo īpašumu, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas un kas dod iespēju noteikt un iezīmēt dabā Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu ārējai sauszemes robežai ar Baltkrievijas Republiku, kā arī uzstādīt valsts robežas joslas, pierobežas joslas un pierobežas norādījuma zīmes un informatīvās norādes, ievērojot attiecīgo deleģējumu.
Veicot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas ierīcību, nepieciešams atsavināt robežai piegulošā nekustamā īpašuma “Bagātības” (nekustamā īpašuma kadastra numurs 6084 004 0334) daļu - zemes gabala daļu 0,02 hektāru platībā - Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā, kas atrodas valsts robežas joslā.
Nekustamais īpašums “Bagātības” vienādās daļās pieder divām personām, kuras abas ir nepilngadīgas. Vairākkārt tika mēģināts sazināties ar šo nepilngadīgo personu māti; viņa ir sazvanīta un mutiski ir informējusi, ka labprātāk... labāk būtu, ja atsavinātu visu nekustamo īpašumu, jo, atsavinot nekustamā īpašuma mazu daļu, tiek samazināta visa nekustamā īpašuma vērtība.
Nekustamā īpašuma atsavināšanas cena ir noteikta: 37,05 eiro.
Ņemot vērā minēto, ir izpildījušies Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 13. pantā noteiktie priekšnoteikumi likumprojekta par nekustamā īpašuma “Bagātības” piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām izskatīšanai Saeimā.
Labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot nekustamā īpašuma “Bagātības” īpašniekiem pamattiesību ierobežojumu, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu, jo minētais nekustamais īpašums “Bagātības” nepieciešams īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai, robežapsardzības infrastruktūras būvniecībai valsts robežas joslā gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu; tas paaugstinās Latvijas Republikas un Eiropas Savienības ārējās robežas drošību.
Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajam lasījumam.
Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti nav pieteikušies debatēm.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Butāns. Likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis jeb šā gada 11. decembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - līdz šā gada 11. decembrim.
Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Dzeņi” Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pierobežas ceļa pie Pāternieku robežkontroles punkta zemes nodalījuma joslai”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (JK).
Juridiskās komisijas šā gada 27. oktobra sēdē tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Dzeņi” Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pierobežas ceļa pie Pāternieku robežkontroles punkta zemes nodalījuma joslai” (Nr. 466/Lp13).
Likumprojekts paredz no zemes īpašnieka atsavināt nekustamo īpašumu, kas atrodas zem valstij piederoša pierobežas ceļa pie Pāternieku robežkontroles punkta zemes nodalījuma joslā, lai nodrošinātu operatīvu Valsts robežsardzes funkciju pildīšanu.
Pierobežas ceļa zemes nodalījuma joslai nepieciešams atsavināt nekustamā īpašuma “Dzeņi” (kadastra numurs 6084 005 0041) daļu - zemes gabala daļu 0,2465 hektāru platībā - Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā.
Sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs ir noteicis, ka 2018. gada 3. maijā nekustamā īpašuma “Dzeņi” tirgus vērtība ir 301,72 eiro. Citi atsavināšanas rezultātā radušies zaudējumi nav identificēti.
Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 11. pantu īpašniekam ir nosūtīts līgums par labprātīgu atsavināšanu, savukārt viņš nav atbildējis.
Atsavināšanas procesa laikā īpašnieks ir sadarbojies, zemes vienība ir kadastrāli uzmērīta, reģistrēta zemesgrāmatā, savukārt pēdējā posmā, kad būtu jānoslēdz līgums par labprātīgu atsavināšanu, īpašnieks uz sadarbību nav nācis. Telefoniski sazinoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku, viņš sniedza atbildi, ka atlīdzība ir mazāka nekā izdevumi, iesaistoties labprātīgā atsavināšanas procesā, līdz ar to viņš piekrīt, ka šis nekustamais īpašums iet uz piespiedu atsavināšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī valsts robežas gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu apsardzības nozīmīgumu, nepieciešams iegūt nekustamo īpašumu “Dzeņi”, kas ir izdarāms, pieņemot atsevišķu likumu par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot nekustamā īpašuma “Dzeņi” īpašniekam pamattiesību ierobežojumu, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu, jo minētais nekustamais īpašums “Dzeņi” nepieciešams īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai - zemes īpašumtiesību sakārtošanai pierobežas ceļa pie Pāternieku robežkontroles punkta izbūvei, lai nodrošinātu operatīvu Valsts robežsardzes funkciju pildīšanu, veicot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas apsardzību.
