Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas sestā sēde
2019. gada 23. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 23. maija sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”. Vucāna kungs, runāsiet “par” vai “pret”?

“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Vucāns.

J. Vucāns (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Šo likumprojektu ir virzījusi komisija. Tas komisijas darba kārtībā parādījās vakar un tiek virzīts, apejot Ministru kabineta... ierasto kārtību. Mērķis ir pietiekami nopietns, jo stāv priekšā Latvijas Zinātnes padomes ekspertu vēlēšanas, bet izrādās, ka gan iepriekšējā Saeima, gan Ministru kabinets, mainot kā likumu, tā atbilstošos Ministru kabineta... ir kaut ko palaiduši garām, un šobrīd īsti nav skaidra kārtība, kā legālā veidā varētu ievēlēt jaunus Latvijas Zinātnes padomes ekspertus.

Papētot dziļāk likumprojektu... tas ir, spēkā esošo likumu... ir redzams, ka tiek runāts par divām lietām, proti, par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijām un par Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem. Turklāt par ekspertiem ir runāts tikai garāmejot. Galvenokārt likumā tiek runāts par Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijām, kurām varbūt tā būtiskākā loma ir tieši finansējuma sadalīšanā tad, kad ir runa par fundamentāliem un lietišķiem pētījumiem, kad ir runa par tirgus orientētiem pētījumiem. Šīm komisijām ir piešķirtas tiesības izšķirt, kuriem zinātnieku kolektīviem finansējums tiks dots un kuriem netiks dots.

Līdzšinējā kārtība - tā, kas ir ierakstīta likumā, - bija tāda, ka šajās komisijās kā eksperti varēja būt pašu zinātnieku ievēlēti... zinātnieki, kuriem varbūt tās kvalifikācijas prasības bija mazlietiņ atvieglinātas attiecībā uz tām prasībām, kuras savukārt ir Latvijas Zinātnes padomes oficiāli piešķirtiem... ekspertiem. Bet Zinātniskās darbības likumā šobrīd par šiem ekspertiem tiešām ir rakstīts ļoti maz. Ir pieminēts, ka viņi ir nepieciešami un ka Latvijas Zinātnes padome viņus nozīmē tajās situācijās, kad tiek īstenotas doktora studiju programmas, un vēl dažās situācijās.

Kāpēc es runāju “pret” šī likumprojekta nodošanu komisijai? Manā skatījumā, izpētot šo likumprojektu un mainot šo kārtību, kādā tiek veidotas Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijas, paliek vairāki neatbildēti jautājumi. Un viens no tiem jautājumiem ir tāds. Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesības tiek piešķirtas uz noteiktu laiku - maksimāli uz trijiem gadiem. Taču - kas notiek tad, ja Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijā tiek ievēlēts eksperts, kurš, teiksim, pēc pusgada zaudē šīs eksperta tiesības? Tāda situācija ir iespējama.

Manuprāt, par šādiem un līdzīgiem smalkiem jautājumiem būtu vajadzīga detalizēta diskusija, piesaistot nozares pārstāvjus. Un to nevar darīt paātrinātā kārtībā! Šo likumprojektu ir paredzēts virzīt steidzamības kārtībā - maksimums divās nedēļās -, par to diskutējot tikai divos lasījumos. Tāpēc tas, manuprāt, nesasniegs vēlamo rezultātu. Manuprāt, to var sasniegt citiem līdzekļiem, teiksim, atliekot... kaut vai šīs pašas Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju vēlēšanas atliekot uz noteiktu laiku, kamēr jautājumi tiek izdiskutēti un tiek atrasti optimāli risinājumi.

Tāpēc aicinu šādu likumprojektu virzīt parastajā kārtībā - caur Ministru kabinetu, ar iespējami plašu diskusiju.

Paldies.

Sēdēs vadītāja. “Par” pieteikusies runāt deputāte Anita Muižniece.

A. Muižniece (JK).

Labdien, kolēģi! Mums patiesi vakar komisijā bija diskusijas par to.

Es tomēr vēlētos paskaidrot, kāpēc ir nepieciešama šī likumprojekta steidzamība. Proti, kā jau Vucāna kungs teica, vasarā ir nākamās vēlēšanas. Un, negrozot šo likumu un nepapildinot minētās normas, mēs vienkārši to nevarēsim izdarīt.

Vakar arī komisijā tika norādīts, ka iepriekš šādas situācijas ir bijušas. Šī norma ir aptuveni 20 gadus veca, un iepriekš situācijas esot risinātas, nosakot kaut kādu pagaidu termiņu. Bet, kā šobrīd Tieslietu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija ir secinājušas, turpmāk šāda darbība... nav pilnveidojama... Jā, tas ir iepriekšējās valdības nepadarītais darbs, kas bija jāizdara pagājušā gada janvārī. Mēs to šobrīd labojam, jo turpināt vienkārši tāpēc, ka kaut kas ir nepareizi... darīt tā, kā tas ir bijis iepriekš, - tas, manuprāt, nav pareizi.

Un vēlreiz pamatot, kāpēc steidzami virzīt... tas ir, lai nodrošinātu vismaz 1200 esošo ekspertu... Latvijas Zinātnes padomes ekspertu nepārtrauktu darbību tiesību aktu normu izpildē, kā arī lai nodrošinātu augstskolu akadēmiskā personāla nodarbinātības un atlīdzības jautājumu, kas saistīts ar Latvijas Zinātnes padomes eksperta tiesību iegūšanu.

Projekts paredz pilnveidot jeb precizēt tikai tās Zinātniskās darbības likuma normas, kuras saistītas ar Latvijas Zinātnes padomes ekspertiem un ar Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisiju locekļiem. Ņemot vērā, ka lielākoties šīs likuma normas ir 2005. gada redakcija jeb pamatredakcija... 2005. gada...

Projekts paredz precizēt, kas ir eksperts. Jo mums šobrīd ir runa par to, ka ir ekspertu komisijas, bet to, kas ir eksperts, likums nepasaka. Tāpat paredzēts arī precizēt Latvijas Zinātnes padomes kompetenci un precizēt pašu 18. pantu, papildinot ar materiālo tiesību normām, kā arī noteikt pārejas noteikumus par ekspertu komisiju pilnvaru laika pagarināšanu, jo tas ir saistīts tieši ar ekspertu jautājumu.

Tā ka es ļoti lūdzu kolēģus atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Balsosim par likumprojekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” iekļaušanu sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 28, atturas - 1. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Sākam izskatīt grozīto darba kārtību.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Krauzes, Valaiņa, Auguļa, Jalinskas, Bergmaņa, Dūklava un Stepaņenko iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 316/Lp13) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, godātie kolēģi! Latvijā ir 45 skolas (no tām 18 ar mūzikas novirzienu), kas papildus vispārējai izglītībai vidusskolas posmā piedāvā kādu speciālu novirzienu vai nu mūzikā, valodās, matemātikā, dabaszinībās, vai kādā profesionālajā virzienā, tā ļaujot bērniem attīstīt savus talantus.

Pagājušajā gadā, Saeimā skatot Vispārējās izglītības likumu trešajā lasījumā, Izglītības un zinātnes ministrija piedāvāja grozījumus, kas faktiski izslēdza iespēju valstij finansēt šādu papildu izglītību ar argumentu, ka jādod skolām lielāka elastība. Tomēr tagad ir sanācis, ka tā ir nevis lielāka elastība, bet pēc būtības skolās ir neziņa, vai tās varēs šīs programmas īstenot, jo nav skaidrības par finansējuma piešķiršanu.

Ar šo likumprojektu mēs esam sagatavojuši skaidru regulējumu, ka skolas šādas programmas var īstenot. Un otra lieta - valsts šādas programmas finansē. (Dep. S. Riekstiņš: “Kurš valdībā bija?”) Šodien Saeimas darba kārtībā ir vēl viens līdzīgs likumprojekts, kur ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam, bet man šķiet, ka tomēr ir ļoti svarīgi, lai jau likumprojektā būtu paredzētas gan tās nozares, kurās skolas drīkst izstrādāt un īstenot papildu programmas, gan skaidrs nosacījums, ka valsts piešķir līdzekļus šim mērķim. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) Pozitīvais ir tas, ka sabiedrība jau ir reaģējusi uz pagājušā gada likuma grozījumiem, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija ir plānojusi tikšanos ar nevalstiskajām organizācijām.

Tā ka es aicinu šo likumprojektu... arī otru... atbalstīt un skatīt tālāk komisijās.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Anita Muižniece.

A. Muižniece (JK).

Labdien vēlreiz! Par iesniegto likumprojektu.

Doma ir laba, bet, to izlasot, gribot negribot nākas uzdot jautājumu - vai nu šie pieredzes bagātie deputāti, no kuriem daļa, starp citu, bija iepriekšējās valdības ministri, nesaprata, kļūdījās, gribēja kā labāk, bet sanāca kā vienmēr, vai arī zem šī likumprojekta slēpjas kārtējā viltība, kā izgāzt un sagraut pēdējo posmu pārejai uz jauno mācību saturu? Līdz ar to - visu turpmāko izglītības sistēmu, ko tādā gadījumā es atļaušos nosaukt par klaju sabotāžu. (Starpsauciens: “Tieši tā!”)

Ir vēl viena iespēja, kas arī nav izslēgta, ka apzināti ir sagatavots nekvalitatīvs un absurds likumprojekts jautājumam, kas sabiedrībā skaļi izskan, kam tiks pievērsta uzmanība un ko visdrīzāk, es ceru, atbildīgie Saeimas deputāti neatbalstīs, lai, piemēram, uzreiz pēc sēdes sociālajos tīklos ierakstītu, ka koalīcija nekad neatbalsta opozīcijas iesniegtos likumprojektus. Jūs uzrakstiet sakarīgi, un tad būs arī pamats vērtēt, vai atbalstīt!

Es, protams, paskaidrošu, kāpēc lūgšu neatbalstīt. Bet papildus teikšu, ka man kā labticīgam cilvēkam tomēr gribas domāt, ka sabiedrības spiediena rezultātā... kā izskatās, lielā steigā, neiedziļinoties un neizprotot, tika sastrādāts šis brīnums.

Kāpēc saku - “šis brīnums”? Jo, lasot anotāciju, kur skaidrots, kāpēc likumprojekts vajadzīgs... tur melns uz balta stāv rakstīts, ka tas vajadzīgs, pamatojoties uz viedokļu līderu, vecāku, NVO uzdotajiem jautājumiem saistībā ar likuma grozījumiem, kuri pieņemti 2018. gadā; ka nepieciešams “apstiprināt finansējuma pieejamību īpaši izstrādātajām izglītības programmām”. Kas tad tās tādas ir - īpaši izstrādātās programmas? Kur tāds termins ir lietots? Nu nav mums tāda! Bet, nu, labi.

No tālākā teksta ir noprotams, ka runa ir par profesionāli orientētu virzienu programmām un tieši pamatskolu... Es atkal citēšu: “Izmaiņas skars 45 skolas visā Latvijā, no tām 18 ir mūzikas novirziena skolas.” Jo, ja melu čempioni un valdības ministri nebūtu izslēguši savu atmiņas pogu un būtu gribējuši atcerēties par pāreju uz jauno mācību saturu, kā arī būtu pasekojuši līdzi vidējās izglītības standarta piedāvājumam (kas jau, starp citu, ir publicēts un stāsies spēkā 2020. gadā), tad viņi zinātu, ka ar nākamā gada septembri visās vidusskolās tiks piedāvāta padziļinātās jomas... specializācija, vai tā ir matemātika, dabaszinātnes, valodas vai mūzika - kā nu kurai skolai... pēc tradīcijām, materiāli tehniskā nodrošinājuma vai pedagogu sastāva... Bet ikvienā skolā tas tiks īstenots. Un tas nozīmē, ka... principā varam šeit arī apstāties un neatbalstīt šo, jo 42. pants ir tieši par vidējo izglītību. Savukārt diskusijas ir par pamatizglītības posmu, par kuru tiek piešķirts finansējums... papildu finansējums, un iesniegtie grozījumi šīm 45 skolām nekādā mērā problēmu nerisina.

Bet... es tomēr paturpināšu.

Ja mēs tomēr šo atbalstītu, tas būtu ne tikai pretrunā ar jauno piedāvājumu vidējai izglītībai, bet arī sašaurinās vidusskolu iespējas īstenot vidējās izglītības programmas ar plašāku specializāciju. 2. punkta pirmais teikums vispār piedāvā dīvainu risinājumu, ka no valsts budžeta finansē ne tikai šajā... tikai šajā daļā norādītās programmas. Bet ko tad? Citas nefinansēs? No teksta var saprast, ka nefinansē arī tad, ja programma atbilst vairākiem virzieniem, vai arī tad, ja skola īsteno vairākus... Jo finansē tikai tad, ja programma izstrādāta vienā virzienā.

Likumprojekta 2. punkts nosaka to, ka 1. punktā minētās programmas īstenošana tiek finansēta no valsts budžeta MK noteiktajā kārtībā... ir pretrunā ar Izglītības likuma 60. panta trešo daļu, kas runā par izglītības programmu izmaksām.

Šķiet, ka, strādājot pie “šī brīnuma”, iesniedzēji nav ņēmuši vērā arī Vispārējās izglītības likuma pārejas noteikumu 38. punktu par izmaiņām, spēkā stāšanās laiku... Nākamā gada septembrī... Tas ir tikai loģiski, jo mācību gada vidū... kā iesniedzēji ir norādījuši, ar 1. janvāri... nekādas izmaiņas nav iespējams reāli ieviest. Un nav skaidrs, kāpēc šiem grozījumiem būtu jāstājas spēkā jau 1. janvārī. Jūs man pasakiet, kura skola mācību gada vidū būs spējīga izmainīt un pārplānot visu mācību darbu? Un vai nevar būt tā, ka 45 skolu vietā pie Saeimas nama stāvēs 618?

Kā jau es teicu runas sākumā, jāsaka paldies par centību, bet arī čempioniem mēdz gadīties nenoskriet distanci. Un kas tam par iemeslu, spriediet katrs pats - nezināšana, negribēšana, apzināta kaitniecība vai vienkārši dzīšanās pēc lētas publicitātes.

Bet... Kolēģi! Lai pēc šīs sēdes kāds nesūkstītos par to, ka koalīcija ir slikta vai ka mūs neinteresē novirzienu skolu nākotne, es piebildīšu, ka mēs esam sagatavojuši likumprojektu (6. punkts darba kārtībā), kurš, pretēji šim, patiešām risinās 45 skolu turpmākās pastāvēšanas jautājumu un kuru es lūgšu jūs atbalstīt vēlāk, kad darba kārtībā to skatīsim.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 316/Lp13) nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 55, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Krauzes, Čakšas, Bergmaņa, Dūklava, Valaiņa, Auguļa un Jalinskas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Šis likumprojekts paredz noteikt principu, ka personas deklarēto un vienlaikus faktisko dzīvesvietu atbrīvo no nekustamā īpašuma nodokļa, ierobežojot arī atbrīvojuma summu un īpašuma lielumu. Ir paredzēts, ka zemes platība pilsētā nedrīkstētu... un ciemos nedrīkstētu pārsniegt 1500 kvadrātmetrus, bet viensētās - līdz diviem hektāriem ar kopējo kadastrālo vērtību līdz 100 tūkstošiem eiro.

Atkal jau varēs kāpt tribīnē, mētāt visādas dzēlības un prasīt: kāpēc tagad, kur jūs bijāt agrāk? (Starpsauciens: “Labs jautājums!”) Es nedaudz paskaidrošu. Šis uzdevums tiešām bija arī iepriekšējās valdības darba kārtībā. Bet kādēļ netika grozītas nekustamā īpašuma nodokļa likmes un šie ierobežojumi noteikti? Tādēļ, ka valstī ar kadastrālajām vērtībām ir pilnīgs bardaks. (Dep. K. Feldmans: “Jūs iesaldējāt uz sešiem gadiem!”) Ir 2500 kārtīgas atšķirības (Starpsaucieni.) kadastrālajās vērtībās starp Rīgu un Latgales pierobežu. Ja maina likmes tik nesakārtotā sistēmā, ka, piemēram, vienā ielā ir divi īpašumi un atkarībā no tā, kas tur dzīvo, kadastrālās vērtības daudzkārt atšķiras... vai daudzās privātmājās ir deklarētas bibliotēkas, vai pašā Vecrīgas sirdī pēkšņi ir ražošanas ēkas, jo tādā veidā var samazināt kadastrālās vērtības, nu, protams, nav prātīgi grozīt likumu.

Tāpēc Tieslietu ministrijai līdz pagājušā gada pavasarim bija uzdevums sakārtot kadastrālās vērtības un izstrādāt jaunu metodoloģiju, kas atbilstu arī tirgus vērtībām. Tomēr šis uzdevums netika paveikts. Rudenī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs minēja, ka nevirzīs šos grozījumus, jo tie ir politiski jūtīgi, pirmsvēlēšanu laikā tā nedara.

Šīs valdības darba kārtībā šis jautājums ir pārcelts uz 2020. gada vidu, kaut gan zinu, ka iestrādes jau ir. Būtu vienkārši jātiek pāri politiskajam jūtīgumam un jāsaskaņo metodoloģija, lai beidzot varētu atbildēt uz vairāk nekā 50 tūkstošu iedzīvotāju iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv”, kurā tiek aicināts atbrīvot vienīgo mājokli no nekustamā īpašuma nodokļa. (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)

Aicinu atbalstīt. Visticamāk, atkal noraidīsiet, bet es lūdzu novirzīt šo likumprojektu darbam komisijās, lai tad, ja nepieciešams, kādas detaļas var labot, nevis demonstratīvi no Saeimas tribīnes runāt par to, kādas skrūvītes... vai kādi teikumi nav precīzi uzrakstīti. (Dep. A. Lejiņa starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Atis Zakatistovs. (Starpsaucieni.)

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Es no sākuma pateikšu pāris faktu, kas, manuprāt, palīdzēs saprast situāciju un raksturos, kas tiešām šeit notiek. (Dep. V. Agešins: “Saeimas sēde!”)

