Latvijas Republikas 12.Saeimas
ziemas sesijas ceturtā sēde
2017.gada 2.februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Godātie deputāti, aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Sāksim izskatīt Saeimas 2017.gada 2.februāra sēdes darba kārtību.
Vispirms – iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz grozīt sēdes darba kārtību un izslēgt no tās līdz turpmākam komisijas lēmumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.
Par atvaļinājuma piešķiršanu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Armandam Krauzem šā gada 26.janvārī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Armanda Krauzes iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 26.janvārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Grozījums KNAB likumā komisijā tika diskutēts, un neviens priekšlikums, kas bija saņemts, netika atbalstīts.
1.priekšlikums ir deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (NSL).
Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Aleksandrs Hamiltons, viens no mūsdienu konstitucionālisma pamatlicējiem, ir teicis, ka galvenais pienākums valstij ir atrast īstos cilvēkus īstajās vietās, lai viņi strādātu, un tad sistēma darbosies efektīvi. Jo ne jau sistēmas vai kaut kādi likumu kalni garantē efektīvu valsts pārvaldi, bet gan īstie cilvēki.
Sakarā ar KNAB sāgu un šiem konkrētajiem grozījumiem es mēģināju atrast kaut kādus nacionāla rakstura precedentus. Es neatradu. Vienīgais, kas ir acīm redzams, ka šī sāga būtu labs scenārijs vesternam, tādam labam amerikāņu vesternam, kas varētu kļūt, starp citu, par dižpārdokli, latviski runājot, jeb bestselleru, kā to sauc angļu valodā.
Tātad kādā provinces ciematiņā, piejūras ciematiņā meklē šerifu. Šerifam ir izvirzīti konkrēti nosacījumi, kādam viņam būtu jābūt. Viņam, protams, ir ātri jāskrien, trāpīgi jāšauj, un ir arī prasība, ka šerifam jābūt triju gadu pieredzei vadošā amatā vai līdzīga rakstura pieredzei, lai varētu tos šerifa palīgus organizēt. Konkurss nesekmējas, un rezultāta nav. Kāpēc? Tāpēc, ka visi redzēja, kas notika ar iepriekšējiem šerifiem un viņu palīgiem. Par to klīda baisas leģendas.
Ja nopietni runā par esošo likuma grozījumu, pirmkārt, tas ir cieši saistīts ar otru likumprojektu, kuru mēs skatīsim. Ir runa par KNAB vadītāja pensiju. Un tur arī ir daudz, ko teikt.
Bet attiecībā uz šo jāsaprot, ka mēs noņemam šo triju gadu pieredzes latiņu, un faktiski tas ir bīstams - ļoti bīstams! - solis miglā. Jo - kas būtībā ir Valsts kanceleja, un kas ietilpst tās pienākumos? Tās pienākums ir arī uzlūkot kopējo ainu attiecībā gan uz valsts civildienestu, gan uz speciālo dienestu. Noņemt triju gadu (vismaz!) pieredzi nozīmē uzsākt bīstamu procesu, kas beigsies ar to, ka mēs visiem ņemsim nost šos piecu gadu pieredzes nosacījumus, triju gadu pieredzes nosacījumus...
Kas notiek šobrīd? Ir revolūcija kaut kāda? Principā ir jāraksta koncepcijas kaut kādas, jāpārdomā. Kur vēl jāsteidzas?! Ja runa ir tikai par šo KNAB jautājumu, nu, tad, kolēģi, principā mums ir jāpaskatās uz iepriekšējo vēsturi. Guntim Rutkim, kas bija pirmais KNAB vadītājs, neizdevās gadu nostrādāt; Aleksejam Loskutovam izdevās divus gadus nostrādāt, pēc tam viņu izmeta ārā; Normunds Vilnītis arī nostrādāja divus gadus - no 2009.gada līdz 2011.gadam... Vienīgais, kuram izdevās sekmīgi nostrādāt, ir Jaroslavs Streļčenoks. Un būtībā, ja mēs runājam par Jaroslavu Streļčenoku, - veselu gadu Aleksejs ar viņu savā Korupcijas novēršanas apakškomisijā lieliski sapratās. Nav daudz cilvēku tajā, un viņi katru reizi nāca tērzēt, pļāpāt par dažnedažādām lietām, un beigās... Kāpēc to Streļčenoku apstiprināja... (A.Loskutova starpsauciens.) Mēs nedabūjām... (Starpsauciens.)
Es nevaru sarunāties ar zāli, bet... Es vienkārši domāju - principā Aleksejam pēc šī te gada būtu jāprec Jaroslavs Streļčenoks! (Smiekli.) Precēties vajag ar viņu!
Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu runājiet, Baloža kungs!
R.Balodis. Jā.
Ja mēs runājam pēc būtības, tad jāteic... es domāju, ka pēc būtības liela problēma ir šie konkursi, jo mēs esam nonākuši līdz situācijai, ka valsts pārvaldē uz konkursiem nepiesakās, “iztamborē” konkursam otro kārtu, lai var pieteikties. Un tas viss kopumā nav labi! Es domāju, ka jautājums par konkursiem ir cieši saistīts gan ar nelabvēlīgo politisko vidi, gan ar to apstākli, ka būtībā tas nozīmē pašizvirzīšanos. Pašizvirzīšanās sāga - es domāju, tas stāsts ir beidzies! Ir jādomā par kaut kādu nopietnu pārmaiņu vismaz attiecībā uz augstākajiem valsts amatiem. Es domāju, ka labs... nē, es teiktu tā - pareizs solis, solis īstajā virzienā, ir Ādamsona priekšlikums, ka premjeram vajadzētu izvirzīt KNAB vadītāju. Bet, no otras puses, tas neizskatīsies pārāk labi ne no teorijas, ne no prakses viedokļa, jo būtībā viņam, tam premjeram, ir savā ziņā jāuzrauga šis KNAB vadītājs.
Es domāju, ka vislabāk būtu, ja Valsts prezidents nominētu augstākās amatpersonas, un galu galā tad prezidentam būtu kas patiešām īsti labs darāms šajā izvirzīšanas procesā, jo tik un tā jau Saeima beigu beigās lemtu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Par šī likumprojekta būtību un jēgu mēs acīmredzot vairāk debatēsim tad, kad nonāksim pie 3. un 4.priekšlikuma.
Bet, runājot par šo konkrēto priekšlikumu, manis iesniegto, - ko tas pasaka?
“Biroja priekšnieku pēc Ministru prezidenta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima.” Kāpēc ir šāds priekšlikums? Līdzšinējā redakcija paredz, ka ieceļ pēc Ministru kabineta ieteikuma. Bet mūsu valsts lielākā problēma - tā ir kolosālā bezatbildība, valsts amatpersonu bezatbildība. Mēs bieži vien ieceļam amatos cilvēkus, kuri salaiž grīstē vienu vai otru jomu, bet nav neviena atbildīgā. Līdz šim brīdim neviens sabiedrībā, vismaz lielākā daļa sabiedrības, īsti nezina arī to, kāpēc Jaroslavs Streļčenoks izrādījās nederīgs un netika izvirzīts uz otru termiņu. Vai kaut kur ir bijis kāds skaidrojums? Šajā gadījumā mēs vismaz no Ministru prezidenta varam sagaidīt skaidrojumu, ka Streļčenoks nav attaisnojis viņa cerības vai zaudējis viņa uzticību korupcijas apkarošanas jomā. Vismaz tas būtu.
Es jau varu minēt desmitiem piemēru.
Mums par izglītības un zinātnes ministru savulaik tika iecelts cilvēks bez augstākās izglītības, un tagad mēs brīnāmies: kāpēc izglītība mums ir dziļā grāvī?
Par aizsardzības ministru mums ir bijuši gan dakteri, gan vetārsti, un katrs plānoja - viens tur vienu lietu attīstīt, otrs tur kavalēriju attīstīt... Viss ir baigi forši!
Par iekšlietu ministru mēs ieceļam žurnālisti un tagad brīnāmies: kāpēc policisti mums ir neizglītoti? Tāpēc, ka ir likvidēta Policijas akadēmija un visa drošības sistēma mums ir nolaista uz grunti.
Un šo uzskaitījumu mēs varam turpināt un turpināt! Es aicinu beidzot noteikt kaut kādu atbildību.
Ja mēs runājam par to, ko minēja Baloža kungs... par Valsts prezidentu. Man jau nebūtu iebildumu, ka to dara Valsts prezidents. Vismaz tad būtu viens cilvēks, no kura kaut kādas atbildes var sagaidīt. Šobrīd, ja to dara Ministru kabinets, - no kā prasīt atbildību, atbildi?
Šodien ir situācija: piemēram, tu uzraksti vēstuli Ministru prezidentam un lūdz sniegt skaidrojumu, kāpēc tur tāds un tāds cilvēks nav virzīts par KNAB vadītāju. Atbilde būs vienkārša: “Es neko nevaru atbildēt, tāpēc ka ir konkursa komisija, kura viņu neizvirzīja.” Kāpēc viņu neizvirzīja? Arī neviens nevar atbildēt. Tāpēc ka tā esot slepena informācija. Nu - atvainojiet! - cik grāvju mums jāizbrauc, lai mēs sakārtotu valsts pārvaldi?!
Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, bet par nākamajiem mēs vēl padiskutēsim.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Neliels precizējums Baloža kungam.
Man bija gods nostrādāt amatā precīzi divreiz ilgāk, nekā jūs esat teicis, - nevis divus gadus, bet četrus gadus.
Bet, kas attiecas uz Ādamsona kunga priekšlikumu, man liekas, ka pašā priekšlikumā ir pretruna, jo tas pamatots ar to, ka tādā veidā tiek stiprināta Ministru prezidenta atbildība par kandidātu atlasi.
Manuprāt, šeit runāt par atbildības pastiprināšanu nav nekāda pamata, jo KNAB likums un Valsts pārvaldes iekārtas likums nedod iespēju Ministru prezidentam iejaukties KNAB priekšnieka darbībā un pienākumu pildīšanā.
Savukārt, ja mēs dotu iespēju Ministru prezidentam nosaukt kandidātu KNAB priekšnieka amatam, tā būtu būtiska atkāpšanās no KNAB neatkarības garantiem, kas jau nostiprināti KNAB likumā un kas izriet no mūsu starptautiskajām saistībām ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju jeb OECD, jo viena no stingrākajām prasībām, ko pirmsiestāšanās periodā šī organizācija izvirzīja Latvijai, bija skaidri un nepārprotami definēt KNAB priekšnieka iecelšanas un atbrīvošanas no amata kārtību, kā arī noteikums, ka amata kandidātu atlases komisijai un komisijai, kas vērtē iespējamās neizdarības, jābūt vienai un tai pašai komisijai.
Mani biedētu Ādamsona kunga priekšlikumu īstenošana, jo tā pavērtu durvis zināmam riskam, ka KNAB priekšnieka amata kandidāts tiktu meklēts, nevis pamatojoties uz viņa profesionālajiem kritērijiem, bet gan pamatojoties uz politiskas vai personiskas lojalitātes kritērijiem.
Līdz ar to gan savā, gan komisijas vārdā aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Labdien! Es balsošu “par” šo priekšlikumu, bet es gribu izteikt savu viedokli par visu šo lietu. Es dziļi šaubos, ka mēs kaut ko atrisināsim. Uz doto brīdi kaut ko savu personisko - atrisināsim...
Tur apgrozās miljoni!
Ja es būtu KNAB vadītājs (Dep. S.Āboltiņa: “Paldies Dievam, neesat!”), ziniet, es baidītos. Ir organizācijas, kas visur darbojas, ir uzņēmumi, kuriem ir savas drošības sistēmas, un šīs drošības sistēmas dažreiz ir spēcīgākas nekā KNAB.
Sēdes vadītāja. Kalnozola kungs, šis priekšlikums ir ļoti precīzs, un tas paredz: “Biroja priekšnieku pēc Ministru prezidenta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima.” (Starpsaucieni.) Es aicinu runāt par šo priekšlikumu.
V.Kalnozols. Jā, es runāju patlaban. (Zālē smiekli. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Es aicinu runāt par šo priekšlikumu.
V.Kalnozols. Atļaujiet man izteikties! (Starpsaucieni.) Tā ir tomēr ļoti būtiska lieta, kas saistīta ar KNAB un korupciju...
Sēdes vadītāja. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim var debatēt par priekšlikumiem.
V.Kalnozols. Jūs pārtraucat manas domas par korupciju. Okey! Tātad viss ir kārtībā! Jūs man neatļāvāt izteikties par korupciju un par to, kā pret to cīnīties. (Zālē smiekli.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Atgādinu vēlreiz: mums spēkā ir Saeimas kārtības rullis, kas ir jāievēro visiem deputātiem. Un tas attiecas arī uz debašu kārtību.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi!
Es gribu precizēt Alekseja Loskutova teikto, ka viņu māc bažas par to, ka kāds varētu tikt iecelts, vadoties pēc politiskās lojalitātes. Tām nav pamata, Loskutova kungs, tāpēc, ka ir nākamais priekšlikums - mans priekšlikums -, kurš precīzi nosaka šo kārtību.
Otrs. Kārtība, kādā var atcelt biroja priekšnieku, kādā viņu var ietekmēt vai nevar ietekmēt, netiek mainīta. Viss paliek spēkā. Es vienkārši aicinu, lai beidzot kāds šajā valstī uzņemas atbildību par to, kas notiek korupcijas apkarošanas jomā.
Mēs vēl daudz varam diskutēt par to, vai ir vajadzīga konsultatīvā padome pie Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ar visām tām sabiedriskajām organizācijām... Vai tās vieta tomēr nebūtu pie Ministru prezidenta vai tieslietu ministra? Varbūt tas būtu daudz loģiskāk? Un, ja šī iestāde atrastos Ministru kabineta pārraudzībā, tad, loģiski, būtībā arī visa atbildība būtu tieši Ministru prezidentam, izvēloties to vai citu kandidatūru.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.
K.Seržants (ZZS).
Man pret šo priekšlikumu ir tikai viens arguments. Nu, jebkurā gadījumā mēs nevaram gaidīt, ka Ministru kabineta vadītājs varēs vienpersoniski izlemt, kuru cilvēku aicināt uz šo amatu un kuru ne. Tik un tā viņš vērsīsies pēc konsultācijām pie visiem tiem speciālistiem, kas jau šobrīd šos pretendentus izvērtē.
Šobrīd mums ir Ministru prezidents Kučinskis, kurš savulaik ir strādājis Saeimas Nacionālās drošības komisijā un kuram, protams, par šo sfēru zināma sapratne ir.
Taču savulaik Ministru prezidente bija Straujumas kundze, kura nāca no lauksaimniecības nozares un no kuras nevarēja prasīt, lai viņa vienpersoniski izvērtētu, kurš ir derīgs KNAB vadītāja amatam.
Tā ka jebkurā gadījumā šie speciālisti tur būs iesaistīti, un es neredzu šobrīd nekādu iespēju to uzticēt lemt vienpersoniski Ministru prezidentam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim, otro reizi. (Starpsauciens: “Par tēmu, lūdzu!”)
R.Balodis (NSL).
Es arī negribu, lai Mārim Kučinskim dzīve kļūtu tik interesanta, ja viņam šo pienākumu uzticētu. Bet tajā pašā laikā no sistēmas viedokļa padomājiet - nu, kas īsti ir atcelšana? Pašreiz likumā ir diezgan skaidri atrunāta šī procedūra. Tur vairs tādas ķezas nebūs, kāda bija tad, kad meta nost Alekseju Loskutovu un Vilnīti. Nu tur būs viss skaidrs. Tur būs atzinums, un būs viss kārtībā.
Ja runa ir par šo apstiprināšanu, - tas ir vienīgais gadījums, kad mēs vispār varam runāt par šiem likuma grozījumiem, jo mums jau nekādas īstas teikšanas pie tās KNAB vadītāja apstiprināšanas arī nebūs. Būsim atklāti!
Tagad, kad Saeimā balsojumi par personālijām ir kļuvuši atklāti, interesanti ir palūkoties kolēģu sejās, kad viņi balso par ģenerālprokuroru, par vēl citām augstām amatpersonām. Tur pavīd bailes!
Un, ja runājam par šo situāciju, kas ir attēlota Ādamsona priekšlikumā, - tas jau ir labs solis, solis pareizā virzienā, bet tam tomēr nevajadzētu būt premjeram.
Es atkārtoti saku - ir jāpārdomā, ko vispār mēs darām ar šiem konkursiem. Jo tas, kā tagad valdībā aplūkoja jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amata kandidatūras atlasīšanu, šķiet “klusais vājprāts”: sākumā konkurss - nesanāk, tad mēģina iecelt - nesanāk, tad atkal konkurss, un atkal pagroza šo to...
Tā ka, manuprāt, šis nav pareizs priekšlikums. Bet tajā pašā laikā es saku fui koalīcijai, kura nedomā par šo KNAB jautājumu. Ieklausieties, VIENOTĪBA, Ījabā, kas jūs konsultē itin bieži! Viņš televīzijā šonedēļ teica, ka pietrūkst politiskās drosmes vispār to KNAB aizvērt ciet.
To visi saprot: ja šādā veidā mēs ejam un latiņu laižam arvien zemāk un zemāk, beigās mēs dabūsim vai nu “zaļu gurķi”, vai kaut kādu savējo. Un kurš ir savējais? Acīmredzot ir kāds savējais, ko apstiprināt. (No frakcijas SASKAŅA: “Ja būtu, būtu jau sen apstiprināts!”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam, otro reizi.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Kolēģi, visi konkursi uz KNAB priekšnieka amatu bija principiāli atšķirīgi. Pirmie četri vai pieci konkursi bija ar politiķu piedalīšanos. Pēdējie divi konkursi, priekšpēdējais, kad tika izvēlēts Jaroslavs Streļčenoks, un pēdējais konkurss, kas ir noslēdzies bez rezultātiem, principiāli atšķīrās ar to, ka atlases komisijā nebija neviena politiķa. Tā ir ļoti būtiska neatkarības nodrošināšanas garantija.
Un tagad atkāpties no neatkarības garantijām, ne tikai nosakot, ka komisijā var būt gan politiķi, gan profesionāļi, bet vispār atdodot jautājuma izšķiršanu vienam politiķim, manuprāt, nav pieļaujams.
Vēlreiz aicinu neatbalstīt deputāta Ādamsona priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Ziņotājam ir iespēja izteikt komisijas viedokli.
A.Loskutovs. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 59, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Loskutovs. 2. - deputāta Ādamsona priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Daļēji šis priekšlikums ir saistīts ar 1., manis iesniegto, priekšlikumu. Bet tikai daļēji. Ko tas nosaka? Tas nosaka to, ka uz biroja priekšnieka amatu Ministru prezidents var izsludināt atklātu konkursu. Respektīvi, var izsludināt un var neizsludināt. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ja biroja priekšnieks ir veiksmīgi nostrādājis vienu termiņu un pret viņu nav nekādu reālu pretenziju, tad viņš šo darbu var turpināt pēc Ministru prezidenta ieteikuma.
Mans priekšlikums neatceļ ne konkursu, ne iespēju rīkot konkursu. Mans priekšlikums neatceļ to, ka Ministru kabinets lēmumu var pieņemt un var nepieņemt. Bet mēs varam arī nonākt situācijā, ka Ministru prezidentam ir viens viedoklis par to, kas būs biroja vadītājs, bet Ministru kabinetā ar balsu vairākumu nobalso, ka būs cits pretendents. Mēs nonākam situācijā, kad atbildību par to, kādā veidā tiek virzīta uz priekšu korupcijas apkarošanas politika, mēs pieprasām no premjera, taču viņš praktiski vienmēr var pateikt: “Klausieties, man nav tādu tiesību! Es neesmu virzījis šo cilvēku, un man arī nav nekādas atbildības par šī cilvēka darbību.”
Mēs jau esam nonākuši līdz absurdai situācijai. Piemēram, armijā pamatprincips ir vienvadības princips. Taču komandierus, izņemot NBS komandieri, nez kāpēc amatos ieceļ aizsardzības ministrs, bet, ja viņi slikti uzvedas, atbildību mēs pieprasām no NBS komandiera.
Tālāk. Mums vienīgais cirks ar atklātu konkursu ir tieši saistībā ar KNAB vadītāju. Mēs nez kāpēc nerīkojam atklātu konkursu uz NBS komandiera amatu, uz SAB direktora amatu, un vēl arī uz valsts kontroliera, uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu, kur ir noteikta procedūra, kur lēmumus šajā gadījumā pieņem profesionāļi. Bet mēs izveidojam kaut kādas sabiedriski konsultatīvās padomes, kuras tagad ieteiks: šito var iecelt amatā, šito - ne. Bet varbūt tomēr pāriesim pie konkrētas atbildības, nevis turpināsim to bezatbildīgo kadru iecelšanas politiku, kas mums ir īstenota pēdējos 20 gadus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Attiecībā uz pretkorupcijas politikas plānošanu gribu atgādināt, ka politiku visā pilnībā nenosaka un visā pilnībā nevirza viens konkrēts cilvēks.
Saskaņā ar KNAB likumu tieši KNAB uzdevums ir izstrādāt attīstības plānošanas dokumentus korupcijas novēršanas jomā - gan stratēģisko virzienu, gan konkrētus pasākumu plānus -, bet šie dokumenti tiek ļoti rūpīgi skatīti, visām ministrijām un valdības sadarbības partneriem diskutējot un lielās grūtībās vienojoties, un šeit Ministru prezidentam ir gan pašam personiski teikšana, gan arī kā valdības vadītājam ir teikšana. Tāpēc es nedomāju, ka KNAB priekšnieka apstiprināšanas procedūru varētu sasaistīt ar pretkorupcijas politikas noteikšanu valstī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs paudīs komisijas viedokli par šo priekšlikumu?
A.Loskutovs. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Aicinu Saeimu neatbalstīt to.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 57, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Loskutovs. 3. - deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nebija atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi! Es uzskatu, ka viens no lielākajiem draudiem mūsu valsts drošībai, mūsu valsts sekmīgai attīstībai, sabiedrības ceļam uz labklājību ir korupcija. (Starpsauciens: “Nevar būt! Neticami!”) Un tāpēc ļoti svarīgs ir efektīvs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbs.
Manuprāt, tas priekšlikums, ar kuru ir nācis Ministru kabinets un kurš ir atbalstīts pirmajā lasījumā, proti, priekšlikums atteikties no prasības, ka KNAB vadītāja amata pretendentam jābūt ar pieredzi vadošā amatā, un padarīt to par vienkārši simbolisku prasību, ir solis nepareizajā virzienā. Tas principā ir mēģinājums starp labākajiem virpotājiem atrast rūpnīcas vadītāju. Nenoliedzami, rūpnīcas vadītājam ir svarīgi zināt ražošanas procesu, bet pati pirmā, pati svarīgākā prasme - tā ir prasme vadīt. Un, kā mēs redzam, tieši šīs prasmes iztrūkums parasti noved pie tā, ka viss birojs nespēj efektīvi strādāt.
Diskutējot atbildīgajā komisijā par šo priekšlikumu, es aicināju: ja tik tiešām ir problēmas ar šo prasību, ka jābūt trim gadiem, tad nosakiet, ka vajag divu gadu pieredzi! Nu, nosakiet kaut vai gadu ilgu periodu! Tam ir jābūt kaut kādam pietiekami garam periodam, kurā var pārliecināties, vai konkrētais pretendents ir spējīgs vadītājs vai nav.
Tas, ko jūs pašlaik piedāvājat... pēc būtības jūs piedāvājat pārvērst KNAB konkursu par ekstrasensu šovu, kurā komisijai būs jāuzmin - kandidāts ir spējīgs vadīt vai nav spējīgs vadīt. Jo šī prasība ir padarīta par simbolisku. Un to, ka parasti tā tiek apieta, es jums varu parādīt ar piemēriem. Mēs pašlaik redzam, kā tas tiek veiksmīgi darīts: ja kādu “vajadzīgo” personu vajag ielikt amatā, bet tai nav nepieciešamās prasmes, nav nepieciešamās pieredzes, tad viņu uz laiku ieceļ par pienākumu izpildītāju, un pēc tam jau šī persona ir pienākumu izpildītājs, kurš strādā tur bez konkursa, bez jebkā, un pēc kāda laiciņa var par viņu teikt: “Redziet, viņš kvalificējas. Mēs viņu tagad varēsim apstiprināt.” (Dep. I.Viņķele: “Tu par Rīgas domi?!”)
Un pēc tāda paša principa mēs varam da jebkuru...
Tāpēc, kolēģi, es uzskatu, ka ļoti svarīga tomēr ir pieredze - tas ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kam ir jābūt, izvērtējot, vai konkrētais cilvēks ir atbilstošs KNAB vadītāja amatam vai nav. Pretējā gadījumā, kā jau es minēju, šāds konkurss vairāk līdzināsies ekstrasensu šovam vai arī vienkārši kādas sarunātas personas ielikšanai. Un tad būs nevis centieni cīnīties pret korupciju, bet piesegt korupciju.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Kalnozolam.
V.Kalnozols (ZZS).
Mūrnieces kundze, centīšos to pateikt tā, lai jūs mani nepārtrauktu.
Uz šo brīdi mēs risinām problēmu, ka neviens negrib iet strādāt par KNAB vadītāju. Un tagad mēs sēžam un domājam, kā iziet no situācijas.
Bet saprotiet arī to KNAB vadītāju un saprotiet, kāpēc nekas nenotiek! Tur apgrozās miljoni, dārgie draugi! Un, ja mani, Kalnozolu, teiksim, ieliktu tajā amatā, man būtu bail šķetināt šo korupciju. Pretī stāv uzņēmumi ar drošības dienestiem, kuri ir pietiekami spēcīgi, kuri pat dažos gadījumos kontrolē šo KNAB. Padomājiet par to! Mums jābūt...
Un otra lieta, ko es gribu pateikt un kas ar šo jautājumu ļoti būtiski saistīta... Mūsu valsts neievēro labas pārvaldības principus. (Dep. S.Āboltiņa: “Tam nav sakara ar priekšlikumu!”) Ir sakars! Ļoti būtisks sakars, jo mēs neesam labi saimnieki. Un mēs gribam, lai mūsu KNAB vadītājs būtu labs saimnieks! Lielākā nelaime ir tā, ka...
Sēdes vadītāja. Es aicinu, Kalnozola kungs, runāt par konkrēto priekšlikumu! Es aicinu jūs runāt par konkrēto priekšlikumu! (Starpsaucieni.)
V.Kalnozols. Un jūs gribat, lai KNAB vadītājs ievērotu tos labas pārvaldības principus... (Dep. S.Āboltiņa: “Iesniedziet priekšlikumu par labu pārvaldību!”)
Sēdes vadītāja. Ir runa par trim gadiem.
V.Kalnozols. Mēs gribam, lai KNAB atdod Sorosam.
Bet kāda viņam motivācija to darīt? (Dep. S.Āboltiņa: “Izlasi Kārtības rulli! Tas nav par priekšlikumu!”) Kāda motivācija? Kāda motivācija KNAB vadītājam... (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Tātad...
V.Kalnozols. Solvitas kundze, es saprotu, ka jūs... (Dep. V.Kalnozols nerunā mikrofonā.)
Sēdes vadītāja. Es aicinu: izslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Valdim Kalnozolam! Lūdzu, izslēdziet mikrofonu deputātam Valdim Kalnozolam! (Dep. V.Kalnozols turpina runāt bez mikrofona.)
Paldies.
Kalnozola kungs, jūsu debates neatbilst Saeimas kārtības rullim.
Es atgādinu vēlreiz: visi deputāti ir vienlīdzīgi Saeimas kārtības ruļļa priekšā, un aicinu debatēt par konkrētiem iesniegtiem priekšlikumiem. Tas attiecas uz visiem deputātiem.
Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Es gribu reaģēt uz Kalnozola kunga teikto ar ļoti vienkāršu tēzi. Pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu notiek konkrētā kandidāta, potenciālā kandidāta apziņā. Ja viņš baidās ieņemt šo krēslu, viņš neiztur konkursu un nesniedz iekšā dokumentus.
Kas attiecas uz Zariņa kunga priekšlikumu - skaidrāk definēt prasības par vadošā darba pieredzi tiesībaizsardzības vai valsts pārvaldes iestādēs -, aicinu ieskatīties 5.priekšlikumā, kur deputāts Zariņš ierosina atteikties no jebkādām prasībām KNAB priekšnieka amatam. Pilnīgi no jebkādām!
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Šie divi priekšlikumi - gan šis, gan nākamais - praktiski ir autentiski, vienādi. Un par ko tad tie runā?
Tie runā par to, ka mēs, parlaments, gribam sašaurināt prasības KNAB vadītāja amata kandidātam, kuru var izraudzīties komisija, un kandidātam vairs nebūs nepieciešama triju gadu pieredze vadītāja amatā.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdes laikā es uzdevu Valsts kancelejas vadītājam Krieviņa kungam elementāru jautājumu, ko, viņaprāt, nozīmē vadītājs? Atbilde bija ļoti vienkārša: “Vadītājs ir cilvēks, kurš strādā valsts vai pašvaldību iestādēs un kura pakļautībā ir viens vai vairāki cilvēki.”
Tātad teorētiski mēs varam nonākt pie tā, ka arī sētniekam ir palīgs - sētnieka palīgs. Viņš atbilst absolūti visiem citiem kritērijiem.
Cikreiz mēs esam kāpuši uz grābekļa - iecēluši amatos vienus vai otrus cilvēkus un pēc tam brīnījušies? Es varu jums atgādināt, ka savulaik mēs par valsts sekretāru Aizsardzības ministrijā iecēlām cilvēku, kuram bija 23 gadi (jaunība nav grēks, tas ar laiku pāriet), bet kuram nebija ne mazākās izpratnes par aizsardzības sistēmu. Un tad mēs brīnījāmies, ka šis valsts sekretārs kopā ar politisko vadību dalīja naudu, kas bija domāta Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, pa labi un pa kreisi. Tika iepirkta... Viņš jau tagad ir izveidojis arī politisko karjeru. Viņš ir attīstījies tālāk un kļuvis par ārlietu ministru. Un tagad ir dīvaini skatīties un klausīties... Iepriekšējā Saeimas sēdē mēs te visi gudri runājām par drošību, bet tad ir jautājums - ko tu pats esi drošības labā izdarījis? Vai tu nejūties līdzvainīgs, ka attiecīgā nozare ir nolaista līdz kliņķim?
Es neredzu pamata... un komisijas sēdes laikā neviens man nevarēja izskaidrot, kā šīs normas neesamība likumā mums palīdzēs izvēlēties KNAB vadītāju.
Varbūt komisijas vārdā varētu izstāstīt Aleksejs Loskutovs, tāpēc ka pirms dažiem gadiem mēs ielikām likumā normu, ka ir nepieciešama šī vadības pieredze. Nu rodas jautājums - kad mēs kļūdījāmies? Tad, kad šeit aktīvi debatējām par to, ka jābūt šai pieredzei - vadītāja pieredzei? Vai varbūt kļūdāmies šobrīd? Šobrīd mēs sakām: “Nē, nē, vadītāja pieredze kandidātam nav vajadzīga! Ņemsim jebkuru un liksim tik amatā! Tad jau manīsim, kas notiks!” Es uzskatu to par absurdu situāciju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi!
Es principā ar abām rokām atbalstu to, ko Jānis Ādamsons runā par atbildību, - ka tad, kad ir pieļautas kļūdas, kādam par to ir jāatbild.
Es pilnīgi piekrītu - mūsu atlases komisijas ir strādājušas ne visai veiksmīgi, izvēloties KNAB priekšniekus. Vai nu tā sagadījās, vai tur bija kāds cits iemesls? Vienreiz varbūt kļūda, otrreiz var būt kļūda...
Bet pamatā visam tam ir, ka mēs liekam... sākam likt regulējumu - trīs gadi, pieci, viens gads... Mēs tā kā neticam tai atlases komisijai, bet atlases komisija jau no tiem pretendentiem - desmit vai cik tur ir? - atlasa labāko. Viens varbūt ir bijis vadošā amatā divus gadus un vienpadsmit mēnešus, otrs - trīs gadus. Viņi skatās arī citas tā pretendenta īpašības - gan zināšanas, gan citas lietas arī. Ne jau tas ir galvenais kritērijs.
Ja mēs neuzticamies atlases komisijai, jā, tad mēs varam sarakstīt visas, visas prasības ļoti sīki, un tad jau var automātiski ņemt un datorā paskatīties, kurš atbilst visām tām prasībām.
Tādēļ šeit ir tas jautājums - cik mēs uzticamies tai atlases komisijai?
Un, runājot par to, ka varētu izvirzīt premjers vai kāds cits, jautājums ir par to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks - tas ir cilvēks, kam nākas tos korupcijas jautājumus skatīt: vai premjers nav pārkāpis, vai politiskās partijas nav pārkāpušas... Šeit ir tāds ļoti plašs loks. Tādēļ atlases komisija ir labākais - pēc mana redzējuma, labākais! - risinājums. Un tie divi vai cik tur gadi - tas nav noteicošais. Atlases komisijā izvērtē - no pretendentiem atlasa to labāko.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (NSL).
Mēs, opozīcija, gan uzticamies premjeram - atšķirībā no koalīcijas, kas negrib uzticēt viņam šo pienākumu.
Bet jāatzīmē, ka tas, ko Kārlis Krēsliņš teica, ir pareizi. Protams, mēs uzticamies šai konkursa komisijai, bet tajā pašā laikā... Viņi var izvēlēties kādu cilvēku, vadoties tikai pēc formāliem kritērijiem, un formālie kritēriji ir šādi: pieredze, atbilstoša izglītība un, protams, tas, ko viņi sajūt šajās intervijas jeb konkursa kārtās.
Ja mēs paskatāmies, kāds varētu būt risinājums pašreizējai situācijai, es tiešām domāju, ka tas risinājums būs tāds, ka atradīs cilvēku, kas būs vispār bez pieredzes. Bet padomāsim! Šie trīs gadi pieredzes - nu, tas ir minimumu minimums, kas vajadzīgs, lai vadītu šādu iestādi.
Nu labi. Kolēģi, paskatīsimies, ko tad KNAB pieskata! Da viņš jūs katru individuāli pieskata, mani tai skatā. Un tas ir pareizi - tas jādara. Kā Andris Bērziņš teica: “Deputāti ir korumpēti!” Viņam ir tādas ziņas... Iepriekšējā sēdē viņš tā teica. Nu, lūk! Un šo cilvēku, kas mūs pieskatīs, mēs dabūsim “nekādu”. Tad kāds tas virziens ir? Es domāju, ka tas, ko Krieviņa kungs teica Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē... viņš bija spiests teikt to, ko faktiski premjers akceptējis. Jo pēc sarunas ar viņu kļuva skaidrs, ka ir vairāki iespējamie varianti, kā rīkoties, lai varētu atrast kvalitatīvu KNAB vadītāju. Un viens no variantiem ir šis, kas pārtapa likumprojektā un kas arī tika akceptēts. Mēs prasījām: “Bet kāpēc tu trīs gadus ņem nost?” Atbilde bija: “Bet ja nu atnākt kāds kandidāts, kuram ir divi gadi un 11 mēneši?” Nu tad es varu pateikt: “Bet ja nu atnāk kāds, kuram ir vienas dienas pieredze?”... Nomet nost. Man liekas, Meļņiks bija ministrs, kurš bija vienas dienas rekordists. Nometa nost, un viss. Es domāju, šo Ādamsona priekšlikumu steidzamā kārtā nevajadzēja laist. Saputroja to tiktāl, ka neko...
Es personīgi balsošu “pret”!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam, otro reizi.
Tātad Aleksejs Loskutovs no dalības debatēs ir atteicies. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs paudīs komisijas viedokli?
A.Loskutovs. Komisija neatbalstīja deputāta Zariņa priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 51, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Loskutovs. 4. ir pilnīgi analoģisks deputāta Ādamsona priekšlikums. Komisijā arī netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu, bet balsojums saskaņā ar Kārtības rulli nav iespējams, jo par identisku priekšlikumu mēs tikko nobalsojām. Priekšlikums nav balsojams.
Tātad nākamais.
A.Loskutovs. 5. - Saeimas deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Netika atbalstīts. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 66, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Loskutovs. 6. - deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Kolēģi, paldies par to, ka neatbalstījāt manu priekšlikumu. Mēs ļoti drīz acīmredzot varēsim diskutēt no Saeimas tribīnes par kārtējiem “šoferu dēliem”, kuri nonāk tajā vai citā amatā.
Runājot par šo 6. - deputāta Ivara Zariņa priekšlikumu. Kas tiek piedāvāts? “Ja biroja priekšnieku, kurš virzīts iecelšanai amatā šā panta 4.1 daļā minētajā kārtībā, Saeima atbrīvo no amata šā panta devītās daļas 1. vai 4.punktā minēto iemeslu dēļ, Saeima vienlaicīgi lemj par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam, kurš virzījis Saeimai ieteikumu par biroja priekšnieka iecelšanu amatā.”
It kā jau ļoti loģiski, kolēģi. Kādam tomēr jāatbild šajā valstī par to, ko viņš ir vai nav darījis.
Es ļoti labi atceros to brīdi, kad Juta Strīķe pirms pieciem gadiem Alekseju Loskutovu aiz rociņas vadāja pa visām frakcijām un VIENOTĪBA no šīs tribīnes arī klāstīja, cik labs biroja vadītājs ir sagādāts. Bet tad, kad biroja vadītājs parādīja raksturu un sāka pildīt likuma prasības, tad izrādījās, ka viņš vairs neatbilst amatam.
Tāpēc es aicinu tomēr atbalstīt deputāta Ivara Zariņa priekšlikumu, un mēs varēsim diskutēt arī par kaut kādu Ministru prezidenta atbildību, veidojot kadru politiku mūsu valstī.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs komisijas vārdā vēlas ko teikt par šo priekšlikumu? Bet šis priekšlikums nav balsojams, jo netika atbalstīts 5.priekšlikums.
A.Loskutovs. Priekšlikums var būt atsevišķas diskusijas vērts, taču tas nav balsojams, jo 6.priekšlikumā ir atsauce uz Saeimas jau neatbalstītu normu, ar kuru bija nācis deputāts Zariņš 5.priekšlikumā. Šis priekšlikums nav balsojams. (Dep. J.Ādamsons: “Ļoti slikti!”)
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad priekšlikums nav balsojams.
A.Loskutovs. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 26, atturas - 1. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Lai gan man arī gribētos parunāt par visu, par ko man sirds sāp un par ko mēs katrs tagad uztraucamies, bet darba kārtībā ir konkrēts jautājums - likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” izskatīšanai trešajā lasījumā.
Juridiskā komisija, izskatot šo likumprojektu pirms trešā lasījuma, ir saņēmusi 49 priekšlikumus. Praktiski tie visi ir atbalstīti, un tie ir pārsvarā tehniska rakstura. Ja tie tabulā ir garāki, tad vienkārši ir pārformulēts pants, lai būtu vieglāk ar šo likumprojektu strādāt.
1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru deputāti ir atbalstījuši.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas izstrādātajā 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 5. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Un tādi ir liela daļa priekšlikumu šajā likumprojektā. Proti, likumprojektā vārds “Senāts” tiek aizstāts ar vārdiem “Augstākā tiesa”. Un ir arī citi šādi attiecīgi grozījumi, lai saskaņotu tos terminus, kuri ir lietoti likumā “Par tiesu varu” un kuri mums vairs nav aktuāli pēc tiesu reformas, jo Latvijā esam ieviesuši “tīro instanču” tiesu sistēmu jeb triju instanču tiesu sistēmu.
Tātad 5.priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 9. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 10. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 13. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 16. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 19. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 20. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 21. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 22. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 23. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 24. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 25. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 26. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 27. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 27. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 28. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 29. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 30. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 31. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 32. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 33. - Juridiskās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 33. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 34. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 35. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 36. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 37. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 38. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 39. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 40. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 41. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 42. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 43. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 44. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 45. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 46. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 47. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 48. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanos 2017.gada 1.martā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Arī to deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi šajā likumprojektā ir izskatīti.
Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums ir pieņemts.
Godātie kolēģi! Deputāti Smiltēns, Bondars, Brigmanis, Agešins un Gaidis Bērziņš lūdz turpināt Saeimas šā gada 2.februāra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi tiks izskatīti. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad... (Starpsauciens: “Nē, nav!”) Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”) Tātad deputātiem ir iebildumi. Mums par šo priekšlikumu ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - turpināt Saeimas 2.februāra sēdi bez pārtraukuma, līdz visi darba kārtības jautājumi tiks izskatīti! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 2, atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Tātad sēde tiek turpināta bez pārtraukuma.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” ir saistīts ar iepriekšējo, tikko pieņemto likumprojektu “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” un nosaka to, kādā veidā tiek sniegta juridiskā palīdzība gadījumos, kad tā ir nepieciešama administratīvajā procesā.
Šim likumprojektam Juridiskā komisija uz trešo lasījumu saņēma 20 priekšlikumus. Papildus jau konceptuāli atbalstītajiem priekšlikumiem pirmajā un otrajā lasījumā Juridiskā komisija ļoti rūpīgi diskutēja, iestrādāja un atbalstīja likumprojektā arī priekšlikumus, kas attiecas uz palīdzības sniegšanu ārvalstīs, ja nelaimē ir nonākuši Latvijas bērni. Bet es zinu, ka būs arī debatētāji.
Tātad 1. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 5. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 6.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 6. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 7. - deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegtais priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 8. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 9. - deputātes Jūlijas Stepaņenko priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Man tiešām ir patiess prieks šodien apzināties to, ka sāksim baudīt mūsu kopējā darba augļus.
Jau pirms gada, 28.janvārī, mēs šeit, Saeimā, kopīgi pieņēmām Deklarāciju par nepilngadīgo Latvijas valstspiederīgo aizsardzību ārvalstīs. Un daļa šo likuma grozījumu ir šīs deklarācijas rezultāts, kā arī ir saistīta ar starpinstitūciju darba grupu, kura rūpīgi vērtē visus apstākļus un visas iespējamās iniciatīvas.
Tātad mēs varam aicināt mūsu valstspiederīgos atgriezties, taču ar emocijām būs par maz, un šis praktiskais darbs, ko mēs būsim izpildījuši, ir jau viens no solīšiem pretī tam, lai apliecinātu mūsu valstspiederīgajiem, ka Latvija tik tiešām nepametīs mūsu cilvēkus ārvalstīs.
Tāpat, runājot par konkrētajiem grozījumiem, mēs runājam varbūt par vecākiem, bet noteikti paturam prātā to, ka grozījumi tik tiešām ir bērnu tiesību aizsardzībai. Runa galvenokārt ir par mazgadīgiem bērniem, kuri nevar izteikt ne savas emocijas, ne savu viedokli. Un gadījumos, kad svešumā viņi tiek izņemti no ģimenes (galvenokārt tiek šķirti arī no mīlošiem vecākiem!), viņiem ir grūti izskaidrot, kāpēc vecāki nevar būt kopā ar viņiem vairākus mēnešus, kamēr tiesvedība turpinās.
Tāpēc, runājot par konkrētajiem priekšlikumiem, jāteic, ka Latvijas palīdzība tiks sniegta ne tikai tad, kad konkrētā valsts atsakās šo palīdzību sniegt vecākam, un ne tikai tad, kad konkrētās valsts juridiskās palīdzības sniedzējs ir pats uzrakstījis atteikumu. Mans piedāvājums bija paplašināt to gadījumu loku, kuros juridiskās palīdzības sniegšana vecākam nav iespējama citu iemeslu dēļ.
Viens no iemesliem varētu būt tas, ka juridiskās palīdzības sniedzējs ārvalstīs ne vienmēr darbojas tā, kā mēs to saprotam, un ne vienmēr mēs varam kontrolēt to, kā juridiskās palīdzības sniedzējs ārvalstīs pilda savus pienākumus. Bet, ņemot vērā to, ka runa ir par mūsu bērniem, mums ir svarīgi laikus sniegt palīdzīgu roku, un, ja vecāks varēs pierādīt, ka juridiskās palīdzības sniedzējs neveic savus pienākumus godprātīgi, kavē termiņus vai kā citādi darbojas ne tajās labākajās interesēs, tad lēmums varētu tikt pieņemts par labu vecākiem.
Tāpēc es neprasu balsojumu par savu priekšlikumu. Es uzskatu, ka komisija ir atradusi daudz veiksmīgāku formulējumu. Es vienīgi gribēju pateikties Juridiskās komisijas deputātiem par kopīgu darbu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Jā! Godātie kolēģi! Visnotaļ atbalstu šo priekšlikumu, kā arī visa šī likumprojekta virzīšanu un ceru, ka tas tiks atbalstīts Saeimā.
Dažas detaļas, kuras tagad komentēja mana kolēģe deputāte Stepaņenko, es gribu precizēt... no savas pieredzes jums, tā teikt, paskaidrot.
Dažās ārvalstīs adoptējamā bērna vecākiem juridisko palīdzību nodrošina tas pats dienests, kurš uzsācis adopcijas procesu vai aprūpes tiesību atņemšanas procesu. Ja bērnu piespiedu adopcija ir konkrētās valsts valdības vai attiecīgās ministrijas politika, tai tiek piešķirti budžeta līdzekļi, un līdz ar to attiecīgais sociālais dienests ir materiāli ieinteresēts šo palīdzību īstenot.
Tātad ieceltais juridiskās palīdzības sniedzējs jeb advokāts nenovēršami nonāk interešu konfliktā. Nereti šis advokāts visai pavirši izturas pret klientu interesēm, ignorē faktus, klientu argumentus un noklusē - pat noklusē! -apstākļus, kurus uzsver pats klients, lai atbalstītu savas intereses. Pret to protestē gan to valstu pilsoņi, gan nevalstiskās organizācijas, bet diemžēl tieši citu valstu, arī Latvijas, valstspiederīgie nonāk situācijās, kurās viņu tiesības ir aizsargātas ļoti vāji. Šis mehānisms, kurš tagad tiek nostiprināts likumā, ievērojami pastiprina un nodrošina mūsu Latvijas valstspiederīgo intereses ārvalstīs. Es arī uzskatu, ka šis priekšlikums, kuru iesniedza deputāte Stepaņenko, iesaistīs vēl stiprāk mūsu ministrijas ierēdņus, konkrēto atbildīgo departamentu, un tas ir saistīts ar pienākumu labāk iedziļināties Latvijas valstspiederīgo iesniegumos aprakstītajos faktos. Tas arī atraisīs departamenta darbiniekiem rokas, lai izsmeļoši mobilizētu tiesiskos resursus un nodrošinātu likumos noteiktās tiesības Latvijas valstspiederīgo tiesību aizstāvēšanai. Līdz ar to es atbalstu šo priekšlikumu un lūdzu arī jūs to darīt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Jā, cienījamie kolēģi! Nebiju domājusi debatēt par šo priekšlikumu. Pants, kuram ir iesniegti konkrētie priekšlikumi, saucas “Finansiālā atbalsta nodrošināšana”. Tātad tas, par ko šobrīd debatēja no tribīnes Jūlija Stepaņenko un Igors Pimenovs, viens otru atbalstot, mazliet atgādina tādu kā propagandas ministriju, - “ļaunā” Ārlietu ministrija kādu neaizstāv, kaut kādi sliktie ierēdņi kādam nepalīdz. Šis pants vienkārši precizē, kuros gadījumos un kādā veidā šī finansiālā palīdzība tiek sniegta. Juridiskā komisija tiešām ļoti rūpīgi šo pantu izdiskutēja un atbalstīja.
Es tiešām aicinu no šīs tribīnes neveikt propagandu, bet runāt par jautājumiem pēc būtības.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko, otro reizi.
J.Stepaņenko (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Lai neradītu apjukumu jūsu balsojumos, es vēlreiz atkārtošu to, ka es ar prieku piekrītu šai komisijas redakcijai, kura ir nākamais priekšlikums, un vēlējos tikai jums plašāk pastāstīt par priekšlikuma būtību. Tāpēc, lai neradītu apjukumu, es atsaukšu savu priekšlikumu, un tālāk mēs turpināsim darbu pie komisijas priekšlikuma.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikums ir atsaukts.
Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I.Pimenovs (SASKAŅA).
Es gan uzsveru, ka šis, atsauktais, priekšlikums, kā arī tas, kuru Juridiskā komisija atbalstīja un kurš nevar tikt atsaukts, ir jauninājums mūsu likumdošanā, tas ir tās normas nostiprinājums, kura līdz šim nebija spēkā. Un tieši tāpēc, ka tā nebija spēkā, ļoti bieži bija gadījumi (es arī vairākkārt tiku iesaistīts), kad mūsu līdzpilsoņiem ārzemēs atbildīgā ministrija vienkārši nebija tiesiski mobilizēta palīdzēt. Gribu teikt: ja būs pieņemts šis likumprojekts un attiecīgā norma, kuru Juridiskā komisija atbalstīja, šāda situācija vairs nebūs iespējama. Tieši tāpēc es runāju no šīs tribīnes, un tas paskaidro manu patosu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Es gan gribu piebilst, ka priekšlikuma iesniedzējs līdz balsojumam var atsaukt savu priekšlikumu, arī runājot no Saeimas tribīnes.
Debates slēdzu.
Vai ziņotāja vēlas ko piebilst?
S.Āboltiņa. Jā, komisijas vārdā. Tiešām komisija izstrādāja, lai būtu šie nosacījumi. Bet es gribu aizstāvēt ārlietu dienesta Konsulārā departamenta un konsulārā dienesta darbiniekus, kuri sniedz savu palīdzību. Jo bieži vien brīžos, kad nav šādu līdzekļu un tie nav paredzēti (ar šo likumu netiek paredzēti līdzekļi, tiek paredzēti tikai gadījumi, kuros šādus līdzekļus izsniedz), šie darbinieki šo naudu samaksā no savas kabatas, un tie, kas sola naudu atnest atpakaļ pēc gada, pēc mēneša vai pēc divām dienām, vienkārši to neizdara un šos darbiniekus piekrāpj.
Tā ka šis konkrētais pants nosaka mehānismu, bet vēl negarantē to, ka tam ir finanšu līdzekļi. Tāpēc es aicinu komisijas vārdā atbalstīt 10. - komisijas priekšlikumu, jo uz Jūlijas Stepaņenko iesniegtā 9.priekšlikuma pamata šis priekšlikums vienkārši tika redakcionāli precizēts, bet konceptuāli tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad 9.priekšlikums ir atsaukts.
10.priekšlikumu deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 12. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 13. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 14. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 15. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 16. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Ir atbalstīts daļēji un iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
S.Āboltiņa. 17. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 18. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. 19. - tieslietu ministra Rasnača priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
S.Āboltiņa. Un 20.priekšlikums paredz, ka šis likums kopā ar Administratīvā procesa likumu stājas spēkā 2017.gada martā. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. Līdz ar to visi priekšlikumi ir atbalstīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Paziņošanas likumā”, trešais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (VIENOTĪBA).
Jā, cienījamie kolēģi! Tātad šis ir trešais likumprojektu paketes likumprojekts - “Grozījumi Paziņošanas likumā”. Šie grozījumi ir iesniegti saistībā ar grozījumiem Administratīvā procesa likumā.
Attiecībā uz šo likumprojektu Juridiskā komisija pati ir izstrādājusi vienu priekšlikumu, kas ir saistīts ar likuma spēkā stāšanos, un komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
S.Āboltiņa. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Paziņošanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts, kurš paredz izdarīt grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, pēc būtības attiecas uz šī likuma trešo pielikumu.
Likumprojekta autori kā likumprojekta pamatojumu ir norādījuši, ka ir Ministru kabineta pagājušā gada 16.maija rīkojums “Par konceptuālu ziņojumu “Par Latvijas pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu”” (tā ir tā saucamā Stambulas konvencija). Taču jāsaprot, ka Latvijas likumu pilnveidošana un atbildības veidu precizēšana ir svarīga Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas valstij neatkarīgi no tā, vai starptautiskā dokumentā mums kaut ko obligāti liek vai neliek darīt. Tas ir mūsu pašu interesēs - sakārtot normatīvo regulējumu.
Jautājumi, kurus risina šie grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, pēc būtības iedalāmi trijos blokos.
Pirmais bloks ir vērsts uz to, lai personas varētu tikt sauktas pie kriminālatbildības par psiholoģisko vardarbību. Likumprojekts paredz gradēt un definēt kritērijus par psihisko traucējumu būtību (kāda veida tie var būt - vai ilgstoši vai noturīgi, vai pārejošas dabas), kā arī par psihiskas traumas noteikšanu.
Otrais bloks jeb otra novitāte. Likumprojektā ir iestrādāts arī tas, ka par smagu miesas bojājumu tiks atzīta sieviešu dzimumorgānu kropļošana (taču komisijas sēdē mums bija diskusija, kāpēc šeit tiek risināts jautājums tikai par vienu dzimumu).
Un trešais grozījumu bloks ir vērsts uz to, lai precizētu jau esošajā trešajā pielikumā, tātad līdz šim pastāvošajā tekstā, kritērijus miesas bojājumu noteikšanai atbilstoši jaunākajai medicīnas zinātnes terminoloģijai. Proti, tātad paredzēts arī sakārtot medicīniskos terminus šajā likumā.
Ar balsu vairākumu likumprojekts tika atbalstīts Juridiskajā komisijā, un komisijas vārdā es aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Ingai Bitei.
I.Bite (LRA).
Cienījamie kolēģi! Neatkarīgi no tā, vai ir vai nav starptautiska konvencija, likumprojektam ir jābūt tādam, lai likumu varētu piemērot un lai piemērotāji saprastu, kā to darīt.
Šeit es gribu runāt par likumprojektā ietverto, proti, ka emocionālās vardarbības rezultātā nodarītais kaitējums arī būtu jāklasificē kā miesas bojājumi (atbilstoši esošajai klasifikācijai - vai nu smagi, vai vidēji miesas bojājumi). Un droši vien ir loģiski, ka arī par emocionālo vardarbību mēs varam teikt, ka tā rada kaut kādas sekas un par šīm sekām ir jāiestājas augstākai atbildībai.
Taču problēma ir tā, ka konkrētais likumprojekts šo mērķi nesasniegs. Lai arī tas ir izstrādāts darba grupā, par likumprojektā ietvertās terminoloģijas jēgu un saturu praktiķu un speciālistu vidū skaidrības nav. Tāpat tiem, kuriem ar šo likumu būs jāstrādā praksē, nav skaidrs, kā notiks cietušo personu novērošana un tām iespējamo psihiskās dabas traucējumu diagnosticēšana. Attiecīgi ir jāsecina, ka darbs Tieslietu ministrijā nav bijis pietiekams un faktiski Saeimā likumprojektu nav iespējams detalizēti izstrādāt un kvalitatīvi turpināt darbu, jo arī mūsu vidū nav pietiekami daudz ekspertu psiholoģijā un psihiatrijā.
Darba grupas izstrādātie grozījumi paredz, ka kriminālatbildība par psihisku traucējumu radīšanu iestāsies arī gadījumos, ja tiks nodarīti ne tikai smagi miesas bojājumi, bet arī vidēji smagi miesas bojājumi. Eksperti norāda, ka to faktiski nebūs iespējams izmērīt. Cilvēka psihe ir viena no vissarežģītākajām lietām, un tā ir bezgalīgu pētījumu objekts. Šie pētījumi notiek nemitīgi, un to rezultātā gūtās atziņas nemitīgi tiek papildinātas un radītas jaunas. Tas nav tas pats, kas apskatīt cilvēku un konstatēt - viņam ir zilums vai nav. Tas arī nav tas pats, kas izdarīt rentgenuzņēmumu un paskatīties, vai viņam ir kāds lauzts kauls.
Ieskatīties cilvēka psihē un konstatēt, vai tur ir radušies kādi bojājumi un vai šie bojājumi ir tiešā cēloniskā sakarībā ar konkrēto nodarījumu, ir ārkārtīgi sarežģīti. Turklāt ir jāatceras, ka psihiatriskās ekspertīzes veikšanai cilvēks, kurš jau tāpat ir cietis noziedzīgā nodarījumā, var būt uz dažām dienām jāievieto īpašā iestādē nepārtrauktai novērošanai, kā tas tradicionāli parasti notiek, veicot šādas ekspertīzes. Šāda novērošana būtu nepieciešama jebkurā gadījumā vienkārši tāpēc, lai objektīvi noskaidrotu, vai ir šādi traucējumi, vai šādu traucējumu nav. Tātad, ja arī traucējumu nav, mēs cilvēku ievietosim, novērosim, mēģināsim viņam uzstādīt kādu diagnozi.
Šāda valsts rīcība pret cietušo personu var būt gan nesamērīga, gan atkārtoti traumējoša. Turklāt tā nesamērīgi pagarinātu katras šādas lietas izmeklēšanu, kur - tieši pretēji! - ir nepieciešama nekavējoša un iespējami ātrāka vainīgo personu saukšana pie atbildības.
Piemēram, likumprojekta 14.panta 7.punktā minēts, ka “smagi miesas bojājumi ir tādi miesas bojājumi, kas bijuši par iemeslu psihiskam traucējumam ar hronisku gaitu vai psihiskai traumai ar paliekošām sekām, kas būtiski ietekmē personas sociālo adaptāciju”. Es ceru, kolēģi, ka jūs sapratāt, kā to varētu diagnosticēt. Bet man jāteic, ka speciālisti, kuri ar to strādā ikdienā un ikdienā veic psihiatriskās ekspertīzes, nesaprot un nezina, kādā veidā to varētu konstatēt un identificēt.
Vēl jo vairāk! Nozares eksperti norāda, ka nav vienotas izpratnes par šeit piedāvāto terminu “psihiska trauma”. Ja psihisks traucējums ir definēts starptautiskā klasifikatorā un par to ir izpratne, tad psihiska trauma nekur - ne starptautiski, ne nacionāli, ne vispār jebkādā autoritatīvā dokumentā - nav definēta. Un līdz ar to tas būs katra psihologa vai psihiatra (pat tas nav īsti skaidrs!) ieskatā: vai ir šī trauma konstatējama vai nav.
Speciālisti, kuri piedalījās darba grupā, min, ka, iespējams, ministrija ar šiem diviem terminiem ir vēlējusies radīt nošķīrumu starp psihiskiem traucējumiem un psiholoģiskām sekām, tas ir, nošķirt psiholoģiju no psihiatrijas. Bet te ir jāatceras, ka psiholoģija pēta psihiski veselas personas. Savukārt psihiski veselām personām nevar būt konstatējama būtiski ietekmēta sociālā adaptācija, kā to attiecīgi tālāk noteic likumprojekts.
Vēl vairāk! Kā izriet no likumprojekta anotācijas, tad būtiski ietekmēta sociālā adaptācija personai jau var būt par iemeslu invaliditātes noteikšanai. Un tā nevar būt psiholoģiska veida traucējumi vai traumas, vai ietekmes sekas. Attiecīgie speciālisti uzskata, ka par psiholoģiskām sekām iespējams runāt vienīgi vieglu miesas bojājumu gadījumos, nevis vidēji smagu vai smagu.
Es neesmu šīs jomas eksperte, tāpēc man nav atbilžu uz visiem šeit izskanējušajiem jautājumiem. Un Juridiskās komisijas sēdē bija skaidrs, ka tādu atbilžu nav arī citiem komisijas deputātiem, jo Juridiskajā komisijā pārsvarā strādā juristi. Taču šie jautājumi ir ļoti specifiski, un tie ir svarīgi, lai likums vispār darbotos.
Ja mums vajag ķeksīša pēc kaut ko kaut kur ierakstīt tikai tāpēc, ka kaut kur ir izdots kaut kāds rīkojums, kuram mēs gribam kaut kā sekot, un kaut kāda organizācija mums kaut ko prasa un kaut ko tāpēc pārbaudīs, tad atbalstīsim šo likumprojektu.
Ja mēs gribam reālu likumprojektu, kas kļūtu par likumu, kurš reāli darbojas, tad atdosim to atpakaļ ministrijai, lūgsim ministriju vēlreiz pie tā piestrādāt kopā ar ekspertiem, vēlreiz sanākt darba grupā, kura savulaik jau ir sanākusi, bet nav panākusi vienošanos, lai šā likuma piemērotājiem būtu skaidrs, kā šo likumu būs iespējams piemērot un kā konkrēti tas izpaudīsies, lai vēl vairāk netraumētu tās personas, kuras mēs patiesībā gribam aizstāvēt.
