Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas septītā sēde
2019. gada 14. februārī
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi
Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim Saeimas 2019. gada 14. februāra sēdi!
Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Ģerboņu likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Ministru prezidents lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Ministru prezidents lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Ministru prezidents lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Feldmans, Budriķis, Znotiņš, Riekstiņš, Cielēns un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Rancāna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Feldmans, Rancāns, Budriķis, Znotiņš, Riekstiņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Juraša atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Feldmans, Budriķis, Znotiņš, Riekstiņš, Cielēns un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Rancāna ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Sociālo un darba lietu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” (Nr. 238/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Ministru prezidents lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Likums par tiesiskā regulējuma piemērošanu pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.
Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Orlova, Zariņa, Ribakova, Rubika un Kabanova iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vitālijs Orlovs.
V. Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamo Prezidij! Godātie deputāti! Veselība ir tas primārais jautājums, kas nekad un nevienam nezaudēs savu aktualitāti. Tādēļ šodien mēs skatām ierosinājumu veikt grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā.
12. Saeimā pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums ir izraisījis asu diskusiju sabiedrībā un pamatotu kritiku no ģimenes ārstu puses, kuri nevēlas pildīt arī vēl nodokļu inspektora funkciju.
Pēdējā laika notikumi veselības aprūpes sfērā rada trauksmes sajūtu visā Latvijas sabiedrībā. Kā zināms, nesen pieņemtie minētā likuma grozījumi, kas paredz veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, tika atlikti līdz šā gada 1. jūlijam. Kolēģi, mēs nevaram un nedrīkstam pieļaut, lai cilvēki tiktu šķiroti un diskriminēti pēc nodokļu nomaksāšanas statusa.
Nav atrisināti jautājumi ar pašnodarbinātajām personām, ar mikrouzņēmumu darbiniekiem. Mūsu valsts pamatlikumā ir iestrādāts vienlīdzības princips un diskriminācijas aizlieguma princips. Šis 2017. gadā pieņemtais divu grozu likums būtiski deklarē citātu no Džordža Orvela romāna “Dzīvnieku ferma”: “Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem.” Un šobrīd tas īsti... nemaz nešķiet tik ironiski.
Cilvēki vēlas normālu dzīvi mūsu valstī. Un jebkuras normālas dzīves pamatā ir veselība... un stabilitāte veselības aprūpē. Katrs Latvijas cilvēks intuitīvi jūt šādu netaisnību - sadali kategorijās.
Pati SASKAŅA pilda savus solījumus vēlētājiem, mēs vienmēr esam iestājušies par iedzīvotājiem pieejamu un saprotamu veselības aprūpes sistēmu. Šodien tiek sperts pirmais solis, lai iekustinātu un attīstītu diskusiju par veselības aprūpes jomas sakārtošanu.
Nesen publiskajā telpā izskanēja veselības ministres Ilzes Viņķeles solījums pāris mēnešu laikā... spriest par jauno piedāvājumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem, lai likuma uzlabojumi tuvinātos taisnīgai veselības aprūpei. Mēs esam tikai par to.
Ko mēs piedāvājam šobrīd? Mans un citu deputātu ierosinājums paredz likvidēt divu grozu sistēmu un padarīt veselības aprūpi pieejamu ikvienam Latvijas cilvēkam, kā arī saglabāt normu, kura paredz vienu procentu no sociālā budžeta novirzīt veselības aprūpes finansējumam.
Šodien, kolēģi, mums ir divas iespējas - vai nu beidzot sākt veselības aprūpes sistēmas attīstīšanu un uzlabošanu un veikt attiecīgas izmaiņas likumdošanas aktos, vai arī atstāt visu pa vecam un gaidīt 2019. gada 1. jūliju, neko nemainot.
Mēs visi zinām, ka šobrīd visa veselības aprūpes joma nav kārtībā, tādēļ aicinu atbalstīt mūsu ierosinājumu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.
K. Ģirģens (KPV LV).
Cienījamie klātesošie! Vēlos informēt, ka arī martā Publisko izdevumu un revīzijas komisijā tiks skatīts šis jautājums par veselības aprūpi. Bet vēlos vērst ļoti lielu uzmanību... Un šobrīd es vēlos teikt par ZZS un SASKAŅU: pateicoties jums, šobrīd ir ielikti valdes locekļi Jēkabpils reģionālajā slimnīcā un katru dienu ir zaudējumi (No frakcijas SASKAŅA: “Par likumprojektu!”) - veseli divi tūkstoši dienā. Līdz ar to es teikšu tā: vispirms sāciet ar sevi!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 48, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Agešina, Orlova, Klementjeva un Zariņa iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Juraša kungs... kartona Juraša kungs! Jūs man, kolēģi, neticēsiet... (Starpsaucieni: “Asprātīgi!” Aplausi. Smiekli.) Paldies.
Jūs man neticēsiet, kolēģi, bet mums ar ceļiem ir ļoti nopietnas problēmas. (Troksnis zālē. Starpsaucieni: “Rīgā!”) Rīgā! Un ne tikai Rīgā. (Starpsauciens: “Tikai Rīgā!”) Es zinu, ka daudziem no jums būs tam grūti noticēt (Starpsauciens: “Arī Rēzeknē!”), kopš esat pārvākušies dzīvot uz Rīgu, un es tā saprotu, ka kompensācijas... neizņem tātad... tā ir... Bet ir daži fakti, kolēģi.
Valsts vietējo autoceļu stāvoklis - vairāk nekā 40 procenti ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. (Starpsauciens.) Valsts reģionālo autoceļu stāvoklis - vairāk nekā 40 procenti ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. (Starpsauciens: “Statistika!”) Nu, statistika nemelo! Tiesa, pēdējo četru gadu laikā būtiski ir samazinājies to valsts galveno autoceļu īpatsvars, kas ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī - no aptuveni 50 procentiem līdz apmēram 25 procentiem šobrīd. Bet! Ja mēs esam godīgi pret sevi, tad tas nav mūsu nopelns. Pateiksim paldies Eiropas Savienībai, kā arī Lielbritānijai par naudu mūsu ceļiem! Bet šajā plānošanas periodā Eiropas Savienības nauda ceļiem faktiski beidzas tieši šogad.
Augsti godātie kolēģi! Kopš 1991. gada uzkrātais neveikto darbu deficīts uz ceļiem ir gandrīz 10 miljardi eiro. Desmit miljardi eiro! Šogad valsts un pašvaldību ceļiem plānots novirzīt vien 159 miljonus eiro. Jūs saprotat atšķirību starp šiem skaitļiem - 10 miljardi eiro un 159 miljoni eiro? Tajā pašā laikā par ceļiem atbildīgais ministrs atklāti saka - ne šogad, ne nākamgad nekādas papildu naudas ceļiem nebūs. Un tajā viņš vaino Kučinska valdību. Šis punkts ir ļoti īpašs, kolēģi! Koalīcijas politiķi mums beidzot paskaidro, kas ir vainīgs pie tā, ka viņi nespēj izpildīt savus pirmsvēlēšanu solījumus. Ja Kučinska valdība viņiem nav tam atstājusi nekādu naudu, tad šādi laikam tagad izklausās dialogs starp koalīcijas politiķiem un viņu vēlētājiem: “Kāpēc jūs nepildāt savus pirmsvēlēšanu solījumus?” - “Nu tāpēc, ka ZZS mums neatstāja tam naudu.”
Dārgie kolēģi! Izrādās, ka priekšvēlēšanu laikā, kad Latvija bija pilna ar labo darbu čempionu lozungiem un plakātiem... Nu jūs atceraties - to liela daļa sabiedrības uztvēra, protams, vairāk ar smaidu... Izrādās, ka bija cilvēki, kas to uztvēra absolūti nopietni, un šie cilvēki tagad sēž šajā zālē. Tātad, kamēr mēs smaidījām, viņi domāja: “Nu Zaļo un Zemnieku savienība - viņi taču ir labo darbu čempioni, zemnieki, viņi tur visu laiku kaut ko... visu ko uzkrāj, viņiem ir tāds piķis uzkrāts, ka var gan minimālo pensiju pacelt, gan 3 x 500, gan 10 x 1000... un tā tālāk.” Vajag tikai sasolīt, pārņemt varu, un pārējais jau ir vēsture, kā mēs zinām. Kučinska kungs, nu kāpēc jūs nevarējāt atstāt šiem cilvēkiem vismaz dažus simtus miljonu, lai viņi varētu izpildīt savus solījumus? Jūs varat iedomāties, kā viņiem tagad (Starpsauciens.), par spīti Kremlim, jācīnās par to “bezkompromisu tiesiskumu”, lai novērstu uzmanību no saviem solījumiem. (No NA frakcijas: “Ko tu uz mums skaties?!”; dep. A. Kaimiņš: “Viņi ir tur!”)
Bet, kolēģi, vēl nav par vēlu sākt strādāt! Te ir ceļš, kā to izdarīt. Ceļu lietotāji šogad nodokļos samaksās apmēram 585 miljonus eiro. Kā es jau minēju, valsts un pašvaldību ceļiem no šīs naudas ir plānots novirzīt vien 159 miljonus eiro. Tā ir mazāk nekā trešdaļa no tā, ko iepriekšējā Saeima nolēma apstiprināt Nacionālajā attīstības plānā, lai sasniegtu ar ceļiem saistītos mērķus.
Mūsu priekšlikums ir novirzīt ceļiem 80 procentus no degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumiem, šādi nodrošinot stabilu un adekvātu finansējumu ceļiem.
Sēdes vadītāja. Dombrovska kungs, runas laiks ir beidzies. Atbilstoši Kārtības rullim tas nav pagarināms.
Paldies.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Labrīt, dārgie kolēģi! Šo sēdi esam sākuši jau, kā saka, ar diezgan asām debatēm. Un es jums pateikšu vienu lietu. Vēršu uzmanību uz to, ka šeit jau nenotika nekas jauns. Tā bija tradicionālā liekulības paraugstunda no liekuļiem, tāpēc pārsteigumu nav.
Kāpēc? Ja kāds nav iepazinies ar šo jautājumu un nezina situāciju, varu paskaidrot, ka lielākās problēmas ar ceļu segumu ir nevis ceļiem valstī, bet Rīgas ielām. Tās ir ielas, nevis ceļi. Par ielām ir atbildīga pašvaldība. Un vēl ko “labāku” es jums pateikšu - tagad jau ir publiski zināms, ka nauda ir, bet tā netiek iztērēta. (Starpsauciens: “Tieši tā!”) Deviņpadsmit miljonus eiro Rīgas pilsētas mērs nav spējis iztērēt. Viņiem valsts ir iedevusi mērķdotāciju, bet viņi nav spējuši iztērēt. Tā vietā viņi... Viņi ir nevis iztērējuši 19 miljonus eiro, lai salabotu katastrofālā stāvoklī esošās ielas, kur mašīnas strīpām stāv ar pārsistiem riteņiem un riepām un salauztiem piekares mehānismiem, bet gan 400 tūkstošus eiro ir iztērējuši bedrīšu lāpīšanai. Pilnīgi bezjēdzīgi! Citi izsaka hipotēzi, ka vienkārši tie 400 tūkstoši ir nozagti. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Debatē par likumprojektu! Te nav Rīgas dome!”)
Tā ka nauda ir. Šis priekšlikums ir pilnīgi nejēdzīgs. Mēs zinām, par ko ir runa. Nauda ir! Cilvēki nespēj iztērēt to naudu, kura jau ir.
Balsojam “pret”, lai liekuļi beidzot ķeras pie darba un salabo Rīgas ielas!
Paldies. (Starpsauciens. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par autoceļiem”” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 54, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Agešina, Ribakova, Cileviča un Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījums Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.
A. Klementjevs (SASKAŅA).
Labrīt, augsti godātie deputāti! Šodien SASKAŅA piedāvā nodot Sociālo un darba lietu komisijai likumprojektu, kurā mēs runājam par minimālo darba algu.
Es uzskatu, ka šodien varam jau sākt diskusiju komisijās, piesaistot sabiedriskās organizācijas, pieņemsim, Latvijas Darba devēju konfederāciju vai arodbiedrības, un varam sākt runāt par to, kā mēs redzam 2021. gadu, ar kādām minimālajām algām sāksim šo gadu. Es uzskatu - ir nepareizi, ka Ministru kabinets pieņem lēmumu, kāda ir minimālā alga. Sen jau vajadzēja šo diskusiju paplašināt un piesaistīt ne tikai deputātus - komisiju profilā -, bet arī sabiedriskos partnerus. Mēs ļoti daudz runājam par to, ka sabiedriskajām organizācijām ir ļoti liela loma mūsu komunikācijā... un ka tas uzlabos mūsu imidžu parlamentā un varbūt pacelsies reitingi, uzticība parlamentam... Un tāpēc, ja mēs paspēsim - un mēs paspēsim! - pa kārtējo gadu savākt informāciju... un arī no Finanšu ministrijas un Labklājības ministrijas, tad mēs zināsim... pamatojoties uz reāliem ekonomiskiem rādītājiem, zināsim, ko mēs varam atļauties. Mēs nerunājam šodien par populismu, mēs nerunājam par liekulību. Mēs runājam par reālu darbu. Ja šodien nodosim šo likumprojektu komisijai, mēs kā komisijas locekļi paspēsim aktuālos jautājumus salikt komisijas pieprasījumos vai jautājumos, salikt visus datus tabulās, un tad redzēsim reāli, ko varam atļauties.
Skaidrs, ka minimālās algas celšana veicinās cīņu ar ēnu ekonomiku. Tas ir ļoti svarīgs punkts, kas arī ir aktuāls. Līdz 2021. gadam ēnu ekonomiku gribam samazināt līdz 10 procentiem, un, piesaistot deputātus, profesionāļus, mēs varēsim to panākt.
Jūs jau zināt, ka visu laiku minimālās algas celšana bija politisks process - ministri sanāca kopā un matemātiski... kurš kuram tuvāks cipars... izlēma, kādu ciparu liek kā minimālo darba algu. Es piedāvāju pilnīgi citu variantu - piesaistot sociālos partnerus, piesaistot speciālistus, analītiski izskaitļot šo ciparu un no 2021. gada 1. janvāra to ieviest. Būs 500 eiro? Ļoti labi. Būs 490? Vēl labāk. Vēl vienu reizi... bet lai tas cipars būtu pamatots.
SASKAŅA piedāvā nodot darbam šo likumprojektu un sākt strādāt tāpēc, ka attiecībā uz 2021. gadu, ja mēs reāli plānojam, darbu vajag sākt jau šobrīd.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi. (No frakcijas SASKAŅA: “3 x 500?”)
Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: “Cik iznāk?”) Balsosim (No frakcijas SASKAŅA: “Saskaiti!”) par likumprojekta “Grozījums Darba likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai (No NA frakcijas: “Tur jau jāreizina, nevis jāskaita!”), nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 52, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Agešina, Ribakova, Cileviča un Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova.
Ļ. Švecova (SASKAŅA).
Labdien! Vai 500 eiro mēnesī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimālās algas apmērs ir reāli sasniedzams rezultāts vai ilūzija? Kā uz to paskatās. Igaunijā tā ir realitāte kopš pagājušā gada sākuma. Vai jaunizveidotās valdības deklaratīvais paziņojums pēc būtības izvērtēt opozīcijas partiju priekšlikumus ir patiess vai sabiedrību maldinošs? Vai ministru un ierēdņu skaļos paziņojumus par iedzīvotāju turīguma pieaugumu jūs, iedzīvotāji, reāli saņemat un jūtat savos makos? Vai Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas sazīmētie grafiki par iekšzemes kopprodukta straujo pieaugumu parāda objektīvu sabiedrības labklājības līmeņa pieaugumu? Jā, turīgo slāņu ienākumi, pateicoties pagājušā gada decembrī atbalstītai samazinātajai likmei, ir pieauguši. Iekšzemes kopproduktu Vācijā rēķina pēc pirktspējas paritātes principa un koeficienta, kas nosaka vidējā ienākumu līmeņa pieaugumu uz vienu iedzīvotāju. Latvija šajā ziņā pēc statistikas datiem ir priekšpēdējā vietā no apakšas, nevis no augšas, kā mums paziņo ministri. Man ir jautājums - kāpēc jūs tā nemīlat savu tautu? Kāpēc? Paldies. Balsojiet!
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 48, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Agešina, Ribakova, Cileviča un Rubika iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Krišāns.
J. Krišāns (SASKAŅA).
Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Latvija šobrīd ir viena no 10 valstīm pasaulē, kur ir vērojams straujākais iedzīvotāju skaita kritums. Es domāju, tik mazai valstij kā mums tā ir pilnīga katastrofa.
Mums ir laba valdības deklarācija, kurā ir rakstīts arī par tautas ataudzi. Es domāju, ka tas šobrīd ir viens no galvenajiem jautājumiem. Visas partijas, kas šodien šeit ir, ir solījušas pabalstus: par pirmo bērniņu - 50, par otro - 100, par trešo - 150 eiro, attiecīgi arī par katru nākamo.
Ja valsts nedos signālu, ka mēs domājam par ģimenēm un bērniem, tad jau pēc 20 gadiem, ticiet man, mums vairs nebūs vajadzīgas skolas, mums nebūs armijas, nebūs arī naudas līdzekļu... nebūs, kas mums pelna pensiju. Arī daudzi no šeit, zālē, sēdošajiem netiks pie savām pensijām.
Tik zema dzimstība vēl nekad nav bijusi. Mēs paskatījāmies - pēdējos mēnešos ir piedzimuši tikai nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem bērnu. Un man ar tādu rūgtumu sirdī šodien ir jautājums - vai tiešām šī Saeima un šī valdība, un mēs pēc mūsu valsts dibināšanas simtgades gribam ieiet vēsturē ar to, ka nedarīsim neko... darīsim visu, lai iznīcinātu mūsu valsti?
Šodien mums ir bažas par daudz ko - mēs uztraucamies par dažādām ārējām briesmām, par mūsu lielajām kaimiņvalstīm... no visām pusēm... Bet es domāju, ka šobrīd lielākās briesmas mūsu valsts pastāvēšanai - tie esam mēs paši. Tāpēc, cienījamie kolēģi, būsim godīgi savu vēlētāju priekšā! Es domāju, ka šis ir viens no galvenajiem, prioritārajiem jautājumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Linda Ozola.
L. Ozola (JK).
Labrīt, kolēģi! Šī nedēļa, starp citu, sākās tieši uz demogrāfijas nots - tika rīkota liela un būtiska konference, kur zinātnieki bija aicināti satikties ar parlamentāriešiem. Katrs no jums... noteikti saņēmāt uzaicinājumu. Krišāna kungs, es biju tajā konferencē. Jūs es neredzēju. Bet, tiesa, jūsu kolēģes tur bija. Es ceru, ka viņas arī jums izstāstīja, par ko tur bija runa. Un, redziet, galvenie secinājumi bija tādi: protams, pabalsti ir svarīgi, naudas atbalsts ģimenēm ir svarīgs. Tomēr tas nav vienīgais stimulators, ja tā var teikt, kas sabiedrībai un ģimenēm, it sevišķi daudzbērnu ģimenēm, liktu just, ka valsts viņus novērtē. Liels uzsvars tika likts arī uz mājokļa jautājumu, uz bērnudārzu pieejamību. Un, kolēģi, es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka šo likumprojektu ir iesnieguši frakcijas SASKAŅA deputāti... SASKAŅA šobrīd valda, kā mēs visi ļoti labi zinām, Rīgas domē. Krišāna kungs, es ceru, ka jūs esat pārrunājuši šo jautājumu arī ar saviem kolēģiem Rīgas domē, esat aicinājuši viņus steidzami atrisināt bērnudārzu pieejamības jautājumus un darīt to vienlīdzīgi, nešķirojot ģimenes pēc etniskās piederības un valodas, kurā tās runā, un bērnudārziem, kuros tās grib sūtīt savus bērnus. (No frakcijas SASKAŅA: “Pierādi!”)
Jūsu frakcija ir tā, kas šo jautājumu ļoti uzsver. Tad nu tiešām rādiet, lūdzu, piemēru un sāciet ar Rīgu!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā” nodošanu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 49, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Goldbergas, Dolgopolova, Klementjeva un Krišāna iesniegto likumprojektu “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.
V. Dombrovskis (SASKAŅA).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Mūsu saruna par solījumiem vēl nav pabeigta. Vai jūs tiešām uzskatāt, ka ar jūsu “Kā var nesolīt?” mentalitāti, ar visiem jūsu pārkāptajiem solījumiem tiek veicināta Latvijas tautas uzticība Latvijas valstij? Daži no jums saka: “Mēs nevaram atbalstīt priekšlikumus, kuri ir saistīti ar budžetu un kuriem ir fiskāla ietekme.” Citi saka: “Kamēr nav diskusiju par šā gada budžetu, mēs šādus priekšlikumus nevaram ne izskatīt, ne atbalstīt.” Nu kāda apbrīnojama divkosība! Tikai pirms pusotra mēneša šie paši cilvēki virzīja... un balsoja par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu būtiski palielināt atalgojumu mediķiem, neraugoties uz to, ka tas bija saistīts ar budžetu un ar fiskālo ietekmi, neraugoties uz to, ka tas bija ārpus budžeta pieņemšanas laika, neraugoties uz negatīvo fiskālo telpu. Meli un divkosība!
Šie paši cilvēki laikam ir aizmirsuši, ka pagājušā gada nogalē viņi mēģināja atcelt tā saucamo solidaritātes nodokli, kas prasītu no budžeta vismaz 40 miljonus eiro. Neraugoties uz negatīvo fiskālo telpu! Tikai pateicoties SASKAŅAI un Zaļo un Zemnieku savienībai, viņiem neizdevās to panākt. Tikai pateicoties SASKAŅAI un Zaļo un Zemnieku savienībai, Kariņa valdībai tagad nav jārisina negatīvas fiskālās telpas problēmas uz sociālā budžeta rēķina, nu kā vēl... par vēl 40 miljoniem eiro.
Augsti godātie kolēģi un valdošās koalīcijas deputāti! Palīdziet man, lūdzu, kārtējo reizi nodemonstrēt valdošās koalīcijas divkosību! Šis priekšlikums, par kuru mēs tagad runājam, nav saistīts ar budžetu, tam nav nekāda fiskālā efekta, bet tam ir sakars ar vienas partijas solījumu. Pirms vēlēšanām partija Jaunā VIENOTĪBA solīja saviem vēlētājiem mazināt birokrātiju... nulles birokrātiju. Konkrēts solījums: “Pieņemot ikvienu jaunu regulējumu valstī, atcelt divus jau spēkā esošus noteikumus, instrukcijas u. tml.” Es jums precīzi citēju Jaunās VIENOTĪBAS pirmsvēlēšanu solījumu. Man jāatzīst, ka mums sagatavot šo likumprojektu nebija viegli, jo Jaunajai VIENOTĪBAI nekādas detalizētas programmas nebija. Tāpēc nebija iespējams noskaidrot, kā tieši Jaunā VIENOTĪBA plānoja to darīt. Viss, kas bija pieejams, ir šis: “Pieņemot ikvienu jaunu regulējumu valstī, atcelt divus jau spēkā esošus noteikumus, instrukcijas u. tml.” Viss!
Tāpēc, ņemot vērā to, ka tieši Jaunās VIENOTĪBAS pārstāvis ir šīs valdības vadītājs, mēs uzskatām, ka būtu tikai loģiski uzdot Kariņa valdībai īstenot dzīvē savus solījumus ar visiem tiem “u. tml.”. (Starpsauciens.)
Un vēl, kolēģi! Ja mēs pieminam Kariņa kungu... un arī par solījumu... pirms kāda laika Kariņa kungs, stāvot tieši šeit, mums solīja, ka opozīcijas priekšlikumi tiks izskatīti pēc būtības. (Dep. A. Kaimiņš: “Tā arī būs!”) Es, kolēģi, jums atgādinu, ka šodien mēs nebalsojam par to, vai pieņemt vai nepieņemt šo likumprojektu. Mēs runājam par to, vai to nodot komisijām un izskatīšanai pēc būtības, tā pat... neapelējot pie būtības... izskatīšana sākas ar to, vai likumprojekts ir nodots komisijai. Tāpēc man ir liels lūgums jums, kolēģi: palīdziet mums nodemonstrēt, ka no šīs pašas tribīnes Kariņa kungs ir melojis visiem Saeimas deputātiem! Man nav nekādu šaubu par to, ka jūs palīdzēsiet mums to visu nodemonstrēt.
Paldies.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Inese Lībiņa-Egnere.
I. Lībiņa-Egnere (JV).
Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Godātais ēnu kabinet un tā vadītāji! Jāteic, ka tik tiešām tas ir grūts uzdevums - vērtēt visu partiju priekšvēlēšanu solījumus un tos uzlabot. Visu cieņu, jūs esat raženi pastrādājuši, bet Jaunās VIENOTĪBAS priekšvēlēšanu kampaņas pasākumos jūs neredzēju. Līdz ar to arī mūsu pienākums ir jums skaidrot, ko nozīmē birokrātiskā sloga mazināšana, ko nozīmē iespējama regulējuma samazināšana jeb, no angļu valodas tieši tulkojot, šis princips - “viens iekšā, viens ārā” vai “viens iekšā, divi vai pat trīs ārā”... Tas darbojas vairākās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Kanādā, Vācijā, Nīderlandē, un kopš 2017. gada ar šādu principu valsts pārvaldes uzlabošanā eksperimentē arī Somija. Tas nozīmē nevis kvantitatīvu, bet gan kvalitatīvu... mehānismu, likumu, instrukciju, noteikumu un citu aizstāšanu ar jaunu... Un tā iniciatīva nozīmē nevis tikai un vienīgi viena papīra aizstāšanu vai papīra daudzuma samazināšanu, bet tas nozīmē: ja, piemēram, birokrātiskais slogs uzņēmējdarbībai palielinās par vienu eiro, tad ir jālikvidē regulējums, kas ir radījis slogu - vienu eiro vai divus eiro -, jo darbojas princips “viens iekšā, divi ārā”.
Līdz ar to šis jūsu ļoti lakoniskais likumprojekts, kā arī nākamais likumprojekts, kas pēc būtības ir identisks, noteic tikai un vienīgi kvantitatīvu - papīra - taupīšanu, kas arī ir ļoti saudzīgs regulējums, taču mēs vēlamies to darīt pēc būtības, pēc jēgas, tā, lai cilvēki justu ne tikai to, ka mazāk likumu, bet arī to, ka tiešām ir mazāk izdevumu.
Jūsu likumprojektam nav anotācijas, tāpēc es balstos uz to, ko Dombrovska kungs (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) šeit no tribīnes teica. Un... jā, jau šobrīd valdība ir uzsākusi darbu, un šobrīd tiek apsvērta iniciatīva, ka šis princips “viens iekšā, divi ārā” tiktu ieviests atsevišķās jomās, sākot ar uzņēmējdarbības regulēšanu. Tas nozīmētu nevis vienu formālu normatīvā akta aizstāšanu ar citu normatīvo aktu, kā ir iesniegts jūsu priekšlikumā, bet gan reāla administratīvā sloga izvērtējumu ikvienam jaunam tiesību aktam, vienlaikus nodrošinot, ka jebkāds administratīvā sloga palielinājums par vienu eiro tiek kompensēts vismaz ar cita administratīvā sloga samazināšanu par vienu eiro.
Taisnības labad jāteic, ka, iesniedzot šos likumprojektus, jūs nevis mazināt likumdošanas apjomu, bet gan vairojat, jo esat iesniedzis arī priekšlikumu grozīt Saeimas kārtības rulli. Saeimas kārtības rullis, kā mēs zinām, šobrīd ir atvērts priekšlikumu iesniegšanai līdz 4. martam. Tā vietā, lai iesniegtu likumprojektu, neskaidrojot likumprojekta mērķi ar anotāciju, jūs varējāt iesniegt priekšlikumu, un šis priekšlikums, protams, tiktu izskatīts.