Kučinska valdība 2017. gada 11. aprīlī pieņēma zināšanai jautājumu, kas ir ļoti jūtīgs, proti, par nekustamā īpašuma nodokli. Kopš tā brīža līdz šai dienai ir pagājuši 25 mēneši. Divdesmit divus no šiem mēnešiem zaļo zemnieku valdība ir bijusi pie varas. Manuprāt, tas parāda viņu īsto attieksmi (Starpsauciens: “Jūs varat labāk! Nevajag atlikt uz 2021. gadu!”) pret nekustamā īpašuma nodokli. Šis piedāvājums ir liekulība. Bieži vien cilvēki mēģina saprast: “Nu kā tad tā? Ir jūtīgs jautājums, svarīgs jautājums, bet koalīcija to noraida.” Ir cilvēki, kas saka: “Nu kā tad tā? Kas ir tās politiskās spēles, kad jūtīgi jautājumi netiek atrunāti?”

Es labprāt izmantotu šo reizi, šo brīdi, lai paskaidrotu, kādas tad ir tās politiskās spēles. Lai to izskaidrotu, es izmantošu sensenu metodi, ko sauc par stāstu kā līdzību jeb analoģijas metodi. Šī metode paredz, ka tiek pasniegts vienkāršs stāsts un pēc analoģijas, kad saprotam šī stāsta iekšējo loģiku, varam saprast arī kopējo situāciju.

Manu stāstu iedvesmojis Vējoņa kungs, kurš kā savas prezidentūras pirmās rindas... teica: “Nu, varbūt jāierauj!” Bet stāsts ir par vīru, kurš atnāk uz restorānu un saka viesmīlim: “Atnes man vienu, pirms sākas.” Viesmīlis atnes. Pēc kāda brīža vīrs prasa: “Atnes man otru, pirms sākas.” Tad vīrs atkal prasa: “Atnes man trešo, pirms sākas.” Viesmīlis saka: “Bet kurš tad maksās?” (Starpsauciens.) Nu vīrs atbild: “Nu tagad sākas!” (Smiekli zālē.) Un tā līdzība par opozīcijas taktiku ir tieši tāda - paņemt jūtīgus jautājumus, izbīdīt jūtīgus jautājumus “pirms sākas”, pirms kāds ir domājis, kādā veidā šo visu finansēt.

Ar šo es mēģinu apliecināt šīs valdības apņēmību runāt (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Pirms vēlēšanām jūs nedomājāt, kā finansēt!”) par nekustamā īpašuma nodokli.

Esmu saņēmis no Finanšu ministrijas visus iespējamos aprēķinus, kas vien ir saistībā ar nekustamā īpašuma nodokli. Šī valdība ir izveidojusi sistēmu, kādā... sistēmiski iet cauri nodokļu jautājumiem un jautājumiem, kas saistīti ar privilēģijām un naudas plūsmām. Mēs skatīsim kadastrālo vērtību jautājumu, kuru iepriekšējā valdība atlika. Mēs skatīsim nekustamā īpašuma nodokļa jautājumu.

Tas, ko es vēlos. Es vēlos, lai cilvēki saprot, ka mēs šobrīd sakām nē nekustamā īpašuma nodokļa jautājuma nodošanai komisijām... sakām nevis tāpēc, ka tas nav svarīgs jautājums, bet tāpēc, ka vēl nav līdz galam izdomāts, kādā veidā tas tiks finansēts. (Dep. R. Bergmaņa starpsauciens.)

Un ZZS no savas puses mēģina, tā teikt, izdzīt cauri visu, ko vien var, “pirms sākas”.

Balsojam “pret”! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 55, atturas - nav. Līdz ar to likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Muižnieces, Strīķes, Dzintara, Rībenas, Golubevas, Dūrīša, Ašeradena, Feldmana, Ozolas un Rancāna iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 319/Lp13) nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Anita Muižniece.

A. Muižniece (JK).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Jācer, ka šodien pēdējo reizi.

Kā jau iepriekš minēju (Starpsauciens.), mēs esam ņēmuši vērā sabiedrības satraukuma izraisītās plašās diskusijas par novirzienu skolu nākotni... šo skolu nākotni, kuras īsteno profesionāli orientētu virzienu pamatizglītības programmas. Esam sagatavojuši un Saeimā iesnieguši kvalitatīvu likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, lai nostiprinātu normu par profesionāli orientēto jeb tā saukto novirzienu programmu īstenošanas iespējām. Tātad - vispār likumā pateikt, ka šādas programmas var tikt īstenotas (līdzīgi, kā tas ir norādīts par mazākumtautību programmām), kā arī skaidri pateikt, ka tām būs iespēja pretendēt uz valsts budžeta finansējumu arī pēc 2020. gada 1. septembra.

Šī problēma radās pagājušajā gadā, kad valdība apstiprināja grozījumus, ka no 2020. gada 1. septembra tiktu pārtraukta padziļināto programmu papildfinansēšana. Būtībā tas nozīmē, ka pamatizglītības posmā mēs daudzās skolās gadu gadiem koptās tradīcijas un vērtības, piemēram, mūzikā vai valodu apguvē, vienkārši aizslaucītu kā nebijušas. Tādas skolas kā, piemēram, Rīgas 6. vidusskola, kas slavena ar savām orķestra tradīcijām, augstajiem sasniegumiem mūzikas jomā, kļūtu par parastām skolām. Bērniem nāktos cerēt uz kādu brīvu vietu tuvējā mūzikas vai mākslas skolā, vakaros doties uz padziļinātām svešvalodas, mūzikas vai mākslas nodarbībām un būtībā savai pilnveidei un talanta izkopšanai veltīt teju visu dienu. Un to es patiešām zinu kā vecāks, kura bērns pirmos gadus ir mācījies šādā novirziena skolā, bet tagad apmeklē parasto mūzikas skolu un trīs reizes nedēļā ir tikai ap astoņiem vakarā mājās. Šīs skolas... Tas nav arī stāsts par to, vai bērni, kas pašlaik spēlē orķestrī vai padziļināti apgūst daiļamatniecību, valodas, nākotnē kļūs par jomas profesionāļiem. Stāsts ir par to, cik bagāta augs mūsu nākotnes sabiedrība. Tomēr jāsaka godīgi - līdzšinējā sistēma šo skolu finansēšanā nav bijusi nedz taisnīga, nedz godprātīga, nedz arī īsti saprotama. Būtībā tā ir bijusi tāda naudas iedošana, pamatojoties uz vēsturisko situāciju, nevērtējot kvalitāti, neprasot augstākus sasniegumus no šiem skolēniem, kā arī tā ir bijusi tāda naudas nedošana tādām pašām un, iespējams, pat labākām skolām, kas arī īsteno līdzvērtīgas programmas, bet ir izveidotas vēlāk nekā šīs 45 skolas.

Mūsu piedāvātā redakcija ne tikai nostiprina iespējas saņemt finansējumu, bet arī risina papildu aspektus un rada iespējas sasniegt augstākus mācību rezultātus. Piekritīsiet taču, ka diezgan dīvaini, ja skolā, kur padziļināti apgūst mūziku... un te man jāsaka, piedodiet, man tā ir tuvāka kā 6. vidusskolas absolventei... beidzot 9. klasi, ir jāzina tas pats, kas skolēnam, kurš to nemācās. Tieši tāpat ir ar valodām un matemātiku.

Jau 5. jūnijā skolu pārstāvji ir aicināti apspriesties ministrijā, lai kopīgi izstrādātu iespējamos kritērijus finansējuma piešķiršanai, tāpēc arī iesniegtā likumprojekta 41. pantā esam paredzējuši grozījumus par termiņu, kādā Ministru kabinetam jānosaka kritēriji, lai pretendētu uz finansējuma saņemšanu. Šāda kopīga, sistēmiska pieeja ne tikai nodrošinās to, ka valstī būs pulka vairāk talantīgu jauniešu, kas papildus vispārējai izglītībai būs apguvuši kādu jomu, bet arī taisnīgu pieeju 89, nevis 45 skolām, tāpat kā vienlīdzīgas iespējas, noteiktu kārtību un kvalitātes prasības.

Noslēgumā es tikai vēlos piebilst, ka ļoti gribu pateikties aktīvajai sabiedrībai, kas cēla trauksmi par šo iepriekšējās valdības lēmumu, visiem, kuri atbalstīja parakstot, kā arī tiem, kas balsojumā atbalstīs šo likumprojektu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Valaiņa, Pucena, Reiznieces-Ozolas, Dūklava, Kučinska un Auguļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Par šo likumprojektu. Šis likumprojekts ir ļoti ciešā sasaiknē ar to, kas šodien arī ir Saeimas darba kārtībā trešajam lasījumam un par kuru es no šīs tribīnes otrajā lasījumā jau stāstīju... par šiem priekšlikumiem, bet tos atsaucu, lai iesniegtu likumprojektu ar visu anotāciju normālā, parastā kārtībā.

Šie grozījumi ir tie, par kuriem komisijā bija kopīga izpratne un par kuriem nebija arī diskusijas... konceptuāli lēmumi... kuriem arī prasījās uzrakstīt anotāciju ar normālu skaidrojumu par to, kāpēc tas būtu jāgroza. Manuprāt, šīs debates ir jāsāk jau šobrīd. To esmu teicis arī agrāk atbildīgajā komisijā. Jo ātrāk šīs debates sāksies, jo ātrāk varēs sākt darbu, jo pie tādiem fundamentāliem grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā mūs ierobežo laiks... lai tos varētu pēc būtības izskatīt un lai tie stātos spēkā vismaz gadu pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām... likums tiktu pieņemts... Šādiem grozījumiem parasti debates ir gana garas.

Attiecībā uz to, kas šajā likumprojektā ir iekļauts. Šajā likumprojektā ir norādīta diezgan liela problemātika. Ar katrām Saeimas vēlēšanām, pilnīgi ar katrām, no Rīgas ievēlēto deputātu skaits pieaug, proporcionāli samazinoties ievēlēto deputātu skaitam no reģioniem. Ja mēs skatāmies iemeslu, kāpēc tā ir... mums darbojas proporcionālais vēlēšanu princips. Tātad viss sadalās proporcionāli. Tiek ievērota proporcionālā sadale. Tikai problēma - kad pieņēma Saeimas vēlēšanu likumu, tad bija norma, ka ārzemēs dzīvojošo latviešu... deputātu... balsis gluži vienkārši pieskaita Rīgai. Tajā laikā tie bija divi mandāti. Šobrīd tie ir jau astoņi mandāti. Ir svarīgi uz to paskatīties pēc būtības, jo šādā veidā proporcionalitāte tiek izjaukta. Respektīvi, un... Bet, ja mēs paskatāmies plašāk, kur vēl šādus jautājumus kādā veidā risina... Tās ir Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Eiropas Parlamenta vēlēšanās... Lai novērstu šīs disproporcijas, tiek noteikts maksimālais skaits un minimālais skaits. No Maltas ievēlē vismaz sešus deputātus, kaut gan iedzīvotāju skaits neatbilst, lai viņiem būtu seši deputāti. Bet no Vācijas - ne vairāk kā 94, kaut gan iedzīvotāju skaits ļautu no Vācijas ievēlēt, ja proporcionāli skatītos, daudz vairāk deputātu. Šādā veidā regulē proporcionalitāti.

Mūsu gadījumā viena ļoti nopietna problēma ir arī tā, ka izceļojušie... Es domāju, aktivitāte vēlēšanās būtu daudz augstāka, ja no reģioniem ievēlētie deputāti būtu motivēti braukt uz ārzemēm un aģitēt tos cilvēkus piedalīties Saeimas vēlēšanās. Bet ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem nav iespēju nobalsot par attiecīgo reģionu. Tā ir sena problēma. Un ar šo likumprojektu tiek piedāvāts risinājums šai problēmai.

Teikšu tā: kolēģi, šis nav nekāds jauns risinājums! Mums bija kādus divus gadus ilgas debates par šiem priekšlikumiem, un toreiz Saeimas... Valsts prezidents Bērziņš atmeta šos priekšlikumus atpakaļ ar argumentāciju: “Lūdzu, pārvērtējiet!” Jo samērība netika ievērota.

Bet problēma bija tā, ka nebija vēlētāju reģistra tajā laikā. Tagad tas ir. Un tas bija vienīgais iemesls, kāpēc mēs no šīs idejas toreiz atteicāmies un visu laiku gaidījām, kad nu beidzot šī sistēma sagatavosies tāda mehānisma ieviešanai. Šobrīd tas ir sagatavots. Un, manuprāt, šīm debatēm jāsākas.

Pie šī likumprojekta ir strādājuši vairāki konstitucionālo tiesību eksperti, notikušas tieši Saeimas vēlēšanu ekspertu konsultācijas. Arī atbildīgajā komisijā uzaicinot... Kad šie jautājumi tika skatīti jau citā likumprojektā uz otro lasījumu, bija vairāki eksperti, kuri pauda savu pozīciju par to un konceptuāli piekrita, ka šo var skatīt un ka tas arī būtu jāskata.

Anotācijā mēs esam norādījuši arī to, ka paredzam plašas debates atbildīgajā komisijā par šo likumprojektu, iesaistot nevalstiskās organizācijas, iesaistot ekspertus plašās diskusijās. Es domāju, šīs plašās diskusijas būtu jānotur vēl pirms pirmā lasījuma, lai varētu (Starpsauciens: “Laiks!”) jau konceptuāli lemt par šiem jautājumiem.

Paldies, kolēģi! Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, tā nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies, Valaiņa kungs, paldies.

“Pret” pieteikusies deputāte Inese Voika.

I. Voika (AP!).

Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, kolēģi!

Paldies, Valaiņa kungs, par iesniegtajiem priekšlikumiem. Kopumā jau mēs ik pa laikam labi sadarbojamies. Vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā kopīgi atbalstījām izmaiņas Sabiedriskā labuma organizāciju likumā.

Bet šoreiz - par šo likumprojektu. Ir vairāki iemesli, kāpēc es aicinu mūsu kolēģus balsot “pret” gan satura ziņā, gan arī viena cita iemesla dēļ. (Starpsauciens: “Kāda?”) Jo, protams, nenoliedzami, ir nepieciešamas izmaiņas Saeimas vēlēšanu likumā. Un mums ir jādomā, lai vēlēšanas atbilstu laika garam un būtu proporcionālas tām iedzīvotāju izmaiņām, kas ir notikušas.

Taču pats galvenais iemesls, kāpēc es nevarēšu atbalstīt jūsu ierosinātās izmaiņas, ir saistīts ar to, ko jūs teicāt par nevalstisko organizāciju piesaisti. Jo jūs jau, šeit katru reizi kāpjot tribīnē... Es nesaprotu, vai jūs pārstāvat Saeimu un savu Saeimas deputāta mandātu vai nevalstisko organizāciju, kas saucas Latvijas Lielo pilsētu asociācija. Un, ja mums būtu kā britu parlamentā, tad jums, katru reizi šeit, tribīnē, nākot, būtu jāpasaka: “Labdien! Man maksā Latvijas Saeima, un tikpat daudz katru gadu man samaksā šī asociācija.” (Aplausi.) Un tāpēc... ja jūs sakāt, ka mums ir jāmaina reģionālā proporcionalitāte un Rīgai jāsamazina balsu skaits, tad es nevaru to normāli uzklausīt. Es dzirdu tikai to “Latvijas Lielo pilsētu asociācija... citu pilsētu asociācija”. Tas ir liels troksnis... tam, ko jūs sakāt, un vienmēr metīs ēnu uz jūsu kā deputāta priekšlikumiem, jo nav skaidrs, vai to gatavojat jūs vai Latvijas Lielo pilsētu asociācijas konsultantu lielā armija.

Saeimas kolēģi! Es aicinu ar laiku strādāt pie grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā, bet neatbalstīt šos vai nu deputāta Valaiņa, vai Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora Valaiņa priekšlikumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 35, atturas - 2. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu? Ir iebildumi?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” nodošanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 18, atturas - 7. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Vjačeslava Dombrovska, Valērija Agešina, Vladimira Nikonova, Ļubovas Švecovas, Jāņa Tutina, Borisa Cileviča, Artūra Rubika, Regīnas Ločmeles-Luņovas, Jāņa Krišāna un Ivara Zariņa iesniegto lēmuma projektu - patstāvīgo priekšlikumu “Par nodokļu politikas prognozējamību un stabilitāti”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Jā!”) Deputātiem ir iebildumi.

Dombrovska kungs, runāsiet “par” vai “pret” atbilstoši procedūrai? Atbilstoši procedūrai deputātiem ir iespēja runāt “par” vai “pret”.

Tātad “par” iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! 2017. gadā Saeima atbalstīja vērienīgu nodokļu reformu. Tās izstrāde prasīja divus gadus, notika cieša sadarbība ar sociālajiem partneriem un uzņēmēju organizācijām. Kopš šīs reformas pieņemšanas visas puses ir nonākušas līdz vienam svarīgam secinājumam - nedrīkst mainīt nodokļus ik gadu. Jo šāda nestabilitāte un neprognozējamība rada zaudējumus Latvijas uzņēmējiem un mazina viņu konkurētspēju, liekot nevajadzīgi tērēt laiku un resursus tam, lai pielāgotos kārtējai jaunajai politikai. Tieši šāda vienošanās tika panākta starp Latvijas Republikas valdību un uzņēmēju organizācijām - vismaz līdz 2021. gadam nodokļus neaiztikt.

Godātie kolēģi! Mūsu tautsaimniecības izaugsmes tempi ir lēni, ēnu ekonomika aug, tā saucamā fiskālā telpa nākamajam gadam ir stipri negatīva, bet par priekšvēlēšanu solījumiem vēlētāji nav aizmirsuši.

Būs grūti nākamo, 2020. gada, budžetu nosaukt par tehnisku un pateikt, ka to veidoja kāda cita, proti, Kučinska valdība.

