Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas trīspadsmitās (attālinātās ārkārtas) sēdes
turpinājums 2022. gada 24. februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 10. februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.
Es gribu sākt šo sēdi ar paziņojumu, ka deputāti Māris Možvillo, Ralfs Nemiro, Aldis Gobzems, Ramona Petraviča un Karina Sprūde ir Saeimas Prezidijam lūguši mainīt darba kārtību un izņemt no 10. februāra ārkārtas sēdes darba kārtības... izslēgt lēmuma projektu “Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm”. Vai deputātiem ir iebildumi? Lūdzu pieteikties.
Pieteicies runāt deputāts Māris Možvillo.
Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Paldies par doto vārdu. Es gan... neiebildīšu, bet gan runāšu “par”.
Mēs redzam, kas notiek pasaulē šobrīd. Mēs redzam, ka mums ir jāvienojas kopīgā pasākumā, kas šobrīd ir visvairāk nepieciešams Latvijas sabiedrībai. Latvijas sabiedrībai šobrīd ir nepieciešams, ir vajadzīgs ikviens, kurš var un spēj aizstāvēt savu valsti.
Runājot par šajā lēmuma projektā iekļauto cilvēku, jā, es neatbalstu viņa darbības šajos... viņam izteiktajos apvainojumos. Jā, es neatbalstu komunikāciju, kas bija, taču pasaulē situācija ir mainījusies, un es aicinu neizslēgt deputātu no Saeimas sēdēm, izņemt šo lēmuma projektu no Saeimas darba kārtības, kā arī pārskatīt likumu, kurš aizliedz darboties vēl vienam deputātam neesoša sertifikāta dēļ.
Kolēģi! Šobrīd mums visiem ir jābūt ierindā. Šis ir īstais laiks aizmirst pārmetumus, aizmirst pārinodarījumus vai aizvainojumus.
Kolēģi, demonstrēsim tomēr solidaritāti un būsim kā vienots veselums!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, par šo deputātu iesniegto priekšlikumu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Māra Možvillo, Ralfa Nemiro, Alda Gobzema, Ramonas Petravičas un Karinas Sprūdes iesniegto priekšlikumu par sēdes darba kārtības izmaiņu – izslēgt lēmuma projekta “Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm” skatīšanu! Lūdzu, balsosim! Par - 23, pret - 47, atturas - 1. Lēmuma projekts ir noraidīts.
Godātie kolēģi! Turpinām darbu pie Saeimas 10. februāra sēdes darba kārtības.
Skatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!
J. Jurašs (JK).
Kolēģi! Juridiskā komisija savā šā gada 1. februāra sēdē ir izskatījusi un atbalstījusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 1231/Lp13), kurš tiek skatīts vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1230/Lp13).
Atgādināšu, ka likumprojekts izstrādāts, lai skaidrotu vienu no kukuļošanas ar starpniecību veidiem, pamatojoties uz OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupas 2. fāzes Latvijas novērtējuma ziņojumā ietverto rekomendāciju.
Priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam netika saņemti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Deputāti nav pieteikušies debatēt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 76, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 1. marts.
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs. Lūdzu!
J. Jurašs (JK).
Otrajā lasījumā skatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1230/Lp13), kurš tika izstrādāts, pamatojoties gan uz OECD un ANO rekomendācijām, gan Ģenerālprokuratūras priekšlikumiem.
Juridiskajā komisijā tika izskatīti 22 priekšlikumi.
1. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz izslēgt 38.1 panta otrajā daļā teikumu par prokurora tiesībām priekšrakstā par sodu piemērot ne vairāk kā pusi no maksimālā soda apmēra. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir saistīts ar 1. priekšlikumu. Arī tas attiecas uz prokurora tiesībām piemērot sodu pilnā tā apmērā. Juridiskajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Līdzīgi kā 1. un 2. priekšlikums, arī tas attiecas uz prokurora tiesībām piemērot sodu pilnā tā apmērā. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 4. - deputāta Andreja Judina priekšlikums, kurš saistīts ar soda noteikšanas vispārīgiem principiem. Minētais priekšlikums papildina Krimināllikuma 46. pantu ar jaunu daļu, nosakot: ja Krimināllikuma sevišķās daļas panta sankcija par izdarīto noziegumu paredz tikai vienu pamatsodu - brīvības atņemšanu, nosakot tās ilgumu, ņem vērā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, kā arī atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas saistīts ar tikko atbalstītajiem priekšlikumiem - 1., 2. un 3. Priekšlikums paredz pārskatīt prokurora noteikto sodu saskaitīšanas ierobežojumu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 6. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš risina Krimināllikuma 58. panta piemērošanas problemātiku. Proti, priekšlikums paredz likuma 58. panta trešajā daļā noteikt, ka no kriminālatbildības var atbrīvot apsūdzēto, kurš palīdzējis atklāt citas personas izdarītu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kas ir smagāks vai bīstamāks par viņa paša izdarīto noziedzīgo nodarījumu, ja šī cita persona par šo noziegumu saukta pie kriminālatbildības. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 7. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir saistīts ar nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 8. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir saistīts ar 7. priekšlikumu. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 9. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz Krimināllikuma 58.1 pantā izslēgt pienākumu nosacīti atbrīvotai personai nemainīt dzīvesvietu bez soda izpildes iestādes piekrišanas. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 10. - redakcionāls tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 11. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir saistīts ar 9. priekšlikumu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 12. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Pilnveido Krimināllikuma normas, nosakot skaidrāku mehānismu personas atbrīvošanai no atbildības par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu lietošanu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 13. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Pilnveido nosacītas atbrīvošanas no kriminālatbildības regulējumu, veidojot jaunu - garantijas naudas - institūtu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 14. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas ir saistīts ar 13. priekšlikumu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 15. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Tas ir saistīts ar 13. un 14. priekšlikumu, kuri nosaka garantijas naudas iemaksu kā vienu no pienākumiem nosacītai atbrīvošanai no kriminālatbildības. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 16. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir saistīts ar 6. priekšlikumu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 17. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz nepilngadīgajiem piemērotā naudas soda aizstāšanu ar sabiedrisko darbu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 18. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir saistīts ar 5. priekšlikumu, kurš paredz pārskatīt prokurora noteikto sodu saskaitīšanas ierobežojumu. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 19. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Ir līdzīgs 18. priekšlikumam. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 20. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Pilnveido Krimināllikuma normas un piedāvā nevis jaunu normu, bet skaidrāk formulē likumā esošo regulējumu, nosakot, ka par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu, izplatot viltus ziņas, apzināti izplatot nepatiesu informāciju, ir paredzēta atbildība. Tātad atbildība var iestāties tikai tad, ja personas darbības dēļ rupji traucēta sabiedriskā kārtība, cilvēku miers. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram. Lūdzu!
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Par šo priekšlikumu Juridiskajā komisijā bija gana plašas debates - un ne tikai Juridiskajā komisijā. Faktiski pret priekšlikumu uzstājās ļoti daudzi sabiedrībā zināmi pārstāvji, īpaši - mediju vides pārstāvji.
Gan “Žurnālisti bez robežām”, arī Latvijas žurnālisti, ziņu redaktori, daudzi cilvēki, arī juristi, tiesību zinātņu lietpratēji, profesionāļi, norāda, ka šo problemātiku varam risināt ar spēkā esošajām normām; ka mums nav jāparedz speciāli kāda jauna norma, kur par neskaidru, līdz galam nepierādāmu ziņu vai izdomājumu publisku izplatīšanu vai pavairošanu varētu būt šis... faktiski piespiedu līdzeklis - līdz trim gadiem... Tas ir neadekvāts, kolēģi, un mums uz šo norāda, jo īpaši šajā laikā... tas, kas šobrīd valda pasaulē, tas, kas valda pie mūsu robežām.
Ir ļoti daudz dažādu informācijas plūsmu, un mēģināt sabiedrību šķirot sev tīkamajos un netīkamajos ar šādiem priekšlikumiem, kurus iesniedza tieslietu ministrs Bordāna kungs, mēs šobrīd, kolēģi, nevaram atļauties.
Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Šajā Krimināllikuma grozījumu paketē ir ietverti, kā te mēs redzējām, daudzi priekšlikumi, pret kuriem deputāti neiebilst, - no 1. priekšlikuma līdz 19. priekšlikumam, tāpat ir arī ar turpmākajiem, bet tieši 20. priekšlikums, kolēģi, nav atbalstāms. Es tiešām aicinu balsot “pret” šo priekšlikumu un saglabāt vēsu prātu.
Viltus ziņas un dezinformāciju, kas radījusi būtisku kaitējumu sabiedrībai, mēs spējam apkarot ar jau esošajām normām, kas ir pašreizējos likumos ietvertas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. Lūdzu!
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā sēdes vadītāja, lūdzu apvienot abus debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!
A. Kiršteins. Paldies. Godājamie kolēģi! Problēma ir tāda: diemžēl pašreizējā situācijā bieži vien ir tā, ka nepatiesa ziņa plūstoši pāriet patiesā ziņā, bet patiesa ziņa pāriet nepatiesā ziņā pēc kāda laika. Tāpēc pareizāk un godīgāk šo pantu būtu nosaukt tā: pants par vienīgā oficiālā viedokļa apšaubīšanu.
Šī nav jauna problēma. Jau pirms 150 gadiem, 19. gadsimta pirmajā pusē, Kuzma Prutkovs (šis pseidonīms apvieno dažādus autorus) sacerēja rakstu “Viendomas ieviešana Krievijas impērijā”. Problēma bija tāda: ierēdnis no rīta atnāk uz darbu, bet viņš nezina, kāds šodien ir oficiālais viedoklis, tāpēc vajadzīga iestāde, kas no rīta to pasaka masu informācijas līdzekļos - nodrukā avīzē vai paziņo pa radio - un iepazīstina sabiedrību ar to.
Jūs teiksiet - kas tad šo viedokli, oficiālo, pateiks? Nu pateiks patiesības ministrs acīmredzot. Es domāju, ka Tieslietu ministrija varētu būt patiesības ministrija.
Lai “veiksmīgāk” tuvotos “pareizai”... un Ziemeļkorejas viendomas modeļa ieviešanai Latvijā, mums ir iesniegts tiešām ārkārtīgi “lielisks” priekšlikums.
Minēšu dažus piemērus.
Ja, piemēram, žurnāliste Brauna uzraksta, ka Latvijā dedzina gejus, nu tā taču ir oficiāla un patiesa ziņa, jo šo ziņu izplata visi Latvijas masu informācijas līdzekļi. Un to nopublicē arī ārzemēs, un visa Eiropa uzzina, ka Latvijā dedzina gejus. Ja tā ir viltus ziņa un ar to viņa ir nodarījusi ļaunumu, tad viņai būtu jāsēž trīs vai četrus, vai pat piecus gadus cietumā - atbilstoši šim likuma pantam! -, bet viņa tiek paaugstināta un iecelta, kā es saprotu, par radio redaktori. Oficiālā Latvijas sabiedriskās raidorganizācijas redaktore!
Otrs piemērs. Tieslietu ministrs ierunā videoklipu, kuru izplata YouTube un kurā stāsta, ka nacisti esot atņēmuši vienai kopienai Latvijā visus īpašumus. Viņš nesaka, ka 47 gadus te valdīja boļševiki, kuri šos īpašumus atņēma, un viņus nepiemin. Tad varam uzdot jautājumu, kura tad ir pareizā ziņa un kura ir nepareizā ziņa - vai komunisti atņēma šeit un neatdeva 47 gadus, vai nacisti neatdeva. Tāpēc ir tiešām vajadzīgs kaut kas oficiāls, kas nosaka šo pareizo viedokli, citādi jau mēs varam ielikt cietumā pavisam ne tos cilvēkus.
Ļoti labs piemērs bija saistīts ar vakcināciju. Vispirms tika oficiāli paziņots, ka vakcinēti cilvēki nepārnēsā vīrusu, pēc tam šī ziņa tika izlabota, ka viņi pārnēsā gan, bet nesaslimst; pēc tam ziņa tika vēlreiz labota - ka viņi saslimst, bet viegli; pēc tam tika atzīts, ka viņi saslimst smagi, bet nenomirst; beigās izrādījās, ka nomirst, bet skaisti un bez lielām mocībām.
Tātad, redziet, nav skaidras robežas starp nepatiesu un patiesu ziņu. Es domāju, ka ir jāpaliek pie administratīvās atbildības, un man tiešām ir kauns, ka kaut kāds tāds priekšlikums vispār varēja parādīties.
Aicinu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai. Lūdzu!
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Kolēģi! Šis priekšlikums neapšaubāmi ir vērsts pret valdībai nelojāliem politiķiem, arī pret žurnālistiem un citiem aktīvistiem, vēloties tiem vienkārši aizbāzt mutes.
Jebkura politiķa viedoklis ļoti vienkārši var tikt traktēts kā izdomājums vai nepatiesa ziņa, it sevišķi, ja tas tiek izteikts pret valdību, tiek kritizēta valdība, amatpersonas. Nu tad šie cilvēki nonāks cietumā. Ļoti vienkārši un viegli būs atbrīvoties no visiem nevēlamajiem politiķiem, kuriem ir savs viedoklis, kuri neklusē, informē sabiedrību. Un kurš tad būs tas, kas izvērtēs, vai ir noticis cilvēku miera traucējums vai nav?
Principā ar šo priekšlikumu tiek izskausts jēdziens “vārda brīvība”. Un mūsu valsts lieliem soļiem iesoļo totalitāro valstu saimē.
Lai gan slavinām Satversmes 100. gadadienu, ir jāsaka godīgi - mēs zaudējam demokrātiju. Tiek apdraudēta viena no fundamentālākajām cilvēktiesībām - vārda brīvība. Vārda brīvības princips ir viens no fundamentālākajiem mūsu demokrātiskās sabiedrības principiem, kura ierobežošanai ir jābūt īpaši pamatotai. Latvijas Republikas Satversmes 100. panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus bez cenzūras.
Ar Bordāna un Golubevas grozījumiem cenzūra faktiski tiks ieviesta. Starptautiskās organizācijas “Reportieri bez robežām” veidotajā Pasaules preses brīvības indeksā Latvija 180 valstu vidū šobrīd atrodas augstajā 22. vietā. Pēc šo grozījumu pieņemšanas Latvija attapsies šī saraksta lejasgalā, pie Ziemeļkorejas, jo visiem būs jārunā tikai tas, ko atļauj vai pavēl valdība. Un iebiedēšanas instrumenti varētu tikt izmantoti dažnedažādi, arī tie, kas sabiedrībā raisa polarizāciju: masku nēsāšana, kvadrātkodu... piespiešana, migrantu laišana valstī, viendzimuma laulību atzīšana; kritisku viedokli, sarkasmu un politiķu rīcības apšaubīšanu varēs traktēt kā izdomājumu, naida runu. Tā ka šī antikonstitucionālā likumprojekta virzība ir jāaptur.
Es šeit gribētu minēt vienu piemēru. Viens epidemiologs, kas arī ievērojami traucē cilvēku mieru, ieviešot viņos bailes ar saviem izdomājumiem par to, ka 14. februārī mums būs 27 tūkstoši inficēto - ar apstiprinātiem testiem - un vienlaikus nākšoties hospitalizēt sešus tūkstošus pacientu... un valdība arī pieņēma aplamus lēmumus, balstoties uz šo izdomājumu. Tātad tas, lūk, ir miera traucējums un jau pirmā lieta, par kuru varbūt varētu vērsties tiesā.
Lūgums neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!
A. Judins (JV).
Labdien, kolēģi! Pirmkārt, es gribu jūs informēt, ka Krimināllikumā ir 231. pants, kuru patlaban piemēro, ja kāds izplata viltus ziņas. Pēc policijas datiem, ir uzsākti seši kriminālprocesi. Tātad jaunais pants nenozīmē, ka mums būs kaut kas jauns, kas patlaban nav paredzēts, - atbildība jau ir paredzēta. Ja jums ir laiks un interese, jūs varat noklausīties Krimināltiesību politikas apakškomisijas audioierakstu, tur ir skaidri dzirdams, ka gan Tieslietu ministrija, gan policija, gan prokuratūra vienā balsī skaidro, ka mums ir pants...
Jautājums: kāpēc tad ir piedāvāts veidot speciālu pantu? Speciāls pants ir vajadzīgs, lai ikvienam cilvēkam, lasot likumu, būtu skaidrs, ka apzināti nepatiesas informācijas izplatīšana ir krimināli sodāma, lai nesanāk tā, ka sākumā uzsāk procesu un pēc tam cilvēks saprot, ka viņš vienkārši nezināja, ka atbildība ir paredzēta.
Runājot par jauno pantu. Jaunais pants sašaurina iespēju piemērot kriminālsodu un saukt pie atbildības. Kādā veidā? Esošajā likumā ir paredzēta atbildība par sabiedriskās kārtības un cilvēku miera traucēšanu. Vienkārši. Jaunajā pantā skaidri norādīts, ka attiecībā uz viltus ziņām cilvēkam ir jāapzinās, ka informācija ir nepatiesa, respektīvi, ja kāds izplatīs informāciju, nezinot, ka tā ir nepatiesa, atbildība nebūs iespējama. Un tas ir ļoti svarīgi, jo Krimināllikums neparedz un arī neparedzēs atbildību par viedokļa paušanu, atbildības arī nebūs un tā nav paredzēta, manuprāt, par to, ka cilvēks pieļauj kļūdu... ka viņš nesaprot, ka informācija ir nepareiza. Līdz ar to, kolēģi, protams, jūs varat izmantot šo jautājumu, lai runātu par to, kā jūs saprotat likumu, bet mans aicinājums - ieklausīties ekspertos un speciālistos.
Man bija iespēja satikties ar Latvijas Žurnālistu asociācijas valdi, un mēs runājām par šo pantu. Es saprotu žurnālistu bažas, jo, protams, nevar izslēgt, ka, neraugoties uz to, ka mēs skaidrojam, kāds policijas darbinieks var interpretēt citādāk likumu, tāpēc ir ļoti svarīgi normu... tieši to pantu skaidrot un palīdzēt ikvienam saprast, kāda ir tā doma, par ko tieši ir paredzēta atbildība.
Tāpat mums ir vēlme turpināt diskusiju un domāt par attiecīgās normas pilnveidošanu, lai trešajā lasījumā mēs varētu pieņemt tādu normu, kas visiem būs viennozīmīgi saprotama.
Paldies, kolēģi, un es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ļubovai Švecovai. Lūdzu!
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi! Diemžēl valdība un koalīcijas politiķi nespēj veikt konstruktīvu dialogu ar sabiedrību, kvalitatīvi nodrošināt krīzes menedžmentu ilgstoša stresa un augstas nenoteiktības situācijā, kuru izraisīja Covid-19, un izvēlas sodu un iebiedēšanas politikas instrumentus. Tāds ir patiesais šo piedāvāto grozījumu motīvs, un to pierāda sekojošs faktu izklāsts - krasas pārmaiņas Tieslietu ministrijā viena gada laikā attiecībā uz vienu no būtiskākajām cilvēka tiesībām - tiesībām uz vārda brīvību.
Vēl 2020. gada 17. novembrī Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdē eksperti vienojās nevirzīt grozījumus Krimināllikumā, speciāli paredzot viltus ziņu izplatīšanas kriminalizāciju un uzdodot tiesībaizsardzības iestādēm efektivizēt darbu pie noziegumu izmeklēšanas pēc Krimināllikuma 231. panta “Huligānisms”. To arī pierāda esošie kriminālprocesi un notiesājošais spriedums tajā skaitā.
2021. gada 18. janvārī Tieslietu ministrijas eksperti, diskutējot par administratīvās atbildības nepieciešamību par viltus ziņu izplatīšanu, norāda, ka nav nepieciešams paredzēt pat administratīvo atbildību par viltus ziņu radīšanu un izplatīšanu, bet jau 2022. gada janvārī Tieslietu ministrija piedāvā ieviest kriminālatbildību.
