Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas divdesmit astotās (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2021. gada 15. decembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godājamie deputāti, labdien! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2021. gada 2. decembra attālinātās ārkārtas sēdes turpinājumu šodien, 15. decembrī, pulksten 14.30.
Darba kārtībā – likumprojektu izskatīšana.
Ir uzsākts likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” otrajā lasījumā, un ir izskatīti 13 priekšlikumi šajā likumprojektā.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā deputāts Arvils Ašeradens ziņos par nākamo –14. – priekšlikumu. Lūdzu!
A. Ašeradens (JV).
Labdien, cienījamie kolēģi! Turpinām skatīt likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”.
14. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 4. panta ceturto daļu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par šo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. – Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 38, pret - 16, atturas - 1. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.
A. Ašeradens. 17. - deputāta Pimenova priekšlikums, kas paredz, ka...
Sēdes vadītāja. 15. priekšlikums... Mēs tikko nobalsojām par 14. priekšlikumu.
A. Ašeradens. Es atvainojos, 15. priekšlikums ir atsaukts.
Sēdes vadītāja. Jā, ir saņemts atsaukums no deputāta Igora Pimenova. Deputāts ir atsaucis priekšlikumu.
A. Ašeradens. Paldies.
17. - deputāta...
Sēdes vadītāja. 16. ... 16. priekšlikums.
A. Ašeradens. Es atvainojos, 16. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 4. panta piekto daļu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Ašeradens. 17. - deputāta Pimenova priekšlikums, kas paredz, ka Rīgas pilsētas pašvaldība un Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca noslēdz līgumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcas saskaņotu izmantošanu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Par manu priekšlikumu.
Rīgas Svētā Pētera baznīca atrodas Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Nenovēršami starp Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu, Rīgas Svētā Pētera baznīcas draudzi un Rīgas pašvaldību veidojas attiecības neatkarīgi no tā, kam baznīca pieder. Attiecību sakārtošanai ir lietderīgi slēgt vienošanos par to, kā notiek un kā veic likumprojekta 6. pantā noteikto Rīgas Svētā Pētera baznīcas izmantošanu. Jo formālākas attiecības ir, jo vieglākas.
Tāpēc es ierosinu Rīgas pilsētas pašvaldībai un Latvijas evaņģēliski luteriskajai Baznīcai noslēgt līgumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcas saskaņotu izmantošanu šajā, 6., pantā noteiktajiem mērķiem.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
A. Ašeradens. Komisijā tā šķita pašsaprotama lieta, un neredzējām iemeslu, kādēļ to vajadzētu rakstīt atsevišķi likumā. Un tāpēc 17. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 21, pret - 38, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Ašeradens. 18. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums paredz, kādā veidā tiek noregulētas attiecības starp nekustamā īpašuma īpašnieku un piegulošās teritorijas īpašnieku, šinī gadījumā - Rīgas domi. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Lindai Mednei.
L. Medne (JK).
Labdien, cienījamie kolēģi! Uzskatu, ka šo priekšlikumu mēs noteikti nedrīkstam atbalstīt.
Šis pants regulē plašāka zemes gabala (0064... gruntsgabals), kas pieder pašvaldībai, lietošanu, bet ar Rīgu nav bijušas nekādas sarunas par to un nav bijusi Rīgas iesaiste 2. pielikuma... zemes robežas zīmēšanā.
Norādīts, ka piegulošās teritorijas galvenais izmantošanas veids ir sakrālās celtnes vizuālās uztveres un darbības nodrošināšana, paredzot vairākus būtiskus ierobežojumus.
Iepazīstoties ar 2. pielikumā norādīto kartogrāfisko attēlojumu, rodas vairāki jautājumi par vizuālās uztveres atšķirībām, skatoties no 64. gruntsgabala, kas pieder Rīgas pašvaldībai, un citiem blakus esošajiem, pat vēl tuvāk - blakus baznīcai - izvietotiem gruntsgabaliem...
Atzīstot nepieciešamību uzlikt apgrūtinājumu blakus esošai teritorijai, tomēr ir skaidri redzams, ka nav izsvērta citu gruntsgabalu apgrūtināšana ar lietu tiesībām, kā tikai vēršoties pret Rīgas pašvaldībai piederošo.
Uzskatu, ka šādā veidā komisija ir paudusi selektīvu attieksmi pret dažādiem tuvumā esošiem zemes gabaliem. Komisijas juristi pieļauj, ka... apzinās, ka attiecībā uz privātpersonu šāda apgrūtināšana nebūtu tik viegli panākama. Tā ir neatbalstāma tiesību prakse no likumdevēja puses. Tas pavisam noteikti var novest pie Saeimas un valsts galvaspilsētas attiecību saasināšanās un iespējamām tiesvedībām nākotnē. Uz to komisijā norādīja arī pieaicinātie zemesgrāmatu nodaļas pārstāvji, uzsverot, ka pēc jauno zemes robežu noteikšanas, zemes plāna ierakstīšanas zemesgrāmatā... ir iespējama vien pašam zemes īpašniekam, respektīvi, Rīgas domei.
Tāpat gribu norādīt, ka komisijā palika neatbildēts jautājums - vai un cik tiesiski ir valstij apmaksāt nodibinājumam piederoša zemes gabala izstrādi... robežplāna izstrādi.
Tāpēc vēlreiz aicinu neatbalstīt šo tehniski, manuprāt, apšaubāmo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evai Mārtužai.
E. Mārtuža (JK).
Labdien, kolēģi! Vēlreiz vēlos atgādināt, ko teicu iepriekšējās divās Saeimas sēdēs, kad iepazīstināju jūs ar dokumentiem, kas pierāda, ka Pēterbaznīcas ēka un zeme nekad (atkārtoju un uzsveru - nekad!) nav piederējusi kādai konkrētai reliģiskai organizācijai.
Tāpēc vēlreiz nolasīšu Latvijas Valsts arhīva izziņu, kas izdota 2010. gada 12. martā, par nekustamā īpašuma piederību.
Arhīva fonda “Rīgas maģistrāta galvenā kanceleja” dokumentos esošajos Rīgas rātes 1888. gada sēžu protokolos nav ziņu par Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodošanu evaņģēliski luteriskās vācu draudzes lietošanā, valdījumā vai īpašumā. Nekustamais īpašums uz Rīgas Svētā Pētera evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes vārda Rīgas pilsētā līdz 1940. gadam Rīgas-Valmieras zemesgrāmatu nodaļā nav reģistrēts.
Un visbeidzot. Lai kādam piešķirtu ēku un zemi zem tās vai tai līdzās, vispirms vajadzētu pieņemt likumu par tās atsavināšanu no tiem, kam ēka un zeme zem tās apriori ir piederējusi (šajā gadījumā tā būtu Rīgas pilsēta, citā gadījumā - varbūt valsts). Bet, ja šāda dokumenta nav, tad šim nodibinājumam un nodibinājuma prasībām, un šim likumprojektam nav leģitīma pamata. Un būtībā... Citādi var gadīties kā angļu karalim Henrijam VIII Tjūdoram, kurš apprecēja Boleinas kundzi, pirms bija šķīries no iepriekšējās sievas.
Lūdzu, nesteidziniet lēmuma pieņemšanu, jo īpaši tālab, ka Reliģisko organizāciju likumā ir teikts: “Draudzes dibinātāju vidū jābūt ne mazāk kā 20 Latvijas pilsoņiem vai personām, kuras ir reģistrētas Iedzīvotāju reģistrā [..].”
Vai tie četri valdes locekļi, kuriem ir vācu uzvārdi un kurus es neatradu Latvijas Iedzīvotāju reģistrā, ir leģitīmi?
Vai medijos notikušajā intervijā, kad šī nodibinājuma pārstāvji teica, ka draudzē darbojas un nāk labi ja desmit aktīvi draudzes locekļi... tātad kur ir tie vismaz 20?
Un visbeidzot. “Lursoft” ir definēti šī nodibinājuma mērķi: “Pasludināt Dieva Vārdu un svinēt Sakramentu; regulāri noturēt dievkalpojumus; gādāt, lai jaunatne tiktu sagatavota iesvētei; rūpēties, lai cilvēki atrastu garīgu stiprinājumu un iepriecinājumu un pieaugtu ticībā un svētdzīvē; veikt diakonijas un misijas darbu; sniegt kristīgās izglītības iespējas; piedalīties LELB kopīgos pasākumos un kristīgas sadraudzības veicināšanā; dot labu kristīgu priekšzīmi sabiedrībā.”