Kolēģi, šādā situācijā uzņēmēji uztraucas, ka Latvijas Republikas valdība varētu pārkāpt vienošanos un ieviest jaunus nodokļus jau nākamajā gadā. Ir bažas, ka valdība varētu ierosināt pilnībā likvidēt labvēlīgu nodokļu režīmu mazajiem uzņēmumiem. Mums ir nepieciešams sūtīt sabiedrībai spēcīgu vēsti, ka nākamajā gadā nodokļu likmes netiks celtas, jauni nodokļi netiks ieviesti, nodokļu atlaides netiks atceltas, labvēlīgi nodokļu režīmi netiks likvidēti.

Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt šo Saeimas lēmuma projektu, kurš paredz uzdot valdībai:

pirmkārt, Ministru kabinetam nerosināt nodokļu politikas izmaiņas 2020. gadā;

otrkārt, Ministru kabinetam jebkādas izmaiņas nodokļu politikā rosināt tikai pēc 2017. gada nodokļu reformas noslēgšanas un tās rezultātu vispusīga izvērtējuma;

treškārt, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai veikt parlamentāro kontroli pār Ministru kabinetam doto uzdevumu izpildi.

Godātie kolēģi! Es saprotu, ka Saeimai līdz šim ne īpaši labi veicies ar valdībai doto uzdevumu izpildi. Vērts tikai atcerēties Saeimas slaveno lēmumu attiecībā uz OIK. Tomēr esmu optimists un ceru, ka pienāks brīdis, kad arī Kariņa valdība sāks pildīt Saeimas lēmumus.

Kolēģi! Protams, uzņēmēji būs tikai priecīgi, ja valdība rosinās samazināt nodokļus vai, piemēram, palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, kā daži ir solījuši. Tas ir pašsaprotami, ka... ja valdība atradīs iespēju to darīt, tad tā var ierosināt likumdevējam šo kaut uz rītdienu.

Aicinu jūs, kolēģi, nodrošināt nodokļu sistēmas prognozējamību un stabilitāti vismaz nākamajam gadam.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Kā jau tablo vēstīts, runāšu “pret” šo pilnīgi absurdo priekšlikumu.

Mēs tikko, pirms dažiem likumprojektiem, skatījām jautājumu par nekustamā īpašuma nodokli... un tamlīdzīgi... Un, redziet, sanāk, ka tagad kāds no opozīcijas pauž pretēju viedokli - tomēr neko nedrīkst mainīt un tā tālāk.

Es nesaprotu, kāpēc... ā, es saprotu, kāpēc pretvalstiskie spēki nevēlas samazināt nekustamā īpašuma nodokli. (Starpsaucieni: “Beidzot saprot!”; “Pozitīvas vēsmas!” Smiekli.) Tāpēc, ka Rīgas pilsēta būs liela zaudētāja. (Frakcijas SASKAŅA starpsaucieni.) Tāpēc viņi vēlas, lai nesamazina nekustamā īpašuma nodokļa likmes (Tieslietu ministrijas uzsāktās kadastrālās vērtības sistēmas uzlabošanas kontekstā). Es saprotu, ka viņi nevēlas, lai mēs runājam ne tikai par likmēm (Frakcijas ZZS deputātu starpsaucieni.), bet arī par parametriem. Es saprotu, ka viņi nevēlas, lai mēs ceļam neapliekamo minimumu algām un pensijām. (Dep. Ļ. Švecova: “Vēlētāju piekrāpēji!”) Es saprotu to visu. Un nākamajā sēdē ies un atkal iesniegs kaut kādu populistisku “5 × 500”... “5 × 700”... (Dep. Ļ. Švecova: “Vēlētāju piekrāpēji!”) Jūs izlasiet vēl vienu reizi programmu! (Starpsauciens: “500!”) Kāpēc jūs cīnāties pret nodokļu samazināšanu? Kāpēc jums tas ir vajadzīgs? Rīgai... es saprotu, ka iet ļoti slikti Rīgai. Bet nodokļi ir jāsamazina, un mēs to izdarīsim. Kaut vai parametrus izmainīsim. (Dep. Ļ. Švecova: “Vēlētāju piekrāpēji!”)

Es aicinu jūs pašus nokaunēties un balsot “pret” šo jūsu neapdomīgo priekšlikumu. Neviens cilvēks Latvijā nesapratīs, kāpēc SASKAŅA vēlas iesaldēt nodokļu likmes. Tas ir kaut kāds ārprāts! Jūs, lūdzu, būtu vienreiz nokaunējušies!

Lūdzu, nekad nesniedziet šādus priekšlikumus.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mēs balsosim par šī lēmuma projekta iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. (No JK frakcijas: “Balsojam “pret”!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par nodokļu politikas prognozējamību un stabilitāti” iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 59, atturas - nav. Līdz ar to lēmuma projekts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā netiek iekļauts.

Vai ir priekšlikums šo lēmuma projektu nodot kādai no komisijām? (Starpsauciens.) Tātad nav priekšlikuma nodot kādai no komisijām. (Starpsaucieni no frakcijas SASKAŅA: “Kā nav?! Budžeta komisijai!”) Ir? Tātad... kurš deputāts runās no iesniedzējiem? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Ir priekšlikums šo lēmuma projektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Kolēģi! Par šo priekšlikumu mēs balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par nodokļu politikas prognozējamību un stabilitāti” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 57, atturas - nav. Tātad lēmuma projekts nav nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Līdz ar to šis patstāvīgais priekšlikums ir noraidīts.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojums par lēmuma projektu “Par 10 301 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Par pilsētas ielām bez sāls” turpmāko virzību”.

Esam saņēmuši Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegto lēmuma projektu - patstāvīgo priekšlikumu “Par 10 301 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Par pilsētas ielām bez sāls” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Vai ir iebildumi? (Starpsauciens.) Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi lēmuma projektu - patstāvīgo priekšlikumu “Par 10 273 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām” turpmāko virzību”. Vai ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Andai Čakšai šā gada 23. maijā.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Andas Čakšas iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 23. maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Darba kārtībā - jautājums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, apstiprināšanu un ziņojumu izskatīšanu.

Lēmuma projekts “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību” izveidi”.

Šmita kungs, vai jūs runāsiet kā deputāts? (Dep. D. Šmits: “Jā!”; starpsauciens: “Kā prezidents!” Smiekli.)

Tātad vārds deputātam Didzim Šmitam. (Dep. A. Klementjevs: “Kā prezidenta kandidāts!”)

Jautājums bija - vai jūs runāsiet iesniedzēju vārdā vai pārstāvot savu deputāta viedokli? (Dep. D. Šmits: “Es vēl neesmu saskaņojis ar pārējiem, tātad kā deputāts.”)

Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Labdien, dāmas un kungi! Cienītie kolēģi! Es neatkārtošu un nekavēšu laiku gari ar visu to, ko esmu teicis šīs sāgas... OIK sāgas vai afēras, vai vienalga, kā mēs to dēvējam, sakarā.

Tieši par komisiju. Proti, mēs varbūt varējām arī šo komisiju neveidot, ja valdība būtu pildījusi Saeimas lēmumu un būtu vismaz uz Saeimu atnests likumprojekts par OIK sistēmas izbeigšanu. Bet, tā kā tas netika izdarīts, šī komisija ir neizbēgama. Proti, komisijas darba uzdevums uz vairākām lappusēm ir ļoti precīzi formulēts. Iziesim cauri tam, kā tas tapa, jeb, kā dažreiz saka, kurš pirmais pateica: “Nu...”

...Un gan vēsturiski šāds atbalsts tika sniegts, kas, tā teikt, rezultējās tajā, ka... faktiski, es teikšu, nu, tādā lielākajā ekonomiskajā noziegumā Latvijas pastāvēšanas vēsturē. No Latvijas iedzīvotājiem iekasēja četrus... aptuveni četrus miljardus eiro. Mēs likām samaksāt dārgāk par to, ko varējām lietot par tirgus cenu. Viena lieta, ja mēs to būtu... mūsu valsts iedzīvotāji to būtu samaksājuši budžetā un tas būtu kaut kā citādāk dalīts, bet mēs to pa tiešo samaksājām pārsimt cilvēkiem Latvijā, kas, kā lai saka, dzīvo labi... Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Mēs ar šo politiku sagrāvām Latvijas konkurētspēju. Mums ir viena no dārgākajām elektroenerģijas galacenām Latvijā... Eiropas Savienībā. Proti, neviens energoietilpīgs uzņēmums, ja ir pie pilnas saprašanas un nav tieši saistīts ar kādu resursu, kura dēļ tam te būtu interesanti būt, uz Latviju nenāks. Ne tikai nenāks, bet jau ir aizgājis prom.

Esmu vairākas reizes minējis uzņēmumus, kuru šeit vairs nav, un arī uzņēmumus, kuru vispār vairs nav. Tādus kā “Liepājas metalurgs”. “Liepājas metalurgu” varēja... ar ko visa Liepāja kādreiz, kā saka, darbojās, varēja vadīt Dievs tas kungs, bet ar šādu papildu maksu uzņēmums pastāvēt un konkurēt nevarēja.

Proti, iziesim cauri tam, kā tas radās. Vai, šādu politiku ieviešot, kāds vispār bija kaut ko rēķinājis, ko tas nozīmēs Latvijas ekonomikai? Ja bija rēķinājis, tad - vai tie aprēķini tika sniegti?

Iziesim cauri tam, kā tas ir iespējams un kurš ir atbildīgs par to, ka 10 gadu garumā šis atbalsts netika skaņots ar Eiropas Komisiju un faktiski ir bijis nelikumīgs? Iziesim cauri tam, kāpēc mēs esam pārkompensējuši šo... es pat nevarētu to nosaukt par biznesu... afēru (piedošanu!) tādā apjomā, ja Eiropas Komisija... pat pēc saskaņojuma... noteica, ka kopējais apjoms nedrīkstēja pārsniegt deviņu procentu peļņas maržu? Mēs zinām, ka ir gadījumi, kur tas ir pārsniedzis 60, jā.

Iziesim cauri arī tam tiesiskuma izvērtējumam. Proti, mēs šodien ļoti daudz dzirdam - kāds var kādu iesūdzēt tiesā. Tiesā vienmēr kāds kādu var iesūdzēt, tikai šodien daudz lielāks pamats tam ir tiem, kas ir maksājuši OIK, nekā tiem, kas ir saņēmuši.

Tur būs arī jautājums par kontroles mehānismu. Kāpēc kaut kas tāds bija iespējams un netika kontrolēts?

Ne mazāk būtiska ir pēdējā sadaļa, proti, ko ir darījušas Latvijas tiesībsargājošās institūcijas, kurām vajadzēja to visu redzēt un rīkoties.

Kā jūs zināt, parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības un pienākums pieaicināt komisijā prokuratūras pārstāvjus. Es domāju, viņi tur arī būs.

Un vētīsim visas atbildes ne tik daudz tādēļ, lai kādu sodītu (lai gan droši vien par šādu afēru sods pienāktos), bet gan pirmām kārtām tādēļ, lai nākotnē nekas tāds vairs nenotiktu. Mēs zinām, ka ne jau tikai OIK tiek turpināta šodien zem fantastiska jauna nosaukuma, zem kura var palikt visu, - “Klimata pārmaiņas”. Kā mēs tās klimata pārmaiņas tagad mainīsim? Atgriezīsim dinozaurus uz pasaules? Mēs jau domājam par to, kā virzīt faktiski jaunu afēru ar nosaukumu “Klimata pārmaiņas”. Un, lai tas nenotiktu, ir jāizvērtē tas, kas noticis iepriekš.

Es ceru, ka šis vērtējums palīdzēs beidzot no šīs afēras atbrīvoties. Es tiešām redzu, ka tas Ekonomikas ministrijai šajā brīdī ir palīginstruments. Ja Ekonomikas ministrija tiešām grib ar šo afēru tikt galā, šis ir palīginstruments. Tas nav pret kādu vērsts.

Tas īsumā viss, ko es gribēju pateikt. Ceru uz produktīvu darbu. Komisiju ir ierosināts veidot uz pusgadu. Bija strīds par to, vai gadu vai pusgadu. Liekam pusgadu, nav ko noteikt ļoti garu termiņu! Ceru, ka tiksim galā un nokļūsim pie secinājumiem un, galvenais, rīcības, kas Latviju atkal padarīs konkurētspējīgu, un ka tādu turpmāku tautas apzagšanu miljardu apmērā vairs nevarēs pieļaut.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam. (Starpsaucieni: “Ivar, a kur Nils?”; “Kur tavs palīgs?” Smiekli.)

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Mana attieksme pret izmeklēšanas komisijām ir izteikti skeptiska. Tāpat kā lielākajai sabiedrības daļai. Un šī mana attieksme veidojas ne tikai no tā, ka man ir bijusi iespēja vērtēt, ko ir spējušas paveikt izmeklēšanas komisijas, bet arī no tā, ka man pašam ir nācies vienā šādā komisijā darboties un izbaudīt, kā strādā šīs izmeklēšanas komisijas.

Diemžēl mūsu likumdošanas ietvars, tieši Saeimas kārtības rullis, ir uztaisīts tā, lai šādas izmeklēšanas komisijas darbību varētu maksimāli diskreditēt, padarīt par pilnīgu profanāciju. Un to parasti piedzīvo šīs komisijas. Es atceros, kā, strādājot komisijā, kas bija saistīta ar “Latvijas Krājbankas” krahu, pat acīm redzamas lietas komisija baidījās ne tikai izmeklēt un atzīt, bet pēc tam tās arī vispār netika pieminētas ziņojumā. Tāpēc visu šo laiku, cīnoties ar OIK afēru, es izvairījos no komisijas veidošanas, jo bija skaidrs, ka ar tādu komisijas sastāvu... ar tādu Saeimas sastāvu, kāds bija... vienīgais politiskais spēks, kas ar to mēģināja cīnīties, bija SASKAŅA. Protams, esot mazākumā, ir pilnīgi bezcerīgi kaut ko šādā komisijā panākt.

Kas ir zīmīgi... Es vairākkārt esmu saņēmis aicinājumus no citiem deputātiem, no koalīcijas deputātiem, - nu dibini taču beidzot izmeklēšanas komisiju! Cik ilgi tu ar to ņemsies? Cik ilgi tu mēģināsi to visu izmeklēt? Bet es speciāli nedibināju izmeklēšanas komisiju, izmantoju citus parlamentārās pārraudzības instrumentus - deputātu jautājumus, pieprasījumus, kas būtībā arī ir tā pati izmeklēšana, tikai kā viena komisijas sēde, kurā var izmeklēt konkrētu afēras aspektu un to pierādīt, un es nedibināju šo komisiju. Bet bija VIENOTĪBAS deputāti, kuri teica: nu dibinām beidzot izmeklēšanas komisiju par to visu! Pietiek tev izmeklēt to visu! Tagad situācija ir mainījusies, un ceru, ka tās Saeimas partijas... tās partijas, kas tagad ir Saeimā un kuras vēlētājiem ar putām uz lūpām solīja, ka tiks galā ar šo afēru, izmeklēs, ieviesīs taisnību, atbildēs arī par saviem solījumiem un tiešām to izdarīs, nāks uz šo komisiju strādāt tieši ar šādu mērķi - nevis lai piesegtu šo afēru, bet tiešām beidzot ieviestu par to pilnīgu skaidrību.

Ļoti daudz kas ir jau izdarīts, lai šīs komisijas darbs tiešām būtu sekmīgs. Kāpēc es piekritu un atbalstīšu šīs komisijas izveidi? Tāpēc, ka ir izdarīti kārtīgi mājasdarbi. Viena no lietām - ir izstrādāts komisijas darba uzdevums. Pat ja tiem, kuri nāks uz šo komisiju, nebūs politiskās gribas atmaskot šo afēru, viņiem tomēr nāksies pildīt komisijas darba uzdevumu, kurā ir ļoti konkrēti jautājumi, uz kuriem būs jāsniedz atbildes, vai viņi to vēlēsies vai nevēlēsies. Tā ir viena lieta.

Otra lieta - ir jau izdarīts milzīgs darbs. Principā ļoti daudz kas ir atklāts, atliek vienkārši ņemt materiālus un iet tiem cauri. Man ir konkrēts plāns, kā šo darbu varam izdarīt ātri, ražīgi un pavisam drīz - atšķirībā no citām komisijām. Šī komisija varētu dot reālus, tveramus rezultātus un ļaut visai sabiedrībai uzzināt, kā tad ir bijusi veidota šī afēra un kas par to ir atbildīgs. Man šāds plāns ir, un tiešām pusgada laikā mēs ar to visu varam tikt galā. Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt šo komisiju un pierādīt, ka Saeima spēj kaut ko izdarīt arī sabiedrības interesēs, ne tikai politisko tirgu labā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien, kolēģi! Tiesiskā valstī Saeimas lēmumus izpilda. Lēmums par OIK, kas tika pieņemts 2019. gada 10. janvārī, nav izpildīts, un Saeima arī nav pieprasījusi šī lēmuma izpildi. Šī lēmuma būtība bija uzdot Ministru kabinetam atcelt OIK līdz šī gada 31. martam. Tiesiskā valstī, kurā parlaments pieļauj tiesisko nihilismu un to, ka Saeimas lēmumi netiek pildīti, faktiski degradējot Saeimas prestižu, degradējot likumu spēku, degradējot Saeimas lēmumu spēku un autoritāti, - šādā valstī Valsts prezidents atlaiž parlamentu. Tiesiskā valstī par Saeimas lēmumu nepildīšanu un par to, ka Saeima pieļauj savu lēmumu nepildīšanu, Valsts prezidentam būtu jārīkojas un būtu jāatlaiž parlaments. Tieši tā iemesla dēļ, ka parlaments nav vieta, kurā drīkst pieļaut tiesisko nihilismu.