2021. gadā Tieslietu ministrija prezentācijā Krimināltiesību politikas apakškomisijā norādīja, ka Eiropas Komisijas izveidotās darba grupas ziņojumā par viltus ziņu izplatīšanu un dezinformāciju attiecībā uz administratīvo atbildību īpaši ieteikts izvairīties no vienkāršotiem risinājumiem un izteikts aicinājums problēmu nerisināt ar normatīviem ierobežojumiem.
Starptautiskās žurnālistu organizācijas “Poynter” apkopojumā ir teikts, ka sodi, administratīvie sodi, par viltus ziņu radīšanu un izplatīšanu ir tikai atsevišķās valstīs, un tie ir Bangladešā, Baltkrievijā, Vjetnamā. Secinājumi no šī ziņojuma bija, ka dominējošā pieeja dezinformācijas ierobežošanai ir saistīta nevis ar sodoša rakstura pasākumiem, bet gan ar savlaicīgu un adekvātu pretreakciju viltus ziņām un medijpratības veicināšanu. Nav nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, kur nu vēl paredzēt kriminālatbildību. Diemžēl juridiskās kazuistikas ekvilibristika komisijas sēdes laikā nesniedz skaidru un saprotamu ziņu izplatīšanas kriminalizācijas mērķi, bet aplami novirza fokusu uz kriminālsoda kā prevencijas instrumenta ieviešanu.
Tieslietu ministra Bordāna aktivitātes, virzot ziņu izplatīšanas kriminalizāciju, izskatās pēc mēģinājuma iebiedēt un apklusināt citādi domājošos un radīt instrumentu oponentu vajāšanai un parādās uzreiz pēc publikācijas “Bild” par iespējamo kukuļa saņemšanu pusmiljona apmērā no “PNB Bankas” īpašnieka Guseļņikova. Taču priekšlikums kriminalizēt digitālo ziņu izplatīšanu ir “mirušais” pants. Ir skaidrs, ka pantu par viltus ziņu un izdomājumu izplatīšanu praktiski nebūs iespējams ieviest reālajā dzīvē, bet tas radīs iespēju uzsākt kriminālprocesus, terorizēt cilvēkus par atšķirīgu uzskatu paušanu. Pārņemot huligānismam piemītošas pazīmes un uzbūvējot specifisko vārda “huligāns”... kriminālatbildības pantu, par huligāniem tiek piedāvāts saukt cilvēkus, kuri citādi domā, un vēl paredz par to brīvības atņemšanu pat līdz pieciem gadiem.
Lai cik sāpīgi nebūtu piesaukt Cimdara kunga vārdu, taču atļaušos pateikt, ka klaji safalsificēta un safabricēta sižeta parādīšana TV3 ziņās un vēlāk šīs ziņas izplatīšana... kaut gan raisa sašutumu un dusmas... un lai kāds atbildētu par to... taču es uzskatu, ka žurnālistiem ir jāatbild ētiski, nevis viņi jāsoda krimināli.
Piedāvātā redakcija ir nepārprotami centieni saskatīt huligānismu, personai realizējot savas tiesības uz vārda brīvību. Analizējot minēto Tieslietu ministrijas vēstuli, atsevišķu juristu publikācijās par apskatāmo tēmu ir atrodami atslēgvārdi “apzināta dezinformēšana par kovidu”, “aģitēšana nevakcinēties”, “preventīvos nolūkos”, respektīvi, secināms, ka, iespējams, tiek radīts personu domu izpausmi bremzējošs, biedējošs mehānisms ārēja normatīvā akta formātā ar preventīvi... lasām: iebiedējošu... vēlamo efektu.
Es neatbalstīšu šo pantu, un es lūdzu kolēģus to arī neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim. Lūdzu!
V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Atcerēsimies laiku apmēram pirms četriem gadiem. 13. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa, kad šā priekšlikuma autors, kurš tagad mums piedāvā radīt pantu par nepatiesu ziņu un izdomājumu izplatīšanu, kopā ar saviem kolēģiem, kas šodien ir Jaunās konservatīvās partijas deputāti, ļoti aktīvi izplatīja ziņas, solījumus, izdomājumus par to, ka jau nākamajā gadā pēc Saeimas vēlēšanām, nonākot valdībā, viņi ieviesīs “3 × 500” programmu, kas ne nākamajā gadā, ne aiznākamajā nav noticis.
Atcerēsimies, kolēģi, arī to, ka gandrīz visi no mums pirms kādiem trim gadiem pieņēma lēmumu likvidēt OIK. Vai ar šo... mēs nenodarbojamies ar nepatiesu ziņu vai izdomājumu izplatīšanu visai Latvijas sabiedrībai? Vai ar šo mēs - gan mēs, gan šā likumprojekta autors - neesam traucējuši sabiedrības kārtību? Iespējams, arī diezgan, diezgan rupjā veidā. Vai ar šo mēs... šā priekšlikuma autors nav traucējis cilvēku mieru? Mēs bijām domājuši, ka, lūk, jau 2019. gadā tiks ieviests “3 × 500” plāns vai tiks likvidēts OIK.
Godātie kolēģi, saskaņā ar šo pantu... ar šo priekšlikumu diezgan lielai daļai Saeimas deputātu šodien būtu jāsēž cietumā, jo viņi acīmredzami ir nodarbojušies ar izdomājumu vai nepatiesu ziņu izplatīšanu. Un ļoti iespējams, ka pēc katrām Saeimas vēlēšanām lielai daļai Saeimas uzreiz būs jānonāk cietumā. Protams, kā mums skaidro Judina kungs, varbūt viņi to visu bija darījuši neapzināti. Nu tad, kolēģi, sanāk diezgan liela necieņa mūsu Saeimai un Saeimas deputātiem, kuri regulāri neapzināti izplata visus tos izdomājumus un nepatiesās ziņas. Kopumā tā doma, ka, lūk, tiesa jau vērtēs. Un ir diezgan interesanti, kā tiesa var pierādīt, vai kaut kāds izdomājums vai nepatiesa ziņa bijusi apzināti vai neapzināti? Iespējams, es vēl nezinu, kādi ir pēdējie mūsu, Latvijas, un pasaules zinātnes sasniegumi cilvēku domu lasīšanā. Bet tas, kas ir neapšaubāmi, - tas dos pamatu, iespēju visai brīvi ierosināt krimināllietu, un, kā mēs zinām, krimināllietu pie mums... Latvijā ierosināt ir diezgan vienkārši pret jebkuru cilvēku, žurnālistu vai aktīvistu... sabiedrisku aktīvistu, sabiedriski aktīvu cilvēku, kurš kādam tajā brīdī nebūs tīkams. Un tā krimināllieta jau var karāties gadiem ilgi, kamēr tiesa konstatēs, vai tas bija apzināti vai neapzināti, vai viņi spēja nolasīt tā cilvēka domas vai nespēja. Un tā krimināllieta visu šo laiku karāsies...
Līdz ar to šis acīmredzami ir iebiedēšanas...
Es lūdzu apvienot diskusiju laikus.
Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Lūdzu!
V. Dombrovskis. Paldies. Līdz ar to ir pilnīgi skaidrs, ka šeit ir runa... tiek piedāvāts iebiedēšanas instruments.
Godātie kolēģi, šis priekšlikums vienkārši ož pēc PSRS. Un mums visiem jāuzdod sev jautājums, vai mēs tiešām esam gatavi krist tik zemu, pieņemot šādu priekšlikumu.
Es jūs visus, kolēģi, aicinu nekrist tik zemu un šo priekšlikumu neatbalstīt.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es, skatoties šo priekšlikumu, gribu izcelt vienu no galvenajām, manuprāt, mūsu visu vērtībām, un tā ir vārda brīvība, ko neapšaubāmi šodien... skatoties, kas notiek šodien pasaulē, ir vērts padomāt tieši par šīm pamatvērtībām, un vārda brīvība neapšaubāmi tāda ir. Iespēja iedzīvotājiem teikt... paust brīvi savus uzskatus (pat tad, ja viņi kļūdās, pat tad, ja... šad tad tie ir nepareizi) - tā patiesībā ir viena no mūsu lielākajām bagātībām. Un mēs dzīvojam valstī, kur cilvēki var to darīt un viņi netiek apspiesti.
Šajā gadījumā... šie piedāvātie grozījumi paredz savā ziņā šo iespēju ierobežot. Un ir jau pareizi, Judina kungs... paldies Judina kungam par mēģinājumiem skaidrot šo normu, tomēr ir jāsaprot, ka ne tikai Saeimas deputātiem, bet arī cilvēkiem, kas ikdienā strādā ar informācijas nodošanu, palīdz mums nest šīs ziņas sabiedrībai... žurnālisti, viņu veidotās organizācijas, žurnālistu pārstāvētās organizācijas... vismaz man ir tāda informācija un manu frakcijas kolēģu vidū ir informācija par to, ka viņi iebilst un aicina Saeimu nesteigties ar šādu normu pieņemšanu un ar šādu normu virzīšanu.
Kolēģi, visi, kas ir Saeimas deputāti, aktīvi deputāti (neapšaubāmi, mēs visi tādi esam), ir kādreiz saskārušies ar kādiem nepatīkamākiem aizvainojumiem, apmelojumiem, tie ir bijuši dažādos līmeņos, un mēs publiskajā telpā esam lasījuši un redzējuši arī, kā visnotaļ nepamatoti tiek aizskarti mūsu kolēģi, mūsu kolēģi kaut kādā veidā tiek apvainoti. Ir pamatoti, un bieži vien ir arī nepamatoti... bet mēs kopā tam visam varam stāties pretī, skaidrot, un arī viņi skaidro.
Un tieši tas moments, ka līdz šim mēs esam spējuši skaidrot un stāstīt, tā ir tā mūsu tiešām liela iespēja, bagātība patiesībā, - ka mēs varam iztikt bez šādiem instrumentiem, ka mēs varam iztikt bez šādu likuma normu esības likumā, lai sadzīvotu kopā ar cilvēkiem, kuriem varbūt ir agresīvs, cits viedoklis, kuri, paužot savu viedokli, varbūt nemaz neapzinās, vai tas ir patiess vai nav patiess. Tā var būt arī pārliecība. Un īpaši šajās dienās.
Viss šis Covid-19 pandēmijas laiks mums parādīja to, ka šādu gadījumu ir gana daudz, bet mēs esam spējuši kaut kādā veidā ar tiem tikt galā. Katrs savā veidā - un tomēr... Ir ļaunprātīgi gadījumi - ir ļaunprātīgi gadījumi, kas ar to pelna naudu... ir tādi gadījumi, un mēs arī varam redzēt, ka mūsu tiesiskā sistēma ļauj un spēj ar tiem tikt galā. Ja mēs tagad sāksim (šie likuma grozījumi savā ziņā dod tādas iespējas) ļoti agresīvi vērsties pret tādiem cilvēkiem, mēs panāksim pretēju efektu un radīsim instrumentu, kas var tikt izmantots arī negodprātīgi. Tas, manuprāt, ir tas, no kā mums visiem vajadzētu šodien izvairīties. Būt stipriem, stiprināt mūsu spējas komunicēt ar sabiedrību, būt vienotiem un netracināt sabiedrību ar šādiem grozījumiem.
Vēlreiz paldies Judina kungam par skaidrojumu, bet tas, ka ir žurnālistu organizācijas gan Latvijā, gan starptautiskās... tas norāda to, ka viņi tomēr nav sapratuši šīs normas esību, būtību. Es aicinu tieši uz tā pamata šo jautājumu šodien neatbalstīt, noraidīt, turpināt jums strādāt un izstrādāt tādu regulējumu, lai visiem būtu par to vienprātība.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam. Lūdzu!
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Paldies. Pirms pieņemt lēmumu par kaut kādas lietas kriminalizāciju, droši vien nebūtu slikti atbildēt uz dažiem jautājumiem pašiem priekš sevis.
Pirmais jautājums: informācija, patiesas ziņas, informācija un dezinformācija... kādi jēdzieni. Kādi ir kritēriji, kas nosaka šo lietu? Piemērs - laika ziņas. Katrs cilvēks strādā ar informāciju. Klausoties no rīta laika ziņas, jūs esat aizmirsis paņemt lietussargu. Jūsu... solītais laiks ir saulains, bet pēkšņi pēcpusdienā parādās lietutiņš. Tā bija patiesa informācija vai dezinformācija, vai kā savādāk? Kur ir tie kritēriji?
Otrs, par ko minēja Judina kungs: apzināti vai neapzināti izplatot dezinformāciju vai tenkas... zināja cilvēks vai nezināja. Es saku: es nezināju. Kurš var pierādīt, uz kādiem kritērijiem balstoties, ka es meloju? Man liekas, tās ir muļķības. Tas nav pierādāms, jo es uzskatu, ka tā ir patiesība, es nezināju, ka tā ir dezinformācija, teiksim, par tiem pašiem laikapstākļiem. Pierādīt to absolūti nav iespējams.
Un pēdējais. Jautājums par to, kāpēc parādās dezinformācija, kāpēc parādās viltus ziņas. Man liekas, ka galvenais iemesls tam visam ir tas, ka mēs neprotam izplatīt un parādīt patieso informāciju par patiesiem notikumiem patiesā griezumā, jo šeit ir tā problēma ar informācijas pieejamību un iespējas to “sagremot”. Tāpēc sākumā laikam vajadzētu iedomāties arī par to, kā sabiedrībai pasniegt jebkuru informāciju. Mums diemžēl ir pārāk daudz ierobežotas pieejamības informācijas, kas, godīgi sakot, arī palielina dezinformācijas parādīšanās iespējas.
Tikai tad, kad uz visiem šiem jautājumiem ir skaidras atbildes (varbūt skarbas atbildes), var domāt arī par kriminalizāciju, bet šinī gadījumā var runāt gan par vārda brīvību, gan par visu pārējo, bet galvenais, ka šai normai absolūti nav nekādas jēgas. Es aicinu to noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Paldies, cienījamā sēdes vadītāja! Manuprāt, Bordāna kungs mums grib nozagt vārda brīvību, un tas izpaužas šī panta saturā. Kurš būs tas policists - tas ziņu, katru ziņu, vērtētājs un pārbaudītājs? Bordāns tas būs, kas to pārbaudīs?
Manuprāt, šajā gadījumā šis pants tiešām ir absolūti lieks. Brīdī, kad mums būtu jādomā par vārda brīvības stiprināšanu, šeit tiek piedāvāts kriminālsods par to, ja kāds būs izplatījis savas ziņas, vēstījumu un citu informāciju. Turklāt mēs aiziesim pilnīgi pretējā virzienā. Es domāju, ka daudzas Eiropas valstis - tieši pretēji - šobrīd piedāvā virzīties uz vārda brīvības stiprināšanu, savu nacionālo mediju stiprināšanu un... varbūt citas iespējas, nevis sabāzt visus cietumā.
Es aicinu neatbalstīt šo.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Evijai Papulei. Lūdzu!
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Paldies. Sēdes vadītājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Šis priekšlikums, protams, nav atbalstāms. Mums jāatceras, ka mēs gandrīz divus gadus (nu jau vairāk nekā divus gadus) dzīvojam vienos ierobežojumos. Un tas, ko šobrīd valdība un Saeimas koalīcija lielākoties dara, - nosaka sodus un nosaka ierobežojumus. Šķiet, ka brīžiem šo ierobežojumu vienkārši ir par daudz, taču šajā gadījumā vārdam ir spēks, un to laikam priekšlikuma autors apzinās un tieši tādēļ vēlas ierobežot ne tikai šeit pieminēto auditoriju, tai skaitā deputātus, bet arī mediju vārda brīvību.
Atgādināšu, ka jūs, koalīcija, šīs Saeimas laikā esat pieņēmuši diezgan daudz ierobežojumu arī mediju darbībai, kārtojot pārvaldību, veidojot jaunas padomes un tā tālāk. Ļoti daudz esat pieņēmuši sodu, tai skaitā kriminālatbildību. Bet šis priekšlikums (neapgalvošu, ka tas ir īpaši mēģināts ielikt kopējo ierobežojumu kontekstā, lai, tā teikt, nepamanītu vienu lietu, kas papildus vēl nosaka vārda brīvības ierobežojumu) tiešām ir uzskatāms par bailēm no “vārdam ir spēks”.
Ne velti mediji, kas ir diezgan objektīvi un diezgan lojāli pacietuši un brīžiem arī atbalstījuši dažādas pārmaiņas mediju... ziņā, tai skaitā likumdošanā, ilgi ir to pieņēmuši (dažādi varbūt, bet tomēr pieņēmuši), taču šajā gadījumā tieši mediji ir tie, kas protestē. Šajā gadījumā tas nozīmē, ka priekšlikumam ir sekas, kuras nav saistāmas ar Latvijas valsti un, atļaušos teikt, arī ar demokrātisku valsti.
Aicinu neatbalstīt vārda spēka ierobežošanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
J. Jurašs. Jā, izskanēja ļoti daudz dažādu debašu un viedokļu, kuriem gan lielākajai daļai nav nekāda sakara ar šī konkrētā priekšlikuma būtību un jēgu. Komisijas vārdā vēlos atgādināt, ka šī nav jauna norma, šī faktiski ir precizējums jau pastāvošai tiesību normai, lai piemērotājiem un arīdzan jebkuram Latvijas iedzīvotājam būtu skaidri saprotams un zināms, kas ir... un kādas ir šīs darbības, kuras ir sodāmas. Šeit nav runa par vārda brīvības ierobežošanu. Šeit, es gribētu teikt, Tieslietu ministrija šo konkrēto piedāvājumu ir radījusi, pateicoties lielā mērā Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Andra Skrides priekšlikumam šādu risinājumu izstrādāt, parlamentam par šo priekšlikumu debatēt un, ja tas tiek atzīts par labu esam, arī atbalstīt.
Es gribu vērst uzmanību, ka komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 31, pret - 53, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J. Jurašs. 21. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna redakcionāls priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. 22. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz pārejas regulējumu attiecībā uz garantijas naudas institūta ieviešanu, kas nodrošina, ka procesuālais un materiāli tiesiskais regulējums stājas spēkā vienlaikus. Priekšlikums Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Jurašs. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 1. marts.
Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Ļubova Švecova. Lūdzu!
Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr. 1244/Lp13 - “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”.
Ir saņemts viens - Juridiskā biroja priekšlikums, kas izskatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Tas ir redakcionāls.
Lūdzu arī deputātus atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
Ļ. Švecova. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
Ļ. Švecova. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 1. marts.
Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns. Lūdzu!
V. Liepkalns (AP!).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Esiet sveicināti šajā Ukrainas tautai tik ļoti smagajā un traģiskajā dienā! Arī es novēlu viņiem spēku un izturību!
Turpinot darba kārtību - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija pirmajā lasījumā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1277/Lp13). Likumprojekta mērķis ir stiprināt Konkurences padomes darbību ar nepieciešamajām neatkarības garantijām, resursiem un izpildes pilnvarām efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un prevencijai, kā arī salāgot likumu ar 2018. gadā apstiprināto Eiropas Savienības direktīvu.
Likumprojekts paredz, ka turpmāk Konkurences padome būs Ministru kabineta pārraudzībā, kas tiks īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. Vienlaikus plānots stiprināt Konkurences padomes operacionālo neatkarību, paredzot iestādei pilnīgu neatkarību iestādes iekšējo organizatorisko jautājumu risināšanā. Likumprojekts arī paredz, ka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi atklātā konkursā turpmāk organizēs Ministru kabinets, sekretariāta funkcijas uzticot Valsts kancelejai.
Grozījumi paredz papildināt likumu ar definīcijām, kas skaidro tādus jēdzienus kā “Eiropas konkurences tīkls”, “iecietības programma”, “izlīguma iesniegums”, “karteļa vienošanās” un citus.
Komisijā likumprojekts tika izskatīts un atbalstīts.
Lūdzu arī jūs, godātie kolēģi, atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāti nav pieteikušies debatēt.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 17. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 17. marts.
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Aigars Bikše. Lūdzu!
A. Bikše (AP!).
Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Arī es, tāpat kā citi kolēģi, šodien gribu izteikt atbalstu Ukrainai. Lai dzīvo Ukraina!
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 844/Lp13) pirms otrā lasījuma.
Ir saņemti 13 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt likuma 8.4 panta sestajā daļā vārdus “internetā Ministru kabineta noteiktas institūcijas mājas lapā” ar vārdiem “Ministru kabineta noteiktas institūcijas tīmekļvietnē”. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 2. - izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Paredz šādu redakciju: “Akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātiem akreditācijas noteikumiem, to organizē Akadēmiskās informācijas centrs. Lēmumu par augstskolu un koledžu akreditāciju sešu mēnešu laikā pieņem Studiju kvalitātes komisija. Akadēmiskās informācijas centrs ievada un aktualizē Valsts izglītības informācijas sistēmā informāciju par augstskolu un koledžu akreditāciju.” Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 3. - izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Paredz izslēgt 9. panta trešajā daļā pirmo un trešo teikumu, kas nosaka: “Pēc tam, kad saņemts Augstākās izglītības padomes atzinums par akreditāciju, Akadēmiskās informācijas centrs izsniedz attiecīgu akreditācijas dokumentu. [..] Pirms rīkojuma izdošanas Augstākās izglītības padome sniedz argumentētu atzinumu.” Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 4. - deputāta Pugas priekšlikums. Paredz izslēgt 51. panta otro daļu no likumprojekta “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 844/Lp13), kas paredz: “Augstskolas un koledžas, kuras īsteno studiju virzienu “Veselības aprūpe”, plāno maksas studiju vietu skaitu atbilstoši ārstniecības iestāžu spējai nodrošināt klīnisko praksi gan studējošajiem par valsts budžeta līdzekļiem, gan studējošajiem par maksu un katru gadu līdz 1. jūnijam saskaņo ar Veselības ministriju veselības aprūpes jomas studiju programmā plānoto maksas studiju vietu skaitu.” Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 6. pantu, kas ir identisks... 4. priekšlikumam. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 6. - izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Paredz šādu redakciju: “Augstskolas un koledžas, kuras īsteno studiju programmas ārstniecības personu sagatavošanai, studiju vietu skaitu, salāgojot ar ārstniecības iestāžu spēju nodrošināt klīnisko praksi, saskaņo ar Veselības ministriju. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā augstskolas un koledžas sniedz informāciju par studiju vietu skaitu ārstniecības personāla sagatavošanā.” Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Bikše. 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 8. pantu, kas nosaka: “Pirmās kopīgās studiju programmas īstenošanas to licencē...” es atvainojos... “Pirms kopīgās studiju programmas īstenošanas to licencē. Studiju programmu licencēšanas noteikumus un kārtību nosaka Ministru kabinets”. 55.1 panta regulējums izvērstāks un aktuālāks plānots citā likumprojektā, kas paredz grozījumus Augstskolu likumā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt likuma 62. panta otrajā daļā vārdus “mājaslapā internetā” ar vārdu “tīmekļvietnē”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt likuma 63.3 panta otrajā daļā vārdus “mājaslapā internetā” ar vārdu “tīmekļvietnē”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 10. - izglītības un zinātnes ministres Šuplinskas priekšlikums. Paredz šādu redakciju: “Augstskola un koledža sagatavo un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību politikas plānošanas un ieviešanas uzraudzības procesu nodrošināšanai atbilstoši politikas prioritātēm augstākajā izglītībā. Izglītības un zinātnes ministrijai iesniedzamās informācijas satura, apjoma, iesniegšanas, kā arī tās publiskošanas kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.” Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Bikše. 11. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz Izglītības un zinātnes ministrijai iesniedzamo informāciju par augstskolas darbību. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 12. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 13. pantu attiecībā uz to, ka likuma 85. panta “pirmās, otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumus nepiemēro, ja izglītības dokuments personai izsniegts ārvalstī, ar kuru Latvija noslēgusi starptautisku līgumu par izglītības dokumentu savstarpēju atzīšanu, un tas paredz atšķirīgu izglītības dokumentu un akadēmisko grādu atzīšanas kārtību”. 85. panta regulējums izvērstāks un aktuālāks plānots citā likumprojektā, kas paredz grozījumus Augstskolu likumā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nosaka, kādi dati iekļaujami Akadēmiskā personāla reģistrā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Bikše. Komisijas vārdā aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Bikše. Komisijas vārdā lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem - 3. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 3. marts.
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!
U. Budriķis (JK).
Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 1115/Lp13). Likumprojekts saistīts ar pirms divām nedēļām pieņemtajiem grozījumiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kas paredz iespēju kopsapulci noturēt elektroniski.
Kopumā saņemti 10 priekšlikumi. Visi priekšlikumi ir izskatīti darba grupā kopā ar Juridisko biroju, Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju.
1. - komisijas priekšlikums. Noteic, ka pilnvaras varēs parakstīt ar Būvniecības informācijas sistēmas parakstīšanas rīku. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantā vārdus “izslēgt sesto daļu”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 3. - komisijas priekšlikums. Šis ir svarīgākais priekšlikums šajā likumprojektā. Paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulces kārtību kopība varēs noteikt, izmantojot arī tiešsaistes saziņas līdzekļus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar nupat atbalstīto 3. priekšlikumu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Saistīts ar 3. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 6. - komisijas priekšlikums. Nosaka kopsapulču sasaukšanas, norises kārtību, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu. Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls. Atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka lēmumu pieņemšanas kārtību, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu, veicot aptaujas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 9. - komisijas priekšlikums. Noteic, ka dzīvokļu īpašnieku savstarpējo vienošanos pievieno mājas lietai 14 dienu laikā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. 10. - komisijas priekšlikums. Nosaka pārejas noteikumu: “No 2022. gada 1. maija pilnvarojuma dokumentus, kas iesniegti Būvniecības informācijas sistēmā, papildus apliecina ar pamatdarbības informācijas sistēmas izveidotu kvalificētu elektronisko zīmogu [..].” Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
U. Budriķis. Visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu, balsosim! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
U. Budriķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 10. marts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 10. marts.
Likumprojekts “Akciju atpirkšanas likums”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs. Lūdzu!
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Es atgādināšu par galvenajām likumprojekta “Akciju atpirkšanas likums” tēzēm.
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot mazākuma akcionāru tiesību aizsardzību. Likumprojekta uzdevums ir padarīt saprotamāku Finanšu instrumentu tirgus likumā esošo regulējumu par akciju atpirkšanas piedāvājumiem un novērst neatbilstības Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pārņemšanas piedāvājumiem.
Likumprojekts izstrādāts pēc Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iniciatīvas. Likumprojekts paredz akciju atpirkšanas obligātu piedāvājumu kontroles iegūšanas gadījumā, nosakot balsstiesību daudzumu obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai, atbrīvojumu no obligātā piedāvājuma izteikšanas, kā arī ierobežojumus obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanas gadījumā. Likumprojekts nosaka procedūras galīgajā akciju atpirkšanā, tai skaitā akcijas atpirkšanas cenas noteikšanu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi visus likumprojekta otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.
Un tagad - par katru no 50 priekšlikumiem, kuri komisijā sagatavoti likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā.
1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Precizēts likumprojekta mērķis. Iesniegts Juridiskā biroja iespaidā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēta un juridiskajai tehnikai atbilstošā veidā izteikta redakcija. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Termins “akciju sabiedrības balsstiesības” aizstāts ar terminu “no sabiedrības akcijām izrietošās balsstiesības”. No 10 līdz 15 dienām ir palielināts laika periods, kurā iesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijā dokumentus par atļaujas saņemšanu izteikt obligāto piedāvājumu. Arī šis priekšlikums ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls, precizējošs grozījums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls grozījums, kas padara normu vieglāk uztveramu.
Priekšlikums salāgo likumprojekta pantu - pantu par atbrīvojumu no piedāvājuma izteikšanas - ar Komerclikuma regulējumu, kā arī satur virkni dažādu redakcionālu precizējumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls grozījums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 7. - deputātes Lindas Mednes priekšlikums. Paredz akciju sabiedrības akcionāram tiesības ierosināt, lai Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzsāktu administratīvo procesu par personām, kuras rīkojas saskaņoti un kurām atbilstoši šim likumam iestājas pienākums izteikt obligāto piedāvājumu, bet kuras nav izteikušas obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu administratīvā procesa ietvaros.
Administratīvā procesa ietvaros komisijai ir pienākums konstatēt, vai personai vai personām ir iestājies pienākums izteikt obligāto piedāvājumu; arī šajā priekšlikumā ietverts šāds saturs. Akcionārs, kurš iesniedzis šādu iesniegumu, kļūst par administratīvā procesa dalībnieku.
Akcionāri, par kuriem ir spēkā stājies komisijas lēmums par to, ka tie rīkojas saskaņoti, un/vai kuriem iestājies pienākums izteikt obligāto piedāvājumu, bet kuri nav izteikuši akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu, zaudē savas balsstiesības ar komisijas lēmuma spēkā stāšanās brīdi.
Komisijas sēdē par šo priekšlikumu izvērsās saturīgas debates starp Finanšu ministrijas Finanšu tirgus politikas departamentu un Saeimas Juridisko biroju, no vienas puses, un Investoru un mazākuma akcionāru biedrību, no otras puses. Mazākuma akcionāru ieskatā, esošais regulējums viņus neaizstāv pret slepenām vai daļēji slepenām vienošanām, ko veic kāds, kas iegūst kontroli uzņēmumā.
Teorētiski ir jāpaļaujas uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas objektivitāti un gatavību veikt izmeklēšanas darbu, bet Investoru un mazākuma akcionāru biedrība atsaucas uz gadījumu, kad, biedrības ieskatā, tāds darbs nav noticis. Respektīvi, viņuprāt, ir jāparedz skaidrs regulējums - kad pastāv iespēja administratīvajā procesā viņiem piedalīties un savu viedokli aizstāvēt.
Savukārt Finanšu ministrija vērsa uzmanību, ka jau šobrīd atbilstoši Administratīvā procesa likumam ikvienam ir tiesības iesniegt Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tās ziņas, kas ir par personām, kuras rīkojas saskaņoti, bet FKTK ir tiesības ierosināt administratīvo procesu un izvērtēt.
Līdz ar to ar deputātes Mednes priekšlikumu, Finanšu ministrijas ieskatā, esot ieviesta norma, kura paralēli... regulē jau noregulētu procesu. Bet balsstiesību zaudēšanas vietā likumprojektā ir paredzēta balsstiesību izmantošanas apturēšana, kas, ministrijasprāt, esot samērīgāks instruments.
Investoru un mazākuma akcionāru biedrības pārstāvji iebilda, ka komisijai ir tiesības ierosināt administratīvo procesu, taču tas nenozīmē, ka komisija ierosinās, tāpēc mazākuma akcionāri grib panākt, ka galavārds varētu būt tiesai (ja komisija atsakās), lai akcionāriem būtu tiesības doties uz administratīvo tiesu un izskatīt lietu tiesāšanās procesā.
Biedrības pārstāvis turklāt piebilda, ka Eiropas Savienības dokumentu nostādnes paredz, ka mazākuma akcionāriem ir jābūt tiesībām apstrīdēt iestāžu lēmumus pēc iespējas efektīvā veidā, ņemot vērā, ka viņiem ne tuvu nav tādu resursu un iespēju, kādas ir vairākuma akcionāriem.
Juridiskais birojs pievērsa uzmanību, ka jau ir noteikts tas, ka personām, kuras rīkojas saskaņoti, iestājas pienākums saskaņā ar izskatāmo likumu izteikt obligāto atpirkšanas piedāvājumu un ka šīs personas tātad nevar izmantot tieši vai netieši iegūtas balsstiesības, ja nav izteikušas akciju atpirkšanas obligāto piedāvājumu.
Jāatzīmē, ka FKTK pārstāvji diemžēl nepiedalījās atbildīgās komisijas sēdē, kaut bija uzaicināti, tāpēc nebija, kam FKTK vārdā iebilst Investoru un mazākuma akcionāru biedrības apgalvojumiem un pārmetumiem vai apstiprināt Finanšu ministrijas nostāju.
Uz atbildīgās komisijas priekšsēdētāja jautājumu, vai būtu iespējams pretrunas pārvarēt trešajā lasījumā, Finanšu ministrijas pārstāve atbildēja, ka šobrīd process jau ir noregulēts, tāpēc nav pārliecības, ka no šā deputātes Lindas Mednes priekšlikuma var izveidot tādu, kas netraucētu esošajam regulējumam.
Tomēr - ar piecām balsīm “par”, divām balsīm “pret” un divām “atturas” - atbildīgajā Saeimas komisijā, proti, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, priekšlikums tika atbalstīts.
Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt 7. - deputātes Lindas Mednes priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies, Pimenova kungs, par detalizētu iepazīstināšanu ar šo priekšlikumu.
Tagad mēs sāksim debates par to.
Vārds deputātam Atim Zakatistovam. Lūdzu!
A. Zakatistovs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Sveiki, kolēģi! Pimenova kungs jau nolasīja tās sarunas protokolu, kas bija notikusi komisijā.
Es no savas puses tikai atgādināšu varbūt svarīgāko, un droši vien svarīgākais ir lūgums balsot pretēji komisijai un noraidīt šo priekšlikumu, jo tajā ir iekļautas juridiskas neprecizitātes un procesuālas neskaidrības. Līdz ar to tas priekšlikums tiek atvērts pretrunīgām interpretācijām.
Priekšlikumā ir norādīts, ka akcionārs kļūst par administratīvā procesa dalībnieku, bet nav precizēts, kādā tieši procesuālajā statusā viņš ir un ar kādām procesuālajām tiesībām. Ja vadāmies pēc Administratīvā procesa likuma, visatbilstošākais statuss būtu “pieteicējs” vai “trešā persona”, bet no priekšlikuma tas nav skaidri redzams.
Taču visbūtiskākā problēma ir tā, ka priekšlikums paredz balsstiesību zaudēšanu, nevis balsstiesību izmantošanas apturēšanu. Finanšu ministrija to ir norādījusi vēstulē, kas tika nosūtīta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Balsstiesību zaudēšana un balsstiesību izmantošanas apturēšana - šie institūti nav atzīstami par ekvivalentiem.
Es tātad aicinu balsot pretēji komisijai un noraidīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Paldies ziņotājam, kas izstāstīja par šīm debatēm, kuras, skatot šo priekšlikumu, ir bijušas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Protams, ir bijušas arī debates ārpus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas.
Es domāju, ikvienu Saeimas deputātu... arī mūsu e-pastos... dažādas organizācijas... par šo visnotaļ savdabīgo Mednes kundzes priekšlikumu saņem dažādas ziņas, aprakstus, ko tas nozīmē. Un ikviens var arī sīkāk iepazīties ar šo situāciju. Un mums jābūt atklātiem.
Mēs tikko, pirms nedēļas, runājām par šo lobēšanas likumu un par atklātību, caurskatāmību Saeimā. Šajā gadījumā šis jautājums... būtu grūti to nosaukt par Investoru un mazākuma akcionāru biedrības, kā teica... priekšlikumu. Varbūt tas tāds arī ir, bet lielā mērā tas, par ko vismaz runā... un ikviens, kas iepazīstas ar šo jautājumu sīkāk, agri vai vēlu nonāktu pie tā, ka šis priekšlikums patiesībā ir cīņas elements, kas šobrīd tiek īstenots ar Saeimas deputātiem... attiecībā uz cīņu par mantojuma tiesībām kādam uzņēmumam Olainē, kuru sauc “Olainfarm”. Un par to arī ir šis priekšlikums - par vienas un otras puses savstarpējo spēku samērošanu un cīņu ap šī uzņēmuma nākotnes interesēm.
Kolēģi! Manā ieskatā, sniedzot šādus priekšlikumus, ir jābūt atklātiem. Un, ja mēs neesam atklāti un nerunājam atklātu valodu, tad arī grūti pēc būtības ir izskatīt un atbalstīt. Šajā ziņā... Mednes kundzes ieskatā, Finanšu un kapitāla tirgus komisija nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas.
Ir jābūt kaut kam vairāk, lai tā varētu teikt un paust šādu apgalvojumu, bet, kā jau minēju, šis pēc būtības vairāk izskatās pēc tāda ne pārāk tiesiska risinājuma piedāvāšanas, kā tas sākotnēji varbūt izklausās, bet pēc būtības ir ekonomisku interešu savstarpējās cīņas, kas šobrīd tiek kārtotas caur... Saeimas deputātiem.
Un tieši tāpēc, ka nav bijusi atklāta valoda, es arī no savas puses nevaru atbalstīt šo priekšlikumu. Un aicinu arī citus kolēģus to nedarīt un noraidīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Mednei. Lūdzu!
L. Medne (JK).
Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi un klātesošie! Paldies Pimenova kungam par tiešām detalizēto skaidrojumu, paldies Valaiņa kungam par viņa personīgo viedokli.
Mazlietiņ gribu minēt statistiku, pirms ķeros klāt pie saviem priekšlikumiem. Lielbritānijas kompānijas New Financial 2021. gadā publicētajā pētījumā par akciju tirgiem Eiropā (no 2015. līdz 2020. gadam) ir redzams, ka Latvija visos rādītājos ir saraksta apakšā. Latvija ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā kopējā... biržā kotēto uzņēmumu tirgus vērtībā pret iekšzemes kopproduktu, šajā ziņā divas reizes atpaliekot no Lietuvas un trīs reizes - no Igaunijas.
Arī sākotnējā publiskā piedāvājuma... skaita ziņā no 2015. līdz 2020. gadam Latvija ir 26. vietā, trīs reizes atpaliekot no Igaunijas un divas reizes - no Lietuvas. Tāpat Latvija ir pēdējā vietā Eiropā tirgus kapitalizācijas rādītājos, rēķinot pret iekšzemes kopproduktu. Vidēji Eiropā tie ir 79 procenti, Igaunijā - 10, Lietuvā - 9, bet Latvijā - tikai 4 procenti.
Savukārt, iepazīstoties ar oficiālajiem Nasdaq Baltic datiem par pagājušo mēnesi, mēs redzam, ka apgrozījums Rīgas biržā ir tikai 3,5 procenti no Tallinas biržas apgrozījuma un 7 procenti no apgrozījuma Viļņas biržā. Un tāpēc teikt, ka mazākuma akcionāru aizstāvība ir tikai balstīta uz vienu “Olainfarm”...
Paskatoties šos rādītājus, Valaiņa kungam vajadzētu saprast, ka 15 gadu laikā Latvija ir nokritusies visos šajos rādītājos un ir pēdējā vietā Eiropā. Un, ja mazākuma akcionāri redz, ka arī ar šo jauno likumu viņi nebūs aizsargāti, tad ir jādomā, vai viņi gribēs investēt uzņēmumos.
Tāpēc lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu un arī visus pārējos manus priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam. Lūdzu!
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Kolēģi! Es aicinu balsot “pret” šo Lindas Mednes priekšlikumu.
Šī priekšlikuma būtība... pēc savas būtības (tā ir mana subjektīva pārliecība) tas ir reiderisms “Olainfarmā”. Un ļoti iespējams - JKP melnās kases papildināšana, nekas vairāk.
Tās ir manas subjektīvas pārdomas, viedoklis. Es varbūt kļūdos, varbūt ne. Bet zem šāda priekšlikuma nekas cits nav ieslēpts.
Lūdzu, Saeimas kolēģi, balsojiet “pret” šo priekšlikumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, komisijas vārdā, Pimenova kungs...?
I. Pimenovs. Es atkārtošu, ka atbildīgā komisija ar balsu vairākumu 7. - deputātes Lindas Mednes priekšlikumu atbalstīja.
Komisijas vārdā aicinu Saeimu šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Lindas Mednes priekšlikumu! Lūdzu, balsosim! Par - 20, pret - 48, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Esam saņēmuši deputātu Feldmana, Juraša, Riekstiņa, Budriķa un Zālītes-Grosas iesniegumu Saeimas Prezidijam ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šā gada 10. februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes turpinājumā - pārtraukumu no pulksten 16.30 līdz 18. 30.
Par šo deputātu priekšlikumu mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Feldmana, Juraša, Riekstiņa, Budriķa un Zālītes-Grosas priekšlikumu izsludināt šajā sēdē pārtraukumu no pulksten 16.30 līdz 18.30! Lūdzu, balsosim! Par - 53, pret - 22, atturas - 1. Tātad sēdē ir pārtraukums līdz pulksten 18.30.