Mīļie kolēģi, kur šeit ir baznīcas apsaimniekošana, un vai viņi to darīs turpmāk? Un ar ko beigsies šis dīvainais likumprojekta atsevišķu pantu... pilnīgi, pēc ierakstiem zemesgrāmatā, nelikumīgais darījums?
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.
R. Jansons (NA).
Labdien! Es ļoti īsi un tehniski.
Jau deviņdesmito gadu sākumā pēc Augstākās padomes lēmumiem bija skaidrs, ka būs jānosaka īpašumtiesības, un agrākās Rīgas domes vadība pasteidzās šo piegulošo zemi pieņemt sev, ierakstīt zemesgrāmatā tā, ka pat baznīcas pamatu, portāla, kāpņu un pat atsevišķās vietās ārsienu daļa ir nonākusi uz pašvaldības zemes. Līdz ar to nav pat iespējas reāli veikt šo rekonstrukciju, jo piegulošajai zemei ap baznīcu jākalpo arī šīm baznīcas rekonstrukcijas vajadzībām.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Paldies. Labdien, cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums tiešām nav īpaši labi pārdomāts.
Tas, ko teica Jansona kungs, nekādi nav saistīts ar rekonstrukcijas darbiem, ar zemes īpašuma piederību. Tas ir punkts viens.
Punkts divi. Ņemot vērā, ka tas ir papildu apgrūtinājums arī nodibinājumam... tas arī jāņem vērā, jo zemes īpašniekam ne tikai jārūpējas par piegulošās zemes apkopi, sakopšanu un tā tālāk (un šinī gadījumā tie ir sarežģīti darbi un dārgi darbi), bet arī jāmaksā zemes nodoklis - kā jau zemes īpašniekam. Līdz ar to tas ir tas apgrūtinājums, par kuru diez vai domājuši nodibinājuma dibinātāji.
Un trešais punkts. Risinājums varētu būt arī cits, jo mums ir īpašs likums, kurš saucas Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, kur varēja ierakstīt normu, ka šī zeme, piederot vienalga kam - pašvaldībai, valstij vai privātpersonām, ir saglabājama īpašā kārtībā. Tas ir viens papildu punktiņš, pat ne pants, Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā.
Līdz ar to, es domāju, šis priekšlikums nav atbalstāms, jo ir nepārprotami nepārdomāts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds... Tātad debates slēdzu.
Ašeradena kungs, komisijas vārdā...?
A. Ašeradens. Komisija 18. priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 55, pret - 20, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Ašeradens. 19. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 5. pantu. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 52, pret - 16, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Ašeradens. Paldies.
20. - deputāšu Muižnieces un Ozolas priekšlikums. Paredz izveidot īpašu kopēju Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes un Rīgas pilsētas pašvaldības padomi. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāšu Muižnieces un Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 3, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Ašeradens. 21. priekšlikums... Ņemot vērā to, ka ir paredzēts izslēgt 5. pantu, visticamāk, nav balsojams. Ja mēs paskatāmies 19. priekšlikumu - mēs izslēdzām 5. pantu.
Sēdes vadītāja. Vienu mirkli!
A. Ašeradens. Lūdzu!
Sēdes vadītāja. Sagaidīsim Juridiskā biroja atzinumu par to, vai šis priekšlikums ir balsojams.
A. Ašeradens. Cienījamā priekšsēdētāja! Tātad 19. priekšlikums paredzēja izslēgt 5. pantu, un 21. priekšlikums paredz 5. panta otro daļu izteikt jaunā redakcijā.
Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs norāda, ka 21. priekšlikums ir balsojams.
Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par šo priekšlikumu, līdz ar to mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāšu Anitas Muižnieces un Lindas Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 2, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Ašeradens. Paldies.
22. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz nekustamā īpašuma uzturēšanas, izpētes, konservācijas un restaurēšanas finansēšanas kārtību. Tas pamatā paredz, ka par to ir atbildīgs nodibinājums pats, un attiecīgi ir uzskaitīti gadījumi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Paldies. Es jau vairākkārt esmu minējis, ka šis likumprojekts nav īpaši labi pārdomāts. Mēs runājam par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, uzraudzību, attīstīšanu un tā tālāk, un tā joprojām.
Kāds ir paredzēts finansēšanas modelis? Pamatā visi izdevumi gulstas uz nodibinājuma pleciem. Jā, baznīca tiešām ir atbildīga par to, lai šinī gadījumā saglabātu kultūras vērtību, jo par vēsturisko vērtību... runāt šeit no baznīcas viedokļa būtu aplami.
Ja mēs runājam par finansēšanas avotiem, šeit ir teikts, ka valsts un pašvaldība ir tiesīgas, proti, var piedalīties finansēšanas procesos. Vai tas ir godīgi vai ne īpaši godīgi? Tas ir valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis ar savu kultūrvēsturisko vērtību, kurā, man liekas, svēta lieta, neapšaubāmi būtu jāpiedalās arī valstij, īpaši ņemot vērā tos novērtējumus, kas izskanēja iepriekšējās debatēs par to, ka, lūk, baznīcas ēka ir nolaista līdz kliņķim un ka ekspluatēta tā ir ļoti slikti. Līdz ar to kaut kādi sākotnējie ieguldījumi neapšaubāmi ir vajadzīgi, un uzturēšanas līdzekļi arī ir nepieciešami. Tas ir jāparedz valsts budžetā, un tam ir jābūt pamatā.
Tā kā šeit ir rakstīts “normatīvie dokumenti”... normatīvo dokumentu kā tādu nav, jo finansiālā ziņā vispār nav reglamentētas attiecības starp valsti un baznīcām, konfesijām. Līdz ar to šeit parādās deputātu kvotas vai... pieprasījums, teiksim, ja gadījumā vajag kaut ko darīt... atsevišķos momentos.
Piemēram, Doma baznīcas likumā ir paredzēts, ka valsts un baznīca piedalās tās uzturēšanā un saglabāšanā. Tas ir konkrēti, bet varbūt varētu precizēt šo normu... bet tas deva pamatu tam, ka rekonstrukcijas un renovācijas darbi - dārgi darbi! -, kas tika veikti Doma baznīcas jumtam, tika apmaksāti arī no valsts budžeta līdzekļiem un no Rīgas pašvaldības līdzekļiem.
Starp citu, te daudz tika runāts par to, ka Rīgas dome, lūk, izšķērdēja lifta ieņēmumus. Jāteic, ka tas ieguldījums, ko Rīgas pašvaldība ir devusi tieši šinī remontā, daudzkārt pārsniedza visus ieņēmumus no lifta ekspluatācijas tā pastāvēšanas laikā. Tāpēc jābūt precīziem arī šinī ziņā.
Tāpēc vai nu paredzēta šāda kārtība... bet likumdevējs ir padomājis, ka vajadzētu izstrādāt īpašu likumu, kas regulētu šīs attiecības - finansiālās, starp citu -, lai tas viss būtu iekļauts nevis deputātu kvotās, bet valsts programmās, par kurām atbildība gultos uz Kultūras ministrijas pleciem.
Tāpēc šis priekšlikums nebūtu atbalstāms.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Jā, nu, tāda neliela piezīme par šo un arī par iepriekšējo, par kuru Dolgopolova kungs uzstājās. Visu laiku šie iebildumi iet cauri un mēs jūtam, ka ir tāda vēlme nodarboties ar sekularizāciju, kas bija padomju laikos.
Tātad - kas ir sekularizācija? Ja kāds nezina - tā ir sabiedrības pārveidošana... no reliģiskām vērtībām uz laicīgām vērtībām. Dolgopolova kungs, mēs esam piedzīvojuši un pārdzīvojuši šos laikus - ar PSRS sekulāro attieksmi pret baznīcām. Jo mazāk bijušie komunisti un komjaunieši jauksies dievnamu darbībā, jo labāk. Latviski “baznīca” - tas ir dievnams. Tā nav lekciju zāle, kur ateisti lasīja lekcijas, rīkoja planetārijus, ierīkoja dzertuves un kafejnīcas, - tā, kā katedrālē. Mēs atceramies vēl nesenos laikus.
Baznīca nav sporta zāle, kas Latvijā tika ierīkota vairākās vietās. Baznīca nav arī biznesa centrs. Dievnams nav biznesa centrs, kura galvenā funkcija būtu rūpēties par ekskursantu vizināšanu ar liftiem un viņu ieņēmumu... naudas skaitīšanu. Tas, protams, var būt paralēli, var arī rīkot koncertus un tā tālāk.