Mainīt pierobežas ceļa izvietojumu tā, lai neskartu nekustamo īpašumu “Dzeņi”, nav iespējams.
Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajam lasījumam.
Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamā īpašuma “Dzeņi” Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - pierobežas ceļa pie Pāternieku robežkontroles punkta zemes nodalījuma joslai” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Butāns. Likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas jeb šā gada 25. novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 25. novembris.
Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas” (Nr. 503/Lp13), pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (JK).
Juridiskās komisijas šā gada 27. oktobra sēdē tika izskatīts likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas” (Nr. 503/Lp13).
Likumprojekts paredz no zemes īpašniekiem atsavināt nekustamā īpašuma daļas, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas, lai dabā iezīmētu Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu ārējai sauszemes robežai ar Baltkrievijas Republiku, kā arī uzstādītu valsts robežas joslas, pierobežas joslas un pierobežas norādījuma zīmes un informatīvās norādes, ievērojot attiecīgo deleģējumu.
Latvijas Republikas valsts robežas josla tiek noteikta ar mērķi iezīmēt robežu dabā, kā arī lai novērstu iespējamo apdraudējumu robežkontroles jomā, nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, organizētu kontrolētu valsts robežas šķērsošanu un novērstu personu ārējās robežas nelikumīgu šķērsošanu, kā arī mantu un preču pārvietošanu pāri valsts robežai ārpus noteiktajām robežšķērsošanas vietām.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta pirmo daļu Ministru kabinets nosaka noteikta platuma valsts robežas joslu un tās platums nedrīkst būt šaurāks par Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikto valsts robežas joslas platumu. Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Latvijas Republikas valsts robežas platums ar Baltkrievijas Republiku ir 12 metri.
Lai veiktu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas ierīcību atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma nosacījumiem, nepieciešams no zemes īpašniekiem atsavināt nekustamo īpašumu, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas un kas dod iespēju noteikt un iezīmēt dabā Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu ārējai sauszemes robežai ar Baltkrievijas Republiku, kā arī uzstādīt valsts robežas joslas, pierobežas joslas un pierobežas norādījuma zīmes un informatīvās norādes, ievērojot attiecīgo deleģējumu.
Veicot Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas ierīcību, nepieciešams atsavināt robežai piegulošo nekustamo īpašumu daļas, kuras atrodas valsts robežas joslā:
pirmkārt, nekustamā īpašuma “Pakaviņas” Bērziņu pagastā, Dagdas novadā (kadastra Nr. 6050 003 0142, reģistrēts Daugavpils tiesas Bērziņu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā), daļu - zemes gabalu 1,64 hektāru platībā;
otrkārt, nekustamā īpašuma “Lazdiņi”, Šķaunes pagastā, Dagdas novadā (kadastra Nr. 6092 006 0146, reģistrēts Daugavpils tiesas Šķaunes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā), daļu - zemes gabalu 0,1306 ha platībā.
Sertificēts vērtētājs noteica, ka nekustamā īpašuma “Pakaviņas” tirgus vērtība 2018. gadā 18. jūnijā ir 2600 eiro apmērā jeb 0,1576 eiro par kvadrātmetru.
Sertificēts vērtētājs noteica, ka nekustamā īpašuma “Lazdiņi” tirgus vērtība 2018. gada 15. jūnijā ir 150 eiro.
Nekustamā īpašuma “Pakaviņas” viens no kopīpašniekiem nepiekrīt noteiktajam atlīdzības apmēram par atsavināmo īpašumu un atsakās parakstīt atsavināšanas līgumu.
Savukārt nekustamā īpašuma “Lazdiņi” īpašnieks ir uz noteiktu laiku pārcēlies dzīvot uz Vācijas Federatīvo Republiku un telefoniski ir informējis, ka nezina, vai tuvākajā laikā varēs ierasties Latvijā, lai parakstītu atsavināšanas līgumu.
Pamatojoties uz iepriekš minēto (abos gadījumos nekustamo īpašumu īpašnieki nav noslēguši līgumu par nekustamo īpašumu atsavināšanu), ir izpildījušies Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 13. pantā noteiktie priekšnoteikumi likumprojekta par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām izskatīšanai Saeimā.
Labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot nekustamo īpašumu “Pakaviņas” un “Lazdiņi” īpašniekiem pamattiesību ierobežojumu, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu, jo minētie nekustamie īpašumi nepieciešami īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai - robežapsardzības infrastruktūras būvniecībai valsts robežas joslā gar Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežu, kas paaugstinās Latvijas Republikas un Eiropas Savienības ārējās robežas drošību.
Mainīt valsts robežas joslas izvietojumu tā, lai tā neskartu nekustamos īpašumus “Pakaviņas” un “Lazdiņi”, nav iespējams.
Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi pirmajam lasījumam.
Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Latvijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas” (Nr. 503/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Butāns. Likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir divas nedēļas jeb šā gada 25. novembris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 25. novembris.
Darba kārtībā - likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” (Nr. 333/Lp13), otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.
J. Butāns (JK).
Juridiskās komisijas šā gada 27. oktobra sēdē tika skatīts likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” (Nr. 333/Lp13).
Kopumā Juridiskajā komijā tika izskatīti deviņi priekšlikumi.
1. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura priekšlikums - mainās vārdu locījums. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura priekšlikums - precizē likumprojekta nosaukumu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Daļēji atbalstīts 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Butāns. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 5. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums, kas precizē zemesgabala robežu shēmu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 3. pielikumu, jo par nekustamo īpašumu “Līgaiši” ir panākta vienošanās par labprātīgu atsavināšanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 7. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Paredz precizēt nekustamā īpašuma “Līgaiši” robežu shēmu.
Ņemot vērā, ka ar 6. priekšlikumu, Juridiskās komisijas priekšlikumu, šis īpašums ir izslēgts no likumprojekta, komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Butāns. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt no likumprojekta 4. pielikumu, jo par nekustamo īpašumu “Līgaiši” ir panākta labprātīga vienošanās par atsavināšanu un pielikums vairs nav vajadzīgs. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Butāns. 9. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta 4. pielikumu.
Taču, ņemot vērā, ka minētais pielikums ir izslēgts no likumprojekta ar Juridiskās komisijas lēmumu, komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Butāns. Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi otrajam lasījumam.
Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” (Nr. 333/Lp13) otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Butāns. Likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir trīs mēneši jeb 2022. gada 11. februāris.
Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - 2022. gada 11. februāris.
Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Juridiskajā komisijā iesniegtajiem priekšlikumiem esam veltījuši trīs komisijas sēdes.
Un tagad - par katru no iesniegtajiem priekšlikumiem.
1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Attiecas uz tiesiskajām attiecībām ar ārvalsts elementu un paredz noteikt, ka juridiskās personas rīcību un tiesībspēju nosaka pēc valdes reģistrācijas vietas. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa-Egnere. 2. - deputātu Jura Pūces un Ineses Voikas priekšlikums. Gan šis priekšlikums, gan arī turpmākie deputātu iesniegtie priekšlikumi ir saistīti ar laulības šķiršanas regulējumu. Par šiem priekšlikumiem notikusi arī atsevišķa Tieslietu ministrijas, deputātu un ekspertu diskusija. Šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa-Egnere. 3. - deputātu Jura Pūces un Ineses Voikas priekšlikums. Paredz, ka tiesa likumā noteiktajos gadījumos, ja tam piekrīt viens laulātais, var šķirt laulību arī tad, ja laulātie dzīvo šķirti mazāk nekā gadu. Arī tas ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa-Egnere. 4. - deputātu Jura Pūces un Ineses Voikas priekšlikums. Paredz izslēgt Civillikuma 74. panta otro daļu, kurā noteiktas tiesas tiesības atlikt laulības šķiršanas lietas izskatīšanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem samierināšanas nolūkā gadījumos, kad viens laulātais piekrīt otra laulātā prasībai šķirt laulību vai kad viens no laulātajiem uzsācis kopdzīvi ar citu personu un šajā kopdzīvē ir piedzimis bērns vai ir gaidāma bērna piedzimšana, - ja, tiesas ieskatā, ir iespējams saglabāt laulību. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Ir lūgts balsojums par šo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Pūces un Voikas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 55, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
I. Lībiņa-Egnere. 5. - deputātu Jura Pūces un Ineses Voikas priekšlikums. Paredz izslēgt tiesību normu, kura paredz tiesas tiesības laulību nešķirt, kaut arī tiesa secina, ka laulība ir izirusi, ja laulības saglabāšana izņēmuma kārtā būtu nepieciešama nepilngadīgā bērna interesēs. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa-Egnere. 6. - deputātu Jura Pūces un Ineses Voikas priekšlikums. Paredz salāgot Civillikuma regulējumu... saistībā ar laulāto šķirtās dzīves posma samazināšanu no trim gadiem uz vienu gadu... Civillikuma sadaļā par mantojuma tiesībām. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa-Egnere. 7. - atbildīgās komisijas, proti, Juridiskās komisijas, priekšlikums. Redakcionāli precizē pirmajā lasījumā atbalstīto tiesību normu par to, ka kopīpašnieks, kurš ir ieguvis domājamās daļas nekustamajā īpašumā, kurā ietilpst māja ar dzīvojamām telpām, var prasīt tiesā kopīpašuma dalīšanu agrāk nekā piecus gadus no īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā tikai tad, ja tam ir svarīgs iemesls. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa-Egnere. 8. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Šie Civillikuma grozījumi - tas ir ilgi gaidīts mēģinājums risināt tās juridiski tiesiskās nepilnības kopīpašuma regulējumā, uz kurām savā blakus lēmumā lietā Nr. SKC-259/2019 norādīja Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments, aicinot izstrādāt un noteikt mūsdienu apstākļiem atbilstošu kopīpašuma regulējumu, īpaši - attiecībā uz kopīpašuma dalīšanas jautājumiem.
Pēc iepazīšanās ar Tieslietu ministrijas darba grupā sagatavoto kopīpašuma dalīšanas tiesiskā regulējuma pilnveides projektu Nacionālā apvienība iesniedz arī savu redzējumu par uzlabojumiem. Un kāpēc tā?
Tātad - neliels atskats uz nesenu vēsturi šā jautājuma kontekstā. Te maza piezīme - kopumā ir pagājuši nepilni divi gadi kopš Senāta sprieduma. Augstākās tiesas Senāta spriedumā konstatētā problemātika galvenokārt ir saistīta ar kopīpašumu un kopīpašuma dalīšanu nekustamā īpašuma izpratnē. Konkrētāk - ar tiesu praksi, kurā paveras iespēja ļaunprātīgi izmantot esošo regulējumu par kopīpašuma dalīšanu; dalīšana vairākumā gadījumu rezultējās ar īpašuma izsoli.
Tieslietu ministrijas piedāvātie un Juridiskās komisijas savā ziņā uzstājīgi virzītie grozījumi nav gājuši vispārējā kārtībā, tas ir, caur Ministru kabinetu, bet no darba grupas iesniegti Saeimā un attiecīgi virzīti kā Saeimas Juridiskās komisijas iesniegts likumprojekts.
Tātad Civillikumā paredz noteikt piecu gadu ierobežojumu attiecībā uz iespēju tiesā prasīt kopīpašuma dalīšanu, un tādi paši ierobežojumi kopīpašnieku vairākumam... prasīt kopīpašnieka domājamo daļu atsavināšanu, ja, īstenojot kopīpašuma tiesības un pienākumus, tā rīcība bijusi negodprātīga.
Tieslietu ministrijas piedāvātais piecu gadu... termiņa ierobežojums kopīpašuma dalīšanai turpinās līdzšinējās tiesu prakses iedibināto kārtību, ka lēmumi par kopīpašuma dalīšanu rezultējas kopīpašuma izbeigšanā, ko nevar uzskatīt par mūsdienām atbilstošu vai saprātīgu risinājumu.
Otrs problemātisks aspekts Tieslietu ministrijas piedāvātajos grozījumos ir punkts, saskaņā ar kuru kopīpašnieku vairākums var prasīt izslēgt citu kopīpašnieku, kurš bijis negodprātīgs. Šāda regulējuma ieviešana būs pretrunā ne tikai ar proporcionalitātes, bet arī vienlīdzīgu iespēju... tiesībām. Piemēram, trīs kopīpašnieku situācijā, ja vienam pieder virs 50 procentiem kopīpašuma daļu, viens no īpašniekiem ir ar daudz plašākām tiesībām un kā vienīgais var lemt... prasīt cita kopīpašnieka izslēgšanu, tā ignorējot pārējo kopīpašnieku tiesību aizsardzības nepieciešamību.
Uz minēto grozījumu punktu problemātiku jau vairākkārt ar sava redzējuma iesniegšanu norādījusi gan Nacionālās apvienības frakcija, gan arī Saeimas Juridiskais birojs, paužot bažas par ietvertajiem satversmīguma riskiem. Jānorāda, ka līdzšinējais process - konkrēto Civillikuma grozījumu izstrāde Tieslietu ministrijas darba grupā un sekojusī skatīšana Saeimas komisijā - raisa ne vienu vien jautājumu par procesa caurspīdīgumu, par to, vai pastāv patiesa vēlme izstrādāt vislabāko iespējamo regulējumu pastāvošo problēmu risināšanai, vienlaikus rūpējoties par regulējuma pielāgošanu mūsdienām.
Pēc noraidošās attieksmes pret Nacionālās apvienības un Juridiskā biroja paustajiem iebildumiem Juridiskā komisija... Pirms likumprojekta iesniegšanas Saeimā vērsāmies Tieslietu ministrijā ar lūgumu izsniegt grozījumu izstrādei izveidotās darba grupas sanāksmju protokolus, lai varētu labāk iepazīties ar grupas tieslietu ekspertu argumentāciju un diskusijām, kuras likušas nonākt pie Tieslietu ministrijas virzītās konkrētās redakcijas. Pārsteidzošā kārtā tik elementāra, ikdienišķa lūguma izpildei bija nepieciešams vairāk nekā mēnesis un virkne atgādinājumu, un rezultāts bija tas, ka saņēmām protokolu, kurš ir anonimizēts.
Izvēle anonimizēt protokolus, tā liedzot pilnvērtīgi izprast diskusiju būtību un darba grupas dalībnieku profesionālo pieredzi, pamatojot konkrētus grozījumus vai atsaucoties uz tiesu praksi, raisīja ne vienu vien jautājumu - gan par to, kas licis Tieslietu ministrijai pēkšņi mainīt līdzšinējo praksi, gan par pašu pretestību jebkādām korekcijām izstrādātajā piedāvājumā.
Tagad - konkrētāk par Nacionālās apvienības iesniegtajiem priekšlikumiem. Konkrēti, 8. priekšlikums un... 8., 9. un 11. priekšlikums būtu jāskata kopumā... kopsakarā.
Un tagad - par to pašu 8. priekšlikumu.
Tātad īpašums... Satversmē ir aizsargātas īpašumtiesības, un kopīpašums pēc būtības ir apgrūtinājums, kas tiek uzlikts īpašumam. Taču kāda kopīpašnieka izstāšanās nevar apdraudēt citu kopīpašnieku tiesības uz īpašumu.
Uz problēmu - normu piemērošanu tiesu praksē - norādīja arī Senāts savā lēmumā. Pamatojums ir tas, ka varam normu padarīt elastīgu, paredzot, ka kopīpašniekam ir tiesības izstāties no kopīpašuma, neizbeidzot kopīpašumu.
Lūdzu apvienot debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.
R. Kols. Tikpat būtiski ir apzināties, ka mazākuma... kopīpašuma daļu īpašnieku tiesības iespējams aizsargāt, līdzīgi kā tas darīts kapitālsabiedrību modelī, kur risināta nesamērīgas proporcionalitātes problemātika.
Ar piedāvātās versijas apstiprināšanu tiktu radīts elastīgums regulējumā, dodot iespēju izstāties no kopīpašuma vai prasīt tā dalīšanu, bet neļaujot piespiest. Tā tiktu novērsti riski, uz ko norāda Augstākās tiesas Senāta spriedums; netiktu arī automātiski izbeigts kopīpašums, tiklīdz uzsākta dalīšana tiesā, un tiktu novērstas arī iespējas ļaunprātīgai regulējuma izmantošanai caur esošo tiesu praksi.
Kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt 8. - Nacionālās apvienības iesniegto priekšlikumu, kā arī 9. un 11. priekšlikumu, jo, kā jau minēju, tie savstarpēji saistīti.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai, lūdzu, komisijas vārdā būtu kas skaidrojams?
I. Lībiņa-Egnere. Komisijā mēs uzklausījām gan uzaicinātos ekspertus, gan Juridisko biroju. Kā jau es teicu, kopumā šim likumprojektam bija veltītas trīs komisijas sēdes, un šajās diskusijās tika uzsvērts, ka jau šobrīd likumā ir noteikts, ka kopīpašniekam ir tiesības izstāties no kopīpašuma. Līdz ar to Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 22, pret - 53, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Lībiņa-Egnere. 9. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kas saistīts ar iepriekšējo. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie kolēģi! Turpinu saistībā ar jau iepriekš minēto.
Tātad 9. priekšlikums no Nacionālās apvienības puses piedāvā grozījumu redakciju. Redakcija nodala nekustamā īpašuma kopīpašuma regulējumu no kopīpašuma vispārīgi, nosakot gan nekustamā īpašuma kopīpašuma radīšanas, nodibināšanas veidus, lai tā mazinātu dažādu interpretāciju iespējamību... jo, kā redzams pašreizējā, spēkā esošajā, regulējumā, neskaidru atrunu, ja... nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nerunā tam pretim... skaidri arī nenosakot, kas tad ir nodibināšanas noteikumi.
Lai nodrošinātu regulējuma atbilstību mūsdienīgumam, uz ko arī aicinājis Augstākās tiesas Senāts, būtu likumprojektā jānodala atsevišķa nodaļa tieši kopīpašuma dalīšanas tiesiskajam regulējumam. Kopīpašuma izpratne sakņojas 1937. gada Civillikuma izpratnē, bet kopīpašums attiecas gan uz kustamo, gan nekustamo īpašumu.
Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi jau ieskicē specifisku regulējumu attiecībā uz dzīvokļa īpašuma, kopīpašuma dalīšanu; arī Augstākās tiesas Senāts savā blakus lēmumā galvenokārt runā par kopīpašumu tā dalīšanas kontekstā.
Augstākās tiesas Senāta aicinājums likumdevējam - padarīt šo regulējumu elastīgāku un atbilstīgāku 21. gadsimta realitātei, kurā... kopīpašuma izpratnē nekustamais īpašums ir tikai viens no kopīpašuma veidiem - papildus datiem, kapitāldaļām, intelektuālajam īpašumam un citiem formātiem.
Tāpat jau ir paredzams, ka kopīpašuma regulējumu būs jāturpina pilnveidot, ņemot vērā jauno ekonomikas organizēšanās un īpašuma tiesību formu attīstību. Tā sauktā dalīšanās ekonomika ir viena no tām. Šajā pašā likumā šāda pieeja jau izmantota jautājumā par apbūves tiesībām.
Līdz ar to es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt Nacionālās apvienības frakcijas priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?
I. Lībiņa-Egnere. Komisijā 9. priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 19, pret - 55, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Lībiņa-Egnere. 10. - Juridiskās komisijas izstrādāts priekšlikums, kurš ir redakcionāla rakstura un precizē likuma pantu par kopīpašuma izbeigšanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Lībiņa-Egnere. Un 11. - Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikums, kurš... komisijā netika balsots, jo Juridiskais birojs apstiprināja, ka tas nav balsojams.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Kolēģi! Lai arī apzinos, ka šis konkrētais priekšlikums nav balsojams, es tomēr pabeigšu skaidrojumu par to loģiku, kāda ir bijusi Nacionālās apvienības frakcijas iesniegtajiem priekšlikumiem... un arī, kā jau likumprojekta referente minēja, jā, protams, ir tiesības izstāties no kopīpašuma; tas apgalvojums nebūt nav pretrunā... Bet ir viena būtiska nianse - jebkuram izstājoties no kopīpašuma... skaidrs, ka kopīpašums izbeidzas.
Līdz ar to tas, ko es arī iepriekš minēju un kas diemžēl Saeimā neguva atbalstu... Kopīpašniekiem saglabājot iespēju, ja tie ir vairāki... ja kāds izstājas, tad saglabājas kopīpašums, tas automātiski netiek izbeigts.
Tātad - par šo konkrēto priekšlikumu. Piedāvātajā redakcijā netika uzspiesta tāda kopīpašuma izbeigšana tā dalīšanas gadījumā. Atrunāti vairāki iespējamie scenāriji, kā rīkoties gadījumā, ja kāds no kopīpašniekiem... izstājas paši vienošanās kārtībā vai tiesas ceļā, ja nav iespējams vienoties.
Tāpat es aicinu... ar šo priekšlikumu... no likumprojekta izslēgt strīdus gadījumos minēto un nekad tiesu praksē nelietoto izlozes formātu. Arī komisijas sēdes gaitā Tieslietu ministrija ir norādījusi, ka īpašuma tiesības nebūtu pakļaujamas nejaušības principam.
Ņemot vērā to, ka aizvien nākas dzirdēt par gadījumiem, kad, nonākot situācijās, kuras saistītas ar kopīpašuma domājamām daļām un to sadali, iedzīvotāji nepamatoti un pēc būtības netaisnīgā ceļā zaudē savus īpašumus, nav pieļaujama kavēšanās ar šiem grozījumiem normatīvajos aktos.
Vienlaikus neuzskatām, ka būtu pieļaujama arī otrās sprieduma daļas ignorēšana, izvēloties nevis radīt mūsdienu vajadzībām un realitātei pielāgotu regulējumu, bet pielietot kā ar cirvi... tāda tipa metodi... nevis rast niansētu pieeju strīdīgiem gadījumiem, bet vienkārši pie jebkuras iespējas likvidēt kopīpašumu kā tādu.
Saprotu, ka šis priekšlikums nav balsojams, bet ļoti ceru, ka tiesu prakse mainīsies kopīpašuma jautājumos un ļaunprātīgi šīs tiesības netiks izmantotas.
Es esmu pārliecināts un zinu, ka pie šī jautājuma par kopīpašuma regulējumu, visticamāk, jau pārskatāmā nākotnē mēs būsim spiesti atgriezties un to visu pārskatīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai ir skaidrojums komisijas vārdā?
I. Lībiņa-Egnere. Kā jau minēju, komisijā šis priekšlikums netika balsots, jo tas mainītu visu iepriekš balsoto koncepciju. Līdz ar to... Komisijā nav bijis balsojuma par šo.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikums nav balsojams.
I. Lībiņa-Egnere. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Esam izskatījuši visus 11 iesniegtos priekšlikumus.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Lībiņa-Egnere. Juridiskā komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu vienu mēnesi, tātad 11. decembri... šā gada 11. decembri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 11. decembris.
Godātie kolēģi! Deputāti Pūce, Baumane, Zamurs, Šteins un Rukšāne-Ščipčinska lūdz izsludināt Saeimas sēdē pārtraukumu līdz šā gada 12. novembra pulksten 9.00.
Par šo priekšlikumu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu izsludināt šā gada 4. novembra attālinātajā ārkārtas sēdē pārtraukumu līdz šā gada 12. novembra pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - 9, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Tātad darbu pie 4. novembra sēdes darba kārtības turpināsim rīt pulksten 9.00 attālināti.
Godātie kolēģi! Man jūs jāinformē par iesniegtajiem deputātu jautājumiem.
Deputāti Zariņš, Agešins, Rubiks, Krišāns un Nikonovs ir iesnieguši jautājumu, kas adresēts veselības ministram, - “Saistībā ar jūsu atbildi uz Deputātu jautājumu Nr. 297/J13 par jūsu izvairīšanos sniegt pieprasīto informāciju uz Deputātu jautājumu Nr. 291/J13 par papildus sniedzamo informāciju saistībā ar Covid-19 statistiku”. Jautājumu nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.
Deputāti Zariņš, Agešins, Rubiks, Krišāns un Nikonovs ir iesnieguši jautājumu veselības ministram - “Par Covid-19 stacionārajām ārstēšanas izmaksām”. Jautājumu nododam veselības ministram.
Deputāti Zariņš, Agešins, Rubiks, Krišāns un Nikonovs ir iesnieguši jautājumu “Par Covid-19 ārstēšanai paredzēto medikamentu iepirkumu un to izlietojumu”, ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.
Un deputāti Švecova, Stepaņenko, Sprūde, Možvillo un Petraviča ir iesnieguši jautājumu “Par CSDD piederošo kapitāla daļu atsavināšanu (privatizāciju) 4 kapitālsabiedrībās”, ko nododam gan satiksmes ministram, gan ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.
Godātie kolēģi! Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.
Tātad pārtraukums līdz šā gada 12. novembra pulksten 9.00, kad turpināsim izskatīt 4. novembra sēdes darba kārtību attālināti.
Arlabvakaru!
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 19. (attālinātā ārkārtas) sēdes
2021. gada 4. novembrī
turpinājums 2021. gada 11. novembrī
| Likumprojekts “Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Nr. 1143/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4911) |
|
| - Ziņo | - dep. M. Bondars |
| - Debates | - dep. M. Možvillo |
| Likumprojekts “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 321/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4927) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Kaimiņš |
| - Debates | - dep. N. Kabanovs |
| - dep. J. Iesalnieks | |
| - dep. A. Kaimiņš | |
| Likumprojekts “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 322/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4928) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Kaimiņš |
| - Debates | - dep. N. Kabanovs |
| - dep. J. Iesalnieks | |
| - dep. J. Dombrava | |
| - dep. A. Kaimiņš | |
| Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 549/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 4932) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Kursīte |
| Likumprojekts “Trauksmes celšanas likums” (Nr. 1167/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4741, 4910) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Pūce |
| Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 1179/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4807, 4925) |
|
| - Ziņo | - dep. K. Feldmans |
| Likumprojekts “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Nr. 1217/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4930, 4930) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Skride |
| Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” (Nr. 463/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1543, 4935) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma “Dzeņi” Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – pierobežas ceļa pie Pāternieku robežkontroles punkta zemes nodalījuma joslai” (Nr. 466/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1546, 4936) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas” (Nr. 503/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1748, 4937) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” (Nr. 333/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4938) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Butāns |
| Likumprojekts “Grozījumi Civillikumā” (Nr. 906/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 4909) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Lībiņa-Egnere |
| - Debates | - dep. R. Kols |
| - dep. R. Kols | |
| - dep. R. Kols | |
| Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, A. Rubika, J. Krišāna un V. Nikonova jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Saistībā ar jūsu atbildi uz Deputātu jautājumu Nr.297/J13 par jūsu izvairīšanos sniegt pieprasīto informāciju uz Deputātu jautājumu Nr. 291/J13 par papildus sniedzamo informāciju saistībā ar Covid-19 statistiku” (Nr. 311/J13) | |
| Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, A. Rubika, J. Krišāna un V. Nikonova jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Covid-19 stacionārajām ārstēšanas izmaksām” (Nr. 312/J13) | |
| Informācija par deputātu I. Zariņa, V. Agešina, A. Rubika, J. Krišāna un V. Nikonova jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Covid-19 ārstēšanai paredzēto medikamentu iepirkumu un to izlietojumu” (Nr. 313/J13) | |
| Informācija par deputātu Ļ. Švecovas, J. Stepaņenko, K. Sprūdes, M. Možvillo un R. Petravičas jautājumu ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam un satiksmes ministram Tālim Linkaitam “Par CSDD piederošo kapitālo daļu atsavināšanu (privatizāciju) 4 kapitālsabiedrībās” (Nr. 314/J13) | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
| Informācija par ārkārtas sēdi | |
Datums: 11.11.2021 15:36:38 bal001
Par - 22, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1143/Lp13), 3.lasījums
Datums: 11.11.2021 15:37:30 bal002
Par - 68, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību (1143/Lp13), 3.lasījums
Datums: 11.11.2021 15:53:15 bal003
Par - 17, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (321/Lp13), 3.lasījums
Datums: 11.11.2021 15:54:21 bal004
Par - 50, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (321/Lp13), 3.lasījums
Datums: 11.11.2021 16:05:06 bal005
Par - 21, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (322/Lp13), 3.lasījums
Datums: 11.11.2021 16:06:02 bal006
Par - 46, pret - 30, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (322/Lp13), 3.lasījums
Datums: 11.11.2021 16:13:46 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (549/Lp13), 3.lasījums
Datums: 11.11.2021 16:16:03 bal008
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Trauksmes celšanas likums (1167/Lp13), 1.lasījums
Datums: 11.11.2021 16:19:06 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (1179/Lp13), 1.lasījums
Datums: 11.11.2021 16:21:26 bal010
Par - 76, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1217/Lp13) atzīšanu par steidzamu
Datums: 11.11.2021 16:22:15 bal011
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (1217/Lp13), 1.lasījums
Datums: 11.11.2021 16:28:11 bal012
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai (463/Lp13), 1.lasījums
Datums: 11.11.2021 16:32:35 bal013
Par - 76, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamā īpašuma “Dzeņi” Piedrujas pagastā, Krāslavas novadā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – pierobežas ceļa pie Pāternieku robežkontroles punkta zemes nodalījuma joslai (466/Lp13), 1.lasījums
Datums: 11.11.2021 16:39:12 bal014
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamo īpašumu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām – Latvijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas (503/Lp13), 1.lasījums
Datums: 11.11.2021 16:42:54 bal015
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai (333/Lp13), 2.lasījums
Datums: 11.11.2021 16:45:56 bal016
Par - 55, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Civillikumā (906/Lp13), 2.lasījums
Datums: 11.11.2021 16:54:20 bal017
Par - 22, pret - 53, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi Civillikumā (906/Lp13), 2.lasījums
Datums: 11.11.2021 16:57:28 bal018
Par - 19, pret - 55, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Civillikumā (906/Lp13), 2.lasījums
Datums: 11.11.2021 17:02:03 bal019
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civillikumā (906/Lp13), 2.lasījums
Sēdes videotranslācija
| 11.11.2021. | 9.00 |
11.05 |
12.20 |
15.30 |