Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas astotā sēde
2019. gada 21. februārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu ieņemt vietas! Godātie kolēģi, lūdzu ieņemt vietas! Sāksim Saeimas 2019. gada 21. februāra sēdi.

Vispirms - izskatīsim iesniegtos grozījumus Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Ārlietu komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas šā gada 21. februāra sēdes darba kārtībā un iekļaut likumprojektu “Likums par tiesiskā regulējuma piemērošanu pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” un komisijas izstrādāto alternatīvo likumprojektu “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nav!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Izskatīsim Saeimas Prezidija ziņojumus par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības punkts - Saeimas Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu.

Saeimas deputāti Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Uldis Augulis, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un citi iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par esošā ministriju skaita samazināšanu un valdības funkciju konsolidēšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Deputātiem ir iebildumi. Līdz ar to mums jālemj par patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu...

Runāt pieteicies deputāts Aldis Gobzems. Lūdzu!

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labrīt, tautas kalpi! Vakar Latvijas Republikas premjerministrs Krišjānis Kariņš publiski paziņoja, ka Latvijā esot pārāk maz nodokļu maksātāju, lai uzturētu veselības aprūpes sistēmu. Diemžēl Krišjānis Kariņš neteica, ka mums ir pārāk uzpūsts valsts aparāts un pārāk maz nodokļu maksātāju, kas šo valsts aparātu varētu uzturēt. Turpinot to, ko iepriekšējā nedēļā par šo jautājumu jau esmu teicis, es joprojām gribu vērsties pie tām partijām, kuras priekšvēlēšanu solījumu gaisotnē solīja ministru skaita samazināšanu, ministriju skaita samazināšanu un valsts aparāta samazināšanu par 30 procentiem. Partija “KPV LV” un JKP, jūs solījumus esat aizmirsuši.

Šodien mēs runājam tikai par šī jautājuma konceptuālu apspriešanu, nevis par konkrētā ministru un ministriju skaita samazināšanu. Pat šodien jūs neesat gatavi šo jautājumu apspriest tikai viena iemesla dēļ, un tas iemesls ir gaužām vienkāršs - jūs baidāties par saviem amatiem. Tas, ko es gribu teikt, it īpaši vēršot uzmanību uz savu bijušo partiju, - kāpēc jūs baidāties? Kāpēc jūs baidāties par šiem amatiem, ja jums ir arī valdībā zelta balss? Pamēģiniet vienreiz būt drosmīgi.

Pirms vēlēšanām jūs solījāt radikālu rīcību. Jūs solījāt rīcību, no kuras nav jābaidās, nav jābaidās zaudēt amatus. Jūs solījāt rīcību idejas vārdā, cilvēku vārdā. Kur ir šī rīcība? Vai jūsu atrašanās ministru posteņos vai parlamentāro sekretāru amatos vai jūsu amati Saeimas komisiju vadībā... vai tas ir tas galvenais uzsvars, kā dēļ var aizmirst solījumus vēlētājiem? Vai JKP, kas pirms vēlēšanām ir solījusi ne tikai “3 × 500”, bet solījusi arī par 30 procentiem samazināt valsts pārvaldi, uzskata, ka visi vēlētāji ir pilnīgi dumji, ka viņi to neredz, ka viņi to nesaprot?

Ministriju skaita un valsts sektora samazināšana ir būtiska mūsu sabiedrībai tā iemesla dēļ, ka mūsu nodokļu maksātāji ne tikai nespēj uzturēt veselības aprūpes sistēmu, bet... galvenokārt veselības aprūpes sistēmu nespēj uzturēt tieši tāpēc, ka mums ir uzpūsts valsts sektors. Tieši tāpēc šim jautājumam ir izšķirīgi svarīga nozīme. Jūs teiksiet, ka tas nav konstruktīvs priekšlikums.

Šodien es aicinu jūs iekļaut šo jautājumu nākamās Saeimas sēdes darba kārtībā, lai tikai apspriestu... tikai tādēļ, lai apspriestu, kā šo jautājumu atrisināt līdz 2020. gadam. Pie šiem apstākļiem ir pilnīgi skaidrs, ka arī nākamceturtdien jūs to noraidīsiet. Un, ņemot vērā, ka jūs to noraidīsiet, ir pilnīgi skaidrs, ka jaunā politika ir izgāzusies. Ņemot vērā, ka jaunā politika ir izgāzusies, ir pilnīgi skaidrs, ka man ir jāaicina sabiedrība - tā sabiedrības daļa, kurai ir virsnieka domāšana un kas tur savus solījumus, - apvienoties jaunā politiskā organizācijā, lai šī jaunā politiskā organizācija varētu izpildīt tos solījumus, kurus nespēj izpildīt ne JKP, ne “KPV LV”.

Es aicinu šo jautājumu iekļaut Saeimas nākamās sēdes dienas kārtībā un atcerēties, ko jūs solījāt vēlētājiem pirms vēlēšanām. Vai jūs solījāt jaunu politiku vai solījāt to, ka būsiet piedēklis vecajai VIENOTĪBAI, baidīdamies zaudēt savus amatus?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par esošā ministriju skaita samazināšanu un valdības funkciju konsolidēšanu” iekļaušanu Saeimas nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 49, atturas - nav. Lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Vai deputātiem ir priekšlikumi par šā patstāvīgā priekšlikuma nodošanu kādai no komisijām? Priekšlikumu nav.

Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts. (Dep. V. Valainis: “Valsts pārvaldes...”) Ir priekšlikums? (Starpsauciens: “Ieslēdziet Valainim mikrofonu!”)

Lūdzu mikrofonu!

V. Valainis (ZZS).

...Nodot šo lēmuma projektu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Sēdes vadītāja. Ir priekšlikums nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par patstāvīgā priekšlikuma nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 50, atturas - nav. Patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums. Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Danai Reizniecei-Ozolai šā gada 15. februārī.

Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputātes Danas Reiznieces-Ozolas iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 15. februārī. Prezidijs šo atvaļinājumu piešķīra un informē par to Saeimu.

Nākamais darba kārtības jautājums. Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 28. februārī.

Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Nikolaja Kabanova iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 28. februārī.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 28. februārī! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Ineses Bērziņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Labrīt, godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 13. februāra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Ineses Bērziņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Inesi Bērziņu par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Bērziņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu.

Deputāti Juta Strīķe, Krišjānis Feldmans, Daniels Pavļuts, Rihards Kols, Ainars Latkovskis un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Izskatīsim nākamo darba kārtības jautājumu.

Deputāti Jānis Vucāns, Juta Strīķe, Krišjānis Feldmans, Daniels Pavļuts, Rihards Kols un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par Jāņa Butāna apstiprināšanu par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas locekli”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Jāņa Butāna apstiprināšanu par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Paldies.

Izskatīsim darba kārtības sadaļu “Deputātu pieprasījumu izskatīšana”.

Darba kārtībā - deputātu Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Andas Čakšas, Raimonda Bergmaņa, Viktora Valaiņa un citu pieprasījums tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par ārvalstu vēstniecībām izsūtīto vēstuli, apšaubot Latvijas tieslietu sistēmas kompetenci un neatkarību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāte Linda Liepiņa. Lūdzu!

L. Liepiņa (KPV LV).

Labrīt, kolēģi! Pieprasījumu komisija 13. februārī izskatīja deputātu Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Andas Čakšas, Raimonda Bergmaņa, Viktora Valaiņa, Jāņa Dūklava, Armanda Krauzes, Janīnas Jalinskas un Danas Reiznieces-Ozolas pieprasījumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par ārvalstu vēstniecībām izsūtīto vēstuli, apšaubot Latvijas tieslietu sistēmas kompetenci un neatkarību”.

Uz komisijas sēdi tika uzaicināts tieslietu ministrs Jānis Bordāns un arī Ārlietu ministrijas pārstāvji.

Lai gan brīdī, kad parādījās informācija par Bordāna kunga izsūtīto vēstuli ārvalstu vēstniecībām, nebija zināms vēstules saturs un arī konkrēti adresāti, kam šī vēstule izsūtīta, nu jau kādu laiku vēstules saturs ir pieejams. Un, lai gan pastāv dažādas versijas par konkrēto datumu, kurā tapusi minētā vēstule, un arī par to, uz kādas veidlapas tad sākotnēji šī vēstule ir rakstīta - vai uz Jaunās konservatīvās partijas veidlapas vai kādas citas -, tomēr nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka vēstuli par vēršanos pret trauksmes cēlēju Bordāna kungs ir nosūtījis 30 ārvalstu vēstniecībām.

Bordāna kunga izsūtītā vēstule, kā jums zināms, ir guvusi diezgan plašu rezonansi sabiedrībā, arī kritiku. Un bija svarīgi, ka komisijas sēdes laikā Ārlietu ministrija atzina, ka tā nesaskata nekādas problēmas šādas vēstules izsūtīšanā un konkrētā vēstule būtu jāuztver kā Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētāja Jāņa Bordāna (Starpsauciens: “Viņš tajā laikā bija ministrs!”), nevis tieslietu ministra Jāņa Bordāna vēstule.

Komisijas sēdes laikā izskanēja arī viedoklis par dažādām lomām, kādas mums piemīt, - mamma, tētis, vīrs, sieva, kolēģis, partijas vadītājs vai ministrs - un par lomu, kā... par to, kā mūs uztver sabiedrība. Un, runājot par šo konkrēto gadījumu, jāteic, ka Bordāna kungs acīmredzot bija vēlējies, lai viņu uztver kā partijas vadītāju (Starpsauciens: “Personības dubultošanās!”), kā viņš pats arī izteicās komisijas sēdes laikā. Taču sabiedrības daļa acīmredzot kļūdaini Bordāna kungu bija uztvērusi kā tieslietu ministru.

Ar sava veida lomu spēli mums parlamentā droši vien būs jāsaskaras arvien biežāk, jo arī kartona Jurašs pilda kādu noteiktu funkciju un arī tā ir sava veida loma, kas viņam šeit ir piešķirta.

Atgriežoties pie komisijas balsojuma, jāteic, ka trīs komisijas locekļi balsoja “par” šī pieprasījuma tālāku virzību un trīs balsoja “pret”. Komisija atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms un nav pamatojuma to pieņemt kā Saeimas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Ja es tagad pieteiktu, ka esmu šeit, tribīnē, nācis, lai savu runu teiktu kā privātpersona Māris Kučinskis, nevis kā deputāts, tad es, man šķiet, redzētu vairākus smaidus... un jau tagad redzu. Cilvēki nevar dubultoties! Tas ir tas pats, ko es teicu ministram Bordāna kungam Pieprasījumu komisijā. Nav tā, ka vienu dienu tu esi partijas priekšsēdētājs, vienu dienu tu esi vīrs savā ģimenē, vienu dienu - privātpersona. No tā brīža, kad katrs no ministriem iegūst ministra mandātu, viņš ir ministrs. Un tā arī viņš tiek uztverts gan Latvijā, gan sabiedrībā kopumā, nemaz nerunājot par to, kā uz Latviju skatās mūsu sabiedrotie, mūsu draugi un arī nedraugi ārpus Latvijas. Ja reiz kāds saņem vēstuli, kurā tiek apšaubīta pastāvošā tiesiskā vara un tās kompetence, un funkciju sadalījums... no Bordāna kunga... tad tas arī tiek uztverts tā, ka par to sūdzas ministrs Bordāns.

Man ir ļoti žēl, ka viņš nepilda savu solījumu. Varbūt... droši vien ir iemesls, ministrija ir ļoti aizņemta. Jo viņš solīja, ka šodien te būs. Ka viņš būs un visiem izstāstīs... tas ir ārkārtīgi svarīgi, kāpēc pieprasījums šodien ir šeit, zālē. Jo es ceru, ka mums... un es gaidu arī jūsu debates. Es ceru, ka mēs no šejienes... ka jūs paskaidrosiet un pateiksiet to, ka tas tiešām nebija domāts kā ministra rakstītais. Tas tiešām nebija vērsts uz to, ka ministrs apšauba visu to, par ko viņam šobrīd ir jāatbild un kas ir jādara. Jo tas ir ļoti svarīgi. Tas ir ļoti svarīgi, nemaz nerunājot par to, ka gan es, gan mēs paliekam pie uzskata, ka tas ir neliels trieciens no... tā teikt, Latvijas reputācijai, atkal pasakot... un pasakot amatpersonai, ka nav kaut kas labi. Bet ir vēl otrs aspekts, ko es īsti Pieprasījumu komisijā... mēs par to nerunājām.

Ja kādā no tām tiesvedībām, kurās Latvija nenovēršami tomēr ir, bija un būs iesaistīta attiecībā uz sūdzībām, tie tiks izmantoti kā argumenti pret Latvijas valsti, tad atbildēs ministrs Bordāns, atbildēs Latvijas valsts kopumā, un tā nav bezatbildīga... tā nav atbildīga rīcība.

Mums nevienu brīdi nav bijusi doma pārvērst šo pieprasījumu par demisijas pieprasījumu ministram, jo kā citādāk mēs uzzināsim, vai jūs pildīsiet, vai izdarīsiet to, ko solījāt, ar ko nopirkāt vēlētāju atzinību. Jo pagaidām, protams... laiks ir ļoti maziņš... pagaidām ir tikai emocijas, un varam to saukt par bļaušanu, bet kaut kad jābūt ir arī darbiem, ko mēs varēsim vērtēt, analizēt. Jo tas, ka Jaunā konservatīvā partija, es saprotu, ir veikusi ļoti lielu reformu un tagad bez tiesībām varēs braukt... vai ministrs aizbrauc uz Valmieru ar vilcienu... tas ir tāds īslaicīgs projekts. Es tās par reformām nesauktu. Mēs gaidām darbu. Un to, ko es šodien arī gribētu... protams, pasakot, ka mēs neesam apmierināti ar atbildēm, ko viņš sniedz. Jo viņš atbildot teica - vienalga viss ir slikti, man ir taisnība, un, lūk, šis kartona cilvēks ir... labi, bet mēs šodien to neiztirzājam.

Es gaidu jūsu atbildi... un vismaz vēlreiz apstipriniet... jo Saeimas stenogrammas ir ļoti, ļoti svarīgas... ka tiešām tas nebija ministrs Bordāns, kas atļāvās šādu precedentu. Un kā es viņam teicu komisijā: Bordāna kungs, nekad vairs tā nedariet!

Paldies. (SASKAŅAS un ZZS aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāte Linda Ozola.

L. Ozola (JK).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Es savu uzrunu vēlos sākt ar dažiem citātiem no jaunākās publikācijas “Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2019”, kas nāca klajā šā gada janvārī un kur Latvijas tēla tematikai bija veltīts viens no rakstiem ar nosaukumu “Latvijas publiskā diplomātija: labākā “pašbilde” nākamajai simtgadei”. Tātad ko mūsu akadēmiķi saka par tēla veidošanu?

Trīs nelieli citāti. “[..] ja daudzinātais valsts tēls, ko pauž valstsvīri un valstssievas, regulāri nonāk pretrunā ar to, ko ārzemnieki uzzina no valsts pilsoņiem individuāli, Latvijas partneri var apšaubīt uzticību valsts pārstāvjiem, saikni starp valdību un sabiedrību, kā arī valsts iekšējo vienotību un turpmāko stabilitāti. [..] valsts tēla vadīšanai un kopšanai [..] tās saturam stingri jābalstās sabiedrības attēlā.”

Otrs citāts: “[..] visas valsts pārvaldes iestādes dažādos formātos gan apzināti, gan neapzināti rada valsts tēlu, par ko tām laiku pa laikam ir jāatgādina.”

Un trešais citāts: “Ārvalstu investīciju apjoms 2018. gadā ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējo. Šeit Latvijas tēlam nepalīdz ne banku skandāli, ne arī nodokļu politikas reformas.” (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.)

Šie bija citāti, ko ir rakstījis akadēmisko aprindu pārstāvis, nevis mani teksti.

Mēs uzskatām, ka šī ir krīzes situācija, un kā viena no šobrīd pie varas esošajām un tātad atbildīgajām partijām vēršamies arī pie saviem partneriem un informējam viņus par patieso situāciju. Jūs satrauc, ka Jaunā konservatīvā partija tā dara, bet es varu apliecināt, ka Jaunās konservatīvās partijas vadītāji uz Jaunās konservatīvās partijas veidlapām informē un arī turpmāk informēs mūsu partnerus par to, kā mēs redzam situāciju mūsu valstī, jo uzskatām to par savu atbildību.

Mēs aiz skaistiem vārdiem par neatkarīgām tiesībsargājošām institūcijām, par sakārtotiem likumiem un procesiem neslēpsim no sabiedrības arī patieso situāciju saistībā ar korupciju valstī, jo tikai tad, ja nosaucam to - šo problēmu - vārdā, mēs patiesībā situāciju varam izlabot. Kamēr mēs to nenosauksim vārdā, tikmēr turpināsim veģetēt... Un šinī gadījumā es uzskatu, ka atrunas par Latvijas tēlu ir zināmā mērā pat nožēlojamas, jo smalka āriene, kuru mēs kopsim, bet absolūti nesakārtota iekšiene - tas nekādā veidā mums nepalīdzēs uzlabot Latvijas tēlu. Un šeit mēs... daudzi no jums kontaktējas ar uzņēmējiem Latvijā un arī ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā vai citām ārvalstu tirdzniecības kamerām. Varat pajautāt, kā viņi uzlūko šo situāciju valstī. Jo mūsu tēlu visvairāk uzlabos tieši drosme sakārtot savas mājas. Bet, protams, var darīt arī citādāk. Var (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “3×500!”) ...var neko nedarīt. Var gaidīt, kamēr kāds pasaka no ārpuses, kas tad īsti ir jādara.

Un man ir divi lieliski piemēri.

Viens no tiem ir finanšu sektors, par kuru ilgus gadus, kā zināms, atbildīga bija partija, kuras deputāti parakstīja šo iesniegumu. Mēs ilgus gadus dzirdējām, ka viss ir kārtībā, viss ir labi. Tad pēkšņi saņemam Eiropas Padomes Moneyval ziņojumu un izrādās, ka patiesībā viss ir tik slikti, ka viens no jaunās valdības centrālajiem uzdevumiem ir sakārtot finanšu jomu, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. (Starpsauciens.)

Var darīt arī tā, kā tas notiek Rīgā, protams. Mēs visi zinām tādu uzņēmumu “Rīgas satiksme”, par kuru atbildīga ir partija SASKAŅA. Var sabiedrībai gadiem ilgi stāstīt par to, cik šis uzņēmums ir lielisks. Bet tad no ārpuses atnāk KNAB un izrādās, ka uzņēmuma vadītājus un iesaistītās personas ir pamats aizturēt par koruptīviem darījumiem. Un tad atnāk Valsts kontrole un pasaka sabiedrībai, ka uzņēmuma pārvaldība ir finansiālā ziņā absolūti bezatbildīga. Un, piemēram, šodien no rīta es lasīju ziņās, ka “DELNA” aicina publiskot Ernst & Young auditoru ziņojumu par “Rīgas satiksmi”, kas tiek uzturēta no nodokļu maksātāju naudas (Frakcijas SASKAŅA starpsaucieni.), tātad arī no jūsu naudas, kuru esat samaksājuši nodokļos. Uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs... amatpersona Anrijs Matīss atzīst, ka šis ziņojums ir ļoti kritisks, un to noslepeno, lai sabiedrībai tas nav pieejams. (Dep. Ļ. Švecovas starpsauciens.)

Kolēģi! Abi šie piemēri ir saistīti ar tiesiskuma nodrošināšanu un stiprināšanu. Man nav nekādu šaubu par to, ka šī būs tieslietu ministra un arī visas valdības prioritāte. (Dep. E. Papule: “Skolotāju algas ir prioritāte!”) Es esmu pārliecināta, ka konkrēti soļi šajā virzienā reāli uzlabos Latvijas valsts tēlu ne tikai mūsu partnervalstu un arī citu valstu acīs, bet pirmām kārtām arī mūsu pašu sabiedrības acīs. Jo ir mērķis, lai vēstījums ir vienāds gan tad, kad runā valsts amatpersonas, gan tad, kad par mūsu valsti stāsta individuāli pilsoņi. Uz to norādīja arī akadēmiķis savā rakstā grāmatā par Latvijas valsts tēlu “Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2019”.

Un nobeigumā es tikai tiešām par tieslietu ministra - šoreiz tieslietu ministra! - Jāņa Bordāna vārdiem un atziņu: valsts tēlu bojā, ja cenšas izlikties labāks, nekā ir, un pēc tam reāli neko nedara. Mēs darīsim! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Uldis Augulis.

U. Augulis (ZZS).

Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Kāda šobrīd ir faktiskā situācija? Latvijas Republikas tieslietu ministrs ir paudis savu subjektīvo un ne ar kādiem faktiem nepamatoto viedokli, informējis ārvalstu vēstniecības par to, ka Latvijas tieslietu sistēma ir nekam nederīga un nedarbojas... un nodarbojas ar cilvēku vajāšanu viņu politisko uzskatu dēļ.

Interesanti, ka Bordāna kungs tieslietu ministra amatu ieņem jau otro reizi un pirmajā piegājienā viņš šādus secinājumus nav paudis. Iespējams, tāpēc, ka toreiz nebija vitālas nepieciešamības lobēt vienas personas intereses. Šobrīd apstākļi acīmredzami ir mainījušies.

Bet tagad par faktiem. Saskaņā ar Tieslietu ministrijas nolikuma 4. punktu “Ministrijas funkcijas ir izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku šādās jomās: tiesību sistēma, tajā skaitā valststiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā [..]”.

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Bordāna kungs pilda tieslietu ministra pienākumus, nav pieņemami, ka viņš nevis veicina nozares attīstību, bet gan mēģina ietekmēt kriminālprocesu virzību par labu savam partijas biedram, degradējot taisnīguma, vienlīdzības un objektivitātes principus, klaji ignorējot spēkā esošos normatīvos aktus, radot priekšstatu par to, ka Latvija nav uzticams un drošs sadarbības partneris ārvalstu pārstāvjiem, tādējādi graujot Latvijas tēlu un tiesiskumu kopumā. Vārdu sakot, ja tieslietu ministrs uzskata, ka viņam un viņa partijai likumi nav rakstīti, kāpēc lai tos ievērotu tauta?

Turklāt Bordāna kungs apzināti turpina aizmirst savu saukli par bezkompromisu tiesiskumu un turpina darboties pēc puspatiesību principa. Bordāna kungs ir informējis, ka ir gatavs ar vēstules tekstu iepazīstināt jebkuru interesentu. Jānorāda, ka masu medijos publicēto vēstules tekstu nevar uzskatīt par Bordāna kunga tiešu darbību ar mērķi iepazīstināt sabiedrību, kā arī skaidrot viņa rīcības motīvus un to ietekmi uz Latviju, kas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piekto daļu, kas nosaka: “Valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu. Tas ietver atklātību pret privātpersonu un sabiedrību [..].”

Pamatotas šaubas par gatavību strādāt atklāti rosina arī fakts, ka jau 30. janvārī pie Bordāna kunga vērsās ar lūgumu publicēt vēstules tekstu vēstniecībām vai, ja tas nav iespējams, atbildēt uz jautājumiem, kas skaidrotu viņa rīcības motīvus un ir attiecināmi uz nosūtītās vēstules tekstu.

Ņemot vērā to, ko savā atbildes vēstulē kā atsauci ir norādījis Bordāna kungs, portāls Puaro.lv vēstules tekstu publicēja 05.02.2019., bet tas jau nebija ar Bordāna kunga svētību.

Bordāna kunga apgalvojums par gatavību ar vēstuli iepazīstināt jebkuru interesentu ir uzskatāms par neatbilstošu viņa rīcībai un faktiskajai situācijai. Ņemot vērā, ka Bordāna kunga rīcība nepastarpināti skar sabiedrības daļu, kurai ir līgumiskās saistības, sadarbība ar valstīm un to rezidentiem, kuru vēstniecībām viņš ir nosūtījis vēstuli, uzskatāms, ka tieslietu ministra rīcības rezultātā šim personu lokam var rasties zaudējumi, tai skaitā viņa izteikto šaubu par tiesu sistēmas un izziņas iestāžu darbību rezultātā, var rasties situācija, ka ārvalstu sadarbības partneri Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus neuztvers kā godprātīgus sadarbības partnerus, kā arī var radīt bažas investoriem par iespējām Latvijā aizsargāt savas investīcijas. Tādējādi Bordāna kunga rīcība ir klaji pretrunā ar valsts un sabiedrības interesēm un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septīto daļu, kas nosaka: “Valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību. Tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart.” No iepriekš minētā izriet, ka Bordāna kungs apzināti ir izvairījies no pienākuma informēt sabiedrību. Bordāna kungs gari un plaši savā atbildes vēstulē runā par korupcijas riskiem, atsaucas uz pētījumiem, kaut gan savā vēstulē nav informējis ārvalstu vēstniecības par korupcijas riskiem, bet gan runājis par konkrētas krimināllietas ierosināšanu pret savu partijas biedru, papildus apšaubīdams tiesībsargājošo iestāžu un Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras darbu.

Vēstule satur tikai un vienīgi informāciju, kas attiecināma uz kriminālprocesa ietekmi uz konkrētas personas statusu, kā arī centienus ar šādas informācijas sniegšanu ietekmēt... aizstāvēt konkrētas personas intereses. Tas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta ceturto daļu, kura noteic: “Valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu.” Šajā gadījumā uzskatāms, ka tieslietu ministrs izmantojis savu statusu konkrēta indivīda, nevis valsts interešu aizsardzībai.

Papildus jānorāda, ka, pēc šobrīd pieejamās informācijas, nav neviena dokumenta, ka tiesībsargājošo iestāžu vai Ģenerālprokuratūras darbībā būtu konstatētas prettiesiskas darbības attiecībā uz krimināllietas ierosināšanu pret Juri Jurašu, un nav konstatēti arī procesuālie pārkāpumi. Nav konstatēts arī apstāklis, ka būtu pārkāptas Jura Juraša cilvēktiesības, kā arī tiesības, kas noteiktas Eiropas Cilvēktiesību konvencijā. Nav spēkā stājušies attaisnojoši tiesas spriedumi attiecībā uz Juri Jurašu. Līdz ar to secināms, ka vēstulē ārvalstu vēstniecībām norādītie apgalvojumi par to, ka krimināllieta ir nepamatota, ir klasificējami kā nepatiesas informācijas sniegšana ārvalstu vēstniecībām.

Papildus būtu vērtējams, vai Bordāna kunga vēstule satur mēģinājumu ietekmēt prokuratūras darbību. Satversmes 1. pants noteic: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” No šī panta izriet virkne tiesiskas valsts principu, tostarp arī valsts varas dalīšanas princips. Varas dalīšanas mērķis ir personas brīvības garantiju saglabāšana, lai nepieļautu demokrātiskas, tiesiskas valsts modeļa aizstāšanu ar autoritāru režīmu vai vienas personas patvaldību. Līdz ar to varas dalīšanas principa būtība ir politiskās ietekmes uz valsts un sabiedrības dzīvi sadalīšana un varas īstenošanas metožu mērenības nodrošināšana. Šis princips izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu varā, ko realizē neatkarīgas un autonomas institūcijas. Tas garantē līdzsvaru un savstarpēju kontroli starp tām un veicina varas mērenību.

Eiropas Padomes Ministru komitejas 2000. gada 6. oktobrī pieņemtā rekomendācija “Valsts prokuratūras loma krimināltiesiskajā sistēmā” pieļauj iespēju valstī veidot gan valdībai pakļautu, gan arī no valdības neatkarīgu prokuratūru. Šīs rekomendācijas 14. punkts noteic, ka tām valstīm, kurās prokuratūra ir neatkarīga no valdības, jāveic efektīvi pasākumi, lai garantētu to, ka valsts prokuratūras neatkarība un tās pakāpe ir noteikta ar likumu. Savukārt 13. punktā izvirzīta vesela virkne prasību prokuroru neatkarības nodrošināšanai tajos gadījumos, kad prokuratūra ir pakļauta valdībai.

Papildus jānorāda, ka tiesu varas un izziņas iestāžu neatkarības nodrošināšana, tieši tāpat kā tiesības uz saprātīgiem procesuāliem termiņiem, ir viens no demokrātiskas valsts pamatprincipiem. Prokuratūras likuma 3. pants paredz: “Prokurora darbības tiesiskais pamats ir Satversme, šis likums un citi likumi, kā arī normatīvie akti.” Savukārt šā paša likuma 6. panta pirmā daļa noteic: “Prokurors savā darbībā ir neatkarīgs no citu valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju vai amatpersonu ietekmes un pakļaujas tikai likumam.” Šā paša panta otrā daļa nosaka: “Saeimai, Ministru kabinetam, valsts un pašvaldību institūcijām, valsts un pašvaldību ierēdņiem, visu veidu uzņēmumiem un organizācijām, kā arī personām ir aizliegts iejaukties prokuratūras darbā lietu izmeklēšanas vai citu prokuratūras funkciju izpildes laikā.” Šā paša panta septītajā daļā ir noteikts: “Par mēģinājumiem pretlikumīgi ietekmēt prokuroru vai iejaukties prokuratūras darbībā persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.”

Šeit jāņem vērā, ka oficiālais paziņojums medijiem... ko ziņoja partija... tieslietu ministrs Jānis Bordāns ir izsūtījis vēstuli citu valstu vēstniecībām, lai pievērstu uzmanību negodīgai tiesisko instrumentu izmantošanai ar mērķi ietekmēt politisko situāciju Latvijā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka vēstule ārvalstu vēstniecībām satur tikai un vienīgi informāciju par kriminālprocesu, Ģenerālprokuratūras un tiesībsargājošo iestāžu rīcību, šāda Bordāna kunga rīcība būtu vērtējama no trīs aspektiem. Mēģinājums, izmantojot savu statusu, ietekmēt Ģenerālprokuratūras darbību, aicinājums citām valstīm iejaukties Latvijas Republikas tieslietu sistēmā, tādējādi apdraudot Latvijas Republikas demokrātiju un neatkarību. Ņemot vērā to, ka prokurora darbības tiesiskais pamats ir arī Latvijas Republikas Satversme, Bordāna kunga vēstule ārvalstu vēstniecībām būtu vērtējama kā publisks aicinājums vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu... Latvijas Republikas Satversmē paredzētā veidā... un šādu aicinājumu saturošu materiālu izplatīšanu... kas ir faktiski noteikts arī Krimināllikuma 81. pantā.

Cienītie kolēģi! Kā premjers jau teica, nav mērķis šobrīd aicināt (Zālē smiekli.) uz demisiju, mērķis ir saprast, ka nākotnē šādas darbības var atstāt pietiekami lielas sekas uz Latvijas valsti, tai skaitā uz Latvijas budžetu un Latvijas nodokļu maksātāju naudu.

