Atbildes uz deputātu jautājumiem
2016.gada 26.maijā
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedre
Inese Lībiņa-Egnere.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Sēdes vadītāja. Labdien, cienījamās deputātes! Labdien, cienījamie deputāti! Labdien, ministra kungs! Sākam atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Šodien darba kārtībā ir iekļauti četri deputātu jautājumi.
Pirmais ir deputātu Dolgopolova, Ādamsona, Urbanoviča, Tretjakas un Zemļinska jautājums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki””, kurš ir pāradresēts iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim.
Uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, un šodien ir saņemta arī informācija no jautājuma iesniedzējiem, ka papildu jautājumus jautājuma iesniedzēji šajā sēdē uzdot nevēlas. Līdz ar to jautājums ir uzskatīts par atbildētu.
Otrais šodien darba kārtībā ir deputātu Sudrabas, Kūtra, Šimfas, Platpera un Meijas jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par mācību priekšmeta “Mūzika” organizēšanu un īstenošanu Latvijas vispārizglītojošajās skolās”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar sniegto atbildi un vēlas saņemt vēl arī papildu paskaidrojumus un uzdot papildu jautājumus.
Ministra kungs, vai jūs vēlaties sniegt kādu informāciju papildus rakstiski sniegtajai atbildei? Lūdzu! Jums ir papildu informācijai laiks divas minūtes, un pēc tam sekos papildjautājumi.
K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs).
Dārgie kolēģi – darba devēji! Nevēlos neko piebilst pie atbildēm pēc būtības.
Piebildīšu vienīgi to, ka šis Saeimas kārtības rullī definētais formāts, kas ir ar ļoti ierobežotu laika limitu, ir, protams, veids saziņai, bet, man šķiet, daudz produktīvāka diskusija varētu būt tad, ja notiktu Ministru kabineta locekļu sarunas konkrētajās frakcijās, kur deputāti interesējas par tiem vai citiem jautājumiem. Un, iepriekš saskaņojot laiku, esmu vienmēr atvērts šāda veida diskusijām.
Tas bija viss, ko es vēlējos piebilst.
Sēdes vadītāja. Paldies, ministra kungs!
Tagad saskaņā ar Saeimas kārtības rulli jautājuma iesniedzējiem ir tiesības uzdot vēl divus papildjautājumus.
Pirmais ir pieteicies deputāts Aivars Meija. Lūdzu!
A.Meija (NSL).
Labdien, ministra kungs! Jautājums: vai Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā ir informācija par to, cik izglītības iestādēs trūkst mūzikas skolotāju? Vai tāda informācija ir vai nav?
K.Šadurskis. Šādu informāciju noteikti var apkopot. Šajā brīdī nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Mēs noteikti jūsu frakcijai šo informāciju aizsūtīsim.
Sēdes vadītāja. Nākamā – Silvija Šimfa. Lūdzu!
S.Šimfa (NSL).
Jautājums, ministra kungs, par skolu koriem. Deputātiem ir bažas, ka apdraudēta Dziesmusvētku kustība un ilgtspēja, tāpēc ka daudzās Latvijas skolās nav izveidoti kori. Un, tā kā pašlaik kori ir kļuvuši par interešu izglītības sastāvdaļu, mūsu jautājums ir šāds: vai ir izvērtētas iespējas atjaunot praksē pārbaudīto skolu koru sistēmu, nosakot, ka katrā skolā koris ir obligāts, un atbildību par to uzticot skolas administrācijai, un paredzot, ka skolu akreditācijas procesā tas tiks izvērtēts?
K.Šadurskis. Jā, paldies.
Jums taisnība attiecībā uz interešu izglītību. Es šobrīd tā, uz līdzenas vietas, neesmu gatavs dot atbildi, ka – jā, tam būtu jābūt obligātam. Bet katrā ziņā, paskatoties uz kordziedātāju kopējo skaitu mūsu skolās, šķiet, ka tas ir nepietiekams, – tie ir gandrīz... apmēram 20 tūkstoši. Tas šķiet pārāk maz uz mūsu skolēnu kopējo skaitu.
Valsts izglītības satura centrs strādā pie jaunā izglītības standarta, kuram ir jāsāk darboties 1.–4.klasē no 2018./2019.mācību gada, un tad pa klašu grupām secīgi četros gados mēs pārejam uz jauno standartu. Jebkurā gadījumā, strādājot pie priekšmeta “Mūzika” standarta, tiks apsvērta arī šāda iespēja.
Paldies par jūsu ierosmi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad divus papildjautājumus iesniedzēji ir uzdevuši.
Saeimas kārtības rullis noteic, ka pārējie klātesošie deputāti, kas nav jautājuma iesniedzēji, var uzdot ne vairāk kā trīs papildjautājumus. Vai kāds vēlas izmantot šo iespēju?
Lūdzu, Mežecka kungs!
R.Mežeckis (NSL).
Atbildes vēstulē ir skaidri, atklāti redzama zināma pretruna: Valsts izglītības satura centrā strādā nevis mūzikas metodiķis, bet vecākais referents, kas sniedz metodisko atbalstu. Vai tas ir normāli? Un kā Izglītības un zinātnes ministrija likvidēs šo pretrunu? Lūdzam sniegt skaidrojumu.
K.Šadurskis. Jā. Redzat, mums nav valstī obligātā darba dienesta. Mēs varam izvērtēt tikai tos vai citus pretendentus, kas piesakās darbā mūsu sistēmā. Kā jūs redzat no sniegtās atbildes, atalgojums šajā darbā nebūt nav konkurētspējīgs visaugstākās kvalifikācijas speciālistiem. Vidējais atalgojums valstī pagājušajā gadā bija, ja mani atmiņa neviļ, 818 eiro, turpretim šeit ir skaitlis starp 600 un 700, un līdz ar to šis process... Nu, teiksim tā: valsts pārvaldes iestādei ir jāsamierinās ar tiem pretendentiem un tiem kandidātiem, kuri ir gatavi pie mums strādāt. To mēs arī jūtam kā problēmu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vai Mežecka kungs vēlas uzdot vēl kādu jautājumu?
R.Mežeckis. Jā.
Pārfrāzēšu jautājumu: vai vecākais referents, kas nav metodiķis, ir spējīgs sniegt šo metodisko atbalstu?
K.Šadurskis. Redzat, formālā izglītība ne vienmēr precīzi raksturo cilvēka spējas un prasmes. Izglītības un zinātnes ministrija intensīvi strādā arī pie neformālās izglītības formalizēšanas jautājumiem. Taču šobrīd situācija ir tāda, un es neesmu dzirdējis pretenzijas pret darba kvalitāti.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Citi papildjautājumi...? Ir vēl trešais papildjautājums.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mežeckim!
R.Mežeckis. Ir ieslēgts.
Pamatojoties uz ministrijas sniegto atbildi, var secināt, ka galvenais metodiskais darbs mūzikas jomā tiek nodrošināts Valsts izglītības satura centra Interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļā. Taču tam nav tiešas saistības ar mācību priekšmeta “Mūzika” mācīšanu vispārizglītojošajās skolās.
Kādas ir ministrijas iespējas organizēt štata vietu, lai nodrošinātu metodisko atbalstu priekšmeta “Mūzika” mācīšanai vispārizglītojošajās skolās?
K.Šadurskis. Jā, paldies.
Iespēju nav daudz, jo jaunu štata vietu atvēršana netiek valdībā plānota – kā jūs ļoti labi zināt, ne tikai šajā valdībā netiek plānota, bet arī iepriekšējās valdībās netika plānota! –, ja neparādās jaunas ļoti būtiskas funkcijas. Izglītības un zinātnes ministrijai ir vairāki ierosinājumi attiecībā uz jaunu štata vietu atvēršanu varbūt ne tieši pašā ministrijā, bet ministrijas padotībā esošajās iestādēs, kāda ir arī šī, taču pagaidām mēs neesam guvuši atsaucību.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to šis jautājums ir uzskatīts par atbildētu.
Nākamais darba kārtības jautājums ir deputātu Sudrabas, Šimfas, Platpera, Meijas un Baloža jautājums izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par izglītības iestāžu slēgšanu un reorganizēšanu Latvijas pašvaldībās”.
Arī uz šo jautājumu ir saņemta ministra rakstveida atbilde, taču jautājuma uzdevēji nav apmierināti ar saņemto atbildi un vēlas uzdot papildjautājumus un saņemt papildpaskaidrojumus.
Ministra kungs, vai vēlaties pirms papildjautājumiem vēl ko paziņot?
K.Šadurskis. Nē, paldies. Ar prieku atbildēšu uz deputātu jautājumiem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tad sāksim ar deputāta Aivara Meijas jautājumu. Lūdzu!
A.Meija (NSL).
Ministra kungs, kā tiks risināts to likvidējamo un reorganizējamo izglītības iestāžu pedagogu nodarbinātības jautājums, kuri nav pirmspensijas vecumā, bet kuru vecums – 48–58 gadi – norāda, ka viņiem ir samērā zemas iespējas iesaistīties darba tirgū, īpaši lauku rajonos, kur nav iespēju atrast savai kvalifikācijai atbilstošu darbu?
K.Šadurskis. Jā, paldies.
Mana īsā atbilde sastāvēs no divām daļām.
Pirmā. Skatoties uz pedagogu vecuma struktūru (šobrīd mums izglītības iestādēs strādā apmēram 1000 pensijas vecuma un apmēram 2000–2500 pirmspensijas vecuma pedagogu), man šķiet, ka darba zaudēšana izglītības iestādes slēgšanas vai reorganizācijas dēļ draud samērā nelielam skaitam personu, kuras nav pensijas vai pirmspensijas vecumā. Tomēr, protams, šādus gadījumus nevar izslēgt.
Tāpēc manas atbildes otrā daļa ir par Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esošo specifiskā atbalsta mērķprogrammu mūžizglītības jomā. Tur vairāki desmiti miljonu Eiropas struktūrfonda finansējuma – precīzi nepateikšu jums skaitli – ir paredzēti pedagogiem jaunas kvalifikācijas iegūšanai, kvalifikācijas paaugstināšanai, līdz ar to nodrošinot šo cilvēku iespējas darba tirgū. Varu jums rakstiski sniegt precīzu skaitli, bet... nu, to droši vien var ļoti viegli atrast ministrijas mājaslapā.
Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas uzdevums ir nodrošināt labu komunikāciju starp darba meklētāju, konkrēto pašvaldību, darba devēju, potenciālo darba devēju un izglītotāju. Un tam mums, paldies Dievam, ir pietiekami daudz līdzekļu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Deputāte Silvija Šimfa. Lūdzu!
S.Šimfa (NSL).
Ministra kungs, man ir jautājums: kā Izglītības un zinātnes ministrija pārliecinās... un pārliecināsies par to, ka pašvaldība atbilstoši Izglītības likuma 23.pantam noteiktajā termiņā visām iesaistītajām pusēm ir nodrošinājusi visaptverošu informāciju par pašvaldības plānoto skolu slēgšanu vai reorganizāciju?
K.Šadurskis. Jā, paldies.
Nu, no brīža... līdz reorganizācijas brīdim ir jāpaiet vismaz sešiem mēnešiem un ir jābūt izpildītām vairākām citām likumā noteiktajām prasībām, kuras esmu jau minējis rakstiskajā atbildē. Piemēram, jābūt pilnīgai informācijai par pašvaldības izglītības iestādes attīstības koncepciju, par pieejamajiem resursiem, par to, kāda ir bijusi diskusija, – cik plaša un saturīga ir bijusi diskusija starp iesaistītajām pusēm, proti, pašvaldību, skolēniem, skolēnu vecākiem un pedagogiem. Un ikvienā gadījumā, kad Izglītības un zinātnes ministrija saņem no pašvaldības informāciju par nodomu reorganizēt vai slēgt kādu izglītības iestādi, mēs pārliecināmies par informācijas pilnīgu atbilstību likumam un šaubu gadījumos vai gadījumos, kad ir nesaskaņas ar pašvaldības viedokli, mēs lūdzam sniegt mums papildu informāciju, kā tas jau ir bijis vairāku izglītības iestāžu gadījumā (piemēram, attiecībā uz Madonu). Kad mēs esam no publiskās informācijas dzirdējuši par, teiksim, neviennozīmīgu sabiedrības attieksmi pret šiem procesiem, esam lūguši pašvaldībai sniegt mums papildu informāciju.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Iesniedzēju papildjautājumi ir uzdoti, atbildes ir saņemtas.
Vēl citiem klātesošajiem deputātiem ir iespēja uzdot jautājumus.
Gunārs Kūtris. Lūdzu!
G.Kūtris (NSL).
Paldies.
Ministra kungs! Jūsu atbildes pirmajā punktā ir norādīts, ka Izglītības un zinātnes ministrijai ir noteikti kritēriji, pēc kuriem tiek veikts slēdzamo vai reorganizējamo skolu izvērtējums.
Sakiet, lūdzu, – vai šis izvērtējums ir publiski pieejams? Un, ja nav publiski pieejams, kāpēc tas būtu tā noslepenots?
K.Šadurskis. Jā, bet... Nu, es teiktu tā: jebkurā gadījumā pēc šo atbilžu sniegšanas tas jau ir publisks.
Redzat, es neatbildēšu jums formāli, bet mazliet pastāstīšu par mūsu skatījumu – kādu mēs gribam redzēt izglītības iestādi.
Pirmām kārtām ir svarīgi, lai pedagogi ir labi profesionāļi – nu, es teiktu, izcili skolotāji, kas bērnam var dot labāko, kas viņam ir nepieciešams. Tātad izglītības iestādē jābūt konkurētspējīgam atalgojumam un atbilstošam bērnu skaitam, lai to varētu nodrošināt.
Mūsdienīga, moderna mācību vide – tas ir kabinetu aprīkojums un viss pārējais, ko mēs saprotam ar kvalitatīvu izglītības infrastruktūru (ieskaitot sporta infrastruktūru), kā arī piemērota sociālā vide, lai jaunietis, uzturoties pietiekami lielā vienaudžu kolektīvā, var apgūt visas dzīvē nepieciešamās sociālās prasmes, lai mazā skola nav, teiksim, tā kā ģimenes paplašinājums... nu, tāda, kas nedod priekšstatu par sabiedrības funkcionēšanu.
Protams, šobrīd, kad mums ir iespēja ieguldīt Eiropas struktūrfondu un valsts budžeta līdzekļus, mēs, protams, gribam ieguldīt tos tādās izglītības iestādēs, kurām ir perspektīva nākotne, un tātad ņemam vērā arī demogrāfiskās tendences, kādas paredzamas turpmākajos gados. Skolā, kas balansē uz robežas, nav mērķtiecīgi ieguldīt līdzekļus, jo mēs gribam, lai atdeve no šiem līdzekļiem tiktu pēc iespējas lielākam skolēnu skaitam. Un tāpēc, izvērtējot katras konkrētās iestādes situāciju, lai izlemtu, vai to slēgt vai ne, mums ir ļoti svarīgi, kādā kategorijā tā ietilpst, – vai tā ietilpst mūsu redzējumā par nākotnes skolu vai ne. Un mēs skatāmies, vai konkrētajā novadā skolas atrodas pietiekami tuvā apkārtnē, lai laika un attāluma ziņā bērni var to ērti sasniegt, un izvērtējam, vai ir iespēja pastāvēt un attīstīties šādai izglītības iestādei.
Turklāt kritēriji ļoti atšķiras atkarībā no bērnu vecumposma. Attiecībā uz bērniem, kuri mācās 1. līdz 6.klasē, svarīgi ir saglabāt izglītības iestādi tuvu bērna dzīvesvietai, savukārt tad, kad ir runa par bērniem vēlīnajā pamatskolas posmā un turpmākajā izglītības posmā, mēs tomēr daudz lielāku akcentu liekam uz šiem manis minētajiem aspektiem.
Sēdes vadītāja. Nākamais jautājums arī deputātam Gunāram Kūtrim. Lūdzu!
G.Kūtris. Es tagad mēģināšu to pirmo jautājumu nedaudz pārfrāzēt. Mēs gribam uzzināt, kur var iepazīties ar informāciju par to, kādā veidā Izglītības un zinātnes ministrija izvērtēja katras konkrētās likvidējamās... es atvainojos, slēdzamās vai reorganizējamās skolas nākotni. Kur var...?
K.Šadurskis. Labs jautājums.
Izvērtēšanā tiek ņemti vērā gan formālie kritēriji, gan neformālie kritēriji. Jebkurā gadījumā tas viss tiek izvērtēts gan formālās, gan neformālās sarunās Izglītības un zinātnes ministrijā. Par neformālo sarunu protokoliem es jums neko nevaru apsolīt, jo tās netiek protokolētas. Bet visas tās sarunas, kas ir protokolētas... protams, ir iespējams ar tām iepazīties.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Un trešais papildjautājums. Kūtra kungs!
G.Kūtris. ...ka jūs atbildējāt uz iepriekšējo jautājumu, kur to var atrast, laikam tas ir ministrijā. Bet mans jautājums ir saistīts ar jūsu atbildē rakstīto. Tur jūs argumentējat attiecībā uz norādītās skolas slēgšanu vai reorganizāciju. Vēstulē jūs teicāt, ka tiek... Pareizāk sakot, jūs mums devāt tikai konkrētās pašvaldības sniegto argumentāciju, to, ko pašvaldība sniedza, – kāpēc. Vai ministrija, pieņemot lēmumu par kādas skolas slēgšanu vai reorganizēšanu, savā izvērtējumā paļaujas tikai un vienīgi uz pašvaldības pamatojumu, ja jūs nesniedzāt savu argumentāciju?
nesniedzāt savu argumentāciju?
K.Šadurskis. Jūsu uzdotajā jautājumā alternatīva nebija ļoti korekti formulēta, jo tie nebija savstarpēji izslēdzoši...
Pirmkārt, ministrija nepieņem lēmumu, bet saskaņo pašvaldības lēmumu; otrkārt, ministrija izvērtē pašvaldības sniegto informāciju, ministrija izvērtē publiski pieejamo informāciju, ministrija izvērtē savu... nu, salīdzina pašvaldības redzējumu ar savu redzējumu par izglītības iestāžu tīkla attīstības koncepciju konkrētajā pašvaldībā. Un, ja šeit nerodas šaubas un nesaskaņas, ja pašvaldības lēmums atbilst tam, kā mēs ministrijā redzam šo situāciju, tad mēs to saskaņojam. Pretējā gadījumā mēs pieprasām papildu informāciju.
Tas, ka es jums minēju rakstiskajā atbildē vienu argumenta daļu... nu, jūs taču zināt, ka nekad jau visu uzrakstīt nav iespējams. To tikai juristi prot – rakstīt ļoti gari un ļoti pilnīgi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Līdz ar to visi iespējamie papildjautājumi saskaņā ar Saeimas kārtības rulli ir uzdoti un atbildēti.
Paldies deputātiem par jautājumiem!
Paldies, ministra kungs, jums par atbildēm!
K.Šadurskis. Paldies.
Un vēlos vēlreiz atkārtot, ka vienmēr esmu atvērts dialogam.
Paldies, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Nākamais darba kārtībā ir deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar EM nespēju sniegt ekonomisko pamatojumu par iespējamo akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm”.
Es šobrīd esmu spiesta konstatēt, ka zālē nav neviena no minētā jautājuma uzdevējiem. Līdz ar to saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 123.pantu kā sēdes vadītāja secinu, ka jautājums ir uzskatāms par atbildētu. Neviens no jautājuma iesniedzējiem nav vēlējies uzdot papildjautājumus.
Paldies, ministra kungs, ka jūs atnācāt uz šo jautājumu un atbilžu sēdi un bijāt gatavs sniegt savu redzējumu un atbildēt uz papildjautājumiem!
Līdz ar to mēs šodien sēdi varam slēgt. Visi jautājumi ir izskatīti vai uzskatāmi par atbildētiem.
Uz redzēšanos!
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
Atbildes uz deputātu iesniegtajiem jautājumiem
2016. gada 26. aprīlī
| Par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par topošo aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru “Mucenieki”” (iesniegts 07.04.2016.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 129/J12) (Atbildes dok. Vēstule par jautājuma pāradresāciju: iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim). (Atbildes dok. Nr. 2032). (Atbildes dok. Nr. 2204D). |
|
Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska atbilde uz deputātu jautājumu “Par mācību priekšmeta “Mūzika” organizēšanu un īstenošanu Latvijas vispārizglītojošajās skolās” (iesniegts 28.04.2016.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 132/J12) (Atbildes dok. Nr. 2204C). (Atbildes dok. Nr. 2119) |
|
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis |
| Papildjautājums | - dep. A.Meija |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis |
| Papildjautājums | - dep. S.Šimfa |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis |
| Papildjautājums | - dep. R.Mežeckis |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis |
| Papildjautājums | - dep. R.Mežeckis |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis |
| Papildjautājums | - dep. R.Mežeckis |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis |
Izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska atbilde uz deputātu jautājumu “Par izglītības iestāžu slēgšanu un reorganizēšanu Latvijas pašvaldībās” (iesniegts 05.05.2016.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 135/J12) (Atbildes dok. Nr. 2204C). (Atbildes dok. Nr. 2141) |
|
| Papildjautājums | - dep. A.Meija |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis |
| Papildjautājums | - dep. S.Šimfa |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis |
| Papildjautājums | - dep. G.Kūtris |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis |
| Papildjautājums | - dep. G.Kūtris |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis |
| Papildjautājums | - dep. G.Kūtris |
| Atbilde | - izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis |
Par atbildes sniegšanu uz deputātu jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Saistībā ar EM nespēju sniegt ekonomisko pamatojumu par iespējamo akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” akciju iegādes atbilstību valsts interesēm” (iesniegts 05.05.2016.) (pilns jautājuma teksts pielikumā) (Nr. 136/J12) (Atbildes dok. Nr. 2204A). (Atbildes dok. Nr. 2149) |
|