Latvijas Republikas 13. Saeimas
ārkārtas sesijas sēde
2022. gada 14. jūlijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas Saeimas Sēžu zālē. (Pauze.) Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas Saeimas Sēžu zālē.

Sākam Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 14. jūlija ārkārtas sēdi.

Par sēdes darba kārtībā iesniegtajām izmaiņām.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izslēgt no darba kārtības likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts no darba kārtības izslēgts.

Godātie kolēģi! Sākam skatīt grozīto darba kārtību.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Par Protokolu par Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Armanda Krauzes, Jāņa Dūklava, Edgara Tavara, Raimonda Bergmaņa, Māra Kučinska un Janīnas Jalinskas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Ļoti cienītā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Labrīt! Iesāksim šo dienu, mazliet runājot par izglītības tēmu.

Kolēģi, mēs šodien esam situācijā, kad... Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība ir pieteikusi beztermiņa streiku 1. septembrī. Beztermiņa streiks 1. septembrī paredzēts būtībā tikai tāpēc, ka arodbiedrība ir ignorēta, arodbiedrība nav saklausīta.

Pirms kāda laika šeit, pie Saeimas nama, bija trīs tūkstoši pedagogu, kuri izteica ļoti konkrētas prasības. Viņi tika uzņemti Saeimā, viņiem tika apsolīta diskusija, un šis solījums tiešām tika izpildīts - diskusija viņiem bija. Bet nekas vairāk par diskusiju diemžēl tā arī nenotika. Un, ja tādā diezgan augstprātīgā manierē pedagogi un pedagogu pārstāvji tiek sasaukti uz tikšanos Saeimas komisijā un paralēli šai komisijai tiek pieņemti valdībā noteikumi, par kuriem pedagogi vispār grasās runāt, tad, manuprāt, tā ir klaja necieņa pret pedagogiem un pret arodbiedrību kā tādu.

Šobrīd šajā likumprojektā ir iekļautas tās prasības, kuras pedagogi izvirzīja un vēl joprojām šodien uztur un kuras pēc būtības nav guvušas risinājumu.

Ja mēs skatāmies... šobrīd no valdības puses - un šajā gadījumā konkrētāk no Valsts kancelejas vadītāja puses -, mēs redzam tādu savā ziņā kļūdainu paziņojumu par to (nezinu, vai pārpratuma pēc vai kā, bet varbūt tā arī ir patiesā valdības doma, kurai arī visa rīcība seko), ka Latvijā pedagogu skaits ir jāsamazina par 40 procentiem, un to viņš ir paudis Saeimas komisijā.

Turpretī mēs redzam to, ka uz 12. jūliju vietnē “Esi skolotājs” ir reģistrētas vairāk nekā 1024 vakances pedagogiem, - tas ir uz šodienu. Un vai valdībai ir kāds plāns, kā risināt šo situāciju? Tā vietā valdības piedāvājums pēc būtības ir šo problēmu izlikties neredzam. Uz to norāda gan pašvaldības, gan skolotāji. Un šobrīd pēc būtības pašvaldības ir tās, kas galvenokārt risina šo problēmu, bet tā ilgtermiņā risināt nav iespējams.

Ja mēs skatāmies uz pamatproblēmu, kas šobrīd izveidojusies attiecībā uz pedagogiem, ir redzams tas, ka valdība ir atteikusies palielināt finansējumu izglītības jomā. Un tas, protams, noved pie sekām.

Ja valdība atļaujas teikt, ka pašvaldību budžetos ir 100 miljoni, kurus varētu novirzīt pedagogu algām, tad... Latvijas Pašvaldību savienība ir sarēķinājusi: ja pieņem šādu risinājumu, tad Latvijā ir jālikvidē pilnīgi visas skolas - pilnīgi visas skolas, kas ir ārpus lielajām pilsētām un attīstības centriem. Pilnīgi visas skolas! Tas nav tā, kā kāds varbūt domā, - kādas pirmsskolas vai... Visās izglītības pakāpēs - pilnīgi visas!

Un kā jūs iedomājaties - vai valstspilsētas vai attīstības centri varētu uzņemt tos bērnus šodien? Vai pastāv kaut teorētiska iespējamība to izpildīt? Manuprāt, nē.

Arī attiecībā uz pirmsskolas audzēkņiem, pirmsskolas pedagogu problemātiku, kolēģi, tā situācija ir novesta tiktāl, ka šajā nedēļā opozīcija vērsīsies Satversmes tiesā, lai šo jautājumu risinātu caur Satversmes tiesu, jo Izglītības un zinātnes ministrijai, valdībai šī problēma vēl šodien nav aktuāla, jo nekādu risinājumu tā nepiedāvā. Tā piedāvā šo risinājumu atlikt uz pieciem gadiem.

Tas, ka pirmsskolas pedagogi strādā no pulksten septiņiem rītā līdz septiņiem vakarā par to atalgojumu, kas viņiem ir... Risinājums netiek piedāvāts. Izbalansēt stundas - tas bija tas, ko prasīja. Un gadiem tas ir prasīts. Nav atbildes! Tagad šo atbildi meklēs jau Satversmes tiesā.

Šis jaunais risinājums, ko valdība lepni sauc par reformu, patiesībā nav nekāds risinājums, tā ir atgriešanās pie tās kārtības, kas jau pastāvēja, bet nedodot līdzi finansējumu... Es domāju, šodien... valdībai būtu jāpārskata šis lēmums jau šajā vasarā, un es ļoti ceru, ka netiks pieļauta situācija, ka rudenī... ka 1. septembris sāksies ar streiku no pedagogu puses.

Aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret...? (Starpsauciens: “Balsojam! Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Valaiņa, Auguļa, Daudzes, Vucāna, Krauzes, Dūklava, Tavara, Bergmaņa, Kučinska un Jalinskas iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 40, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mārtiņa Šteina, Evitas Zālītes-Grosas, Andas Čakšas, Evijas Papules, Ingas Goldbergas, Vitas Andas Tēraudas un Ineses Voikas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Brīvprātīgā darba likums”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Vita Anda Tērauda. Lūdzu!

V. A. Tērauda (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Labrīt, kolēģi! Brīvprātīgais darbs ir nozīmīga līdzdalības forma pasaulē un arī Latvijā.

Brīvprātīgie nodrošina mūsu nevalstiskā sektora darbību. Mēs esam redzējuši, ka brīvprātīgie ir bijuši nozīmīgs atbalsts valstij Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā un šobrīd ukraiņu bēgļu uzņemšanā.

Lai uzlabotu brīvprātīgā darba apstākļus, ir jāuzlabo tiesiskā vide un pieejamais atbalsts Latvijā. 13. Saeimā darbojas deputātu grupa brīvprātīgā darba veicināšanai. Vairākās sēdēs tā uzklausīja dažādus brīvprātīgā darba organizatorus, ekspertus un iepazina citu Eiropas valstu pieredzi. Rezultātā tapuši grozījumi Brīvprātīgā darba likumā.

Ar grozījumiem plānots noteikt Labklājības ministriju par vadošo iestādi... par brīvprātīgā darba politiku. Plānots noteikt Sabiedrības integrācijas fondu kā atbalsta iestādi brīvprātīgā darba politikas īstenošanā un informācijas sistēmas pārzināšanā. Grozījumi paredz ieviest Brīvprātīgā darba konsultatīvo padomi, lai veidotu līdzdalības mehānismu, kur regulāri apspriest notiekošo brīvprātīgā darba jomā.

Grozījumi precizē normas par brīvprātīgā darba organizēšanu nepilngadīgajiem. Laikā, kad ar jauno mācību saturu brīvprātīgais darbs ienāks arī skolās, grozījumi paredz iespēju brīvprātīgo darbu veikt arī mācību procesa ietvaros. Normas paredz brīvprātīgā darba veicēju iegūto zināšanu un prasmju atzīšanu.

Visbeidzot, ar grozījumiem tiek precizētas normas par informācijas sniegšanu ik gadu par brīvprātīgā darba apjomu, lai mēs Latvijā varētu redzēt brīvprātīgā darba lielo ietekmi uz tautsaimniecību.

Novērtēsim brīvprātīgā darba organizatorus un pašus brīvprātīgos, palīdzēsim sakārtot normatīvo regulējumu!

Aicinu atbalstīt likumprojekta nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1539/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

Švecovas kundze, jūs runāsiet “par”? “Pret”.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova. Lūdzu!

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Ar šo likumprojektu jūs plānojat liegt nopelnīt maizi Latgalē dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Jūs, valdībā esošie politiķi un Ministru kabinets, nepiedāvājat samazināt akcīzes nodokli degvielai. Jūs nesamazināt pievienotās vērtības nodokli akcīzei. Jūs nepiedāvājat samazināt pārtikas groza nodokļu slogu. Jūs nepiedāvājat cilvēkiem palīdzību. Jūs piedāvājat liegt latgaliešiem savām vajadzībām nodrošināt degvielu un šādā veidā pabarot savas ģimenes.

Jūs, šeit sēdošie, kas atbalstīs tagad šo likumprojektu, esat nobalsojuši par to, lai 14. Saeimas deputāti jau saņemtu lielāku atalgojumu, lai jūsu ieceltie ministri būtu pabaroti, saldi gulētu mīkstā gultā, apmaksātu siltumu, apmaksātu ēdienu savām ģimenēm un bērniem. Tagad ar šo likumprojektu jūs aizliedzat gūt ieņēmumus latgaliešiem.

Pēc dažām dienām vai pat nedēļām jūs brauksiet uz Latgali un stāstīsiet, tai skaitā arī Attīstībai/Par!, Pūces kungs, kā jūs rūpējaties par Latgali... Latgales reģionu. Ar šo likumprojektu jūs parādīsiet savu īsto seju un rūpes par latgaliešiem.

Lūdzu, cilvēki, uzmanīgi atcerieties šo šodienas balsojumu, tos cilvēkus, kas atbrauks pie jums augustā un septembrī, un ko viņi stāstīs, kā viņi jūs aizstāv, kā viņi sniedz priekšlikumus par akcīzes samazināšanu, kā viņi nodrošinās jūsu iztikas minimumu, kā viņi nodrošinās jūs ar malku un kā viņi nodrošinās jūsu ģimeni ar ēdienu.

Es balsošu “pret” šo likumprojektu, jo ne valdība, ne šeit esošie politiķi nepiedāvā risinājumus nabadzības mazināšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1539/Lp13) nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ungārijas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Viktora Valaiņa, Janīnas Jalinskas, Jāņa Dūklava, Jāņa Vucāna, Gundara Daudzes, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Ramonas Petravičas, Karinas Sprūdes un Romāna Naudiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1544/Lp13) nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Jaunapstiprinātā ekonomikas ministre pirms kāda laika teica, ka degvielas cenas ir viens no tiem faktoriem, kas ietekmē mūsu, Latvijas, uzņēmēju konkurētspēju un, protams, kārtējo reizi akcentē to, ka ir jāsāk diskusija par akcīzes nodokļa samazinājumu. Šobrīd mēs piedāvājam palīdzēt ekonomikas ministrei to darīt, un, ja tas nesanāk valdības gaiteņos, tad beidzot sākt to darīt šeit, Saeimā, jo kaut kādam risinājumam jābūt.

Es citēšu dažas cenas. Tātad kāda ir situācija uz 4. jūliju. Ja mēs skatāmies uz mūsu kaimiņvalstīm, tuvākajām kaimiņvalstīm, tad (Latvijā uz 4. jūliju degviela maksāja 2,04 eiro) Lietuvā tā bija 1,98 eiro, Polijā - 1,63 eiro, Vācijā - 1,90 eiro. Kolēģi, Vācijā degviela maksāja par 14 centiem lētāk nekā Latvijā! Ja mēs skatāmies tajā pašā datumā dīzeļdegvielas cenas, tad Latvijā tā bija 2,06 eiro, Lietuvā - 1,97 eiro, Polijā - 1,64 eiro un Vācijā - 2 eiro. Pie Vācijas pirktspējas, pie ekonomiskajiem rādītājiem Vācijā degviela maksāja lētāk nekā Latvijā.

Ja mēs skatāmies cenu izmaiņas pret 2021. gada pirmo... no 2021. gada jūnija pret 2022. gada jūniju, cenas ir mainījušās uz augšu par 60,3 procentiem! Pie šāda cenu lēciena valdībai būtu jāsper kādi soļi. Šobrīd, kā par pārsteigumu, Latvijā ir augstākā inflācija eirozonā, Eiropas Savienības valstīs. Mēs cīnāmies par pirmo, otro vietu, kur nu būs augstākā inflācija! Un nevajag lepoties ar to, ka mēs esam nokrituši līdz trešajai vietai. Inflācija ir ārkārtīgi augsta, bet Latvija nav pieņēmusi nevienu lēmumu uz šo dienu... jūlijā nav pieņemts neviens lēmums, lai šo inflāciju kaut kādā veidā mazinātu. Polija, Vācija, Lietuva, Īrija, Francija - visas šīs manis nosauktās valstis ir pieņēmušas lēmumus. Latvija ir pieņēmusi informatīvu ziņojumu par to, kas notiks septembrī. Un arī informatīvais ziņojums par ietekmi - 350 miljoni. Kolēģi, jums liekas, tas ir pietiekami?

Šobrīd valdība tikai uz akcīzes nodokļa un uz degvielas cenu pieaugumiem pelna - pelna! - uz iedzīvotāju rēķina un izliekas neredzam šos cenu pieaugumus. Un tālāk pelna pa ķēdīti - sākumā uz degvielu, pēc tam jau uz maizi, uz pārtikas produktiem... uz lauksaimniekiem, uz senioriem, kas pērk zāles... pelna uz visiem Latvijas iedzīvotājiem un nepiedāvā nekādus risinājumus, lai šīs cenas mazinātu. Šajā brīdī ir jāpārskata nodokļu politika.

Mēs dzīvojam ar pieņemtu budžetu, kas ir pieņemts, balstoties uz 2021. gada jūnija datiem. 2021. gada jūnija dati rādīja, ka degviela maksās par 60 procentiem mazāk, nekā tā maksā šobrīd, bet valdība nepieņem nekādas izmaiņas, mainoties šai situācijai. Situācija ir būtiski mainījusies, un tas ir tas, ko mēs šeit jau vairākus mēnešus norādām.

Jūs piedāvājat tikai atbalstus trūcīgākajām personām. Šeit vairs nav stāsts par trūcīgākajām personām, šeit ir jābūt fiskāliem instrumentiem - ar nodokļu politikas izmaiņām. Un tas ir jādara. Ekonomikas ministrija ir vienīgā, kas šobrīd valdībā runā par šo jautājumu, bet arī nevar saprast, vai tas ir priekšvēlēšanu populisms - par iespējamām izmaiņām, līdzīgi kā to dara Attīstībai/Par! veselības ministrs, runājot par PVN samazinājumu zālēm, - vai tas tiešām ir reāls mērķis kaut ko darīt šajā lietā, lai būtu kaut kādi fiskālie risinājumi. Šobrīd tādu vienkārši nav.

Mēs zaudējam, mūsu uzņēmēji zaudē šajā konkurētspējā - mēs esam vienotā tirgū! Es aicinu valdību beidzot pamosties un redzēt to situāciju, ka mūsu veikalu plauktos parādās arvien vairāk un vairāk citu valstu pārtikas produktu un mūsu ražotāji - ražotāji! - bankrotē. Cienījami ražotāji bankrotē. Un iedzīvotāji arī vairs nespēj pavilkt šo slogu. Pārstāsim pelnīt uz iedzīvotāju rēķina, atbalstīsim nodokļu samazinājumu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijai?

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Valaiņa, Jalinskas, Dūklava, Vucāna, Daudzes, Auguļa, Krauzes, Petravičas, Sprūdes un Naudiņa iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijām ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Meliorācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamā sadaļa darba kārtībā - “Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem”.

Deputāti Nikolajs Kabanovs, Boriss Cilevičs, Igors Pimenovs, Vladimirs Nikonovs, Edgars Kucins, Valērijs Agešins, Jānis Urbanovičs, Vitālijs Orlovs, Regīna Ločmele un Andrejs Klementjevs ir iesnieguši lēmuma projektu “Par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un darba slodzes sabalansēšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens.) Ir iebildumi. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni.)

“Par” pieteicies runāt deputāts Nikolajs Kabanovs. Lūdzu!

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Godātie kolēģi deputāti! Šajā Eiropas valstī jauns skolotājs, kurš tikko atnācis no augstskolas, saņem 3000 eiro mēnesī. Valsts uzskata skolotājus par amatpersonām un stingri nodrošina, lai viņu nodarbinātība nepārsniegtu 40 stundas nedēļā. Garantētais atvaļinājums ir trīs mēneši gadā. Tas ir sadalīts proporcijās: sešas nedēļas vasarā un divas nedēļas - katrā - rudenī, ziemā un pavasarī. Šajā laikā skolotāji patiešām atpūšas - nesēž skolā un netaisa mītiskus plānus un atskaites.

Šī Eiropas valsts pastāvīgi piesaista skolotājus kvalifikācijas paaugstināšanai, rezultātā katram skolotājam šajā zemē ir divas specialitātes, un tās ir pavisam dažādas, piemēram, matemātikā un mūzikā vai angļu valodā un sportā. Tādējādi viņi vienmēr ir gatavi aizvietot kolēģus, protams, par papildu samaksu. Tas, par ko es tikko stāstīju, ir ierasts Latvijas pilsoņu praksē, kuri strādā par skolotājiem, - viņi strādā par skolotājiem Vācijā.

Diemžēl tendences Latvijas izglītības sistēmā ir pretējas manis nupat ieskicētajai ainai. Tāpēc Latvijas skolotāji pagājušajā mēnesī masveidā ieradās pie Saeimas, lai paziņotu par savām - pārkāptajām - sociālajām tiesībām.

Dokumentu, par kuru tagad mēs balsosim, frakcija SASKAŅA ir sagatavojuši atbilstoši Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības paustajām idejām. Latvijas pedagogu darba un atalgojuma sistēmas neatbilstība attīstītas, sociāli orientētas, demokrātiskas valsts līmenim fiksēta arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas veiktajos pētījumos mūsu valstī.

Latvijas skolotājus līdz galam nogurdinājuši pēdējo divu gadu nemitīgie kovida “sabrukumi”. Ļoti var gadīties, ka viņiem jaunais mācību gads atkal būs jāpārvērš par tā sauktajām tālmācības mokām. Uz tā visa fona valdība sola tikai pēc četriem akadēmiskajiem gadiem novērst esošos traucējumus darba grafikā un pedagogu atalgojumā. Acīmredzot... tas var izraisīt sociālo neapmierinātību mācību vidē. Vai Latvijā ir vajadzīgs skolotāju streiks?

Sirsnīgi lūdzu jūs, kolēģi, neatkarīgi no partijas piederības atbalstīt Latvijas darba inteliģences taisnīgās prasības, no kurām ir atkarīga mūsu bērnu nākotne, mūsu republikas nākotne.

Aicinu jūs balsot “par”.

Sēdes vadītāja. Viens deputāts ir runājis “par”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta “Par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un darba slodzes sabalansēšanu” iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 45, atturas - nav. Lēmuma projekts nav iekļauts Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par šī patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta nodošanu kādai no komisijām? (Starpsauciens: “Izglītības komisijai.”) Izglītības komisijai.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Lūdzu nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu patstāvīgā priekšlikuma - lēmuma projekta nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 45, atturas - nav. Lēmuma projekts ir noraidīts.

Darba kārtībā sadaļa - “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Deputāti Viktors Valainis, Jānis Dūklavs, Uldis Augulis, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Romāns Naudiņš, Janīna Jalinska, Armands Krauze, Ramona Petraviča un Ralfs Nemiro ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta ieceri steidzami palielināt mežu ciršanas intensitāti, apdraudot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu”.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, šis pieprasījums balstās pamatā tieši uz valdības vadītāja publiski pausto: ja netiks panākta vienošanās starp meža nozari un vides organizācijām, jautājums par jaunāku koku ciršanu valdībā netiks skatīts.

Pagāja daži mēneši. Šis jautājums divas reizes no valdības darba kārtības tika izņemts ārā, balstoties tieši uz vides organizācijas prasībām. Šobrīd... valdība un tas pats Krišjānis Kariņš pirms Jāņiem, sagaidot, ka Latvijas iedzīvotājiem varbūt būs citas intereses, nevis sekot līdzi valdības sēdei, dienu pirms valdības sēdes izvēlas... tā teikt, tādā svētku priekšvakarā... virzīt šo jautājumu izskatīšanai valdības sēdē.

Valdības sēdē ne tikai vides organizācijas, bet... es speciāli minēšu dažas organizācijas, uz kurām koalīcijas deputāti mīl atsaukties... piemēram, Latvijas Banka - Latvijas Banka arī minēja to, ka šis lēmums nav pārdomāts, nav apskatīta tā ilgtermiņa ietekme, vēl jo vairāk (arī man tā liekas) - ilgtermiņā šis jautājums nav izpētīts līdz galam.

Kolēģi, ja mēs skatāmies uz šodienas situāciju - cik daudz Latvijas koksnes tiek eksportēts, cik daudz Latvijas koksnes tiek vesta ārā neapstrādāta vai, teiksim tā, tiek nomizoti baļķi un vesti prom no Latvijas ārkārtīgi lielos apjomos. Ja valdība šodien kāpj pāri... es atļaušos teikt, kāpj pāri vides organizāciju iebildumiem, kā šis lēmums atsauksies uz mūsu vidi, uz klimatu, tad, no otras puses, valdība nav darījusi neko - neko! -, lai pārdomātu, kā noturēt šos kokus Latvijā. Pretējā gadījumā ieguvēji no šī lēmuma būs zviedri, austrumvalstis, visas tās valstis, uz kurām šobrīd tiek eksportēti mūsu koki. Viņu valstīs koki turpinās augt, un viņi rūpēsies par savas vides jautājuma saglabāšanu.

Latvijā valdības vadītājs pagrieza muguru vides organizācijām, neturēja doto vārdu un izlēma šo jautājumu, nedomājot par Latvijas ilgtermiņa interesēm. Mums šodien ostā tiek krauti kuģi ar apaļkoksni, ar tehnoloģisko koksni. Mums ir virkne mazo zāģētavu, kurām nav koku. Mums ir pašvaldības, kurām nav malkas, ko iepirkt, jo nepiesakās iepirkumos - nepiesakās iepirkumos! Mēs zaudējam savā konkurētspējā. Milzīgs daudzums šķeldas tiek eksportēts ārā no Latvijas. Un uz visa šī fona Latvija pasaka - zāģēsim vēl vairāk.

Sēdes vadītāja. Paldies, Valaiņa kungs!

V. Valainis. Zāģēsim vēl vairāk - tāda ir valdības vadītāju attieksme.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Deputātu pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs. Lūdzu!

G. Zamurs (AP!).

Labdien, Saeimas sēdes vadītāja, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 1483/Lp13).

Uz otro lasījumu esam saņēmuši septiņus priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz aizstāt 32.¹² panta piektajā daļā vārdu “īstenošanas” ar vārdiem “darbības kārtības”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz 32.¹³ panta ceturto daļu papildināt ar vārdiem “komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Aizstāt 32.¹⁴ panta nosaukumā vārdu “nosacījumi” ar vārdu “kārtība”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 5. - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Zamura priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

G. Zamurs. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar 71. punktu šādā redakcijā: “Ministru kabinets līdz 2023. gada 30. aprīlim izdod šā likuma 18.¹ panta trešās daļas 6. punktā minētos noteikumus.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

G. Zamurs. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus šajā likumprojektā.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā”, otrais lasījums. Arī šis likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!

J. Vitenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sveiki, kolēģi! Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” (Nr. 1511/Lp13). Atgādināšu, ka likumprojekts ievieš Eiropas Savienības Padomes direktīvas noteikumus par energoefektivitāti un novērš Eiropas Komisijas pārkāpuma procedūras lietā konstatēto.

Šim likumprojektam uz otro lasījumu saņemti 30 priekšlikumi. (Starpsauciens.) Būs ātri.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums.  Paredz mainīt terminoloģiju, respektīvi, precizē to. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī terminoloģisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēts panta nosaukums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Panta deleģējums tiek precizēts atbilstoši Energoefektivitātes likumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izteikts panta nosaukums, kura trūka pirmā lasījuma redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Papildinājums pantam atbilstoši likumā jau lietotajai konstrukcijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniska rakstura. Novērš liekvārdību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 9. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Paredz dzēst likumprojekta tekstā iekļauto atsauci uz vienu gadu kā pamatu energoefektivitātes pienākuma shēmas atbildīgajai pusei... veikt paaugstinātu iemaksu valsts energoefektivitātes fondā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģiju saskaņot atbilstoši likumā jau lietotajai konstrukcijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Terminoloģiju saskaņot atbilstoši likumā jau lietotajai konstrukcijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 15. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta tekstā iekļauto deleģējumu Ministru kabinetam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 16. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 18. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Paredz iespēju atbildīgajai iestādei, pamatojoties uz lielā elektroenerģijas patērētāja motivētu iesniegumu, pagarināt tam noteikto prasību izpildi par sešiem mēnešiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 19. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Ar to tiek precizēts spēkā esošais likuma deleģējums Ministru kabinetam energoefektivitātes monitoringa jomā. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 20. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 21. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt galalietotāju informācijas nodrošināšanas pantu ar atsaucēm arī uz elektroenerģijas un dabasgāzes jomām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tiek precizēta terminoloģija. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 23. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Norma tehniski tiek precizēta tā, lai būtu vieglāk uztverama. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēts datums atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 25. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēts datums atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Atbalstīts un iekļauts 26. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizēts datums un terminoloģija atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 27. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Andra Čudas priekšlikums. Paredz pārejas noteikumu precizēšanu, ņemot vērā rosinātās izmaiņas šajā likumprojektā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizēts datums. Atbalstīts, iekļauts 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek precizēts datums atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Komisija atbalstījusi, iekļāvusi 30. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. Un 30. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurā tiek apvienots Juridiskā biroja un Ekonomikas ministrijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. Esam izskatījuši visus priekšlikumus, kas ir iesniegti uz otro lasījumu.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1503/Lp13), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!

J. Vitenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Komisija otrajam lasījumam ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1503/Lp13). Arī šis likumprojekts ir steidzams.

Ir saņemti 20 priekšlikumi.

Projekts paredz ieviest Eiropas Savienības Padomes direktīvu par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, kā arī izveidot energokopienas, lai pēc iespējas lielāka Latvijas sabiedrības daļa varētu iesaistīties atjaunojamo energoresursu izmantošanā.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš izslēdz likumprojektā iekļautos jēdzienus, jo tie ir saturiski iekļauti tālākajā likumprojekta tekstā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš papildina pantu ar jaunu daļu, norādot atsauci uz jēdzienu skaidrojumu Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš uzlabo pirmā lasījuma redakciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš iekļauj pirmā lasījuma terminoloģiju, to izsakot... likumprojekta tekstā... Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paplašina energokopienu subjektu veidu... Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš precizē normas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam formulējumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē normas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam formulējumam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Numerācijas precizēšana. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz precizēt normas uztveramību atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz papildināt Būvniecības valsts kontroles biroja pienākumus... arī par ziņu ierakstu izdarīšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt panta daļu, jo pārceļ un izsaka šo normu kā jaunu pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Iepriekšējā priekšlikumā izslēgtā norma izteikta kā jauns pants. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 16. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums, kurš nosaka Ministru kabineta noteikumu izstrādei un saskaņošanai nepieciešamo laiku, kā arī paredz izstrādāt un saskaņot vadlīnijas pašvaldībām. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atsauces... precizētas atsauces Ekonomikas ministrijas iesniegtajā priekšlikumā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 3. pantu, jo likumprojektā norādītā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām iekļauta citā Enerģētikas likuma projektā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums, ar kuru tiek noteikts likuma spēkā stāšanās laiks. Daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. Un noslēdzošais ir 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Noteikts likuma stāšanās spēkā datums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. Esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1503/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas tirgus likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts arī atzīts par steidzamu. (Dep. J. Vitenbergs: “Elektroenerģijas tirgus likumā.”) Elektroenerģijas... jā, atvainojiet.

Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 1504/Lp13), otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!

J. Vitenbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Paldies. Komisija ir strādājusi ar likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” un sagatavojusi to otrajam lasījumam. Likumprojekts Nr. 1504/Lp13.

Projekts pilnveido elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu, kā arī nosaka elektroenerģijas energokopienu darbības principus, kā arī ievieš iespēju attālinātam patēriņam, lai mājsaimniecības varētu izvietot saules paneļus, teiksim, kaut kādā lauku pagastā, bet patērēt pilsētā, kā arī... Šī neto norēķinu sistēma būs iespējama... tās izmantošana būs iespējama juridiskajām personām, mūsu uzņēmējiem.

Tā ka - ļoti sen gaidīts projekts, un komisija arī šo projektu ir izskatījusi.

Ir saņemts 51 priekšlikums. Sākam skatīt priekšlikumus.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš papildina likumprojektu ar jaunu definīciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 4. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums, kurš paredz izslēgt vārdu “sadales”, jo elektroenerģijas kopīgošana var notikt arī pārvades līmenī. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz likumprojektā iekļautos jēdzienus, jo tie ir saturiski iekļauti tālākajā likumprojekta tekstā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 6. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Precizē definīcijas tvērumu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 7. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums, kurš paredz sistēmas operatoram instrumentu, ar ko nodrošināt, ka pie tīkla tiek pieslēgtas tikai tās iekārtas, kas saņēmušas sistēmas operatora atļauju... un tikai atbilstoši atļautajai jaudai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 8. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz noteikt tiesības paredzēt diferencētus tarifus, ņemot vērā konkrēto lietotāju, tai skaitā aktīvo lietotāju, un energokopienu elektroenerģijas patēriņu un ražošanas profilu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 9. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz izslēgt noteiktas elektroenerģijas galalietotāju kategorijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 11. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz izslēgt noteiktas elektroenerģijas galalietotāju kategorijas. Atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina Ekonomikas ministrijas priekšlikumu ar atsauci par sadales pakalpojuma maksas piemērošanu neto klientiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums... par numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 14. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Ar šo priekšlikumu tiek nodalīta maksa par neto uzskaites sistēmas administrēšanu lielajiem sistēmas operatoriem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 15. - Juridiskā biroja tehnisks precizējums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 16. - Juridiskā biroja tehnisks precizējums. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 17. - Juridiskā biroja tehnisks precizējums. Norāda, ka jāievēro visi nosacījumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt neto norēķinu sistēmas noteikto 50 kilovatu jaudas ierobežojumu, jo komisijā par šo bija diezgan plaša diskusija... kur norādīts: ja neto sistēma turpmāk attiecas arī uz juridiskajām personām, būtu nepieciešams šo jaudas slieksni noteikt lielāku, un tāds tas arī tiks noteikts, saskaņojot Ministru kabineta noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 19. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Papildina pantu ar neto norēķinu sistēmai nepieciešamajām atsaucēm. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina Ekonomikas ministrijas priekšlikumu ar atsauci par sadales pakalpojumu maksas piemērošanu neto klientiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Par numerācijas maiņu. Atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 22. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz papildināt deleģējumu ar elektroenerģijas ražotāju noteikumu izstrādi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē un papildina likumprojektu ar jaunu attiecināmo nodaļu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Par pantu numerācijas precizēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 25. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tehnisks precizējums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 27. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina Juridiskā biroja priekšlikumu... precizējumu ar pašpatēriņa atsauci. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 28. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Precizē aktīvo lietotāju lokācijas tvērumu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē aktīvo lietotāju atrašanās tvērumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 30. - Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 31. - Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Sadala panta daļu punktos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 32. - Juridiskā biroja tehnisks priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 33. - Juridiskā biroja tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz likumprojektā sākotnēji iekļautās definīcijas iekļaušanu likumprojekta tekstā. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizēti Juridiskā biroja priekšlikumi saistībā ar aktīvo lietotāju atrašanās tvērumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 36. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Precizē normu, lai izteiktu, ka OIK attiecas tikai uz to daļu, kuru aktīvais lietotājs nav pats saražojis. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 37. - Juridiskā biroja tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 38. - Juridiskā biroja tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 39. - Juridiskā biroja tehnisks precizējums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē Juridiskā biroja priekšlikumu, aizstājot komersantu atbalsta shēmas ar valsts atbalsta shēmām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 41. - Juridiskā biroja tehnisks precizējums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 42. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Precizē normu, lai izteiktu, ka OIK attiecas tikai uz to daļu, kuru energokopiena pati nav saražojusi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 43. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz pienākumu energokopienām pašām nodrošināt kopīgošanu, lai nenoslogotu sistēmas operatoru vai tirgotājus. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 45. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz precizēt redakciju atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Priekšlikums daļēji atbalstīts, iekļauts 45. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 45. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Iekļauti Ekonomikas ministrijas un Juridiskā biroja ieteikumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 46. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz precizēt, ka redakcija attiecas gan uz sadales, gan pārvades sistēmu, jo kopīgošana var notikt abās sistēmās. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 47. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Precizē Ministru kabineta deleģējumu, nosakot, kas jāiekļauj līgumā starp elektroenerģijas kopienu vai kopīgi darbojošamies no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas aktīvajiem lietotājiem un elektroenerģijas tirgotāju. Šis priekšlikums arī daļēji atbalstīts, iekļauts 48. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek precizēts Ekonomikas ministrijas priekšlikums atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 49. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Precizē spēkā esošās likuma normas, paredzot, ka turpmāk likumā netiks noteiktas elektroenerģijas galalietotāju kategorijas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 50. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones priekšlikums. Paredz deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt regulējumu vairākām likumprojektā ietvertajām normām. Daļēji atbalstīts, iekļauts 51. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek precizētas atsauces un termiņi. Ekonomikas ministrijas priekšlikumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. Esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Vitenberga kungs, par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 1504/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, otrais lasījums. Arī šis likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride. Lūdzu!

A. Skride (AP!).

Labrīt, kolēģi! Tātad galīgajā lasījumā izskatām likumprojektu “Par valsts pensijām”.

Uz otro lasījumu tika saņemti 13 priekšlikumi. Komisijā bija diskusijas ar Labklājības ministriju, Finanšu ministriju un lielāko daļu priekšlikumu neizdevās atbalstīt, jo tie ir finansiāli ietilpīgi. Sāksim konkrēti ar priekšlikumiem.

1. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikums. Tas paredz uz noteiktu laiku paaugstināt minimālā vecuma... minimālo vecumu personām ar invaliditāti... pensijas aprēķina bāzi. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam. Lūdzu!

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Paldies. Augsti godātie deputāti! Kad mēs gatavojāmies SASKAŅAS frakcijā runāt un diskutēt par šo likumprojektu... Mēs saprotam, ka ir grūta ekonomiskā situācija, mēs saprotam, ka nav vietas populismam. Ļoti ilgi mēs strādājām ar dažādām sabiedriskajām organizācijām - Pensionāru federāciju, Darba devēju konfederāciju. Un bija tāds nosacījums, ka mēs neiesim populismā, mēs piedāvāsim valdošajai koalīcijai četrus vai piecus reālus instrumentus, lai viņi varētu izvēlēties reālo formulu, kas palīdzētu cilvēkiem.

Kāpēc mēs runājam par nopietnu darbu pie šī likumprojekta? Tāpēc, ka mēs nerunājam par pensiju paaugstināšanu. Mēs nerunājam par to, ka mums vajag pielikt - ļoti žēl! - pie pensijām. Mēs runājam par kompensāciju. Mēs gribam ar saviem kolēģiem, ar kuriem es parakstīju priekšlikumus, kompensēt to, kas šodien notiek pārtikas veikalu plauktos, to, kas šodien notiek rēķinos par dzīvokļiem. Mēs runājam par to, ka mūsu pensionāri, lai saglabātu to pašu dzīves līmeni... tas Latvijā nav augsts, bet šodien traģiski ir tas, ka pensionāri ar katru mēnesi kļūst trūcīgāki un trūcīgāki. Jūs zināt, ka 250 tūkstoši pensionāru tuvākajā laikā nevarēs samaksāt ne par pārtiku, ne komunālos maksājumus. Tās nav emocijas, es varu pierādīt jebkuram, kas nāks pēc manis tribīnē, ar cipariem, objektīviem, no statistikas pārvaldes, ka pensionāriem šodien ir ļoti traģiska situācija ar pārtiku un ar komunālajiem maksājumiem. Mums gandrīz 20 procenti, precīzi - 22 procenti, saņem pensiju līdz 300 eiro. Tas nozīmē, ka inflācija pārtikas grozā ir 25-27 procenti... Ieejot veikalā, katrs pensionārs zaudē 60-70 eiro... ka viņš nevar atļauties vairāk. Sakarā ar to mums ir ļoti konkrēti priekšlikumi. Tie ir sabalansēti tā, lai katrai grupai (mēs sadalījām pensionārus dažādās grupās) būtu iespēja šo ziemu pārziemot un nenoslīkt parādos.

1. priekšlikums... es runāšu par visiem, lai pēc tam nekavētu jūsu laiku pie citiem priekšlikumiem... 1. priekšlikums ir par to, ka mēs gribam, lai minimālās pensijas... mums daudz cilvēku saņem minimālās pensijas - 60-80 tūkstoši... lai viņiem būtu sezonāli paaugstinātas... izmaksas. Jūs saprotat, ka sezonā - ziemas periodā - pensionāriem puse no pensijas, citos gadījumos -vairāk nekā puse aiziet komunālajiem maksājumiem. Sakarā ar to 1. priekšlikumā mēs piedāvājam sezonāli izmaksāt daudz vairāk pensionāriem, kuri saņem minimālo pensiju.

Tālāk mums ir priekšlikumi, lai mēs mainītu indeksācijas formulu. Jūs saprotat, ka šodien indeksācija tiek rēķināta no kopīgās inflācijas līmeņa pa visu republiku par visu pārtikas, komunālo... un rūpniecisko preču grupu. Tas nozīmē, ka pensionāriem arī ieskaita, par cik dārgāks ir kļuvis Lexus vai iPhone, gan arī ekskluzīvie braucieni uz Taizemi... Pensionāri reāli neizmanto šo “dārgo galu”, tāpēc viņiem vajag skatīties uz to pārtikas grozu, pakalpojumu grozu un rūpniecības preču grozu daudz mazāk un iekļaut viņiem minimālo, pieņemsim, drēbes... paketi, bet ielikt maksimālo - piena, gaļas produktus, sviestu un visu pārējo, ko šodien realitātē pensionārs var atļauties.

Tas nozīmē, ka viņa pārtikas grozā, pakalpojumu grozā (plus medikamenti, plus medicīnas pakalpojumi) inflācija sanāks daudz augstāka. Es tā saskaitīju - tie ir 35-37 procenti. Tas nozīmē, ka mēs ar veco indeksācijas formulu kompensēsim (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... paldies... kompensēsim tikai pusi no tā, kas realitātē notiek pensionāru maciņā. Ja mēs ar šādiem priekšlikumiem... kurš iznāks šodien, es ceru... ar indeksāciju vai nu augustā, vai septembrī kompensēsim viņiem 19,5 procentus vai 22 procentus, kā plāno ministrija, tas vienalga nekompensēs viņiem visu, kas notiek viņu personīgajā dzīvē ar viņu maciņiem un ar viņu pārtikas grozu, pakalpojumu grozu un visu pārējo. Tas nozīmē, ka mums šodien vajadzētu radikāli mainīt formulu, ja mēs gribam, lai mūsu pensionāri nepaliktu nabagāki pēc, pieņemsim, indeksācijas, kas šodien likumā ir ielikta.

Un 3. punkts, ļoti svarīgs. Mēs runājam sen un ļoti nopietni par to, ka pensionāri pēc... var apvienot laikus?

Sēdes vadītāja. Jūsu laiki ir apvienoti. Kolēģi, lūdzu, klusumu zālē!

A. Klementjevs. Paldies. Interesanti... tiem, kas nelasīja likumprojektu... ļoti interesantas lietas, jums noderēs... solīt saviem pensionāriem 500 eiro katram minimāli un tā tālāk... Konservatīvie - jūs, atbildīgā ministrija, - jūs paskatieties, paklausieties. (Starpsaucieni.) Ja tu runātu... klausītos (Starpsauciens: “Nesarunāties ar zāli!”)... Es nerunāju ar zāli, es paskaidroju deputātiem, kuriem bija aizrādījums... tāpēc ka viņš uzvedas nekorekti un neklausās kolēģus. (Starpsaucieni.) Jā, jā... Labi.

Runāsim par to, ka mums vajag... Pēc 2012. gada mums ir ļoti daudz pensionāru, kuriem nav kompensēts darba stāžs līdz 1996. gadam. Mums vajag kompensēt, tāpēc ka tas nav godīgi, ka vienai daļai pensionāru pēc dzimšanas gada piešķir to piemaksu un otrai daļai ne. Starpība ir 25-30 eiro katru mēnesi. Tas nozīmē, ka mēs kā valsts... šodien parlaments jaunu vārdu te izdomāja - “segregējam”. Nu, ir tā, ka mūsu pensionāri, dažādos gados pensionējoties, saņem dažādas pensijas atšķirībā no dzimšanas gada - ja viņam paveicas, viņš saņem pilnu, ja nepaveicas, vienā rūpnīcā strādājot, vienā dienestā strādājot, vienu algu saņemot, viņš saņem daudz mazāk. Pensionāriem 25-30 eiro... tas ir daudz mazāk.

Paldies par uzmanību! Es ceru, ka mūsu deputātiem ļoti noderēs debatēs manas idejas. Es ceru, ka jūs atbalstīsiet tās, un tad varēsiet stāstīt, kā mēs kopā panācām šo... ar kopīgiem spēkiem, bet es gribu pateikt: ja jūs neatbalstīsiet, tad jums ļoti grūti būs iet debatēs, tāpēc ka pensionāri (pusmiljons), es domāju, uz vēlēšanām iet gandrīz, nu, 45-55 procenti. Tad, es ceru, viņi jums atriebsies un nebalsos par jums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, Skrides kungs, komisijas vārdā komentārs!

A. Skride. 1. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Klementjeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. 2. - arī kolēģu Andreja Klementjeva un Jāņa Krišāna priekšlikums. Tas paredz mainīt valsts pensijas pārskatīšanas kārtību.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums...

A. Skride. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. ... nav atbalstīts.

Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Krišānam. Lūdzu! (Starpsaucieni.)

J. Krišāns (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā Saeimas sēdes vadītājas kundze! Godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Man tiešām tagad ir kaut kā neērti pēc kolēģa Klementjeva (Starpsauciens.)... regulāri atkārtot vienu un to pašu, stāstīt par inflāciju, par cik procentiem kļuvusi dārgāka pārtika, par to, ka Latvijā, iespējams, jau rudenī 400 tūkstoši pensionāru dzīvos zem iztikas minimuma. Vai tiešām mēs to gribam?

Bet, ziniet, mums valstī ir tāds dīvains varas veidojums kā koalīcijas padome. Tā gan nav paredzēta ne Satversmē, ne arī kādā citā likumdošanas aktā, bet tā ir īstā lēmēja. Tā ir gan lēmējvara, gan izpildvara vienā personā. Un Saeimas koalīcijas deputāti diemžēl šeit ir tikai tāpēc, lai to ievēlētu un pēc tam četrus gadus kā roboti spiestu pogas. Es nezinu, kāpēc nekas netiek lemts šeit mums, deputātiem.

Izskatās, ka Latvijas pensionāri ir tāds liels drauds gan valsts budžetam, gan šim dīvainajam varas veidojumam, jo viņi vēlas ziemā dzīvot siltumā, pirkt pārtiku un, pasarg dievs, pirkt arī medikamentus, lai pagarinātu savu dzīves ilgumu un apgrūtinātu šo valsti, budžetu.

Mēs dzirdam, ka naudas taču ir tik daudz, bet tā ir vajadzīga kompetentajiem ministriem, dažādiem dīvainiem iepirkumiem... Nu, sarežģī dzīvi valdošajai varai šie nemirstīgie pensionāri, kuru arī ir tik daudz. Mēs tikai esam aizmirsuši, ka viņi bija tie, kas deva mums dzīvību, rūpējās par mums, skoloja, un mūsu pienākums tomēr tagad būtu rūpēties par viņiem. Arī izturēties taisnīgi. (Starpsauciens.)

Es ceru, ka arī daži deputāti nobalsos “par” dažiem mūsu priekšlikumiem. Jūs saprotiet - SASKAŅAS deputātu priekšlikumi tikai mazliet uzlabotu senioru materiālo stāvokli. Tas ir senioru dzīves kvalitātes un, iespējams, arī iedzīvotāju izdzīvošanas jautājums. Izskatās, ka šie varu pārstāvošie deputāti ir izdomājuši (Dep. S. Riekstiņš: “... ko tu raudi!”)... es neraudu... es ceru, ka šie deputāti, kas šeit, zālē, un nodarbojas ar citām lietām, ir izdomājuši, ka viņus vairāk neievēlēs. (Dep. S. Riekstiņš: “Skaidro priekšlikumu kaut vienu te, lai es varu...”) Es jau septiņas reizes esmu stāstījis, diemžēl jūs neesat sadzirdējuši. Bet, kolēģi, padomājiet, ja nu šie labsirdīgie pensionāri (Dep. S. Riekstiņš: “Par ko padomāt?”) tomēr jūs vēlreiz ievēlēs (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.) un šie jautājumi būs jārisina...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (Konservatīvie).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas biedres kundze! Augsti godātie kungi! Cienījamās dāmas! Deputāti! Skatītāji un klausītāji! Tātad ir tā. Šis likumprojekts... Mēs varētu turpināt ļoti garas debates, un katrs varētu mēģināt pasolīt kaut ko vairāk, bet tāpēc Saeimā ir lieliski atregulēts demokrātiskais process, ka komisija izskata likumprojektu un iedod Saeimas sēdē jau ar savu vērtējumu par katru priekšlikumu, kā būtu jābalso, vēlams... jau, teiksim, pieņemšanai, šajā gadījumā - otrajā, galīgajā, lasījumā.

Un šis likumprojekts... Es atgādināšu, kāpēc tas ir steidzams. Mēs nevaram vilkt ar garām debatēm un izlikties katrs labāks par visiem iepriekš runājušajiem deputātiem. Likumprojekts ir ļoti svarīgs, tas ir jāpieņem, jānobalso ļoti ātri.

Es aicinu atbalstīt arī tos priekšlikumus, kurus veiksmīgas saspēles rezultātā iesniedzis Skrides kungs, starp citu, par 1. augustu. Mums ir jānodrošina, ka vidējā pensija šogad pēc indeksācijas, kas būs, starp citu, 15 procentu apmērā - aptuveni 15 procentu apmērā! - lielākā indeksācija, kāda jebkad bijusi... ka tā stājas... ka visiem ir zināms par to pēc iespējas ātrāk. Jo arī vidējā pensija tā rezultātā valstī orientējoši pieaugs... pat varbūt pārsniegs 500 eiro mēnesī. Arī tas būs rekordliels apmērs, kā būs pieaugusi vidējā pensija. Protams, jāpieaug pēc iespējas straujāk un pēc iespējas vairāk. Bet ir jāsper šie soļi pēc iespējas ar mazākām runām un atbilstoši tam, kā komisija ir lēmusi. Man prieks, ka komisija ir izvērtējusi katru priekšlikumu un Gatim Eglītim vispār ir izdevies “ienest” šo likumprojektu Saeimā, un deputātiem ir laba saspēle ar ministru, lai, kā saka, pensionāriem būtu piedāvāts optimāls risinājums.

Aicinu atbalstīt, un es īpaši skatīšos, vai SASKAŅA atbalstīs šos labos priekšlikumus šodien. (Starpsauciens.) Ja neatbalstīs, nu, tad man būs jāinformē tie jūsu vēlētāji, ka jūs neatbalstāt šos priekšlikumus.

Andrej Klementjeva kungs, noteikti atbalstiet! Un bez garām runām, jo likumam jāstājas spēkā ātri, jo mums jāpārsniedz vidējā pensija 500 eiro jau septembrī.

Paldies. (Smiekli. Aplausi.) (Starpsauciens: “Augustā.”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, var jau no šīs tribīnes jokoties, bet, ja mēs runājam nopietni, tad visai sistēmai, kurai būs šiem grozījumiem jāpielāgojas, šim likumam, bija jāstājas spēkā jau 16. jūnijā. Un (Starpsauciens.) tieši jūs, Feldmana kungs, jūs, “Attīstībai/Par!”, JAUNĀ VIENOTĪBA... Šeit premjers veselu pusdienu pavadīja... Es nezinu, par ko viņš runāja - vai par Ilzi Znotiņu, vai par šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” -, bet 16. jūnijā tieši jūs bijāt tie, kas izņēma šo jautājumu no darba kārtības, un mēs par to nevarējām balsot. Visi to redzēja. Tie jūs bijāt. Un šobrīd jūs te lepojaties ar 15 procentu pieaugumu. Kas tas tāds par pieaugumu? Tas tik un tā nozīmēs to, ka šiem senioriem dzīve paliks sliktāka.

Ar to vien, ka atbalstīs Skrides kunga priekšlikumu, pret kuru jūs, lielākā daļa komisijā - koalīcijas pārstāvji - gribējāt nobalsot “pret” un tikai ar opozīcijas balsīm tas tika atbalstīts.... ar opozīciju panāca to, ka šodien par to varēs balsot “par”. Tas nedos pilnīgu risinājumu. Ir jāatbalsta arī citi opozīcijas piedāvātie priekšlikumi, lai senioriem tā dzīve kaut vai paliktu tajā pašā līmenī, kāda tā bija pirms pusgada.

Ar 15 procentu vidējo pieaugumu indeksācijā nepietiek. Paskatieties, kādi ir inflācijas rādītāji. (Daži aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam otro reizi. Lūdzu!

K. Feldmans (Konservatīvie).

Opozīcija apzināti izplatīja nepatiesu informāciju, ka koalīcija nevēlas priekšlaicīgi indeksēt pensionāru pensijas un tāpēc pietiekami strauji nenotiekot ārkārtas sēdes, un tā tālāk. (Starpsauciens: “Jūs to izdarījāt.”) Ir nepieciešams rīkoties demokrātiskā procesā tā, ka ir jāatrod naudas līdzekļi, jāpārliecinās, ka to var visu izdarīt. Tādēļ es šodien aicinu atbalstīt ātrāku priekšlikumu. Viss notiek (Starpsauciens.), jāiztiek ir bez demagoģijas, bez populisma... un ar mazākām runām pēc iespējas straujāk jāiet uz priekšu.

Es aicinu mazāk runāt, bet balsot. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gundaram Daudzem. Lūdzu!

G. Daudze (ZZS).

Godātie kolēģi, mēs nupat bijām liecinieki tam, ka Feldmana kungs kārtējo reizi publiski meloja (Starpsauciens: “Jā!”), jo pirmajā reizē tiešām tas tika atbalstīts tikai ar opozīcijas balsīm, pēc tam koalīcija izņēma to no darba kārtības.

Un vēl es gribēju aizrādīt Feldmana kungam, ka elementāru etiķeti vajag ievērot un no tribīnes vajag runāt tomēr arī ar žaketi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Skride. Tātad 2. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Andreja Klementjeva un Jāņa Krišāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. 3. - Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz mainīt valsts pensiju pārskatīšanas kārtību. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi, šī priekšlikuma būtība ir pensiju indeksācija no 1. augusta. Komisijā tika izskatīts tālāk jau 5. - Skrides kunga priekšlikums, kas pēc būtības iekļauj arī šo manu priekšlikumu, tāpēc nav jēgas to uzturēt.

Es šo priekšlikumu atsaucu un aicinu atbalstīt 5. - Skrides kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Skride. Tātad atsaukts priekšlikums.

4. - Ramonas Petravičas priekšlikums. Paredz paaugstināt kompensāciju pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa ģimenei. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsojam!”) Balsojam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputātes Ramonas Petravičas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. 5. - Andra Skrides priekšlikums. Paredz valsts pensijas indeksēt no 1. augusta. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sākam debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam. Lūdzu!

K. Feldmans (Konservatīvie).

Tad, kad tika iesniegts likumprojekts, protams, bija šaubas, vai varēs... kā tehniski varēs atrisināt šo paātrināto pensiju indeksāciju, jo mēs jau iepriekš esam saskārušies ar šiem jautājumiem par to, ka kaut ko tehniski nevar izdarīt. Tagad ir skaidrs, ka ātrāku pensiju indeksāciju var tehniski realizēt, tāpēc šodien mēs varam par šo likumprojektu arī balsot.

Tad, kad... iznāca no valdības, bija runa par 1. septembri. Iedomājieties, cik būtu varbūt neveikla situācija (Starpsauciens.), ja tas pats ministrs... mūsu partija būtu iesniegusi par 1. augustu. Šajā sakarā es atbalstu Skrides kunga priekšlikumu, jo neviens nevar mums pārmest, ka mēs būtu kaut kādu nepareizu likumprojektu sagatavojuši valdībā. Deputāti lemj. Ļoti eleganta situācija arī attiecībā uz koalīcijas iekšējo dinamiku.

Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, lai indeksācija būtu jau no 1. augusta. Gata Eglīša vārdā - liels paldies Skrides kungam par drosmi.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam. Lūdzu!

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Es runāšu par saviem priekšlikumiem, bet atbalstīšu mūsu komisijas priekšsēdētāju, tomēr es pateikšu, ka tas neatrisinās visas problēmas. Es uzskatu, ka mēs vienreiz jau pārdzīvojām tādu krīzi. Tas bija 2008. gadā, kad bija ļoti augsta inflācija, bija ļoti lielas problēmas ar mūsu speciālo fondu, no kura iet izmaksas... no speciālā budžeta. Tad deputāti izdomāja ļoti labu risinājumu, ka mēs indeksēsim pensijas divas reizes. Otra indeksācija bija 1. aprīlī. Kāpēc mēs izdarījām... 1. aprīlī? Tāpēc, ka mēs, iepriekšējās Saeimas deputāti, sapratām, ka visgrūtākais moments pensionāriem un visaugstākā inflācija ir ziemas periodā.

Mēs šodien arī nezinām, kā visa tā energoresursu dārdzība ietekmēs, pieņemsim, ziemas periodu, tāpēc es uzskatu, ka 1. augusts - tas ir labi, bet obligāti vajag indeksēt vēlvienreiz - 1. aprīlī, kā tas bija 2008. gadā. Likumā bija rakstīts: ja inflācija ir vairāk par pieciem procentiem, notiek divas indeksācijas.

Pilnīgs pamatojums ir - es domāju, ka cilvēki ar ekonomistu grādiem saprot -, ka pēc ziemas perioda pensionāriem būs lieli parādi, viņi nevarēs tos segt; visiem, kas piegādā pakalpojumus, būs lieli parādi, viņi nevarēs attīstīties; pašvaldība visu savu naudu ieguldīs, lai sociāli palīdzētu trūcīgajiem pensionāriem. Tas nozīmē, ka rindas pie sociālajiem dienestiem būs tik garas, ka sociālie dienesti vispār nevarēs visus apkalpot.

Es uzskatu, ka 1. aprīlis - tas ir ļoti pareizi, tāpēc ka mēs reāli redzēsim inflācijas rādītājus. Ja katru mēnesi inflācija pieaug par 2 procentiem, šodien iznāk 19,8, pēc ziemas būs daudz vairāk. Tas nozīmē: ja mēs gribam saglabāt to pensionāra maciņu, tad mums vajadzēs 1. aprīlī pēc ziemas perioda indeksēt. Es... Tā nav ministrijas kritika, tā ir vēl viena iespēja padomāt jums - mēs paspēsim šajā sasaukumā... un vēl sēdēs ielikt to 1. aprīli. Mums ir bijusi tāda situācija, un indeksācija bijusi obligāti vajadzīga pensionāriem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Ja jums pietiks ar trim minūtēm... Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Jā, arī es uzskatu, ka šī indeksācija ir pilnīgi pareiza no 1. augusta, tā varēja būt arī no 1. jūlija. Ne viens vien valdības ministrs publiski paudis to, ka šī indeksācija varētu būt ātrāk, bet, kolēģi, te jau iepriekš Feldmana kungs minēja to, ka šī indeksācija ir aptuveni ap 15 procentiem.

Ja mēs skatāmies vidējo gada inflāciju, jūnijā tie ir 20 procenti. Ja mēs paskatāmies uz mazo pensiju saņēmējiem, uz viņu dzīves dārdzību, ja mēs pārrēķinām pret viņiem, šī inflācija var sasniegt pat 40 un vairāk procentus.

Šobrīd pateikt to, ka - un es tiešām ar bažām skatos uz šo patosu, kas nāk šodien no šīs tribīnes, - šis lēmums, ka mēs indeksēsim pensijas ātrāk, ir kaut kāda panaceja, ka tas kaut kādā veidā risinās mūsu senioru problēmas... Kolēģi, tas ir nekas vairāk kā pirmais solis! Un šajā likumprojektā opozīcija piedāvā arī citus, nākamos, soļus, kas ir jāpieņem jau tagad - jau tagad ir jāpieņem! Seniori ar mazām pensijām... Viņi vēl pagājušā gada parādus par apkuri nav samaksājuši - vēl šodien nav samaksājuši! Par elektrību. Sadārdzinājumu par zālēm.

Kolēģi, Latvijas Pensionāru federācijas vēstule ar aicinājumu piešķirt 200 eiro pabalstu bija jau gada sākumā. Tā nav sadzirdēta. Šis lēmums, kas ir šodien, nekompensē pat inflācijas apmēru! Tas ir pareizs, bet atcerieties to, ka tas nav pietiekams. Pat pieņemot šo lēmumu, mēs tikai uz pussolīti panākam pretī mūsu senioriem, un paldies vismaz par to pussolīti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

A. Skride. 5. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. Pārtraukumu tagad?

Sēdes vadītāja. Jā. Es domāju, ka turpināsim šī likumprojekta skatīšanu pēc pārtraukuma.

Man ir viens paziņojums no Prezidija.

23. jūnijā ļoti svarīgu dzīves jubileju svinēja mūsu kolēģis Valērijs Agešins, un mēs viņu sirsnīgi sveicam. (Aplausi.)

Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu! Lūdzu reģistrēties. Klātbūtnes reģistrācija.

Vārds paziņojumam... nolasīšanai Inesei Voikai par deputātu klātbūtni.

Un vārds paziņojumam Rihardam Kolam. Lūdzu!

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Pulksten 10.40 pulcējamies Ārlietu komisijas sēžu zālē. Mums būs Ārlietu komisijas sēde.

Paldies.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Boriss Cilevičs... Boriss Cilevičs ir (Dep. B. Cilevičs: “Šeit!”), Jānis Dombrava, Ilmārs Dūrītis (Dep. I. Dūrītis: “Esmu!”)... Ilmārs Dūrītis ir, Aldis Gobzems, Marija Golubeva, Kaspars Ģirģens, Nikolajs Kabanovs, Artuss Kaimiņš, Ieva Krapāne, Regīna Ločmele, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Juris Pūce, Dace Rukšāne‑Ščipčinska, Kārlis Šadurskis, Mārtiņš Šteins, Evita Zālīte‑Grosa un Reinis Znotiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa‑Egnere.

Sēdes vadītāja. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Turpināsim Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 14. jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtības izskatīšanu pēc pārtraukuma.

Tātad darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Komisijas vārdā - komisijas vadītājs Andris Skride.

Mēs izskatījām pirmos piecus priekšlikumus, turpinām ar 6. priekšlikumu.

Lūdzu, Skrides kungs, jums vārds!

A. Skride. Turpinām ar 6. - Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikumu. Tas paredz atjaunot piemaksas par darba stāžu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Šeit no tribīnes pirms pārtraukuma ļoti spraigas debates notika. Ļoti atraktīvi uzstājās Konservatīvo pārstāvji, mēģinot pasniegt šī likumprojekta virzību kā baigo sasniegumu, taču vēlos pateikt, ka ekspertu vidū... un tieši Latvijas Darba devēju konfederācijas vērtējumā, ko viņi ir iesnieguši Ministru kabinetam, bija norādīts uz virkni ļoti būtisku aspektu, kas netika atrisināti ar šiem grozījumiem un arī netiks atrisināti. Realitāte ir tāda, ka šie grozījumi, ko mēs atbalstīsim šodien, nerisinās mazo pensiju saņēmēju problemātiku, bet patiesībā kārtējo reizi lielāku pienesumu dos augstāko pensiju saņēmējiem.

Mūsu ar Jūliju Stepaņenko priekšlikuma būtība ir atjaunot taisnīgumu un tiesiskumu, jo pirms Jāņiem Saeima jau bija plānojusi skatīt šo likumprojektu, bet tirgus dēļ tas tika atsaukts un atkal atnāca tikai tagad... kas arī kavē tā pieņemšanu un līdzsvara nodrošināšanu.

Mēs iesniedzām priekšlikumu, lai novērstu pensionāru diskrimināciju pēc personas dzimšanas gada pazīmes. Sākot ar 2012. gadu, Latvijā ir izveidojusies situāciju, ka piemaksas par stāžu personām piešķir pēc pensionēšanās gada pazīmes, kas savukārt izriet no personas dzimšanas gada, kas pēc būtības ir diskriminācija pēc personas dzimšanas gada pazīmes.

Par šo atšķirīgo attieksmi 2012. gadā bija Satversmes tiesas ierosinātā lieta, un tiesa secināja, ka izskatāmajā lietā apstrīdētās normas kontekstā vienādos un salīdzināmos apstākļos atrodas visas tās personas, kurām līdz 1995. gada 31. decembrim uzkrāts apdrošināšanas stāžs un ir tiesības uz valsts pensiju. Gan personām, kurām pensija piešķirta līdz apstrīdētajā normā paredzētajam termiņam - 2011. gada 31. decembrim -, gan personām, kurām pensija piešķirta pēc šā datuma, ir apdrošināšanas stāžs, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Savukārt piemaksa maksājama tikai vienai personu grupai, proti, personām, kurām pensija piešķirta līdz 2011. gada 31. decembrim. Otrai personu grupai nav tiesību uz piemaksu. Līdz ar to apstrīdētā norma ir radījusi atšķirīgu attieksmi pret personu grupām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Vienlaikus, ņemot vērā Labklājības ministrijas un Saeimas argumentus par to, ka piemaksu izmaksāšana visiem pensionāriem, kuriem ir apdrošināšanas stāžs, kas ir uzkrāts līdz attiecīgajam gadam, apdraudētu speciālā budžeta ilgtspēju, Satversmes tiesa pieļāva atšķirīgas attieksmes pastāvēšanu, jo atšķirīgajai attieksmei bija leģitīms mērķis - nodrošināt speciālā budžeta ilgtspēju, kas atbilst citu personu aizsardzībai. Savukārt, ņemot vērā, ka ar 2014. gadu piemaksas vairs neizmaksā no speciālā budžeta, tad arī atšķirīgu attieksmi pieļaujošais leģitīmais mērķis - nodrošināt speciālā budžeta ilgtspēju - vairs nepastāv. Līdz ar to mēs arī iesniedzām šos priekšlikumus.

Un vēl viena lieta - komisijas sēdes laikā JAUNĀS VIENOTĪBAS pārstāvis akcentēja, ka neiestājas par atbalsta... vairākuma... sniegšanu pensionāriem... prevalējot... ka bērnu intereses ir primāri ievērojamas esošajā situācijā. Vai jūs, kolēģi, piedāvājat tagad bērniem paņemt ragaviņas, iekraut savus vecvecākus un vecākus un aizvest tos mežā, lai viņi nevarētu saņemt adekvātu pensiju un lai nenodrošinātu viņiem izdzīvošanas iespējas augošajā inflācijā? Es uzskatu, ka tas nav taisnīgi un nav pieņemami.

Līdz ar to, lai atjaunotu taisnīgumu, lūdzu atbalstīt šo un 7. - mūsu ar Jūliju Stepaņenko priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Komisijas vārdā...?

A. Skride. Jā, tātad komisijā šis jautājums par stāžu un piemaksām ir vairākas reizes skatīts un tika diskutēts arī šajā sēdē. Komisijā šobrīd mums no Labklājības ministrijas ir arī noteikta augsta prioritāte šāda veida priekšlikumiem uz nākamā gada budžetu. Un mēs ceram, ka valdība atbalstīs šo Labklājības ministrijas priekšlikumu faktiski nākamā gada budžetā, jo, arī komisijas deputātu ieskatā, šis jautājums, kā to ir norādījusi Satversmes tiesa, ir jārisina, bet tātad šobrīd 7. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 6.

A. Skride. Es atvainojos, 6. nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāšu Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 43, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. Tālāk 7. - arī Jūlijas Stepaņenko un Ļubovas Švecovas priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo. Šķiet, ka nav balsojams, ja?

Sēdes vadītāja. Jā, Juridiskais birojs ir atzinis: ja 6. priekšlikums netiek atbalstīts, 7. priekšlikums nav balsojams.

Tātad deputāti neatbalsta. Nav balsojams.

A. Skride. 8. - Andra Skrides priekšlikums. Saistīts ar pārejas noteikumu papildināšanu saistībā ar pensiju indeksāciju no 1. augusta. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Skride. 9. - kolēģu Andreja Klementjeva un Valērija Agešina priekšlikums. Tas arī ir līdzīgi, kā bija kolēģēm Ļubovai Švecovai... par šiem pārejas noteikumiem par piemaksu piešķiršanu par apdrošināšanas stāža gadiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka šodien mums jārunā nevis par palīdzību senioriem, bet gan par kompensācijām Latvijas iedzīvotājiem par gandrīz visu preču un komunālo pakalpojumu tarifu straujo cenu kāpumu. Īpaši traģiskā situācijā ir nonākuši pensionāri, jo augstās inflācijas dēļ strauji attīstās pensiju vērtības samazināšanās process. Turklāt inflācijas ietekme uz pensionāriem ir pat lielāka nekā uz citām iedzīvotāju grupām, jo galvenie senioru izdevumi ir pārtikai, medikamentiem, medicīnas pakalpojumiem un komunālajiem maksājumiem, proti, jomām, kurās cenas strauji aug.

Uzskatu, ka nekavējoties jāpieņem lēmumi ar mērķi kompensēt pensionāriem preču un pakalpojumu cenu kāpuma starpību. Mēs rosinām pensionāriem atgriezt piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam. Šīs papildu piemaksas Latvijas pensionāriem pārtrauca maksāt 2012. gadā ekonomiskās krīzes dēļ, taču krīze beidzās, ekonomika sāka strauji attīstīties, bet valdība papildu maksājumus tā arī cilvēkiem neatgrieza.

SASKAŅAS deputāti vairākkārt aktualizēja jautājumu par darba stāža piemaksām, un es vēlos atgādināt, ka savulaik arī Krišjāņa Kariņa valdība solīja, ka šī tēma būs prioritāra. Labklājības ministrs Gatis Eglītis sacīja, ka viņa dienaskārtībā kā ļoti būtisks ir jautājums par piemaksām. Amatpersonas solīja, ka piemaksas tiks atgrieztas 2023. gadā, bet, atklāti sakot, man ir ļoti lielas šaubas, vai nākamgad šis solījums tiks izpildīts, tāpēc mūsu - 9. - priekšlikums paredz, ka piemaksas tiktu atjaunotas ar 2023. gadu. Tas pilnībā saskan ar Kariņa kunga un Eglīša kunga teikto.

Pensionāri ar vienādu darba stāžu šobrīd saņem atšķirīga apmēra pensijas, kas daļā gadījumu saistītas ar laiku, kad persona pensionējusies, - pirms vai pēc 2012. gada. Šobrīd vismaz 150 tūkstoši Latvijas pensionāru nesaņem piemaksas pie pensijas. Pēc ekspertu aprēķiniem šis papildu maksājums varētu būt vidēji 30-40 eiro mēnesī, kā to pieminēja viens no līdzautoriem - Klementjeva kungs. Pašreizējā situācijā tas būtu ļoti ievērojams finansiāls atbalsts senioriem. Pensiju piemaksas par stāžu līdz 1996. gadam pakāpeniska atgriešana novērsīs nevienlīdzīgu attieksmi.

Tāpēc es aicinu atbalstīt 9. priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Skrides kungs, komisijas vārdā...?

A. Skride. 9. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Andreja Klementjeva un Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. Tālāk ir 10. - Andreja Klementjeva un Valērija Agešina priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo un nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Jā, tātad, tā kā nav atbalstīts 9. priekšlikums, 10. priekšlikums nav balsojams.

A. Skride. 11. - Andreja Klementjeva un Valērija Agešina priekšlikums. Paredz valsts atbalstu sadārdzinājuma kompensēšanai uz noteiktu laika periodu Latvijas vecuma pensijas un invaliditātes pensijas saņēmējiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Valsts līdz šim sniegtā 4 x 20 eiro atbalsta pensionāriem pēdējais maksājums tika izmaksāts aprīlī.

Mēs uzskatām, ka ir nepieciešams turpināt sniegt pagaidu valsts atbalstu visiem pensionāriem un personām ar invaliditāti, ieviešot 35 eiro atbalstu (sākot ar jūliju) uz sešiem mēnešiem, kopā 210 eiro 2022. gadā, lai viņi varētu nomaksāt rēķinus par dzīvokli, elektrību un citus komunālos maksājumus.

Kompleksais atbalsts pensionāriem, ko mēs piedāvājam, un arī personām ar invaliditāti veicinās uzticību gan pensiju sistēmai, gan mūsu valstij kopumā.

Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” gaida daudzi Latvijas seniori, tāpēc aicinu atbalstīt 11. priekšlikumu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Skrides kungs, komisijas vārdā...?

A. Skride. Priekšlikums neaptver visas iedzīvotāju grupas, kam nepieciešams atbalsts, un arī šajā gadījumā tas papildus no budžeta prasa 101 miljonu. Valdība arī šobrīd strādā vēl pie citiem mehānismiem inflācijas un sadārdzinājuma kompensēšanai. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātu Andreja Klementjeva un Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. 12. - Andreja Klementjeva un Vitālija Orlova priekšlikums. Paredz izmaksāt vienreizēju atbalstu inflācijas kompensēšanai visiem valsts vecuma pensijas, invaliditātes pensijas un apgādnieka zaudējuma pensijas saņēmējiem. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! No 13 priekšlikumiem, kuri tika iesniegti likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, 11 ir opozīcijas pārstāvju iesniegti, divus iesniedza Andris Skride kā komisijas priekšsēdētājs. Abi divi bija komisijā vienbalsīgi atbalstīti.

Sešus no priekšlikumiem iesniedza SASKAŅAS frakcija. Gribu teikt to, ka komisijas vadītājs kā menedžeris, kurš vada... vadīja komisiju, deva iespēju, protams, iesniedzējiem aizstāvēt savus priekšlikumus, ko mēs arī darījām. Bet jūs varat pārliecināties, noklausoties audioierakstu, par to, ka argumenti “pret” no pozīcijas deputātiem nebija izteikti. Tikai Labklājības ministrija, Finanšu ministrija... stāstīja, ka tam ir nepieciešams atbalsts, finansiālais atbalsts, vajadzīga politiskā griba, lai to īstenotu, bet visi seši priekšlikumi, kurus iesniedza frakcija SASKAŅA... atbalstīja Latvijas Pensionāru federācija.

Un savā runā Andrejs Klementjevs teica to, ka tas ir pirmais sasaukums, kad komisija nav sagatavojusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām” no savas puses; visas iepriekšējās izmaiņas nāca no Labklājības ministrijas vai no Ministru kabineta.

Un tā ir slikta ziņa, ka kovida laikā, tad, kad pensionāriem bija visgrūtākais laiks, komisija nevarēja kopā ar Labklājības ministriju atrast mehānismus, lai uzlabotu dzīvi mūsu pensionāriem.

Ja runājam par manu priekšlikumu, tur ir runa par vienu vienreizēju pabalstu, kuru būs piedāvāts izmaksāt decembrī, - tā saucamo 13. pensiju. Un, protams, mēs ļoti labi saprotam to, ka visa tā nauda, ko saņems pensionāri, ja priekšlikums būs atbalstīts, būs novirzīta, lai samaksātu komunālos izdevumus, un atgriezīsies atpakaļ Saeimas budžetā. Un, jā, atrast tik lielu naudu nav tik viegli, bet tā atgriezīsies atpakaļ ekonomikā.

Lūgums atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Es gribētu papildināt Vitāliju...

Jūs saprotat, ka no pašvaldības ir informācija, ka viņi lūdz parlamentu pieņemt universālo pabalstu pensionāriem. Visi instrumenti, kuri šodien ir pašvaldībai, tas ir, mājokļu pabalsts... realitātē var arī nenostrādāt, tāpēc ka situācija pašvaldībās būs tāda, ka tās rindas izveidosies no trūcīgajiem pensionāriem... no tiem dokumentiem, kurus viņi iesniegs, būs ļoti liels apjoms.

Un fiziski šodien... es zinu, ka sociālais dienests pašvaldībās jūtas ļoti nedroši, tāpēc ka algas zemas un privātais segments piedāvā daudz vairāk - lielākas algas... un ar tādām pašām zināšanām. Sociālais darbinieks, kuram vajag zināt, kā minimums, četrus piecus likumus, normatīvos aktus...

Pašvaldības... tām ļoti grūti atrast cilvēku, kurš apkalpos tos pensionārus, tāpēc arī bija no pašvaldībām lūgums - izdomāt instrumentu, lai universāli palīdzētu visiem trūcīgajiem pensionāriem, lai viņi uz to dienestu vispār neietu. Un tāpēc mēs kopā ar Vitāliju izdomājām tādu, nu, varbūt neoriģinālu stāstu, varbūt ļoti dārgu stāstu... un priekšlikumu, kur paredzēts, ka izmaksātu visiem pensionāriem 13. pensiju. Skaidrs, ka bagāti pensionāri (mēs tur ielikām formulas) saņems 75 procentus no savas... mazāk, bet visi pārējie, kuri saņems līdz 500, saņems vēl vienu...

Pareizi Vitālijs parādīja to, ka šī nauda nebūs iztērēta kaut kādām ekstrām vai kaut kādām lietām, kur pensionārs brauks slēpot uz Alpiem... Viņš segs tos komunālos maksājumus, kuri viņam uzkrāsies uz to momentu. Palīdzēs pašvaldību uzņēmumiem, kuri pārdod to pakalpojumu; mazāk būs parādu, mazāk būs stresa. Jūs saprotiet, pensionārs pēc būtības ir tāda atbildīga persona: viņš maksā komunālos, pēc tam viņš iet uz aptieku un pēc tam - uz pārtikas veikalu. (Tiekoties ar vēlētājiem, pārbaudiet, kā viņi vispār tērē savu pensiju!) Tas nozīmē... Ja mēs neko šodien neizdarīsim, tad viņiem tas pirmais solis - komunālie maksājumi - noēdīs visu, viņiem minimāli paliks zālēm un medicīnas pakalpojumiem. Tad viņš, tas cilvēks, nepirks izrakstītās zāles, tad tas cilvēks hroniski... saslims vēl dziļāk. Tas nozīmē, ka ātrāk atnāks invaliditāte un mūsu valsts pazaudēs ne tikai pilsoni, iedzīvotāju, bet arī... Cilvēks paliks ar savu problēmu - viens pret vienu.

Tāpēc es lūdzu... Tas nav populisms. Jūs redzēsiet - tā nauda, kas būs izsniegta decembrī kā 13. pensija (ja šo priekšlikumu mēs atbalstīsim), ļoti mērķtiecīgi aizies uz to pašu valsts budžetu... uzturēšanu... un mazāk būs pašvaldības budžeta segšanai...

Saprotat, ka tādā situācijā, kad cilvēkiem grūti, viņi nonāks arī stresā, un tur atkal būs kaut kādas mums... nelaimes gadījumi, pašnāvības un tā tālāk. Padomājiet par cilvēkiem, kuri Latvijā šodien baidās no komunālajiem maksājumiem!

Lūdzu atbalstīt priekšlikumu un palīdzēt pašvaldībām to sociālo katastrofu novirzīt bišķiņ tālāk - uz kaut kādām citām ziemām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Labdien, cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Vispār izbrīna tāds klusums, tāds miers, it kā nekas nenotiek... Ir atvaļinājumi...

Kazāka kungs mums teica, ka mums inflācija ir paredzēta... aprīlī vai martā viņš teica, ka ne lielāka kā 10 procenti. Tagad mēs redzam, ka tā ir 25 procenti. Visi klusē, neviens nereaģē. Ko darīt?

Mēs esam vienīgā valsts, kas nesamazina PVN pārtikai, Eiropā vienīgā valsts, kas nesamazināja PVN medikamentiem. Mēs esam vienīgie, kas nereaģē ne uz ko - ne uz akcīzes nodokli, ne... Viss, kas notiek valstī...

Nu, man liekas, ka mums vajadzēja sasaukt ārkārtas sēdi jau aprīlī, kad Kazāka kungs teica - 10 procenti... Jau 10 procenti - nav panesams tāds slogs cilvēkiem. Bet šobrīd mēs redzam... Degvielai uz pieciem centiem samazinājās... Paldies dievam, ka jūs atcēlāt to biopiedevu.

Jūs slēpjat acis, jūs neskatāties, bet kā var samaksāt? Labi, skaidrs, ka pensionāri mums nav tik turīgi, varbūt viņi nepārvietojas ar autotransportu, bet rīdzinieki kaut kādā veidā vēl var pārvietoties ar sabiedrisko transportu, bet mēs dzirdam paralēli tam par sabiedrisko transportu, ka tas jātaisa vairāk komfortabls, jāceļ cena, lai turīgi cilvēki sāktu lietot to. Vai cena nosaka pieprasījumu sabiedriskajam transportam? Man liekas, ka ne.

Kā cilvēki tagad samaksās par visiem komunālajiem pakalpojumiem, kā viņi samaksās par elektrību, kā viņi samaksās par gāzi? Visi klusē. Nē, nu skaidrs, ka septembrī, oktobrī mums uzplauks tiesu izpildītāju darbs, viņiem būs, ar ko nodarboties. Skaidrs, ka tie pensionāri nevarēs... viņiem būs septembrī jāizdara izvēle, vai viņi pirks pārtiku; es nedomāju, ka tur būs baigi... kaut kāda gaļa - liellopa vai jēra gaļa. Nu, ja reizi divās nedēļās viņi kādu vistiņu nopirks, būs labi. Tagad jau olas... es jau divus mēnešus atpakaļ runāju par to, ka olas būs jau kā delikatese mums. Bet visu, visu... Palmu eļļu... Pērk visu lētāko; plaukti tur, kur ir akcijas, ir tukši. Kvalitatīvu pārtiku mēs nelietojam uzturam. Kāda kvalitāte mums ir... cilvēkiem?

Skaidrs, ka par pensionāriem rūpēsies viņu bērni, ja paveicas - ja bērni ir uz vietas, ja viņi nav aizbraukuši. Ja paveicas, skaidrs, ka tie bērni rūpēsies, bet - vai viņiem nav grūti, vai viņiem nav bērnu?

Mēs runājam tagad par obligāto militāro dienestu, ka vajadzētu arī diskutēt par to, lai sievietes ietu, bet mums 42 tūkstoši saņem no Uzturlīdzekļu garantiju fonda uzturlīdzekļus. Nu kā var panest...? Nu nevar to visu panest, un mēs visi klusējam.

Pensijas bāze mums ir 134 eiro. Mēs runājam par vidējo pensijas apmēru, bet aizmirstam pieminēt, ka mums ir pensionāri, kas saņem 19 tūkstošus. Visi klusē. Un cik daudz ir to cilvēku, kas saņem minimālo pensiju? Arī par to klusējam.

Jaunzeme lepojas ar to, ka mums darba nodokļi ir palielinājušies un iekasējuši... tādi nekad nav bijuši, bet - ko tas nozīmē? Nezinu. Parastais cilvēks nerunā par to, ka viņam ir pieaugums. Otrādāk! Viss... tāds temps ir... ar to, ka tagad mēģina tikt vaļā... pagaidām - tikai ar emocionālu spriedzi, lai cilvēks nevarētu izturēt un pats aizietu prom. Un kur viņš aiziet? Viņš jau gatavo... pērk biļetes, visi man apkārtējie cilvēki... nu es nezinu, kā viņus uzrunāt. Ka jāglābj valsts, ka jāmaina vara? Bet viņi jau neko negrib, viņš jau netic, viņi jau krāmē... Visi izglītotie cilvēki izpārdod savus īpašumus, it kā varēja dzīvot mierīgi, ir kaut kāds pasīvais ienākums, bet - negrib...

A ko pensionāriem darīt? Valodas prasmes viņiem nav, veselības viņiem nav, tikt pie ārstiem viņi nevar. Pēc kovidlaika visiem ir hroniskas slimības; runāju ne tikai par pensionāriem - slimo pat mūsu spēcīgie vīrieši, kas nekad nesūdzējās; tagad skaidrs, ka šķībs... visiem viss sāp. Kas notiek?!

Nē, nu ir skaidrs, ka Riekstiņam ir ļoti daudz spēka, ļoti daudz veselības, var dejot, dancot, skraidīt, visiem stāstīt, kā viņš var uzsist vai par kādiem vārdiem...

Sēdes vadītāja. Sprūdes kundze, lūdzu, runājiet par priekšlikumu.

K. Sprūde. ... bet es neredzu kaut kādu rīcību... kaut kādu rīcību, lai mūsu cilvēkiem kļūtu kaut nedaudz vieglāk. Bet visi smejas, tie, kam nav bērnu, kam nav sievas, - nezinu, par ko. Par ko? Cik ir smieklīgi? Kā pensionāri var izdzīvot? Jau visi uzturlīdzekļi, viss, kas bija ietaupīts ziemai, kovidlaikā ir iztērēts.

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina ar āmuru.) Laiks! Debates slēgtas.

Skrides kungs, komisijas vārdā... ?

A. Skride. Konkrētais priekšlikums maksā... tas prasītu no budžeta 171,5 miljonus. Labklājības ministrija, Finanšu ministrija, visa valdība turpina strādāt pie pārējiem atbalsta mehānismiem šai ziemai.

Komisijā 12. priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputātu Andreja Klementjeva un Vitālija Orlova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. Un noslēdzošais ir 13. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izmaksāt vienreizēju pabalstu personām, kas ir vecuma pensijas saņēmējas, speciālās valsts pensijas saņēmējas un izdienas pensijas saņēmējas. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par priekšlikumu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis ir jau vairākkārt no manas puses iesniegts priekšlikums; esmu to sniedzis gan likumprojekta formā, gan arī kā priekšlikumu. Un es atsaucos uz Latvijas Pensionāru federāciju, kas ar šo rosinājumu nāca jau janvārī.

Janvārī šo priekšlikumu aicināja atbalstīt un vismaz vārdos bija gatavs par to iestāties arī labklājības ministrs Gatis Eglītis; viņš publiski bija paudis to, ka viņš arī atbalsta pensionārus un uzskata, ka tas ir vajadzīgs.

Un janvārī... ja mēs skatāmies, kāda bija situācija tad... jau pie tām cenām, kas bija tajā laikā, cilvēki ar milzu satraukumu gaidīja jaunos rēķinus par gāzi, par elektrību. Daudzi cilvēki ziņoja, ka izlīdzinošie maksājumi ir dubultojušies. Lūk, tāda bija situācija janvārī. Tāda bija situācija jau decembrī. Pēc tam situācija būtiski mainījās, un šobrīd jau... Par pieaugošo inflāciju mēs no šīs tribīnes jau esam runājuši šodien ne vienu vien reizi. Un diemžēl (man jāsaka - diemžēl!) valdošā koalīcija šo likumprojektu pēc būtības ir saglabājusi tādu pašu, kā bija iesniegusi, paredzot tikai ātrāku pensiju indeksāciju... par vienu mēnesi ātrāku.

Kolēģi, ar ātrāku pensiju indeksāciju... Neatbalstot nevienu no iepriekšējiem opozīcijas priekšlikumiem, pensionāru dzīve Latvijā neuzlabosies. Pensionāru dzīve paliks sliktāka, ja tiek atbalstīts tikai šis likumprojekts - tāds, kāds tas šobrīd tiek piedāvāts.

Tas, ko mēs piedāvājam, - mēs piedāvājam vēlreiz izmaksāt 200 eiro pabalstu visiem senioriem. Šāds maksājums vienreiz jau ir bijis, mēs visi redzējām šī maksājuma pozitīvo ietekmi. Pie esošās pensiju sistēmas, manā ieskatā, šāds maksājums varētu būt pat ikgadējs. Ikgadējs maksājums - 200 eiro - senioriem, ik gadu. Tā varētu būt jauna sistēma, ar ko visi rēķinātos.

Šobrīd... pie esošās situācijas mazo pensiju saņēmējiem dzīve kļūs stipri dārgāka, taču šis piedāvātais likumprojekts to jautājumu nekādā veidā nerisina.

Šis priekšlikums balstās uz Latvijas Pensionāru federācijas lūgumu... to, ko viņi lūdza jau janvārī, kolēģi, - janvārī!

Ar inflāciju... valdība nesper nevienu soli, nekādā veidā neizrāda, ka tai rūpētu inflācijas pieaugums, kaut kādas zāles, lai mazinātu inflāciju. Inflācija tiek palaista pašplūsmā - kā būs, būs. Iedzīvotāji, īpaši seniori, savā rīcībā ir stipri ierobežoti - viņi saņem tik, cik viņiem valsts maksā. Un pie šiem apstākļiem... valsts piedāvātais pieaugums nekompensē dzīves dārdzības pieaugumu. 200 eiro maksājums būtu tikai daļējs - daļējs! - solis pretī senioriem. Arī šis priekšlikums pilnībā nerisinātu tās problēmas, kas ir senioriem, bet tas jau būtu daudz lielāks solis, nekā šobrīd piedāvā valdība.

Kolēģi! Es aicinu atbalstīt vismaz vienu - vismaz vienu! - opozīcijas priekšlikumu, kas - papildus šai ātrākajai indeksācijai - nāktu pretī senioriem. Vismaz vienu!

Ieklausieties tajā, ko runā opozīcijas deputāti! Kolēģi, neveriet savas acis un ausis ciet tajā brīdī, kad mēs runājam! Ieklausieties šajos skaitļos! Šodien ne vienu vien reizi tie tika prezentēti. Senioriem šis ātrākais indeksācijas process nebūs pietiekams atbalsts. Es nule kā runāju ar Andri Siliņu, ilggadēju Latvijas Pensionāru federācijas vadītāju. Viņš neatceras tādus laikus, kad tik grūtos brīžos būtu tāda attieksme pret senioriem. Neatceras! Viņš ilgstoši vadīja Latvijas Pensionāru federāciju, un arī viņš uzskata, ka šāds pabalsts šobrīd būtu nepieciešams.

Kolēģi, es aicinu ieklausīties šajos stāstos. Un aicinu jūs arī atbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Skrides kungs, komisijas vārdā!

A. Skride. Konkrētā priekšlikuma izmaksas ir 82 miljoni. 13. priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Skride. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likums “Elektronisko sakaru likums”. Likums nodots Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (Konservatīvie).

Sveicināti, kolēģi! Otrreizējā caurlūkošanā izskatīsim likumu “Elektronisko sakaru likums” (Nr. 1216/Lp13). Uz otrreizējo caurlūkošanu tika iesniegti četri priekšlikumi.

1. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz pārejas noteikumos pagarināt regulatora noteikto universālā pakalpojuma saistību termiņu. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 9. punktu, precizējot pārējo punktu numerāciju. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar termiņu, kurā izstrādājami grozījumi 99., 100. un 101. pantā, lai nodrošinātu attiecīgo tiesību normu atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam un Latvijas Republikas Satversmei, līdz tam saglabājamos datus 99. pantā minētajām institūcijām izsniedzot, pamatojoties tikai uz tiesas vai tiesneša lēmumu. Priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļaujot 4. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar termiņu, kurā izstrādājami grozījumi 99., 100. un 101. pantā, lai nodrošinātu ietvertā saglabājamo datu jomas regulējuma atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam un Latvijas Republikas Satversmei. Līdz tam elektronisko sakaru komersanta saglabājamos datus šā likuma 99. pantā minētajām institūcijām izsniedz attiecīgajos procesuālajos likumos noteiktajā kārtībā, ja šādu datu izsniegšana ir nepieciešama un attaisnojama. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumu “Elektronisko sakaru likums” otrreizējā caurlūkošanā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumu “Elektronisko sakaru likums” otrreizējā caurlūkošanā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1339/Lp13), trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte. Lūdzu!

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien, cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1339/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika saņemti 22 priekšlikumi.

1. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Tas liek papildināt 1. pantu ar 4.¹ punktu. Daļēji atbalstīts, jo numerācija mainās nākamajā, mūsu komisijas, atbalstītajā priekšlikumā. Tātad 1. priekšlikums ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 2. - komisijas izstrādāts priekšlikums. Papildina pantu ar jaunu - 4.¹ - punktu šādā redakcijā: “biometāns - gāzveida kurināmais, kura sastāvā ir vismaz 90 procenti (masas procenti) no biomasas ražota metāna”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 3. - Juridiskā biroja redakcionāls priekšlikums. Izsaka otrajā lasījumā atbalstītā termina “gāzes izcelsmes apliecinājums” skaidrojumu kā likuma 1. panta 21.¹ punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 4. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Izsaka likumprojekta 2. panta preambulu šādā redakcijā: “Papildināt likumprojektu ar jaunu 45.⁴ pantu šādā redakcijā:”. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 5. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Papildina likumprojekta 2. pantā paredzētā panta desmito daļu aiz vārda “biometāna” ar vārdiem “kas netiek ievadīts savstarpēji savienotajā sistēmā”. Atbalstīts 18. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 6. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Redakcionāls un ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina 6. panta 3.¹ daļu pēc skaitļa un vārdiem “49. panta pirmajā” ar vārdu un skaitli “un 1.¹”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 8. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Paredz izslēgt 15. panta septītajā daļā vārdus “kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem”. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 3. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 4. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 11. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Izsaka 45.² panta pirmo un otro daļu attiecīgā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 12. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Liek papildināt 49. pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā: “Ja neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs pārdod siltumenerģiju siltumenerģijas apgādes sistēmas operatoram, kura trīs gadu vidējais lietotājiem piegādātās elektroenerģijas apjoms pārsniedz 2 000 000 megavatstundas gadā, tā pārdotās siltumenerģijas vienošanās cena nevar pārsniegt regulatora noteikto neatkarīgā siltumenerģijas ražotāja siltumenerģijas ražošanas pakalpojuma tarifu.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates par šo priekšlikumu.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Godātie kolēģi! Paldies ziņotājai par šī priekšlikuma nolasīšanu, tomēr šeit būs jāparunā mazliet vairāk. Tas nav tikai un vienīgi citējams kā ekonomikas ministres iesniegtais priekšlikums.

Es, kolēģi, šodien nerunāšu par to, vai tas atbilst labai pārvaldībai. Es nerunāšu par to, vai tas vispār ir izdiskutēts kaut kādā mērā ar nozari. Es runāšu par tiem faktiem, argumentiem, kurus mēs esam saņēmuši frakcijā... vēstules no dažādām organizācijām. Pēc adresātiem es redzu, ka tās ir adresētas visām frakcijām, ne tikai Zaļo un Zemnieku savienībai. Un, ja mēs plānojam ar nākamā gada 1. janvāri atteikties (cik vien ātri iespējams) no Krievijas gāzes, protams, mums ir jādomā par to, kādā veidā radīt alternatīvu. Un vēl labāk ir tad, ja šajā alternatīvas radīšanā piedalās privātais bizness, uzņēmēji, kas nāk ar savām investīcijām. Lai nāk iekšā šajā biznesā ne tikai publiskais sektors, bet arī privātās investīcijas.

Ja mēs skatāmies, kas notiek reģionos, - reģionos ir dažāda pieredze. Ir bijušas arī lielas apdedzināšanās ar privāto biznesu, kas krīzes brīdī pagriež muguru pašvaldībai un atstāj to ļoti sarežģītā situācijā. Bet šis priekšlikums galvenokārt ir orientēts uz Rīgu, uz galvaspilsētu. Un, ja mēs skatāmies uz galvaspilsētas situāciju, tad šobrīd, vismaz pēc uzņēmēju aplēsēm, ar šo priekšlikumu tiek būtiski apdraudēts un mainīts tiesiskais regulējums investīcijām, kas ir apmēram 200 miljoni eiro, - potenciālajām investīcijām, kur ir izveidoti projekti, ir jau uzsākti reāli būvniecības darbi dažādos procesos... ap 200 miljonu eiro investīcijas, kas ir projekti, lai veicinātu pāreju no gāzes uz šķeldu. Šobrīd veidojas situācija, ka šiem uzņēmējiem procesa laikā tiek būtiski mainīti nosacījumi.

Es domāju, ka šī norma, ja to atbalstīs, viennozīmīgi tiks apstrīdēta Satversmes tiesā, un ar šīm debatēm, kas ir bijušas šodien no šīs tribīnes vai komisijā, būs smagi par maz, lai Saeima varētu cieņpilni aizstāvēt šādas normas esību likumā.

Šie regulētie tarifi brīvajā biznesā, brīvajā tirgū, kur uzņēmēji savstarpēji konkurē, kur uzņēmēji nāk iekšā ar investīcijām... jau šobrīd Konkurences padomē tiek skatīti dažādi strīdi šajā jomā, kur strīdas uzņēmēji savā starpā, bet šis aiziet pāri visam. Šis aiziet pāri visam! Un cerēt uz privātā biznesa tālākām investīcijām pēc šāda priekšlikuma pieņemšanas, es domāju, ir klaji nepareizi. Es domāju, ka mēs raidīsim ļoti sliktu signālu visai tai jomai, kura, neskatoties uz visiem izaicinājumiem, neskatoties uz dažādiem regulējuma atjauninājumiem, kas ir bijuši atjaunojamo resursu enerģētikas biznesā, ir spējusi darboties un darbojas pēc tiem nosacījumiem, kādi ir, lai vai kādi tie būtu. Šis priekšlikums tomēr pārkāpj tās robežas. Šis priekšlikums pēc būtības veicinās to, ka uzņēmēji strādās, lai “piedzītu” papīrus, nevis lai efektīvi ražotu. Uzņēmēji nodarbosies ar tehnokrātiskām lietām un rādīs ekseļus regulatoriem, rādīs dažādas “piedzītas” formulas. Viņiem būs jāatpelna investīcijas, bet viņi nedarbosies ar mērķi efektīvi pārvaldīt savu uzņēmumu, optimizēt ražošanu, godīgi cīnīties konkurences apstākļos. Tas aizies pilnīgi pretējā virzienā.

Tāpēc aicinu šo priekšlikumu šodien noraidīt. Un, ja šāda ideja ir, tad to pēc būtības iesniegt kā atsevišķu likumprojektu. Ja vajag, mēs vasaras laikā varam to izskatīt, bet to vajag izrunāt pēc būtības ar nozari un virzīt kā atsevišķu likumprojektu.

Šī ideja, šis priekšlikums, ir atsevišķa likumprojekta vērts jautājums, to nevar tik vieglprātīgi... vienkārši virzīt fināla lasījumā, nesaskaņojot ar nozari. Kolēģi, es vēlreiz atgādinu, pēc nozares aplēsēm...

Sēdes vadītāja. Laiks.

V. Valainis. ... aiz šī priekšlikuma stāv 200 miljonu eiro investīcijas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Edgaram Tavaram.

E. Tavars (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Dāmas un kungi! Runājot par konkrēto priekšlikumu un skatoties šī likumprojekta izskatīšanas gaitu - gan sākotnējo iniciatīvu, kāpēc šis likums tika atvērts, gan to, kā šobrīd uz trešo lasījumu konkrētais priekšlikums ir iesniegts -, ir pilnīgi skaidrs, ka tas faktiski attiecas uz vienu siltuma enerģijas ražotāju Rīgā. Mēs zinām, ka Rīga dalās gan labajā krastā, kas piegādā siltumu rīdziniekiem, gan kreisajā krastā. Mēs zinām, ka vienā pusē - Rīgas pusē - ir konkurence starp privāto ražotāju, daļēji, kas ir absolūti mazākā daļa no Rīgas kopējā siltuma, otrā krastā šādas konkurences nav. Otrā krastā faktiski līdz šim absolūti dominēja viens ražotājs - “Latvenergo” -, kas pamatā darbina termoelektrocentrāles ar Krievijas gāzi. Ieviešot šo konkrēto normu, kā jau mans kolēģis minēja, mēs raidām ļoti skaidru signālu potenciālajiem investoriem, jauniem, tiem, kas varētu ieguldīt savus resursus, lai varētu piedalīties šajā tirgū, veicinātu konkurenci, jo, ja mēs runājam par esošo konkurenci, zinām, ka privātais (šajā gadījumā - vismaz vasaras sezonā)... viennozīmīgi tas ir no 20 līdz 40 procentiem lētāk - ūdens uzsildīšana, kas ir nepieciešama, siltums, ko padod tīklā, - nekā “Latvenergo” piedāvātais tarifs.

Un, ja mēs raugāmies uz šo potenciālu, tad ko tas nozīmē? Ilgtermiņā tas nozīmē, ka mēs veicinām to, lai mēs saglabātu šo gāzes atkarību - šādas vai tādas gāzes atkarību -, nevis lai balstītos uz vietējiem atjaunojamiem energoresursiem. Tas, ko es tiešām aicinu (līdzīgi kā kolēģis), - vai nu šis priekšlikums ir skaidri terminēts, skaidri pasakot, ka tie ir mēneši... divi, trīs... vai arī es aicinu (līdzīgi kā Valaiņa kungs minēja) atrast jaunus... apsēsties pie viena galda ar investoriem, ražotājiem, komersantiem... ar tiem, kas strādā šajā nozarē... ar enerģētiķiem... un atrast kopsaucēju, kā mēs varam samazināt - reāli samazināt! - ilgtermiņā apkures tarifus rīdziniekiem.

Tas, ko es redzu, - mēs varam iedzīvoties daudz nopietnākās problēmās. Rezultātā visi rīdzinieki maksās par apkuri dārgāk, nekā mēs šobrīd prognozējam šos kosmiskos tarifus. Tāpēc es aicinu neatbalstīt 12. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates par 12. priekšlikumu.

Vārds deputātei Karinai Sprūdei.

K. Sprūde (Neatkarīgie).

Kolēģi, aicinu noraidīt Ekonomikas ministrijas uz trešo lasījumu iesniegto priekšlikumu - Enerģētikas likuma 49. pantu papildināt ar 1.¹ daļu. Piedāvātās izmaiņas paplašina regulatora pārraugāmo komersantu loku, palielina birokrātiju un būtiski ietekmē komercdarbību. Šādas izmaiņas nav virzāmas trešajā lasījumā, nepietiekami neizdiskutējot tās komisijā un nezinot komersantu viedokli.

Lūdzu noraidīt priekšlikumu papildināt 49. pantu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kursītes kundze, komisijas vārdā!

J. Kursīte. Varu piebilst, ka priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - ekonomikas ministres Ilzes Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 36, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

J. Kursīte. 13. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Izsaka 84.¹ panta pirmo daļu attiecīgā redakcijā. Komisijā tika atbalstīts. Tas noteic, ka regulators apstiprina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora izstrādātos dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 7. pantu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 15. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Papildina 112. pantu ar 19. punktu šādā redakcijā: “nodrošināt savstarpēji savienotajā sistēmā ievadāmās gāzes uzskaiti un kvalitātes kontroli.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 16. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Papildina 113. pantu ar 16. punktu šādā redakcijā: “nodrošināt savstarpēji savienotajā sistēmā ievadāmās gāzes uzskaiti un kvalitātes kontroli.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 17. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Izslēdz 117. panta trešās daļas 1. apakšpunktā vārdus “kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli sakārto numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 19. - Juridiskā biroja arī redakcionāls priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 20. - atbildīgās komisijas redakcionāls priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 21. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Šā likuma 49. panta 1.¹ daļa stājas spēkā 2022. gada 1. oktobrī.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalstīja.

J. Kursīte. 22. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Papildina pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Šā likuma 49. panta 1.¹ daļā noteiktais neatkarīgais enerģijas ražotājs līdz 2022. gada 14. oktobrim iesniedz regulatoram siltumenerģijas ražošanas pakalpojumu tarifa projektu, ja komersantam nav regulatora noteikta siltumenerģijas ražošanas pakalpojuma tarifa. Neatkarīgais siltumenerģijas ražotājs līdz regulatora noteiktā tarifa spēkā stāšanās brīdim pārdod siltumenerģiju siltumenerģijas apgādes sistēmas operatoram par vienošanās cenu, kura ir saskaņota ar attiecīgo pašvaldību un kurā ietvertā kapitāla atdeves likme nav lielāka par atbilstošo regulatora noteikto kapitāla atdeves likmi siltumenerģijas apgādes pakalpojumiem.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 1417/Lp13), trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.

J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, skatām likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 1417/Lp13).

Uz trešo lasījumu tika saņemti 14 priekšlikumi, kuri komisijā pārsvarā ir atbalstīti.

1. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Liek izteikt likuma 1. panta otrās daļas 10. punktu šādā redakcijā: “Elektroenerģijas ražotājs - fiziskā vai juridiskā persona, kura ražo elektroenerģiju vai kura izmanto elektroenerģijas uzkrātuvi, lai nodotu elektroenerģiju sistēmā.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 2. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Liek papildināt 1. panta otro daļu ar 25. punktu šādā redakcijā: “Elektroenerģijas uzkrātuve - ietaise vai ietaišu kopums, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai.” Daļēji atbalstīts, iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likuma 1. panta otro daļu ar jaunu - 18.¹ - punktu šādā redakcijā: “Elektroenerģijas uzkrātuve - ietaise vai ietaišu kopums, kurā notiek enerģijas uzkrāšana vēlākai izmantošanai.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 4. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Liek papildināt 1. panta otro daļu ar 34. punktu šādā redakcijā: “Saules vai vēja elektrostacijas iekšējā līnija - elektrolīnija, kas savstarpēji savieno vairākos nekustamajos īpašumos izvietotas saules vai vēja elektrostacijas elektroenerģijas ražošanas iekārtas.” Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likuma 1. panta otro daļu ar 25.¹ punktu tādā redakcijā, kuru iepriekš nolasīju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 6. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Liek izteikt 9. panta 1.¹ daļu šādā redakcijā: “Sistēmas operators atsevišķi uzskaita un publicē informāciju savā tīmekļvietnē par brīvajām sistēmas jaudām ražošanas un patēriņa pieslēgumu nodrošināšanai.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 7. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Liek izteikt 22.¹ pantu šādā redakcijā: “Par vēja elektrostaciju darbību, ja tās uzstādītā jauda ir vienāda vai pārsniedz 1 megavatu, iekārtas uzstādītājs vai īpašnieks veic vēja elektrostacijas vietējai sabiedrībai radītā diskomforta kompensācijas ikgadējo maksājumu par katras iekārtas uzstādīto kopējo jaudu, sākot no attiecīgās iekārtas nodošanas ekspluatācijā.” Un otrais: “Maksājuma veikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.” Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Kursīte. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina iepriekšējo... ar pareizu numerāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 9. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Liek izteikt likuma 25. panta trešās daļas 3. punktu šādā redakcijā: “Saules vai vēja elektrostacijas iekšējā līnija.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 10. - deputāta Kaspara Ģirģena priekšlikums. Liek svītrot no 30.¹ panta trešās daļas dispozīcijas vārdus “bet nepiemēro” un “vai” un papildināt ar vārdiem “un” un “bet nepiemēro”, izsakot 30.¹ panta trešās daļas dispozīciju attiecīgā redakcijā. Komisijā, protams, nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Kursīte. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz likumprojekta 7. pantā paredzēto pārejas noteikumu 92. punktu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 12. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Papildina likumprojektu ar jaunu pantu... ar pārejas noteikumiem šādā redakcijā: “Elektroenerģijas ražotāji, kas līdz šā likuma 9. panta 2.⁴ daļā minētās metodikas spēkā stāšanās dienai ir saņēmuši sistēmas operatora tehniskās prasības sistēmas pieslēguma ierīkošanai un vienojušies par pieslēguma procesa īstenošanas nosacījumiem, bet nav noslēguši pieslēguma līgumu, maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu samaksā ne vēlāk kā 3 mēnešu laikā pēc šā likuma 9. panta 2.⁴ daļā minētās metodikas stāšanās spēkā.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. 13. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Liek papildināt likumprojektu ar jaunu pantu... ar pārejas noteikumu 94. punktu šādā redakcijā: “Šā likuma 22.¹ pants stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.” Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Un pēdējais - 14. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Svītro likumprojektā vārdus un skaitļus “Likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Kursīte. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais Saeimas sēdes darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1368/Lp13), trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans. Lūdzu!

K. Feldmans (Konservatīvie).

Kā saka - trīs lietas, labas lietas. Mēģināsim trešo reizi pieņemt Enerģētikas likumu. Pareizāk sakot, trešais atvērums šodien. Likumprojekts Nr. 1368/Lp13.

Iesniegti 40 priekšlikumi. Iesniegti bija vairāk, bet darba gaitā jau saprot, ka dažreiz kādus vajag arī atsaukt, nevajag tik daudz priekšlikumu. Un šis ir tā saucamais gāzes rezervju un Krievijas gāzes atvērums.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 2. - ekonomikas ministra Vitenberga priekšlikums. Svītrot kādu definīciju. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 3. - ekonomikas ministra Vitenberga priekšlikums. Svītrot kārtējo definīciju. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 4. - ekonomikas ministra Vitenberga priekšlikums. Izveidot jaunu definīciju. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 5. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Svītrot zināmus vārdus no attiecīgās daļas. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 6. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Izteikt 15. panta devīto daļu jaunā redakcijā. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Arī 7. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Šoreiz - desmito daļu izteikt jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti ir pieteikušies debatēm.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro.

Deputāts lūdz apvienot abus runas laikus. Vai deputātiem ir iebildumi? Nē. Runas laiki ir apvienoti.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Labdien, cienījamā Saeimas sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Šis ir tas likumprojekts, par kuru mēs bijām debatējuši 2022. gada 28. aprīlī. Tas bija apmēram pēc diviem mēnešiem pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tobrīd šis konkrētais priekšlikums, 11., paredzēja - dabasgāzes piegādes no Krievijas Federācijas ir aizliegtas. Tāds priekšlikums tika iesniegts, un no Saeimas šīs vietas debatēs es atgādināšu, ko deputāti teica.

Tātad 400 miljoni gadā ir tas, ko mēs maksājam Krievijai par dabasgāzes piegādēm, un tas ir ekvivalents apmēram 100 tankiem, kurus var iegādāties Krievijas Federācija, lai īstenotu karadarbību Ukrainā.

Vēl viena tēze - laiks izbeigt atkarību no Krievijas Federācijas energoresursiem, mums ir jāizmanto arvien vairāk vietējie resursi. Valdībai ir stratēģisks plāns, kādā veidā nodrošināt dabasgāzes piegādes Latvijai. 56 procentus no Krievijas budžeta sastāda energoresursu tirdzniecības ieņēmumi. Tātad netiek domāts arī par alternatīvām mūsu enerģētikā, īpaši es runāju par atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Jau tobrīd debatēs tika pieminēti skaitļi, cik ļoti mēs atpaliekam vēja un saules enerģijas apmērā gan no Lietuvas, gan Igaunijas. Protams, mēs visi labi zinām, ka tas ir dramatisks atpalikums.

Tātad kopējais Baltijas lēmums ir atteikties no Krievijas dabasgāzes. Šis jautājums patiešām ir kopējs Baltijas lēmums. Tā kā šis jautājums ir cieši saistīts ar Lietuvas un Igaunijas lēmumiem, kā arī nu jau ar Somijas un Polijas lēmumiem, jo sistēmu operatori šobrīd ir savienoti, politiķiem varbūt vajadzētu mazāk iesaistīties šajā procesā, bet tieši pretēji - to darīt sistēmu operatoriem.

Tāpat deputāti aicināja izmantot mūsu vietējo resursu, kas ir kūdras resurss, tieši apkures katlumājās.

Pats galvenais jautājums, ko mēs šeit runājām, ir tas, ka Krievijas Federācija kā agresīva valsts var izmantot iespējas atslēgt dabasgāzes piegādes mums Latvijā, un mēs šajā gadījumā ar saviem lēmumiem īsti neko nevaram ietekmēt.

Kas notika tālāk? Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šī procesa laikā nomainīja ekonomikas ministru, atsaucoties uz to, ka viņš ir pats jaunākais. Un šajā gadījumā tas aspekts, kas bija svarīgs... Tātad, ko ekonomikas ministrs jau bija uzsācis, kādus darbus un pie kādiem scenārijiem varēja nonākt, lai enerģētiskā drošība mums būtu pietiekami augstā līmenī?

Kāpēc šāds priekšlikums ir radies. Gribu sasaistīt šo priekšlikumu kontekstā ar 35. priekšlikumu. Kolēģi, tajā brīdī, kad mēs runājām par to, ka mums vajadzētu atteikties no Krievijas dabasgāzes, bija vienbalsīgs atbalsts šim principā ļoti labajam politiskajam priekšlikumam, taču 11. priekšlikums, kas ir tomēr sasaistāms ar 35., pēc valdības vadītāja paziņojumiem ir mainījis datumu. Ja likums stātos spēkā un šobrīd mēs vairs neiepirktu Krievijas dabasgāzi, tādējādi nesponsorējot Krievijas Federāciju, kura ir iebrukusi Ukrainā, mēs varētu šos apgalvojumus, ka, piemēram, 400 miljoni eiro gadā... un ekvivalents tiem ir 100 tanki... Mēs varētu teikt, ka esam pietiekoši daudz strādājuši, lai tas nenotiktu. Taču šobrīd tiek aicināts pārcelt šo datumu uz 2023. gada 1. janvāri. Tad jautājums - kas īsti ir noticis, lai šis datums būtu pārcelts? Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, sabiedrībai nav nekādas informācijas par to, kas tieši pirmajā datumā mainīsies - 2023. gada 1. janvārī. Vai sabiedrībai, deputātiem, mums, kas lems šobrīd par šo jautājumu, ir kaut kādi aprēķini vai apliecinājumi par to, ka 2023. gada 1. janvārī situācija kardināli mainīsies? Nu, šādus apgalvojumus, apliecinājumus no valdības mēs šeit neesam dzirdējuši. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tas arī netika runāts. Vēl vairāk - es arī pieskaršos pašam procesam.

Tātad priekšlikumus, kolēģi, kā jūs visi labi zināt, var iesniegt ministrs vai parlamentārais sekretārs, nu, izņemot deputātus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā priekšlikumu iesniedza Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks kā tāds sabiedrisks iniciators. Jā, protams, iniciatīva varbūt tika pamatota ar dažādiem aprēķiniem un šis ierēdnis varbūt ir centies, bet katrā ziņā šis priekšlikums beigās tika pārtapināts par atbildīgās komisijas priekšlikumu, un es šo komisijas priekšlikumu aicināšu, kolēģi, neatbalstīt. Tāpēc ka mēs reiz šeit, Saeimā, esam pieņēmuši lēmumu. Tobrīd vienbalsīgi visi kolēģi, kas par šo jautājumu runāja, patiešām teica, ka priekšlikums ir atbalstāms. Priekšlikums būtu stājies spēkā ar to brīdi, kad likums stātos spēkā.

Līdz ar to, kolēģi, es aicinu par šo jautājumu tomēr runāt un priekšlikumu neatbalstīt, un neatbalstīt tāpat arī 35. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (Konservatīvie).

Mēs tikām komisijā informēti, ka reāli Krievijas gāzi mēs vairs neiepērkam. Tas saistīts ar norēķinu problēmām, kas ir sākušās jau vairākus mēnešus atpakaļ. Tādā ziņā nevarētu teikt, ka Latvija kaut kādā tiešā veidā... vai kāda Latvijas... nedod dievs, vēl valstij piederoša kapitālsabiedrība piedalītos kara Ukrainā finansēšanā netiešā veidā, pērkot no Krievijas energoresursus. Tas ir tas, par ko mēs tikām komisijā informēti, un nav pamata neticēt.

Bet, protams, ir arī formālā puse. Un bija absolūti skaidrs, ka ir Saeimā... lielākā daļa deputātu vēlas, lai šāda iespēja nebūtu arī formāli, ne tikai, ka praktiski mēs neiepērkam, bet arī, lai šis process būtu, teiksim tā, neatgriezenisks neatkarīgi no tā, kā mainās sankcijas vai norēķinu kārtība, vai pēkšņi parādās kaut kādas iespējas kādam apshēmot sankcijas. Krievijas Federācija, protams, to ļoti aktīvi meklē, mēģinot panākt, ka “Gazprombank” aizstāj Krievijas Centrālo banku, tai skaitā monetārās politikas īstenošanā.

Tas vēlējums no Saeimas bija dots, un pirmajā un otrajā lasījumā Saeima arī atbilstoši ir nobalsojusi. Tā ir taisnība, ka komisijā saņēmām vairākas vēstules no Ekonomikas ministrijas, kurās tika paustas bažas par to, vai, jau rakstot konkrētas lietas likumprojektā, mēs neradām situāciju, ka Krievijas gāze neiet caur vienu trubu, bet apiet riņķī caur pāris citām trubām, un kā nodrošināt, ka reāli to, ko deputāti ir vēlējuši, izpildīt dzīvē.

Man kā vienam no komisijas deputātiem... es kā priekšsēdētājs, bet man arī... es kā politiķis, protams, šajā komisijā piedalos. Man bija ļoti svarīgi, lai mēs nonāktu līdz tādam risinājumam, kur it kā ir ievērota arī šī formālā puse, mazināti sankciju apiešanas riski, lai būtu respektēta deputātu vēlme un lai vispār šāds formāls regulējums šajā likumprojektā būtu, jo man bija sajūta vienu brīdi, ka tas varētu kaut kā arī nošūpoties. Nu, apmēram ar tēzi - mēs jau tāpat nesaņemam to Krievijas gāzi, kam to likumprojektā ierakstīt. Šādu risku es nevēlos pieļaut, līdz ar to arī komisijā pēc vairākiem Ekonomikas ministrijas mēģinājumiem to panākt... un, atsaucoties arī uz valdībā lemto, uzklausot sistēmas operatoru, uzklausot regulatoru, tika radīta tāda ļoti gara panta redakcija. Arī pārejas noteikumos ir vēl papildu priekšlikums, ka šī norma stājas spēkā būtībā no 1. janvāra.

Nu, es teikšu tā: labāk tā nekā nekā. Jo man sirds ir mierīga, ka mēs nepērkam Krievijas gāzi, un man nav tā, ka es naktī... vismaz man par daudziem citiem jautājumiem nenāk miegs, bet par šo tad es vismaz zinu, ka mēs naudu tai “Gazprombank” neskaitām. Bet, protams, man būtu gribējies, lai pozīcija ir pietiekami stingra, tai skaitā no izpildvaras, tai skaitā no Ekonomikas ministrijas... arī no valdības kopumā.

Līdz ar to, sabalansējot visas šīs izpildvaras paustās bažas ar deputātu vēlmēm, komisija ir radījusi šo priekšlikumu, ko es aicinu atbalstīt, jo mums jāpanāk, lai vismaz kaut kādā veidā šis formālais aizliegums būtu likumā. Jo no tā ir atkarīgs arī, kā vispār attīstīsies tālāk enerģētika Latvijā. Citi gāzes piegādātāji skatīsies, vai ir šī iespēja tomēr kaut kādā brīdī Krievijas gāzi atkal te ievilkt vai tomēr nav. Tas attiecas uz LNG infrastruktūru un visu pārējo.

Tā ka aicinu iet šodien pēc komisijā lemtā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, protams, balsot “par” šo likumprojektu ir pareizi, un pieņemt šos lēmumus, nospiežot podziņu Saeimā, ir ārkārtīgi vienkārši.

Bet diemžēl man jāsaka, ka tā praktiskā puse šim lēmumam nav līdz galam atrisināta. Tas, kas pēdējās dienās pāršalc Eiropas medijus par Vācijas valsts attieksmi pret to, ka tiek aizslēgts Nord Stream 1 uz kādu laiku... Kāds tur stress ir pacēlies. Protams, tas izraisīs spiedienu. Visi gāzes lietotāji izdarīs spiedienu uz sašķidrinātās gāzes termināļiem, vienalga, vai tie ir Lietuvā, vai potenciālais - Igaunijā.

Bet tas, kas, manuprāt, ar šo likumprojektu nav pārdomāts līdz galam: labi, mums to Krievijas gāzi nevajag, un šeit lielā vienprātībā par to tūlīt nobalsos, bet - vai mēs esam gatavi ziemai? Ziemai mēs esam tieši tik gatavi, lai nodzīvotu līdz janvārim, vairāk - ne.

Vai mēs esam izdarījuši visu iespējamo, lai šo gatavību un riskus mazinātu? Nu, piemēram, vai mēs esam paskatījušies, kas notiek un kā uz šo situāciju reaģē privātais sektors, piemēram, gāzes pārvades jaudas. Ir tāds termins. Jau šobrīd ikviens uzņēmējs var pumpēt gāzi no Lietuvas, un šiem starpsavienojumiem ir noteiktas jaudas, un šīs jaudas var rezervēt, un šīs jaudas šobrīd ir rezervējuši uzņēmēji, kuri šīs jaudas neizmanto.

Kolēģi, jau mēnesi netiek pumpēts neviens gāzes kubikmetrs pa šīm trubām, kaut gan uzņēmēji vēlas to darīt. Tas netiek darīts, jo kāds rezervējis šīs jaudas. Un tas notiek uz fona, ka mums mūsu gāzes krātuvēs pēc būtības pietrūkst gāzes. Mums šodien valdība lems par aizliegumu kūdru izmantot enerģētikā. Šodien valdība par to lems. Situācijā, ka mums pēc būtības šīs gāzes trūkst.

Es atbalstu likumprojektu, bet uzskatu, ka valdība nav izdarījusi neko - neko, lai sagatavotos ziemai. Šobrīd valdība populistiski pieņem lēmumus, bet pēc būtības nemeklē risinājumus. Ar šīm pāris ārkārtīgi dārgi nopirktajām teravatstundām ir stipri par maz - reizes trīs par maz! - no tā, kas mums pēc būtības ir nepieciešams. Pat privātais sektors šobrīd nevar iegādāties gāzi no citiem - ne tikai šis Krievijas virziens, arī citur diemžēl piekļuve ir ārkārtīgi ierobežota.

Kolēģi, tā ka ir jādomā arī par praktisko pusi šī lēmuma izpildei - par mūsu tautsaimniecību, par ko valdība diemžēl nedomā. Atteiksimies - skaisti! A ko tālāk darīsim? Kādas ir alternatīvas? Šībrīža situācija, kas ir Inčukalna gāzes krātuvē, un tās vajadzības, kas ir mūsu tautsaimniecībai, neiet kopā ar tiem izaicinājumiem, kas mums ir priekšā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Feldmana kungs, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Kā jau teicu, var tikai vēl atgādināt, ka komisija tika informēta, ka Krievijas gāzi šobrīd mēs neiepērkam.

Līdz ar to aicinu atbalstīt 11. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - atbildīgās komisijas sagatavoto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

K. Feldmans. 12. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 13. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 16. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 17. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 18. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 19. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 20. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 21. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Atbalstīts, jā. Ejam tālāk.

22. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 23. - deputātu Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 24. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 26. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 27. - deputātu Gobzema un Sprūdes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu par 27. priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Karinas Sprūdes un Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 45, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 28. - deputātu Gobzema un Sprūdes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātu Karinas Sprūdes un Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 29. - deputātu Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputātes Karinas Sprūdes un deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 30. - deputātu Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputātes Karinas Sprūdes un deputāta Alda Gobzema iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

K. Feldmans. 31. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 32. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 32. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 33. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 34. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti ir pieteikušies debatēs.

Sākam debates.

Vārds deputātam Ralfam Nemiro par 35. priekšlikumu.

R. Nemiro (Neatkarīgie).

Kolēģi! Tātad vēlreiz - šis priekšlikums ir tieši saistīts ar 11. priekšlikumu. Iepriekš mēs bijām runājuši par to, ka dabasgāzes iepirkumi no Krievijas Federācijas ir aizliegti. Šī tēze stātos spēkā tajā brīdī, kad spēkā stātos likums, bet Ministru prezidents startēja ar paziņojumu, ka vajag pārcelt šo termiņu uz 1. janvāri, nepaskaidrojot, kāpēc tas ir vajadzīgs, kāpēc mums ir jābūt iespējai vēl maksāt Krievijai par dabasgāzes piegādēm. Šajā gadījumā, manuprāt, mēs tieši nonākam līdz tai situācijai, ka valdība nav atrisinājusi visas tās problēmas, kas ir saistītas ar enerģētisko drošību. Un mēs vēl ilgāku laiku maksāsim Krievijai.

Tas nenozīmē, ka dabasgāze no Krievijas neieplūst, tā nav taisnība. Mums medijos arī tika apliecināts tas, ka dabasgāze no Krievijas, lai arī nelielos apjomos, tomēr ieplūst. Šajā gadījumā šis jautājums ir jāpaceļ nedaudz augstāk. Tātad - par ko mēs runājam? Par enerģētisko drošību un to, vai enerģētiskajai drošībai šobrīd ir izdarīts pilnīgi viss. Es atgriezīšos pie šī gada 28. aprīļa, kad visi vienbalsīgi bez iebildumiem atbalstīja un šeit kvēli diskutēja par to, ka tiešām ir jābeidz iepirkt dabasgāzi no Krievijas. Kā viens no argumentiem tika pieminēts tieši tas, ka mēs tādā veidā sponsorējam Krievijas agresiju Ukrainā, kas arī ir taisnība, jo 56 procentus no Krievijas ieņēmumiem budžetā sastāda ieņēmumi no energoresursu tirdzniecības.

Tāpēc, kolēģi, manuprāt, mēs nonākam pie situācijas, ka valdības vadītājs ir apliecinājis savu nespēju atrisināt šo jautājumu, kā, piemēram, to būtu lēmusi Saeima. Saeima bija izteikusi vienbalsīgu atbalstu dabasgāzes iepirkumu aizliegumam ar to brīdi, kad šis likums stātos spēkā, kad Valsts prezidents to parakstītu un attiecīgi tālākās procedūras... Šobrīd mums tiek piedāvāts 1. janvāris.

Vēlreiz - kāpēc tieši 1. janvāris? Ko mēs darīsim 1. janvārī? Atkal pagarināsim termiņu? Kas tieši mainīsies? Jo, ja mēs prasām jautājumu, kas ir izdarīts un kur ir apliecinājums tam, ka mēs varam justies enerģētiski droši... Es domāju, ka mums nekādas garantijas neviens nevar sniegt. Bet tas ir valdības darbs - šādā veidā sabiedrībai un mums, deputātiem, kas lemj par šo jautājumu, tieši paskaidrot.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt. Tas ir vienkārši termiņa pagarinājums. Acīmredzami pēc vēlēšanām jaunajai valdībai ar to nāksies saskarties un sabiedrībai skaidrot, kāpēc vēlreiz termiņš tiks pagarināts.

Tāpēc, ja mēs šobrīd politiski pieņemsim lēmumu, ka gāzes iepirkšana no Krievijas vairs nenotiks, valdībai nāksies nedaudz iespringt un par šo jautājumu domāt daudz intensīvāk, nevis visu laiku pagarināt termiņu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēgtas.

Feldmana kungs, komisijas vārdā...?

K. Feldmans. Tātad komisijas vārdā tikai varu atkārtot, ka tika apliecināts, ka tiešā veidā mēs no Krievijas gāzi nesaņemam jau kādu laiku, un mums ir nepieciešams sistēmas operatoram un regulatoram vienoties ar vienotā tirgus citu valstu operatoriem un regulatoru par to, kā izbeigt šīs potenciālās plūsmas, teiksim, alternatīvās plūsmas, veidošanos tieša aizlieguma gadījumā.

Tad līdz ar to aicinu iet, kā komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Debates bija slēgtas. Balsosim par 35. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 3, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

K. Feldmans. Tālāk 36. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 37. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 38. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 38. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 39. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 40. - ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies par darbu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1368/Lp13) atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.

Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Ir pienācis laiks kārtējam pārtraukumam. Vēl tikai deputātu klātbūtnes reģistrācija.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai par klātbūtnes reģistrācijas rezultātiem, kolīdz tie sagatavoti.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Jānis Dombrava, Ilmārs Dūrītis (Dep. I. Dūrītis: “Esmu!”)... Dūrītis arī šoreiz ir, Aldis Gobzems, Marija Golubeva, Kaspars Ģirģens, Artuss Kaimiņš, Ieva Krapāne, Regīna Ločmele, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Juris Pūce, Dace Rukšāne‑Ščipčinska, Kārlis Šadurskis, Mārtiņš Šteins, Evita Zālīte‑Grosa un Reinis Znotiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums sēdē līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi, lūdzu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Kvorumu (Dep. A. Klementjevs: “Nav ko pārbaudīt.”)... Bet, lūdzu, varbūt pārbaudām kvorumu.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Un kāds ir rezultāts? Nav. Tad ir jāgaida. Viena komisija vēl nav beigusi savu darbu.

Piecas minūtes... Nē, tomēr 10 minūtes. Tātad atsāksim darbu pulksten 13.45.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere‑Le Galla.

Sēdes vadītāja. Dārgie kolēģi! Pulkstenis ir 13.45. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Skatām likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Linda Medne. Lūdzu!

L. Medne (Konservatīvie).

Labdien, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 1357/Lp13), trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā šim likumprojektam saņemti pieci priekšlikumi.

1. - izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces priekšlikums. Tas ir redakcionāls, paredz pārejas noteikumu 29. punktā aizstāt skaitli un vārdu “1. punktā” ar skaitli un vārdu “2. punktā”. Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un ietverts nākamajā - komisijas - priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

L. Medne. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt pārejas noteikumu 29. punktu jaunā redakcijā: “Šā likuma 28. panta trešās daļas 2. punktu par Latvijas Mākslas akadēmiju, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju un Latvijas Kultūras akadēmiju, kurās vismaz 20 procentiem no vēlētā akadēmiskā personāla ir zinātnes doktora grāds, piemēro no 2023. gada 1. janvāra. Līdz 2022. gada 31. decembrim šajās augstskolās zinātnes doktora grāds ir vismaz 10 procentiem no vēlētā akadēmiskā personāla.” Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāls, precizē pārejas noteikumu 37. punktu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. 4. - izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces priekšlikums. Paredz pagarināt pārejas noteikumu 38. punktā minēto termiņu no šī gada 31. jūlija uz šī gada 31. augustu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. Un 5. - izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces priekšlikums. Paredz precizēt pārejas noteikumu 39. punktu tādējādi, ka grozījumi 42. panta... un 26. panta otrajā daļā, kas paredz vārdus “oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”” aizstāt ar vārdiem “Nacionālajā zinātniskās darbības informācijas sistēmā un Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā”, un grozījumi 42. panta otrās daļas 9. punktā, kas nosaka, ka Nacionālā zinātniskās darbības informācijas sistēma ietver ziņas par konkursiem uz zinātnisko institūciju direktoru amatu un konkursiem uz akadēmiskajiem amatiem zinātniskajās institūcijās, stājas spēkā šī gada 1. septembrī. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

L. Medne. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir izskatījusi likumprojektu un atbalstījusi tā virzību apstiprināšanai Saeimas sēdē trešajā lasījumā.

Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi vienu - Juridiskā biroja - iesniegto priekšlikumu likumprojekta “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” trešajam lasījumam. Šis priekšlikums paredz likuma spēkā stāšanās laiku nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Lībiņa-Egnere. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilga Šuplinska. Lūdzu!

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Labdien! Loba dīna! Jõvā pǟva! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija skata likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1036/Lp13), trešais lasījums.

Trešajam lasījumam iesniegti 11 priekšlikumi.

1. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tas paredz jaunā redakcijā izteikt Izglītības likuma 11. pantu, kas nosaka to, ka ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskās informācijas centrs vai augstskola, ja tā ieguvusi tiesības veikt minēto dokumentu ekspertīzi.

Tāpat šis pants paredz to, ka pilngadīgai personai, kurai ir piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ir noteikts pagaidu aizsardzības statuss atbilstoši Patvēruma likuma vai citu normatīvo aktu noteikumiem. Akadēmiskās informācijas centrs par maksu veic ekspertīzi un sagatavo izziņu par ārvalstīs iegūto izglītību, balstoties uz pieejamo un personu sniegto informāciju. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt jaunā redakcijā Izglītības likuma 11.² pantu, kas nosaka ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu ekspertīzes izziņu reģistra regulējumu. Pantā noteikts, kādas ziņas ietveramas minētajā reģistrā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 3. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums.

Paredz papildināt likumu ar 11.³ pantu, kas nosaka ārvalstīs izsniegto izglītības dokumentu atzīšanu profesionālās darbības veikšanai Latvijā reglamentētajās profesijās. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums 14. panta 11. punktā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Lūdzu, klusumu zālē. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

 

I. Šuplinska. 5. - deputāta Ritvara Jansona priekšlikums. Izglītības likuma 17. panta trešās daļas 27. punkts paredz, ka pašvaldība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā slēdz līgumu par piedalīšanos attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šī izglītības iestāde īsteno tādu vispārējās izglītības programmu, kura netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs, un šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, kura mācību procesā vismaz 10 procenti iesaistīto izglītojamo ir no sociālajām mērķa grupām, kuras nosaka Ministru kabinets un kuru mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde.

Deputāta priekšlikums paredz svītrot atrunu, ka, lai saņemtu finansējumu, privātajai izglītības iestādei ir jāīsteno atšķirīga izglītības programma, ko nepiedāvā pašvaldība, kas faktiski noteiktu, ka pašvaldībai jāfinansē visur šāda veida sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, privāto izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumi. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Par 5. priekšlikumu sākam debates.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam. Lūdzu!

Jūsu laiki ir apvienoti.

R. Jansons (NA).

Labdien, cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Mana priekšlikuma būtība ir likuma 17. panta trešās daļas 27.¹ punktā svītrot normas, ka pašvaldība slēdz līgumu par piedalīšanos attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, tieši to daļu, kas nosaka izņēmumu, ja šī izglītības iestāde īsteno tādu vispārējās izglītības programmu, kura netiek piedāvāta šīs pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs.

Atbalstot 5. priekšlikumu, kārtība būtu tāda, ka, lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērnam, kura dzīvesvieta ir deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kurš apgūst vispārējās pamatizglītības programmu akreditētā privātā izglītības iestādē dzīvesvietas administratīvajā teritorijā vai ārpus tās, pašvaldība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā slēgtu līgumu par piedalīšanos attiecīgās privātās izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā, ja šis privātais pakalpojuma sniedzējs ir sabiedriskā labuma organizācija vai sociālais uzņēmums, kura mācību procesā vismaz 10 procenti izglītojamo ir no sociālajām mērķa grupām, kuras nosaka Ministru kabinets un kuru mācību maksu sedz attiecīgā izglītības iestāde.

Priekšlikuma mērķis ir paredzēt pienākumu bērna dzīvesvietas pašvaldībai segt privātajam izglītības programmas īstenotājam izdevumus par attiecīgās pašvaldības iedzīvotāja bērna izglītošanu, nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi budžeta līdzekļu sadalē, jo bērna vecāki savai pašvaldībai maksā nodokļus. Priekšlikuma atbalstīšana garantēs katra bērna un vecāku likumisko tiesību ievērošanu un vecāku brīvu izvēli bērna labākajās interesēs nodrošināt kvalitatīvu izglītību.

Šāda likuma redakcija jau tika pieņemta 2018. gada septembrī ar spēkā stāšanās laiku 2020. gada 1. septembrī, taču 2020. gada 23. novembrī, skatot valsts budžeta paketi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pēc Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājuma izveidoja komisijas priekšlikumu, kam visā plašajā budžeta pieņemšanas procesā netika pievērsta pastiprināta uzmanība tieši no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātu puses, papildinot normu ar izņēmumu... to izdarīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi tiesības uz izglītību ir cilvēka pamattiesības. Satversmes 112. pants nosaka: “Ikvienam ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Pamatizglītība ir obligāta.” Pamatizglītības obligātums ietverts arī Vispārējās izglītības likuma 32. panta normā. Savukārt Vispārējās izglītības likuma 7. panta pirmā daļa nosaka: “Vispārējās izglītības iestādi dibina valsts, pašvaldības, valsts augstskolas, kā arī privātpersonas.” Un Izglītības likuma 17. panta pirmā daļa uzliek pienākumu katrai pašvaldībai nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē.

Valsts ir izveidojusi izglītības sistēmu, kurā valsts uzraudzībā likumīgi darbojas gan valsts un pašvaldību, gan privātpersonu dibinātas izglītības iestādes, kas īsteno valsts akreditētas izglītības programmas, un vecākiem tiek piešķirtas izvēles tiesības.

No valsts budžeta mērķdotāciju veidā tiek finansēti gan pašvaldību, gan privāto izglītības iestāžu izdevumi pedagogu darba samaksai, mācību līdzekļu iegādei un skolēnu ēdināšanai - vienādā apmērā kā privātām, tā pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm (1.-4. klase).

Būtiski ir minēt vairākas privātās skolas, kas sabiedrībā ir novērtētas kā izcilas.

Piemēram, privātās izglītības iestādes “Tautskola 99 Baltie zirgi” Ikšķiles Brīvajai skolai 2015. gada 16. aprīlī tika pasniegta balva “Cilvēka izaugsmei” - par izcilu ieguldījumu izglītībā -, kuru pasniedza toreizējā izglītības un zinātnes ministre Seiles kundze. Šī balva tiek piešķirta, lai godinātu Latvijas cilvēkus, organizācijas un uzņēmējus par īpašiem nopelniem un ieguldījumu cilvēka izaugsmē. Ikšķiles Brīvā skola saņēma balvu par izcilu ieguldījumu izglītībā, par izglītības un mācību kvalitātes veidošanu iedzīvotājiem visa mūža garumā. Ikšķiles Brīvās skolas seši pedagogi 2016. gada rudenī saņēma Ikšķiles pašvaldības atzinības rakstus par izcilu darbu (lai gan privātā skola atrodas citā pašvaldībā un Ikšķilē atrodas tikai filiāle).

Jāmin arī “Cēsu Jaunā skola”, kas ir izpelnījusies ļoti labas atsauksmes un novērtējumu.

Spēkā esošais normatīvais regulējums paredz nevienlīdzīgus apstākļus vecākiem, kuri savu bērnu izglītošanai izvēlējušies privātās izglītības iestādes, salīdzinājumā ar vecākiem, kuri savus bērnus izvēlējušies izglītot iestādē, ko dibinājusi valsts vai pašvaldība.

Līdz ar to secināms, ka vecāku izvēles tiesības, izvēles brīvība, proti, brīvība izvēlēties savam bērnam izglītības iestādi, ir ierobežota, jo bērna dzīvesvietas pašvaldības finansējums neseko skolēnam līdzi uz privāto izglītības iestādi un mācību maksa privātajā izglītības iestādē ir pilnā apmērā jāsedz vecākiem, lai arī vecāks ir nodokļu maksātājs un attiecīgās pašvaldības budžeta uzturētājs.

Gadījumā, kad vecāki ir izvēlējušies privāto izglītības iestādi, pašvaldība vispār nesedz izdevumus par konkrētā bērna izglītību. Tas nenodrošina pašvaldības autonomās funkcijas izpildi - gādāt par iedzīvotāju izglītību (likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 4. punkts).

Attiecībā uz privātajām izglītības iestādēm piemērojamiem kritērijiem finansējuma piešķiršanā priekšlikumā ir iekļauts tikai obligātais izglītības posms - pamatizglītība. Turklāt finansējums piešķirams tikai tiem privātajiem izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kuri īsteno valsts akreditētu pamatizglītības programmu, kas ir arī izglītības iestādes darba leģitīmais pamats.

Šobrīd likumā spēkā esošais, formāli noteiktais ierobežojums pēc savas būtības neatbilst izvirzītajam virsmērķim - bērna labākajām interesēm, kas tiek nodrošinātas pamatojumā minētajās skolās, tādēļ ierobežojums ir izslēdzams no likuma normas.

Aicinu atbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ilgai Šuplinskai.

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Paldies. Es arī runāšu tieši par šo priekšlikumu. Varbūt izskaidrošu priekšlikuma būtību bez tik daudziem likuma pantiem.

Patiešām šajā brīdī ir pieņemta norma, kas paredz to, ka katra pašvaldība var piedalīties privātās izglītības uzturēšanas izdevumu (uzsveru - uzturēšanas izdevumu!) finansēšanā. Tajā pašā laikā paredz, ka obligāti tas ir darāms tikai tajā gadījumā, ja šādu programmu, ko piedāvā privātā izglītība, nerealizē kādā no pašvaldības skolām.

Deputāta Ritvara Jansona iesniegtais priekšlikums paredz to, ka turpmāk visas privātās izglītības iestādes, ja tām ir sociālā labuma guvēja... organizācijas statuss, tad tās tiek obligāti finansētas... arī uzturēšanas izdevumu pozīcijā... no pašvaldībām. Un, kā tika apgalvots tikko, tā būs vienlīdzīga attieksme pret bērnu un vecāku iespējām.

Juridiskais birojs uzreiz aizrādīja, ka tas nebūs ne tikai vienlīdzīgs gadījums, bet tas absolūti ignorēs privātā biznesa pamatprincipus. Jo uz jautājumu, vai tajā gadījumā, ja pašvaldība finansē uzturēšanu, tiek samazināta vecāku maksa... vai vispār šāda vecāku maksa netiek piedāvāta, tika atbildēts: nē, tas tā nenotiek. Tas nozīmē, ka, pieņemot šo grozījumu, mēs principā pastiprinām noteikta privātbiznesa intereses, bet negarantējam to, ka ir pieejama līdzvērtīga iespēja vecākiem vai bērniem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Šuplinska. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ritvara Jansona priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 24, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

I. Šuplinska. 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Priekšlikums paredz izteikt Izglītības likuma 20.¹ pantu, kas nosaka Akadēmiskās informācijas centra funkcijas un uzdevumus, jaunā redakcijā - atbilstoši precizējumiem šā likuma 11. pantā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 7. - deputāta Bikšes priekšlikums. Priekšlikums paredz izslēgt no likumprojekta Saeimas otrajā lasījumā atbalstīto 36. panta ceturto daļu, kas nosaka: “Izglītības programmu licencēšanu organizē saskaņā (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) ar Ministru kabineta apstiprinātu maksas pakalpojumu cenrādi.” Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Šuplinska. 8. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums paredz izteikt 36. panta ceturto daļu šādā redakcijā: “Izglītības programmu licencēšanas ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabinets.” Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 9. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums Izglītības likuma 39. pantā, ievērojot, ka izglītības programma turpmāk netiks akreditēta, bet tikai licencēta. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 10. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums, kas paredz izteikt Izglītības likuma 49. panta pirmo daļu šādā redakcijā: “Pedagoga darbam nepieciešamo izglītību iegūst akreditētas izglītības iestādes īstenotas licencētas studiju programmas apguves rezultātā.” Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. Un 11. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums Izglītības likuma 59. panta otrajai daļai, svītrojot atsauci uz izglītības programmu akreditāciju. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. Ir izskatīti visi 11 iesniegtie priekšlikumi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilga Šuplinska. Lūdzu!

I. Šuplinska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1037/Lp13), trešais lasījums.

Trešajam lasījumam ir iesniegti un izskatīti astoņi priekšlikumi.

Atgādināšu to, ka Izglītības likums, kura grozījumus nupat izskatījām, un Augstskolu likums ir saistīti, pamatā - ar vienu mērķi: paātrināt citur iegūtās, ārzemēs iegūtās, izglītības atzīšanu un piešķirt arī šādas tiesības augstākās izglītības iestādēm, ja tās izpilda noteiktus kritērijus.

1. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums paredz precizēt 55.¹ panta pirmo daļu, nosakot, ka augstskolas partnerinstitūcija, ar kuru augstskola ir tiesīga izstrādāt studiju programmu un piedalīties tās īstenošanā, var būt arī augstskolu konsorcijs. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums, kas paredz, ka kopīgā studiju programma tiek veidota nevis ar ārvalstu partnerinstitūciju, bet ar ārvalstī atzītu augstskolu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums otrajā lasījumā atbalstītajai 55.¹ panta piektajai daļai. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas paredz to, ka augstskola ir tiesīga kopā ar partnerinstitūciju, kas var būt cita akreditēta augstskola Latvijā, kā arī augstskolu konsorcijs vai attiecīgas valsts atzīta augstskola, izstrādāt studiju programmu un piedalīties tās īstenošanā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 5. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izteikt Augstskolu likuma 85. pantu jaunā redakcijā, nosakot, ka ārvalstīs iegūto izglītības dokumentu atzīšanu, ievērojot Izglītības likuma noteikumus, veic Akadēmiskās informācijas centrs vai augstskola, kura ir ieguvusi tiesības veikt minēto dokumentu ekspertīzi. Vienlaikus tiek paredzēts deleģējums Ministru kabinetam - noteikt, kādā kārtībā augstskolai tiek piešķirtas šīs tiesības. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Priekšlikums paredz pārejas noteikumus, kas nosaka 85. pantā minēto - Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā augstskolai tiek piešķirtas tiesības veikt ārvalstīs iegūtās izglītības ekspertīzi. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. 7. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Priekšlikums paredz svītrot otrajā lasījumā ietvertajā pārejas noteikumu punktā termiņu, kas būs minēts Ministru kabineta noteikumos par kopīgo studiju programmu izstrādi, izveidošanu. Komisijā priekšlikums daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Šuplinska. 8. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz precizēt otrajā lasījumā ietverto pārejas noteikumu punktu, nosakot, ka Ministru kabinets sešu mēnešu laikā pēc šī likuma 55. panta pirmajā daļā minēto grozījumu spēkā stāšanās izdod tajā minētos noteikumus. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Šuplinska. Ir izskatīti visi astoņi priekšlikumi.

Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna. Lūdzu!

N. Žunna (Konservatīvie).

Labdien, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija uz otro lasījumu ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Ir saņemti 12 priekšlikumi.

1. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Ar to tiek prasīts vecāku pabalsts adoptētājam. Nav nekādu indikāciju, ka šādā veidā varētu uzlabot vecāku bērnu adopciju. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Mans priekšlikums ir saistīts ar... un arī visi pārējie priekšlikumi, kas ir saistīti tieši ar... konkrēti ar adopcijas jautājumu, ir piedāvājums uz adopcijas jautājumu paskatīties mazliet citādāk. Esam jau par to sākuši runāt šīs Saeimas darbības sākumā. Un arī vēl iepriekšējā Saeimā... Tur bija jau tāds kā pirmsākums šai idejai, un Demogrāfijas apakškomisijā, kura bija 12. Saeimā, šo ideju mūsu deputāti atbalstīja.

Runa ir par koncepciju, ka principā tie bērni, kuri tiek adoptēti ģimenēs, tiek pielīdzināti bērniem, kas piedzimst ģimenē. Tas ir atbalsts vecākiem, kuri ir pieņēmuši šo lēmumu - adoptēt bērnu.

Nevajag atbalstu vecākiem padarīt atkarīgu no bērna vecuma. Jo viena lieta ir bērns, kurš ir piedzimis ģimenē, kura vajadzības lielākoties var aprēķināt un ar kurām var attiecīgi rēķināties atbilstoši vecumposmam, bet otra lieta - bērns, kurš ģimenē ir ienācis no ārpusģimenes aprūpes. Un šeit ir jābūt daudz lielākam atbalstam adoptētājiem, kuri ir pieņēmuši lēmumu adoptēt bērniņu... neatkarīgi no vecuma. Jo, piemēram, adoptējot bērnu, kurš ir sešus gadus vecs pirmsadopcijas periodā, vecākiem ir jādomā, kā paši saviem spēkiem... kādā veidā viņi var nodrošināt brīvo laiku, lai nokārtotu visas formalitātes ar bāriņtiesu un palīdzētu bērnam jau sākt iejusties ģimenē un nebaidīties no grūtībām. Arī šim laika posmam ir nepieciešams valsts apmaksāts atvaļinājums, kas būtu pielīdzināms bērna kopšanas atvaļinājumam, - tieši tāpat kā tad, kad bērns ir piedzimis ģimenē. Atšķirība starp situāciju, kad bērns ir piedzimis ģimenē, un situāciju, kad bērns ir adoptēts, ir tāda, ka...

Tas, ko mēs piedāvājam, - šo bērna kopšanas atvaļinājumu var sadalīt. To var sadalīt, attiecināt gan uz pirmsadopcijas periodu, gan pēc tam pa daļām izņemt - līdz pat bērna 18 gadu vecumam. Un tas ir tāpēc, ka, pieņemot ģimenē bērnu no ārpusģimenes aprūpes, jūs, protams, nevarat plānot, nevarat pareģot, kādas iespējamās grūtības var rasties turpmākajā dzīvē. Var izrādīties, ka bērnam ir kādas emocionālas problēmas, kuras var parādīties pēc diviem gadiem vai pēc gada, veselības problēmas. Un ar tām visām jaunajiem adoptētājiem nāksies tikt galā pašiem saviem spēkiem. Tā ir tā problēma, no kuras Latvijā baidās ļoti, ļoti daudzi adoptētāji, potenciālie adoptētāji, no kuras viņi ir nobijušies. Tie, kuri tās dēļ ir atteikušies no adopcijas. Vairākas ģimenes ir stāstījušas par tām grūtībām, jo tās saprot, ka tās principā ir vienas pašas šajā situācijā.

Bet valsts varētu ar šo priekšlikumu atbalstīšanu pateikt: “Mēs parūpēsimies par visām problēmām, lai jums nebūtu jādomā par to, kā atprasīties no darba devēja, kā izņemt šo neapmaksāto atvaļinājumu un kā izlūgties vēl pāris brīvu dienu. Jums, adopcijas ģimenei, par to nebūs jādomā! Jums ir vesels gads vai pusotrs, lai jūs varētu nodrošināt bērnam pasākumus, lai viņš varētu sajusties mīlēts, lai viņš varētu sajusties... savienoties ar jauno ģimeni un lai tiktu dziedētas šīs brūces, kuras bērnam ir radušās, dzīvojot bez ģimenes.”

Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī pārējos, kuri saistīti ar adopcijas reformu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

N. Žunna. Komisijā šis priekšlikums netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 42, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

N. Žunna. 2. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Saistīts ar 1. priekšlikumu. Nav atbalstīts komisijā. (Dep. J. Stepaņenko: “Balsosim!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

N. Žunna. 3. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums, kas precizē pabalstu saņemšanas kārtību un saistīts ar diviem iepriekšējiem priekšlikumiem. Komisijā nav atbalstīts. (Dep. J. Stepaņenko: “Balsosim!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 41, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

N. Žunna. 4. - deputāta Teirumnieka priekšlikums. Šajā priekšlikumā ir runa par bērna kopšanas pabalsta saņemšanas perioda pagarināšanu. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Edmundam Teirumniekam. Lūdzu!

E. Teirumnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Gan šis, gan 5., 11. un 12. priekšlikums paredz noteikt kopējo apmaksāto bērna kopšanas atvaļinājumu par vienu mēnesi garāku, nekā tas ir pašreiz, tādējādi nodrošinot samērīgu... līdzsvaru dažādās dzīves situācijās, dodot iespēju vecākiem vismaz vienu mēnesi bērna kopšanas atvaļinājumu pavadīt kopā rūpēs par jaundzimušo, nodrošinot apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājuma periodu līdz bērna pusotra gada vecumam, tas ir, līdz brīdim, kad pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērnam vietu pirmsskolas izglītības iestādē, lai vecāks var pilnvērtīgi atgriezties darbā.

Šādi tiktu novērsts arī pašreizējā regulējuma trūkums, vecākiem izvēloties likumā noteikto pilno nepārtraukto 18 mēnešu bērna kopšanas atvaļinājumu, ko piešķir darba devējs no bērna piedzimšanas brīža, sakarā ar to, ka pirmie divi mēneši pēc bērna piedzimšanas - tas ir pēcdzemdību periods, tas ir kā darba nespējas periods, un tikai pēc tam sāk skaitīt 18 mēnešu atvaļinājumu, bet valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas izmaksas noslēdzas, bērnam sasniedzot 18 mēnešu vecumu. Faktiski sanāk, ka šādā situācijā divi mēneši ir neapmaksāts bērna kopšanas atvaļinājums. Tas situāciju padara vēl sarežģītāku Rīgā, Pierīgā un arī citās pilsētās, kur daudziem vecākiem no bērna pusotra gada vecuma pašvaldību bērnudārzs nav pieejams. Šobrīd visā Latvijā rindā uz pirmsskolas izglītības iestādēm ir aptuveni astoņi tūkstoši bērnu.

Priekšlikumi ir sagatavoti sadarbībā ar ekspertu sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītāju, kā arī ņemot vērā Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības veikto ģimeņu aptauju par tā sauktās tēva kvotas regulējuma ieviešanas nepilnībām likumprojekta sākotnējā redakcijā, lai regulējumu varētu padarīt labvēlīgu ģimenēm ar bērniem.

Līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojekta 4., 5., 11. un 12. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

N. Žunna. Komisijā 4. priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti balsojumu neprasa. Deputāti piekrīt.

N. Žunna. 4. - Teirumnieka priekšlikums. Tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Pareizi, pareizi!”)

Sēdes vadītāja. Jā, jā.

N. Žunna. Balsojiet, kā komisijā...

5. - Teirumnieka kunga priekšlikums. Līdzīga ideja kā iepriekšējā priekšlikumā. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 6. - deputātes Stepaņenko priekšlikums. Tiek piedāvāts, ka adoptētājam ir iespēja izvēlēties un dalīt atbalstu pirmsadopcijas un pēcadopcijas daļā. Priekšlikums komisijā netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 44, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

N. Žunna. 7. - arī Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Priekšlikuma ideja ir automātiski pagarināt bērna kopšanas un vecāku pabalsta izmaksas termiņu, ja bērns dzimis priekšlaikus. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi, mans priekšlikums atšķiras no komisijas priekšlikuma ar to, ka paredz lielāku atbalstu lielākam personu lokam nekā komisijas priekšlikums. Runa ir par priekšlaikus dzimušo bērnu vecāku atbalstu un par to, kādā veidā tiek aprēķināts personu loks, uz kurām attiektos šie grozījumi.

Mans priekšlikums paredz to, ka priekšlaikus dzimuša bērna definīcija attiecīgi tātad ir pilnas 37 nedēļas saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas definīciju. Un precīzi - līdz šim laikam... ja bērniņš ir piedzimis agrāk, tad līdz ārsta noteiktajam dzemdību datumam mamma saņem attiecīgu atbalstu, pagarinot vecāku pabalstu, bērna kopšanas atvaļinājumu kopā. Principā ļoti vienkārši rēķināms grozījums un vienkārši rēķināms pabalsts.

Kāpēc komisija lēma savādāk, ja komisijas sēdes laikā un arī darba grupas ietvaros bija diskusijas par to, ka šie grozījumi (potenciālie grozījumi) kaut kādā veidā ir diskriminējoši attiecībā pret to bērnu vecākiem, kuriem bērni ir dzimuši savlaicīgi, noteiktajā laikā, bet kuru bērniem atklājas veselības problēmas. Domāju, ka tas īsti nav arguments. Protams, arī šiem bērniem, šo bērnu vecākiem ir nepieciešams lielāks atbalsts, bet tas nenozīmē, ka mēs tagad aizveram acis uz šo konkrēto problēmu ar priekšlaikus dzimušo bērnu vecākiem. Arī Satversmes tiesas spriedums šajā jautājumā neaizliedz Saeimai pieņemt labvēlīgākus noteikumus attiecībā uz bērnu vecākiem.

Tāpēc es joprojām uzstāju uz savu redakciju un aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā, lūdzu...?

N. Žunna. Komisijā priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā. Tāpēc būtu lietderīgi balsot “pret” vai atturēties.

Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojumu!”)... Balsojumu?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

N. Žunna. 8. - deputātes Līvas Kreituses priekšlikums. Priekšlikuma ideja ir tāda, ka priekšlaikus dzimuša bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarināt par periodu, kas tiek aprēķināts no bērna dzimšanas dienas līdz ārsta iepriekš noteiktajam dzemdību datumam. Priekšlikums komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

N. Žunna. 9. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Tiek noteikts, ka vecāku pabalsta izmaksas periodu pagarina par noteiktā grūtniecības atvaļinājuma periodu, ja bērns dzimis pirms grūtniecības atvaļinājuma noteikšanas termiņa. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 10. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Rosina papildināt vecāku pabalsta piešķiršanas pamatojuma prasības. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

N. Žunna. 11. - Teirumnieka kunga priekšlikums. Saistīts ar 4. un 5. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. 12. - arī Teirumnieka kunga priekšlikums. Tāpat saistīts ar 4., 5. un arī 11. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

N. Žunna. Sociālo un darba lietu komisija otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””.

Aicinu arī jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies par ziņojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

N. Žunna. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 28. jūlijs.

Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 28. jūlijs.

Paldies.

Godātie kolēģi, darba kārtībā - sadaļa “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas, Edgara Tavara, Māra Kučinska, Jāņa Vucāna, Jāņa Dūklava, Raimonda Bergmaņa pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru prezidenta A. K. Kariņa valdības gatavību nodrošināt nepārtrauktu un izmaksu efektīvu energoapgādi Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Ivars Puga. Lūdzu!

I. Puga (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas, Edgara Tavara, Māra Kučinska, Jāņa Vucāna, Jāņa Dūklava, Raimonda Bergmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru prezidenta A. K. Kariņa valdības gatavību nodrošināt nepārtrauktu un izmaksu efektīvu energoapgādi Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem” (Nr. 82/P13).

Komisijas sēdē piedalījās ekonomikas ministre Ilze Indriksone, pēc kuras skaidrojumiem un atbildēm uz deputātu jautājumiem komisija, trim deputātiem balsojot “par”, astoņiem deputātiem - “pret”, vienam deputātam atturoties un vienam deputātam nebalsojot, atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatot Pieprasījumu komisijā šo pieprasījumu, mēs gribējām dzirdēt premjera viedokli par to, cik ļoti mēs esam gatavi nākamajai ziemas sezonai. Mūsu ieskatā, jau šobrīd būtu jābūt pilnīgi skaidrai pozīcijai, skaidram virzienam attiecībā uz gaidāmo ziemu. Tā vietā mēs sagaidījām ekonomikas ministri, kura līdz galam, manā ieskatā, tomēr nedeva pārliecību par to, ka Latvijas valdība šobrīd ir gatava sagaidīt tuvojošos ziemu. Ar tām jaudām tai pašai gāzei, kas šobrīd ir pieejamas, ne tuvu nepietiek, lai tiktu galā ar tiem izaicinājumiem, kas mūs sagaida ziemā. Ne tuvu neradās pārliecība, ka Ekonomikas ministrijai vai valdībai kopumā būtu kaut mazākā sajēga par to, kāda ir situācija Latvijas pašvaldībās, Latvijas siltumuzņēmumos, cik no tiem ir iepirkuši kurināmo, kādas ir kurināmā cenas, kāda šodien ir reālā situācija un kas ir tie izaicinājumi, ar kuriem vēl jātiek galā. Piemēram, pagājušajā nedēļā noslēgtais Jēkabpils slimnīcas iepirkums par šķeldu beidzās ar pieckāršu uzcenojumu - šī cena mainījās piecas reizes, par šķeldu maksājot jau vairāk nekā 50 eiro par megavatstundu.

Ja mēs runājam par gāzes šībrīža cenu - visi lieliski zina, kāda tā ir. Un viss, ko mums varēja pateikt ekonomikas ministre, ka viņa mudina - mudina! -pašvaldības, lai vai kā, tomēr sākt jau tagad iepirkt energoresursus, vienalga, par kādām cenām ir runa. Bet no šodienas skatpunkta tā situācija vairs nav tik vienkārša, jo, manuprāt, drīz vien lielākais izaicinājums būs iespēja vispār kaut ko nopirkt - vispār kaut ko nopirkt... šķeldu vai gāzi... vienalga, jebkādu siltuma ražošanas veidu vispār nopirkt būs problēma. Ir vesela virkne pašvaldību, kas šobrīd taisa iepirkumus, noslēdz... šos iepirkumus, jo gluži vienkārši viņiem nav tādu resursu, lai iegādātos kurināmo. Vienkārši nepietiek naudas. Tā ir šodienas realitāte.

Tā vietā - ko mēs redzam? Mēs redzam, ka valdība izvēlas šīs stratēģiskās rezerves nodrošināt caur starpniekiem. (Starpsauciens.) Caur starpniekiem tiek nodrošinātas šīs valsts rezerves. Gan no Klaipēdas, kur tikko par šīm teravatstundām, kas tika iegādātas... tās jau netika iegādātas... it kā tikās valdības ministri, notika valdības līmeņa sanāksmes, un beigās valdība iepērk šos energoresursus caur starpniekiem.

Ja mēs skatāmies uz šiem... arī vienu sadaļu... kas tika norādīts šajā pieprasījumā attiecībā uz LNG termināļiem, - tieši tas pats! - atkal mēs izvēlamies virzīties uz priekšu, izmantojot starpniekus. Piemēram, kompānija “Elenger” (Nav skaidri saklausāms.) tepat mūsu reģionā - viņi ir reāli ražotāji, tai skaitā LNG ražotāji. Ar viņu jaudām pietiktu, lai apkalpotu mūsu tirgu, tie viņiem būtu aptuveni 0,5 procenti no viņu biznesa daļas. Bet, nē, mūsu valdība nav izvēlējusies nevienu virzienu, lai runātu pa taisno ar ražotājiem. Gan Rīgas, gan Skultes gadījumā mūsu valdība izvēlas starpniekus. Tie ir starpnieki. Pie tam stāsts par to, ka tas notiks uz brīvā tirgus principiem, arī ir absolūta netaisnība.

Iepirkumu garantijas - tas nav nekas vairāk kā valsts atbalsts. Un šajā gadījumā, manā ieskatā, ja valdība šobrīd neskata alternatīvus virzienus, piemēram, Ventspili un Liepāju, tas arī ir nepareizi. Steigā sagatavota aptauja par to, kuri varētu būt labākie... Visiem ir skaidrs, ka tie, kas piedalījās šajā pieteikumā uz LNG termināļiem, bija informēti un zināja par to, ka tāds būs, un iepriekš jau varēja nopietni sagatavoties. Bet valdība pati iet uz publiskiem resursiem šajā ziņā... Nav neviena rīcības virziena, kas to apliecinātu... Respektīvi, mēs nododam šo energojautājumu - pilnībā nododam - starpniekiem. Manā un kolēģu ieskatā, tas īsti normāli nav.

Tas pats attiecībā uz rezervētajām jaudām starpsavienojumos. Šodien vienreiz jau par to minēju un šobrīd vēlreiz tātad atkārtoju: starpsavienojumu jaudas ar to pašu Lietuvu šobrīd netiek izmantotas, tās ir norezervētas, un uz tām vienkārši... jaudas ir norezervētas, bet reāli, pieņemsim, tas patēriņš, ko varēja iepumpēt mūsu gāzes krātuvēs... vai mūsu siltumuzņēmumi mēneša laikā, kad tie netiek darbināti - šie starpsavienojumi - un uzņēmējiem nav pieejami šie starpsavienojumi... privātā biznesa gadījumā tās jaudas ir tādos apjomos, kas visai Rīgai varētu nodrošināt gadam nepieciešamo apjomu apkures nodrošināšanai. Visai Rīgai!

Uz šī fona Ekonomikas ministrija, valdība kopumā nedara neko. It kā tās lietas viņiem nebūtu zināmas. Bet varbūt arī nav zināmas, varbūt nodarbojas ar pilnīgi citām, nesvarīgām, lietām, varbūt domā, kādā veidā panākt viena vai otra biznesa, politbiznesa, projekta īstenošanu. Bet ir arī citi virzieni. Un mēs aicinām domāt citos virzienos, ne tikai politbiznesa virzienā.

Tas pats jautājums - attiecībā uz to, kā nodrošināt energoresursu neatkarību, - šobrīd ir par kūdru. Arī par kūdru. Latvijā kūdru dedzina vismaz vienā lielā pilsētā - Jelgavā šodien dedzina kūdru. Valdība šodien pieņēma lēmumu par to, ka enerģētikā izmantojamo kūdru vairs neražos. Nu kur loģika, kolēģi! Mums tā šķelda... viss krīt no debesīm? Mums visa ir vairāk nekā vajadzētu? Valdība pieņem lēmumu, ka kūdru... It kā būtu videi draudzīgākā valdība, kāda jebkad bijusi... No otras puses, par koku ciršanu lēmumu pieņēma vienas dienas laikā - jaunākus kokus tievākiem diametriem cērtam ārā, nekādu problēmu! Šodien tieši tāpat tiek pieņemts lēmums par to, ka kūdras joma enerģijā mums nav aktuāla. Vispār netika apskatīts tas, ka varbūt varētu veicināt vairāk izmantot kūdru mazajās kurināmajās stacijās, kur šobrīd to neizmanto. Var taču piefinansēt tos filtrus klāt un ļaut kūdru lielākos apjomos izmantot. Šobrīd mums to neizmanto vispār. Dažas... atsevišķas stacijas. Un tie ir valdības lēmumi, kas liedz to darīt.

Kolēģi, manā ieskatā, mēs tuvojamies ļoti smagam brīdim mūsu energoneatkarībā. Latvijas valdībai šobrīd vēl ir milzīgs mājasdarbs priekšā, ko tā nav izdarījusi. Latvijas valdībai nav ne jausmas, kāda situācija ir pašvaldībās, siltumuzņēmumos. Esmu pārliecināts par to, ka nav ne jausmas. Cik daudzi ir nopirkuši, cik - nav nopirkuši, cik - gaidīs. Ar tām 10 teravatstundām, par kurām te runā (ja tās tur ir - tajā Inčukalna gāzes krātuvē), mums pietiks līdz janvārim. Līdz janvārim pietiks. Un ko mēs pēc tam darīsim? Kādi ir risinājumi? Visi runā tā, it kā tagad tajā Klaipēdā vai Igaunijā... Visi cīnās par šo LNG, ne jau Latvija vienīgā, un ne jau visi tagad gaida.

Bet mēs balstāmies uz starpniekiem, un tas, manuprāt, ir nepareizi. Valdība, valsts šādā brīdī nedrīkst balstīties uz starpniekiem, pašiem ir jāiet iekšā šajā jomā ar energouzņēmumiem un jānodrošina valsts enerģētiskā neatkarība.

Kolēģi, aicinu šo pieprasījumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu, komisijas vārdā...?

I. Puga. Pirmkārt, nav gluži koleģiāli un ir gluži nepamatoti apgalvot, teikt, ka ekonomikas ministre neko nesaprot no valsts ekonomikas. Otrkārt, atgādinu, ka šis deputātu pieprasījums tika noraidīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas, Edgara Tavara, Māra Kučinska, Jāņa Vucāna, Jāņa Dūklava, Raimonda Bergmaņa pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru prezidenta A. K. Kariņa valdības gatavību nodrošināt nepārtrauktu un izmaksu efektīvu energoapgādi Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 45, atturas - 1. Deputātu pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Līdz ar to 14. jūlija pirmā ārkārtas sēde ir noslēgusies.

Pēc piecām minūtēm turpināsim darbu ar otro ārkārtas sēdi.

Lūdzu deputātu klātbūtnes režīmu!

Deputātu klātbūtnes režīma rezultātu nolasīšanai vārds 13. Saeimas sekretāra biedrei Inesei Voikai.

I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).

Kolēģi! Nav reģistrējušies: Aldis Blumbergs, Mārtiņš Bondars, Jānis Dombrava, Aldis Gobzems, Marija Golubeva, Kaspars Ģirģens, Artuss Kaimiņš, Ieva Krapāne, Regīna Ločmele, Ināra Mūrniece, Ramona Petraviča, Ēriks Pucens, Juris Pūce, Dace Rukšāne‑Ščipčinska, Kārlis Šadurskis, Mārtiņš Šteins, Evita Zālīte‑Grosa un Reinis Znotiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

14. jūlija pirmo ārkārtas sēdi slēdzu.

Pēc četrām minūtēm turpināsim darbu ar 14. jūlija otro ārkārtas sēdi.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ārkārtas sesijas sēde
2022. gada 14. jūlijā (pulksten 9.00)

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Par Protokolu par Somijas Republikas pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” (Nr. 1545/Lp13) (Dok. Nr. 6199, 6199A)
Par likumprojektu “Par Protokolu par Zviedrijas Karalistes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam” (Nr. 1546/Lp13) (Dok. Nr. 6200, 6200A)
Par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1532/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6147, 6147A)
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1536/Lp13) (Dok. Nr. 6165, 6165A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Brīvprātīgā darba likums” (1538/Lp13) (Dok. Nr. 6174, 6174A)
- Priekšlikums	- dep. V. A. Tērauda (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1539/Lp13) (Dok. Nr. 6175, 6175A)
- Priekšlikums	- dep. Ļ. Švecova (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Nr. 1540/Lp13) (Dok. Nr. 6176, 6176A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts meža dienesta likumā” (Nr. 1541/Lp13) (Dok. Nr. 6190, 6190A)
Par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” (Nr. 1542/Lp13) (Dok. Nr. 6191, 6191A)
Par likumprojektu “Par Ungārijas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Kanādas Nacionālās aizsardzības departamentu, Dānijas Ārlietu ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Slovākijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju un Amerikas Savienoto Valstu Aizsardzības departamentu, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” (Nr. 1543/Lp13) (Dok. Nr. 6194, 6194A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 1544/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6198, 6198A)
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Grozījums Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā” (Nr. 1547/Lp13) (Dok. Nr. 6204, 6204A)
Par likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” (Nr. 1548/Lp13) (Dok. Nr. 6205, 6205A)
Par likumprojektu “Grozījumi Meliorācijas likumā” (Nr. 1549/Lp13) (Dok. Nr. 6206, 6206A)
Lēmuma projekts “Par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un darba slodzes sabalansēšanu” (Nr. 977/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6173)
- Priekšlikums	- dep. N. Kabanovs (par)
Par pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru kabineta ieceri steidzami palielināt mežu ciršanas intensitāti, apdraudot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un virzību uz ilgtspējīgu, līdzsvarotu mežu apsaimniekošanu” (Nr. 83/P13) (Dok. Nr. 6186)
- Priekšlikums	- dep. V. Valainis (par)
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” (Nr. 1483/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 5976B)
- Ziņo	- dep. G. Zamurs
Likumprojekts “Grozījumi Energoefektivitātes likumā” (Nr. 1511/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6077B)
- Ziņo	- dep. J. Vitenbergs
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1503/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6065B)
- Ziņo	- dep. J. Vitenbergs
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 1504/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6066B)
- Ziņo	- dep. J. Vitenbergs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” (Nr. 1492/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 6025B, 6025C)
- Ziņo	- dep. A. Skride
- Debates	- dep. A. Klementjevs
	- dep. J. Krišāns
	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. G. Daudze
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Feldmans
	- dep. A. Klementjevs
	- dep. V. Valainis
Paziņojums
	- dep. R. Kols
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
- Debašu turpinājums	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. V. Agešins
	- dep. V. Agešins
	- dep. V. Orlovs
	- dep. A. Klementjevs
	- dep. K. Sprūde
	- dep. V. Valainis
Likums “Elektronisko sakaru likums” (Nr. 1216/Lp13) (Otrreizēja caurlūkošana) (Dok. Nr. 6201)
- Ziņo	- dep. S. Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1339/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6179)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
- Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. E. Tavars
	- dep. K. Sprūde
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” (Nr. 1417/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6180)
- Ziņo	- dep. J. Kursīte
Likumprojekts “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Nr. 1368/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6203)
- Ziņo	- dep. K. Feldmans
- Debates	- dep. R. Nemiro
	- dep. K. Feldmans
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Nemiro
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 1357/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6181)
- Ziņo	- dep. L. Medne
Likumprojekts “Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā” (Nr. 1459/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6187)
- Ziņo	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1036/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6196)
- Ziņo	- dep. I. Šuplinska
- Debates	- dep. R. Jansons
	- dep. I. Šuplinska
Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā” (Nr. 1037/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 6197)
- Ziņo	- dep. I. Šuplinska
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 1403/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 6067, 6067A)
- Ziņo	- dep. N. Žunna
- Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. E. Teirumnieks
	- dep. J. Stepaņenko
Deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Gundara Daudzes, Janīnas Jalinskas, Edgara Tavara, Māra Kučinska, Jāņa Vucāna, Jāņa Dūklava, Raimonda Bergmaņa pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par Ministru prezidenta A. K. Kariņa valdības gatavību nodrošināt nepārtrauktu un izmaksu efektīvu energoapgādi Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem” (Nr. 82/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 6154, 6154A, 6193)
- Ziņo	- dep. I. Puga
- Debates	- dep. V. Valainis
Reģistrācijas rezultāti
- Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre I. Voika
Informācija par ārkārtas sēdi

Balsojumi

Datums: 14.07.2022 09:09:43 bal001
Par - 35, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1532/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 14.07.2022 09:16:16 bal002
Par - 46, pret - 20, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1539/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 14.07.2022 09:26:02 bal003
Par - 34, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (1544/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 14.07.2022 09:31:51 bal004
Par - 32, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un darba slodzes sabalansēšanu (977/Lm13)

Datums: 14.07.2022 09:32:47 bal005
Par - 32, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu un darba slodzes sabalansēšanu (977/Lm13)

Datums: 14.07.2022 09:39:39 bal006
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par piesārņojumu” (1483/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2022 09:46:33 bal007
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoefektivitātes likumā (1511/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2022 09:51:26 bal008
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1503/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2022 10:03:00 bal009
Par - 76, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (1504/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2022 10:11:24 bal010
Par - 33, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1492/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2022 10:21:51 bal011
Par - 34, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1492/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2022 10:23:18 bal012
Par - 35, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1492/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2022 10:30:31 bal013
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 14.07.2022 11:09:26 bal014
Par - 28, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1492/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2022 11:14:45 bal015
Par - 32, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1492/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2022 11:17:22 bal016
Par - 33, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1492/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2022 11:29:30 bal017
Par - 35, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1492/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2022 11:34:59 bal018
Par - 34, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1492/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2022 11:35:32 bal019
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” (1492/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 14.07.2022 11:38:26 bal020
Par - 73, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Elektronisko sakaru likums (1216/Lp13), otrreizēja caurlūkošana

Datums: 14.07.2022 11:51:51 bal021
Par - 42, pret - 36, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Enerģētikas likumā (1339/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 11:55:31 bal022
Par - 71, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1339/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 12:02:02 bal023
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā (1417/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 12:21:07 bal024
Par - 69, pret - 4, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Enerģētikas likumā (1368/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 12:23:19 bal025
Par - 28, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Enerģētikas likumā (1368/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 12:23:51 bal026
Par - 30, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Enerģētikas likumā (1368/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 12:24:21 bal027
Par - 31, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Enerģētikas likumā (1368/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 12:24:50 bal028
Par - 29, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Enerģētikas likumā (1368/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 12:30:32 bal029
Par - 72, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Enerģētikas likumā (1368/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 12:31:34 bal030
Par - 74, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (1368/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 12:32:03 bal031
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 14.07.2022 13:33:49 bal032
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 14.07.2022 13:49:14 bal033
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (1357/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 13:50:33 bal034
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā (1459/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 14:03:18 bal035
Par - 43, pret - 24, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Izglītības likumā (1036/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 14:05:43 bal036
Par - 70, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1036/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 14:09:26 bal037
Par - 75, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Augstskolu likumā (1037/Lp13), 3.lasījums

Datums: 14.07.2022 14:15:45 bal038
Par - 32, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1403/Lp13), 2.lasījums

Datums: 14.07.2022 14:16:17 bal039
Par - 31, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1403/Lp13), 2.lasījums

Datums: 14.07.2022 14:16:53 bal040
Par - 31, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1403/Lp13), 2.lasījums

Datums: 14.07.2022 14:21:00 bal041
Par - 31, pret - 44, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1403/Lp13), 2.lasījums

Datums: 14.07.2022 14:24:44 bal042
Par - 31, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1403/Lp13), 2.lasījums

Datums: 14.07.2022 14:26:05 bal043
Par - 31, pret - 45, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1403/Lp13), 2.lasījums

Datums: 14.07.2022 14:27:08 bal044
Par - 79, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu” (1403/Lp13), 2.lasījums

Datums: 14.07.2022 14:39:37 bal045
Par - 33, pret - 45, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par Ministru prezidenta A.K.Kariņa valdības gatavību nodrošināt nepārtrauktu un izmaksu efektīvu energoapgādi Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem (82/P13)

Datums: 14.07.2022 14:40:11 bal046
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Sēdes videotranslācija

14.07.2022.

9.00

11.00

13.30

13.45

14.45

16.30