Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas septītā (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 20. janvārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 20. janvāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ģirģena, Pucena, Petravičas, Švecovas un Možvillo iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.
K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Iesākšu nedaudz ar vēsturi par kriminālatbildību dzērājšoferiem.
2021. gada februārī bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vērsās pie deputātiem ar ierosinājumu ieviest kriminālatbildību dzērājšoferiem... no 1,5 promilēm.
2021. gada martā es personīgi kā Saeimas deputāts ierosināju, ka ir nepieciešami vēl papildu risinājumi, lai cīnītos ar šo sērgu, - tātad samazināt promiles, kas šobrīd ir 0,5 un ir vienas no augstākajām Eiropā... būtu nepieciešams samazināt līdz 0,2, varbūt pat izskatīt iespēju pāriet uz nulles promilēm un asociēt ar to, ka lietot alkoholu un sēsties pie stūres nav pieļaujams.
2021. gada aprīlī Sadarbības sanāksmē iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens vērsās pie visiem koalīcijas partneriem ar aicinājumu, ka nepieciešams steidzami ieviest šo kriminālatbildību. Diemžēl atbalsts netika gūts no tieslietu ministra Jāņa Bordāna ar pamatojumu, ka tiek izstrādāta programma... kura varētu cīnīties ar šo problēmu.
2021. gada aprīlī šis jautājums tika izskatīts arī apakškomisijā, kuru vada Judina kungs... kur piedalījās gan ģenerālprokurors, gan Valsts policijas iesaistītās personas un kur atkārtoti tika uzsvērts, ka šī ir ļoti aktuāla problēma, un arī Valsts policija aicināja steidzamības kārtā ieviest kriminālatbildību... no 1,5 promilēm. Ģenerālprokurors arī uzsvēra to, ka viņu kapacitāte un spēki ir pietiekoši, lai varētu ātri un efektīvi izskatīt šos jaunos pienākumus un piemērot arī soda mērus, līdz ar to viņi nepiekrita apgalvojumam, ka tas būs ļoti liels slogs.
Pie šī jautājuma tika solīts atgriezties rudenī, bet mēs redzam, ka ir 2022. gada janvāris un šis jautājums nav pavirzījies uz priekšu ne par centimetru, tāpat kā līdzšinējos apmēram septiņus gadus nekas nav noticis. Un šī statistika diemžēl ir ļoti bēdīga. Kopumā gadā tiek aizturēti apmēram 3500 autovadītāji, kuri ir sēdušies pie stūres alkohola reibumā, vēl papildus šai statistikai tikpat daudz ir velosipēdu vadītāju un mopēdu vadītāju, kuri arī sēdušies pie stūrēšanas alkohola reibumā. Kopumā katru gadu tiek izraisītas apmēram 700 avārijas, kurās ir iesaistīti dzērājšoferi. Tas nozīmē - katru dienu apmēram divas avārijas notiek ar dzērājšoferi. Vēl nesen Pļavniekos notika ļoti traģiska avārija, kurā tika notriekta ģimene un gāja bojā astoņgadīga meitene.
Šī ir ļoti aktuāla problēma, par kuru es pats personīgi un arī bijušais iekšlietu ministrs mēģinām sniegt informāciju sabiedrībai un īpaši deputātiem, bet atbalsta nav. Tādēļ es, godātie kolēģi, aicinu šos grozījumus Krimināllikumā nodot Juridiskajai komisijai un steidzamības kārtā veikt labojumus, lai šiem dzērājšoferiem iestātos kriminālatbildība. Tas nozīmētu to, ka būtu iespējams apcietināt dzērājšoferus, tāpat arī tiktu piemēroti sodi vai arī sabiedriskais darbs.
Tas ir ļoti svarīgi, bet pilnībā neatrisinās tās problēmas, kuras ir šobrīd. Es joprojām aicinu analizēt pārējos papildu pasākumus, ko ir definējusi arī Satiksmes ministrija un Tieslietu ministrija, - par papildu programmām, kā veicināt to, lai samazinātos dzērājšoferu skaits -, jo šī ir ļoti liela problēma. Mums vienreiz ir jāsaprot, ka beidzot ir jārīkojas ātri.
Es aicinu katru no deputātiem noskatīties vakardienas raidījumu “Točki nad i” jeb “ Punkti uz i”, kurā no Valsts policijas puses tika detalizēti izklāstīts, ka viņi piekrīt šim priekšlikumam, kuru būtu nepieciešams ieviest, un atspēkoti tie pārmetumi, kuri nāca no politiķu puses, kāpēc šos Krimināllikuma grozījumus nevajadzētu virzīt uz priekšu.
Es teikšu lielu paldies... un aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Vucāna kungs, runāsiet “par” vai “pret”?
J. Vucāns (ZZS).
Es vēlos runāt “par”.
Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Vucāns.
J. Vucāns. Labrīt, kolēģi! Labrīt, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Pieteicos runāt “par” šī līguma apstiprināšanas nodošanu Ārlietu komisijai, tāpēc ka šis līgums pēc būtības ir saistīts ar Baltijas Asamblejas darbu jau ilgstošā laika periodā, pēc būtības - jau sākot apmēram no 2014. gada, kad mēs sākām runāt par triju Baltijas valstu augstākās izglītības diplomu automātisku atzīšanu.
Šī ideja savā laikā tika aizgūta no Beniluksa valstīm... no Beniluksa parlamenta. Un iznāca tā, ka trīs Baltijas valstis šo augstākās izglītības diplomu automātisko atzīšanu savos normatīvajos aktos nostiprināja agrāk nekā Beniluksa valstis. Drīz pēc tam - 2018. gadā - arī Beniluksa valstis ar šo uzdevumu tika galā. Un kāpēc tas ir vajadzīgs?
Tas ir tāds loģisks solis tā saucamās Lisabonas konvencijas ieviešanas procesā, ar kuru visā Eiropas augstākās izglītības telpā mēs pamazām virzāmies uz diplomu automātisku atzīšanu. Bet, lai šī diploma automātiskā atzīšana notiktu, ir jābūt uzticībai - vienai valstij ir jāuzticas otras valsts pārbaudošajām institūcijām, diploma izsniegšanas procedūrām un tā tālāk. Šobrīd trīs Baltijas valstis šo uzticību cita citai ir apliecinājušas, tāpat arī trīs Beniluksa valstis to ir apliecinājušas. Pie tam Beniluksa valstu situācijā tas uzdevums bija grūtāks, jo tur trijās valstīs kopumā ir piecas augstākās izglītības sistēmas, bet viņi ar to ir tikuši galā.
Pagājušā gada 14. septembrī tika parakstīts līgums starp Baltijas valstīm un Beniluksa valstīm par augstākās izglītības diplomu automātisku atzīšanu atbilstoši šī līguma pirmajam pielikumam... tātad mēs - šīs sešas valstis - varētu būt tie pirmrindnieki, ja tā var izteikties, Eiropas augstākās izglītības telpā, kuri tad nodrošinātu vieglāku šo diplomu atzīšanu... un ne tikai jauniešiem, bet tiem cilvēkiem, kas ieguvuši augstākās izglītības diplomu vienā valstī un izlēmuši turpināt mācības, jo līgums stāsies spēkā tikai pēc tam, kad visas valstis noteiktā kārtībā būs ratificējušas šo līgumu, un nevis uzreiz, bet ar trīs mēnešu nobīdi. Un, lai šajā gadā mūsu valsts iedzīvotāji gūtu praktisku labumu no tā (jo parasti uzņemšana vēlākos studiju posmos sākas jau vasarā), mums ir svarīgi, lai šis līgums līdz vasarai tiktu ratificēts.
Tāpēc aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu Ārlietu komisijai un aicinu Ārlietu komisiju iespējami ātri nodot šo līgumu tālākai izskatīšanai Saeimā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 2012. gada 30. janvāra vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Možvillo, Gobzema, Sprūdes, Petravičas, Krapānes un Nemiro iesniegto likumprojektu “Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu izdienas pensiju likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Možvillo.
Jūs esat pieteicies rakstveidā, jums vajadzētu pieteikties arī elektroniski.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Labdien, klausītāji, skatītāji! Šis likumprojekts jau ilgstoši ceļo pa ierēdņu gaiteņiem, ceļo pa ministrijām... Mēs redzam, ka ir kategorija amatpersonu, kuras reāli aizsargā Latvijas intereses ne tikai mūsu valstī, bet arī Eiropas Savienībā un kuras šobrīd zināmā mērā tiek pakļautas riskam, jo nav pārliecības par to, ka tiks nodrošinātas viņu intereses tad, kad viņas sasniegs pensijas vecumu.
Likuma mērķis ir nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdnim ar dienesta pakāpi un amatpersonai, kura veic operatīvo darbību, tiesības uz izdienas pensiju. Tas nozīmē, ka uz robežas strādājošie muitnieki, kas reāli piedalās kontrabandas aizturēšanā, kontrabandas novēršanā, ar šī likuma pieņemšanu tiktu sociāli aizsargāti un tiktu pasargāti no iespējamām, teiksim, sociālajām traumām vai zaudējumiem, ja iestājas kādi neparedzēti apstākļi vai arī... viņš tomēr ir veltījis sevi, savu veselību un dzīvību Latvijas valsts interesēm.
Lūdzu nodot šo likumprojektu komisijai.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad deputāts ir runājis “par”.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Es redzu... Tātad ir pieprasīts balsojums, atvainojos, ir pieprasīts balsojums.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu izdienas pensiju likums” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 27, pret - 47, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Auguļa, Tavara, Jalinskas, Dūklava un Krauzes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1293/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilze Indriksone.
I. Indriksone (NA).
Labrīt, godājamie kolēģi un cienījamās kolēģes! Sēdes vadītāja! Es aicināšu neatbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai. Un gribu izstāstīt, kāpēc.
Ekonomikas ministrija un kopā arī visas, varētu teikt, iesaistītās sadarbības partijas un partneri aktīvi seko līdzi situācijai - enerģētikas resursu cenu kāpumam - un izvērtē visus atbilstošos, iespējamos atbalsta instrumentus. Protams, tika arī izvērtēts pievienotās vērtības nodokļa samazinājums, bet, kopīgi strādājot, kopš pagājušās nedēļas esam raduši risinājumu, kas mērķtiecīgāk un, varētu teikt, tēmīgāk atbalstīs tieši energoresursu cenu kāpumam un ekstremālam cenu kāpumam pakļautos iedzīvotājus, mājsaimniecības, un arī papildu instrumentus, kas skars un atbalstīs uzņēmējus.
Jau iepriekš - kopš rudens, kopš septembra, - ir mainīta aizsargāto lietotāju atbalsta sistēma. Un arī papildus - atbalsts (no novembra) aizsargātajiem lietotājiem. Daudzbērnu ģimenēm tagad katru mēnesi no rēķina tiek, varētu teikt, segti automātiski 20 eiro izmaksu... elektroenerģijai. Personām ar pirmās grupas invaliditāti tie ir 15 eiro; 15 eiro - arī personām, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti. Trūcīgām, maznodrošinātām mājsaimniecībām un personām - arī 15 eiro. Un zemu ienākumu mājsaimniecībām...
Ir līdzfinansējums pašvaldībām mājokļa pabalstam 50 procentu apmērā, un ir arī palielināts mājokļa pabalsta piešķiršanas koeficients - no vienas līdz divarpus reizēm - vientuļi dzīvojošiem pensionāriem vai personām ar invaliditāti. Arī, protams, pabalsts, ikmēneša pabalsts, senioriem... un visiem elektroenerģijas patērētājiem.
Ir samazinājums “Sadales tīkla” pakalpojumu izmaksām par 50 procentiem no 1. decembra. Un no janvāra... bija iepriekš jau lemts... obligātā iepirkuma komponentes samazinājums par 57 procentiem. Un arī energoefektīvajiem uzņēmumiem uz gadu ir iespēja saņemt atlaidi obligātā iepirkuma komponentes samazinājumam līdz pat 85 procentiem.
Papildus visiem šiem atbalsta pasākumiem mēs esam vienojušies... un arī nākamajā nedēļā Ministru kabinets lems par... valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifu un obligātā iepirkuma komponentes izmaksas uz četriem mēnešiem, kas ir apkures sezonas laiks, kad energoresursi ir visbūtiskākie un vislielākie.
Tiks arī ieviests papildus jauns atbalsts - 50 eiro mēnesī par katru bērnu un arī apgādībā esošajiem studējošiem jauniešiem līdz 24 gadu vecumam. Papildus 20 eiro - ikmēneša pabalsts uz četriem mēnešiem - visiem senioriem, neskatoties uz vakcinācijas faktu, kā arī cilvēkiem ar invaliditāti.
Arī palielinātais mājokļa pabalsts tiks saglabāts līdz pat šī kalendārā gada beigām... un 50 procentu līdzfinansējums no valsts puses pašvaldībām, lai tās pašas varētu vēl šos koeficientus piemērot pēc situācijas un nepieciešamības. Tā ir viņu lemšana, lai šo koeficientu... lai varētu vairāk atbalstīt iedzīvotājus... arī palielināt.
Un papildus vēl esam raduši risinājumu, kādā veidā valsts mājsaimniecībām kompensēs... varētu teikt, subsidēs siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu, kas attieksies uz tām mājsaimniecībām, kur būtiski palielinājušās tieši siltumapgādes izmaksas; ar gāzes apkuri tas faktiski ir noticis ar janvāri, un šajā gadījumā - arī citiem siltumapgādes veidiem, kur tiek centralizēti piegādāts siltums... un gāzes cena ļoti ir ietekmējusi izmaksas... arī jau no janvāra sākot... uz četriem mēnešiem.
Tā ka esam daudzus labus risinājumus panākuši. Un tieši pievienotās vērtības nodokļa samazinājums... nav kā risinājums, bet tas arī, varētu teikt, nepalīdzētu tieši mērķtiecīgi, tas varētu vairāk būt atbalstošs tiem, kas vairāk tērē, un arī uzņēmēji, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, šo atbalstu neizjustu, toties “Sadales tīkla”... un obligātā iepirkuma komponentes kompensēšana, varētu teikt, līdz nulles līmenim būs arī atbalsts uzņēmējiem.
Aicinu neatbalstīt nodošanu komisijai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Labdien, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Paldies Indriksones kundzei par ļoti plašo izklāstu par to, kādi ir jau spēkā esošie un plānotie atbalsta instrumenti, lai kaut kādā veidā cīnītos ar šo energokrīzi. Tomēr, mūsu ieskatā, šeit netiek ņemtas vērā tās lietas, kas notiek šobrīd, šodien.
Es domāju, ka arī valdības pārstāvji sarunās ar pašvaldību organizācijām, Latvijas Pašvaldību savienību neapšaubāmi jau šobrīd ir saņēmuši signālus par to, kas notiek šķeldas tirgū, kad... šobrīd jau pirmie līgumi tiek pārskatīti attiecībā uz šķeldas cenu izmaiņām. Un, protams, tas ietekmēs arī tās pašvaldības, kuras ir tajos 60 procentos, kurās šobrīd tarifi ir palikuši nemainīgi, kuras dažādu apstākļu dēļ, pieņemsim, šobrīd izmanto šķeldas kurināmo. Daudz jau to opciju nav, kādā veidā... Latvijā šobrīd izmanto tādu enerģiju siltuma ieguvei.
Šķelda - tas ir viens no variantiem. Un šādas izmaksas šobrīd arī būtiski ir sākušas kāpt augšā. Un, ja mēs šobrīd varam teikt, ka mums ir virkne pašvaldību pilsētu, kurās tarifi pat samazināsies attiecībā uz siltumu, tad ilgtermiņā... šādu apgalvojumu paust... es atļautos to tomēr nedarīt. Un šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kādā veidā ir jāamortizē, lai tas nebūtu kā papildu slogs, kas ar augstu iespējamību (un daudzviet jau tas būs) varētu iestāties.
Tāpat mums ir vesela virkne mājsaimniecību, kuras turpina kurināt ar malku. Ar malku kurina savas... mājsaimniecības, tā malka tiek iegādāta. Ne visi to ir sarūpējuši laikus - kaut kad jau rudenī, vasarā. Šie darījumi notiek arī šodien, un tiem cilvēkiem, kuriem darījumi notiek šodien, tā palīdzība ir nepieciešama, jo arī tur šīs cenas šobrīd dažādu apstākļu dēļ - degvielas cenu pieauguma dēļ, elektrības cenu pieauguma dēļ - būtiski kāpj. Tāpēc šajā brīdī šis priekšlikums - uzrunāt tās mājsaimniecību grupas, par kurām diemžēl valdība šobrīd nerunā.
Par šiem atbalsta instrumentiem, par kuriem jūs runājat, es domāju, mēs runāsim citā kontekstā, ārpus šī likuma... priekšlikuma, bet šī priekšlikuma kontekstā es aicinātu tomēr valdību rīkoties. Tas viss, ko jūs sakāt, ir labi. Šobrīd tiek piedāvāti 250 miljoni... enerģētikas pakete, bet tā jau šobrīd... pirmšķietami izskatās, ka tā būs nepietiekama.
Un šādi risinājumi, kas ir visiem uzreiz skaidri saprotami, tieši palīdzības veidi, kā, piemēram, šis pievienotās vērtības nodokļa atvieglojums malkai, šķeldai un tā tālāk, šim kurināmā veidam... ir tiešs, skaidri saprotams, ātrs, jo...
Kolēģi, atgādināšu to, ka šiem lēmumiem, par kuriem mēs šodien runājam, bija jābūt pieņemtiem jau budžeta izskatīšanas laikā. Visi tie dati bija zināmi. Jūs vēl novembrī stāstījāt, ka viss ir kārtībā, decembrī mēģinājāt cilvēkiem iestāstīt to, ka viss būs labi, ir pieņemti pietiekami daudzi atbalsta instrumenti. Un šodien mēs redzam, kur mēs esam. Vēl pirms nedēļas Ministru prezidents atļāvās stāstīt: lai pašvaldības pašas tiek galā ar šo situāciju, un ko nu te viņiem vispār jaukties! Tas viss bija pirms nedēļas, kolēģi.
Šodien jūs esat sapratuši to, cik lielas problēmas patiesībā ir. Es un mani kolēģi jums norāda uz to, ka ir vesela... ļoti nopietna grupa, tās ir lielākā daļa Latvijas pašvaldību, kuras šobrīd... ja mēs nekādā veidā neiejauksimies, būs spiestas - ļoti iespējams, būs spiestas! - šos tarifus palielināt. Un tas, manuprāt, ir tas, no kā mums visiem vajadzētu mēģināt izvairīties. Tieši par to arī ir šis priekšlikums. Un nevajadzētu jaukt kopā ar visu pārējo. Šis ir ļoti konkrēts priekšlikums, lai risinātu to problēmu, kas jau šodien... ir ilustrējusies. Šķeldas cena pieaug, kaut kādā veidā to vajag amortizēt. Lūk, konkrēts priekšlikums, kādā veidā to izdarīt.
Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un turpināt diskusijas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jau daudz konkrētāk, pieaicinot ekspertus un meklējot labākos risinājumus.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1293/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 37, pret - 50, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Auguļa, Tavara, Jalinskas, Dūklava un Krauzes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1294/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labrīt, kolēģi! Es aicināšu balsot “pret” šo priekšlikumu. Varbūt no sākuma tāds neliels skaidrojums, ka... par to nulles procentu. Tas nulles procents ir pretrunā ar Eiropas Savienības kopējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas direktīvu. Un tik vienkārši jau nebūtu. Tur būtu nepieciešams atsevišķs saskaņojums.
Bet, turpinot par to nulles procentu... un varbūt nedaudz ar humoru. Droši vien mums jābūt priecīgiem, ka priekšlikumu iesniedzēji ir apstājušies pie nulles, nevis gājuši otrā virzienā... vai valdībai vēl būtu jāpiemaksā elektroenerģijas lietotājiem.
Es gribētu, lai mēs tomēr skatāmies uz situāciju no nelielas perspektīvas. Jā, ir enerģētikas krīze. Žēl, ir grūti, un tas ir nācis salīdzinoši negaidīti. Bet ievilksim elpu, izpūtīsim... Droši vien saule ausīs, un saule rietēs, pēc ziemas nāks pavasaris, pēc pavasara nāks vasara. Tas, kas paliks nemainīgs, ir valdības pienākums maksāt pensijas, maksāt algas, maksāt visas tās saistības, kuras valdība ir uzņēmusies.
Un, es domāju, valdībai nevienā brīdī nav jākautrējas no tā, ka ir jāpārdala nodokļi, lai varētu segt visas šīs saistības. Tā vieglprātība, ar kādu mēs mēģinām atteikties no ieņēmumiem un palielināt izdevumus, tajā pašā laikā nedomājot par valsts parādu... un jādara tas tieši šobrīd un tūlīt - nu, tā ir tāda neiespējama lieta.
Līdz ar to es tiešām gribētu, lai mēs vēsu galvu apstātos un teiktu: jā, ir grūti, valdība labāko ir darījusi: 250 miljonu pakete ir sagatavota, bet tie PVN ieņēmumi ir nepieciešami valstij. Un tie būs nepieciešami pavasarī, rudenī un tā tālāk. Mums nav jāatvainojas par to, ka PVN ir piemērots dažādiem produktiem un precēm.
Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Reflektējot uz valdības rīcību... Mēs redzam, kā tas viss atspoguļojas... ar visiem atbalsta instrumentiem, kas šobrīd spēkā... kā tas viss atspoguļojas cilvēkiem rēķinos.
Es jums nolasīšu dažus. Piemēram, bija 23 eiro, tagad - 55. Bija 35, tagad - 75. Bija 65, tagad - 105. Pieaugums par 80 procentiem. Pieaugums no 30 uz 80 eiro. Pieaugums par 200 procentiem. Bija 240 eiro, tagad - 470 eiro. No 225 uz 638 eiro. No 90 uz 400. No 95 uz 237. No 27 uz 62.
Pavisam nesen arī kādas kafejnīcas saimnieks norādīja uz to, ka no rēķina 1200... šobrīd ir 4000 eiro rēķins. Jūs iedomājieties, cik šim cilvēkam kotletes jāpārdod, lai samaksātu elektrības rēķinu, kas viņam ir atnācis, un kādas vispār var būt kaut teorētiski alternatīvas viņam savādāk gatavot ēdienus, neizmantojot tos resursus, kas šobrīd ir pieejami!
Kolēģi, šie elektrības rēķinu pieaugumi ir ārkārtēji. Zakatistova kungs runā par to, ka pēc ziemas nāks pavasaris, pēc tam nāks vasara... bet cilvēki ir saņēmuši decembra rēķinus. Cilvēkiem šie decembra rēķini ir jāsamaksā. Cilvēkus neinteresē ilgtermiņa risinājumi kaut kad nākotnē. Šis ir tas brīdis, kad valdībai ir jāsniedz palīdzīga roka maksimāli iespējamā veidā. Šobrīd valdība pirmām kārtām... un, vēlreiz atkārtošu, vēl pirms nedēļas uzskatīja, ka viss ir kārtībā, ka neko nevajag mainīt, ka visi visu ir izdarījuši.
Kad saņemu skaitļus par šiem rēķiniem... piepildās tas, ko opozīcija norādīja jau novembrī - budžeta izskatīšanas laikā -, ka šāda situācija būs. Visi dati par to liecināja, ka šāda situācija būs, vienīgie, kas to nesaprata, bija valdība, kas izlikās, ka viss ir kārtībā, ka neko nevajag mainīt.
Kolēģi, attiecībā uz elektrību... Ekonomikas ministrija vēl šīs nedēļas sākumā nāca klajā ar priekšlikumu, ka ir jāiet ar... šādu risinājumu. Kas ir mainījies? Virkne uzņēmēju uzskata, ka šis risinājums būs tas, kas iedos tūlītēju efektu. Ātri, visiem saprotamā veidā īstenojams.
Ja mēs runājam par kaut kādiem saskaņojumiem ar Eiropas Komisiju, šī sasaukuma laikā redzam, kā mums... ka varam virzīt citus likumprojektus bez jebkādiem saskaņojumiem ar Eiropas Komisiju, atrunājoties ar to, ka to mēs izdarīsim vēlāk. Kāpēc tad šis nevarētu būt tas gadījums, ka mēs to izdarīsim vēlāk? Šī valdība bez jebkādām diskusijām - nedz ar sabiedrību, nedz šeit, Saeimā, - ātri, straujā veidā 295 miljonus ir ieguldījusi airBaltic. Bez jebkādām diskusijām: vienkārši vienā dienā parādās - vajag! Valdībā, Saeimā - nobalsots. Viss!
Šobrīd, kad iedzīvotājiem ir vajadzīga palīdzība, valdība kaut ko domā. Šodien ir 20. janvāris. Vai ir pieņemti lēmumi? Valdība šos lēmumus grasās pieņemt nākamajā nedēļā, tad vēl kaut kad Saeimā, un tad jau mēs sagaidīsim janvāra rēķinus, kuri arī kādam būs jāmaksā.
Kolēģi, rīcība ir nepieciešama tagad, jo cilvēki no jums to gaidīja jau laiku stipri iepriekš. Mēs nedrīkstējām nonākt situācijā, ka šādi rēķini vispār nonāk cilvēkiem uz galda. Mums apkārtējās valstis atbalsta instrumentus jau pieņēmušas, un mēs tagad varam analizēt to, kāda ir viņu kārtība. Visur apkārt pieņem šos risinājumus.
Man bija iespēja būt Īrijā un redzēt debates budžeta sagatavošanas laikā. Kamēr mums runāja par flīģeli, tur runāja par atbalsta instrumentiem iedzīvotājiem decembrī, janvārī - Ziemassvētku bonusi, ko maksāt iedzīvotājiem, lai palīdzētu pārvarēt energokrīzi. Tas bija zināms visā Eiropā, vienīgi mūsu valdība izlikās to neredzam.
Šodien, kolēģi, mums ir jāpieņem lēmumi, un šis ir lēmums, kas dos tūlītēju, skaidru, saprotamu efektu, un mums vajag pārtraukt pelnīt uz iedzīvotāju rēķina. Budžetu sagatavojot, bāzes aprēķini bija trīs reizes - kā minimums, trīs reizes! - mazāki nekā šobrīd budžeta ieņēmumi no PVN, kas rodas, maksājot šos vājprāta rēķinus.
Kolēģi, atbalstām šo likumprojektu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1294/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 36, pret - 50, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Auguļa, Tavara, Jalinskas, Dūklava un Krauzes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1295/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Nu jā, šis konkrētais priekšlikums ir par kārtējo nulles procentu PVN likmi. Tik daudz demagoģijas un populisma, cik es no Viktora Valaiņa dzirdēju pie iepriekšējiem likumprojektiem, es sen Saeimā nebiju dzirdējis. Piemēram, par to, ka PVN samazināšana kaut kā palīdzot uzņēmējiem. Vēl arī bija interesanta... nu tāda apšaubāma informācija par to, ka it kā PVN masa, ko iekasē valsts elektroenerģijas un vispār enerģētiskās krīzes dēļ, kopumā kaut kādā veidā tik būtiski palielinās, ka būtu fiskāli pamatoti PVN arī atcelt. Man jāsaka, es gribētu redzēt tos datus, kuros Valaiņa kungs balstās.
Bet tuvāk pie tēmas. Šis konkrētais ir tātad par dabasgāzi, un jāsaka tā - mums ir un būs arvien pieaugošas problēmas nodrošināt dabasgāzes cenas stabilitāti valstī. Ir skaidrs, ka arī mājsaimniecības, vidusslāņa mājsaimniecības, bieži vien izmanto dabasgāzi apkurei, bet jārēķinās, ka tas ir importa resurss no mums ģeopolitiski nedraudzīgas valsts.
Šajā sakarā tas, ko izdarījusi valdība un valdību veidojošās partijas vakar, ir - vienojušās par risinājumu... pagaidu risinājumu šai apkures sezonai tieši attiecībā uz dabasgāzi, fiksējot 34 eiro slieksni par megavatstundu attiecībā uz dabasgāzes cenu mājsaimniecībām (tas ir tātad bez PVN). Un tas ir tas cenu līmenis, kas bija aktuāls no pagājušā gada vasaras līdz ziemai. Līdz ar to pilnībā noņemas un kļūst neaktuāls jautājums par kādu citu atbalsta mehānismu, jo ir doma šo cenu faktiski iesaldēt.
Tas nav ideālākais risinājums brīvā tirgus ekonomikā, bet te ir viena lieta. Dabasgāzei, piemēram, nav ne OIK, ko atcelt, ne arī kādu citu vērā ņemamu maksājumu. Jā, ir maksa par pieslēgumu un tā tālāk, bet nav tādā apmērā dažādu pieskaitāmo maksājumu, kādi, piemēram, ir elektroenerģijai. Tas arī, pateicoties valdībai un koalīcijas partijām, nākamotrdien tiks pieņemts, ka šīm komponentēm tiks piemērota 100 procentu atlaide, jau sākot no janvāra. Un tas, manuprāt, būs kaut kas nebijis. Tātad iedzīvotāji arī OIK vairs neredzēs savos rēķinos vismaz līdz vasarai, cik nu tas tur ir palicis.
Bet par to dabasgāzi. Tas objektīvi ir komfortabls apkures veids. Protams, arī mani radinieki dabasgāzi izmanto apkurei. Tāda ir Latvijā bijusi tā enerģētikas politika, bet diemžēl uz piegāžu stabilitāti, uz cenu līmeņa stabilitāti nevar paļauties. Ir jārēķinās, ka šajā apkures sezonā valdība nodrošinās šo, nu, es teiktu, varbūt ne ideālo kompensācijas mehānismu, faktiski iesaldējot cenu pagājušā gada līmenī, kas visiem bija pieņemami, bet nākamajā apkures sezonā varētu būt vēl lielākas problēmas vai arī problēmas varētu būt arī tiem, kas gāzi izmanto vasarā, piemēram, siltā ūdens uzsildīšanai, ne tikai apkurei, jo... Kā jau es teicu, ir zināms... varbūt reti kurš nezina par tām problēmām un agresiju, ko mūsu kaimiņš šobrīd izrāda civilizētās Eiropas virzienā.
Protams, dabasgāze ir viens no resursiem, kas tiek tirgots un kas potenciāli... par kuru ir jāmaksā nauda. Varētu izraisīties dažādas problēmas. Varētu rasties arī transakciju problēmas, sankciju problēmas, un līdz ar to tā cena... Nu, šis ir resurss, uz ko ilgtermiņā nevarēs paļauties.
Tā ka par to ir jādomā arī vidusslāņa mājsaimniecībām, kā no tā tikt vaļā. Alternatīva, protams, - gaidīt kaut kādu X brīdi, bet šobrīd ir risinājums no valdības.
Es aicinu noraidīt šo likumprojektu, jo tas ir kļuvis absolūti neaktuāls no nākamās otrdienas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta... Es atvainojos.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Jā, patiešām es runāšu “par” šo likumprojektu un atļaušos nepiekrist kolēģa Feldmana kunga teiktajam, ka šeit ir kāds populisms. Es domāju, jums šobrīd ļoti patīk saukt ikvienu opozīcijas priekšlikumu par populismu.
Es gribētu teikt, ka tā ir savā ziņā tāda vājuma pazīme, kas nāk no valdības, mēģinot iestāstīt, ka viss, ko viņi dara, ir labi un tas, ko dara opozīcija, ir slikti. Bet, es domāju, ikviens iedzīvotājs savā rēķinā... var novērtēt, cik labi ir strādājusi valdība un vai tiešām šie piedāvājumi, kurus mēs piedāvājam, kurus atbalsta tai skaitā uzņēmēji, Latvijā zināmi uzņēmēji, tai skaitā enerģētikas eksperti, uzskatot, ka tomēr tas ir risinājums, kas dod tūlītēju efektu... Ja jūs sakāt, ka dabasgāzi... tas nav jautājums, par kuru būtu jārunā, es gan uzskatu, ka tas ir jautājums, par kuru jārunā, jo viennozīmīgi, es domāju, neviens nevar pateikt, ka dabasgāze rīt vai parīt, vai pēc gada, vai diviem gadiem beigsies. Mēs neesam gatavi tādām izmaiņām, jo patērētāju loks ir milzīgs. Tās ir veselas pilsētas. Daugavpils, Olaine, kur nule kā nāca paziņojums, ka 2,6 reizes paaugstināsies tarifs.
Protams, jā, šie risinājumi... Piekrītu, šie risinājumi kaut kādā veidā uzlabotu cenu lēcienu un šos ekstrēmos... kas šobrīd veidojas, novērsīs, bet tajā pašā laikā, es domāju, mums būs virkne uzņēmēju, kuriem šobrīd nekāda tāda skaidra palīdzība no jūsu puses netiek piedāvāta. Un tas ir jautājums, par kuru valdībai ir jādomā, kaut šis priekšlikums tomēr kaut kādu risinājumu dod.
Tas pats ir attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli. Šobrīd no tiem cilvēkiem, kuri ir spiesti maksāt šos lielos rēķinus... un te es vairāk runāju par uzņēmējiem, kuriem varbūt nav iespējas nomainīt apkures katlus straujā veidā, ne visiem tāda iespēja ir... Šiem cilvēkiem šobrīd risinājuma no valdības puses līdz galam īsti nav, un jūs arī tādu nepiedāvājat. Jūs stāstāt, ka te apkārt staigā populisti, kaut ko piedāvā. Šis ir konkrēts piedāvājums. Arī tiem šķeldas katliem, piemēram, es nezinu, Jelgavā, pie lielākiem mīnusiem tāpat tiek piekurināts ar gāzi, un tā ir ikvienā šķeldas stacijā. Man grūti iedomāties, vai vispār ir kāda šķeldas stacija, kur tā nenotiek. Tas tā notiek, un tā ir tehnoloģiska vajadzība tā darīt.
Kolēģi, šis piedāvājums arī (Skaņas pārrāvums.)... Jūs varat stāstīt par kaut kādiem fiskāliem rāmjiem, vēl kaut ko. Es pilnīgi saprastu, ja to darītu, es nezinu, kolēģi, nu, pieredzējuši politiķi, kas kaut kādā veidā ir ievērojuši kaut kādus fiskālos rāmjus... Šī valdība, kolēģi, ir miljardus aizņēmusies anormāli vienkārši, tā kā neviens cits pirms tam. Ja valdība ir spējusi aizņemties četrus piecus miljardus ļoti īsā laikā, jūs varat šodien apgalvot, ka visa tā nauda ir izlietota mērķtiecīgi un vajadzīgi?
Es domāju, par to ir ļoti liels jautājums, kā šī nauda ir izklenderēta. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jautājums, paskatoties uz to, kas ir bijis veselības sistēmā, kāda nauda ir ieguldīta un kur tā ir palikusi. Visi viens uz otru skatās un brīnās. Fiskālās politikas šīs valdības laikā, kopš sākās kovids, absolūti nav nekādas. Tad, kad nepieciešams palīdzības mehānisms iedzīvotājiem, tad fiskālie politiķi, kurus es atļautos saukt par populistiem, šobrīd sāk runāt to, ka mums ir fiskālie rāmji, mums jādomā par to, ka tā nauda būs kaut kad jāatdod, un tie cilvēki gan jau samaksās to paaugstināto PVN, lai mums kaut kādi lielāki ieņēmumi nāktu budžetā.
Kolēģi, mēs piedāvājam terminētu risinājumu, tajā skaitā arī dabasgāzei, palīdzot vēl vairāk iedzīvotājiem samazināt rēķinus šajā ziemas sezonā. Tas ir tas, kas, manuprāt, ir arī... ko iedzīvotājiem vajag, tas ir tas, ko iedzīvotāji arī sagaida no šīs valdības, no Saeimas kopumā.
Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1295/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 34, pret - 50, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Možvillo, Sprūdes, Petravičas, Švecovas un Stepaņenko iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1296/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Pūce.
J. Pūce (AP!).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man nav ļoti daudz, ko piebilst jau iepriekšējiem runātājiem. Daudzi no šodien izskatītajiem likumprojektiem pēc sava satura faktiski ir vienādi, un mēģinājumi atrast risinājumus ir ļoti līdzīgi.
Jāsaka, ka šis konkrētais likumprojekts no tiem, kas pirms tam tika izskatīti, atšķiras varbūt tikai ar vienu tādu interesantu niansi, proti, likumprojekta autori paredz, ka pievienotās vērtības nodokļa samazinājums būs spēkā no pagājušā gada februāra, kas ir ļoti grūti iedomājams, - kā PVN attiecināšanas sistēmā vispār varētu realizēt šādu normu.
Kopumā ņemot, iepriekšējo... kolēģu argumenti par trūkumiem minētajā piedāvājumā attiecas arī uz šo likumu. Valdību veidojošās partijas ir vienojušās par Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas sagatavoto priekšlikumu attiecībā uz to, kā labāk risināt energocenu krīzi. Tuvākajā laikā tas arī nonāks Saeimas dienaskārtībā, tad arī par to varēsim balsot un atbalstīt.
Es aicinu šo likumprojektu komisijai nenodot.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies! Kolēģi, reflektējot uz Pūces kunga teikto, man jāatvainojas (tā noteikti ir drukas kļūda), jo doma bija no šī gada 1. februāra ieviest reducēto pievienotās vērtības nodokļa likmi.
Ar ko priekšlikums ir saistīts? Ar to, ka energoresursu cenas strauji kāpj ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Mājsaimniecības, ģimenes, uzņēmēji, organizācijas pieprasa valdībai un politiķiem, risinot energokrīzi, rīkoties nekavējoties.
Latvijā valdība diskutē. Novembrī diskutē, decembrī diskutē. Janvārī beidzot parādījās pirmie atbalstošie pasākumi, un spiediena dēļ beidzot arī valdība tagad, jau janvāra beigās, risinot energokrīzi, ir gatava piedāvāt pabalstus izdalošu politikas virzienu. Kas notiek kaimiņvalstīs?
Polijā atcēla akcīzes nodokli elektrībai, samazināja PVN elektrībai, dabasgāzei un apkurei. Polija, neskatoties uz Eiropas Komisijas pēdējo brīdinājumu par ogļraktuves “KWB Turów” darbības apturēšanu, turpina to izmantot - iegūt ogles un izmantot tās elektrības ražošanai.
Vācija ieviesa pasākumus mājsaimniecību aizsardzībai, piešķirot atbalstu gan apkurei, gan samazinot nodokļu likmes enerģētikas produktiem.
Francija atbalsta īstermiņa pasākumus, kas vērsti uz mājsaimniecībām, ražotājiem. Ieviesa maksājumu atlikšanu, nodokļu samazinājumu, papildu finansējumus pašvaldību budžetiem.
Itālija izstrādāja un jau ievieš pasākumu paketi 63 miljardu apmērā mājsaimniecībām un nodokļu apjoma samazinājumam... maksājumu atlikšanai trīs miljardu apjomā.
Ungārija noslēdza divpusējus līgumus, ieviesa regulējumu pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem.
Lietuva, Beļģija un citas valstis regulē elektroenerģijas cenas. Norvēģija ir fiksējusi ražotājiem elektroenerģijas izmaksas.
Kas notiek Latvijā? Samazinājums sadales pakalpojumiem, atceltais OIK? Valdības koalīcija tikai turpina diskusijas. Un premjers turpina analizēt. Beidzot šonedēļ pasaka: jā, 250 miljoni ir atrasti.
Kolēģi, mēs pagājušogad un šogad arī, tajā skaitā... jau 50 miljonus... kopumā 340 miljonus ieguldījām airBaltic. Mums Liepājas cietums izmaksās 146 miljonus. Saeimas ēkas remonts maksās 34 miljonus.
Kolēģi, kādus pasākumus mēs pamatā atbalstām? Par ko mēs domājam? Par ko valdība domā, ko tā dara, un kā tā rīkojas? Īstermiņa atbalsts tiks sniegts, kompensējot elektrības sadales pakalpojumus... obligātā iepirkuma komponentē, taču VARAM uzspiež (un Pūces kungs to atbalsta) pāreju no dabasgāzes uz saules baterijām.
Vai mēneša laikā izstrādāt Ministru kabineta noteikumus, kas lobē saules... es atvainojos, saules paneļu ražošanu un uzstādīšanu, ir nopietns risinājums Latvijas tautsaimniecībai? Ir nopietns risinājums uzņēmumiem, kas pašlaik (salīdzinājumā ar uzņēmumiem, kas atrodas Polijā, Lietuvā, Ungārijā un pat Norvēģijā) atrodas krietni neizdevīgās pozīcijās? Vai jūs nopietni uzskatāt, ka šie piedāvājumi un pabalstu politika ir tā, kas nodrošinās sabiedrības konkurētspēju? Es uzskatu, ka ar esošo piedāvājumu paketi tas nav iespējams.
Tāpēc es arī lūdzu atbalstīt mērķtiecīgu un kontrolētu nodokļa samazinātas likmes piemērošanu... pievienotās vērtības... jomai un attiecīgi nodrošināt ne tikai mājsaimniecību konkurētspēju, bet arī ražojošo uzņēmumu konkurētspēju, tautsaimniecības konkurētspēju un arī attiecīgi visas sabiedrības noturēšanu normālā ekonomiskajā līmenī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1296/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 30, pret - 48, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Petravičas, Možvillo, Švecovas, Stepaņenko un Tavara iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Vai kāds no kolēģiem atceras nemierus, kuru rezultātā pie varas nāca jauni politiskie spēki, tajā skaitā arī “Vienotība”, arī Zatlera kungs kļuva par... premjerministru... un attiecīgi ļoti plaši sociālie nemieri izraisīja nepieciešamību piedāvāt nestandarta risinājumus, tajā skaitā arī risinājumus, kuriem vajadzēja stabilizēt tautsaimniecību?
Viens no piedāvājumiem, ko 2010. gadā valdība izskatīja un ieviesa, bija tieši akcīzes nodokļa atvieglojumi, arī terminētie, lai varētu nodrošināt stabilitāti, lai varētu samazināt inflācijas kāpumu un lai tiktu ievērotas visas sabiedrības intereses, un nenotiktu vēl dziļāki un nopietnāki sociālie nemieri. Ja kāds domā, ka pašlaik Latvija neatrodas uz plaša sociālās neapmierinātības sliekšņa, viņš maldās.
Ko es ar to gribu pateikt? Ja turīgākas un ekonomiski attīstītākas valstis ir jau ieviesušas un piemēro nodokļu atvieglojumus kopā ar citiem atbalsta pasākumiem maznodrošinātajām grupām... bet mūsu valdība vēl aizvien analizē, diskutē un veido viedokļus, un apmainās ar viedokļiem... tad kāpēc mēs turpinām gulēt?! Ir nepieciešams spiediens - nepieciešams spiediens uz valdību arī no opozīcijas, lai panāktu aktīvāku rīcību, aizsargājot tautsaimniecības intereses, aizsargājot sabiedrības intereses.
Ar trūcīgu sabiedrību viegli manipulēt. Uz nabadzības sliekšņa esošie cilvēki ir priecīgi, ja saņem kaut mazu pabalstu un var segt primārās vajadzības, ko arī piedāvā valdība. Tā aizņemto un nodokļu maksātāju naudu pārdala pabalstos un uzskata, ka tāda politika ir risinājums esošajā situācijā. Pēc būtības viņi pamet mazu kauliņu cilvēkiem, lai tikai nomierinās, un turpina pārdalīt aizņemtos un Eiropas Savienības naudas līdzekļus sev pietuvinātām kompānijām un uzņēmumiem.
Turīga sabiedrība ir prasīga, tā prot rēķināt, sekot līdzi notiekošajam un uzdot neērtus jautājumus. Iespējams, tieši tāpēc valdība izvēlas atbalstīt trūcīgos, nevis veidot sistēmu, kad visa sabiedrība kļūst turīga, kad uzņēmējdarbība attīstās un kļūst konkurētspējīga. Turīgi cilvēki - gudri cilvēki.
Kamēr citas valstis, tādas kā Polija, Lietuva, Norvēģija, ievieš un atbalsta savus uzņēmumus un tautsaimniecību, Latvija ar katru dienu attālinās un padziļinās plaisa, kas samazina ekonomisko aktivitāti un kas samazina arī labklājības līmeni. Kā jūs, valdība, plānojat realizēt industriālo politiku, par kuru jūs ļoti skaisti paziņojāt iepriekšējā gadā? Kā vispār var industrializāciju veikt ar tādām cenām un ar pabalstu politikas realizēšanu tautsaimniecībā?!
Reflektējot uz Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova kunga filozofiskajiem spriedelējumiem par valdības atbildību, par aizņēmumiem - miljardiem, kas ir aizņemti -, gribas atgādināt, ka šos aizņemtos naudas līdzekļus būs spiesti atdot mūsu bērni un mazbērni.
Kādā veidā Latvijā saražotā produkcija būs spējīga konkurēt ar citu valstu saražoto produkciju, ja valdība nepiedāvā energoresursu cenu stabilizāciju, adekvātus pasākumus? Un akcīzes nodokļa samazinājums ir tas pasākums, kas var nodrošināt ekonomisko konkurētspēju un tautsaimniecības stabilizēšanu šajos apstākļos.
Bet ko var gaidīt no valdošās koalīcijas politiķiem un viņu ieceltajiem ierēdņiem, kas iemācījušies klanīties Briseles koridoros un paklausīgi izpildīt - par 200 procentiem! - bez iebildumiem visas Briseles prasības, un politiskās elites, kura savu personīgo finansiālo un politisko kapitālu izveidoja, pārveidojot un pārdalot Eiropas Savienības fondu naudas līdzekļus. Diemžēl absolūta arogance, turpinot imitēt aktīvu darbību.
Lūdzu opozīciju un arī domājošos pozīcijas deputātus atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Labdien! Es domāju, ka tā sauktie pašpasludinātie civilizētie eiropieši šajā Saeimā var droši balsot “pret” šo piedāvājumu... no opozīcijas, viņi var balsot “pret” saviem vēlētājiem, kuriem viņi pirms trim gadiem apsolīja 500 eiro pensijas.
Šodien cilvēki Pierīgas ciematā Ulbrokā saņem rēķinu par divistabu dzīvokli - 290 eiro. Gadu iepriekš par to maksāja četrreiz mazāk.
Civilizētie eiropieši, iedomājieties: jūs atnākat uz Saeimas ēdnīcu, paņemat sev zupiņu, kotleti, kompotu, kaut ko par četriem eiro, jo mūsu, Saeimas, ēdnīcā cenas ir ļoti zemas, bet pie kases pēkšņi jums saka: “Kungs, jūs taču esat turīgs, maksājiet 12 eiro, jo tajā laikā, kad jūs ņēmāt šķīvi, biržas cenas ir palielinājušās par gaļu, par piena produktiem, un jums jāmaksā četrreiz dārgāk.” Ko jūs teiksiet par to? Vai tas ir civilizēti? Vai tas ir eiropeiski? Jautājums - retorisks.
Ir pakalpojumi, no kuriem diemžēl mēs nevaram atteikties... par tiem esam spiesti maksāt. Es savā dzīvoklī, piemēram, varētu dzīvot pat pie 15 grādu temperatūras, bet man nav tehnisku iespēju pazemināt karstā ūdens spiedienu baterijās vai citādā veidā samazināt šo patēriņu.
Tehnoloģiski mēs dzīvojam pie nosacījumiem, ka patērējam tik, cik mums piegādā. Manuprāt, ideja samazināt PVN un kompensēt gāzes cenas ir ļoti normāla un veselīga, jo nodokļu kopējais daudzums būs tikpat liels, kā ieplānots, tīri aritmētiski, ja mēs pat samazinām likmi, bet ar pieaugošu cenu galu galā mēs saņemsim plānoto ieņēmumu daudzumu.
Cienījamie kolēģi! Protams, starp mums atrodas cilvēki, kas figurē ar dažādām Eiropas direktīvām, kuras viņi nenosauc. Protams, tādi cilvēki kā Zakatistovs, Pūce, Feldmans var balsot “pret” opozīcijas piedāvājumu, bet es balsošu “par”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad deputāts Nikolajs Kabanovs, runājot “pret” likumprojekta nodošanu attiecīgajai komisijai, aicināja Saeimu balsot “pret” likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.
Kolēģi, mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 49, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Godātie kolēģi! Vēlos jūs informēt, ka, ņemot vērā gan barikāžu atceres pasākumus, gan komisiju lūgumus par pārtraukumiem, šodien ir plānoti pārtraukumi no pulksten 10.25 līdz 11.20 un no pulksten 12.30 līdz 13.30. Tātad faktiski divi stundu gari pārtraukumi. Pirmais - līdz pulksten 11.20, un otrs pārtraukums ierastajā laikā - no pulksten 12.30 līdz 13.30.
Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā noslēgusies.
Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.20.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes vadītāja. Labdien, godātie kolēģi! Turpinām Saeimas 2022. gada 20. janvāra otro attālināto ārkārtas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Egila Zviedra iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā”.
Nacionālās drošības komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis. Lūdzu!
M. Kučinskis (ZZS).
Labdien, cienītā sēdes vadītāja!
Sēdes vadītāja. Mēs nedzirdam, Kučinska kungs. Nedzirdam. (Pauze.)
Viss kārtībā. Lūdzu! (Pauze.)
Mēs jūs nedzirdam. (Pauze.) Nedzirdam tomēr.
M. Kučinskis. Vai tagad ir dzirdams?
Sēdes vadītāja. Tagad - jā, tagad - brīnišķīgi. Paldies, jā.
M. Kučinskis. Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie deputāti! 2022. gada 8. janvārī Nacionālās drošības padome pieņēma lēmumu ieteikt Saeimai Egila Zviedra kandidatūru iecelšanai Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā. Saeimas Prezidijs 2022. gada 10. janvārī to nosūtīja Nacionālās drošības komisijai, un 2022. gada 12. janvārī Nacionālās drošības komisija vienbalsīgi atbalstīja Egila Zviedra kandidatūru... nosūtīšanai Saeimas sēdē... iecelšanai Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā.
Egils Zviedris. Darba pieredze - 30 gadi šajos dienestos. Satversmes aizsardzības birojā: 2000. gadā viņš kļuvis par SAB Izlūkošanas pārvaldes sevišķi svarīgu lietu inspektoru, 2011. gadā - jau nodaļas priekšnieks, bet kopš 2014. gada ir SAB direktora vietnieks un Izlūkošanas pārvaldes priekšnieks.
Šobrīd pienācis laiks jauniem izaicinājumiem, un komisija guva pārliecību, ka Egils Zviedris var un spēj ieņemt šo amatu un vēl vairāk uzlabot darbu. Lūdzu Saeimu atbalstīt, jo visas frakcijas ir uzklausījušas un, cik es zinu, arī ir paudušas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Paldies, Kučinska kungs.
Sākam debates.
Vārds deputātei Inesei Voikai. Lūdzu!
I. Voika (AP!).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi un sēdes klausītāji! Frakcija “Attīstībai/Par!” šodien balsos “par” Egilu Zviedri kā jauno Satversmes aizsardzības biroja direktoru. Paredzam, ka viņš iegūs pārliecinošu visas Saeimas vairākuma atbalstu.
Ņemot vērā to, ka vēl pirms nedēļas, kad Nacionālās drošības padome izvirzīja Zviedra kunga kandidatūru, mediji nevarēja atrast nevienu viņa fotogrāfiju un bija pieejamas skopas ziņas par viņa biogrāfiju, šodien svarīgi Latvijas sabiedrībai paskaidrot, kādi bijuši apsvērumi atbalstam, izvēloties tieši šo Satversmes aizsardzības biroja vadītāja kandidatūru.
Egils Zviedris ir strādājis Latvijas drošības struktūrās kopš 1992. gada, uzreiz pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Viņa darbs nekad nav bijis publisks, bet Zviedra kungs ir cienīts un labi zināms sadarbības partneriem tepat Latvijā un ieguvis atzinību no sabiedroto valstu dienestiem.
Situācija mūsu reģionā ir nestabila. Svarīgi, lai galvenie uzdevumi SAB kā valsts drošības iestādei izlūkošanā un pretizlūkošanā varētu notikt netraucēti un bez pārtraukumiem. Mums ir pilna pārliecība, ka Zviedra kungs jau no pirmās dienas būs gatavs ar pieredzi un izpratni šīs SAB funkcijas nodrošināt bez jaunam vadītājam parasti vajadzīgās ieskriešanās.
Kas šajā situācijā ir svarīgs apsvērums, kas noteica vadītāja izvēli? Labās organizācijās vadītāji izaug organizācijas iekšienē, un tādu biroju, kas bijis uzticams starptautiskas sadarbības partneris, sargājot ne tikai Latvijas, bet arī NATO noslēpumus, gadu gaitā izveidoja līdzšinējais SAB direktors Jānis Maizītis, pēc kura priekšlaicīgās nāves tagad meklējam jaunu vadītāju, un viņa priekštecis Jānis Kažociņš.
Satversmes aizsardzības birojā Zviedra kungam ir bijusi iespēja izaugsmei - no sevišķi svarīgu lietu inspektora Izlūkošanas pārvaldē šī gadsimta sākumā līdz Izlūkošanas pārvaldes priekšniekam un SAB direktora vietniekam 14 gadus vēlāk.
Kopš pagājušā gada augusta Egils Zviedris ir pārstāvējis SAB vadību Eiropas Savienības un NATO izlūkošanas un drošības dienestu starptautiskajās sanāksmēs. Tieši starptautiskā pieredze, sadarbība ar partneriem nestabilā ģeopolitiskajā situācijā, spēja skaidri paust Latvijas nostāju un radīt izpratni par situāciju no mūsu skatpunkta tuvākajā laikā būs ļoti svarīga. Zviedra kungam ir labas iestrādes šajā jomā, lai veiksmīgi tiktu galā ar šo uzdevumu.
Vairākkārt uzrunās Zviedra kungs, runājot par SAB tālākajiem plāniem, ja tiktu apstiprināts amatā, uzsvēra, ka nav svarīgi, kas vada biroju, jo tā funkcijas un uzdevumus nosaka likums. Šī tēze nebūtu jāsaprot burtiski, jo vadītājam jebkurā organizācijā, bet jo īpaši valsts iestādē ar lielām pilnvarām, kāda ir SAB, ir liela loma. Milzīga nozīme ir viņa profesionalitātei, godaprātam, spējai vadīt kolektīvu, veidot attiecības ar citiem valsts pārvaldē un ārpus tās un būtiski komunicēt ar sabiedrību un skaidrot biroja lēmumus.
Tomēr Zviedra kunga teiktais ir labs atgādinājums tiem, kas veikuši vārdiskus uzbrukumus SAB attiecībā uz valsts noslēpuma pielaižu izsniegšanu valsts amatpersonām, atgādinājums, ka tieši likumā noteiktā valsts aizsardzība nedrīkst tikt pakļauta politiskajai konjuktūrai. Diskusijas, kas uzjundī katru reizi, kad kādai valsts augstākajai amatpersonai tiek atteikts izsniegt atļauju darbam ar valsts noslēpumu, parādās ik pēc laika, un to esam piedzīvojuši arī mēs šajā Saeimā.
Kopš 2018. gada ir mainīta kārtība, dodot iespēju amatpersonām vērsties tiesā un pārsūdzēt iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, persona arī jāinformē par iemesliem, kāpēc tai var tikt liegta pieeja valsts noslēpumam. Un tas ir uzskatāms uzlabojums valsts pielaižu sistēmā.
Egils Zviedris savos plānos ir paudis apņēmību turpināt sistēmas pilnveidošanu, un mēs gaidīsim priekšlikumus.
Un visbeidzot. Kļūstot par SAB direktoru, Egils Zviedris būs arī Latvijas sabiedrības acu priekšā. Mēs negaidām, ka viņu uzreiz atradīsim feisbukā, tviterī, instagramā un tiktokā, taču sagaidām, ka komunikācijā ar Latvijas sabiedrību viņš būs atklāts un atvērts uz dialogu, skaidrojot SAB lēmumus un piedaloties Latvijai svarīgās publiskās diskusijās. Tādu mēs Zviedra kungu esam iepazinuši šajā atlases procesā un vēlam viņam veiksmi atbildīgajā amatā.
Aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam. Lūdzu!
V. Agešins (SASKAŅA).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Nacionālās drošības padome vakantajam Satversmes aizsardzības biroja direktora amatam nesen mūžībā aizgājušā Jāņa Maizīša vietā nolēma virzīt Egilu Zviedri. Nacionālās drošības komisija vienbalsīgi atbalstīja Zviedra kunga kandidatūru.
Satversmes aizsardzības birojs ir iestāde, kas nodarbojas ar ļoti nopietniem jautājumiem: veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, nodrošina valsts noslēpuma, kā arī Eiropas Savienības un NATO klasificētās informācijas aizsardzību. Turklāt Satversmes aizsardzības birojs ir operatīvās darbības subjekts, tāpēc esam ieinteresēti atbalstīt augsta līmeņa profesionāli un politiski neitrālu kandidātu. Šajā amatā nedrīkst nonākt gadījuma cilvēki.
Egils Zviedris valsts drošības iestādēs strādā kopš 1992. gada, Satversmes aizsardzības birojā - kopš 2000. gada. Trīsdesmit gadi sistēmā - tas ir nopietni, liela pieredze dienestā - tas ir svarīgi. Uzskatu, ka šajā situācijā - jo ilgāk esi amatā, jo lielāks svars tevis teiktajam.
Kandidātam ir redzējums par to, kā turpmāk attīstīsies Satversmes aizsardzības birojs, kā arī par nepieciešamajiem darba uzdevumiem, lai birojs spētu nodrošināt rezultātu.
Ja cilvēks pretendē uz šādu amatu un par viņu ir maz informācijas, tas ir ļoti labi, patiesībā - pat apsveicami, jo, manuprāt, viens no draudiem valsts nacionālajai drošībai ir pļāpīgas amatpersonas, kuras regulāri neizmanto iespēju gudri paklusēt. Diemžēl viņi neaizdomājas par riskiem, ko brīžiem var radīt ne pārāk gudra viedokļa paušana. Savukārt citām amatpersonām vienkārši patīk parādīt savu informētību. Uzskatu, ka tomēr nevajag ar nepārdomātiem paziņojumiem tracināt sabiedrību, un aicinu politiķus un cilvēkus politikā to nedarīt. Šinī gadījumā: runāšana - sudrabs, klusēšana - zelts.
Man nav informācijas, kas liecinātu, ka Egils Zviedris īpaši simpatizē kādai vienai politiskajai partijai. Manuprāt, Zviedra kunga atrašanās ārpus interešu grupām - ļoti būtisks faktors. Ja cilvēks, kas pretendē tieši uz šo amatu, ir politiski neitrāls profesionālis, tad viņam ir lielas izredzes tikt ievēlētam.
Satversmes aizsardzības birojam jāstrādā tā, lai cilvēki var justies droši un pārliecināti, ka tā ir iestāde, uz kuru var paļauties. Vienlaikus uzskatu, ka konfliktsituācijas starp vairākām valstīm var efektīvi pārvarēt diplomātiskā ceļā. Lai diplomāti runā un lielgabali klusē!
Ja mēs analizējam un vērtējam terorisma draudus, tad vēlos norādīt uz to, ka Latvija ir viena no drošākajām valstīm pasaulē visdrošāko valstu grupā, esam zemu risku līmenī. Domājam, ka mums jāsāk aktīvi izmantot šo apstākli un pozicionēt Latviju kā visdrošāko vietu Eiropā. Iespējams, pretterorisma drošība var kļūt par Latvijas jauno ideju. Ja mēs šo vēstījumu gudri attīstītu, tad, iespējams, kļūtu pievilcīgāki investoriem, piemēram, no Rietumeiropas. Padomāsim par to!
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, Kučinska kungs, vai vēlaties ko teikt komisijas vārdā?
M. Kučinskis. Komisijas vārdā - vēl viena viņa priekšrocība, kas netika minēta, ir tā, ka viņš jau no šodienas pēc apstiprināšanas var mesties darbā, tāpēc ka viņš šo nozari pārzina, viņam ir arī atbalsts no līdzīgām iestādēm, kādas mums Latvijā vēl ir.
Paldies.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Egila Zviedra iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā”! Lūdzu, balsosim! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Zemgales apgabaltiesas tiesneša Visvalža Sprudzāna atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V. Agešins (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 11. janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Zemgales apgabaltiesas tiesneša Visvalža Sprudzāna atbrīvošanu no tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 27. janvāri atbrīvot Zemgales apgabaltiesas tiesnesi Visvaldi Sprudzānu no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Zemgales apgabaltiesas tiesneša Visvalža Sprudzāna atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jura Freimaņa atbrīvošanu no tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 11. janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jura Freimaņa atbrīvošanu no tiesneša amata”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 4. februāri atbrīvot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Juri Freimani no tiesneša amata pēc paša vēlēšanās.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jura Freimaņa atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Innas Lipšas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 11. janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Innas Lipšas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Innu Lipšu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Innas Lipšas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Lāsmas Lipkinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins. Lūdzu!
V. Agešins (SASKAŅA).
Juridiskās komisijas šā gada 11. janvāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Lāsmas Lipkinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.
Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 7. februāri iecelt Lāsmu Lipkinu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu, Agešina kungs.
Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu “Par Lāsmas Lipkinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Darba kārtībā - trešā sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.
Likumprojekts “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Turpinām likumprojekta “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” izskatīšanu pirms otrā, galīgā, lasījuma. Komisijā saņēmām divus priekšlikumus un izstrādājām arī 3. - komisijas priekšlikumu.
Kolēģi, sāksim izskatīt priekšlikumus.
1. - deputātes Šuplinskas kundzes priekšlikums. Tas paredz, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās Varakļānu novads ietilpst Latgales vēlēšanu apgabalā. Komisijā priekšlikums tika izskatīts un pēc diskusijām noraidīts. Gan jau Šuplinskas kundze izskaidros savu argumentāciju. Bet komisijā pēc debatēm šis priekšlikums netika atbalstīts, tika izstrādāts 3. - komisijas priekšlikums, kas savā ziņā vismaz daļu no šīm problēmām risina.
Paldies Šuplinskas kundzei...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai. Lūdzu!
I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Precīzi norādīja Valaiņa kungs - tiešām komisijā bija diskusija. Atgādināšu diskusijā izmantotos argumentus, kas izskanēja no ļoti dažādu deputātu puses.
Pirmām kārtām tika norādīts, ka piedāvātais priekšlikums... un mans priekšlikums, kas arī tika iesniegts, bija saistīts ar to, ka Varakļānu novads tikmēr, kamēr tas pastāv, ir iekļaujams Latgales vēlēšanu apgabalā. Tātad, pirmkārt, tas ir politisks priekšlikums. Otrkārt, tā ir tradīcija, kas ir bijusi 30 gadu garumā. Treškārt, priekšlikums ir iesniegts tikai tādēļ, lai pārliecinātos, kas ir lielāks Latgales patriots.
Par pirmo. Tātad politisks priekšlikums. Jāņem vērā, ka vairāku notikumu rezultātā ir sanācis tā, ka tieši 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā Latviešu vēsturisko zemju likums. Konkrēti šajā likumā ir ieraksts, līdzīgi kā Satversmes 7. pantā, kas principā ļauj savienot divas Latvijas sistēmā bieži vien nesavienojamas lietas, proti, Satversmes 7. pants runā par vēlēšanu apgabaliem, savukārt Latviešu vēsturisko zemju likuma 4. panta vienpadsmitajā daļā ir noteikts, ka, ja pašvaldībai... valsts teritorijā tiek skatīti jautājumi, kas ir saistīti arī ar teritoriālo piederību, tad primāri ir jārespektē arī šīs kultūrvēsturiskās robežas. Un tas nozīmē tikai to, ka... abi - gan Satversmes pants, gan šis konkrētais likums - šajā brīdī ir stājušies spēkā, un tas nozīmē, ka lēmums, runājot par Saeimas vēlēšanu apgabaliem, šai brīdī nebūtu politisks, bet tieši otrādi - likumdošanā spēkā esošo reglamentējošo dokumentu respektējošs, un otrs - arī vēsturisko patiesumu respektējošs.
Otrs arguments. Tā ir tradīcija 30 gadu garumā. Citstarp - Pūces kungs vairākas reizes uz to norādīja. Es atgādināšu: tā nav tradīcija 30 gadu garumā, tā ir tradīcija no 1954. gada, proti, no tā brīža, kad tieši padomju ideoloģijas iespaidā tika mazināta jelkāda seno pagastu un novadu, jāsaka, teritoriju ierobežošana. Un nez kāpēc tieši šis aspekts, kas ir saistīts ar Varakļāniem, joprojām tiek turpināts, neskatoties uz to, ka arī šobrīd veiktajā aptaujā ir skaidri pierādīts, ka viens no īpatnību faktoriem, kas ir bijis Latgales teritorijai, respektīvi, 2017. gadā... arī šobrīd vairāk nekā 75 procenti iedzīvotāju joprojām lieto latgaliešu valodu, un pat skolēni vecuma posmā līdz 18 gadiem neatkarīgi no tā, ka principā trijās paaudzēs valoda var mirt, saprot un arī saziņā latgaliešu valodu izmanto.
Un 3. priekšlikums - kas ir lielāks Latgales patriots. Aizrādīšu, ka principā Latgali atceras divos gadījumos. Pirmais - tad, kad cilvēki grib dziedāt vai šmakovku dzert. Un otrais - tad, kad nāk vēlēšanas.
Sākšu ar to, kas ir otrais, proti, mēs šogad svinam Saeimas simtgadi. Kad Latvijā divdesmito gadu laikā notika Saeimas vēlēšanas, visas partijas rēķinājās ar Latgali, jo no Latgales nāca lielākais proporcionālais virzāmo deputātu skaits. Šajā brīdī situācija ir absolūti otrāda, vēl vairāk - var teikt, pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, ņemot vērā, ka Latgalē šo darba vietu ir bijis vismazāk, aizplūšana no Latgales teritorijām ir notikusi visstraujāk.
Vēl viens aspekts, kas noteikti jāņem vērā. Varakļāni, kas, kā es jau minēju, arī aptaujā par šo specifiku - valodas zināšanu - ir norādījuši, ka viņi patiešām kultūrvēsturiski un arī ar šo mentālo faktoru pieder pie Latgales, šai brīdī principā Vidzemes vēlēšanu apgabalā nespēj palīdzēt Latgalei specifiski risināt tās problēmas, jo, atgādināšu, Satversmes 7. pants paredzēja tieši šo proporciju no novadiem, lai respektētu arī tās īpatnības - attīstības īpatnības, valodas īpatnības un citas -, kas Latgalē ir specifiskākas nekā citur.
Tas tikai nozīmē to, ka, protams, tā ir ērtāk. Paliekam tikai pie pirmās iezīmes, proti, Latgali izvēlamies tad, kad ir ērti, jo, jānorāda, bieži vien šī robeža - politiskā un dažubrīd arī nacionālā - diemžēl joprojām iet pa Aivieksti. Un tas nozīmē, ka, nepieņemot šo priekšlikumu, joprojām tiek turpināta gan padomju ideoloģijas iesāktā līnija, gan arī tas, kas ir saistīts ar Latgales kā vēlēšanu apgabala tiesību neievērošanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, vai komisijas vārdā ko bildīsiet, Valaiņa kungs?
V. Valainis. Jā, komisijas vārdā - būtiski saprast, ka, likumprojektu iesniedzot, galvenais mērķis ir sniegt skaidru pamatojumu, kāpēc tiek izvēlēts šāds risinājums un pamatā tiek saglabāta tā kārtība, kāda ir pastāvējusi, kā jau Šuplinskas kundze minēja, 30 gadus. Kārtība tiks mainīta tajā brīdī, kad Saeima izdarīs savu izvēli administratīvi teritoriālās reformas kontekstā. Tad arī tiks pieņemts lēmums pēc būtības, kur pieder Varakļānu novads.
Šajā gadījumā komisija pēc diskusijām priekšlikumu noraidīja, bet izstrādāja 3. priekšlikumu, kas skaidri pasaka, ka risinājums, ko Saeimai šobrīd piedāvā, darbosies tikai un vienīgi uz 14. Saeimas vēlēšanām, un par to arī tika panākta vienošanās.
Komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Paldies par skaidrojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Ilgas Šuplinskas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 19, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. Valainis. Kolēģi, līdz ar to turpinām skatīt...
2. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Identisks 1. priekšlikumam. Arī 2. nav atbalstāms. Manuprāt, nav arī balsojams.
Sēdes vadītāja. Jā, tieši tā. Nav balsojams.
V. Valainis. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz noteikt, ka šāds regulējums darbojas tikai uz 14. Saeimas vēlēšanām, pieņemot, ka 14. Saeimai būtu jāatrod risinājums attiecībā uz Varakļānu novadu. Priekšlikums pēc komisijas debatēm ieguva vienprātīgu atbalstu.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt 3. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti balsojumu nav pieprasījuši. Deputāti atbalsta.
V. Valainis. Līdz ar to arī aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Paldies, kolēģi.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ilze Indriksone. Lūdzu!
I. Indriksone (NA).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā”. Gatavojoties otrajam lasījumam, tika saņemti astoņi priekšlikumi.
1. - deputāta Pimenova priekšlikums. Paredz izslēgt pantu, kurā Ministru kabinetam ir pilnvarojums noteikt nozares, kurām sakarā ar Covid‑19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Tātad par manu priekšlikumu.
Covid‑19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums 2. pantā uzdod Ministru kabinetam, izvērtējot ekonomisko situāciju, noteikt kritērijus un kārtību īpašu atbalsta mehānismu piemērošanai nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid‑19 izraisītā krīze. Ministru kabinets, ja nepieciešams, nosaka nozares, kurām sakarā ar Covid‑19 izplatību ir būtiski pasliktinājusies finanšu situācija.
Atbilstīgi Ministru kabineta sniegtajam deleģējumam Ministru kabineta noteikumos Nr. 675 “Noteikumi par atbalsta sniegšanu nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid‑19 krīzes apstākļos” ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 784 2021. gada 30. novembrī un ar noteikumiem Nr. 806 7. decembrī bija izdarīti grozījumi, ar kuriem laika posmā līdz 2022. gada 31. janvārim, tātad šā mēneša beigām, tiesības pieteikties atbalstam algu subsīdijām bija atņemtas gandrīz visiem darba devējiem, pašnodarbinātajām personām, patentmaksas maksātājiem un autoratlīdzību saņēmējiem, izņemot bāru darbības, azartspēļu un derību, izklaides un atpūtas darbības speciālistus, kā arī kultūras iestāžu darbiniekus un māksliniekus.
Tikmēr ir pasliktinājusies finanšu situācija vairākās citās nozarēs. Īpaši cietušas tās nozares, kurās pandēmijas apstākļos uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem ir krasi samazinājies klientu skaits. Pašizolācijā paliekošie un attālināti strādājošie līdzpilsoņi retāk apmeklē kafejnīcas, sarūk motivācija izmantot frizieru, kosmetologu un skaistumkopšanas salonu meistaru pakalpojumus. Tāpat cieš nozares, kuru pakalpojumu izmantošanu klienti atliek, gaidot ārkārtējās situācijas beigas, piemēram, zobu higiēnu. Zobārstu pacienti visbiežāk piesakās ārstēšanai tikai tad, kad ir jau sākušās asas sāpes.
Uz deputātu steidzamo jautājumu “Par atbalstu algu subsīdijām Covid‑19 pandēmijas apstākļos izsludinātajā ārkārtējā situācijā” ekonomikas ministrs atbildēja: ministrija apzinās, ka saimnieciskās darbības veicējiem esošā situācijā var būt ieņēmumu samazinājums, kas lielā mērā saistīts ar aktivitāšu samazināšanos sabiedrībā, taču, ministraprāt, ir jāņem vērā, ka saimnieciskās darbības veicējam, kuram nav tiešo ierobežojumu un ir atļauts veikt saimniecisko darbību, kopš 2020. gada marta ir bijis pietiekami daudz laika, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Es gribētu vienkārši... es saprotu, ka nopietna saruna saistībā ar ministra atbildi uz deputātu jautājumiem ir vēl priekšā, bet mana pirmā reakcija ir šāda - ka vienīgā iespēja, kā pielāgoties mainīgajiem apstākļiem, vienkārši ir mainīt profesiju, ja mēs nerunājam nopietni par to, ka var vienkārši reģistrēties bezdarbnieku biržā.
Man liekas, šī atbilde nav profesionāla un konstruktīva. Valdības piekoptā politika faktiski nozīmē atteikšanos sniegt atbalstu uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem ārkārtējās situācijas laikā. Šī politika ir iespējama tāpēc, ka likumā ir nostiprināts priekšnosacījums, kurš ļauj Ministru kabinetam dažas nozares atbalstīt, bet pārējās - neatbalstīt.
Es uzskatu, ka atbalstam ir jābūt pietiekamam, lai visu nozaru uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem nepieļautu kritisku ieņēmumu kritumu. Tādēļ ir jāatceļ likuma norma, kura dod valdībai iespēju pēc sava ieskata dažas nozares atbalstīt, bet ignorēt citu nozaru prasības.
Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ko bildīsiet, Indriksones kundze?
I. Indriksone. Komisijas vārdā atgādinu, ka šis priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Igora Pimenova priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Indriksone. 2. - finanšu ministra pienākumu izpildītāja ārlietu ministra Rinkēviča priekšlikums, kas paredz risināt jautājumu ar iespēju nodrošināt iespēju pašvaldību kapitālsabiedrībām aizņemties Valsts kasē aizdevumu kurināmā iegādei situācijā, ja pašvaldības uzņēmumam tas ir nepieciešams, lai varētu nodrošināt siltumapgādes pakalpojumu nepārtrauktību, vērtējot šos riskus. Un šis bija Latvijas Pašvaldību savienības rosinājums pagājušā nedēļā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Indriksone. 3. - deputātes Petravičas priekšlikums, kas paredz atkārtoti izmaksāt vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Priekšlikums paredz laika posmā no šī gada 1. februāra līdz ārkārtējās situācijas beigām nodrošināt vienreizēju atbalstu 500 eiro apmērā par katru bērnu.
Šāds priekšlikums tika pieņemts pagājušā gada februārī, balstoties uz atbalsta nepieciešamību ģimenēm ar bērniem - Covid-19 seku pārvarēšanai, kā arī uzticības valdībai vairošanai. Tad saslimstības rādītājs Latvijā bija aptuveni 550. Ņemot vērā, ka tagad šis rādītājs ir vismaz vairāk nekā 1,5 reizes lielāks un negatīva Covid-19 ietekme uz ģimenēm nav mazinājusies, visi iemesli iepriekšējam atbalstam vēl joprojām pastāv.
Un papildus tam jāmin vēl divi iemesli priekšlikuma atbalstam.
Pirmais - patēriņa cenu indeksa, tādējādi arī inflācijas, pieaugums. Salīdzinājumam: indeksa vērtība ar februāri ir pieaugusi par 8,5 procentiem. Un vēl salīdzinājumam: 2008. gada krīzes... šajā pašā laika posmā tas bija 6,3 procenti.
Patēriņa cenu indekss nav vienīgais uztraukumu raisošais ekonomiskais rādītājs. Ar šādiem rādītājiem Latvijas ģimeņu budžets var sarukt tik tālu, ka tām, visticamāk, jāatsakās no ģimenes pieauguma tuvākajā laikā finansiālu iemeslu dēļ, kā arī spēcīgi jāierobežo ģimeņu, it īpaši bērnu, labturība. Abi no valdības iemesliem iepriekšējā pabalsta atbalstīšanai. Jāmin, ka tas neattiecas uz mazsvarīgām precēm, bet attiecas uz gāzi, elektrību, pārtiku un transportu. Margināli atbalsta mehānismi energoresursu cenu kāpuma ietekmes mazināšanai nav pietiekami brīdī, kad ģimenēm ir bērni. Ja valdība šo neuzskata par vajadzību, man nav skaidrs, kā tie izskaidros daudzbērnu ģimenēm vai ģimenēm uz nabadzības sliekšņa...
Un otrs iemesls - ģimenes uzturēšanas izmaksu pieaugums. Papildus iepriekš minētajam jāņem vērā, ka valdības nepārdomāti regresīvo politiku dēļ daudzi ģimenes locekļi ir bijuši spiesti pilnībā vai daļēji atstāt darba vietas vai tērēt ievērojamu daļu savu līdzekļu testu iegādei - teju katrai sociālajai darbībai. Šis ienākumu sarukums vissmagāk skar ģimenes ar bērniem, kurus nepieciešams nodrošināt tādā pašā mērā; it īpaši valsts ģimenes pabalsts ir samazinājies tiem, kuriem šobrīd apgādībā ir viens bērns, bet kārtas skaitlis tam ir trešais vai ceturtais... un tie iepriekš saņēma lielāku valsts ģimenes pabalstu.
Pašreizējie atbalsta mehānismi kā neapliekamais ienākums par apgādībā esošu bērnu pandēmijas un nestabilas ekonomiskās situācijas apstākļos ir nepietiekami, un bieži vien ģimenēm tie nemaz nav pieejami. Ģimeņu finansiālās drošības radīšanai ir nepieciešami bezkompromisa soļi, kas tās nešķiro pēc vakcinācijas stāvokļa, bērnu kārtas skaitļa un citiem valdības izdomātiem parametriem.
Un iepriekš minēto iemeslu dēļ aicinu atbalstīt priekšlikumu par atbalsta piešķiršanu ģimenēm: par katru bērnu - 500 eiro apmērā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā, Indriksones kundze!
I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Ramonas Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 28, pret - 48, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Indriksone. 4. - deputātes Petravičas priekšlikums. Paredz izmaksāt vienreizēju pabalstu 300 eiro apmērā visām tām personām, kuras ir sasniegušas pensijas vecumu vai saņem kādu no pensijām, kā arī apgādnieka zaudējuma atlīdzību vai atlīdzību par darbspēju zaudējumu. Arī šo priekšlikumu komisijā neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Kolēģi! Priekšlikums paredz no šī gada 1. februāra izmaksāt vienreizēju pabalstu 300 eiro apmērā Latvijā dzīvojošai personai, kura laika posmā no 2021. gada 11. oktobra līdz ārkārtējās situācijas beigām ir vecuma, invaliditātes vai apgādnieka pensijas saņēmēja, bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsta saņēmēja vai pabalsta personām ar invaliditāti, kurām nepieciešama kopšana, saņēmēja.
Valdības pašreiz plānotā atbalsta pakete senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti ir izsmiekls un pielīdzināma kabatas naudai skolēniem. Ir jābūt skaidram, ka pie pašreizējās ekonomiskās situācijas 20 eiro mēnesī... valdība nepanāks cerēto finansiālo drošību un uzticību tai.
Valdības nostājai ir jābūt daudz... pretimnākošai divu galveno iemeslu dēļ.
Pirmais. Covid-19 neproporcionāli negatīvi ietekmē šīs cilvēku grupas, sākot ar plānveida veselības pakalpojumu nepieejamību un beidzot ar samazinātu iespēju iesaistīties sabiedrībā un gūt ienākumus. Šo cilvēku grupas... alternatīvas gadījumā, kad valdība tos negrasās atbalstīt... ir teju neeksistējošas. Priekšlikuma atbalstīšana ļautu tiem segt Covid-19 rezultātā radušos neparedzētos izdevumus, nu vismaz līdz ārkārtas situācijas beigām lielākā mērā nodrošinātu iztiku.
Un otrs iemesls ir vispārīgs cenu kāpums precēm un pakalpojumiem. Jau iepriekš norādīju uz satraucošu ekonomisko rādītāju tendenci, kas ievērojami samazinās tieši visneaizsargātāko cilvēku ienākumus. Seniori un cilvēki ar invaliditāti bieži vien nespēj atļauties pirkt preces vairumā vai ekonomēt uz medikamentu izmaksām.
Neskaitāmas reizes esmu saņēmusi vēstules, kurās cilvēki apraksta medikamentu slikto kvalitāti, kuru kompensēšanu... tiem nākas maksāt pašiem. Un šajā situācijā tiem praktiski nākas dzīvot aukstā dzīvoklī un izvēlēties starp normālu ēdienu vai slimību... Un 20 eiro nekādā veidā nespēj segt radušos starpību, tāpēc priekšlikuma noraidīšanas gadījumā koalīcija nolemj cilvēkus nabadzībai.
Ir nepieņemami, ka koalīcija mēģina atbalstīt tikai šauru vēlētāju bloku un veido atbalsta mehānismus tikai tādēļ, lai izskatītos produktīvi.
Aicinu atbalstīt priekšlikumu - senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti izmaksāt vienreizēju pabalstu 300 eiro apmērā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā, Indriksones kundze...?
I. Indriksone. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Ramonas Petravičas priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 33, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Indriksone. 5. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz vienreizēja pabalsta izmaksu 200 eiro apmērā. Un mērķauditorija, mērķgrupa ir tā pati, kas iepriekšējā priekšlikumā. Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es saprotu, visiem noteikti dienas ir diezgan pilnas darbu, un varbūt jūs neesat pamanījuši vēstuli, ko jums ir atsūtījusi Latvijas Pensionāru federācija. Tāpēc es atļaušos pie šī priekšlikuma mazliet paust tās lietas, ko jums norādījusi Latvijas Pensionāru federācija.
Latvijas Pensionāru federācija pirmām kārtām jau pauž bažas un pamatotu satraukumu par neapskaužamo un skaudro situāciju valsts vecuma un invaliditātes pensiju, kā arī par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēju dzīves apstākļiem laikā, kad krasi palielinās cenas pārtikai - maizes izstrādājumiem, piena un graudu produktiem, dārzeņiem un augļiem, pieaug cenas primārās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem.
Tāpat Latvijas Pensionāru federācija uzskata, ka milzīgu satraukumu cilvēkiem šobrīd rada tās gaidas, tās bažas par jauniem rēķiniem par gāzi un elektrību. Daudzi šobrīd ziņo, ka izlīdzinātie mēneša maksājumi par elektrību ir dubultojušies; tas būs jāpārmaksā pēc tam vēl februārī... Pieaug arī komunālie maksājumi un transporta izdevumi. Pašreizējie kompensējošie mehānismi nespēj nosegt straujo dzīves līmeņa pasliktināšanos.
Jau 2021. gadā ļoti daudziem pensiju saņēmējiem pašvaldību sociālie dienesti bija spiesti atteikt mājokļa pabalstu gadījumos, ja mēneša pensijas apmērs pārsniedza 255 eiro.
Nepārdomātu un neizsvērtu pieņemto lēmumu dēļ cilvēkos aug neapmierinātība, papildu slodze un stress. Lai arī tagad uzsākti pieļauto kļūdu daļēji labojumi, taču veciem un slimiem cilvēkiem atkārtoti būs jādodas uz sociālajiem dienestiem iesniegt pieprasīto dokumentu apliecinājumus un izziņas, atkārtoti maksāt par izziņas pasūtīšanu, kā arī tērēt naudu ceļa izdevumiem.
Pastāv godājamu senioru viedoklis, ka pēc godprātīgi veiktā darba cēliena lūgt sociālo palīdzību ir pazemojoši, jo cilvēka cienīgu dzīvi vecumdienās nosaka mūsu valsts pamatlikumi, nepieļaujot trūkumu un nabadzību.
Tā, piemēram, piedāvā senioriem pensijas kompensāciju noteikt pēc Saeimas un valdības atalgojuma kompensācijas principa... attiecībā uz ikgadējo inflāciju.
Latvijas Pensionāru federācija uzskata, ka mūsu valsts augstākajām amatpersonām steidzamības kārtībā jāpieņem lēmums senioru un invalīdu dzīves apstākļu uzlabošanai ārkārtas situācijas laikā, nosakot no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt vienreizēju pabalstu - ne mazāk kā 200 eiro, vienlaikus pasteidzināti izskatīt jautājumus par bāzes pensiju no valsts pamatbudžeta katram pensijas saņēmējam no 2023. gada 1. janvāra, savlaicīgi izstrādājot nepieciešamos normatīvos aktus.
