Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas pirmā sēde
2022. gada 8. septembrī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Sēdes videotranslācija
Sēžu videotranslācijas (arhīvs)
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim 13. Saeimas rudens sesiju – 13. Saeimas arī pēdējo darba cēlienu šajā parlamentā.
Godātie kolēģi, Saeimas 8. septembra sēdi sāksim ar Valsts prezidenta uzrunu. Sagaidīsim Valsts prezidentu. Paldies.
Vārds Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam.
E. Levits (Valsts prezidents).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi!
13. Saeima Latvijas valsts politiskajā vēsturē ierakstījusi vismaz trīs paradoksālas atziņas.
Pirmā: valdību izveido Saeimas mazākā partija, bet viena no lielākajām – pārsteidzošā ātrumā sabirst sīkās drumslās.
Otrā: piecu un vēlāk četru ideoloģijās tik atšķirīgo partiju šķietami nestabilā koalīcija izrādās pārsteidzoši stabila un produktīva. Pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība nostrādā pilnus četrus gadus.
Trešā: divas neparedzētas un smagas krīzes – globālā pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu − pilnībā izmaina iecerēto politisko dienaskārtību. Taču tieši jūs – 13. Saeima – pieņemat krietnu skaitu konceptuāli nozīmīgu likumu. Tie ilgtermiņā kalpos valsts drošībai, Latvijas kā tiesiskas un modernas valsts attīstībai.
Pateicoties 13. Saeimai, valdībai un valsts augstāko amatpersonu ciešai sadarbībai, ir būtiski nostiprināta mūsu valsts drošība. Vairāk sabiedroto karavīru, labāks apbruņojums un komandstruktūra – tāda ir NATO Madrides samita lēmumu nozīme. Izdevumi aizsardzībai tiks palielināti – jūs tā nolēmāt – līdz 2,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta.
Taču Krievijas agresīvais imperiālisms pārskatāmā periodā turpinās apdraudēt Latviju un Eiropu. Tāpēc aizsardzības ministra priekšlikums no 2023. gada iedibināt Valsts aizsardzības dienestu ir savlaicīgs, nepieciešams un atbalstāms, jo atbildība par savu valsti, tās neatkarību un demokrātiju gulstas uz pilsoņu pleciem.
Arī Saeimas pieņemtais likums par aizsardzības mācību skolā sekmēs pilsonisko audzināšanu un patriotismu. Aizsardzības mācība – tā būs pilsonības skola.
Valsts drošībai kalpo Saeimas un valdības veiktais finanšu sistēmas kapitālais remonts. Mūsu finanšu sistēmu vairs nevar izmantot noziedzīgiem mērķiem, ir atjaunota Latvijas valsts reputācija.
Uzticību tiesām un tiesiskumu vairo tieslietu ministra rosinātā un likumdevēja izveidotā Ekonomisko lietu tiesa. Tā nodrošina ātrāku un efektīvāku iespēju vērsties pret visādiem shēmotājiem.
Ekonomisko lietu tiesa un jūsu pieņemtās izmaiņas procesuālajos likumos novērsīs iespēju dažiem blēžiem gadu desmitiem novilcināt tiesas procesus, tā graujot sabiedrības ticību taisnīgumam.
Ilgtermiņā tikpat svarīgs ir Tieslietu ministrijas projekts izveidot Tieslietu akadēmiju. Tā būs iestāde, kur pastāvīgi tiks tālākizglītoti tiesneši un prokurori. Tas nodrošinās tiesu sistēmas pastāvīgu kvalitatīvu izaugsmi.
13. Saeima, jūs, dārgie draugi, kaismīgu diskusiju pavadīti, pieņēmāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto administratīvi teritoriālo reformu. Reforma padara pašvaldības ekonomiski jaudīgākas, pakalpojumus − vienlīdzīgi pieejamus un kvalitatīvākus. Tā patiešām ir viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu reformām.
Savukārt Pašvaldību likumam, kas jāpieņem vēl jums – šajā Saeimas sasaukumā –, jāparedz tiesības cilvēkiem ievēlēt arī savus pārstāvjus vietējas nozīmes lietu kārtošanai. Tas ir pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas jautājums.
Līdztekus jau pieņemtais Latviešu vēsturisko zemju likums stiprinās mūsu cilvēku lokālo un līdz ar to kopējo nacionālo piederību. Kultūras ministra vadītā Latviešu vēsturisko zemju attīstības padome sekmēs daudzkrāsainas lokālas iniciatīvas.
Viss šis likumu kopums, ko es nupat minēju, nostiprinās gan labklājību, gan arī cilvēku iesakņotību un demokrātisko līdzdalību.
Izglītības un zinātnes ministrijas iniciētā un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas tālāk attīstītā augstākās izglītības reforma bija viena no tām, kas gadiem tika vilcināta, kur mēs netikām uz priekšu, bet beidzot tā tika paveikta. Tā arī ir viena no ļoti nozīmīgām reformām. Tomēr reforma īstenosies tikai tad, ja augstākajai izglītībai un zinātnei būs atbilstošs finansējums. Zinātne ir modernas valsts pamats. Šo sakarību politiķiem ir jāspēj ietvert valsts budžeta ailēs.
13. Saeima ir arī pierādījusi, ka demokrātijai ir zobi – tā spēj sevi aizsargāt. Pirmo reizi Latvijas vēsturē Saeima atlaida galvaspilsētas domi, jo demokrātiskā, tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka pašvaldība ilgstoši nepilda tiesas spriedumu.
Demokrātijas veselībai kalpo šīs Saeimas lēmums būtiski palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta, kā arī likuma grozījumi, kas atņem daļu finansējuma pajukušām partijām, kuras vairs nespēj pildīt savus vēlētājiem dotos solījumus. Demokrātijai ir vajadzīgas tikai un vienīgi no vēlētājiem, nevis no savtīgiem sponsoriem atkarīgas partijas.
Visas manis minētās reformas ilgstoši ietekmēs Latviju ilgtermiņa attīstības virzienā.
Es varu minēt vēl veselu virkni citu likumu un lēmumu, kas nokārto ilgstoši nerisinātas problēmas, piemēram, Dzīvojamo telpu īres likums, piespiedu dalītā īpašuma reforma, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, Ostu likums, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma modeļa uzlabošana un daudzi citi.
Godātie deputāti! 13. Saeima ir savlaicīgi un izsvērti, atsaucoties sabiedrības satraukumam par energoresursu cenu pieaugumu, lēmusi to daļēji kompensēt un atbalstīt mājsaimniecības, kas tiks skartas īpaši smagi. Pagaidām atbalstam ir novirzīti 442 miljoni eiro. Vēl 50 miljoni eiro ir domāti atbalstam energoietilpīgiem uzņēmumiem.
Tomēr vai nebūtu bijis krietni labāk un izdevumu krietni mazāk, ja jau tagad darbotos, nevis tikai tiktu iecerēti vērienīgi vēja parki; ja jau pirms trim gadiem būtu uzcelts sašķidrinātās gāzes terminālis; ja jau tagad daudzas mājsaimniecības būtu pārgājušas uz atjaunojamiem energoresursiem un mājas jau būtu nosiltinātas? Tas viss bija zināms pirms gadiem, tagad mēs sākam to darīt.
Eiropas Komisija izsludināja zaļo kursu jau 2019. gadā. Tomēr ir sajūta, ka mēs gadiem mīņājamies atvērtu durvju priekšā, nespējot spert izšķirīgus soļus. Es domāju, ka tas tā nedrīkst turpināties.
Latvija un pasaule atrodas būtiska jauna laikmeta sākumā. Tā ir jauna ekonomika, kur būs nepieciešamas jaunas prasmes un kuras pamatā būs atjaunojamie resursi, zinātne, digitalizācija un inovācijas.
Es atgādināšu, ka mūsu starptautiskie rādītāji šajās jomās ir zem Eiropas vidējiem rādītājiem. Tas nozīmē, ka mēs kavējamies. Mums Latvijā nav šim jaunajam pasaules attīstības posmam pietiekami labi sagatavotu stabilu pamatu. Tādēļ nākamās Saeimas un valdības uzdevums ir likvidēt šo atpalicību – atpalicību, kur mēs esam nonākuši beidzamajos gados, es teiktu, varbūt beidzamajā desmitgadē, – veicinot uz tehnoloģijām un inovācijām balstītu un eksportspējā mērāmu tautsaimniecību.
Dāmas un kungi! Ir skaidri redzams, ka mūsu atpalicība iezīmējas īpaši tajās jomās, kur nepieciešama valsts pārvaldības pārnozaru koordinācija un sadarbība. Tās ir tās, ko es minēju, bet ir arī citas.
Esmu jau vairākkārt norādījis, ka 20. gadsimta sākumā konstruētā valsts pārvaldības sistēma vairs neatbilst 21. gadsimta vajadzībām. Ja mēs gribam modernu valsti, mums ir vajadzīga moderna valsts pārvaldība, kas spēj efektīvi tikt galā ar mūsdienu izaicinājumiem, tātad tas nozīmē – gan elastīgs politiskās valdības modelis, gan moderna, efektīva ierēdniecība.
Nākamajam Ministru prezidenta kandidātam es prasīšu konkrētu valsts pārvaldības reformu plānu.
Godātie deputāti! Dāmas un kungi! Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzbrukums tautas pašnoteikšanās tiesībām, pasaules starptautiski tiesiskajai kārtībai, Eiropas vērtībām un pasaules drošībai.
Latvija ir palīdzējusi un turpinās palīdzēt Ukrainai. Mūsu ārlietu ministra skaidri definētā konsekventā un nepiekāpīgā politika pret agresorvalsti ir būtiski ietekmējusi Eiropas Savienības kopējo politiku. Tā ir palielinājusi mūsu valsts, Latvijas, un visa mūsu reģiona politisko nozīmi Eiropā.
Karš pret Ukrainu kā spilgts gaismas kūlis ir izgaismojis arī padomju okupācijas un kolonizācijas paliekas mūsu pašu zemē. Tās bija ieaudušās mūsu ikdienā tā, ka liela daļa sabiedrības ar tām jau bija apradusi, taču tās 30 gadus turpināja indēt mūsu sabiedrību. 30 gadus mēs turpinājām staigāt pa ielām, kas nosauktas okupācijas varas īstenotāju vārdos. 30 gadus mēs samierinājāmies ar to, ka valsts valodas nezināšana nav šķērslis dabūt darbu, bet krievu valodas nezināšana gan par tādu var kļūt.
Lai gan nacionāli orientētā sabiedrības daļa un to pārstāvošie politiskie spēki vienmēr konsekventi ir norādījuši uz šo modernai, demokrātiskai, nacionālai valstij nepiedienīgo koloniālo mantojumu, līdzšinējie mēģinājumi no tā attīrīties nav bijuši veiksmīgi. Taču tagad Krievijas agresijas ietekmē mūsu sabiedrība ir kļuvusi jūtīgāka, redzīgāka, tā labāk saskata šīs okupantu atstātās skabargas mūsu dvēselē.
Gribu uzsvērt, ka 13. Saeima jau ir pieņēmusi vairākus nozīmīgus lēmumus, lai attīrītu mūsu valsti no padomju koloniālisma sekām. Ir nojaukts okupantu piemineklis. Tas vairs nekalpos Kremļa ideoloģiskajam rituālam. Līdz novembrim pazudīs arī okupāciju slavinošie pieminekļi visā valstī. Ir slēgti Krievijas propagandas kanāli.
Drošības dienestiem un policijai ir likumisks pamats vērsties pret Krievijas imperiālisma un agresijas slavināšanu mūsu publiskajā telpā. Bet it sevišķi gribu norādīt uz sabiedrības iesaisti šajā procesā. Piemēram, dzejnieces Liānas Langas un citu aktīvistu norādes uz krievu valodas nepamatoto izplatību daudziem ir likušas apzināties šo koloniālā mantojuma visredzamāko izpausmi.
Ļoti daudzi ir mainījuši savu nostāju, jo mūsu valstij ir sava kopēja valoda, tā ir demokrātiskās saziņas valoda visiem neatkarīgi no paralēli šai valsts valodai lietotās dzimtās valodas vai tautības.
Lielu darbu ir izdarījusi arī biedrība “Publiskās atmiņas centrs”, sastādot visu valsti aptverošu sarakstu par padomju okupantu un viņu vietējo kolaborantu vārdos nosauktajām ielām un citām vietām. Tagad ir pašvaldību uzdevums šo sarakstu izskatīt. Mums ir pašiem savi – mums pašiem! -, nevis bijušajai svešajai varai un okupantiem svarīgi cilvēki, notikumi, piemiņas dienas, kuru vārdos būtu vērts nosaukt ielas un laukumus, kas veido mūsu ikdienas vidi un priekšstatus par vēsturi.
Mēs esam Eiropas kultūras sastāvdaļa, mēs esam demokrātiskās pasaules sastāvdaļa. Ir laiks pilnībā atraisīties no vēl līdz šim brīdim pāri palikušā gan redzamā, gan neredzamā okupantu režīma koloniālā mantojuma. Tas ir mūsu neatkarīgās, demokrātiskās, nacionālās Latvijas valsts cienīgi. Un tas ir brīvas nācijas cienīgi.
Godātie deputāti! Ir vēl daži likumi, kurus, es ceru, jūs pieņemsiet šajā, 13., Saeimā, šajā pēdējā jūsu darba cēlienā.
Drīzumā jau otrajā lasījumā jūs skatīsiet likumprojektu par pāreju uz izglītību valsts valodā. Tā ir ārkārtīgi svarīga reforma (es teiktu, līdzīgi kā administratīvi teritoriālā reforma) - viena no būtiskajām reformām, ko jūs esat izdarījuši... vai izdarīsiet, ja jūs pieņemsiet šo likumu, jo bērni, kas zināšanas apgūs kopā kopējā valsts valodā, jau no bērnības dabiski ieaugs Latvijas demokrātiskajā vērtību sistēmā.
Tieslietu ministrija patlaban strādā pie likuma, kuram jānovērš jebkāda iespēja diskriminēt latviešus viņu pašu zemē. Cerams, ka jūs vēl to sāksiet skatīt šajā sasaukumā.
15. oktobrī jau otro reizi tiks atzīmēta Valsts valodas diena. Es atgādinu, ka mūsu sabiedrība sagaida no valdības ziņojumu Saeimā par valsts valodas situāciju valstī. Šādam ziņojumam ir jākļūst par ikgadēju tradīciju.
Tāpat es aicinu steidzamības kārtībā pieņemt manis iesniegtos grozījumus Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā. Neatkarīgā Latvijā ir nepieciešama pilnīgi patstāvīga un neatkarīga, autokefāla Pareizticīgā Baznīca, kāda tā bija pirms padomju okupācijas. Ar šo grozījumu pieņemšanu tiks izslēgta jebkāda Maskavas patriarhāta potenciālā vara vai ietekme pār mūsu Pareizticīgo Baznīcu. Tas ir nacionālās drošības jautājums, tādēļ es augsti vērtēju mūsu Pareizticīgās Baznīcas gatavību iet šo autokefālijas ceļu. Un varu apliecināt, ka Latvijas valsts šajā ceļā sniegs Baznīcai visu nepieciešamo atbalstu un aizsardzību.
Godātie deputāti! Tuvojoties 13. Saeimas darba nobeigumam, varu teikt: Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka, tā ir labāk sagatavota nākotnes pārbaudījumiem, taču mēs varam vēl labāk.
Liels paldies jums visiem kopā un katram atsevišķi par jūsu darbu, par jūsu padarīto! Tiem, kas kandidē uz nākamo Saeimu, vēlu veiksmi, bet tiem, kas nekandidē, - vēlu veiksmi jūsu turpmākajā dzīvē un darbā! Liels paldies jums! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Paldies Valsts prezidentam.
Kolēģi, piecelsimies!
Paldies.
Godātie kolēģi! Sāksim izskatīt mūsu sēdes darba kārtību.
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)... Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Ramona Petraviča, Aldis Gobzems, Kaspars Ģirģens, Jūlija Stepaņenko, Ieva Krapāne, Ļubova Švecova un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par cenu griestu noteikšanu dabasgāzei un elektroenerģijai”.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Ramona Petraviča.
R. Petraviča (Neatkarīgie).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Elektrības un gāzes cenas šobrīd sit Latviju.
“Latvijas gāze” no septembra vairs nepiedāvās izlīdzinātā maksājuma iespējas gāzei. Valdībai un pašai “Latvijas gāzei”, šķiet, nav izpratnes par to, cik gāzes ir Inčukalna gāzes krātuvē un cik ilgam laikam tās pietiks.
Elektrības cenas svārstās no četriem līdz pat četriem tūkstošiem eiro par megavatstundu.
Šie faktori jau tagad abus resursus padara nepieejamus visneaizsargātākajiem un drīz tos padarīs nepieejamus arī uzņēmējiem. Pašreiz sniegtie atbalsta mehānismi šo krīzi nespēs mazināt, un vienreizējo pabalstu sniegšana mājsaimniecībām tikai īstermiņā un ļoti vāji varētu samazināt ekonomisko slogu.
Uzņēmumu gadījumā atbalsta mehānisma lielums būtu pilnīgi atkarīgs no elektroenerģijas cenas, bet tā, kā redzams, ir neparedzama.
Šo iemeslu dēļ es ierosinu noteikt cenu griestus elektroenerģijai un gāzei, nodrošinot zemāko cenu reģionā.
Jāņem vērā, ka vienus no lielākajiem uzņēmēju izdevumiem rada tieši apkure un elektrība, tāpēc nekontrolēts cenu pieaugums jau pat rudens sākumā varētu tos novest līdz milzīgam izdevumu slogam vai pat bankrotam. Abos gadījumos sagaidāms, ka tiks atbrīvoti darbinieki un sāksies jauns emigrācijas vilnis.
Uzņēmēji jau tagad saīsina darba laikus. To dara tirdzniecības centri, un sporta zāles lemj par darbības pārtraukšanu. Mājsaimniecības atrodas līdzīgā situācijā - tām jāatsakās no pienācīga dzīves līmeņa uzturēšanas vai pat bērni jāpalaiž uz skolu bez nepieciešamajām skolas lietām. Un nekādu ilgtermiņa atbalsta mehānismu vēl nav.
To visu vēl pasliktina situācija, ka mūsu hidroelektrostaciju saražotā elektrība, kuras pašizmaksa ir vien daži centi, nonāk biržā un patērētājiem par to ir jāmaksā astronomiskas summas. “Latvenergo” šī iemesla dēļ pelna apmēram miljonu eiro dienā. Tajā pašā laikā tauta bankrotē elektrības cenu dēļ. “Latvenergo” pirmo pusgadu ir noslēguši ar rekordlielu peļņu - 142 miljoniem, kurus varētu tērēt, lai nodrošinātu cenu griestus un zemāko cenu reģionā.
Par cenu iesaldēšanu beidzot sāk runāt arī Eiropas Savienība, Beļģijas enerģētikas ministrei un Austrijas kancleram brīdinot, ka tad, ja gāzes cenas netiek iesaldētas, Eiropu gaida piecas līdz desmit briesmīgas ziemas.
Kur mums ir risinājums? Ņemot vērā, ka elektroenerģijas un apkures cenu krīzes beigas nav redzamas, kļūst skaidrs, ka ir jāsniedz ilgtermiņa atbalsts, kontrolējot abu resursu piegādātājus.
Tāpēc es aicinu ieviest elektroenerģijas un gāzes cenu griestus un iekļaut šo priekšlikumu šodienas sēdes darba kārtībā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.
K. Ģirģens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Vai mums ir īsts tautas mīlēts prezidents? Mēs katrs varam uzdot šo jautājumu. Vai, noklausoties šo runu, mums kļuva skaidrs, kādi būs mūsu turpmākie soļi - nedēļu uz priekšu, mēnesi uz priekšu vai gadu uz priekšu? Sēžot un klausoties es neko no tā nesadzirdēju. Bet mēs visi ļoti labi zinām, ka Valsts prezidentam ir spēcīgi instrumenti, lai ietekmētu gan koalīciju, gan Saeimu, gan arī Ministru kabinetu. Viņam jebkurā mirklī ir visas iespējas sasaukt kaut vai šo pašu ārkārtas... Ministru kabineta sēdi un prasīt konkrētus un skaidrus soļus, kā mums būtu nepieciešams rīkoties, lai novērstu šo energokrīzi.
Četru gadu laikā prezidents nevienu reizi nav izmantojis šo iespēju, bet vienkārši no malas noskatās, noraugās, kā mēs krītam dziļākā bezdibenī.
Un, runājot par šo energokrīzi un priekšlikumu, ko esam iesnieguši, - par to, ka vajadzētu fiksēt cenas... Jau pagājušajā nedēļā es biju iesniedzis šo priekšlikumu, un dārgā koalīcija to noraidīja. Bet, ak vai, vēl vakar Krišjānis Kariņš nāca ar paziņojumu, ka mums ir nepieciešams fiksēt elektroenerģijas cenu. Kas par brīnumu!
Jums ir šobrīd visas iespējas nobalsot par to, par ko sapņo Krišjānis Kariņš... un publiski vakar izgāja ar šo informāciju.
Bet visvairāk mani šokē tas, kā šobrīd notiek tās darbības, lai mazinātu šo krīzi. Katram no jums bija iespēja jau otrdien pieslēgties Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noklausīties ekonomikas ministres uzrunu un redzējumu, kā mēs tālāk virzīsimies. Šajās piecās minūtēs arī cilvēkiem, kuri sekoja tiešraidē, skaidrs nepalika nekas. Nebija izprotams neviens skaitlis, neviens solis, ko ministre skaidroja.
Mēs joprojām nezinām, kādi atbalsta mehānismi būs pieejami, un mēs visi ļoti labi saprotam, ka septembris ir pēdējais laiks, lai kaut ko izdarītu. Oktobrī nāks... ievēlēta būs jauna Saeima, un jaunā Saeima tikai būs tā, kura spers nākamos soļus uz priekšu.
Tā vietā, lai ministre kaut ko spētu izskaidrot un pastāstīt, mūsu, visu deputātu, un arī klausītāju priekšā bija nostādīts tikai parasts Ekonomikas ministrijas ierēdnis, kuram nav pilnīgi nekādas izpratnes par to, kādi būs nākamie soļi, arī - neviena skaitļa. Neviena soļa uz priekšu! Mēs runājam aplinkus un nespējam atbildēt uz normāliem jautājumiem, cik mums ir gāzes, cik gāzes būs pieejams Latvijas iedzīvotājiem šajā ziemā.
Pūces kungs savā tviterī joprojām apgalvo, ka 30 procenti... nepietiek gāzes, un Kariņa kungs melo un neskaidro šos precīzos skaitļus. Lai Pūces kungs kāpj šajā tribīnē un stāsta, kādas tad ir šīs pretrunas!
Mēs varam taisīt tiktokus, bet mēs nespējam no tribīnes pastāstīt iedzīvotājiem skaidri, kas mūs gaida šajā ziemā, cik maksās elektrība, vai mums būs gāze, vai mums būs nodokļu atvieglojumi. Ekonomikas ministrija spēj vienīgi parādīt prezentāciju un norādīt: mēs esam pret pievienotās vērtības nodokļa samazinājumu, mēs esam par to, ka ir likvidēta OIK.
Nekāda OIK nav likvidēta, tā paliks zem “Latvenergo” peļņas. Kas nodrošina “Latvenergo” peļņu? Mēs, visi iedzīvotāji.
Nu vai tiešām mēs visi esam kaut kāds muļķu bars, kas šeit sanākuši? Cilvēki ir nostādīti muļķu lomā. Mēs kļūstam visi par vergiem. Cilvēkiem ir jādomā, kā samaksāt no savas algas... Katram ir jāuztraucas, vai, kad viņu atlaidīs, viņam būs, par ko samaksāt savai ģimenei.
Man ir kauns par šo Saeimu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par cenu griestu noteikšanu dabasgāzei un elektroenerģijai” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 47, atturas - nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Janīna Jalinska, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Ramona Petraviča un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es ceru, ka jums visiem bija iespēja iepazīties ar šo piedāvāto likumprojektu. Un es īsumā izstāstīšu likumprojekta būtību.
Kolēģi, balsojot par 2022. gada budžetu, jūs balsojāt arī par 2023., 2024. gada vidēja termiņa budžeta paketi. Šajā paketē jūs iebalsojāt, ka Ministru prezidentam, ministriem būs būtisks algas pieaugums. No šodienas situācijas paskatoties un... ja mēs parēķinām, tad ministriem alga pieaugs par diviem tūkstošiem eiro mēnesī un valdības vadītājam alga pieaugs par trim tūkstošiem eiro mēnesī.
Uz visa tā fona mēs redzam, ka pedagogi ir pieteikuši streiku 19. septembrī. Kā jums, kolēģi, pašiem šķiet, vai tas ir taisnīgi, ka pedagogiem 2022. gadā daudzgadu budžetā netika paredzēts nekas? Šobrīd ministrija piedāvā pedagogiem algas pielikumu, kas vairāk nekā 30 reizes atšķiras no tā pielikuma, ko saņems Ministru prezidents.
Es jūs aicinu, kolēģi, izvērtēt, vai tas ir taisnīgi. Vai tas ir taisnīgi pret pedagogiem, kuru algas pielikums nesegs pat inflācijas pieaugumu. Inflācijas pieaugums - 20 procenti - pret šo 8 procentu pieaugumu, ko šobrīd bāzē piedāvā pedagogiem... Manuprāt, tas nav taisnīgi. Tai pašā laikā valdības locekļiem - divi tūkstoši eiro klāt. Tā nav viņu alga, tas ir papildus, ko viņi saņems no 1. janvāra.
Mēs aicinām Saeimu izdarīt spiedienu uz valdību, ne tikai šo, bet arī nākamo valdību. Mēs neaicinām atcelt šo piedāvājumu, ka alga ministriem un Ministru prezidentam nepienākas, mēs to nedarām, mēs saglabājam jūsu pieeju, bet piedāvājam vienu izmaiņu - ka šie pieaugumi stājas spēkā tajā brīdī, kad tiek panākta vienošanās ar pedagogiem.
Kolēģi, 19. septembrī sākas nevis vienas, divu vai trīs dienu streiks, sākas beztermiņa streiks. Ja šis beztermiņa streiks notiek, es domāju, tas būtu tikai normāli, ja mēs valdību vērtētu pēc tā, kā viņi ar šo situāciju tiek galā. Šobrīd valdība nav tikusi ar to galā, tāpēc arī mēs piedāvājam iesaldēt ministriem algu pieaugumu līdz brīdim, kad tiks rasts kompromiss.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 48, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā nav iekļauts.
Deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Janīna Jalinska, Jānis Vucāns, Gundars Daudze, Ramona Petraviča un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi, arī šis priekšlikums nāk no pedagogiem un ir pedagogu rosināts.
Es domāju, ikviens pedagogs šobrīd saprot to, ka energoresursu cenu pieaugums būtiski ietekmēs arī viņu ikdienu. Šajā brīdī valsts nenāk palīgā izglītības iestādēm, nepalīdz tikt galā ar cenu pieaugumu. Cenu pieaugums attiecas arī uz izglītības iestādēm.
Mēs esam dzirdējuši piemērus, kas publiskajā telpā ir izskanējuši, par tām pašām ledus hallēm. Minēšu tikai vienu. No 6000 eiro rēķina izaugtu jau uz 24 000 eiro. Tas ir Jelgavas novadā.
Es domāju, šī, tai skaitā izglītības iestādes vajadzībām nodrošinātā, infrastruktūra diez vai spēs tālāk funkcionēt.
Kāpēc pedagogi nāk ar šādu ierosinājumu? Kāpēc pedagogi aicina valdību un Saeimu izdarīt savus mājasdarbus un paredzēt atbalstu izglītības iestādēm? Izglītības iestādē nauda kokos neaug. Tā nauda no kaut kurienes būs jāņem, un šajā gadījumā tā nauda būs jāņem no pašu pedagogu kabatām.
Mēs aicinām nenovest situāciju izglītības iestādēs tik tālu, ka pedagogi būtu spiesti maksāt par pieaugošajiem rēķiniem, jo kur gan citur tajās izglītības iestādēs šī nauda radīsies... Nu, daudz variantu nav: vai nu universitātēs uzliks uz studējošo pleciem, vai arī izglītības iestādēs... vidusskolās to vienkārši paņems no skolotājiem. Nav citu variantu, kā to izdarīt. Tāpēc mēs aicinām atbalstīt šo grozījumu, kas izstrādāts kopā ar skolotājiem, un rast risinājumu šiem problēmjautājumiem. Nevajag sagaidīt brīdi, kad problēma iestājas, un tad to risināt, varbūt mēs varam kaut ko izdarīt arī savlaicīgāk.
Aicinu atbalstīt šo likumprojektu.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 49, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Ministru kabinets lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Ir. Balsojam!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1600/Lp13) iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 19, atturas - 1. Likumprojekts sēdes darba kārtībā iekļauts.
Ministru kabinets atsauc likumprojektu “Grozījumi Ukrainas Civiliedzīvotāju atbalsta likumā” (Nr. 1551/Lp13). Tātad atgādināšu, ka šo likumprojektu Saeima ir jau izskatījusi.
Sāksim izskatīt grozīto darba kārtību.
Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Valsts prezidenta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamie kolēģi! Es varbūt esmu kaut ko pārskatījies, bet vakar, atverot Saeimas mājaslapu, es redzēju, ka Kabanova kungs ir pieteicies runāt. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.) Es ļoti gribēju runāt pēc Kabanova kunga, bet tas nekas, es varu runāt arī bez Kabanova. Nevar dzirdēt, vai ne? (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA.) Es ar to pašu, Jāni Urbanovič, saku, ka mikrofoni nav noregulēti. Patiešām, es saku, nav noregulēti!
Kolēģi, šis likumprojekts... es lūgtu nodot to komisijai, jo ļoti daudz iesaistīto pušu bijis, kas šī likuma iespējamās izmaiņas ir akceptējušas par labu esam... arī redzējušas. Kolēģi, mēs šeit nemainām nekādus Dieva likumus, mēs šeit mainām zemes likumus, un jebkurš likums šeit ir attiecībā uz Latvijas zemi, nevis Dieva gribu vai kā savādāk.
Kolēģi, šis likumprojekts ir valsts drošības jautājums, manuprāt. Nacionālās drošības komisija ir atsūtījusi vēstuli uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju par to, ka ir bijušas debates un sarunas gan ar Ārlietu ministriju, gan Tieslietu ministriju. Izstrādātājs - Prezidenta kanceleja.
Tā ka es lūdzu atbalstīt likumprojektu.
Bet tad pašas debates mēs varam pirmajā lasījumā droši sākt, un te vairāk īsti debatēt nevajadzētu par to. Tā ka lūdzu nodot šo...
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Māra Možvillo, Ralfa Nemiro, Ievas Krapānes, Alda Gobzema un Ramonas Petravičas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Māris Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Izpētot šo likumu, ir parādījusies problēma, kas ir ļoti aktuāla tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru dzīvokļi vai dzīvojamā māja atrodas uz cita īpašnieka zemes. Problēma slēpjas tajā, ka, mainoties zemes īpašniekiem, nav mehānisma, kā konstatēt to, ka dzīvokļa īpašnieks jau vienreiz ir par zemi samaksājis.
Līdz ar to veidojas situācijas, ka, nomainoties zemes īpašniekam, tiek pieprasīta atkal un atkal jauna zemes nomas maksa. Šis precedents jau ir vairākkārt sastapts Rīgā, un būtu svarīgi tomēr šo likumu samainīt nevis tā, lai tas būtu veidots vienam cilvēkam (kas, izpētot dokumentus, izrādījās kā galvenais šī likumprojekta virzītājs un idejiskais tēvs), bet gan būtu pakārtots dzīvokļu īpašnieku un arī zināmā mērā zemes īpašnieku interesēm.
Kolēģi, es aicinu atbalstīt šos grozījumus, jo, tuvojoties maksājumu pieaugumam, šāda veida shēmas nebūtu pieļaujamas, bet tās šobrīd tiek piekoptas Rīgā un arī dažās citās pilsētās.
Kolēģi, es aicinu šo jautājumu uztvert pavisam nopietni ne tāpēc, ka to iesniedzis esmu es kā opozīcijas pārstāvis, bet gan kā... visas Latvijas nekustamo īpašumu īpašnieku vārdā... kuri var nonākt zināmā problemātiskā situācijā, kad viņiem tiks pieprasīts maksāt par zemi vēl un vēl - pēc katras zemes īpašnieku maiņas.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 37, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zemes pārvaldības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Rail Baltica projekta likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bīstamo kravu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Preču zīmju likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mārtiņa Bondara, Aleksandra Kiršteina, Kārļa Šadurska, Evitas Zālītes-Grosas un Arvila Ašeradena iesniegto likumprojektu “Nekustamā īpašuma nodošanas Rīgas geto un Latvijas holokausta muzejam likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības vienošanos par Latvijas Republikas valdības un Norvēģijas Karalistes valdības līguma par savstarpējo ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību izbeigšanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Andreja Judina, Ainara Latkovska, Riharda Kozlovska, Andas Čakšas, Kārļa Šadurska un Arvila Ašeradena iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā”” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.
A. Judins (JV).
Kolēģi, kaut gan anotācijā, manuprāt, ir pietiekami skaidri pateikts, kāds ir likuma mērķis un saturs, man vairākas reizes bija jāatbild uz jautājumiem, un es redzu, ka ne visiem tomēr ir saprotams, kāds ir likuma mērķis un kādas sekas tas radīs.
Saskaņā ar esošo regulējumu, ja Latvijas pilsonis vai nepilsonis izvēlas citu pilsonību, viņam ir garantēta pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijā, proti, viņš maina pilsonību, bet viņam ir tiesības palikt un dzīvot Latvijā. Attiecībā uz vairākām valstīm, es domāju, tā ir loģiska un saprotama norma, bet gadījumā, ja kāds tagad grib kļūt par Krievijas pilsoni, ņemot vērā karu, ko Krievijas Federācija veic, un agresiju, kas notiek pret Ukrainu, ikvienam cilvēkam ir jāsaprot, ka gadījumā, ja viņa vērtības sakrīt ar Krievijas Federācijas vērtībām un viņš vēlas kļūt par šīs valsts piederīgo, viņam nevajadzētu palikt Latvijā.
Ko es gribu uzsvērt? Pieņemot šos grozījumus, nekāda revīzija nav paredzēta. Ja cilvēkam tagad ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, tā netiks atņemta. Mēs runājam par cilvēkiem, kuri pieņems lēmumu pēc tam, kad likums būs stājies spēkā. Ja šāds lēmums būs pieņemts, cilvēkam būs jādomā par citu dzīvesvietu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Riharda Kola, Jāņa Dombravas, Jura Rancāna, Krišjāņa Feldmana, Edvīna Šnores, Ainara Bašķa un Jāņa Vitenberga iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jāņa Dombravas, Riharda Kola, Jura Rancāna, Krišjāņa Feldmana, Edvīna Šnores un Ainara Bašķa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1592/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1592/Lp13) nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 19, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Darba kārtībā - amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības (Pauze.)...
Tā, es atvainojos, kolēģi, patiešām darba kārtībā ir vēl viena likumprojekta - valdības iesniegtā likumprojekta - nodošana komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 1600/Lp13) nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par deputāta Aināra Vilciņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Aināra Vilciņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par deputāta Aināra Vilciņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Aināra Vilciņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 52, atturas - nav. Lēmums nav pieņemts.
Tālāk - deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.
Deputāti Viktors Valainis, Jānis Vucāns, Karina Sprūde, Jānis Dūklavs, Ieva Krapāne, Ramona Petraviča, Ralfs Nemiro, Aldis Gobzems, Jūlija Stepaņenko, Edgars Tavars un Māris Kučinskis ir iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par izglītības un zinātnes ministres A. Muižnieces vilcināšanos diskutēt ar LIZDA un novērst pedagogu streiku”.
Vārds motivācijai deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! 2009. gadā pedagogiem algas tika samazinātas par 30 līdz 40 procentiem. Pedagogi pieteica streiku... dabīgi, un valdība ar pedagogiem nāca uz sarunām - uz cieņpilnām sarunām. 2009. gadā, pašā krīzes pilnbriedā, valdība ar pedagogiem vienojās - un vienojās ne jau tāpēc, ka viņi piekrīt tam, ka viņiem samazina algu par 30 līdz 40 procentiem, bet vienojās tāpēc, ka tā bija cieņpilna diskusija, atklāta diskusija, kuras rezultātā panāca vienošanos par tālākajiem soļiem, kādā veidā pedagogi kopā ar visu pārējo valsts pārvaldi pārvarēs šo krīzi.
Cieņpilna attieksme šajā periodā ir īpaši svarīga. Tāpēc mēs arī uzrakstījām šo pieprasījumu Ministru prezidentam ar aicinājumu skaidrot - tieši Ministru prezidentam! -, kāda ir bijusi viņa iesaiste.
Simboliskām lietām arī šajā gadījumā ir īpaša nozīme, piemēram, 29. augustā sarunas tika atliktas. Sarunu procesa laikā 29. augustā nenotika sarunas, jo ministrei bija kaut kas cits darāms. Ministre bija aizņemta. Un es saprotu, ka valstī var būt lietas, kādēļ ministre nevar ierasties uz šādu tikšanos.
Tāpēc mēs lūdzām valdības vadītāju izskaidrot, kas tieši ministrei 29. augustā bija tik svarīgs, lai neierastos uz tik būtiskām sarunām. Un, manuprāt, kolēģi, tieši šādas mazas lietas veido lielo stāstu.
Es absolūti nebrīnos, kāpēc 19. septembrī būs streiks. Lielā mērā tas ir tieši attieksmes dēļ.
Kolēģi, es aicinu valdības vadītāju skaidrot, ar ko tieši nodarbojas viņa ministri laikā, kad viņiem jādara galvenā lieta viņu nozarē - jānovērš pedagogu streiks. Kas ir tas, ar ko nodarbojas valdības ministri? To mēs pieprasām izskaidrot. Konkrēti - 29. augusts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu””, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.
J. Pūce (AP!).
Kolēģi, strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” (Nr. 1428/Lp13) trešajā lasījumā. Atbildīgā komisija uz trešo lasījumu priekšlikumus nesaņēma un atbalstīja likumprojektu trešajā lasījumā.
Lūdzu arī jūs atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - nav. Likums pieņemts.
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Bankas likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Rihards Kozlovskis.
R. Kozlovskis (JV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījums Latvijas Bankas likumā”.
Ir saņemti trīs priekšlikumi. Visi ir no finanšu ministra un faktiski precizē un vienkāršo kārtību, kādā jautājumi tiek izskatīti Konsultatīvās finanšu un kapitāla tirgus padomes sēdēs.
1. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Kozlovskis. 2. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Kozlovskis. 3. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Kozlovskis. Esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Lūgums atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Bankas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
R. Kozlovskis. Priekšlikumu termiņš - piecas dienas - līdz 13. septembrim.
Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 13. septembris.
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Linda Medne.
L. Medne (Konservatīvie).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1519/Lp13) saņemtos priekšlikumus ir izskatījusi.
Otrajam lasījumam tika iesniegti 40 priekšlikumi. Saņemti gan no deputātiem, gan Izglītības un zinātnes ministrijas, gan Juridiskā biroja... gan priekšlikumu izskatīšanas laikā tika paredzēts izstrādāt... arī komisijas darba grupā, iesaistot nozares ekspertus.
Sākam priekšlikumu izskatīšanu.
1. - deputātu Papules, Golubevas, Dombrovska, Dūrīša, Skrides, Rukšānes-Ščipčinskas un Bikšes priekšlikums. Rosina Izglītības likuma 3. pantā noteikto, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, papildināt ar vārdiem “tai skaitā saņemot pedagoģiski adaptīvu atbalstu komunikatīvās kompetences veidošanā”. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
L. Medne. 2. - deputāta Cileviča priekšlikums. Rosina Izglītības likumā ietverto pantu par atšķirīgas attieksmes aizliegumu papildināt ar atšķirīgas attieksmes aizlieguma nosacījumu - pēc dzimtās valodas pazīmes. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst jūsu uzmanību vienkāršam faktam. Gan Satversmē, gan arī Eiropas Savienības pretdiskriminācijas direktīvās aizliegtu pamatu atšķirīgai attieksmei uzskaitījums ir atvērts. Tātad vienmēr tur ir uzskaitīti visplašāk izplatītie pamati diskriminācijai, un beigās ir - “kā arī citi pamati” vai “uz citiem pamatiem”.
Izglītības likumā šis uzskaitījums ir izsmeļošs. Tātad diskriminācija ir aizliegta tikai uz tiem pamatiem, kas ir tieši minēti likumā. Un dzimtā valoda vai valoda vispār atšķirībā no Satversmes tur minēta nav. Ko tas nozīmē? Ka faktiski diskriminācija pēc dzimtās valodas pazīmes ir atļauta.
Komisijā bija garas debates, un es skatos, ka Jansona kungs tagad atkal teiks, ka viss jau ir paredzēts Satversmē un nekas cits nav vajadzīgs. Bet, ja patiešām Satversme nosaka visu, tad priekš kam šis pants vispār likumā ir vajadzīgs? Kāpēc mēs minējām šeit rasi un citus pamatus iespējamai diskriminācijai, bet neminam valodu? Parasti gan likumos, gan starptautiskajās konvencijās ir minēti, nu, visbīstamākie pamati, kur diskrimināciju patiešām var sagaidīt.
Mēs zinām, ka jau šobrīd skolās ir ļoti daudz bērnu, kas mācās latviski, bet kam latviešu valoda nav dzimtā. Līdz ar šī likumprojekta pieņemšanu šo bērnu skaits vēl vairāk pieaugs. Ja šajos apstākļos mēs noraidām šo priekšlikumu, neminam valodu kā vienu no aizliegtajiem atšķirīgas attieksmes pamatiem, tas ir skaidrs signāls, ka pēc valodas pazīmes var diskriminēt.
Ja jūs patiešām balsojat “pret”, tad es vienkārši aicinu jūs skaļi atzīt, ka šī priekšlikuma noraidīšana ir aicināšana uz diskrimināciju pēc valodas pazīmes.
Aicinu jūs balsot “par”.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.
R. Jansons (NA).
Labdien! Komisijā jau bija diskusijas par šo jautājumu un arī tika uzsvērts, ka ir ģimenes, kur viens vecāks ir vienas tautības cilvēks, otrs - otras tautības cilvēks un bērns jau no mazotnes apgūst divas valodas. Un tad rodas pilnīgs mulsums, ja viņam prasa, kura tad ir viņa dzimtā valoda.
Bet jālasa ir arī šobrīd spēkā esošā 3.1 panta redakcija. Tur ļoti skaidri pateikts, ka skolēnam ir tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas.
Tieslietu ministrija arī vēstulē Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem norādīja, ka, Tieslietu ministrijas ieskatā, termins “etniskā piederība” sevī ietver arī dzimtās valodas pazīmi, ja persona identificējas ar konkrētu etnisko piederību. Līdz ar to Tieslietu ministrija nesaskata nepieciešamību izdalīt valodas pazīmi atsevišķi.
Dzimtā valoda ir viens no galvenajiem nacionālo un etnisko grupu... piederības pie tās raksturojošajām pazīmēm, valoda ir etniskās identitātes galvenais strukturālais elements. Līdz ar to jēdziena “etniskā piederība” ietvarā ir arī jēdziens “dzimtā valoda”.
Līdz ar to aicinu neatbalstīt deputāta Cileviča priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds izglītības ministrei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (izglītības un zinātnes ministre).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti un deputātes! Papildināšu deputāta Ritvara Jansona minēto.
Patiesi, starptautiski aizvien vairāk atsakās no jēdziena “dzimtā valoda” lietošanas. Uz to arī nevajadzētu pamatot likuma normas, jo pastāv iespēja, ka no dzimšanas bērns vienlaikus var apgūt divas valodas, ja pirmie dzīves gadi paiet vidē, kurā, piemēram, katrs no vecākiem ar bērnu runā savā valodā. Un, raugoties arī no mūsdienu teoriju viedokļa, svarīgākais ir identificēšanās ar savu etnisko grupu. Tieši šī apsvēruma dēļ arī tiek lietots termins “etniskā mantojuma valoda”.
Daudzvalodīgā ģimenē - tādas ir daļa no Latvijas iedzīvotāju ģimenēm - dzimtā valoda kādam no tās locekļiem mēdz būt vairāk nekā viena.
Ar mazākumtautību dzimto valodu apgūšanu skolās saistītie jautājumi būtu aplūkojami kā etniskā mantojuma valodas jautājumi, jo Latvijas sabiedrības un daudzvalodības kontekstā jēdziens “dzimtā valoda” varētu izglītībā radīt neizpratni par tā tvērumu. Līdz ar to jēdziens “dzimtā valoda” plašākajā nozīmē var attiekties uz jebkuras tautības dzimto valodu un attiecīgi ietvert arī valstī dzīvojošo mazākumtautību dzimtās valodas.
Aicinu deputātus noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Man patiešām liels prieks dzirdēt, ka Jansona kungs un ministres kundze runā par daudzvalodību, ko līdz šim viņu partijas ļoti nikni noliedza, teica, ka nekāda daudzvalodība nevar būt.
Bet, piedodiet, ministres kundze, jums vajadzētu nopietni pārdomāt, cik kvalificēti ir jūsu padomnieki. Kas jums teica, ka jēdziens “dzimtā valoda” vairs netiek izmantots starptautiskajās tiesībās un ka tas tiek aizvietots ar “etniskā piederība”? Tā tas nav, jūs vienkārši maldināja.
Jansona kungs, liels paldies jums par to, ka jūs atgādinājāt par padomju... Staļina izstrādāto koncepciju par tā saucamo nacionalitāti. Tas tikai PSRS tika izmantots kā obligāts ieraksts pasē, kā kaut kāda formāla cilvēka pazīme, obligāts raksturojums. Gan starptautiskajās tiesībās, gan demokrātiskajā pasaulē šādas pieejas nav.
Un jūs faktiski apgalvojat, ka cilvēka dzimto valodu nosaka viņa nacionalitāte, etniskā izcelsme, ieraksts pasē, bet mēs ļoti labi zinām, ka tā tas nav. Un arī šajā zālē ir vesela virkne cilvēku, kam tas formālais tautības ieraksts nebūt neatbilst dzimtajai valodai.
Daudzvalodība ir tiešām izplatīta parādība, bet tomēr tas ir absolūts mazākums Latvijas bērnu. Absolūtam vairākumam bērnu ir viena skaidra dzimtā valoda, kas nebūt ne obligāti sakrīt ar šī bērna tautības ierakstu.
Tātad vienkārši jūs aicināt mūs atgriezties atpakaļ pie padomju sistēmas, pie padomju... tautības obligātā ieraksta sistēmas, pilnīgi ignorējot mūsdienu koncepcijas un pārkāpjot mūsdienu pieejas, un uz to ļoti skaidri norādīja EDSO augstais komisārs savā vēstulē, ko jūs pilnīgi ignorējāt.
Tātad lūdzu jūs beidzot atteikties no Staļina koncepcijas un apzināties...
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Runas laiks ir beidzies. Paldies.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam... Paldies, Cileviča kungs.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Lai jums te nejauktu galvu daži deputāti, nolasīšu divus citātus no diviem dokumentiem.
Ir divi dokumenti (Cileviča kungs vienmēr atsaucas uz Eiropas likumiem). Pirmais ir Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Un Latvijas Saeima pieņēma otru dokumentu - “Par Vispārējo konvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību”.
Kas šajā, otrajā, dokumentā ir teikts? Ļoti vienkāršs teikums: “Personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālajai minoritātei Konvencijas izpratnē atbilstoši [..] Latvijas Republikas deklarācijā sniegtajai nacionālās minoritātes definīcijai [..].” Tātad gandrīz 200 tūkstoši nepilsoņu nemaz nevar būt minoritāte.
Nākamais. Kas tad ir šis atlikums - 300 tūkstoši? Vai viņi ir minoritāte vai nav?
Eiropas konvencijas izpratnē, minoritātēm ir sava vēsturiskā teritorija. Zviedriem tā bija Vidzeme, Roņu sala un Kihnu sala, kur tūkstoš gadu viņi dzīvoja Ālandu salās... Tās visas ir zviedru teritorijas Somijā. Flandrijā tā ir holandiešu valoda, tur flāmi dzīvo tūkstoš gadus... Un Valonijā tā ir franču valoda. Un Šveicē, jūs saprotat, ir kantonos nodalīts... Kur Latvijā ir kaut kādu mistisku krievvalodīgo autonomā teritorija? Nav.
Otrais, uz ko Cileviča kungs aizmirst atsaukties, - Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību.
Pat ja mēs pieņemam, ka šie 300 tūkstoši, kas no dažādām PSRS daļām nelikumīgi iebraukuši Latvijā, ir minoritāte, tad... Kas tad šajā konvencijā ir teikts? Cileviča kungs, es jums nolasīšu, jo jūs jau esat aizmirsis: “Izglītības sistēmu ietvaros Puses apņemas atzīt, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības [..] sistēmas.”
Nākamais: “Šīs tiesības [..] nerada Pusēm nekādas finansiālas saistības.” Respektīvi, valstīm nav jāfinansē sestdienas skolas, privātskolas, teiksim, indusiem vai indiešiem. Indiešiem un krieviem Latvijā nav nekādas atšķirības; atšķirība ir tikai tā, ka indieši nav ieradušies ar tankiem, ir ieradušies ar vīzām, mācās, teiksim, Latvijas augstskolās un nepretendē uz kaut kādām īpašām... prasībām.
Nākamais, kas ir teikts šajā konvencijā. Personām, kas pieder pie nacionālajām minoritātēm, īstām nacionālajām minoritātēm, kas šeit... Vidzemē bija, kā es teicu, zviedri, kas bija dzīvojuši tūkstoš gadus, varētu būt arī vācbaltieši - 800 gadus... Bet ne jau 50 okupācijas gados aiz tankiem ienākušie kolonistu pēcteči!
Tātad šeit ir teikts (nolasu): “[..] Puses apņemas, ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt savu iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir [..] iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību [..] tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo nacionālo minoritāšu personas.”
Nu, varētu teikt, ka Latgalē ir šis lielais skaits, bet, ja mēs paskatāmies Konversācijas vārdnīcā, tad... piemēram, Daugavpilī 1925. gadā krieviski runājošo bija tikai 17 procentu, viņu bija mazāk nekā poļu, mazāk nekā ebreju un mazāk nekā latviešu. Tad, piedodiet, kāda skola te būtu viņiem jāveicina? Viņi varētu atvērt, protams, privāto skolu, bet valstij nebūtu jāfinansē.
Tā ka šie ir divi dokumenti, un nevajadzētu to aizmirst.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamā Saeima! Es gribēju oponēt Jansona kunga teiktajam, bet nu te diskusijā iekļauts arī Kiršteina kungs, kurš, manuprāt, vienkārši sev iešāva kājā, pierādot, ka tik tiešām tie, kas dzīvo blakus latviešiem šeit, daudznacionālajā Latvijas Republikā, nav nemaz Latvijas mazākumtautības, un, citējot Eiropas Padomes Vispārējo konvenciju par mazākumtautību aizsardzību, faktiski pierādīja to, ka visi, kas šeit atrodas, ir gan Latvijas mazākumtautības... Un ignorēt šo faktu - tā būtu vienkārši, nu, liela neizglītotība.
Bet, runājot par to, ko ir teicis Ritvars Jansona kungs... Termina “dzimtā valoda” lietošana ir faktiski... nu, rada mulsumu, kā viņš teica. Viņš sacīja arī to, ka faktiski jēdziens “dzimtā valoda” ietilpst jēdzienā “etniskā piederība”.
Mans kolēģis Cileviča kungs jau pieminēja, ka jēdziens “mātes valoda” (angļu valodā - mother tongue) ir plaši izmantots visos dokumentos, kurus Latvija ir parakstījusi un apņēmusies izpildīt.
Es gribētu arī pievērst uzmanību tam, ka kopš 1999. gada ir spēkā Vispārējās izglītības likums, kur vismaz trīs vietās ir pieminēts jēdziens “dzimtā valoda”. Proti, 20. pantā “Pirmsskolas izglītības programma”: “Izglītības iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, sniedz atbalstu latviešu valodas apguvei izglītojamiem, kuriem tas nepieciešams, tai skaitā izglītojamiem, kuriem tā nav dzimtā valoda.”
Jēdziens “dzimtā valoda” ir pieminēts arī 30. pantā “Pamatizglītības programmas īstenošana” - runa ir par mazākumtautības dzimto valodu. Un arī 43. pantā “Vispārējās vidējās izglītības programmu saturs” ir pieminēts jēdziens “dzimtā valoda”.
Jēdziens “dzimtā valoda” ir skaidrs jebkuram skolas administratoram, arī ministrijas darbiniekiem. Es aicinu ministri uzmanīgi ieklausīties tajā, ko jums būs teikuši arī jūsu kolēģi, kuri ministrijā strādā nevis pusgadu, bet desmitiem gadu. Šī ir pieredze, kuru Latvijas izglītības sistēma jau iemantojusi no iepriekšējā laikmeta, un jēdziens “dzimtā valoda” jeb “ģimenes valoda” bija viens no stūrakmeņiem Latvijas mazākumtautību izglītības sistēmas izveidošanā, kuras pamatus lika Rainis. Gribētu jums to atgādināt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam otro reizi.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es aizmirsu pateikt - jā, mums ir vēl 50 tūkstoši Krievijas pilsoņu... gandrīz 200 tūkstoši nepilsoņu, pareizāk, 197 tūkstoši nepilsoņu un 50 tūkstoši Krievijas pilsoņu. Tātad 250 tūkstoši nav nekāda minoritāte ne pēc Latvijas likumiem, ne pēc Eiropas konvencijām.
Paliek mums vēl kādi 190 tūkstoši, noapaļojam - 200 tūkstoši, kas varētu būt Latvijas pilsoņi... bet te ir viena interesanta lieta. Ukrainas prezidents Zelenskis teica, ka tiem miljons krieviski runājošo, kas ir mākslīgi deportēti no Krievijas jeb pārcelti uz Ukrainu, - viņiem visiem būs jāatstāj Ukrainas... Kijivas... piedošanu, Krimas teritorija pēc Krimas atbrīvošanas. Viņš brīdināja arī neiegādāties īpašumus Krimā, jo viņiem tur nav nekādu tiesību. Tātad parēķiniet, pēc astoņiem gadiem viens miljons no turienes tiks izsūtīti absolūti bez kādām tiesībām, bez kādām tur krievu skolām un bez kādiem īpašumiem.
Un man ir tāds jautājums... Es pie sevis domāju: pēc astoņiem gadiem miljonu nelikumīgi iebraukušo jūs varat repatriēt, bet pēc 18 gadiem, pēc 28 gadiem? Tātad šinī gadījumā man būtu priekšlikums: acīmredzot valdībai ir jādomā... un mums ir ierakstīts arī Deklarācijā par Latvijas okupāciju, ka mums jāpalīdz viņiem repatriēties. Kādiem 200 tūkstošiem... katram piedāvāt 10 tūkstošus eiro, tie būtu divi miljardi, sadalīt tos uz četriem gadiem, tas ir, 500 miljoni gadā. Tas ir vienīgais risinājums, kā atrisināt gan šīs izglītības problēmas... es domāju, ka frakcija SASKAŅA varētu palīdzēt īstenot okupācijas deklarāciju un palīdzēt šiem cilvēkiem repatriēties. Un mums būtu jāpalīdz tomēr tos divus miljardus atrast.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Debates jau bija slēgtas.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
L. Medne. Komisijas vārdā - priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 63, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi! Pārtraukumā ir paredzēta komisijas sēde. Tātad darbu pie šī likumprojekta turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu!
Godātie kolēģi! Laiks paziņojumiem.
1. septembrī pusapaļu dzimšanas dienu svinēja mūsu kolēģe deputāte Jūlija Stepaņenko, un mēs viņu sveicam. (Aplausi.)
Vārds paziņojumam deputātam Uldim Budriķim.
U. Budriķis (Konservatīvie).
Godātie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Sadarbības grupas ar Lietuvas parlamentu deputātiem lūgums ierasties Dzeltenajā zālē uz īsu tikšanos saistībā ar Baltu vienības dienas pasākumiem 17. septembrī. Tiekamies tūlīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Pēc 10 minūtēm komisijas sēde, saite jūsu e-pastos.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere‑Le Galla, Anda Čakša, Raivis Dzintars, Armands Krauze un Didzis Šmits.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas darbu pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.
Atbildīgās komisijas vārdā - deputāte Linda Medne.
L. Medne. 3. - deputāta Cileviča priekšlikums. Rosina papildināt 3.1 pantu “Atšķirīgas attieksmes aizliegums” ar divām jaunām daļām, paredzot, ka izglītības iestāžu segregācija ir aizliegta. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt (īpaši jaunajiem deputātiem) nesenu vēsturi. 1996. gada 13. jūnijā toreizējais izglītības ministrs Māris Grīnblats sniedza tādu programmatisku interviju “Latvijas Vēstnesim” un citstarp, atbildot uz jautājumu par mācību valodām, Grīnblata kungs teica: “Mēs nekad nepieļausim nelatviešu un latviešu bērnu mehānisku sajaukšanu vienas skolas vienā klasē.”
Nacionālā apvienība, protams, joprojām pieturas pie šiem programmatiskajiem uzstādījumiem. Man tas neizraisa nekādu izbrīnu. Mani drīzāk izbrīna tā saucamo liberāļu nostādne, jo, kolēģi, jūs pirms vēlēšanām ļoti daudz runājāt par to, ka vajadzētu patiešām nodrošināt, lai latviešu un nelatviešu bērni, kuri ģimenē runā dažādās valodās, mācītos kopā. Un, kad es dzirdu no Izglītības un zinātnes ministrijas, ka ar šiem grozījumiem mēs to panāksim, - piedodiet, tie ir meli un demagoģija, jo, lai to panāktu, likumā jāuzstāda vismaz attiecīgi mērķi. Un tieši uz to ir vērsti mani priekšlikumi - 3. un 4.
Lai novērstu segregāciju, faktiski nepietiek, lai visi bērni mācītos vienā valodā. Nebūt ne. Šobrīd mums veidojas sistēma, kur pastāv skolas ar latviešu mācību valodu latviešiem un skolas ar latviešu mācību valodu nelatviešiem. Tās ir tās skolas, kas šobrīd īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Un nekādi pasākumi, lai mainītu situāciju, nav paredzēti. Pat ļoti mēreni priekšlikumi, kas definē segregāciju un piedāvā noformulēt desegregāciju kā vienu no likuma mērķiem, tiek noraidīti.
Kolēģi, tie ir meli, ka tikai viena mācību valoda automātiski nodrošina segregācijas neesamību. Nebūt ne. Es komisijai nosūtīju vairākus pētījumus, varu arī jums parādīt vienu pētījumu, ko veica Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs (starp citu, toreiz - mūsu Nils Muižnieks) un kas tika publicēts ar Eiropas Komisijas starpniecību. Te ir runa, piemēram, par Franciju, kur vienmēr mācās tikai vienā valodā, bet mēs zinām, ka skolu segregācija ir ļoti nopietna problēma, tā izraisa vairākas sociālas problēmas.
Es neiedziļināšos detaļās. Bet kāpēc tas notiek? Jūs sakāt, ka tas process noris dabiski. Nebūt ne. Jūs vai nu nezināt praktisko situāciju, vai vienkārši gribat izlikties, ka nezināt. Kāda bija situācija Daugavpilī, kad mēģināja apvienot 10. un 12. vidusskolu? Jūs nezināt, ar kādām grūtībām sastopas vecāki, kas ģimenē runā krieviski, kad viņi mēģina... arī tagad... sūtīt savus bērnus latviešu skolās.
Patiešām... arī šajā pētījumā, kur tiek izklāstīti vairāki galvenie segregācijas cēloņi, ir minēts tā saucamais... ko speciālisti sauc par white flight, kad vairākums vecāku parasti nevēlas, lai ar viņu bērniem kopā mācītos daudz bērnu, kuri ir imigrantu pēcnācēji vai kuri ģimenē runā citās valodās. Un tas notiek arī šeit. Ja klasē ir divi vai trīs krievvalodīgie bērni, tā nav problēma, bet, ja klasē būs puse šādu bērnu, es domāju, būs diezgan grūti pārliecināt latviešu vecākus, ka tas ir normāli. Šeit nebūs viegla risinājuma. Patiešām būs nopietni jādomā, kā nodrošināt, lai bērni mācītos kopā.
Bet, ja jau no paša sākuma mēs vienkārši noraidām šīs problēmas esamību un sakām: “Nē, nē, mēs pieņemam likumu, nekāda segregācija nevar būt,” - par to mēs ļoti dārgi samaksāsim. Mēs samaksāsim ar vēl lielāku marginalizāciju, ar vēl lielākām sociālajām problēmām, noziedzību un tā tālāk. Tas viss ir ļoti labi zināms, tas ir vairākkārt pētīts. Un ir metodes, kā šīs problēmas risināt, gan ASV, gan Eiropā, bet, ja mēs vienkārši dodam priekšroku tādam aklumam, ka, nē, nē, tas nevar būt, jo tas nevar būt nekad, nu tad, piedodiet, tas nav atbildīgs likumdevēja darbs.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (izglītības un zinātnes ministre).
Labdien, cienījamie deputāti, vēlreiz! Es gribu atgādināt, ka jau šobrīd Izglītības likumā ir noteikts atšķirīgas attieksmes aizliegums un tas ietver arī segregācijas nepieļaušanu.
Atgādināšu arī, ka kopumā šī likumprojekta mērķis ir īstenot secīgu pāreju uz mācībām valsts valodā visās pakāpēs, tostarp pirmsskolā, pamatizglītībā, lai veicinātu sekmīga jaunā mācību satura un pieejas ieviešanu visās izglītības iestādēs un lai nodrošinātu arī mazākumtautību valodas un kultūrvēstures apguvi atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei un starptautiskajām saistībām. Arī izglītības reformas rezultātā, kas ilgst faktiski jau vairāk nekā 20 gadus, valsts ir mērķtiecīgi pakāpeniski stiprinājusi ikvienam izglītojamam pieejamu vienotu izglītības sistēmu un valsts valodas lietojumu valsts, pašvaldību un arī privātajās izglītības iestādēs, kas īsteno attiecīgo valsts izglītības standartu.
Kā es teicu, Izglītības likumā jau šobrīd ir noteikts atšķirīgas attieksmes aizliegums, kas ietver segregācijas nepieļaušanu, turklāt vienas komponentes (šajā gadījumā - tikai segregācijas) izcelšana nav pamatota. Nevar būt tāda situācija (un tā ir likumā nostiprināta jau šobrīd), ka būtu jel kāda atšķirīga attieksme ne tikai pēc valodas - pēc reliģijas, pēc jebkādiem citiem apsvērumiem - pieļaujama. Attīstot arī izglītības kvalitātes vadības sistēmu, tiek monitorēti atslēgrādītāji, tiek nodrošināts atbalsts konkrētu problēmsituāciju risināšanai.
Tā ka es aicinu neatbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Normundam Dzintaram.
N. Dzintars (NA).
Labdien, Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, kolēģi! Jā, tika pieminēti jaunie deputāti, un šajā brīdī arī man kā jaunajam deputātam (no 2. jūnija) ļoti gribētos pateikt savu redzējumu, jo es paralēli strādāju arī skolā Liepājā. Mums skolās ir tā, ka mums jau... protams, mēs ievērojam Izglītības likumu un nekādas segregācijas pēc būtības nav, jo mēs skolās nešķirojam, kas pie mums nāk pieteikties.
Piemēram, man pirms daudziem gadiem bija skolēns... vārdu es laikam publiski nevaru teikt, bet krievu tautības... kurš latviešu valodas olimpiādē dabūja pirmo vietu.
Man liekas, ka nav nekādu problēmu mācīties latviešu valodā, un arī tagad mums arvien vairāk ir mazākumtautību skolu skolēnu, kuri ļoti veiksmīgi apgūst mācību programmu, un nav nekādu šķēršļu, lai viņi to nevarētu izdarīt.
Tādēļ, man liekas, jo mēs ātrāk - beidzot pēc 30 gadiem! - pāriesim uz mācībām valsts valodā, jo tas būs arī vieglāk gan viņiem dzīvē, gan vispār sabiedrībai kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi deputāti! Viens no pirmajiem Latvijā pieņemtajiem likumiem bija mazākumtautību skolu likums, kas bija spēkā jau kopš 1919. gada. Satversmes tēvi tolaik labi apzinājās, ka daudznacionālā sabiedrībā, kas ir Latvijā, ir jāattīsta visu tautību kultūra, tāpēc bez latviešu valodas Latvijas skolas pagājušā gadsimta divdesmitajos trīsdesmitajos gados strādāja vēl sešās valodās.
Demokrātiskajā Latvijā pirms simts gadiem nevienam neienāca prātā veselas iedzīvotāju kategorijas atstumt no sabiedrības, pasludināt mazākumtautības valodu par okupantu valodu un - vēl jo vairāk - aicināt uz etniskajām tīrīšanām, kā viens Saeimas darba veterāns šodien izdarīja no šīs tribīnes.
Latvijas skolās nav pieļaujama segregācija, bērniem jāmācās kopā, bet tajā pašā laikā atsevišķu tautību pārstāvjiem - gan krieviem, gan ukraiņiem, gan arābiem un citiem - vajadzētu būt pilnīgām tiesībām uz valsts apmaksātām nodarbībām savā valodā un savā kultūrā.
Es lūdzu atbalstīt kolēģa Cileviča priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K. Šadurskis (JV).
Ļoti cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mani mazliet izbrīna tas, ka mēs runājam par segregācijas aizliegumu tieši likumprojekta sakarā, kurš ir orientēts uz segregācijas novēršanu, jo segregācija mūsu izglītības sistēmā diemžēl ļoti ilgus gadus ir pastāvējusi. Šis likumprojekts tieši šo jautājumu pamatā arī risina.
Vienīgo risku kaut kādai segregācijas astei mūsu izglītības sistēmā es redzu mūsu lielākajā pašvaldībā - Rīgā -, kur līdz šim pastāvēja princips, ka skolās, kas realizēja mazākumtautību izglītības programmas, nepastāvēja tā sauktais mikrorajonu princips, bet latviešu skolās tas bija, līdz ar to pirmajās klasēs bērnam bija jāiet uz to skolu, kas atbilda viņa mikrorajonam.
Man ir bijušas sarunas gan ar Izglītības un zinātnes ministrijas kolēģiem, kas būtu darāms šai jautājumā no ministrijas puses, gan arī vakar man bija ļoti saturīga saruna ar Rīgas domes pārstāvjiem, ka šis mikrorajonu princips ir tūlīt jālikvidē un ir jāļauj visiem bērniem neatkarīgi no etniskās piederības, dzimtās valodas (pilnīgi vienalga, kā jūs to definējat) izvēlēties izglītības iestādi pēc vieniem un tiem pašiem principiem. Tātad, atceļot mikrorajonu principu Rīgā, mēs novēršam jebkādus segregācijas riskus.
Tas bija orientēts galvenokārt manam labajam kolēģim Cileviča kungam, kurš ir ļoti norūpējies, ka segregācija tiek likvidēta Latvijas izglītības sistēmā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šadurska kungs jau pareizi pateica - vislielākā problēma ir ar Rīgu, nu, varbūt vēl ar Daugavpili. Kāpēc? Tad es atgādināšu - pirms kara Rīgā krieviski runājošie... krievi bija ap astoņiem procentiem, tā bija ceturtā etniskā grupa pēc latviešiem, vāciešiem un ebrejiem. Un nebūtu jau problēma, ja būtu šie septiņi procenti vai astoņi, ja būtu tā Lomonosova ģimnāzija, kas bija pirms kara. Bet, ja kaut kādu politisko pārvērtību rezultātā - ja negribas SASKAŅAI lietot vārdu “okupācija” - latvieši pēkšņi kļūst par mazākuma tautību un to ir mazāk par 50 procentiem, un Rīga ir vienīgā galvaspilsēta Eiropā, kur pamatnācija ir mazāka par pusi, tad tā nav normāla situācija un kaut kādā veidā tā ir jālabo.
Es te negribētu piekrist iepriekšējiem runātājiem par kaut kādu etnisko tīrīšanu. Mēs jau neesam tik ļauni kā prezidents Zelenskis, kurš teica, ka izdzīs miljonu un viņiem nekas nepienāksies.
Krievijas dome pašreiz izskata jauno likumprojektu. Krievijas likumā par pilsonību ir teikts, ka bijušajiem PSRS pilsoņiem, protams, nav jāiet caur naturalizāciju, vienkārši jāiedod iesniegums. Bet pašreiz jaunais projekts, kas ir domē apspriešanā, paredz Baltijas valstu iedzīvotājiem privilēģijas, respektīvi, automātisku pilsonību - ja viņi repatriējas, tur vispār viņiem nekas nav jādara.
Šeit, teiksim, piedāvā to, kas ir okupācijas deklarācijā teikts, ka Ministru kabinetam kopā ar starptautiskām organizācijām ir jāpalīdz repatriēties cilvēkiem, nu, PSRS pilsoņiem, nav svarīgi, kāda viņiem tautība, uz etnisko dzimteni. To nekādā veidā nevar uzskatīt par etnisko tīrīšanu. Paskatīsimies, kas Krimā notiks.
Nekādā veidā... Es te piekrītu Cileviča kungam vienā ziņā, ka klasē nevar būt vairāk par kādiem trim četriem skolēniem, kas nerunā latviski un kuri integrējas. Ja viņu būs vairāk par 50 procentiem, tad tur nekāda integrācija nenotiks. Un pilnīgi pareizi! To, ko padomju okupācijas rezultātā ar spēku sagrozīja, - to nevar atrisināt ar runāšanu. Protams, kaut kādā veidā kaut kas ir jādara.
Ja mēs būtu īstenojuši okupācijas deklarācijā teikto, Ministru kabinets visus šos gadus būtu piedāvājis naudu un palīdzējis repatriēties. Jo - kāpēc es runāju par repatriāciju? Piedodiet, latvieši jau tā kā tepiķis izklājās zem padomju kolonistiem. Viņiem bija iespējas pēc piecu gadu nodzīvošanas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Kā jūs izskaidrojat, ka 30 gadu laikā 200 tūkstoši negrib šo pilsonību? Kāpēc viņi negrib, mēs nezinām. Es domāju, es pieļauju, ka lielākā daļa gaida, ka šeit atgriezīsies Krievijas impērija, nu taču neizliksimies, ka tā tas nav! Un tad kāpēc viņi šeit ir vajadzīgi? Kāpēc Latvijai būtu jāfinansē - pretēji Eiropas konvencijai - šo nepilsoņu, piemēram, izglītības sistēma? Tāpēc sākam vispirms ar šiem nepilsoņiem.
Ja runājam par krieviem, tad tās ir pilnīgas muļķības, ka, teiksim, viņu nav Latvijas skolās. Es atgādināšu. Jau brīvības cīņās piedalījās apmēram 20 tūkstoši... brīvības cīņu laikā bija apmēram 20 tūkstoši tā saucamo... ko sauca par baltgvardiem jeb baltās armijas oficieriem. Daļa tur no Judeniča armijas... Tie, kas zina vēsturi... Līvena vienībās bija trīs tūkstoši... Viņi visi kļuva par pilsoņiem. Viņi bija lojāli pilsoņi, kurus padomju vara deportēja, izslepkavoja un tā tālāk.
Tātad, ja Rīgā būtu šie septiņi procenti, es domāju, tā Lomonosova ģimnāzija... Vispār mums nebūtu šeit nekādu problēmu. Nav jēgas atsaukties uz pirmskara Latviju, kura ar savu minoritāšu politiku parādīja, ka tā bija savā ziņā katastrofāla. Atcerēsimies tanku bučotājus, atcerēsimies visu to, kas notika un kur tad tā Latvija palika. Līdz ar to mums nevajadzētu uz to atsaukties.
Es domāju, ka šis priekšlikums ir jānoraida, un jāatceras, ka visam jābūt saprāta robežās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai.
M. Golubeva (AP!).
Kolēģi, pašreizējā redakcija, ko komisija piedāvā... Ne tikai šai punktā, visos punktos uz otro lasījumu kopumā, manuprāt, juridiski ir pietiekošs pamats, lai nodrošinātu iespēju gan integrēties, gan skolām atbalstīt tos bērnus, tos skolēnus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.
Es gribētu arī uzsvērt to, ka uz šo rezultātu - vienotas skolas visiem - mēs aicinājām iet jau 2018. gadā. Tā bija gan mūsu programma, gan mūsu priekšlikums valdības deklarācijā, kurš toreiz diemžēl netika uztverts pareizi. Bet, es domāju, mums nevajadzētu tagad piekasīties pie komisijas nobalsotās redakcijas, jo tas, vai darbosies šie atbalsta mehānismi, vai tiks novērsta jebkāda nejauša segregācija, - tas viss tagad būs atkarīgs no izglītības pārvaldēm, Izglītības un zinātnes ministrijas vadības un arī pašu skolu vadības un skolotājiem.
Ja mēs redzēsim - mēs, sabiedrība, es domāju, šai gadījumā -, ka kaut kas neiet pareizā virzienā, ka atbalsts nav pietiekošs, ka de facto notiek segregācija, tad mums būs jāiesaistās un jālabo, bet pašlaik likumprojekta redakcija pēc būtības ļauj darboties tieši tā, kā bija domāts.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Paldies. Man šķiet, ka situācija ir pilnīgi skaidra.
Tātad tas ir aptuveni tā: cilvēks nāk uz policiju un saka: “Man draud.” - “Jūs nogalināja?” - “Nē.” - “Nu redziet, kad nogalinās, tad nāciet.”
Viss jau ir skaidrs, viss jau redzams, Golubevas kundze! Ko mēs tur izliksimies. Nu skaidrs, ka jūs esat atkāpusies no savām ļoti demokrātiskajām idejām un tagad pat pamatot to kārtīgi nevarat.
Šadurska kungs, jā... Es domāju, ka jums vajadzētu reiz izlasīt to UNESCO konvenciju. Nu, cik var maldināt kolēģus! 2. panta “b” punkts. Kāpēc esošā sistēma ar mazākumtautību izglītību nav uzskatāma par diskrimināciju un segregāciju? Tā ir tīri juridiska definīcija. Mazākumtautību valodu izmantošana ir viens no visspēcīgākajiem desegregācijas veidiem, un to dara ASV, to dara vairāki citi cilvēki...
Golubevas kundze runā par atbalstu. Kāds atbalsts, ja skolotāju nav! Atbalsts ir pirmām kārtām skolotāju asistenti. Ja jums nav... pat prestižās ģimnāzijās trūkst skolotāju, kā jūs kaut kur Bolderājā... tajā bijušajā mazākumtautību skolā nodrošināsiet atbalstu? Nemānīsim paši sevi!
Dzintara kungs, paldies par to, ko jūs darāt, protams, bet jūsu loģika patiešām ir apbrīnojama - es zinu vienu, pat vairākus krievu skolniekus, kas veiksmīgi integrējās, tātad problēmu nav. Es zinu simtiem un tūkstošiem, kam nav šādas veiksmīgas integrācijas, bet jūs to nezināt. Piemērs nav arguments.
Un pats pēdējais. Man tiešām ļoti žēl, ka ministre vienkārši nolasa kaut kādus tekstus, kam nav nekāda sakara ar apspriežamo jautājumu, un pat nemin, kas ir segregācijas definīcija. Vai tā ir atšķirīga attieksme vai kaut kas cits.
Es būtu ļoti pateicīgs, ja jūs (Starpsauciens: “Laiks!”) paustu vismaz savu...
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies, Cileviča kungs!
B. Cilevičs. ... pozīciju un demonstrētu, ka jūs saprotat, par ko runājat.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Debates ir slēgtas.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
L. Medne. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 55, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 4. - deputāta Cileviča priekšlikums. Saistīts ar iepriekšējo priekšlikumu. Rosina noteikt, ka izglītības programmas īstenotāja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgas attieksmes aizliegums nav pārkāpts gadījumā, ja persona kā faktoru norāda segregāciju. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsot!”)... lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 57, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 5. - deputātu Papules, Golubevas, Dombrovska, Dūrīša, Skrides, Rukšānes‑Ščipčinskas un Bikšes priekšlikums. Rosina papildināt atšķirīgas attieksmes aizlieguma pantu ar jaunu daļu, nosakot, ka, lai novērstu tiešu vai netiešu diskrimināciju, izglītības programmas īstenotāja pienākums ir nodrošināt pedagoģiski adaptīvu atbalstu kompetences veidošanā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
L. Medne. 6. - deputāta Pimenova priekšlikums. Rosina precizēt likuma 9. panta 1.1 daļu, nosakot, ka privātajās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā vai citā valodā. Ievērojot to, ka priekšlikums paredz no likumprojekta atšķirīgu konceptu un tādējādi citas likumprojektā ietvertās normas būtiski... būtu radikāli grozāmas, komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pirmajā lasījumā ir atbalstīts, ka privātajās izglītības iestādēs vispārējo izglītību iegūst valsts valodā. Pirmajā lasījumā pieņemtā norma ierobežo pie mazākumtautībām piederošo personu konstitucionālās tiesības iegūt izglītību un saglabāt un attīstīt savu valodu un identitāti. Tāpēc es ierosinu noteikt, ka privātajās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā vai citā valodā.
Pirmajā lasījumā pieņemtā norma nepārprotami pielīdzina privātās izglītības iestādes publiskajām izglītības iestādēm mācību valodas noteikšanā, kas radikāli samazina privāto izglītības iestāžu autonomiju. To autonomijas atzīšana izriet no Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību, proti, no konvencijas 13. panta, kurš nosaka: “Izglītības sistēmu ietvaros Puses apņemas atzīt, ka personas, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātas izglītības un apmācības iestādes.”
Pēc 2018. gadā pieņemtajiem Izglītības likuma grozījumiem, kuri jau tolaik ievērojami samazināja privāto izglītības iestāžu iespējas īstenot mācības mazākumtautību valodās, Satversmes tiesai bija iesniegta konstitucionāla sūdzība. Divu izglītojamo vārdā to bija parakstījis viņu tēvs Tengizs Džibuti, kurš piedalījās arī atbildīgās komisijas sēdē. Iegaumējiet, lūdzu, šo uzvārdu, kungi! Uz konstitucionālās sūdzības pamata bija atvērta Satversmes tiesas lieta par to, ka Izglītības likuma grozījumi ierobežoja personas pamattiesības, kas izriet no Satversmes 112. panta pirmā teikuma, proti, “Ikvienam ir tiesības uz izglītību”, kopsakarā ar Satversmes 114. pantu: “Personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību.”
Satversmes tiesa spriedumā piekrita, ka (citāts) “apstrīdētā norma ierobežo personas pamattiesības, kas izriet no Satversmes 112. panta pirmā teikuma kopsakarā ar Satversmes 114. pantu”. (Citāta beigas.) Tomēr Satversmes tiesa atzina, ka šis ierobežojums ir samērīgs un atbilst Satversmei. Tikmēr divi no sešiem Satversmes tiesas tiesnešiem uzstājās ar īpašu viedokli, uzsverot, ka salīdzinājumā ar publisko izglītību privātajai izglītībai ir jābūt ar lielāku autonomiju. Lūdzu Saeimas deputātus šo viedokli ievērot.
Saistībā ar to, ka bija izsmelti konstitucionālo tiesību aizstāvēšanas līdzekļi, konstitucionālās sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kur 2021. gada 15. martā bija atvērta lieta “Džibuti pret Latviju”. Ņemot vērā, ka iepriekšējie Izglītības likuma grozījumi, kuri ievērojami samazināja mazākumtautību valodu lietošanu privātajā izglītībā, tiek apstrīdēti Eiropas Cilvēktiesību tiesā un tagad tiesā norit to izskatīšana, Latvijas likumā nevajag atbalstīt jaunus grozījumus, kuri vēl vairāk pastiprina pamattiesības ierobežojumus.
2020. gada jūnijā Latvijā bija saņemts Eiropas Padomes Venēcijas komisijas atzinums saistībā ar grozījumiem Latvijas likumdošanā par mazākumtautību izglītību. Venēcijas komisija artikulēti rekomendēja Latvijai ievērot savas starptautiskās saistības un ieteica izslēgt privātās skolas no grozījumu paketes.
Ievērojot minētos argumentus, es ierosinu novērst pirmajā lasījumā atbalstīto privāto izglītības iestāžu tiesību ierobežošanu mācību valodas izvēlē un noteikt, ka privātajās izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā vai citā valodā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.
R. Jansons (NA).
Jā, atliek tikai pabrīnīties par šo SASKAŅAS deputātu cīņu par segregācijas aizliegumu, ņemot vērā to, ka SASKAŅA visus šos gadus tiešām ir veicinājusi šo segregāciju, atsevišķi veidojot krievu skolas un latviešu skolas. Nu tad arī šobrīd redzam Pimenova kunga priekšlikumā šo valodas principu, ka ir tā vēlēšanās joprojām saglabāt krievu skolas.
Labi. Aiziesim no visa politiskā prom. Šajā jautājumā, par šo Pimenova kunga priekšlikumu, bija tiesībsarga atzinums Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Tiesībsargs skaidri norādīja - priekšlikums ir pretrunā ar Valsts valodas politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. Valsts valodas politikas galvenais mērķis ir vērsts uz to, lai stiprinātu latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas pozīcijas un statusu sabiedrībā. “Valsts valodas politikas virsmērķis 2021.-2027. gadam ir nodrošināt latviešu valodas kā vienīgās konstitucionāli noteiktās valsts valodas ilgtspēju, tās lietojumu visās sabiedrības darbības jomās, sekmējot valodas izpēti un valodas resursu attīstību un digitalizāciju, stiprinot sabiedrības līdzdalību un individuālo atbildību valsts valodas politikas īstenošanā.”
Te tika minēti arī Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi. Tiesībsargs norāda, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa 2019. gada 13. novembra spriedumā lietā Nr. 2018‑22‑01 par izglītības ieguves valodu privātajās izglītības iestādēs ir atzinusi, ka izglītības apguve valsts valodā sekmē pie mazākumtautībām piederošo personu iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, proti, ir vērsta uz valsts valodas lietojuma stiprināšanu, nodrošinot to, ka ikviens izglītojamais valsts valodu ne vien apgūst kā mācību priekšmetu, bet arī lieto to ikdienā un ir spējīgs piedalīties demokrātiskas valsts dzīvē. Izglītības likuma 9.1 pantā noteiktajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - demokrātiskas iekārtas un citu personu tiesību aizsardzība.
Līdz ar to aicinu neatbalstīt deputāta Pimenova priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Manuprāt, te uzstājās daudz izglītības profesionāļu - bijušais ministrs, esošie pasniedzēji -, bet, manuprāt, mēs aizmirstam par tālmācību kā vienu no izglītības instrumentiem. Proti, jebkurš Latvijas iedzīvotājs var šobrīd savus bērnus reģistrēt jebkurā Krievijas, Baltkrievijas vai citas valsts izglītības iestādē un veikt... tālmācības programmu internetā, pēc tam saņemt atsevišķu valstu sertifikātu, diplomu un tā tālāk. Latvijas valsts vienkārši nevar to nekādā veidā ierobežot vai, teiksim tā, reģistrēt un tā tālāk.
Ko piedāvāja Pimenova kungs? Man šķiet, ka SASKAŅAS piedāvājums iet tieši uz valsts interesēm, lai Latvijā reģistrētajās privātajās iestādēs būtu iespēja mācīt gan latviešu, gan krievu, gan arābu, gan ukraiņu, gan pārējās valodās. Un šīs skolas būs reģistrētas tieši Latvijā, bet citā gadījumā cilvēki vienkārši aiziet uz internetu, pēc tam viņi saņem atsevišķu valstu sertifikātus, diplomus un izbrauc no Latvijas. Vai mums vajag smadzeņu noplūdi? Nezinu. Jums lemt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K. Šadurskis (JV).
Godātie kolēģi! SASKAŅAS deputātu priekšlikumi patiesībā ir ļoti labi saprotami un loģiski no šīs partijas pašsaglabāšanās viedokļa, jo SASKAŅAI ir nepieciešams pietiekami liels Latvijas pilsoņu skaits, kas vāji pārvalda valsts valodu, un līdz ar to vēlēšanās viņu izvēle būs pārsvarā motivēta pēc valodas principa, nevis pēc šīs partijas politiskās orientācijas politiskajā spektrā. Līdz ar to viss ir saprotams.
Tikai jautājums ir, vai mūsu izglītības politika ir slaloma trase, kur mēs brīžam griežamies uz vienu pusi, brīžam uz otru. Es domāju, ka ne.
Šis pants, par kuru ir iesniegts priekšlikums, paredz (šobrīd spēkā esošajā redakcijā), ka vispārējā izglītībā... regulē valodu vispārējā izglītībā privātajās izglītības iestādēs. Savukārt Pimenova kunga priekšlikums runā vienkārši par privātajām izglītības iestādēm, neprecizējot vairs izglītības posmu. Līdz ar to tas skartu arī privātās augstskolas, kur jau iepriekšējā Saeima ir pieņēmusi regulējumu attiecībā uz valodu politiku privātajās augstskolās. Līdz ar to šī būtu atkāpšanās no iepriekš pieņemtā, ko SASKAŅAS kolēģi jau ir apstrīdējuši Satversmes tiesā. Bet viņi apstrīdēja to ļoti viltīgi: viņi nerunāja par krievu valodas pozīcijām, viņi runāja, ka privātajās augstskolās ar šo regulējumu tiek ierobežota Eiropas Savienības valodu lietošana. Satversmes tiesa daļēji apmierināja šo priekšlikumu, un Saeima izpildīja Satversmes tiesas spriedumu, paplašinot Eiropas Savienības valodu lietojumu privātajās augstskolās, nu, vispār augstākajā izglītībā. Tā ka viss ir kārtībā, bet šoreiz, kā lai saka, viltnieks bija tik viltīgs, ka apspēlēja pats sevi.
Jebkurā gadījumā Pimenova kunga priekšlikums ir noraidāms, jo tas ir pilnīgā pretrunā ar šī likumprojekta virzību un jēgu.
Vēl kolēģim Kabanovam varu pateikt tikai vienu mazu detaļu, ka pamatizglītība Latvijā ir obligāta. Es ļoti ceru, ka mēs drīz nonāksim arī pie obligātas vidējās izglītības, vienalga - vispārējās vai profesionālās. Un tādā gadījumā tā aina, ko Kabanova kungs zīmēja, jau šobrīd nav iespējama pamatizglītības jomā, bet turpmāk nebūs iespējama par Krievijas tālmācību Krievijas skolās. Līdz ar to šis drauds arī mums absolūti nepastāv.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Labdien, Latvijas sabiedrība! Es šajā pirmdienā palaidu savus bērnus skolā. Skolā ne Latvijā, un skolas direktors pirmajā skolas dienā teica uzrunu trīs valodās: spāņu, franču un angļu. Un tajā mirklī es iedomājos, cik Latvijas skolas direktori... es nerunāju pat par skolēniem vai skolotājiem, bet cik skolas direktori prot trīs valodas Latvijā. Pēc pirmās skolas dienas mani bērni aizgāja uz sporta nodarbību, kur sporta (es uzsveru - sporta) treneris sarunājās trīs vai pat četrās valodās - atkarībā, kā vajag. Tā ir mūsdienu izglītība. Cilvēks, kurš grib būt konkurētspējīgs, zina, un viņam ir jāzina valodas.
Mūsu pie varas esošie daudzus gadus butaforiski stāsta par Skandināvijas tipa valsti. Es esmu bijis visās Skandināvijas valstīs, un visās Skandināvijas valstīs pilnīgi visi pilsoņi bez izņēmuma no mazākiem līdz gados ļoti veciem brīvi runā vairākās svešvalodās bez akcenta.
Tad es atceros, es esmu lasījis arī kaut ko par Latvijas vēsturi. Mums bija tādi jaunlatvieši savulaik. Viens no viņiem - Krišjānis Valdemārs. Ja šodien Krišjānis Valdemārs kāptu tribīnē, droši vien, ka JAUNĀS VIENOTĪBAS un Nacionālās apvienības politiķi viņu sauktu par prokremlisku, jo viņš aicināja mācīties valodas, jo īpaši mācīties krievu valodu. Un to var pārbaudīt, lasot jebkuru Krišjāņa Valdemāra rakstu, jebkuru.
Tas, ko es šodien vēlos pateikt Latvijas sabiedrībai, vecākiem, kas klausās šo pārraidi, - mūsu izglītības sistēma, pateicoties Nacionālajai apvienībai un JAUNAJAI VIENOTĪBAI, ir nolaista pa burbuli. Tā ir nekonkurētspējīga. Mūsu labākā augstskola nav ne tuvu labāko augstskolu piecsimtniekā, iespējams, pat ne tūkstoš labāko augstskolu skaitā. Es nerunāšu par vidējo izglītību, kas ir zem katras kritikas, jo mēs aizveram arvien vairāk skolu.
Es aicinu... Es saprotu, ka tas priekšlikums tiks pieņemts un ka šīs ir tikai tādas priekšvēlēšanu politiskās dejas starp Nacionālo apvienību un SASKAŅU, jo nav jau citu - svarīgāku - jautājumu, ko risināt.
Bet es aicinu vecākus, tos, kas mīl savus bērnus, mācīt bērniem svešvalodas un tajā skaitā - nebaidoties to arī pateikt no Saeimas tribīnes - krievu valodu. Krievija vienmēr būs kaimiņš Latvijai. Un mums vienmēr, ja mēs gribam būt nevis ar pliku dibenu un pastalās, būs jādomā reālpolitiski. Mums vienmēr vajadzēs arī krievu valodu.
Mums vajadzēs kā tautai ar nekonkurētspējīgu valodu pasaulē... mums vajadzēs vismaz divas, ja ne trīs, svešvalodas. Un tas būtu jānodrošina katrā skolā, katrā klasē - no pirmās līdz pēdējai. Lai mūsu bērni būtu konkurētspējīgi, lai viņi neizaugtu par kalpiem citām tautām un nestrādātu par pārdevējiem lietuviešu lielveikalos, bet paši būtu šo lielveikalu īpašnieki.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Es pateicos Gobzema kungam par viņa himnu daudzvalodībai. Tik tiešām tā ir Latvijas un visas Eiropas, visas pasaules nākotne.
Bet, Gobzema kungs, šī saruna nav par franču, spāņu un arī angļu valodu. Tā ir saruna par mazākumtautību... Latvijas mazākumtautību valodu lietošanu izglītības procesā, un tā nav ne franču, ne angļu, ne spāņu valoda. Es pats izglītojos skolā, kur angļu valoda bija valoda numur divi pēc mūsu ģimenes valodas, tāpēc angļu valoda nav man sveša, bet drīzāk otrā valoda. Protams, neskaitot manu... latviešu valodu, kura kļuvusi par manu vēl vienu valodu. Tas ir... patiesība.
Respektējot Jansona kunga pārliecību un tiesībsarga noteiktību, es gribētu tomēr pievērst uzmanību tam, ko es teicu savā pirmajā uzrunā, ka iepriekšējie Izglītības likuma grozījumi, kuri ievērojami samazināja mazākumtautību valodu lietošanu privātajā izglītībā, jau tiek apstrīdēti Eiropas Cilvēktiesību tiesā un tagad tiesā norit to izskatīšana.
Latvijas likumā tāpēc nevajag atbalstīt jaunus grozījumus, kuri vēl vairāk pastiprina pamattiesības ierobežojumus. Šie grozījumi ierobežo iespējas noturēt mazākumtautībām piederīgo personu identitāti. Tāpēc tas ir svarīgi. Ne tāpēc, ka daudzvalodība veicina attīstību un bērnu domāšanas spējas. Tas ir identitātes jautājums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Maza replika uz Pimenova kunga teikto. Pimenova kungs, problēma ar SASKAŅU ir tāda, ka jūs šajā un ne tikai šajā parlamentā esat varējuši neskaitāmas reizes nepiespēlēt varas koalīcijai, ar kuru jūs tagad pirms vēlēšanām it kā strīdaties valodas dēļ. Mēs to visu ļoti labi zinām... daudzos jo daudzos balsojumos. Atliek aiziet pie Urbanoviča kunga, un visu varēs sarunāt. Un tagad nevajag spēlēt šīs spēles, šis ir tikai priekš... pirms vēlēšanām.
Es jums piekrītu, valoda ir ļoti būtiska, bet ir viena detaļa - identitāti māca ģimenē, skolo... skolā skolo, nevis audzina. Priekš tam ir vecāki, lai audzinātu identitāti, lai audzinātu latviešus par latviešiem, krievus par krieviem un tamlīdzīgi.
Tas, ko es runāju no Saeimas tribīnes, ir par to, ka tas, ko dara šis parlaments, un tas, ko vispār dara visa šī varas koalīcija gadu gadiem, padara mūsu sabiedrību un latviešus par konkurētnespējīgu kalpu tautu. Tas ir tas, kas notiek. Pateiksim godīgi no Saeimas tribīnes: mūsu tā saucamā izglītības reforma, viss, kas tiek darīts izglītībā, mūsu cilvēkus, mūsu jauniešus padara konkurētnespējīgus pasaulē, un tas ir tik acīmredzami. Visur, visās jomās. Sākot no valodas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi, sauksim lietas savos vārdos. Jāteic, ka šis likumprojekts nebūt nav veltīts tam, lai uzlabotu izglītības sistēmu. Es absolūti piekrītu visam, ko tikko teica Gobzema kungs, jo šeit ir viens no soļiem, kā cīnīties ar krievu valodu. Tā ir normāla parādība šodienas apstākļos, ja neko citu nevar piedāvāt vietā. Kiršteina kungs ir piedāvājis dažas metodes, kā stiprināt latviešu valodu, pirmām kārtām izmetot ārā... pāri robežām tos, kas ne īpaši labi to pārzina, - kolonistus un tā tālāk, un tā joprojām.
Diemžēl problēma tiešām ir ļoti nopietna, jo latviešu bērni brauc strādāt un mācīties uz ārzemēm. Brauc ne vienā individuālā gadījumā un ne tikai tie, kam ir turīgi vecāki un kam ir iespējas to darīt, to cilvēku skaits ir mērojams tūkstošos un desmitos tūkstošu. Tā ir tā problēma.
Es domāju, kādreiz mēs nonāksim pie izpratnes, ka jābeidz karot par valodām, ka tomēr jādomā par mūsu pašu prestižu, par mūsu tautas nākotni, par mūsu daudznacionālās tautas nākotni. Pirmais.
Otrs. Šeit ir runa par izglītību privātsektorā, privātskolās. Jūs man piedodiet, jau šodien Latvijā strādā privātiestādes, kurās pamatvaloda ir angļu, franču, vācu, zviedru valoda. Tas ir normāli. Tas ir normāli, tas nebūt nav pret latviešu valodu. Nebūt nav pret. Man liekas, ka, domājot par Latvijas nākotni, ir jāskatās daudz plašāk un daudz dziļāk tieši uz izglītības reformas lietām.
Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Izglītība ir tikai instruments. Skola kā tāda ir audzināšanas instruments, jo tā visvairāk ietekmē jaunās paaudzes i kā pilsoņu, i kā patriotu, i kā domājošu, patstāvīgu cilvēku formēšanu, kas ir ļoti svarīgi.
Mēs esam dažādi domājoši cilvēki, un tā ir normāla parādība. Tā ir bagātība. Mēs nevaram būt vienoti vienādībā. Mēs esam vienoti dažādībā - tā, kā tā uzbūvēta Eiropas Savienībā. Tāpēc es domāju, ka mums nevajadzētu strīdēties par to, kura valoda ir sveša valoda, kura valoda ir laba valoda, kura ir pareizā, kura ir nepareizā. Tas nav ne arguments, ne loģika. Es domāju, ka jādomā par Latviju un par Latvijas nākotni.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
L. Medne. Komisijas vārdā - priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 7. - deputāta Kucina priekšlikums. Rosina precizēt likuma 9. panta otrās daļas 2. punktu, nosakot, ka citā valodā izglītību var iegūt izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Kucinam.
E. Kucins (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Pirmkārt, ideja, kas paredz pilnīgi atteikties no mācībām mazākumtautību valodā, ir kontrproduktīva. Tā ir pretrunā ar izglītības mērķiem - nodrošināt pieejamību un kvalitatīvu izglītību visiem bērniem, arī tiem, kas mājās ikdienas saziņā neizmanto latviešu valodu, bet kādu citu. Un tādu ir daudz. Ja Cēsīs vai Valmierā šī problēma nav aktuāla, tad Daugavpilī, Rēzeknē, arī Rīgā, Jelgavā, Liepājā ir gan. Atteikšanās no mācībām mazākumtautību valodā faktiski radīs jaunus ierobežojumus izglītības sistēmā, padarot to par neatbilstošu patiesajai mūsdienu realitātei.
Otrkārt, šī ideja ir nerealizējama pašreizējos apstākļos, tai skaitā asā kadru deficīta dēļ izglītības sistēmā. Šis fakts nevienam no klātesošajiem nav noslēpums. Nacionālā mēroga kampaņas “Esi skolotājs!” tapušajā skolu vakanču kartē nedēļas sākumā bija publicētas 365 vakances. Šajā situācijā piedāvātās reformas īstenošana ir kaitīga bērniem un bezatbildīga, domājot par mūsu valsts nākotni.
Tāpēc es piedāvāju izteikt likuma 9. panta otrās daļas 2. punktu šādā redakcijā: “izglītības iestādēs, kuras īsteno mazākumtautību izglītības programmas pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē, ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus, ņemot vērā bērnu vecāku [..] viedokli par esošo pirmsskolas un vispārējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāti, kā arī par katrā izglītības iestādē īstenojamo izglītības programmu veidu pieprasījumu”. Un šeit, kolēģi, ir ļoti svarīgi noskaidrot patieso pieprasījumu - cik, kas un kādas mācību iestādes, grupas, izglītības programmas vispār ir nepieciešamas. Uz to arī ir vērsti mani iesniegtie grozījumi Izglītības likumā.
Nedrīkst noliegt, ka šodien valstī pastāv pieprasījums pēc mācībām gan valsts valodā, gan mazākumtautību valodā. Un tieši vecāki ir tie, kas pārstāv un vislabāk saprot savus bērnus, īpaši pirmsskolas un sākumskolas vecumā. Es uzskatu, ka atslēgvārdi šeit ir “vecāku viedoklis” un “reālās situācijas izpratne”. Tieši vecākiem ir tiesības pašiem novērtēt situāciju, kad bērns ir gatavs apgūt citu valodu.
Mēs visi lieliski saprotam, ka pirmsskolas un pamatizglītības posmā bērniem ļoti svarīgas ir ne tikai pedagoga sniegtās zināšanas, bet arī vecāku atbalsts un palīdzība, apgūstot uzdoto vielu, un to vislabāk var darīt valodā, kādā ģimene runā ikdienā. Faktiski šis priekšlikums ļaus nodrošināt, lai izglītības iestāžu piedāvājums atbilstu pieprasījumam, līdz ar to uzlabosies arī izglītības pieejamība un kvalitāte.
Kolēģi, es ar cieņu izturos pret jebkuru vecāku izvēli nodrošināt savam bērnam mācības latviešu vai mazākumtautību programmā un aicinu to darīt arī jūs. Esmu pārliecināts, ka tiesības izlemt, kādu izglītības iestādi apmeklēs bērns un kādā valodā viņš apgūs pirmās zināšanas, ir viņa vecākiem.
Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
SASKAŅAS deputāti! Jūsu prokremliskā politika ir kapitulējusi. Nav vairs stilīgi aizstāvēt Krievijas intereses Latvijā. Tāpēc es aicinu ietaupīt mūsu visu laiku un ļaut nobalsot Saeimas deputātiem par visiem priekšlikumiem, jo tāpat jūs neko tur neizmainīsiet.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Es sākšu ar piemēru. Un piemērs ir mana ģimene, mani bērni. Mani bērni, sākot no divu gadu vecuma, apmeklēja mācību iestādes, bērnudārzu, pēc tam skolu... svešvalodā. Mani bērni nevienu dienu nav mācījušies skolā, kurā stundas tiek pasniegtas latviski. Viņu pirmā mācību iestāde bija angļu valodā, otrā iestāde bija franču valodā, un tagad trešā ir franču un spāņu valodā. Manai vecākajai meitai ir seši gadi, un viņa māk trīs valodas... trīs svešvalodas.
Ja kāds man iestāstīs, ka bērns ir tik stulbs, ka mazotnē nevar iemācīties svešvalodas, es teikšu, ka šis cilvēks grib izdarīt ļaunu šiem mazajiem cilvēkiem, viņš grib panākt, lai mazais bērns neapgūst labāko. Pilnīgi visi bērni agrīnā vecumā ir spējīgi iemācīties svešvalodas, un pilnīgi visi bērni, ļaujot viņiem mācīties, vienalga, vai tā ir latviešu vai krievu valoda, angļu vai franču valoda... ja viņiem to ļaus darīt, viņi iemācīsies. Un tas viņiem paliks uz visu mūžu. Tāpēc teikt, ka bērniem ir grūti iemācīties valodas, ir meli. Tā vienkārši nav taisnība. Neļaut bērniem iemācīties svešvalodas - tā ir bērnu apzagšana.
Tas, kas notiek ar šiem likumiem un tekstiem no tribīnes par kaut kādām interesēm... īstenībā prokremliskas intereses ir apzagt mūsu bērnus un neļaut iemācīties valodas, Dombravas kungs. Es no šīs tribīnes skaļi varu pateikt un nebaidos to pateikt: mīļie vecāki, pēc iespējas... es jūs aicinu - māciet un ļaujiet saviem bērniem iemācīties krievu valodu, iemācīties franču valodu, angļu valodu. Un nevajag liekuļot - tur mazākumtautību valodas vai vēl kaut ko. Tā arī skaidri un gaiši pateikt: “Mēs gribam, ka mūsu bērni māk krieviski.” Es arī gribu, lai mani bērni māk krieviski. Viņi būs tikai gudrāki, mākot svešvalodu. Viņi būs konkurētspējīgāki.
Starp citu, latviešu bērni šodienas apstākļos, tīri statistiski, ir mazāk konkurētspējīgi nekā bērni no krievu ģimenēm, jo bērni no krievu ģimenēm automātiski māk par vienu valodu vairāk. Un tā ir latviešu bērnu apzagšana - neļaut viņiem iemācīties valodas.
Tas ir tas, par ko būtu jārunā un jādiskutē no šīs tribīnes, un nebūtu jādiskutē par identitāti vai vēl kaut ko. Priekš tam ir vecāki, kas mājās iemāca... lasa pasakas, iemāca bērniem domāt tajā valodā, kādā runā mājās. Mājās ir identitāte. Skolā iedod jaunas zināšanas. Un nevajag bērnus pataisīt par nabadziņiem. Bērni ir ļoti gudras personības, kas ļoti ātri, atšķirībā no pieaugušajiem, spēj adaptēties un pieņemt dažādus jaunas dzīves izaicinājumus, apgūt tos un vēlāk būt konkurētspējīgi.
Es esmu pārliecināts, ka mani bērni pēc gadiem, kad viņi mācēs ne tikai trīs, bet vēl vismaz vienu svešvalodu, būs man pateicīgi par to, ko es kā vecāks esmu darījis viņu labā viņu agrīnā jaunībā. Tas ir tas, par ko mums ir jārunā izglītības sistēmā. Un tas ir tas, kāpēc man šajā pirmdienā, kad skolas direktors Adrianai teica uzrunu trijās valodās... man radās šī doma - cik direktoru Latvijā skolās var norunāt uzrunu trīs valodās? Cik konkurētspējīgi Latvijā ir skolu direktori, un cik tālu Latvija tiks ar vienīgu pliku latviešu valodu, ja visās Skandināvijas bankās ir stāvi, kur ir jārunā tikai angliski. Tikai angliski! Nevienu vārdu latviski nevar runāt latvieši, starp citu, Dombravas kungs... latvieši.
Lūdzu apvienot laikus, ja var. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Tātad - vai ir iebildumi pret debašu laiku apvienošanu? (Starpsauciens: “Jā!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par debašu laiku apvienošanu deputātam Aldim Gobzemam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 17, atturas - nav. Debašu laiki tiek apvienoti.
A. Gobzems. Pret debašu laiku apvienošanu bija Nacionālā apvienība. Manuprāt, Nacionālā (Starpsauciens.)... Manuprāt, Nacionālā apvienība ir lielākais ļaunums Latvijas bērnu izglītībā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (izglītības un zinātnes ministre).
Labdien, cienījamie deputāti, vēlreiz! Šis faktiski ir viens no būtiskākajiem priekšlikumiem. Es ārkārtīgi ceru, ka deputāti atbalstīs komisijas lēmumu noraidīt šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka tas ir fundamentāli pretējs likumprojekta mērķiem.
Mūsu mērķis ir pārtraukt... Mēs pie iepriekšējiem priekšlikumiem ļoti diskutējām par jebkādas segregācijas nepieļaušanu. Tātad šī likumprojekta mērķi ir vienota izglītības sistēma un atteikšanās no mazākumtautību programmām. Deputāts Kucins ar šo priekšlikumu tās joprojām vēlas saglabāt un atrunāt tādas lietas kā vecāku viedokļa noskaidrošana un tamlīdzīgi.
Attiecībā uz vecākiem. Protams, vecāku loma, domājot par bērnu izglītību, ir ārkārtīgi būtiska, bet nevar būt tāda situācija, ka vecāki bērna vietā izlemj, ka bērns nav pietiekami spējīgs apgūt citu, ne ģimenē lietoto valodu. Es domāju, ka neviena vecāka un nevienas izglītības iestādes interesēs nav turpināt šo netaisnību pret bērniem, kuriem ģimenē ir cita valoda, ne latviešu... ne Latvijas oficiālā valsts valoda, turpināt netaisnību, apzagt viņus (Starpsaucieni.)... apzagt viņus pamatizglītības posmā, nenodrošinot pietiekamu latviešu valodas apguvi. (Starpsaucieni.) Nē.
Tā ka aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.
J. Iesalnieks (NA).
Kolēģi, manuprāt, ir diezgan bezjēdzīgi šeit, no Saeimas tribīnes, kaunināt SASKAŅU par šiem iesniegtajiem priekšlikumiem, jo tā ir viņu politiskā identitāte jau no deviņdesmito gadu sākuma (Starpsauciens: “Pareizi!”)... citām partijām. Viņi iesniedz priekšlikumus un balso tā, kā viņi ir solījuši pirms vēlēšanām un kā viņi desmitiem gadu ir strādājuši - pret Latvijas interesēm. Tas, kas vairāk sarūgtina šajās debatēs, ir atsevišķi “latvieši” (pēdiņās), kas uzstājas pret pāreju uz latviešu valodu visās skolās.
Aldi! Ja mēs tevi iepriekš pazinām kā...
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Kolēģi, nē, tomēr pievērsīsimies likumprojektam! Nerunāsim cits par citu!
J. Iesalnieks. Gobzem! Deputāt Gobzem! Ja līdz šim mēs tevi pazinām...
Sēdes vadītāja. Paldies, paldies. Debates ir slēgtas, Iesalnieka kungs. (Starpsaucieni.)
Debates ir slēgtas.
Paldies, paldies. (Starpsaucieni.)
Izslēdziet mikrofonu, lūdzu! Lūdzu, izslēdziet mikrofonu! (Starpsaucieni.)
Iesalnieka kungs, lūdzu, atstājiet tribīni!
Lūdzu, komisijas vārdā par šo priekšlikumu...?
L. Medne. Komisijas vārdā - priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 8. - deputāta Pimenova priekšlikums. Arī rosina saglabāt normu, ka citā valodā izglītību var iegūt valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, ievērojot likuma 41. panta noteikumus.
Ievērojot to, ka, līdzīgi kā iepriekšējais priekšlikums, arī šis priekšlikums saglabā atsauci uz likuma pantu, kura izslēgšana tika atbalstīta pirmajā lasījumā, komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Šis mans - 8. - priekšlikums sasaucas ar Kucina kunga iesniegto 7. priekšlikumu. Šis - 8. - priekšlikums, arī mans 11., 21. un 25. priekšlikums ir savstarpēji saistīti. Šā likumprojekta un nākamā likumprojekta mērķis ir Latvijā izbeigt izglītību mazākumtautību valodās. Es esmu kategoriski pret to.
Tas nav taisnīgi kaut vai tāpēc, ka bērnam vislabāk ir un vienmēr būs mācīties ģimenes valodā. Tas nav taisnīgi, tāpēc ka mazākumtautību skolu izveidošanu solīja Latvijas Tautas fronte. Tā deklarēja, ka (citēju): “LTF atbalsta mazākumtautību tiesības iegūt vispusīgu izglītību savā dzimtajā valodā, kā arī veicina nacionālo skolu izveidošanu un attīstību Latvijā.” (Citāta beigas.)
Ir ciniski, pretrunīgi un amizanti, ka šā likumprojekta autori latviešu etniskās grupas tieksmē pēc identitātes saglabāšanas un nacionālas valsts izveidošanas neredz segregāciju, bet mazākumtautībām piederīgo vēlmi mācīt bērnus ģimenes valodā sauc par segregāciju un vaino viņus par to, ka tā ir sabiedrības šķelšana.
Jau pēc Latvijas Tautas frontes laikiem Eiropas Drošības un sadarbības organizācija jeb EDSO 1996. gadā ir atzinusi personas tiesības saglabāt savu identitāti par neapstrīdamām un pretēji tam, ko uzsver izskatāmā likumprojekta autori, tieksmē pēc identitātes neredzēja segregāciju un sabiedrības šķelšanu, pauda, ka tieši izglītība mazākumtautību valodā ir izteikti prioritārs jautājums mazākumtautībām piederīgo personu identitātes saglabāšanā un attīstīšanā. Tāpēc bija tapušas EDSO rekomendācijas par mazākumtautību tiesībām izglītībā.
Pirms pusotra mēneša Saeimas priekšsēdētāja saņēma vēstuli no EDSO augstā komisāra mazākumtautību lietās, kurš secina, ka Latvija izskatāmajos likumprojektos atkāpjas no EDSO rekomendācijām. Komisārs raksta (citēju): “Protams, ierosinātie grozījumi paredz, ka pie mazākumtautībām piederošas personas interešu izglītības programmas ietvaros var apgūt mazākumtautību valodu un kultūru un līdzīgas iespējas tiek sniegtas arī skolēniem vidējās izglītības iestādēs, taču man ir bažas, ka grozījumi izraisītu tālejošus mazākumtautību izglītības ierobežojumus. Tā savukārt būtu pilnīga novirzīšanās no starptautiskajām normām un akadēmiskajās aprindās valdošās vienprātības par dzimtajā valodā apgūtās izglītības sevišķi svarīgu nozīmi, pretstatot to valodu apguvei.” (Citāta beigas.)
Vienam no izglītības ieguves principiem ir jābūt izglītības valodas brīvas izvēles principam. Latvijas Republikā mazākumtautībām piederīgie bērni jau tagad var mācīties pilnībā latviešu valodas skolās, kuras īsteno vispārējās izglītības programmas. Viņiem - tiem, kas vēlas, - ir jābūt arī iespējām apmeklēt izglītības iestādes, kurās māca galvenokārt mazākumtautību valodās.
Tomēr sabiedrībā ir atzītas arī bilingvālās mazākumtautību izglītības programmas, kuru nostiprināšanai valsts izglītības sistēmā bija atvēlēti milzīgi līdzekļi. Bilingvālo mācību īstenošanai tika mācīti skolotāji un skolu administratori. Izstrādāti neskaitāmi metodiskie materiāli un mācību grāmatas. (Zālē troksnis.)
Es ierosinu nevis izbeigt mazākumtautību izglītības programmu pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē īstenošanu, bet saglabāt mazākumtautību izglītības programmu pirmsskolas izglītības un pamatizglītības pakāpē īstenošanu, to turpināt arī vidējās izglītības pakāpē un tādēļ noteikt, ka citā valodā izglītību var iegūt valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, ievērojot šā likuma 41. panta noteikumus.
Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies par jūsu uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Mīļie cilvēki! Mīļie cilvēki, kas klausās šo Saeimas sēdi! Es jūs aicinu padomāt par vienu ļoti zīmīgu detaļu. Un šī zīmīgā detaļa ir šāda. Uzdodiet sev jautājumu - kādās skolās turīgi latvieši sūta savus bērnus? Kādās skolās turīgi un ļoti turīgi latvieši sūta savus bērnus? (Starpsauciens.)
Ja jūs nevarat sniegt sev atbildi godīgi, es jums paskaidrošu - turīgi latvieši, tajā skaitā latvieši no Saeimas deputātu ģimenēm, tajā skaitā latvieši no ministru ģimenēm un ministru biroju ģimenēm, tajā skaitā turīgi latvieši ar lieliem uzņēmumiem (vai ne, Kola kungs?), savus bērnus sūta skolās... Līdzīgi, kā es savu meitu sūtu franču skolā, pie kuras durvīm es satieku ministra Eglīša ģimeni (Starpsauciens.), kurš ir no Jaunās konservatīvās partijas.
Ko es gribu ar to pateikt? Es gribu pateikt to: beigsim būt divkosīgi un izlikties! Turīgi latvieši savus bērnus sūta skolās, kur bērniem māca svešvalodā, - skolās, kurās bērniem pamatvaloda nav latviešu valoda. Ļoti daudzi turīgi latvieši savus bērnus sūta tieši šādās skolās. Un pierādījums tam ir ministru bērni, pierādījums tam ir Saeimas deputātu ģimeņu bērni... un tādā garā. Un tā ir taisnība, tā ir absolūta taisnība. Nav nevienas turīgas ģimenes, kurā bērni mācītos tikai latviski un neko citu nemācītos, tā vienkārši nav taisnība.
Kāpēc sanāk tā, ka jums, mīļie cilvēki, grib uzspiest, lai bērni mācās tikai latviešu valodā, un viņus pataisīt par kalpiem, bet paši savus bērnus sūta uz... un ne tikai Eiropas Savienības skolām... Sūtīt uz Ķīnu, Āziju, vai ne, Kola kungs? (Starpsauciens: “Ko tu muldi?”) Sūtīt pāri okeānam...? Un tādā garā. (Starpsauciens.) Mēs nerunājam tikai par Eiropas Savienību, mēs runājam par to, ka vajag paskatīties arī sev apkārt, vajag paskatīties uz tām ģimenēm, kas ir turīgiem latviešiem, uz ministru ģimenēm un Saeimas deputātu ģimenēm, vai ne, Kola kungs?
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...? (Zālē troksnis.)
L. Medne. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 9. - deputāta Cileviča priekšlikums. Rosina likuma 9. pantā noteikt, ka citā valodā izglītību var iegūt izglītības iestādēs, kurās vispārējās izglītības programmu mācību priekšmetus pilnībā vai daļēji īsteno svešvalodā, lai nodrošinātu attiecīgās valodas - nevis Eiropas Savienības oficiālo valodu, kā tas ir spēkā esošajā redakcijā, - apguvi; šeit iekavās nosauc tās kā “svešvalodas padziļinātās apguves programmas”.
Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā ir divi aspekti. Viens ir drīzāk tehniskas dabas, jo patiešām likumā ir šāda norma, bet nav definēta šāda izglītība kā atsevišķa programma. Un man īsti nav skaidrs, kāpēc, jo tomēr šīs programmas īpatnības ir pietiekoši nopietnas, lai to definētu līdzās citām izglītības programmām, kas ir minētas likumā.
Otrais aspekts ir vairāk pēc būtības, jo šobrīd spēkā esošā norma pieļauj šādu izglītības veidu tikai gadījumā, ja tiek izmantotas Eiropas Savienības valodas. Nekādu pamatojumu tam es neredzu, jo - kas ir Eiropas Savienības valodas? Tām ir zināma loma tikai Eiropas Savienības institūciju iekšējā lietvedībā. Un nekas vairāk.
Un atcerieties Venēcijas komisijas atzinumu par izglītības reformu Latvijā! Venēcijas komisija tieši atzīmēja, ka nav nekāda tiesiska pamata šķirot valodas pēc to pazīmēm - vai tā ir kāda no oficiālajām Eiropas Savienības valodām vai nav.
Varu atgādināt arī svaigāku dokumentu - tikai vakar publicētu Eiropas Savienības Tiesas lēmumu par... tā ir faktiski atbilde uz Satversmes tiesas prejudiciālu pieprasījumu par mūsu lietu. Es aicinu jūs izlasīt šo lēmumu, šo tekstu, un neuzticēties pilnībā tam, kā šis lēmums tiek atspoguļots medijos, jo interpretācijas ir ļoti atšķirīgas, neatspoguļo objektīvi šī lēmuma būtību.
Viens no būtiskiem aspektiem ir tas, ka Eiropas Savienības Tiesa patiešām atzīmēja, ka jebkādas starptautiskās vienošanās, starptautiskie līgumi vai citi starptautiskās sadarbības veidi var būt par pamatu, lai atzītu izglītību... tiesa gan, šajā gadījumā - augstskolās... citās valodās par pamatotu. Un ka tos nevar reducēt tikai uz Eiropas Savienības tiesībām.
Tāpēc arī šeit... mēs vienkārši, nu, nepareizi juridiski kvalificējam šo pašu jēdzienu “Eiropas Savienības oficiālās valodas” un šīs definīcijas lomu nacionālajā likumdošanā.
Tāpēc es atgādinu, ka, manā skatījumā, labāk būtu, pirmkārt, tīri juridiski definēt to, kas jau praksē, dzīvē notiek. Un, otrkārt, tomēr sakārtot esošās normas atbilstoši mūsdienu starptautiskajām tiesībām. Jo šobrīd sanāk tā, ka... nu, aptuveni tā, kā Gobzema kungs tikko teica, - ka faktiski izglītība Latvijā var būt ļoti dažādās valodās, Eiropas Savienības valodās.
Nu, skaidrs, ka jūs cīnāties pirmām kārtām pret krievu valodu. Es varu saprast, to nosaka jūsu politiskā pārliecība... un tā tālāk. Bet man vienmēr nepatīk divkosība, jo faktiski šādas lietas notiek.
Un, ja kāds grib, lai bērni tiktu izglītoti pamatā tikai angļu, franču vai vācu valodā, tas ir iespējams. Un likums to pieļauj. Bet mēs kaut kā slēpjam to, lai tas nebūtu redzams no malas, vai... mēs paši izliekamies, ka šādas lietas neeksistē.
Es aicinu vienkārši atzīt esošo situāciju likumā un atbilstoši labai juridiskajai praksei šo normu formulēt tādā veidā, lai visiem - gan skolotājiem, gan skolu vadītājiem, gan vecākiem - būtu skaidrs, par ko ir runa. Un, protams, lai šī norma atbilstu starptautisko tiesību principiem, atbilstu gan Venēcijas komisijas secinājumiem, gan arī Eiropas Savienības Tiesas slēdzienam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Rīgā pie Kronvalda parka, pretī Ukrainas vēstniecībai, ir tāda maza piparbodīte. Tur acīmredzami ārzemnieki ar mazliet citādāku ādas krāsu gatavo kebabus un tirgo. Šie pārdevēji neprot nevienu vārdu latviešu valodā. Viņi sarunājas ar pircējiem angliski vai krieviski. Tas notiek Latvijā - šodien, vakar, notiks rīt, parīt un aizparīt. Tā nav vienīgā vieta; ar tādām kebabnīcām šobrīd ir pilna Rīga.
Un tajā mirklī, tad, kad tu ieej tādā kebabnīcā, kurā tevi apkalpo ne latviešu valodā, bet angļu valodā, jo nesaprot latviski nevienu vārdu, tu sev uzdod jautājumu - kā tas nākas?! Ar ko tieši šāda kebabnīca ir labāka un Latvijas sabiedrībai drošāka par analogu kādu citu vietu, piemēram, “Lido”, kur šobrīd, kā mēs zinām, ir uzņemti arī bēgļi, kuri arī apkalpo tevi krievu valodā... kuri nemāk latviski, kuri apkalpo tevi krievu valodā?
Un vienā gadījumā it kā ir pareizi, un otrā gadījumā arī it kā pareizi, bet, ja kaut kādā citā vietā mēs lietosim krievu valodu, tad tas būs nepareizi, jo tas būs kaut kā politnekorekti un nebūs tas pareizais naratīvs... un tādā garā.
Un tad es nevaru saprast, kad ir labi lietot krievu valodu, kad - slikti; kad ir labi angļu valodu lietot, kad ir slikti angļu valodu lietot. Un sanāk, ka tas tiek izmantots tikai politiskām spēlēm, nekam citam. Reālajā dzīvē tam visam nav nozīmes. Reālajā dzīvē latvieši - tūkstošiem, tūkstošiem, desmitiem tūkstošu, īstenībā pat simtiem tūkstošu latviešu! - strādā uzņēmumos, kuros vispār nerunā latviski. Tāpēc ka viņi ir kalpi, es atvainojos. Tāpēc ka viņiem skolā neļāva mācīties svešvalodas. Tāpēc ka mūsu izglītība bija konkurētnespējīga un ir uztaisīta konkurētnespējīga. Tāpēc Rīgā apkalpo mūs nu jau svešvalodā runājoši cilvēki. Savējie aizbrauc prom ar visiem bērniem, jo citur ir labāka izglītība, konkurētspējīgāka izglītība. Rīgas centrs pārvēršas par kaut ko pavisam nesaprotamu.
Un tas ir šādas politikas rezultāts - šādas politikas, kuru īsteno VIENOTĪBA kopā ar Nacionālo apvienību. Iztukšo no latviešiem. Un iemesls tam ir konkurētnespējīgā izglītība, kas pēc tam pārvēršas konkurētnespējīgās darba vietās.
Mūsu izglītības sistēma ražo, piedodiet, kalpus. Un tā ir jāmaina. Un galvenais veids, kā to var mainīt, - tas nav nekas jauns, jau Krišjānis Valdemārs par to runāja. Viņš teica: “Latvji, brauciet jūriņā!”, ar to viņš domāja - mācieties valodas.
Un es šodien no šīs Saeimas tribīnes saku (esmu vienīgais, kurš nebaidās atšķirībā - arī no SASKAŅAS - pateikt no Saeimas tribīnes) - latvieši, māciet saviem bērniem arī krievu valodu! Jūs nebūsiet prokremlisti. Māciet lasīt Puškinu, Dostojevski oriģinālvalodā, ļaujiet skatīties Zvjaginceva filmas. (Starpsaucieni.) Ļaujiet bērniem būt gudriem. Māciet viņiem valodas - četras piecas, pēc iespējas vairāk -, lai bērni ir konkurētspējīgi, lai viņiem rodas tie lielie uzņēmumi; lai nevis Latvijā ir lietuviešu “Maxima”, bet lai Lietuvā ir kaut kāds prievīšu un auseklīšu uzņēmums.
Un nevajag izlikties vai smaidīt, ka tagad ir baigi forši... ka latvieši kļūst arvien nabadzīgāki. Viņi kļūst nabadzīgāki, “pateicoties” šai nepareizajai politikai. Šī politika ved mūsu tautu pretī bezdibenim. Visa tā valodas politika...
Lūdzu apvienot laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki ir apvienoti.
A. Gobzems. Visa tā valodas politika ir galīgi... galēji šķērsām un nepareiza. Parastajiem mirstīgajiem māca latviski neko, turīgajiem māca svešvalodās pēc viņu iespējām, cik var samaksāt. Ja vari samaksāt par bērnu 1000 eiro mēnesī, tad jau kaut ko arī iemāca. Tā notiek ar ministru bērniem un deputātu bērniem.
Mīļie cilvēki! Mīļā Latvijas sabiedrība! Latviešu valoda izmirs, ja latvieši būs nabagi. Latvieši būs nabagi, ja mācēs tikai latviski. Ja latvieši mācēs svešvalodas, tajā skaitā arī krievu valodu, latvieši kļūs turīgāki. Jo turīgāka būs sabiedrība, jo vairāk latviešu atgriezīsies Latvijā. Jo vairāk latviešu atgriezīsies Latvijā, jo Latvija būs latviskāka. (Starpsaucieni.)
Es runāju taisnību atšķirībā no visiem pārējiem. Es runāju taisnību, jo (Starpsauciens: “Kāpēc taisnību?”)... starpība starp mani un Jauno konservatīvo partiju ir tāda, ka es saku taisnību, bet Jaunā konservatīvā partija divkosīgi melo no tribīnes, bet pēc tam pie skolas, kurā māca svešvalodā, ar ministru Eglīti mēs satiekamies - kopā ar bērniem. Tā, lūk!
Sēdes vadītāja. Nu pietiek, pietiek. Par deputātu politiskajiem uzskatiem, nevis par viņu bērniem.
Dombravas kungs, runāsiet... ar vienu minūti pietiks?
Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Jā, katra svešvaloda ir vērtīga, bet te ir runa par kaut kādu kopējo kārtību valstī. Tā nav normāla situācija, ka joprojām ir iestādījumi, kurus faktiski vada organizētā noziedzība, kur saziņa ir angļu valodā.
Es gribu teikt paldies bijušajam ministram Ģirģenam un ministram Gerhardam, kuriem izdevās uztaisīt reidus vienā no šādiem organizētās noziedzības kantoriem, un tas ir likvidēts.
Bet, runājot par valodu izglītības sistēmā, nu, SASKAŅA, netiks tie jūsu priekšlikumi atbalstīti. Lai cik arī kvēli Gobzema kungs nāktu runāt par jūsu priekšlikumiem, tie netiks atbalstīti. Mēs virzīsimies uz vienotu izglītību valsts valodā.
Noraidām šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
L. Medne. Komisijas vārdā - priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi, ir laiks pārtraukumam. Tātad darbu pie šī likumprojekta turpināsim pēc pārtraukuma.
Aicinu deputātus uz Neatkarības laukumu. Mēs kopā iestādīsim ceriņus ‘Brīve’ par godu Saeimas simtgadei un pēc tam Saeimas vestibilā kopā ar Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju sveiksim fotokonkursa “Sardzē par visdārgāko!” uzvarētājus.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere-Le Galla, Anda Čakša, Raivis Dzintars, Marija Golubeva, Armands Krauze, Juris Pūce, Andris Skride, Didzis Šmits un Jānis Urbanovičs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 13.30.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Turpinām darbu pie likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Linda Medne.
L. Medne. 10. - deputāta Cileviča priekšlikums. Rosina likuma 9. pantā noteikt, ka izglītību citā valodā var iegūt izglītības iestādēs, kuras īsteno mācību saturu un valodas integrētās apguves vispārējās izglītības programmu jeb multilingvālo izglītības programmu. Ievērojot to, ka vienas mācību satura apguves metodes iekļaušana likumā kā programmas veids nebūtu atbalstāma, komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Es pateicos gan ziņotājai, gan komisijas deputātiem par diezgan saturīgām debatēm par šo priekšlikumu komisijas sēdē, bet pilnībā tomēr piekrist nevaru. No vienas puses, tā saucamā CLIL - tāda integrēta valodas un satura apguves metode... ir metode, bet tai ir daudz lielāka nozīme tieši šajā kontekstā, kad liela daļa skolēnu vai pat vairākums skolēnu pieder mazākumtautībām un viņu mācību valoda nav dzimtā valoda. Piemēram, Igaunijā šī metode tiek daudz plašāk pielietota, arī Latvijā ir diezgan veiksmīgi piemēri, kad šī metode tiek izmantota, bet šobrīd likumdošanā tā nekādā veidā nav atrunāta.
Man ir bažas, ka skolotāji, kuri turpmāk vēlēsies pielietot šo metodi, var nonākt konfliktā ar likumu, jo šī pieeja paredz vairāku valodu izmantošanu vienas stundas gaitā. Tāpēc, lai vispār neaizliegtu šo ļoti efektīvo metodi, manā skatījumā, būtu lietderīgi to paredzēt likumā.
Tāpēc aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
L. Medne. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Cileviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 11. - deputāta Pimenova priekšlikums. Rosina papildināt likuma 9. panta “Izglītības ieguves valoda” otro daļu ar jaunu punktu, nosakot, ka izglītību citā valodā var iegūt mazākumtautību izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, kā arī mazākumtautību izglītības iestādēs paredzot ieviest mācību priekšmetu “Latvijas mācība”. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 3. punktā ir noteikts, ka izglītību citā valodā var iegūt citos likumos paredzētās izglītības iestādēs. Atbilstoši 9. panta otrās daļas 3. punktam es iesniedzu priekšlikumu - iesniedzu kā Saeimas deputāts un kā Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas vadītājs. (Mūsu biedrības saīsināts nosaukums ir LAŠOR.) Es ierosinu noteikt, ka izglītību citā valodā var iegūt mazākumtautību izglītības iestādēs, kurās īsteno mazākumtautību izglītības iestāžu izglītības programmas saskaņā ar mazākumtautību izglītības iestāžu likumu.
Latvijai saistošas Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību 14. pantā ir noteikts: “Valstu izglītības sistēmu ietvaros Puses apņemas, ja ir pietiekams pieprasījums, nodrošināt savu iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālajām minoritātēm, ir pienācīgas iespējas apgūt minoritātes valodu vai iegūt izglītību šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo to nacionālo minoritāšu personas.” Tātad atrodas. Šo 14. pantu jau vairākkārt pieminēja deputāti, tai skaitā cienījamais Kiršteina kungs, izmantojot gan kā vairogu, gan kā zobenu. Es to izmantoju kā atsauci uz to pamatu, uz kura balstās Eiropas Savienība etnopolitikā attiecībā uz mazākumtautību valodu lietošanu nacionālajās izglītības sistēmās.
Vai pieprasījums pēc izglītības ieguves mazākumtautību valodās Latvijā ir pietiekams? Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gada apsekojumā iegūtie rezultāti rāda, ka 61,3 procenti iedzīvotāju mājās runā latviski, ikdienā krieviski runājošo īpatsvars ir 37,7 procenti, citās valodās mājās runā viens procents iedzīvotāju. Līdz ar to 38,7 procenti Latvijas iedzīvotāju mājās runā mazākumtautību valodās.
2018./2019. mācību gadā vairāk par 27 procentiem skolēnu apguva, kaut arī tikai daļēji, vispārējās izglītības programmas mazākumtautību valodās. No tiem 96 procenti ieguva izglītību mazākumtautību izglītības programmās krievu valodā. Vecākiem ir pamatotas tiesības prasīt, lai no viņu samaksātajiem nodokļiem valsts nodrošinātu mācīšanos pirmām kārtām tajā valodā, kurā viņi audzina savus bērnus.
Mana priekšlikuma būtība ir papildus esošajām skolām radīt jaunu izglītības iestāžu veidu, proti, izveidot mazākumtautību izglītības iestādes. Tās var būt dibinātas pēc Ministru kabineta noteikta pieteikumu skaita saņemšanas vai reorganizējot esošās skolas.
Kāds būs tas mazākumtautību izglītības iestāžu likums, vēl lems Saeima, bet šodien es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Es gribu teikt mazu repliku par Pimenova kunga teikto. Tur bija viena nianse, kas man ir jāizceļ. Valsts pienākums nav nodrošināt skolēniem apmācību valodā, kurā viņi runā ar saviem vecākiem. Tā nekad nav bijis un nekad nebūs. Valsts pienākums ir nodrošināt bērniem vislabāko izglītību neatkarīgi no tā, kādā valodā viņi sarunājas mājās. Un ko es ar to domāju. Man, protams, Nacionālā apvienība var mēģināt karināt birkas. Es domāju tikai par to, kā iedot bērniem vislabāko izglītību. Un vislabākā izglītība, tajā skaitā arī krievu bērniem... nevajag arī krievu bērnus pataisīt par nespējniekiem...
Es uzskatu... un man nav bail no tribīnes to norunāt... Es uzskatu, ka visiem krievu bērniem bērnudārzā ir jāmācās latviski. Lielākā daļa krievu bērnu jau māk latviski bērnudārzā. Visiem bērniem! Nevajag uzskatīt, ka krievu bērni ir kaut kādi atpalikuši bērni. Tikpat spējīgi bērni kā latviešu bērni. Savukārt latviešu bērniem ir jāiemācās arī citas svešvalodas. Lai viņi būtu konkurētspējīgi, vismaz tikpat konkurētspējīgi kā krievu bērni, jo krievu bērni automātiski zina par vienu valodu vairāk.
Problēma ir tā, ka mūsu sabiedrībā, mūsu izglītības sistēmā bērniem nemāca valodas. Mūsu bērni nav konkurētspējīgi, un mūsu izglītības sistēma pa šiem 25-30 gadiem ir ne tikai nolaista līdz kliņķim, tā ir padarījusi mūsu sabiedrību par totāliem kalpiem citiem. Un tas notiek laikā, kad tie, kuri lemj par izglītību bērniem, savus bērnus sūta vai nu maksas skolās, kur notiek mācības (Starpsauciens.)... kur notiek mācības svešvalodās... numur viens, vai savus bērnus sūta uz ārzemēm. Turīgi latvieši un turīgi krievi, kuri dzīvo Latvijā, savus bērnus sūta skolās, kurās pasniedz svešvalodās. Ar ļoti, ļoti retiem izņēmumiem, ļoti retiem izņēmumiem. Un tā ir dzīves realitāte.
Ja mēs gribam saviem bērniem vislabāko, tad es atkārtoju un atkārtošu (Un tam nav nekāda sakara ar karodziņiem un prievītēm. Man vispār visa tā karodziņu un prievīšu lieta neinteresē, mani interesē vislabākā izglītība bērniem.), ka vislabākā izglītība bērniem ir... māciet bērniem valodas, māciet bērniem krievu valodu, māciet angļu un māciet franču! Ar to sāciet. Lai deviņu desmit gadu vecumā bērni brīvi runātu visās šajās valodās. Un tad mūsu izglītības sistēma mainīsies. Nevis kāpt tribīnē un teikt, cik grūti bērniem iemācīt. Bērniem nekas nav par grūtu, bērni var visu. Gan latviešu bērni var iemācīties krieviski, gan krievu bērni var iemācīties latviski. Un vajag viņus laist kopā, draudzēties. Lai nebūtu naida, lai nebūtu tādu cilvēku, kas no tribīnes mēģina sarīdīt sabiedrību savā starpā un uz tā parazitēt. Vai ne, Iesalnieka kungs? Tā mēs nonāksim pie sabiedrības, kas uzplaukst.
Bet tagad... kāpēc mūsu sabiedrībā ir tā? Šajā rudenī mēs te runājam par to... viens nevarēs apmaksāt to, otrs nevarēs apmaksāt to, bet turpināsim plivināt karodziņus un izplatīt naidu. Tāpēc, ka ir naids; tāpēc, ka ir izglītības trūkums; tāpēc, ka nabagi dzīvo, bet nabagi dzīvo tur, kur nav izglītības.
Nav nevienas valsts pasaulē - nevienas valsts pasaulē! -, kur izglītības ministrijā parlamentārais sekretārs būtu bez augstākās izglītības, man liekas. Vismaz viņš atstāj tādu iespaidu, ka viņam nav augstākās izglītības. (Starpsaucieni.)
Par to, Pimenova kungs, ir runa. Nevajag noniecināt krievu bērnus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam otro reizi.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Paldies, priekšsēdētāja. Mana uzruna būs nesalīdzināmi īsāka par to, ko tikko teica Gobzema kungs.
Vai es teicu, ka valstij ir pienākums? (Dep. A. Gobzems: “Jā, teicāt!”) Es teicu, ka valstij ir... valsts atbalstīja... valstij ir saistošas konvencijas normas, kuras Latvijas Republika apņēmusies pildīt. Tā tomēr ir pavisam cita modalitāte. Nebija man te... Es teicu pavisam ko citu - ka Latvija ir prātīga un pratīga valsts atsaucas uz to pieprasījumu, kuru translē valstij piederīgas personas tām institūcijām, kuras tik tiešām apņēmušās izveidot izglītības sistēmu.
Pieprasījums var būt dažāds. Es aprakstīju to pieprasījumu, kurš ir acīmredzams, kurš ir atzīts. Varbūt nav atzīts šajā sasaukumā un ar šīs valdības lēmumiem, bet ir atzīts ar visu... atjaunotās neatkarīgās Latvijas valsts vēsturi. Un šis sasaukums, es saprotu, pēc diviem mēnešiem vai pēc pusotra mēneša izbeigs savu darbību. Jaunā politiķu paaudze atradīs jaunas iespējas izdarīt tā, lai tik tiešām valstī valdītu saskaņa, nevis naids.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (Konservatīvie).
Labdien, dārgie kolēģi! Kārtības labad man jāinformē par Pimenova kunga priekšlikumu. Tas, ka mazākumtautību izglītības iestāžu likumprojekts un šis likums, uz kuru atsaucas konkrētais priekšlikums, pēc savas būtības nekad nav iekļāvies Latvijas tiesību sistēmā, radot pretrunas ar Satversmes normām... par to savulaik, 2018. gada martā, atbilstoši ir pieņemts Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums, jo konkrētais likumprojekts netika vērsts uz latviešu valodas kā visas sabiedrības kopējas valodas veicināšanu, kā to arī saka Latvijas Republikas tiesībsargs savā atzinumā.
Toreiz, kad bija par to runa, bija mēģinājums gan vākt parakstus par šo konkrēto likumprojektu portālā “Mana Balss”, gan pēc tam Centrālajai vēlēšanu komisijai bija jālemj... tad ar Centrālās vēlēšanu komisijas lēmumu tika nolemts atteikt šī likumprojekta reģistrāciju. Tādēļ nekādā gadījumā šajā likumprojektā ne juridiski, ne tiesiski nav iespējama atsauce uz šādu likumu. Līdz ar to arī nav saprotams, kā tādu priekšlikumu varēja vispār iesniegt.
Aicinu noraidīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
L. Medne. Komisijas vārdā - priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina izslēgt likumprojekta 1. panta otro daļu, ievērojot to, ka minētās normas skatāmas Profesionālās izglītības likumā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt likumprojekta 1. panta trešo daļu, līdzīgi kā pie iepriekšējā priekšlikuma, ievērojot to, ka minētās normas skatāmas Profesionālās izglītības likumā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 14. - deputāta Cileviča priekšlikums. Rosina papildināt likumu ar jaunu pantu “Izglītība un daudzveidība”, nosakot, ka izglītības iestādes iepazīstina izglītojamos ar citām kultūrām, kā arī nodrošina izglītojamo dzimtās valodas un kultūras apguvi. Priekšlikums arī paredz noteikt, ka vispārējās izglītības pakāpē otrās svešvalodas apguves piedāvājumā obligāti jāiekļauj kāda no mazākumtautību valodām Latvijā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi, atšķirībā no maniem iepriekšējiem priekšlikumiem šim tiešām ir konceptuāls raksturs. Ja jūs lasāt spēkā esošo likumu, tad jūs redzat, ka ļoti būtiski izglītības pamatmērķi un pamatvērtību aspekti likumā ir atspoguļoti, bet starp pamatvērtībām netiek minēta daudzveidība. Mēs bieži atceramies, ka dzīvojam vienotā Eiropā, kur daudzveidība ir viens no pamatprincipiem, ka viens no izglītības pamatmērķiem ir palīdzēt bērniem iemācīties dzīvot daudzveidīgā sabiedrībā. Tas attiecas gan uz valodu mācīšanu, par ko vairākkārt runāja kolēģis Gobzems, gan arī uz citu kultūru, dzīvesveidu izpratni, uz iecietību un tā tālāk... vairākiem aspektiem.
Manā skatījumā, šis ir pietiekami nopietns mērķis, lai to minētu likumā tieši un atklāti, jo man grūti iedomāties, ka mēs kaut kādā veidā nenovērtētu šo daudzveidības aspektu.
Ja tas tiktu iekļauts kā stratēģisks izglītības mērķis, tas patiešām ļoti būtiski palīdzētu Latvijas bērniem neatkarīgi no viņu dzimtās valodas, palielinātu viņu konkurētspēju visās jomās gan Latvijā, gan arī ārpus tās.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.
R. Jansons (NA).
Deputāta Cileviča priekšlikumā definētā 10.2 panta otrā daļa galīgi neatbilst ANO Bērnu tiesību konvencijā noteiktajam, jo ievērojami sašaurina tajā noteiktos izglītības mērķus. ANO Bērnu tiesību konvencija par izglītības mērķiem min, ka izglītības mērķis ir attīstīt bērna personību, pilnībā izkopt viņa talantus, kā arī garīgās un fiziskās spējas, ieaudzināt cieņu pret vecākiem, pret savu kultūras identitāti, valodu un vērtībām, pret tās valsts nacionālajām vērtībām, kurā bērns dzīvo, un pret viņa izcelsmes valsts nacionālajām vērtībām, kā arī pret citām kultūrām.
Līdz ar to priekšlikuma otrā daļa nav atbalstāma, jo tādā veidā tiktu nesamērīgi ierobežota otrās svešvalodas apguve.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Jāatzīst, ka man ir, ar ko salīdzināt savā personīgajā dzīvē, un man liekas diezgan dīvaini, ka mēs šodien runājam par to, kā padarīt mazāk konkurētspējīgus latviešu bērnus. Tas notiek laikā, kad bērniem nebūs pieejamas ļoti daudzas nodarbības - vairs nebūs pieejami par adekvātu cenu peldbaseini, sporta nodarbības, dažādi pulciņi (vecāki vienkārši nevarēs atļauties to samaksāt)... futbols, hokejs nebūs pieejams, kas latviešiem ir tik tuvs, jo sporta haļļu izmaksas četrkāršojas un pat pieckāršojas... un tamlīdzīgi.
Un tad es skatos, ka tā lielākā ņemšanās notiek par to, kā mēs padarīsim konkurētspējīgu un bagātu valsti, kā ierobežosim bērniem vēl arī mācīties valodas. Un salīdzinājums man ir... Atkal es varu paņemt piemēru ar saviem bērniem. Manam bērnam peldēšanas nodarbības šobrīd mēnesī izmaksā 20 eiro. Mēnesī. Vairākas reizes nedēļā apmeklējot peldēšanu. Es gribētu zināt, cik Latvijā izmaksā peldēšanas nodarbības šobrīd un cik izmaksās pēc pusotra mēneša, rudenī? Zinot to, kā tas attīsta bērnus un cik tas ir vajadzīgs bērniem. Cik izmaksās bērniem hokejs vai futbols, vai vingrošana? Vienalga, kas. Un mēs runājam tikai par to, kā latviešu bērniem ierobežot iespējas kļūt konkurētspējīgākiem.
Un tad mēs brīnāmies, ka latviešu ģimenes (nu jau vairs ne tikai tēvi, bet ģimenes ar visām vecāmmammām) vienkārši pārvācas projām. Es vakar lidoju uz Latviju, man blakus sēdēja tēvs ar dēlu; dēlam bija kādi deviņi gadi. Pirms tam viņi bija aizbraukuši uz Norvēģiju apskatīties, kā dzīvot Norvēģijā, un tagad viņi bija aizbraukuši uz Angliju apskatīties, kur vieglāk biznesu attīstīt, bērnam skolu apskatīties un tamlīdzīgi. Mēs, atpakaļ braucot, pa ceļam runājām ar viņu. Un šis vīrietis no Salacgrīvas man saka: “Mēs arī pārvāksimies - visa ģimene pārvāksimies prom; bērniem būs labāka izglītība.” Uzsvars - bērniem labāka izglītība! Viņš saka: “Man jau bizness it kā notiek. Es strādāju apkures jomā, tagad visas tās cenas iet augšā, man jau it kā viss notiek, bet bērniem labāka izglītība būs tur.” Un tas ir Nacionālās apvienības (Starpsauciens.) un VIENOTĪBAS darbības rezultāts, ka tūkstošiem bērnu ar ģimenēm aizbrauc no Latvijas un nekad neatgriezīsies! Nekad mūžā!
Sēdes vadītāja. Es atgādināšu, Gobzema kungs, ka jārunā par 14. priekšlikumu.
A. Gobzems. Un tas pats attiecas uz valodu. Saprātīgi vecāki - izglītoti, saprātīgi vecāki - saviem bērniem vēl pēc iespējas vairāk iemācīties valodas, dažādas kultūras apgūt, jo izglītots, inteliģents cilvēks nav tāds, kurš runā tikai vienā valodā un domā tikai kaut kādā vienā virzienā. Tas ir nepareizi. Tā ir atpalicība. Un tas novedīs pie vēl lielākas nabadzības.
Tā es domāju, un tā ne tikai es domāju, tā domā ikviens saprātīgs vecāks, ikviens cilvēks, kurš vēl saviem bērniem labu. Ikviens vecāks, kurš var atļauties saviem bērniem kaut ko vairāk, sūtīs bērnus, lai viņi mācās svešvalodas pēc iespējas vairāk un ikdienā, nevis tā, kā, nezinu, Auces pamatskolā, kur ir angļu valoda, bet tā nenotiek četrus mēnešus, jo nav skolotāja.
Un tad mēs esam lepni kā latvieši ar prievītēm un pastalās... un, atvainojos, pliku pakaļu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Godātais Jansona kungs! Es tiešām godīgi centos saprast jūsu iebildumu loģiku. Neizdevās, jo jūs pats citējāt ANO konvenciju, kur ir runa par to, ka bērnam jānodrošina tiesības arī iepazīties ar savas ģimenes, savu senču kultūru un tā tālāk. Jūs varētu nocitēt arī citu šīs pašas konvencijas pantu, kur runa ir par tiesībām uz savu identitāti. Liedzot iespēju kaut kādā līmenī un kaut kādā formā mācīties arī mazākumtautību valodās, nedomāju, ka šādas normas izpildīt vispār būtu iespējams.
Attiecībā uz to, ka tas ierobežo otras svešvalodas izvēli, domāju, ka te ir ļoti dažādas iespējas - gan interešu izglītība, gan ir arī trešā svešvaloda vairākās skolās. Jebkurā gadījumā tas ir izvēles jautājums. Tieši jūs gribat to vienkārši ierobežot, liegt tās tiesības, kas ir skaidri paredzētas jūsu nocitētajā konvencijā.
Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
L. Medne. Komisijas vārdā - priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 14. - deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina no likumprojekta izslēgt pirmajā lasījumā atbalstītajā deleģējumā Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā pašvaldības sadarbojas, lai īstenotu mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas. Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
L. Medne. 16. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ievērojot Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju aicinājumu, tiek izslēgts pirmajā lasījumā atbalstītais deleģējums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā mazākumtautību izglītojamie tiek uzņemti minētajās izglītības programmās. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 16, atturas - nav. riekšlikums ir atbalstīts.
L. Medne. 17. - deputāta Cileviča priekšlikums. Rosina papildināt likuma 14. pantu ar jaunu punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka izglītības iestāžu segregācijas monitoringa metodiku, kā arī izstrādā izglītības iestāžu desegregācijas vadlīnijas. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Mēs visi šodien dzirdējām, ka izglītības un zinātnes ministre (nu vairs klāt neesošā) apgalvoja, ka veiksmīga ministrijas darbība noteikti nodrošinās to, ka segregācijas nebūs. Mani interesē, uz kā pamata viņa to dara un ko tieši viņa dara, ja šobrīd likumā nekāds deleģējums šajā ziņā nav ietverts. Ja patiešām ministrija apzinās, ka problēma pastāv, un ja ministrija jau veiksmīgi rīkojas šajā virzienā, man nav skaidrs, kāpēc tad ministrijai būtu jāiebilst pret šādas normas iekļaušanu likumā. Man ir tikai viens izskaidrojums - būtībā neko ministrija nedara.
Nu par ministriju varētu ļoti daudz ko teikt - un pilnīgi ārpus šo apspriežamo grozījumu konteksta -, bet arī šajā gadījumā... ja patiešām jūs uzskatāt, ka segregācijas briesmas pastāv, ka tās ir nevēlamas, nu tad uzņemieties zināmas saistības un rīkojieties, lai to nepieļautu! Kādi jums ir iebildumi? Man vispār... mums dīvaina diskusija.
Man bija vairāki priekšlikumi, es centos tos pamatot ar argumentiem, ar atsaucēm uz starptautiskiem standartiem, bet... es nedzirdu argumentus “pret”. Es dzirdu kaut ko par to, ka mums ir pārāk daudz krievu, ka vajag kaut ko izdarīt, lai krievu būtu mazāk, visādus vēsturiskus atstāstījumus un visu pārējo. Bet, manā skatījumā, parlamentārajai diskusijai būtu jāizskatās citādāk.
Tāpēc man ir tiešs jautājums gan ministrijai, gan arī koalīcijai: vai ministrijai būtu jārīkojas, lai novērstu segregāciju? Un, ja atbilde ir pozitīva, tad - kāpēc nevajadzētu iekļaut likumā šo normu?
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (Konservatīvie).
Nu redzat, cienītais kungs, ka Izglītības likums nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu. Un izglītības programmu īstenošanā segregācija jau pēc būtības nav pieļaujama, jo izglītības procesa īstenošana valsts valodā paredz vienādu attieksmi pret visiem izglītojamiem - neatkarīgi no viņu dzimtās valodas.
Un tāpēc, atbalstot šādu godātā kunga priekšlikumu, tiktu veidota segregācija, kas ir pretēji Izglītības likuma mērķim, un tādējādi netiks nostiprināta demokrātiskas sabiedrības kopējā identitāte.
Aicinu noraidīt priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Kolēģi, es atcerējos vienu dzīves notikumu, kas ļoti spilgti raksturo šīs debates un izskaidro, kāpēc šīs debates pēc savas definīcijas, pēc savas būtības, ir divkosīgas. Proti, šis dzīves notikums, kas sasaucas ar valodu apguvi, ir šāds.
Pirms es kļuvu par politiķi un Saeimas deputātu, es darbojos jurisprudencē. Atceros - mēs atradāmies pie klienta, kurš nerunāja... Latvijā tas notika... mēs atradāmies pie klienta, kurš runāja krievu valodā. Es tur biju ar vēl vienu kungu, kurš arī sarunājās ar šo klientu krievu valodā, nevis latviski, jo viņam par to maksāja. Šī kunga vārds ir Krišjānis Feldmans.
Tagad viņš no tribīnes runā par latviešu valodu, bet tad, kad viņam maksā par to naudu, viņš mierīgi var sarunāties krievu valodā.
Tas viss - par divkosību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Tomēr būtu lietderīgi runāt par priekšlikuma būtību un mērķiem.
Šodien iepriekšējās diskusijās vairākkārt izskanēja, arī no koalīcijas pārstāvjiem, pieņēmumi, ka segregācijas iespējas dažādās jomās, runājot par izglītību, tomēr pastāv.
Priekšlikuma būtība nebūt nav par to - mazināt vai stiprināt segregāciju. Priekšlikuma būtība ir par to, lai formulētu, ko mēs gribam, oficiāli formulētu, ko mēs gribam panākt, - izslēgt jebkuru iespēju pieļaut segregāciju izglītības sistēmā. Viss. Ne vairāk un ne mazāk.
Kāds šeit ir risks valodām vai kam citam? Es to neredzu, jo segregācija nav tikai valodas apgūšanas iespējas vai neiespējas. Tā ir cita lieta.
Cik piemēru ir, ka... teiksim, līdz šim ir bijis un arī šodien ir tā, ka ne visi bērni var tikt attiecīgajā mācību iestādē, pirmsskolas iestādē... arī pēc valodas principa, pēc citiem principiem. Par to šodien arī bija runa - tad, kad bija minēts piemērs par Rīgas mikrorajoniem. Tas arī ir segregācijas veids, starp citu.
Tāpēc priekšlikuma būtība ir, ka Ministru kabinets tomēr nosaka, kas ir tie segregācijas veidi un paveidi un kā ar to cīnīties. Ne vairāk un ne mazāk. Tāpēc es nedomāju, kāds risks valdošajai koalīcijai ir neatbalstīt šo priekšlikumu vai atbalstīt to.
Es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam otro reizi.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Nu diemžēl mēs atkal dzirdam kaut kādas lietas, kas nav pieļaujamas mūsdienu sabiedrībā, īpaši parlamentā.
Kas ir segregācija? Es nedzirdēju, ko koalīcijas deputāti vai ministrija uzskata par segregāciju. Runa ir par definīcijām.
Feldmana kungs, jūs apgalvojat, ka, ja visi mācās vienā valodā, tad segregācija nav iespējama. Un, ja mēs likumā pieminam segregāciju, tad līdz ar to mēs veidojam segregāciju. Tad, ja mēs nesauksim lietas īstajā vārdā, protams, var neatzīt, var... kā tas bija vienā grāmatā: ja mēs atcelsim kriminālatbildību par slepkavību, tad slepkavību vairs nebūs. Un te ir tas pats. Piedodiet, nu tomēr kaut kādai izpratnei par pamatlietām būtu jābūt.
Es jau minēju no šīs tribīnes šodien, es varu atkārtot: Francijā visi mācās vienā valodā. Nekādu citu variantu tur nav un nebija, un tur ir ļoti nopietnas segregācijas problēmas, un ar to gan Francijas valdība, gan arī Eiropas Komisija cīnīsies.
Ļoti iesaku jums izlasīt tos pētījumus, kurus es šodien minēju un pat rādīju no šīs tribīnes. Ja gribat, es jums nosūtīšu saiti uz tiem; tas viss ir pieejams internetā.
Ir zināmi segregācijas cēloņi, tas viss ir izpētīts un apzināts, taču nav nemaz tik viegli pret to cīnīties un to novērst. Tā notiek zināmā mērā dabiskā veidā. Un, ja mēs vienkārši pievērsim acis un teiksim: nē, nē, nekādas segregācijas nav, - tā segregācija praksē nepazudīs nekur. Un tā ir tieši mūsu ministrijas politika, ko atbalsta visa koalīcija un tātad arī visa Konservatīvo partija. Tā ir strausa politika: nu paslēpsim galvu smiltīs, un tad uzreiz viss apkārt būs ļoti labi, viss būs kārtībā.
Kolēģi Konservatīvie, man kauns par jums un par jūsu zināšanu līmeni par starptautiskajām tiesībām un praksēm. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Aldim Gobzemam otro reizi.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Es atkal gribu minēt salīdzinājumu.
Man ģimene kādu pusgadu, laikam jau mazliet ilgāk, dzīvo Spānijā. Spānijā lielākā daļa nerunā svešvalodās, mazākā daļa runā svešvalodās; droši vien arī tas apstāklis ir saistīts ar izglītības sistēmu. Un tur ir ļoti interesanta sakarība: tie, kas runā svešvalodās, - tie ir gan intelektuāli augstāk attīstīti, gan konkurētspējīgāki, gan veiksmīgāki. Un tie, kas Spānijā... es nerunāju par Latviju, es runāju par Spāniju, kas ir ļoti tālu no Krievijas... tie, kas Spānijā runā spāniski, angliski un krieviski, - tie vispār pelna superlabi, dzīvo superlabos apstākļos - dzīvo izcilās (izcilās!) mājās, ar jaunām mašīnām braukā... un tamlīdzīgi. Tāpēc ka valoda ir instruments.
Ir jāsaprot, ka valoda ir instruments, ar kuru pelnīt naudu. Un arī latviešiem vajag pelnīt naudu - ne tikai vicināt karodziņus un prievītes, bet arī pelnīt naudu. Un, lai latviešu bērni nākotnē varētu pelnīt naudu, viņiem ir jāmācās valodas. Un, jo vairāk valodu latviešu bērni mācēs, jo vairāk uzplauks arī latviešu valoda un Latvija kā tāda - par to ir runa.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
L. Medne. Komisijas vārdā - priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 18. - deputāta Cileviča priekšlikums. Rosina papildināt likuma 14. pantu (par Ministru kabineta kompetenci) ar jaunu punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kritērijus un kārtību izglītojamo dzimtās valodas apguves nodrošināšanai pirmsskolas un vispārējās izglītības programmas ietvaros. Komisijā 18. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B. Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Nu atkal man diemžēl jārunā par divkosību.
Jūs tikko nobalsojāt par 16. panta izslēgšanu. Tātad jūs apgalvojat... Es lasīju jūsu atbildes visām starptautiskajām institūcijām. Jūs apgalvojat, ka Latvija pilnībā pildīs gan Satversmes, gan starptautisko standartu prasības; ka bērniem būs nodrošināta iespēja saglabāt savu identitāti... un tā tālāk... interešu izglītības līmenī... un tā tālāk, bet tas viss ir tikai deklarācijas līmenī. Arī šajā ziņā ministrija negrib uzņemties nekādas saistības, nekādu standartu mazākumtautību valodas apgūšanā, dzimtās valodas apgūšanā.
Nu piedodiet, nu cik var melot tik atklāti?! Ja jūs patiešām gribat panākt situāciju, ka mazākumtautību valodas vispār netiek pasniegtas, nu pasakiet to atklāti! Nu ko jūs visu laiku izliekaties un melojat starptautiskajām institūcijām? Jūs domājat, ka visi Latvijas iedzīvotāji lasa tikai jūsu pareizos medijus, tikai latviešu valodā? Nu ir cilvēki, kam ir tieši sakari ar starptautiskajām institūcijām, ir nevalstiskās organizācijas... Un tas, ko jūs vienkārši noklusēsiet, - ka Latvija rīkojas nebūt ne tā, kā vajadzētu valstij, kas faktiski ciena savas starptautiskās saistības un galu galā - savu Satversmi. Un pasakiet atklāti, ka, jā, tas ir tīri jūsu ģimenes jautājums, lai nebūtu nekādu ilūziju nevienam.
Ja jūs patiešām gribat īstenot Kiršteina kunga politiku un panākt, lai pēc iespējas vairāk cilvēku, kam ir svarīga viņu bērnu kvalitatīva izglītība, identitātes saglabāšana, pamestu Latviju, jūs to panāksiet. Jā, protams. Un tas jau notiek. Un jūs taču neinteresē, ka jauni, izglītoti, labi pelnoši vecāki ar bērniem pamet Latviju. Nē, jūs... Galvenais, ka patiešām Kiršteina kunga programma tiks pildīta, ka latviešu īpatsvars Latvijā pieaugs - neatkarīgi no tā, ka kopējais iedzīvotāju skaits samazināsies. Nu, okay. Bet man tiešām apnika skatīties, kā jūs izliekaties, un redzēt to divkosību.
Ja jūs patiešām esat gatavi nodrošināt mazākumtautību valodu pasniegšanu vismaz interešu izglītības līmenī, nu tad jums jāuzņemas šādas saistības. Tās ir ne tikai jūsu iespējas, bet arī jūsu pienākums. Jūs pat no tā atsakāties. Nu tad nevajag melot.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
L. Medne. Komisijas vārdā - priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 19. - deputāta Kucina priekšlikums. Rosina papildināt likuma 17. panta “Pašvaldību kompetence izglītībā” trešās daļas 3. punktu, paredzot, ka pašvaldība “nosaka kārtību, kādā tās padotībā esošās izglītības iestādes finansējamas no budžeta, ievērojot to, lai izglītības iestādes tiktu finansētas atbilstīgi pietiekamam vecāku pieprasījumam konkrētajā izglītības programmā”. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Kucinam.
E. Kucins (SASKAŅA).
Kolēģi! Iepriekšējais mans priekšlikums bija par sistēmu vai principu “pieprasījums-piedāvājums”. Savukārt šeit es piedāvāju noteikt mehānismu, kā to panākt.
Priekšlikums paredz uzdot pašvaldībai, kas ir izglītības iestādes dibinātāja, uzdevumu noskaidrot vecāku viedokli un reālo pieprasījumu pēc izglītības programmām, lai turpmāk, vadoties pēc tā, pamatoti un atbilstīgi nodrošinātu šo programmu īstenošanu.
Un piedāvāju nostiprināt likumā to, ka pašvaldība nosaka kārtību, kādā tās padotībā esošās izglītības iestādes finansējamas no budžeta, ievērojot to, lai izglītības iestādes tiktu finansētas atbilstīgi pietiekamam vecāku pieprasījumam konkrētai izglītības programmai, tajā skaitā arī mazākumtautību programmās.
Pašvaldība regulāri noskaidro bērnu vecāku viedokli par esošo pirmsskolas un vispārējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāti, kā arī par katrā izglītības iestādē īstenojamo izglītības programmu veidu pieprasījumu, nosaka kritērijus pieprasījuma pietiekamībai un atbilstīgi nodrošina šo programmu īstenošanu. Pašvaldība ir tiesīga noteikt minimālo pieteicēju skaitu izglītības programmas uzsākšanai, kā arī piedāvāt citu tuvumā esošu iestādi šīs izglītības programmas īstenošanai.
Kolēģi, atbalstot šo priekšlikumu, mēs īstenosim daudzos pētījumos un runās uzsvērto nepieciešamību pēc iespējas vairāk iesaistīt vecākus izglītības sistēmas veidošanā un darbībā, kā arī tiks noteikts mehānisms jeb veids, kādā pašvaldība pieņem lēmumu par izglītības nodrošināšanu attiecīgajā administratīvajā teritorijā tā, lai bērniem ar dažādām dzimtajām valodām - un, galvenais, atbilstoši vecāku izvēlei - būtu nodrošināta vienlīdzīga pieeja izglītības iestādēm.
Dodot iespēju vecākiem paust savu viedokli un reāli iesaistīties bērnu izglītošanas procesā, mēs, pirmkārt, palielināsim viņu uzticību izglītības sistēmai; otrkārt, motivēsim vecākus sadarboties (ikvienam ir zināms, ka vislabākais rezultāts tiek sasniegts tieši tad, kad kopā strādā visas iesaistītās puses); treškārt, kolēģi, beidzot depolitizēsim valodas jautājumu un cilvēki varēs saņemt to, ko viņi patiešām vēlas. Viņi paši būs izteikuši savas vēlmes, un likumā būs noteikts skaidrs mehānisms, kā tās var reāli apmierināt. Iespēja izvērtēt un izlemt, kādas programmas apgūs viņu bērns, veicinās vecāku iesaistīšanos izglītības procesā.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (izglītības un zinātnes ministre).
Labdien, godātie deputāti un cienījamās deputātes! Vecāku viedoklis jau šobrīd tiek noskaidrots gan izglītības iestādes ikgadējā pašnovērtēšanas procesā, gan akreditācijas laikā, īstenojot visu vecāku anketēšanu, kā arī informējot par akreditāciju un ļaujot komisijai iesniegt savu viedokli par izglītības procesu.
Izglītības likuma 31. pantā ir noteikts izglītības iestādes padomes sastāvs; tajā ir iekļauti arī izglītojamo vecāki, un ir noteikts, ka izglītības iestādes padomē vecāku pārstāvji ir vairākumā. Šī padome darbojas saskaņā ar izglītības iestādes padomes darbību reglamentējošo normatīvo aktu, ko, saskaņojot ar izglītības iestādes vadītāju, izdod pati padome.
Izglītības likumā ir arī noteikts, ka vecākiem ir tiesības piedalīties arī mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes darbībā un padomē.
Tāpēc ministrija uzskata, ka vecāku viedokļa noskaidrošana ir neatņemama izglītības iestādes darbības sastāvdaļa jau šobrīd, bet priekšlikums, kurš aiz vecāku viedokļa noskaidrošanas aizsega faktiski mēģina panākt to, ka joprojām pēc zināmas grupas pieprasījuma varētu tikt veidotas mazākumtautību programmas, pret kuru turpmāku īstenošanu Saeimas sastāvs jau ir nobalsojis...
Aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.
N. Kabanovs (SASKAŅA).
Cienījamā ministres kundze! Godātie kolēģi deputāti! Kolēģa Kucina priekšlikums skaidri runā par to, ka pašvaldībām būtu pienākums pētīt vecāku attieksmi pret izglītošanu mazākumtautību valodās. Bez šā grozījuma tas būs tikai uz pašvaldības labas gribas pamata.
Bet pieņemsim, ka kaut kādā pašvaldībā dzīvo 75-80 procenti latviešu un 15-20 procenti cittautiešu. Piemēram, Ogrē. Ogres novadā dzīvo 35 tūkstoši iedzīvotāju; krievu, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, - pāri pieciem tūkstošiem. Tas nozīmē, ka arī starp izglītojamiem tur aptuveni 10-15 procenti ir nelatvieši.
Vai šobrīd jūs patiešām man varat stāstīt, ka Ogres pašvaldība labprātīgi pieņem lēmumu par interešu izglītību? Nē, tās ir pasaciņas. Labākajā gadījumā pašvaldība dod iespēju kaut kur, teiksim, kultūras namā, reizi nedēļā dziedāt... ar balalaiku. Viss! Nekādu fakultatīvu nodarbību nebūs, jo pašvaldība, kurā ir 23 deputāti...
Vienā pašvaldībā, ko vada, starp citu, Nacionālā apvienība, nav neviena cittautieša; tur nav ne SASKAŅAS, ne Latvijas Krievu savienības, nekā. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tikai tajās pašvaldībās, kur ir opozīcijas deputāti, būs izglītošana mazākumtautību bērniem, bet pārējās nebūs.
Tāpēc es aicinu atbalstīt deputāta Kucina priekšlikumu un uzlikt par pienākumu pašvaldībām veikt šo apmācību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
L. Medne. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Kucina priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 20. - deputāta Kucina priekšlikums. Rosina izslēgt pirmajā lasījumā atbalstīto 30. panta “Izglītības iestādes vadītājs” papildināšanu ar septīto daļu - par rīcību gadījumā, ja Valsts valodas centrs konstatē, ka izglītības iestādes vadītājs nelieto valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Edgaram Kucinam.
E. Kucins (SASKAŅA).
Kolēģi! Nav šaubu, ka gan izglītības iestādes vadītājiem, gan pedagogiem ir jāzina valsts valoda. Taču mani samulsina un man nav saprotama norma, kura paredz (es citēšu): “[..] amatpersonai neatkarīgi no tā, vai lēmums tiek pārsūdzēts, ir pienākums nekavējoties informēt izglītības iestādes vadītāja darba devēju par pieņemto lēmumu. Izglītības iestādes vadītāja darba devējs nodrošina, ka attiecīgais izglītības iestādes vadītājs”... vai pedagogs... “tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas [..].”
Ja darbinieks gatavs aizstāvēt savas tiesības un pārsūdzēt Valsts valodas centra amatpersonas lēmumu, uzskatu, ka viņam ir tiesības turpināt strādāt līdz brīdim, kamēr pieņemtais lēmums kļuvis par neapstrīdamu. Un cilvēka tiesībām ir jābūt augstākām par jebkuras amatpersonas lēmumu.
Arī amatpersona ir tikai cilvēks, un nedrīkstam izslēgt subjektīvo faktoru iespēju, kas var reāli viņu ietekmēt, pieņemot lēmumu. Esmu pārliecināts, ka, lemjot cilvēka likteni - būt vai nebūt viņam konkrētajā amatā -, nedrīkst pieļaut pat vismazāko iespēju kļūdīties.
Es minēšu vienu konkrētu piemēru. Pirms dažiem mēnešiem pēc Valsts valodas centra pārbaudes vienā no sporta skolām Latgalē par nepietiekamām valsts valodas zināšanām (precīzi sakot, par tās nelietošanu) no darba tika atstādināti treneri - treneri, kuri izaudzināja Eiropas čempionus un kuriem par godu daudzkārt skanēja Latvijas valsts himna!
Kolēģi! Cik daudzi no šeit klātesošajiem deputātiem var lepoties, ka par godu viņu paveiktajam darbam skanēja mūsu valsts himna?
Jā, pedagogam valsts valoda ir jāzina, nav šaubu, bet kas, jūsuprāt, ir labāk - ka ar bērniem strādā pedagogs, sava amata lietpratējs, kuram varbūt nepieciešams mazliet uzlabot valodas zināšanas, vai ka bērns vai vesela skola vispār paliek bez skolotāja?
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
L. Medne. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 21. - deputāta Pimenova priekšlikums. Rosina izslēgt likumprojekta 5. pantu, kas paredz izslēgt likuma 38. pantā “Izglītības programmu veidi” minēto izglītības programmu īpašo veidu - mazākumtautību izglītības programmas. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Ir trīs nosacījumi, kuru dēļ ir jāsaglabā un jāattīsta mazākumtautību izglītības programmas.
Pirmkārt, Latvijas mazākumtautībām piederīgo personu skaits ir pārliecinoši liels (par to es jau stāstīju šodien).
Otrkārt, Latvijai saistoša ir Eiropas Padomes Vispārējā konvencija par nacionālo minoritāšu aizsardzību. Secinot par mazākumtautību aizsardzības sistēmas pamatu... Konvencija nosaka (citāts): “[..] plurālai un patiesi demokrātiskai sabiedrībai ir ne tikai jāciena katras nacionālās minoritātes personas etniskā, kultūras, lingvistiskā un reliģiskā identitāte, bet arī jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu izpaust, saglabāt un attīstīt šo identitāti.” (Citāta beigas.)
Treškārt, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas rekomendācijās iekļautie pasaules ekspertu viedokļi norāda uz mazākumtautību valodu lietošanas nozīmi mazākumtautībām piederīgo personu izglītībā.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācija ir atzinusi personas tiesības saglabāt savu identitāti par neapstrīdamām un - pretēji tam, ko uzsver izskatāmā likumprojekta autori, - tieksmē pēc identitātes neredz draudus, bet pauž, ka tieši izglītība mazākumtautību valodā ir izteikti prioritārs jautājums mazākumtautībām piederīgo personu identitātes saglabāšanā un attīstīšanā.
Nosaukto apstākļu dēļ, ievērojot lielo skaitu pie mazākumtautībām piederīgo... un lai nepārtrauktu tradīcijas un nodrošinātu, ka tiek īstenotas starptautiskajos dokumentos noteiktās rekomendācijas par mazākumtautību tiesībām izglītībā, es ierosinu nevis izbeigt mazākumtautību izglītības programmu īstenošanu, bet tās uzturēt un nostiprināt kā izglītības programmu īpašu veidu, izmantojot jau esošo infrastruktūru un administrāciju, augstākajās izglītības iestādēs sagatavotos speciālistus un mācībspēkus, kā arī milzīgo metodisko pieredzi.
Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
L. Medne. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 21. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 22. - deputāta Kucina priekšlikums. Identisks 21. priekšlikumam. Arī šis priekšlikums komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Tātad tas ir identisks, nav balsojams, bet debates ir iespējamas.
Vārds deputātam Edgaram Kucinam.
E. Kucins (SASKAŅA).
Kolēģi! Atsakoties no spēkā esošās bilingvālās izglītības sistēmas, būs grūti prognozēt skolēnu izglītības kvalitāti un noteikt, kādā līmenī būs pati izglītība kā pakalpojums, jo piedāvātie grozījumi paredz pilnīgu aizliegumu mācīties mazākumtautību dzimtajā valodā.
Tieši bilingvālās izglītības modelis, kas paredz iespēju mācīties mazākumtautību valodās, pat pēc Nacionālās apvienības viedokļa, sākot ar 2004. gadu ir veiksmīgi ieviests Latvijas izglītības sistēmā un ir optimāls... procentos... mazākumtautību skolās - tas ir citāts tieši no alternatīvā likumprojekta, ko iesniedza Nacionālā apvienība.
Un nav skaidrs, kāpēc likumprojekta autori piedāvā - pretēji spēkā esošo tiesību normu, kuras regulē bilingvālās izglītības procentu attiecību mazākumtautību programmās, pozitīvajam izvērtējumam - pilnīgi izslēgt šādu izglītības veidu no kopējās sistēmas. Kāpēc jāiznīcina tas, kas sekmīgi darbojas?
Mēs varam vēlēties visu sasniegt triecientempā un likt, lai katra izglītības iestāde jau šodien izglītības programmas realizē tikai valsts valodā. Bet, kolēģi, būsim godīgi - tas nav reāli. Tas radīs vienīgi neapmierinātību, stresu un nekādā veidā nevairos sabiedrības uzticēšanos un paļāvību likumdevējiem.
Uzskatu, ka mums no sākuma jādod laiks Ministru kabinetam, Izglītības un zinātnes ministrijai, lai tiktu realizēti jauni pedagogu apmācības projekti, tiktu sakārtota pedagogu atalgojuma sistēma un viņiem katru gadu nebūtu protesta akcijās jāizcīna solītais algas palielinājums.
Zinātniskajā literatūrā ir norādīts, ka laikā, kad bērns vēl tikai apgūst valodu, ļoti svarīgi ir nodrošināt, ka pedagogs to pārzina dzimtās valodas līmenī. Šodien kadru trūkuma apstākļos ir grūti to nodrošināt.
Kolēģi, mēs nevaram rīkoties neapdomāti, ignorējot bērnu intereses, ar vienīgo neslēpto mērķi - iznīcināt izglītību krievu valodā. Mēs nedrīkstam pieļaut eksperimentus ar mūsu bērniem. Padomājiet par to.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Īstenībā tas būtu godīgi - no šīs tribīnes pateikt, ka izmaiņas izglītības programmā ir saistītas ar to, ka nav iespējams uzturēt bilingvālu izglītību, proti, saistītas ar to, ka vienkārši objektīvi mēs nevaram materiālā ziņā atļauties divas izglītības sistēmas. Tā būtu godīga atbilde visiem Latvijas iedzīvotājiem, ar to vajadzētu sākt.
Tātad tikai pamatizglītība, ko nodrošina valsts, ir vienā valodā, jo valsts vairāk nevar atļauties, bet... un tas “bet” ir pats būtiskākais. “Bet” ir tāds: Latvijai būtu jānodrošina skolotāji, kas pasniedz dažādās valodās - un ne tikai Eiropas Savienības valodās. Tā to problēmu vajadzētu risināt. Un tad tā būtu godīga diskusija, nevis diskutēt... tur vieni, nezinu, prievīšnieki, tur otri prokremlisti, un tad viņi plēšas savā starpā. Tas nav auglīgi, un tas ir īstenībā tikai pašai dumjākajai vēlētāju daļai adresēts... tāds uzstāšanās formāts.
Ja runājam par bērnu izglītību - bērnu izglītībā ļoti būtiska detaļa ir valodas. Par to tas viss ir. Un šeit nav runa, ka, ja pāriesim uz to, ka viss būs latviešu valodā, tad Latvija uzplauks. Nē, mums jāskatās statistiski - kā ir Latvija uzplaukusi no brīža, kad Latvijā vienīgā valsts valoda ir latviešu valoda. Vai latviešu skaits ir palielinājies Latvijā?
Es gribu īpaši uzsvērt šos statistikas datus. Es neapšaubu to, ka latviešu valodai vajag būt valsts valodai - nedod dievs, ka tā nebūtu valsts valoda! -, bet gribu, lai cilvēki ieklausās šajā būtiskajā detaļā: laika posmā, kopš Latvijā ir tikai latviešu valoda kā valsts valoda, latviešu skaits ir samazinājies.
Un problēma ir nevis tas, ka “mēs runāsim tikai latviski, un tad Latvija uzplauks”; problēma ir tā, ka mūsu valsts kļūst nabadzīgāka un tāpēc latviešu skaits samazinās. Latviešu skaits samazinās nabadzības dēļ, jo mums izglītība paliek arvien sliktāka un sliktāka, - tas ir tas iemesls. Tas ir tas, par ko es visu laiku runāju tribīnē.
Jo sliktāka izglītība, jo lielāka nabadzība. Jo lielāka nabadzība, jo vairāk latviešu aizbrauc projām. Viņi neredz nākotni saviem bērniem. Izglītoti latvieši - ļoti liels skaits izglītotu latviešu! - neredz nākotni saviem bērniem Latvijā. Tūkstošiem, desmitiem tūkstošu, pat simtiem tūkstošu latviešu nu jau ir aizbraukuši no Latvijas un turpina aizbraukt tieši tāpēc, ka viņi neredz saviem bērniem nākotni Latvijā. Viņi neredz labu izglītību Latvijā, viņi neredz to, ka saviem bērniem viņi varēs nodrošināt visu nepieciešamo veiksmīgai dzīvei un attīstībai. Un tas tiešā veidā saistīts ar to, ka izglītības sistēma tiek skatīta no nepareizās puses.
Ja kāds uzskata, ka mūsu izglītība uzplauks un ka latviešu valoda uzplauks tad, kad mēs šādā veidā kaut ko nostiprināsim, - nē! Tieši pretēji: mums būtu jāļauj mūsu bērniem kļūt bagātākiem - valodu ziņā bagātākiem. Viņiem būtu jākļūst bagātākiem ar pieredzi, ka viņi var par valsts naudu braukt ekskursijās uz dažādām valstīm, ne tikai uz Rietumiem, bet arī uz Austrumiem - uz Ķīnu... un tādā garā.
Un tad Latvija uzplauks. Tad latvieši atgriezīsies Latvijā. Nevis tā, kā ir tagad.
Šobrīd notiek mūsu sabiedrības pašiznīcināšanās process. Jūs neredzat, ka Latvijā ieplūst arvien vairāk citas ādas krāsas cilvēku, citas reliģijas cilvēku? Jūs to neredzat? Es redzu! Jūs neredzat, ka latvieši aizbrauc? Es redzu! Un tas ir tiešā veidā saistīts ar izglītības sistēmu.
Lūdzu apvienot debašu laikus.
Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti.
A. Gobzems. Tas nav stāsts tikai par to, ka tagad ir grūts ekonomiskais periods. Tas ir stāsts, ka latviešu ģimenes neredz nākotni Latvijā.
Varam paskatīties statistiku - Latvijā dzimst arvien mazāk bērnu, jo vecāki neredz nākotni bērniem Latvijā. Un, ja piedzimst bērni, ko viņi dara? Viņi aizbrauc.
Liels jautājums - kāpēc tie latvieši nebrauc atpakaļ? Tāpēc, ka viņi neredz nākotni Latvijā. Viņi neredz, ko šeit var darīt. Viņi neredz, ko bērni varētu darīt šeit, Latvijā, - latviešu bērni. Viņi paliek Anglijā, viņi paliek Īrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā - dažādās valstīs, viņi nebrauc atpakaļ. Viņi nebrauc, tāpēc ka mums ir katastrofāla izglītības sistēma, kurā vienīgais, ko māca, ir par prievītēm. Un tas nav pareizi. (Starpsauciens.)
Latvija uzplauks tikai un vienīgi tad, ja visus līdzekļus, kas Latvijai ir, mēs ieguldīsim bērnu izglītībā un ja katrs bērns mācēs - jau 1., 2. klasē mācēs! - vismaz divas svešvalodas, to skaitā (to skaitā!) arī krievu valodu. Un tas ir saistīts ar labklājību, ar valsts uzplaukšanu. Tās ir nesaraujami saistītas lietas.
Ja jūs neredzat, ka Latvija grimst arvien lielākā nabadzībā... Mūs vairs nesalīdzina ne ar... pat ar Rumāniju mūs vairs nesalīdzina. Mēs esam pati nabadzīgākā valsts Eiropā un kļūstam arvien nabadzīgāki, un tikai vicināsimies ar prievītēm, un būsim lepni, ka esam latvieši... ar pliku dibenu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Reflektējot uz to, ko teica Gobzema kungs. Īsi. Jā, bilingvālās mācības prasa papildu finansējumu, tā ir taisnība. Bet šī nauda jau ir ieguldīta Latvijas izglītības sistēmā kopš 1999. gada. Ikviens skolotājs skolā, ikviens mazākumtautību izglītības skolas, iestādes direktors vairākkārt ir apmācīts dažādos kursos. Tagad šis kapitāls vienkārši ir izmests ārā kā lieta, kura vairs nav vajadzīga Latvijas Republikai. Tas nav pareizi. Tas ir pirmkārt.
Otrkārt. Jā, tik tiešām sabiedrības saliedētība maksā naudu. Tieši tāpēc Eiropas Savienības dalībvalstīs pastāv mazākumtautību izglītības sistēmas. Mazākumtautību skolas pastāv Rumānijā, Slovākijā, Ungārijā, Ziemeļitālijā, Ziemeļvācijā, Dienviddānijā. Es nosaucu tikai tās valstis, kur tik tiešām skolas ir izveidotas un kur ir panākti lieli, svarīgi sasniegumi.
Un, treškārt, ko es gribēju teikt. Atkārtošos. Latvijā 37 procenti iedzīvotāju mājās runā mazākumtautību valodās. Tas nav vienkārši papildinājums izglītības sistēmai vai vēl viena sistēma plus. Šie iedzīvotāji maksā nodokļus. Viņi jau sen ir nopelnījuši, lai viņu bērnus mācītu tādā valodā, kādā viņi runā ģimenēs. Līdz ar to nosaukt mazākumtautību izglītību par kādu nastu Latvijas izglītības sistēmai vai otro sistēmu ir gluži nepareizi. Tā ir organiska Latvijas izglītības sistēmas daļa. Tā tas ir, un es strādāšu un darīšu visu, lai tas būtu arī turpmāk.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
Priekšlikums nav balsojams, atgādinu vēlreiz.
L. Medne. 23. - deputāta Cileviča priekšlikums. Rosina papildināt likumprojekta 38. panta “Izglītības programmu veidi” otrajā daļā minēto izglītības programmu īpašo veidu uzskaitījumu ar jaunu punktu “svešvalodas padziļinātās apguves programmas”. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 23. - deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 24. - deputāta Cileviča priekšlikums. Rosina papildināt likumprojekta 38. panta “Izglītības programmu veidi” otrajā daļā minētās izglītības programmas īpašo veidu uzskaitījumu ar jaunu punktu “multilingvālās programmas”. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 25. - deputāta Pimenova priekšlikums. Rosina izteikt jaunā redakcijā likumprojekta 41. pantu “Mazākumtautību izglītības programmas”. Ievērojot to, ka likumprojekts pirmajā lasījumā paredz 41. panta izslēgšanu, komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Turpinot uzsākto diskusiju. Šis priekšlikums ir tieši saistīts ar 21. - manu priekšlikumu par mazākumtautību izglītības programmu uzturēšanu. Tas attiecas uz spēkā esošo 41. pantu, kurš apraksta mazākumtautību izglītības programmas pamatpazīmes, tajā skaitā mācību valodu lietojumu.
Es ierosinu neizmantot procentu izteiksmi valsts valodā apgūstamā mācību satura apjoma noteikšanai, bet Izglītības un zinātnes ministrijai, nosakot samērīgu valsts valodā apgūstamā mācību satura apjomu, ļaut izglītības iestādēm pašām izvēlēties valsts valodā apgūstamos mācību priekšmetus atkarībā no iestādes administratīvajām un metodiskajām spējām, nodrošinot augstāko mācību rezultātu.
Tādēļ es ierosinu saglabāt likuma 41. pantu ar nosaukumu “Mazākumtautību izglītības programmas”, no tā izslēgt 1.1 un 1.2 daļu, kas nosaka valsts valodā apgūstamo mācību saturu procentu izteiksmē, un papildināt pantu ar jaunu daļu šādā redakcijā: “Izglītības un zinātnes ministrija nosaka mazākumtautību izglītības programmās piecus mācību priekšmetus, kuri apgūstami valsts valodā deviņu gadu laikā, īstenojot mazākumtautību pamatizglītības programmas, un trīs gadu laikā, īstenojot mazākumtautību vidējās izglītības programmas.”
Tāda pieeja mācību satura latviešu valodā apguves definējumā būs pareiza, tas tiešām atbilst tiem resursiem, kuri ir katrā konkrētajā izglītības iestādē, nevis kaut kā ir “uzlikti virsū” no valdošās institūcijas. Manā ieskatā, šis priekšlikums ir visai pragmatisks.
Aicinu deputātus šo priekšlikumu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Vispirms - šī vara atņem bērnu vecākiem iespējas nopelnīt. Bērnu vecāki... viens tiek, kā saka, aizsūtīts peļņā uz ārzemēm, pēc tam nāk pandēmija, tiek atņemta iespēja pašiem bērniem būt kustīgiem aktīvā dzīvesveidā, nedrīkst sportot... tiek atņemts sports un viss pārējais.
Nākamais solis - bērniem faktiski tiek atņemta arī intelektuālā attīstība. Tiek aizliegta. Tiek ielikta kaut kādās šaurās... ļoti šaurās sliedēs. Tūlīt būs rudens, paliks auksti, bērniem faktiski tiks atņemts pilnīgi viss, jo bērnu vecāki neko vairs nevarēs atļauties. Un tad mēs gribēsim runāt par plaukstošu Latviju, kurā mēs visi esam lepni latvieši. Lepni par ko? Ka mūsu bērni ir nekonkurētspējīgi?
Un es gribu salīdzināt - daudzus gadus daudzās politiskajās kampaņās mēs esam diskutējuši televīzijā par to, ka mēs gribētu, lai Latvija uzplaukst kā Skandināvija vai kā Singapūra. Es atgādināšu - Singapūra bija nabadzīgāka par Latviju un bagāta kļuva tad, kad sāka mācīt bērniem skolā valodas, īstenībā visa izglītības sistēma pārgāja uz svešvalodu, uz angļu valodu, visiem bērniem bija jāmācās angļu valodā. Starptautiski. Lai bērni kļūtu konkurētspējīgi.
Mūsdienu apstākļos par konkurētspējīgiem bērnus var padarīt tikai tad, ja bērns vai nu kaut kā pats brīnumainā kārtā ir spējis būt ļoti talantīgs, vai tikai turīgiem vecākiem, kuri savus bērnus var kaut kur aizsūtīt. Deputāti savus bērnus var sūtīt labās skolās, ministri var sūtīt labās skolās, bet bērns, kurš piedzimst mazpilsētā vai mazā ciemā, - viņam ir diezgan bezcerīga situācija. Viņš var mācīties tikai latviešu valodā, var mācīties tikai par prievītēm, un viss. Un viss. Principā viņa izredzes dzīvē automātiski jau startā tiek nogrieztas. Diemžēl.
Un es atkal varu salīdzināt. Pilnīgi jebkuru jautājumu par izglītību var salīdzināt, kāda pieeja ir vienā vai citā valstī attiecībā pret saviem bērniem. Sports, valodas, viss pārējais. Viss ir pieejams, un divreiz lētāk. Divreiz lētāk nekā Latvijā. Kāpēc? Tāpēc, ka par bērniem rūpējas, tāpēc, ka saprot - ieguldījums bērnos ir ieguldījums valsts nākotnē. Tas, kas tiek lemts šodien, patiesībā nav ieguldījums bērnu nākotnē, nav ieguldījums Latvijā.
Kāpēc sanāk tā, ka arī ministru un deputātu bērni aizbrauc mācīties uz citām valstīm? Kāpēc tā labā izglītība ir citās valstīs, nevis Latvijā? Citās valstīs nemāca latviešu valodā, starp citu. Viņi paaugas un brauc studēt uz Oksfordu, Kembridžu, Jeilu vai vienalga, uz kādu universitāti, bet brauc uz citām valstīm. Un tad viņiem vairs nevajag latviešu valodu, tad izrādās, ka viņi var mācīties citās valodās. Izrādās, ka tur ir labāka izglītība nekā Latvijā.
Kāpēc turīgi vecāki negrib, ka viņu bērni paliek studēt Latvijā? Tāpēc, ka viņi vēl saviem bērniem labāko. Un tas ir tas, par ko šodien runā. Un šodien politisku mērķu dēļ, apelējot pie vismazāk izglītotās sabiedrības daļas, pie sabiedrības daļas, kas īstenībā nevēl Latvijai labu, bet kas rīkojas tikai pēc kaut kādiem instinktiem, kas nedomā līdzi... tiek mēģināts taisīt politiku uz bērnu rēķina, uz mūsu valsts nākotnes rēķina. Un tad nav brīnums, ka Latvijā vairs nedzimst bērni, jo nav motivācijas Latvijā dzemdēt bērnus. (Starpsauciens: “Laiks!”)
Es gribētu, ka jūs apvienojat man...
Sēdes vadītāja. Debašu laiki tiek apvienoti, bet, Gobzema kungs, runājiet, lūdzu, par priekšlikumu - par 25. priekšlikumu.
A. Gobzems. Un priekšlikums ir par valodām. Priekšlikums ir par valodām, un es joprojām...
Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir par mazākumtautību izglītības programmām.
A. Gobzems. Un mana pārliecība - mana dziļākā pārliecība - ir tāda, ka visiem bērniem Latvijā ir jāmācās ne tikai latviski, visiem bērniem... un es kāpšu kaut vai 57 reizes tribīnē un teikšu - visiem bērniem Latvijā ir jāmācās latviski, krieviski, angliski un, vēlams, arī franciski. Un visiem bērniem... Ja man būtu tādas iespējas, visi bērni no 1. klases visus priekšmetus mācītos tādā valodā. Es algotu visus iespējamos labākos pasniedzējus no visas pasaules, lai bērniem būtu labākā izglītība. Tas ir labākais ilgtermiņa ieguldījums, kas valstij vispār var būt. Vislabākos pasniedzējus, ko vien var atrast, - gan pasniedzējus krievu valodā, gan pasniedzējus angļu valodā. Un stāstīt vajag nevis par prievītēm, bet kā taisīt biznesu... veiksmīgus cilvēkus, lai bērniem būtu labākā izglītība. Es to darītu.
Es tā redzu Latvijas nākotni, es redzu, ka Latvijā ir bagāti cilvēki, un bagāti cilvēki var būt tikai tādi, kas ir izglītoti, inteliģenti, kas nav ar šaurām pierītēm un šauru skatījumu. Un vienīgais elektorāts, kas acīmredzot var uzturēt šo koalīciju, ir tāds, kurš neko nedomā līdzi, kuram vajag ļoti šauru skatījumu uz dzīvi.
Es aicinu mūsu sabiedrību... Skaidrs, ka šodien šeit balsos tā, kā balsos, bet es aicinu sabiedrību ieklausīties tajā, ka visas manas šodienas runas par valodām ir par mūsu bērnu nākotni, par mūsu bērnu iespējām, par Latvijas bērnu iespējām. Tas ir tas. Es aicinu neuzķerties - lētticīgi neuzķerties - uz Nacionālās apvienības un VIENOTĪBAS varas koalīcijas izliktajām lamatām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie, godātie kolēģi! Ja jau tas diskusiju ābols, galvenais, centrālais, ir par valodu apguvi un par bērniem, droši vien mums ir jārunā par nākotni, izejot no šīsdienas datiem. Ja mēs paskatāmies pēdējos centralizētos eksāmenus, tad redzam, ka vidējie rezultāti: angļu valodā - 69 procenti, latviešu valodā - 52 procenti. Redzam, ka ir problēmas ar latviešu valodu kopumā. No 14 tūkstošiem izglītojamo (tātad - par obligātajiem eksāmeniem svešvalodā) 12 034 izglītojamie izvēlējās kārtot eksāmenu angļu valodā. Un tur es minu rezultātus - 70 procenti, kas, domāju, ir ļoti cienījams un labs rezultāts - 70 procenti! -, turpretim krievu valodu no 14 tūkstošiem izvēlējās 1538. Tātad arī paši jaunieši saprot, kāda perspektīva ir krievu valodai un kāda - angļu valodai. Un arī pašreiz vispārējās izglītības iestādēs ir iespēja mācīties svešvalodas. Ja mēs runājam par mazākumtautībām (es saprotu, šis ir tas galvenais jautājums), neviens neaizliedz apgūt mazākumtautību programmās dzimto valodu, tas nav nekur aizliegts, tas turpinās.
Atgādināšu, ka arī mazākumtautību padome atbalsta pakāpenisku pāreju uz izglītību valsts valodā, un es saprotu, ka mums arī šeit pakāpeniski šis tiek noteikts. Tad vienkārši runājam, ka sāpe ir vienam otram politiskajam spēkam tieši par krievu valodas klātbūtni valsts izglītības sistēmā, jo dati nemelo. Jaunieši jau izvēlas. Un tās iespējas mācīties ir, un centralizētie eksāmeni ļoti skaidri un gaiši parāda - no 14 tūkstošiem 12 tūkstoši (tas ir absolūts vairākums) izvēlas kārtot eksāmenu angļu valodā. Un rezultāti ir daudz labāki nekā latviešu valodā.
Tātad - kas mums Satversmē ir ierakstīts, Gobzema kungs? Jums laikam Satversme ir kā... nezinu, tualetes papīrs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
L. Medne. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Pimenova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam. (Starpsaucieni: “Nevajag pārtraukumu!”)
Pārtraukums 10 minūtes. (Dep. K. Feldmans: “10 minūtes.”)
Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Dagmāra Beitnere-Le Galla, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Ilmārs Dūrītis, Raivis Dzintars, Janīna Jalinska, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Klementjevs, Armands Krauze, Igors Pimenovs... Igors Pimenovs ir, Karina Sprūde, Didzis Šmits un Ļubova Švecova.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, pārtraukums 10 minūtes. Vēlreiz atkārtoju: pārtraukums 10 minūtes - līdz pulksten 15.10.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē. Turpināsim darbu pēc pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.
Atbildīgās komisijas vārdā - deputāte Linda Medne.
L. Medne. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā pirmajā lasījumā atbalstīto jauno likuma pantu par mazākumtautību izglītības satura apguvi izteikt kā jaunu pantu “Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas”, kas nosaka, ka pašvaldība nodrošina iespēju apgūt šādu programmu. Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu, kurš ir daļēji atbalstīts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 25, atturas - 11. Nav kvoruma.
Neko darīt, pārtraukums 10 minūtes.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, otrais lasījums.
Atbildīgās komisijas vārdā - deputāte Linda Medne.
L. Medne. Tātad vēlreiz. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Piedāvā pirmajā lasījumā atbalstīto jauno likuma pantu par mazākumtautību izglītības satura apguvi izteikt kā jaunu pantu - “Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas”, kas nosaka, ka pašvaldība nodrošina iespēju apgūt šādu programmu. Komisijā priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
L. Medne. 27. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizējot 26. - Juridiskā biroja priekšlikumā izteikto un pirmā lasījuma redakcijā atbalstīto piedāvājumu, rosina papildināt likumu ar jaunu - 47.3 - pantu “Mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmas”. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 28. - deputāta Cileviča priekšlikums. Rosina papildināt likumu ar jaunu pantu “Svešvalodas padziļinātas apguves izglītības programmas”. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 29. - deputāta Cileviča priekšlikums. Rosina papildināt likumu ar jaunu pantu “Multilingvālās izglītības programma”. Arī šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Cileviča priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 30. - deputāta Kucina priekšlikums. Rosina izslēgt pirmajā lasījumā atbalstīto likumprojekta 8. un 9. pantu, kas paredz grozījumus likuma 48. pantā “Tiesības strādāt par pedagogu” un 50. pantā “Ierobežojumi strādāt par pedagogu” attiecībā uz situācijām, kad pedagogs nelieto valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Komisijā priekšlikums par likumprojekta attiecīgo pantu izslēgšanu nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 30. - deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 31. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ar šo priekšlikumu rosināts papildināt 48. pantu ar astoto un devīto daļu, nosakot, ka pēc Valsts valodas centra lēmuma par soda piemērošanu minētās situācijas gadījumā darba devējs Pedagogu reģistrā izdara ierakstu par liegumu ieņemt pedagoga amatu. Savukārt piedāvātā devītā daļa paredz: ja pedagogs pēc atstādināšanas no pedagoga amata iesniedz lēmumu par personas valsts valodas prasmes pārbaudes rezultātu vai Valsts valodas centra lēmums ir atcelts, darba devējs anulē ierakstu Pedagogu reģistrā par liegumu ieņemt pedagoga amatu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 15, atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.
L. Medne. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina izslēgt likumprojekta 9. pantu, kas paredz izteikt likuma 50. panta “Ierobežojumi strādāt par pedagogu” pirmās daļas 3. punktu jaunā redakcijā. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsot!”)... vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 33. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Piedāvā precizēt likumprojekta 9. pantu un izteikt likuma 50. panta “Ierobežojumi strādāt par pedagogu” pirmās daļas 3. punktu attiecīgā redakcijā. Priekšlikuma redakcija diskusiju rezultātā precizēta, tādējādi 32. priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 34. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. 33. priekšlikums.
L. Medne. Jā, piedodiet.
Sēdes vadītāja. Tas ir daļēji atbalstīts. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L. Medne. 34. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Precizē iepriekš minētajā ministrijas priekšlikumā piedāvāto redakciju likuma 50. panta “Ierobežojumi strādāt par pedagogu” pirmās daļas 3. punktam. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsot!”)...
Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 18, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
L. Medne. 35. - deputātu Papules, Golubevas, Dombrovska, Dūrīša, Skrides, Rukšānes-Ščipčinskas un Bikšes priekšlikums. Rosina papildināt likuma 55. pantu “Izglītojamā tiesības” ar jaunu punktu, kas noteic, ka izglītojamam ir tiesības saņemt “pedagoģiski adaptīvu atbalstu komunikatīvās kompetences veidošanā”. Komisijā par priekšlikumu tika uzklausīti iesaistīto pušu viedokļi un tika rasts kompromisa risinājums, papildinot vispārējās izglītības regulējumu. Tādējādi priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Es tomēr mēģināšu aicināt jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Un kādēļ? Tādēļ, ka šis priekšlikums ir par labu bērniem, runā par bērnu tiesībām izglītībā.
Kas tad īsti ir pedagoģiski adaptīvs atbalsts, tai skaitā komunikatīvās kompetences veidošanā? Mazlietiņ vieglas teorijas. Adaptīva mācību modeļa dizains ir mācīšanās, kas spēj piedāvāt piemērotas metodes un pieejas bērnu vajadzībām, kuras var uzzināt, izmantojot novērtēšanu un novērošanu gan pirms mācību procesa, gan mācību procesa laikā, gan pēc mācību procesa. Līdz ar to šāda pieeja bagātina bērnu spējas. Kādēļ? Tādēļ, ka mācību process ir ar iekļaujošām nodarbībām.
Šāda veida atbalsts neprasa papildu finansējumu, jo tas tiek sabalansēts un iekļauts normālā mācību procesā, normālās mācību stundās, neizolējot vai kā citādi... strādājot atsevišķi ar kādu bērnu. Līdz ar to šīs mācības ir efektīvas un piemērotas bērnu vajadzībām. Atbalstam var būt dažādas formas - piemēroti mācību materiāli, draudzīga mācību vide, skolas vadības līdzdalība, un īpaši svarīgi atzīmēt, ka šāda pieeja ir svarīga bērniem, mācoties matemātiku un lasītprasmi. Kā zināms, lasītprasme ir pamatā mācību procesā daudzu mācību priekšmetu apguvē.
Kādēļ vēl tas būtu svarīgi? Pirmkārt - tādēļ, ka tas nodrošinātu sekmīgu mācību iespēju katram skolēnam un katram skolotājam, ļaujot piemēroties bērna vajadzībām, kas saskan ar kompetenču pieeju. Es teiktu, ka šāda adaptīva pieeja vai modelis, vai pedagoģiski adaptīvs atbalsts ir ļoti, ļoti svarīgs īpaši 1. klasē un, protams, arī pirmsskolā.
Otrkārt, kādēļ es aicinu atbalstīt, - tādēļ, ka tas attiektos uz katru bērnu, neraugoties uz to, kāda ir iepriekšējā valodas lietojuma pieredze vai mācīšanās pieredze, tātad uz katru bērnu, kam ir vajadzīgs šāds atbalsts.
Un treškārt - tā būtu ziņa vecākiem, ka viņu bērnu mācības ir modernas, pieeja un vide skolā ir labjūtīga, tātad bērni var labi justies, jo zina, ka saņems atbalstu, īpaši sākumposmā, noteiktā terminētā laikā, un visi zinās, ka pedagoģiskā pieeja atbilst 21. gadsimta prasībām. Galarezultātā ir saņemts individuāls atbalsts, pamatojoties uz bērna vajadzībām, iepriekšējām zināšanām un prasmēm. Bērni mācās ātri, mācās noteiktajā laikā, nepalielinot savu slodzi, un pielāgojas mācību procesam.
Es saprotu, ka ir jāpiemēro mācību materiāli un, kā mēs zinām, mācību materiālu nav, bet tā būtu ziņa vecākiem, ka skolotāji tomēr atradīs iespēju, atradīs kādā krātuvē un piemērosies. Es saprotu, ka šādas mācības ir saistītas ar tehnoloģiju izmantojumu, saprotu, ka valsts programma “Dators ikvienam bērnam” kavējas, kā jau daudz kas šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijā kavējas, un tomēr, ja jūs atbalstītu šādu priekšlikumu, vecāki saņemtu ziņu, ka Izglītības un zinātnes ministrija ievēros bērnu tiesības.
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei.
A. Muižniece (izglītības un zinātnes ministre).
Labdien, cienījamie Saeimas deputāti! Es ļoti aicinu jūs tomēr neatbalstīt šo priekšlikumu, ņemot vērā, ka mēs, diskutējot arī Saeimas komisijā, no ministrijas puses esam piedāvājuši kompromisa redakciju, kas faktiski jau ir iestrādāta Vispārējās izglītības likuma grozījumos, kurus, cerams, šodien Saeima arī varēs izskatīt.
Bet, runājot par pedagoģiski adaptīvu atbalstu, pēc šī priekšlikuma saņemšanas mēs konsultējāmies ar Latvijas Universitātes profesoriem, kā arī ar citiem ekspertiem speciālās iekļaujošās izglītības jautājumos. Faktiski tā vienotā atziņa no izglītības jomas speciālistiem, no akadēmiskās vides ir tā, ka šāds termins “pedagoģiski adaptīvs atbalsts” nāk no... un ir atrodams tikai Krievijas Federācijas... izmantotajos materiālos.
Lai ilustrētu, ko tad īsti nozīmē šī iecere, kas, protams, ir tikai un vienīgi ar labiem nodomiem bruģēta, - tas faktiski nozīmētu situāciju, ka, piemēram, ierodoties izglītības iestādē kādā pārbaudē un konstatējot, ka mācību stundā tiek lietota, piemēram, krievu valoda, pedagogs varētu aizbildināties ar pedagoģiski adaptīvu atbalstu. Ņemot vērā, ka šāds termins netiek lietots, tas nav zināms, mēs esam piedāvājuši gan izteikt Vispārējās izglītības likuma 20. panta trešo daļu jaunā redakcijā, gan papildināt 30. pantu ar pienākumu nodrošināt individualizētus atbalsta pasākumus skolēniem, izglītojamiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā valoda.
Es aicinu deputātus būt ārkārtīgi uzmanīgiem un neatbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.
A. Ašeradens (JV).
Labdien, cienījamie kolēģi! Mēs komisijā ļoti rūpīgi vērtējām Papules kundzes un kolēģu iesniegtos priekšlikumus šim likumprojektam un konstatējām, ka šie priekšlikumi ir vērā ņemami, taču tie attiecas uz pilnīgi citu likumu, tāpēc iestrādājām šos labojumus otrajā likumprojektā, tas ir likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, par kuru mēs balsosim pēc tam, un tas attiecīgi ir 7. un 9. priekšlikums, kas pilnībā šo jautājumu atrisina.
Tā ka aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt, bet atbalstīt tos risinājumus, kuri ir iestrādāti nākamajā likumprojektā - “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” -, ne mirkli nenoliedzot, ka atbalsts bērniem ir nepieciešams.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Vucānam.
J. Vucāns (ZZS).
Labdien, kolēģi! Kā jau atbildīgās komisijas priekšsēdētājs tikko teica, par šiem deputātes Papules un vēl vairāku deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem, kas pēc būtības skar to, lai jebkurš izglītojamais, kurš ir nonācis izglītības iestādē, tur pavadītu laiku lietderīgi, nevis aizietu... un viņam šīs komunikatīvās kompetences trūkuma dēļ nebūtu iespējams apgūt izglītības saturu, - šīs lietas komisijas sēdē tika diskutētas diezgan pamatīgi.
Jautājums pēc taisnības ir par to, vai risinājums, kurš šobrīd ir piedāvāts, - atbilstošās normas iekļaut tikai Vispārējās izglītības likumā - vai tas ir pietiekams, jo Vispārējās izglītības likums, protams, attiecas uz vispārējo izglītību, bet mums vēl ir profesionālā izglītība, mums ir augstākā izglītība, mums ir arī pirmsskolas izglītība, kura lielā mērā attiecas uz vispārējo izglītību, bet tur ir arī tomēr sadaļas, kas attiecas tikai uz Izglītības likumu.
Kāpēc es varbūt sliektos uz to, ka mums tomēr vajadzētu arī Izglītības likumā dublēt šīs normas - tās, kas būs Vispārējās izglītības likumā? Tas ir tieši saistīts ar ģeopolitisko situāciju, ar to, ka šobrīd mums ir šie ukraiņu bērni, viņi ir arī augstskolās, kur arī ir vajadzīga šī kompetence, komunikatīvā kompetence, tās nodrošināšana, lai viņi varētu ieiet studiju procesā, jo mēs vienlaikus esam lēmuši, ka studiju procesam ir jānotiek valsts valodā. Kā to visu salāgot? Manuprāt, dubults neplīst, un, ja mēs šo normu atbalstīsim, mēs neko nesabojāsim.
Es aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.
K. Šadurskis (JV).
Godātie kolēģi! Es nešaubos, ka šis priekšlikums profesionāli ir labi domāts. Un, kā jau Papules kundze teica, šeit varētu būt runa par 1. klasi. Kā jūs redzat, šajā priekšlikumā nav nekas teikts par 1. klasi. Līdz ar to te varētu būt doma par šo atbalstu jebkurā izglītības posmā, Vucāna kungs jau teica - profesionālajā izglītībā, augstskolā.
Ja jūs atceraties, tālajā 2004. gadā stājās spēkā grozījumi izglītību regulējošos normatīvajos aktos, kas noteica bilingvālo izglītību un procentuālo attiecību, kā katrā izglītības posmā šīs bilingvālās nodarbības ir jāvada. Vienīgā nelaime, ka tas atstāja vaļā sētas durvis tiem, kuri nav saliedētas sabiedrības, nav Latvijas draugi. Un tad, kad kontrolējošā institūcija - Izglītības kvalitātes valsts dienests -, reaģējot uz to vai citu sūdzību, nonāca skolā, kas realizēja mazākumtautību izglītības programmu, nodarbība notika krieviski un viņiem teica: “Mums jau, protams, ir procentuālā attiecība 60 pret 40, bet tieši šodien, kad jūs atnācāt, mums ir tā daļa no tiem 40 procentiem.” Ja mēs atbalstīsim šādu priekšlikumu, tad turpināsies tas pats, tikai kontrolējošajai personai pateiks: “Tieši šodien mēs sniedzam pedagoģiski adaptīvo atbalstu.”
Tā ka šis priekšlikums ir labi domāts, bet tiem, kas slikti domā, tas paver durvis. Līdz ar to es gribu aicināt neatbalstīt šo priekšlikumu, bet atbalstīt to, kuru ir izstrādājusi komisija un kurš, manuprāt, ir ļoti veiksmīgi iestrādāts atbilstošajos priekšlikumos Vispārējās izglītības likumam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (Konservatīvie).
Šodien te ir tāda tendence parādījusies - vienkāršas lietas ietērpt ļoti sarežģītos vārdos un maksimāli tā, lai tie, kas skatās tiešraidi, nesaprastu, par ko vispār ir runa. Es varu pateikt, par ko ir runa. Šajā priekšlikumā tās ir aizmugures durvis, lai reāli varētu turpināt mācīt krievu valodā un kontrolējošās iestādes to nevarētu juridiski konstatēt. (Starpsaucieni.) Un man ir jāpiekrīt tam, ko teica Šadurska kungs. Un tas, ka Evija Papule to ir iesniegusi, mani vispār neizbrīna.
Es aicinu turēties pie komisijas nolemtā un šādas aizmugures durvis likumā nepieļaut. Es saprotu, ka nākamajā likumprojektā jau ir risinājums.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
Debates jau bija slēgtas.
L. Medne. Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputātu Papules, Golubevas, Dombrovska, Dūrīša, Skrides, Rukšānes‑Ščipčinskas un Bikšes iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 39, atturas - nav. (Starpsaucieni: “Ooo!” Aplausi.) Priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Apsveicu, apsveicu.”)
L. Medne. 36. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Izsaka jaunā redakcijā likumprojekta 10. pantu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Es gribētu aicināt valdošo koalīciju beigt plēsties savā starpā, citādi valstī vēl iestāsies ļoti būtiska krīze, ka jūs nespēsiet sadalīt jautājumus, kas saistīti ar izglītību bērniem, un vienoties visos jautājumos, lai bērniem būtu labākā izglītība.
Bet, ja pavisam nopietni, tad man ir diezgan skumji raudzīties, kā šodien tiek izskatīti Izglītības likuma grozījumi, jo šie Izglītības likuma grozījumi kopumā nav mūsu, Latvijas, bērnu interesēs.
Mēs nerunājam par būtisko, mēs īstenībā lemjam tikai un vienīgi par jautājumiem, kas tiek izmantoti politiskiem, savtīgiem mērķiem gan vienā flangā, gan otrā flangā.
Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, par 36. - Juridiskā biroja priekšlikumu, lūdzu.
A. Gobzems. Tas arī ir par šo priekšlikumu.
Un arī Juridiskais birojs... Statistikai...
Sēdes vadītāja. Par mazākumtautību izglītības programmām, lūdzu.
A. Gobzems. Un šajā kontekstā... šajā kontekstā es aicinu tomēr pēdējos priekšlikumos pievērsties pašu bērnu interesēm, ne tikai politisko partiju savstarpējiem cīniņiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?
L. Medne. Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
L. Medne. 37. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ņemot vērā balsojumus par likumprojektā ietvertajiem grozījumiem, precizēti likumprojekta pirmajā lasījumā atbalstītie pārejas noteikumu punkti, precizējot tajos ietvertās atsauces. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 38. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Rosina izslēgt pirmajā lasījumā iekļauto pārejas noteikumu 104. punktu. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 39. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Rosina papildināt likuma pārejas noteikumus ar 106. punktu (attiecībā uz grozījumiem likuma 50. panta “Ierobežojumi strādāt par pedagogu” pirmās daļas 3. punktā). Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
L. Medne. 40. - deputāta Pimenova priekšlikums. Rosina papildināt likuma pārejas noteikumus ar punktu, kas uzdotu Ministru kabinetam līdz 2022. gada 1. novembrim sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektu par mazākumtautību izglītības iestādēm. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka mēs visi esam noguruši šā likuma dēļ, bet nu tomēr... Šis ir pats beidzamais priekšlikums, tātad lūdzu vēl mazliet paciesties.
Es ierosinu papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu šādā redakcijā: “Ministru kabinets [..] sagatavo un iesniedz Saeimā Mazākumtautību izglītības iestāžu likumprojektu.” Mazākumtautību izglītības iestāžu likumprojektu!
Šis likumprojekts jau bija nosaukts 11. - manā priekšlikumā. Lai gan tas priekšlikums nebija atbalstīts, uzdevumam Ministru kabinetam (par likumprojekta izstrādi) ir patstāvīga nozīme, tāpēc šis, 40., priekšlikums ir izskatāms.
Vēlos paskaidrot vēlreiz Mazākumtautību izglītības iestāžu likumprojekta izstrādes mērķi. Izglītības likuma 9. panta otrās daļas 3. punkts noteic, ka izglītību citā valodā var iegūt izglītības iestādēs, kuras ir paredzētas citos likumos. Mazākumtautību izglītības iestāžu likums būtu tas likums, kurš apraksta izglītības iestādes, kurās atbilstoši likuma 9. panta otrās daļas 3. punktam var iegūt izglītību citā valodā. Tas būtu speciāls likums, tāpēc tas nemainītu Izglītības likuma jau noteikto regulējumu, bet papildus esošajām skolām noteiktu jauna veida izglītības iestādes dibināšanu vai izveidošanu jau esošās skolās reorganizācijas procesā.
Kāds varētu būt tāds likums? Mazākumtautību izglītības iestādes tiktu īstenotas uz mazākumtautību izglītības programmas pamata. Tiktu izstrādātas mazākumtautību izglītības iestāžu izglītības programmas saskaņā ar Mazākumtautību izglītības iestāžu likumu.
Mazākumtautību izglītības iestādē tiktu īstenots mācību priekšmets “Latvijas mācība”, kurš nodrošinātu latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvi latviešu valodā - tādā mācību stundu skaitā, lai dotu iespēju īstenot citus priekšmetus, pārsvarā - izglītojamo ģimenes valodā.
Latviešu mācībvalodas lietojumam mazākumtautību vidējā izglītības iestādē ir jābūt tādam, lai nodrošinātu tās beidzējiem iespēju viegli apgūt mācību saturu augstskolā latviešu valodā.
Es atceros Feldmana kunga komentāru par manis iesniegto 11. priekšlikumu. Proti, manu priekšlikumu par šo likumprojektu viņš salīdzināja ar Latvijas Krievu savienības Centrālajai vēlēšanu komisijai turpmākai aptaujai vai referendumam iesniegto likumu. Es gribētu teikt, ka tas partijas likums nav nemaz saistīts ar manu ieceri. Latvijas Krievu savienības ieskatā, viņu likums ir likums par mazākumtautību izglītības iestāžu iekārtu Latvijā. Šo izglītības iestāžu iekārta, viņu ieskatā, Latvijā ir autonoma, tai ir savas organizācijas.
Savukārt Mazākumtautību izglītības iestāžu likumam nebūtu nekādu pretenziju uz mazākumtautību izglītības autonomiju. Mazākumtautības izglītības iestāde ir Latvijas izglītības sistēmas organisks elements. Šajā iestādē pilnībā īsteno Latvijas izglītības sistēmas principus, tā pakļauta attiecīgam regulējumam. Mazākumtautības izglītības iestādē īstenojamo programmu vienīgā atšķirība no spēkā esošajām mazākumtautību izglītības programmām ir to mācību satura apguves valoda, tikai tas. Līdz ar to šis salīdzinājums nav spēkā nemaz.
Es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu un uzdot valdībai sagatavot šādu likumprojektu, jo tas tik tiešām ļaus atrisināt visas problēmas mūsu valstī. Tas faktiski slēgs šo jautājumu par mazākumtautību izglītību nākotnē un izveidos organisku sabiedrību un organisku attieksmi pret mazākumtautībām, brīvu no aizspriedumiem un aizdomām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
L. Medne. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 40. - deputāta Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 65, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. Ir izskatīti visi 40 priekšlikumi.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 18, atturas - nav. (Aplausi.) Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
L. Medne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam atbilstoši komisijā nolemtajam ir 13. septembris.
Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. septembris.
Godātie kolēģi! Deputāte Linda Medne ir iesniegusi ziņojumu par balsošanas motīviem likumprojektam “Grozījumi Izglītības likumā”.
L. Medne (Konservatīvie).
Godājamie deputāti un cienījamās deputātes! Saeimas Prezidija locekļi! Visi, kas seko līdzi šī vēsturiskā likuma pieņemšanas gaitai!
Esam 32 gadus dzīvojuši atjaunotā un brīvā Latvijā - Latvijā, kur aug jau otrā paaudze, kas nav pieredzējusi Padomju Savienību un krievu laikus -, tomēr mēs, lielākā daļa, atceramies, ka vēl samērā nesen mūsu valstī valdīja pretvalstiski orientēti personāži, tādi kā iespējamais VDK aģents ar segvārdu Pugulis un VDK pulkveža Savicka, kurš vēl astoņdesmitajos gados Maskavā strādāja pie augstas klases spiegu sagatavošanas pirms to iefiltrēšanās Rietumvalstīs, draugs un atbalstītājs Aigars Kalvītis.
Vēl pavisam nesen lielākā daļa...
Sēdes vadītāja. Atvainojiet, Mednes kundze, jums ir jānolasa ziņojums tieši tā, kā jūs to esat iesniegusi Prezidijam. Tieši tā, kā tas ir iesniegts Prezidijam, - bez nelielām variācijām.
L. Medne. Vēl pavisam nesen lielākā daļa tā saucamo latvisko partiju bija kategoriski pret okupācijas pieminekļa demontāžu, kā arī atklāti ņirgājās par iespējām aizliegt kolorado lentīšu nēsāšanu.
Līdzšinējo atjaunotās Latvijas izglītības ministru laikā izglītības sistēmā pilna mēroga pāreja uz mācībām latviešu valodā tika uzskatīta, mazākais, kā nerealizējama atsevišķu nacionāli noskaņotu deputātu un ministru priekšvēlēšanu retorika, lielākais - kā sabiedrības marginalizētu un par nacionālradikāļiem izsmietu cilvēku iedoma.
Varētu pieminēt vēl daudz interesantu faktu par to, kādā Latvijā mēs esam dzīvojuši līdz 2022. gada 24. februāra rītam, kad pasaules vēstures izmaiņas aizsāka nacistiskās Krievijas iebrukums Ukrainā, taču es tos nepieminēšu apzināti, jo daļa no klātesošajiem deputātiem un arī ministriem ir mainījuši kažokus un demonstrē sevi kā īstenus latviskas idejas aizstāvjus.
Mums visiem šī kažoka mešana par labu Latvijai ir nepieciešama. Taču, sadarbojoties ar šādiem cilvēkiem, jābūt īpaši piesardzīgam ik uz soļa. Lai šo kažokmetēju un kolaborantu patieso dabu pēta vēsturnieki un žurnālisti!
Mums visiem beidzot ir iespēja pieņemt vēsturiski taisnīgu likumu par izglītību tikai latviešu valodā. Šo un arī citus drosmīgos soļus mums palīdz īstenot Ukrainas iedzīvotāji, kuri karā pret absolūtā ļaunuma impēriju dod iespēju visai Rietumu civilizācijai attīrīties no russkij mir jeb krievu pasaules koncepta.
Taisnības labad jāteic, ka šis vēsturiskais solis ir iespējams arī tāpēc, ka izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces, Konservatīvo pārstāves, un visas partijas uzstādījumam piekrīt mūsu koalīcijas partneri. Un, lai kādi naža dūrieni mugurā būtu raksturīgi mūsu partneru attiecībās pret mums, šoreiz atbalsts pārejai uz izglītību latviešu valodā ir jūtams un koalīcijai kopīgs. Paldies jums par to.
Vēlreiz jāpiemin izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, jo mums ir tieši viņai jāpateicas par to, ka šie vēsturiskie likuma grozījumi, priekšlikumi ir tapuši, jo bez viņas mērķtiecīgā darba šis process būtu kā upuris, kurš kritis kaujā ar nemitīgajiem sabotāžas mēģinājumiem.
Paldies arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļiem, kas palīdz nosargāt šī vēsturiskā likuma grozījumu virzību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Un vēlos teikt paldies izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei par dalību Saeimas sēdē un debatēm par Izglītības likumu.
Godātie kolēģi, ir iesniegtas izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Deputāti Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Ļubova Švecova un Ainārs Vilciņš lūdz Saeimas sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.
J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Godātie kolēģi! Es vēlos jums atgādināt, ka 1. oktobrī ir ne tikai Saeimas vēlēšanas, bet ka tas ir arī termiņš, kuru ar satraukumu gaida daudzi namīpašnieki, jo tas ir saistīts ar būvju nodošanu ekspluatācijā.
Mēs zinām, ka saskaņā ar Būvniecības likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, bija noteikts maksimālais individuālo dzīvojamo māju būvdarbu termiņš - astoņi gadi. Un atbilstoši šī likuma normām šā gada 1. oktobrī stājas spēkā šī termiņa galarezultāts.
Līdz ar to tūkstošiem namīpašnieku Latvijā būs jāpagarina būvatļauja, taču tas nepalīdzēs viņiem izvairīties no paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa, kā tas ir paredzēts šajā likumā, kuru mēs piedāvājam jums šobrīd grozīt, jo atbilstoši šī likuma normām... saistībā ar pašvaldību saistošajiem noteikumiem jebkurā gadījumā... pat pagarinātais būvdarbu termiņš neliedz iespēju pašvaldībām iekasēt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli.
Līdz ar to, ņemot vērā visus krīzes apstākļus, namīpašniekiem būs jārēķinās ar lieliem rēķiniem, viņiem būs arī lielāki rēķini - daudzkārt lielāki rēķini! - par nekustamā īpašuma nodokli. Vismaz Rīgā tādu šobrīd ir ap sešiem tūkstošiem, kur nu vēl pa visu Latviju!
Ņemot vērā arī Ekonomikas ministrijas skaidrojumu, kurā nepārprotami ir teikts, ka namīpašniekus no paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa būvatļaujas pagarināšana nekādā veidā nepaglābs, mēs aicinām, kolēģi, šo likumprojektu nodot komisijai un ļoti rūpīgi izvērtēt jautājumu par tā pieņemšanu paātrinātā kārtībā, jo 1. oktobris ir pavisam drīz. Un 1. oktobrī sāks aprēķināt paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kuri ir arī jūsu vēlētāji, starp citu.
Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, šī likumprojekta nodošanu komisijai. Un, protams, atbalstīt arī steidzamību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai deputātiem ir iebildumi pret (Starpsaucieni: “Balsot!”) likumprojekta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 49, atturas - nav. Likumprojekts netiek iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā un to Saeimas sēdē izskatīt pirms darba kārtības 34. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts tiek iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā pirms 34. punkta.
Deputāti Kaspars Ģirģens, Ramona Petraviča, Ieva Krapāne, Ēriks Pucens, Ainārs Vilciņš, Ļubova Švecova un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Ēriks Pucens.
Ē. Pucens (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, cienījamie kolēģi! No rīta mūs, 13. Saeimas deputātus, bija apmeklējis Valsts prezidents. Viņš mums pirms jaunā Saeimas cēliena deva norādījumus, atgādināja, ko mēs esam izdarījuši un ko neesam. Tika norādīts opozīcijas partijām un izjukušajām frakcijām, ka tās ir izjukušas. Bet nez kādēļ Valsts prezidents nerunāja par krīzi, kas tuvojas Latvijai. Viņš nerunāja par darbiem, ko nav izdarījusi koalīcija, jo ir jārunā paklausīgi un jārunā tas, kas sabiedrībai būtu jādzird no koalīcijas.
Pavisam drīz - jau tagad, rudenī, - krīzi sajutīs gan policisti, gan ugunsdzēsēji, gan skolotāji. Bet šo krīzi nesajutīs šeit zālē sēdošie, jo nākamajā Saeimā deputāti saņems daudz prāvākus atalgojumus nekā tagad. Mēs redzam, ka mēs spējam lēmumus pieņemt par sevi, par deputātiem, bet nespējam izpildīt likumā noteiktās prasības, ko esam solījuši. Šo algu iesaldēšana katru gadu budžetā ietaupītu 700 tūkstošus. Varbūt mēs šos līdzekļus varam novirzīt skolotājiem? Skolotāji tūlīt dosies streikot, bet mēs tik sēžam un runājam riņķī un apkārt. Jā, patiešām, es redzu - koalīcija tik smaida. (Starpsaucieni.) Jā, smaidāt. (Starpsauciens.) Labi, viss kārtībā.
Bet pavisam drīz būs vēlēšanas, un es aicinu vēlētājus skatīties, ko valdība ir darījusi, ko nav darījusi, kā Saeima balso.
Tāpēc aicinu nodot šo likumprojektu komisijai, ar to strādāt, nevis noraidīt uzreiz un izmest miskastē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsauciens: “Balsot!”) pret likumprojekta iekļaušanu sēdes darba kārtībā?
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 49, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā”, pirmais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Mazu uzmanību, lūdzu! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” (Nr. 1593/Lp13) pirmajā lasījumā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo likumprojektu izskatīja savā sēdē un atbalstīja. Tas bija šodien.
Likumprojekts ir sagatavots, ievērojot valsts nacionālās drošības intereses un respektējot Latvijas pareizticīgo ticības brīvību. Tas paredz, ka ar šiem likuma grozījumiem Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai no valsts puses tiek atzīts tās patstāvīgas un neatkarīgas, autokefālas baznīcas statuss. Tas nozīmē, ka tā ir neatkarīga no jebkādas citas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas un ietekmes.
Minēto likumprojektu Saeimā ir iesniedzis Valsts prezidents Egils Levits, kurš savā pavadvēstulē aicina Saeimu izskatīt šo likumprojektu steidzamības kārtā un nodrošināt pēc iespējas ātrāku tā spēkā stāšanos.
Par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” izskatīšanu steidzamības kārtā Saeimā lēma arī atbildīgā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.
Aicinu atbalstīt steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, komisija tātad aicina atzīt likumprojektu par steidzamu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
A. Kaimiņš. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Jau šorīt mēs dzirdējām no viena sarkanā universitātes profesora, Latvijas Universitātes profesora, ka šāds likums neko nedos, jo esot jāatzīst šī baznīca arī no citām baznīcām un starptautiskie sakari... un tā tālāk.
Tāpēc es gribētu pateikt dažas lietas. Tātad nekas nav jāatzīst, un kā parasti šie čekistu, bijušo komunistu un sarkano profesoru mēģinājumi likt sprunguļus Latvijas neatkarības atzīšanas turpināšanā būs neveiksmīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka Latvijas Pareizticīgā Baznīca, īstā Pareizticīgā Baznīca, tika likvidēta 1941. gada martā ar NKVD Tautas tautas komisāra (kas nezina, kas ir NKVD, - Narodnij komissariat vnutrennih del, tātad Tautas iekšlietu komisariāts) Vsevoloda Merkulova lēmumu. Lēmums, kuru atrada Maskavas arhīvā tad, kad varēja vēl tikt Bakatina laikā pie čekas arhīviem, vēsturnieks profesors Strods... un teksts ir tāds: “Caur PSRS VDTK aģentūru pieņemt Maskavas patriarhijas lēmumu par Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pareizticīgo baznīcu pakļaušanu Maskavas patriarhijai, šinī nolūkā izmantojot vietējo parasto garīdznieku un ticīgo iesniegumus. Maskavas patriarhijas Baltijas eparhiju (bīskapiju) pārvaldīšanai par pilnvarotu arhibīskapu nozīmēt Voskresenski Dmitriju Nikolajeviču (PSRS VDTK aģentu), izmantojot Maskavas patriarhijas rīcībā esošos lūgumus no vietējās garīdzniecības puses.”
Kāds tad ir stāvoklis 1936. gadā Konstantinopoles patriarhijā nonākušajai Latvijas Pareizticīgajai baznīcai, ko nez kāpēc nezina mūsu sarkanie profesori (kas mani absolūti neizbrīna) Latvijas Universitātē? Tad ir ārkārtīgi interesants dokuments. Somijas Pareizticīgā baznīca Konstantinopoles patriarhijā... kurai 1937. gadā bija noslēgts līgums Sortavalā, Somijā, konferencē ar Latvijas un Igaunijas baznīcām, ievērojot to, ka Latvija ir tā kā neatkarīga valsts, painteresējās Vispasaules patriarhātā, kāds tad ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas stāvoklis šodien. Un, saprotiet, es saņēmu ārkārtīgi interesantu dokumentu. Ja kādu interesēs, man ir šīs vēstules kopija iztulkota.
Vispasaules patriarhs Varfolomejs uzrakstīja ar ironiju: “Esošās baznīcas uzdošanās par Latvijas Pareizticīgo Baznīcu ir interesanta, jo cienījamais Latvijas likums nez kāpēc dod priekšroku Svētajai Krievu Pareizticīgajai Baznīcai, neskatoties un neņemot vērā to faktu, ka kanoniskā jurisdikcija attiecībā uz pareizticīgo diasporu pieder tikai Vispasaules patriarham.” Respektīvi, 1941. gadā nekāda Maskavas patriarhāta nebija, jo patriarhs Tihonovs bija nomiris un jauns nebija iecelts.
1943. gadā Staļins nodibināja Krievu Pareizticīgo Baznīcu. Un, tā kā bija karš, vajadzēja pacelt patriotismu... nevis Krievijas, bet Krievu Pareizticīgo Baznīcu. Bet iedomājieties, Latvija it kā pievienojas Maskavas patriarhijai, kur vispār nav patriarha. Nu to atrada vēsturnieks Strods. Tā ka tās ir tādas detaļas.
Tātad nākamais. Vispasaules patriarhāts uzskata, ka nekādi čekas lēmumi de jure nevar atcelt 1936. gadā Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai piešķirto Tomosu. Tā kā de jure tā eksistē. Cits jautājums ir par de facto, protams, viņi ir iznīcināti. Paldies Valsts prezidentam, ka viņš beidzot deva spērienu dažām iestādēm Latvijā, ieskaitot Tieslietu ministriju, kas gadiem vilka un nekādi negribēja atzīt Latvijas faktiskās baznīcas situāciju.
2019. gadā, skatot Reliģisko organizāciju likumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, es iesniedzu divus priekšlikumus, kurus vienbalsīgi komisija noraidīja. Pirmais - vienkārši atzīt, ka Latvijā ir divas baznīcas, jo tad vēl karš Ukrainā nebija sācies. Mēs zinām, ka arī Somijai ir neliela Maskavas Pareizticīgo Baznīca un arī igauņi ir atļāvuši, lai gan viņi ir atjaunojuši Konstantinopoles patriarhiju Igaunijā.
Mans priekšlikums bija tāds, ka Latvijā pastāv tradicionālās baznīcas... tas uzskaitījums, un tad starp tām ir Latvijas Pareizticīgā Baznīca Konstantinopoles patriarhijā un Maskavas patriarhijas Pareizticīgā Baznīca Latvijā. Nu var to arī saukt par Krievu Pareizticīgās Baznīcas filiāli... Tas bija komisijas uzdevums. Tomēr tieslietu ministrs Bordāns paguva atskriet uz Saeimu un iedot priekšlikumu vispār šo pantu likvidēt, jo reģistrācija vairs nav vajadzīga, lai tik netiktu piereģistrēts vai atzīts fakts, ka Latvijā, lūk, šī de jure... joprojām Konstantinopoles patriarhijas Baznīca ir spēkā.
Tika noraidīts arī otrs mans priekšlikums, ka reliģiskajām organizācijām jāsaņem atzinums, ka organizācijas garīgajā personālā nav personas, kuras ir bijušas PSRS, Latvijas PSR valsts drošības dienesta, izlūkošanas vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieki, kā arī darbojušās PSKP un Latvijas Darbaļaužu internacionālajā frontē pēc 1991. gada, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā un reģionālajās nodaļās. Arī šo priekšlikumu noraidīja.
Man ir žēl, ka Valsts prezidents nav ielicis šo daļu savā papildinājumā likumam, kas būtu obligāts, jo... Es ceru, ka deputāti redzēja pirms divām nedēļām televīzijas kanālā “Čas”, piedošanu... “Doždj” ārkārtīgi interesanto dokumentālo filmu par Maskavas patriarhiju un Krievijas Pareizticīgo Baznīcu. Tātad 90... šajā dokumentālajā filmā... pēc viņu pētījuma (ļoti nopietns pētījums), 90 procentu augstāko garīdznieku bija bijušie VDK virsnieki jeb šodienas FSB virsnieki, kuri galvenokārt dažādās starptautiskās organizācijās nodarbojas ar izlūkošanu un spiegošanu. Nu Latvijā mums tas it kā vēl paliek joprojām.
Nākamais - LPSR Ministru kabineta Reliģijas lietu pārvalde bija kādreiz. Nu, un kūrēja pareizticību tāds čekas apakšpulkvedis Isajevs. Un notiek brīnumu lietas - it kā atjaunotajā Latvijas neatkarīgajā valstī šo Isajevu Latvijas Pareizticīgā Baznīca ieceļ par nekustamo īpašumu pārvaldnieku, un sākas sistemātiska Latvijas Pareizticīgās Baznīcas īpašumu izzagšana.
Pēdējais piemērs - paguva pārdot dzīvojamo māju Kalnciema ielā, daudzstāvu jūgendstila māju, kuru uzreiz nodedzināja bandīti, jo tika pārdots attiecīgajiem Krievijas pircējiem, lai celtu tur kaut kādu viesnīcu. Nu, pieminekļu aizsardzības jeb mantojuma (Starpsauciens.)... teiksim, aizsardzības inspekcija tagad uzlika arestu, un tā māja tāda pusnodegusi... Tā būtu jāatjauno. Tas ir tipisks čekas darbošanās piemērs Latvijas Pareizticīgajā Baznīcā - nepārtraukta īpašumu tirgošana, rebes.
Kā rādīja televīzijas kanāls “Doždj”... Kas tad ir Krievu Pareizticīgā Baznīca? Visi šie patriarhi, ieskaitot tagadējo - ar kļičku Mihailovs - FSB virsnieku. Viņi jau no Jeļcina laikiem saņēma bezmuitas tiesības ievest šņabi, respektīvi, degvīnu, spirtu “Royal” bez muitas un cigaretes. Faktiski sātanisms - nodzirdināt un indēt ar nikotīnu savus ticīgos. Nu miljardu apgrozījumi. Tie, kas filmu redzēja, - tātad S klases mersedesi garīdzniecībai, pulksteņi, kas nav lētāki par 20 tūkstošiem. Un viss šis... katru svētdienu Latvijas ticīgajiem bija jāaizlūdz un jānovēl šim patriarham veselība.
Paldies, ka tas tika izdarīts beidzot. Labāk vēlāk nekā nekad. Vajadzēja 30 gadus, lai atkratītos no šī čekistu veidojuma - Krievu Pareizticīgās Baznīcas. Bet, protams, viss nav līdz galam... Atcerēsimies, ka ukraiņiem vajadzēja vairākus gadus... Porošenko vajadzēja braukt... prezidentam vajadzēja braukt, ārlietu ministram... atjaunot sakarus ar Vispasaules patriarhātu... un tā tālāk. Es domāju, ka tas tiks viss izdarīts.
Un pēdējais - vissmagākais. Maskavas čekas darbošanās galvenais uzdevums bija iznīcināt Latvijas ortodoksālo baznīcu. Pirms kara darbojās 70 latviešu draudzes, 10 gadus atpakaļ bija palikusi viena Mēness ielā - Rīgas Debesbraukšanas draudze, kā raksta priesteris Jānis Kalniņš. Nav arī skaidrs, vai tagad tur katru nedēļu notiek dievkalpojumi, es nezinu, bet atjaunot to, protams, ir ļoti grūti. Bija vairāk nekā 50 tūkstošu latviešu tautības pareizticīgo.
Tika iznīcinātas seminārā mācības latviešu valodā, ko ieviesa metropolīts Augustīns. Tika likvidēta reliģiskās literatūras izdošana latviešu valodā. Tas viss ir jādara, ir jāatjauno šīs draudzes, ir jāatjauno dievkalpojumi latviešu valodā, ir jāveido semināri, kur sagatavo priesterus latviski, kur tiek izdota reliģiskā literatūra, un jāatjauno starptautiskie sakari ar tām baznīcām, ar kurām Latvijas Pareizticīgajai Baznīcai Konstantinopoles patriarhijā bija sakari pirms kara. Tātad milzīgs darbs.
Nu žēl... vienīgais, es domāju, ka varbūt ar laiku mēs to izdarīsim, mums ir jāiztīra Pareizticīgā Baznīca no čekistiem.
Paldies par uzmanību.
Aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?
A. Kaimiņš. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 3, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
A. Kaimiņš. Ja deputātiem nav iebildumu, es komisijas vārdā lūdzu izskatīt šo likumprojektu tagad arī otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav.
A. Kaimiņš. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” (Nr. 1593/Lp13) otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 3, atturas - 1. Likums pieņemts.
A. Kaimiņš. Paldies.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Linda Medne.
L. Medne (Konservatīvie).
Izglītības, kultūras un zinātnes komisija likumprojektam “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 1520/Lp13) ir izskatījusi saņemtos priekšlikumus.
Otrajam lasījumam sniegti 12 priekšlikumi. Likumprojekts saistīts ar nupat izskatīto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 1519/Lp13). Sākam priekšlikumu izskatīšanu.
1. - deputātu Papules, Golubevas, Dombrovska, Dūrīša, Skrides, Rukšānes-Ščipčinskas un Bikšes priekšlikums. Rosina papildināt Vispārējās izglītības likuma 4. pantu, nosakot, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes sniedz pedagoģiski adaptīvu atbalstu izglītojamo attīstībai, lai veidotu izglītojamo komunikatīvo kompetenci. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. un 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātei Evijai Papulei.
E. Papule (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi un kolēģes! Neprasot balsojumu par turpmākajiem daļēji atbalstītajiem priekšlikumiem, gribu teikt tiešām paldies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par darbu, izpratni un diskusijām.
Lai faktiski atbildētu... un precizētu pedagoģiski profesionālo pieeju adaptīvajam procesam, atļaušos vēl dažus teikumus no teorijas. Kas tad ir īsti adaptīva mācīšanās? Tas ir viens no paņēmieniem personalizētu mācību nodrošināšanai. Mērķis ir nodrošināt efektīvus un konkrētam skolēnam pielāgotus mācību ceļus, lai iesaistītu katru skolēnu. Adaptīvas mācību sistēmas izmanto uz datiem balstītu pieeju, lai pielāgotu šo mācību veidu un mācību formas, ļaujot nodrošināt to, ka bērns mācās tiešām personalizēti... kas sakrīt ar kompetenču pieeju. Adaptīvas sistēmas var sekmēt izmaiņas mācībspēku lomā, nodrošinot novatorisku mācību praksi, un iekļaut dažādu saturu formātus, lai atbalstītu skolēnus atbilstoši viņu mācību vajadzībām valsts valodā.
Skaidrs, ka mēs runājam par procesu un mācībām latviešu valodā, nevis par kaut kādu citu veidu. Tātad par mācībām latviešu valodā, bet - piemērojot šos mācību veidus un personalizētas mācības, lai bērni to varētu labāk izdarīt.
Balsojumu neprasu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
L. Medne. Komisijā šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. un 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
L. Medne. 2. - deputātu Papules, Golubevas, Dombrovska, Dūrīša, Skrides, Rukšānes-Ščipčinskas un Bikšes priekšlikums. Par jau minēto tēmu. Paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā vadlīnijas, pēc kurām pirmsskolas un sākumskolas līmeņa izglītības iestādes sniedz pedagoģiski adaptīvu atbalstu izglītojamā attīstībai, lai veidotu izglītojamā komunikatīvo kompetenci. Kā jau minēts, kompromisa risinājums tika rasts, precizējot Vispārējās izglītības likuma 20. panta trešo daļu un papildinot 30. pantu ar astoto daļu. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. un 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
L. Medne. 3. - deputātu Papules, Golubevas, Dombrovska, Dūrīša, Skrides, Rukšānes-Ščipčinskas un Bikšes priekšlikums. Arī šis priekšlikums ir par šo pašu jautājumu, tikai rosina papildināt pantu par valsts vispārējās izglītības standartu. Līdzīgi kā iepriekšējie, arī šis priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. un 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
L. Medne. 4. - deputātu Papules, Golubevas, Dombrovska, Dūrīša, Skrides, Rukšānes‑Ščipčinskas un Bikšes priekšlikums. Par jau iepriekšējos priekšlikumos ietverto ideju. Rosina papildināt pantu par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. un 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
L. Medne. 5. - deputātu Papules, Golubevas, Dombrovska, Dūrīša, Skrides, Rukšānes‑Ščipčinskas un Bikšes priekšlikums. Turpina to pašu jautājumu, kas iepriekšējos priekšlikumos. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. un 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
L. Medne. 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Ievērojot jau Izglītības likuma priekšlikumu izskatīšanas laikā sāktās diskusijas, izstrādāts komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt Vispārējās izglītības likuma 17. pantu “Vispārējās izglītības programma” ar trešo daļu, kas paredz, ka Vispārējās izglītības programmas apguvē tās īstenotāji izglītojamiem nodrošina sistēmisku atbalstu sociāli emocionālās kompetences attīstīšanai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 7. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Saistībā gan ar likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā”, gan šajā likumprojektā saņemtajiem priekšlikumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 8. - deputātu Papules, Golubevas, Dombrovska, Dūrīša, Skrides, Rukšānes‑Ščipčinskas un Bikšes priekšlikums. Līdzīgi kā 1.-5. priekšlikums par pedagoģiski adaptīvu atbalstu izglītojamā attīstībai, arī šis priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. un 11. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
L. Medne. 9. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Rosina grozījumus likuma 29. pantā, izsakot panta otro daļu jaunā redakcijā saistībā ar iepriekš veiktajiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā. Komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 10. - deputāta Kucina priekšlikums. Rosina izslēgt abus šī likumprojekta pantus. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Kucina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
L. Medne. 11. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Saistībā gan ar likumprojektā “Grozījumi Izglītības likumā”, gan šajā likumprojektā saņemtajiem priekšlikumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. 12. - izglītības un zinātnes ministres Muižnieces priekšlikums. Rosina grozījumus likuma 51. pantā, papildinot panta pirmo daļu ar teikumu par izglītības programmas apguvi saistībā ar iepriekš veiktajiem grozījumiem Profesionālās izglītības likumā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L. Medne. Ir izskatīti visi 12 priekšlikumi.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
L. Medne. Atbilstoši Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nolemtajam lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojekta trešajam lasījumam - šī gada 13. septembri.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 13. septembris.
Likumprojekts “Grozījums Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Marija Golubeva.
M. Golubeva (AP!).
Godātie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja un pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumu... valdības atbalstīto likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā”, kura mērķis ir ierakstīt Kriminālprocesa likumā tādu amatu kā izmeklētāja palīgs.
Izmeklētāja palīgs veiks organizatoriskus un administratīvus pienākumus, tādā veidā atbrīvojot izmeklētāju no... izmeklētājam laiku tieši izmeklēšanas veikšanai. Tas ir ļoti lietderīgs jauninājums policijā. Ņemot vērā, ka policijai joprojām ir daudz vakanču izmeklētāja amatiem... neskatoties uz to, ka jau šogad alga izmeklētājam ir pacelta, tomēr ir 20 procenti neaizpildītu vakanču.
Līdz ar to aicinu atbalstīt, jo tas palīdzēs atslogot esošos izmeklētājus no lieka administratīvā darba.
Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kriminālprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
Ieslēdziet mikrofonu deputātei Golubevai.
M. Golubeva. Jā... Butāna kungs var palīdzēt? (Dep. J. Butāns: “Piecas dienas.”) Piecas dienas.
Sēdes vadītāja. Tātad termiņš priekšlikumiem - piecas dienas - šā gada 13. septembris.
Likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Zamurs.
G. Zamurs (AP!).
Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā izskatījām likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā. Šie grozījumi ietver pārejas noteikumus, lai nodrošinātu atkritumu apglabāšanu atbilstoši noslēgtajiem līgumiem un nodrošinātu tiesisko paļāvību tiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus arī bija nepieciešams pagarināt termiņu atkritumu apsaimniekošanas reģionālo plānu izstrādei līdz 2023. gada 30. jūnijam.
Komisijas vārdā es lūdzu noteikt šim likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
G. Zamurs. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.
G. Zamurs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12. septembra pulksten 12.00. Izskatīšana otrajā lasījumā Saeimas sēdē - 15. septembrī.
Sēdes vadītāja. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 12. septembris līdz pulksten 12.00. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 15. septembris. Paldies.
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Bašķis.
A. Bašķis (Konservatīvie).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šā gada 6. septembrī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” (Nr. 1536/Lp13) un attiecīgi apstiprināts pirmajam lasījumam.
Likumprojekts ir izstrādāts Aizsardzības ministrijā faktiski pēc Nacionālās drošības komisijas un Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas uzstādījuma. Tur, protams, ir precīzākas definīcijas terminiem “patiesais labuma guvējs”, “aizdevums” un tā tālāk, bet būtībā likumprojekta mērķis ir nostiprināt vienotu sistēmu un mehānismu, kā tiek izvērtēts un novērsts apdraudējums kritiskajai infrastruktūrai un nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2019. gada 19. marta regulu (ES) 2019/452, ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai.
Likuma spēkā stāšanās paredzēta normatīvajos aktos noteiktajā vispārējā kārtībā.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
A. Bašķis. Termiņu komisijā mēs nolēmām - septiņas dienas, tas ir, līdz šā gada 15. septembrim.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 15. septembris.
Likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte.
J. Kursīte (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” (Nr. 1548/Lp13) pirmajā lasījumā.
Šis likumprojekts ir izstrādāts pēc Finanšu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Satversmes aizsardzības biroja iniciatīvas un ir saistīts ar jau šogad Saeimā pieņemtajiem likumiem “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” un “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, kuros tika apstiprināti jauni kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumi.
Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu aizsardzības un drošības jomas iepirkumu regulējumu attiecībā uz: iepirkuma komisijas izveidi un darbību; kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumiem, lai iepirkumos var piedalīties tikai godprātīgi piegādātāji; informācijas norādīšanu par kandidāta, pretendenta piesaistītajiem apakšuzņēmējiem un informācijas aizsardzības prasībām.
Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Mārim Možvillo.
M. Možvillo (Neatkarīgie).
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts gan nav saistīts tieši ar pamatdokumentu varbūt tādā izteiksmē, ka no šī dokumenta varētu rasties kaut kādas sekas, bet es gribētu runāt par iepirkumu likumu, kas ir pamatā šim likumprojektam. Es jau komisijā (Starpsaucieni.) par to runāju, un būtiskākā problēma ir tā, ka šobrīd mēs nodarbojamies ar sīkumiem, pazaudējot lielās lietas. Būtiskā lieta ir tā, ka iepirkumā šobrīd, īpaši tas ir celtniecībā, īpaši tas saistās arī ar pašreiz aktuālo problēmu ar siltumapgādes uzņēmumu iepirkumu apraušanu... iepirkumos piedalās pretendenti, kuru rīcībā nav nepieciešamās tehnikas, zināšanu un cilvēku, lai šīs uzņemtās saistības paveiktu. Tas pats varētu būt arī šī likumprojekta sakarā.
Es nedomāju, ka mēs varēsim kaut ko šeit izmainīt, bet es vienkārši gribu jums atgādināt, ka šī problēma ir ļoti aktuāla un iepirkumu likumā būtu noteikti iekļaujama nevis norma, kas ir dažādi traktējama, bet diezgan konkrēta... un nosacījums, ka tas, kas apņemas veikt iepirkumu, tam pieder arī vismaz 80 procenti no darbu paveikšanai nepieciešamā aprīkojuma un tehniskā personāla. Tas man viss.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
J. Kursīte. Komisijas vārdā varu piebilst, ka nav saistības šeit.
Tā ka lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.
J. Kursīte. Viena nedēļa - 15. septembris.
Sēdes vadītāja. Paldies. Termiņš priekšlikumiem - šā gada 15. septembris.
Likumprojekts “Pašvaldību likums”, trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga (Starpsauciens: “Beidzam! Beidzam! Balso “par”!”; starpsaucieni.) (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)...
Kolēģi, turpinām darbu. Deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē! Turpinām izskatīt likumprojektus.
I. Goldberga (SASKAŅA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir sagatavojusi uz trešo lasījumu likumprojektu “Pašvaldību likums” (Nr. 976/Lp13).
Uz trešo lasījumu esam saņēmuši 155 priekšlikumus.
1. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz precizēt likuma mērķi. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizē mērķi, papildina ar to, ka jānodrošina līdzsvarota pakalpojumu pieejamība. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 3. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Līdzīgu priekšlikumu Saeima neatbalstīja otrajā lasījumā. Līdz ar to komisija arī to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Sākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Starpsauciens: “Viktor, tavs laiks ir pienācis!”; starpsaucieni.)
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Es centīšos runāt par galvenajiem priekšlikumiem un pēc būtības. (Starpsauciens.) Kolēģi! Šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, es domāju, īpaši Nacionālajai apvienībai, varbūt arī Konservatīvajiem, un es aicinu pievērst uzmanību tam, ko teikšu.
Šī spēkā esošā likuma “Par pašvaldībām” redakcija paredz to, ka pašvaldību ievēlē pilsoņi. Un par jautājumu, kas vēlē pašvaldību, diskusijas bija, veidojot likumprojektu “Pašvaldību likums”, - diezgan plašas un diezgan diskutablas, jo tajā brīdī, ja mēs ieliekam vārdu “iedzīvotāji”, tad teorētiski tas paver iespēju, ka vēlēšanās var piedalīties arī, piemēram, nepilsoņi, ka vēlēšanās mēs pašvaldībās paveram daudz plašāku tvērumu, nekā tas ir tagad.
Kolēģi, komisijā notika diskusija par šo tēmu. Pēc Juridiskā biroja skaidrojuma, ja mēs saglabājam šo “iedzīvotāju”... redakciju tādu, kā šobrīd piedāvāta, tas arī turpmāk nozīmēs to, ka pašvaldību vēlēšanās varēs piedalīties tikai un vienīgi Latvijas pilsoņi. Es domāju, ar šādu argumentāciju šis priekšlikums arī nav obligāti jāatbalsta, bet visiem ir jāsaprot, ka Saeima, balsojot par šo likumprojektu, nekādā gadījumā nav domājusi šī tvēruma paplašināšanu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Atgādināšu, ka komisijā 3. priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Var balsot?”) Var tālāk?
4. - Juridiskā biroja...
Sēdes vadītāja. Tā, kolēģi, kolēģi, pagaidiet, pie 3. priekšlikuma mēs palikām. Gaidījām, ka komisijas vārdā detalizētāk paskaidros.
I. Goldberga. Jā, es varu arī detalizēti. Šā priekšlikuma sakarā pirms otrā lasījuma publiski izskanēja līdzīgs viedoklis, radot maldīgu priekšstatu, ka no frāzes “iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija” varēs secināt, ka domi varēs vēlēt daudz plašāks personu loks, nekā tas ir bijis līdz šim. Lai novērstu nepamatotas šīs normas interpretācijas iespējas, vēršu jūsu uzmanību, ka subjektu loks, kas vēlē pašvaldības domi, ir noteikts Satversmes 101. pantā. Un Satversmes 101. pants nosaka: “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā.”
Līdz ar to jautājums - kas pilsonības kontekstā ir tiesīgs vēlēt domi - ir noteikts Satversmē un bez Satversmes grozījuma šo principu nevar mainīt. Savukārt detalizētāki noteikumi par to, kuri Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi ir tiesīgi vēlēt konkrētas pašvaldības domi, ir noteikti Pašvaldības domes vēlēšanu likumā. Papildu arguments, kāpēc šāda terminoloģija lietota, ir apstāklis, ka, rakstot jaunu normu, būtu nepamatoti pirmajā teikuma daļā pie “domes vēlēšanas” lietot terminu “pilsoņi”, bet nākamajā - “iedzīvotāji”. Tā būtu nevajadzīga šķirtne starp pilsoņiem un iedzīvotājiem, viena teikuma ietvaros definējot, ka domi ievēlē pilsoņi, savukārt dome darbojas iedzīvotāju interesēs. Tas ir juristu skaidrojums.
Tāpat šī otrajā lasījumā atbalstītā redakcija tapa darba grupā, kurā strādāja speciālisti, un atsevišķi pirms otrā lasījuma vairākkārt komisijā par to tika debatēts. Tāpēc 3. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Viktora Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 54, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 2. panta otro daļu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 5. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz iekļaut jaunu pantu “Nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centri”. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti (Starpsauciens: “Balsot!”)... vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 59, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 6 - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Precizē pašvaldību uzdotās kompetences skaidrojumu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 7. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar 23. un paredz fundamentālu maiņu attiecībā uz to, kas ir pašvaldības autonomās funkcijas un kas ir pašvaldības uzdotās funkcijas. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 9. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz no autonomajām funkcijām izslēgt profesionālās ievirzes izglītību un interešu izglītību, un pieaugušo izglītību. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 10. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Paredz papildināt 4. panta 5. punktu.
Kiršteina kungs pats pastāstīs.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A. Kiršteins (NA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Komisija neatbalstīja manu priekšlikumu, pamatojoties uz to, ka jau ir Ministru kabineta noteikumi un ka ir likums par pieminekļiem.
Bet šeit ir ļoti vienkārši: pašvaldībai jārūpējas, lai tās teritorijā ārpus karavīru masu apbedījumiem nebūtu PSRS bruņoto spēku un padomju okupāciju slavinošu pieminekļu un piemiņas zīmju. Tie jau nav tikai pieminekļi, un ne Ministru kabinets, ne Saeima nevar zināt... Ir simtiem bareljefu visādu, ir kaut kādas sarkanās zvaigznes, ir citas zīmes.
Un kāpēc ir vajadzīgs “Pašvaldību likumā”...? Ļoti vienkārši. Mēs dzirdējām, ka Daugavpils pašvaldības... Daugavpils novada vadība un pilsētas vadība teica, ka viņi sūdzēs tiesā, uz viņiem neattiecas... viņi tur kaut kādus pieminekļus nenovāks un tā tālāk.
Ja jau tas tā ir jautājumā par galvenajiem pieminekļiem pilsētā, tad iedomājieties, kas notiks ar dažādām piemiņas zīmēm, ciļņiem, skvēriem dažādiem un visu pārējo, pret ko jau ir milzīga opozīcija. Un tāpēc šis mans priekšlikums ir, lai ministrija un atbildīgais ministrs - vai tas ir Pleša kungs, vai tas ir kāds cits -, ja nepilda šo likumu, vienkārši nomaina šo pašvaldības vadību.
Tāpēc aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Jā. Es gribētu norādīt, ka ar šo priekšlikumu veidojas pretruna ar speciālo likumu, kurš regulē šo jomu, un šī funkcija kļūst par pastāvīgu pašvaldības autonomo funkciju. Tādējādi tiktu atzīts, ka visas šīs vietas, kas minētas priekšlikumā, varētu būt, pastāvēt vēl pēc 15. novembra, jo ir paredzēts, ka šis likums stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Turklāt, ja skatās kontekstā ar 35. - deputāta Kiršteina priekšlikumu, tad sanāk, ka pašvaldības tikai no nākamā gada 1. janvāra izstrādās kārtību, kādā šos pieminekļus demontēt un nomainīt nosaukumus. Tātad, ja mēs šobrīd apstiprinām, tad tām pašvaldībām, kuras uz šo brīdi nepilda speciālo likumu, mēs dodam papildu iespēju to nedarīt.
Tāpēc komisijas vārdā aicinu 10. - deputāta Kiršteina priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Kiršteina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 52, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 11. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt citā redakcijā 6. punktu, nomainot vārdu “organizēt” ar vārdu “veicināt”: “veicināt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību”. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 12. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz palielināt pašvaldību lomu azartspēļu organizēšanā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (Konservatīvie).
Labdien! Man jāsaka - nu, kas nu ir sanācis, tas ir, bet godātajam kungam ir izdevies iesniegt ļoti labu priekšlikumu - 12. priekšlikumu. Šis priekšlikums paredzētu, ka pašvaldībai ir tiesības “izsniegt atļaujas un licences komercdarbībai, kā arī lemt par azartspēļu organizēšanas vietu pašvaldības administratīvajā teritorijā atļaušanu vai aizliegšanu”. (Starpsauciens: “Pareizi!”)
Gandrīz jau bija pulksten 17.00, un gandrīz jau likās, ka kaut kā tā visi noguruši, izslīdēs cauri, bet nē - acīgie Konservatīvo deputāti pieprasa balsojumu par šo priekšlikumu un aicina stingri atbalstīt.
Paldies. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Jā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzklausot uzaicinātos, iesaistītās puses, to skaitā Latvijas Pašvaldību savienību, kas aicināja šajā konkrētajā likumā to neparedzēt, bet paredzēt to Azartspēļu un izložu likuma regulējumā. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Dep. K. Feldmana un dep. S. Riekstiņa starpsaucieni.) Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 14, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 13. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt... izteikt normu šādā redakcijā... ka pašvaldības autonomā funkcija ir pašvaldības policijas izveide... un līdzdarbība... Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Nu skumīgi! (Zālē troksnis. Starpsauciens.)
Godātie kolēģi! Šis priekšlikums paredz mainīt kārtību, jo līdz trešajam lasījumam - līdz trešajam lasījumam! - Finanšu ministrija tomēr nav piedāvājusi nekāda veida pasākumus, nav pateikusi, kādā veidā tiks kompensēts šim likumprojektam... paredzētā šī pašvaldības policijas funkcija... nedz arī VARAM... Viss tikai vārdos! Nekā vairāk šeit nav.
Un, manā ieskatā, kolēģi, šādu pieeju, ka mēs nosakām to, ka turpmāk pašvaldības policija būs obligāta katrā pašvaldībā... Mūsu valstī ir vairākas pašvaldības, kurās nav pašvaldības policijas, tā nav izveidota. Un, ja ar šo likumu mēs uzliekam pašvaldībām šādu pienākumu kā obligātu, mēs nonākam situācijā, ka... mēs tādā veidā pārkāpjam Eiropas vietējo pašvaldību hartu.
Ikviens var iepazīties ar Latvijas Pašvaldību savienības pievienoto atzinumu pie šī likumprojekta. Šis un nākamais priekšlikums ir tieši par to.
Es domāju, ka mēs varam nonākt situācijā, ka... Tieši šī punkta dēļ, ka valdība neparedz nekāda veida atbalsta instrumentus, finansiālu atbalstu šīs funkcijas izpildei, mēs varam nonākt pie tā, ka šis likums tiek apstrīdēts Satversmes tiesā.
Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Jā. Šis jautājums tika ļoti plaši izdebatēts gan komisijā, gan Valaiņa kunga vadītajā apakškomisijā, gan darba grupās. Un komisijā tomēr nekādā gadījumā neatbalstīja šādu pieeju. 13. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 57, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 14. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Arī tas paredz izslēgt no autonomajām funkcijām pašvaldības policijas izveidi, tikai citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 15. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Izslēdz pašvaldību lomu ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 16. - deputāta Kozlovska priekšlikums. Paredz stiprināt pašvaldību lomu, atbalstot brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju veidošanu un darbību. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. - deputāta Kozlovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 36, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 17. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša priekšlikums. Precizē normu par pašvaldību lomu dabas kapitāla pārvaldībā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 18. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt no autonomajām funkcijām atskurbināšanas pakalpojumus. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Šis priekšlikums... Es aicinu izslēgt no šī likumprojekta uzdevumu pašvaldībām - nodrošināt atskurbināšanas pakalpojumu pieejamību. Manuprāt, galvenā problēma ir tā, ka, ierosinot šo funkciju, neviens nav padomājis, kā pašvaldības pēc būtības to īstenos. Un neviens arī nav padomājis, no kurienes pašvaldībām būs nauda šīs funkcijas īstenošanai.
Šis ir vēl viens spilgts piemērs tam, ka pašvaldībām vienkārši tiek uzliktas jaunas funkcijas. Un šī nav vienkārša funkcija, ka kādam atvēl kaut kur telpu, kur pagulēt. Šīs funkcijas izpildei ir nepieciešami nopietni resursi - gan finansiāli, gan organizatoriski. Tas maksā!
Man nav pieņemama šāda attieksme pret pašvaldībām - ka tām uzliek jaunas un jaunas funkcijas, kurām neseko līdzi finansējums. Es aicinu neatbalstīt tādu pieeju. Ja jūs uzdodat pašvaldībām pildīt jaunas funkcijas, tad paredziet tām arī atbilstošu finansējumu. Šī likumprojekta izstrādes gaitā tas nav darīts.
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Arī šis jautājums ļoti detalizēti tika skatīts jau pirms otrā lasījuma. Tika apskatīti arī dažādi konkrēti pasākumi, kādi tiek veikti pašvaldībās. Tika analizēts arī nepieciešamais finansējums. 18. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 19. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša priekšlikums. Papildina ar jaunu normu par pašvaldību lomu klimata pārmaiņu ierobežošanā. Komisijā priekšlikums atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 20. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz anotācijas tekstu pārlikt uz likuma tekstu. Priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 21. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz regulējumu, ka pašvaldība autonomās funkcijas pilda primāri, bet brīvprātīgās - tikai pēc autonomo funkciju izpildes. Ņemot vērā, ka tas pēc būtības ir regulēts 5. panta trešajā daļā, priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 23. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša priekšlikums. Paredz izslēgt brīvprātīgās iniciatīvas. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 24. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz, ka valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildē pašvaldība ir nevis Ministru kabineta padotībā, bet pārraudzībā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 25. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 26. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt 8. pantu ar citiem tādu pašvaldību veidiem, kuras īsteno valstspilsētu pašvaldības funkcijas. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 27. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Saistīts ar 26. priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 28. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša priekšlikums. Redakcionāla rakstura. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 29. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz būtisku atšķirību no esošā regulējuma. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 30. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt... izslēgt... vārdus “domes izveidoto komisiju”. Komisija debatējot vienojās izveidot 31. - komisijas priekšlikumu. Tāpēc 30. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 31. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 10. panta pirmās daļas 11. punktu citā redakcijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 32. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt 10. panta pirmās daļas 15. punktu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 33. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī tas precizē 15. punktu, tikai citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 34. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz domes kompetenci lemt par azartspēļu organizēšanas vietu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.
K. Feldmans (Konservatīvie).
Tas nu gan bija iepriekšējā piegājienā ļoti interesanti, ka pat opozīcija neaizstāv pašu kolēģa, opozicionāra, ar kuru tik daudzi dokumenti kopā parakstīti, priekšlikumu. (Starpsaucieni.) Tas ir ārprāts!
Un šeit mēģināsim vēl vienu reizi. Nu parādiet solidaritāti, jo ir ļoti stiprs azartspēļu lobijs Saeimā! Un mēs skatāmies - varbūt jūs varētu solidarizēties. (Starpsaucieni.)
Šis priekšlikums paredz, ka pašvaldības domei būtu tiesības “lemt par azartspēļu organizēšanas vietu pašvaldības administratīvajā teritorijā atļaušanu vai aizliegšanu”.
Atbalstiet savu kolēģi! (Starpsaucieni.) Es saprotu, ka jūs mūs nekad neatbalstīsiet un mēs jūs - ne, bet atbalstiet savu kolēģi. (Starpsaucieni.)
Aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Kolēģi! Es aicinu... mazu uzmanību lūdzu.
Es domāju, ka šodien ir darbs jābeidz. Tikko ir mirusi Anglijas karaliene. Un, es domāju, šeit mēs varētu arī likt komatu šodienas sēdes darba kārtībā.
Es lūgtu tiešām deputātus savākt parakstus un pārtraukt Saeimas šodienas sēdi.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.
A. Gobzems (Neatkarīgie).
Man gan nav ne mazākās sapratnes, kāds sakars Latvijas Republikas parlamentam ar Anglijas karalienes nāvi. Mēs varam izteikt līdzjūtību, bet tam nav nekāda sakara ar mūsu darbu.
Tā ka turpinām darbu un atbalstām visus Viktora Valaiņa priekšlikumus! Un Viktors Valainis varētu arī kaut ko paskaidrot par tiem plašāk, lai mēs tos varam atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Kolēģi, darba kārtībā - 34. priekšlikums.
Vai ir komisijas vārdā kas skaidrojams?
I. Goldberga. Jā. Es varu tikai piebilst to pašu, ko pie iepriekšējā, līdzīgā, priekšlikuma - uzklausot visas puses, tika konstatēts, ka tas jāregulē speciālā likumā. Un tāpēc komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 35, atturas - 1. (Aplausi.) Priekšlikums ir atbalstīts. (Dep. S. Riekstiņš: “Paldies SASKAŅAI!” Starpsauciens. Smiekli.)
I. Goldberga. 35. - deputāta Kiršteina priekšlikums. Paredz normu, ka pašvaldībām ir jālemj par kārtību, kādā demontējami PSRS bruņotos spēkus un padomju okupāciju slavinošie pieminekļi un piemiņas zīmes. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts, jo pēc diskusijām tika konstatēts, ka tas tiek regulēts speciālajā likumā, bet konkrētais likumprojekts stāsies spēkā tikai no 2023. gada 1. janvāra. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 36. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt likumprojekta 10. panta otrās daļas ievaddaļu citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 38. - deputāta Valaiņa...
Sēdes vadītāja. 37.
I. Goldberga. Es atvainojos.
37. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt 10. panta otrās daļas 2. punkta “d” apakšpunktu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 38. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt normu, ka arī iestādes vadītāju dome ieceļ no administrācijas darbinieku vidus viņa prombūtnes laikā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A. Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamie kolēģi! Es atvainojos, tā bija viltus ziņa. Patiešām - lai veseļojas karaliene.
Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, Kaimiņa kungs!
A. Kaimiņš. Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Tas nebija par priekšlikumu.
I. Goldberga. 38.
Sēdes vadītāja. Vienu mirklīti. Par 38. Vai deputāti lūdz balsojumu? (Starpsauciens: “Jā!”)
Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 63, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 39. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē normu par domes priekšsēdētāja tiesībām dot saistošus norādījumus pašvaldības iestāžu un institūciju vadītājiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 40. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt vārdu “atstādināts”. Pēc diskusijām tika veidots jauns komisijas priekšlikums, līdz ar to 40. - deputāta Valaiņa priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 41. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Par iepriekš minēto. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 42. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēdz vārdu “amatpersonas”. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 43. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Turpmāk 43., 44. un 45. priekšlikums piedāvā dažādas 20. panta redakcijas. Pēc diskusijas tika veidots 46. - komisijas kompromisa priekšlikums. Līdz ar to 43. - Valaiņa priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 44. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī nav atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 45. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Par to pašu. Arī nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 46. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 47. - tiesībsarga Jansona priekšlikums. Paredz, ka darbiniekus var pārcelt jebkurā citā amatā tikai ar viņu piekrišanu. Diskutējot komisija lēma veidot komisijas priekšlikumu. Līdz ar to 47. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 48. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 49. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Veidots, pamatojoties uz Juridiskā biroja un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšlikumiem, un paredz precizēt 20. panta septīto daļu atbilstoši valsts civildienesta... Darba likuma terminoloģijai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 50. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina likumprojekta 20. pantu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 51. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izsaka 21. panta ceturtās daļas 4. punktu citā redakcijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 52. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēgt 22. panta pirmās daļas 2. punktā vārdu “saistošus”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 53. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Precizē izpilddirektora un viņa vietnieku pilnvaras. Daļēji atbalstīts, iekļauts 54. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 54. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē normu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 55. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī precizē normu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 56. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz 22. panta pirmās daļas 14. punkta izslēgšanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 57. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša priekšlikums. Paredz izteikt 23. pantu par novada teritoriālo vienību pārvaldi citā redakcijā. Ņemot vērā, ka priekšlikums ir konceptuāls un otrajā lasījumā redakcija... tajā plaši diskutēts... ļoti plašā diskusiju rezultātā komisija neatbalstīja 57. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 58. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Precizē 24. panta pirmo daļu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 59. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša priekšlikums. Paredz, ka paziņojumu par domes sēdi izliek nevis apmeklētājiem pieejamā vietā, bet pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 60. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt normu, ka iedzīvotājiem ir publiski pieejami domes lēmumu projekti. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 61. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē normu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 63. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 64. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt regulējumu par pašvaldības budžeta grozījumu skatīšanu domes ārkārtas sēdē. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 65. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 66. - deputāta Valaiņa priekšlikums. 66., 67. un 68. priekšlikums saistīts ar regulējumu par iespēju deputātiem piedalīties domes ārkārtas sēdēs. Valaiņa 66. un 67. priekšlikums paplašina šīs iespējas. Komisijā diskutējot 66. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 67. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Par to pašu tēmu. Arī komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 68. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Arī par iespēju piedalīties attālināti. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 69. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša priekšlikums. Paredz precizēt regulējumu par domes sēdes darba kārtības grozīšanu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 70. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 70. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izsaka 35. pantu citā redakcijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 71. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša priekšlikums. Nosaka: par amatpersonām, kas ievēlētas konkursa kārtībā, netiek balsots ar vēlēšanu zīmēm. Daļēji atbalstīts, iekļauts 72. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 72. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 73. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz atteikties no pašvaldību reglamenta. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 74. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz nelikumīgu domes lēmumu rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 75. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt regulējumu par balsošanas motīvu kopsavilkumu ierakstīšanu domes sēdes protokolā. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 75. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 76. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz noteikt domes sēdes audiovizuālo ierakstu glabāšanas termiņu pašvaldību tīmekļvietnē. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 77. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt 39. pantu ar divām jaunām daļām. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 78. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izslēgt ierobežojumu par komitejas sēžu sasaukšanas biežumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 79. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz noteikt termiņu arī komitejas sēžu audioierakstu vai audiovizuālo ierakstu glabāšanai. Daļēji atbalstīts, iekļauts 80. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 80. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē 79. priekšlikumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 81. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Tāpat arī 82. Paredz uzskaitīt pašvaldību normatīvo aktu veidus, mainot nodaļas nosaukumu. Ņemot vērā, ka priekšlikumi bija plaši izdiskutēti uz otro lasījumu, 81. priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 82. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Par to pašu tēmu. Arī komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 83. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz pārcelt 45. pantu kā pēdējo V nodaļā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 84. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 47. panta pirmās daļas 4. punktā minēto uzskaitījumu citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 85. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizē doto normu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 86. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 87. - deputāta Adamoviča priekšlikums. Paredz papildināt normu ar regulējumu par pašvaldības transporta infrastruktūras aizsardzību. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 87. - deputāta Adamoviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 88. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī runā par to pašu normu, tikai citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 89. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt... ar normu, kas regulē specializēto tūristu transportlīdzekļu izmantošanu. Ņemot vērā, ka to regulē speciālās tiesību normas, komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 90. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī runā par to pašu, ko 89. priekšlikums, tikai citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. (Zālē troksnis.)
I. Goldberga. Es varu turpināt? Es nedzirdēju. Jā?
91. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz, ka dome ir tiesīga noteikt sodus par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas nodevas iekasēšanas neievērošanu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 92. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz līdzīgu jaunu - 7. - punktu kā 91. priekšlikumā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 93. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša priekšlikums. Precizē 48. panta 8. punktu. Daļēji atbalstīts, iekļauts 94. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 94. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina 48. panta pirmās daļas 8. punktu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 95. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz saistošo noteikumu izņēmumus, par kuriem netiek rīkota sabiedriskā apspriešana. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 95. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 62, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 96. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 97. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Aktualizē regulējuma kārtību par domes saistošo noteikumu nosūtīšanu attiecīgajām institūcijām atzinuma sniegšanai. Daļēji atbalstīts, iekļauts 98. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
I. Goldberga. 98. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izteikt 49. panta otro daļu jaunā redakcijā. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 99. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Pēc plašām diskusijām paredz izslēgt vārdus “vai Ekonomikas ministrijas”. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 100. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 49. pantu ar jaunu daļu par saistošo noteikumu publicēšanu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 101. - deputāta Valaiņa priekšlikums... un tāpat 102. - ministra Pleša priekšlikums... Paredz izslēgt 51. panta pirmās daļas 1. punktu, ka pašvaldība nolikumā norāda pašvaldības administratīvi teritoriālo iedalījumu. Ņemot vērā, ka to nebūtu iespējams noteikt attiecībā uz valstspilsētām, komisijā atbalstīja 101. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta 101. un 102. priekšlikumu.
I. Goldberga. Paldies.
103. - deputāta Viktora Valaiņa priekšlikums. Paredz paplašināt to personu loku, uz kurām tiek attiecināta pašvaldības informatīvajā izdevumā publicējamā informācija, norādot, ka tajā tiek skaidrota arī pašvaldības politika. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Es aicinu... es runāšu uzreiz par diviem priekšlikumiem - par šo un 105. priekšlikumu -, tie savā ziņā ir saistīti. Es aicinu, kolēģi, tomēr šeit vēl pirms trešā lasījuma izskatīšanas saglabāt pašvaldībām tiesības pašām lemt par saviem informatīvajiem materiāliem - par šiem pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.
Šobrīd šajā likumprojektā iekļautā kārtība paredz, ka par to, kāds būs pašvaldību informatīvais ziņojums, lems Ministru kabinets. Manuprāt, tas būtu tikai normāli, ja katra pašvaldība Gulbenē, Mārupē, Jelgavā - visur, kur ir šie informatīvie izdevumi... ja viņi saglabātu iespēju paši lemt par to, kāds ir šis informatīvais izdevums.
Šajā brīdī šī koncepcija, ka to nolems valdība... Tieši otrādāk - ja grib panākt, lai šie informatīvie izdevumi sasniedz mērķi, lai iedzīvotāji uzzina, kas notiek viņu pašvaldībā, tad veidu, kā to vislabāk izdarīt, vislabāk ir atstāt pašas pašvaldības ziņā. Ja mēs izveidosim tos kā tādas auzu pārslas - visas vienādā formā un izmērā, vienādā stilā -, es nedomāju, ka tas būs vislabākais veids, kā atainot pašvaldību identitāti, citus jautājumus, ko izdodas ar šiem informatīvajiem izdevumiem panākt.
Es aicinu atbalstīt šo un 105. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Ņemot vērā, ka jautājums par informatīvajiem izdevumiem bija debatēts ne tikai visu 13. Saeimu, bet arī 12. Saeimā, komisijā 103. priekšlikums netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 103. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 104. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizē, par ko tiek informēti iedzīvotāji pašvaldību informatīvajos izdevumos. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 105. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Izslēdz normu, ka pašvaldības izdevuma vizuālā noformējuma prasības nosaka (Starpsauciens: “Balsojam!”) Ministru kabinets. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 105. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 46, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 106. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Atbalstīts, iekļauts 107. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 107. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 108. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Precizē normu, kas attiecas uz komisijām, kas izveidotas uz speciālo likumu pamata. Daļēji atbalstīts, iekļauts 109. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 109. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē normu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 110. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 59. panta pirmo daļu citā redakcijā, nosakot, ka iedzīvotāju padomes veido novada pilsētu un pagastu interešu pārstāvniecībai. Otrā lasījuma redakcija paredz - vietējo kopienu iedzīvotāju interešu pārstāvniecībai. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 111. - deputāta Pimenova priekšlikums. Paredz paplašināt personu loku, kas var būt iedzīvotāju padomē. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 112. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē normu par padomes locekļiem, pamatojoties uz sociālo partneru sniegtajiem priekšlikumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ainaram Bašķim.
A. Bašķis (Konservatīvie).
Nu, kolēģi, nāku grūtu sirdi. Mēs pagājušo reizi runājām... Nu kas tas ir? Tā kā vecās filmās lienošā kontra, vai? Mums otrajā lasījumā ir teksts: “Par padomes locekli var būt fiziskā persona, kura ir: 1) sasniegusi 16 gadu vecumu; 2) Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis un ir reģistrēta Fizisko personu reģistrā.” Nē! Pazūd un paliek pliks Fizisko personu reģistrs. Atkal Krievijas pilsoņus mēs bāzīsim iekšā tanīs iedzīvotāju padomēs? Nepilsoņus? Vēl ko mēs tur bāzīsim iekšā? Nu, beidziet šeftēties, SASKAŅA! (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā, lūdzu...? Komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Kā jau minēju, šis jautājums bija plaši debatēts, īpaši ar sociālajiem partneriem, un, protams, arī salīdzināts ar tām funkcijām un kompetencēm, kādas ir piešķirtas padomēm. Atgādinu, ka 112. - komisijas priekšlikums komisijā tika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsosim!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 112. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 25, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
I. Goldberga. 113. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Precizē normu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 114. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Papildina ar nosacījumu, ka nolikumā par iedzīvotāju padomēm jāparedz kārtība, kādā pašvaldības institūcija izskata iedzīvotāju padomes iesniegumus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Pie 114. priekšlikuma gribēju piebilst par iedzīvotāju padomēm. Manuprāt, ir zīmīgi, ko šodien no rīta, visus mūs uzrunājot, teica Valsts prezidents - ka viņš cer, ka šajā likumprojektā tiks iebalsotas iedzīvotāju kopienu pārstāvniecības, ka tām būs iespēja būt vēlētām. Bet diemžēl šī Saeima šo iespēju ir palaidusi garām.
Tas, kas šeit ir iebalsots ar nosaukumu “iedzīvotāju padome”, - tā ir fikcija par šo institūciju. Tā ir acu aizmālēšana, jo pēc būtības tas, kas bija nepieciešams, veidojot administratīvi teritoriālo reformu, ir zemāka līmeņa pārvaldes institūcijas, vēlētas institūcijas ar funkcijām, ar finansējumu, nevis interešu klubiņi, kur var sanākt kopā un apspriest kaut kādus novadiem svarīgus jautājumus. Vēlētas zemāka līmeņa pašvaldības. Par to runāja Valsts prezidents, par to runāja virkne ekspertu.
Kolēģi, visa tā administratīvi teritoriālā reforma tieši šī iemesla dēļ, ka Saeima šajā likumprojektā nav atrisinājusi šo būtisko niansi, būs pirmām kārtām jāpārskata. Es neizslēdzu to, ka kāda no kopienām, kas arī aktīvi vēršas Saeimā - piemēram, suitu kopiena jau šobrīd aktīvi vēršas Saeimā ar dažādiem jautājumiem par šo pārstāvniecības elementu -, varētu mierīgi iet un apstrīdēt Satversmes tiesā arī “Attīstībai/Par!” virzīto ģeniālo reformu.
Kolēģi, šī ģeniālā reforma, ja mēs šo principu šajā likumprojektā neiekļaujam, pēc būtības izgāžas. Pabraukājiet pa reģioniem! Es jau šodien esmu saticies ar kolēģiem, kas ir stāstījuši... aizbraukuši uz reģioniem un sastopas ar realitāti. Jā, kāda iepriekšējā pašvaldība ir kļuvusi par nomali, viņus nedzird, novads pārāk liels. Ir zudusi pašvaldības jēga. Un šī sadaļa šajā likumprojektā bija iespēja to jēgu atgriezt atpakaļ. Jūs šo iespēju esat palaiduši garām. Arī Satversmes tiesa norādīja, ka Saeimai ir jāatrisina iedzīvotāju pārstāvniecība, kopienu tiesību interešu ievērošana. Tas šeit nav panākts.
Godātie kolēģi! Aicinu jūs par to apdomāties un saprast jau tagad, ka administratīvi teritoriālā reforma būs jāpārskata.
Sēdes vadītāja. Kolēģi, debates slēdzu.
Bet šobrīd lemjam par 114. priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts.
Vai ir kas piebilstams komisijas vārdā?
I. Goldberga. Gribu pateikt attiecībā uz padomēm. Ja runā vispārīgi, bija panākts kompromiss ļoti plaša darba rezultātā, bet šis konkrētais priekšlikums skar jau padomju darbu... 114. - komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Vai deputāti lūdz balsojumu par 114.? Balsojums netiek lūgts.
Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 115. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Precizē un paplašina līdzdalības budžeta izmantošanu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 116. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz samazināt līdzdalības budžeta apjomu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 117. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Arī paredz samazināt līdzdalības budžeta apjomu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Es tikai gribu jums atgādināt, ka šī priekšlikuma viens no galvenajiem iniciatoriem ir, nu, savā ziņā daudzu no jums pārstāvētā Rīgas pašvaldība. Ja jūs parēķināt šo summu, ko tā nozīmē reālos skaitļos pret pašvaldības budžetu, tad tas, kas ir nobalsots šobrīd... Tā summa ir daudzkārt... tā ir samērā liela. Ja to nosauc kā minimālo summu, mazākai pašvaldībai tas ir viens stāsts, bet lielākai pašvaldībai, ar lielāku iedzīvotāju skaitu, tas ir zināms izaicinājums. Un es atsaucos tieši uz lielāku pilsētu aicinājumu, tajā skaitā arī Rīgas, kam šis noteiktais procents bija par augstu.
Tā ka apdomājiet savu balsojumu. Savā ziņā jūsu pašu kolēģi no pašvaldībām to ir lūguši.
Es aicinu atbalstīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Komisija sēdē iepazinās ar aprēķiniem un ietekmi uz budžetiem un tomēr izšķīrās 117. - deputāta Valaiņa priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 117. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 56, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 118. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paplašina līdzdalības budžeta izmantošanas iespējas. Arī komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 119. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Precizē līdzdalības budžeta ieguldījuma nosacījumus. Daļēji atbalstīts, iekļauts 120. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
I. Goldberga. 120. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē normu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 121. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz attiecībā uz līdzdalības budžeta projektu īstenošanu nodalīt projektus par ieguldījumu pašvaldības īpašumā un iedzīvotāju iniciatīvas īstenotos projektus. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 122. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 123. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 67. panta pirmo daļu jaunā redakcijā par prettiesisku saistošo noteikumu apturēšanu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 124. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Piedāvā mainīt kārtību domes priekšsēdētāja atbrīvošanai no amata, pēc būtības ir vienāds ar otrajā lasījumā Saeimas sēdē neatbalstīto priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Kārtība, kāda šobrīd Latvijā pastāv, kad politiķis var vērtēt politiķa darbu, manuprāt, nav atbalstāma. Es saprotu milzīgo vēlmi šo instrumentu īstenot. Šis instruments jau ir vairākkārt izmantots, ar to tiek piedraudēts, politiski piedraudēts, un tas kļūst arvien populārāks Latvijas politikā.
Neatkarīgi no tā, vai tas ministrs būs šodien šeit sēdošais vai kāds cits, kamēr šī norma būs šajā likumā tāda, kas vairāk atgādina padomju laiku politiku, tikmēr šī norma arvien vairāk kļūs par politisku instrumentu politiķu cīņās, kas var pavērsties pret ikvienu politisko spēku kādā brīdī.
Tas, ko es piedāvāju, - šo iespēju saglabāt. Tik tiešām, ja ir vēlme un pārliecība un ir konstatēti fakti par to, ka domes priekšsēdētājs kaut ko nav izdarījis pareizi, šāda iespēja pastāv. Tikai ministram tas ir jādara ar tiesas starpniecību paātrinātā procesā, bet - lai tiesa ir tā, kas vērtē, vai domes priekšsēdētājs ir vai nav pildījis likumu.
Šajā gadījumā tā ir ministra vienpersoniska rīcība, un šāda pieeja, manuprāt, nebūtu jāsaglabā likumprojektā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Kā jau minēju, šis jautājums bija plaši debatēts, jau otrajā lasījumā skatot, un Saeima pēc būtības līdzīgu priekšlikumu jau balsoja. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 124. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 61, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 125. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz noteikt regulējumu ministram dot iespēju domei izlemt par domes priekšsēdētāja atcelšanu atbilstoši ministra norādītajiem argumentiem. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 126. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 127. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša priekšlikums. Paredz izslēgt 71. panta pirmās daļas 3. punktā vārdu “kārtējās”. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 128. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Tāpat kā 129., 130. un 131. - paredz aktualizēt 72. panta redakciju par ierobežojumiem pašvaldības amatpersonām. 128. priekšlikums paredz noteikt, ka domes deputāts var vai nevar būt iestādes vadītājs. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 129. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē 72. pantu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 130. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt 72. panta pirmo daļu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 131. - deputāta Adamoviča priekšlikums. Paredz izteikt 72. panta otrās daļas 4. punktu jaunā redakcijā. Pēc būtības atstāj šobrīd spēkā esošā likuma normas. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Manuprāt, strādājot ar likumprojektu gan otrajā, gan trešajā lasījumā, jautājumā, kādus amatus var apvienot pašvaldības domes deputāti, pieļautas vairākas kļūdas. Šī likumprojekta pieņemšanas, tā teikt, fināla stadijā es ļoti, ļoti aicinātu atbalstīt šo Adamoviča kunga priekšlikumu, jo tā ir tāda nosacīti pēdējā iespēja šīs kļūdas labot un vismaz saglabāt šos ierobežojumus saprātīgā līmenī.
Es aicinu atbalstīt, un es domāju, ka virkne pašvaldībā strādājošo to novērtēs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Lūdzu, komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Komisijā ar balsu vairākumu deputāta Adamoviča kunga priekšlikums netika atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 131. - deputāta Adamoviča iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 29, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.
I. Goldberga. 132. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz noteikt procentos... noteikt pašvaldības budžetā ieskaitāmo nodokļu summu no valsts kopbudžeta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Priekšlikums pēc būtības vienāds ar otrajā lasījumā Saeimas sēdē neatbalstīto priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 133. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt 74. pantu ar jaunu piekto daļu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 134. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 135. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcionāls. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 136. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai tiesības uzlikt pienākumu Valsts kontrolei veikt pašvaldības ārkārtas finanšu revīziju. Tas ir pretrunā tiesību normām. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 137. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz aizstāt 79. panta otrajā daļā vārdu “komisija” ar vārdiem “citas institūcijas”. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 138. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz izteikt 81. panta piekto daļu citā redakcijā. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 139. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša priekšlikums. Paredz izslēgt 84. pantu, precizējot turpmāko pantu numerāciju. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 140. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz papildināt ar jaunu pārejas noteikumu normu, kas paredz atlikt līdz 2024. gada 1. janvārim prasību par domes sēdes audiovizuālo tiešraidi. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
I. Goldberga. 141. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz papildināt pārejas noteikumus ar jaunu punktu, kas šī likuma prasības attiecībā uz pašvaldības administrācijas darbiniekiem atliek līdz 2024. gada 1. janvārim. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 142. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Precizē termiņus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 143. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 5. punktu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 144. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē termiņus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 145. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Paredz izslēgt pārejas noteikumu 7. punktu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 146. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Izslēdz pārejas noteikumu 8. punktu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 147. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Nosaka, ka šajā likumā paredzētie domes deputāta amata savienošanas ierobežojumi ir attiecināmi uz domes deputātiem, kas amatā ievēlēti, sākot ar 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 148. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē 78. pantā ietverto pienākumu izveidot iekšējā audita sistēmu, sākot ar 2023. gada 1. janvāri. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 149. - Juridiskā biroja priekšlikums. Precizē normu par biedrībām un nodibinājumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 150. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas precizē normu par biedrībām un nodibinājumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 151. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē termiņus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 152. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas precizē termiņus. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. 153. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz uzdevumu Ministru kabinetam - līdz 2023. gada 1. februārim sagatavot programmu nomales efekta mazināšanai novadu pašvaldību teritorijās. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Godātie kolēģi! Es nebiju gatavojies nākt šodien aizstāvēt šo konkrēto priekšlikumu, bet, tā kā es dzirdu, ka Konservatīvo partijai ir iebildumi pret šo priekšlikumu, es gribu paskaidrot, par ko ir šis priekšlikums.
Kolēģi! Priekšlikums paredz valdībai uzdevumu - līdz 2023. gada 1. februārim sagatavot... Es domāju, tas ir gana ilgs laiks, lai sagatavotu un iesniegtu Saeimā plānu, programmu, kādā veidā mazināt nomales efektu jaunveidotajās pašvaldībās.
Kolēģi, tāda problēma pastāv. Jau pie iepriekšējā līmeņa pašvaldībām tā bija problēma. Pie šī līmeņa pašvaldībām... Piemēram, Dobeles novadā Tērvete jau veidojas par nomali. Un jau arī tālāk no Tērvetes... tie pagasti arī... vēl vairāk veidojas par nomali. Tā ir nopietna problēma, ja jūs šādām lielām teritorijām... liekat viņiem darboties pēc ekonomiskajiem principiem. Ekonomisko principu ietekmē nauda tiecas uz centru. Un tā tas notiks ikvienā pašvaldībā, un nomalēm būs jāpalīdz. Lai vai kā politiķi censtos... Vienu sasaukumu noturēsies pret šo tieci, bet otrā sasaukumā viņi jau... attiecīgi balsos, un šī nauda plūdīs uz centru. Un, ja nebūs valsts speciālas atbalsta programmas nomales efekta mazināšanai, laukos dzīvos arvien mazāk cilvēku.
Es saprotu Konservatīvo partijas un arī citu partiju... Attīstībai/Par!... vienlīdzību šajā jautājumā... es teiktu, vienaldzību - tas, kā varētu simbolizēt to.
Kolēģi! Es aicinu saglabāt, vismaz simboliski saglabāt, šādu ierakstu, šādu uzdevumu valdībai - vismaz domāt par šiem jautājumiem.
Valdībai bija programma par attīstības plāniem pašvaldībām, uzņēmējdarbības attīstības plāniem pašvaldībām. Bija, strādāja darba grupa, bet to likvidēja, nav vairs tādas. Tā, it kā visi jautājumi būtu atrisināti. Bet likvidācijas dokumentā bija ierakstīts tas, ka problēmu ir tik daudz, ka īsti nevar atrast risinājumus.
Es aicinu saglabāt... un izdarīt spiedienu uz valdību, lai risinātu šos jautājumus, pretējā gadījumā... tie paši no sevis nerisināsies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Komisijas vārdā...?
I. Goldberga. Atgādinu, ka 153. - deputāta Valaiņa priekšlikums komisijā tika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 153. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 42, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 154. - deputāta Valaiņa priekšlikums. Paredz uzdevumu Ministru kabinetam - līdz 2023. gada 1. februārim sagatavot valsts programmu pašvaldību administratīvo centru atbalstam. Komisijā priekšlikums atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojam!”)
Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 154. - deputāta Valaiņa priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 44, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
I. Goldberga. 155. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Precizē normu, nosakot, ka likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Artūram Tomam Plešam.
A. T. Plešs (vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātās deputātes un godātie deputāti! Pēdējo četru gadu laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir spējusi īstenot vairākas būtiskas reformas, un šodien ir vēl viena zīmīga diena valsts tālākajā attīstībā.
Nedaudz vairāk kā gadu pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā nu ir noslēgusies vēl viena vērienīga pašvaldību pārvaldības reforma, kas iezīmē laikmeta un domāšanas maiņu. Arī Valsts prezidents šorīt savā runā akcentēja šo abu reformu nozīmi valsts izaugsmes veicināšanā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir ilgstoši un mērķtiecīgi strādājusi pie šī likuma izstrādes, jo kopš 1994. gada, kad pieņemts līdzšinējais likums, ir pagājuši gandrīz 30 gadi. Ir skaidrs, ka ir nepieciešami būtiski uzlabojumi.
Šis likums nav tikai par pašvaldībām. Latvijas iedzīvotāji, īpaši reģionos, sen bija pelnījuši jaunu, mūsdienām atbilstošu tiesisko ietvaru, kas veicinās demokratizāciju un daudz pilnvērtīgāk ļaus iesaistīt iedzīvotājus pašvaldību darbā.
Šobrīd, iespējams, vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešams stiprināt pilsonisko sabiedrību, veicināt demokrātisko procesu attīstību ikkatrā Latvijas pašvaldībā.
Jaunais Pašvaldību likums ir solis pretī sabiedrības iedrošināšanai piedalīties valstiski svarīgos procesos. Mēs runājam par līdzdalības budžetu, mēs runājam par kolektīvo iesniegumu, mēs runājam par plašāku sabiedrības iesaisti visdažādākajos virzienos.
Likumā ir noteikts arī tas, ka digitālo risinājumu izmantošana būs nepieciešama daudz vairāk un daudz nozīmīgāk, nekā tas ir bijis līdz šim (piemēram, nodrošinot domes sēžu tiešraides). Iespējams arī atrunāt konkrētus gadījumus, kad domes sēde var notikt attālināti.
Ir būtiski, ka likums daudz skaidrāk nodalīs lēmējvaru no izpildvaras. Ir precizēta institūciju un amatpersonu kompetence, veicinot politiskās un administratīvās varas nošķiršanu un funkciju izpildes uzlabošanu.
Tāpat ir konkretizēta pašvaldību atbildība, skaidri nosakot, ka no 2024. gada ikkatrā pašvaldībā ir jābūt pašvaldības policijai; tas visos Latvijas novados veicinās gan sabiedrisko kārtību, gan arī drošību.
Lai optimizētu saistošo noteikumu izstrādes un uzraudzības procedūru, ir ieviesta virkne jauninājumu (piemēram, noteikta nozaru ministriju kompetence saistošo noteikumu tiesiskuma pārbaudē pirms to stāšanās spēkā).
Kā jau minēju, ir paredzēti arī jauni līdzdalības rīki, kas būs ļoti nozīmīgi daudz ciešākam un mērķtiecīgākam darbam, lai iesaistītu iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā uz vietas.
Ja par pašvaldību budžetiem runājam, administratīvi teritoriālā reforma jau ir pierādījusi, ka lielākas pašvaldības spēj sekmīgāk piesaistīt lielākas investīcijas, turklāt - tas vēl būtiskāk ir šodien - tās spēj daudz sekmīgāk stāties pretī enerģētiskās krīzes radītajiem un citiem izaicinājumiem.
Resursu gudrāka izmantošana, spēku apvienošana, demokrātijas stiprināšana un aktīvāka pilsoniskās sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesā - tas ir līdzsvarotākas un straujākas reģionālās attīstības priekšnoteikums.
Tāpēc es vēlos šodien pateikt lielu paldies gan visām ministrijām, kas iesaistījās šī likumprojekta slīpēšanā, gan nevalstiskajām organizācijām, gan politisko partiju pārstāvjiem un it īpaši - atbildīgās komisijas vadītājai Ingai Goldbergai (Zālē troksnis.), Juridiskā biroja pārstāvim...
Sēdes vadītāja. Ministra kungs, mēs...
A. T. Plešs. ... Edvīnam Danovskim, kas palīdzēja šo likumprojektu novest līdz galam.
Cienījamie deputāti! Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, un es aicinu atbalstīt arī likumprojektu galīgajā lasījumā, jo šis likums palīdzēs pagātnes pieeju pašvaldību pārvaldībā atstāt pagātnē. Nākotne ir atklātības, iesaistes...
Sēdes vadītāja. Paldies...
A. T. Plešs. ... un sadarbības zīmē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs.
Es domāju, ka deputāti atbalstīs šo priekšlikumu.
Paldies.
A. T. Plešs. Paldies.
Atbalstiet šo priekšlikumu un atbalstiet arī šo likumprojektu! (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Mēs gaidījām jūsu runas par citiem priekšlikumiem, kurus būtu bijis vērts skaidrot un par kuriem bija debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātais ministra kungs! Es nevaru neatbildēt uz jūsu paustajiem argumentiem par to, ka šī ir zīmīga diena, par to, ka šīs ir vērienīgas reformas - laikmeta maiņa. Varētu jau tam piekrist.
Es šo reformu salīdzinu... Tieši tāpat kā (Zālē troksnis.) jūsu depozīta sistēma... Populistiski, skaļi...
Jā, ir jauns likums, bet, ja mēs paskatāmies saturā, kas tad pēc būtības ir mainījies? Šajā jaunajā, modernajā likumā, kuru jums patīk dažādi slavēt un saukt, pēc būtības 80 procenti - tas ir vecais likums, tikai sakārtots mazliet citādāk.
Inovācijas, kas ir likumā, balstās uz pašvaldību pleciem. Virkne pašvaldību jau ar to nodarbojas. Pašvaldībām jauni uzdevumi, kuriem neseko līdzi finansējums. Šī likuma iedarbināšana un daudzi dažādi administratīvie jautājumi - arī tas būs liels jautājums, kā tas dzīvē darbosies.
Protams, nevar teikt, ka viss ir slikti; ir arī labas lietas, kas likumprojekta gaitā... es domāju, ir tādas administratīvas lietas, kas likumprojekta tapšanas gaitā sakārtotas.
Sēdes vadītāja. Labi, paldies, Valaiņa kungs.
Paldies.
V. Valainis. Es runāju par... kad tas stāsies...
Sēdes vadītāja. Priekšlikuma būtība ir...
V. Valainis. Jā, es zinu.
Sēdes vadītāja. Nākamā gada 1. janvāris.
V. Valainis. Jā.
Un jāņem vērā, ka pēc tam, kad likums stāsies spēkā, jaunajai Saeimai būs iespēja vēl šo likumu būtiski uzlabot. Šeit ir lietas, kas būs jāuzlabo, un pati galvenā lieta ir attieksme pret pašvaldībām. (Zālē troksnis.) Tāda attieksme, kāda ir bijusi šajos gados, nav bijusi nekad iepriekš, - totāla ignorēšana, skatīšanās no augšas.
Kolēģi, šis likums neuzlabos pašvaldību darbību. Saeimai šī bija iespēja pieņemt likumu, kas pēc būtības uzlabotu, mēģinātu labot šo administratīvi teritoriālo reformu, bet tas netika darīts. Un tā ir šīs Saeimas lielākā kļūda.
Kolēģi, es ceru, ka nākamā Saeima ķersies klāt šim likumam, vēl pirms tas būs stājies spēkā, un labos to - un pašās būtiskākajās lietās.
Tieši nomales šajās lielajās pašvaldībās - nomales ir tās, kas cieš. Šīs pašvaldības nespēs atrisināt reģionālos izaicinājumus.
Šis likums varēja palīdzēt, bet diemžēl nepalīdz. Tas paliek tikai virsrakstu līmenī. Jauns, moderns, bet saturā - nekā.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingai Goldbergai.
I. Goldberga (SASKAŅA).
Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu un arī visu likumprojektu.
Un atļaušos atzīmēt, ka tomēr šajā laikā ir padarīts ļoti liels darbs un panākti ļoti daudzi, grūti kompromisi.
Un, neskatoties uz galīgo balsojumu, gribu atzīmēt, ka komisijā es ļoti uzmanīgi un ar cieņu uzklausīju sociālos partnerus, atbildīgās institūcijas, kas ar lielu atdevi piedalījās visās komisijas sēdēs un daudzajās darba grupās. Un paldies par ieguldījumu.
Tāpat izmantošu iespēju un pateikšu īpaši lielu paldies Edvīnam Danovskim, Juridiskā biroja vecākajam padomniekam, par nenovērtējamo ieguldījumu, augsto profesionalitāti un pozitīvo attieksmi.
Paldies visiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darbiniekiem un īpaši Kristīnei Vītolai un Anitai Kronbergai, un, protams, komisijas kolēģiem par konstruktīvu darbu un pacietību.
Dzirdot reakciju zālē, kāds kolēģis gan teica, ka laikam šis likums kolēģus pavisam neinteresē. Bet pašvaldībām, pašvaldību darbiniekiem tas, lai gan varbūt nav tik ļoti moderns un tik ļoti aktuāls, ir ļoti svarīgs, un es ceru, ka tas tomēr palīdzēs uzlabot darbu.
Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas paredz, ka likums stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, un likumprojektu kopumā, lai pašvaldībām būtu labs pamats uzlabot savu darbu.
Un aicinu arī turpmāk šo likumu attīstīt līdzi straujām pārmaiņām.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.
S. Dolgopolovs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Runājot par 2023. gada 1. janvāri, kad spēkā stāsies Pašvaldību likums, jāteic, ka tā ir vislielākā ministrijas kļūda, jo šim likumam bija jābūt jau pirms tam, kad stājās spēkā administratīvi teritoriālā reforma. Tas ir punkts numur viens.
Par ministra uzrunu. Nu, dabīgi... Latviešiem ir labs teiciens: “Kas sunim asti cels, ja ne pats.” Šinī gadījumā tiešām tie atzinības vārdi, kas bija teikti i sadarbības partneriem, i komisijas darbiniekiem, i Danovska kungam, i visiem pārējiem, - tas liecina par vienu - ka bija ieguldīts milzīgs darbs, lai novērstu tās problēmas un labotu tās kļūdas, kas bija iestrādātas sākotnējā versijā, jo, jūs man piedodiet, tas ir ārkārtīgi rets gadījums, kad uz trešo lasījumu ir iesniegti 155 priekšlikumi. (Starpsauciens: “Nu jā, bet to jau Valainis ir iesniedzis.”) Tāpēc šeit paškritiski jāvērtē šīs lietas.
Es aicinu šo likumprojektu atbalstīt. Uzskatu, ka tas tomēr ir nospēlējis savu pozitīvo lomu, lai gan atstāj neatbildētus dažus jautājumus. Piemēram, to, par ko šodien arī runāja Valaiņa kungs, runājot par pašvaldību policiju, - tas jautājums nav saistīts ne ar likumu “Par policiju”, ne ar budžeta finansējumu. Un tā tālāk, un tā joprojām.
It kā svarīgs ir jautājums par atskurbtuvēm, bet tehniski tas nav atrisināts, un pašvaldībām būs jāsāk tas darbs no sākuma, no gala.
Katrā ziņā tomēr tas darbs ir ieguldīts, un tas ir pozitīvs, jo tā ir bāze, lai mēs varētu virzīties uz priekšu, pilnveidojot pašvaldību darbu, jo pašvaldības šodien tiešām ir ļoti grūtā, ļoti smagā situācijā - tām uzliek papildu pienākumus, uzliek papildu funkcijas, bet diemžēl nepalīdz tās funkcijas realizēt.
Un tā, starp citu, ir viena no ministrijas problēmām, - ka ministrija ir pašvaldību uzraugs, bet nav pašvaldību aizstāvis Ministru kabinetā un parlamentā.
Aicinu atbalstīt i priekšlikumu, i likumprojektu kopumā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Edgaram Tavaram.
E. Tavars (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais ministra kungs! Dāmas un kungi! Ir paredzēts, ka 2023. gada 1. janvārī šis likums stājas spēkā. Šis ir pašvaldību galvenais likums.
Kā jau jūs visi labi zināt, pašvaldības ir galvenais pakalpojumu sniedzējs mūsu valsts iedzīvotājiem, katram no mums, - katrs Latvijas iedzīvotājs dzīvo kādā pašvaldībā. Un, skatoties uz šo likumprojektu un klausoties šo paštīksmināšanos, rodas iespaids - tā kā Latvijā viss būtu kārtībā, tā kā karš Ukrainā nenotiktu, tā kā civilā aizsardzība būtu mums izcila, tā kā pašvaldības nesaskartos ar jauniem izaicinājumiem.
Vēl vakardien, runājot, piemēram, ar Jēkabpils pilsētas vadību, es dzirdēju zināmu izmisumu... Kad viņi atver iepirkumus jaunajām elektrības cenām, kur ir vairāk nekā 50 centi par kilovatstundu... neatkarīgi no tā, vai elektrību lieto pirmdienā vai svētdienā... uz visu novadu, uz visām kapitālsabiedrībām, uz slimnīcu, uz skolu... viņi saprot to, ka viņiem jau pēc pāris mēnešiem būs jāatslēdz pilsēta no strāvas.
Kādi ir risinājumi no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas?
Ar 2023. gada 1. janvāri mēs uzliekam jaunas funkcijas - jā, iespējams, labas funkcijas... līdzdalības budžetu un tamlīdzīgi, bet tā kā nekas cits nebūtu...
Pašvaldības šobrīd gatavojas ļoti smagai ziemai, divām ziemām. Pašvaldībās iepirkumi - malkas, granulu, šķeldas iepirkumi. Cenas ir neprognozējamas, neviens nevar garantēt stabilu cenu uz janvāri, februāri. A mēs paštīksmināmies tā, it kā nekas nenotiktu pašvaldībās, tā, kā viss būtu kārtībā.
Kolēģi, priekšā ir ļoti smagas divas ziemas, un šis likums uzliek pašvaldībām daudzus jaunus pienākumus, jaunas funkcijas, jā, labas, bet finansējumu mēs neiedodam. Ko saka Latvijas Pašvaldību savienība par šo likumu? Tā tiek ignorēta. (Starpsauciens: “Muļķības!”) Parunājiet, kolēģi, palasiet par daudziem punktiem. Jaunajām funkcijām nauda netiek iedota līdzi.
Godātie kolēģi, pabraukājiet pa novadiem! Jūs paši braukājat... Tagad kampaņa iet pilnā sparā visiem... Parunājiet ar cilvēkiem, īpaši attālākos Latvijas novados!
Kolēģi! Šis likums būs jāmaina, tātad arī funkcijas būs jāpārskata.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Jā... Kolēģi, ir Saeimas kārtības rullis, atbilstoši tam mēs strādājam. Likumprojektu otrajos un trešajos lasījumos runājam par konkrēto priekšlikumu, kas ir darba kārtībā, - tikai un vienīgi par šo priekšlikumu.
Taču mums ir arī parlamentārā tradīcija - ka galīgajā lasījumā ir iespēja izteikties arī mazliet konceptuāli. Un paldies par šīm debatēm.
Saprotams, ka vēl ir jautājumi, kas nav atrisināti līdz galam, un atbildes uz tiem vēl būs jāmeklē.
Vai par pēdējo, tehnisko, priekšlikumu ir kas bilstams komisijas vārdā?
I. Goldberga. Nē. Aicinu atbalstīt... Un atgādinu, ka 155. - komisijas priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas balsot? Deputāti atbalsta.
I. Goldberga. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu “Pašvaldību likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Pašvaldību likums” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 3, atturas - 6. Likums pieņemts. (Aplausi.)
I. Goldberga. Paldies.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Ainars Latkovskis, Vita Anda Tērauda, Krišjānis Feldmans, Rihards Kols un Iveta Benhena-Bēkena lūdz izsludināt pārtraukumu pēc likumprojekta “Pašvaldību likums” izskatīšanas trešajā lasījumā līdz šā gada 15. septembra pulksten 9.00.
Par to mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par pārtraukumu līdz šā gada 15. septembra pulksten 9.00! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 1. Kolēģi, tātad esam lēmuši par pārtraukumu līdz šā gada 15. septembra pulksten 9.00.
Par šodien paredzēto sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.
Ir iesniegts steidzams deputātu Rubika, Klementjeva, Kucina, Tretjakas un Tutina jautājums Ministru prezidentam “Par Jūsu izvairīšanos sniegt atbildes uz jautājumiem par Jūsu valdības solīto “enerģētiskās drošības plānu””. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei. Atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot deputāti nevēlas.
Steidzams deputātu Rubika, Klementjeva, Kucina, Tretjakas un Tutina jautājums zemkopības ministram “Par Jūsu izvairīšanos sniegt atbildes uz jautājumiem “Par situāciju Latvijas koksnes tirgū””. Rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot deputāti nevēlas.
Steidzams deputātu Rubika, Klementjeva, Kucina, Tretjakas un Tutina jautājums ekonomikas ministrei “Par Jūsu izvairīšanos sniegt atbildes uz jautājumiem “par Jūsu publiski sniegto apgalvojumu patiesumu un pamatotību saistībā ar dabasgāzes apgādi Latvijas patērētājiem””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot deputāti nevēlas.
Steidzams deputātu Rubika, Klementjeva, Kucina, Tretjakas un Tutina jautājums Ministru prezidentam “Par Jūsu izvairīšanos sniegt atbildes uz jautājumiem par Latvijas mājsaimniecībām nepieciešamās gāzes “rezervēšanu””. Jautājums pāradresēts ekonomikas ministrei. Rakstveida atbilde nav saņemta. Nav arī informācijas par atbildes sniegšanu mutvārdos.
Tātad šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem izpaliek, jo deputāti papildjautājumus uzdot nevēlas.
Ir iesniegti deputātu jautājumi.
Deputāti Cilevičs, Ločmele, Kucins, Krišāns un Tutins iesnieguši jautājumu “Par vīzu izsniegšanu repatriantiem”, ko nododam ārlietu ministram atbildes sniegšanai.
Deputāti Cilevičs, Ločmele, Kucins, Krišāns un Tutins iesnieguši jautājumu “Par stāvokli repatriācijas jomā”, ko nododam iekšlietu ministram atbildes sniegšanai.
Deputāti Petraviča, Pucens, Krapāne, Ģirģens un Možvillo iesnieguši jautājumu “Par izlietotajiem resursiem (materiālajiem un darbaspēka) 2022. g. “Rīgas praida” pasākuma drošības nodrošināšanai”, ko nododam iekšlietu ministram.
Un deputāti Stepaņenko, Gobzems, Sprūde, Švecova un Vilciņš iesnieguši jautājumu “Par Skultes un Tīraines ciemu atslēgšanu no elektroenerģijas piegādēm”, ko nododam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram atbildes sniegšanai.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Vārds Inesei Voikai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
I. Voika (13. Saeimas sekretāra biedre).
Kolēģi! Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens (Dep. A. Ašeradens: “Ir!”)... ir, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Jānis Dombrava, Vjačeslavs Dombrovskis, Ilmārs Dūrītis, Raivis Dzintars, Aldis Gobzems (Dep. A. Gobzems: “Ir!”)... Gobzems ir, Janīna Jalinska, Nikolajs Kabanovs, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Regīna Ločmele, Māris Možvillo, Ralfs Nemiro, Ramona Petraviča, Didzis Šmits, Jānis Urbanovičs un Evita Zālīte-Grosa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz šā gada 15. septembra pulksten 9.00.
(Pārtraukums.)
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas sēde
2022. gada 8. septembrī
Datums: 08.09.2022 09:29:54 bal001
Par - 38, pret - 47, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par cenu griestu noteikšanu dabasgāzei un elektroenerģijai (993/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 08.09.2022 09:34:32 bal002
Par - 38, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1595/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 08.09.2022 09:37:42 bal003
Par - 38, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā (1596/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 08.09.2022 09:39:04 bal004
Par - 57, pret - 19, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Imigrācijas likumā (1600/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 08.09.2022 09:44:55 bal005
Par - 46, pret - 37, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (1566/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 08.09.2022 09:55:41 bal006
Par - 64, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieroču aprites likumā (1591/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 08.09.2022 09:56:33 bal007
Par - 62, pret - 19, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (1592/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 08.09.2022 09:58:09 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Aināra Vilciņa ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (983/Lm13)
Datums: 08.09.2022 09:58:35 bal009
Par - 37, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par deputāta Aināra Vilciņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (984/Lm13)
Datums: 08.09.2022 10:02:56 bal010
Par - 71, pret - 3, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” (1428/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 10:04:23 bal011
Par - 86, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Bankas likumā (1425/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 10:24:09 bal012
Par - 24, pret - 63, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 10:24:42 bal013
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 08.09.2022 11:24:58 bal014
Par - 18, pret - 55, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 11:25:42 bal015
Par - 20, pret - 57, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 11:52:25 bal016
Par - 21, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 12:03:16 bal017
Par - 44, pret - 17, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par debašu laika apvienošanu
Datums: 08.09.2022 12:07:38 bal018
Par - 20, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 12:17:05 bal019
Par - 19, pret - 61, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 12:30:43 bal020
Par - 20, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 12:31:30 bal021
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 08.09.2022 13:37:50 bal022
Par - 13, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 13:50:36 bal023
Par - 16, pret - 52, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 14:01:28 bal024
Par - 17, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.14. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 14:02:35 bal025
Par - 53, pret - 16, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 14:14:07 bal026
Par - 16, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 14:17:53 bal027
Par - 19, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 14:26:09 bal028
Par - 16, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.19. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 14:29:49 bal029
Par - 17, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 14:32:56 bal030
Par - 18, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.21. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 14:46:19 bal031
Par - 17, pret - 60, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.23. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 14:46:59 bal032
Par - 19, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 14:59:45 bal033
Par - 17, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.25. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 15:00:20 bal034
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 08.09.2022 15:14:17 bal035
Par - 1, pret - 25, atturas - 11.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.26. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 15:27:39 bal036
Par - 17, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.28. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 15:28:10 bal037
Par - 16, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 15:28:57 bal038
Par - 16, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.30. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 15:30:05 bal039
Par - 65, pret - 15, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.31. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 15:30:46 bal040
Par - 18, pret - 58, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 15:32:00 bal041
Par - 61, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 15:45:51 bal042
Par - 42, pret - 39, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.35. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 15:48:01 bal043
Par - 80, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 15:54:29 bal044
Par - 18, pret - 65, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.40. Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 15:54:59 bal045
Par - 66, pret - 18, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (1519/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:03:29 bal046
Par - 33, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījums likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (1605/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 08.09.2022 16:07:24 bal047
Par - 30, pret - 49, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (1608/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 08.09.2022 16:09:27 bal048
Par - 71, pret - 3, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā (1593/Lp13), 1.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:20:26 bal049
Par - 73, pret - 3, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā (1593/Lp13), 1.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:21:21 bal050
Par - 73, pret - 3, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā (1593/Lp13), 2.lasījums, steidzams
Datums: 08.09.2022 16:28:05 bal051
Par - 19, pret - 48, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1520/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:29:05 bal052
Par - 62, pret - 14, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (1520/Lp13), 2.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:30:43 bal053
Par - 72, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījums Kriminālprocesa likumā (1559/Lp13), 1.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:32:16 bal054
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1542/Lp13), 1.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:32:38 bal055
Par - 73, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā (1542/Lp13), 1.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:35:06 bal056
Par - 77, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālās drošības likumā (1536/Lp13), 1.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:39:12 bal057
Par - 71, pret - 0, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (1548/Lp13), 1.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:45:38 bal058
Par - 9, pret - 54, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:46:16 bal059
Par - 8, pret - 59, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:50:05 bal060
Par - 4, pret - 52, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:52:12 bal061
Par - 32, pret - 14, atturas - 21.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:55:19 bal062
Par - 13, pret - 57, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.13. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:56:25 bal063
Par - 25, pret - 36, atturas - 5.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.16. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 16:58:53 bal064
Par - 11, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.18. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:00:32 bal065
Par - 13, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:01:38 bal066
Par - 13, pret - 60, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.29. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:05:18 bal067
Par - 37, pret - 35, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.34. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:06:38 bal068
Par - 14, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:07:58 bal069
Par - 11, pret - 63, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.38. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:15:46 bal070
Par - 10, pret - 61, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.75. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:18:24 bal071
Par - 10, pret - 53, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.87. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:20:35 bal072
Par - 9, pret - 62, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.95. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:25:02 bal073
Par - 23, pret - 46, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.103. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:25:50 bal074
Par - 22, pret - 46, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.105. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:28:52 bal075
Par - 43, pret - 25, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.112. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:35:21 bal076
Par - 7, pret - 56, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.117. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:39:16 bal077
Par - 8, pret - 61, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.124. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:42:16 bal078
Par - 43, pret - 29, atturas - 0.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.131. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:50:36 bal079
Par - 25, pret - 42, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.153. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 17:51:09 bal080
Par - 25, pret - 44, atturas - 4.
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.154. Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 18:08:21 bal081
Par - 67, pret - 3, atturas - 6.
Balsošanas motīvs: Pašvaldību likums (976/Lp13), 3.lasījums
Datums: 08.09.2022 18:09:06 bal082
Par - 74, pret - 0, atturas - 1.
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu līdz 15.septembra plkst.9.00
Datums: 08.09.2022 18:12:29 bal083
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Sēdes videotranslācija
| 08.09.2022. | 9.00 |
11.00 |
13.30 |
15.00 |
15.25 |