Man deviņdesmito gadu sākumā izdevās izbraukāt ar automašīnu - tad, kad vēl nebija sliktas attiecības ar Krieviju, - Austrumprūsiju. Visās vietās, kur nav sagrautas vai uzspridzinātas luterāņu baznīcas, - ko mēs redzam? Minerālmēslu noliktavas, dažādas grāmatu bāzes un tā tālāk. Un tur šī politika turpinās.
Latvijā brāļu draudzēs kolhozi glabāja sienu. Vecpiebalgā Cepļu saiešanas namā tika ierīkots slavens bārs, kas arī saucās “Cepļu saiešana” (ja jūs atceraties), - praktiski dzertuve, kur kādus 10 gadus brauca cilvēki no Rīgas. Tas bija tik slavens, un tā dzertuve bija tik laba... ļoti ērti taču - turpat piedzeries, turpat ārā siena guba, var nokrist... un skaista ainava pie Alauksta ezera. Beigās šis 18. gadsimta kultūras piemineklis nodega... ar visu pieminekļa statusu.
Mēs taču neturpinām šo sekulāro politiku, kas visu laiku... es jūtu, cauri... Es arī nesaprotu - ja Jaunā konservatīvā partija ir konservatīva, kāpēc visu laiku tiek bīdīts šis sekulārisms? Mēs redzam visos šajos priekšlikumos - jauksies iekšā Rīgas dome... Kā es teicu, vairāk nekā 50 gadu bija iespējas izmantot gan šo lifta naudu, gan baznīcu restaurēt... Tā ir katastrofālā stāvoklī, to nevar uzturēt. Nekas tur nemainīsies, jo būs vairāk birokrātijas.
Lai draudze darbojas. Arī citos priekšlikumos, kuri kādreiz būs, es domāju, Latvijas valstij ir jāatbalsta dievnamu atdošana draudzēm, un lai tās lēnām skatās. Valstij ir jāpalīdz tik, cik likums to atļauj. Mums jau ir šis likums, ka valsts un pašvaldības var piedalīties ar finansējumu, ar atbalstu. Bet ne jau ar regulācijām, ar kaut kādām komisijām, ar kaut kādām lemšanām... ko mēs tur noteiksim... piesaistīsim visādas padomes no malas, kur atkal ateisti sēdēs un spriedīs, kā tur sekularizēt un ko tik tur neuzkraut virsū.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Sergejam Dolgopolovam otro reizi.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Paldies. Vai nu man ir slikti ar valodu, latviešu valodu, vai Kiršteina kungam ir slikti ar dzirdi. Es runāju pavisam par kaut ko citu. Es runāju par to, ka ir jābūt pastāvīgam un patstāvīgam atbalstam no valsts puses, lai saglabātu arī baznīcas ēku. Ne par ko citu es neesmu runājis. Es izteicu pavisam konkrētu priekšlikumu, kas ir saistīts ar šo - piedāvāto, ne īpaši veiksmīgo - piedāvājumu. Punkts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.
Ašeradena kungs, komisijas vārdā...?
A. Ašeradens. Paldies par debatēm.
22. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 52, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Ašeradens. 23. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz to, ka nekustamā īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas, izmantošanas koncepcija ir jāsaskaņo ar Kultūras ministriju un Kultūras ministrijai reizi gadā ir pienākums izvērtēt, vai šī koncepcija tiek ievērota, un, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas sniegtajiem atzinumiem, sniegt atzinumu gan nodibinājumam, gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Paldies. Uz trešo lasījumu gan vajadzētu papildināt... visas tās koncepcijas un viss pārējais būtu jāpapildina par topošo izdevumu tāmēm un par finansēšanas avotiem katrā konkrētajā gadījumā, jo šodien finansēšanas avoti visiem darbiem ir virtuālā vācu nauda un lifta ekspluatācijas ieņēmumi. Viss. Pārējā nekā nav.
Līdz ar to tas ir moments... komisijai uz trešo lasījumu obligāti būtu jāpapildina.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Ašeradena kungs, komisijas vārdā...?
A. Ašeradens. 23. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 56, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Ašeradens. 24. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz gadījumus, kad nekustamais īpašums ir atdodams valstij. Tādi ir veseli seši.
Un pirmais... Nodibinājums beidz pastāvēt, ja nekustamais īpašums bez atlīdzības... ja bez pamatojuma ilgstoši netiek nodrošināta tā publiskā pieejamība, ilgstoši netiek izmantots kā dievnams reliģiskām darbībām, netiek nodrošinātas funkcijas un pārējie gadījumi. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Šis priekšlikums tiešām ir atbalstāms, bet vienīgais, kā šeit trūkst, - atgriešanas mehānisma, kādā veidā tas notiks: kas izvērtēs visus šos kritērijus, vai tie ir pildīti vai nepildīti, vai bija forsmažora apstākļi, vai nebija forsmažora apstākļu, jo nekur dokumentos tas neparādās, un galvenais - kas pieņems lēmumu par īpašuma atgriešanu valstij, kas konkrēti pieņems šāda veida lēmumu... un kāds liktenis sagaida šo likumu, ja tas tiks pieņemts tādā veidā, kāds tas ir, - vai zaudēs spēku, vai kaut kāda savādāka reakcija būs, jo tas no šā priekšlikuma neizriet.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Ašeradena kungs, komisijas vārdā...?
A. Ašeradens. 24. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 56, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Ašeradens. 25. - deputāta Pimenova priekšlikums. Paredz to, ka Ministru kabinets nosaka kultūras pieminekļa aizsardzības zonu. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien vēlreiz! Tieši tā, mana priekšlikuma būtība ir šāda: Rīgas Svētā Pētera baznīcas aizsardzībai Ministru kabinets nosaka aizsardzības zonu. Pētera baznīcā, tās aizsardzības zonā ir aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt baznīcas un tajā esošo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu vai bojāšanu.
Ministru kabinets nosaka Rīgas Svētā Pētera baznīcas aizsardzības noteikumus kultūras pieminekļa saglabāšanai, uzturēšanai, izmantošanai, konservācijai un restaurācijai. Daļēji likumprojekta 7. pantā nekustamajam īpašumam piegulošajai teritorijai ir noteikta tās izmantošanas kārtība un ierobežojumi, kā arī īpašnieka pienākumi. Tomēr, manā ieskatā, valstij īpaši nozīmīga kultūras pieminekļa uzturēšanai ir nosakāma Ministru kabineta kompetence nodrošināt kontroli pār Rīgas Svētā Pētera baznīcai piegulošās teritorijas un, iespējams, plašākas apkārtējās teritorijas izmantošanu, attiecīgi arī Rīgas pilsētas pašvaldības atbildība un pienākumi Rīgas Svētā Pētera baznīcas aizsardzības zonā publisko pasākumu veikšanā, reklāmas izvietošanā ir nosakāmas īpašos saistošajos noteikumos.
Tādēļ es iesniedzu savu priekšlikumu un lūdzu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.
Ašeradena kungs, komisijas vārdā...?
A. Ašeradens. Kā jau teicu, ņemot vērā to, ka likumā šis ir noregulēts nevis ar Ministru kabineta noteikumiem, bet ar likuma spēku, komisija nav atbalstījusi 25. - deputāta Pimenova priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 4, pret - 57, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.
A. Ašeradens. 26. - deputāta Pimenova priekšlikums. Ir atsaukts.
Sēdes vadītāja. Jā, priekšlikums ir atsaukts.
A. Ašeradens. 27. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Iekļauta virkne pārejas noteikumu, ko komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aigaram Bikšem.
A. Bikše (AP!).
Labdien, cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es runāšu ne par šo priekšlikumu, bet par visu likumprojektu kopumā.
Sēdes vadītāja. Bikšes kungs, otrajā lasījumā jums ir jārunā par priekšlikumu.
A. Bikše. Sakiet, lūdzu, vai es varēšu runāt par visu likumprojektu kopumā, vai tā ir pēdējā iespēja šobrīd runāt?
Sēdes vadītāja. Nē, jūs varat runāt tikai un vienīgi par konkrēto priekšlikumu, proti, par 27. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu.
A. Bikše. Labi.
Tad es gribētu... Es atvainojos... es, godīgi sakot... Jautājums ir par to, vai es varētu runāt par visu likumprojektu kopumā?
Sēdes vadītāja. Likumprojektu izskatot otrajā lasījumā, debates ir iespējamas tikai par priekšlikumiem.
