Atbildes uz deputātu jautājumiem
2015.gada 21.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs

Sēdes vadītājs. Labdien! Pulkstenis ir 17.00. Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Šodienas sēdes darba kārtībā ir iekļauti divi jautājumi – deputātu Zariņa, Elksniņa, Tutina, Agešina un Pimenova jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par pasākumiem tautsaimniecības attīstībai”, kurš ir pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram, kā arī deputātu Sudrabas, Platpera, Meijas, Mežecka un Baloža jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai “Par iepriekšplānojamu valsts nozīmes pasākumu finansēšanas kārtību”, kurš arī ir pāradresēts finanšu ministram Jānim Reiram.

Es atgādinu, ka saskaņā ar Saeimas kārtības rulli mutvārdu atbilde ir sniedzama tikai tad, ja sēdē piedalās vismaz viens no jautājuma iesniedzējiem.

Šobrīd es redzu, ka piedalās tikai viena jautājuma iesniedzēji. Un es gribu atgādināt ministra kungam, ka viņam tātad ir iespēja papildus jau sniegtajai rakstiskajai atbildei sniegt mutvārdu atbildi ar papildinformāciju divu minūšu garumā. Ja viņš šo iespēju neizmanto, tādā gadījumā jautājuma iesniedzējiem ir iespēja kopā uzdot vēl divus papildjautājumus. Un arī citiem deputātiem, kas piedalās, ir iespēja uzdot papildjautājumus, bet kopā ne vairāk kā trīs. Jautājuma formulēšanai laiks ir viena minūte un atbildei uz jautājumu – divas minūtes.

Tātad sākam atbildi uz jautājumu, ko iesnieguši deputāti Sudraba, Platpers, Meija, Mežeckis un Balodis, – “Par iepriekšplānojamu valsts nozīmes pasākumu finansēšanas kārtību”.

Vai ministra kungs vēlas vēl kaut ko pateikt papildus rakstiskajai atbildei? Ja nē, tādā gadījumā, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Meijam! Viņam ir iespēja uzdot papildjautājumu.

A.Meija (NSL).

Labdien, ministra kungs! Atbilstoši jūsu sniegtajai informācijai 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 2014.gada 6.oktobrī aicināja Ministru prezidenti izveidot darba grupu, lai atzīmētu valsts neatkarības atgūšanas svētkus. Kā jūs vērtējat situāciju, ka izpildvara tikai pēc Saeimas priekšsēdētājas iniciatīvas uzsāka gatavoties Latvijas tautai nozīmīgo svētku atzīmēšanai, kā arī sāka apzināt šāda pasākuma izdevumu apmērus?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, jums ir divas minūtes atbildei.

J.Reirs (finanšu ministrs).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Gribu atzīmēt, ka šis gadījums, kurš ir noticis, plānojot budžetu, ir saistīts... es domāju, ka ir saistīts ar... gatavojot atbildes, mēs tās pārrunājām ar iesaistītajām institūcijām... ir saistīts vairāk ar to, ka šī bija jauna valdība, notika valdību maiņas... bija pēcvēlēšanu gads un pēcvēlēšanu mēneši. Šī vēstule bija sagatavota tieši pēc vēlēšanām, un jauna valdība tika apstiprināta mēnesi vēlāk – 5.novembrī –, un, es domāju, tie ir pamatiemesli, kāpēc valdība neizveidoja šo darba grupu. Bet, arī veidojot budžeta pieprasījumu, netika pārkāpts likums par budžetu. Līdzekļi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem ir piesaistāmi jeb izsniedzami gan neparedzētiem gadījumiem, gan arī valstiski svarīgu pasākumu rīkošanai.

Kā jau jūs minējāt, šī komisija tika sasaukta vēlāk, un līdz ar to šie budžeta pieprasījumi tika veidoti martā. Bet, ja mēs analizējam to situāciju ar atpakaļejošu datumu... Arī tad, ja jaunā valdība savā pirmajā vai otrajā sēdē izveidotu šo darba grupu, līdz otrajam lasījumam mēs tik un tā nepaspētu izveidot budžeta pieprasījumu.

