Latvijas Republikas 12.Saeimas
pavasara sesijas vienpadsmitā sēde
2016.gada 26.maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir deviņi un nu jau gandrīz divas minūtes. Sākam Saeimas 2016.gada 26.maija sēdi.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem tajā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā – izslēgt no tās likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” izskatīšanu trešajā lasījumā un minēto likumprojektu iekļaut Saeimas 2.jūnija sēdes darba kārtībā. Vai deputāti iebilst? Deputāti neiebilst. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta.

Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr.555/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 3.jūnijam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz izdarīt grozījumus šodienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2016.gada 2.jūnija uz 2016.gada 9.jūniju”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi, sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību un tradicionāli sākam ar Prezidija ziņojumiem par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Karatiesu likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gaidim Bērziņam!

Būtu labi, ja varētu tiešām ieslēgt mikrofonu deputātam Bērziņam...

G.Bērziņš (VL–TB/LNNK).

Lūgums noteikt Juridisko komisiju kā līdzatbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs. Tātad ir priekšlikums noteikt Juridisko komisiju kā līdzatbildīgo komisiju šī likumprojekta izskatīšanā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Tātad Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” tiek nodots Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Pimenova, Cileviča, Ādamsona, Tutina un Agešina iesniegto likumprojektu “Par sociālo palīdzību Otrā pasaules kara karavīriem” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Ritvaram Jansonam. Viņš pieteicies runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

R.Jansons (VL–TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Otrais pasaules karš tiešām bija milzīga traģēdija un trauma visiem tajā karojušajiem, un tādēļ karojušie ir pelnījuši cieņu un saudzīgu attieksmi. Tieši tādēļ Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šā gada 11.maijā ar balsu vairākumu jau ir atbalstījusi citu likumprojektu – “Par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu”. Nākamajā ceturtdienā Saeimas sēdē tas likumprojekts ar lūgumu izskatīt pirmajā lasījumā tiks nodots mūsu lemšanai. Un tāpēc nav saprotams, kādēļ atsevišķi frakcijas SASKAŅA deputāti izstrādājuši šodien izskatāmo alternatīvo tās pašas tematikas likumprojektu un lūdz to nodot tai pašai komisijai – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Katram deputātam taču būs iespēja sniegt savus priekšlikumus komisijā jau akceptētajam likumprojektam.

Latvijas Republika nebija Otrā pasaules kara dalībvalsts.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau akceptētajā likumprojektā “Par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu” ir definējusi, ka sociālās garantijas pienāktos Latvijas Republikas pilsoņiem, tātad pilsoņiem, kurus, pārkāpjot Hāgas 1907.gada 18.oktobra V un 1907.gada 18.oktobra XIII konvenciju par neitrālo valstu tiesībām un pienākumiem karā, gan PSRS, gan nacistiskā Vācija pretlikumīgi iesaistīja karadarbībā.

Savukārt alternatīvajā, tas ir, šodien izskatāmajā, likumprojektā ir konceptuāla nepilnība: likumprojekts paredz, ka sociālās garantijas būtu jānodrošina katram Latvijas nepilsonim – bijušajam Otrā pasaules kara dalībniekam, tātad gan sarkanarmietim, gan, piemēram, nacistiskās Vācijas formējumos karojušam vlasovietim – cilvēkiem, kuri līdz Latvijas okupācijai nebija saistīti ar mūsu valsti.

Latvijas Republikas okupācijas fakts Otrā pasaules kara laikā un pēc tā juridiski ir neapšaubāms. Saeima ir pieņēmusi arī Deklarāciju par Latvijas okupāciju.

Ja atbalstītu šo iesniegto likumprojektu, Latvija uzņemtos sociālo atbildību arī par tiem karavīriem nepilsoņiem, kuri veicinājuši Latvijas otrreizējo okupāciju kara laikā un pēc kara šo okupāciju brīvprātīgi nodrošinājuši (piemēram, PSRS Baltijas kara apgabala virsnieki vai represīvo iestāžu darbinieki). Līdz ar to netieši tiktu apšaubīts okupācijas fakts.

Aicinu neatbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam. Viņš acīmredzot runās “par”.

I.Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, godātais sēdes vadītāj! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Likumprojekts, par kuru es ziņošu manu biedru vārdā, ir trešais mēģinājums pēdējo trīsarpus gadu laikā atrisināt uzdevumu, kuru 2012.gadā Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš uzdeva Latvijas politiķiem: proti, panākt, lai sabiedrībā nostiprinātos vienlīdzīga attieksme pret abās frontes pusēs karojušajiem Otrā pasaules kara karavīriem.

Divi iepriekšējie mēģinājumi cieta neveiksmi tāpēc, ka Andra Bērziņa nodomu panākt, lai visi veterāni tiktu vienlīdzīgi cienīti un aprūpēti, daži politiķi aizstāja ar centieniem nepieļaut, ka tautas un valsts cieņa un rūpes tiktu veltītas tiem, kuriem tautas cieņu viņi negribēja pieļaut nekādā gadījumā. Tādēļ cēls mērķis noslīka centienos definēt, kas var tikt uzskatīts par veterānu un kas – nevar, kas tika mobilizēts tiesiski un kas – prettiesiski, kas tika iesaistīts ar spēku un kas – iestājās cīņā brīvprātīgi. Atkal un atkal tika tirzāts, vai nepilsoņi pamatoti tiek uzskatīti par Latvijai piederīgiem.

Ko piedāvājam Saeimai tagad mēs?

Paskatīties uz taisnīgu attieksmi pret Otrā pasaules kara karavīriem no cita leņķa. Mūsu mērķis ir nevis nostiprināt, kam bija taisnība, bet nodrošināt visiem kara veterāniem iespēju dzīvot mierā, pārticībā un cieņā, kā arī finanšu un citu atbalstu tiem Latvijā dzīvojošiem pensionāriem, kuri kara laikā kļuva par kaujiniekiem.

Ja pieļaujam, ka visjaunākajam no viņiem 1945.gadā apritēja 17 gadu, tad šogad šie bijušie karavīri ir jau 88 gadus veci un pat vecāki. Tāpēc likumprojekta nosaukums ir “Par sociālo palīdzību Otrā pasaules kara karavīriem” un ne par ko citu. Runai jābūt nevis par izlīgumu starp karavīriem, bet par mūsu paaudzes attieksmi pret Otrā pasaules kara veterāniem.

Kam ir jāpiešķir kara veterāna statuss?

Atbilde pēc mūsu pārliecības ir šāda: visiem valstspiederīgajiem, kas piedalījās karā no 1939.gada 1.septembra līdz 1945.gada 2.septembrim, tiem, kas bija mobilizēti vai piedalījās karadarbībā brīvprātīgi – tātad kareivjiem un virsniekiem, kā arī partizāniem un pagrīdniekiem, kas bija iesaukti karaspēkos Latvijas teritorijā vai aiz tās robežām.

Ir jāizveido vienkārša procedūra Otrā pasaules kara karavīra statusa piešķiršanai kādā jau esošajā valsts institūcijā. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.) Par tādu piedāvājam Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, kurai ir nodaļas vairākos Latvijas novados. Bez liekām pārbaudēm un papildu saskaņojuma.

Ideoloģiskie strīdi jāatstāj ārpus likumprojekta, nav jātraucē sirmgalvjiem palikt uzticīgiem saviem karogiem un saviem svētkiem, nav jāpieprasa nekāda atzīšanās vai grēku nožēlošana. Tādu cēlsirdīgu attieksmi veterāni ir pelnījuši, jo viņi visi izgāja smagu ceļu. Par nelaimi, viņu skaits, kas tagad kopā ir daži tūkstoši, sarūk. Mums tagad ir pēdējie gadi un mēneši, kad mūsu palīdzība vēl var noderēt.

Tas, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tagad saskaņo līdzīgu projektu, pirms to iesniegt Saeimā, nekādi nemazina mūsu iniciatīvas nozīmi. Abi likumprojekti var tikt izskatīti vienlaikus vai apvienoti. Mēs lūdzam Saeimu atbalstīt mūsu priekšlikumu – nodot likumprojektu skatīšanai komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Pimenova, Cileviča, Ādamsona, Tutina un Agešina iesniegtā likumprojekta “Par sociālo palīdzību Otrā pasaules kara karavīriem” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 29, atturas - 38. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Reklāmas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bites, Ruka, Bondara, Šica un Kleinbergas iesniegto likumprojektu “Grozījums Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātei Ingai Bitei. Viņa acīmredzot runās “par” nodošanu.

I.Bite (LRA).

Labrīt, godātie kolēģi! Pagājušā gada 26.novembrī mēs pieņēmām grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā un paplašinājām jēdziena “daudzbērnu ģimene” definīciju. Līdz tam brīdim par daudzbērnu ģimenēm tika uzskatītas tikai tās ģimenes, kurās ir trīs nepilngadīgi bērni, turpretim tagad mēs par daudzbērnu ģimenēm saucam arī tās, kurās ir bērni līdz 24 gadu vecumam, ja viņi vēl turpina mācīties.

Šāds grozījums bija pamatots un paplašināja daudzbērnu ģimenes statusu un tās priekšrocības, kuras ir daudzbērnu ģimenēm, jo ne katrs 18 gadu vecumu sasniedzis jaunietis ir gatavs aiziet no vecāku mājām un pilnībā parūpēties par sevi, it sevišķi tad, ja viņš turpina mācīties (18 gadus vecs jaunietis, iespējams, vēl mācās vidusskolas pēdējā klasē).

Līdz ar to šī definīcija tika attiecināta uz visiem likumiem, kuros tiek runāts par daudzbērnu ģimenēm. Taču mediji ir vērsuši mūsu uzmanību uz to, ka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums lieto mazliet citādāku formulējumu. Proti, minētais likums nerunā par daudzbērnu ģimenēm kā par jēdzienu, nedz par jēdziena definīciju, bet runā par personām, kuru apgādībā ir bērni. Tāpēc ir radušās zināmas neskaidrības ar šīs normas piemērošanu, tā faktiski netiek piemērota atbilstoši jaunajam Bērnu tiesību aizsardzības likuma regulējumam.

Tāpēc šis likumprojekts ir izstrādāts, lai minētās pretrunas novērstu un lai daudzbērnu ģimenēm atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam būtu pieejami arī transportlīdzekļa nodokļa atvieglojumi. (No frakcijas SASKAŅA: “Cik tas maksā?”)

Lūdzu atbalstīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

“Pret” likumprojektu neviens nav pieteicies runāt.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šis likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputāti neiebilst. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Bondara, Šica, Bites, Ruka un Liepiņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. Viņš pieteicies runāt “par”.

M.Bondars (LRA).

Daudzes kungs! Kolēģi! Kolēģes! Vēlos jums nolasīt daļu no vēstules, kura mani pamudināja iesniegt grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

“Labvakar! Rakstu jums, jo varbūt jūsu spēkos ir nojaukt politisko jumtu, kas uzsliets virs suņu pārtikas ražotāja, Zemkopības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, kas visiem spēkiem un līdzekļiem cenšas nepieļaut pētījumu turpinājumu. Tiek draudēts žurnālistiem, tiek aizliegts rakstīt vai pieminēt rakstos konkrētās personas. No LOSP puses tiek solīta nauda par sadarbību vai - gluži otrādi - draudi nepiešķirt līdzekļus. Vetārstu biedrībai tiešā tekstā pateikts, ka arī šodien var visu nokārtot deviņdesmito gadu stilā.

Tiek nepārtraukti melots un sagrozīti fakti, tiek manipulēts ar cilvēku prātiem.

Vietējais suņu barības ražotājs apgalvo, ka ir tikai divi trīs gadījumi un tie paši redzēti TV. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs aizrāda, ka tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, veicot pētījumu, kurš neveicina tautsaimniecības izaugsmi, bet var nogremdēt veiksmīgu, augošu, nodokļus maksājošu uzņēmumu. Vai mēs, tie pāri par 200 oficiāli reģistrēto suņu saimnieki, neesam nodokļu maksātāji šai valstij?

Tūliņ viņi aizies vasaras brīvlaikā, bet suņu barības ražotājs rīkos pozitīvisma kampaņas, kamēr suņi turpinās saslimt un mirt.

Varbūt šī cīņa jau pašā sākumā ir zaudēta, jo par barību ir tikai viena atbilde - visi papīri kārtībā.

Ar ziedojumiem valdošajām partijām viņi tieši pierāda, kā lietas ir jākārto. Vēl pirms brīža barības ražotāji lūdza pieņemt no viņiem ziedojumu. Bet tagad, kad ziedojumi tiek vākti caur ziedot.lv, izliekas par beigtiem. Jo viņi nevarēs diktēt pētījumu rezultātu iznākumu un slēgt līgumus.

Esam nodibinājuši slimo suņu saimnieku biedrību, lai gan saprotam, ka tas mūsu suņus neglābs. Taču, iespējams, pasargās citus no tā murga, kurā mēs tagad dzīvojam.

Ar cieņu Laila”. Vēstules beigas.

Kolēģi! Zemkopības ministrijai valsts ir deleģējusi tiesības un pienākumu nodrošināt kontroli un uzraudzību dzīvnieku veselības jomā, kā arī rūpēties par drošu pārtiku dzīvniekiem un cilvēkiem. Šobrīd no ministrijas un atbildīgo institūciju puses ir bijusi tikai neskaidra atrakstīšanās. Ja viņi paši to nesaprot, tad nepieciešams uzdot par pienākumu Ministru kabinetam sakārtot šos jautājumus tā, lai likums nepārprotami noteiktu Zemkopības ministrijas pienākumu noskaidrot iemeslu, kādēļ ir tik daudz pēkšņi saslimušu un mirušu suņu.

Šodien šeit ir arī profesore Ilze Matīsa, kas veikusi pētījuma pirmo daļu, Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve Lita Konopore, Latvijas Kinoloģiskās federācijas pārstāve Vija Klučniece un slimo suņu biedrības pārstāve Irina Millere. Paldies, ka radāt iespēju šodien būt klāt. Un paldies, ka esat gatavas piedalīties arī komisijas sēdēs, lai sniegtu to informāciju, kas ir jūsu rīcībā.

Šorīt esmu parakstījis vēstuli premjeram ar lūgumu nekavējoties veikt cēloņu noskaidrošanu. Mēs nezinām, vai šīs suņu masveida saslimšanas cēlonis skar tikai dzīvniekus, vai, iespējams, tas ir bīstams arī cilvēkiem. (Starpsauciens: “Cilvēki suņu barību neēd!”) Tas nekavējoties jānoskaidro.

Jau iepriekš pateicos visiem, kuri atbalstīs šī jautājuma nodošanu tālākai izskatīšanai atbildīgajā komisijā. Paldies, kolēģi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Edgaram Putram. Viņš acīmredzot runās “pret” šī likumprojekta nodošanu komisijai.

E.Putra (ZZS).

Jā, labrīt, kolēģi! 2015.gada pavasarī tik tiešām Latvijas Veterinārārstu biedrība vērsās Zemkopības ministrijā ar lūgumu piešķirt finansējumu un tehnisko palīdzību suņu barības vada saslimšanas (nelasīšu latīniskos nosaukumus) izpētei Latvijā.

Zemkopības ministrija faktiski bija vienīgā institūcija, kas atbalstīja Latvijas Veterinārārstu biedrības izveidoto pētnieku grupu ne tikai finansiāli, bet arī praktiski, piesaistot gan Pārtikas un veterināro dienestu, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterār... Veternārmedicīniskās... Veterinārmedicīnas fakultātes spēkus un zinātniski... (Dep. A.Kaimiņš: “Putra, iemācies lasīt!”) zinātnisko institūtu BIOR.

Kas ir noticis līdz šim brīdim? Ir iztērēti 45 tūkstoši eiro, tajā skaitā atalgojums - 13,5 tūkstoši eiro; pētnieku grupas pasūtīto laboratorisko izmeklējumu veikšanai gan Latvijā, gan ārvalstīs - 19 tūkstoši eiro un 12 tūkstoši eiro - citiem izmeklējumiem, veterināriem pakalpojumiem un daļēji arī PVD veiktajai uzraudzībai.

Neskatoties uz pētnieku grupas darba gaitu, PVD pastiprināti ir uzraudzījis un kontrolējis barības ražotāju. Savukārt BIOR sadarbībā ar ārvalstu laboratorijām ir nodrošinājis visu iespējamo tehnisko atbalstu paraugu testēšanā un loģistikā gan pētnieku grupai, gan PVD.

Par Latvijas Veterinārārstu biedrības iniciēto pētījumu (Starpsauciens: “Ministrijā! To iniciēja ministrijā!”) un tās pētnieku grupu jāatklāj, ka pētnieki saņēma finansējumu un visu iespējamo atbalstu darbam, kas līdz galam tā arī netika paveikts, vienlaikus uzsākot vākt ziedojumus pētījuma turpinājumam, tajā skaitā algām par darbu, kas jau reiz ir apmaksāts.

Īpaši jāuzsver kontrolgrupas veidošana, kas bija jāveic jau 2015.gada vasarā. Tā netika uzsākta kā tāda.

Diemžēl gan Latvijas Veterinārārstu biedrības vadītāja, gan pētnieku grupas vadītāja 2016.gada vasarā... 2016.gadā atteicās no sarunām par turpmāko pētījuma plānu un nosacījumiem, pieprasot atkal pētnieku darbu apmaksāt nevis pēc padarītā, bet maksāt mēnešalgu, kas nav atkarīga ne no padarītā darba apjoma, ne no darba kvalitātes.

Pamatojoties uz esošajiem datiem un izvērtējot to kvalitāti, šobrīd nevaram zinātniski pamatot vai noliegt kādu konkrētu saslimšanas cēloni. Turklāt Latvijas Veterinārārstu biedrības pētnieku grupai ir jāatzīst, ka pētījumā ir pieļautas kļūdas, jo trūkt kvalitatīvu pierādījumu. Nevajag aizbildināties ar demagoģiju un apgalvojumiem par pētījuma diskreditāciju, bet ir jāņem vērā un jānovērš ārvalstu ekspertu norādītie trūkumi pētījuma gaitā.

Tāpat attiecībā uz risku novērtēšanu - ne BIOR, ne arī citas risku novērtēšanas institūcijas pasaulē vienpersoniski nelemj, kādi riski ir jāvērtē. To var iniciēt kompetenta institūcija vai likumdevējs, ja tam ir kāda argumentācija un, iespējams, arī zinātniskais pamats. BIOR netiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi, kurus institūts varētu tērēt pēc saviem ieskatiem. Visi līdzekļi, kas ir saņemti, vienmēr ir bijuši izlietoti stingri noteiktiem, konkrētiem mērķiem - valsts uzraudzības programmu realizācijai, zinātniskiem projektiem un tamlīdzīgiem. (Dep. I.Rībena: “To mēs visu zinām!”)

Kolēģi! Diemžēl man jāatzīst, ka Latvijas Reģionu apvienība ir kļuvusi par reiderisma sastāvdaļu. Nav noslēpums, ka šim konkrētajam uzņēmumam reiz ir doti mājieni: “Nu, pārdodieties! Ja ne - redzēsiet!” Un šodien jūs redzat.

Neatbalstīsim šo likumprojektu! Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens - “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Bondara, Šica, Bites, Ruka un Liepiņa iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 17, atturas - 9. Likumprojekts komisijai nodots. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”.

Deputāts Kārlis Seržants ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.maijā. Šo atvaļinājumu Saeimas Prezidijs ir piešķīris, un mans uzdevums ir šodien informēt par šo lēmumu Saeimu.

Nākamais darba kārtības punkts - par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Rihardam Eigimam šā gada 25. un 26.maijā. Deputāts Rihards Eigims ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 25. un 26.maijā. Saeimas Prezidijs šo atvaļinājumu ir piešķīris, un par to es šodien informēju jūs, kolēģi.

Un nākamais darba kārtības punkts - par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ringoldam Balodim šā gada 26.maijā. Deputāts Ringolds Balodis ir lūdzis piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 26.maijā. Šo atvaļinājumu Saeimas Prezidijs viņam ir piešķīris, un par to es šodien informēju Saeimu.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”, mums jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Reklāmas likumā” bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā izskatīt pirmajā lasījumā šodienas sēdē. Vai deputāti iebilst? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Godātie kolēģi! Tātad sākam izskatīt likumprojektus.

Likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.

N.Kleinberga (LRA).

Godātie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” tika izstrādāts ar mērķi, lai paaugstinātu plānošanas reģionu lomu saimnieciskās darbības veicināšanā un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi pašvaldībās.

Tā kā likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti, komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

N.Kleinberga. Paldies.

Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edvīns Šnore.

E.Šnore (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.

Uz trešo lasījumu saņemti astoņi priekšlikumi.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Šnore. 2. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Arī komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Šnore. 3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Šnore. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Šnore. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Šnore. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Šnore. 7. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Šnore. Un 8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Šnore. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M.Bondars (LRA).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”.

Trešajam lasījumam kopumā ir iesniegti 76 priekšlikumi.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 13. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 15. - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātei Ingunai Sudrabai.

I.Sudraba (NSL).

Labdien, cienījamie kolēģi! Priekšlikuma būtība ir ļoti skaidra - tā mērķis ir panākt lielāku atklātību tajā, kā darbojas fondu biržā kotētās akciju sabiedrības. Mēs visi saprotam: ja akciju sabiedrība ir kotēta fondu biržā, protams, tās mērķis ir maksimāli paaugstināt savu akciju vērtību, piesaistīt investorus, jo tāpēc jau tā atrodas fondu biržā. Un ko nozīmē mans priekšlikums? Tas nozīmē, ka arī tos pārskatus, kurus jau šodien saskaņā ar Koncernu likumu gatavo katra akciju sabiedrība, kas strādā saskaņā ar šī likuma prasībām, proti, atkarības pārskatus, publiskotu fondu biržas informatīvajā sistēmā.

Kas ir atkarības pārskats? Tas ir pārskats, kas parāda saistītos darījumus ar koncernā iekļautajām kompānijām. Tas ir tieši tas, kas parāda, kādā veidā mātes kompānija pārceļ uz savām saistītajām kompānijām... kaut kur pārceļ varbūt daļu peļņas, lai nebūtu jāmaksā nodokļi vai lai tādā veidā samazinātu to dividendēs izmaksājamo daļu, kas ir paredzēta... varētu tikt izmaksāta mātes sabiedrības akcionāriem.

Manuprāt... Diskutējām arī komisijas sēdē... Mazākuma akcionāri akciju sabiedrībās iestājas par to, ka tā ir normāla informācijas prasība ikvienam, kurš vēlas investēt arī akciju sabiedrībās. Tas pirmais informācijas avots ir šāds: var ieiet fondu biržas informatīvajā sistēmā un redzēt maksimāli pieejamo informāciju, un jau tajā brīdī pieņemt lēmumu, kur izvietot savus naudas līdzekļus.

Es uzskatu, ka Latvijai jābūt tai, kura ir atvērta, caurskatāma un rada tādu drošu vidi, kurā investori uzticas un investē šeit līdzekļus.

Tā ka es lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Edgaram Putram.

E.Putra (ZZS).

Kolēģi! Lai arī šis priekšlikums attiecas tikai uz divām akciju sabiedrībām, kas kotējas fondu biržā, tomēr tas ir papildu slogs, kuru mēs katru gadu kādā likumā iepilinām iekšā, un beigās mēs nonākam pie tādas situācijas, ka uzņēmums, kas varbūt gribētu šeit investēt un attīstīt šeit savu uzņēmējdarbību, nolemj to darīt Polijā, Čehijā, Slovēnijā, Slovākijā.

Nepadarīsim dzīvi šiem uzņēmējiem sliktāku nekā, piemēram, ir Igaunijā un Lietuvā, un neatbalstīsim šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par šo priekšlikumu, Bondara kungs? Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams par šo priekšlikumu? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. - deputātes Ingunas Sudrabas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

M.Bondars. Turpinām tālāk skatīt minēto likumprojektu.

16. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 17. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 18. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 19. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 20. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 21. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 22. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikumus. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 25. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 26. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 27. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 28. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 29. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 30. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 31. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 32. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts 33.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 33. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 35. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 37. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 38. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 39. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 40. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 41. - Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 42. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 43. - Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 44. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 45. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 46. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 47. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 47. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 48. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 50. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 51. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Paga! Nupat ar 49. būtu...

M.Bondars. Es ļoti atvainojos. 49. ...

Sēdes vadītājs. 95.lapaspusē. Juridiskais birojs tas ir.

M.Bondars. Jā, 49. Es atvainojos, kolēģi.

49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 50. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 50. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 51. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 53. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 54. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 55. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 56. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 57. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 58. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 58. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 60. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 61. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 63. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 64. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 65. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 66. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 67. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītājs. 66.priekšlikums bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

M.Bondars. Atvainojos! 66. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 67. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 68. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 69. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 70.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 70. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 71. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 72. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 73. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Putras priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 74. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. 74. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. 75. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 76. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Bondars. Un 76. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Bondars. Paldies. Esam izskatījuši visus 76 priekšlikumus.

Līdz ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Par Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Šis nolīgums ir daļa no kaut kā daudz plašāka: Eiropas Savienības stratēģijas Centrālāzijā. Mērķis ir sekmēt Kazahstānas tuvināšanos Eiropas Savienībai, kā arī veicināt Latvijas un Kazahstānas ekonomisko sadarbību. Nolīgums starp Kazahstānu un Eiropas Savienību paver plašākas iespējas ne tikai ekonomiskajai sadarbībai, bet arī politiskajam dialogam (piemēram, sadarbība ārlietās un drošības jautājumos), kā arī veicina jaunu sadarbības virzienu uzsākšanu (piemēram, konkurences, migrācijas, vides un lauksaimniecības jautājumos).

Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja. Aicinu Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

O.Ē.Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs.

Sēdes vadītājs. 31.maijs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O.Ē.Kalniņš (VIENOTĪBA).

Jā. Strādājam ar dokumentu Nr.1921.

Šis likumprojekts paredz izdarīt likumā tehniska rakstura grozījumus. Likums tiek papildināts ar diviem pantiem, kuru mērķis ir noteikt kārtību, kādā regulē Ministru kabineta iekšējo darbu saistībā ar valsts interešu pārstāvību starptautisko ieguldījumu strīdos. Līdz šim nav skaidri bijis noteikts, kā šādos gadījumos tiek īstenota institūciju sadarbība un informācijas apmaiņa.

Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam. Aicinu Saeimu atbalstīt to.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

O.Ē.Kalniņš. Šeit arī - 31.maijs.

Sēdes vadītājs. 31.maijs. Deputāti neiebilst.

O.Ē.Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.

G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi 36 priekšlikumus.

1. - deputāta Gaida Bērziņa priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas paredz, ka turpmāk fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumā būs jānorāda gan neizpildītās saistības un to summas, gan arī tās saistības, kuru izpildes termiņš iestāsies atbilstoši Maksātnespējas likuma 134.panta trešajai daļai. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 3. - tieslietu ministra tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 4. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 5. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 5. - Juridiskās komisijas redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 6. - tieslietu ministra priekšlikums, kas cita starpā nosaka: “Ja kasācijas sūdzību parakstījis advokāts, sūdzībai pievieno pilnvaru un orderi.”

Komisijas sēdē arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes pārstāvis uzdeva jautājumu: “Vai gadījumā, ja lietā jau atrodas pilnvara un orderis, šī pilnvara un orderis jāiesniedz vēlreiz?” Uz ko tad arī gan ministrija, gan Augstākā tiesa norādīja, ka, protams, tajos gadījumos, kad lietā jau ir pilnvara un orderis, atkārtoti šie dokumenti nav jāiesniedz, iesniedzot kasācijas sūdzību.

Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 7. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 9. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 10. - arī ministra priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 11. - ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 12. - komisijas priekšlikums, kas nosaka: ja kasācijas sūdzību atsauc līdz rīcības sēdei, kasācijas tiesvedība netiek ierosināta pretstatā šobrīd Civilprocesa likumā noteiktajam, ka šādos gadījumos kasācijas tiesvedību izbeidz.

Šis ir komisijā atbalstīts priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 13. - ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 14. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 15. - precizējošs Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 16. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 18. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 19. - tieslietu ministra redakcionāla rakstura priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Bērziņš. 20. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 21. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 21. - komisijas priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 22. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 23. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 24. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 25. - savukārt komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 26. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 27. ir līdzīga rakstura priekšlikums, ko iesniedzis ministrs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Arī 28. ir tieslietu ministra identisks priekšlikums. Tas komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 29. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 30. un 31.komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Identisks ir 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 32. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 33. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 34. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. 35. - tieslietu ministra priekšlikums. Tas ir atbalstīts, iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu.

G.Bērziņš. Un 36. - komisijas priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumus. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Bērziņš. Kolēģi! Esam izskatījuši visus priekšlikumus.

Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

G.Bērziņš. Šā gada 31.maijs.

Sēdes vadītājs. 31.maijs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.519/Lp12 - “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”.

Ir saņemts viens priekšlikums - deputātu Judina un Čigānes priekšlikums, kas paredz papildināt 3.pantu ar jaunu daļu - ceturto daļu. Attiecīgā norma paredz, ka personai, kura ir Latvijas Republikas pilsonis, kam vismaz pēdējos 15 gadus pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kas augstākajā pakāpē prot latviešu valodu un ir piederīgs latviešu kultūrai, kā arī apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, ir tiesības mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu “latvietis”.

Mūsu priekšlikums... es atvainojos, jau gandrīz sāku runāt savā vārdā. Atvainojos. Priekšlikums neparedz atcelt esošo kārtību un būtībā paplašina iespējas mainīt tautības ierakstu.

Juridiskajā komisijā ir diskutēts par šo priekšlikumu un ir norādīts uz diviem diskutabliem jautājumiem.

Pirmais. Vai ir pareizi prasīt, lai būtu konstatējama piederība latviešu kultūrai, un kādā veidā to var konstatēt?

Un otrais jautājums, kas tika uzdots. Cik reižu tad var mainīt tautību?

Ir nolemts: ja šis priekšlikums tiks atbalstīts Saeimā, tad uz trešo lasījumu tiks atrasts risinājums šiem jautājumiem.

Un pēc diskusijas Juridiskā komisija nolēma priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Priekšlikums par tautības ieraksta maiņu ir daļēji deklaratīvs, jo būs diezgan grūti izmērīt cilvēka piederību kultūrai. Turklāt pašlaik nav skaidras procedūras un jautājumi par vērtēšanas kritērijiem arī paliek neatbildēti. Līdz ar to es aicinu priekšlikuma autorus novērst šos trūkumus.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Andrejam Judinam.

A.Judins (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Es faktiski jau gandrīz sāku runāt savā vārdā, informējot par priekšlikuma būtību. Man gribētos uzsvērt dažus svarīgus jautājumus.

Pirmām kārtām jāteic, ka ar šo priekšlikumu nav paredzēts atcelt esošo kārtību un arī turpmāk cilvēka izcelsme būs nozīmīga, konstatējot tautību. Šis priekšlikums arī neparedz dot kaut kādus bonusus, kaut kādus labumus, un cilvēks nesaņems, piemēram, kaut kādu papildu iespēju. Tas ir vairāk orientēts tieši uz iespēju, uz... Priekšlikuma mērķis dot iespēju cilvēkam, kuram sirdī ir piederība latviešu tautai, arī reģistros nostiprināt attiecīgu piederību. (Dep. I.Rībena: “Kāpēc tikai latvietim?”)

Proti, Latvijas valsts ar attiecīgajiem grozījumiem faktiski nodrošinās fakta atzīšanu.

Un būtībā atvērtas latvietības princips nav nekas jauns.

Runājot par tautībām, vienmēr... (Dep. I.Rībenas starpsaucieni.) kā mēs zinām, viens nācijas izpratnes princips ir Francijā un otrs nācijas izpratnes princips - Vācijā. Šodien, ja cilvēkam senči ir tieši latvieši, ja viņš var pierādīt, var to apliecināt, ka gēnos viņš ir latvietis, tad viņš var ierakstīt pasē “latvietis”. Taču nav nekāds noslēpums, ka ir cilvēki, kuriem izcelsme ir cita, bet kuri dzīvo latviešu vidū, kuri izjūt piederību latviešu kultūrai un kuriem ir svarīgi, lai viņiem būtu iespēja tikt atzītiem par latviešiem.

Šis priekšlikums nepiedāvā neko šausmīgu, par ko droši vien uztraucas daži kolēģi. Šis priekšlikums vienkārši paredz, ka cilvēkam, kuram ir attiecīgā piederība, ir tiesības to nodefinēt, pašdeklarēties. Ja mēs ieskatīsimies vēsturē, jāņem vērā, ka 1899.gadā tika veikta tautas skaitīšana Krievijas impērijā. Toreiz neviens neprasīja, lai cilvēki pierādītu, ka viņi ir latvieši vai piederīgi citām tautībām. Katrs cilvēks varēja pateikt, kas viņš ir, un būtībā tas tika nostiprināts.

Runājot par mūsdienām, 20.gadsimta beigās dzimušie baltkrievu vai armēņu, vai ukraiņu, vai lietuviešu bērni, ja viņi ir audzināti latviskā kultūrvidē, daudzos gadījumos ir izauguši par latviešiem, kurus atgrūst nav latviešu tautas interesēs. Un es domāju, ka arī Latvijas Republikas Saeimai ir jābūt ieinteresētai, lai stiprinātu svarīgāko Latvijas valstsnācijas elementu - latviešu tautu. Es lūdzu priekšlikumu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ilmāram Latkovskim.

I.Latkovskis (VL-TB/LNNK).

Augsti godātais sēdes vadītāj! Kolēģi deputāti! Mūžīgā atgriešanās - politikā tāpat kā visā mūsu dzīvē...

11.Saeimā mēs runājām par līdzīgu priekšlikumu, kurš ir vērā ņemams un nopietns. Bet toreiz runājām (vismaz es atceros savus argumentus), ka to nevar atbalstīt bez pietiekamas diskusijas un skaidrojumiem sabiedrībā.

Diemžēl šodien ir jāatkārto tas pats. Tiešām tas ir vērā ņemams pragmatisks priekšlikums, tajā skaitā no latviešu kā valstsnācijas viedokļa.

Jo, kas ir piederība tautai? Pirmām kārtām, protams, kultūra un valoda, un to mēs nevarēsim izmērīt ar asinsspiedienu vai asinsanalīzēm. Teikšu vēl vairāk un teikšu skarbi - šis ir brīvprātīgās asimilācijas virziens, kas diemžēl no Eiropas pieredzes ir arī vienīgais daudzmaz sekmīgais integrācijas virziens, kas atbilst mūsdienīgai eiropeiskai un racionālai izpratnei, jo ar pretējo konsekvenci mums varbūt būtu jāsaucas pat ne par latviešiem, bet par latgaļiem, kuršiem, līviem un zemgaļiem.

Taču tautā ir ļoti iesakņojusies šī doma par saknēm, par asinspiederību. Un, lai arī tā varbūt ir ļoti arhaiska, pat aizspriedumaina tradīcija, tajā pašā laikā to nedrīkst iznīcināt ar tādu vienu balsojumu. Pat ja tas ir aizspriedums. Jo šai tradīcijai ir ļoti liels... ļoti liels spēks.

Un nav jau tā, ka tas būtu pilnīgi ārpus realitātes. Mēs lasām un sajūsmināmies, ka par šo asinsbalsi vai par saknēm raksta rakstnieki, par to runā māksla. Bet mēs to uzskatām par kaut kādu neīstu realitāti. Par to runā arī zinātne, analītiskā psiholoģija. Jungs ir savulaik brīdinājis, ko nozīmē ignorēt šos virsracionālos faktorus. Tas noveda, viņš teica, pie Pirmā pasaules kara, tas noveda pie Otrā pasaules kara, un, ja jūs turpināsiet nevērīgi attiekties pret to, ko uzskatāt par aizspriedumiem, ja tas netiks izskaidrots un ja netiks pietiekami diskutēts par to, tad tās sekas nebūs labas.

Un tālab, lai arī tas ir ļoti saprātīgs priekšlikums, politiķi to visu nevar mainīt ar vienu balsojumu.

Labi. Kāpēc nav bijis...? Mēs pagājušoreiz runājām... Protams, žēl, ka joprojām nav bijušas, teiksim, diskusijas ne zinātnieku aprindās, ne plašākā sabiedrībā. Diemžēl ar tām diskusijām mums ir tā, kā ir. Es paredzu - ja mēs palaidīsim šobrīd vienu diskusiju bez sagatavošanās, tad būs, piedodiet, “Stambuļu” konvencija numur 2, kur katrs ir gatavs izrādīt, teiksim, visu savu nejaucību, lai tikai pierādītu, ka tas viens cits ir lielāks muļķis par viņu.

Un tālab es pieļauju, ka šīs diskusijas varētu sākties nevis politiķu, bet gan zinātnieku aprindās (pēdējā laikā par šiem jautājumiem mums daudz runā humanitāro zinātņu pārstāvji, piemēram, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts). Un tikai tad šis jautājums varētu tikt nodots politiķu lemšanai.

Bet, iestājoties pret šo konkrēto, it kā saprātīgo priekšlikumu, man ir arī pragmatiska piesardzība. Teiksim, uzjundot diskusijas vai lielu nevienprātību par šo priekšlikumu, aizrautu līdzi arī pirmo priekšlikumu, ar ko tika rosināts šis likumprojekts. Tālab mana nostāja ir pret šo konkrēto priekšlikumu, bet aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Atim Lejiņam.

A.Lejiņš (VIENOTĪBA).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Es jaunībā studēju vēsturi. Rīgā un... jā, Rīgā un dažās citās pilsētās bija ārkārtīgi daudz vāciešu. Ļoti daudz vāciešu! Vācu minoritāte bija ļoti liela. Un, kad mēs ieguvām neatkarību 1918.gadā, tad, kā par brīnumu, ārkārtīgi daudz vāciešu pēkšņi kļuva par latviešiem (Dep. I.Rībena: “Tāpat kā latvieši par baltvāciešiem!”), arī manā radu lokā tas tā bija. Pēkšņi izrādījās, ka ir daudz vairāk latviešu, nekā bija domājams. Kāpēc agrāk viņi bija vācieši? Nu, tam ir vēsturisks izskaidrojums.

Tā ka, es domāju, šis priekšlikums ir tiešām jāatbalsta.

Paldies Ilmāram Latkovska kungam par ļoti erudīto izklāstu.

Atbalstīsim un dosim cilvēkiem brīvību izvēlēties savu tautību!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Dombravam.

J.Dombrava (VL-TB/LNNK).

Godātā Saeima! Varu pievienoties Ilmāra Latkovska teiktajam, ka jau 11.Saeimā bija ļoti plaša, gara diskusija par līdzīgu priekšlikumu, kuru Saeimas vairākums jau noraidīja.

Pēc būtības šis priekšlikums paredz nojaukt principu, kas ir pastāvējis ilgus, ilgus gadus, jau kopš neatminamiem laikiem, - ka tautība ir nosakāma (vismaz Latvijā, latviešu vidū), vadoties pēc tā, kas ir bijuši senči. Ja cilvēkam ir bijuši dažādu tautību senči, tad viņš var izvēlēties piederību vienai vai otrai tautībai. Bet nevar vis tā - piecelties agri no rīta, paskatīties ārā pa logu un izdomāt: šodien es būšu piederīgs kādai citai tautībai.

Nu, es saprotu, ka šā priekšlikuma mērķis ir dot iespēju cilvēkam izvēlēties tikai latviešu... piederību latviešu tautai. Bet... nu, tikpat labi vēl pēc kāda laika samazināsim šīs prasības, ieviesīsim normu, ka var izvēlēties arī jebkuru citu tautību, un tad katru nedēļu varēs nomainīt tautību. Un galu galā - ko mēs būsim ieguvuši? Pilnīgi neko!

Es esmu par to runājis arī ar meiteni, kurai abi vecāki ir krievi. Uzdevu jautājumu, kā viņa skatās uz šādu priekšlikumu. Uz ko šis priekšlikums it kā būtu mērķēts? Šī meitene kopš dzimšanas ir dzīvojusi Latvijā, runā latviešu valodā un ir gājusi latviešu skolā. Viņa saka: “Lai gan es izjūtu šo piederību latviešu tautai, es neredzu nekādu pamatojumu, kāpēc es pēkšņi varētu kļūt par piederīgu citai tautai. Es varu...” (Dep. I.Rībena skaļi diskutē.)

Sēdes vadītājs. Rībenas kundze! Jūs varbūt varētu savas diskusijas kaut kā ārpus šīs zāles... vai vismaz klusāk! (Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)

Godātie kolēģi! Lūdzu, cienīsim runātāju! (Dep. M.Bondars: “Beidzot var just stingro roku!”)

J.Dombrava. Jā, paldies.

Īsumā... Šo priekšlikumu jau 11.Saeima noraidīja, tas arī pēc būtības ir nekvalitatīvs. Un aicinu arī šo Saeimu parādīt pareizo attieksmi, noraidot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Raivim Dzintaram.

R.Dzintars (VL-TB/LNNK).

Godātie kolēģi! Manuprāt, šis ir pretrunīgs jautājums. Jo, no vienas puses, es arī uzskatu, ka daudz svarīgāk par to, kādas asinis ir cilvēkam, ir, kādā valodā viņš runā, kādai kultūrai pieder, - tātad viņa apziņas stāvoklis, un tam vajadzētu noteikt identitāti un tam vajadzētu noteikt, kā mēs cilvēku uztveram. (Dep. I.Rībenas starpsaucieni.)

Taču ir viens, nu, vismaz man personīgi, būtisks apstāklis, kas tomēr liek šajā balsojumā izvēlēties balsot “pret”: tas ir sabiedrības noskaņojums. Proti, ir jautājumi, kurus Saeimas deputāti nevar uzspiest no augšas. Ja būtiska daļa latviešu tautas šobrīd saka: “Mēs nevēlamies šādu latviskuma definīciju, latvietības definīciju!” - tad tas ir jārespektē. Šis ir tas jautājums, kur mēs nevaram radīt normas no augšas. Tas jautājums ir ne tikai jādiskutē sabiedrībā, bet tam ir jābūt pieņemtam, saprastam no latviešu puses. Un, kamēr tas tā nav, tikmēr mēs šādu priekšlikumu atbalstīt nevaram.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.

Sēdes vadītāja. Kā nākamais pieteicies deputāts Juris Viļums. Lūdzu!

J.Viļums (LRA).

Cienītā sēdes vadītāja! Dāmas un kungi! Latvijas Reģionu apvienības frakcijā viedokļi dalās: daļa deputātu atbalstīs šo priekšlikumu, daļa - neatbalstīs.

Šo debašu laikā man radās jautājums: kurā gadā tad īsti ir oficiāli reģistrēts pirmais latviešu tautas pārstāvis? Būtu interesanti to noskaidrot, un droši vien tad varētu atbildēt uz daudziem jautājumiem - kā tad tajā brīdī tika noteikts, kurš ir latvietis, kurš nav latvietis, un kā pēc tam visa šī mūsu asins, tā teikt, līnija ir gājusi tālāk un attīstījusies.

Bet nekavēšu jūsu laiku, tikai izstāstīšu vienu piemēru no Polijas.

Viņiem ir kašūbi, kas ir reģionāla identitāte, un kašūbi paši ir izstrādājuši veselu gradāciju, kā kašūbs tiek noteikts... respektīvi, vai cilvēks ir vai nav kašūbs. Pirmais nopietnākais kritērijs: viņš ir dzimis šajā reģionā, droši vien viņam ir asinsradniecība ar kādu no kašūbu tautas pārstāvjiem, viņš prot kašūbu valodu un ir lojāls kašūbu reģionam.

Nākamais ir nedaudz mazāku kritēriju līmenis: varbūt viņš nav dzimis šajā reģionā, bet tomēr prot šo valodu, respektīvi, pieder kultūrtelpai un ir lojāls šim reģionam.

Un pats pēdējais līmenis ir tāds, ka faktiski šis cilvēks varbūt nav dzimis šajā reģionā, varbūt viņam nav nekādas asinsradniecības, varbūt viņš pat neprot valodu, bet viņš ir lojāls šim reģionam. Un kašūbi uzskata: tad viņš var būt par... var saukt sevi par kašūbu.

Līdz ar to man šķiet, ka visa šī jezga par to, kas var saukt sevi par latvieti, kas nevar saukt sevi par latvieti, man šķiet, ir lieka. (Dep. I.Rībena: “Nevis saukt, bet esi vai nē!”) Ja cilvēks patiešām ir Latvijas patriots, ja viņš prot latviešu valodu, grib sevi saukt par latvieti un negrib gaidīt, kamēr viņa bērni kļūs par latviešiem... ja cilvēka dzīvesbiedrs ir latvietis, tad jau patiešām viņa bērni var oficiāli kļūt par latviešiem, - nu lai tad viņš arī, manuprāt, kļūst par latvieti un atzīmē savu tautību “latvietis”. Jo no tā patiešām ne jums, Saeimas deputāti, ne

cilvēkiem, ne Latvijai sabiedrībai kopumā nekas nemainīsies. (Dep. L.Čigāne: “Pareizi!”)

Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Ingmāram Līdakam.

I.Līdaka (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es ceru, ka pārāk daudz kašūbu par latviešiem negribēs kļūt tuvākajā laikā. Bet tomēr, ja nu mēs apstiprinām šo priekšlikumu, kuru iesnieguši Judina kungs un Čigānes kundze, tad ļoti prasītos tomēr pieņemt arī Ministru kabineta noteikumus par to, kā tad tiek noteikta piederība latviešu kultūrai, jo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei acīmredzot šāds dokuments būs ļoti vajadzīgs, lai varētu tiešām izvērtēt, kurš pieder, kurš - ne. Un, es domāju, šiem cilvēkiem vajadzēs tad izziņu nest uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi kopā ar fotogrāfijām, piemēram, no iepriekšējiem Jāņiem, - kā viņi svinējuši Jāņus, kā viņi svinējuši Lieldienas vai ko citu. (Dep. I.Rībenas starpsaucieni.)

Tā ka lūdzu: ja šo priekšlikumu apstiprinām, vajadzētu arī padomāt par Ministru kabineta noteikumiem, kādā kārtībā tad tiek noteikta piederība latviešu kultūrai.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jurim Viļumam, otro reizi.

J.Viļums (LRA).

Pavisam īsi.

Kolēģi! Gribu vēlreiz pateikt tikai to, ka īstenībā visas šīs diskusijas, kas izskanēja šodien, bija jau dzirdētas, un arī pirms tam ir daudz kas dzirdēts par un pret tautībām. Es speciāli palūdzu nerakstīt manā pasē tautību - “latvietis”. (No frakcijas SASKAŅA: “Pareizi!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam. (Aplausi.)

Vai deputātam Judinam ir kas piebilstams komisijas vārdā?

A.Judins. Komisijas vārdā man gribētos pievērst uzmanību atsevišķiem jautājumiem, par kuriem mēs diskutējām tikko, dzirdējām argumentus.

Vispirms par situāciju, par kuru Dombravas kungs stāstīja, - ka var pamosties no rīta un nolemt mainīt tautību uz vienu, nākamajā dienā - uz citu. (Dep. I.Rībena: “Dzīves laikā var četras reizes paspēt nomainīt!”) Mēs komisijā diskutējām arī par šo jautājumu, un tika uzsvērts, ka to drīkst darīt tikai vienreiz. Un tādēļ ir nolemts, ka obligāti vajag to skaidri fiksēt, lai nebūtu pat tādu domu.

Es turpināšu skaidrot komisijas vārdā, jo, kā es redzu, daži cilvēki grib runāt, bet viņiem diemžēl vairs nav tādas iespējas. Viņi vēlāk varbūt varēs, bet patlaban ir svarīgi, lai viņi saprastu, ko komisija nolēma. Es turpināšu skaidrot, par ko komisijā mēs runājām.

Kritērijiem ir noteikti jābūt. Attiecīgajā priekšlikumā, kā tika uzsvērts komisijas sēdes laikā, ir paredzēti vairāki kritēriji.

Proti, cilvēks dzīvo Latvijā, viņš saistīts ar Latviju, viņš dzīvo šeit ne mazāk kā 15 gadus. Tā ir arī atbilde uz dažu kolēģu jautājumu, kāpēc nevar mainīt uz citām tautībām. Fakts, ka cilvēks nodzīvoja Latvijā, nedod pamatu kādu uzskatīt ne par vācieti, ne par, teiksim, baltkrievu, ne par kādu citu personu. Mēs runājam tikai par latviešiem.

Tātad - tikai vienu reizi, ievērojot kritērijus. Un, protams, tas var notikt tikai brīvprātīgi. Un līdz ar to nav pamata uztraukties, ka vairāki cilvēki, teiksim, mēģinās to izmantot, jo jāņem vērā, ka ne tikai latviešiem, bet arī citu tautību pārstāvjiem ir lepnums par savu piederību noteiktām tautībām.

Un pēdējais, ko es gribu uzsvērt. Sēdes laikā vairāki deputāti ir stāstījuši par saviem paziņām un draugiem, kuri pēc izcelsmes nav latvieši, bet kuri pabeiguši latviešu skolu, augstskolu un kuri ir latvieši pēc savas piederības, pēc būtības. Un, ja šiem cilvēkiem ir svarīgi, lai viņus pieskaitītu pie latviešiem, ja viņiem ir svarīgi savā pasē ierakstīt - “latvietis”, tad mums nav tiesību liegt to darīt. (No frakcijas SASKAŅA: “Pasē var arī nerakstīt!”)

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Judina un Čigānes priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 41, pret - 18, atturas - 15. Priekšlikums atbalstīts. (Starpsauciens: “Četrdesmit viens latvietis!”)

A.Judins. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 11, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Judins. Priekšlikumus gaidām līdz 6.jūnijam.

Sēdes vadītājs. 6.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt... nevis sākam, bet pirms mēs turpinām izskatīt darba kārtību un sākam izskatīt nākamo darba kārtības punktu, es jūs informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Adamoviča, Āboltiņas, Brigmaņa, Raivja Dzintara un Gaida Bērziņa - iesniegumu ar lūgumu turpināt Saeimas šodienas sēdi bez pārtraukuma, līdz visa darba kārtība ir izskatīta. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Sēde tiks turpināta bez pārtraukuma.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā”.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Valters Dambe.

V.Dambe (ZZS).

Godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā”. Komisijā tika saņemti astoņi priekšlikumi.

1.priekšlikums - daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Dambe. 2.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Dambe. 3.priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Dambe. 4.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Dambe. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Dambe. 6.priekšlikums. Atbalstīts un iekļauts komisijas 7.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Dambe. 7.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Dambe. 8.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Dambe. Lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Repatriācijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

V.Dambe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 1.jūnijs.

Sēdes vadītājs. 1.jūnijs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

Pirms Valaiņa kungs sāk komisijas vārdā runāt, es vēlos jūs informēt, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Čigānes iesniegumu ar informāciju par to, ka viņa atsauc no šī likumprojekta otrā lasījuma savus neatbalstītos priekšlikumus. Es saprotu, ka tas ir 1. un 3.priekšlikums. Tā ka tie acīmredzot nav balsojami.

Valaiņa kungs, jums vārds!

V.Valainis (VIENOTĪBA).

Jā, paldies, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā”. Ir saņemti vairāki priekšlikumi, tajā skaitā komisijas izstrādāti priekšlikumi. Un tagad pēc kārtas.

1.priekšlikums ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Jā. Turpinām ar 2.

V.Valainis. 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 3.priekšlikums. Ir atsaukts.

Sēdes vadītājs. Turpinām ar 4.

V.Valainis. 4.priekšlikums. Atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Valainis. Un 8. ir deputātes Čigānes priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts iepriekš atbalstītajā 4. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

V.Valainis. Līdz ar to aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Valainis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs.

Sēdes vadītājs. 31.maijs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Jā, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas iesniegti Saeimā tādēļ, ka mums ir jāveic grozījumi, pamatojoties uz Eiropas Savienības regulējumu.

Kopumā ir saņemti 11 priekšlikumi.

1. - Ministru prezidenta biedra ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver 1.priekšlikumu. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 3. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 4. - Arvila Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 5. - Arvila Ašeradena priekšlikums. Ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 6. - Arvila Ašeradena priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 7. - Arvila Ašeradena priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver iepriekšējo. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 9. - ekonomikas ministra Ašeradena priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. 10. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurš iekļauj iepriekšējo. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. Un pēdējais ir 11. - ekonomikas ministra Arvila Ašeradena priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

E.Smiltēns. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Konstruktīvus priekšlikumus gaidīsim līdz 31.maijam.

Sēdes vadītājs. 31.maijs. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Likumprojektu “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” skatām otrajā lasījumā. Acīmredzot likumprojekts sagatavots profesionāli, jo priekšlikumu nav. Aicinu balsot par tā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Priekšlikumus gaidīsim līdz 31.maijam.

Sēdes vadītājs. 31.maijs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.

E.Smiltēns (VIENOTĪBA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju””.

Kopumā ir saņemti trīs priekšlikumi: 1. un 3.priekšlikums ir no Ādamsona kunga, un 2.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums.

1. - Ādamsona kunga priekšlikums, kas paplašina dronu neitralizēšanas regulējumu, pārnes to no militārās jomas arī uz dažādām citām jomām. Mēs komisijā nolēmām, ka šajos gadījumos mēs paliekam pie dronu regulējuma militārā objekta apdraudējuma gadījumā, kā arī uzdodam Ministru kabinetam sagatavot grozījumus par dronu neitralizēšanas regulējumu arī citās jomās, tādās kā, piemēram, robežsardze, muita, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests.

Sēdes vadītājs. Sākam debates.

Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi runājot par šo likumprojektu, mēs varam redzēt to, ka Prezidijs ne visai veiksmīgi lemj par viena vai otra likumprojekta nodošanu atbildīgajām komisijām. (Dep. I.Lībiņa-Egnere: “To lemj Saeima!”) It kā pats par sevi saprotams būtu, ka jautājumus, kuri saistīti ar drošību, izskatītu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Taču šobrīd jautājumus, kuri skar drošību, izskata Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Tas, manuprāt, ir nepareizi.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā sēdē izskatīja visu šo problemātiku, uzklausīja speciālistus (komisijas sēdē piedalījās apmēram 20 dažādu speciālistu, ekspertu), un mēs pārrunājām arī jautājumu par tām briesmām, kas mums var draudēt, ja mums nav normatīvā regulējuma, kas skar bezpilota lidaparātus. Un pieņēmām attiecīgus lēmumus, ka šim regulējumam ir jābūt.

Ko paredz atbildīgās komisijas priekšlikums un ko paredz priekšlikums, kuru ir iesniegusi Aizsardzības ministrija?

Godīgi sakot, man radās ļoti vienkāršs iespaids, ka Aizsardzības ministrija aizstāv savas sīkās, merkantilās intereses un runā tikai par militāriem objektiem un personām, kuras apsargā NBS. Bet to, kas... tā diemžēl laikam ir sanācis, ka Aizsardzības ministrija neuzskata, ka tā ietilpst nacionālās drošības sistēmā.

Mans priekšlikums paplašina šo jomu. Ja mēs runājam par militārajiem objektiem, tad saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu ir noteikts, ka militārais objekts ir objekts, kur ir izvietoti NBS - Nacionālie bruņotie spēki - vai kurš tiek izmantots NBS vajadzībām. Tātad lidlauki, mācību bāzes - jā, lūdzu! Bet šajā definējumā neietilpst parlaments, Valsts prezidenta rezidence, prezidenta pils, Ministru kabinets, Aizsardzības ministrija, Iekšlietu ministrija, mūsu specdienestu bāzes vietas. Un varētu turpināt bez gala.

Tālāk. Iesniegtais priekšlikums paredz, ka var notriekt vai veikt piespiedu nosēšanos tikai gadījumā, ja ir apdraudēta to amatpersonu dzīvība, kuras apsargā NBS. Bet kur tad mums paliek Ministru prezidents, vesela virkne ārvalstu delegāciju, citu valstu prezidenti, ministri un tamlīdzīgi?! Tātad pret viņiem var pielietot dažādus veidus, kā viņus iznīcināt. Tajā skaitā arī Valsts prezidentam ir diezgan problemātiski braukt ar mašīnu, tāpēc ka tā netiek klasificēta kā militārs objekts.

Līdz ar to es paplašināju šo iespēju, paplašināju arī Aizsardzības ministrijas sniegto priekšlikumu.

Priekšlikumā ir ietverts jēdziens “kritiskā infrastruktūra”. Nacionālās drošības likums nosaka, kas ir kritiskā infrastruktūra. Un kas tādā gadījumā ir jādara Ministru kabinetam? Vienkārši jānosaka lieguma zonas, nav jāpublicē viss saraksts.

Nākamais mans priekšlikums paredz iespēju iznīcināt dažāda veida lidaparātus, ja tie parādās virs kādas kritiskās infrastruktūras vai apdraud kādas personas drošību, kuru apsargā Drošības policija.

Mums ļoti daudz kritiskās infrastruktūras objektu apsargā arī privātfirmas. Tātad arī šeit ir vajadzīgs deleģējums.

Mans priekšlikums, dabiski, nav ideāls. Un ir absolūti skaidrs, ka vienā priekšlikumā nevar paredzēt visas dzīves situācijas: gan bezpilota lidmašīnu reģistrēšanu, iespējamos lidojuma ierobežojumus un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi.

Es acīmredzot turpināšu runāt par nākamo priekšlikumu, bet aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, jūsu laiks ir beidzies! (Dep. J.Ādamsons: “Runas laiks beidzies!”) Runas laiks, pareizi. Vārds vietā.

Nākamais debatēs runā deputāts Ingmārs Līdaka.

I.Līdaka (ZZS).

Jā, cienījamie kolēģi! Es saprotu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nevienam nav ne mazākās nojēgas par valsts drošības jautājumiem, tāpat kā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā neviens neko nejēdz par tautsaimniecības jautājumiem.

Tomēr Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienmēr balstās uz vēlmi radīt likumus, kas pirmām kārtām ir izpildāmi un otrām kārtām ir arī juridiski korekti.

Šajā gadījumā Ādamsona kunga piedāvātais priekšlikums bija apmēram pēc tāda principa: pieņēmām lēmumu, ka regulējumam jābūt. Un pēkšņi tas regulējums tad nu radās. Nu nekas tā no vietas nerodas! Šinī gadījumā mēs atrisināsim problēmu, kas saistīta tieši ar valsts aizsardzības jomu, un trešajam lasījumam būs iesniegts priekšlikums par to, kādos termiņos ir jābūt regulējumam citās jomās. Jo šobrīd mēs... sarežģījot spriešanu par vienu jomu, proti, par dronu problēmas atrisināšanu tieši militārajos objektos, mēs vienkārši novilcināsim šo mazo lietu, ko mēs varam šobrīd risināt.

Tā ka es aicinu noraidīt Ādamsona kunga priekšlikumus - gan 1.priekšlikumu, gan - neapšaubāmi! - arī 3., jo 3.priekšlikums paredz, ka Ministru kabinetam līdz 1.septembrim ir jāiesniedz Saeimai likumprojekts “Par bezpilota lidaparātiem”.

Arī pie mums Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tāpat kā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, bija dažādu jomu speciālisti, kuru viedoklis bija šāds: tiešām šī joma ir ļoti sarežģīta. Un līdz 1.septembrim neviens neko nav gatavs iesniegt.

Līdz ar to varētu būt runa par nākamā gada pavasari, kad varētu būt tiešām, nenoliedzu, atsevišķs likums par bezpilota lidaparātiem, kurā tad arī tiktu regulēts viss, kas saistīts ar ieslodzījuma vietu drošību, civilo objektu drošību un tamlīdzīgi.

Tā ka aicinu noraidīt šo un arī 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Ādamsonam, otro reizi.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Jūs droši varat arī noraidīt. Tā ir jūsu izvēle. Bet mans priekšlikums piedāvā kaut kādu risinājumu tai problemātikai, kura pastāv.

Ja jūs uzmanīgi paskatītos internetā, - šobrīd jau tiek filmēti videorullīši, kur karo savā starpā šie... karo savā starpā bezpilota lidmašīnas.

Mēs jau varam neko neregulēt... Un pēc tā, kas tagad izskanēja gan no Saeimas tribīnes, gan pirms tam komisijas sēdē, man izjūtas ir tādas, ka... ziniet, labākais ugunsgrēka dzēšanas veids mežā ir izmantot aviāciju.

Es saprotu... Tā kā mums nav speciālas aviācijas, speciālas tehnikas, kura varētu dzēst ugunsgrēkus no gaisa, nu tad vispār nedzēsīsim! Nerisināsim šo problēmu, lai mežs turpina degt!

Es tomēr aicinu draudzēties ar veselo saprātu.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams?

E.Smiltēns. Jā, kolēģi! Es izstāstīju tos argumentus, par kuriem tika runāts komisijas sēdē. Un tāpēc 1.priekšlikums - Ādamsona kunga iesniegtais - nav komisijā guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 54, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz precizēt pirmajā lasījumā pieņemto tekstu. Tātad redakcija precizēta, bet paliek pie militāro objektu aizsardzības... Un pants ir papildināts ar tekstu par personu apsardzi, ko veic Nacionālie bruņotie spēki.

Priekšlikums ir atbalstīts komisijā. Lūdzu to atbalstīt arī šeit.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

E.Smiltēns. 3. - Ādamsona kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts, bet kas uzdod Ministru kabinetam iesniegt Saeimā likumprojektu “Par bezpilota lidaparātiem”.

Komisija uzskatīja, ka deleģējums ir par šauru; komisija nolēma, ka vajag plašāku deleģējumu, lai darba grupa Satiksmes ministrijas vadībā pati izvērtē, kādos normatīvajos aktos ir nepieciešami grozījumi. Komisija uzdeva Saeimas Juridiskajam birojam sagatavot uz trešo lasījumu attiecīgu priekšlikumu. Tāpēc Ādamsona kunga iesniegtais 3.priekšlikums nav atbalstīts. Komisija neatbalsta 3.priekšlikumu šādā redakcijā, bet atbalsta to konceptuāli un ir uzdevusi Juridiskajam birojam uz trešo lasījumu sagatavot līdzīgu, plašāku priekšlikumu par uzdevumu Ministru kabinetam.

Tātad šajā gadījumā komisijas lūgums ir neatbalstīt, bet mēs lūdzam Juridisko biroju iesaistīties un palīdzēt uz trešo lasījumu piedāvāt labāku redakciju.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Jānim Ādamsonam.

J.Ādamsons (SASKAŅA).

Kolēģi! Tad jau korekti būtu, ja būtu daļēji atbalstīts, bet... Runājot par to, kas ir atbildīgā ministrija, - redziet, arī komisijas sēdēs tika diskutēts par to, ka mēs gaidām direktīvu no Eiropas Savienības, kur tā tiek izstrādāta. Diemžēl šī direktīva, kā norāda speciālisti, nerisinās tos jautājumus, kuri saistīti ar drošību. Diemžēl.

Runājot par atbildīgo ministriju, Smiltēna kungs, ir absolūti nepareizi kā atbildīgo nozīmēt Satiksmes ministriju. Uz Satiksmes ministriju attiecas tikai neliela joma no problemātikas apjoma, kas būtu jārisina. Arī pie jums komisijas sēdē es aicināju noteikt, ka šo darba grupu vadīs Tieslietu ministrija. Un darba grupā noteikti jābūt pārstāvjiem no Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Satiksmes ministrijas. Tās ir tās ministrijas, kuras ir atbildīgas par veselas jautājumu virknes risināšanu.

Runājot par termiņiem. Termiņus jau varēja noteikt absolūti dažādus. Diemžēl tad jāuzdod jautājums - kad likumprojekts tika izskatīts pirmajā lasījumā, kāds bija priekšlikumu iesniegšanas termiņš un kad jūs beidzot to skatāt komisijā? Acīmredzot 1.septembris ir nevis mana kļūda, bet kāda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas neizdarība.

Paldies.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

E.Smiltēns. Es jau izskaidroju tos argumentus, ka Satiksmes ministrijas vadībā tas tiktu izskatīts, arī iesaistot pārējos. Bet komisijas sēdē tika nolemts, ka 3.priekšlikums nav atbalstāms. Tāpēc, kolēģi, lūdzu jūs balsot. (Dep. A.Bērziņš: “Daļēji mēs tevi atbalstām!”)

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ādamsona priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 49, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

E.Smiltēns. Kolēģi, priekšlikumus gaidām līdz 31.maijam.

Sēdes vadītājs. Nē! Vispirms mums vajadzētu nobalsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

E.Smiltēns. Ā, es atvainojos. Jā. Visi priekšlikumi izskatīti.

Aicinu balsot par likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

E.Smiltēns. Tātad, kā jau minēju, - 31.maijs.

Sēdes vadītājs. 31.maijs. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījums Reklāmas likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V.Valainis (VIENOTĪBA).

Labdien vēlreiz. Šis likumprojekts ir saistīts jau ar iepriekš nobalsotajiem grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā un nodrošina tiesību sistēmas saskaņotību ar grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā.

Likumprojekts paredz izslēgt Reklāmas likuma pārejas noteikumu 3.punktu.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms mums jābalso par steidzamības piešķiršanu likumprojektam. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Reklāmas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Valainis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš...

Lūdzu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Reklāmas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam, kā arī otrā lasījuma datumu.

V.Valainis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs, un izskatīšana Saeimas 16.jūnija sēdē.

Sēdes vadītājs. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 31.maijs un otrais, galīgais, lasījums - 16.jūnija sēdē. Deputāti neiebilst. Paldies.

Nākamā darba kartības sadaļa - “Lēmumu projektu izskatīšana”.

Lēmuma projekts - “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir izskatījusi Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes iesniegumu (ar klāt pievienotu administratīvā pārkāpuma protokolu) ar lūgumu piekrist 12.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.²⁴ panta pirmās daļas par tāda transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, kuram noteiktā termiņā nebija veikta valsts tehniskā apskate.

Komisija nolēma atbalstīt 12.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanu pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr.555/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 3.jūnijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr.555/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 3.jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais un pēdējais šodienas darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2016.gada 2.jūnija uz 2016.gada 9.jūniju”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2016.gada 2.jūnija uz 2016.gada 9.jūniju”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs reģistrējamies, vēlos jūs informēt par šodienas sēdi atbilžu sniegšanai uz deputātu jautājumiem.

Šodienas sēdes darba kārtībā ir deputātu Dolgopolova, Ādamsona, Urbanoviča, Tretjakas un Zemļinska jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki””. Jautājums ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka viņš šodien var ierasties uz atbilžu sniegšanu mutvārdos.

Deputātu Sudrabas, Meijas, Platpera, Baloža un Šimfas jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par informatīvo ziņojumu par Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā ietverto priekšlikumu izvērtējumu”. Ir atbildēts rakstiski, bet... Ministru prezidents informē, ka saistībā ar dalību iepriekš plānotā sanāksmē nevarēs šodien ierasties uz atbilžu sniegšanu mutvārdos.

Deputātu Sudrabas, Kūtra, Šimfas, Platpera un Meijas jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mācību priekšmeta “Mūzika” organizēšanu un īstenošanu Latvijas vispārizglītojošajās skolās”. Ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Savukārt ministrs informē, ka viņš šodien var ierasties uz atbilžu sniegšanu mutvārdos.

Deputātu Sudrabas, Šimfas, Platpera, Meijas un Baloža jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par izglītības iestāžu slēgšanu un reorganizēšanu Latvijas pašvaldībās”. Ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka viņš var šodien ierasties uz atbilžu sniegšanu mutvārdos.

Deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar EM nespēju sniegt ekonomisko pamatojumu par iespējamo akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm”. Ir atbildēts rakstiski, bet saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka viņš šodien var ierasties uz atbilžu sniegšanu mutvārdos. (Dep. J.Ādamsons: “Brīnums!”)

Godātie kolēģi! Ir saņemti jauni deputātu jautājumi.

Deputāti Zariņš, Urbanovičs, Agešins, Artūrs Rubiks un Tutins ir iesnieguši jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par krimināllietu izmeklēšanas kvalitāti un termiņiem”. Jautājums tiek nodots iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.

Deputāti Sudraba, Šimfa, Meija, Mežeckis un Platpers ir iesnieguši jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par AS “KVV Liepājas metalurgs” darbību”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

Deputāti Elksniņš, Potapkins, Raimonds Rubiks, Agešins un Mirskis ir iesnieguši jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par iespējamo Latvijas Asins dienesta reorganizāciju”. Jautājums tiek nodots veselības ministram Guntim Belēvičam.

Savukārt deputāti Pimenovs, Artūrs Rubiks, Agešins, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par personām, kas lieto denacionalizētās mājās dzīvojamās telpas”. Jautājums tiek nodots ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

Deputāti Agešins, Urbanovičs, Orlovs, Potapkins un Raimonds Rubiks ir iesnieguši jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par iespējamām reformām izglītības jomā”. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.

Savukārt deputāti Zariņš, Agešins, Artūrs Rubiks, Tutins un Ribakovs ir iesnieguši jautājumu valdības vadītājam Mārim Kučinskim “Par valsts īstenoto atbalsta programmu “Galvojums bankas aizdevumam mājokļa iegādei””.

Deputāts Zariņš ir lūdzis iespēju jautājuma motivācijai.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I.Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kā jūs esat dzirdējuši no plašsaziņas līdzekļiem, Ekonomikas ministrija ir paziņojusi, ka jūnijā beigsies nepieciešamais finansējums tā saucamās mājokļu programmas turpināšanai.

Finanšu ministrija ir noraidījusi Ekonomikas ministrijas lūgumu piešķirt finansējumu no valsts budžeta šīs programmas turpināšanai. Valdība ir nolēmusi atbalstīt Ekonomikas ministrijas piedāvāto priekšlikumu, lai turpmāk šo programmu finansē pašas ģimenes, tas ir, maksājot procentu maksājumus par šo galvojumu.

Tad nu mēs jautājam Kučinska kungam: kā tad īsti ir? Vai demogrāfija ir valdības prioritāte vai nav? Un kā tad tas ir sanācis, ka, plānojot budžetu, šādai prioritātei nauda nav bijusi paredzēta un arī tagad nauda neatrodas? Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs pilnā nopietnībā piedāvā izvērtēt iespēju pirkt “Latvijas Gāzes” akcijas. Tātad, lai glābtu esošos “Latvijas Gāzes” akcionārus no grūstoša biznesa, valdība naudu atradīs, bet, lai finansētu valsts atbalsta programmu ģimenēm mājokļa iegādei, naudas nav?!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks reģistrācijai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu reģistrācijas rezultātu!

Godātie kolēģi! Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos mūsu visu vārdā sveikt mūsu kolēģi Dzintaru Zaķi, kuram tieši šodien ir dzimšanas diena! (Aplausi.)

Un vārds paziņojumam deputātei Solvitai... es atvainojos!... Lolitai Čigānei.

L.Čigāne (VIENOTĪBA).

Cienījamie kolēģi! Eiropas lietu komisijas sēde šodien notiks pulksten 12.30 Sarkanajā zālē. Lūdzu visus ierasties!

Sēdes vadītājs. Paldies.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Gunāram Kūtrim.

G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie kolēģi! Šobrīd nav reģistrējušies: Ringolds Balodis, Guntis Belēvičs, Inga Bite, Boriss Cilevičs, Rihards Eigims, Jānis Klaužs, Vilnis Ķirsis, Ināra Mūrniece un Imants Parādnieks.

Sēdes vadītājs. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 2016.gada 26.maija sēdi pasludinu par slēgtu.

SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas pavasara sesijas 11. sēde
2016. gada 26. maijā

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 575/Lp12) (Dok. Nr. 2168, 2168A)
Par likumprojektu “Grozījumi Karatiesu likumā” (Nr. 576/Lp12) (Dok. Nr. 2169, 2169A)
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” (Nr. 577/Lp12) (Dok. Nr. 2170, 2170A)
Par likumprojektu “Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likums” (Nr. 578/Lp12) (Dok. Nr. 2171, 2171A)
Par likumprojektu “Grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 579/Lp12) (Dok. Nr. 2172, 2172A)
Par likumprojektu “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta projektu uzraudzības likums” (Nr. 580/Lp12) (Dok. Nr. 2173, 2173A)
Par likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” (Nr. 581/Lp12) (Dok. Nr. 2183, 2183A)
Par likumprojektu “Par sociālo palīdzību Otrā pasaules kara karavīriem” (Nr. 582/Lp12) (Noraidīts) (Dok. Nr. 2187, 2187A)
Priekšlikumi	- dep. R.Jansons (pret)
	- dep. I.Pimenovs (par)
Par likumprojektu “Grozījums Reklāmas likumā” (Nr. 583/Lp12) (Dok. Nr. 2193, 2193A)
Par likumprojektu “Grozījums Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” (Nr. 584/Lp12) (Dok. Nr. 2197, 2197A)
Priekšlikums	- dep. I.Bite (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Nr. 585/Lp12) (Dok. Nr. 2198, 2198A)
Priekšlikumi	- dep. M.Bondars (par)
	- dep. E.Putra (pret)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kārlim Seržantam šā gada 19. maijā (Dok. Nr. 2200)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Rihardam Eigimam šā gada 25. un 26. maijā (Dok. Nr. 2201)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Ringoldam Balodim šā gada 26. maijā (Dok. Nr. 2202)
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījums Reģionālās attīstības likumā” (Nr. 509/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2176)
Ziņo	- dep. N.Kleinberga
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 524/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2191)
Ziņo	- dep. E.Šnore
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 503/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 2199)
Ziņo	- dep. M.Bondars
Debates	- dep. I.Sudraba
	- dep. E.Putra
Likumprojekts “Par Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses” (Nr. 505/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1800, 2186)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” (Nr. 521/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 1921, 2186)
Ziņo	- dep. O.Ē.Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr. 551/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2188)
Ziņo	- dep. G.Bērziņš
Likumprojekts “Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” (Nr. 519/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2189)
Ziņo	- dep. A.Judins
Debates	- dep. V.Agešins
	- dep. A.Judins
	- dep. I.Latkovskis
	- dep. A.Lejiņš
	- dep. J.Dombrava
	- dep. R.Dzintars
	- dep. J.Viļums
	- dep. I.Līdaka
	- dep. J.Viļums
Likumprojekts “Grozījumi Repatriācijas likumā” (Nr. 536/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2190)
Ziņo	- dep. V.Dambe
Likumprojekts “Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā” (Nr. 314/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2192)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Nr. 539/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2194)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā” (Nr. 540/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2195)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 502/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 2196)
Ziņo	- dep. E.Smiltēns
Debates	- dep. J.Ādamsons
	- dep. I.Līdaka
	- dep. J.Ādamsons
	- dep. J.Ādamsons
Likumprojekts “Grozījums Reklāmas likumā” (Nr. 583/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2193, 2193A)
Ziņo	- dep. V.Valainis
Lēmuma projekts “Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības” (Nr. 364/Lm12) (Dok. Nr. 2211)
Ziņo	- dep. V.Orlovs
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 555/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016. gada 3. jūnijam” (Nr. 365/Lm12) (Dok. Nr. 2213)
Lēmuma projekts “Par likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 24/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2016. gada 2. jūnija uz 2016. gada 9. jūniju” (Nr. 366/Lm12) (Dok. Nr. 2214)
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu I.Zariņa, J.Urbanoviča, V.Agešina, A.Rubika un J.Tutina jautājumu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim “Par krimināllietu izmeklēšanas kvalitāti un termiņiem” (Nr. 138/J12)
Informācija par deputātu I.Sudrabas, S.Šimfas, A.Meijas, R.Mežecka un A.Platpera jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par AS “KVV Liepājas metalurgs” darbību”(Nr. 139/J12)
Informācija par deputātu A.Elksniņa, S.Potapkina, R.Rubika, V.Agešina un S.Mirska jautājumu veselības ministram Guntim Belēvičam “Par iespējamo Latvijas Asins dienesta reorganizāciju”(Nr. 140/J12)
Informācija par deputātu I.Pimenova, A.Rubika, V.Agešina, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par personām, kas lieto denacionalizētās mājās dzīvojamās telpas”(Nr. 141/J12)
Informācija par deputātu V.Agešina, J.Urbanoviča, V.Orlova, S.Potapkina un R.Rubika jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par iespējamām reformām izglītības jomā” (Nr. 142/J12)
Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par valsts īstenoto atbalsta programmu “Galvojums bankas aizdevumam mājokļa iegādei”” (Nr. 143/J12)
Motivācija	- dep. I.Zariņš
Paziņojums
	- dep. L.Čigāne
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris

Balsojumi

Datums: 26.05.2016 09:15:02 bal001
Par - 23, pret - 29, atturas - 38. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par sociālo palīdzību Otrā pasaules kara karavīriem (582/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 26.05.2016 09:27:30 bal002
Par - 54, pret - 17, atturas - 9. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (585/Lp12), nodošana komisijām

Datums: 26.05.2016 09:30:28 bal003
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums Reģionālās attīstības likumā (509/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.05.2016 09:32:25 bal004
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (524/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.05.2016 09:37:59 bal005
Par - 32, pret - 51, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.15. Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (503/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.05.2016 09:45:40 bal006
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (503/Lp12), 3.lasījums

Datums: 26.05.2016 09:47:08 bal007
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses (505/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.05.2016 09:48:29 bal008
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” (521/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.05.2016 09:54:31 bal009
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (551/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.05.2016 10:17:33 bal010
Par - 41, pret - 18, atturas - 15. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā (519/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.05.2016 10:18:06 bal011
Par - 68, pret - 11, atturas - 4. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā (519/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.05.2016 10:20:19 bal012
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Repatriācijas likumā (536/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.05.2016 10:22:32 bal013
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā (314/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.05.2016 10:24:49 bal014
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (539/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.05.2016 10:25:43 bal015
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā (540/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.05.2016 10:36:07 bal016
Par - 24, pret - 54, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par aviāciju” (502/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.05.2016 10:40:00 bal017
Par - 32, pret - 49, atturas - 7. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi likumā “Par aviāciju” (502/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.05.2016 10:40:31 bal018
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (502/Lp12), 2.lasījums

Datums: 26.05.2016 10:41:37 bal019
Par - 85, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Reklāmas likumā (583/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.05.2016 10:42:06 bal020
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Reklāmas likumā (583/Lp12), 1.lasījums

Datums: 26.05.2016 10:43:49 bal021
Par - 82, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu 12.Saeimas deputāta Jāņa Klauža saukšanai pie administratīvās atbildības (364/Lm12)

Datums: 26.05.2016 10:44:23 bal022
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr.555/Lp12) otrajam lasījumam līdz 2016.gada 3.jūnijam (365/Lm12)

Datums: 26.05.2016 10:45:07 bal023
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr.24/Lp12) otrreizējās caurlūkošanas izskatīšanas Saeimas sēdē datuma maiņu no 2016.gada 2. jūnija uz 2016.gada 9.jūniju (366/Lm12)