A. Bikše. Jā, tad es esmu apjukumā, jo es nezinu, vai tas būtu godīgi šobrīd runāt par visu likumprojektu, ja es neatceros konkrēto grozījumu. Jā... Sēdes vadītājas kundze, vai jūs man nepalīdzētu ar padomu?
Sēdes vadītāja. Bikšes kungs, tātad mēs izskatām 27. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Priekšlikumu tabulu jūs varat tepat, e-Saeimā, aplūkot.
A. Bikše. Jā. Es sapratu.
Tad es teikšu, ka joprojām uzskatu, ka ēka kā valsts nozīmes kultūras piemineklis būtu jāsaglabā publiskā īpašumā. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka šāda mēroga objektam būtu nepieciešams valsts un pašvaldības finansējums un tas būs nepieciešams gan tuvākajā laikā, gan nākotnē.
Nododot Pētera baznīcu nodibinājumam, manuprāt, ir naivi cerēt, ka nodokļu maksātājiem nebūs šajā objektā jāpiedalās ar saviem līdzekļiem, un tas arī būtu negodīgi... to cerēt. Esmu pārliecināts, ka publiskā pārvalde šāda mēroga objektam... Un ir arī veiksmīgi varbūt, ja tiek atrasti īstie cilvēki, kas par šī objekta pārvaldīšanu degs un kuriem būs misijas apziņa... un šo objektu var sakārtot... un brīnišķīgi.
Vēl es gribēju iezīmēt un runāt par Vācijas Bundestāga atbalstu baznīcas restaurācijai. Es vēlētos pateikt milzīgu paldies par Bundestāga deputātu iezīmēto vēlmi mīļi dot. Ir izskanējuši neoficiāli apgalvojumi, tostarp arī no nodibinājuma pārstāvju puses, ka finansējums tiks piešķirts baznīcai tikai tādā gadījumā, ja īpašnieks būs šis Vācijas pilsoņu kontrolētais nodibinājums.
Es tam neticu, jo tādā gadījumā Bundestāga deputāti mēģinātu ietekmēt Saeimu un panākt Rīgas augstākās baznīcas nodošanu vācu... Bundestāga... Vēlme ir atbalstīt baznīcas (Nav saklausāms.)... un tas izskanēja arī sarunās, kad Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji tikās ar Bundestāga deputātiem. Galvenais viņu apgalvojums bija tāds, ka svarīgi ir atjaunot baznīcu un svarīgi, lai partneris, kuram... lai šie Bundestāga piešķirtie līdzekļi nokļūtu pārliecinoša un pārvaldīt spējīga... līdzekļus pārvaldīt spējīgās rokās. Un, manuprāt, tāda ir Rīgas dome.
Tāpat ir izskanējuši pamudinājumi uz steigu, kas būtu nepieciešama, lai nezaudētu Vācijas Bundestāga atbalstu. Esmu pārliecināts, ka Vācijas Bundestāgs ar saviem solījumiem nemētājas, un bažas par atbalsta zaudēšanu man šķiet nepamatotas. Esmu pārliecināts, ka Vācijas valsts attiecību kultūra mūsdienās ir vērsta uz atbildīgu un pārdomātu sadarbību, un nedomāju, ka attiecībā uz Latviju tiktu izdarīti kādi izņēmumi.
Es aicinu pārdomāt...
Es atvainojos, lūdzu apvienot debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.
A. Bikše. Es aicinu pārdomāt šajās dienās izskanējušos daudzos pretrunīgos argumentus un tomēr balsot “pret” šo likumprojektu. Ar balsojumu “pret” mēs motivēsim Rīgas pilsētu un nodibinājumu turpināt meklēt sadarbības modeli. Uzskatu, ka Pētera baznīcas gadījumā ir nepieciešams izveidot publiskās un privātās sadarbības pārvaldes modeli.
Lūdzu ņemt vērā, ka šis balsojums konceptuāli mainīs Rīgas panorāmu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Ašeradena kungs, komisijas vārdā...?
A. Ašeradens. 27. priekšlikumā ietvertos pārejas noteikumus komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 58, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
A. Ašeradens. Līdz ar to Saeima ir izskatījusi visus priekšlikumus.
Aicinu balsot par likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Pirms balsojuma par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Igora Pimenova lūgumu.
Lasu lūguma tekstu: “Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 136. panta pirmo daļu, iesniedzu šādu priekšlikumu saistībā ar likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” (Nr. 40/Lp13) izskatīšanu otrajā lasījumā - nodot likumprojektu atpakaļ atbildīgajai komisijai papildu finanšu dokumentu iegūšanai par iespējamā pretendenta, kuram atbildīgā komisija ierosina noteikt īpašuma tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemes vienību (tālāk - nekustamais īpašums) Rīgā, Reformācijas laukumā 1, finanšu stāvokli, kā arī apliecinājumu par spēju piesaistīt nepieciešamo finansējumu nekustamā īpašuma atjaunošanai un uzturēšanai.”
Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli par priekšlikumu likumprojektu nodot atpakaļ atbildīgajai komisijai ir jāpieņem lēmums balsojot. Viens deputāts var runāt “par”, viens var runāt “pret” šādu priekšlikumu.
Deputāts Igors Pimenovs ir pieteicies runāt “par” priekšlikumu.
Vārds deputātam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Sēdē, izskatot likumprojektu, mēs esam daudz uzzinājuši par Rīgas Svētā Pētera baznīcu un Rīgu, daudz - par to, kam Pētera baznīca ir piederējusi vai nav piederējusi. Tieši šīs tiesiskās piederības faktors bija noteicošais, kad pirms 13 gadiem Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca centās pārņemt Pētera baznīcu savā īpašumā, bet toreiz Saeima nolēma citādi, jo Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas tiesības uz Pētera baznīcu nebija pierādītas. Par to pavisam nesen sūrojās Rībenas kundze.
Šoreiz izskatāmajam likumprojektam ir pavisam cita konstrukcija. Likumprojekta uzdevums ir noteikt baznīcas juridisko piederību un sakārtot ar tās atjaunošanu un finansēšanu saistītos jautājumus.
Tomēr atcerieties likumprojekta mērķi. Mērķis ir nodrošināt Pētera baznīcas saglabāšanu un aizsardzību. Tātad likumprojekta uzdevums ir noteikt juridisko piederību tādai personai, kam finansiāli ir pa spēkam baznīcu saglabāt un atjaunot. Tā var būt jebkura persona, kas bez visiem pārējiem priekšnosacījumiem var pierādīt, ka tai ir nauda vai arī tā var piesaistīt naudu. Patlaban pretendenti joprojām ir divi, bet Saeima, balsojot par 6. priekšlikumu, ar balsu vairākumu ir nolēmusi Rīgas Svētā Pētera baznīcu nodot bez atlīdzības Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes nodibinājumam.
Par šā nodibinājuma finansiālo stāvokli komisijai nebija paziņots. Lai pierādītu, ka nodibinājumam ir solītā nauda, priekšā tiek nolikts tikai viens vienīgs materiāls - Vācijas Bundestāga deputāta vēstule, kuru Ašeradena kungs sava datora priekšā vicināja kā pierādījumu. Vēstule, kurā nav saprotama summa, proti, nav skaidrs, no kādiem skaitļiem rodas nosauktie 33 miljoni eiro. Vēstulē tomēr ir paskaidrots, ka, pirms saņemt jebkādu vācu naudu, saņēmējam ir jāizpilda mājas uzdevums, ir jāveic darbs. Par šo mājas uzdevumu neviens neko komisijā neteica. Es uzsveru, ka nodibinājumam nav ne naudas, ne pierādījumu par naudas saņemšanas garantijām.
Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 136. panta pirmo daļu, es ierosinu, pirms balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā, nodot likumprojektu atpakaļ atbildīgajai komisijai, lai tā iegūtu papildu finanšu dokumentus par iespējamā pretendenta finanšu stāvokli, kā arī apliecinājumu par spēju piesaistīt nepieciešamo finansējumu baznīcas atjaunošanai un uzturēšanai.
Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, balsojot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāts Pimenovs ir runājis “par”. “Pret” deputāti nav pieteikušies runāt. Lēmums ir jāpieņem balsojot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Igora Pimenova izteikto priekšlikumu par likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” (pirms izskatīšanas otrajā lasījumā) nodošanu atpakaļ atbildīgajai komisijai! Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Par - 33, pret - 34, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.