Paldies. Aicinu atbalstīt. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Edgars Kucins.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labrīt, kolēģi! Izlasot Bordāna kunga atbildes uz pieprasījumu, var secināt, ka viņa galvenais mērķis (citēju) “ir nevis noklusēt patiesos problēmu cēloņus, gaidot, ka tās atrisināsies pašas no sevis, bet gan ātri, pārliecinoši un izlēmīgi darboties, lai šīs problēmas tiktu risinātas pēc būtības, un ka tiesiskuma jautājumi ir viena no nozīmīgākajām Latvijas problēmām”. Neapšaubāmi. No atbildes var arī secināt, ka Bordāna kungs pozicionē sevi ar galveno trauksmes cēlēju. Nenoliedzami, tas ir apsveicami. Bet, vērojot Bordāna kunga rīcību, tiesiskums izskatās gan tāds vienpusīgs. Kāpēc Bordāna kungs necēla trauksmi un neziņoja sabiedrībai, tajā skaitā arī ārvalstu vēstniecībām, par OIK afēru? Vai, jūsuprāt, tā nav korupcija, kas gadiem ilgi ir bijusi Ekonomikas ministrijas paspārnē? Vai tas nav noziegums bez upuriem? Vai tas neaizbiedē investorus? Starp citu, Bordāna kungs balsoja “par” lēmumu, kurā tika norādīts, ka Saeima aicina Ekonomikas ministriju ievērot tiesiskuma principus un izbeigt Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu un uz atsevišķām personām vērstu atbalsta režīmu. Viņš to noklusēja. Kas tas ir? Vienpusīgs tiesiskums? Atbildē minēts, ka viens no tieslietu ministra uzdevumiem ir nodrošināt sabiedrības informēšanu. Bet kāpēc tika nolemts informēt tikai mazu sabiedrības daļu - vēstniecības? Un ne visas, bet tikai 30 no 35. Pēc kāda principa Bordāna kungs šķiroja vēstniecības? Atkal vienpusīgs tiesiskums.

Bordāna kunga atbildē es atradu vienu ievērības cienīgu teikumu: “Tieslietu ministra pienākums - veicināt sabiedrības tiesiskās domas un atziņas attīstību atbilstoši demokrātiskas valsts principiem.” Varbūt ir vērts dažiem deputātiem atgādināt vai viņus iepazīstināt ar jēdzienu “demokrātija”? Demokrātija ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta vai tās ievēlētie pārstāvji. Demokrātiskā valstī katram pilsonim ir tiesības piedalīties savas valsts pārvaldīšanā, un tas ir izdarāms, atdodot savu balsi vēlēšanās.

Par kādu demokrātiju ir runa, ja, veidojot valdību un parakstot valdības deklarāciju, jūs ignorējat vairāk nekā 30 procentu vēlētāju tiesības? Un kāpēc, jaunie konservanti, jūs neziņojat par to vēstniecībām?

Tagad es vēlos uzdot jautājumu visiem klātesošajiem deputātiem. Vai balsošana šeit, Saeimas zālē, par Juraša izdošanu bija tiesiska? Lielākā daļa no jums piekritīs man: jā, bija.

Otrais jautājums. Ko nozīmē šeit, zālē, Juraša portrets? Visticamāk, tas ir protests. (Starpsauciens no JKP.) Protests pret ko? Pret to, ka Saeimas vairākums rīkojās tiesiski, izdodot Jurašu? Protests pret to, ka Saeimas deputāti savā balsojumā tiesiski izteica savu viedokli? (Dep. L. Ozola: “Tā ir jūsu interpretācija!”) Es saprotu, ka jaunajiem konservantiem ir uzspļaut (Smiekli. Starpsauciens: “Konservanti!”)...ir uzspļaut opozīcijas viedoklim. Bet šoreiz jums sanāca trāpīt arī saviem koalīcijas partneriem. Tad ko Bordāna kungs īsti slēpj zem skaistā vārda “tiesiskums”? Un kāda īsti ir Bordāna kunga patiesā seja?

Paldies, kolēģi. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Kiršteins. Lūdzu!

A. Kiršteins (NA).

Paldies.

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Es tomēr aicinu noraidīt šo pieprasījumu, jo vēstuļu rakstīšana - tā ir sena un neatņemama mūsu tautas tradīcija. (Smiekli.)

Savulaik Vidzemes zviedru... Vidzemē muižnieks Patkuls rakstīja vēstuli Pēterim I un sūdzējās par briesmīgo Zviedrijas karali, kurš bija licis pārbaudīt muižnieku dokumentus par muižu piederību. Notika, jūs zināt, ļoti strauja muižu redukcija, kā rezultātā lielākā daļa vāciešiem piederošo muižu pārgāja valsts īpašumā. Patkuls to nevarēja paciest un aicināja Pēteri I atbrīvot no šādiem neciešamiem apstākļiem.

Latvijas Republikā šīs tradīcijas turpinājās. Ziniet, bija PSRS un Latvijas... dažādas kultūras tuvināšanas biedrības. Un progresīvā inteliģence trīsdesmitajos gados skrēja uz Krievijas vēstniecību, uz dažādām pieņemšanām, un arī sūdzējās par patvaļu, ko atļāvās daži Latvijas valsts vadītāji. Mēs zinām, kā tas beidzās.

Arī piecdesmito gadu beigās LPSR laikā... Atcerēsimies, bija tāds interesants periods, kad Jūrmala bija teritoriālā vienība, kas apvienota ar Rīgu. Ministru padomes priekšsēdētājs bija izdevis rīkojumu, ka krievu virsniekiem jeb PSRS bruņoto spēku virsniekiem nedrīkst Jūrmalā piešķirt vasarnīcas. Vasarnīcas bija konfiscētas, tās bija valsts īpašums, un ļoti daudzi gribēja tās nomāt. Faktiski tā noma pārgāja tā kā privātīpašumā. Un, kā mēs zinām, visvairāk protestēja Eduards Berklavs. Tad Baltijas kara apgabala virsnieki rakstīja vēstuli Hruščovam un nosodīja. Berklavam... mēs zinām, ar ko tas beidzās, - ar tīrīšanu... Un šie cilvēki tika atbrīvoti...

Tātad, redziet, visām vēstulēm ir bijis kaut kāds rezultāts.

“Jaunais laiks” savulaik šo tradīciju pacēla nebijušos augstumos. Iekšlietu ministrs Māris Gulbis rakstīja vēstuli Romas pāvestam par to, ka Latvijā ir tāds sivēns Ainārs Šlesers, kas neļauj viņam ne elpot, ne dzīvot. Taču no Romas pāvesta gan diemžēl nekāda reakcija nepienāca.

Bet mēs zinām (Starpsauciens.), ka ārzemēs viss ir labāks. Tur ir labākas bankas, tur lietas iet labāk sportā, politikā, kultūrā... Mēs pat tādus praidus nemākam sarīkot kā ārzemēs...

Un tāpēc mums vajadzētu šo tradīciju turpināt.

Ušakovs raksta vēstuli Putinam...

Es pārbaudīju, ka vēstules vēl nav saņēmuši Dalailama, NATO ģenerālsekretārs, ANO ģenerālsekretārs, TV šovu zvaigzne Kima Kardašjana (Smiekli.)... par cūcībām sabiedrisko mediju padomē...

Tāpēc es aicinu noraidīt šo pieprasījumu un turpināt šo tradīciju.

Paldies par uzmanību! (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Gobzems. Jūs atsaucat...?

Deputāte Juta Strīķe. Lūdzu!

J. Strīķe (JK).

Kučinska kungs, pirms prasīt no citas partijas vadības paskaidrojumus likumīgas, atklātas un tiesiskas rīcības dēļ, nāciet šeit un izstāstiet, kā jūs, būdams premjerministrs, izmantojāt savu dienesta stāvokli, aicinājāt pie sevis un runājāt ar KNAB vadītāju Jēkabu Straumi, pēc tam partijas interesēs nācāt uz sēdi, stāstījāt to, ko jūs uzzinājāt no Jēkaba Straumes partijas interesēs (Starpsauciens: “Meli!”; “Nemelo!”), un aicinājāt Askoldu Kļaviņu neiekļaut partijas sarakstā tāpēc, ka pie viņa tiks veikta kratīšana.

Jūs izmantojāt savu premjerministra stāvokli partijas interesēs. (Starpsauciens: “Meli!”) Nāciet un paskaidrojiet, kā tas ir sekmējis KNAB izmeklēšanu! Kā tas ir palīdzējis tiesiskumam, kā tas ir palīdzējis KNAB darbam! (Starpsauciens.) Izstāstiet to visu, lūdzu! To tiešām tauta grib dzirdēt.

Gobzema kungs, jūs te piesakāties pēc manis... nāciet un izstāstiet, lūdzu, jūs jau atzināties raidījumā “Delfi TV ar Jāni Domburu”, ka jūs laikā, kad notika balsošana par Juri Jurašu, sazinājāties ar Kalnmeieru un kaut ko prasījāt. Nāciet, izstāstiet, cik bieži jūs sazināties ar Kalnmeieru, kā tas veicina atklātību! Jūs vēl esat teicis, ka zvanījāt arī Jēkabam Straumem, lai kaut ko prasītu vai atbildētu... Veicināsim tiesiskumu un atklātību! Izstāstiet! Sniedziet paskaidrojumus Saeimas deputātiem par visām savām (Starpsauciens.) pagrīdes sarunām un ietekmēšanas mēģinājumiem vienā vai otrā virzienā! (Dep. Ļ. Švecova: “Martinsons jums palīdzēs!”) Nāciet, stāstiet, rakstiet, paskaidrojiet! (Starpsaucieni. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Alvis Hermanis pirms vairākiem gadiem teica tādus vārdus, ka “nemainās tikai iekonservēti dārzeņi”. Šodien, kad mans kolēģis lietoja vārdus “jaunie konservanti”, man gribas teikt, ka Jaunā konservatīvā partija ir iekonservējusies vecajā politikā. Kāpēc es tā saku? Es to saku tā iemesla dēļ, ka Jaunajai konservatīvajai partijai ir pilnīgi vienaldzīgi viņu solījumi vēlētājiem un pilnīgi vienalga, kā Jaunā konservatīvā partija... vērtēs savu vēlētāju, bet viņi skaļi runā par bezkompromisu tiesiskumu.

Par bezkompromisu tiesiskumu ir jāsaka vairāk vārdu. Man tiešām ļoti žēl, ka šodien zālē nav kartona Bordāna vai visa JK frakcija nav pārvērtusies kartona lellēs. (Aplausi.) Bet ir būtiski pateikt vienu lietu: nekur pasaulē nevienā demokrātiskā, tiesiskā un attīstītā valstī - ne Vācijā, ne Francijā, ne Amerikā - tieslietu ministrijas otra augstākā politiskā amatpersona nav kriminālvajāta persona par valsts noslēpumu izpaušanu. Tas nav bezkompromisu tiesiskums. Tas piemērs, ko jūs rādāt sabiedrībai, neatbilst nekādām augstākās ētikas normām (Starpsauciens.) demokrātijā. Vēl vairāk! Mums ir tieslietu ministrs, kuram mēnesi pēc valdības apstiprināšanas neesot pielaides valsts noslēpumam.

Mums esot trauksmes cēlējs, kurš it kā ziņo par korupciju, bet ļoti iespējams, ka viņš nevis ziņoja par korupciju, bet ziņoja par to, lai viņa draugus neaizturētu šīs korupcijas ietvarā, jo kur tad ir tie kukuļdevēji? Kur ir vārdi un uzvārdi - šie kukuļdevēji, kuri ir aizturēti? Jo Juris Jurašs bija cilvēks ar tiesībām operatīvās darbības laikā aizturēt visus kukuļdevējus, arī tos, kas viņam piedāvā kukuļus, bet viņš kaut kā to nedarīja! Un šeit nav runa par Jurašu, šeit ir runa par vienu no valsts augstākajām amatpersonām - tieslietu ministru. Tieslietu ministram, izsūtot jebkādus dokumentus un jebkādas vēstules ārvalstu vēstniecībām, ir jāatceras, ka tā ir arī Latvijas ārpolitika. Vai šāda rīcība bija saskaņota ar mūsu ārlietu resoru? Vai šāda rīcība bija saskaņota ar mūsu premjerministru? Nē, nebija.

Un tad mēs brīnāmies, ka mūsu tieslietu ministrs bez pielaides valsts noslēpumam, cik zināms, un ar parlamentāro sekretāru, kas ir krimināli vajāts par nopietnu noziedzīgu nodarījumu, pauž, ka Latvijā esot beztiesiska situācija! Tādos apstākļos mēs zaudējam starptautiskus tiesu procesus, jo mūsu pretiniekiem publiskajā telpā, starptautiski, paši iedodam informāciju par to, ka Latvijā valda beztiesiskums. (Starpsauciens.)

Vienīgais - vienīgais! -, ar ko mūsu tieslietu ministrs ir lielījies, ir tas, ka viņam esot sasniegumi maksātnespējas jomā. Viņš ir lielījies ar Dzintara Rasnača veiktajiem darba pienākumiem, jo... neatminos, ka pēdējā mēneša laikā valdība būtu pieņēmusi kaut vienu jautājumu... tajā skaitā - maksātnespējas jomā, kur, kā mēs ļoti labi zinām, pagājušogad šie “sasniegumi” izpaudās tā, ka notika slepkavība 200 metrus no galvenās policijas pārvaldes... (Starpsauciens.)

Šī Saeima... šī koalīcija, kas aizstāv šeit klāt neesošo kartona Bordānu, patiesībā ir nevis “bezkompromisu tiesiskuma” koalīcija, bet gan tāda koalīcija, kas savus vēlētājus uzskata par muļķiem.

Ja mēs runājam par tiesiskumu, man ir jāatgriežas senos laikos, kad es, pildot savus amata pienākumus un būdams zvērināts advokāts, devos uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju pie Jutas Strīķes, lai ziņotu par korupciju. Devos kopā ar saviem klientiem. Es to arī darīju, Juta Strīķe! Mēs satikāmies, bet izrādījās, ka šie korupcijas gadījumi... tajos nebija runa par jūsu politiskajiem oponentiem. (Dep. J. Strīķe sarunājas ar dep. A. Latkovski. Dep. R. Ločmele-Luņova: “Juta, klausies, ko tev saka!”) Šie korupcijas gadījumi, par kuriem mēs devāmies pie jums (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Juta!”), aizskāra jūsu politiskos sabiedrotos no VIENOTĪBAS, no “Jaunā laika”, un tie, protams, netika izmeklēti. Tas ir “bezkompromisu tiesiskums”, ko savā advokāta praksē es esmu pieredzējis no Jutas Strīķes!

Jūs, Juta Strīķe, man sakāt, ka es esmu zvanījis Ērikam Kalnmeieram. Es esmu zvanījis ne tikai viņam, bet arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītājai, lai uzzinātu, kādas problēmas ir šajā dienestā. Es esmu zvanījis uz “Latvenergo” un ticies ar tā vadību, lai risinātu jautājumus par OIK atcelšanu. Bet vai jūs esat...? Vērsāties pie ārvalstu vēstniecībām, apkaunojot Latvijas Republiku un sakot, ka Latvijas Republikā pilnīgi visi, izņemot jūs pašus... ka viss ir beztiesiski, tikai jūs paši esat tie tiesiskuma paraugi. (Dep. J. Strīķe: “Par ko jūs runājat atkal?”) Vai jūs vērsāties pie premjera vai pie ārvalstu vēstniecībām, ziņojot, ka Tieslietu ministrijā šobrīd brīvi kursē zvērināts advokāts Romualds Vonsovičs, kurš nav tieslietu ministra padomnieks, kā zināms, bet kura dzimšanas dienas biedrs ir Juris Jurašs? Vai tas ir tas tiesiskums? Vai tā ir tā jaunā politika, par kuru jūs runājat? (Dep. J. Strīķe: “Par ko jūs runājat ar Kalnmeieru? Cik bieži jūs ar viņu sazvanāties?”)

Tas, ko es gribu teikt, - ir skaidrs, ka šo pieprasījumu noraidīs. Taču vienlaikus... Cilvēki, kas uzurpē tiesiskuma jēdzienu, paši to neievērojot, cilvēki, kas uzurpē tautas aizstāvju jēdzienu, nododot visus savus solījumus, kuri ir doti pirms vēlēšanām, nav tie, kas īstenos jaunu politiku, nav tie, kas uzcels labāku Latviju, nav tie, kas uzcels tiesiskumu, un nav tie, kas padarīs mūsu valsti bagātu un drošu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Viktors Valainis. Nē?

Deputāts Boriss Cilevičs. Lūdzu!

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Tāda dīvaina sajūta, klausoties šo diskusiju. Kolēģi no JK! Jums vajadzētu reiz tomēr izlemt, vai jūs joprojām cīnāties par vietām Saeimā, vai jūs nodarbojaties ar priekšvēlēšanu kampaņu, vai jūs esat koalīcijas partija, kas uzņemas pilnu atbildību par visiem valdības lēmumiem. Jo sanāk diezgan dīvaini. Te jūs, no vienas puses, esat koalīcija, te jūs esat valdība, bet te, no otras puses, ministrs atnāk mājās, noņem vienu cepuri, uzliek citu cepuri, un tad viņš ir pilnīgi neatkarīga persona, partijas vadītājs un tā tālāk. Nu nevar taču mūžīgi vienlaikus sēdēt uz diviem krēsliem! Jo ir tāda paruna - vai nu noņem krustiņu, vai uzvelc bikses. Un es domāju, ka jums noteikti vajadzētu izšķirties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Mēs visi esam aizgājuši pilnīgi prom no tēmas. Šis pieprasījums bija - un es mēģināšu lēnām izskaidrot tiem, kas vēl nesaprot, - par to, ka vienas organizācijas vārdā organizācijas vadītājs ir uzrakstījis vēstuli. Un neputrosim, nevajag manipulēt ar faktiem. Šī, pirmkārt, nav tieslietu ministra vēstule.

Otrkārt. Tie, kas te tagad stāsta, ka vienu dienu viņš ir ministrs, otru dienu viņš ir Saeimas deputāts un vēl, un vēl... Es varētu tieši to pašu pajautāt jūsu partijas biedrenei - bijušajai ministrei. Šahu spēlējot, jūs bijāt ministre vai šahiste? Jo, kā mums te apgalvo, jūs taču vienalga visu laiku uztver kā ministri. Tieši tā! Tāpēc par to mēs varētu runāt ilgi, daudz un dikti. Iemācāmies tomēr nodalīt šīs lietas. Es ļoti, ļoti ceru, kolēģi, ka mājās pie savām ģimenēm, bērniem, sievām un vīriem jūs tomēr esat cilvēki. Nu tomēr atšķirsim, par ko mēs šeit runājam!

Vēl dīvaināk ir klausīties, ka pieprasījums esot uzrakstīts tādēļ, lai saprastu, vai Bordāns pildīs savus solījumus. Nu tāds interesants formulējums... Respektīvi, viņš atnāca, aprunājās, un jūs tagad sapratāt, vai Bordāna kungs pildīs kaut kādus solījumus, kas vispār neattiecas uz šo lietu. Labi, pieņemsim.

Nākamais apgalvojums par to, ka tas ir izraisījis plašu rezonansi sabiedrībā, medijos ir raksti. Es atgādināšu, uz kādiem medijiem jūs balstījāties, iesniedzot šo pieprasījumu. Tās bija, atvainojiet, lapeles Puaro.lv un “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Nu skaidrs - kas kuram ir mediji... Es tos neuztveru kā medijus. Un tā es varētu turpināt un turpināt.

Ir dīvaini tas, ar ko mēs tagad te nodarbojamies. Es vēlreiz varu paust savu pārliecību, ka, ja šis ir veids, kā nodrošināt vienas, atvainojos, bezjēdzīgas komisijas eksistenci, tad mēs varam turpināt ar šādām muļķībām nodarboties. Tikai ko tas pasaka par mums pašiem? Tam kolēģim, kurš te apgalvo, ka Bordāna kungam nav pielaides... nemelosim! Bordāna kungam jau sen ir pielaide. Tas kolēģis, kurš mums visu laiku te pārmet par solījumu nepildīšanu... ja jūs tos pildītu, tad tagad šeit nesēdētu. Jūs būtu jau projām, kā jūs solījāt visiem saviem vēlētājiem. Un es varētu atgādināt un atgādināt. Ļoti atvainojos visiem tiem vēlētājiem, kas skatās katru ceturtdienu šo šovu. Man ir kauns tajā piedalīties.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Šo pieprasījumu es parakstīju, jo, manuprāt, tas ir pilnīgi normāli, ka tiek sūtītas dažādas vēstules. Ir virkne politiķu, kas ir to individuālā kārtā darījuši, un tur nav nekā nosodāma. Bet, ja partijas vadītājs sūta šādu vēstuli, būdams koalīcijas partneris, būdams jau pie varas, tas tomēr uzliek arī zināmu atbildību, parakstot šādu vēstuli. Vēl jo vairāk - par ko ir šīs vēstules saturs? Par to, ka šajā valstī nav tiesiskuma, ka šajā valstī valda korupcija. Nu, prasītos mazliet pamatot to visu. Bet tajā pašā laikā es uz šo lietu skatos tā: kādas tam visam varētu būt sekas? Skatāmies - kam tā vēstule tika izsūtīta? Tā tika izsūtīta ārvalstu vēstniecībām. Tad uz šo jautājumu tomēr skatāmies, nu, no tāda starptautiska skatpunkta. Un tad visi tie ārvalstu investori, kuriem Latvijas tiesu sistēmā sanākuši strīdi un kuri redz, ka šos strīdus nevar atrisināt šeit, Latvijā uz vietas, dodas tos starptautiski risināt Amerikas Savienoto Valstu un dažādās citās starptautiskās šķīrējtiesās, tur mēģina jau tiesāties ar valsti. Bet, ja viena no valsts augstākajām amatpersonām saka to, ka šajā valstī tiesu sistēma galīgi nav kārtībā, tas, manuprāt, ir nepieļaujami. Ja kaut ko tādu saka, tad tur jābūt ļoti būtiskam pamatojumam, uz kā ir balstīts šāds paziņojums.

Tāpēc es arī parakstīju šo pieprasījumu. Un uzskatu, ka no ministra puses vai arī no partijas vadītāja puses, vēstuli gatavojot, ar šādiem skaļiem apgalvojumiem... nu, prasītos vismaz cieņpilni arī pamatot mazliet vairāk, kāpēc viņš tā stāsta.

Es saprotu, ka šobrīd ir atradusies naudiņa, lai taisītu tieslietu sistēmas izvērtējumu. Tiešām ar lielu interesi skatīšos, kas šajā izvērtējumā būs... (Dep. J. Ādamsons: “Kas to veiks?”) un vai var nonākt pie šādiem secinājumiem.

Kiršteina kungs ļoti labi izstāstīja, kāda ir bijusi vēstuļu rakstīšanas vēsture, tāpēc es arī aicinātu nevis apturēt šo tradīciju, bet drīzāk gan turpināt. Un Jaunajai konservatīvajai partijai novēlu uzrakstīt visām - visām! - ārvalstu vēstniecībām - jo ātrāk, jo labāk - vēstuli ar skaidrojumiem, kāpēc jūs trīs reizes nobalsojāt paši pret saviem priekšvēlēšanu solījumiem.

Paldies.

Aicinu atbalstīt šo pieprasījumu. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu pieprasījumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par ārvalstu vēstniecībām izsūtīto vēstuli, apšaubot Latvijas tieslietu sistēmas kompetenci un neatkarību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 45, atturas - 5. Pieprasījums ir noraidīts.

Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Ivara Zariņa, Ivana Klementjeva, Jāņa Vucāna, Valērija Agešina, Vitālija Orlova un citu deputātu pieprasījumu “Saistībā ar ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt atbildes pēc būtības par ekonomikas ministra sniegtajām atbildēm saistībā ar deputātu jautājumiem par 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma””. Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem. Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā motivāciju sniegt ir pieteicies deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Kā jūs atceraties, kad mēs šeit debatējām par jauno valdību, es devu solījumu, ka palīdzēšu ekonomikas ministram tikt galā ar OIK afēru, ja viņš to vēlēsies. Un es apsolīju, ka palīdzēšu tikt galā ar OIK afēru arī tad, ja viņš to nevēlēsies. Tad nu es pildu savus pienākumus, savu solījumu, ko esmu jums devis. Un esmu devis visai Latvijas tautai.

Konkrēti. Kā jūs zināt, ir sākušies kārtējie soļi saistībā ar OIK. Ir pasūtīts juridiskais atzinums. Domāju, ka daudzi no jums jau ir lietas kursā, kā ir notikusi juridiskā atzinuma pasūtīšana. Pirmkārt, kādas bija izvirzītas prasības šī atzinuma veidošanai attiecībā uz izpildītājiem. Tātad attiecībā uz kompetenci - nekādas, attiecībā uz neatkarību - pateikts, ka šis komersants... šis izpildītājs, šis izvērtētājs tikai uz šī izvērtējuma brīdi nedrīkst atrasties līgumattiecībās ar komersantiem, kuri pēc tam gūst labumu no OIK. Proti, viņš varēja līdz šim apkalpot šos komersantus, kuri ir ieinteresēti gūt labumu no OIK, un viņš arī pēc tam varēs viņus apkalpot. Vienkārši uz to brīdi, kamēr viņš sagatavo atzinumu, kurš maksās nieka septiņus tūkstošus, viņam nevar būt šīs attiecības. Pēc tam viņš atkal var atrasties šinīs attiecībās. Tad ir motivēts jautājums: kā interesēs tiks uztaisīts šis izvērtējums?

Otrkārt. Ja mēs vēl paskatāmies uz to, kas ir darba uzdevumā, tad tā... vispār ir jautājums... vai nu tie, kas ir gatavojuši uzdevumu, vispār nav sajēguši šo lietu, vai apzināti ir taisījuši darba uzdevumu tādu, ka var manipulēt, kā vien vēlas. Es jums nolasīšu vienu no darba uzdevuma punktiem precīzi burts burtā, kā tas ir teikts. No galvas es nevaru pateikt - vienkārši to nav iespējams iegaumēt, jo tajā principā ierakstīta vai nu loģiska, vai gramatiska pretruna, citiem vārdiem - nejēdzība.

“Vai atbalsta piešķiršana elektroenerģijas ražotājiem valsts atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas un koģenerācijas ražošanai ir uzskatāma par atbilstošu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, ņemot vērā saskaņojumu ar Eiropas Komisiju 2017. gada 24. aprīlī?” Tātad kas ir... atbilst? Atbalsts atbilst shēmai, vai shēma atbilst lēmumam? No šī vispār nav saprotams, par ko tiek runāts. Vēl jo vairāk! Es nemaz nerunāšu par to absurdu, ka nav tādas koģenerācijas ražošanas. Tas ir ražošanas veids, kādā enerģija tiek ražota. Bet, ja mēs runājam par juridisko niansi, tad jautājums ir, vai tā atbilst Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, ņemot vērā saskaņojumu ar Eiropas Komisiju? Nu, kolēģi! Man tad jājautā: kā tur ir ar kompetenci? Jo šinī saskaņojumā konkrēti melns uz balta ir teikts, ka “ir pārkāpts līgums par Eiropas Savienības darbību”. Eiropas Komisija to ir pateikusi, un tam vajadzīgs juridiskais atzinums par septiņiem tūkstošiem eiro, lai jums pateiktu, ka tas ir pārkāpts?

Sēdes vadītāja. Deputāt Zariņ, laiks beidzies!

I. Zariņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Atbilstoši likumam šis pieprasījums nododams Pieprasījumu komisijai. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir izmaiņas darba kārtībā.

Deputāti Dana Reizniece-Ozola, Viktors Valainis, Uldis Augulis, Māris Kučinskis, Gundars Daudze un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām...” (Starpsauciens: “Tas nav tas!”) Nē? Jā. Lūdzu atvainot mani!

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā (Starpsauciens.) - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labdien, godātais Prezidij! Kolēģi deputāti! Es paskaidrošu.

Desmit deputāti ir sagatavojuši jaunu likumprojektu par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, un es īsi paskaidrošu šī likumprojekta jēgu. Daudzi no mums priekšvēlēšanu laikā tikās ar mūsu tautiešiem ārvalstīs, un viņiem ir īpaši svarīga šāda problēma - kad viņi ir nopelnījuši naudu un vēlas to pārskaitīt tuviem radiniekiem, ģimenes locekļiem, bet tas, protams, neattiecas tikai uz ārvalstīs dzīvojošām personām... kad šī summa sasniedz četrus tūkstošus eiro, darījums ir jādeklarē Valsts ieņēmumu dienestā. Par to nodokļi nav jāmaksā, bet ir administratīvais slogs - šī darījuma deklarēšana, kas bieži vien, protams, arī tiek pārkāpta tādēļ, ka to nezina, vai arī tāpēc, ka tā summa ir, patiesību sakot, ļoti zema, salīdzinot ar tiem pārskaitījumiem, kas tiek veikti ģimenes locekļiem.

Šī likumprojekta mērķis ir šo administratīvo slogu samazināt tajos gadījumos, kad pārskaitījums tiek veikts tuviem ģimenes locekļiem. Tad tas nebūtu jādeklarē, līdz summa sasniegtu deviņus tūkstošus eiro, kas ir nedaudz vairāk kā 20 minimālās mēnešalgas. Nu, līdzīgs apjoms... amatpersonām arī ir jādeklarē savi darījumi tad, ja tie atbilst 20 minimālajām mēnešalgām.

Šis priekšlikums, kolēģi, nav ar negatīvu fiskālu ietekmi, drīzāk ar pozitīvu, jo tas samazinās administratīvo slogu. Es mēģināju paskaidrot jums, ka tāpat nodoklis nebūtu jāmaksā, jau šobrīd tas nav jādara... Par šo priekšlikumu ir diskutēts ar sociālajiem partneriem, ar arodbiedrībām, ar LDDK, LTRK. Un tajā laikā, kad mēs diskutējām par šo priekšlikumu, notika arī debates par citiem līdzīgiem risinājumiem - par radniecības pakāpes paplašinājumu, uz kuru attiecināt pārskaitījumus, nepiemērojot nodokli, vai par dāvanas summas apjoma palielināšanu, nepiemērojot nodokli. Tie pagaidām nav likumprojektā iekļauti, jo, es domāju, par tiem vēl diskusija ir nepieciešama, tiem var būt arī negatīva fiskālā ietekme.

Es aicinu šo likumprojektu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā, nodot atbildīgajai komisijai un strādāt. Ņemot vērā, ka šobrīd nav zināms, vai budžeta paketē likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” būs iekļauts, ar to būtu jāstrādā atsevišķi, un mēs to jau varam sākt darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde, Ivars Puga un citi lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Jūlijas Stepaņenko atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Ir iebildumi? (Starpsaucieni.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 48, atturas - 1. Lēmuma projekts nav iekļauts darba kārtībā.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde, Ivars Puga un citi lūdz iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Jūlijas Stepaņenko ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni.) Ir iebildumi.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 45, atturas - 1. Lēmuma projekts nav iekļauts darba kārtībā.