Godātie kolēģi, tas ir Latvijas Pensionāru federācijas viedoklis, ko ir parakstījusi Latvijas Pensionāru federācijas vadība. Šī vēstule ir nosūtīta visiem Saeimas deputātiem. Tā ka, ja pameklēsiet... es ļoti ceru, ka liela daļa esat ar tiem iepazinušies... gan valdības vadītājam, gan Saeimas priekšsēdētājai... un, balstoties uz šo vēstuli, es iesniedzu šo priekšlikumu.
Un šajā sakarā es gribētu teikt, ka tas ir diezgan necienīgi šobrīd... Senioriem uz šo vēstuli pēc būtības ar vakardienas paziņojumu jūs pasakāt, ka situācija šodien ir vairāk nekā divas reizes uzlabojusies pret to situāciju, kāda tā bija pirms gada. Vienreizēji pabalsti - tas nav nekāds jaunums, tas nav nekāds brīnums, tas notiek ne tikai Latvijā, tas notiek arī citās valstīs, tas notiek arī mūsu pašvaldībās. Arī pašvaldības sniedz vienreizējos pabalstus, bet šādā brīdī valstij ir tomēr jāsniedz palīdzīga roka.
Pagājušogad pēc garām diskusijām ar Labklājības ministriju nonācu pie secinājuma, ka tie ir 200 eiro, kas ir nepieciešami cilvēkiem, lai palīdzētu pārvarēt šos grūtos apstākļus, kas bija radušies. Bet piekritīsiet - pagājušogad situācija, salīdzinot ar to, kāda situācija ir šodien, ir pilnīgi diametrāli pretēja; šodien situācija ir daudz smagāka. Kovida izaicinājumi nekur nav pazuduši, tiem ir nākuši klāt inflācijas izaicinājumi, un senioriem piedāvāt 20 eiro mēnesī - es domāju, tas ir smagi par maz, un tas nespēs atrisināt tos jautājumus, ko Latvijas Pensionāru federācija norāda šajā vēstulē. Kā minimums - iepriekšējā gada līmenī, un to arī es piedāvāju šobrīd, kolēģi, jums.
200 eiro - vienreizējais pabalsts plus arī visi pārējie pabalsti, par kuriem jūs runājat. 200 eiro pabalsts - tā būtu cieņpilna attieksme pret mūsu senioriem, kuru neapšaubāmi viņi ir pelnījuši.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es gribētu minēt papildu argumentus pie tiem, ko šī priekšlikuma iesniedzējs Valaiņa kungs, manas frakcijas kolēģis, jau minēja.
Daudzi norādīs uz to, ka mēs tādējādi nepietiekami varam palīdzēt cilvēkiem... no koalīcijas puses... senioriem.
Es gribu teikt, kolēģi, - seniors, Latvijas seniors, un arī visi šiem kritērijiem atbilstoši cilvēki, kuriem šis 200 eiro pabalsts, kas nebūt nav pietiekams, lai seniors, kurš varbūt arī neatbilst trūcīgā vai maznodrošinātā statusam... lai viņš var nomaksāt elektrības rēķinus, kas... Ir teju vairāk nekā 200 procentu pieaugums siltumam... Mēs aizvien dzirdam - jaunas un jaunas pašvaldības, kurās ir vairāk nekā 100 procentu pieaugums... Gāzei ir vairāk nekā 50 procentu pieaugums...
Pārtikas ražotāji katru dienu mums paziņo par jauniem pieaugumiem, tie vairs nav 10 vai 11 procenti, tie jau arī ir mērāmi vairākos desmitos procentu vairākām preču grupām.
Latvijas seniors šo naudiņu, ko valsts viņam var piešķirt, iztērē mums... pie lielajiem nodokļu maksātājiem...
Dārgie koalīcijas deputāti! Šī nauda, ko mēs piešķiram Latvijas senioram, palīdzot viņam pārvarēt, tiešām objektīvi pārvarēt, šo problēmu, kas šobrīd ir, - milzīga inflācija mūsu valstī... viņš šo naudiņu iztērē pie lielajiem nodokļu maksātājiem... Praktiski šī nauda... rezultātā lielākā daļa no šīs naudas atgriežas valsts budžetā netiešā veidā.
Tāpēc, kolēģi, ir jāpalīdz tiešām tām cilvēku grupām, kuras ir stutējušas šo valsti, kuras nav pametušas šo valsti, kuras ir izaudzinājušas savus bērnus, mazbērnus, kuras šobrīd strādā, bet nevar pietiekami... iespējams, arī uzturēt savas mājsaimniecības, tāpēc ka šis izmaksu kāpums ir ekstrēmi liels.
Jūs solījāt, ka būs vēl... skaidri šie atbalsta mehānismi, bet tie aizvien nav ieviesti dzīvē, tas ir tikai solījums.
Mēs atceramies - vēl pirms nedēļas Nacionālās apvienības deputāte Indriksones kundze aicināja noraidīt Zaļo un Zemnieku savienības iesniegto priekšlikumu par cenu iesaldēšanu faktiski un... ka būs risinājums no valdības, bet tas, ko mēs redzējām, bija strīds publiskajā telpā, kur pāris ministru strīdas ar citiem ministriem. Rezultātā kaut kāda vienošanās ir panākta; solīts, iespējams, pareizajā virzienā, bet iedzīvināts nekas vēl nav, tie vēl šobrīd ir tikai tukši solījumi.
Bet, ņemot vērā iepriekšējo, es teikšu tā - dezinformācija, kas izskanēja arī no Saeimas koalīcijas deputātu puses, - par apņemšanos... Šeit konkrēts priekšlikums: pabalsts, atbalsts mūsu senioriem - vismazāk aizsargātajai sabiedrības daļai.
Kolēģi, nu būsim mazliet iejūtīgi, iecietīgi un ar sapratni! Sazināmies, pabraukājam pa reģioniem riņķī, parunājam ar senioriem, kā viņi dzīvo, cik viņi no savas pensijas atstāj par īri, cik viņi samaksā par komunālajiem pakalpojumiem, par rēķiniem. Viņiem jau sen nepaliek pāri nauda medikamentiem.
Šāds vienreizējs pabalsts taisni šādā brīdī, kad apkures sezona ir pilnā plaukumā, kad februārī cilvēki saņems jaunos rēķinus - par janvāri -, kur ir dubultojies tarifs daudziem, kuri jau... tos nav saņēmuši vēl, - tas tiešām būtu kaut neliels atbalsts cilvēkiem, lai kaut kādā ticībā un cerībā varētu sagaidīt pavasari, iespējams, siltāku laiku, kad būs mazāki elektrības un apkures rēķini.
Tāpēc, kolēģi, es pievienojos aicinājumam atbalstīt šo konkrēto priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā, Indriksones kundze...?
I. Indriksone. Komisija 5. - deputāta Valaiņa priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 33, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Indriksone. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta 5. pantu. Komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Indriksone. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumus papildināt ar nosacījumu saistībā ar ārkārtas situācijas pagarinājuma pasākumu turpināšanos šajā gadā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Indriksone. 8. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz izmaksāt kompensācijas par elektroenerģijas cenu, kas pārsniedz 80 eiro par megavatstundu. Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Es paskaidrošu šī priekšlikuma jēgu un būtību.
Mēs ar šo priekšlikumu vēlamies uzdot Ministru kabinetam pienākumu izstrādāt un pieņemt attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas paredzētu to, ka, mēneša cenai pārsniedzot 80 eiro par megavatstundu, iedzīvotājiem tiktu kompensēts pieaugums... 80 procentu apmērā... par to cenas daļu, kas pārsniedz 80 eiro par megavatstundu. Šāds atbalsta instruments būtu tiešs, un tas palīdzētu ikvienam tūlītēji samazināt elektrības rēķinus.
Kolēģi, mēs ar šo priekšlikumu gribam uzsvērt arī to, ka mēs redzam, ka šim būtu jādarbojas ar atpakaļejošu spēku, lai tas ietekmētu arī decembra rēķinus, kurus iedzīvotāji ir saņēmuši šodien. Kolēģi, šāda pieeja nav unikāla; arī mūsu kaimiņvalstī Igaunijā līdzīgi mehānismi tiek īstenoti.
Es aicinu jūs atbalstīt šādu pieeju; tas būtu tūlītējs, ļoti konkrēts mehānisms, kas savā ziņā arī līdzinās tam instrumentam, ko pati valdība šobrīd ir izstrādājusi attiecībā uz siltuma tarifiem, bet ļoti spītīgi atsakās ietekmēt... uz elektrības rēķinu... šim elektrības tarifu pieaugumam...
Respektīvi, siltuma tarifs arī... šos (Nav saklausāms.)... lai noregulētu, tiek piedāvāts noteikt šo vidējo mediānu. Mēs esam piedāvājuši noteikt šo mediānu. Tātad 80 eiro par megavatstundu - tā būtu tā robeža,virs kuras... ja šie rēķini iet virs tā, tad šo izmaksu kompensāciju nosedz no valsts budžeta.
Protams, tas maksātu. Neapšaubāmi - šādam priekšlikumam ir izmaksas. Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, kāda ir biržas cena un kā tā staigā, bet kopumā šāda pieeja - tas ir īstenojams. Tas dotu tūlītēju rezultātu... iedzīvotājiem... viņu rēķinu samaksai; būtu skaidri saprotams valsts atbalsts, un cilvēki šādus rēķinus nemaz nesaņemtu; šobrīd cilvēkiem šie rēķini ir ārprātīgi, nesamaksājami.
Un, manuprāt, valstij šāds... Tieši tāds pats piedāvājums... Mēs vienkārši piedāvājam... jau sākotnēji piedāvājām daudz plašāk paskatīties... ne tikai par siltuma tarifiem, bet arī par elektroenerģiju... Un, manuprāt, tā šobrīd ir galvenā problēma, kura būtu primāri jārisina.
Vēl joprojām uzskatu, ka šobrīd vēl vairāk... Rēķinot šo valdības šībrīža piedāvājumu, kura ietekme ir 250 miljoni... Ir pilnīgi skaidrs, ka šis piedāvājums būs nepietiekams, lai cilvēkiem nosegtu šo dzīves dārdzības pieaugumu. Dzīves dārdzības pieaugums... elektrības rēķiniem... būs lielāks nekā sniegtais atbalsts vienai mājsaimniecībai, lai šo dzīves dārdzību segtu.
Es domāju, pienāks nākamie rēķini, un mēs atkal varēsim atgriezties pie stāstiem, ļoti konkrētiem stāstiem... nu, tad cik... no 90 uz 400 vai no 225 uz 638... nu tad varbūt būs... Tas stāsts būs, ka bija 225, bet šobrīd ir 550. Ko tas maina situācijā? Tas rēķins tāpat ir ārkārtīgi liels.
Šis priekšlikums ļoti skaidri parādītu to, ka viss, kas ir virs šiem 80 eiro par megavatstundu... to tad arī nokompensē, un tad šis pieaugums būtu, nu, robežās... saprāta robežās... nu, 20 procentu... 30 procentu, bet ne jau divas reizes... 400 procenti... uzņēmējiem šie pieaugumi... Nu kā tu vari izskaidrot... kādā veidā viņiem šo samaksāt? Tas nozīmē vienkārši...
Mēs tikko tikāmies ar lauku tūrisma... ar Latvijas Restorānu biedrības vadību, un tur šie stāsti ir diezgan traģiski. Šie rēķini ir tādi, ka šie uzņēmējdarbības veidi... vienkārši veras ciet; tas nav vairs tā, ka darbinieki brauc prom, tas ir tas, ka īpašnieki pārdod un dodas prom... pārdod katlus, pārdod pannas un brauc prom, vienkārši brauc prom, jo viņi šeit... tas nav iespējams - sacept tik daudz kotlešu... nav, kas tās nopērk, lai varētu samaksāt šos rēķinus.
Un tāpat arī iedzīvotājiem. Tie rēķini, kas ir šodien atnākuši, kaut kā ir jāsamaksā. Mēs atbalstīsim SMS kredītus? Šobrīd būs milzu pieprasījums pēc tā, un valdība šo pieprasījumu ir radījusi. Diemžēl.
Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir konkrēts, reāls risinājums. Es domāju, par to nevienam nav šaubu.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Šo priekšlikumu izstrādājusi mūsu frakcija, pieaicinot ekspertus. Un faktiski pēc šī priekšlikuma prezentācijas mēs esam saņēmuši daudzus pozitīvus atzinumus no enerģētikas ekspertiem un ekonomistiem - atzinumus, ka tiešām šis ir priekšlikums, kurš jēgpilni palīdzētu katrai Latvijas mājsaimniecībai, katram ražotājam, īpaši tiem ražotājiem (to skaitā - pārtikas produktu ražotāji), kuru ražošanas process ir ar augstu enerģētisko ietilpību.
Šis priekšlikums paredz šo cenu griestu noteikšanu un (Skaņas defekts.)... šo starpību... 80 procentu apmērā... līdz 30. aprīlim. Tas nebūtu uz ilgiem, ilgiem laikiem; tas būtu līdz 30. aprīlim, kad mēs varam pārskatīt arī apstākļus, kas ir mainījušies Nord Pool biržā... kopējā... faktiski brīvajā tirgū.
Mēs gribam palīdzēt katrai mājsaimniecībai, jo pie pašreizējiem priekšlikumiem, kas, protams, ir labāk nekā nekas un ko pašlaik tikai mutiski ir izteikuši koalīcijas pārstāvji, bet kas vēl nav iedzīvināti, īstenoti dzīvē nekur - tie šobrīd vēl ir tikai solījumi -, ir zināms atbalsts ģimenēm, ir zināms atbalsts dažādiem... kritērijiem, bet tas nepalīdzēs un nemazinās - noteikti nemazinās! - inflāciju. Taisni otrādi - mēs redzēsim, ka pārtikas produktu cenas veikalos turpinās augt, cilvēkiem nāksies no saviem ieņēmumiem maksāt par to pašu preču grozu, ko viņi ir pirkuši iepriekš, būtiski lielāku summu, jo ražošanas izmaksas kāpj. Un tas pats - arī uz katru individuālo fizisko personu, mājsaimniecību. Ne visas mājsaimniecības atbilst zināmiem kritērijiem, bet šie cilvēki, īpaši jaunie cilvēki, kuri studē vai beiguši studēt un tikko kā sākuši strādāt, neskaitās vēl ne trūcīgi, ne maznodrošināti. Un viņiem būs ļoti nopietnas problēmas ar savu... ar šīs ziemas, kā saka, izvilkšanu, izziemošanu.
Kā jau mēs iepriekš dzirdējām no koalīcijas pārstāvjiem, pienāks pavasaris, kļūs siltāk, būs labāk... un tad jau noteikti atkal nāks sēņu laiks... un tamlīdzīgi.
Nē, kolēģi, šis ir jēgpilns risinājums, kas palīdz visiem, jo īpaši, ja mēs gribam visi kopā koncentrēties uz to, lai preču grozs Latvijas sabiedrībai, tai skaitā senioriem (Skaņas defekts.)... ģimenēm un arī tiem cilvēkiem, kuriem vēl nav bērnu... lai šis preču grozs par to naudu, par ko viņi pirka, saglabātos kaut cik līdzvērtīgā apjomā, kā tas ir līdz šim. Un (Skaņas defekts.)... būtiskākā sadaļa, ja mēs runājam par Latvijas ražotājiem.
Mēs pa šo laiku esam tikušies un runājuši ar vairākiem ražotājiem, kam ir enerģijas ietilpīga ražošana, un situācija ir ļoti, ļoti katastrofāla. Mēs esam veikuši salīdzinājumu, kā griestus un cenas regulē citas Eiropas Savienības valstis, ne tikai Eiropas Savienības dalībvalstis. Un šis tiešām ir, mūsuprāt, viens no saturīgākajiem priekšlikumiem.
Ja mēs nevarējām samazināt PVN, kas būtu arī zināms atbalsts uzņēmējiem īstermiņā, raugoties no naudas plūsmas viedokļa, nevis no bilances vērtības viedokļa, bet no naudas plūsmas viedokļa, jo ir svarīgi arī samaksāt rēķinus laikā... PVN samazinājums būtu bijis nopietns atspaids mājsaimniecībām, fiziskajām personām. Bet šajā gadījumā mēs runājam par visu Latvijas tautsaimniecību kopumā, tāpēc es arī pievienojos aicinājumam atbalstīt konkrēto priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā, Indriksones kundze!
I. Indriksone. 8. - deputāta Valaiņa priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 32, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Indriksone. Esam izskatījuši visus astoņus priekšlikumus.
Komisija kopumā atbalstīja likumprojektu virzīšanai Saeimā uz otro, galīgo, lasījumu.
Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 60, pret - 17, atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Ir palikusi viena minūte. Es domāju, ka turpināsim darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.
Dalībnieku reģistrācija ir noslēgusies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 20. janvāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, trešais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis. Lūdzu!
I. Dūrītis (AP!).
Labdien, ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija ir strādājusi pie likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” pirms trešā lasījuma.
Trešajā lasījumā šiem grozījumiem ir tikai viens priekšlikums, kuru ir izveidojusi pati Sociālo un darba lietu komisija.
1. priekšlikums pēc būtības paredz precizēt likuma spēkā stāšanās laiku, proti, nosakot, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā tika atbalstīts.
Lūdzu deputātus atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Dūrītis. Visi priekšlikumi ir izskatīti, tāpēc aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Trauksmes celšanas likums”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce. Lūdzu!
J. Pūce (AP!).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Tātad strādājam ar likumprojektu “Trauksmes celšanas likums” (Nr. 1167/Lp13) trešajā lasījumā.
Uz trešo lasījumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saņēma trīs priekšlikumus, visus no Ministru prezidenta, un visus arī atbalstīja, bet iesim cauri visiem pēc kārtas.
1. - Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa priekšlikums. Precizē likumprojekta 5. panta trešās daļas terminoloģiju, attiecinot atbilstoši direktīvas interpretācijai minētās prasības nevis uz visām publiskās personas institūcijām, bet tikai uz pašvaldības institūcijām. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Pūce. 2. - arī Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta 6. panta piekto daļu, paredzot kārtību, kādā veidā ziņojumu, ko ir iesniedzis trauksmes cēlējs, bet kas nav atzīmēts kā trauksmes cēlēja ziņojums, kompetentā institūcija atzīst par tādu iesniegumu, kas ir trauksmes cēlēja ziņojums. Minētais priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Pūce. 3. - arī Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa priekšlikums. Papildina likumprojekta spēkā stāšanās nosacījumus, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Pūce. Līdz ar to visi priekšlikumi, ko mēs esam izskatījuši komisijā, ir atbalstīti.
Likumprojektu trešajā lasījumā komisija ir atbalstījusi.
Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Trauksmes celšanas likums” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 73, pret - 1, atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju”” (Nr. 1120/Lp13), trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!
M. Šteins (AP!).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi, kolēģes! Labdien, sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju”” (Nr. 1120/Lp13).
Priekšlikumi nav saņemti.
Komisija ir atbalstījusi likumprojektu trešajā lasījumā.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju”” (Nr. 1120/Lp13) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1134/Lp13), trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!
M. Šteins (AP!).
Sveicināti vēlreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā izskatījusi arī likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1134/Lp13).
Saņemti divi priekšlikumi.
1. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. 5. panta otrā daļa paredz, ka policija aizsargā personu tiesības un likumīgās intereses neatkarīgi no personu pilsonības, sociālā, mantiskā un cita stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma un vecuma, izglītības un valodas, attieksmes pret reliģiju, politiskās un citas pārliecības. Minētajā pantā nostiprināts atšķirīgas attieksmes jeb diskriminācijas aizliegums policijas darbā. Priekšlikumā ietvertās normas redakcija veidota pēc līdzības ar Kriminālprocesa likuma 8. pantu un Administratīvā procesa likuma 6. pantu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Aicinu arī Saeimu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieprasījuši balsojumu par šo priekšlikumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 51, pret - 12, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
M. Šteins. 2. - arī ir iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Precizē normu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1134/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1134/Lp13) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Sveicināti! Komisijā esam izskatījuši arī likumprojektu “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā”.
Priekšlikumi trešajam lasījumam nav saņemti.
Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”, trešais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Sveicināti vēlreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešajā lasījumā ir izskatījusi arī likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”.
Ir saņemts viens priekšlikums.
1. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 3. pantu... izslēdzot vārdu “tīšu” un papildinot pēc vārda “dzīvesvietas” ar vārdu “Latvijā”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ļubova Švecova. Lūdzu!
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 1244/Lp13). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi grozījumus.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai novērstu administratīvā sloga palielināšanos uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanai tiem nodokļu maksātājiem, kuriem atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam ir saistoši starptautiskie finanšu pārskatu standarti, tajā skaitā starptautiskais finanšu pārskatu standarts Nr. 9 “Finanšu instrumenti”, vai tiem nodokļu maksātājiem, kuri, pamatojoties uz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 13. pantu, izvēlas atsevišķus finanšu pārskatu posteņus novērtēt un atspoguļot saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.
Ņemot vērā, ka likumprojekta grozījumi ir administratīvo slogu mazinoši, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija tos atbalstīja un lūdz arī Saeimas deputātus atbalstīt minētā likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad deputāti debatēs par likumprojektu nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
Ļ. Švecova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 25. janvāris.
Sēdes vadītāja. Tātad citu priekšlikumu nav.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 25. janvāris.
Paldies.
Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.
J. Cielēns (JK).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 11. janvāra sēdē izskatīja un sagatavoja izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 1284/Lp13) pirmajā lasījumā.
Likumprojekts paredz veikt grozījumus likumā ar mērķi novērst juridisko nenoteiktību, neradīt pārpratumus elektroenerģijas nodokļa maksātājiem. Saskaņā ar Elektroenerģijas nodokļa likuma 6. pantā veiktajiem grozījumiem no 2017. gada 1. janvāra elektroenerģijai tika atcelti elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi. Taču 2020. gadā tika konstatēts, ka elektroenerģijas ražotāji turpina piemērot elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu par elektroenerģiju, ko izmanto elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai, pamatojoties uz Elektroenerģijas nodokļa likuma 7. panta piektās daļas noteikto izņēmumu.
Parasti praksē ir nepieciešams apturēt elektroenerģijas ražošanas procesu, lai veiktu ražošanas iekārtu tehnisko profilaksi. Pēc attiecīgās darbības pabeigšanas elektroenerģijas ražotājam ir nepieciešams apmēram no 10 līdz 15 megavatstundām elektroenerģijas, lai palaistu elektroenerģijas ražošanas iekārtas. Ražošanas iekārtu palaišanai daļa komersantu izmanto pašu saražoto elektroenerģiju, bet citi komersanti (piemēram, koģenerācijas elektrostacijas) ražošanas procesa palaišanai izmanto no kopējā tīkla iepirkto elektroenerģiju.
Ņemot vērā minēto, lai izvairītos no juridiskās nenoteiktības un novērstu pārpratumus elektroenerģijas nodokļa maksātājiem, kā arī lai direktīvā 2003/96/EK noteiktais tiktu korekti pārņemts nacionālajā regulējumā, ar likumprojektu ir paredzēts, pirmkārt, papildināt likuma 6. pantu ar jaunu normu, kas paredz elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumu par elektroenerģiju, kas ir saražota un patērēta paša ražotāja elektroenerģijas ražošanas procesa nodrošināšanai. Elektroenerģijas nodokļa atbrīvojums tiks piemērots tikai par to elektroenerģiju, kura tiks izmantota tieši elektroenerģijas ražošanas procesa palaišanai.
Otrkārt, izteikt likuma 7. panta piekto daļu jaunā redakcijā, lai skaidri noteiktu izņēmumus, kādos gadījumos nodokļu maksātājs nemaksā elektroenerģijas nodokli.
Treškārt, precizēt likuma 9. panta otro daļu, kas paredz atbildību likumā noteiktajiem subjektiem par pārkāpumiem, nosakot arī, ka Latvijas Republikā ir aizliegts izmantot elektroenerģiju, nemaksājot par to nodokli, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi likumprojektu.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti debatēs nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - divas nedēļas - šā gada 3. februāris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 3. februāris.
Paldies.
Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1261/Lp13). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Ko paredz “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””?
Pirmām kārtām tas izriet no Saeimas 2021. gada 25. novembra pieņemtā Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma, kas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums nosaka kārtību, kādā izbeidzams piespiedu dalītais īpašums, kurā atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un zemes gabals. Atsavināšanas tiesības izmantošana šajā likumā noteiktajā kārtībā ļauj daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem iegūt īpašumā atsavināmo zemi, turklāt atsavināšanas tiesības izmantošanai nebūs nepieciešama atsavināmās zemes īpašnieka piekrišana.
Savukārt Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 23. panta septītā daļa noteic, ka ienākumam no tā zemes gabala atsavināšanas, kurš tiek atsavināts saskaņā ar šo likumu, tiek piemērota likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktā speciālā iedzīvotāju ienākuma nodokļa uzlikšanas kārtība. Šī likuma 8. panta trešās daļas 11. punkts noteic, ka pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas. Savukārt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmajā daļā uzskaitīti tie fizisko personu ienākumu veidi, kuri netiek ietverti gada apliekamajā ienākumā un netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Minētajā uzskaitījumā citstarp kā neapliekamais ienākums ir paredzēts ienākums no Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavināmā nekustamā īpašuma, ja minētais īpašums maksātāja īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem.
Ņemot vērā, ka Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 7. pantā norādītā atsavināšanas cena, ko par sev piederošu zemes gabalu vai tā daļu atsavināšanu saņems tās īpašnieks, kas ir uzskatāma par taisnīgu atlīdzību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta kontekstā, likumprojekts paredz papildināt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmo daļu ar normu, kas ir analoģiska likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmās daļas 34.1 punktā ietvertajai normai, proti, nosakot, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un netiek aplikts ar nodokli ienākums no Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavināmā zemes gabala, ja minētais zemes gabals ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem. Tad šī ir būtība.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu pirmajā lasījumā ir izskatījusi un atbalstījusi, tādējādi atbalstot šo principu, ka atsavināmā zeme netiks aplikta ar papildu nodokli.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Frakcija SASKAŅA par šo “Grozījumu likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atturēsies... Tas būs no mūsu puses ļoti svarīgs, bet lielā mērā arī simbolisks solis.
Protams, skatoties uz šo grozījumu likumā no juridiskās puses, it kā viss ir kārtībā, it īpaši kārtībā ir ar Satversmi. To pasvītroja arī šī likumprojekta referents. Bet vai šeit viss ir kārtībā no sociālā taisnīguma viedokļa?
Kā jau tika paskaidrots, tas ir papildu likums tam pamatlikumam, par kuru mēs nobalsojām novembrī, - Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumam. Par to kārtību, pret kuru SASKAŅA skaļi protestēja, jo uzskatījām šo likumu par sasteigtu, joprojām par tādu to uzskatām situācijā, kad valstī ir iesaldētas nekustamā īpašuma un zemes kadastrālās vērtības, situācijā, kad iedzīvotājiem vēlēšanu gadā nav skaidras ne būvju, ne zemes cenas, nav skaidrs arī tas, par kādu cenu viņi, sākoties 2023. gadam, varēs izpirkt to zemi, kas atrodas zem viņu daudzdzīvokļu mājas.
Neskatoties uz visiem mūsu argumentiem, Saeima izšķīrās nobalsot par Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu. Tagad jau ir skaidrs... un daži šī stāsta personāži neslēpj prieku par to, kam par labu tika pieņemts šis likums tādā veidā, kādā tas ir pieņemts.
Atgādināšu, ka saskaņā ar šo likumu par dalītā īpašuma izbeigšanu cilvēkiem būs jāsamaksā 100 procenti no zemes kadastrālās vērtības. Pirmām kārtām atgādināšu, ka saskaņā ar neatkarīgu vērtētāju statistiku pašlaik tirgus vērtība, tirgus cena, šīm zemēm ir aptuveni 30 procenti no to kadastrālās vērtības, toties Saeima nobalsoja par to, ka iedzīvotājiem no savas kabatas būs jāšķiras no 100 procentiem šīs kadastrālās vērtības.
Atklāšu vēl vienu noslēpumu, ka sākotnēji zemes īpašnieki no iedzīvotājiem ļoti vēlējās saņemt nevis 100 procentus no zemes kadastrālās vērtības kā izpirkumu, bet 118 procentus. Un tieši šis grozījums, par kuru jūs tagad balsosiet, ir daļa no tās ieceres - no zemes īpašnieku ieceres un cerības dabūt pēc iespējas maksimāli... izspiest no šīs situācijas, kuru veidoja pati valsts deviņdesmito gadu sākumā un pēc tam vēl ar vairākiem lēmumiem turpināja padarīt šo biznesu... Tagad tas ir bizness, ko neslēpj arī lielākie šī tirgus sektora spēlētāji. Valsts padarīja to par ļoti, ļoti ienesīgu un labvēlīgu... par ko brīnījās Satversmes tiesa, kura izskatīja vienu no strīdīgajiem jautājumiem... dalītā īpašuma jautājumam. Arī Satversmes tiesa un daži Satversmes tiesas tiesneši uz to bija norādījuši.
Vienīgā problēma... kas palīdzēja tomēr risināt piespiedu nomas jautājumu (un paldies, ka Saeima pagājušogad pieņēma citu likumu, kurš paredz šī gada 1. janvārī sākt īstu piespiedu nomas reformu, nomainot to ar likumisko zemes lietošanas kārtību, kas pēc būtības ir servitūts)... tikai šis otrais likums zināmā veidā līdzsvaroja to kārtējo netaisnīgumu, kuru paredz Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums.
Vēlreiz atkārtošu: mēs vēlamies atbrīvot zemju īpašniekus, kuriem pieder konkrēts zemes gabals, no iedzīvotāju ienākuma... iemaksas. Ko mēs tādā veidā darām? Mēs palielinām šo cilvēku ienākumus.
Izlasiet, lūdzu, rūpīgi šī likumprojekta anotāciju. Tur tā arī ir rakstīts, ka šis likumprojekts ir labvēlīgs zemes īpašniekiem. Paldies par īstajiem vārdiem! Bet pirmais teikums anotācijas otrajā nodaļā norāda uz to, ka šis likumprojekts skar vairāk nekā 100 tūkstošu dzīvokļu īpašniekus. Pēc visām aplēsēm tās ir līdz 300 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju intereses. Vai šis likumprojekts jebkādā veidā uzlabo šo cilvēku materiālo stāvokli, interešu ievērošanu? Nē.
Nākamais likumprojekts it kā kaut ko dara viņu labā, pasakot: nē, mēs pievērsim acis uz to, ka... ja pat zemes īpašniekam ir nekustamā īpašuma nodokļa parādi, tas netraucēs pārreģistrēt izpērkamo zemi uz dzīvokļu īpašnieku vārdiem. Bet, protams, materiālo pusi šiem dzīvokļu īpašniekiem arī otrais likumprojekts neuzlabos.
Vēlreiz atkārtošu: no juridiskā viedokļa viss ir kārtībā, jo šeit tiek pielietota analoģija ar tiem zemes gabaliem, kurus izpērk, piemēram, valsts vai pašvaldība sabiedrības interesēs. Šajā gadījumā arī viss būtu kārtībā, ja primāri šīs sabiedrības intereses būtu ievērotas jau pamatlikumā - Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumā.
Sakarā ar to, ka Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma pamatā ir klajas netaisnības turpinājums, “Saskaņa” sociāldemokrātiskās partijas frakcija nevar balsot par tādu likumprojektu. Ja par pamatlikumu mēs bijām “pret”, tad par šo pavadošo dokumentu, ņemot vērā to, ka šeit tomēr ir skarta satversmība, mēs atturēsimies... Un mūsu balsojums būs simbolisks. Mēs atbalstām dzīvokļu īpašniekus, jo zemes īpašniekiem viss jau tika kompensēts pa šiem ilgajiem gadiem, kad dzīvokļu īpašnieki maksāja piespiedu nomu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es īpaši vēršos pie tiem kolēģiem, kas pēdējās dienās ir bijuši ļoti aktīvi visās debatēs attiecībā uz to, kā labāk Latvijas iedzīvotājiem kompensēt elektroenerģijas, gāzes un citu energoresursu cenu straujo kāpumu. Es īpaši vēršos pie tiem kolēģiem, kas tik ļoti kritizēja piedāvājumu samazināt visiem, protams, pievienotās vērtības nodokļa likmi, to pamatojot ar to, ka taču tādā gadījumā visvairāk iegūs tie cilvēki, kuriem ir privātmājas ar baseiniem.
Nu, lūk, kolēģi, kaut kā šodien un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kur tika skatīts šis likumprojekts, jūs klusējat, lai gan šis likumprojekts piedāvā atbrīvot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa zemes īpašnieku ienākumus, ko viņi iegūs, risinot piespiedu kārtā šo dalītā īpašuma problēmu.
Tātad vēlreiz. Pēc iepriekšējās kārtības šiem zemes īpašniekiem, saņemot maksājumus no daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem par savas zemes, tā teikt, piespiedu iznomāšanu, šiem ienākumiem tika piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tagad, saņemot pēc būtības šīs kadastrālās vērtības... vērtību, proti, šo pilno... tuvu pie tirgus cenas, valdība saka, ka zemes īpašnieki jāatbrīvo no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Jums, kolēģi, gadījumā tas nešķiet nekas dīvains? Kā var augām dienām runāt, ka nav pieļaujami piešķirt privātmāju īpašniekiem to daļu, ko viņi iegūs no PVN samazināšanas energoresursiem, un tad ar vienu plašu žestu vairākiem tūkstošiem zemes īpašnieku, kas pavisam noteikti nav mūsu sabiedrības trūcīgākā daļa, piešķirt... mēs pat nezinām, cik daudz naudas, atbrīvojot no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas?
Ja paskatīsiet likumprojekta anotāciju, jūs redzēsiet, ka šis likumprojekts apgalvo, ka tam nav tiešas ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem. Tā ir melošana. Tā ir dezinformācija un melošana. Protams, tam ir ietekme. Un Finanšu ministrija šo ietekmi pat nav aprēķinājusi. Šajā anotācijā pat nav pateikts, cik liela ir šī dāvana zemes īpašniekiem. Vai jums nav kauna, kolēģi? Es vēršos pie tiem kolēģiem, kuri tik skaļi runāja par sociālo taisnīgumu, par to, ka vajag moderni, taisnīgi, gudri... un kuri acīmredzot tagad, pēc kādas koalīcijas vienošanās, balsos “par” šo likumprojektu. Vai jums nav kauna? Vai tā nav - maigākajā gadījumā - milzīga divkosība? Varbūt vajadzētu tomēr painteresēties, cik liela ir tā dāvana zemes īpašniekiem, kas tiek ietverta šajā likumprojektā.
Aicinu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds debatēs deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Paldies. Cienījamie kolēģi, šai dāvanai ir sava cena, un tā ir nosaukta likumā par piespiedu nomas izbeigšanu. Tur ir kaut provizoriski, bet tomēr minēts, ka šis projekts kopumā izmaksās “laimīgajiem” pircējiem no 170 līdz 250 miljoniem eiro. Tas ir tas apjoms, no kura mēs gribam atbrīvot “laimīgos” pārdevējus... no nodokļa nomaksas. Ļoti vienkārši var izrēķināt, cik tas maksā. Tas ir punkts viens.
Punkts divi. Šeit ir minēti 60 mēneši. Lielākās darbības šinī jomā ir notikušas jau pietiekami sen. Dabīgi, tās turpinās, bet tas tirgus jau ir sadalīts un pārdalīts. Līdz ar šo normu absolūtais zemes īpašnieku vairākums ir pakļauts šai prasībai.
Un trešais. Tiešām, kā jau šodien tika minēts, zemes īpašnieki - lielākais vairākums, ne visi, dabīgi, jo tāpat kā jebkurā biznesā ir veiksmīgi un arī neveiksmīgi darboņi, - pamatā ir atguvuši visus savus ieguldījumus, pat arī to nesen ieviesto nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu no zemes īpašnieka puses. Līdz ar to arī nākamais likumprojekts zināmā mērā skar nevis ieguvējus, pircējus, bet pārdevējus, jo tieši viņiem radās nodokļu parādi par nesamaksātajiem nodokļiem.
Tiešām šis likumprojekts ir ļoti, es teiktu, nesociāls un arī ne īpaši labi pārdomāts. Galu galā - tas nestimulēs un neveicinās pašas problēmas risināšanu.
Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Znotiņa kungs, komisijas vārdā...?
R. Znotiņš. Kolēģi, komisijas vārdā varu tikai piebilst to, ka klāt bija arī Finanšu ministrijas pārstāvji. Viņi apliecināja, ka šis likumprojekts ir tapis, saskaņojot Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas viedokļus, un mērķis, kā jau daži kolēģi izteicās debatēs, ir veicināt piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu. Šis piedāvātais instruments ir tāds, kurš palīdz šo procesu veikt.
Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 55, pret - 5, atturas - 17. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 3. februāris.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 3. februāris.
Paldies.
Nākamais - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 1262/Lp13).
Arī šis likumprojekts ir saistīts ar 2021. gada 25. novembrī pieņemto Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu. Un ko tad šie konkrētie grozījumi paredz? Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 21. panta ceturtā daļa noteic, ka, nostiprinot zemesgrāmatā dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināto zemi, tiek piemērota likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteiktā speciālā kārtība attiecībā uz nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas reģistrāciju zemesgrāmatā.
Lai veicinātu Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 2. panta pirmajā daļā nostiprinātā likuma mērķa -nodrošināt iespēju izbeigt piespiedu dalīto īpašumu un izveidot vienotu nekustamo īpašumu Civillikuma 968. panta izpratnē - sasniegšanu un lai neapgrūtinātu dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz atsavināto zemi, piespiedu dalītā īpašuma zemes gabala īpašnieka nekustamā īpašuma nodokļa parāda gadījumā likumprojekts paredz likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 9. panta ceturto daļu papildināt ar normu, nosakot, ka minētā panta trešā daļa netiek piemērota, ja zeme tiek atsavināta saskaņā ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu.
Likumprojekts stājas spēkā vienlaikus ar Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu 2023. gada 1. janvārī.
Citiem vārdiem sakot, šis likums paredz to, ka šiem dzīvokļu atpircējiem un iespējamiem... ja arī mājas... zemes īpašniekam ir parādi, tāpat ir iespējams to darīt, un savukārt pašvaldībai ir visas tiesības pret šo nodokļu parādnieku uzreiz vērsties tiesā un nodokļu parādu atgūt par labu pašvaldībai - iegūst abas puses.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu ir izskatījusi pirmajā lasījumā, atbalstījusi un aicina arī Saeimu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par likumprojektu.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Turpināsim debates par otru likumprojektu, kas pavada dalītā īpašuma izbeigšanas likumu, kurš, kā jau minēju, turpina to klajo netaisnību, kura tika pieļauta deviņdesmito gadu sākumā attiecībā uz daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kur zeme zem mājas tika atdota vecajiem īpašniekiem un kura pēc tam vairākos gadījumos tika pārpirkta no jaunu darboņu puses, kuri cerēja uz šīs zemes veikt ienesīgu biznesu.
Nu lūk! Šis otrais likumprojekts... Ja pirmais likumprojekts tiešām atbrīvoja zemes īpašniekus, kuri dabūs šo maksu no iedzīvotājiem, no nodokļiem... no iedzīvotāju ienākuma nodokļa... bija strīds par to, cik šajā gadījumā eventuāli zaudēs budžets. Pēc tādām minimālām aplēsēm šie zaudējumi varētu būt no 35 līdz 42 miljoniem eiro, tātad nenomaksātie nodokļi no tiem ienākumiem, kurus varētu iegūt zemes īpašnieki, ja šī zeme tiktu pārdota par esošo kadastrālo vērtību, proti, pašlaik eksistējošo kadastrālo vērtību. Atgādināšu, ka mēs vēl nezinām, kādas būs zemes kadastrālās vērtības tad, kad šī iespēja, kuru pieļauj dalītā īpašuma izbeigšanas likums, stāsies spēkā. Tas būs 2023. gads. Lūk, šis likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” pēc būtības nozīmē to, ka zemes īpašnieks dabūs naudu no dzīvokļu īpašniekiem un pēc tam varēs norēķināties ar valsti par savu iespējamo parādu par nekustamā īpašuma nodokli.
Vēlos arī labot referentu Znotiņa kungu attiecībā uz to, ka viņš kaut kādā veidā sasaistīja to faktu, ka, lūk, no sākuma pārreģistrēs uz jauniem īpašniekiem un tad pašvaldība varēs vērsties tiesā pret zemes īpašnieku, lai iekasētu šo parādu par nekustamā īpašuma nodokli. Vēlos vērst uzmanību, ka tāda iespēja pašvaldībai ir neatkarīgi no tā, vai mainās zemes īpašnieks, jo, tiklīdz veidojas šis parāds, iestājas arī likumiskas tiesības vērsties tiesā un jebkādā citā veidā piedzīt šo parādu no zemes īpašniekiem. Vienkārši šajā gadījumā - ar šo grozījumu - mēs ļaujam zemes īpašniekam norēķināties ar valsti un pašvaldību tad, kad viņš saņem attiecīgi maksājumu no dzīvokļu īpašniekiem.
Vēl vēlos pateikt to, ka arī 14. Saeimā (nekas neliecina par pretējo) turpināsies cīņa ar piespiedu nomas sekām. Šī cīņa būs daļēji saistīta arī ar jauno kadastrālo vērtību noteikšanu, ar zemes kadastrālās vērtības noteikšanas metodiku. Un tas būs ļoti nopietns un sarežģīts darbs, kur būs jālīdzsvaro īpašnieku intereses un sociālās atbildības un sociālā taisnīguma principi, jo dalītā īpašuma un piespiedu nomas gadījumā tieši šī nelīdzsvarotība, šī klajā netaisnība bija par pamatu gan masu protestiem, gan gadu ilgai cīņai par to, lai arī dzīvokļu īpašnieku intereses tiktu ievērotas no valsts puses.
Vēlreiz atkārtošu: paldies, Saeima, par to, ka tika īstenota - beidzot! -reforma un šie vārdi “piespiedu noma” ir jau vēsturē. Atlika sagaidīt pārejas periodu - 2022. gadu, un visi - absolūti visi! - dalītā īpašuma gadījumi būs saistīti tikai ar vienu skaitli, proti, četru procentu maksājumu.
Izmantojot šo iespēju, vēlos teikt... vērsties arī pie iedzīvotājiem - nesteigties ar lēmuma pieņemšanu par šīs zemes izpirkumu (vēlreiz - tāpēc ka kadastrālā vērtība nav noteikta) un pašlaik būt ļoti, ļoti uzmanīgiem, jo mums jau ir informācija par to, ka zemes īpašnieki ignorē likumu vai to nepareizi interpretē, proti, daži dzīvokļu īpašnieki jau ir saņēmuši no zemes īpašniekiem rēķinus par šī gada pirmo ceturksni... šajā likumā ir pants par to, ka mazākais maksājums ir 50 eiro, tas attiecas uz visu māju, bet zemes īpašnieki interpretē to, ka šie 50 eiro ir minimālais maksājums no katra dzīvokļa. Tas tā nav, un mēs no savas puses darīsim visu, lai informētu daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus par viņu tiesībām un nepieļautu patvaļu un likuma nepareizu interpretēšanu no zemes īpašnieku puses.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Znotiņa kungs, komisijas vārdā...?
R. Znotiņš. Kolēģi, varu tikai atgādināt, ka šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja un lūdz arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 62, pret - 1, atturas - 14. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 15. marts.
Sēdes vadītāja. Citi priekšlikumi nav saņemti. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 15. marts.
Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!
G. Zamurs (AP!).
Labdien, Saeimas sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši deputātu Baumanes, Mednes, Rukšānes-Ščipčinskas, Lejiņa, Dūrīša, Ločmeles, Tavara, Petravičas, Rībenas, Papules un Agešina iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku Aizsardzības likumā” (Nr. 1151/Lp13).
Grozījumu mērķis ir aizliegt lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja audzēšanas un turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve. Likuma piedāvātais spēkā stāšanās datums ir 2026. gada 1. janvāris.
Iesniedzēji šos grozījumus pamatoja ar vairākiem argumentiem: pirmkārt, šīs uzņēmējdarbības neētisko dabu, kas pakļauj dzīvniekus nepārtrauktai vardarbībai; otrkārt, sabiedriskās domas pētījumi liecina, ka vairāk nekā 60 procenti Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nonāvēšanu kažokādu ieguvei. Iesniedzēji ir norādījuši biznesa piesārņojuma apjomu un vēl citus argumentus.
Komisija atbalstīja šo likumprojektu, deviņiem deputātiem balsojot “par” un trim atturoties.
Līdz ar to lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātei Kristai Baumanei.
K. Baumane (AP!).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Visi, kas mūs skatās un klausās! Kad pērn rudenī es aicināju kolēģus parakstīt priekšlikumu aizliegt kažokzvēru audzēšanu Latvijā, daudzi man teica: “Tev nekas nesanāks. Tāda ideja Saeimā jau pirms vairākiem gadiem tika noraidīta.” Bet mums izdevās, jo sabiedrība šajā laikā ir mainījusies un arī politiķu attieksme ir mainījusies.
Vēlos pateikties visiem kolēģiem par atbalstu. Vēlos arī pateikt paldies biedrībai “Dzīvnieku brīvība” un citām sabiedriskajām organizācijām, kuras daudzu gadu garumā nenogurstoši strādā, lai pievērstu uzmanību tam, kā Latvijā tiek audzēti kažokzvēri un kādu iespaidu šis bizness atstāj uz apkārtējo vidi. Jūsu darbam ir rezultāts, to atzinīgi novērtēja arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pagājušās nedēļas sēdē. Paldies arī medijiem, kas izgaismoja šī biznesa ēnas puses un parādīja tās visai Latvijai.
Dzīvnieku audzēšana un nogalināšana kažokādu dēļ ir neētisks, cietsirdīgs un izzūdošs uzņēmējdarbības veids, kam mūsdienās vairs nav attaisnojuma. Tas pilnībā aizliegts jau 18 Eiropas valstīs. Pēdējā gada laikā likumi par tā aizliegšanu pieņemti vai uzsākuši ceļu Francijas, Itālijas un arī mūsu kaimiņvalstu - Igaunijas un Lietuvas - parlamentos.
Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pārliecinoši atbalstīja likumprojektu... ar aicinājumu sadarbībā ar Zemkopības ministriju vienoties par piemērotu un saprātīgu pārejas periodu šī biznesa izbeigšanai. Paldies komisijas vadītājam un deputātiem.
Aicinu arī Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātei Ramonai Petravičai.
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Cienījamā sēdes vadītāja un godātie kolēģi! Dzīvnieku turēšana būros, kuros tie spēj tikai apgriezties un turpat izdarīt savas dabiskās vajadzības, apstākļos, kuros tie konstanti ir pakļauti stresam un slimībām, tai skaitā Covid-19, tāpēc mēģina cits citu nogalināt, jau intuitīvi izraisa riebumu. Es līdz šim neesmu dzirdējusi nevienu argumentu par šādu izturēšanos pret zvēriem, kas neaprobežotos ekonomiskos ieguvumos, kuri pat neeksistē, tāpēc nelokāmi uzskatu, ka šīs nozares darbība ir jāaizliedz. Papildus skaudrajai realitātei ir trīs iemesli šo likuma grozījumu atbalstam.
Pirmkārt, sabiedrības nostāja. 2021. gada jūnijā veiktā aptauja skaidri norādīja sabiedrības vairākuma jeb 63 procentu viedokli - pret kažokzvēru audzēšanu. 40 tūkstoši cilvēku par to ir parakstījuši petīciju, vairāk nekā 50 nevalstiskās organizācijas ir paudušas savu atbalstu. Ar šādu atbalstu iemesli, lai gan tie ir skaidri acīmredzami, šim viedoklim pat nav svarīgi, jo Saeimai kā Latvijas tautas viedokļa tiešai pārstāvei ir bez iebildumiem jāpilda šī prasība. Nespēja vai ignoranta atteikšanās to darīt būtu klajš satversmības pārkāpums un radītu neticību Saeimai, tās spējai pieņemt atbildīgus lēmumus - pat redzot fiziskas ciešanas.
Otrkārt. Kažokzvēru audzēšana nav iespējama bez dzīvnieku tiesību pārkāpumiem. Starpība kažokzvēru audzēšanā no vispārpieņemtās... lopkopības pastāv tāpēc, ka kažokzvēri nebrīvē tikuši turēti daudz mazāku laiku - aptuveni 100 gadus. Selekcija, lai tos pielāgotu dzīvei šādos apstākļos un mazinātu ciešanas, nespēj notikt tik īsā laikā, un audzētāji to arī nekad nav centušies darīt. Vienīgā vēsturiskā selekcija ir notikusi kažokādu uzlabošanā. Šeit arī pāris piemēru. Ūdeles nogalina gāzes kamerās, kurās tās smok 20 minūtes! To stresa līmenis ikdienā ir pielīdzināms cilvēku stresam badā. Ja cilvēkus turētu proporcionāli tikpat lielos būros kā ūdeles, būru izmērs būtu mazāks par kvadrātmetru. Un, starp citu, tā skaitās labākā šī brīža prakse. Tieši šo iemeslu dēļ pastiprināta regulēšana vai ierobežošana neizraisītu teju nekādas pārmaiņas. Ja koalīcijas plāns ir šāds, tā ieņem vāju pozīciju un... ir lemta neveiksmei.
Treškārt. Nozares nerentabilitāte un necaurspīdība. Šīs nozares uzņēmumu veidotais pienesums tautsaimniecībai ir niecīgs. Samaksāto nodokļu apmērs - tāds pats. Ārvalstniekiem pieder četras reizes vairāk zvēraudzētavu kapitāla, kas veido arī lielāko daļu apgrozījuma. Labuma guvēji atrodas Rietumeiropas valstīs, piemēram, Nīderlandē, kur šī nozare ir aizliegta. Tātad šie uzņēmumi lielākoties ir radīti tikai ārvalstu investoru izbēgšanai no mītnes zemes likuma. Brīdī, kad valsts pat likumiski nespēj aizsargāt dzīvnieku tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un ir skaidri redzama nozares nelabvēlīgā ietekme uz dzīvniekiem, sabiedrību un dabu, nebūtu jābūt citai izvēlei kā nozares pilnīgam aizliegumam.
Aicinu atbalstīt likuma grozījumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Arī man kā vienam no šī likumprojekta iesniedzējiem ir zināms gandarījums, ka mēs beidzot esam... trešajā... lasījumā un šai diskusijai - diskusijai ilgu, ilgu gadu garumā - vienreiz pieliksim ja ne punktu, tad ieliksim vismaz vienu kārtīgu komatu.
Protams, ir jautājums par visas Eiropas... un arī par to, lai šādas dzīvnieku mocības mēs nestimulētu ar importētu kažoku vai šādā veidā mocītu dzīvnieku ādas izstrādājumu dažādu preču patēriņu vai pieprasījumu. Tas būtu nākamais solis, par ko mums būtu kvalitatīvi un jēgpilni jārunā, bet ir zināms gandarījums par to, ka mēs Latvijā vienreiz pieliekam punktu šai garajai diskusijai, kas ilgus gadus ir bijusi mūsu sabiedrībā. Mēs runājam par attieksmi pret dzīvību, šajā gadījumā - par attieksmi pret dzīvnieku... kādam mērķim mēs šo dzīvnieku turam un nogalinām.
Un galu galā, ja kāds kungs vēlas savai dāmai kažoku, ir visas iespējas, nekas nav aizliegts - pastāv iespēja kļūt par mednieku. Pamēģini nomedīt tik daudz, lai tiešām to... panāktu, bet tai pašā laikā mēs saglabājam dzīvniekam iespēju dzīvot brīvā dabā un attiecīgi arī vairot savu populāciju apstākļos, kad tas ir nepieciešams. Bet arī tam jebkurā gadījumā ir jābūt... ja mēs runājam arī par kādām papildus medījamām sugām... jābūt stingri un skaidri kontrolētam. Bet jebkurā gadījumā tas to neaizliedz, ja mēs runājam par sentēvu tradīcijām, kādas ir valdījušas mūsu zemē jau gadu desmitiem vai pirms gadu simtiem. Tomēr šim jautājumam, kas saistās ar kažokzvēru audzēšanu, lai tos nogalinātu tikai skaistumam, es domāju, 21. gadsimtā - droši varam teikt - mēs drosmīgi esam pielikuši punktu.
Vēl daudz darba ir veicams pasaules līmenī, Eiropas līmenī, bet Latvija savu mājasdarbu - vienu lielu mājasdarbu - līdz ar šī likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā būs pabeigusi.
Tā ka paldies kolēģiem, un aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viesturam Liepkalnam.
V. Liepkalns (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Saeimas sēdes skatītāji un klausītāji! Šajā Saeimas sasaukumā es strādāju tikai neilgu laiku, un šīs ir pirmās debates, kurās piedalos, tāpēc ļaujiet man sākt ar īsu personisku stāstu par šī likuma nozīmīgumu un... personiskumu.
Es ļoti labi atceros 2013. gadu, kad organizācija “Dzīvnieku brīvība” publiskajā telpā sāka organizēt pirmās atbalsta akcijas kažokzvēru aizstāvībai. Tas bija laiks, kad karjera politikā man nebija prātā, bet es labi atceros, ka tolaik pie sevis nodomāju - ja es būtu... pārstāvēts... parlamentā, es šo iniciatīvu pavisam noteikti atbalstītu. Varu teikt, ka šī iniciatīva savā ziņā bija kā neapzināts pamats lielākai iesaistei politiskajos procesos. Pagājuši septiņi gadi, un šodien man ir iespēja šo procesu arī ietekmēt.
Jau toreiz man šķita, ka cieņpilna attieksme pret jebkuru dzīvu būtni ir mūsu kā laikmetīgas un uz attīstību vērstas sabiedrības pienākums. Arī šis arguments tika izmantots pirms 22 gadiem - kolēģi, pirms 22 gadiem! -Apvienotās Karalistes parlamentā, kad tas nobalsoja “par” kažokzvēru audzēšanas aizliegumu. Tolaik tas rādīja piemēru pārējām Eiropas valstīm, kuras drīz cita pēc citas sāka tam sekot. Tagad jau vismaz 16 Eiropas valstīs šis aizliegums ir spēkā, un ar katru gadu šis skaits turpina pieaugt.
Kažokzvēru audzēšanas industrijā izmantotās metodes, dzīvnieku dzīves apstākļi, nogalināšanas paņēmieni un attieksme pret kažokzvēriem kā peļņas avotu - tam nav nekāda ētiska pamatojuma. Taču, ja mēs noņemam nost šo emocionālo un ētisko pusi, kas nebūt nav mazsvarīgākā puse, tad arī ar tautsaimniecību saistītie jautājumi diezgan skaidri iezīmē tādu norietošu fāzi. Zvēraudzēšanas nozīme Latvijas tautsaimniecībā ir samazinājusies, tā kļūst par nerentablu nozari ar relatīvi mazu nodarbināto skaitu un samaksāto nodokļu apjomu. Tā ir nozare ar lielu darbinieku mainību un sliktiem darba apstākļiem, un tā tas bija arī pirms septiņiem gadiem.
Tāpat pasaules modes zīmolu atteikšanās no kažokādām un kreditoru viedoklis par prasību nodrošināt ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu saimniekošanu liecina, ka šībrīža krīze kažokzvēru audzēšanā var nebūt pārejoša. Būsim godīgi - kādas gan kažokādas 21. gadsimtā! Laikā, kad pasaulē savu uzvaras gājienu veic... tehnoloģiju izrāviens materiālu apstrādē, kas spēj piedāvāt krietni labākas, ētiskākas un apkārtējai videi daudz draudzīgākas alternatīvas.
Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā uzklausītie viedokļi gan no ministriju puses, gan no dzīvnieku tiesību aizsardzības organizācijām ir bijuši pragmatiski un uz izpratni vēsti. Tas ir liels solis uz priekšu gan mums kā sabiedrībai, gan arī parlamentam - par jūtīgām tēmām spēt runāt bez liekām emocijām.
Šo likumprojektu atbalsta nu jau 64 procenti Latvijas iedzīvotāju, un šis skaits turpina palielināties. Šis nav tikai viens politiskās ideoloģijas likumprojekts. Es ticu, ka šī ir tā reize, kad mēs, Saeima, spējam būt vienoti viena būtiska un svarīga likumprojekta pieņemšanā. Varbūt piedodiet manu politisko naivumu, bet mēs esam to parādā sabiedrībai - būt vienotiem.
Godātie kolēģi, es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tādējādi laikus sekojot vairāku Eiropas un arī citu pasaules valstu piemēram, un aizliegt kažokzvēru audzēšanu.
Turpmākajās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs mēs vēl diskutēsim par pārejas periodiem un citām detaļām, bet skaidrs ir viens - kažokādām ir jāpaliek pagātnē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai.
D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).
Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Sēdes skatītāji un klausītāji! Aicinu jūs atbalstīt grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz aizliegt dzīvnieku audzēšanu un turēšanu, ja audzēšanas vai turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, proti, es aicinu beidzot pārtraukt kažokzvēru audzēšanu Latvijā.
Audzēt zvērus kažokādām nav nedz ētiski, nedz humāni, nedz arī moderni, un visbeidzot - kā uzņēmējdarbības prakse šī prakse nenes teju nekādu atspaidu tautsaimniecībai. Visa progresīvā pasaule strauji atsakās no šīs nežēlīgās un neiedomājami cietsirdīgās industrijas, kas kalpo mazas sabiedrības daļas luksusa iegribu apmierināšanai, un man ir prieks, ka mēs sekojam šīm tendencēm.
Man ir liels prieks, ka šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma ir atbalstījusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un es ļoti ceru uz pietiekami ātru likumprojekta tālāko izskatīšanas gaitu. Liels paldies biedrībai “Dzīvnieku brīvība” par jūsu izglītojošo darbu un aktīvismu. Jūs esat nosvērti, praktiski un uz mērķi orientēti, un tas mani ļoti priecē.
Vienlaikus es vēlos uzsvērt, ka šie nav vienīgie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, ko šī Saeima ir saņēmusi. Tikpat svarīgi ir turpināt darbu, lai mazinātu cietsirdīgo izturēšanos pret dzīvniekiem un stiprinātu pašvaldības policijas un Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti šādu gadījumu savlaicīgā atpazīšanā un novēršanā.
Vēlreiz aicinu jūs atbalstīt gan šo likumprojektu, gan arī citus grozījumus, kas veicinās dzīvnieku aizsardzību un labturību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.
S. Riekstiņš (JK).
Labdien, kolēģi! Tāpat kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, protams, arī Saeimas sēdē es šo likumprojektu atbalstīšu, bet, redzot, kā kolēģi no “Attīstībai/Par!” tikko te “safilmēja sev reklāmas rullīšus”, es tomēr gribētu kolēģiem šo to atzīmēt.
Gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan arī šodien Saeimas sēdē, runājot par šo likumprojektu, kolēģi no “Attīstībai/Par!” piesauc daudz un dažādus tādus emocionālus argumentus, bet visvairāk izceļas viens arguments - par neētisku biznesu.
Par neētisku vai ētisku biznesu mēs Saeimā varētu debatēt daudz, ilgi un dikti, bet es tomēr gribētu aicināt kolēģus no “Attīstībai/Par!” visus šos pašus argumentus, kurus jūs “atskaņojāt” gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, gan arī šodien šeit, Saeimas sēdē, pārcelt arī uz likumprojektiem, kuri ir par azartspēļu ierobežošanu. Ja jau jūs runājat par ētisku biznesu.
Tāpat es aicinu jūs visus šos argumentus nosūtīt arī jūsu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, kurš publiskajā telpā aizskrēja jau jums pa priekšu un pauda atbalstu šim likumprojektam, jo pretējā gadījumā, kolēģi, viss, ko es varu secināt, ir tas, ka jūs esat divkosīgi un ka dzīvnieki, precīzāk, ūdeles, jūs uztrauc vairāk nekā cilvēki.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamā sēdes vadītājas kundze! Cienījamie, godātie kolēģi! Paldies visiem iepriekšējiem debatētājiem, kas diezgan plaši ieskicēja šī likumprojekta būtību. Arī es vēlos paust savu nostāju šajā jautājumā, un tā nostāja, protams, ir atbalstoša... konceptuāli likumprojekta galvenajam mērķim, garam.
Mēs saprotam, ka reti kurš vēlas pirkt apģērba gabalu vai aksesuāru, apzinoties, ka maksā arī par atņemtām dzīvībām. Vēl vairāk - mēs saprotam... arī šajās diskusijās... arī sabiedrībā kopumā daudziem kažokādu lietošana kļūst nepieņemama, apzinoties, ka tā ir sava veida luksusa prece, greznuma, turības demonstrēšanas priekšmets, nevis nepieciešamība - kā apģērbs, kas sildītu -, tieši otrādi. Tā negatīvā konotācija šajos apstākļos ir tieši, kā izcelt... demonstratīva darbība.
Skaidrs, ka 85 procenti no visām tirdzniecībā nonākušām kažokādām mūsdienās tiek iegūti kažokzvēru audzētavās. Visbiežāk, kā te jau virkne kolēģu uzskaitīja, tiek audzētas ūdeles, lapsas, šinšillas, mazākos apjomos - jenotsuņi, truši un citi dzīvnieki.
Kā te jau kolēģi minēja, papildus ētiskajiem iemesliem ir arī vides... un sociālie iemesli šīs nozares, teiksim tā, apturēšanai, jo kažokādas nav dabisks, ilgtspējīgs resurss, to ražošana ir ļoti piesārņojošs un enerģiju patērējošs process. Teiksim, īsta kažoka izgatavošanai vajag vismaz četras reizes vairāk enerģijas nekā sintētiska kažoka izgatavošanai.
Un, ja mūsu sabiedrībā tiek kriminalizēta nežēlīga izturēšanās pret mājdzīvniekiem un savvaļas dzīvniekiem, tad nav nekāda attaisnojuma pieļaut šādu praksi rūpnieciskā nozarē. Nu galu galā - nepastāv tāda lieta kā cilvēku tiesības būt nežēlīgiem.
Un, skatoties nākotnē, ļoti nozīmīga būs tiešām globālā pieeja šīs industrijas izskaušanai. Kā jau tika pieminēts, ir virkne valstu, kurās tas ir pieņemts, plāno pieņemt. Skaidrs, ka mums ir svarīgi, kas notiek Eiropas Savienībā, ņemot vērā, ka mums ir brīvais tirgus, preču kustība, aprite.
Es domāju, ka ar iesniegto likumprojektu un tajā iekļauto ierobežojuma definējumu... kā es saprotu, tātad tas vienīgais vai galvenais iemesls ir kažokādu ieguve... šādā gadījumā ir aizliegta kažokzvēru audzēšana. Līdz ar to šeit, man liekas, ir... kāds gudrinieks varēs diezgan plaši interpretēt, jo ir pielikti divi - vienīgais vai galvenais... Un tas galvenais tad ir strīda objekts... un atstās ļoti daudz vietas spekulācijām.
Līdz ar to, es uzskatu, otrajā lasījumā vajag diezgan būtiski piestrādāt pie likumprojekta pilnveides. Es uzskatu, ka tā nav raķešu zinātne... Skaidri identificēt, kā tad līdz šim kažokzvēru audzēšanas nozare... kuras dzīvnieku sugas audzē, šīs sugas skaidri likumprojektā arī nodefinēt - ka šo sugu audzēšana Latvijā tieši kažokādu ieguvei ir aizliegta... uzskaitot visas; ja nu kāda jauna suga ir, atkal likums ir jāver vaļā... vai tie ir Ministru kabineta noteikumi... un attiecīgi papildina.
Un noslēdzošā lieta... ko es varbūt rosinātu, ka mēs... Jā, labi, mēs aizliedzam Latvijā audzēt kažokzvērus, un tajā pašā laikā mēs ļoti labi apzināmies, ka mūsu veikalu plaukti vēl joprojām būs pilni ar kažokādu izstrādājumiem, jo importējam tos.
Man varbūt būtu ķecerīgāks priekšlikums šajā likumprojektā, lai tas arī vēl plašāk... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai skatīties, ka mēs liedzam šādu preču grupu importu vispār Latvijā. Jā, daudzi teiks: nu ko tad? Šā vai tā būs iedzīvotāji, kas gribēs... brauks uz Lietuvu un Igauniju (Nav skaidri saklausāms.)... Lai brauc. Bet vismaz būs skaidra mūsu sabiedrības, valsts nostāja šajā jautājumā - ka mēs neatbalstām šādu rūpalu.
Desmit gadu pārejas periods - jā, es domāju, ļoti adekvāts pašreizējās nozares uzņēmējiem šo rūpalu pakāpeniski izbeigt.
Līdz ar to, jā, es aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu konceptuāli, taču uz otro lasījumu tiešām, kā saka, nebūt tikai uz “urā, konceptuāli esam atbalstījuši”, bet pastrādāt pie detaļām un niansēm.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Mičerevskim.
M. Mičerevskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Es nekad vēl... kopš es esmu Saeimā, neesmu redzējis tik karstas debates un pat tādu tā kā strīdēšanos, kurš vairāk šo likumprojektu ir atbalstījis.
Man varbūt drusku Sandis Riekstiņš izņēma vārdus no mutes ārā, bet... nu, es kopumā gribētu pateikt, ka es šo projektu atbalstu vēl vairāk nekā visi, kas līdz šim ir runājuši, un vēl vairāk aicinu visus atbalstīt šo projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.
A. Krauze (ZZS).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja un kolēģi! Es gribu teikt, ka šis likumprojekts... Ideja - ļoti laba, un pat sirds dziļumos gribas atbalstīt. Bet es uzreiz pateikšu, ka es neatbalstīšu - atšķirībā no visiem pārējiem runātājiem, kuri tik, nu, es teiktu, emocionāli un dažādi izpaužas... par dzīvnieku aizsardzības tēmu.
Es, protams, uz dzīvnieku aizsardzību skatos gan emocionāli, gan arī kā lauksaimnieks, kā tiešām profesionāls lauksaimnieks, kurš... šobrīd, protams, es nestrādāju ar dzīvniekiem, bet... Nu, lai jūs zinātu: lai iegūtu lauksaimnieka izglītību, tomēr ir jāmāk gan strādāt ar dzīvniekiem, gan arī jāpārzina visas šo dzīvnieku audzēšanas pozitīvās un negatīvās puses. Un, to visu saliekot kopā, es redzu, ka šis priekšlikums ir ļoti divkosīgs. Pilnīgi piekrītu gan Sandim Riekstiņam, gan Mārim Mičerevskim, kuri saka - atbalstīs.
Bet - kāpēc ir divkosīgs? Ja mēs runājam par kažokādām, tad tas ir neētiski. Ja mēs runājam par gaļu, tad tas ir ētiski.
Un tagad padomājiet - kādos apstākļos dzīvo vistas, kuru gaļu un olas jūs ēdat? Es atbildēšu - labos apstākļos, atbilstoši Eiropas likumiem; ir atbilstoša būru platība, viss ir izstrādāts, jā. No otras puses - viņas ir ieslodzītas būros, viņas neredz dienas gaismu, nevar brīvi staigāt.
Nu, vista vai ūdele, vai polārlapsa - tie visi ir dzīvnieki. Nav atšķirības, vai viens ir putns un otrs - zīdītājs. Viņi ir dzīvnieki.
Ja putns lido, tad viņš ir brīvs. Ja viņš staigā pa zemi kā irbe - lauku irbe... Viņai, vistai, ir jāvar brīvi pārvietoties, nevis sēdēt būrī.
Un kāda tad te ir šī emocionālā puse? Tajā brīdī, kad jūs, visi tie, kas tagad aizstāv... es nezinu, cik no jums ir veģetārieši, bet visi noteikti nav veģetārieši... Kad jūs aizejat uz ēdnīcu un bāžat vēderā vistas stilbiņu, nemaz nedomājot par to, ka tā vista visu mūžu ir ēdusi būrī barību un uzbarojusies kā gaļas klucis, tad jums tas viss liekas normāli. Tāpēc es domāju, ka šis priekšlikums ir ļoti divkosīgs.
Mēs varam, protams, parunāt arī par citiem lauksaimniecības dzīvniekiem, piemēram, par cūkām, sivēnmātēm. Mēs tagad esam Eiropā, un, protams, apstākļi tām ir daudz labāki - sivēnmātes var pārvietoties, sivēnmātēm ir kaut kāda noteikta platība, viņas var staigāt, sivēni var brīvi staigāt. Bet vai jūs zināt, ka ļoti ilgu laiku sivēnmātes tika iesprostotas tādā šaurā... nu, tik platā, cik viņas pašas, nožogojumā un viņas varēja tikai piecelties, paēst un atkal nogulties? Vēl pavisam nesen tika uzskatīts, ka tādējādi viņas mazāk nospiež sivēnus.
Sivēnmāte faktiski... nu, tur no dzīvnieka nekas nav pāri palicis... tas ir faktiski dzīvs organisms, kurš ir ar vienu mērķi tikai - dzemdēt sivēnus... kā rūpnīcā, ražošanas līnijā. Viņa atkal tika apsēklota (Nav saklausāms.)... atkal dzemdēja, viņa piecēlās kājās... varēja pastaigāt brīvi tikai kādu brīdi, kamēr... Tie sivēni bija nodalīti nost - līdz nākamajai atnešanās reizei. Un tad atkal viņa tika iesprostota nelielā platībā. Tas bija ētiski?
Bet tajā brīdī, kad jūs ejat un pērkat karbonādes, viss ir kārtībā. Un tāpēc es gribētu teikt un atgādināt visiem jums, ka dzīvnieki gan domā, gan jūt. Un dzīvniekiem ir emocionālā saikne ar saviem vecākiem. Dzīvnieka nodalīšana no mātes, kā tas ir, piemēram, piena lopkopībā... Piens ir paredzēts, lai to dzertu nevis mēs, bet teliņš. Bet kas tagad notiek?
Jūs iedomājieties, kā tas būtu cilvēka gadījumā, - nodalīt bērnu no mātes. Mēs visi esam šokā - tas ir briesmīgi. Un, jā, šī emocionālā saikne pārtrūkst.
Bet vai jūs tiešām domājat, ka dzīvniekiem emocionālā saikne ir mazāka? Pasaulē ir veikts ļoti daudz šādu eksperimentu. Piemēram, ir ticis nodalīts primātu mazulis, un ir noliktas divas citas “mātes” - viena ir ar pienu, kura ir metāliska, un otra ir tāda, kas ir ļoti līdzīga īstajai, pūkaina, - tāda, kāda ir īstā māte. Un ko izvēlas tas primātu mazulis? Viņš dodas pie tās pūkainās, viņam ir emocionālā saikne.
Un tāpēc, ja kāds domā, ka dzīvnieki neko nejūt un ka tas, ko jūs tagad te lemjat, - tas ir labi... Tas nav labi, tāpēc ka vēl joprojām ir daudzas sugas, kuras mēs izmantojam, kuras mēs ēdam. Un mēs izliekamies, ka tur viss ir kārtībā.
Tāpēc es gribu teikt, ka likumprojekts ir pilnīgi politisks, tas ir ekonomiski nepamatots. Proti, ja mēs pieņemam šādu likumu, tad, pirmkārt, tāds aizliegums ir jāpieņem visā Eiropas Savienībā - visā Eiropas Savienībā! - un, otrkārt, ir jāpieņem arī aizliegums Eiropas Savienībā ievest un tirgot kažokzvērus. Tad tas būtu ar kaut kādu rezultātu. Šobrīd mēs aizliegsim mūsu nozarei strādāt Latvijā, bet tepat kaimiņos, Lietuvā, ir desmitiem uzņēmumu, kuri ražos kažokādas, un mūsu cilvēki, kuri gribēs, tās pirks.
Es pilnīgi piekrītu Rihardam Kolam - tad aizliedzam ievest Latvijā, aizliedzam tirgot... Es nezinu, kā tādā gadījumā tikt galā ar kopīgo Eiropas tirgu, jo mums ir brīvais tirgus. Bet, ja mēs Latvijā pieņemam aizliegumu vispār ievest un tirgot kažokādas, to skaitā kažokus, to skaitā visu, kas ir no šiem kažokzvēriem, tad tam likumam ir cita jēga. Ja mēs vienkārši vēlamies iznīcināt nozari, kura, starp citu, maksā nodokļus Latvijas budžetā, tad tam nav nekādas jēgas.
Es vēlreiz atgādinu, ka jūs, visi tie lielie runātāji, vispār neko nesajēdzat no dzīvniekiem, no tā, kā notiek ražošana lauksaimniecībā, no tā, cik daudz vēl joprojām dzīvnieki cieš.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Es uzskatu - atšķirībā no daudziem iepriekšējiem runātājiem -, ka likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, kuru pašlaik izskatām, ir spilgts piemērs Saeimas “moderno” deputātu dejas - priekšvēlēšanu dejas - uzsākšanai, kuras mērķis patiesībā ir nevis rūpes par dzīvniekiem un nevis attiecīgo dzīvnieku aizsardzība, bet vēlētāju apmānīšana, vēlētāju acu aizmālēšana ar skaistiem vārdiem, ar pārdomātām emocionālām runām, kuras no reālās dzīves atrodas ļoti, ļoti tālu.
Kāpēc es tā uzskatu? Jo nez kāpēc nevienu no tiem, kuri šodien dedzīgi atbalsta šos Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumus, neinteresē, ka Latvijas Mednieku asociācija šogad aicināja ļaut nomedīt 40 lūšus. Lūsis - tas ir dzīvnieks, kas dzīvo brīvā vaļā un kas ir reti sastopams dzīvnieks, un pret lūšu medībām asi iebilst ļoti daudzas vides aizsardzības biedrības un organizācijas. Kāpēc godātie kungi un cienījamās kundzes, kas tagad sevi pašpasludināja par dabas aizstāvjiem un dzīvniekmīļiem, klusē par to? Kāpēc neviens no viņiem neiestājas par lūšu medību aizliegumu?
Vienlaikus vairākas dabas aizsardzības biedrības pauž bažas arī par vilku medībām, izsakās un iebilst arī pret vilku populācijas, teiksim tā, sašaurināšanu medību rezultātā un pret to metodoloģiju, kāda pašlaik tiek izmantota medībās.
Mani interesē, kāpēc dabas aizsargi neko nesaka par “Rīgas mežu” gadiem turēto - bez plāna un bez jēgas - briežu dārzu, par ko publiski izskanēja informācija raidījumā “De Facto” šā gada 9. janvārī.
Kur jūs esat, kur jūs bijāt, dārgie dabas aizsargi un dzīvnieku aizstāvji? Vai tikai iekārtojat savus bērnus - bez konkursa - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā? Tas ir vienīgais sasniegums, kas patiesībā arī ir jūsu darba rezultāts, kolēģi no “Attīstībai/Par!”? Tā jūs aizsargājat dzīvniekus?!
Un tagad stāstāt... skaistas runas par to, cik jums ir svarīga vienas attiecīgas nozares iznīcināšana tautsaimniecībā.
Cilvēki, kuri strādā valsts pārvaldē, skatās uz cipariem, uz pētījumiem un iemācījušies tikai skaisti runāt, bet neko nejēdz no biznesa, tagad pamato, ka darba vietu zaudēšana neradīšot nekādu īpašu negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību. Par ko jūs runājat?!
Jums nerūp iedzīvotāji. Valdība novēloti ir pieņēmusi mērus saistībā ar Covid-19 izplatību. Iedzīvotājiem, arī turīgiem iedzīvotājiem... ļoti samazināja iedzīvotāju labklājības līmeni; tas notika pašā pandēmijas sākumā; tikai pēc tam izlīdzināja, veicot attiecīgus pasākumus.
Jūs šodien noraidījāt opozīcijas priekšlikumus par pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu, par akcīzes nodokļa samazinājumu, kas nodrošinātu tautsaimniecības konkurētspēju. Jūs tikai tagad - tagad, janvāra beigās, pēc cenu pieauguma - padomājāt par pabalstu piešķiršanu kritiskā līmenī esošām mājsaimniecībām, uz nabadzības sliekšņa esošiem cilvēkiem.
Un jūs tagad stāstāt par to, ka jums patiešām rūp dzīvnieku tiesības un to aizsardzība? Jums nerūp iedzīvotāju interešu aizstāvība. Jums nerūp savu ražotāju tiesību aizstāvība. Un tagad jūs stāstāt, ka jums žēl dzīvnieku. Meli, meli un vēlreiz meli!
Un melīgus likumprojektus, melīgas runas es personīgi neatbalstīšu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam Saeimas sēdē.
Tātad debates par šo likumprojektu varēsim turpināt pēc pārtraukuma.
Vēl tikai dalībnieku klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.
Tātad sēdē pārtraukums līdz pulksten 15.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.
Turpinām debates.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Turpinot par konkrēto likumprojektu - “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” -, kuru tagad skatām pirmajā lasījumā, nākas zināmā mērā reflektēt attiecībā uz tiem mītiem, kuri šobrīd valda ne tikai sabiedrībā, bet arī parlamentā, - ka konkrētie grozījumi... ir faktiski vienādojums ar lopkopību, ar putnkopību, faktiski ar to dzīvnieku turēšanu, kuri ir nepieciešami cilvēku pārtikā, faktiski cilvēka eksistencē. Un to nekādā gadījumā, kolēģi, mēs nevaram nolikt vienā plauktiņā ar zvēraudzēšanu, kas ir paredzēta kā ekstra vai kā... rota.
Mēs dzīvojam... ir 2022. gads, mēs redzam šīs pasaules tendences un nejauksim dažādas lietas. Mēs redzējām arī, kas notika pie Saeimas, kad organizācija “Dzīvnieku brīvība” organizēja savu akciju, bet tajā pašā laikā - paralēli - tika organizēta šīs akcijas diskreditācija - ka neļausim arī vistas turēt būros (olām) vai arī cūkas audzēt (pārtikai). Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas.
Un arī šo dzīvnieku, kas ir audzēti... lopkopība cilvēku pārtikai... iegūtie blakusprodukti, kas ir ādas izstrādājumi, kuri netiek izmesti, bet tiek pārvērsti dažādās precēs... tās arī nav salīdzināmas lietas... salīdzināmas ar zvēraudzētavu, kur audzējam šos zvērus, lai viņus nogalinātu, lai iegūtu kādu konkrētu rotu... Šajā gadījumā, ja mēs runājam par kažokiem un par dažādiem izstrādājumiem, kas ir rotas lieta 2022. gadā... Tas nav gadsimtu atpakaļ...
Vēlreiz atkārtoju, kolēģi, - ja ir vēlme, ar šiem likuma grozījumiem netiek izslēgta iespēja mums, vīriem, doties medībās un nomedīt šo dzīvnieku, ja kāds grib savākt pietiekošu skaitu, lai varētu šo kažoku kādam uzdāvināt, bet katrā ziņā tas nav komercobjekts; tas nav tā, ka mēs tūkstošiem dzīvnieku turam un nogalinām, lai iegūtu regulāri kādu dārgu rotu. Tas nav mūsdienās eksistences jautājums.
Un salīdzināt šīs divas lietas - lopkopību un putnkopību, kas ir paredzētas cilvēku pārtikai, cilvēces, cilvēku, eksistencei, - ar zvēraudzētavām, kas ir cilvēka ekstrai... Tās ir divas pilnīgi dažādas lietas.
Un, protams, es aizvien vēl uzskatu... man ir pilnīga pārliecība, ka šis ir tikai komats; ka punktu mēs būsim pielikuši tad, kad mēs faktiski nestimulēsim šādu produktu noietu no zvēraudzētavām, kur zvēri ir audzēti, lai viņus nogalinātu, lai iegūtu šo rotu importam no Lietuvas vai no Baltkrievijas, vai no kādām citām valstīm; tad mēs varēsim teikt, ka mēs esam pielikuši punktu. Bet vēlreiz atkārtoju - nejauksim divas dažādas lietas!
Un visbeidzot. Protams, pie šīm garajām debatēm... man ir arī otra sajūta, ko... Daži kolēģi arī ieminējās: ja mēs tik gari un plaši debatētu arī par... ja ar tādu pašu interesi koalīcijas pārstāvji pārstāvētu arī cilvēku intereses, ar kādu mēs pārstāvam šobrīd dzīvnieku intereses, es būtu pavisam laimīgs un lepns par to, ka es esmu 13. Saeimas deputāts.
Es domāju, ka mums ir, kur tiekties. Neliksim dzīvnieku intereses augstāk par cilvēku interesēm, bet arī neliksim pretnostatīt tās, ja mēs runājam par lopkopību, kas ir paredzēta faktiski cilvēkiem un no kā mēs iegūstam gaļu, kuru mēs lietojam pārtikā, un par zvēraudzētavām, no kā mēs iegūstam ekstras.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu tiešām atbalstīt šo konkrēto likumprojektu pirmajā lasījumā un noteikt pēc iespējas īsāku laiku... lai mums nav šīs garās politiskās, nevajadzīgās debates, un pieņemt šo normu kā pašsaprotamu, atbilstošu 2022. gadam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Es teikšu uzreiz, ka es jūs neaicināšu balsot ne “par”, ne “pret” zvēraudzētavu aizliegumu.
Tas, kas mani pārsteidz šajās debatēs, tāpat kā arī dažus iepriekšējos runātājus, ir tā milzīgā aktivitāte, īpaši - no koalīcijas deputātu puses; tā milzīgā interese, kas ir veltīta šim likumprojektam.
Atskatoties uz 13. Saeimas gandrīz vairāk nekā trīs gadiem, es neatceros tādu aktivitāti ne pie debatēm par valsts budžeta projektu... Ir karsta tēma visai sabiedrībai - energoresursu cenu kāpums, bet Saeimā nav bijušas nekādas debates par energoresursu cenu.
Kolēģi, par debatēm es neuzskatu to darbību, kad koalīcijas deputāti balso “pret” vairāku opozīcijas deputātu iesniegumu, vairāku likumprojektu nodošanu komisijām. Tās nav debates, kad dažreiz kāds koalīcijas deputāts izvēlas drusku norunāt “pret”. Tās nav debates. Tas ir atteikums par... šīm debatēm.
Tātad kopumā es atceros tikai divas tēmas, par kurām lielākā daļa šīs valdošās koalīcijas deputātu ir gatavi runāt un kaislīgi debatēt. Viena no tām ir dzīvnieku aizsardzības jautājumi. Un otra... Tā kā būs nākamnedēļ ārlietu debates, kur par Ukrainu, Krieviju... esmu gatavs saderēt, ka lielākā daļa koalīcijas deputātu labprāt runās par starptautiskajām attiecībām, diplomātiju, karu... un kas tur vēl.
Vai 13. Saeima tiešām ir kļuvusi par tādu Saeimu, kurā debates par Latvijas sabiedrībai svarīgiem jautājumiem faktiski nenotiek? Vai tiešām aizies vēsturē 13. Saeima kā sasaukums, kuru galvenokārt - vismaz no koalīcijas, valdošās koalīcijas, deputātu puses - interesēja dzīvnieku aizsardzība (visu cieņu dzīvnieku aizsardzībai!) un ārlietu ministra ziņojums? Un tas pa lielam arī viss.
Kolēģi! Mēs tikko... Koalīcijas deputāti... Esmu gatavs slēgt derības, ka lielākā daļa, varbūt 95 procenti, no koalīcijas deputātiem vispār pat nav zinājuši un nav sapratuši, par ko viņi balsoja tad, kad... jūs tikko nobalsojāt par to, lai valsts budžetam noņemtu, visticamāk, vairākus desmitus miljonu eiro, atbrīvojot zemes īpašniekus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Jūs esat saņēmuši savus sarakstus, savas instrukcijas par to, kā jums jābalso; jūs tā arī balsojat.