Tātad esam izskatījuši visus priekšlikumus. Komisijas vadītājs Ašeradena kungs jau pirms Pimenova kunga priekšlikuma uzklausīšanas komisijas vārdā lūdza atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā, norādot, ka atbildīgā komisija to ir atbalstījusi otrajā lasījumā.
Līdz ar to... Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 48, pret - 12, atturas - 6. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Kolēģi, vēlos jūs arīdzan informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lindas Mednes lūgumu ziņot par balsošanas motīviem.
Vārds deputātei Lindai Mednei.
Lūdzu, piesakieties sistēmā. Mednes kundze, lūdzu, piesakieties!
Vārds deputātei Lindai Mednei.
L. Medne (JK).
Cienījamie kolēģi un kolēģes! Savu motivācijas runu sākšu ar citātu no Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita vēstules Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai 2021. gada 6. aprīlī:
“Vēršu Jūsu uzmanību, ka Augstākā padome, izlemjot jautājumu par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām, īpaši noteica, ka šis likums neattiecas uz Rīgas Doma baznīcu un Rīgas Svētā Pētera baznīcu.
Ņemot vērā, ka abas baznīcas ir valstij īpaši nozīmīgi kultūras pieminekļi, Augstākā padome paredzēja, ka par šīm baznīcām likumdevējam ir jālemj ar atsevišķu likumu. Šādu atsevišķu likumu galvenais mērķis nav un nevar būt vienkārši īpašuma tiesību atjaunošana, jo tādā gadījumā atsevišķs likums nemaz nebūtu vajadzīgs un to varētu paveikt likuma “Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām” noteiktajā vispārējā kārtībā. Atsevišķa likuma nepieciešamība nozīmē, ka likumdevējam rūpīgi jāizvērtē šo baznīcu kā valstij īpaši nozīmīgu kultūras pieminekļu saglabāšanas, atjaunošanas, uzturēšanas iespējas, to finansējums, kā arī funkcijas, kuras attiecīgajām baznīcām jānodrošina visas sabiedrības kopējām interesēm.”
Papildus Valsts prezidenta vēstules galvenajai domai, kuru jums nocitēju, vēlos kā ļoti būtisku faktu pieminēt Tieslietu ministrijas 2006. gadā sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Rīgas Svētā Pētera baznīcas tiesisko statusu un subjektu”, kas likumprojektā “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” nosakāms par baznīcas īpašnieku. Savā 2006. gada ziņojumā Tieslietu ministrija par iespējamiem atzīst trīs risinājuma veidus, kad par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašniekiem var kļūt Rīgas dome, Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca vai valsts.
Rīgas vācu draudzei numur divi, kura vēlāk pārsaukta par Rīgas Svētā Pētera vācu draudzi un šobrīd kļuvusi par Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzi, nav un nevar būt ekskluzīvas tiesības iegūt savā īpašumā vienu no lielākajām Rīgas vēsturiskajām vērtībām.
Analizējot Tieslietu ministrijas secinājumus, būtiski ir uzsvērt, ka nekāda vācu draudze nav tikusi ietverta kā potenciālais īpašnieks, kam būtu pamats pretendēt uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesībām.
Gan no Valsts prezidenta, gan Tieslietu ministrijas ziņojuma mēs varam izdarīt šādus secinājumus:
Pirmais. Nodibinājums kā Rīgas Svētā Pētera baznīcas valdītājs risinātu sarežģīto vēsturisko pretendentu sacensību un apmierinātu ieinteresēto organizāciju vēsturiskās tiesības būt Rīgas Svētā Pētera baznīcas saimniekiem.
Otrais. Nosakot atsevišķa likuma nepieciešamību, likumdevējs de facto apstiprina, ka uz šīm divām baznīcas ēkām neattiecas klasiskā izpratne, ka baznīcai ir jāpieder Baznīcai.
Trešais. Izvērtējot Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības un valdīšanu, ir jānorāda modelis, kas vienlīdz efektīvi nodrošinātu gan baznīcas ēkas kā īpaši nozīmīga kultūras pieminekļa saglabāšanu, atjaunošanu un uzturēšanu, gan tās kalpošanu visas sabiedrības, ne tikai atsevišķu konfesiju piederīgo interesēm.
Cienījamie kolēģi, šobrīd, kad zināms, ka Rīgas domē un Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā ir notikušas sarunas, kuras iniciējusi Rīgas vicemēre Linda Ozola, ir skaidrs, ka Rīgas dome piedāvā pavisam svaigu un jaunu redzējumu, kā turpmāk pārvaldīt visai Latvijas sabiedrībai tik svarīgo kultūrvēsturisko vērtību - Rīgas Svētā Pētera baznīcu.
Rīgas domes piedāvājums paredz to, ka pilsēta kļūtu par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašnieci ar kultūras un tūrisma pārraudzības organizēšanas funkcijām baznīcā, savukārt Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca un Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotais nodibinājums kļūtu par valdītāju ar pilnu kontroli pār sakrālo un kultūrvēsturisko darbību šajā baznīcas ēkā.
Loģiski, ka šie attiecību principi būtu ļoti korekti un rūpīgi jānostiprina gan likumā, gan nodibinājuma likumā, gan iespējamos citos normatīvajos aktos.
Cienījamie kolēģi, mēs šodien neatbalstījām šo likumprojektu otrajā lasījumā, jo neviens līdz šim nav aizdomājies līdz risinājumam, kas būtu visām pusēm izdevīgs, tātad - visplašākajai sabiedrības daļai valstisku risinājumu. Es šodien, tāpat kā visa Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcija, nebalsoju par likumprojektu otrajā lasījumā, tā demonstrējot to, ka svarīgākais darbs mums vēl ir priekšā, un tā demonstrējot arī koleģiālu attieksmi pret mums tik svarīgām un valstiskām sarunām, kas norisinājās starp Rīgas domi un Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu, pateicoties mūsu visu lēmumam atlikt likumprojekta “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” izskatīšanu par vienu nedēļu.
Es ļoti aicinu jūs, kolēģi, vēlreiz, ņemot vērā šos jaunos apstākļus...
Sēdes vadītāja. Mednes kundze, laiks. Šo laiku vairs nevar pagarināt. Tas nav debašu laiks, bet gan ziņojuma nolasīšanas laiks. Ziņojums ir iesniegts rakstveidā.
Cienījamie deputāti! Tātad esam atbalstījuši likumprojektu otrajā lasījumā, bet vēl ir jānoteic priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.
Ašeradena kungs, komisijas vārdā...?
A. Ašeradens. Cienījamie kolēģi, komisija ir lēmusi priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt - 10 dienas pēc likumprojekta izskatīšanas Saeimas sēdē, bet, ņemot vērā, ka nemitīgi šī likumprojekta izskatīšana ir atlikta, es to vērtētu kā 10 darba dienas, un tad tas būtu nevis 25. decembris, bet 30. decembris, kad varētu būt priekšlikumu iesniegšanas termiņš... komisijas vārdā.
Sēdes vadītāja. Tātad komisija ierosina priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam - šā gada 30. decembri.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ulda Budriķa lūgumu dot viņam vārdu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam.
Budriķa kungs, lūdzu, piesakieties sistēmā!
Lūdzu, vārds Uldim Budriķim.
U. Budriķis (JK).
Sveicināta, sēdes vadītāja! Es vēlētos noteikt vienu mēnesi kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu. 15. ...
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad esam saņēmuši divus ierosinājumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam uz trešo lasījumu - 2021. gada 30. decembris kā komisijas ierosinājums un 2022. gada 15. janvāris kā deputāta Ulda Budriķa ierosinājums.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli vispirms mums ir jābalso par tālāko - tātad priekšlikumu, kurš ir 2022. gada 15. janvāris.
Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas_režīmu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu uz trešo lasījumu likumprojektam noteikt 2022. gada 15. janvāri! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 41, atturas - 1. Tātad šāds priekšlikums nav atbalstīts. Līdz ar to spēkā ir atbildīgās komisijas ierosinātais priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam uz trešo lasījumu -2021. gada 30. decembris.
Paldies, tātad šo likumprojektu esam izskatījuši otrajā lasījumā.
Nākamais likumprojekts sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Bibliotēku likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aigars Bikše. Lūdzu!
A. Bikše (AP!).
Labdien! Tātad “Grozījumi Bibliotēku likumā” (Nr. 1084/Lp13), otrais lasījums.
Pēc būtības gribu atgādināt, ka likumprojekts ir izstrādāts, lai atbilstu Eiropas Padomes 2017. gada 19. maija Konvencijai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām.
Ir saņemti septiņi priekšlikumi.
1. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Tas ir saistīts ar to, ka ir mainīts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas Latvijas Republikas pilsētas iedala galvaspilsētā, valstspilsētās un novadu pilsētās. Priekšlikums paredz Bibliotēku likuma 6. pantā aizstāt vārdus “republikas pilsētas” ar vārdu “valstspilsētas”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 2. - kultūras ministra Naura Puntuļa priekšlikums. Līdzīgi kā iepriekšējā priekšlikumā saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Bibliotēku likuma 12. pantā tiek aizstāti vārdi “republikas pilsētas” ar vārdu “valstspilsētas”. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Bibliotēku likuma 19. pantā ir noteikts, kas ir Nacionālais bibliotēku krājums. No likumprojekta 1. panta redakcijas izriet, ka īpaši aizsargājamie dokumenti ir Nacionālā bibliotēku krājuma daļa, nevis patstāvīgs krājums, līdz ar to ir nepieciešams precizēt... precizējums panta nosaukumā, kā arī turpmākajos pantos, kur minēti īpaši aizsargājamie dokumenti, definējot tos kā īpaši aizsargājamus Nacionālā bibliotēku krājuma dokumentus. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 4. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja likumprojekta 19.3 panta otrā teikuma izslēgšanu, pamatojoties uz skaidrojumu, ka kriminālpārkāpumus regulē Krimināllikums... un šī norma no likumprojekta ir izslēdzama. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 5. - kultūras ministra Puntuļa kunga priekšlikums. Priekšlikums paredz papildināt Bibliotēku likuma 27. pantu ar 1.1 un 1.2 daļu, iekļaujot šajā pantā tiesisko regulējumu, kas nosaka Latvijas Bibliotēku padomes sastāvu, darbības termiņu, kā arī to, ka Latvijas Bibliotēku padomes sastāvu apstiprina kultūras ministrs. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 6. - kultūras ministra Puntuļa kunga priekšlikums. Priekšlikums paredz izslēgt likumprojekta 2. pantu. Ņemot vērā, ka likumprojekta izstrādes laikā, kas ir jau divi gadi, Latvijas Nacionālā bibliotēka ir veikusi virkni pasākumu, lai preventīvi nodrošinātu Eiropas Padomes 2017. gada 19. maija Konvencijas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar kultūras vērtībām, ievērošanu, nodrošinājusi bibliotekāru profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu, izglītojusi bibliotēku darbiniekus attiecībā uz īpaši aizsargājamā Nacionālā bibliotēku krājuma saglabāšanu un aizsardzību, kā arī, ņemot vērā Iekšlietu ministrijas uzturētos iebildumus, ka ir nepieciešamas speciālas zināšanas (kuru Valsts policijai šobrīd nav), lai bibliotēku jomā konstatētu pārkāpumu, likumprojekta 2. pantā ietvertā tiesiskā regulējuma aktualitāti un tā piemērošanas aspektus ir jāturpina vērtēt bibliotēku nozarē. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 7. - Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Šteina kunga priekšlikums. Ņemot vērā, ka iepriekšējā priekšlikumā tika atbalstīta likumprojekta 2. panta izslēgšana, Iekšlietu ministrijas priekšlikums vairs nav aktuāls un nav atbalstāms. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Saeima piekrīt.
A. Bikše. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbalstījusi likumprojekta virzību apstiprināšanai Saeimā otrajā lasījumā.
Lūgums atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā, jo komisija to ir atbalstījusi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bibliotēku likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.
A. Bikše. Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - trīs nedēļas no šī brīža. Tas ir 5. janvāris.
Sēdes vadītāja. Tātad komisija lūdz noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 2022. gada 5. janvāri. Citi priekšlikumi Prezidijā nav saņemti. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta “Grozījumi Bibliotēku likumā” trešajam, galīgajam, lasījumam ir 2022. gada 5. janvāris.
Paldies.
Nākamā sadaļa sēdes darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojumu Nr. 828, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!
J. Rancāns (JK).
Labdien, godātie kolēģi! Tā nu ir sanācis, ka mēs diezgan vēlu skatām šo 11. novembra rīkojumu Nr. 828, bet es nosaukšu galvenās lietas, kas ir bijušas šajā rīkojumā, jo mums jebkurā gadījumā šis lēmuma projekts ir jāpieņem un... parlamentam plenārsēdē jāizsaka savs viedoklis par to, lai gan atsevišķas lietas varbūt nākamajos rīkojumos uz šo brīdi jau ir grozītas.
Tātad uz to brīdi rīkojumā tika noteikti galvenokārt jautājumi, kā mēs turpmāk dzīvojam ārkārtas situācijā pēc tā dēvētās mājsēdes beigām, kas beidzās tajā laikā. Galvenās lietas, ko es mēģināšu nosaukt un atreferēt tuvākajās minūtēs, ir šādas.
Tātad 11. novembra rīkojumā tika noteikts, ka joprojām, strādājot klātienē, jāizpilda apliecinājumi, joprojām aizliegts iekštelpās klātienē sniegt saimnieciskos pakalpojumus, kas saistīti ar izklaidi, azartspēlēm, derībām un atrakcijām, tostarp akvaparkos, izklaides parkos, atrakciju centros, batutu parkos. Ir noteikts, ka bez sadarbspējīga sertifikāta uzrādīšanas var saņemt tikai pirmās nepieciešamības pakalpojumus klātienē, ja tos nav iespējams sniegt attālināti un pakalpojuma nesniegšana rada risku cilvēka pamattiesību nodrošināšanai vai sabiedrības drošībai.
Tāpat bez sadarbspējīgā sertifikāta uzrādīšanas var saņemt šādus pakalpojumus: atbalstu psiholoģiskās palīdzības grupās, sabiedriskā transporta un starptautisko pārvadājumu pakalpojumus, tostarp starptautiskos pasažieru pārvadājumus un ar to sniegšanu saistītos pakalpojumus, kā arī komercpārvadājumus ar taksometru un vieglo automobili.
Tāpat bez šī sertifikāta var saņemt pasta pakalpojumus, ēdienu līdzņemšanai, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumus (tātad banku darbība, patērētāju kreditēšana, apdrošināšana, valūtas maiņa), avāriju likvidēšanas un neatliekamus komunālos pakalpojumus, remonta un apkopes pakalpojumus, telekomunikācijas pakalpojumus, izmitināšanas pakalpojumus, fotogrāfiju izgatavošanu dokumentiem.
Protams, ka šajā 11. novembra rīkojumā Nr. 828 tika noteikti arī īpaši epidemioloģiskās drošības nosacījumi minēto pakalpojumu sniegšanai, kurus šeit es sīkāk neatreferēšu.
Tika noteikts arī, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē var sniegt iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem, ir atsevišķa ieeja no ārtelpas un vienai personai publiski pieejamā telpu platība ir ne mazāka par 25 kvadrātmetriem, šādās tirdzniecības vietās: pārtikas veikalos, kur 70 procenti no sortimenta ir pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barība un preses izdevumi; medicīnas preču tirdzniecības vietās, kur vismaz 90 procenti no preču sortimenta ir medicīnas preces, un aptiekās, tai skaitā veterinārajās aptiekās; optikas veikalos; dzīvnieku barības veikalos; preses tirdzniecības vietās; higiēnas preču veikalos; degvielas uzpildes stacijās; reģistrētajās autoostās, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošina biļešu tirdzniecību, un dzelzceļa stacijās, kurās esošajās biļešu tirdzniecības kasēs tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes dzelzceļa maršrutiem; tirgos ārtelpās un ielu tirdzniecības vietās... tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem un pircējiem ir jālieto sejas maskas.
Tātad attiecībā uz ielu tirdzniecību 2021. gada 11. novembra rīkojumā Nr. 828 tika noteikts, ka ir aizliegts organizēt dažādus tirgus un gadatirgus, bet mājražotāju produkcijas realizēšana un ikdienas ielu tirdzniecība ir atļauta.
Tika noteikts, ka brīvdienās un svētku dienās arī turpmāk ir aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, izņemot jau minētās pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus, kā arī pakalpojuma sniedzējus, tajā skaitā sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības vietas, kam ir atsevišķa ieeja no ārtelpas un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.
Tāpat minētajā rīkojumā tika atļauts rīkot publiskus pasākumus epidemioloģiski drošā vidē, ja papildus tiek nodrošināts, ka apmeklētāji pasākuma norises laikā atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās un pasākuma vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 500 apmeklētāju.
Ir noteikts, ka plašsaziņas līdzekļu raidījumi tiek veidoti tikai epidemioloģiski drošā vidē un plašsaziņas līdzekļu raidījumu veidošanas laikā raidījuma dalībnieki ar sertifikātiem var nelietot sejas maskas.
Bez tam rīkojumā arī paredzēts, ka pašvaldības var lemt par braukšanas maksas atvieglojumu noteikšanu vai faktiskās braukšanas maksas kompensēšanu vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamiem.
Izglītības process no šā gada 15. novembra atkal tiek īstenots klātienē, un izglītības iestādēm būs jāievēro visi jau līdz šim īstenotie drošības pasākumi - maskas, distancēšanās, telpu vēdināšana, higiēna, testēšana. Lai nodrošinātu izglītojamo dažādu grupu, klašu vai kursu nepārklāšanos, izglītības iestāde var mācību procesu rotācijas kārtībā īstenot attālināti ne vairāk kā piecas darba dienas mēnesī pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē.
Tāpat rīkojumā tika paredzēts, ka pamata un vidējās izglītības pakāpes izglītības iestādēs izglītības procesu var īstenot attālināti, izvērtējot attiecīgās klases, grupas, kursa mācību priekšmetu pedagogu un citu izglītības iestādē nodarbināto pieejamību kvalitatīva mācību procesa īstenošanai un nodrošināšanai klātienē. Šie lēmumi jāsaskaņo ar izglītības iestādes dibinātāju, un attālinātās mācības jāīsteno saskaņā ar izglītības iestādē noteikto kārtību.
Sporta jomā rīkojums paredzēja, ka pēc mājsēdes beigām pamatā tiek saglabātas prasības, kas bija spēkā laika posmā no šā gada 11. oktobra līdz šā gada 20. oktobrim. Vienlaikus prasība par darbību epidemioloģiski drošā vidē jeb tā saucamajā zaļajā režīmā, attiecinot to uz visiem sporta treniņiem.
Epidemioloģiski drošā vidē jeb zaļajā režīmā turpmāk būs jānorisinās arī visām sporta sacensībām, tajā skaitā arī komandu sporta spēļu augstāko līgu komandu sporta sacensībām. Izņēmums ir noteikts tikai attiecībā uz starptautiskajām sacensībām, kuras varēs notikt dzeltenajā režīmā, ievērojot īpaši stingrus nosacījumus.
Rīkojums arī paredz, ka valsts pārvaldē strādājošie, kuriem bija jāiegūst vakcinēšanās vai pārslimošanas sertifikāts līdz šā gada 15. novembrim, bet kuri to objektīvu iemeslu dēļ nebija ieguvuši, taču līdz šim datumam bija uzsākuši vakcināciju (tātad līdz šā gada 15. decembrim, tas sanāk līdz šodienai), varēja strādāt ar negatīvu Covid-19 testu.
Komisijā, uzklausot ministriju pārstāvjus, iestādes, Tiesībsarga biroja pārstāvi, Ministru kabineta noteiktie grozījumi ārkārtas situācijas rīkojumā tika atzīti par pamatotiem, samērīgiem un konkrētajā situācijā nepieciešamiem.
Tāpēc aicinu atbalstīt komisijas sagatavoto lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.
I. Klementjevs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Nu, kā jūs redzat, šis 11. novembra rīkojums Nr. 828 ir ļoti apjomīgs dokuments uz 32 lappusēm ‒ uz lappusēm, kur ir laikam salīmēts no dažādiem rīkojumiem, no dažādiem pieņemtiem Ministru kabineta rīkojumiem. Un tas bija domāts tā kā pirmais tāds rīkojums pēc Latvijas pasludinātā lokdauna, kas bija mēneša laikā, un bija domāts kā, nu, mīksta iziešana no tā lokdauna, bet ko mēs redzam, piemēram, tajā pašā 10. lappusē? Papildina rīkojumu ar 17., 18. un 19. punktu redakcijā, kur mēs redzam, ka ‒ atļaut Aizsardzības ministrijai 11. novembrī rīkot Lāčplēša dienas un 18. novembrī ‒ Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svinīgu atzīmēšanu. Translācijas nodrošina televīzija. Tas nozīmē, ka... nu, kā mēs zinām, mums bija mēneša laikā... mēs sēžam mājas režīmā, nevar apmeklēt nekādus veikalus (bija visi ciet), un pēkšņi, uzreiz... vēl nebeidzies lokdauns, bet Ministru kabinets ar savu rīkojumu atļāva rīkot Lāčplēša dienu... kuru faktiski Ministru kabinetā... es nezinu, cikos viņi beidza savu sēdi, bet jau 11. novembrī bija atļauts... Ministru kabinetam varbūt vēl nebija sākušies... a viņi jau atļāva to rīkot.
Un arī otrs - 18. novembris. Es saprotu, valsts svētki ir valsts svētki, bet nu visi gaidīja, kad pēc restaurācijas darbiem sāks strādāt apgaismojums Brīvības piemineklim, visi tomēr gribēja to redzēt, un laikam tajā laikā bija paredzēts, ka var pulcēties ārā... ne vairāk kā 500 cilvēki, bet, nu, 500 cilvēkiem diemžēl nevaram nodrošināt... tāpēc ka tur bija daudz vairāk cilvēku, kas gribēja redzēt... un tajā pašā... arī uguņošana bija paredzēta. Tā ka nesanāca kā... mīksti no lokdauna iziet ārā, bet uzreiz strauja iziešana bija no lokdauna, un tikām tur, kur mēs arī tikām.
Un tagad līdz Saeimai... šo dokumentu atnesa uz plenārsēdi tikai 2. decembrī, kad bija paredzēts izskatīt, ko es prasīju arī izslēgt no darba kārtības, bet parlaments to neatbalstīja. Bet komisijas laikā, kad mēs diskutējām par šo jautājumu, mums nebija dota iespēja opozīcijā šo jautājumu (Nav saklausāms.)... par ko mēs paziņojām arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Bet nu arī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tā kā neatbalstīja mūsu ierosinājumu atgriezt atpakaļ izskatīšanai. Tā ka tagad... mēneša laikā... kad visi tie pasākumi ir notikuši, mums faktiski nav nekādas jēgas izskatīt šo dokumentu, šo rīkojumu.
Tāpēc ka - jā, Saeimai ir tiesības neatbalstīt šo rīkojumu, bet kā mēs varam neatbalstīt, piemēram, rīkot to pašu 11. novembra - Lāčplēša dienas - vai 18. novembra atzīmēšanu, ja tie pasākumi, masu pasākumi, jau beigušies sen. Tā ka atgriežam atpakaļ tos visus? Nē.
Bet arī mums uzkrājās Saeimā ļoti daudz... vēl te, nezinu, cik... varbūt trīs rīkojumi, kuri iet faktiski katru nedēļu klāt. Mēs aicinām varbūt līdz jaunajam gadam pabeigt ar visiem rīkojumiem, lai tie nekrājas mums uz nākamo gadu, varbūt nākamajā nedēļā izsludināt ārkārtas sēdi, kur mēs izskatām uzreiz visus tos rīkojumus, kas mums Saeimā uzkrājās... vienu ārkārtas sēdi, un pabeidzam vismaz šo gadu... ko mēs gribam.
Bet pašlaik aicinu tomēr neatbalstīt šo lēmuma projektu, tāpēc ka tas grauj Saeimas autoritāti, tāpēc ka Saeimai arī vajag domāt par savu darbību, kā uzlabot savu darbu.
Tā ka aicinām balsot “pret”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Paldies. Cienījamie kolēģi! Tiešām tas ir zināmā mērā absurda teātris. Ir pagājis vairāk nekā mēnesis kopš šā rīkojuma, visi tie pasākumi, kas bija paredzēti, tika ieviesti dzīvē. Tagad mēs apstiprinām šo lietu, gatavojoties skatīt nākamos ierobežojumus, kas arī vai nu ir spēkā, vai nu nav spēkā. Kāds ir šī lēmuma juridiskais raksturs? To es, godīgi sakot, līdz šai baltai dienai nevaru saprast.
Man šķiet, ka tā ir liela muļķība, ar ko mēs nodarbojamies, jo Ministru kabineta rīkojums netiek grozīts un netiek labots, pieņemot šo lēmumu. Līdz ar to lēmumā netika rādītas pozīcijas, kuras nebūtu atbalstāmas, un līdz ar to tas nebūtu spēkā.
Bet šinī gadījumā, kad laiks ir pagājis un viss, godīgi sakot, ir noritējis (labi vai slikti - tā ir citas sarunas viela), - šinī gadījumā tiešām tas ir absurds, ko diez vai vajadzētu apstiprināt, jo tas ne tikai mazina Saeimas autoritāti, tas gremdē visu mūsu valsts pārvaldes sistēmu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es arī nevaru atbalstīt šo lēmuma projektu, jo tiešām lielākā daļa no normām, kas ir iekļautas šajā lēmuma projektā, ir izstrādātas, lai sarežģītu to cilvēku dzīvi, kas ir izvēlējušies nevakcinēties, lai maksimāli padarītu viņu dzīvi neiespējamu un tādā veidā piespiestu vakcinēties.
No šodienas arī privātajā sektorā strādājošie, kuri strādā klātienē, kaut arī viņi nesaskaras ar citiem cilvēkiem, var strādāt tikai tad, ja viņi ir sapotējušies. Tātad līdz ar to 62 tūkstoši cilvēku no šodienas kļūst valstij nevajadzīgi, jo viņiem tiek liegtas iespējas strādāt, pelnīt iztiku, un neapšaubāmi, ka viņiem ir jāmeklē darbs ārpus mūsu valsts. Ļoti žēl, ka mūsu valstī mūsu pašu cilvēki kļūst lieki un nevajadzīgi.
Vēl viena absurda norma ‒ par Ziemassvētku tirdziņiem. Ir atļauta ielu tirdzniecība, Centrāltirgus var darboties ārtelpās, tirgi var darboties, bet, tiklīdz tas ir Ziemassvētku tirdziņš, tā ir nepieciešams sertifikāts, lai apmeklētu šo tirdziņu. Un šeit pat... Vērmanes dārzā jūs varat pastaigāties pa blakus celiņu, bet, tiklīdz jūs ejat tur, kur ir izvietoti tirdzniecības galdi, ir nepieciešams sertifikāts.
Un šeit jau vairs nav runa tikai, ka tiek sarežģīta un par neizturamu padarīta dzīve cilvēkiem, kuri nevakcinējas, bet šī ir arī tāda nihilistiska attieksme pret tirgotājiem, pret cilvēkiem, kas visu gadu ir strādājuši, lai piedalītos šajos Ziemassvētku tirdziņos. Arī viņi meklē savas iespējas un dodas uz tirdziņiem ārpus mūsu valsts robežām. Un šeit tiešām neko... nevar piesaukt nekādus epidemioloģiskās drošības pasākumus. Šeit pie vainas laikam tiešām ir vārds “Ziemassvētki”, pret ko tagad noris cīņa. Tādā veidā mēs atbalstām mūsu cilvēkus - mūsu cilvēkus, kas dodas ārpus mūsu valsts... un uz visiem laikiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Rancāna kungs, komisijas vārdā...?
J. Rancāns. Paldies kolēģiem par debatēm.
Es vienīgi komisijas vārdā ļoti īsi piebildīšu par šī dokumenta juridisko spēku, ja nu kāds no deputātiem tomēr nav izlasījis. Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 10. pants paredz, ka šis rīkojums - valdības rīkojums - ir spēkā uzreiz pēc tā pieņemšanas, savukārt Saeimas kompetence ir iekļaut to darba kārtībā. Un tur ir viena opcija: ja Saeima šo rīkojumu neatbalsta, tad tas nav spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Tā ka tas ir attiecībā uz juridisko spēku.
Savukārt tādu jautājumu par svētku svinēšanu, ko Klementjeva kungs minēja, komisijā neviens no deputātu puses nemaz neuzdeva.
Tā ka paldies, kolēģi.
Aicinu atbalstīt konkrēto sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojumu Nr. 828, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 51, pret - 20, atturas - nav. Tātad lēmums pieņemts.
Nākamais sēdes darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2021. gada 17. novembra rīkojumu Nr. 861, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!
M. Šteins (AP!).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi rīkojuma grozījumus. Un rīkojuma projekts paredz, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijai gadījumā, ja attiecīgā persona nepilda tai amatpersonas doto rīkojumu, paredzētas tiesības galējas nepieciešamības situācijā pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, lai nodrošinātu attiecīgā rīkojuma izpildi.
Paredzēts arī efektivizēt Nacionālo bruņoto spēku personāla sastāva iesaisti atbalsta sniegšanā Valsts robežsardzei, kā arī noteikt Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātajiem, kas iesaistīti robežu uzraudzības nodrošināšanā, piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos.
Komisijā šie rīkojuma grozījumi tika izskatīti un tika atbalstīti.
Aicinu arī Saeimu tos atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2021. gada 17. novembra rīkojumu Nr. 861, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Nākamais lēmuma projekts -“Par piekrišanu balsojumam Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdes sēdē par tiešās rekapitalizācijas instrumenta atcelšanu” (Nr. 793/Lm13).
Tātad šis Saeimas sēdes darba kārtības jautājums nav izskatāms, jo šis jautājums ir izskatīts šā gada 9. decembra trešajā attālinātajā Saeimas sēdē. Tātad darba kārtības 14. jautājums ir izskatīts un šobrīd, protams, nav vēlreiz izskatāms.
Līdz ar to esam izskatījuši visus 2021. gada 2. decembra attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus.
Vēl pirms dalībnieku reģistrācijas vēlos jūs informēt, ka 15 minūtes pēc šīs sēdes, proti, pulksten 16.15, tiks atsākta neizskatītā 2021. gada 25. novembra sēdes darba kārtība. Par to jūs arī tiksiet informēti ar īsziņas starpniecību... tūliņ pat šādai īsziņai būtu jāpienāk jūsu tālruņos.
Vēl dalībnieku reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.
Saeimas 2021. gada 2. decembra attālināto ārkārtas sēdi slēdzu.
Uz tikšanos pēc 15 minūtēm.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 28. (attālinātās ārkārtas) sēdes
2021. gada 2. decembrī turpinājums2021. gada 15. decembrī
Datums: 15.12.2021 14:34:11 bal001
Par - 38, pret - 16, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 14. priekšlikums. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 2.lasījums
Datums: 15.12.2021 14:37:06 bal002
Par - 21, pret - 38, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: 17. priekšlikums. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 2.lasījums
Datums: 15.12.2021 14:46:54 bal003
Par - 55, pret - 20, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 18. priekšlikums. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 2.lasījums
Datums: 15.12.2021 14:47:52 bal004
Par - 52, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 19. priekšlikums. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 2.lasījums
Datums: 15.12.2021 14:48:57 bal005
Par - 3, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 20. priekšlikums. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 2.lasījums
Datums: 15.12.2021 14:50:35 bal006
Par - 2, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 21. priekšlikums. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 2.lasījums
Datums: 15.12.2021 14:59:20 bal007
Par - 52, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 22. priekšlikums. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 2.lasījums
Datums: 15.12.2021 15:01:30 bal008
Par - 56, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 23. priekšlikums. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 2.lasījums
Datums: 15.12.2021 15:03:55 bal009
Par - 56, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 24. priekšlikums. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 2.lasījums
Datums: 15.12.2021 15:06:43 bal010
Par - 4, pret - 57, atturas - 10.
Balsošanas motīvs: 25. priekšlikums. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 2.lasījums
Datums: 15.12.2021 15:13:54 bal011
Par - 58, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 27. priekšlikums. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 2.lasījums
Datums: 15.12.2021 15:19:46 bal012
Par - 33, pret - 34, atturas - 9.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 2.lasījums nodošanu atpakaļ komisijai
Datums: 15.12.2021 15:21:01 bal013
Par - 48, pret - 12, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 2.lasījums
Datums: 15.12.2021 15:29:51 bal014
Par - 32, pret - 41, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu termiņa noteikšanu Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumam (40/Lp13) līdz 2022.gada 15.janvārim
Datums: 15.12.2021 15:36:48 bal015
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bibliotēku likumā (1084/Lp13), 2.lasījums
Datums: 15.12.2021 15:57:29 bal016
Par - 51, pret - 20, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2021.gada 11.novembra rīkojumu Nr.828, ar kuru grozīts 2021.gada 9.oktobra rīkojums Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (791/Lm13)
Datums: 15.12.2021 15:59:49 bal017
Par - 76, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2021.gada 17.novembra rīkojumu Nr.861, ar kuru grozīts 2021.gada 10.augusta rīkojums Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (792/Lm13)
Datums: 15.12.2021 16:01:46 bal018
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 15.12.2021. | 14.30 |
16.15 |