Deputāti Linda Liepiņa, Iveta Benhena-Bēkena, Ramona Petraviča, Ivars Puga, Aivars Geidāns un citi lūdz iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Alda Blumberga atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.) Ir iebildumi? (Starpsaucieni. Troksnis zālē.)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! (Troksnis zālē.) Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 19, atturas - nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā.

Deputāti Atis Zakatistovs, Aldis Blumbergs, Aivars Geidāns, Ēriks Pucens un Jānis Vitenbergs... es atvainojos, ja es nepareizi nolasīju uzvārdu... ir lūguši iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Ramonas Petravičas atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”.

Runāt pieteicies deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu!

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es? Jūs paši izdomājāt. Kolēģi, es aicinu aizdomāties, kas pašlaik notiek, kādu precedentu jūs vispār radāt. Ja pēc būtības mēs pieņemam, ka mūsu valsts ir tiešām demokrātiska republika... kur ir sapulcējušies tautas priekšstāvji ar vienādām tiesībām lemt, rūpēties par savu valsti, par savu tautu... ar ko jūs pašlaik nodarbojaties?

Vieniem deputātiem jūs ļaujat mainīt komisiju, citiem jūs izdomājat, ka neļausiet mainīt, lai gan viņi paši uz to ir pieteikušies un aicina darīt. Pasakiet man, kā tad šinī brīdī ir ar vienlīdzības principu, ar tiesiskuma principu, ar demokrātijas principiem? Kādu absurdu jūs pašlaik radāt? (Dep. S. Riekstiņš: “Pajautā, kā Rīgas domē var mainīt komisijas!”) Protams, mēs varam paskatīties uz to visu no malas... Mans aicinājums būtu šādu precedentu vairs nepieļaut.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 18, atturas - nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtībā. Paldies.

Turpinām mūsu darbu un pārejam pie likumprojektu izskatīšanas.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Vita Anda Tērauda.

V. A. Tērauda (AP!).

Labrīt kolēģiem! Juridiskā komisija piedāvā trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu””. Atgādinu, ka likumprojekta mērķis ir saskaņot aģitācijas regulējumu šajos gadījumos ar to regulējumu, kas ir Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”. Šis ir viens no likumprojektiem, kas bija tā saucamajā Privatizācijas aģentūras paketē.

Esam saņēmuši četrus priekšlikumus.

1. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 2. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 3. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” ir nākamais šinī paketē.

Saņemti divi priekšlikumi.

1. - finanšu ministra Jāņa Reira priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 2. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Arī šis likumprojekts ir no minētās paketes par Privatizācijas aģentūru.

Saņemts viens - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Aicinu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Arī šis likumprojekts ir no iepriekš minētās likumprojektu paketes.

Arī par šo likumprojektu saņemts viens - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Aicinu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Paldies. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi un otrajam lasījumam sagatavojusi likumprojektu “Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā”.

Tika saņemts viens - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tā kā Satversme nosaka atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, komisijas deputāti atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu, ka deputāti balso ar vēlēšanu zīmēm, zīmi neievietojot aploksnē. Tātad vienīgais priekšlikums - Juridiskā biroja priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pieņemts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas datumu!

R. Jansons. Priekšlikumi trešajam lasījumam iesniedzami līdz šā gada 26. februārim.

Sēdes vadītāja. Līdz 26. februārim... Un izskatīšana Saeimas sēdē?

R. Jansons. Nākamajā Saeimas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems. (Dep. J. Strīķe: “Gobzema kungs! Vienīgais jautājums, un neesat gatavs! Neko jums uzticēt nevar!”)

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Man ir grūti runāt, kad Strīķes kundze kliedz visu laiku no zāles, bet... nu, labi.

Tātad attiecīgais... tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamības galvenā būtība ir tāda, ka attiecībā uz privātajiem testamentiem... lai jūs saprastu... pastāv tāda problēma, ka ir liela viltošanas iespējamība. Proti, brīdī, kad persona ir aizgājusi no šīs pasaules, pastāv iespēja, ka divas personas savstarpēji vienojas un liecina par to, ka ir bijis tāds privāts testaments, taisot tikai, piemēram, vienu viltotu parakstu. Tā ir galvenā būtība, kāpēc šāds likumprojekts vispār ir nepieciešams. Faktiski... lai minimizētu potenciālus noziedzīgus nodarījumus, viltojot testamentus. Nu, galvenā lieta.

Visa anotācija, es domāju, nav jālasa, vai ne? (Starpsauciens: “Pirmajam lasījumam!”; dep. A. Kaimiņš: “Tu prasi atļauju?”) Aicinu nodot pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu nākamajam lasījumam.

A. Gobzems. Tā. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš... (Starpsauciens: “Tur nav rakstīts!”)

Sēdes vadītāja. Kāds no komisijas var pateikt iesniegšanas termiņu? (Starpsauciens.)

A. Gobzems. Es domāju, ka piecas dienas ir pietiekami... (Starpsaucieni. Smiekli. Troksnis zālē.)

Sēdes vadītāja. 26.? Nē? (Troksnis zālē.)

A. Gobzems. Nē, nē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu kādu no komisijas! (Dep. J. Strīķe: “Kā parasti - divas nedēļas!”)

Sēdes vadītāja. Divas nedēļas.

A. Gobzems. Bet principā tur nekā sarežģīta nav.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 5. marts? (Troksnis zālē. Starpsauciens: “7. marts!”)

A. Gobzems. 7. marts.

Sēdes vadītāja. 7. marts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 7. marts.

Paldies.

Godātie kolēģi! Ir pienācis laiks pārtraukumam.

Tiekamies pulksten 11.00... (Starpsauciens: “Reģistrācija!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu reģistrēties! Paldies.

Vārds Saeimas Prezidija sekretārei Marijai Golubevai. (Starpsauciens: “Sekretāra biedre!”) Vai, piedošanu!

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Mārtiņš Bondars, Anda Čakša, Vjačeslavs Dombrovskis, Inese Ikstena, Andrejs Judins, Andrejs Klementjevs... ir, Rihards Kols, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Linda Liepiņa, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Anita Muižniece, Ināra Mūrniece, Karina Sprūde... ir? Liepiņa arī ir, ja? Jūlija Stepaņenko... ir? (Starpsauciens: “Bija!”), Didzis Šmits, Jānis Vucāns, Evita Zālīte-Grosa.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētājas biedre
Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Pārtraukums beidzies. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu.

Turpinām izskatīt likumprojektus.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, otrais lasījums. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Vitenbergs. Lūdzu!

J. Vitenbergs (KPV LV).

Sveiki, godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”.

Komisija saņēma 11 priekšlikumus.

1. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 2. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 3. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 4. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 5. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 6. - satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas runāt.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Šis ir priekšlikums, uz kuru es vēlētos vērst jūsu uzmanību, īpaši Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra uzmanību.

Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Ņemot vērā to, ka mēs dzīvojam digitālajā laikmetā, priekšlikums tiešām ir atbalstāms, jo tas paredz, ka dokumentus papīra formā, tādus kā vadītāja apliecība un tehniskā pase, nebūtu nepieciešams vienmēr vadāt sev līdzi. Pietiktu ar to, ka līdzi ir personu apliecinošs dokuments, lai Ceļu policijas pārstāvis varētu datubāzē pārliecināties par transportlīdzekļa vadītāja personu, par to, vai viņš ir tiesīgs vadīt transportlīdzekli un vai konkrētais transportlīdzeklis viņam vispār pieder.

Princips ir ļoti pareizs, un komisijā mēs to esam atbalstījuši, bet problemātika ir tajā, ka tomēr, kā jebkurā lietā, ir nianses. Un tas ir tas, par ko es aicinātu padomāt Satiksmes ministriju uz trešo lasījumu, jo jūs vislabāk zināt, kāda ir situācija ar datubāzēm, ar šīm attiecīgajām IT sistēmām. Kā mēs varētu novērst, teiksim, tādu gadījumu... kad notiek ceļu satiksmes negadījums un ir divi vadītāji, kuriem ir tikai personu apliecinošie dokumenti, tad kā varēs sastādīt protokolu, šinī gadījumā - šo saskaņoto protokolu, ja trūkst nepieciešamo datu? Līdz ar to būtu jāpārdomā arī regulējums, kā mēs to darām. Vai arī varbūt nepieciešams izveidot IT sistēmās, lai to varētu kaut kādā veidā risināt... lai viņiem būtu pieejami nepieciešamie dati, lai viņi varētu to atrisināt.

Ir jāpadomā arī par jautājumu, kas rodas, ja transportlīdzeklis tiek nozagts. Jo tagad iznāk - ja es tajā esmu iesēdies, es tajā braucu... Pēc šiem grozījumiem sanāk, ka jebkurš var braukt ar šo transportlīdzekli un no īpašumtiesību viedokļa it kā viss būs kārtībā.

Tās ir šīs divas nianses, par kurām es aicinātu padomāt Satiksmes ministriju un nākt uz trešo lasījumu ar precizējošiem regulējumiem.

Es vēršos pie Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra: vai mēs varam rēķināties, ka komisijā saņemsim šādus priekšlikumus?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Deputāt Zariņ, vai jūs prasāt balsot par šo priekšlikumu?

I. Zariņš. Es to arī atbalstu, un, ja neviens neprasa, tad mēs vienkārši varam iet tālāk. Vienkārši atbalstīt un iet tālāk.

Sēdes vadītāja. Paldies. Atbalstām.

Lūdzu, turpinām.

J. Vitenbergs. Atbilde Ivaram. Komisijā mēs arī uzdevām Satiksmes ministrijai līdz trešajam lasījumam izvērtēt visus iespējamos riskus un rast atbildes.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. Tātad 6. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 9. - iekšlietu ministra Sanda Ģirģena priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Vitenbergs. 10. - deputāta Krišjāņa Feldmana priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Vitenbergs. Rosinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies ziņotājam.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

J. Vitenbergs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7. marts.

Sēdes vadītāja. 7. marts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 7. marts. Paldies. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikums ir iesniegts. Paldies.

Izskatām likumprojektu “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi un lūdz Saeimu skatīt likumprojektu “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” otrajā lasījumā. Atgādināšu tikai kolēģiem, ka šis likumprojekts ir saistīts ar vēsturisko ciemu nosaukumu saglabāšanu un Valsts adrešu reģistra sakārtošanu.

Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi 11 priekšlikumus.

1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 2. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Runāt ir pieteicies deputāts Dombrava.

Jānis Dombrava. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātā Saeima! Kad savulaik, 1991. gadā, bija jāceļ barikādes, visi cilvēki neatkarīgi no reģiona devās uz Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu, lai to aizsargātu, lai cīnītos par brīvību, par neatkarību. Tomēr, par spīti šiem faktiem, tāpat kā daudziem normatīvajiem regulējumiem, kas nosaka to, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta - visu, nevis tikai dažu Latvijas pilsoņu galvaspilsēta -, esošā Rīgas domes vadība ir radījusi diskriminējošu sistēmu attiecībā uz daudziem Latvijas pilsoņiem. Ja Latvijas pilsonis no citas pašvaldības atbrauc uz Rīgu un vēlas saņemt valsts sniegtos pakalpojumus vai apmeklēt kādu valsts kultūras iestādi, tad viņam ir jārēķinās ar to, ka, pretēji Krievijas vai citas valsts pilsonim, kas pastāvīgi dzīvo Rīgā, viņam būs jāmaksā vairāk par sabiedriskā transporta izmantošanu, viņam būs jāmaksā krietni vairāk par autostāvvietas izmantošanu. Un ir nonākts pat līdz tādam absurdam, ka citu pašvaldību iedzīvotājiem Rīgas Dzemdību nama pakalpojumi izmaksā dārgāk nekā Rīgas iedzīvotājiem. Neraugoties uz to, ka šo objektu uzturēšanai arī valsts piešķir līdzekļus! Šie līdzekļi tiek piešķirti gan no Zilupes pašvaldības iedzīvotāju, gan no Rēzeknes pašvaldības iedzīvotāju, gan no Jelgavas iedzīvotāju maciņiem, bet Rīga voluntāri rīkojas - nosaka dažādus izņēmumus un dažādas atlaides konkrētām kategorijām atkarībā no to dzīvesvietas.

Es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt šo priekšlikumu. Protams, būtu jārunā par to, kā nodrošināt vienlīdzīgus pakalpojumus iedzīvotājiem un uz kuriem pakalpojumu veidiem tas būtu attiecināms. To visu mēs varam trešajā lasījumā izdarīt - papildināt, grozīt šo normu. Ja komisija uzskata par nepieciešamu virzīt šo ideju kādā citā likumā, to arī var darīt, izskatot likumprojektu trešajā lasījumā. Bet es uzskatu - tas ir politiski ļoti svarīgi, ka mēs šobrīd ieliekam kāju durvīs un pasakām, ka vēlamies izbeigt šo diskriminējošo attieksmi pret Latvijas pilsoņiem, pret Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no to dzīvesvietas. Mums tas ir jāizdara, un, es domāju, šī Saeima to arī varētu izdarīt.

Aicinu atbalstīt konkrēto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieteicies runāt deputāts Sergejs Dolgopolovs. Lūdzu!

S. Dolgopolovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Interesants priekšlikums. Neapšaubāmi, tas ir diskusiju priekšmets. Bet es šodien aicinu kolēģus šo priekšlikumu neatbalstīt triju apsvērumu dēļ.

Pirmais. Publiskais sektors Latvijā nodrošina apmēram piectūkstoš pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Piecu tūkstošu! Vai šeit ir runa par visu pakalpojumu sniegšanu un nodrošināšanu vai tikai par daļu? Tas ir viens liels jautājums. Vai tehniski to varētu realizēt pilnā apjomā vai ne? Tas ir vēl viens jautājums.

Otrs apsvērums. Nu, diemžēl sanāk tā, ka jebkurš pakalpojums kaut ko maksā. Esošā sistēma, likumdošanā nostiprinātā, paredz, ka valsts, nododot attiecīgas funkcijas pildīšanu jebkuram subjektam - vai tā ir pašvaldība vai brīvosta, vai kas cits -, nodrošina arī finansējuma piešķiršanu, lai šī funkcija tiktu veikta. Šeit, priekšlikumā, nav neviena vārda par finansēšanas avotiem, iespējām un visu pārējo.

Trešais apsvērums. Redziet, nekur pasaulē teritorija - teritorija kā tāda - nenodrošina pakalpojumu sniegšanu. To nodrošina publiskā sektora institūcijas. Līdz ar to minētais likums, kuru mēs šodien... grozījums, kuru mēs šodien apspriežam, nosaka vienīgi to, kā izskatās Latvijas administratīvais dalījums un kā izskatās Latvijas administratīvā karte. Tas priekšlikums, kas ir iesniegts, skar citus likumus. Tas nav komisijas uzdevums - mēģināt pielāgot šo priekšlikumu un meklēt tam attiecīgu vietu likumdošanas aktos. Jo tā ir deputātu iniciatīva, kuru vajadzētu pārdomāt un pamatot nopietnāk.

Tāpēc es aicinu šoreiz šo priekšlikumu neatbalstīt, bet atgriezties pie tā varbūt tad, kad runāsim par grozījumiem likumā “Par pašvaldībām”, kurš nosaka autonomās funkcijas, kurš nosaka to, ar ko nodarbojas pašvaldības, tajā skaitā arī galvaspilsētas pašvaldība. Es domāju, ka tur tam būtu īstā vieta.

Es aicinu šoreiz balsot “pret”.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vēl viedokli izteiks deputāts Jānis Iesalnieks. Lūdzu!

J. Iesalnieks (NA).

Godātie kolēģi! Nevienam šajā zālē nav noslēpums, ka Kremļa SASKAŅA (Starpsauciens no frakcijas SASKAŅA: “Oi, oi, oi!”) un īpaši Rīgas mērs Nils Ušakovs veido atsevišķu ārpolitiku (Starpsauciens.) - atsevišķu no Latvijas oficiālās ārpolitikas. Cenšas veidot atsevišķu - rīdzinieku - identitāti, Latvijas sarkanbaltsarkanos karogus masīvi aizstāj ar zili baltajiem karogiem. Un arī šis jautājums par to, kādas ir Latvijas pilsoņu tiesības Rīgā kā Latvijas galvaspilsētā, ir ar to saistīts. Līdz ar to nav normāli, ka citu valstu pilsoņi, kas ir Rīgas iedzīvotāji, Rīgā, Latvijas galvaspilsētā, ir privileģētākā stāvoklī nekā tie Latvijas pilsoņi, kas dzīvo citās Latvijas vietās.

Es aicinu atbalstīt šo deputāta Dombravas priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pieteicies runāt... Vēl, piedodiet, deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Es domāju - visiem ir labi zināms, ka galvenais Kremļa politikas īstenotājs Saeimā ir Nacionālā apvienība, kura pastāvīgi nodarbojas ar nācijas šķelšanu, ar to, lai, radot sašķeltību, varētu tādā veidā vairot savu atbalstītāju bāzi. Jo vairāk radikalizējas sabiedrība, jo lielāks būs viņu atbalstītāju pulks. Un ar to viņi mērķtiecīgi šeit nodarbojas.

Bet, ja mēs runājam par šo priekšlikumu, tad, Nacionālā apvienība, cik gadus jūs esat vadījuši VARAM? Jūsu kompetencē bija sagatavot attiecīgu likumprojektu par valsts galvaspilsētu. Man ir jautājums: vai jums vispār ir kāds juridiskais konsultants, kas jūs konsultē par to, kāda kompetence ir pašvaldībām, kāda - valstij un kādā veidā mums nodrošināt tās funkcijas, par kurām jūs runājat? Pretējā gadījumā tas, ko jūs darāt, - jūs vienkārši nekompetenti mēģināt tagad, es atvainojos, “izvarot” to tiesisko regulējumu, kas ir attiecībā uz pašvaldībām un valsti. Es nezinu, ar ko jūs tur nodarbojaties, varbūt tas ir speciāli, kā jūsu kārtējais Kremļa gājiens, kādā veidā jūs gribat atkal radīt spriedzi šeit un sabiedrībā... jo pēc būtības, ja jūs gribat sakārtot šo lietu, tad, lūdzu, veidojiet likumu par galvaspilsētu, kur to visu var atrunāt. Pretējā gadījumā - kādā sakarā pēkšņi vienai pašvaldībai būs jādara kaut kas tāds, kas nav jādara citām pašvaldībām? (Dep. J. Iesalnieks: “Tā ir Latvijas galvaspilsēta!”) Savukārt ja mēs tām dodam šo statusu... ka tiešām šī ir galvaspilsēta, ar likumu tālāk nosakot, kādas funkcijas no tā izriet, tad tas viss ir risināms. Kāpēc jūs to neesat izdarījuši visus šos gadus? (Starpsauciens.) Jums vajadzīgi šie priekšlikumi... bija vajadzīgi tikai priekš tam, lai jūs varētu turpināt šķelt sabiedrību, stāstīt, ka šeit kaut kur kaut kas ir, ka latvieši savā zemē ir apdraudēti, abižoti, viņiem jāstaigā nīkulīgiem, bailīgiem un jācer, ka būs tādi aizstāvji kā jūs. Tas ir viss, ko jūs esat spējuši izdarīt pa šo laiku. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā - deputāte Inga Goldberga.

I. Goldberga. Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz gribētu vērst uzmanību, ka komisijā šie jautājumi ļoti rūpīgi tika izdiskutēti. Komisijas locekļi atzina, ka šis jautājums ir risināms un diskutējams, bet ne šajā konkrētajā likumprojektā, kas nosaka administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu struktūru Latvijā, tomēr nerunā par funkcijām.

Tādēļ, uzklausot Juridiskā biroja slēdzienu un VARAM viedokli, tika lemts, ka par šo jautājumu tiks diskutēts administratīvi teritoriālās reformas ietvaros un tas tiks risināts reģionālās... pašvaldību likuma ietvaros.

Vēl es vēlos atgādināt kolēģiem, ka valdības deklarācijā ir rakstīts - tiks izstrādāts jauns vietējo pašvaldību likums, kas būs tieši tā platforma, kur šie jautājumi jārisina.

Es vēlreiz aicinu neatbalstīt šajā likumprojektā šo Jāņa Dombravas priekšlikumu, kā to arī vienbalsīgi nav atbalstījuši komisijas locekļi.

Sēdes vadītāja. Par šo redakcijas punktu ir runāts “par” un “pret”. Saskaņā ar Kārtības rulli mums ir jābalso. (Starpsauciens: “Mums ir jābalso jebkurā gadījumā!”)

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 28, atturas - 1. Tātad labojums ir pieņemts.

I. Goldberga. 3. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam. Lūdzu!

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Šis ir ļoti tehnisks priekšlikums, kas paredz noteikt, ka tām apdzīvotajām vietām, kurās iedzīvotāju skaits ir virs diviem tūkstošiem un kuras ir izpildījušas vairākus citus nosacījumus attiecībā uz infrastruktūru... ka šīs apdzīvotās vietas kļūtu par pilsētām, ja šie kritēriji ir izpildīti. Lai nebūtu tā, kā ir šobrīd. Ir izveidojusies situācija, ka pašvaldība var lemt - kļūt par pilsētu vai palikt par ciemu. Un pārsvarā tas attiektos uz tādiem milzīgiem ciemiem kā Mārupe, Ķekava, Carnikava, Ādaži, kur iedzīvotāju skaits ir krietni lielāks nekā lielā daļā Latvijas pašvaldību. Taču šīs pašvaldības joprojām ir saglabājušas ciema statusu, kas nozīmē, ka tām ir mazāk pienākumu pret to iedzīvotājiem.

Šajā gadījumā ir saņemts pozitīvs viedoklis arī no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, ka šī norma būtu iestrādājama likumā jau šobrīd. Tāpēc es aicinu - pretēji komisijas lēmumam - atbalstīt šo priekšlikumu otrajā lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debatēs runā Viktors Valainis. Lūdzu!

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Tiešām ļoti interesants bija iepriekšējais balsojums, tāpat arī iespējamie nākamie balsojumi.

Lai deputātiem būtu pilns priekšstats, par ko īsti nobalsoja pirms brīža, es aicinātu pēc balsojuma par nākamajiem priekšlikumiem likumprojektu atdot atpakaļ komisijā pārstrādei, jo šādu to pieņemt otrajā lasījumā vienkārši nedrīkst.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tā kā par šo redakciju ir izteikti divi pretēji viedokļi, mums jābalso. Lūdzu zvanu! Taču komisijas vārdā... Komisijas vārdā gribat runāt par šo jautājumu? Nē. Tad balsojam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 30, atturas - nav. Tātad redakcijas labojums ir atbalstīts.

Paldies.

I. Goldberga. 4. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. (Starpsauciens.) Deputāts ir atsaucis savu priekšlikumu. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Goldberga. 5. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu.

I. Goldberga. 6. priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Deputāti prasa balsojumu. (Starpsauciens: “Es par 5. balsot prasīju, es atvainojos!”)

Neatbalstīts... Atbalstīts...

Mēs runājam par 5. priekšlikumu, un deputāti prasa balsojumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 1, atturas - 1. Atbalstīts.

I. Goldberga. 6. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 8. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 9. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. 10. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. Un 11. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Goldberga. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 30, atturas - nav. Paldies. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Nosakiet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas datumu!

I. Goldberga. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - 2019. gada 28. februāris.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 28. februāris.

Paldies.

Nākamais darba kārtībā likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (Nr. 125/Lp13). Uz otro lasījumu ir iesniegti četri priekšlikumi.

1.  - veselības ministres Ilzes Viņķeles priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 2. - Juridiskā biroja priekšlikuma. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Sākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie deputāti! Es esmu drusciņ skeptisks par šo galīgo variantu 9. pantā, kas tagad paliek Juridiskā biroja formulējumā. Tur ir teikts... papildināts: “Mazumtirdzniecības vietās ir aizliegts izvietot tabakas izstrādājumus, [..] elektroniskās smēķēšanas ierīces [..]”, un tā tālāk... un “pievilcīgus priekšmetus, kas vizuāli atgādina cigaretes.” Banānu, piemēram. Bet jautājums ir tāds - vai ir analīze, kā tas ietekmēs legālo cigarešu tirdzniecību kopumā? Tas ir acīmredzot uz nākamo lasījumu. Komisijai tomēr vajadzētu nosaukt kaut kādus skaitļus. Un es tūliņ pateikšu dažus piemērus... vai tas veicina kontrabandu vai neveicina. Mums ir tax-free veikali, kur cigaretes varētu būt izvietotas, mums ir tirdzniecības centri, kur speciālajās vietās likums tās atļauj izvietot.

Tātad - uz ko šis likums attieksies? Tas lielākoties attieksies vai nu uz tādām populārām tirdzniecības vietām, vai, piemēram, Centrāltirgu, kur, tagad ieejot, jūs kioskā redzat, ka varat izvēlēties cigaretes. Tagad to tur nebūs. Jums vajadzēs prasīt pārdevējam kaut kādu sarakstu, kas viņam ir zem letes vai kaut kādās kastēs... kādas markas viņš ir ievietojis. Vai katrs prasīs? Es domāju, ka neprasīs, jo blakus varēs atrast 10 piedāvātājus, kas daudz lētāk piedāvās Baltkrievijas vai Krievijas cigaretes. Un man rodas lielas aizdomas - vai tā mēs drīzāk, labu gribēdami, nelobējam? Jo neko mēs neaizliedzam, nav nekādu datu, kādā veidā tas ietekmē kontrabandu; jebkurā gadījumā tā nelegālo cigarešu pārdošana tikai palielināsies.

Kopumā arī reklāmas ierobežojumi.... Nu, nezinu, vai mūsdienu jauniešus, kas spaida, teiksim, dažādas smart... respektīvi, viedierīces... vai viņus ļoti interesē kaut kādas reklāmas žurnālos vai televīzijā, kur pensionāri skatās seriālus... Viņi nemaz presi nelasa. Es domāju, ka jābūt precīziem cipariem, cik daudz no šīm reklāmām zaudēs masu informācijas līdzekļi un kādā veidā tiks kompensēti zaudējumi... kurus no tām neieņems. Mani vairāk uztrauc tas, ka mums nīkuļo masu informācijas līdzekļi - žurnāli, avīzes, laikraksti jau nīkuļo, bet tagad mēs nevarēsim likt arī šīs reklāmas.

Kopumā šis likums neatstāj iespaidu, ka ar to kaut ko var panākt. Likums neatstāj iespaidu... uz otro lasījumu... ka tiek ierobežota kontrabanda, neatstāj iespaidu, ka mēs kaut kā kompensējam reklāmas, teiksim, ieņēmumu zudumus.

Un vissmieklīgākais - “priekšmetus, kas vizuāli atgādina cigaretes”. Nu zīmulis! Skolēni sūkā zīmuli. Jūs varat iedomāties - izaugs, būs oligarhs, sūkās cigāru. Zīmuļus varēs izlikt redzamā vietā? Es vēl atceros PSRS laikus, kad teica tā: komjaunietis šodien klausās džezu, rīt nodos dzimteni. Šodien sūkā zīmuli vai ko tur... uz šķiltavām skatās... un tā tālāk. Tā ka varbūt uz trešo lasījumu tomēr vajadzētu pakonsultēties ar Iekšlietu ministrijas darbiniekiem, kā sokas tirdzniecība ar kontrabandas precēm... kaut kā Rīgā nu galīgi nesokas tā lieta. Es pirms trim dienām iegāju... Ziniet, bija kādi septiņi astoņi piedāvājumi gan nopirkt spirtu, gan nopirkt cigaretes. Varbūt vajadzētu tikt galā ar šīm lietām un tad gudrot, kā legālo tirdzniecību sačakarēt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai komisijas pārstāvis grib kaut ko iebilst?

Mums ir jābalso.

V. Orlovs. Paldies.

Sēdes vadītāja. Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! (Starpsaucieni.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Atbalstīts.

Paldies.

V. Orlovs. Paldies deputātam Kiršteinam par sniegto viedokli.

Šis likumprojekts - tas ir mantojums no iepriekšējās Saeimas. Bija izveidota darba grupa, uz kuru bija uzaicināti jūsu minētie pārstāvji, deputāt Kirštein. Jums bija iespēja piedalīties likumprojekta izstrādē gan iepriekšējā Saeimas sasaukumā, gan arī tagad.

3. priekšlikums. To sagatavoja Saeimas Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. 4. priekšlikumu iesniedza veselības ministre Viņķeles kundze. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Paldies.

Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V. Orlovs. Gaidām priekšlikumus līdz 8. martam.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 8. marts.

Paldies.

Likumprojekts “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš. Lūdzu!

O. Ē. Kalniņš (JV).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 507.

Likumprojekts “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā” ir saistīts ar Brexit.

Minētais likums ir viens no trijiem likumiem, kuri ietekmē šo procesu. Ņemot vērā Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības šā gada 29. martā, likumprojekta mērķis ir precizēt tiesisko regulējumu attiecībā uz tādu publisku dokumentu legalizācijas prasībām, kuri izsniegti Lielbritānijā.

Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos tiks saglabāts līdzšinējais tiesiskais regulējums, kas atbrīvo personas no Lielbritānijas izdotu publisku dokumentu legalizācijas prasībām, lai tos varētu izmantot Latvijā. Šādas kārtības saglabāšana ir būtiska ne tikai veiksmīgai Lielbritānijas un Latvijas ekonomisko attiecību turpināšanai, bet arī atvieglotu ģimenes saišu uzturēšanu, izglītības iegūšanu, kā arī diasporai svarīgu jautājumu risināšanu.

Dokumentu legalizācijas prasība arī turpmāk tiks attiecināta uz Lielbritānijas aizjūras teritoriju, kura neietilpst Eiropas Savienībā.

Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu pirms pirmā lasījuma un to atbalstīja. Aicinu kolēģus to tagad atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Jā. Paldies.

Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

O. Ē. Kalniņš. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 22. ...

Taču vispirms aicinu pieņemt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies, Kalniņa kungs. Vispirms mēs balsosim par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

O. Ē. Kalniņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O. Ē. Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 22. februāra pulksten 10.00.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Un datums likumprojekta izskatīšanai otrajā...?

O. Ē. Kalniņš. Un otrais lasījums būtu 21. martā.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Likumprojekts “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Strādājam ar dokumentu Nr. 508.

Eiropas Komisija attiecīgajā regulā veiks grozījumus, lai Lielbritānija kopā ar ASV, Kanādu, Šveici, Norvēģiju, Japānu, Austrāliju un Jaunzēlandi tiktu iekļauta to valstu sarakstā, uz kurām nav nepieciešama eksporta licence stratēģiskas nozīmes preču eksportam. Stratēģiskas nozīmes preču aprites likuma 4. pantā paredzēts, ka arī konkrēto preču importam no iepriekš minētajām valstīm licence nav nepieciešama. Lai nodrošinātu atvieglojumus divējāda lietojuma preču tranzītam uz Lielbritāniju un no tās, jāveic attiecīgs grozījums un jāpapildina likuma 4. pants.