Līdz ar to, es uzskatu, šis gadījums ir samērā objektīvs, un situācijā, ja tas būtu “normālajos” Saeimas gados, tāda lieta nenotiktu.

Sēdes vadītājs. Paldies ministra kungam.

Iesniedzējiem ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu.

Es saprotu, ka Platpera kungs vēlas uzdot. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Platperam!

A.Platpers (NSL).

Savā atbildē jūs norādījāt: “Katru gadu Kultūras ministrijas budžeta apakšprogrammā 22.02.00 “Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas” ir plānoti valsts budžeta līdzekļi valstiski nozīmīgiem kultūras pasākumiem, sadarbības līgumu un programmu īstenošanai.” Un tālāk jūs informējat par Neatkarības atjaunošanas pieņemšanas deklarācijas 25. gadadienas svētku nozīmi. Vēl maza piebilde ir, ka tikai 29.janvārī ar attiecīgo Kultūras ministrijas rīkojumu tika izveidota darba grupa, lai veiktu šo 25. gadadienas atceres pasākumu organizēšanu. Tikai 29.janvārī! Taču, pēc mūsu ieskatiem, tas...

Sēdes vadītājs. Mums ir palikušas sešas sekundes, mēģiniet pagūt.

A.Platpers. Pēc mūsu ieskatiem... Jā, es jautājumu tūlīt pabeigšu. Pēc mūsu ieskatiem, 25 gadu jubilejas pasākumi tomēr bija jāplāno savlaicīgi, jo tās ir tomēr lielas svinības. Un tāpēc man ir tāds jautājums: kā jūs kā finanšu ministrs vērtējat, – vai tādi svētku pasākumi kā Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas 25.gadadiena nebūtu iepriekš jāplāno un jāparedz atbilstošās valsts budžeta programmās?

Sēdes vadītājs. Jā, paldies par jautājumu.

Bet es aicinu tiešām ievērot Saeimas kārtības rullī noteiktos laika limitus. Ministra kungs, jums ir divas minūtes atbildei.

J.Reirs (finanšu ministrs).

Es domāju, ka es atbildēšu daudz īsāk, jo šis jautājums varbūt vairāk skar... kā finanšu ministra viedokli... Es... Finanšu ministrija deva samērā kritisku atzinumu šim pieprasījumam, līdz ar to uzsverot, ka ir šī plānošana nepieciešama, bet principā visi jautājumi... Uz visu jautājumu es atbildu kā Ministru kabineta pārstāvis, tāpēc es vairāk aizstāvu Ministru kabineta lietas, bet, tā kā jūsu jautājums bija adresēts tieši man kā finanšu ministram, es varētu daļēji piekrist jums.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Es redzu, ka šodien sēdē piedalās arī deputāte Silvija Šimfa. Es saprotu, ka viņa vēlas uzdot vēl papildjautājumus.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Šimfai!

S.Šimfa (NSL).

Labdien, ministra kungs! Man ir trīs jautājumi.

Sēdes vadītājs. Pa vienam.

S.Šimfa. Pirmais jautājums.

Atbildot uz mūsu iesniegto jautājumu par to, kurš ir atbildīgs par novēlotu rīcību, kā dēļ ir jāveic pārdales no budžeta programmām vai jāizmanto līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, jūs norādījāt, ka atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību atbildīgi ir institūciju vadītāji. Saprotam, ka šajā gadījumā Kultūras ministrija un Finanšu ministrija.

Lūdzu jūs informēt mūs, vai un kādu amatpersonu atbildība ir izvērtēta vai, jūsuprāt, būtu izvērtējama. Vai arī uzskatāt, ka šāda budžeta plānošana ir labas prakses piemērs?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, jums divas minūtes.

J.Reirs (finanšu ministrs).

Nē... Nē... Jā...