Kolēģi, 13. Saeima vēl nav beigusies pilnvaru ziņā! Vēl ir laiks - mazāk nekā gads. Esmu pārliecināts, ka daudziem 13. Saeimas deputātiem šis Saeimas sasaukums, visticamāk, būs pēdējais. Un tad būs par vēlu.
Kolēģi, ir vēl laiks - mazāk nekā gads -, lai pievērstu jūsu uzmanību ne tikai dzīvnieku aizsardzībai, ne tikai ārlietu ministra ziņojumam un starptautiskajām attiecībām... un Ukrainai, un tā tālāk, bet arī tiem jautājumiem, kuri patiesi svarīgi Latvijas iedzīvotājiem. Tāds būtu mans novēlējums. Vai būs dzirdīgas ausis vai ne, laiks rādīs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.
I. Dūrītis (AP!).
Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti un cienījamās deputātes! Arī es kā veterinārārsts nevaru nepateikt savu viedokli par šo likumprojektu un tāpēc tomēr gribu ļoti īsi un kompakti reflektēt attiecībā uz dažiem debatēs izskanējušiem tādiem... nu, apgalvojumiem. Es gribu teikt, ka... un varbūt arī atspēkot to, ko minēja daži deputāti.
Dzīvnieku labturības prasības - vismaz mūsu platuma grādos - ik gadu tiek... faktiski aizvien, aizvien tiek uzlabotas, par tām tiek daudz diskutēts. Un jāsaka paldies tiešām arī Eiropas Savienības rūpēm par šo. Un tas, vai tiešām tas viss tiek pēc būtības ievērots, ir, protams, mūsu pašu un arī... tieši fermeru ziņā.
Taču mēs tiešām, piekrītot Tavara kungam, nevaram likt vienādības zīmi starp to, ka mēs audzējam dzīvniekus, kas ir pieradināti, gadu tūkstošiem audzēti, lai paēdinātu sevi, savus bērnus... Mēs audzējam dzīvniekus, lai paēdinātu, iespējams, to pasaules daļu, kura ir badā, - iepretim tam, ka mēs audzējam dzīvniekus, kuri nav īsti pieradināti, kuri patiesībā grib dzīvot mežā un kuri tādā cilvēku radītā vidē visu laiku atrodas stresā. Mēs audzējam šos dzīvniekus, lai vienkārši iegūtu viņu kažokādu, nodīrātu viņus un pārējo ķermeni vienkārši izmestu vai izbarotu citiem dzīvniekiem.
Manuprāt, mūsdienās tas sabiedrībā vairs nav pieņemami. Tas nav īsti cilvēcīgi. Un, kolēģi, ja vien mēs varam no tiem miljardiem dzīvnieku dzīvību, ko mēs ik dienas izdzēšam cilvēces eksistences vārdā, cilvēku eksistences dēļ... ja mēs pat nelielu daudzumu varam pasargāt, respektīvi, neiznīcināt, nu tad darām to! Un tieši šis likums ir tas, kas to atļaus. Tas, kas atļaus nebūt iznīcinātiem vairākiem miljoniem dzīvnieku dzīvību. Tās vienkārši netiks... nebūs, ko iznīcināt. Un tas, man liekas, ir tas labais pienesums šādam aizliegumam. Kažokādas nav lieta, bez kā mēs nevarētu iztikt.
Es aicinu jūs, kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu un virzīt tālāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
G. Zamurs. Paldies kolēģiem par šīm krāšņajām debatēm. Tās bija ievērojami iespaidīgākas, nekā tās bija komisijā.
Taču atgādināšu, ka komisija šos grozījumus atbalstīja.
Un es aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 69, pret - 4, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
G. Zamurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. februāris.
Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu attiecībā uz termiņu nav, līdz ar to termiņš priekšlikumiem - šā gada 21. februāris.
Likumprojekts “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) 2021.-2027. gadam programmu vadības likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.
I. Benhena‑Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) 2021.-2027. gadam programmu vadības likums” pirms pirmā lasījuma.
Likuma mērķis ir noteikt Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) 2021.-2027. gada plānošanas periodam programmu efektīvu, caurskatāmu un pareizas finanšu vadības principiem atbilstošu vadību Latvijas Republikā, ciktāl to nenosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.
Likumprojekts ir izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulām, kā arī saskaņā ar Ministru kabineta protokollēmuma uzdevumu.
Likumprojekts tika komisijā atbalstīts, un tiek lūgts noteikt tam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti nav pieteikušies runāt par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) 2021.-2027. gadam programmu vadības likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu, balsosim! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
I. Benhena‑Bēkena. Liels paldies par atbalstu.
Un tagad aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) 2021.-2027. gadam programmu vadības likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
I. Benhena‑Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 3. februāris, un izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 10. februārī.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. februāris. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 10. februārī.
Likumprojekts “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Nr. 1233/Lp13). Likumprojekts ir izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un sagatavots pirmajam lasījumam.
Likumprojekts ir izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Savienības regulas Nr. 2020/1503 piemērošanu Latvijas likumdošanai. Par ko tad ir šī regula?
Šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem finanšu tirgus pakalpojumu sniedzējiem finanšu pakalpojumu nozarē, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.
Kolektīvā finansēšana var palīdzēt nodrošināt finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem un pilnveidot kapitāla tirgu. Kolektīvā finansēšana Eiropā ir kļuvusi par ierastu praksi. Šāda finansēšana notiek ar tiešsaistes platformu starpniecību; šādu uzņēmējdarbību parasti finansē liels skaits cilvēku vai organizāciju, un uzņēmumi, tostarp jaunuzņēmumi, piesaista salīdzinoši mazas naudas summas aizdevuma vai ieguldījuma kapitāla veidā.
Papildus alternatīva finansējuma avota, tostarp riska kapitāla, nodrošināšanai kolektīvā finansēšana uzņēmumiem var piedāvāt citus ieguvumus, proti, var apstiprināt uzņēmējdarbības ideju, nodrošināt uzņēmējiem piekļuvi lielam skaitam cilvēku, kas sniedz ieskatus un informāciju, un var būt tirgvedības instruments.
Līdz ar to šī regula piedāvā noteikt pretimnākošāku regulējumu attiecīgo uzņēmumu finanšu produktu attīstībai.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam un lūdz Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 3. februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. februāris.
Likumprojekts “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Reinis Znotiņš.
R. Znotiņš (JK).
Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja arī likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 300/Lp13).
Šis likumprojekts tika sagatavots vienlaikus ar likumprojektu “Kopfinansējuma pakalpojumu likums”, lai nodrošinātu vienotu terminoloģiju un regulējumu līdz ar jauna finanšu tirgus segmenta uzraudzības ieviešanu un lai nodrošinātu Ministru kabineta 2017. gada 21. marta rīkojuma Nr. 126 “Par Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019. gadam” apstiprinātā plāna 4.4. uzdevumu (savstarpējo aizdevumu kolektīvās finansēšanas platformu darbības normatīvā regulējuma iesniegšana apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo likumprojektu izskatīja un vienbalsīgi atbalstīja pirmajam lasījumam.
Lūdzu Saeimu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
R. Znotiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 3. februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. februāris.
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1191/Lp13), otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.
J. Cielēns (JK).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja un sagatavoja izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1191/Lp13).
Uz otro lasījumu tika saņemti četri priekšlikumi.
1. - deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums. Papildināt likuma 42. pantu ar deviņpadsmito daļu šādā redakcijā: “Nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēro sabiedriskās ēdināšanas iestāžu sniegtajiem ēdināšanas pakalpojumiem, izņemot tos pakalpojumus vai pakalpojumu daļas, kas attiecas uz alkoholiskajiem dzērieniem.” Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.
K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien vēlreiz, cienījamie deputāti! Šo divu gadu laikā... teiksim, jau trīs gadu laikā šis jautājums tiek skatīts atkārtoti, vēl un vēl, jo tas ir ļoti aktuāls, un katrs uzņēmējs, kurš pārstāv sabiedriskās ēdināšanas nozari (es domāju, arī skaistumkopšanas nozari, sporta nozari, kultūras nozari) varētu vērsties pie katra deputāta, īpaši - koalīcijas deputāta, un jautāt: vai jums ir izstrādāts atbalsta plāns, kā palīdzēt šiem uzņēmumiem arī turpmāk?
Kā redzams, dabasgāzes cenas pieaug, elektrības cenas pieaug un siltumapgādes cenas pieaug, tāpat pieaugs pārtikas cenas (par ko mēs runāsim arī nākamajā priekšlikumā), un uzņēmumiem ir nepieciešami finanšu līdzekļi, lai pārvarētu ne tikai kovida krīzi, bet arī enerģētisko krīzi. Bet pa virsu visām šīm krīzēm vēl neloģiskie lēmumi, ko valdība ir pieņēmusi šo gadu laikā. Atskatoties kaut vai pāris mēnešus atpakaļ, kaut vai gadu atpakaļ, redzam, ka šie ierobežojumi nemaz nebūtu bijuši nepieciešami un uzņēmējdarbību nevajadzētu ierobežot.
Ja mēs runājam par šībrīža ierobežojumiem (un es varu runāt par sabiedrisko ēdināšanu), ir neloģiski, kādi tie ir pieņemti. Kaut vai, piemēram, ņemam šos 10 cilvēkus, kuri var taisīt privāto pasākumu. Neloģiski no Ekonomikas ministrijas skan tas, ka privātajā pasākumā ēdināšanu sabiedrības... telpās... šie cilvēki drīkst izmantot tikai pakalpojumu - telpu īri -, bet nedrīkst izmantot ēdināšanas pakalpojumus. Paši ar savu ēdienu var doties uz kafejnīcu un drīkst tur uzturēties. Tas ir neloģiski. No kā uzņēmums varēs samaksāt par telpu nomu, no kā varēs samaksāt par elektrību?
Tāpēc ir jāprasa valdībai - kādi ir atbalsta mehānismi? Un, ja nav atbalsta mehānismu, - vai nebūtu nepieciešams atvieglot šos ierobežojumus? Vai tiešām ir nepieciešami trīs metri, kas sākotnēji bija starp galdiņiem, pēc tam - divi metri... pie galdiņa var sēdēt četri cilvēki. Tāpat arī ar līdzņemšanu. Vai visi šie ierobežojumi atbalsta uzņēmējdarbību?
Bet, kā mēs redzam, nodokļa likmes, kas uzņēmējam ir jāmaksā, nemainās. Joprojām ir jāmaksā 21 procents PVN, tāpat arī Valsts ieņēmumu dienests nav atcēlis šo nodokļa atmaksu. Tiek piedāvāti, protams, pagarinājumi - pagarinājumi... kurus vajadzēs tuvāko mēnešu vai tuvāko gadu laikā noteikti samaksāt. Uzņēmējiem šobrīd ir bezcerība, bet viņus nedzird - un nedzird ne tikai valdība, bet nedzird arī Saeimas deputāti.
Jau kuro reizi es jums piedāvāju samazināt nodokļa likmi uz pieciem procentiem, kā to ir izdarījusi arī Lietuva. Un veiksmīgi - redzams, ka uzņēmējiem paliek pāri papildu finanšu resursi. Mums nebūtu nepieciešamības aizņemties vēl šos 100 vai 200 miljonus, ko valdība aktīvi dara, bet ar šādu pasākumu veicinātu to, ka uzņēmējiem paliktu vēl papildu finanšu resursi... un nebūtu nepieciešams, kā es jau minēju, aizņemties.
Ir nepieciešams domāt vairākus soļus uz priekšu, kā var palīdzēt šāds nodokļa samazinājums. Un tas jau vairākkārt ir minēts - tas noteikti ļautu sakārtot šo nozari. Kā zināms, ēdināšanas nozarē pastāv, protams, pelēkā zona, kur netiek nomaksāti visi nodokļi. Tas ir tas virziens, kurā mums būtu jāvirzās.
Protams, es saprotu, ka šobrīd dienaskārtībā nav aktuāli samazināt uz pieciem procentiem, ja mēs esam nonākuši šādā energokrīzē un valdība nespēj pat iedzīvotājiem samazināt PVN likmi elektroenerģijai, likmi dabasgāzei... kur nu vēl uzņēmējiem cerēt uz šo samazināto likmi. Bet, es domāju, pie šī jautājuma noteikti ir jāstrādā. Tuvojas Saeimas vēlēšanas, un drīz jau arī koalīcijas pārstāvjiem parādīsies cita dziesma, ko viņi dziedās, jo arī ēdināšanas nozarei tika aktīvi solīti šie samazinātie pieci procenti, bet man ir grūti iztēloties, kādai vēl katastrofai vajadzētu iestāties nozarē, lai mēs tomēr piešķirtu šo samazināto - piecu procentu - nodokļa likmi.
Tādēļ es aicinu, deputāti, izvērtēt esošo situāciju un atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pilnībā atbalstu šo mūsu opozīcijas kolēģu izstrādāto un iesniegto priekšlikumu, kas pēc savas būtības ir ļoti līdzīgs tam, kādu arī Zaļo un Zemnieku savienība iepriekš ir sniegusi, kādu arī citi opozīcijas kolēģi ir iepriekš snieguši. Un ne tāpēc, ka mēs būtu opozīcijā vai ka mums būtu viegli iesniegt priekšlikumu, ka mums par to nebūtu jāatbild. Nē, kolēģi, arī mums par to ir jāatbild.
Arī mēs saņemam zvanus un vēstules no Latvijas ēdinātājiem, tai skaitā ne tikai no Latvijas Restorānu biedrības, arī no citiem - maziem un vidējiem uzņēmējiem, kuri nodarbina cilvēkus, kuriem šobrīd ir ekstremāli lielas elektroenerģijas cenas, kuriem ir plītis, kuriem ir nosūcēji, kuriem ir daudz elektrisko ierīču, kuru patēriņš principā... attiecībā pret rēķinu kopējo summu ir ļoti, ļoti liels. Rēķini par elektrību un gāzi, kas jāmaksā, ir milzīgi, bet apjoms... kādu šie cilvēki spēj nodarbināt, ņemot vērā arī visus vēsturiskos ierobežojumus un to, ka šis tirgus aizvien nav atgriezies, ir stipri, stipri krities.
Mēs dzirdam stāstus, ka ne tikai pavāri, ne tikai viesmīļi pamet šo valsti un dodas uz citām Eiropas Savienības valstīm, kur ir citi ierobežojumi, bet arī ēdināšanas iestāžu īpašnieki ver ciet savu biznesu, izpārdod to un atver līdzīgas pakalpojumu sniegšanas vietas ēdināšanā citās Eiropas Savienības valstīs. Pie tā ir noveduši šī politika.
Kolēģi, kāpēc pievienotās vērtības nodoklis - pieci procenti? Šāda samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme ir ne jau tikai vienā valstī, kā minēja Ģirģena kungs, mēs esam saņēmuši... mēs visi... jūs visi esat saņēmuši tabulu, kas mums ir atsūtīta par PVN likmēm restorānu nozarē Eiropas Savienības valstīs, un mēs labi redzam, ka absolūti lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu šobrīd ēdinātājiem ir samazināts pievienotās vērtības nodoklis: Luksemburgā - no 17 uz trim procentiem, Ungārijā - no 27 uz pieciem, Rumānijā - no 19 uz pieciem, Austrijā - no 20 uz pieciem, Vācijā - no 19 uz pieciem, Polijā - no 23 uz astoņiem, Nīderlandē... Faktiski mēs varam saukt visu šo sarakstu. Pašās beigās, protams, ir Latvija, kur nekas nav samazināts.
Kolēģi, mēs apzināti ejam uz to, ka mūsu valsti pametīs ļoti daudz cilvēku. Un ne tikai cilvēki, kas strādā algotu darbu, bet arī darba devēji. Viņi kļūs par darba devējiem un nodokļu maksātājiem citās valstīs. Mēs dzirdam šos stāstus... jā, esam saņēmuši arī informāciju par to, kādas akcijas, iespējams, plāno veikt Latvijas ēdinātāji. Tas ir izmisuma solis. Nevis baltos galdautus... Viņi faktiski tiek aizdzīti no baltās ekonomikas... daudzi - tie, kas vēl spēj samaksāt nodokļus, - pelēkajā sektorā... uz pelēka galdauta vai melna galdauta. Viņi nemaksās nekādus nodokļus. Vai viņi vienkārši pārcelsies projām no šīs valsts.
Kolēģi, šajā brīdī tas ir... Nu, parunājiet. Mēs satikāmies - mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, frakcija... mēs atsaucāmies un... uzklausiet šos darba devējus, nodokļu maksātājus - tā nav sāpe, vienkārša sāpe... ka viņi ar kastroļiem un ar kausiņiem nāk un dungo pie Saeimas. Citstarp arī tas šobrīd ir aizliegts.
Kolēģi, satiecieties, uzklausiet! Un jūs sapratīsiet, ka tā situācija ir daudz nopietnāka, nekā šobrīd jūs dzirdat no manis. Paskatieties uz šiem nozares skaitļiem! Situācija tiešām ir slikta. Uzklausiet šos cilvēkus, saprotiet viņus, salieciet tabuliņā, kādas viņiem ir izmaksas par elektrību, gāzi, citiem produktiem, pamatproduktiem, izejvielām, kā ir kāpušas izmaksas un kā ir krities apgrozījums. Un tad jūs sapratīsiet. Plus - paskatāmies, kas notiek citās Eiropas Savienības valstīs. Intervējiet kādu uzņēmēju, restorāna īpašnieku, ēdinātāju! Kāpēc viņš Latvijā aizvēris savu iestādi, bet atvēris citā Eiropas Savienības valstī? Kādi tur ir apstākļi? Un tad jūs sapratīsiet...
Jūs nejutīsiet nekādu pārliecību, ka pēc gada, kad mēs šīs kļūdas labosim, viņš atgriezīsies. Viņš būs iestrādājies, viņam viss būs kārtībā, viņam vairs nebūs nekāda pienākuma atgriezties šajā valstī. Tāpēc ka mūs... domājams, mūs visus, ne tikai koalīciju, bet arī visus politiķus kopumā... mēs nespējam viņiem šeit nodrošināt cieņpilnus apstākļus, lai viņi varētu eksistēt, izdzīvot. Nevis lai dzīvotu, nevis lai pelnītu, bet lai izdzīvotu, lai sagaidītu laikus, kad tirgus atkal atveras, kad atkal notiek kādas cilvēku plūsmas, kad viņi var strādāt.
Kolēģi, tas ir ļoti, ļoti būtiski. Es tiešām aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Ja nepieciešams... Ja jums nepatīk piecu procentu likme, jūs varbūt gribat sešu vai septiņu procentu likmi, varbūt četru procentu likmi... par to var diskutēt komisijā. Bet es aicinu šo priekšlikumu atbalstīt un nodot komisijai. Tiešām šis brīdis ir daudz svarīgāks nekā pirms gada.
Kolēģi, atbalstām šo!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Bet pirmām kārtām tomēr un galvenokārt - visi tie Latvijas iedzīvotāji, kas šodien klausās šo Saeimas sēdi! Ja jūs sekojat šīs Saeimas sēdes darba kārtībai, tad, kā jūs redzat, ilgi nevajadzēja gaidīt - dzīvnieku aizsardzības jautājums ir beidzies un lielākā daļa koalīcijas deputātu ir atgriezušies savā hibernācijā vai tajā, ar ko viņi nodarbojas, kad debates Saeimā, ja tās var nosaukt par debatēm, kad runā vien daži opozīcijas deputāti... bet tad, kad Saeimā tiek skatīti jautājumi, kas nav dzīvnieku aizsardzība un kas nav ārlietu debates... proti, visi Saeimas deputāti, koalīcijas deputāti, ir kaut kur pazuduši.
Par šo jautājumu jūs šodien nedzirdēsiet Finanšu ministrijas parlamentāro sekretāru - par to, cik šāds solis maksā, vai, Finanšu ministrijas ieskatā, šāds solis ir attaisnots, ar kādu argumentāciju un tā tālāk. Jūs šodien arī nedzirdēsiet Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru, kurš jums nestāstīs par to, kā šis priekšlikums ir vērtējams no attiecīgās nozares, kas ir Ekonomikas ministrijas atbildības jomā, attīstības vai varbūt pat izdzīvošanas perspektīvām. Jūs neko tādu nedzirdēsiet. Bet, kā jau iepriekš daži minēja, arī kolēģis Edgars Tavars, citas valstis diezgan agresīvi iet uz priekšu ar šādu nodokļu samazināšanu.
No mūsu skatpunkta vissvarīgākais piemērs, protams, ir Polija, kas ļoti krasi samazināja PVN pārtikai - jau bija samazināts, samazināja vēl. Kāpēc Polija? Tāpēc, ka, ļoti iespējams, Polijas piemēram varētu sekot arī Lietuva. Kāpēc? Tāpēc, ka Lietuva, protams, uztraucas. Cik es saprotu, Lietuvas parlamentā runā ne tikai par dzīvnieku aizsardzību un ārlietu debatēs, Lietuva uztraucas par to, ka, ja Polijā pievienotās vērtības nodoklis pārtikai būs zemāks nekā Lietuvā, tad daudzi lietuvieši varētu sākt aktīvāk iepirkties Polijā, ar šo zaudējot, protams, ne tikai mazumtirdzniecības nozares apgrozījumu, bet visus attiecīgos nodokļus.
Mums, kolēģi... Starp citu, tieši Kariņa valdības darbības laikā, pēdējo divu gadu laikā, mēs redzam - vismaz tie no mums, kurus uztrauc tas, kas notiek tautsaimniecībā, tie, kuri skatās, kas notiek, piemēram, ar mazumtirdzniecības apgrozījumu, un redz, ka pēdējo divu gadu laikā mūsu mazumtirdzniecības apgrozījuma dinamika, kura faktiski daudzus, daudzus gadus ļoti korelēja - gandrīz viens pret vienu - ar Lietuvu un Igauniju, tieši Kariņa valdības pēdējos divos gados aizgāja pilnīgi pretējā virzienā, Lietuvā un Igaunijā mazumtirdzniecības apgrozījumam krasi pieaugot, bet Latvijā tieši pretēji - krasi samazinoties.
Kādi tam ir iemesli? Visticamāk, vairāki. Visticamāk, daļa no tā ir - tas, ka mūsu ierobežojumi ir mazāk sapratīgi nekā ierobežojumi Lietuvā un Igaunijā. Rezultātā cilvēki (arī Latvijas iedzīvotāji veido šo statistiku) iepērkas nevis Latvijā, bet Lietuvā un Igaunijā. Nav tik tālu. Iespējams, tas ir arī tāpēc, ka biznesa vide Lietuvā un Igaunijā ir daudz labāka nekā Latvijā, un pat tie uzņēmumi, kas reāli nodarbojas... reāli pārdod, nodarbojas ar mazumtirdzniecību Latvijā, reģistrējas Lietuvā vai Igaunijā, šādi pazūdot no Latvijas statistikas, veidojot daļu no viņu statistikas.
Tā nav tikai nauda, kolēģi, tie ir arī budžeta ieņēmumi. Bet tā, protams... es saprotu, tā nav dzīvnieku aizsardzība. Te nav - parunāt par Ukrainu. Te ir garlaicīgi reāli jautājumi.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
J. Cielēns. Komisijā, sešiem deputātiem balsojot “par”, pieciem - “pret” un diviem atturoties, priekšlikums netika atbalstīts, tāpēc komisijas vārdā aicinu balsot “pret”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 35, pret - 44, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Cielēns. 2. - arī deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums. Papildināt likuma 42. pantu ar divdesmito daļu šādā redakcijā: “Nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā piemēro pārtikas produktu piegādēm, kuri ir šā likuma pielikumā minētie skābpiena produkti bez piedevām, piens, maize, svaiga gaļa, svaigas zivis un olas.” Šis priekšlikums komisijā arī netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.
K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Esam nonākuši pie 2. priekšlikuma. Runājot par pārtikas cenām, pirmais signāls jau parādījās 2021. gada vasarā, ka pārtikas cenas būs tās, kuras sekos... cenu pieaugums sekos elektroenerģijas cenu pieaugumam. Šobrīd tas ir (tikai loģiski) arī parādījies. Ja mēs salīdzinām 2021. gada decembri ar 2020. gada decembri, kartupeļu cena ir pieaugusi par 42 procentiem, griķu cena - par 42 procentiem, sīpolu - par 35 procentiem, bumbieru - par 34 procentiem, kviešu miltu - par 30 procentiem. Un arī elektroenerģija - par 32 procentiem, dabasgāze - par 51 procentu. Tas bija, salīdzinot decembrus.
Šobrīd, janvārī, aina ir vēl sliktāka nekā decembrī, un šis ir, es teiktu, no partijas “Republika” tāds kā signāls koalīcijai, ka viņiem jau sen vajadzēja par to domāt, apzinoties, ka, augot elektroenerģijas cenām, augs arī pārtikas produktu cenas.
Šobrīd mēs no valdības neesam dzirdējuši nevienu ziņu par to, kā varētu palīdzēt Latvijas iedzīvotājiem pārvarēt arī nākamo cenu pieaugumu, kas sagaida nākotnē. Ja pašlaik mēs runājam par elektrību, dabasgāzi, siltumu, tad, es pieņemu, tas ir tikai mēneša vai divu mēnešu jautājums, kad mēs runāsim arī par pārtikas cenām. Un šeit noteikti vajadzēja būt jau Zemkopības ministrijai, Labklājības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un - visbeidzot - Finanšu ministrijai (kura parasti visu noraida) ar ziņojumu, kā mēs šajā situācijā palīdzēsim iedzīvotājiem.
Un es varu ļoti labi salīdzināt to, ko arī Vjačeslavs Dombrovskis runāja par Polijas labo praksi, - PVN samazinājums pārtikai... šobrīd ir nulles procentu. No 1. februāra viņi ievieš nulles procentu likmi, kamēr Latvijas iedzīvotāji maksā 21 procentu. Palasot Lietuvas ziņu portālus, redzam, ka cilvēki jau izsaka savu viedokli, - viņi pie šādas PVN politikas Polijā noteikti dosies iepirkties uz Poliju, jo tur būs daudz lētāk nekā Lietuvā.
Polija ir spērusi soli vēl tālāk, tā ir piemērojusi dabasgāzei... no 23 procentiem astoņus procentus, tāpat arī atcēlusi... akcīzi elektrībai - no 23 līdz pieciem procentiem, apkurei - no 23 līdz astoņiem procentiem, degvielai - no 23 līdz astoņiem procentiem. Tas ir tas labais piemērs, par ko runāja arī Vitenbergs, bet, kā vienmēr, tā viņa izpilde un PR... vai tā PR programma... ka viņš parasti iziet... kā viņš atbalsta ēdinātājus ar pieciem procentiem, kā viņš atbalsta iedzīvotājus, kā viņš atbalsta tirdzniecību Ziemassvētkos... bet čiks vien viss... paliek šajās koalīcijas sanāksmēs. Iespējams, tā ir Finanšu ministrijas vaina, bet šis PR nestrādā. Ir nepieciešama reāla darbība, kā palīdzēt cilvēkiem ietaupīt finanšu resursus.
Un šis ir viens no veidiem, kā mēs varētu palīdzēt, - samazināt uz pieciem procentiem. Protams, visideālāk un tālredzīgāk ir, kā to dara Polija, - pārejot uz nulles procentu likmi, bet es neticu, ka Saeima šobrīd šādu lēmumu varētu pieņemt, bet tas virziens... mums agri vai vēlu būs jādodas, jo, ja paskatāmies citas valstis, šobrīd PVN pārtikai Grieķijā - 13 procentu, Austrijā - 10, Rumānijā - deviņi, Nīderlandē - seši, un ir valstis, kurās ir pat nulles procentu likme.
Komisijā mēs, protams, šobrīd par to aktīvi runājam, par to, ka valstij būtu nepieciešams samazināt PVN, jo ieņēmumi valsts budžetā kļūst tikai lielāki, un būtu jānāk pretī iedzīvotājiem, bet viens no argumentiem, kāpēc arī deputāti balsoja “pret”, bija tas, ka šobrīd Zemkopības ministrijai ir jau dots uzdevums sagatavot informatīvo ziņojumu. Es nevēlos samelot, bet tas varētu būt aprīlis, maijs vai jūnijs, tajā periodā, bet tas vēl būs tikai ziņojums, un tālākās darbības attiecībā uz PVN samazinājumu būtu jūtamas varbūt tikai pēc pāris mēnešiem... vēlāk.
Lūdzu, vai varētu apvienot debašu laikus?
Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.
K. Ģirģens. Paldies. Tāpēc es ļoti aktīvi šobrīd uzrunāju, protams, šo Zemkopības ministriju pārstāvošo partiju - Nacionālo apvienību... par to, ka es aicinu jūs šo jautājumu virzīt ātrāk, jo mums, Latvijas iedzīvotājiem, nav laika gaidīt vasaru, kad tikai izskatīs šo informatīvo ziņojumu, jo lēmumam ir jābūt jau šodien. Kā es minēju, Polija to ievieš jau no 1. februāra, un nebūs ilgs laiks jāgaida, kad arī Lietuva izdarīs to pašu. Arī Latvijas iedzīvotāji noteikti darīs to pašu, ko šobrīd vēlas Lietuvas iedzīvotāji, - ceļos pāri robežai... tur, kur tas ir lētāk.
Es arī varu minēt to pašu, ko Vitenberga kungs minēja, - šos ūdens atrakciju parkus, kurus šobrīd aktīvi reklamē Igaunijas uzņēmumi... un Latvijas iedzīvotāji dodas uz Igauniju. Tomēr tā rīcība, lai atļautu strādāt akvaparkiem jeb ūdens atrakciju parkiem Latvijā, neseko, un tas ir tikai loģiski, ka Latvijas iedzīvotāji dodas tur, kur tas viss ir lētāk.
Šī ir ekonomika, finanses, kas ir jārēķina, un ir jāskatās, kā tas izskatās kopainā. Tas nav tikai tā, ka mēs vienkārši samazinām PVN vai atstājam PVN... tas ir jārēķina, bet es redzu to, ka ilgtermiņā mums jādodas pa šo ceļu un cilvēkiem ir jāļauj iegādāties šos pakalpojumus un produktus par samazinātu cenu. Manā skatījumā, tas būtu izveidot tādu kā nulles procentu grozu, kurā pakalpojumiem noteiktā apjomā nebūtu piemērojams PVN vai arī tiktu piemērots samazinātais PVN.
Ja mēs runājam par elektrību, kāpēc gan mēs nevarētu piešķirt iedzīvotājiem... noteikt kaut vai 50 kilovatus ar nulles procentu PVN? Kāpēc mēs nevaram noteikt ūdens apgādi ar samazināto PVN? Tas ir tas ceļš... kur mēs varētu doties. Un varbūt mazāk domāt par šo aizņemto naudu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.
Mēs jūs nedzirdam.
Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Šo priekšlikumu ir iesniedzis partijas “Republika” biedrs Kaspars Ģirģens. Par šo priekšlikumu mēs Saeimā esam runājuši vairākkārt, citreiz debates ir bijušas karstākas, bet šodien redzam - kolēģi no pozīcijas, kuriem būtu jāskaidro, kāpēc šo nevarētu, nez kāpēc nepiesakās.
Partija “Republika” jau budžeta debatēs norādīja uz straujo elektrības cenu kāpumu, un mēs jau piedāvājām šos risinājumus, bet risinājumi no valdības tika saņemti tikai tagad, pēc Jaunā gada. Un ir arī lieli vēstneši... ka ne tikai elektrības cenas iet gaisā, bet arī pārtikas cenas iet strauji augšā un cilvēku pirktspēja samazinās.
Mēs varam pastaigāt pa veikaliem... Es zinu droši, ka... daudzi deputāti varbūt nemaz nezina, cik kādreiz maksāja un cik tagad maksā sviests, bet cilvēki, kuriem ir jāpabaro sava ģimene, uz tām cenām skatās. Ja mēneša laikā sviesta cena var pieaugt par eiro - uz vienu 200 gramu paciņu -, kur tad skatās Ekonomikas ministrija?
Cilvēku pirktspēja paliks arvien mazāka. Cilvēki ēdīs arvien nekvalitatīvāku pārtiku, jo viņi pirks to, ko varēs atļauties. Es aicinu, kolēģi, - ir jāstrādā pie šiem risinājumiem, lai nebūtu tā, ka cilvēkiem vienīgā izvēle... ne tikai par pārtikas cenām... par dzīvi Latvijā - viņiem jau liekas, ka dzīvot citur ir lētāk. Un mēs redzam, arī sociālajos tīklos parādās, ka cilvēkiem lētāk ir aizbraukt kaut kur atpūsties, nevis dzīvot Latvijā.
Mēs redzam, ko ir pieņēmusi Apvienotā Karaliste. Viņi jau sāk domāt, kā iziet no šīs krīzes, samazina ierobežojumus, un cilvēki redz, ka tur ir iespēja dzīvot. Nu tad mēs prognozējam, ka visdrīzāk arī no pilsētām, no reģioniem cilvēki aizbrauks, mūsu pilsētas paliks arvien tukšākas, nodokļu maksātāju paliks arvien mazāk, un tad nāks mūsu gudrā Finanšu ministrija ar Ekonomikas ministriju: mums vajadzētu atkal kaut kādu cilvēku atgriešanas plānu. Es domāju, ka valdībai ir vairāk jāstrādā un Saeimai jāstrādā pie tā, lai cilvēki šeit gribētu palikt un lai cilvēki redzētu, ka valdība un Saeima domā par viņiem.
Mums kā lēmējiem nav jādomā, kā aizņemtu naudu tikai dalīt pa labi, pa kreisi, jo tā visa būs jāatdod - gan mums... gan nodokļu maksātājiem, gan uzņēmējiem, visiem. Tā nauda kādam būs jāatdod. Varbūt vispirms mums jāskatās uz nodokļu politiku valstī. Mēs nevaram tikai paaugstināt, paaugstināt... Tūlīt būs nākamie nodokļu paaugstinājumi... zemes īpašuma nodoklis. Cilvēki tiks dzīti izmisumā, un beigās viņi aizbrauks no šīs valsts.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo “Republikas” priekšlikumu - samazināto PVN pārtikai - un, ja ir kaut kādi argumenti, kāpēc to nevar darīt, aicinu tos Saeimas pārgudros ekonomistus, kas vienmēr te uzstājas un apgalvo, ka to nevar, - lūdzu, kāpiet tribīnē un aizstāviet.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
J. Cielēns. Komisijā 2. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 35, pret - 44, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Cielēns. 3. - deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums. Tas paredz papildināt pārejas noteikumus ar 39. punktu: “Grozījumi šā likuma 42. pantā, kas paredz papildināt pantu ar deviņpadsmito, divdesmito daļu, stājas spēkā 2022. gada 1. janvārī.” Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Un, manuprāt, tas nav balsojams, jo saistīts ar pirmajiem diviem priekšlikumiem, kuri nav atbalstīti.
Sēdes vadītāja. Taisnība, priekšlikums nav balsojams.
J. Cielēns. 4. - deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums. Tas paredz papildināt likumu ar 2. pielikumu:
“Pārtikas produkti, kuriem piemēro nodokļa samazināto likmi piecu procentu apmērā:
1. Dzeramais piens bez piedevām, tai skaitā cukura un citiem saldinātājiem, ar derīguma termiņu līdz 10 dienām;
2. Piena produkti bez piedevām, tai skaitā cukura un citiem saldinātājiem [..];
3. Maize bez piedevām;
4. Svaiga vai atdzesēta gaļa [..];
5. Vistu un paipalu olas čaumalās.”
Arī šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Nav balsojams, jo ir saistīts ar neatbalstīto 2. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Juridiskais birojs uzskata, ka šis priekšlikums ir balsojams. Un aicinu tomēr par to balsot, ja deputāti vēlas balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 29, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Cielēns. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu.
Tāpēc komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1191/Lp13) otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam ir piecas dienas - šā gada 25. janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Termiņš priekšlikumiem - šā gada 25. janvāris.
Likumprojekts “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore.
E. Šnore (NA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šī gada 12. janvāra sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr. 1260/Lp13).
Likumprojekta otrajam lasījumam komisija saņēma trīs priekšlikumus.
1. - iekšlietu ministres Golubevas redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Šnore. 2. - iekšlietu ministres Golubevas priekšlikums. Tas ir par spēkā stāšanās laiku. Arī šis priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Šnore. 3. - iekšlietu ministres Golubevas redakcionāls priekšlikums. Arī tas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E. Šnore. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
E. Šnore. Termiņš priekšlikumiem - 27. janvāris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 27. janvāris.
Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.
Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 125 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās” turpmāko virzību”.
Ir ieslēgta procedūras sadaļa. Ja kādam deputātam ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šajā sēdē, lūdzu pieteikties.
Iebildumu nav. Līdz ar to sāksim izskatīt iesniegto Saeimas lēmuma projektu.
Atbildīgās komisijas, proti, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas, vārdā - deputāte Janīna Jalinska.
J. Jalinska (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Saeima 2021. gada 14. decembrī saņēma 10 125 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās”.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 12. janvārī izskatīja kolektīvo iesniegumu un uzklausīja arī iniciatīvas pārstāvi, kura norādīja, ka valsts apmaksāti zobārsti brīvdienās un nakts laikā bērniem nav pieejami, tāpēc akūtās situācijās ģimenēm nākas izmantot maksas zobārstniecības pakalpojumus. Ne visas ģimenes spēj apmaksāt šos pakalpojumus, ne arī nakts laikā nokļūt vietās, kur šie pakalpojumi ir pieejami.
Pārstāve ierosina katrā Latvijas reģionā nodrošināt zobārstniecības speciālistu pieejamību visu diennakti vai arī nodrošināt, ka ģimenei tiek kompensēti radušies izdevumi pilnā apmērā, ja konstatēts, ka situācija ir bijusi akūta.
Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, kā arī Latvijas Zobārstu asociācijas pārstāvji iesnieguma tālāko virzību neatbalstīja, uzsverot profilakses nozīmi zobu kopšanā un nepieciešamību nodalīt dzīvībai bīstamas situācijas, kad palīdzība ir jāsniedz nekavējoties, no akūtas situācijas, ko sākotnēji var risināt ar medikamentiem.
Uzklausījusi uzaicinātos pārstāvjus, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tālākai izvērtēšanai un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 125 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās” turpmāko virzību”.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 125 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās” turpmāko virzību”! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Un lēmuma projekts “Par 10 282 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atļaut filmēt deputātu darbu Saeimā” turpmāko virzību”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.
A. Adamovičs (JV).
Labvakar, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Saeima 2021. gada 14. oktobrī saņēma 10 282 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Atļaut filmēt deputātu darbu Saeimā”.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi šo kolektīvo iesniegumu un uzklausījusi iniciatīvas pārstāvi, kura uzturēja iesnieguma aktualitāti tikai daļā par Saeimas komisiju sēžu filmēšanu. Pārstāve uzsvēra, ka Saeimas sēžu darba kārtība ir komisijās paveiktā deputātu darba rezultāts. Pārstāves ieskatā, būtu svarīgi filmēt Saeimas komisiju sēdes, jo video var redzēt arī deputātu žestus un mīmiku, kas nav redzama sēdes audioierakstā.
Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja pārstāvis informēja, ka nepastāv aizliegums filmēt deputātu darbu un Saeimas pasākumu norisi. Viņš uzsvēra, ka Saeimas sēdes jau 15 gadus tiek pārraidītas tiešraidē, bet komisiju sēžu audioieraksti ir pieejami Saeimas mājaslapā, savukārt žurnālistiem ir iespēja piedalīties komisiju sēdēs.
Datu valsts inspekcijas pārstāve informēja, ka svarīgi ir tas, kāpēc deputātu filmēšana ir nepieciešama, jo personas datu apstrādei jānotiek ar konkrētu mērķi. Datu valsts inspekcijas ieskatā, nav nepieciešamības uzstādīt Saeimas telpās videonovērošanu, jo Saeimas darbs jau šobrīd ir pietiekami caurspīdīgs.
Uzklausījusi uzaicinātos pārstāvjus, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.5 panta ceturto un piekto daļu, sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 282 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atļaut filmēt deputātu darbu Saeimā” turpmāko virzību”.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 282 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atļaut filmēt deputātu darbu Saeimā” turpmāko virzību”! Lūdzu, balsosim! Par - 79, pret - 3, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Mums būtu jāizskata vēl viens papildu jautājums.
Lūdzu ieslēgt procedūras sadaļu.
Godātie kolēģi! Deputāti Dombrovskis, Tavars, Papule, Valainis, Krauze, Vucāns, Daudze, Šmits, Pucens, Naudiņš un Ģirģens ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par uzdevumu Saeimas Prezidijam nekavējoties atsākt Saeimas darbu klātienē”.
Godātie kolēģi! Saeimas kārtības ruļļa 117. pants noteic: lai Saeimas Prezidijs patstāvīgo priekšlikumu iekļautu Saeimas sēdes darba kārtībā, tam jābūt pieejamam Saeimas deputātiem vismaz 72 stundas pirms tā izskatīšanas. Taču šis patstāvīgais priekšlikums ir iesniegts šā gada 18. janvāra pulksten 8.26, tātad tas nav bijis pieejams deputātiem 72 stundas pirms tā izskatīšanas, tāpēc Saeimas sēdes darba kārtībā tas netika iekļauts.
Saeimas kārtības rullis ļauj izskatīt patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu - ātrāk, pirms minētā termiņa, ja tā ātrāku izskatīšanu ir lūguši vismaz pieci Saeimas deputāti.
Un tāpēc Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Saeimas deputātu - Dombrovska, Papules, Pucena, Ģirģena un Tavara - lūgumu: atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 117. panta ceturtajā daļā noteiktajam izskatīt šo patstāvīgo priekšlikumumu, šo lēmuma projektu, šodien, tātad Saeimai lemt par šī patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu šodien.
Tātad mēs tagad balsosim par to, vai Saeima lems... balsosim par to, vai šis patstāvīgais priekšlikums izskatāms šodien. Ja Saeima par to vienosies, tad Saeimas Prezidijs sasauktu šodien vēl vienu Saeimas ārkārtas sēdi, kuras darba kārtībā tiktu iekļauts Saeimas Prezidija ziņojums par šo patstāvīgo priekšlikumu. Ja Saeima noraidīs šo lūgumu, ko iesnieguši pieci deputāti un kas paredz skatīt patstāvīgo priekšlikumu šodien, tad šis 11 deputātu patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts - tiks iekļauts Saeimas 27. janvāra sēdes darba kārtībā.
Godātie kolēģi, tātad mēs balsosim par to, lai šis... tātad balsosim par to, vai patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Par uzdevumu Saeimas Prezidijam nekavējoties atsākt Saeimas darbu klātienē” - būtu izskatāms šodien, šā gada 20. janvārī.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, vai Saeimas deputātu patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts “Par uzdevumu Saeimas Prezidijam nekavējoties atsākt Saeimas darbu klātienē” - izskatāms šā gada 20. janvārī! Lūdzu, balsosim! Par - 24, pret - 49, atturas - nav. Tātad ir pieņemts lēmums šo patstāvīgo priekšlikumu šodien neizskatīt. Tas paliek Saeimas darba kārtībā. Tātad Saeimas Prezidijs to iekļaus Saeimas 27. janvāra sēdes darba kārtībā.
Godātie kolēģi! Saeimas sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Man jūs ir jāinformē par iesniegtajiem deputātu jautājumiem.
Deputāti Valainis, Augulis, Tavars, Jalinska un Krauze ir iesnieguši jautājumu “Kas traucēja Veselības ministrijai trīs gadu laikā piešķirtajos 879 miljonos eiro rast papildu finansējumu ģimenes ārstu praksēm?”, ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.
Deputāti Dombrovskis, Tavars, Papule, Pucens un Ģirģens ir iesnieguši jautājumu “Par elektroenerģijas un gāzes cenu straujo pieaugumu”, ko nododam finanšu ministram atbildes sniegšanai.
Deputāti Sprūde, Možvillo, Stepaņenko, Petraviča un Nemiro ir iesnieguši jautājumu “Par Covid-19 statistikas datiem”, ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.
Un deputāti Sprūde, Gobzems, Možvillo, Stepaņenko un Petraviča ir iesnieguši jautājumu “Par Covid-19 statistikas datiem”, ko nododam veselības ministram atbildes sniegšanai.
Vēl deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā noslēgusies.
Līdz ar to šā gada 20. janvāra ārkārtas sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 7. (attālinātā ārkārtas) sēde
2022. gada 20. janvārī
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1289/Lp13) (Dok. Nr. 5283, 5283A) |
|
- Priekšlikums | - dep. K. Ģirģens (par) |
Par likumprojektu “Līgums par augstākās izglītības kvalifikāciju automātisku atzīšanu” (Nr. 1290/Lp13) (Dok. Nr. 5289, 5289A) |
|
- Priekšlikums | - dep. J. Vucāns (par) |
Par likumprojektu “Par Protokolu, ar ko groza Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 2012. gada 30. janvāra vienošanos par nekustamo īpašumu objektu Jūrmalā un Maskavā nodošanas noteikumiem” (Nr. 1291/Lp13) (Dok. Nr. 5290, 5290A) |
|
Par likumprojektu “Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu izdienas pensiju likums” (Nr. 1292/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5291, 5291A) |
|
- Priekšlikums | - dep. M. Možvillo (par) |
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1293/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5292, 5292A) |
|
- Priekšlikumi | - dep. I. Indriksone (pret) |
- dep. V. Valainis (par) | |
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1294/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5293, 5293A) |
|
- Priekšlikumi | - dep. A. Zakatistovs (pret) |
- dep. V. Valainis (par) | |
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1295/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5294, 5294A) |
|
- Priekšlikumi | - dep. K. Feldmans (pret) |
- dep. V. Valainis (par) | |
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1296/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5295, 5295A) |
|
- Priekšlikumi | - dep. J. Pūce (pret) |
- dep. Ļ. Švecova (par) | |
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1297/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5296, 5296A) |
|
- Priekšlikumi | - dep. Ļ. Švecova (par) |
- dep. N. Kabanovs (pret) | |
Paziņojums | |
- Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece | |
Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Lēmuma projekts “Par Egila Zviedra iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā” (Nr. 824/Lm13) (Dok. Nr. 5265) |
|
- Ziņo | - dep. M. Kučinskis |
- Debates | - dep. I. Voika |
- dep. V. Agešins | |
Lēmuma projekts “Par Zemgales apgabaltiesas tiesneša Visvalža Sprudzāna atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 820/Lm13) (Dok. Nr. 5247) |
|
- Ziņo | - dep. V. Agešins |
Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jura Freimaņa atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 821/Lm13) (Dok. Nr. 5248) |
|
- Ziņo | - dep. V. Agešins |
Lēmuma projekts “Par Innas Lipšas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 822/Lm13) (Dok. Nr. 5249) |
|
- Ziņo | - dep. V. Agešins |
Lēmuma projekts “Par Lāsmas Lipkinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 823/Lm13) (Dok. Nr. 5250) |
|
- Ziņo | - dep. V. Agešins |
Likumprojekts “Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 1266/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5282) |
|
- Ziņo | - dep. V. Valainis |
- Debates | - dep. I. Šuplinska |
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā” (Nr. 1287/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5263B) |
|
- Ziņo | - dep. I. Indriksone |
- Debates | - dep. I. Pimenovs |
- dep. R. Petraviča | |
- dep. R. Petraviča | |
- dep. V. Valainis | |
- dep. E. Tavars | |
- dep. V. Valainis | |
- dep. E. Tavars | |
Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Nr. 730/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5267) |
|
- Ziņo | - dep. I. Dūrītis |
Likumprojekts “Trauksmes celšanas likums” (Nr. 1167/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5281) |
|
- Ziņo | - dep. J. Pūce |
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par policiju”” (Nr. 1120/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5284) |
|
- Ziņo | - dep. M. Šteins |
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju”” (Nr. 1134/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5285) |
|
- Ziņo | - dep. M. Šteins |
Likumprojekts “Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā” (Nr. 1110/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5286) |
|
- Ziņo | - dep. M. Šteins |
Likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā” (Nr. 1111/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5287) |
|
- Ziņo | - dep. M. Šteins |
Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 1244/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5067, 5253) |
|
- Ziņo | - dep. Ļ. Švecova |
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 1284/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5229, 5254) |
|
- Ziņo | - dep. J. Cielēns |
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1261/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5137, 5255) |
|
- Ziņo | - dep. R. Znotiņš |
- Debates | - dep. R. Ločmele |
- dep. V. Dombrovskis | |
- dep. S. Dolgopolovs | |
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 1262/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5138, 5256) |
|
- Ziņo | - dep. R. Znotiņš |
- Debates | - dep. R. Ločmele |
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 1151/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 4626, 5258) |
|
- Ziņo | - dep. G. Zamurs |
- Debates | - dep. K. Baumane |
- dep. R. Petraviča | |
- dep. E. Tavars | |
- dep. V. Liepkalns | |
- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska | |
- dep. S. Riekstiņš | |
- dep. R. Kols | |
- dep. M. Mičerevskis | |
- dep. A. Krauze | |
- dep. Ļ. Švecova | |
Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
- Debašu turpinājums | - dep. E. Tavars |
- dep. V. Dombrovskis | |
- dep. I. Dūrītis | |
Likumprojekts “Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) 2021.–2027. gadam programmu vadības likums” (Nr. 1283/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5228, 5260) |
|
- Ziņo | - dep. I. Benhena-Bēkena |
Likumprojekts “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Nr. 1233/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5018, 5261) |
|
- Ziņo | - dep. R. Znotiņš |
Likumprojekts “Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 300/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 800, 5262) |
|
- Ziņo | - dep. R. Znotiņš |
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1191/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5277) |
|
- Ziņo | - dep. J. Cielēns |
- Debates | - dep. K. Ģirģens |
- dep. E. Tavars | |
- dep. V. Dombrovskis | |
- dep. K. Ģirģens | |
- dep. E. Pucens | |
Likumprojekts “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr. 1260/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5288) |
|
- Ziņo | - dep. E. Šnore |
Lēmuma projekts “Par 10 125 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās” turpmāko virzību” (Nr. 826/Lm13) (Dok. Nr. 5269) |
|
- Ziņo | - dep. J. Jalinska |
Lēmuma projekts “Par 10 282 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atļaut filmēt deputātu darbu Saeimā” turpmāko virzību” (Nr. 827/Lm13) (Dok. Nr. 5270) |
|
- Ziņo | - dep. A. Adamovičs |
Par darba kārtību | |
Informācija par deputātu V. Valaiņa, U. Auguļa, E. Tavara, J. Jalinskas un A. Krauzes jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Kas traucēja Veselības ministrijai trīs gadu laikā piešķirtajos 879 miljons eiro rasts papildus finansējumu ģimenes ārstu praksēm” (Nr. 349/J13) | |
Informācija par deputātu V. Dombrovska, E. Tavara, E. Papules, E. Pucena un K. Ģirģena jautājumu finanšu ministram Jānism Reiram “Par elektroenerģijas un gāzes cenu straujo pieaugumu” (Nr. 351/J13) | |
Informācija par deputātu K. Sprūdes, A. Gobzema, M. Možvillo, J. Stepaņenko un R. Petravičas jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Covid-19 statistikas datiem” (Nr. 352/J13) | |
Informācija par deputātu K. Sprūdes, M. Možvillo, J. Stepaņenko, R. Petravičas un R. Nemiro jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Covid-19 statistikas datiem” (Nr. 353/J13) | |
Informācija par reģistrācijas rezultātiem |
Datums: 20.01.2022 09:35:29 bal001
Par - 27, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu izdienas pensiju likums (1292/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 20.01.2022 09:45:46 bal002
Par - 37, pret - 50, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1293/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 20.01.2022 09:54:42 bal003
Par - 36, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1294/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 20.01.2022 10:05:35 bal004
Par - 34, pret - 50, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1295/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 20.01.2022 10:12:09 bal005
Par - 30, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1296/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 20.01.2022 10:21:42 bal006
Par - 32, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1297/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 20.01.2022 10:22:26 bal007
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 20.01.2022 11:35:45 bal008
Par - 90, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Egila Zviedra iecelšanu Satversmes aizsardzības biroja direktora amatā (824/Lm13)
Datums: 20.01.2022 11:37:22 bal009
Par - 83, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Zemgales apgabaltiesas tiesneša Visvalža Sprudzāna atbrīvošanu no tiesneša amata (820/Lm13)
Datums: 20.01.2022 11:38:45 bal010
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jura Freimaņa atbrīvošanu no tiesneša amata (821/Lm13)
Datums: 20.01.2022 11:40:02 bal011
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Innas Lipšas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (822/Lm13)
Datums: 20.01.2022 11:41:20 bal012
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Lāsmas Lipkinas iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (823/Lm13)
Datums: 20.01.2022 11:49:25 bal013
Par - 19, pret - 54, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (1266/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.01.2022 11:50:55 bal014
Par - 78, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā (1266/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.01.2022 11:57:09 bal015
Par - 24, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1287/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.01.2022 12:02:57 bal016
Par - 28, pret - 48, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 3. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1287/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.01.2022 12:07:37 bal017
Par - 33, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1287/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.01.2022 12:17:42 bal018
Par - 33, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 5. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1287/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.01.2022 12:28:12 bal019
Par - 32, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 8. priekšlikums. Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1287/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.01.2022 12:29:16 bal020
Par - 60, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā (1287/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.01.2022 12:29:38 bal021
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 20.01.2022 13:33:38 bal022
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (730/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.01.2022 13:36:33 bal023
Par - 73, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Trauksmes celšanas likums (1167/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.01.2022 13:37:58 bal024
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par policiju” (1120/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.01.2022 13:39:58 bal025
Par - 51, pret - 12, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi likumā “Par policiju” (1134/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.01.2022 13:41:01 bal026
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par policiju” (1134/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.01.2022 13:42:21 bal027
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumā (1110/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.01.2022 13:43:59 bal028
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (1111/Lp13), 3.lasījums
Datums: 20.01.2022 13:46:24 bal029
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1244/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.01.2022 13:50:52 bal030
Par - 78, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā (1284/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.01.2022 14:11:45 bal031
Par - 55, pret - 5, atturas - 17.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1261/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.01.2022 14:22:34 bal032
Par - 62, pret - 1, atturas - 14.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1262/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.01.2022 14:58:55 bal033
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 20.01.2022 15:45:14 bal034
Par - 69, pret - 4, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1151/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.01.2022 15:47:43 bal035
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta "Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) 2021.–2027. gadam programmu vadības likums (1283/Lp13)" atzīšanu par steidzamu
Datums: 20.01.2022 15:48:37 bal036
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Eiropas Savienības Kohēzijas politikas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” (Interreg) 2021.–2027. gadam programmu vadības likums (1283/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.01.2022 15:52:08 bal037
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums (1233/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.01.2022 15:54:14 bal038
Par - 87, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (300/Lp13), 1.lasījums
Datums: 20.01.2022 16:11:40 bal039
Par - 35, pret - 44, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 1. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1191/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.01.2022 16:24:25 bal040
Par - 35, pret - 44, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: 2. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1191/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.01.2022 16:26:38 bal041
Par - 29, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 4. priekšlikums. Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1191/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.01.2022 16:27:37 bal042
Par - 79, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1191/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.01.2022 16:29:42 bal043
Par - 82, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (1260/Lp13), 2.lasījums
Datums: 20.01.2022 16:34:11 bal044
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 125 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Valsts apmaksāta zobārstniecība bērniem akūtās situācijās” turpmāko virzību (826/Lm13)
Datums: 20.01.2022 16:37:17 bal045
Par - 79, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par 10 282 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atļaut filmēt deputātu darbu Saeimā” turpmāko virzību (827/Lm13)
Datums: 20.01.2022 16:41:03 bal046
Par - 24, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma izskatīšanu
Datums: 20.01.2022 16:43:14 bal047
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
20.01.2022. | 9.00 |
9.20 |
11.20 |
13.30 |
15.30 |