Jautājums par OIK ir jautājums par tiesisko nihilismu un nabadzību, kurā dzīvo Latvijas sabiedrība. Tāpēc arī es atbalstīšu parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Bet... es vēlos vēlreiz uzsvērt ne tikai OIK jautājuma nopietnību, bet... Es vēlos uzsvērt galvenokārt nopietnību tajā sakarā, ka šajā parlamentā ir lemts par OIK atcelšanu, bet šis lēmums nav izpildīts. Un pats dīvainākais - ka parlaments ļauj turpināt nepildīt šo lēmumu, ko pats ir pieņēmis! Veidojas juridiski beztiesiska situācija, veidojas bezprecedenta gadījums Latvijas parlamenta vēsturē: parlamentā pieņemtus - ar likuma spēku pieņemtus! - lēmumus kāds var atļauties nepildīt.

Un, pastāvot šiem nosacījumiem, būtu jārīkojas Valsts prezidentam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds ekonomikas ministram Ralfam Nemiro.

R. Nemiro (ekonomikas ministrs).

Sveiki, godātie kolēģi! (Starpsaucieni: “Sveiki!”; “Čau!”) Jā, tiešām šīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ir atbalstāma. Tas ir ļoti jauki, ka tāda tiek izveidota. Kas tad tā būs par komisiju? Tā faktiski būs komisija, kura ieskatīsies vēsturē.

Obligātā iepirkuma sistēma ir izveidota 1995. gadā, un dažādos laika periodos tā tiešām ir attīstījusies dažādi. Ja skatāmies uz lēmumu par šīs komisijas izveidošanu, tad redzam, ka ir ietverts tāds apgalvojums kā “tautsaimniecības interesēm neatbilstoša sistēma”. Jā, varētu arī būt, ka tā ir bijusi kādā brīdī pārkompensēta. Jā, tā varētu būt arī tiešām pārsubsidēta. Bet tad ir jautājums - ko ir darījuši iepriekšējie premjeri... un tai skaitā arī tas cilvēks, kas ir parakstījis šo pieteikumu? ...ir arī bijis amatā ilgstošu laiku un šo sistēmu noteikti varēja regulēt.

Ko mēs redzam? Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Ekonomikas ministrija ir prezentējusi sistēmu, kā mēs varētu atbalstīt zaļo enerģiju, stiprināt mūsu enerģētisko drošību, risināt mūsu vides jautājumus, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti to ir atbalstījuši un teikuši, ka tā ir laba. Tā, kuru esam izstrādājuši mēs.

Ja skatāmies uz iepriekšējiem periodiem, tad redzam, ka šajā sistēmā, kas ir veidota no 1995. gada... laika periodā līdz šodienai ir bijuši 24 ekonomikas ministri, ir bijuši 13 premjerministri. Tātad jautājums - kurš tad kurā brīdī īsti ir bijis vainīgs? Vai vainīgi ir bijuši pilnīgi visi? Un šajā gadījumā, protams, ir jādomā arī par citām iestādēm, kas ir apstiprinājušas metodiku. Noteikti būtu jāpievērš uzmanība arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas rīcībai iepriekšējos periodos.

Tā ka šādas komisijas izveide noteikti būtu atbalstāma.

Mēs varam ieskatīties vēsturē. Ir bijuši vairāki periodi, kad šī sistēma tiešām ir pampusi. Bet ko mēs darām Ekonomikas ministrijā? Mēs to vēlamies sakārtot. Un, protams, paldies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekļiem, kas ir uzdevuši mums jautājumus, kas ir saņēmuši atbildes. Un katrā ziņā mēs pie tā ļoti aktīvi strādājam. Tāpēc... ko mēs esam vēl darījuši? Tā noteikti nav tikai OIK sistēma.

Ja skatāmies mājsaimniecību rēķinus, tad... tie ir tikai 15 procenti... tad sadales tarifs tomēr ir apmēram 40. Mūsu galvenais uzdevums jeb virsuzdevums ir samazināt rēķinus elektrības lietotājiem. Ekonomikas ministrija strādā pie tā.

Tāpēc es atbalstu šādas komisijas izveidi. Novēlu veiksmi tās darbībai. Ekonomikas ministrija noteikti pēc iespējas atbalstīs un dos visu nepieciešamo informāciju.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies ekonomikas ministram.

Vārds deputātam Mārtiņam Šteinam.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministra kungs! Kolēģi! Klātesošie! Sākotnējais enerģijas ražošanas subsīdiju mērķis bija padarīt Latviju zaļāku un samazināt mūsu atkarību no Krievijas gāzes.

Nodomi bija labi - atbalstīt jaunos enerģijas ražotājus, lai Latvijā būtu efektīva elektrības un siltuma kopražošana un mēs tajā izmantotu vietējos atjaunojamos resursus, piemēram, koksni, upju un vēju enerģiju. Obligātā iepirkuma komponentes attiecināšana ne tikai uz atjaunojamo resursu enerģiju, bet arī lielajām “Latvenergo” TEC, kas ražo elektrību no Krievijas gāzes, bija un ir kļūda. Tā ir Kalvīša un Godmaņa valdību kļūda un apzināta ļaundarība.

Šodien Saeimas sēdes darba kārtībā ir parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošana. To, vai šī forma būs labākais veids obligātā iepirkuma komponentes izbeigšanai, rādīs laiks un komisijas darba rezultāti. Komisijas izveidošana ir skriešana ratiem pa priekšu, jo viena no Kariņa valdības prioritātēm ir obligātā iepirkuma komponentes atcelšana. To nevar izdarīt ātri, bet es ticu, ka tas tiks izdarīts. Bet, ja jau kolēģi no opozīcijas vēlas tieši šodien veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, tad mēs, frakcija “Attīstībai/Par!”, darbosimies komisijā un darīsim labāko, ko varēsim.

Mēs uzskatām, ka tieši to deputātu rokās, kas darbosies šajā komisijā, ir darba kārtības veidošana un jāļauj komisijas deputātiem pašiem lemt par jautājumiem, uzdevumiem komisijas darbā. Es negribētu, lai šī komisija tiktu padarīta tikai un vienīgi par konkrētā lēmuma projekta iesniedzēju virzīto uzdevumu izpildītāju. (Dep. I. Zariņa starpsauciens.) Komisijas deputātiem ir jādod plašas tiesības veidot darba kārtību un izvirzīt arī savus jautājumus. Protams, jāņem vērā iesniedzēju ieteikumi, bet tie jāvērtē šajā komisijā.

Izskatot iesniedzēju sagatavotā lēmuma projekta saturu, jāsecina, ka tas ietver daudzus apgalvojumus, kuri nav pierādīti. Tas ir pilns ar nepierādītiem apgalvojumiem. Tāpēc vēl svarīgāk ir tas, ka galīgais lēmums par darba kārtību un tajā izskatāmajiem jautājumiem jāatstāj šīs komisijas deputātu lemšanai.

Tāpat iesniedzēju... lēmuma projekta autori paredzējuši, ka komisijas darba ietvaros tiks veikta apjomīga izpēte, pētījumi. Bet vai komisijas rīcībā būs pietiekams laiks un resursi, tas ir atvērts jautājums.

Būtiski, lai šīs komisijas darbs nekļūtu par platformu skaļiem saukļiem, populistiskiem lozungiem un puspatiesībām. Komisijai svarīgi būtu identificēt atbildīgos obligātā iepirkuma komponentes ieviešanas un īstenošanas procesā, identificēt arī tās personas, kas veicinājušas obligātā iepirkuma komponentes izbeigšanu. Svarīgi, ka komisijas darba rezultātā mēs saliekam pa plauktiņiem un sabiedrības vērtējumam nododam obligātā iepirkuma komponentes stāstu. Un svarīgi, ka jau no paša sākuma visi saprotam - Saeima nav un nekad nebūs tiesībsargājošā un izmeklējošā iestāde. Komisijai ar savu darbu jāpalīdz sabiedrībai iegūt lielāku izpratni par obligātā iepirkuma komponentes procesu.

Noslēgumā es vēlos aicināt sabiedrību būt kritiskai pret visu informāciju, kas saistīta ar obligātā iepirkuma komponenti, un iedziļināties informācijā, kas ir faktos un pierādījumos balstīta. Ir žēl, ka obligātā iepirkuma komponentes sāga ir radījusi lielu negatīvu pieskaņu zaļajai enerģijai, taču aicinu visu sabiedrību saprast, ka zaļā enerģija patiesi ir mūsu visu nākotnes nepieciešamība un Latvijas valsts atbildība.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS.)

Arī es esmu parakstījis šo parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanas dokumentu (Dep. S. Riekstiņš: “Zinām!”), paskaidrošu - kāpēc. (Dep. S. Riekstiņš: “Nevajag!”)

Manuprāt, tas, ka šajā dokumentā runāts par to, ka būs vainīgo atklāšana, - tas jau... Politiski atbildīgās personas jau nosauca iepriekšējā Saeima; to izdarīja Ministru prezidents Māris Kučinskis, atsūtot uz Saeimu veselu sarakstu. Tur bija gan esošie deputāti, gan esošie valdības locekļi. Protams, varam iet dziļāk un skatīties arī ierēdniecībā - kurš tad tur nu ir to dokumentu sagatavotājs. Bet, es domāju, iedzīvotājiem vissvarīgākais ir, kā tad tas viss atspoguļosies rēķinos. Manuprāt, šīs komisijas vienīgā izdošanās un vienīgā veiksme būs nevis tad, ja mēs pateiksim, kuri ir vainīgi, bet tad, ja mums izdosies kaut ko tiešām reālu panākt, lai iedzīvotājiem samazinātos elektrības rēķini. Tā būtu vienīgā lieta, kas būtu tā visa pozitīvais rezultāts.

Ja skatāmies uz... skatoties politiski, jāteic, ka politiku atspoguļo pirmām kārtām jau valsts budžets. Ir priekšvēlēšanu solījumi, un te es skatos uz vairākām partijām, kuras teica, ka vajag nevis sakārtot, bet vajag vispār atcelt OIK. Vienā vai otrā gadījumā, es domāju... Es ticu, ka tas ir mērķis - samazināt elektrības rēķinus. Bet šajā gadījumā... ja paskatāmies valsts budžetu, mēs redzam - budžetā atspoguļojas dažādas prioritātes. Visu cieņu tiem, kas panāca kaut kādus resursus savu prioritāšu īstenošanai! To es varu teikt par administratīvi teritoriālo reformu, par tiesu sistēmas izvērtējumu; tur ir reāli budžeta līdzekļi politiskās prioritātes īstenošanai. Taču OIK problēmas sakārtošanai... es diemžēl neredzēju, ka tur būtu kaut kādi resursi... tiešām politiski... ka mēs tiešām gribam to sakārtot.

Daudz kas ir noticis. Ir bijis Saeimas lēmums... ar 31. martu... kas nav izpildīts. Labi! Bet tajā pašā laikā... es tomēr neesmu redzējis tādus skaidrus, saprotamus virzienus... to, kas tiek darīts, lai šie... es pat neteikšu vairs - OIK, es teikšu - elektrības rēķini... lai rēķini cilvēkiem samazinātos. Tieši otrādi! Ir arvien vairāk tādu iniciatīvu, klimata un vēl dažādi jautājumi, kas man rada tieši to otru sajūtu... to sajūtu, ka ir tieši otrādi - iedzīvotājiem rēķini varētu palielināties.

Es domāju, parlamentārās izmeklēšanas komisija būs tas formāts, kurā mēs varētu skatīties vairāk... nevis, kā sakārtot... tur es ministra kungam tā īsti līdz galam nepiekrītu... nevis - kā sakārtot, bet - kā izbeigt šos, kā jau teica šī pieprasījuma autori, nelegālos maksājumus; kā mums pēc iespējas ātrāk panākt to, lai cilvēkiem elektrības rēķini samazinātos.

Kolēģi! Es aicinu jūs uz konstruktīvu darbu, un es ceru, ka būs plaša sabiedrības iesaiste tajā, lai arī sabiedrība redz, kur ir darbība, kur - bezdarbība. Jo šobrīd man sāk rasties tāda sajūta, ka mēs visi kaut ko gribam darīt... visi runā, ka kaut ko dara, bet elektrības rēķini paliek tādi, kādi tie ir, vai pat - tieši otrādi - palielinās. Tāpēc arī es atbalstīšu šīs izmeklēšanas komisijas izveidošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Cienījamie deputāti! Šodien mums tiek piedāvāts izskatīt 35 opozīcijas deputātu parakstītu lēmuma projektu par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Šodien mums šie opozīcijas deputāti pasniedz vecu, bet labi uzsildītu zupu. Būšu utopiska un teikšu, ka tā vietā, lai šie deputāti draudzīgi apvienotos cīņā, piemēram, pret austrumu kaimiņa centieniem iekarot mūsu enerģijas tirgu, domātu un savas spējas liktu lietā Latvijas nacionālo interešu aizsardzībai, viņi šo zupas katlu liek uz plīts, kas tiek kurināta ar Krievijas gāzi. (Dep. E. Papules starpsauciens.)

Nenoliedzu, ka tā OIK zupa, kas ievārīta iepriekšējo valdību laikā, būs jāizstrebj.

Tomēr ir jautājums - vai šī parlamentārās izmeklēšanas komisija ir tā, kas to varēs izdarīt? (Frakcijas SASKAŅA starpsaucieni.) Ja komisija spēs saprotami atbildēt kaut uz daļu no jautājumiem, tad neapšaubāmi balsojums par šīs komisijas izveidi būs tā vērts. Bet, ja komisijā esošie deputāti būs tie, kas izmantos šo parlamentārās izmeklēšanas ieroci lētai cīņai (Dep. E. Papules starpsauciens.) par vēlētāju uzmanību, tad tas būs tikai kārtējais valsts naudas izniekošanas gadījums politiska šova taisīšanai. Piemēri nav tālu jāmeklē. Rīgas rātes kungi ir labi iemanījušies publiskos līdzekļus veikli novirzīt sev vien vajadzīgu reklāmas kampaņu finansēšanai. (Dep. E. Papule: “Ko tu aizgāji no Rīgas domes - varēji sakārtot! Liekulība!”)

Cienījamie deputāti! Vēršos pie visiem - atcerieties, lūdzu! Sēdēšana parlamentārās izmeklēšanas komisijas krēslā nenozīmē lētu bļaustīšanos par to, cik viss ir slikti, bet gan faktu rūpīgu analīzi un pamatotu secinājumu izveidi. Lūdzu, nenonieciniet parlamentārās izmeklēšanas komisijai piešķirto mandātu. Un jau iepriekš vēlu izturību un pacietību topošās komisijas vadītājiem.

Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Romānam Naudiņam.

R. Naudiņš (NA).

Labdien, cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente jeb OIK bija politika, kas veidojās visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tādā vai citādākā veidā ar tarifa atbalstu nodrošinot straujāku atkāpi no energoresursu... ieviešanas. Jāatzīst, ka šī politika Latvijā tika ieviesta ar rupjām kļūdām, varbūt arī ar daļēji apzinātu ļaunprātību. Tas būs jānoskaidro parlamentārās izmeklēšanas komisijai.

Gāzes lobija dēļ OIK tika attiecināta uz augstas efektivitātes koģenerācijas stacijām, tai skaitā lielas jaudas stacijām. Tas nebija pareizi. Taču arī atjaunojamo energoresursu jomā viss nebija kārtībā. Netika prasīts, lai operatori, ražojot elektroenerģiju, efektīvi izmantotu siltumu. Netika prasīts noteikts daudzums lauksaimniecības atkritumu biomasas koģenerācijas stacijās. Rezultātā stacijas tika darbinātas tikai ar zaļo biomasu. Tas nav ne videi draudzīgi, ne lietderīgi. Tika atbalstītas pārāk mazas biomasas koģenerācijas stacijas, kuras pēc OIK atbalsta pārtraukšanas nebija dzīvotspējīgas. Līdz ar to no šādām investīcijām nebija jēgas. Tāpat sākotnēji netika noteikti zināmi griesti OIK atbalsta instrumenta lietošanai, bet vēlāk, kad ierobežojumi tika noteikti, kvotas tika dalītas necaurskatāmā veidā tiem, kas it kā pirmie pieteicās. Netika arī pienācīgi izvērtēta šīs politikas ietekme uz ražošanas konkurētspēju. Vēlāk šīs kļūdas bija jau grūti labot. Sloga daļēja pārnešana no lielajiem uzņēmumiem uz pārējiem patērētājiem arī nav pilnībā taisnīga politika.

OIK sistēma netika pienācīgi uzraudzīta, tāpēc atbalstu turpināja saņemt tie, kam pēc nosacījumiem to piešķirt nedrīkstēja. Jāatzīst, ka 12. Saeimas sasaukumā tika novērstas daudzas šīs problēmas. Bet parlamentārās izmeklēšanas komisijai būtu jāpārliecinās, vai pilnībā. Šīs politikas attīstību un atbildīgos ir būtiski izvērtēt, lai nekas tāds neatkārtotos, jo papildus negatīvajām ietekmēm uz konkurētspēju un izmaksām sabiedrībai kopumā OIK veido neticību jebkādiem atbalsta mehānismiem klimata vai zaļās enerģijas jomā. Tāpēc Latvijai būs daudz grūtāk ieviest jaunos klimata enerģētikas mērķus, jo būs jāņem vērā sabiedrības negatīvais viedoklis.

Izmeklēšanas komisijai būtu jāpārbauda, vai ir izdarīts viss iespējamais, lai OIK slogu mazinātu, un jācenšas rast vēl papildu risinājumus šajā virzienā. Taču tas jādara tā, lai valstij neradītu zaudējumus.

Nacionālās apvienības frakcija atbalstīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi un aktīvi piedalīsies tās darbā.

Aicinu visas Saeimas frakcijas strādāt, lai vienlaikus ar OIK vēsturisko izvērtējumu mēs izstrādātu arī konkrētas likumdošanas iniciatīvas OIK sloga mazināšanai. Un lai nebūtu tā, ka komisija savu darbu beidz bez rezultātiem, kā tas ir gadījies ar vairākām iepriekšējām izmeklēšanas komisijām.

