Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas sestā sēde
2022. gada 19. maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Sāksim Saeimas 2022. gada 19. maija sēdi.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Darba kārtība grozīta.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2022. gada 11. maija rīkojumu Nr. 324, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut “Paziņojumu par Marijas Golubevas 13. Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Deputāti Ramona Petraviča, Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Māris Možvillo un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civilās savienības likums” (Nr. 1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022. gada 30. oktobrim”.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šis priekšlikums, šis lēmuma projekts, paredz pagarināt likumprojektam “Civilās savienības likums” priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz šī gada 30. oktobrim.
Kolēģi! Es jau vairākkārt esmu teikusi, ka likumprojekts “Civilās savienības likums” ir nekas vairāk kā laulības pakaļdarinājums, izņemot... ar vienu atkāpi - ka šādā savienībā partneriem nav jābūt savstarpēji uzticīgiem. (Zālē troksnis.) Tas degradē dabisko...
Sēdes vadītāja. Vienu mirkli, Petravičas kundze... Petravičas kundze, vienu mirkli! (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
R. Petraviča. Tas degradē dabisko ģimeni Latvijā un apdraud arī tās turpmāko pastāvēšanu, iespēju vecākiem audzināt bērnus atbilstoši savai pārliecībai - tikumiskā garā.
Un pavisam drīz pienāks arī brīdis, kad Civilās savienības likumam būs jāaizsargā ģimenes ne tikai ar diviem partneriem, bet arī ar vairākiem - un jebkuras valsts pilsoņiem... un, iespējams, arī ar objektiem, jo šobrīd Tieslietu ministrijas vienīgais arguments, kāpēc tiek aizsargātas tikai ģimenes ar diviem partneriem, ir tas, ka šāds iesniegums vēl nav bijis Satversmes tiesā.
Civilās savienības likuma projekts nav pietiekami izdiskutēts, nav uzklausīti nevalstisko organizāciju viedokļi, tie pat nav ņemti vērā, un šobrīd - kara aizsegā un pieminekļa ēnā - tiek mēģināts to ātri izstumt cauri visiem trim lasījumiem.
Ņemiet vērā, ka, pirmkārt, Satversmes tiesas spriedumā teikts, ka pastāv liels daudzums neaizsargāto ģimeņu struktūru, pret kurām pašreiz likumdevējs attiecas nevienlīdzīgi, bet tas nenorāda uz nepieciešamību (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) legalizēt viendzimuma laulības, ko Civilās savienības likuma projekts īstenībā paredz šādā redakcijā. Tās problēmas ir iespējams risināt citādāk - koriģējot Darba likumu, sniedzot iespēju kopīgā mājsaimniecībā dzīvojošajiem slēgt līgumus un notariāli apstiprināt pilnvaras -, un šāds risinājums neapdraudētu dabiskās ģimenes konceptu un Latvijas demogrāfiju.
Otrkārt, ņemiet vērā, ka šajās ģimenēs uzaugušie bērni nekad nesapratīs, vai dabiskā ģimene tiem būtu bijusi tīkamāka, jo tie nekad tādu nebūs piedzīvojuši. Tie nekad neizvēlēsies vai arī nebūs spējīgi izvēlēties dabisku ģimeni. “Vecāks Nr. 1” un “vecāks Nr. 2” vai divas mammas - tas degradē bērna izpratni par dabiskas ģimenes nepieciešamību, nekad nenosakot pienākumus, kādi ģimenē gulstas uz tēva vai mātes pleciem...
Un, treškārt, arī mūsu Valsts prezidents ir pamatoti norādījis, ka, ieviešot partnerattiecības gan heteroseksuāliem, gan homoseksuāliem pāriem... pēc Eiropas Cilvēktiesību tiesas jurisdikcijas par diskriminācijas aizliegumu... tas noved pie neizbēgamas viendzimuma laulību ieviešanas, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi.
Papildus jau norādītajām problēmām viendzimuma laulību sakarā - tik pretrunīgu lēmumu pieņemšana pastiprinātu jau sabiedrībā esošo polarizāciju, kurinātu naidu un mazinātu uzticēšanos valsts pārvaldei. Un - vai nu apzinātas, vai neapzinātas rīcības dēļ - 8. pantā ir noteikts, ka spēkā esoša civilā savienība aizliedz stāties laulībā ar citu personu, ar kuru nav noslēgta civilā savienība. Tātad tas var pavisam likumīgi tikt izmantots kā attaisnojums, lai noslēgtu viendzimuma pāru laulību, vispirms noslēdzot civilo savienību.
Un visu šo iemeslu dēļ, lai varētu pilnvērtīgi izdiskutēt un apsvērt visus iespējamos riskus, aicinu labot šo likumprojektu un atbalstīt... noteikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu līdz šī gada 30. oktobrim, un izskatīt šo jautājumu šodienas sēdē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Tātad mums būs jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civilās savienības likums” (Nr. 1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022. gada 30. oktobrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41 (Aplausi.), pret - 30, atturas - 1. Tātad lēmums pieņemts - lēmuma projekts tiek iekļauts sēdes darba kārtībā.
p>Godātie kolēģi! Man jūs jāinformē, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ministru prezidenta iesniegtu paziņojumu par to, ka šā gada 16. maijā Ministru prezidents ir pieņēmis Marijas Golubevas iesniegumu par atkāpšanos no iekšlietu ministra amata un paziņojis par to Saeimai, līdz ar to šodien... Saeimas šā gada 19. maija sēdes darba kārtībā nav izskatāmi iesniegtie un iekļautie lēmumu projekti Nr. 921/Lm13 un Nr. 922/Lm13 - “Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai”.
Līdz ar to sāksim izskatīt jau grozīto sēdes darba kārtību.
Darba kārtībā - Saeimas deputātu pilnvaru apstiprināšana un izbeigšana.
Paziņojums par Marijas Golubevas 13. Saeimas deputātes pilnvaru atjaunošanu.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.
A. Latkovskis (JV).
Labrīt, kolēģi! Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 5. panta otro daļu un Marijas Golubevas 2022. gada 17. maija iesniegumu ar lūgumu atjaunot viņai Saeimas deputātes mandātu, kuru viņa bija nolikusi uz ministra amata pienākumu pildīšanas laiku, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija paziņo, ka Marijai Golubevai tiek atjaunotas 13. Saeimas deputātes pilnvaras.
Līdz ar to 13. Saeimas deputāta pienākumus beidz pildīt Māris Mičerevskis, kura mandātu Saeima apstiprināja uz laiku, kamēr no partijas Attīstībai/Par! kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabalā ievēlētais deputāts pilda ministra pienākumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Godātie kolēģi, līdz ar to paziņojumu esam uzklausījuši.
Aicinu Mariju Golubevu ieņemt vietu Saeimas Sēžu zālē, un sakām paldies Mārim Mičerevskim par darbu Latvijas parlamentā.
Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Karinas Sprūdes, Māra Možvillo, Ramonas Petravičas, Alda Gobzema, Jūlijas Stepaņenko un Kaspara Ģirģena iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.
K. Sprūde (Neatkarīgie).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Labrīt, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Gribētu pajautāt, vai visiem jums šodien bija brokastis, vai jūs dzērāt kafiju, vai bija piens. Man ir tāda sajūta, bailes pat, vai nevar būt tā, ka Nacionālajā apvienībā uz galda stāvēja, piemēram, “Alma” produkcija no Igaunijas; vai nevarētu būt tā, ka Jaunajai konservatīvajai partijai uz galda stāvēja, piemēram, “Tere” ražojumi. It kā jau tas viss ir smieklīgi, ja nebūtu viss tik skumji.
Taču, runājot par pievienotās vērtības nodokli, atcerēsimies - Arturs Krišjānis Kariņš 2005. gadā, būdams ekonomikas ministrs Aigara Kalvīša vadītajā valdībā, pats aicināja samazināt PVN pārtikai. Toreiz viņš uzsvēra, ka ieguvēji būtu trūcīgie; ka no nodokļa samazināšanas ieguvēji būtu tieši iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem; ka maznodrošinātām ģimenēm pārtikas cenu samazinājums kopumā varētu sasniegt piecus procentus, jo ģimenēs ar zemākiem ienākumiem patēriņa groza izdevumu īpatsvars attiecībā uz pārtikas produktiem ir gandrīz divas reizes augstāks nekā vidēji situētās ģimenēs.
Līdzīgu priekšlikumu Kariņš izteica 2012. gadā, būdams Eiropas Parlamenta deputāts. Arī toreiz viņš uzsvēra, ka tas palīdzētu trūcīgajiem. Es citēju: “Ja nolemts mazināt PVN, tad lielāku efektu iedzīvotājiem dotu tieši PVN samazināšana pārtikai. [..] PVN samazināšana pārtikai dotu labumu, pirmkārt, mazturīgākajiem iedzīvotājiem.”
Interesanti - kas notika ar Kariņu šo gadu laikā? Pārstāja viņam rūpēt mazāk turīgie iedzīvotāji, vai varbūt mainījies plāns? Vai arī varbūt pašlaik stratēģija ir pārmērdēt cilvēkus badā, iedzīt maksimālā izmisumā, lai tieši pirms vēlēšanām koalīcija varētu ierasties kā bruņinieki baltos zirgos, izglābt tautu no nabadzības un beidzot to PVN samazināt?
Tas nekas, ka opozīcija to cenšas izdarīt jau sen, cenšoties... iztikt bez tā posma, kad cilvēkiem tiešām nav naudas, par ko nopirkt pārtiku, par ko samaksāt rēķinus... Nu, līdzīgi kā ar to opozīcijas iesniegto priekšlikumu un likumprojektu par atbalstu priekšlaikus dzimušiem bērniem, kurš jau divus gadus krāj putekļus, bez virzības gulēdams Skrides kunga atvilktnē. Bet nupat Jaunā konservatīvā partija lepni iesniedza identisku... lai paspodrinātu spalvas un izliktos, ka koalīcijā kādam vispār kaut kas rūp - bez viņiem pašiem.
Pieaugušā cenu līmeņa dēļ arī PVN ieņēmumi ir kļuvuši lielāki. Šogad ieplānoti... kopējie gada PVN ieņēmumi ir paredzēti par 341 miljonu lielāki nekā pērn. Pirmajos četros mēnešos PVN iekasēti 1,07 miljardi eiro, kas ir par 240 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā pašā laika posmā. PVN ieņēmumi ir sasnieguši jau 35 procentus no gada plānotās summas. Pēdējos piecus gadus šī daļa bija vien robežās no 26,4 līdz 30,8 procentiem. Mēs varam atļauties samazināt PVN, naudas taču pietiek.
Es lūdzu atļaut cilvēkiem nopirkt kvalitatīvu pārtiku. Es lūdzu atļaut cilvēkiem ieliet mašīnā degvielu, lai var aizbraukt uz darbu. Es lūdzu, lai no rīta uz galda katram būtu Valmieras vai Limbažu piena produkcija.
Es aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens.)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1464/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 34, atturas - 7. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, Jāņa Dūklava, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa un citu iesniegto likumprojektu “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1470/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ar šo iesniegto likumprojektu mēs gribējām aktualizēt tematu, lai šie atbalsta instrumenti, kas ir, būtu pieejami arī publiskām personām. Kā mēs šodien esam pārrunājuši, tad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā deputāti šo jautājumu šonedēļ jau ir izlēmuši, tāpēc mēs šo likumprojektu atsaucam un neuzstājam uz balsojumu. Es nezinu, kā ir pēc procedūras, bet es savu parakstu atsaucu, ja ar to pietiek... visticamāk, nepietiek. Bet mēs šo likumprojektu vairs... neuzturam, jo jautājums jau ir atrisinājies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad deputāts Viktors Valainis informē, ka tiek atsaukts paraksts iesniegtajam likumprojektam “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1470/Lp13). Bet likumprojekts netiek atsaukts no darba kārtības, un mums par to ir jābalso... saprotu, ka deputāts ir arī aicinājis Saeimu par šo balsot. (Starpsauciens.) Jūs neaicinājāt balsot, bet atsaucāt parakstu. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1470/Lp13) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 36, atturas - 6. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valērija Agešina, Jāņa Urbanoviča, Andreja Klementjeva, Jāņa Tutina un Artūra Rubika iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.
V. Agešins (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Viena no Latvijas lielākajām nelaimēm ir patiesas demokrātijas trūkums. Koalīcijas iecelts prezidents, kam nav tautas atbalsta, Saeimas balsošanas mašīna bez uzskatu konkurences... parlamentā tautas vairākuma vārdā likumus pieņem arvien izteiktāks mazākums. Tā ir demokrātijas imitācija. Tāpēc arvien mazāk pilsoņu piedalās vēlēšanās un cilvēki zaudē ticību pārmaiņu iespējamībai.
Latvijā vispār ir izveidojies tāds paradums pirms vēlēšanām teikt un solīt visu, kas vien ienāk prātā, bet pēc vēlēšanām izlikties, ka tā jau ir bijusi tikai priekšvēlēšanu retorika vai kāds nelāgs pārpratums. Piemēram, regulāri, reizi četros gados, gandrīz visas partijas sola vēlētājiem virzīt ideju par tautas vēlētu prezidentu. Protams, svarīgi atcerēties, ka Latvijas Republikas Satversme ir juridiskās domas piemineklis, kas papildināms un labojams ar lielu atbildību un piesardzību, tomēr Satversmes burts un gars balstās uz priekšstatu par Latvijas tautu kā augstāku varas nesēju - visu valsts institūciju varas avotu.
Neapmierinātība ar partijām aug augumā, daudzi cilvēki uzskata, ka vienīgā cerība ir būtiskas izmaiņas valsts pārvaldē, un mēs visi ļoti labi apzināmies, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji paši vēlas lemt, kas vadīs mūsu valsti.
Valsts prezidents nedrīkst būt politiskā tirgus priekšmets, tāpēc esam pārliecināti, ka mūsu valsts iedzīvotājiem ir jābūt tiesībām patstāvīgi izvēlēties vispiemērotāko cilvēku, autoritāti, kas spēs efektīvi vadīt valsti.
Ir nepieciešami Satversmes grozījumi, un pašreizējā Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtība ir jāmaina. Prezidents ir jāievēlē tautai. Latvijas tauta nav nezinošāka par 100 tautas ievēlētiem priekšstāvjiem. Šajā amatā jābūt cilvēkam, kuram ir zināšanas, iemaņas, prasmes un priekšstats par to, kā mazināt sabiedrības sašķeltību un uzlabot iedzīvotāju labklājības līmeni.
Valsts prezidenta pilnvaru apjoms nav jāvērtē kopsakarā ar ievēlēšanas procedūras izmaiņām. Tautas vēlētam prezidentam plašākas pilnvaras nav nepieciešamas, jo, gudri izmantojot Satversmē piešķirtās pilnvaras, valsts galvai ir visas iespējas rīkoties efektīvi un atbildīgi. Piemēram, viens no instrumentiem, kuru mūsu valsts prezidenti varētu izmantot aktīvāk, ir valdības sēžu sasaukšana. Tautas vēlēta prezidenta panākumus noteiks viņa paša pārliecība, atbalstītāju spiediens, viņa mugurkauls un enerģija, spēja un vēlme izmantot tos varas rīkus, kas prezidentam ir, lai virzītu savas idejas.
Valsts prezidentam ir lielāka iespēja izteikt savu viedokli un būt sadzirdētam nekā jebkuram citam mūsu valstī. Un tautas izraudzītam prezidentam tauta arī vairāk uzticētos nekā parlamenta vēlētajam. Tautas vēlēts prezidents veicinātu demokrātijas nostiprināšanu mūsu valstī, iedzīvotājiem sniedzot tiesības ne tikai ievēlēt prezidentu, bet arī novērtēt viņa darbību.
SASKAŅA iestājas par tautas līdzdalības iespēju paplašināšanu lēmumu pieņemšanā. Latvijas valstij ir svarīgi saglabāt noturīgu politisko saikni ar saviem pilsoņiem, tāpēc mēs sagaidām parlamentā racionālu diskusiju par konstitucionālās sistēmas uzlabošanu. Vēlētājam vienmēr taisnība!
Aicinu balsot “par”.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijām? (Starpsaucieni.)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 41, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Karinas Sprūdes, Alda Gobzema, Ērika Pucena, Māra Možvillo un Jūlijas Stepaņenko iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.
K. Sprūde (Neatkarīgie).
Labrīt, cienījamie kolēģi, vēlreiz! Ja piecas minūtes atpakaļ pieminēju Jauno konservatīvo partiju un Nacionālo apvienību, jo nevaru saprast viņu motivāciju, kāpēc viņi balso “pret” šo likumprojektu, tad rodas jautājums, kāpēc “Attīstībai/Par!” balso “pret” šo projektu.
Un pēc tam es atcerējos Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa ikgadējo ziņojumu Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību un atcerējos... kad Skride uzstājās. Man bija ļoti interesanti paklausīties, jo viņš ir ārsts, viņš ir speciālists - vajadzētu ieklausīties. Un viņš teica tādu teicienu... ne teicienu... viņš izvirzīja, ka Veselības ministrijai ir divi galvenie uzdevumi, un galvenie uzdevumi ir digitalizācija un diēta. Jūs varat iedomāties? Kā mēs vērtējam cilvēkus! Vai tiešām tie ir galvenie uzdevumi Veselības ministrijai, ka veselīgu dzīvesveidu, veselību var uzturēt ar diētu un digitalizāciju? Vai tas ir pamats cilvēka eksistencei? Vai tie ir vārdi par veselību?
Es nezinu, cik daudz deputātu vispār lasa kaut kādas ziņas, tostarp ārvalstu medijus, pētījumus, analīzes, kas pieejamas svešvalodās. Es, protams, ceru, ka visi ir izlasījuši, bet man gribētos nedaudz pacitēt informāciju no Eiropas Parlamenta pētījuma par ekonomiskajām sekām, ko izraisījusi karadarbība Ukrainā. Kā aicinājums no... Eiropas Parlamenta ieteikums tika norādīta nepieciešamība novērst augstu pārtikas un enerģijas cenu ietekmi uz neaizsargātām mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Un skaidrs, ka ir divi ceļi, kā to izdarīt.
Viens ceļš ir konkrēts tiešs maksājums cilvēkiem, bet apzināt šos cilvēkus Latvijas ekonomiskajā situācijā būtu teju neiespējami. Šis milzīgais cenu kāpums ietekmē ne tikai ģimenes ar trūcīgā vai maznodrošinātā statusu, bet arī visus pārējos. Un mums nevajag, lai vidusslānis arī kļūst par trūcīgiem. Ir jāņem vērā, ka pie mums minimālā alga nav 2000 eiro kā Rietumeiropā. Es pagājušajā nedēļā runāju par to, kādas ir algas, kādus darbus piedāvā cilvēkiem. Latvijā tie ir 600-800 eiro uz papīra - pirms nodokļu nomaksas.
Otrs ceļš ir nodokļu politika. Vismaz uz laiku ir jāizlīdzina preču cenu pieaugums, un tas ir tas, ko saka Eiropas Parlaments. Un šis likumprojekts ir tieši par to. Ar šo samazināto PVN pirmās nepieciešamības pārtikai un degvielai... ir jāatzīst, ka līdzšinējā politika novedusi pie tā, ka darba iespējas... un nespējas... vairāk ir Rīgā nekā reģionos. Cilvēki brauc uz Rīgu uz darbu no Ādažiem, no Saulkrastiem, no Siguldas, no Ogres, no Tukuma... Cilvēki brauc pat simts kilometrus vienā virzienā uz darbu, lai nodrošinātu savas ģimenes. Automašīna un degviela šiem cilvēkiem ir primāra nepieciešamība.
Nav argumentu šo likumprojektu neatbalstīt; šo likumprojektu neatbalstīt ir kaitniecība. Tas ir noziegums pret valsts iedzīvotājiem.
Un šis ir jāpieņem tagad. Kolēģi, ir pagājuši jau trīs mēneši. Ir laiks būt izlēmīgiem, ir laiks sekot Eiropas Parlamenta ieteikumiem, ir laiks kaut ko darīt.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 1472/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ramonas Petravičas, Māra Možvillo, Alda Gobzema, Karinas Sprūdes un Ralfa Nemiro iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Kolēģi, likumprojekts paredz veikt grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, aizstājot 37. panta otrajā daļā vārdu “divi” ar vārdu “trīs”. Un tas skanētu šādi: “Pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei vai personai, kas uzņēmusies apbedīšanu, izmaksā apbedīšanas pabalstu trīs mēnešu pensijas [..] apjomā.” Tātad līdzšinējo divu pensiju vietā, ieskaitot arī piemaksu pie pensijas par uzkrāto apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim.
Sakarā ar to, ka strauji pieaug pakalpojumu izmaksas un degvielas izmaksas, lai cieņpilni pavadītu aizgājēju, nepietiek ar divām pensijām, kā tas ir noteikts šobrīd. Ņemot vērā arī to, ka lielai daļai senioru pensija nepārsniedz 300 eiro, precīzāk, 46 tūkstoši pensionāru saņem pensiju zem 200 eiro, 65 tūkstoši pensionāru saņem pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro, kopumā 80 procenti no visiem pensionāriem saņem pensiju līdz 500 eiro. Līdz ar to ar divu mēnešu pensiju nav iespējams pienācīgi apbedīt savu tuvinieku.
Apbedīšanas pakalpojumi maksā ap 900 eiro. Ja izmanto kremēšanas pakalpojumus, tie ir 1200 eiro, zārka izmaksas vien ir 200 eiro, morga pakalpojumi ir 100 eiro.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu un dot iespēju tuviniekiem ar godu un cieņu atvadīties no aizgājēja, neuzkraujot sev vēl kredītu slogu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 41, atturas - nav. Likumprojekts komisijai netiek nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Jāņa Vucāna, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas un Gundara Daudzes iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Jau kādu laiku mēs ļoti intensīvi runājam gan ar pašvaldībām, gan ar kūdras ieguves nozari par to, kādā veidā energokrīzes risināšanā arvien aktīvāk varētu iesaistīt kūdru.
Ja mēs pieņemam šobrīd zinātnē balstītos un pierādītos faktus, tad Latvijā gada laikā uzkrājas aptuveni 1,6 miljoni tonnu kūdras, bet reti kad ieguvē kopumā mēs esam spējuši pārsniegt 1,2 miljonus tonnu no kopējās kūdras augšņu platības Latvijā. Pēc nacionālā inventarizācijas ziņojuma, šobrīd Latvijā tie ir 6,6 procenti, citās literatūrās atrodams - 10 procenti zemes īpatsvara veido tieši kūdra. Ja mēs ticam šai zinātnei (šobrīd mēs ļoti daudz Latvijā sakām, ka jāuzticas zinātnei), tad ir pavisam objektīvi fakti, ka Latvija nav nedz naftas, nedz gāzes ieguves lielvalsts, bet mums daba ir dāvājusi savu bagātību, un tā ir kūdra, kuru diemžēl mēs neprotam novērtēt un neprotam izmantot visu tās potenciālu mūsu tautsaimniecības un iedzīvotāju interesēs. Mums ir nacionāls, stratēģisks resurss, un tā ir kūdra.
Kolēģi, mēs esam nākuši ar paziņojumu par to, ka mēs atteiksimies no Krievijas gāzes. Tas ir pareizi, mēs visi esam pieņēmuši šādu lēmumu, bet mums jābūt tam gataviem. Mums ir jābūt gataviem, jāizmanto visas iespējas un jārīkojas jau tagad. Mēs nedrīkstam nerīkoties, un šobrīd - tieši šobrīd! - ir jādod skaidrs signāls visai nozarei, kas mainīsies rudenī, kad atkal būs “jākurina”... mūsu pilsētas, mūsu novadi, centrālās apkures sistēmas jāpalaiž.
Šodien jāsāk kūdras ieguve, lai tam sagatavotos. Līdz šim tikai dažās - dažās! - (un tas ir ļoti sīkos apjomos) kurināmā kūdra tiek izmantota apkures sistēmās. Un tam ir vairāki iemesli - tas ir gan dabas resursu nodoklis, gan emisiju maksājumi, kas šobrīd ir jāveic, ja to grib darīt lielās katlumājas. Latvijā ir lielās katlumājas, kas to jau dara, bet tas diemžēl nav pietiekami efektīvi, visi šie administratīvie šķēršļi ir pārāk lieli, lai to darītu. Es uzskatu, ka mums šobrīd būtu jādod skaidrs signāls nozarei - tieši no likumdevēja. Jānoņem šīs barjeras, šajā brīdī jāpasaka, ka Eiropas zaļajam kursam... uz pāris gadiem mums no tā ir jāatkāpjas un jāsāk rīkoties.
Ekonomikas ministrija arī komisijā... vienā... šonedēļ minēja to, ka var jau izmantot kūdru, un nav jau melots - kūdru var izmantot un, protams, tā tiek arī izmantota. Bet, piemēram, prasības pret kurināmo stacijās, kuras var saņemt atbalstu, - kūdru var izmantot tikai 10 procentus tā vietā, lai nacionālajā līmenī mēs varētu paplašināt kūdras izmantošanu šajās stacijās līdz pat 30 procentiem. Kāpēc mēs to nedarām, kāpēc mēs neizmantojam vietējo resursu? Tās iespējas mums ir. Prasības par gaisa piesārņojumu, kur atšķirībā no prasībām procedūrām, kur tiek aprēķinātas... šķeldas katlumājām un tādām, kur izmanto kūdru kā kurināmo, būtiski atšķiras, kaut gan no šķeldas ir lielāks piesārņojums nekā no kūdras.
Kolēģi, šis ir brīdis, kad, mūsu ieskatā, mums ir jādomā, kā atvieglot kūdras lielāku izmantošanu. Mums jādomā, kādā veidā mēs veicam atbalsta programmas. Šobrīd ir atbalsta programmas - no gāzes uz šķeldu, bet kūdras tur nav. Ja tu gribi iepirkt šobrīd tehnoloģiju, aizejot prom no gāzes iekārtām, ja tu gribi iepirkt tehnoloģiju uz citu atjaunojamo resursu, tu drīksti izmantot tehnoloģiju tikai un vienīgi šķeldas katlumājas izbūvei. Tādas ir mūsu valsts nacionālās atbalsta programmas. Un šodien pašvaldības sāk rakstīt šos projektus, iet uz jaunajām katlumājām... enerģētisko neatkarību.
Kolēģi, paskatieties, kādas ir šķeldas cenas šodien! Kā jums šķiet, kādas tās būs rudenī? Kādas ir malkas cenas šodien! Jau šodien - cenas pieaugušas divas līdz trīs reizes. Mums ir jādomā, kā maksimāli izmantot vietējos resursus!
Es aicinu šobrīd atbalstīt un tiešām intensīvi sākt politiskās debates par aktīvāku kūdras izmantošanu mūsu tautsaimniecībā un mūsu katlumājās, lai šis resurss nepaliek neizmantots.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Māris Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Saeimas sēdes vadītāja! Kolēģi! Stāsts par to, kas nav aizliegts. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā no Ekonomikas ministrijas amatpersonu puses tika minēts, ka kūdras kā kurināmā izmantošana nav aizliegta. Pieņemsim, ka nav aizliegta, bet tikai... uzsvēršu (pēdiņās)... “nedaudz apgrūtināta ar dabas resursu nodokļa piemērošanu, kuru sāka piemērot pavisam nesen, un citiem piņķerīgiem normatīviem”. Bet ir tāds teiciens: “Čūska maina ādu reizi gadā, nodevējs - katru dienu.” Mēs labi redzam mūsu valdības vadītāju rūpes sejā un solījumus - draugi, būs labi! Bet āda mainās viena pēc otras tā, lai pat gruzis tai nepieliptu klāt.
Zīmīgajā 9. maijā, kurš diviem ministriem izmaksāja amatu, TAP portālā, Ministru kabineta mājaslapā, tika publicēts Taisnīgas pārkārtošanās fonda (zīmīgs nosaukums) rīkojuma projekts. Kas tad ir šis dokuments? Tas pārdod par 184 miljoniem mūsu bagātību, kas vērtējama miljardos, Eiropas Savienības birokrātiem. Un tur, protokollēmumā, 4. punktā melns uz balta lasāms: “Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz 2023. gada 31. decembrim izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetam grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz līdz 2030. gada 31. decembrim pārtraukt kūdras izmantošanu enerģētikā.”
Vai ierēdniecība dzīvo citā realitātē nekā mēs un visa Latvijas sabiedrība? Vai no mūsu premjera tiek gatavots kārtējais negaršīgais pārsteigums Latvijas iedzīvotājiem? Saeimas deputāti vēl pavisam nesen diskutēja par atteikšanos no Krievijas enerģētikas importa. Mums teica - trubas tukšas, nekāda gāze Latvijā vairs neienāks. Bet šajā dokumentā ir pavisam interesanta sadaļa, sestā lappuse: “Kūdras izmantošanas enerģētikā pārtraukšana ir būtiska arī enerģētiskās krīzes kontekstā, kas sākās 2021. gada nogalē, jo kūdra kā vietējais dabas resurss ir lētāks energoresurss pret izmantojamiem fosilajiem resursiem. Dabasgāzes cenu pieaugums rada riskus kūdras plašākai izmantošanai siltumapgādē.” Vai tiešām mūsu valsts galvas šajā situācijā ir gatavas atteikties no vietējās izcelsmes stratēģiska resursa, lai izdabātu dabasgāzes lietošanai, kuru pašreiz mēs importējam galvenokārt no Krievijas Federācijas?
Pavisam nesen, martā, vairākas Eiropas Savienības nevalstiskās organizācijas norādīja uz to, ka zaļais kurss izskatās ļoti saistīts ar gāzi un “Gazprom” lobiju dažādās institūcijās. Ne velti gadu mijā taksonomijā pēkšņi tika pieļauti izņēmumi dabasgāzei un daudzas citas dīvainības, lai tieši Eiropas Savienību padarītu pavisam atkarīgu no gāzes importa, nevis rūpētos par dabu, par ilgtspējīgu resursu izmantošanu tepat uz vietas.
To, ko mēs neredzam, - acīmredzot to nerada emisijas nedz ieguvē, nedz transportēšanā, nedz lietošanā, jo Krievijas Federācijas lobiji būs iegādājušies visus politiķus svarīgos posteņos. Tā arī Latvijā ir iestaigāta tradīcija.
2001. gadā Rīgas TEC-1 beidza izmantot kūdru kā kurināmo, notika rekonstrukcija un kā kurināmais tika izvēlēta dabasgāze. Vai zināt, kurš tajā brīdī bija atbildīgais par enerģētiku? Ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis.
2004. gads - Rīgas TEC-2 rekonstrukcijas uzsākšana, kas bija apvīta ar vairākiem skandāliem, palielināja atkarību no dabasgāzes Latvijas enerģētikā. Vai zināt, kurš bija Ministru prezidents? Aigars Kalvītis.
Vai zināt, kurš šobrīd vada gāzes sadales sistēmas operatoru? Atkārtošu trešo reizi - Aigars Kalvītis. Mūsu vēsturē ir bijis viens premjers ar izciliem panākumiem dabasgāzes atkarības veicināšanā. Šobrīd, pēc visa spriežot, ir otrs - Krišjānis Kariņš.
Kolēģi, tie, kas ir par Krievijas gāzes turpmāku izmantošanu enerģētikā, lūdzu, balsojiet “par”. (Starpsaucieni: ““Pret”!”)
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 35, atturas - 5. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Gundara Daudzes, Edgara Tavara un Jāņa Dūklava iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Manu kolēģu iesniegtais likumprojekts... šie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā paredz paplašināt to bloku, kas nemaksā dabas resursu nodokli, - paplašināt to ar kūdru.
Bet, kolēģi, būsim atklāti, šis jautājums nav tikai Latvijas likumdošanas izmaiņu... rokās, tie ir Eiropas Savienības regulējumi, kas nosaka to, kādi ir maksājumi lielajām energostacijām virs 20 megavatiem. Lielajām energostacijām virs 20 megavatiem, ja viņi izvēlas izmantot kūdru, šobrīd gluži vienkārši ir jāpiepērk šīs kvotas. Viņi tās var pirkt par nākamo gadu, vienam mēnesim iepērkot kūdru, vienalga, kā, bet vidēji šī cena, kūdras iepirkuma cena, pieaug par divām trešdaļām.
Un te mums ir divi risinājumi, kādā veidā risināt to, lai kūdras resursi kļūtu, tā teikt, interesantāki. Cenas ziņā kūdras resurss ir pilnīgi konkurētspējīgs, jo šobrīd pēc tirgus principiem nevienam nekas nebūtu jāpiemaksā. Tas viss... uzņēmēji jau šobrīd to izmanto, bet tomēr - divas trešdaļas no cenas veido šis kvotu iepirkšanas princips... kas lielajām stacijām ir jāpērk.
Šobrīd te vietā būtu divi varianti - vai nu valsts no budžeta piesubsidē to (un, būsim atklāti, šajā situācijā diez vai kaut kas tāds notiks), vai arī Ekonomikas ministrija, VARAM... brauciet uz Briseli un lūdziet uz diviem trijiem gadiem šajā tiešām krīzes stāvoklī... prasiet atcelt šo maksājumu, jo tas ir vienots visā Eiropas Savienībā. Cik tad ir to valstu, kuras izmanto kūdru? Nav jau daudz, mūsu reģiona valstis ir vienīgās, kas izmanto kūdru. Bet nosacītu pretimnākšanu šim resursam, manuprāt... un prasīt atlikt uz vienu, diviem, trijiem... atlikt šo maksājumu pat uz vienu gadu būtu milzīgs panākums. Un to mēs arī aicinām darīt. Šis likumprojekts ir veids, kā šīs debates vismaz parlamentā uzsākt.
Tāpēc aicinu arī topošajai ministrei vismaz vienu - pievērst šim jautājumam uzmanību un uzsākt debates Eiropas Komisijas līmenī, prasot atlikt šos termiņus. Tas ir veids, kā mēs šobrīd varam panākt, - lai veicinātu vietējā energoresursa izmantošanu. Likt arī Eiropas Komisijai saprast Latvijas problemātiku un mūsu iespējas, pats galvenais - iespējas. Šobrīd divas trešdaļas no izmaksām veido tieši šis kvotu maksājums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 36, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.
Deputāti Māris Možvillo, Karina Sprūde, Aldis Gobzems, Ramona Petraviča, Jūlija Stepaņenko, Ralfs Nemiro, Ļubova Švecova, Kaspars Ģirģens, Romāns Naudiņš un Ieva Krapāne ir iesnieguši lēmuma projektu - patstāvīgo priekšlikumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir!”) Līdz ar to mums būs jālemj par šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
Par to runāt ir pieteicies deputāts Māris Možvillo - “par” iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Kolēģi! Es nolasīšu vienu dokumentu, lai atsvaidzinātu atmiņu visiem kolēģiem, kas šeit ar to ir nodarbojušies. Varbūt piemirsies.
“Latvijas Republikas Saeimas
LĒMUMS
Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu
Ņemot vērā, ka Saeima 2019. gada 10. janvārī pieņēma lēmumu Nr. 29/Lm13 “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu”, kas paredzēja obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu no 2019. gada 31. marta;
Ņemot vērā, ka deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību kā viena no valdības darba prioritātēm norādīta obligātā iepirkuma komponentes atcelšana;
Ņemot vērā, ka obligātā iepirkuma komponente elektroenerģijai līdz šā lēmuma projekta sagatavošanai nav atcelta,
Saeima aicina Ministru kabinetu:
Pildīt 2019. gada 10. janvāra Saeimas lēmumu Nr. 29/Lm13 [..] un nekavējoties izstrādāt normatīvo regulējumu, kas paredz pilnīgu atteikšanos no obligātās iepirkuma komponentes elektroenerģijai no 2022. gada 1. jūlija;
Izpildīt pilnā apmērā Valdības rīcības plānā ietverto uzdevumu Nr. 30 (pasākuma nr. 30.1.), kas paredz likvidēt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti;
[..].”
Ko mēs redzam šobrīd? Mēs šobrīd redzam, ka joprojām rēķinos ir šī komponente un nekas nav mainījies. Un Ministru kabinets savu pienākumu ir izpildījis. Ministru kabinets ir sagatavojis lēmumu.
Un es vēlos šo lampiņu (Rāda spuldzi.), kas deg, arī pateicoties OIK, uzdāvināt Krišjānim Feldmanam, kurš šobrīd šo lēmuma projektu tur pie sevis savā komisijā... tur lādē un nelaiž tālāk.
Tuvojas rudens, tuvojas tumšais laiks. Feldmana kungam varbūt šajā lampiņā gaisma iedegsies, varbūt arī Geidāna kungam iedegsies (Starpsauciens.), bet neiedegsies lielai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri nevarēs samaksāt par elektroenerģiju. (Dep. A. Kaimiņš: “Mutē...”) Un tad, kad Kaimiņa kungs lampiņu paņems mutē un pierādīs, ka to viņš tur var noturēt, varbūt OIK tiks atcelts.
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs ir pieteicies runāt tātad “pret”, ja?
M. Možvillo. Aicinu balsot “par” šo likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs runās “par” vai “pret”? (Dep. A. Gobzems: “Es runāšu “pret”.”)
“Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Labrīt, kolēģi! Labrīt, Latvijas sabiedrība! Labrīt, fotogrāf! OIK vajadzēja atcelt jau pirms 20 gadiem, tad, kad “Vienotība” nāca pie varas, tad vajadzēja atcelt OIK.
Šodien ir būtiski pateikt Latvijas sabiedrībai vienu lietu. Jums pa televizoru stāsta, ka ar gāzi ir kaut kādas problēmas, mēs nezinām, cik tā maksās, droši vien maksās dārgāk, droši vien kaut kādas cenas būs, būs jāsavelk jostas, visiem būs jābūt kā pingvīniem vai... nu, tāpēc, ka būs vēsāk, būs jātaupa ūdens un tamlīdzīgi.
Bet elektrība... Mīļie cilvēki, jums nestāsta par elektrību vienu lietu. Kas notiks, ja šodien vai rītdien, vai aizparīt Krievija paziņos, ka nepiegādās elektrību? Mēs vispār esam aprēķinājuši, cik daudz elektrības Latvijai tiek piegādāts no Krievijas? Vai cilvēki to vispār zina?
Un šeit ir būtiski pastāstīt... ļoti interesanti... tagad te vēl vasaras sezona... ka Latvijā ir kaut kā tā: mums ir HES, mums ir “māte Daugava”, kur tiek saražots kaut kāds daudzums elektrības, kas caur starpniekiem dažiem tiek aizsūtīta projām pa lēto, un pēc tam mēs pa dārgo pērkam skandināvu... tajos visos tirgos... dārgo elektrību atpakaļ.
Turklāt vēl ir OIK, kuru neatceļ un nevajag atcelt. Es domāju, ka nevajag, tāpēc jau es pieteicos runāt “pret”. Lai gan es pats esmu parakstījies, ka vajag atcelt, es pieteicos runāt “pret” - tā iemesla dēļ, ka cilvēkiem laikam pietiek ar to, ko viņiem pastāsta “Panorāmā”, pietiek ar to, ko pastāsta televīzijā, pietiek ar to, ko pastāsta valdība, - ka viss jau būšot labi, tikai vajagot savilkt jostas. Labi nebūs! Mīļie cilvēki, būs ļoti, ļoti skarbs rudens, ļoti, ļoti skarba ziema!
Un tas, kas ir jāpasaka no šīs tribīnes šodien, ir, ka jums rēķinus, lielos elektrības rēķinus, lielos siltuma rēķinus un visu lielo, kas saistīts ar komunālajiem pakalpojumiem, plāno paziņot pēc vēlēšanām - oktobrī -, nevis līdz vēlēšanām.
Bet vismaz Rīgas iedzīvotājiem ir skaidrs... Ir jau nolemts, ka tie būs aptuveni... oktobra sākuma, oktobra pirmās puses datumi - ap 10. oktobri. Pēc vēlēšanām jūs, mīļie cilvēki, saņemsiet tādus rēķinus, kuri jums... lielākajai daļai liks apmeklēt bezmaksas virtuves Barona ielā - tur, kur ir tie krišnaīti.
Jau šodien... Runājot ar konfesiju pārstāvjiem - katoļiem, luterāņiem (un tamlīdzīgi) -, redzam, ka baznīcās ar katru dienu arvien vairāk cilvēku... nāk arvien vairāk cilvēku, kuri vairs nespēj samaksāt - jau šodien! - rēķinus. Katru dienu esot jau... tie nav vairs viens vai divi, bet gan jau desmitiem cilvēku katru dienu. Un, neatceļot OIK, kas ir tikai viena daļa no stāsta par elektrību...
Bet cilvēkiem ir jāsaprot tas! Tas ir tikpat reāli kā tas, ka es šobrīd stāvu šajā tribīnē, - jūs to visu piedzīvosiet pēc vēlēšanām. Jums līdz vēlēšanām stāstīs, ka viss būs labi, bet pēc vēlēšanām... jau pirmajā mēnesī pēc tām jūs piedzīvosiet katastrofālu rēķinu pieaugumu, kas iznīcinās - atkal un atkal! - cilvēku dzīves.
Tāpēc, lūdzu, mīļie Latvijas iedzīvotāji, neuzķerieties uz karodziņiem un prievītēm! Šis gads būs izdzīvošanas gads, izdzīvošanas jautājums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu” iekļaušanu Saeimas 26. maija sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 41, atturas - nav. Tātad lēmuma projekts 26. maija sēdes darba kārtībā nav iekļauts.
Vai ir priekšlikums par šā patstāvīgā priekšlikuma, šā lēmuma projekta, nodošanu kādai no komisijām? (Dep. A. Gobzems: “Ir!”)
Lūdzu, Gobzema kungam ieslēdziet mikrofonu.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Es atvainojos. Vajadzētu šo visu nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad ir priekšlikums - nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Citu priekšlikumu nav.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 41, atturas - nav. Tātad šis patstāvīgais priekšlikums - lēmuma projekts - nav nodots Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un ir noraidīts.
Tālāk. Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Romānam Naudiņam šā gada 12. maijā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Romāna Naudiņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 12. maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Andrim Skridem šā gada 19. maijā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Andra Skrides iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19. maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un informē par to Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Raimondam Bergmanim šā gada 19. maijā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Raimonda Bergmaņa iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19. maijā un informē par to Saeimu.
Godātie kolēģi! Tālāk darba kārtībā - lēmuma projekta izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2022. gada 11. maija rīkojumu Nr. 324, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi un kolēģes! Sēdes skatītāji un klausītāji! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā esam izskatījuši grozījumu... rīkojumā Nr. 324.
Tātad, ņemot vērā šo... Grozījums rīkojumā “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” paredz, ka... ņemot vērā, ka turpinās Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīga šķērsošana, kā arī, ievērojot kaimiņvalstī Lietuvā fiksēto lielo Lietuvas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas gadījumu skaitu, pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 2022. gada 10. augustam Ludzas novada, Krāslavas novada, Augšdaugavas novada un Daugavpils valstspilsētas pašvaldībās.
Komisijā mēs atbalstījām šo grozījumu.
Aicinu Saeimu atbalstīt lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja. Deputāti nav pieteikušies debatēm.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2022. gada 11. maija rīkojumu Nr. 324, ar kuru grozīts 2021. gada 10. augusta rīkojums Nr. 518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Godātie kolēģi! Ir iesniegts priekšlikums veikt grozījumu Saeimas sēdes darba kārtībā.
Deputāti Ramona Petraviča, Māris Možvillo, Ralfs Nemiro, Ieva Krapāne un Ēriks Pucens lūdz izdarīt grozījumu sēdes darba kārtībā un darba kārtības 31. punktu... nē, atvainojos, tagad darba kārtība ir grozīta... tātad šo darba kārtības punktu - lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civilās savienības likums” (Nr. 1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022. gada 30. oktobrim” - pārcelt pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.
Gobzema kungs, runāsiet “par”?
“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Kolēģi, šis ir tas brīdis, kad man ir jāiznāk no skapja. (Starpsauciens: “Ko tu taisies teikt?!”) Es esmu gejs. Raivis Dzintars un Jānis Urbanovičs to ļoti labi zina. (Smiekli. Starpsaucieni.) Viktors Valainis...
Sēdes vadītāja. Kolēģi (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), es aicinu tomēr runāt par konkrēto priekšlikumu, nevis par deputātiem... citam par citu.
Tātad šo sadaļu slēdzam.
Vai deputātiem ir iebildumi pret minēto deputātu ierosināto darba kārtības grozījumu? (Starpsaucieni.) Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? (Dep. A. Gobzems: “Jūs jau nenoklausījāties...”; starpsauciens: “Balsojam!”) Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai minētais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civilās savienības likums” (Nr. 1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022. gada 30. oktobrim” - tiktu izskatīts pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 32, atturas - 2. Tātad ir pieņemts lēmums šo darba kārtības punktu izskatīt pirms sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.
Un deputāti Juris Pūce, Marija Golubeva, Vita Anda Tērauda, Krista Baumane un Gatis Zamurs savukārt lūguši izslēgt no Saeimas sēdes darba kārtības lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civilās savienības likums” (Nr. 1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022. gada 30. oktobrim”.
Gobzema kungs, runāsiet “par” vai “pret”? (Dep. A. Gobzems: ““Pret”, “pret”!”; starpsaucieni.)
Gobzema kungs runās (Dep. A. Gobzems: ““Par”!”)...
Tātad “par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. (Starpsaucieni.)
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Jūs jau negribat klausīties, jūs jau paši savā starpā sarunājaties. (Starpsauciens: “Tas ir atkarīgs no runas satura!”)
Es aicinu deputātus ļoti nopietni pieiet šim jautājumam, jo vakardien Juridiskajā komisijā notika... bija situācija, kas noteikti ir vērtējama kā acīmredzami koruptīvs pasākums. (Starpsauciens: “Ūūū!”)
Proti, notika balsojums saistībā ar izskatāmo jautājumu, un balsojuma laikā komisijas vadītājs Butāna kungs pārtrauca balsojumu, saprotot, ka Geidāns ar “mīksto mandātu” tūlīt... ka ir nobalsojis ne tā, kā vajag. Un Geidāna balss izšķīra šo balsojumu; tika imitēts tas, ka esot problēmas ar sakariem, lai gan... visi, kas balsoja “pret”... ļoti skaidri viss bija dzirdams... visi paziņoja balsojumu... kas nobalsoja “pret”. Un tad notika kaut kāda sarakstīšanās un balsojums tika sākts no jauna. Un Geidāns, kuram šī acīmredzot ir pēdējā Saeimas sēde šajā sasaukumā, mainīja balsi, kas paredzēja... faktiski panāca to, ka likumprojekts var tikt virzīts tālāk.
Visticamāk, par šo jautājumu... deputātu grupa, kas balsoja “pret”, vērsīsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un citās tiesību aizsardzības iestādēs, jo ir pilnīgi skaidrs, acīmredzams... Nav līdz šim bijusi nevienā Saeimā, nevienā parlamentā, tāda situācija, ka balsojuma laikā tiek pārtraukts balsojums un tiek ietekmēts balsojums... lai vienam deputātam būtu jāmaina sava balss, kuru viņš... viņš tikko ir pateicis, kā viņš ir balsojis.
Ir skaidrs, ka, ja parlamentā ietekmē balsojumu, mēs varam runāt tikai un vienīgi par korupciju - par politisku korupciju. Ir skaidrs, ka ir jāpārbauda visi sakaru līdzekļi - kāpēc un kādā veidā šī ietekme tika realizēta attiecībā uz deputātu Geidānu. Un no šīs tribīnes šodien pilnīgi skaidri un nepārprotami var apgalvot, ka deputāts Geidāns ir ietekmējams Saeimas deputāts...
Sēdes vadītāja. Kolēģi, es tomēr aicinu runāt par priekšlikumu, nevis deputātiem citam par citu.
“Pret” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Kolēģi! Šis ir tas brīdis, kad mēs vēl varam salabot šo neizdevušos likumprojektu.
Spēcīgas, bagātas un svētas valsts pamats ir stipra ģimene. Un savukārt stipras ģimenes pamats ir laulība, kur valda uzticība, cieņa un mīlestība.
Satversmē nav definēts, kas ir ģimene, bet tur nav definētas arī daudzas citas lietas, kā, piemēram, kas ir sieviete un kas ir vīrietis. Tāpēc arī šodien ir jādiskutē par tādu lietu - kas ir ģimene. Satversmes rakstītājiem noteikti nekad prātā neienāca, ka varētu kādreiz nonākt situācijā, kad tiek apšaubīts un interpretēts, kas ir ģimene, kas ir dabiska ģimene. Un dabiska ģimene ir tāda ģimene, kur var dzimt un dzimst bērni.
Es lūdzu visus atcerēties, ka bērniem augot ir nepieciešams gan mātes, gan tēva modelis, lai attīstītu savu moralitāti, veidotu personību un dzīvotu pilnvērtīgu un tradicionālu dzīvi. Dabiskā ģimenē sieviete ir sieva un māte, vīrietis ir vīrs un tēvs. Civilajā savienībā šim nav nekādas garantijas. Māte var būt vienkārši menstruējoša persona vai “vecāks Nr. 1”, bet tēvs - partneris vai vispār var netikt iekļauts ģimenē. Man nav skaidrs, kā likuma iesniedzēji iztēlojas, kā bērni ar divām mammām spēs uzaugt pilnvērtīgi. Tas ir noziegums pret bērnu labklājību.
Kā jau es teicu, Civilās savienības likums nav nekas vairāk kā laulības pakaļdarinājums, pat neliekot partneriem būt uzticīgiem. Tas tiešām degradē ģimeni Latvijā, tas degradē tēva lomu.
Kā jau es minēju, ir pieļautas būtiskas kļūdas un riski, kā, piemēram, 8. pantā, kas dod iespēju viendzimuma pāriem pēc tam arī laulāties, jo tur ir noteikts, ka civilā savienība ir šķērslis, lai noslēgtu laulību ar citu personu, ar ko nesastāv civilajā savienībā. Tātad, ja sastāv civilajā savienībā, tad tas ir arī legāls iemesls, lai noslēgtu laulību. Tas noteikti ir jālabo un jāatrunā, lai mēs nenonāktu situācijā, ka šīs laulības tiek noslēgtas, kas ir pretēji mūsu Satversmei.
Tāpat arī 5. pants - dod iespēju citu valstu pilsoņiem iegūt zelta vīzas no tādām valstīm, kas mums ir nedraudzīgas valstis. Un pēc tam viņiem būs iespēja atvest uz šejieni visu savu ģimeni un pavisam legāli uzturēties, pēc īsa brīža šo civilo savienību pārtraucot un veidojot atkal jaunu.
Tātad, lūdzu, ar šo balsojumu tiešām parādiet, kuri pārstāv konservatīvās vērtības, kuriem ir svarīga tradicionāla un dabiska ģimene, jo šis ir tas brīdis, kad mēs to vēl varam labot. (Starpsaucieni: ““Pret”, ja?”; “Teica balsot “par”.”; ““Pret”!”)
Sēdes vadītāja. Kolēģi, tātad viens deputāts runājis “par”, viens - “pret”.
Mēs balsosim par šī lēmuma projekta izslēgšanu no sēdes darba kārtības.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civilās savienības likums” (Nr. 1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022. gada 30. oktobrim” izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 34, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Lēmuma projekts no sēdes darba kārtības tiek izslēgts.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1465/Lp13), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.
M. Šteins (AP!).
Sveicināti vēlreiz! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrajā, galīgajā, lasījumā ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.
Ir saņemti 26 priekšlikumi.
1. - iekšlietu ministres Golubevas priekšlikums. Paredz izmaiņas, redakcionālus labojumus un papildinājumus 1. pantā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Dārgā Latvijas sabiedrība! Palīdzēt citām tautām ir labi un pareizi, bet tas, kāpēc es gribu izmantot šo Saeimas tribīni, ir atgādināt visiem, īpaši tiem, kas sevi uzskata par nacionālpatriotiem, - mums vajadzētu palīdzēt... un atgādāt Latvijā cilvēkus, kas joprojām, 2021. gadā, latvieši būdami, atrodas Sibīrijā un nevar paši šeit atgriezties.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
M. Šteins. Aicinu atbalstīt 1. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti nelūdz balsojumu un atbalsta.
M. Šteins. 2. - arī iekšlietu ministres Golubevas priekšlikums. Papildina regulējumu - pieteikumu izskatīšanas procesu. Komisijā atbalstīts daļēji, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Labo iepriekš minēto. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 4. - Labklājības (Starpsaucieni: “Balsojam!”; “ Lūdzu, balsojam!”)...
Sēdes vadītāja. Par 3. priekšlikumu.
M. Šteins. 3. - komisijā tātad ir atbalstīts. Un ir lūgts balsojums.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - nav, atturas - 7. Priekšlikums atbalstīts.
M. Šteins. 4. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Zālītes-Grosas priekšlikums. Precizē un papildina redakcijas atbalsta regulējumā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Indriksones priekšlikums. Papildina atbalstu mājokļa jautājumā. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 6. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šonedēļ mēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijā skatījām jautājumu par to, kādā veidā norisināsies šī pāreja 90 dienām... kad 90 dienas beidzas... šī pāreja no iepriekšējā atbalsta, kas ir spēkā esošais, uz jauno kārtību, jauno pieeju.
Šobrīd, protams, ir jūtama ļoti liela institūciju iesaiste: Iekšlietu ministrija, Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija. Arī šis priekšlikums lielā mērā ir tapis sadarbībā ar pašvaldībām, un pašvaldības to atbalsta. Lielā mērā tas ir iekļauts jau iepriekšējā Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Indriksones kundzes iesniegtajā priekšlikumā, kas pēc būtības paredz to, ka šie atbalsta instrumenti, kas ir, būs pieejami... ko varēs maksāt šiem bēgļiem privātpersonām... varēs arī maksāt publiskas personas īpašumiem.
Kolēģi, es vēlos tomēr aicināt visu Saeimu rūpīgi sekot līdzi gan šī likumprojekta pieņemšanas stadijā... ikvienu, ieņemot jebkādu amatu - Saeimas deputāta vai parlamentārā sekretāra amatu -, ļoti rūpīgi sekot līdzi, jo šī pāreja, manā ieskatā, būs vitāli svarīga mums visiem, lai šie pārejas brīži, kas būs 1. jūlijs... vai attiecībā uz vienu atbalsta jomu, vai tas būs tiem cilvēkiem, kuriem šobrīd pienāk 90 dienu termiņš... un jāstājas šai jaunajai kārtībai... lai mēs precīzi identificētu to brīdi, kad kaut kas šajā sistēmā nestrādā, jo ir pilnīgi skaidrs, ka valsts nevar atļauties tik dāsni atbalstīt, kā tas notiek šobrīd. Es domāju, par to nevienam nav jautājumu.
Šobrīd tiek veltīts ļoti liels atbalsts tam, lai Ukrainas kara bēgļi Latvijā tiktu uzņemti cilvēciskos apstākļos. Un tas ir saprotami. Šī jaunā pieeja prasa īpašu monitoringu. Un es aicinu ikvienu deputātu un atbildīgo amatpersonu īpaši rūpīgi sekot līdzi un laikus celt trauksmi, lai mēs varētu mainīt un pieņemt grozījumus, uzlabojumus šajā likumā laikus, nevis novēloti.
Es domāju - mums gana lieli izaicinājumi priekšā būs. Kaut vai viens fakts, ko minēju šonedēļ: četri ar pusi tūkstoši Ukrainas kara bēgļu šobrīd ir izmitināti viesnīcās - četri ar pusi tūkstoši, kolēģi!
Šobrīd jaunais regulējums neparedz to, ka viesnīcās turpināsies atbalsts. Neparedz! Tātad mums jābūt gataviem, ka šī jaunā kārtība spēs akumulēt četrus ar pusi tūkstošus cilvēku vasaras laikā. Jābūt gataviem pieņemt grozījumus, kas kaut kādā veidā... veikt korekcijas gadījumā, ja tas tā nenotiks.
Labie mērķi, labās domas ir viena lieta. Es saku lielu paldies Ekonomikas ministrijai, Indriksones kundzei par iesaistīšanos šī jautājuma aktualizēšanā. Iepriekšējais priekšlikums ir atbalstīts.
Es šo priekšlikumu atsaucu, jo tas pēc būtības jau ir iekļauts likumprojektā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikums ir atsaukts.
M. Šteins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 8. - veselības ministra Pavļuta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz uzlabot redakciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova priekšlikums. Paredz papildināt likuma regulējumu, kas paredz speciālos noteikumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir nerezidenti... likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” piemērošanas mērķiem šajā pantā... mērķiem... Būs tiesības piemērot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu 250 eiro apmērā, kā arī būs tiesības piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošu personu, nepilngadīgu bērnu. Paredzēti arī citi nodokļu atvieglojumi un procedūru regulējumi. Komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 11. - iekšlietu ministres Golubevas priekšlikums. Papildina un precizē atbalsta sniegšanas regulējumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 12. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Precizē normas par Ukrainas civiliedzīvotāju tiesībām uz izglītību. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē iepriekš minētās normas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 15. - deputāta Jansona priekšlikums. Paredz, ka “nepilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs, kā arī pilngadīgs Ukrainas civiliedzīvotājs, kas pēc pilngadības sasniegšanas Latvijā turpina uzsākto profesionālās ievirzes izglītību valsts dibinātajās profesionālās vidējās izglītības iestādēs 2021./2022. mācību gadā, ir atbrīvots no mācību maksas par profesionālās ievirzes izglītības programmas apguvi līdz mācību gada beigām”. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 16. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizēts iepriekš jau minētais. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē normu par Ukrainas civiliedzīvotāju profesionālās kvalifikācijas atzīšanu reglamentētajā profesijā Latvijas Republikā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē iepriekš minēto. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz precizējumus iepriekš minētajās normās. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 21. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Zamura priekšlikums. Paredz papildizmitināšanas iespējas pašvaldībās. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. 23. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Zālītes-Grosas priekšlikums. Paredz precizēt pārejas noteikumus. Daļēji atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Pārejas noteikumu precizējums. Atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Arī 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Par pārejas noteikumu redakcionālu precizēšanu. Atbalstīts, iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
M. Šteins. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Apkopojot iepriekš minētās normas un uzlabojot tās, izveidota redakcija, kura komisijā ir atbalstīta.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
M. Šteins. Aicinu Saeimu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1465/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi, pirms pārtraukuma ir svarīgi paziņojumi.
Šodien ļoti skaistu dzimšanas dienu svin mūsu kolēģe Vita Anda Tērauda un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)
Un otrs paziņojums.
Šodien no pulksten 12.00 līdz 16.00 pie Saeimas nama asinsdonoru dienas ietvaros ikviens var ziedot asinis.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu!
Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie sagatavoti.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi, nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Raimonds Bergmanis, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Ilmārs Dūrītis, Krišjānis Feldmans, Ritvars Jansons, Rihards Kols, Linda Medne, Evija Papule, Ivars Puga, Dace Rukšāne‑Ščipčinska, Andris Skride, Ilga Šuplinska, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns un Reinis Znotiņš.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, trešais lasījums.
Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.
J. Pūce (AP!).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Ļoti cienījamās kolēģes! Uz trešo lasījumu likumprojektam Nr. 1406/Lp13 priekšlikumus nesaņēmām.
Komisija atbalstīja likumprojektu trešajā lasījumā.
Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Informācijas atklātības likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.
J. Pūce (AP!).
Cienījamie kolēģi! Arī šim likumprojektam - “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” (Nr. 1349/Lp13) - uz trešo lasījumu komisija priekšlikumus nesaņēma.
Komisija atbalstīja likumprojektu trešajā lasījumā.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Informācijas atklātības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.
A. Adamovičs (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” trešajā lasījumā.
Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi 18 priekšlikumu.
1. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz papildināt amatpersonu grupu ar Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonām. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Adamovičs. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Attiecīgi ar šo labojumu atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tātad paredz papildināt 7.1 pantu ar trešo daļu redakcijā par diplomātiskā korpusa... konsulārā dienesta korpusa amatalgu kompensācijām. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 4. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Paredz papildināt 9. panta ceturto daļu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 2. pantu citā redakcijā, papildinot to ar Militārā dienesta likuma 30. panta otrajā daļā minētajiem noteikumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 6. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Par Civilās aviācijas aģentūras un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonu atalgojumu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Adamovičs. 7. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Attiecīgi paredz izteikt 13.1 pantu labotā redakcijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 8. - deputāta Jura Pūces priekšlikums. Par Finanšu izlūkošanas dienesta amatpersonu mēnešalgu pamatbāzes koeficienta palielināšanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 9. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 19. panta 2.1 daļu ar vārdiem “vai militārie darbinieki, pildot amata pienākumus militāro mācību laikā, ir cietuši nelaimes gadījumā un guvuši ievainojumu vai sakropļojumu”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. Arī 10. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Attiecīgi paredz kompensācijas... tātad, pildot amata pienākumus, cietuši nelaimes gadījumā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 11. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Paredz papildināt 19. pantu ar 2.5 daļu attiecīgā redakcijā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Adamovičs. 12. - arī Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Paredz papildināt 19. pantu ar 2.6 daļu. Arī par kompensācijām. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Adamovičs. 13. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Paredz izteikt 19. panta trešo daļu attiecīgā redakcijā. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Adamovičs. 14. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Par 19. panta ceturtās daļas pirmā teikuma izteikšanu, papildinot to ar... militārajiem darbiniekiem, kuri cietuši nelaimes gadījumos. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 15. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Paredz papildināt 19. pantu ar 4.2 daļu attiecīgajā redakcijā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 14. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Adamovičs. 16. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Paredz papildināt 35. panta pirmo daļu pēc vārda “karavīriem” ar vārdiem “un militārajiem darbiniekiem”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. 17. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 56. punktu. Tātad šie priekšlikumi stājas spēkā 2022. gada 1. jūnijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Adamovičs. Un 18. - Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Paredz papildināt 1. pielikumu pēc vārda “civilie” ar vārdiem “un militāro darbinieku”. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Adamovičs. Līdz ar to, kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.
J. Pūce (AP!).
Vēlvienreiz, cienījamie kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” (Nr. 1428/Lp13).
Minētais likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā... pēc būtības tas ir tehniska rakstura. Saeima ir grozījusi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un noteikusi, ka turpmāk Valsts prezidenta mēnešalgu noteiks šis likums, nevis likums “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”, tāpēc attiecīgi ir precizēts likums “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”. Minēto likumprojektu izstrādājusi Valsts kanceleja, Saeimā iesniedzis Ministru kabinets.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi šo likumprojektu savā sēdē un ir atbalstījusi tā virzību pirmajā lasījumā.
Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Kā jau Pūces kungs minēja, šis ir tehnisks likumprojekts, kas paredz turpināt to, ko šī koalīcija jau virzīja budžeta izskatīšanas paketē. Likumprojekts paredz izslēgt visas tās atrunas, kas ir par atalgojumu, kompensācijām un cita veida atbalstu Valsts prezidentam, un iekļaut to Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.
Kolēģi, mēs neatbalstījām vienoto atlīdzības likumu, līdz ar to arī šo likumprojektu mēs konsekventi nevaram atbalstīt, bet uzskatām, ka arī likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” būtu jāveic grozījumi, jo ir grūti izskaidrot sabiedrībai šobrīd, kāpēc Valsts prezidentam pie algas pieauguma, kas viņam ir šogad un nākamajos gados, ir vēl nepieciešamas kompensācijas, kas uz kopējā sabiedrības ienākumu līmeņa... ir visai grūti izskaidrojamas.
Tāpēc šo likumprojektu... mēs konsekventi balsosim “pret” un atturēsimies.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
J. Pūce. Komisijas vārdā es varu tikai piebilst, ka minētais likumprojekts pēc būtības sakārto likumu sistēmu, ņemot vērā Saeimas jau veiktās izmaiņas. Tāpēc komisija šo likumprojektu pirmajā lasījumā ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 5. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Pūce. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - piecas dienas jeb līdz šā gada 24. maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 24. maijs.
Likumprojekts “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”, otrais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Regīna Ločmele.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā”. Kā es jau izstāstīju, skatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, šī grozījuma mērķis ir sakārtot procedūru gadījumos, kad publiskas personas mantas atsavināšanai nav nepieciešama Ministru kabineta speciālā atļauja.
Uz otro lasījumu tika saņemts viens priekšlikums no Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova. Tas paredzēja precizēt procedūru un noteikt, ka Ministru kabinets savā rīkojumā var noteikt arī to publisko personu, kuras budžetā atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc faktisko atsavināšanas izdevumu segšanas izmantošanas ieskaitāmi.
Komisija, izskatot šo Zakatistova kunga priekšlikumu, atbalstīja to tikai daļēji un izstrādāja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu, kurš tika arī atbalstīts. Tas precizē šo procedūru un nosaka ne tikai to, ka Ministru kabinetam ir ļauts savā rīkojumā noteikt šādu publisku personu, bet arī noteikt, kādiem mērķiem šos no mantas atsavināšanas iegūtos līdzekļus varētu izmantot. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad par 1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova iesniegto priekšlikumu, kurš ir daļēji atbalstīts, deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
Un 2. - komisijas priekšlikumu, kurš ir komisijas atbalstīts, deputāti atbalsta.
R. Ločmele. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
R. Ločmele. Priekšlikums ir noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu - piecas dienas, proti, līdz 24. maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 24. maijs.
Likumprojekts “Grozījums Civillikumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.
I. Voika (AP!).
Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījums Civillikumā” (Nr. 1413/Lp13) otrajā lasījumā. Šis grozījums ir saistīts ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi lietā “Par Civillikuma 242. panta 5. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 96. un 110. pantam”... kas ir saistīts ar to, ka ir noteikts, ka par aizbildņiem nevar būt personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, un tas ir atzīts par neatbilstīgu Satversmei.
Uz otro lasījumu priekšlikumi likumprojektam netika saņemti.
Juridiskā komisija to atbalstīja otrajā lasījumā.
Aicinu to darīt arī Saeimu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Civillikumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Voika. Priekšlikumu iesniegšanas laiks - piecas dienas jeb līdz šī gada 24. maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 24. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena‑Bēkena.
I. Benhena‑Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 1274/Lp13) otrajā lasījumā.
Ir saņemts viens priekšlikums.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz tehniskus labojumus un precizējumus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Benhena‑Bēkena. Esam izskatījuši vienīgo priekšlikumu.
Līdz ar to aicinu pievienoties komisijas lēmumam un atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Benhena‑Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - septiņas dienas jeb līdz šā gada 26. maijam.
Sēdes vadītāja. Tātad septiņas dienas vai piecas?
I. Benhena‑Bēkena. Septiņas.
Sēdes vadītāja. Kurš datums?
I. Benhena‑Bēkena. 26.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.
J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” otrajā lasījumā.
Uz otro lasījumu tika saņemti astoņi priekšlikumi. Visi ir Juridiskā biroja redakcionāli un papildinoši labojumi. Tie ir komisijā atbalstīti. Sākam tos skatīt.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Liek izteikt 1. pantu... ar vārdiem “kas ražo, ieved, iepako vai tirgo mēslošanas līdzekli un augu augšanas substrātu”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 2. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Liek izslēgt likumprojekta 2. pantu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Papildina 4. panta trešās daļas tekstu ar... tātad papildinājumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj 5. panta pirmās daļas ievaddaļā vārdu “dienestā” ar vārdiem “Valsts augu aizsardzības dienestam [..]”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj 8. panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “mēslošanas līdzekļus ar EK marķējumu” ar vārdiem “Eiropas Savienības mēslošanas līdzekļus ar CE zīmi”. Tas arī iepriekš tika atbalstīts, tikai juridiski labots. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 6. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj 9. panta pirmās daļas 9. punktā vārdus... Arī komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izsaka grozījumus 11. panta pirmās daļas 1. punktā... izslēdz 11. panta pirmās daļas 1. punktā vārdus “mēslošanas līdzekļu maisījumu gatavotāja”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāj vārdus “par iepriekšējā gadā” ar vārdiem un skaitli “par 2022. gadā”. Tātad būtu jāiesniedz ievedējiem dienestam atskaites. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Kursīte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Kursīte. Šā gada 24. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 24. maijs.
Likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Viesturs Liepkalns.
V. Liepkalns (AP!).
Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi izskatīšanai Saeimas sēdē otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” (Nr. 1277/Lp13).
Atgādināšu, ka likumprojekta mērķis ir stiprināt Konkurences padomes darbību ar nepieciešamajām neatkarības garantijām, resursiem un izpildes pilnvarām efektīvai konkurences tiesību pārkāpumu izmeklēšanai un prevencijai.
Kopumā komisijā tika izskatīti 17 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir pārstrādāta pieeja terminu saraksta papildināšanai ar jauniem lietotajiem jēdzieniem. Lai sekmētu izpratni par to, kā vēsturiski vispār šis likums ir attīstījies atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, mēs nevis izsakām visu likuma pantu jaunā redakcijā, bet secīgi, nemainot arī alfabētisko secību, papildinām ar jauniem terminiem. Priekšlikums saskaņots ar Ekonomikas ministriju un Konkurences padomi. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Šeit likumā par Konkurences padomes neatkarību ir iestrādāts likumprojekta 8. pantā piedāvātais regulējums, savukārt finansēšanas jautājums pēc tam ir pārnests uz nākamo daļu. Priekšlikums saskaņots ar Ekonomikas ministriju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt 4. panta ceturto daļu kā piekto daļu un attiecīgi piekto daļu kā ceturto daļu jaunā redakcijā. Priekšlikums ir par Konkurences padomes finansiālo neatkarību... novērš bažas, ka iestrādātā norma ir deklaratīva un neskaidra. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 4. - deputāta Ata Zakatistova priekšlikums. Paredz atcelt likumprojektā paredzēto Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu atlases kārtību, ka turpmāk Ministru kabinets noteiks organizēšanas kārtību un atlases noteikumus. Pretendentus vērtēs Ministru kabineta noteikta pretendentu vērtēšanas komisija, bet Valsts kanceleja turpmāk pildīs tikai sekretariāta funkcijas.
Priekšlikuma iesniedzējs argumentē, ka likumprojekta mērķis ir ieviest Eiropas Padomes direktīvu, taču šāda atlases kārtības maiņa... kas šādu atlases kārtības maiņu neparedz, kā arī pauda bažas par Konkurences padomes neatkarību, ja tās vadības izvēli veiks Ministru kabinets.
Deputāti komisijā uzklausīja visas iesaistītās puses, tika skaidrota pieeja, lai tiktu nodrošināts caurspīdīgums atlases procesā. Arī Ekonomikas ministrija neatbalstīja šo priekšlikumu. Arī komisijā deputāti lēma šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V. Liepkalns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura, maina pantu numerāciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī redakcionāla rakstura, novērš neuzmanības kļūdas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 7. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz aizstāt Konkurences likuma 5. panta piektajā daļā vārdu “divi” ar vārdu “trīs”. Priekšlikuma būtība paredz precizēt lēmumu vai administratīvā līguma slēgšanai nepieciešamo padomes locekļu balsu skaitu, ņemot vērā, ka 2022. gada 1. janvārī stājās spēkā “Grozījumi Konkurences likumā”... atbilstoši tiem paredzot, ka padomi veidos priekšsēdētājs un četri padomes locekļi līdzšinējo divu padomes locekļu vietā, respektīvi, lai pieņemtu lēmumu, turpmāk būs vajadzīgi nevis trīs... būs vajadzīgas trīs balsis, nevis līdzšinējās divas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Paredz nošķirt regulējumu, kas attiecas tikai uz padomes priekšsēdētāja amata kandidātu, atsevišķā daļā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Precizē veiksmīgāku teikuma konstrukciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. Arī 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Identisks attiecībā uz veiksmīgākām teikuma konstrukcijām. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. Un arī 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Identisks attiecībā uz veiksmīgākām teikuma konstrukcijām. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 8. pantu, un tas ir saistīts ar jau minēto Juridiskā biroja 2. priekšlikumu, ar kuru šis regulējums tika iestrādāts likuma 4. pantā par Konkurences padomes juridisko statusu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 9. pantu ar desmito daļu redakcijā, kas nosaka, ka “šā panta piektās daļas 4. punktā minēto procesuālo darbību veikšanā kopā ar Konkurences padomes amatpersonām ir tiesīgi piedalīties Konkurences padomes piesaistīti eksperti vai speciālisti no tiesībaizsardzības iestādēm, kā arī citu valsts pārvaldes institūciju eksperti vai speciālisti informācijas tehnoloģiju jomā”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 14. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, kas paredz skaidrojumu tam brīdim, kad apvienošanās ziņojums uzskatāms par saņemtu Konkurences padomē un sākas likuma 16. panta pirmajā daļā noteiktais termiņš ziņojuma izskatīšanai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 15. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz aizstāt Konkurences likuma 20. panta pirmajā daļā vārdus “Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa” ar vārdiem “Ekonomisko lietu tiesa”, izveidojot... Ekonomisko lietu tiesas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem tiktu nodotas šai tiesai. Ievērojot minēto, ar grozījumu tiek nodrošināts vienveidīgs regulējums atbilstoši izmaiņām... precizē piekritīgo tiesu šīs kategorijas lietu izskatīšanai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izteikt IX nodaļas nosaukumu “Sadarbība” jaunā redakcijā - “Pārrobežu pieprasījumu izpilde”, kas precīzāk definē nodaļas saturu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. Un 17. - Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz precizēt likumprojekta 24. panta... pārejas noteikumus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. Liepkalns. Godātie kolēģi! Esam izskatījuši visus komisijā iesniegtos priekšlikumus.
Komisija atbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā un aicina jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
V. Liepkalns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viena nedēļa jeb līdz šā gada 26. maijam.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. maijs.
Likumprojekts “Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.
I. Benhena-Bēkena (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Dārgie kolēģi! Skatām likumprojektu “Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” (Nr. 1429/Lp13).
Likums ir nepieciešams, jo ir beidzies iepriekšējais plānošanas periods un, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un tiesisko regulējumu, izstrādāts jauns, tajā skaitā arī integrējot regulu Nr. 2021/1060, kas nosaka fonda īstenošanas, uzraudzības, izvērtēšanas, kontroles un audita prasības.
Komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja, kā arī lūdz noteikt likumprojekta steidzamību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad komisija ir lūgusi atzīt likumprojektu par steidzamu.
Par to runāt nav pieteicies neviens no deputātiem.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
I. Benhena-Bēkena. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
I. Benhena-Bēkena. Šā gada 26. maijs.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 26. maijs.
I. Benhena-Bēkena. Izskatīšana...
Sēdes vadītāja. Izskatīšana...
I. Benhena-Bēkena. Izskatīšana notiks šā gada 9. jūnijā.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 26. maijs, izskatīšana - šā gada 9. jūnijā. Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Voika.
I. Voika (AP!).
Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””.
Grozījumu mērķis ir pakļaut kontrolei jauno sintētisko opioīdu - brorfīnu - un citas vielas.
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) jau no 2021. gada 9. decembra ir noteicis pagaidu aizliegumu šai vielai - brorfīnam - un to saturošajiem izstrādājumiem (tādas tiesības SPKC ir piešķirtas likumā par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību, un tāds aizliegums tad ir spēkā uz 12 mēnešiem). Un, ņemot vērā to, ka viela, par kuru ir pieņemts SPKC lēmums, ir bīstama sabiedrības veselībai un drošībai, minētā viela 12 mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas jāiekļauj - pastāvīgai kontrolei - likuma 2. pielikumā, lai nepieļautu šīs vielas atgriešanos nekontrolētā apritē.
Brorfīns ir sastopams nelegālajā apritē daudzās pasaules valstīs un reģionos, tai skaitā Eiropā. Un tas ir apdraudējums sabiedrības veselībai, un tas netiek izmantots medicīniskiem mērķiem.
Tāpat likumprojektā ir iekļautas vielas, par kurām Veselības ministrija ir saņēmusi vēstuli no starptautiskās narkotiku kontroles valdes... un par vielām, kuras Latvijā vēl nav pakļautas kontrolei. Un tādas tagad likumprojektā ir iekļautas.
Tāpat likumprojekts paredz pakļaut kontrolei atsevišķus medikamentus un arī veterinārajā medicīnā izmantojamo aktīvo vielu...
Likumprojektā ir paredzēts, ka likuma spēkā stāšanās datums ir 2022. gada 15. jūnijs. Un tāpēc komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
I. Voika. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Aicinu arī Saeimu to darīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
I. Voika. Termiņš priekšlikumiem ir viena diena - tātad šī gada 20. maijs. Un izskatīšana otrajā, galīgajā, lasījumā Saeimā - 26. maijā.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 20. maijs. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 26. maijā.
Godātie kolēģi! Deputāti Ainars Latkovskis, Juris Pūce, Sandis Riekstiņš, Jānis Iesalnieks un Iveta Benhena‑Bēkena lūdz izsludināt Saeimas šā gada 19. maija sēdē pārtraukumu līdz šā gada 26. maija pulksten 9.00.
Par to mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukumu līdz šā gada 26. maija pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 30, atturas - 1. Tātad ir pieņemts lēmums par pārtraukumu līdz šā gada 26. maija pulksten 9.00.
Vēlos jūs informēt par šodien paredzēto sēdi ministru atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.
Par deputātu Karinas Sprūdes, Jūlijas Stepaņenko, Alda Gobzema, Ramonas Petravičas un Māra Možvillo jautājumu veselības ministram “Par iegādāto Covid-19 vakcīnu ziedošanas apjomu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties un sniegt mutvārdu atbildi noslodzes dēļ.
Tātad šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Raimonds Bergmanis, Aigars Bikše, Aldis Blumbergs, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Jānis Dombrava, Ilmārs Dūrītis, Krišjānis Feldmans, Aldis Gobzems, Marija Golubeva, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Rihards Kols, Linda Medne, Evija Papule, Ivars Puga, Juris Pūce, Dace Rukšāne‑Ščipčinska, Andris Skride, Ilga Šuplinska, Jānis Urbanovičs, Jānis Vucāns un Reinis Znotiņš.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz 26. maija pulksten 9.00.
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 6. sēde
2022. gada 19. maijā
Datums: 19.05.2022 09:11:00 bal001
Par - 41, pret - 30, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civilās savienības likums” (Nr.1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022.gada 30.oktobrim (926/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 19.05.2022 09:18:39 bal002
Par - 32, pret - 34, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1464/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 19.05.2022 09:22:12 bal003
Par - 29, pret - 36, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Grozījums Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1470/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 19.05.2022 09:27:29 bal004
Par - 35, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē (1471/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 19.05.2022 09:32:20 bal005
Par - 32, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (1472/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 19.05.2022 09:35:28 bal006
Par - 34, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par valsts pensijām” (1473/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 19.05.2022 09:46:41 bal007
Par - 31, pret - 35, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1474/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 19.05.2022 09:50:27 bal008
Par - 32, pret - 36, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (1475/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 19.05.2022 10:00:06 bal009
Par - 32, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par pastāvīgā priekšlikuma "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu" (920/Lm13) iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā
Datums: 19.05.2022 10:01:01 bal010
Par - 30, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Tautsaimniecības komisijai. Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu (920/Lm13)
Datums: 19.05.2022 10:04:34 bal011
Par - 65, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2022.gada 11.maija rīkojumu Nr.324, ar kuru grozīts 2021.gada 10.augusta rīkojums Nr.518 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (923/Lm13)
Datums: 19.05.2022 10:06:56 bal012
Par - 35, pret - 32, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par punkta Par lēmuma projekta "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civilās savienības likums” (Nr.1380/Lp13) 3. lasījumam līdz 2022.gada 30.oktobrim (926/Lm13)" pārcelšanu pirms ... iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 19.05.2022 10:15:53 bal013
Par - 42, pret - 34, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par punkta Par lēmuma projekta "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Civilās savienības likums” (Nr.1380/Lp13) 3.lasījumam līdz 2022.gada 30.oktobrim (926/Lm13) izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības
Datums: 19.05.2022 10:19:03 bal014
Par - 63, pret - 0, atturas - 7.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1465/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.05.2022 10:27:39 bal015
Par - 78, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā (1465/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 19.05.2022 10:28:51 bal016
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 19.05.2022 11:06:18 bal017
Par - 57, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (1406/Lp13), 3.lasījums
Datums: 19.05.2022 11:07:03 bal018
Par - 61, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Informācijas atklātības likumā (1349/Lp13), 3.lasījums
Datums: 19.05.2022 11:13:12 bal019
Par - 65, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1275/Lp13), 3.lasījums
Datums: 19.05.2022 11:16:13 bal020
Par - 57, pret - 1, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (1428/Lp13), 1.lasījums
Datums: 19.05.2022 11:19:07 bal021
Par - 61, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (1384/Lp13), 2.lasījums
Datums: 19.05.2022 11:20:43 bal022
Par - 64, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Civillikumā (1413/Lp13), 2.lasījums
Datums: 19.05.2022 11:21:58 bal023
Par - 66, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (1274/Lp13), 2.lasījums
Datums: 19.05.2022 11:25:30 bal024
Par - 68, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (1356/Lp13), 2.lasījums
Datums: 19.05.2022 11:32:33 bal025
Par - 68, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (1277/Lp13), 2.lasījums
Datums: 19.05.2022 11:34:44 bal026
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda ... (1429/Lp13), 1.lasījums
Datums: 19.05.2022 11:35:22 bal027
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Iekšējās drošības fonda, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un Finansiāla atbalsta instrumenta robežu pārvaldībai un vīzu politikai 2021.–2027. gada plānošanas perioda vadības likums (1429/Lp13), 1.lasījums
Datums: 19.05.2022 11:38:23 bal028
Par - 69, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1462/Lp13), 1.lasījums
Datums: 19.05.2022 11:38:53 bal029
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (1462/Lp13), 1.lasījums
Datums: 19.05.2022 11:40:03 bal030
Par - 41, pret - 30, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu līdz 26.maija plkst. 9.00
Datums: 19.05.2022 11:41:02 bal031
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 19.05.2022. | 9.00 |
11.00 |