Ārlietu komisija šo likumprojektu ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā. Es aicinu kolēģus arī to darīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Komisija lūdz likumprojektu atzīt par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Mēs balsosim par šā likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

O. Ē. Kalniņš. Aicinu tagad atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O. Ē. Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš varētu būt 22. februāra pulksten 10.00, otrais lasījums - 21. martā.

Sēdes vadītāja. 21. martā. Jā, paldies.

Nākamais darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, pirmais lasījums.

Komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Šis ir trešais likumprojekts Brexit paketē, dokuments Nr. 509. Likumprojektā ir tikai tehniski grozījumi, izslēdzot atsauci uz Lielbritāniju šī likuma pirmajā un otrajā pielikumā.

Ārlietu komisija to ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajā lasījumā. Arī pieprasa steidzamības kārtībā.

Sēdes vadītāja. Jā, paldies.

Arī par šo likumprojektu mēs balsojam divas reizes. Vispirms par steidzamību, lūdzu!

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Un tagad balsosim par šī likumprojekta pirmo lasījumu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Paldies. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Nosauciet, lūdzu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

O. Ē. Kalniņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš arī būtu 22. februāra pulksten 10.00, otrais lasījums - 21. martā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 22. februāra pulksten 10.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 21. martā.

Paldies.

O. Ē. Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Likums par tiesiskā regulējuma piemērošanu pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības”, pirmais lasījums.

Iesniedzis Ministru kabinets.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Inese Voika. Lūdzu!

I. Voika (AP!).

Labdien, kolēģi! Turpinām gaidīt Brexit, kurš Latvijā, starp citu, iestāsies nevis 29. martā, bet 30. martā vienos naktī.

Paldies, kolēģi! Jūs tikko atbalstījāt trīs likumprojektus, kas ar Brexit ir saistīti. Šobrīd Ārlietu komisijas vārdā es jūsu priekšā lieku divus likumprojektus. Viens no tiem ir Ministru kabineta sagatavotais likumprojekts, otrs - Ārlietu komisijas sagatavotais alternatīvais likumprojekts. Es jūs aicinu noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un atbalstīt alternatīvo Ārlietu komisijas sagatavoto likumprojektu, jo nedēļas laikā mēs ar kolēģiem no ministrijām esam būtiski uzlabojuši Ministru kabineta sagatavoto sākotnējo likumprojektu.

Īsumā par būtiskākajām izmaiņām un uzlabojumiem. Mēs esam precizējuši, kā jūs redzat, likumprojekta nosaukumu, lai precīzāk atspoguļotu likuma mērķi, kurš ir, pirmkārt, personu tiesību aizsardzība un, otrkārt, tiesiskā sadarbība pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības. Komisijas izstrādātajā alternatīvajā likumprojektā mēs esam arī risinājuši jautājumu par likuma spēkā stāšanās kārtību, jo, par spīti neizbēgamajam datumam - 29. vai 30. martam -, ko nosaka Eiropas Savienības līgums, pastāv iespēja, ka Apvienotā Karaliste var lūgt atlikt likuma stāšanos... Brexit stāšanos spēkā. Un ir vēl vairāki varianti, kas nav pārāk iespējami, tomēr pastāv. Tāpēc mēs esam papildinājuši 1. panta tekstu ar otro daļu, kura paredz, ka likuma piemērošanu uzsāks tikai tajā dienā, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības (tas būs 29. martā vai vēlāk).

No likumprojekta satura viedokļa tas balstās uz Saeimas 31. janvārī pieņemto deklarāciju, kas nodrošina Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuri likumīgi uzturas Latvijā, iespējami labvēlīgus uzturēšanās un darba nosacījumus arī tad, ja Apvienotā Karaliste izstātos no Eiropas Savienības bez vienošanās. Un atgādināšu, ka Apvienotā Karaliste jau pagājušā gada beigās paziņoja, ka nodrošinās līdzīgas tiesības visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, kas uzturas Apvienotajā Karalistē. Līdzīgus likumus, kādu mēs šobrīd pieņemam, ir pieņēmusi arī Francija, Spānija, Portugāle, kur uzturas nozīmīgs skaits Apvienotās Karalistes pilsoņu.

Kopumā komisija saturiski ir īpaši piestrādājusi pie punktiem, kuri saistīti ar Apvienotās Karalistes pilsoņu sociālās nodrošinātības jautājumiem, kas sākotnējā likumprojektā nebija līdz galam atrisināti. Un arī šo likumprojektu mēs lūdzam atzīt par steidzamu, jo katra diena ir svarīga - īpaši saistībā ar tiesiskās sadarbības jautājumiem civiltiesību un krimināltiesību jomā. Ir ļoti svarīgi, lai neviena diena nepaietu... lai nav tā, ka pārklātos dienas un būtu kaut kāds vakuums, un mēs nevarētu sniegt sadarbības palīdzību pilsoņiem no Apvienotās Karalistes, kuri atrodas Latvijā.

Tātad vēlreiz atkārtoju: lūdzu noraidīt Ministru kabineta iesniegto likumprojektu un atbalstīt Ārlietu komisijas sagatavoto alternatīvo likumprojektu. Ceru uz visas Saeimas atbalstu, jo par deklarāciju mēs, 94 deputāti, nobalsojām, un tikai divi nebalsoja.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies Inesei Voikai.

Kolēģi! Vēršu jūsu uzmanību uz to, ka Ārlietu komisija aicina...

Mēs tūlīt veiksim divus balsojumus. Ārlietu komisijas vārdā deputāte Inese Voika aicina Ministru kabineta piedāvāto likumprojektu “Likums par tiesiskā regulējuma piemērošanu pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” noraidīt.

Balsojam par likumprojektu!

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 82, atturas - nav. (Starpsauciens: “Principiāls cilvēks! Principiāli balso!”) Tātad Ministru kabineta piedāvātais likumprojekts ir noraidīts.

Un tagad, kolēģi, mēs balsosim par alternatīvā - Ārlietu komisijas piedāvātā - likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Tātad likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Tagad balsosim par alternatīvā likumprojekta “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” pieņemšanu pirmajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma datumu.

I. Voika. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. marta pulksten 10.00, izskatīšana otrajā lasījumā - 21. martā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 1. marta pulksten 10.00, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 21. martā.

Paldies.

Godātie kolēģi, ir izmaiņas darba kārtībā.

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Janīna Jalinska, Ivars Zariņš, Dana Reizniece-Ozola, Inga Goldberga un citi lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Jūlijas Stepaņenko atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Ir iebildumi?

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko. Lūdzu!

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es tiešām cerēju, ka jūs kļūdījāties iepriekšējā balsojumā, neļaujot man mainīt komisijas, neļaujot man izmantot tās tiesības, ko piešķir gan Satversme, gan Saeimas kārtības rullis. Patiesībā ir ļoti bēdīgi redzēt šīsdienas precedentu, jo tikpat labi nākamreiz, kad kāds opozīcijas deputāts stāsies deputāta amatā, jūs nobalsosiet pret pilnvaru apstiprināšanu. Jūs varat nobalsot arī pret atvaļinājuma apstiprināšanu deputātiem un turpmāk rīkoties tik destruktīvi, cik gribēsiet.

Es tiešām ļoti vēlētos dzirdēt Latkovska kunga motivāciju - viņš ir pieteicies pateikt to, ko ir droši vien izdomājis. Bet patiesībā, es domāju, īstais iemesls, kāpēc jūs negribat, lai es strādāju Pieprasījumu komisijā, ir tāds, ka Pieprasījumu komisijas vadība jums droši vien nepatīk. Un ir dzirdētas tādas runas Vecrīgā, ka ir plānots nomainīt komisijas vadību, tāpat kā tika nomainīta Juridiskās komisijas vadība. Vai varbūt jūs baidāties, ka lieka balss, kas atbalstītu komisijas vadības palikšanu amatā, jūsu ministriem varētu nedaudz traucēt?

Šodien mēs redzējām, kā notika balsojums par pieprasījumu Bordāna kungam. Viss taču ir kārtībā. Par ko jūs uztraucaties? Lūdzu!

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Ainars Latkovskis.

A. Latkovskis (JV).

Kolēģi! Protams, kā jau arī Stepaņenko kundze teica, mūsu darbību regulē Kārtības rullis. Bet mūsu darbību šeit un it īpaši deputātu sadalījumu komisijās regulē lēmums, par kuru mēs visi nobalsojām, uzsākot šīs Saeimas darbu. Tas ir lēmums par komisiju darbu. Tur ir skaidri atrunāts (Starpsauciens.) proporcionalitātes princips. Proporcionalitātes princips! Nu, iedomājieties šādu piemēru - mans labs kolēģis Jānis Urbanovičs nolemj, ka trīs viņa frakcijas deputāti varētu kļūt par neatkarīgiem deputātiem. Un tad viņi iesniedz lēmuma projektu, ka viņi visi vēlas strādāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, jo pēc būtības viņi ir finansisti, bet proporcionalitātes princips viņiem ir traucējis strādāt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Jo proporcionalitātes princips, ziniet, ir tāds: pa vienam, pa vienam, pa vienam... Ja ir vairāk, tad ir pa otram... pa otrajam un trešajam... Tas pārkāpj šo lēmumu.

Tā nav vēršanās pret deputāti Stepaņenko, kas ir ļoti gudra un aktīva juriste Saeimā. Šis ir lēmums, ka var mētāt deputātus un kaut kādā veidā ietekmēt šo proporcionalitāti, par kuru mēs paši... visi nobalsojām. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Pēc tam tas tika mainīts vairākas reizes!”)

Balsojam “pret”! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Par šo jautājumu ir izteikti divi dažādi viedokļi.

Lūdzu zvanu! Balsosim! (Starpsaucieni.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 48, atturas - 1. Tātad deputātu iesniegtais lēmuma projekts ir noraidīts. (Dep. S. Riekstiņš: “Regīna, nebrīnies, tu neesi Rīgas domē!”)

Deputāti Jūlija Stepaņenko, Edgars Kucins, Janīna Jalinska, Ivars Zariņš, Dana Reizniece-Ozola un citi lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Jūlijas Stepaņenko ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai ir iebildumi? (Starpsauciens.) Ir iebildumi.

Lūdzu! Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kam man tagad sūdzēties? (Starpsaucieni: “Prokuroram!”; “Vēstniecībai!”) Kam man rakstīt vēstules? Jo jūs šobrīd tiešām pārkāpjat manas tiesības - un ne tikai manas tiesības, bet arī visu manu vēlētāju tiesības, kuri ir uzticējuši man šo darbu.

Dažādas versijas bija dzirdētas, kāpēc jūs nevēlaties, lai es nāku uz Pieprasījumu komisiju. Un starp tām versijām, ko varbūt es jums pateicu iepriekš, bija arī tāda, ko Riekstiņa kungs minēja. Jūs grasāties likvidēt Pieprasījumu komisiju? (Starpsauciens: “Bezjēdzīgas komisijas...”) Bezjēdzīga komisija?! Nāciet un pastāstiet! (Starpsauciens.) Pastāstiet, kāpēc jums šķiet, ka vienīgā komisija, kurā notiek atbildīgo ministru izjautāšana... notiek nevis tā, kā Eiropas lietu komisijā notiek izjautāšana, bet... tiešām kvalitatīva, ar visiem argumentiem... Kāpēc vienīgā komisija, kura tiešām ir sākusi ļoti labi strādāt 13. Saeimā, jums tagad šķiet bezjēdzīga? (Starpsauciens.) Lūdzu, nāciet un pasakiet!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu! “Pret” pieteicies runāt deputāts Aldis Gobzems. (Starpsauciens: ““Pret”?!”) Jā. “Pret” pieteicies, jā.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Šī Saeima jeb šis parlaments ir parlaments, kas ir solījis bezkompromisu tiesiskumu. Bezkompromisu tiesiskums nozīmē ievērot Satversmi, Satversmē garantētās parlamenta deputātu tiesības.

Es aicinu balsot “pret” - tā, kā jūs, koalīcija, to esat darījuši, lai parādītu, ka jums ir uzspļaut uz bezkompromisu tiesiskumu, uz Latvijas Republikas Satversmi, uz deputātu tiesībām.

Es aicinu balsot “pret”, jo tas būs iemesls deputātei Jūlijai Stepaņenko vērsties ar šo jautājumu tiesā, jo tā nav pirmā reize, kad kāds deputāts līdzīgos apstākļos, ņemot vērā Satversmes tiesas jau iepriekš nolemto, to ir darījis.

Parādiet, balsojot “pret”, ka bezkompromisu tiesiskums ir tikai tiem vēlētājiem, kurus jūs uzskatāt par muļķiem!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Ir runāts “par” un “pret”. Mēs balsosim.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 47, atturas - nav. Lēmuma projekts noraidīts.

Turpinām darbu.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekta izskatīšana.

Sociālo un darba lietu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 29/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 28. februārim”.

Balsosim. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.

Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Valaiņa, Auguļa, Kučinska, Daudzes un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Nākamā šīsdienas sēdes darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Deputāti Ēriks Pucens, Linda Liepiņa, Iveta Benhena-Bēkena, Ramona Petraviča, Ivars Puga un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Alda Blumberga atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! (Troksnis zālē. Dep. J. Urbanovičs: “Kas tā par staigāšanu?!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Deputāti Atis Zakatistovs, Aldis Blumbergs, Aivars Geidāns, Ēriks Pucens, Jānis Vitenbergs un citi iesnieguši lēmuma projektu “Par deputātes Ramonas Petravičas atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas”.

Lūdzu zvanu! (Starpsauciens: ““Pret”!”) “Pret”. Ā, ir pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs. Lūdzu!

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Es runāju par Kārtības rulli. No katras frakcijas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā jābūt diviem pārstāvjiem. Ja mēs šodien vienu atsauksim, tas būs pārkāpums. Mums vajag izskatīt divus dokumentus - par atsaukšanu un jaunā kandidāta... (Dep. A. Zakatistova starpsauciens.) Jā, jā, mēs runājam par to, ka nevaram... (Dep. A. Zakatistovs: “Vēl ir divas nedēļas laika!”) Nē, nē, pagaidi, mēs šodien runājam par to, ka nevaram atsaukt vienu deputātu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas... Kārtības rullī ir reglamentēta šī norma. (Dep. A. Zakatistovs: “Kopš kura laika mēs runājam par Kārtības rulli?”) Ja mēs vienu atsaucam, mums momentā no jūsu frakcijas jābūt otram kandidātam, lai viņš piedalītos darbā un mēs nepārkāptu Kārtības rulli. Vai nu divi dokumenti vienā dienaskārtībā, vai neviens. (Dep. A. Kaimiņš: “Kur tas ir rakstīts?”) Lai nepārkāptu Kārtības rulli, šo dokumentu mēs nevaram izskatīt. (Starpsaucieni: “Ir!”; “Nav!”; “Andrej, tu neko nesaproti par bezkompromisu tiesiskumu!”)

Sēdes vadītāja. Viedokļi dalās.

Lūdzu zvanu! Balsosim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 2, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Kolēģi! Šodien lielās līnijās darba kārtība ir izskatīta. Bet vēl, lūdzu, uzmanību! Vēlos jūs informēt par šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Deputātu Zariņa, Ādamsona, Pimenova, Cileviča un Urbanoviča jautājums ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par ekonomikas ministra sniegtajām atbildēm saistībā ar deputātu jautājumiem par 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma””. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka iepriekš plānotā darba grafika dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Deputātu Klementjeva, Orlova, Ribakova, Krišāna un Agešina jautājums labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par likumdošanas iniciatīvām pensionāru dzīves līmeņa uzlabošanai”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministre informē, ka iepriekš plānotā darba grafika dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu. (Starpsaucieni.)

Ir pulksten piecos atbildes sniegšanas laiks...

Deputātu Krauzes, Daudzes, Auguļa, Vucāna un Valaiņa jautājums tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par zvērināta advokāta pakalpojumu sniegšanu komercdarbības ietvaros”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina. Ministrs informē, ka iepriekš plānotā darba grafika dēļ nevar ierasties uz mutvārdu atbildes sniegšanu.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Ir saņemti jautājumi.

Deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Krišāns, Edgars Kucins, Evija Papule un Ivars Zariņš iesnieguši jautājumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par pensiju piemaksu atjaunošanu pensionāriem, kuri pensionējās pēc 2012. gada 1. janvāra”. Nododam jautājumu ministrei atbildes sniegšanai.

Deputāti Ivars Zariņš, Regīna Ločmele-Luņova, Jānis Krišāns, Valērijs Agešins un Vitālijs Orlovs iesnieguši jautājumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Saistībā ar ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt atbildes pēc būtības par ekonomikas ministra sniegtajām atbildēm saistībā ar deputātu jautājumiem par 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma””. Iesniedzēji atzinuši jautājumu par steidzamu. Nododam jautājumu ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Viktors Valainis, Uldis Augulis, Gundars Daudze, Māris Kučinskis un Janīna Jalinska iesnieguši jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanai nepieciešamo finansējumu - aptuveni EUR 800 000 apmērā”. Nododam jautājumu ministram atbildes sniegšanai.

Motivācijai vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Ilgi neaizkavēšu.

Pavisam nesen finanšu ministrs Jānis Reirs teica, ka mēs nedrīkstam zaudēt nevienu bērnu. Uz šī fona šobrīd Kandavā internātskolas uzturēšanas izdevumus vēl joprojām sedz pašvaldība. Ir pieņemti lēmumi par atteikšanos no brīvpusdienām pirmsskolas vecuma bērniem un pamatskolas posmā. Tas nebūt neliecina par to, ka mēs rūpētos par saviem bērniem, īpaši par tiem bērniem, kas dzīvo reģionos. Tajā pašā laikā ministrija ir atradusi 500 tūkstošus šogad, 300 tūkstošus nākamgad pētījumiem, kā labāk iztērēt vēl 300 miljonus... Un tāpēc jautājums pēc būtības vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram par to, ko tieši un kā tieši viņš taisās pētīt un kāda vispār tam... Vai nav tā, ka tas jau ir vairākkārt izpētīts? Un vai mēs neizlietosim šo naudu par velti?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies par jūsu motivācijas runu. Jūsu jautājumi tiks nodoti ministram atbildes sniegšanai.

Deputāti Ivars Zariņš, Jānis Krišāns, Ivans Klementjevs, Nikolajs Kabanovs un Vitālijs Orlovs iesnieguši jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par Ekonomikas ministrijas īstenoto “neatkarīgo juridisko atzinumu” saistībā ar 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma””.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam jautājuma motivācijai.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Šie jautājumi ir tieslietu ministram par leģendāro neatkarīgo juridisko izvērtējumu, kurš gan pēc būtības skan ļoti dīvaini, gan arī pēc tā, kādi nosacījumi ir par neatkarību, par juridisko biroju kompetenci. Mēs zinām, ka ir pieteikušies juridiskie biroji, kuri ir snieguši pakalpojumus OIK saņēmējiem. Kā viņi tagad sniegs atzinumu Ekonomikas ministrijai, kā šo sistēmu izbeigt - tas ir mūsu jautājums tieslietu ministram. Mēs vēlamies, lai viņš izvērtē šī konkursa nosacījumus, cik tie ir objektīvi, cik tie ir kompetenti, cik tie ir tiesiski un vai vispār šādu juridisko izvērtējumu var uztaisīt par septiņiem tūkstošiem eiro, ja zinām, ka līdzīgu vērtējumu tiesiskuma sistēmai Tieslietu ministrija taisīs par pusmiljonu. Kaut kas šajos ciparos neiet kopā. Kurš te kaut ko nav sapratis līdz galam, kas viņam ir jādara? Tāpēc mēs lūdzam Tieslietu ministriju dot savu vērtējumu par šādu neatkarīgu juridisko izvērtējumu. Vai tiešām šis uzdevums tiek veikts sabiedrības interesēs vai arī tādēļ, lai patiesībā piesegtu šo afēru šauru interešu grupu labā?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies. Nododam jautājumu ministram atbildes sniegšanai.

Un tagad, kolēģi, lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Noklausīsimies paziņojumus. Vārds Igoram Pimenovam un Inesei Voikai.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Cienījamie deputāti! Es aicinu jūs uz Dzelteno zāli, lai kopīgi dibinātu deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Portugāles parlamentu. Paldies.

I. Voika (AP!).

Es savukārt 10 minūtes pēc Saeimas sēdes aicinu jūs dibināt deputātu grupu sadarbības veicināšanai ar Armēnijas parlamentu.

Sēdes vadītāja. Vēl viens paziņojums. Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Frakciju padome kopā ar frakciju pēc piecām minūtēm tiekas Sarkanajā zālē. Ļoti īss jautājums, ko vajag atrisināt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Mārtiņš Bondars, Anda Čakša, Vjačeslavs Dombrovskis, Inese Ikstena, Andrejs Judins, Rihards Kols, Ieva Krapāne, Armands Krauze, Inese Lībiņa-Egnere, Anita Muižniece, Ināra Mūrniece, Didzis Šmits, Mārtiņš Šteins, Jānis Vucāns un Evita Zālīte-Grosa.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 8. sēde
2019. gada 21. februārī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” (Nr. 237/Lp13) (Dok. Nr. 510, 510A)
Par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 240/Lp13) (Dok. Nr. 534, 534A)
Par lēmuma projektu “Par esošā ministriju skaita samazināšanu un valdības funkciju konsolidēšanu” (Nr. 92/Lm13) (Dok. Nr. 522)
Debates	- dep.A. Gobzems
Priekšlikums	- dep.V. Valainis
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Danai Reizniecei-Ozolai šā gada 15. februārī (Dok. Nr. 539)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 28. februārī (Dok. Nr. 540)
Lēmuma projekts “Par Ineses Bērziņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 90/Lm13) (Dok. Nr. 516)
Ziņo	- dep.V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu” (Nr. 94/Lm13) (Dok. Nr. 529)
Lēmuma projekts “Par Jāņa Butāna apstiprināšanu par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas locekli” (Nr. 95/Lm13) (Dok. Nr. 530)
Deputātu Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Andas Čakšas, Raimonda Bergmaņa, Viktora Valaiņa, Jāņa Dūklava, Armanda Krauzes, Janīnas Jalinskas, Danas Reiznieces-Ozolas pieprasījums tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par ārvalstu vēstniecībām izsūtīto vēstuli, apšaubot Latvijas tieslietu sistēmas kompetenci un neatkarību” (Nr. 6/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 475, 475A)
Ziņo	- dep. L. Liepiņa
Debates	- dep. M. Kučinskis
	- dep. L. Ozola
	- dep. U. Augulis
	- dep. E. Kucins
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. J. Strīķe
	- dep. A. Gobzems
	- dep. B. Cilevičs
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. V. Valainis
Par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Saistībā ar ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt atbildes pēc būtības Par ekonomikas ministra sniegtajām atbildēm saistībā ar Deputātu jautājumiem par 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto Informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma”” (Nr. 7/P13) (Dok. Nr. 558)
Motivācija	- dep. I. Zariņš
Par darba kārtību
Priekšlikums	- dep. D. Reizniece-Ozola (par)
Par procedūru	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”” (Nr. 42/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 517)
Ziņo	- dep. V. A. Tērauda
Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 52/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 525)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” (Nr. 51/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 526)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” (Nr. 50/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 527)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 49/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 528)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā” (Nr. 189/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 518)
Ziņo	- dep. R. Jansons
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” (Nr. 200/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 329, 519)
Ziņo	- dep. A. Gobzems
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 176/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 524)
Ziņo	- dep. J. Vitenbergs
Debates	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” (Nr. 30/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 532)
Ziņo	- dep. I. Goldberga
Debates	- dep. J. Dombrava
	- dep. S. Dolgopolovs
	- dep. J. Iesalnieks
	- dep. I. Zariņš
	- dep. J. Dombrava
	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā” (Nr. 125/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 535)
Ziņo	- dep. V. Orlovs
Debates	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā” (Nr. 234/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 507, 536)
Ziņo	- dep. O. Ē. Kalniņš
Likumprojekts “Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā” (Nr. 235/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 508, 537)
Ziņo	- dep. O. Ē. Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 236/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 509, 538)
Ziņo	- dep. O. Ē. Kalniņš
Likumprojekts “Likums par tiesiskā regulējuma piemērošanu pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” (Nr. 239/Lp13) (1.lasījums) (Noraidīts) (Dok. Nr. 520, 547) un alternatīvais likumprojekts “Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības” (Nr. 241/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 547)
Ziņo	- dep. I. Voika
Par darba kārtību
Priekšlikumi (Par lēmuma projektu “Par deputātes Jūlijas Stepaņenko atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 103/Lm13))	- dep. J. Stepaņenko (par)
	- dep. A. Latkovskis (pret)
Par lēmuma projektu “Par deputātes Jūlijas Stepaņenko ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā” (Nr. 104/Lm13)	- dep. J. Stepaņenko (par)
	- dep. A. Gobzems (pret)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”” (Nr. 29/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 28. februārim” (Nr. 96/Lm13) (Dok. Nr. 533)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 242/Lp13) (Dok. Nr. 555)
Lēmuma projekts “Par deputāta Alda Blumberga atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas” (Nr. 101/Lm13) (Dok. Nr. 559)
Lēmuma projekts “Par deputātes Ramonas Petravičas atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas” (Nr. 102/Lm13) (Dok. Nr. 560)
Par procedūru	- dep. A. Klementjevs
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu A. Klementjeva, J. Krišāna, E. Kucina, E. Papules un I. Zariņa jautājumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par pensiju piemaksu atjaunošanu pensionāriem, kuri pensionējās pēc 2012. gada 1. janvāra” (Nr. 16/J13)
Informācija par deputātu I. Zariņa, R.ločmeles-Luņovas, J. Krišāna, V. Agešina un V. Orlova jautājumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Saistībā ar ekonomikas ministra izvairīšanos sniegt atbildes pēc būtības “Par ekonomikas ministra sniegtajām atbildēm saistībā ar Deputātu jautājumiem par 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto Informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma”” (Nr. 17/J13)
Informācija par deputātu V. Valaiņa, U. Auguļa, G. Daudzes, M. Kučinska un J. Jalinskas jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par administratīvi teritoriālās reformas sagatavošanai nepieciešamo finansējumu - aptuveni EUR 800 000 apmērā” (Nr. 18/J13)
Motivācija	- dep. V. Valainis
Informācija par deputātu I. Zariņa, J. Krišāna, I. Klementjeva, N. Kabanova un V. Orlova jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par Ekonomikas ministrijas īstenoto “neatkarīgo juridisko atzinumu” saistībā ar 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto Informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma”” (Nr. 19/J13)
Motivācija	- dep. I. Zariņš
Paziņojumi
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. I. Voika
	- dep. A. Klementjevs
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 21.02.2019 09:08:37 bal001
Par - 34, pret - 49, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par esošā ministriju skaita samazināšanu un valdības funkciju konsolidēšanu (92/Lm13)

Datums: 21.02.2019 09:09:55 bal002
Par - 34, pret - 50, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai. Par esošā ministriju skaita samazināšanu un valdības funkciju konsolidēšanu (92/Lm13)

Datums: 21.02.2019 09:11:12 bal003
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 28.februārī

Datums: 21.02.2019 09:12:30 bal004
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Bērziņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (90/Lm13)

Datums: 21.02.2019 09:13:23 bal005
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas locekļu un delegācijas vadītāja vietnieka apstiprināšanu (94/Lm13)

Datums: 21.02.2019 09:14:17 bal006
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par Jāņa Butāna apstiprināšanu par Baltijas jūras parlamentārās konferences Latvijas delegācijas locekli (95/Lm13)

Datums: 21.02.2019 10:06:39 bal007
Par - 34, pret - 45, atturas - 5. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par ārvalstu vēstniecībām izsūtīto vēstuli, apšaubot Latvijas tieslietu sistēmas kompetenci un neatkarību (6/P13)

Datums: 21.02.2019 10:15:39 bal008
Par - 30, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputātes Jūlijas Stepaņenko atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (99/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.02.2019 10:16:27 bal009
Par - 31, pret - 45, atturas - 1. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputātes Jūlijas Stepaņenko ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (100/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.02.2019 10:17:22 bal010
Par - 53, pret - 19, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputāta Alda Blumberga atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (101/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.02.2019 10:19:27 bal011
Par - 52, pret - 18, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputātes Ramonas Petravičas atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (102/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.02.2019 10:20:49 bal012
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” (42/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.02.2019 10:22:18 bal013
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 85)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (52/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.02.2019 10:23:18 bal014
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā (51/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.02.2019 10:24:11 bal015
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (50/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.02.2019 10:24:58 bal016
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (49/Lp13), 3.lasījums

Datums: 21.02.2019 10:26:18 bal017
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā (189/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.02.2019 10:29:02 bal018
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (200/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.02.2019 10:30:35 bal019
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 21.02.2019 11:05:47 bal020
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ceļu satiksmes likumā (176/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:18:32 bal021
Par - 46, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (30/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:21:05 bal022
Par - 47, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (30/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:22:13 bal023
Par - 75, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (30/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:23:21 bal024
Par - 49, pret - 30, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (30/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:28:58 bal025
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (125/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:30:07 bal026
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā (125/Lp13), 2.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:32:40 bal027
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā (234/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:33:20 bal028
Par - 75, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dokumentu legalizācijas likumā (234/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:35:16 bal029
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (235/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:35:46 bal030
Par - 78, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā (235/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:37:05 bal031
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (236/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:37:32 bal032
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (236/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:43:12 bal033
Par - 1, pret - 82, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Likums par tiesiskā regulējuma piemērošanu pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (239/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:43:59 bal034
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (241/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:44:48 bal035
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par tiesisko sadarbību un personu tiesību aizsardzību pārejas periodā pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (241/Lp13), 1.lasījums

Datums: 21.02.2019 11:49:26 bal036
Par - 34, pret - 48, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta "Par deputātes Jūlijas Stepaņenko atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas" (103/Lm13) iekļaušanu 21.februāra sēdes darba kārtībā

Datums: 21.02.2019 11:53:09 bal037
Par - 33, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par lēmuma projekta Par deputātes Jūlijas Stepaņenko ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā (104/Lm13) iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 21.02.2019 11:54:08 bal038
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu"” (Nr.29/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019.gada 28.februārim (96/Lm13)

Datums: 21.02.2019 11:55:31 bal039
Par - 57, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par deputāta Alda Blumberga atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas (101/Lm13)

Datums: 21.02.2019 11:57:27 bal040
Par - 48, pret - 2, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par deputātes Ramonas Petravičas atsaukšanu no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas (102/Lm13)

Datums: 21.02.2019 12:04:51 bal041
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija