Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas ceturtā sēde
2022. gada 5. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Sāksim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 5. maija sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija jau apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Reinis Znotiņš, Uldis Budriķis, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Ieva Akuratere un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. panta darbības apturēšanu attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības papildināšanu? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Saeimas sēdes darba kārtībā iekļautu lēmuma projektu “Par Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. panta darbības apturēšanu attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 17, atturas - 16. Tātad lēmuma projekts tiek iekļauts sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Ramona Petraviča, Karina Sprūde Māris Možvillo, Aldis Gobzems un Ieva Krapāne lūdz darba kārtības 25. punktu - lēmuma projektu “Par bāzes pensiju ieviešanu katram pensijas saņēmējam ar 2023. gada 1. janvāri” - pārcelt pēc darba kārtības 8. punkta.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.

R. Petraviča (Neatkarīgie).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es lūdzu šo iesniegto lēmuma projektu pārcelt pēc darba kārtības 8. punkta izskatīšanas, jo šobrīd tas ir iekļauts kā viens no pēdējiem izskatāmajiem jautājumiem. Un, tā kā pirms tā ir likumprojekts “Civilās savienības likums”, tad ļoti iespējams, ka vispār šodien netiks izskatīts šis jautājums. Un vēl vairāk - tas var netikt izskatīts līdz pat sesijas slēgšanai. Taču šo jautājumu nedrīkst atlikt uz rudeni, jo tas skar vismazāk aizsargāto sabiedrības daļu - mūsu seniorus.

Jau no šī mēneša pensionāri nesaņems viņiem solīto palīdzību, lai gan viņu dzīvē nekas nav mainījies, cenas turpina tikai pieaugt. Un indeksācija, kas ir paredzēta, bet kas vēl nav apstiprināta un kas būs vienu mēnesi ātrāk, nekā tas ir bijis iepriekš, neko viņu dzīvē neatrisinās. Līdz ar to šis noteikti ir pats piemērotākais brīdis, kad lemt par bāzes pensijas ieviešanu. Un tā būtu jāievieš jau no nākamā gada 1. janvāra.

Pietiekoši ilgu laiku jau šis jautājums ir skatīts un diskutēts Labklājības ministrijā, iesaistījušās ir arī dažādas senioru biedrības, kas ir atbalstījušas bāzes pensijas ieviešanu. Šis būtu arī labs risinājums strauji augošajai inflācijai, pieaugošajām pārtikas cenām un rudenī sagaidāmajiem vairākkārt pieaugošajiem apkures rēķiniem. Viens no variantiem ir bāzes pensiju noteikt 136 eiro apmērā. Un tas būtu saistīts ar vidējo ienākumu mediānu.

Piemēram, ja cilvēks ir strādājis 15 gadus un viņa ienākumi ir bijuši mazi, viņa pensija, ko viņš ir uzkrājis no sociālajām iemaksām, ir apmēram 66 eiro, kas nesasniedz pat minimālo pensiju, un līdz minimālajai pensijai tiek piemaksāti 83 eiro. Savukārt, ja tiktu ieviesta bāzes pensija, tad katram cilvēkam tātad būtu pamatpensija šie 136 eiro - plus viņa uzkrātā pensija no iemaksām.

Uz šādu sistēmu ir pārgājušas jau vairākas valstis. Un arī mums būtu ejams šāds ceļš - un šoreiz ne jau vairs tādēļ, lai izkļūtu no nabadzības, bet gan tādēļ, lai vismaz saglabātu savu iepriekšējo dzīves līmeni. Šādu bāzes pensiju ir ieviesusi arī Igaunija, vismaz pirms gada tā bija 235 eiro.

Lūdzu atbalstīt pārcelt šo izskatāmo jautājumu pēc darba kārtības 8. punkta izskatīšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: “Ir!”) pret šo darba kārtības grozījumu? Ir iebildumi, tāpēc balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai darba kārtības 25. punktu - lēmuma projektu “Par bāzes pensiju ieviešanu katram pensijas saņēmējam ar 2023. gada 1. janvāri” - pārceltu pēc darba kārtības 8. punkta! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 43, atturas - 1. Līdz ar to darba kārtības izmaiņas netiek apstiprinātas - lēmuma projekts netiek pārcelts pēc darba kārtības 8. punkta izskatīšanas.

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcija lūdz darba kārtības 24. punktu - likumprojektu “Civilās savienības likums” otrajā lasījumā - izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Likumprojekts tiek izslēgts no sēdes darba kārtības.

Sāksim izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Māra Možvillo, Ralfa Nemiro un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Labrīt, Latvijas sabiedrība! Šī mana runa nebūs gara, bet - diezgan zīmīgā laikā.

Vakar bija 4. maijs - valsts svētki. It kā vajadzēja būt pilnām ielām cilvēku ar priecīgām sejām. It kā vajadzētu būt sakoptai pilsētai un sakoptai valstij. Bet mēs redzējām pustukšas, netīras ielas - ar skatlogiem, kuros nekas neatrodas, kuri aizklāti ar plēvi vai uz kuriem, labākajā gadījumā, ir uzraksts “Iznomā”. Un tās visas ir sekas ne tikai kovida ierobežojumiem, kuri joprojām ir spēkā; tās ir sekas 20 gadu valdīšanai, kad pie varas ir esošā vara.

Šī nedēļa un šī diena - šīs dienas ir zīmīgas ar vēl dažiem interesantiem... ne tikai notikumiem, bet arī faktiem, kurus var ieraudzīt tepat ārpus Saeimas ēkas. Es sākšu ar tālāko faktu un notikumu.

Rīgas centrā... braucot uz Saeimu... katru nedēļu, braucot uz Saeimu, tu brauc garām Ģertrūdes ielai, kur jau deviņus mēnešus ir uztaisīti ierakumi, gaidot laikam iebrucēju. Uz šīs ielas atrodas veikals Maxima X (viens X!). Viens X - tas ir pats lētākais, pašu zemāko cenu veikals, tas ir veikals visnabadzīgākajiem cilvēkiem. Un pat tas veikals šonedēļ tiks aizvērts - tāpat, kā uz šīs ielas jau ir aizvērts gandrīz pilnīgi viss.

Tu brauc pa Rīgas centru un redzi - re, kur ir grausts, re, kur ir grausts, re, kur ir vēl viens grausts un vēl viens grausts. Re, kur ir tukšs skatlogs, re, kur ir bedres. Un tuvojies Saeimai. Tu tuvojies Saeimai, griezies gar Valsts prezidenta pili un brauc pa asfaltu, kur... tev protēzes tūlīt būs jānomaina, jo tur ir bedrains. Četrus metrus no Valsts prezidenta pils un 27 metrus no Saeimas ēkas! Un arī tās ir sekas kovidierobežojumiem.

Un tad man rodas tāda interesanta sajūta, doma par to, ka šeit, Saeimā, sēž vara, kas ir pašapmierināta, - tie, kuriem naudas ir tik daudz, kā nekad nav bijis, kuriem ir veiksmes stāsts, strukturālās reformas un finanšu... tie “remonti” un vēl nezin kas.

Un tad man tās domas par šiem cilvēkiem rodas tādas, ka... Vai jūs neredzat, ka, sēžot šeit, ir līdzīga sajūta, it kā tu būtu Ēģiptē un atrastos Ritz viesnīcā, Ritz-Carlton viesnīcā? Tu it kā esi viesnīcā Ritz, bet izej uz ielas un esi Ēģiptē.

Un tā tas ir Latvijā. Tu izej no Saeimas, un tu redzi, ka Ēģiptē ir sakoptāks, jo tepat, Vecrīgā, tepat, triju minūšu gājiena attālumā no Saeimas nama, jūs redzēsiet kārtējo graustu - bez sienām, bez stūriem, bez jumta, un tur cilvēki dzīvo iekšā.

Tu esi Ritz viesnīcā, bet tāpat tu esi Ēģiptē. Bet galvenais ir cīnīties ar pandēmiju, un tāpēc joprojām spēkā ir kovida ierobežojumi. Šodien, kad visā pasaulē dzīve kūsā, cilvēki ir kafejnīcās, cilvēki veido biznesu... un cilvēki aizbrauc no Latvijas, pateicoties jums, pateicoties arī kovida ierobežojumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsaucieni.) Ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 42, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Alda Gobzema, Karinas Sprūdes, Māra Možvillo, Ralfa Nemiro un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Šī mana runa būs vēl īsāka, tā nebūs piecas minūtes, un Mūrnieces kundzei nevajadzēs man izslēgt mikrofonu.

Tikai divi fakti, kāpēc vajadzētu atcelt kovida ierobežojumus. Pirmais ir tas, ka (es tā dzirdēju) Latvija ir pirmrindniece un ir jau ziedojusi vakcīnas Nikaragvai, kas nozīmē, ka Latvijai laikam tās nevajag, laikam Latvijā cilvēki vairs neslimo, un varbūt tamdēļ būtu jāatceļ kovida ierobežojumi. Bet nē, vajag turpināt iznīcināt Latviju.

Un otrs fakts - daudz būtiskāks. Es gribu uzdot jautājumu visai šai zālei un visai sabiedrībai kopumā. Jautājums ir sekojošs: kas ir tas, ko pa šiem 32 gadiem... un diviem pēdējiem gadiem latvieši, Latvijas Republikas pilsoņi, Saeimas deputāti un vara ir izdarījuši tādu, kas paliks nākamajām paaudzēm? Ar ko mūsu sabiedrība var lepoties? Kas paliks nākamajām paaudzēm? Nolaistā valsts? Aizbraukušie cilvēki? Mūždien bedrainās ielas un ceļi? Grūstošās mājas? Korupcija visur? Kas ir tas, ar ko... kad ārzemnieks atbrauc uz Latviju... kad viņam aizraujas elpa...? Ko latvieši ir izdarījuši pa šiem 32 neatkarības gadiem - kaut ko tādu lielu, skaistu un paliekošu -, pie kā raujas, lai šeit atbrauktu, apskatītos, atcerētos, aizvestu, izplatītu pa pasauli? Viena lieta! Tā ir nolemtība, depresija? Rindas slimnīcās? Vai izglītības sistēma, kura vairs faktiski neeksistē? Kā tas var būt, ka šodien, braucot uz Saeimu, tev benzīns Latvijā maksā dārgāk nekā pie nabadzīgajiem spāņiem vai itāļiem?

Kā tas var būt, ka Latvijā skola maksā dārgāk nekā pie nabadzīgajiem tur, Eiropā? Kā tas var būt, ka pārtika veikalā maksā dārgāk? Jebkas, pilnīgi jebkas maksā dārgāk.

Un tad es iedomājos tos cilvēkus. Es šodien braucu garām... Matīsa ielas krustojumā ir tā lielā māja, kur uz stūra apakšā ir “Fenikss”. Es iedomājos tos cilvēkus, kuri, līdzīgi kā “Feniksa” īpašnieks... viņi it kā ir bagāti, arī jūs esat, vara, bagāti. Kā tas ir, ka tu brauc ar Ferrari pa tām bedrainajām Rīgas ielām... kā tu vari justies labi? Tu it kā esi Ferrari... bet tu esi Ēģiptē, tu esi uz ielas, kur ir miskaste. Un tādas ir visas ielas. Rīgā ir 100 metru sakopta iela. Galvaspilsētā! No Pulkveža Brieža ielas... Elizabetes ielā... no Pulkveža Brieža ielas sākuma līdz Antonijas ielai - 100 metri Rīgā ir sakopti, izskatās kā ārzemēs! Visur citur ir nolaists, netīrs. Nolaists! Kas ir tas, ko jūs, latvieši un Latvijas pilsoņi, esat atstājuši nākamajām paaudzēm? Tieši kas?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsaucieni: “Ir!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 43, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Karinas Sprūdes, Māra Možvillo, Alda Gobzema, Ramonas Petravičas un Jūlijas Stepaņenko iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1444/Lp13) nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas priekšsēdētāja! Šodien es mēģināšu izteikties maksimāli ar faktiem, ar statistiku, lai jūs man nepārmestu emocionalitāti, runājot par bērniem.

Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā iedzīvotāju skaita izmaiņas katru gadu ir bijušas ar negatīvu tendenci. Kopš 1991. gada iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 750 tūkstošiem, tas ir, katru gadu Latvijā dzīvo vidēji par 18 tūkstošiem cilvēku mazāk. Ja pašlaik Latvijā dzīvo 1,8 miljoni, tad, iedzīvotāju skaitam samazinoties par 18 tūkstošiem gadā, pēc 100 gadiem pēdējais cilvēks pametīs šo zemi.

Jaundzimušo bērnu skaits samazinājies no 22 tūkstošiem 2016. gadā līdz 18 tūkstošiem 2020. gadā, kas ir zemākais dzimušo skaits pēdējo 100 gadu laikā. Salīdzinot ar 2016. gadu, dzimušo skaits 2020. gadā samazinājās par 20,1 procentu.

2020. gadā no Latvijas emigrēja 1,7 tūkstoši bērnu, kas ir 14,4 procenti no kopējā emigrējušo iedzīvotāju skaita. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka cilvēki brauc prom no Latvijas ar visām ģimenēm. Aizbrauc uz visiem laikiem.

2020. gadā nepilna trešdaļa no visām Latvijas mājsaimniecībām bija mājsaimniecības ar bērniem, tai skaitā 6,6 procenti - pāri ar vienu bērnu, 5,9 procenti - pāri ar diviem bērniem, 2,3 procenti - pāri ar trim un vairāk bērniem; 4,2 procentus mājsaimniecību veidoja viens pieaugušais ar bērniem.

Starp mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem nabadzības riskam pakļauto īpatsvars ir vairāk nekā 30 procentu.

Starp mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trīs vai vairāk apgādībā esošiem bērniem nabadzības riskam pakļauta katra piektā mājsaimniecība.

39,8 procentiem mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem un 37,7 procentiem pāru ar trim un vairāk bērniem nebija uzkrājumu.

38,8 procentiem mājsaimniecību ar vienu pieaugušo un bērniem un 34,9 procentiem pāru ar trim un vairāk bērniem bija uzkrājumi, kas bez ikmēneša ienākumiem ļautu saglabāt esošo dzīves līmeni trīs mēnešus. Tas nozīmē, ka tikai 20 procenti mājsaimniecību, kurās ir viens pieaugušais... un daudzbērnu ģimenes... spēj veidot uzkrājumus, kas ļautu izdzīvot vismaz trīs mēnešus bez ienākumiem.

31 procents mājsaimniecību, kurās ir bērni, nevar atļauties reizi gadā doties brīvdienās ārpus mājas uz vienu nedēļu.

Cik komandējumos gadā par valsts naudu dodas deputāti? Gadā iztērē pusmiljonu eiro. Varbūt budžetā jāierēķina līdzvērtīgi izdevumi skolēnu ekskursijām un daudzbērnu ģimeņu izbraukumiem?

12 procenti mājsaimniecību, kurās ir bērni, nevar atļauties katru otro dienu - katru otro dienu, pat ne katru dienu!... 12 procenti nevar atļauties katru otro dienu ēst gaļu... putnu gaļu vai zivis, vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu.

50 procenti mājsaimniecību ar bērniem nevar segt neparedzētus izdevumus 30-65 eiro apmērā.

Deviņi procenti mājsaimniecību ar bērniem nevar samaksāt komunālos rēķinus, un šis skaitlis pieaug.

2020. gadā Latvijā 18,3 procenti bērnu dzīvoja mājokļos, kuros tecēja jumts, bija mitras sienas, griesti vai mājas pamati, bija trupe logu rāmjos, durvīs vai grīdās. Baltijas kaimiņvalstīs bija ievērojami mazāks bērnu īpatsvars ar šādām mājokļa problēmām. Lietuvā tie bija 5,2 procenti, Igaunijā - 13,5 procenti.

Kolēģi, vai mums tiešām ir jādiskutē par to, ka demogrāfiskā situācija valstī ir dramatiska? Vai mums tiešām ir jādiskutē par to, ka ģimenēm ar bērniem ir nepieciešams atbalsts? Katra astotā ģimene nevar atļauties ēst gaļu. Puse nevar atļauties neparedzētiem izdevumiem 30-65 eiro, bet mēs izliekamies, ka viņi spēs par 421 eiro sagatavoties bērna piedzimšanai... un pēc šī brīža IKP uz vienu strādājošo... un pēc 40 gadu darba stāža katrs šodien piedzimušais bērns vidēji savas dzīves laikā atnesīs 1,3 miljonus...

Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. (Dep. K. Sprūde: “... protams, ja piedzims...”) Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens.)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1444/Lp13) nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 43, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Karinas Sprūdes, Alda Gobzema, Jūlijas Stepaņenko, Māra Možvillo un Ērika Pucena iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1445/Lp13) nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Tagad nedaudz emocionāli. Pagājušajā nedēļā man pārmeta, ka piena maisījums maksās tikai septiņus eiro. Var atļauties. Es atvainojos, 30 vai 50 grami kazas piena maisījuma maksā 42 eiro, kas ir nepieciešams divām līdz trim nedēļām - atkarībā no tā, cik daudz tā uztura bērnam ir nepieciešams.

Sākot no dzemdību nama: lai sieviete varētu atļauties epidurālo anestēziju, tas ir apmēram 250 eiro, vēl ģimenes palāta - 40 eiro, kas arī tiek paredzēta. Tas ir diennaktī. Ja sieviete tur atrodas trīs dienas, tad ir 180 eiro. Ja, viņa var atļauties... Viņa var vienkārši izšķirties un palikt viena, un tas būtu lētāk, nekā atļauties ģimenes dzemdības. Izrakstoties no slimnīcas, vajadzīgi rati, kas maksā 700 eiro, vajadzīga gultiņa, kas maksā 400 eiro, vajadzīgi pamperi, kas... 20 gabali maksā 10 eiro. Protams, mēs varam... kā reklāmās - tas pamperītis iztur 24 stundas... nu, nemainīt, protams. Mēs taču esam tik attīstītā valstī.

Mums, kad pierakstāmies pie ģimenes ārsta, pie pediatra... uzreiz izraksta D vitamīnu, kas maksā 10 eiro. Mums viss maksā. Mums it kā ir bērnu bezmaksas medicīna, bet mēs par visu maksājam, par visu, izņemot, protams, potes.

Man turpināt - cik maksā apģērbs bērnam, cik knupīši maksā, cik viss maksā... Cik maksā apģērbs bērniem, cik maksā kurpes. Bērns aug... katrus trīs mēnešus. Un cik vispār maksā dzīve. Cik maksā dzīve! (Starpsaucieni.) Cik maksā... Man ļoti patīk, ka mums, Saeimā, lielākoties... atrodas 60 vīrieši, kas rēķina sieviešu līdzekļus tā vietā, lai stātos kājās un palīdzētu, lai mums būtu stipras ģimenes, lai nebūtu šķiršanās, lai būtu atbalsts sievietēm. Viņi pārmet. (Starpsaucieni.) Viņi strīdas ar sievietēm. Viņi rēķina, cik tad knupītis maksā, lai sievietei vajadzētu taisnoties. Astoņi eiro vai pieci eiro. Vajag pazemoties.

Es aicinu atbalstīt, jo 5000 - tas ir nekas, redzot, kā mēs iztērējām trīs gadu laikā mūsu budžetu, ar kādu deficītu mēs izgājām, un redzot, ka mums ar katru gadu samazinās... 1000 bērnu mazāk piedzimst - 1000! 2021. gadā piedzima 17 tūkstoši bērnu - 17 tūkstoši bērnu! Nākamajā gadā - cik viņu būs? 16 tūkstoši? Ir, ar ko lepoties? Bet mēs rēķinām, cik tad maksā tas knupītis... tomēr ar 421 eiro pietiks sievietēm, lai piedzimtu bērns, lai justos droši šajā valstī.

Man ir kauns, man ir kauns. It kā mēs lepojamies ar to, ka mums ir ļoti liberāla, ļoti demokrātiska valsts, ka mēs tagad... esam 33 sievietes, bet pašā sākumā, stājoties šajā amatā, es sapratu, ka pat starp sievietēm nav nekādas solidaritātes. Katrs stiepj segu uz savu pusi.

Es tagad aicinu atbalstīt sievietes, kas piedzimst un dod mums dzīvību šajā valstī.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Jūs kā vienmēr, vara... Es arī šoreiz jūs aicinu... Jūs vienmēr - 20 gadus - esat balsojuši pret Latvijas iedzīvotājiem, pret sievietēm, kas dzemdē bērnus. Visa tā Nacionālā apvienība, kas tikai tās prievītes un pastalas... bet par sievietēm nekad nav rūpējušies... Balsojiet “pret”. Balsojiet pret sievietēm.

Bet tad, kad nomainīsies vara, es jums pateikšu to galveno ideju, kā vajadzētu būt. (Starpsaucieni.) Vajadzētu būt ļoti vienkārši: par katriem diviem atlaistiem valsts ierēdņiem vienai sievietei valsts maksātu nevis pabalstu, bet pilnu algu ar visiem nodokļiem līdz mūža galam, ja viņa piedzemdētu ceturto bērnu... Tā ir jābūt īstā valstī, kurā rūpējas par cilvēkiem. Viena pilna alga sievietei, kas ir piedzemdējusi bērnus, katru mēnesi pret diviem atlaistiem ierēdņiem.

Šāds priekšlikums būtu jāatbalsta prievīšniekam... Dzintaram ar prievīti un Kolam ar pastalām. Viņiem būtu jārunā par to, nevis man. Iesalniekam ar karodziņiem būtu par to jārunā. Un Dombravam, es nezinu, kas viņam tur vispār mugurā ir, - viņam arī par to būtu jārunā. Viņu jau, vienīgais, kas interesē, - Saulkrastu īpašums.

Sēdes vadītāja. Tā. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi! Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1445/Lp13) nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 44, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Alda Gobzema, Māra Možvillo un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1446/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labrīt, godātie kolēģi! Jums bija iespēja iepazīties ar šo likumprojektu nedēļas laikā, un Saeimas iepriekšējās sēdēs jums jau izskaidroju šī likumprojekta būtību, jēgu. Tā nav tikai kaut kāda izrādīšanās kaut kur ar plakātiem vai karogiem, šī ir tiešām reāla palīdzība, kas nepieciešama Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Kaļķu ielas iedzīvotāju atbalsta centrā sastopas ar reālām problēmām, kuras ir vienkārši nosaucamas par nelielu likuma nepilnību. Un šo likuma nepilnību es arī aicinu mūs visus izlabot.

Vēlreiz - tiem kolēģiem, kuri varbūt ir aizmirsuši nedēļas laikā, ko mēs piedāvājam mainīt. Kā zinām, šajā likumā ir arī vīzām noteikts īpašs režīms. Tātad tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri iebrauc Latvijā, saņem vīzu uz humānā pamata, un šo vīzu viņi var izmantot gada laikā - strādāt, ieceļot, izceļot. Tā ir īpaša vīza. Un tad ir Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem ir vecā parauga pases, un ar vecā parauga pasēm viņiem ir tiesības saņemt uzturēšanās atļauju. Uzturēšanās atļauja, protams, dod viņiem daudz vairāk iespēju, un uzturēšanās atļaujas statuss ir saprotams Latvijas likumiem. Tātad tas jau ir iestrādāts Latvijas likumos.

Latvijas likumos nav iestrādāta šī īpašā vīza, kura, kā jau teicu, ir lielākajai daļai Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri iebrauc Latvijā šobrīd, jo viņiem ir jaunā parauga pases. Un jaunā parauga pases... pēc jaunā parauga pasēm var saņemt tikai un vienīgi vīzu.

Es aicinu tos, kuri tagad smejas un runā pāri man... maniem vārdiem, arī pieteikties pie brīvprātīgajiem, kuri palīdz noformēt šos dokumentus un kuri redz reālu problēmu, ar kuru sastopas cilvēki. Tātad, lai cilvēki varētu saņemt dažādus atbalsta pasākumus šeit, Latvijā, lai viņi varētu nodrošināt gan ienākuma nodokļa piesaisti kādai konkrētai pašvaldībai, lai viņi varētu attiecīgi sakārtot arī savu algas nodokļu grāmatiņu, lai viņi varētu reģistrēt automašīnu, viņiem ir nepieciešama šeit deklarēšanās. Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem ir vīzas, nevar deklarēties Latvijā - to neļauj likums, tāpēc ka tas nav paredzēts arī Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Taču tajā likumā ir paredzēts, ka tiem pilsoņiem, nepilsoņiem, civiliedzīvotājiem, kuri iebrauc Latvijā un saņem uzturēšanās atļauju, ir pienākums deklarēties Latvijas Republikā. Ja viņi to neizdara, tad, protams, par to ir paredzēts sods.

Līdz ar to mēs piedāvājam: pirmkārt, noteikt iespēju deklarēties tiem civiliedzīvotājiem, kuriem ir vīzas, kuri saņem šīs īpašā režīma vīzas; otrkārt, atbrīvot Ukrainas civiliedzīvotājus no valsts nodevas samaksas par deklarēšanos Latvijā, tāpēc ka, protams, viņi nevar izmantot šobrīd e-Latvija sistēmu; treškārt, izdarīt izņēmumu attiecībā uz Ukrainas civiliedzīvotājiem attiecībā uz sodu par nedeklarēšanos, tāpēc ka mēs zinām, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir grūti atrast arī dzīvokļus īrei, ņemot vērā to, ka daudzi cilvēki negrib iznomāt... izīrēt Ukrainas civiliedzīvotājiem dzīvojamo platību, jo viņi nezina, kāda būs... maksātnespēja šiem cilvēkiem... vai kādu citu iemeslu dēļ. Ar to sastopas... ar šīm grūtībām sastopas tie cilvēki, kuri bēg no kara un atbrauc uz Latviju.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt šos trīs punktus mūsu priekšlikumā un panākt to, ka šis likumprojekts pēc iespējas ātrāk tiek atbalstīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 45, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Tālāk - Prezidija ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu.

“Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai šā gada 5. maijā”.

Saeimas Prezidijs saņēmis deputātes Ivetas Benhenas-Bēkenas iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5. maijā. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai šā gada 5. maijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums ir piešķirts.

“Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 5. maijā”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Janīnas Kursītes-Pakules iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 5. maijā. Par to mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 5. maijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Atvaļinājums ir piešķirts.

“Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana.”

Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Smaidas Gļazeres atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 26. aprīļa sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Smaidas Gļazeres atbrīvošanu no tiesneša amata”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu ar 2022. gada 1. jūliju atbrīvot Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Smaidu Gļazeri no tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar pensionēšanos.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Smaidas Gļazeres atbrīvošanu no tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmumu projektu par personas atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par Helēnas Vāgneres atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci”.

Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šā gada 17. martā, Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienā, Saeima pieņēma lēmumu atzīt par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci Liliju Limani.

Šodien izskatām Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sagatavoto lēmuma projektu atzīt par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci Helēnu Vāgneri, kura pretošanās darbību veica kopā ar Liliju Limani.

Okupācijas režīms Helēnu Vāgneri, dzimušu Macijevsku, notiesāja 1972. gada 14. janvārī, balstoties uz Latvijas PSR kriminālkodeksa 69. pantu, par aģitāciju un propagandu nolūkā musināt uz nacionālo naidu un nesaticību. Jāpiezīmē, ka okupācijas apstākļos režīms izmantoja šo panta definējumu, lai vērstos pret režīma pretiniekiem, un musināšana uz nacionālo naidu un nesaticību tika arī ideoloģiski interpretēta.

Helēna Vāgnere 1971. gadā, mācoties Maltas vidusskolas 11. klasē, neatbalstot padomju okupācijas varas veikto pārkrievošanu un latviešu valodas izskaušanu, kopā ar Liliju Limani sacerēja skrejlapas, kuras kopā ar klasesbiedriem izplatīja Rīgā, Rēzeknē, Preiļos, Maltā, Feimaņos un izsūtīja vairākām skolām un augstskolām Latvijā. Proklamāciju saturs bija vērsts pret pārkrievošanu, okupācijas režīma iedibināto kārtību, aicināja stiprināt latviešu valodu un kultūru, iestājās par latviešu tautas brīvību.

Šā gada 31. martā Saeima saņēma Helēnas Vāgneres iesniegumu ar lūgumu atzīt viņu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci.

27. aprīlī, lai nodrošinātu individuālo taisnīgumu konkrētajā gadījumā, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija atbalstīja lēmuma projektu atzīt Helēnu Vāgneri par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci un nolēma to virzīt lēmuma pieņemšanai Saeimā.

Izpildot likuma “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” mērķi, komisijas vārdā aicinu Saeimas deputātus atbalstīt lēmuma projektu atzīt Helēnu Vāgneri par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Helēnas Vāgneres atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labrīt, kolēģi! Skatām likumprojektu “Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums”. Atgādinu, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt efektīvu, pārskatāmu un pareizas finanšu pārvaldības principiem atbilstošu programmas ieviešanu Latvijā. Programmas mērķis ir mazināt materiālo nenodrošinātību un sociālo atstumtību personām zemu ienākumu mājsaimniecībās, sniedzot pārtikas un pamata materiālo palīdzību, kā arī nodrošinot sociālās iekļaušanas pasākumus.

Par likumprojektu ir saņemti 27 priekšlikumi. Sākam skatīt priekšlikumus.

1. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē terminoloģiju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 3. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 4. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 5. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Precizē likumprojektu, izslēdzot no tā elektroniskās datu apmaiņas sistēmu, jo tā ir Eiropas Savienības, nevis Latvijas veidota sistēma. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 7. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 8. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 9. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

V. A. Tērauda. 13. - komisijas priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 14. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 16. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 21. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Precizē apstrīdēšanas kārtību no lietderības apsvērumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 22. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 26. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. 27. - labklājības ministra Gata Eglīša priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. A. Tērauda. Paldies, kolēģi, ir izskatīti visi priekšlikumi.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts otrajā, galīgajā, lasījumā.

Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir otrajā lasījumā izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1395/Lp13). Atgādināšu, ka likumprojekta mērķis bija noteikt, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm par dienesta pienākumu pildīšanu svētku dienās saņem piemaksu 100 procentu apmērā no tām noteiktās stundas algas likmes, tādējādi izpildot Satversmes tiesas 2021. gada 2. decembra spriedumu lietā Nr. 2021-07-01.

Komisijā otrajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.

Likumprojektam ir noteikta steidzamība.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 1214/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika saņemti pieci priekšlikumi, visi priekšlikumi ir redakcionāli.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 4. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Un 5. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Kronberga priekšlikums. Arī redakcionāls: aizstāj “1. jūliju” ar “30. jūniju” un “1. janvāri” - ar “31. decembri”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Trešajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 1015/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika iesniegts viens priekšlikums.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Tas paredz precizēt pretendentu izslēgšanas noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 1015/Lp13) trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Tāpat trešajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 1029/Lp13).

Uz trešo lasījumu priekšlikumi netika iesniegti.

Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs.

G. Zamurs (AP!).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā”.

Uz trešo lasījumu esam saņēmuši deviņus priekšlikumus, kurus tad arī izskatīsim.

1. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Zamura priekšlikums. Paredz izteikt 2. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā - “noteikt vienotu kārtību, kādā veido, reģistrē, uztur, lieto, koplieto, reorganizē vai likvidē valsts platformas un valsts vai institūcijas informācijas sistēmas”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 2. - arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Zamura priekšlikums. Precizē to, kas ir jānorāda, lai izmantotu valsts informācijas sistēmu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz aizstāt 6.¹ panta tekstā vārdus “Valsts informācijas sistēmu” ar vārdiem “Valsts un institūcijas informācijas sistēmu”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt pārejas noteikumu 9. punktā vārdu “martam” ar vārdu “maijam”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt pārejas noteikumu 10. punktā skaitli un vārdu “1. septembrī” ar skaitli un vārdu “1. decembrī”, kā arī aizstāt skaitli un vārdu “31. augustam” ar skaitli un vārdu “30. novembrim”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumu 12. punktu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. Attiecīgi 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izsaka pārejas noteikumu 12. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 13. un 14. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. Un 9. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt likumprojektu ar norādi par likuma stāšanās spēkā laiku šādā redakcijā: “Likums stājas spēkā 2022. gada 1. jūnijā.” Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, otrais lasījums.

Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godātie kolēģi! Ļoti cienījamās kolēģes! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1406/Lp13).

Uz otro lasījumu priekšlikumi komisijā netika saņemti.

Komisija atbalstīja likumprojektu otrajā lasījumā.

Lūdzu arī jūs atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Pūce. Piecas dienas jeb šī gada 10. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 10. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”, pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāte Zenta Tretjaka.

Z. Tretjaka (SASKAŅA).

Labdien, augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts izstrādāts Tieslietu ministrijā un Valsts probācijas dienestā, likumprojektu iesniedzis Ministru kabinets.

Likumprojektā ietvertie grozījumi sadalīti vairākos blokos.

Pirmais no tiem paredz tehniskus grozījumus saistībā ar Krimināllikuma reformu, kura ir stājusies spēkā šī gada 1. janvārī. Jēdziens “piespiedu darbs” tika nosaukts par “sabiedrisko darbu”, kā arī paredzēts jauns pamatsods - probācijas uzraudzība. Attiecīgi šie ir korespondējošie grozījumi.

Otrs bloks saistīts ar dienesta konsultatīvo padomju regulējuma pilnveidošanu atbilstoši administratīvi teritoriālajai reformai un arī dienesta reformai atbilstoši plānošanas reģioniem, kas veikta pāris gadu atpakaļ.

Lielākais bloks saistīts ar datu apstrādes pilnveidojumu, jo datu aizsardzība ir jauna tēma arī kriminālsoda izpildē, un visi normatīvie akti tiek pilnveidoti atbilstoši datu apstrādes nosacījumiem.

Ceturtais bloks ir pētījumu veikšanas regulējuma pilnveidošana, detalizējot regulējumu, kā Valsts probācijas dienests publisko ziņas par veiktajiem pētījumiem un citām nepieciešamām lietām.

Noteikts arī e-lietas koplietošanas platformas izmantošanas risinājums, nodrošinot informācijas vienotu apriti.

Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā, bet atsevišķas normas - 2022. un 2023. gadā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā šā gada 26. aprīļa sēdē šo likumprojektu atbalstīja.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

Z. Tretjaka. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 26. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. maijs.

Likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Māris Možvillo.

M. Možvillo (Neatkarīgie).

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja! Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 1346/Lp13).

Uz otro lasījumu ir iesniegti četri priekšlikumi. Visus priekšlikumus iesniegusi iekšlietu ministre Marija Golubeva.

1. priekšlikums - izteikt likumprojekta 44. pantu labotā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Možvillo. 2. - kā jau minēju, arī iekšlietu ministres Marijas Golubevas priekšlikums. Izdarīt izmaiņas šī likuma 44.¹ pantā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Možvillo. 3. priekšlikums - papildināt likumu ar XII nodaļu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Možvillo. 4. priekšlikums - papildināt pārejas noteikumus ar 21. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Možvillo. Kolēģi, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

M. Možvillo. Termiņš priekšlikumiem trešajam lasījumam - 26. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (Konservatīvie).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija 27. aprīlī pirmajā lasījumā skatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem prasības, kā arī lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma lietā “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam” izpildi.

Tātad komisijā likumprojekts tika atbalstīts.

Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 12. maijs.

 

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs.

G. Zamurs (AP!).

Kolēģi, strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 1151/Lp13).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši šo likumprojektu.

Uz otro lasījumu tika saņemti septiņi priekšlikumi, kurus tagad arī skatīsim.

1. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Tas runā par nepieciešamību maksāt kompensācijas uzņēmumiem, kuri audzē kažokzvērus, par uzņēmējdarbības slēgšanu. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. 2. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Noteikt aizliegumu arī kažokzvēru ievešanai un tirdzniecībai. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsaucieni: “Balsosim!”)... Deputāti vēlas balsot? (Starpsauciens: “Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! (Starpsauciens: “Debates!”)

 

G. Zamurs. Debates nebūs?

 

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, ir pieteikušies debatēs.

Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! (Pauze. Starpsauciens: “Tu gribi pateikt viņu vārdus un uzvārdus?” Smiekli.) Jā, jā. Par šo likumprojektu un par 2. - mana kolēģa Krauzes iesniegto priekšlikumu.

Kolēģi, šodien ārā ir pikets un, protams, īpaši jūtīgi tiek uztverta šī tēma - kažokzvēru audzēšana. Es saprotu vēlmi ierobežot šo nozari, bet tas, ko mans kolēģis Krauze iesniedzis šajā priekšlikumā, - panākt, ka pēc būtības mēs arī ievērojam šos principus. Ja mēs pieņemam, ka šī nozare tiek aizliegta Latvijā, bet šī produkcija tik un tā ir pieejama un nozare var turpināt brīvi darboties citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tādā gadījumā, kur tad šie principi... ko tad mēs no tā iegūstam? Mēs tikai aizveram vienu nozari, kas reāli maksā nodokļus.

Es gribētu uz šo jautājumu skatīties no dažādām pusēm. Viena lieta ir - līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā, otra lieta - skatīties uz šo jautājumu šodien. Ja mēs skatāmies likumprojektam pievienotos dokumentus, mēs redzam, ka šī kažokzvēru nozare... lai vai kā, tomēr vairāk nekā 200 cilvēku ir nodarbināti šajā nozarē. Vairāk nekā 200 cilvēku! Tie tomēr ir miljonos mērāmi nodokļu ieņēmumi. Un man ir tāds jautājums, kolēģi: vai šodienas apstākļos mēs varam atļauties tādu politiku, kas nodara valsts budžetam jebkādus zaudējumus? (Starpsauciens.) Vai mēs tiešām varam atļauties to, ka šobrīd valsts budžetā samazinās ieņēmumi? (Starpsauciens: “Runā par tēmu!”)

Viss šis likumprojekts dienas beigās, ja to pieņems tādā redakcijā, kādā tas ir, nozīmēs to, ka valsts budžetā gluži vienkārši nebūs ieņēmumu. No otras puses, būs jākompensē radušies zaudējumi šiem uzņēmējiem. (Starpsauciens: “Muļķības!”) Šajā gadījumā tas, ko piedāvā Krauzes kungs... Krauzes kungs piedāvā tā - ja mēs veram šo nozari ciet, tad aizliedzam vispār kažokzvērus, tad ejam tā, ka pilnībā sasniedzam šo mērķi. Bet tam mēs neesam gatavi. (Starpsaucieni.) Neizskatās, ka šeit būtu atbalsts, vismaz šim konkrētajam priekšlikumam atbalsta nav.

Manā ieskatā, kolēģi, ja mēs neatbalstām 2. - deputāta Krauzes priekšlikumu, tad jāpārskata, vai pats likums šodienas apstākļos vispār vēl ir atbalstāms. Dienu no dienas mēs dzirdam to, ka valdība meklē - izmisīgi meklē - līdzekļus, lai finansētu vienu vai otru politiku. Šeit būtu īstā vieta padomāt, vai šodien ir īstais brīdis pieņemt tādus likumus, kas rada negūtus ieņēmumus valsts budžetā.

Es saprotu šīs vērtības, es saprotu šo emocionālo jautājumu un visu, kas ap šo kažokzvēru tēmu te gadu laikā ir bijis, bet vai tieši šodien - vai tieši šodien - mums šāds lēmums ir jāpieņem? (Dep. K. Feldmans: “Bet šis ir par priekšlikumu, šis nav par...”; starpsaucieni.) Un ar šādu pieeju mēs diemžēl nepanāksim rezultātu. (Dep. K. Feldmans: “Par info. Šis ir par info.”; starpsaucieni.) Tieši tā. Tieši tā, Feldmana kungs!

Ja mēs neatbalstām šo, 2., priekšlikumu, tad sanāk tā, ka mums tajos... kažokzvēru audzēšanu tik un tā mēs atbalstīsim citā veidā. Latvijā to tik un tā atbalstīs citā veidā, tikai tā uzņēmējdarbības forma nenotiks Latvijā, tā notiks kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Un kur tad ir tie labo mērķu sasniegšanas principi? Nu to nav.

Tāpēc es aicinu atbalstīt 2. - deputāta Krauzes priekšlikumu.

Un tad... nu, tad ejam tā, ka aizliedzam vispār. Ja ne, tad kāda jēga no šāda likuma?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Priekšlikuma būtība - “Latvijas Republikas teritorijā fiziskām un juridiskām personām aizliegts ievest un tirgot kažokādas vai preces ar kažokādas detaļām.”

Mēs konceptuāli esam lēmuši par to, ka Latvijā mēs neaudzējam zvērus, lai tos nogalinātu un iegūtu kažokādas detaļas kā rotaslietu. Mēs konceptuāli to esam nolēmuši. Loģiski. Loģiski!

Kolēģi! Šis Krauzes kunga priekšlikums, manuprāt, ir atbalstāms un arī loģisks, jo, ja reiz mēs paši neaudzējam... nu, to mēs esam konceptuāli lēmuši... tad kādēļ mēs atļausim turpināt to darīt vairāk... mūsu kaimiņvalstīm vai kādām citām valstīm un importēt šos produktus? Tas ir loģiski arī.

Kolēģi! Ja mēs aizliedzam, tad mēs aizliedzam, tad mēs kontrolējam. Tur, protams, Ministru kabinetam būtu ļoti rūpīgi un kārtīgi jāpastrādā. Tāpēc, kolēģi, es noteikti aicinu atbalstīt šo, 2., Krauzes kunga priekšlikumu, kas gan ir pretējs.

3. un 4. priekšlikumu noteikti aicināšu neatbalstīt, bet 2. priekšlikumu es noteikti aicinu atbalstīt. Ja mēs ierobežojam - un mēs esam konceptuāli lēmuši, ka mēs ierobežojam - kažokzvēru audzēšanu, tad ierobežojam arī šo kažoku lietošanu, importēšanu un tirdzniecību Latvijā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Kolēģi! Man ir prieks, ka savā humānismā mēs esam attīstījušies tiktāl, ka varam beidzot pieņemt šo lēmumu - vairs Latvijā nemocīt dzīvniekus kažoku dēļ.

Taču, ja mēs savu sirdsapziņu atbrīvosim tikai attiecībā uz Latvijas ražotājiem, bet atļausim šos kažokus importēt, tad tā būs liekulība.

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un aizliegt dzīvnieku mocīšanu gan Latvijā, gan importējot tos no ārzemēm. Pretējā gadījumā... Kolēģi, ja jūs neatbalstīsiet šo priekšlikumu, tā būs liekulība no jūsu puses.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

G. Zamurs. Komisijas vārdā tikai atgādināšu, ka priekšlikums netika atbalstīts.

Līdz ar to aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 35, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Zamurs. Tā, turpinām.

3. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Noteikt, ka kažokzvēru audzēšana tiek aizliegta tad, kad aizliegums stājas spēkā visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem. (Starpsauciens: “Vispār balsojams ir?”; starpsaucieni. Dep. A. Krauze: “Bet debatēt var.”)

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Tā kā mēs esam vienotā Eiropas Savienības tirgū, pavisam loģiski būtu, ja kāda nozare tiktu ierobežota vai arī pilnībā slēgta tad, kad tāds lēmums ir pieņemts Eiropas Savienības līmenī, vai arī tad, kad visas dalībvalstis tādu ir pieņēmušas, jo tad nav tirgus kropļošanas.

Es atceros, ka tad, kad komisijā runājām par šo priekšlikumu, Kārlis Šadurskis teica, ka faktiski, apstiprinot šādu redakciju, nekad mēs nenonāksim pie kažokzvēru audzēšanas aizlieguma.

Es teiktu, ka tā ir absolūta demagoģija no Šadurska kunga puses, jo aizliegt visās Eiropas Savienības dalībvalstīs - tas nozīmē arī... Eiropas Komisijai vajag pieņemt regulu, ka kažokzvērus nedrīkst audzēt.

Es vēlreiz atgādināšu, ka šis likums un šie priekšlikumi faktiski ir tāda divkosība no mūsu puses, jo dzīvnieki cieš... ne tikai kažokzvēri, bet... arī daudzos citādākos veidos... Un, ja jau mēs esam tik humāni, tad varbūt padomājiet par to, ka jums kājās šobrīd... vienai lielai daļai ir ādas kurpes, visiem noteikti nav. Kungiem ir ādas siksnas biksēm. Un, ja tādu siksnu nebūtu, tad, iespējams, jums bikses nokristu un tad vispār šādu likumu nevarētu pieņemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K. Šadurskis (JV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es atvainojos, ka izmantoju Saeimas tribīni personīgam mērķim, jo es gribu uzdot Armandam Krauzem jautājumu.

Armand, vai Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts?

Līdz ar to, godātie kolēģi, ja jūs mazliet pievērsīsieties loģikas procedūrām, jūs sapratīsiet, ka šajā priekšlikumā ir ietverta cikliskā reference, jo Latvijā aizliegs kažokzvērus audzēt tad, kad visā Eiropas Savienībā aizliegs. Bet Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un Latvija nevar aizliegt, kamēr nav visā Eiropas Savienībā aizliegts. Līdz ar to tas nenotiks nekad.

Krauzes kungs, ģeniāls priekšlikums! (Starpsauciens: “Bravo!”; daži deputāti aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu, kolēģi, var jau smieties, var jau ņirgāties, bet būtību jau Krauzes kungs pateica, manuprāt, diezgan precīzi. Mēs esam Eiropas Savienības vienotajā tirgū, un Šadurska kungam tas var patikt vai nepatikt. Un var jau runāt par humānismu un visu pārējo, bet - kā tieši jūs to humānismu panāksiet, tajā brīdī aizliedzot paši šeit, Latvijā, bet atļaujot iepirkt no jebkuras citas Eiropas Savienības dalībvalsts?

Nu šeit jūs varējāt nākt ar savām skaistajām idejām un rosināt valdības līmenī, Eiropas Savienības līmenī diskusiju, lai tas tiek ne tikai Latvijā, bet arī visas Eiropas Savienības līmenī ātrāk aizliegts.

Šajā gadījumā... Es jau minēju, ka šeit šie humānisma jautājumi paliks, tā teikt, otrajā plānā, jo latvieši ar savu naudu... būs iespēja pirkt tos pašus kažokādu izstrādājumus mierīgi tepat, Latvijas veikalos, - nekādu problēmu. Un, ja tie tiks ražoti citā Eiropas Savienības dalībvalstī, cita Eiropas Savienības dalībvalsts gūs no tā ienākumus. Šodien gūst no tā ienākumus. Tas, manuprāt, ir īpaši svarīgs, akcentējams jautājums. Kamēr mēs teiksim: jā, mēs esam humāni... Un pēc tam mēs teiksim: mums budžetā nav naudas, lai samazinātu vienu vai otru nodokli, kas šobrīd ir, pieņemsim, pārtikai vai degvielai, vai citām svarīgām precēm, jo mums budžetā nav naudas.

Un mēs pieņemam šādus lēmumus.

Mēs esam Eiropas vienotajā tirgū. Nu kāpēc tad ir tās diskusijas par to, ka degvielai... ka ir svarīgi, lai, pieņemsim, par Krievijas gāzi... ka pieņēma šo jautājumu... visa Eiropas Savienība, nevis tikai atsevišķas dalībvalstis... Kāpēc ir šādas diskusijas?

Tas pats arī attiecas uz kažokzvēriem. Nu kāpēc mums jābūt ir vienīgajiem, ja visi citi var darīt, ko grib? Kāpēc šis finanšu “kapitālais remonts”? Kāpēc Latvijai bija jābūt pirmrindniecei, kamēr mūsu uzņēmēji meklēja vietas citās valstīs, kurās ar pilnīgi citādiem nosacījumiem, daudz ērtākiem nosacījumiem, vienotajā tirgū var veikt uzņēmējdarbību?

Nu šeit tieši tas pats jautājums. Kāpēc jāņirgājas par konkrētu priekšlikumu, kas pēc būtības ir pareizs? (Starpsauciens: “Nav pareizs!”) Ir pareizs! (Starpsauciens: “Nav pareizs!”) Visā Eiropas Savienībā aizliedzam to un panākam tiešām rezultātu. Ja mēs aizliedzam tikai Latvijā, tad kāds būs tas rezultāts? Rezultāts būs - jā, Latvijā nebūs budžeta ienākumu no tā. Ētiskie jautājumi netiks risināti. Sitīs tās ūdeles nost citur; nesitīs tās Latvijā, bet sitīs citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur to drīkst darīt.

Kolēģi, manuprāt, šis jautājums tiek skatīts ļoti tuvredzīgi.

Aicinu neņirgāties un pēc būtības skatīt šo lietu.

Krauzes kunga priekšlikums ir pilnīgi pareizs.

Es piekrītu Iesalnieka kungam, kas pie iepriekšējā priekšlikuma arī nāca un aizstāvēja...

Ideja jau tā pati, kas iepriekšējā priekšlikumā. Mēs nevaram veikt ierobežojumus attiecībā uz šo zvēru audzēšanu, ja mēs esam vienīgie, kas tos ierobežojumus ievēro, bet citur, visapkārt... vienotajā tirgū tos neievēro.

Es domāju, ka likuma mērķis būtu vismaz morāli... mēģināt samazināt nosisto ūdeļu skaitu un... Es atvainojos par šādu retoriku, bet - vai mēs to panāksim, ja mūsu kaimiņvalstīs varēs turpināt ar šo biznesu nodarboties? Nu ko tieši mēs panākam tādā veidā?

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Pirmkārt, šis jautājums ir jāsadala divās daļās.

Pirmā daļa. Ir pieprasījums un piedāvājums.

Es jautāju savām vecajām brūtēm, vai viņām patīk vispār tie kažoki, ko ziemā vilkt. Ņemot vērā, ka viņas ir normālas sievietes, es ne no vienas nedzirdēju atbildi, ka viņām vispār patiktu staigāt visos tajos ūdeļādas kažokos un tamlīdzīgi. Tas, man liekas, vairs nav moderni - staigāt visos tajos kažokos.

Līdz ar to es vispār brīnos, ka tas tirgus ir.

Tā ir tā pirmā daļa - ka tas tirgus ir. Iespējams, ka tas ir, bet iespējams, ka tas ir eksporta tirgus, nevis vietējais tirgus, tāpēc ka vietējā tirgū es nepazīstu nevienu - nevienu! -, kurai vispār kāds vietējais cilvēks varētu atļauties ūdeļādas kažoku uzdāvināt, jo cilvēkiem vienkārši naudas nav vairs.

Tā ir otra lieta.

Tātad tas ir jautājums par eksportu - vai tos kažokus mēs vispār eksportējam vai neeksportējam kaut kur projām.

Tā ir pirmā sadaļa.

Otrā sadaļa - Latvijā jau neko nevajag. Cukurfabrikas nevajag, bankas nevajag, visur vajag uztaisīt “kapitālo remontu”, vienkārši visu vajag aizklapēt ciet, jo var aizņemties! Četrus miljardus, piecus, desmit - vienalga, visu laiku katru gadu kaut ko aizņemties, aizņemties, aizņemties, aizņemties. Ražot šeit uz vietas neko nevajag - tā ir tā filozofija par jebkuru jautājumu. Vieglāk ir aizvērt ciet.

Un trešā sadaļa ir tā ētiskā sadaļa. Nogalināt vai nenogalināt dzīvnieciņu. Šī, ētiskā, sadaļa atduras pret vienu citu problēmu. Ja nenogalināt, tad, es pieļauju, veikalā mēs aizliedzam tirgot vistas... nokautas vistas, es domāju; nokautu jēru aizliedzam tirgot veikalā, nokautu govi aizliedzam veikalā tirgot, jo - tā ir ētiskā sadaļa. Un principā aizliedzam ēst gaļu. Vai ne? (Starpsauciens.) Kā, lūdzu? (Starpsauciens.)

Es domāju, ka, ja mēs runājam par tādu morāli ētisko sadaļu, tad aizliedzam visu šo lietu! Tad tas ir godīgi. Kāpēc tikai ūdeles izdalīt? Nu, konceptuāli.

Kāds ir secinājums? Ko mēs iegūsim? Mēs iegūsim... līdzīgi kā ar karodziņiem. Ka mūsu sabiedrībā svarīgākais ir pavicināties ar karodziņiem, ar prievītēm kā Raivim vai pastalām kā Kolam, vai karodziņiem kā Iesalniekam...

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, darbu turpināsim pēc pārtraukuma. (Dep. A. Gobzems: “Vēl viena pastalniece.”) Darbu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Inesei Voikai - reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Dace Rukšāne-Ščipčinska... ir, Iveta Benhena-Bēkena, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Anda Čakša, Aldis Gobzems (Dep. A. Gobzems: “Ir!”)... Aldis Gobzems - ir, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte-Pakule, Viesturs Liepkalns, Inese Lībiņa-Egnere, Ralfs Nemiro, Vladimirs Nikonovs, Evija Papule, Juris Rancāns un Evita Zālīte-Grosa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. (Skaņas pārrāvums.)... par 3. priekšlikumu.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Godātie kolēģi! 3. priekšlikums savā būtībā būtu bijis konceptuāls priekšlikums pirms šī likumprojekta iesniegšanas Saeimā. Es biju viens no līdzparakstītājiem iniciatīvai par to, ka kažokzvēru audzēšana Latvijā vairs nenotiek. Kā vienai no Eiropas Savienības dalībvalstīm... šāds lēmums jāpieņem Latvijas parlamentam.

Konkrētais priekšlikums, mana kolēģa Krauzes kunga priekšlikums, paredz, ka tas stātos spēkā ar dienu, kad kažokzvēru audzēšana tiktu aizliegta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kolēģi, mēs sākam ar vienu Eiropas Savienības dalībvalsti, kura nebūt nav pirmā Eiropas Savienības dalībvalsts, un šādām normām... Es saprotu, ko kolēģis, iespējams, ar to bija domājis, - ka lēmumu aizliegt pieņem vienlaicīgi, bet tas nav ne šāds tehniskais... konkrētais priekšlikums... bet domai bija jābūt skaidrai un gaišai - tā ir valdības pozīcija, aicinot pārējos Eiropas Savienības dalībvalstu līderus vienoties par kopīgu stratēģiju - ka mēs pārstājam audzēt kažokzvērus visā Eiropas Savienībā.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šo konkrēto priekšlikumu nekādā gadījumā neatbalstīt, bet vienlaicīgi, izmantojot iespēju, runājot par šo priekšlikumu, es tomēr aicinu koalīcijas partijas, valdību atgriezties pie domas, kas bija skaidri un gaiši pateikta 2. priekšlikumā, iepriekšējā priekšlikumā, - ka mēs ierobežojam šo tirdzniecību, importu, lai mūsu rīcība nebūtu divkosīga un mēs nestrādātu... ka mēs aizliedzam audzēt, bet tajā pašā laikā ļaujam importēt no citām valstīm un ražotājs, kurš ražo šeit, pārvācas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti un turpina kažokzvēru audzēšanu un nogalināšanu, lai importētu produktus atpakaļ uz Latviju. Tas, kolēģi, pēc savas būtības nav pareizi.

Tālākie priekšlikumi paredz zināmā mērā arī kompensācijas šiem... Par to mums arī būtu ļoti nopietni jārunā, bet konkrētais priekšlikums, ja mēs runājam par 3. - Krauzes kunga priekšlikumu, manā ieskatā, nav atbalstāms, jo debates pēc būtības ir novēlotas un nokavētas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...? (Starpsauciens: “Vai šis balsojams vispār?”)

G. Zamurs. Komisijas vārdā ziņoju, ka mums bija diskusija par šo tēmu. Mūs iepazīstināja arī ar statistiku, līdz ar to es izjūtu pienākumu atzīmēt, ka Latvija Eiropas Savienībā absolūti nav unikāla ar šo aizliegumu, ir jau vairāk nekā 10 valstis, kas ir aizliegušas kažokzvēru audzēšanu.

Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Un es aicinu arī Saeimu neatbalstīt to.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 12, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Zamurs. 4. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Paredz aizliegt kažokzvēru audzēšanu, sākot ar 2032. gadu. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Es no kolēģa dzirdēju interesantu frāzi: mēs neesam pirmie, arī citās valstīs ir aizliegts... un tamlīdzīgi. Tas ir līdzīgi kā par citiem jautājumiem - par finanšu sistēmas kapitālo remontu... tādā garā.

Vakar man bija tikšanās ar kādu uzņēmēju - Latvijas uzņēmēju, Latvijas Republikas pilsoni, latvieti, darba devēju -, kurš dod darbu pietiekami lielam skaitam Latvijas Republikas pilsoņu. Viņa piezīme bija ļoti vienkārša, viņa piezīme bija tāda: “Mūsu finanšu sistēmas kapitālais remonts ir novedis pie tā, ka es nevaru veikt pārskaitījumus Latvijas Bankā uz Honkongu vai no Honkongas, bet Somijā, Eiropas Savienības dalībvalstī, es to varu mierīgi izdarīt. Tāpēc es attaisīju uzņēmumu Somijā, lai varētu Somijā operēt un darboties.” Tur aizved finanšu sistēmas kapitālais remonts.

Tieši tāpat ir par jebkuru citu tēmu, tad, kad mēs aizliedzam jebkādu biznesu, apelējot pie kaut kādiem ētikas un tamlīdzīgiem jautājumiem. Es domāju, ka arguments “kaut kas, kas ir izdarīts citās valstīs” nav labākais arguments, jo visu laiku skriet pakaļ kaut kam un būt pirmrindniekam visās jomās ir gaužām nepareizi. Tas pirmrindnieka statuss, kas Latvijai ir, ir redzams tepat ārā, izejot no Saeimas mājas, - viss nolaists, pat Saeimas mājas ir nolaistas. Pat te viss ir netīrs un nolaists kā pie (Dep. K. Šadurska starpsauciens.)... Starp citu, Šadurska kungs, jūs esat bijis ministrs, ne es.

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, lūdzu! Par priekšlikumu!

A. Gobzems. Un tas ir tas jautājums: visu aizliegt, visu iznīcināt. Izskatās, ka tas ir tāds VIENOTĪBAS plāns - 20 gados visu iznīcināt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

G. Zamurs. Komisijas vārdā atgādinu, ka priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Krauzes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 44, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

G. Zamurs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteic, ka aizliegums kažokzvēru audzēšanai stāsies spēkā 2028. gada 1. janvārī, tādējādi nosakot piecu gadu pārejas periodu un dodot iespēju uzņēmējiem biznesu pārorientēt. Priekšlikums komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es aicinu atbalstīt šo komisijas priekšlikumu, nosakot saprātīgu pārejas periodu konkrētajam aizliegumam, kas paredzēts šajā likumprojektā. Šis periods, kas būs rezultatīvi ilgāks par pieciem gadiem, nav paņemts no zila gaisa. Mēs jau komisijas sēdē apspriedām, kāds pārejas periods būtu saprātīgs, lai katrā gadījumā izvairītos no nepieciešamības maksāt jebkādas kompensācijas attiecīgajiem uzņēmējiem. Pēc analoģijas ar Azartspēļu un izložu likumu, kur gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par spēļu zāles slēgšanu, tā vēl drīkst strādāt piecus gadus, komisija nolēma, ka arī šajā gadījumā piecu gadu termiņš būtu saprātīgs. Ir izvērtēti dažādi termiņi, tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Kādēļ es vēlos uzsvērt jums, ka ir izvērtēti dažādi termiņi? Es nešaubos, ka nozare varētu mēģināt vērsties Satversmes tiesā un teikt, ka, piemēram, deputāti kaut kādā ziņā bija neprātīgi un nebija pietiekami izvērtējuši visus aspektus un ka tomēr vajadzētu pretendēt uz kaut kādām kompensācijām. Es jums apliecinu, ka komisijā... un tas ir arī... es nozarei pasaku (tas ir arī audioierakstā) izvērtējums ir.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams un skaidrojams?

G. Zamurs. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tika, protams, atbalstīts.

Līdz ar to aicinu atbalstīt, ja kāds lūdz balsojumu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsojumu? (Starpsauciens: “Nē!”) Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 6. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Noteikt, ka aizliegums audzēt kažokzvērus stājas spēkā 2026. gada 1. decembrī. (Starpsauciens: “Nav balsojams!”) Šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Nav balsojams!”)

Sēdes vadītāja. Nav arī balsojams.

G. Zamurs. Un 7. - deputāta Armanda Krauzes priekšlikums. Uzdot Ministru kabinetam līdz 2022. gada 31. decembrim izstrādāt noteikumus, kas regulētu kažokzvēru audzēšanas aizliegumu. Priekšlikums komisijā arī netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

G. Zamurs. Līdz ar to esam izskatījuši visus septiņus priekšlikumus.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 6, atturas - 2. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

G. Zamurs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 12. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” otrajā lasījumā.

Tika saņemti seši priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj vārdus “minēto politikas jomu izstrādi” ar vārdiem “politikas izstrādē minētajās jomās”. Tas ir tāds valsts valodas speciālistu labojums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 3. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina 25. panta otro daļu pirms vārdiem “Ģeotelpiskās datu kopas izmantotāji” ar vārdiem “Ja vien citā normatīvajā aktā nav noteikts citādi”. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 4. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Papildina 25. panta trešo daļu ar tiem pašiem vārdiem, kas ir arī otrajā daļā, - “Ja vien citā normatīvajā aktā nav noteikts citādi”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 5. - Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. 25. panta sesto daļu papildina ar tiem pašiem vārdiem, kas tika minēti iepriekš. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Un 6. - arī Ministru prezidenta biedra, tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Izslēdz 26. panta piektajā daļā vārdu “pamatdatu”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Kursīte. Šā gada 12. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (Konservatīvie).

Ļoti cienītās kolēģes! Augsti godātie kolēģi! Šodien otrajā lasījumā skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 1320/Lp13).

Saņemti pieci priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgt likumprojekta 2. pantu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izteikt 8. panta ceturto daļu jaunā redakcijā, kas paredz nosacījumus, kad var neizsludināt konkursu. Komisijā priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 3. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. 4. - tiesībsarga Jansona kunga priekšlikums. Paredz, ka iestādes vadītājam, Valsts kancelejas direktoram un Pārresoru koordinācijas centra vadītājam ir tiesības vērsties pie tiesībsarga ar lūgumu vērtēt rīkojuma vai uzdevuma atbilstību labas pārvaldības principam un šo atzinumu izskatīs Ministru kabinets. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. Un 5. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

U. Budriķis. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.

U. Budriķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 10. maijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (Konservatīvie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 3. maija sēdē izskatīja un sagatavoja izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1433/Lp13) pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas tvērumu, dodot iespēju to piemērot arī sezonas strādniekiem, kas tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos sējumu, stādījumu un zālāju platībās, un palielināt dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu.

Likumprojekts paredz divas izmaiņas.

Pirmā, kā jau minēju, ir sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas tvēruma paplašināšana, dodot iespēju to piemērot arī sezonas strādniekiem, kas tiek nodarbināti akmeņu lasīšanas darbos. Tos veic lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībās, kas kārtējā gadā ir pieteiktas vienotajam platības maksājumam saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmas ietvaros. Jāpiemin tas, ka šobrīd likumā atvieglotais režīms ir augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzēšanai.

Un otrais - palielināt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteikto dienu skaitu, kad sezonas darbos nodarbinātā ienākumam var piemērot sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa režīmu, no 65 kalendāra dienām līdz 90 kalendāra dienām, kā arī šo dienu skaitu var izmantot laika periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim.

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa likme ir 15 procenti, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā.

Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa mērķis ir samazināt ēnu ekonomiku, tai skaitā samazināt nelegālo nodarbinātības līmeni sezonas laukstrādnieku vidū un samazināt darba devējiem (lauksaimniekiem) administratīvo slogu, kas saistīts ar lauksaimniecības nozarei raksturīgo nevienmērīgo sezonas darbinieku plūsmu.

Komisijā par šo likumprojektu notika plašas debates - par to, vai nevajadzētu paplašināt sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa piemērošanas tvērumu. Tā kā šobrīd lauksaimniekiem sezona jau ir sākusies, svarīgi, lai varētu ātrāk ieviest šo regulējumu.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Cielēns. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 6. maija pulksten 17.00. Izskatīšana otrajā lasījumā - šā gada 12. maija sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumus var iesniegt līdz šā gada 6. maija pulksten 17.00, izskatīšana - šā gada 12. maija Saeimas sēdē.

Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs.

G. Zamurs (AP!).

Kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”.

Šobrīd likums nosaka, ka valsts robežas joslā, patrulēšanas joslā un robežzīmju uzraudzības joslā Iekšlietu ministrijas vajadzībām domāto būvniecību uzrauga nevis attiecīgās pašvaldības būvvalde, bet gan Būvniecības valsts kontroles birojs. Tā kā šobrīd, aktīvi strādājot pie Baltkrievijas robežas, ir radusies situācija, ka dažas būves, kas pamatā ir inženiertīkli, iziet ārpus šīm pierobežas teritorijām... līdz ar to, lai būvniecību nevajadzētu saskaņot gan ar vietējo būvvaldi, gan vēl ar Būvniecības valsts kontroles biroju, ir izveidots šis grozījums, kas nosaka, ka visas Iekšlietu ministrijas būves šajā teritorijā uzraudzīs viena iestāde un ka tas ir Būvniecības valsts kontroles birojs.

Pirmām kārtām komisijas vārdā es lūdzu noteikt šim likumprojektam steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G. Zamurs. Tad attiecīgi lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

G. Zamurs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6. maijs, izskatīšana - Saeimas 12. maija sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 6. maijs, izskatīšana - Saeimas šā gada 12. maija sēdē.

Likumprojekts “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Labdien! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” (Nr. 1332/Lp13). Kā saka, atkal laiks pienācis parunāt par divām lielajām Latvijas ostām.

Atgādināšu, ka šis likumprojekts tika atzīts par steidzamu un atbalstīts pirmajā lasījumā jau laikā, kad izskatījām ostu reformas likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā, bet, ņemot vērā, ka toreiz bija neplānota kavēšanās ar izsludināšanu, kas izmaksāja, starp citu, ļoti daudz naudas, tad mēs atlikām... komisija... šī, pakārtotā, likumprojekta skatīšanu otrajā lasījumā. Bet tagad tas ostu reformas... Ostu likums ir izsludināts, un tagad mums ir divi likumprojekti, šis un nākamais, ko arī tad skatām.

Tātad likumprojekts “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” paredz, ka valsts un pašvaldības zemi brīvostas teritorijā nedrīkst pārdot, dāvināt vai citādi atsavināt, izņemot Ostu likumā noteiktajos gadījumos vai ieguldot brīvostas pārvaldīšanai izveidotās kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

Tātad mēs jau ostu reformas likumprojektā skaidri pateicām, ka kapitāla daļas nav atsavināmas vai privatizējamas... kā tautā pierasts teikt, “prihvatizējamas”. Mums bija jādod tāda pārliecība sabiedrībai. Un tagad arī par pārvaldīto teritoriju mēs vēlamies pateikt tāpat, ka arī tā zeme, kas ir šajā brīvostas teritorijā, nav “prihvatizējama”.

Tika saņemts viens priekšlikums.

1. - Tavara kunga priekšlikums. Par to, ka pašvaldība var uz tās īpašumā esošās zemes ostas teritorijā realizēt savus projektus. Mēs par šo jautājumu jau bijām diskutējuši ostu reformas galvenajā likumprojektā gari un plaši, ir regulējums, kā vispār notiek lietas ostā. Tāpēc šis priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu to neatbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojektā “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”... Faktiski identiskas problēmas būs arī nākamajā, ja mēs runājam par Ventspils ostu. Tad vispirms par pašu priekšlikumu.

Pirms šī priekšlikuma skaidrošanas man, kolēģi, nākas secināt, ka pretēji gan komisijās lemtajam, gan iepriekš diskutētajam... ka deputātiem pieejamos materiālos joprojām nav Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes lēmuma, kurā būtu pausts pašvaldības oficiālais viedoklis, nevis kādu atsevišķu domes amatpersonu personīgais viedoklis par pašvaldības mantas nodošanu jaunajai kapitālsabiedrībai. Atgādinu, ka, manā ieskatā, šī rīcība nav tiesiska un kāds individuāli rīkoties ar visu rīdzinieku īpašumu bez domes lēmuma nevar.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu steidzami novērst šo kļūdu, lai deputātiem būtu pieejams Rīgas valstspilsētas domes oficiālais viedoklis, kas saistīts ar visu rīdzinieku mantu. Protams, kolēģi, ja tas nav svarīgi, tad vēlos atgādināt, ka jautājums saistībā ar Ostu likumu šobrīd ir Satversmes tiesā un arī Satversmes tiesa to jautājumu jebkurā gadījumā skatīs.

Mans iesniegtais priekšlikums paredz Saeimas pirmajā lasījumā atbalstīto Satiksmes ministrijas priekšlikumu Rīgas brīvostas likuma 4. panta pirmo daļu papildināt ar jaunu teikumu, ka Rīgas valstspilsētas “pašvaldība var uz tās īpašumā esošās zemes ostas teritorijā realizēt savus projektus” - uz pašvaldības īpašumā esošās zemes.

Vēršu jūsu uzmanību, kolēģi, ka no šiem nepilnajiem diviem tūkstošiem hektāru indikatīvi viena trešā daļa no Rīgas brīvostas teritorijas ir pašvaldības zeme. Pašvaldība savu zemi var izmantot, lai no tās lietošanas maksimālu labumu iegūtu pašvaldības iedzīvotāji. Ja pašvaldības zemes ir nodotas bezatlīdzības lietošanā valsts kapitālsabiedrībai, kuras mērķis ir gūt peļņu, nedomājot par pašvaldības iedzīvotājiem, - te jau faktiski, kolēģi, mēs saprotam, ka pēc būtības šī visa situācija ir absurda.

Mans iesniegtais priekšlikums skaidri nosaka papildināt Satiksmes ministrijas sagatavoto priekšlikumu, kas paredz būtiski ierobežot pašvaldības rīcību uz savas zemes ostā, kam es nevaru piekrist absolūti un tai skaitā pēc būtības. Kolēģi, es domāju, ka mēs saprotam: arī šis likums būs labojams. Tikmēr mans priekšlikums kaut nedaudz atvieglo pašreizējo sarežģīto situāciju, kas saistās ar pašvaldības mantas izmantošanu pilsētnieku labā.

Es aicinu apvienot man abus debašu laikus.

Sēdes vadītāja. Debašu laiki apvienoti.

E. Tavars. Visbeidzot. Kolēģi, man kārtējo reizi jāpauž neizpratne gan par satiksmes ministra, gan Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra bezdarbību, jo es sagaidīju tiešām sistemātisku, analītisku un racionālu darbu pie šī likumprojekta, kā arī pie vairākiem citiem likumprojektiem, par ko mēs visu laiku runājām gan komisijā, gan arī pie iepriekšējo likumprojektu izskatīšanas... ka faktiski mēs runātu par pārdomātu un vajadzīgu ostu reformu.

Šeit ir ļoti daudz nejēdzību, piemēram, likumā “Par policiju” saistībā ar ostas policiju... sadaļā. Es tomēr vēlos vienu nelielu piezīmi koalīcijas pārstāvjiem... piemēram, Rīgas brīvostas struktūrvienība - ostas policija... Tās šaujamieroči arī tiks ieguldīti jaunās kapitālsabiedrības pamatkapitālā? Jo atbildes uz šo jautājumu, kolēģi, mums nav. Tai bija jābūt jau sen.

Tāpat, kolēģi, būtu jāgroza arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants, no tā faktiski atsakoties pilnībā, jo Rīgas brīvostas pārvaldes pārveides par valsts kapitālsabiedrību piemērs skaidri un gaiši parāda, ka šis pants ir tikai uz papīra, ka tas nav ieviešams dzīvē.

Tāpat es vēlos valdošajai koalīcijai vēlreiz atgādināt par iespēju atvērt Ostu likumu, neskatoties uz to, ka šobrīd šis jautājums ir nodots lemšanai Satversmes tiesā, tai skaitā, izvērtējot visus šos un citus absurdus, par kuriem mēs esam minējuši vairākkārt gan Saeimas atbildīgajā komisijā, gan iepriekšējos lasījumos.

Vēlos atgādināt, ka pašvaldības ieguldītā manta nav... tur nav absolūti mazas summas, ja mēs runājam kaut vai par novērtēto Rīgas brīvostas Krievu salas aktīvu. Tie ir vairāk nekā 170 miljoni. Tādējādi, ja vērtē Rīgas pilsētas pašvaldības līdzdalību jaunajā kapitālsabiedrībā, ņemot vērā tikai minēto, nemaz nerunājot par ostas policijas pistolēm, pašvaldībai būtu jāiegulda vismaz 68 miljoni eiro.

Mēs, kolēģi, šeit diskutējam par kažokzvēru... aizliegumu, par daudzām lietām. Par jautājumu, kas skar desmitiem miljonu, mēs, kolēģi, nediskutējam. Šis jautājums rīdziniekiem izmaksās desmitiem miljonu. Mēs zinām, cik ļoti Rīgai un citām pašvaldībām, īpaši Rīgai, ir samazinājies budžets, ieņēmumi no jūsu pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdali... un citi finanšu instrumenti. Rīgai katastrofāli trūkst resursu.

Kolēģis Gobzems nemitīgi min šos piemērus - daudzi no tiem tiešām ir objektīvi pareizi. Rīgai ir nepieciešami resursi, lai sakārtotu... ne tikai stabiņus uzliktu... lai sakārtotu ielas, lai sakārtotu namu fasādes, lai skolas savestu kārtībā, lai rīdzinieki lepotos. Bet mēs mierīgi nolemjam vairākus desmitus miljonus eiro faktiski bez Rīgas valstspilsētas domes oficiālā lēmuma nodot valsts kapitālsabiedrībai.

Es, kolēģi, tiešām domāju un esmu pilnīgi pārliecināts, ka šis likumprojekts, tāpat kā citi pavadošie likumprojekti, būs jāmaina.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Protams, šie divi likumprojekti - “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” un “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” -, kuri šodien ir iekļauti darba kārtībā, ir saistīti, kā jau mans kolēģis teica, ar nesen... nu, jau pirms vairāk nekā diviem mēnešiem Saeimas apstiprinātajiem un pavisam nesen Valsts prezidenta izsludinātajiem grozījumiem Likumā par ostām.

Bet, iespējams, skatot šos divus likumprojektus, tie, kuri no jums ir iedziļinājušies, būs pamanījuši, ka norma, par kuru mēs diskutējam šobrīd, Rīgas brīvostas likumā un Ventspils brīvostas likumā... spēkā esošajās redakcijās tā skan savādāk.

Tas, par ko runāja Tavara kungs un par ko viņš ir iesniedzis priekšlikumu, ir par valsts un pašvaldības zemi Rīgas brīvostas teritorijā. Ja mēs paņemam Ventspils brīvostas likumu, tur atbilstošajā pantā ir runa tikai par valsts zemi, taču šobrīd šie grozījumi, kuri tiek virzīti... Tie tiek virzīti, nu, var teikt tā, zināmā mērā harmonizēti, ka tātad gan Rīgas, gan Ventspils brīvostas teritorijā gan valsts, gan pašvaldību zemi ar īpašiem nosacījumiem varēs privatizēt, varēs ieguldīt ostu pārvaldošās kapitālsabiedrības kapitālā un tā tālāk.

Tad, kad mēs skatījām likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām”, jau tika runāts, ka, iespējams (es saku - iespējams), šis ir pirmais solis uz šo divu ostu privatizāciju, jo - ko nozīmē ieguldīt zemi ostas pamatkapitālā? Protams, vērtība šai zemei mainās un mainīsies - jo ražīgāka būs osta, jo... arī zeme, kas ir zem šīs ostas, zem atbilstošajām infrastruktūras vienībām, mainīsies. No tā viedokļa varētu teikt: jā, tā būs augoša vērtība, kas arī šīs kapitālsabiedrības vērtību audzēs. Bet, no otras puses, paskatīsimies, kam tad pieder šī zeme un kam tā līdz šim ir piederējusi? Tā ir pilsētas zeme. Tā ir zeme, kuru gan Rīgas gadījumā, gan Ventspils gadījumā pašvaldība sistemātiski, veidojot brīvostu, ir ieguldījusi infrastruktūrā - visā tajā, kas nodrošina ostas darbību.

Un tagad ar šādu Saeimas balsojumu pateikt, ka tā būs zeme, kuru var ieguldīt... kura paliek nevis pašvaldības īpašumā vai valsts īpašumā, bet kura varētu kļūt par kādas komercsabiedrības īpašuma daļu, - manā skatījumā, tas ir ne tikai netaisnīgi, bet iedziļinoties tas ir pretrunā veselai virknei Latvijā spēkā esošo likumdošanas aktu, tas ir pretrunā vairākiem Satversmes pantiem. Kā Tavara kungs jau teica, Ostu likumā tieši par šīm lietām, tieši par to, ko mēs esam... ko Saeima ir apstiprinājusi un kas tagad ir stājies spēkā, ir iesniegti šie... šis pieprasījums Satversmes tiesā.

Tāpēc es lūdzu nesteigties ar šāda veida grozījumiem Rīgas brīvostas likumā vai Ventspils brīvostas likumā, jo tās ir lietas, kuras tieši šādā kontekstā - īpašumtiesību kontekstā - būs jāvērtē Satversmes tiesai. Tad, kad tas lēmums būs pieņemts, tad redzēsim.

Līdz ar to šobrīd es aicinu atbalstīt Tavara kunga priekšlikumu.

Ja jūs gribat zināt manu viedokli, mans viedoklis ir... un tas ir izteikts 1. priekšlikumā likumprojektā “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”, ka vispār zemi, valsts un pašvaldību zemi, brīvostas teritorijās nedrīkstētu pirkt, pārdot, dāvināt vai citādā veidā nodot no personas personai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Tātad komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Līdz ar to aicinu noraidīt...

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 43, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 16, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Tātad tieši tāda pati situācija attiecībā uz šo... tāda, kā bija Rīgas brīvostā, arī Ventspils brīvostā. Līdz ar to bija iesniegts šis likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”.

Atgādināšu, ir arī steidzamība un otrais lasījums. Tikai šeit atšķirība tāda, ka saņemti seši priekšlikumi, nevis viens kā attiecībā uz Rīgas brīvostu.

1. - deputātu Daudzes un Vucāna priekšlikums. Vienkārši izslēgt visu likumprojektu ārā.

Aicinu neatbalstīt šo samērā destruktīvo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Kolēģi, turpinot to, ko es jau minēju, runājot par likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”.

Tātad šis priekšlikums ir nevis vienkārši kaut ko izsviest ārā no likuma, bet priekšlikums ir par to, ka būtu jāpaliek spēkā tai redakcijai Ventspils brīvostas likumā, kura ir bijusi spēkā līdz šim un kura, es teikšu, jau vairāku desmitgažu laikā ir nodrošinājusi pietiekami sekmīgu ostas darbību. Redakcija paredzēja, ka zemi Ventspils brīvostas teritorijā, valsts zemi (runa šeit ir tikai par valsts zemi) brīvostas teritorijā, nedrīkst pārdot, nedrīkst dāvināt vai citādā veidā atsavināt.

Priekšlikums... pareizāk sakot, pirmā lasījuma redakcija šo valsts zemes jautājumu ir paplašinājusi, runājot ne tikai par valsts zemi, bet arī par valsts un pašvaldības zemi. Iepriekšējā redakcijā šajā pantā par pašvaldības zemi nebija neviena burta.

Un tagad es jums uzskaitīšu tātad visu to, ko šādā veidā attiecībā pret Satversmi un citiem normatīvajiem aktiem jūs taisāties pārkāpt, nobalsojot par to, ka neizslēdz ārā šo pirmā lasījuma redakciju.

Tātad faktiski caur to, ka atšķirībā no līdzšinējās situācijas, kad ieņēmumi no citām personām piederoša īpašuma izmantošanas tika ieguldīti atpakaļ ostas teritorijā... Tas bija pie tā regulējuma, kāds bija līdz šim. Tagad spēkā stājies regulējums Ostu likumā. Tas paredz to, ka kapitālsabiedrība varēs šos līdzekļus izmantot pēc saviem ieskatiem. Un tādējādi ostā strādājošie uzņēmēji un ostā esošo īpašumu īpašnieki faktiski apmaksās nedefinētas aktivitātes un ieguldījumus ārpus ostas teritorijas.

Šāda situācija pārkāpj personu tiesības uz īpašumu un ir pretrunā ar Satversmes 105. pantu, no Satversmes 1. un 101. panta izrietošo pašvaldības principu, Civillikuma 927. un 1036. pantu, likuma “Par pašvaldībām” 76. un 77. pantu, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3. un 5. pantu, kā arī ostas un tās teritorijas attīstību regulējošajiem plānošanas dokumentiem.

Nosakot Ostu likumā, ka pašvaldībai ir pienākums nodot sev piederošus īpašumus ostas kā kapitālsabiedrības valdījumā, tiek pārkāpts likuma “Par pašvaldībām” 76. un 77. pants un Civillikuma 927. un 1036. pants, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3., 5. un 6.⁵ pants, kā arī Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5., 6. un 7. pants, kas liedz pašvaldībai nodot savu īpašumu kapitālsabiedrībai bezatlīdzības valdījumā.

Ņemot vērā visu šo, es aicinu atbalstīt savu priekšlikumu, lai paliek spēkā tāda norma, kāda ir bijusi līdz šim, - tāda, kas ierobežo valsts zemes pārdošanu, bet neskar pašvaldības īpašumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Daudzem.

G. Daudze (ZZS).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribētu papildināt to, ko jau sacīja mans kolēģis Jānis Vucāns.

Redziet, brīvosta sastāv ne tikai no akvatorijas un no kuģu piestātnēm, un termināļiem; brīvostā ir arī industriālā zona ar speciālu nodokļu režīmu, kura ir ļoti pievilcīga dažādiem uzņēmējiem, uzņēmējdarbībai, tātad - pievilcīga arī ārvalstu uzņēmējiem. Viņi, attīstot uzņēmējdarbību, no sākuma zemi ņem ilgtermiņa nomā, bet arvien biežāk, kad jūt, ka tiešām bizness izdodas, viņi vēlas šo zemi izsoles kārtībā iegādāties īpašumā. Tā tas bija arī Ventspilī.

Šobrīd šis piedāvājums liedz šo iespēju, tātad mēs padarām investīciju vidi brīvostā nepievilcīgāku investoriem, lai gan investīcijas - tās ir gan jaunas darba vietas, gan nodokļi.

Es domāju, ka šī piedāvātā redakcija ir pret Latvijas valsts interesēm.

Es aicinu atbalstīt manu un Jāņa Vucāna priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Vēršu uzmanību uz to, ka pirmajā lasījumā atbalstītā redakcija paredz, ka, līdzīgi, kā mēs tikko nobalsojām Rīgas brīvostas gadījumā, arī Ventspils brīvostas gadījumā nedrīkstēs “prihvatizēt” ostas teritorijā esošo zemi.

Un, starp citu, pirms tam... man jāvērš uzmanība uz to, ka Rīgā jau tas tā bija visu laiku. Arī pašvaldības zemi nedrīkst privatizēt, bet Ventspilī, kā nu sagadījies, kā ne, izrādās, ka tas bija atļauts. Un tagad šī redakcija to aizliedz.

Aicinu tātad noraidīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Daudzes un Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 40, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 2. - deputāta Tavara priekšlikums. Būtībā identisks tam, kāds bija iesniegts likumprojektā “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”, ko mēs tikko izskatījām.

Šo priekšlikumu noraidījām tajā likumprojektā, un aicinu to noraidīt arī šajā likumprojektā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (ZZS).

Kolēģi! Sākumā... Man nākas atgādināt, ka iepriekš pieņemtais likums par ostām faktiski paredz... vai nolēma, ka valsts kapitālsabiedrība turpmāk bez atlīdzības apsaimniekos 42 procentus Ventspils pašvaldības teritorijas. Tādējādi ar šo likumu, ar šo normu, teritorijas daļa, ļoti būtiska teritorijas daļa, vienā pilsētā, Ventspils valstspilsētā, tiek nodota... tās apsaimniekošana tiek nodota kapitālsabiedrības rokās, kuras mērķis ir - skaidri un gaiši likumā rakstīts! - gūt peļņu nevis iedzīvotāju interesēs, bet kapitālsabiedrības interesēs. (Starpsauciens.)

Jau iepriekš esmu teicis, ka, kolēģi, šis konkrētais likums ir acīmredzami skaidrā pretrunā ar likuma “Par pašvaldībām” 77. panta otro daļu, kas paredz pašvaldības īpašumus izmantot attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju vajadzību apmierināšanai. Vai turpmāk to darīs kapitālsabiedrība? Kolēģi, vai tas ir rakstīts likumā? Nē. Līdz ar to faktiski šī norma likumā “Par pašvaldībām”... 77. panta otrā daļa tiek... nu nav iespējams to izpildīt... kā minimums.

Šis konkrētais priekšlikums paredz... līdzīgi kā Rīgas brīvostas likumā paredz papildināt... faktiski novērst šo satiksmes ministra... iepriekš apstiprinātā priekšlikuma normu... un papildināt ar to, ka pašvaldība var uz tās īpašumā esošas zemes ostas teritorijā realizēt savus projektus.

Ja 42 procenti teritorijas, pilsētas teritorijas, tiek nodoti kapitālsabiedrībai, kāpēc šajā teritorijā (Starpsauciens.)... kāpēc šajā teritorijā, kolēģi, nevar uzbūvēt zivju pārstrādes rūpnīcu ar pašvaldības atbalstu? Kāpēc šajā teritorijā, kolēģi, ekspropriētas (Nav skaidri saklausāms.) daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas iekšpagalmā nevar izveidot sporta vai atpūtas laukumu? Kāpēc? Kāpēc nevar pašvaldība piesaistīt finansējumu, lai šajā teritorijā starp ēkām sakārtotu ielas? Kāpēc mēs to neļaujam?

Es saprotu, ka varbūt kādam nepatīk viens vai... Rīgas vai Ventspils pilsētas vadība... vai politiskā vadība, - nav stāsts par to. Stāsts ir... kā likumā par Rīgas brīvostu - par rīdziniekiem, tā šeit - par ventspilniekiem.

Kolēģi, mēs saprotam, ka neatkarīgi no tā, kur - vai nu pilsētā, vai valstī - ir pozīcija/opozīcija, vienkārši cilvēcīgi, kolēģi, šis būs jālabo. Es vienkārši brīdinu par to. Neatkarīgi no tā, kādas izvēles mēs izdarīsim nākotnē, šīs normas būs jālabo, jo... kā Rīgā, tā, godīgi sakot, arī Ventspilī šī situācija ir ļoti kritiska tieši iedzīvotājiem. Ne jau turienes politiskajai vadībai. Tieši iedzīvotājiem visas šīs normas nāk par sliktu.

Ja kapitālsabiedrībai ir pilnīgi cits uzdevums... arī Komerclikumā ir cits uzdevums, citi darbības principi. Tas nav likums “Par pašvaldībām”, un šī būtība, kas ir atspoguļota šajā likumā... un šī arī ir iedzīvotāju manta, iedzīvotāju zeme.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu labot šo satiksmes ministra iesniegto priekšlikumu ar manu papildinājumu, kas ir attiecīgi 2. priekšlikums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Savukārt... tieši tāpat kā likumprojektā par Rīgas brīvostu, aicinu šo priekšlikumu noraidīt arī šajā likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Tavara iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 3. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas būtībā maina redakciju uz tādu, kura tomēr pieļauj pašvaldībai piederošās zemes brīvostas teritorijā privatizāciju. Tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieteikušies debatēm.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Tieši pretēji - šis priekšlikums paredz iespējas, lai osta varētu attīstīties. Un skaidri zināms, ka, ieguldot šos īpašumus kapitālsabiedrībā, kā ir paredzēts Ostu likumā, kurš šobrīd ne velti ir apstrīdēts Satversmes tiesā... Mēs redzam šo iespēju slēptai privatizācijai caur kapitālsabiedrības kapitāla daļām, pilnīgi izslēdzot ārā kaut kādu pašvaldības ietekmi.

Tā ka es aicinātu šo priekšlikumu gan atbalstīt, jo šis tiešām saglabā to iespēju, ka ostas darbībā gan valsts, gan pašvaldību ieguldījumi saglabājas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā atgādinu, ka priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 4. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Pieļauj pašvaldībai piederošās zemes brīvostas teritorijā privatizāciju, turklāt vēl paredz, ka jāprasa pašvaldībai... ja būvē uz šīs zemes kaut ko, tad ir jāprasa domes piekrišana. Komisijā šāds priekšlikums netika atbalstīts.

Aicinu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst (Starpsauciens: “Balsot!”)... vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 5. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Tas ir vēl garāks par iepriekšējo priekšlikumu. Arī šis priekšlikums pieļauj pašvaldības zemes privatizāciju. Priekšlikums komisijā noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Nu, priekšlikums nav nemaz tik garš. Bet priekšlikuma būtība ir pašās priekšlikuma beigās. Es aicinu, kolēģi, to tomēr atbalstīt.

Labi, te mani kolēģi jau runāja par iespējām šo zemi ieguldīt attīstībā... Un tas, kas notiek, manuprāt, pilnīgi visās Latvijas pašvaldībās... tas notiek pilnīgi... arī šobrīd tas notiek brīvostās - zeme var tikt ieguldīta attīstībā... kaut kādā partnerībā ar uzņēmējiem. Bet pati esence šim priekšlikumam ir pašās beigās. Pašās beigās.

Es domāju, ir arī jābūt veidam, kādā mēs uzliekam atbildību arī pašai ostas pārvaldei. Nu, šajā gadījumā mēs runājam par Ventspils brīvostu.

Ventspils brīvosta ir pilnībā valsts kontrolē šobrīd. Pilnībā valsts kontrolē tā nonāk arī pēc šīs ostu reformas, kurā... tiek ieguldīts publiskas personas īpašums, tātad pašvaldības īpašums, nu, gana lielā apjomā.

Es vēlos ar šo priekšlikumu panākt to, lai šī jaunā kapitālsabiedrība pati... Jūs nepiekrītat tam, ka kapitālsabiedrība prasa pašvaldībai atļauju veikt kaut kāda veida investīcijas uz šīs zemes. Labi, pieņemsim, bet, otras puses, tas, ko es prasu, - es prasu šai kapitālsabiedrībai... atskaitīties pašvaldībai par to, kā šie īpašumi tiek izmantoti. Un tas gan man liekas visnotaļ loģiski: vienkārši reizi gadā - inventarizācija un atskaite par to, ko jūs ar šiem īpašumiem darāt. Un, ja jūs šos īpašumus neizmantojat efektīvā veidā un pašvaldība redz, ka to var darīt efektīvāk, tad - nu kāpēc ne? Lūdzu! Lai tā pašvaldība ņem un pieprasa! Un šis priekšlikums paredz to, ka, pieprasot sešu mēnešu laikā, viņi šos īpašumus var atgūt savā pārvaldījumā un veikt atbilstošas investīcijas.

Ja paskatāmies, piemēram, to pašu Ventspils brīvostu, tad... Visiem patīk runāt par viedo reindustrializāciju, tā tiek pieminēta tagad ārkārtīgi bieži. Nu tur, Ventspilī, ir izcils piemērs - tur ir notikusi šī viedā reindustrializācija. Un kas gan to ir veicis? To ir veikusi Ventspils brīvostas pārvalde - protams, kopā ar pašvaldību -, bet pašu galveno lomu visā šajā investīciju piesaistē ir uzņēmusies tieši pašvaldība. Pašvaldība bija tā, kas uzņēmās garantijas, pašvaldība bija tā, kas galvoja šos kredītus.

Un tā tas ir ikvienā Latvijas pašvaldībā kā tādā.

Un jūs šobrīd domājat, ka šī brīvostas jaunā pārvalde būs tā, kas to varēs darīt efektīvāk?

Ir jau vairāki gadi pagājuši. Nu ir pienācis brīdis, kad varētu parādīt: nē, zaļzemnieki, jūs kļūdāties, mēs esam labāki, mēs varam parādīt, ka, lūk, ir investīcijas viedajā reindustrializācijā mūsu ostās, - re, kur mums atnākuši investori, re, kur mums atnākušas... piesaistītas jaunas darba vietas, ražotnes.

Tie ir bijuši vairāki gadi. Nu kur ir tie investori? Kur ir visas tās labās lietas, par kurām tik ļoti mīl runāt?

Mēs varam parādīt. Mēs varam parādīt tūkstošiem darba vietu, kas ir radītas šajās teritorijās. Par to ir runājis Tavara kungs, Vucāna kungs, ZZS... par to runāts ir jau gada garumā. Mēs varam parādīt tās vietas, kas ir izveidotas, un neviens nevar noliegt to, ka pašvaldība ir bijusi tā, kas ir visvairāk... vislielāko darbu tajā visā ieguldījusi.

Tas, ko es prasu, - es ar šo priekšlikumu prasu ieviest tādu kārtību, ka ir vismaz pienākums ostai atskaitīties pašvaldībai par to, ko viņi dara ar tām zemēm, kuras tagad nonāk viņu īpašumā, kuras pēc būtības zūd no pašvaldības kontroles. Atskaitīties, ko viņi dara. Un, ja viņi neko nedara, tad pašvaldībai iedot instrumentu, ar ko paņemt zemi atpakaļ un radīt... turpināt radīt darba vietas.

Nedzīvosim ilūzijā! Pašvaldība tāpat būs noteicošais dzinējs... dzinējs, lai šādas investīcijas būtu.

Tas pats attiecas arī uz Rīgu. Arī Rīgā... Nu, ja publiskais sektors nespēs izdomāt, ko ar tām Spilves pļavām darīt vai vēl kaut ko, un ja pašvaldībai būs redzējums, nu kāpēc neļaut viņiem to darīt?

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Manuprāt, tas ir vietā.

Un labi būtu vismaz kaut kādus argumentus dzirdēt... no otras puses... par to, kāda ir tā alternatīva. Diemžēl šobrīd par šo alternatīvu mēs runājam sapņainās frāzēs, kurām nav pamata.

Jums bija divi gadi laika, lai radītu pamatu, taču jūs diemžēl neesat to izdarījuši.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Komisijas vārdā atgādināšu: ņemot vērā, ka šis priekšlikums paredz iespēju privatizēt zemi ostas teritorijā, kas pieder pašvaldībai, tas tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 43, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Un 6. - deputāta Vucāna priekšlikums. Gadījumā ja notiek... ja kāda zeme - valsts vai pašvaldības... ja tiktu pieļauta šāda privatizācija, tad pirmpirkuma tiesības šādā gadījumā būtu attiecīgā, uz šīs zemes esošā īpašuma (šajā gadījumā - kaut kāda nekustamā īpašuma) īpašniekam. Bet, ņemot vērā, ka konceptuāli privatizāciju valsts teritorijā... Mēs komisijā neatbalstām, ka ostas zemi vispār varētu privatizēt, tāpēc arī šis priekšlikums bija neaktuāls un tika noraidīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Atļaujiet man sākt ar nelielu ievadu, lai es to problēmu mazliet dziļāk izgaismotu.

Vakar mums bija svētku diena un mēs tikāmies šajā zālē, un kopā ar mums bija arī bijušie Augstākās padomes deputāti; daudzi no viņiem bija arī pirmo Latvijas Saeimu deputāti, vairāki no viņiem ir bijuši ministri. Un šajās vakardienas diskusijās gan Sarkanajā zālē, gan arī vēlāk... arī pie Brīvības pieminekļa... ar vairākiem no viņiem man iznāca - pilnīgi nevilšus iznāca - saruna par šiem brīvostu un brīvo ekonomisko zonu jautājumiem, jo tie bija tie cilvēki, kuru laikā... kuru darba laikā Saeimā un valdībā šis modelis... par brīvostām un brīvajām ekonomiskajām zonām... Latvijā tika iedibināts. Un līdz ar to arī šie cilvēki izjūt kaut kādā mērā atbildību, kas laika gaitā no tā ir veidojies tālāk, vai tas ir veicinājis to attīstību, kāda bija iecerēta caur šo modeli, vai tas ir vairojis cilvēku labklājību, vai tas nav aizskāris kādas cilvēktiesības.

Šis mans priekšlikums pēc būtības... zināmā mērā ir priekšlikums par cilvēktiesību aizskārumu, jo, jā, šajās brīvajās ekonomiskajās zonās vai brīvostās gan Rīgā, gan Ventspilī, gan Liepājā, gan Rēzeknē... tās veidojot, pirmais dzinulis jeb pirmais uzdevums bija tiešām radīt ekonomisko aktivitāti, labākajā gadījumā izstrādāt šos industrializācijas vai - vēlāk - viedās industrializācijas plānus, lai tā nebūtu kaut kāda haotiska, burtiski sakot, tirgus ekonomikai pakļauta virzība, bet lai tā būtu virzība vietējo cilvēku, vietējo uzņēmumu un vietējo pašvaldību interesēs.

Un caur to tātad... tajā laikā ir bijušas diskusijas par to, vai vispār šādas brīvostas ir vajadzīgas, vai izņēmumi nodokļu režīmā, kas ir uzņēmumiem, kuri strādā šajās brīvostās, nekropļos Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Laika pārbaude acīmredzot ir apliecinājusi, ka visās četrās manis piesauktajās vēsturiski brīvajās ekonomiskajās zonās un arī tajā, ko mēs vēlāk iedibinājām, - Latgales ekonomiskajā zonā - kaut kādā mērā ekonomiskā aktivitāte ar šiem speciālajiem nodokļu režīmiem tomēr ir tikusi veicināta. Bet vienlaikus tas ir radījis arī situāciju, ka šajās zonās vai brīvostās (Ventspils gadījumā - brīvostā), veidojot šīs industriālās teritorijas, pa vidu ir palikušas teritorijas, kur dzīvo cilvēki, kur ir viņu mitekļi, kur ir mājas, dzīvokļi, bet formāli tās ir brīvostas teritorija. Daudzās vietās tas ir saistīts ar dalīto nekustamo īpašumu, kur dzīvoklis, teiksim, ir privatizēts, bet tas atrodas uz valsts vai pašvaldības zemes.

Šis mans priekšlikums būtībā ir par to, ka šajās situācijās, kuras tad, kad... varbūt, veidojot šīs brīvostas, netika pieļauts, ka kaut kādā brīdī tas modelis tiks sagrauts un tiks aizstāts ar kaut ko citu... būtībā šobrīd šie cilvēki attiecībā pret citiem cilvēkiem... viņu tiesības tiek ļoti būtiski ierobežotas. Ja attiecībā uz visiem pārējiem mēs cīnāmies par to, lai cilvēkam, kurš ir privatizējis dzīvokli, bet zem dzīvokļa ir zeme, kas pieder kādam citam, būtu iespējas tikt arī pie šīs zemes, iegūt šo zemi īpašumā... principā šībrīža regulējums, kompleksā... ja mēs paskatāmies to, kas tagad būs Ostu likumā un kas būs Ventspils brīvostas likumā, - ja mans priekšlikums netiks atbalstīts, tad šo cilvēku tiesības būs ierobežotas.

Tāpēc tieši šī iemesla dēļ aicinu atbalstīt manu, šī likumprojekta 6., priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Feldmana kungs, ziņojot par šo likumprojektu, gan pie mana priekšlikuma, gan pie citiem priekšlikumiem, ļoti uzsver vienu frāzi: “Ostās zeme netiks privatizēta.”

Kolēģi, es jūs gribētu... ja jūs tiešām rūpējaties par šo jautājumu tā pēc būtības, es jūs aicinu iepazīties ar tādu neglaimojošu informāciju, kādas ir valdības politikas sekas Latvijas pašvaldībās - tieši valdības politikas un samazinātā finansējuma dēļ.

Ir ārkārtīgi daudz zemes īpašumu, kas tiek privatizēti gadu no gada. Visi, kas kaut mazliet ir saistīti ar pašvaldībām un... darbojas, saprot to, ka tik daudz, cik tagad tiek izcirsti pašvaldību meži, pārdoti pašvaldību īpašumi, lauksaimniecības zemes tieši šī finansējuma samazinājuma dēļ... iepriekš nekad tā nav bijis, tā ir šodienas realitāte. Šīs zemes tiek nevis nomātas, bet tiek pārdotas, lai varētu samaksāt par sociālajiem pakalpojumiem, lai varētu samaksāt skolotājiem algas un tā tālāk.

Bet atgriežos pie godātā, ļoti cienītā kolēģa Feldmana kunga visu laiku pieminētās frāzes: “Ostās zeme netiks privatizēta.” Un tas ir fakts. Visi šie priekšlikumi ir mērķēti uz to, ka ostās nevarēs privatizēt zemi, bet diemžēl es šo visu redzu tā, ka tiek mēģināts sabiedrībai aizmālēt acis. Pēc būtības tā zeme jau netiks privatizēta, uzreiz vienkārši noprivatizēs visu ostu, sauks to par reorganizāciju, finansējuma piesaisti... biržai piesaistīs un vēl visu kaut ko... Veidu jau atradīs, bet šajā gadījumā vienkārši iet, tā teikt, uz visu banku. Nevis runās ar konkrētiem uzņēmējiem, lai atrastu veidu, kā piesaistīt ostas teritorijai investīcijas, bet vienkārši pārdos visu ostu. Nav jau tā, ka nav gribētāju. Sauksies “kotēšana biržā”, sauksim to moderni. Valstij tūlīt būs jāiegulda iekšā nauda, pašvaldībām to darīt nebūs nekādas intereses, jo viņi ir mazākuma akcionāri visā šajā stāstā. Kāpēc viņiem ieguldīt vietā, kur viņiem nav nekādas kontroles? Valstij naudas nebūs, jo mums būs citi izaicinājumi, un tad kotēsim to visu biržā.

Viss, kas šobrīd tiek izdarīts, šī ostu reorganizācija, patiesībā būs kotēšana biržā jebšu tāda, nu, modernā, kā jūs minējāt, “prihvatizācija”, privatizācija, sauciet to, kā gribat, bet tas ir tas, kas visu šo likumu kontekstā sagaida mūsu ostas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Man, atbildot uz Valaiņa kunga debatēs (Starpsaucieni: “Komisijas vārdā!”)... Jā, komisijas vārdā. Tātad, atbildot uz to, ko teica Valaiņa kungs, komisijas vārdā aicinu neizplatīt nepatiesu informāciju. Ostu likumā ir skaidri pateikts: kapitāla daļas nav atsavināmas. (Starpsaucieni.) Es zinu, ka ir izplatīta nepatiesa informācija, ka tagad tiks privatizētas ostas. (Starpsaucieni.)

Līdz ar to aicinu katru iepazīties... un neticēt nepatiesām ziņām.

Attiecībā uz 6. priekšlikumu - tas komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Vucāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 42, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus šim steidzamajam likumprojektam.

Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi “Ventspils brīvostas likumā”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 18, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Uldis Budriķis, Juris Pūce, Aldis Adamovičs, Jānis Dombrava un Krišjānis Feldmans lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Uldis Budriķis, Juris Pūce, Aldis Adamovičs, Jānis Dombrava un Krišjānis Feldmans lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Uldis Budriķis, Juris Pūce, Aldis Adamovičs, Jānis Dombrava un Krišjānis Feldmans lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās””. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Deputāti Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Māris Možvillo un Ēriks Pucens lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Vēlos vērsties pie Latvijas sabiedrības un varbūt arī pie Saeimas deputātiem. Mans lūgums ir iekļaut darba kārtībā jautājumu, kas paredz aizliegumu svētdienās iegādāties alkoholiskos dzērienus Latvijas Republikas teritorijā. Es paskaidrošu, kāpēc. (Starpsaucieni.) Es paskaidrošu, kāpēc. Iemesls ļoti vienkāršs. Es svētdien skrēju savu kārtējo krosu, un jau tā diezgan tukšajā Latvijas teritorijā, arī vietā, kur es skrēju krosu, faktiski mēs varam redzēt uz soliņiem ļoti bēdīgu ainu. Tur sēž jauni vīrieši diezgan bēdīgā izskatā, ar atvērtām alus pudelēm un pavada svētdienu.

Problēma ir tāda, ka mums Latvijā ir mežonīga alkoholisma problēma. Mums ir mežonīgi daudz nodzērušos vīriešu. Un jārunā ir objektīvi par to, ka tas tā ir. Ja mēs salīdzināsim ar citām Eiropas Savienības valstīm, tad mēs neredzēsim šādus skatus lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu. Protams, ir vietas, kur mēs redzēsim arī deģenerātus, bet tas, ka alkoholisma problēma ir ne tikai problēma, kas saistīta ar degradāciju... tā ir problēma, kas saistīta ar vardarbību un visu pārējo. Ir vesela virkne valstu, kur svētdienās vispār nenotiek tirdzniecība lielveikalos, kur lielveikali ir slēgti, lai cilvēki nodarbotos ar sportu, lai cilvēki būtu kopā ar savām ģimenēm, lai cilvēki brauktu ārā no lielpilsētām, pavadītu laiku draugu lokā un bez dzeršanas.

Latvijā alkoholisms ir milzīga nelaime. Faktiski šajā konkrētajā situācijā mans priekšlikums ir sākt diskusiju. Skaidrs, ka jūs, tāpat kā vienmēr, visu noraidāt un tamlīdzīgi. Bet šī būtu diskusija, lai izmantotu Saeimas tribīni, lai sabiedrība dzirdētu - lai dzirdētu tās daudzās sievietes, kuras mājās tiek sistas, tāpēc ka viņām ir dzīvesbiedrs alkoholiķis, kurš nenāk mājās vai kuru atlaiž no darba... vai tamlīdzīgi.

Jūs neredzat šo problēmu Latvijā? Jūs neredzat pilsētu pilnu ar šiem pusbomžiem? Ja kāds man teiks, ka nu, nē, vajag svētdienās alkoholu pirkt... es atvainojos, svētdienās alkoholu iegādājas deģenerāti, svētdienās dzer degradētas personas. Cilvēki, kas dzīvo veselīgi, kas grib attīstību, kas grib paši būt veselīgi, kas grib būt garā attīstīti, nedzer svētdienās. Un ļoti bieži nedzer vispār.

Nākamais, Pūces kungs, būs jautājums par veselīgu dzīvesveidu. Jums arī vajadzētu izkustēties no šī krēsla.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 42, atturas - 3. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.

Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”. (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Aldis Gobzems, Ieva Krapāne, Kaspars Ģirģens, Jūlija Stepaņenko, Inguna Rībena un Ralfs Nemiro ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par bāzes pensiju ieviešanu katram pensijas saņēmējam ar 2023. gada 1. janvāri”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Ir!”) Ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par bāzes pensiju ieviešanu katram pensijas saņēmējam ar 2023. gada 1. janvāri” iekļaušanu Saeimas 12. maija sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 44, atturas - nav. Tātad lēmuma projekts 12. maija sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Priekšlikumu nav. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Deputāti Ramona Petraviča, Jūlija Stepaņenko, Māris Možvillo, Inguna Rībena, Aldis Gobzems, Ralfs Nemiro, Ļubova Švecova, Kaspars Ģirģens, Karina Sprūde, Ieva Krapāne un Ēriks Pucens ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par Vakcinācijas projekta nodaļas likvidēšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir iebildumi.”) Ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (Neatkarīgie).

Dārgā Latvijas sabiedrība! Es vēlos jūs informēt... jums pa televizoru “Panorāmā” un visur citur stāstīja, ka tiek likvidēts vakcinācijas birojs. Reālā dzīves situācija ir tāda, ka pēc savas būtības vienkārši tika nomainīts nosaukums. Tika nosaukts par Vakcinācijas projekta nodaļu, saglabājot cilvēkiem, kas tur tāpat strādā... tie paši saņem tās pašas lielās algas. Un vakcīnas mēs jau eksportējam uz kaut kādām citām valstīm.

Jautājums ir par to, kāpēc mums vispār vajag tādu nodaļu. Un te mēs atgriežamies pie manas pirmās runas par diviem atlaistajiem valsts ierēdņiem... vienai māmiņai pilnu algu par bērnu audzināšanu, dzemdēšanu un audzināšanu... un vajadzētu sākt ar Vakcinācijas projekta nodaļu. Viņi ir jālikvidē! Nu ko, viņi taču vairs neskrien ar špricēm, jūs neredzat? Nekur nav loģistikas centru un vēl nezin kā. Tā ir vienkārši bezjēdzīga naudas tērēšana. Lai mēs turpinātu mūsu valstī dzīvot... Kāda tā izskatās - no viena gala līdz otram! Tie, kas ir pieraduši, jau vairs neredz. Izzagta līdz pēdējam. Līdz pēdējam viss šeit ir izzagts! (Starpsauciens.) Cilvēki dzīvo nabadzībā - visi kā viens. Un tad tu iekāp... tad tu iekāp pie Saeimas kaut kādā apsargātā mašīnā un cauri tai nabadzībai brauc kā tāds liels kungs. Un vakcinācijas birojs vai tagad Vakcinācijas projekta nodaļa ir tieši viens šāds zagšanas piemērs. Pilnīgi bezjēdzīga valsts naudas, pareizāk sakot, nodokļu maksātāju naudas, tērēšana. Un lielas naudas.

Cik pensionāru par tādu naudu var pabarot? Var saskaitīt. Cik pensiju var izmaksāt? Bet pensionāriem pietiek “Panorāmā” pastāstīt par karodziņiem un par prievītēm un ka pensijas indeksēšana būs pēc nezin cik gadiem. Droši vien par trīs eiro paindeksēs kaut ko. Bet jūs savelciet jostas, jo rudenī par visu būs jāmaksā dārgāk. Jau tagad par visu jāmaksā dārgāk. Jūs savelciet jostas, mēs paturēsim Vakcinācijas projekta nodaļu, lai kādiem saviem čomiem būtu algas. Nezinu, cik tur viņiem maksā tās algas. Starp citu, vairāk nekā Saeimas deputātiem - vairāk nekā Saeimas deputātiem! Starp citu, par neko, par pilnīgu haosu, kas bija Latvijā.

Tāpēc, mīļie cilvēki, skaidrs, ka arī šo noraidīs, bet lai jūs zinātu - vakcinācijas biroja likvidēšana patiesībā bija nosaukuma maiņa, lai dažiem čomiem saglabātu siltas vietas valsts sektorā, lai dažas latviešu ģimenes atkal iekāptu lidmašīnā un uz neatgriešanos aizbrauktu no Latvijas.

Es pirms šīs Saeimas sēdes... pārtraukumā pirms šīs Saeimas sēdes daļas izgāju uz ielas tepat Rīgas centrā, Vecrīgā, pie Saeimas nama... darbdienā. Un tur nav cilvēku. Nav tūristu. (Starpsauciens: “Ir!”) Tukšas ielas. (Starpsaucieni.) Tukšas ielas. Tu aizbrauc jebkur Eiropā, un ir stāvgrūdām pilns: jebkur, jebkur, pat Polijā - pat Polijā! Es nerunāšu par Itāliju vai Spāniju, vai Vāciju, vai Austriju, vai Šveici.

Tas ir tikai tāpēc, ka mūsu valsti šajos 32 gados mēs esam ļāvuši izzagt līdz pēdējam. Šeit izzagts ir viss līdz pēdējam. Apkārt ir totāla nabadzība, bezcerība. Un visi kā viens, ko es dzirdu, ved tikai prom cilvēkus, ved tikai prom cilvēkus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Vakcinācijas projekta nodaļas likvidēšanu” iekļaušanu Saeimas šā gada 12. maija sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 45, atturas - nav. Lēmuma projekts Saeimas 12. maija sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Vai ir priekšlikumi par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Tādu nav. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Deputāti Krišjānis Feldmans, Sandis Riekstiņš, Reinis Znotiņš, Uldis Budriķis, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Ieva Akuratere, Ainars Bašķis, Normunds Žunna, Evita Zālīte-Grosa, Jānis Butāns un Jānis Cielēns ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. panta darbības apturēšanu attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem”. Vai deputātiem ir  iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir!”) Tātad ir iebildumi. Līdz ar to mums ir jābalso par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. (Starpsaucieni.)

Tātad par to viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Kabanova kungs runās “pret”.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Labdien! Man šķiet, ka šo (Starpsaucieni.) priekšlikumu var atbalstīt tikai analfabētie deputāti, jo jebkurš cilvēks, kas interesējas par Ukrainu, zina, ka tās valsts konstitucionāls nosaukums ir vienkārši Ukraina, nevis Ukrainas Republika, kā ir rakstīts anotācijā. (Starpsauciens.) Tas ir pirmais.

Otrais ir tas, ka šajā lēmuma projektā ir rakstīts kaut kāds nosaukums par padomju Latviju un tā tālāk. Tas nozīmē, ka padomju Latvijas atbalstītāji sēž šeit, Konservatīvo, teiksim tā, laukumiņā... tur sēž bijušie taksoparku inženieri, bijušie darba aizsardzības inspektori, kuri labi dzīvoja, uzdzīvoja LPSR laikos, tagad apmeta šo kažociņu un kļuva par riktīgiem Ukrainas atbalstītājiem.

Šis lēmuma projekts nepalīdz Ukrainai, tas vienkārši stūrē uz Latvijas cilvēku sanaidošanu.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Sveiciens vēlreiz! Es īsti nesapratu, ko runā iepriekšējais runātājs, bet, runājot tieši par iekļaušanu nākamajā sēdē... Kāpēc tas ir svarīgi? Vēlos uzsvērt, ka ir bijis pietiekami ilgs laiks kopš 24. februāra, lai par šo dadzi Latvijas tautas acī, kurš atgādina par okupācijas režīma noziegumiem gan Otrā pasaules kara laikā, gan pēc tā un, protams, arī šobrīd tiek izmantots zināmā mērā... teiksim tā, pretvalstiski elementi to izmanto arī Ukrainas okupantu noziegumu slavināšanas retorikā.

Es aicinu šo jautājumu lemt pēc būtības nākamajā Saeimas sēdē. Mums pēc Kārtības ruļļa nav iespējas šodien izskatīt šo lēmuma projektu, ja ir iebildis kaut viens deputāts, un es nebrīnos, ka SASKAŅA ir iebildusi. (Starpsaucieni.) Bet es aicinu izskatīt šo lēmuma projektu nākamajā Saeimas sēdē, un tad arī mēs runāsim pēc būtības. Es domāju, visi saprot, par ko šeit ir runa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso par lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas 12. maija sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. panta darbības apturēšanu attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem” iekļaušanu Saeimas 12. maija sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 18, atturas - nav. Līdz ar to pieņemts lēmums šo patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu - izskatīt Saeimas šā gada 12. maijā sēdē.

Godātie kolēģi, ir laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, laiks paziņojumiem. Vispirms Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Ļoti īsi, kolēģi! Es aicinu pulksten 12.40 jūs visus, kuriem ir tāda iespēja, Balsošanas zālē, kur mēs kopā ar priekšsēdētājas kundzi teiksim paldies mūsu paraolimpietim kolēģim Ojāram Briedim par dalību paraolimpiskajās spēlēs.

Sēdes vadītāja. Vārds Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Pēc piecām minūtēm, pulksten 12.32, Sarkanajā zālē norisināsies Ārlietu komisijas sēde. Lūdzu ierasties savlaicīgi, lai varam ķerties pie darba kārtības izskatīšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Cienījamie kolēģi, pēc piecām minūtēm sākas Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Somijas parlamentu tikšanās ar Somijas vēstnieci. Mēs runāsim par Somijas virzību uz NATO.

 Tā ka es aicinu kolēģus, kam šķiet svarīgi atbalstīt Somiju šajā procesā, piedalīties sanāksmē, kas notiks Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēžu zālē pēc piecām minūtēm.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Iveta Benhena-Bēkena, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Anda Čakša, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte-Pakule, Viesturs Liepkalns, Inese Lībiņa-Egnere, Vladimirs Nikonovs, Evija Papule, Juris Rancāns un Evita Zālīte-Grosa.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma. Ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz 36. darba kārtības punktu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1457/Lp13) pārcelt pirms 32. darba kārtības punkta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība tiek grozīta.

Tālāk - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1457/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Budriķa, Jura Pūces, Alda Adamoviča, Jāņa Dombravas un Krišjāņa Feldmana iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Budriķa, Jura Pūces, Alda Adamoviča, Jāņa Dombravas un Krišjāņa Feldmana iesniegto likumprojektu “Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Budriķa, Jura Pūces, Alda Adamoviča, Jāņa Dombravas un Krišjāņa Feldmana iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Sēdes darba kārtībā ir iesniegtas izmaiņas. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1457/Lp13) izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta.

Sākam izskatīt likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1457/Lp13), pirmais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi, kolēģes un sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi valdības nosūtīto un Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1457/Lp13), kura mērķis ir tātad... Ņemot vērā, ka ir sākotnēji pārsniegts prognozētais Ukrainas civiliedzīvotāju skaits, kuri ieradušies Latvijā patvēruma saņemšanai Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā dēļ, pēc šī brīža aptuvenām aplēsēm, valstī kopumā būs jāspēj uzņemt līdz 40 tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju.

Likumprojekts paredz papildu pasākumu - sniegt atbalstu Latvijas mājsaimniecībām, kas, atsaucības mudinātas, brīvprātīgi uzņem Ukrainas civiliedzīvotājus. Tas pastarpināti sekmēs Ukrainas civiliedzīvotāju iespējas saņemt izmitināšanu līdz 90 dienām.

Komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vai Ģirģena kungs par steidzamību grib runāt? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1457/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

M. Šteins. Lūdzu arī atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Ģirģena kungs, debatēs gribējāt runāt?

Sākam debates.

Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamie kolēģi! Mēs esam nonākuši līdz šim jautājumam. Ir pagājis vairāk nekā pusotrs mēnesis, kad no šīs tribīnes es runāju par atbalsta mehānismiem, ko mēs varētu sniegt iedzīvotājiem, kuri izmitinās Ukrainas iedzīvotājus.

Man būtu jājautā, cik efektīva ir šī sistēma, kuru izstrādā koalīcija gan valdībā, gan Saeimā. Vai nav nepieciešams ātrāk reaģēt uz šiem notikumiem? Kā piemēru es varu minēt to pašu kovida pandēmiju. Jau pašā kovida pandēmijas sākumā - 2020. gadā - es minēju to un arī iesniedzu priekšlikumus... ka būs problēmas uzņēmējiem ar šo pandēmiju un nepieciešami atbalsta pasākumi. Protams, pagāja daudzi mēneši, līdz tika iesniegti kādi priekšlikumi, kā varētu atbalstīt šos uzņēmējus. Tāpat arī sniedzu priekšlikumus par energokrīzes iespējamo pārvarēšanu jau 2021. gada oktobrī, ja nemaldos... Valdība, Saeima tikai pēc daudziem mēnešiem spēja piedāvāt atbalsta mehānismus.

Tāpat arī vēl var runāt par daudz un dažādām problēmām... kur ar novēlošanos tiek risinātas šīs problēmas. Es vēlreiz uzsvēršu: jau martā es piedāvāju, ka mums ir nepieciešams atbalstīt Latvijas iedzīvotājus, kuri izmitina Ukrainas iedzīvotājus. Vai tiešām ir pusotrs mēnesis nepieciešams, lai varētu beidzot izdomāt, kā mēs varam palīdzēt? Par piemēru varu ņemt akcīzes nodokli, kuru pirms daudziem gadiem Saeima spēja vienā dienā labot, lai atbalstītu uzņēmējus, kuri saskaras ar, teiksim, krīzi, nepietiekošiem, iespējams, ieņēmumiem.

Tādēļ jājautā, vai tiešām esam efektīvi šobrīd un vai nevajadzētu mums par to padomāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es gribētu teikt, ka attiecībā uz atbalstu Ukrainas iedzīvotajiem mūsu valsts ir diezgan cienījami izpildījusi šo uzdevumu un valsts kopā ar pašvaldībām... Lai vai kādi būtu bijuši šie izaicinājumi, lai vai ko - ar šo darbiņu, es teiktu, mēs labi esam tikuši galā. Un te vērtēt, cik tas ir efektīvi, varbūt nebūtu īstā vieta, bet būtu jādara tas, lai mēs maksimāli izmantotu visus tos instrumentus un iespējas, kas mums ir, lai palīdzētu.

Arī šodien... pie šī likumprojekta mani uzrunāja pašvaldības par to, ka mēs varam likumprojektu uzlabot, lai palīdzību sniegtu efektīvāk. Paldies Indriksones kundzei, kas arī šim jautājumam jau pieslēgusies... ka īres līgumus varētu slēgt ne tikai ar privātpersonām, bet arī... par pašvaldību īpašumā esošajām kopmītņu ēkām, par dažādām publiskā sektora īpašumā esošajām ēkām - izmantot tās šī likuma grozījumu kontekstā minētā atbalsta veida saņemšanai.

Es dzirdu un jūtu, ka ir izpratne arī no valdības puses par to, ka šo jautājumu varētu sakārtot. Tāpēc es šajā likumprojektā priekšlikumus nesniegšu un ceru, ka nākamajā atvērumā, kas nāks no valdības, tiks iestrādāti šie grozījumi un mēs maksimāli efektīvi izmantosim mūsu publiskā resursa infrastruktūru - kopmītnes, dažādas ēkas, kur jau šobrīd ir Ukrainas bēgļi izmitināti, - lai varētu efektīvi pārvaldīt kara izraisīto krīzi.

Tāpēc es aicinu šo likumprojektu maksimāli ātri atbalstīt, pieņemt un nesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam, lai likumu jau šodien varētu pieņemt. Ir virkne pašvaldību, kas gaida šī likuma grozījumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

M. Šteins. Komisija aicina atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas Civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1457/Lp13) pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

M. Šteins. Komisija lēma noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu -9. maija pulksten 17.00.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. maija pulksten 17.00. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

M. Šteins. Izskatīšana - Saeimas 12. maija sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 9. maijs līdz pulksten 17.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 12. maijs.

Godātie kolēģi, esam izskatījuši sēdes darba kārtību.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek apkopoti rezultāti, vārds deputātam Aldim Adamovičam paziņojumam.

A. Adamovičs (JV).

Kolēģi, es gribētu pateikt lielu paldies visiem jums, arī ministrijām, kas iesaistītas atbalsta sniegšanā gan Ukrainas armijai, gan civiliedzīvotājiem Ukrainā un arī šeit.

Pirmdien, 9. maijā, vizītē Latvijā un arī šeit, Saeimā, ierodas Ukrainas parlamenta vicespīkere, parlamenta priekšsēdētāja biedre Olena Kondratjuka. Aicinu ne tikai Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu dalībniekus, bet visus, kuri var ierasties, pulksten 11.00 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas zālē, kur notiks tikšanās. Tātad pirmdien, 9. maijā. Pirms tam pulksten 9.30 pie Brīvības pieminekļa ir ziedu nolikšana. Nu, ziedi gan ir jāņem pašiem savi līdzi. (Starpsauciens.)

Tikšanās laikā valoda... būs nodrošināts sinhronais tulkojums... ukraiņu-latviešu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad, kolēģi, pirmdien gaidām viesos Ukrainas vicespīkeri. Vēlreiz -pulksten 9.30 kopīgi noliekam ziedus pie Brīvības pieminekļa. Aicināti visi deputāti. Vizītes laikā ir paredzēta arī atsevišķa tikšanās mūsu Ukrainas sadarbības grupai ar Olenu Kondratjuku, varēsim pārrunāt atbalsta pasākumus Ukrainai.

Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Iveta Benhena-Bēkena, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Anda Čakša, Gundars Daudze, Vjačeslavs Dombrovskis, Ilmārs Dūrītis, Aldis Gobzems (Dep. A. Gobzema starpsauciens.), Andrejs Klementjevs... ir, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte-Pakule, Viesturs Liepkalns, Inese Lībiņa-Egnere, Regīna Ločmele, Vladimirs Nikonovs, Evija Papule, Ēriks Pucens, Juris Rancāns, Ļubova Švecova, Atis Zakatistovs un Evita Zālīte-Grosa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

7. aprīļa sēdes darba kārtību sāksim izskatīt pulksten 14.00. Tātad pulksten 14.00 turpināsim darbu.

Saeimas šā gada 5. maija sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 4. sēde
2022. gada 5. maijā

Par darba kārtību
- Priekšlikums	- dep. R. Petraviča (par)
Par likumprojektu  “Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 1441/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5851, 5851A)
- Priekšlikums	- dep. A. Gobzems (par)
Par likumprojektu “Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 1442/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5852, 5852A)
- Priekšlikums	- dep. A. Gobzems (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Pacientu tiesību likumā” (Nr. 1443/Lp13) (Dok. Nr. 5854, 5854A)
Par likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1444/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5862, 5862A)
- Priekšlikums	- dep. K. Sprūde (par)
Par likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 1445/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5864, 5864A)
- Priekšlikums	- dep. K. Sprūde (par)
	- dep. A. Gobzems (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1446/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5865, 5865A)
- Priekšlikums	- dep. J. Stepaņenko (par)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai šā gada 5. maijā (Dok. Nr. 5875., 611.1.8/3-14-13/22)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 5. maijā (Dok. Nr. 5876., 611.1.8/5-15-13/22)
Lēmuma projekts “Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Smaidas Gļazeres atbrīvošanu no tiesneša amata” (Nr. 913/Lm13) (Dok. Nr. 5850)
- Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Helēnas Vāgneres atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci” (Nr. 916/Lm13) (Dok. Nr. 5863)
- Ziņo	- dep. R. Jansons
Likumprojekts “Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums” (Nr. 1390/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5676B)
- Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr. 1395/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5685B)
- Ziņo	- dep. A. Adamovičs
Likumprojekts “Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā” (Nr. 1214/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5868)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 1015/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5869)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 1029/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5870)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā” (Nr. 1249/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 5871)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
Likumprojekts “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 1406/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5802, 5802A)
- Ziņo	- dep. J. Pūce
Likumprojekts “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā” (Nr. 1404/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5736, 5855)
- Ziņo	- dep. Z. Tretjaka
Likumprojekts “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 1346/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5857)
- Ziņo	- dep. M. Možvillo
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1403/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 5735, 5866)
- Ziņo	- dep. N. Žunna
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 1151/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5867)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
- Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
	- dep. J. Iesalnieks
	- dep. A. Krauze
	- dep. K. Šadurskis
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Gobzems
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
- Debašu turpinājums	- dep. E. Tavars
	- dep. A. Gobzems
	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” (Nr. 1245/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5872)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” (Nr. 1320/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 5873)
- Ziņo	- dep. U. Budriķis
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 1433/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5822, 5884)
- Ziņo	- dep. J. Cielēns
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 1424/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5804, 5887)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
Likumprojekts “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā” (Nr. 1332/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5890)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
- Debates	- dep. E. Tavars
	- dep. J. Vucāns
Likumprojekts “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā” (Nr. 1333/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5891)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
- Debates	- dep. J. Vucāns
	- dep. G. Daudze
	- dep. E. Tavars
	- dep. U. Augulis
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Vucāns
	- dep. V. Valainis
Par darba kārtību
- Priekšlikums	- dep. A. Gobzems (par)
Par lēmuma projektu “Par bāzes pensiju ieviešanu katram pensijas saņēmējam ar 2023. gada 1. janvāri” (Nr. 914/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5856, 5879A)
Par lēmuma projektu “Par Vakcinācijas projekta nodaļas likvidēšanu” (Nr. 915/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 5860)
- Priekšlikums	- dep. A. Gobzems (par)
Par lēmuma projektu “Par Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību 13. panta darbības apturēšanu attiecībā uz memoriālajām būvēm un pieminekļiem” (Nr. 917/Lm13) (Dok. Nr. 5881)
- Priekšlikumi	- dep. N. Kabanovs (pret)
	- dep. K. Feldmans (par)
Paziņojumi
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. R. Kols
	- dep. A. Ašeradens
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1457/Lp13) (Dok. Nr. 5896, 5879C)
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 1453/Lp13) (Dok. Nr. 5892)
Par likumprojektu “Grozījums Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā” (Nr. 1454/Lp13) (Dok. Nr. 5893)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”” (Nr. 1455/Lp13) (Dok. Nr. 5894)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1457/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5896, 5879C)
- Ziņo	- dep. M. Šteins
- Debates	- dep. K. Ģirģens
	- dep. V. Valainis
Paziņojumi
	- dep. A. Ašeradens
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Informācija par Saeimas sēdi

Balsojumi

Datums: 05.05.2022 09:03:40 bal001
Par - 36, pret - 17, atturas - 16.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ... (917/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 05.05.2022 09:09:48 bal002
Par - 29, pret - 43, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par 25.darba kārtības punkta "Lēmuma projekts "Par bāzes pensiju ieviešanu katram pensijas saņēmējam ar 2023. gada 1. janvāri" (914/Lm13)" pārcelšanu pēc darba kārtības 8. punkta

Datums: 05.05.2022 09:16:38 bal003
Par - 32, pret - 42, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (1441/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 05.05.2022 09:22:42 bal004
Par - 33, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma atzīšanu par spēku zaudējušu (1442/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 05.05.2022 09:29:12 bal005
Par - 33, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1444/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 05.05.2022 09:35:54 bal006
Par - 36, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (1445/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 05.05.2022 09:41:19 bal007
Par - 37, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1446/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 05.05.2022 09:42:05 bal008
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai šā gada 5.maijā

Datums: 05.05.2022 09:42:45 bal009
Par - 79, pret - 1, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei šā gada 5.maijā

Datums: 05.05.2022 09:44:08 bal010
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Rīgas apgabaltiesas tiesneses Smaidas Gļazeres atbrīvošanu no tiesneša amata (913/Lm13)

Datums: 05.05.2022 09:47:18 bal011
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Helēnas Vāgneres atzīšanu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieci (916/Lm13)

Datums: 05.05.2022 09:52:37 bal012
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums (1390/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.05.2022 09:54:13 bal013
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1395/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.05.2022 09:56:06 bal014
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā (1214/Lp13), 3.lasījums

Datums: 05.05.2022 09:57:14 bal015
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (1015/Lp13), 3.lasījums

Datums: 05.05.2022 09:58:05 bal016
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (1029/Lp13), 3.lasījums

Datums: 05.05.2022 10:01:08 bal017
Par - 65, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā (1249/Lp13), 3.lasījums

Datums: 05.05.2022 10:01:59 bal018
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1406/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.05.2022 10:05:04 bal019
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā (1404/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.05.2022 10:07:48 bal020
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā (1346/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.05.2022 10:09:30 bal021
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1403/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.05.2022 10:19:24 bal022
Par - 33, pret - 35, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1151/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.05.2022 10:29:58 bal023
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.05.2022 11:05:27 bal024
Par - 12, pret - 48, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1151/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.05.2022 11:08:08 bal025
Par - 9, pret - 44, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1151/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.05.2022 11:11:31 bal026
Par - 67, pret - 6, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (1151/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.05.2022 11:14:19 bal027
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā (1245/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.05.2022 11:16:10 bal028
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts civildienesta likumā (1320/Lp13), 2.lasījums

Datums: 05.05.2022 11:19:42 bal029
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1433/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.05.2022 11:20:08 bal030
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (1433/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.05.2022 11:21:59 bal031
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Būvniecības likumā (1424/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.05.2022 11:22:20 bal032
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (1424/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.05.2022 11:37:27 bal033
Par - 33, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Rīgas brīvostas likumā (1332/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.05.2022 11:37:55 bal034
Par - 60, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Rīgas brīvostas likumā (1332/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.05.2022 11:45:31 bal035
Par - 33, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (1333/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.05.2022 11:50:07 bal036
Par - 34, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (1333/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.05.2022 11:51:47 bal037
Par - 31, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (1333/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.05.2022 11:52:36 bal038
Par - 35, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (1333/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.05.2022 11:58:23 bal039
Par - 34, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (1333/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.05.2022 12:07:28 bal040
Par - 34, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (1333/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.05.2022 12:07:57 bal041
Par - 61, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ventspils brīvostas likumā (1333/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 05.05.2022 12:13:40 bal042
Par - 26, pret - 42, atturas - 3.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (1456/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 05.05.2022 12:15:25 bal043
Par - 37, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par bāzes pensiju ieviešanu katram pensijas saņēmējam ar 2023. gada 1. janvāri (914/Lm13)

Datums: 05.05.2022 12:21:58 bal044
Par - 39, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pastāvīgā priekšlikuma "Par Vakcinācijas projekta nodaļas likvidēšanu" (915/Lm13) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā

Datums: 05.05.2022 12:26:46 bal045
Par - 65, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par Krievijas Federācijas Valdības un Latvijas Republikas Valdības vienošanās par Latvijas Republikas teritorijā dzīvojošo Krievijas Federācijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu ... (917/Lm13)

Datums: 05.05.2022 12:27:21 bal046
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 05.05.2022 13:39:08 bal047
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1457/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.05.2022 13:44:20 bal048
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1457/Lp13), 1.lasījums

Datums: 05.05.2022 13:45:17 bal049
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

05.05.2022.

9.00

11.00

13.30

14.00