Latvijas Republikas 13. Saeimas
ārkārtas sesijas sēde
2022. gada 30. augustā (pulksten 16.00)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 30. augusta trešās ārkārtas sesijas sēdi. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.
I. Goldberga (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 1568/Lp13) otrajam lasījumam. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Uz otro lasījumu saņemti seši priekšlikumi.
1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Pirmais un trešais priekšlikums - abi atbildīgās komisijas priekšlikumi - ir savstarpēji saistīti. Debatējot par pārejas noteikumu 6. un 7. punktu, punktos noteiktajiem termiņiem, komisija vienojās izstrādāt priekšlikumu, kas paredz līdz nākamā gada 30. aprīlim pagarināt termiņu, līdz kuram personai, kura ir sasniegusi 15 gadu vecumu un kurai ir izsniegta tikai pase, ir pienākums saņemt arī personas apliecību jeb eID karti. Iepriekš bija plānots, ka eID karte būs obligāts personu apliecinošs dokuments no nākamā gada 1. janvāra.
Tātad 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Es gribu runāt par 1. un 3. priekšlikumu. Vēlos vēlreiz pasvītrot to, ko izdevās ļoti operatīvi komisijā izdarīt, - panākt, ka ID kartes nebūs noteiktas kā obligātas vēl četrus mēnešus - līdz aprīļa beigām. Šajā periodā cilvēki varēs turpināt saņemt šo personu apliecinošo dokumentu. Kā mēs komisijā dzirdējām, vēl ir 600 tūkstoši cilvēku, kuriem ir tikai pase, un fiziski nav iespējams viņiem visiem līdz jaunajam gadam saņemt ID kartes. Cerēsim, ka šo astoņu mēnešu laikā būs papildu iespējas to izdarīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Labdien! Kolēģi, aicinu atbalstīt šo komisijas piedāvāto likuma grozījumu.
Kā jau komisijas vadītāja teica, ir doma tuvākajā laikā uzaicināt PMLP pārstāvjus, lai saprastu situāciju, un sekot līdzi situācijas attīstībai, lai varētu, ja būs nepieciešams, laikus grozīt šo likumu atbilstoši situācijai un tai PMLP kapacitātei, kas veidosies tuvākajos mēnešos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Deputāti arī ir atbalstījuši šo priekšlikumu.
Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?
I. Goldberga. Komisija tātad ir atbalstījusi 1. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 2. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 6. punktu. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mans priekšlikums paredz to, ka cilvēkiem ir iespēja izvēlēties - lietot vai nu eID karti, vai pasi. Abiem dokumentiem ir viena un tā pati nozīme, respektīvi, tie apliecina personas identitāti.
VARAM birokrāti komisijas sēdē norādīja uz to, ka nevarēs izmantot digitālos pakalpojumus. Kolēģi, mums visiem ir tiesības un iespējas izmantot eParaksts mobile, kas ļauj izmantot digitālos pakalpojumus un realizēt tos tajos gadījumos, ja ir tikai pase.
Šobrīd ir informācija (un tas izskanēja komisijas sēdē), ka pases - tikai pases - ir apmēram 600 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, tajā skaitā, protams, arī vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tas nozīmē, ka... viņus dzīt tagad uz PMLP saņemt pases ir pilnīgs absurds. Turklāt iespējams, ka starp šiem cilvēkiem ir arī cilvēki ar kustību traucējumiem. Kā šos cilvēkus vispār nogādāt uz PMLP? Kas to darīs?
Ir paredzēts sods par eID kartes neesamību, taču to var piemērot, var nepiemērot. To mēs vēl redzēsim - cik represīva būs Iekšlietu ministrija.
Mans priekšlikums ir atteikties no obligātās prasības nodrošināt cilvēkam gan vienu, gan otru dokumentu vienlaicīgi. Ja mēs runājam par tādu racionālu tiesību izmantošanu un racionālu pienākumu pilsonim vai nepilsonim, vai bezvalstniekam, neapšaubāmi, ir pietiekami, ka cilvēkam ir viens personu apliecinošs dokuments, nevis neskaitāmi dokumenti.
Kas būs nākamais? Iekšlietu ministrija nāks ar vēl kaut kādu dokumentu, kas būs paredzēts attiecīgi tikai kaut kādiem digitālajiem pakalpojumiem, un to vēl uzliks par pienākumu? Manuprāt, šobrīd mums primāri būtu jādomā par citiem jautājumiem, kas ir daudz svarīgāki.
Pases derīguma termiņa pagarināšana ir Iekšlietu ministrijas neizdarības rezultāts, jo Iekšlietu ministrija līdz šim nav spējusi nodrošināt personu apliecinoša dokumenta pietiekami raitu gan pieteikšanu, gan saņemšanu.
Mēs šeit jau ļoti daudz esam runājuši par to, cik apgrūtinoši cilvēkiem ir pieteikties un saņemt pasi, cik ilgu laiku tas prasa... kur cilvēkiem ir iespējams pieteikties, kuras ir tās vietas, uz kurieni viņiem ir jābrauc, lai šos dokumentus saņemtu. Vēl vairāk - otro reizi jābrauc šiem dokumentiem pakaļ.
Es uzskatu, ka termiņa pagarinājums ir sava veida kompromiss, taču tāds ļoti nabadzīgs kompromiss, un mums vajadzētu no šīs obligātās prasības vienkārši atteikties, jo pretējā gadījumā notiek procesu birokratizācija.
Uzņēmēju organizācijas labu laiku atpakaļ runāja par birokrātisko procesu samazināšanu. Šis priekšlikums, mans priekšlikums, ir tieši tāds, kas mazina birokrātiskos šķēršļus, lai saņemtu dokumentu, kas apliecina to pašu, ko pase, turklāt elektroniskos pakalpojumus jebkurš var izmantot, eID kartes vietā lietojot eParaksts mobile lietotni, kas arī ir pieejama un nekādā veidā nav ierobežota.
Kolēģi, lūdzu atbalstīt racionālu priekšlikumu. Šis nav pats galvenais jautājums, par ko šodien būtu jārunā. Elektrības un gāzes cenas ir ārkārtīgi augstas. Valdība nav nākusi ne ar kādiem risinājumiem un nav uzrādījusi plānu, kā risināt šīs problēmas, vēl vairāk - dzen cilvēkus uz PMLP risināt jautājumus, tajā skaitā par savu naudu. Izlasiet, kas pasē ir rakstīts, - pase ir valsts īpašums, lai tad valsts arī nodarbojas ar šo jautājumu!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu...?
I. Goldberga. Komisijā par šiem jautājumiem tika debatēts. Atbildīgās ministrijas - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Iekšlietu ministrija - aicināja šo priekšlikumu neatbalstīt.
Kolēģiem atgādināšu, ka apmēram trīs gadus atpakaļ mēs izvēlējāmies šādu pieeju un par to balsojām. Šobrīd process iet uz priekšu.
Un vēl gribu piezīmēt - attiecībā uz jautājumu, vai tiks noteikta administratīvā atbildība par šādu dokumentu neesamību -, ja es pareizi atceros, komisijā tika apstiprināts, ka - nē, administratīvās atbildības par to nebūs.
Tātad 2. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Kā jau minēju, tas ir saistīts ar 1. - komisijas priekšlikumu. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 4. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 7. punktu. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē normu, saskaņojot to ar citiem normatīvajiem aktiem. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 6. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalstīja, jo konkrētais likums šo jomu neregulē.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Ralfam Nemiro.
R. Nemiro (Neatkarīgie).
Kolēģi, mans priekšlikums paredz to, ka gadījumā, ja mēs runājam par pases derīguma termiņa pagarināšanu, tad pagarinām arī vadītāja apliecības derīguma termiņu, Covid-19 sertifikāta derīguma termiņu, mednieka apliecības derīguma termiņu un invaliditātes apliecības derīguma termiņu! Ļoti saistīti, jo tie ir dokumenti, kas tiek atvasināti no pases. Ja mēs pagarinām pases derīguma termiņu, aicinu pagarināt arī visu šo dokumentu derīguma termiņu tik ilgi, kamēr cilvēkam tādi uz rokas... eksistēs. Neizdarīsim izņēmumus vienā gadījumā, bet skatīsimies uz šiem jautājumiem konceptuāli!
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Kā jau minēju, ņemot vērā to, ka šis likumprojekts neregulē konkrētās jomas, 6. - deputāta Ralfa Nemiro priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Nemiro iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 6, pret - 53, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. Esam izskatījuši visus iesniegtos priekšlikumus.
Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” (Nr. 1568/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 2, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.
V. A. Tērauda (AP!).
Ir saņemts viens priekšlikums, ko ir iesniedzis deputāts Kabanovs. Priekšlikums paredz svītrot atbalsta saņemšanai izslēdzošos kritērijus, lai atbalstu varētu saņemt kapitālsabiedrības un biedrības, kurās ir iesaistīti Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Kabanova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 41, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts. (Pauze.)
Visi priekšlikumi ir izskatīti.
V. A. Tērauda. Jā, visi priekšlikumi ir izskatīti.
Komisija aicina atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.
V. A. Tērauda (AP!).
Ir saņemti 29 priekšlikumi.
Pirmā priekšlikumu grupa ir saistīta ar pabalstu tvērumu.
1. - deputāta Ģirģena priekšlikums. Paredz paplašināt pabalstu tvērumu, lai tie būtu pieejami gan mājsaimniecībām, gan juridiskajām personām, tai skaitā valsts un pašvaldību iestādēm. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.
K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi, mēs nevaram dalīt, kam pienāksies atbalsts un kam nepienāksies. Ir jāapzinās sliktākais scenārijs, kas šogad varētu būt, un tas varētu būt ziemā. Mēs katru dienu varam lasīt avīzēs, internetā... ko saka uzņēmēji, kuri aicina gan valdību, gan Saeimu paskatīties citām acīm uz visu šo krīzi un saprast, ka nebūs tik vienkārši šajā ziemā. Ir jāpalīdz visiem - gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām. Es personīgi nepiekrītu, ka mums ir jādala, kurām grupām tas pienāksies un kurām ne.
Mēs varam salīdzināt elektroenerģijas cenas, kādas bija pirms pāris mēnešiem, - tās sastādīja varbūt piecus centus par kilovatu... tad vidējā cena par kilovatu bija 13 centi, tad 20 centi... pagājušajā mēnesī tā bija 38 centi par kilovatu, un šomēnes (Starpsauciens.) - šomēnes! - 58 centi, deputāta kungs.
Par gāzi. Ja nesen par kilovatu vēl maksāja 12 (Starpsauciens.)... kilovatstundu - 12 centus, nesen, iepriekšējā mēnesī, - 18 centus, un, lai jūs, lielākais runātāj šajā sēdē, zinātu, tagad būs 27 centi par kilovatstundu. (Starpsauciens.)
Ja jūs paskatāties tālāk, pašvaldībās dārgāks būs arī ūdens, kanalizācija, tāpat arī degviela mums ir dārgāka. Kā tad mēs domājam palīdzēt? Mums ir jāpalīdz visiem, mēs nevaram tā izdalīt. Un nepiekritīšu komisijā teiktajam tieši par pašvaldībām, ka pašvaldības tagad mums kļūst bagātākas un nauda to budžetā plūst pārpārēm. Tā nav, jo pašvaldības budžetā saņem naudu no saviem iedzīvotājiem, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, un vai mēs esam dzirdējuši, ka mums tagad “kosmosā” ies algas? Izņemot to, ka Ministru prezidents... no Jaunās VIENOTĪBAS... saņems papildus un pārējie ministri saņems lielāku algu, bet ne iedzīvotāji.
Tādēļ mans priekšlikums ir... es vēlreiz pateikšu - mums ir jāpalīdz mājsaimniecībām, juridiskajām personām un arī pašvaldībām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
V. A. Tērauda. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 40, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 2. - deputāta Pimenova priekšlikums. Paplašina atbalsta tvērumu, iekļaujot valsts un pašvaldību iestādes. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad likumprojekts ir par cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumiem. Likumprojektam ir divas daļas: vienā daļā ir noteikti šie pasākumi; otrā daļā ir noteikts, ka šie pasākumi netiek piemēroti valsts un pašvaldību iestādēm, kas ir iekļautas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra uzturētajā vienotajā publisko personu un iestāžu sarakstā.
Kas tās ir par iestādēm, īpaši runājot par pašvaldībām? Tās ir tieši tās iestādes, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem. Tās ir skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, sociālie dienesti... visādi pakalpojumi, kurus bauda Latvijas iedzīvotāji novados un pilsētās. Kā jau tika pieminēts komisijas sēdes laikā, tie ir baseini, stadioni, trenažieru zāles un visi pārējie, kas var būt tiešām dibināti pašvaldībās. Nesamazinot elektrības izmaksas, iestādes būs spiestas pacelt līdzmaksājumus, kas būs jāmaksā iedzīvotājiem.
Komisijas locekļi, tāpat arī sēdē klātesošais deputāts Možvillo... mēģinājām kopīgi uzzināt Finanšu ministrijā, pēc tam meklējām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi - neatradām. Diemžēl Pašvaldību savienības pārstāvis arī nepiedalījās sēdē, bet no Finanšu ministrijas atbildīgā speciālista mēs dzirdējām, ka tas nav svarīgi, cik daudz naudas tagad ir pašvaldībām, vai viņiem pietiks naudas līdz gada beigām, lai nodrošinātu visas vajadzības, kas var rasties mūsu iedzīvotājiem.
Es vispār gribētu teikt, ka šis likumprojekts, manā ieskatā, Saeimai bija nodots ar ļoti nenopietnu attieksmi pret deputātiem. Manā ieskatā, šī iniciatīva uzprasās uz ļoti smalku analīzi. Šāda analīze mums nebija sniegta.
Bet kas tomēr notiks? Es gribētu pievērst uzmanību. Lai gan mēs saprotam, kāda nauda tagad ir pašvaldības kontos, neviens nezina, cik daudz no šīs naudas tiks tērēts nākamajā pusgadā: kādi būs sadārdzinājumi saistībā ar pāreju uz jauniem enerģijas veidiem, cik lielā mērā paaugstināsies izmaksas elektrībai, kas jau tagad ir lielākas par vienu miljonu dažās pašvaldībās.
Arī kolēģis Možvillo atgādināja komisijas locekļiem un arī man, starp citu, ko es gan... piemirsis, ka pašvaldības nevar slēgt budžetu ar deficītu, izņemot Rīgas pašvaldību, ciktāl saprotu. Tas nozīmē, ka uz parāda rēķina pašvaldības nevar attīstīties. Tas nozīmē, ka šis atbalsts ir ļoti svarīgs. Tas ir vitāls pašvaldībām.
Man nezināmu iemeslu dēļ neviens speciālists no valdības... ministrijām nevarēja pārliecinoši pateikt, kāpēc izdarīts tāds izņēmums, sniedzot šos samazinājuma pasākumus, attiecībā uz pašvaldības iestādēm. Tāpēc mans priekšlikums - vienkārši šo, manā ieskatā, trūkumu novērst un nodrošināt, lai šādi pasākumi tiktu īstenoti arī attiecībā uz pašvaldību un valsts iestādēm.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Šis priekšlikums prasa kaut kāda veida skaidrojumu arī no pozīcijas puses, kāpēc tas netiek atbalstīts.
Mēs no ziņotājas, kura ziņoja šodien, dienas pirmajā pusē, par šo likumprojektu, dzirdējām tikai to, ka tiek izslēgtas pašvaldību iestādes. Pēc būtības sanāk tā, ka pašvaldību iestādes (pārtulkosim - tātad peldbaseini, ledus halles, sociālās mājas, skolas) tiek samestas kopā ar sankcionētajiem uzņēmumiem. Sankcionētajiem uzņēmumiem pēc būtības... tik tiešām, manā ieskatā, nevajadzētu saņemt kaut kādu valsts atbalstu. Bet tam pieliek klāt peldbaseinus, izglītības iestādes un saliek to visu kopā vienā pantā. Un tad, kad deputāti lūdz izņemt to ārā, neseko nekāda atbilde.
Godātie kolēģi, Finanšu ministrijas šībrīža pozīcija, ka pašvaldībām kontos ir 100 miljoni, vairāk miljonu... tā ir, teiksim tā, demagoģija no Finanšu ministrijas puses, jo, es domāju, viņi lieliski apzinās to, ka neviens eirocents nevienā pašvaldībā nav brīvi izmantojams kaut kādām jaunām funkcijām vai kaut kādām pašdarbībām. Visa šī nauda līdz gada beigām ir sadalīta. Un, ja jūs skatāties grāmatvediski, ka šodien tur stāv 110 miljoni brīvi (teorētiski), neviens no šiem miljoniem nav brīvs, un Finanšu ministrija lieliski to apzinās. Tā ir tāda tukša demagoģija vairāku gadu garumā. Aci pret aci ar pašvaldībām nedz ministrija, nedz ministrs neatļaujas šādu demagoģiju uzturēt. Tajā brīdī... kad ir komisijas sēdes, kur nav, kas viņiem pretī kaut ko pasaka, tad nu izpaužas pa pilnu programmu... arī šeit.
Tie kolēģi, kas ir šeit, Saeimas Sēžu zālē, un kas ir bijuši pašvaldību deputāti, varbūt arī vadījuši kādu lielāku vai mazāku pašvaldību, lieliski apzinās, ko es šobrīd runāju. Tāda situācija ir gadu no gada. Pašvaldībām šie teorētiskie uzkrājumi ir, bet gada beigās tās ir absolūtas nulles un nekā tur vairs nav. Tie ir maksājumi, kas ir paredzēti par projektu izpildēm... par projektiem, kas šodien tiek izpildīti, - par tiem maksājumi ir jāizpilda oktobrī, novembrī, decembrī, un tā nauda ir jau saplānota.
Ne velti Jūrmalā šobrīd slēdz ciet bibliotēkas. Ko tad viņi... aiz laba prāta to dara - šādas darbības? (Starpsauciens: “Viņi negrib lasīt!”) Es redzu - te ir Jūrmalas iedzīvotāji, kuri uzreiz to uztver tā sirsnīgi. Bet, kolēģi, tas ir fakts - valdība šobrīd novēršas no problēmas, uz ko norāda virkne pašvaldību. To, ka ir jāpalīdz uzturēt gan šie sabūvētie peldbaseini... Peldēšanas apmācība ir svarīga, neviens to neapšaubīs, bet kā šie baseini tāpat vien... paši no sevis tiek uzturēti... maksājumi... no kurienes tie tiek maksāti? Tas pats attiecas arī uz visām citām iestādēm.
Cilvēkiem ienākumu līmenis šobrīd nav pieaudzis, un uzlikt šo slogu uz iedzīvotāju pleciem - tas varbūt ir šīs valdības tāds stils, tādā veidā risināt jautājumus, atdodot to pašiem iedzīvotājiem: tieciet nu paši galā... bet, manā ieskatā, tas tā nebūtu jādara. Vismaz par sabiedriskajiem pakalpojumiem, par publisko infrastruktūru lielāka atbildība būtu jāuzņemas pašai valstij, to nevar pārlikt simtprocentīgi uz iedzīvotāju pleciem. Tas pats attiecas arī uz slimnīcām, kur tā situācija ir stipri līdzīga.
Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt, vai arī, ja jūs tomēr uzskatāt, ka šāda pieeja nav vajadzīga, nāciet šeit un paskaidrojiet. Argumenti, kurus šodien es un mani kolēģi pauž, prasa skaidrojumu. Diemžēl koalīcija vai nu negrib, vai nav spējīga izskaidrot... neviena vārda.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Kolēģi! Tas, ko es šobrīd dzirdēju no sava kolēģa aiz muguras Zakatistova kunga, lika aizdomāties, jo pirms 2022. gada budžeta pieņemšanas cipars... vai skaitlis, kas bija atskaņots, cik daudz naudas ir pašvaldību kontos, bija 650 miljoni, par ko šausminājās Finanšu ministrija, kas satraucās, ka tik daudz brīvas naudas stāv pašvaldībās! Šobrīd šis cipars ir krities piecas reizes, palikuši 105 miljoni brīvas naudas. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka šobrīd jau piecas reizes ir samazinājušās pašvaldību iespējas izdarīt kaut ko tādu, kas bija plānots. Šī nauda ir kritiski kritusies.
Es izlases veidā Valsts kasē paskatījos budžeta izpildi dažām pašvaldībām: Mārupei, Limbažiem, Balviem. Jā, šobrīd ieņēmumu prognozes tiek pildītas par 65 līdz 67 procentiem, kas ir atbilstoši grafikam, jo šobrīd pašvaldību budžeta izpildei ieņēmumu daļā vajadzētu būt ne mazākai par 66 procentiem. Jā, ir taisnība Finanšu ministrijai, ka pildās. Un, protams, otra daļa - izdevumu daļa. Arī tur ir iepriecinoši cipari, jo šobrīd vidējais izdevumu līmenis ir no 52 līdz 57 procentiem, kas par apmēram 10 procentiem atpaliek no plānotā grafika. Bet tie, kas strādājuši pašvaldībās, labi zina šo budžeta struktūru - ka būtiskākie izdevumi pieaug no septembra, kad atsāk strādāt skolas, kad intensīvi sāk strādāt bērnudārzi, kad iedzīvotāji sāk intensīvāk izmantot pašvaldību pakalpojumus.
Ko es ar to gribu teikt? Šobrīd, distancējoties no atbalsta pašvaldībām, pašvaldību iestādēm, mēs skaidri pasakām, ka jau šobrīd vairākas pašvaldības plāno aizvērt iedzīvotājiem svarīgus pakalpojumus tikai tāpēc vien, ka... Pieredzējuši ekonomisti jau tagad zvana zvanus par to, ka ar to budžetu, kas ir piešķirts pašvaldībām, var nepietikt.
Komisijā speciālisti no ministrijām apgalvoja, ka viss būs kārtībā, ka būs paredzēti citi palīdzības pasākumi pašvaldībām, ka pašvaldības saņems cita veida atbalstu. Es nesadzirdēju nevienu konkrētu priekšlikumu, kāds šis cita veida atbalsts būs. Neaizmirsīsim, šobrīd uz pašvaldību pleciem ir gan Ukrainas krīzes novēršanai uzliktie pienākumi, no kā valsts veiksmīgi atkratījās, gan tā pati nelaimīgā kovida krīzes novēršana, kas turpinās, jo skolotāji nevar atgriezties skolās vai skolotāji pametuši savu amatu neatgriezeniski, jo piedzīvot vēlreiz tādu pašu ņirgāšanos par viņiem, kādu piedzīvoja kovida krīzes laikā, viņi nav gatavi. Šobrīd skolās ir ļoti daudz vakanču. Un šis ir tas brīdis, kad varbūt beidzot ir jāsaprot, ka ir jāpagriežas ar seju pret pašvaldībām - ne tik daudz pret pašvaldībām, kā pret iedzīvotājiem, jo pašvaldības ir pirmais buferis, kas uzņem iedzīvotāju vajadzības un mēģina tās mīkstināt vai kaut kā amortizēt.
Diemžēl komisijā nesadzirdēju vairākas būtiskas lietas, tai skaitā arī to, ka ir saprasts tas, ka mēs tikai ieejam krīzē, un mēs nespējam saprast, ko tas nozīmē un kāda tā krīze vēl būs. Mēs neesam gatavi šobrīd ieiet krīzē, mēs joprojām baudām atvaļinājumus, mēs joprojām jūtamies siltumā, paēduši, apģērbušies, bet drīz nāks aukstums. Un diemžēl, par spīti tam, cenas spītīgi turas.
Tā ka, kolēģi, es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu par pašvaldību ieņēmumu daļu, nerunāšu par to, cik daudz vai maz saņem pašvaldības savu funkciju pildīšanai. Es pakavēšos tikai pie vienas pozīcijas, un tās ir skolas un pirmsskolas iestādes.
Pašvaldību likums un budžeta likumi paredz, ka skolu un pirmsskolu iestāžu uzturēšana ir autonoma pašvaldību funkcija. Tas nozīmē, ka, plānojot pašvaldības budžetu, tiek aprēķināti visi izdevumi, kas saistīti ar skolu un pirmsskolas iestāžu uzturēšanu. Lai būtu zināms tiem, kas nav strādājuši pašvaldībās, - budžeta sastādīšana sākas ar tāmēm, kur ieskicēta katra uzturēšanas pozīcija, tai skaitā enerģētiskās pozīcijas. Tāpēc, plānojot pašvaldības budžetu, tiek ierēķināti izdevumi, kas ir saistīti ar attiecīgo objektu uzturēšanu. Atsakot pašvaldībām palīdzību uzturēt šīs iestādes, mēs faktiski iejaucamies pašvaldību budžeta izpildē, jo visiem ir skaidrs (un par to ir runāts vairākkārt), ka energoresursu sadārdzinājums visur pamatīgi un ļoti nopietni palielinās arī uzturēšanas izdevumus. Skolas un pirmsskolas iestādes ir īpaša lieta un īpaša sabiedrības interese.
Es jau šodien teicu: ja varbūt valdības... galvās ir padomāts par to, ka vajadzētu slēgt skolas un pirmsskolas iestādes (varbūt arī tā - kā tas bija kovida laikā) un pāriet uz attālināto apmācību, tad var ietaupīt ļoti daudz. Bet par to jāsaka atklāti, lai vecāki un pedagogi būtu informēti, kas viņus sagaida. Šodien pašvaldībām liegt atbalstu uzturēt iestādes ir grēks un liela muļķība.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
V. A. Tērauda. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 42, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 3. - deputātes Ločmeles priekšlikums. Identisks otrajam priekšlikumam. Arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Nevaram balsot. Iespējamas debates.
Vārds deputātei Regīnai Ločmelei.
R. Ločmele (SASKAŅA).
Kolēģi, jau tik daudz argumentu par priekšlikumu izskanēja no maniem kolēģiem, ka man nav, ko piebilst, izņemot to, ko es jau teicu savā pirmajā uzrunā. Es teicu, ka tas, kas pašlaik notiek ar pašvaldībām, nav saistīts ar priekšvēlēšanu šantāžu. Tas īstenībā ir viss. Balsošana parādīs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Priekšlikums nav balsojams.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
V. A. Tērauda. Komisija neatbalstīja - līdzīgi kā 2. priekšlikumu.
4. - deputāta Možvillo priekšlikums. Paredz piemērot atbalsta pasākumus pašvaldību iestādēm.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Mēģināšu vēlreiz. Es zālē jau dzirdēju, ka mans priekšlikums esot baigi ģeniāls. Pie tā arī paliksim - varbūt šis ģeniālais priekšlikums palīdz jums saprast, ka ziema nāk. Un vēlreiz - kā jau es teicu iepriekšējā Saeimas sēdē, pašvaldības, kas bija plānojušas pāriet no gāzes uz šķeldu, šobrīd pārtrauca iepirkumus šķeldas katliem tikai tāpēc, ka piegādātāji, ja tā var teikt, lec nost no piedāvājuma. Proti, iekārtu piegādātāji paceļ cenas, piegādātāji piegādes termiņus ievelk nākošajā gadā.
Jau pavasarī mēs runājām par to, ka šī birokrātiskā procedūra rudenī nesīs savus augļus, un te nu tie ir - šobrīd tā vietā, lai plānotu, kurā vietā pašvaldība būvēs katlu māju (varbūt šobrīd jau būvētu un liktu iekārtas, un regulētu, un laistu siltumu!), joprojām cīnāmies ar papīru kaudzēm. Un papīru kaudzes nebeigsies. Un tas, kas tajās rakstīts, nematerializēsies tikai tāpēc, ka nav taču noticis iepirkums.
Mēs esam pasludinājuši enerģētisko krīzi, krīzi degvielas tirgū. Kāpēc pavasarī mēs to neizdarījām arī citu energonesēju tirgū? Es nezinu, to lai skaidro valdība. Bet šobrīd, kā jau es teicu, mēs neesam gatavi lielajai krīzei, kas tuvojas. Mēs vēl neesam iemācījušies tajā ieiet.
Savukārt problēma ar siltumu būs tāda, ka būs, ko dedzināt, bet nebūs, kur dedzināt, a siltums būs vajadzīgs - un jau pavisam drīz. Mēneša laikā to visu nevar uzbūvēt. Mēneša laikā nevar saražot iekārtas. Mēneša laikā nevar palaist iekārtas.
Un šobrīd... Ja pašvaldībām vēl atņems arī iespēju plānot, budžetā saglabāt daļu no izmaksām, kas varētu aiziet elektroenerģijai, tad faktiski ir tā, ka... nu varbūt jālieto kara terminoloģija... mēs jau pirmo aizsardzības līniju esam zaudējuši. Un tā ir pašvaldība, jo pašvaldībai vairs nebūs ne līdzekļu, ne iespēju, lai atbalstītu pašvaldības iedzīvotājus, jo šobrīd ar strauji lejupejošu līkni tiek iztukšots pašvaldību budžets.
Ir vairākas pašvaldības, kurās jau šobrīd rēķins par elektrību ir kāpis nevis par dažiem desmitiem, bet tūkstošiem... Un dažas Pierīgas pašvaldības jau sūdzas, ka to elektrības rēķini jau... atlikušajā periodā... sasniedz plus miljonu... papildus vienu miljonu.
Un nav nozīmes tam, cik bagāta vai nabadzīga ir pašvaldība. Elektrība ir jātērē, un elektrība faktiski ir vispieejamākais veids, kā var tikt pie siltuma šobrīd, jo, kā jau es teicu, iepirkumi ir beigušies bez rezultātiem un tur, kur varētu būt tāds siltums, kas tiktu ražots no Latvijas resursiem, diemžēl stāvēs tikai papīru kaudzes. Var būt gāzes katls, kuru iedarbināt ir dārgāk nekā, nezinu, staigāt un katram dalīt kažoku. Tāda ir realitāte šobrīd.
Es saprotu, ka jums liekas, ka tas vēl ir tālā, nezināmā nākotnē, bet tie, kas strādājuši pašvaldībā, to tīri labi zina. Jau tagad cilvēki nāk uz sociālajiem dienestiem un nesaprot, kas būs un kā būs ziemā. Un sociālie dienesti, godīgi sakot, strādā kā psihologi, lai cilvēkiem iedvestu kaut kādu cerību, ka viņi izdzīvos līdz Jaunajam gadam, jo, nu, var ticēt, var neticēt dažādām dabas parādībām, bet dabas vērotāji saka, ka ziema būšot barga - līdz mīnus 30 grādiem.
Tā ka, kolēģi, šis ir nopietns jautājums.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
V. A. Tērauda. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Māra Možvillo iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 41, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. A. Tērauda. 6. - deputāta Ģirģena priekšlikums. Tas paredz maksas samazinājumu par obligātā iepirkuma un jaudas komponenti un papildu... attiecināšanu uz mājsaimniecībām un uz valsts un pašvaldību iestādēm. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V. A. Tērauda. 7. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Redakcionālas dabas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. A. Tērauda. 8. - ekonomikas ministres Indriksones priekšlikums. Paredz to, ka mēs faktiski nepiemērojam obligātā iepirkuma un jaudas komponentes maksājumus šoruden visiem patērētājiem. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. A. Tērauda. 9. - deputāta Ģirģena priekšlikums. Paredz izstāšanos no Nord Pool un fiksētu maksu par elektroenerģijas kilovatstundu. Priekšlikums neguva atbalstu komisijā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.
K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Uzskatu, ka tā ir tīrākā iedzīvotāju apzagšana - prasīt no viņiem pat par vienu kilovatu vairāk nekā piecus eiro, pieliekot klāt vēl sadales tarifus un PVN. Šādu cenu prasīt no iedzīvotājiem, kad tajā pašā laikā mums ir vairākas HES, ar kurām mēs saražojam mūsu pašu zaļo enerģiju?!
Bet Latvija izvēlējās 2013. gadā iestāties šajā Nord Pool biržā... un uzskatīt, ka, lūk, tagad mēs patiesi redzēsim, kāda ir elektrības cena. Taču šodien mēs redzam, ka pat turīgajā Norvēģijā elektrības cenas ir daudz zemākas nekā Latvijā un ka Latvijā iegādāties elektroenerģiju ir pat dārgāk nekā Lietuvā un pat dārgāk nekā Igaunijā.
Es uzskatu, ka mums nav nepieciešams turpmāk piedalīties šajā biržā un maksāt šīs konstantās summas par to vien, ka mēs esam tur, un par katru megavatu maksāt šīs konstantās summas. Mēs varam paši tālāk piegādāt elektroenerģiju. Neiztur nekādu kritiku Ekonomikas ministrijas minējums, ka, izstājoties no Nord Pool biržas, mums varētu būt elektroenerģijas traucējumi.
Vai kāds no mums atceras, ka līdz 2013. gadam Latvija bija pilnīgākajā elektrības vakuumā? Mums nebija ne gaismas, ne kā? Nebija? Tā ir pilnīga maldināšana.
Es joprojām uzskatu, ka tas nav pareizi un ka tā ir tīrākā iedzīvotāju apzagšana. Mēs paši varam savu elektroenerģiju tirgot saviem iedzīvotājiem un par to noteikt konstantu maksu nevis piecu eiro, bet pāris centu apjomā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu...?
V. A. Tērauda. Komisija priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Ģirģena iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 10. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz palielināt kompensējamo summu mājsaimniecības lietotājiem par cenu sadārdzināšanos siltumapgādē.
10., 11., 12., 13. un 17. priekšlikums - tie visi ir par šo pašu jautājumu.
Komisija 10. priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 41, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 11. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums par to pašu tēmu. Arī tas nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 41, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 12. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī tas ir par to pašu tēmu. Arī tas komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 42, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 13. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Arī tas ir par to pašu tēmu. Arī tas nav atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 42, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 14. - deputātu Švecovas, Stepaņenko un Vilciņa priekšlikums. Paredz terminētu pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu kurināmajam. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aināram Vilciņam.
A. Vilciņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Ja jau, tad jau.
Bija iespēja komisijas sēdi paskatīties platformā Zoom (neesmu komisijas dalībnieks). Paskatījos un tajā mirklī sapratu vienu - ka tā zāle ir it kā sadalīta divās daļās. Ir viena puse. Un ir otra puse - tā, kas kaut ko grib panākt, taču... “Nebūs jums!”
Ko es gribu pateikt? Labi priekšlikumi, ļoti labi priekšlikumi ir nākuši no opozīcijas. Un šajā mirklī es nesaprotu, kāpēc skan: “Nē.”
Ja pašreiz ir iespēja pievienotās vērtības nodokli, it sevišķi resursiem, samazināt, nu tad kāpēc to nedarīt tagad? Sakiet, lūdzu, kas jums to liedz? Ticiet man, nepaies pat ne mēnesis, kad jūs to risinājumu pieņemsiet.
Kāpēc mēs pašreiz esam milzīgas krīzes priekšvakarā? Jums būs kauns, ja jūs to darīsiet...
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
V. A. Tērauda. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputātu Švecovas, Stepaņenko un Vilciņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 42, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 15. - deputāta Ģirģena priekšlikums. Paredz terminētu pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu energoresursiem. Priekšlikums komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.
K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Es mēģināšu Aināram Vilciņam pastāstīt personīgi... no tribīnes, kāda ir tā situācija šobrīd un kā notiek šie procesi jautājumā par pievienotās vērtības nodokli. Arī jums, Feldmana kungs.
Opozīcijas pārstāvji runāja ilgi un dikti. Arī - par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu degvielai, siltumenerģijai, elektroenerģijai. Runāja pat tie deputāti, kuri bija opozīcijā, bet kuri pēkšņi tagad ir koalīcijā un ir mainījuši savas domas un kuri savu skatienu nodur uz leju, kad uz viņiem skatās, un vairs neatceras, par ko viņi kādus priekšlikumus ir iesnieguši un kā ir balsojuši.
Pievienotās vērtības nodokļa samazināšana ir ļoti sāpīgs jautājums, jo Latvija, varētu teikt, ir viena no tām vienīgajām Eiropas valstīm, kas nav ieviesusi nekādu PVN samazinājumu (izņēmums - grāmatām).
Mēs redzam ļoti labus piemērus Lietuvā. Mēs redzam piemērus Vācijā. Mēs redzam piemērus arī citās Eiropas Savienības valstīs. Latvijā šajā ziņā ir vakuums un priekšvēlēšanu solījumos parādās tikai informācija, ka mēs labprāt vēlētos samazināt pievienotās vērtības nodokli.
Esam gatavi parakstīt... lai nāk, piemēram, pie mums ēdinātāji... tāpat kā Attīstībai/Par!, VIENOTĪBA un visas pārējās partijas parakstīja ēdinātājiem dokumentu, ka - jā, mēs esam gatavi samazināt pievienotās vērtības nodokli. Bet tiklīdz, kā tiek Saeimā, tā tas viss beidzas. Vieglāk ir aizņemties naudu un mērķtiecīgi izdalīt varbūt kādām noteiktām interešu grupām. Kā šodien mēs dzirdējām no tribīnes - azartspēlēm... Iedosim viņiem, lai jau viņi izvelk šos grūtos laikus, nevis iedosim pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu elektroenerģijai, degvielai, siltumapgādei vai pārtikai.
Kāpēc mēs joprojām nespējam iedot pievienotās vērtības nodokļa atlaidi piecu procentu apmērā pārtikai? Mēs redzam, kādas ir cenas, kā tās aug. Aizejiet šonedēļ uz veikalu! Kad aiziesiet nākamnedēļ, jūs redzēsiet, ka cenas būs palielinājušās par 30-40 procentiem.
Pareizi, Ainār, teici - liela, liela krīze mums tuvojas, tikai to neapzināmies.
Jau pagājušajā gadā iesniedzu priekšlikumu attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu un teicu, ka būs problēmas. Visi... te daudzi smējās - tieši tāpat, kā tagad to dara un neapzinās, kādas problēmas mūs gaida.
Tieši tāpat bija arī kovida periodā, kad nosaucu precīzi, kādām nozarēm būs grūti pārdzīvot šo laiku, un rosināju, ka mums mērķtiecīgi ir tām jāpalīdz - ka ir nepieciešams arī pievienotās vērtības nodokļa samazinājums. Tomēr dzirdīgu ausu arī pat tad nebija.
Un tā nu mēs nonācām pie realitātes, ka tagad uzņēmēju skaits ir samazinājies. Piemēra labad es varu minēt kaut vai Jēkabpili - Jēkabpilī drīzumā, no septembra, vairs nebūs viena liela uzņēmuma, kurš strādā lauksaimniecībā. Kopumā uzņēmumā ir 70 darbinieku. Arī šis uzņēmums vairs nespēj savilkt galus. Tā tas ir sakarā ar to, kādas cenas šobrīd ir.
Tāpēc katram no deputātiem vajadzētu aizdomāties. Un katram vēlētājam vajadzētu deputāta amata kandidātiem prasīt, kāda būs rīcība turpmāk, 14. Saeimā, un kā viņa atbalstītie kandidāti pildīs tos solījumus, kurus vēlētājs cer sagaidīt no viņiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K. Šadurskis (JV).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir jautājums Ģirģena kungam. Ģirģena kungs, vai jūs zināt, ko nozīmē tas, ja skaitlim priekšā ir tāda maza svītriņa, ko tautā sauc par mīnusa zīmi?
Es esmu... Nu, tiesa gan, tas no finanšu matemātikas viedokļa ļoti grūti izskaidrojams - negatīva EURIBOR likme, tam bija savi argumenti, bet negatīvu nodokļa likmi es gan vēl nekad neesmu dzīvē redzējis. Jūsu priekšlikums ir tiešām izcils. (Dep. K. Ģirģens: “Tas bija viss, ko jūs varējāt parunāt?”)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
V. A. Tērauda. Komisija 15. priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputāta Ģirģena priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 41, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 16. - deputātu Švecovas, Stepaņenko un Vilciņa priekšlikums. Paredz terminēti samazināt akcīzes nodokli attiecībā uz dabasgāzi. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsojam!”)...
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputātu Švecovas, Stepaņenko un Vilciņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 42, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 17. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Tas ir līdzīgs... tāds kā iepriekšējie - no 10. līdz 13. priekšlikumam. Paredz palielināt valsts pabalstu summas dažādām iedzīvotāju grupām. Priekšlikums neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 42, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 18., tāpat 19. un 20. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums. Tas ir redakcionāls - precizē datumus.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
18. priekšlikumu tātad deputāti atbalsta.
V. A. Tērauda. 19. priekšlikums. Līdzīgs, redakcionālas dabas - precizē datumus.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. A. Tērauda. 20. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes-Grosas priekšlikums. Līdzīgas dabas, redakcionāla rakstura - par datumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. A. Tērauda. 21. - deputātu Švecovas, Stepaņenko un Vilciņa priekšlikums. Paredz to, ka attiecībā uz kavētiem nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem būtu jāievieš moratorijs, lai nepieļautu veikt piespiedu izpildes darbības saistībā ar kavējumiem. Priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputātu Švecovas, Stepaņenko un Vilciņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 43, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 22. - deputātu Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Paredz aizliegumu atslēgt patērētājus no pakalpojuma saņemšanas vienīgajam mājoklim un aizliegumu piemērot nokavējuma procentus par parādiem. Priekšlikums neguva komisijas atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša - lai cilvēkiem ziemā būtu siltums, būtu elektrība, ņemot vērā, ka nekādi kompensējoši mehānismi no VIENOTĪBAS puses faktiski netiek piedāvāti.
Visu šo debašu laiku deputāts Lejiņš nogulēja, tāpēc tagad es gribētu skaļi pateikt no tribīnes - varbūt dzirdēs, ja teikšu no tribīnes -, ka piedāvājam priekšlikumu neatslēgt nedz siltumu, nedz elektrību cilvēkiem, ja viņiem nav iespējas samaksāt par to.
Un aicinu turpmāk Lejiņa kungu, ja viņam nāk miegs, atrasties nevis Saeimas Sēžu zālē, bet mājās.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, runājiet par priekšlikumu.
Debates slēdzu.
Kolēģi, aicinu runāt nevis par citiem deputātiem, bet par konkrēto priekšlikumu.
V. A. Tērauda. 22. priekšlikums netika atbalstīts komisijā. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - deputātu Sprūdes un Gobzema priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 43, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 23. - deputātes Ramonas Petravičas priekšlikums. Tas paredz ieviest cenu griestus dabasgāzei un elektroenerģijai. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
V. A. Tērauda. 24. - deputātu Sprūdes un Gobzema priekšlikums. Paredz segt konkrētas kilovatstundas... elektroenerģijas izmaksas mēnesī mājsaimniecībām. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Priekšlikuma būtība ir vienkārša - no 1. oktobra līdz 31. martam visām Latvijas mājsaimniecībām segt 100 kilovatstundas elektroenerģijas izmaksas mēnesī un katrai mājsaimniecībai, kurā ir bērni līdz 18 gadu vecumam, papildus segt 50 kilovatstundas mēnesī par katru bērnu.
Tātad, ja ģimenē ir trīs bērni, tad 250 kilovatstundas mēnesī ģimenei nosegtu no “Latvenergo” peļņas. Savukārt, ja ģimenē nav neviena nepilngadīga bērna, tad 100 kilovatstundas mēnesī nosegtu no “Latvenergo” peļņas.
Minētais priekšlikums ir veikts ar aprēķinu, cik liels ir - aptuveni -vidējais elektroenerģijas patēriņš mēnesī katrai mājsaimniecībai. Faktiski tas nosegtu lielāko daļu. Tas būtu pensionāriem milzīgs atbalsts, un būtībā tas vientuļajiem pensionāriem nozīmētu faktiski elektroenerģijas pilnīgu apmaksu šajā krīzes ziemā.
Ir skaidrs, ka VIENOTĪBA un Nacionālā apvienība balsos pret latviešiem un Latvijas pilsoņiem, lai viņiem būtu jāmaksā. To mēs tūlīt redzēsim šajā balsojumā.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Tas palīdzēs daudziem jo daudziem tūkstošiem Latvijas cilvēku, kas ir nonākuši krīzē.
Ja priekšlikums netiks atbalstīts, mēs to tik un tā īstenosim - īstenosim pēc vēlēšanām, kuras būs 1. oktobrī.
Aicinu atbalstīt.
Un ļaujiet man paspēt aiziet līdz vietai, lai es varu nobalsot.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
V. A. Tērauda. Paldies.
Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputātu Sprūdes un Gobzema priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 42, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 25. - deputātu Švecovas, Stepaņenko un Vilciņa priekšlikums. Paredz atbalstu darba devējiem, kuri savukārt sniedz atbalstu saviem darbiniekiem par attālināto darbu. Komisijā priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātu Švecovas, Stepaņenko un Vilciņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 43, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 26. - Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Evitas Zālītes‑Grosas priekšlikums. Redakcionālas dabas - precizē datumus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. A. Tērauda. 27. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz Ministru kabinetam uzdevumu - izstrādāt plānu atbalsta pasākumiem sociālās aprūpes, ārstniecības pakalpojumu un izglītības pakalpojumu sniedzējiem.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Jūs neatbalstījāt tos kolēģu redakcionālos priekšlikumus, kuri paredz iespēju atbalstīt arī pašvaldību iestādes... Mēs jau iepriekš paredzējām, ka neatbalstīsiet tos, un tāpēc arī iesniedzām šādu priekšlikumu, kur... mēs jūs tomēr aicinām labot šīs kļūdas un noteikt to, ka... dot uzdevumu valdībai - mēneša laikā izstrādāt atbalsta plānu attiecībā uz izglītības pakalpojumu sniedzējiem un ārstniecības pakalpojumu sniedzējiem. Proti, izstrādāt plānu, kādā veidā tiks sniegts atbalsts vismaz šīm pamatinstitūcijām - ārstniecības un izglītības iestādēm.
Pirms neilga laika, pirms kādām divām trim nedēļām, Veselības ministrijas vadība sabiedriskajos medijos žēlojās par to, ka viņiem pieaug, būtiski pieaug, elektroenerģijas izmaksas un citi maksājumi un ka valdībā viņus nedzird; ka nesadzird šo sāpi, kāda ir viņiem, un ka slimnīcām šie izdevumi ir nesamaksājami.
Kolēģi! Es aicinu Saeimu pieņemt šādu lēmumu: dot valdībai šādu uzdevumu - mēneša laikā atnest uz Saeimu risinājumu, lai veselības aprūpes un izglītības iestādēm šīs izmaksas tiktu kaut kādā veidā segtas. Pretējā gadījumā mēs klausīsimies ierēdniecības vaimanas par to, ka viņus nedzird. Pēc kāda laika mēs jau klausīsimies slimnīcu vadītājus, kuri jau ilgstoši norāda uz to, ka viņiem pietrūkst finansējuma. Un tad jau būs nākamais solis - pacientiem tiks izsniegti lielāki rēķini par pakalpojumiem, jo citas iespējas, kā nomaksāt šos rēķinus, gluži vienkārši nebūs.
Aicinām atbalstīt šāda uzdevuma došanu valdībai. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka tas tiešām būtu ļoti smags uzdevums Ministru kabinetam, jo izstrādātais likumprojekts tomēr laikam neparedzēja smadzeņu īpašu piepūli. Pretējā gadījumā uz jebkuru opozīcijas priekšlikumu, kā uzlabot šo piedāvājumu, skanētu atbildes... Vismaz - no opozīcijas deputātiem...
Man liekas, ka par to liecina arī tas, ka šodien Sēžu zālē nav ne Ministru prezidenta, ne abu divu vicepremjeru, ne kāda no ministriem, lai aizstāvētu šo Ministru kabineta sagatavoto pozīciju un atspēkotu opozīcijas “stulbos” priekšlikumus. Tā nav! Tas liecina par paviršību.
Un līdz ar to tas priekšlikums, ko iesniedza Zaļo un Zemnieku savienības frakcija... To vajadzēja darīt pozīcijai, nevis opozīcijai, jo tas dotu skaidrību arī koalīcijas deputātiem - ko mēs darām, kā mēs dzīvojam, kurp mēs ejam.
Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu... pirmām kārtām - koalīcijas deputātus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā..?
V. A. Tērauda. Komisijā priekšlikums neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 27. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 42, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 28. - deputātu Švecovas, Stepaņenko un Vilciņa priekšlikums. Paredz iedzīvotāju aizsardzību no piespiedu izpildes pasākumiem sakarā ar parādsaistībām par dabasgāzi, siltumenerģiju, elektroenerģiju, par ūdeni, par kanalizācijas pakalpojumiem. Priekšlikums komisijā neguva atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātu Švecovas, Stepaņenko un Vilciņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 43, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
V. A. Tērauda. 29. - Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Paredz uzdot Ministru kabinetam izstrādāt atbalsta pasākumus arī tām mājsaimniecībām, kuras mājokli apkurina, izmantojot propāna gāzi. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
V. A. Tērauda. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdesvadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Vārds Dagmārai Beitnerei-Le Gallai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
D. Beitnere-Le Galla (13. Saeimas priekšsēdētājas biedre).
Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Uldis Augulis, Krista Baumane, Jānis Cielēns, Boriss Cilevičs, Gundars Daudze, Raivis Dzintars, Marija Golubeva, Janīna Jalinska, Andrejs Judins, Artuss Kaimiņš, Aleksandrs Kiršteins, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Ralfs Nemiro, Vitālijs Orlovs, Ramona Petraviča, Ēriks Pucens, Juris Pūce, Ivans Ribakovs, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Andris Skride, Karina Sprūde, Jūlija Stepaņenko, Ilga Šuplinska, Ļubova Švecova, Vita Anda Tērauda... ir, Jānis Urbanovičs, Jānis Vitenbergs, Inese Voika un Evita Zālīte-Grosa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Trešās ārkārtas sesijas sēdi slēdzu.
Paldies visiem šodien par darbu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ārkārtas sesijas sēde
2022. gada 30. augustā pulksten 16.00
Datums: 30.08.2022 16:13:54 bal001
Par - 5, pret - 47, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā (1568/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 16:16:07 bal002
Par - 6, pret - 53, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā (1568/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 16:16:39 bal003
Par - 61, pret - 2, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā (1568/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 16:17:50 bal004
Par - 16, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā (1588/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 16:18:36 bal005
Par - 64, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likumā (1588/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 16:22:23 bal006
Par - 22, pret - 40, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 16:39:45 bal007
Par - 24, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 16:46:16 bal008
Par - 16, pret - 41, atturas - 2.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 16:50:16 bal009
Par - 3, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 16:51:00 bal010
Par - 21, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 16:51:28 bal011
Par - 24, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 16:51:55 bal012
Par - 23, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 16:52:19 bal013
Par - 23, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 16:54:29 bal014
Par - 22, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 17:00:04 bal015
Par - 17, pret - 41, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 17:00:41 bal016
Par - 20, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 17:01:18 bal017
Par - 23, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 17:02:44 bal018
Par - 21, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 17:04:25 bal019
Par - 23, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.22. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 17:07:34 bal020
Par - 25, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 17:08:10 bal021
Par - 23, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 17:12:55 bal022
Par - 25, pret - 42, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.27. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 17:13:35 bal023
Par - 24, pret - 43, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 17:14:29 bal024
Par - 67, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1589/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 30.08.2022 17:14:53 bal025
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 30.08.2022. | 9.00 |
11.00 |
16.00 |