Godātie kolēģi! Es aicinu noraidīt gan šo konkrēto likumprojektu, gan arī otru - “Grozījums Saeimas kārtības rullī”, jo tie, kaut arī laba mērķa vadīti - vēlas mazināt birokrātiju -, šobrīd tiešām nepalīdz. Tas tikai un vienīgi uzlabotu kvantitatīvo, bet ne kvalitatīvo rādītāju labojumus. Taču es tiešām aicinu mūs visus kopā turpināt mazināt birokrātisko slogu. Tas ir gan koalīcijas, gan opozīcijas kopīgs likumdošanas darbs. Par visiem jaunajiem risinājumiem un priekšlikumiem mēs, kā vienmēr, tikai priecāsimies. Un aicinām to uzlabot.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 51, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dombrovska, Goldbergas, Dolgopolova, Krišāna un Klementjeva iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Goldberga.
I. Goldberga (SASKAŅA).
Labdien, cienījamie kolēģi! Un tomēr... Pēc portāla likumi.lv aktuālās informācijas šī gada 30. janvārī Latvijā ir 7484 likumi. No tiem spēkā 5733 likumi, no kuriem 4129 ir likumu grozījumi. Tātad likumu pamattekstu skaits ir krietni virs pusotra tūkstoša.
Šobrīd spēkā ir 9945 Ministru kabineta noteikumi, no kuriem vairāk nekā puse ir grozījumi, un spēkā ir 4165 Ministru kabineta noteikumi. Nu vēl apmēram trīs tūkstoši saistošo noteikumu pašvaldībās, neskaitāmas instrukcijas un vadlīnijas.
Kā lai orientējas visā šajā dokumentu mudžeklī? Lūk, viens uzskatāms piemērs. Esat nolēmis uzsākt komercdarbību un, loģiski, atverat Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras mājaslapas attiecīgo sadaļu. Tur lasāms teksts (citēju): “Uzņēmējdarbību jeb komercdarbību regulē dažādi normatīvie akti. Šeit sniegti tikai daži būtiskākie,” - tuvu 20 - “taču, lai pilnībā pārliecinātos par to, ka esat ņēmis vērā visas likumdošanas prasības attiecībā uz Jūsu izvēlēto darbības sfēru, pārbaudiet http.www.likumi.lv.” Un, atverot likumi.lv, visi tie cipari, kurus es minēju pirms tam.
Vēl viens pavisam nesen dzirdēts kādas jaunas uzņēmīgas sievietes stāsts, kura nolēma atvērt kafejnīcu. Lūk, viņas secinājums: “Tā apjuku likumu klāstā un visās prasībās, ka nolēmu nedarīt neko. Secināju, ka visu saprast ir neiespējami, un līdz ar to neesmu droša, ka nekļūdīšos. Un, ja kļūdīšos, mani noteikti sodīs.” Tā rīkojas godīgie. Kam tas ir izdevīgi? Laikam tiem, kas soda, un tiem, kas grib izmantot šo situāciju.
Šobrīd ir tā, ka bez jurista konsultācijas nevar saprast - kas ir atļauts un kas nav. Tas, protams, kaitē uzņēmējiem, pašvaldībām, rada apjukumu iedzīvotājos un nesamērīgi palielina uzraudzības un kontroles izdevumus. Esmu pārliecināta, ka bezkompromisu tiesiskuma principa ieviešanas pamatā ir normatīvo aktu sakārtošana, mazināšana, dublēšanas un pretrunu novēršana. Nekļūdīšos, sakot, ka visas partijas to ir solījušas.
Taisnības labad jāteic, ka par šiem jautājumiem nepārtraukti tiek runāts apmēram 10 gadus, bet visos ziņojumos ir viens secinājums: “Centieni novērst tiesību normu plūdus nav vainagojušies ar panākumiem.” Arī citāts. Vēl vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai to apliecināja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis - jūsu atbildīgo ministriju ziņojumos ir arī nosaukts vainīgais. Citēju: “[..] atskatoties uz [..] Ministru kabineta sēdes protokollēmumā atspoguļotajiem lēmumiem, secināms, ka virkne lēmumu palika neīstenoti politiskā atbalsta trūkuma dēļ.”
Sniegsim šo politisko atbalstu normatīvisma mazināšanai, un aicinu atbalstīt iesniegtā likumprojekta tālāku virzību! Lai gan varu piekrist, ka mehāniska normatīvo dokumentu samazināšana nav pati prātīgākā pieeja, tomēr citādi šo darbu mēs paveikt nekādi nevaram jau cik desmitus gadu.
Lūdzu atbalstīt iesniegtā likumprojekta nodošanu Juridiskajai komisijai, un tā atradīs labāko veidu un ceļu, kā uzsākt šo darbu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Kaspars Ģirģens.
K. Ģirģens (KPV LV).
Cienījamie klātesošie! Man ļoti patīk runāt Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā. Mēs līdz šim esam redzējuši septiņus ierosinājumus likumprojektā, ko nodot komisijām, un es vēlos teikt, ka ikvienai no mūsu partijām - arī “Saskaņai” un “KPV LV” - būtu jāpilda savi solījumi, ko mēs esam devuši priekšvēlēšanu laikā. (Dep. V. Dombrovskis: “Valstij jāsāk ar sevi!”) Tomēr es vēlos pievērst uzmanību tam, ka likumprojekti, kas tiek iesniegti, piemēram, šie septiņi, par kuriem mēs runājam, ir jāsagatavo kvalitatīvāk, lai mēs saprastu, no kurienes dabūsim līdzekļus un kā turpmāk dzīvosim. Bet ko es vēlējos teikt? Ka šos (Starpsaucieni.)... Šo likumprojektu akceptējot kaut vai komisijā, mēs iztērējam... 3500 eiro kā minimums (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Meli!”), ja mēs nenoraidām. (Dep. A. Zakatistovs: “Taisnība!”) Ja šis likumprojekts tiek akceptēts, maksimālā summa ir 25 tūkstoši eiro. (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Meli!”) Līdz ar to es ļoti aicinu izturēties saudzīgi (Dep. A. Zakatistovs: “Taisnība!”) pret nodokļu maksātāju naudu.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 50, atturas - nav. Likumprojekts komisijai nav nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Čakšas, Vucāna, Daudzes, Auguļa un Bergmaņa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Labrīt, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Azartspēlēs no izklaides līdz atkarību purvam ir viens solis. Azartspēļu vietas parasti ir bez logiem, bez pulksteņa. Un šeit atkarības viela ir gan nauda, gan emocijas. Bieži vien acu priekšā mirgo lielais džekpots. Aicinājumi ar mazām likmēm nopelnīt lielo naudu, protams, rada ilūziju, ka tu varēsi norēķināties par visiem saviem kredītiem vai vismaz kādu brīdi padzīvot zaļi. Un tā ļoti daudzi cilvēki nonāk atkarību gūstā, tiek traumētas ģimenes. Viņi ieslīgst parādos, ir spiesti aiziet no darba, un vēl daudz lielākas traģēdijas rodas.
Nav Latvijā precīzas uzskaites par to, cik daudz ir no azartspēlēm atkarīgo. Bet psihoterapeiti stāsta, ka sporta totalizatoru un interneta kazino spēlmaņu kļūst aizvien vairāk un tie ir aizvien jaunāki. Ir redzams, ka ik gadu ir arī ļoti liels skaits to cilvēku, kas paši ir vērsušies Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā ar lūgumu liegt viņiem piekļuvi azartspēļu spēlēšanas vietām - gan tām, kas nav interaktīvajā vidē, gan arī tām, kas ir interaktīvajā vidē. Līdz 2018. gada beigām inspekcijā ir saņemti gandrīz 1500 fizisko personu lūgumi liegt šādas spēles spēlēt. Un arī interaktīvo azartspēļu vietnēs organizatori ir saņēmuši vairāk nekā 9300 šādus personu lūgumus.
Šī likumprojekta mērķis, kolēģi, ir izveidot no azartspēlēm atkarīgo personu reģistru, kur cilvēks pats var pieteikties un lūgt izslēgt sevi no iespējas spēlēt dažādu veidu azartspēles un piedalīties arī loterijās. Minimālais termiņš būtu 12 mēneši, bet pēc personas lūguma to varētu pagarināt. Attiecīgi pēc kāda laika būtu... Ir doma, ka Ministru kabineta noteikumos būtu deleģējams, kā cilvēks var arī sevi izņemt no šī atkarīgo reģistra.
Likumprojekts dod deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību un pienākumus katrai no pusēm. Doma ir tāda: ja cilvēks ir iekļāvis sevi reģistrā, tad azartspēļu organizētājam, pirms ļaut azartspēles spēlēt, ir jāpārliecinās, vai cilvēka šajā reģistrā nav.
Jau šobrīd spēkā esošais regulējums paredz, ka pie konkrēta spēļu organizatora... cilvēks ir tiesīgs sevi lūgt iekļaut šādā reģistrā. Bet problēma ir tāda: pie viena es esmu palūdzis to izdarīt un tur arī nevarēšu spēlēt, bet citi to neredz, un es varu doties uz citu azartspēļu spēlēšanas vietu, klātienes vai interaktīvo, un turpināt, visticamāk, zaudēt naudu.
Ir pētījumi, protams, par to, ka azartspēļu atkarība nav saistīta ar sociālo stāvokli un dzimumu. Ir, protams, lielāki priekšnosacījumi, ja ir iedzimtība. Bet lielā mērā tas tiešām ir atkarīgs no azartspēļu pieejamības. Un mēs redzam - Rīgā, pabraucot pa Čaka ielu, katrā kvartālā ir pa laimētavai. Mazākās pilsētās, novados dažkārt pat baznīcas var nebūt, bet laimētava noteikti būs. Tā ka ar pieejamību šobrīd ir tā, ka tieši tiek veicināts, lai cilvēki kļūtu atkarīgi.
Doma ir, ka šāds reģistrs tiktu izveidots no 2020. gada 1. janvāra, jo tas prasa, protams, sagatavošanās darbus, nelielus ieguldījumus. To noteikti var finansēt arī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem; var līdzekļus atrast, resora izdevumus pārskatot. Katrā nākamajā gadā - arī nelieli uzturēšanas izdevumi. Bet, manuprāt, tie ieguldījumi nav samērojami. Respektīvi, ieguldījumi ir ļoti mazi, salīdzinot ar ieguvumiem, kas šādā veidā tiktu sabiedrībai nodrošināti.
Kamēr šo reģistru veido, cilvēks jau šogad varētu lūgt sevi tajā iekļaut.
Es aicinu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām, turpināt darbu Saeimā un tad arī pēc iespējas īsākā laikā šo regulējumu pieņemt.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Artuss Kaimiņš. (Starpsauciens: “Atkarīgais!”)
A. Kaimiņš (KPV LV).
Labrīt, cienījamie kolēģi! Atgriežoties pagātnē, ir obligāti jābalso “pret”. (Starpsauciens: “Atkarība, ja?”) Nemaz cita varianta nav, jo pagātnē mēs vienmēr esam balsojuši “pret” objektīviem, labiem opozīcijas priekšlikumiem. Un vienalga, kas tajos ir rakstīts.
Šajā gadījumā visiem tiem, kas joprojām tic pagātnes deklarācijas visiem pantiem un līgumiem, kas bija pirms šīs Saeimas - 12. Saeimā -, obligāti jābalso “pret”! Jo šis ir opozīcijas priekšlikums! Tas ir tieši tas... rakstīts iekšā, šeit... par ko mēs esam vienojušies 13. Saeimā, ka tiks veikta priekšlikumu izskatīšana pēc būtības! Bet tie, kas dzīvo pagātnē, balso “pret”. Tie, kas ir tagadnē un šeit, tie savukārt balso “par”.
Par azartspēlēm runājot, apriori ir tā, ka arī interaktīvajā vidē mums ir ļoti lielas problēmas. Šajā gadījumā mēs ne tik daudz runājam par atkarību, kā par pelēko zonu. Vairāk nekā 50 procenti azartspēļu internetā ir pelēkajā zonā. Piecdesmit procenti! Latvijā var reklamēt azartspēles, bet nevar reklamēt likmes. Šajā brīdī es jums... Nu, jums visiem ir datori, ierakstiet: sportacentrs.com. Sportacentrs.com nav reģistrēts Latvijā, tāpēc tur ir com. Tas nav Latvijas domēns. Savukārt pirmais, kas pēc tam izlēks ārā, būs OlyBet.lv, un OlyBet tu uzreiz vari likt likmes. Un tad mums sanāk apgrieztā proporcionalitāte. (Dep. V. Dombrovskis: “Zinošs cilvēks!”) Tieši tā, zinošs cilvēks, Vjačeslav Dombrovski, jā, šis jautājums tagad ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas darba kārtībā, jo mēs nedrīkstam reklamēt likmes, bet drīkstam reklamēt veidu... kad notiek sporta veidi... ejiet tur un tad jūs Latvijas domēnā atgriezīsieties... Tātad tas nav pareizi!
Tie, kas dzīvo pagātnē, protams, balso “pret”. Tāpēc ka šajā... pēc Kārtības ruļļa noteikumiem ir tā, ka viens runā “par”, otrs runā “pret”.
Es aicinu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju pievērst uzmanību un nākotnē noteikti atvērt šo likumu un vēlreiz saprast, sakārtot šo nesakārtoto azartspēļu jautājumu... kas ir internetā. Tur gan IP adreses tiek mainītas katru otro dienu, gan tu vari nomainīt... es varu iedomāties vienu burtu šādai vai citai azartspēļu vietnei, un šī naudas pumpēšana turpinās. (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsaucieni.) Tai skaitā tas, ko teica iepriekšējais runātājs par atkarībām, slimībām un tā tālāk. Šis reģistrs ir atbalstāms, ja vien tas nemaksā... Feldmaņa kungs, kā jūs teicāt, cik reģistrs parasti... pusmiljonu varētu izmaksāt, ja? (Starpsaucieni.) 700 tūkstošus? Ja vien tas nemaksā šos miljonus vai pusmiljonu un tā tālāk. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “80 tūkstošus!”) Protams, ka atbalstāma lieta. Savukārt saskaņā ar Kārtības rulli visi tie, kas dzīvo 12. Saeimā, noteikti šo neatbalstiet, jo tas nekādā gadījumā... ir opozīcijas priekšlikums, to nedrīkst kā tādu atbalstīt, ja!
Tātad lūdzu atbalstīt.
Paldies. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Ko lai dara, deputāts ir runājis “pret”...
Tātad mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80 (Starpsaucieni. Aplausi.), pret un atturas - nav. Nu, kolēģi... nu vismaz tie deputāti, kuri runā “pret” kāda likumprojekta nodošanu komisijai, - lūdzu, pieturieties pie debatēs teiktā! (Dep. A. Kaimiņš: “Es taču runāju pret!”)
Strādāsim tālāk.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par tiesiskā regulējuma piemērošanu pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.
Deputāti Ločmele-Luņova, Cilevičs, Agešins, Kabanovs, Krišāns, Kucins, Goldberga, Tutins, Ribakovs un Zariņš ir iesnieguši lēmuma projektu “Par finansējuma piešķiršanu Latvijas Radio 4 un sabiedrisko mediju portāla LSM.lv angļu un krievu valodas versijas darbības nodrošināšanai”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.
Par atvaļinājumu piešķiršanu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Jūlijai Stepaņenko šā gada 7. februārī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Jūlijas Stepaņenko iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 7. februārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Borisam Cilevičam šā gada 13. un 14. februārī. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Borisa Cileviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 13. un 14. februārī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vitai Andai Tēraudai no šā gada 11. marta līdz 13. martam. Mums ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vitai Andai Tēraudai no šā gada 11. marta līdz 13. martam! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim no šā gada 19. februāra līdz 21. februārim.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim no šā gada 19. februāra līdz 21. februārim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Kolam šā gada 21. februārī.
Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Kolam šā gada 21. februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Rancāna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Rancāna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Juraša atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Juraša atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Un lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jura Rancāna ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jura Rancāna ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””, trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.
D. Reizniece-Ozola (ZZS).
Kolēģi, skatām likumprojektu Nr. 11/Lp13, trešais lasījums. Trešajā lasījumā neviena priekšlikuma nav, līdz ar to lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Labrīt vēlreiz! Tātad izskatām likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Ar šiem grozījumiem ir paredzēts noteikt stingrāku regulējumu apsardzes pakalpojumu iepirkumu veikšanai, lai ierobežotu nepamatotu valsts finansējuma saņemšanu un mazinātu ēnu ekonomiku šajā pakalpojumu nozarē. Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumu Akadēmiskās informācijas centra vai Eiropas Augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļautas kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem studiju virziena novērtēšanas procesā.
Uz trešo lasījumu komisijā tika saņemti pieci priekšlikumi. Sākam tos izskatīt.
1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
K. Feldmans. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 3. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 5. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. Līdz ar to ir izskatīti visi pieci priekšlikumi. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Toms Plešs.
A. T. Plešs (AP!).
Labdien, kolēģi! Skatām trešajā, galīgajā, lasījumā grozījumus Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā.
Šie grozījumi ir saistīti ar 2004. gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību jeb tā dēvēto Balasta konvenciju. Minētā konvencija 2018. gadā Saeimā pieņemta ar likumu.
Priekšlikumu nav.
Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, trešais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.
D. Pavļuts (AP!).
Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes, kolēģi! Sveiciens jums Sirsnīgajā dienā!
Trešajā lasījumā skatīsim grozījumus Būvniecības likumā. Šie grozījumi, kā jau iepriekš minēts, ir tādēļ, lai pabeigtu būvniecības informācijas sistēmas iedarbināšanu, lai pilnībā šī sistēma darbotos digitāli, lai viss būvatļauju prasīšanas, saskaņošanas, izsniegšanas process notiktu pilnībā elektroniski - digitālajā vidē.
Mums ir virkne priekšlikumu. Sāksim to izskatīšanu.
1. priekšlikums. Tas ir Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts komisijas redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Pavļuts. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 3. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
D. Pavļuts. 3. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Pavļuts. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts komisijas redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Pavļuts. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Pavļuts. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
D. Pavļuts. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Pavļuts. 8. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
D. Pavļuts. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Pavļuts. 10. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts komisijas redakcijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Pavļuts. 11. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
D. Pavļuts. 12. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
D. Pavļuts. 13. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Nav atbalstīts, bet precizēts un ir komisijā atbalstīts 4. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
D. Pavļuts. Un visbeidzot 14. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums. Nav atbalstīts. Bet ir atrisināts... un iekļauts ar 7. - komisijas priekšlikumu... Lūdzu atbalstīt...
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
D. Pavļuts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.
D. Pavļuts. Paldies, paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Konkurences likumā”, otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.
K. Feldmans (JK).
Sveiki! Turpinām darbu ar likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”.
Likumprojekts paredz uzlikt par pienākumu publiskām personām un to kapitālsabiedrībām savā darbībā nodrošināt brīvu un godīgu konkurenci, attiecīgi dodot instrumentus Konkurences padomei uzraudzīt šī pienākuma izpildi.
Uz otro lasījumu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika saņemti seši priekšlikumi.
Tātad 1. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta...
Uzsākam debates.
Vārds deputātam Viktoram Valainim. Par 2., ja? Par 2. priekšlikumu.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Manuprāt, 2. priekšlikums ar nevalstiskajām organizācijām nav pārrunāts līdz galam. Šobrīd mani Konkurences padomes darbs pēc būtības līdz galam nepārliecina. Mēs redzam piemērus - taksometri pie lidostas “Rīga”. Vai tas ir tas, ar ko vajadzētu lepoties? Manuprāt, ne. Un man jo īpaši šajā Konkurences padomes cīņā ar Rīgu... Viss kārtībā, visu cieņu tam, ko viņi dara, bet, manuprāt, vislielākie cietēji būs tieši reģioni, jo reģionos attiecības starp uzņēmējiem, pašvaldībām un valsts pārvaldes institūcijām ir visnenoteiktākās, strīdi tur ir ļoti bieži, un tagad paplašināt pilnvaras kādai institūcijai, iejaukties strīdos starp uzņēmēju un publisku personu, nav pareizs solis. Tā būtu tāda piespiedu privatizācija vietās, kur tas nav vajadzīgs. Ir virkne piemēru, kurus es varētu minēt, kad publiska persona cīnās pret negodprātīgiem uzņēmējiem, beigās izmantojot Konkurences padomes instrumentus. Es noteikti arī aiziešu uz Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, pastāstīšu deputātiem par šiem piemēriem... kad tie, manuprāt, tiek izmantoti negodprātīgi.
Minēšu vienu piemēru. Ir pašvaldībām... ir tāda elementāra lieta daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās - siltuma skaitītāji. Saistībā ar siltuma skaitītājiem mēs arī iepriekšējā Saeimā Publisko izdevumu un revīzijas komisijā skatījām gadījumus, kad parādās ļoti lieli ūdens zudumi. Ar šiem ūdens zudumiem, protams, iedzīvotājiem jāpalīdz cīnīties... kādā veidā ar tiem tikt galā, jo pēc būtības šis ūdens tiek zagts. Meklējot risinājumus, tika konstatēts, ka ir kāds privātais uzņēmējs, kas negodprātīgi palīdz iedzīvotājiem zagt ūdeni. Viņš ir sertificēts, viss kārtībā. Nodokļus, protams, nemaksā. Tajā brīdī, kad ar dažādiem instrumentiem ir gadiem ilgā cīņā beidzot tikts galā ar šo negodprātīgo uzņēmēju, tiek saņemta Konkurences padomes vēstule par to, ka viņi, redz, cīnās ar uzņēmēju, kurš dara labu darbu, viss ir kārtībā. Bet šobrīd strīdu izšķiršana, manuprāt, ir pašu strīdnieku rokās un nevajag dot papildu pilnvaras Konkurences padomei šos strīdus risināt. Tas nav pareizi.
Es aicinu neatbalstīt gan 2., gan 3. priekšlikumu. Es domāju, ir virkne gadījumu... Visspilgtākais gadījums, kur vēl joprojām nekas nav mainījies... un es ceru, ka satiksmes ministrs kaut ko mainīs šajā lietā, ir lidostā “Rīga”, ierodoties ārvalstu tūristiem... Mēs atceramies, kāpēc šāda situācija tur ir izveidojusies... manuprāt, tas nebija tāpēc, ka lidosta “Rīga” vienkārši gribēja tā darīt.
Aicinu neatbalstīt gan 2., gan 3. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam.
D. Pavļuts (AP!).
Labdien vēlreiz, cienījamie kolēģi un cienījamās kolēģes! Es nevaru īsti piekrist tam, ko Valaiņa kungs minēja, ka minētie priekšlikumi, minētie grozījumi Konkurences likumā būtu par strīdiem. Tas nav strīdu izšķiršanas likums. Tas ir likums par konkurenci. Es domāju, mēs visi esam sastapušies publiskajā telpā (varbūt kāds arī tieši un personīgi) ar situācijām, kad publiskām personām valstī... pašvaldībām piederoši uzņēmumi diemžēl kropļo konkurences situāciju ar šķērssubsīdijām, piespiežot pakalpojumu sniedzējus sadarboties tikai ar konkrētiem valsts vai pašvaldību uzņēmumiem. Mēs esam redzējuši bezgalīgi daudz kliedzošu piemēru, īpaši jau Rīgas domē, bet ne tikai. Mēs esam redzējuši gan paaugstināta komforta mikroautobusu iepirkumu, gan skandālus Rīgas brīvostā saistībā ar velkoņiem; tur vēl arvien tiesvedības turpinās un notiek. Tur tiešām ir runa par lielām summām un kaitējums sabiedrībai mērāms miljonos. Un daudzos citos.... Piemēram, Aqua Riga, pašvaldību avīzes... un citi piemēri.
Kolēģi! Vai tas ir taisnīgi, samērīgi un saprotami, un arī valstiski, ja mūsu valstī vēl arvien, 28 gadus pēc tirgus ekonomikas ieviešanas, nezin kāpēc... valsts un pašvaldību dibinātiem uzņēmumiem, ne jau pašai... valsts iestādēm vai pašvaldībām, vai valsts un pašvaldību aģentūrām, bet to dibinātiem uzņēmumiem, kas darbojas kā komersanti komercvidē, nezin kāpēc ir citi spēles noteikumi. Privātiem uzņēmumiem pie mums ir sodi, privātiem uzņēmumiem pie mums ir aizliegums izmantot dominējošo stāvokli, aizliegums diskriminēt citus tirgus spēlētājus, bet attiecībā uz valsts un pašvaldību uzņēmumiem tas līdz šim tā nav bijis.
Nē... nu, skaidrs - kamēr ZZS bija pie varas, šito nevarēja izdarīt! Nu, pašvaldību blokāde... Šobrīd situācija ir mainījusies. Kolēģi! Mums ir vēsturiska iespēja šo netaisnību likvidēt, radīt situāciju, kad Konkurences padomei, kas ir profesionāļu aprindās un arī starptautiski ļoti augstu vērtēta institūcija (iespējams, visaugstāk novērtētā šāda veida uzraudzības institūcija Latvijā starptautiskā mērogā)... Arī raudzīties uz šiem gadījumiem... Nākamajā priekšlikumā... Būs priekšlikums arī piemērot sodus šādās situācijās, lai nav tā, kā bija līdz šim, ka diemžēl var konstatēt, ka ir de facto pārkāpumi, un vienīgais, ko Konkurences padome var izdarīt, ir vērsties pie VARAM, kura līdz šim, iepriekšējās administrācijās, nav izcēlusies ar īpašu aktivitāti, vēršoties pret pašvaldībām ar, teiksim, šādu pārkāpumu konstatāciju. Arī Rīgas domes gadījumā mēs šo situāciju varam mainīt.
Ja ir bažas par to, kā pašvaldības, piemēram, attālos reģionos... to varbūt Dombravas kungs minēs kā nākamais runātājs... kā tad īstenot šīs pašvaldības funkcijas... kā palīdzēs, teiksim, dažādos nozīmīgos jautājumos... Šis likums to neskar, kolēģi. Viens no turpmākiem grozījumiem, kas būs šajā tabulā, runā par to, ka Konkurences padome nedrīkst iejaukties un liegt valstij, pašvaldībai īstenot autonomās funkcijas - tās funkcijas, kas ir pašvaldības uzdevumi. Par to šeit nav stāsts. Runa nav par strīdiem, Valaiņa kungs, runa ir par godīgu konkurenci. Valsts un pašvaldību uzņēmumiem - tieši tāpat kā privātiem uzņēmumiem - jāspēlē pēc tiem pašiem godīgas konkurences noteikumiem.
Lūdzu atbalstīt gan 2., gan 3. priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.
J. Dombrava (NA).
Godātie kolēģi! Šī priekšlikuma ideja ir laba, pareiza un atbalstāma. Protams, te ir jautājums par šo plašo tvērumu. Rīgas gadījumā un citu lielo ekonomiku gadījumā... un lielajās pilsētās tas ir pareizi, ka konkurenci nevar kropļot, deformēt. Rīgas gadījumā tas ir noticis, tāpat arī daudzi citi kliedzoši pārkāpumi. VARAM ir daudzkārt uz tiem norādījusi Kaspara Gerharda laikā. Un es atgādināšu, ka virzīja arī likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, kuru iepriekšējā valdība nepaguva izskatīt. Bet, protams, Pūces kungam... Es ceru, ka viņš jau tuvākā mēneša laikā šo likumprojektu izņems no atvilktnes ārā un beidzot virzīs uz priekšu.
Attiecībā uz šo priekšlikumu. Būtu bijis pareizāk, ja mēs otrajā lasījumā būtu pamatīgi piestrādājuši, lai novērstu visas tās bažas, kas parādās attiecībā uz lauku reģioniem, uz mazajām ekonomikām. Tur nekad nepastāvēs tirgus ekonomika, plaša konkurence. Gluži vienkārši - iedzīvotāju blīvums šajās teritorijās ir pārāk zems, naudas resursi ir pārāk nelieli, lai veidotos plašs konkurences loks. Un tāpēc, protams, pašvaldībai ir jāiesaistās vai valsts institūcijām ir jāiesaistās, lai veicinātu kaut kādu ekonomisko aktivitāti šajās teritorijās. Cita lieta ir, protams, Rīga un pārējās lielās pilsētas.
Es ceru, ka, pat ja šodien viss iet uz priekšu, trešajā lasījumā tiešām tiks rūpīgi piestrādāts, lai visas šīs situācijas neīstenotos... īstenotos dzīvē, par ko Konkurences padome ir minējusi, ka tai būs tagad jāskatās, vai muižās kaut kādā attālā pašvaldībā drīkst iznomāt telpas bēru ceremonijai par 20 eiro vai nedrīkst. Tas būtu absurds, ja Konkurences padome veltītu savus resursus šādām mazām, nebūtiskām lietām. Konkurences padomei pamatā ir jākoncentrējas uz lielajiem jautājumiem. Latvijā dažādās jomās joprojām pastāv karteļi, piemēram, tirdzniecībā, kur ražotājiem tiek uzspiestas konkrētas cenas, un nekas īsti netiek darīts, lai to novērstu. Šādi karteļi pastāv attiecībā uz cenām, par kādām daudzās jomās tiek piedāvāti produkti, un, lai panāktu rezultātu, ir nepieciešami milzīgi administratīvie resursi, juristu palīdzība, lai to pierādītu. Ja neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām Konkurences padomei būs jāreaģē uz daudziem iesniegumiem, kas parādīsies Dagdas, Zilupes, Baltinavas novados par kaut kādiem konkurences kropļojumiem, es domāju, ka tad vienkārši šī iestāde varēs “uzkārties”. Tāpēc es tiešām ideju atbalstu un ceru, ka mēs līdz galīgajam lasījumam panāksim pareizu, atbilstošu risinājumu, lai tirgus kropļojumi nerastos lielajās ekonomikās, kas mums Latvijā ir, kā arī vienlaikus neskartu mazos lauku reģionus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.
D. Šmits (KPV LV).
Kolēģi! Dāmas un kungi! Es vispirms pateikšu, ka atbalstu šo priekšlikumu un piekrītu tam, ko teica Daniels Pavļuts par to, ka idejiski pašvaldībām nav jānodarbojas ar biznesu. Pašvaldībām jārada vide, lai biznesam būtu interesanti tur būt. Varētu nosaukt daudzus piemērus, kur tiešām tas ir bijis nepareizi, teiksim, “Rīgas ūdens”. “Rīgas ūdens” uzdevums ir nogādāt ūdeni uz dzīvokļiem, kā saka, visos krānos maksimāli labā spiedienā un kvalitātē. “Rīgas ūdenim” nav jāpilda ūdens plastmasas pudelēs un jākonkurē ar spēlētājiem, kas ir tirgū.
Tajā pašā laikā, protams, ir iespējams otrs grāvis. Nedaudz Dombravas kungs jau pastāstīja, ka Konkurences padome tagad metīsies virsū visiem mazajiem novadiem, skatīsies, kas tur notiek, sitīs pa pirkstiem. Es minēšu vienu piemēru, kad pašvaldība var veikt tādu klasisku biznesa funkciju, un tas ir tikai gadījumos, kad ir kroplība tirgū un šis privātais pakalpojumu sniedzējs nav ieinteresēts. Es nosaukšu vienu ārvalstu piemēru. Vācijas Federatīvajā Republikā pirms kāda laika bija ļoti izplatīta lieta, ka pašvaldībām pieder kautuves un arī mazi pārstrādes cehi pie šīm kautuvēm. Iemesls bija vienkāršs. Ņemot vērā visas sarežģītās Eiropas Savienības prasības kautuves sertifikācijai un tā tālāk, noteiktās pašvaldībās, kur bija maz uzņēmēju, kuri audzē savus mājlopus, viņi nevarēja atļauties katrs savu kautuvi. Savukārt privātais biznesa spēlētājs to īsti nepiedāvāja. Līdz ar to šo funkciju uzņēmās pašvaldība. Katrs iedzīvotājs varēja atvest savu lopiņu, nokaut sertificētā kautuvē, tādā veidā ne tikai pašpatēriņā varēja lietot, bet arī tirgot tālāk. Šīs kautuves lietoja, piemēram, mednieki savu medījumu sadalīšanai un sertificēti varēja šo produktu lietot tālāk. Beigu beigās šajās kautuvēs un pārstrādes cehos meistari apmācīja mācekļus, un tā faktiski bija zināma profesionālās izglītības iestāde. Neviena konkurences padome Vācijai... un federatīvajām valstīm par šo nevienu vārdu nav pārmetusi.
Ja mēs pieiesim tai lietai tā, tad skaidrs, ka pašvaldības šādas lietas var darīt, un tur, kur privātais uzņēmējs nevar vai negrib vai nav tādu apstākļu, šo kļūdu labot. Bet noteikti ne tā, ka pašvaldība nodarbojas ar biznesu un konkurē ar privātajiem spēlētājiem. Jo loģiski, ka konkurence... to var dažādi uzraudzīt. Tā vienkārši nebūs godīga konkurence. Ir skaidrs - ja pašvaldībai pieder uzņēmums, tad pašvaldība būs ieinteresēta visus resursus novirzīt uz to. Tātad es atbalstu to, ka pašvaldībai nav jānodarbojas ar biznesu, bet ceru, ka mēs neejam otrā grāvī un tur, kur pašvaldība biznesa kļūdas labos, mēs par to nesodīsim. Tā ka tas ir tiešām ļoti liels jautājums par Konkurences padomi - kāda būs Konkurences padomes pieeja šim jautājumam. Mēs visu likumā neaprakstīsim, visus gadījumus neparedzēsim. Vienkārši sekojam līdzi tam, vai šeit ir... nav pārspīlētas darbības. Ja kāda korekcija šajā namā jāveic, tad veicam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Danielam Pavļutam otro reizi.
D. Pavļuts (AP!).
Cienījamie kolēģi! Es centīšos neaizkavēt jūsu uzmanību. Man daži precizējumi par tikko izskanējušo.
Šeit tika minēts apsvērums, ka lielām pašvaldībām lielāka atbildība - attiecīgi vajadzētu arī stingrāk skatīties. Tur ir sava loģika, jo, protams, kaitējums sabiedrībai ir daudz lielāks tad, ja Rīga kropļo konkurenci, nekā tad, ja to dara, piemēram, maza pašvaldība pierobežā.
Diemžēl vai par laimi, likums visiem ir viens. Viens likums, viena taisnība. Attiecīgi spēles noteikumi. Mēs nevaram radīt dažādus noteikumus dažādu lielumu pašvaldībām vai uzņēmumiem. Tā ka šo mēs esam apsvēruši.
Otrs. Uz trešo lasījumu... un to jau tie kolēģi, kas bija iedziļinājušies jautājumā, ir sapratuši - ir nepieciešams šo punktu likumā sīkāk izstrādāt, minot piemērus, kā varētu izpausties šie kropļojumi, ko pašvaldību un valsts uzņēmumi varētu veikt. Par to mēs jau esam vienojušies, ka uz trešo lasījumu noteikti būtu vajadzīgs pilnveidot detalizētāku, pašvaldībām arī labāk saprotamu redakciju. Jo bažas par to, ka ir viens vispārīgs, ļoti plašs punkts... tas varētu radīt leģitīmas bažas pašvaldību vadītājiem, jo būtu jauni spēles noteikumi.
Un visbeidzot par Šmita kunga minēto. Šī ir diezgan bieža situācija, ka Konkurences likuma punkti tiek sajaukti ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma regulējumu. Par to, vai valsts un pašvaldības vispār nodarbojas ar uzņēmējdarbību un kādos gadījumos, - par to runā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pants. Tur ir sava kārtība, kādā apsver, vai ir tirgus kļūda vai nav, vai ir stratēģiskas valsts intereses vai nav... Tas ir drusku cits process.
Šodien mēs runājam par Konkurences likumu, par to, vai šie spēles noteikumi visiem ir vienādi.
Paldies.
Lūdzu atbalstīt priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ziņotājs vēlas ko piebilst pēc debatēm?
K. Feldmans. Nē, nevēlos neko piebilst. Vēlos atkārtot, ka komisijā 2. priekšlikums atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 10, atturas - 17. Priekšlikums ir atbalstīts.
K. Feldmans. Turpinām.
3. - deputāta Pavļuta priekšlikums, kurš komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Iepriekšējais runātājs lūdza balsojumu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Pavļuta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 9, atturas - 17. Priekšlikums ir atbalstīts.
K. Feldmans. 4. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. 6. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Konkurences likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 1, atturas - 15. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28. februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. februāris.
K. Feldmans. Paldies.
Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, pirmais lasījums.
Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aldis Blumbergs.
A. Blumbergs (KPV LV).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” pirmajā lasījumā ietver sevī to, ka Ministru kabinets realizē administratīvo pārkāpumu kodifikāciju. Tātad no iepriekšējā likuma atbildību nosakošie normatīvie panti tiek pārnesti uz speciālo likumu, uz likumu par imigrāciju.
Tiek precizēti pārkāpumu sastāvi, un Valsts robežsardzei un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei tiek noteiktas tiesības uzlikt sodus.
Komisijas 5. februāra sēdē šis likumprojekts ir atbalstīts.
Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 15, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A. Blumbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 1. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. marts.
Kolēģi! Laiks pārtraukumam.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!
Godātie kolēģi! Šonedēļ pusapaļu jubileju svinēja mūsu kolēģe deputāte Janīna Kursīte, un šodien dzimšanas dienu svin deputāts Didzis Šmits. Mēs pieceļamies un viņus sveicam. (Aplausi.) Paldies.
Vārds paziņojumam deputātam Aldim Adamovičam.
A. Adamovičs (JV).
Labrīt, kolēģi! Pēc trim minūtēm aicinu uz nelielu sanāksmi Dzeltenajā zālē kolēģus no deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Ukrainas parlamentu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Saeimas sekretāram.
A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).
Es ļoti atvainojos, bet jums neizdosies sanākt, tāpēc ka Sarkanajā zālē jau paredzēta... izsludināta sēde Frakciju padomei un Saeimas Prezidijam. Varbūt sanāciet vēlāk, bet lūdzu visu frakciju vadītājus un Saeimas Prezidiju uz Sarkano zāli.
Paldies. (Starpsaucieni.)
Sēdes vadītāja. Tātad, kolēģi, Dzeltenajā zālē notiek Adamoviča kunga izsludinātā sanāksme, un Sarkanajā zālē notiek Frakciju padomes sēde. (Starpsaucieni.)
Visi pārpratumi atrisināti.
Vārds Saeimas sekretāra biedrei - reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs... ir, Mārtiņš Bondars, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Artuss Kaimiņš... (Starpsauciens: “Bija!”) ir, Ivans Klementjevs, Rihards Kozlovskis... es atvainojos, Kazinovskis... nav, Ieva Krapāne (Starpsauciens: “Kazinovskis ir!”)... ir, ja? Atvainojos, es kļūdījos! Rihards Kozlovskis... tiešām. Tiešām! Jā. Ieva Krapāne, Jānis Krišāns... ir, Romāns Naudiņš, Ramona Petraviča, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Inese Voika un Evita Zālīte-Grosa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums.)
Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.
Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.
J. Strīķe (JK).
Labdien, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.
Komisijā ir saņemti un izvērtēti 24 priekšlikumi.
1. priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 2. arī ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 3. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Strīķe. 4. priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 5. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 6. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts daļēji, iekļauts 7. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Strīķe. 7. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 8. priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 9. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 10. priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 11. priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Juridiskajā komisijā priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 12. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 13. priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Priekšlikums komisijā ir daļēji atbalstīts, iekļauts 14. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Strīķe. 14. priekšlikumu ir iesniedzis... 14. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 15. priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Priekšlikums komisijā nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Strīķe. 16. - tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Juridiskā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
J. Strīķe. 17. priekšlikumu ir iesniedzis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 18. priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
J. Strīķe. 18. priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 19. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 20. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Juridiskā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 21. priekšlikumu arī ir iesniedzis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs. Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 22. ir tieslietu ministra Dzintara Rasnača priekšlikums. Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 23. priekšlikumu ir iesniegusi Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. 24. priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija. Priekšlikums Juridiskajā komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
J. Strīķe. Lūdzam apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
J. Strīķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2019. gada 7. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. marts.
Godātie kolēģi! Ir iesniegtas izmaiņas sēdes darba kārtībā.
Deputāti Kaimiņš, Benhena-Bēkena, Geidāns, Blumbergs, Sprūde un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Alda Gobzema atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.
Deputāti Gobzems, Šmits, Augulis, Liepiņa, Sprūde, Stepaņenko un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par esošā ministriju skaita samazināšanu un valdības funkciju konsolidēšanu”.
“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems.
A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Labdien, kolēģi! Labdien, tautas kalpi! Priekšlikums, kuru es esmu iesniedzis, nedaudz prasa skaidrojumu par vēsturi.
Pirms vēlēšanām es kopā ar smagos noziegumos aizdomās turēto deputātu Artusu Kaimiņu (Zālē smiekli.) apbraukāju Latviju, vairākas reizes nedēļā sludinot, ka Latvijā ir pārāk uzpūsta valsts pārvalde, ka Latvijā ir pārāk daudz ministriju un ka Latvijā, tajā skaitā arī mēs, Saeimas deputāti, pārāk nelietderīgi tērējam nodokļu maksātāju naudu. Es ceru, ka, lai gan smagos noziegumos aizdomās turētais Artuss Kaimiņš savā privātajā rīta kafijas portālā izmisīgi cenšas slavināt Krišjāni Kariņu, šo pirms vēlēšanām doto solījumu vēlētājiem viņš un mani bijušie partijas biedri nav aizmirsuši. (Dep. A. Kaimiņš: “Aizej uz KNAB!”)
Mūsu lielākais sabiedrotais un konkurents priekšvēlēšanu kampaņā - Jaunā konservatīvā partija - arī norādīja, ka viens no galvenajiem uzdevumiem ir ministriju skaita samazināšana (Starpsauciens.) un valsts pārvaldes konsolidēšana. Valsts pārvaldes aparāta samazināšana vismaz par 30 procentiem - tāds bija solījums, kurš tika dots vēlētājiem, bet par kuru pēc valdības apstiprināšanas minētie politiķi ir aizmirsuši.
Parasti opozīcijas pārstāvjiem tiek pārmesti nekonstruktīvi priekšlikumi. Tas, ko es piedāvāju šodien, ir jautājums... nevis tūlīt un nekavējoties samazināt ministriju skaitu vai optimizēt un konsolidēt valsts pārvaldi par 30 procentiem vai kādiem citiem procentiem... Es piedāvāju ne tikai iekļaut darba kārtībā šo jautājumu, bet arī pieņemt Saeimas lēmumu, lai uzdotu Ministru kabinetam minēto jautājumu izanalizēt gada griezumā un tad saskaņā jau ar 2020. gada budžetu nonākt pie ministru skaita samazināšanas, nonākt pie valsts aparāta konsolidēšanas par nepieciešamo procentu... skaitu, lai izpildītu vēlētājiem doto solījumu.
Minētais jautājums ir būtisks tā iemesla dēļ, ka mūsu sabiedrība vairs nespēj uzturēt uzpūsto valsts aparātu. Mūsu sabiedrība... cilvēki aizbrauc no Latvijas tieši šī iemesla dēļ. Mūsu sabiedrībā ir neizpratne, kā deputāti var tērēt... lūgt, lai viņiem atlīdzina degvielas izdevumus, dzīvodami tepat parka otrā galā.
Es domāju, ka šie jautājumi ir būtiski, un uzskatu, ka tie ir visas sabiedrības interesēs.
Es lūdzu iekļaut darba kārtībā šo jautājumu. Es aicinu KPV LV un JK atcerēties savus priekšvēlēšanu solījumus, kas tika doti pilnās zālēs, televīzijas ekrānos. Un aicinu samazināt gan ministriju skaitu, gan ministru skaitu, gan arī konsolidēt un samazināt izdevumus valsts pārvaldē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī darba kārtības punkta iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā? (Dep. L. Ozola: “Jā!”; dep. A. Kaimiņš: “Protams!”) Deputātiem ir iebildumi.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par esošā ministriju skaita samazināšanu un valdības funkciju konsolidēšanu” (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Kauns! Milzīgs kauns!”) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 47, atturas - nav. Līdz ar to darba kārtība netiek grozīta. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.
Deputāti Dombrovskis, Valainis, Reizniece-Ozola, Papule, Krišāns, Zariņš un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Alda Gobzema ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.
Turpinām izskatīt darba kārtību.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”, pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Aldis Adamovičs.
A. Adamovičs (JV).
Labrīt, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija savā sēdē ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” un to sagatavojusi pirmajam lasījumam.
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot jeb uzlabot Sabiedriskā labuma organizāciju likuma normas, nodrošinot sabiedriskā labuma procesa pilnveidošanu, lai uzlabotu sabiedriskā labuma organizāciju un nodokļu administrācijas sadarbību, kā arī mazinātu administratīvo slogu iesaistītajām pusēm, piemēram, nosakot skaidrāku regulējumu statusa saņemšanas un uzraudzības procesā.
Gribu teikt, ka šobrīd... uz 2018. gada 1. oktobri ir reģistrētas 2779 sabiedriskā labuma organizācijas, tātad tādas organizācijas, kuras šis likumprojekts šobrīd paredz ietekmēt.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātei Dacei Bluķei.
D. Bluķe (AP!).
Labdien, godātie kolēģi! Komisija atbalstīja lēmumu virzīt uz sēdi šos grozījumus ar argumentāciju, ka šie ir tehniski grozījumi, kas sakārto un skaidri definē VID veicamās darbības attiecībā uz komisijas darbu un samazina administratīvo slogu. Tie ir visnotaļ atbalstāmi un tālāk virzāmi.
Tomēr aicinu pievērst uzmanību vismaz trim punktiem, kas ne tikai tehniski sakārtos VID pārziņā esošās komisijas darbu, bet skars arī biedrības un nodibinājumus.
Precizēšu, uz ko tas attiecas. 2018. gada oktobrī Latvijā darbojās 2779 sabiedriskā labuma organizācijas, no kurām lielākā daļa - 2336 - bija biedrības, 362 - nodibinājumi, kā arī 81 reliģiskā organizācija, un kopumā tie ir apmēram 10 procenti no visām biedrībām un nodibinājumiem.
Kā tad mainīsies situācija attiecībā uz šīm nevalstiskajām organizācijām?
Pirmais. Vienā no grozījumiem teikts, ka Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu bez motivēta atzinuma. Tam seko vairāki nosacījumi, starp kuriem ir arī laikā neiesniegti dokumenti vai neprecīzi iesniegti dokumenti. Biedrības dibina dažādi cilvēki - atbilstoši hobijiem, slimībām, profesijām, citām interesēm -, un ne vienmēr šie cilvēki ikdienā strādā ar birokrātiskām lietām, dokumentiem, papīriem. Ja kādam kas sajūk vai nav pilnībā iesniegti visi vajadzīgie dokumenti, tad atteikt bez pamatojuma - tas nu nekādā veidā nešķiet labas pārvaldības piemērs, un mani šāds grozījums ļoti mulsina.
Otrais. Grozījumos iekļauta arī viena ar Biedrību un nodibinājumu likumu pretrunīga norma. Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu organizācijai, ja drošības iestāde ir konstatējusi, ka organizācijas darbība rada riskus valsts drošības interesēm. Tanī pašā laikā Biedrību un nodibinājumu likums paredz, ka, ja sabiedriskā organizācija rada drošības apdraudējumu valstij, tad šādas organizācijas darbība ir apturama. Nav jēgas vispār izskatīt - vai piešķirt vai nepiešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu -, jo šādas organizācijas darbība ir apturama.
Un trešais, ko es nekādi nevaru uzskatīt par tehnisku grozījumu. Viens no argumentiem, kad VID vērtē, vai piešķirams vai nav piešķirams sabiedriskā labuma organizācijas statuss, ir iepriekšējā gada darbības pārskats. Tas izslēdz to, ka uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu var pretendēt arī jaundibinātas organizācijas. Tām vēl nav gada pārskata. Kad es uzdevu jautājumu VID darbiniekiem, cik tad ir šo jaundibināto organizāciju, kuras pretendē uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu, saņēmu atbildi, ka to esot grūti saskaitīt, jo tas jādarot manuāli, bet katrā sēdē pa kādai gadoties. Un sēdes esot divas reizes mēnesī. Nu, tā ļoti primitīvi skaitot, tās ir 24 vai vairāk organizācijas, ko grūti manuāli saskaitīt, kurām šobrīd būs liegts pretendēt uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Gribu atgādināt, ka tie labumi nav nemaz tik lieli kopš nodokļu reformas, kas samazināja potenciālo ziedotāju skaitu. Biedrība var pretendēt vai nu uz nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, ja šis īpašums ir, vai arī uz kaut kādiem labumiem, ko piedāvā privātās organizācijas, ja biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss.
Tā ka es aicinu atbalstīt grozījumus, pievēršot uzmanību tam, lai uz nākamajiem lasījumiem likumprojekts tiek sakārtots tā, ka šie tiešām ir tehniski grozījumi, kas mazina birokrātiju, bet nekādā veidā nepasliktina biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Vispirms tiešām liels, liels paldies Bluķes kundzei par to, ka viņa diezgan precīzi atreferēja visus tos sāpīgos, diskutablos jautājumus, par kuriem mēs runājām komisijas sēdē. Vienīgi es nepiekrītu tam, ka absolūti visi grozījumi, kurus Valsts ieņēmumu dienests iesniedza pirmajam lasījumam, ir tehniski, jo šie grozījumi satur ļoti būtisku tēzi par to, ka sabiedriskā labuma organizācijas statusu NVO var saņemt tikai tad, kad tā jau vienu gadu nostrādājusi tanī jomā, attiecībā uz kuru tā pēc tam prasa sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Ko tas nozīmē? Saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu šis statuss tiek piešķirts... varētu tikt piešķirts arī organizācijām, kuras dibinātas sakarā ar palīdzību katastrofu upuriem. Kā konkrētu piemēru komisijas sēdēs minēju organizācijas “Zolitūde 21.11.” darbu, jo tā saņēma šo statusu burtiski pēc pusotra mēneša, kad bija tikusi dibināta. Ja tiktu pieņemti šādi grozījumi, kurus dēvē par tehniskiem, tas automātiski nozīmētu, ka tad, ja, nedod Dievs, notiktu vēl kaut kāda katastrofa, šis statuss netiktu piešķirts pat tad, ja šādu biedrību dibinātu paši katastrofas upuri. Tas pats attiecas arī uz cilvēku ar ierobežotām... ar īpašām vajadzībām dibinātām organizācijām, kur viņi paši ir tā labuma saņēmēji.
Tā ka es ļoti lūdzu visus deputātus pievērst uzmanību šim atvērtajam likumam, rūpīgi izvērtēt to, kā arī informēt jums pazīstamās NVO par gaidāmajām pārmaiņām. Jo es zinu, ka ir ļoti daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar labdarību, ar sabiedriskajām aktivitātēm, bet kuriem vienkārši pietrūkst laika, lai dibinātu NVO, un kuri paļaujas uz to, ka likums viņiem ļauj saņemt sabiedriskā labuma organizācijas statusu drīz pēc tam, kad viņi šādu biedrību vai nodibinājumu tomēr reģistrējuši Uzņēmumu reģistrā. Lūdzu pievērst uzmanību tam, ka likumā būs varbūt tādas izmaiņas, kuras viņiem liegs šo iespēju.
Tāpēc aicinu visus deputātus gatavoties diskusijai, izlasīt likumprojektu un iesniegt savus priekšlikumus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.
V. Valainis (ZZS).
Kolēģi! Pavisam īsi. Neatkārtošu to, ko teica iepriekšējā runātāja. Savā ziņā pievienojos tam visam, bet, manuprāt, svarīgākā nianse šajā likumprojektā, kurai būtu visvairāk jāpievērš uzmanība, ir tā, ka pēc būtības tiek mainīts tas veids, kādā tiek deleģēti cilvēki šai padomei, kas pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusu.
Respektīvi, šobrīd tas ir Ministru kabinets, kas to dara. Šis likumprojekts paredz mainīt likumu, proti, noteikt, ka tas ir Valsts ieņēmumu dienests, kas izvirza šos cilvēkus. Iepriekš to darīja ar Ministru kabineta lēmumu, turpretim tagad tā latiņa... visa atbildība tiek pārlikta uz vienu institūciju. Tas, manuprāt, nav pareizi. Manuprāt, likumprojekta pirmais lasījums ir īstā reize, lai par to runātu.
Es nepiekrītu tādam risinājumam. Manuprāt, tas no šī likumprojekta būtu, tā teikt, jāizgroza ārā. Es arī iesniegšu tādu priekšlikumu. Un aicinu kolēģus pēc tam strādāt un iedziļināties tieši šajā konkrētajā sadaļā.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Vai ir kas piebilstams pirms balsojuma?
A. Adamovičs. Jā. Kolēģi, komisija uzklausīja daudzus un dažādus viedokļus. Un, lai pilnvērtīgi varētu strādāt, komisijas vārdā es aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā. Un tiešām gaidīsim priekšlikumus otrajam lasījumam.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
A. Adamovičs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 14. marts.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 14. marts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”, otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.
R. Jansons (NA).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un otrajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”.
Likumprojekts paredz grozījumus, kuri nosaka limitu liela apmēra piedziņas lietu pieņemšanai izpildei, kā arī paredz izmaiņas lietvedības un statistiskās uzskaites kārtībā.
1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Ņemot vērā komisijā notikušās diskusijas, ka nereģistrējamās kustamās mantas saraksta sastādīšanu tiesu izpildītājs nevar realizēt tādā veidā, kā bija paredzēts likumprojekta 1. pantā, un šāds pienākums tiesu izpildītājam nav uzliekams, priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. 2. - tieslietu ministra Rasnača kunga priekšlikums, kas ir identisks 1. - Juridiskā biroja priekšlikumam. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta, atbalstot 1. priekšlikumu.
R. Jansons. 3. - tieslietu ministra priekšlikums, kas noteic, ka vienā kalendāra gadā izpildei pieņem ierobežotu skaitu izpilddokumentu par tādu prasību piedziņu, kurās piedzinējs saskaņā ar Civilprocesa likumu nav atbrīvots no sprieduma izpildes izdevumu samaksas un kurās piedzenamā summa ir vismaz 10 tūkstoši eiro. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. 4. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz, ka kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs pēc ieinteresēto personu lūguma, pamatojoties uz zvērināta notāra aicinājumu, sastāda mantojuma inventāra sarakstu, nosaka Ministru kabinets. Priekšlikums komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. 5. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. 6. - tieslietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāls precizējums likuma 160.1 panta redakcijai. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. 8. - tieslietu ministra priekšlikums. Par pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas izslēdz likuma spēkā stāšanās atsauci, kura paredz jau pagājušu datumu. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
R. Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
R. Jansons. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 25. februārim.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25. februāris.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Farmācijas likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.
V. Orlovs (SASKAŅA).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 175/Lp13).
Grozījumus sagatavojusi Veselības ministrija un caur Ministru kabinetu iesniedza parlamentam. Grozījumi izstrādāti atbilstoši Ministru kabineta rīkojumam “Par konceptuālo ziņojumu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”” un Ministru kabineta rīkojumam “Par Veselības ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu reorganizāciju”, un tie paredz reformu attiecībā uz Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu funkciju pārdali. Grozījumi paredz reorganizēt Veselības ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un reorganizēt Nacionālo veselības dienestu, kā arī nodot Valsts zāļu aģentūrai ar šo rīkojumu noteiktās funkcijas: novērtēt ārstniecībā lietojamo zāļu, medicīnisko ierīču un medicīnisko tehnoloģiju izmaksu efektivitāti un apstiprināt ārstniecībā izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas. Lai realizētu iepriekš minēto funkciju nodrošināšanu, lūdzam izdarīt grozījumus Farmācijas likumā.
Komisija savā sēdē izskatīja šos grozījumus, vienbalsīgi atbalstīja tos un lūdz Saeimu atbalstīt tos pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Farmācijas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
V. Orlovs. Priekšlikumus gaidām līdz 1. martam.
Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. marts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””, otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Skride.
A. Skride (AP!)
Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””.
Likumprojektu izstrādājusi Veselības ministrija. Tas paredzēts, lai pilnveidotu likuma regulējumu un lai likums atbilstu Eiropas Padomes konvencijai.
Kopumā saņemti 10 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Skride. 2. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Skride. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Skride. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Skride. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Skride. 6. - deputātes Andas Čakšas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Skride. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Skride. 8. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Skride. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Skride. 10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Skride. Lūdzam likumprojektu atbalstīt kopumā otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
A. Skride. Iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2019. gada 15. marts.
Sēdes vadītāja. 13. marts, ja?
A. Skride. 15. marts.
Sēdes vadītāja. 15. marts.
Paldies.
Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15. marts.
Darba kārtībā - likumprojekts “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (KPV LV).
Labdien! Esam dūšīgi strādājuši pie likuma par apdrošināšanu un pārapdrošināšanu. Tas būs sabiedrībai ļoti svarīgs likums, jo sakārtos šo nozari, padarīs pakalpojumus pieejamākus un lētākus.
Kopumā ir 158 priekšlikumi.
1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts komisijā.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 2. - finanšu ministres D. Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Kas ir D.?”)
Sēdes vadītāja. Danas... Danas!
Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 3. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 5. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 6. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 7. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 8. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 9. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 10. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 11. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 12. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 13. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 14. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 15. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 16. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 17. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 18. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Zakatistovs. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 20. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 21. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 22. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 23. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 24. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 25. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 26. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 27. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 28. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 29. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 30. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 31. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 32. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 33. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 34. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 35. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Zakatistovs. 35. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 36. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 37. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 38. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 39. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 40. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 41. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 42. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 43. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 44. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 45. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 46. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 47. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 48. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 49. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 50. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 51. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 52. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 53. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 54. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 55. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 56. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts, un deputāti neiebilst.
A. Zakatistovs. Es atvainojos, kolēģi!
Sēdes vadītāja. 56.!
A. Zakatistovs. 56. ...
Sēdes vadītāja. Nav atbalstīts.
A. Zakatistovs. 56. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Diemžēl nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Zakatistovs. 57. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 58. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 59. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Zakatistovs. 60. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 61. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 62. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 63. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 64. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 65. - komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.
A. Zakatistovs. 65. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 66. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 67. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 68. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 69. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 70. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 71. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 72. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 73. - Finanšu ministrijas... ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 74. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 75. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 76. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 77. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 78. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 79. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 80. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 81. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 82. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 83. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 84. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 85. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 86. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 87. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 88. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 89. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 90. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 91. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Zakatistovs. 92. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 93. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 94. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 95. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 96. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 97. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 98. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 99. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 100. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 101. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 102. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 103. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 104. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Zakatistovs. 105. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Zakatistovs. 106. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 107. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 108. - finanšu ministres Danas... vēl arvien... Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 109. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 110. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 111. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 112. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 113. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 114. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 115. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 116. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 117. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 118. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 119. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 120. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 121. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 122. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 123. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 124. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 125. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 126. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 127. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 128. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 129. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 130. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 131. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 132. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 133. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.
A. Zakatistovs. 134. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 135. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 136. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 137. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 138. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 139. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 140. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 141. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 142. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 143. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 144. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 145. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 146. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 147. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 148. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 149. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. Šaursliežu dzelzceļš...
150. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 151. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 152. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 153. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 154. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 155. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 156. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 157. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. Nepretojieties, drīz būs cauri!
158. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta. (Aplausi.)
A. Zakatistovs. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
A. Zakatistovs. 28. februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. februāris.
Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Atis Zakatistovs.
A. Zakatistovs (KPV LV).
Esam strādājuši pie likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” un esam izskatījuši šādus priekšlikumus.
Nebūs pārsteigums: 1. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 2. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. 3. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.
A. Zakatistovs. Tas arī viss.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu arī šim likumprojektam noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.
A. Zakatistovs. 28. februāris.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. februāris.
Paldies ziņotājam par ziņojumu par abiem likumprojektiem.
Darba kārtībā esam nonākuši pie likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Edmunds Teirumnieks.
E. Teirumnieks (NA).
Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Saeima! Par likumprojektu un tā steidzamību.
Sociālo un darba lietu komisija ir sagatavojusi likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”.
Likumprojekts ir izstrādāts saistībā ar 2018. gada 16. oktobrī Satversmes tiesā ierosināto lietu Nr. 2018-21-01 “Par Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta pirmās daļas un 20. panta pirmās daļas 2. punkta, ciktāl tas attiecas uz atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 109. pantam”.
Atbilstoši Civillikumam tēvs un māte uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi. Brīdī, kad bērna vecāki vairs nevar turpināt realizēt savas aizgādības tiesības attiecībā pret bērnu (piemēram, bērna vecāki ir miruši, pazuduši, pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības, ilgstošas slimības dēļ vecāki nespēj uzņemties rūpes par bērnu), ir jāmeklē persona, kura varētu kļūt par bērna aizbildni. Aizbildnis ir persona, kas iecelta vai apstiprināta Civillikumā noteiktajā kārtībā, lai nodrošinātu bērna tiesību un interešu aizsardzību. Aizbildnis aizvieto savam aizbilstamajam vecākus, kā arī pārstāv bērnu personiskajās un mantiskajās attiecībās. Atbilstoši likuma 10. pantam personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni, ir tiesības saņemt atlīdzību par aizbildņa pienākumu pildīšanu. Atbilstoši likuma 4. pantam un 20. pantam izmaksa tiek pārtraukta, ja pabalsta saņēmējs vai bērns izbrauc uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs.
Šobrīd ir konstatējama situācija, ka pēc aizbildnības nodibināšanas un aizbildņa iecelšanas bērnam aizbildnis kopā ar aizbilstamo pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs, vienlaikus aizbildnis turpina pildīt savus aizbildņa pienākumus pret bērnu, bet atlīdzība par to viņam vairs netiek maksāta.
Līdz ar to likumprojekta mērķis ir labot šo situāciju un nodrošināt atlīdzības saņemšanu par aizbildņa pienākumu pildīšanu arī gadījumos, ja viņš ar aizbilstamo pastāvīgi dzīvo ārvalstīs.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu šim likumprojektam piešķirt arī steidzamību.
Sēdes vadītāja. Kolēģi! Tātad mums ir jālemj par steidzamību.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.
E. Teirumnieks. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.
E. Teirumnieks. Šī gada 19. februāris.
Sēdes vadītāja. Tas ir priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
E. Teirumnieks. Jā. 19. februāris.
Sēdes vadītāja. Un izskatīšanas laiks Saeimas sēdē? (Starpsauciens.)
E. Teirumnieks. 28. februārī.
Sēdes vadītāja. 28. februārī izskatīšana Saeimas sēdē, ja? Paldies.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19. februāris, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 28. februārī.
Darba kārtībā esam nonākuši līdz lēmumu projektu izskatīšanai.
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Ģerboņu likumā” (Nr. 89/Lp13)”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.
J. Strīķe (JK).
Tā, nu tagad es te... (Dep. J. Strīķe neveiksmīgi mēģina ievietot kartīti balsošanas iekārtā. Dep. A. Klementjevs: “Var runāt!”) Es gribu ne tikai runāt, bet arī balsot. (Starpsauciens.)
Es nezinu, ko darīt, tas nestrādā. (Dep. D. Pavļuts: “Maigāk!”)
Sēdes vadītāja. Varbūt tehniskais personāls var palīdzēt tikt galā? (Starpsaucieni: “Varbūt paņemiet citu kartīti?!”; “Juraša!”; “Kredītkarti!”)
J. Strīķe. Jūsējo es neņemšu! (Starpsauciens: “Balsojam ar rokām!”)
Labi, jā. Es ceru, ka šeit nebūs iebildumu... (Dep. A. Klementjeva starpsauciens.) Jā, ir! Paldies.
Sēdes vadītāja. Izdevās, ja? Paldies.
J. Strīķe. Pašlaik Juridiskajā komisijā tiek izskatīti grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”. Tie ir grozījumi, kas tiek izskatīti dekodifikācijas ietvaros, un mēs Juridiskajā komisijā konstatējām, ka neizdibināmu iemeslu dēļ... kādu vēsturisko... Saeimas vēsturisko notikumu dēļ ļoti līdzīgi... ļoti līdzīgi likuma grozījumi - “Grozījumi Ģerboņu likumā” - pašlaik atrodas izskatīšanā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Lai mēs varētu izvērtēt sodu samērojamību un šo likumu saskaņotību, lūdzam šo likumprojektu “Grozījumi Ģerboņu likumā” nodot citai atbildīgajai komisijai, proti, noteikt Juridisko komisiju par atbildīgo šo grozījumu izskatīšanā.
Lūdzu balsot “par”.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Ģerboņu likumā” (Nr. 89/Lp13)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” (Nr. 106/Lp13)”.
Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.
J. Strīķe (JK).
Ar šo likumprojektu ir tieši tāpat.
Arī likumprojekts “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” atrodas izskatīšanā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kas šobrīd ir atbildīgā komisija. Arī šajā gadījumā nav īsti saprotams, kā tas tur nokļuva. Tāpēc lūdzu noteikt Juridisko komisiju par atbildīgo arī šim likumprojektam.
Sēdes vadītāja. Likumprojekts tur nokļuva, man jāteic, ar Saeimas procedūru, atbilstoši Saeimas kārtības rullim, - ar visu deputātu piekrišanu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” (Nr. 106/Lp13)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Paldies.
Darba kārtībā - patstāvīgā priekšlikuma izskatīšana.
Lēmuma projekts “Par finansējuma piešķiršanu Latvijas Radio 4 un sabiedrisko mediju portāla LSM.lv angļu un krievu valodas versijas darbības nodrošināšanai”.
Ločmeles-Luņovas kundze, jūs runāsiet iesniedzēju vārdā?
Iesniedzēju vārdā - deputāte Regīna Ločmele-Luņova.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi, vēlreiz! Kā jūs visi zināt... Tie, kas bija pagājušajā Saeimas sēdē, zina, ka mēs iesniedzām lēmuma projektu, kura mērķis bija šāds: “Uzdot Ministru kabinetam nekavējoties nodrošināt finansējuma piešķiršanu Latvijas Radio 4 un sabiedrisko mediju portāla LSM.lv angļu un krievu valodas versijas darbības nodrošināšanai atbilstoši Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas īstenošanas plānam.”
Saeimas vairākums, kas pārsvarā pārstāv jauno valdošo koalīciju, pirms nedēļas nobalsoja pret šī lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas pagājušās nedēļas sēdes darba kārtībā. Un man ir patiess prieks, ka burtiski dažas stundas pēc pagājušās nedēļas sēdes sanāca valdošā koalīcija uz īpašu semināru un nolēma tomēr sameklēt šo naudiņu “Latvijas Radio 4” un portāla lsm.lv krievu un angļu valodas versijām. Tādā veidā, kā teica premjers Kariņa kungs, koalīcija ir atradusi risinājumu, lai turpinātu “Latvijas Radio 4” un lsm.lv angļu un krievu valodas versiju darbību, un bažas par šo jautājumu ir novērstas. Bet vienlaikus viņš norādīja, ka tehniskie jautājumi par šo lietu jāprasa Finanšu ministrijai.
Šodien tiek runāts par ministriju iespējamo apvienošanos. Es domāju, ka, skatoties uz to, kā notiek darbs pie 2019. gada budžeta, mums ir visas iespējas varbūt apvienot, piemēram, Finanšu ministriju un Labklājības ministriju. Redzam to, cik ātri Finanšu ministrija atrada Labklājības ministrijas budžetā 49 miljonus, jo... tiešām varbūt mēs nezinām, cik lielas fiskālās rezerves ir jaunās valdības rīcībā un cik lieli ir tie drošības spilveni, kuri iepriekšējos gados ir ieplānoti katra nākamā gada budžetā.
Taču, runājot par bažām, jāteic, ka, lai gan bažas par “Latvijas Radio 4” finansējumu un portāla lsm.lv finansējumu ir novērstas, jau ir jaunas bažas, Kaimiņa kungs. Un es labprāt jūs uzklausītu par to jautājumu un uzzinātu par to, ka arī tās bažas tiks novērstas. Tās ir bažas par satura krievu valodā “Latvijas Televīzijā” finansējumu. Es varu informēt Saeimas deputātus par to, ka no sešiem produktiem, kuri tiek ražoti ar saturu krievu valodā “Latvijas Televīzijā”, jau pašlaik viens produkts ir likvidēts. Protams, ir smieklīgi, ka tās ir laika ziņas krievu valodā. Bet tad ir jautājums - priekš kam tās veidoja un tērēja naudu šim produktam? Tātad no sešiem produktiem viens jau ir likvidēts. 31. maijā paliks viens produkts uz visu vasaru - tās būs ziņas. Bet žurnālisti jau ir informēti, ka vēl divi raidījumi tiks likvidēti. Tie ir raidījumi Bez obid un Žizņ segodņa. Vai būs šo raidījumu vietā kādi citi? Mēs nezinām.
Tomēr rodas jautājums - vai tiešām mūsu valsts un krieviski runājošie valsts pilsoņi ir pelnījuši tikai sešus produktus “Latvijas Televīzijā”? Turklāt vēl runā, ka vispār vēlas izņemt raidījumus krievu valodā no lineārās televīzijas un visus pārvest internetplatformā. Vai tādā veidā mēs nezaudēsim tieši to daļu, uz kuru vēlamies iedarboties kā uz īpaši jūtīgu mērķauditoriju? Un vai tiešām atbilstoši prezentācijai, kura bija Kaimiņa kunga komisijas sēdē, tieši “LTV7” būs tā satikšanās vieta, kur krievvalodīgie ieraudzīs sevi, savu Latviju, satiks citus Latvijai piederīgos, iepazīs Eiropas un pasaules kultūru daudzveidību?
Līdz ar to vēlos tiešām vēlreiz no visas sirds pateikties jaunajai valdošajai koalīcijai par to, ka tika noņemtas bažas un atrasts finansējums. Es ar lielu prieku un cerību, ka turpmāk tikpat konstruktīvi tiks izskatīti visi opozīcijas priekšlikumi, atsaucu savu parakstu zem šī lēmuma projekta, ko iesniedza...
Sēdes vadītāja. Paldies. Līdz ar to paraksts ir atsaukts.
Vārds Ministru prezidenta parlamentārajai sekretārei Evikai Siliņai.
E. Siliņa (Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre).
Labdien! Paldies Luņovas kundzei, ka viņa atsauca savu parakstu.
Es esmu šeit, lai apliecinātu to, ka valdība patiešām izskata opozīcijas priekšlikumus, un vēlos deputātus informēt, ka 2019. gada... tātad pagājušajā nedēļā Ministru kabinets, izskatot jautājumus par budžetu - Finanšu ministrijas sagatavoto ziņojumu par fiskālo telpu palielinošiem pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2019. gadā -, piešķīra 383 196 eiro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes prioritārajiem pasākumiem tieši 2019. gadā. Tāpat piešķīra 191 047 eiro finansējuma nodrošināšanai “Latvijas Radio” darbībai, kā arī “Latvijas Radio 1” saliedējoša satura programmām, 121 005 eiro - “Latvijas Televīzijas” un lsm.lv satura veidošanai mazākumtautībām un angļu valodā, 71 144 eiro - Latvijas reģionālajiem un vietējiem medijiem sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas stiprināšanas programmu veidošanai. Līdz ar to likumprojektā “Par valsts budžetu 2019. gadam” tiks ieļauts finansējums nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas plāna īstenošanai 2019. gadā. Lūdzam deputātus atbalstīt piešķirto finansējumu budžetā, kad tas būs Saeimā. (Starpsauciens.) Kā, lūdzu? Nē, šobrīd tas nav. Šobrīd mēs neatbalstām. Šo priekšlikumu es lūdzu noraidīt (Dep. V. Dombrovskis: “Kā jūs varat noraidīt?!”), bet, kad būs budžets Saeimā (Starpsauciens.)... jā, tad lūdzu atbalstīt budžetā šos piešķirtos līdzekļus.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies, kolēģi.
Es vēlos piebilst, ka par šo lēmuma projektu mēs nebalsojam. Tas nav balsojams, jo viens no iesniedzējiem savu parakstu tikko atsauca. Bet debates par to, protams, ir iespējamas.
Vārds deputātam Ivaram Zariņam.
I. Zariņš (SASKAŅA).
Labdien, kolēģi! Šīs pēdējās debates man radīja pamatotas bažas, ka tie cilvēki, kuri uzņēmušies risināt šo jautājumu, paši līdz galam nesaprot, vai viņi ir to atrisinājuši vai nav atrisinājuši. Proti, nauda it kā ir atrasta. Bet vai nauda ir atrasta uz ilgtspējīgiem pamatiem, vai tas ir kārtējais ielāps... lāpīšana? Vienkārši šim gadam ir atkal iedota nauda, lai pēc tam, nākamajā gadā, atkal būtu tā pati problemātika? Kolēģi, es aicinu pasekot tam visam līdzi un tad, kad mēs skatīsim budžetu, parūpēties, lai šis finansējums būtu ielikts bāzes finansējumā un lai tas katru gadu būtu turpmāk arī... turpinātos, nevis lai tas būtu kārtējais ielāps, kuru vajadzētu kādam izlūgties, nezinot, vai tas beigās būs vai nebūs. Un tā tas iznāk - beigās staigā ar cauru dibenu, es atvainojos. Tas viss būs tikai kāda nekompetenta ierēdņa vai politiķa dēļ. (Starpsauciens.)
Aicinu parūpēties par šo lietu. Un, kā saka, padomājiet par to, kā jūs izskatīsieties.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.
S. Riekstiņš (JK).
Labdien, kolēģi! Manuprāt, visiem ir skaidrs, ka šo tāpat mēs atbalstīsim un viss tur tiks sakārtots. Bet man visvairāk patīk šodien mediju eksperti no kreisā flanga, kuri nāk un te (Starpsauciens.) stāsta, ka mēs neko nedarām.
Rīgas dome pēdējos trijos gados (Smiekli. Starpsauciens.) ir iztērējusi... jums nāk smiekli, bet noteikti rīdziniekiem par to smiekli nenāk... (Starpsauciens.) ...astoņus miljonus eiro. Pēdējos trijos gados! Tā ir tikai pierādāmā naudas summa, par citu pat nevarēja informāciju dabūt, lai slavinātu mēru un SASKAŅU. Un kam tad jūs maksājāt? Četri miljoni ir aizgājuši feisbuka kontiem, tviterim un instagramam. Kā jūs tur esat apmaksājuši, malači!
Ir arī tāda SIA “Media Serviss”... tur ir visi tie laikraksti... Subbota, latviski - “Sestdiena”, Vesti - “Ziņas” laikam, ja? Un ir tās teļeprogrammas (TV programmas), kur jūs esat miljonu samaksājuši...
Un ir 700 tūkstoši... Rīgas domes meitasuzņēmumi... Tur arī iet vaļā!
Ā, starp citu, “Neatkarīgā” un “Kas Jauns” arī ir saņēmuši naudiņu.
Un ir Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa, kurā ir 11 darbinieki, kuri strādā viena kunga labā. Tur arī ir pusotrs miljons. Ejam tālāk! Ir citi Rīgas domes departamenti, caur kuriem savukārt tiek maksāts...
Segodņa - “Šodiena”... “Kas Jauns”, “Delfi”... Un tur ir vēl miljons...
Es nemaz nerunāšu par basketbolu... 700 tūkstošu vērtībā... ar dokumentālo filmu...
Te ir vēl un vēl. “Getliņi EKO” (Dep. I. Zariņš: “Kāds tam sakars ar šo jautājumu?!”), “Rīgas Centrāltirgus”, “Rīgas nami”, Rīgas 1. slimnīca, nodibinājums “Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs”, kurā strādā tikai SASKAŅAS kadri un neslikti pelna... Un jūs vēl nākat un šeit, tribīnē, stāstāt mums kaut ko par medijiem! (Dep. E. Papule: “Lūdzu, neapvainojiet, bet par tēmu runājiet!”) Tas bija par tēmu. (Starpsauciens.) Tā tēma ir vistiešākajā sakarā ar to, par ko šodien mēs te runājam. Jūs šķērdējat rīdzinieku naudu - miljonus - medijiem, bet te nākat un žēlabaini kaut ko stāstāt! Es ieteiktu vienreiz tiešām... tie, kas bija Rīgas domes deputāti... tāds jums ir viens... viena - precizēsim... Ja? Nenāciet šeit ar šo divkosību nonstopā katrā sēdē! Liekulības paraugstunda jūsu izpildījumā katrā sēdē! Pietiek varbūt vienreiz?! (Starpsauciens. Aplausi.)
Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Regīnai Ločmelei-Luņovai otro reizi.
R. Ločmele-Luņova (SASKAŅA).
Izņemot iepriekšējā oratora runas daļu, kura absolūti neatbilda izskatāmā jautājuma tēmai (Starpsauciens.), par sevi es varētu teikt tā: es tiešām esmu mediju eksperte (Starpsauciens: “Nešaubīgi!”), jo man ir gan profila izglītība, gan pieredze, kura datējama ar 1988. gadu. Un, ja jums, Riekstiņa kungs, vai jums, Kaimiņa kungs, interesē kāda tēma par medijiem, labprāt jūs aicinu uz konsultācijām. (Dep. S. Riekstiņš: “Es nespēšu samaksāt!”) Nāciet! Tās konsultācijas būs bez maksas.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.
Kolēģi! Uzskatām, ka šo jautājumu esam izskatījuši. Par lēmuma projektu nebalsojām, jo viens no iesniedzējiem ir atsaucis parakstu.
Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.
Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Alda Gobzema atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Alda Gobzema atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Un lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Alda Gobzema ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”.
Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Alda Gobzema ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.
Sēdes darba kārtība ir izskatīta. Bet, kolēģi, man jūs jāinformē par šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.
Deputātu Zariņa, Ādamsona, Pimenova, Cileviča un Urbanoviča jautājums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par ekonomikas ministra sniegtajām atbildēm saistībā ar deputātu jautājumiem par 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiek.
Deputāti ir iesnieguši jautājumus.
Deputāti Klementjevs, Orlovs, Ribakovs, Krišāns un Agešins iesnieguši jautājumu “Par likumdošanas iniciatīvām pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanai”, ko nododam labklājības ministrei atbildes sniegšanai.
Deputāti Krauze, Daudze, Augulis, Vucāns un Valainis iesnieguši jautājumu “Par zvērināta advokāta pakalpojumu sniegšanu komercdarbības ietvaros”.
Vārds jautājuma motivācijai deputātam Armandam Krauzem.
A. Krauze (ZZS).
Labdien, kolēģi! Esam sagatavojuši jautājumu tieslietu ministram “Par zvērināta advokāta pakalpojumu sniegšanu komercdarbības ietvaros”.
Mūs dara bažīgus fakts, ka pēdējā laikā, piesaucot bezkompromisu tiesiskumu, faktiski ir dubultie standarti, it īpaši no Jaunās konservatīvās partijas puses. Iespējams, ka šis kartona deputāts un Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs, un visa partija piemēro dubultos standartus. Parlamentārajam sekretāram pietuvināti cilvēki, iespējams, izmanto nodokļu apiešanas shēmas, lai nemaksātu valstij nodokļus. Un tāpēc mēs uzdodam jautājumus tieslietu ministram, lai viņš savas kompetences ietvaros paskaidro un izvērtē, vai tiešām bezkompromisu tiesiskuma sargi izmanto nodokļu apiešanas shēmas.
Sēdes vadītāja. Paldies. Jautājumu nododam tieslietu ministram atbildes sniegšanai.
Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!
Laiks paziņojumiem.
Vārds deputātam Rihardam Kolam.
R. Kols (NA).
Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Informēju, ka pulksten 12.30 tiek sasaukta Ārlietu komisijas sēde Ārlietu komisijas sēžu zālē.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.
I. Pimenovs (SASKAŅA).
Labdien! Es aicinu kolēģus uz Dzelteno zāli, lai kopīgi dibinātu sadarbības grupu... deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Ungārijas parlamentu.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Arvilam Ašeradenam.
A. Ašeradens (JV).
Cienījamie kolēģi! Pēc 10 minūtēm Dzeltenajā zālē ir paredzēta deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Zviedrijas parlamentu dibināšana. Aicinu piedalīties.
Paldies. (Starpsauciens.)
Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.
M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).
Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Mārtiņš Bondars, Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Ilmārs Dūrītis, Inese Ikstena, Ivans Klementjevs, Rihards Kozlovskis, Ieva Krapāne, Romāns Naudiņš, Ramona Petraviča, Ivars Puga... (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Artūrs Rubiks, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Mārtiņš Staķis, Didzis Šmits, Inese Voika un Evita Zālīte-Grosa.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Sēdi slēdzu.
SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 7. sēde
2019. gada 14. februārī
Datums: 14.02.2019 09:08:35 bal001
Par - 24, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (226/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 14.02.2019 09:16:31 bal002
Par - 27, pret - 54, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par autoceļiem” (227/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 14.02.2019 09:19:58 bal003
Par - 27, pret - 52, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Darba likumā (228/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 14.02.2019 09:22:22 bal004
Par - 33, pret - 48, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (229/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 14.02.2019 09:27:24 bal005
Par - 32, pret - 49, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts sociālo pabalstu likumā (230/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 14.02.2019 09:37:11 bal006
Par - 31, pret - 51, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā (231/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 14.02.2019 09:43:28 bal007
Par - 31, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījums Saeimas kārtības rullī (232/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 14.02.2019 09:52:34 bal008
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā (233/Lp13), nodošana komisijām
Datums: 14.02.2019 09:56:46 bal009
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Vitai Andai Tēraudai no šā gada 11.marta līdz 13.martam
Datums: 14.02.2019 09:57:20 bal010
Par - 73, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim no šā gada 19.februāra un 21.februārim
Datums: 14.02.2019 09:57:46 bal011
Par - 70, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Rihardam Kolam šā gada 21.februārī
Datums: 14.02.2019 09:58:23 bal012
Par - 76, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jura Rancāna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas (87/Lm13)
Datums: 14.02.2019 09:58:50 bal013
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jura Juraša atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas (88/Lm13)
Datums: 14.02.2019 09:59:17 bal014
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Jura Rancāna ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā (89/Lm13)
Datums: 14.02.2019 10:00:16 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (11/Lp13), 3.lasījums
Datums: 14.02.2019 10:02:29 bal016
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (5/Lp13), 3.lasījums
Datums: 14.02.2019 10:03:52 bal017
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā (4/Lp13), 3.lasījums
Datums: 14.02.2019 10:06:58 bal018
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (47/Lp13), 3.lasījums
Datums: 14.02.2019 10:25:00 bal019
Par - 55, pret - 10, atturas - 17. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Konkurences likumā (76/Lp13), 2.lasījums
Datums: 14.02.2019 10:25:29 bal020
Par - 54, pret - 9, atturas - 17. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Konkurences likumā (76/Lp13), 2.lasījums
Datums: 14.02.2019 10:26:21 bal021
Par - 62, pret - 1, atturas - 15. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Konkurences likumā (76/Lp13), 2.lasījums
Datums: 14.02.2019 10:28:09 bal022
Par - 64, pret - 15, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (208/Lp13), 1.lasījums
Datums: 14.02.2019 10:28:49 bal023
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija
Datums: 14.02.2019 11:07:16 bal024
Par - 66, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 73)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (6/Lp13), 2.lasījums
Datums: 14.02.2019 11:12:50 bal025
Par - 31, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par esošā ministriju skaita samazināšanu un valdības funkciju konsolidēšanu (92/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā
Datums: 14.02.2019 11:23:58 bal026
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā (198/Lp13), 1.lasījums
Datums: 14.02.2019 11:27:11 bal027
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā (3/Lp13), 2.lasījums
Datums: 14.02.2019 11:29:15 bal028
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Farmācijas likumā (175/Lp13), 1.lasījums
Datums: 14.02.2019 11:31:22 bal029
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” (14/Lp13), 2.lasījums
Datums: 14.02.2019 11:50:18 bal030
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likums (36/Lp13), 2.lasījums
Datums: 14.02.2019 11:51:46 bal031
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (37/Lp13), 2.lasījums
Datums: 14.02.2019 11:55:37 bal032
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (238/Lp13), 1.lasījums
Datums: 14.02.2019 11:56:03 bal033
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (238/Lp13), 1.lasījums
Datums: 14.02.2019 11:59:31 bal034
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Ģerboņu likumā” (Nr.89/Lp13) (85/Lm13)
Datums: 14.02.2019 12:00:34 bal035
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” (Nr.106/Lp13) (86/Lm13)
Datums: 14.02.2019 12:15:06 bal036
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Alda Gobzema atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas (91/Lm13)
Datums: 14.02.2019 12:15:31 bal037
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas deputāta Alda Gobzema ievēlēšanu Ilgtspējīgas attīstības komisijā (93/Lm13)
Datums: 14.02.2019 12:18:27 bal038
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija