Latvijas Republikas 13. Saeimas
rudens sesijas devītā sēde
2018. gada 20. decembrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2018. gada 20. decembra sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas un sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šīm darba kārtības izmaiņām? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pieprasījumu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā deputātu Ivara Zariņa, Ļubovas Švecovas, Valērija Agešina, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Ingas Goldbergas, Edgara Kucina un Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Pieprasījumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Edgara Kucina, Vitālija Orlova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Jāņa Ādamsona, Vladimira Nikonova un Ivana Klementjeva pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Augulis, Reizniece-Ozola, Reirs, Ašeradens, Krauze, Kols un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut alternatīvo likumprojektu “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No frakcijas SASKAŅA: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdes darba kārtībā tiktu iekļauts likumprojekts “Grozījumi Iepakojuma likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 20, atturas - nav. Tātad likumprojekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28, Rīgā, nodošanu biedrībai “Latvijas Mazpulki””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. (No frakcijas SASKAŅA: “Ir! Ir iebildumi!”) Darba kārtība grozīta... Vai bija tomēr iebildumi? Tātad...

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (No frakcijas SASKAŅA: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Teirumnieks, Jansons, Indriksone, Kiršteins un Rībena lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Dep. A. Kaimiņš: “Ir! Jā!”) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 16, atturas - 16. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Valainis, Vitenbergs, Nemiro, Rībena, Kucins, Goldberga un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā”.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Anita Muižniece. (Dep. I. Rībena: “Vakar vēl bija “par”!”)

A. Muižniece (JK).

Labrīt, godātie kolēģi! Paldies Valaiņa kungam un pārējiem Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kolēģiem par saturīgajām, spraigajām un nenoliedzami vajadzīgajām diskusijām aizvadīto nedēļu laikā saistībā ar Kandavas internātvidusskolas nākotni.

Lai arī pati vairākkārt esmu paudusi viedokli par to, ka man rūp tieši šādas skolas, un jo īpaši konkrētās skolas skolēnu nākotne, es aicinu jūs neatbalstīt kolēģu sagatavoto priekšlikumu vairāku iemeslu dēļ.

Pirmām kārtām vēlos uzsvērt, ka lielākā daļa no 64 jaunajiem deputātiem, kuri vēl pirms dažiem mēnešiem, nebūdami ievēlēti, vairākkārt asi kritizēja iepriekšējo Saeimas sasaukumu laikā pieņemtos, pa sētas durvīm ienestos likumprojektus un to priekšlikumus... šodien grasās to darīt. Tā nav laba prakse! Diemžēl arī šodien, ja atbalstīsim šo priekšlikumu, balstoties uz jautājuma emocionālo aspektu, neizskatot finansiālo ietekmi uz budžetu, mēs atbalstīsim neviennozīmīgu un neizvērtētu jautājumu.

Jā, Izglītības un zinātnes ministrija nav izpildījusi mājasdarbu, nav spējusi sniegt atbildi par to, vai ir izvērtēta tuvumā esošo skolu kapacitāte uzņemt bērnus. Mums vēl arvien nav pārliecības un ticības, ka gadījumā, ja internātskolas tiks slēgtas, skolēniem ar speciālajām vajadzībām (Kandavas gadījumā tie ir 94 skolēni no 323, tātad viena trešā daļa) būs iespēja nodrošināt pienācīgu iekļaujošo izglītību un sociālā atbalsta funkciju.

Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas nav atbildēti, un, protams, nerodas pārliecība par internātskolu audzēkņu turpmāko likteni... jo īpaši - zinot, cik lielu un vērtīgu darbu veic tieši Kandavas skola. Un tomēr! Kolēģu iesniegto priekšlikumu es atbalstīt nevaru un aicinu to nedarīt arī pārējiem, jo, to atbalstot, mēs lemsim nevis par vienas konkrētas skolas tālāko likteni, par kuru pamatā arī ir šī diskusija, bet gan par finansējuma piešķiršanu atlikušajām septiņām - vēl nereorganizētajām un neslēgtajām - skolām. Ņemot vērā, ka principā tikai Kandavas un Balvu pašvaldības ir tās, kas cīnās par papildu finansējuma termiņa pagarinājumu, mēs varam pieļaut, ka atlikušās skolas kopā ar pašvaldībām ir radušas iespējas risināt šo jautājumu - tāpat kā astoņas no iepriekšējā periodā jau reorganizētajām skolām.

Būtiski arī pieminēt, ka tieši šīs divas - Balvu un Kandavas - pašvaldības ir tās, kuras līdz šim nav līdzfinansējušas pedagogu atalgojumu, paļaujoties tikai un vienīgi uz pilnīgu valsts atbalstu arī internātskolotājiem. Protams, pozitīvi ir tas, ka tieši no šīm pašvaldībām ir saņemts vismaz idejisks redzējums par turpmāko darbību gadījumā, ja papildu finansējumu varēs piešķirt.

Un te nu man, kolēģi, rodas jautājums: cik korekti ir bijis sagaidīt jauno Saeimas sasaukumu, 2018. gada nogali, un šo tik neviennozīmīgo jautājumu steigā virzīt, kamēr kopš 2016. gada pārējās pašvaldības ir vai nu jau reorganizējušas internātskolas, vai apvienojušas tās ar citām? Šajā gadījumā esam nolikti fakta priekšā - naudas nav, skola jāslēdz, lemiet! Nu steigā lemsim par septiņām skolām, no kurām piecas vai sešas, visticamāk, jau ir saplānojušas tālākos rīcības soļus, kamēr runa patiesībā ir tikai par vienu, kura, jā, iespējams, varētu kļūt par reģiona centru šiem bērniem, kamēr Latvijā patiešām darbosies gan iekļaujošā izglītība, kurā būs pieejams kvalitatīvs atbalsta personāls, atbilstoša vide, gan pašvaldību sociālie dienesti individualizēs pieeju saviem klientiem. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Tomēr, kolēģi, vēlreiz vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka situācija nav viennozīmīga un ka arī ministrijas savu mājasdarbu nav izpildījušas.

Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu... (Starpsauciens.) Tāpēc es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un ļaut komisijā... sagaidīt 8. janvāri un Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas... Reira kungs, jums dubultdarbs... Finanšu ministrijai pieprasīto informāciju, lai mēs kā atbildīgi saimnieki varam lemt par šīs vienas konkrētās situācijas izvērtējumu pierādījumos un pamatojumos, nevis emocijās balstītā griezumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Runāšu par iekļaušanu darba kārtībā... šī gada... Šī ir pēdējā mūsu sēde.

Atgādināšu to, ka no 1. janvāra šīm internātvidusskolām tiek pārtraukts finansējums.

Es aicinu šobrīd, šajā brīdī, iekļaut darba kārtībā šo jautājumu. Kad būs izskatīšana pirmajā lasījumā, es vairāk izstāstīšu par likumprojekta jēgu un būtību, bet šobrīd aicinu atbalstīt tā iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 36, atturas - nav. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Deputāti Krauze, Ašeradens, Kiršteins, Indriksone un Dombrovskis lūdz sēdes darba kārtības 86. jautājumu, kas sastāv no likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 166/Lp13) un “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 180/Lp13), pārcelt pēc Saeimas 2018. gada 20. decembra sēdes darba kārtības 2. jautājuma - lēmuma projekta “Par Saeimas 2018. gada rudens sesijas slēgšanu un 2019. gada ziemas sesijas sākšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 166/Lp13) un likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 180/Lp13) pārcelšanu Saeimas sēdes darba kārtībā pēc lēmuma projekta “Par Saeimas 2018. gada rudens sesijas slēgšanu un 2019. gada ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 29, atturas - nav. Darba kārtība grozīta. Abi likumprojekti pārcelti pēc minētā lēmuma projekta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko dzelzceļa satiksmi” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Vitenberga, Nemiro, Rībenas, Kucina un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Ir!”) Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 20, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par Saeimas kārtējās sesijas slēgšanu un sākšanu. Lēmuma projekts “Par Saeimas 2018. gada rudens sesijas slēgšanu un 2019. gada ziemas sesijas sākšanu”.

Lēmuma projekts paredz slēgt Saeimas rudens sesiju 2018. gada 27. decembrī un sākt ziemas sesiju 2019. gada 8. janvārī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas 2018. gada rudens sesijas slēgšanu un 2019. gada ziemas sesijas sākšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 166/Lp13) un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 180/Lp13).

Kolēģi! Vispirms komisijas vārdā Dana Reizniece-Ozola ziņos par abiem likumprojektiem, un pēc tam ir iespējamas debates par abiem likumprojektiem kopā. Balsošanas secība būs šāda: vispirms balsosim par steidzamības noteikšanu pirmajam - deputātu iesniegtajam likumprojektam un balsosim par pirmo likumprojektu, pēc tam - par steidzamības noteikšanu alternatīvajam likumprojektam un par alternatīvo likumprojektu.

Komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Mēs skatām kompleksi likumprojektu “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 166/Lp13) un alternatīvo likumprojektu (Nr. 180/Lp13). Pēc būtības abu likumprojektu mērķis ir atrisināt situāciju, kas radusies pēc tam, kad pagājušā gada nogalē Satversmes tiesa pieņēma divus lēmumus, kas nosaka: nevar būt tāda situācija, ka solidaritātes nodokļa likmes ir atšķirīgas dažādām iedzīvotāju grupām - atkarībā no to piederības dažādām sociālajām grupām. Kādēļ šāda situācija ir radusies? Solidaritātes nodokļa likums ir spēkā jau kopš 2016. gada, un administrēšanas vienkāršības dēļ tobrīd tika noteikts, ka solidaritātes nodokļa likmes tiek pielīdzinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmēm. Un, kā zināms, mums valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmes ir atšķirīgas dažādām iedzīvotāju grupām, darba ņēmējiem... atkarībā no sociālās apdrošināšanas, kas tiem tiek piemērotas.

Satversmes tiesas spriedumā kā ļoti būtisks tika uzsvērts arguments, ka nevis solidaritātes nodoklis pēc būtības neatbilst Satversmei, bet gan fakts, ka ir atšķirīgas likmes. Satversmes tiesa deva laiku likumdevējam pieņemt grozījumus līdz nākamā gada 1. janvārim, lai varētu veikt pietiekamu analīzi un sagatavot priekšlikumus, kas pēc būtības ļautu atrisināt šo neatbilstību Satversmei, vienlaikus arī saglabājot, protams, tos likuma mērķus, kas sākotnēji bija kā motivācija ieviest šādu nodokli, - nodrošināt budžeta ieņēmumus un mazināt nevienlīdzību sabiedrībā.

Deputātu Auguļa, Reiznieces-Ozolas, Reira, Ašeradena, Kola un citu kolēģu priekšlikums pēc būtības ir identisks tam priekšlikumam, ko bija sagatavojusi un Saeimā iesniegusi valdība: noteikt visiem solidaritātes nodokļa maksātājiem vienu - augstāko solidaritātes nodokļa likmi. Šī priekšlikuma priekšrocība būtu mazāks administratīvais slogs un mazāks to personu loks, uz kurām attiektos izmaiņas likumā, jo izmaiņas skartu apmēram 240-250 personas no kopējā solidaritātes nodokļa maksātāju loka. Bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, diskutējot par šo likumprojektu, tika sagatavots alternatīvs priekšlikums, kuru ierosināja Nacionālās apvienības kolēģi, nosakot, ka, līdzīgi kā iepriekšējā likumprojektā, būtu arī nosakāma viena zemākā likme - 25,5 procentu apmērā... visiem vienāda zemākā likme, atsakoties no iemaksām otrajā, trešajā pensiju līmenī, bet saglabājot visus pārējos solidaritātes principus. Lai nodrošinātu budžeta ieņēmumus, kas nākamajā gadā solidaritātes nodokli saglabātu, valsts kopbudžetā veidotu 42,7 miljonus eiro... Tā ir pietiekami liela nauda, kas mums... jums, kolēģi, nākamās valdības veidotāji, nākamajā gadā būs ļoti nepieciešama, lai nodrošinātu, ka tiek iespējami saglabāts arī vienlīdzības princips un progresivitāte, kas līdz šim ir bijusi spēkā mūsu nodokļu politikā... Es aicinu atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sagatavotos grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā.

Kā jau Saeimas priekšsēdētājas kundze minēja, mums ir jābalso vispirms par deputātu iesniegto priekšlikumu... sākot ar steidzamības lūgumu, jo deputāti to ir lūguši. Un atbilstoši komisijas lemtajam es aicinātu atturēties no steidzamības noteikšanas deputātu Auguļa, Reiznieces-Ozolas, Reira, Ašeradena, Krauzes un citu priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates. Atgādinu: vispirms mums ir debates par abiem likumprojektiem kopā, un pēc tam balsosim par steidzamību katram no tiem.

Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Augsti godātie kolēģi! Augsti godātā priekšsēdētāja! Šī ir viena no īpatnējām situācijām Saeimas darbā. Faktiski mēs vairākkārt decembra laikā, pateicoties finanšu ministres rūpēm, cenšamies izskatīt vienu un to pašu likumprojektu.

Kopumā likumprojekts Saeimā pirmo reizi nonāca Ministru kabineta iesnieguma formā. Un Ministru kabinets šo likumprojektu atbalstīja 4. decembrī... šī gada 4. decembrī, un 6. decembrī Saeima ar lielu vairākumu atbalstīja šī likumprojekta nodošanu komisijai. Komisija turpina šo likumprojektu skatīt. Paralēli ir iesniegts vēl viens likumprojekts - deputāta Auguļa un citu. Tagad ir vēl arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas izstrādāts likumprojekts.

Kāpēc ir tādas, nu, varētu teikt, nekārtības izveidojušās? Nekārtību iemesls ir viens. 2017. gada oktobrī un novembrī Satversmes tiesa pieņēma divus Satversmes tiesas spriedumus lietā par solidaritātes nodokļa atbilstību Satversmei un abos gadījumos norādīja, ka viena Satversmes... šī likuma norma nav atbilstoša Satversmei - proti, noteiktās likmes. Satversmes tiesas spriedumu izpildes laiks ir bijis pietiekams. Solidaritātes nodokļa likumu izstrādāja Ministru kabinets, virzīja budžeta paketē... katru reizi ir grozīts... budžeta paketē pēc Ministru kabineta ierosinājuma.

Taču Finanšu ministrija apzināti ir kavējusies ar šī likumprojekta iesniegšanu Saeimā. Kāpēc? Manuprāt, izskaidrojums ir vienkāršs. Finanšu ministrija cerēja uz to, ka gada nogalē atkal tiks grozīts budžets vai pieņemts jaunais budžets. Un tad budžeta paketē vieglā formā - divos lasījumos, steidzamībā - varēs šo jautājumu sakārtot. Īpaši par to liecina tas... šis ir likumprojekts, par kuru ir daudz... un vienmēr bijuši iebildumi no valdības sociālajiem sadarbības partneriem.

Valdības sociālie sadarbības partneri pirmo reizi likumprojekta ideju ieraudzīja, kā mums to apliecināja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, šī gada oktobrī. Gadu pēc pirmā sprieduma spēkā stāšanās. Gadu ar šo likumprojektu bija strādājusi tikai Finanšu ministrija. Tobrīd nebija saskaņojusi arī neviena no ministrijām, piemēram, Labklājības ministrija un Tieslietu ministrija, kas ir būtiskas šī likumprojekta izpildē. Pēc tam, protams, paātrinātā procedūrā - galu galā viss deg, viss deg, steidzīgi kaut kas jāizdara! - saskaņošana ar ministrijām tika panākta. Valdības sadarbības un sociālie partneri iebilda. Iebilda! Un iebilda arī komisijas sēdē. Bet šobrīd likumprojekts tiek dzīts un dzīts.

Tādā ziņā jāuzteic deputātes Danas Reiznieces-Ozolas uzstājība. Apjautusi, ka savu darbu kārtīgi nav izdarījusi, viņa tagad dodas... un mēģina to izdarīt uz mūsu visu rēķina. Tas patiešām ir uz mūsu visu rēķina. Šis pats Satversmes tiesas spriedums norāda, ka Saeimai ir pienākums - pienākums! -, pieņemot likumprojektu nodokļu tiesību jomā, konsultēties ar iesaistītajām personām, noskaidrot efektīvākos risinājumus. Tā vietā diskusijas par efektīvākajiem risinājumiem nav iespējamas. Samērīgas analīzes par alternatīvām nav. Un tūlīt, burtiski pēc dažām minūtēm, mēs dzirdēsim, ka Reiznieces-Ozolas kundze, kā viņa uzstāja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, priekšlikuma iesniegšanai mums atvēlēs 10 minūtes. Tāpēc arī priekšlikums tiek pārcelts uz pašu darba kārtības sākumu, lai vēl šodien to pieņemtu divos lasījumos vienā sēdē. Manā izpratnē ar šādu kārtību - ar steidzamību - mēs tiešā veidā šodien pārkāpsim Satversmes tiesas lemto. Tiešā veidā!

Tāpēc mans ierosinājums ir nekādā gadījumā šodien steidzamību neatbalstīt. Steidzamība šim likumam būtu pretēja likumdevēja atbildībai par samērīgas un saprātīgas nodokļu politikas izstrādi. Pretēja tam.

Protams, pati par sevi solidaritātes nodokļa ideja ir nodzīvojusi savu laiku. Visi to apzinās. Arī komisijas sēdēs tas daudz tika runāts un pārrunāts. Solidaritātes nodoklis tika ieviests mirklī, kad Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodoklim nebija progresīvo ienākuma nodokļa likmju.

Kopš tā laika iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir grozīts 2017. gadā, un šobrīd ir progresīvās nodokļa likmes. Tās, protams, ir iespējams koriģēt, lai labāk vai precīzāk atainotu progresivitāti. Citstarp, ministres kundze, jūs norādījāt par progresivitāti šeit no tribīnes... uz nevienlīdzības samazināšanas mērķi. Par spīti tam, ka pastāv solidaritātes nodoklis, par spīti tam, ka ir ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, Džini koeficients pagājušogad ir audzis.

Solidaritātes nodoklis nepalīdzēja, nepalīdzēs arī... nepalīdzēja arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, jo mēs zinām, kāds ir Džini galvenais iemesls - tā ir nabadzība... visnabadzīgāko iedzīvotāju grupā... daudz mazāk nekā ienākumi augstākajā ienākumu grupā.

Solidaritātes nodokli Dana Reizniece-Ozola Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē nosauca par frankenšteinu. Jā, tas ir frankenšteins - salipināts, samocīts, nespējīgs reāli funkcionēt, rada ievērojamu papildu slogu nodokļu administrēšanā uzņēmumiem, kas maksā... rada ievērojamu papildu slogu iedzīvotājiem, atskaitoties pēc tam... un tagad īpašā kārtībā obligāti piesakoties uz iespējamo atmaksu. To visu mēs izrunājām Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sistēmisks risinājums, nodrošinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāti, nodrošinot to, ka darba samaksa tiek aplikta ar progresīvām likmēm, bet izvairoties no bezjēdzīgu nodokļu tālākas uzturēšanas.

Es šodien nobalsošu par šī likumprojekta skatīšanu pirmajā lasījumā, bet noteikti balsošu pret steidzamību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Godātie kolēģi! Pūces kungs jau izklāstīja vairākus argumentus, kurus biju gatavojies jums šodien piedāvāt, bet es gribētu uzsvērt vēl divus punktus.

Es gribu teikt, ka, pateicoties arī mūsu partijai, ir izdevies uzlabot sākotnējo piedāvājumu - šodien mēs runājam nevis par solidaritātes nodokļa augstāko likmi - 35 procentiem, bet par 25 procentiem. Tā ir labā ziņa.

Sliktā ziņa ir tā, ka šis, es teiktu, kroplais frankenšteina nodoklis turpināsies, un tas, visticamāk, ir darbs jaunajai valdībai, finanšu ministram, lai tuvāko mēnešu laikā izdomātu, ko darīt, - vai turpināt tādā garā kā līdz šim, kas ir ļoti nedraudzīgi administrācijai VID... un tā tālāk.

Par 42 miljoniem, kas tika pieminēti. Šeit, jāsaka, tiek nepamatoti manipulēts ar skaitļiem, jo tas, ko finanšu ministre nepasaka līdz galam, - mēs nepiedāvājam atcelt solidaritātes nodokli un tā vietā neko neatstāt, mēs piedāvājam atstāt bagātniekiem 31,4 procentu nodokļa likmi. Un ar šādu likmi fiskālie zudumi būtu ļoti minimāli - viens divi vai... miljoni, es nezinu.

Tā ka to vajadzētu uzreiz atspēkot finanšu ministrei, lai nav šīs manipulācijas. Jā, un tika pieminēts arī Džini indekss. Sliktā ziņa - pagājušogad Latvijā sociālā nevienlīdzība ir strauji augusi. Tieši tā! Latvija ir starp trijām nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā - Bulgārija, Lietuva un Latvija. Tātad ar visu solidaritātes nodokli, ar visu nodokļu reformu mēs esam tur, kur mēs esam.

Un... jā. Un tas, ko daudzi varbūt arī nesaprot, - mums ir svarīgi, lai bagātie maksā šos nodokļus. Jo vairāk viņi maksās, jo lielākā skaitā, jo lielāki būs ieņēmumi. Bet šī sistēma nemotivē maksāt šo nodokli. Šie bagātnieki reģistrējas Igaunijā, viņi meklē shēmas caur dividendēm un tā tālāk.

Tātad jādomā līdzi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labrīt, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Manā ieskatā, grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā ir jāatbalsta tajā redakcijā, kuru ir atbalstījusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Jebkurš cits balsojums, manuprāt, ir bezatbildīgs.

Lai cik šā likuma iecere un izpilde ir aplama, tā ir esošās nodokļu sistēmas organiska daļa; tā tūlītēja izņemšana no nodokļu sistēmas... 10 dienas pirms jaunā taksācijas gada sākuma radīs dobumu 42 miljonu eiro apmērā, kas pakļaus riskam sociālo programmu īstenošanu. Tomēr tuvākajā nākotnē solidaritātes nodoklis ir jāatceļ, lai atrisinātu tā uzdevumus sistēmiski, ekonomiski pamatoti un sociāli taisnīgi.

Solidaritātes nodoklis tika ieviests, lai novērstu lielas valsts saistības gadījumā, kad obligātās sociālās iemaksas kļūst ļoti lielas. Iepriekšējā Saeimas sēdē finanšu ministre prezentēja šo nodokli kā progresīvo nodokli, tomēr solidaritātes nodoklis atšķiras no progresīvā nodokļa tāpat, kā krējuma izstrādājums atšķiras no krējuma.

Ir skaidrs, kāpēc norūpējušies lielo ienākumu saņēmēji. Bet arī arodbiedrības bija pret šā nodokļa ieviešanu, tāpat arī politiskās grupas... SASKAŅA, mūsu frakcija, arī neatbalstīja nodokļa ieviešanu Latvijas finanšu un nodokļu sistēmā.

Manā ieskatā, nesamērīgas valsts saistības var novērst, samazinot pabalstu apmērus lielo ienākumu saņēmējiem, kuriem tāda pabalsta nozīme savas labklājības uzturēšanā ir ļoti maza. (Zālē pieaug troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Vienlaikus efektīvas progresivitātes nostiprināšanai ir jāizdara būtiski grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tas jau kļuvis skaidrs arī tiem deputātiem, tiem politiķiem, kuri līdz šim bija kategoriski pret progresivitātes principa ieviešanu mūsu nodokļu sistēmā.

Es atceros tos laikus, kad mēs ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas svētību bijām sarīkojuši konferenci Saeimā. Konferences nosaukums bija: “Vai ir nepieciešams progresīvais nodoklis Latvijā?” Un ar lielām grūtībām izdevās panākt, lai šo konferences nosaukumu mēs nomainītu pret citu: “Kādam ir jābūt progresīvajam nodoklim?” Tātad pati progresīvā nodokļa ideja veidoja sev ceļu mūsu politiķu prātos ļoti grūti un ilgu laiku. Tagad tā jau ir banalitāte, ka šāds nodoklis ir nepieciešams Latvijā. Cits stāsts - kādam tam nodoklim ir jābūt.

Vārds “progresīvais” nozīmē nevis “priekšzīmīgs”, bet gan “progresējošs”. Īstenojot šādu nodokļu politiku, katram nākamajam ienākumu palielinājumam tiek piemērota augstāka likme. Es gribētu pievērst uzmanību, ka valstīs, kurām ir bagāta nodokļu politikas pieredze, progresivitātei parasti ir trīs vai piecas nodokļa celšanas pakāpes. Piemēram, Lielbritānijā ir trīs ienākuma nodokļa celšanas pakāpes, savukārt Beļģijā - piecas, Austrijā - sešas. Turklāt dažās valstīs ir noteikts arī ar ienākuma nodokli neapliekamais minimums. Gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs, kurām mūsu politiskā elite vēlas pievienoties, kļūtu arī mūsu... trešās pakāpes nodokļa likme ir 300 procenti un pat vairāk. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka mūsu sistēmā lielākā likme - 31,4 procenti - parādījās nodokļu reformas izstrādes pēdējos brīžos, jo, lai īstenotu kaut to biklo progresivitāti, valdībai bija nepieciešams vienkārši iegūt līdzekļus budžetā. Vēl es pievērsīšu jūsu uzmanību tam, ka, piemēram, Holandē šī progresivitātes dinamika ir šāda: pieci procenti, 10,5, 42 un pat 52 procenti. Es labi saprotu, cik sāpīga varētu būt šāda progresīvā nodokļa ieviešana Latvijā, bet, ja mēs patiešām vēlamies izlīdzināt situāciju, proti, samazināt sociālo nevienlīdzību, progresīvā nodokļa ieviešana ir nepieciešamība, kas būtu izdarāma tuvākajā nākotnē.

Es aicinu deputātus atbalstīt šo grozījumu kā pēdējo šajā likumprojektā, jo nākamais grozījums būs šā nodokļa atcelšana.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Daži komentāri, atbildot uz debatēs izteiktajām tēzēm par vēlu likumprojekta iesniegšanu.

Ļoti plašas diskusijas par solidaritātes nodokļa būtību notika jau pagājušajā gadā, kad tika strādāts pie nodokļu politikas, tika iesaistīta sabiedrība un sociālie partneri. Notika debates un diskusijas gan valdībā, gan arī ļoti karstas šeit, Saeimā. Tika pieņemts lēmums pēc būtības, ka solidaritātes nodoklis ir vajadzīgs, tas ir jāsaglabā un tā ir daļa no progresivitātes.

Kad gada nogalē Satversmes tiesa pieņēma divus lēmumus, tā deva gadu laika, lai būtu pietiekamas iespējas izstrādāt kvalitatīvus priekšlikumus. Ar to arī Finanšu ministrija šā gada laikā nodarbojās: gan analizēja abus spriedumus, gan ņēma vērā Satversmes tiesas sēdēs notikušās diskusijas, dažādos tiesnešu viedokļus, gan konsultējās ar praktiskajiem nodokļu ieviesējiem - Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Labklājības ministriju, pēc tam visu arī skaņojot ar atbildīgajām ministrijām un nododot sociālajiem partneriem.

Par Džini jeb nevienlīdzības indeksu. Tiešām, solidaritātes nodoklis ir tikai viens no instrumentiem, kā nevienlīdzību mazināt. Un attiecībā uz Džini rādītāju pasliktināšanos, uz ko atsaucās gan Eglīša kungs, gan Pūces kungs, mums ir jāņem vērā, ka tie ir dati vai tas ir rādītājs par 2017. gadu. Nodokļu reforma stājās spēkā 2018. gadā, kad tika veikti daudzi pasākumi, kas samazinās nevienlīdzību, strauji palielinot neapliekamo minimumu... vēsturiski ir bijis vislielākais neapliekamā minimuma palielinājums - ieviešot nodokļu likmes progresivitāti mazākām algām, samazinot to uz 20 procentiem, lielākām algām atstājot 23 procentus un superlielajām algām atstājot spēkā solidaritātes nodokli, kas, jā, daļēji ir kļuvis par frankenšteinu tāpēc, ka tas bija kompromisa rezultāts... vienojoties ar sociālajiem partneriem, ar uzņēmējiem, kuri vēlējās, lai vismaz daļa no šī nodokļa tiktu novirzīta pensiju uzkrājumā.

Vienlaikus jāņem vērā, ka ne jau uzņēmēju organizācijas ir vienīgie sociālie partneri. Tikpat svarīgi sociālie partneri ir arī arodbiedrības. Mēs vienmēr esam mēģinājuši rast līdzsvaru starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Arodbiedrības ir darba ņēmēji un gan tolaik, gan arī šobrīd atbalsta solidaritātes nodokļa saglabāšanu.

Ir tāds teiciens: “Paēdis nepaēdušu nesaprot.” Varētu turpināt, ka “paēdis paēdušam kūma”, jo šobrīd, skatoties uz to, kā notiek darbs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, nav īsti skaidrs, kas ir tie superturīgie pensionāri vai uzņēmumu vadītāji vai superturīgie cilvēki, kas atrodas ieslodzījumā, kuri Pūces kungam un pārējiem kolēģiem, kas šobrīd tik ļoti ir pret solidaritātes nodokli, ir jāaizstāv, jo tiek darīts viss, lai to vilcinātu. Gan tad, kad valdība, pirmām kārtām jau komisijas tika vēlu izveidotas, gan tad, kad valdība nāca ar viedokli, skaidri piedāvājot trīs dažādus variantus un norādot, kas, valdībasprāt, ir prioritārais, deputāti pēkšņi vairs... un arī tādi talantīgi un gudri deputāti, kuri parasti ļoti ātri uztver informāciju, pēkšņi vairs nebija gatavi iedziļināties tik īsā laikā un nepaspēja saprast, par ko tad ir runa. Aicināja valdību iesniegt likumprojektu. Valdība iesniedza likumprojektu. Arī ar to nebija gana. Jāatstāj tas jaunajai valdībai - pieņemt šo lēmumu. Kad deputāti vēlreiz šo jautājumu ielika dienaskārtībā, tad, neievērojot Saeimas kārtības rulli, tika pateikts: “Jūs esat nekaunīgi, ja atļaujaties paust citu viedokli!” Pēc tam demonstratīvi tika vilkta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde, lai nekādā ziņā nevarētu šo jautājumu par solidaritātes nodokli paspēt izskatīt. Un visbeidzot arī solidaritātes nodokļa pretinieki demonstratīvi piecēlās un aizgāja no komisijas sēdes.

Tiek darīts viss, lai faktiski nebūtu solidaritātes nodokļa no 1. janvāra. Visvisādi argumenti tiek meklēti. Tomēr es aicinu visus tos, kam rūp nevienlīdzības mazināšana, kam rūp mūsu valsts fiskālā stabilitāte, atbalstīt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu, ļaut pēc tam jaunajai valdībai celt jaunu māju, ja grib, bet nenojaukt esošo, pirms nav uzcelta jauna, citādi Ziemassvētkos ģimene var palikt aukstumā pie eglītes mežā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Progresivitāte, taisnīgums, izmisums un nolaidība - manuprāt, šie ir četri vārdi, ar kuriem mēs varam aprakstīt Solidaritātes nodokļa likuma gaitu.

Sāksim ar pēdējo no tiem. Nolaidība, jo Satversmes tiesas lēmums tika pieņemts pirms vairāk nekā gada. Gada laikā nekas nav izdarīts. Finanšu ministrija ir gulējusi uz lauriem.

Nākamais. Izmisums. Tas, ko mēs šobrīd redzam, ir izmisīgs mēģinājums izmantot visas iespējamās steidzamības pogas, lai slēptu to nolaidību, kas ir bijusi ilgstoši Finanšu ministrijā.

Kā mums jāskatās uz šo likumu? Ir jārunā par taisnīgumu, protams. Bet ir dažādu veidu taisnīgums. Ir taisnīgums, kas ir sadalījuma taisnīgums. Un tas, ko mēs negribam, - mēs negribam redzēt, ka vienkārši viss tiek dalīts vienādās daļās. Jā, tiem, kas pelna vairāk, ir jāmaksā vairāk. Ir procedūras taisnīgums, un, manuprāt, šis ir pats svarīgākais jautājums Solidaritātes nodokļa likuma ziņā, jo procedūrai ir jābūt vienotai un šo procedūru noteiks likums. Likumam jābūt taisnīgam, bet šobrīd tas tāds nav.

Atriebības taisnīgums. Jā, mūsu sabiedrībā ir slikta situācija. Cilvēki ir neapmierināti, un tāpēc viņi saka: “Lai maksā tie, kuriem ir labi!” Un šis nav labs konteksts solidaritātes jautājumiem. Mēs beigās atbalstīsim šo likumu, bet es gribu, lai cilvēki saprot, cik ļoti samudžināts, cik ļoti, ļoti sasteigts un slikts ir šis likums. Jā, mēs atbalstīsim. Bet atgriezīsimies pie progresivitātes.

Latvijā zemāko algu saņēmēji maksā visaugstākos nodokļus, tur ir tā problēma! Progresivitātei ir jāsākas ar zemāko algu saņēmējiem. Ja pie mums šobrīd zemāko algu saņēmēji maksā visaugstākos nodokļus Eiropā un tas kļūst par sākumposmu progresivitātei, tad tas nav pareizi. Ir nepieciešams pašos pamatos pārskatīt nodokļu politiku. Ir nepieciešami zemāki nodokļi mazo algu saņēmējiem, un tad progresivitātei būs jēga.

Mēs neatbalstīsim steidzamību. Mēs neatbalstīsim pirmajā lasījumā. Mēs atbalstīsim pēdējo, alternatīvo, piedāvājumu. Un tikai tāpēc, ka mums nav izvēles. Progresivitāte ir zemajās algās. Sāksim no zemajām algām, tad būs, kur augt!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (KPV LV).

Labdien, dāmas un kungi! Savulaik bēdīgi slavenais Bertolts Fliks teica šādus vārdus: “Latvijā ir ļoti lēti būt bagātam, bet ļoti dārgi būt nabagam.” Un es domāju, ka šodien, ja mēs skatām jautājumu par solidaritātes nodokli steidzamības kārtībā, tad mums būtu jāsāk ar steidzamību šādām lietām: neapliekamā minuma celšana, darbaspēka nodokļu samazināšana mazajām algām un nodokļu atcelšana pensijām. Es domāju, ka tie ir jautājumi, kas prasa daudz lielāku steidzamību, jo mūsu mazo algu saņēmēji maksā lielākus nodokļus nekā miljonāri pasaulē. Es ar to gribu pateikt, ka ir skaidrs, - bagātajiem jāmaksā vairāk, bet mēs sākam no otra gala. Mēs sākam no tā gala, kas nepalīdz mūsu nabadzīgākajiem cilvēkiem. Un, kad mūsu parlaments steidzamības kārtībā sāks palīdzēt cilvēkiem ar mazākiem ienākumiem, tad mūsu valsts uzplauks.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Divas piezīmes, dāmas un kungi! Katrā ziņā progresivitāte nenozīmē nodokli uz bagātību, kā to daudzreiz... nu, nereti žurnālisti dēvē. Tā ir ne tikai nodokļa palielināšana uz bagātību, bet arī nodokļa samazināšana uz nabadzību. Tā savā būtībā ir nodokļa sloga pārcelšana no lielākiem... no mazākiem ienākumiem uz lielākiem ienākumiem. Un tā ir taisnība. Citādāk tas būs tikai nodokļa sloga kopējs palielinājums visiem Latvijas patērētājiem un patiesībā tikai pasliktinās situāciju Latvijā.

Bet gribētu pievērst uzmanību vēl vienam faktam. Pēc tam kad esošā valdība tomēr nolēma sākt pakāpeniski ieviest progresivitāti un šī ieviešana reducējās tābrīža likmes 23 procentu apmērā samazināšanā līdz 20 procentiem... arī šis fakts nozīmēja soli uz priekšu. Pērnā gada rezultāti liecina, ka Džini koeficients, uz kuru atsaucās arī Pūces kungs, tomēr Latvijā nav palicis tāds pats, kāds tas ir bijis iepriekšējos 10 vai 15 gadus. Tas ir knapi samazinājies. Tas tikai nozīmē, ka mēs esam uz pareizā ceļa un darbi, kas ir jādara, tomēr ir priekšā. No nākamās valdības mēs sagaidām drosmīgus ceļus uz priekšu, lai progresivitātes princips tiktu ieviests... ienākumu aplikšana ar nodokli ne vien tām personām, kas tagad to maksā knapi, knapi, bet arī tām, kas tagad tikai aizdomīgi skatās uz mūsu debatēm.

Es gribētu uzsvērt, ka ienākumi nav tikai algas. Tās ir arī dividendes. Apliekamajam ienākumam jābūt vienotam, un ar to pašu likmi ir jāapliek gan algas, gan dividendes. Protams, tas ir ļoti sāpīgs lēmums, bet tas atrisinās mūsu problēmu numur viens, kuras nosaukums ir “sociālā nevienlīdzība”. Kamēr būs nevienlīdzība Latvijā, nebūs ne ekonomikas pieauguma, ne arī taisnīguma valstī. Būs tikai nesaskaņas. Mēs aicinām uz to, lai progresivitāte tiktu ieviesta pilnā mērā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams vai skaidrojams?

D. Reizniece-Ozola. Kolēģi! Komisijas vārdā es vien atgādināšu, ka nākamajā gadā... kad runājam par solidaritātes nodokļa piemērošanu, tas attiecas uz personām, kuru gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro. Pagājušajā gadā tādas bija 3654 personas - apmēram tāds ir to cilvēku skaits, uz kuriem attiektos šis nodoklis. Solidaritātes nodokļa maksātāju skaits - pretēji sākotnējām prognozēm, ka tas varētu kristies, - ar katru gadu pieaug. (Dep. M. Bondars: “Vienkārši valsts sektorā labāk maksā!”) Arī nodokļu ieņēmumos saņemtās summas pieaug, un tās mēs varam novirzīt sociālās nevienlīdzības mazināšanai.

Atgādināšu, ar ko atšķiras šie divi likumprojekti. Pirmais, deputātu likumprojekts paredz, ka tiktu saglabāta spēkā esošā augstākā solidaritātes nodokļa likme - 35,09 procentu apmērā. Otra, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piedāvātā likumprojekta, likme ir 25,5 procenti... solidaritātes nodokļa likme, kura tiktu novirzīta trim sadaļām - veselības aprūpei, valsts pensiju speciālajam budžetam un iedzīvotāju ienākuma nodoklim -, bet netiktu novirzīta uz fondēto pensiju shēmām un privātajiem pensiju plāniem. Tādā veidā šis nodoklis tiktu padarīts vienkāršāks.

Atbilstoši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā lemtajam es aicinātu atturēties no deputātu Auguļa, Reiznieces-Ozolas, Reira, Ašeradena, Krauzes, Kola, Dzintara, Jalinskas un citu deputātu sagatavotā likumprojekta steidzamības.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Atgādinu, ka vispirms mēs balsosim par deputātu iesniegto likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 166/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Starpsauciens: “Kā tagad jābalso?”)

Es saprotu, ka ir nepieciešams zālei vēlreiz izskaidrot balsošanas kārtību.

Godātie kolēģi! Vispirms mēs balsosim par deputātu iesniegto likumprojektu, par tā atzīšanu par steidzamu, un pēc tam balsosim par to pirmajā lasījumā. Pēc tam mēs balsosim par alternatīvo likumprojektu (Nr. 180/Lp13) - par tā atzīšanu par steidzamu un tā atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Tāda ir procedūra.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 166/Lp13) atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 57, atturas - 14. Likumprojekts nav atzīts par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 166/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 54, atturas - 31. Likumprojekts ir noraidīts.

Un tagad balsosim par alternatīvo likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta... Pūces kungs, vai jūs gribat runāt? Tātad “pret” steidzamību.

Viens no deputātiem var runāt “par”, viens - “pret”. Un “pret” steidzamības noteikšanu likumprojektam pieteicies runāt deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Kolēģi! Es tiešām aicinātu šodien nobalsot pret steidzamības piešķiršanu šim likumprojektam.

Objektīvi vajadzība piešķirt steidzamību izriet tikai no tā, ko augsti godātā finanšu ministre šeit no tribīnes mēģina maskēt ar kaut kādu sazvērestību Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Faktiski tā ir viņas neizdarība, nespēja laikus iesniegt likumprojektu Saeimā. Un viņa diemžēl neuztver argumentus, kad deputāti norāda uz to, ka tas ir viņu pienākums - iedziļināties konkrētajā jautājumā. Tas ir deputātu pienākums - noskaidrot argumentus, uzklausīt puses un iesniegt priekšlikumus.

Es, piemēram, plānoju iesniegt priekšlikumus attiecībā uz šo likumprojektu. Es saprotu, ka steidzamības vienīgais nolūks... nolūks godātajai Reiznieces-Ozolas kundzei ir panākt, lai par šo likumprojektu šodien nobalso vēlvienreiz sēdē... otrajā lasījumā. Bet, kolēģi, kā jūs domājat, kāpēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai varētu šodien izdoties izskatīt visus manus iesniegtos priekšlikumus?

Tāpēc es aicinātu šodien nebalsot par steidzamību. Steidzamība, kolēģi, nav pamatota. Kolēģi! Mēs tagad balsosim par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu. Tas nozīmēs, ka Saeimai pašai Satversmes tiesā būs šis likumprojekts jāaizstāv bez valdības palīdzības, neargumentējot, neiegūstot nekādus argumentus. Mums pašiem būs jāaizstāv Satversmes tiesā šis steidzamības kārtībā pieņemtais likumprojekts. Tāpēc es ļoti aicinu jūs neatbalstīt steidzamību, izskatīt parastā kārtībā, kā jau iepriekš teicu. Es pirmajā lasījumā nobalsošu par to, ka izskatām un pieņemam šo likumprojektu parastā kārtībā. Galu galā solidaritātes nodokļa maksātāju vairākums janvārī solidaritātes nodokļa iemaksas neveic.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par steidzamību? Nē. Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 180/Lp13) atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 45, atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 180/Lp13) atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanas laiku Saeimas sēdē.

D. Reizniece-Ozola. Kolēģi! Atbilstoši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē lemtajam tiek piedāvāts 10 minūšu priekšlikumu iesniegšanas termiņš ar izskatīšanu otrajā lasījumā šīsdienas Saeimas sēdē. (Dep. A. Kaimiņš: “Ko tik daudz?!”)

Sēdes vadītāja. Un kad izskatīšana Saeimas sēdē?

D. Reizniece-Ozola. Šīsdienas Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Šīsdienas Saeimas sēdē.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Man ir priekšlikums noteikt divas nedēļas un izskatīšanu 10. janvāra sēdē.

Sēdes vadītāja. Vai ir citi priekšlikumi?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Jā, man ir priekšlikums - trīs minūtes.

Sēdes vadītāja. Vēl kāds priekšlikums? Citu priekšlikumu nav. Labi. Tātad jābalso vispirms par tālāko priekšlikumu - divas nedēļas, kas būtu līdz 3. janvārim. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 2019. gada 3. janvāri. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 51, atturas - nav.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 10 minūtes. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - 10 minūtes. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 45, atturas - nav.

Ir atbalstīts priekšlikums - 10 minūtes, tātad mēs nebalsojam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu - trīs minūtes.

Izskatīšanas laiks Saeimas sēdē - ir priekšlikums, ka šodien. Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav, jo ir atbalstīts priekšlikums... Es no Pūces kunga nevienu priekšlikumu nedzirdu. Tātad izskatīšana Saeimas šīsdienas sēdē, un priekšlikumu iesniegšanas laiks - šodien līdz pulksten 10.12. Paldies.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Zakatistovs.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē vakar mēs lēmām par lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Komisija nolēma apstiprināt deputāti Ramonu Petraviču par Saeimas pārstāvi Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē.

Lūdzu, atbalstiet šo lēmumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas padomē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 92, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana. Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Mārtiņa Bondara, Ata Zakatistova, Jura Pūces, Ramonas Petravičas, Gata Eglīša, Mārtiņa Staķa, Daniela Pavļuta, Marijas Golubevas, Vitas Andas Tēraudas un Artūra Toma Pleša pieprasījumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par finanšu ministres vilcināšanos izpildīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017. gada 16. novembra spriedumu lietā Nr. 2016-16-01”. Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem. Iesniedzēji lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Jūs dzirdējāt, kuri deputāti ir parakstījuši pieprasījumu de iure. Bet de facto pieprasījumu ir parakstījusi tikai viena deputāte - Dana Reizniece-Ozola. Viņa pati parakstīja šo pieprasījumu, lai mēs izskatītu kaut kādā brīdī šo jauko stāstu par to, ko mēs tikko piedzīvojām šeit, no šīs Saeimas tribīnes.

Principā mēs jau varējām arī neskatīt visu šo pieprasījumu un nerakstīt šo te, jo liela varbūtība, ka tas nekad netiks izskatīts un ka būs cita valdība un cits finanšu ministrs... un tam nav nekādas nozīmes. Bet, ja jau karalis ir kails un stāsta, ka ir apģērbies, tad jāparāda, ka karalis ir kails. (Starpsauciens.) Nu kā tad tas solidaritātes nodoklis tika radīts? Nu forši!

2014. gada septembrī mēs ar vienu kolēģi no Zaļo un Zemnieku savienības kopā sēdējām pie uzņēmēju organizācijām un stāstījām par to, ka nekādi nodokļi 12. Saeimas laikā netiks mainīti. Paiet mēnesis. Zaļo un Zemnieku savienība nonāk valdībā un uzreiz sāk mainīt nodokļus. 2015. gadā ieliek vēl solidaritātes nodokli... (No frakcijas ZZS: “Meli! Tas jau bija ātrāk!”) steidzamības kārtībā. 2015. gada oktobrī! Solidaritātes nodokli ieliek steidzamības kārtībā budžeta paketē. (Starpsauciens.) Neforši, ja? Sataisa steidzamības kārtībā brāķi, pēc tam tiesā zaudē, pēc tam gaida līdz vēlēšanām... Beidzas atkal kārtējās vēlēšanas, un pēc vēlēšanām - atkal steidzamības kārtībā - atkal sūta brāķi.

Dārgie draugi, nu ko jūs darāt? Danai Reizniecei-Ozolai nākas atbildēt par šitām lietām. Nav citu variantu. Nav citu variantu! Tāpēc arī pieprasījums, kolēģi. Tāpēc šis jaukais pieprasījums!

Īsti jau vairāk nav, ko teikt. Visu jūs redzējāt šeit.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā - deputātu Daniela Pavļuta, Jura Pūces, Andra Skrides, Daces Rukšānes-Ščipčinskas, Artūra Toma Pleša, Vitas Andas Tēraudas, Ilmāra Dūrīša, Mārtiņa Staķa, Arta Pabrika un Ineses Voikas pieprasījums veselības ministrei Andai Čakšai “Par veselības ministres atbildību, ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no 2019. gada 1. janvāra”.

Iesniedzēji lūguši vārdu motivācijai. Iesniedzēju vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Paldies.

Kolēģi! Saeima 2017. gada 14. decembrī pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kura daļa stājas spēkā pēc 11 dienām. Ir pagājis gads, bet 11 dienas pirms tās stāšanās spēkā mums nav nekādu atbilžu, kā tas ietekmēs mūsu iedzīvotājus.

Vakar komisijas sēdē, uzdodot jautājumus gan Nacionālajam veselības dienestam, gan Veselības ministrijai, mums nebija nekādu atbilžu, cik iedzīvotāju paliek ārpus šī tā saucamā otrā groza. Mums nav šīs informācijas.

Mums nav skaidrs arī tas, kā darbosies IT sistēma, kas pateiks ārstam vai medmāsai, vai šim pacientam var sniegt palīdzību vai nevar. (Dep. I. Rībenas starpsauciens.) IT sistēma tikšot palaista tikai šodien. Vienpadsmit dienas pirms likuma daļas stāšanās spēkā!

Nav veikti nekādi ekonomiskie aprēķini, kas notiks ar tiem pacientiem, kuri, nesaņēmuši plānveida palīdzību, nokļūs akūtā kārtā slimnīcā.

Arī tiesībsargs ir atzinis - un es pilnībā pievienojos -, ka šis likums ir totāls brāķis. Faktiski mums bija gads, lai veiktu uzlabojumus šajā likumā, bet es varu teikt, ka padotības iestādes un arī Veselības ministrija ir gulējusi murkšķa miegā visu šo gadu un neko nav darījusi.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem, un arī šo pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā - Pieprasījumu komisijas atzinumi.

Deputātu Ivara Zariņa, Ļubovas... (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) Švecovas, Valērija Agešina, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Ingas Goldbergas, Edgara Kucina un Ivana Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja Saeimas deputātu Ivara Zariņa, Ļubovas Švecovas, Valērija Agešina, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Ingas Goldbergas, Edgara Kucina un Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību”.

Šī pieprasījuma izskatīšanas gaita bija arī nedaudz emocionāla, kas ir labi. Pieprasījuma izskatīšanas gaitā komisija uzklausīja Saeimas deputāta Ivara Zariņa īsu kopsavilkumu par to, kā Zariņa kungam un citiem deputātiem ir gājis ar iepriekš iesniegtajiem pieprasījumiem par OIK. Tāpat mēs uz komisijas sēdi bijām uzaicinājuši zvērinātu advokātu Jāni Junkeru, kurš mūs iepazīstināja ar savu ziņojumu par aktuālajiem OIK jautājumiem, un mums bija iespēja arī Junkera kungam uzdot savus jautājumus klātienē.

Es aicinu deputātus - ja jūs patiešām interesē nedaudz citādāks skatījums uz OIK jautājumiem nekā tas, kāds ir Ekonomikas ministrijai un ar OIK citām saistītajām personām, tad izlasiet šo Junkera ziņojumu! Šis ziņojums nav garš, bet tas ir tā vērts.

Lūk! Izskatot pieprasījumu, komisijas locekļi secināja, ka ir pamats veikt visaptverošu subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu. Un, balsojot deviņiem komisijas locekļiem “par”, vienam “pret” un diviem atturoties, komisijas deputāti atzina, ka pieprasījums ir pieņemams.

Šodien es aicinu deputātus pieņemt šo pieprasījumu arī kā Saeimas pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Labdien, cienījamais Saeimas Prezidij! Labdien, cienījamie kolēģi! Ivara Zariņa acīm redzamais - neticamais. Nu kad tā ir bijis? (Dep. I. Zariņš: “Pagājušajā gadsimtā!”) Par OIK 38 reizes - 38 reizes! - ir bijuši pieprasījumi iepriekšējā, 12. Saeimā. Visi Brigmaņa vadībā noraidīti - 38 reizes pēc kārtas.

Un tai komisijai bija pat iedots jauns nosaukums - nevis “Pieprasījumu komisija”, bet “bufera komisija”. “Bufera komisija” - komisija, kas vienmēr kā buferis nosargā jebkuru koalīcijas ministru no jebkura jautājuma.

Šobrīd es to saku 63 jaunajiem deputātiem šajā sasaukumā: tas ir kaut kas acīm... tiešām neticams! Es esmu ļoti priecīgs par to, ka šobrīd šis ir pirmais pieprasījums - un šodien ne pēdējais -, kurš ir patiešām atzīts par leģitīmu pieprasījumu. Es lūdzu jūs visus atbalstīt šo pieprasījumu.

Tagad Pieprasījumu komisijai ir pilnīgi cits statuss. Šobrīd, jūs dzirdējāt, deviņi locekļi šajā komisijā ir nobalsojuši “par”. Iepriekš mēs cīnījāmies, stāstījām... Bija garas debates. Jo šeit, redziet, var runāt 15 minūtes. (Neuztraucieties, es nerunāšu tik ilgi.) Bija tā, ka runātāji vilka garumā, runāja stundām, lai tikai neatbalstītu nevienu pieprasījumu, it sevišķi par OIK. Un tad radās jautājums - kādā veidā Saeima var uzdot kādam ministram jautājumu par to, kas notiek viņa ministrijā, ja ir jāsūta uz Pieprasījumu komisiju, kur momentā vārti ciet, neko jautāt nedrīkst! Tad kāda jēga būt Saeimas deputātam? Priekš kam ir Pieprasījumu komisija, kas sistemātiski visu noraida? Tāpēc iesauka - “bufera komisija”.

Tagad šīs “bufera komisijas” vairs nav. Nav Brigmaņa, nav “bufera komisijas”, nav vecās koalīcijas. Šobrīd pieprasījumi tiek atbalstīti, ja tie ir par tēmu.

Zariņa kungs, jums šodien jāiet un jāpērk šampanietis un jāpriecājas, cik vien var, jo jūsu pieprasījumi tiešām tiks izskatīti! (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Jums visiem Zariņam ir jāpērk šampanietis!”) Jūsu pieprasījumi tiks izskatīti, un jūs varēsiet ar šiem pieprasījumiem tirdīt atbildīgos ministrus ne tikai, pieņemsim, par jūsu mīļāko tēmu, bet arī par daudzām citām deputātu tēmām.

Pieprasījumu komisijai tas ir mērķis, kā dēļ tā vispār ir domāta. Tā nebija domāta, lai jebkurš pieprasījums automātiski tiktu noraidīts, lai komisijas priekšsēdētājs Brigmanis saņemtu 800 eiro piemaksu vai Rībena kā priekšsēdētāja biedre saņemtu 350 eiro piemaksu. Un nekad nekas netika atbalstīts. (Dep. I. Rībena: “Ko tu te stāsti?! Kaut reizi būtu aizgājis uz Pieprasījumu komisiju!”) Tā ir. Tā ir! Vai tad jūs nebijāt vietniece? Vai tad jūs nebijāt vietniece?! (Dep. I. Rībena: “Jā, es biju vietniece!”) Nu, tad... Nu, re! Līdz ar to... te jau no vecās koalīcijas runā, bet tas nekas. Apsveicu!

Lūdzu atbalstīt šo pieprasījumu... nākamo pieprasījumu. Un, ja ir kādi jautājumi, - lūdzu, uz Pieprasījumu komisiju! Jums visu laipni izstāstīs - kas un kā. Lūdzu, atbalstiet šo pieprasījumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (KPV LV).

Artuss Kaimiņš jau nedaudz ieskicēja, un es vēlos paturpināt. Mēs solījām jaunu politiku, un mēs to arī atvedīsim. Soli pa solim, lēnām, bet gan jau.

Un šodien es vēlos pateikties tiešām visiem Pieprasījumu komisijas deputātiem, kuri vakar atbalstīja divus no diviem komisijā saņemtajiem pieprasījumiem. Tātad ne tikai vienu, bet nu jau divus. Un ne jau tikai lai atbalstītu vai parādītu, ka var arī citādāk, bet patiešām atbalstītu tos pēc būtības.

Kā jums visiem ir labi zināms, daudzu gadu garumā deputātu pieprasījumi tika noraidīti, jo nebija jābalso, kā domā, bet bija jābalso tā, kā Koalīcijas sadarbības padome bija lēmusi - atbalstīt vai ne. Ja pieprasījumi nāca no opozīcijas, tad tie automātiski vienkārši tika noraidīti. Un tiem, kas nezina, - 12. Saeimas darbības laikā OIK tematikas ietvaros tika izskatīti 20 pieprasījumi, kuros kopā bija 218 jautājumi, un neviens netika atbalstīts. Manuprāt, visus šos pieprasījumus virzīja Zariņa kungs un frakcijas SASKAŅA deputāti.

Bet tagad, lūk, tā diena ir pienākusi. Šī diena ir pienākusi 13. Saeimā, kad Pieprasījumu komisija ir atbalstījusi Ivara Zariņa un citu frakcijas SASKAŅA deputātu pieprasījumu. SASKAŅAS pieprasījums ir atbalstīts! Vai ne? Un nekas nav noticis! Saeimai jumts nav norauts, sarkanās līnijas vēl ir turpat, kur bijušas, un pieprasījums ir izskatīts pēc būtības.

Ir ļoti daudz jautājumu OIK sakarībā, uz kuriem ne tikai man, bet arī visai sabiedrībai gribētos dzirdēt konkrētas atbildes, nevis ap un apkārt, nevis vienkāršu atrakstīšanos, kas rada sajūtu, ka OIK problēmu neviens valstiskā līmenī risināt pat netaisās.

Es minēšu tikai vienu piemēru. Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija par milzīgām tiesvedībām gadījumā, ja pārtrauktu dāsno un nelikumīgi sniegto atbalstu, kā rezultātā Latvija varētu zaudēt simtiem miljonu eiro. Šie aprēķini ir tikai minējums, jo Ekonomikas ministrija tādus nav veikusi. Tieši tāpat kā Ekonomikas ministrija nav veikusi ne aptaujas, ne aprēķinus par iespējamām tiesvedībām, kas varētu sekot no ražotāju puses, kuri šos nesamērīgi augstos rēķinus maksā un kuriem šie maksājumi ir piemēroti. Un to dēļ arī, iespējams, ražotāji aiziet no Latvijas.

Es esmu dzirdējusi tādu versiju, ka nav jau jēgas uzdot šos jautājumus aizejošajai valdībai, jo tā taču aiziet. Bet es domāju, ka ir gan jēga. Es, protams, neceru uz aizejošās valdības grēksūdzi šajā jautājumā, tomēr nelielu atskaiti mēs būtu pelnījuši, lai zinātu, ko vecā valdība jaunajai valdībai grasās atstāt pūrā.

Es no visas sirds aicinu deputātus atbalstīt šo un arī nākamo pieprasījumu, bet tagad mēs runājam par šo, tādējādi dodot skaidru signālu ne tikai aizejošajai, bet arī nākamajai valdībai, ka OIK jautājums būs viens no nākamās valdības un, iespējams, arī šīs Saeimas sasaukuma stūrakmeņiem. Es aicinu deputātus atbalstīt šo pieprasījumu, tādējādi dodot sabiedrībai skaidru signālu, ka parlaments pārstāv un aizstāv Latvijas tautas, nevis kādas šauras cilvēku grupas intereses.

Es aicinu deputātus atbalstīt šo pieprasījumu, jo Latvijas tauta ir pelnījusi saņemt visaptverošu subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu. Un šāda izvērtējuma nav vēl joprojām.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Dāmas un kungi! Protams, es aicināšu atbalstīt šo pieprasījumu. Bet dažus vārdus gribētu pateikt.

Kad 2009. gadā sākās lielā ekonomiskā krīze, uzņēmēju organizācijas tika aicinātas, arī pašas gāja uz tā laika parlamentu un pie valdības. Tika diskutēts par to, ko mēs varam darīt, kā varam palīdzēt, lai Latvijas rūpniecība neizzustu, lai neaizietu bojā veselas... ne tikai uzņēmumi, bet nozares, kādu atbalstu varētu sniegt. Uz katru ierosinājumu pretī mums stāvēja ierēdņu armija no Ekonomikas un Finanšu ministrijas, kas teica: “Nu, nē, nu to taču nevar! Jūs taču zināt. Tas ir valsts atbalsts. Tas Eiropas Savienībā pēc definīcijas ir aizliegts. Jebkurš valsts atbalsts ir aizliegts, ja tas nav saskaņots ar Eiropas Komisiju. Saskaņošana ir gara, ilglaicīga. Un droši vien to neatbalstīs.” Mēs teicām: “Varbūt šī ir tā reize, kad, paskatoties uz Eiropas Savienības pārējām dalībvalstīm, mēs varētu kopēt to pašu Vāciju, kura uzspļāva regulām un glāba savu Mercedes, Audi un citas auto kompānijas? Varbūt sākam sniegt atbalstu un saskaņojam ar Komisiju vēlāk?” Viņi teica: “Nē, jūs taču zināt, tā ir mantra - Līgums par Eiropas Savienības darbību! Tā 106., 107. un 108. pants noteic, ka jebkāds valsts atbalsts var tikt sniegts tikai tad, kad ir saņemts galvenais saskaņojums no Eiropas Komisijas.”

Tas bija tas, ko mums visi stāstīja. Un tajā pašā laikā - tajā pašā laikā! - pa otrām durvīm... tika nolemts četrus miljardus - nesaskaņotu valsts atbalstu... no cilvēkiem, no uzņēmumiem... vēl vairāk sagraujot krīzes laikā mūsu ekonomikas konkurētspēju, kas jau tā cieta... izdalīt pārsimt cilvēkiem. Tas ir visu laiku lielākais Latvijas Republikas ekonomiskais noziegums četru miljardu apmērā. Desmit gadus plānots, realizēts un joprojām piesegts, veikts organizētā grupā. Daļa no šīs grupas locekļiem šodien ir arī šeit - zālē.

Es domāju, ka tikai normāli būtu, ka mēs skatītu Saeimā... beidzot jaunajā sasaukumā dzirdētu tiesiskos pamatojumus no Ekonomikas ministrijas un beidzot izlasītu dokumentu, 10 lapas garu, kas ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīcībā jau gadu.

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, jums pietiks ar sešām minūtēm?

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (KPV LV).

Dāmas un kungi! OIK jautājums ir jautājums, ko daži arī šeit, zālē, esošie, tajā skaitā Arvils Ašeradens, nav vēlējušies atrisināt. Jo, ja cilvēks vēlas atrisināt, tad viņš ir spējīgs atrisināt jebkuru problēmu un ir spējīgs to izdarīt ātri, nevis izvairoties no pieprasījumiem, kā tas ir noticis visu iepriekšējās Saeimas sasaukuma laiku.

Mums ir draudēts, ka valstij būs jātiesājas ar OIK saņēmējiem un ka valstij tas izmaksāšot bargu naudu. Tad man kā valsts amatpersonai ir jāsaka - es labāk tiesājos ar OIK saņēmējiem nekā ar ražotājiem un cilvēkiem, mājsaimniecībām, kas šo daudzo gadu garumā ir cietuši no OIK. Es uzskatu, ka tas nav normāli, ka daži desmiti, varbūt simti izredzēto, nesaskaņojot valsts atbalsta ietvarā... par neko saņem peļņu arī situācijā, ja uz mājas jumta stāv paša cilvēka iegādāts saules baterijas panelis un viņš pats ražo zaļo enerģiju. Bet viņam ir jāmaksā OIK tiem dažiem desmitiem vai simtiem izredzēto, kas tiek piesegti! Tomēr šī piesegšana beigsies. Tā beigsies tāpēc, ka Pieprasījumu komisija turpmāk atbalstīs arī SASKAŅAS iesniegtos priekšlikumus, jo konkrētajā gadījumā šis jautājums ir visas mūsu sabiedrības interesēs. Tas ir visu mūsu ražotāju interesēs. Tas ir katras ģimenes, katras mājsaimniecības interesēs. Un tas vairs nebūs šo dažu desmitu vai simtu interesēs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds... (Dep. A. Kaimiņš: “Ivar!”) Zariņa kungs, vai jums ar trim minūtēm pietiks? (Dep. I. Zariņš: “Nē!”) Nepietiks. Kolēģi, tas nozīmē, ka mēs balsosim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Godātie kolēģi! Mēs Saeimā vācām dāvanas bērnu slimnīcas mazajiem pacientiem. Šobrīd aicinu visus pulcēties ārpusē pie Saeimas, un tad būs Ziemassvētku darbnīca - kopā ar apgleznotajām piparkūku sirdīm nosūtīsim Saeimas savāktās dāvanas.

Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!).

Cienījamie Baltijas lietu apakškomisijas deputāti! 16 kopskaitā... mums ir jāpulcējas uz pirmo sēdi. Ārlietu komisijas vārdā aicinu jūs uz Ārlietu komisijas telpām. Ievēlēsim priekšsēdētāju un sekretāru... un tad pie eglītes. Pēc piecām minūtēm sāksim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Esmu saņēmis... viens, divi, trīs, četri... septiņi... septiņu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļu ierosinājumu sasaukt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ārkārtas sēdi 20. decembrī Saeimas sēdes pārtraukumā. Ņemot vērā to, ka Juris Pūce ir iesniedzis diezgan daudz priekšlikumu un komisijai tie ir jāapstrādā, kā arī to, ka ir deputāti, kuriem ir saplānotas visādas lietas tagad, pulksten 10.30, pasludinu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ārkārtas sēdes sākumu pulksten 12.30.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, Bondara kungs! Tātad... tagad būs pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātiem.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies deputāti Jānis Dombrava un Ivans Klementjevs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma!

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Ļubovas Švecovas, Valērija Agešina, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Ingas Goldbergas, Edgara Kucina un Ivana Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību”.

Turpinām debates pēc pārtraukuma.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Tā kā debatēs jau tika skarti vairāki aspekti, kāpēc ir bijis šis pieprasījums, es gribu uzsvērt tiešām vienu aspektu: šis pieprasījums nav tādēļ, lai kārtu ekonomikas ministru pie lielā zvana. Tas nebija šī pieprasījuma mērķis.

Šī pieprasījuma mērķis bija uzskatāmi pierādīt nepieciešamību, ka ir jāveic subsidētās elektroenerģijas atbalsta shēmas tiesiskuma izvērtējums, esošās sistēmas visaptverošs tiesiskuma izvērtējums. Šī pieprasījuma izskatīšanas gaitā mēs uzskatāmi pierādījām, ka ar tiesiskuma izvērtējumu ir fundamentālas problēmas. Reālas, nopietnas problēmas. Lai to pierādītu, mēs paņēmām atsevišķus šīs shēmas aspektus, caur kuriem parādīt, ka trūkst šāda objektīva, visaptveroša izvērtējuma - tiesiskuma izvērtējuma.

Viena no lietām bija TEC-2. Lai saprastu kontekstu, sniegšu mazu ekskursu, pirms sākam runāt par pašu pieprasījumu.

Kā jau tas šeit tika minēts, valsts atbalsts, esot Eiropas Savienībā, mums kā dalībvalstij vispirms ir jāsaskaņo, lai to varētu sniegt. Ja tas tiek sniegts bez saskaņojuma ar Eiropas Komisiju, tad šāds atbalsts saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām skaitās nelikumīgs. To apstiprināja Finanšu ministrija, to apstiprināja arī Ekonomikas ministrija: atbalsts, kas ir sniegts bez saskaņojuma ar Eiropas Komisiju, ir nelikumīgs.

Nākamais solis. Ja mēs runājam par šo atbalsta sistēmu, tad jāteic, ka arī Eiropas Komisija savā lēmumā, izskatot un saskaņojot atbalsta sistēmu, ir norādījusi uz šo pārkāpumu - ka atbalsts ir sniegts bez saskaņojuma. Tātad ir bijis pārkāpts 108. pants. Un tādējādi šis atbalsts, kā tas tālāk izriet no Eiropas Savienības tiesību normām, ir bijis nelikumīgs līdz tam brīdim, kamēr tas tika saskaņots.

Mēs paņēmām divas konkrētas lietas. Viena ir TEC-2, kur joprojām šis atbalsts nav saskaņots, jo Eiropas Komisijas lēmumā, ar kuru tika saskaņota šī shēma... 96. punktā ir skaidri pateikts, ka TEC-2 atbalsts ar šo lēmumu nav saskaņots. Tas nozīmē, ka tas joprojām tiek īstenots, būdams nesaskaņots. Tātad tas joprojām ir nelikumīgs. Mēs paprasījām Ekonomikas ministrijai: “Nu pasakiet mums to tiesību normu, balstoties uz kuru jūs esat tiesīgi sniegt šo nelikumīgo atbalstu!” Ekonomikas ministrija to nevarēja nosaukt. Viņi sāka “vingrot” ar pavisam citām lietām. Viņi sāka “vingrot” ar stāstu par atbalsta saskaņotību.

Tātad - ko ir svarīgi saprast? Eiropas Komisija, vērtējot atbalstu, skata trīs aspektus: atbalsta esamību, atbalsta likumību un atbalsta saskaņotību. Tās ir trīs dažādas lietas. Un tās ir ļoti skaidri noteiktas. Eiropas Savienības tiesību normās ļoti skaidri noteikts, kas tad tālāk notiek, ja atbalsts ir bijis nelikumīgs, bet vēlāk tiek saskaņots. Tur tik tiešām ir pateikts, ka šādu atbalstu vēlāk var saskaņot. Un tas ir Latvijas gadījums! Un ļoti labi, ka Latvijai ir izdevies to saskaņot un tādējādi izvairīties no tā, ka Eiropas Komisija pret mums vēršas.

Jo - ko nozīmē saskaņot atbalstu? Uz ko skatās Eiropas Komisija? Tā neskatās uz visu šo atbalstu kopumā, tā skata atsevišķus, konkrētus šī atbalsta aspektus. Proti, vai šis atbalsts nediskriminē Eiropas Savienības citas dalībvalstis, jo tas ir galvenais, fundamentālais princips. Pretējā gadījumā katra dalībvalsts mēģinātu kaut kādā veidā izgriezt pogas citai dalībvalstij, palīdzot saviem komersantiem. Un tāpēc tas ir tik fundamentāli, ka to nedrīkst darīt, kamēr tas nav saskaņots. Un tāpēc uzliek šo fundamentālo principu: kamēr nav saskaņots, ir nelikumīgs. Bet to vēlāk var saskaņot. Tas, ka tas ir atzīts par saskaņotu, neatceļ šī nelikumīgā atbalsta sniegtās sekas. Un to arī mums izdevās panākt, ka Finanšu ministrija to atzina.

Vēl vairāk - Finanšu ministrija atzina, ka šādā gadījumā tik tiešām trešās puses, kuras ir cietušas no šī nelikumīgi sniegtā atbalsta, var vērsties Latvijas tiesā.

Kolēģi! Vai jūs saprotat, kāda situācija briest, turpinot šādu nelikumīgi sniegtu atbalstu? Briest simtiem miljonu... tiesvedības. Tikai - nevis no OIK saņēmēju, bet gan no OIK maksātāju puses. Un jautājums - no kurienes tiks ņemta šī nauda tādā gadījumā?

Tāpēc šis ir kā viens no kontekstiem, viens no aspektiem, kāpēc tik svarīgi būtu veikt šādu tiesiskuma izvērtējumu. Tāpēc, ka no Ekonomikas ministrijas, no tiem, kas šo shēmu ir veidojuši un pieseguši gadiem, nāk ar pilnīgi dažādām interpretācijām. Viņi mēģināja mums arī iestāstīt, ka ir šāds tiesiskuma izvērtējums. Labi! Ja tāds ir, mēs palūdzām to iesniegt. Ziniet, kāda bija Ekonomikas ministrijas atbilde? Viņi vispār neko neiesniedza. Tad mēs izgājām uz pieprasījumu. Vispār nekas netika atbildēts. Pēc tam Pieprasījumu komisijai izdevās viņus piespiest iesniegt atbildes. Šinīs atbildēs nebija nekāda juridiskā izvērtējuma. Bija kaut kādi atsevišķi konteksta izvērtējumi. Kāpēc nav šī visaptverošā juridiskā izvērtējuma? Redziet, kāda ir situācija... Ja jums nav visaptveroša juridiskā izvērtējuma, tad jūs varat no konteksta izraut kaut kādu atsevišķu tiesību normu, kaut kādu atsevišķu principu un ar to manipulēt, mēģinot iestāstīt, ka viss ir kārtībā. Tā darīja Ekonomikas ministrija, runājot par TEC-2 atbalstu.

Kad viņiem paprasīja, uz kādu tiesību normu pamata viņi ir gatavi... ir tiesīgi sniegt šo atbalstu, viņi teica - uz Elektroenerģijas tirgus likuma 28.¹ panta pamata. Atvainojiet, tas skan vienkārši smieklīgi un ironiski! Tāpēc ka Latvijai... dalībvalstīm nav tiesību ar savu lēmumu noteikt, ko tā var darīt attiecībā uz atbalstu vai ko tā nevar darīt. Un to vēlāk atzina arī pati Ekonomikas ministrija. Viņi teica: tā ir ekskluzīva Eiropas Komisijas kompetence. Ja tā ir ekskluzīva Eiropas Komisijas kompetence, tad pasakiet man, uz kāda pamata mēs varējām... viņi var atsaukties uz šo Elektroenerģijas tirgus likuma 28.¹ pantu, ko esam pieņēmuši... ko ir pieņēmusi dalībvalsts, nevis Eiropas Komisija?

Un, šādā veidā manipulējot, spēlējoties un sakot: nu jā, bet mēs to vēlāk saskaņosim... ja Eiropas Komisija būtu teikusi, ka tas ir... ka to mēs nesaskaņosim, tad tā mums būtu norādījusi un aizliegusi to sniegt. Jā, tas būtu gadījumā, ja Eiropas Komisija redzētu, ka šo atbalstu varbūt arī atzīs par nesaskaņotu. Nesaskaņotu... tas nozīmē - ja viņi redzētu, ka nevarēs diskriminācijas sekas attiecībā pret citām dalībvalstīm novērst. Tas, ka atbalsts ir bijis nelikumīgs... bet, ja vēlāk nediskriminē citus, viņus tas neuztrauc. Tad Eiropas Komisija nevēršas pret dalībvalsti. Un tā ir tā būtiskā nianse, kas tika visu laiku pīta, un ar to mēģināja atrunāties. Tātad jaucot divas dažādas lietas - nelikumīgu atbalstu un atbalsta likumību, nelikumību un atbalsta saskaņotību.

Tāpat ļoti interesants bija... Viens no punktiem saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 52. punktu... tiek sniegta... vesela virkne komersantu saņēma atbalstu, kurš nav saskaņots un kura nav šinī lēmumā. Šī lēmuma... 69. punktā ir skaidri pateikts, uz ko attiecas saskaņotais atbalsts. Tie komersanti, kuri katru gadu saņem miljonus... un paskatieties, kas tie ir par komersantiem! Jūs... Viņu šinī lēmumā nav. Ekonomikas ministrs pateica: ziniet, šis atbalsts mums nebija jāsaskaņo. Eiropas Komisija teica, ka tas nav jāsaskaņo. Tad mēs paprasījām: iesniedziet dokumentus, kur mēs to varam redzēt! Šādi dokumenti netika iesniegti. Mēs arī prasījām iesniegt informāciju, uz kuru balstoties Eiropas Komisija šādu lēmumu ir pieņēmusi. Šāda informācija netika iesniegta.

Vēl viens interesants aspekts šinī pieprasījumā bija par leģendārās OIK darba grupas paveikto. Ļoti vienkāršs jautājums. Ja jau jūs tiešām bijāt pieķērušies un gribējāt tikt galā ar OIK afēru, tad, protams, viena no svarīgākajām lietām, kas bija jāizdara, - jāveic visaptverošs esošās sistēmas, esošās situācijas tiesiskuma izvērtējums. Nez kāpēc OIK darba grupai šāds uzdevums netika dots. No sākuma atbildētāji mēģināja iestāstīt, ka viņi jau ir veikuši šo izvērtējumu. Pēc tam kad viņiem paprasīja to iesniegt... Kur tad tas ir? Kad mēs gribējām ar to iepazīties, tad izrādījās, ka tas nav veikts tāpēc, ka darba grupai šāds uzdevums vienkārši netika dots. Tad mēs pajautājām, kāpēc tas netika dots? Jo normāli jau būtu to izdarīt... Uz to Ekonomikas ministrija nevarēja atbildēt. Tas beidzās ar to, ka viņi paziņoja: tas ir jāprasa premjerministram, un par to būs nākamais pieprasījums.

Mēs ceram, ka varbūt šī pieprasījuma laikā noskaidrosim, kāpēc tiesiskuma izvērtējums netika veikts? Kā es redzu to, kāpēc tas netika veikts? Tāpēc, ka, neveicot tiesiskuma izvērtējumu, neizvelkot visu gaismā un nesaprotot, kas patiesībā notiek un kam ir kāds tiesiskuma pamats, kas ir likumīgi, kas nav likumīgi, neatdalot pelavas no graudiem, mēs varam veiksmīgi manipulēt un pasniegt patiesību tā, kā mums ir izdevīgi... tas, ko mēs esam dzirdējuši. Un nedarīt, necīnīties ar afēru, bet patiesībā veidot tālāk tās piesegumu.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šo pieprasījumu atbalstīt. Nākamais solis, ko vajadzētu spert pēc šī pieprasījuma atbalstīšanas, - Saeimai jāuzdod valdībai veikt šādu visaptverošu esošās subsidētās elektroenerģijas atbalsta shēmas tiesiskuma izvērtējumu, lai mēs dabūtu skaidru ceļa karti - kur mēs atrodamies, ko varam darīt, ko nevaram darīt un kādas var būt sekas. Pretējā gadījumā tas, kas tiek darīts, - izrauj no konteksta kaut kādu atsevišķu gabaliņu, pasaka: nu redziet... kā piemērs, manipulācija... izrauj vienu, uzliek pilnīgi absurdu alternatīvu, pasaka: vai nu mēs tagad visu atceļam... un pamatoti tiešām izanalizējam, un pasaka, ka vienkārši tāpat... vienkārši noraut stopkrānu un tagad visu izbeigt... tik tiešām tie ir lieli tiesvedības riski, un to nevar izdarīt tādā veidā. Saka: nu ja to nevaram, tad mēs gandrīz neko nevaram izdarīt un piedāvājam kaut kādus pilnīgi nožēlojamus risinājumus, kas gandrīz vispār neko nemaina, patiesībā vēl vairāk velk garumā šo afēru.

Ja mums būtu visa šī ceļa karte, mēs noteikti redzētu vēl daudzus citus risinājumus, daudzus citus instrumentus... ko varētu darīt ar OIK afēru.

Tāpēc, kolēģi, šodien es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu un pēc tam spert nākamo soli. Mēs varam šo sistēmu sakārtot. To es jums saku kā cilvēks, kas strādājis ar šiem jautājumiem daudzus gadus. Un es redzu, ka... OIK afēru... OIK slogu var samazināt ātri un būtiski, un tiesiskā veidā jau tuvākajā laikā.

Aicinu atbalstīt pieprasījumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Paldies, cienījamie kolēģi, par diskusijām. Un īpaši es gribu pateikties Zariņa kungam, kurš tiešām pēc jēgas... pēc būtības diskutēja par pieprasījumu kā tādu, nevis par vēsturi. Bet katrā ziņā man arī jāteic, ka, izmantojot šo iespēju, es gribu pateikties Ivaram par viņa... Nu jau mēs saskaitījām - ministrija ir atbildējusi kopumā uz 506 jautājumiem. Tā ka - ļoti cienījami! Tas jau tāds enciklopēdiska darba apjoms! Viņš tiešām ir palīdzējis ar šo problēmu strādāt un virzīties uz priekšu.

Liepiņas kundze, es gribu teikt, ka, ja jūs tiešām gribētu konstruktīvi rīkoties, tad... Zariņa kungs tikko pateica arī to lietu, kas izskanēja jau komisijā... arī tas, ko es teicu, - ka tas ir pareizi, ja Saeima tiešām uzdod valdībai - visticamāk, Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai - veikt šādu izvērtējumu. Vienīgi vajag tiešām vienoties, kas tur ir iekšā... jeb - kādā veidā tas notiek - vai to dara trešā puse vai valdība. Un tas, ka... tad arī Zariņa kungs teiktu: “Šitas ir tas, kam es uzticos.” Jo tas, ko līdz šim apgalvo valdība vai Ekonomikas ministrija, vai Finanšu ministrija, vai Tieslietu ministrija... Viņš saka: “Šitam es neticu.” Vai ne? Labi. Tad vienojamies, kas tas tāds ir, un tad mēs tiekam skaidrībā. Un normāli, pareizi būtu pēc tam komisijai nākt ar šādu priekšlikumu Saeimā... vai lūgt izdarīt to vai uzdot - vienalga... Par formu var vienoties. Bet katrā ziņā to var izdarīt. Jā.

Nobeigumā gribu tikai teikt, ka ļoti žēl, ka Krūmiņas... tas ir, Liepiņas kundze ļāva... Junkera kungam pilnībā veltīja veselu komisijas sēdi, lai izstāstītu, kā viņš redz pasauli, bet neļāva man izstāstīt par to, ko valdība ir sagatavojusi... (Dep. L. Liepiņas starpsauciens.) jeb Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi savā ziņojumā, lai atteiktos no OIK. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Es katrā ziņā gribu teikt to, ka... (Dep. L. Liepiņa: “Jūs atsūtījāt sējumus uz 700 lapām!”) Nē, Liepiņas kundze, jūs man neļāvāt to darīt. Un es saprotu, ka jums ir svarīgi atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Paldies, jūs to izdarījāt. Viss kārtībā.

Bet es gribu teikt, ka ir... valdībai šobrīd ir sagatavots, pamatojoties uz darba grupas ziņojumu... Ir iesniegts ziņojums. Valdība ir saskaņojusi to ar visām pusēm. Un savu iespēju robežās šī valdība, ja to varēs, virzīs arī uz priekšu, lai atteiktos no OIK sistēmas... Un no šīs tribīnes diezgan skaidri esmu pateicis to, ka no OIK ir jāatsakās.

Tā programma ir izstrādāta. Un katrā ziņā rezultāts arī būs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kolēģi, es atgādinu, ka starpsaucieni sēdes laikā ir iespējami. Tos pieļauj Saeimas kārtības rullis. Bet sarunāšanās no zāles ar runātāju tribīnē nav pieļaujama. (Dep. A. Kaimiņš: “Tie ir starpsaucieni!”)

Tātad debates ir slēgtas. Vai komisijas vārdā, Liepiņas kundze, jums ir kas piebilstams? Nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Ļubovas Švecovas, Valērija Agešina, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Ingas Goldbergas, Edgara Kucina un Ivana Ribakova pieprasījumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 23, atturas - 12. (Aplausi.) Pieprasījums ir pieņemts.

Darba kārtībā - deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Edgara Kucina, Vitālija Orlova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Jāņa Ādamsona, Vladimira Nikonova un Ivana Klementjeva pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (KPV LV).

Kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja arī pieprasījumu Nr. 2, kuru iesniedza Saeimas deputāti Ivars Zariņš, Jānis Krišāns, Valērijs Agešins, Edgars Kucins, Vitālijs Orlovs, Jānis Tutins, Artūrs Rubiks, Jānis Ādamsons, Vladimirs Nikonovs un Ivans Klementjevs. Un šis pieprasījums bija Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu”.

Par šo darba uzdevumu Ivars Zariņš jau minēja savā uzrunā. Pirmajā pieprasījumā mēs uzdevām ekonomikas ministram Ašeradena kungam jautājumu par uzdevumiem, kas tika noteikti darba grupai, - kādēļ netika uzdots veikt visaptverošu tiesisko izvērtējumu? Uz to Ašeradena kungs atbildēja, ka tas ir jājautā Kučinska kungam. Zariņa kungs ar pieprasījumu Nr. 2 to arī labprāt izdarīja - šādu jautājumu Kučinska kungam uzdeva, bet Kučinska kungs izvēlējās šo jautājumu nodot atbildei Ašeradena kungam. Un komisijas sēdē mēs nonācām tādā neveiklā situācijā, ka Ašeradena kungs iepriekšējā sēdē bija lūdzis šo jautājumu uzdot Kučinska kungam, bet Kučinska kungs atkal to nodeva Ašeradena kungam.

Es nezinu, vai Ašeradena kungs varētu atbildēt uz jautājumu, uz kuru viņš nevarēja atbildēt iepriekš un uz kuru viņš lūdza atbildēt Kučinska kungu, tādēļ es lūdzu... Tātad komisija arī par šo pieprasījumu balsoja “par” un nolēma to atbalstīt tieši šī iemesla dēļ. “Par” balsoja astoņi, “pret” balsoja divi, un trīs komisijas locekļi atturējās. Viens deputāts nebalsoja. Kopumā šis pieprasījums tika atzīts par pieņemamu.

Līdz ar to es aicinu arī Saeimas deputātus atzīt šo pieprasījumu un pēc tam Kučinska kungam pajautāt, jo gribētos šo atbildi dzirdēt... kādēļ darba uzdevumā netika noteikts izvērtēt... tiesiskas... kā tad mums te bija?... “visaptveroši subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesiskumu”.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

OIK ir 10 gadus. Un tad vienā jaukā dienā viena komerctelevīzija, kuru es nesaukšu tagad vārdā, uztaisīja sižetu par to, ka ir tāda OIK. Sabiedrība bija mērenā šokā, kaut ko tādu ieraugot, un beidzot šis jautājums tika sabiedrības acīm parādīts plašāk. Manuprāt, to savā raidījumā izdarīja TV3 žurnālisti.

Tad sākās ļoti daudzi pieprasījumi, arī no Saeimas... ka, protams... ka nekas, neviens netiek tālāk... netika tālāk virzīti, jo bija - bija! - šī bufera komisija, bet doma - kāda? Ka Ašeradena kungam... tā sanāk Ekonomikas ministrija... Es runāšu vairāk par Ekonomikas ministriju, nevis par Ašeradena kungu personīgi... tad Ministru kabinetā tika izveidota darba grupa. Darba grupa sastāvēja... ja es nemaldos, Šmita kungs noteikti mani varēs palabot, ja es nepareizi ciparu pateikšu... manuprāt, 40 cilvēku sastāvā. Cik es saprotu, arī ārpakalpojumu sniedzēji tika iesaistīti Ministru kabineta darba grupā, lai apsekotu šīs fiktīvās elektrostacijas... un ne tik fiktīvās... vai varbūt arī leģitīmās. Tad šī darba grupa strādāja kādus trīs mēnešus un nāca ar atzinumu, ka ir kaut kāds atzinums. Nu forši! Jā, labi, ir atzinums. Bet kāds īsti? Nu tur tā... tā - ne garš, ne īss, ne melns, ne balts... Nu, kā ir, tā ir. Principā tā, kā TV3 parādīja pirms tam, tur bija daudz vairāk un skaidrāk. Tad Zariņa kungs atvēra savu datoru un sāka rakstīt pieprasījumus. Un pareizi darīja.

Šobrīd... Šis pieprasījums, kolēģi, ir par to, ka... Mani pašu arī interesē, kāds tad pirmām kārtām bija darba grupas, šo 40 cilvēku, uzdevums. Mani interesē, vai par to tika arī maksāta nauda, vai tika izmantots ārpakalpojums. Un par tiesisko... tieši par noteikto darba uzdevumu, kas ir šajā pieprasījumā, ir Saeimas deputātiem jāzina.

Es domāju, ka no šīs tribīnes nevajag skrupulozi iet iekšā katrā OIK detaļā un tirzāt šo jautājumu. Tas ir jādara Pieprasījumu komisijā, kad nāk attiecīgie izsauktie cilvēki.

Ministru kabineta vadītājs ir Māris Kučinskis, un Māris Kučinskis deva arī uzdevumu šai darba grupai. Ašeradena kungs arī bija šajā darba grupā. Vīri, nāciet un vienkārši atbildiet un pastāstiet!

Protams, ir vēl tāds mazs noklusējuma fakts. Noklusējuma fakts ir tāds, ka... Principā šie abi pieprasījumi tendēti uz vienu ministriju, vai ne? Bet, ja katru nedēļu vai katru otro dienu Pieprasījumu komisijā attiecībā uz visām 13 ministrijām būs pieprasījumi... nu, rezultātā var būt tā, ka tehniskā valdība var arī tikt atlaista. Tad tas ministrs tiek atsaukts. Saprotiet? Līdz ar to šeit ir jāsaprot arī samērīgums... par pieprasījumiem: šis ir par tēmu, šis ir vajadzīgs, šim atbildes nav bijušas. Atbildes ir pieprasītas 38 reizes, un 38 reizes ir noraidīts. Šoreiz netiks noraidīts. Šoreiz, ministru kungi, jums būs jāatbild.

Bet mums, deputātiem, ir jāsaprot arī šis noklusējuma režīms... par Pieprasījumu komisijas tomēr lielo spēku... šajā gadījumā saprotot arī, kā var izvērsties, teiksim, janvāra beigās... pieņemsim, Kučinska kungs paliek viens pats (Smejas.) pie 13 tukšiem krēsliem... (Dep. U. Augulis: “Ļoti smieklīgi!”)

Nav smieklīgi. Tāpēc jau es saku, ka vajag padomāt. Bet nevajag arī biedēt, Auguļa kungs! Nevajag arī biedēt! (Starpsauciens.)

Līdz ar to... Ar jums neviens nesarunājas, tāpat kā ar mani... Lūdzu, atbalstiet.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Jā, es arī aicinu Saeimu atbalstīt šo pieprasījumu.

Un mazs komentārs. Ir jābūt taisnīgiem! Es nevarētu pārmest Mārim Kučinskim, ka viņš būtu ieviesis OIK, ka viņš būtu šajā organizētajā grupā, par ko es runāju iepriekš, pirms pārtraukuma. Nē! Bet vai Māris Kučinskis savas valdības laikā izdarīja visu, lai to apturētu, novērstu, atrisinātu, dotu tiesisko izvērtējumu, kas dotu instrumentus šīs lietas izbeigšanai? Arī uz šo jautājumu atbilde ir - nē.

Es varu saprast - bija valdība, valdības stabilitāte, koalīcija, koalīcijas līgums. Grupas locekļi ir pie koalīcijas galda. Bet tagad tā visa vairs nav: nav koalīcijas līguma, nav koalīcijas. Vēl ir tehniskā valdība. Un es ļoti ceru no premjera dzirdēt, kā tad īstenībā bija. Nu, kāpēc ir tā, ka tas neizdevās. Un šobrīd, es domāju, ir viss pamats tam, jo... es uzskatu, ka ekonomikas ministrs ir savā ziņā, kā saka tautas valodā, “uzmetis” premjeru. Viņš apgalvo, ka viņam nav bijis tāda uzdevuma - vērtēt tiesiskumu. It kā šāds uzdevums ministram būtu obligāti jāsaņem no premjera. OIK afēra tika šķetināta kopš 2017. gada aprīļa, kad bija galīgais komisijas lēmums. Tiesiskuma izvērtējums bija absolūti loģiska darbība, pirmā darbība pirms jebkurām citām.

Tā ka es tiešām ceru, ka premjers atnāks un izstāstīs, kā tad tur patiesībā bija un kurš patiesībā ir atbildīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (KPV LV).

Valdības neesība ir novedusi parlamentu situācijā, ka beidzot mēs redzam, kas ir īsta demokrātija. Beidzot mēs nevaram piesegties ar koalīcijas līgumiem, kā mans kolēģis Didzis Šmits norādīja, un beidzot mums ir jāsāk pieņemt, un mēs sākam beidzot pieņemt lēmumus mūsu sabiedrības, mūsu tautas, mūsu ražotāju, komersantu, iedzīvotāju, visu interesēs. Un šis pieprasījums nebūs izņēmums.

Iepriekšējā Saeimas sasaukumā netika sniegta neviena atbilde. Beidzot mēs šīs atbildes uzzināsim, ja uz tām attiecīgie kungi, attiecīgās amatpersonas būs spiestas sniegt atbildes.

Tas, ko es vēlos šodien teikt par OIK un tiesiskuma izvērtējumu... Es domāju, ka šim parlamentam ir pilnīgi skaidrs, turklāt ir bijis pilnīgi skaidrs arī iepriekš, ka pretlikumīgs valsts atbalsts ir prettiesisks. Es domāju, ka atbilde mums ir skaidra jau šodien. Uzdošanas vērts ir jautājums - kāpēc mēs neesam gribējuši šo atbildi skaļi un precīzi pateikt no šīs tribīnes?

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt priekšlikumu un lūdzu Māri Kučinski sniegt visas pieprasītās atbildes.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Reflektējot uz diskutēto. Ja mēs runājam par darba grupu... tajā, manuprāt, bija 26 cilvēki. Un darba grupas uzdevums bija ļoti vienkāršs. Trīs lietas.

Pirmkārt, veikt šīs sistēmas ekonomisko izvērtējumu - kāda ir bijusi tās ietekme uz tautsaimniecību, pēc tam nākamais - rast risinājumu, kā izbeigt OIK kā patērētāju maksājumu, un treškārt - rast risinājumu, kā to visu turpināt. Citiem vārdiem, lai pateiktu, kas bija darba grupas uzdevums... Darba grupas uzdevums bija nevis izbeigt OIK afēru, bet rast risinājumu, kā to pasniegt citā mērcē, lai to nesauktu par OIK, bet varētu turpināt zem citām lietām. Konkrēti šo uzdevumu darba grupa arī izpildīja. Tā atrada risinājumu, kā var turpināt šo afēru, proti, OIK elektroenerģijas maksājumu noslēpjot zaļajos sertifikātos, OIK jaudas maksājumu noslēpjot pārvades tarifā. Turpmāk OIK vairs nebūs, un tas deva iespēju politiķiem pirms vēlēšanām nākt un visas tautas priekšā teikt - mēs esam atraduši risinājumu, kā izbeigsim OIK. Triju gadu laikā tās vairs nebūs. Tik tiešām, tās vairs nebūs, bet tā vienkārši būs zem citiem maksājumiem. Darba grupa savu uzdevumu izpildīja. Un tieši tāpēc bija šis jautājums - kāpēc jūs, darba grupa, negribējāt uztaisīt tiesiskuma izvērtējumu? Kā jau tas pareizi tika minēts, pirmajā pieprasījumā mēs neieguvām šo atbildi, mums atbildēja, ka tas ir jāprasa premjeram. Tāpēc mēs uztaisījām pieprasījumu premjeram. Premjers mums neko nav atbildējis.

Kāpēc es, kolēģi, uzturu šo pieprasījumu un aicinu to atbalstīt? Divu lietu dēļ mums tas būtu jāizdara.

Pirmkārt, šī ir tā kombinācija, ko jūs uzskatāmi redzējāt, kā amatpersonas var uztaisīt, īstenot bezatbildību. Tātad viens saka - prasiet viņam, otrs saka - nē, prasiet viņam. Un viņš saka - a es neatbildēšu! Kas līdz ar to notiek? Ja mēs pieļaujam šādu shēmu, tā šādā veidā vienmēr tiks īstenota... kad viens teiks - es nezinu, prasiet viņam. Otrs teiks - nu bet es neatbildēšu, prasiet paši viņam! Un Saeima nesaņems atbildi.

Otrkārt, kāpēc tas būtu jāizdara. Tāpēc, ka galu galā ar šādu attieksmi mēs ļaujam diskreditēt Latviju kā demokrātisku republiku. Mēs ļaujam neievērot Satversmi. Jo saskaņā ar Satversmi izpildvara ir atbildīga, tā par savu darbību atskaitās likumdevējiem - tautas priekšstāvjiem. To viņi pašlaik ir apgājuši un nav izdarījuši. Un, ja mēs pieļausim, ka tas ir normāli, ka to var ļaut darīt, tad joprojām tas tā arī tiks darīts.

Tāpēc, kolēģi, šo divu iemeslu dēļ es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, ļaut Satversmei būt darbībā... un būt izpildītājam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams vai skaidrojams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Edgara Kucina, Vitālija Orlova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Jāņa Ādamsona, Vladimira Nikonova un Ivana Klementjeva pieprasījumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 27, atturas - 11. Pieprasījums ir pieņemts.

Iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Latkovskis, Adamovičs, Kalniņš, Judins un Ašeradens lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izvērtējusi un ierosina turpināt 13. Saeimā izskatīt likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”.

Lielākie grozījumi ir šādi - likums tiek papildināts ar trim jaunām nodaļām, kurās noteikta kārtība, kādā administratīvās teritorijas var tikt apvienotas, kā arī jaunizveidotās administratīvās teritorijas pašvaldības darbības uzsākšana un apvienoto pašvaldību tiesību un saistību pāreja.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 2019. gada 1. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. maijs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Uldis Budriķis.

U. Budriķis (JK).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts “Vietējo pašvaldību referendumu likums” mums palicis mantojumā no 12. Saeimas. Topošā likuma mērķis ir veicināt vietējās pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību vietējas nozīmes jautājumu lemšanā.

Likums nosaka jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējos referendumus, nosaka to finansēšanas avotu, kā arī kārtību, kā to īstenot.

Likumprojekta virzīšana komisijā ir vienbalsīgi atbalstīta.

Aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Vietējo pašvaldību referendumu likums” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

U. Budriķis. 1. maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. maijs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” izskatīšanu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja iepriekšējā Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” un atbalstīja tā izskatīšanu arī 13. Saeimā.

Šis likumprojekts veicina Valsts valodas likuma ieviešanu, un tiks veicināta arī deputātu kandidātu un kandidātu sarakstu iesniedzēju atbildība. Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz 13. Saeimā turpināt likumprojekta izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Ē. Pucens. 2019. gada 20. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 20. februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” izskatīšanu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Komisija nolēma turpināt strādāt ar likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā”. Šis likumprojekts 12. Saeimā tika izstrādāts Publisko izdevumu un revīzijas komisijā. Pēc būtības tas paredz nelielus uzlabojumus Valsts kontroles darbības jautājumos, bet būtiskākā lieta ir paplašināt tās pilnvaras, dodot Valsts kontrolei iespējas sodīt par likuma pārkāpumiem.

Aicinu atbalstīt pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. Valainis. 2019. gada 12. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 12. februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” izskatīšanu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo likumprojektu, un aicinu arī šo atbalstīt pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka arī 13. Saeimā tā būs atbildīgā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. Valainis. 2019. gada 12. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 12. februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Sociālo un darba lietu komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” izskatīšanu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Saeimas Sociālo un darba lietu komisija savā sēdē nolēma turpināt skatīt likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Iepriekšējā sasaukumā Veselības ministrija kopā ar atbildīgo ministriju papildināja ierobežojumus tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko cigarešu un uzpildes flakonu laišanai tirgū, papildināja aizliegumu uz jebkura veida smēķēšanas produktu iepakojuma izvietot tādus elementus, kas popularizē smēķēšanu un veicina šo produktu patēriņu, radot kļūdainu iespaidu par ietekmi uz veselību.

Likumprojekts arī paredz aizliegt ražot un laist tirgū saldumus, uzkodas, rotaļlietas un citus nepilngadīgajiem pievilcīgus priekšmetus, kas vizuāli atgādina cigaretes, kā arī mazumtirdzniecības vietās izvietot tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces, uzpildes tvertnes un to preču zīmes tā, ka pircējs var tās redzēt.

Komisija lūdz turpināt skatīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

V. Orlovs. Komisija gaida jūsu priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 1. februārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Sociālo un darba lietu komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 149/Lp13) izskatīšanu.

Komisijas vārdā - deputāts Normunds Žunna.

N. Žunna (JK).

Labdien, kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Darba likumā“ paredz papildināt Darba likuma 74. pantā ietverto regulējumu, nosakot, ka darba devējiem izdevumus, kas tiem radušies, izmaksājot darbiniekiem atlīdzību par darbinieka - zemessarga - atrašanos zemessargu kolektīvajā apmācībā līdz piecām darba dienām kalendārā gada ietvaros, Nacionālie bruņotie spēki kompensē Ministru kabineta noteiktā apmērā un kārtībā. Tāpat šie grozījumi nosaka darba devējiem pienākumu izmaksāt atlīdzību šiem darbiniekiem, kuri piedalās zemessargu apmācībās, kā arī saglabāt tiem darbavietu.

Sociālo un darba lietu komisijas 6. decembra sēdē deputāti uzklausīja atbildīgās ministrijas, kā arī sociālos partnerus, kuri atzina, ka minētā likumprojekta izskatīšana ir jāturpina, jo šie grozījumi līdzsvaro darba devēja un valsts intereses.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Darba likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

N. Žunna. Par termiņu priekšlikumu iesniegšanai lūdzu noteikt 2019. gada 7. janvāri.

Sēdes vadītāja. 7. janvāri, ja?

N. Žunna. Jā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 2019. gada 7. janvāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Valsts dienesta likums” izskatīšanu.

Debatēt pieteikusies deputāte Inese Ikstena.

I. Ikstena (AP!).

Labdien, godātie kolēģi! Patiesībā komisija nolēma neturpināt šo... neturpināt. Jūs teicāt - “turpināt”.

Sēdes vadītāja. Tātad komisija ir nolēmusi neturpināt... nepārņemt šo likumprojektu un neturpināt to izskatīt 13. Saeimā.

I. Ikstena. Es pateikšu iemeslus, kāpēc. Tāpēc, ka likumprojektu mums virza Valsts kanceleja, kas pati neredz iemeslu turpināt šo likumprojektu. Un piebilde: ja turpina, tad būtu jāpārstrādā.

Jaunais likums būtībā aizstātu pašreiz spēkā esošo Valsts civildienesta likumu, un tādas būtiskas jēgas tā aizstāšanai nav. Šis likumprojekts patiesībā ir pretrunā ar mūsu izvirzītajiem mērķiem - samazināt valsts pārvaldi, padarīt to efektīvu, modernu un inovatīvu. Un vēl vēlos piebilst, ka valsts pārvaldi es gribētu redzēt arī atbildīgu un gudru, bet ar šo likumu valsts pārvaldes darbinieku skaits strauji palielinās, tas divkāršojas vai trīskāršojas, un Valsts dienesta likums regulētu šo lielo valsts pārvaldes darbinieku skaitu, kuros tiktu iekļauti arī bibliotekāri un sociālie darbinieki. Savukārt Darba likums attiektos uz visiem pārējiem.

Tādā veidā pieņemot tik būtisku likumu tik lielai darbinieku daļai bez ietekmes izvērtēšanas... šis likums bija sagatavots ļoti nepārdomāti. Es pat varētu teikt, ka šis ir mūsu valsts pārvaldes brāķis, ko mēs saņēmām savā darbā, savā komisijā, un es domāju, ka mēs, daudzas komisijas, tādā pašā veidā saņemam slikti sagatavotus likumprojektus, kas piedevām tiek bīdīti steidzamības kārtībā.

Ja runā par visu ieguldījumu... šis likumprojekts ir gatavots trīs četrus gadus. Tas ir muļļāts kā karsts kartupelis, un tāds ir tas rezultāts, kas patiesībā nevienam nepatīk un kuru neviens negrib atbalstīt. Likums sanāk arī ļoti dārgs. Iedomājieties cilvēkdienas, ko mēs pavadām... un ko tie juridiskie biroji un Tieslietu ministrija... ko visi pavada... un cik tas prasa finanšu un laika resursu. Tāpēc mans aicinājums jaunajai valdībai, kad tā būs, ir pievērst lielu, pastiprinātu uzmanību tam, kā valsts pārvalde darbojas un cik efektīva tā ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Es runāšu īsāk. Šis likumprojekts ir noraidāms tāpēc, ka tajā ir sajaukti divi jēdzieni. Darbs publiskajā sektorā, kas tiek apmaksāts no nodokļu maksājumiem, un darbs valsts pārvaldes iestādēs. Ne uz vienu no šiem jautājumiem likumprojekts neatbild. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, tas sadala arī publiskajā sektorā strādājošos divās daļās - vieni, kas strādā valsts pārvaldē, otri, kas strādā pašvaldībās un uz kuriem likumprojekts neattiecas.

Un treškārt. Pret šo likumprojektu konkrēti, konsekventi, pamatoti un, es teiktu, ļoti agresīvi iestājās nozaru arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī Darba devēju konfederācija. Tāpēc komisija, izskatot šo jautājumu, vienbalsīgi nolēma ieteikt Saeimai noraidīt šo Ministru kabineta ierosinājumu un balsot pret to, lai šis likumprojekts tiktu izskatīts Saeimā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Valsts dienesta likums” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 92, atturas - nav. Likumprojekts ir noraidīts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības...

Agešina kungs, kaut ko vēlējāties teikt par procedūru? Par nākamo jūs jau esat pieteicies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Medību likumā” izskatīšanu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Valērijam Agešinam.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Es ļoti ceru, ka klātesošo kolēģu vairākums vēlas aktīvi piedalīties sakārtotas normatīvo aktu sistēmas veidošanā, kura būtu taisnīga un, pats galvenais, cilvēkiem saprotama.

Šis un vairāki citi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir saistīti ar nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikāciju. Šie ir ļoti strīdīgi jautājumi - par rekodifikāciju, dekodifikāciju un to perspektīvām... par piedāvājumu atteikties no visu administratīvo pārkāpumu apkopošanas vienā likumā, atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem nosakot nozaru likumos.

Analizējot administratīvo pārkāpumu nozaru kodifikāciju, rodas dažas pārdomas.

Vispirmām kārtām. Ir grūti piekrist administratīvo pārkāpumu ietveršanai vairākos desmitos nozaru likumu, jo nav pārliecības par to, ka būs nodrošināts sodu samērīgums un regulējums būs saprotams gan tā piemērotājiem, gan vienkāršiem cilvēkiem.

Otrām kārtām. Ļoti diskutējams ir jautājums - samazināsies vai palielināsies normatīvo aktu plūdi, jo nav nekādu garantiju, ka nozaru likumi vairākkārt netiks grozīti tieši attiecībā uz administratīvajiem pārkāpumiem, kā tas līdz šim ir bijis gadījumā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu.

Un trešām kārtām. Joprojām nav izstrādāti vairāki likumprojekti, vairākas jomas nav noklātas. Administratīvo pārkāpumu jomā pašlaik veidojas robi un caurumi.

Mana nostāja nav kategoriska, tomēr nevaru izslēgt to, ka būtu saprātīgi saglabāt kodifikāciju, bet - citā kvalitātes līmenī, veidojot likumā sevišķu daļu... pie administratīvās atbildības...

Aicinu balsot “pret”.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Medību likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 16, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nākamā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” izskatīšanu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei... Bet varbūt jūs komisijas vārdā runāsiet... kā komisijas ziņotāja? Nē. Tātad uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Ikstenai.

I. Ikstena (AP!).

Labdien vēlreiz! Šoreiz es gribēju vērst uzmanību uz šo likumprojektu, par kuru mēs esam “par”.

Mēs esam noteikuši pietiekami ilgu termiņu priekšlikumu iesniegšanai, tomēr gribu vērst uzmanību uz to, ka arī šis likumprojekts ir sagatavots nekvalitatīvi un ka vairākas lietas, kuras tiešām vajadzētu būtiski grozīt, vispār netiek grozītas. Likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” paredz to, ka varēs deklarēt dzīvesvietu tikai zemes kadastrā reģistrētiem... īpašumos... dzīvojamās mājās... Tātad nevarēs deklarēties ne garāžiņās, ne kaut kādās noliktavās. Tas, protams, visu šo deklarēšanās sistēmu apgrūtina un padara birokrātiski smagāku. Līdz ar to vēršu uz to uzmanību.

Kāda ir deklarēšanās nozīme? Tai ir nozīme, ja ir runa par pastkastītes atrašanās vietu un adresi, kur var sazināties ar fizisko personu. Vai mēs šo apgrūtinām ar papildu nosacījumiem, par to lūdzu visiem kārtīgi padomāt.

Toties likumprojektā nekas nav iestrādāts par uzlabošanu elektroniskajā deklarēšanās sistēmā. Mēs labi zinām, ka īpašumos bez īpašnieka piekrišanas deklarējas arī citas personas no malas... ko zinātāji paskatās portālā latvija.lv... bet pēc tam iet speciāli rakstīt iesniegumu, tērē savus finanšu, laika resursus, lai izdeklarētu ārā. Par to likumprojektā nekas nav minēts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir viens no sarežģītākajiem likumprojektiem, kas ir komisijas apritē, un problēma pati par sevi ir ļoti sarežģīta, jo uz deklarēšanas principa ir uzbūvētas vairākas lietas, sākot no nodokļu sistēmas un beidzot ar vēlēšanu sistēmu.

Šinī gadījumā mēs lemjam tikai par vienu - vai esam gatavi uzņemties risināt tos uzdevumus, ko sāka iepriekšējā Saeima un kas ir iekļauti šinī likumprojektā.

Komisijas viedoklis ir tāds, ka to var un vajag darīt. Es aicinu atbalstīt lēmumu turpināt likumprojekta izskatīšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam saistībā ar priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S. Dolgopolovs. Es par agru ieslēdzu mikrofonu. Es gribēju vienkārši piedāvāt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Piedodiet!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nosauciet!

S. Dolgopolovs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 1. maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav?

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. maijs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” izskatīšanu.

Debatēt neviens no deputātiem nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 19, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Debatējot komisijā par šo jautājumu, mēs vienojāmies, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 2019. gada 4. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 4. janvāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” izskatīšanu.

Debatēt neviens no deputātiem nav pieteicies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Tātad, lūdzu, ieslēdziet... Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Jā, paldies.

Komisija par to ir diskutējusi un nolēmusi, ka labākais priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ģerboņu likumā” izskatīšanu. Debatēt deputāti nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģerboņu likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ašeradenam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Ašeradens (JV).

Tāpat kā iepriekšējā gadījumā: komisija ir noteikusi nākamā gada 1. martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Statistikas likumā” izskatīšanu. Un arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz turpināt likumprojekta izskatīšanu 13. Saeimā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Statistikas likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 16, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Līdzīgi - priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir nākamā gada 4. janvāris.

Sēdes vadītāja. 4. februāris, ja?

Paldies. Tātad janvāris, ja?

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 4. janvāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Jūras kodeksā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Jūras kodeksā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 18, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nākamā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 18, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka arī 13. Saeimā tā būs atbildīgā komisija? Iebildumu nav.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir nākamā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” izskatīšanu. Deputāti debatēt nav pieteikušies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Jurašam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Jurašs (JK).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Militārā dienesta likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Jurašam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Jurašs (JK).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanu. Vai deputāti vēlas debatēt? Debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 19, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Bondars (AP!).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 28. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 28. februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 18, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Jurašam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Jurašs (JK).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” izskatīšanu 13. Saeimā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 17, atturas - nav. 13. Saeima turpinās izskatīt šo likumprojektu.

Atbildīgā 12. Saeimā bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Ir iebildumi? Vai ir iebildumi? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Mēs piedāvājam nākamā gada 1. martu.

Sēdes vadītāja. Piedošanu, nākamā gada?

I. Zariņš. Nākamā gada 1. marts. Tas ir uzreiz pirms 2. marta.

Sēdes vadītāja. 1. marts. Ļoti labi. (Smiekli zālē.) Izsmeļošs paskaidrojums. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Godātie kolēģi! Deputāti Feldmans, Muižniece, Šuplinska, Linkaits, Žunna un citi lūdz veikt deputātu klātbūtnes pārbaudi. Reģistrējoties? Ar reģistrāciju, ja? Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu (Starpsauciens.) deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei... (Smiekli zālē.) Vārds Saeimas sekretāram. Reģistrācijas rezultāti. (Aplausi.)

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Uldis Augulis... ā, ir zālē, paldies. Gundars Daudze... nav zālē. Jānis Dombrava... nav zālē. Marija Golubeva... nav zālē. Ivans Klementjevs... nav. Dace Melbārde?... Didzis Šmits... ir zālē, paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi. Ir kvorums, un varam turpināt sēdes darbu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanu. Vai deputāti vēlas debatēt? Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam saistībā ar priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Jā, 1. marts. Zariņa kungs, 2019. gada 1. marts, kas ir pirms 2. marta. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Krišjānim Feldmanam.

Feldmana kungs nevēlējās par priekšlikumiem debatēt? Par ko, lūdzu? Par procedūru.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Krišjānim Feldmanam. (Troksnis zālē.)

K. Feldmans (JK).

...vēl vienreiz. Jā.

Labdien, dārgie kolēģi! Varbūt pirms brīža radās mulsums, kāpēc es savācu 10 parakstus deputātu klātbūtnes reģistrācijai un tā tika veikta. Tas ir saistīts ar to, ka video tika dokumentēts, kā SASKAŅAS deputāts balso cita deputāta vietā. Man ir aizdomas par to. Tās aizdomas tiks pārbaudītas. Tiks pieprasīti arī videonovērošanas ieraksti no Saeimas drošības biroja. Par laimi, viss tiek filmēts. Un mēs noskaidrosim, kas tad īsti šajā Saeimas sēdē... šeit pirms brīža, pirms 10 minūtēm... vairākkārt notika.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai vēl kāds deputāts vēlas...? Nē.

Kolēģi! Es aicinu šos jautājumus skaidrot Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, kur būtu īstā vieta šīm debatēm. Paldies. Jā, jā, paldies. Jā.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” izskatīšanu.

Deputāti debatēt nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nākamā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts. Es ceru, ka visi deputāti būs saņēmuši nākamā gada kalendārus un zinās, kurš datums ir pirms kura un pēc kura.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” izskatīšanu.

Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 18, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Bondars (AP!).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 28. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 28. februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” izskatīšanu.

Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 18, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Bondars (AP!).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 28. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 28. februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” izskatīšanu.

Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 18, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kā termiņu mēs piedāvājam nākamā gada leģendāro 1. martu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” izskatīšanu.

Vai deputāti vēlas debatēt? Nevēlas.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 19, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Bordānam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Bordāns (JK).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs viens mēnesis. Proti, līdz nākamā gada 21. janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 21. janvāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 18, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 28. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 28. februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Bordānam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Bordāns (JK).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir viens mēnesis - līdz 2019. gada 21. janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 21. janvāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 19, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Arvilam Ašeradenam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Ašeradens (JV).

Komisija lūdz noteikt 1. martu kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 18, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nākamā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Streiku likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Streiku likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 19, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Skridem - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Skride (AP!).

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - 19, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Skridem - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Skride (AP!).

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2019. gada 1. martam.

Godātie kolēģi, laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātei Inesei Ikstenai.

I. Ikstena (AP!).

Liels lūgums Ilgtspējīgas attīstības komisijai pulcēties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas telpās, lai lemtu par apakškomisijām.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Aldis Adamovičs... ir, Iveta Benhena-Bēkena... (Starpsauciens: “Re, kur ir!”), Uldis Budriķis... (Starpsauciens: “Ir!”), Boriss Cilevičs (Starpsauciens: “Te!”)... aha, Sergejs Dolgopolovs... (Starpsauciens: “Ir!”), Jānis Dombrava, Gatis Eglītis, Krišjānis Feldmans (Starpsauciens: “Te!”), Aleksandrs Kiršteins, Ivans Klementjevs, Jānis Krišāns... (Starpsauciens: “Ir!”), Linda Liepiņa... (Starpsauciens: “Ir!”), Tālis Linkaits, Inese Lībiņa-Egnere... (Starpsauciens: “Ir!”)...

Sēdes vadītāja. Kas notiek? (Starpsauciens: “Kaut kā nenostrādāja.”)

M. Golubeva. Regīna Ločmele-Luņova... Dace Melbārde... nav, Anita Muižniece (Starpsauciens: “Ir!”), Evija Papule, Ramona Petraviča, Juris Rancāns, Inguna Rībena, Andris Skride, Karina Sprūde, Mārtiņš Staķis (Starpsauciens: “Ir!”), Juta Strīķe (Starpsauciens: “Es!”), Ilga Šuplinska (Starpsauciens.), Ļubova Ševcova... es atvainojos, Švecova, Jānis Urbanovičs... nav, Inese Voika (Starpsauciens: “Ir!”), Atis Zakatistovs (Starpsauciens.), Ivars Zariņš (Starpsauciens.), Evita Zālīte-Grosa (Starpsauciens: “Ir!”), Normunds Žunna... Normunds Žunna!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē! Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojektu pārņemšana no 12. Saeimas.

Varam sākt Saeimas sēdi? Paldies.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” izskatīšanu. Deputāti vēlas debatēt? Deputāti nevēlas debatēt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 14, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram. Par termiņu.

M. Bondars (AP!).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 28. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 28. februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru... Lūdzu mainīt tablo! Jā, paldies.

Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Darba aizsardzības likumā” izskatīšanu.

Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Darba aizsardzības likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 15, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā par to atbildīgā bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Skridem - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Skride (AP!).

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” izskatīšanu.

Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 56, pret - 14, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima. (Kāds kaut ko bilst.) Pats vainīgs!

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Komisijas ziņotājs Ivars Zariņš neatrodas zālē. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Dūklava kungam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Dūklavs (ZZS).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu”” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 16, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Bordānam.

J. Bordāns (JK).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 21. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 21. janvāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanu.

Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 16, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Dūklava kungam - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam. Par termiņu.

J. Dūklavs (ZZS).

Termiņš - 2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Darba likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Darba likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Skridem - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Skride (AP!).

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Skridem - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Skride (AP!).

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 16, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka arī 13. Saeimā tā būs atbildīgā komisija? Deputāti neiebilst.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Skridem - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Skride (AP!).

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” izskatīšanu. Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būtu atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Dūklava kungam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Dūklavs (ZZS).

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Arhīvu likumā” izskatīšanu. Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Arhīvu likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 19, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2019. gada 4. janvārim.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 4. janvāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 16, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dūklavam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Dūklavs (ZZS).

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - 18, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (JV).

Komisija kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdz noteikt 1. martu.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 19, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kaimiņš (KPV LV).

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 19, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” izskatīšanu. Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Enerģētikas likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 19, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Dūklava kungam! Mikrofonu Dūklava kungam.

J. Dūklavs (ZZS).

Paldies. 2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 19, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Sociālo un darba lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Andrim Skridem - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Skride (AP!).

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 16, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Bondars (AP!).

Nākamā gada 28. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 28. februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Iepakojuma likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Iepakojuma likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 18, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam... Zariņa kungs ir zālē... Ivaram Zariņam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. (Starpsauciens.)

I. Zariņš (SASKAŅA).

1. marts.

Sēdes vadītāja. Kura gada 1. marts? (Smiekli zālē.)

I. Zariņš. 1919. gada. (Smiekli. Aplausi. Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Zariņa kungs, nu kur jūs esat bijis?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Dūklava kungam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. (Starpsauciens.)

J. Dūklavs (ZZS).

Paldies. Mikrofons ieslēgts.

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Termiņš priekšlikumu iesniegšanai - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” izskatīšanu. Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu vajadzētu nosaukt, ja?

Sēdes vadītāja. Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš. 2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2019. gada 1. martam.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā par to atbildīgā bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nākamā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Meliorācijas likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Meliorācijas likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 16, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nākamā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nākamā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Nākamā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” izskatīšanu 13. Saeimā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 16, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Bondars (AP!).

2019. gada 28. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz 2019. gada 28. februārim.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 15, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jurim Jurašam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Jurašs (JK).

Nākamā gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta...

Es atvainojos, kolēģi! Deputāti bija pieteikušies debatēt. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Šo likumprojektu 12. decembrī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma nepārņemt no 12. Saeimas. Un Finanšu ministrija neuzskatīja, ka tas būtu aktuāls un nepieciešams.

Tāpēc, godātie kolēģi, mans priekšlikums ir balsot “pret” šī likumprojekta nodošanu komisijām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Mans priekšlikums arī - balsot “pret” šā likumprojekta virzīšanu! Un mans priekšlikums ir pamatots ar to, ka automātiska nodokļu maksātāju sodīšana nav tas labākais variants, kā ieviest tiesiskumu. Un, manuprāt, ja kā likuma mērķis ir minēta sodīšana... nevis 1,2 procenti nodokļu maksātāju... nē, es atvainojos, 2,1 procents nodokļu maksātāju... bet vēl papildus tam 97,9 procenti... tad tas, manuprāt, nav pietiekami atbalstāms iemesls, lai būtu nepieciešams virzīt pieņemšanai šādu likuma grozījumu.

Un vēl. Man liekas, ka patiesībā visa likumprojektu pakete, par ko mēs tagad esam nobalsojuši, veicot administratīvās atbildības re... dekodifikāciju, ir neloģiska un nav īsti tendēta uz to, lai ievērotu iedzīvotāju intereses. Jo, manuprāt, iedzīvotāju interesēs nav saņemt sodus un nav nodot sodīšanas mehānismus... 153... ministriju kompetencē. Manuprāt, administratīvās atbildības rekodifikācija padara valsts iestāžu... iespējamo administratīvās atbildības piemērošanu par instrumentu, lai varētu vēl vairāk sodīt, un nevieš uzticību ne valstij, ne valsts pārvaldei, un arī nesasniedz tos mērķus, kādiem tā tiek definēta.

Lūdzu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 4, pret - 63, atturas - 12. Likumprojekts ir noraidīts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo, un tas arī ir saistīts ar administratīvās atbildības rekodifikāciju.

Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijā tika uzklausīti vairāki eksperti, tajā skaitā no prokuratūras un advokatūras, un arī no pasniedzējiem. Minēto ekspertu viedoklis bija viennozīmīgs - veikt administratīvās atbildības rekodifikāciju... ieviesīs haosu piemērošanā. Tas neietver sevī arī iedzīvotāju intereses. Mēs visi esam solījuši, ka padarīsim sistēmu tiesiskāku, skaidrāku un saprotamāku. Šī likumdošanas pakete to nesasniedz. Lūdzu balsot “pret”!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Bordānam.

J. Bordāns (JK).

Cienījamie kolēģi! Es arī aicināšu balsot “pret”, bet gribēju minēt, ka kolēģe, kas iepriekš uzstājās, manuprāt, kļūdījās, jo šis likumprojekts nav saistīts ar dekodifikāciju, rekodifikāciju. Šis likumprojekts ir saistīts ar to, ka Finanšu ministrija un Valsts ieņēmumu dienests, domājot, kā cīnīties ar to, ka VID netiek iesniegtas deklarācijas, informatīvie materiāli un tamlīdzīga informācija... un ar to cīnīties var sodot. Teiksim, sodi... paceļot sodus fiziskajām personām līdz 500, 700 eiro, juridiskajām personām par informatīvo materiālu neiesniegšanu VID - līdz 7000 eiro... turklāt ir arī izveidots mehānisms, ka ar laiku šos sodus varētu piemērot automātiski, proti, bez informēšanas, vienkārši noskaitot no jūsu konta vajadzīgo summu.

Es šeit uzstājos Juridiskās komisijas vārdā. Juridiskā komisija šo likumprojektu izskatīja, un deputāti, Juridiskās komisijas locekļi, to neatbalstīja, norādot, ka šo sodīšanas funkciju varētu izskatīt ar laiku, ja tiktu ieviesti kādi līdzekļi, varbūt elektroniskie mehānismi, kā mēs varētu deklarācijas iesniegt vai grāmatvedību vest pa tiešo, elektroniskajā dokumentēšanas sistēmā, un nodokļus VID varētu automātiski noņemt. Tādējādi atkristu sodīšana, informatīvo materiālu saņemšana un tamlīdzīgi... proti, samazinot administratīvo slogu. Administratīvais slogs Latvijas uzņēmējiem šobrīd ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, neskaitot arī citas Eiropas Savienības valstis. Pirms šāda soļa vienkārši palielināt sodus un piemērot tos automātiski - šāda tehnoloģija Juridiskās komisijas vairākumam nešķita atbilstoša. Tāpēc es aicinu balsot pret šo likumprojektu un ņemt vērā, ka arī Juridiskā komisija to nav atbalstījusi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 68, atturas - 6. Likumprojekts ir noraidīts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” izskatīšanu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Labdien vēlreiz! Es šobrīd runāju Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā. Es lūdzu neturpināt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” tālāko virzību.

Mēs komisijā lēmām par šī likumprojekta tālāku nevirzīšanu, bet šo atkal iesniedz Ministru kabinets. Ņemot vērā to, ka 12. Saeimas laikā tika iesniegti vairāki likumprojekti, kuri paredzēja papildināt likumu ar dažādu profesiju un profesiju nozaru atzīmējamām dienām, tādām kā Agronomu diena, Tirgotāju diena, Dzelzceļnieku diena un tā tālāk... varbūt atceraties, bija piedāvājums Jāņus mainīt uz 20. un 21. jūniju... Līdz ar to mēs ar Saeimas Analītisko dienestu, ar Saeimas Juridisko biroju nonācām pie vienota secinājuma, ka Ministru kabinetam ir jāizstrādā un jānodod Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai... Ja nākamā gada janvārī, tas ir, pēc mēneša, viņi nodos normālu, sakārtotu likumprojektu, kādā veidā turpmāk Latvijā svētku un atceres, un atzīmējamās dienas vispār tiks atzīmētas... respektīvi, kalendārā... un... vai arī - neatzīmētas... Jo šobrīd tas notiek ļoti haotiski.

Komisijas vārdā es aicinu to noraidīt un sagaidīt nākamo Ministru kabineta izstrādāto likumprojektu, kas būs 2019. gada janvāra vidū.

Paldies jums. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 53, atturas - 21. Likumprojekts ir noraidīts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu likums” izskatīšanu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Bordānam.

J. Bordāns (JK).

Cienījamie kolēģi! Es šobrīd runāšu gan savā, gan Juridiskās komisijas vārdā.

Juridiskā komisija nav atbalstījusi šī likumprojekta pārņemšanu. Un iemesls tam ir šāds. Likumprojekts ir izstrādāts atbilstoši datu aizsardzības direktīvai, taču metode, ar kādu tas tika izstrādāts... arī Saeimas Juridiskā biroja komentāri bija, kā saka, uz daudzām lapām un ar lieliem iebildumiem... bija šāda. Likumprojekts ir faktiski tulkojums no angļu valodas, no direktīvas... praktiski izstrādāts, balstoties tikai uz vienu... uz tiesību izpratnes mehānismu, proti, uz tiesību normu burtisko tulkojumu, burtiski pārtulkots un nav adaptēts Latvijas tiesību sistēmā.

Tādi ir galvenie iebildumi.

Proti, kas iznāktu šajā gadījumā? Likumu... nevarētu saprast arī juristi, kā to piemērot. Kad Juridiskajā komisijā mēs uzdevām jautājumu: “Nu kas tad tieši izmeklētājiem būtu jādara šajā gadījumā, un kas ir tie termini un jēdzieni, kas ir lietoti?”, tad paskaidrot īsti nevarēja arī juristi un dokumentu izstrādātāji. Taču mūsu princips ir tāds, ka likumi ir jāsaprot arī ierindas cilvēkam, kas nav mācījies Juridiskajā fakultātē, tātad arī ierindas profesoram no citām zinātņu jomām.

Tā ka lūdzu likumprojektu neatbalstīt. Likumprojekts šobrīd... tiks atkārtoti izstrādāts. Tieslietu ministrijai tika lūgts to atkārtoti sagatavot, lai tas būtu pienācīgā kvalitātē. Un direktīva tiks izpildīta. Es esmu pārliecināts par to. Un tiesību normas būs ievērotas.

Paldies. Aicinu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu likums” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 47, atturas - 11. Likumprojekts ir noraidīts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” izskatīšanu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Evitai Zālītei-Grosai.

E. Zālīte-Grosa (JK).

Labdien, kolēģi! Labdien, Prezidij! Es runāšu Sociālo un darba lietu komisijas vārdā.

Sociālo un darba lietu komisijā tika saņemts likumprojekts “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā”, kurš mums ir mantojumā no 12. Saeimas.

Likumprojekts ir apjomīgs un paredz nopietnas reformas, kā arī jomas darbību uzlabojošus pasākumus. Es nolasīšu secīgā kārtībā sadaļas, kādas jomas skar šīs reformas.

Tātad - uzlabot situāciju tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanā, izveidojot sistēmu, kurā personas pašas, izslēdzot valsts noteiktu starpnieku, varētu izvēlēties savām funkcionēšanas spējām atbilstošāko tehnisko palīglīdzekli, saņemot no valsts attiecīgu kompensāciju.

Noteikt piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta kā papildu ienākuma veidu, kuru neņem vērā, novērtējot klienta materiālos resursus.

Precizēt deleģējumu attiecībā uz personām ar onkoloģiskām slimībām, kurām ir tiesības saņemt psiholoģisko rehabilitāciju.

Precizēt rehabilitācijas pakalpojumu saturu un organizāciju personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Jūs redzat, ka tiešām ir ļoti plašs jautājumu loks. Likumprojektā ir paredzēts, ka notiks tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumu administratoru maiņa un kompensācijas par tehniskā palīglīdzekļa iegādi mehānisma ieviešana. Tieši šis jautājums ir izraisījis plašu rezonansi gan pakalpojumu sniedzēju, gan arī pakalpojumu saņēmēju vidū.

Piedāvātā reforma nav vērtējama viennozīmīgi, un līdz ar to ir nepieciešamas plašākas diskusijas par reformas saturu un veicamajām strukturālajām izmaiņām.

Un, redzat, šis ir iemesls, kura dēļ šī likumprojekta virzība aizkavējās arī 12. Saeimā. Pagājušajā nedēļā komisijā, diskutējot par šo jautājumu, tika nolemts šo likumprojektu nevirzīt tālākai izskatīšanai 13. Saeimā, un komisija apņemas sagatavot citu likumprojektu, kurā tiks iekļauti grozījumi, kuru tālākā virzība ir nepieciešama jau tuvākajā laikā, atstājot strīdīgos jautājumus turpmākām diskusijām un izvērtēšanai.

Pretējā gadījumā, virzot šo likumprojektu tālākai izskatīšanai, tiks nevajadzīgi kavētas izmaiņas, kas attiecas uz sociālās palīdzības pakalpojumu saņemšanu, un tad, iespējams, šīs diskusijas nebūs tik ilgas.

Kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas vārdā es aicinu neatbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā.

Lai darbs raitāk ietu uz priekšu, aicinu balsot “pret”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 61, atturas - 8. Likumprojekts ir noraidīts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets, kā arī Juridiskā komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šodien mums ir tāds kā 12. Saeimas krāmu tirdziņš. Kaut ko ņemam kā derīgu, kaut ko metam ārā, un šo likumprojektu, kas ir pavadošais likumprojekts, viens no pavadošajiem Dzīvojamo telpu īres likumam, četri likumprojekti... es aicināšu noraidīt. Tas ir nekvalitatīvi izstrādāts Ekonomikas ministrijā, un šis likumprojekts kopā ar pavadošajiem ir jānoraida, tāpēc es aicinu noraidīt gan šo, gan arī visus pārējos likumprojektus, kas ir paketē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs deputāti vairāk nav pieteikušies...

Vārds deputātam Jānim Bordānam.

J. Bordāns (JK).

Jā, es atvainojos! Nedaudz mēs apjukām...

Tātad par ziņotāju. Es neesmu ziņotājs par šo jautājumu, bet, tā kā esmu Juridiskās komisijas priekšsēdētājs, gribu informēt kolēģus, ka komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu. Komisija ir atbalstījusi. Un likumprojekts ir izstrādāts. Mēs aicinām noteikt ilgāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Es pēc tam ziņošu, kāds tas būs.

Un, ja ir vēl kāds, kurš vēlas precizēt, - lūdzu! Kā jau katru likumprojektu, to var uzlabot, tomēr mēs uzskatījām, ka tas ir jāpārņem un jāstrādā tālāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civilprocesa likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka arī 13. Saeimā atbildīgā būs Juridiskā komisija? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Bordānam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Bordāns (JK).

Lūdzu noteikt par termiņu 15. martu.

Sēdes vadītāja. 15.?

J. Bordāns. 2019. gada 15. martu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 15. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets un arī Juridiskā komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” izskatīšanu. Vai deputāti vēlas debatēt?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka arī 13. Saeimā tā būs atbildīgā komisija?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Bordānam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Bordāns (JK).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš nu ir 15. marts. Godīgi sakot, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir lūgusi, lai līdz 1. maijam... lūgusi šādu termiņu. Es nezinu, vai mums ir vērts... jo šis likumprojekts ir saistīts ar iepriekšējo un mēs tam noteicām 15. martu. Vai ir iespējams mainīt termiņu? Droši vien ne.

Sēdes vadītāja. Tas ir komisijas lēmums, ja?

J. Bordāns. Jā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Varam balsot par priekšlikumu? (Starpsauciens.) Vai ir citi priekšlikumi deputātiem? Citu priekšlikumu nav.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 15. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka arī 13. Saeimā tā būs atbildīgā komisija? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

2019. gada 1. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. jūnijs. (Starpsauciens.)

Ir cits priekšlikums?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ainaram Latkovskim.

A. Latkovskis (JV).

1. marts.

Sēdes vadītāja. 2019. gada 1. marts.

Tātad - 1. jūnijs un 1. marts.

Tātad mums ir jābalso par abiem priekšlikumiem.

Vai deputātam Dolgopolovam ir vēl kāds priekšlikums?

S. Dolgopolovs. Es vienkārši gribēju pateikt, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš šim likumprojektam ir saistīts ar citiem likumprojektiem. Tikai tāpēc tika piedāvāts tieši 1. jūnijs, nevis kādu citu apsvērumu dēļ.

Sēdes vadītāja. Labi. Kolēģi! Ir divi priekšlikumi - 2019. gada 1. jūnijs un 2019. gada 1. marts. Mums vispirms ir jābalso par tālāko termiņu, tātad par 1. jūniju.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 2019. gada 1. jūnijs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 17, atturas - 7. Tātad paliek spēkā šis termiņš - 2019. gada 1. jūnijs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” izskatīšanu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.

R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Es runāšu par likumprojektu, sakarā ar kuru jūs šodien uzrunāja vientuļie piketētāji. Un es vēlos paskaidrot, kāds bija šī piketa iemesls.

Uzreiz piebildīšu, ka gan komisija nobalsoja par šī likumprojekta tālāku virzīšanu, gan es pati par to nobalsoju. Jo likums, kas regulē īres jomu, tika pieņemts tālajā 1993. gadā. Tas šo 25 gadu laikā ir novecojis, un valsts neatbild ne par īrnieku, ne par izīrētāju interesēm. Tas ir absolūti skaidrs.

Sakarā ar novecojušo likumu... šobrīd un jau vairākus gadus šis skaitlis nemainās... tiesās atrodas vairāk nekā 500 lietu, kurās tiek skatīti strīdi starp īrniekiem un izīrētājiem, tāpēc šis jaunais regulējums īres jomā ir ļoti, ļoti nepieciešams, un to gaida tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju.

Projekts, kuru ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija, paredz daudz svarīgu un ļoti nepieciešamu lietu, piemēram, lielāku īrnieku interešu aizsardzību, ēnu ekonomikas mazināšanu, jo tiek paredzēts, ka visi īres līgumi tiks reģistrēti zemesgrāmatā. Tiek paredzēts arī ievērojami paātrināt strīdu izšķiršanu starp izīrētājiem un īrniekiem. Un tādā veidā samazināsies ar to saistītās izmaksas, tiks noteikts jauns līgumu terminēšanas regulējums... bet visi šie punkti attiecas uz kaut kādu jaunu dzīvi, kuru mēs sāksim līdz ar jaunā likuma pieņemšanu.

Tomēr ir viens parāds no pagātnes, un tā ir denacionalizēto namu īrnieku problēma. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijas valsts denacionalizēja un atgrieza īpašumā 10 321 māju, un tas skāra 234 138 īrniekus. Pa šiem 25 gadiem to cilvēku, kuri ir apkrāpti no valsts puses... jo, pēc vairāku juristu domām, atdodot mājas īpašniekiem un nenodrošinot denacionalizēto māju īrniekiem iespēju iegūt īpašumā līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, valsts ir pārkāpusi Satversmes 96. pantu, kas noteic, ka ikvienam ir tiesības uz mājokļa neaizskaramību... tādā veidā radot mājokļa jautājuma pamatproblēmu, kura valdības līmenī nav risināta jau 20 gadu garumā. Vairāk nekā astoņus gadus mūsu valsts nepilda arī Saeimas pieņemto likumu par kompensāciju izmaksu denacionalizēto namu īrniekiem. Tikai šogad, pateicoties Ekonomikas ministrijai, pavērās iespēja šiem cilvēkiem saņemt kompensācijas. Ekonomikas ministrija sagatavoja jaunu politisko iniciatīvu, bet diemžēl tā tika pakārtota tieši šī likuma pieņemšanai. Un, pieņemot lēmumu, vai balsot par šī likumprojekta tālāku virzīšanu, es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka uzdevums sameklēt naudu... un šī nauda diemžēl... nevar precīzi noteikt nedz īrnieku skaitu, nedz to naudas summu, kas būs jāizmaksā. Bet pašlaik runa ir par trīsarpus miljoniem eiro, kurus jau šogad Ekonomikas ministrija bija gatava prasīt Finanšu ministrijai, lai izmaksātu šīs kompensācijas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Es ļoti, ļoti ceru, ka nākamgad, pēc lieliem strīdiem, pēc šī likuma pilnveidošanas, mēs pieņemsim jaunu īres regulējumu un vienlaikus atrisināsim arī denacionalizēto namu īrnieku problēmu, izmaksājot viņiem kompensācijas. Un es ļoti ceru... un ļoti lūgšu jaunievēlēto partiju deputātus, kuri solīja saviem vēlētājiem pārmaiņas, balsot vienlaikus par visu paketi, jo šeit, kā jau teicu, kopā ir saistīti četri likumi. Un tieši likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” palīdzēs denacionalizēto namu īrniekiem saņemt šīs kompensācijas. Un es ļoti ceru, ka 13. Saeima ieies vēsturē ne tikai kā Saeima, kura pirmoreiz atbalstīs opozīcijas pieprasījumus, bet arī kā tāda Saeima, kura beidzot atrisinās denacionalizēto namu īrnieku kompensāciju izmaksas problēmas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Tiešām nevajag mums šo “krāmu” pārņemt. Tas ir absolūti nederīgs “krāms”. Kāpēc? Tāpēc, ka esošā, nu jau tehniskā, Ekonomikas ministrija vairs nedeg par to, lai ieviestu šo likumprojektu. Kāpēc? Es jums paskaidrošu.

Jā, tik tiešām runa ir par to, ka šis likumprojekts... Noliksim malā to, ka varbūt tas sakārtos īres tirgu, bet varbūt arī nesakārtos... Var būt, ka tā būs tiešām lieka slodze zemesgrāmatai. Bet tik tiešām tiek skartas denacionalizēto namu īrnieku intereses. Un vairākas reizes jau 12. Saeimā, atgādinot Ašeradena kungam to, ka nav atrisināts mājasdarbs par kompensācijām, mēs dzirdējām skaistu apņemšanos. Jau tai pašā 12. Saeimā! Diemžēl Ašeradena kunga nav uz vietas un viņš nevarēs atbildēt. Bet es vienkārši nolasīšu to, ko viņš teica šā gada 21. jūnijā, atbildot uz manu iebildumu par to, ka joprojām mēs neesam atrisinājuši jautājumu par kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem.

Viņš teica, ka šis īres likums ir sen gaidīts likums un ka tas ir ļoti svarīgs likums. Paldies. Tika skatīts jautājums par denacionalizēto namu īrniekiem. “Mana pozīcija,” viņš teica, “ir ļoti skaidra - mums šis parāds ir jāsamaksā, un es arī premjeram pieteicu šo lietu, un premjers arī piekrita tajā brīdī. Liekas, arī budžetā ir izdarīta rezervācija šim jautājumam.” To viņš teica jau tad, kad likumprojekts pilnā sparā gāja uz otro lasījumu. Un tagad cerēt uz to, ka vēlreiz kaut kas tiks izpildīts, ir tiešām naivi.

Tāpēc, cenšoties arī saglābt situāciju 12. Saeimā, es iesniedzu dažus grozījumus šajā likumprojektā. Manis iesniegtie grozījumi paredzēja to, ka ministrijai līdztekus Dzīvojamo telpu īres likumam jāizstrādā arī likums par valsts un pašvaldību... par vienādās daļās piešķiramo kompensāciju denacionalizēto namu īrniekiem, jo bez šāda likuma un bez Saeimas kontroles... cerēt uz to, ka varbūt kāds, kas strādās Ekonomikas ministrijā, tik tiešām paredzēs šos līdzekļus, ir ļoti netālredzīgi.

Tāpēc es aicinu jūs būt gudriem, noraidīt šo likumprojektu un sagaidīt, kad jauna un skaista Ekonomikas ministrija kārtīgi izstrādās šo likumprojektu no jauna - kopā ar pavadošo likumprojektu, kas tik tiešām paredzēs pildīt valdības doto solījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Šim likumprojektam, manuprāt, ir divas daļas. Viena - tā ir tā pagātne, par ko runāja tikko, iepriekš, kolēģi. Un tā tiešām šobrīd ir nopietna problēma, kas nav atrisināta... Un vēl vairāk! Gribētu teikt, ka dzīvojamo telpu īres likums... tajā laikā, kad tas vispār tika radīts, uzrakstīts, bija tikai ar vienu vienīgu mērķi - pasargāt denacionalizēto namu īrniekus. Cita mērķa nebija.

Gadiem ejot, tas, protams, kļuva par pamatu īres tiesību attiecībām starp izīrētāju un īrnieku, bet šis likums šobrīd kavē turpmāko attīstību. Ja mēs skatāmies perspektīvā uz īres namu tirgus, būvniecības attīstību, jo īpaši reģionos, kur jau šobrīd ir uzbūvēti pirmie īres nami, ļoti veiksmīgi projekti... lai tādi reģionos turpmāk attīstītos vairāk, ir jāsakārto ne tikai finanšu instrumenti, bet arī normatīvā bāze. Un šis likumprojekts savā ziņā dod pamatu investoriem, attīstītājiem (vai tā ir pašvaldība, vai privāts uzņēmējs), tādu garantiju naudas plūsmai... ko mēs komisijā... no uzņēmēju pārstāvjiem... uzklausījām. Arī pašvaldību pārstāvji ir vērsuši uzmanību uz to, ka būtu vajadzīgs likums, lai īres namu būvniecība attīstītos kā viena no pamatlietām.

Es aicinu atbalstīt likumprojektu tālākai skatīšanai pirmajā lasījumā, tomēr uzsveru (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.): mums būtu jāskatās, kādā veidā... manuprāt, vajadzētu nodalīt no šī likumprojekta veco, denacionalizēto namu īrnieku problemātiku un šo attīstības scenāriju tomēr virzīt... šos divus ceļus paralēli, nevis kopā vienā likumprojektā. Tomēr to denacionalizēto skatīties... izslēgt no šī likumprojekta un uz to skatīties... kā tādu nākotnes redzējumu...

Paldies. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sergejam Dolgopolovam.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Piedodiet, es atkal runāšu īsi. Problēma ir, problēma pastāv, problēma ir jārisina.

Mums bija vairākas konsultācijas ar Ekonomikas ministriju. Tikai šā sasaukuma laikā komisija trīs reizes sprieda par šo likumprojektu. Punkts viens.

Punkts divi. Noraidot šo likumprojektu, mēs sākam darbu no baltas lapas. Tas nozīmē, ka zaudējam laiku. Mums ir ieskicētas un iezīmētas tās pretrunas, kas ir iestrādātas sākotnējā likumprojektā. Mums ir visa bāze, lai turpinātu darbu, lai novērstu tās kļūdas un lietas, kas šobrīd vēl nav atrisinātas.

Komisijas vārdā es aicinu turpināt skatīt šo likumprojektu, vienlaikus akcentējot arī tās vietas, par kurām runāja iepriekšējie runātāji.

Ja jūs, kolēģi, atbalstīsiet šī likumprojektu turpmāko izskatīšanu, tad priekšlikumu iesniegšanas termiņš būs pietiekami garš, un tas varētu būt nākamā gada 1. maijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Sergejam Dolgopolovam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

2019. gada 1. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. maijs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījums Muitas likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Muitas likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 14, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārtiņam Bondaram - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Bondars (AP!).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 28. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 28. februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 15, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Ivaram Zariņam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Zariņa kunga atkal nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dūklavam.

J. Dūklavs (ZZS).

Paldies.

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dūklavam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Dūklavs (ZZS).

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Ministru kabinets ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 17, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā par to atbildīgā bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Dūklavam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Dūklavs (ZZS).

2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Juridiskā komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 10, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Bordānam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Bordāns (JK).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 4. februāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 4. februāris.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kā arī deputāti Teirumnieks, Jansons, Indriksone, Kiršteins un Rībena ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Gatim Eglītim - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

G. Eglītis (JK).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. aprīlis.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. aprīlis.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kā arī deputāti Teirumnieks, Jansons, Indriksone, Kiršteins un Rībena ierosina 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Iepakojuma likumā” izskatīšanu.

Lūdzu zvanu! Vai deputāti vēlējās debatēt? Es atvainojos.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.

A. T. Plešs (AP!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Šonedēļ otrdien Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē skatījām likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā”, kas pārņemts no iepriekšējās Saeimas. Šie likuma grozījumi paredz depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā. Šī likumprojekta mērķis ir pēc būtības ieviest vienotu depozīta sistēmu gan atkārtoti lietojamiem, gan vienreiz lietojamiem dzērienu iepakojumiem, respektīvi, PET pudelēm, stikla pudelēm un skārdenēm. Šāda sistēma paredzētu to, ka, pērkot dzērienu depozītiepakojumā, tiek maksāta preces cena un arī depozīta maksa par taru, kas tiek atsevišķi norādīta preces cenu zīmē. Summu par depozītu iedzīvotājs varēs saņemt atpakaļ, nododot iepakojumu, kuram ir atbilstošs marķējums.

Tā kā vides piesārņojums un vides aizsardzība ir ļoti aktuāli jautājumi, kuri prasa kompleksus risinājumus, šāda depozīta sistēmas ieviešana būtu kā viens no elementiem, kas gan ļautu mazināt vides piesārņojumu, gan veicinātu sabiedrības iesaisti atkritumu šķirošanā un rūpēs par vides sakārtotību.

Līdzīgas depozīta sistēmas pastāv daudzās Eiropas valstīs, arī kaimiņvalstīs - Igaunijā un Lietuvā, un to pieredze liecina, ka vairāk nekā 90 procenti no izlietotā iepakojuma tiek atgriezti atpakaļ. Tā kā Latvijā liela sabiedrības daļa atbalsta šādas sistēmas ieviešanu, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja šī likumprojekta pārņemšanu arī šajā Saeimā. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Tik tiešām, kolēģi, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā bija vienprātība par to, ka vides jautājums un vides sakārtošana ir svarīga, un tā visiem ir prioritāte. Jautājums - kādā veidā mēs to īstenosim? Runājot par šo likumprojektu, problēma ir tāda, ka likumprojektu, kas šodien tiek šeit izskatīts, pagājušajā Saeimā tieši pirms vēlēšanām iesniedza atsevišķi deputāti. Tas vairāk bija tāds kā priekšvēlēšanu populisms.

Problēma ar šo likumprojektu ir tāda, ka tas ir absolūti jēls, nesagatavots, un tas, kas parādījās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas diskusijās, arī to apliecināja. Gan starp ministrijām nebija vienprātības, gan ar smagu kritiku nāca nozaru pārstāvji.

Problēma ir tāda: ja šodien mēs šo likumprojektu šeit apstiprināsim, tad varam panākt tieši pretējo - mēs ar šo likumprojektu panāksim nevis pēc iespējas ātrāku vides jautājumu risināšanu, bet tieši otrādi - iestigsim garās diskusijās, mēģinot glābt šo populistisko, nesagatavoto likumprojektu.

Saskaņā ar pieejamo informāciju par depozīta sistēmu ir alternatīvs likumprojekts, pie kura ir strādājis Ministru kabinets un kurš jau ir Ministru kabineta komitejā. Un tur notiek darbs, kurā tiešām reāli tiek salāgots, kā risinājumu par depozīta sistēmu vislabākajā veidā implementēt Latvijas specifikā.

Daudz tiek runāts par to, cik labi, ka mums būs šāda depozīta sistēma, ka tā mums dos kādu pienesumu, bet tiek noklusēts, ka reālais pienesums no šīs depozītsistēmas, kas ir novecojis risinājums, dārgs risinājums, Latvijas situācijai neatbilstošs risinājums... ka tas dos iespēju savākt tikai divus procentus no visiem atkritumiem. Turklāt nav padomāts, kā to pareizi implementēt esošajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, kur tas var radīt papildu problēmas, papildu izdevumus. Šis risinājums ir ļoti dārgs. Runa ir par apmēram 30 miljoniem. Un jēgas no tā gandrīz... nu, ļoti minimāla...

Un tāpēc, kolēģi, mēs frakcijā nolēmām, ka šo likumprojektu neatbalstīsim. Jo pareizāk būtu bijis (un tā arī es aicināju Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā) nepārņemt šo likumprojektu tālākai izskatīšanai, bet dot uzdevumu Ministru kabinetam, lai nāk ar likumprojektu, ko viņi ir savā starpā izdiskutējuši, ko viņi ir atbilstoši sagatavojuši. Nevaram mēs pārņemt šo jēlo, nesagatavoto, pretrunīgo likumprojektu, citādi pēc tam mēs paši ilgi ar to mocīsimies!

Kolēģi, tāpēc es aicinu neatbalstīt šā likumprojekta pārņemšanu, bet likt Ministru kabinetam strādāt un nākt ar normāli sagatavotu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Pavisam īsi. Es lielā mērā varu piekrist Ivara Zariņa argumentācijai par šā likumprojekta kvalitāti un tā iesniegšanas motīviem.

Mums gan ir drusku cita nostāja. Mēs uzskatām, ka tas ir jāpārņem, bet principā jākonstruē no jauna, jānosaka pietiekami ilgs termiņš.

Kopumā depozītsistēma, protams, Latvijā ir vajadzīga, bet tas, kas mums noteikti nav vajadzīgs, - ieviest kaut ko līdzīgu OIK... vēl vienu OIK. Mums nav vajadzīgi norvēģu monopolista... monopoluzņēmuma, kā saka, tie “zārki”, kas būs pārsvarā lielajos universālveikalos, kur tu dabūsi čeku, lai vēlreiz ieietu tajā pašā universālveikalā un nopirktu vēlreiz tos pašus... Tu nevarēsi ar to naudu aiziet uz tirdziņu, piemēram.

Mēs esam runājuši ar mūsu informācijas tehnoloģiju cilvēkiem Latvijā, ko nozīmētu ieviest normālu sistēmu. Viņi ir gatavi izstrādāt par desmitreiz mazāku summu - vismaz desmitreiz mazāku! - tādu sistēmu, kas ļaus savākt nevis tikai kaut kādas viena veida pudeles, bet visus atkritumus, kas mums ir dabā, to skaitā riepas un visu pārējo.

Tā ka mēs aicinām atbalstīt, bet ar nosacījumu, ka šo likumprojektu principā pārbūvējam no jauna.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam, otro reizi. (Starpsauciens.)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Jā, kolēģi. Kad mēs par šo likumprojektu diskutējām 12. Saeimā, es norādīju uz tieši šiem aspektiem. Radās tāda sajūta, ka ir divi iemesli, kāpēc šis likumprojekts tiek virzīts. Viens - tāpēc ka tas bija elegants priekšvēlēšanu populisms. Un otrs - ka tā būtu iespēja uztaisīt dārgu iepirkumu kādam konkrētam šo iekārtu piegādātājam (par 30 miljoniem!) un nopirkt iekārtas, kuras tik tiešām ir novecojušas, kuras ir neefektīvas un kuras ļoti minimāli risina tās problēmas, ko mēs gribam atrisināt.

Un šajā ziņā es tik tiešām piekrītu Šmita kungam. Es arī esmu ticies ar mūsu nozares cilvēkiem - gan ar tiem, kuri strādā IT jomā, gan arī ar mašīnbūves cilvēkiem. Viņi saka, ka nav problēmu... labāk... ja jūs gribat taisīt šo depozītsistēmu... un tas ir mans aicinājums, ja šodien mēs to... Ja jūs to atbalstīsiet un mēs to virzīsim tālāk, - tik tiešām padomāt par to, ka mēs šo likumprojektu nevis tādēļ, lai... to virzīs šie deputāti... nevis tādēļ, lai īstenotu šo svešas valsts novecojušās tehnikas... tehnoloģijas nopirkšanu, kura maz ko atrisina, bet lai izmantotu šo iepirkumu kā iespēju mūsu mašīnbūves nozares pārstāvjiem, mūsu IT nozares pārstāvjiem uztaisīt jaunu, modernu risinājumu, kurš, iespējams, pēc tam būs arī lielisks eksporta produkts citām valstīm, jo tagad attīstās gan mākslīgā intelekta iespējas, gan arī tehnoloģiju iespējas. Viss attīstās.

Uztaisām...! Ja mēs ejam šo ceļu, tad paturam prātā, ka jābūt modernam risinājumam - modernam risinājumam, nevis tādam, kāds pašlaik tiek piedāvāts!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Piebilde ir tāda: un pēc tam būs priekšlikumi veselu pusgadu. Līdz ar to būs normāli priekšlikumi. Zariņa kungs, nevajag raut visu nost... (Dep. I. Zariņš: “... pārrakstīt!”) Es... jā, un taisīsim priekšlikumus, un, lūdzu, atbalstiet, lai varam šo depozītsistēmu beidzot Latvijā ieviest!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Iepakojuma likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - nav, atturas - 22. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Artūram Tomam Plešam - par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. T. Plešs (AP!).

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 20. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 20. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu... Lūdzu, mainiet tablo! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28, Rīgā, nodošanu biedrībai “Latvijas Mazpulki””.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Inguna Rībena.

I. Rībena (NA).

Godājamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja, pēc būtības atbalstīja un ierosina turpināt 13. Saeimā likumprojekta “Par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28, Rīgā, nodošanu biedrībai “Latvijas Mazpulki”” izskatīšanu.

Kā zināms, 1913. gadā par tautas saziedotajiem līdzekļiem Rīgā, Ezermalas ielā, esošā Grāves muiža tika atpirkta no privātpersonām un kļuva par tautas īpašumu jaunatnes izglītošanai un sporta nodarbību attīstībai. 1936. gadā Saules dārzs tika nodots “Latvijas Mazpulku” vajadzībām, un šajā teritorijā notika plaši jauniešu pasākumi līdz pat Latvijas okupācijai 1940. gadā. Organizācija “Latvijas Mazpulki” tika atjaunota 1991. gadā, un 1993. gadā tā tika reģistrēta sabiedrisko organizāciju reģistrā (Ezermalas ielā 24/26, Rīgā, Saules dārza teritorijā).

“Latvijas Mazpulki” joprojām ir lielākā sabiedriskā bērnu un jauniešu organizācija Latvijā, un biedrībai ir 130 vietējie klubi. Ar likumprojektu paredzēts nodot valsts nekustamos īpašumus “Latvijas Mazpulku” īpašumā, lai tie turpinātu savu darbību pilsoniskas sabiedrības attīstīšanā un bērnu un jauniešu izglītības atbalstīšanā. Turklāt likumprojekta 3. pants nosaka to, ka minētie nekustamie īpašumi nododami valstij, ja biedrība “Latvijas Mazpulki” beidz pastāvēt, tātad mēs ne ar ko neriskētu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28, Rīgā, nodošanu biedrībai “Latvijas Mazpulki”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā par to atbildīgā bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būtu atbildīgā komisija 13. Saeimā?

I. Rībena. Komisijai ir iebildumi, bet skatos, ka Ašeradena kunga nav zālē, tātad es paudīšu komisijas viedokli. Komisija uzskata, ka tālāk likumprojektu vajadzētu skatīt Juridiskajai komisijai (Starpsauciens: “Pareizi!”), jo tā nav Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, teiksim, specialitāte - noteikt dažādos valsts nekustamā īpašuma kadastrus un salīdzināt ar “Latvijas Mazpulkiem” vēsturiski piederējušām teritorijām, un tā tālāk. Tā ka mēs ierosinām nodot Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums, ka atbildīgā 13. Saeimā par to būtu Juridiskā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Atbildīgā komisija 13. Saeimā būs Juridiskā komisija.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai. Tātad priekšlikumi iesniedzami Juridiskajai komisijai.

I. Rībena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 21. janvāris.

Sēdes vadītāja. 2019. gada 21. janvāris. Juridiskajai komisijai pieņemami? Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 21. janvāris.

Godātie deputāti! Deputāti Pavļuts, Zakatistovs, Augulis, Dzintars, Zariņš un Strīķe lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma - līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Saeimas sēdi turpināsim bez pārtraukuma.

Saeimas kārtības ruļļa 39. panta kārtībā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” izskatīšanu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Ēriks Pucens.

Ē. Pucens (KPV LV).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja iepriekšējā Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” un to atbalstīja izskatīšanai arī 13. Saeimā.

2017. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Neskatoties uz to, ka kopīpašumā esošā daļa ietilpst atsevišķās dzīvojamās mājas un tās ārtelpas... ārējās norobežojošās konstrukcijas... un vairāki citi ar atsevišķo dzīvojamo māju ekspluatāciju saistīti fundamentāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķiem īpašumiem... Tādēļ kopš 2017. gada janvāra nav iespējama dzīvojamo māju sadalīšana dzīvokļu īpašumos, kas atrodas uz viena zemes gabala.

Šis likumprojekts nebūt nav perfekts, un ir nepieciešams daudz priekšlikumu tā izvērtēšanai. Tāpēc, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu, komisija lūdz 13. Saeimu turpināt likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka šī komisija būs atbildīgā arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

Ē. Pucens. 2019. gada 1. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. maijs.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” izskatīšanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja minēto likumprojektu un nolēma atbalstīt tā skatīšanu 13. Saeimā, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zvejniecības likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 4, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12.  Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Rubiks. Termiņš - 2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” izskatīšanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.

A. Adamovičs (JV).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē nolēma turpināt skatīt 13. Saeimā likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā”.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt administratīvo pārkāpumu kodifikāciju attiecībā uz pārkāpumiem alkoholisko dzērienu apritē. Principā grozījumi paredz papildinājumus trijos pantos. Tie saistīti gan ar terminu skaidrojumiem, gan arī ar administratīvo atbildību alkoholisko dzērienu aprites jomā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 13, atturas - nav. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija 13. Saeimā? Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Adamovičs. Termiņš - 2019. gada 1. marts.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu deputāti Teirumnieks, Jansons, Indriksone, Kiršteins un Rībena ierosina turpināt 12. Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” izskatīšanu.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! 1990. gada 3. augustā, kad šis likums tika pieņemts, Latvijā bija vairāk nekā 120 tūkstoši Krievijas armijas virsnieku un kareivju, darbojās PSRS Valsts drošības komiteja, darbojās armijas pretizlūkošanas iestāde un kopumā bija vairāk nekā septiņi dažādi karaspēka veidi, kas šeit atradās ar savām pretizlūkošanas daļām. Un tajā laikā, kas bija vēl pirms puča, nebija iespējams pieņemt normālu reabilitācijas likumu, jo, kā jūs zināt, darbojās visas represīvās iestādes Augstākajā padomē.

Ko nelikumīgi represēja, un kas mums ir jāreabilitē? Šis likums attiecas uz apmēram 1200 cilvēkiem, kas ir notiesāti bez tiesas, vai nu viņus nošaujot, vai ieliekot cietumā, vai izsūtot uz nometnēm, kur tie ir nosēdējuši 10-20 gadus... nu, mēs zinām, arī tepat Latvijā - kaut vai tie paši “Baltie krusti”... Tie cilvēki jau nav reabilitēti, mīļie kolēģi! Visi spriedumi, kas faktiski ir nelikumīgi, ko ir pieņēmuši armijas kara tribunāli, tā saucamie čekas tribunāli... tur nosaukumi mainījās - NKVD, Valsts drošības komiteja, KGB un tā tālāk. Iekšlietu karaspēki, ieslodzījuma vietu kara tribunāli...

Un tagad, iedomājieties, visparadoksālākais! Vesela rinda cilvēku ir notiesāti pēc Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Kriminālkodeksa 58. panta - “par dzimtenes nodevību”. Viņi nav reabilitēti. Par kādas dzimtenes nodevību? Kaimiņa kungs, jūsu komisija neatbalsta, kā es saprotu. Tātad jūs atbalstāt Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Kriminālkodeksu? Vēl trakāk! 1961. gadā LPSR Kriminālkodeksā tika iestrādāts 59. pants - “par dzimtenes nodevību”. Par kādas dzimtenes nodevību? Un ar šo pantu, atpakaļ ejot, tiesāja cilvēkus, kas bija aizstāvējuši neatkarīgo Latviju. Tātad ar 1961. gadā pieņemto likumu... pantu LPSR Kriminālkodeksā... “par dzimtenes nodevību” tiesāja cilvēkus, kas nacionālos partizānus... kas cīnījās pret čekistiem un tiesnešiem.

Kā tas bija iespējams? Ļoti vienkārši! 1961. gadā Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Ukrainas un Baltkrievijas centrālkomitejām tika piesūtīti Hruščova parakstīti rīkojumi par cīņas pastiprināšanu pret buržuāziskajiem nacionālistiem emigrācijā. Ne čeka, ne... visas represijas pēc kara... nebija guvušas panākumus... kaut kādā veidā izdzīt no latviešiem, lietuviešiem, igauņiem, rietumukraiņiem un rietumbaltkrieviem (kas ir kādreiz bijusī Polijas sastāvdaļa, kā jūs atceraties) nacionālos centienus... cīņu pret padomju kolonizatoriem.

Līdz ar to radās velnišķīgs plāns parādīt visus latviešu trimdas (attiecīgi arī pārējo valstu trimdas) vadītājus kā žīdu šāvējus, kā buržuāziskos nacionālistus, nesamierināmus padomju sistēmas ienaidniekus un kara noziedzniekus. Un pienāca rīkojums. Jūs zināt to, ka pēc kara jau bija notiesāti tie, kas bija kaut kādos reālos noziegumos iesaistīti... un tie, kas bija jau emigrējuši, devušies trimdā, teiksim, uz rietumiem... Ko tad varēja tiesāt? Paņēma jaunus cilvēkus, kas bija dienējuši, piemēram, policijas bataljonos vai kā nacionālie partizāni, vai bijuši leģionāri, kuri 19-20 gadu vecumā bija izgājuši filtrācijas nometnes. Daži bija nosēdējuši piecus gadus, pēc Staļina nāves atbrīvoti, izveidojuši ģimeni, strādājuši padomju, tā sakot, triecienceltnēs, dabūjuši goda rakstus... Un viņus visus 1961. gadā savāca un sāka tiesāt.

Pēdējās prāvas - 1973. gadā, četri nāvessodi.

Vēl. Tas pats slavenais Uldis Krastiņš, kas vēl pagājušogad lasīja universitātē lekcijas juristiem kā vieslektors... Es ar viņu tikos... Nu, acis šaudījās, cilvēks bija pārbijies un teica: “Ziniet, mums te bija tādas liecības no Baltkrievijas... Mēs netikām iespaidoti...” Un tā tālāk.

1997. gadā ģenerālprokurors Skrastiņš lika prokurorei Astrai Leičenko pārbaudīt... Nu, viņa nevar, teiksim, 1200 cilvēkus pārbaudīt. Viņa pārbaudīja Liepājas policijas bataljona lietas. Tātad tie, kas bija atkārtoti tiesāti... Viņas secinājumi... to es iedošu komisijai uz nākamo lasījumu. Man šī lieta ir, es esmu to izpētījis.

Šaušalīgi padomju likumu pārkāpumi! Jo viņa jau nevarēja skatīt tagad tās lietas no neatkarīgās Latvijas viedokļa. Viņa skatīja, kā PSRS likumi... Pirmkārt, divreiz nedrīkstēja tiesāt. Otrkārt, - kas tad tur ir tiesāti? Ko tad varēja notiesāt 1973. gadā? Kaut kādu skroderi, kaut kādu pavāru, kas vispār bija izsprucis cauri... nu, viņš varbūt bija piecus gadus dabūjis... Un 1973. gadā apcietina otrreiz un piespriež četriem nāvessodus.

Tālāk. Leičenko raksta: liecinieki melojuši. 1997. gadā daudzi liecinieki tika atrasti, viņi atklāti atzinās (un tas ir fiksēts): “Mūs piespieda, mums teica, ka mēs tiksim atlaisti no darba, mūsu bērni nevarēs studēt un tā tālāk, ja mēs neliecināsim tā, kā mums uzrakstīja priekšā.” Liecinieki lasīja no papīra uzrakstītās liecības! Daudzi tika sadalīti grupās pa pieci, piesolot: “Jums draud nāvessods. Ja jūs sniegsiet liecības, ka, lūk, kaimiņi ir šāvuši ar automātiem cilvēkus, tad jūs tiksiet atbrīvoti.” Nu, viņi liecināja, protams, vai ne? ...ka tie blakus... nākamie pieci... Pēc tam nākamos piecus piespieda liecināt atkal par citiem. Un tā tālāk. Pēc tam izrādījās... 1997. gadā atklājās, ka Latvijā arī policistiem automātu kā tādu nebija vispār. Bet tas nebija traucējis piespriest viņiem gan nāvessodus, gan 10 gadus vai 15 gadus cietumā. Un tā tālāk.

Kāpēc tad netika... kāpēc reabilitācija nenotika 1997. gadā līdz galam? Atbilde ir ļoti vienkārša. Izpētot šo tiesnešu saraksti, izrādās, ka vesela rinda tiesnešu paši ir piedalījušies 1973. gada nelikumīgajās prāvās. Viņi taču paši sevi nevarēja tiesāt. To visu ļoti sīki ir aprakstījis Andrievs Ezergailis savā grāmatā “Caur velna zobiem”. Tās otro izdevumu pašreiz var nopirkt Latvijas Okupācijas muzejā. Andrievs Ezergailis raksta, ka mūsdienu... vislielākais apkaunojums neatkarīgās Latvijas tieslietu sistēmai ir tas, ka nav reabilitēti šie 1200 cilvēki... šajā haosā.

Mēs izskatījām šo jautājumu iepriekšējās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Tika uzaicināti pārstāvji no Ģenerālprokuratūras un no Augstākās tiesas. Un viņi atzina... Ziniet, reabilitācijas prokuratūra... bija speciāla reabilitācijas lietu prokuratūra... prokurore faktiski bija... man liekas, Daugaviete bija viņas uzvārds... vai kaut kāds līdzīgs. Te juristi zina labāk... Viņi saka: “Tā jau ir izformēta. Nav jau vajadzīgs... Nav jau, kas to darīs. Nu ko tad mēs tagad sāksim atkal mocīties? Nu mums taču tad ir jāatzīst visi. Un viņi... nometnē, saprotiet, viņiem bērni piedzima, un viņi arī ir represētie tagad. Un ko tad mēs tur to visu saputrosim? Nu šausmīgi grūti būs visu to darīt.”

Bet nu beigās tika nolemts, ka tomēr šis darbs ir jāpabeidz, lai cik tas ir grūts. Augstākajai tiesai kopā ar Ģenerālprokuratūru šie jautājumi ir jāatrisina. Tur nav nekādu sarežģījumu. Un, es domāju, mums ir tagad jāturpina šis darbs un ir jānobalso “par”, jo, neatbalstot šo likumprojektu, mēs atzīsim, ka bija taisnība šiem iekšlietu... karaspēka tribunāliem... speciālajiem, VDK tribunāliem... ka mēs atzīstam Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Kriminālkodeksa 58. pantu - “par dzimtenes nodevību”... un tā tālāk.

Paldies par uzmanību. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Deviņas minūtes šausmu filmas. Paldies, Kiršteina kungs, par jūsu viedokli! Es gribētu šobrīd paust Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas viedokli. (Dep. A. Kiršteins: “Savā vārdā!”)

Tātad Kiršteins bija deputāts, Balodis bija deputāts, Krēsliņš bija deputāts, Vectirāns... bija tāds deputāts Mārtiņš Šics... un viņi visi iesniedza šo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju””. Šo likumprojektu mēs izskatījām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Komisija kopā ar Juridisko biroju vienbalsīgi nolēma, ka šis likumprojekts nav virzāms uz priekšu.

Argumentācija ir tāda, ka par šiem jautājumiem būtu nepieciešama padziļināta un plašāka diskusija. Tāpat līdz ar šo likumprojektu... Es, protams, saprotu, ka šī diskusija, Kiršteina kungs, šeit var notikt un deviņas minūtes mēs varam klausīties to visu, bet... Tāpat līdz ar šo likumprojektu, Kiršteina kungs, būtu nepieciešami... Jūs esat palicis vienīgais no tiem deputātiem, kuri iesniedza, ja? Tāpat līdz ar šo likumprojektu būtu nepieciešami grozījumi Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” spēkā stāšanās kārtību”, kurus iesniedzēji nav sagatavojuši. Ja ir nepieciešams paplašināt reabilitējamo personu loku ar okupētās Latvijas teritorijā nelikumīgi notiesātajiem bijušajiem Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Polijas pilsoņiem, tad, kā komisijas sēdē informēja Juridiskā biroja pārstāvis, to var izdarīt ar vienu atsevišķu grozījumu, Kiršteina kungs! Nevis grozīt gandrīz visu likumu. (Dep. A. Kiršteina starpsaucieni.)

Kopumā komisija uzskatīja, ka darbs pie likumprojekta šādā redakcijā nav turpināms, taču vakar Nacionālās apvienības deputāti - paši zināt, kuri, - ir iesnieguši vēlreiz tieši to pašu likumprojektu šīsdienas darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā aicinu noraidīt šo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Kaimiņa kungs jūs informēja, ka mēs izskatījām šo likumprojektu un komisija neatbalstīja likumprojekta pārņemšanu. Bet, lai jums būtu vieglāk pieņemt atbildīgu lēmumu - atbalstīt vai neatbalstīt -, man gribētos pastāstīt par attiecīgā likuma būtību.

Šis likums ir pieņemts 1990. gadā, un kopš 1990. gada nevienu reizi tas nav grozīts. Kāpēc tā? Tāpēc, ka likums ir skaidrs, likums ir lakonisks, proti, tajā ir pieci panti, kas paredz, ka, ja cilvēki ir izdarījuši kaut kādas darbības... un tur panti ir uzskaitīti... un ir sodīti padomju laikā... Viņus reabilitēja. Viss ir skaidri, viss ir vienkārši, tas viss notika.

Šodien mums Kiršteina kungs stāsta: ārprāts, kas tik var notikt, ja mēs neizdarīsim grozījumus! Man īsti nav skaidrs, kāpēc Kiršteina kungs par to runā tagad, 13. Saeimā, nevis 5. Saeimā vai vairākās citās Saeimās, kurās viņš strādāja. Šodien ir jāgroza! Bet... nu, vienalga... protams, ja tagad ir skaidrs, ka kaut kas nav pareizi, grozījumi varētu būt.

Par grozījumu būtību. Es jau teicu, ka likums ir ļoti lakonisks. Tur nav jāveic analīze, izpēte, bet vienkārši, ja mēs redzam - ir spriedums, ir pants, tad cilvēks ir reabilitējams. Ko piedāvā Kiršteina kungs un pārējie kolēģi? Viņi piedāvā paplašināt pantu loku. Un ko tad... kādas būs sekas? Ja, piemēram, tagad parādās jauns pants... ja cilvēks padomju laikā ir sodīts par bandītismu, viņš ir reabilitējams. Iespējams, ka šis pants tika piemērots politiska iemesla dēļ, bet, iespējams, ka šis cilvēks nodarbojās ar laupīšanām un slepkavoja cilvēkus. Vai tiešām mēs varam pieļaut situāciju, ka ar šo likumu mēs šā iemesla dēļ viņu reabilitēsim? Tas nav pareizi!

Juridiskais birojs arī norādīja, ka nedrīkst grozīt likumu, ja ir piedāvāts mainīt 80 procentus tā satura. Apjoma ziņā tur ir pieci panti, bet piedāvāts grozīt 80 procentus. Tas nav pareizi! Līdz ar to es domāju, ka, ja Kiršteina kungam ir vēlme pilnveidot regulējumu... jo ir viens racionāls jautājums, kurā ir stāsts par cilvēkiem, kuri nebija Latvijas pilsoņi, Polijas... ar Polijas pilsonību, ar Lietuvas pilsonību... tādi grozījumi var būt nepieciešami, un to var izdarīt, grozot vienu - 5. pantu.

Lūdzu, iesniedziet šo priekšlikumu, izskatīsim! Bet šis variants, par ko mēs tagad debatējam, nav derīgs. Lūdzu noraidīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Bordānam.

J. Bordāns (JK).

Godātie kolēģi! Es nupat iepazinos... Es nebiju starp likumprojekta iesniedzējiem, bet esmu sekojis dažus pēdējos gadus līdzi to cilvēku likteņiem, kuri ir bijuši represēti un kuri ir bijuši tiesāti par dažādiem noziegumiem padomju okupācijas laikā... Latvijas okupācijas laikā. Un, iepazīstoties ar šo situāciju, kā arī atceroties, kas notika 1990. gadā un nedaudz vēlāk pēc tam, un visu pārējo neatkarības laiku, arī es atceros juristu diskusijas par līdzīgiem gadījumiem.

Un, to analizējot, es aicināšu atbalstīt iesniegto likumprojektu šādu apsvērumu dēļ.

Jurisprudencē ir šāds princips: labāk nenotiesāt kādu vainīgu nekā notiesāt kādu nevainīgu. Un tas, kas ir noticis okupācijas laikā, - ir notiesāti ļoti daudzi nevainīgi cilvēki, starp kuriem varbūt kāds arī par bandītismu... bija patiešām par bandītismu notiesāts. Bet pārsvarā... neminēšu par “pārsvarā”... jo šī statistika patiešām ir... varbūt ir jāveic... bet tad man ir jādomā, vai tā patiešām ir tik ļoti jāanalizē... Nu, tas būtu tātad - cik tad bija procentuāli to, kuri bija nepatiesi par bandītismu notiesāti, kuri - patiesi. Tas, manuprāt, būtu apmēram tāpat, kā mērīt attālumu no Rīgas līdz Daugavpilij centimetros, nevis kilometros. Lielā mērā par bandītismu un tamlīdzīgiem noziegumiem tiesāja cilvēkus, kuri, starp citu... un daži no viņiem joprojām ir dzīvi... un viņi tā arī nav reabilitēti.

Citstarp, runājot par šī likum... ja būs iespēja... es ceru, ka jūs nobalsosiet un ļausiet šim likumprojektam iet uz priekšu un būs iespēja runāt par formulējumiem... Es arī par nosaukumu diskutētu, jo... Nu, interesanti - vai represēt var nelikumīgi un... likumīgi? Manuprāt, tas, kas notika okupācijas laikā... represijas... tad bija arī represijas, un tās ir jāatzīst par nelikumīgām.

Ja mēs runājam par to, vai likums ir detalizēti izstrādāts, man nezin kāpēc liekas, ka, ja mēs neapstiprināsim šo likumprojektu, nepieņemsim to izskatīšanai, nu neviens īsti tagad vairs nekādus pētījumus neveiks un šie cilvēki, kas vēl ir dzīvi, tā arī nesagaidīs, ka Latvijas Republika, par kuru viņi cīnījās - atšķirībā no tās paaudzes, kas ir pēc tam piedzimusi... Viņi reāli, fiziski, apzināti... savā ziņā varbūt ļoti vienkārši dzīvojot, viņi savā apziņā uzturēja spēkā Latvijas Republikas likumus savās eksistences teritorijās. Viņus represēja par to. Tas represīvais aparāts, kas toreiz pastāvēja, strādāja arī likumīgi - pēc to laiku likumiem.

Diezgan maz, es gribētu teikt, ir jāpaļaujas uz juristu ekspertiem, jo savā ziņā arī šis ir politisks - jāatzīst, politisks! - likums. Atcerēsimies, kad tika pieņemts šis likums, - 1990. gadā, trīs mēnešus pēc tam, kad pārstāja - oficiāli pārstāja - darboties Valsts drošības komiteja Latvijas Republikā, Latvijas Republikas teritorijā. Pēdējais ieslodzītais no Stūra mājas iznāca 5. maijā. Un 3. augustā tika pieņemts šis likums. Viss okupācijas karaspēks, iespējams, pat ar kodolieročiem un ar simtiem tūkstošu personāla, un ar tanku bruņojumu stāvēja Latvijas teritorijā... un vēl arī ar miliciju, kuras liela daļa bija uzturējusi visu šo represīvo aparātu un represēja. Un viņi stāvēja Latvijas Republikā! Lielākā daļa cilvēku, patiesību sakot, vēl baidījās, kas vēl šeit notiks, un īsti nezināja, kas te notiks.

Un ļoti interesanti, ka tieši šis likums - atšķirībā no visiem citiem likumiem - nav labots nevienu reizi. Citus likumus mēs... Juristi zina, ka ir pārbaudes laiks - pēc noteiktiem gadiem mēs izanalizējam, vai likums nav jāuzlabo; to uzlabo, maina... un tamlīdzīgi. Bet šis likums vispār nav labots. Domāju, ka tas netika labots arī kaut kādu baiļu dēļ, jo atnāca tribīnē juristi, prokurori un pateica - mēs te kādu bandītu tagad attaisnosim! Bet šis ir tieši tas gadījums, kad varbūt labāk, ka mēs kādu bandītu attaisnosim, nevis neattaisnosim Latvijas patriotus.

Es aicinu balsot par šo likumprojektu un atbalstīt to. (Jauno konservatīvo frakcijas aplausi.)

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam, otro reizi.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Paldies Bordāna kungam. Viņš 80 procentus jau pateica. Es tikai dažas lietas vēl gribu piebilst.

Te tika uzdots jautājums - kāpēc tas nav izdarīts iepriekš? Es varu pateikt. Līdz 1994. gadam bija svarīgākas lietas - bija jādabū no šejienes ārā karaspēks, VDK un visi pārējie... lai kaut kādā veidā dabūtu... lai valsts būtu droša... un varētu kaut ko pētīt. Cik gadus vajadzēja, lai mēs VDK dokumentus atsegtu, un kāda bija pretestība! Iepriekšējās Saeimas... trīs reizes pieņēma likumu, ka VDK arhīvi jāpublicē, un katru reizi Valsts prezidente atteicās parakstīt.

Un te nāk un uzdod muļķīgus jautājumus: kāpēc jūs 20 gadus neko nedarījāt? Atbilde, Judina kungs, ir ļoti vienkārša - reāli no 1997. gada, kad sāka, pagāja vismaz 15-20 gadi, kamēr šīs lietas izpētīja arhīvos. Visvairāk izpētīja nevis juristi, bet vēsturnieki, piemēram, Andrievs Ezergailis, kurš tikai pagājušajā gadā... aizpagājušajā gadā... pirms pusotra gada savu grāmatu izdeva... un apkopoja... Tāpat arī prokuratūras dati... Un bija milzīgs spiediens, ka nevajag neko darīt.

Un pēdējais. Es tikai gribu piebilst. Kas ir mainījies? Pirms diviem mēnešiem gan Juridiskais birojs, gan Augstākā tiesa, gan Ģenerālprokuratūras pārstāvji atzina, ka vajag to darīt... ieskaitot Juridisko biroju. Vai tas ir mainījies pa šo laiku? Kā tad viņiem tās domas pēkšņi mainījušās? Tas arī ir jocīgi. Tāpēc aicinu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam, otro reizi.

A. Judins (JV).

Kolēģi! Es domāju, ja kaut par vienu cilvēku zināms, ka viņš ir bijis represēts, bet joprojām nav reabilitēts, mums ir jārīkojas. Par to šaubu nav. Tas ir jādara, un likumā var paredzēt šādu kārtību: ja ir, piemēram, cilvēks, kurš notiesāts par kādu kriminālu darbību, mēs varam atsevišķu gadījumu izvērtēt un saprast. Un, ja tiešām redzēsim, ka viņš ir bijis represēts, reabilitēsim. Bet, ja vienkārši pateiksim, ka visi, kas padomju laikā tikuši sodīti... (Dep. A. Kiršteins: “Izņemot! Izlasi likumu!”) Jā, izņemot atsevišķas grupas, bet šis izņēmums nav tik plašs. Mēs riskējam, ka reabilitēsim cilvēkus, kuri bijuši pelnīti sodīti.

Es piedāvāju apspriest šo jautājumu, izdiskutēt, un, ja ir vajadzība, mēs varam izstrādāt labu likumu. Es tiešām neaicinu aizmirst, slēgt šo tēmu. Paldies Kiršteina kungam, kurš nopietni ir pētījis šo jautājumu, - droši vien jums ir daudz informācijas, ko var izmantot, izstrādājot kvalitatīvu risinājumu. Bet šis risinājums tomēr juridiski nav korekts, un uz to norādīja arī Juridiskais birojs. Mums nevajadzētu turpināt šo darbu, bet labāk izstrādāt kvalitatīvu likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam, otro reizi.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Dažkārt šajā tribīnē patiešām dzimst patiesība. Un tas ir ļoti labi.

Pirmīt es runāju kā komisijas vadītājs. Tagad es gribētu savā vārdā teikt - šis patiešām ir politisks lēmums. Bordāna kungs, man jums ir jāpiekrīt, ka, ja ne tagad, tad pēc tam tas aizies kaut kādā nekurienē... un nezin kad tas būs. Es piekrītu. Es saprotu, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai būs ar to jāstrādā. Patiesībā Juridiskajam birojam būs ar to jāstrādā. Es negribu šobrīd nolikt pretī sirdsapziņu un juridisko paukošanos. Man sirdsapziņa ir stiprāka nekā juridiskā paukošanās. Es pats atbalstīšu šī likumprojekta tālāko virzību. Kiršteina kungs ir solījis pamatīgu iesaisti šajā procesā ar visiem pārējiem virzītājiem. Cik es saprotu, mājasdarbs ir izdarīts. Aicinu līdz ar to dot iespēju, lai tas nonāk Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kur mēs šīs tiešām nepatīkamās lietas, visu šo komunisma sērgu, kas Latvijai ir bijusi pāri, un ēnu... nu tad izbeidzam! Un tālāk runājam jau par lietu, nevis par juridiskās taktikas pielietojamību! Viens vai simts, vai 1200...

Tā ka es aicinu tiešām atbalstīt. Un ejam uz priekšu! Diena jau... ir jau pusčetri.

Paldies jums. (Dep. J. Kursīte-Pakule aplaudē.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Sākotnēji es nebiju plānojis runāt par šo likumprojektu (Starpsauciens: “Nevajag arī!”), bet īpaši par godu SASKAŅAI es tomēr... Noklausījies arī Jāņa Bordāna runu, es nolēmu, ka man ir jāpasaka... Un īpaši es vēlos reflektēt attiecībā uz Judina kunga teikto, jo tajā, ko viņš teica, no juridiskās... kā lai saka... kā jurists nevaru jau nepiekrist, nekā nepareiza tur nebija. Bet es pamanīju tur tādu ideoloģisku problēmu. Un tā problēma ir tāda, ka (Dep. A. Judina starpsauciens.)... jūsu piedāvājums ir tāds: ja kāds nepatiesi tika notiesāts padomju laikā, tad ir jāparedz juridiski ceļi, kā viņam tikt reabilitētam.

Bet mans piedāvājums ir, ziniet, kāds? Ja kāds ar šī likuma palīdzību tiks reabilitēts nepamatoti un viņš tiešām būs bijis bandīts, tad jūs izdomājiet ceļus, kā tomēr viņam reabilitāciju noņemt! Kaut kā tā... Tā ir atšķirība juridiskai pieejai no tādas cilvēciskas pieejas. Nevar sodīt nepatiesi apvainoto... cietušo personu, likt viņam justies vēlvienreiz cietušajam. Nu kaut kā tā...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” izskatīšanas turpināšanu 13. Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 1, atturas - 10. Likumprojektu turpinās izskatīt 13. Saeima.

12. Saeimā atbildīgā par to bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tā būs atbildīgā komisija arī 13. Saeimā? (Starpsauciens: “Nav.”) Iebildumu nav.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai, Kaimiņa kungs. Ieslēdziet mikrofonu! (Starpsaucieni.) Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Kaimiņam. Jānosaka termiņš priekšlikumu iesniegšanai.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Kiršteina kungs, noteiksim tādu termiņu, lai mēs varam paspēt. 21. janvāri? Nē. Es jums absolūti nepievienojos. Tātad... atvainojiet... Kiršteins aizrunāja ausis, piedodiet... (Starpsauciens.) 1. marts. 1. marts. 1. marts!

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Kiršteina kungs, jūs gribat runāt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Paldies.

Godājamie deputāti! Tur visi priekšlikumi ir zināmi, un faktiski diskusijas komisijā varētu notikt galvenokārt ar Ģenerālprokuratūras un tiesu pārstāvjiem, jo juristi, kas ir strādājuši pie šī likuma, visas atbildes jau ir sagatavojuši. Es domāju, nevajag vilkt garumā tik ilgi! Mans priekšlikums būtu pagarināt varbūt līdz janvāra beigām - teiksim, līdz 25. janvārim. Es uzskatu, ka ar to pilnīgi pietiek.

Sēdes vadītāja. Tātad 25. janvāris, ja? Labi, paldies.

Ir nosaukti divi priekšlikumu iesniegšanas termiņi. Mums vispirms ir jābalso par tālāko termiņu, tātad par 1. martu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 2019. gada 1. marts! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 17, atturas - 1. Līdz ar to paliek spēkā šis priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 1. marts.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Latkovska, Adamoviča, Kalniņa, Judina, Ašeradena un Lībiņas-Egneres iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Inese Lībiņa-Egnere.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Godātie kolēģi! Tiešām pavisam īsi, jo šis ir svarīgs likumprojekts. Mēs šodien daudz... par neizdarītiem mājasdarbiem, bet šis tiešām ir darbs uz priekšdienām. Nākamgad pavasara sesijā mūsu galvenais uzdevums būs Valsts prezidenta vēlēšanas, un šobrīd Valsts prezidenta ievēlēšanas likums paredz, ka, saliekot kopā visus likumā paredzētos kandidatūru iesniegšanas un izvērtēšanas termiņus, minimālais posms... starp kandidatūru iesniegšanu un balsojumu Saeimas sēdē ir iespējamas tikai piecas dienas.

Mūsuprāt, ņemot vērā to, ka šīs būs pirmās atklātās Valsts prezidenta vēlēšanas, ir ļoti svarīgi arī sabiedrībai būt iesaistītai Valsts prezidenta amata kandidāta vētīšanā, un tāpēc vajag paredzēt garāku termiņu starp kandidatūru iesniegšanu un Saeimas balsojumu. Līdz ar to mēs frakcijā esam sagatavojuši šo likumprojektu, paredzot, ka minimālais laikposms starp kandidatūru iesniegšanu un vēlēšanu brīdi būtu vismaz 15 dienas.

Kolēģi, aicinu atbalstīt un nodot šo likumprojektu Juridiskajai komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav. Tātad likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (Nr. 13/Lp13), otrais lasījums.

Uz otro lasījumu priekšlikumi nav iesniegti. Komisija vienbalsīgi atbalstīja likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā un lūdz Saeimu darīt to pašu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Tālis Linkaits.

T. Linkaits (JK).

Labdien, kolēģi! Uz otro, galīgo, lasījumu esam saņēmuši vienu priekšlikumu, kas redakcionāli maina panta saturu, bet nemaina būtību. Šis priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Tātad 1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - komisijā atbalstīts. Deputāti atbalsta.

T. Linkaits. Komisija vienbalsīgi nolēma atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā, un lūgums atbalstīt arī jums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Tālis Linkaits.

T. Linkaits (JK).

Kolēģi! Šim likumprojektam priekšlikumi nav saņemti, un komisija lūdz apstiprināt likumprojektu galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.

A. Skride (AP!).

Likumprojekts paredz, ka, stājoties spēkā... atbilst Satversmes tiesas lēmumam, ar kuru tiek atcelts normālais pagarinātais darba laiks mediķiem. Likumprojekts tātad pieļauj mediķiem strādāt 16 virsstundas nedēļā.

Par likumprojektu tika saņemts viens priekšlikums, kas ir no Veselības ministrijas un ko komisija atbalstīja. Un tas paredz precizēt, ka palielināts virsstundu apjoms ir pieļaujams tikai ar vienu mērķi - nodrošināt veselības aprūpes pieejamību. Komisijā to atbalstījām. Un tagad aicinām...

Sēdes vadītāja. Tātad 1. priekšlikums, ko iesniegusi veselības ministre Anda Čakša, atbalstīts.

Deputāti atbalsta.

Un komisija aicina atbalstīt likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ārstniecības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ralfs Nemiro.

R. Nemiro (KPV LV).

Labdien, godātie kolēģi! Juridiskā komisija 12. decembrī izskatīja likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”.

Šā likumprojekta būtība faktiski ir papildināt Tiesu izpildītāju likumu ar normu, kas paredz zvērinātiem tiesu izpildītājiem jaunu amata darbību - mantojuma masas sastāvā norādītās nereģistrētās kustamās mantas saraksta sastādīšanu.

Tāpat šis likumprojekts paredz noteikt tiesu izpildītājiem limitu liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanai, tādējādi līdzsvarojot tiesu izpildītāju noslodzi ar lietām, kas pārsniedz 10 tūkstoš eiro apmēru.

Un trešā lieta, kas šajā likumprojektā ir paredzēta, - noteikt lietu nomenklatūras un glabāšanas termiņu, kā arī lietvedības statistikas... uzskaites kārtību.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu...

Sēdes vadītāja. ...pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

R. Nemiro. Termiņš ir 2019. gada 18. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2019. gada 18. janvāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Armands Krauze.

A. Krauze (ZZS).

Labdien! Komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu””.

Priekšlikumi otrajam lasījumam netika iesniegti. Un komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

A. Krauze. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. decembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.

J. Dūklavs (ZZS).

Godātie kolēģi! Komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā”.

Ir saņemti četri priekšlikumi. Visi šie priekšlikumi ir redakcionāli. Trīs no tiem ir no Zemkopības ministrijas, viens priekšlikums - no Juridiskā biroja.

1. priekšlikums ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 1. ir zemkopības ministra Jāņa Dūklava priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 2. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. 3. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Un 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 4. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Deputāti atbalsta.

J. Dūklavs. Lūdzam apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Dūklavs. Šā gada 27. decembris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. decembris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu otrajā lasījumā. Saņemti 11 priekšlikumi. Desmit minūšu laikā. Un tagad aicinu izskatīt šos priekšlikumus.

1. ir deputāta Jura Pūces priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts. Pēc būtības priekšlikuma jēga ir noteikt nodokļa likmi nulles procenta apmērā. Tas nozīmē, ka solidaritātes nodokļa nebūtu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Dārgie kolēģi! Pirmām kārtām es tiešām atvainojos, ka tikai 11 priekšlikumi. Cik nu 10 minūtēs paguvu, tik uzrakstīju...

Attiecībā uz konkrēto priekšlikumu... 1. priekšlikums ir mērķēts tieši uz valdību, ņemot vērā to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā gandrīz visiem deputātiem ir tāda pozīcija, ka šī nodokļa turpināšana faktiski ir zaudējusi jēgu līdz ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresīvo likmju noteikšanu. Es ar šo priekšlikumu aicinu panākt to, ka Latvijas valdībai būtu papildu motīvs iespējami ātri veikt atbilstošos grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un atteikties no solidaritātes nodokļa - šī lupatu deķa, kas diemžēl nestrādā un pēc šiem labojumiem turpinās nestrādāt.

Aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, jo tas ir viens no veidiem, kā panākt, lai Latvijas valdība beidzot virzās uz vienkāršu progresīvā nodokļa sistēmu. Lūgums atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

D. Reizniece-Ozola. Komisijas deputāti neatbalstīja šo priekšlikumu gan tāpēc, ka šādā gadījumā būtu negatīva fiskālā ietekme nākamajā gadā, gan arī tāpēc, ka tiktu mazināta vienlīdzība. Aicinām neatbalstīt šo deputāta Pūces kunga priekšlikumu. (Dep. A. Kaimiņš: “Jūs teicāt - komisijas deputāti?”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Jura Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 42, pret - 43, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Nākamais ir 2. priekšlikums.

D. Reizniece-Ozola. Skatām 2. - deputāta Pūces priekšlikumu. Arī tas komisijā nav atbalstīts. Tā būtība ir noteikta nodokļa likme - 15 procentu apmērā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Diemžēl SASKAŅAS, Zaļo un Zemnieku savienības, JAUNĀS VIENOTĪBAS un Nacionālās apvienības koalīcija neatbalstīja iepriekšējo priekšlikumu. Tad vismaz tiecieties atbalstīt šo! Šis konkrētais priekšlikums risina vienu no nopietnajām nodokļu problēmām, kas saistīta ar solidaritātes nodokli. Pēc būtības maksājums, ko veic iedzīvotāji vai darba devējs par darba algas saņēmēju... virs noteikta veida... viņš veic sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā. Pēc tam valsts šo naudu paņem un sadala savām vajadzībām, kā grib, nenovirzot visu nodokli sociālās apdrošināšanas budžetā, bet novirzot arī citiem mērķiem pēc valsts ieskata. Tāda ir solidaritātes nodokļa patiesā konstrukcija.

Pateicoties pirmā lasījuma redakcijai, mēs nedaudz esam samazinājuši dažādo dīvaino izņēmumu ieviešanu, kas ir bijusi nepieciešama, lai šis nodoklis strādātu. Piemēram, joprojām spēkā bija obligāts pienākums pievienoties 3. pensiju līmenim, kā arī noteikta īpaša kārtība 2. pensiju līmenim... Un atskaitīšana, kas nav citiem nodokļu maksātājiem... Mēs esam izveidojuši sistēmu, kas darbojas tikai... nu, aptuveni 4000 nodokļu maksātājiem... ar īpašu atskaitīšanās sistēmu, kuru uzturam mēs - valsts kopumā.

Tāpēc mans ierosinājums... un tas sakrīt ar likumu... pēc tam attiecīgi 8.¹ pantu... proti, sadalījums, kā tad šīs iemaksas tiktu veiktas... Mans ierosinājums ir atteikties no šī nodokļa novirzīšanas citiem nolūkiem, kā vien sociālajā budžetā paredzētajiem. Proti, šim nolūkam ir nepieciešams, lai nodokļa likme būtu 15 procenti, tad no tās likmes viens procents būtu novirzīts veselības budžetam... apdrošināšanas budžetam un 14 procenti - valsts sociālās apdrošināšanas budžetam.

Lūgums atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir labāks nekā pašreizējais regulējums. Tas ir arī skaidrāks - atceļ nepieciešamību īpaši atskaitīties, atceļ nepieciešamību īpaši pārskaitīt nodokli no viena uz otru režīmu, samazina birokrātiju; tas dod iespēju tiem iedzīvotājiem un darba devējiem, kas maksā šo nodokli, mazāk atskaitīties par tā maksāšanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

D. Reizniece-Ozola. Nav papildus nekas piebilstams. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, līdz ar to arī aicinu Saeimas sēdē deputātus neatbalstīt priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Jura Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 46, atturas - 1. (Smiekli zālē.) Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsaucieni: “Ar katru reizi labāk!”)

D. Reizniece-Ozola. 3. - deputāta Pūces kunga priekšlikums, kas paredz izslēgt likumprojekta pantu, kurš nosaka nodokļa maksāšanas un kompensācijas kārtību. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Aicinu deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu arī Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 46, atturas - nav. (Starpsauciens. Smiekli.) Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Reizniece-Ozola. 4. - arī tas ir Pūces kunga priekšlikums, kas nav komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot, balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 47, atturas - nav. (Starpsauciens.) Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Reizniece-Ozola. 5. - arī tas ir deputāta Pūces kunga priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Pūcem. (Starpsaucieni.)

J. Pūce (AP!).

Dārgie kolēģi! Paldies, protams, visiem, kas atbalsta manus priekšlikumus. Un es saprotu... sajūtu, ka te ir kaut kāda īpaša cīkstēšanās. Bet, saprotiet, pēc būtības Solidaritātes nodokļa likums ir īpaši greizs veidojums mūsu nodokļu sistēmā. Lupatu deķis, kas ir savilkts kopā ar dažādiem izņēmumiem: izņēmumi izņēmumu galā! Lai gan šis likums pastāvējis tikai nieka divarpus gadus, tas faktiski ir tāds, kurā... ir nepārtraukti bijusi nepieciešamība to precizēt un mainīt tāpēc, ka šā likuma praktiskā ieviešana ir apgrūtinoša, administrēšana ir smaga un šo likumu piemērot ir grūti.

Mans 5. priekšlikums aicina... un tas ir saistīts ar 7. priekšlikumu. Tā ka, kolēģi, es jums varu atvieglot... ja jūs nobalsosiet... ja vairākums nobalsos “pret” - es ceru, ka tā tas nebūs ar 5. priekšlikumu -, tad faktiski par 7. priekšlikumu nevar balsot. Tas ir jautājums par to, kā pārdala nodokļu ienākumus. Un mans ierosinājums, līdzīgi kā es pirms brīža izteicos, ir saglabāt, ka šis nodokļu ienākums tiek novirzīts tikai sociālajām iemaksām, tikai šim nolūkam, kā tas arī tiek maksāts, tādā veidā neparedzot īpašu atskaitīšanās kārtību.

Vēl es gribu iezīmēt, ka šis konkrētais 8.¹ panta 3. punkts... līdz tam tas bija arī citā likuma pantā, kas tagad ir izteikts jaunā redakcijā... faktiski ir vienīgais gadījums Latvijas darba nodokļu sistēmā, kur iedzīvotāji veic darba nodokļu maksājumus... kā to ir atzinusi Satversmes tiesa... šis darba nodoklis, kas tiek maksāts, solidaritātes nodoklis... faktiski netiek nekādā veidā individualizēti ieskaitīts budžetā. Tā cilvēkam, kas ir darba nodokļa maksātājs, neveidojas nekādas tiesības pieprasīt nodokļu atvieglojumus, piemēram, par apgādājamajām personām vai tamlīdzīgi. Šis faktiski ir unikāls veidojums, kura nolūks vienkārši ir tas (tā ir aptuveni gadu veca norma), ka pašvaldība arī saņem daļu no samaksas, lai kaut kādā veidā no šī nodokļa iedotu kādu summu pašvaldībām. Nevis finansējot kādu konkrētu funkciju, bet vienkārši pārdalot nodokļu ienākumus.

Reāls mehānisms, lai to ieviestu... ir ieviests speciāls mehānisms pārdalei, kur ir īpatna atskaitīšanas kārtība tikai šiem 4000 nodokļu maksātāju. Viens no visneefektīvākajiem piemēriem. Šī iemesla dēļ es lūdzu atbalstīt manu 5. un pēc tam arī 7. priekšlikumu. Tie ir saistīti. Tie atvieglo nodokļu maksātājam iespēju maksāt nodokli, tie sakārto sistēmu. Mēs ar to tiksim vaļā no šī dīvainā izņēmuma, kur darba nodoklis netiek uzskaitīts atbilstoši individuālam cilvēkam. Tas ir izņēmums Latvijas nodokļu sistēmā, kuram nav nekādas argumentācijas. Nekādas! Tāpēc, ka vienkārši tā ir sanācis.

Balsojam “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kas ir piebilstams komisijas vārdā?

D. Reizniece-Ozola. Komisijas vārdā... mums notika diskusija par šo priekšlikumu kontekstā ar to, ka, ja netiks daļa no solidaritātes nodokļa novirzīta iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā, tad mums ir papildu saistības. Šobrīd vidēja termiņa budžets, kamēr tas kā pagaidu budžets ir spēkā, paredz arī kompensāciju pašvaldībām, nodrošinot 19,6 procentu apmērā nodokļu ieņēmumus. Tas nozīmē, ka valstij vēl būs jāpiemaksā pašvaldībām, kompensējot šos ienākumus.

Komisija nav atbalstījusi. Aicinu arī Saeimas sēdē neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Reizniece-Ozola. Arī 6. ir deputāta Pūces kunga priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Kolēģi! 6. priekšlikums ir par nedaudz citu tēmu. Faktiski tas ir vērsts nevis uz solidaritātes nodokļa administrēšanas kaut kādu vienkāršošanu, bet, manā izpratnē, uz sociālo atbildību.

Pašlaik solidaritātes nodoklis tiek iemaksāts kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas - individualizēti uz konkrētu cilvēku. Pēc tam tās tiek pārdalītas, konkrētajam cilvēkam atskaitītas nost un ieskaitītas vispārējā kārtībā... pat ne vispārējā kārtībā - nav tādas kārtības... vienkārši vispārējā valsts pensiju speciālajā budžetā. Tur ir kaut kāda loģika, jo mērķis ar sociālās apdrošināšanas griestiem ir nodrošināt to, ka cilvēki īstermiņā neveic manipulācijas ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, tādā veidā pēc tam ilgāku periodu gūstot ienākumus no valsts... neatbilstoši iemaksām. Tomēr šajā gadījumā mans ierosinājums neattiecas uz visu iemaksāto summu, bet attiecas tikai uz to daļu, kas tiek novirzīta tieši valsts vecuma pensijai jeb pirmā līmeņa pensijām. Atšķirībā no, piemēram, īstermiņa sociālajiem pabalstiem, īstermiņa sociālās apdrošināšanas gadījumiem, faktiski varbūtība, ka valsts pensiju apdrošināšanā šobrīd... pirmā līmeņa pensiju apdrošināšanā var īstermiņā veikt ļoti augstas iemaksas... virs 62 tūkstošiem eiro gadā... tuvojas nullei... Savukārt ilgtermiņā... runājam par to, ka mēs ilgāku periodu cilvēkiem, kuri kādu noteiktu laiku savā dzīvē, nevis visu savu darba mūžu, gūst relatīvi augstus ienākumus... neļaujam viņu personiskās iemaksas par sociālo apdrošināšanu pēc tam atgūt kā savu pensiju.

Es komisijā lietoju piemēru, kas, manuprāt, ir ļoti korekts piemērs. Ir tāda profesija - ārsts. Ārstiem ir ļoti ilgs izglītības process. Pateicoties Latvijas likumiem, arī lielākajā daļā no viņu izglītības procesa, pat ja viņi tiek algoti medicīnas studiju laikā, parasti strādājot par sanitāriem vai tamlīdzīgi, un it īpaši rezidentūrā, viņi faktiski saņem ļoti nelielu algu. Ļoti nelielu algu! Algu, kas ir ievērojami zemāka nekā vidējā alga tautsaimniecībā. Pēc tam kad viņi ir beiguši rezidentūru - un kopumā studiju periods var ilgt pat līdz 12 gadiem! -, viena daļa no šiem ārstiem ir kļuvuši par izciliem speciālistiem. Bieži vien strādājot vairākās darbavietās, viņi gūst ļoti lielus ienākumus, un man par viņiem ir prieks. Man par viņiem prieks! Tie ir cilvēki, kas ar savu izglītību un ar savu palīdzēšanu cilvēkiem ir nopelnījuši sev iespēju gūt un gūst lielu darba algu. Taču tos 12 gadus viņi guva ļoti zemu atalgojumu.

Tagad, kad viņi varētu kompensēt trūkstošās iemaksas valsts sociālajā apdrošināšanā, ar šo likumu - tādu, kāds tas tagad ir, - viņiem šī iespēja tiek atņemta, un viņi nevar pēc tam gūt pensiju par šo nopelnīto algu. Viņi nevar gūt! Tas ir galēji netaisnīgi pret šiem cilvēkiem, kuri iegulda ļoti daudz savā izglītībā un, protams, tajā periodā gūst ļoti mazus ienākumus.

Šis ir tikai darba atlīdzības likums. Tikai darba atlīdzība tiek aplikta ar solidaritātes nodokli.

Tāpēc es aicinu šo galējo netaisnību novērst. Atbalstot manu - 6. priekšlikumu, mēs nodrošināsim, ka konkrētiem cilvēkiem, šiem 4000 nodokļu maksātājiem, pat tad, ja viņiem dzīves laikā ir bijuši periodi, kad viņiem ir bijuši augstāki vai zemāki ienākumi, visas viņu iemaksas tiks novērtētas tad, kad viņi saņems vecuma pensiju.

Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

D. Reizniece-Ozola. Komisijā šo priekšlikumu neatbalstīja arī Labklājības ministrijas speciālisti. Aicinu neatbalstīt Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 44, atturas - nav. (“Par” balsojušo deputātu aplausi. Starpsaucieni.) Priekšlikums ir atbalstīts.

D. Reizniece-Ozola. Kolēģi, 7. - Pūces kunga priekšlikums - nav balsojams.

8. ir finanšu ministres priekšlikums, kas nosaka nodokļa taksācijas jeb piemērošanas periodu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 9. - Pūces kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Pūcem.

J. Pūce (AP!).

Paldies, kolēģi! Es jums tiešām esmu ļoti pateicīgs par atbalstu manam priekšlikumam.

9. priekšlikums ir vērsts uz to, kas ir mana patiesa un dziļa pārliecība, kuru es esmu vairākas reizes izteicis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un kurai, manuprāt, ir piekritis absolūts vairākums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātu.

Šim priekšlikumam nav nekādas fiskālās ietekmes. Netiek atņemti... Finanšu ministre mums te ik pa laikam piemin 40 vai 60, vai cik nu vajag, miljonus, kas pazudīšot, ja kaut kas mainīšoties saistībā ar šo nodokli. Šim priekšlikumam nav šāda efekta. Šī priekšlikuma jēga ir nodrošināt, lai mēs izbeidzam šo lupatu deķi, šo, Reiznieces-Ozolas kundzes vārdiem sakot, frankenšteinu... Jā, es zinu, ka to nevar izdarīt vienā dienā. To nevar izdarīt vienā dienā! Cilvēki veic iemaksas. Tur ir jābūt mehānismam, kā no tā aiziet. Galu galā aizstājējs ir jāizstrādā.

Es domāju, ka tas ir izdarāms, iesniedzot 2019. gada valsts budžeta likumu paketi. Tas būtu arī pareizi no fiskālās atbildības viedokļa. Es nezinu precīzu datumu, kad Latvijas valdība iesniegs budžeta likumu paketi. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Kad būs valdība?!”) Tāpēc es esmu paredzējis šajā priekšlikumā termiņu, līdz kuram, man šķiet, valdībai jau vajadzētu būt, kā arī budžeta likumu paketei iesniegtai... līdz 2019. gada 1. maijam. Un es aicinu... līdz 2019. gada 1. maijam valdībai būtu jāiesniedz Saeimā likumprojekts par Solidaritātes nodokļa likuma atcelšanu, vienlaikus iesniedzot atbilstošus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, tā nodrošinot darba samaksas sistēmas progresivitāti. Nav nekādu argumentu, kāpēc Latvijā būtu jāpastāv... situācijā, kad ir progresīvās nodokļa likmes... Kāpēc būtu jāpastāv diviem darba samaksas nodokļiem?

Viena nodokļa pastāvēšana, ja tas viss būtu caur iedzīvotāju ienākuma nodokli, nodrošinātu to, ka visiem nodokļu maksātājiem, kas šobrīd ir solidaritātes nodokļa maksātāju režīmā, būtu nodrošināti tie paši nodokļu iemaksas atskaitīšanas atvieglojumi, visa tā pati kārtība, kas jau pastāv. Nebūtu vajadzīga vēl viena birokrātija, vēl viena atskaite, vēl viena forma, vēl viena cilvēka... galu galā arī kontrolējošo iestāžu darbības izmaksas. Ja līdz 1. maijam tas tiktu izstrādāts, tad, esmu pārliecināts, ar šo likumprojektu varētu nodrošināt to, kas ir manā, 10., priekšlikumā, proti, ka likums būtu spēkā tikai līdz šā gada... nākamā gada, es atvainojos, 30. jūnijam.

Jā, protams, tas prasa zināmu valdības apņemšanos to darīt, bet es patiešām jūtu šajā Saeimā lielu pārliecību, ka ir pienācis laiks, pastāvot progresīvajam ienākumu nodoklim, atteikties no šī bezjēdzīgā likuma, kura faktiskais rezultāts, protams, ir ienākumi budžetā, bet vienlaikus izdevumi nodokļu maksātājiem, izdevumi valsts pārvaldei un 4000 nodokļu maksātāju sajūta, ka viņu nopelnīto naudu var atņemt un pārdalīt, kā vien gribas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien vēlreiz! Deputāta Pūces principiālo nodomu es atbalstu. Līdzīgu nostāju es pamatoju, kad uzstājos likumprojekta pirmajā lasījumā, proti, Solidaritātes nodokļa likumu atcelt un vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nodrošināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa efektīvo progresivitāti, kas nozīmē nodokļa sloga pārcelšanu no personām ar zemiem ienākumiem uz nodokļu maksātājiem, kuri gūst lielus ienākumus.

Tomēr ir četri “bet”.

Pirms atcelt solidaritātes nodokli, ir jānodrošina sociālo pabalstu samērīgums ienākumam, tātad jānovērš solidaritātes nodokļa ieviešanas iemesli.

Otrkārt. Ir jānodrošina ekonomiski pamatota un sociāli atbildīga iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadale starp pašvaldībām. Tas ir ļoti svarīgi.

Treškārt. Ar progresīvo nodokli ir jāapliek visi iedzīvotāju ienākumu veidi, nevis darba samaksa vien, kā to piedāvā Pūces kungs. Citādi Bertolta Flika paradokss “lēti būt bagātam” paliks par Latvijas nodokļu sistēmas principu, kas ir gan uzņēmējdarbības bremze, gan sociālās nevienlīdzības cēlonis.

Un ceturtkārt. Tā ir sistēmas reforma, nevis kārtējais pasākums. Ir jābūt modelim un aprēķinam. Uz ātru roku veikt tāda mēroga pārmaiņas nozīmētu pakļaut reformu nepieļaujamam riskam un to kompromitēt.

Tāpēc aicinu priekšlikumu neatbalstīt, bet atgriezties pie tā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas nodokļu apakškomisijā, kuru rosinu izveidot šim mērķim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

D. Reizniece-Ozola. Nē, kolēģi, nekas nav piebilstams. Balsojam, lūdzu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Reizniece-Ozola. 10. - deputāta Pūces kunga priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram. (Starpsauciens.)

M. Bondars (AP!).

Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Tā ir normāla prakse, ka likumos iestrādā to datumu, kurā likums beidz darboties... Tā tas ir pasaulē, protams, ne Latvijā... Pasaulē to sauc par sunset clause jeb norieta pantu - likuma norieta pantu. Arī šim likumam būtu jānoriet, ņemot vērā, ka daži to sauc par lupatu deķi, citi - par frankenšteinu, bet pēc būtības tas ir brāķis, ko ir saražojusi 12. Saeima un iepriekšējās valdības.

Tāpēc, kolēģi, aicinu atbalstīt šo normu, lai šis likums vienā brīdī beigtu eksistēt. Jaunā valdība izveidotu normālu sistēmu, lai varētu iekasēt vairāk no turīgajiem Latvijas iedzīvotājiem. Mums vajag normālu sistēmu - tādu, kāda ir pasaulē -, nevis šo ļoti jocīgo, ļoti absurdo un ļoti... teiksim, neizskaidrojamo veidu, kādā Latvija iekasē papildu ienākumus no saviem iedzīvotājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā ir kas piebilstams?

D. Reizniece-Ozola. Kolēģi, vispirms ir jāizveido jaunā valdība, lai jaunā valdība tad savukārt varētu priekšlikumus sagatavot. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. Un arī aicinu Saeimas deputātus šobrīd neatbalstīt tādu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Pūces iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 45, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Reizniece-Ozola. 11. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. Un līdz ar to aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet man jūs jāinformē saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Kabanova, Ribakova, Agešina, Tutina un Krišāna jautājumu izglītības un zinātnes ministra pienākumu izpildītājam Jānim Reiram “Par pamatizglītības standartu” - saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus apmierina.

Par deputātu Zariņa, Krišāna, Ādamsona, Klementjeva un Orlova jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību” - saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka saplānotā darba grafika dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Krišāna, Orlova, Tutina un Rubika jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Elektroenerģijas tirgus likumā paredzēto tiesību pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros atbilstību Komercdarbības atbalsta kontroles likumā noteiktajām valsts atbalsta pazīmēm” - saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka saplānotā darba grafika dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Par deputātu Zariņa, Agešina, Goldbergas, Švecovas un Pimenova jautājumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par Finanšu ministrijas pozīciju attiecībā uz nelikumīgi sniegtu atbalstu un paustajiem apgalvojumiem saistībā ar Eiropas komisijas rīcību lietā par atbalstu Latvijas elektroenerģijas ražotājiem SA.43140 (2015/NN)” - saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka iepriekš saplānotā darba grafika dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Tā mūs ir informējuši ministri. Bet, deputāti, ja jūs redzat ministrus savā lokā, tad, lūdzu, uzrunājiet viņus un aiciniet tomēr ierasties uz mutvārdu atbilžu sniegšanu. (Starpsauciens.)

Ir iesniegts deputātu jautājums. Deputāti Skride, Pavļuts, Pūce, Staķis un Bondars iesnieguši jautājumu “Par Viltoto zāļu direktīvas un regulas par drošuma pazīmēm uz cilvēkiem paredzētu zāļu iesaiņojuma ieviešanu”.

Vārds deputātam Andrim Skridem jautājuma motivācijai.

A. Skride (AP!).

Kolēģi! Kā jau mēs... un arī citas partijas vasarā un rudenī norādīja, Latvijā šobrīd ir vienas no dārgākajām zālēm Eiropā. No nākamā gada 9. februāra sāks darboties Eiropas Savienības direktīva, kas paredz zāļu drošības pārbaudes regulējumu. Ņemot vērā neziņu un neskaidrības par direktīvas ieviešanas gaitu, kā arī zāļu ražotāju un tirgotāju gatavību nodrošināt šos marķējumus un nepieciešamās pārbaudes, sabiedrībā ir bažas un neziņa par zāļu pieejamību pēc šīs regulas stāšanās spēkā, kā arī par to, kā tas ietekmēs jau esošās augstās zāļu cenas.

Tāpēc mēs lūdzam veselības ministri sniegt atbildes uz vēstulē uzdotajiem jautājumiem, lai varam attiecīgi reaģēt un steidzami risināt šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Jautājumu nododam atbildes sniegšanai veselības ministrei.

Godātie kolēģi! Ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai. Pagaidiet vēl vienu mirkli, kamēr tie tiek gatavoti!

Vārds paziņojumam deputātam Reinim Znotiņam.

R. Znotiņš (JK).

Kolēģi! Piecas minūtes pēc sēdes beigām dibinām sadarbības grupu ar Kanādu un 20 minūtes pēc sēdes beigām - sadarbības grupu ar Austrāliju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Raimonds Bergmanis, Jānis Dombrava, Ilze Indriksone, Artuss Kaimiņš, Ivans Klementjevs, Dace Melbārde, Vitālijs Orlovs, Ļubova Švecova un Ivars Zariņš.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas rudens sesijas 9. sēde
2018. gada 13. decembrī

Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. A. Muižniece (pret)
	- dep. V. Valainis (par)
Par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumu par starptautisko dzelzceļa satiksmi” (Nr. 157/Lp13) (Dok. Nr. 230, 230A)
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 188/Lp13) (Dok. Nr. 283)
Lēmuma projekts “Par Saeimas 2018. gada rudens sesijas slēgšanu un 2019. gada ziemas sesijas sākšanu” (Nr. 23/Lm13) (Dok. Nr. 251, 252)
Likumprojekts Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (166/Lp13)(1. lasījums) (Deputāti ierosina atzīt par steidzamu) (Noraidīts) (Dok. Nr. 242, 247, 272) un alternatīvais likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 180/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 272)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Debates	- dep. J. Pūce
	- dep. G. Eglītis
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Pimenovs
Priekšlikums (par steidzamību)	- dep. J. Pūce (pret)
Priekšlikumi (par procedūru)	- dep. J. Pūce
	- dep. A. Kaimiņš
Lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē” (Nr. 24/Lm13) (Dok. Nr. 270)
Ziņo	- dep. A. Zakatistovs
Par pieprasījumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par finanšu ministres vilcināšanos izpildīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017. gada 16. novembra spriedumu lietā Nr.2016-16-01” (Nr. 3/P13) (Dok. Nr. 280)
Motivācija	- dep. M. Bondars
Par pieprasījumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par veselības ministres atbildību, ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no 2019. gada 1. janvāra” (Nr. 4/P13) (Dok. Nr. 284)
Motivācija	- dep. A. Skride
Deputātu Ivara Zariņa, Ļubovas Švecovas, Valērija Agešina, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Jāņa Tutina, Jāņa Krišāna, Artūra Rubika, Ingas Goldbergas, Edgara Kucina, Ivana Ribakova pieprasījums ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību” (Nr. 1/P13) (Dok. Nr. 50, 50A, 253A)
Ziņo	- dep. L. Liepiņa
Debates	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
Paziņojumi
	Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece
	- dep. I. Voika
	- dep. M. Bondars
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Ašeradens
Deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Valērija Agešina, Edgara Kucina, Vitālija Orlova, Jāņa Tutina, Artūra Rubika, Jāņa Ādamsona, Vladimira Nikonova, Ivana Klementjeva pieprasījums Ministru prezidentam Mārim Kučinskim “Par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu” (Nr. 2/P13) (Dok. Nr. 241, 241A, 253A)
Ziņo	- dep. L. Liepiņa
Debates	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Zariņš
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 161/Lp13) (Dok. Nr. 236)
Ziņo	- dep. I. Goldberga
Par likumprojektu “Vietējo pašvaldību referendumu likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 162/Lp13) (Dok. Nr. 237)
Ziņo	- dep. U. Budriķis
Par likumprojektu “Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 163/Lp13) (Dok. Nr. 238)
Ziņo	- dep. Ē. Pucens
Par likumprojektu “Grozījumi Valsts kontroles likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 164/Lp13) (Dok. Nr. 239)
Ziņo	- dep. V. Valainis
Par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 165/Lp13) (Dok. Nr. 240)
Ziņo	- dep. V. Valainis
Par likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 125/Lp13) (Dok. Nr. 245)
Ziņo	- dep. V. Orlovs
Par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 149/Lp13) (Dok. Nr. 246)
Ziņo	- dep. N. Žunna
Par likumprojektu “Valsts dienesta likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 83/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 141)
Ziņo	- dep. I. Ikstena
Debates	- dep. S. Dolgopolovs
Par likumprojektu “Grozījums Medību likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 85/Lp13) (Dok. Nr. 143)
Ziņo	- dep. V. Agešins
Priekšlikums	- dep. I. Zariņš
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 86/Lp13) (Dok. Nr. 144)
Debates	- dep. I. Ikstena
	- dep. S. Dolgopolovs
Priekšlikums	- dep. S. Dolgopolovs
Par likumprojektu “Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 87/Lp13) (Dok. Nr. 145)
Priekšlikums	- dep. S. Dolgopolovs
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 88/Lp13) (Dok. Nr. 146)
Priekšlikums	- dep. A. Ašeradens
Par likumprojektu “Grozījumi Ģerboņu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 89/Lp13) (Dok. Nr. 147)
Priekšlikums	- dep. A. Ašeradens
Par likumprojektu “Grozījums Statistikas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 90/Lp13) (Dok. Nr. 148)
Priekšlikums	- dep. S. Dolgopolovs
Par likumprojektu “Grozījums Jūras kodeksā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 91/Lp13) (Dok. Nr. 149)
Priekšlikums	- dep. I. Zariņš
Par likumprojektu “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 92/Lp13) (Dok. Nr. 150)
Priekšlikums	- dep. J. Jurašs
Par likumprojektu “Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 93/Lp13) (Dok. Nr. 151)
Priekšlikums	- dep. J. Jurašs
Par likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 94/Lp13) (Dok. Nr. 152)
Priekšlikums	- dep. J. Jurašs
Par likumprojektu “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 95/Lp13) (Dok. Nr. 153)
Priekšlikums	- dep. M. Bondars
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 96/Lp13) (Dok. Nr. 154)
Priekšlikums	- dep. J. Jurašs
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 97/Lp13) (Dok. Nr. 155)
Priekšlikums	- dep. I. Zariņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
Par likumprojektu “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 98/Lp13) (Dok. Nr. 156)
Priekšlikums	- dep. A. Kaimiņš
Par procedūru	- dep. K. Feldmans
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 99/Lp13) (Dok. Nr. 157)
Priekšlikums	- dep. I. Zariņš
Par likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 100/Lp13) (Dok. Nr. 158)
Priekšlikums	- dep. M. Bondars
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 101/Lp13) (Dok. Nr. 159)
Priekšlikums	- dep. M. Bondars
Par likumprojektu “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 102/Lp13) (Dok. Nr. 160)
Priekšlikums	- dep. I. Zariņš
Par likumprojektu “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 103/Lp13) (Dok. Nr. 161)
Priekšlikums	- dep. J. Bordāns
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 104/Lp13) (Dok. Nr. 162)
Priekšlikums	- dep. M. Bondars
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 105/Lp13) (Dok. Nr. 163)
Priekšlikums	- dep. J. Bordāns
Par likumprojektu “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 106/Lp13) (Dok. Nr. 164)
Priekšlikums	- dep. A. Ašeradens
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 107/Lp13) (Dok. Nr. 165)
Priekšlikums	- dep. I. Zariņš
Par likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 108/Lp13) (Dok. Nr. 166)
Priekšlikums	- dep. A. Skride
Par likumprojektu “Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 109/Lp13) (Dok. Nr. 167)
Priekšlikums	- dep. A. Skride
Paziņojums
	- dep. I. Ikstena
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 110/Lp13) (Dok. Nr. 168)
Priekšlikums	- dep. M. Bondars
Par likumprojektu “Grozījums Darba aizsardzības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 111/Lp13) (Dok. Nr. 169)
Priekšlikums	- dep. A. Skride
Par likumprojektu “Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 112/Lp13) (Dok. Nr. 170)
Priekšlikums	- dep. J. Dūklavs
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 113/Lp13) (Dok. Nr. 171)
Priekšlikums	- dep. J. Bordāns
Par likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 114/Lp13) (Dok. Nr. 172)
Priekšlikums	- dep. J. Dūklavs
Par likumprojektu “Grozījums Darba likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 115/Lp13) (Dok. Nr. 173)
Priekšlikums	- dep. A. Skride
Par likumprojektu “Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 116/Lp13) (Dok. Nr. 174)
Priekšlikums	- dep. A. Skride
Par likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 117/Lp13) (Dok. Nr. 175)
Priekšlikums	- dep. A. Skride
Par likumprojektu “Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 118/Lp13) (Dok. Nr. 176)
Priekšlikums	- dep. J. Dūklavs
Par likumprojektu “Grozījumi Arhīvu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 119/Lp13) (Dok. Nr. 177)
Priekšlikums	- dep. S. Dolgopolovs
Par likumprojektu “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 120/Lp13) (Dok. Nr. 178)
Priekšlikums	- dep. J. Dūklavs
Par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 121/Lp13) (Dok. Nr. 179)
Priekšlikums	- dep. A. Ašeradens
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 122/Lp13) (Dok. Nr. 180)
Priekšlikums	- dep. A. Kaimiņš
Par likumprojektu “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 123/Lp13) (Dok. Nr. 181)
Priekšlikums	- dep. A. Kaimiņš
Par likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 124/Lp13) (Dok. Nr. 182)
Priekšlikums	- dep. J. Dūklavs
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 126/Lp13) (Dok. Nr. 184)
Priekšlikums	- dep. A. Skride
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 127/Lp13) (Dok. Nr. 185)
Priekšlikums	- dep. M. Bondars
Par likumprojektu “Grozījums Iepakojuma likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 128/Lp13) (Dok. Nr. 186)
Priekšlikumi	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Dūklavs
Par likumprojektu “Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 129/Lp13) (Dok. Nr. 187)
Priekšlikums	- dep. I. Zariņš
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 130/Lp13) (Dok. Nr. 188)
Priekšlikums	- dep. I. Zariņš
Par likumprojektu “Grozījums Meliorācijas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 131/Lp13) (Dok. Nr. 189)
Priekšlikums	- dep. I. Zariņš
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 132/Lp13) (Dok. Nr. 190)
Priekšlikums	- dep. I. Zariņš
Par likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 133/Lp13) (Dok. Nr. 191)
Priekšlikums	- dep. I. Zariņš
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 134/Lp13) (Dok. Nr. 192)
Priekšlikums	- dep. M. Bondars
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 135/Lp13) (Dok. Nr. 193)
Priekšlikums	- dep. J. Jurašs
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 136/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 194)
Debates	- dep. M. Bondars
	- dep. Ļ. Švecova
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 137/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 195)
Debates	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. J. Bordāns
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 138/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 196)
Debates	- dep. A. Kaimiņš
Par likumprojektu “Tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 139/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 197)
Debates	- dep. J. Bordāns
Par likumprojektu “Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 140/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 198)
Debates	- dep. E. Zālīte-Grosa
Par likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 141/Lp13) (Dok. Nr. 199, 199A)
Debates	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. J. Bordāns
Priekšlikums	- dep. J. Bordāns
Par likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 142/Lp13) (Dok. Nr. 200, 200A)
Priekšlikums	- dep. J. Bordāns
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 143/Lp13) (Dok. Nr. 201)
Priekšlikumi	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. A. Latkovskis
Par likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 144/Lp13) (Dok. Nr. 202)
Debates	- dep. R. Ločmele-Luņova
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Dolgopolovs
Priekšlikums	- dep. S. Dolgopolovs
Par likumprojektu “Grozījums Muitas likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 145/Lp13) (Dok. Nr. 203)
Priekšlikums	- dep. M. Bondars
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 146/Lp13) (Dok. Nr. 204)
Priekšlikums	- dep. J. Dūklavs
Par likumprojektu “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 148/Lp13) (Dok. Nr. 206)
Priekšlikums	- dep. J. Dūklavs
Par likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 151/Lp13) (Dok. Nr. 209)
Priekšlikums	- dep. J. Dūklavs
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 178/Lp13) (Dok. Nr. 268)
Priekšlikums	- dep. J. Bordāns
Par likumprojektu “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 179/Lp13) (Dok. Nr. 271)
Priekšlikums	- dep. G. Eglītis
Par likumprojektu “Grozījumi Iepakojuma likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 181/Lp13) (Dok. Nr. 273)
Ziņo	- dep. A. T. Plešs
Debates	- dep. I. Zariņš
	- dep. D. Šmits
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Kaimiņš
Par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28, Rīgā, nodošanu biedrībai “Latvijas Mazpulki”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 182/Lp13) (Dok. Nr. 274)
Ziņo	- dep. I. Rībena
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 183/Lp13) (Dok. Nr. 276)
Ziņo	- dep. Ē. Pucens
Par likumprojektu “Grozījumi Zvejniecības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 184/Lp13) (Dok. Nr. 277)
Ziņo	- dep. A. Rubiks
Par likumprojektu “Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 185/Lp13) (Dok. Nr. 278)
Ziņo	- dep. A. Adamovičs
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju”” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (Nr. 186/Lp13) (Dok. Nr. 279)
Debates	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. A. Judins
	- dep. J. Bordāns
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Judins
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. K. Feldmans
Priekšlikumi	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. A. Kiršteins
Par likumprojektu “Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” (Nr. 189/Lp13) (Dok. Nr. 285)
Priekšlikums	- dep. I. Lībiņa-Egnere (par)
Likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (Nr. 13/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 23B)
Ziņo	- dep. V. Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” (Nr. 159/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 233)
Ziņo	- dep. T. Linkaits
Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā” (Nr. 160/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 234)
Ziņo	- dep. T. Linkaits
Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” (Nr. 153/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 211)
Ziņo	- dep. A. Skride
Likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” (Nr. 3/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 13, 231)
Ziņo	- dep. R. Nemiro
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”” (Nr. 46/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 248)
Ziņo	- dep. A. Krauze
Likumprojekts “Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā” (Nr. 48/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 249)
Ziņo	- dep. J. Dūklavs
Likumprojekts “Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā” (Nr. 180/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 272B)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Debates	- dep. J. Pūce
	- dep. J. Pūce
	- dep. J. Pūce
	- dep. J. Pūce
	- dep. J. Pūce
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. M. Bondars
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A. Skrides, D. Pavļuta, J. Pūces, M. Staķa un M. Bondara jautājumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par Viltoto zāļu direktīvas un regulas par drošuma pazīmēm uz cilvēkiem paredzētu zāļu iesaiņojuma ieviešanu” (Nr. 7/J13)
Motivācija	- dep. A. Skride
Paziņojums
	- dep. R. Znotiņš
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 20.12.2018 09:06:27 bal001
Par - 69, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Iepakojuma likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (181/Lp13), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.12.2018 09:07:52 bal002
Par - 75, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Zvejniecības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (184/Lp13), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.12.2018 09:08:28 bal003
Par - 74, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (185/Lp13), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.12.2018 09:09:13 bal004
Par - 60, pret - 16, atturas - 16. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (186/Lp13), 1.lasījums, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.12.2018 09:14:57 bal005
Par - 58, pret - 36, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Izglītības likumā (188/Lp13), nodošana komisijām, iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 20.12.2018 09:16:29 bal006
Par - 68, pret - 29, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par izmaiņām darba kārtībā

Datums: 20.12.2018 09:17:51 bal007
Par - 73, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (188/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 20.12.2018 09:18:41 bal008
Par - 94, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas 2018. gada rudens sesijas slēgšanu un 2019. gada ziemas sesijas sākšanu (23/Lm13)

Datums: 20.12.2018 09:55:02 bal009
Par - 25, pret - 57, atturas - 14. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (166/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 09:55:28 bal010
Par - 10, pret - 54, atturas - 31. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (166/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 09:58:50 bal011
Par - 51, pret - 45, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (180/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 09:59:15 bal012
Par - 95, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (180/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 10:00:49 bal013
Par - 45, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2019.01.03./

Datums: 20.12.2018 10:01:18 bal014
Par - 51, pret - 45, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 10 minūtes. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (180/Lp13), 1.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2018 10:03:17 bal015
Par - 92, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē (24/Lm13)

Datums: 20.12.2018 11:16:43 bal016
Par - 59, pret - 23, atturas - 12. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību (1/P13)

Datums: 20.12.2018 11:32:42 bal017
Par - 56, pret - 27, atturas - 11. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu (2/P13)

Datums: 20.12.2018 11:34:49 bal018
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (161/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 11:36:23 bal019
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Vietējo pašvaldību referendumu likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (162/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 11:38:02 bal020
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (163/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 11:39:31 bal021
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts kontroles likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (164/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 11:40:42 bal022
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (165/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 11:43:12 bal023
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (125/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 11:45:15 bal024
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Darba likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (149/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 11:51:07 bal025
Par - 1, pret - 92, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Valsts dienesta likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (83/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 11:54:15 bal026
Par - 69, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Medību likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (85/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 11:58:48 bal027
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (86/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:00:16 bal028
Par - 66, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (87/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:01:33 bal029
Par - 61, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (88/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:02:43 bal030
Par - 66, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģerboņu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (89/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:03:55 bal031
Par - 67, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Statistikas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (90/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:05:00 bal032
Par - 68, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Jūras kodeksā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (91/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:06:07 bal033
Par - 66, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (92/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:07:21 bal034
Par - 65, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (93/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:08:29 bal035
Par - 64, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Militārā dienesta likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (94/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:09:32 bal036
Par - 71, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (95/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:10:34 bal037
Par - 72, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (96/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:11:37 bal038
Par - 70, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 96)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (97/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:13:16 bal039
Par - , pret - .
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 20.12.2018 12:14:45 bal040
Par - 73, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 95)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (98/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:17:27 bal041
Par - 75, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (99/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:18:37 bal042
Par - 73, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (100/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:19:46 bal043
Par - 73, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (101/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:20:53 bal044
Par - 76, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (102/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:21:59 bal045
Par - 74, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (103/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:23:15 bal046
Par - 74, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (104/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:24:19 bal047
Par - 69, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (105/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:25:29 bal048
Par - 75, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (106/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:26:33 bal049
Par - 75, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (107/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:27:30 bal050
Par - 72, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Streiku likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (108/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 12:28:42 bal051
Par - 73, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 97)
Balsošanas motīvs: Grozījums Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (109/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:33:04 bal052
Par - 51, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 74)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (110/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:34:15 bal053
Par - 56, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba aizsardzības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (111/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:35:11 bal054
Par - 56, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītinformācijas biroju likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (112/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:36:26 bal055
Par - 60, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (113/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:37:32 bal056
Par - 61, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (114/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:38:33 bal057
Par - 62, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (115/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:39:29 bal058
Par - 62, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (116/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:40:24 bal059
Par - 64, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (117/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:41:20 bal060
Par - 63, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsargāta pakalpojuma likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (118/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:42:24 bal061
Par - 67, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Arhīvu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (119/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:43:27 bal062
Par - 67, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (120/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:44:25 bal063
Par - 67, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (121/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:45:27 bal064
Par - 65, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (122/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:46:27 bal065
Par - 64, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (123/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:47:22 bal066
Par - 63, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Enerģētikas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (124/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:48:49 bal067
Par - 66, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (126/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:49:48 bal068
Par - 69, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (127/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:50:49 bal069
Par - 66, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Iepakojuma likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (128/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:52:36 bal070
Par - 65, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (129/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:53:42 bal071
Par - 68, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (130/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:54:38 bal072
Par - 68, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums Meliorācijas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (131/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:55:41 bal073
Par - 64, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (132/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:56:40 bal074
Par - 65, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Preču un pakalpojumu drošuma likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (133/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:57:40 bal075
Par - 68, pret - 16, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (134/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 13:58:43 bal076
Par - 63, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (135/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:02:16 bal077
Par - 4, pret - 63, atturas - 12. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (136/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:06:25 bal078
Par - 7, pret - 68, atturas - 6. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (137/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:08:59 bal079
Par - 5, pret - 53, atturas - 21. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (138/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:11:57 bal080
Par - 25, pret - 47, atturas - 11. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Tiesībaizsardzības nolūkos apstrādājamo personas datu likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (139/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:15:34 bal081
Par - 15, pret - 61, atturas - 8. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (140/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:17:53 bal082
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Civilprocesa likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (141/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:19:01 bal083
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Notariāta likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (142/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:20:38 bal084
Par - 79, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (143/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:22:25 bal085
Par - 62, pret - 17, atturas - 7. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2019.06.01/. Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (143/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:36:12 bal086
Par - 80, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Dzīvojamo telpu īres likums (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (144/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:37:11 bal087
Par - 59, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Muitas likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (145/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:38:11 bal088
Par - 69, pret - 15, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (146/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:39:22 bal089
Par - 71, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (148/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:40:25 bal090
Par - 71, pret - 17, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (151/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:41:27 bal091
Par - 76, pret - 10, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas kārtības rullī (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (178/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:42:38 bal092
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (179/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:52:01 bal093
Par - 65, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Iepakojuma likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (181/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:55:19 bal094
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par nekustamo īpašumu Ezermalas ielā 24/26 un Ezermalas ielā 28, Rīgā, nodošanu biedrībai “Latvijas Mazpulki” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (182/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 14:58:57 bal095
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (183/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 15:00:19 bal096
Par - 68, pret - 4, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zvejniecības likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (184/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 15:02:05 bal097
Par - 68, pret - 13, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (185/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 15:29:05 bal098
Par - 70, pret - 1, atturas - 10. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (186/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 15:31:04 bal099
Par - 70, pret - 17, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu /2019.03.01./. Grozījumi likumā “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) (186/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 15:34:15 bal100
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (13/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2018 15:35:25 bal101
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā (159/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2018 15:36:10 bal102
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā (160/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2018 15:37:30 bal103
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ārstniecības likumā (153/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2018 15:39:13 bal104
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (3/Lp13), 1.lasījums

Datums: 20.12.2018 15:40:10 bal105
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu” (46/Lp13), 2.lasījums

Datums: 20.12.2018 15:41:56 bal106
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mēslošanas līdzekļu aprites likumā (48/Lp13), 2.lasījums

Datums: 20.12.2018 15:44:48 bal107
Par - 42, pret - 43, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (180/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2018 15:48:35 bal108
Par - 45, pret - 46, atturas - 1. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (180/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2018 15:49:24 bal109
Par - 45, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (180/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2018 15:49:52 bal110
Par - 45, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (180/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2018 15:54:14 bal111
Par - 45, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (180/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2018 15:59:02 bal112
Par - 47, pret - 44, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (180/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2018 16:05:49 bal113
Par - 45, pret - 46, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (180/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2018 16:08:01 bal114
Par - 45, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (180/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 20.12.2018 16:08:36 bal115
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā (180/Lp13), 2.lasījums, steidzams