Nē, es varu tiešām atbildēt, ka neviena amatpersona nav sodīta par šo lietu, nav izskatīts... Mēs esam vienkārši pārrunājuši šo situāciju. To, ka šāda situācija ir izveidojusies, mēs jau zinājām pirms šo līdzekļu piešķiršanas. Finanšu ministrija savā atzinumā bija kritiska, bet Ministru kabinets pieņēma politisku lēmumu šos līdzekļus piešķirt. Un mēs arī visi šo lēmumu ievērojam.

Turpmāk, es domāju, šādai praksei nevajadzētu būt. Bet gribu vēlreiz atgādināt, ka likums paredz situāciju, ka tiek piešķirti papildu līdzekļi nozīmīgu valsts pasākumu rīkošanai. Un tāpēc manis sagatavotajā atbildē ir arī izvērsts... sniegta izvērsta atbilde par to nozīmību, kāda ir 4.maija deklarācijas pasludināšanai. Un, ja Kultūras ministrijai bija ieplānoti līdzekļi kā parasti... Taču šis gads ir 25.gadadienas, jubilejas gads, un līdz ar to bija nepieciešams papildus izveidot budžeta pieprasījumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu, ieslēdziet vēlreiz mikrofonu deputātei Šimfai – nākamajam jautājumam!

S.Šimfa. Paldies.

Jūs daļēji atbildējāt uz jautājumu, taču... tomēr... Diemžēl mēs nesaņēmām atbildi uz piekto jautājumu – kādus soļus Ministru prezidente veiks, lai nepieļautu šādu līdzekļu pārdali iepriekšplānojamiem un paredzamiem izdevumiem.

Arī Valsts kontrole ik gadu norāda, ka finansējums no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tiek piešķirts iepriekš prognozējamām vajadzībām.

Lūdzam informēt, kādus soļus jūs veiksiet, lai novērstu šādu praksi un nepieļautu līdzekļu neparedzētajiem gadījumiem piešķiršanu iepriekš plānojamiem un paredzamiem izdevumiem.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Ministra kungs, jums divas minūtes!

J.Reirs. Ministru kabinets ir koleģiāla institūcija, un visi lēmumi tiek pieņemti koleģiāli, un ministriem ir tiesības iesniegt jebkuru jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā. Līdz ar to šeit ir vairāk jautājums par politisku lēmumu un politiska lēmuma lietderības izvērtēšanu. Tādā veidā, kā jūs piedāvājat, praktiski nav iespējams, jo ir dažādi gadījumi, un tāpēc jau mēs novirzām apmēram vienu... komats... 0,1... 0,12 procentus... finansējumu līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem...

Sēdes vadītājs. Paldies.

Šimfas kundze, jums ir iespēja uzdot vēl vienu jautājumu.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Silvijai Šimfai.

S.Šimfa. Jautājums. Kā jūs kā finanšu ministrs, kurš atbilstoši Likumam par budžetu un finanšu vadību atbild par valsts budžeta izpildes procesa organizāciju un vadību, vērtējat situāciju, ka līdzekļi, kas ir piešķirti jaunajām politikas iniciatīvām, pāris mēnešus pēc apstiprināšanas tiek pārdalīti citiem, ar jauno politikas iniciatīvu tieši nesaistītiem pasākumiem? Piemēram, jaunajai politikas iniciatīvai “Latvijas konkurētspējas novērtējums un tā uzraudzības monitoringa sistēma” piešķirtie līdzekļi 81 200 eiro apmērā tiek novirzīti komunikācijas nodrošināšanai, lai stiprinātu iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai. Kā jūs gūsiet pārliecību, ka jaunās politikas iniciatīvas mērķi tiks sasniegti ar mazāku finansējumu? Un vai tas liecina par labu valsts budžeta plānošanas procesu?

Sēdes vadītājs. Paldies par jautājumu.

Ministra kungs, jums divas minūtes atbildei.

J.Reirs. Šī iespēja ir paredzēta budžetā. Apropriācijas iespējas ir gan... Atbilstoši procedūrai gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apstiprināta apropriācija, gan Saeimas apstiprināta apropriācija... Tātad šāda iespēja pastāv, un domāju, ka ministri un iestāžu vadītāji, kas plāno savus budžetus... vienmēr var būt situācija, ka nonāk neparedzētā situācijā, it sevišķi saistībā ar jaunām iniciatīvām... Kā vienu no veidiem varu pieminēt auklīšu algas, kas tika ieviestas kā ļoti laba iniciatīva, bet apjoms bija liels, un līdz ar to tad ministrija izskatīja iespējas izmantot šos līdzekļus, kuri netiek izmantoti līdz beigām... gada beigām, izmantot ļoti svarīgu citu jautājumu dzēšanai.

Gribu atgādināt, ka mēs esam pārvarējuši ļoti lielu krīzi un praktiski finansējuma nepietiek. Es domāju, ka tas, ka ministri rīkojas atbildīgi un atrod iespējas, kur finansēt līdzekļus, kurus nav iespējams izmantot, – ka tas ir ļoti pieņemami.

Par līdzekļu izlietošanas atbilstību. Finanšu ministrija ļoti nopietnu vērību pievērš katra nodokļu maksātāja katra santīma izlietošanai, un tā ir viena no Finanšu ministrijas prioritātēm. Un arī jūs esat veidojuši likumu par Valsts kontroli, kuras galvenais uzdevums ir vērtēt publisko izdevumu efektivitāti, publisko izdevumu pareizu izlietošanu. Tā ka, es domāju, šādā sinerģijā, Finanšu ministrijai, Valsts kontrolei un parlamentam katru trešdienu uzklausot Valsts kontroles ziņojumus, mēs varam nonākt pie tā, ka līdzekļi tiek izlietoti arvien efektīvāk.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Paldies deputātiem par jautājumiem. Paldies ministram par atbildēm.

Līdz ar to šis jautājums uzskatāms par atbildētu.

Un, kā es jau teicu, otra jautājuma iesniedzēju pārstāvji nav ieradušies šodien uz sēdi. Tātad mutvārdu atbilde uz šo jautājumu sniegta netiek.

Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, un sēdi pasludinu par slēgtu.

Paldies.

SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2015.gada 21.maijā

Par darba kārtību
   
Finanšu ministra Jāņa Reira atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par iepriekšplānojamu valsts nozīmes pasākumu finansēšanas kārtību” (iesniegts 30.04.2015.)   (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 54/J12)
(Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: finanšu ministram J.Reiram). (Atbildes dok. Nr. 764)
   
Papildjautājums - dep. A.Meija
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. A.Platpers
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. S.Šimfa
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. S.Šimfa
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
   
Papildjautājums - dep. S.Šimfa
   
Atbilde - finanšu ministrs J.Reirs
Otrdien, 3.decembrī
08:45  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas tikšanās ar Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētāju V.E. Saulius Skvernelis
09:00  Parlamentārā izmeklēšanas komisija par "Rail Baltica" projekta parlamentārās kontroles nodrošināšanu, lai apzinātu projekta īstenošanā pieļautās kļūdas un panāktu, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu un lēmumi tiek pieņemti pārskatāmi, laikus un ievērojot Latvijas valsts un visas sabiedrības intereses, ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un valsts budžetu sēde
09:35  Saeimas priekšsēdētājas V.E. Daigas Mieriņas un Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētāja V.E. Saulius Skvernelis preses brīfings
10:00  Juridiskās komisijas sēde
10:00  Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde
10:00  Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēde
10:00  Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde
10:00  Sociālo un darba lietu komisijas sēde
11:00  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde
11:15  Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa par godu Lietuvas Republikas parlamenta priekšsēdētāja V.E. Saulius Skvernelis oficiālajai vizītei Latvijas Republikā
12:00  Saeimas Sieviešu interešu aizstāvības parlamentārās interešu grupas vadītājas Ingrīdas Circenes un grupas deputātu tikšanās ar Izraēlas Valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieci Latvijas Republikā V.E. Sandra Simovich un sieviešu tiesību aizstāvi, juristi Ayelet Razin Bet Or
12:00  Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde
13:30  Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēde
16:00  Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja Raimonda Bergmaņa, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vucāna un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Ainara Latkovska tikšanās ar Japānas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā V.E. Kensuke Yoshida