Tāpēc es aicinu balsot “pret” šo likumprojektu un ceru sagaidīt daudz kvalitatīvāku tā versiju.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ziņotājs kaut ko piebildīs?
Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 8, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
G.Kūtris. Gaidīsim priekšlikumus līdz šī gada 15.februārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gunārs Kūtris.
G.Kūtris (NSL).
Cienījamie kolēģi!
Arī šis likumprojekts pēc būtības ir saistīts ar iepriekš pieminēto konvenciju, un šie grozījumi Krimināllikumā ir krietni plašāki un nozīmīgāki nākotnei. Pēc būtības šeit ir ietverti pieci tādi grozījumu bloki, kas paredz izmaiņas kriminālatbildībā.
Liela daļa grozījumu ir saistīti ar vardarbības novēršanu, ietver atbildību par vairākiem ar vardarbību saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Pirmām kārtām grozījumi paredz gan atbildību pastiprinošos apstākļus, gan arī kvalificējošos apstākļus pie miesas bojājumu nodarīšanas.
Tālāk. Grozījumi paredz pagarināt noilguma periodu, lai ļautu uzsākt tiesvedību saistībā ar dažādiem vardarbīgiem, noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgo, kuri izdarīti tad, kad cietušais vēl ir bijis nepilngadīgs.
Tālāk. Grozījumi paredz kriminālatbildību par personas vajāšanu. Latvijas krimināltiesību jomā tas ir jauns pants, kāda līdz šim nebija un kas noteikti vajadzīgs Latvijai.
Tālāk. Otrais bloks ir saistīts ar organizēto grupu izdarītiem noziegumiem. Ir precizēti kvalificējošie apstākļi pie dažādiem sastāviem.
Trešais bloks - tie ir ar maksātnespējas procesu saistītie grozījumi. Ir paredzēta kriminālatbildība par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumiem.
Un papildus ir vēl ceturtais bloks. Šie grozījumi ir saistīti ar sodāmības nozīmi krimināllietā, kā arī paredz pastiprināt atbildību par kukuļa piesavināšanos.
Protams, šeit ir arī pārejas noteikumi, kas dod pamatu konkrētās normas piemērot noteiktajā laikā, kad ir izstrādāti citi grozījumi.
Piedāvātais likumprojekts komisijā tika vērtēts. Protams, bija diskusijas par atsevišķām lietām, un, visticamāk, arī nākamajos lasījumos likumprojekts tiks vērtēts pēc priekšlikumu iesniegšanas.
Komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
G.Kūtris. Arī šim likumprojektam mēs lūdzam noteikt termiņu - šā gada 15.februāri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 15.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.
N.Kleinberga (LRA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likuma grozījumi ir izstrādāti, lai samazinātu ilgstoši glabājamo personāla dokumentu glabāšanas termiņus un izslēgtu dublējošās arhīva informācijas pieņemšanu valsts glabāšanā. Šī likumprojekta galvenais mērķis ir mazināt administratīvo slogu privātajām publiskajām personām. Ar grozījumiem paredzēts izslēgt Arhīvu likuma 4.panta ceturto daļu un papildināt likumu ar 5.1 pantu, kurā noteikts deleģējums Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par personas dokumentu glabāšanas termiņiem.
Savukārt likumprojekta 2.pants paredz paplašināt Arhīvu likuma 5.panta pirmajā daļā noteikto fizisko personu loku, kurām ir pienākums nodrošināt dokumentu saglabāšanu un pieejamību.
Likumprojekts komisijā ir izdiskutēts un atbalstīts izskatīšanai Saeimas sēdē.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Arhīvu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
N.Kleinberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 3.aprīlis.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 3.aprīlim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””, pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Anrijs Matīss.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par mērījumu vienotību” (Nr.809/Lp12).
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu pirmajam lasījumam. Likumprojekts ir izstrādāts, lai iekļautu likumā “Par mērījumu vienotību” administratīvos pārkāpumus par pārkāpumiem mērījumu vienotības jomā. Konkrēti tiek grozīta likuma “Par mērījumu vienotību” IX nodaļa, lai noteiktu fizisko un juridisko personu atbildību par mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuriem nav veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras; par tādu valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu lietošanu, kuri nav verificēti vai kalibrēti, kā arī citām ar mērījumu un mērīšanas līdzekļiem saistītām neprecizitātēm un neatbilstošu lietošanu.
Tātad komisija likumprojektu izskatīja pirmajā lasījumā un lūdz to atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam.
A.Matīss. Paldies. Priekšlikumus gaidīsim līdz šā gada 2.martam.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 2.martam.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Lolita Čigāne.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo likumprojektu izskatīja otrajā lasījumā un saņēma šādus priekšlikumus.
1. ir deputātu Jansona, Čigānes, Cilinska un Ķirša priekšlikums. Komisijā šis priekšlikums ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Tā kā ir izskanējušas bažas, ka minētie likuma grozījumi varētu aizskart pašvaldību intereses, kliedēšu šīs bažas. Un runāšu arī par 1.priekšlikumu.
Likums “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” radās 1990.gadā līdz ar atjaunoto valsti, kad pēc ilgiem totalitārisma gadiem sabiedrība bija izslāpusi pēc absolūtas vārda brīvības. Un, visticamāk, tādēļ tapa 1.panta formulējums: “Latvijas Republikā [..] valsts iestāžu un visu veidu uzņēmumu un organizāciju institūcijām ir tiesības brīvi paust savus uzskatus un viedokļus, izplatīt paziņojumus presē un citos masu informācijas līdzekļos [..].”
Taču nav pamata likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 1.panta pirmo daļu tulkot tādējādi, ka tā paplašina tiesību uz vārda brīvību tvērumu un piešķir publiskajām personām vārda brīvību. Šāda interpretācija ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantu, tai skaitā 10.panta trešo un ceturto daļu, kas nosaka, ka valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs un ka valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Piemēram, ja valdība cūku mēra dēļ izsludinājusi ārkārtas situāciju konkrētā reģionā, vietējā pašvaldība savā avīzē nevar teikt: “Būsim mierīgi, gan jau kaut kā mēri pārlaidīsim!”
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 11.panta pirmās daļas 1.punkts noteic, ka 10.pantā minētie valsts pārvaldes principi piemērojami, interpretējot arī citus normatīvos aktus. Tādēļ likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” paredzētās vārda brīvības interpretācijai jāatbilst Satversmei un Valsts pārvaldes iekārtas likumam.
Tādēļ lūdzu atbalstīt šo likuma grozījumu - 1.priekšlikumu -, kas paredz: “Šā likuma mērķis ir aizsargāt Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātās tiesības uz vārda brīvību.”
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debates slēdzu.
Vai ziņotājs vēlas ko skaidrot?
L.Čigāne. Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi!
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izskatīja šo deputātu priekšlikumu, un komisijas sēdē tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
L.Čigāne. 2.priekšlikums ir deputātu Jansona, Čigānes, Cilinska un Ķirša priekšlikums. Un 3. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums.
Šim likumprojektam, kā ir redzams, pievienots...
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Man jāteic, ka 3.lapa ir nomainīta ar 3.A lapu un ir spēkā 2.priekšlikums, bet, tā kā 3.priekšlikums ir redakcionāls precizējums, tad nomainītajā lapā tas nav iekļauts. (Dep. A.Kaimiņš: “3.priekšlikums ir vai nav?!”)
L.Čigāne. Redakcionāli precizētajā priekšlikumā ir iekļauts vārds, kas bija paredzēts 3.priekšlikumā. Tātad redakcionāli precizētais priekšlikums, kas atrodas atsevišķā lapā, iekļauj abus šos priekšlikumus, nomainot vārdu “izteikt” ar vārdu “papildināt” un papildinot vārdus “nedibina un neizdod” ar vārdiem “un neuztur” - “nedibina, neizdod un neuztur”.
2.priekšlikums ir komisijas atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Inesim Boķim.
I.Boķis (VIENOTĪBA).
Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Man arī gribas nedaudz padalīties domās par presi, kas saistīta ar pašvaldībām.
Kad strādāju Valmieras pilsētā, mēs diezgan ilgu laiku (atšķirībā no citiem kolēģiem) neizdevām pašvaldības izdevumu. Un es biju viens no tiem, kas diezgan ilgi tam pretojās, jo pēc iespējas ilgāk gribējām saglabāt, ja tā var teikt, komercmediju jaudu, lai to visu darītu komercmedijs un lai neradītu sev liekus, varbūt ne visai lielus, bet tomēr izdevumus. Galvenais ir, lai būtu tā informācija. Un tās abas lietas mums diezgan ilgi nevis korelēja, bet gan sadūrās, un bija diskusijas.
Pirmām kārtām es negribu aizstāvēt ne lielās, ne mazās pašvaldības, kuras ir, latviski runājot, pāršāvušas pār strīpu ar šo izdevumu (arī ar elektronisko izdevumu) saturu: reklāmas, reklāmraksti, pašslavināšanās un tā tālāk. Tas ir desmitiem reižu runāts dažādās sanāksmēs, darba grupās, kā arī pārrunāts, protams, no Saeimas tribīnes un komisijās. Tas visiem ir zināms.
Bet tagad mēs, balstoties uz šiem negatīvajiem piemēriem, par atsevišķām nepareizi darītām lietām atsevišķās pašvaldībās, kuras vairāk vai mazāk grēkojušas, nu, tā vienkārši sakot, bliežam pa visām 119 pašvaldībām, un galvenais - pa to iedzīvotājiem.
Kāpēc es saku - “pa iedzīvotājiem”? Nu, ņemsim reāli to pašu Valmieru. Valmierā dzīvo pāri par 30 tūkstošiem iedzīvotāju. Pavisam pilsētā ir 11 tūkstoši 450 mājsaimniecību pastkastīšu. Vietējie komerclaikraksti iekrīt labi ja 20 procentos no tām, jo tādi ir metieni un tāda ir reālā dzīve, tāda ir situācija. Pašvaldība savu informatīvo laikrakstu izdod 12 tūkstošos eksemplāru.
Tie ir galvenie argumenti, kurus es te minēju, - par tiem 20 procentiem un pastkastītēm -, kādēļ katrā pastkastē, katrā pašvaldībā ir vajadzīgs vienkāršs, saprotams informatīvs pašvaldības izdevums, turklāt (es šeit tomēr uzsveru) - papīra formā. Piemēram, mazajā Baltinavas novadā, kur varbūt tikai daži abonē tuvāk esošo lokālo preses izdevumu, kas ir Balvu pusē, arī ir vajadzīgs šāds izdevums.
Tāda paša satura, manuprāt, vienkārši saprotamām un bez liekām reklāmām un visa pārējā jābūt arī mājaslapām, twitter un facebook kontiem.
Droši vien nav jēgas īpaši ilgi atkārtot, kam tur jābūt, jo tas arī ir visur šajos informatīvajos izdevumos (vai sauciet tos citādi - kā nu mēs tos noformulēsim)... Bet tajos ir jābūt gan likumdošanas aktiem, kas tiek pašvaldībās pieņemti, gan aktualitātēm, gan komunālās saimniecības lietām, gan visam pārējam... nevar iztrūkt arī kultūra, sports, izglītība un, protams, arī sociālie jautājumi. Un tā tas lielākajā daļā mūsu pašvaldību izdevumu arī ir, kolēģi.
Valmierā 2016.gadā tika veikta aptauja, un 65,4 procenti aptaujāto respondentu par aktualitātēm pašvaldībā uzzina tieši no šī bezmaksas preses izdevuma.
Un, ja mēs runājam, ka varbūt ir tāda vienkārša izeja: reklāma... liksim visus savus ziņojumus, paziņojumus, sludinājumus vietējā komerclaikrakstā. Taču ir vietas, kur to komerclaikrakstu dažādu objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ tikpat kā vairs nav. To laiks ir pagājis, diemžēl tāda ir situācija. Turklāt tas būs dārgi, un dārgi arī dažai labai pašvaldībai.
Un noslēgumā. Mēs daudz esam diskutējuši. Nu, ja darām, tad varbūt arī darām: veidojam skaidru definējumu likumā, ka periodiskos izdevumus un interneta vietnes drīkst dibināt, izdot, saturiski veidot un uzturēt valsts un pašvaldību institūcijas, nodrošinot sabiedrības informēšanas funkciju. Tam jābūt galvenajam postulātam! Un tiešām - ja mēs ķeramies klāt un vēl mēģinām labot un veidot, tad ņemam lieko nost un šo te atstājam... Un tad, ja tiešām kāds atkal, tā teikt, šauj pār strīpu, viņu attiecīgi varbūt arī ierobežo. (Starpsauciens: “Šis ir jāatbalsta vai jānoraida?”)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Laiks. Es atvainojos.
Debašu laiks ir beidzies.
Vārds deputātam Ritvaram Jansonam. (Starpsaucieni.)
R.Jansons (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi!
Uzreiz gribu kliedēt bažas, ka šis Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums paredz aizliegt pašvaldību informatīvos izdevumus vai pašvaldību kapitālsabiedrību avīzes. Tas nebūt tā nav! Šis grozījums paredz kaut ko pilnīgi citu. Šis grozījums paredz to, ka demokrātiskā valstī medijs jeb, kā tas likumā par presi dēvēts, masu informācijas līdzeklis ir atdalīts no pašvaldības izdevuma. Ja tas ir neatkarīgs masu informācijas līdzeklis, tajā darbojas žurnālisti, kuriem ir žurnālista neaizskaramības tiesības, to skaitā pat tiesības nenorādīt savu avotu, un kuriem ir visas demokrātiskās brīvības prasīt jebkuras amatpersonas, arī Saeimas deputāta, viedokli jebkurā jautājumā un kuri var veikt analītisko žurnālistiku.
Kā ir pašvaldībā? Ja pašvaldībā ir informatīvais izdevums, par to maksā pašvaldības iedzīvotāji ar saviem nodokļiem. Un tādējādi viņi to ir deleģējuši paust gan viņu intereses, gan pašvaldības intereses.
Pašvaldībā informatīvos izdevumus veido žurnālists. Šajā brīdī... Bet īstenībā tam ir jābūt arī likumā noteiktam, ka pašvaldībās informatīvos izdevumus veido pašvaldības darbinieks (kā tas arī ir realitātē), sabiedrisko attiecību speciālists vai cits cilvēks, kas veic šo funkciju. Un šis cilvēks nevar būt žurnālists, viņš nevar, piemēram, baudīt žurnālista neaizskaramību, un līdz ar to viņš nevar brīvi teikt savu vārdu, bet viņam ir jāpauž pašvaldības intereses, un - pat vēl vairāk! - viņš nedrīkst, piemēram, slēpt informācijas avotu.
Šie grozījumi, kuri paredz, ka pašvaldība neizdod un neuztur periodiskos izdevumus un interneta vietnes kā masu informācijas līdzekļus, nozīmē vienīgi to, ka pašvaldība savu informatīvo izdevumu nereģistrē. Bet pašvaldību informatīvie izdevumi turpina iznākt, tos veido pašvaldību darbinieki, un viss notiek.
Kas tad notiks, ja pašvaldības informatīvais izdevums netiks reģistrēts? Vai pašvaldībā dzīve līdz ar to mainīsies? Nē, nemainīsies! Sievietes mīlēs vīriešus, vīrieši mīlēs sievietes, pašvaldības izdevums turpinās iznākt (Zālē troksnis. Aplausi. Dep. A.Bērziņš: “Sekss un lielpilsēta!”), tajā tiks dota informācija par dzimušajiem bērniem, arī dažs labs komercsludinājums tiks ielikts... Būtībā visa vecā kārtība būs tāda pati, tikai šis informatīvais izdevums nebūs reģistrēts. Ja kāda pašvaldība to vēlēsies, to arī likums neļaus.
Jāteic, ka neviens nevar liegt pašvaldībai informēt sabiedrību. (Starpsaucieni.) To pat likums nosaka. Valsts pārvaldes iekārtas likums to nosaka. To nosaka arī likums “Par pašvaldībām”.
Tieši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kur mēs diskutējam par pašvaldību izdevumu saturu, arī parādījās tas formulējums par reģistrāciju, un tika nolemts, ka nevis likumā “Par pašvaldībām”, bet likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” ir īstā vieta, kur šo pantu par reģistrāciju iestrādāt. Likumā “Par pašvaldībām” ir jānosaka pašvaldību informatīvā izdevuma saturs.
Pašvaldību informatīvie izdevumi joprojām turpinās iznākt. Tāpēc es noraidu Latvijas Pašvaldību savienības vadītāja... (Starpsauciens no zāles: “Laiks!”) Es lūdzu apvienot abus debašu laikus. Nav iebildumu? Es noraidu Latvijas Pašvaldību savienības vadītāja Jaunsleiņa teikto Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, ka tas esot pirmais solis pašvaldības izdevuma aizliegšanas un cenzēšanas virzienā. Nekādā gadījumā šis konkrētais labojums nav uz to vērsts. Un kā jau es uzsvēru, ja mēs runājam par pašvaldību informatīvo izdevumu saturu, tad tas ir darbs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kur ir jārunā par šo informatīvo izdevumu saturu.
Līdz ar to aicinu atbalstīt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Valērijam Agešinam.
V.Agešins (SASKAŅA).
Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka jautājumā par pašvaldību periodiskajiem izdevumiem sen jau iezīmējušās vismaz divas patiesības. No vienas puses, cilvēkiem, neapšaubāmi, ir tiesības būt informētiem par konkrētās pašvaldības aktualitātēm un aktivitātēm. Bet, no otras puses, pastāv arī iespēja vairākiem pašvaldību vadītājiem reklamēties par nodokļu maksātāju naudu, un pareizu balansu ļoti grūti noteikt, it īpaši priekšvēlēšanu drudža apstākļos. Tomēr es uzskatu, ka šis priekšlikums satur pašvaldību tiesības ierobežojošas normas, arī kritēriji nav skaidri, par ko ļoti spilgti liecina iepriekšējā runātāja retorika. Līdz ar to es aicinu risināt šo jautājumu pēc pašvaldību vēlēšanām - mierīgā pēcvēlēšanu gaisotnē.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Rihardam Melgailim.
R.Melgailis (LRA).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Noklausoties iepriekšējos runātājus, ļoti daudz kam no teiktā var piekrist, bet šobrīd man jāsaka tā, ka es vairāk nekā 20 gadu esmu strādājis pašvaldībā un šobrīd esmu jauns deputāts Saeimā, taču man īsti nav skaidrs, kā lasīt šos priekšlikumus un kā tos realizēt dzīvē. Jo katrā pašvaldībā, protams, ir atšķirīga situācija.
Atšķirībā no Valmieras, piemēram, Vecumnieku novadā, kur es strādāju jau 20 gadus, šāds izdevums iznāk. Un es neuzskatu, ka mēs tur reklamējam tikai pašvaldības labos darbus. Visiem iedzīvotājiem, kuri to vēlas, ir iespēja izteikt savu viedokli.
Tāpat arī iedzīvotāju aptaujās ir noskaidrots, ka lielākā daļa mūsu iedzīvotāju tiešām gaida šo izdevumu un lasa. Jo reģionālā prese nenonāk līdz visiem attālākajiem iedzīvotājiem, lai gan mums ir tāda unikāla situācija: no vienas puses ir “Bauskas Dzīve”, no otras - “Staburags”, bet lasītāju ir ļoti maz. Un nez vai šie izdevumi būtu spējīgi nodrošināt tādu informācijas apjomu, kādu pašvaldība sniedz saviem iedzīvotājiem.
Es uzskatu, ka nevar visus mest pār vienu kārti un teikt, ka visi šie izdevumi ir slikti. Ir reģistrēti izdevumi, ir nereģistrēti, ir ar reklāmām un ir bez reklāmām, ir ar televīzijas programmām, laika ziņām un horoskopiem, un tā tālāk. Protams, tādas lietas noteikti nevajadzētu atļaut pašvaldības izdevumā, bet es vēlreiz atkārtoju - šobrīd es tā īsti nesaprotu, ko tad pašvaldība var un ko nevar.
Nu, nelīmēsim mēs varbūt uz sētas stabiem informatīvus biļetenus, bet nodrošināsim iedzīvotājiem pilnīgu informāciju tādā apjomā, kādu viņi vēlas saņemt.
Aicinu šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lolitai Čigānei.
L.Čigāne (VIENOTĪBA).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Melgaiļa kungs tikko ļoti precīzi iezīmēja pamatjautājumus, kas ir saistīti ar šo priekšlikumu.
Melgaiļa kungs, jūs ļoti precīzi sacījāt, ka pašvaldību informatīvajos izdevumos nevajadzētu izvietot komercreklāmas, nevajadzētu publicēt horoskopus un krustvārdu mīklas.
Ļoti pareizs princips! Diemžēl šobrīd mēs par to īsti nevaram vienoties, jo mums nav definēts, kas ir pašvaldības informatīvais izdevums. Mēs gribētu veikt izmaiņas likumā “Par reklāmu” un noteikt, ka komercreklāmu pašvaldību informatīvajos izdevumos nevar izvietot, bet mums nav subjekta - mums nav pateikts, kas ir pašvaldības informatīvais izdevums. Tas ir tikai jēdziens, ko mēs lietojam, viens ar otru sazinoties un runājot, bet likumā tas nekur nav pateikts.
Jāteic, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā priekšlikums, ka jāveic labojumi likumā “Par pašvaldībām” un konceptuāli jādefinē, kas ir pašvaldības informatīvais izdevums, ir iesniegts jau pirms gada, bet diemžēl tas nekur tālāk nav pavirzījies. Un tieši tādēļ mēs dzīvojam šajos neskaidrības apstākļos.
Melgaiļa kunga teiktajā arī izskanēja tāda kā vainas sajūta par to, ka ir konkrēta pašvaldība - Vecumnieku pašvaldība -, kas drukā šādu avīzi. Un tā ir tā lielākā problēma, ka, nepasakot, ka pašvaldībām ir tiesības izdot šādus izdevumus, mēs liekam pašvaldībām par kaut ko justies vainīgām. Jo, kā Boķa kungs ļoti precīzi norādīja, ir pašvaldības, kas patiešām nodarbojas tikai ar iedzīvotāju informēšanu, bet diemžēl ir arī pašvaldības, kas šajos izdevumos slavina sevi vai arī ļauj, piemēram, kādam amatpersonas radiniekam stāstīt par saviem ceļojumiem. Tādu situāciju taču mēs negribam pieļaut!
Tāpēc - pilnīga taisnība! - mums ir nepieciešams konkrēts, saprotams regulējums - kas ir pašvaldības informatīvais izdevums. Un, tā kā šāds priekšlikums jau ir izteikts un ir pat panākta kompromisa redakcija, kuras tapšanā ir iesaistījusies gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan arī atbildīgā ministrija, mēs aicinām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju tiešām virzīt uz priekšu šo priekšlikumu un tad paredzēt arī aizliegumu izvietot šajā izdevumā komercreklāmas.
Šim konkrētajam priekšlikumam ar to nav nekāda sakara, jo šis priekšlikums tikai pasaka, ka šie izdevumi nav preses izdevumi. Un pēc tā, ko vairāki runātāji šeit teica, ir pilnīgi skaidrs, ka tie nav un nevar būt preses izdevumi. Tas ir absurdi - domāt, ka pašvaldība var izdot preses izdevumu! Pašvaldība, protams, šo informatīvo izdevumu simtprocentīgi finansē, un to negatavo žurnālisti, tātad tas nav masu informācijas līdzeklis.
Šis priekšlikums skar ļoti šauru jomu un tikai pasaka, ka tie nav preses izdevumi. Šis priekšlikums nekādā ziņā pašvaldībām neaizliedz izdot informatīvos izdevumus un nekādā ziņā neliek pašvaldībām justies vainīgām par to, ka tās tādus praktizē, jo patiešām, kā daudzi no jums teica, iedzīvotājiem šie izdevumi ir vajadzīgi.
Paldies. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jurim Viļumam.
J.Viļums (LRA).
Saeimas priekšsēdētāja! Dāmas un kungi! Vispirms man gribas jūs vedināt uz tādu līdzību. Kā mēs informējam par Saeimas darbu? Oficiālā informācija, visi likumi un viss pārējais ir gan “Latvijas Vēstnesī”, gan likumi.lv; mums ir mājaslapa, mums ir... Principā tas arī viss... Galvenie ir divi informatīvie kanāli. Par visu pārējo vēsta plašsaziņas līdzekļi. Mums nav nekāda Saeimas “Vēstneša”.
Visā demokrātiskajā pasaulē principā, mēs zinām, ir četras galvenās varas: lēmējvara, izpildvara, tiesu vara un mediju vara. Un kvalitatīva, neatkarīga un slēptu sponsoru neietekmēta informācija arī pašvaldībās, kā arī analītiskā žurnālistika ir sabiedrības lemtspējas pamats un reizē arī korupcijas kārdinājumiem pastāvīgi pakļautu ierēdņu (arī pašvaldības vadītāju) bieds, jo tieši žurnālisti daudzviet pasaulē pilda tādu kā sargsuņa funkciju - it īpaši, ja valsts atbildīgās institūcijas ar šo pienākumu nespēj vai negrib pietiekami kvalitatīvi tikt galā.
Valstiskā līmenī mēs jau redzam, ka pēc būtības esam atteikušies no mediju tirgus neietekmēšanas, redzam, ka arī lielie valstiskie mediji nespēj nodrošināt kvalitatīvu informāciju, un tāpēc... es atvainojos tiem, kas seko manai latviešu valodas pareizībai, - nevis “mēdiji”, bet “mediji”... Tātad mēs paši sponsorējam no valsts budžeta Latvijas sabiedrisko mediju, lai tas varētu pildīt funkciju un informēt par notiekošo arī šeit, Saeimā.
No vienas puses, ir jāatzīst, ka pašvaldības nereti patiešām ir spiestas veidot savus “vēstnešus”, lai sniegtu iedzīvotājiem aktuālo informāciju, jo šie valsts mediji informēt par notiekošo pašvaldībās īsti nav ieinteresēti.
Arī Rīgā mēs redzam, kas notiek ar K.Barona ielu, ar “Rīgas satiksmi” un citām likstām. Ja plašsaziņas līdzekļi par to nestāstītu, “Rīgas Vēstnesis” to tiešām neizstāstītu. Gan mazajās, gan lielajās pašvaldībās - visās pašvaldībās! - ir vajadzīgs šis ceturtās varas funkcijas pildītājs.
Situāciju tomēr padara sarežģītu tas, ka atsevišķās pašvaldībās par savu iedzīvotāju nodokļu naudu radītie pašreklāmas preses izdevumi nevienlīdzīgā cīņā pēdējiem neatkarīgajiem reģionālajiem jeb vietējiem laikrakstiem faktiski pasludina nāves spriedumu. Cik zinu, arī Preiļos kādreiz bija laikraksts “Novadnieks”, šobrīd tas vairs nespēj darboties. Tas vairs nedarbojas, nevis nespēj darboties.
Kādi varētu būt iespējamie risinājumi? Ja pašvaldība konstatē, ka par tās lēmumiem un par aktualitātēm attiecīgajā pašvaldībā iedzīvotājiem netiek dota pilnvērtīga informācija, manuprāt, šāda informatīvā izdevuma (vienas pašvaldības vai vairāku pašvaldību kopēja izdevuma) vadītāju vajadzētu tomēr iecelt kādai neatkarīgai institūcijai. Vai tas būtu NEPLP, vai tas būtu Latvijas sabiedriskais medijs... Respektīvi, lai šī izdevuma vadītājs nebūtu tieši atkarīgs no attiecīgas pašvaldības vadītāja lēmumiem. Galu galā, Latvijas sabiedriskais medijs šādā veidā iegūtu plašu informācijas karā nepieciešamo karavīru pulku - katrā pašvaldībā savu vai uz vairākām pašvaldībām vienu kvalitatīvu žurnālistu, kas varētu sniegt informāciju par attiecīgajā pašvaldībā notiekošo. Šis žurnālists - vai nu uz reģionu viens, vai nu... kā jau teicu, varētu pildīt šo sargsuņa funkciju. (Starpsauciens: “Laiks!”)
Man palikusi vēl pusminūte...
Līdz ar to noslēgumā es vēlreiz aicinu tomēr risināt šo jautājumu. Ja ne citādi, tad varbūt reģionu līmenī varētu būt Latvijas sabiedriskā medija veidojums, kas varētu pildīt ceturtās varas funkciju. (Starpsauciens: “Pieci! Četri! Trīs! Divi! Viens! Laiks!”)
Un pēdējais teikums.
Visas četras varas ir svarīgs demokrātiskas iekārtas pamats gan valstī, gan katrā pašvaldībā. (Starpsauciens: “Nu jau gana būs!”) Savukārt, ja demokrātijas nebūs Latvijas reģionos, tās nebūs ne valstī, ne arī šajā parlamentā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.
M.Bondars (LRA).
Kolēģi! Šis priekšlikums ir saistīts ar varas resursu izmantošanu varas saglabāšanai un faktiski vēlētāju ietekmēšanai, lai pēc būtības vēlētājs nobalsotu tā, kā varai vajag. (Dep. I.Boķis: “Nē, Mārtiņ, tā nerunā!”)
Nu tad, kolēģi, es jums iesaku ieiet mājaslapā (Dep. A.Kaimiņš: “Suņubūda.lv”.) www.saeima.lv. Jūs tur neatradīsiet ne kripatu no opozīcijas. (Starpsauciens: “Kauns!”) Tur tādas nemaz nav! Tur ir tikai pie varas esošie. (Starpsauciens: “Nav!”)
Kolēģi, sāciet ar sevi! (Starpsaucieni.) Un tikai tad ķerieties klāt citiem!
Paldies. (Starpsaucieni. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Mūrnieces kundze, nepārtrauciet mani, labi?!
Sēdes vadītāja. Ja ievērosiet Saeimas kārtības rulli un debatēsiet par priekšlikumu - uz priekšu!
A.Kaimiņš. Nerunājiet ar zāli, Mūrnieces kundze!
Sēdes vadītāja. Sāciet debates, Kaimiņa kungs!
A.Kaimiņš. Latvijas Reģionu apvienība, jūs mani šodien, ui, kā uzjautrināt! Aiz muguras sēž Rihards, jā, kurš ir Bauskas novadā... Jūs tur... Nē, tad vēl nebija novadu. Bauskas pilsētā... jūs tur komunistiskajā... kaut kādā partijā tur esat bijis tad, kad jūs bijāt manā vecumā, kā es noprotu.
Tikko iznāca ārā Juris Bondars... (Zālē smejas.)... vai Mārtiņš Pūce... (Starpsauciens: “Ha, ha, ha!”) Man jūk vārdi. Bondara kungs iznāca ārā. Re, kur! Ceru, ka Cileviča kungs būs uzmanības augstumos. (Dep. A.Loskutovs: “Par 2.priekšlikumu, lūdzu!”)
Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu, Kaimiņa kungs.
A.Kaimiņš. Par priekšlikumiem. Ir tā, ka... nu, es biju ciemos pie Carnikavas novada vadītājas Jurēvicas kundzes... tas ir, pie tevis, August, ja? (Starpsaucieni.) Tad es biju ciemos uz Ādažu novadu - tas ir, pie jums... pie Sprindžuka... Bondar Mārtiņ, vai ne? Un tā ir tāda lieta, kas... Nodarbojās... Nu, šeit ir avīze - te jūs redzat smukas bildes, reklāmas. Sliktu vārdu par vadītājiem noteikti nav.
Principā - kam būtu jābūt? Būtu jābūt pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem.
Šī ir tā viena lapiņa. Tas, ko abu divu novadu vadītāji... Vienā ir deklarēti tā kā 9000 iedzīvotāju, otrā - 11 tūkstoši... Šis izmaksā... Jurēvicas kundze man teica, ka izmaksā 17 tūkstošus eiro gadā... 17 tūkstošus eiro.
Sprindžukam savukārt šis izdevums ir par 17 centiem. Es nevaru iedomāties, kā par 17 centiem kaut ko tik krāsainu un tik daudz var uztaisīt. Līdz ar to, viņš teica, šis maksā 8670 eiro. Tādā veidā... Nu, viņiem ir jādod savas ziņas.
Bet ir viena ļoti svarīga lieta. Viņi neviens negrib atrasties šajā... Beigās ir rakstīts, ka viņi ir reģistrēts medijs. Neviena pašvaldība nevēlas, lai tai būtu reģistrēts medijs. Tas, ka viņiem ir jābūt informatīvajam izdevumam... Kā es jums minēju, šī pēdējā lapa... Jā, tam tā ir jābūt, bet viņiem nav jāizdod savas avīzes, viņiem nav jājaucas iekšā privātajā sektorā un nav jāatņem darbs tiem, kuriem ir tā iespēja tur būt.
August, cik gadu Saeimā jau...? Augusts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā aizstāvēja viedokli, ka... nu, kas tad tur nāks vietā. Un es Augustam izteicu tādu salīdzinājumu - nu, kad, teiksim, tavai mašīnai beidzies logu tīrīšanas šķidrums, tu vari arī ieliet tur dīzeli, vai ne, nekas slikts jau tur nebūs, logus jau it kā kaut kā nomazgās... Bet vajag dot iespēju. Savukārt jūs pārējie domājat, ka, ja šis attiecas uz vēlēšanām... nē, tās pašvaldību vēlēšanas... šis likumprojekts... priekšlikums nekādā gadījumā nemaina... (Starpsauciens.) Nesarunājies ar mani... Nesarunājies... Nesarunājies... (Starpsaucieni.) Tātad...
Sēdes vadītāja. Turpiniet debates.
A.Kaimiņš. Tā doma ir tāda, ka šis priekšlikums skaidri nosaka, ka pašvaldībām nav jāpiedalās nekāda veida ne reklāmās, ne... Šī žurnālistika pat nav objektīva. Tā ir angažēta žurnālistika, kura stāsta par to, kā attiecīgais darbonis tajā un tajā domē, pieņemsim, ir uzaudzinājis kaķi. Taču ļoti vērtīga informācija.
Bet galarezultātā, cienījamā Saeima... Kā jums bija tas amats, Valaiņa kungs? Lielo pilsētu asociācijas vadītājs jūs esat? Pašvaldību vadītājs? Uz visu 119 novadu vai 110 novadu un deviņu pilsētu fona šie daži negodprātīgie piemēri... To nav daudz - tur ir Rīga, protams, Aivars Lembergs ar Ventspili, Jelgava, Rēzekne... atvaino, August, kaut kā ZZS... Preiļu pagaidām nav, Rēzekne... atvaino, tev jau gribētos.
Nesarunāties ar zāli!
Tātad situācija ir tāda, ka dažu pašvaldību vadītāju dēļ, kuri nav godprātīgi un tiešām reklamējas par nodokļu maksātāju naudu, ir jāveic šīs izmaiņas. Jo, protams, ir tādi novadi, kur vispār nav cita veida, kā iegūt informāciju.
Bet mēs nevaram turpināt laist brāķi, un šis likums karājas gaisā pusotru gadu. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Un, Boris Cilevič, valdiet sevi!
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Borisam Cilevičam.
B.Cilevičs (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka tas ir ļoti spilgts sliktas likumdošanas prakses piemērs. Paši iesniedzēji atzīst, ka šobrīd likumā nav definīcijas, kas ir pašvaldības informatīvais biļetens vai informatīvais izdevums. Taču iesniedzēji jau apgalvo, ka tajos izdevumos nedrīkst būt horoskopi, nedrīkst būt tas vai tas. Faktiski tam nav nekāda sakara ar problēmas būtību. Ja ir problēmas ar reklāmas tirgus kropļošanu, tad tā ir pilnīgi cita problēma. Šeit es neredzu ne vārda par to. Ja ir runa par nelikumīgu politisku reklāmu, tā arī ir atsevišķa problēma.
Es absolūti neredzu, kā šis priekšlikums palīdzētu tiešām atrisināt esošās problēmas.
Tātad tā ir ļoti slikta norma, ja pēc tam to vajadzēs interpretēt un interpretācijas būs tādā garā, ka tas neietekmēs sieviešu un vīriešu attiecības. Es domāju, ka mēs to paši zinām.
Domāju, ka šobrīd jābalso “pret”. Problēma ir, pie tās nopietni jāstrādā un ne jau priekšvēlēšanu gaidās.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Man... Pēc būtības man ir pilnīgi vienalga, kā mēs šos pašvaldību izdevumus saucam - vai par informatīviem izdevumiem, vai par avīzēm, vai par ko citu. Galvenais ir tas, ka it sevišķi nelielajos novados tas ir savs izdevums. Mūsu.
Ļoti daudziem cilvēkiem laukos tā ir vienīgā, praktiski vienīgā lasāmviela, ko viņi iegūst. Jo avīzes viņi nepasūta, viņi ļoti taupīgi rīkojas ar savas ģimenes budžeta līdzekļiem, un līdz ar to tas ir vienīgais izdevums. Un to pārvērst tikai par tādu normatīvo aktu krājumu būtu absolūti nepareizi. Līdz ar to būtu arī pilnīgi nepareizi šo izdevumu veidošanā neiesaistīt žurnālistus. Es domāju, katra normāla pašvaldība savu izdevumu veido ļoti prasmīgi - ar žurnālistu palīdzību.
Un būtu absolūti nepareizi prasīt, lai pašvaldības laikraksts būtu pilns ar savu cilvēku apgānīšanu, ar šo negatīvismu. Šis negatīvisms jau ir visos citos laikrakstos un televīzijā, un daudz kur citur. Es domāju, tas būtu pilnīgi nepareizi - prasīt, lai šeit nebūtu tas labais par novadu. Jo, es domāju, ka valsts pilsoņu patriotisms galu galā dzimst lokālpatriotismā. Un šie izdevumiņi ir tie, kas veicina šo lokālpatriotismu, sava novada mīlestību, lepnumu par savu novadu, un nevajadzētu šos izdevumus pārmēru birokratizēt un nevajadzētu šos izdevumus pārvērst par tādu labā un sliktā kokteili. Ir arī tur droši vien kādas sliktas lietas, kur kāds ir izgāzis mēslus ne tur, kur vajag. Es teiktu tā - saglabāsim, maksimāli saglabāsim šo lokālpatriotisma dīgli.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I.Zariņš (SASKAŅA).
Kolēģi, atzīstiet, ka jūs ar šo priekšlikumu šoreiz esat sapinušies meistarībā. Un tas tā ir.
Man, kā cilvēkam, kas pieradis skatīties uz lietām sistēmiski un redzēt visu spēles laukumu, uzreiz rodas virkne jautājumu.
Pirmais, kas duras acīs, - kāpēc ir šī masu mediju diskriminācija? Kāpēc mēs runājam par atsevišķiem medijiem, kurus drīkst, kurus nedrīkst, bet, teiksim, citus mēs vispār nepieminām.
Kā tad ir ar elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem? Iznāk, tos drīkst taisīt. (Dep. R.Jansons: “Tam ir atsevišķs likums!”)
Es nesaprotu. Jūs esat rakstījuši to ar mērķi, teiksim, Rīgai palīdzēt tagad? Nu, var jau būt.
Tālāk. Kā ir, teiksim... nu, labi, ja šis nav medijs... Ja jūsu dižā iecere bija, kā jūs stāstāt, veidot šo godīgo konkurenci vai novērst to, ka ir šīs nepamatotās vai angažētās informācijas plūsmas... Bet, atvainojiet, ar šo viņš elementāri apiet tās: labi, man nebūs savu līdzekļu, bet es vienkārši turpināšu, izvietojot šo informāciju citur. Teiksim, es nevaru taisīt savu interneta portālu, es to informāciju izvietošu tajos pašos delfos vai TVNET. (Dep. A.Kaimiņš: “Lielās pašvaldības to arī dara!”)
Nu, lūk! Vienkārši šis priekšlikums... tas reāli nestrādās un neko neatrisinās. Pats galvenais, ka tas tiešām... (Dep. I.Viņķeles starpsauciens.) to var elementāri apiet.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Silvijai Šimfai.
S.Šimfa (NSL).
Kolēģi! Es nebrīnos par to, ka ir izvērtušās tik plašas debates par šo jautājumu, jo jautājums ir nopietns un tam ir ilgas un dziļas saknes. Pareizo risinājumu, es domāju, mēs šodienas debatēs tā arī neatradām. Un, godīgi sakot, man arī nav risinājuma, bet es varu izteikt savu viedokli, jo esmu pēc profesijas žurnāliste. Es esmu strādājusi žurnālistikā, esmu 25 gadus strādājusi arī pašvaldībās, vadījusi pašvaldību, un tāpēc man šī tēma ļoti, ļoti labi saprotama. No abām pusēm. Gan no vienas puses, gan no otras puses.
Kā radās šī ideja, šī nepieciešamība pašvaldībām izdot savus izdevumus? Tā rādās deviņdesmito gadu sākumā - tad, kad prese ieguva brīvību.
Es esmu strādājusi padomju laikos par žurnālisti, esmu strādājusi arī neatkarīgās Latvijas laikā, bet es atceros to pārejas brīdi, kad mēs varējām rakstīt par visu. Mēs varējām sākt rakstīt par to, par ko mūs padomju laikā varēja sēdināt un sēdināja cietumos, atņēma iespēju strādāt žurnālistikā un tā tālāk, un tā joprojām. Un šī iemesla dēļ žurnālisti iebrauca pretējā grāvī - viņi sāka rakstīt... ļoti daudz deva laukā dažādus negatīvus materiālus. Viņi pārsvarā rakstīja par to, par ko bija spiesti klusēt līdz tam. Un iznāca tāds negatīvisms... tāds masivizēts negatīvisms. Un, protams, pret ko tas vērsās vispirms? Tas vērsās pret varu, pret dažādām varas institūcijām, jo vara bija tā, kas cilvēkus bija apspiedusi un mocījusi visus šos gadus. Un tātad viss šis negatīvisms vērsās pret varu. Pašvaldības, pašvaldību deputāti un pašvaldību vadītāji patiešām jutās ļoti slikti, jo par viņiem rakstīja praktiski tikai negatīvo. Izlasīt par to, ko labu ir izdarījusi pašvaldība, ko labu ir izdarījuši deputāti, varēja ļoti, ļoti retos gadījumos. Un tad, kad mēs runājām ar žurnālistiem (es tagad jau runāju vairs ne no žurnālistu pozīcijas, bet no pašvaldības vadītāja pozīcijas), viņi teica: “Bet cilvēkiem tas neinteresē! Cilvēkiem neinteresē, ka jūs tur esat kaut ko izremontējuši vai salabojuši, vai iegādājušies, vai kaut ko tur labu izdarījuši. Cilvēkus interesē pavisam citas lietas. Cilvēkus interesē, lai mēs rokam, rokam un rokam laukā visu to, par ko ir klusēts. Un varai neuzticas. Jūs mums tur nestāstiet! Jūs esat blēži un sliņķi, un tautas naudas tērētāji.” Apmēram tādā garā. Un, lūk, pašvaldības cietās, cietās kādu laiku, bet tad saprata, ka nevar ļauties tā apcelties, un sāka pamazītiņām... Ar vienu A4 formāta lapiņu iesākās šīs lietas: sāka izdot savu informāciju, runāja par labo un iebrauca otrā grāvī - izgāja uz pašslavināšanos. Nu bija tikai labais, tikai labais un tikai labais.
Es nezinu... es nevaru nosaukt... Būdama žurnāliste un strādādama Latvijas Pašvaldību savienībā, esmu daudz lasījusi un skatījusi šos pašvaldību izdevumus un esmu pati arī konsultējusi tos pašvaldību cilvēkus, kuri strādāja pie šo izdevumu veidošanas, bet es patiešām šajos izdevumos neatradu analītiskus materiālus, kritiskus materiālus par tiem trūkumiem, kādi, protams, pašvaldībās ir. Tajos ir labais, tajos ir pašvaldību pieņemtie lēmumi, labās lietas par deputātu darbību un tā tālāk. Otrs grāvis! Pa vidu... Ir bijuši mēģinājumi arī kaut ko pa vidu atrast, jo vienu laiku bija šī prakse, ka vietējās avīzes izdeva ar vietējās pašvaldības ielikumu. Nu, piemēram, Krāslavas novada avīze “Ezerzeme”. Tur ir uz četrām lapām... un iekšpusē ir vai nu uz divām lapām - avīzes lapām, jūs saprotat, avīzes formāts... vai arī uz četrām lapām ielikums par Krāslavas novada domes darbību; sacīsim, informācija par Krāslavas novada domes darbu.
Es uzskatu, ka tā nebija slikta forma, tas bija tāds zināms kompromiss. Pašvaldība centās neiespaidot žurnālistus, ka viņi... nu, neraksta labo un ka tikai slikto... Un žurnālisti rakstīja to, ko viņi rakstīja, bet pašvaldība deva savu informāciju.
Man diemžēl neizdevās izsekot līdzi visam tam procesam, kāpēc šis kompromisa variants atmira, neaizgāja tālāk. To vajadzētu paanalizēt...
Bet īstenībā es uzskatu: ja mēs gribam atrisināt šo jautājumu, mēs šādā kompromisa variantā varbūt varētu risināt. Pašlaik es neredzu citu risinājumu, jo taisnība ir gan vieniem, gan otriem.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Debašu laiks beidzies.
Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.
A.Kaimiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Te nāk un runā cilvēki, kas nav bijuši Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā...
Solvita, nu nebaidies no tās kameras! Uzreiz prom, - nu taču automātiski jau... Mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā nolēmām, ka veidosim darba grupu ar Dolgopolova kunga pārstāvēto komisiju, kas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vispirms Laizānes kundze un Dolgopolova kungs tiksies, un tad mēs redzēsim komisiju kopīgo darbu par to, lai šāda lieta nenotiktu.
Bet pašvaldībai ir aizliegts kaut kādā veidā piedalīties kaut kādās komercdarbībās.
Paskatieties, šeit ir sludinājumi! Par sludinājumiem viņi iekasē naudu. Šitais te tiek izdots par nodokļu maksātāju naudu. Beigās vēl tas sabiedrisko attiecību dienests iekasē naudu par šiem sludinājumiem. Tas ir abās vietās. Tas tā ir! Un tie sludinājumi nav par to, ka zvejnieks pārdod laivu vai divus kilogramus reņģu. Te ir normāli sludinājumu bloki. Tam tā nav jābūt.
Lūdzu, esiet prātīgi, ja ir tāda iespēja, atbalstiet šo priekšlikumu. Un, ja jūs arī neatbalstīsiet, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija tiksies un to risinās.
Un vēlreiz es jums saku: dažu negodprātīgu - piecu vai sešu - pašvaldību vadītāju dēļ šobrīd šī situācija ir tāda, ka nezin kāpēc viņi visi grib, lai būtu mediji... negrib, lai būtu mediji... daži grib. Dažiem vēl ir akciju sabiedrības, tas ir tālumā tur, Ventspilī, un tad tur vēl sarežģītāks viss tas pasākums ir...
Bet vajag sākt ar kripatiņu. Un šī būtu tā pirmā kripatiņa! Sabiedrība šobrīd pieprasa skaidrību šajā lietā. Jūsu uzdevums ir šo skaidrību viest, nevis vilkt gumiju tālāk: mēs neko nezinām, neko nezinām, jo, redziet, viss ir sarežģīti...
Laiks, Mūrnieces kundze!
Sēdes vadītāja. Paldies, Kaimiņa kungs, ka ievērojat debašu laiku. Debates slēdzu.
Vai ziņotāja vēlas ko piebilst?
L.Čigāne. Cienījamie kolēģi! Tātad 2.priekšlikumu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija diskutēja un ir atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Jansona, Čigānes, Cilinska un Ķirša iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 51, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts. (Dep. A.Kaimiņš: “Pārbalsojam!”)
L.Čigāne. Nākošais, 4., - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Saeimas Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 2, atturas - 23. Priekšlikums ir atbalstīts.
L.Čigāne. 5. - deputātu Jansona, Čigānes, Cilinska un Ķirša priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsojumu!”)
Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu balsot nevar. Tas nav balsojams, jo saistīts ar 2.priekšlikumu, kas savukārt netika atbalstīts.
Tātad priekšlikums nav balsojams.
L.Čigāne. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
L.Čigāne. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojās par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - šā gada 1.jūniju.
Sēdes vadītāja. Šā gada 1.jūnijs. Paldies.
Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātei Inesei Laizānei.
I.Laizāne (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi!
Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 10.februāri.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad ir priekšlikums noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 10.februāri.
Tātad mums ir jābalso. Vispirms mēs balsosim par šo termiņu - šā gada 1.jūniju.
Lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” trešajam lasījumam ir šā gada 1.jūnijs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 36, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
Tātad termiņš priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam ir šā gada 1.jūnijs.
L.Čigāne. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Hosams Abu Meri.
H.Abu Meri (VIENOTĪBA).
Jā, kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā”.
Īstenībā mums komisijā bija tāda ļoti nopietna diskusija, jo komisijā deputātiem bija bažas par diviem punktiem šajā likumprojektā... grozījumu redakcijā.
Pirmām kārtām - par likuma 2.pantu, par jauno daļu, kas nosaka, ka tiesības uz izdienas pensiju ir biroja priekšniekam neatkarīgi no vecuma, ja izdienas stāžs ir 20 gadu, no kuriem ne mazāk kā trīs pēdējie gadi nostrādāti biroja priekšnieka amatā. Šeit bija jautājumi un diskusija par to, kāpēc nav pieci gadi, ņemot vērā, ka Saeima amatpersonu ievēlē uz pieciem gadiem.
Un otrais - par 5.panta pirmo daļu, kur ir rakstīts, ka 50 gadu vecumā... noteikt, ka prasība neattiecas uz izdienas pensijas piešķiršanu biroja priekšniekam. Tas nozīmē, ka var gadīties, ka ik pa katriem trim gadiem vajadzētu ievēlēt jaunu priekšnieku. Turklāt tas priekšnieks, tas cilvēks, varētu iet izdienas pensijā 42 vai 43 gadu vecumā.
Komisijā bija diskusijas arī par to. Tur piedalījās Labklājības ministrijas pārstāvji, KNAB pārstāvji un arī Juridiskā biroja pārstāvji, un bija daudz argumentu, lai neatbalstītu šīs redakcijas. Komisijas deputāti un komisijas sēdes vadītājs piedāvāja, lai Ministru kabineta pārstāvji strādātu kopā ar Labklājības ministriju un Juridisko biroju un izveidotu alternatīvu likumprojektu, lai uzlabotu esošo redakciju, bet diemžēl atbilde bija - nē!
Un komisija saņēma Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja vēstuli, kurā norādīts, ka viņu komisijā likumprojektu arī konceptuāli neatbalstīja.
Līdz ar to Sociālo un darba lietu komisija konceptuāli neatbalstīja likumprojektu... grozījumus.
Tā ka Saeimai ir jāpieņem lēmums.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Ir saņemts 10 deputātu priekšlikums atzīt likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” par steidzamu. (Starpsaucieni.) Šo priekšlikumu ir iesnieguši deputāti Krauze, Kols, Adamovičs, Cilinskis, Kalniņš, Smiltēns, Dambe un citi.
Tātad mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.
“Par” pieteicies runāt deputāts Einārs Cilinskis.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Ziņotājs gan pamatoti norādīja uz vairākiem trūkumiem, kādi ir šajā likumprojektā un kuri tika apskatīti komisijas sēdē. Bet vienlaikus jāteic, ka šie trūkumi faktiski ir identificēti un, Juridiskajam birojam strādājot kopā ar Labklājības ministriju un citām iesaistītajām ministrijām, tos ir iespējams ātri novērst, iesniedzot priekšlikumus.
Taču jautājums šobrīd ir steidzams, jo mums ir jāievēlē jauns KNAB priekšnieks un jābūt skaidrībai, uz kādiem nosacījumiem (Starpsauciens: “A kāds sakars?!”) šis KNAB priekšnieks varētu strādāt.
Ņemot vērā to, ka šos trūkumus ir iespējams novērst, jo faktiski tie ir identificēti un priekšlikumus var ātri sagatavot, deputāti ir iesnieguši priekšlikumu atzīt šo likumprojektu par steidzamu, kas, protams, nozīmē arī atbalstīt tā tālāku virzību.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ringolds Balodis.
R.Balodis (NSL).
Labdien, godātā Saeima! Te kolēģi prasīja, kāds tam sakars, kāds šim likumprojektam ir sakars ar to apstākli, ka nepieciešams apstiprināt jauno vadītāju? Anotācijā patiešām šis sakars tiešā veidā ir redzams. Un anotācija šim konkrētajam likumprojektam par izdienas pensiju... te sakrīt ar to, kas ir KNAB likumā. Tātad konstatēta virkne jautājumu, attiecībā uz kuriem nepieciešams veikt normatīvo aktu grozījumus, lai pilnveidotu tiesisko mehānismu biroja priekšnieka un amata kandidātu atlasei un biroja priekšnieka darbības nodrošināšanai.
Es, kolēģi, lūdzu nebalsot par steidzamību, neskatoties uz to, ka pirmais šo aicinājumu ir parakstījis Armands Krauze, tātad “premjers”... Es tomēr lūdzu neatbalstīt triju iemeslu dēļ.
Pirmām kārtām ir divas atbildīgās komisijas. Tas ir rets gadījums, kolēģi. Divas atbildīgās komisijas par šo likumprojektu saka: “Tas ir brāķis! Pilnīgi un galīgi brāķis!” Nu labi, “pilnīgi un galīgi” - varētu teikt Sociālo un darba lietu komisija. Bet arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija iedziļinājās šinī stāstā.
Otrs iemesls, kāpēc vajadzētu balsot “pret”, ir tas, ka anotācijā ir meli. Es runāju ar Barčas kundzi. Viņas dīvainā kārtā šobrīd nav blakus Krauzes kungam. Barčas kundze apgalvoja, ka pretēji anotācijā minētajam... anotācijā rakstīts, ka notikušas konsultācijas ar komisijas locekļiem. Te ir rakstīts: “Konsultācijas ir notikušas arī ar Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju.” Nu nav notikušas konsultācijas! Melot anotācijā nevajadzētu un pēc tam steidzamā kārtā dzīt cauri.
Un, treškārt, likumprojekts ir brāķis. Patiešām brāķis! Jo faktiski tā prasība par triju gadu pieredzi, kuru piedāvāja un kuru mēs izmetām ārā, parādās nezin kāpēc šeit, šinī likumprojektā. Kaut kāds enerģijas nezūdamības likums saistībā ar tiem trim gadiem. Un šī prasība faktiski kropļo to sistēmu.
Es negribu plašāk runāt par šo konkrēto likumprojektu. Es vienkārši gribu teikt, kolēģi, nebalsosim par brāķi, turklāt steidzamā kārtā un pretēji tam, kā kolēģi diskusijās komisijās ir nolēmuši.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 30, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Ringoldam Balodim.
R.Balodis (NSL).
Labdien! Tātad palūkojieties uz šo priekšlikumu. Konkrēti runa ir par 1.1 daļu 2.pantā. “Tiesības uz izdienas pensiju ir Biroja priekšniekam neatkarīgi no vecuma, ja izdienas stāžs ir 20 gadu, no kuriem ne mazāk kā trīs pēdējie gadi nostrādāti Biroja priekšnieka amatā.”
Nu, kolēģi, faktiski likumā par KNAB mēs noņēmām nost šo pieredzes barjeru, tātad pieredze faktiski nav svarīga. Šeit parādās, ka faktiski 17 gadu pieredze ir nepieciešama, lai pensijā aizietu. Un turklāt pēdējie trīs gadi... Kolēģi, te ir acīm redzams, ka grib sariebt nabaga nelaimīgajam Jaroslavam Streļčenokam, ar kuru - galu galā es sapratu - noteikti neprecēsies Loskutovs... Vienam cilvēkam to likumu netaisa! Tātad ir runa par pēdējiem trim gadiem, kas nostrādāti biroja priekšnieka amatā. Kāpēc pēdējie trīs? Kāpēc ne vispār...?
Otrkārt. Kā būs ar, piemēram, Judina kungu? VIENOTĪBA tik lielā skaitā noteikti nebūs nākamajā Saeimā. Judins ir ideāls kandidāts KNAB vadītāja amatam... Nu, es tā tagad domāju, es šobrīd tā saku, es nezinu, kā vēlāk... Bet principā - jā, kāpēc gan ne? Viņam nekādā veidā nebūs iespējas doties pensijā...
Es domāju, likumprojekts ir pretrunīgs, un, tā kā runa ir par steidzamību, komisijās tas ir rūpīgi jāizdiskutē. Nevajag dzīt cauri brāķi! Citādi patiešām liekas - nu, kāds tam visam sakars...?
Nevar pretrunīgus likumus apstiprināt!
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Šicam. (Dep. A.Kaimiņš: “Tas nav Mārtiņš Šics! Viņš pārāk brūns! Tas ir Mārtiņš Šics?! Ā, tu biji atvaļinājumā, pareizi!”)
M.Šics (LRA).
Atkal - izdienas pensijas likums.
Satrauc tas, ka šādi likumi, nekvalitatīvi, tiek dzīti uz priekšu: kā protu, tā mauju! Šādus likumus varēs piemērot pēc brīvas interpretācijas.
Man šeit ir gandrīz jāatvainojas arī citu cilvēku vietā Viņķeles kundzei, kura vienīgā no šeit klātesošajiem savulaik ir sagatavojusi ļoti kvalitatīvus priekšlikumus izdienas pensiju principu koordinēšanai. Tie tika “aizdzīti” uz Ministru kabinetu, netika pieņemti. Un tagad mēs esam saņēmuši no premjera ziņas: “Mīļie dažādo ministriju pensiju kārotāji, cīnieties, kā mākat, un, ko dabūsiet, to dabūsiet!” Tas ir pilnīgi nepieņemami.
Otrs. Šis projekts ir sevišķi dāsns KNAB vadītājam, jo vispirms “jāsalasa” kaut kādi 17 gadi dažādos valsts darbos, lai... 40 gadu vecumā vai 41 gada vecumā, trīs gadus nostrādājušam, pamēģinājušam strādāt KNAB, aizietu pensijā - uz vēl vieniem 40 gadiem tā ir faktiski sloga uzlikšana nākamajam periodam. Nu nevar būt šāds likums! Es ļoti šaubos un tādēļ aicinu noraidīt šo likumprojektu, jo diez vai pat tagad, kad nākotnē apsolīta šāda laba pensija, skries teciņus uz konkursu un pieteiksies dažādi izcili priekšnieki. Tās lietas jārisina ar citām metodēm - ar algu, ar piemaksām, ar daudziem citiem mehānismiem -, bet ne jau ar to: “Par to, ka tu būsi trīs gadus pastrādājis, dabūsi uz visu atlikušo mūžu pensiju.” Nu, tas nav mehānisms, kas strādā! Un tādēļ arī komisijā balsojām, un arī komisijā domas ļoti dalījās. Un es nezinu, kā pensionāri jutīsies, kad šis cilvēks par trim gadiem, nostrādātiem KNAB, un 17 gadiem, nostrādātiem citur, saņems pensiju uz atlikušajiem 40 gadiem. Bet pensionāri saņem nevis tādu pašu, bet daudzkārt mazāku pensiju par visu darba mūžu!
Es aicinu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SASKAŅA).
Cienījamie kolēģi! Mēs visi runājam par informācijas karu, par daudzām lietām, par ģeopolitiku, bet man šajā sakarā nāk prātā tāds salīdzinājums, mazlietiņ pārfrāzējot, - ir lieli meli, mazi meli, un ir Saeimas lēmumi, kuri ir absolūti neizprotami.
Mēs pirms tam atbalstījām likuma grozījumus, tos veiksmīgi pieņēmām... Kā es jau teicu, komisijas sēdes laikā kancelejas vadītājs nekādā veidā nevarēja pamatot, kāds sakars ir piedāvātajiem grozījumiem ar konkrēto likumu. Arī šī likuma kontekstā komisijas sēdes laikā es uzdevu jautājumu: “Kāds sakars ir piedāvātajiem grozījumiem ar konkursa komisiju un iespējamo kandidātu atlasi?” Nu, diemžēl sakara nav nekāda! Te jau Baloža kungs norādīja uz pirmo piedāvāto pantu, kur ir runa par 20 gadu izdienu un pēdējiem trim gadiem KNAB direktora amatā.
Visiem tiem, kas saņem izdienas pensiju... pamatu pamats ir, minimums, 20 gadu izdiena.
Kāds sakars ar to ir tam, kur tu pēdējos trīs gadus esi strādājis?!
Bet, ja viņš ir nostrādājis trīs gadus KNAB direktora amatā un pēc tam pēkšņi kļuvis, pieņemsim, par Valsts policijas priekšnieku... Viņš nedrīkst iet pensijā? Kas par muļķībām! Jūs vispār saprotat, ko Ministru kabinets ir iesniedzis un par ko mēs diskutējam?! Es nemaz nerunāju par to, ka arī komisijā mēs diskutējām, ka izdienas pensiju sistēma kā tāda mūsu valstī ir salaista galīgā grīstē. Mēs izdienas pensijas piešķiram... (Dep. I.Viņķeles starpsauciens.) Vārdi “izdiena” un “izdienas pensija” tiek attiecināti uz tām cilvēku kategorijām, kas nekad uzplečus nav nēsājuši. (Dep. I.Viņķele: “Jūs nebalsojāt par izdienas pensijām?!”) Tas ir šajā gadījumā... nesarunājoties ar zāli, Viņķeles kundze, ir daudz citādāk jāformulē šis likums, par kuru mēs ar Barčas kundzi esam diskutējuši pietiekami daudz. Mēs varam diskutēt par priekšlaicīgu aiziešanu pensijā... var būt dažādi formulējumi. Bet tā noteikti nav izdiena! Tāpēc ka dienests un izdiena ir absolūti dažādi jēdzieni. Un nevajag šos jēdzienus jaukt!
Un pats galvenais, atgriežoties pie šī likumprojekta, - nu kā jūs varat atbalstīt galīgu absurdu!? (Dep. A.Kaimiņš: “Tas ir retorisks jautājums?”)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.
A.Klementjevs (SASKAŅA).
Paldies. Sociālo un darba lietu komisijā pret šo likumprojektu balsoja visi. Vienīgi Nacionālā apvienība atbalstīja šo priekšlikumu. Arī parlamentārais sekretārs, kurš, protams, nobalsoja “par” steidzamības piešķiršanu, dedzīgi aizstāvēja ministrijas pozīciju, ka šis likums nevar tikt pieņemts. Arī ZZS pārstāvji, cik es atceros, balsoja “pret”.
Šodien iznāca kaut kāda interesanta viedokļu apmaiņa. Mēs kā profesionāļi Sociālo un darba lietu komisijā skatījām šo likumprojektu un redzējām, ka tajā ir pants, kas ir speciāli uzrakstīts konkrētam cilvēkam, kurš varēs saņemt sociālās garantijas pēc tam, kad viņš dabūs šo amatu. Un tas nav korekti!
Mēs izdienas pensijas pašvaldību policistiem un probācijas dienestam izskatām pusgadu, lai visās niansēs saskaņotu ar visām ministrijām, lai dabūtu finansējumu. Šodien atnāca Valsts kancelejas pārstāvis, iesniedza priekšlikumu. Komisiju - gan Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, gan Sociālo un darba lietu komisijas - profesionālais viedoklis bija neatbalstīt. Šodien jūs mēģināt izstumt šo likumprojektu tikai ar balsu vairākumu vien.
Es pateikšu: tas nav smuki! Ja mēs neatbalstām izdienas pensijas principiāli, tad nedarām nekādus blakussoļus! Es šodien esmu pilnīgi sašutis, jo biju pārliecināts, ka parlamentārais sekretārs kā atbildīgais referents aizstāvēs komisijas viedokli! Viņš ir jauns cilvēks amatā, viņam vajadzēja aizstāvēt arī kaut kādus principus. Labklājības ministrijas viedoklis un ziņojums komisijai bija negatīvs. KNAB pārstāvis komisijā arī teica: “Kāpēc trīs gadi, ja pilns cikls KNAB priekšniekam ir pieci? Kāpēc trīs?” Nu, tā viņam gribējās!
Es pateikšu... Man būs grūti... nezinu, vai es varēšu mobilizēt visu komisiju, visus opozīcijas deputātus, bet es uzrunāju gan Bondaru, gan Sudrabu: parakstīsim vienreiz 34 deputāti un lūgsim prezidentu neizsludināt šo likumu! 72.pants. (Dep. A.Kaimiņš: “Es arī! Es arī!”) Šajā sasaukumā mēs to vēl neesam izmantojuši. Lūk, Kaimiņa kungs arī piedalās, un mūsu ir vairāk.
Tāpēc ka, nu, nedrīkst tā, ka ar vairākumu izspiež no mums visu, iespļauj mums sejā - gan profesionāļiem, gan cilvēkiem, kuri strādā komisijā. Lai prezidents liek uz referendumu šo jautājumu! Nebūsim tāda klusa opozīcija! Viena trešdaļa - tas ir ļoti liels spēks. Ja ar katru otro likumprojektu mēs izdzīsim valdošo koalīciju caur šo sietu, varbūt mums būs daudz vieglāk.
Paldies par atbalstu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.
E.Cilinskis (VL-TB/LNNK).
Es mēģināšu pamatot, kāpēc šāds likums ir nepieciešams.
Redziet, prakse pierāda, ka, nostrādājot vienu termiņu KNAB priekšnieka amatā, cilvēka reputācija parasti tik ļoti cieš, ka viņš vairs nav derīgs nekādam citam darbam... (Smiekli.) varbūt vienīgi par deputātu. (Starpsaucieni.) Bet katrs tomēr par deputātu nevar tikt. Un līdz ar to, lai vispār kāds pieteiktos šajā amatā, ir nepieciešams šāds likums. (Dep. A.Klementjevs: “Uz pensiju, Aleksej!”)
Tāpēc aicinu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ingunai Sudrabai.
I.Sudraba (NSL).
Cienījamie kolēģi!
Jo vairāk to klausās, jo lielāks sviests te veidojas.
Manuprāt, godīgi būtu, ja jūs, cienījamie pozīcijas pārstāvji, nostātos šajā tribīnē un pateiktu, kuram cilvēkam jūs šo likumu esat sagatavojuši.
Jo te ir rakstīts... Tātad cilvēks ir pabijis valsts pārvaldē. No tā mēs paņemam 80 procentus laika... Viņš ir pastrādājis Iekšlietu ministrijā, pabijis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Mēģinām izskaitļot, kurš cilvēks ir ieplānots kā šī dienesta vadītājs.
Tas ir nožēlojami!
Patiešām nožēlojams likumprojekts! Es arī aicinu to neatbalstīt. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Debates vēl nebija slēgtas. (Starpsaucieni.) Labi, vēl vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. (Starpsaucieni.)
M.Bondars (LRA).
Kolēģi! Man tāds īss komentārs.
Ja jau deputāts Cilinskis šeit stāstīja, ka cilvēks, nostrādājot KNAB trīs gadus, ir pazaudējis savu reputāciju, tad principā es ceru sagaidīt, ka Nacionālā apvienība nāks klajā ar priekšlikumu par Saeimas deputātiem: uzreiz pēc zvēresta nodošanas Saeimas deputāts saņem izdienas pensiju. (Dep. H.Abu Meri: “Tas ir labs!” Aplausi.)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs vēlas ko piebilst? Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 35, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē. (Starpsaucieni.)
H.Abu Meri. Ņemot vērā, ka Saeima atbalsta pirmajā lasījumā, mans priekšlikums ir - 3.marts, lai priekšlikumus iesniegtu, un 11.marts - izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimas sēdē. (Starpsauciens: “Kāpēc tu pats nebalsoji? Hallo, hallo, kāpēc tu nebalsoji pats?”)
Sēdes vadītāja. 3.marts. Un izskatīšana Saeimas sēdē... Saeimas sēdes parasti notiek ceturtdienās. (Starpsauciens: “Sasaukt un...”) 11.marts nav ceturtdiena, tātad 9.marts ir domāts, ja? Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 3.marts, izskatīšana Saeimas sēdē - 9.martā.
Darbā kārtībā - likumprojekts “Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums”.
Kopumā ir saņemti 12 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 2. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš sniedz termina “piekļuves punkts” definīciju. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 9. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 10. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Un 12. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus, un aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
E.Smiltēns. Konstruktīvus priekšlikumus komisijā gaidīsim līdz 16.februārim.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Tātad “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā”. Kolēģi, šeit ir tikai trīs priekšlikumi.
1. ir no Juridiskā biroja. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 2. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā, 3., komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 3. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ietver abus minētos priekšlikumus un komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. Esam izskatījuši visus priekšlikumus šajā likumprojektā, un aicinu atbalstīt to otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai trešajam lasījumam.
E.Smiltēns. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 16.februārim.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.
E.Smiltēns (VIENOTĪBA).
Tātad, kolēģi, “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Kopumā komisijā saņemti 11 priekšlikumi.
1. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kurš komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
E.Smiltēns. 3. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
E.Smiltēns. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds Satiksmes ministrijas parlamentārajam sekretāram Edgaram Tavaram.
E.Tavars (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Dāmas un kungi!
Par priekšlikumu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā”. Tā kā šis komisijas priekšlikums ir izstrādāts ciešā sadarbībā ar Satiksmes ministriju, vēršu jūsu uzmanību, ka konkrētajā priekšlikumā runa ir tikai un vienīgi par publiskām personām. Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva Nr.2014/61/ES ir tikai viens no argumentiem, ka valstij ir jāgādā par administratīvā, kā arī finanšu sloga samazināšanu platjoslas elektronisko interneta sakaru tīkla izbūvei. Eiropas Savienība ir pieņēmusi vairākus dalībvalstīm saistošus lēmumus un mērķus, kurus var izpildīt tikai ar labi attīstītu platjoslas internetu. Lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 15.maija direktīvas par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai prasības, vairāku priekšlikumu mērķis ir nomainīt servitūtus pret zemes lietošanas tiesību aprobežojumu, kas gan nozares, gan mūsu ministrijas ieskatā mazinās administratīvo slogu.
Pretējā gadījumā, ja neatbalstām šo priekšlikumu, par ko arī bija plašas diskusijas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē, tiek pavērsts pretējs process - slogs var tikt palielināts un nāksies atgriezties pie šiem servitūtiem, kā tas bija iepriekš. To gan Tieslietu ministrija, gan Finanšu ministrija savos atzinumos ir norādījušas kā nepiemērotu risinājumu elektronisko sakaru tīkla izbūves gadījumos.
Būtiski ir uzsvērt, ka netiek ietekmēts būvniecības process. Tas paredz, ka apgrūtināt zemi var tikai un vienīgi ar tā īpašnieka saskaņojumu. Līdz ar to valsts un pašvaldības var saskaņot un var arī nesaskaņot, ja tas ir pretēji attīstības plāniem.
Jāuzsver, ka runa ir par zemes lietošanas tiesību apgrūtinājumu, kas elektronisko sakaru tīklu izbūves gadījumā vērtējams kā neliels, jo aizsargjosla ir tikai viens metrs ap objektu un kabelis tiek ierakts vismaz 60 centimetru dziļumā, kas nodrošina lauksaimniekiem darbību šādā teritorijā.
Bija diskusija arī par torņiem. Vēlos uzsvērt, ka torņi, kas aizņem zemi... tā kā to nevar izmantot iepriekšējiem mērķiem, tā netiek pakļauta šim regulējumam. Un būtiski ir tas, ka torņu gadījumā mēs runājam par zemes atsavināšanu vai nomu.
Kā galveno vēlos uzsvērt, ka viens no šā un citu priekšlikumu mērķiem ir nomainīt servitūtus pret zemes lietošanas tiesību aprobežojumu administratīvā sloga mazināšanai. Nepieņemot 4.priekšlikumu, mums paveras iespēja atgriezties pie administratīvā sloga palielināšanas, atgriezties pie servitūtiem, un gan nozares pārstāvji, gan arī Eiropas Savienība ir norādījusi, ka tādā veidā mēs neveicinām šo interneta pārklājumu Latvijas teritorijā un, ja ātrgaitas internets tiks iekļauts kopējā universālā pakalpojuma grozā, tādā gadījumā mums var nākties rēķināties arī ar daudz lielākām izmaksām no valsts budžeta.
Tāpēc, deputāti, lūdzu, atbalstiet šo komisijas priekšlikumu. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Anrijam Matīsam.
A.Matīss (VIENOTĪBA).
Jā. Cienījamie kolēģi ir jau, tā teikt, ilgi strādājuši bez pārtraukuma...
Tavara kungs centās izskaidrot visu šo lietu.
Es mēģināšu pavisam vienkārši paskaidrot, kāpēc šis priekšlikums, manuprāt, nebūtu atbalstāms.
Tātad - ko šis priekšlikums paredz?
Šis priekšlikums paredz, ka publiska persona neprasa atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, ja tai piederošo zemes īpašumu izmanto jauna ātrgaitas elektronisko sakaru tīklu būvniecībai. Kur ir nianse? Tātad ne valsts, ne pašvaldība nevarēs prasīt atlīdzību no jebkura no vairāk nekā 300 komersantiem, kuri Latvijā darbojas elektronisko sakaru jomā, par to, ka caur šo zemi tiks izvilkts kabelis vai uz šīs zemes tiks uzbūvēts kaut kāds komunikāciju skapis vai tornis, vai vēl kaut kas, un tādējādi tātad pašvaldībai un valstij tiek ierobežotas jebkādas iespējas šo atlīdzību prasīt. Tas ir jautājums.
Tavara kunga ideja bija ļoti laba, un tā ideja bija tāda, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs būvē sakaru tīklu pa visu Latviju, maģistrālo sakaru tīklu, kur tiešām šīs sakaru līnijas iet gar dzelzceļa objektiem, gar Latvijas valsts ceļu objektiem, šī visa ir valsts zeme, un, protams, nebūtu loģiski, ja, teiksim, viens Satiksmes ministrijas uzņēmums maksātu Satiksmes ministrijai nomu par šo zemi, kur ir principā Satiksmes ministrijas kabeļi iekšā. Bet šis priekšlikums ir daudz plašāks. Tas nozīmē, ka ikviena pašvaldība, ikviena valsts institūcija nevarēs vairs nekad saņemt atlīdzību par to kabeli, kas tur ir ierakts.
Otrkārt. Jau šobrīd ir iespējams to darīt, jau šobrīd ir tiesības pašvaldībai un valstij izvērtēt - darīt vai nedarīt, prasīt vai neprasīt atlīdzību, ja tā nav samērīga. Tātad jau šobrīd šāda iespēja pastāv.
Par šo priekšlikumu, protams, bija ļoti plašas diskusijas komisijā. Komisija to atbalstīja ar balsojumu. Nu, bija arī daudz iebildumu, to skaitā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iebildumi.
Kolēģi! Es tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un uz trešo lasījumu sagatavot tādu priekšlikumu, kas būtu precīzi fokusēts uz problēmu, kura ir jārisina.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.
I.Līdaka (ZZS).
Mēģināšu pat mazliet vienkāršāk nekā Matīsa kungs...
Raugiet, stāsts jau pirmām kārtām ir par to, ka pašvaldība vai valsts var arī nesaskaņot šī elektronisko sakaru tīkla būvniecību savā teritorijā. Tātad, ja viens sakaru tīkls jau ir izbūvēts, tad, es domāju, pašvaldība vai valsts var apsvērt lietderīgumu - vai stiept tur vēl arī otru kabeli iekšā vai tomēr to nedarīt. Bet, ja nu tomēr izdomā, ka tas ir lietderīgi - vilkt arī otru, konkurējošu, līniju -, tad... Diezgan svarīgi būtu saprast, ka par šo lietderīgumu katra pašvaldība var domāt citādi: viena var prasīt kādu samaksu, cita - citādu; cita var pavisam neprasīt samaksu, bet noformēt dokumentāciju, kurā tad nu tiek gari un plaši pamatots, kāpēc neprasa šo atlīdzību. Un tas arī ir tas klupšanas akmens, jo reizēm Valsts kontrole vai kādas citas pārbaudošas institūcijas var sākt lasīt šos papīrus un apšaubīt to, ka pašvaldība ir prātīgi un godīgi lēmusi par šo lietderīgumu un vērtējusi šo lietderīgumu, un līdz ar to pašvaldība ar savu labo gribu neprasīt maksu var iekulties diezgan lielās nepatikšanās.
Runājot par to, kāpēc šāds princips ir ieviests, un par Satiksmes ministrijas viedokli, es atsaukšu atmiņā to, ka mēs nupat izskatījām citu likumprojektu, proti Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likuma projektu, kas ir tapis būtībā, lai mēs respektētu Eiropas likumdošanu, un šī likuma mērķis ir šāds (es to nolasīšu): “Likuma mērķis ir atvieglot un stimulēt sadarbības procesu ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu nodrošināšanā, kā arī veicināt esošās fiziskās infrastruktūras koplietošanu, lai mazinātu izmaksas.”
Tātad šī likuma mērķis ir veicināt šo sadarbību un būtībā veicināt ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla izplatību Latvijā. Mēs visu laiku daudzinām, ka visi pakalpojumi, visa komunikācija ar valsti ir jāpārnes e-vidē. Mēs nepārtraukti visas deklarācijas un ko tik vien ne pieprasām cilvēkiem, iedzīvotājiem, veikt interneta vidē. Bet valstij līdz ar to ir jānodrošina, lai tiešām visā Latvijas teritorijā tas internets būtu pieejams. Šobrīd Latvijā mēs esam ļoti tālu no tā. Satiksmes ministrijas rādītāji liecina, ka Latvija nebūt vairs nav to līderu vidū, kur būtu tiešām lieliska interneta pieejamība un arī interneta ātrums būtu gana liels, lai mēs varētu pretendēt uz interneta lielvalsts statusu.
Līdz ar to es aicinu tomēr respektēt Satiksmes ministrijas viedokli un arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokli, kurš bija šim priekšlikumam atbalstošs.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs ko vēlas piebilst? (Starpsaucieni: “Balsojam!”)
E.Smiltēns. No savas puses varu piebilst, ka komisijā bija diezgan lielas debates par šo jautājumu. Kopumā vairākums nobalsoja “atbalstīt”, bet tas ir jūsu lēmums šeit, Saeimas sēdē.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - atbildīgās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 6, atturas - 35. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Smiltēns. Tātad 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts iepriekšējā - 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Es līdz galam, godīgi sakot, nesaprotu šo priekšlikumu... precīzāk tā: saprotu priekšlikumu, nesaprotu norādi uz to, ka priekšlikums daļēji atbalstīts. Paskatieties, lūdzu, 4.priekšlikumu, kur mēs redzam ļoti īsu teikumu par to, ka publiska persona neprasa atlīdzību.
Un tagad paskatieties 5.priekšlikumu, kur ir samērā garš teksts, kas atbilst spēkā esošajai panta trešajai daļai: “Metodiku, kādā nosaka zemes īpašumu platību, par kuru nekustamā īpašuma īpašniekam aprēķina atlīdzību, aprēķina un nekustamā īpašuma īpašniekam izmaksā atlīdzību par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, kā arī atlīdzības piemērošanas izņēmumus nosaka Ministru kabinets.”
Ceturtajā daļā nav ne mājiena uz to, kas mums tikko bija pateikts, - daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā. Es pieļauju, ka šeit ir kāda tehniska kļūme no atbildīgās komisijas puses, un aicinu šo kļūmi novērst, saglabājot spēkā esošo trešo daļu, kas paredz tādu deleģējumu Ministru kabinetam. Un, Dieva dēļ, neatsaucieties uz to, ka šāda norma iekļauta tur, kur no tās nav ne smakas!
Sēdi vada Latvijas Republikas 12.Saeimas priekšsēdētājas biedrs
Gundars Daudze.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Debates beidzam.
Godātie kolēģi! Šis priekšlikums ir balsojams. Es saprotu, ka mēs balsojam par to.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 7, atturas - 60. Priekšlikums nav atbalstīts.
E.Smiltēns. Tātad 6. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums, kurš komisijā nav guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
E.Smiltēns. 7. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 8. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
E.Smiltēns. 9. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. 10. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. Un 11. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Edgara Tavara priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
E.Smiltēns. Līdz ar to, kolēģi, esam izskatījuši visus priekšlikumus šajā likumprojektā.
Komisijas vārdā aicinu balsot otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
E.Smiltēns. Kolēģi, ja jums ir konstruktīvi priekšlikumi Elektronisko sakaru likumam, tos gaidīsim komisijā līdz 16.februārim.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.
G.Bērziņš (VL-TB/LNNK).
Godātais sēdes vadītāj! Kolēģi!
Juridiskā komisija saņēma un izskatīja piecus priekšlikumus.
1.priekšlikums ir saistīts ar paredzēto pāreju (no 2020.gada) tikai uz elektronisko reģistrāciju Uzņēmumu reģistrā. Tas ir komisijas priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 2.priekšlikums ir saistīts ar iepriekš minēto. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Šis priekšlikums ir tapis, ņemot vērā Uzņēmumu reģistra Konsultatīvās padomes izteiktos ierosinājumus, lai skaidri noteiktu valsts notāra rīcību attiecībā uz to, ko viņš pārbauda, izskatot kapitālsabiedrību statūtus un to atbilstību Komerclikuma regulējumam, lai arī trešajām personām būtu skaidra Uzņēmumu reģistra rīcība un kompetence. Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. 4. priekšlikums ir saistīts ar 1. un 2. priekšlikumu. Tas paredz spēkā stāšanos. Tas ir komisijas priekšlikums un ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Un 5.priekšlikums izslēdz sākotnējā redakcijā atbalstīto likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
G.Bērziņš. Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus.
Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
G.Bērziņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.februāris.
Sēdes vadītājs. 10.februāris. Deputāti neiebilst.
Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Vucāns.
J.Vucāns (ZZS).
Cienītās kolēģes un godātie kolēģi!
Skatām Finanšu ministrijas izstrādātos un Ministru kabineta virzītos grozījumus Kredītiestāžu likumā.
Šie grozījumi izstrādāti, lai ieviestu Latvijas tiesiskajā regulējumā vairāku laika posmā kopš 2003.gada pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu normas. Šīs normas ir saistītas ar piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību tā saucamo prudenciālo uzraudzību (latviski sakot, runa ir par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību tipisko risku pārvaldības iespējami saprātīgu uzraudzību no valsts puses).
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija likumprojektu pirms pirmā lasījuma ir izskatījusi un aicina Saeimu atbalstīt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Vucāns. Šī gada 17.februāris.
Sēdes vadītājs. 17.februāris. Deputāti neiebilst.
Sēdes vadītājs. Nākamais darba kārtības punkts - likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Laimdota Straujuma.
L.Straujuma (VIENOTĪBA).
Cienījamie kolēģi! Man būs nedaudz īsāks likumprojekts, nekā bija Mārtiņam Bondaram, kuram bija 100 priekšlikumi.
Tātad strādājam ar dokumentu Nr.605/Lp12. Ir 75 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Straujuma. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Putras kunga priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 4. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.
L.Straujuma. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 11. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 13. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 16. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Straujuma. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 19. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 20. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 21. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Straujuma. 23. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 24. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 25. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 26. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 27. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Straujuma. 27. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 28. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 29. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Straujuma. 30. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 31. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 32. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 33. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 34. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Straujuma. 36. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 37. - komisijas priekšlikumā. (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru. Starpsauciens: “Jā! Jā! Klauvē! Kaut kas nāk?!”)
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Straujuma. (Smejas.) Deputāti, lūdzu klusāk! Ja man vēlreiz tik tuvu sitīs ar āmuru, tad es... (Starpsauciens: “Nesarunājieties ar zāli!”)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Es saprotu, ka visi ir piekusuši, bet šis patiešām ir pēdējais likumprojekts. Nu kaut kā mēģiniet...
L.Straujuma. 37. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 38. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 39.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Straujuma. 39. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 40. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 42.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Straujuma. 42. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 43. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 44. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 45. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 46. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 47. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 48. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 49. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 50. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts...
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. ...attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju.
Sēdes vadītājs. Jā. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 51. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 52. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 53. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 54. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 56. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 57.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Straujuma. 57. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 58. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 59. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 60. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 61. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 62. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 63. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 64. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 65. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 66. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 67. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 68. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.
L.Straujuma. 68. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 69. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 70. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 71. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 72. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 73. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 74. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. 75. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
L.Straujuma. Kā jūs redzat, Finanšu ministrija ir daudz strādājusi.
Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
L.Straujuma. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 23.februāris.
Sēdes vadītājs. 23.februāris. Deputāti piekrīt.
Nākamā darba kārtības sadaļa - “Ziņojuma izskatīšana”.
Paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2016.gada 2.septembra līdz 2017.gada 8.janvārim.
Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V.Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179.panta pirmās daļas 5.punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija sniedz informāciju par administratīvi sodītiem deputātiem pēc Sodu reģistra datiem laika periodā no 2016.gada 2.septembra līdz 2017.gada 8.janvārim. Vienlaikus komisija sniedz informāciju pēc Sodu reģistra datiem par deputātu Rihardu Melgaili laika periodā no 2016.gada 8.septembra līdz 2017.gada 8.janvārim.
Minētajos laika periodos pie administratīvās atbildības saukti šādi deputāti:
Ivans Klementjevs. Valsts ieņēmumu dienesta Saistību izpildes nodrošināšanas daļā pieņemts lēmums saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.6 panta otro daļu (grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošana). Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 18.oktobrī.
Imants Parādnieks. Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvvaldes Pilsētvides dizaina pārvaldē pieņemts lēmums par Rīgas domes 2013.gada 26.novembra saistošo noteikumu Nr.77 “Par reklāmu, izkārtņu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā” 4.punkta prasību neievērošanu. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 21.septembrī. (Starpsaucieni: “Ko viņš izdarīja?”; “Kauns!”)
Artis Rasmanis. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļā pieņemts lēmums saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta trešo daļu (braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana). Piemērots brīdinājums. Lēmums stājies spēkā 2016.gada 26.oktobrī.
Romualds Ražuks. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 9.rotā pieņemts lēmums saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.14 panta ceturto daļu (dzelzceļa pārbrauktuvju šķērsošanas noteikumu pārkāpšana). (Starpsauciens: “Seši gadi cietumā!”) Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā 2016.gada 16.septembrī.
Juris Viļums. (Starpsaucieni: “Oooo! Malacis!”) Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kārtības policijas nodaļā pieņemts lēmums saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 panta septīto daļu (braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana). (Zālē ir pieaudzis troksnis. Sēdes vadītājs noklaudzina ar āmuru.)
Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pēdējais darba kārtības jautājums!
V.Orlovs. Piemērots naudas sods. Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 26.septembrī.
Ivars Zariņš. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē pieņemts lēmums saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa l49.8 panta divpadsmito daļu (braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana). (Dep. A.Bērziņš: “Pilnīgi šokēts esmu!”) Piemērots naudas sods. (Dep. M.Bondars: “Cik viņš samaksāja?”) Lēmums stājies spēkā pagājušā gada 9.novembrī.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to visa šodienas darba kārtība ir izskatīta.
Godātie kolēģi! Informācija par šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Deputāti Zariņš, Tutins, Agešins, Ribakovs un Raimonds Rubiks bija iesnieguši jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Saistībā ar Veselības ministrijas nespēju un izvairīšanos sniegt informāciju par “sekmīgu e-veselības projekta 1. un 2.kārtas ieviešanu””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.
Deputāti Bondars, Bite, Melgailis, Ruks un Viļums iesnieguši jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Akciju sabiedrības “Attīstības finanšu institūcija Altum” mājokļu galvojumu programmu”. Saņemtā atbilde iesniedzējus neapmierina, bet ministre informē, ka viņa nevar šodien ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu, jo atrodas reģionālajā vizītē Liepājā.
Deputāti Sudraba, Šimfa, Balodis, Meija un Kūtris iesnieguši jautājumu zemkopības ministram Jānim Dūklavam “Par nacionālo pārtikas kvalitātes shēmu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputāti Sudraba, Šimfa, Balodis, Meija un Platpers iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par AS “Grindeks” akciju pārdošanu”. Arī uz šo jautājumu saņemtā atbilde iesniedzējus apmierina.
Deputāti Elksniņš, Tretjaka, Agešins, Ādamsons un Potapkins iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmu”. Arī šī saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.
Un savukārt deputāti Sudraba, Šimfa, Balodis, Platpers un Meija iesnieguši jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par C hepatīta izplatības ierobežošanu ar donoru asinīm”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus viņi uzdot nevēlas.
Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.
Savukārt ir saņemti jauni deputātu jautājumi ministriem.
Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Raimonds Rubiks, Andrejs Klementjevs un Potapkins ir iesnieguši jautājumu labklājības ministram Jānim Reiram “Par Labklājības ministrijas paustajiem apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju”. Jautājums tiek nodots labklājības ministram Jānim Reiram.
Deputāti Sudraba, Balodis, Meija, Platpers un Kūtris iesnieguši jautājumu “Par Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju reģionālajos attīstības centros” finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai. Jautājums tiek nodots finanšu ministrei.
Deputāti Sudraba, Balodis, Meija, Platpers un Kūtris iesnieguši jautājumu “Par valsts un pašvaldību atbalstu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem un izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām” izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim. Jautājums tiek nodots izglītības un zinātnes ministram.
Savukārt deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Agešins, Tutins un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par e-veselības vienotās informācijas sistēmas darbību”. Šis jautājums adresēts veselības ministrei Andai Čakšai. Jautājums tiek nodots veselības ministrei.
Veselības ministrei Andai Čakšai adresēts arī deputātu Zariņa, Artūra Rubika, Ādamsona, Tutina un Agešina jautājums “Par Veselības ministrijas izvairīšanos nosaukt atbildīgās amatpersonas saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem”. Jautājums tiek nodots veselības ministrei.
Ir saņemts arī deputātu Zariņa, Agešina, Artūra Rubika, Tutina un Ribakova jautājums veselības ministrei Andai Čakšai “Par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļiem izvirzītajām prasībām un kompetenci”. Jautājums tiek nodots veselības ministrei.
Deputāti Zariņš, Artūrs Rubiks, Agešins, Tutins un Ribakovs iesnieguši jautājumu “Par Veselības ministrijas izvairīšanos sniegt skaidras atbildes par “e-veselības” izmaksu pamatotību”, kas adresēts veselības ministrei Andai Čakšai. Tas tiek nodots veselības ministrei.
Un deputāti Sudraba, Šimfa, Meija, Platpers un Balodis ir iesnieguši atkārtotu jautājumu ar vienādu nosaukumu - “Par C hepatīta izplatības ierobežošanu ar donoru asinīm”. Jautājums tiek nodots veselības ministrei Andai Čakšai.
Godātie kolēģi! Līdz ar to šodienas sēdes darba kārtība patiešām ir izskatīta.
Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, gribu atgādināt, ka 30 minūtes pēc Saeimas sēdes, tas ir, pulksten 15.20, sāksies Saeimas rīcības komitejas Latvijas simtgades atzīmēšanai piektā sēde. Aicināti visu frakciju pārstāvji!
Un tagad vārds deputātam Atim Lejiņam - paziņojumam.
A.Lejiņš (VIENOTĪBA).
Nākamajā otrdienā Saeimā viesosies jaunā Indijas vēstniece. Es aicinu visus, kam ir interese, otrdien pulksten 14.30 atnākt uz Ārlietu komisijas telpām un iepazīties ar jauno vēstnieci - Moniku Kapil Mohtu.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Reģistrācijas rezultātu paziņošanai vārds Saeimas sekretāra biedram Kūtra kungam.
G.Kūtris (12.Saeimas sekretāra biedrs).
Šobrīd nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Armands Krauze, Vilnis Ķirsis, Inese Lībiņa-Egnere, Romāns Mežeckis, Ināra Mūrniece, Vladimirs Nikonovs, Imants Parādnieks un Juris Vectirāns.
Sēdes vadītājs. Paldies.
Līdz ar to Saeimas 2.februāra sēdi pasludinu par slēgtu.
SATURA RĀDĪTĀJS
12. Saeimas ziemas sesijas 4. sēde
2017. gada 2. februārī
| Par darba kārtību | |
| Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” (Nr. 821/Lp12) (Dok. Nr. 3037, 3037A) |
|
| Par likumprojektu “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” (Nr. 822/Lp12) (Dok. Nr. 3038, 3038A) |
|
| Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Armandam Krauzem šā gada 26. janvārī (Dok. Nr. 3039) |
|
| Likumprojekts “Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” (Nr. 802/Lp12) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2923B) |
|
| Ziņo | - dep. A.Loskutovs |
| Debates | - dep. R.Balodis |
| - dep. J.Ādamsons | |
| - dep. A.Loskutovs | |
| - dep. V.Kalnozols | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| - dep. K.Seržants | |
| - dep. R.Balodis | |
| - dep. A.Loskutovs | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| - dep. A.Loskutovs | |
| - dep. I.Zariņš | |
| - dep. V.Kalnozols | |
| - dep. A.Loskutovs | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| - dep. K.Krēsliņš | |
| - dep. R.Balodis | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| Likumprojekts “Grozījumi Administratīvā procesa likumā” (Nr. 573/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3034) |
|
| Ziņo | - dep. S.Āboltiņa |
| Likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” (Nr. 572/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3035) |
|
| Ziņo | - dep. S.Āboltiņa |
| Debates | - dep. J.Stepaņenko |
| - dep. I.Pimenovs | |
| - dep. S.Āboltiņa | |
| - dep. J.Stepaņenko | |
| - dep. I.Pimenovs | |
| Likumprojekts “Grozījumi Paziņošanas likumā” (Nr. 574/Lp12) (3.lasījums) (Dok. Nr. 3036) |
|
| Ziņo | - dep. S.Āboltiņa |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (Nr. 796/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2912, 3016) |
|
| Ziņo | - dep. G.Kūtris |
| Debates | - dep. I.Bite |
| Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 794/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2910, 3017) |
|
| Ziņo | - dep. G.Kūtris |
| Likumprojekts “Grozījumi Arhīvu likumā” (Nr. 797/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2913, 3019) |
|
| Ziņo | - dep. N.Kleinberga |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” (Nr. 809/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2948, 3024) |
|
| Ziņo | - dep. A.Matīss |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” (Nr. 750/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3026, 3026A) |
|
| Ziņo | - dep. L.Čigāne |
| Debates | - dep. R.Jansons |
| - dep. I.Boķis | |
| - dep. R.Jansons | |
| - dep. V.Agešins | |
| - dep. R.Melgailis | |
| - dep. L.Čigāne | |
| - dep. J.Viļums | |
| - dep. M.Bondars | |
| - dep. A.Kaimiņš | |
| - dep. B.Cilevičs | |
| - dep. I.Līdaka | |
| - dep. I.Zariņš | |
| - dep. S.Šimfa | |
| - dep. A.Kaimiņš | |
| Priekšlikums | - dep. I.Laizāne |
| Likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā” (Nr. 801/Lp12) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 2922, 3027, 3027A) |
|
| Ziņo | - dep. H.Abu Meri |
| Priekšlikumi par steidzamību | - dep. E.Cilinskis (par) |
| - dep. R.Balodis (pret) | |
| Debates | - dep. R.Balodis |
| - dep. M.Šics | |
| - dep. J.Ādamsons | |
| - dep. A.Klementjevs | |
| - dep. E.Cilinskis | |
| - dep. I.Sudraba | |
| - dep. M.Bondars | |
| Likumprojekts “Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums” (Nr. 776/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3028) |
|
| Ziņo | - dep. E.Smiltēns |
| Likumprojekts “Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā” (Nr. 736/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3029) |
|
| Ziņo | - dep. E.Smiltēns |
| Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” (Nr. 737/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3030) |
|
| Ziņo | - dep. E.Smiltēns |
| Debates | - Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs E.Tavars |
| - dep. A.Matīss | |
| - dep. I.Līdaka | |
| - dep. A.Loskutovs | |
| Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” (Nr. 751/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3031) |
|
| Ziņo | - dep. G.Bērziņš |
| Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 799/Lp12) (1.lasījums) (Dok. Nr. 2919, 3032) |
|
| Ziņo | - dep. J.Vucāns |
| Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 605/Lp12) (2.lasījums) (Dok. Nr. 3033) |
|
| Ziņo | - dep. L.Straujuma |
| Paziņojums par administratīvi sodītiem deputātiem laika periodā no 2016. gada 2. septembra līdz 2017. gada 8. janvārim (Dok. Nr. 3021) |
|
| Ziņo | - dep. V.Orlovs |
| Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, R.Rubika, A.Klementjeva un S.Potapkina jautājumu labklājības ministram Jānim Reiram “Par Labklājības ministrijas paustajiem apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju” (Nr. 251/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Sudrabas, R.Baloža, A.Meijas, A.Platpera un G.Kūtra jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju reģionālajos attīstības centros” (Nr. 252/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Sudrabas, R.Baloža, A.Meijas, A.Platpera un G.Kūtra jautājumu izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim “Par valsts un pašvaldību atbalstu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem un izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām” (Nr. 253/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, V.Agešina, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par e-veselības vienotās informācijas sistēmas darbību” (Nr. 254/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, J.Ādamsona, J.Tutina un V.Agešina jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par Veselības ministrijas izvairīšanos nosaukt atbildīgās amatpersonas saistībā ar “e-veselības” projekta ieviešanas darbiem” (Nr. 255/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, V.Agešina, A.Rubika, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekļiem izvirzītajām prasībām un kompetenci” (Nr. 256/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Zariņa, A.Rubika, V.Agešina, J.Tutina un I.Ribakova jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par Veselības ministrijas izvairīšanos sniegt skaidras atbildes par “e-veselības” izmaksu pamatotību” (Nr. 257/J12) | |
| Informācija par deputātu I.Sudrabas, S.Šimfas, A.Meijas, A.Platpera un R.Baloža jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par C hepatīta izplatības ierobežošanu ar donoru asinīm” (Nr. 258/J12) | |
| Paziņojumi | |
| - Saeimas priekšsēdētājas biedrs G.Daudze | |
| - dep. A.Lejiņš | |
| Reģistrācijas rezultāti | |
| Nolasa | - Saeimas sekretāra biedrs G.Kūtris |
Datums: 02.02.2017 11:59:14 bal001
Par - 25, pret - 59, atturas - 3. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (802/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 02.02.2017 12:04:09 bal002
Par - 25, pret - 57, atturas - 4. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (802/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 02.02.2017 12:18:58 bal003
Par - 26, pret - 51, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (802/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 02.02.2017 12:19:48 bal004
Par - 19, pret - 66, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (802/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 02.02.2017 12:22:38 bal005
Par - 58, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā (802/Lp12), 2.lasījums, steidzams
Datums: 02.02.2017 12:28:34 bal006
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvā procesa likumā (573/Lp12), 3.lasījums
Datums: 02.02.2017 12:29:30 bal007
Par - 75, pret - 2, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par pārtraukumu
Datums: 02.02.2017 12:42:45 bal008
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (572/Lp12), 3.lasījums
Datums: 02.02.2017 12:43:41 bal009
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Paziņošanas likumā (574/Lp12), 3.lasījums
Datums: 02.02.2017 12:53:24 bal010
Par - 72, pret - 8, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” (796/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 12:56:32 bal011
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (794/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 12:58:23 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Arhīvu likumā (797/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 13:00:30 bal013
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību” (809/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 13:49:23 bal014
Par - 27, pret - 51, atturas - 6. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (750/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 13:50:00 bal015
Par - 51, pret - 2, atturas - 23. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (750/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 13:50:48 bal016
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (750/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 13:51:56 bal017
Par - 47, pret - 36, atturas - 1. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 01.06.2017. Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” (750/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 13:59:39 bal018
Par - 46, pret - 30, atturas - 1. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (801/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 14:11:55 bal019
Par - 43, pret - 35, atturas - 0. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā (801/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 14:15:23 bal020
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Ātrdarbīga elektronisko sakaru tīkla likums (776/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 14:16:48 bal021
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas likumā (736/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 14:27:13 bal022
Par - 38, pret - 6, atturas - 35. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (737/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 14:29:36 bal023
Par - 10, pret - 7, atturas - 60. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (737/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 14:30:45 bal024
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko sakaru likumā (737/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 14:32:55 bal025
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” (751/Lp12), 2.lasījums
Datums: 02.02.2017 14:34:29 bal026
Par - 78, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (799/Lp12), 1.lasījums
Datums: 02.02.2017 14:44:22 bal027
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (605/Lp12), 2.lasījums