Vēl - deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā ir noslēgusies.
Pārtraukums šajā 10. februāra sēdē - līdz pulksten 18.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpinām Saeimas 2022. gada 10. februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes darba kārtības izskatīšanu.
Izskatām likumprojektu “Akciju atpirkšanas likums”.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs.
Esam izskatījuši pirmos septiņus priekšlikumus. Lūdzu, Pimenova kungs, jums vārds par 8. priekšlikumu.
I. Pimenovs. Paldies. Turpinām.
8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 9. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Terminoloģiski precizējošs un redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Ar to tiek paskaidrots, ko nozīmē “automātiski savietots darījums”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 11. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Arī komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģijas precizējums atbilstoši Revīzijas pakalpojumu likumam. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 13. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Termina “nekontrolējoša mazākuma daļa meitas sabiedrībā” precizējums atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Papildina 12. pantu ar nosaukumu “Citas akcijas atpirkšanas cenas apstiprināšana” ar atsaucēm uz normu, kura nosaka, kā Finanšu un kapitāla tirgus komisija rīkojas, ja nepastāv likumā noteiktie apstākļi citas akcijas cenas apstiprināšanai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 15. - deputātes Lindas Mednes priekšlikums. Iesniegts ar nolūku nostiprināt mazākuma akcionāru tiesības. Priekšlikums paredz, ka pēc akcionāra pieprasījuma komisija var nozīmēt neatkarīgu ekspertu uzņēmuma revīzijas veikšanai un faktiskās vērtības noteikšanai, ņemot vērā dažādus uzņēmumu aktīvus vai vērtību ietekmējošos faktorus, kas nav atspoguļoti tā bilances vērtībā. Uzklausot ekspertus un ieinteresētās personas, komisija tomēr šo priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam.
I. Pimenovs. 16. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 17. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz nepiemērot pirmajā lasījumā atbalstīto atrunu lēmuma pieņemšanā par sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Iesniedzēja ieskatā, šai atrunai nebūs praktiskas nozīmes. Tāpēc arī komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Juridiskajai tehnikai atbilstošā veidā izteikta redakcija. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 19. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls grozījums, kas padara normu vieglāk uztveramu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 20. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Ar šo priekšlikumu ir izdarīti precizējoši redakcionāli grozījumi. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 21. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Precizējoša normas redakcija. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 22. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Arī komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 23. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Piedāvā skaidrākus piedāvājuma dokumentu izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas noteikumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumam par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 24. - deputātes Lindas Mednes priekšlikums. Paredz: ja akcionārs pārsūdz komisijas lēmumu atļaut obligāto akciju atpirkumu, lēmuma darbība tiek apturēta. Ar komisijas locekļu balsu vairākumu priekšlikums ir noraidīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Pimenovs. 25. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 26. - deputātes Lindas Mednes priekšlikums. Paredz sabiedrības akcionāra tiesības apstrīdēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijā lēmumu vai pārsūdzēt to tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šoreiz komisija ievēroja atzinumu par to, ka atbilstoši spēkā jau esošajam regulējumam jebkura persona var apstrīdēt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Noraidīts ar komisijas locekļu balsu vairākumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Pimenovs. 27. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 28. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Izmaiņas panta nosaukumā un normās, kuras apraksta gadījumus, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija paziņo regulētā tirgus organizētājam un sabiedrībai, ka tā nepieņem lēmumu par atļauju izteikt piedāvājumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 30. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Terminoloģisks precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 31. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Precizē likuma pantu par piedāvājuma atcelšanas kārtību. Runa ir par akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās akcijas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 32. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Precizējošs redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 33. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls grozījums panta nosaukumā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 34. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 35. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Precizē pantu par galīgo akciju atpirkšanu. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Pimenovs. 36. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizē pirmajā lasījumā pieņemto normu par akcijas atpirkšanas cenas noteikšanu galīgajā akciju atpirkšanā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 38. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls. Vārds “veic” aizstāts ar vārdiem “vēlas veikt”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 39. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Ievieš atsauci uz pantu, kas atvieglo normas piemērošanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģijas precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 42. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls, precizējošs grozījums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 43. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Tas ir redakcionāls grozījums, kas padara normu vieglāk uztveramu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 44. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz tehniskus precizējumus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 45. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Arīdzan paredz redakcionālus grozījumus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģisks precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 47. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Maina panta numerāciju. Pirmajā lasījumā atbalstītais 47. pants ar nosaukumu “Komisijas lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana” kļūst par 45. pantu. Pants arī redakcionāli pārstrādāts. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 48. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Ievērojami maina likuma struktūru. Pirmajā lasījumā atbalstītais 46., 47. un 48. pants ir aizstāts ar VII nodaļu ar nosaukumu “Atbildība”. Savukārt ieviests 46. pants “Sankciju veidi”, 47. pants “Sankciju piemērošana” un 48. pants “Informācijas atklāšana par sankciju piemērošanu”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 49. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. No likuma pārejas noteikumiem ir izņemts norādījums uz 2022. gada 1. janvāri kā normas izpildes nosacījumu un aizstāts ar vārdiem “līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 50. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz, ka likums stāsies spēkā parastajā kārtībā, nevis 2022. gada 1. janvārī.
Sēdes vadītāja. Komisijā atbalstīts.
I. Pimenovs. Cienījamās deputātes un godātie deputāti...
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. Paldies. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Jā. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. Tātad... cienījamie kolēģi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Esam izskatījuši visus otrajam lasījumam sagatavotos 50 priekšlikumus.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Akciju atpirkšanas likums” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Akciju atpirkšanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
I. Pimenovs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdz noteikt divas nedēļas - līdz šā gada 10. martam.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam uz trešo lasījumu ir šā gada 10. marts.
Nākamais sēdes darba kārtībā ir likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Igors Pimenovs. Lūdzu!
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Izskatāmais likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1145/Lp13) nodrošina likumprojekta “Akciju atpirkšanas likums” izveidi, seko tam pašam mērķim un risina to pašu uzdevumu.
Tas, ka regulējums par akciju atpirkšanas piedāvājumiem un galīgo akciju atpirkšanu ir iekļauts Finanšu instrumentu tirgus likumā, kurš regulē ļoti plašu jautājumu loku, apgrūtina akciju atpirkšanas piedāvājuma regulējuma normu piemērošanu praksē, tāpēc no Finanšu instrumentu tirgus likuma esošā regulējuma akciju atpirkšanas piedāvājuma regulējums ir nodalīts atsevišķā likumā. Attiecīgi tas paredz Finanšu instrumentu tirgus likuma tehniskas izmaiņas.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojekta otrajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus. Un tagad par katru no iesniegtajiem 44 priekšlikumiem, kuri komisijā sagatavoti izskatīšanai otrajā lasījumā.
1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt terminu “lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti”, papildinot to ar atsauci uz konkrēto Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, tādējādi mazinot administratīvo slogu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz likumā jaunu terminu “elektroniskais formāts”. Sadarbībā ar Juridisko biroju tika izstrādāts skaidrāks definējums, kurš noformēts kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Attiecīgi 2. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un atbalstīts arī 3. - komisijas priekšlikums.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 2. priekšlikumu.
I. Pimenovs. Tieši tā un...
Sēdes vadītāja. Un tātad 3. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu, kas ir komisijā atbalstīts, deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz gada pārskatā izslēgt daļu “atalgojuma ziņojums”, un ir izdarītas redakcionālas izmaiņas, kā arī prasība turpmāk finanšu pārskatus, vadības ziņojumu un paziņojumu par vadības atbildību gatavot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par vienotā elektroniskās ziņošanas formāta specifikācijas prasībām. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz jaunas prasības attiecībā uz paziņojumu par korporatīvo pārvaldību. Arī komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz jaunus nosacījumus atalgojuma ziņojuma sagatavošanā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 7. priekšlikums ir no cita Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta - Nr. 1234/Lp13. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 85. panta otrās daļas 2. punktu, atbildīgā komisija lēma iekļaut priekšlikumu no minētā likumprojekta izskatāmajā likumprojektā otrajam lasījumam. 7. priekšlikums paredz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulas definīcijai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz atvieglot prasības ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniedzējam. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 9. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz, ka turpmāk ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde, kas ir tiesīga sniegt likumā konkrēti nosauktos ieguldījumu pakalpojumus, var iesaistīties darījumos ar tiesīgu darījumu partneri un nepiemērot likumā noteiktās prasības, līdz ar to atvieglot administratīvo slogu konkrētajiem finanšu tirgus dalībniekiem. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. Tātad par 10. un 11. priekšlikumu, kuru iesniedzis arī Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs.
10. priekšlikums paredz noteikt, ka papildus esošajām prasībām ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes analizē klientu ieguldījumus un informē klientus par finanšu instrumentu nomaiņas ieguvumiem un izmaksām. Sadarbībā ar Juridisko biroju tika uzlabota priekšlikuma redakcija, bet 10. priekšlikums tika daļēji atbalstīts komisijā un iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 10. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikumu, un deputāti atbalsta 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.
I. Pimenovs. Jā, tieši tā. 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas...
Sēdes vadītāja. 12. priekšlikums.
I. Pimenovs. Ā, piedodiet, lūdzu.
12. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums, kas paredz atbrīvojumu nepiemērot atsevišķas prasības, ja sniegtais ieguldījumu pakalpojums attiecas uz obligācijām, kurām nav citu iegūtu atvasināto instrumentu. Sadarbībā ar Juridisko biroju tika izstrādāta uzlabotā priekšlikuma redakcija, bet 12. priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā, kuru komisija atbalstīja.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 12. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikumu un deputāti atbalsta 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.
I. Pimenovs. Paldies. Tieši tā.
Turpināšu. 13. - Budžeta un finanšu...
Sēdes vadītāja. 14.
I. Pimenovs. 14., atvainojiet, lūdzu.
14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde tiek atbrīvota no virknes prasību, kuras līdz šim tika piemērotas profesionālajiem klientiem. Sadarbībā ar Juridisko biroju esam veikuši tehniskus precizējumus, kuri ir iekļauti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Bet 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova kunga priekšlikums bija daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā, kurš ir komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikumu un deputāti atbalsta 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto priekšlikumu.
I. Pimenovs. 16. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz atvieglot saziņu starp brokeru sabiedrībām un klientiem un atvieglot arī pašu ieguldījumu procesu. Šo informāciju var sniegt standartizētā formā un elektroniskā formā. Konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, priekšlikums tika pilnveidots un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Līdz ar to 16. - Ata Zakatistova kunga priekšlikums tika daļēji atbalstīts, un 17. priekšlikums, kuru iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 16. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova iesniegto priekšlikumu un deputāti atbalsta 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto priekšlikumu.
I. Pimenovs. 18. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Saistīts ar jauno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu un paredz atbrīvot brokeru sabiedrības un kredītiestādes no vairākām prasībām, kas traucēja ieguldījuma lēmumu izpildei. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 19. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz atbrīvojumus no pozīciju limita režīma attiecībā uz finanšu un nefinanšu darījumu partneriem saistībā ar pozīcijām, kas izriet no darījumiem, kuri veikti, lai izpildītu pienākumu nodrošināt likviditāti. Konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, priekšlikums tika pilnveidots un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Līdz ar to 19. - Ata Zakatistova priekšlikums tika daļēji atbalstīts, bet 20. priekšlikums, kuru izstrādājusi un iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 19. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova iesniegto priekšlikumu un deputāti atbalsta 20. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto priekšlikumu.
I. Pimenovs. 21. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz limitu noteikšanu kritiski svarīgiem vai nozīmīgiem preču atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietās, kuru izcelsmes dalībvalsts ir Latvijas Republika. Noteikts kritiski svarīgo vai nozīmīgo preču atvasināto instrumentu kritērijs. Konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, priekšlikums tika pilnveidots un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Līdz ar to 21. - Ata Zakatistova priekšlikums tika daļēji atbalstīts, savukārt 21. - atbildīgajā komisijā izstrādātais priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. 22., jūs domājat, Pimenova kungs.
I. Pimenovs. 22. ... esmu kļūdījies...
Sēdes vadītāja. Jā, tātad deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 21. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova izstrādāto priekšlikumu un deputāti atbalsta 22. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto priekšlikumu.
I. Pimenovs. 23. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz, ka, ja ar preču atvasinātajiem instrumentiem, kuru pamatā ir vienas un tās pašas preces un kuriem ir vienādas īpašības, tirdzniecība notiek vairākās tirdzniecības vietās, vienotos pozīciju limitus attiecībā uz šiem preču atvasinātajiem instrumentiem nosaka tās tirdzniecības vietas izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde, kurai ir lielākais tirdzniecības apjoms. Konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, priekšlikums tika pilnveidots un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tātad 23. priekšlikums, kuru iesniedzis Zakatistova kungs, tika daļēji atbalstīts komisijā, savukārt 24. - atbildīgajā komisijā izstrādātais priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 23. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova iesniegto priekšlikumu un deputāti atbalsta 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto priekšlikumu.
I. Pimenovs. 25. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz tirdzniecības vietu kompetento iestāžu sadarbību Eiropas Savienībā, nosakot vienotos pozīciju limitus, ja preču atvasinātie instrumenti tiek tirgoti plašā apjomā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 26. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz vārdu “tirgots tas pats preču atvasinātais instruments” aizstāšanu ar vārdiem “tirgoti lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti, kuru pamatā ir vienas un tās pašas preces [..]”. Konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, priekšlikums tika precizēts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Tātad 26. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova kunga priekšlikums tika daļēji atbalstīts un 27. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas lēmumam par Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova iesniegto 26. priekšlikumu un deputāti atbalsta 27. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto priekšlikumu.
I. Pimenovs. 28. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz likuma normas jaunu redakciju attiecībā uz informāciju, ko iegūst par pozīciju vai radītā riska lielumu un mērķi esošajiem īpašniekiem vai patiesajiem labuma guvējiem. Konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, priekšlikums tika precizēts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. 28. priekšlikums, kuru iesniedzis Zakatistova kungs, tika daļēji atbalstīts un iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 28. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova iesniegto priekšlikumu un deputāti atbalsta 29. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto priekšlikumu.
I. Pimenovs. 30. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 31. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 32. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Papildina likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz, ka pozīciju paziņošanu nepiemēro attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem, ja tie attiecas uz preci vai pamatā esošo aktīvu. Konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, priekšlikums tika precizēts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Līdz ar to 32. priekšlikums, kuru iesniedzis Zakatistova kungs, tika daļēji atbalstīts, un 33. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā izstrādātais priekšlikums tika izskatīts un atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 32. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova izstrādāto priekšlikumu un deputāti atbalsta 33. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto priekšlikumu.
I. Pimenovs. 34. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz atvieglot pozīcijas paziņošanu. Saistīts ar direktīvas prasībām, lai mazinātu administratīvo slogu. Šis priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 35. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz precizēt nosaukumu likumprojekta 138. pantam un tehniski sakārtot tā normas. Atbilstoši Tieslietu ministrijas iebildumam nodala sankcijas no administratīvajiem uzraudzības pasākumiem. Precizētas Finanšu un tirgus kapitāla komisijas tiesības uzraudzības īstenošanā. Priekšlikums tika atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 36. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Tas ir tehnisks precizējums sakarā ar Tieslietu ministrijas izteikto iebildumu par nepieciešamību nodalīt sankcijas no administratīvajiem pasākumiem un uzraudzības pasākumiem. Konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, priekšlikums tika precizēts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Līdz ar to 36. - Ata Zakatistova priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 36. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikumu, ka tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā. Un deputāti atbalsta 37. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto priekšlikumu.
I. Pimenovs. Jā, paldies.
38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Pimenovs. 39. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Paredz paplašinātu Juridiskā biroja iesniegto precizējumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 40. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Pārejas noteikumu saskaņojums ar direktīvas prasībām. Konsultējoties ar Saeimas Juridisko biroju, priekšlikums bija precizēts un iekļauts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Līdz ar to 40. - Ata Zakatistova priekšlikums bija daļēji atbalstīts komisijā un iekļauts 41. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 40. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova iesniegto priekšlikumu un deputāti atbalsta 41. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāto priekšlikumu.
I. Pimenovs. Arī 42. priekšlikums ir no cita - Ministru kabineta iesniegtā - likumprojekta Nr. 1234/Lp13. Pamatojoties uz Kārtības ruļļa 85. panta otrās daļas 2. punktu, atbildīgā komisija nolēma iekļaut minētā likumprojekta priekšlikumu kā priekšlikumu izskatāmā likumprojekta otrajam lasījumam. Tā ir informatīva atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. 43. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Informatīva atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. Un 44. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Nosaka, ka likums stājas spēkā vienlaikus ar Akciju atpirkšanas likumu. Arī šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Pimenovs. Tātad, cienījamās deputātes un godātie deputāti, esam izskatījuši visus 44 iesniegtos priekšlikumus.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.
I. Pimenovs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu divas nedēļas, tātad šā gada 10. martu.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam ir šā gada 10. marts. Paldies.
Nākamā sadaļa Saeimas sēdes darba kārtībā - parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma izskatīšana.
Sēdes darba kārtībā - Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai” galaziņojums.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai” vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis. Lūdzu!
R. Kozlovskis (JV).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Parlamentārās izmeklēšanas komisija savā 4. februāra sēdē izskatīja komisijas sagatavoto galaziņojumu un, pieciem deputātiem balsojot “par”, diviem - “pret”, atbalstīja minēto galaziņojumu.
Lemjot par komisijas izveidi, Saeima komisijai nedeva skaidrus un precīzus uzdevumus par izmeklējamo valdības darbību saturu, kā arī netika skaidri definētas tās neatgriezeniskās sekas, kuru cēloņus parlaments vēlas noskaidrot. Līdz ar to izmeklēšanas virzienu, saturu un robežas, komisijas locekļiem vienojoties, noteica pati komisija.
Komisija savā darbībā koncentrējās uz krīzes pārvarēšanu vērsto valdības lēmumu izvērtējumu - ar mērķi, lai komisijas izdarītie secinājumi būtu izmantojami līdzīgu, kādu citu veidu iespējamo krīžu novēršanai un pārvarēšanai.
Komisija kā vienu no būtiskiem izmeklēšanas virzieniem noteica Covid‑19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai pieņemto valdības lēmumu sagatavošanas procesa izvērtējumu.
Tāpat, vērtējot valdības īstenoto krīzes vadību, komisija ir vērtējusi arī valdības rīcību, īstenojot Covid‑19 vakcīnu iepirkumus, Vakcinācijas projekta biroja izveidi un darbību, valdības noteiktos Covid‑19 infekcijas izplatību ierobežojošos pasākumus un ekonomikas atbalsta pasākumus, kā arī Covid‑19 pandēmijas pārvarēšanas procesā īstenoto valdības komunikāciju.
Ņemot vērā to, ka tiesību aizsardzības iestādes paralēli komisijas darbam bija uzsākušas izmeklēšanas darbības, komisija lūdza Latvijas Republikas ģenerālprokuroru pastāvīgai darbībai komisijā norīkot prokuroru. Saistībā ar šo lūgumu 2021. gada 19. maijā pastāvīgam darbam komisijā tika norīkots Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras prokurors Gints Bērziņš.
Komisijas vārdā vēlos īsumā ieskicēt, manuprāt, būtiskāko, ko komisija ir konstatējusi, jo kopumā ziņojums ir pieejams, tas ir pievienots arī Saeimas sēdes darba kārtībai.
Attiecībā uz krīzes vadības tiesiskā regulējuma un pieņemto lēmumu sagatavošanas procesa izvērtējumu. Komisija secina, ka pašlaik valstī esošais resurss civilo krīžu pārvaldībai nav pietiekams. Komisija uzskata, ka ir jāizveido patstāvīga struktūrvienība civilo krīžu pārvaldībai (tiešā Ministru prezidenta pakļautībā). Jāveic Covid‑19 pandēmijas pārvarēšanas procesā iesaistīto darba grupu darbības apkopojums un analīze, tātad jāizvērtē arī Krīzes vadības padomes loma kopējā krīzes vadības mehānismā.
Komisija uzskata, ka krīzes vadības pasākumu koordinācija ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām visos gadījumos nebija pietiekami efektīva tieši civilo resursu trūkuma dēļ. Komisija atzīmē arī to, ka savās, komisijas, sēdēs, iztaujājot par krīzes vadību atbildīgās amatpersonas, ir konstatējusi, ka faktiski nav notikušas valsts līmeņa - ar Ministru kabineta iesaisti - mācības civilās aizsardzības jomā un nav arī notikušas līdz šim... tieši infekcijas izplatības izraisīto krīžu pārvarēšanas jautājumos... iespējamās mācības. Pašlaik Latvijā ir noteikti kopumā 35 dažādi apdraudējuma veidi.
Attiecībā uz valdības veikto vakcīnu iepirkumu izvērtējumu komisija kā vienu no uzdevumiem izvirzīja šo - iegūt un izvērtēt tiešu un nepastarpinātu informāciju par Latvijas valdības atteikšanos iegādāties “Pfizer/BioNTech” vakcīnu atbilstoši Eiropas Komisijas iepirkumā piedāvātajam daudzumam. Komisija konstatēja, ka minētā lēmuma rezultāts bija tas, ka Latvijā masveida vakcināciju pret Covid‑19 varēja uzsākt aptuveni divus mēnešus vēlāk nekā citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un tas ietekmēja Latvijas iedzīvotāju vakcinācijas uzsākšanas brīdi.
Komisija uzskata, ka Veselības ministrijai vajadzēja radīt uz plānveida vakcinācijas procesa iestrādēm balstītu, funkcionēt spējīgu kārtību ar kovidinfekcijas izplatību saistīto lēmumu pieņemšanai. Komisija norāda, ka krīzes apstākļos īpaši svarīgs ir skaidrs un viennozīmīgi saprotams pienākumu un atbildības sadalījums starp lēmumu pieņēmējiem.
Attiecībā uz Vakcinācijas projekta biroja izveidi un darbību. Pēc komisijas iegūtās informācijas, 2021. gada janvārī Veselības ministrijā neviens speciālists nav strādājis ar vakcinācijas projektu kā vienīgo vai pat galveno savu amata pienākumu vai darba uzdevumu. Vakcinācijas projekta biroja izveides mērķis bija vienotas vakcinācijas pret Covid‑19 stratēģijas efektīva īstenošana, vakcinācijas projekta pārvaldības pārresoriska realizācija un uzraudzība.
Komisija ir konstatējusi, ka Vakcinācijas projekta biroja darbības nodrošināšanai tika izveidota pilnībā jauna darbinieku komanda, daļa no kuriem iepriekš nebija saistīti ar veselības aprūpes nozari. Minētā iemesla dēļ Vakcinācijas projekta biroja iekļaušanās pastāvošajā veselības aprūpes sistēmā prasīja zināmu ieskriešanās laiku.
Komisija uzskata, ka vadības centri, īpaši krīzes situācijā, būtu veidojami, darbam tajos vismaz daļēji piesaistot atbildīgo nozaru ministriju un to pakļautības iestāžu amatpersonas un darbiniekus, atbrīvojot viņus no savu tiešo pienākumu veikšanas ikdienā, - līdzīgi, kā tas tika darīts citos gadījumos Latvijas Republikā (piemēram, organizējot NATO samitu Rīgā vai arī ieviešot eiro).
Vakcinācijas projekta birojs kā patstāvīga struktūrvienība Veselības ministrijā tika likvidēts 2021. gada 21. aprīlī, to iekļaujot Nacionālajā veselības dienestā. Komisija nav padziļināti analizējusi vakcinācijas organizāciju pēc 2021. gada aprīļa, tomēr konstatē, ka galaziņojumā atspoguļotie dati - pēc stāvokļa uz 2022. gada janvāri - norāda uz to, ka pašlaik Latvija iedzīvotāju vakcinācijas aptverē ir apsteigusi Igauniju un ir līdzīgā pozīcijā ar Lietuvu.
Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļa šobrīd nodrošinājusi aptuveni 80... Latvijas pieaugušo iedzīvotāju vakcināciju, un pabeigtas vakcinācijas ziņā Latvija ir apsteigusi, piemēram, tādas valstis kā ASV, Izraēla un Šveice.
Attiecībā uz valdības noteikto atbalstu un infekcijas izplatību ierobežojošo pasākumu izvērtējumu. Uz sabiedrības savstarpējo klātienes kontaktu mazināšanu vērstie ierobežojumi ir viens no efektīvākajiem kovidinfekcijas, slimības ierobežošanas nemedicīniskajiem mehānismiem. Šādi ierobežojumi mazina infekcijas izplatīšanos, atvieglojot medicīnas personāla darba apstākļus un slimnīcu noslodzi. Tajā pašā laikā tie neizbēgami rada negatīvu iespaidu uz ekonomiku, kā arī ilgtermiņā rada neiecietību sabiedrībā.
Covid‑19 infekcijas izplatības ierobežošanas pasākumiem jābūt nesaraujami saistītiem arī ar valsts nosakāmiem ekonomikas un sabiedrības atbalsta mehānismiem. Komisija uzskata, ka nebūtu lietderīgi izvērtēt un analizēt katru valdības noteikto ierobežojumu atsevišķi, bet vajadzētu vērtēt tos visus kopumā un kopsakarībā.
Komisija piekrīt dažkārt sniegtajiem negatīvajiem vērtējumiem par ierobežojošo pasākumu, kas saistīts ar tā dēvēto atļauto preču sarakstu. Komisija atzīmē, ka šo pasākumu par neveiklu un kļūdainu atzinusi arī pati valdība. Tas nozīmē, ka no konkrētās situācijas ir izdarīti nepieciešamie secinājumi, kas noderēs nākotnē.
Komisija kā pozitīvu ieceri vērtē valdības mēģinājumu ieviest “luksofora principu”, atbilstoši kuram apzinātā riska pakāpe ļautu prognozēt, kā būtu mīkstināmi vai pastiprināmi noteiktie piesardzības pasākumi. Diemžēl minētais princips praksē faktiski netika ieviests. Komisija uzskata, ka atteikšanās no tādu ierobežojumu noteikšanas mehānisma ir notikusi pāragri. Komisijas ieskatā, bija iespējams sistēmu uzlabot.
“Luksofora principa” darbība Latvijā nebija efektīva tāpēc, ka tika balstīta vienīgi uz kumulatīvo inficēšanās rādītāju, taču sistēmas darbības papildus varēja ņemt vērā arī, piemēram, Covid‑19 izraisītās mirstības un smago saslimšanas gadījumu skaitu, kā arī reģionālās nozīmes slimnīcu kapacitātes noslodzes rādītājus.
Komisija secinājusi, ka pirmā pandēmijas viļņa laikā ieviesto ierobežojumu dēļ ekonomiski skarto uzņēmumu atbalsta mehānismi efektīvi sāka funkcionēt mazliet novēloti. Šo mehānismu efektivitāte tika uzlabota laika gaitā, tos mainot un pielāgojot. Ne visai veiksmīgs bija dīkstāves pabalstu realizācijas risinājums pirmā pandēmijas viļņa laikā uzņēmumiem, kuri bija pieteikušies un saņēmuši šo atbalstu un kuriem tika noteikts absolūts aizliegums strādāt.
Otrs trūkums bija saistīts ar dīkstāves pabalstu aprēķināšanas mehānismu. Otrā pandēmijas viļņa laikā šī kļūda tika ņemta vērā, nosakot minimālo izmaksu summu un neliedzot uzņēmumiem turpināt darbu, saņemot dīkstāves pabalstu. Kā konstatējusi komisija, atbalsta mehānisma galvenais mērķis bija noturēt valsts ekonomiku un nepieļaut strauju bezdarba līmeņa pieaugumu, kas ilgtermiņā atstātu nozīmīgas negatīvas sekas ekonomikā. Pēc ekonomikas nozares speciālistu sniegtajiem datiem, ir secināts, ka šis mērķis ir sasniegts.
Komisija konstatēja, ka atbalsta mehānisma realizēšanas dēļ ir palielinājies valsts ārējais parāds, kura apmēriem un izmaksām nepieciešams rūpīgi sekot, lai nepieļautu Latvijas finanšu iespēju pārsniegšanu.
Komisija uzskata, ka kopumā Latvijā realizētā stratēģija, nosakot ierobežojošos un atbalsta pasākumus, ir bijusi apmierinoša, tomēr valdībai bija jārēķinās ar to, ka no sabiedrības skatpunkta tās lēmumi bieži vien var izrādīties nepopulāri, tāpēc valdībai ir jārūpējas par profesionālu komunikāciju.
Attiecībā uz valdības pieņemto lēmumu komunikācijas izvērtējumu. Komisija uzskata, ka Covid-19 krīze ir parādījusi, cik vitāli svarīga ir efektīva stratēģiskā komunikācija. Centrālais stratēģiskās komunikācijas rīks Latvijas Republikā ir Valsts kanceleja un attiecīgie ministriju komunikatori.
2020. gada sākumā Valsts kancelejas ietvaros tika izveidots Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments. Krīzes laikā ir izveidota arī speciāla komunikācijas koordinācijas grupa, kurā iekļautas visas ministrijas, Valsts kanceleja, pārstāvis no Ministru prezidenta biroja, kā arī atsevišķas padotības iestādes.
Pēc komisijas ieskata, stratēģiskās komunikācijas galvenais uzdevums Covid-19 krīzes laikā ir bijis un joprojām ir nodrošināt Latvijas sabiedrību ar kvalitatīvu un uztveramu informāciju. Informācijai ir jābūt vienotai un jāsasniedz maksimāli dažādas sabiedrības grupas neatkarīgi no to atšķirības, izglītības, sociālā nodrošinājuma, vecuma un citām pazīmēm.
Komisija pievienojas un piekrīt profesora Krūmiņa paustajam, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai tas, ko valdība deklarē, saskanētu ar tās darbībām. Turklāt, lai krīzes komunikācija būtu efektīva un veiksmīga, valdības lēmumu pieņemšanā aktīvi jāpiedalās komunikācijas speciālistiem, nodrošinot komunikācijas procesā uz datiem balstītu informāciju.
Pēc komisijas ieskata, viens no būtiskākajiem šķēršļiem labu vakcinācijas tempu un rezultātu panākšanai ir bijis tas, ka tik ļoti nepieciešamā informācija nav sasniegusi daudzas Latvijas iedzīvotāju grupas. Mērķauditoriju analīze ir bijusi un joprojām ir būtiska problēma krīzes komunikācijas īstenošanā. Komisija secina, ka valdības komunikācijas speciālistiem nav pietiekamu instrumentu un resursu mērķauditoriju sistemātiskai un detalizētai izpētei.
Nopietna problēma komunikācijas jomā ir saistīta ar dezinformāciju, tās mērogu un klātbūtni mūsdienu informācijas avotos. Komisija secinājusi, ka Covid-19 krīzes laikā sabiedrība ir saņēmusi ļoti sadrumstalotu informāciju, kad par vienu un to pašu valdības lēmumu kādā jautājumā komunikācija notiek no dažādām pusēm, turklāt nesakrīt pēc būtības.
Pēc komisijas ieskata, pastiprināta uzmanība ir jāpievērš strukturālās iekārtas izskaidrošanai sabiedrībā. Kā secinājusi komisija, Latvijas iedzīvotāji nesaprot atšķirības, nesaprot, ar ko nodarbojas tā vai cita darba grupa, ko dara konkrētās sēdēs un kādā veidā tiek pieņemti galīgie lēmumi, kas beigās tomēr arī paliek noteicošie.
Uz apspriešanas procesā paustajiem, bet neapstiprinātajiem viedokļiem un lēmumiem jāliek īpašs uzsvars, paskaidrojot, ka pagaidām par tiem notiek tikai sarunas, bet galīgais lēmums vēl nav pieņemts. Tāpēc komisijas sēdēs secināts, ka nepieciešams domāt par ilgtermiņa komunikācijas stratēģiju ar ilgtermiņa mērķiem un to sasaisti tieši ar pašu krīzes vadību.
Godātie kolēģi, noslēgumā vēlos jūs informēt, ka komisijas locekļu starpā nebija domstarpību par atbalstu galaziņojuma saturam un izdarītajiem komisijas secinājumiem; izņēmums bija jautājums par politisko amatpersonu nosaukšanu. Komisijas locekļi šajā jautājumā nevienojās, līdz ar to komisijas galaziņojumam ir pievienoti komisijas locekļu Viktora Valaiņa un Ralfa Nemiro atsevišķie viedokļi.
Papildus vēlos informēt, ka Saeimas deputāta Ivara Zariņa iesniegums komisijai, kā arī viņa iesniegums Ģenerālprokuratūrā... Komisija ir saņēmusi atbildi, ka pašlaik Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ir uzsākta resoriskā pārbaude saistībā ar respiratoru iepirkumu.
Kolēģi, gribu pateikt jums visiem paldies. Paldies komisijas locekļiem par darbību mūsu komisijā, kā arī, protams, paldies mūsu konsultantam par izdarīto darbu, ko arī mūsu komisijas locekļi - faktiski visi! - ir atzinīgi novērtējuši.
Līdz ar to, kolēģi, tas no manas puses viss.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.
Pirms uzsākam debates, vēlos jūs informēt par kārtību, kādā noritēs debates.
Šeit, Saeimas Prezidijā, ir saņemti no deputātiem rakstveida pieteikumi dalībai debatēs. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības rulli arī šiem rakstveidā iepriekš pieteiktajiem debatēs deputātiem ir priekšroka. Līdz ar to kārtība būs tāda, ka pirmais debatēs ir iepriekš pieteicies deputāts Ralfs Nemiro, otrais ir deputāts Viktors Valainis un trešais ir deputāts Ivars Zariņš. Pēc šiem trim deputātiem attiecīgi vārds tiks dots tiem, kuri rindas kārtībā ir pieteikušies debatēs e-Saeimas platformā.
Tātad sākam debates.
Pirmajam debatēs vārds deputātam Ralfam Nemiro. Lūdzu!
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Nu jau labvakar, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Es lūgtu apvienot manus debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.
R. Nemiro. Pateicos.
Komisijas vadītājs Rihards Kozlovskis, jāsaka, vadot komisiju, tiešām ir centies salāgot ļoti daudzus viedokļus, arī komisijā uzklausīt ļoti daudzas personas. Brīdī, kad mēs, komisijas locekļi, centāmies vienoties gan par saturu, gan par atbildīgajām personām... Nu, viena lieta... tātad par saturu mēs esam vienojušies. Komisijas priekšsēdētājs to ļoti precīzi atreferēja, kā mēs redzam pieļautās kļūdas; tādas nianses ir bijušas ļoti daudz. Līdz ar to jāsaka, ka starp komisijas locekļiem izveidojās dažādi viedokļi.
Pirmām kārtām katrai kļūdai ir savs vārds, uzvārds. Un pats šīs Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevums... un es jau to komisijas sēdē biju laikam apnicīgi daudz reižu teicis, ka mums faktiski ir divi uzdevumi. Pirmais uzdevums ir definēt kļūdas (to mēs esam izdarījuši apmēram uz 80 lapaspusēm) plus atsevišķie viedokļi diviem deputātiem - tas veido lielu kopumu. Nu otrā daļa ir: kā arī nosaukt to politisko amatpersonu vārdus, kas ir izraisījuši šīs sekas. Neapšaubāmi, ja mēs paskatāmies uz to, kas ir noticis, tad ir ļoti daudz konstatētas kļūdas, par tām mēs arī tajā ziņojumā varam lasīt.
Līdz ar to pirmais secinājums - ka īsti komisija nav izpildījusi parlamenta doto uzdevumu. Komisijā bija balsojums par amatpersonu nosaukšanu. Iepriekš sanāksmē mēs par amatpersonām runājām un vairākas bijām iezīmējuši. Tātad pirmām kārtām par amatpersonu nosaukšanu balsoja komisijas loceklis Viktors Valainis, es un Valērijs Agešins. Divi deputāti svārstījās, bet galarezultātā lēmums ir tāds, kāds tas ir.
Man ir žēl, ka vēlme slēpt amatpersonas ir uzvarējusi, jo līdz ziņojuma tapšanai komisija strādāja ļoti objektīvi, nesaudzīgi, kritiski izvērtēja amatpersonu sniegtās liecības, ziņas, un mēs kopumā, par tām diskutējot, secinājām, ka problēmu ir daudz, un varējām iezīmēt, kura tā amatpersona ir un kura nav.
Ļoti daudz bijušas dažādas debates par to, kas ir bijusi viena no lielākajām kļūdām. Arī daudzi deputāti komisijā tomēr savus atsevišķos viedokļus bija izteikuši. Es uzskatu, ka viena ļoti būtiska sastāvdaļa ir tā, ka mēs esam redzējuši, ka valdība pieņem lēmumus attiecībā uz cilvēku atlaišanu no darba, neskatoties uz to, vai viņš ir vesels vai nav vesels, tikai skatoties uz vakcinācijas fakta esamību vai neesamību.
Otra lieta, kas ir ļoti būtiska, - šobrīd mēs redzam, ka ārkārtēja situācija izveidojusies Ukrainā un valdība pieņem lēmumu paplašināt iespēju pulcēties, piketēt 3000 cilvēku apmērā. Bet tajā brīdī, kad bija pretējs lēmums, tad tas tika skaidrots ar epidemioloģiskajiem riskiem.
Es atvainojos, tiešām tas ir nedaudz smieklīgi! Vīrusam ir pilnīgi vienalga, kas pulcējas kādā sakarā. Acīmredzams ir tas, ka šie ļoti daudzie epidemioloģiskie ierobežojumi ir balstīti nevis uz ekspertu viedokli, bet diemžēl uz politiskiem apsvērumiem.
Iesim uz priekšu, un es nekautrēšos nosaukt amatpersonas, kuras acīmredzami ir bijušas pie vainas. Mums komisijā bija arī “Sabiedrības par atklātību - Delna” dibinātāja. Kāpēc es to piesaucu? Faktiski iepriekšējā... tātad pirms sēdes mēs tomēr runājām par personām, kuras varētu būt vainīgas, un pat iezīmējām tās. Iezīmējām pat tajā gadījumā, kad šī persona bija, nu, no viena politiskā spēka. Likās, mēs tiešām virzāmies uz rezultātu, bet tomēr ne. Un žēl!
Tāpēc es nosaucu trīs politiskās amatpersonas, kuras ir saistītas ar krīzes neprasmīgu risinājumu. Pirmā, kas ir pat šobrīd ar sāktu kriminālprocesu. Nezinu, kādā stadijā tas ir, bet tas ir Ģenerālprokuratūrā. Tā ir Ilze Viņķele. Faktiski viņa tika atlaista no amata no premjera puses tieši par vakcinācijas plāna neesību, līdz ar to tas ir viens cilvēks, kas ir nosaucams kā atbildīgs.
Otrs cilvēks, kas nosaucams kā atbildīgs, ir finanšu ministrs Jānis Reirs. Viņš ir politiski atbildīgs daļā par savlaicīga atbalsta nesniegšanu Covid-19 negatīvi ietekmētajām nozarēm un strādājošajiem tajā brīdī, kad tika lemts par atbalstu kopumā.
Izejot no Ministru kabineta iekārtas likuma... Mēs redzam 4. pantu, kas saucas “Atbildība”, tā ir politiskā atbildība. Par Ministru kabineta darbību kopumā ir atbildīgs Ministru prezidents. Ministru prezidents šo krīzi ir vadījis diezgan neprasmīgi. Ir bijušas ļoti daudz dažādas sanāksmes, kuras pārklājas viena ar otru. Līdz ar to jāsecina, ka šis premjers būtu labs miera laikos, bet ne krīzes laikos.
Pavisam īsi noslēgumā es šo ziņojumu varu nodēvēt par vanckaru - tas ir ilgi perēts...
Sēdes vadītāja. Nemiro kungs, laiks.
Tātad kā nākamajam, kurš iepriekš pieteicies debatēs, vārds ir deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Pirmkārt, jau netika iegādātas vakcīnas. Pie vakcīnu iepirkuma jāatzīmē, ka ministrei bija informācija par to, kādas taktikas izvēlas mūsu kaimiņvalstis un citas valstis. Šāda informācija tika sniegta. Par to es ieguvu informāciju, un šī bija pirmā stratēģiskā kļūda. Jautājums - vai tikai veselības ministre vai arī citi valdības locekļi zināja par to un neko nedarīja? Tāpēc visai pamatots ir šobrīd jau sāktais kriminālprocess par amatpersonu bezdarbību.
Tikpat pamatots bija arī lēmums atlaist Ilzi Viņķeli no darba saistībā ar šo politiski stratēģisko kļūdu, kuru viņa pieļāva šajos apstākļos, kas bija izveidojušies, kad vajadzēja iepirkt vakcīnas.
Otrkārt. Ir vakcinācijas plāns. Vakcinācijas plāna izstrāde notika jau pie jaunā ministra, un stratēģija, kādā veidā Latvijā notiks vakcinācijas politika, pēc būtības atstājot novārtā visu ģimenes ārstu institūciju, iesaistot tikai pagājušā gada nogalē, pēc būtības iesaistot arī viņus un novērtējot viņu darbu un ieguldījumu šajā procesā...
Likt visu uzsvaru uz vakcinācijas centriem, viennozīmīgi, no šodienas punkta skatoties un arī no skatpunkta, kad centrs tika veidots, ir bijusi kļūda, jo arī tajā laikā augsta līmeņa ierēdņi bija norādījuši, ka ceļš ar šiem vakcinācijas centriem nevar būt pilnīgs un ka šajā procesā būtiski ir jāiesaista arī ģimenes ārsti.
Nākamais etaps - attiecībā uz informāciju, kas tika sniegta valdībai par saslimstības rādītājiem, par vakcinācijas aptveri. Ziņas tika sniegtas 2021. gada jūnijā... un no valdības, iepazīstoties ar šādu informāciju, prasīja nekavējošu rīcību, lai izbēgtu no tām smagajām sekām, kas mūs Latvijā sagaidīja rudenī.
Principā jūnijā izteiktās prognozes piepildījās vēlāk oktobrī. Un arī tad valdība vilcinājās pieņemt lēmumus, ignorēja ekspertu teikto, un tas noveda pie smagām sekām ļoti daudzus Latvijas iedzīvotājus un viņu ģimenes, arī mūsu ekonomiku.
Kolēģi, visa šī vakcinācijas procesa organizācija visu šo laiku ir notikusi haotiski un pēc būtības valdības vadītājam, Ministru prezidentam, izvairoties no atbildības, izvairoties no atbildības vadīt, uzņemties personīgu atbildību par šo procesu, dibinot darba grupas, nododot šo jautājumu dažādiem formātiem, operatīvās vadības grupai, Pārresoru koordinācijas centra kolēģu veidotajai grupai, finanšu ministra darba grupai. Arī zem ekonomikas ministra bija darba grupa, un vēl nez cik darba grupas - zem pašas Veselības ministrijas.
Dienas beigās, pat ekspertam būdamam, ir ļoti grūti saprast, kā tad vispār notiek lēmumu pieņemšana valdībā, vēl jo vairāk, ka diskusijas, kas notiek darba grupās, atkārtojas pēc tam valdībā. Un kas ir pats trakākais šajā situācijā - valdības locekļu vēlme pārliecināt ekspertus, zinātniekus par to, ka viņi kļūdās un ka valdības locekļi savās personiskajās sajūtās, ko viņi gūst, sēžot kabinetos, zina labāk, kādā veidā infekcija izplatās un kādā veidā būtu jāveic ierobežojumi.
Kolēģi, tas ir tas viss, ko mēs dzirdējām šajā komisijā un kas parāda to, ka mums šobrīd valdībā un krīzes vadības menedžmentā absolūti pietrūkst kompetences un atbildības par to, kas notiek.
Kolēģi, šī krīzes vadība... un šim ziņojumam, manuprāt, vajadzētu kalpot par pamatu un pamodināt mūsu valdību, tai skaitā arī šodien, lai saprot to, ka krīzes vadības mehānisms Latvijā efektīvi nedarbojas.
Cienītā sēdes vadītāja, vai es varētu apvienot abus debašu laikus?
Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.
V. Valainis. Godātie kolēģi! Manuprāt, tas ir viens no galvenajiem secinājumiem, ko mums vajadzētu izdarīt pēc šīs sēdes, pēc šī... pēc tīri izmeklēšanas komisijas ziņojuma uzklausīšanas.
Sadrumstalota pārvaldība un struktūras neievērošana noved pie smagām sekām. Arī šobrīd šis Krīzes vadības padomes mehānisms līdz galam labi nestrādā un ir jāveic ātras, steidzamas izmaiņas, lai mēs arī to krīzi, kas mums ir šodien - un tā neapšaubāmi ir, un labāka situācija rītdien nepaliks... lai mēs būtu gatavi rīkoties un mūsu valstī šie pārvaldības mehānismi strādātu maksimāli efektīvi.
Par politisko atbildību. Kolēģi! Arī mums visiem kopā ir jārūpējas par to, lai parlamenta prestižs, Saeimas prestižs, valdības prestižs kāptu un lai mēs pārstātu muļķot sabiedrību. Lai arī šādā gadījumā, kad visa sabiedrība skaidri zina, ka netika krīze vadīta pietiekami efektīvi, mēs skaidri pateiktu un arī spētu uzņemties atbildību - gan opozīcija, gan pozīcija.
Šajā ziņojumā bija jāparādās skaidri pateiktiem vārdiem un uzvārdiem. Manā ieskatā, Ilze Viņķele, Daniels Pavļuts un Krišjānis Kariņš ir tie vārdi un uzvārdi, kuriem šajā ziņojumā bija jāparādās. Pretējā gadījumā - šis darbs nav izdarīts.
Kolēģi, tas ir tas, ko sagaidīja sabiedrība no mums, - būt paškritiskiem un pateikt, kuri ir tie politiķi, kas mūs ir ieveduši šajā purvā. Un, kolēģi, 5145 neatgriezeniski negatīvi gadījumi Latvijai mums šobrīd jau ir sasniegti.
Es aicinu ikvienu uzņemties atbildību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad turpinām debates par galaziņojumu.
Nākamais iepriekš debatēs ir pieteicies deputāts Ivars Zariņš.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Nu ko, vai kāds vēl šaubījās par to, ka šis pasākums, ko neatbilstoši tā būtībai sauc par parlamentāro izmeklēšanu, ir kļuvis par kārtējo nodokļu maksātāju naudas bezjēdzīgu izšķiešanu un Satversmē paredzēto principu piesmiešanu? Šī komisija nav izpildījusi pat tās nosaukumā ietverto - nosaukt atbildīgās amatpersonas. Tā ir nekaunīga Saeimas lemtā un Satversmē noteiktā ignorēšana. Es domāju, visa Latvijas sabiedrība ir pelnījusi saņemt skaidrojumu par šādu komisijas lēmumu.
Saskaņā ar šīs komisijas secināto sanāk, ka neviens nav atbildīgs par notikušo, ka viss ir noticis pats no sevis. Jūs to nopietni?! Tas tiešām ir jūsu veikums?! Ar ko jūs visu šo laiku esat nodarbojušies?! Pēc būtības šāds ziņojums ir spļāviens sejā Latvijai kā parlamentārai demokrātijai un visai Latvijas sabiedrībai, kura apmaksā šo klaunādi. Es aicinu tos, kuri parakstīja šo ziņojumu, labi zinot, ka Saeimas dotais uzdevums nav izpildīts, tagad skaidrot sabiedrībai savu rīcību, pamatot to, bet komisijas vadītājam Rihardam Kozlovskim vajadzētu vismaz atgriezt atpakaļ valstij saņemto atalgojumu par neizdarīto darbu.
Un vēl. Es vēlos vērsties pie saviem opozīcijas kolēģiem, kuri tik karstasinīgi steidza dibināt šo komisiju. Jau tad es jūs brīdināju: ja netiks sagatavots kārtīgi viss iespējamais, lai šī komisija būtu spiesta izvērtēt konkrētas lietas, ir bezjēdzīgi veidot šādu komisiju. Nu, lūk, uzskatāms tā apliecinājums. Ceru, ka mans ieteikums noderēs nākamajai reizei.
Es vēlētos vērst uzmanību uz konkrētām dīvainībām šajā ziņojumā un aicinu tās skaidrot. Savulaik vērsos šajā komisijā ar diviem iesniegumiem - saistībā ar vakcīnu iepirkumu sāgu un saistībā ar šo leģendāro “Titled” iepirkumu, kad no reklāmas aģentūras par neadekvātu cenu tika iepirkts neadekvāti liels respiratoru apjoms, kuri turklāt izrādījās nederīgi. Jums tika iesniegti konkrēti fakti un jau gatavi jautājumi, atbildes uz kuriem jums dotu iespēju noskaidrot lietas patiesos apstākļus.
Kozlovska kungs, lai gan jums šie fakti un jautājumi par “Titled” tika iesniegti vēl novembrī, jūs tā arī neesat sniedzis nekādu atbildi uz tiem, pamatoti liekot apšaubīt ne tikai jūsu patiesās motivācijas atbilstību komisijas vadītāja amatam, bet padarot jūs arī par likumpārkāpēju, jo ar savu rīcību, nesniedzot atbildi, jūs esat pārkāpis arī likumu - Informācijas atklātības likumu. Jūs maldinoši norādāt savā ziņojumā, ka šis iesniegums bija par iepirkuma iespējamo neatbilstību normatīvo aktu prasībām.
Patiesībā šajā iesniegumā detalizēti un ar faktiem tika norādīts uz virkni aspektu, kuri jums bija jāizmeklē, vismaz jāizvērtē. Par dīvaino piegādātāja izvēli, par neadekvāto darījuma apjomu, nepamatoto cenu, manipulācijām ar dokumentiem, maigi sakot, dīvaino preces pieņemšanas procedūru, kā rezultātā tika pieņemti gandrīz miljons nederīgu respiratoru, par valsts interesēm neatbilstošu atbildīgo amatpersonu rīcību šajā darījumā, lai atgūtu šos radītos zaudējumus, pareizāk sakot, lai neatgūtu tos.
Ar šo iesniegumu es jūs aicināju vērsties Ģenerālprokuratūrā un Finanšu izlūkošanas dienestā, jo, izmantojot šo institūciju iespējas, izsekojot šī darījuma plūsmām, būtu iespējams pārliecināties, vai šis aizdomīgais darījums netika veidots kā noziedzīga shēma, kurā iesaistītas arī amatpersonas un politiķi, jūsu varas koalīcijas politiķi. Paskaidrojiet visiem, kāpēc jūs to neizdarījāt?
Beidzoties komisijas darbības termiņam un joprojām nesaņemot nekādu atbildi no jums, es pats vērsos Ģenerālprokuratūrā un Finanšu izlūkošanas dienestā, informējot par šo savu iesniegumu (šo iesniegumu visi var publiski paskatīties “Saskaņas” mājaslapā), un es saņēmu no Ģenerālprokuratūras atbildi, ka šādu iesniegumu tā nav saņēmusi pretēji tam, ko jūs apgalvojat savā ziņojumā. Tas, ka tagad ir ierosināta resoriskā pārbaude, - tas jau ir pēc mana iesnieguma, pēc manas vēršanās šinī institūcijā.
Es tagad vēršos pie sabiedrības un žurnālistiem, aicinot tos tālāk sekot, kādas darbības Ģenerālprokuratūra un sevišķi Finanšu izlūkošanas dienests veiks ar šo saņemto informāciju, jo tuvākajā laikā ir jālemj par Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja pārvēlēšanu, un dienesta rīcība saistībā ar šo iespējami noziedzīgo darījumu varētu būt viens nozīmīgs indikators, cik bezkaislīgi un politiski neitrāls ir šis dienests pie esošās vadības.
Un vēl. Es publiski vēršos pie Latvijas Valsts prezidenta. Jau sen Saeimas opozīcija vērsās pie jums ar lūgumu iniciēt grozījumus Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā, kas paredz, ka komisijas vadība ir jāuzņemas tiem, kuri to izmeklēšanu iniciējuši, nevis tiem, kuru darbības ir paredzēts izmeklēt. Jūsu rokās ir iespēja pārtraukt šo bezjēdzības šovu un padarīt parlamentāro izmeklēšanu par varenu varas uzraudzības instrumentu, kā tas ir nobriedušās demokrātijas valstīs. Visa Latvijas tauta jums būs pateicīga par to. To es pierādīšu jums ar nākamo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, kuru vadīs opozīcija. Izdariet kaut ko jēdzīgu un paliekošu Latvijas tautas labā, un tauta to novērtēs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V. Agešins (SASKAŅA).
Es lūdzu apvienot debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.
V. Agešins. Paldies. Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Pagājušā gada aprīlī pēc 36 opozīcijas deputātu ierosinājuma Saeima pieņēma lēmumu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid‑19 pandēmijas pārvarēšanas procesā. Īpaši tika uzsvērts, ka komisijas uzdevums ir nosaukt to politisko amatpersonu uzvārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai. Tagad komisija darbu beigusi. Vairākums šīs komisijas locekļu, kurus deleģējušas varas partijas, acīmredzot uzskata, ka viņiem parlamenta pilnvarojums nav nekas saistošs, un nolēma, ka uzvārdu nebūs.
Manuprāt, šāda pieeja - Saeimas uzdevumu nepildīšana - degradē parlamentārās izmeklēšanas jēgu, jo izrādījās, ka komisijas vairākums nodarbojas nevis ar pieļauto kļūdu atmaskošanu, bet gan ar savējo piesegšanu.
Domāju, ka koalīcijas pārstāvju panāktie izmeklēšanas komisijas secinājumi, ka valdība varonīgi cīnījusies pret pandēmiju apgrūtinātos apstākļos, bet visumā neviens ne pie kā nav vainīgs, patiesībā ļāvuši iedzīvotājiem vēl labāk ieraudzīt, cik dziļa krīze ir valsts pārvaldē. Pandēmija ir atsegusi nesakārtotību visos varas līmeņos, ministru tuvredzību un valdības nespēju cieņpilni uzrunāt sabiedrību. Taču tas nevar kalpot par argumentu, lai klusētu par Ministru kabineta kļūdām.
Analizējot valdības rīcību pandēmijas pārvarēšanas procesā, redzu, ka Ministru kabineta normatīvajos aktos un rīcībā ir pieļautas rupjas kļūdas, plānošanas nepilnības, notikuši vairāki neiedomājami skandāli. Minēšu tikai dažus koalīcijas “sasniegumus” - neloģiski aizliegumi un ierobežojumi, piemēram, tirdzniecības vietās un sporta jomā, dīvaini un pretrunīgi atļauto un aizliegto preču saraksti, nekonsekvence un bezatbildība vakcinācijas procesa organizācijā, dārga vakcinācijas reklāmas kampaņa un, protams, vakcīnu iepirkšanas sāga.
Rezultātā ģenerālprokurors ir nolēmis sākt pilnu pārbaudi par vakcīnu iepirkšanas lēmumiem Veselības ministrijā. Prokuratūra ir sākusi kriminālprocesu par iespējamu amatpersonu bezdarbību saistībā ar Covid‑19 vakcīnu pirmo iepirkumu. Šajā lietā tiks vērtēta arī ministru iespējamā atbildība.
Vispār gadījumā ar vakcīnu portfeli zaudējumu ķēde ir milzīga kā valstij kopumā, tā arī ekonomikai, kura ilgi bija iesaldēta. Skaidrs, ka krīzes situācijas risināšanā trūkst kompleksas pieejas, ar krīzes vadības menedžmentu aizvien ir reālas problēmas. Diemžēl ar vakcinācijas jautājumiem Latvijā nodarbojas personas bez atbilstošas izglītības veselības aprūpes jomā.
Vienā no komisijas sēdēm bijusī Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane‑Umbraško uz manu jautājumu, vai vakcinācijas biroja izveide bija nepieciešama, atzina, ka sākotnēji vakcinācijas biroja darbu bremzēja tās darbinieku neorientēšanās sistēmā.
Komisija ir guvusi apstiprinājumu publiski izskanējušajai informācijai, ka Vakcinācijas projekta birojs, kurā daži darbinieki saņēma absolūti neticamas algas, ticis izveidots faktiski pēc personiskas veselības ministra Pavļuta kunga iniciatīvas.
Komisija parlamentārās izmeklēšanas gaitā, vadoties no iegūtajām ziņām, Vakcinācijas projekta biroja izveidē un darbībā ir konstatējusi nepilnības un trūkumus, kuru rezultātā tika ietekmēts sabiedrības uzticības līmenis valsts pārvaldei. Vakcinācijas projekta biroja izveide un tā darbība kopumā sabiedrībā radīja negatīvu noskaņu.
Tikpat lielu, bet pelnītu pļauku valsts pārvalde pati sev iecirta 2021. gada 31. augustā, kad Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Aleksejenko komisijas sēdē atzina, ka valdības lēmums pirmā Covid‑19 viļņa laikā par aizliegto preču sarakstu bijusi kļūda.
Atgādināšu, ka toreiz vairāki ministri, Saeimas deputāti no koalīcijas, kā arī dažāda līmeņa ierēdņi šo absurdu aizstāvēja un vēl pārmeta sabiedrībai nespēju paciesties bez elementārām lietām.
Nav tā, ka sabiedrība to neredz. To visu cilvēki redz, vērtē un izdara secinājumus. Sekas ir acīmredzamas: cilvēki neuzticas valdības lēmumiem un bieži vien nepakļaujas arī saprātīgām prasībām.
Uzskatu, ka politiskā atbildība par kļūdainu rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā vispirmām kārtām jāuzņemas tābrīža veselības ministrei Ilzei Viņķelei.
Un te rodas ļoti būtisks jautājums par Ministru prezidentu Kariņa kungu: vai nu viņš ir kuģa kapteinis, kuram arī jāuzņemas atbildība par notiekošo, vai nu viņš ir vienkārši neizlēmīga persona, kurai nav jābūt politikā.
Uzskatu, ka komisijai bija nopietni jāpaplašina lauks un galaziņojumā godīgi jānosauc gan Ilze Viņķele, gan arī Ministru prezidents. Notiekošais valstī - Ministru prezidenta un Ministru kabineta atbildība. Ministrs ir nozares vadošā persona, kura sabiedrības priekšā atbild par nozarē pieņemtajiem lēmumiem un procesiem. Ikviens valdības ministrs varēja būt proaktīvs, ne tikai skrienot potēties ārpus kārtas vakcīnu deficīta apstākļos un vēl gozējoties kameru priekšā, bet arī izdarot ko noderīgu lietas labā.
Arvien vairāk nostiprinās iekšējā pārliecība, ka daudzi pašreiz politikā un ierēdniecībā strādājošie savus darba pienākumus un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem neuztver nopietni un absolūti aizmirst, ka nodokļu maksātāji viņus uztur.
Manuprāt, Latvijas valdība ir pelnījusi pātagu. Aicinu sabiedrību rūpīgi vērtēt ministru un ierēdņu atbildību. Taču visā šajā stāstā ir arī laba ziņa - šis četru gadu visatļautības cikls pavisam drīz beigsies.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.
I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labvakar! Lobs vokors! Īstenībā ir tā, ka man gribas sākt ar analoģiju. Droši vien katrs no mums bērnībā ir spēlējis paslēpes, un paslēpēs ir tāda opcija - “tuk-tuk, par sevi”.
Es lasu šo gandrīz simts lapaspuses garo, jāsaka, apcerējumu, un, protams, man ir arī savas gaidas un arī cerības, ka tas piepildīs tās, bet izrādās, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija... nu gluži kā, jāsaka, entās pirms tam... tomēr ir šī “tuk-tuk, par sevi” spēle, kur, proti, no vienas puses, meklē, bet, no otras puses, - katrs paziņo, ka īstenībā viņš jau pats spēj atbildēt par sevi, bet nekādā veidā negrib uzņemties kopīgo spēles vadību, lai nekādā veidā nekļūtu par nākamo vadītāju.
Un tāpēc, pārskatot visu šo komisijas veikumu, es varu teikt, ka, jā, viens labums no tā ir: vēsturei ir apkopota hronoloģiskajā secībā visa notikumu virkne. Bet tas ir arī vienīgais ieguvums, kas ir no šīs parlamentārās komisijas ziņojuma.
Un arī šobrīd, klausoties komisijā esošo atsevišķo, jāsaka, viedokļu rakstītāju teikto, mani mulsina viens fakts. Proti, nevienā brīdī netiek izvērtēts tas, kādēļ valdība tik ilgu laiku turēja ciet skolas un kā attālinātais mācību process, par ko visu laiku un nemitīgi nācās cīnīties Ministru kabinetā, ietekmēs mūsu jauno paaudzi, kas jau pēc gadiem būs ļoti dažādos Latvijas lēmējvaras un izpildvaras... un ne tikai... gaiteņos.
Un tas, ka šis sociāli psihoemocionālais stāvoklis gan jauniešos, gan tieši darbspējīga vecuma cilvēkos ir vienkārši neadekvāti... sasniedzis savu stresu, depresijas un citu, jāsaka, antisociālu līmeni, - tas vispār netiek skatīts.
Tas tiešām man ir lielākais šoks, jo - tieši tā, kā teica parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs, - pati komisija varēja noteikt arī to, kam pievērsīs uzmanību.
Un es šajā brīdī negaidītu tik lielā mērā... un, jāsaka, neuzstātu uz to, ko dara kriminālprocesā... un kur patiešām tiks atrasta šī konkrētā notikumu secība saistībā ar vakcīnu iepirkumu. Mani vairāk uztrauc šīs trīs lietas: psihoemocionālā vardarbība, kas ir veikta un joprojām tiek veikta, komunikācijas trūkums, kas diemžēl arī šīsdienas notikumos, kas ir ierakstīti jau kā melna vēstures lapaspuse Eiropas vēsturē, var atkārtoties, un tas, ka tie lēmumi, kas tiek pieņemti arī tagad... jau 2021. gada nogalē un arī 2022. gadā... joprojām ir ne tikai nokavēti, ne tikai ārpus jebkuras kritikas, bet tādi, kas degradē jelkādu uzticamību pārvaldei, jelkādu ticamību tam, ka Latvija patiešām var beidzot izkļūt no kovidzonas.
Droši vien satricinājums, kas ir šodien, ļaus nedaudz citādāk strukturēt mūsu ikdienu, jo patiešām diezgan šokējoši skan komisijas vadītāja... fakts, kur... atkal mēs dzirdam tekstu: “Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, mūsu vakcinācijas dati šobrīd ir apsteidzoši.” Proti, Covid-19 pandēmija, krīze ir sacensības?
Tā ir tikai Veselības ministrijas atbildība? Nē, taču! Tā ir, neapšaubāmi, kompleksa situācijas risināšana, kur ne tikai vakcinēšana, bet arī tas, kādā veidā komunicējam ar sabiedrību, kādā veidā gādājam par elementāru gaisa kvalitāti (to joprojām nedarām!), ir risinājums un atslēga.
Tāpēc tas, ko man gribētos novēlēt, - ne tikai uzņemties šo atbildību, bet - un tas ir pats svarīgākais! - komisijai tomēr pārdomāt un, iespējams, rakstīt vēl vienu - papildinošu - daļu, kas dod priekšlikumus, kā šobrīd, krīzes situācijā, ir tālāk jārīkojas. Ir grābekļi, uz kuriem valdība kāpj nepārtraukti: atlaistie cilvēki, neprecīzi un nelaikā, jāsaka, noformētie pabalsti un, protams, psihoemocionālā situācija, kas principā nav labojama ne gada, ne viena lēmuma ietvaros.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Inesei Voikai.
I. Voika (AP!).
Labvakar, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Labvakar, kolēģi! Šīs komisijas darba stiprās un vājās puses labi izgaismojas šodienas, tieši šodienas, ģeopolitiskās situācijas gaismā - Ukrainas kara gaismā.
Manuprāt, lieta, ko komisija izdarīja labi un par ko es saku paldies visiem kolēģiem, gan pozīcijai, gan opozīcijai, ir rūpīgais darbs pie valdības darbības izvērtējuma kovidpandēmijas, krīzes pārvarēšanā.
Mēs analizējām krīzes vadības tiesisko regulējumu pandēmijas sākumā, valdības pieņemto krīzes lēmumu sagatavošanas procesu, veikto vakcīnu iepirkumu (uz to mēs īpaši vērsām uzmanību) un veicām citus komisijas darba sākumā izvirzītos uzdevumus.
Mūsu fokuss šajā darbā bija ne tik daudz uz vainīgā meklēšanu, cik uz to - kas neizdevās un ko vajadzētu uzlabot. Fokuss bija uz mērķi būt gataviem citām krīzēm un tās labāk pārvaldīt.
Lūdzu, izlasiet šīs 80 lappuses mūsu darba un, lūdzu, valdība un pārējie, ņemiet vērā to tālāk, gatavojoties krīzei. Šajās lappusēs labi var redzēt tās amatpersonas - gan ierēdņus, gan politiķus -, kuras darbojās pandēmijas laikā un kurām attiecīgi par savu padarīto un nepadarīto ir jāuzņemas atbildība. Tas, protams, ir tas pats Ministru kabinets Krišjāņa Kariņa vadībā, kas pie varas ir bijis gan pandēmijas sākumā, gan ir arī tagad, - ar ministriem no vispirms piecām, tad četrām koalīcijas partijām, ieskaitot manējo.
Labi līderi un politiķi neskatās ārā pa logu, meklējot, uz ko novelt vainu, bet skatās spogulī un vērtē pirmām kārtām savu darbu. Atbildība jāuzņemas gan pozīcijai, gan opozīcijai. Taču izskatās, ka opozīcijas rosinātā izmeklēšanas komisija jau sākotnēji bija ieplānota kā iznešanās uz pozīcijas rēķina, aicinot izvērtēt pozīcijas darbu pandēmijas pārvarēšanā, kaut tā vispār nav beigusies vēl šodien. Tas skaidri redzams jau opozīcijas rosinātajā parlamentārās izmeklēšanas komisijas nosaukumā, kurā aicina meklēt vainīgos. Par tādiem cilvēku atzīst Krimināllikuma ietvaros, un to dara tiesa.
Latvijas Ģenerālprokuratūra to jau bija uzsākusi brīdī, kad tika rosināta šī komisija, taču Ģenerālprokuratūras izmeklēšana neļauj iegūt nekādu politisko kapitālu, tāpēc mēs komisijā bijām spiesti nodarboties ar mēģinājumu nosaukt vainīgos politiskā balsojumā.
Un tāpēc es atbalstu to, ka mēs no šīs daļas atteicāmies, jo politiskās izmeklēšanas komisijā... šādā situācijā to nav iespējams izdarīt neitrāli un profesionāli. Ir pilnīgi skaidrs, ka šeit būtu jārunā ne tikai par veselības ministru un valdības atbildību, bet arī par visu politiķu lomu, tātad - arī par to lomu, ko pandēmijas pārvarēšanā spēlēja opozīcija, vilcinot Saeimas darbu.
Te īpaši vēlos izcelt notikumus 2021. gada vasaras beigās. Bija pamatotas bažas, ka nespēsim nodrošināt valdības iecerētos vakcinēšanas pasākumus atsevišķās profesijās. Un tajā brīdī opozīcija sāka likt sprunguļus pandēmijas ierobežošanas pasākumiem. Opozīcija draudēja apturēt regulējuma, kurš nosaka vakcināciju kā obligātu konkrētām profesijām, izsludināšanu... uz diviem mēnešiem.
Jūs bremzējāt vakcinēšanas veicināšanu, cik varējāt, pretojāties ierobežojošajiem pasākumiem, noskaņojot pret to vēlētājus. Un pusotru mēnesi vēlāk situācija bija tik slikta, ka bija jāievieš ārkārtas stāvoklis un mājsēde. Paskatieties spogulī, cienījamā opozīcija.
Brīdī, kad atgādināju šo precedentu komisijā un aicināju skatīties plašāk uz tā saucamo vainīgo loku, Valaiņa kunga retorika mainījās. Par pandēmiju esam atbildīgi mēs visi, tāpat kā par valsti, - katrs savā lomā -, jo tā atbildība ir jāuzņemas, nevis pašmērķīgi jārāda ar pirkstiem citam uz citu. Mums ir jāstrādā kopā - kopīgu mērķu sasniegšanai.
Un man ir liels prieks, ka ļoti liela apdraudējuma gadījumā - kā karš Ukrainā - mēs to varam, kā to šodien apliecinājām Saeimā. Taču ļoti žēl, ka tā nenotika ar pandēmiju. Tas ir milzīgs pārbaudījums visai Latvijas sabiedrībai.
Cienījamā sēdes vadītāja, lūdzu apvienot man runas laikus.
Sēdes vadītāja. Runas laiki ir apvienoti.
I. Voika. Mēs esam bijuši sīkumaini, atriebīgi un pašmērķīgi, ne vienmēr, bet ļoti bieži, arī - gan rosinot šo komisiju, gan tās darba noslēgumā. Opozīcija skaisti runā un kritizē tos, kas strādā, lai pārvarētu šo pandēmiju, bet es aicinu paraudzīties pašiem uz saviem darbiem - ko esat paveikuši no savas puses, lai aicinātu savus vēlētājus vakcinēties un ievērot drošības pasākumus.
Mums ir nepieciešams neitrāls pandēmijas izvērtējums ar ekspertiem no malas, nevis jārāda ar pirkstiem, meklējot vainīgos no pašu vidus. Nespējot strādāt kopā un risināt problēmas kopā, mēs nevaram un nevarēsim tikt galā ar izaicinājumiem, kurus šobrīd pat nevaram iedomāties. Gluži tāpat, kā nevarējām iedomāties šādu pandēmiju. Atcerēsimies, ka ne vien mēs Latvijā, bet arī visa pasaule šādā pandēmijas situācijā nonāca pirmo reizi.
Un tāpēc es no savas puses gribu teikt paldies tiem, kuri šos divus gadus ir nepagurstoši strādājuši, lai neparedzamos un nezināmos apstākļos ārstētu un glābtu dzīvības, un pieņemtu lēmumus, kas palīdz pārvarēt pandēmiju. Un visbeidzot - paldies kolēģiem par darbu!
Ļoti ceru, ka Saeimas darbā varēsim izskaust centienus gūt lētu popularitāti uz citu rēķina, tos nomainot uz kopīgiem pūliņiem kopīgu mērķu labā. Mēs visi vēl esam te, un mums vēl daudz uzdevumu priekšā Saeimā, un kopīgs darbs būs ļoti vajadzīgs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (ZZS).
Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Klausoties Voikas kundzes uzstāšanos un viņas vārdus par neieskatīšanos spogulī, man arī ir dažas atziņas.
Es nebiju plānojis šodien runāt... pie šīs izmeklēšanas komisijas galaziņojuma... ņemot vērā visus šos vājprāta murgus, kas notiek šobrīd Eiropā. Bet es nevaru nepateikt dažas lietas par to, kā šobrīd opozīcija, Saeimas opozīcija, kura ir nākusi ar simtiem (ja nekļūdos, simtiem!) priekšlikumu gan ekonomikā, gan veselības aizsardzībā... gan ar priekšlikumiem attiecībā uz ierobežojumiem tautsaimniecībā, gan ar priekšlikumiem veselības aprūpē...
Kad opozīcijas kolēģi, kuri... starp citu, arī atbildīgajā komisijā - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā... nereti piedāvāja kolēģiem: nu sanākam kopā, izdiskutējam par jautājumiem, nevis tikai noklausāmies vienu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas (atbildīgās komisijas, kura pieņem attiecīgos lēmumus visu Covid-19 seku sakarā un pandēmijas pārvarēšanas sakarā) monologu. Un nereti ir bijis tā, ka izslēdz opozīcijai mikrofonu, ir pat bijuši gadījumi, kad pat aizliedz balsot. Un tamlīdzīgi.
Un mēs redzam visas šīs sekas, kas ir. Un galu galā... Ja mēs nule kā... šajās dienās runājām par aizsardzību - par valsts aizsardzību -, tad visaptverošas valsts aizsardzības viens no pamatpīlāriem ir tautsaimniecības noturība. Un tieši tautsaimniecības noturības sakarā, ne tikai veselības aprūpes un attiecīgo seku sakarā būtu daudz nopietnāk jārunā.
Tas, ko ir runājuši arī mūsu uzņēmēji, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera... Tā arī ne reizi nebija nosēdināti normāli pie galda, uzklausīti. Visus viņu priekšlikumus... izrādās, pie tā visa ir vainīga opozīcija. Visi priekšlikumi, ko mēs esam devuši... izrādās, mēs esam pie tā vainīgi. Un galu galā...
Es ļoti labi klausījos un piedalījos arī - kopā ar savu kolēģi Viktoru Valaini -, kad notika šīs galadebates, un man bija kauns. Kolēģi, man bija tiešām kauns par šo politisko tirgu starp divām politiskajām partijām - starp politisko partiju Jaunā VIENOTĪBA un Attīstībai/Par! -, kas no galaziņojuma izņēma ārā atbildīgās personas. Tas bija īsts politiskais tirgus, lai pasargātu savu ādu, nevis uzņemtos atbildību un pateiktu: “Jā, mēs esam pieļāvuši kļūdas. Jā, mēs pie daudzām sekām esam... iespējams, nezināšanas pēc vai... Dažādi apsvērumi var būt, kāpēc mēs uzņemamies atbildību.”
Mēs zinām, ka Latvijā ir cilvēki, kas ir uzņēmušies atbildību. Un viņi pat ir varējuši turpināt savu politisko karjeru, starp citu, pat ļoti, ļoti veiksmīgi.
Ir jāmāk kādreiz tiešām, Voikas kundze, ieskatīties spogulī un pateikt, kur mēs esam kļūdījušies, un atzīt savu vainu, nevis mētāties ar apvainojumiem citu virzienā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.
Kozlovska kungs, parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdā...?
R. Kozlovskis. Paldies kolēģiem par debatēm, par paustajiem viedokļiem.
Komisijas vārdā varu pateikt to, ka faktiski komisijas darbs tika organizēts tā, ka tiešām mēs noteicām paši šos virzienus, un tie bija pieci - pietiekami aptveroši. Un attiecīgi es kā komisijas vadītājs vienmēr aicināju kolēģus praktiski pēc katras sēdes iesniegt rakstveida priekšlikumus, kā mēs virzāmies, kādus jautājumus mēs atveram.
Vēl ko es gribētu uzsvērt - to, ka, jā, tiešām komisija savā ziņojumā ir atspoguļojusi to, ka tā redz kā savu lielāko pienesumu tieši šo kļūdu analīzi.
Gan komisijas sēdēs, gan arī galaziņojumā mēs esam atsaukušies uz Lielbritānijas parlamenta veikto izmeklēšanu. Kolēģi no Lielbritānijas parlamenta teica un uzsvēra to pašu - ka viņi kā savu lielāko pienesumu redz tieši kļūdu analīzi, secinājumus un ieteikumus nākotnes krīžu pārvarēšanai. Un kā komisijas vadītājs es redzu tieši šajā ziņā pašu lielāko pienesumu.
Jā, mēs nevarējām vienoties par šo sadaļu - politisko amatpersonu nosaukšanu. Savukārt par saturu... Vēlreiz uzsvēršu: par galaziņojuma saturu un visiem secinājumiem, ko komisija ir izdarījusi, mums bija pilnīga vienprātība. Par to nebija nekādu domstarpību.
Es kā komisijas vadītājs redzu to pienesumu tādā ziņā, ka komisijas ziņojums ir nonācis Saeimas dienaskārtībā, šodien par to tika diskutēts. Ir pievienoti atsevišķie deputātu viedokļi. Pretējā gadījumā, visticamāk, šis ziņojums varētu arī netikt atbalstīts komisijā un šodien par šo ziņojumu nenotiktu debates. Un tas netiktu publicēts “Latvijas Vēstnesī”.
Komisijas vārdā varu teikt to, ka pēc šodienas izskatīšanas šie attiecīgie secinājumi un ieteikumi būs nosūtīti Ministru prezidentam kā galvenajam atbildīgajam par krīzes pārvaldību Latvijā, lai varētu tos izmantot un nākotnē uzlabotu krīzes kopējo vadību, kas tiešām parādīja to, ka... Šī pandēmija parādīja to, ka ilgtermiņa krīzei mūsu resurss ir nepietiekams. Tas ir bijis apmierinošs tikai tad, ja ir runa par jau zināmām īstermiņa krīzēm.
Tā ka vēlreiz komisijas vārdā - tiešām liels paldies komisijas locekļiem par darbu... un mūsu konsultantam.
Paldies par debatēm.
Sēdes vadītāja. Līdz ar to Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai” galaziņojumu esam uzklausījuši.
Paldies.
Nākamā sēdes darba kārtības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2022. gada 26. janvāra rīkojumu Nr. 42, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!
E. Šnore (NA).
Šis lēmuma projekts paredz vairākas lietas.
Pirmkārt, veic tehnisku precizējumu rīkojuma 5.1.3. apakšpunktā, precizē apliecinājumu, ko klātienē strādājošs darbinieks iesniedz darba devējam, min nosacījumus, pie kuriem tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē var sniegt tirdzniecības vietā iekštelpās, un, ceturtkārt, paredz noteikt kārtību, kādā augstākās izglītības iestādes var organizēt iestājpārbaudījumus studiju programmās.
Komisijas vārdā aicinu šo lēmumu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti debatēs nav pieteikušies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2022. gada 26. janvāra rīkojumu Nr. 42, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 47, pret - 3, atturas - 18. Lēmums pieņemts.
Nākamais Saeimas sēdes darba kārtībā - lēmuma projekts “Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm”.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna. Lūdzu!
N. Žunna (JK).
Labvakar, kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šā gada 2. februārī izskatīja 13. Saeimas deputāta Alda Gobzema ētikas kodeksa pārkāpuma lietu, kas šā gada 18. janvārī tika ierosināta uz 13. Saeimas deputātu Jura Rancāna, Jura Juraša un Artusa Kaimiņa iesnieguma pamata.
Deputāta Alda Gobzema iespējamos ētikas kodeksa pārkāpumus Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vērtēja tikai un vienīgi savas kompetences ietvaros, tikai un vienīgi saskaņā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu, nesaistīti ar administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu Administratīvajā tiesā.
Komisija, izvērtējot lietu, uzklausīja deputāta Alda Gobzema advokāta paskaidrojumus par deputāta rīcību un attieksmi pret Valsts policijas darbiniekiem viņa organizēto pulcēšanās pasākumu laikā pagājušā gada decembrī, lietojot necenzētu leksiku un nepakļaujoties policijas darbinieku likumīgajām prasībām.
Komisija konstatēja, ka deputāts Aldis Gobzems ar savu rīcību ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 5., 7., 8., 15., 16. un 18. punktu.
Komisija, astoņiem deputātiem balsojot “par” un diviem nebalsojot, nolēma rosināt Saeimu izslēgt deputātu Aldi Gobzemu no sešām Saeimas sēdēm.
Lūdzu atbalstīt komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu “Par Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Es lūdzu apvienot laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.
A. Gobzems. Labvakar! Sākšu ar to, ka atgādināšu, ko nozīmē būt deputātam. Iespējams, kādu no jums, mani Saeimas kolēģi, šī informācija šokēs, bet tā būs ļoti noderīga. Noklausieties.
Saeimā tauta ievēlē simts savus priekšstāvjus. Tas ir: būt deputātam nozīmē strādāt tautas labā, nevis tikai sēdēt Saeimas zālē vai web kameru priekšā un balsot tā, kā liek politbiznesmeņi no ēnainiem kaktiem. Būt deputātam nozīmē būt ar tautu, uzklausīt iedzīvotājus, uzklausīt Latvijas iedzīvotājus - gan tos, kas atbrauc līdz Rīgai, gan tos, kas dzīvo tālākajos Latvijas nostūros. Nevis slēpties pilīs aiz slēgtām durvīm, uz flīģeļiem, kabinetos, birojos un līdz zobiem apsargātos luksusa klases auto, lai īsi pirms vēlēšanām uztaisītu pāris bildes medijiem, stādot kārtējo nokalšanai nolemto kociņu Likteņdārzā vai plivinoties ar citu valstu karogiem.
Mums, deputātiem, patiesībā ir jābūt pieejamiem katram un katrai. Arī nu jau gadiem ilgstošās tā sauktās pandēmijas jeb afēras laikā. Atvērtība, pieejamība un, neliegsimies, milzu popularitāte - tie ir tikai daži no iemesliem, kādēļ mani izslēgs no vairākām šīs diemžēl visu laiku nepopulārākās Saeimas sēdēm.
Mani neizslēgs par gadiem ilgstošu Latvijas uzņēmējdarbības mocīšanu ar absurdiem ierobežojumiem. Mani neizslēgs par noslepenotiem līgumiem ar farmācijas gigantiem. Mani neizslēgs par neizdevīgiem masku iepirkumiem. Mani neizslēgs par mūsu bērnu kļūdainu sapotēšanu ar nepareizām vakcīnām. Mani neizslēgs par Latvijas tranzīta nokaušanu. Mani neizslēgs par agresīva režīma vadītas kaimiņvalsts karoga noraušanu un provocēšanu. Mani neizslēgs par žogu, kas nav izbūvēts uz robežas. Mani neizslēgs par katastrofālu galvaspilsētas ielu stāvokli. Mani neizslēgs par flegmatiskiem lēmumiem energokrīzes risināšanai. Mani neizslēgs par vārda brīvību ierobežojošo likumprojektu virzīšanu. Mani neizslēgs par desmitiem miljonu piešķiršanu miljonāriem tā vietā, lai tos novirzītu mediķiem, pensionāriem, skolotājiem, jaunajām māmiņām vai jebkurai citai Latvijas iedzīvotāju grupai, kurai šī nauda lieti noderētu. Nē.
Mani izslēgs par daudz nopietnāku nodarījumu. Par to, ka es esmu Aldis Gobzems, deputāts, kurš neaizmirsa, ka strādā tautas labā. Un arī par to, ka nenoliedzami... un acīmredzami apaļu policistu nosaucu par resnu. Piedodiet.
Un vēl. Visbeidzot. Es vienkārši zinu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit būt un elpot. Mūsu tauta ir iemācījusies... un pārcietīs arī šo tumšo laiku. Es pateicos savu bērnu mātei, meitai, dēlam, draugiem un labvēļiem par uzticību.
Paldies par uzmanību katram un katrai. Paldies Latvijas tautai.
Jūsu, tas ir, tautas, priekšstāvis - Aldis Gobzems.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Labvakar, cienījamie kolēģi! Es palūdzu vārdu ne tādēļ, lai aizstāvētu vai sodītu Aldi Gobzemu, bet man rodas zināmas pārdomas par ētikas kodeksa piemērotību dažādos gadījumos.
Pagājušajā nedēļā, ja nemaldos, tika nolasīts vesels saraksts deputātu, kuri bija izdarījuši administratīvos pārkāpumus un bija administratīvi sodīti, kas pēc būtības ir svinīgā solījuma pārkāpums. Te ir saskatāma kaut kāda ētikas normu pārkāpšana vai ne? Jautājums varbūt lielā mērā ir retorisks, bet tas pastāv.
Starp mūsu kolēģiem ir arī kriminālprocesa figuranti. Vienīgais, ko mēs esam izdarījuši, - mēs nobalsojām par viņu izdošanu kriminālvajāšanai. Šinī gadījumā mēs nerunājam par ētiskiem jautājumiem. Vēl jo vairāk - runājot par ētiku, mēs nedarījām neko, lai viņus aizstāvētu, lai šis Dāmokla zobens nekarātos... visus četrus gadus. Tā arī ir viena no problēmām.
Otra problēma, par kuru es gribu runāt, tas ir sodāmības un... soda samērīgums. Līdz šim parasti tika uzskatīts, ka deputāta profesionālās darbības galvenā, noteicošā sastāvdaļa tomēr ir Saeimas sēdes, kur galvenais ir nevis izmantot tribīni, runājot par jautājumiem un par visu kaut ko citu, bet galvenais ir balsošana, tas ir, deputāta pozīcija konkrētā likuma vai lēmuma pieņemšanā.
Tas ir galvenais instruments un deputāta personiskā - profesionālā, politiskā un cilvēciskā - atbildība. Liedzot šo, mēs kā kolēģi pieņemam lēmumu, ko principā citos gadījumos pieņem tiesa. Un tas ir tas gadījums, kad... Vai tas vispār ir mūsu pienākums un tiesības tiesāt kolēģus, piemērojot šāda veida profesionālās darbības ierobežojumu? Es nerunāju par konkrēto gadījumu, es runāju par šo normu kā tādu, un esmu pārliecināts, ka nākotnē mums vajadzētu to vispār izslēgt no Saeimas kārtības ruļļa, jo tāda veida - profesionālos - ierobežojumus kā drošības līdzekļus līdz šim izmantoja tikai tiesa, tikai un vienīgi. Mēs neesam tiesneši. Deputātam nav noslēgts darba līgums ar Saeimas Prezidiju un ar saviem kolēģiem. Darba līguma vienīgā otrā puse, tas, kas ir darba devējs, ir tauta - tauta, kas deputāta rokās ir iedevusi mandātu. Un atbildība ir deputāta rokās.
Tāpēc es domāju, ka šinī gadījumā mums nevajadzētu atbalstīt piedāvāto lēmuma projektu, jo atstādināt deputātu no Saeimas sēdēm - tas nozīmē liegt viņam profesionāli strādāt. Mēs varam nosodīt jebkuru rīcību, kas neatbilst ētikas kodeksa prasībām, - varam to darīt, un vajag to darīt. Var nosodīt, publicējot šo nosodījumu kā Saeimas kopēju lēmumu un viedokli visos masu medijos. Varam to publicēt kā atklātni un nosūtīt uz katru pastkasti, katram dzīvoklim, bet tas ir cits. Tas nav profesionālās darbības ierobežojums.
Mīļie kolēģi, es aicinu izdarīt divas lietas. Pirmā lieta - noraidīt šo lēmuma projektu, otrā lieta - Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai ierosināt izmaiņas Saeimas kārtības rullī, izslēdzot šo sodu, kas varētu būt piemērojams arī citiem deputātiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Turpinām debates.
Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Paldies, cienījamā sēdes vadītāja! Šoreiz varbūt vairāk par procedūru. Pats neesmu piedalījies komisijas sēdē, līdz ar to debatēs varu piedalīties, skatoties vairāk no juridiskā aspekta.
Pirmkārt, lai izvēlētos sodīt kādu deputātu, vienmēr ir jāizlemj, cik liels tas sods ir un vai vispār tas ir pamatots. Deputāts Aldis Gobzems sodu saņem otro reizi - augstāko mēru - sešas sēdes... Saeimas sēdes. Tas tiek piedāvāts. Neapšaubāmi, tas ietekmē deputāta tiesības politiski piedalīties tajā procesā, kas šobrīd viņam ir pamatnodarbošanās... otrkārt, tiesības pārstāvēt savus vēlētājus, treškārt, saņemt atalgojumu.
Mums var patikt, var nepatikt dažādi deputātu viedokļi, mēs varam piedalīties ar kritiku, mēs varam izteikt dažādus viedokļus, vēlams, cieņpilni, ne par to ir runa. Šajā gadījumā mēs redzam, ka iesniegumu ir parakstījuši divi vienas partijas deputāti un kaut kāds piedēklis klāt... Līdz ar to veidojas tieši šī, konkrētā, situācija, kad vienas partijas, viena politiskā spēka, pārstāvji ir nolēmuši izrēķināties ar deputātu. Tas nav pat koalīcijas lēmums, tas nav pat Saeimas, teiksim, vairākuma lēmums, bet šajā gadījumā mērķis ir acīmredzami politisks.
Ja mēs runājam par nodarījuma būtību, kas tiek minēta, - kāda amatpersona ir nosaukta par... kaut kādā vārdā. Es pieļauju domu, ka tas varbūt ir emocionāls... Cilvēks var būt emocionāls, arī šeit, Saeimas sēdē, debašu laikā ir dzirdēts daudz kas... tādā emociju uzplūdumā... karstumā, bet vai par to cilvēks uzreiz jāsoda ar visaugstāko mēru, ar ko viņu var sodīt... es domāju, šajā ētikas pārkāpuma ziņā?
Un trešā lieta. Paskatīsimies, kas šobrīd notiek pie Krievijas vēstniecības. Vai tur cilvēki šobrīd runā tikai cenzētos vārdos, vai tur pasprūk arī kāds necenzēts vārds, ņemot vērā šo emocionālo sakāpinājumu?
Tāpēc es aicinu tomēr, kolēģi, līdzīgi kā iepriekšējais runātājs Sergejs Dolgopolovs, izejot cauri... šādiem aspektiem, ņemot vērā to, ka ļoti daudzi mums politiski varbūt ir karstgalvīgāki, bet tādi nu ir cilvēki un... kādā brīdī izsakās, kad varētu paklusēt, arī tā ir gadījies. Mēs taču nevaram uzreiz... visu laiku slēgt visus ārā. Tas kādā brīdī sāks atgādināt Krievijas Federāciju, kur jebkura opozīcija, jebkurš kritisks viedoklis tiek uzskatīts par nepieņemamu, sodāmu. Tur, protams, jau ir traki gadījumi, kad cilvēki pat tiek mērdēti... cietumā, bet ne par to.
Tāpēc šajā gadījumā... manuprāt, pat īsti neiedziļinoties saturā, mēs dzirdējām arī no deputāta Alda Gobzema tādu kā atvainošanās sadaļu - konkrēti, ja kāds cilvēks ir aizvainots par viņa fiziskajiem, varbūt pat objektīvi patiesajiem apmēriem... ja mēs šobrīd skatāmies uz šī lēmuma projekta būtību, es tomēr, kolēģi, aicinu neatbalstīt. Šis vairāk izskatās pēc politiskas izrēķināšanās, nevis pēc būtības.
Jebkurā gadījumā ir cilvēki, kas nodara lielākus pārkāpumus, piemēram, vardarbīgi attiecoties... pret sievieti vai nozogot bērnu, tādi cilvēki arī gadās, bet šajā gadījumā, es domāju, nevajadzētu nekādā veidā šo lēmumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ramonai Petravičai.
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Kolēģi, šī ir paraugstunda, kā izrēķināties ar opozīcijas deputātiem, - izslēgt periodiski uz maksimālo termiņu - sešām sēdēm -, lai netraucē ar savām debatēm un neērtajiem jautājumiem. Un par ko tieši? Par to, ka deputāts pilda savus pienākumus, tiekas ar vēlētājiem? Ar ko tad mēs šajā gadījumā atšķiramies no Baltkrievijas? Tur arī opozīcijas līdere bija nevēlama, bet tad mēs metāmies palīgā, rāvām nost pat tās valsts karogus, bet šobrīd mums pašiem ir līdzīga situācija.
Starp citu, deputāts jau ir administratīvi sodīts par kādu epidemioloģisko noteikumu pārkāpšanu. Kā var sodīt cilvēku divreiz? Divreiz un trīsreiz var sodīt tikai opozicionāru. Un pat Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju un tiesiskumu ir teikts: ārkārtas pilnvaras neizmantot varas... ļaunprātīgā nolūkā... kā arī par ierobežošanas, pulcēšanās brīvību: izmantot to tikai tad, ja šāds ierobežojums ir stingri nepieciešams un samērīgs, kā arī aicina neizmantot demonstrāciju aizliegumus, lai pieņemtu strīdīgus lēmumus. Bet mums tas viss jau ir aizliegts nesamērīgi ilgu laiku.
Tā ka lūdzu neatbalstīt šo lēmuma projektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.
Žunnas kungs, komisijas vārdā...?
N. Žunna. Komisijas vārdā vēlos tikai atgādināt, ka komisija, astoņiem deputātiem balsojot “par” un diviem nebalsojot, nolēma rosināt Saeimu izslēgt deputātu Aldi Gobzemu no sešām Saeimas sēdēm.
Lūdzu atbalstīt šo komisijas sagatavoto Saeimas lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm”! Lūdzu balsošanas režīmu! Par - 46, pret - 25, atturas - 1. Lēmums pieņemts.
Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Esam izskatījuši Saeimas 2022. gada 10. februāra otrās attālinātās ārkārtas sēdes visus darba kārtības jautājumus.
Bet vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava un Didža Šmita pieprasījumu “Sniegt vērtējumu Alūksnes novada pašvaldības plānotās izglītības iestāžu reorganizācijas atbilstībai novada iedzīvotāju interesēm”.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tiek lūgts dot vārdu deputātam Viktoram Valainim, lai motivētu šo pieprasījumu.
Valaiņa kungs, lūdzu, piesakieties sistēmā. (Pauze.) Valaiņa kungs, tiesības sniegt motivāciju jūs varat izmantot tikai, ja jūs elektroniski piesakāties sistēmā. (Pauze.)
Valaiņa kungs, jūs esat reģistrējies sēdē, mēs to redzam. Lūdzu, piesakieties. (Pauze.) Tātad, ja Valaiņa kungs nepiesakās e-Saeimas sistēmā, mēs nevaram viņam dot vārdu. Varbūt viņš ir aizņemts.
Līdz ar to šis pieprasījums tiek nodots Saeimas Pieprasījumu komisijai.
Tāpat vēlos jūs informēt arī par saņemtajiem deputātu jautājumiem.
Deputāti Uldis Augulis, Jānis Dūklavs, Armands Krauze, Edgars Tavars un Viktors Valainis ir iesnieguši jautājumu zemkopības ministram Kasparam Gerhardam “Par Valsts meža dienesta plānotās reformas pamatojumu un ekonomisko izdevīgumu”. Jautājums tiek nodots zemkopības ministram Kasparam Gerhardam atbildes sniegšanai.
Deputāti Ramona Petraviča, Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Māris Možvillo un Ralfs Nemiro ir iesnieguši jautājumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai “Par bēgļu uzņemšanu no Ukrainas”. Jautājums tiek nodots iekšlietu ministrei Marijai Golubevai atbildes sniegšanai.
Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija. Tā sekmīgi noritējusi.
Kolēģes un kolēģi, mierīgu vakaru!
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 13. (attālinātās ārkārtas) sēdes
2022. gada 10. februārī turpinājums 2022. gada 24. februārī
| Par darba kārtību | |
| - Priekšlikums | - dep. M. Možvillo (par) |
| Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (Nr. 1231/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5396) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Jurašs |
| Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 1230/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5395) |
|
| - Ziņo | - dep. J. Jurašs |
| - Debates | - dep. E. Tavars |
| - dep. A. Kiršteins | |
| - dep. R. Petraviča | |
| - dep. A. Judins | |
| - dep. Ļ. Švecova | |
| - dep. V. Dombrovskis | |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. S. Dolgopolovs | |
| - dep. R. Nemiro | |
| - dep. E. Papule | |
| Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 1244/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5397) |
|
| - Ziņo | - dep. Ļ. Švecova |
| Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1277/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5201, 5398) |
|
| - Ziņo | - dep. V. Liepkalns |
| Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 844/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5404) |
|
| - Ziņo | - dep. A. Bikše |
| Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 1115/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5406) |
|
| - Ziņo | - dep. U. Budriķis |
| Likumprojekts “Akciju atpirkšanas likums” (Nr. 1144/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5410) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Pimenovs |
| - Debates | - dep. A. Zakatistovs |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. L. Medne | |
| - dep. A. Gobzems | |
| Par procedūru | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
| Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1145/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5411) |
|
| - Ziņo | - dep. I. Pimenovs |
| Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai” galaziņojums (Dok. Nr. 5417, 5417A, 5417B) |
|
| - Ziņo | - dep. R. Kozlovskis |
| - Debates | - dep. R. Nemiro |
| - dep. V. Valainis | |
| - dep. I. Zariņš | |
| - dep. V. Agešins | |
| - dep. I. Šuplinska | |
| - dep. I. Voika | |
| - dep. E. Tavars | |
| Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2022. gada 26. janvāra rīkojumu Nr. 42, ar kuru grozīts 2021. gada 9. oktobra rīkojums Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”” (Nr. 844/Lm13) (Dok. Nr. 5403) |
|
| - Ziņo | - dep. E. Šnore |
| Lēmuma projekts “Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm” (Nr. 843/Lm13) (Dok. Nr. 5401, 5422A) |
|
| - Ziņo | - dep. N. Žunna |
| - Debates | - dep. A. Gobzems |
| - dep. S. Dolgopolovs | |
| - dep. R. Nemiro | |
| - dep. R. Petraviča | |
| Informācija par deputātu V. Valaiņa, E. Tavara, U. Auguļa, J. Jalinskas, A. Krauzes, J. Vucāna, G. Daudzes, M. Kučinska, J. Dūklava un D. Šmita pieprasījumu sniegt vērtējumu Alūksnes novada pašvaldības plānotās izglītības iestāžu reorganizācijas atbilstībai novada iedzīvotāju interesēm (Nr. 77/P13) | |
| Informācija par deputātu U. Auguļa, J. Dūklava, A. Krauzes, E. Tavara un V. Valaiņa jautājumu zemkopības ministram Kasparam Gerhardam “Par Valsts meža dienesta plānotās reformas pamatojumu un ekonomisko izdevīgumu” (Nr. 372/J13) | |
| Informācija par deputātu R. Petravičas, A. Gobzema, K. Sprūdes, M.Možvillo un Ralfa Nemiro jautājumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai “Par bēgļu uzņemšanu no Ukrainas” (Nr. 373/J13) | |
| Informācija par reģistrācijas rezultātiem | |
Datums: 24.02.2022 15:07:29 bal001
Par - 23, pret - 47, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm (843/Lm13) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 24.02.2022 15:09:30 bal002
Par - 76, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1231/Lp13), 2.lasījums
Datums: 24.02.2022 15:51:36 bal003
Par - 31, pret - 53, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: 20. priekšlikums. Grozījumi Krimināllikumā (1230/Lp13), 2.lasījums
Datums: 24.02.2022 15:53:04 bal004
Par - 85, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (1230/Lp13), 2.lasījums
Datums: 24.02.2022 15:54:45 bal005
Par - 81, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (1244/Lp13), 2.lasījums
Datums: 24.02.2022 15:57:25 bal006
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (1277/Lp13), 1.lasījums
Datums: 24.02.2022 16:06:03 bal007
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (844/Lp13), 2.lasījums
Datums: 24.02.2022 16:10:07 bal008
Par - 83, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (1115/Lp13), 2.lasījums
Datums: 24.02.2022 16:27:05 bal009
Par - 20, pret - 48, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: 7. priekšlikums. Akciju atpirkšanas likums (1144/Lp13), 2.lasījums
Datums: 24.02.2022 16:28:25 bal010
Par - 53, pret - 22, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par pārtraukuma izsludināšanu sēdē no pulksten 16.30 līdz 18.30
Datums: 24.02.2022 16:28:43 bal011
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 24.02.2022 18:44:14 bal012
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Akciju atpirkšanas likums (1144/Lp13), 2.lasījums
Datums: 24.02.2022 19:07:49 bal013
Par - 85, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1145/Lp13), 2.lasījums
Datums: 24.02.2022 20:12:05 bal014
Par - 47, pret - 3, atturas - 18.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2022.gada 26.janvāra rīkojumu Nr.42, ar kuru grozīts 2021.gada 9.oktobra rīkojums Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (844/Lm13)
Datums: 24.02.2022 20:30:53 bal015
Par - 46, pret - 25, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Alda Gobzema izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm (843/Lm13)
Datums: 24.02.2022 20:34:34 bal016
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 24.02.2022. | 9.00 |
11.25 |
13.00 |
15.00 |
18.30 |