Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas divdesmit trešā sēde
2022. gada 17. martā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie Saeimas deputāti! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 17. marta sēdi.

Godātie kolēģi! Aizvadītajā gadā Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, nosakot, ka 17. marts ir Nacionālās pretošanās kustības piemiņas diena: 1944. gada 17. martā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas valsts neatkarības faktiskā atjaunošana. Šajā dienā mēs godinām un pieminam visus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus. (Klusuma brīdis.)

Paldies.

Godātie kolēģi! Sāksim Saeimas sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā Saeimas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Prezidija iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto... atvainojos...

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izslēgt no sēdes darba kārtības 31. punktu – likumprojektu “Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums” (otrais lasījums). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 32. punktu – likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (otrais lasījums). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 33. punktu – likumprojektu “Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” (otrais lasījums). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 34. punktu – likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (otrais lasījums). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 35. punktu – likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (otrais lasījums). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 36. punktu – likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likumā” (otrais lasījums). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Likumprojekts no sēdes darba kārtības izslēgts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 37. punktu – likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (otrais lasījums). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Ievas Akurateres 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut Ziņojumu par deputātu, kurš uzrādījis sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un līdz ar to ir tiesīgs piedalīties Saeimas darbā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Uldis Budriķis, Jānis Cielēns, Reinis Znotiņš, Evita Zālīte-Grosa un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Līvas Kreituses atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Uldis Budriķis, Jānis Cielēns, Reinis Znotiņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Līvas Kreituses iecelšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 1029/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 18. martam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 1015/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 18. martam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Saeimas Prezidijs ierosina sēdes darba kārtībā iekļaut Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1387/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Māris Kučinskis, Uldis Augulis, Edgars Tavars, Jānis Vucāns, Gundars Daudze un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam steidzami ieviest pagaidu robežkontroli uz iekšējās robežas”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Kučinskis.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri! Kolēģi! Mūsu priekšlikuma mērķis ir pievērst uzmanību nepieciešamām darbībām, kas šobrīd, mūsuprāt, būtu darāmas.

Ko pārmet attiecībā uz esošo situāciju un arī valdības rīcību? Faktiski neviens nepārmet attieksmi, neviens nepārmet vēlmi palīdzēt rast labākos risinājumus, bet nevar noliegt, ka tiek pārmests zināms haoss, atbildīgo meklēšana katrā lietā, tai skaitā – arī par ukraiņu bēgļiem, ko mēs uzņemam; mums nav zināms pat skaits, cik viņu ir iebraukuši. Es arī zinu daudzus, kas ir iebraukuši, bet nav uzskaitīti – un otrādi.

Taču galvenais... galvenā lieta šeit, iespējams, pat nav ukraiņi. Šajā gadījumā galvenais ir cilvēku plūsma, kas šobrīd pie mums ienāk arī no citām valstīm.

Drošības dienestam es uzdevu arī jautājumu, vai viņi šobrīd kontrolē situāciju – kas mums iebrauc galvenokārt... arī – no Krievijas. Un atbilde ir – jā, viņi kontrolē, bet tas nav pārāk vienkārši.

Ko izdarīja igauņi? Igauņi pieņēma lēmumu par to, ka atjauno kaut kādā pakāpē robežkontroli.

Mums... šobrīd iebrauc ļoti daudz arī Krievijas pilsoņi, gan tie, kas bēg no režīma, gan... mēs neesam droši, kādi ir viņu mērķi iebraukšanai. Viņi iebrauc caur Somiju, pēc tam – caur Igauniju vai citām vietām.

Nepārprotiet, mūsu priekšlikums nav uzlikt barjeru, sākt apstādināt pilnīgi visas mašīnas, sākt kādas kratīšanas vai visu vērt... Katra mašīna, kas iebrauc, un cilvēki, kas ienāk Latvijā, tomēr ir jākontrolē tiktāl, lai mēs saprastu un pilnīgi pārvaldītu situāciju Latvijā – kas ienāk.

Man jau vakardien televīzijā uzdeva jautājumu – vai mēs ar savu priekšlikumu neatvelkam visus robežas spēkus, kas šobrīd, piekrītam, ir ļoti vajadzīgi austrumu robežas sargāšanai (mēs neesam droši, kas notiks uz Baltkrievijas–Latvijas robežas; ir jābūt ļoti modriem, un mūsu spēki ir vajadzīgi tur). Un atbilde ir – nē. Šeit ir runa ne jau par lielu spēku atvilkšanu, pārgrupēšanu, lai viņi strādātu uz robežām, kas mums ir ar Igauniju un Lietuvu; šeit ir runa par to, ka mums ir nepieciešams pastiprināt kontroli.

Tāpēc mēs esam šo iesnieguši un ļoti labprāt arī dzirdētu atbildi – gadījumā, ja jums šķiet, ka tas nav nepieciešams.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret lēmuma projekta nodošanu komisijai?

Tātad – vai ir iebildumi pret šī lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Tātad lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtībā.

Deputāti Sandis Riekstiņš, Krišjānis Feldmans, Uldis Budriķis, Jānis Cielēns un Jānis Butāns lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Godātie kolēģi, sāksim izskatīt grozīto sēdes darba kārtību.

Lēmuma projekts “Par Ievas Akurateres 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā – deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 13. Saeimas deputāta Jura Juraša iesniegumu par Saeimas deputāta mandāta nolikšanu.

Saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju nākamā Jaunās konservatīvās partijas kandidāte no Kurzemes vēlēšanu apgabala saraksta ir Ieva Akuratere, kura ir piekritusi uzņemties 13. Saeimas deputāta amata pienākumus, kā arī apliecinājusi to, ka uz viņu neattiecas Saeimas vēlēšanu likumā un citos normatīvajos aktos noteiktie deputāta amata ieņemšanas ierobežojumi.

Komisija savā šā gada 16. marta sēdē vienbalsīgi atbalstīja 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu Ievai Akuraterei.

Aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu Ievu Akurateri dot svinīgo solījumu.

I. Akuratere.

Es, Ieva Akuratere, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīga Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Aicinu parakstīt zvērestu.

Paldies. (Aplausi.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ievas Akurateres 13. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. (Aplausi.)

Aicinu 13. Saeimas deputāti Ievu Akurateri ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē.

Godātie kolēģi! Tālāk darba kārtībā - Ziņojums par deputātu, kurš uzrādījis sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un līdz ar to ir tiesīgs piedalīties Saeimas darbā.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Saskaņā ar likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam” 4. pantu paziņoju, ka 2022. gada 15. martā sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas faktu, ir iesniegusi deputāte Ieva Akuratere. Līdz ar to Ieva Akuratere ir tiesīga piedalīties Saeimas darbā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ziņojumu esam uzklausījuši.

Tālāk darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Vārds Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam.

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Kolēģi ministri! Dāmas un kungi! Kopš 24. februāra pasaule ir būtiski mainījusies - fundamentāli. 24. februārī Putina vadītā Krievija, tās bruņotie spēki neprovocēti iebruka suverēnā, neatkarīgā un demokrātiskā kaimiņvalstī Ukrainā. Šeit nav jautājums, ka ir dažādas pelēkas nokrāsas. Šeit ir melns un balts. Putina Krievija ir simtprocentīgi atbildīga un vainīga par to, ka tā ir uzsākusi karu ar Ukrainu. Ukraina nekādā veidā nav vainojama. Ukraina skaidri un gaiši ir cietēja šajā stāstā.

Mēs esam vērojuši jau trīs pilnas nedēļas, sākas jau ceturtā nedēļa, ka Krievijas karaspēks, nespēdams gūt pārsvaru pār Ukrainas bruņotajiem spēkiem, ir izdomājis mainīt taktiku un mērķēt tieši uz civiliedzīvotājiem, cenšoties iznīcināt tās pilsētas, kuras ir aplenktas vai daļēji ielenktas. Brutālie kadri, ko mēs visi esam redzējuši šajās nedēļās, kalpos kā liecība, ko nākotnē varēs izmantot, lai prasītu Putina, viņa līdzdarbinieku un līdzatbildīgo... atbildības uzņemšanos Hāgas tribunālā un citur. Tie nepārprotami ir kara noziegumi, kuri ir nosodāmi visstingrākā, vissmagākā mērā.

Mēs, Latvija, esam atbildējuši viennozīmīgi - ar atbalstu Ukrainai. Arī šodien pie šīs tribīnes ir Ukrainas karogs un daudziem deputātiem ir Ukrainas karoga krāsas - tās ir apģērbā, tās ir nozīmītē vai pat sejas maskā. Mēs sabiedrībā un arī politikā šobrīd veidojamies tik vienoti, kādi neesam bijuši. Šeit man jāsaka tiešām sirsnīgs paldies, ja tā var teikt, kolēģiem deputātiem, tai skaitā opozīcijas deputātiem, par jūsu pieņemto ļoti skaidro pozīciju attiecībā uz Putina agresiju.

Mēs pārāk ilgi Latvijā esam dzīvojuši... tajās nepareizajās domās, ka pozīcija, opozīcija - tātad tie, kas latviski runā, tie, kas krieviski runā Latvijā... ka mēs kaut kā būtu pretinieki viens otram. Mēs šajā valstī, šajā Saeimā neesam pretinieki viens otram tādā ziņā, kas ir... par fundamentālām vērtībām. Mums ir ļoti dažādi politiskie viedokļi, dažādi viedokļi par nodokļiem, dažādi viedokļi par citiem noteikumiem. Tas iederas, tas ir katrā valstī. Un tas ir jebkuras demokrātijas normāls... sastāvs, bet šajā gadījumā, kad saprata, ka runa ir par Ukrainas eksistenci, līdz ar to arī par Latvijas un visas pārējās demokrātiskās Eiropas eksistenci... mēs šobrīd esam sanākuši kopā un vienojušies nosodīt Putinu, atbalstīt Ukrainu, līdz ar to apliecinādami savu pārliecību par demokrātijas pārākumu pār diktatūru, par demokrātijas pārākumu pār imperiālismu.

Ja mēs varam no šī visa iegūt ne tikai politikā - visa mūsu sabiedrība var daļēji mācīties un skatīties uz mūsu piemēru, ka mēs varam nolikt ikdienas domstarpības pie malas un apvienoties lielām lietām. Tātad mūsu sabiedrības un arī valdības atbalsts Ukrainai ir visaptverošs.

Tas sākās ar militāru atbalstu. Mūsu valdība sniedza Ukrainas bruņotajiem spēkiem “Stinger” pretgaisa aizsardzības sistēmas un citu bruņojumu jau pirms 24. februāra, tad, kad Eiropā to laikam darīja vien trīs Baltijas valstis un Polija. Citas valstis ļoti negribīgi skatījās uz iespēju apbruņot Ukrainu.

Mēs nebaidījāmies. Mēs sapratām, ka tas viņiem ir nepieciešams. Mēs to darījām. Mēs arī humanitāri... viņiem palīdzam ar degvielu, medikamentiem un tā tālāk. Bet viņš iet tālāk. Ne tikai valdība rīkojas, visa sabiedrība šobrīd ir ļoti pozitīvā veidā mobilizēta, gan indivīdi, gan pašvaldības ziedo naudu, ziedo savu laiku, ziedo visādu veidu preces gan no savu uzņēmumu noliktavām, gan no savām mājsaimniecībām, organizējot to visu kā palīdzību Ukrainai.

Un mēs to ne tikai līdz šim esam darījuši, mēs, valdība, turpināsim sniegt Ukrainai visu veidu, tai skaitā militāro palīdzību, un esmu pārliecināts, ka arī sabiedrība kopumā turpinās to darīt. Šis nežēlīgais Putina Krievijas iebrukums Ukrainā faktiski sāk apvienot mūsu sabiedrību, kas ir ļoti pozitīvs iznākums no tik drausmīga, brutāla, necilvēciska un neattaisnojama kara uzsākšanas.

Mēs arī stiprinām savas valsts drošību. Mēs kā valsts jau ilgstoši esam izdevuši NATO nosprausto... pašnosprausto divu procentu ieguldījumu no iekšzemes kopprodukta. Šogad mēs esam kaut kur starp 2,2 un 2,3 procentiem... mēs ieguldām mūsu aizsardzībā, un mēs jau esam lēmuši šo palielināt līdz 2,5 procentiem.

Papildus tam mēs palielināsim ieguldījumu mūsu iekšlietu sistēmā, tātad mūsu policistos un mūsu robežsargos, jo mēs saprotam, ka mūsu valsts aizsardzība nav tikai un vienīgi bruņotie spēki, tie ir arī mūsu policisti un robežsargi, kā to sen ir pierādījusi Baltkrievijas robežkrīze, kas ilgst jau no pērnās vasaras.

Mēs šeit redzam arī milzu sabiedrības līdzdalību. Pirmajās 10 kara dienās Zemessardzē brīvprātīgi pieteicās tik daudz jaunu cilvēku, kuri parasti... tāds skaitlis sanāk divos gados. Tātad cilvēki grib kaut ko darīt, ziedo naudu, aizvien vairāk cilvēku ir gatavi ziedot arī savu laiku, kļūt par zemessargiem un tādā tiešā veidā stiprināt mūsu bruņoto spēku spēju.

Tātad mēs šos papildu līdzekļus ieguldīsim mūsu bruņotajos spēkos, lai mūsu būtu gan skaitliski vairāk, gan mēs būtu arī tehniski spējīgāki. Mums jau ir ļoti profesionāli un spējīgi karavīri, bet mēs būsim vēl lielākā sastāvā ar vēl lielākām un - pēc vajadzības - letālākām spējām, lai atvairītu jebkuru pretinieka iespējamo agresiju pret mums.

Bet ne tikai mēs stiprinām sevi. Mēs zinām - jau 18 gadu garumā esam NATO militārajā aliansē. NATO militārajā aliansē Latvijā ikdienā kopā ar mūsu vīriem un sievām, kas dienē bruņotajos spēkos, vingrinās un strādā bruņoto spēku karavīri vēl no 10 dažādām NATO valstīm. Šodien klāt jau ir vienpadsmitā valsts. Amerikas Savienotās Valstis arī ir ieradušās ar saviem kaujas helikopteriem, bruņoto spēku karavīriem - ļoti daudzām vienībām.

Šo NATO vadu vai brigādi, kas Latvijā ir, vada Kanāda. Mēs esam ļoti pateicīgi Kanādai par tās gatavību... ne tikai, ka viņi pēdējos piecus gadus... bet, kā Trudo kungs minēja savā vizītē Latvijā, viņi jau ir pieņēmuši lēmumu pagarināt savu klātbūtni, pagarināt savu vadošo lomu Latvijā. Viņi sūta arī papildu karavīrus un papildu kara tehniku. Tāpat dara Spānija, tāpat dara Itālija, tāpat, piemēram, Dānija stiprina mūsu gaisa telpu, stiprina... ar kuģiem jūrā. Amerikas Savienotās Valstis es jau minēju - arī ar gaisa patrulēšanu, ar gaisa kuģiem viņi piedalās.

Tātad mēs stiprinām sevi. Mēs ieguldīsim vairāk. Un mūsu NATO partneri dara to pašu. NATO valstis ir runājušas par to, ka jāstiprina un arī stiprinās Eiropas austrumu flangu. Kolēģi, tas jau šodien notiek. Tā nav tikai teorija, jau šodien Latvijā mums ir daudz lielāks karaspēka... skaits no NATO valstīm un arī militārais ekipējums, un tas tikai augs.

Vēl ir ļoti svarīgi atcerēties, uz kā pamata pastāv NATO. Tā ir aizsardzības alianse. Aizsardzības alianse, kurā darbojas princips - viens par visiem, visi par vienu. Tā saucamais 5. pants.

Pēdējo nedēļu laikā es pats esmu dzirdējis, esmu runājis, un mēs esam presē lasījuši, ka Amerikas Savienoto Valstu prezidents Baidens, Kanādas premjers Trudo, Lielbritānijas premjers Džonsons, Vācijas kanclers Šolcs, Francijas prezidents Makrons - visi viens pēc otra un paralēli atkārto to pamatpatiesību, ka NATO aizsargās katru NATO valsts kvadrātcentimetru, tai skaitā Latviju, tai skaitā Lietuvu, tai skaitā Igauniju, tai skaitā Poliju un tā tālāk. Mēs neesam tikai drošības patērētāji. Mēs esam ļoti pateicīgi, ka mums ir šie NATO papildu spēki jau šodien Latvijā, bet mēs arī ieguldām un ieguldīsim sevis stiprināšanā proporcionāli pat vairāk, nekā daudzas NATO valstis to dara.

Bet ir vēl viena joma, kas mums ir jāstiprina. Tā ir informatīvā joma. Šajā karā, kā pierādās, informatīvā joma arī ir ļoti no svara. Tā nenogalina cilvēkus, bet tā bojā cilvēku prātus. Mēs zinām, ka mūsu valstī daudzi cilvēki ilgstoši ir dzīvojuši informatīvajā laukā, kas tuvinās tam informatīvajam laukam, kas ir Krievijā, kas nav Latvijā, Igaunijā, Lietuvā vai jebkur citur Eiropā. Tie faktiski ir jau gadu desmitiem proponēti Kremļa meli, kas nepastarpināti ir ienākuši mūsu sabiedrībā un iesējuši, nezinu, tā kā tādu domu vai ideju vēzi, un šis vēzis mums ir jāizravē, jāizgriež laukā. Beidzot mūsu mediju uzraugs - NEPLP - ir slēdzis, neatceros, man liekas, kādus 49 raidkanālus un pāri par 60 interneta vietņu. To vietā mēs liekam arī krievu valodā objektīvas ziņas, kas nāk no dažnedažādākajām valstīm, tai skaitā strādājam, lai tur būtu Deutsche Welle, britu BBC, Current Time un citi mediji.

Aizvien vairāk mediju, kas dodas trimdā no Krievijas, atrodas Latvijā. Šiem medijiem ir svarīgi, ka tie šeit varētu strādāt un ka mēs to mediju telpu aizvien Latvijā uzlabojam. Bet mēs runājam un mūsu likumi nosaka, ka mums ir vienkopienas valsts, mums ir viena valsts valoda, mums vadošā kultūra ir latviešu kultūra - ar mērķi integrēt visus, kas Latvijā dzīvo, respektējot katru etnisko izcelsmi, dzimto valodu, bet visiem būtu pieejama mūsu valsts valoda, kultūra, informatīvā telpa. Bet līdz šim diemžēl daudz kur tā nav bijis.

Mums ir jāizmanto šī iespēja, lai palīdzētu tiem cilvēkiem, kuri varbūt vairākus gadu desmitus ir dzīvojuši pavisam citā informatīvajā vidē. Nesāksim ar nosodījumu. Sāksim ar skaidrojumiem. Es esmu pārliecināts - ja mēs, sabiedrības plašais vairākums, gribam šos cilvēkus iekļaujoši iesaistīt - tiešām iesaistīt! - mūsu sabiedrībā, tas mums izdosies. Bet tas ir divpusējs ceļš. Cilvēkam ir jāgrib nākt, un no otrās puses ir jāsniedz draudzīga roka, lai palīdzētu. Esmu pārliecināts, kolēģi, ka mēs šo ceļu iesim un tā rezultātā mūsu sabiedrība būs vēl saliedētāka.

Ko mēs un pārējā Rietumu pasaule šobrīd darām? Ar sankcijām mēs izolējam Putina režīmu un Lukašenko režīmu, kas strādā un ir līdzatbildīgs Putinam, jo, protams, daudzie iebrukumi Ukrainas ziemeļos pie Kijivas sākās Baltkrievijā. Tātad Baltkrievija ir pieļāvusi, ka tās it kā suverēnajā teritorijā krievu karaspēks var bāzēties un no tās veikt savus iebrukumus. Tas padara Baltkrievijas režīmu līdzatbildīgu Putina režīmam. Un šīs sankcijas ar katru nedēļu tiek paplašinātas un padarītas stingrākas, tās skar indivīdus, uzņēmumus, Krievijas Centrālo banku, citas - privātās - bankas ar SWIFT sistēmas atslēgšanu. Mēs kā valdība, kā valsts visu laiku esam iestājušies, ka vajag ātrāk maksimālās sankcijas. Un mēs turpināsim šādā veidā aizstāvēt to domu, jo Krievijas valdība, Kremlis no kaut kurienes finansē savu militāro mašinēriju. Ja mēs varēsim izolēt naudas plūsmas, Putinam būs aizvien grūtāk un grūtāk finansēt savu militāro aparātu un, protams, noturēt savā sabiedrībā kaut kādu mieru.

Mēs daudzi gribētu, ka lēmumi tiktu pieņemti ātrāk. Es esmu viens no tiem. Bet, no otras puses, tas, ko es esmu redzējis kā politiķis 20 gados, tāda vienotība, kāda šobrīd ir Eiropas Savienībā, NATO valstīs, nav bijusi. Un tās sankcijas, kas tiek ieviestas, ir brutālas un visaptverošas. Kāpēc? Jo tās ieviesa ne tikai visa Eiropas Savienība, bet arī Lielbritānija, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Šveice (ļoti svarīgi finanšu jomā), Austrālija, Japāna - visa demokrātiskā pasaule apvienojās, jo gadiem ilgi ir kaut kā iestāstīts, ka spēks ir autoritārismā un demokrātija ir vāja.

Es saku pretējo - demokrātija ir spēcīgākais pārvaldes modelis, kāds pasaulē ir bijis un būs. Un mums kā demokrātiem nav jākautrējas būt stipriem. Mums ir pienākums būt stipriem un aizstāvēt sevi, lai diktatori, autokrāti un imperatori vai tie, kas grib būt imperatori, nevar mums atņemt mūsu brīvību. Par to ir jācīnās, tur ir jāiegulda nauda, mēs to darām, un mēs to darīsim. Un mēs turēsimies kopā ar citiem līdzīgi domājošiem. Visā demokrātiskajā pasaulē tas šobrīd notiek, un mēs to turpināsim.

Par šīm sankcijām. Tagad es pievērsīšos, ko tas mums nozīmē. Sankcijas jau šodien negatīvi un smagi skar Krievijas ekonomiku. Tas ir skaidrāks par skaidru. Bet, protams, tās skar arī Eiropu, tai skaitā Latviju. Mēs šodien redzam, ka daļēji arī sankciju rezultātā... vai tirgi, baidoties, ka būs kādas plašākas sankcijas... notiek milzu spekulācijas enerģētikas tirgū - degviela, gāze. Degviela pasaules biržā uzgāja līdz 130 dolāriem par barelu, tad vakar, aizvakar nokritās uz 98 dolāriem par barelu. Milzu, milzu svārstības, jo spekulanti mēģina saprast, kāda būs tā jaunā īstenība - plūdīs tā nafta vai neplūdīs tā nafta, vai arābi pumpēs vairāk vai nepumpēs, vai amerikāņi spēs vairāk eksportēt vai nespēs. Tas pats notiek ar gāzi. Tā ir kā vētra - kad šīs sankciju bangas skar pasauli, tai skaitā arī mūs.

Tas mums maksā un maksās naudu. Sankcijas maksās mums arī naudu. Bet ukraiņiem šis karš maksā asinis, cilvēku dzīvības un valsts infrastruktūru - ēkas, slimnīcas - visu, kas šobrīd tiek sabumbots. Viss, kas tiek iznīcināts, - tā ir tā cena, ko ukraiņi maksā. Mēs maksāsim arī cenu. Un tā cena ir naudā, bet naudai ir viena tāda laba īpašība, ka mēs to varēsim, ja būsim gudri, nākotnē visu atpelnīt un ar uzviju.

Daudzi - arī daudzi no jums - uzskata (un es to ļoti labi saprotu), ka, ja cenas ceļas, mums ir jārīkojas un jākompensē cilvēkiem cenu starpība. Es gribu pateikt no šīs tribīnes pavisam skaidri - ne mūsu valdība, ne kāda cita valdība pasaulē nespēj un nespēs kompensēt visu... gaidāmo sankciju ietekmi. Nav tādas naudas, kas spēj to kompensēt. Tātad, ja mēs nevaram pilnīgi visu kompensēt, mums vajag prasīt - bet ko tad mēs varam darīt? Un es saku - mēs varam to darīt.

Jau šobrīd mums ekonomiskais atbalsts ir 450 miljonu eiro apmērā. Tas ir vairāk nekā viens procents no iekšzemes kopprodukta. Pēc Latvijas Bankas prezidenta teiktā, tas ir Eiropā... mēs esam viena no visdāsnākajām valdībām. Vēl oficiālā statistika nav pieejama, bet izskatās, ka mēs būsim ja ne pati dāsnākā, tad viena no dāsnākajām. Tas ir izveidots mums jau pirms šī kara elektrības cenu kāpuma dēļ, un tur ir ļoti daudz iemeslu, kāpēc tas tā notika. Mēs kompensējam cilvēkiem elektrības rēķinus un apkures rēķinus jau šodien, un šis pabalsts ir diezgan plašs, faktiski izcili plašs. Es pat esmu runājis ar vienu cilvēku, kas man ar prieku stāstīja, ka šobrīd par elektrību vispār nekas nav jāmaksā.

Kaut kur mēs varbūt esam kompensējuši par daudz, kaut kur - iespējams, nepietiekami. Tas pats ir apkures rēķinos - kā kurā pašvaldībā, kā kuros apkures veidos... daudziem cilvēkiem rēķini ne tikai nav kāpuši, tie pat ir samazinājušies. Un no šī mums ir mācība, ko gūt un kā rīkoties arī uz priekšu.

Šie atbalsta mehānismi darbosies visu aprīļa mēnesi, līdz maijam. Maija mēnesī... mēs zinām, ka ar inflāciju, kas vispār Eiropā ir parādība, arī Latvijā, kur arīdzan degviela un energocenas, kas ir viens no galvenajiem dzinuļiem, neziņa... mums vajadzēs attīstīt un turpināt jaunu mehānismu atbalsta veidā.

Es piedāvāju, ka šis mehānisms būtu mērķēts pabalsts tām iedzīvotāju grupām, kurām tas nepieciešams. Nepiesaistīt to tieši elektrības cenai vai degvielas cenai, jo tās droši vien svārstīsies, bet daļēji kompensēt cenu vai dzīves sadārdzināšanos, piemēram, pensionāriem, kam ir fiksēti ienākumi, daudzbērnu ģimenēm, kur ienākumi padara šo ģimeni mazturīgāku nekā tādu, kas strādā... viens pats, un citas kategorijas. Tas ir izdarāms, un ar mērķētiem pabalstiem. Tas ir tas, ko es argumentēju, kas mums ir jādara, sākot ar maija mēnesi. Ja mēs pēkšņi šodien sāksim kompensēt degvielas cenu pieaugumu, degvielas cena pēc mēneša tikpat labi var kristies, mēs zinām, ka tā var būt, tā varbūt arī var pieaugt. Mēs nezinām, mēs to nevaram prognozēt.

Tātad, ko mēs varam prognozēt, - vispārējās inflācijas rezultātā daļa mūsu sabiedrības būs aizvien grūtākā situācijā, un mums šiem cilvēkiem ir jāpalīdz, jo cita daļa sabiedrības, kas strādā eksportējošos uzņēmumos... un tā, - tur viss iet uz augšu, tur algas iet uz augšu, tur nav šo grūtību. Es izprotu, ka daudzi tiešā veidā izjūt degvielas cenu sadārdzinājumu, bet, iespējams, ka ne visi tie, kas izjūt šo sadārdzinājumu, noteikti ir mērķauditorija. Mazturīgākie cilvēki ikdienā nebrauc ar savu automašīnu, viņiem tādas nav. Viņi tiešā veidā nemaksā par degvielu, viņi par degvielu maksā netiešā veidā - ar dārgākām pārtikas cenām.

Tātad - būsim gudri, būsim atbildīgi, atradīsim, izveidosim atbalsta mehānismus, bet mērķētus mehānismus, lai mēs to varētu atļauties arī iespējami ilgākā laika posmā.

Nākamais jautājums - kā mēs šajos jaunajos apstākļos attīstīsim savu ekonomiku? Šis ir ļoti būtisks jautājums.

Pirmais jautājums ir par mūsu valsts enerģētiku. Ja mēs paskatāmies uz mūsu kopējo enerģijas patēriņu, redzam, ka 40 procenti no visa, ko mēs patērējam, jau nāk no atjaunojamiem resursiem. Elektrība, kas darbina šīs lampas, ir kādi 64 procenti no elektrības, kas nāk no atjaunojamiem avotiem. Bet no elektrības 36 procenti... nāk no gāzes, un gāze mūsu kopējā ekonomikā ir viena piektā daļa. Naftas produktu ir drusku vairāk, vairāk nekā ceturtdaļa - 27 procenti. Tātad nafta, gāze - tie ir fosilie avoti, tie ir importēti avoti, bet pārsvarā tie ir no Krievijas importēti fosilie avoti. Tātad divi mīnusi: viens - videi ļoti nedraudzīgi, divi - ģeopolitiski faktiski neiespējami.

Nafta. Nafta mūsu valstī pamatā tiek patērēta transportā. Kā mēs no tā varam iet prom? Viens, kas ir darīts (un tas laikam arī Eiropā un Latvijā iet uz priekšu), - tā saucamā biodegviela. Jautājums par tās ilgtspējību, jo biodegviela nozīmē lauku platības veltīt degvielai, nevis pārtikai. Un mēs zinām vienu lietu - par karu Ukrainā.

Šis skar Ukrainu, kur ir apmēram viena piektā daļa pasaules kviešu audzētāju. Ražas droši vien nebūs tādas, kādas ir ierastas, un tas skars kviešu cenu. Tas ir labi mūsu lauksaimniekiem, bet ļoti slikti mūsu patērētājiem. Tas varētu radīt vēl lielākas grūtības plašākā pasaulē, īpaši Tuvajos Austrumos, jo Tuvie Austrumi pamatā ir Ukrainas un Krievijas galvenais noieta tirgus. Tātad tas ir viens veids, kā, piejaucot klāt, mēs samazinām Krievijas... vispār naftas patēriņu transportam.

Tad mums ir elektrotransports. Tagad mums ir valdības atbalsts, palīdz nopirkt, bet būsim godīgi - šī subsīdija ir jau tā diezgan turīgiem cilvēkiem, jo lētais elektrotransports maksā, sākot ar 20-25 tūkstošiem eiro. Mūsu valstī nav pārāk daudz iedzīvotāju, kuri ir gatavi un spējīgi, un gribīgi izdot 25 tūkstošus par jebkāda veida transportu. Tātad tas ir solis pareizā virzienā - attīstīsies autoindustrija, cenas arī kritīsies, neizbēgami, bet šobrīd tas nav viens tūlītējs, pilns risinājums.

Ūdeņradis. Ūdeņraža tehnoloģijas ir ļoti daudzsološas. Mums ir pat viena ūdeņraža degvielas uzpildes stacija, kas laikam ūdeņradi ražo, dedzinot Krievijas gāzi, bet tas ir tāds, varētu teikt, agrīns eksperiments. Es ticu, ka, zinātnei attīstoties, varbūt pēc 10 vai vairāk gadiem ūdeņradis būs reāla alternatīva, bet šodien tas vēl tāds nav.

Un, protams, mums ir sabiedriskā transporta iespējas, tas ir, pēc iespējas (ja dzīvo pilsētās vai tuvu tām) mazāk izmantot privāto transportu, vairāk censties izmantot un attīstīt sabiedrisko transportu. Bet ar naftu... Mums atbrīvoties tuvāko divu, trīs vai desmit gadu laikā no naftas fiziski nav iespējams. Kas ir iespējams - aizstāt Krievijas naftu ar citu valstu naftu, jo nafta Eiropā, kā saka, ir tankkuģos. Tankkuģi var pietauvoties... Arī uz pārstrādes rūpnīcu, kas ir Lietuvā, to var dabūt. Bet mēs tik viegli īsā laikā no šīs atkarības nevaram atbrīvoties, taču mums ir jāplāno, kā mēs to izdarīsim vidējā termiņā, jo, lai mūsu ekonomika attīstītos, mēs visu laiku nevaram atļauties importa atkarību. Šodien tā ir Krievija, kuras tirgi iet ciet, tikpat labi Tuvajos Austrumos - tur atkal varētu kas sākties un varētu būt svārstības.

Un par gāzi. Gāzi mēs izmantojam elektrībai. Tātad 36 procenti no visas saražotās elektrības Latvijā ir ar gāzi, daļa tiek izmantota arī apkurei. Tagad par apkuri. Vismaz privātmājām, privātsaimniecībām, dzīvokļiem - mums jau tagad ir valdības atbalsta mehānisms, kur cilvēki var nomainīt savu gāzes katlu uz granulu katlu vai uz saules kolektoru, vai siltumsūkni. Tādas iespējas tagad ir ar valsts, respektīvi, Eiropas Savienības fondu līdzekļu, atbalstu. Tajā virzienā mums ir jāiet.

Mums aizvien samazinās to pašvaldību skaits, kuras centrālo apkuri balsta uz gāzi, tās iet uz šķeldu. Dažas... un viena otra liela vēl nav mainījusi, bet mums šī pāreja ir jāveicina, jo tajās pašvaldībās, kur centralizētā apkure ir balstīta uz šķeldu, cenas pastāvīgi ir zemākas nekā tajās, kuras dedzina dabasgāzi, un, protams, šķelda - tas ir pašmāju, meža industrijas, blakusprodukts, nevis importēts no Krievijas vai citurienes.

Mēs valdībā arī esam apstiprinājuši vērienīgus plānus “Latvenergo” attīstīt vēja parkus, kopā ar “Latvijas valsts mežiem” būvēt vēja parkus meža masīvos - tālāk no apdzīvotām vietām - un maksāt pašvaldībām zināmu naudu par katru ģenerēto kilovatstundu. Šis ir risinājums, kad tipiski paietu septiņi līdz desmit gadi, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir apņēmības pilna saīsināt ietekmes uz vidi novērtējumu, lai to varētu uzbūvēt un dabūt gatavu trīs gadu laikā. Tas ir tas, kas mums ir jāspiež. Bet jūs saprotiet apmērus.

Šodien Krievija tiek sankcionēta. Mums paies vismaz trīs gadi, kamēr mēs varēsim būtiski kāpināt savas, pašmāju, ražošanas jaudas. Un pa to vidu mums arī ir jāattīsta otra iespēja - ka mēs turpinātu gāzi lietot. Latvijā ar Lietuvu, Somiju un Igauniju ir vienota gāzes sistēma - 10 miljardu kubikmetru gadā. Puse no tā ir Somijas industrijas patēriņš, otra puse - trīs Baltijas valstis.

Mēs parasti 90 procentus gāzes saņemam no Krievijas, 10 - no sašķidrinātās... no kuģu kravām. Ir aprēķināts, ka mēs, trīs Baltijas valstis, gada griezumā varam sevi pilnībā apgādāt ar Klaipēdā jau esošo sašķidrinātās gāzes termināli... bez Krievijas gāzes. Bet mēs nevaram eksportēt tādā gadījumā uz Somiju, jo nepietiek caurlaidības.

Ja mēs gribam vidējā termiņā turpināt ar gāzi, mums Baltijas reģionā ir vajadzīgs otrs sašķidrinātās gāzes terminālis. Ir dažādi projekti gan Latvijā, gan Igaunijā, kur tādu varētu būvēt. Tur ir jāskatās ar vēsu prātu, kas mūsu patērētājiem būtu tas visizdevīgākais, jo gāzes apgādes sistēmā centrs... un vērtīgākais infrastruktūras objekts un nepieciešamais... ir Inčukalna pazemes krātuve, kas ir valsts īpašumā un kontrolē.

Tātad šeit mums ir jāskatās, kā mēs varētu samazināt savu atkarību un beigās pavisam nepirkt vairs gāzi no Krievijas, bet - ka mums neapstātos mūsu ģenerācijas stacijas. Un tas nozīmē - mums ir jāskatās uz vēl otru termināli Baltijas reģionā. Un uz ilgtermiņu jādomā, ka gāze, pat ja mēs spējam nopirkt... un ir termināļi... un iesūknēt no kuģiem - tas ir atkal importēts produkts. Tas varbūt nāk no Amerikas, varbūt nāk no Kataras, varbūt no Austrālijas, no citurienes, bet tā ir atkal atkarība no ārējā importa. Un mums ir jāskatās vēl tālāk... ar atjauninājumiem, kā mēs varam kļūt neatkarīgāki.

Vēl viena iespēja nākotnē ir kodolenerģija. Un šī iespēja mums kā valstij ir nopietni jāapsver, vai tas mums nebūtu izdevīgi. Ir arī iespējamas tā saucamās mazgabarīta kodolstacijas. Man bija tieši saruna ar Lielbritānijas premjeru par to, jo viņiem arī tas interesē. Viņiem ir atomzemūdenes, kurās katrā ir maza spēkstacija, kas gabarītos ir maziņa. Tāda veida spēkstacijas varētu faktiski sauszemē arī izmantot. Un viņiem ir interese šo attīstīt; iespējams, mums arī būtu tāda veida interese. Protams, ir jautājums par kodolatkritumiem - kā to jautājumu atrisināt?

Bet, es domāju, mums ir jāskatās... Ja mēs šobrīd esam lielā mērā atkarīgi no Krievijas energoimporta, mums tas ir jāaizstāj pirmām kārtām ar tiem pašiem produktiem - naftu un gāzi - no citiem avotiem. Bet tālākā nākotnē - ka mums vispār nebūtu atkarības no naftas un gāzes. Tātad - attīstīt pašmāju ražošanu, attīstīt atjaunojamos... vēja parkus un arī, iespējams, kodolenerģiju. Tai diskusijai ir jābūt.

Par pārējo ekonomiku. Mums ir jāsaprot, ka tuvākajos gados Krievijas un Baltkrievijas tirgus būs slēgts. Tie uzņēmumi, kuru biznesa modelis ir tirgoties ar Krieviju... tā ēra ir beigusies, fundamentāli beigusies. Dažas valstis, piemēram, Beļģija, ir privileģētas, jo tās atrodas starp vienu bagātu kaimiņu ar atvērtu tirgu un otru bagātu kaimiņu ar atvērtu tirgu.

Mēs - Eiropas Savienības ziemeļaustrumu daļā - dzīvojam ar bagātiem kaimiņiem; vienā virzienā - austrumos - mums visu laiku ir bijis mazāk turīgs kaimiņš, bet kaut kāda tirdzniecība bija iespējama; tā iespēja mums tagad izbeidzās, jo Krievijas un Putina izolācijai jāturpinās tik ilgi, kamēr Putins vai viņa... kamēr šis vadītājs, autokrāts, diktators ir pie varas. Un tas var būt īsāks laiks, tas var būt garāks laiks, bet mums ir jāpieņem, ka tas būs ilgāks laiks un šī Krievijas izolācija būs uz ilgu laiku.

Mūsu tirdzniecība deviņdesmitajos gados... Es pats, atceros, biju uzņēmējs, bija pāri par 75 procentiem 1998. gadā... Un tad uznāca Krievijas krīze, un divus gadus vēlāk, 2000. gadā, 2001. gadā, mums vairs bija tikai 25 procenti... ar Krieviju un NVS valstīm un 75 procenti... ar Eiropu un ar citām rietumvalstīm.

Šodien mums tā bilance ir šāda: astoņi procenti - Krievija, 92 procenti - pārējā pasaule. Tātad mums tie atlikušie astoņi procenti ir jāpārorientē, lai tā Krievija nav daļa no mūsu plāniem. Tad, kad viss mainīsies, mēs iegūsim. Gaidīsim to dienu, bet neturēsim šobrīd elpu.

Kā mēs tad to izdarīsim, un kā mēs varēsim attīstīties? Es esmu no šīs tribīnes izteicis divus vārdus, ko retais saprot, vēl retākais var izrunāt, - “viedā reindustrializācija”. Es atkārtoju to šodien. Tā ir stratēģija, ko, kolēģi, mēs visi esam pieņēmuši. Tas vienkārši... kā es to šobrīd nosaucu... kas ir saistībā ar mūsu Nacionālo attīstības plānu un nacionālo industrializācijas politiku.

Mēs tātad esam... Mūsu mērķis ir kāpināt mūsu eksportu... ar aizvien lielāku pievienoto vērtību. Vilkt iekšā investīcijas, kas var šādā veidā darboties. Un, lai to izdarītu, mēs, kolēģi, kopīgiem spēkiem daudz ko jau esam izdarījuši. Reizēm aizmirstas, bet mēs, sākoties šai Saeimai un valdībai, sakārtojām mūsu finanšu sektoru ar... toreiz es to saucu par kapitālo remontu, tas ir bijis ļoti veiksmīgs, tik veiksmīgs, ka mūsu valstī... ir rekordi, augstākais kredītreitings, kāds jebkad vēsturē ir bijis.

Finanšu, tas ir, naudas, tirgi kļūst dārgāki, bet, pateicoties labam mūsu reitingam, mums tās likmes būs zemākas nekā daudzām citām valstīm, tās būs pat dārgākas, bet ne tik dārgas, kā tās būtu bijušas ar citu reitingu. Un pēc nesen atzītā... Starptautiskie eksperti atzinuši, ka, ja mēs šo nebūtu veikuši, mūsu valsts būtu zaudējusi apmēram desmit procentus no iekšzemes kopprodukta. Neiedomājama summa.

Tātad mēs ne tikai izvairījāmies no zināmas katastrofas, bet sakārtojām savu vidi, un tagad... ar visām sankcijām... Latvijas banku sistēmai un ekonomikai nekas nedraud, jo sen mūsu banku sektors atkabinājās no Krievijas. Tas ir sen izdarīts, citiem tas vēl stāv priekšā.

Mēs veicām administratīvi teritoriālo reformu. Jau strādā jaunās pašvaldības, daudzi jau sāk to pieņemt kā jauno... normāli, bet, kolēģi, mēs zinām, ka tas bija milzu darbs gan pašām pašvaldībām, gan arī, protams, likumdevējam, jums izstrādājot likumu līdz galam.

Mums ir augstākās izglītības pārvaldes likums. Un ko šis ir izdarījis? Mēs esam tagad identificējuši četras zinātnes augstskolas, kur mēs koncentrēsim savus naudas ieguldījumu līdzekļus, - Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte Jelgavā. Un, ja jūs paskatāties, kolēģi, - mēs kā valdība nospraudām, ka viena no augstskolām mums ir četru gadu laikā jādabū Top 500.

Šodien mums Rīgas Stradiņa universitāte ir Times Higher Education reitingā starp 500. un 600. vietu. Turpat vien ir, kad pirms četriem gadiem neviena no Latvijas augstskolām neparādījās starptautiskajās tabulās. Un tas ir, jo akadēmiskā... teiksim, akadēmiskais personāls ir arī mobilizējies, saprazdams, ko mēs kā valsts gribam, lai notiek.

Latvijas Universitāte arī parādās reitingos, Tehniskā universitāte arī parādās. Latvijas Lauksaimniecības universitātei vēl ir, kur augt, bet mēs zinām, ka tai ir tai skaitā pasaules klases veterinārā medicīna. Es esmu pārliecināts, ka tas ir tikai laika jautājums.

Mums arī ATR kontekstā notiek izglītības reformas. Šīs ir vissarežģītākās reformas, ko mūsu ministri veic, jo ir divas reformas vienlaikus. Viena ir skolu tīkla reforma - nu vienkārši konsolidēt skolu skaitu, naudu, lai ir mērķētāki... Un otra ir satura reforma, kas ir, manuprāt, tikpat... ja ne būtiskāka; tur mēs nodrošinām to, ka jauniešiem ir izvēle priekšmetos.

Un tagad, ja mēs padomājam, ko mēs gribam... Es runāju par kodolenerģiju. Mums ir vajadzīgi kodolfiziķi. Mums ir uzņēmumi elektronikas sektorā, kuri ir gatavi... Es esmu ar viņiem runājis... Mums LIAA, Ekonomikas ministrija ar viņiem strādā... Mēs būtu gatavi virzīties uz pusvadītāju ražošanu Latvijā. Sākotnēji - konkrētus 5G moduļus, nākotnē varētu citus.

Bet tur mums arī vajadzīgi profesori, kas apmāca un sagatavo kadrus, kas šajās jomās var strādāt. Un tā satura reforma, pie kā strādā arī ministri, - tas arī nozīmētu, ka mums tie jaunieši būtu labāk sagatavoti iet šajās profesijās. Un mums valstī trūkst... un gadu gadiem mēs esam to dzirdējuši no industrijas...

Mums šobrīd no obligātajiem eksāmeniem - latviešu valoda, matemātika... Dabaszinības ir brīva izvēle. Un šeit mums ir jāattīstās un jāliek papildus matemātikai vienu obligāto dabaszinību priekšmetu eksāmenā 12. klasēm; tas būtu - fizika, ķīmija vai bioloģija... Bet ka mēs atstājam divu līmeņu... Tātad viens ir advancētais līmenis... nu, tas, kas tiešām aizies par konkrēto fizmatu, bet ir arī, kā saka, tas vidējais vai vispārējais līmenis.

Šī ir prakse, kas visā Eiropā darbojas. Mums ir svarīgi, ka jaunieši nevis izbeidz mācīties fiziku, ķīmiju un bioloģiju, bet turpinātu, lai tie, kuriem tas interesē, apzinātu savu talantu un interesi, un tad varētu stāties tālāk augstskolās un kļūt par nākotnes inženieriem, kas mūsu valstij tik ļoti ir nepieciešami.

Šogad mēs esam par 32 procentiem palielinājuši finansējumu zinātnei. Beidzot! Kolēģi, beidzot mēs visi esam par to vienojušies. Tas ir lielākais viena gada ieguldījums.

Mums ir 100 miljonu eiro atbalsta fonds lieliem uzņēmumiem, kur... mēs tieši meklējam iesaistīt investīcijas vadošajos eksportējošos... Mēs esam piesaistījuši 600 miljonu eiro investīcijas šajā gadā... pērnajā gadā - 2021. gadā.

Tas viss ir rezultāts tam garajam un grūtajam darbam, veicot reformu pēc reformas. Un šī valdība turpinās šādā garā, mēs nenogurstoši strādāsim arī līdz nākamajai Saeimai.

Kolēģi! Krievijas karš Ukrainā vieno - tas vieno Eiropu. Tas vieno NATO, kā jau es teicu, - kā neesam 30 gadus redzējuši. Tas arī absolūto vairākumu Latvijas sabiedrības ir apvienojis atbalstam Ukrainai.

Mēs redzam, ka valdība, Saeima, pašvaldības... valsts pārvalde šobrīd sāk strādāt tandēmā. Nu, mēs visi esam redzējuši... neesam paši to darījuši... akadēmisko airēšanu. Sēž astoņi cilvēki... Un agrāk bija tā, ka varbūt viens sēdēja vienā virzienā, otrs - pretējā virzienā. Tagad ne tikai sēž visi vienā virzienā, bet sāk uzklausīt to, kas laivas purngalā saka: “Un!”... un sāk vilkt koptaktā...

Ja es padomāju... Es šobrīd varu tikai lepoties par savu Ministru kabinetu, tā sastāvu un to, cik saskaņoti un atbildīgi šobrīd strādā visi ministri. Es varu tikai lepoties. Šajā krīzē katram ir sava loma un katrs to lomu ļoti labi izpilda. Es nesaku, ka viss ir perfekti, mums viss kas ir uzlabojams.

Kučinsku Māris minēja sākumā, ka, iespējams, vēl viena joma... Bet mums iet viss pareizā virzienā.

Sāksim ar to, ka - kas strādā ar mūsu ārzemju partneriem, kas palīdz visus vienot... negurstoši?

Tas ir Rinkēviča kungs, mūsu ārlietu ministrs, kurš šobrīd ir Rīgā - kopā ar mums te, Saeimas zālē. (Aplausi.)

Mūsu aizsardzības jomā negurstoši (es tiešām varu teikt - negurstoši!) strādā Pabrika kungs - mūsu aizsardzības ministrs. Es esmu daudz ar viņu runājis, runājis ar mūsu virsniekiem... Londonā būdams, ļoti labas atsauksmes arī dzirdēju par mūsu aizsardzības ministru.

Ārlietu ministrs un aizsardzības ministrs strādā - kā tandēms - ar mūsu partneriem. Tas mūs ļoti stiprina šajā laikā. Un arī, protams, tas saistīts ar palīdzības koordinēšanu Ukrainai.

Par bēgļiem - atbildība tur ir Golubevas kundzei, Iekšlietu ministrijai.

Apbrīnojami ir tas, ka mums šobrīd ir varbūt tādi mazi, nu, izaicinājumi, bet nav tās lielās problēmas, ko varētu sagaidīt. Un tas ir, pateicoties tam, ka gan iekšlietu sistēma strādā, gan... protams, mūsu sabiedrība un mūsu pašvaldības strādā līdzi.

Tātad šeit ir vēl daudz kas uzlabojams, bet pamatsistēma ir un mums strādā.

Par sankcijām. Ir viena lieta, ka tiek noteiktas sankcijas, bet - tās ir arī jāievieš dabā. Un beidzot mēs tagad sākam lasīt, ka tādam un tādam sankcionētam Krievijas oligarham ir iesaldēti (laikam tā tas pareizi saucas) īpašumi. Un šo darbu vada mūsu tieslietu ministrs Bordāna kungs, varbūt ne caur preses pirmajām lapām, bet, ticiet man, viņš un viņa cilvēki neatlaidīgi strādā, lai to visu īstenotu. Tas skan vienkārši, bet juridiski tur ir nianses, ko viņi arī pārvar.

Tad mums visas ekonomikas pārorientēšanās... Tur ir liela loma Vitenbergu Jānim - mūsu ekonomikas ministram.

Un par energopāreju... tas, ko es runāju... tur strādā jau kopā Vitenbergs ar Plešu... ar Artūru Plešu, kas ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Tātad viņi tur tandēmā strādā. Un arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs strādā ar pašvaldībām.

Bēgļu izglītība. Par to daudz sociālajos tīklos runā. Tur mums izglītības un zinātnes ministre pie šī jautājuma arī strādā. Un Izglītības un zinātnes ministrijai ir ļoti svarīga loma cilvēku pārkvalifikācijā.

Ja cilvēks ir strādājis uzņēmumā, kas visu laiku ir tirgojies ar Krieviju... Tam uzņēmumam vai nu jāpārorientē tirgus, vai tiem darbiniekiem jāatrod cita nodarbība. Un, ja darbiniekam ir jāatrod cita nodarbība, tur pārkvalificēšanās ir ļoti iespējama. Un tas ir atkal izglītības jautājums.

Par bēgļu veselību. Šeit mums ir veselības ministrs Pavļuta kungs, kurš pēdējos gados, teiksim tā, ir bijis nedaudz aizņemts ar pandēmiju, bet viņš... un viņa sistēma vispār bez vārda runas tūlīt atvērās un arī, kā saka, sniedza pakalpojumus - organizētā veidā - bēgļiem.

Par informatīvo vidi - tas, par ko es runāju... Mums ir kultūras ministrs Puntuļa kungs, kas strādā pie tā, un viņam ir tā atbildība.

Par pabalstiem, mērķētus pabalstus attīstīt... Mums ir labklājības ministrs Eglīša kungs, kas pie tā strādā.

Par pārtikas drošību. Tas mums šobrīd nav aktuāli, bet mums ir zemkopības ministrs un Zemkopības ministrija, kas pastāvīgi strādā, lai nodrošinātu to, ka tas mums nekļūtu aktuāli.

Mums ir liels izaicinājums transporta jomā, tranzīta jomā. Tas lielā mērā saistīts ar milzu pārorientēšanos, un tur mūsu satiksmes ministrs Linkaita kungs ir “atslēgas cilvēks”.

Un visbeidzot... no ministriem es atstāju viņu kā pēdējo, bet varbūt ne mazsvarīgāko... mums ir finanšu ministrs Reirs, kurš nodrošina un nodrošinās, ka mēs spēsim visas šīs mūsu vajadzības finansēt un, ja vajadzēs, aizņemties tirgū, un ieplānot, kā mēs tiksim uz priekšu.

Noslēgumā. Draugi, būs labi! Galvenais mums ir turēties kopā. Apzināties to, ka visi Latvijas iedzīvotāji ir vienlīdzīgi - neatkarīgi no tā, kurā valodā mājās runā. Mēs visi esam vienoti pret Putina Krieviju un par atbalstu brīvai, demokrātiskai Ukrainai.

Svarīgi ir tas, ka mūsu sirdīs pukst mīlestība pret Latviju - Latvijas brīvību, Latvijas demokrātiju.

Es esmu pārliecināts, ka šī krīze mūs saliedēs, ka mēs iznāksim no šīs krīzes gudrāki, spēcīgāki un vienotāki.

Lai Dievs svēti mūsu mīļo Latviju! Un stāvēsim visi kā klints kopā ar Ukrainu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Uzsākam debates.

“Attīstībai/Par!” frakcijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Ļoti cienījamā Mūrnieces kundze! Premjerministra kungs! Ministri! Kolēģi deputāti un deputātes!  “Attīstībai/Par!” frakcijas vārdā vairāk pieskaršos mūsu ministru izdarītajam.

Ir skaidrs, ka gan šī gada sākums, gan viss pagājušais gads valdībai un arī mums ir bijis izaicinājumiem pilns. Vēl nav beigusies kovida krīze, bet Krievija jau žvadzināja savus ieročus pie Ukrainas robežas un pavisam nesen, februārī, diemžēl veica arī šo nežēlīgo iebrukumu. Līdz ar to energoresursu cenas strauji kāpa. Un vēl pirms Krievijas iebrukuma, jūs atceraties, bija arī Baltkrievijas hibrīduzbrukums gan mūsu valstij, gan Polijai, gan arī citām valstīm.

Tālāk mazliet sīkāk par mūsu ministrijām.

Sākšu ar Aizsardzības ministriju. Tiešām liels prieks un gandarījums... arī mūsu frakcijas vārdā... ka Pabrika kungs šobrīd ļoti aktīvi aizstāv mūsu intereses, regulāri tiekas gan ar NATO aizsardzības ministriem, gan arī citos formātos, nupat apmeklēja Turciju, šodien atgriežas no Briseles. Ir skaidrs, ka šī veiksmīgā sadarbība ar citu valstu aizsardzības ministriem, citu valstu partneriem ļauj Latvijai justies droši.

Atbildot uz iedzīvotāju interesi par Zemessardzi, ir palielināti resursi, lai mēs varam iestāties Zemessardzē, turpinās infrastruktūras attīstība, tiek veidota visaptveroša valsts aizsardzības koncepcija. Ministrija sniedz atbalstu karavīriem pēc atgriešanās no misijām. Ministra kungs aktīvi aicina palielināt valsts budžetu aizsardzībai līdz 2,5 procentiem. Es domāju, un mēs, frakcija, arī domājam, ka šai tiešām jābūt vienai no prioritātēm. Tāpat ministra kungs aktīvi aicina ieviest mūsu valstī pretgaisa aizsardzības sistēmu. Tā arī ir viena no svarīgākajām lietām mūsu valsts aizsardzībā.

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti. Lūdzu apvienot laikus.

A. Skride. Veselības ministrija. Faktiski mūsu ministrs Pavļuta kungs šajā laikā ir strādājis bezprecedenta apstākļos. 80 un vairāk procentu Latvijas iedzīvotāju ir vakcinēti. Jā, varbūt mēs visi esam gribējuši, lai tas norit vēl ātrāk, bet skaitļi ir sasniegti gana labi, un tas arī nebeidzas - mēs turpinām vakcinēt nu jau no Ukrainas atbraukušos bēgļus, mēs ukraiņu bēgļus pilnībā iekļaujam mūsu veselības sistēmā. Viņiem ir pilnībā apmaksātas gan plānveida, gan arī akūtās... lietas, medikamenti.

Pavisam droši varu teikt, ka mediķu algas patiešām ir dubultojušās šajā laikā, salīdzinot ar to, kādas tās bija pirms četriem gadiem. Tā otra lieta ir tāda, ka mediķu pārslodze, tāpat kā šobrīd jau ļoti daudzu... pārslodze, ir milzīga. Tas ir tas, pie kā jāstrādā nākotnē.

Daudz ir ieguldīts... Otrās grupas cilvēkiem ar invaliditāti arī nav šo veselības piemaksu.

Nākotnes uzdevums, ko mēs ar ministru arī pārrunājām un ko, es ceru, jūs visi atbalstīsiet, ir skaidrs - digitālā stratēģija.

Nākamais svarīgais punkts, manuprāt, ir prevencija. Mēs ilgstoši ārkārtīgi daudz esam ieguldījuši medicīnā, kur jāiegulda, teiksim, ugunsgrēka dzēšanai, bet mums arvien vairāk ir jāiegulda tur, kur ar mazākiem līdzekļiem mēs vēlāk iegūsim vairāk, respektīvi, prevencijā, un tas ir, sākot kaut vai ar vienkāršu lietu - ar to, ko mēs ēdam. Vēl vakardien, runājot komisijā un arī ar ministra kungu... mēs zinām, ka faktiski katru piekto nāvi mēs varam attālināt ļoti vienkārši - ar precīzu, veselīgu diētu.

Iekšlietu ministrija. Paldies Golubevas kundzei par aktīvo darbību. Jau stājoties amatā, nebija laika atelpai. Šī nepieredzētā hibrīdoperācija no Lukašenko režīma puses bija strauja, un mēs reaģējām ātri. Arī gadiem neizdarītais darbs - žoga izbūve uz austrumu robežas - ir virzījies strauji, būvniecība turpinās. Kā mēs zinām... kā mēs frakcijā esam runājuši ar ministres kundzi, šī gada laikā tam jābūt pabeigtam. Šeit mums ļoti daudz iesaistās arī mūsu ministriju parlamentārie sekretāri: gan Šteina kungs, gan Dūrīša kungs, gan arī Bļodnieces kundze.

Noslēgumā par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Patiešām mūsu ministri kopā ar valdību ir īstenojuši šo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reformu - ir tapis jauns pašvaldību likums. Depozīta sistēma ir ieviesta. Mēs domājam, tā noteikti tiks pilnveidota. Ir izveidots tas, ka mēs varam savām mājām uzbūvēt saules paneļus vai šos... alternatīvos energoresursus, valsts mums jau sniedz arī atbalstu, tā ka mums jākļūst arvien neatkarīgākiem no mūsu kaimiņvalsts.

Es domāju... un arī mūsu frakcijas vārdā... mums ir jākļūst neatkarīgiem arī mūsu prātos. Šeit ir skaidrs, ka informācija un izglītības lietas ir ļoti svarīgas.

Tāpēc vēlu veiksmi turpmāk mūsu Ministru kabinetam un visiem mums.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

V. Dombrovskis. Augsti godātais Ministru prezident! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirmām kārtām, Kariņa kungs, mani komplimenti jums un jūsu valdībai, īpaši ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, par jūsu rīcību kopš šā gada 24. februāra.

Premjera kungs, es arī ļoti augsti vērtēju jūsu nostāju un pozīciju Latvijas sabiedrības saliedēšanas jautājumā. Mūsu sabiedrība - gan latvieši, gan nelatvieši - var saliedēties uz kopīgu vērtību pamata, un katram tiek dota šāda iespēja. Protams, ne visi galu galā pieņems lēmumu šo iespēju izmantot, un ne visi Latvijas iedzīvotāji būs gatavi uzreiz atmest pagātnes aizvainojuma nastu, daudziem tas prasīs laiku. Būsim pacietīgi un iecietīgi. Mums ir vajadzīgi visi Latvijas iedzīvotāji.

Protams, mēs nespēsim pieņemt tos, kas atbalsta agresiju un beztiesiskumu, mēs nespēsim pieņemt tos, kuriem ir nevis “viens likums - viena taisnība visiem”, bet drīzāk “viens likums - viena taisnība gandrīz visiem, bet pavisam citi likumi un cita taisnība savējiem”, lai kas tie savējie nebūtu. Bet, pirms nepieņemt un izolēt, mums jāizdara viss iespējamais, lai izskaidrotu, pārliecinātu un iekļautu.

Godātie kolēģi! Mēs šodien esam saliedēti kopīgā izpratnē par to, kas ir melns un kas ir balts, jo noziegumam nav tautības, agresijai nav tautības, drosmei un varonībai arī nav tautības. Šodien visas mūsu problēmas un visi mūsu izaicinājumi - dzīves dārdzības pieaugums, energoresursu, pārtikas, degvielas cenas - tas viss nobāl, salīdzinot ar tām problēmām un tiem izaicinājumiem, ar kuriem nākas saskarties Ukrainas iedzīvotājiem. Bet tā tas nebūs mūžīgi, kolēģi. Iespējams, ka tā tas nebūs pat dažus mēnešus.

Karš Ukrainā nedos mums nekādu atslābinājumu, nekādu atlaidi, nekādu indulgenci attiecībā uz mūsu atbildību par to, kas notiek mūsu valstī.

Atgādināšu. Arī pirms 24. februāra un arī pirms pandēmijas... ar katru gadu mūsu kļūst aizvien mazāk. Mūsu sabiedrība noveco. Esam pārāk maz, lai pienācīgi uzturētu mūsu reģionālo infrastruktūru. Latvija platības ziņā ir kā divas Beļģijas, bet mūsu iedzīvotāju skaits ir piecas reizes mazāks nekā Beļģijā, un mūsu produktivitāte ir vēl krietni zemāka. Visu šo infrastruktūru uzturēšana prasa resursus.

Ar katru gadu mēs aizvien akūtāk izjūtam darbaspēka trūkumu. Ar katru gadu pieaug mūsu atpalicība no kaimiņiem. Diemžēl esam jau pieraduši pie lielās atpalicības no Igaunijas, bet tagad mēs sākam pierast arī pie atpalicības no Lietuvas. Šī atpalicība no Lietuvas ir būtiski pieaugusi pēdējo četru gadu laikā.

Gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs ir pakļauts nabadzības riskam. Šis īpatsvars būtiski pieaudzis pēdējo četru gadu laikā. Mums ir hronisks finansējuma trūkums vairākās publiskās jomās, īpaši veselības aprūpē. Es domāju, ka varu neturpināt.

Mēs esam uzņēmušies ļoti nopietnas saistības klimata politikas jomā, un šo saistību izpilde maksās ļoti augstu cenu. Šī cena ir tik augsta, ka ne tikai šī valdība, bet arī iepriekšējās valdības šajā jomā ir sistēmiski izvairījušās no tiešas valodas.

Protams, premjera kungs, vismaz divi jūsu valdības gadi ir noritējuši kovida ēnā. Un atšķirībā no... pēc 24. februāra... jūsu valdības darbu šajā periodā vērtēt pozitīvi ir grūti. Par to es arī neturpināšu. Bet tas, kas arī ir noticis, ir cīņa ar kovidu. Tas mums prasīja vairāk nekā septiņu miljardu eiro aizņēmumu, valsts parāda pieaugumu, un, protams, tas būtiski sašaurina mūsu manevrēšanas iespējas nākotnē. Tas nozīmē, ka, pieaugot procentu likmēm, mūsu izmaksas, apkalpojot visu šo parādu, arī pieaugs.

Protams, tie visi bija izaicinājumi, tie bija diezgan grūti jau pirms 24. februāra. Diemžēl mūsu tautsaimniecības attīstības modelis pēdējo gandrīz 30 gadu laikā tika būvēts ļoti lielā atkarībā no Krievijas. Tas faktiski Latvijā darbojās... galvenais, tā teikt, tautsaimniecības mugurkaula... gan tranzīts, gan naudas tranzīts, gan viss, kas ar to saistīts (protams, arī tūrisms), bija tiešā atkarībā no šā tilta modeļa.

Tagad tā visa nav. Tagad mums viss jābūvē faktiski bez Krievijas. Tas ir iespējams. Pasaulē ir valstis, kurām ir izdevies pat izveidot ļoti iespaidīgus veiksmes stāstus, neizmantojot, tā teikt, savu tuvāko kaimiņu priekšrocības. Mēs varam pieminēt Izraēlu, kura ir izveidojusi savu veiksmes stāstu bez jebkādas paļāvības uz saviem tuvākajiem kaimiņiem, arābu valsti. Mēs varam pieminēt (varat pasmaidīt) Singapūru, kura arī izveidoja savu veiksmes stāstu bez jebkādas paļāvības (tieši pretēji) uz savu lielāko kaimiņu - Ķīnu.

Tas viss ir iespējams, bet diemžēl - diemžēl! -, kārtējo reizi lasot valdības deklarāciju tādās jomās kā eksports, inovācijas, izglītība (īpaši - augstākā izglītība), zinātne, produktivitāte, man jākonstatē, ka tur praktiski nekā nav, pēdējos četros gados nekas būtisks nav noticis. Tā tas ir, un jūs visi zināt, ka tā tas ir.

Mēs varam veidot vēl vienu Latvija 2050... šis ir (Starpsauciens.)... bet mums, kolēģi, ir jāsaprot, ka, turpinot darīt...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies, debašu laiks ir beidzies.

V. Dombrovskis. Jā, piedodiet... turpinot kā iepriekš, ir naivi cerēt uz citu rezultātu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies, tiešām - debašu laiks ir beidzies.

Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Šajā pārtraukumā uz darbu sanāk arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Vēl paziņojums.

Godātie kolēģi, vakar apaļu dzimšanas dienu svinēja mūsu kolēģis deputāts Uldis Augulis. Mēs viņu sveicam! (Aplausi.) Daudz laimes dzimšanas dienā!

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie ir sagatavoti.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Iveta Benhena‑Bēkena, Raimonds Bergmanis, Aigars Bikše... Aigars Bikše ir, Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Uldis Budriķis (Starpsauciens: “Ir!”)... Uldis Budriķis ir, Andrejs Judins, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Armands Krauze, Janīna Kursīte, Linda Medne, Juris Pūce, Inguna Rībena, Dace Rukšāne‑Ščipčinska, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Edgars Tavars, Edmunds Teirumnieks, Vita Anda Tērauda, Viktors Valainis un Gatis Zamurs... Gatis Zamurs ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 34 deputāti.

Lūdzu frakciju priekšsēdētājus informēt deputātus par to, ka ir jāturpina Saeimas sēde.

Pārtraukums piecas minūtes.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 69 deputāti. Konstatēts kvorums. Kolēģi, varam turpināt darbu.

Turpinām debates pēc pārtraukuma.

Vārds kultūras ministram Naurim Puntulim.

N. Puntulis (kultūras ministrs).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Premjer! Kolēģi ministri! Deputāti! Cienītā Ieva Akurateres kundze, no sirds sveicu!

Kultūras nozare iepriekšējos divos pandēmijas viļņos ir tikusi ietekmēta vissmagākajā veidā. Un Kultūras ministrija pandēmijas laikā ir izvirzījusi mērķi šo pandēmiju ne vien pārdzīvot, bet iznākt no tās stiprākiem un ar devīzi “Laikā, kad mums liegts rādīt, nav liegts radīt”.

Es vēlos sākt savu uzrunu ar milzīgu paldies. Paldies visai kultūras nozarei, kas šajos neticami grūtajos apstākļos ir spējusi saglabāt savu radošo garu un radīt izcilas kultūras vērtības visās kultūras jomās.

Kultūras ministrijas uzdevums ir bijis šo iespēju nodrošināt. Un mēs to esam paveikuši, izveidojot ne vien ikdienas atbalsta mehānismus, bet arī divas nākotnes kultūras programmas ar solīdu finansējumu. Viena no tām - sadarbībā ar Altum... kas ietver sevī gan grantu, gan aizņēmumu. Un otra programma - valsts finansēta programma “KultūrELPA”, kuras ietvaros ir radītas izcilas kultūras vērtības visās kultūras jomās.

Ieguldījums nākotnē un ilgtermiņā - tā ir bijusi Kultūras ministrijas galvenā vadlīnija iepriekšējā gadā. Protams, pirmām kārtām - ieguldījums cilvēkos, panākot - jau otro reizi šīs valdības laikā - atalgojuma paaugstinājumu, palielinājumu visai kultūras nozarei, radot spēcīgu atbalstu gan Dziesmu svētku kustībai un nacionālajai identitātei kopumā, gan jau minētajām nākotnes kultūras atbalsta programmām, to visu strukturējot politikas plānošanas dokumentos, no kuriem... kopā radot arī visnozīmīgāko no tiem - jaunās kultūrpolitikas pamatnostādnes nākamajam periodam (ar zīmīgu un saturiski piepildītu nosaukumu - “Kultūrvalsts”).

Tieši kultūras nozarē ir visgrūtāk nošķirt, ciktāl ieguldījums infrastruktūrā ir arī ieguldījums cilvēkos. Pandēmijas laiks vienlaikus ir sniedzis arī iespējas un instrumentus infrastruktūras attīstībai un uzlabošanai. Šo iespēju esam izmantojuši ar maksimālu jaudu. Nu jau grūti atrast kādu kultūras institūciju, kuras infrastruktūra šajā periodā... iepriekšējā gadā... kura nebūtu uzsākusi kādus uzlabojumus vai pamatīgus pārbūves darbus. Un ne vien Rīgā, bet arī Liepājā, Valmierā, Rēzeknē - visā Latvijā.

No šī klāsta minēšu vienu no nozīmīgākajiem ieguldījumiem mūsu kultūrizglītības nākotnē - ēku Kronvalda bulvārī 4, ko esam nupat ieguvuši Latvijas Mākslas akadēmijas un... vienlaikus visu trīs kultūras augstskolu nākotnei.

Šī gada laikā esam spējuši rast risinājumu arī tādām gadiem ilgi neatrisinātām lietām kā, piemēram, datu nesēju atlīdzības jautājums, pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājums grāmatām un drukātajai presei un - visbeidzot - 35 gadus ilgušajai cīņai par akustiskās koncertzāles būvniecību Rīgā.

Mediji. Neraugoties uz četrkārtēju pieaugumu Mediju atbalsta fonda finansējumam, ko šī valdība ir nodrošinājusi īsākā laika periodā, lielākās pārmaiņas ir skārušas tieši sabiedrisko mediju. Šobrīd tas ir jau ārpus reklāmas tirgus. Un šobrīd... Ir izveidota Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Es ticu, ka SEPLP tiks galā ar tās lielāko izaicinājumu - nodrošinās vienotu... vienu, es teiktu, identisku informatīvo telpu visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no etniskās piederības.

Vienota sabiedrība (pretēji sabiedrībai ar divkopienu sabiedrības iezīmēm!) - tas ir, manuprāt, lielākais SEPLP izaicinājums un reizē arī lielākā atbildība.

No vēl padarāmo darbu saraksta minēšu trīs prioritātes, un visas, lai tās tiktu realizētas, agri vai vēlu nonāks arī šeit - jūsu, Saeimas, darba kārtībā.

Pirmkārt, Latviešu vēsturisko zemju likuma iedzīvināšana.

Otrkārt, ilgus gadus tapušais likumprojekts, pie kā šobrīd aktīvi strādājam, - “Kultūras centru likums”.

Un, treškārt, izmaiņas Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā, precīzi definējot to loku atbilstoši laika garam. Un secīgi tam - piedāvājums nodokļu jomas sakārtošanā tieši radošajām personām.

Savu uzrunu noslēgšu ar to, ka vēlreiz teikšu paldies. Paldies kultūras nozarei, kas nenoliedzami ir viena no pandēmijā visvairāk cietušajām nozarēm. Taču, neraugoties uz to, šodien, atbalstot Ukrainu, kultūras nozare ir pirmajās rindās, rādot paraugu arī mums, visiem citiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies kultūras ministram.

Vārds iekšlietu ministrei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (iekšlietu ministre).

Es palūgšu apvienot manus debašu laikus.

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi ministri! Deputāti! Kad mazāk nekā pirms gada stājos iekšlietu ministres amatā, nevarējām vēl iedomāties, ka drīz piedzīvosim Lukašenko režīma organizētu hibrīdoperāciju uz mūsu un arī Eiropas Savienības ārējās robežas. Un arī, ka pavisam drīz Putina Krievija uzbruks Ukrainai, mēģinot atņemt tai neatkarīgo un eiropeisko nākotni.

Tomēr, kad tas notika, abos gadījumos mēs visi kopā bijām gatavi rīkoties, un valdība un Saeima vienprātībā... vienojās gan par jauniem likumiem, lai pielāgotos šai situācijai un pretotos autoritāro režīmu mēģinājumiem destabilizēt Eiropu un mūsu valsti, gan par finansējuma piešķiršanu. Mēs esam bijuši vienoti. Krīzēs spējām rīkoties kopā neatkarīgi no partiju atšķirībām - gan pozīcija, gan opozīcija. To es kā iekšlietu ministre ļoti novērtēju.

Iekšlietu dienests - tāpat kā bruņotie spēki - ir daļa no valsts drošības. To īpaši izjūtam šajā saspringtajā laikā. Tāpēc pirms nedēļas iesniedzu valdībai informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem resursiem iekšlietu dienesta stiprināšanai. Un ļoti augsti novērtēju gan premjera, gan kolēģu ministru izpratni par šīm vajadzībām.

Ir sperti daži būtiski soļi austrumu robežas izbūvei. Ir pilnībā pārskatīti šīs būtiskās infrastruktūras parametri, jo tā agrākā vīzija par to, kādai jābūt robežai, bija miera laikiem. Jaunais projekts paredz gan plašākas joslas, mobilitāti, gan ilgtspējīgāku un modernāku infrastruktūru. Uz īsu laiku šis projekts apstājās kara radītā sadārdzinājuma dēļ, bet jau šodien... Ministru kabinets balso par jaunu finansējumu un jaunu līgumu. Un mēs virzīsimies uz priekšu, darbi nevienu dienu netiek pārtraukti, notiek atmežošana, notiek robežjoslas sagatavošana būvniecībai.

Plānots 2022. gadā spert arī divus ļoti nozīmīgus soļus iekšlietu dienesta stiprināšanai. Viens šāds solis ir iekšlietu... transporta nodrošinājums gan policijai, gan ugunsdzēsējiem un glābējiem.

Otrs ļoti būtisks solis ir izglītības un profesionālās sagatavotības uzlabojumi. Mēs pašlaik veidojam izmeklētāju mācību centru. Šis darbs nenorimst. Neatkarīgi no tā, kāda ir ģeopolitiskā situācija, un neskatoties uz citiem uzdevumiem, ar kuriem jātiek galā policijai, mēs turpinām arī strādāt pie konsorcija “Iekšējās drošības akadēmija”. Šie darbi nekad netiek apturēti.

Vēlos pateikt paldies gan valdībai, gan deputātiem par to, ka jau šī gada budžetā ir redzams ieguldījums dienestos strādājošo robežsargu, policistu, ugunsdzēsēju un glābēju atalgojumā. Un vēlos arī izcelt piešķirto finansējumu Valsts policijas izglītībai.

Šobrīd saskaramies ar vēl vienu negaidītu izaicinājumu - Krievijas agresijas izraisīto Ukrainas bēgļu krīzi. Šis ir bezprecedenta piemērs fenomenālai sadarbībai gan starp dažādām ministrijām, gan starp dienestiem... gan ar pašvaldībām, nevalstisko sektoru un Latvijas iedzīvotājiem. Neskatoties uz dažām grūtībām, kopumā šis process notiek koordinēti - un notiek tā, pateicoties visu pušu ieguldījumam.

Ukrainai palīdzība būs vajadzīga vēl ļoti ilgi, un es ļoti ceru, ka mums šī degsme palīdzēt neizzudīs. Mēs esam izveidojuši sistēmu, kurā sadarbojamies, koordinējam savu darbu; iesaistās dažādu nozaru pārstāvji, uzņēmēji, kas vēlas palīdzēt, brīvprātīgie, kas sniedz atbalstu ikdienā.

Baiļu radīšana Eiropā, īpaši Baltijas valstīs, ir Putina režīma mērķis. Mums ir jāstiprina pirmām kārtām sava psiholoģiskā noturība, tas jebkurā krīzē ir pats nozīmīgākais. Neviens žogs vai materiāli tehniskais aprīkojums, neviena mašīna pati par sevi - tie nebūs tie, kas parūpēsies par mūsu noturību un iekšējo drošību. To izdarīs cilvēki - gan tie, kas strādā dienestos, gan visa sabiedrība. Protams, uz dienestiem gulstas liela atbildība, un ilgi ir strādāts augsta stresa un noslodzes apstākļos. Novērtēsim to un pateiksimies viņiem par šo ļoti, ļoti vērtīgo darbu.

Mums pašiem ļoti svarīgi ir neļauties provokācijām, uzticēties dienestiem un to darbam. Protams, arī ieteikt uzlabojumus, bet nezaudēt plašāku redzesloku, saprotot, ka tie stresa apstākļi, kuros viņi pašlaik strādā, ir nesalīdzināmi ar visu iepriekš pieredzēto.

Šobrīd tas ikvienam iedzīvotājam ir būtiski - apzināties, kāda ir viņa sagatavotība rīcībai ārkārtas gadījumā. Sagatavotība ir svarīga ne tikai iespējamā militārā apdraudējuma gadījumā, bet arī ikdienā, jo plūdi, vētras un elektroenerģijas padeves traucējumi ir iespējami apdraudējumi arī ikdienā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir parādījis savu spēju efektīvi koordinēt pašvaldību civilās aizsardzības komisiju darbu plūdos, ugunsgrēkos. Pašlaik to dara, koordinējot cilvēku uzņemšanu no Ukrainas.

Šajā laikā vairāk nekā jebkad mums ir jādomā par to, kā stiprināt mūsu sabiedrības vienotību. Es domāju, ka ikviens, kam Latvija ir sirdī, kas jūtas piederīgs Latvijai un ir gatavs cīnīties par tās neatkarību, šodien ir latvietis. Tam ir jākļūst ne tikai par etnisko vai lingvistisko jautājumu, tas ir vispirms vērtību un piederības jautājums.

Es domāju, ka mums jābūt vienotiem, tāpat kā pašlaik ir vienoti Rietumi, Eiropa. Un mēs visi kopā esam vienoti ar Ukrainu.

Es ticu, ka labais uzvarēs - mūsdienu totalitārais ļaunums tiks uzvarēts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies iekšlietu ministrei. (Aplausi.)

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Es lūgšu apvienot manus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

R. Nemiro. Paldies.

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Kolēģi deputāti! Šobrīd mēs skatām darba kārtības jautājumu, kas ir Ministru prezidenta ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un nākotnē iecerēto.

Ļoti objektīva iemesla dēļ Ministru prezidents nav runājis tik daudz par iepriekšējo periodu, bet - sākot ar 24. februāri; tam ir smags objektīvs iemesls. Tomēr es nedaudz atskatīšos arī uz iepriekšējos gados paveikto, jo faktiski šis ziņojums būs arī pēdējais šīs valdības ikgadējais ziņojums Saeimai. Tātad - kas ir paveikts, un kas varbūt nav paveikts? Es vairāk pieskaršos objektīvai kritikai, šajā gadījumā - vairāk tādiem raksturojošiem lielumiem.

Ja mēs skatāmies uz Eiropas bagātāko valstu sarakstu, tad diemžēl Latviju mēs neredzam augšgalā, to mēs redzam lejasgalā, un tas ir satraucoši, ka gan Lietuva, gan Igaunija - abas pārējās Baltijas valstis - spēj uzrādīt izrāvienu, savukārt Latvija šajā ziņā atpaliek.

Kolēģi! Mēs esam parlamentā izskatījuši kovida jautājumus, parlamentārās izmeklēšanas komisija ir noslēgusi savu darbu, uz 86 lapām ir minēti dažādi aspekti, kur mēs saredzam kļūdas valdības rīcībā. Un kopsummā mēs varam teikt, ka kovida pārvaldība ir bijusi smagnēja, haotiska. Bieži vien šie lēmumi netika izskaidroti sabiedrībai. Un diemžēl eksperti arī... pameta beigās valdību, jo sadarbība nebija izveidojusies veiksmīga.

Kas vēl ir noticis šajā laika posmā, kopš strādā šī valdība? Ir noticis straujš ārējā parāda kāpums, tas ir sasniedzis rekordu. Šis ir ļoti biedējošs aspekts, jo valsts ārējais parāds būs jāatmaksā. Un tas būs jāatmaksā, visticamāk, nākamajām valdībām, nākamajām paaudzēm.

Tālāk. Diemžēl tiešo investīciju apmērs... Ja mēs skatāmies uz to, ko šajā ziņā dara mūsu kolēģi abās pārējās Baltijas valstīs, tad redzam, ka mēs dramatiski atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas. Un šīs atpalicības apmērs ir apmēram 25 procenti. Tiešās investīcijas ir ārkārtīgi būtisks aspekts, jo tas nodrošina gan iespējami augstāku pievienoto vērtību, gan arī, protams, darba vietas.

Ļoti satraucošs aspekts ir nabadzības riskam pakļauto personu skaits. Ja mēs atskatāmies un salīdzinām 2019. gada rādītājus un 2020. gada rādītājus, tad redzam, ka diemžēl to skaits pat ir kāpis par 1,8 procentiem, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, un nu jau sasniedzis 23,4 procentus. Tas ir ārkārtīgi liels skaits. Mēs runājam par tuvināšanos Ziemeļeiropas valstu saimei, taču mēs tai nevis tuvināmies, bet diemžēl attālināmies.

Jāteic, ka ilgstoši nav risināts arī jautājums par austrumu robežas sakārtošanu. Proti, šobrīd es runāju ne tikai par Latvijas-Baltkrievijas robežu, bet arī par Latvijas-Krievijas robežu. Šis jautājums - tas nav nekas jauns; tas ir jau pastāvējis ilgāku laika periodu, un pie šī jautājuma risināšanas noteikti vajadzēja strādāt daudz intensīvāk.

Septiņi procenti - tas ir skaitlis, kas ir saistīts ar enerģētisko nabadzību. Arī šis aspekts ir ļoti būtisks. Mēs esam izdarījuši likumā izmaiņas un definējuši, kas ir enerģētiskā nabadzība, un esam apzinājušies, ka faktiski liels skaits cilvēku ir pakļauti enerģētiskajai nabadzībai un ka šis jautājums, protams, arī ir jārisina.

Tas, kas ir satraucoši, kolēģi... un, manuprāt, pati galvenā sadaļa... mūsu tauta... Mūsu tauta, ja mēs skatāmies uz demogrāfijas rādītājiem, nevis pieaug, bet... diemžēl šie rādītāji krītas. Un, ja mēs vismaz ieraudzītu pozitīvas tendences šajā līknē, kas... vismaz mazinātos... kā tas notiek Igaunijā, tad mēs varētu teikt, ka mēs ejam vismaz pareizā virzienā, taču diemžēl tas pagaidām tā nenotiek.

Finansējums pētniecībai. Es uzskatu, arī tas būtu ļoti būtiski... Tas būtu ieteikums priekšlikuma formā - vairāk finansējuma veltīt pētniecībai, jo, ja mēs runājam par ekonomiskajiem izrāvieniem, mēs tos nevaram nodrošināt bez pētniecības budžeta palielināšanas, īpaši sasaistot pētniecību kopā ar komercializāciju. Ekonomikas ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai, kopā strādājot, tas varētu nest pietiekoši daudz augļu.

Ministru prezidenta kungs, es jūs nekritizēju personīgi; lūdzu, tā to neuztveriet, jo jūs esat spējis nodrošināt valsts pārvaldes darbību, jūs esat spējis būt pietiekoši veiksmīgs mūsu ārpolitikā, pārstāvot valsti starptautiski, kā arī saturot koalīciju kopā, no dažādiem spēkiem sastāvošu; ja mēs skatāmies uz politisko struktūru, tad - pat pretējiem savos uzskatos atsevišķos jautājumos.

Bet katrā ziņā, ja mēs runājam par krīzes menedžmentu, tad jāteic, ka kovids bija viens no pārbaudījumiem. Manuprāt, tas menedžments varēja būt daudz veiksmīgāks.

Un, ja šobrīd mēs skatāmies uz notikumiem Ukrainā, tad, iespējams, mums vēl ir daudz kas priekšā, īpaši - ekonomiskajos jautājumos, enerģētiskajos jautājumos, un to risināšanā es vēlu sekmes, bet pagaidām cerības, ka šī krīze arī būtu veiksmīgi pārvarama, ja mēs skatāmies uz to, kā tika pārvarēta kovidkrīze, diemžēl neredzu. Bet mūsu Latvijas labad vēlu jums veiksmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārajam sekretāram Gatim Zamuram.

G. Zamurs (VARAM parlamentārais sekretārs).

Labdien! Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

G. Zamurs. Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Ministru prezidenta kungs un ministri! Diemžēl šobrīd mēs dzīvojam tādā laikā, kad ir grūti izjust gandarījumu un kādu padarīta darba... sajūtu. Visas runas, kuras mēs šodien dzirdējām, arī sarunas, bieži koncentrējas vienā ļoti tādā smagā punktā, bet mēs esam droši, mēs esam drosmīgi, un arī šis laiks paies, mēs varēsim atskatīties uz paveikto un to novērtēt. Ļoti daudz darāmā vēl ir priekšā, bet, nenoliedzami, ir vairākas lietas, kas ir padarītas, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kontekstā es gribu izcelt trīs virzienus.

Pirmkārt, pašvaldības. Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no nozīmīgākajām reformām, kas ir realizēta brīvvalsts laikā. Tā ir stājusies spēkā pagājušajā gadā. Mēs esam izbeiguši milzīgi garās sarunas par to, kā vajadzētu, kā būtu pareizāk, beiguši fantazēt par kādiem ideāliem risinājumiem. Mēs to esam izdarījuši. Esam izveidojuši Latvijā spēcīgākas pašvaldības un jau šobrīd redzam arī pirmos ieguvumus no tā. Vairākas pašvaldības ir ietaupījušas budžeta līdzekļus, kurus šobrīd novirza dažādu jaunu pakalpojumu izstrādei un esošo pilnveidei, piemēram, bērnu piedzimšanas pabalstiem un tamlīdzīgi.

Arī šodien Saeimas sēdē izskatāmais Vietējo pašvaldību referendumu likums komisiju atvilktnēs ir gulējis 20 gadus. Es ļoti ceru, ka šodien Saeimā tas tiks apstiprināts trešajā lasījumā. Tas ir nozīmīgs un svarīgs instruments demokrātijas attīstībai pašvaldībās, un sen jau bija laiks tam stāties spēkā.

Reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, VARAM izstrādāja aizdevumu un grantu programmu pašvaldībām, kas bija nozīmīgs tieši naudisks atbalsts reģioniem, lai mazinātu Covid-19 radītās sekas uz ekonomiku, radītu jaunas darba vietas un saglabātu esošās. Tika sniegts vitāli svarīgs atbalsts gan ceļu remontam, gan bērnudārzu rindu samazināšanai, gan uzņēmējdarbības vides attīstīšanai reģionos.

Otrā sadaļa, par ko ir vērts un ir svarīgi runāt, ir zaļais kurss un aprites ekonomika. Šogad darbu ir sākusi iepakojuma depozīta sistēma, kura arī ir 20 gadus gaidīta reforma. Latvijas iedzīvotāji jau šobrīd pierod pie jauniem un ilgtspējīgiem ieradumiem. Esmu pārliecināts, ka jau pēc salīdzinoši īsa laika mēs vairs nevarēsim atcerēties, kā mēs dzīvojām bez šīs sistēmas un kur viss šis iepakojums palika.

Ir stājies spēkā Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums, kas ievērojami samazina vienreizlietojamās plastmasas apjomu. Mēs arvien mazāk izmantosim materiālu, kas mums noder dažas minūtes, bet pēc tam mūžīgi glabājas Latvijas zemē.

Ir pieņemts atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns. Turpinot par zaļo kursu - daudzi no jums ir ievērojuši atbalsta programmu elektroauto iegādei, lai mazinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju un sasniegtu mūsu nospraustos klimata mērķus. Transporta sektors ir trešais lielākais SEG emisiju radītājs Latvijā.

Īpašu aktualitāti šobrīd piedzīvo atbalsts mājsaimniecībām atjaunojamo energoresursu iekārtām. Tas ir tēmēts tieši uz energoresursu cenu samazināšanu un palielinājuma kompensēšanu. Šis arī ir milzīgs solis uz priekšu mūsu enerģētiskās neatkarības nodrošināšanā, kas ir īpaši svarīgi, reaģējot uz Krievijas izvērsto kara darbību Ukrainā.

Šīs un daudzas citas iniciatīvas ir saistītas ar zaļo kursu un mūsu kopējo ambīciju kļūt klimatneitrāliem 2050. gadā.

Un trešā sadaļa ir digitālā transformācija. Mēs esam apstiprinājuši digitālās transformācijas pamatnostādnes un esam izveidojuši Valsts un pašvaldības vienoto klientu apkalpošanas centru tīklu visā Latvijā, kas katram iedzīvotājam neatkarīgi no viņa dzīvesvietas dod iespēju piekļūt pakalpojumiem un saņemt digitāli apmācītu ekspertu atbalstu.

Daži vārdi par nākotni. Mūsu nākotnes izaicinājumi tieši saistās ar enerģētikas jautājumiem gan energoefektivitātes kontekstā, gan atjaunojamo energoresursu izmantošanas... palielināšanai un, protams, atkarības mazināšanai no ļoti agresīva un neprognozējama piegādātāja.

Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds zemkopības ministram Kasparam Gerhardam.

K. Gerhards (zemkopības ministrs).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! 2021. gadā Latvija turpināja īstenot mērķtiecīgu zemkopības politiku, sniedzot valsts un Eiropas Savienības atbalstu nozares konkurētspējas stiprināšanai. Tas ir rezultējies stabilā lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas ražošanas un meža nozares attīstībā. Jebkuras nozares ilgtermiņa attīstībai būtisks priekšnoteikums ir valsts spēja veidot skaidrus un saprotamus darbības un atbalsta nosacījumus.

Zemkopības ministrija ir nodrošinājusi atbalsta nepārtrauktību arī starp dažādiem atbalsta plānošanas periodiem. 2021. un 2022. gadā Latvijas lauku attīstības programmā lauksaimniecības un lauku attīstībai pieejami 493,3 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumenta finansējums - 84 miljonu eiro apmērā, un tiešajiem maksājumiem pārejas periodā pieejamais finansējums - 683,2 miljoni eiro. Tādējādi izdevies nodrošināt pakāpenisku nozares virzību uz Eiropas zaļā kursa noteiktajiem mērķiem, stiprinot mazo un vidējo saimniecību attīstību, veicinot bioloģiskās lauksaimniecības attīstību un vides un klimata investīcijas.

Šeit īpaši gribu izcelt nodrošināto iespēju lauksaimniekiem uzņemt jaunas saistības lauku attīstības platību maksājumos, tai skaitā bioloģiskajai lauksaimniecībai pārejas periodā piešķirot 70 miljonus eiro, kā arī novirzot 15 miljonus eiro projektiem mazo saimniecību darbības attīstībai un vairāk nekā četrus miljonus eiro - jauno lauksaimnieku darbības uzsākšanai. 2021. gadā esam stiprinājuši mazo lauksaimniecības ražotāju saimniecības, piešķirot valsts atbalstu vairāk nekā 13,5 tūkstošiem mazo ražojošo lauksaimnieku vienreizēju maksājumu veidā, - kopā gandrīz trīs miljonu eiro apmērā.

Lai kāpinātu zivsaimniecības nozares konkurētspēju, pagājušajā gadā turpinājām īstenot Rīcības programmu zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020. gadam. No pieejamiem 183,5 miljoniem eiro projektu īstenošanai rezervēti 99 procenti.

Apzinoties zinātnes un mūsdienīga mācību procesa nozīmi, 2021. gadā lauksaimniecības nozares izglītības iestāžu - Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Bulduru Dārzkopības vidusskolas un Malnavas koledžas - infrastruktūras un materiāltehniskā nodrošinājuma uzlabošanai novirzīti vairāk nekā 4,5 miljoni eiro. Šogad plānots ieguldīt vēl 22 miljonus eiro.

Jāatzīmē, ka Latvijas lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības produktu, kā arī meža nozares produktu ražotāji ieņem nozīmīgu lomu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. 2021. gadā šo produkciju eksports veidoja vairāk nekā 40 procentus no Latvijas kopējā eksporta vērtības.

Neskatoties uz globāliem un lokāliem izaicinājumiem, Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports vērtības izteiksmē arī 2021. gadā turpināja palielināties. Pagājušajā gadā tas bija par četriem procentiem jeb 108 miljoniem eiro lielāks nekā 2020. gadā. Savukārt Latvijas meža nozares produkcijas eksporta apjoms 2021. gadā gandrīz trīs reizes pārsniedza importu un palielinājās par vairāk nekā 1,1 miljardu eiro, salīdzinot ar 2020. gadu.

Latvijā tiek veikta mērķtiecīga un atbildīga mežsaimnieciskā darbība. To apliecina fakts, ka ik gadu turpina palielināties mežu platības un vienlaikus pieaug mežos uzkrātās koksnes apjoms. Pusi no visiem Latvijas mežiem apsaimnieko akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži”, kas rūpējas par Latvijas valsts zaļā zelta ilgtspējīgu un atbildīgu apsaimniekošanu. Lai palielinātu meža kapitāla vērtību un ikgadējo koksnes pieaugumu, pagājušajā gadā “Latvijas valsts meži” veica jaunaudžu kopšanas darbus 31,7 tūkstošu hektāru platībā. Kvalitatīvas koksnes pieaugumu nākotnē sekmēs arī atjaunotās mežu meliorācijas sistēmas 18,9 tūkstošos hektāru.

Vienlaikus valsts mežu efektīva apsaimniekošana sniedz būtisku devumu valsts budžetā. Akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” operatīvie saimnieciskās darbības rezultāti liecina, ka aizvadīto gadu uzņēmums noslēdzis ar 130,4 miljonu eiro peļņu pirms nodokļu nomaksas, kas ir par 54,3 miljoniem vairāk, salīdzinot ar 2020. gadu.

Kopumā 2021. gadu esam pavadījuši Covid-19 pandēmijas zīmē. Zemkopības ministrijas galvenā prioritāte šajā laikā bija sniegt atbalstu nozarei, lai tā šajos apstākļos spētu saglabāt savu konkurētspēju, bet Latvijas iedzīvotājiem nebūtu bažu par pārtikas produktu pieejamību veikalu plauktos. Pagājušajā gadā, līdzīgi kā 2020. gadā, Latvijas lauksaimniekiem bez kavēšanās spējām sniegt nozīmīgu papildu atbalstu pandēmijas izraisītās negatīvās ietekmes samazināšanai kopumā 45,5 miljonu eiro apmērā. Šis finansējums ir bijis nozīmīgs saimniecību dzīvotspējas stiprināšanai, pandēmijas negatīvās ietekmes radītā ieņēmumu samazinājuma kompensēšanai, uzņēmumu likviditātes un naudas plūsmas saglabāšanai, kā arī kredītsaistību izpildes nodrošināšanai un lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības garantiju programmas īstenošanai.

Zemkopības ministrijai 2021. gada valsts budžetā izdevās panākt papildu finansējumu 15 miljonu eiro apmērā atbalsta pasākumiem ciltsdarba maksājumiem, zinātnes pētījumiem, materiāltehniskās kapacitātes pilnveidošanai un atbalstam mazajiem lauksaimniekiem. Tas bijis nozīmīgs atbalsts lopkopības saimniecībām, lai turpinātu sekmīgi strādāt, attīstītu uzņēmējdarbību, ražotu kvalitatīvus piena un gaļas produktus un nozare saglabātu savu konkurētspēju.

Šogad turpināsim ieguldīt resursus Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības, pārtikas ražošanas un meža nozares stiprināšanā. Šajā gadā turpinās pieaugt valsts subsīdijas lauksaimniecībai, sasniedzot kopumā 38,7 miljonus eiro, kas būs lielākais šim mērķim piešķirtais finansējuma apmērs pēdējos gados. Šis atbalsts cels uzņēmēju konkurētspēju, savukārt iedzīvotājiem tas sniegs iespējas iegādāties kvalitatīvus vietējā ražojuma produktus par atbilstošām cenām. 2022. gadā valsts budžetā piešķirti arī 50 miljoni eiro investīcijām Zemkopības ministrijas nozaru infrastruktūras pilnveidošanai un resora valsts funkciju izpildes tehniskā nodrošinājuma atjaunošanai, tai skaitā ieguldījumiem meliorācijas sistēmās un investīcijām zaļā kursa mērķu sasniegšanai.

Vēlos atzīmēt, ka Zemkopības ministrijas resors pagājušajā gadā sniedzis arī praktisku ieguldījumu pandēmijas ierobežošanai Latvijā. Valsts zinātniskais institūts “Bior” 2021. gadā attīstījis testēšanas jaudas, palielinot Covid-19 inficēšanās diagnosticēšanas kapacitāti Latvijā. Savukārt, lai prognozētu slimības uzliesmojumu dažādās apdzīvotās vietās, “Bior” pagājušajā gadā uzsāka un šogad turpina notekūdeņu monitoringu Latvijas pilsētās, nosakot Covid-19 koncentrāciju tajos.

Cienījamās dāmas un godātie kungi! 2021. gadā norisinājās ilgstošas un sarežģītas Eiropas Savienības dalībvalstu, ekspertu un politiskā līmeņa noslēdzošās diskusijas par kopējās lauksaimniecības politikas nosacījumiem 2023.-2027. gadam. Neatlaidīgu diskusiju ceļā Latvijai ir izdevies gan palielināt mūsu lauksaimniekiem pieejamo finansējuma apmēru, gan panākt nosacījumus, kas lielā mērā arī novērtētu Latvijas īpašās vajadzības.

Mēs zinām, ka pieejamais finansējums tiešmaksājumiem ir vairāk nekā 2,47 miljardi, tas ir par 758 miljoniem eiro jeb par 44 procentiem vairāk nekā iepriekšējā periodā, lauku attīstības atbalsta pasākumiem - 790 miljoni eiro. Turpmākajos gados Eiropas Savienības un valsts atbalsts plānots tā, lai taisnīgā, mērķētā un līdzsvarotā veidā sasniegtu dažāda lieluma saimniecības, uzņēmējus un nozares. Kopumā nozīmīgāko Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna finansējuma daļu, tas ir, 48 procentus plānots novirzīt vides un klimata mērķu īstenošanai dažādu atbalsta instrumentu veidā lauksaimniecības praksei, kas veiks ieguldījumus vides un klimata jomā.

Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu nākamajam periodam Zemkopības ministrija šī gada janvārī iesniedza Eiropas Komisijai. Gribu uzsvērt, ka šī plāna izstrādāšanas laikā kopumā notika vairāk nekā 50 dažādas tematiskās darba grupas. Zemkopības ministrijas sagatavotais plāns ir labākais iespējamais kompromiss, ņemot vērā dažādo interešu grupu atšķirīgo viedokli par nozares attīstību, šo stratēģiju un ieguldījumu virzieniem. Tas ir tapis pēc intensīvām konsultācijām ar nevalstiskajām un uzņēmēju organizācijām.

Cienījamie klātesošie! Šī gada 24. februāra rītā mēs pamodāmies pilnīgi citā pasaulē. Krievijas iebrukums Ukrainā satricināja ne tikai demokrātiskās pasaules kārtību. Tas iedragāja nākotnes plānus un ieceres. Eiropas Savienība ir vienota savā nostājā un rīcībā pret Krievijas agresiju. Tikpat vienotiem mums būs jāspēj stāties pretī izejvielu un pārtikas tirgus satricinājumiem, ko šis karš nes sev līdzi ne tikai Eiropas Savienības, bet arī globālā mērogā.

Šodien es vēlos skaidri un nepārprotami uzsvērt - Latvijas pārtikas ražotāji un lauksaimnieki pilnībā spēj nodrošināt Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu visās pārtikas produktu pamatgrupās, kā arī spēj nodrošināt pārtikas produktu izplatīšanu. Latvijas saimniecības un uzņēmumi spēj saražot pārtikas produktus lielākā apjomā, nekā nepieciešams vietējam patēriņam Latvijā. Ja mēs paši strādāsim, paši audzēsim un ražosim, piens, gaļa, graudu izstrādājumi mums būs. To apliecina arī skaitļi tādās nozarēs kā... piens un piena produkti, graudaugi, olas, liellopu gaļa un tās produkti, aitu, kazu gaļa - pašnodrošinājums būtiski pārsniedz 100 procentus, ļaujot Latvijas ražotājiem šos produktus arī eksportēt, piemēram, Latvija saražo 3,7 reizes vairāk graudaugu, divas reizes vairāk liellopu gaļas un tās produktu, 1,7 reizes vairāk olu nekā patērē. Latvijas pārtikas ražošanas nozare savu spēju nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar pārtikas produktiem nepieciešamajā daudzumā apliecināja jau Covid-19 pandēmijas laikā. Atšķirībā no citām valstīm Latvijas mazumtirdzniecības veikalos pārtikas produkti bija pieejami plašā klāstā un bez piegādes traucējumiem.

Reaģējot uz pandēmijas iespējamo negatīvo ietekmi dažādos tautsaimniecības sektoros, Zemkopības ministrija jau kopš 2020. gada stiprinājusi koordināciju un sadarbību ar pārtikas ražošanas nozari, kas rezultējās, operatīvi izstrādājot un savlaicīgi ieviešot tajā brīdī nepieciešamos atbalsta mehānismus lauksaimniekiem. Arī šobrīd, kad Krievijas kara rezultātā vērojams straujš cenu pieaugums ne tikai degvielai, bet arī minerālmēsliem, energoresursiem un citām lauksaimniecības produkcijas ražošanā nepieciešamajām izejvielām, Zemkopības ministrija operatīvi rīkojas.

Reaģējot uz esošo situāciju degvielas tirgū, lai samazinātu degvielas cenu kāpuma ietekmi uz lauksaimniekiem, lauksaimniekiem jau ir iespējams saņemt avansā marķēto dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokli par 2022., 2023. saimniecisko gadu. Tāpat ražošanas izmaksu straujā pieauguma kompensēšanai lauksaimnieki jau šobrīd var pieteikties bezprocentu īstermiņa aizdevumam, kas rudenī tiks dzēsts no lauksaimniekiem piešķirtā vienotā platības maksājuma. Risinājumi būs jāmeklē gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī.

Nākamās nedēļas sākumā ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm apspriedīsim situāciju lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū. Plānotas sarunas par Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas dalībvalstu stratēģiskajiem plāniem un tajos ietvertajiem virzieniem, kas tika noteikti pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Krievijas karš Ukrainā un tā sekas var likt pārvērtēt plāna stratēģiskos virzienus, stiprinot lauksaimniecības nozares noturību tās galvenā mērķa īstenošanai - droši apgādāt sabiedrību ar pārtiku nepieciešamajā apjomā.

Tagad, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, lietas, kas iepriekš šķita pašsaprotamas, ieguvušas jaunu nozīmi. Novērtēsim to, ka dzīvojam savā - brīvā un neatkarīgā - valstī, kur neskan gaisa trauksmes sirēnas un jūtamies drošībā, kur mums un mūsu bērniem ir brīvi pieejama pārtika, dzeramais ūdens, elektrība un siltums.

Šodien gribu izmantot iespēju pateikties - noslēgumā gribu pateikt paldies visiem Latvijas pārtikas ražotājiem, kuri atsaucās Zemkopības ministrijas aicinājumam ziedot pārtikas produktus Ukrainai. Jūsu devums stiprina Ukrainas tautu cīņā par savu zemi un valsti.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies zemkopības ministram.

Vārds deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Lūdzu apvienot abus laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.

R. Znotiņš. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie ministri! Cienījamie deputāti un deputātes!

Ko lai saka? Šis nav viegls laiks Saeimai, šis nav viegls laiks Latvijas iedzīvotājiem; šis pavisam noteikti nav bijis viegls laiks Ministru kabinetam. Viena krīze pēc otras, kolēģi, - kovidkrīze, hibrīdkarš uz Baltkrievijas robežas, Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošie ekonomiskie izaicinājumi. Tas viss, protams, ir sarežģījis situāciju un radījis mums visiem daudz izaicinājumu.

Un šajā ziņā es gribētu pateikt paldies gan esošajiem, gan arī bijušajiem ministriem no Ministru kabineta - paldies par izturību un ieguldīto darbu šajā laikā. Šajā laikā... Es domāju, jūs četru gadu vietā būsiet droši vien novecojuši par kādiem 14 gadiem. (Smejas. Starpsauciens.) Tā ka - paldies jums par šo pašu ieguldījumu, un gan jau - gan jau! - to cilvēki arī novērtēs.

Attiecībā uz tām lietām, ko būtu iespējams droši vien Ministru kabinetam uzlabot, šeit gribu pieskarties gan Ministru prezidenta... konkrēti lietām, kur, es uzskatu, būtu kas uzlabojams, gan arī citu... ministru, teiksim, veiktajiem un nepieciešamajiem darbiem.

Pirmām kārtām es gribētu vērsties pie Ministru prezidenta, norādot uz to, ka šajā laikā, es domāju, šī ir bijusi bīstamākā un lielākā krīze... tā, kas ir šobrīd... ar Krievijas iebrukumu Ukrainā... kāda ir bijusi pēdējo 30 gadu laikā. Un šajā laikā gribētos redzēt tomēr lielāku komunikāciju ar parlamentu - līdzīgi, kā mēs redzam, piemēram, Londonā, kur Apvienotās Karalistes parlaments ne vien aktīvi debatē ar ministru prezidentu par aktuālo situāciju, bet uzaicina arī Ukrainas prezidentu; pāris minūšu... pāris stundu laikā tiek nodrošināta iespēja Ukrainas prezidentam sniegt digitālu ziņu arī parlamenta, teiksim, dalībniekiem.

Un šeit droši vien akmentiņš Saeimas dārzā... nedaudz par šo organizatorisko jautājumu. Es uzskatu, ka šādos krīzes brīžos komunikācija ir ļoti būtiska - ir jāuzklausa arī deputātu viedokļi un ir jāsaskaņo tālākais, teiksim, skatījums. Noteikti būtu aktīvāk jādarbojas.

Tālāk. Es gribu pieskarties tādiem... arī būtiskākajiem blokiem.

Pirmais. Sāksim ar resursiem. Daudz izskanējis jautājums, cik mums izmaksā gāze, cik Ukrainai izmaksā gāze. Nesen, skatot šo jautājumu arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē... Pēc Rīgas Tehniskās universitātes pētījumiem, Latvija par gāzi... uz Krieviju samaksā apmēram 400 miljonus eiro gadā. Tikai Latvija.

Mēs dzirdam publiskajos medijos arī Ministru kabineta pārstāvjus un viņu vietniekus, kuri izsakās, ka, jā, mums ir jāizdara spiediens uz Eiropas Savienību, lai pēc iespējas ātrāk atteiktos no šīs Krievijas gāzes. Jā, protams. Bet mums ir arī iespēja to izdarīt pašiem, pirms... ātrāk nekā pārējās valstis. Varbūt, teiksim, citur Eiropā vēl par to domā...

Un, lai ieliktu tikai... perspektīvā...  400 miljoni gadā, ko mēs pārskaitām Krievijai par gāzi... Kolēģi, tā ir vairāk nekā puse Latvijas aizsardzības budžeta.

Paskatīsimies vēl citā perspektīvā. Jaunākie krievu tanki maksā... apmēram četri miljoni par tanku... izgatavošanā. Tas iznāk, ka Latvijas valsts aizripina krieviem ap simt tankiem gadā... Šajā situācijā, kad mums ir jācīnās par Ukrainu un Ukraina cīnās par pastāvošo kārtību un par drošību Eiropas kontinentā, tas, es domāju, ir jāpārtrauc.

Mums tiešām ir jāstrādā pie alternatīvām iespējām, kamēr mēs nespējam pilnībā aizvietot gāzi. Ir tā jādiversificē... par to mēs esam runājuši, konservatīvie par to ir runājuši vairākus gadus.

Tātad LNG terminālis... Prieks dzirdēt, ka arī Ministru prezidents savā runā pieminēja, ka beidzot tas jautājums ir arī valdības darba kārtībā. Protams, Klaipēdas terminālis arī spēj šo to nodrošināt, tomēr, lai mēs spētu visā reģionā nodrošināt šo gāzes un energoresursu diversifikāciju, droši vien labāk būtu pašiem to darīt nekā ļaut, piemēram, igauņiem to uzbūvēt pirms mums. Tā ka es ceru, ka tajā ziņā būs zināms progress jau drīzumā.

Attiecībā uz citiem enerģētikas jautājumiem. Ekonomikas ministrijai ir labas iestrādnes gan uzņēmumu un mājsaimniecību energoefektivitātes celšanā... Protams, mēs varam patērēt mazāk, tas arī palīdz kopējam, teiksim, stāstam.

Tāpat ir arī pašvaldībās. “Rīgas siltums”... Pašvaldības institūcija “Rīgas siltums” šogad plāno uzbūvēt vairākas jaunas koģenerācijas stacijas, tādējādi diversificējot atkarību no Krievijas gāzes.

Taču tajā pašā laikā ir tādas pašvaldības kā Daugavpils, kur mēs neredzam būtiskus uzlabojumus: kā visa ziemas apkure nāk no Krievijas gāzes, tā arī šobrīd, šķiet, tiek turpināts. Un tur droši vien... Tas būtu darbs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - strādāt ar šāda veida pašvaldībām un tiešām mainīt kaut kā to situāciju.

Ja runājam par enerģijas ražošanu kā tādu, Latvijai, es uzskatu, šobrīd ir jāpārskata Eiropas Savienības fondu, it īpaši atjaunošanas un noturības fonda, finansējums; tāpat mums ir arī iespēja vēl aizņemties atjaunošanas un noturības fonda finansējuma ietvaros un būtiski kāpināt mūsu elektroenerģijas saražotās jaudas. Šobrīd Latvija saražo apmēram 75 procentus no savas vajadzīgās elektroenerģijas. Kolēģi, mēs noteikti varam saražot vairāk nekā 100 procentus... un ne tikai pilnībā visu savu patēriņu, bet arī eksportēt.

Tas, ko es vēl gribu pieminēt, ir iekšējās drošības jautājums. Šeit gribu tikai uzsvērt... tā kā laiks iet uz beigām... un ierosināt Ministru kabineta locekļiem tiešām braukt un apmeklēt Daugavpili, apmeklēt Latgali, kur iekšējā drošība ir jāstiprina pirmām kārtām.

Es redzu Ministru kabineta locekļus... Eiropā un aktīvi strādājot ārpolitikā... Tas ir ļoti labi, bet neaizmirsīsim par iekšējo drošību! Apmeklēsim Daugavpili, risināsim šādus incidentus, kādu mēs nupat redzējām, - ar šo mūzikas skolu... un beigu beigās noņemto karogu pie mūzikas skolas. Es domāju, politiskajai vadībai ir jāparāda, ka mēs esam kopā ar Latgali, mēs esam pārliecināti par tās vietu Latvijā un atbalstām tās iedzīvotājus.

Paldies, kolēģi. Novēlu veiksmi un izturību turpmāk. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Paldies. Laiks.

Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Lūdzu apvienot debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

J. Dombrava. Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Ministri! Saeimas deputāti! Ārpolitikas debatēs pirms diviem mēnešiem teicu - mēs nedrīkstam ļaut Kremlim izplest savus taustekļus Eiropā. Šie taustekļi ir jānocērt, pirms tie pielīp Eiropas valstīm.

Ukraina negrib būt pakļauta Krievijai, tāpēc Eiropas demokrātiskajām valstīm ir jāatbalsta Ukrainas centieni saglabāt neatkarību.

Ārpolitikas debates ir ļoti labs formāts, kurā tomēr vairāk vai mazāk mēs visi spējam atrast kaut kādus kopsaucējus, kā būtu veidojama Latvijas ārpolitika. Latvijas ārpolitikas jautājumos mēs kopumā strādājam kā vienota komanda, neatkarīgi - kurš... Mēs ļoti labi pārstāvam Latviju starptautiskajā arēnā. Mēs rādām priekšzīmi visai pasaulei.

Aizsardzības jomā Latvijā ir vienprātība, ka ir jāstiprina mūsu fiziskā drošība. Mums ir vienprātība, ka aizsardzībai ir jātērē vismaz divi procenti no iekšzemes kopprodukta. Viedokļi atšķiras tikai par efektīvāko veidu, kā šos līdzekļus izmantot.

Uz aicinājumu pievienoties Zemessardzei ir dažu nedēļu laikā atsaukušies vairāk nekā tūkstotis Latvijas pilsoņu, kuri ir dažādu politisko spēku biedri, atbalstītāji. Starp tiem, kuri cīnās Ukrainā, Ukrainas neatkarības karā, ir dažādu politisko spēku pārstāvji. Piketos pret Kremļa noziedzīgo karu var sastapt teju visu Latvijas politisko spēku pārstāvjus. Tā ir fantastiska vienotība. Un tā ir jāizmanto, lai mēs vēl vairāk nostiprinātu savu aizsardzību.

Mums ir jāpanāk vēl lielāka NATO spēku klātbūtne Baltijas valstīs. Mums ir jāpanāk, ka Latvijā vistuvākajā laikā tiktu izvietotas pretgaisa aizsardzības sistēmas Patriot.

Šāda vienotība mums būtu jāpanāk arī iekšpolitikā. Šis nav īstais laiks politiskai greizsirdībai vai populismam. Mēs katrs varam iesniegt likumprojektus, kuriem ir milzīga ietekme uz budžetu. Degvielas cenu kāpumu mēs visi esam pamanījuši, un es negribētu, ka mēs sacenšamies, kurš iesniegs lielāku PVN vai akcīzes nodokļa samazinājumu, kā rezultātā... radot vilšanos sabiedrībā, ka viens vai otrs priekšlikums ir noraidīts.

Es domāju, ka šobrīd mums būtu nepieciešams radīt mehānismu, kā visas Saeimā pārstāvētās partijas var diskutēt par likumiem, likumprojektiem, kuriem ir liela ietekme uz budžetu. Šobrīd tas mums būtu nepieciešams, lai Kremlis nevarētu šīs negācijas sociālajos jautājumos izmantot pret mums.

Šis ir īstais laiks, lai izskaustu Krievijas ietekmi Latvijā. Tas ir jādara strauji. Visi soļi šajā virzienā ir labi un pareizi. Tāpēc aicinu atteikties no politiskās greizsirdības un strauji virzīties uz priekšu.

Piemēram, konservatīvie ir sagatavojuši labus grozījumus Sporta likumā, ZZS - labu projektu par iekšējo robežu drošību, Nacionālā apvienība - par izglītību valsts valodā. Jā, visos šajos likumprojektos ir diskutējamas un precizējamas detaļas, to visu var izdarīt otrajā lasījumā, nevis - noraidīt iniciatīvu tikai tāpēc, ka to ir iesniegusi “nepareizā” politiskā partija. Šis nav īstais laiks. Izkausimies savā starpā pēc tam.

Mums ir vairākas iesaldētās problēmas, kuras ilgstoši nav risinātas. Un šobrīd mums ir jālemj, ko mēs ar to darīsim... piemēram, ar Krievijas impērijas simboliem, propagandas pieminekļiem. Ko darīsim ar nevalstiskajām organizācijām un politiskajiem spēkiem, kuri ir barojušies no Krievijas fondiem? Ja Krievija ir noziedzīga valsts un, kā daži sauc, pat teroristu valsts, tad - kas ir organizācijas, kuras saņem finansējumu no noziedzniekiem?

Nešķirojot pēc tautības, ko darīsim ar tiem iedzīvotājiem, kuri atklāti nostājas Krievijas pusē - pret Latvijas neatkarību? Vai viņiem ir jādzīvo Latvijā, kuru viņi tik ļoti ienīst? Vai ilgi Latvijas “seja” Eiropas Parlamentā būs Tatjana Ždanoka?

Vai Pilsonības likumā mēs esam gatavi vienoties par plašākām pilnvarām pilsonības anulēšanai tiem, kuriem nemaz nevajadzēja iegūt Latvijas pilsonību (piemēram, Avena kungam)?

Priekšā ir sarežģīts, bet iespējām bagāts laiks. Lai mums izdodas padarīt Latviju daudz stiprāku!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretārei Ilzei Indriksonei.

I. Indriksone (NA).

Varētu apvienot debašu laikus?

Sēdes vadītāja. Lūdzu apvienot debašu laikus.

I. Indriksone. Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru kungi! Ministru prezident! Kolēģi! Šodien esam situācijā, kura mums rada lielus izaicinājumus - valstij, uzņēmējiem un katrai ģimenei. Visi kopā esam gatavi pārvarēt grūtības un palīdzēt tiem, kas šodien cīnās par mums.

Gribu uzsvērt, ka Ukrainas karogi plīvo ne tikai pie valsts institūcijām un kultūras iestādēm (un neviens karogs pie nevienas kultūras iestādes nav noņemts un netiks noņemts), bet ka arī uzņēmēji atbalsta Ukrainu - atbalsta kopā ar valsti, ar katru iedzīvotāju, un uzvelk karogus arī pie uzņēmumiem.

Mums visiem 2021. gads bija lielu izaicinājumu gads. Covid‑19 pandēmija turpināja ietekmēt sociālekonomisko situāciju gan globāli, gan arī Latvijā. Gada otrajā pusē enerģijas cenu pieaugums radīja papildu spriedzi gan uzņēmējiem, gan ikvienai mājsaimniecībai.

Lai arī situācija vēl aizvien ir sarežģīta un nekļūst vienkāršāk arī šobrīd, nebūt ne, 2021. gada ceturtajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts... gada griezumā pieauga par 3,5 procentiem un kopumā 2021. gadā palielinājās pat par 4,8 procentiem. Un to nodrošināja mūsu uzņēmēji.

Ekonomikas atjaunošanas pamatā ir eksporta kāpums - kāpums preču un pakalpojumu eksportam. Preču eksports 2021. gadā pieauga par 5,9 procentiem, sasniedzot līdz šim augstāko eksporta vērtību.

Apstrādes rūpniecība. Nozare, pateicoties eksporta pieaugumam, aizvadītajā gadā sasniedza 7,4 procentu izaugsmi.

Arī investīciju apjoms 2021. gadā ir audzis (īpaši - mašīnās un iekārtās, kā arī intelektuālā īpašuma produktos).

Informācijas tehnoloģiju nozares pievienotā vērtība auga par 11 procentiem.

Protams, kovida ietekmē bija jāsniedz arī papildu atbalsts, un sadarbībā ar finanšu institūciju Altum, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un Valsts ieņēmumu dienestu turpinājām un arī turpinām īstenot atbalsta programmas mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem - ne tikai darba vietu saglabāšanai, bet arī darbības turpināšanai (īpaši - eksportspējas saglabāšanai un pat paplašināšanai).

Uzņēmējdarbības sekmēšanai ir apstiprinātas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam. Mūsu mērķis paredz būtiski palielināt eksporta apjomu: līdz pat 22 miljardiem 2023. gadā un 27 - 2027. gadā.

Būtiskas iespējas jaunas pievienotās vērtības radīšanai sniedz klasteru atbalsta programmas un biznesa inkubatoru programmas īstenošanas termiņa pagarināšana, kas bija izšķiroša, lai saglabātu uzņēmējiem iespējas mainīties un augt ar jauniem produktiem un jauniem pakalpojumiem.

Ir izveidots lielais investīciju fonds Latvijas tautsaimniecības reindustrializācijas procesa nodrošināšanai. Tas nodrošinās atbalstu investīcijām virs 10 miljoniem eiro... aizdevumus ar kapitāla atlaidi uz labvēlīgiem nosacījumiem.

Inovāciju sekmēšanai 2021. gadā ir apstiprināta Inovāciju fonda pētījumu programmas iniciatīva. Trīs gados tiks investēti četri miljoni.

Katru gadu atbalstīsim - un kā pirmos atbalstīsim - projektus Latvijas viedās specializācijas jomās. Tas ir pirmais būtiskais pienesums, lai no augstās zinātnes sasniegumiem rastos biznesā īstenojami produkti ar pievienoto vērtību.

Kā nozīmīgākais 2021. gada veikums Latvijas investīciju vides uzlabošanā ir jāmin prioritāro investīciju “zaļā koridora” izveide. Līdz 2021. gada beigām “zaļā koridora” darbības ietvaros apstiprināti deviņi investīciju projekti ar kopējo pienesumu 103 miljonu eiro apjomā un radītām 629 darba vietām.

Eksporta iespēju paplašināšanai - ar plašu rezonansi un jauniem sadarbības līgumiem Latvijas uzņēmējiem - ir uzsākta Latvijas dalība starptautiskajā izstādē Expo 2020 Dubai. Lai cik rūgta un varbūt neveiksmīga bija iepriekšējā pieredze, šī izstāde ir nesusi lielu pienesumu - ir noorganizēti 16 pasākumi. Biznesa pasākumos piedalījušies jau 145 Latvijas uzņēmumi. Latvijas uzņēmumi ir parakstījuši vairākus sadarbības līgumus, un ir uzsākti jau 25 projekti tūrisma nozarē, pārtikas nozarē un kosmosa nozarē.

Esam strādājuši arī pie mājokļu pieejamības sekmēšanas. 2021. gadā ir uzsākta jaunā daudzdzīvokļu māju remonta aizdevumu programma 31 miljona eiro apmērā - daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpu remontam un teritorijas labiekārtošanai. Ir arī uzsākta jauna valsts atbalsta programma privātmāju energoefektivitātes paaugstināšanai. Ir uzlabots Dzīvojamo telpu īres likums, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāju un īrnieku interesēm. Un ir izstrādāts jauns regulējums ēku energoefektivitātes nozarē, mazinot birokrātiju un izmaksas ēku pagaidu energosertifikātu sagatavošanā.

Arī būvniecības nozarē 2021. gads bija nozīmīgu lēmumu un uzlabojumu pilns. Stājās spēkā grozījumi Būvniecības likumā, kas daudz skaidrāk nosaka katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību.

Ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai 2022. gadā uzsāksim Eiropas Atveseļošanas fonda un struktūrfondu jaunā plānošanas perioda atbalsta programmas kopumā vairāk nekā 1,6 miljardu eiro apmērā. Būs pieejami atbalsta pasākumi digitalizācijai, mājokļu pieejamībai, ekonomikas transformācijai, produktivitātei un - visbūtiskākais - arī energoefektivitātei.

Vislabākā enerģija, protams, ir tā, ko mēs neiztērējam. Enerģētiskā neatkarība un drošība viennozīmīgi ir mūsu prioritāte - gan elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšana vēja, saules enerģijas virzienā, pāreja uz atjaunojamiem resursiem, tai skaitā apkures nomaiņa gan privātmājās, gan centralizētajā apkurē. Katlumāju programma ir jauna, tikko kā apstiprināta. Gāzes piegādes virzienu maiņa un biometāna ražošanas attīstība, gāzes piegāde no Klaipēdas termināla, tiek vērtētas arī LNG termināla attīstības iespējas Latvijā. Šobrīd jau ir trīs reāli sadarbības piedāvājumi.

Lai mazinātu elektroenerģijas cenu kāpuma ietekmi un gāzes cenu kāpuma ietekmi, jau 2021. gada rudenī tika izstrādāti atbalsta pasākumi. No šī gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim mājsaimniecībām un juridiskajām personām pieejami četri atbalsta pasākumi elektroenerģijas, siltumenerģijas un gāzes izmaksu mazināšanai. Energoresursu cenu straujā pieauguma mazināšanai valdība lēma arī paplašināt sociālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti. Šobrīd, vērtējot energoresursu pieejamības un cenu pieauguma sociālekonomiskās ietekmes, esam aicinājuši Labklājības ministriju nekavējoties sagatavoties atbalsta sniegšanai mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, kam energoresursu cenu kāpums var liegt to pieejamību.

Karš Ukrainā ik dienu ir Ekonomikas ministrijas darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Debašu laiks...

I. Indriksone. Tieši uzņēmēji ir tie, kas nodrošina mūsu Latvijas izaugsmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Saeimas deputāti!

Ministru prezidenta kungs, Kariņa kungs, jūsu vārdi par nepieciešamību stiprināt sabiedrību visiem - neatkarīgi no politiskajām simpātijām un etniskās piederības - nepaliek nepamanīti sabiedrībā un tiek uztverti ar saprašanu. Jūsu pateicība nepaliek nepamanīta un rada pretimnākošu pateicību, tāpat kā Valsts prezidenta Levita kunga vārdi par to, ka visa Latvijas tauta ir kopā ar Ukrainu neatkarīgi no cilvēku tautības vai valodas, kurā viņi runā ģimenē. Tas nav būtiski, teica Levita kungs, būtiski ir tas, ka cilvēks ir Latvijas patriots, ka viņš zina, kas ir taisnīgums un tiesības, zina to, ka nāciju pašnoteikšanās tiesības ir svētas.

Uz šā fona uz Zemes attīstās notikumi, kas ir klajā pretrunā ar valstsvīru teikto. 25. februārī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, izsakot rūpes par valsts pamatvērtībām un iestājoties par nepieciešamību vēl vairāk stiprināt valsts valodu, aicināja visiem Latvijā dzīvojošajiem bērniem nodrošināt iespēju iegūt izglītību tikai un vienīgi valsts valodā. Ministre atklāti pauda, ka viņas priekšlikums ir svarīgs tieši tagad, kad Ukrainā notiek Krievijas intervence. 28. februārī valdības koalīcija atbalstīja pāreju uz izglītību tikai valsts valodā sešu gadu laikā. Par to vēstījāt sabiedrībai tieši jūs, Kariņa kungs.

Es vēršu, Kariņa kungs, jūsu un Saeimas deputātu uzmanību, ka šie valdības koalīcijā ietilpstošo partiju nodomi ir izraisījuši sašutumu sabiedrībā un grauj Latvijas nacionālajām minoritātēm piederīgo iedzīvotāju uzticību valdībai. Kārtējais uzbrukums pret nacionālo minoritāšu valodu lietošanu ir vērsts objektīvi vispirms pret krievu valodu, kurā mājās runā 37 procenti valsts iedzīvotāju. Tieši tie paši, par kuriem runāja Valsts prezidents.

96 procenti nacionālajām minoritātēm piederīgo skolēnu daļēji mācās krievu valodā. Ja valdošajām partijām būs lemts īstenot iecerēto, tad vēl vairāk tiks ierobežotas iespējas mācīties krievu valodā bērniem no krievvalodīgajām ģimenēm neatkarīgi no viņu etniskās piederības, jo atšķirībā no citu Latvijas minoritāšu valodām izglītība krievu valodā nav aizsargāta ar līgumiem ar šīs valodas izcelsmes valstīm.

Es arī secinu, ka pāreja uz izglītību tikai latviešu valodā tīšuprāt ir iniciēta tagad, Krievijas iebrukuma laikā, cerot, ka krievu diaspora Latvijā var būt demoralizēta un nespēj izrādīt iedarbīgu pretestību galīgai krievu mācībvalodas likvidēšanai skolās.

Es pievēršu Muižnieces kundzes uzmanību tam, ka Latvija jau sen nodrošina iespēju iegūt izglītību valsts valodā. Tomēr vēl 2018. gadā mazākumtautību izglītības programmās krievu valodā izglītību guva 55 tūkstoši skolēni no apmēram 40 tūkstošiem ģimeņu. Viņiem bija visas iespējas sūtīt bērnus latviešu skolās, bet viņi izvēlējās mācības tieši ģimenes valodā.

Kariņa kungs, jūs teicāt, ka ir svarīgi stiprināt sabiedrības vienotību un saliedētību. Neviens pret to sabiedrībā, valstī un Saeimā neiebildīs. Tomēr par sabiedrības saliedētības pamatu jūs nosaucāt vienotu skolu sistēmu, kurā bērni netiek dalīti pēc dzimtās valodas un kura balstīsies uz mācībām valsts valodā, uz sistēmu, kurā bērni vairs netiks šķiroti pēc mācību valodas. Tā ir kļūda, Kariņa kungs. Skolas ir dažādas nevis tāpēc, ka tā nolēma valsts, bet tāpēc, ka cilvēki valstī ir dažādi. Dažādība ir mūsu pamatvērtība - tā bija rakstīts uz Latvijas Tautas frontes karogiem un Latvijas Tautas frontes dokumentu slejās.

Es pats biju frontes dalībnieks. Es labi atceros tās diskusijas, kas attīstījās 1989. un 1990. gadā. Ja nebūtu pacelts tas lozungs... uz karoga, nebūtu šīs mūsdienu Latvijas.

Un es nobeidzu savu uzrunu ar šādu aicinājumu: Kariņa kungs, lūdzu, neļaujiet traģisko notikumu aizsegā pārkāpt mazākumtautību tiesības un iznīcināt mācības krievu valodā Latvijā!

Paldies par jūsu uzmanību un ceru uz jūsu atbildi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Tātad trīs mīti. (Paldies, ka Pimenova kungs tikko šeit norunāja.)

Tātad integrācija ir pilnībā izgāzusies Latvijā. Mums tas ir jāatzīst, un nav, ko sevi mānīt. Pēdējie dati - Ukrainu atbalsta 90 procenti latviski runājošo, 22 procenti - krieviski runājošo. Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kur vienā teritorijā nenodalīti dzīvo divas pilnīgi atšķirīgas - kulturāli un ar atšķirīgām civilizācijām esošas - tautas. Ja jūs paskatīsieties Šveici, Beļģiju, Somiju - visām tautām vai etniskajām grupām ir sava teritorija, kur tās ir dzīvojušas tūkstošiem gadu. Tas ir tā kā Roņu salā vai Hījumā salā - zviedri dzīvoja 1000 gadu un aizbrauca. Tur viņi varēja, protams, runāt zviedriski. Šeit ir ienākusi svešas civilizācijas tauta, kura runā svešā valodā, kurai nav savas teritorijas.

Kamēr mums bērnudārzos nebūs pilnībā mācības latviešu valodā... es te nerunāju par tautību, es runāju par valodu, jo valoda nosaka domāšanu... kamēr no pirmās dienas šīs mācības nebūs latviešu valodā, nekādas integrācijas nebūs. Un rezultātu jūs redzat. Paskatieties (dažādi aptauju dati atšķiras, svārstās) - no 80 līdz 90 procentiem latviešu atbalsta Ukrainu, krieviski runājošie atbalsta 22 procenti, 25 procenti - maksimums, pārējie izvairās - vai nu neatbild, vai ko. Tas parāda pilnīgu, nožēlojamu šīs izglītības, kas mums ir bijusi, krahu. Tas ir pirmais mīnuss.

Otrs. Maskavas patriarhija. Maskavas patriarhs dāvina svētbildi Krievijas Nacionālās gvardes komandierim Zolotovam un saka, ka šī svētbilde palīdzēs slaktēt ukraiņus. Tā ir integrācija. Latvijā - Svētā Trīsvienība: Pārdaugavā piemineklis okupācijas karaspēkam, ko mēs nevaram nojaukt, Maskavas patriarhija un krievu skolas. Un nekādas integrācijas nebūs. Es nesaku, ka tas nevar pastāvēt, bet nevajag šeit runāt par kaut kādu integrāciju, vajag godīgi atzīt.

Nupat Krievijas konsuls atļāvās iziet ārā un draudēt Liepājā sanākušajiem cilvēkiem tikai par to, ka viņi stāvēja ar Ukrainas karogu. Tas bija kādā trešajā dienā. Viņš domāja, ka tūliņ Ukraina sabruks un nākamās būs Baltijas valstis, un - mēs jums parādīsim!

Izcilais krievu rakstnieks (labi, es uzvārdu nesaukšu) pateica, ka Krievijā Putins un krievu tauta ir dvīņi. Nu nav nekā cita, ko mēs te stāstām, ka ir sliktais Putins un labā tauta, - viņi ir dvīņi. 90 procenti Krievijā atbalsta gan šo iebrukumu, gan visu pārējo.

Otrs mīts. Klaipēdas terminālis. Par enerģiju. Klaipēdas terminālis sezonā var apkalpot... gāzi, kas... saražo apmēram 40 teravatstundas. Baltijas valstu, trīs Baltijas valstu, patēriņš ir 35 teravatstundas: 20 - Lietuvai, 10 - Latvijai, piecas - Igaunijai. Mēs sakām - būvēsim otru. Tā vietā, lai tērētu naudu reaktora celtniecībai. Somijā ir seši kodolreaktori, Zviedrijā - 10. Kas tie par murgiem! Eiropas Komisija pateica, ka mēs septiņos gados atteiksimies vispār no gāzes. Tā vietā, lai mēs runātu, vienalga... Premjers pieminēja - vai nu šos mazos reaktorus - Rolls-Royce (tagad tos ražo masveidā), vai taisām kā Somijā - kārtīgus atomreaktorus. Mēs stāstām, ka mēs ar gāzi vēl turpināsim darboties.

Un trešais. Murgi par zaļo kursu. Premjera kungs, vai jūs zināt, ka viens elektroautomobilis rada par 70 procentiem vairāk izmešu nekā parastais automobilis? Tie ir Volvo dati, iepazīstieties. Ja jūs kārtīgi brauksiet, tad kaut kādos deviņos līdz desmit gados tikai izlīdzināsiet izmešu daudzumu.

Elektrotransportā vara kabeļu patēriņš pieaug apmēram četras reizes. Paskatieties! Cenas gada laikā arī pieaugušas četras reizes. Nevienā demokrātiskā valstī - ne Eiropas Savienībā, ne Amerikā - nav vara raktuvju. Ziemeļkorejā ir lieliskas - otrajā vietā pasaulē... trešajā, pirmā ir Maroka... un pārējās Āfrikas valstis.

Nākamais. Retie metāli šim zaļajam kursam, mākslīgais intelekts tiem pašiem automobiļiem. Ķīna un Krievija - 90 procenti reto metālu. Pašreiz mums ir problēmas ar cenām, ar krīzi, bet mēs stāstām, ka mēs tagad taisīsim zaļo kursu un “dosim” kā amerikāņi. Viņi pašreiz iesaldēja slānekļa gāzi, no 700 miljardiem kubikmetru pārgāja uz divreiz mazāku... Nekādas liekas gāzes nav, un skatos Kongresa debates - vedīšot no Venecuēlas. Kongresmeņi saka: “Bet tur taču nav cilvēktiesību, mīļie!” - “Nekas, mēs ar Maduro sarunāsim, lai tos tūkstošus, kas tur sēž cietumā, nesit, kā saka, ar elektrisko strāvu, tikai ar gumijas pipkām. No turienes tagad pirksim.”

Un, saprotiet... Tātad vēlmju domāšana, mums no tā pašreiz ir jāatsakās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Premjer! Godātie kolēģi! Cienītās kolēģes! Šādos gadījumos no šīs tribīnes vienmēr mēģina kritizēt premjera darbu. Es nebūt nesaku, ka viss ir slikti. Nebūt nav. Saprotot arī to, ka pēdējie divi gadi, gandrīz viss šīs Saeimas sasaukums, arī viss valdības ceļš ir gājis cauri krīzēm, šī ir valdības... valdība ir bijusi tikai krīzēs.

No kļūdām diemžēl mēs neesam diži mācījušies (sākot jau no kovida laika). Un tā galvenā kļūda varētu būt komunikācija - komunikācija gan ar parlamentu, gan ar pilsoņiem, ar tautu. Šobrīd ir ļoti daudz jautājumu, ir pilnīgi saprotams, ka šādās situācijās ir ļoti, ļoti daudz jautājumu.

Kā jau es teicu, es nesaku, ka viss ir slikti. Mums ir izglītības ministre, kas ļoti labi performē, un, lai nebūtu tā, ka es slavēju tikai savas partijas ministrus, - sākoties jaunajai krīzei 24. februārī, ārlietu ministrs tiešām labi performē, apsveicami, ar plus zīmi.

Tomēr tas, ko es vēlētos teikt saistībā ar komunikāciju (žēl, ka iekšlietu ministres vairs nav šeit, tāpēc es to veltīšu Šteina kungam kā parlamentārajam sekretāram), - sākot jau no Baltkrievijas robežas krīzes, robežu jautājums - procesā, civilās aizsardzības plāns - procesā... mēs esam. Jau 22. diena pēc kara sākšanās. Viss ir procesā.

Tā vietā mums ir divas jaunas darba grupas, jauns OVG, tomēr komunikācija - vienīgā, kas ir iznākusi -, ir tā, ka tomēr pašvaldības ir vainīgas, kaut gan komandcentrs ir Iekšlietu ministrijā. Tas ir vienīgais mans pārmetums.

Un saistībā ar pašvaldībām. Ņemot vērā 24. februāra notikumus, man šķiet, ka no šīs tribīnes ir jābūt skaidram vēstījumam un skaidram vēstījumam jānāk arī no Ministru kabineta... skaidram vēstījumam jānāk arī no jums visiem, kolēģi deputāti. Tuvojas 9. maijs. Šobrīd, kad Ukrainā tiek bombardētas civilās mājas, mirst civiliedzīvotāji, tiek bombardēti teātri, kur zem drupām atrodas vismaz 500 cilvēku, mēs nedrīkstam - mēs nedrīkstam! - ļaut okupāciju slavinošus pasākumus Latvijā. Es aicinu no šīs tribīnes - visiem pašvaldību vadītājiem pieņemt lēmumu un neļaut 9. maijā okupāciju slavinošus pasākumus!

Tātad rezumējot: uzņemties - varbūt premjeram - lielāku koordināciju tieši migrācijas politikā, jo acīmredzot komunikācijas un koordinācijas Iekšlietu ministrijā nav, un pašvaldībām - neļaut 9. maija pasākumus.

Kolēģi, mums Saeimā ir viena tāda lieta, ko mēs praktiski varam izdarīt, lai palīdzētu ukraiņiem. Lietuva un Igaunija (Igaunija - pagājušajā nedēļā, Lietuva - šodien) iznāca ar paziņojumiem... no saviem parlamentiem... ar lūgumu Apvienoto Nāciju Organizācijai slēgt gaisa telpu virs humanitārajiem koridoriem Ukrainā. Tas nav tikai NATO... darbs. Galvenā humanitārā organizācija pasaulē ir Apvienoto Nāciju Organizācija. Tas, ka mēs piesaucam NATO... Labi, ukraiņi grib NATO, tā ir viņu izvēle, bet Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstīm, visai pasaulei būtu jāapvienojas un jānovērš šī humanitārā krīze.

Es ceru, ka vistuvākajā laikā, varbūt nākamnedēļ, mēs šādu paziņojumu jau no parlamenta virzīsim. (Aplausi.)

Un pēdējais. Sveiciens Pimenova kungam. Es aicinu jūs izlasīt jūsu zvērestu. Tur ir runāts par vienu valsts valodu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viesturam Liepkalnam.

V. Liepkalns (AP!).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienītās deputātes un godātie deputāti! Vērtējot Krišjāņa Kariņa valdības aizvadīto gadu, jāteic, ka lielā mērā tas ir bijis veiksmīgs.

Valdības darba kārtībā bijusi virkne izaicinājumu, kurus radījusi gan Covid-19 pandēmija, gan Baltkrievijas autoritārā līdera Lukašenko izraisītā migrantu krīze. Tos pavadījis arī energoresursu cenu kāpums. Vienlaikus valdība ir bijusi spējīga veikt mūsu valsts turpmākai attīstībai nozīmīgas reformas.

Nenoliedzami - opozīcijas kritika ir bijusi skarba un reizēm ne bez pamata, taču tāds ir opozīcijas deputātu darbs - kritizēt, jo valdība nevienā brīdī nedrīkst ieslīgt pašapmierinātības... tīklā. Spēja kritiski paskatīties un izvērtēt savu darbu ir jebkura uz attīstību vērsta cilvēka, organizācijas un politiskās partijas būtiska kvalitāte.

Kā jau minēju, 2021. gads, līdzīgi kā 2020. gads, ir aizvadīts Covid-19 izraisītās pandēmijas ietekmē. Tā savas korekcijas ieviesa gan iedzīvotāju ikdienas dzīvē, gan arī uzņēmējdarbībā un tās attīstībā. Atsevišķām nozarēm valsts atbalsts bija pat izdzīvošanas jautājums, un premjera Krišjāņa Kariņa valdība šeit patiešām paveica lielu darbu. Taču diemžēl laikā, kad mūsu galvenajam mērķim būtu bijis jābūt mūsu tautsaimniecības konkurētspējas, produktivitātes un investīciju apjoma paaugstināšanai, Ukrainu, tās tautu un starptautisko sabiedrību šokēja okupantu armijas nežēlīgais un asiņainais iebrukums.

Šobrīd - vēl vairāk nekā jebkad iepriekš - mums ir nepieciešams ieturēt nelokāmu pozīciju attiecībā pret Krieviju un tai piemērotajām sankcijām, reizē apzinoties, ka arī mūsu valsts var tikt ievesta ekonomiskajā recesijā. Ar to es gribu teikt, ka brīvībai un neatkarībai ir arī sava cena. Esmu pārliecināts, ka labāk to ir maksāt ar eiro, nevis tā, kā to patlaban dara ukraiņi.

Sankciju ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību izjūtam jau šodien. Ceļu būves uzņēmumi teju katru dienu brīdina par nespēju uzsākt ceļu atjaunošanas darbu sezonu, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas - bitumenu, gāzi, degvielu - par līgumā, tāmēs norādītajām cenām vairs nav iespējams iegādāties. Arī virkne lielo būvniecības projektu - kā privātajā sektorā, tā arī valsts un pašvaldību pasūtījumos - cits pēc cita tiek iesaldēti, jo sadārdzinājums un resursu trūkums to visu vienkārši padara par nepaceļamu.

Lauksaimniekiem tūlīt sāksies sējas laiks, bet minerālmēslu piegādes ķēdes ir apdraudētas. Laikā, kad Ukrainas graudu lauki ir ugunīs, mūsu lauksaimniecības produkcijas izlaides efektivitāte arī ir zem liela riska.

Taču piegādes ķēdes nav vienīgais izaicinājums. Mums nav pamata būt arī optimistiem attiecībā uz ārvalstu investīciju apjomu tuvākā gada laikā. Lai arī mēs esam Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts, investoru acīs skepse par investīciju drošību mūsu reģionā saglabāsies ļoti augsta.

Vēlos arī norādīt uz premjera ziņojumā pausto par Latvijas tautsaimniecību. Liela daļa rādītāju diemžēl ir stagnējuši un ir bez būtiskiem uzlabojumiem. Biznesa augstskolas veiktā aptauja par uzņēmēju garastāvokli arī iezīmē ļoti skaudru ainu: 48 procenti Latvijas uzņēmēju Latvijas uzņēmējdarbības vidi raksturo kā sliktu. Šie dati skaidri apliecina fundamentālu plaisu starp valsts pārvaldi un uzņēmējiem, savstarpējas uzticēšanās trūkumu. Simboliski šo man norādīja kāds nesen satikts uzņēmējs, kurš tā arī pateica - šķiet, mēs esam aizmirsuši sarunāties un veidot dialogu.

Godātie kolēģi! Ņemot vērā visu iepriekš minēto, es aicinu katru no mums apzināties esošos un turpmākos izaicinājumus Latvijas tautsaimniecībai. Arī valdībai jau šodien jāsāk darbs pie nākamās ekonomiskās krīzes seku mazināšanas plāna izstrādes.

Mums ir nepieciešams arī savstarpējo attiecību restarts, jauns dialogs - gan no nozaru puses, gan no politikas īstenotājiem -, lai veicinātu aktīvu vietējā kapitāla investīciju veikšanu.

Mums ir jāspēj rast risinājumu, lai atvieglotu birokrātisko slogu. Mums ir jāturpina uzlabot nodokļu politiku. Mums ir jāspēj uzņēmējiem palīdzēt, lai tie pārorientētos no Baltkrievijas un Krievijas tirgiem, kā arī jāveic daudzi citi uzņēmējdarbības vidi uzlabojoši pasākumi.

Protams, uzņēmēji pieraduši strādāt arī mainīgos tirgus apstākļos. Un arī šoreiz var nešaubīgi teikt, ka piegāžu ķēdes tiks pārplānotas, uzņēmēji turpinās attīstīties. Taču krietni lielāks efekts būs, ja beidzot sāksim spēlēt vienā komandā. Tam ir jābūt vienai no šīs valdības galvenajām prioritātēm.

Godātie kolēģi, liels paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam - paziņojumam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Tūlīt sanāksme būs Deputātu grupai reto slimību pacientu atbalstam. Klātienē. Tā notiks Sarkanajā zālē. Attālināti jūs varat pieslēgties izsūtītajam linkam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam - paziņojumam.

A. Kiršteins (NA).

Godājamie kolēģi - tie, kas grib uzklausīt Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojumu par Krievijas-Ukrainas konfliktu atbalstošo pilsoņu finanšu līdzekļu iesaldēšanu! Sākas komisijas sēde... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēde - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Inesei Voikai - reģistrācijas rezultātiem.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Iveta Benhena-Bēkena, Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Andrejs Judins, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Armands Krauze, Janīna Kursīte, Linda Medne, Juris Pūce, Inguna Rībena, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Edgars Tavars, Edmunds Teirumnieks, Vita Anda Tērauda, Jānis Urbanovičs un Viktors Valainis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē.

Darba kārtībā - sadaļa “Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi”.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību.

Pēc pārtraukuma turpinām debates par Ministru prezidenta ziņojumu.

Vārds deputātam Mārim Možvillo.

Runātājs ir lūdzis apvienot debašu laikus. Lūdzu apvienot debašu laikus.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, kolēģi! Šis gads...

Sēdes vadītāja. Paga, vienu mirklīti! Lūdzu apvienot debašu laikus.

M. Možvillo. Ir, ja?

Sēdes vadītāja. Paldies.

M. Možvillo. Paldies.

Šis laiks valstij nav bijis no vieglākajiem. Nākas konstatēt, ka valsts pārvalde un arī mēs, Saeima, spējam koncentrēties tikai vienam darbam un vienai problēmai. Šajā gadījumā tā problēma ir tas, kas notika 24. februārī, kad pasaule pamodās citā realitātē. Pamodās citā realitātē, un pēkšņi mūsu iekšējās problēmas pazūd kā nebijušas.

Es saprotu Ukrainu, es saprotu Ukrainas cilvēku ciešanas. Es pilnībā esmu pret karu kā tādu, kā veidu, kā risināt problēmas. Taču mums ir svarīgi arī pie sevis, savās mājās, darīt visu, lai šajā situācijā iedzīvotāji būtu vienoti un nebūtu problēmas pašiem... iekšienē; lai nebūtu mums piektās kolonnas, kas sagaidītu svešos tankus ar ziediem gadījumā, ja tādi te būtu.

Nākas atzīt, ka tauta šajos divos gados... kopš slavenās kovidkrīzes ir sašķelta - sašķelta pēc pazīmēm... Tas nebūt nav pieņemami normālā sabiedrībā.

Manuprāt, ir jāņem vērā Ministru prezidenta aicinājums apvienot spēkus, pievērst uzmanību visam, kas notiek valstī, kas notiek pasaulē, taču es uzsveru vēlreiz: mums ir svarīgi saprast, kas notiek pie mums pašiem.

Šobrīd joprojām apmēram 60 tūkstoši cilvēku ir nostādīti ne tanī labākajā situācijā: viņi joprojām nevar strādāt savā profesijā, nevar gūt ienākumus un nevar cerēt uz kādu nākotni, jo šobrīd tas viņiem ir liegts tā dēļ, ka viņi nav izpildījuši noteikumus, kuri saistīti ar QR koda iegūšanu.

Esmu neskaitāmas reizes aicinājis, arī tad, kad karš sākās: lūdzu, atceliet visus ierobežojumus, jo tie šobrīd nav pamatoti! Atļausim saviem iedzīvotājiem sakārtot dzīvi, atgriezties darbā un pārtrauksim viņus dalīt! Pārtraukt dalīt! Diemžēl neesmu atradis dzirdīgas ausis; vienmēr beidzas ar to, ka visi priekšlikumi - gan mani, gan kolēģu - tiek noraidīti un iemesti miskastē.

Man ir tas pozitīvais, kā lai saka... rezultāts... tādā ziņā, ka es esmu iepazinis abas puses - savulaik esmu bijis valdības pusē, šobrīd esmu otrā pusē. Man ļoti gribētos ticēt, ka ir kas mainījies kopš tā brīža, kad mūs palūdza aiziet no valdības, un ka šī attieksme pret opozīcijas priekšlikumiem ir mainījusies, lai gan to neredz ikdienā.

Joprojām visi opozīcijas priekšlikumi tiek noraidīti. Un tad tie ar apbrīnojamu regularitāti atgriežas, proti, divu nedēļu laikā atgriežas Saeimas darba kārtībā, tikai - nu jau kā pozīcijas piedāvāti.

Par tīri tehniskām lietām, kas šobrīd notiek. Mēs pieņemam likumus bēgļu atbalstam, ļaujam viņiem atvieglotā kārtībā iegūt darbu, pajumti, iztikas līdzekļus, bet aizmirstam par savējiem. Es vēlreiz atgādinu - mēs aizmirstam par saviem cilvēkiem!

Es aicinu arī Ministru prezidentu pievērst uzmanību šim jautājumam un jau tuvākajā Ministru kabineta sēdē... negaidīt 1. aprīli, bet visus šos ierobežojumus atcelt jau pirmajā tuvākajā Ministru kabineta sēdē. Jo ilgāk šī problēma vilksies, jo smagākas sekas mēs izjutīsim vēlāk. Šis nav laiks ierēdņu spēlēm, šis ir laiks ātrai rīcībai. Nevis gaidīt kaut kādus mistiskus skaitļus, bet rīkoties tagad, tūlīt.

Par valsti un valstisko rīcību. Šobrīd mēs esam ierauti karā, un, manuprāt, šobrīd būtu jāatliek malā lietas, kas ir mazsvarīgas, - kaut vai zaļā kursa ieviešana, kaut viss pārējais. Mēs runājam liekulīgi par zaļo kursu, ja paši nēsājam lupatiņas, kuras pēc izmešanas piesārņo dabu stipri vairāk nekā labi aprīkots un samērā jauns auto ar izmešiem.

Tāpat mēģinājums lauksaimniecību iegrožot ar šo zaļo kursu ir, manuprāt, noziedzīgs darījums, jo Latvija ir valsts, kas ražo pārtiku; mēs apzināti bremzējam šo attīstību, akli sekodami ierēdņu vingrinājumiem.

Kolēģi! Es aicinu ļoti nopietni pievērsties šīm problēmām, kas ir tagad, atbrīvot iedzīvotājus no šī sloga, ko mēs esam uzlikuši.

Es aicinu Ministru prezidentu pievērst tam maksimālu uzmanību un rīkoties tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Karu nedrīkst izmantot kā aizsegu savu kļūdu un neizdarību piesegšanai.

Ir ļoti labi, ka viss Ministru kabinets strādā tandēmā, palīdzot bēgļiem, sniedzot tiem atbalstu. Taču es gribētu atgādināt, ka arī mūsu valstī ir cilvēki, kuriem ir vajadzīga palīdzība, kuri vēl nav pametuši mūsu valsti. Tāpēc es runāšu tieši par mūsu valsts cilvēkiem.

Valdība ir strādājusi, klupdama krizdama, nespēdama pieņemt lēmumus, atlikdama to pieņemšanu, vilcinādamās un kavēdamās ar atbalsta sniegšanu tiem cilvēkiem, kuriem pati ir aizliegusi strādāt, liegusi iespēju strādāt. Un tagad... Tiek runāts par cilvēku vienotību Ukrainas kara jautājumā, bet es gribu atgādināt, ka mūsu valdība cilvēkus pakļāva nežēlīgai diskriminācijai divu gadu garumā, piespiežot viņus pieņemt lēmumus, kurus viņi paši brīvprātīgi nekad nepieņemtu. Proti, šobrīd es runāju par vakcināciju. Valdība darīja visu iespējamo, lai sanaidotu mūsu valsts cilvēkus, sašķeltu un polarizētu sabiedrību. Un tajā pašā laikā ar smīnu un neiecietību izturējās pret tiem cilvēkiem, kuri palika nelokāmi savā pārliecībā. (Starpsauciens.)

Sašķelt un sanaidot centās arī seniorus, piedāvājot 20 eiro pabalstu - kā elektroenerģijas, apkures, gāzes un pārtikas sadārdzināšanās kompensāciju - tikai vakcinētajiem. Vienīgi opozīcijas spiediena dēļ bija spiesti tos 20 eiro piešķirt arī nevakcinētajiem senioriem. Un vēl joprojām nav plāna, kā palīdzēt senioriem, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem; kā pārvarēt straujo cenu kāpumu ne tikai elektrībai un apkurei, bet arī pārtikai un degvielai. Un pat netiek diskutēts, piemēram, par pensijas divreizēju indeksāciju, kas būtu tiešām patiesas rūpes par mūsu senioriem, nevis tikai tukši vārdi.

Samazināt akcīzes nodokli degvielai un pievienotās vērtības nodokli - tie būtu mehānismi, kā palīdzēt savas valsts iedzīvotājiem. Šis ir tas laiks, kad ir jāpārtrauc izģērbt mūsu uzņēmējus un mūsu tautu, bet jānāk palīgā, kā to šobrīd dara citas valstis - Polija, Vācija, Francija.

Mūsu valstī 62 tūkstošiem cilvēku tika liegta iespēja strādāt. Kurā valstī vēl tiek liegts cilvēkiem pelnīt sev iztiku, pabarot savu ģimeni?!

Satversmes 106. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.”

Tas ir Satversmes pārkāpums. Un tas ir tikai laika jautājums, lai tas tiktu atzīts.

Arī cilvēkiem, kuri strādā attālināti, - pat viņiem tika liegta iespēja strādāt. Tad jājautā - par kādiem zinātnē balstītiem faktiem mēs vispār varam runāt?!

Satversme tika pārkāpta arī, nosakot lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos. Uzņēmēji cieta ievērojamus zaudējumus valdības neprofesionālās darbības dēļ, taču valdība, visticamāk, tos nekad viņiem nekompensēs.

Daudzas nozares strādā ar lielākiem vai mazākiem ierobežojumiem visu šo laiku (piemēram, atsevišķi ēdināšanas uzņēmumi piedzīvo apgrozījuma kritumu pat līdz 60 procentiem), bet atbalsts ir jāgaida mēnešiem ilgi. Strauji pieaug gāzes un elektrības izmaksas. Un neskaidrība par nākotni tikai pieaug, nevis mazinās.

Taču, klausoties to, kas izskan no šīs tribīnes, rodas tāda sajūta, ka dzīvojam tādā veiksmīgā... laimes zemē.

Man jāsaka, valdībai nepietiek drosmes un kompetences atrisināt jautājumus tā, lai sabiedrībai rastos uzticēšanās. Cilvēki ir iedzīti stresā, neziņā un depresijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Mičerevskim.

M. Mičerevskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Es skatos - tas, par ko mēs šodien runājam, ir Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto. Un man šķiet, ka tas bija ļoti labs ziņojums. Pats svarīgākais, ko es tur dzirdēju: draugi, būs labi! Un tiešām tā tas arī būs.

Bet - mums visiem ir jādara tā, lai mums būtu labi, lai Ukrainā būtu labi. Taču tas, ko mēs šobrīd darām... Ir pagājušas jau četras stundas, un tiek runāts tā, it kā šeit kādam nebūtu pieejas pie interneta... šeit kāds ikdienā atrodas Omskā vai Kemerovā...

Kāpēc notiek šīs sarunas - ko mēs katrs esam darījuši, kas ir jādara? Tas, man liekas, ir pilnīgi lieki. Mēs visi zinām, kādas ir problēmas un ko mēs esam vai neesam darījuši.

Itālijā oligarhiem tiek atņemtas jahtas. Lietuva un Igaunija tikko pieņēma aicinājumu aizvērt debesis Ukrainā. Ar ko mēs šeit nodarbojamies? Mēs vienkārši runājam.

Un tāpēc... es zinu, ka manai mātei droši vien nepatiks, bet... ir tāda gandrīz vai formula... sena, indoeiropiešu, kurā ir divi vārdi tikai - pietiks dirst!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Nu man tomēr jāteic, ka šeit ir Saeimas sēde, Mičerevska kungs. Un aicinu izvēlēties leksiku. (Starpsauciens.) Domāju, ka jūsu mātei tiešām tas nepatiks. (Smiekli. Aplausi.)

Tālāk. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Kariņa kungs! Jūs teicāt ļoti daudz ļoti pareizu vārdu, bet kāpēc sanāk tā, ka tikai krīzes laikā mēs atceramies par vienotību.

Es atceros, ka 1991. gada janvārī toreizējais līderis Anatolijs Gorbunovs arī sasauca sabiedrisko organizāciju pārstāvjus un runāja par ļoti pareizām lietām - vienotību, savstarpēju ieklausīšanos, līdzdalību, visu interešu ievērošanu. Krīze pārgāja, un par visu tika aizmirsts.

Šī krīze ir uz palikšanu, uz ilgiem gadiem. Vienotība mums būs vajadzīga arī turpmāk. Ja jūs patiešām esat ieinteresēts ne tikai sludināt lozungus par vienotību... bet kā panākt kaut ko arī praksē, tad neklausiet diletantus.

Mēs arī šodien šeit dzirdējām visādas runas no cilvēkiem, kas vienkārši nesaprot atšķirību starp asimilāciju un integrāciju. Kiršteina kungam es neko neteikšu, tas ir bezcerīgi, bet, Budriķa kungs, jūs esat ļoti aktīvs Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Gods kam gods. Lūdzu, izlasiet reiz Eiropas Padomes pamatdokumentus, lai patiešām nerunātu tādas lietas, ka viena valsts valoda nozīmē to, ka visai izglītībai jābūt valsts valodā. Izlasiet, un pēc tam labprāt par to parunāsim.

Ļoti konkrēts jautājums. Kolēģi, vairākkārt tieši no šīs tribīnes esmu jums teicis, ka spēcīgi mediji, mediji, kas var uzrunāt krieviski runājošos, ir ne tikai taisnīguma, cilvēktiesību, bet, pirmkārt, drošības jautājums. Es brīdināju jūs, ka politika, kas vērsta uz to, lai iznīdētu Latvijā veidoto saturu krievu valodā, ir bīstama Latvijas drošībai un ir tikai Krievijas propagandas interesēs, bet jūs turpinājāt to politiku, un tagad mēs redzam rezultātu. Nē, man nav nekādu ilūziju. Latvijā, vienalga, būtu Putina piekritēji, bet, ja mēs būtu gudrāki, viņu būtu daudz mazāk. Mēs paši saražojam un vairojam šos cilvēkus... ar pašu rokām.

Patiešām, kas šobrīd palicis mūsu Latvijas informatīvajā telpā? Ko var skatīties cilvēki, kas dod priekšroku informācijas patēriņam krievu valodā? Ir LTV7. Kolēģi, atgādināšu - bija paredzēts, ka arī tie daži raidījumi, kas LTV7 palika krievu valodā, tiks likvidēti ar pagājušā gada 1. septembri. Tikai pateicoties mūsu iniciatīvai, tie raidījumi tika saglabāti.

Mēs plātāmies ar jauno multimediālo studiju LSM krievu valodā, bet, piedodiet, tā ir organizēta, tikai pateicoties tam, ka briti deva naudu un faktiski piespieda mūs to darīt. Mūsu britu kolēģi saprot, cik svarīga ir komunikācija ar mazākumtautībām viņu dzimtajā valodā, un mēs tad beidzot piekrītam paņemt šo naudu. Bet bez studijas ir vajadzīgs arī saturs.

Kariņa kungs, jāatzīst, ka jūsu komunikācija ir pilnīgi izgāzusies - ne jums, ne jūsu ministriem, ne cilvēkiem, kam ir ietekme jūsu valdībā... viņiem nav ne jausmas, kā var komunicēt ar šiem cilvēkiem. Mēs to zinām, un mēs jums labprāt palīdzēsim. Mums nevajag, lai jūs mūs slavētu par kaut kādu mūsu nostāju. Tā ir ne jau tāpēc, lai jūs mūs slavētu, mēs tiešām tā domājam, un mēs zinām, kā uzrunāt šos cilvēkus - gan satura ziņā, gan arī formas ziņā.

Bet, kamēr jūs vilksiet sarkanās līnijas, kamēr jūs būsiet gatavs strādāt ar homofobiem, ksenofobiem, populistiem, ar jebko, izņemot tā saucamos krievus, Latvijas drošība tiks apdraudēta.

Mēs jums palīdzēsim. Jautājums ir par to, vai jūs esat gatavs pieņemt šo palīdzību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Paldies par doto vārdu. Tā kā Budriķa kunga patētiskais pārmetums par deputāta svinīgā solījuma nepildīšanu tika adresēts tieši man, es arī atbildēšu.

Latviešu valodas valsts statuss nav šķērslis vispārējās izglītības mazākumtautību programmu īstenošanai mazākumtautību valodās. Nekur likumos šāda aizlieguma nav, nav šādas nostājas arī Satversmē.

1995. gadā Latvija parakstīja Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un 2005. gadā to ratificēja. Ratifikācijas likumā izdarītās deklarācijas un atrunas neattiecas uz konvencijas 14. panta otrās daļas normu, Budriķa kungs, - normu par to, ka valsts (citēju): “[..] apņemas, ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt savu iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo nacionālo minoritāšu personas.” Latvija ratificēja konvenciju. Tas nozīmē, ka konvencija nav pretrunā ar Latvijas Satversmi. Bērnu mācības mazākumtautību valodās Latvijā nav pretrunā ar Satversmi.

Tiem koalīcijā, kas “labsirdīgi” vēlas izskaust krievu mācībvalodu skolās, lai mazinātu sabiedrības sašķeltības risku, saku, ka Eiropas Padomes konvencija tika izstrādāta tieši tādēļ, lai mazinātu šos riskus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.

A. Muižniece (izglītības un zinātnes ministre).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Par Izglītības un zinātnes ministrijas darbiem ir runāts gana daudz, gan apspriežot šī gada budžetu, gan premjerministra kungs ir iezīmējis tos galvenos virzienus, gan es pati, šķiet, pietiekami regulāri piedalos, kur iespējams... parlamenta komisiju sēdēs, informējot deputātus par to, ko darām, ko esam iecerējuši darīt un kādēļ.

Šodien es vēlos reflektēt uz iecerēto attiecībā uz valsts valodu izglītībā. Mēs ļoti ilgi esam maldījušies caur valodu un, jāsaka, caur tādām latviešiem raksturīgām naivām cerībām par cittautiešu integrēšanos, integrēšanas izdošanos caur sportu, kultūru, pašiem sev nereti stāstot, ka tās ir jomas, kuras nevajag jaukt ar politiku. Maldījušies ne tāpēc, ka mēs, latvieši, būtu mazāk gudri kā citas valstis, bet, es domāju, tikai tādēļ, ka esam pārāk labticīgi un, iespējams, ne vienmēr pietiekami drosmīgi līdz šim esam spējuši rīkoties.

Notikumi Ukrainā beidzot ir atvēruši acis ne tikai mums, bet arī vecajai Eiropai, arī pasaulei, kuras smaidīdamas nereti dejojušas valsi ar agresoriem, ka nekāda draudzīga līdzāspastāvēšana nav un, visticamāk, arī nebūs iespējama tuvākajā laikā.

Nekādi nav iespējams piekrist Pimenova kunga paustajam, ka pāreja uz mācībām vienīgajā valsts valodā, proti, latviešu valodā, tiek pieteikta tīšuprāt tagad, kad Krievija ir demoralizēta. Nē, augsti godājamie deputāti, tas ir viens no daudzajiem līdz šim nepadarītajiem mājasdarbiem, un ir pēdējais laiks, ja vien negribam dzirdēt līdzīgas frāzes, ko atsevišķas kaimiņvalsts amatpersonas ir paudušas attiecībā uz Ukrainu, par to, ka Ukrainai nekad īsti nav bijis savas valodas, ka tā nemaz nav īsti bijusi atsevišķa valsts. Tas tikai apliecina, ka šādi turpināt sabiedrības, tai skaitā bērnu, dalīšanu pēc valodas mēs vienkārši nevaram atļauties, jo drīz vien varam nonākt līdzīgā situācijā, ko, es ticu, mēs neviens negribam.

Taču kā to izdarīt, kā saliedēt caur izglītību, tas ir pamatots jautājums. Ir divas pieejas.

Var turpināt ceļu caur naidu, caur nicinājumu, caur nereti īstenoto pieeju - čemodāns, stacija, dzimtene... jau no rītdienas... šādi var, bet šādi varēja darīt deviņdesmitajos, tomēr valsts nekad nedrīkst aizmirst arī savu atbildību par sekām, ko nes iepriekš pieņemtie lēmumi vai nepadarītais, un, veicot labojumus pašu neizlēmībai pirms 30 gadiem, šobrīd mēs nedrīkstam vēl vairāk pretnostatīt šeit, Latvijā, dzīvojošos citu pret citu.

Mēs esam izvēlējušies citu pieeju. Pakāpeniski, jā, dodot gadu laika pietiekami sagatavot pedagogus, papildināt viņu profesionālās un valodas zināšanu kompetences, kā arī mācību satura koriģēšanai. Šobrīd ir ļoti labi priekšnosacījumi, lai pārietu uz mācībām valsts valodā, jo jau divus gadus skolēniem pirmsskolās visas nodarbības notiek valsts valodā. Tie ir pakāpeniski soļi, sākot ar 1., 7., iespējams, arī 4. klašu skolēniem, kas savukārt ļaus paātrināt šo iecerēto sešu gadu periodu uz trīs gadiem.

Vienlaikus es varu apliecināt, ka mēs joprojām saglabāsim iespēju apgūt, uzturēt ģimenes valodu tajās izglītības iestādēs, kurās ir pietiekams kopums bērnu ar citu ģimenes valodu, moduļu veidā, bet izglītība visiem bērniem Latvijā būs pilnīgi vienāda - valsts valodā.

Tikai šādi, manuprāt, mēs varam iegūt sabiedrību, kas, dzīvojot Latvijā, runā vienā valsts valodā, mīl un ciena valsti, kurā tā dzīvo. Un šis ir īstais brīdis beigt dalīt bērnus Latvijā pēc tā, kādā valodā viņi runā savā ģimenē, un pēc tā, kādā izglītības iestādē viņi mācās.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ērikam Pucenam.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Šodien pie mums ciemos uz Saeimu ir atnākuši Ministru kabineta pārstāvji un ziņo, kas ir paveikts gan gada laikā, gan četru gadu laikā. Un katrs slavina sevi, kā māk. Varbūt kādam arī nevajadzēja sevi slavināt un teikt, kas ir izdarīts.

Es nedaudz gribētu pieskarties lauksaimniecības politikai. Ir noslēdzies plānošanas periods. Mēs esam dzirdējuši, cik daudz papildu naudas saņemsim, bet Eiropas Savienības mērogā mēs joprojām būsim lejasgalā. Mums tālu priekšā būs gan Igaunija, gan Lietuva, un Latvijas tomāti joprojām maksās dārgāk nekā Nīderlandes tomāti, jo Nīderlandei atbalsts ir daudz lielāks.

Ministra kungs nedaudz pieskārās arī bioloģiskajai lauksaimniecībai, kur runāja, cik daudz ir izdarīts un kādi atbalsti tiks saņemti. Jā, atbalsta programmas ir sakārtotas, bet šie nosacījumi ir tik sarežģīti, ka bieži vien bioloģiskie saimnieki nevar nemaz tos izpildīt. Gribu minēt tikai dažus piemērus. Bioloģiskā biškopība. Samazinājums uz vienu saimi ir 25 procenti, pretēji tam, ko mums grib noteikt Eiropas Savienība. Bioloģisko... liellopu audzētāju asociācija arī sāk saprast, ka bioloģiskie liellopi Latvijā nav prioritāte. Esmu vairākkārt gājis uz ministriju un runājis, ka šī nozare Latvijā beigs pastāvēt, jo mums ir stingri jāievēro Eiropas Savienības zaļais kurss.

Arvien biežāk es saņemu zvanus, ka tiek slēgtas mazās lauku saimniecības, kur cilvēki nodarbojās ar piena lopkopību, jo saimniekošanas izmaksas ir drastiski augušas. Mēģinot rast risinājumus, cilvēki ir pārgājuši uz graudu ražošanu, bet, saprotot, ka šogad minerālmēslu cenas jau vairākkārt kāpušas, arī šī nozare... kuri ir pārorientējušies uz graudiem... tiks iznīcināta.

Beigās mēs nonākam pie tā, ka uzvarētāji un ieguvēji būs lielās saimniecības, bet, protams, arī šīm saimniecībām ir ļoti lielas problēmas, jo to biznesa plānos nav bijis tāds izmaksu kāpums.

Ir arī labas lietas izdarītas, arī pēdējā laikā. Tas ir atbalsts, kur var pieteikties avansa maksājumiem, avansā var arī izņemt akcizēto degvielu. Tas samērā... atvieglos zemniekiem, lai apsētu, bet tas nerisina lielo problēmu. Es aicinu mūs, deputātus, daudz vairāk iesaistīties.

Pirmajā rindā sēž Jānis Cielēns, kurš ir Saeimas deputātu grupas mazo un vidējo lauksaimnieku atbalstam vadītājs. Viņš vairāku gadu laikā ir spējis sasaukt divas komisijas sēdes. Jāni, varbūt tev nemaz nevajadzēja vadīt šo grupu?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi, mēs esam vienojušies, ka mēs šajā zālē sēžam maskās. Es aicinu visus Saeimas deputātus to ievērot.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Visiem patīk runāt par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību, bet nez kāpēc neviens necitē otru likumu - par šo konvenciju -, ko 1995. gada 1. februārī pieņēma Saeima. Sevišķi Cileviča kungam es nolasīšu, kurš te gudri runāja: “Personas, kas nav Latvijas [..] pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālajai minoritātei Konvencijas izpratnē atbilstoši attiecīgajā Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai [..].”

Tātad, pirmkārt, tie nav nekādi minoritāšu pārstāvji. Šeit ir arī teikts (likuma 3. pants): “Latvijas Republika paziņo, ka Konvencijas 10. panta otro daļu tā uzskata par saistošu, ciktāl tā nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi [..].” Un 4. pantā ir teikts: “Konvencijas 11. panta trešo daļu tā uzskata par saistošu, ciktāl tā nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi [..].”

Tātad 3. pants ir par citas valodas izmantošanu saistībā ar varas iestādēm un 11. - runā par valodas vietvārdiem, topogrāfiskajiem apzīmējumiem, paziņojumiem un tā tālāk. Tātad pirmām kārtām vajag atsaukties uz šo - nepilsoņi nav un... nepieder nacionālajai minoritātei. Tas ir pieņemts Saeimas likumā.

Otrkārt, ja mēs atsaucamies uz konvenciju, tad nez kāpēc tiek aizmirsts tas pants, kurā ir teikts, ka šādos gadījumos valstij nav obligāti jāfinansē izglītība. Valsts to var darīt brīvprātīgi, bet tai nav pienākuma to darīt. Līdz ar to es domāju, ka Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai bērnudārzos, kur mācās ļoti daudz nepilsoņu bērnu, ir jāievieš izglītība latviešu valodā un tikai. Bet Latvijā bija strīdi, ka ukraiņu bērni, lūk, iešot krievu skolās, nevis ukraiņu, Tā ka ar to ir jāizbeidz.

Un pēdējais. Premjerministra kungs, varbūt jūs varat pateikt mūsu dārgajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, lai izdod rīkojumu visās pašvaldībās obligāti izkārt Ukrainas karogu, jo ļoti daudzās tas nav izlikts. Sevišķi Latgalē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.

R. Ločmele (SASKAŅA).

Labdien, cienījamais Ministru prezidenta kungs! Liels paldies par jūsu šodienas uzrunu. Īpaši no jūsu uzrunas vēlos akcentēt vārdus, ka demokrātija ir spēks. Tieši demokrātija ir tā, kas būs pretstats autokrātijai, jebkuram diktatūras mēģinājumam.

Mums Latvijā ir nepieciešama vienota nācija, nevis etniska - vienota, kura balstīsies uz eiropeiskām un demokrātiskām vērtībām. Tātad vienota, eiropeiska un demokrātiska nācija.

Kas attiecas uz mūsu pienākumiem, uz parlamenta pienākumiem, kurš ir atbildīgs arī par valdības sastāvu, valdības darbu un valdības darba kvalitāti. Pašlaik ir karš, un tas nozīmē, ka tieši krīzes vadība kļūs par vienīgo vadības iespēju,

Bet ir jautājums: vai mēs esam izanalizējuši visas kļūdas, kas mums ir bijušas pēdējos divus gadus, kad mēs mēģinājām realizēt krīzes vadību pandēmijas laikā?

Es vairākas reizes no šīs tribīnes aicināju (kad mēs karojām ar pandēmiju, ar kovidu) veidot plašāku koalīciju, iesaistīt opozīciju darbā cīņai ar kovidu. Manuprāt, pašlaik ir laiks, kad tas beidzot būtu īstenojams, mums ir jāsadarbojas nevis vārdos, bet reāli. Vēlreiz - opozīcijai ir ļoti plašs vēlētāju loks. Opozīcijas rokās ir ļoti plaša informācija par to, ko domā un ko dara mūsu vēlētāji šajās dienās. (Starpsauciens.) Nekur citur jūs šo informāciju nevarēsiet dabūt. (Starpsauciens.)

Tikko šajā tribīnē bija Jaunās konservatīvās partijas pārstāve, kura mūsu valstī vada izglītības un zinātnes nozari. Es cerēju, ka šis augstais amats Muižnieces kundzei sniegs plašākas iespējas pilnveidot gan sevi, gan savas profesionālās iemaņas. Diemžēl šodien... šajās vēsturiskajās dienās... viņa kāpa tribīnē, lai oponētu opozīcijas pārstāvjiem tikai vienā jautājumā. Manuprāt, tieši šodien, kad no Ukrainas pie mums brauc ģimenes ar bērniem, kuriem ir nepieciešamas gan skolas, gan skolotāji, tieši no izglītības un zinātnes ministres būtu jāizskan vārdiem un uztraukumam par to, kur mēs dabūsim skolotājus.

Jūs neinformējat mūs par to, cik daudz skolotāju pašlaik trūkst Latvijas skolās, vai ir mainījies trūkstošo skolotāju skaits... kopš pēdējiem datiem, kad trūka 1300 skolotāju, no kuriem visvairāk pieprasīti bija skolotāji tādos priekšmetos kā datorzinātne, dizains, tehnoloģijas, matemātika un latviešu valoda - latviešu valodas apmācības metodika, videomateriāli, kur katram bērnam būtu iespēja iemācīties un apgūt skolas programmu, neapmeklējot skolu.

Kur ir informācija par to, kas notiek? Vai ir kāds stratēģisks ilgtermiņa risinājums šai problēmai? Nemaz nerunājot par to, ka ilgstoši, gadiem ilgi, netiek risinātas problēmas, kas saistītas, piemēram, ar bērnu ar autiskā spektra traucējumiem izglītošanu. Saskaņā ar pēdējiem datiem pašlaik Latvijā ir nepieciešami vismaz 130 ABA terapijas un Denveras metodes speciālisti, lai nodrošinātu agrīnās intervences pakalpojumus bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Nē, tas viss paliek aiz kadra.

Vēl...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Laiks debatēm beidzies.

R. Ločmele. Es varētu apvienot?

Sēdes vadītāja. Jā, ir iespēja apvienot debašu laikus.

R. Ločmele. Jā, es apvienošu. Pēc manis uzstāsies zemkopības ministrs.

Kariņa kungs, vēlos pievērst jūsu uzmanību. Kopā ar bēgļiem no Ukrainas pie mums nonāk arī citi bēgļi - tie ir šo ukraiņu pilsoņu un ukraiņu iedzīvotāju dzīvnieki. Pašlaik ir tāda situācija, ka Latvijā patversmēs ir vairāki desmiti dzīvnieku, kuru saimnieki arī atrodas šeit, jo evakuācijas vilcieni un busi neved dzīvniekus, bet Zemkopības ministrija, Pārtikas un veterinārais dienests ir pieņēmuši... mainījuši noteikumus, kas šiem dzīvniekiem nosaka karantīnu 71 dienu, bet likums mums neļauj finansēt šīs dzīvnieku patversmes, jo normatīvi nosaka, ka to finansē pašvaldības, kuru teritorijās dzīvnieki ir izķerti. Šie dzīvnieki nav izķerti, un šī ir problēma, kura, manuprāt, bija jārisina tai pašai Zemkopības ministrijai, kuras ministrs ir no Nacionālās apvienības. Viņi saka: “Jā, trakumsērgas draudi.” Dzīvniekiem, kuriem ir starptautiskās pases? Bet, ja tādi ir, tad, lūdzu, risiniet - kur patversmes 71 dienu varētu ņemt naudu tam visam. Tas varbūt ir tāds zemāka ranga jautājums, bet tas ir ļoti reāls jautājums, kurš ir jārisina.

Un pēdējais, ko es vēlos teikt. Tā ir ļoti laba frāze “draugi, būs labi”, bet es domāju, ka labi būs tad, kad mēs tiešām būsim draugi, ne tikai šeit visi sēdošie, bet arī jebkurš cilvēks visā valstī, mūsu Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds zemkopības ministram Kasparam Gerhardam otro reizi.

K. Gerhards (zemkopības ministrs).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienītie deputāti! Kolēģi! Kā jau es teicu pirmajā uzstāšanās reizē, mēs esam paveikuši milzīgu konsultatīvo darbu ar nevalstiskajām organizācijām, valsts iestādēm, veidojot mūsu valsts lauksaimniecības politikas kopējo stratēģisko plānu. Es esmu patiešām gandarīts, ka šajās daudzajās darba grupās, gan reģionālajās, gan tematiskajās, ir piedalījušies arī Saeimas deputāti - Pucena kungs tur ir bijis, Cielēna kungs. Arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītāji vienmēr ir pievērsuši lielu uzmanību procesiem, kādi notiek lauksaimniecībā, kādi tiek sagatavoti piedāvājumi - gan Feldmana kungs, gan Nemiro kungs. Un patiešām es esmu gandarīts, ka Saeimas deputāti ir bijuši tik aktīvi un ņēmuši dalību.

Es gribētu uzsvērt dažas lietas, ko pirmajā uzstāšanās reizē varbūt detalizēti nepateicu. Kā jau minēju, nauda laukiem klāt nākusi ir būtiski - tiešmaksājumi palielināti par 44 procentiem, kopējais finansējums palielināts par 27,6 procentiem. Tas ir trešais lielākais - trešais lielākais! - palielinājums starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Lielāks nekā mūsu kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai.

To mēs esam nodrošinājuši ļoti nopietnā, smagā darbā, kopā ir strādājuši gan Zemkopības ministrija, gan Ārlietu ministrija, arī Ministru prezidents ir aktīvi iestājies šo jautājumu risināšanā, un to mums ir izdevies panākt. Tā ka viens ir absolūti droši - tiešmaksājumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir pilnīgi vienādi, bet finansējuma pieaugums mums ir pat lielāks.

Mēs ļoti labi redzam, ka Latvijas zemnieki ir konkurētspējīgi Baltijā. To pierāda tas, ka vairāk nekā trešā daļa Latvijā iegūtā piena tiek eksportēta uz kaimiņvalstīm - Lietuvu, Igauniju -, un mēs spējam veiksmīgi konkurēt.

Mēs esam ieviesuši pilnīgi jaunas lietas, kuru agrāk nebija, lai nodrošinātu atbalstu tieši mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, lai nodrošinātu godīgu šo atbalstu. Ir pieņemts lēmums par maksājumu griestiem, pārdalošais maksājums, atbalsts mazajiem lauksaimniekiem, ir speciāli iezīmēts atbalsta finansējums mazo un vidējo uzņēmumu investīcijām. Tie ir tie darbi, ko mēs esam izdarījuši, lai nodrošinātu, ka šis atbalsts būtu godīgāks.

Par pieminētajām bitēm. Tur ir par diviem miljoniem vairāk nekā iepriekš, tā informācija ir pilnīgi pārbaudāma. (Dep. Ē. Pucena starpsauciens.) Nē, nu, kā jau es sākumā atzīmēju - 48 procenti jautājumiem, kas saistīti tieši ar klimatu un vidi, un bioloģiskā lauksaimniecība ir absolūta prioritāte.

Atsaucoties uz deputātes Ločmeles minēto. Es domāju, ka mēs visi ļoti labi apzināmies... un droši vien daudzi no jums ir arī sekojuši tam, kas savulaik notika Latvijā, - par trakumsērgas iespaidu un iespējamām problēmām. Pārtikas un veterinārais dienests jau no pirmās dienas pievērsa uzmanību šīm problēmām, jo diemžēl Ukrainā trakumsērga ir pietiekami izplatīta. Mums ir jānodrošina viss, lai Latvijas iedzīvotāju veselība netiktu apdraudēta. Tāpēc informācija ir absolūti pieejama Pārtikas un veterinārajā dienestā, ir skaidri šie noteikumi, ir skaidra rīcība, noteikta karantīna. (Dep. R. Ločmeles starpsauciens.)

Diskutējot ar patversmēm, ir skaidrs, ka arī tur izturas ar izpratni pret to. Ir atsevišķi gadījumi, un tiem gan Pārtikas un veterinārais dienests, gan Zemkopības ministrija, protams, pievērsīs uzmanību - kas viņiem traucē izpildīt Latvijā spēkā esošos normatīvos aktus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Godātais Kiršteina kungs! Man ir liels prieks, ka jūs izlasījāt šo likumu, bet man ir žēl, ka jūs neizlasījāt to līdz galam, jo jūs nenocitējāt nākamo pantu, kurā teikts, ka tādas pašas tiesības, ko paredz konvencija, tiek attiecinātas arī uz nepilsoņiem, ja likums nenosaka pretējo.

Attiecībā uz nepilsoņiem. Kāds tam ir sakars ar apspriežamajiem jautājumiem? Vai jūs zināt, cik daudz nepilsoņu ir bērnudārza vecuma bērnu vidū? Vai tur sasniedz vismaz vienu procentu? Cik es zinu, tad ne - zem viena procenta. Cik daudz nepilsoņu ir skolas vecuma bērnu vidū? Vai tur būs vismaz pāris procentu? Kāds tam ir sakars? Jūs diemžēl jaucat visu vienā kaudzē. Izmantojot šo iespēju, es gribu uzsvērt, ka šodien es daudz dzirdēju par vienoto saturu vienā valodā. Ir viena valsts, kas to veiksmīgi panākusi, - tā ir mūsdienu Krievija. Viņiem patiešām ir vienots saturs, absolūti viens un tas pats visos medijos un tikai vienā valodā. Vai tas ir tas modelis, uz ko mēs aicinām? Demokrātija ir daudzveidība, dažādība. Ne tikai attiecībā uz viedokļiem, bet arī attiecībā uz valodu. Latvija ir tāda valsts, kur vēsturiski runāja ļoti daudzās valodās, - es, būdams daugavpilietis, to ļoti labi zinu. Vai tiešām mēs gribam to vienveidību, satura vienveidību, ideju vienveidību, valodu vienveidību? Kā tas sakrīt ar Eiropas Savienības pamatdomu - vienoti dažādībā?

Protams, ļoti stingri jācīnās pret pārkāpumiem šajā ziņā, jo vārda brīvībai ir savi ierobežojumi. Es tagad sociālajos tīklos ļoti daudz redzu aicināšanu uz karu, kara slavēšanu un neredzu, ka pret to kāds cīnītos. Robežām jābūt, bet arī brīvībai jābūt un dažādībai jābūt, jo savādāk nekādas vienotības nebūs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies.

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ministru prezidenta kungs! Dāmas un kungi!

Es vispirms gribu pateikt paldies tev, Krišjāni Kariņ, ka tu nerunāji šodien par paveikto pagājušogad, jo tad man būtu jākāpj tribīnē, kaut kas jākritizē. Tas ir vienkārši, bet pilnīgi nelietderīgi.

Tu runāji (es atļaušos uzrunāt uz “tu”)... Tu runāji pēc būtības par to, kas šobrīd ir svarīgs, kopš 24. februāra. Es varētu arī pastrīdēties ar tevi par dažām lietām attiecībā uz to, kā jārisina enerģētikas krīze, bet ne tagad un ne šeit. Mēs esam vienā vektorā, tāpēc es aicinu mūs visus tās šodienas kritiskās debates... tās ir norunātas jau daudzu stundu garumā... drusku nolikt malā un patiesi padomāt, ko mēs darām tālāk un kā mēs varam palīdzēt Ukrainai bez tā, kā mēs jau palīdzam.

Mēs esam politisks nams, mēs pieņemam politiskus lēmumus. Es nerunāju par katra sabiedrības cilvēka iesaisti, tā ir milzīga šodien, par to nav strīdu. Es nerunāju par valdības iesaisti, arī sūtot ieročus un citādāk, viss ir pareizi, bet vismaz divi runātāji šodien... varbūt vairāk, es atvainojos, es ne visus saskaitīju, bet divus runātājus es dzirdēju aicinām rīkoties līdzīgi, kā to izdarīja Igaunija un Lietuva, proti, pieņemt Saeimas paziņojumu - aicinājumu ANO noteikt gaisa zonas liegumu virs Ukrainas.

Es saprotu, ka savā ziņā tas ir simbolisks aicinājums ANO, reāli to var realizēt NATO, bet, ja mēs šodien varētu pajautāt šeit, zālē... Ukrainas prezidentam Zelenskim, ko no šī nama kā politisku lēmumu viņš gaidītu, es domāju, tas ir tas, ko viņš gaidītu.

Es pateikšu vēl vairāk - no savas personiskās puses... personisko viedokli - es aicināšu... es negribu aicināt to kā “es” vai kā “opozīcija”, es ļoti ceru, ka pēc šīs sēdes mēs, frakcijas un neatkarīgie, varam vienkārši vienoties. Teksts ir gatavs, tas ir gatavs jau Igaunijā, faktiski tāds pats pieņemts arī Lietuvā. Mums tur nav jāveic... redakcionālas atšķirības. Es vienkārši aicinu, ka mēs varētu vienoties un pieņemt. (Starpsauciens.)

Bet ko es gribu pateikt - drusku vairāk no savas puses - es aicināšu ANO, bet domās es būšu par NATO, jo tie ir tie, kas to var izdarīt. Mēs kā NATO dalībvalsts esam iekšā tajā, kas to var izdarīt. NATO, protams, ir aizsardzības alianse, mēs visi to zinām. Mēs zinām visus teorētiskos, praktiskos argumentus un tā tālāk. Bet atcerēsimies, ka NATO tika veidota nevis vienkārši kā aizsardzības alianse, bet kā alianse, kas nodrošinās drošību un mieru Eiropas... kontinentā, ne tikai Eiropas... kontinentā, bet pasaulē, taču primāri Eiropas... kontinentā pēc Otrā pasaules kara.

Ja mēs šodien skatāmies uz genocīdu Eiropas viducī, mums kļūst sarežģīti ar morāliem un pat racionāliem argumentiem, nedod dievs, līdzīgā situācijā prasīt citādu attieksmi. Es saprotu, es esmu bijušais diplomāts, ka tas nav vienkārši, bet dažreiz daudz sarežģītāk ir nepieņemt būtiskus lēmumus.

Tie argumenti, kas šodien tiek lietoti, kāpēc nav tiešas iesaistes Ukrainā, vienu dienu var tikt lietoti arī mūsu gadījumā, un mūsu pienākums... Es nesaku - Francija, Vācija... es neizteikšos. Mēs esam tie, kuriem tas būtu vislabāk jāsaprot. Mēs kādreiz pārmetām Rietumiem, ka viņi mūs nesaprot. Varbūt mums paveicās, ka viņi mūs nesaprata, ja viņi būtu mūs sapratuši, pareizāk sakot, sapratuši Putina nodomus, varbūt mēs šodien nebūtu NATO. Mūsu atbildība - vismaz politiski - iestāties par Ukrainu šodien ir lielāka nekā jebkuram citam. Baltijai, Polijai, Somijai, visiem tiem, kas zināja, kas mums ir blakām, visiem tiem, kas to bija piedzīvojuši.

Mēs droši vien to neizdarīsim šodien, bet es aicinu kaut vai sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi un pieņemt pilnīgi identisku paziņojumu, kā to ir izdarījušas Lietuva un Igaunija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par atbalstu, Šmita kungs.

Es gribu informēt arī kolēģus, ka Ārlietu komisija šobrīd šādu paziņojumu gatavo. Saprotu, ka melnraksts ir jau zināmā gatavības stadijā, un pulksten trijos Ārlietu komisija plāno sēdi, lai pieņemtu šo paziņojumu un virzītu šodien uz Saeimas sēdi. (Aplausi.) Godātie kolēģi, mums šodien šis paziņojums arī ir jāpieņem, mēs to izdarīsim.

Un vēl pavisam maza piebilde. Kolēģi, es saprotu, ka mēs dzīvojam emocionāli nospriegotā laikā, tomēr oficiālajā saziņā, komunikācijā Saeimas sēdēs es aicinu lietot vispārpieņemto “jūs” formu, sevišķi attiecībā pret Ministru prezidentu un arī citam pret citu.

Turpināsim darbu.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Labdien, ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Paldies par šo informāciju, Mūrnieces kundze, ko jūs tikko pateicāt, jo tas demonstrē to, ka Baltija arī šajā aspektā paliek vienota.

Es šodien šajās debatēs lūdzu vārdu galvenokārt... jeb viens no iemesliem bija šis Baltijas vienotības aspekts. Ir ļoti, ļoti grūti runāt pēc Didža Šmita. Viņš teica, ka viņš ir bijušais diplomāts. Es gribu teikt, viņš ir diplomāts joprojām, augsta līmeņa diplomāts, jo tās lietas, par kurām viņš runāja, tiešām demonstrēja, manā skatījumā, ļoti valstisku un ļoti atbildīgu pieeju visiem tiem sarežģītajiem procesiem, kam mēs šobrīd ejam cauri.

Par dažiem no šiem procesiem. Es arī varu apliecināt, ka tiešām ļoti, ļoti grūti, runājot par Ukrainu... ļoti grūti un apgrūtinoši joprojām ir runāt ar to valstu cilvēkiem, kuru valstu robežas nav tiešās robežas ar Krieviju. Viņu izpratne par to, kas notiek pasaulē, tikai šobrīd pamazām veidojas un tikai pamazām atveras acis. Mēs, baltieši, esam tie, kuru pienākums šobrīd ir šīs acis atvērt, ar visiem iespējamiem līdzekļiem atvērt - ar dažādiem paziņojumiem, ar dažādām varbūt priekšlaicīgām akcijām (priekšlaicīgām - konservatīvo politiķu skatījumā) un tā tālāk, bet tas ir mūsu pienākums, mūsu pienākums pret Eiropu un pret pasauli šobrīd. Atvainojiet, ka es lietoju tik skaļus vārdus.

Bet, ja mēs runājam par mums pašiem, tad tās lietas, par kurām šodien runāja Kariņa kungs, - gan par pretgaisa aizsardzības sistēmu, kopīgu visām Baltijas valstīm... Es gribu teikt - un Lejiņa kungs apliecinās -, ka Baltijas Asamblejā... vismaz šī sasaukuma, Saeimas sasaukuma, laikā mēs nepārtraukti esam runājuši par nepieciešamību, ja mēs paši to nevaram finansiāli pacelt, tad - kopā ar mūsu sabiedrotajiem no NATO; ka mums bija jāiet ar šādu iniciatīvu, un mums to vajadzēja darīt neatkarīgi no tā, kas šobrīd ir noticis pasaulē.

Ja mēs runājam par tiem jautājumiem, par kuriem šodien runāja Reinis Znotiņa kungs, - par enerģētisko neatkarību... Šie jautājumi arī visu laiku ir bijuši Baltijas Asamblejas darba kārtībā - ar uzdevumiem Baltijas Ministru padomei un Baltijas valstu valdībām, ka mums daudz intensīvāk ir jādomā par to, kā izmantot šos atjaunojamos energoresursus, gan būvējot kopīgos vēja parkus, gan domājot par kopīgo ūdeņraža programmu, tieši tāpat, kā to dara Beniluksa valstīs, gan arī varbūt domājot par to, kā šo atjaunošanas un noturības instrumentu pavērst tajā virzienā, kas mums tieši šobrīd ir visvairāk nepieciešams.

Lūk, tās ir tās lietas, kuras es kā Latvijas delegācijas Baltijas Asamblejā vadītājs vēlētos uzsvērt, un es aicinātu Ministru prezidentu un valdību pie šiem jautājumiem strādāt neatkarīgi no tā, kas notiek šobrīd, neatkarīgi no tā, kāda ir reālā situācija attiecībā uz Ukrainu.

Es lūdzu vārdu arī tāpēc, ka šobrīd klāt ir izglītības un zinātnes ministre. Viņa runāja par valodas jautājumiem, bet, manā skatījumā, ir vēl vismaz pāris jautājumu, kas ir ļoti nozīmīgi mums pašiem iekšpolitiski un kas saistīti ar izglītības sektoru. Un tās ir divu veidu diskriminācijas, ar kurām mums ir iespējami ātri jātiek galā. Un viena no šīm diskriminācijām ir saistīta ar pedagogu atalgojumu, un ministre ļoti labi zina, par ko es runāju, - par pirmsskolas pedagogu atalgojumu.

Bet, ja mēs vakar Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, skatot... pirmajā skatījumā... izglītības attīstības pamatnostādņu (līdz 2023. gadam) kontrolskaitļus, redzam, ka joprojām ir plānots, ka pirmsskolas pedagoga atalgojums attiecībā pret tādas pašas kvalifikācijas cilvēku sabiedriskajā sektorā sastādītu tikai 72 procentus... Tajā pašā laikā pamatizglītībā tas ir 109 procenti, un starpība ir par vienu trešo daļu. Atvainojiet, tas nav pieņemami.

Un mēs zinām par šo algas palielinājumu no 1. septembra, par tiem plānotajiem 970 eiro, bet arī tas to problēmu neatrisinās. Es lūdzu šai problēmai pievērst īpašu uzmanību.

Es lūdzu apvienot manus laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

J. Vucāns. Un otra diskriminācija, par kuru es gribētu runāt. Šī diskriminācija arī parādījās Ašeradena kunga vadītās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē vakardien, kad mēs skatījām jautājumu par to, cik lielā mērā izglītība STEM priekšmetos ir pieejama Latvijas vidusskolās, un par to, kuros reģionos var pilnā spektrā, tātad visos šajos mācību priekšmetos, nodrošināt šādu izglītību un kur iezīmējās tikai tie vāji dzeltenie aplīši, kas ir ministrijas kartē (tas nozīmē, ka maksimums divus vai trīs mācību priekšmetus var mācīt atbilstošajās vidusskolās).

Un tad parādījās tas, ka... Ar valstspilsētām un nosacīti lielākām pilsētām tur daudzmaz viss ir kārtībā, tur viss ir šajos zaļajos aplīšos, tur tiek nodrošināts pietiekami liels šo tehnisko un dabaszinātņu priekšmetu kopums. Taču tajā pašā laikā, ja mēs paskatāmies Latvijas perifēriju gar robežu, gar visām robežām, starp citu, tad tur viss ir izteikti dzeltens, izņemot atsevišķas vietas.

Un tas nozīmē, ka diskriminācija ir attiecībā pret to, kur bērns ir piedzimis. Ja viņam ir gadījies piedzimt Latvijas pierobežā, tad ir skaidrs, ka viņš izglītību, tādu izglītību, kurā viņš varēs turpināt mācības dabaszinātņu priekšmetos vai inženierzinātnēs (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), ja tikai vecāki speciāli nepiefinansēs, ja tikai vecāki neieguldīs šajā bērnā kaut kādus papildu līdzekļus... Viņš ir diskriminēts jau no dzimšanas, praktiski jau no pirmajiem skolas gaitu soļiem. Es šodien... vēl ar Ašeradena kungu mēs starpbrīdī pārrunājām to jautājumu, tur ir vajadzīga valsts stratēģiska pieeja.

ZZS frakcija par vienu mazu sektoriņu, par Alūksni, ir aizsūtījusi pieprasījumu, bet tas ir tikai fragments visā šajā problēmu lokā.

Un tāpēc tiešām... Ministru prezidenta kungs un ministres kundze, tas ir jautājums par mūsu nākotni - kā mēs ataudzējam savu personālu, kā mēs ataudzējam savus cilvēkus. Lūdzu, strādāsim šajā virzienā intensīvāk!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, visi klātesošie! Labdien arī visi, kuri klausās mūs tiešraidē! Vispirms noteikti vēlētos pateikt lielu paldies visiem deputātiem, kā arī ministrijas pārstāvjiem, kuri ir iesaistījušies šobrīd... par Ukrainu un atbalsta visos iespējamos veidos. Un, protams, arī vēl joprojām ļoti liels paldies iedzīvotājiem, kuri nesavtīgi mēģina palīdzēt, kā vien var, Ukrainas iedzīvotājiem, gan uzņemot viņus, gan arī sūtot preces... vai arī citādāk palīdz.

Bet es vēlētos šobrīd varbūt uzlikt šo uzsvaru... par to, vai tiešām “draugi, šobrīd viss ir labi”. Ir jomas, kurās ir paveikts daudz kas labs, bet ir jomas, kurās, protams, ir jāuzlabo...

Šobrīd, protams, mums ir šī... nākamā problēma, kura ir saistīta ar Ukrainu, un cerams, ka tā atrisināsies veiksmīgi. Bet nevajadzētu aizmirst arī par tām problēmām, kuras bijušas arī iepriekšējos gados. Un noteikti izdarīt secinājumus par to, vai varēja to veikt labāk, ja nu to būtu nepieciešams darīt vēlreiz...

Un šobrīd es tomēr vēlētos likt uzsvaru, ko opozīcijas deputāti jau darīja ilgstoši, visus šos gadus... Par uzņēmējiem, kuri ir cietuši šajā pandēmijas laikā. Šobrīd mēs redzam - tūrisms un izmitināšanas nozare būs tās jomas, kuras arī šogad cietīs. Krievu tūrisma, protams, nebūs, mēs to visu saprotam. Ēdināšanas nozare ir panīkusi, tāpat arī visi sporta klubi, skaistumkopšana.

Bieži komisijas sēdēs - tieši tad, kad klāt ir gan Finanšu ministrijas pārstāvji, gan arī Veselības ministrijas pārstāvji, - es mēģinu uzdot šos jautājumus par atbalsta mehānismiem vai par to, kā mazināt šīs epidemioloģiskās prasības; tad bieži tās atbildes, ko sniedz opozīcijas deputātiem, nav tās, ko mēs cerētu sagaidīt. Un mūs, opozīcijas deputātus, nesasniedz tā informācija, kas, iespējams, ir pieejama koalīcijas deputātiem. Un šeit tā sadarbība mazliet pārtrūkst. Ja mēs vēlētos visi kopīgi iet un darboties, tad arī kopīgi mums vajadzētu dalīties ar to informāciju.

Bet skumīgākais, protams, šobrīd... mēs arī, izejot kaut vai Vecrīgā... redzam, kā ir panīkuši šie uzņēmumi. Un mums šobrīd būtu jāsniedz šī informācija, kā būtu nepieciešams palīdzēt viņiem un kādi būtu tie mehānismi.

Protams, esam snieguši par pievienotās vērtības nodokļa... atbalstu. Un arī koalīcijas partijas ir gājušas ar šo informāciju. Iespējams, tas bija tikai pīārs, bet uzskatu, ka joprojām ir jādomā atbalsta mehānismi un... par to pašu skaistumkopšanas nozari. Kādi būtu tie mehānismi, lai mēs viņus motivētu iziet no ēnu ekonomikas un viņi labprāt vēlētos sist čekus?

Kā katrs mēs varam palīdzēt, lai tiešām vēlētos maksāt nodokļus un atbalstīt valsti? Jo tās problēmas... mums ir ļoti daudz kur nepieciešams finansējums. Piemēra labad var minēt kaut vai šodienas sanāksmi, kur mēs runājām par retajām slimībām. Tika piešķirts papildu finansējums tieši cistiskās fibrozes ārstēšanai, taču šā finansējuma pietiek tikai 20 pacientiem, lai gan kopumā ir 50 pacientu.

Un tad mēs varam uzdot jautājumu - ar kādiem mehānismiem mēs panāksim, lai mūsu valstī ekonomika attīstītos un mums būtu lielāki nodokļu ieņēmumi? Un kā palīdzēt, piemēram, šiem atlikušajiem 30 pacientiem? Šobrīd diemžēl medicīnas darbiniekiem ir jāšķiro, kuriem pienāksies zāles un kuriem ne.

Tādēļ tiešām aicinu visus kolēģus sadarboties, darboties kopā un attīstīt mūsu valsti - Latviju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Ministru prezidenta kungs, vai jums būtu kas piebilstams vai skaidrojams?

A. K. Kariņš (Ministru prezidents).

Paldies. Kolēģi! Es tikai pavisam īsi.

Paldies par debatēm. Paldies gan pozīcijas deputātiem, gan opozīcijas deputātiem. Esam grūtā posmā, bet mēs tiksim tam cauri. Mēs turpināsim kopā sniegt atbalstu Ukrainai, mēs pārkārtosim savu ekonomiku, lai mēs nebūtu vairs no Krievijas atkarīgi. Un mēs turpināsim stiprināt sevi militāri - protams, kopā ar mūsu NATO sabiedrotajiem, būdami vienoti. Tas ir mūsu spēks.

Lai mums pietiek spēka saglabāt šo vienotību un arī turpināt atbalstīt Ukrainu, un pastāvēt par tām vērtībām, par kurām arī viņi burtiski stāv un krīt, - par brīvību, par demokrātiju un par likuma varu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies Ministru prezidentam.

Novēlam premjerministram un visai valdībai sekmīgu darbu, stiprinot Latviju visās jomās.

Īpašs paldies šodien Ministru prezidentam, izglītības un zinātnes ministrei un zemkopības ministram, kuri palika līdz debašu beigām, iesaistījās un komentēja, un skaidroja deputātiem valdības darbu.

Tātad Ministru prezidenta ziņojumu esam izskatījuši.

Godātie kolēģi, ir saņemti priekšlikumi par izmaiņām Saeimas sēdes darba kārtībā.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Jānis Cielēns, Ainars Bašķis un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Akurateres iecelšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Jānis Cielēns, Ainars Bašķis, Jānis Butāns un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Akurateres iecelšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Vienu mirkli! (Pauze.)

Tātad turpinām Saeimas sēdes darba kārtības izskatīšanu. Lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Inherent Resolve”.

Mums nav pieteicies neviens no ziņotājiem par šo lēmuma projektu. Deputāti arī nav pieteikušies debatēm.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da’esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Inherent Resolve”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 1029/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 18. martam”. Vai deputāti vēlas ziņot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 1029/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 18. martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 1015/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 18. martam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 1015/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 18. martam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Tālāk - lēmuma projekta par personas atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Lilijas Limanes atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci”.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ļoti cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Simboliski, ka šodien, Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienā, izskatām lēmuma projektu - atzīt par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci Liliju Limani.

Lilija Limane ar iesniegumu, lūdzot novērtēt viņas ieguldījumu pretošanās kustībā, Saeimā vērsās 2021. gada 23. novembrī. Atbilstoši saviem noteikumiem šo iesniegumu izskatīja Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija.

Deputātiem bija iespēja iepazīties ar Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu kopijām par Limanes kundzes darbību. Speciāli no Latvijas Nacionālā arhīva uz Saeimas arhīvu tika deponēta bijušās Latvijas PSR VDK krimināllieta par Lilijas Limanes darbību, un deputāti, kuri vēlējās, varēja ar to iepazīties.

Okupācijas režīms Liliju Limani notiesāja 1972. gada 14. janvārī, balstoties uz Latvijas PSR Kriminālkodeksa 69. pantu “Par aģitāciju un propagandu nolūkā musināt uz nacionālo naidu un nesaticību”.

Jāpiezīmē, ka okupācijas režīms izmantoja šo panta definējumu, lai vērstos pret režīma pretiniekiem, un musināšana uz nacionālo naidu un nesaticību tika arī ideoloģiski interpretēta.

Ko atklāja Limanes kundzes iesniegumā vēstītais un Latvijas PSR krimināllietā uzzinātais? Lilija Limane 1971. gadā, mācoties Maltas vidusskolas 11. klasē, neatbalstot padomju okupācijas varas veikto pārkrievošanu un latviešu valodas izskaušanu, sacerēja skrejlapas, kuras kopā ar klasesbiedriem izplatīja Rīgā, Rēzeknē, Preiļos, Maltā, Feimaņos un izsūtīja vairākām skolām un augstskolām Latvijā. Proklamācijas saturs bija vērsts pret pārkrievošanu, okupācijas režīma iedibināto kārtību, aicināja stiprināt latviešu valodu un kultūru, iestājās par latviešu tautas brīvību.

Šā gada 9. martā, lai nodrošinātu individuālo taisnīgumu konkrētajā gadījumā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija balsoja par lēmuma projektu - atzīt Liliju Limani par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci. Deviņiem deputātiem balsojot “par” un diviem nebalsojot, komisija atbalstīja lēmuma projektu un nolēma to virzīt lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Izpildot likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” mērķi - “novērtēt to cilvēku nopelnus, kuri, darbodamies nacionālās pretošanās kustībā, piedalījās bruņotā cīņā vai ar citiem līdzekļiem cīnījās par 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas atjaunošanu un ziedoja sevi, lai aizstāvētu tautu pret okupācijas režīmu īstenoto vardarbību un genocīdu” -, komisijas vārdā aicinu Saeimas deputātus atbalstīt lēmuma projektu - atzīt Liliju Limani par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Lilijas Limanes atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vjačeslava Dombrovska, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Didža Šmita, Viktora Valaiņa un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es jums atgādināšu: pēc būtības likumprojekts piedāvā samazināt akcīzes nodokli par 15 centiem par vienu litru - ar nosacījumu, ka pasaulē naftas cenas ir augstākas par 100 dolāriem par vienu barelu. Ar šā nosacījuma izpildīšanos tas dotu cenas samazinājumu degvielas uzpildes stacijās par 18 centiem.

Par to diskusijas pa lielam jau ir bijušas pagājušajā nedēļā. Es jums atgādināšu: tad šis priekšlikums tika noraidīts ar tādiem argumentiem, ka... viens koalīcijas deputāts ir paziņojis, ka šis priekšlikums ir tīrais populisms. Un vēl vēlāk finanšu ministrs Reirs paziņojis, ka tas jānoraida, jo jāizrāda solidaritāte ar Ukrainas tautu, atsakoties no šā nodokļa samazināšanas.

Diezgan interesanti, ka... Jāatzīmē, ka akcīzes nodokli degvielai jau samazināja Polija, acīmredzot šādi izrādot savu necieņu vai nesolidarizēšanos ar ukraiņu tautu. Pirms dažām dienām Lietuvas valdība paziņoja par to, ka izvērtē akcīzes nodokļa samazināšanu par 13 centiem par vienu litru.

Un vēl. Interesantākais, kolēģi, - vakardien Latvijas Radio uzdeva jautājumu Ekonomikas ministrijai par to, kādi ir plāni attiecībā uz degvielas cenām, un Ekonomikas ministrija atbildēja, ka viņi izvērtē divus variantus, divus ceļus, un... kolēģi, tikai nevajag smieties, bet viens no tiem ceļiem ir samazināt akcīzes nodokli degvielai. Nu, labi.

Par populismu, kolēģi. Es atgādināšu klātesošajiem, kā bija, tā teikt, pie citas preces - pie energoresursu cenām, kas bija... Izvēršas diezgan līdzīgs stāsts. Tātad: pie energoresursu cenu kāpuma... vēl septembrī gan es personīgi... vairāki opozīcijas deputāti piedāvāja samazināt pievienotās vērtības nodokli. Koalīcijā tas ierosinājums neguva atbalstu - ar argumentiem, ka, lūk, tā darīt nekādi nedrīkst (to arī nosauca par populismu), jo, pēc koalīcijas viedokļa, vajadzēja mērķētus atbalstus. Viens no plaši pieminētiem argumentiem bija tas, ka, lūk, tā darīt nedrīkst, jo tā taču ieguvēji būs cilvēki, kuri ir privātmāju īpašnieki... ar baseiniem.

Nu ko tad izdarīja valdība un koalīcija? Tā nogaidīja līdz janvārim un tad piedāvāja savu risinājumu, kurš izrādījās mērķēts atbalsts... ir iemests... 50 eiro par bērnu... un vēl citi maksājumi... Izrādījās, ka valsts budžetam tas ir divas trīs reizes dārgāks nekā tas piedāvājums piemērot samazinātu PVN likmi.

Un tā interesanti sanāk, ka šodien privātmāju īpašniekiem elektrības rēķini ir zemāki, nekā tie ir bijuši vispār pirms energoresursu cenu kāpuma. Un tā tālāk. Tad nu šāds acīmredzot ir bijis mērķēts, ļoti mērķēts atbalsts. Kolēģi, es jūs apsveicu, tas bija ļoti mērķēti.

Mēs kopumā varam paskatīties uz pēdējo četru gadu laikā iztērētiem... cik?  Aizņemtā nauda - septiņi astoņi miljardi eiro. Nu kādi tur pabalsti tikai nav bijuši! Nozarēm... būvniecībai... kuras vispār nekad nav cietušas no kovida, visādi pabalsti - 500 eiro, 200 eiro un tā tālāk. Nu lūk! Ja te ir bijuši tādi populisma čempioni, tad ir diezgan skaidrs, kas tie ir bijuši.

Un otrs jautājums jums, kolēģi no koalīcijas, - a ko jūs tad piedāvāsiet, ja šis ir noraidīts?

Tātad - samazināt akcīzes nodokli - tas esot populisms un necieņa pret Ukrainas tautu. Es laikam varu uzminēt, ka paies vēl daži mēneši un jūs droši vien piedāvāsiet arī izmaksāt 50-100 eiro par katru bērnu ģimenēm ar mašīnām, bez mašīnām. Esmu gatavs saderēt, ka jūs izdomāsiet kaut ko tādu, ka izrādīsies, ka cilvēki ar dārgākām mašīnām, ar poršiem un džipiem, maksās mazāk par degvielas litru nekā iepriekš. Nu tāda sajūta... no iepriekšējās pieredzes.

Gaidīsim jūsu risinājumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 37, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Armanda Krauzes un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Šo likumprojektu mēs sagatavojām, lai vismaz uz gadu mēs atceltu termiņu, kad vasaras dīzeļdegvielai ir nepieciešams noteikt piejaukumu, kas sadārdzinātu degvielu no 1. aprīļa vēl... dīzeļdegvielu vēl par 10 līdz 12 centiem litrā.

Ja mēs neatbalstām akcīzes nodokļa vai kāda cita nodokļa pārskatīšanu attiecībā uz dīzeļdegvielu, tad šis nu gan būtu tas, kas... Tas mums neko sliktu nenodarītu, ja mēs uz vienu gadu atceltu šo obligāto piejaukumu, tādā veidā neļaujot sadārdzināt vasaras dīzeļdegvielas cenu; tas dotu - kaut mazliet, bet tomēr - atspaidu gan lauksaimniekiem, gan pasažieru pārvadātājiem, gan ceļu būvniekiem, gan citiem iesaistītajiem... nozarēs, kas veic pārvadājumus, kas tiešām izmanto  diezgan daudz dīzeļdegvielas, lai mēs nesadārdzinātu vēl tās lietas, ko mēs tiešām varam arī nesadārdzināt.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Ir, jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 33, atturas - 8. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Kaspara Ģirģena, Ērika Pucena, Ramonas Petravičas, Māra Možvillo un Karinas Sprūdes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, cienījamie kolēģi! Kā jau mēs redzējām pirms kāda mirkļa, Saeima nespēj atbalstīt nevienu no opozīcijas priekšlikumiem, lai samazinātu šo straujo pārtikas cenu kāpumu.

Mēs neredzam... kad mēs vēl spējam samazināt gan degvielas pieaugumu... mēs nespējam samazināt ne elektrības pieaugumu... tad pilnīgi skaidrs, ka cilvēki par savu naudu spēs nopirkt mazāk. Cilvēku algas tik strauji nekāps, lai šos iepirkumu maisus varētu piepildīt.

Daudzas Eiropas valstis to jau ir izdarījušas - un ne tikai uz pandēmijas laiku. To ir izdarījusi Vācija, to ir izdarījusi Francija, to ir izdarījusi Grieķija, Malta, Rumānija. Nevar saprast, vai tur tie ekonomisti ir citādāki nekā Latvijā, jo mums šeit, Saeimā, tie pašpasludinātie ekonomisti... nezinu, vai kļūdās tur vai šeit. (Dep. K. Feldmans: “Tur!”) Tur...? Viņu ekonomisti kļūdās? Nu, jā... Paldies jums, Feldmana kungs no Jaunās konservatīvās partijas.

Bet mēs varam paskatīties, ko mēs... ko mēs Saeimā esam izdarījuši, lai sabiedrība... varbūt redz. Mēs spējām palielināt deputātu algas, mēs spējām palielināt ministru algas, mēs spējām arī prezidentam algu palielināt. Un mēs spējām arī ebreju kopienai 40 miljonus uzdāvināt. (Starpsauciens.) To mēs spējam. Paldies jums, Saeima!

Es aicinu atbalstīt un nodot šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, jo vairākkārt ir tikuši savākti paraksti (Starpsauciens.), ka iedzīvotāji vēlas...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu? (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 41, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Prezidija iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam” atzīšanu par spēku zaudējušu”” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sanda Riekstiņa, Krišjāņa Feldmana, Ulda Budriķa, Jāņa Cielēna un Jāņa Butāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Sveicināti, kolēģi! Es īsumā pateikšu, par ko ir šis likumprojekts, un aicināšu atbalstīt to.

Šī likumprojekta mērķis ir noteikt aizliegumu Latvijas komandām, sportistiem, sporta darbiniekiem piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijas Federācijā vai Baltkrievijas Republikā, kā arī noteikt aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas čempionātu un pārvaldīto starptautisko līgu sporta sacensību organizēšanai Latvijā.

Tāpat likumprojekts paredz noteikt prasību, ka par Latvijas Nacionālās sporta padomes locekli un attiecīgās atzītās sporta federācijas izpildinstitūcijas vadītāju nedrīkst būt persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks, kā arī persona, kura ir bijusi PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks.

Šobrīd, kolēģi, tepat ukraiņi... ar savām asinīm... ir devuši mums lielisku iespēju sakārtot pašiem savu valsti, izdarīt to, kam nav pieticis drosmes nu jau gadus trīsdesmit.

Es - arī kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas vadītājs - šobrīd aicinu visas sporta organizācijas... un es to daru jau atkārtoti, es esmu jau aicinājis viņus darīt to, bet pagaidām nekas nenotiek. Es aicinu tomēr izvērtēt katram savu sporta organizāciju, paskatīties, kas ir to valdēs, kas ir to vadībā, kas ir to ģenerālsekretāri, - tur mudž ar čekas aģentiem un 9. maija svinētājiem.

Vēl vairāk. Mēs iedosim, protams, iespēju arī likuma veidā, kā jūs prasījāt, bet šis ir tas gadījums, kad nevajadzētu gaidīt no augšas rīkojumu, bet rīkoties pašiem. Pretējā gadījumā es pielikšu visas savas pūles, lai jūs nodokļu maksātāju naudu nesaņemtu.

Aicinu atbalstīt, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Atim Lejiņam - paziņojumam.

A. Lejiņš (JV).

Deputāti! Es aicinu Ārlietu komisijas deputātus steigšus aiziet uz Ārlietu komisijas telpām - attiecībā par līdzīga... ANO rezolūcijas... paziņojuma pieņemšanu vēlāk...

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums...

Es atvainojos, vēl vārds Inesei Voikai - reģistrācijas rezultātiem.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Iveta Benhena‑Bēkena, Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Andrejs Judins, Nikolajs Kabanovs, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Armands Krauze, Janīna Kursīte, Linda Medne, Juris Pūce, Inguna Rībena, Dace Rukšāne‑Ščipčinska, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Edgars Tavars, Edmunds Teirumnieks, Vita Anda Tērauda un Viktors Valainis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu ieņemt savas vietas. Turpināsim sēdi pēc pārtraukuma. Lūdzu, turpināsim sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtības nākamā sadaļa - “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Ramona Petraviča, Karina Sprūde, Māris Možvillo, Ieva Krapāne, Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Kaspars Ģirģens, Ralfs Nemiro, Aldis Gobzems un Ēriks Pucens ir iesnieguši lēmuma projektu “Par brīvprātīgu sejas masku lietošanu skolēniem”. Vai deputātiem ir priekšlikumi? (Starpsauciens: “Atbalstām!”) Atbalsta. (Starpsaucieni: “Nav iebildumu!”; “Balsosim!”; “Ir iebildumi!”; “Nav iebildumu!”; “Atbalstām!”)

Lūdzu zvanu! Balsojam par deputātu iesniegtā lēmuma projekta “Par brīvprātīgu sejas masku lietošanu skolēniem” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas... Piedodiet.

Vārds deputātei Ramonai Petravičai - motivācijai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Lēmuma projekts paredz nekavējoties noteikt masku lietošanu skolēniem pamata un vidējās izglītības iestādēs kā brīvprātīgu.

Jau iepriekšējā Saeimas sēdē es šī likumprojekta, priekšlikuma, sakarā minēju trīs iemeslus masku brīvprātīgai lietošanai skolās.

Pirmkārt. Masku piespiedu lietošana skolēniem nesniedz nekādu papildu epidemioloģisko drošību, jo skolēni maskas lieto pārāk ilgi, nepareizi vai pat mainās ar tām.

Otrkārt. Pēc vairāku pedagogu un Latvijas Ārstu biedrības prezidentes paustā tās apgrūtina mācību satura apguvi, jo mazina iespēju koncentrēties, izraisa nogurumu un pat veselības problēmas, bērnu organismiem ciešot no skābekļa trūkuma, kā arī no auduma maskām pēc pāris mazgāšanas reizēm atdalās plūksnas, kas nevis pasargā, bet rada nopietnus draudus bērnu veselībai.

Treškārt. Masku pareizas lietošanas kontrole skolās ir teju neiespējama, jo vienīgā atbildība par pareizas lietošanas kontroli praktiski gulstas uz nogurušo skolotāju pleciem. Lai nodrošinātu, ka maskas netiek aizdotas vai lietotas pārāk ilgi, tās būtu teju jāmarķē ar skolēna vārdu un izsniegšanas laiku.

Brīdī, kad neviens no valdības... zinātniskiem iemesliem turpmākai šādas politikas... lietošanai nav patiess, tā ir diskriminējoša un mērķtiecīgi soda bērnus un jauniešus.

Man nav skaidrs, kāpēc cilvēku grupa, kas lielā daļā gadījumu Covid-19 ir jau pārslimojuši vai vakcinēti un ir visaizsargātākie pret Covid-19, būtu jāpakļauj šādiem ierobežojumiem. Ļaujiet arī atgādināt, ka viss iepriekš teiktais attiecas uz medicīnisko masku lietošanu, bet skolās vēl joprojām ir atļauts lietot arī auduma maskas.

Pēc Lietuvas, Apvienotās Karalistes un Ukrainas zinātnieku pētījumiem auduma sejas maskām vidējā daļiņu caurlaidība ir par 80 procentiem lielāka nekā medicīniskajām maskām. Ja skolēniem maskas tiešām ir tik aktuāli nepieciešamas, kā to norāda valdība, tad arī skolās (pēc šīs pašas loģikas) vajadzētu lietot medicīniskās maskas, tomēr bez jebkāda zinātniska vai loģiska pamatojuma veselības ministrs pauž, ka skolām iepirktās auduma maskas ir uzskatāmas par ekvivalentām medicīniskajām. Šis ir klajš mēģinājums slēpt masku iepirkumā izdarītās kļūdas un izskatīties produktīviem, uzliekot papildu ierobežojumus pat bērniem.

Bezjēdzīgo ņemšanos ar masku uzspiešanu un bērnu smacēšanu būtu saprātīgi aizvietot, skolās nodrošinot ventilācijas sistēmas, nevis iztērējot četrus miljonus, lai iepirktu gaisa kvalitātes mērītājus. Pārāk ilgi valdība ir sniegusi mazvērtīgu izglītību skolēniem un tos burtiski smacējusi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu un nekavējoties noteikt masku brīvprātīgu lietošanu skolēniem pamata un vidējās izglītības iestādēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par brīvprātīgu sejas masku lietošanu skolēniem” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 37, atturas - 1. Lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamajā sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav priekšlikumu. Tātad lēmuma projekts ir noraidīts.

Deputāti Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Māris Možvillo, Jūlija Stepaņenko, Ēriks Pucens, Ļubova Švecova, Ieva Krapāne, Ramona Petraviča, Ralfs Nemiro un Kaspars Ģirģens ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputātam Aldim Gobzemam neizmaksāto atalgojumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad deputāti piekrīt izskatīt šo jautājumu (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)... Ir iebildumi.

Vai deputātiem... par šī lēmuma projekta izskatīšanu nākamās sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni.)

Vārds deputātei Ramonai Petravičai - motivācijai. Lūdzu!

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Kolēģi! Ņemot vērā, ka Saeimas deputātiem, kas ir izslēgti no Saeimas sēdēm, par katru sēdi tiek piemērots sods 20 procentu apmērā no mēnešalgas un tas jau ir iegājies kā tāda prakse, ka ik pa laikam deputāti tiek izslēgti no sēdēm, piemēram, Aldis Gobzems jau otro reizi ir izslēgts no sešām Saeimas sēdēm... tādējādi Saeimas budžetā veidojas līdzekļu ietaupījums... tas būtu tikai godīgi, ja neizlietoto finansējumu neiztērētu kafijai vai konfektēm. Tādēļ mēs ar šo lēmuma projektu rosinām ietaupītos Saeimas budžeta finanšu resursus par neizmantoto atalgojumu Saeimas deputātam Aldim Gobzemam novirzīt pamatbudžeta programmā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šobrīd noteikti ir ļoti daudz citu aktuālu vajadzību, kur šo ietaupīto naudu varētu izmantot saprātīgāk.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Saeimas deputātam Aldim Gobzemam neizmaksāto atalgojumu” izskatīšanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 40, atturas - nav. Tātad lēmuma projekts netiks izskatīts nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Ramonai Petravičai.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Lūdzu to nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Saeimas deputātam Aldim Gobzemam neizmaksāto atalgojumu” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 40, atturas - nav. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Darba kārtībā - deputātu Māra Kučinska, Ulda Auguļa, Edgara Tavara, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Raimonda Bergmaņa, Armanda Krauzes un Didža Šmita iesniegtais lēmuma projekts “Par uzdevumu Ministru kabinetam steidzami ieviest pagaidu robežkontroli uz iekšējās robežas”. Vai deputātiem ir iebildumi šo jautājumu skatīt šajā sēdē? (Starpsaucieni: “Ir!”) Ir iebildumi. Tādā gadījumā lemsim par šī lēmuma projekta izskatīšanu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam steidzami ieviest pagaidu robežkontroli uz iekšējās robežas” izskatīšanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 33, atturas - 5. Lēmuma projekta izskatīšana nākamās sēdes darba kārtībā arī ir noraidīta.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par šī lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām?

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Augulim. Lūdzu!

U. Augulis (ZZS).

Cienītie kolēģi! Man ir priekšlikums to nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam steidzami ieviest pagaidu robežkontroli uz iekšējās robežas” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts komisijai ir nodots.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā - sadaļa “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Saeimas Prezidijs informē... “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai šā gada 17. martā”.

Un Saeimas Prezidijs informē... “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jurim Pūcem šā gada 17. martā”.

Darba kārtībā - sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Uldis Budriķis, Jānis Cielēns, Reinis Znotiņš, Evita Zālīte‑Grosa un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Līvas Kreituses atsaukšanu no Ārlietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Līvas Kreituses atsaukšanu no Ārlietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Uldis Budriķis, Jānis Cielēns, Reinis Znotiņš, Evita Zālīte‑Grosa un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Līvas Kreituses iecelšanu Juridiskajā komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Jānis Cielēns, Ainars Bašķis, Jānis Butāns un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Akurateres iecelšanu Ārlietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Akurateres iecelšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Jānis Cielēns, Ainars Bašķis, Jānis Butāns un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Ievas Akurateres iecelšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Edgars Tavars, Didzis Šmits, Armands Krauze, Jānis Vucāns, Māris Kučinskis, Gundars Daudze, Janīna Jalinska un Jānis Dūklavs iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Cik efektīvi un savlaicīgi Latvija pilda Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret V. Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem”.

Šo deputātu pieprasījumu mēs nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā - “Pieprasījumu komisijas atzinums”.

Deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Didža Šmita pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Sniegt vērtējumu Alūksnes novada pašvaldības plānotās izglītības iestāžu reorganizācijas atbilstībai novada iedzīvotāju interesēm”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveicināti, kolēģi! Dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Didža Šmita pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Sniegt vērtējumu Alūksnes novada pašvaldības plānotās izglītības iestāžu reorganizācijas atbilstībai novada iedzīvotāju interesēm” (Nr. 77/P13).

Diviem balsojot “par”, astoņiem - “pret” un diviem deputātiem nebalsojot, atzīts, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms, jo izglītības un zinātnes ministre, gan rakstiski, gan arī mutiski atbildot un skaidrojot situāciju, uzsvēra, ka lemt par konkrētu izglītības iestāžu likvidēšanu, dibināšanu vai reorganizāciju ir pašvaldības kompetence, atgādinot, ka ministrija ir gatava iesaistīties sarunās ar ikvienu pašvaldību par iespējami labāku risinājumu izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā. Turklāt, runājot par konkrēto gadījumu, Alūksnes novada domes sēdē jautājums par skolu reorganizāciju... šobrīd ir izņemts no dienaskārtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam. Lūdzu!

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labdien, kolēģi! Paldies ziņotājam.

Es par šo jautājumu plašākā kontekstā šodien runāju jau tad, kad mēs debatējām par Ministru prezidenta ikgadējo ziņojumu, jo tiešām Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu iesniegums bija par Alūksnes novadu un pēc būtības par to, ka Alūksnes novadā, mūsu skatījumā, ir sākusies, es gribētu teikt, nepārdomāta skolu tīkla, viņuprāt, sakārtošana, bet tā ir piespiedu kārtā, jo mēs Saeimā esam akceptējuši zināmas normas, skaitliskās normas, kas nosaka, pie kādiem skaitliskiem kritērijiem skolas var pastāvēt.

Realitāte ir tāda, ka Latvijas perifērijā ne vienmēr šie kritēriji ir īstenojami. Līdz ar to sākas skolu likvidācija, sākas skolu apvienošana, ne vienmēr domājot par izglītības pieejamību, no vienas puses, cenšoties kaut kādā veidā tomēr stimulēt izglītības kvalitāti, padarot tās izglītības iestādes, kurās mācības notiek, skaitliski lielākas... un tas ir, no vienas puses, saprotami. No otras puses, kur tad ir problēma? Problēma ir tā, ka valsts līmenī šobrīd mums nav skaidras stratēģijas, kā tad mēs šo izglītības pieejamību tiem jauniešiem, tiem bērniem, kuri ir dzimuši Latvijas perifērijā, nodrošināsim. Šie risinājumi šobrīd sākas lokāli katrā no šīm jaunizveidotajām pašvaldībām, katra no šīm Latvijā izveidotajām pāri par 40 pašvaldībām tagad pa jaunam mēģina pārskatīt savu skolu tīklu, un ne vienmēr šo novadu pašu tālāko no centra iedzīvotāju intereses tiek ņemtas vērā pilnā mērā.

Līdz ar to Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti uzskata, ka šajā Pieprasījumu komisijas sēdē, kuru minēja ziņotājs, tomēr tie lielie jautājumi, stratēģiskie jautājumi netika atbildēti. Tāpēc vēl jo vairāk - tādā plašākā kontekstā mēs tomēr uzskatām, ka jautājums ir aktuāls, un prasītos, lai ar šo jautājumu tālāk strādā Izglītības un zinātnes ministrija. Iespējams, tur nepieciešams iesaistīties arī citām ministrijām, tai skaitā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, bet tad tā ir Ministru prezidenta kompetence, kā tās lietas koordinēt. Mēs jebkurā gadījumā uzturam spēkā šo savu pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pugas kungs, vai ko bildīsiet komisijas vārdā?

I. Puga. Nē, komisijas vārdā nekas nav piebilstams. Komisijā pieprasījums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Didža Šmita pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Sniegt vērtējumu Alūksnes novada pašvaldības plānotās izglītības iestāžu reorganizācijas atbilstībai novada iedzīvotāju interesēm”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 36, atturas - 1. Deputātu pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Ārlietu komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 2022. gada 17. marta sēdes darba kārtībā un, ievērojot Saeimas kārtības ruļļa 117. panta ceturtajā daļā noteikto, iekļaut sēdes darba kārtībā Prezidija ziņojumu par Saeimas lēmuma projektu “Par lidojumu aizlieguma zonu noteikšanu Ukrainas teritorijā un pasākumiem Krievijas agresijas ierobežošanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Vai deputātiem nav iebildumu pret šī lēmuma projekta izskatīšanu šajā sēdē? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav.

Sākam izskatīt lēmuma projektu.

Vārds deputātam Atim Lejiņam. Lūdzu!

A. Lejiņš (JV).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Ārlietu komisija sanāca uz sēdi pulksten 15.00 un vienbalsīgi pieņēma paziņojumu, kas ir jūsu priekšā. Es tikai uzsvēršu trīs punktus.

Latvijas Republikas Saeima:

uzsver, ka Krievijas Federācijas neattaisnojamais un neprovocētais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Krievijas Federācijas saistību pārkāpums, kā arī uzskatāms par vēršanos pret likumā balstītu pasaules starptautisko kārtību un ir starptautisko tiesību pārkāpums;

ņem vērā Ukrainas prezidenta 2022. gada 28. februāra rezolūciju, lūdzot pasludināt Ukrainas gaisa telpu par lidojumu aizlieguma zonu;

aicina ANO dalībvalstis nekavējoties veikt pasākumus, lai izveidotu lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas, lai tā pasargātu cilvēku dzīvības un garantētu drošību virs Ukrainas atomelektrostacijām;

aicina Eiropas Savienību pastiprināt sankcijas pret Krievijas Federāciju, līdz tā pārtrauc agresijas karu pret Ukrainu un izved savu karaspēku no Ukrainas teritorijas;

pauž solidaritāti un ir kopā ar Ukrainas tautu tās cīņā par savas valsts suverenitāti un drošību.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputāti debatēs nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par lidojumu aizlieguma zonu noteikšanu Ukrainas teritorijā un pasākumiem Krievijas agresijas ierobežošanai”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Turpinām darbu.

Darba kārtībā - sadaļa “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins. Lūdzu!

M. Šteins (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Labdien, kolēģi! Labdien, sēdes skatītāji un klausītāji! Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija operatīvi sanāca un izskatīja Iekšlietu ministrijas un citu ministriju izstrādātos kārtējos atbalsta pasākumus un grozījumus likumā “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums”. Informēšu par svarīgākajiem pieņemtajiem grozījumiem.

Likumprojekts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Ukrainā ir izsniegts ceļošanas dokuments, ir tiesības būt nodarbinātiem bez Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 3. panta pirmajā daļā minētā tiesību uz nodarbinātību apliecinoša dokumenta saņemšanas ne ilgāk kā 30 dienas. Attiecīgi arī darba devējam ir tiesības nodarbināt šā panta pirmajā daļā minēto Ukrainas civiliedzīvotāju ne ilgāk kā 30 dienas no darba līguma noslēgšanas dienas. Noteikta arī procedūra, kā personas var saņemt šos dokumentus.

Noteikts, ka nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tiesības uz vispārējās izglītības ieguvi tādā pašā kārtībā un apjomā kā nepilngadīgajiem patvēruma meklētājiem atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka patvēruma meklētāju tiesības uz izglītību, tai skaitā privātajās izglītības iestādēs.

Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību ir izstrādāti un ar Ministru kabineta rīkojumu noteikti muzeju sniegtie maksas pakalpojumu cenrāži. Lai nebūtu jāveic grozījumi visos valsts muzeju maksas pakalpojumu cenrāžos, ar likumu noteikts, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem muzeji būs pieejami bez maksas.

Likumprojekts paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta sniegšanas ietvaros pašvaldības var nodot bez atlīdzības kustamo mantu īpašumā Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Likumprojektā veikti arī citi precizējumi.

Komisija vienprātīgi lēma likumprojektu atzīt par steidzamu un lūdz to darīt arī Saeimu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisija to vienprātīgi atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 21. marts pulksten 14.00.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumiem iesniegšanas termiņš - šā gada 21. marts pulksten 14.00.

M. Šteins. Izskatīšana nākamajā sēdē - 24. martā.

Sēdes vadītāja. Paldies. Izskatīšana Saeimas sēdē 24. martā.

Paldies, Šteina kungs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!)

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” otrajā lasījumā.

Uz otro lasījumu saņēmām 18 priekšlikumus. Tos secīgi izskatīsim.

1. - mans, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Zamura, priekšlikums. Šodien es to gribētu atsaukt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 2. - deputātes Ilzes Indriksones priekšlikums. Noteic, ka oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas nostiprinājušas savas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 3. - mans, VARAM parlamentārā sekretāra Gata Zamura, priekšlikums. To es arī gribētu atsaukt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 4. - mans, VARAM parlamentārā sekretāra Gata Zamura, priekšlikums. To es gribētu atsaukt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildināt 5. panta pirmo daļu ar 4. punktu šādā redakcijā: “karavīram, zemessargam, Nacionālo bruņoto spēku civilajam darbiniekam, atvaļinātam karavīram, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs, izņemot Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, nodarbinātajiem.” Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 6. - mans, VARAM parlamentārā sekretāra Gata Zamura, priekšlikums. Aizstāt 5. panta otrās daļas 1. punktā vārdu “Iedzīvotāju” ar vārdiem “Fizisko personu”. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 7. - mans, VARAM parlamentārā sekretāra Gata Zamura, priekšlikums. Izslēgt 7. panta pirmajā daļā vārdu un skaitli “vai 2.”. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 8. - mans, VARAM parlamentārā sekretāra Gata Zamura, priekšlikums. To es gribētu atsaukt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Aizstāt 7. panta otrajā daļā skaitļus un vārdus “5. panta pirmās daļas 3. punktā” ar skaitļiem un vārdiem “5. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 10. - mans, VARAM parlamentārā sekretāra Gata Zamura, priekšlikums. To es gribētu atsaukt. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 11. - mans, VARAM parlamentārā sekretāra Gata Zamura, priekšlikums. Paskaidro veidus, kā oficiālās elektroniskās adreses konta lietotājs piekļūst oficiālās elektroniskās adreses kontam. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 12. - mans, VARAM parlamentārā sekretāra Gata Zamura, priekšlikums. To es gribētu atsaukt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 13. - mans, VARAM parlamentārā sekretāra Gata Zamura, priekšlikums. To es gribētu atsaukt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 14. - mans, VARAM parlamentārā sekretāra Gata Zamura, priekšlikums. Vienkāršo likumprojekta tekstu ar vārdiem “ar lietotājiem piešķirtiem identifikācijas līdzekļiem”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 15. - mans, VARAM parlamentārā sekretāra Gata Zamura, priekšlikums. To es gribētu atsaukt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka karavīri, zemessargi, Nacionālo bruņoto spēku civilie darbinieki, atvaļinātie karavīri, Aizsardzības ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs, izņemot Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, nodarbinātie oficiālo elektronisko adresi izveido no 2022. gada 1. aprīļa un minētajām personām prasību par oficiālās elektroniskās adreses obligātu izmantošanu piemēro no 2022. gada 1. maija. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 17. - deputātes Indriksones priekšlikums. Pārejas noteikumos noteikt, ka ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kas nostiprinājušas savas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu zemesgrāmatā, pienākums obligāti lietot oficiālo elektronisko adresi stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. Un 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildināt likumprojektu ar spēkā stāšanās normu šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. Līdz ar to esam izskatījuši visus 18 priekšlikumus.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns. Lūdzu!

J. Rancāns (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Šim likumprojektam tika saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums. Par bāriņtiesu darbību, precizējot darbības nosacījumus. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Būtība ir par to, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Atis Lejiņš. Lūdzu!

A. Lejiņš (JV).

Sveicināti vēlreiz! Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu”.

Uz otro lasījumu komisija nevienu priekšlikumu nav saņēmusi.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Krista Baumane. Lūdzu!

K. Baumane (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi un kolēģes! Strādājam ar Satiksmes ministrijas izstrādāto un Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr. 1318/Lp13). Nolīguma noslēgšana izveidos tiesisku pamatu regulāru gaisa pārvadājumu veikšanai starp Latviju un Čīli.

Ārlietu komisija likumprojektu apsprieda otrajam lasījumam un atbalstīja savā šā gada 9. marta sēdē.

Uz otro lasījumu priekšlikumi netika saņemti.

Aicinu arī Saeimu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Krista Baumane. Lūdzu!

K. Baumane (AP!).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses” (Nr. 1319/Lp13). Likumprojekts ir sagatavots, lai pieņemtu un apstiprinātu nolīgumu, ko pagājušā gada rudenī Latvijas Republikas vārdā parakstīja mūsu valsts pastāvīgā pārstāve Eiropas Savienībā. Nolīguma pamatā būs abpusēja piekļuve pušu gaisa transporta tirgiem ar vienādiem konkurences nosacījumiem un vienotu noteikumu ievērošanu, tostarp lidojumu drošuma, drošības, gaisa satiksmes pārvaldības, sociālo aspektu un vides jomā.

Ārlietu komisija savā šā gada 9. marta sēdē likumprojektu apsprieda un atbalstīja otrajam lasījumam.

Priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti.

Aicinu arī Saeimu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis. Lūdzu!

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedre! Ļoti cienījamās deputātes! Augsti godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija ir atbalstījusi likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 1227/Lp13) pirms izskatīšanas trešajā lasījumā.

Gribu tikai īsumā atgādināt, ka šie grozījumi paredz pacienta pilnvarotajai personai tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu pacienta ārstniecībai vai atteikšanos no tās. Tāpat arī pilnvarotā persona var saņemt visu nepieciešamo informāciju par pacienta stāvokli, ja pacients atrodas ārstniecības iestādē. Atbilstoši šiem grozījumiem pilnvarotajai personai būs arī augstākā prioritāte, ja pacients būs pilnvarojis šādu personu. Tas pamatā ir paredzēts gadījumos, ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par savu ārstēšanu.

Grozījumi paredz, ka pacients var pilnvarot savu pārstāvi savu interešu nodrošināšanai neatkarīgi no tā, vai šī persona ir radinieks, kopdzīves partneris vai cita uzticības persona... ko pacients ir izraudzījies.

Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums netika saņemts.

Cienījamie kolēģi, aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Veseli vēlreiz! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””.

Likumprojekts izstrādāts izcili, uz trešo lasījumu nesaņēmām nevienu priekšlikumu.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Vietējo pašvaldību referendumu likums”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Uldis Budriķis. Lūdzu!

U. Budriķis (JK).

Augsti godātā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Kopumā saņemti 36 priekšlikumi, tomēr vēlos teikt, ka lielākā daļa priekšlikumu ir tīri redakcionāla rakstura. Laiks starp otro un trešo lasījumu bija diezgan liels, arī Centrālā vēlēšanu komisija saistībā ar Fizisko personu reģistra likumu un citu reģistru likumiem iesniedza ļoti daudz redakcionālu priekšlikumu, tāpēc iesim tiem cauri.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Precizē, kurš reģistrs ir izmantojams. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 2. - iekšlietu ministres Golubevas priekšlikums. Identisks 1. priekšlikumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Lielākā daļa no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumiem ir Centrālās vēlēšanu komisijas izstrādātie redakcionālie priekšlikumi, arī šis ir tāds. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. CVK. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 5. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz atsauci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. CVK iesniegts redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē atsauci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizē parakstu vākšanas vietu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz atsauci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. CVK precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē atsauci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz 15. pantu, jo visas normas ir precizētas un iekļautas jau atbalstītajos pantos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 16. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Izslēdz vārdus “pēc vietējā laika”, jo referendums notiek Latvijā un pašvaldībā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. CVK redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. CVK redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. CVK precizējums. Komisijā atbalstīts

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 20. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. CVK precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. CVK precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 22. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. CVK precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. CVK precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. CVK precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. CVK precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 28. - atbildīgās komisijas priekšlikums. CVK precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. CVK precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. CVK redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 32. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Precizē atsauci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 33. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Noteic, ka tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa un lieta tiek izskatīta trīs tiesnešu sastāvā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 34. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Attiecas uz pārejas noteikumiem - Ministru kabinets līdz 2022. gada 1. jūlijam iesniedz Saeimā likumprojektu par grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 36. - iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Noteic, ka likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Sākam debates.

Vārds deputātam Mārim Možvillo. Lūdzu!

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Sveicināti vēlreiz! Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Patiess prieks redzēt, ka beidzot šis garais likums ir izvilkts no lādes un tam ir finišs. Tur gan vēl ir daudz lietu, pie kā piestrādāt, un šis likums noteikti būtu bijis jāpieņem vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas, jo tad pašvaldības varētu izvēlēties dzīvot tajā administratīvajā teritorijā, kurā būtu nolēmuši iedzīvotāji. Diemžēl mēs visu darām otrādi. Zirgu jūdzam vāģim aizmugurē. Un šis ir tas gadījums, ka zirgs stums vāģi. Es ceru, ka pašvaldības sajutīs to, ka iedzīvotāji spēj ietekmēt dažādus lēmumus, kas... notiek pašvaldībās.

Mani gan mulsina tas, ka šī likuma stāšanās spēkā ir 2024. gada 1. janvāris, jo, manuprāt, jau šobrīd parādās pirmie brīnumi administratīvi teritoriālās reformas sakarā - tā vietā, lai pašvaldībās samazinātu administratīvo aparātu, tas aug arvien lielāks un - jo lielāki centri, jo vairāk aug. Savukārt reģionos paliek apkopēja un atslēgu turētājs, jo realitātē šobrīd vara attālinās no cilvēkiem, arī pašvaldību vara attālinās... tuvāk lieliem centriem. Tas nozīmē, ka arī skolas tiks slēgtas. Tas nozīmē, ka bijušās mazās novada teritorijas zināmā mērā tiks atstātas likteņa varā. Tas liecina par to, ka... varbūt šis likums kaut ko mainīs, ja iedzīvotāji būs pietiekami aktīvi un spēs pastāvēt. Šis likums noteikti būs jāver vaļā vēlreiz, jo mani neapmierina šis spēkā stāšanās termiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim. Lūdzu!

U. Budriķis (JK).

Godātie kolēģi! Šajā gadījumā es vēlos vienīgi teikt, ka labāk vēlu nekā nekad. Šis likumprojekts ir morfējis šādā vai tādā stadijā un izpildījumos jau no 1997. gada 29. maija, kad 6. Saeimā tika iesniegts likumprojekts par pašvaldību aptaujām. Cik Saeimas pagājušas? Daudz. Beidzot mēs esam vismaz izdarījuši minimumu - mēs esam uztaisījuši rāmi.

Var strīdēties par to, cik procentu vajag, lai sarīkotu referendumu, par kādām tēmām rīkot pašvaldību referendumu, tomēr ir uztaisīts rāmis, tas ir pieņemts. Ja godīgi, es jūs visus ar to apsveicu.

Aicinu atbalstīt gan šo priekšlikumu, gan likumprojektu kopumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ēriks Pucens. Lūdzu!

Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” pirms trešā lasījuma.

Ir saņemti 12 priekšlikumi. Lielākoties tie ir iesniegti tādēļ, lai sakārtotu likumprojektu.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 1. pantu. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 2. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 3. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 4. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 5. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 6. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 7. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 15. panta pirmo daļu attiecīgā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Papildina 15.² pantu ar trešo daļu attiecīgā redakcijā. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Papildina ar 15.³ pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 12. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 11. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 13. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. 12. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8. punktu attiecīgā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Ē. Pucens. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā”, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Atis Lejiņš. Lūdzu!

A. Lejiņš (JV).

Jā, vēlreiz... Es gandrīz teicu - “biedri”... Vēlreiz labdien, deputātes un deputāti! Augsti godātais Prezidij! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” (Nr. 1271/Lp13), trešais lasījums.

Ārlietu komisija nesaņēma nevienu priekšlikumu.

Komisija aicina Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!

A. Ašeradens (JV).

Labdien, cienījamie kolēģi! Skatīsim likumprojektu “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Īsumā komisijas vārdā es varu teikt, ka komisija ir ieguldījusi lielu darbu, lai noregulētu visus iespējamos jautājumus, kuri radās otrajā lasījumā.

Šeit bija divi tādi lieli jautājumi... Rīgas dome un Rīgas Svētā Pētera baznīca. Izskatot Rīgas domes piedāvātos risinājumus... diemžēl tie nevarēja tikt akceptēti.

Daudz komplicētāka bija situācija, kas pēdējās nedēļas laikā... Pirms otrā lasījuma izraisījās domstarpības starp katoļu konfesiju un luterāņu konfesiju par šī dievnama lietošanu. Arī šo... Mēs esam lūguši komisijas vārdā veikt sarunas... šo abu divu konfesiju vārdā.

Jāsaka, ka notika daudzas konsultācijas bīskapu konferences līmenī, ir panāktas vienošanās, un tās arī iekļautas šajā likumprojektā.

Kopumā trešajam lasījumam saņemti 48 priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 2. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Rīgas Svētā Pētera baznīcas materiālās kultūrvēsturiskās vērtības ir aprakstītas 2. panta pirmajā daļā. Tomēr, manā ieskatā, šis apraksts ir nepilnīgs.

Pirmkārt, ir jānosauc, kas bija tie, kas šīs vērtības radīja un saglabāja līdz šai dienai, jo kultūrvēsturiskā vērtība un tās radītājs - tas tiek vienmēr apzināts kā nedalāms veselums.

Otrkārt, kultūrvēsturiskās vērtības radīšanai un atjaunošanai bieži ir ļoti tuva nozīme. Tas īpaši ir attiecināms uz arhitektūras vērtībām. Arhitektūras vērtību replikas bieži tiek novērtētas tikpat augstu kā oriģināli. Attieksme pret Rīgas Svētā Pētera baznīcu ir šādas attieksmes piemērs.

Augstākā Padome Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanu netieši atzina par tikpat svarīgu notikumu kā Pētera baznīcas radīšanu viduslaikos, jo noteica divus pieminekļus - Doma baznīcu un Pētera baznīcu - par līdzīgām īpaši nozīmīgām vērtībām.

Deviņdesmitos gadus Doma baznīca sagaidīja sakopta, jo to nebija skāruši kara postījumi, bet karā sagrautā Pētera baznīca stāv blakus Domam, pateicoties tās atjaunošanai. Pētera baznīcas atjaunošana no gruvešiem līdz pašreizējam veidolam jau pati par sevi ir kultūras un vēstures vērtība - tāda pati kā tās radīšana.

Lai gan minēta jau 13. gadsimta sākumā, savu pirmo augsto torni ar milzīgo gaili tā smailes galā Pētera baznīca ieguva 1491. gadā. Šo baznīcas veidolu saista ar Rostokas būvmeistara Johana Rumešotela vārdu.

Baznīca savas pastāvēšanas laikā ir tikusi sagrauta četras reizes. Pēc pirmās sabrukšanas cēla jaunu torni, taču nepabeigtais tornis sadega lielajā Rīgas ugunsgrēkā. Un atkal rīdzinieki savai baznīcai būvēja jaunu torni. Tā atjaunošana tika saistīta ar Rīgas pilsētas būvmeistaru Rupertu Bindenšū.

Vēlreiz baznīcu iznīcināja zibens. Torņa atjaunošanas darbus vadīja namdaru meistars Johans Vilberns.

Divsimt gadu šis unikālais koka tornis slējās augstu pāri pilsētas namiem, līdz Otrā pasaules kara gaitā to aizdedzināja artilērijas šāviņš.

Savu pirmskara izskatu tornis atguva 1971. gadā. Arhitekti, inženieri, celtnieki un restauratori bija prasmīgi un ar augstu meistarību izpildījuši darbu, īstenojot arhitekta Andreja Holcmaņa vadībā izstrādāto projektu... arhitektu Pētera Saulīša un Gunāra Zirņa projektu, izmantojot inženiera Kārļa Šķerbeļa projektēto noturīgo torņa dzelzs konstrukciju un veicot restaurācijas darbus Ērika Darbvara vadībā.

Kopumā 350 restauratoru savu darba mūžu bija veltījuši Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanai. Tā laika inženieru darba un celtniecības apstākļos un ar tajā laikā pieejamajiem materiāliem veiktajā Pētera baznīcas atjaunošanā tika sasniegts labākais rezultāts.

Viduslaikos Pētera baznīcu atjaunoja par rīdzinieku naudu. Pēc 17. gadsimta, kad sāka veidoties un nostiprināties valstis, tās pašas piešķīra naudu atjaunošanas darbiem.

Padomju valsts ieguldījuma atzīšana jau ir noiets etaps; to atzinumu faktiski ir sniegusi Latvijas Republikas Augstākā Padome, kad nosauca Pētera baznīcu par valstij īpaši nozīmīgu kultūras pieminekli, atkārtojot tādu pašu attieksmi, kādu bija paudusi padomju valsts, atjaunojot Pētera baznīcu kā kultūras pieminekli.

Pētera baznīcas ēkas restaurācijā un rekonstrukcijā tika ieguldīti milzīgi naudas līdzekļi. Tā nauda tika apzināti piešķirta un iztērēta mērķtiecīgai un secīgai sakrālās arhitektūras pieminekļa atjaunošanai, mobilizējot līdzekļus, kas bija izveidojušies visas tā laika sabiedrības darbības rezultātā.

Es ierosinu papildināt 2. panta pirmo daļu ar šādiem vārdiem: “Pēc Otrā pasaules kara par valsts piešķirtajiem līdzekļiem no drupām atjaunota un atdzimusī Rīgas Svētā Pētera baznīca ir Latvijas arhitektu, inženieru, celtnieku un restauratoru prasmes un mākslinieciskās meistarības paraugs.”

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, deputāti.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

R. Jansons (NA).

Es nerunāšu par Pētera baznīcas restaurāciju 1970.-1980. gados. Gan darba grupā, gan komisijā par šo jautājumu jau tika diskutēts, tika lauzti šķēpi, un tas ir pamats veselai zinātniskai konferencei.

Es gribētu jums, godātie deputāti, pateikt, ka šis priekšlikums nav atbalstāms pilnīgi cita - juridiska - iemesla dēļ.

Ja mēs atbalstām Pimenova kunga formulējumu “pēc Otrā pasaules kara par valsts piešķirtajiem līdzekļiem no drupām atjaunota”, tad jau mēs būtībā pasakām, ka mēs atbalstām to... nu, ka tajā laikā bijusi Latvijas PSR, ko mēs atbalstām... juridiski, jo tas bija Latvijas PSR budžets. Un par tā budžeta līdzekļiem tika šī restaurācija veikta, nevis par Latvijas Republikas līdzekļiem.

Vienīgie Latvijas Republikas līdzekļi tajā laikā tika gūti no tā zelta, kurš nesa procentus no ieguldījumiem ASV Centrālajā bankā. Un Latvijas vēstniecības vadītājs Amerikas Savienotajās Valstīs Anatols Dinsbergs nekādu naudu šai Pēterbaznīcas restaurācijai nesūtīja.

Līdz ar to mēs nevaram leģitimizēt okupācijas režīmu un atbalstīt šādu formulējumu.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. Paldies.

Komisijā 2. - deputāta Pimenova priekšlikums tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsošanu!”)

A.  Ašeradens. Tā... 3. ...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Igora Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 46, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

3. - deputātes Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums, kas paredz izslēgt 2. panta otro daļu. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 4. - deputātu Teirumnieka un Kursītes-Pakules priekšlikums. Arī tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātu Teirumnieka un Kursītes‑Pakules priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 43, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

5. - deputātu Feldmana, Teirumnieka un Kursītes priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 6. - deputātu Feldmana, Teirumnieka un Kursītes priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātu Feldmana, Teirumnieka un Kursītes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 7. - deputātes Zālītes‑Grosas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Zālītes‑Grosas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

8. - deputātu Feldmana, Teirumnieka un Kursītes priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Balsot? (Starpsauciens: “Nevajag!”) Nevajag.

Tātad deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 9. - deputātes Evitas Zālītes‑Grosas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 10. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 11. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 12. - deputātu Feldmana, Teirumnieka un Kursītes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 13. - deputātes Mārtužas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 14. - deputātes Zālītes‑Grosas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 15. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Lūdzu!

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Aprakstot 2. panta ceturtajā daļā Pēterbaznīcas īpašumu nozīmi Rīgas pilsētas iedzīvotāju reliģiskās pašizpratnes, politiskā brieduma un vietas piederības apziņas tapšanā, likumprojekta autoriem izdevies izvairīties un nepieminēt to, ka Pēterbaznīca ir bijusi galvenais rīdzinieku dievnams kopš Rīgas rātes izveides 1226. gadā līdz tās likvidēšanai 1877. gadā. Pēterbaznīca 650 gadus ir bijusi viduslaiku Rīgas varas un pilsētas kopienas patstāvības simbols.

Ir paradoksāli, ka likumprojekta otrajā lasījumā pieņemtajā tekstā - ne tikai 2. pantā, bet visā likumprojektā - nevienu reizi nav pieminēts vārds “rāte”. Tātad likumprojektā vienkārši ir izlaists krietns Pēterbaznīcas vēstures notikumu slānis.

Rīgas Svētā Pētera baznīcas piederība Rīgas pilsētai ir tradīcija, kas izveidojusies viduslaikos - jau kopš baznīcas uzcelšanas 13. gadsimta pašā sākumā. Es nerunāju par īpašuma tiesībām, par juridisku fiksāciju. Es runāju par sajūtu, par rīdzinieku attieksmi pret Pēterbaznīcu, kura ir saglabājusies līdz šim brīdim. Un nu jau šī attieksme ir raksturīga visiem - gan ticīgiem cilvēkiem, gan ateistiem - un neatkarīgi no etniskās piederības.

Viduslaikos ikvienai suverēnai varai, kas centās izplatīt un nostiprināt ietekmi Rīgā, bija sava baznīca. Zobenbrāļu ordenim tā bija Jura baznīca, Rīgas arhibīskapam - Doms, pilsētai - Svētā Pētera baznīca, kura atšķirībā no citām baznīcām nekad nav piederējusi arhibīskapam.

Reformācijas laikmetā Rīgas rāte praktiski kārtoja baznīcas dzīvi Rīgā, vērsās pret vecās baznīcas kārtību. Tā iecēla amatā mācītāju Andreasu Knopkenu Svētā Pētera baznīcā.

1524. gada novembrī rāte aizliedza baznīcā rīkot dievkalpojumus, bet vēlāk konfiscēja tās īpašumu. Rātei bija pilna teikšana par Pēterbaznīcas pārbūvi. Tieši rāte pieņēma lēmumu, kurā bija iecerēts baznīcas torņa smailē uz stieņa likt gaili, nevis krustu.

Rīga, gribēdama celt savu prestižu, vēlējās, lai tās baznīca būtu lielāka par citām. Monumentālo ēku ir cēluši gadsimtiem ilgi; to ne tikai uzturējuši, bet arī pakāpeniski pārveidojuši Rīgas pilsoņi.

Tieši tad un tieši tāpēc Rīgas Svētā Pētera baznīca bija pacēlusies virs pārējām Rīgas baznīcām, nevis paslēpusies blakus uzceltajai Jāņa baznīcai vai netālu esošajam Domam un Jēkaba baznīcai. Tieši tad Pētera baznīca kļuva par Rīgas simbolu un pazīšanas zīmi, par vienu no dominantēm, kas veido Vecrīgas siluetu, kurš ir Rīgas pilsētas vizītkarte un identitātes zīme un ir iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Un cēlonis tam ir Pēterbaznīcas īpašā saite ar pilsētas kopienas patstāvību.

Tāpēc es ierosinu papildināt 2. panta ceturto daļu ar šādiem vārdiem: “Rīgas Svētā Pētera baznīca ir bijusi viduslaiku Rīgas municipālās varas, pilsētas pašvaldības institūcijas, Rīgas rātes baznīca un pilsētas kopienas patstāvības simbols.”

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

A. Ašeradens. Paldies.

Komisijā 15. - deputāta Pimenova priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Igora Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 2, pret - 44, atturas - 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. Paldies.

16. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 17. - deputātu Mednes, Bašķa un Bikšes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 18. - deputātu Mednes, Bašķa un Bikšes priekšlikums. Ir komisijā izskatīts. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Ainaram Bašķim. Lūdzu!

A. Bašķis (JK).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Prezidija locekļi! Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Patiesībā tieši tāpēc mēs neatsaucām šo priekšlikumu, lai varētu vēlreiz runāt par acīmredzami nodevīgo darījumu, kurā jūs, tie, kas šo organizē, atdodat Latvijas un Rīgas svētvietu un vienu no simboliem - Rīgas Svētā Pētera baznīcu - atsevišķu cilvēku dibinātam nodibinājumam, kurā faktiskais, patiesais labuma guvējs būs cilvēks no Vācijas - ar ļoti tālredzīgi izplānotu baznīcas iegūšanas un izmantošanas biznesa koncepciju.

Nekādi argumenti nenostrādāja, lai Latvijas valsts likumdevēja, Saeimas, deputātu vairākums komisijā, kā minimums, kopīgi uzstātu uz kompromisa meklēšanu starp Latvijas evaņģēliski luterisko Baznīcu un Rīgas Domu tā, lai Rīga nepazaudētu savu vēsturisko baznīcu, nepazaudētu baznīcu, kurā radīta būtiska daļa Rīgas vēstures. Baznīcu, kas celta un atjaunota arī par rīdzinieku naudu. Baznīcu, kura gadu simtiem piederējusi gan Rīgas rātei, gan tur kalpojošajai draudzei.

Mūsu priekšlikums ir par to, lai saglabātu Rīgu kā īpašnieci, bet nodibinājumu nostiprinātu kā tiesisko valdītāju. Jā, mēs izdomājām sarežģītu juridisko formulu, taču komisijas deputātu vairākumam nebija drosmes to izprast un kopīgi nostāvēt par valstiskām interesēm.

Es vēl joprojām uzskatu - un savu uzskatu nemainīšu -, ka šo baznīcu mēs neatdodam luteriskajai Baznīcai vai katoļiem; mēs to atdodam 2001. gadā dibinātai vācu draudzei Rīgā, kuras dažiem cilvēkiem piederēs nodibinājuma... absolūtais vairākums. Un Mesnera kungam būs vienpersoniskas paraksta tiesības.

Kolēģi ir ignorējuši gan Valsts prezidenta, gan Rīgas domes aktīvo rīcību... par to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumā ir jāatrod arī pienācīga Rīgas vieta.

Kāda ir šī darījuma cena? Vai tie 30 miljoni grašu no Vācijas? Ziniet, man līdz šim likās, ka mēs savu identitāti netirgojam. Man likās, bet realitāte ir cita.

Piedodiet, visi tie, kas šo cīņu par Latvijas galvaspilsētas Rīgas tiesībām uz savu baznīcu... cēlās agri no rīta un gāja gulēt vēlu vakarā... Mēs darījām, cik spējām, mēģinājām būvēt taktikas korekti un ne tik rupji kā mūsu pretinieks. Mēs meklējām kompromisus un juridiskos risinājumus.

Sevišķs paldies Rīgas domes vicemērei Lindai Ozolai, kura līdz pēdējam stāvēja un krita par godīgu un cieņpilnu attieksmi pret Rīgas Svētā Pētera baznīcu kā mūsu galvaspilsētas Rīgas vērtību. Linda Ozola nesalūza pat tad, kad pēdējā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā bija ieradusies aizstāvēt Rīgas tiesības, mans kolēģis Saeimas deputāts Aigars Bikše (no “Attīstībai/Par!” frakcijas) paziņoja pārsteigumu - Rīgas mērs vairs šo priekšlikumu neatbalstot. “Brīnišķīga”, “džentlmeniska” un “vīrišķīga” rīcība no Rīgas mēra puses - pašā pēdējā brīdī, pašā pēdējā posmā pirms finiša taisnes! Skarbas un skaudras ir mūsu bezprincipiālisma reālijas.

Nobeigumā. Tieši par šo priekšlikumu un skaudrajām reālijām - ar Aspazijas vārdiem (Aspazijai vakardien bija dzimšanas diena):

“Ņem nocērt man, cik gribi, zaru,

Es vienmēr no jauna ataugt varu.

Lai mani loka negaiss ar vēju,

Es taisns atkal atliekties spēju.”

(Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Ašeradens. 18. priekšlikums komisijas sēdē netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputātu Mednes, Bašķa un Bikšes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Ašeradens. 19. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Ašeradens. 20. - deputātu Mednes, Bašķa un Bikšes priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Ašeradens. 21. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Un šeit es lūdzu pauzi Ašeradena kungam.

Es vēlos informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Adamoviča, Auguļa, Bikšes, Feldmana un Dzintara iesniegumu ar lūgumu izsludināt pārtraukumu Saeimas šī gada 17. marta sēdē līdz pulksten 17.00 un pārtraukumu līdz šā gada 24. marta pulksten 9.00.

Par šo priekšlikumu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Adamoviča, Auguļa, Bikšes, Feldmana un Dzintara iesniegto priekšlikumu par Saeimas 17. marta sēdes pārtraukumu līdz pulksten 17.00 un sēdes turpinājumu 24. martā pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 5, atturas - nav. Tātad mēs šo priekšlikumu... esam nobalsojuši.

Ašeradena kungs, turpināsim 24. martā.

Mēs pārtraucam, jā.

Godātie kolēģi, vēl ne... Vēl sēde nav beigusies.

Lūdzu, atļaujiet jūs informēt par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem, kura paredzēta šodien, 17. martā, pulksten 17.00.

Deputātu jautājums “Par bēgļu uzņemšanu no Ukrainas”, kas ir iesniegts iekšlietu ministrei Marijai Golubevai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi. Lūdzu iesniedzēju uzmanību! Šodien pulksten 17.00 ministre sniegs mutisku atbildi.

Uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam un iekšlietu ministrei Marijai Golubevai “Par valsts iekšējo drošību un provokāciju novēršanu” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet iekšlietu ministre informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Uz deputātu jautājumu zemkopības ministram Kasparam Gerhardam “Par nodrošinājumu ar pārtiku Latvijā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Uz deputātu jautājumu aizsardzības ministram Artim Pabrikam “Par civilo aizsardzības spēju stiprināšanu militārā konflikta draudu gadījumā” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi, jo atrodas komandējumā.

Uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par civilo aizsardzību militāra konflikta gadījumā”... Jautājums ir adresēts iekšlietu ministrei Marijai Golubevai. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka var ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Uz deputātu jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par Covid-19 sertifikātu derīguma termiņiem” saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka sakarā ar aizņemtību nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi.

Tātad es informēju, ka šodien pulksten 17.00 sāksies - tūlīt pat - atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Un vēl lūdzu uzmanību - iepazīstināšu ar deputātu iesniegtajiem jautājumiem.

Deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Karina Sprūde, Ralfs Nemiro un Aldis Gobzems ir iesnieguši jautājumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par plānotajiem pasākumiem nabadzības riska mazināšanai Latvijas iedzīvotājiem”.

Deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Edgars Tavars, Didzis Šmits un Armands Krauze ir iesnieguši jautājumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai “Par Valsts policijā plānoto reorganizāciju, tās pamatotību, īstenošanas gaitu un izmaksām”.

Un deputāti Ramona Petraviča, Karina Sprūde, Māris Možvillo, Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems un Ralfs Nemiro ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par pulcēšanās ierobežojumiem Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai”.

Jautājumi tiks nodoti ministriem.

Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei deputātu klātbūtnes reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

Un Saeimas šā gada 17. marta sēdē izsludinu pārtraukumu.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Iveta Benhena‑Bēkena, Raimonds Bergmanis, Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Andrejs Judins, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ivans Klementjevs, Rihards Kols, Armands Krauze, Janīna Kursīte, Inese Lībiņa‑Egnere, Linda Medne, Ināra Mūrniece, Juris Pūce, Inguna Rībena, Dace Rukšāne‑Ščipčinska, Karina Sprūde, Mārtiņš Šteins, Ļubova Švecova, Edgars Tavars, Edmunds Teirumnieks, Vita Anda Tērauda, Jānis Tutins... ir šeit... un Viktors Valainis.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums sēdē līdz šā gada 24. marta pulksten 9.00.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 23. sēde
2022. gada 17. martā

Klusuma brīdis, pieminot nacionālās pretošanās kustības dalībniekus
Par darba kārtību
- Priekšlikums	- dep. M. Kučinskis (par)
Lēmuma projekts Par Ievas Akurateres 13.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu (885/Lm13) (Dok. Nr. 5642)
- Ziņo	- dep. N. Žunna
Svinīgais solījums
Nolasa	- I. Akuratere
Ziņojums par deputātu, kurš uzrādījis sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un līdz ar to ir tiesīgs piedalīties Saeimas darbā (Dok. Nr. 5643)
- Ziņo	- dep. N. Žunna
Par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1387/Lp13) (Dok. Nr. 5649)
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ikgadējais ziņojums Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību (Dok. Nr. 5553, 5553A)
- Ziņo	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
- Debates	- dep. A. Skride
	- dep. V. Dombrovskis
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
- Debašu turpinājums	- kultūras ministrs N. Puntulis
	- iekšlietu ministre M. Golubeva
	- dep. R. Nemiro
	- VARAM parlamentārais sekretārs G. Zamurs
	- zemkopības ministrs K. Gerhards
	- dep. R. Znotiņš
	- dep. J. Dombrava
	- Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre I. Indriksone
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. U. Budriķis
	- dep. V. Liepkalns
Paziņojumi
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. A. Kiršteins
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
- Debašu turpinājums	- dep. M. Možvillo
	- dep. R. Petraviča
	- dep. M. Mičerevskis
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. I. Pimenovs
	- izglītības un zinātnes ministre A. Muižniece
	- dep. Ē. Pucens
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. R. Ločmele
	- zemkopības ministrs K. Gerhards
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Vucāns
	- dep. K. Ģirģens
	- Ministru prezidents A. K. Kariņš
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da'esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Inherent Resolve” (Nr. 880/Lm13) (Dok. Nr. 5626)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 1029/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 18. martam” (Nr. 889/Lm13) (Dok. Nr. 5646)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 1015/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022. gada 18. martam” (Nr. 890/Lm13) (Dok. Nr. 5647)
Lēmuma projekts “Par Lilijas Limanes atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci” (Nr. 878/Lm13) (Dok. Nr. 5605)
- Ziņo	- dep. R. Jansons
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1375/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5579, 5579A)
- Priekšlikums	- dep. V. Dombrovskis (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (Nr. 1376/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5580, 5580A)
- Priekšlikums	- dep. U. Augulis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1382/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5600, 5600A)
- Priekšlikums	- dep. Ē. Pucens (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” (Nr. 1383/Lp13) (Dok. Nr. 5624, 5624A)
Par likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 1384/Lp13) (Dok. Nr. 5625, 5625A)
Par likumprojektu “Par likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 1386/Lp13) (Dok. Nr. 5638)
Par likumprojektu “Grozījumi Sporta likumā” (Nr. 1388/Lp13) (Dok. Nr. 5654)
- Priekšlikums	- dep. S. Riekstiņš (par)
Paziņojums
	- dep. A. Lejiņš
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Lēmuma projekts “Par brīvprātīgu sejas masku lietošanu skolēniem” (Nr. 874/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5575)
- Priekšlikums	- dep. R. Petraviča (par)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātam Aldim Gobzemam neizmaksāto atalgojumu” (Nr. 879/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5608)
- Priekšlikumi	- dep. R. Petraviča (par)
	- dep. R. Petraviča
Par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam steidzami ieviest pagaidu robežkontroli uz iekšējās robežas” (Nr. 891/Lm13) (Dok. Nr. 5651)
- Priekšlikums	- dep. U. Augulis
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Dacei Rukšānei-Ščipčinskai šā gada 17. martā (Dok. Nr. 5606., 611.1.8/4-9-13/22)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Jurim Pūcem šā gada 17. martā (Dok. Nr. 5607., 611.1.8/4-10-13/22)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Līvas Kreituses atsaukšanu no Ārlietu komisijas” (Nr. 887/Lm13) (Dok. Nr. 5644)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Līvas Kreituses iecelšanu Juridiskajā komisijā” (Nr. 888/Lm13) (Dok. Nr. 5645)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ievas Akurateres iecelšanu Ārlietu komisijā” (Nr. 892/Lm13) (Dok. Nr. 5656)
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Ievas Akurateres iecelšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā” (Nr. 893/Lm13) (Dok. Nr. 5657)
Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Cik efektīvi un savlaicīgi Latvija pilda Eiropas Savienības noteiktās sankcijas pret V.Putinam pietuvinātiem oligarhiem un propagandistiem” (Nr. 78/P13) (Dok. Nr. 5639)
Deputātu Viktora Valaiņa, Edgara Tavara, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Armanda Krauzes, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Māra Kučinska, Jāņa Dūklava, Didža Šmita pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei “Sniegt vērtējumu Alūksnes novada pašvaldības plānotās izglītības iestāžu reorganizācijas atbilstībai novada iedzīvotāju interesēm” (Nr. 77/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5506, 5506A)
- Ziņo	- dep. I. Puga
- Debates	- dep. J. Vucāns
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par lidojumu aizlieguma zonu noteikšanu Ukrainas teritorijā un pasākumiem Krievijas agresijas ierobežošanai” (Nr. 894/Lm13) (Dok. Nr. 5664)
- Ziņo	- dep. A. Lejiņš
Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1387/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5649, 5659)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā” (Nr. 1337/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5414B)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
Likumprojekts “Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā” (Nr. 1358/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5510B)
- Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu” (Nr. 1263/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5609)
- Ziņo	- dep. A. Lejiņš
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr. 1318/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5610)
- Ziņo	- dep. K. Baumane
Likumprojekts “Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses” (Nr. 1319/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5611)
- Ziņo	- dep. K. Baumane
Likumprojekts “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 1227/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5589)
- Ziņo	- dep. I. Dūrītis
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” (Nr. 1220/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5597)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
Likumprojekts “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Nr. 162/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5620)
- Ziņo	- dep. U. Budriķis
- Debates	- dep. M. Možvillo
	- dep. U. Budriķis
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 183/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5621)
- Ziņo	- dep. Ē. Pucens
Likumprojekts “Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā” (Nr. 1271/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5623)
- Ziņo	- dep. A. Lejiņš
Likumprojekts “Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums” (Nr. 40/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5596)
- Ziņo	- dep. A. Ašeradens
- Debates	- dep. I. Pimenovs
	- dep. R. Jansons
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. A. Bašķis
Par procedūru
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu R. Petravičas, M. Možvillo, K. Sprūdes, R. Nemiro un A. Gobzema jautājumu labklājības ministram Gatim Eglītim “Par plānotajiem pasākumiem nabadzības riska mazināšanai Latvijas iedzīvotājiem” (Nr. 380/J13)
Informācija par deputātu V. Valaiņa, U. Auguļa, E. Tavara, D. Šmita un A. Krauzes jautājumu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai “Par Valsts policijā plānoto Reorganizāciju, tās pamatotību, īstenošanas gaitu un izmaksām” (Nr. 381/J13)
Informācija par deputātu R. Petravičas, K. Sprūdes, M. Možvillo, J. Stepaņenko, A. Gobzema un R. Nemiro jautājumu veselības ministram Danielam Pavļutam “Par pulcēšanās ierobežojumiem Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanai” (Nr. 382/J13)
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika

Balsojumi

Datums: 17.03.2022 09:16:33 bal001
Par - 74, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ievas Akurateres 13.Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu (885/Lm13)

Datums: 17.03.2022 10:25:32 bal002
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.03.2022 11:02:11 bal003
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 17.03.2022 11:07:43 bal004
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 17.03.2022 12:32:08 bal005
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.03.2022 14:40:05 bal006
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par termiņa pagarināšanu Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalībai pret teroristisko organizāciju ISIL/Da'esh vērstajā starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Inherent Resolve (880/Lm13)

Datums: 17.03.2022 14:40:49 bal007
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr.1029/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022.gada 18.martam (889/Lm13)

Datums: 17.03.2022 14:41:27 bal008
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr.1015/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2022.gada 18.martam (890/Lm13)

Datums: 17.03.2022 14:45:31 bal009
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Lilijas Limanes atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci (878/Lm13)

Datums: 17.03.2022 14:51:29 bal010
Par - 33, pret - 37, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1375/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.03.2022 14:53:46 bal011
Par - 32, pret - 33, atturas - 8.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (1376/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.03.2022 14:56:33 bal012
Par - 30, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1382/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 17.03.2022 15:01:18 bal013
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 17.03.2022 15:37:30 bal014
Par - 30, pret - 37, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par patstāvīgā priekšlikuma "Par brīvprātīgu sejas masku lietošanu skolēniem" (874/Lm13) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 17.03.2022 15:40:39 bal015
Par - 20, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par Saeimas deputātam Aldim Gobzemam neizmaksāto atalgojumu (879/Lm13)

Datums: 17.03.2022 15:41:30 bal016
Par - 20, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Budžeta un finanšu komisijai . Par Saeimas deputātam Aldim Gobzemam neizmaksāto atalgojumu (879/Lm13)

Datums: 17.03.2022 15:42:41 bal017
Par - 30, pret - 33, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā . Par uzdevumu Ministru kabinetam steidzami ieviest pagaidu robežkontroli uz iekšējās robežas (891/Lm13)

Datums: 17.03.2022 15:43:36 bal018
Par - 65, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai. Par uzdevumu Ministru kabinetam steidzami ieviest pagaidu robežkontroli uz iekšējās robežas (891/Lm13)

Datums: 17.03.2022 15:44:59 bal019
Par - 64, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Līvas Kreituses atsaukšanu no Ārlietu komisijas (887/Lm13)

Datums: 17.03.2022 15:45:31 bal020
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Līvas Kreituses iecelšanu Juridiskajā komisijā (888/Lm13)

Datums: 17.03.2022 15:46:12 bal021
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ievas Akurateres iecelšanu Ārlietu komisijā (892/Lm13)

Datums: 17.03.2022 15:46:48 bal022
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputātes Ievas Akurateres iecelšanu Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā (893/Lm13)

Datums: 17.03.2022 15:53:47 bal023
Par - 16, pret - 36, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Sniegt vērtējumu Alūksnes novada pašvaldības plānotās izglītības iestāžu reorganizācijas atbilstībai novada iedzīvotāju interesēm (77/P13)

Datums: 17.03.2022 15:57:24 bal024
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lidojumu aizlieguma zonu noteikšanu Ukrainas teritorijā un pasākumiem Krievijas agresijas ierobežošanai (894/Lm13)

Datums: 17.03.2022 16:00:36 bal025
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1387/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:01:14 bal026
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1387/Lp13), 1.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:07:27 bal027
Par - 64, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Oficiālās elektroniskās adreses likumā (1337/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.03.2022 16:09:40 bal028
Par - 63, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā (1358/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 17.03.2022 16:11:13 bal029
Par - 65, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Eiropas konvenciju par diplomātisko aģentu vai konsulāro amatpersonu veiktās dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (1263/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:12:52 bal030
Par - 67, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Čīles Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (1318/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:14:47 bal031
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (1319/Lp13), 2.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:17:24 bal032
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pacientu tiesību likumā (1227/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:18:26 bal033
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” (1220/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:29:14 bal034
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Vietējo pašvaldību referendumu likums (162/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:32:39 bal035
Par - 68, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (183/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:34:02 bal036
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā (1271/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:43:14 bal037
Par - 2, pret - 46, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:44:14 bal038
Par - 15, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:44:58 bal039
Par - 15, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:45:31 bal040
Par - 15, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:51:02 bal041
Par - 2, pret - 44, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:56:04 bal042
Par - 17, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums (40/Lp13), 3.lasījums

Datums: 17.03.2022 16:57:32 bal043
Par - 59, pret - 5, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu līdz 24.marta plkst.9.00

Datums: 17.03.2022 17:01:41 bal044
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

17.03.2022.

9.00

11.00

13.30

15.30