Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divdesmit ceturtā (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 15. novembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas šā gada 15. novembra otro attālināto ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā ir gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā.

Pirms sēdes par procedūru runāt ir pieteikušies deputāti Evija Papule un Aldis Gobzems.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze. Zināms, ka, lai arī ir vara un vēlme visu totalitāri pārvaldīt, tomēr 13. Saeima, ja jūs paskatīsieties šo trīs gadu garumā, gandrīz nemaz nav strādājusi pilnā apjomā un nepārtraukti neizpilda Satversmē noteikto skaitli “100”.

Skaidrs, ka aizliegums strādāt attālināti neatkarīgi no tā, ir sadarbspējīgs sertifikāts vai nav sadarbspējīga sertifikāta, nav drosmīgu cilvēku solis, drīzāk jau drosmīga cilvēka solis ir nepiedalīties melos.

Šajā brīdī es aicinu tomēr ļaut tiem deputātiem, kuriem nav sadarbspējīga sertifikāta vai kuri nav to uzrādījuši, tomēr strādāt, jo Saeimas sēdes notiek attālināti, līdz ar to apdraudējuma citu veselībai nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, un šī lieta ir sekojoša. Tātad visi likumi, tajā skaitā arī budžeta likums... pilnīgi skaidrs, ka tas uz šī pamata var tikt apstrīdēts Satversmes tiesā un, ticamāk, arī tiks apstrīdēts. Numur viens.

Numur divi. Ir pilnīgi skaidrs, ka tiem deputātiem, 62 Saeimas deputātiem, kas balsoja pretēji Satversmes 1. pantam un pretēji Satversmes 5. pantam, vienu dienu nāksies juridiski atbildēt. Tā dzīvē ir iekārtots, un šeit nekādas žēlastības nebūs, tie nav nekādi joki.

Šī Saeima iznīcina demokrātisku valsti. Faktiski demokrātiska valsts vairs neeksistē no pagājušās nedēļas, un šis režīms ir noziedzīgs. Objektīvi – noziedzīgs režīms.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Labi, kolēģi. Beidzot ķersimies pie darba.

Vispirms par to, kā mēs šodien plānojam strādāt. Godātie kolēģi! Mēs plānojam pārtraukumu 15 minūtes – no pulksten 12.00 līdz 12.15 – un stundas pārtraukumu – no pulksten 13.30 līdz 14.30. Tātad pirmais pārtraukums – 15 minūtes – no pulksten 12.00 līdz 12.15, otrais – stundu garais pārtraukums – no pulksten 13.30 līdz 14.30.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā – likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šī likumprojekta mērķis ir valsts un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks, noteikt vienotu regulējumu ar privātā sektora kapitālsabiedrībām par uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanu, maksāšanu un atspoguļošanu grāmatvedībā, kā arī papildināt Ministru kabineta pilnvarojumu dividenžu noteikšanas regulējumā, attiecinot to uz citiem kapitālsabiedrību veidiem.

Komisijā ir saņemti divi priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu normas, kas attiecas uz spēkā stāšanās datumiem. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu. Tātad vēlreiz. Balsosim par 1. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V. A. Tērauda. 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Nosaka likuma spēkā stāšanās datumu - 2022. gada 1. februāris. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

V. A. Tērauda. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Skatām likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Šim likumprojektam komisijā ir saņemti 19 priekšlikumi.

1. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Paredz samazināt PVN likmes elektroniskajā formātā pārdotajām grāmatām. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! No vienas puses, paldies, ka priekšlikums ir atbalstīts. Tomēr man jāsaka, ka ir mazliet nepiedodami, ka valdība, veidojot budžeta izmaiņas, īpaši šajā likumā, bija piemirsusi tādu būtisku lietu kā digitālos mācību līdzekļus.

Jau vairāk nekā pirms gada Saeima pieņēma likumu grozījumus izglītības jomā, ka attālinātās mācības, tātad izmantojot digitālos resursus, ir normāla mācību procesa sastāvdaļa, līdz ar to ir savdabīgi, ka šis ir jāpieņem ar grozījumu... pamatojumu.

Tai pašā laikā mūsu priekšlikums pamatā... ietver gandrīz visu literatūru, kas būtu nepieciešama mācībām, tai skaitā arī zinātnisko literatūru, arī daiļliteratūru. No vienas puses, izbrīna tas, ka tālākajā priekšlikumā, kurā daļēji iekļauts mūsu priekšlikums, jūs esat piemirsuši šīs sadaļas. Bet jebkurā gadījumā - nav īsti piedodami, domājot par mācību literatūru, piemirst to, ko šī Saeima, 13. Saeima, jau ir iebalsojusi, atbalstot izglītību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Es vēlos pievērst jūsu uzmanību ne tikai šim - 1. - priekšlikumam, bet arī 2. - Ministru kabineta priekšlikumam jeb konkrēti kultūras ministra Puntuļa priekšlikumam. Tā galvenā atšķirība jeb... Ir divas atšķirības starp šiem diviem priekšlikumiem.

Pirmā atšķirība, protams, ir iesniedzēju uzvārdi: 1. priekšlikumam - opozīcijas deputāti, otrajam - valdības ministrs. Otrā atšķirība ir formulējums, proti, 1. priekšlikumā ir izmantots vārds “ieskaitot”, 2. priekšlikumā izmantoti vārdi “tai skaitā”. Te mēs redzam, ka Ministru kabinets atzinumu, kur 1. priekšlikums... 1. priekšlikumu valdība nav atbalstījusi, bet 2. priekšlikumu valdība ir atbalstījusi. Tā kā starp šiem diviem priekšlikumiem ir tikai divas atšķirības, proti, “ieskaitot” vai “tai skaitā”, tas nozīmē, ka ir tikai divi iespējamie iemesli, kāpēc mūsu valdība visā savā gudrībā ir atbalstījusi vienu un nolēmusi neatbalstīt otru... jeb pirmo.

Tātad - vai nu tie ir iesniedzēji... Protams, ņemot vērā to, ka mūsu valstī tomēr ir “viens likums - viena taisnība visiem”, es nekādi nevaru noticēt tam, ka mūsu valdība varēja atbalstīt vai neatbalstīt kādu priekšlikumu, vadoties tikai un vienīgi no tā, kas ir šā priekšlikuma autors. Mūsu valstī ar mūsu valdību tas taču nekādi nevarēja notikt. Tāpēc šo versiju es uzreiz, kolēģi, atmetu.

Līdz ar to mums paliek tikai viena versija, kāpēc valdība neatbalstīja šo - 1. - priekšlikumu, un tas acīmredzot ir tas, ka, valdības ieskatā, vārds “ieskaitot” nav tikpat labs kā vārdi “tai skaitā”. Ņemot vērā tik, tā teikt, radikālu reakciju - neatbalstīt, acīmredzot valdība uzskata, ka vārds “ieskaitot” kaut kā maldinās sabiedrību vai tos cilvēkus, kas mēģinās lasīt un interpretēt šo likumu. Visticamāk, kaut kādā tuvā nākotnē mēs no valdības sagaidīsim aizliegumu izmantot vārdu “ieskaitot”, tā vietā drīkst izmantot tikai vārdus “tai skaitā”. Iespējams, pat Valsts valodas centram tiks uzdots kontrolēt to, lai sabiedrība nelietotu vārdu “ieskaitot”, bet tikai un vienīgi vārdus “tai skaitā”.

Kolēģi, ja jūs uzskatāt, ka šāda valdības iniciatīva vai šāda valdības nostāja, attieksme pret vārdu “ieskaitot”, nav pieļaujama, ka latviešu valodā tomēr vajadzētu atstāt vārdu “ieskaitot” un ļaut to izmantot ar vienādām tiesībām... ar vārdiem “tai skaitā”, es aicinu jūs nosūtīt šādu signālu valdībai un atbalstīt 1. priekšlikumu, bet neatbalstīt 2. priekšlikumu. Protams, būtība no tā nemainīsies, bet mēs nosūtīsim valdībai... likumdevējs skaidri pateiks valdībai, ka latviešu valodā ir izmantojams gan formulējums “ieskaitot”, gan formulējums “tai skaitā”, ka tas nozīmē vienu un to pašu un abiem formulējumiem ir vienādas tiesības būt izmantotiem latviešu valodā.

Un, kolēģi, es jums vēlos vēlreiz atgādināt, ka šī sēde organizēta, pārkāpjot Satversmes 5. pantu, kas apšauba visu to, kas šobrīd notiek, - visus balsojumus, visu to, ko no šodienas dara 13. Saeima. Mēs strādājam, pārkāpjot Satversmi, kolēģi. Diemžēl.

Es aicinu nodrošināt Satversmes 5. panta izpildi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien tiešām liela diena - budžeta pieņemšana, un es ceru uz konstruktīvu darbu, tai skaitā izskatot priekšlikumus, un varbūt arī Saeima izdarīs kaut kādas izmaiņas šajos likumprojektos un šajos priekšlikumos. Diemžēl nav izdevies panākt šo atbalstu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet varbūt Saeimā kaut kas varētu mainīties.

Kolēģi, par šo priekšlikumu. Protams, 1. un 2. priekšlikums pēc būtības ir pilnīgi vienādi, un tad, kad opozīcijas deputāti... un paldies opozīcijas deputātiem, kas iesniedza šo priekšlikumu, par šīs problēmas norādīšanu, ko acīmredzot ir saskatījusi arī valdība, - kļūdu, kas bija pieļauta budžeta sagatavošanas laikā, respektīvi, par šiem dažādajiem digitālajiem materiāliem, ko ir iespējams iegādāties... arī samazinātā PVN likme - tāpat kā visām grāmatām un citām lietām.

Bet, kolēģi, es tomēr gribētu pievērsties tam, ka pievienotās vērtības nodoklis ir viens no lielākajiem budžeta ienākumu avotiem, un tomēr... Ja mēs skatāmies, kā mūsu kaimiņvalstis ir rīkojušās... Latvija šobrīd piedāvā piemērot samazināto PVN likmi tikai grāmatām un digitālajām lasāmvielām, un dažādiem citiem materiāliem. Man ir jautājums - kāpēc? Tas šajā likumprojektā patiesībā bija vienīgais... kāpēc vispār šo likumu atvēra. Cita nekā te pēc būtības nav. Manā ieskatā, nākamie priekšlikumi, ko ir iesniegusi opozīcija, par kuriem mēs noteikti arī runāsim, daudz precīzāk parāda tās problēmas, kas šodien būtu jārisina Latvijā, attiecībā uz to, kur jāsamazina slogs iedzīvotājiem caur nodokļu politiku, izmantojot PVN (pievienotās vērtības nodokļa) sniegtās iespējas un piedāvātos risinājumus.

Šajā brīdī šis priekšlikums, protams, ir atbalstāms, bet tas ir tāds dziļi simbolisks. Dombrovska kungs jau minēja par šīm vārdu izmaiņām, kas raisa smaidu. Kad opozīcija norāda objektīvi uz kļūdu, valdība cenšas izlikties, ka viņi jau paši arī saprata un piedāvā tieši to pašu, tikai mainot vārdu secību, lietojot citus vārdus.

Varbūt te būtu vietā valodniekiem pastrīdēties, bet es gribētu piekrist, ka tīri simboliski pareizi būtu nevis daļēji atbalstīt, bet atbalstīt pēc būtības vismaz vienu opozīcijas priekšlikumu jau pašā dienas sākumā, jo citi opozīcijas priekšlikumi, cik esmu sekojis līdzi budžeta izskatīšanai, īsti nav atraduši dzirdīgas ausis. Mums ir virkne citu deputātu priekšlikumu, kas ir atraduši... par tiem mēs arī noteikti runāsim, bet šajā gadījumā, manuprāt, šī ir tāda politiskā greizsirdība un tā ir nevietā. Deputāti ļoti precīzi parādīja, kur ir problēma un aplamība iesniegtajā likumprojektā un iesniegtajā valdības piedāvājumā, ko piedāvāja labot, un tas būtu atbalstāmi pretstatā tam, kādu ceļu ir gājusi valdība.

Kopumā par šo likumprojektu, es domāju... mēs runāsim pie citiem priekšlikumiem... Pārējie priekšlikumi, manuprāt, ir daudz nozīmīgāki un daudz atbilstošāki šīsdienas situācijai, kurā mēs šobrīd esam... un kādi atbalsta veidi caur šo nodokli ir jāsniedz iedzīvotājiem. Tāpēc aicinu atbalstīt šo - 1. - priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labrīt, cienītā Saeimas priekšsēdētāja un dārgie kolēģi! Beidzot esam ķērušies pie nākamā gada budžeta izskatīšanas. Ir labi, ka diena sākas ar labām ziņām, tai skaitā ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur priekšlikums, par ko diskutējam, ir saistīts ar nākamo - kultūras ministra iesniegto, valdībā saskaņoto, koalīcijā saskaņoto - priekšlikumu par to, ka PVN likme arī tiešsaistē iegūtajiem izdevumiem būs pieci procenti līdzšinējo 12 procentu vietā.

Atgādināšu, ka spēkā esošā redakcija ir tāda, ka drukātajiem un tiešsaistē iegūtajiem izdevumiem, piemēram, grāmatām, pievienotās vērtības nodoklis šobrīd ir 12 procenti, bet no nākamā gada tas paredzēts piecu procentu apmērā.

Jāatgādina... Un vispār vēlos uzsvērt, ka budžeta veidošana - tas nav kaut kāds process, kur X stundā tiek pieņemts viens lēmums un pēc tam, piemēram, izpildvarā un Saeimā tas vairs netiek grozīts. Arī tas, ka kultūras ministrs ir iesniedzis šo koalīcijas priekšlikumu, - tas ir darba turpinājums, viena no budžeta korekcijām, ko mēs Saeimā arī pieredzēsim... Starp citu, atbilst visām valodas normām, tas vairāk runājot par 2. priekšlikumu, kurā 1. priekšlikums ir iekļauts.

Aicinu stingri sekot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu lemtajam par to, kāds tad galu galā tas ieteicamais budžeta formāts, redakcija varētu būt, arī šajā gadījumā stingri sekot, kā komisijas deputāti ir balsojuši. Tie nav nejauši cilvēki, kas komisijā ir sapulcējušies, tie ir cilvēki ar zināmu pieredzi, iespējams, daudziem no viņiem šajā sasaukumā šis ir jau ceturtais budžets, ko viņi izskata. Tāpēc ļoti žēl, ka ir prasīts balsojums par šo priekšlikumu, jo tas tiešām objektīvi ir daļēji iekļauts 2. priekšlikumā.

Ja nebūtu prasīts balsojums, deputāti piekristu šim komisijas ierosinājumam - daļēji atbalstīt, iekļaut 2. priekšlikumā, bet, tā kā ir prasīts balsojums, tīri saskaņā ar procedūru aicinu balsot “pret” vai - tiem, kas mēdz atturēties par daudz ko - atturēties... un pēc tam - atbalstīt 2. priekšlikumu, kas arī tā valodnieciski korekti... tātad saskaņā ar koalīcijas vēlmēm no nākamā gada nodrošinās piecu procentu likmi grāmatām, tai skaitā tiešsaistes izdevumiem, arī presei un visam pārējam.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Es atļaušos nepiekrist mana kolēģa Feldmana kunga teiktajam, jo man bija iespēja piedalīties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, un es negribētu teikt, ka valdība diži mēģināja kaut ko uzlabot šajā likumprojektā vai koalīcija kaut mazliet centās kaut ko uzlabot šajā likumprojektā.

Šis konkrētais priekšlikums - tā ir objektīva, skaidri redzama iesniedzēja kļūda, kuru opozīcijas deputāti piedāvāja labot, jo ikvienam, iedziļinoties šajā likumprojektā, ir pilnīgi skaidrs, ka, visticamāk, bija aizmirsies pievienot šādu papildu skaidrojumu.

Komisijā kopumā visas šīs pāris nedēļas, kad gāja budžeta izskatīšana, diemžēl bija tā, ka lielākajai daļai priekšlikumu, kas bija saistīti ar nozarēm... nebija neviena nozares eksperta, kas varētu atbildēt uz deputātu jautājumiem, deputātu bažām, deputātu priekšlikumiem, kaut vai aicinot izskaidrot, kāpēc kaut kas nav atbalstāms. Bija tāds maratons, ko vadīja komisijas priekšsēdētājs, (viņam tāds darbs), bet pārējie astoņi, visi kopā būdami, es neteiktu, ka diži iedziļinājās kaut kamā. Bija tāds, jā, koalīcijas... jūs pareizi teicāt, koalīcijas balsojums. Un tas arī viss. Vairāk jau nekas tajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nebija, bija tikai koalīcijas balsojumi, kas atspoguļosies, es domāju, šodien.

Tāpēc paldies, Feldmana kungs, ka jūs piedalāties debatēs. Un aicinu jums pie nākamajiem priekšlikumiem to darīt aktīvāk un skaidrot pēc būtības, vismaz mēģināt paskaidrot, kāpēc viens vai otrs priekšlikums nav atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt! Paldies. Reflektējot uz Feldmana kunga teikto un kopumā uz darbu kontekstā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēm, izskatot nākamo gadu budžeta pakotni, vēršu uzmanību uz vienu detaļu, kas patiesībā ir ļoti būtiska.

Tiešām vienā no pirmajām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēm ministrijas amatpersonas pat neuzskatīja par nepieciešamu... otrajā lasījumā piedalīties un atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Un kāpēc tas bija svarīgi? Tas bija svarīgi tieši tāpēc, ka, piemēram, 1. priekšlikums netiek atbalstīts, 2. priekšlikums, kas ir analoģisks, ir atbalstīts. Un tad rodas jautājumi. Bet kopumā uz ko tas norāda? Ka atbildīgās ministrijas ierēdņi vai pārstāvji nepiedalās komisijas sēdēs un nesniedz atbildes. Tā ir attieksme. Un tā ir attieksme nevis pret pozīcijas deputātiem, bet pret opozīcijas deputātiem.

Opozīcijas deputāti nepiedalījās valdības sēdēs vai darba grupās, kas lēma un izskatīja, kā tiek sadalīts budžets nākamajiem gadiem. Nodokļus maksā visi Latvijas iedzīvotāji. Visi - gan tie, kas balsoja “par” pozīcijas deputātiem, gan tie, kas balsoja “par” opozīcijas deputātiem. Bet priekšlikumus, kā sadalīt naudu, - atbalsta tikai tos, ko sniedz pozīcija. Un šajā gadījumā tieši tas moments, kamdēļ neatbalstīja priekšlikumu, ko iesniedza opozīcija, izskan diezgan smieklīgi un neloģiski, jo mums ir viens mērķis - lai dzīve Latvijā kļūtu kvalitatīvāka, labāka un lai budžeta līdzekļi tiktu izlietoti pēc iespējas lietderīgāk un efektīvāk, visas sabiedrības interesēs, nevis pozīcijas deputātu interesēs.

Pozīcija ļoti dāsni sadalīja kvotas - plus mīnus... vidēji katram politiskajam spēkam, kas atrodas pozīcijā, tie bija 400 tūkstoši eiro... naudas līdzekļu katrai no pozīcijā pārstāvētajām partijām. Opozīcijas deputātu priekšlikumi praktiski neguva atbalstu, otrajā lasījumā tos izskatot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, un tas ir nožēlojami.

 Šajā gadījumā es lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, jo tas parāda elementāras cieņas esamību pret opozīcijā esošiem deputātiem un pret viņu darbu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei otro reizi.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Pateicos par debatēm, bet tai pašā laikā droši vien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam nevajadzētu pretendēt uz jaunu... Endzelīna statusu, bet tieši pretēji - iespējams, ka Ministru kabineta sēdēs ir jāiesaista Valsts valodas centrs vai kāds valodas speciālists vai eksperts, kas varētu pateikt, kuru vārdu lietot vai nelietot.

Bet katrā gadījumā uz jaunu Endzelīnu jums laikam... Feldmana kungs, laikam nespīdēs. Un tomēr - es saprotu, ka kļūda ir jālabo, un priecājos, ka kļūda tiks izlabota, bet jebkurā gadījumā atkal - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāja kungs, drosmīga cilvēka solis ir nepiedalīties melos, un nevajag aizstāvēt to, kas ir acīmredzams. Bet jebkurā gadījumā priecājos, ka arī digitālie instrumenti tiks izmantoti mācību procesā - mazlietiņ lētāk -, kaut arī, protams, man ir žēl, ka ir iekļautas kartes (un ir skaidrs, kādēļ - to zināmā mērā Ordeņu kapituls, iespējams, ir parādījis), bet netiek iekļauta zinātniskā literatūra un tās lietas, kas tiešām mācībām būtu vajadzīgas.

Bet jebkurā gadījumā aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šeit mēs redzam šo greizsirdību no valdības, un, saprotot savu kļūdu, viņi ir steiguši iesniegt savu priekšlikumu, lai nebūtu tā, ka tiek atbalstīts kāds no opozīcijas priekšlikumiem. Bet ir ļoti liels prieks, ka kopumā, pēc idejas, šis priekšlikums tiks atbalstīts. Tikai rodas jautājums un tāda neizpratne... šeit Nauris Puntulis ir sapratis savu kļūdu.

Es atceros Ekonomikas ministrijā vienu tādu Jāni Vitenbergu, kurš man stāstīja par idejām, un mēs redzam, kur ir arī sniegti priekšlikumi par samazināto PVN gaļai... viņš man blakus sēž un stāsta, cik tas labi ir un ka tas patiešām būs labs pienesums, jo viņš savās profesionālajās gaitās ir strādājis ar augļu tirdzniecību un redzējis, kā tas uzlabo...

Sēdes vadītāja. Godātais kolēģi! Mēs šeit runājam par 1. priekšlikumu.

Ē. Pucens. Bet es jau... lūdzu... Jā, jā... un es gribu pabeigt...

Sēdes vadītāja. Par 1. priekšlikumu, kas ir saistīts ar literatūru, nevis ar gaļu.

Paldies, debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Komisijā priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Tamdēļ aicinu balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 38, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 2. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz samazinātas PVN likmes grāmatām, izdevumiem un iespieddarbiem gan drukātā, gan digitālā formā. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Te nu arī nonākam līdz juridiski korektam, valodnieciski korektam un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā... deputātu pietiekami izsvērtam priekšlikumam, kas nodrošinās piecu procentu likmi grāmatām, digitālajiem izdevumiem - vispār izdevumiem - nākamgad.

Vēlējos arī norādīt opozīcijai, ka šeit runa ir par to, ka notiek budžeta korekcijas, tātad diskusijas par budžetu sākas izpildvarā, pēc tam turpinās lēmējvarā. Šī ir viena no tādām korekcijām. Varu apliecināt, ka konkrētais priekšlikums jau ilgāku laiku tika skaņots arī koalīcijas... starpā, bet problēma bija diskusijas par fiskāliem aprēķiniem. Līdzko fiskālie aprēķini tika saņemti, tika arī saskaņots šis konkrētais priekšlikums, par ko mēs tūlīt balsosim un ko es aicinu stingri atbalstīt.

Tā ka es aicinu nespekulēt vai, pareizāk sakot, nemanipulēt ar informāciju par to, ka ir kaut kādas kļūdas vai kaut kas ir noskatīts no opozīcijas. Es domāju, mēs visi labi saprotam, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš bija visai īss, nebija iespējams kaut kā pagaidīt, kad vieni iesniegs priekšlikumus un pēc tam... kaut kā tos noskatīties un pēc tam iesniegt kā savus. Tas laika ziņā bija diezgan grūti izdarāms. Bet man ir prieks, ka arī Kultūras ministrija, kuras parlamentārais sekretārs tūlīt, pēc manis, runās, bija sagatavojusi fiskālos aprēķinus, lai šis priekšlikums Saeimā budžeta korekciju ietvaros tiktu īstenots.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Labdien! Kultūras ministra - 2. un 3. - priekšlikums paredz piemērot pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā visos formātos izdotajām grāmatām, arī mācību grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, publikācijām, tostarp tiešsaistē vai lejuplādējot, ņemot vērā, ka gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs jau ir ieviesta vienāda pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme grāmatām un periodiskajiem izdevumiem fiziskā un digitālā versijā. Tas atbilst gan Eiropas Savienības kopējai politikai, gan mūsu valsts interesēm.

Mūsu valstī šāda likme veicinās digitālās ekonomikas attīstību un vienlīdzīgi nosacījumi tiks nodrošināti visai nozarei, savukārt Eiropas Savienībā kopumā šādu pazeminātu likmi atļāva Eiropas Savienības Padomes 2018. gada 6. novembra direktīva 2018/1713.

Tiešām tā arī ir, ka tā nebija nekāda kļūda, kā arī Feldmana kungs teica, - Kultūras ministrija jau sākotnēji informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam bija minējusi arī elektroniskās grāmatas un digitālo izplatīšanu, kurām pazemināms pievienotās vērtības nodoklis. Taču, protams, Ministru kabinetā kopumā tika vērtēta kopējā nodokļu politika, nodokļu ieņēmumi, konkurence, un beigās nonācām pie tā, ka ir vienādas - gan drukātās, gan elektroniskās - grāmatas.

Izmaiņas ir nepieciešamas, jo līdzšinējā PVN standartlikmes piemērošana elektroniskajām grāmatām un digitālajām laikrakstu, žurnālu versijām neveicina izdevēja ekonomisko motivāciju attīstīt un piedāvāt lasītājiem šo produktu segmentus, un tā tiek bremzēta šo nozaru digitālā transformācija.

Gan Latvijas, gan citu valstu mediju patēriņa vajadzības liecina, ka nākotnē kāps plašsaziņas līdzekļu saturs digitālajā formātā, tātad šim formātam būs pieaugoša nozīme nacionālās informatīvās telpas veidošanā. Šo tendenci apliecina arī kaimiņvalstu - Igaunijas un Lietuvas - likumdevēji, kuri lēmuši par pazeminātās likmes piemērošanu visiem periodiskajiem izdevumiem un grāmatām neatkarīgi no formāta.

Jāpiebilst, ka 3. - ministra priekšlikums paredz piemērot PVN samazināto likmi tikai plašsaziņas līdzekļu radītajām precēm un pakalpojumiem, kas atbilst masu informācijas līdzekļu darbībai. Priekšlikumā ietvertais regulējums neparedz PVN samazināto likmi attiecināt uz jebkuru interneta vietni, bet tikai uz tādu, kas ir masu informācijas līdzeklis. Piemērojot 2. un 3. priekšlikumā noteikto PVN samazināto likmi elektroniski izdotajām grāmatām un periodiskajiem izdevumiem, tiks veicināta grāmatniecības un mediju nozaru digitālā attīstība, kā arī atbalstīta satura daudzveidība un pieejamība tajā formātā, ko patērētāji arvien vairāk pieprasa.

Aicinu atbalstīt 2. un 3. - kultūras ministra priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Es gribu teikt paldies kultūras ministram Naurim Puntulim par to, ka viņš ir pamanījis, lai arī informatīvajā ziņojumā vai kā citādi, pieļauto kļūdu, lai ne tikai mācību grāmatām, bet, skatoties formulējumu, arī mācību literatūrai gan elektroniskajā formātā, gan iespiedformātā tiktu piemērotas pievienotās vērtības nodokļa atlaides.

Tai pašā laikā - negribētu izmantot iespēju... un tomēr - ir redzams, ka koalīcijas deputāti sāk pārtikt viens no otra, un, jo vairāk noliedz kļūdas, jo ir skaidrāk, uzskatāmāk redzams, ka šādas kļūdas tiek pielaistas. Bet, paskatoties arī uz formulējumiem, neieslīgstot valodniecībā, vēlreiz - ne tikai mācību grāmatām, bet arī mācību literatūrai... Vēl joprojām uzturu jautājumu, kādēļ ne bērnu literatūrai, jo arī tā šobrīd palīdzētu bērniem... vairāk lasīt. Bet tai pašā laikā arī tamlīdzīgas shēmas... arī tiks atbrīvotas no PVN.

Tā ka labāk par Endzelīnu palikt tam, kas bija Endzelīns, un mazāk spēlēties ar valodniecības jautājumiem, ja par to nav lielas nojēgas vai ir slikti apgūta attiecīgā viela kādā mācību procesā.

Vēlreiz paldies Naurim Puntulim par šīs kļūdas novēršanu, un aicinu koalīcijas deputātus nepārtikt vienam no otra.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Pēc Feldmana kunga uzstāšanās nevarēju nepieteikties debatēt pie šī jautājuma. Diemžēl ir sanācis tā, ka izpildvara tik tiešām iesniegusi likumprojektu, kurā ir ieviesusies kļūda, un es domāju, ka uz šo kļūdu, visticamāk, norādīja paši grāmatu tirgotāji, kas darbojas šajā jomā, saprotot šo nesakritību.

Bet ir labi, ka ieklausās, un ir labi, ka tiek veiktas šādas izmaiņas, un man... Ļoti labi šī Feldmana kunga uzruna... attiecībā uz to, ka, jā, lēmējvara tad veic savas korekcijas, bet man jāsaka, ka līdz šim Feldmana kungs un citi kolēģi, izpildvara, ir iesnieguši budžetu, kur lēmējvara ir veikusi ļoti maz korekciju. Es pat teiktu - ļoti niecīgas korekcijas. Vienīgās korekcijas, kas ir, tas ir šis priekšlikums un pēc tam - deputātu kvotas (divi miljoni eiro), par kurām mēs runāsim vēlāk, bet pēc būtības citu izmaiņu nav, un tas tikai apliecina to, ka diemžēl lēmējvara īsti nav spējīga nākt ar savu redzējumu atbilstoši šodienas izaicinājumiem, tiem, kas šodien ir aktuāli jautājumi, bet saglabāt budžetu tādu pašu, kādu to vasarā bija sagatavojusi valdība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Pirmkārt, par to, vai valdība ir pieļāvusi vai nav pieļāvusi kļūdu.

Ja, iesniedzot budžeta projektu uz pirmo lasījumu, valdība bija paredzējusi PVN likmes samazināšanu tikai drukātajām grāmatām, bet ne digitālajām grāmatām un uz otro lasījumu iesniedz korekciju, tad pat Feldmana kungam vajadzētu būt skaidram, ka tika pieļauta kļūda.

Kopumā pat pēc... Noskatoties šīs svētdienas raidījumu “Nekā personīga”, protams, apgalvojums, ka valdība nekādi nevarēja pieļaut kļūdu, varētu... daudzi par to varētu pasmaidīt.

Otrkārt, par to, kurš un kā to kļūdu pamanīja. Ja godīgi, protams, daudzi deputāti ir saņēmuši attiecīgās asociācijas (Skaņas pārrāvums.)... par to, ka valdība pieļāvusi kļūdu, nenosakot samazinātu PVN likmi arī digitālajām grāmatām.

Laika secības ziņā skaidrs, ka sākotnēji deputāti iesniedza priekšlikumus, tad valdība izskatīja tos iesniegtos priekšlikumus, gatavoja savus priekšlikumus. Bet es domāju, ka runa nav par to, kurš pirmais pamanīja - deputāti vai valdība -, galvenais ir tas, ka kļūda tika labota. Tas, manuprāt, ir galvenais attiecībā uz šiem pirmajiem diviem priekšlikumiem. Vai nu “tai skaitā”, vai “ieskaitot” - to atstāsim valodnieku ziņā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mazlietiņ reflektējot uz mūsu kolēģa Jansona kunga teikto, ka Kultūras ministrija jau savlaicīgi un ļoti savlaicīgi pie šī priekšlikuma strādājusi. Protams, rodas retorisks jautājums: kādēļ tas nebija ietverts budžeta paketē jau tad, kad mēs to saņēmām Saeimā?

Zināmā mērā prieks arī par kolēģiem no opozīcijas, kuri atsaucās nozares aicinājumam un konkrēto priekšlikumu iesniedza. Mēs redzam, ka tie ir pilnīgi... absolūti identiski... ar to, ko ir iesniedzis kultūras ministrs... ja mēs runājam par viena vārda... locījuma formu... tā esamību vai neesamību, bet doma faktiski ir identiska un priekšlikumi ir identiski.

Diemžēl nākas secināt, ka šādā brīdī... iesniedzot konkrēto priekšlikumu, kad jau likums bija Saeimā, esam radījuši tikai lieku stresu attiecīgās jomas profesionāļiem, kuri nodarbojas ar grāmatu piegādi tiešsaistes režīmā vai... tās lejuplādējot, nu, paralēli... jo paralēli mēs taču mācām gan bērniem, gan... faktiski ļoti daudz kur. Šobrīd arī Saeimā mēs izmantojam attālināti... mācām digitālās prasmes attālināti. Tā ka tiešām tas ir tāds nozares acīgs lēmums, kuram ir atsaukušies opozīcijas kolēģi, un citstarp jau pēc iesniegšanas tas ir pamanīts arī no Kultūras ministrijas puses.

Izsaku zināmu nožēlu, ka tas nebija ietverts jau sākotnējā redakcijā tad, kad mēs to saņēmām, bet labi, ka tas ir šajā brīdī. Un es pievienojos tiem, kas saka - labāk kļūdu izlabot vēlāk, nekā tā kļūda paliek. Un principiāli, ka... koalīcija balsotu “pret” tikai tādēļ, ka kļūdu pirmie ir pamanījuši un to izlabot piedāvā opozīcija...

Es arī aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Komisijā priekšlikums tika atbalstīts.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

V. A. Tērauda. 3. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Paredz samazināt PVN likmi, attiecinot to uz presi un masu informācijas līdzekļiem gan iespieddarbu, gan digitālos formātos, kā arī uz digitālo izdevumu abonentu maksām. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - kultūras ministra Puntuļa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.

V. A. Tērauda. 4. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Paredz samazināt PVN likmi izmitināšanas nozarē. Priekšlikums komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Šī diena - 15. novembris - ir īpaša diena, jo 62 deputāti ir pārkāpuši Satversmi un nav ļāvuši piedalīties visiem deputātiem šajā balsojumā. Tāpat arī 15. novembris ir diena, kad vairāki tūkstoši cilvēku noteikti nevarēs ierasties savās darbavietās. Un vēl jo īpašāk ir tas, ka uzņēmējiem joprojām nav informācijas par to, kad viņiem pienāksies atbalsta mehānismi, lai varētu turpmāk strādāt un maksāt algas saviem darbiniekiem.

Tūrisma nozare nav izņēmums. Jau 2020. gadā opozīcijas deputāti un arī cilvēki... deputāti, kuri saprot šīs nozares, kuras visvairāk varētu ciest šajā krīzē, informēja visus par to, ka tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, sports, skaistumkopšana būs tās nozares, kuras šī krīze vissmagāk skars.

Ja mēs runājam par tūrismu, tad 2020. gadā kopējais tūristu skaits, kas apmeklēja Latviju, bija 1,48 miljoni, tas ir apmēram par 48 procentiem mazāk nekā 2019. gadā. Pēc esošajiem datiem, 2021. gadā tūristu skaits ir palielinājies, bet tas nav pietiekams, lai spētu izdzīvot šajā ekonomiskajā krīzē.

Es joprojām vēlētos saņemt atbildi no Ekonomikas ministrijas, kādus pasākumus viņi ir veikuši 2021. gada vasarā, lai atbalstītu uzņēmējus šajā rudens, teiksim, atkārtotajā pandēmijā.

Mēs labi zinājām, ka mēs saskarsimies ar to, kas notiek šobrīd, bet nekāda darbība no Ekonomikas ministrijas nesekoja. Tādēļ viens no priekšlikumiem, ko partija “Republika” ir iesniegusi, - par samazināto PVN -, kas varētu būt ļoti labs atbalsts, lai šīs nozares uzņēmumi varētu veikt kādus papildu uzkrājumus, lai segtu savus izdevumus, kuri šobrīd nesamazinās, kā to uzskata Ekonomikas ministrija. Joprojām ir jāmaksā par telpām, joprojām ir jāmaksā darbiniekiem un ir jāmēģina izdzīvot.

Tādēļ es aicinu koalīcijas deputātus aizdomāties par to, kā palīdzēt visiem šiem uzņēmumiem pārvarēt krīzi, jo šie uzņēmumi (jūs varbūt neesat par to informēti) maksā jums par šo visu - par algām, ko jūs šobrīd... tagad sēžat.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es domāju, ka priekšlikums ir vietā un ir ļoti labi, ka kolēģi šādu priekšlikumu ir iesnieguši. Un šeit ir objektīvā situācija. Jau iesniedzot šī gada valsts budžetu... es vērsos pie jums, kolēģi, un norādīju uz... kad valdība iesniedza šo budžetu... uz situāciju ārpus Latvijas valsts robežām. Piemēram, situācija Lietuvā, kur šāda samazinātā likme, kas ir deviņu procentu apmērā... pagaidu likme, jāatzīst, tā ir pagaidu likme, ne uz visiem laikiem, tomēr saistībā ar Covid-19 tika noteikta, un tur šis risinājums ir. Tāpat arī Igaunijā šī likme ir mazāka nekā mums - ja es nekļūdos, tā ir deviņi procenti.

Tomēr, ja mēs skatāmies uz tūrisma jomu kopumā, tad pandēmijas pirmajā vilnī tā summa, naudas apjoms, kas izkrita no šīs nozares ārā, - tie bija 100 miljoni mēnesī. Viena no visvairāk skartajām nozarēm. Protams, pirmajā vasarā kaut kādā veidā atguvās, arī šajā vasarā kaut kādā veidā atguvās. Bet tas, ko mēs esam novērojuši, - ļoti daudz sākās šis... nu tāds kā Baltijas burbulis, ja to varētu tā nosaukt, kad mēs tomēr sākām konkurēt - šīs trīs Baltijas valstis - par vietējo tūristu, kurš brauc varbūt uz Latgali vai Kurzemi, tikpat labi viņš var aizbraukt uz Lietuvu vai Igauniju. Un, ja tur šie piedāvājumi ir konkurētspējīgāki, nu tad paši saprotat, kādas izvēles cilvēki izdara laikos, kad tā dzīve nav tā pati vienkāršākā.

Ekonomikas ministrija bija nākusi ar šāda rakstura priekšlikumiem - uz trīs gadiem ieviest samazinātās likmes. Un, manuprāt, būtu visnotaļ pareizi tādu ieviest. Kā nekā šajā pirmajā vilnī uzņēmēju skaits, kurus tas ietekmēja, ja mēs skatāmies uz mazajiem un vidējiem, - kolēģi, tie bija trīs tūkstoši mazo un vidējo uzņēmumu, kuros darbojās vairāk nekā 25 tūkstoši darbinieku.

Šajā brīdī, manuprāt, samazinātās likmes noteikšana, kas šajā priekšlikumā tiek piedāvāta (tie ir pieci procenti), manuprāt, padarītu mūsu... pirmām kārtām jau atslogotu šiem uzņēmējiem dzīvi. Ja mēs paskatāmies, kolēģi, tepat šis priekšlikums ir par izmitināšanu, bet nu kaut kādu bildi jau parāda kaut vai tepat Vecrīgā, kur mums darbavieta, Saeima, tātad Vecrīgā... pastaigājiet pa Vecrīgas ielām, paskatieties tukšās kafejnīcas, kuras ir aizslēgtas, virkne mazo veikaliņu, kas agrāk darbojās, pamatā balstoties tieši uz tūrisma plūsmu, - to vairāk vienkārši nav. Mums ir aizvērušās viesnīcas, mums ir aizvērušās mazās kafejnīcas. Ļoti daudzi uzņēmēji ir principā beiguši savu biznesu, beiguši savu pastāvēšanu, bet tie, kas darbojas, šobrīd cīnās un cīnās par šo ārzemju tūristu, kas... protams, tāpat kā latvietis, tāpat arī vācietis skatās savā maciņā, veicot izvēli, kur doties.

Un, ja mēs saviem uzņēmējiem šādus atvieglojumus nedosim, mēs viņus padarīsim mazāk konkurētspējīgus. Mazie uzņēmēji - trīs tūkstoši gabalu, 25 tūkstoši strādājošo, kam šādi terminēti nodokļu izmaiņu mehānismi tik tiešām šobrīd būtu īstajā vietā īstajā laikā. Un jāatzīst, arī Ekonomikas ministrija to bija redzējusi un nāca ar šādām iniciatīvām - viņi piedāvāja... mēs visi atceramies, ko teica ministrs, ar kādiem paziņojumiem nāca, bet kaut kādu iemeslu dēļ tas nav saklausīts.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu vismaz kādu nākt un paskaidrot, kāpēc šis nav atbalstīts, jo arī atbalsta instrumenti visās šajās valstīs ir līdzīgi, tie ir salīdzināmi, bet nodokļu politika diemžēl mums ir vismazāk konkurētspējīga šajā jomā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Mēs visi redzam, ka šī valdība un 13. Saeima vēl nav atrisinājusi, tā teikt, šo krīzi, bet nodzīvoja šos pēdējos trīs gadus ar parāda līmeņa pieaugumu, kas četru gadu laikā būs septiņi... plus septiņi miljardi eiro. Kā saka, kolēģi, četru gadu laikā vairāk, nekā Igaunija aizņēmusies 30 gadu laikā.

Tātad šī krīze, krīzes pārvarēšana, šai valdībai prasa... notiek ļoti izšķērdīgā veidā, kur mēs redzam, ka koalīcija no vienas galējības, kad valsts amatpersonas lepojas par to, ka cilvēkiem, kas ir dīkstāvē, izmaksāja... ar acīmredzamu lepnumu ziņoja par to, ka viņiem tika izmaksāti trīs eiro mēnesī, aizgāja līdz tam, ka tās fiskālās slūžas ir vaļā - pabalsti tiek piešķirti pat tādām nozarēm kā būvniecība, lauksaimniecība, kurām tie pabalsti īsti nebija vajadzīgi.

Tātad runa ir par instrumentu, kas ir PVN likmes samazināšana vienai no pakalpojumu nozarēm, kas ir piedzīvojusi īpaši lielas problēmas. Mēs redzam, ka valdībā valda apjukums, kurš ir tikpat liels, ja ne lielāks, kā tas apjukums, kas ir sakarā ar visu to pandēmiju kā tādu.

Valdības amatpersonas, finanšu ministrs, no vienas puses, apgalvo, ka PVN likmes samazināšanu nekādi nedrīkst izmantot, jo tas ir liels ļaunums, no otras puses, tās pašas amatpersonas un valdība PVN likmes samazināja gan augļiem... un tad viena valdības ministrija saka, ka tā ir bijusi liela veiksme, otra ministrija saka - nē, tā nebija liela veiksme. Tad tas tagad... mēs tikko redzējām... tika samazināts grāmatām, mēs redzējām, ka valdība pirms dažiem gadiem aicināja akcīzes nodokli, kas pēc būtības tas pats... samazināt alkoholam, lai piesaistītu igauņu tūristus.

Tātad apjukums par to, kad - kādos gadījumos, kādos apstākļos - ir jāizmanto vai nevajag izmantot nodokļu politiku... apjukums valdībā ir ļoti liels. Mēs pie tā varam, protams, pieskaitīt to, ka pats valdības vadītājs... tas bija sen - 2005. gadā... bet pats aicināja samazināt PVN pārtikai līdz, ja es nemaldos, pieciem procentiem. Bet tas bija sen - 2005. gadā, kad Kariņa kungs bija ekonomikas ministrs.

Tātad tas, ka valdība izvēlas pabalstus, nevis nodokļu politiku, lai atbalstītu pakalpojumu nozares, liecina vien par šīs valdības nekompetenci ekonomikā, jo, kolēģi, ja valdībai būtu kompetence ekonomikā, tad valdība saprastu, ka ar nodokļu politiku var sasniegt mērķi daudz efektīvāk nekā ar pabalstiem. Rupji runājot - samazinot PVN likmi, ir iespējams par to, kas, pieņemsim... dabūt to pašu efektu, kā, pieņemsim, 100 miljonu eiro pabalstu... ar pabalstiem var sasniegt... par cenu... budžetam nu, pieņemsim, 50 miljoni eiro. Lai to saprastu, jāsaprot, kas ir pieprasījuma likums, aizstāšanas efekts - tas viss, ko māca (vismaz ko vajadzēja mācīties) augstskolās ekonomikas kursos.

Mēs redzam, ka diemžēl valdība un arī diemžēl ierēdniecība to nesaprot. Un tāpēc mēs tik daudz maksājam par šo krīzi. Arī tāpēc mums tas valsts parāds ir tik milzīgs, kolēģi, - ka valdība nesaprot ekonomikas politiku.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze un kolēģi! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, tādējādi atbalstot mūsu pašu tūrisma nozari, - atbalstīt vietējos uzņēmējus. Nu ir skaidrs, ka tūrisma nozare ir viena no visvairāk cietušajām nozarēm kovida situācijā, tai skaitā arī valdības un arī skaitliskajā ziņā nepilnās Saeimas kļūdaino, haotisko lēmumu dēļ. Šī nozare ir cietusi jūsu muļķīgo, savstarpēji pretrunīgo un dažādo nemākulīgo lēmumu dēļ.

Otrām kārtām - atbalstot šo priekšlikumu, jūs tomēr atbalstītu vienu mazlietiņ gudrāku lietu, pakāpeniski novēršot kovida sekas tūrisma nozarē. Ir daudz dzirdēts... un jūs, protams, varat aizsegties ar IKP datiem, bet tie ir maldinoši, jo tie patiešām nerāda tūrisma nozares patieso situāciju un patiesos zaudējumus.

Aicinu atbalstīt vietējos uzņēmējus (kuri vēl strādā un tic, ka varēs strādāt tuvākajā laikā), novēršot nepareizu lēmumu, tai skaitā skaitliski nepilnās Saeimas lēmumu, sekas.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi! Mēs varam palielināt ministriem algu, prezidentam algu, ierēdņiem algas, deputātiem algas, mēs varam sūtīt daudz dažādu aplamu vēstījumu sabiedrībai, bet priekšlikums, kas skar mūsu pašu nozari, mūsu mazos uzņēmējus... Cilvēki nereti... kuri šo krīzi ir knapi pārvarējuši, ļoti daudzi arī nav pārvarējuši... un mēs nākam pretim nevis tikai ar negatīviem stimuliem, bet nākam pretim... un ne tikai ar kādām naudām, bet ar pozitīviem stimuliem, kas veicina... viņiem tiešām attīstīt un reāli darbināt savu uzņēmumu, nodarbināt cilvēkus.

Nenoliegsim, ka tieši PVN samazināšana ir ļoti būtisks atbalsts jebkurai nozarei, jo īpaši, ja mēs runājam par krīzes skartajām nozarēm. Mēs vēsturiski... esam redzējuši, ko nozīmē tas, ka kādai nozarei mēs samazinām PVN. Nereti tas nozīmē to, ka nesamazinās budžeta ieņēmumi, jo mēs esam pat redzējuši gadījumus, ka taisni otrādāk - ka pieaug, ka daudzas jomas iziet no ēnu ekonomikas ārā. Mēs redzam, ka tas stimulē cilvēkus strādāt daudz godprātīgāk - arī to daļu, kura varbūt šobrīd vairs netic valstij. Viņi redz, ar ko viņiem beidzās pirmajā vilnī daudzie pieprasījumi pēc atbalsta, pēc dīkstāves pabalstiem, pēc grantiem. Viņi redz šobrīd šos lēmumus, kādi ir nākuši caur Ministru kabinetu, kad šī pieteikšanās aizvien vēl nav daudziem skaidra, atbalsts... situācijas atbalsta jomās... un visas pārbaudes no Valsts ieņēmumu dienesta puses, no visu valsts institūciju puses... ka daudzi vienkārši atmet ar roku savai nodarbei, atlaiž darbiniekus jomā, kas ir ļoti būtiska mūsu tautsaimniecībai.

Un mēs zinām, ko tūrisms kopā ar ēdināšanas nozari... cik tā ir liela sadaļa no mūsu visa iekšzemes kopprodukta. Citstarp arī ieņēmumi budžetā nereti pirms krīzes un arī pašā krīzes pirmajā vilnī nomaksātie nodokļi bija pat lielāki, nekā sākotnēji saņēma atbalstā no valsts. Tāpēc tas ir, manuprāt, ļoti loģisks un racionāls signāls no valsts puses, ka mēs nākam palīgā, mēs samazinām to sadaļu, ko valsts ņem no jums, un aicinām jūs rīkoties, aicinām jūs būt aktīvākiem un veicināt savu pakalpojumu pieejamību pēc iespējas plašākai sabiedrības daļai.

Un šajā gadījumā mēs runājam jau pārsvarā arī par vietējiem cilvēkiem - gan tiem, kas izmanto šos izmitināšanas pakalpojumus, gan arī tiem, kas tos sniedz. Tās ir ģimenes, tās ir neskaitāmas mājsaimniecības.

Tāpēc, kolēģi, es arī viennozīmīgi pievienojos aicinājumam atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram... Es atvainojos. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Nu, proti, mēs esam iesnieguši šo priekšlikumu, un ne vienu reizi vien valdības vīri ir runājuši par šāda priekšlikuma ieviešanu. Nedaudz vairāk kā pirms gada Nacionālās apvienības ministrs Jānis Vitenbergs teica, ka attiecīgi šis būtu tūlītējs atbalsts nozarei, lai varētu pārvarēt šo krīzi. Un mēs redzam, ka tiek izstrādāti visādi priekšlikumi, mehānismi, kā palīdzēt nozarēm, bet mēs redzam, ka Rīgā viesnīcas paliek aizvien tumšākas, tukšākas un šie priekšlikumi nestrādā.

Šis PVN samazinājums būtu tūlītējs - tūlītējs! - instruments, par kuru cilvēkiem būtu skaidrs, uzņēmējiem būtu skaidrs, kā viņiem tas palīdz. Un neizprotams ir viens - kas ir noticis ar ekonomikas ministru šā vairāk nekā gada laikā, ka viņa viedoklis ir mainījies.

Tas parāda šīs valdības liekulību, kur tikai ar skaļiem vārdiem iziet uz āru, bet, kad jāatbalsta priekšlikums, tad ir galva ierauta, kā teikt, maisā un vairāk neko nezina.

Aicinu atbalstīt, jo šis ir tūlītējs pasākums, kurš palīdzētu uzņēmējiem turpināt strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Es pirms kāda laika lasīju TVNET šādu rakstu, kas, manuprāt, ļoti sasaistās ar šo priekšlikumu. Tātad “Astoņi kustoņi jeb demokrātija “formas pēc””. Tā autors ir Andris Šuvajevs, Financenet redaktors un žurnālists.

Es izcelšu vienu lietu, ko viņš kā novērotājs un kā sabiedrības loceklis... ikviens “varētu cerēt, ka diskusijas par deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem iezīmēs parlamentā pārstāvēto politisko partiju skatījumu uz noteiktām problēmām. Šādi varētu izzināt politisko racionalitāti, kas nosaka valsts attīstības iespējas analizēt argumentus, kas tiek izmantoti konkrētu priekšlikumu atbalstam. Tomēr šī intuitīvā cerība izrādās naiva. Institūcijā, kam vajadzētu iemiesot valsts demokrātisko garu, diskusija nenotiek. Ir tikai mehāniska balsošana - “par”, “pret”, “atturos”. Priekšlikumi netiek skatīti pēc būtības. Viss ir izlemts iepriekš. Deputāti patiesībā ir skatītāji, un komisijas sēdes ir drīzāk formalitāte, nevis demokrātiskas sabiedrības politiskās gribas izpausme”.

Šos vārdus nesaku es, tos saka žurnālists, kas ir sekojis līdzi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē notiekošajam un arī šodien Saeimas sēdē notiekošajam.

Manuprāt, kolēģi ļoti konstruktīvi argumentēja, kāpēc šis priekšlikums būtu atbalstāms. Un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šādas konstruktīvas debates bija, bet diemžēl bija tikai astoņi “pret”, kaut kas “par” un neviena argumenta, kas ļautu sabiedrībai izprast, kāpēc šādi priekšlikumi netiek atbalstīti.

Tāpēc, kolēģi, aicinu pieteikties debatēs un stiprināt Latvijas demokrātiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Jāatzīmē, ka šajā pandēmijas vilnī būtiski ir pieauguši Latvijas iedzīvotāju tēriņi ārvalstīs. Par to sabiedrību un ekspertus informēja ekonomisti un... bankas ekonomisti.

Ir svarīgi saprast to, ka līdzekļus tērē ārvalstīs, jo tas ir lētāk, tas ir izdevīgāk, un no Latvijas aizplūst nauda. Un tā aizplūst tepat blakus, pie kaimiņiem. Ir jau vairākos atzinumos... ir izpētīts, ka tieši viesmīlības nozare cieta, šo nozari arī ļoti būtiski skāra izmaiņas obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumā... ir skārušas izmaiņas ierobežojumos... Un tā noteikti ir palikusi mazāk konkurētspējīga salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem, kurus krīze skāra krietni mazāk un kur arī ierobežojošie pasākumi un sabiedrības veselības stāvoklis ir pavisam savādāks. Un līdz ar to arī šīs nozares segmenti valstīs blakus - Lietuvā un Igaunijā - cieta krietni, krietni mazāk nekā Latvijā.

Veids... kā palīdzēt nozarei ar samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi... ir viens no visātrāk iedarbināmajiem un nozari labāk motivējošiem saņemties un arī tā kā piecelties no tās situācijas, kurā tā pašlaik atrodas, lai sāktu ķepuroties ārā no tās bedres, kurā pašlaik tā atrodas.

Es uzskatu, ka jāieklausās ekspertos un speciālistos. Un nav jābūt tā, ka Latvijas iedzīvotājiem jābrauc tērēt naudu ārvalstīs. To naudu var un vajag tērēt tepat Latvijā. Tā ir vajadzīga.

Tāpēc es lūgšu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, it īpaši, ņemot vērā to faktu, ka valdība un valdošie politiķi labprāt izdala 146 miljonus, lai būvētu Liepājas cietumu, un 34 miljonus, lai remontētu Saeimas ēku, un vēl virknei citu objektu, komandējumiem un citiem izdevumiem, kas varētu pagaidīt... Nozare attīstoties un stabilizējoties dos krietni lielāku efektu - gan piesaistot vairāk tūristu, gan arī nodrošinot to, ka iedzīvotāji tērē naudu tepat Latvijā, nevis ārvalstīs.

Es uzskatu, ka prioritātes parāda politisko spēku un politiķu patieso seju un arī patieso ieinteresētību par ekonomikas atlabšanu, nevis atsevišķu objektu lobēšanu, kā tas diemžēl notiek kopsakarā ar šo budžetu.

Tāpēc es piedāvāju atbalstīt šo priekšlikumu, nevis atbalstīt Liepājas cietuma būvniecību vai Saeimas ēkas remontu.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim otro reizi.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Uzdosim sev jautājumu, kā šajā gadījumā, saņemot šādu opozīcijas deputātu priekšlikumu, rīkotos kompetenta valdība, kompetentas valdības Ekonomikas ministrija? Tieši Ekonomikas ministrija atbild par tūrisma nozares attīstību. Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs... ja es pareizi atceros, tā ir Ilze Indriksone... parlamentārais sekretārs momentāni piedalītos debatēs, uzstātos un ar faktiem prezentētu, kāda šobrīd ir tā situācija ar mūsu tūrisma nozares, ar viesnīcu konkurētspēju, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, kur Lietuva, es atgādināšu, samazināja līdz nākamā gada beigām pievienotās vērtības nodokļa likmes savām viesnīcām.

Tātad kompetenta valdība mums šodien izstāstītu to, kāda ir situācija ar mūsu tūrisma nozares konkurētspēju. Kompetenta valdība mums šodien izskaidrotu, kāpēc tas, ko dara šī valdība, - tā politika ir labāka nekā opozīcijas deputātu iesniegtais priekšlikums. Bet tas, ko mēs šodien redzam, ir tas, ka valdība klusē, un Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre arī klusē. Vai tas ir tāpēc, ka viņai nav nekāda priekšstata par to, kāda ir mūsu konkurētspēja, salīdzinot ar Lietuvu šajā jomā, varbūt arī jebkurā citā jomā? Jūs nevēlaties nolaisties līdz opozīcijas deputātu līmenim vai... kas?

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien visiem! Es pieteicos debatēm, lai dotu iespēju koalīcijas kolēģiem, kas pārstāv šīs varas pozīciju, sagatavoties un pieteikties debatēm par šo opozīcijas kolēģu priekšlikumu, proti, par PVN likmes samazināšanu viesmīlības nozarei.

Kā cilvēkam, kas arī kaut ko saprot no ekonomikas, man nav saprotams, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstīts, un es tiešām vēlētos dzirdēt pamatojumu, jo jebkura ekonomiskā loģika, vienalga, no kāda aspekta jūs uz to skatāties, runā par to, ka šis priekšlikums visdrīzāk būs ar pozitīvu fiskālo efektu budžetā, jo iekasēt pilnu PVN no nekā ir daudz mazāk, nekā iekasēt samazinātu PVN likmi no biznesa, kas reāli darbojas.

Ja mēs redzam, ka mēs ar šādu priekšlikumu varam padarīt mūsu nozari konkurētspējīgāku, un arī pati nozare par to runā, tad te vajadzētu būt pamatotiem argumentiem no varas puses, kāpēc jūs šo priekšlikumu neatbalstāt. Es ļoti ceru, ka arī nozare klausās šīs debates, cik argumentēti šinīs debatēs nav uzstājusies varas pozīcija un nav spējusi vispār neko pamatot. Es redzu, ka joprojām neviens nav pieteicies debatēm, arī Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs nav pieteicies... un es aicinu sekot līdzi, kā tad nobalsos visi tie, kuri ar putām uz lūpām stāsta, kā viņi grib atbalstīt nozari, kā viņi rūpējas par Latvijas tautsaimniecību. Tātad arī tas ekonomikas politiskais spēks, kura atbildībā pašlaik atrodas Ekonomikas ministrija... Pēc būtības šis būs ļoti reāls, uzskatāms piemērs, kas parādīs, cik atbildīgi, kompetenti spēj rīkoties šī vara vai, precīzāk sakot, cik bezatbildīgi, nekompetenti un visatļauti rīkojas šī vara. Šis būs kārtējais patiesības brīdis.

Aicinu visus sekot līdzi šim balsojumam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam otro reizi.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveicināti, kolēģi! Nu es varu tās... kolēģim Ivaram Zariņam norādīšu, kāpēc koalīcijas deputāti nekāpj... un neaizstāv priekšlikumus. Protams, Ivar, šīs kvotas taču ir sadalītas! Un kvotas ne velti tika sadalītas - lai sēdētu krēslos mierīgi un neko nerunātu. Un tā mēs redzam šīs jaunās partijas, arī jaunie deputāti, kuri sākumā bija tik dedzīgi... un es gribu vērsties tieši pie Jaunās konservatīvās partijas... jūs bijāt tik dedzīgi aizstāvēt... un jūs paši pārstāvat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, kuru jūs vadāt. Un šis ir tiešs risinājums. PVN samazinājums palīdzēs Latvijas uzņēmējiem.

Kur jūs tagad esat? Kāpiet tribīnē un sāciet aizstāvēt, kāpēc nē, kāpēc opozīcija atkal mānās vai melo! Šis ir labs priekšlikums. Ļoti žēl, ka Nacionālās apvienības pārstāvji šeit nav ņēmuši piemēru kā par digitālām grāmatām un nav iesnieguši šādu priekšlikumu. Un es to arī atbalstītu, ja viņi būtu iesnieguši šādu priekšlikumu. Varbūt pienāks brīdis, kad mēs Saeimā lemsim par likumprojektiem un priekšlikumiem pēc būtības, nevis tikai to, par ko ir vienojušies, un tā tas notiek... sabiedrībai ir jāzina... viņi sanāk, vienojas, un tā arī notiek.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Kolēģi! Plānojot budžetu vai strādājot pie budžeta, tas darbs balstās uz diviem principiem, uz divām prasībām - nepieciešamību palielināt ieņēmumus un nepieciešamību optimizēt izdevumus. Un tāpēc, vērtējot arī šo priekšlikumu, būtu svarīgi paanalizēt, kā šos divus vaļus ietekmētu šā priekšlikuma realizācija.

Vēlos atgādināt, ka pavisam nesen mums te bija baigās diskusijas un bija arī pieņemti attiecīgi lēmumi, kad gāja, es teiktu, nevis karš, bet tāds pierobežu strīds, runājot par tirdzniecības lietām, kad bija runa par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, jo manipulācija vai manevri ar nodokļiem līdzēja šinī konkurentu cīņā gūt zināmus panākumus.

Runājot tieši par šo priekšlikumu. Dabīgi, ja mēs runājam par pastāvīgiem darbības apstākļiem, tas var mazināt ieņēmumu daļu, mazinot ieņēmumus no pievienotās vērtības nodokļa šinī nozarē, bet apjomi nav prognozējami. Un šodien, ja mēs gribam prognozēt šos darbības apjomu palielinājumus, mums vajag radīt attiecīgus apstākļus, un šis piedāvājums ir viens no apstākļiem, kas līdzētu, es teiktu, gūt pozitīvus panākumus konkurences cīņā. Par to jau šodien ir runāts.

Ja mēs runājam par izdevumu optimizāciju. Koalīcijas deputāti var pateikt: “Nu mēs jau pieņēmām lēmumus, lai ieguldītu vairākus... lielas summas šinīs nozarēs, lai to atbalstītu krīzes situācijā.” Bet atbalsts šinī gadījumā - tā atkal ir tūlītēja lieta un tūlītējs risinājums.

Ja mēs runājam kaut par diviem soļiem uz priekšu, šinī gadījumā vajag stiprināt pašu nozari. Piedāvātais priekšlikums ir tikai viens no iespējamiem soļiem, kā vajadzētu un varētu palīdzēt tūrisma nozarei, kura pārdzīvo smagus laikus, bet tā nav nogrimusi līdz galam. Un tāpēc šeit konkurences apstākļos ir svarīgi izmantot jebkuru sviru, lai atbalstītu šo nozari, un tāpēc īpaši svarīgi šo priekšlikumu atbalstīt, kaut sekojot līdzi mūsu konkurentiem no Lietuvas un Igaunijas.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

V. A. Tērauda. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 5. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Paredz samazināt PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Dārgie kolēģi! Nu šis budžets nebūs izņēmums. Man liekas, katru gadu uz katru budžetu, to gatavojot, opozīcijas kolēģi mēģina pēc iespējas radoši izdomāt, kādus nodokļus atcelt, nenorādot nekādus fiskālos aprēķinus, nekādus līdzekļu avotus, ne arī kaut kādu īpašu zinātnisku pamatojumu.

Piemēram, šajā budžetā mēs varam redzēt... Tātad es nedaudz pievērsīšos tam, ko šajā budžetā ir paredzēts pārskatīt uz leju vai atcelt arī nodokli. Nu tad pirms brīža bija tūristu mītnēm, tagad ir ēdināšana, tālāk būs par... gaļa, zivis, olas, piens; tālāk būs frizieri, bārddziņi, nagu kopšana, kosmetologs, vizāžists, masieris, tetovētāji, solāriji un SPA; atkal gaļa - cūkgaļa, kazas gaļa, mājputnu gaļa, cita gaļa -, zivis, piens, biezpiens, krējums, sviests, olas; tālāk - elektroenerģijas pārvade; tālāk - dabasgāze un tās pārvade; tālāk - atcelt dzīvojamo māju pārvaldīšanu... Respektīvi, atvainojos, es kaut ko nenosaucu, faktiski viss, kas... jebkuras sabiedrībā sensitīvas tēmas - tām opozīcija bez jebkādiem fiskāliem aprēķiniem piedāvā samazināt vai atcelt pievienotās vērtības nodokli.

Šogad atšķirībā, šķiet, no iepriekšējiem gadiem neredzu, piemēram, priekšlikumu (kas mani nedaudz pārsteidz, jo tas būtu pietiekami populistisks) par PVN samazināšanu medikamentiem. Ja es būtu no tiem, kas gribētu raustīt PVN sistēmu, lai tā būtu pēc iespējas sarežģītāka un apgrūtinātu darbu, piemēram, ja es neizprastu, kāpēc vispār ir tāds PVN, tad es... pirmais, kam es droši vien sniegtu... būtu tieši medikamentiem un mēģinātu panākt dažādu partiju atbalstu. Šogad es neredzu, ka kāds būtu par medikamentiem iesniegts. Tas tāds izņēmums. Bet principā par visu pārējo ir iesniegts, ka vajag samazināt vai atcelt PVN.

Tad nu man, dārgie kolēģi, jums sliktas ziņas. Tātad šādi budžetu neveido, tā nav atbildīga politika, ierosinot visam atcelt nodokļus. Valsts pienākums ir rūpēties par tā sauktajiem kopīgajiem... sniegt sabiedrībai tā sauktos kopīgos labumus, kas ir tādi, par ko atbild... ko nodrošina valsts pārvalde, - šie centrālie publiskās pārvaldes sniegtie visādi... dažādu veidu pakalpojumi. Un līdz ar to ir nepieciešami valstij arī budžeta ieņēmumi.

Dramatiskā populismā ieslīgstot, varētu arī runāt par visu nodokļu atcelšanu vai samazināšanu, bet es domāju, ka arī sabiedrībai ir pilnīgi skaidrs, ka tas kopumā ir absolūti nereāli. Bet tas... katru gadu šādi piedāvājumi, protams, ir - nu no tā nevar izvairīties.

Tūlīt mēs dzirdēsim par to, ka... jau iepriekš dzirdējām... mēs labi zinām, ka objektīvi Latvija vienu brīdi bija, piemēram, sarkanajā sarakstā kovida izplatības dēļ un samazinājās arī tūristu plūsma. Un tiek piedāvāts samazināt PVN, sakot, ka tā plūsma kaut kā palielināsies, ja PVN tiks samazināts. Kaut gan visi sēž - vakcinētie un nevakcinētie sēž mājsēdē un nevar nodarboties... nevar tērēt savu naudu pat vietējā tūrismā, jo viņi vienkārši dažādu citu iemeslu dēļ nedrīkst to darīt vai iet no mājas ārā, vai arī kaut kādu pakalpojumu saņemšana vienkārši... sniegšana ir aizliegta.

Te man jāsaka, dārgie kolēģi, ka ir jācīnās ar cēloņiem - krīzes cēloņiem. Krīzes cēlonis ir tas, ka cilvēki ir... faktiski valsts pārvaldē nav citu iespēju, kā ierobežot mirstību kovida sakarā, kā tikai likt šos ierobežojumus, tai skaitā saimnieciskajai darbībai. Un ātrākais veids ir pārvarēt pandēmiju, lai saimnieciskā darbība pēc iespējas ātrāk atgrieztos normālajās sliedēs.

Kolēģi opozīcijā, jūsu pienākums ir līdzdarboties šo mērķu sasniegšanā, lai pēc iespējas ātrāk tautsaimniecība atgūtos, nevis sniegt populistiskus priekšlikumus par visu iespējamo nodokļu atcelšanu...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs varējām šobrīd redzēt to nekompetenci, kas valda... no Krišjāņa Feldmana puses.

Es tikai pārliecinājos par to, ka viņam ir spējas mācēt lasīt, bet tā domāšana ir tikai īslaicīga, bet turpmāk prognozēt, kā attīstīsies...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu šajās debatēs nerunāt citam par citu, bet par priekšlikumiem.

K. Ģirģens. Tātad es vēlos vērst uzmanību, ka ir jādomā nevis tikai īslaicīgi, varbūt pāris nedēļas uz priekšu, bet ir jāmāk prognozēt tie procesi - kas notiks vairākus mēnešus un pat vairākus gadus uz priekšu. Ir jāmāk domāt procesā, ne tikai šīs, 13., Saeimas ietvarā, bet arī 14., 15. un 16. Saeimas ietvarā, kā attīstīt mūsu Latvijas tautsaimniecību.

Diemžēl skumīgi ir dzirdēt to, ka koalīcijas pārstāvjus aicina samazināt PVN medicīnas produktiem, ko... bet pašam... pats neizdarīja to pēc labākās sirdsapziņas un šobrīd PVN paliks tieši tāds pats, kāds ir.

Bet parunāsim par šo ēdināšanas biznesu. Tātad 2017. gadā Latvijas Restorānu biedrība vērsās pie katras no esošās koalīcijas frakcijām un partijām ar aicinājumu, lai sniegtu vērtējumu, vai viņi atbalsta samazināto PVN likmi ēdinātājiem. Nebija nekāda brīnuma - gan JAUNĀ VIENOTĪBA, gan tēvzemieši, gan “Attīstībai/Par!” ir minējuši to, ka viņi atbalsta šo samazināto PVN un būtu gatavi to arī ieviest, ja nozarē veiktu daudz un dažādus uzdevumus, lai sakārtotu šo nozari.

Šo gadu laikā nozare ir attīstījusies, ir palielinājušies šie algas apjomi, samazinājusies arī ēnu ekonomika, bet kovidpandēmija dziļi skāra šo nozari. Un mēs šobrīd redzam, izejot kaut vai tajās pašās ielās, cik daudz uzņēmumu ir aizvērts ciet, un šie paši darbinieki noteikti arī ir šobrīd aizbraukuši strādāt uz ārzemēm.

Bet jautājums ir, kā mēs varam atbalstīt šo nozari, lai tā turpmāk varētu izķepuroties. Un viens no šiem priekšlikumiem, protams, ir samazinātais PVN, jo tas ļautu esošajiem uzņēmumiem, kuri ir spējuši izdzīvot un varbūt vēl knapi tur šo pēdējo elpu, tomēr varbūt uzkrāt kādus papildu līdzekļus, lai varētu nosegt savus izdevumus, varētu samaksāt darba atalgojumu, jo, kā es šobrīd... kā es minēju, Ekonomikas ministrija joprojām nav spējusi sniegt detalizētu informāciju, kad uzņēmējiem varētu būt papildu finanšu līdzekļi, lai viņi varētu pārvarēt šo krīzi.

Tādēļ es ļoti aicinātu Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru pievienoties šīm mūsu diskusijām un sniegt detalizētu pārskatu ne tikai mums, opozīcijas deputātiem, bet arī visiem pārējiem... uzņēmējiem, lai saprastu, kā... cik ilgi viņiem vispār izdzīvot... cik ilgi viņiem ir jāgaida līdz šiem atbalsta mehānismiem.

Esmu daudzās komisijās aicinājis Indriksones kundzi uzstāties un runāt, bet vienmēr ir kādas atrunas, kāpēc viņa nevar pieslēgties un informēt, - tad vienā mirklī viņa ir pie stūres, tad vienā mirklī kaut kur citur ir aizņemta. Nu tieši šis būtu tas mirklis, lai paziņotu, kā šiem uzņēmējiem šobrīd izdzīvot.

Vēl es varu minēt arī par divkosību, kas šobrīd... notiek arī ar ēdināšanas sektoru. Kaut vai par piemēru var ņemt, ka šobrīd tikai līdz pulksten 21.00 varēs strādāt šie uzņēmēji, bet turpretī tajā pašā laikā Lidl veikali jau šobrīd ir paziņojuši, ka strādās līdz pulksten 23.00. Un mēs esam redzējuši šīs rindas... kas darās šobrīd arī vairāk nekā mēnesi pēc šo veikalu atvēršanas... un pretī mēs noliekam mūsu latviešu uzņēmumus, ēdinātājus, kuriem ir liegts strādāt, kuriem ir jāievēro noteikti metri, ierobežot savu telpu. Cik vien var, no koalīcijas puses šie visi uzņēmēji tiek apspiesti. Bet pats galvenais - šobrīd ir ļoti liela neziņa, kā tālāk izdzīvot. Un neuzskatu, ka tas ir populistiski - rūpēties par šīm nozarēm, kurām jau šobrīd ir nepieciešama konkrēta palīdzība un PVN samazināšana noteikti arī palīdzētu.

Ja mēs runājam par nodokļu atmaksas pagarināšanu, tad tas mazliet ir arī divkosīgi no koalīcijas puses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Valaiņa kungs, vai jums pietiks debatēm ar četrām minūtēm?

V. Valainis (ZZS).

Es mēģināšu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis. Cienītie kolēģi! Man ir jāatbild Feldmana kungam par viņa izteikumiem. Kolēģi, pārmest opozīcijai par priekšlikumiem, kuriem nav aprēķinu, manuprāt, ir nevietā.

Priekšlikumi tika aizstāvēti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un, manuprāt, bija korekti sagatavoti. Ja nebūtu šādu piedāvājumu ar visiem aprēķiniem, tad tos nemaz nevarētu izskatīt. Tas bija Saeimas lēmums, ka tikai var iesniegt... kā priekšlikumus iesniedz budžeta paketē, tāpēc visi priekšlikumi ir balsojami.

Jautājums ir par argumentāciju, un šobrīd, manuprāt... man ir ļoti nepieņemami, ja man kā opozīcijas pārstāvim šobrīd koalīcijas pārstāvji sāk kaut ko mācīt par to, ka jābūt atbildīgai politikai, - apstākļos, kad ir iesniegts budžets ar 4,8 procentu deficītu no iekšzemes kopprodukta, ar 1,3 miljardu lielu deficītu, ar Latvijas vēsturē lielāko aizņēmumu, kāds ir veikts. Un te man tagad pārmet, ka mēs kaut ko ne tā stāstām, kādā veidā vajadzētu atbalstīt mūsu iedzīvotājus.

Bet mazliet tomēr par šo priekšlikumu. Feldmana kungs pārbrauca pilnīgi visam pāri, bet ļoti maz pieskārās pašam priekšlikumam pēc būtības. Un es gribētu teikt, šis arguments, ka visi sēž mājsēdē, - Feldmana kungs, atveriet acis! Godātā koalīcija, atveriet acis! Mājsēde ir, jā, bet tomēr ceļošana nav apstājusies! Cilvēki ceļo Baltijas valstīs (kā jau minēju pie iepriekšējā priekšlikuma), un mēs esam konkurences ziņā... mēs esam šajā vienotajā tirgū, mums ir vienotas robežas. Un, ja mēs paskatāmies, kas notiek Lietuvā... Lietuvā ar... līdz 2022. gada beigām no šī gada 1. jūlija samazināta PVN likme sabiedriskajai ēdināšanai.

Dažādas debates - vajag, nevajag un tā tālāk, bet Lietuvas Seima Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs norādīja, ka pazeminātā PVN likme veicinās ēnu sektora samazināšanos. Vai tas nav būtisks arguments, kolēģi, apstākļos, kad pēdējais Saukas kunga pētījums par ēnu ekonomiku parāda to, ka mūsu ēnu ekonomikas īpatsvars ir pieaudzis par 1,6 procentiem, turpretī mūsu kaimiņvalsts Lietuvas, kura acīmredzot dara kaut ko nepareizi, ēnu ekonomikas dati ir par ceturto daļu - par ceturtdaļu! - zemāki nekā mūsējie.

Kolēģi, jūs saprotat ciparos, tad budžeta ienākumu ziņā šie 1,6 procenti nozīmē 100 miljonus eiro, ko mēs varētu izlietot dažnedažādām lietām. Šobrīd Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars jau tā ir dramatiski augsts un turpinās pieaugt. Un šīs nozares meklēs veidus, kā izdzīvot, un, ja jūs nedosiet... soli pretī šīm nozarēm nenāksiet, tās arī nenāks pretī un šis dialogs starp uzņēmēju un valsti kļūs arvien smagnējāks, un šie ēnu ekonomikas cipari atspoguļos to realitāti, kas šobrīd jau nav sevišķi draudzīga. Un tur arī tie budžeta ieņēmumi, kas varētu rasties.

Šajā gadījumā, ja mēs saglabājam šādi, kā ir, tad vienkārši neradīsies šie budžeta ieņēmumi, tie būs... aizies citās līknēs, kas diemžēl būs ēnu ekonomikas līknes, kas turpinās pieaugt, un budžeta ieņēmumi turpinās samazināties, un tad šis nodokļu slogs būs jau jāliek citiem uzņēmumiem, kas maksās šos... kuriem varēs aplikt... šos nodokļus... kuri no tiem nekādīgi nevarēs izvairīties. Tāpēc...

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Pulkstenis ir 12.00, jūs solījāt līdz 12.00 debates pabeigt.

V. Valainis. Četras minūtes nepagāja, bet nu labi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.

Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Vēl laiks paziņojumam.

Šodien dzimšanas dienu svin mūsu kolēģis deputāts Normunds Žunna, un mēs viņu sveicam!

Vēl deputātu reģistrācija.

Tātad darbu turpināsim pulksten 12.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim debates pēc pārtraukuma.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes... piedodiet, Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Es sākšu ar to, ka es novērtēju kolēģa Krišjāņa Feldmana drosmi. Viņš tā kā vienīgais uz doto brīdi faktiski no visas valdošās koalīcijas... viņš vienīgais nebaidās piedalīties debatēs un, tā teikt, dabūt pa seju no visiem opozīcijas deputātiem. Tas iepretī tam, ka šobrīd par šiem konkrētajiem priekšlikumiem... tas esot Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru tiešais darba pienākums - uzstāties par šiem jautājumiem, bet viņi to nedara, līdz ar to saņemot nodokļu maksātāju naudu vienīgi par amatu, bet nedarot savu tiešo darbu... Varbūt koalīcija varētu iecelt Feldmana kungu par savu, tā teikt, koalīcijas parlamentāro...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, lūdzu nerunāt citam par citu, bet par konkrēto priekšlikumu.

V. Dombrovskis. Es par koalīcijas parlamentāro sekretāru, priekšsēdētājas kundze.

Sēdes vadītāja. Nē, nu šis priekšlikums nav par parlamentāro sekretāru.

V. Dombrovskis. Labi. Bet - turpinot ar priekšlikumiem, jo diemžēl pagaidām koalīcijas parlamentārajam sekretāram par saturu es komplimentu izteikt nevaru.

Te tika uzdoti jautājumi par to, kādi ir aprēķini šim priekšlikumam un kāda ir tā zinātne zem šī priekšlikuma. Un kopumā par to, ka šādi, lūk, budžetu neveido.

Cienījamie koalīcijas kolēģi! Ļaujiet man jums nolasīt dažas atsauksmes par jūsu īstenoto politiku tieši sabiedriskās ēdināšanas nozarē. Es nolasīšu tikai dažus virsrakstus, starp citu, no sabiedriskajiem medijiem, tas nav no Facebook, un tās ir tikai pēdējā... apmēram mēneša laikā tapušās publikācijas.

Viens virsraksts: Restorānu biedrība paziņo, ka nozares uzņēmumi ir nolemti iznīcībai. Cits virsraksts (Latvijas sabiedriskie mediji): “Ēdināšanas nozare prasa ātru lēmumu par darba atsākšanu un ilgstošu valsts atbalstu”. Nozare prasa sekot 21 Eiropas Savienības valsts piemēram, piemērojot sabiedriskajai ēdināšanai pazeminātu PVN likmi.

Vēl viens viedoklis, un tas ir no viena ļoti pazīstama restorāna īpašnieka: “Ja valsts amatpersonas stāsta, ka restorāni var strādāt, bet visiem cilvēkiem jābūt mājās līdz pulksten 20.00 ik dienu, tad tas ir tāpat kā stāstīt cilvēkam, ka viņš var elpot Alpu gaisu, taču ar galvā uzmauktu matētu celofāna maisu.”

Tātad... Lūdzu apvienot debašu laikus, ja tas ir iespējams.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

V. Dombrovskis. Tātad, koalīcijas kolēģi, es ar to vēlos pateikt, ka, ja reiz no nozares ir šādas atsauksmes par valdības īstenoto politiku sabiedriskās ēdināšanas nozarē, tad tas par šo politiku neko labu neliecina.

Feldmana kungs pamatoti aizrādīja uz to, ka šim konkrētajam priekšlikumam - par PVN samazināšanu - nav nekādu fiskālo aprēķinu. Tas ir tiesa, jo šādi fiskālie aprēķini prasa tādus resursus, kuru diemžēl atsevišķiem opozīcijas deputātiem nav. Bet tas ir tieši valdības uzdevums - šādus aprēķinus veikt. Valdības uzdevums ir veidot politiku, izskatot galvenās iespējamās alternatīvas un izvēloties visefektīvāko, vislabāko.

Tātad kompetenta valdība noteikti izskatītu šo politikas alternatīvu, kā samazināt PVN likmi. Un kompetenta valdība noteikti nodrošinātu analīzi un aprēķinus un mēģinātu atbildēt uz šādiem jautājumiem.

Pirmais - cik mēs zaudējam Lietuvai? Es domāju, ka zaudējam cilvēku ziņā... zaudējam gan tūristus, gan cilvēkus, kuri brauc uz Lietuvu tādēļ, ka tur, pateicoties zemākam PVN sabiedriskajai ēdināšanai, ēdieni ir lētāki.

Cik mums izmaksā pabalsts, ko esam spiesti maksāt tai pašai sabiedriskajai ēdināšanai? Cik daudzi no sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem aizies ēnu ekonomikā?

Redziet, es... par to zinātnisko pamatojumu... es, protams, nevienam koalīcijas deputātam, tā teikt, nepārmetu to, ka viņi nesaprot, kā darbojas pieprasījuma likums. To drīzāk man vajag pārmest tiem pasniedzējiem, kas jūs mācīja, un tiem, kas ļāva jums pabeigt tās augstskolas, ko jūs esat pabeiguši, bet pavisam, tā teikt, uz pirkstiem... uz ABC...

Redziet, tad, kad tiek samazināts tāds nodoklis kā PVN, tas dod iespēju un pat faktiski piespiež uzņēmumu samazināt cenu. Tas attiecas arī uz sabiedrisko ēdināšanu, jo daudzi strādā uz līdzņemšanu. Samazinot cenu, palielinās pieprasījums. To sauc arī par aizstāšanas efektu. Līdz ar to šis ir labāks instruments nekā pabalsts, efektīvāks, tāpēc ka, samazinot cenu, uzņēmums faktiski piesaista pieprasījumu, kurš aizietu uz citām nozarēm.

Tātad, kā es jau teicu iepriekš, nodokļu samazināšana ir efektīvāks instruments nekā pabalsti... šajā situācijā.

Ja jūs vēlaties paskatīties, ko zinātne saka, nu tad vajag atgriezties pie vidējā, tā teikt, līmeņa tekstiem ekonomikā. Ja jums ir augstākā izglītība, kolēģi, tad jums vajadzēja... jūs kaut kādā veidā nokārtojāt eksāmenus šajā līmenī.

Mans debašu laiks ir beidzies, vai ne?

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ja mēs dažādos aspektos runājam par krīzes skartajām nozarēm, tad, tieši tāpat kā izmitināšanas nozare, jāpiemin arī mūsu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji - visu veidu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji (sākot no mazām ēdnīcām cilvēkiem, kuri ikdienā nevar paēst mājās, ar budžeta klases ēdināšanas iestādēm, un beidzot ar vidēji glaunām un pat glaunām ēdināšanas iestādēm, restorāniem).

Katra šāda darbavieta, katra šāda ēdināšanas iestāde - tie ir darba devēji, tie ir pārsvarā Latvijas, vietējie, uzņēmēji. Kāds ir paņēmis kredītu, lai attīstītu šo nozari. Kāds ir ieķīlājis savu māju vai radinieka māju licis par nodrošinājumu, lai varētu šo jomu, šo nozari attīstīt un konkrēto vietu attīstīt. Kāds nodarbina desmitiem cilvēku, kāds - dažus cilvēkus.

Taču, ja raugāmies uz nozari kopumā, tad... Kā mēs zinām, pirms pandēmijas tieši šī nozare, ēdināšanas nozare, vismaz pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem, nodarbināja nepilnus 30 tūkstošus nodarbināto. Ja pareizinām vēl ar mājsaimniecībām, ko šobrīd zināmā mērā skar visi ierobežojumi, varam aptvert, cik lielu Latvijas sabiedrības daļu šobrīd skar visi šie lēmumi.

Ja runājam arī par ēdināšanas jomu, kurai milzīgu atbalstu sniegtu PVN likmes samazinājums uz pieciem procentiem, tad mums jāsaprot tas, ko mums netieši apliecināja arī kāds valdības loceklis, tiekoties ar Zaļo un Zemnieku savienības frakciju, - ka valdība nebija gatava atbalsta mehānismiem, nebija devusi atbildīgajam... par jomu atbildīgajam ministram uzdevumu izstrādāt atbalsta mehānismus.

Arī šobrīd... otrā viļņa vai trešā viļņa nu jau pašā pīķī, kad bija mājsēde, tā saucamais lokdauns... Uzņēmēji raksta, ka tagad, kad nule kā ir beigusies šī mājsēde, šis uzņēmējiem pilnīga, absolūta klusuma periods, viņi pa informatīvo tālruni zvana uz Ekonomikas ministriju un vēršas Valsts ieņēmumu dienestā, lai uzzinātu, kad darbiniekiem būs šīs piemaksas par oktobri, un saņem atbildi, ka, visticamāk, tas varētu notikt decembrī. Mēs pat nerunājam par grantiem uzņēmējiem, kuri varētu šos grantus saņemt janvārī.

Par ko mēs, kolēģi, runājam? No atbildīgās komisijas, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, vadītāja mēs dzirdam, ka šis priekšlikums neesot atbildīgs, ka šis priekšlikums neesot zinātniski izsvērts. Taču, kolēģi, vai tas ir atbildīgi - cilvēkiem lūgt aizvērt viņu biznesus, lūgt viņiem atstādināt no darba pienākumu pildīšanas desmitiem tūkstošu darbinieku, bet skaidri nepateikt, kad viņi varēs saņemt algu par oktobri? Decembrī, janvārī? Varbūt kāds vispār nekvalificēsies... Kādi ir šie nosacījumi? Daudzi paļāvās, ka šie nosacījumi būs līdzīgi, tādi paši, kā bija pirmajā vilnī. Nē, tie vēl ilgi nebija publicēti!

Tāpēc, kolēģi, pieci procenti... PVN likmes samazinājums šajā jomā, protams, nav galvenais glābiņš, bet tas tomēr ir kaut kas. Kāds samazinās savam produktam, visai savai ēdienkartei kopējās izmaksas... galapatērētājam. Kāds, iespējams, varbūt pieliks kādu eiro klāt, lai nesamazinātos, bet... lai nepalielinātos kopējā cena līdz ar to, tādējādi paglābjot savu biznesu, jo īre ir jāmaksā, nodokļi ir jāmaksā un darbiniekiem algas ir jāmaksā.

Mēs varbūt ar vieglu prātu varam uz šo jautājumu skatīties, tāpēc ka mums divreiz mēnesī atnāk īsziņas, ka ir ieskaitīts avanss un ir ienākusi alga - neatkarīgi no tā, vai ir mājsēde vai nav, ir lokdauns vai nav lokdauna; neatkarīgi no tā, vai mēs strādājam klātienē vai attālināti. Taču privātajā sektorā strādājošajiem, desmitiem tūkstošu cilvēku, šādas situācijas nav. Un, ja viņiem pakalpojumu sniegšanas iespēja tiek ierobežota, tad... Objektīvā patiesība ir tāda: mēs varam dzirdēt par jauniem bankrotiem un par uzņēmējiem, kuri pārceļas no mūsu valsts uz citām valstīm, kaut vai tepat mūsu reģionā, jo tur ir daudz mazākas attiecīgās represijas no valsts ieņēmumu dienesta un pārtikas un veterinārā dienesta, mazākas administrācijas izmaksas un tamlīdzīgi. Un tie cilvēki saprot, ka arī pēc pandēmijas viņi, iespējams, paliks par darba devējiem un pakalpojumu sniedzējiem citā valstī. Tie, kuri var atļauties. Tie, kuri nevar atļauties, - tiem, protams, būs smagi, smagi bankroti.

Tāpēc, kolēģi, ja mēs runājam par atbildīgu politiku un izsvērtu politiku, tad šī piecu procentu PVN likme - tas ir noteikti labāk nekā šobrīd.

Tāpēc es aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Godīgi sakot, šis priekšlikums, par kuru ir runa, nav ne populisma paraugs, ne arī mēģinājums izgudrot jaunu līdzekli cīņā pret pandēmiju; šis priekšlikums ir viens no mēģinājumiem nodokļu politiku pielāgot pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, un tāpēc tas vērtējams, vadoties no tā apsvēruma.

Runājot vispār par nodokļu politiku kā tādu, jāatceras - tās uzdevums ir ne tikai uzpildīt vai piepildīt valsts maku, bet arī panākt valsts ekonomisko un sociālo attīstību, jo tā nauda šo mērķu sasniegšanai arī vajadzīga.

Runājot vispār par nodokļu politikas grozījumiem, - jā, tiešām, krīzes apstākļos tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā pielāgoties krīzei un paātrināt krīzes pārvarēšanu un tās seku likvidēšanu. Un šis ir viens no tādiem instrumentiem. Ne velti jau šodien ir izskanējis, ka tāds paņēmiens ir izmantots vairākumā Eiropas Savienības valstu (tikai ne Latvijā) un ka tas ir efektīvs līdzeklis.

Un vispār, ja runājam par nodokļiem kā tādiem, es gribu atgādināt arī piemēru no nesenās vēstures: progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa vietā parādījās divi nodokļi - iedzīvotāju ienākuma nodoklis un solidaritātes nodoklis. Tas bija eksperiments, lai pārvarētu finansiālo krīzi, un tam arī bija sava vieta, un tas arī bija realizēts.

Taču šinī gadījumā ir jautājums ne par to - paliks vairāk naudas valsts kasē vai mazāk naudas -, bet par to, kā tas iespējami attīstīs vai saglabās ēdināšanas sektoru mūsu ekonomikā.

Atbalstot šo priekšlikumu, es gribu pateikt tikai vienu - ja netiek radīta vērtība, neparādās arī pievienotā vērtība, ko var apcirpt ar nodokli.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Iepriekš es nepamanīju, ka laiks beidzās, nepaprasīju apvienot laikus, tagad nedaudz paturpināšu.

Pirmā lieta. Saskaņā ar spēkā esošajiem ierobežojumiem klātienē var strādāt līdz pulksten 21.00, bet ēdiens līdzņemšanai izsniedzams bez darba laika ierobežojuma. Tas - vienkārši, lai atspēkotu iespējamās viltus ziņas, kas izskanēja iepriekš debatēs.

Ko es gribu pateikt? No tautsaimniecības viedokļa ir... es pilnībā piekrītu, ka nepieciešams atbalsts uzņēmējiem. Un, protams, atbildīgajā ministrijā pietiekami dinamiski ar šo jautājumu jāstrādā. Un es neatceros gadījumu, ka, piemēram, nezinu, jaunie konservatīvie būtu kaut kam iebilduši. Mēs vienmēr esam bijuši par lielāku atbalstu.

Kas jāsaprot mums? Pieaug mājsaimniecībām uzkrājumi banku kontos šajā pandēmijas laikā, kad nevar nekur iet un nekur nevar tērēt naudu, un visur tā kā... pamatoti arī varbūt... ievēro piesardzību, - pieaug ar ātrumu... kādi 800 miljoni līdz miljards aptuveni... vidēji... 12 mēnešos. Tā ir finanšu nozares apkopotā informācija.

Mums jāpanāk, lai šī nauda (bija gandrīz jau divi miljardi papildus uzkrāti mājsaimniecību kontos, pieaugums gadā ir apmēram... padsmit procenti) tiktu pēc iespējas ātrāk tērēta ekonomikā, un tad tie biznesa plāni, kas ir uzņēmējiem, arī realizēsies. Un to varam izdarīt tikai tad, ja visi sadarbojamies - tai skaitā arī opozīcija, kura ir kavējusi ātrāku izeju no pandēmijas, sadarbojas - šī mērķa sasniegšanai.

Tas ir tas risinājums mūsu ekonomikas attīstībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un kolēģi! Gribu vērst uzmanību, ka faktiski, atbalstot šo priekšlikumu, jūs daļēji atbalstīsiet arī izglītības iestāžu ēdinātājus.

Atcerieties, Feldmana kungs, - pirms gada jūs samazinājāt skolu ēdinātājiem valsts finansējumu par 50 procentiem. Šogad ir bijis mēģinājums atjaunot to un labot šo kļūdu, jā, jo bērni mācās arī klātienē, tas ir nopelns, bet... tomēr...

Atbalstot šo priekšlikumu, jūs samazināsiet izmaksas arī tiem ēdinātājiem, kuri piegādā pusdienas skolām un arī bērnudārziem... šajā ziņā jūs labotu kļūdu.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Pirms runājam par izeju no šīs krīzes, es aicinātu paskatīties arī pašiem - valdībā - uz sevi un atcerēties oktobra notikumus: valdība bija tieši tā, kas neieklausījās ekspertos un pat mēģināja pierunāt ekspertus pakļauties tās viedoklim attiecībā uz to, kādā veidā mazināt saslimstības izplatību, kuras dēļ mēs šobrīd esam tajā situācijā, kurā esam.

Kolēģi, runājot par šo konkrēto priekšlikumu, mēs varam balstīties dažādos avotos, bet varam arī ieklausīties, ko saka, piemēram, Latvijas Restorānu biedrības viens no dibinātājiem un prezidents Jānis Enzis. Viņš, protams, ir veltījis tādu diezgan īpatnēju terminu šai situācijai, nosaucot to par sejspļāvi, bet, es domāju, pamatojums tam ir diezgan interesants.

Proti, ir vairākas lietas, ko viņš ir minējis, pirmām kārtām jau tas: tiek spriests par būtiskiem valsts amatpersonu algu palielinājumiem, par deputātu kvotām laikā, kad atsevišķi nozares darbinieki neredz iespēju samaksāt tekošos rēķinus un dodas peļņā uz ārzemēm.

Tas ir par šo priekšlikumu, kolēģi. Augstas valsts amatpersonas aicina pārkvalificēties krīzes skarto nozaru darbiniekus un mainīt profesiju.

Kolēģi, šīs ir tikai dažas no tām lietām, ko Latvijas Restorānu biedrības prezidents mums visiem saka.

Pēc būtības šis priekšlikums ir ar mērķi palīdzēt šiem uzņēmējiem pārvarēt krīzi, jo ir ne tikai nodokļu maksājumi, ir daudzi citi maksājumi, kuri ir iekavējušies, un no tiem kaut kā būs jātiek ārā. Šis būtu tiešs atbalsts šai jomai - tāds, kādu jau ir sniegušas virkne valstu. Mēs nez kāpēc neredzam šo problēmu vai izliekamies to neredzam. Paskatieties apkārt, gan jau arī jūs ieraudzīsiet.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Runājot par nodokļu likmēm, jāsaprot vēl viena lieta: no tā, cik nodokļu likmes ir panesamas vai nav panesamas kopumā, ir atkarīgs arī ēnu ekonomikas īpatsvars.

Proti, parasti ir tā: ja nodokļu maksātājs, uzņēmējs, saprot, ka viņam jāizvēlas - vai nu nomaksāt visus nodokļus, vai pabarot savu ģimeni, savus bērnus -, tad droši vien viņš būs spiests izmantot arī diezgan agresīvus nodokļu optimizācijas variantus jeb shēmas, kas, manuprāt, nav atbalstāma prakse un arī nav pieļaujama prakse. Taču, ja nodokļu maksātājs redz, ka nodokļu slogs ir tāds, ka viņš tos var samaksāt un vienlaikus viņam paliek līdzekļi, lai uzturētu savu ģimeni, savus bērnus, tad viņš labprāt tos nomaksā.

Samazināta nodokļa likme arī šai nozarei, kā to piedāvā iesniedzēji, būtu tieši tā, kas nodokļu maksātājiem ļautu korektāk izpildīt nodokļu saistības un nomaksāt visus nodokļus. Un šādā veidā tiktu nodrošināti nevis mazāki nodokļu ieņēmumi, bet - tieši otrādi! - lielāki nodokļu ieņēmumi.

Ir jāsaprot arī tas, ka ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā diemžēl gadu no gada pieaug, nevis mazinās - saskaņā ar ekspertu aprēķiniem. Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars ir vislielākais salīdzinājumā ar tuvākajām kaimiņvalstīm - Lietuvu un Igauniju -, un arī pieaug tas krietni straujāk nekā blakusvalstīs.

Ir ļoti interesanti, ka līderis ekonomikas īpatsvara... Latvijā ir tieši Kurzemes reģions, kur pārsvarā tieši Nacionālās apvienības elektorāta bāze atrodas.

Un tāpēc rodas jautājums, vai patiešām tie ekonomiskie instrumenti un nodokļu politika, ko mēs realizējam, ir taisnīga un motivē maksāt nodokļus. Pēc ēnu ekonomikas īpatsvara pieauguma var spriest, ka droši vien nemotivē. Un, pēc ekspertu domām, tuvāko gadu laikā tas vēl pieaugs. Ar ko tas ir saistīts? Ar nodokļu politiku.

Kolēģi, mums ir iespēja labot kļūdas un nodrošināt, lai tiktu realizēta taisnīga politika, un lai patiešām nodokļu maksātāji vēlētos maksāt nodokļus, nevis būtu spiesti (es akcentēšu tieši vārda “spiesti” nozīmi!) izvairīties vai izdomāt kaut kādas shēmas.

Un tās tendences var analizēt un pētīt gan Lietuvā, gan Igaunijā, kur nodokļu slogs ir krietni efektīvāks un mazāks gan attiecībā uz darbaspēku, gan arī attiecībā uz atsevišķiem produktiem. Pievienotās vērtības nodokļa... Patēriņa nodokļu slogs - tas arī parāda valsts attieksmi pret iedzīvotājiem, valsts attieksmi pret uzņēmumiem un nodokļu maksātājiem mazajā biznesā. Mēs zaudējam, un ar katru gadu mēs zaudējam aizvien vairāk un vairāk.

Tāpēc es lūdzu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu, lai nodrošinātu konkurenci ar blakus esošajām Baltijas valstīm, lai mēs nekristu dziļāk ēnu ekonomikas bedrē; lai nebūtu izdevīgi izvairīties; lai būtu izdevīgi godīgi maksāt nodokļus. Un tikai no mums tas ir atkarīgs, ne no viena cita.

Tas, ka varam atļauties paaugstināt atalgojumu ierēdņiem, bet nevaram atļauties samazināt nodokļus uzņēmumiem, - tā, manuprāt, ir ačgārna un ļoti netālredzīga politika nodokļu jomā.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Nobeigumā. Par 5. priekšlikumu.

Kolēģi, jums jāsaprot, ka viens pats PVN samazinājums kā risinājums... tas neglābs ēdināšanas jomu no dramatiskā stāvokļa, kurā tā šobrīd atrodas, taču tas ir labs solis, solis pareizā virzienā, kas varētu ļaut nedaudz ātrāk atgūties pie pirmās iespējamības.

Izglābt šo jomu varam tikai tad, ja, kā jau kolēģi pirms manis minēja, analizējam tiešām šo risku - šo pārrobežu risku, šo pārvirzes risku -, ka uzņēmējs var izlemt doties strādāt uz kādu no kaimiņvalstīm vai uz kādu citu Eiropas Savienības valsti, kā mēs nereti dzirdam... un varam lasīt šos jaunos piemērus.

Un arī - tikai tad, kad valdība rīkosies operatīvi un tiešām reāli sāks pildīt solīto, par ko es arī runāju pirmajā daļā. Tad, kad samaksās uzņēmējiem šo dīkstāves pabalsta daļu... tas attiecas uz to, kas jādara no valsts puses... un kad samaksās solītos grantus... par šo laiku, uz kuru citstarp kopumā raugoties... lai šie uzņēmumi nebankrotētu.

Atceramies, cik lielus nodokļus šie uzņēmēji maksāja pirmskrīzes periodā. Tie bija kopumā... ja skatāmies uz tautsaimniecību kopumā, tad tie ir aptuveni 5,6... no privātajā sektorā strādājošajiem cilvēkiem, kas strādā. Un arī IKP kopumā... maksāja aptuveni 147 miljonus gadā - budžetā iemaksāja 147 miljonus!

Arī krīzes pirmajā vilnī, pirmajā gadā nomaksāja tuvu pie 100 miljoniem. Starp citu, tas bija jūtami vairāk, nekā saņēma atpakaļ no valsts... grūtā brīdī.

Tāpēc saglabāsim šo jomu, lai šie cilvēki pēc iespējas ātrāk varētu atgriezties normālā darbā! Viņi neprasa neko vairāk. Viņi prasa līdzvērtīgus nosacījumus, tādus, kādi ir citur Eiropā, tai skaitā...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

V. A. Tērauda. Komisijā 5. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 6. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Paredz samazināt PVN likmi svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem. Komisijā 6. priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Sākšu ar to, ka atgādināšu, ka Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ir rakstīts - izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem. Bet līdz pat šim brīdim mēs, protams, neesam dzirdējuši argumentus, kāpēc šo samazināto PVN vajadzētu ieviest.

Tālāk. Ja jau Krišjānis Feldmans vēlējās dzirdēt papildu datus, tad es minēšu papildu informāciju, lai varētu kompetentāk pieņemt šo lēmumu.

Sākšu ar Zemkopības ministriju, kura ir atbildīga par šo nozari. Kā mēs zinām, piecu procentu likme jau ir piemērota dārzeņiem. Un sākotnējā argumentācija no Zemkopības ministrijas bija tāda, ka samazinātā, piecu procentu, PVN likme sevi ir attaisnojusi, jo par sešiem procentiem ir pieaudzis nodokļu maksātāju skaits. Tas nozīmē, ka uzņēmēji iznāk no pelēkās zonas, lauksaimnieku produkcijas vērtība ir pieaugusi par sešiem procentiem un kopējā ar piecu procentu PVN likmi apliekamās produkcijas vērtība ir pieaugusi par 19 procentiem. Un šo ir uzsvēris zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītājs Jānis Eglīts.

Tāpat arī 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, nozarē algas pieaugušas par 9,5 procentiem. Savukārt 2019. gadā - salīdzinājumā ar 2017. gadu - šis kāpums ir bijis jau 14 procenti. Tas nozīmē, ka samazinātā PVN likme pozitīvi ietekmējusi algas.

Tikpat interesanta aina paveras, analizējot samazinātās, piecu procentu, PVN likmes fiskālo ietekmi. Proti, sākotnēji prognoze bija, ka ietekme būs 5,9 miljonu eiro apmērā, taču jau 2018. gadā bija redzams, ka faktiski ietekme bijusi tikai 3,4 miljonu eiro apmērā, un 2019. gadā pirmajos deviņos mēnešos tā bija 3,6 miljoni.

Veikalu plauktos cenas minētajiem produktiem bija mazākas nekā Lietuvā un Igaunijā. Latvijā cenas bija samazinājušās par vidēji 11,7 procentiem.

Un tātad sakarā ar šo visu ir veiktas aplēses par samazinātās PVN likmes - piecu procentu apmērā - ieviešanas svaigai gaļai, zivīm, olām un piena produktiem ietekmi. Par vidēji 10,1 procentu samazināsies cenas svaigai gaļai, pienam - par 10,3 procentiem, olām - par 3,9 procentiem. Vienlaikus pieaugs patēriņš: svaigai gaļai - par 2,9 procentiem, svaigām zivīm - par 4,1 procentu, piena produktiem - par 6,6 procentiem, olām - par 0,3 procentiem.

Tātad aplēses rāda:

samazinot PVN likmi gaļai, ietekme uz budžetu varētu būt 9,1 miljons eiro, ietaupījums mājsaimniecībām varētu būt apmēram 7,8 miljoni eiro;

zivīm - 1,3 miljoni eiro, ietaupījums mājsaimniecībām - 0,9 miljoni eiro;

piena produktiem - 9,07 miljoni eiro, ietaupījums mājsaimniecībām - 5,4 miljoni eiro;

olām - 1,87 miljoni eiro, ietaupījums mājsaimniecībām - 2,2 miljoni eiro.

Tāpat es vēlos vērst uzmanību uz to, ka jau 2006. gadā toreizējais ekonomikas ministrs Kariņš iesniedza priekšlikumu par samazināto PVN likmi pārtikas produktiem. Tajā laikā PVN bija vēl 18 procenti, bet priekšlikums paredzēja, ka varētu pāriet uz pieciem procentiem.

Galvenie argumenti bija tādi, ka PVN likmes pazemināšana pārtikai palielinās straujo inflācijas kāpumu... ja jūs neesat pamanījuši - inflācija arī šobrīd ļoti strauji palielinās Latvijā... un samazinās inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem. Tā uzskatīja ministrs.

Tāpat ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka “nodokļa samazināšanā ieguvēji būs tieši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Maznodrošināto ģimeņu kopējais cenu samazinājums varētu sasniegt piecus procentus, jo ģimenēs ar zemākiem ienākumiem patēriņa grozā izdevumu īpatsvars pārtikas produktiem ir gandrīz divas reizes augstāks nekā vidēji situētās ģimenēs”.

Es šobrīd esmu jums sniedzis komentārus; esmu jums atgādinājis, ko ir teikuši Zemkopības ministrijas pārstāvji, kā arī bijušais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš. Ja vēl kādi papildu argumenti jums ir nepieciešami, noteikti es varu tos sniegt savā otrajā runā, bet šobrīd aicinu izteikties visus pārējos.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godāti kolēģi! Man ir prieks arī no iepriekšējās diskusijas - ka koalīcijas deputāts... kuru, es domāju, drīkst nosaukt vārdā, vai ne?... savā domāšanā ir uz pareizā ceļa.

Uzdodot jautājumu, ko tad mājsaimniecības darīs ar visiem tiem finanšu līdzekļiem, kurus pandēmijas laikā tās ir uzkrājušas, jūs, cienījamais kolēģi, esat, tā teikt, pusceļā, lai saprastu, kur ir tas āķis.

Redziet, tas, kas notiks tālāk, - tas, ka visi tie iedzīvotāji ar finanšu līdzekļiem, kurus viņi ir gatavi iztērēt, pieņems lēmumu par to, kā un kur viņi tērēs šos līdzekļus, balstoties, protams, uz to, kādas ir viņu plānoto iepirkumu vai aktivitāšu cenas. Cenas! Tas nozīmē: ja, piemēram, Lietuvā tās cenas ir drusku zemākas un iespējas lētākas, tad, protams, viņi dosies uz Lietuvu vai... nu, kopumā - pat valsts iekšienē.

Ja pārtika būtu par vecajām cenām, tad varbūt varētu izvēlēties vairāk nopirkt kaut ko importētu (piemēram, no Alibaba.com vai kaut ko vēl citu). Bet, samazinot PVN un līdz ar to samazinot cenas tai pašai sabiedriskajai ēdināšanai, iedzīvotāji vairāk izvēlēsies tieši sabiedrisko ēdināšanu Latvijā, un tas palielinās apgrozījumu, tas uzlabos, protams, nozares stāvokli, tas palielinās nodokļu ieņēmumus un tā tālāk.

Un te es jums, kolēģi, gribētu nolasīt, jo tas tiešām ir, nu, tā lieliski un ļoti trāpīgi...

Lūdzu apvienot diskusiju laikus... debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.

V. Dombrovskis. Paldies.

Es jums vēlētos nolasīt to, jo kolēģis Feldmana kungs... piedodiet, es jūs pieminēju vārdā... prasīja arī par aprēķiniem. Tad nu te jums... te ir aprēķini no tiem laikiem, kad Ekonomikas ministrija vēl veica kādus aprēķinus un nebaidījās par tiem arī publiski runāt.

Tātad: kādreiz ir bijis tāds ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš, kurš iesniedza valdībā iniciatīvu - priekšlikumu samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas produktiem -, kas, kolēģi, ir daudz plašāka nekā tas, kas tiek piedāvāts šajā konkrētajā priekšlikumā. Un es jums tagad citēšu, kolēģi, ja jūs man neticat. Ja mums te būtu Saeimas, tā teikt, čats jeb, piedodiet, tērzētava, es tur labprāt ieliktu šo rakstu, lai jūs varētu to izlasīt; esmu pārliecināts, ka jūs visi gūtu no tā lielu baudu. Bet nu es jums nocitēšu.

Tātad: ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš piedāvāja samazināt PVN no 18 uz pieciem procentiem - viņš uzskatīja, ka PVN pazemināšana pārtikai palēninās straujo inflācijas kāpumu Latvijā.

Mums, kolēģi... Šā budžeta autori uzskatīja, ka inflācija šogad būs divi procenti, bet tā jau sasniegusi sešus procentus un, ļoti iespējams, sasniegs astoņus procentus. Līdz ar to, ja valdība uzskatīja, ka inflācija būs divi procenti, bet tā jau ir astoņi... seši procenti, piedodiet, nu trīs reizes lielāka, tas noteikti nozīmē, ka ir straujš inflācijas kāpums.

Ka PVN likmes pazemināšana samazinās inflācijas spiedienu uz iedzīvotājiem - tā uzskatīja Ekonomikas ministrija Krišjāņa Kariņa vadībā. Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka (citēju) “nodokļa samazināšanā ieguvēji būs tieši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem. Maznodrošināto ģimeņu kopējais cenu samazinājums varētu sasniegt piecus procentus”.

Kolēģi, es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka te runa ir par PVN samazināšanu no 18 procentiem uz pieciem procentiem (mums šobrīd PVN likme ir 21 procents). Līdz ar to... tad tā ietekme uz maznodrošinātām ģimenēm būs vēl lielāka, jo tiks īstenots vēl lielāks nodokļu samazinājums.

Un vēl. Ekonomikas ministrijas aprēķini liecina, ka PVN likmes samazināšana pārtikai inflāciju... ņemot vērā arī pieprasījuma pieaugumu...

Redziet, tajos laikos, 2006. gadā, Ekonomikas ministrija vēl saprata, ka nodokļa samazināšana pārtikai varētu palielināt pieprasījumu. Acīmredzot kopš tiem laikiem tās zināšanas pazaudētas, un ne Ekonomikas ministrija, ne Finanšu ministrija vairs nezina par to, kā ar nodokļa likmes samazināšanu varētu mainīt pieprasījumu.

Tātad: inflācija varētu samazināties par aptuveni 2-2,3 procentpunktiem.

Un vēl. Kolēģi, Ekonomikas ministrijas aprēķini rāda, ka budžeta ieņēmumi, ja PVN būtu ar samazināto likmi, varētu būt pat aptuveni (kolēģi, uzmanību!) par 65,6 miljoniem eiro lielāki, nekā prognozē Finanšu ministrija.

Tātad: toreizējais ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš uzskatīja, ka, PVN likmi samazinot no 18 procentiem uz pieciem procentiem, budžeta ieņēmumi palielinātos par 65,6 miljoniem eiro.

Tātad, godātais Feldmana kungs, kādi vēl aprēķini jums ir vajadzīgi, ja ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka, pārtikai PVN likmi samazinot līdz pieciem procentiem, budžeta ieņēmumi pieaugtu par 65 miljoniem eiro?! Es ceru, ka jūs pazīstat Krišjāni Kariņu un cienāt jūsu valdības vadītāju un līdz ar to - cienāt arī šos fiskālos aprēķinus, kas... Ņemot vērā to, ka mēs piedāvājam samazināt no 21 procenta uz pieciem, tas efekts noteikti būs lielāks.

Citiem vārdiem, kolēģi, - nodokļu ieņēmumi pieaugs, inflācija samazināsies, maznodrošinātas ģimenes būs ieguvējas. Kas jums vēl ir vajadzīgs, lai atbalstītu šo priekšlikumu?!

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Arī es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, jo tomēr... šī nu ir tā reize, kad mēs varam salīdzināt. Un mēs varam salīdzināt ar jau spēkā esošām normām, kur samazinātais PVN (vismaz svaigiem augļiem un dārzeņiem) bija un tādā veidā tas ir darbojies.

Un šeit es gribētu atsaukties uz Gunti Vilnīti, LOSP izpilddirektoru, kurš ir minējis dažus skaitļus... Pievienošu pāris argumentu sava kolēģa Dombrovska argumentiem...

Respektīvi, kad ieviesa svaigiem augļiem un dārzeņiem šo samazināto likmi, tad nodarbināto skaits nozarē palielinājās par 1,9 procentiem, atalgojums palielinājās par 9-10 procentiem. Un, protams, arī nodokļu ieņēmumi apgāza visas iepriekšējās Finanšu ministrijas prognozes. Bija prognozēts nodokļu ieņēmumu kritums, taču ieņēmumi, tieši otrādi, palielinājās! Un notika vēl daudzi citi ļoti pozitīvi faktori, kas nav mazsvarīgi. Piemēram, samazinājās to pārtikas produktu apjoms, kuri tiek ievesti no citām valstīm, bet uzdoti kā vietējie. Arī tāda problēma Latvijā ir ļoti būtiska un pastāv, un arī šāds samazinājums šajā gadījumā parādījās.

Tālāk. Kolēģi, es domāju, ne mazums iedzīvotāju (es aicinu ieklausīties!)... un šeit mēs visi esam jau balsojuši par to... Tātad: 16 134 Latvijas iedzīvotāji ir parakstījušies par iniciatīvu samazināt PVN pārtikas produktiem, tai skaitā tiem, kuri ir minēti šajā konkrētajā priekšlikumā.

Kolēģi, šis, manuprāt, ir priekšlikums, kurš praksē - tieši praksē - ir parādījis to, ka Finanšu ministrijas tā Excel tipa pieeja, ka, ja samazina nodokli, tad noteikti samazināsies arī ieņēmumi... Reālajā dzīvē tas ir parādījis pilnīgi pretēju tendenci (proti, attiecībā uz tiem produktiem jau pierādījies, ka tas darbojas) - ka tad, tieši otrādi, samazinās ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē, palielinās darbinieku skaits nozarē, palielinās atalgojums nozarē. Ļoti daudz pozitīvu signālu.

Tāpat arī šeit... Es domāju, tas būtu ļoti pozitīvs signāls Latvijas iedzīvotājiem, kuriem... šobrīd ir diezgan būtisks pārtikas produktu cenu pieaugums kā tāds. Un arī šis nav mazsvarīgs faktors šodien, kad iedzīvotājiem ir ļoti daudz dažādu izmaksu; izmaksu pieaugums saistīts ar enerģētiku.

Šāds atbalsts šīm pārtikas produktu grupām... tas, ko tagad ir iesnieguši mūsu kolēģi... Arī mēs, Zaļo un Zemnieku savienības frakcija, esam iesnieguši tādus pašus priekšlikumus (mazliet vēlāk tie tiks skatīti). Tie ir, manuprāt, ļoti pamatoti, un tie arī būtu šobrīd atbalstāmi, ņemot vērā šo dažādo pieredzi, kas mums jau ir bijusi saistībā ar līdzīga nodokļa samazinājuma ieviešanu.

Tāpēc es aicinu atbalstīt šo un arī nākamos priekšlikumus, kas saistīti ar samazinātās PVN likmes pārtikai noteikšanu, īpaši šajā periodā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Arī par šo priekšlikumu, protams, esmu gatavs arī tādai zinātniskai diskusijai.

Un, kaut gan es jau uzskaitīju, cik daudz dažādu priekšlikumu par šo budžeta projektu ir iesniegts no opozīcijas puses (praktiski par visu iespējamo nodokļu atcelšanu!), par gaļu un zivīm ir vērts padiskutēt.

Un nu - tieši par to, kāpēc šis priekšlikums nav atbalstāms. 2004. gadā tika likvidēts Latvijas Statistikas institūts, kurš pirms tam, 2000. gadā, bija publicējis pētījumu par to, kādas preču - tieši pārtikas preču - kategorijas patērē iedzīvotāji, kādā īpatsvarā... atkarībā no ienākumu decilēm: tie, kam ir mazāki ienākumi, versus tie, kam ir vislielākie ienākumi. Un atklājums bija ļoti pārsteidzošs, bet diezgan intuitīvs.

Proti, atklājās, ka, piemēram, gaļas un zivju patēriņš 10. decilē, kas ir iedzīvotāji ar lielākiem ienākumiem... 10 procenti iedzīvotāju ar lielākiem ienākumiem... šis pieprasījums ir praktiski divreiz lielāks nekā 1. decilē... 10 procenti iedzīvotāju ar mazākiem ienākumiem.

No tā ir secinājums kopš tā laika - tie, kas izvērš zinātnisku diskusiju par nodokļu politiku, protams, šos datus ņem vērā un arī balstās uz to, kā dēļ, piemēram, šāds priekšlikums nav atbalstīts šo divdesmit vai vairāk gadu laikā.

Vēl viena lieta, ko vēlos... Tātad tas secinājums ir, ka faktiski šāds priekšlikums visturīgāko sabiedrības daļu atbalstītu būtiski lielākā, gandrīz divreiz lielākā, apmērā nekā mazāk turīgo sabiedrības daļu. Izņēmums ir tā preču kategorija, kas ir tā sauktie relatīvi lētākie vai mazāk vērtīgie pārtikas produkti, kā, piemēram, dārzeņi. Tur ir iespējams zinātniski pamatot diskusiju, kas ir balstīta tieši tā sauktajā Gifena efektā, - par to, ka, krītoties mājsaimniecības ienākumiem vai ģenerālajā populācijā krītoties ienākumiem, dažu preču pieprasījums tieši pieaug un to cenas pieaug. Kā piemērs tam ir tieši dārzeņi. Nu, Latvijas gadījumā, piemēram, kartupeļi. Tātad, ja ir lielāka nabadzība, kartupeļu cenai ir tendence pieaugt, jo personas, kuras pirms tam pirka varbūt gaļu, tagad vairāk pērk kartupeļus. Tas ir nu tāds tirgus efekts, kas ekonomikas zinātnē ir novērots.

Līdz ar to diskusija tieši par šo sadaļu - dārzeņiem - ir kaut kādā mērā zinātniski pamatota - kā tāds līdzsvarojošs elements kopējā pārtikas kategorijā.

Bet kāds ir šī budžeta koncepts? Šī budžeta koncepts ir tieši tas - kā palīdzēt tiem, kas... sabiedrības daļai, kas ir ar relatīvi mazākiem ienākumiem.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

K. Feldmans. Tātad... Un kā to var izdarīt? Šī budžeta koncepcija - nevis izvēlēties tādus neefektīvus veidus, kā, piemēram, palīdzēt turīgākajai sabiedrības daļai, samazinot nodokli plakani visiem, lai tie, kas patērē kaut kādu preci vai pakalpojumu vairāk... Nu, te man jāpiemin, piemēram, bārddziņi un visi pārējie, kas tur... mēs tālāk skatīsimies, kam vajag samazināt nodokli... Tātad - lai nevis viņi iegūtu proporcionāli vairāk, bet lai proporcionāli vairāk iegūtu tieši sabiedrības mazāk turīgā daļa.

Un šajā budžetā tas tiek īstenots ar būtisku un, manuprāt, pat Latvijas vēsturē lielāko iespējamo neapliekamā minimuma paaugstināšanu gan pensionāriem, gan strādājošajiem - tāda paaugstināšana nekad vēl nav notikusi, kas tieši šobrīd tiek paredzēta plāna “3 × 500” ietvaros.

Un tas pamatojums ir tāds, ka tieši diferencētā neapliekamā minimuma gadījumā tas ieguvums... piemēram, ceļot līdz 500 eiro... nākamā gada 1. jūlijā... rēķinot uz 12 mēnešiem, ieguvums ir kādi 30 eiro mēnesī - pie 800 eiro bruto algas. Nu, tas ir tāds vidēji aprēķinātais lielums.

Bet, protams, ir aprēķini arī man... pie visām citām algu kategorijām... Lielākām algām, protams, pakāpeniski tas efekts no diferencētā neapliekamā minimuma celšanas samazinās. Un tas ir 360 eiro gadā. Vairāk tātad cilvēkiem paliek uz rokas. Un tā ir tā sabiedrības daļa... un to skaitā arī pensionāri, kuriem šis budžets atstāj vairāk naudas uz rokas. Protams, arī viss, kas ir saistīts ar pensiju indeksāciju un tā tālāk... Tam palīdz arī ģimenes valsts pabalsts, kas no 1. janvāra stājas spēkā. Ka nauda ir uz rokas... Un šī sabiedrības daļa, tie, kam tie ienākumi ir mazāki, - viņi var turpināt pirkt tās preču kategorijas, pie kā viņi ir pieraduši... ko viņi ir pieraduši pirkt, tātad nepārslēdzot savu ēdienkarti, lai vai kā tas izklausītos, uz relatīvi lētākiem pārtikas produktiem, kā tas būtu, ja, teiksim, sadārdzinājuma gadījumā netiek tie ienākumi līdzi kaut kādā mērā.

Līdz ar to šajā budžetā tas tiek risināts daudz efektīvāk, šis atbalsts tieši mazāk turīgai sabiedrības daļai, - caur neapliekamo minimumu, ģimenes valsts pabalstu... un arī visādiem citādiem mehānismiem, kas ir ārpusbudžeta mehānismi, kā pensiju indeksācija. Ar tieši šiem priekšlikumiem, šīm politiskajām iniciatīvām.

Es šaubos, vai kāds var apstrīdēt, ka ir kaut kāds efektīvāks veids, kā sabiedrības mazāk turīgajai daļai sniegt atbalstu, piemēram, pārtikas iegādei, nekā neapliekamā minimuma celšana.

Tādēļ aicinu noraidīt šo zinātniski nepamatoto priekšlikumu, ko... teica, ka ir zinātniski pierādīts... kādēļ tas nav nevienlīdzību mazinošs... un atbalstīt budžetu kopumā, kas ir uz nevienlīdzības mazināšanu vērsts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens ( pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Jā, tikko spilgti redzējām - spilgti! - deputātu, kurš vadās tikai no Excel tabulām. Un tā ir viena no mūsu lielākajām problēmām, ka Latvijā viss budžets tiek veidots no dažām Excel tabulām.

Bet es gribētu paskatīties uz šo jautājumu nedaudz citādāk un atgādināt arī to, ko mums ir norādījusi Zemkopības ministrija, - ka mums... tieši no lauksaimniecības viedokļa... būtu jāskatās, lai mēs spējam nevis tikai saņemt lauksaimniecības atbalsta maksājumus, bet spējam arī kaut ko ražot.

Un, lai mēs ražotu, mums būtu jāatbalsta savi uzņēmēji, lai nebūtu tā, ka mēs redzam, ka Latvijas valsts iedzīvotāji dodas pāri robežai - uz Lietuvu - iepirkt pārtiku (piemēram, gaļu, zivis), bet lai viņi izvēlētos to visu nopirkt šeit, pie mums, - mūsu tirgū. Protams, ir daļa, kas tepat to iegādājas, jo viņiem nav iespējas doties.

Un nu par vienu no aspektiem. Nu, ja mēs samazinātu PVN tieši šīm pārtikas produktu grupām - gaļai, zivīm, olām -, cilvēki varētu daudz biežāk atļauties galdā likt kvalitatīvu pārtiku un, visticamāk, arī tā būtu Latvijā ražota pārtika... nevis viņiem būtu jāēd Maxima vai Lidl kaut kādi piena izstrādājumi vai gaļas aizstājēji - soja -, un visādi zivju izstrādājumi... šādi produkti. Es ticu, ka cilvēki grib ēst kvalitatīvu gaļu - Latvijā audzētu gaļu.

Un šis PVN samazinājums mudinātu Latvijas zemniekus domāt, kā ne tikai audzēt graudus un sabērt kuģos... un pievienotā vērtība ir ļoti maza, bet paskatīties, kā savu biznesu varētu nedaudz sadalīt, audzējot gan zivis, gan arī liellopus. Pašlaik no valsts... mēs redzam, ka liellopu audzēšanas nozarei būs grūti laiki, jo valsti neinteresē šie bioloģiskie... liellopu audzētāji. Šis priekšlikums ir vērsts uz to, lai cilvēki sāktu ražot šeit pat uz vietas, Latvijā, un lai mums nebūtu jāpērk no citām valstīm ievesta gaļa.

Tāpēc es aicinu atbalstīt un nevadīties tikai pēc Excel tabulām, bet varbūt šis skolnieks ir guvis labu mācību no mūsu finanšu ministra Jāņa Reira un kļuvis paklausīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Manuprāt, ir absolūti nepareizi atsaukties uz 20 gadus veciem pētījumiem un ignorēt teju 10 gadus, pēdējos 10 gadus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes veiktās dažādu veidu analīzes un... norādīšanu uz pozitīvajiem aspektiem šajā jomā, kur arī ir pētījumos balstīti aprēķini šim piedāvājumam, ka - tieši otrādāk - tas nesīs pozitīvu ieguvumu. Un tieši otrādāk... Šobrīd mēs saprotam to, ka koalīcija noraida šo priekšlikumu, tāpēc ka pirms 20 gadiem ir bijis kaut kāds pētījums par to, ka gaļa un zivis ir pārtikušāku cilvēku ēšanas paradums... vairāk to izmanto, bet tai pašā laikā ignorē esošo realitāti, ka te stāsts ir ne tikai par patērētājiem, te ir stāsts arī par uzņēmējiem un to, ka uzņēmēji palielina nodokļu maksājumus valsts budžetā, kas, manuprāt, ir ne mazums svarīgi šajā jomā.

Feldmana kungs tikko teica - mēs, tā teikt, dalām naudiņu, atdodam cilvēkiem atpakaļ, bet par to, kādā veidā to naudiņu dabūt atpakaļ budžetā, jūs nedomājat, un tā ir tā jūsu problēma. Šie priekšlikumi ir ar domu gan palīdzēt iedzīvotājiem, gan panākt... atgriezt to naudu atpakaļ budžetā.

Šobrīd ir virkne pētījumu... Sabiedriskās organizācijas, LOSP, Latvijas Lauksaimniecības universitāte šos jautājumus ir analizējušas, zinātnieki tiem pieskārušies, balstījušies šābrīža tendencēs, kas šobrīd notiek nodokļu politikā, kas ir nesis rezultātus. Tā vietā tas tiek ignorēts un koalīcija atsaucas uz 20 gadus veciem pētījumiem. Sešpadsmit tūkstošu cilvēku iniciatīva tiek noraidīta, jo pirms 20 gadiem ir bijis pētījums, ka cilvēki, kuriem ir lielāki ienākumi, ēd vairāk gaļu. Kauns, kolēģi! Kauns!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Nu šeit jau... Debates ir ļoti interesantas. Kas ir labāk - balts vai apaļš? Jūs, Feldmana kungs, runājāt par neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Neapšaubāmi tas ir ļoti pozitīvs solis, tas tiešām ir viens no efektīviem veidiem, kā cīnīties ar nabadzību, bet šeit ir runa par kaut ko citu. Šeit ir runa par patērētāju interešu aizsardzību un par ražotāju interešu aizsardzību. Šeit ir runa par konkurences iespējām un par spējām konkurēt ļoti piesātinātā Eiropas pārtikas tirgū mūsu vietējiem ražotājiem.

Tāpēc es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un tomēr mēģināt argumentēt ne lineārā veidā, bet padomājot par apstākļu kompleksu un efektivitātes paaugstināšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, patiesībā ir ļoti interesanti vērot, kā no pētījuma rezultātiem var izdarīt galīgi aplamu secinājumu. Kāpēc? Ir tikai loģiski, ka turīgākie cilvēki var atļauties iegādāties krietni vairāk dārgāku produktu, proti, gaļu un zivis, tāpēc viņu ēdienkartē tieši gaļa un zivis ieņem, teiksim tā, lielāku patēriņa... grozu. Protams, mājsaimniecības ar maziem ienākumiem droši vien, ja arī var atļauties iegādāties lasi vai foreli, tad tikai tad, kad Maxima vai Rimi ir atlaides. Un tikai loģiski, ka, veicot pētījumu, šie produkti šo kategoriju iedzīvotāju kvintilē sasniedz mazāku apjomu un krietni mazāk tiek patērēti. Es neredzu te loģiku. Protams, ja cilvēkiem būtu vairāk naudas, viņi varētu atļauties arī iegādāties gan gaļu, gan zivis. Ja man nav naudas, es iegādājos kartupeļus, burkānus un kāpostus un tos ēdu, es atvainojos. No tā arī iznāk pētījuma rezultāti, tikai attiecīgi jāizdara pareizi secinājumi.

Kāpēc samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikas produktiem un pirmās nepieciešamības precēm izmanto ļoti bagātas vecās Eiropas Savienības valstis, tādas kā Lihtenšteina un Luksemburga... kur ir samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme, lai nodrošinātu pieejamību šo preču kategorijām mazāk nodrošinātiem cilvēkiem?

Un vēl, kolēģi, par statistiku un par to, kurai iedzīvotāju grupai ir izveidojušies uzkrājumi. Es pieņemu, ka, jā, Feldmana kunga un viņa partijas biedriem un citiem Saeimas deputātiem ir pieauguši uzkrājumi un sasniedz miljonus un miljardus, kurus, iespējams, viņi nezina, kur tērēt. Feldmana kungs droši vien izvēlas tos līdzekļus kādā no jaunuzņēmumiem vai akcijām ieguldīt, jo viņiem tie ir papildus...

Sēdes vadītāja. Kolēģi, es aicinu nerunāt citam par citu, bet debatēt par priekšlikumiem!

Ļ. Švecova. Un par priekšlikumu runājot. Ja mēs izanalizēsim un paskatīsimies datus par Latvijas mājsaimniecību ienākuma līmeni, tad vajag pateikt, ka Latvijā trešdaļa jeb 36 procenti no Latvijas mājsaimniecībām pēdējā gada laikā vismaz reizi saskārušās ar situāciju, ka tām nepietiek finanšu līdzekļu ikdienas pamatvajadzību segšanai. Salīdzinājumā ar 2017. gadu šādu mājsaimniecību īpatsvars audzis par četriem procentpunktiem. Un tas ir tieši koalīcijas politiķu darba rezultāts, tas ir, pateicoties Feldmana kungam.

Tagad mēs runājam par cenu kāpumu pārtikas produktiem. Ir ekspertu atzinumi, ka cenu kāpums pārtikas produktiem ir vienkārši dramatisks un tas vēl turpināsies. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šiem 36 procentiem Latvijas mājsaimniecību būs aizvien grūtāk un grūtāk dzīvot, viņu dzīves kvalitāte aizvien pasliktināsies, un par to mums jāpateicas tieši jums, Feldmana kungs.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Klausoties mūsu koalīcijas kolēģa prātojumus par zinātniski pamatotu pieeju, man atmiņā atausa... anekdote, analoģiska anekdote, kas raksturo šo situāciju... tika veikts zinātnisks eksperiments, pētījums ar blusu. Viņai teica: “Lec!” Viņa lec. Tad viņai norāva kājas un teica: “Lec!” Viņa nelec. Tātad secinājums - ja blusai norauj kājas, viņa zaudē dzirdi. Tie secinājumi bija apmēram līdzīgi - tie, ko mēs dzirdējām par gaļas lietošanu -, jo tik tiešām, kā jau pareizi norādīja iepriekšējais runātājs, - mazāk turīgā sabiedrības daļa gaļu uzturā nelieto nevis tāpēc, ka viņi būtu veģetārieši, bet tāpēc, ka viņi vienkārši to nevar atļauties. Un šāds priekšlikums - samazināt PVN svaigai gaļai - kā reiz padarītu šo produktu viņiem pieejamāku, savukārt turīgākajai daļai tas diez vai mainīs ēšanas paradumus, viņi nesāks vairāk lietot svaigos produktus, jo viņi jau tāpat tos lieto tik daudz, cik vēlas.

Tā ka šis grozījums tieši strādātu mērķētāk uz mazāk turīgo sabiedrības daļu, padarot šo produktu pieejamāku. Šeit pirmais pluss ir tas, ka mēs padarām šo svaigo produktu sabiedrībai pieejamāku par pārējo produkciju, tātad mēs viņiem radinām... veselīgākus uztura paradumus, kas savukārt nozīmē augstāku viņu dzīves kvalitāti un mūsu budžetam mazākus izdevumus veselības izdevumu sadaļā. To taču nav tik grūti saprast, tas taču ir elementāri.

Tālāk. Svaigs produkts - tas nozīmē, pirmkārt, vietējais produkts, un tas nozīmē, ka mēs ar šādiem grozījumiem padarām mūsu vietējo ražotāju konkurētspējīgāku, tas atkal ir papildu ienākums budžetā. Tas taču ir vienkārši un loģiski saprotams, vai ne, kolēģi? Un tas ir ne tikai vienkārši saprotams, tam ir arī faktiski pierādījumi.

Savulaik mēs to uzskatāmi izdarījām ar samazināto PVN dārzeņiem un augļiem. Es atceros tādas pašas debates... kā nāca Finanšu ministrija ar savu ekseļa tabuliņu, stāstīja, kāda būs negatīva fiskālā ietekme un tā tālāk. Beigās viss izrādījās tieši pretēji - šāds samazinājums deva pozitīvu fiskālo ietekmi. Tos iemeslus es jau minēju. Tātad mēs šeit runājam ne tikai par tiešu pozitīvo fiskālo efektu, bet arī par netiešu - mēs padarām uztura paradumus veselīgākus. Tā ka, manuprāt, ļoti loģisks un atbalstāms priekšlikums.

 Savukārt, ja mēs runājam par neapliekamo ienākumu, kam šeit, debatēs, pieskārās, tad tas ir, protams, viens no veidiem, kā var palīdzēt mazturīgākajiem, bet tas nav visefektīvākais veids, jo tas attiecas uz visiem. Pareizāk būtu to mērķēti novirzīt, bet, ja mēs runājam par to, kā tik tiešām vislabāk parūpēties par mazturīgākajiem, tad tas ir, spēcinot mūsu ekonomiku, padarot mūsu ekonomiku ražīgāku, dodot iespēju šeit uz vietas vairāk radīt pievienoto vērtību, no kuras, nomaksājot nodokļus, mums būtu vairāk naudiņas, ko dalīt. Nevis tā, kā jūs to tagad darāt, - jūs to tagad darāt patiesībā uz budžeta deficīta rēķina. 1,7 miljardi eiro, vairāk nekā 1,7 miljardi eiro budžeta deficīts. Tas ir aptuveni, rupji ņemot, 14 procenti aizņemtās naudas... no visa budžeta. Tas ir kaut kas nebijis!

Un kāpēc jūs to darāt? Tāpēc, ka jūs gribat pirms vēlēšanām nopirkt vēlētāju balsis, dažus mēnešus pirms vēlēšanām pēkšņi jūsu solījumi būs it kā izpildīti, kas principā nav nekāda solījumu izpilde. Jūs vienkārši aizņēmāties naudu, kuru jūs pēc tam liksiet citiem atdot jūsu vietā un stāstīsiet, cik jūs bijāt labi. Lai atkal nopirktu balsis! Tādas ir jūsu rūpes par mazturīgajiem, runājot par šo neapliekamā minimuma stratēģiju, ko jūs esat izvēlējušies, - pirms vēlēšanām nopirkt balsis ar aizņemtu naudu, kuru pēc tam šiem pašiem cilvēkiem vajadzēs atdot.

No manis tas ir viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi! Samazinot pievienotās vērtības nodokli svaigiem produktiem, mēs, kā jau runātāji iepriekš minēja, nepārprotami sniedzam atbalstu pamatā vietējiem ražotājiem, jo mēs zinām, ka, lai svaigus produktus... nereti tos nevar vest no 20 tūkstošu kilometru attāluma, jo īpaši svaigu gaļu un piena produktus. Tā ka nereti mēs to varam nopirkt veikalos... Tā ka tas lielākoties... protams, ar izņēmumiem, bet lielākoties tas ir atbalsts vietējiem ražotājiem.

Otrs arguments, kāpēc “par”. Ja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs min, ka tas nav cilvēkiem ar mazākiem ieņēmumiem, es gribētu teikt, ka tas tieši ir atbalsts cilvēkiem ar mazākiem ieņēmumiem, sabiedrības trūcīgākajai daļai. Es pieļauju, ka par to mēs nerunātu, ja neapliekamais minimums būtu ieviests jau 2019. gada sākumā (kā citstarp tas tika solīts, dažai partijai ejot uz vēlēšanām), nevis divus mēnešus pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām. Tad cilvēkiem, iespējams, būtu bijis vairāk naudas maciņā, jo 500 eiro neapliekamais minimums ir tas, kas būtu bijis nepieciešams šajā konkrētajā brīdī... jau vismaz pusotru, divus gadus Latvijas sabiedrībai... nevis kā Ziemassvētku dāvana.

Bet - turpinot par piecu procentu PVN. Mēs redzam akcijas, ko tirgotāji, īpaši lielo tirdzniecības ķēžu veikali, reklamē. Ir konkrēti tirdzniecības objekti mūsu galvaspilsētā (jo īpaši tas attiecas uz visu Latviju), kur ir akcija... mēs redzam šos objektīvos... senioru, īpaši pensionāru, kustības maršrutus, kur cilvēki ir gatavi doties ar vairākiem bezmaksas sabiedriskajiem transportiem cauri visai Rīgai (ko savukārt apmaksā citi - pārējie nodokļu maksātāji), lai varētu nopirkt pienu par pieciem centiem litrā lētāk, tāpēc ka šis ieņēmums senioriem ir ļoti, ļoti mazs... kas viņiem paliek pāri pēc visu nodokļu un komunālo maksājumu nomaksas, jo īpaši šajā brīdī, kad enerģijas cenas ir kosmiski augstas un šis lēmums potētajiem senioriem... šie 20 eiro ikmēneša maksājumi to nebūt nesedz. Tāpēc palīdzēt šajā brīdī, pārtikai, svaigiem produktiem samazinot PVN, ir vitāli svarīgi ikvienam. Tas ir svarīgi ražotājiem, īpaši - mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai.

Kolēģi, mēs arī paturam prātā, ka šāds priekšlikums, loģiski, nebūs uz visiem laikiem... un šāda norma nebūs. Mēs iziesim no krīzes, ekonomika atlabs (cerams, ka tā tas būs), un mēs varēsim atgriezties vai nu pie vecās, vai pie kādas citas pievienotās vērtības nodokļa likmes. Bet šis brīdis, pats krīzes brīdis, tuvojoties arī... zināmai svētku sajūtai... es domāju, ka tas ir tāds mazs stimuls cilvēkiem, sagaidot jauno gadu... Ar janvāri, iespējams, būtu iespēja nopirkt vairāk vai katrā ziņā ne mazāk, kā šobrīd viņš var nopirkt ar to naudas... algas daļu vai pensijas daļu, kas viņam katru mēnesi... paliek uz rokas.

Tāpēc, lūdzu, kolēģi, atbalstām konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Labdien, godātie kolēģi! Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Es gribētu nedaudz atgādināt priekšvēsturi - trīs gadus atpakaļ es ar kolēģiem jau līdzīgu priekšlikumu iesniedzu. Atšķirība bija vien tā, ka derīguma termiņš bija 10 dienas. Es ar nožēlu dzirdēju savu oponentu kolēģu pretargumentu, ka mēs lobējām lielās korporācijas - Maxima un Rimi. Tā tajā laikā bija tāda retorika.

Šie cilvēki ne tik sen reklamēja - pandēmijas laikā -, ka vajag rūpēties par cilvēkiem Lidl veikalos. Jā, labi, ka mums ir tāds veikals, ļoti labi, ka mums ir kaut kāda konkurence starp veikaliem, bet kāpēc pie Lidl, neskatoties uz to, ka šodien ir mīnus trīs grādi, cilvēki joprojām stāv - stāv ielās un salst? Dēļ pieciem centiem, pareizi? Iepriekšējais runātājs piebilda, ka cilvēki dēļ pieciem centiem par pienu gatavi stāvēt rindās - viņi stāv 30-40 minūtes, stundu, stundām ilgi, lai nopirktu pienu.

Bet ko es vēl gribēju pateikt. Kad jūs pacēlāt minimālo algu (ļoti labi - mums algai jābūt lielai), bet bija ļoti liels spiediens uz uzņēmējiem, neskatoties uz to, ka... viņiem vajadzēja maksāt cilvēkiem vairāk, bet apgrozījums neauga. Ar visiem lokdauniem, ar visām ārkārtējām situācijām situācija vēl tikai pasliktinājās, apgrozījums uzņēmējiem tikai krita, ražošana krita. Kur ņemt naudu, lai maksātu cilvēkiem algu? It kā ir jāaug cenām, kaut kā jākompensē tā starpība.

Otrkārt. Mēs redzam visas... Katru dienu mēs braucam un redzam, kā mainās degvielas cenas. Kaut kā tās ir jākompensē. Lai saražotu vienu produktu, tas taču sastāv no kaut kādām izmaksām: no atalgojuma, no noliktavas, no degvielas, no pārvietošanas, no glabāšanas. Visas cenas ļoti lielā tempā izauga.

Taču jāsaprot... Es nezinu, kur ir loģika. Kur cilvēkiem paliek saprāts, prāts - cenas aug, pārtika kļūst dārgāka... Vai tiešām mēs rūpējamies par cilvēkiem? Šis ir simbolisks žests, kas varētu atbrīvot... nedaudz cilvēkiem padarīt dzīvi labāku, kvalitatīvāku. Tā ir primārās nepieciešamības pārtika. Un mēs to neatbalstām. Par ko mēs rūpējamies?

Katru dienu mums mirst cilvēki. Nu kāda paaudze mums aug? Ko mēs varam viņiem piedāvāt? Pareizi teica, ka attīstītākajās valstīs jau sen ir nulle vai pieci procenti pirmās nepieciešamības pārtikai... un svaigajai.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

V. A. Tērauda. Komisija 6. priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 51, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Laiks stundas pārtraukumam.

Vēlos jūs informēt, ka pēc tam šodien plānojam strādāt ar 15 minūšu ilgiem pārtraukumiem, proti, no pulksten 14.30 līdz 16.00, no pulksten 16.15 līdz 17.30 un no pulksten 17.45 līdz 19.00.

Vēl deputātu reģistrācija. Reģistrācija noslēgusies.

Pārtraukums līdz pulksten 14.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2021. gada 15. novembra attālināto ārkārtas sēdi.

Skatām likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Turpinām ar 7. priekšlikumu. Lūdzu!

V. A. Tērauda. 7. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Paredz samazināt PVN likmi skaistumkopšanas pakalpojumiem. Komisijā priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Pēc pārtraukuma turpinām ar 7. priekšlikumu. Šajā priekšlikumā esmu paredzējis samazināt PVN procentu likmi nozarei, kura ir viena no visvairāk cietušajām Covid-19 krīzē. Mēs runājam par skaistumkopšanas nozari. Nav noslēpums, ka šī nozare ir cietusi visvairāk no šīm visām... jo lēmumi, kas ir nākuši no valdības, nekad nav nākuši tai par labu. Mēs varam ņemt kaut vai, piemēram, šo mēnesi, lokdauna laiku, kad nozare tika pilnībā paralizēta. Ar šodienu skaistumkopšanas nozare var atsākt savu darbu, bet ir jautājums: vai jau šodien šiem darbiniekiem, uzņēmējiem nevajadzēja zināt, kādi atbalsta mehānismi viņiem pienāktos?

Nav noslēpums, ka viņi veselu mēnesi ir sēdējuši dīkstāvē, un ir jautājums: par ko viņiem uzturēt savu ģimeni, par ko samaksāt īri, par ko samaksāt nodokļus, kuri iepriekšējos periodos uzkrājušies? Atbilde no Ekonomikas ministrijas nav bijusi, un arī konkrēti termiņi nav minēti. Es uzskatu, ka Ekonomikas ministrija šajā pandēmijas laikā... kad varēja jau sagatavoties... ir izdarījusi visu iespējamo, lai visas šīs nozares, tajā skaitā arī skaistumkopšanas nozare, iznīktu.

Šis mans priekšlikums ir viens no papildu veidiem, kā būtu iespējams stimulēt to, lai nozare tomēr spētu attīstīties un sasniegt pozitīvus ekonomiskos rādītājus... un viens no galvenajiem iemesliem, protams, ir spēja iziet no ēnu ekonomikas.

Nav noslēpums, ka skaistumkopšanas joma ir tā, kurai būtu nepieciešams vairāk darboties... un uzlabot tieši sadarbību skaistumkopšanas nozarei ar, teiksim tā, gan valdību, gan Saeimu, bet esošie lēmumi diemžēl to neveicina, un es nedomāju, ka šī nozare šobrīd būs pretimnākoša un turpmāk vēlēsies sadarboties.

Tādēļ es aicinu jūs izvērtēt iespēju piešķirt nodokļu atvieglojumu - piecus procentus -, jo uzskatu, ka tas šobrīd ir viens no nepieciešamākajiem soļiem, ko mums vajadzētu... ieviest.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Nav noslēpums, ka tieši skaistumkopšanas nozare kovida laikā zināmā mērā ir cietusi no divu ministru nedzirdēšanas... prasmēm. Ar to es gribu teikt, ka “visrūpīgāk”... un vismazāk ieklausījies skaistumkopšanas nozarē, vairāku asociāciju pārstāvjos ir veselības ministrs, kurš no sākuma, no kovida sērgas un ierobežojumu sākuma, vislielākos ierobežojumus ir vērsis tieši skaistumkopšanai. Un šī nozare, neslēpsim, ir viena no pirmajām, kas visrūpīgāk un visskrupulozāk ievēroja dažnedažādos epidemioloģiskos ierobežojumus, lai varētu strādāt un strādāt legāli.

Otrs ministrs, protams, ir ekonomikas ministrs, kurš nav izrādījis nekādu... zināmā mērā interesi, izņemot tādus... valsts pabalstus un tādus īstermiņa risinājumus, droši vien ir domājis, ka šī nozare tad varēs pastāvēt. Un tomēr ekonomikas ministrs nav parūpējies par šīs nozares darbiniekiem (pamatā tās ir sievietes - tātad darbiniecēm), lai varētu strādāt legāli, nevis atkal iedzīt ēnu ekonomikā, iedzīt pagrīdē vai kā citādi.

Vēlreiz atkārtoju, ka mūsu priekšlikums šobrīd atbalstītu skaistumkopšanas nozari divos aspektos.

Pirmkārt, neiedzītu cilvēkus ēnu ekonomikā un atļautu strādāt legāli... tātad nozare, vēlreiz atkārtoju, kas visskrupulozāk... viena no nozarēm, kas visskrupulozāk ievēroja un arī noteikti turpmāk ievēros epidemioloģiskos (Skaņas defekts.)... ierobežojumus.

Tajā pašā laikā šai nozarei ir nepieciešams atbalsts kovida seku novēršanas procesā. Līdzīgi kā mēs runājām par tūrisma nozari... šajā gadījumā, jāsaka, būs diezgan grūti ataicināt atpakaļ skaistumkopšanas speciālistus, lai strādātu Latvijā, nevis ārpus Latvijas, kur kovida situācijas, tā teikt, ievērošana, novēršana, pārvaldīšana ir krietni vien sekmīgāka... nekā mūsu valdībai un koalīcijai veicies... lai atgrieztos, lai strādātu Latvijā un - uzsvēršu - legāli!

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, tādējādi atbalstot mazas uzņēmējas (ne velti lietoju sieviešu dzimti) - mazas uzņēmējas apjoma ziņā, lai atbalstītu Latvijas uzņēmējus un lai atbalstītu vienas nozares profesionāļus, kuri, vēlreiz atkārtoju, visrūpīgāk un visskrupulozāk ir ievērojuši epidemioloģiskos ierobežojumus.

Aicinu atbalstīt un atkārtoju - mūsu priekšlikumi aicina atbalstīt uzņēmējus Latvijā, jā, mazos uzņēmējus, bet no tiem arī veidojas ekonomiskā darbība, no kā ir atkarīgs Reira kunga slavētais IKP.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Nudien, ja mēs runājam par pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšanu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, mums ir jāsaprot laiks, kad mēs to darām. Mēs labi atceramies, ka starp šīm Covid-19 pandēmijas krīzēm viļņiem nāca valdības pārstāvji ar ļoti skaļu nodokļu reformu, kur citstarp arī skaistumkopšanas jomas cilvēki, kas strādā... un tiešām, kā Papules kundze minēja, pamatā tās ir sievietes, kuras ir nodarbinātas šajā jomā, kuras pirms daudziem gadiem, pateicoties iepriekšējo valdību lēmumiem, iznāca ārā... daudzas, daudzas iznāca ārā no ēnu ekonomikas, strādāja tā saucamajā baltajā režīmā, maksāja visus nodokļus, jo nodokļi bija samaksājami, nevienam nekas nebija jāslēpj, nekādi apgrozījumi, cilvēki varēja sākt dzīvot normālu, cieņpilnu dzīvi, galu galā arī cenas šiem pakalpojumiem bija... klientiem samaksājamas.

Mēs atceramies to, kas notika samērā nesen ar tā saucamo nodokļu reformu, - tika uzlikti jauni nodokļi daudzām... daudziem jomas speciālistiem nepaceļami nodokļi ļoti sarežģītā laikā. Un tas, ko mēs šobrīd redzam un dzirdam (es domāju, ka to dzird ļoti daudzi), ka ir jomas cilvēki - ne visi -, kuri, lai saglabātu savu eksistētspēju, savu dzīvotspēju, lai kaut ko mazliet nopelnītu, lai varētu nomaksāt elektrības rēķinus un nopirkt pārtikas produktus, ir gatavi strādāt valstij pilnīgi, absolūti neredzamajā režīmā, neuzrādot nekādus apgrozījumus, nekādus nodokļus. Manā ieskatā, tas ir ļoti, ļoti slikts signāls, ko mēs raidām cilvēkiem, kuri, lai izdzīvotu, ir spiesti vārda tiešajā nozīmē... ne aiz labas gribas, jo tas rada milzīgu stresu gan viņiem, gan viņu klientiem, gan viņu tuviniekiem... un viņu dzīvesveidam... Mēs viņus spiežam iet atpakaļ ēnu ekonomikā. Un tas nav pareizi. Tāpēc PVN samazināšana līdz pieciem procentiem ir kaut neliels solis, iespēja saglabāt šim nodarbinātības režīmam, šīs nozares cilvēkiem... iespēju strādāt normālā, atklātā režīmā. Un galu galā kaut kādā veidā arī līdzsvaro iespējamo nodokļu slogu, kas mums ir papildus radīts pandēmijas periodā.

Kolēģi, šis ir ļoti racionāls priekšlikums. Žēl, ka mēs nedzirdam no atbildīgās jomas vai no koalīcijas pārstāvjiem, kāpēc tas ir noraidīts, kas ir tie argumenti, kāpēc mēs noraidām tik jūtīgas jomas cilvēku atbalstu. Faktiski viņu pakalpojumu mēs dzenam ēnu ekonomikā.

Kolēģi, piecu procentu samazinātais pievienotās vērtības nodoklis ir neliels solis, bet pareizā virzienā.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Tēraudas kundze, vai komisijas vārdā ko komentēsiet?

V. A. Tērauda. Komisijā priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 26, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 8. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz samazināt PVN likmi svaigai gaļai, piena produktiem, olām. Priekšlikums komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 51, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 9. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Paredz samazināt PVN likmi elektroenerģijai, tās pārvadei, sadalei, kā arī OIK komponentes izmaksām. Priekšlikums komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Es domāju, nevienam no jums nav liels jaunums, ka pasaulē ir enerģētiskā krīze. Katrs Latvijas iedzīvotājs, kurš jau ir saņēmis vai droši vien drīz saņems jaunos rēķinus par elektrību, kur vidējais rēķins par elektrību pieaugs vairāk nekā divas reizes vidējai mājsaimniecībai; par dabasgāzi, kur dabasgāzes cena pasaules tirgos ir pieaugusi vairāk nekā piecas reizes... Lai gan, es domāju, rēķina pieaugums nebūs piecas reizes, tas tomēr būs ļoti būtisks. Un, protams, Rīgas iedzīvotājiem, ņemot vērā to, ka siltums tiek ražots TEC un siltums tiek ražots, izmantojot dabasgāzi, rēķini par apkuri būtiski pieaugs.

Tātad rēķini par gāzi, elektrību, siltumu. Ar to tas viss nebeigsies. Skaidrs, ka energoresursu cenu pieaugums un arī citi faktori izraisīs un jau izraisa arī dzīves dārdzības, inflācijas pieaugumu.

Jau šodien mēs redzam, ka, neskatoties uz to, ka tikai pirms diviem mēnešiem valdība visā savā gudrībā un kompetencē bija domājusi, ka inflācija šogad būs tikai ap diviem procentiem, Centrālā statistikas biroja dati šodien rāda, ka inflācija jau ir seši procenti un, iespējams, šogad (atkarībā no tā, cik barga būs ziema un kas tālāk notiks ar energoresursu cenām) varētu sasniegt astoņus procentus.

Pie tā visa... Ja inflācija sasniegs astoņus procentus, tas nozīmē, ka mājsaimniecības... vidējās... Latvijas iedzīvotāju reālie ienākumi šogad nepieaugs, jo prognozētais vidējais nominālais pieaugums atalgojumā mērāms ap astoņiem procentiem.

Ja mēs runājam par pensionāriem, tad, ņemot vērā to, ka šis dzīves dārdzības grozs pensionāram ir savādāks nekā vidējam iedzīvotājam (pensionāra patēriņā daudz lielāks īpatsvars ir gan komunālajiem maksājumiem, gan pārtikai), jau šodien... jau uz šo brīdi var droši pateikt, ka pensionāra, vidējā pensionāra, reālie ienākumi šogad... reālā pirktspēja jau ir samazinājusies. Iespējams, šis samazinājums varētu būt ļoti būtisks, turpinoties energoresursu cenu kāpumam.

Runājot par elektrības cenām, daudzi cilvēki pagaidām varētu būt aizsargāti - ja viņiem ir tā saucamais fiksētais tarifs, tad viņu elektrības cena varētu būt, palikt nemainīga līdz šā gada beigām, bet janvārī, vēlākais janvārī, viņi saņems jaunus rēķinus.

Es šaubos, ka tas, ko valdība ir darījusi, paredzot atbalstu aizsargātajiem lietotājiem un piešķirot 20 eiro mēnesī pilnībā vakcinētiem pensionāriem... es šaubos, ka ar to būs pietiekami, lai kompensētu maznodrošinātajiem un pensionāriem šo energoresursu cenu kāpumu.

Mūsu piedāvājums ir samazināt PVN likmi dabasgāzei un elektrībai. Šādi vidējai mājsaimniecībai (Skaņas defekts.)... rēķins tiktu samazināts apmēram par sešiem eiro mēnesī. Šādi mēs demonstrēsim reālu atbalstu, reālu palīdzību visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Aicinu atbalstīt (Skaņas defekts.)... Ja jūs neatbalstīsiet, jūs nožēlosiet - ja ne šodien, tad, vēlākais, janvārī.

Sēdes vadītāja. Debašu laiks beidzies.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Papildinot kolēģa teikto, gribu atgādināt, ka te pirms dažām stundām debatēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs, kurš lepojās ar it kā palielinātiem pabalstiem Latvijas iedzīvotājiem, tai skaitā ģimenes pabalstiem.

Gribu tikai atgādināt vienu lietu - pat šie nedaudzie pielikumi, ko katra ģimene noteikti novērtē... un tomēr pielikumi kopumā vienalga ir krietni zemāki nekā Eiropas Savienības valstīs, kur nu vēl OECD valstīs. Tā ka šajā brīdī... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājam diez vai vajadzētu lepoties ar to, redzot (droši vien viņš arī ir saņēmis rēķinus), ka faktiski jau šobrīd pienākošie rēķini šīm daudzbērnu ģimenēm... kopā ar iespējamiem palielinājumiem atbalstu un pabalstu formātā... nesegs šos rēķinus.

Otrs. Ja mēs paskatāmies uz pensionāriem. Arī pensionāriem 20 eiro pielikums dažu mēnešu garumā nenosegs to maksājumu apjomu, ko viņi maksās, tai skaitā par elektroenerģiju. Līdz ar to gribu teikt, ka droši vien lepoties ir viens, bet, paskatoties šo priekšlikumu, aicinu atbalstīt arī tādēļ, ka šim atbalstam ir terminēts laikposms, tātad tas ir likumsakarīgs šajā grūtajā laikā, tai skaitā ziemā. Mēs skatāmies, ka rēķini jau pieaug, rēķini jau šobrīd pienāk lielāki, nekā varbūt pensionāri un... tai skaitā ģimenes, daudzbērnu ģimenes, šobrīd cer apmaksāt.

Līdz ar to aicinu atbalstīt, lai tiešām palīdzētu vairākām sociāli, iespējams, jūtīgām grupām apmaksāt rēķinus un atbalstītu šos cilvēkus. Tad droši vien tautsaimniecība Latvijā varētu būt drošās rokās, nevis vienkārši plātīties ar palielinājumiem, kas nesedz šābrīža rēķinus... jau tagad.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, izskatot visus šos priekšlikumus par samazināto PVN, bet, protams, papildu būs vēl viens priekšlikums, rodas tāds nepatīkams secinājums - Latvijā valdība diemžēl nav tendēta uz to, lai samazinātu nodokļus iedzīvotājiem, lai viņi spētu pārziemot šo... grūto periodu.

Iepriekš... mēs iesniedzām priekšlikumu par tūrisma mītnēm, tieši tāpat - par ēdināšanu, par skaistumkopšanu. Es domāju, nevienam nav šaubu, ka šīs nozares ir vissmagāk cietušas un tām ir nepieciešama palīdzība.

Mēs redzam citu valstu pieredzi - Vāciju... to pašu Lietuvu, kura ir samazinājusi PVN līdz pat deviņiem procentiem, bet mēs joprojām... mūsu valdība paliek pie tā, lai šie uzņēmēji joprojām maksātu 21 procentu, neskatoties uz to, cik smagi viņiem iet.

Šobrīd mēs esam nonākuši līdz elektroenerģijai. Mēs varam atrast daudz dažādu piemēru, kā šobrīd citās valstīs aktīvi darbojas valdības, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem. Diemžēl šo darbību, ko mēs esam redzējuši, - ir tikai 20 eiro vakcinētiem pensionāriem... bet realitāte diemžēl ir ļoti skaudra.

Kā piemēru es varu minēt savus rēķinus - kāda šobrīd ir elektroenerģijas cena. Ja iepriekš bija noslēgts līgums par, teiksim tā, izdevīgo tarifu, kur par kilovatstundu jāmaksā no diviem līdz sešiem centiem, tad nesen (pirms pāris mēnešiem) tika atsūtīta vēstule: šobrīd mēs nevaram nodrošināt šādu cenu, tas mums ir neizdevīgi, tādēļ mēs palielinām uz deviņiem centiem par kilovatstundu. Nepagāja viens mēnesis, kad pienāca jauna vēstule: no 1. decembra mēs vairs deviņus centus nevaram nodrošināt un diemžēl būs jāmaksā vēl vairāk, gandrīz vai dubultā, tas ir, 15 centi.

Jūs varat šobrīd likt dažādus neapliekamos minimumus, vēl dažādus citus atbalsta mehānismus, bet diemžēl šīs izmaksas ir grūti segt, īpaši pensionāriem, maznodrošinātajām personām. Pārtika kļūst dārgāka, elektrība kļūst dārgāka, un no 1. janvāra daudzās pilsētās tiks palielinātas cenas arī par siltumu.

Tāpēc jautājums ir, kā valdība un Saeima rīkosies un kā palīdzēs šiem cilvēkiem? Šobrīd situācija diemžēl ir diezgan skaudra. Ne Saeima, ne valdība neatbalsta mūsu priekšlikumus un arī paši nevirza nekādus piedāvājumus, kā varētu palīdzēt.

Tāpat es arī aicinu: varbūt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs varētu pieslēgties un pastāstīt, kāds ir viņa redzējums, kā iedzīvotājiem pārziemot... šo ziemu, kad gan inflācija paaugstinās, gan visi rēķini paaugstinās. Kā zināms, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai nodots likumprojekts arī par OIK atcelšanu... kur joprojām šis jautājums ir iesprūdis, un Jaunajai konservatīvajai partijai ir visas iespējas šo likumprojektu likt dienaskārtībā un atcelt OIK, kas varētu palīdzēt samazināt rēķinus.

Diemžēl šādas darbības mēs neredzam, un man ir nojausma, ka nekas no tā arī netiks darīts. Diemžēl nedz valdība, nedz koalīcijas partneri Saeimā... neizskatās, ka atbalstītu Latvijas iedzīvotājus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie koalīcijas deputāti! Šoreiz es vēršos pie jums un ceru, ka jums joprojām ir saglabājies kaut kāds pašsaglabāšanās instinkts, izdzīvošanas instinkts. Es ļoti labi zinu, ka jums, pat tuvumā vērojot savu valdību, skatoties, piemēram, šodien raidījumu “Nekā personīga” par slēgto valdības sēdi... jums arī ir ļoti lieli jautājumi par savas valdības kompetenci. Es tagad nerunāju par visu to, kas notiek ar pandēmiju, bet kāpēc jūs domājat, ka šī kompetence ir kaut kā... lielāka, ja mēs runājam par citiem svarīgiem jautājumiem, kā, piemēram, par to pašu energonabadzību, jo, redziet, jūsu valdība ir pilnībā nogulējusi šo energoresursu cenu kāpumu.

Iesniedzot pirmo... budžeta projektu, tur vispār nekas nebija paredzēts, lai palīdzētu, sniegtu atbalstu iedzīvotājiem. Tikai pēc kāda laika tika paredzēts atbalsts maznodrošinātajām ģimenēm, tā saucamajiem aizsargātajiem lietotājiem, taču tā ir salīdzinoši maza iedzīvotāju grupa, bet šis cenu kāpums ir milzīgs, tas skars absolūti katru mājsaimniecību. Un jautājumu jums, arī jums konkrēti, būs arvien vairāk un vairāk. Tie jautājumi tiks uzdoti, jo inflācijas pieaugumu, straujo pieaugumu, jūsu valdība arī ir nogulējusi, pilnībā nogulējusi. Tātad tie jautājumi tiks uzdoti.

Šī tagad būs ceturtā reize, kad jūs noraidīsiet šo priekšlikumu, un pēc tam jums vairs nepietiks ar to, lai aizstātu “tai skaitā” ar “ieskaitot” vai “ieskaitot” ar “tai skaitā”. Jūs sev slēgsiet šo ceļu. Un būs sekas...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, es atvainojos, laiks beidzies.

Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi, papildinot iepriekš teikto, ka... ja mēs raugāmies... par jomām, kuras šobrīd visvairāk cieš no dažādiem mūsu valsts ierobežojumiem... tie ir ne tikai ēdinātāji, ne tikai izmitinātāji, kā jau Ģirģena kungs minēja, bet ikviens cilvēks, viņa... mājsaimniecības loceklis, kuram šobrīd ir tiešām ekstrēmi lieli enerģijas cenu pieaugumi.

Tā ir ne tikai elektrība, bet - kā arī tālākajos priekšlikumos - tā ir kopējā enerģija, kas finālā atstāj milzīgu ietekmi praktiski uz visiem... arī uz inflāciju valstī, uz pirmās nepieciešamības produktiem, uz pārtikas produktiem, uz pakalpojumiem, uz plašu, plašu loku... tā ka tie ir terminēti, saprātīgi terminēti, procentu samazinājumi pievienotās vērtības nodoklim, tas ir viens no racionālākajiem soļiem, ko šobrīd var spert, ņemot vērā, ka krīzes skartajiem uzņēmumiem saprātīga atbalsta nav aizvien, ka daudziem cilvēkiem dīkstāves kompensācijas aizvien nav izmaksātas. Un citstarp nule, kā lasu, saņemta ziņa arī no uzņēmēja, kurš interesējas par šiem dīkstāves pabalstiem, par šo subsidēto darba algas daļu par oktobra mēnesi (lieku uzsvaru!), ko valdība solījusi izmaksāt krīzes skartajiem, ierobežotajiem uzņēmumiem... Kad interesējas, kad tas varētu notikt, - tikai ar 22. novembri varētu sākt iesniegt pieprasījumus Valsts ieņēmumu dienestam. Tas nozīmē, ka algas izmaksa notiks vēl vēlāk.

Ja uzņēmējs jautā: “Ko man darīt?”, Valsts ieņēmumu dienests oficiāli atbild: “Mums rīkojums no vadības - izmaksājiet visu, kā ir līgumā.” Bet pēc tam ko viņš varēs darīt? Nu tad paprasiet darbiniekam skaidrā naudā atpakaļ, lai viņš izņem no konta un atgriež... tad, kad jūs saņemsiet šo pabalstu. Vai tas ir normāli? Protams, labi, ka Valsts ieņēmumu dienests godīgi to pasaka. Acīmredzami valdības neizdarības rezultātā, bet sabiedrība no tā cieš, līdz ar to cieš arī cilvēku maksātspēja... un enerģijas izmaksas, pārvades izmaksas, kopējās enerģijas, bez kā cilvēks nevar.

Ja tev nebūs nomaksāti elektrības rēķini, tev vienkārši atslēgs enerģijas padevi. Daudziem ir ne tikai ledusskapis un plīts ar elektrību, daudziem cilvēkiem mājās ir arī elektrības apkure. Tāpēc, kolēģi, elektroenerģijas cenu samazinājums, terminēts samazinājums, acīmredzami uz... tiešām šī pēdējā viļņa, cerams, pēdējā kovida viļņa... uz pašu pīķi... ir vitāli svarīgs mūsu sabiedrībai.

Tāpēc es pievienojos tiem, kas aicina atbalstīt šādu priekšlikumu. Ja ir labāks priekšlikums no valdības vai no koalīcijas puses, lūdzu, sakiet, kāds ir labāks priekšlikums. Vai šie 20 eiro potētiem senioriem tiešām kompensēs visu sadārdzinājumu? Nē, nekompensēs. Mēs jau dzirdam par šīm līknēm un arī saņemam no enerģijas mazumtirgotājiem nemitīgi paziņojumus gan savos telefonos, gan e-pastos par elektroenerģijas cenu izmaiņām. Tas ir ļoti liels kāpums. Skaidrs, ka šis kāpums ir globāls, tas nav tikai un vienīgi vietējo darbību rezultāts. Visa Eiropa un puspasaule šobrīd saskaras ar enerģētikas krīzi, bet, ja mēs raugāmies, kā citas valstis ar to cīnās, citstarp arī ar pievienotās vērtības nodokļa palīdzību...

Tāpēc, kolēģi, aicinu balsot “par”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam. Lūdzu!

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Es gribu pieskarties šim jautājumam saistībā ar elektrības cenu kāpumu. Mēs vēl nezinām, kad šis kāpums apstāsies, un šis mūsu, “Republikas”, iesniegtais priekšlikums paredz nedaudz nobremzēt šo straujo kāpumu.

Bet, sadārdzinoties elektrībai, mēs redzam, ka sadārdzināsies arī viss, kas ir saistīts. Un mēs zinām, ka mazajiem mājražotājiem, lauksaimniekiem, mazajiem uzņēmējiem, kas darbojas, - visiem pie sava produkta, ko viņi saražos (vai tas ir medus, piens vai siers), būs jāpieliek klāt vēl lielāka enerģijas izdevumu daļa, jo tā cena tikai kāpj un kāpj. Un nu viņi ir nonākuši tādā apburtā lokā, ka beigās viņu produkts jau maksās gandrīz kā Šveicē, jo izdevumi ir lieli, bet cilvēku pirktspēja samazinās.

Šī dāsnā dāvana, ko valdība ir iedevusi pensionāriem... tad kāpēc citi cilvēki, kuri nav vakcinējušies, nav pelnījuši šo dāvanu? Vai šie cilvēki nav maksājuši nodokļus?

Tāpēc es, kolēģi, ļoti aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas varbūt apturētu gāzes cenas vai vismaz tās nobremzētu un nobremzētu arī pārtikas produktu cenu kāpumu, jo tas viss ir saistīts. Mēs negribam, lai daudziem būtu tā, ka svētkos uz galda būtu jāliek daudz mazāk nekā parasti.

Aicinu atbalstīt, un it sevišķi aicinu Nacionālo apvienību, kura ir vienmēr iestājusies par vērtībām, par ģimeni. Šis priekšlikums atbalsta ne tikai vientuļos cilvēkus vai pensionārus, bet tieši arī ģimenes.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, kolēģi. Ir jāsaprot, ka inflācija turpina pieaugt. Un, neskatoties uz valdības apgalvojumiem, tā jau pārsniedz jebkuras iepriekš plānotās robežas. Tā noteikti turpinās kāpt, un tas automātiski nozīmē, ka cilvēku maciņos paliek aizvien mazāk un mazāk līdzekļu.

Ja mēs paskatīsimies uz kaimiņvalstīm, tad redzēsim, ka Igaunija ir oficiāli paziņojusi, ka iesaldē energoresursu cenu kāpumu. Visus ienākumus, ko Igaunijas valsts ieguvusi, pārdodot CO₂ kvotas, tā virzīs, lai segtu šo starpību starp energoresursu cenu pieaugumu un starp to, cik jāmaksā cilvēkiem. Tas ir atbildīgas un tālredzīgi domājošas valdības un politiķu solis, domājot ne tikai par maznodrošinātajiem, kā to apgalvo un kā rīkojas Latvijas politiķi, jo piedāvājums samaksāt 20 eiro tikai tiem maznodrošinātajiem un pensionāriem, kuri ir vakcinējušies, acīmredzami kopumā ekonomisko situāciju valstī neuzlabos.

Protams, varētu jau ļauni priecāties un teikt - jo lielāka būs sabiedrības spriedze un neapmierinātība, jo vairāk cilvēki novērsīsies no valdošo politisko partiju pārstāvjiem un politiķiem un jo vairāk atbalstīs opozīcijas pārstāvjus. Taču ir jāsaprot, ka patiesībā sabiedrības miers, sociālais miers, kā arī sabiedrības labklājība nav tikai un vienīgi valdošo politiķu atbildība un valdošo politiķu uzdevums... nodrošināt stabilitāti sabiedrībā. Tas jādara arī opozīcijas deputātiem.

Šis priekšlikums tieši ir ekonomisks un pamatots, un tas ļautu mūsu valstī saglabāt sociālo mieru kaut vai elementārā līmenī un nodrošināt kaut minimālu konkurētspēju salīdzinājumā ar kaimiņvalsti Igauniju.

Diemžēl Igaunijas kopīgs lēmums iesaldēt energoresursu cenas viennozīmīgi atsauksies uz visas Igaunijas tautsaimniecību. Kāpēc? Tāpēc, ka Igaunijas kafejnīcas, Igaunijas viesnīcas, Igaunijas medicīniskie pakalpojumi, skaistuma pakalpojumi būs lētāki nekā Latvijā. Tie būs pieejamāki gan Igaunijas sabiedrībai, gan arī Latvijai.

Es domāju, fakts, ka daļa no Latvijas iedzīvotājiem, kas dzīvo Valkā, jau deklarē savu adresi un dzīvesvietu Igaunijā, Valgā, ir ļoti spilgts piemērs tam, ka Latvijas pilsoņi izvēlas deklarēties, uzskatīt sevi par deklarētiem Igaunijā, medicīnas pakalpojumu pieejamības dēļ, sociālā nodrošinājuma pieejamības dēļ un arī atbilstoši dzīves kvalitātes dēļ.

Ļoti daudzi Valmieras iedzīvotāji brauc un strādā Igaunijā, jo saņem tur lielāku atalgojumu un labāk spēj nodrošināt līdz ar to savas ģimenes. Patiešām minimums, ko varētu izdarīt mūsu politiķi un mūsu valdība, - samazināt pievienotās vērtības nodokli attiecīgam resursam. Tas ir minimums, ko mēs varam izdarīt, lai nodrošinātu stabilitāti un minimālo konkurētspēju. Ir skaidrs, ka mēs atpaliekam no Igaunijas. Atpaliekam ar katru gadu aizvien vairāk un vairāk. Mēs esam pirmrindnieki tikai ēnu ekonomikā un arī ierēdņu aparāta skaitā uz vienu iedzīvotāju attiecīgi, bet atbalsta kategorijās, iedzīvotāju labklājības, tautsaimniecības, nodokļu politikas konkurētspējā mēs vēl aizvien turpinām atrasties pēdējie jeb pirmie no apakšas.

Ir laiks pārdomāt to visu un pēc tam atbildēt par tiem lēmumiem. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāatbalsta resursu cenas samazinājums, izmantojot pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi elektrībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šobrīd varbūt es vairāk vērsīšos pie iedzīvotājiem un tiem, kuri tagad klausās Saeimas sēdi. Informēšu. Es apskatījos elektrības rēķinu, kāds bija martā un kāds, piemēram, šogad ir oktobrī. Redzams, ka par vienu kilovatu cena bija apmēram deviņi centi. Oktobrī jaunajā rēķinā šis viens kilovats jau maksāja 15 centus. Tas nozīmē, ka jūsu rēķini kopš pagājušās ziemas, kopš marta, var teikt (aprīlis ir pavasaris)... bet šī gada laikā ir pieauguši gandrīz divas reizes. Tas nozīmē tikai vienu, ka esošajā situācijā, kad PVN ir 21 procents, valsts budžetā ienāks divas reizes vairāk PVN, nekā tas bija vēl gada sākumā.

Nedomāju, ka mēs katrs spējam samazināt savu elektrības patēriņu divas reizes mazāku, nekā tas bija gada sākumā. Tas, es domāju, nav iespējams. Ar šo es vēlos pateikt, ka valsts budžetā ienāks divreiz vairāk naudas. Ja pievienotās vērtības nodoklis tiktu samazināts līdz pieciem procentiem, tad valsts ieņēmumi budžetā būtu līdzvērtīgi tam, kādi tie apmēram bija gada sākumā un kādi tie tika varbūt arī prognozēti. Valsts īsti no tā neko nezaudē.

Bet ir jāatceras viens - šobrīd, kad iedzīvotāji valstij samaksā divreiz vairāk šo PVN, mēs noteikti redzēsim kārtējo Ekonomikas ministrijas un tieši ministra Vitenberga iznācienu par OIK samazinājumu, ko viņš nesen arī izdarīja, proti, ka OIK samazināsies par 60 procentiem. Bet realitātē ir pavisam citādi. Jūs esat samaksājuši to PVN, un šī naudas daļa aizies, lai segtu OIK.

Tātad vērtējiet, kas notiek šobrīd.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Tēraudas kundze, vai ko komentēsiet?

V. A. Tērauda. 9. priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 10. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Paredz samazināt PVN likmi par dabasgāzi. Priekšlikums komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēt... deputāti ir pieteikušies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Augsti godātie kolēģi! Es labi atceros 2007.-2008. gada notikumus. Es atgādināšu tiem Saeimas kolēģiem, kas ir pārāk jauni, lai atcerētos kaut ko no tiem laikiem. Tie bija gadi, kad, vismaz no valdības skatupunkta, pēkšņi negaidīti strauji palielinājās inflācija un tika arvien biežāk un biežāk uzdoti jautājumi, kādi ir šīs inflācijas cēloņi, kāpēc tas viss ir noticis, ko ir vai nav iespējams darīt.

Kā mēs zinām vismaz šodien, šī inflācija izrādījās diezgan noturīga, sākotnējais cenu pieaugums, protams, izraisīja atalgojuma pieaugumu, jo, redzot dzīves dārdzību, cilvēki, darba ņēmēji, pieprasa sev lielākas algas. Tas ir pilnīgi dabiski un loģiski.

Tāpat arī mēs vai nu šodien, vai rīt skatīsim tos valdības priekšlikumus, kur augsta līmeņa ierēdņi pieprasa lielāku atalgojumu - Valsts prezidents, premjers, ministri, augsti ierēdņi un tā tālāk - visi pieprasa augstākas algas. Un tas, ko jūs tagad darāt ar visu to obligāto vakcināciju un to, ka, visticamāk, būs kādi pieci, desmit procenti darbaspēka, kas izvēlēsies vai nu aiziet bezdarbniekos, uz slimības pabalstiem, ēnā... vai nu kā... Tas, protams, nepalīdzēs attiecībā uz darbaspēka pieejamību, un tas viss vēl vairāk uzskrūvēs atalgojumu uz augšu.

Un tad veidosies tā saucamā cenu un algu spirāle. Sākotnējā inflācija izraisa atalgojuma pieaugumu, atalgojuma pieaugums, protams, ņemot vērā to, ka tās ir darbaspēka izmaksas jebkādai precei vai pakalpojumam, izraisa vēl lielāku inflāciju. Iznāk, ka šī inflācija kļūs noturīga. Kāpēc es jums to visu, kolēģi, stāstu? Jo pēc tam jautājumi par to, kāpēc inflācija ir parādījusies, kas ko ir izdarījis vai nav izdarījis, kas ko ir nogulējis, - šie jautājumi tiks uzdoti visu laiku, un jums, cienījamie koalīcijas kolēģi, ir diezgan liels risks sevi atrast, tā teikt, vēstures nepareizajā pusē.

Atcerieties, kā tas bija. Varbūt daži no jums ir pārāk jauni, lai atcerētos nothing special... kā tika nodēvēts viens finanšu ministrs.

Kolēģi, ja šis scenārijs izspēlēsies tā, ka šī inflācija, kuru tagad ekonomisti, Latvijas Banka un tā tālāk uzskata par vienreizēju tādēļ, ka viss, kas noticis: faktoru, apstākļu sakritība energoresursu tirgos, problēmas ar loģistiku un tā tālāk... bet, ja šī inflācija izrādīsies noturīga un jūs darāt visu to pašu, ko darīja nothing special valdība tajos laikos - augsts budžeta deficīts, straujš augsto amatpersonu algu pieaugums -, jums pārmetīs precīzi visu to pašu, ko savā laikā pārmeta tai nothing special valdībai.

Jūs vienkārši kļūsiet par grēkāžiem tam visam. Cilvēkiem, tai Saeimai, tai valdībai, kas nogulēja inflāciju, inflācijas algu spirāli, starptautiskās konkurētspējas pasliktināšanos un tā tālāk, un tā joprojām...

Ir veidi, kā to novērst vai vismaz amortizēt. Pilnībā novērst to jau nav iespējams, bet...

Es lūdzu apvienot debašu laikus, ja tas ir iespējams.

Sēdes vadītāja. Jūsu debašu laiki ir apvienoti. Lūdzu!

V. Dombrovskis. Paldies.

Bet attiecībā uz to, ko ir iespējams izdarīt, lai drusku samazinātu to inflāciju. Es, kolēģi, baidos, ka tās receptes nav mainījušās, tas ir tas pats, ko es jums citēju par kādreizējo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu, kurš piedāvāja samazināt PVN likmi pārtikai, uzskatot, ka šādi tiks samazināta inflācija vismaz par diviem procentiem.

Es jums varu atgādināt par kādreizējo valdības vadītāju Valdi Dombrovski, kas samazināja PVN likmi ar mērķi dabūt inflāciju drusku uz leju un šādi izpildīt tos nosacījumus, lai iestātos eirozonā. Tie paņēmieni nav mainījušies. Ņemot vērā to, ka šīs inflācijas galvenais epicentrs pagaidām - pagaidām! - ir energoresursu cenas, jums īsti nav citas izejas, kā samazināt PVN likmi energoresursu cenām.

Šī ir, es teiktu, jūsu iespēja nepozicionēt sevi vēsturē kā kārtējo nothing special valdību un valdošo koalīciju, kura nogulējusi gan šo inflāciju, gan visas tās sekas, kas tai būs.

Es, protams, saprotu, ka jums jūsu frakciju vadītāji un tā tālāk stāsta, ka, lūk, ņemot vērā to, ka sākotnēji šo priekšlikumu iesniedza opozīcijas deputāti, to tagad nekādi nedrīkst atbalstīt, lai nezaudētu seju un tā tālāk... ko nu jums tur stāsta. Bet padomājiet par sevi. Padomājiet par sevi! Domājat, ka jūs tagad īstermiņā saglabāsiet seju, neatbalstot šo priekšlikumu, bet jūs pazaudēsiet seju uz ilgiem gadiem uz priekšu, vismaz tāds risks jums ir ļoti liels.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam. Lūdzu!

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Protams, es uz šo priekšlikumu skatos nedaudz caur lauksaimniecības prizmu. Mēs zinām, ka Latvijā ir ļoti daudz graudkopju, un, lai nogatavinātu ražu, attiecīgi, lai izkaltētu, šiem lauksaimniekiem ir graudu kaltes jādarbina. Ir, kas to dara ar šķeldas palīdzību, bet ļoti liela daļa veikusi modernizāciju, un viņiem ir jāizmanto dabasgāze. Sekojot scenārijam, ja dabasgāze paliek dārgāka, arī produkts, ko viņi sagatavo, tātad izkaltēti graudi, tiek sadārdzināts. Mēs redzēsim, ka tas ir kā piramīda, kā ķēdes posms.

Nākotnē mēs redzēsim ļoti strauju sadārdzinājumu gan makaroniem, gan auzu pārslām, un beigās mēs nonāksim pie tā, ka maize jau būs ekskluzīvs produkts, jo visi šie energoresursi būs palikuši tik dārgi, ka mūsu pamatprodukti paliks arvien dārgāki un dārgāki. Vai arī nonāksim pie tā, ka mēs varēsim pirkt tikai ārvalstu izstrādājumus, kas nav vairs Latvijas izstrādājumi, un tas ir ļoti, ļoti skumīgi.

Tāpēc es aicinu atbalstīt, lai Latvijas lauksaimniekiem nebūtu jāceļ cenas saviem produktiem un lai varētu nodrošināt izejvielas tepat Latvijas ražotājiem.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Neapšaubāmi būtu jāatbalsta šis priekšlikums, jo tiešām gāzes cenu kāpinājums ir drausmīgs. Bet gribas uzdot jautājumu - vai ir arī citi veidi, kā var atrisināt šo problēmu? Es domāju, ka ir. Ungārijas valdība rādīja piemēru, kā var rīkoties šādos apstākļos un kas ir jādara.

Rodas otrs jautājums. Vai mūsu valdība ir pietiekami drosmīga, lai šādus soļus spertu? Baidos, ka nav.

Līdz ar to šis priekšlikums ir atbalstāms.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Tēraudas kundze, komentējiet.

V. A. Tērauda. Komisija priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 51, atturas - nav. 10. priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 11. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums par dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu iekļaušanu ar nodokli neapliekamajos pakalpojumos. Priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums paredz dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumu saskaņā ar pārvaldīšanas līgumā iekļautajiem maksājumiem neaplikt ar pievienotās vērtības nodokli.

Ja mēs raugāmies, jau šobrīd likuma 52. pants skaidri noteic ar nodokli neapliekamās preču piegādes un pakalpojumus, pakalpojumu grupas un arī iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus, kas saistīti ar dzīvojamo telpu īri, tāpēc visai loģiski un saprotami ir, ņemot vērā šobrīd visu iepriekš minēto un diskutēto par pirmās nepieciešamības preču un energoresursu cenu kāpumu, ka vismaz šajā sadaļā valsts panāk pretim, ka cilvēkiem saistībā ar mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumiem nav papildus jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, līdzīgi kā tas ir attiecībā uz dzīvojamo telpu īri.

Tāpēc, kolēģi, mūsu ieskatā, šis tiešām ir kļūdu labojums, kurš jau bija jāizdara, iespējams, pat agrāk nekā šajā budžetā, bet nekad nav par vēlu atzīt kļūdas un labot tās.

Kolēģi, es aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Tēraudas kundze.

V. A. Tērauda. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 12. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Paredz neattiecināt PVN uz pakalpojumu, kas izriet no tiesībām uz zemes izmantošanu. Priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. A. Tērauda. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz neattiecināt PVN uz pakalpojumu, kas izriet no tiesībām uz zemes izmantošanu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret - 1, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

V. A. Tērauda. 14. - deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikums, kas paredz iekšzemes nodokļa maksātājam iespēju nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā, ja ienākumi nav pārsnieguši 50 000 eiro 12 mēnešu posmā. Priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kā zināms, neviens opozīcijas priekšlikums šajā budžetā netika atbalstīts. Neviens - ne tie priekšlikumi, kuri samazina slogu uz mūsu iedzīvotājiem, ne tie priekšlikumi, kuri atvieglo mūsu uzņēmēju dzīvi.

Mans priekšlikums ir tieši par šo otro ļoti svarīgo tēmu. Tātad kā krīzes apstākļos augošās inflācijas situācijā izdarīt tā, lai mūsu uzņēmēji, neskatoties uz valsts kavēšanos atbalsta mehānismos Covid-19 ierobežojuma apstākļos, tomēr turpina, mēģina turpināt savu uzņēmējdarbību.

Nevienam Eiropā nav noslēpums, ka Latvija ir mikrouzņēmumu valsts, tikai mums pašiem vēl eksistē tāds nosaukums kā “vidējais un mazais bizness”, jo saskaņā ar Eiropas Komisijas noteiktiem standartiem 90 procentu Latvijas uzņēmumu skaitās tikai mikrouzņēmumi. Un tikai viens procents atbilst Eiropas vidējo uzņēmumu standartiem.

Tātad runa būs par tiem 90 procentiem. Iepriekšējās valdības laikos, kad finanšu ministre bija Zaļo un Zemnieku savienības pārstāve, tika samazināts slieksnis, kuru sasniedzot mikromikrouzņēmumi, tātad uzņēmumi, kuru gada ieņēmumi nepārsniedz 40 000 eiro, tika pielīdzināti tiem... nu viņiem bija jārēķinās ar to, ka, tiklīdz viņi sasniedz 40 000 slieksni gadā, uzreiz ir jāreģistrējas par PVN maksātājiem. Pirms tam šis slieksnis bija 50 000.

Ņemot vērā to, ka, piemēram, šogad mums inflācija ir sasniegusi jau sešus procentus, varētu uzskatīt, ka vēl vairāk mikromikromikrouzņēmumu ir jāreģistrējas par PVN maksātājiem, neskatoties uz to, ka šie ieņēmumi neļauj tiem ne paaugstināt algas saviem darbiniekiem, ne investēt kaut ko attīstībā, domājot par savas uzņēmējdarbības nākotni.

Mans priekšlikums bija mēģinājums saprast, vai valdībā apzinās to, ka ir jāsniedz atbalsts tiem mikromikrouzņēmumiem, kuri veido mūsu uzņēmumu 90 procentus valstī. Ka mūsu... mikrouzņēmumu... valstī... Eiropas līmenī... tam ir jādabū kaut minimāls atbalsts no valsts puses. Jau pagājušo budžetu mēs izveidojām tādu, kurš pēc būtības iznīcina mikrouzņēmumus. Tagad mēs izdarām tā, ka it kā mēs neredzētu šos uzņēmumus vispār. Mēs neredzam tos cilvēkus, kuri cīnās par savu ģimenes biznesu, par savu privāto praksi, mēģinot vēl izdzīvot situācijās, kurās tagad... mēs redzam, ka ir pagājis viens mēnesis kopš pirmajiem ierobežojumiem, bet nekādas informācijas cilvēkiem ne Valsts ieņēmumu dienestā, ne ministrijās nav, kad viņiem samaksās dīkstāves pabalstus un tā tālāk.

Es piedāvāju samazināt šo slieksni tikai par 10 000, atgriežot to iepriekšējā stāvoklī, kāds bija vienu valdību iepriekš. Jau nākamajai valdībai un nākamajai Saeimai būs nepieciešams domāt par nākamo nodokļu reformu, jo mums tuvojas ekonomikas pārkaršana, grandioza krīze, kuru pārvarēt būs absolūti neiespējami bez nodokļu reformas.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, parādīt to, ka jūs saprotat, ar kādām metodēm jūs varētu mazināt jau esošo krīzi un gaidāmo vēl lielāko krīzi mūsu ekonomikā - mūsu mikromikrouzņēmumu valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam. Lūdzu!

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Deputātes Ločmeles priekšlikums patiešām skar uzņēmumus, kas ir vistipiskākie mūsu valstī. Bet šajā sakarā es vēlos jūs informēt, ka esošā Latvijas valdība pirmo reizi oficiāli atzinusi ekonomiskās krīzes esamību mūsu zemē.

Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam, tā saucas šis oficiālais dokuments, ko izstrādājusi Finanšu ministrija un parakstījis Jānis Reirs, cita starpā ir norādīts šāds fakts (citāts): “Ekonomiskā krīze, ko izraisīja Covid‑19 pandēmijas ierobežojumi, atstās būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku un sabiedrību. Šobrīd ietekmi ir grūti prognozēt, jo nav skaidrības par pandēmijas attīstību un tālāko potenciālo ietekmi uz pasaules, Eiropas Savienības un Latvijas ekonomikām.” Citāta beigas.

Pietiek pastaigāties pa Rīgas centra galvenajām ielām, kaut vai pa Brīvības ielu, lai ieraudzītu milzīgu skaitu tukšu skatlogu ar uzrakstu “Izīrē”. Nav vairs mazu veikaliņu, kafejnīcu, frizētavu, darbnīcu. Krīze, kuras esamību pēc diviem gadiem bija spiesta atzīt Kariņa valdība, vissmagāk skāra tieši mazos uzņēmumus, taču tieši šī nozare rada komfortablu pilsētvidi rīdziniekiem un pārējās pilsētās.

Bez mazā biznesa degradējas ne tikai nekustamo īpašumu sektors, bet arī sociālā joma visā Latvijā. Tāda ir elementāra tirgus loģika - jo mazāks piedāvājums, jo lielāks pieprasījums un jo augstākas cenas.

Mazo uzņēmumu skaita samazināšana pati par sevi provocē inflāciju. Jāpiebilst, ka arī pirms koronavīrusa krīzes Latvija nevarēja lepoties ar īpašu attīstību šajā mazā biznesa jomā.

Es atļaušos citēt vēl vienu fragmentu no Finanšu ministrijas dokumenta, kas tiks skatīts rīt valdības sēdē. Citāts: “Inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES - 30,3 procenti, salīdzinot ar vidēji 49,1 procentu ES. Galvenie iemesli, lai uzņēmējs nevērstos pie bankas vai finansējuma atlikšanai uzņēmumā, joprojām ir minēta nepietiekama naudas plūsma, nepietiekams nodrošinājums, nepietiekams pašu kapitāls, nepietiekama rentabilitāte, kā arī īpašnieku galvojumu trūkums.” Citāta beigas.

Tas viss liecina par to, ka uzņēmējdarbība, kas nodarbina - nepārspīlējot! - plašas tautas masas, Latvijā nerod atbalstu no lieliem uzņēmumiem. Viņi vienkārši neinteresējas par maziem uzņēmumiem, bet mēs kā šo vienkāršo cilvēku balsīm ievēlētie politiķi, taču varam mainīt vispārējo lietu kārtību mūsu valstī.

Līdz ar to lūdzu balsot par deputātes Regīnas Ločmeles priekšlikumu par nodokļu atvieglojumiem mazajiem uzņēmumiem. Ir pēdējais laiks glābt strādājošo ģimenes.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi, kā jau Ločmeles kundze minēja, tas tiešām ir... šis lēmums ir pieņemts iepriekšējās valdības laikā - laikā, kad ekonomika gāja uz augšu, attīstījās, kad vidējā alga valstī ļoti strauji auga, kad elektroenerģijas cenas bija salīdzinoši prognozējamas, kad daudzu pakalpojumu cenas bija salīdzinoši prognozējamas, inflācija bija samērīga, bet tas, ko mēs redzam šobrīd, tā ir pilnīgi cita situācija. Šobrīd ir tiešām šis stāvoklis tāds, ka daudzi cilvēki nevar samaksāt, daudzi mazie tirgotāji... vai viņiem nav iespējams nodarboties ar tirdzniecību, savu pakalpojumu, savas saražotās produkcijas, iespējams, realizāciju kādā citādā veidā, izņemot tos, kas ir noteikti tirgos... vai tā nav ielu tirdzniecība... vai šie pandēmijas ierobežojošie apstākļi... Cilvēki tiešām cīnās par savu izdzīvošanu.

Tāpēc faktiski šo sadaļu palielināt no 40 tūkstošiem uz 50 tūkstošiem ir tikai un vienīgi loģiski šajā laikā. Un tiešām: līdz ar saprātīgu, jaunu nodokļu reformu, tādu, kas stimulē un motivē līdz ar to arī veikt kādas iemaksas mūsu valsts budžetā... ir konceptuāli jāskata no jauna, bet šis konkrētajā brīdī, ņemot vērā arī mūsu mazos uzņēmējus, kuriem jau tā līdz ar jaunajām sociālajām iemaksām un dažādiem citiem papildu maksājumiem, citstarp arī enerģētikas izmaksām, šobrīd dzīve ir faktiski ļoti sarežģītā situācijā un stāvoklī nonākusi... tāpēc es arī aicinu pievienoties un atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Es arī aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu, pirmām kārtām tāpēc, ka tas ir sistēmiska rakstura priekšlikums. Tas ir ļoti svarīgi.

Runājot par to, ka mēs ieiesim ekonomiskajā krīzē vai ka mēs tur esam tagad, liekas, ka tās sarunas ir liekas, jo principā mēs jau tagad pārdzīvojam ļoti nopietnu ekonomisko krīzi, kas skar veselas nozares, jo nevar pateikt, ka ekonomika zied un plaukst, bet, teiksim, grimst atsevišķas nozares, tā jau ir krīzes pazīme.

Otrs apsvērums, kāpēc tas ir svarīgi: jo tas ir atbalsts nevis tiem uzņēmumiem, kas izmanto Latvijas teritoriju kā vienu no eksporta teritorijām, bet tas ir priekš vietējiem uzņēmumiem. Uzņēmumiem, kuriem tas ir instruments, lai palīdzētu izdzīvot grūtajos ekonomiskajos laikos, pie tam ņemot vērā visus tos ierobežojumus, ko uzliek arī pandēmija.

Tāpēc es domāju, ka no šiem apsvērumiem tas būtu labs solis arī priekš tam, lai, paskatoties uz to, kā tas strādās tuvākajā nākotnē, jau spertu pirmo soli nodokļu politikas reformācijā.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei otro reizi. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Vēlos tikai papildināt pamatojumu savam priekšlikumam ar dažiem cipariem, lai deputātiem būtu skaidrs, par ko ir runa.

Tātad pašlaik likums nosaka slieksni, ka uzņēmumam, sasniedzot 50 tūkstošu ieņēmumu griestus gadā, ir jāreģistrējas obligāti par PVN maksātāju. Ko nozīmē 50 tūkstoši ieņēmumu gadā? Tas nozīmē, ka mēnesī vidēji šis uzņēmums ieņem 3333 eiro. Vēlreiz. Jūs saprotat, kas tā ir par summu. Principā tā ir viena Saeimas deputāta alga vienā mēnesī bruto.

Mans piedāvājums nosaka, lai šis slieksnis... piedošanu, tas bija slieksnis 40 tūkstoši eiro gadā. Mans priekšlikums ir palielināt šo slieksni par 10 tūkstošiem, nosakot to 50 tūkstošu eiro apmērā. Un tas nozīmē, ka mēs ļausim tiem uzņēmējiem, tiem uzņēmumiem, kuri ieņem vidēji mēnesī ne vairāk par 4166 eiro, nereģistrēties vēl pagaidām par PVN maksātāju.

Paskaidrošu. 4166 eiro ieņēmumi mēnesī - tas vienalga ir mazāk nekā valdības ministra alga bruto.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, tādā veidā atbalstot mūsu mikrouzņēmumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram otro reizi. Lūdzu!

E. Tavars (ZZS).

Paldies. Īsumā es vēršu arī uzmanību koalīcijas pašreizējām partijām, kuras, startējot uz 13. Saeimu, citstarp ļoti bieži minēja konkrēto priekšlikumu, konkrēto situāciju, ka šīs kopējās summas apmērs, no kuras ir jāreģistrējas par pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, nav taisnīgs, ka tas ir labojams un ka tā ir ļoti slikta... bijusi slikta rīcība no iepriekšējās valdības.

Kolēģi, šobrīd šeit ir tas brīdis tiešām, kad ir iespējams šo kļūdu labot, ja jūs aizvien uzskatāt, ka tie vārdi, kas bija teikti pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, aizvien ir spēkā.

Tāpēc, lūdzu, kolēģi, atbalstām konkrēto priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā, Tēraudas kundze, ko komentēsiet?

V. A. Tērauda. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātes Ločmeles priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 15. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Precizē spēkā stāšanās kārtību. Tas ir daļēji atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un iekļauts 16. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - finanšu ministra Reira priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 8, pret - 38, atturas - 20. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas precizē spēkā stāšanās kārtību. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 17. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Atkal par spēkā stāšanās kārtību, bet attiecībā uz ēdinātājiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikums noraidīts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir debatējams, bet nav balsojams.

Deputāti nav vēlējušies ne debatēt, ne balsot.

Turpinām.

V. A. Tērauda. 18. - deputātu Ģirģena, Papules, Dombrovska un Pucena priekšlikums. Atkal par spēkā stāšanās kārtību, bet attiecībā uz skaistumkopšanas nozari. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Tāda pati situācija - debatējams, bet nav balsojams.

Un debatēt... arī balsojumu deputāti nav pieprasījuši.

Turpinām.

V. A. Tērauda. 19. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Par spēkā stāšanās kārtību attiecībā uz ēdinātājiem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. A. Tērauda. Kolēģi, līdz ar to visi 19 priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 71, pret - 5, atturas - 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījums Filmu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena. Lūdzu!

I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja un kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījums Filmu likumā” gadskārtējā valsts budžeta un ar to saistīto likumprojektu ietvarā.

Likumprojekts paredz nodrošināt piesaisti ārvalstu filmu nozarei un saistītajām nozarēm.

Uz otro lasījumu tika saņemti divi priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izteikt 11. panta trešo daļu šādā redakcijā: “Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā tiek piešķirts valsts budžeta līdzfinansējums, un valsts budžeta līdzfinansējuma piešķiršanas kritērijus, tai skaitā kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka uz filmu uzņemšanu Latvijā attiecināmās izmaksas.” Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies, bet pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 77, pret - 1, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. 2. ir deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums. Priekšlikums paredz papildināt 11. pantu ar jaunu ceturto daļu šādā redakcijā: “Uzdot Ekonomikas ministrijai novirzīt papildus ik gadu 1,3 miljonus eiro no valsts ārējā tēla pētījumiem uz papildu finansējuma piešķiršanu ārvalstu filmu uzņemšanas līdzfinansējumam laika periodā no 2022. gada līdz 2024. gadam.” Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies kolēģi. Filmu nozari ir būtiski skāruši Covid-19 infekcijas izplatības apturēšanai noteiktie ierobežojumi. Nozares uzņēmumu darbība ir ierobežota, un nozare sastopas ar ievērojamiem darbības apgrūtinājumiem gan starptautisko pārvietošanās ierobežojumu dēļ, gan izpildot arī epidemioloģiskās prasības. Tādēļ valsts budžeta finansējums, līdzfinansējums ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā ir ļoti nozīmīgs atbalsts nozares uzņēmumu darbības nodrošināšanā.

Ir jāatzīmē arī, ka Latvijā līdz 2021. gada 31. janvārim konkursā tika saņemti 13 projekti pieteikumiem par kopējo finansējumu 12 914 436 eiro. Un projektu kopējais budžets ir plānots 41 miljons, no tā budžeta līdzfinansējums ir paredzēts 2 582 887 eiro ar atbalsta intensitāti - 20 procenti.

Jāatzīmē, ka esošā likumprojekta virzīšana budžeta pakotnē ir saistīta tajā skaitā ar to, ka tiks nodota kompetence no Kultūras ministrijas filmu uzņemšanas līdzfinansēšanai uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru.

Un līdz ar to tiek arī pārdalīts attiecīgais kompetenču sadalījums starp ministrijas resoriem. Tagad būs atbildīga Ekonomikas ministrija par šo nozari. Un, protams, rūpīgi sekojot Ekonomikas ministrijas tēriņiem un arī Ekonomikas ministrijas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, mēs esam novērojuši... un pamanījām, ka trīs gadu garumā tiek plānots kopā tērēt vairāk nekā trīs miljonus valsts tēla pētījumiem.

Bez tam jāatzīmē, ka šiem tēla pētījumiem jau ir veidojusies tāda kā nepatīkama smaka, nosauksim tā to delikāti. Un tā smaciņa saistīta ar to, ka konkurss par valsts ārējā tēla izpēti jau ir izbeigts un to izbeidza Iepirkumu uzraudzības birojs, konstatējot konkurences ierobežojumu pārkāpumus un nepamatotas prasības izvirzīšanu. Tas ļauj izdarīt secinājumu, ka, visticamāk, iepirkums tika gatavots tikai kādam vienam jau iepriekš zināmam pētniekam vai pētījumu aģentūrai un izskatās pēc iespējamiem koruptīviem darījumiem un, iespējams, pat arī politiskās korupcijas.

Tāpēc mans priekšlikums paredz konkrēti, protams, šajā gadījumā novirzīt līdzekļus, kas bija paredzēti attiecīgi valsts tēla pētījumiem, ārvalstu filmu uzņemšanai, līdzfinansēšanai. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka līdzekļi tiek izlietoti mērķtiecīgāk, netiek pieļauts koruptīvs iepirkums, tiek nodrošināta valsts atpazīstamība starptautiskajā līmenī, tiek sasniegti vairāki efekti... ko varētu dot multiplicējošais efekts, ieguldot līdzekļus ar filmu uzņemšanas nozari saistītās aktivitātēs.

Proti, cilvēkiem būs augstāki, stabilāki ienākumi, valsts tiks atpazīta kā vieta, kur var uzņemt kvalitatīvas, interesantas un... vairākas filmas. Un līdz ar to arī valsts tēls noteikti šajā gadījumā atbilstoši tiks nostiprināts ar pozitīvu... plusa zīmi, nevis ar negatīvu, iespējams, kā var dažreiz gadīties. Un, lai nodrošinātu, ka budžeta līdzekļi, publiskie līdzekļi tiek ieguldīti tieši ekonomiskajās aktivitātēs, nevis pētījumos, līdz ar to arī tiek piedāvāts nodrošināt līdzekļu pārvirzīšanu filmu uzņemšanai Latvijā.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Šis jautājums par līdzekļu pietiekamību, lai līdzfinansētu šo ārzemju filmu uzņemšanu, tika jau apspriests Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Latvijas Nacionālā kino centra pārstāvji norādīja, ka likuma 11. panta otrā daļa jau tagad ļauj apropriācijas kārtā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai pieprasīt papildu finansējumu, jo šajā otrajā daļā ir skaidri teikts, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai ir tiesības noslēgt civiltiesisku līgumu ar filmu producentu par nosacījumu izpildi valsts līdzfinansējuma saņemšanai, ja saistībā ar ārvalstu filmu uzņemšanu Latvijā tiek prognozēts nodokļu ieņēmumu palielinājums valsts budžetā.

Tā ka iespējas iegūt papildu finansējumu šim valsts līdzfinansējumam ir.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, šeit ir būtiska nianse, reflektējot uz Jansona kunga pateikto.

Iespēja ir, bet pienākuma nav. Un iespēja ir tikai pie nosacījuma, ka tiek skatīta apropriācija. Un attiecīgi, kā mēs zinām, apropriācijas pārdala tikai tad, kad patiešām ir līdzekļi un līdzekļu pārpalikums un tos varētu novirzīt citiem mērķiem.

Taču mans priekšlikums, proti... konkrēti piedāvā līdzekļus, kurus jau pašlaik tiek plānots ieguldīt valsts tēla pētījumiem, pie tam ir paredzēts, ka... patiesībā ačgārnā kārtībā, jo izrādās, ka LIAA tagad izstrādās pati stratēģiju, bet pētījumu iepirks. Un rīcības plānu arī iepirks valsts tēla veidošanai, bet jebkuras elementāras loģikas un menedžmenta pamata prasības skaidri definē, ka no sākuma jābūt pētījumam, tad jābūt stratēģijai un tikai tad top rīcības plāns. Kā ir iespējams, ka stratēģiju izstrādās LIAA, bet rīcības plānu un tēlu pētīs ārpakalpojumā? Tas ir pilnīgi ačgārni un acīmredzami norāda uz iespējamu koruptīvo darījumu šajā sakarā.

Tāpēc arī lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu, paredzot konkrētu līdzekļu ieguldīšanu konkrētajā attīstāmajā nozarē.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai ko komentēsiet komisijas vārdā?

I. Benhena-Bēkena. Varu tikai atgādināt, ka komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 25, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

I. Benhena-Bēkena. Abi saņemtie priekšlikumi ir izskatīti. Un komisija atbalstīja tālāku virzību uz Saeimas sēdi, līdz ar to aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Filmu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Darba kārtībā likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns. Lūdzu!

J. Cielēns (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi Saeimas sēdē izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas aprūpētājiem.

Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti, un komisijas vārdā aicinu atbalstīt Saeimā likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam. Pārtraukums - 15 minūtes, atgriežamies darbā pulksten 16.15.

Deputātu klātbūtnes reģistrācija ir notikusi.

Pārtraukums līdz pulksten 16.15.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Atsākam Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 15. novembra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis. Lūdzu!

R. Kozlovskis (JV).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajam lasījumam.

Kopumā ir saņemti 54 priekšlikumi.

Un 1. ir Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 2. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz izņēmumu, lai noteiktu Eiropas Elektronisko komunikāciju sakaru regulatoru Atbalsta sekretariāta darbiniekiem iespēju saņemt algas, kādas ir noteicis Eiropas regulators. Komisijā tika uzklausīts Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš informēja, ka ar šo priekšlikumu netiek ietekmēts budžets. Proti, šo atalgojumu maksā no Eiropas regulatora finanšu līdzekļiem. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 4. ir Ministru kabineta priekšlikums. Tas ir sagatavots uz Juridiskā biroja atzinuma pamata, ka, lai noteiktu precīzi to, ka tirgus koeficients tiek... ka tirgus koeficients piemērojams, lai noteiktu mēnešalgu, nevis speciālo piemaksu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par 4. - Ministru kabineta priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 57, pret - 6, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 5. ir deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Priekšlikuma būtība ir par to, ka atalgojuma pārskatīšanu, pieaugumu ir ieteikts paredzēt atbilstoši pielīdzināmiem starptautiskiem reitingiem un ekonomiskās izaugsmes rādītājiem. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par 5. priekšlikumu.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Mēs ļoti dāsni ar šo likumprojektu plānojam paaugstināt atalgojumu valsts pārvaldē strādājošiem, bet ir jāsaprot: lai kaut ko palielinātu un pieliktu klāt - saskaņā vismaz ar elementāru biznesa loģiku -, tas sākotnēji jānopelna.

Mēs redzam, ka Covid-19 krīze izgaismoja ļoti nopietnas un būtiskas problēmas tieši sistēmiskā valsts pārvaldes darbā - horizontālās sadarbības neesamību starp dažādiem resoriem, politisko konkurenci un bezatbildību cilvēku priekšā. Tas viss kopumā arī paildzināja un padziļināja plaisu starp sabiedrību un attiecīgi valsts varu, valsts pārvaldi.

Teikt, ka tagad, ņemot vērā spilgtus piemērus, kad sabiedrība neuzticas politiķiem, kad sabiedrība neuzticas valsts varai, manuprāt, nav ne pamata, ne arī... ne morāla, ne arī tiesiska pamata...

Ja mēs analizēsim jebkuru no ekonomiskajiem rādītājiem Latvijā, it īpaši, ja mēs skatīsimies tādu rādītāju, kas parāda labklājības līmeņa pieaugumu (to mēra nevis formāli, ņemot par pamatu IKP pieaugumu, bet mēra IKP pieaugumu uz vienu iedzīvotāju), tad mēs redzēsim, ka Latvija ļoti, ļoti krasi atpaliek no daudzu attīstīto valstu un attīstības valstu... un mēs Eiropas Savienības līmenī atpaliekam gan no Igaunijas, gan no Lietuvas, gan arī no daudziem citiem kolēģiem, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis. Latvijas vieta šajā sarakstā attiecībā uz IKP uz vienu iedzīvotāju ir trešā no apakšas. Aiz mums ir tikai Bulgārija un, ja nekļūdos, Slovēnija.

Vai patiesībā par to mēs esam pateicīgi mūsu valsts pārvaldei? Mūsu politiķiem? Premjerministram, ministriem? Es domāju - noteikti, ka jā! Mēs redzam, ka mājsaimniecību labklājības līmenis ir nevis paaugstinājies no 2017. gada, bet pazeminājies un nabadzībā dzīvojošo mājsaimniecību skaits ir pieaudzis.

Saimniecības, kurām pietrūkst līdzekļu, lai nodrošinātu nepieciešamās, primārās vajadzības, arī atrodas uz kritiskās robežas... tuvu 30 procentiem no iedzīvotāju skaita. Tas viss ir šīs valdības, šo politiķu nopelns.

Es uzskatu, ka tikmēr, kamēr Latvijas konkurētspēja starptautiskajā līmenī, kamēr Latvijas konkurētspēja attiecīgi... un labklājības līmenis katram iedzīvotājam nav pieaudzis un nav mainījies uz labo pusi, runāt par atalgojuma pielikumu jebkuram no valsts pārvaldē strādājošajiem - ministriem, prezidentam, Saeimas deputātiem - nav pamatoti un ir pārāk pārsteidzīgi.

Mēs atsakām cilvēkiem samazināt pievienotās vērtības nodokli primāri nepieciešamām lietām - pārtikai... produktiem, elektrībai, gāzei -, bet mēs paņemam un nolemjam, ka tagad mēs paaugstināsim atalgojumu valsts pārvaldē strādājošajiem. Un bez tam - uz kāda pamata? Pamatā uz tā, ka valsts aizņemas, ka valsts parāds aizvien pieaug un ka parāds būs jāatdod mūsu bērniem, mazbērniem?

Sanāk tā, ka esošā Saeima dāsni dala naudu, uzpērkot valsts pārvaldē strādājošo aparātu nākamajām vēlēšanām. Un pateicībā par šo skaisto pielikumu ierēdņi ies un balsos par tiem politiķiem, kas viņiem šo nodrošināja.

Lūdzu, cilvēki, esiet saprātīgi un apzinieties, kāpēc tiek paaugstināts atalgojums pašvaldībās un valsts pārvaldē strādājošajiem, un atcerieties, ka šajā segmentā strādā apmēram 200 tūkstoši cilvēku. Tas arī ir Jaunās VIENOTĪBAS, “Attīstībai/Par!”... un citām pie politiskās noteikšanas pašlaik esošajām politiskās elites partijām...

Tātad, redzot, kādas ir prioritātes un ka tās prioritātes nav sabiedrības labklājībai, bet tās prioritātes ir ierēdņu labklājībai, tad arī attiecīgi izdariet secinājumus un savu izvēli nākamajā gadā.

Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Ministru prezidents raksturo valsts budžetu kā līdzsvarotu un absolūti vērstu uz attīstītu. Tomēr grūti saprast, kur tieši valdības vadītājs un ministri saskata līdzsvaru starp ieplānotu būtisku algu pielikumu pašiem sev un ienākumu palielinājumu mediķiem, skolotājiem un sociālās aprūpes jomā strādājošajiem.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” paredz būtisku atalgojuma palielinājumu valsts pārvaldē.

Piemēram, Valsts prezidenta alga pieaugs no pašreizējiem 5960 eiro līdz 7600 eiro mēnesī. Tādu pašu algu kā prezidents saņems arī Saeimas priekšsēdētājs un Ministru prezidents, kuriem tas nozīmēs algu kāpumu no 5000 līdz 7600 eiro mēnesī.

Pieaugums plānots arī ministriem, kuru alga kāps no 5000 eiro līdz 6700 eiro. Parlamentārajiem sekretāriem pieaugums paredzēts no 3900 eiro līdz nepilniem 6000 eiro mēnesī. Nedomāju, ka ir īstais laiks arī Saeimas deputātu atalgojuma palielināšanai.

Visi šie algu palielinājumi, sākot no prezidenta un beidzot ar ministriju un pašvaldību ierēdņiem, attiecas uz 2023. gada budžetu, nākamo gadu tas it kā neskar. Bet tur jau ir tā būtība! Jau tagad jādod skaidrs vēstījums savējiem - ar jums viss būs kārtībā, lai kas notiek valstī, uz jums nepieciešamība solidarizēties neattiecas, savu dabūsiet, kaut arī tā būs aizņemta nauda, tikai nākamgad 1. oktobrī atcerieties par mums - labajiem! Tāpēc ir absolūti saprotamas koalīcijas rūpes - bagātīgi apdāvināts savs galvenais balsts - visu līmeņu ierēdniecība.

Izskatās, ka tieši šī atbalstītāju grupa valdošajiem ir nepieciešamāka par mediķiem, skolotājiem, sociālajiem darbiniekiem un pensionāriem. Apstākļos, kad cilvēki ir tik vīlušies, ka neiet uz vēlēšanām, ierēdņi disciplinēti ies un balsos par savējiem, par varas partijām. Zemas aktivitātes apstākļos tas būs izšķiroši, lai esošā koalīcija saglabātu savu varu.

5. priekšlikums nosaka, ka amatpersonu atalgojuma palielinājums pieļaujams, tikai vadoties no Latvijas vērtējuma pēc ekonomikas izaugsmes un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita samazinājuma saskaņā ar pirktspējas paritātes standartu uzlabošanos. Es piekrītu šādai pieejai.

Domāju, ka šādu pieeju būtu nepieciešams sasaistīt ar kopējo valsts pārvaldes reformēšanu, veidojot mazāku ierēdņu skaitu un pārskatot birokrātiskā aparāta funkcijas. Tāpēc aicinu atbalstīt 5. priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Arī es aicināšu atbalstīt šo priekšlikumu vairāku apsvērumu dēļ.

Pirmām kārtām jau ir tas, ka mēs, ja lasām šo likumprojektu, redzam to, ka algu pieaugums, tai skaitā arī šajā likumā... ir grūti saprotams, kāpēc vieniem šis algu pieaugums ir piecu, desmit procentu apmērā, citiem, piemēram, Ministru prezidentam, algas pieaugums plānots 42 procentu apmērā pret to, kas ir šobrīd. Un tas pats attiecas arī uz Valsts prezidentu un virkni citu amatpersonu, tai skaitā mums, Saeimas deputātiem, šis pielikums ir ļoti būtisks, un tas absolūti nav salīdzināms ar to pielikumu, kuru šogad saņem, piemēram, mediķi (vēlreiz atgādināšu, kolēģi, - 4,4 procentu apmērā).

Un šeit mūsu kolēģi piedāvā kaut kādu mehānismu... kaut kā ieviest kaut kādus kritērijus likumā, pēc kuriem mēs nosakām to, vai ir vai nav kaut kāds pamats grozīt atalgojuma līmeņus.

Šeit tiek ņemts vērā pirktspējas paritātes priekšlikums. Protams, ja šī diskusija būtu normāla, kā pienāktos šim likumam par... vienotās atlīdzības likumam. Tas ir ļoti necienīgi pret pašu likumu, pret visiem šiem likuma subjektiem, ka mēs vispār skatām šo likumprojektu budžeta kontekstā.

Šim likumprojektam būtu pienācīgi... tas būtu jāizskata trīs lasījumos, kur arī šādus priekšlikumus pēc būtības varētu analizēt un šos pirktspējas paritātes rādītājus paskatīties ne tikai kopējā griezumā, bet arī reģionālā griezumā, un kaut vai pievērst kolēģu deputātu uzmanību tam, ka šie pirktspējas paritātes rādītāji ārpus Rīgas reģiona atšķiras divas trīs reizes no tā, kāds ir Rīgā ienākumu līmenis cilvēkam... un kāds ir Kurzemē, Vidzemē vai Latgalē, vienalga... Visās no šīm teritorijām šie ienākumu līmeņi ļoti krasi atšķiras un nekas neiet uz labo pusi, tieši otrādāk, šī šķēre arvien vairāk un vairāk turpina palielināties. Un te ir jādomā par kaut kādiem risinājumiem.

Bet attiecībā uz ierēdņu algām šis priekšlikums paredz ieviest kaut kāda veida kritērijus, vismaz kaut kādus kritērijus... Valsts kontrole... un no šīm debatēm, kas ir bijušas Saeimā par un ap šo jautājumu, vienmēr ir bijis tas, ka šis kritēriju trūkums nav saprotams.

Mēs arī skaidri zinām, ka šī kārtība ir diezgan nesaprotama šobrīd, kad virkne ierēdņu jau pamatā saprot to, ka viņiem ir alga x un būs piemaksa y, kas būs katru mēnesi, un vienmēr tā būs, un ar to viņi rēķinās jau kā pamatalgu.

Kolēģi, tās bažas, kas man ir, ir par to, ka šis likumprojekts, lai arī mēs to šodien... tas tiks izskatīts, un tas ir ilgi gaidīts, tajā ir ieliktas nu tādas milzīgas bumbas iekšā, galvenais jau uz augstākajām amatpersonām, bet attiecībā arī uz to, cik šis likums būs ilgtspējīgs, man nav pārliecības.

Šādi kritēriji, ko piedāvā Švecovas kundze savā priekšlikumā, pēc būtības ir jāizdiskutē, tiešām atbildīgi jāizdiskutē. Tie ir... varbūt ne tikai šie priekšlikumi ir jāiekļauj, lai šis atlīdzības likums būtu skaidrāks un labāk paskaidrojams cilvēkiem...

Kolēģi, kā var šodien paskaidrot 42 procentu algas pielikumu Ministru prezidentam vai kaut vienam ministram? Kā var to šodien paskaidrot? Ar kādiem kritērijiem? Kādus stratēģiskos mērķus šie cilvēki (kaut uz papīra) ir sasnieguši, ko tieši viņi tādu ir izdarījuši, lai viņiem būtu šodien šāds algu pieaugums?

Ja mēs vienotos par kritērijiem, mēs varētu sekot - ekonomiskā izaugsme, šobrīd piedāvātās pirktspējas paritātes izmaiņas, nevienlīdzības mazināšanās... mēs varētu kaut ko skatīties - valdības deklarācijas izpilde, nu vienalga kas, bet, nosakot normālus kritērijus, varētu tiem sekot līdzi. Šobrīd kritēriju nav. Mēs, skatoties debesīs, esam pateikuši to, ka premjers saņems 42 procentu plusu. Nu, manuprāt, tas īsti pareizi nav.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - tas vismaz kaut kā mēģina sakārtot, lai viss būtu sistēmiski.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Vēlos turpināt tēmu par tautas naida bumbām, kuras ir paslēptas šajā 2022. gada budžetā. Šajā budžetā tiešām ir paslēpti noslēpumi, kas attiecināmi arī uz augstāko amatpersonu atalgojumu. Tas, par ko tikko runāja opozīcijas pārstāvji, attiecas tikai uz tīro algu, bet, izejot no šī budžeta, mums turpmāk katrai amatpersonai tiks arī piemaksa 20 procentu apmērā reprezentācijas izdevumiem. Tātad būs alga plus 20 procenti no šīs algas kā piemaksa.

Sākotnēji šī piemaksa tika paredzēta atsevišķi, tieši kā reprezentācijas izdevumu kompensācija, kas veido ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamu summu, uz ko, gatavojot šo budžeta paketi otrajam lasījumam, bija norādījis Juridiskais birojs, ka tas nav labi, jo paslēpt kaut ko, apiet nodokļus ar tādu sistēmu ir ne visai godīgi, ja mēs runājam par to, ka nevienai citai personai, kas strādā budžeta iestādē, tādas iespējas nav, kā mūsu augstākā ranga amatpersonām.

Ko izdarījuši valdībā? Nu, pirmām kārtām, gatavojot šo likumu paketi izskatīšanai galīgajā lasījumā... opozīcija un es personīgi iesniedzām priekšlikumus, lai izslēgtu reprezentācijas izdevumus no augstāko amatpersonu atalgojuma. Ministru kabinets izdarīja ļoti viltīgi. Viņi it kā atbalstīja šo priekšlikumu, bet pēc būtības amatpersonas - tātad prezidents, premjerministrs, visi ministri un pat Satversmes tiesas priekšsēdētājs un Augstākās tiesas priekšsēdētājs - saņems tās reprezentācijas izdevumu kompensācijas, tikai tā būs algas sastāvdaļa, kura, taisnības labad pateikšu, tiks aplikta turpmāk ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Bet vai tas maina lietas būtību? Vai tas maina to faktu, uz ko norādījusi Valsts kontrole, ka pirmām kārtām reprezentācijas izdevumi no augstāko amatpersonu puses neprasa nekādas atskaites? Ne prezidents, ne premjerministrs, ne ministri nepieliek klāt rēķinus par to, ko viņi sev ir iegādājušies, lai to varētu pieskaitīt pie reprezentācijas izdevumiem. Es nezinu - jauns kostīms, kleita, friziera, manikīra, kosmetologa pakalpojumi vai kas? Jo, piemēram, ja jūs strādātu biznesā, jums skaidri un gaiši Valsts ieņēmumu dienests norādītu, ka, lūk, tur ir tāds sarakstiņš, ko drīkst pieskaitīt reprezentācijas izdevumiem un ko ne. Šajā gadījumā tie 20 procenti piemaksai pie algas neprasa nekādu atskaišu sagatavošanu, nemaz nerunājot par to, ka visi jūs lieliski zināt, ka absolūti visi izdevumi, nu varbūt izņemot tiešām apģērbu, tiek kompensēti no budžeta puses, ieskaitot automašīnas, apsardzi, šo automašīnu vadītājus, pusdienas, komandējuma naudu, aviotransporta un cita veida transporta biļetes un tā tālāk.

Vēlreiz - atalgojums ne tikai pieaugs par to summu, kuru jau nosauca mani kolēģi... Neaizmirsīsim to, ka šī budžeta slēptā daļa ir šī 20 procentu piemaksa.

Un es ļoti vēlos, lai par to neaizmirstu ne mediji, ne vēlētāji.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Dārgie kolēģi! Šis likumprojekts ir viens no tiem likumprojektiem, kas, manuprāt, ir pārāk ilgi nevirzīts no valdības puses. Es saprotu, ka ilgi uzkavējās Valsts kancelejas dziļajās atvilktnēs. Un, lai to virzītu Saeimā, protams, ka nepieciešama zināma drosme, kas... Jo, protams, ne visi iedziļinās vai ir lasījuši šo likumprojektu, piemēram, par to jautājumu, ka attiecībā uz vēlētajām amatpersonām likumprojekts attiecas tikai no 2023. gada 1. janvāra. Tas nozīmē - no nākamā... pat pēc tam, kad būs jau sanācis nākamās Saeimas sasaukums.

To visu zinot, vēlētājiem ir pilnīgas tiesības arī doties uz vēlēšanām, zinot, ka tās amatpersonas, ko viņi ievēlēs, - deputāti un izrietoši jaunais premjers - tad attiecīgi pretendēs uz šādu atalgojumu. Tātad punkts numur viens, ka tas neattiecas uz šobrīd ievēlētajām amatpersonām, kas, manuprāt, ir tikai loģiski, jo, kā zināms, Saeimas deputāti paši savas algas jau ir iesaldējuši līdz šī sasaukuma beigām, tāpēc tur ir zināma tāda turpinātība šim regulējumam.

Kopumā, nu cik esmu novērojis un arī uzklausījis dažādus ziņojumus gan Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, gan vispār saskaroties ar dažādu konkursu rezultātiem arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, esmu manījis, ka valsts pārvaldē ir objektīvas problēmas atrast kompetentus ierēdņus vai arī aizpildīt nepieciešamās štata vietas ar to algas līmeni, ar tiem algu grupu diapazoniem, kādi šobrīd ir spēkā.

Tādēļ manā uztverē... Es, protams, nāku no privātā sektora... Tikai loģiski, ka, piemēram, esošā finansējuma ietvaros dod tiesības darba devējam līdzīgi, kā tas ir privātajā sektorā, arī publiskajā sektorā izvēlēties tad katram darba devējam vai iestādes priekšniekam, vai kam, kurš tad... kuri ir tie darbinieki, kuri ir tie speciālisti ar specifiskām prasmēm, kuriem ir nepieciešams kaut kāds adekvāts atalgojums. Un tad dot viņiem to rīcības brīvību un arī noteikt tos diapazonus pietiekami plaši, lai šī rīcības brīvība šajā likumā arī būtu ietverta.

Šobrīd es saskatu diezgan lielu problēmu, nu arī bišķiņ kontekstā ar to, ka ir... aug objektīvi arī minimālā alga un tā tālāk. Un līdz ar to tie diapazoni, kas ir it kā tajās zemāk atalgotajās algu grupās valsts pārvaldē, kļūst tik ļoti saspiesti, ka faktiski tur vairs nav nekādas atšķirības starp tām algu grupām, amatgrupām un tā tālāk.

Un otra problēma ir, ka ir bijušas visās amata grupās praktiski novērojamas tās piemaksas, kas diezgan necaurspīdīgs veids, kā maksāt algu. Mums arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā bija ziņojums par šo jautājumu, kur faktiski arī varēja konstatēt, ka augstos amatos esošie ierēdņi praktiski saņem otru algu šādā veidā. Un to var redzēt tikai no amatpersonu deklarācijām, bet formāli no atalgojuma apmēra... tā kā aicina viņu darbā konkursa kārtībā, tad to nevar norādīt, tā ka to var pa kluso pateikt...

Tas kopumā ir... nav labs veids, kā šo atalgojuma politiku veidot valsts pārvaldē. Tai jābūt atklātai, caurspīdīgai. Es esmu vairāk par to, ka valsts pārvaldē ir jābūt mazākam ierēdņu skaitam. Nu vispār publiskajā pārvaldē mazākam, bet ir jābūt adekvāti atalgotiem un kompetentiem. Tas ir tas, uz ko es aicinātu visus arī tā kā vērsties un atbalstīt.

Es, protams, saprotu, ka opozīcijai ir ļoti liela vēlme šobrīd izmantot šo situāciju - visu laiku nepieminēt, ka, piemēram, uz vēlētajām amatpersonām tas neattiecas, uz šīs Saeimas sasaukumu un uz šo premjeru tas neattiecas. Bet es to saprotu, tā laikam ir tā politika, bet es aicinu iespēju robežās nemanipulēt ar faktiem un nemaldināt sabiedrību. Deputātu algas ir iesaldētas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Viens ir kopumā, ja mēs raugāmies uz 5. priekšlikumu, gan viss par sistemātiskumu pēc principa un pēc standarta, pēc kā būtu jāaprēķina attiecīgo amatpersonu darbinieku atalgojums, tad viens jautājums būtu tiešām koalīcijai, ko citstarp neminēja arī nule kā runājušais koalīcijas pārstāvis Feldmana kungs, - kur tad ir šeit tiešām šī atbildīgā politika un zinātniski balstītais fakts, ka tieši šajā laikā, palielinot atbildīgo amatpersonu atalgojumu, šī kvalitāte uzlabosies?

Un kaut vai ar nākamo Saeimu, ne uz šo Saeimu, ne uz šo Ministru prezidentu un uz ministriem tas neattiecas, bet kur ir tas pamatojums? Jo īpaši laikā, kolēģi, - laikā, kad ļoti daudzas nozares cīnās par savu izdzīvošanu, mēs lemjam tagad par nākamā parlamenta sasaukuma valdības locekļu un amatpersonu, atbildīgo amatpersonu... ne tikai veselu, lielu sarakstu... būtisku algu pieaugumu... Ministru prezidenta, parlamentārā sekretāra, Saeimas deputātu... pieaugumu par milzīgiem procentiem. Šis zinātniskais pamatojums tieši šajā brīdī...

Ja mēs runājam par PVN samazināšanu, tad mēs viennozīmīgi par to nediskutējam, lai tie cilvēki cīnās, kā viņi var, par vairākām nozarēm - par mikrouzņēmējiem, kas maksā savus... kas cīnās par savu izdzīvošanu, skaistumkopšanas nozarē... ļoti daudzu jomu cilvēki, kultūras darbinieki, kuriem aizvien ir problēmas. Un, kā jau es minēju, arī šie restorānu pārstāvji, kuri ir šodien zvanījuši Valsts ieņēmumu dienestam un lūguši, kā viņiem nodrošināt, lai darbinieki par oktobri varētu saņemt algu, un 22. novembrī tikai varēs pieteikties, un VID oficiāli saka - nu tad izmaksājiet viņiem, lai viņi izņem skaidrā naudā un jums atdod tad, kad jūs būsiet viņiem pārskaitījis...

Nu, un šeit mēs lemjam tagad ļoti skaistām runām, ka darba kvalitāte valstī un lēmumu kvalitāte noteikti nākamo gadu augs, tieši pašā krīzes laikā. Pozitīvi, protams, ir tas, ka nelemj vēl šajā gadījumā par sevi, līdzīgi kā to izdarīja ar valsts finansējumu, kad piešķīra paši sev faktiski ar atpakaļejošu datumu, kas bija ļoti nekorekti. Šis šajā brīdī, konkrētajā laikā, ja mēs raugāmies, - pašā krīzes laikā lemt par šādu atalgojuma pieaugumu (kaut vai pēc gada, kaut vai tas ir nākamajā sasaukumā) nav korekti. Vienkārši, kolēģi, tas nav korekti šādā brīdī šādus jautājumus vispār skatīt. Kādus mēs signālus raidām? Jūs nemitīgi arī minat par šo aizņemto naudu... kā mēs budžetā daudzas lietas, lai nozares paceltu un palīdzētu daudzām jomām... tad faktiski varat ielikt tādu izteiktu darvas karoti visā tajā procesā. Tāpēc, kolēģi, es noteikti kopumā par algu pielikumu - nē, bet, ja mēs runājam konkrēti par 5. priekšlikumu, te ir vismaz kaut kāda sistēma, vismaz kaut kāda atskaite piedāvāta, pie kā mums vajadzētu turēties... un balstīties.

Tāpēc es aicinu atbalstīt 5. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Divas piezīmes.

Pirmā piezīme. Tiešām, godīgi sakot, šāda veida lietas bija jārisina trijos lasījumos - tā, kā tas pienākas, jo tas skar ne tikai atalgojumu, bet valsts pārvaldes efektivitātes lietas.

To, ko teica Feldmana kungs... Jā, es domāju, ka visi deputāti ir lasījuši, ka, teiksim, valsts amatpersonām tas algu palielinājums ir tikai no 2023. gada, bet tas vēl trakāk, godīgi sakot, jo pēc būtības šie grozījumi atlīdzības likumā ir esošās valdības testaments un neviens nevar šodien pateikt, vai testamenta nosacījumi būs vai nebūs reāli izpildāmi. Kāda būs situācija uz 2022. gada beigām? Kur mēs vispār būsim ne tikai ekonomiski, bet arī, ņemot vērā visu to sarežģīto un neprognozējamo situāciju ar pandēmijas attīstību (jo tā attīstās diemžēl diezgan konsekventi un strauji), kur mēs būsim uz 2022. gada beigām un ko mēs atstāsim ar šāda veida grozījumiem nākamajam parlamentam, nākamajai valdībai un - galvenais - nākamajai mūsu sabiedrības paaudzei - to ļoti grūti šodien prognozēt. Tāpēc tas ir ciniski šodien, kad mēs nezinām, kas būs līdz gada beigām, plānot šāda veida lietas, nerunājot par efektivitātes kāpinājumu, nerunājot par to, ka tiešām valsts pārvalde mums ir pārāk smagnēja un tur, kur vajadzētu runāt par kvalitāti, mēs runājam par skaitu.

Jau šodien ir manāms tas, ka grūtajos laikos, kad, teiksim, ierēdņu skaits palielinās tur, kur var darīt ar mazāku cilvēku skaitu, mēs veidojam jaunas struktūras, jaunas vienības, vakcinācijas birojus un tā tālāk, un tā joprojām.

Tāpēc, es domāju, atbalstot šo priekšlikumu, kas mēģina ieviest kaut kādu sistemātisku pieeju tieši atalgojuma lietās (ļoti nopietnas lietas!)... es domāju, ka šis likumprojekts ir noraidāms gan teorētiski, gan praktiski. Bet, par šo priekšlikumu runājot, aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šobrīd Latvijā ir krīze veselības jomā, uz robežas ar Baltkrieviju, bet man būtu grūti iedomāties, kam būtu jānotiek, lai es šodien pateiktu to, ka mums ir krīze ierēdniecībā, tik liela krīze ierēdniecībā, ka mums šobrīd ir sistemātisks, sistemātisks likumprojekts. Pareizi jau Feldmana kungs minēja - šī ir ļoti liela reforma pēc būtības, kas ir ielikta budžeta kontekstā.

Es piedalījos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs, te ļoti daudz kas nāca klāt, arī šis tas izkrita ārā no šī budžeta, no šī likumprojekta gluži vienkārši tāpēc, ka nebija līdz galam izdebatēts.

Šie ir ļoti nopietni jautājumi, un man svarīgi, lai tas ir ilgtspējīgi. Bet, ja mēs šodien pasakām politiskās prioritātes, kas tad ir jāpanāk šajā budžetā, tad vēlreiz atgriežos - veselības joma bija tā joma, kurai bija jābūt prioritārai pār ierēdņu jomu. Šobrīd mēs iemetam iekšā ierēdņus, valsts augstākās amatpersonas saliekam kopā ar visiem krīzes jautājumiem. Un tās var ļoti labi salīdzināt, un šis salīdzinājums netur nekādu kritiku. Tātad 4,4 procenti mediķiem, 42 procenti Ministru prezidentam. Tas nekas, ka pēc gada. Nu pasakiet mediķiem, ka viņiem pēc gada būs 20-30 procentu pieaugums, tagad varbūt ne, pēc gada būs.

To mēs nevaram. Mēs varējām visi kopā nobalsot, ka būs 20, pēc tam izmainīja uz 10, beigās pat 10 nevar iedot un iedod 4,4. Šis ir ļoti simboliski, ka šajās tiešām svarīgajās vietās mēs pielikām klāt dažādas bumbas - bumbas ar zināmu laika degli.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, abi debašu laiki ir beigušies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Un īpaši visi tie, kas mūs klausās! Te ir izskanējis, ka šāda veida priekšlikumi būtiski palielināt algas valsts augstākajām amatpersonām un augsta līmeņa ierēdņiem, un arī, protams, ministriem, deputātiem, valdībai ir atbalstāmi, jo, lūk, tas neattiecas uz pašreizējo valdību, uz pašreizējiem deputātiem, bet tikai uz nākamo, 14., Saeimu un to valdību, ko 14. Saeima izveidos.

Lūk, nu šādiem argumentiem varbūt būtu iespējams noticēt, ja, piemēram, tas, ko tur pateica Feldmana kungs... pateiktu, ka, lūk, es vispār neplānoju kandidēt uz 14. Saeimu, nu varbūt nav jēgas, un tāpēc, lūk, es, tā teikt, pašaizliedzīgi piedāvāju nodrošināt labākus dzīves apstākļus tiem nākamajiem deputātiem, kas turpinās nest to karogu, un tāpat arī visi pārējie koalīcijas deputāti, ka, viss, mēs esam, tā teikt, sapratuši, ka labāk... ka tālāk mums politikā nav, ko darīt, labāk lai to pārņem citi cilvēki.

Bet tā vietā, kolēģi no valdošās koalīcijas, - tā vietā jūs pieņemat lēmumu sev nekavējoties palielināt partiju finansējumu - cik tur bija? - septiņas reizes acīmredzot ar mērķi par katru cenu iekļūt nākamajā Saeimā. Kā dēļ gan vēl jūs šo četru gadu laikā, 13. Saeimas laikā, esat aizņēmušies gandrīz septiņus miljardus eiro? Četru gadu laikā vairāk, nekā Igaunija aizņēmusies 30 gadu laikā. Vai tas nav tādēļ, lai nopirktu vēlētājus ar naudu, ja savādāk nespējat.

Tātad, piedodiet, bet šis arguments par to, ka, lūk, tā algu palielināšana nav domāta mums, bet kādiem citiem cilvēkiem, - šis arguments neiztur absolūti nekādu kritiku. Domāju, ka nav šeit nekādu šaubu, ka tas tiek domāts tieši, tā teikt, sevis mīļotājiem, jo, protams, jūs lolojat cerības iekļūt arī nākamajās Saeimās un baudīt savu šodienas lēmumu sekas, bet fakti, cienījamie kolēģi, ir tādi, ka uz nākamā gada budžetu jūs piedāvājat pacelt mediķiem atalgojumu par drusku vairāk nekā četriem procentiem, savukārt sev, deputātiem, jūs piedāvājat pacelt atalgojumu par 10 procentiem, ministriem - par cik? - gandrīz par trešdaļu, valsts augstākajām amatpersonām - par 40 procentiem.

Tādi, kolēģi, esot fakti par to, kur jūs redzat sevi, kur jūs redzat Latvijas mediķus un kopumā Latvijas iedzīvotājus un kas, jūsuprāt, ir visuma centrā. Un tie nav Latvijas iedzīvotāji.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai otro reizi.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Jā, gribu pateikt, ka es apzinos un arī apzinājos, iesniedzot šo priekšlikumu, ka uz atsevišķiem amatiem patiešām algas pielikums tiek prognozēts tikai no 2023. gada, taču jāizvērtē un jāvērtē kopumā viss valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma pieaugums un tā pamatotība. Un tā pamatotībai jābūt saistītai tajā skaitā arī ar valsts pārvaldes digitalizāciju un ar to saistīto valsts pārvaldē nodarbināto skaita samazināšanu. Diemžēl, kad mēs skatīsimies prezentācijas, ko prezentēja ministrijas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, paskaidrojot to, kādas amatpersonu štata vietas tiek papildus samazinātas vai, tieši otrādi, izveidotas, ir redzams, ka ministrijas neplāno konsekventu, nopietnu darbu pie valsts pārvaldes aparāta efektivizēšanas, minimizēšanas.

No 20 mazām valsts pārvaldes iestādēm šogad likvidētas tikai divas iestādes, bet tā likvidācija notikusi, vienkārši pievienojoties jau esošajām valsts pārvaldes iestādēm gan kopā ar štata vietām, gan arī ar finansējumu. Tātad praktiski mazo un ļoti mazo valsts pārvaldes iestāžu skaits nav samazinājies. Tas palika tāds pats, tikai mainās atrašanās vieta.

Vēl viena būtiska lieta, par ko jārunā arī šajā kontekstā, - tas, ka pēc OECD vērtējuma Latvijas valsts pārvaldē nodarbināto skaits ir augstāks nekā vidēji OECD valstīs un tuvojas 20 procentiem no valstī vispār kopumā nodarbinātajiem. Un ir jāsaprot, ka šī atalgojuma reforma ir slēpta vēlētāju uzpirkšana...

Sēdes vadītāja. Švecovas kundze, abi debašu laiki par priekšlikumu iztecējuši.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies, cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi. Nu mani arvien pārsteidz jūsu kā koalīcijas vai, iespējams, valdības vienīgā deleģētā pozīcijas cilvēka runas, kas mazlietiņ tomēr spīd un izskatās pēc narcisma, bet es jums palasīšu faktus.

Pēc būtības, ja mēs runājam par amatpersonu atalgojuma pieaugumu, tad faktiski tas, ko arī šābrīža situācijā budžetā ieslēpti ir parādījusi koalīcija un arī tautsaimniecības, tā teikt, pārraugs, ir daži piemēri: atlīdzības pieaugums Sabiedrības integrācijas fondā, 10 jaunas amata vietas Ārlietu ministrijā jūras iniciatīvai, Konkurences padomē piecas jaunas amata vietas... Iespējams, ka vēl kaut kur ir noslēptas amata vietas. Par ko jūs runājat šajā brīdī, kad jūs nespējat pat pievienotās vērtības nodokli pazemināt attiecīgi pārtikas precēm, kas ir normāla cilvēka ikdienā nepieciešamas?

Jūs ieslēpjat gan amatpersonu atalgojuma paaugstinājumu, kas, iespējams, ir nepieciešams, bet ne jau nu skatoties uz krīzi veselībā, uz krīzi pie robežas un arī uz krīzi, kas zināmā mērā tuvojas izglītībā... Jūs veidojat jaunas štata vietas ne jau tām institūcijām, kuras risinātu krīzi veselībā, krīzi Baltkrievijas robežas kontekstā vai krīzi izglītībā. Jūs veidojat jaunas štata vietas zināmā mērā izklaidei tajās ministrijās, kas maz ir saistītas ar to, kas ir nepieciešams tagad.

Pārstāviet un aizstāviet savus priekšlikumus pēc būtības!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Kā teica Mārtiņš Bondars televīzijas raidījumā, tad algas palielinājumam nekad nav īstais mirklis. Tad šobrīd es varētu pateikt, ka šis mirklis noteikti ir visīstākajā laikā... nav tas mirklis, kurā vajadzētu palielināt algas.

Un mums ir jāsaprot, kādas ir tās prioritātes gan šogad, gan arī tad 2023. gadā. Un noteikti no šīm prioritātēm būs veselības joma, tāpat varētu minēt, ka tā būs arī iekšlietu sistēmas joma.

Iekšlietu sistēmas jomā ir viena no nabadzīgākajām ministrijām (arī salīdzinot ar Baltijas valstīm), kurā finansējums ir pilnīgi nepietiekams gan ugunsdzēsējiem, gan policistiem. Un tādēļ mums ir jāsaprot, kas ir tās prioritātes, jo šobrīd (arī uz ko es liku uzsvaru Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā)... šobrīd ierēdņiem... viņi saņem ļoti lielas algas, pat dubultā. Un es droši varu minēt to pašu Valsts kancelejas vadītāju Citskovski, kuram pēc amatalgas ir jāsaņem 2441 eiro, bet realitātē viņš katru mēnesi saņem 5248 eiro.

Palielinot algas, jūs palielināt vēl šīs visas piemaksas. Tāpat arī Pārresoru koordinācijas centrs - centra vadītājam jāsaņem 2441. Ar šo ziņojumu viņi nonāk sabiedrībā - mēs saņemam mazas algas, kas nav konkurētspējīgas... bet realitātē viņš saņem 4803 eiro.

Tieši tāpat ir arī Ministru prezidenta birojā. Premjera biroja vadītājam arī ir jāsaņem 2441 eiro, bet realitātē saņem 5180 - var teikt, vēl vairāk nekā Ministru prezidents.

Tad runājam arī par Valsts prezidenta kanceleju - arī tur ir cilvēki, kuri saņem papildu finansējumu. Uzskatu, ka šis jau nu noteikti nav tas mirklis, lai mēs palielinātu algas gan ministriem, gan prezidentam, gan visai pārējai ierēdniecībai.

Ir jāsakārto likumdošana un, jā, es atzīstu, ka ir jāsaņem atbilstošs atalgojums par paveikto darbu. Šobrīd tīri palielinām, bet kas no tā mainīsies - vai sāks divreiz vairāk strādāt? Vai būs kāda atbildība? Es domāju, ka ne. Tāpēc aicinu šos jautājumus... ko mēs kā opozīcija esam šobrīd iesnieguši, atbalstīt un novērst šo netaisnību, ka valsts ierēdņi saņem lielāku atalgojumu nekā cilvēki, kuriem tas būtu šobrīd visvairāk nepieciešams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labvakar visiem! Nav vajadzīga pat viena minūte, lai parādītu šīs varas bezatbildību, visatļautību un savtību.

Jūs apgalvojat, ka... vienīgais arguments, ko jūs šinīs debatēs spējāt paust, ir tas, ka šis būtiskais palielinājums valsts amatpersonām atalgojumā ir nepieciešams tāpēc, ka nav iespējams piesaistīt kvalificētu darbaspēku šiem amatiem. Un tas ir atbildīgs solis.

Tad jūs man pasakiet, kā tad ir ar mediķiem? Un kāpēc tur šādu pašu lēmumu jūs nepieņemat? Tātad jūs esat bezatbildīgi. Jūs paši to esat apliecinājuši.

Man viss.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Komisijas vārdā, Kozlovska kungs, vai jūs vēlaties ko piebilst?

R. Kozlovskis. Tikai to, jā, ka komisijā šis priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāšu Ļubovas Švecovas un Jūlijas Stepaņenko iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 31, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz aizstāt likumprojekta 5. pantā vārdus “Valsts kancelejas tīmekļa vietnē publicētajā” ar vārdiem “Ministru kabineta apstiprinātajā”. Komisijā... Uzklausot Juridiskā biroja skaidrojumu, ka šis ir vispārsaistošs regulējums, līdz ar to tam būtu jābūt noteiktam ārējā normatīvajā aktā, komisija nolēma atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kozlovskis. 7. - deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska priekšlikums. Faktiski paredz to, ka no likumprojekta tiek izslēgts pants, kas paredz noteikt Valsts prezidenta mēneša algas palielinājumu, līdz ar to atstājot to esošajā apmērā. Komisijā šis priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Kā iepriekš jau arī izteicos, tad kopumā es neatbalstu šīs ierēdniecības algas palielinājumu. Un mums vairāk būtu jāskatās, kā tieši samazināt. Tāpat arī Valsts kontrole bija nākusi ar informāciju un ar šīm visām iestādēm, kuras varētu reorganizēt vai likvidēt. Diemžēl šo gadu laikā īsti nekas no tā visa nav izdarīts.

Un šajā sakarā, protams, es arī aicinātu neatbalstīt algas palielinājumu Valsts prezidentam un tāpat arī izvērtēt to, vai būtu nepieciešamas šīs jaunās amata vienības, ko ir pieprasījusi Valsts prezidenta kanceleja. Un, protams, kolēģi, mēs šī budžeta laikā noteikti arī balsosim par šo flīģeli, kuru joprojām Valsts prezidenta kanceleja nav atsaukusi. Tāpat Valsts prezidenta kanceleja neizdarīja to, ko izdarīja 2020. gadā, ar steigu atsakoties no šī algas palielinājuma prezidentam. Tas būtu bijis tikai un vienīgi cienīgi no prezidenta puses arī šajā - 2022. gada - budžetā atteikties no šī palielinājuma, jo šobrīd nav objektīvu iemeslu, kāpēc būtu nepieciešams lielāks atalgojums, jo diemžēl Levita kungs nav tās mūsu cerības apstiprinājis, nav kļuvis par tautas prezidentu, kura dēļ mēs varētu ar aplausiem viņam palielināt atalgojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Nu Latvijā mēs... pat ja mēs pieņemsim pagaidām to Valsts kancelejas tēzi par to, ka valsts augsta līmeņa ierēdņiem ir steidzami nepieciešams algas palielinājums, jo, lūk, privātajā sektorā maksā vairāk un ir grūti noturēt augsta līmeņa darbiniekus un tā tālāk... Pat ja mēs to pieņemsim, tad uzdosim sev jautājumu - vai visu šo, ko es tikko pieminēju, var attiecināt arī uz valsts augstākajām amatpersonām? Es runāju par Ministru prezidentu, Valsts prezidentu un Saeimas priekšsēdētāju. Vai tad mums tiešām ir izveidojusies tāda situācija, ka, lūk, Valsts prezidents vai premjers ir, tā teikt... valsts var knapi viņus noturēt, jo viņi draud aiziet no valsts pārvaldes uz privāto sektoru, kur viņiem piedāvā augstāku, konkurētspējīgāku atalgojumu? Uzdosim sev jautājumu, kolēģi, vai mums tiešām šodien ir tāda situācija, ka mēs Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai piedāvājam nekonkurētspējīgu atalgojumu, kura dēļ mēs ja ne šodien, tad rīt vai parīt viņus zaudēsim privātajam sektoram, kur par viņiem esot gatavi samaksāt vairāk. Vai tas tā ir?

Par Valsts prezidenta atalgojumu, kolēģi, ir īpaši jāuzdod... īpaši jāuzdod jautājums. Normālos apstākļos tādu jautājumu uzdot nebūtu pieklājīgi, un man nav patīkami uzdot šādus jautājumus par valsts augstākajām amatpersonām, bet nu diemžēl tā situācija laikam un tā prasība, tas priekšlikums attiecībā uz algas palielinājumu un arī to, kādus budžeta pieprasījumus (te jau bieži pieminēts tas slavenais flīģelis)... kādus budžeta pieprasījumus no Valsts prezidenta kancelejas mēs redzam...

Tas jautājums ir šāds, kolēģi. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā, kurā, neskatoties uz mazāku iedzīvotāju skaitu... kā zināms, Igaunijas valsts budžets ir lielāks izdevumu daļā, arī ieņēmumu daļā. Izdevumu daļā lielāks par vairāk nekā vienu miljardu eiro. Tātad ar lielāku valsts budžetu Igaunijā prezidenta uzturēšanai gadā Igaunijas nodokļu maksātāji maksā 4,7 miljonus eiro. Savukārt nākamā gada budžeta projektā Latvijas nodokļu maksātājiem tiek piedāvāts maksāt par Valsts prezidenta uzturēšanu (protams, ka ne personīgi par Valsts prezidenta, bet par Valsts prezidenta kancelejas uzturēšanu) 6,7 miljonus eiro. Tātad Valsts prezidenta kancelejas uzturēšana Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksā par diviem miljoniem eiro gadā vairāk nekā Igaunijas prezidenta uzturēšana Igaunijas nodokļu maksātājiem.

Man diemžēl, kolēģi, arī jāatgādina, ka šī situācija Latvijā ir ļoti būtiski mainījusies tieši pēdējos gados, jo, piemēram, 2020. gadā... 2019. gadā Valsts kancelejas uzturēšana mums maksāja apmēram tikpat daudz kā igauņiem, bet kaut kā pa šiem dažiem gadiem, precīzi sakot, diviem gadiem, šīs uzturēšanas izmaksas ir ļoti pieaugušas. Pieaugušas pat... nu mēs runājam par pieaugumu, kas ir... faktiski par 50 procentiem... gandrīz par 50 procentiem no tā, kā tas ir bijis 2019.-2020. gadā.

Tātad situācijā, kad mums krīze veselības aprūpē un kad mūsu valsts ir aizņēmusies tik daudz naudas... es uzskatu, ka nu pirmām kārtām Valsts prezidenta kancelejai vajadzētu ļoti rūpīgi pārskatīt to, ko viņi dara un cik tas maksā...

Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, laiks...!

V. Dombrovskis. ... izmaksā Latvijas nodokļu maksātājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Nebūtu vietā šobrīd runāt par konkrēto, šībrīža, Valsts prezidentu, runājot par šo likumprojektu, tomēr tam jautājumam būtu jāpieskaras.

Paskatīsimies vēsturē, kāda ir bijusi šī pieredze ar atalgojumiem.

Mēs atceramies - bija mums Valsts prezidents Bērziņš, kurš pat atteicās no atalgojuma kā tāda.

Levita kungs, kad nāca startēt, lai kļūtu par prezidentu, nāca no Eiropas Savienības Tiesas, tiesnesis viņš bija, un tur atalgojums ir būtiski lielāks nekā tas, ko viņš šobrīd saņem.

Es nevienā brīdī nebiju dzirdējis, ka Levita kungs būtu... varbūt es kļūdos un varbūt kāds pastāstīs, ka tomēr tas tā ir bijis, ka teicis, ka šī alga ir par mazu, nepietiekama.

Es vispār neesmu dzirdējis, ka deputāti vai ministri teiktu, ka šie atalgojumi nav pietiekami.

Bet nu, ja mēs runājam konkrēti par prezidentu un par šī likumprojekta būtību, tātad - vienotās atlīdzības likums un amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums...

Nu sanāk tā, ka... būtu jābūt kaut kādiem kritērijiem, pēc kuriem mēs izvēlamies to atalgojuma apmēru; būtu jābūt kaut kādai kritēriju kopai. Līdz šim tas ir bijis kaut kādā veidā piesaistīts pie, nezinu, minimālās algas... vai pie cita kā, bet kaut kāds mēģinājums ir bijis, un tad visu laiku tika rādīts, cik kropla ir tā sistēma, - redz, kā tas nav dabūjis, tam nepienākas... vai taisīt šīs piemaksas, par kurām jau runāja Ģirģena kungs.

Ir virkne... ļoti daudzas šādas kroplības ir, bet tajā brīdī, kad mēs nemēģinām risināt, nemēģinām kaut kādu sistēmisku piedāvājumu radīt, bet vienkārši mainām koeficientu, kā šajā gadījumā - paceļam vienkārši augšā uz “7”, tā ir vienkārši koeficienta izmaiņa; tas tikpat vienkārši, kā uz lapiņas uzrakstīt: alga būs tik un tik - 6000, 7000, 8000, 10 000... Kāda starpība? Šiem cipariem nav pamatojuma, tas ir no gaisa paņemts skaitlis, tas šajā likumā ielikts iekšā bez jebkāda pamatojuma, jebkāda veida analīzes. Normālā kārtā šādai analīzei būtu jābūt un būtu kādam arī jāpamato, kāpēc tā. Taču nedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, nedz vispār šī budžeta pieņemšanas procesā šādus argumentus, pamatojumus es nesaklausīju. Es nesaklausīju, kāpēc ir jāmaina šis koeficients tik būtiski, kā tas tiek piedāvāts šobrīd.

Uz šī kopējā fona... situācija ar mediķiem, situācija arī citās jomās, situācija ar senioriem, ar to, ka nevienlīdzība palielinās...

Valsts prezidents ir... ļoti simboliski... valsts augstākā amatpersona; ļoti simboliski ir tas, ka mēs tieši valsts augstākajai amatpersonai veicam šādu... pielikumu. Tajā pašā laikā... Nu paskatīsimies, kas notiek citās jomās, un padomāsim, vai tiešām tā ir tā prioritāte, kurai šobrīd, šodien, jābūt iekļautai šajā likumā.

Zaļo un Zemnieku savienības frakcija jau no pirmā brīža, kad šis likumprojekts nonāca Saeimā, norādīja uz divām būtiskām lietām: šim likumprojektam būtu jābūt skatītam trijos lasījumos, un jautājumam par amatpersonām, augstākajām amatpersonām, šajā likumprojektā šobrīd nav vietas - neatkarīgi no tā, vai tas ir Ministru prezidents, Saeimas deputāts vai Valsts prezidents.

Šajā gadījumā, es domāju, tas ir tāds necieņas izrādīšanas žests, ko valdība, Valsts kanceleja un šobrīd arī Saeima izrāda mediķiem, skolotājiem, senioriem, visām tām iedzīvotāju grupām, kurām šī būs ļoti grūta ziema energokrīzes dēļ, veselības izdevumu pieauguma krīzes dēļ, veselības pakalpojumu nepieejamības krīzes dēļ. Šī būs ļoti grūta ziema visiem, bet perspektīvā - ļoti dāsna augstākajām amatpersonām. Tas nav pareizi.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Jā, paldies. Es domāju, ka Feldmana kungs, runājot par to, ka grūti atrast kompetentus valsts pārvaldes vīrus un sievas sakarā ar nepietiekamo atlīdzību, nav domājis par Valsts prezidentu.

Jautājums ir ļoti interesants, un es jums teikšu tā: es atbalstītu arī priekšlikumu par to, lai paceltu algu Valsts prezidentam, taču ar nosacījumu, ka tas ir visas tautas vēlēts Valsts prezidents. Šinī gadījumā - jā; tad to lēmumu vai nu atbalstīs, vai neatbalstīs pati tauta, kas ievēlē prezidentu.

Nu, šinī gadījumā tas izskatās ļoti jocīgi. Esošais prezidents nav izteicies ne par, ne pret šāda veida priekšlikumu. Es domāju, ka, ja viņam būtu iespēja piedalīties Saeimas sēdē un izteikt savu viedokli par to, varbūt viņš būtu padomājis par to, vai tiešām ir pienācis īstais brīdis, vai tiešām mūsu tautsaimniecība aug, mūsu budžeta ieņēmumi ir tik strauji kāpuši augšā, ka nav, kur likt to naudu, un ka tiešām vajadzētu atbalstīt šāda veida priekšlikumus. Ja ir tā, varbūt mēs uzklausītu Valsts prezidenta viedokli par šo pozīciju, un man šķiet, ka tas būtu ļoti svarīgi.

Tiešām Valaiņa kungam ir taisnība - un ne tikai viņam, bet daudziem, kuri šodien par to runāja, - ka tagad, kad mēs nevaram nodrošināt pienācīgu algu pašiem mediķiem spilgtākās krīzes gadījumā, kad mēs nevaram nodrošināt normālu, civilizētu algu skolotājiem, mācībspēkiem, zinātniekiem un tā tālāk, un tā joprojām, mēs domājam par ierēdniecību, kuras darbības rezultāti diemžēl ir tādi, kādi tie ir.

Tāpēc es aicinu šinī gadījumā, kamēr prezidents nav izteicis savu viedokli par šo priekšlikumu, atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es noteikti esmu viens no tiem deputātiem, kuri atbalsta šo priekšlikumu... vairāku argumentu pēc. Daļu no tiem jau izklāstīju, kad runājām par iepriekšējiem priekšlikumiem, bet ir arī tāds būtībā retorisks jautājums - ar ko pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits kļūs labāks, ja viņš, sākot ar nākamo gadu, saņems lielāku atalgojumu? Kādi būs tie iemesli? Ja mēs skatāmies... par 2023. gadu, nevis nākamo gadu, jo Levita kungs strādā līdz 2023. gada vidum...

Viens no argumentiem, ko likuma virzītāji minēja, - ka, ja būs algas pielikums, konkurētspēja noteikti palielināsies un būs lielāka izvēle, un darba kvalitāte un viss, viss pieaugs, un mums būs paši labākie vadītāji.

Kolēģi, vai tā nešķiet mazlietiņ absurda rīcība...? Ja mēs runājam konkrēti par Valsts prezidenta mēnešalgu, šādu koeficientu... vispār par algas izmaiņām varēs debatēt... ar termiņu, kas neskar pašreizējo Valsts prezidentu... konkrētajā gadījumā...

Cik es redzu... un skatos arī konkrēto likumu par atalgojumu... tad skaidrs, ka uz pašreizējo Valsts prezidentu attiecas lielais algas pielikums.

Es domāju, ka... Kolēģi, nemānīsim paši sevi! Ja mūs regulāri sveic Lāčplēša dienā Mārtiņdienas rītā, tad mums nav jāgaida kādi tiešām brīnumi, ka mūs Lāčplēša dienas rītā sveiks arī Lāčplēša dienā. Es domāju, diez vai tur kaut kas mainīsies.

Un šajā gadījumā... noteikti mums būtu jārunā par Valsts prezidenta atalgojuma iespējamām izmaiņām - kaut ne šāda apmēra, bet kaut kādām mazākām, saprātīgākām izmaiņām - laikā, kad mums stāsies amatā jauns, saprātīgs visas Valsts prezidents.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, nu šeit daudzi kolēģi pauda savu izbrīnu un neizpratni par to, kāpēc Valsts prezidentam ir paredzēts šāds, tik milzīgs, atalgojuma pieaugums, kaut viņš neko labu nav spējis izdarīt.

Bet, ja būsim objektīvi, - tā jau īsti nav patiesība. Dažam labam... dažiem labiem viņš ir izdarījis ļoti daudz kā laba. Un, iespējams, tas arī ir pats galvenais iemesls, kāpēc tagad šī varas kliķe viņam atbild ar to pašu. Proti, tieši Egils Levits lielā mērā ir vainojams pie tā, ka šī vara grimst bezatbildībā un visatļautībā, jo tieši viņš bija pateicis, ka - vienalga, kas notiks, - paliks šī valdība un Kariņš būs tas vienīgais, kuram būs vadīt šo valsti. Tā rezultāts - mums tagad, pašlaik, vara var vienkārši peldēties savā bezatbildībā un visatļautībā un tai nav nekādas atbildības. Demokrātiskas valsts principi vispār nestrādā.

Demokrātiskā valstī vienīgais veids, kā varai var likt atbildēt, ir tas, ka varu var nomainīt.

Šeit... Ja varu nevar nomainīt, pēc būtības darbojas totalitārs režīms, un par to tagad tiek piedāvāts atmaksāt. Tā es redzu šo budžetu pašlaik.

Tāpēc es personīgi atbalstīšu šo priekšlikumu. Šāds varas kliķes darījums, kas tiek veikts uz tautas naudas rēķina, nav pieņemams budžetā!

Un arī turpmākajās debatēs par budžetu es jums parādīšu vēl virkni interesantu pozīciju; ierosinājums par prezidenta flīģeli nav vienīgais prezidenta kancelejas šedevrs.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Es vēlreiz un vēlreiz gribu uzsvērt, ka, manā ieskatā, šo priekšlikumu nedrīkst vērtēt pēc tā, cik Egils Levits ir vai nav populārs... un vispār arī - cik Krišjānis Kariņš ir vai nav populārs; tā nedrīkst vērtēt arī šos nākamos priekšlikumus.

Šiem priekšlikumiem jābūt kaut kādā sistēmā pamatotiem.

Tas, uz ko es vēršu uzmanību, - ka ne jau tās bāzes ir mainītas, ir mainīti koeficienti, pacelti augšā. Tas izjauc to pamatsistēmu, kāda tā ir bijusi līdz šim.

Un šo priekšlikumu virzītājiem es arī no savas puses... arī es prasu: nu tad pamatojiet, kāpēc... Kas ir tāds noticis, ka... Kāpēc šim koeficientam ir jābūt ”7”, kāpēc tas nav ”8”? Un kāds ir pamatojums, ka tas... kāpēc tas nav “10”? Tas varēja būt da jebkāds.

Diemžēl šajās debatēs šodien neviens jau īsti... pēc būtības visa likumprojekta izskatīšanas gaitā... nav pat mēģinājis atbildēt uz šo jautājumu - kāpēc Valsts prezidentam 42 procenti... pieaug... pielikums pie algas?

Tas noved pie tā, ka ir šis un vēl nākamais, un vēl, un vēl... priekšlikumi izslēgt šīs normas no likumprojekta.

Jā, mēs šeit redzam - ir ierēdniecībā vesela virkne kategoriju, kurām ir šie algu pielikumi un attiecībā uz kurām šī reforma strādās. Kur mēs redzam pamatojumu?

Šajā gadījumā... No sistēmas viedokļa, pamatojuma īsti nav.

Neskatoties uz to, vai tur ir Jānis, Pēteris vai Zigurds - vienalga, kurš šajā amatā ir...

Sistēmiski tā ir nepareiza pieeja, kāda šobrīd tiek piedāvāta attiecībā uz valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, jo tai gluži vienkārši trūkst pamatojuma. Ir debesīs paskatījušies un izdomājuši - “7”. Varēja būt arī “9”.

Sēdes vadītāja. Valaiņa kungs, abi debašu laiki ir iztecējuši.

Vārds deputātei Evijai Papulei.

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi! No vienas puses, skatoties... nu, tādā attālinātā formātā... uz Valsts prezidenta atalgojumu, ir skaidrs: ja palielina esošajam prezidentam, tad atalgojuma sadaļa jeb kompensējuma sadaļa attiecīgi pieaug arī bijušajiem prezidentiem. Un, jā, patiešām - iespējams, arī bijušajiem prezidentiem būtu jāmaksā vairāk par viņu nopelniem, jo kāds no viņiem tiešām ir darījis ārlietās, darījis, iespējams, Saeimas pārmācīšanā. Bet, ja skatās no sistēmas viedokļa, tad - kāpēc tieši par dažām amatpersonām lemjam jau šobrīd?

Izvērtējot to, kas notiek pašlaik (Ministru prezidents jau šobrīd kopā ar valdību izpilda diezgan daudzas Saeimas deputātu funkcijas), man rodas tāds jautājums: vai pastāvošā koalīcija ir nolēmusi, ka vajadzētu vēl vairāk mainīt varas vertikāli, tātad iedot vairāk funkciju, vairāk priekšrocību, vairāk uzdevumu Valsts prezidentam? Gribētos sadzirdēt atbildi “nē” - ka šajā algu pielikumā (jā, tas ir viens koeficienta... skaitlis) nav ietvertas plānotās... vēl līdz nākamajai Saeimai... ietvertas... valsts pārvaldības izmaiņas.

Es tiešām ceru, ka pamatdoma ir atbalstīt bijušos prezidentus, nevis doma samaksāt kādai personai, kura šobrīd veic pienākumus... tai skaitā Saeimas vietā. Līdz ar to es ceru, ka netiks mainīta valsts pārvaldības sistēma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Rihard Kozlovski, vai vēlaties komisijas vārdā ko piebilst?

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā varu tikai atgādināt, ka komisijā priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 30, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 8. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Paredz izslēgt piedāvāto 4.³ panta jauno redakciju. Priekšlikums faktiski līdzīgs iepriekšējam, paredz izslēgt regulējumu par prezidenta atalgojuma palielinājumu. Komisijā priekšlikums atbalstu neguva.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tā kā šis priekšlikums ir vienāds ar neatbalstīto 7. priekšlikumu, šis priekšlikums nav balsojams, bet ir debatējams, un deputāti ir pieteikušies debatēs. Taču, tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, debates sāksim pēc pārtraukuma.

Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.

Ejam pārtraukumā - 15 minūtes. Atsākam darbu pulksten 17.45.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Labvakar, kolēģi! Turpinām skatīt likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās...” Piedodiet, “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.

Palikām pie 8. priekšlikuma, kas nav balsojams, bet ir debatējams.

Sākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Biznesā, biznesa vidē darbojas viens būtisks princips - tu vari tērēt to, ko tu esi nopelnījis, bet, lai nopelnītu, tev vajag iziet noteiktu ceļu.

Ir jautājums - kādu ceļu šajos gados ir mērojis mūsu prezidents? Cik tad naudiņas viņš nodrošināja, kas valstī papildus ir ienākusi? Cik tad labāk Latvijas valsts iedzīvotāji sāka dzīvot? Kā rocība un labklājība ir pieaugusi daudzģimeņu bērniem?

Un diemžēl jāteic, ka laikam viens no tādiem pirmajiem darbiem un skaļiem paziņojumiem, ko prezidenta kungs ir publiski pateicis, ir paziņojums, ka nepieciešams Latvijā vēl viens valsts pārvaldes institūts - tāds, kas pārraudzīs Saeimas darba kvalitāti. Šo ieceri “diemžēl” pagaidām nācās atlikt, prezidentam tā nerealizējās, bet ar šo ieceri par institūta izveidošanu ir pateikts viss par tām prioritātēm, kuras, teiksim tā, definē un virza prezidenta kungs. Jo nākamais... atkal piedāvājums no prezidenta kunga, ka... Tā kā Latvijas valdība saskaras ar problemātiku... cīnoties ar Covid-19 pandēmiju un ekonomisko krīzi, bija piedāvājums... vēl papildu ministru štata vietas ieviest.

Respektīvi, ir viena ļoti nelaba tendence, ka problēmas tiek risinātas, nevis izprotot, analizējot un konstatējot to cēloņus, bet piedāvājot visvienkāršāko risinājumu, - palielināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu.

Līdz ar to viss šis likumprojekts par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības paaugstinājumu ir patiesībā viens nopietns brāķis, kas atkal radies nevietā un neatbilst esošajai situācijai, jo tas neatbilst nevienam no būtiskākajiem izaicinājumiem, kuri sabiedrībai stāv priekšā.

Vai šis likumprojekts paredz nodrošināt, ka samazināsies valsts pārvalde un valsts pārvaldes iestādes tiks efektivizētas? Nekur tas nav rakstīts un teikts.

Vai šis likumprojekts paredz nodrošināt to, ka likumi būs saprotamāki un būs vienkāršāka to ievērošana, un uzņēmējdarbības vide būs sakārtotāka? Nē.

Vai ar šo likumprojektu tiek paredzēts administratīvā sloga samazinājums, ieviešot arī attiecīgus digitālos risinājumus? Nē.

Vai kaut vienu iestādi, valsts pārvaldē strādājošu, tiek plānots likvidēt sakarā ar šā likuma ieviešanu, atalgojuma palielināšanu? Nē.

Tad rodas jautājums, kāpēc mēs, Saeimas deputāti, tagad atbalstām krasu atalgojuma palielinājumu valsts pārvaldes amatpersonām, ja neviens no mērķiem netiek sasniegts. Un pat tie mērķi šā likumprojekta anotācijā netiek definēti.

Ko mēs sasniegsim? Kāds rezultāts mums būs? Kārtējā nerealizētā industriālā... reindustrializācijas politika. Kārtējais administratīvo procesu skaita... Administratīvo procedūru samazinājums? Labklājības palielinājums iedzīvotājiem, daudzbērnu ģimenēm? Tas nekur nav pateikts.

Līdz ar to arī... runāt par to, ka valsts pārvaldē strādājošajiem... un tajā skaitā prezidentam, kurš vēlējās palielināt valsts pārvaldē nodarbināto skaitu... Vienkārši nepienākas!

Un vēl viena būtiska lieta. Sadalīt naudu valsts pārvaldē strādājošajiem, kuri neko neveido, neveido jaunu pievienoto vērtību, bet uzlikt uz nākamo paaudžu pleciem parādu, kas ir valsts parāds un kas pieaug, - tas ir vienkārši amorāli.

Līdz ar to ļoti žēl, ka šī Saeima ieies vēsturē ar to, ka partijas palielināja finansējumu pašas sev, palielināja sev lojāliem ierēdņiem atalgojumu un paaugstināja arī Valsts prezidenta atalgojumu, nenodrošinot, lai sabiedrība, cilvēki sāktu dzīvot labāk, turīgāk un uzņēmējdarbības vide uzlabotos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Par šo priekšlikumu bija iespējamas debates, bet balsojums nav iespējams.

Turpinām ar 9. priekšlikumu.

Lūdzu, Kozlovska kungs.

R. Kozlovskis. 9. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Faktiski identisks. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šis Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums paredz, līdzīgi kā iepriekšējie priekšlikumi, atteikšanos no prezidenta algas pieauguma, un šajā brīdī mēs varētu runāt par... varbūt pat šī priekšlikuma atsaukšanu - ar nosacījumu, ja kāds būtu kaut mēģinājis paskaidrot, kas ir mainījies valsts augstākās amatpersonas ikdienā... šajā pieejā; kas tieši tāds ir noticis, kā dēļ viņa atalgojums ir jāpaaugstina tik būtiski - par 42 procentiem.

Šajās debatēs diemžēl nekas tāds neizskanēja.

Un šis priekšlikums ir atbalstāms. Diemžēl tas tā nenotika.

Taču es aicinātu kolēģus ieskatīties arī nākamajos priekšlikumos, konkrēti - 11. priekšlikumā, kur ir paredzēts Valsts prezidentam ne tikai algas pieaugums 42 procentu apmērā, bet vēl papildus - kompensācijas, kas tiek piedāvātas šai valsts augstākajai amatpersonai.

Kā jau minēju, šis ir bez jebkāda pamatojuma radīts likumprojekts, kurā ir radīti šie augstāko amatpersonu algu pieaugumi, kuriem arī šajās debatēs Saeimā diemžēl... un savā ziņā paldies Feldmana kungam, kurš izskaidroja šo lielo bildi attiecībā uz šo amatpersonu atlīdzības likumu... par to, kādas prezentācijas redzētas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, bet nu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā tas ir tikai mazliet... kas ir redzēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā...

Nu jau gadus piecus sešus dažādi Valsts kancelejas vadītāji ir nesuši un rādījuši šādas prezentācijas, bet par šīm amatpersonām nekad tur nekas tādos apjomos... nav bijis runāts, ka varētu būt šādi pieaugumi; visam vienmēr bija meklēts kaut kāds balanss, bet šis, es domāju, pārsteidza ļoti daudzus, un līdz šim nav dabūta skaidra atbilde, kāpēc ir tāds, kāpēc ne citādāks un kamā tas balstās.

Ja kāds runātu, ka tas balstās šajā Fontes pētījumā, - tur nav šādi apstākļi... Un arī šis pētījums savā ziņā... atsevišķās vietās ir stipri apšaubāms, runājot par tām vidējām algām nozarēs, kuras... te mēģina piedēvēt, ka tāpēc cilvēki iet prom no darba.

Tā ka, es domāju, tas, ka ierēdņi... Piemēram, no tās pašas Veselības ministrijas tik daudzi ir aizgājuši projām! Ļoti daudz ir ierēdņu, kuri iet prom no valsts pārvaldes, un ne jau atalgojums ir galvenais iemesls, kura dēļ viņi iet projām. Tā ir izteikta parādība šīs Saeimas sasaukuma laikā, un, manuprāt, ir pavisam citi iemesli, kuru dēļ cilvēki dodas prom no valsts pārvaldes, no augstiem ierēdniecības amatiem.

Šajā gadījumā... Es neesmu ne reizi saskāries ar problēmu, ka Latvijā nebūtu cilvēku, kuri grib kandidēt uz Valsts prezidenta amatu. Un nevienu reizi... neatceros, ka būtu bijušas debates par to, ka šis atalgojums būtu par lielu.

Bija viens prezidents - Bērziņa kungs -, kurš vispār atteicās no atalgojuma, tā tas bija, bet tas nebūtu tas iemesls, ar ko pamatot to, ka prezidentam var paredzēt par 42 procentiem lielāku atalgojumu.

Tāpēc, kolēģi, aicinu kādu būt tik drosmīgam un paskaidrot šo pieeju. Varbūt referents varētu atbildīgās komisijas vārdā izskaidrot, kādi tieši ir bijuši tie argumenti, kāpēc šāda norma, koeficients “7”, tika iestrādāta šajā likumprojektā? Šaubos, vai kāds spēs to izskaidrot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kozlovska kungs, vai komentēsiet pēc šīm debatēm?

R. Kozlovskis. Nekomentēšu.

Jautājums ir par to, vai šis priekšlikums ir balsojams. Tas ir identisks.

Sēdes vadītāja. Tas nav balsojams, jā. Tas bija debatējams.

Paldies.

Tālāk. Pārejam pie 10. priekšlikuma. Lūdzu!

R. Kozlovskis. 10. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Arī tas ir identisks priekšlikums, tāds kā iepriekšējie. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti debatēm nav pieteikušies. Tas nozīmē, ka piekrīt komisijas viedoklim.

R. Kozlovskis. 11. - Ministru kabineta priekšlikums. Tas paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, saistītu ar Valsts prezidentam noteikto reprezentācijas izdevumu atlīdzināšanu. Komisijā ir atbalstīs.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, šis ir tas priekšlikums, par kuru es jau iepriekš runāju. Tātad - šie reprezentācijas izdevumi.

Tas ir labi, ka mēs tik savlaicīgi runājam par šiem reprezentācijas izdevumiem, kas kaut kad... ir vērsti uz nākotni. Tomēr šobrīd arī ir jautājums, cik šie reprezentācijas izdevumi ir pamatoti un nepieciešami, ja algas pieaugums ir par 42 procentiem.

Es domāju, ka tas ir ne tikai nepareizi un neētiski, tas ir... tas ir vēl papildu bonuss, ko pēc būtības pieliek klāt šiem 42 procentiem. Šajā priekšlikumā jūs redzat, ka tas ir 20 procentu apmērā no amatpersonai noteiktās mēnešalgas. Tātad tie būs... nu, principā tie būs... nu varam parēķināt... tie būs 50-60 procenti - tāds veidojas šis summārais algas pieaugums, kas būs Valsts prezidentam. Ar ko tas ir pamatots? Grūti pateikt.

Bet valdība... Un šobrīd tā jau vairs nav Valsts kanceleja, kas... Valsts kancelejas projektā... tā ir konstatēta kļūda, kā minēja Feldmana kungs... kā tas notiek... budžeta labošana... tātad... ir konstatēta kļūda, kad... mūsu Valsts prezidentam... šādas kompensācijas reprezentācijas izdevumiem viņa dzīvesbiedrei nav iestrādātas.

Kāpēc šāda kļūda, ja reiz tā ir konstatēta... Kas ir tie iemesli, kāpēc jāveic ir šāds labojums? Manuprāt, šādam labojumam nav ne īstā vieta, ne laiks.

Es aicinu kolēģus: neatbalstiet šādu priekšlikumu, ko ir sagatavojusi valdība!

Šobrīd ir attālinātais darbs. Nu, var būt, ka ir kaut kādas reprezentācijas nepieciešamas, okay, jā, bet... Kolēģi, te ir vietā atgādināt jums salīdzinājumu par to, cik... kādas ir izmaksas prezidentu kancelejām Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Kad veicam šādu salīdzinājumu, mūsējā, protams, kaut kādu iemeslu dēļ izceļas.

Tāpēc katru budžeta... katru pielikumu aicinu vērtēt ļoti atbildīgi, īpaši tad, ja mēs šo naudu neesam nopelnījuši, esam to aizņēmušies.

Es nedomāju, ka šis valdības rastais priekšlikums veicinās ekonomiku, ekonomisko izaugsmi, nevienlīdzības mazināšanos vai dajebko citu. Es domāju, šis priekšlikums simboliski parāda to, cik nesaimnieciski rīkojas ar valsts budžeta līdzekļiem, dalot šo naudu pa labi, pa kreisi, absolūti nedomājot par to, ka kādam šo naudu vajag arī nopelnīt, tāpēc aicinu šo priekšlikumu tikpat simboliski arī noraidīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Tas, protams, nepiestāv ne likumdevējam, ne Valsts prezidentam, ne valdībai, ne valstij, - tas, ka mēs te šodien diskutējam par reprezentācijas izdevumiem Valsts prezidentam un viņa laulātajam.

Vai kopumā es piekrītu tam, ka vismaz Valsts prezidentam (es nerunāšu par laulāto) ir nepieciešami reprezentācijas izdevumi? Jā, kopumā es tam piekrītu, bet viss, absolūti viss, kolēģi, ir vērtējams kontekstā. Mēs šodien esam... tādā kontekstā, ka valstī ir kovida pandēmija, ka...

Valdība ir aizņēmusies četru gadu laikā septiņus miljardus eiro. Mums ir situācija, ka valstij pietrūkst 300 ārstu un astoņi tūkstoši medmāsu; mēs esam tādā situācijā, ka slimnīcas atklāti runā par to, ka, neskatoties uz visu to aizņemto naudu, tām trūkst finanšu resursu, lai pieņemtu darbā medmāsas un ārstus, un tās sauc palīgā brīvprātīgos.

Un, kolēģi, šajā kontekstā, šajā situācijā mums te tiek piedāvāts ne tikai palielināt Valsts prezidenta atalgojumu par 40 procentiem (tagad, kad mēs mediķiem atalgojumu palielināsim tikai par drusku vairāk nekā četriem procentiem!), bet arī lemt par reprezentācijas izdevumiem Valsts prezidentam un viņa laulātajam; tas dos klāt vēl 40 procentus pie šīs palielinātās algas. Nu kā minimums, kā absolūts minimums, tomēr ir nepieciešama kaut kāda realitātes sajūta, takta sajūta!

Es domāju, ka, ja mums šeit, 13. Saeimā, būtu normāla darba organizācija un normālas attiecības starp visiem deputātiem - starp pozīciju un opozīciju -, tad, es domāju, nedz šis priekšlikums, nedz visi tie “flīģeļu priekšlikumi” neizietu ārā (un tas būtu pareizi!) no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, lai mums šodien nebūtu tas kauns (patiesībā - apkaunojums) runāt par šādām lietām, tā teikt, publiski, visiem Latvijas iedzīvotājiem zināšanai, ka mēs te apspriežam priekšlikumu, kurš paredz Valsts prezidentam algas pielikumu - algas palielinājumu par 40 procentiem - un vēl 40 procentus reprezentācijas izdevumiem.

Tātad priekšlikums, maigi izsakoties, ir nevietā.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Aicinu šo priekšlikumu noraidīt.

Ja paskatāmies uz tā īstenošanas laiku - 2023. gadu - un paskatāmies uz citām pozīcijām budžetā, kam... koalīcija bravūrīgi ir jau izteikusies, ka palielina algu... un paskatāmies uz budžeta pozīciju, kura attiecas uz skolotājiem, tad... man liekas, ka tur attiecībā uz 2023. gadu ir iestājies tāds kā mēms klusums.

Paaugstinājums 2022. gadā... ir 900 eiro par minimālo likmi. Tātad, visticamāk, valstī vidējā alga skolotājiem nebūs virs tūkstoša, bet paaugstinājumu 2023. gadā... papildu finansējumu un noteiktu paaugstinājuma apjomu koalīcija nav norādījusi, toties par valsts galveno amatpersonu atalgojuma palielinājumu ir parūpējusies un piedevām - gandrīz vai divreiz parūpējusies, jo jādomā, ka reprezentācijas izdevumi ne tikai prezidenta amata izpildei... amatu izpildošajai personai, bet arī iespējamam laulātajam vai laulātajai... reprezentācijas izdevumu segšana ir tiešām uzskatāma kā papildu... piemaksa pie atalgojuma.

Bet skolotājiem? Vai viņiem 2023. gadā paliks tie paši 900 eiro? Tad tādas ir jūsu prioritātes šobrīd, runājot par nākotni? Zinu, ka atbildes nebūs.

Vai valdošā koalīcija ir tik optimistiski noskaņota, ka, ja paši nemācēs šobrīd iziet no kovidkrīzes, tad nākamā valdība to pratīs, jo maksās viņiem vairāk? Domājams, ka tomēr zināmā mērā - plānveida darbībai, ieskaitot arī atalgojuma palielinājumu tām nozarēm, kuras šobrīd, kovidsituācijā, strādā vairāk un ir zināmā mērā arī krīzes situācijā... būtu arī tām jāpaaugstina atalgojums gan 2022. gadā, gan 2023. gadā, gan turpmāk. Tas būtu jūsu labākais šābrīža devums cilvēkiem, kuri tagad strādā jūsu radītajā kovida seku pārvaldības haosā.

Aicinu neatbalstīt un simboliski noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei. Lūdzu!

R. Ločmele (SASKAŅA).

Es - pretēji saviem kolēģiem - aicinu noraidīt šo priekšlikumu nevis simboliski, bet pēc būtības.

Vēl vairāk. Vēršos pie Valsts prezidenta: jums ir visas iespējas prasīt, lai Saeimā izskatītu šo likumu atkārtoti, jo... Atgādinu, ka, balsojot par steidzamību - tieši par šā likumprojekta steidzamību! - šī gada 25. oktobrī, tas tika pieņemts ar 52 deputātu balsīm “par” un 31 balsi “pret”. Tātad divas trešdaļas deputātu neatbalstīja to, ka šis likumprojekts skatāms steidzamības kārtā. Tātad Valsts prezidentam ir visas iespējas atgriezt šo savdabīgo un tautai pretīgo politisko “testamentu” atpakaļ šai Saeimai - izskatīšanai.

Aicinu šo priekšlikumu noraidīt nevis simboliski, bet pēc būtības.

Un aicinu Valsts prezidentu neizsludināt šo likumu un lūgt Saeimu izskatīt šo likumu otrreiz.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Protams, reprezentācijas izdevumu esamība ir saprotama, taču vislabāk par vizuālo izskatu vai tēriņiem frizūrai, manikīram, pedikīram, drēbēm, kostīmiem, uzvalkiem, flīģeļiem, parkiem un tā tālāk... patiesība izpaužas darbos, nevis vizuālā, tā teikt, reklamēšanā. Un tieši tie darbi vai arī tie neizdarītie darbi būs tie, kas paliks cilvēku atmiņā; tie arī reprezentēs gan prezidenta institūtu kā tādu, gan arī prezidentu pašu kā tādu.

Ir diezgan jau ierasta lieta tie misēkļi, kuri gadās un kuri patiesībā arī ir tāda kā vizītkarte prezidentam, - savdabīgas runas, nesavlaicīgas runas vai uzrunas sabiedrībai, budžeta pakotnē paredzēti papildu izdevumi flīģeļiem, parka sakārtošanai, krēslu remontam vai atpūtas... kaut kādu konkrētu telpu remontiem... un tā tālāk, un tā joprojām. Tas viss kopumā atstāj ļoti negatīvu reprezentatīvo fonu, un nekādi kosmētiskie procesi vai procedūras, ne arī atalgojuma palielinājums, kurš paredzēts saistībā ar šīm attiecīgajām izmaksām, nesegs vai nespēs nomaskēt pieļautās kļūdas. Un, ja kāds domā, ka ar reprezentatīviem izdevumiem izdosies to tēlu uzlabot, uzfrišināt un uzdot par vēlamo, tas ļoti būtiski maldās un mēģina arī maldināt sabiedrību.

Es vēlreiz pasaku: es uzskatu, ka vislabākais darbs, ko varētu izdarīt prezidents, - panākt, lai netiktu izsludināta obligātās sociālās iemaksas ieviešanas... nodokļu reforma. Tas būtu patiešām liels sasniegums, kas sabiedrības acīs noteikti būtu ļoti augsti novērtēts. Un tas segtu jebkurus, to skaitā arī... Tādā gadījumā tiktu piedots reprezentācijas izdevumu palielinājums prezidenta institūtam.

Taču, skatoties uz to, ka patiesībā tiek piedāvāts ieviest vēl papildu ierēdņu štata vietas un vēl papildu ministrus un ka tiek paprasīts flīģelis un papildu finanšu resursi reprezentācijas izdevumiem, man liekas, ka tas ļoti negatīvi ietekmē tēlu un nekāda labuma no tā visa nebūs. Sabiedrība šos reprezentatīvos izdevumus atcerēsies ar ļoti lielu pēcgaršu, tas ir negatīvais fons.

Tāpēc noteikti neatbalstīšu šo Ministru kabineta priekšlikumu un arī aicinu citus Saeimas deputātus neatbalstīt tādu naudas līdzekļu izlietojumu, ka no nodokļu maksātāju (Skaņas defekts.)...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 51, pret - 28, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 12. - deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska priekšlikums. Ierosina izslēgt likumprojekta 7. punktu, kas paredz pašvaldības domes deputātu atalgojuma palielināšanu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Šī ir patiesā koalīcijas seja - šajā krīzē palielina sev algas, aizņemoties palielina parādu, lai realizētu savas priekšvēlēšanu programmas.

Es tomēr aicinu šīs koalīcijas partijas: uz nākamajām Saeimas vēlēšanām noteikti nekautrēties un ar saviem potenciālajiem vēlētājiem runāt par tām lietām, kuras, kā jūs paši arī esat teikuši, varbūt ir sāpīgas mazliet. Nu sāciet runāt par algu palielinājumu, sāciet runāt par kvotām, kuras jūs uz šo brīdi esat sev piešķīruši! Sakiet, kā tas ir, un tad lai vēlētājs novērtē to jūsu turpmāko darbību.

Un šajā sakarā ir izstrādāts arī šis priekšlikums - par pašvaldības domes deputātu algas palielinājumu.

Uzskatu, ka šobrīd, esošajā situācijā, tas nebūtu pareizi - arī domes deputātiem un arī priekšsēdētājiem palielināt atalgojumu, kas var sasniegt... pat divas reizes vairāk nekā līdz šim. Priekšsēdētāja amatalga ir apmēram 3700 eiro šobrīd, un paredzētais palielinājums ir apmēram līdz 5700 eiro.

Un šajā sakarā varētu gan uzdot jautājumu: vai, palielinot šādi amatalgu, palielināsies arī tā darba produktivitāte, un vai to varēs arī izmērīt?

Personīgi uzskatu, ka atalgojuma palielināšana nespēs motivēt priekšsēdētājus darboties ar dubultu jaudu. Piemēram, es... Kad startēju uz pašvaldību vēlēšanām, tad šī alga - tas nebija primārais, par ko vajadzētu domāt. Svarīgākais ir risināt sasāpējušās problēmas, kas ir pilsētas iedzīvotājiem, un tā ir galvenā motivācija. Tieši tā, nevis atalgojums, ko varētu saņemt.

Un vēl. Vēlos atgādināt, protams, arī to, ka deputātiem, kuri ir ievēlēti pašvaldībā, deputāta pienākumi ir kā... papildus tam esošajam darbam, kuru viņi jau strādā ikdienā, un galvenā motivācija ir palīdzēt gan novada, gan pilsētas iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Nu, lūk, kopumā var arī piekrist tēzei vai priekšlikumam... par to, vai pēc šīs teritoriālās reformas palielināt pašvaldību deputātu atalgojumu. Te jau gan ir piedāvāts būtiski palielināt, daudz lielākā mērā palielināt, atalgojumu tieši galvaspilsētas Rīgas domes deputātiem - vairāk nekā citiem.

Bet tas, godātie kolēģi, paceļ tādu diezgan principiālu jautājumu. Cik es sapratu, no seniem laikiem tika uzskatīts (ja mēs runājam specifiski par Rīgas pilsētas domi) - šis domnieka darbs nav gluži profesionāls darbs, tāds, lai būtu uz pilni slodzi, kā tas ir vismaz domāts Saeimas deputātiem. Tas pieņēmums ir bijis vienmēr, ka šis ir, kā jau norādīja kolēģis Kaspars Ģirģens, drīzāk darbs sabiedrības, pilsētas, pašvaldības labā.

Ar šādu atalgojuma palielināšanu tas jau drīzāk, kolēģi, sāk kvalificēties kā tiešām pilnas slodzes profesionāls politiskais darbs. Un tas, kolēģi, liek uzdot jautājumu - vai 60 Rīgas domes deputātu nav par daudz Rīgas nodokļu maksātājiem? Vai Rīga tiešām ir 60 procenti no Latvijas, ja mēs to salīdzinām ar Saeimas deputātu skaitu?

Es uzskatu, kolēģi, ja jau mēs, vismaz Saeimas vairākums, šodien tiešām pieņemsim šādu lēmumu, tad nākamajam vajadzētu būt lēmumam par Rīgas domes deputātu samazināšanu. Varbūt pat līdz 20-30 deputātiem.

Aicinu jūs par šo padomāt, vai tiešām, ja jau mēs atalgojuma ziņā virzāmies uz profesionāla, tā teikt, politiķa darbu Rīgas domē, 60 deputāti nav pārāk daudz priekš Rīgas nodokļu maksātāju mugurām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātā sēdes vadītāja! Kolēģi! Es aicināšu neatbalstīt šo priekšlikumu un paskaidrošu, kāpēc. Mūsu ieskatā, tik tiešām šeit ir jāskatās konteksts un vairāki konteksti.

Pirmais ir tieši šī administratīvi teritoriālā reforma. Un te man jāpiekrīt kolēģim Dombrovska kungam, ka attiecībā uz Rīgu, kas ir lielākā pašvaldība iedzīvotāju skaita ziņā un ar lielāko ekonomisko koncentrāciju, šī reforma vispār nepieskārās absolūti nekādā veidā. Ne uz Rīgu, ne uz Pierīgu šo sadarbību ar Pierīgas pašvaldībām nekādā veidā... un tas, manuprāt, ir viens no lielākajiem šīs reformas trūkumiem.

Otrs šīs reformas trūkums, administratīvi teritoriālās reformas trūkums, ir saistīts ar šiem jaunajiem, lielajiem novadiem. Jaunie, lielie novadi (mēs esam diezgan unikāli šobrīd Eiropas Savienībā ar savu pašvaldības pārvaldības modeli), kur mēs ļoti skaidri parādām to, ka šīm teritorijām, manā ieskatā, zūd vispār pašvaldību jēga, respektīvi, tā vara attālinās no iedzīvotājiem.

Tā vietā, lai izpildītu kaut kādā veidā prezidenta iniciatīvu un arī dažu mūsu Saeimas kolēģu iniciatīvu par nulltā līmeņa pašvaldībām, tas nav izdarīts. Tā vietā mums ir milzīgas pašvaldības, kuru teritorijas mērāmas... ir pat tādas, kur no viena līdz otram galam 100 un vairāk kilometru, kas parāda to, ka šī teritorija ir ļoti liels izaicinājums, kā vispār šādu teritoriju pārvaldīt. Un tur ir jābūt tiešām nopietnai sistēmai, organizatoriskai struktūrai, kā to veiksmīgi darīt. Mums ir teritorijas, kur ir četras, piecas pašvaldības apvienojušās, un ļoti sarežģītas situācijas, lai kādā veidā vispār organizētu šo pārvaldību. Protams, lai tā pārvaldība būtu veiksmīga, prasās arī no deputātiem lielāka iesaiste.

Mums bija pirms tam pašvaldības, kur deputāti saņēma (tas bija pašvaldību lēmums) 20 eiro mēnesī, piemēram. Bija tādas. Vesela virkne tādu pašvaldību bija, un, ja deputātam maksā 20 eiro mēnesī, diez vai varētu viņam prasīt tiešām lielu iesaisti. Šobrīd iesaiste no deputātu puses ir vajadzīga, tā ir objektīva nepieciešamība, ir vajadzīga lielāka tieši deputātu, tai skaitā domju priekšsēdētāju, iesaiste pārvaldībā.

Protams, tas ir publiski zināms, ka šeit tiek pieminēta Rīga. Tad arī par Rīgu - kādā veidā, teiksim tā, darbojās pirms tam domes deputāti, kādā veidā viņi guva ienākumus. Jautājums par tiesiskumu, bet morāles ziņā, es domāju, tas nebija pats pareizākais veids, kā risināja to likuma brāķi, kas bija izveidojies attiecībā uz šo atalgojuma sistēmu, tai skaitā Rīgā, un kas šobrīd tiek piedāvāts.

Bet, kolēģi, kāpēc es neatbalstu šo priekšlikumu un kāpēc šo un arī nākamos priekšlikumus nevaru vērtēt tāpat kā iepriekšējos priekšlikumus, piemēram, par prezidenta atalgojumu. Prezidenta atalgojumu mēs nosakām ļoti konkrēti - tas būs tāds. Šajos priekšlikumos atbildība tiek nodota tuvāk iedzīvotājiem - vietējā pašvaldībā, un, ticiet man, tas nav vienkāršs lēmuma projekts - nobalsot par deputātu vai priekšsēdētāja atalgojumu vai citus saistītos jautājumus, jo tas ietekmē vietējā pašvaldībā arī citus amatus, vai tas ir izpilddirektors vai izpildinstitūcijas. Tas automātiski ietekmē arī citus amatus.

Tāpēc šajā gadījumā, kolēģi, mēs nosakām ar likumu, mēs nosakām maksimālās likmes. Tikai un vienīgi nosakām maksimālās likmes. Kādu izvēlēsies šo likmi paši domnieki, tas ir viņu rokās, un tur viņi arī varēs vērtēt. Ar to ļoti būtiski atšķiras pašvaldības deputātu atalgojums šī likuma izpratnē no jebkura cita atalgojuma, kas šajā likumā ir iekļauts.

Pēc būtības ideālais variants būtu tāds, ka vispār pašvaldību deputātus izņemtu ārā no šī likuma un ļautu katrai domei pašai lemt.

Šis priekšlikums nosaka... šo likumprojekta konceptu šajā daļā es atbalstu.

Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Paldies. Tiešām šis jautājums ir daudz nopietnāks, nekā izskatās, jo atlīdzības jautājumu pašvaldības domju deputātiem vajadzēja risināt tad, kad mēs realizējām administratīvi teritoriālo reformu, kad tika palielināts domes deputātu skaits, kad mainījās viņu funkcijas, kad mainījās pašvaldību teritoriju apmēri un uzdevumi, skaits arī bija pieaudzis. Tajā laikā vajadzēja lemt, un es piekrītu Valaiņa kungam, ka šo jautājumu par pašvaldības domju deputātu atlīdzību vajadzēja izņemt no šā likuma. Ne tikai tāpēc, ka tas tiešām neiekļaujas vispārējā valsts pārvaldes sistēmā, bet tāpēc, ka tur ir savas īpatnības, kuras regulē, starp citu, arī Eiropas vietējo pašvaldību harta. Dabiski, ka pašvaldību deputāti atšķirībā no Saeimas deputātiem daudz atbildīgāk pieiet tādiem jautājumiem kā atlīdzība.

Šeit ir divas atšķirības... Viena atšķirība, piedošanu. Un atšķirība izpaužas tā. Mēs šeit runājam par domju vadītāju atalgojumu, bet domes deputāti pēc būtības saņem kompensāciju par domes jautājumiem veltīto darbu. Tā ir kompensācija, viņiem nav pastāvīga alga, jo viņi visi strādā vai ieņem algotus amatus, vai strādā biznesā vai kā citādi. Tāpēc tur nav tāda vienota pieeja atalgojuma jautājumu risināšanā. Tāpēc būtu svarīgi izņemt šo jautājumu no vienotās atlīdzības likuma. Tāpat kā, starp citu, ir atsevišķi regulējams pašvaldību deputātu darbs, kuru, kā jūs zināt, regulē pašvaldību deputāta statusa likums. Tāpēc tas jautājums ir ļoti sarežģīts.

Es domāju, ka valdošā koalīcija nav īpaši daudz domājusi par šo lietu, un Ministru kabinets, izstrādājot šo priekšlikumu... nevis priekšlikumu pie likumprojekta, bet šo normu likumā, nebija domājis par tām sekām un par to, ar ko tas viss ir saistīts.

Man ir grūti šodien i atbalstīt, i noraidīt iesniegto priekšlikumu, jo jautājums, vēlreiz saku, ir ļoti nopietns. Es personīgi, saku atklāti, nepiedalīšos balsojumā par šo lietu un ceru, ka valdošā koalīcija risinās tā, kā tas ieplānots arī par visiem pārējiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja un godātie kolēģi! Ir tiešām diezgan ciniski šodien runāt par atalgojuma palielināšanu deputātiem, prezidentam, ministriem - dienā, kad ļoti daudzi zaudē darbu, jo šodien ir 15. novembris, un gan skolotājas, gan bērnudārza audzinātājas, auklītes, dažādās pašvaldību institūcijās strādājošie cilvēki vienkārši zaudē darbu. Viņi tiek atstādināti no darba, viņiem netiek ļauts strādāt un pelnīt sev iztiku, viņi paliek bez iztikas līdzekļiem. Dienā, kad mēs lemjam par algas paaugstinājumu pašvaldību deputātiem, tajā pašā pašvaldībā kāds sētnieks šodien paliek bez naudas, bez ēdiena, bez iespējām apmaksāt rēķinus.

Mēs par to runājam laikā, kad minimālā alga ir 500 eiro valstī un milzum daudz cilvēku saņem minimālo algu. Mēs runājam par iespēju pašvaldībai pašai noteikt atalgojumu deputātiem, un to pašu mēs arī runājām pirms gada un lēmām, ka nu tomēr pašvaldības varēs pašas pieņemt to lēmumu un tie jau ir tie griesti, un viņi jau var lemt citādāk. Un, ja tomēr pavērtējam, tad ir ļoti daudz pašvaldību, kas tiešām nosaka atalgojuma maksimālos griestus. Bet, ja pašvaldībā kāds deputāts saņem 20 eiro, tad viņš saņem tikai atbilstoši tam, kādu darbu viņš ir ieguldījis.

Pašvaldību deputātiem ir atļauts savienot amatus. Deputāta amats viņiem nav pamatdarbavieta, un attiecīgi, cik viņš ir ieinteresēts ieguldīt savu laiku un darbu sabiedrības labā, tādu atalgojumu arī papildus viņš saņem. Pašvaldības deputāta amatam nav jābūt barotnei, bet tas ir tiešām amats, kura dēļ cilvēks ir gājis ar misiju kaut ko izdarīt sava novada labā. Un tagad skatīties acīs šiem cilvēkiem, kas šodien tiek atbrīvoti no darba, tiem cilvēkiem, kas saņem minimālo algu, un runāt par sava atalgojuma celšanu, tas tiešām ir ciniski.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt visus priekšlikumus, kas ir saistīti ar to, lai nepieļautu celt atalgojumu augstākajām valsts un pašvaldību amatpersonām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Es domāju, kolēģi, šobrīd būs ļoti grūti atrast... Es, minot 20 eiro piemēru, runāju par iepriekšējo situāciju līdz administratīvi teritoriālajai reformai. Šobrīd, es domāju, būs grūti atrast kādu pašvaldību, kurā deputāti saņem 20 eiro atalgojumu. Varbūt tādas ir, bet es par tādām neesmu dzirdējis.

Katrā ziņā princips kā tāds, ka šim jautājumam vispār nebūtu bijis jābūt šajā likumā krīzes laikā. Iepriekšējās - 2009. gada - krīzes laikā pašvaldības iekļāva vienotajā atlīdzības sistēmā, vienotās atlīdzības likumā, tādējādi veidojot vienotu atalgojuma griestu sistēmu, kas krīzes laikā... tur bija apstākļi, es tajā laikā biju tālu no politikas, bet vismaz kolēģi stāstījuši, ka tajā laikā bija nepieciešams griezt šīs algas un tas tā lineāri notika, bet šajā gadījumā ir pagājis laiks, un tas tikai rāda to, ka pašvaldības tomēr ir cita struktūra un, kā jau Dolgopolova kungs minēja, to darbību regulē arī Eiropas vietējo pašvaldību harta.

Pašvaldības tomēr ir autonomas struktūrvienības, un, kā jau minēju, attiecībā uz atalgojuma jautājumu šajā likumā nevar nepiekrist, es domāju, ka te ir bijusi maza izpratne valdības pārstāvjiem par to, kāda ir situācija pašvaldībās, kas arī atspoguļosies nākamajos priekšlikumos. Tomēr pēc būtības, ja mēs esam šajā situācijā, es aicinu noteikt maksimālās likmes un vēlreiz un vēlreiz uzsvērt - tas ir pašvaldību vietēja mēroga lēmums, kurā mums tām ir jāuzticas, bet fonā, ja mēs zinām, ka pašvaldībām... 300 miljoni izņemti ārā no pašvaldību budžetiem, nu, es nezinu, vai tur būs baigie algu pieaugumi. Varbūt kaut kur būs, bet pēc tam arī būs jāskaidro iedzīvotājiem, kāpēc tā.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam otro reizi. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Nu ļoti īsi. Tiešām savā laikā šī norma par pašvaldības deputāta atlīdzību tika iekļauta ekonomiskās krīzes situācijā. Un tiešām tā darbojās tikai tādēļ, lai nevis vienādotu darba samaksas apstākļus, bet lai nepieļautu izšķērdību samaksā par šāda veida darbībām.

Tā norma bija mākslīgi iekļauta šinī likumā, un pienācis pēdējais laiks, lai izņemtu to no atlīdzības likuma. Punkts viens.

Punkts divi. Kādreiz pavīdēja priekšlikums, lai pašvaldību domes pašas noteiktu nākamajai domei atlīdzības apmēru, un ne tikai to, bet arī deputātu skaitu pašvaldībā. Referenduma likums, pašvaldību referenduma likums, diemžēl neparedz šāda veida atbalstu vai neatbalstu no iedzīvotāju puses, kas arī būtu ļoti svarīgi - lai iedzīvotājiem tiktu dotas tiesības, bet tie ir pavisam citi atalgojuma veidošanas principi.

Un pēdējais. Neviena pašvaldība, neviena dome nevarēs piešķirt tādu atlīdzību, kādu varbūt arī vēlētos, nerunājot un nedomājot par budžeta iespējām un par budžeta prioritātēm. Un pašvaldības, kā likums, to arī nedara - atšķirībā no Saeimas valdošās koalīcijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 13. - deputāšu Švecovas un Stepaņenko priekšlikums. Faktiski identisks iepriekšējam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Jā, nav balsojams, bet ir debatējams.

Vārds debatēs deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, saskaņā ar jauno reformu, piemēram, Rīgas domes priekšsēdētājs saņems atalgojumu līdz 5706 eiro mēnesī, domes priekšsēdētāja vietnieks saņems algu līdz 4716 eiro un pašvaldības deputāts Rīgas domē saņems atalgojumu līdz 1435 eiro. Valstspilsētas domes un novada domes priekšsēdētāji, kur ir vairāk par 50 tūkstošiem iedzīvotāju, saņems atalgojumu mēnesī 4716 eiro. Galvaspilsētas... Nē, es atvainojos. Domes priekšsēdētāja vietnieks ar iedzīvotāju skaitu... vairāk par 50 tūkstošiem iedzīvotāju... saņems atalgojumu 3732 eiro. Pašvaldības deputāts attiecīgajā teritorijā saņems atalgojumu līdz 1333 eiro. Un attiecīgi pilsētas dome un novada dome ar iedzīvotāju skaitu, kas ir mazāks par 50 tūkstošiem iedzīvotāju... saņems atalgojumu 3732 eiro, bet vietnieks saņems 3178 eiro, un attiecīgi deputāts pašvaldībā ar iedzīvotāju skaitu mazāku par 50 tūkstošiem saņems atalgojumu 1230 eiro.

Un tagad, kolēģi, mēs diferencējam atalgojumu un pasakām, ka, jā, tas ir nepieciešams, jo vajag stiprināt konkurētspēju, bet vai mēs tāpat lemjam un stiprinām attiecīgi arī iedzīvotāju konkurētspēju, palielinām koeficientus, palielinām attiecīgo atalgojumu vai spēju saņemt attiecīgu atalgojumu?

Mēs zinām, ka Latvijā ir tapis beidzot diferencētā iztikas minimuma apmērs, ko aprēķināja. Un laukos pensionāram tas tiek aprēķināts 360 eiro. Pasakiet man, lūdzu, cik liela starpība ir 360 eiro un atalgojums, ko mēs nosakām Rīgas domē līdz 5600 eiro? Un vai attiecīgi patiešām šis atalgojums ir pelnīts?

Tāpēc es atbalstīju arī iepriekšējo priekšlikumu balsojumā un uzskatu, ka atalgojuma reformai ir jābūt saistītai konkrēti ar labklājības līmeņa paaugstināšanu iedzīvotājiem. Reformai jābūt saistītai ar strukturālām izmaiņām valsts pārvaldes lietderīguma un efektivitātes kontekstā. Ir jābūt arī skaidri un saprotami definētam, kuri no digitalizācijas projektiem ieviesti, kā tas reducējas uz pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, sākot ar rīdziniekiem un beidzot ar lauku iedzīvotāju Viļakā, Medņevā vai Varakļānos, lai katrs iedzīvotājs zinātu, ka viņš var saņemt pašvaldības pakalpojumus, un zina, par ko tiek palielināts atalgojums attiecīgiem deputātiem.

No šīs piedāvātās reformas, no atalgojuma paaugstinājuma, nekas nav saprotams cilvēkiem, kas dzīvo uz vietas. Kas viņiem būs labāk? Kas viņiem būtu efektīvāk? Un arī uzņēmējdarbības vidē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību. Kontekstā ar teritoriāli administratīvo reformu es vismaz pagaidām neredzu, ka būtu mazinājies attiecīgo struktūrvienību birokrātiskā sloga apjoms iedzīvotājiem vai tiktu kādas procedūras vienkāršotas un kļuvušas pieejamākas cilvēkiem.

Tāpēc es arī neatbalstu šādu atalgojuma reformu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Šis priekšlikums bija debatējams, bet nav balsojams.

Tālāk. 14. priekšlikums.

R. Kozlovskis. 14. - deputāta Nemiro priekšlikums. Identisks iepriekšējam priekšlikumam. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 15. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz samazināt pašvaldībā iedzīvotāju skaitu saistībā ar piemērojamiem koeficientiem par atalgojumu no 50 tūkstošiem līdz 20 tūkstošiem. Komisijā daļēji ir atbalstīts un iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 16. - deputātes Indriksones priekšlikums. Faktiski līdzīgs iepriekšējam, paredzot šo samazinājumu. Arī ir daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 17. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz aizstāt likumprojekta 7. panta pirmās daļas 5. punktā vārdus “līdz 3,10” ar vārdiem “līdz 3,2”. Komisijā netika atbalstīts, taču bija skaidrojums, ka šis jautājums ir noregulēts 20., pēc tam arī 21. priekšlikumā, kas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt, bet ir lūguši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 9, pret - 64, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 18. - deputātes Indriksones priekšlikums. Arī saistīts ar koeficientiem. Un arī komisija to neatbalstīja, bet arī šis jautājums ir noregulēts, kā es minēju, turpmākajos priekšlikumos - 20. un 21.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 19. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī faktiski saistīts ar šiem koeficientiem un arī ir noregulēts manis minētajos pantos. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

R. Kozlovskis. 20. - Ministru kabineta priekšlikums. Paredz attiecīgi šos koeficientus, kas piesaistīti iedzīvotāju skaitam pašvaldībās. Te ir noteikts 30 tūkstoši kā šis kritērijs. Komisijā tas tika daļēji atbalstīts un iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 4, pret - 55, atturas - 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

R. Kozlovskis. 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Kā jau es minēju, tas ietver iepriekš daļēji atbalstītos priekšlikumus, un arī komisiju debatēs un diskutējot nolēma šo iedzīvotāju skaita kritēriju samazināt no 50 tūkstošiem sākotnēji uz 20 tūkstošiem. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 55, pret - 18, atturas - 1. 21. priekšlikums ir atbalstīts.

R. Kozlovskis. 22. - deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 8. punktu, un tas nozīmē, ka priekšlikums satur ideju nepalielināt Saeimas deputātu un Saeimas vēlēto amatpersonu atalgojumu. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam. Lūdzu!

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi, 13. Saeimā mums ļoti veiksmīgi ir sanācis iesaldēt savas algas, ko, uzskatu, būtu nepieciešams darīt arī nākamajā Saeimā.

Un ir jāsaprot, ka arī šis atalgojums šobrīd nebūtu tas pareizākais, ko vajadzētu palielināt, tāpat kā arī ministru atalgojumu, prezidenta atalgojumu, tāpat arī deputātiem... šobrīd mums vairāk ir jākoncentrējas uz veselības nozari, tāpat ir jākoncentrējas uz iekšlietu nozari. Un uzskatu, ka šobrīd šī nebūtu tā tēma, par ko mums vajadzētu runāt un tērēt laiku, jo ir nepieciešama rīcība daudz svarīgākos jautājumos.

Tāpat arī nākotnē mums būtu jārunā par šīm papildu piemaksām, ko deputāti pie algas saņem, par tiem pašiem biedriem un sekretāriem ir jājautā, kādēļ, cik liela ir viņu loma un funkcija šajās komisijās, jo šobrīd ir redzams, ka lielākoties komisijās viņi ir vienkārši, lai būtu kā biedri un sekretāri, un ar savu parakstu tikai apliecina protokolus. Un ir jādiskutē, vai būtu nepieciešams arī šīm amata vienībām palielināt atalgojumu.

Tā ka ir vieta diskusijām. Bet šobrīd es aicinātu neatbalstīt šo Ministru kabineta ierosinājumu, ko ir izveidojusi koalīcija.

Liels paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Es, protams, cilvēciski saprotu vēlmi pacelt, tai skaitā sev, atalgojumu. Bet, kolēģi, uzdosim sev šādu jautājumu: “Ar ko tādu ir izcēlusies 13. Saeima un valdība? Par kādiem nopelniem mēs uzskatām, ka jāpieņem šāds lēmums: sev pacelt atalgojumu? Kāds ir kritērijs par to, cik labi ir strādājusi šī Saeima un šī valdība?”

Ja mēs, kolēģi, paskatīsimies uz to, kādi ir socioloģisko aptauju rezultāti, ja mēs, piemēram, paskatīsimies uz SKDS datiem par uzticēšanās līmeni Saeimai un Ministru kabinetam kopš 8. Saeimas vēlēšanām, tad mēs redzēsim, ka, piemēram, ja mēs runājam par šo valdību, tad uzticēšanās līmenis Ministru kabinetam šobrīd jeb pēdējie pieejamie dati oktobrī ir vien 17 procenti - vien 17 procenti Latvijas iedzīvotāju, kas tika aptaujāti, pateica, ka viņi uzticas šai valdībai.

Šis līmenis, kolēģi, ir zemākais kopš laikam tiem laikiem, kas bija pirms rīkojuma Nr. 2. Tā bija pēdējā reize, kad valdībai bija tik zems uzticības līmenis. Nu, protams, ir vēl, kur krist, vēl tas pilnais antirekords, kas tika sasniegts 2008. gadā krīzes laikā, nav sasniegts, bet tā tendence ir izteikti negatīva.

Ja mēs runājam par uzticību Saeimai, tad tā ir patiesībā vēl zemāka nekā valdībai, drusku zemāka - tikai 16 procenti Latvijas iedzīvotāju uzticas Latvijas Republikas Saeimai. Šis novērtējums ir zemāks nekā tad, kad 13. Saeima sāka savu darbu. Nu vismaz atšķirībā no valdības bija laiki, kad uzticība Saeimai bija vēl drusku zemāka, nekā tā ir šodien. Tas bija 2016. gadā, un tas bija arī 2013. gadā.

Tātad, kolēģi, nav gluži skaidrs, kāds ir pamats tam, lai šodien 13. Saeima sevi apsveiktu ar labi padarītu darbu. Šī Saeima, kā es jau vairākkārt iepriekš teicu, četru gadu laikā palielināja valsts parādu par septiņiem miljardiem eiro, atstājot šo nastu mūsu bērniem un mazbērniem. Šis valsts parāda palielinājums ir lielāks nekā... drusku vairāk nekā seši miljardi eiro, kas ir kopējais Igaunijas valsts parāds. Tātad četru gadu laikā šī Saeima un šī valdība palielinājusi valsts parādu par lielāku summu nekā Igaunija visu 30 gadu laikā.

Nu tie no jums, kas tiešām uzskata, ka 13. Saeima ir padarījusi ļoti labu darbu un tāpat arī valdība, protams, varat balsot “pret” šo priekšlikumu, un lai tas paliek uz jūsu sirdsapziņas.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienītā sēdes vadītāja! Kolēģi! Nu šis ir tas jautājums, kur arī parādās absolūta neloģika un nesaprotami tie pamati, principi, pēc kā vispār likumprojekta izstrādātāji, šajā gadījumā valdība, ir vadījušies un kā ir nonākuši līdz šādiem koeficientiem.

Tātad, ja mēs paskatāmies šo amplitūdu, lai saprastu. Tātad valsts kontrolierim - plus 53 procenti... šo amplitūdu, lai saprastu. Tātad valsts kontrolierim - plus 53 procenti algas pieauguma, parlamentārajam sekretāram - plus 52 procenti algas pieauguma, Ministru prezidenta biedram - plus 33 procenti algas pieauguma, tāpat arī ministriem - plus 33 procenti algas pieauguma, arī tiesībsargam - plus 53 procenti algas pieauguma. Saeimas deputātiem pieticīgi - deviņi procenti. Vai kāds var kaut kādā veidā kaut mazliet sakarīgi paskaidrot, no kurienes ir šie skaitļi, koeficienti ņemti, kā valdība ir nonākusi līdz kaut kādiem šādiem piedāvājumiem?

Ja mēs skatāmies uz spēkā stāšanās laiku... tātad 2023. gads. Un savā ziņā šī Saeima ar šo balsojumu iedod ceļamaizi nākamajai, 14., Saeimai. Šī Saeima ir izvēlējusies dot ceļamaizi, kas var būt arī finansiāls slogs. Tas var būt... Nu tas noteikti tā arī sanāks, ka tas būs jautājums, kuru arī nākamajai Saeimai būs jāskatās, vai to akceptēt, neakceptēt, kā to vērtēs arī Latvijas iedzīvotāji, cik tas ir pareizi.

Bet šajā gadījumā, manuprāt, ir viena ļoti būtiska lieta attiecībā par to, ka, manuprāt, Saeima pieņem lēmumu par deputātu algu iesaldēšanu. Pašiem, šai Saeimai, manā ieskatā, nebūtu pareizi atvērt šo debati par savu atalgojumu. Un, ja reiz atvērt šo debati, tad to darīt cieņpilnā veidā, izskatot likumprojektu trīs lasījumos, ļaujot deputātiem iesniegt priekšlikumus, savu redzējumu, kritēriju izveidi. Kā minēju, ir iespējami kaut kāda veida kritēriji, kā noteikt Saeimas deputātiem atalgojumu daudz detalizētāk, nekā tas ir tagad, kurā brīdī tas pieaug, kurā brīdī varbūt samazinās, lai tas būtu ilgtspējīgi.

Šajā gadījumā ir atkal paķerts kaut kāds koeficients, kaut kas ir izmainīts. Šobrīd deputātiem piedāvā balsot un nodot mantojumu nākamajai Saeimai. Un, ja mēs runājam par mantojumiem, tad man jau labāk gribētos redzēt, ka šī Saeima nodod nākamajai Saeimai mantojumu, piemēram, ārstu algas - tiešām par 10 procentiem no 2023. gada, un citās jomās, kur mēs varētu tiešām savā ziņā mazliet sarežģīt situāciju nākamajai Saeimai un jau tagad nobalsot par kaut kādām pamatlietām, kurām tā kā būtu jābūt, no kurām tā kā nevajadzētu atkāpties, kurām būtu jābūt nākamās Saeimas prioritārā darba kārtībā.

Šī, 13., Saeima šādu mantojumu nodod ar deputātu atalgojumu. Tas ir tas, ko nākamā Saeima saņems no šīs Saeimas. Ne jau ceļu fondu vai izglītības, zinātnes pieaugumu, vai pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojuma celšanas plānu, vai pārņemt brīvpusdienas valsts budžeta paspārnē; viņi saņems deputātu atalgojumu.

Kolēģi! Jums pašiem nav mazliet neērti no šāda mantojuma nodošanas nākamajai Saeimai? Kas zina, kas tajā strādās, bet varbūt būtu pareizāk atstāt nu tiešām... Nu kaut vai pieskaramies vienai tēmai - mediķiem. Vai tiešām mēs nevarētu atstāt mediķu algu kāpumu nākamajai Saeimai? Šeit mēs piedāvājam deputātu... Un, ja reiz deputāti ir tik prioritāri, tad uzdodiet paši sev jautājumu, kā jums pašiem liekas, cik labi jūs esat strādājuši šī sasaukuma laikā un kā sabiedrība vērtē jūsu darba rezultātus. Manuprāt, tie nav diez ko pozitīvi.

Tāpēc es šo priekšlikumu aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam. Lūdzu!

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Mēs vairākos pētījumos varam redzēt, kāds ir sabiedrības atbalsts gan Saeimai, gan valdībai kopumā. Šie dati rāda, kāda ir cilvēku attieksme, bet, vai cilvēki dosies vēlēt, nu tas ir vēl liels jautājums. Bet man rodas jautājums: ko Saeima, ko valdība ir tādu paveikusi, ka uzdrošinās un ir tik drosmīga runāt par nākotni un lemt tagad jau par deputātu... gan Saeimas deputātu, gan ministru, gan Valsts prezidenta atalgojuma celšanu? Tas ir pilnīgi nesaprotami.

Man rodas jautājums, kura nozare ir sakārtota... nu kaut viena nozare... nu būtu vismaz vienu nozari sakārtojuši, vai ugunsdzēsēju algas tiktu savestas kārtībā, mediķu algas, policistu algas... Nu vai kaut kur ir uzlikts tāds Latvijas attīstības plāns, kurā mēs redzam, ka patiešām pēc pieciem gadiem mūsu policisti, izmeklētāji saņems konkrētu atalgojumu un kur cilvēki ies un ar lepnumu strādās, un saņems cilvēcīgus atalgojumus. Vai ir kaut viena nozare tāda? Nav tādas, jo katru gadu koalīcija plēšas savā starpā, kurš dabūs lielāku atalgojumu. Un mēs redzam, ka nav tāda plāna ne valdības vadītājam, ne valdībai, ir tikai šādi kaut kādi aizbildinājumi.

Mēs redzam, ka budžeta aizsegā tiek iegrūsts šāds likumprojekts, par kuru, lai valdība turētos un budžets tiktu pieņemts, deputāti būs spiesti balsot. Nu tā nav labā prakse, un šim likumprojektam viennozīmīgi bija jābūt trīs lasījumos ar iespēju debatēt un iesniegt priekšlikumus. Ļoti žēl, ka šie cilvēki ir izvēlējušies šādu gājienu. Es ceru... no Nacionālās apvienības, kad viņi toreiz tik lepni paziņoja, ka iesaldē deputātu algas... tad esiet arī šeit tik lepni un atbalstiet šo mūsu priekšlikumu, un nesēdiet malā.

Tā ka aicinu, kolēģi, atbalstīt, un beidzam liekuļot.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Tiešām, domājot, ko tad šī Saeima un valdība ir izdarījusi... nu tā jau nav... Ir tiešām ļoti daudz kas izdarīts, jo valsts ir vienā dziļā krīzē ievesta, ir pieņemti ārkārtīgi daudzi bezjēdzīgi ierobežojumi, ir radīts haoss, jūsu neizlēmība gan no Saeimas, gan no valdības puses, ir izgāzts vakcinācijas projekts, ir totāls reitingu kritums gan valdībai, gan arī milzīga neuzticība parlamentam, politiķiem, sarīdīta tauta, ieviesta diskriminācija un galu galā arī cilvēktiesības ir izbeigtas.

Bet tomēr Latvijas vārds ir izskanējis visā pasaulē, jo Latvija ir vienīgā valsts, kas ir aizliegusi tautas vēlētiem deputātiem piedalīties un balsot, pieņemot likumus. Nu tas ir tiešām varens darbs, kas ir izdarīts, vismaz Latvijas vārds šobrīd ir zināms visur. Līdz ar to tas atalgojums, iespējams, ir saistīts ar to, ka nākamajai Saeimai tiešām būs krietni jāpacīnās, lai savāktu visu šo putru... kas ir izdarīts, lai piedalītos neskaitāmajās tiesas sēdēs, kas sagaida Latvijas valsti, tiesājoties par visām šīm cilvēktiesībām un visu pārējo, un atmaksātu arī tos aizņēmumus, kas ir paņemti un iztrallināti.

Jā, nu iespējams, ka tas tiešām... tiem nākošajiem būs krietni jāpastrādā, un tas atalgojums ir nepieciešams kā bonuss un pateicība par to, kas viņiem būs jādara... par atstāto mantojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es jūs aicinu paskatīties uz to, kāds ir šā likumprojekta mērķis, kā tas vispār bija sagatavots un atnācis no Ministru kabineta.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt konkurētspēju, es uzsvēršu - konkurētspēju starp publiskā sektora atalgojumu un atalgojumu privātajā sektorā. Un, ja jūs izlasīsiet likumprojekta anotāciju, tad pārsvarā pamatojumā redzēsiet piemērus, ka valsts pārvaldes darbinieki pamet valsts pārvaldi tādēļ, ka viņus pieņem darbā privātajā sektorā, ka privātais sektors viņus pārvilina ar lielāku atalgojumu.

Bet, cienījamie kolēģi, pasakiet man, lūdzu, vai tad kaut kas tāds notiek ar valdības ministriem un Saeimas deputātiem? Kad, kolēģi, bija tā pēdējā reize, kad kāds... kad uz Saeimas deputātu... kāds Saeimas deputāts nolika mandātu, lai pieņemtu pievilcīgāku darba piedāvājumu privātajā sektorā? Kad bija tā pēdējā reize, kad kāds ministrs aizgāja no valdības, jo viņam privātajā sektorā kā izcilam profesionālim izteica labāku piedāvājumu algas ziņā? Nu kad? Vai vismaz kāds no jums varētu man, lūdzu, pateikt, kad bija tā pēdējā reize, kad tas bija? Vai vispār kaut kas tāds kādreiz ir bijis?

Kolēģis uzdeva jautājumu - kāds ir pamatojums? Nu, lūk, ja mēs lasām no anotācijas, te rakstīts: vienlaikus nevar būt tāda situācija, ka, mainoties mēnešalgu apmēriem ierēdņiem un darbiniekiem, Saeimas ievēlētu, apstiprinātu un ieceltu amatpersonu mēnešalga paliktu nemainīga.

Sēdes vadītāja. Paldies, Dombrovska kungs, jūsu laiks beidzies.

Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!

E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Sēdes vadītājas kundze un kolēģi! Nu, godīgi sakot, pirms šo likumu sākām apspriest un debatēt, koalīcijas vienīgais runātājs un pārstāvis teica, ka šis likums ir sen gaidīts un ka tā pieņemšana prasa drosmi. Es nezinu, vai drosme vienmēr iet kopā ar saprātu, bet tomēr - jā, drosme ir parādīt nihilismu un parādīt narcisismu. Jā, tā ir drosme. Nepilnā Saeimas sastāvā noraidīt tos deputātus, kas... pārkāpjot arī šābrīža Satversmi par 100 deputātiem Satversmē, neļaut piedalīties... un, jā, šajā gadījumā arī paaugstināt algas pašiem sev.

Tātad kovidsituācijā un kovida seku risināšanā, koalīcija, jūs ieiesiet vēsturē ar diviem ļoti jaukiem, nosacīti pragmatiskiem narcisisma un nihilisma lēmumiem. Pirmkārt, padarīt Saeimu vēl skaitliski mazāku, un, otrkārt, kovida seku pārvarēšanā paaugstināt algas pašiem sev. Nu jādomā, ka patiešām vēsturnieki, pētot 13. Saeimas darbību un īpaši skatoties, ko tad koalīcija jeb varas lēmēji ir izdarījuši, būs pārsteigti par šāda veida narcisismu un nihilismu.

Vai algas ir paaugstinātas 2023. gadā arī skolotājiem? Nē. Vai algas kovida seku pārvarēšanas kontekstā ir stabili paaugstinātas arī mediķiem? Nē. Solījums nav pildīts. Toties ir paaugstinātas algas augstākajām amatpersonām, tādējādi palielinot konkurenci. Ar ko? Ar citu valstu vadītājiem? Jūs tiem šobrīd tuvu nestāvat ar saviem lēmumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, es nebiju domājis pieteikties otro reizi šajās debatēs, bet Vjačeslavs Dombrovskis mani savā ziņā izaicināja, uzdodot jautājumu, vai tiešām var nosaukt kaut vienu piemēru, kad deputāti būtu aizgājuši prom. Un te man jāsaka... es nosaukšu jums vairākus piemērus.

Pirmo piemēru es minēšu valdībā. Es esmu redzējis, ka valdībā ministri demisionē. Šķietami pēkšņi, piemēram, Aivis Ronis. Bija tāds satiksmes ministrs. Manuprāt, viņš bija ļoti labs satiksmes ministrs. Un viņš aizgāja prom, pamatojot savu aiziešanu attiecībā... augstākajiem ierēdņiem... arī savā ziņā atlīdzības jautājums bija tas, kurā viņš neguva valdības atbalstu. Bet tas nebija jautājums par viņa personīgo atalgojumu kā ministram. Tas nekad nav spēlējis nekādu lomu.

Ja mēs skatāmies Saeimā, tad šīs pašas Saeimas sasaukumā, 13. Saeimas sasaukumā, mana kolēģe... tiešām ļoti žēl, bet Dana Reizniece-Ozola aizgāja no Saeimas, nolika mandātu un kļuva par Starptautiskās Šaha federācijas rīkotājdirektori, un, manuprāt, šobrīd ar lepnumu nes Latvijas vārdu pasaulē.

Un arī šajā gadījumā atalgojums nebija tas iemesls, kāpēc viņa aizgāja. Un visbeidzot, Vjačeslav Dombrovski, 12. Saeimā tas biji tu, kurš nolika Saeimas deputāta mandātu un aizgāja pildīt citus... izaicinājumus zinātnes jomā. Bet arī Dombrovska kunga gadījumā, es nedomāju, tas iemesls, kāpēc aizgāja no Saeimas sastāva, bija atalgojuma jautājums.

Tā ka, kolēģi, piemēri ir, bet tie nekad nav bijuši saistīti ar atalgojumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labdien, Latvijas sabiedrība! Labdien, Saeimas deputāti! Ir īstenībā piemērs, Latvijas Republikā ir gadījums, kad viens ievēlēts cilvēks nepieņem mandātu, viņam uzvārds Junkers laikam bija vai kaut kā tamlīdzīgi, un viņš brauca uz Honkongu labākā atalgojumā, lai “Vienotības” Solvita Āboltiņa varētu būt varā, lai “Vienotība” varētu turpināt valdīt. Tā ka piemērs ir. Un tas raksturo šo cinisko valdību kā tādu.

Bet es negribu runāt no pozīcijas, kas, manuprāt, ir nepareiza. Šī pozīcija prasa skaidrot sabiedrībai, kāpēc deputāti, kas tostarp ir bijuši varā, runā par to, ka valsts augstākajām amatpersonām nevajadzētu palielināt atalgojumu, tostarp deputātiem, tostarp arī Kariņam un visiem pārējiem, kuri man nepatīk, bet šeit tiek sadalītas divas daļas.

Pirmā daļa ir tā, kas patīk klausītājiem, kas patīk sabiedrībai, un, protams, sabiedrībai patīk... ņemot vērā, ka sabiedrības uzticība parlamentam un varai ir tik zema, ir skaidrs, ka pozīcija - nemaksāsim lielas algas, tad mēs kaut kā viņiem parādīsim, tiem Saeimas deputātiem un visiem pārējiem, - tā pozīcija ir saprotama, bet ir nepareiza un negodīga. Un es paskaidrošu, ko es ar to domāju.

Visa Latvijas sabiedrība grib, lai Latvijas politikā ienāktu spējīgi, gudri, neatkarīgi cilvēki, vienlaikus Latvijas sabiedrība grib, lai šie spējīgie, gudrie cilvēki atteiktos no savas komforta zonas, no saviem ienākumiem privātajā sektorā, tamlīdzīgi. Rezultāts ir kāds? Pie esošās atalgojuma sistēmas Latvijas politikā lielāko tiesu ir viegli nopērkami mazi cilvēciņi, garā mazi cilvēciņi, jo lieli cilvēki ar lielām spējām ļoti reti dodas politikā, jo tas prasa nest lielu personisku upuri.

Lai cik nepopulāri tas nebūtu, Latvijas sabiedrībai ir jāpasaka, un es nerunāju par krīzi, es runāju par vispār kopējo konceptu: spējīgi, gudri, izglītoti cilvēki neviens nenāks strādāt parlamentā par 2000 eiro vai par 3000 eiro būt ministrs, vai tamlīdzīgi, zinot, ka uz Forester var nopelnīt 2-3 tūkstošus bez jebkādas atbildības, bez deklarācijām, bez ikdienas lamāšanas publiskajā telpā un tamlīdzīgi. Priekš kam cilvēkam atteikties no savas komforta zonas tikai tāpēc, lai viņu lamātu par to, ka viņš saņem milzīgu atalgojumu un tamlīdzīgi?

Tas ir tas iemesls, kāpēc mūsu politikā ir tik daudzas pārdodamas dvēseles, ka mēs godīgi nerunājam par šo tematu. Skaidrs, ka jautājums ir: vai krīzes apstākļos ir pareizi palielināt atalgojumu - laikā, kad daudzi pazaudē darbu? Tas ir cits jautājums. Bet koncepts pats par sevi - tas mūžīgais koncepts, ka valsts vadītājs tikai var būt godīgs, ja viņš ir nabags, vai tikai tad, kad viņš saņems ļoti mazu atalgojumu, tad nu nāks tie paši godīgākie, ir pilnīgi nepareizs. Tā nekur nenotiek.

Ja mēs gribam gudrus, konkurētspējīgus un neatkarīgus cilvēkus politikā, jaunus, neatkarīgus cilvēkus, kas nāk politikā, tad mums ir jāpiedāvā atbilstošs atalgojums. Es domāju, ka tādā kontekstā mums vajadzētu veidot to diskusiju. Un es gribēšu apvienot arī laikus pie šī.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti.

A. Gobzems. Un tāpēc tas naratīvs par to, ka Saeima ir slikta... Jā, šī Saeima ir mani arī, kā saka, ļoti daudz centusies pazemot, likusi sodus, nav maksājusi algu un tamlīdzīgi. Es, šodien šeit stāvot un runājot, uzskatu, ka Kariņam ir jāsēž cietumā reāli. Un es ceru, ka tas kādu dienu notiks, tāpat kā tas draudēs daļai no tiem 62 deputātiem, kas balsoja faktiski par totalitāra režīma ieviešanu.

Bet koncepts pats par sevi, ja mēs runājam godīgi... tad nevajag izlikties! Nevajag izlikties un nevajag cerēt, ka godīgi, gudri valsts vadītāji vienkārši par velti nāks tā un ziedos visu savu dzīvi. Tā nenotiek nekur pasaulē, tā nav noticis arī pasaules visattīstītākajās, bagātākajās valstīs. Dombrovska kungam patīk, piemēram, Singapūru pieminēt. Singapūras slavenais premjers savulaik ļoti skaidri pateica: “Ja jūs gribat labu valsti, tad jums jāmeklē visgudrākie cilvēki par vislielāko atalgojumu.” Un tas ir vienīgais veids.

 Skaidrs - pretī tur ir nevis tāds Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas liek tos dzeltenos mēslus Daugavā, bet īsts Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un tādā garā. Citādāk šī diskusija būtu jāveido, un tad tā būtu īsta un dotu valstij kaut ko vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kozlovska kungs, vai komisijas vārdā ko bildīsiet?

R. Kozlovskis. Komisijas vārdā tikai atgādināšu, ka 22. priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātu Pucena, Papules, Ģirģena un Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Godātie kolēģi! Prezidijs ir saņēmis deputātu Jura Pūces, Kristas Baumanes, Gata Zamura, Mārtiņa Šteina un Viestura Liepkalna iesniegto priekšlikumu - lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas 2021. gada 15. novembra otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē līdz 16. novembra pulksten 9.00. Par šo priekšlikumu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Pūces, Baumanes, Zamura, Šteina un Liepkalna iesniegto priekšlikumu par sēdes pārtraukumu līdz 16. novembra pulksten 9.00! Lūdzu, balsosim! Par - 74, pret - 7, atturas - nav. Tātad sēdes pārtraukums līdz rītdienai - 16. novembra pulksten 9.00.

Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.

Tātad sēdes pārtraukums līdz rītdienai - 16. novembra pulksten 9.00.

Arlabvakaru!

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 24. (attālinātā ārkārtas) sēde
2021. gada 15. novembrī

Par procedūru	- dep. E. Papule
	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 1180/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4808B)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1181/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4809B)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
- Debates	- dep. E. Papule
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Valainis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. E. Papule
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. K. Feldmans
	- dep. R. Jansons
	- dep. E. Papule
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Tavars
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Papule
	- dep. E. Tavars
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. V. Valainis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. I. Zariņš
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. K. Feldmans
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. V. Valainis
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Tavars
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. K. Feldmans
	- dep. E. Papule
	- dep. V. Valainis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. E. Tavars
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. I. Zariņš
	- dep. E. Tavars
	- dep. K. Sprūde
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. K. Ģirģens
	- dep. E. Papule
	- dep. E. Tavars
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Papule
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Tavars
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. E. Tavars
	- dep. R. Ločmele
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. E. Tavars
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Ločmele
	- dep. E. Tavars
Likumprojekts “Grozījums Filmu likumā” (Nr. 1182/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4810B)
- Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
- Debates	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. R. Jansons
	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 1183/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4811B)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1184/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 4812B)
- Ziņo	- dep. R. Kozlovskis
- Debates	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Agešins
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Ločmele
	- dep. K. Feldmans
	- dep. E. Tavars
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. E. Papule
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. I. Zariņš
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. E. Tavars
	- dep. I. Zariņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Papule
Informācija par reģistrācijas rezultātiem
- Debašu turpinājums	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Valainis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Papule
	- dep. R. Ločmele
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. R. Petraviča
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. R. Petraviča
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. E. Papule
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
Informācija par ārkārtas sēdi
Informācija par reģistrācijas rezultātiem

Balsojumi

Datums: 15.11.2021 10:30:41 bal001
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1180/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 10:31:36 bal002
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1180/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 10:32:34 bal003
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā (1180/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 10:55:42 bal004
Par - 29, pret - 38, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 11:09:55 bal005
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 11:10:54 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 11:45:45 bal007
Par - 31, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 12:00:46 bal008
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 15.11.2021 12:43:47 bal009
Par - 30, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 13:29:02 bal010
Par - 31, pret - 51, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 6. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 13:29:39 bal011
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 15.11.2021 14:42:02 bal012
Par - 26, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 14:43:02 bal013
Par - 23, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 15:10:49 bal014
Par - 30, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 9. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 15:22:01 bal015
Par - 27, pret - 51, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 10. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 15:24:43 bal016
Par - 30, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 15:25:59 bal017
Par - 71, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 13. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 15:42:12 bal018
Par - 29, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 14. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 15:43:10 bal019
Par - 8, pret - 38, atturas - 20.
Balsošanas motīvs: 15. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 15:45:06 bal020
Par - 28, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 19. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 15:46:01 bal021
Par - 71, pret - 5, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1181/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 15:47:42 bal022
Par - 77, pret - 1, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījums Filmu likumā (1182/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 15:56:33 bal023
Par - 25, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījums Filmu likumā (1182/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 15:57:26 bal024
Par - 74, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums Filmu likumā (1182/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 15:58:57 bal025
Par - 79, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (1183/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 15:59:19 bal026
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 15.11.2021 16:18:50 bal027
Par - 57, pret - 6, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 17:04:19 bal028
Par - 31, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 17:28:32 bal029
Par - 30, pret - 53, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 17:29:38 bal030
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 15.11.2021 18:12:14 bal031
Par - 51, pret - 28, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 11. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 18:33:37 bal032
Par - 24, pret - 54, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 12. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 18:40:45 bal033
Par - 9, pret - 64, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 17. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 18:42:23 bal034
Par - 4, pret - 55, atturas - 13.
Balsošanas motīvs: 20. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 18:43:35 bal035
Par - 55, pret - 18, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 21. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 19:13:34 bal036
Par - 30, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 22. priekšlikums. Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1184/Lp13), 2.lasījums

Datums: 15.11.2021 19:14:47 bal037
Par - 74, pret - 7, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu 15.novembra Saeimas otrajā attālinātajā ārkārtas sēdē no pulksten 19.00 līdz 16.novembra pulksten 9.00

Datums: 15.11.2021 19:15:02 bal038
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

15.11.2021.

10.00

10.25

12.15

14.30

16.15

17.45