Lai mums visiem izdodas! Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Maza replika par Jutas Strīķes teikto.

Juta Strīķe, ja jūs nebūtu bijusi daudzu gadu garumā partijas VIENOTĪBA jumts kopā ar Jurašu, mums šodien nevajadzētu OIK dēļ veidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju. (No JK frakcijas: “Tas nav par jautājumu!”) Jūs būtu tos OIK afēristus jau sen iesēdinājusi! (Aplausi.)

Un, par domi runājot, es atgādināšu, ka Juraša sieva bez konkursa Rīgas brīvostā bija amatiņā par četriem tūkstošiem (No JK frakcijas: “Kāds sakars?”) ...Un ļoti iespējams, ka tas bija tas jumts (No JK frakcijas: “Galīgi garām!”), kā dēļ Rīgas domē ilgstoši jūs kopā ar Jurašu neizmeklējāt (Dep. J. Strīķe: “Tas nav par jautājumu!”) un jau sen neiesēdinājāt tos korumpantus (Troksnis zālē. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), par kuriem jūs runājat. (No JK frakcijas: “Tas nav par tēmu!”)

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, lūdzu, runājiet par jautājumu!

A. Gobzems. Tāpēc es vēlreiz aicinu Jutu Strīķi pārdomāt to jautājumu, par kuru jūs runājat. Un nākotnē nevis “jumtot” kādus afēristus, bet atbalstīt izmeklēšanu pēc būtības.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam otro reizi.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Jūs paši redzat - šī diskusija uzskatāmi apliecina manis teikto... to, kāpēc man ir tik skeptiska attieksme pret šādām izmeklēšanas komisijām, jo tik tiešām konstruktīvi tajās strādāt ir ļoti grūti. Arī šī diskusija jau burtiski parāda, ka mēs runājam par it kā divām dažādām komisijām, diviem dažādiem uzdevumiem. Šeit no tribīnes cilvēki stāsta, ka šīs komisijas uzdevumos ir ielikti kaut kādi... puspatiesības, meli un tamlīdzīgi. Jūs vispār esat izlasījuši šīs komisijas darba uzdevumus... to, kas tur ir rakstīts? Tur nav nekādu apgalvojumu! Tur ir konkrēti jautājumi, uz kuriem tiek lūgtas konkrētas atbildes. Un, es pieņemu, tieši tas ir iemesls, kas tagad liek daudziem tik izmisīgi... Sāk runāt par to: ziniet, labāk lai deputāti paši lemj, ko viņi tur darīs! Un tamlīdzīgi. Tas viss jau ir zināms. Jo - kā parasti strādā izmeklēšanas komisijas? Ir tie, kuri vēlas tiešām kaut ko izmeklēt, atrast patiesību, un ir arī tie, kuri vēlas to noslēpt. Un, tā kā komisijās vienmēr to, kuri vēlas noslēpt patiesību, ir vairāk, tad viņiem ir bijusi iespēja to noslēpt. Šoreiz jums tādas iespējas nebūs, jo jums ir doti konkrēti uzdevumi, kas ir jāpilda. (Dep. K. Feldmans: “Aizej uz Rīgas domi!”)

Tālāk. Jūs, JKP, tagad uztraucaties par Krievijas gāzi, sakāt: labāk atrisināsim šo jautājumu! Jūs esat izlasījuši vispār šos darba uzdevumus? Tur viena no lietām, par kurām mēs gribam tikt skaidrībā, ir tieši šis jautājums: kā tad bija ar to atbalstu, kurš tika sniegts TEC un kurš, starp citu, joprojām ir nelikumīgs? Kāpēc... Kā tas varēja būt? Kāpēc tas tiek īstenots? Kas par to ir atbildīgs?

Tātad jūs iebilstat pret to? Jūs negribat to noskaidrot? Jūs vēlaties tikai pa tukšo vāvuļot, taisīt briesmu stāstus, bet patiesību, skaidrību nevēlaties iegūt? (Dep. K. Feldmans: “Gribam! Gribam!”)

Kolēģi! Ja jūs tik tiešām vēlaties strādāt un tik tiešām vēlaties, lai šīs komisijas darbam būtu rezultāti, es jums iedošu ceļa karti. Es zinu, kas ir jādara, lai mēs ātri atbildētu uz šiem jautājumiem. Viss, kas ir vajadzīgs, - jūsu politiskā griba to izdarīt. Jums būs iespēja to pierādīt - jums ir šī politiskā griba vai nav. Un visai sabiedrībai - to novērtēt. (Dep. S. Riekstiņš: “Būs, Ivar! Nomierinies!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi. (Starpsauciens.)

D. Šmits (KPV LV).

Pavisam īsi.

Varbūt kādiem deputātiem ir pārpratums par izmeklēšanas komisijas darba uzdevumiem. Lai pirms balsojuma ir pilnīgi skaidrs, ka darba uzdevumi būs tieši šādi, tie nevar tikt grozīti! Komisijai tie būs jāpilda - tādi, kādi tie šodien ir pieņemti -, izejot cauri tam visam un sniedzot atbildes uz visiem punktiem.

Nu, vienkārši, lai ir skaidrība.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību” izveidi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 93, pret un atturas - nav. (Starpsauciens: “Ivar, lūdzu!”) Lēmums pieņemts. (Aplausi.)

Un tagad ziņojums par balsošanas motīviem.

Frakcijas JAUNĀ VIENOTĪBA vārdā - deputāts Andrejs Judins.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Frakcija JAUNĀ VIENOTĪBA ir atbalstījusi parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi, un vēlos iepazīstināt jūs ar mūsu ziņojumu par balsošanas motīviem.

Latvijas Republikas Satversme paredz trešdaļas Saeimas deputātu tiesības noteiktiem gadījumiem izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, un Saeimas deputātiem šīs tiesības ir jārespektē. Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums nosaka to, ka parlamentārās izmeklēšanas komisiju Saeima ieceļ, lai veiktu parlamentāro izmeklēšanu. Es uzsveru - izmeklēšanu.

Parlamentārā izmeklēšana nozīmē darba procesu vairāku mēnešu garumā komisijas izveides iniciatoru izvirzīto mērķu sasniegšanai, izpētot lietas būtību, analizējot pieņemtos lēmumus, uzklausot iesaistītās puses un sagatavojot komisijas galaziņojumu šī procesa noslēgumā.

Likums arī paredz, ka Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija... es atvainojos... ka Saeima parlamentārās izmeklēšanas komisijai var dot uzdevumu, kas nosakāms saskaņā ar to deputātu priekšlikumu, kuri pieprasījuši komisiju izveidot.

Diemžēl tā vietā, lai lēmuma projektā ietvertu parlamentārās izmeklēšanas procesā sasniedzamus mērķus, iesniedzēji jau lēmuma projektā izmeklēšanas komisijai ir izvirzījuši tādus uzdevumus, kuros ir iekļauti apgalvojumi, kuri savā būtībā vairāk gan iederētos izmeklēšanas komisijas galaziņojumā. Nav pieļaujams, ka jau izveides brīdī komisijai tiek sākotnēji doti norādījumi par secinājumiem, līdz kuriem būtībā tai būtu jānonāk sešu mēnešu ilga darba rezultātā. Šādu pieeju mēs nevaram atbalstīt.

Diemžēl juridiski nav iespējams nodalīt lēmumu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi no šajā lēmuma projektā ietvertajiem apgalvojumiem. Saeimas kārtības rullis to neparedz. Tomēr tāpat Kārtības rullis neparedz, ka Saeimai ir bez ierunām jāatbalsta arī tie uzdevumi, ko Saeimas mazākums ir lēmuma projektā piedāvājis. Tādēļ mēs respektējam šo 34 deputātu tiesības un atbalstām lēmuma projektā minētās izmeklēšanas komisijas izveidi, vienlaikus cerot, ka tā strādās likumā noteiktajā kārtībā un likumā paredzētajiem mērķiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Paldies ekonomikas ministram Ralfam Nemiro par dalību Saeimas sēdē.

Godātie kolēģi, ir laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātei Danai Reizniece-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Deputāti, kas ir deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Japānas parlamentu locekļi! Bet ne tikai. Arī pārējie ir laipni aicināti! Pulksten 12.30 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas zālē pie mums ciemosies īpašs viesis - japāņu aikido meistars Sakabe Munetsugu. Es domāju, ka būs lieliska iespēja iegūt ko jaunu, uzzināt, kā nevis pašam uzbrukt, bet izmantot pretinieka uzbrukumu savā labā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Sergejs Dolgopolovs, Nikolajs Kabanovs, Inese Lībiņa-Egnere un Karina Sprūde.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Vispirms par iesniegtajām izmaiņām sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā” un to virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba (Starpsauciens: “Balsot!”) ...Deputāti vēlas balsot? Tātad, kolēģi, mēs balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” izskatīšanu pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 14, atturas - nav. Likumprojekts Saeimas sēdes darba kārtībā tiek iekļauts izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Turpinām izskatīt sēdes darba kārtību.

Deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Pieprasījumu komisijas atzinums.

Darba kārtībā - deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Danas Reiznieces-Ozolas, Alda Gobzema, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Gundara Daudzes un Jāņa Dūklava pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par ministra rīcību, apturot pašvaldību aptaujas nolikumu darbību Ikšķiles un Jelgavas novados”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Staķis.

M. Staķis (AP!).

Godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja pieprasījumu “Par ministra rīcību, apturot pašvaldību aptaujas nolikumu darbību Ikšķiles un Jelgavas novados”. Tā kā deputātiem bija iespēja iepazīties ar šo pieprasījumu (tā tekstu jums izdalīja), es tikai īsi atstāstīšu, kādas atbildes tika saņemtas.

Uz deputātu pieprasījumu atbildes sniedza vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Un komisijas sēdē ministrs uzsvēra, ka pieņēmums, ko atsevišķu pašvaldību pārstāvji pauduši, - proti, ka pašvaldībām ir ļauts tas, kas nav aizliegts ar likumu, - ir kļūdains. Pašvaldības nav privāto tiesību personas. Ir lielas atšķirības tiesību zinātnē un praksē jautājumā par to, kā var rīkoties privātpersonas un kā var rīkoties pašvaldības. Privāto tiesību jomā: ja nav aizliegts, tad ir atļauts. Savukārt publiskajās tiesībās (pašvaldību tiesības ir publisko tiesību daļa!) pastāv pretējs princips - var rīkoties tikai tā, kā likums atļauj.

Un, pamatojoties uz šiem apsvērumiem, ministrs uzskata, ka šis ir arī pamatojums, kāpēc ir izdots rīkojums apturēt lēmumu par Ikšķiles iedzīvotāju aptauju, kas tika rīkota nelikumīgi. Pašvaldību šajā gadījumā likums ierobežo, un tai jārīkojas, kā likumā paredzēts.

Tāpat Pieprasījumu komisijas sēdē tika norādīts, ka Satversmes tiesa jau ir vērtējusi reformas leģitimitāti un atzinusi, ka Latvijas Republikas administratīvi teritoriāla reforma atzīstama par svarīgu un nozīmīgu valsts un sabiedrības dzīves jautājumu, kas jāizlemj pašam likumdevējam, proti, Saeimai.

Ministrs Juris Pūce komisijas sēdē uzsvēra, ka atbalsta iedzīvotāju viedokļa noskaidrošanu un vairākas pašvaldības iedzīvotāju viedokli jau ir noskaidrojušas likumīgā ceļā. 27. maijā ministrs sāks plašu sabiedrisko apspriešanu Latvijā, organizējot vairāk nekā 100 tikšanās ar pašvaldību deputātiem un iedzīvotājiem tieši ar mērķi uzklausīt viedokļus, tos apkopot un izvērtēt, lai īstenotu administratīvi teritoriālo reformu, kas būtu visas Latvijas iedzīvotāju interesēs. Tādējādi, balsojot ar piecām balsīm “par” un septiņām “pret”, atzīts, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms un nav pamatojuma pieņemt šo pieprasījumu kā Saeimas pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim. (Dep. S. Riekstiņš: “Viktor, beidz!”)

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Komisijā tiešām šis pieprasījums tika izskatīts, tomēr ir dažas lietas, ko es gribētu argumentēt no šīs tribīnes, kāpēc, manuprāt, šis pieprasījums būtu atbalstāms kā Saeimas pieprasījums.

Šis pieprasījums ir gan par to, vai vispār ministram bija tiesības apturēt šādu pašvaldību lēmumu, gan arī pēc būtības, vai tā vispār bija pareizi darīt no viņa puses. Ja mēs skatāmies... arī komisijas sēdē norādīju par ministra tiesībām rīkoties... Pirms pavisam neilga laika bija Satversmes tiesas spriedums Salaspils lietā, kad Salaspils pašvaldība vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot ministra lēmumu. Šajā Satversmes tiesas sprieduma lietā mani arī izbrīna... tas ir pavisam nesens, un ierēdņi noteikti to ir rūpīgi izlasījuši... bija minētas ministra tiesības. Proti, ministra tiesības, kāda veida lēmumus viņš drīkst un kāda veida lēmumus viņš nedrīkst apturēt no pašvaldību un valsts attiecību viedokļa. Par tiem bija minēts, ka tieši politiski lēmumi un vienreizēja rakstura lēmumi ir tie, kurus ministram nav tiesību apturēt.

Protams, ministrs arī argumentē, ka valsts tiesību jomā tas, kas publiskai personai ir noteikts ar likumu, tai jādara un nekas ārpus tā nevar notikt. Bet attiecībā uz pašvaldībām... un tas ir ļoti rūpīgi vērtēts jautājums... ir likuma “Par pašvaldībām” 12. pants, kas paredz brīvprātīgas iniciatīvas. Ministrs Pūce, būdams Rīgas domes deputāts, vairākkārt ir piedalījies šādos balsojumos tieši saistībā ar 12. pantu un tieši tādā pašā kontekstā. Ja mēs skatāmies, vai ir... atļauts... par šī panta nozīmīgumu... tad es varu minēt... nu, piemēram, visi domā, uztraucas par drošību. Bet visur, kur ir pašvaldības policija, tā ir izveidota 12. panta noteiktajā kārtībā. Likumā tas tika nostiprināts četrus gadus vēlāk. Līdz tam... es nedomāju, ka Pūces kungs varētu apšaubīt, vajag vai nevajag pašvaldības policiju.

Bet attiecībā uz šo konkrēto gadījumu. Kā tad bija rīkojušās gan Ikšķiles, gan Jelgavas pašvaldības, par kurām mēs šodien runājam? Ikšķiles pašvaldība pieņēma pirmo politisko lēmumu, kuru ministrs neapturēja. Un tālāk jau... pēc kādiem dokumentiem tad pašvaldībai vadīties? Saeima pieņēma lēmumu, bet tas nebija likums, un arī šajā lēmumā nav noteikta kārtība, rīcība, kādā veidā pašvaldībai mēģināt noskaidrot savu viedokli. Nekāda skaidrojuma nav. Pēc kā vadās pašvaldība? Pašvaldība skatās, kādi ir likuma regulējumi. Latvija ir ratificējusi Eiropas vietējo pašvaldību hartu. Un tur ir šis 5. pants... 5. pants. Un 5. pants tur tā, kā tas ierakstīts, ir viena lieta, bet Satversmes tiesas spriedumā 5. punkts ir viens no retajiem punktiem, kuram ir arī skaidrojums. Un tas runā tieši par to, kādā veidā valsts veido šīs reformas. Arī Satversmes tiesa ir atzinusi to, ka šis lēmums ir jāpieņem Saeimai. Un to neviens neapšauba. Bet ir skaidrojums par to, kā mēs līdz šim lēmumam nonākam. Attiecībā uz pašvaldību iesaisti... protams, mēs varam runāt par to... šajā Eiropas vietējo pašvaldību hartas 5. pantā ir minēts, ka tas var notikt, ja ir iespējas veidot referendumus... referendumus, bet, ja nav šāda likuma, tad tas jādara, maksimāli to pietuvinot referenduma procedūrai. Un jācenšas to darīt tā, lai (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) lēmuma pieņemšanā piedalītos tieši vietējās kopienas pārstāvji.

Vakar Publisko izdevumu un revīzijas komisijā bija ataicināts kā eksperts arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kurš visiem klātesošajiem deputātiem... Viņš bija tas, kas pieņēma šos Satversmes tiesas lēmumus, uz kuriem ministrs atsaucās. Viņš ļoti būtiski skaidroja un pamatoja to, ka pašvaldībām šādas tiesības ir. Vēl jo vairāk... mēģinot precīzi pateikt... mēģinot precīzi noteikt to iedzīvotāju kopumu, kurš šajā gadījumā dzīvo attiecīgajā teritorijā.

Manuprāt, Ikšķiles pašvaldība un Jelgavas novada pašvaldība ar šādām iniciatīvām bija rīkojusies pilnīgi likumīgi. Mani pārsteidz tas, ka, ņemot vērā, ka... tie nav nekādi senie... Ministrs pat ir vērtējis Satversmes tiesas spriedumus... Tad kā varēja palaist garām šādu visai nozīmīgu Satversmes tiesas spriedumu, kurš runā par ministra tiesībām?! Šajā gadījumā Ikšķiles pašvaldība ir vērsusies arī... vērsīsies Satversmes tiesā, un, kā mēs arī komisijā runājām, šo strīdu, kam ir taisnība, kam nav taisnība... Visticamāk, abos šajos gadījumos izšķirs Satversmes tiesa.

Es personīgi ministram un arī jums, Saeimas deputātiem, atvainošos par to, ka es kavēju jūsu laiku, ja būšu kļūdījies. Jautājums - ko darīs ministrs, ja viņš būs kļūdījies šajā jautājumā. Es uzskatu, ka Satversmes tiesa lems par labu šīm attiecīgajām pašvaldībām. Ministrs tiešām ir kļūdījies, un tas ir ļoti viegli nolasāms no tiem dokumentiem. Es tā uzskatu. Un domāju, ka šī tiesa... cerams, ka tā ātri nonāks pie kaut kāda rezultāta.

Bet vēl vairāk mani satrauc tas, ka ministrs... nu, tādas ir viņa tiesības, bet... savā veidā apkaro šīs pašvaldību iniciatīvas. Es nezinu, kādi būs šo aptauju rezultāti, neviens to nezina. Ikšķilē bija 95 procenti to, kas šobrīd nepiekrīt ministra piedāvājumam. Vairāk... teju puse no Ikšķiles novada iedzīvotājiem piedalījās šajā aptaujā, fiziski aizgāja uz to. Bet kā tas šajā gadījumā tālāk attīstīsies... Es domāju, ir jābūt ļoti precīziem un šī pieeja ir jānoformulē, tad ministram jānāk ar savu redzējumu, savu formulējumu, kādā veidā šādām iedzīvotāju aptaujām jānotiek, skaidri pasakot pašvaldībām... Manuprāt, pētījumu centra “SKDS” aptauja vai kaut kādu... tā pakļaujas ļoti daudziem riskiem. Ļoti daudziem riskiem! Kādā veidā kontrolēs to, vai tie tiešām ir tā attiecīgā novada iedzīvotāji, kuri par to izsaka savu viedokli?

Jautājums par šo reformu kā tādu. Kā jau Pieprasījumu komisijas vārdā minēja, ministrs jau 27. maijā brauks konsultēties ar pašvaldībām. Vakar Publisko izdevumu un revīzijas komisijā mēs skaidri dzirdējām no VARAM ierēdņiem... Nebija ministra, nebija politiskās pārstāvniecības, bet no VARAM ierēdņiem skaidri dzirdējām to, ka nav jau nekādu skaitļu, ir tikai daži skaitļi par piešķirtajiem budžeta līdzekļiem (500 tūkstoši vien ir pētījumiem vai kam tur vēl). Bet tas, ko grib dzirdēt iedzīvotāji - kādas būs šīs reformas ietekme konkrētajā vietā?

Jūs brauksiet uz pašvaldībām, runāsiet, nepiedāvājot nekādu redzējumu par tiem jautājumiem, kuri viņus tiešām interesē. Manuprāt, jūs mazliet pārsteidzīgi un pārāk strauji virzāties uz priekšu. Kā jau minēju, pamatojot pieprasījumu, manuprāt, ir pilnīgi pareizi, ka pašvaldības veido aptaujas, un ministrijai vajadzētu vēl vairāk tās veicināt. Bet šāda klaja pretdarbība... manuprāt, jūs šobrīd ejat pa tādu ļoti bīstamu taciņu. Jo, ja jūs šādā veidā turpināsiet apkarot vietējo pašvaldību iniciatīvas mēģinājumā noskaidrot viņu viedokli par šo jautājumu, jūs nonāksiet pie tā, ka šis vairs nebūs vietējo pašvaldību referendums, jūs nonāksiet pie tā, ka tas jau būs visas valsts referendums par šo jautājumu. Manuprāt, tas būtu visļaunākais, kas var notikt. Bet šādas politikas īstenošana pie tā var novest.

Tā ka es tomēr aicinu atbalstīt šo pieprasījumu kā visas Saeimas pieprasījumu. Vēlreiz atkārtoju, kolēģi, es personīgi atvainošos ministram, ja būšu kļūdījies (Dep. S. Riekstiņš: “Teici - visiem!”), bet es uzdodu jautājumu... (Dep. S. Riekstiņš: “Tu jau melo!”) un arī visiem pārējiem kolēģiem (Starpsauciens.)... mans jautājums ir - ko darīs ministrs, ja viņš būs kļūdījies? (Starpsauciens.)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artūram Tomam Plešam.

A. T. Plešs (AP!).

Cienījamie kolēģi! Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu pašvaldības drīkst noskaidrot iedzīvotāju viedokli likumīgā veidā. Socioloģiskās aptaujās, publiskās apspriešanās, kā arī dažādās sanāksmēs var organizēt un noskaidrot iedzīvotāju viedokli. Tas nav aizliegts. Taču tas, ko ir sarīkojusi Ikšķiles pašvaldība, arī Jelgavas novads, būtībā ir klaja iedzīvotāju maldināšana, jo šīs aptaujas būtībā atgādina referendumu, kur iedzīvotājiem... šķietami tiek pieņemts lēmums... ka viņi pieņem saistošu lēmumu, kas savā veidā var noteikt pašvaldības teritoriju. Tā, manuprāt, ir tīša, iespējams, politiski motivēta sabiedrības maldināšana.

Kā jau iezīmējās arī Staķa kunga teiktajā, lēmums par ATR veikšanu ir jāpieņem Saeimai. Tas ir Saeimas koplēmums, ko mēs visi kopīgi pieņēmām. Pašvaldībām šādā veidā tiesības šobrīd nav definētas, ka var lemt par teritorijas pārzīmēšanu, citas teritorijas pievienošanu sev vai kādai citai teritorijai. Ir ļoti būtiski to saprast.

Arī Valaiņa kungam es vēlos atgādināt kādu ļoti būtisku faktu. Jau kopš 11. Saeimas parlamenta izskatīšanā ir likumprojekts par vietējo pašvaldību referendumiem. Taču nevar saprast, kādēļ līdz šim brīdim... arī iepriekšējā sasaukumā tam ir bijusi pretdarbība. Latvijas Pašvaldību savienība ir iestājusies pret, Latvijas Lielo pilsētu asociācija ir iestājusies pret un citi - arī deputāti, vietējās varas - ir pret.

Vēlos nocitēt no iepriekšējā gada... kad bija diskusijas, kas ir teikts par to, vai pašvaldībām vietējos referendumus vajadzētu ļaut rīkot. Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs pauda, ka likuma pieņemšana iedzīs pašvaldības vēl lielākā normatīvisma slogā. Citēju: “Nezinu nevienu reizi, kad kādai pašvaldībai būtu bijusi vajadzība pēc šāda likuma.” (Starpsauciens.)

Viktors Valainis (Aplausi.) sēdē klāstīja, ka likuma pieņemšana tikai musinās cilvēkus un taustāms rezultāts izpaliks. Man ir jautājums, kolēģi, - ko jūs aizstāvat? Vai jūs aizstāvat pašvaldību vadītājus pašvaldībās vai patiesi iedzīvotāju intereses? (Starpsauciens.) Viss liecina par pretējo.

Notiks lielākā sabiedrības apspriešanās Latvijas vēsturē, vairāk nekā 100 konsultācijas Latvijas pašvaldībās notiks visu vasaru, sākot jau no nākamās nedēļas. Tiks uzklausīts iedzīvotāju viedoklis, tiks uzklausīts pašvaldību deputātu viedoklis, tiks uzklausīts sabiedrības kopējais viedoklis par to, kā mēs labāk varam īstenot reformu. Sabiedrība ir aicināta aktīvi iesaistīties šajā procesā, lai reformu pēc iespējas kvalitatīvāk varētu veikt un tā sasniegtu savu vēlamo mērķi, lai iedzīvotāji Latvijā saņemtu pēc iespējas kvalitatīvākus pakalpojumus.

Aicinu šo pieprasījumu noraidīt. (Starpsauciens: “Jā!” Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Divas tēzes, kāpēc Jurim Pūcem nav taisnība. Viena - juridiska, otra - filozofiska.

Sākšu ar juridisko.

Tātad galvenais arguments, kura dēļ ministrs... Ministrs Juris Pūce saka - viņa lēmums ir bijis jāpieņem, jo publisko tiesību subjektam esot atļauts darīt tikai to, kas ir atļauts ar likumu. Teorijā Juris Pūce saka pareizi, bet ir viens mazs “bet” - Juris Pūce kļūdās, izmantodams šo argumentu, lai apturētu iedzīvotāju aptaujas. Proti, publisko tiesību subjektam ir atļauts darīt to, kas ir noteikts ar likumu, ja tas rada juridiski tiesiskas sekas. Proti, iedzīvotāju aptauja nerada juridiski tiesiskas sekas. Līdz ar to šis publisko tiesību princips nav piemērojams.

Es minēšu piemēru. Paņemšu par piemēru Juri Pūci. Nevienā likumā nav pateikts, ka ministram Pūcem ir tiesības iet un uzstāties televīzijā. Ja mēs ņemam to pašu analoģiju, ko izmanto Juris Pūce, tad sanāk, ka publisko tiesību subjektam - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - nav tiesību iet un pārstāvēt savu viedokli televīzijā, jo likums to neparedz. Taču šāds arguments pēc savas būtības, piekritīsiet, ir neloģisks, jo šādas tiesības ir tā iemesla dēļ, ka uzstāšanās un viedokļa paušana nerada juridiski tiesiskas sekas. Tāpēc attiecībā uz iedzīvotāju aptaujām nav piemērojams princips, ka publisko tiesību jomā atļauts tikai tas, kas ir atļauts ar likumu. Šis princips ir piemērojams tikai tad, ja konkrētā darbība rada juridiskas sekas jeb juridiskas konsekvences.

Otrs piemērs. Tu vari sodīt kādu, ja to konkrēti ir pateicis likums. Ja likums to nav pateicis, tad tu to nevari darīt.

Tāpēc, no juridiskās loģikas un juridiskās teorijas viedokļa, Jura Pūces arguments ir nepamatots... tas, ko Juris Pūce izmantoja faktiski kā galveno motivāciju.

Tas - no juridiskās puses.

No filozofiskās puses. Juris Pūce pārstāv partiju “Attīstībai/Par!”. “Attīstībai/Par!” ir partija, kas sevi dēvē par liberāli orientētu organizāciju. Kā es saprotu, liberālās vērtības... tas nozīmē to, ka šāda organizācija aizstāv viedokļu dažādību. Viedokļu dažādība nesākas un nebeidzas ar jautājumu par geju laulībām. Viedokļu dažādība ir jebkurš jautājums, tātad arī jautājums par administratīvi teritoriālo reformu. Arī tāds viedoklis, kas varbūt varētu nepatikt “Attīstībai/Par!”. Un “Attīstībai/Par!” kā liberālai organizācijai būtu jāaizstāv tiesības paust dažādus viedokļus.

Un nobeigumā. Likumīgs veids ir tieši tāds - atļaut paust viedokli, kam nav juridisku seku. Jo likumā, nevienā likumā, nav pateikts, ka viedokļu paušana ir publisko tiesību jomā pieņemams lēmums...

Tādējādi Jura Pūces paustā argumentācija par publisko tiesību jomu, kurā atļauts tikai tas, kas atļauts ar likumu, ir faktiski pretlikumīga motivācija, jo neiestājas tiesiskās sekas. To es arī vēlējos pateikt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Dacei Bluķei.

D. Bluķe (AP!).

Labdien, godātie deputāti! Demokrātiskā valstī sabiedrības līdzdalība ir viens no balstiem, un vārda brīvība ir nostiprināta mūsu Satversmē. Pašvaldības drīkst, un tām vajag noskaidrot savu iedzīvotāju viedokļus, taču gribu atgādināt, ko par šo konkrēto Ikšķiles gadījumu saka tiesībsargs Juris Jansons, kuru pieprasījuma iesniedzēji virza par Valsts prezidentu.

Juris Jansons 26. aprīļa “Latvijas Avīzē” izsakās šādi: “Ja pašvaldība vēlas noskaidrot iedzīvotāju viedokli aptaujas veidā, nav pieļaujams, ka aptauja faktiski tiek veidota kā vēlēšanas, organizējot tās kā balsošanu, tādējādi iedzīvotājiem radot maldīgu iespaidu par referendumu. [..] nav pieļaujams, ka de iure sabiedrības viedokļa izzināšana tiek nosaukta par aptauju, bet de facto tā pēc formas ir referendums, ko pašvaldībai nav tiesību organizēt.”

Ikšķiles lēmums vērsties Satversmes tiesā ir tikai apsveicams, lai tiesa arī izlemj, vai taisnība ir ministram un tiesībsargam vai pašvaldības vadītājiem.

Mēs esam deputāti, nevis tiesneši, tāpēc aicinu neatbalstīt šo pieprasījumu. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi. (Dep. K. Feldmans: “Tu atvainoties nāc?”)

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi, man tomēr jo īpaši patīkami bija, ka dažas lietas minēja VARAM parlamentārais sekretārs.

Attiecībā uz šiem pašvaldību referendumiem. Protams, likumprojekts vēl joprojām ir atbildīgajā komisijā, un mēs laikam ar VARAM esam vienīgie, kas ir iesnieguši priekšlikumus. Arī es iesniedzu, tāpat VARAM iesniedza, un mums diskusijas turpināsies.

Bet visai interesants ir fakts, ka šo likumprojektu jau 12. Saeima bija gatava pieņemt galīgajā lasījumā, lai likums stātos spēkā. Šeit, Saeimā, bija ļoti liela kņada, kad mēs saņēmām tieši VARAM vēstuli ar aicinājumu šo likumprojektu nepieņemt. Kad jau visas diskusijas bija beigušās, pēdējā brīdī tieši VARAM bija tā, kas noņēma šo likumprojektu no darba kārtības, aicinot to pārstrādāt. Tāpēc pārmetumi, es domāju, ir jūsu pašu virzienā, ka šāda likumprojekta šobrīd nav. Iepazīstieties ar to vēstuli! Tā bija no VARAM, iepazīstieties! Jūs pārstāvat šo ministriju.

Attiecībā uz to, ko jūs minējāt, ka... izskatās līdzīgi referendumiem. Šajās aptaujās ir ļoti skaidri pateikts, ka tās ir aptaujas. Pašvaldības to visādos veidos uztver, ka tās ir aptaujas, un neviens neapšauba, ka lēmumu pieņem Saeimas deputāti un neviens cits. Saeima savulaik, iepriekšējā reformā, ar likumu bija noteikusi kārtību, kā šīs aptaujas organizēt. Šobrīd šāda kārtība nepastāv. Tas, ko jūs minējāt par socioloģijām... tāda kārtība nekur likumos nav atrakstīta. Tā ir jūsu interpretācija.

Attiecībā uz to, kā pašvaldībai rīkoties. Kā jau minēju, ir arī citi dokumenti. Ir Eiropas vietējo pašvaldību harta, kuras 5. pantā skaidri ir pateikts tas, ka pašvaldībām, rīkojot šādas aptaujas, vajag tās maksimāli pietuvināt referendumiem, lai jautājums būtu vienkāršs, nevis kaut kāds dokumentu blāķis.

Ja jūs runājat par sabiedriskajām aptaujām, tad tas ir pilnīgi par citiem jautājumiem, teritoriālās plānošanas sabiedriskās aptaujas ir pilnīgi citā kontekstā... uzdotam jautājumam. Tas ir, cilvēki nāk uz sanāksmēm, ir plaši jautājumi... bet šādi jautājumi, kā vakar apliecināja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, kurš pieņēma lēmumu par iepriekšējo reformu... šīs aptaujas tieši tādā veidā arī jāorganizē, lai attiecīgā novada iedzīvotāji tajās piedalītos un lai jautājums būtu maksimāli vienkāršs. Nedrīkst uzdot iedzīvotājiem sarežģītus jautājumus.

Bet problēma ir tā, ka sarežģītās diskusijās šobrīd VARAM nav gatava iesaistīties. Jums gluži vienkārši nav informācijas. Jūs vakar Publisko izdevumu un revīzijas komisijā teicāt: gaidīsim Pasaules Bankas pētījumu! Ak vai! Un tad tie mums atbildēs, kāds būs ieguvums no mūsu reformas. Nu smieklīgi! Kolēģi, jūs esat slikti sagatavojušies šīm sarunām, un es domāju, ka visiem deputātiem turpmāk būs iespēja dabūt apliecinājumu par to...

Es domāju, šī nav vienīgā saruna šeit, Saeimā, par šo jautājumu. Es domāju, būs pieprasījumi arī par citām tēmām.

Un šajā jautājumā vēlreiz atkārtošu, Mārtiņ Bondara kungs, speciāli jums - jūsu pārstāvis, jūsu izvirzītais ministrs, tomēr ir kļūdījies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Valaiņa kungs! (Dep. V. Valainis: “Jā!”) Ko jūs aizstāvat? (Starpsauciens: “Tautu!”) Manā rīcībā ir informācija, ka vienā no šīm divām pašvaldībām (Starpsauciens: “Nesarunājies ar zāli!”), par kurām jūs... turaties un cīnāties... pie cilvēka, kurš nav piedalījies šajā, es nezinu, aptaujā... jo aptaujā varēja piedalīties gan uz vietas, gan elektroniski (Starpsauciens.)... Tika uzdots jautājums: “Sakiet, lūdzu, kāpēc jūs neesat izteicis savu viedokli?” (Starpsauciens: “A kā viņš zināja?”) Jā, kā viņš zināja jeb kā viņi zināja? Elektroniski balsojot, viņi redzēja vārdu, uzvārdu un balsojuma rezultātu. Un tad pašvaldībā, Valaiņa kungs, sākās raganu medības: “Jūs neesat rīkojies, kā mēs gribējām!” To jūs aizstāvat. Kurš tad te ir kļūdījies? (Starpsaucieni.)

Kolēģi, es aicinu jūs neatbalstīt šo pieprasījumu. Jo tas, kas ir noticis, nav demokrātiski, nav pieņemami. Un vispār, ja tas notiktu vēlēšanās, tad valsts drošības iestādēm būtu, ko teikt un darīt. (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Tieciet galā ar šīm vēlēšanām! Tāds bardaks!”)

Balsosim “pret”! Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Labdien, kolēģi! Kolēģis Aldis Gobzems savā runā apskatīja tiesiskos aspektus jautājumā par to, kādas ir... ko drīkst darīt pašvaldība un ko nedrīkst darīt pašvaldība kā publiskā vara.

Jāsaka, pašvaldības funkcijas ir noteiktas likumā “Par pašvaldībām”. Un tur nav neviena vārda par to, ka pašvaldību funkcijās ietilptu valsts teritoriālā iedalījuma noteikšana. Tā ir funkcija, kas ir paredzēta Saeimai. (Dep. V. Valainis: “Bet par to neviens nestrīdas!”) Tikai Saeima var izlemt valsts teritoriālo iedalījumu (Dep. R. Ločmeles-Luņovas starpsauciens.), par kuru tiek rīkotas šīs aptaujas.

Līdz ar to, ņemot vērā, ka šī aptauja tiek veikta par funkciju, kas neietilpst pašvaldības funkcijās, to var uzskatīt arī par pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanu, jo pašvaldība iejaucas jautājumos, kuri ir tikai Saeimas izlemšanā. Šeit tiek pārkāpts varas dalīšanas princips. (Dep. R. Ločmele-Luņova: “Satversmes tiesa pateiks, kuram ir taisnība!”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Protams, jebkura administratīvā reforma, pat ļoti pārdomāta, ļoti perfekta un valstij vajadzīga, kaut kādā daļā cilvēku izraisīs pretestību (loģiski - kaut kas mainīsies dzīvē). Pat tad, ja tās izmaiņas ir absolūti nepieciešamas, valstiski vajadzīgas! Tā ka spiediens, kas vērsts pret reformu, būtu bijis jebkurā gadījumā. Protams, parlaments ir tas, kas lems par reformu. Neviena aptauja nekādus novadus neizmainīs Latvijā. To mēs visi saprotam gan pēc būtības, gan arī juridiski. Manuprāt, tā ir milzīga kļūda - jau priekšlaikus sarīdīt pret administratīvo reformu visus, ko varam. Un, manuprāt, šī juridiskā stīvēšanās par to, vai atsevišķi novadi varēs savu nesaistošo lēmumu paust un taisīt aptauju pat tad, ja viņiem kaut kādā ziņā nav taisnība, dod pilnīgi nepareizu inerci attiecībā uz reformu.

Un otra lieta, ko es gribu pateikt. Es ceru, ka šādi gadījumi (iespējams, vēl kāds taisīs kādu aptauju) nenovirzīs mūs no galvenajām debatēm par to, kāda ir pareiza Latvijas valsts pārvaldība administratīvi teritoriālās reformas rezultātā. Manuprāt, tas nav šīsdienas jautājums. Bet... es gribētu tikai piebilst, ka mēs pieļausim milzīgu kļūdu, ja tā karte, kāda tagad tiek piedāvāta, tiks arī akceptēta. Un nevis tāpēc, ka... nepretnostatīsim... Šobrīd ir aptuveni tā - vai nu tu atbalsti šo un tad tu esi par reformu, vai, ja tu tieši šādu neatbalsti, tad esi pret. Tā nav! Es personīgi atbalstu administratīvo reformu. Tā ir absolūti vitāli nepieciešama, bet, manuprāt, mēs pieļaujam kļūdu, veidojot viena līmeņa pašvaldības, jo tā neatrisināsim... ne demokrātiju, ne efektīvu pārvaldību. Ne velti arī trīsdesmitajos gados Latvijā bija divi līmeņi.

Tikko Ilgtspējīgas attīstības komisija bija Polijā un arī par šo jautājumu daudz runāja. Arī viņiem ir divu līmeņu pašvaldības ar ieceltu prefektu, kas, starp citu, ievēlēts otrajā līmenī. Tas ir līmenis, kurā mēs plānojam nopietnus infrastruktūras objektus, Eiropas fondus un tā tālāk. Vienkārši es domāju, ka šādas, kā lai saka, juridiskas stīvēšanās par, manuprāt, sekundāru jautājumu - varēja vai nevarēja kāds paust savu viedokli un kādā formā - rada pretestību, novirza no paša būtiskākā, proti, sakārtot Latviju tā, lai mēs varam efektīvi to pārvaldīt un ļaut tai uzplaukt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Savā ziņā mans kolēģis Didzis Šmits jau iesāka to, ar ko es vēlējos papildināt.

Man šķiet, ka viena no mūsu parlamenta problēmām... ne tikai parlamenta, bet vispār... ka tie, kas ir pie varas, un tie, kas pieņem lēmumus... un mēs visi esam cilvēki - gan tie, kas ir pie varas, gan opozīcijā... mēdz kļūdīties. Problēma ir tā, ka brīdī, kad kļūdāmies, mēs nevis atzīstam savu kļūdu un tādā veidā it kā varbūt nolīdzinām konfliktsituāciju, bet uzstājam uz to, ka īstenībā mūsu kļūda nav kļūda. Viss ir pilnīgi pareizi.

Mans kolēģis Didzis Šmits ļoti precīzi raksturoja to, ka mēs tagad stīvējamies par jautājumu, kas patiesībā sarīda visu sabiedrību, jo arī es esmu par administratīvi teritoriālo reformu. Arī es esmu pret to, ka tā būs viena līmeņa pašvaldību izveide, bet ir jābūt divu līmeņu pašvaldībām... ka mums būtu visiem jāiegulda sarunās arī no šīs tribīnes par to, kāda būs reforma, nevis jāķīvējas, ka ministrs ir aizliedzis pašvaldībām taisīt aptaujas, kurām nav nekādu juridisko seku. Kāds tam visam ir rezultāts? Faktiski ministrs pats ar savu rīcību jau izveido konfliktsituāciju un padara daudz grūtāku... ir daudz grūtāk, lai varētu nonākt pie efektīvas reformas. Mēs taču visi šeit, parlamentā, gribam, lai reforma mums būtu pēc iespējas labāka. Kas mainītos, ja ministrs Pūce atnāktu un pateiktu: “Jā, es kļūdījos šajā jautājumā. Es turpmāk negribu iet uz konfrontāciju ar pašvaldībām, es apzinos, ka būs pašvaldības, kurām būs pretējs viedoklis. Lūk, šāds ir reformas plāns. Diskutējam tikai un vienīgi par šo plānu!”

Man liekas, ka tā ir milzīga kļūda. Un man liekas, ka tas ir arī zināmā mērā politiskās kultūras jautājums, pie kā mēs esam pieraduši, būdami pie varas lēmējinstitūcijā. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) Tāpat kā, piemēram, JK varētu vienkārši kāpt tribīnē un cilvēcīgi pateikt: “Jā, mēs kļūdījāmies. “3 × 500” mēs nevarējām ieviest, tas bija kļūdains priekšvēlēšanu solījums.” (Dep. K. Feldmans: “Bet kāpēc kļūdains?”) Un tas būtu cilvēcīgi daudz saprotamāk, nekā kāpt tribīnē un kliegt uz mani vai vēl kādu. Tas būtu daudz cilvēcīgāk un daudz saprotamāk, jo mēs visi varam kļūdīties, arī ministrs Pūce vai JKP ar saviem solījumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams, skaidrojams? Nē.

Tātad balsosim.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Danas Reiznieces-Ozolas, Alda Gobzema, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Gundara Daudzes un Jāņa Dūklava pieprasījumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par ministra rīcību, apturot pašvaldību aptaujas nolikumu darbību Ikšķiles un Jelgavas novados”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 59, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Par Protokolu par grozījumu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (50. panta “a” punkts) un Protokolu par grozījumu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (56. pants)”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 920.

Likumprojekts tika izskatīts Ārlietu komisijā. Nevienu priekšlikumu nesaņēmām.

Likumprojektu komisijā atbalstījām. Aicinu jūs atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Protokolu par grozījumu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (50. panta “a” punkts) un Protokolu par grozījumu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (56. pants)” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem””, trešais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Strādājam ar dokumentu Nr. 921.

Arī likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” tika izskatīts Ārlietu komisijā pirms trešā lasījuma. Nesaņēmām nevienu priekšlikumu.

Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

O. Ē. Kalniņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Ir virkne likumprojektu, kurus mēs skatīsim trešajā lasījumā un kuri ir saistīti ar vienotā nodokļu konta ieviešanu.

Pirmais no tiem ir likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”.

Ir saņemti trīs Juridiskā biroja priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. Un 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir pārejas noteikumu precizējums. Atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. Līdz ar to arī aicinu atbalstīt visu likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Aicinu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Arī šis likumprojekts ir bez jauniem priekšlikumiem. Aicinu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Arī šā likumprojekta trešajam lasījumam jaunu priekšlikumu nav. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

D. Reizniece-Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Jaunu priekšlikumu uz trešo lasījumu nav.

Aicinu atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Šim likumprojektam ir viens tehniska rakstura Juridiskā biroja priekšlikums - pārejas noteikums, kurā precizēts, kas komisijā ir atbalstīts.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Reizniece-Ozola. Lūdzu atbalstīt arī visu likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Ir viens Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz nodokļa maksājumu veikt nevis 20, bet 23 dienu laikā. Tas arī ir komisijā atbalstīts.

Aicinu deputātus atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

D. Reizniece-Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Dace Bluķe.

D. Bluķe (AP!).

Labdien, deputāti! Pēc otrā lasījuma neviens priekšlikums nav saņemts.

Aicinu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Tātad likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā. Jautājums ir saistīts ar regulējuma neievērošanu attiecībā uz elektronisko informācijas uzskaiti būvlaukumā. Faktiski jautājums ir par grozījumiem, kas paredz nopietnas soda sankcijas, ja elektroniskā uzskaite netiek ieviesta. Es gribētu paskaidrot sīkāk.

2017. gada beigās tika ieviesta elektroniskā darba laika reģistrācija būvlaukumos kā papildu instruments, lai mazinātu nepareizi uzskaitītas nostrādātās stundas darba devēja ziņojumos. Mērķis bija samazināt un sistēmiski risināt problēmu, ka aptuveni 40 procenti būvniecībā nodarbināto strādā nepilnu laiku.

Juridiskajā komisijā par to bija diskusijas, bija gan atbalstošs viedoklis, gan pretējs viedoklis. Galvenās diskusijas saistībā ar šo jautājumu bija par to, ka attiecīgās sankcijas ir pārmērīgi lielas. Bija arī viedoklis, ka tās ir adekvātas. Būtība, galvenie argumenti, kas nāk arī no būvniecības nozares, ir šādi: elektroniskās darba uzskaites režīmam nevajag kļūt par vietu, kas ir... būvlaukums pēc savas būtības nav katorga, kur galvenais ir saskaitīt, cik minūtes tu esi atradies būvlaukumā, jo elektroniskā darba laika uzskaites sistēma ir tikai papildu rīks. Tas nav pamatrīks, bet papildu rīks. Nav būtiski uzskaitīt, cik ir konkrēto sekunžu, minūšu vai stundu nostrādāts, bet vai vispār konkrētais darbinieks strādā attiecīgajā objektā. Un, proti, kāpēc šāda argumentācija? Būvlaukums esot dzīvs organisms, un darbinieki neskaitāmas reizes dienā iziet un ieiet būvlaukumā. Bet, kā jau es minēju, to nedrīkst pārvērst par katorgas režīmu. Primārais būvniecībā tomēr ir kvalitatīvi būvēt, nevis sodīt par nepieliktu kartīti. Tāds bija būvniecības jomu pārstāvošo organizāciju viedoklis, kas tika izteikts Juridiskajā komisijā.

Proti, šī grozījuma jēga, par ko būtu vēlams diskutēt arī otrajā lasījumā, ir, ka elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas kontroles objekts nav pats svarīgākais, bet svarīgākais ir negodprātīgie uzņēmumi, kas Valsts ieņēmumu dienestam jāidentificē sistēmiski, analizējot visus konkrētos lielos datus. Proti, vissvarīgākais ir nevis tas, vai kāds darbinieks ir aizmirsis pielikt kartīti... vai ka lielos objektos, kur strādā, piemēram, tūkstošiem darbinieku, kur visu laiku ir kustība, vairāki iebraukšanas un izbraukšanas vārti... ka objektīvi būs visu laiku tāda tehniska problēma... Būtiski ir drīzāk konstatēt jautājumu, kas attiecas uz to, vai konkrētais darbinieks iepriekšējā periodā ir bijis, teiksim, trīs vai sešus mēnešus reģistrēts kā nodokļu maksātājs, un konstatēt faktu, vai viņš vispār tur strādā tehniski...

Līdz ar to jautājums, par kuru uz otro lasījumu būtu jābūt diskusijai, ir - vai piedāvātais regulējums ir samērīgs attiecībā uz soda apmēru par citiem līdzīgiem pārkāpumiem, jo grāmatvedības uzskaitē tāpat tiek reģistrēti konkrētie darbinieki.

Tāda bija diskusija, kad Juridiskajā komisijā notika likumprojekta izskatīšana pirmajā lasījumā.

Juridiskajā komisijā konceptuāli tika atbalstīta šo grozījumu tālāka virzīšana. Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Gobzems. 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4. jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši un atbalstījuši likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” virzīšanu pirmajam lasījumam.

Grozījumu mērķis ir uzlabot Valsts ieņēmumu dienesta darbu. Viens no mērķiem ir nostiprināt Valsts ieņēmumu dienesta tiesības apstrādāt fizisko personu datus, veikt datu profilēšanu normatīvajos aktos VID noteikto uzdevumu nodrošināšanai. Tāpat likumu nepieciešams papildināt ar pantu, kas noteic, ka VID tam noteikto uzdevumu izpildē ir tiesības pieprasīt un saņemt bez maksas informāciju no valsts un pašvaldību iestādēm.

Grozījumi paredz nostiprināt VID tiesības organizēt dažādus informatīvus pasākumus un izglītojošus konkursus. VID savā darbībā aktīvi ievieš principu “Konsultē vispirms” un plāno turpināt lielu uzmanību veltīt informējošajam un mācību darbam. Šīs tiesības, VID ieskatā, ir nepieciešams nostiprināt likumā.

Tāpat grozījumi paredz VID lomas stiprināšanu sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzībā. Ņemot vērā, ka sabiedriskā labuma organizācijas statuss dod tiesības ziedotājiem saņemt nodokļu atvieglojumus, statusa piešķiršanas un uzraudzības procesā ir jānodrošina informācijas izvērtējums, lai noteiktu, vai biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju darbība atbilst sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībai.

Likuma grozījumi paredz uzlabot aizturēto un apcietināto personu konvojēšanas kārtību un precizē citas darbības, kas nepieciešamas VID darba uzlabošanā, piemēram, piešķirt tiesības veikt preču fizisko apskati. Vēl grozījumi paredz izvirzīt prasības Valsts ieņēmumu dienestā nodarbinātajiem par nevainojamu reputāciju, lojalitāti. Lai nodrošinātu uzticību ierēdņiem, kas īpaši pakļauti korupcijas riskam, ir svarīgi, ka VID ierēdņiem ir nevainojama reputācija. Līdz šim brīdim dažas institūcijas valsts dienestā ir izvirzījušas nevainojamas reputācijas prasību amata pretendentiem. Tādas rosina izvirzīt arī Valsts ieņēmumu dienestā.

Komisijā likumprojekts ir atbalstīts, un es aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Inesei Voikai.

I. Voika (AP!)

Kolēģi! Es gribu teikt, ka šie ir ļoti būtiski grozījumi VID darba uzlabošanai. Varbūt ne katrs punkts atsevišķi, taču kopumā šos grozījumus rosina VID jaunā vadītāja Ieva Jaunzeme, un tie ir izstrādāti viņas vadībā. Mēs šodien daudz esam šurpu turpu kritizējuši jauno un veco valdību. Bet šajā jautājumā es gribu uzteikt sistēmu, ko iepriekšējā valdība ir izveidojusi augstāko amatpersonu atlasē. Jo tieši šajā profesionālajā procedūrā tika izvēlēta Ieva Jaunzeme. Tā parāda ne tikai viņas kvalitātes, bet šī procedūra ļāva arī Kariņa valdībai pieņemt šo kandidatūru un apstiprināt, parādot, ka mēs bez lielas politiskas ietekmes varam izraudzīties valsts augstākās amatpersonas... Un mēs arī varam mācīties no šīs sistēmas, to uzlabot un ieviest attiecībā uz tām amatpersonām, kas jāapstiprina Saeimai.

Viens no grozījumiem, ko šis jaunais likumprojekts paredz, arī attiecas uz amatpersonu... pašu darbinieku kvalitāti. VID lūdz iespēju izvērtēt darbinieku reputāciju, pieņemot viņus darbā. Tas ir ļoti svarīgi, jo tikai godīgi darbinieki spēs cīnīties ar nodokļu nemaksātājiem, ar ko VID ir jādarbojas, un veikt savus profesionālos pienākumus.

Vēl viens grozījums, ko es vēlos šodien izcelt, ir VID pieprasītā iespēja analizēt viņu rīcībā esošos datus, lai automātiski no daudzajiem datiem varētu atlasīt negodīgos nodokļu maksātājus un gadījumus, kas tālāk būtu jāizmeklē.

VID ir viena no lielākajām valsts iestādēm Latvijā un viena no kritizētākajām. Mums vēl būs jāveic daudz pārmaiņu, lai VID sasniegtu savu mērķi - būt par godīgu uzņēmēju un iedzīvotāju atbalstu, bet bargi vērsties pret shēmotājiem un apzinātiem likumu pārkāpējiem.

Tāpēc es aicinu atbalstīt likumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Šteins. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13. jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.

O. Ē. Kalniņš (JV).

Labdien vēlreiz! Strādājam ar dokumentu Nr. 701. Šis likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju jeb, kā mēs to zinām, EDSO.

Mērķis ir nodrošināt Latvijas noslēgto nodokļu līgumu atbilstību apstiprinātā Nodokļa bāzes samazināšanas un peļņas pārneses novēršanas pasākumu plāna pakotnē ietvertā minimālā standarta, kas attiecas uz nodokļu līgumiem, prasībām. Ar šo Latvija pilnībā atbalsta centienus cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu gan globālā, gan Eiropas Savienības līmenī. Izvēloties šādus piemērošanas mehānismus, tiek nodrošināts, ka ietverto... attiecīgo nodokļu līgumu normas netiek grozītas vai aizstātas.

Ārlietu komisija likumprojektu izskatīja un atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

O. Ē. Kalniņš. Šā gada 30. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Janīna Jalinska.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” tika saņemti 11 priekšlikumi. Pārsvarā šie priekšlikumi ir par tabakas izstrādājumiem un bezalkoholiskajiem saldinātajiem dzērieniem, par kuriem arī bija vislielākās debates.

1. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jalinska. 2. - deputātu Andra Skrides, Ilmāra Dūrīša un Ineses Voikas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Mūsu priekšlikuma būtība ir ieviest diferencēto akcīzes nodokli saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem, akcīzes nodokļa likmi rēķinot pēc cukura daudzuma dzērienā. (Troksnis zālē. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Paskaidrošu - kāpēc.

Klīnisko pētījumu dati liecina, ka mūsdienās gan bērni, gan pieaugušie tieši ar saldinātajiem dzērieniem uzņem nesamērīgi lielu cukura daudzumu. Bērni apēd tādu cukura daudzumu, kas nav pieļaujams pat pieaugušam cilvēkam un pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas definētās normas! Lielāko daļu, faktiski 50 procentus, no ogļhidrātiem mēs uzņemam tieši ar saldinātajiem dzērieniem... maskētā veidā. Un ogļhidrāti - līdzās sālim un nepiesātinātajām taukskābēm - ir tieši tas riska faktors, kas faktiski noved pie aptaukošanās, pie cukura diabēta, pie miokarda infarkta.

Nupat, maijā, respektablā medicīnas žurnālā JAMA par ietekmes faktoru... impakta faktoru... 47... tika publicēts pētījums, ka (Troksnis zālē. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), ja ar saldinātajiem dzērieniem tiek uzņemti 10 procenti un vairāk no dienā uzņemtajām kilokalorijām, tas palielina ne tikai saslimšanas risku, bet arī mirstības risku. Proti, relatīvais risks pacientam nomirt no kardiovaskulārajām slimībām palielinājās par 44 procentiem, savukārt mirstības risks kopumā palielinājās par 14 procentiem. Šie dati ir statistiski nozīmīgi. Savukārt tad, ja saldināto dzērienu patēriņš tika samazināts līdz pieciem procentiem no dienā uzņemto kilokaloriju daudzuma, tika panākts ievērojams mirstības samazinājums.

Šajā pašā žurnālā JAMA nesen tika publicēts arī otrs raksts, kurā tika izvērtēts, kā ir gājis tām valstīm, tām pilsētām, kurās šāds diferencētais nodoklis jau ir ieviests. Tā, piemēram, 2017. gadā Filadelfija, ASV, bija otrā pilsēta ASV, kurā tika ieviests palielinātais akcīzes nodoklis saldinātajiem dzērieniem. Šis pētījums pierādīja, ka tādējādi būtiski samazinājās saldināto dzērienu patēriņš. Mēs varam samazināt saldināto dzērienu patēriņu līdz pat 20 procentiem, kas ilgtermiņā veselības tēriņus samazinās... samazinās izdevumus... par slimībām.

Protams, diemžēl mēs, it sevišķi bērni, šos dzērienus lietojam katru dienu. Nav vairs tā, kā mēs atceramies... Es tikko iedomājos filmu “Emīla nedarbi”, kur Emīls ar savu māsu Idu gadatirgū padzērās... gribēja padzīvot zaļi un padzērās cukurūdeni... Mēs tos saldinātos burbuļūdeņus bieži vien lietojam katru dienu.

Paldies.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Labdien vēlreiz! Es aicināšu neatbalstīt un paskaidrošu - kāpēc. Vispirms pēc būtības. Es visu laiku dzirdu no koalīcijas, ka nodokļus (un tā nav kritika) mainīs vienu reizi. Sagatavos, izanalizēs un mainīs vienu reizi. Tai pašā laikā mēs redzam, ka droši vien tā nav viena reize un tas droši vien nav vienīgais nodoklis, ko mēs tai vienā reizē gribam mainīt. Tā ir pirmā lieta.

Otrā lieta. Es ļoti labi saprotu, par ko runā Skrides kungs. Tā ir objektīva problēma. Vispār nav strīdam vietas. Bet, manuprāt, kļūda ir domāt, ka produkts ir problēma, nevis dzīvesveids ir problēma. Nekas ļauns nenotiks, ja kāds iedzers glāzi Iļģuciema kvasa reizi nedēļā vai reizi mēnesī. Ja to darīs katru pusstundu, protams, tas atstās ļoti negatīvas sekas.

Nākamā lieta, kas man liekas pati būtiskākā un ko es aicinu arī nopietnāk izdiskutēt ar sabiedriskajām organizācijām, jo, ja mēs salīdzinām... Es saprotu, ka bieži vien mēs asociējam šos it kā saldinātos dzērienus ar importētiem lielu multinacionālo korporāciju produktiem, teiksim, Pepsi-Cola, Coca-Cola un tā tālāk. Pareizi arī darām, protams. Bet ir mūsu pašu iesala dzērieni, ir mūsu pašu kvasi. Vienkārši saprotiet vienu lietu - kas notiks de facto, ja šādu nodokli ieviesīs. Multinacionālo korporāciju dzērienu cenas paliks precīzi tur, kur tās ir, bet mūsu ražotāju dzērienu cenas kāps. Jo nevar salīdzināt to tirgu, kādā strādā mūsu kvasa ražotāji, ar tirgu, kādā strādā Coca-Cola. Uzņēmumam Coca-Cola Latvija vispār nav statistiska vienība, gada pārskatā Latvijas tirgus neparādās. Viņi šeit var turēt tādu cenu, kādu grib. Es piekrītu par Amerikas piemēru. Tas ir labs attiecībā uz Ameriku, jo tur mūsu kvasi nekonkurē ar Amerikas dzērieniem, bet, ja jūs paskatīsieties, kā tas būs šeit... kvass vairs nebūs pieejams, kola būs kā vienmēr. Tāpēc es virzienu un ideju principā atbalstu, bet šis nav mehānisms, kā panākt rezultātu.

Aicinu par to aizdomāties un vismaz izvērst kārtīgu diskusiju, varbūt kaut ko arī papētīt, nevis ar revolucionāru pārliecību iedragāt savus ražotājus, principā nepieskaroties importam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Es arī aicināšu neatbalstīt šo priekšlikumu. Un paskaidrošu, kāpēc. Man ir ļoti labi saprotama vēlme uzlabot mūsu sabiedrības veselību. Tas ir apsveicami, bet, manuprāt, ar šo priekšlikumu iesniedzēji ir iebraukuši grāvī gan loģikas, gan konsekvences ziņā. Ja priekšlikuma iesniedzēji uzskata (un viņiem ir tiesības tā uzskatīt), ka ar nodokļu politiku ir iespējams mainīt iedzīvotāju paradumus, tad nav saprotams, kāpēc godātie koalīcijas pārstāvji, kuri ir arī iesniedzēji, nemitīgi ir noraidījuši mūsu, opozīcijas, priekšlikumus uzlabot ar tādu pašu metodi sabiedrības veselību un labklājību, proti, samazināt PVN pamatpārtikai. Turklāt pamatpārtika, kuru mēs esam uzskaitījuši likumprojektā par samazināto PVN, nesatur nekādas piedevas, nekādu cukuru. Tie ir jogurti bez cukura, piens - nesaldināts, ar 10 dienu glabāšanas termiņu. Mūsu priekšlikums ir dot ceļu veselīgākai pārtikai. Jūs to noraidījāt. Tātad jūs neticat, ka iedzīvotājiem kaut kādu produktu patēriņš var mainīties atkarībā no nodokļu politikas. Turpretī paši šobrīd mēģināt tādā veidā mainīt.

Otrais ir konsekvence. Kā jau mans kolēģis Šmita kungs pieminēja, nav saprotams, kāpēc jūs virzāt nodokļa palielinājumu, neizdiskutējot to attiecīgi Zakatistova kunga vadītajā attīstības komitejā. Jo tas, ko mēs atkal dzirdam... Katrreiz, kad mēs cenšamies piedāvāt jums samazinātā PVN ieviešanu, mēs dzirdam to: “Pagaidiet, pagaidiet, tagad ne! Mēs Zakatistova komitejā to visu izdiskutēsim.” Šonedēļ mums bija priekšlikums par samazināto PVN, mēs atkal jums atgādinājām par to, un - arī Zakatistova kungs neļaus samelot - bija tāda pati diskusija, ka tas ir jāizvērtē: “Mums ir jāizvērtē visi riski, visi “par” un “pret”, un tikai tad... nu, bez jums mēs pieņemsim to lēmumu.” Nu kā tad tagad ir? Vai jūs to esat izvērtējuši attiecīgajā komitejā? Vai vispār neesat...?

Trešais, ko gribu pateikt. Ir labas pārvaldības princips. Manuprāt, ar šiem priekšlikumiem arī šis princips ir pārkāpts. Jo, kā mēs redzam, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vēstulē, kas tika nosūtīta komisijai 20. maijā, ir izklāstīts tas, ka šis priekšlikums nav izdiskutēts nedz ar nozaru pārstāvjiem (nav uzklausīti viņu argumenti!), nedz arī... Kā es saprotu, spriežot pēc tās vēstules, pēc tajā vēstulē rakstītā, nedz Zemkopības ministrijai, nedz arī Finanšu ministrijai nav ticis dots vārds. Tāpēc man nav saprotams šāds... arī komisijas... lēmums - neuzklausot iesaistītās ministrijas un nozaru pārstāvjus, tā akli, ātri rīkoties.

Un visbeidzot - šāds priekšlikums. Es arī ļoti vēlos, lai mūsu sabiedrības veselība uzlabotos un lai bērni nedzertu litriem šos kaitīgos dzērienus. Nu tad ieviesiet aizliegumu pārdot nepilngadīgajiem šos cukurotos dzērienus! Aizliedziet! Lai bērni... Jo, ja bērni nesaprot, ka, piemēram, cigaretes ir kaitīgas, bērni tikpat labi var nesaprast, ka arī cukurs ir kaitīgs. Bet jūs to nedarāt. Jūs mēģināt iet citu ceļu.

Ja jūs ar šo priekšlikumu gribat nevis uzlabot sabiedrības veselību, bet varbūt papildināt kasi, tad attiecīgi priekšlikums būtu tāds: vienkārši uzreiz, pa taisno, no visām bērnu krājkasītēm pieprasiet naudiņu. To naudu, ko bērni būtu tērējuši kolām. Lai viņi nes pa taisno uz Valsts kasi!

Un pēdējais priekšlikums. Uzlieciet tāpat kā uz cigaretēm... nevis ka kaitīgi, bet ka katrs santīms... katri pieci eirocenti aiziet valdībai! Un tad varbūt nepirks vairs tās kolas un visus tos cukurotos dzērienus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamie deputāti! Es gribētu sākt savu uzrunu, atbildot uz Stepaņenko kundzes teikto.

Mūsu mērķis nav kaut ko aizliegt. Mūsu mērķis nav aizliegt lietot šos saldinātos dzērienus. Mūsu mērķis ir pavisam cits - panākt, lai Latvijā ražotāji un vispār ražotāji domātu par produktiem un par receptūrām, lai radītu sabiedrībai veselīgāku produktu.

Es gribu teikt, ka mūsu priekšlikums jau zināmā mērā ir panācis efektu, jo mums jau bija, manuprāt, ļoti vērtīga pirmā tikšanās ar Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju un dažiem lielo dzērienu ražotāju pārstāvjiem. Es domāju, ka mēs kopā, vēlreiz un vēlreiz apsēžoties pie sarunu galda, panāksim loģisku, Latvijas sabiedrībai labu risinājumu. Ražotāji jau tagad stāsta, ka viņi domā par to, kā radīt jaunas receptūras, lai dzērienos būtu mazāks cukura daudzums.

Es gribu pateikt tikai vienu skaitli, ko Veselības ministrija prezentēja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Cienījamie kolēģi! 2014. gada dati rāda, ka 28 procentiem vienpadsmitgadīgu zēnu ir liekais svars. Tie ir būtībā mazi bērni, kuriem ir jau liekais svars. Kas ar šiem cilvēkiem būs, kad viņi pieaugs? Mēs zinām, ka liekā svara palielināšanās tendence pieaug ar vecumu. Tas ir stāsts par ļoti daudzām hroniskām un neārstējamām slimībām, kuras Skrides kungs arī pieminēja, par ļoti pamatotiem pētījumiem, par to, cik tomēr pārmērīga cukura uzņemšana organismā ir kaitīga.

Jautājums arī - kāpēc dzērieni? Mums ražotāji jautāja: “Kāpēc jūs neķeraties klāt, piemēram, jogurtiem un citiem produktiem, kas satur saldu... nu, daudz cukura?” Ar dzērienu ļoti īsā laikā var uzņemt lielu daudzumu cukura, to pat nejūtot! Jūs pamēģiniet paņemt glāzi ūdens, kur ir 200 mililitru šķidruma, un tam piebērt 20 gramus cukura. Jūs redzēsiet, cik tas ir ārkārtīgi nedabiski salds dzēriens. Bet mūsu piesauktajā kokakolā cukura līmenis apmēram tāds ir. Un mums nemaz nešķiet, ka dzēriens ir ļoti salds. Līdz ar to stāsts ir par to, ka mēs uzņemam nesamērīgi daudz cukura. Organismam ar to visu jātiek galā. Tas ir nedaudz par fizioloģiju.

Es tagad vēl gribētu pateikt, ka mēs esam jau gandrīz vienojušies ar ražotājiem, ka šī likuma... vai, teiksim, šīs normas stāšanās spēkā... varētu panākt kompromisu... un varētu pagarināt. Mums noteikti būs diskusijas par nodokļa apjomu un, iespējams, arī par to, kāda nodokļa likme, cik procentu, cukuru saturošiem dzērieniem varētu būt. Protams, gan Veselības ministrija, gan “Attīstībai/Par!” neaizmirsīs arī par citiem produktiem, kuriem ir augsts cukura līmenis. Es domāju, ka arī līdzšinējā pieredze mums parāda - ražotāji var ražot gaļas produktus, piemēram, desas, ar mazāku sāls saturu, ja sabiedrība sāk nopietni par to diskutēt.

Cienījamie kolēģi! Es gribu noraidīt to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nebūtu bijušas diskusijas. Tika uzaicināti daudzi interesenti, to skaitā arī no Zemkopības ministrijas. Diskusijas notika. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo mūsu priekšlikumu otrajā lasījumā. Mēs līdz trešajam lasījumam noteikti vēl strādāsim pie šī priekšlikuma uzlabojumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Pirmām kārtām es apsveicu Latvijas sabiedrību ar nodokļu paaugstināšanu.

Nodokļu paaugstināšana ir iespējama jebkurā laikā. Valdībai, protams, tur nevajag daudz prāta, to var darīt visu laiku. Taču, kad ir runa par nodokļu samazināšanu pārtikai, kas galvenokārt dod pozitīvu efektu vietējiem ražotājiem, un par veselīgu pārtiku, tad, protams, mums vajag laiku, laiku, laiku! Mēs kaut kad nākotnē varbūt, varbūt, varbūt...

Bet problēma ir tāda, ka ar šādu likuma grozījumu kokakola nepaliks dārgāka, kokakolu tāpat tirgos un tā izkonkurēs vietējo produktu. Tāpēc es īpaši uzsveru - nodokļu paaugstināšanai nevajag daudz prāta. To mēs visi varam ļoti ātri - visus nodokļus ātri palielināsim un tad domāsim, ka dzīvosim veselīgāk. Bet tā tas nenotiek. Ar šādu likuma grozījumu mēs panākam vietējā produkta mazāku konkurētspēju... vietējais produkts - Iļģuciema kvass, veselības dzēriens un tamlīdzīgi... mazāku konkurētspēju attiecībā pret līdzīgiem importa dzērieniem.

Ar šī nodokļa paaugstināšanu mēs nepanākam to rezultātu, ka iedzīvotāji mazāk dzers saldinātos dzērienus. Mūsu uzdevums ir panākt veselīgāku sabiedrību, un, lai panāktu veselīgāku sabiedrību, kurā mūsu vietējie ražotāji nopelna vairāk, mums šis jautājums būtu bijis jāskata kontekstā ar PVN samazināšanu pārtikai, ko šis parlaments vairākkārt jau ir noraidījis. Tieši PVN samazināšana pārtikai nozīmē atbalstu vietējiem ražotājiem, jo tas ir atbalsts svaigiem produktiem. (Dep. K. Feldmans: “Tas to nenozīmē!”)

Vēl viena lieta. Ja runājam par veselīgu dzīvesveidu, es domāju, ka mums vajadzētu nevis sākt ar nodokļu paaugstināšanu, lai gan bija tiešām solījums (un šeit man jāvēršas pie Zakatistova kunga, kurš arī šodien par to teica no Saeimas tribīnes), ka visus nodokļus izvērtēs un izskatīs vienotā paketē, nevis atsevišķi kādus nodokļus skatīs tagad. Kur var paaugstināt, tur - uzreiz, visus pārējos skatīsim kaut kad vēlāk.

Runājot par šīm izmaiņām, būtiski uzvērt, ka mums nodokļu sistēmas izmaiņas pirmām kārtām jāskata kontekstā ar jautājumu, kā aizstāvēt mūsu vietējos ražotājus, mūsu, Latvijas, nacionālās intereses. Tas ir būtiski. Šādi grozījumi neaizsargā nacionālās intereses.

Ja domājam par veselīga dzīvesveida ieviešanu un popularizēšanu, tad, manuprāt, mums būtu jāpieņem daži citi normatīvie akti. Tādi, kuri, iespējams, būtu ļoti nepopulāri, bet par kuriem būtu jārunā. Piemēram, lielveikalu aizvēršana svētdienās, lai cilvēki varētu pavadīt laiku ar ģimenēm, lai varētu iepirkties mazās piparbodītēs, ģimenes uzņēmumu veikaliņos, pirkt svaigu pārtiku no mūsu vietējiem zemniekiem. Es domāju, ka mums tas būtu daudz efektīvāks, daudz lielāks ieguldījums, ja mēs šeit uzsāktu nepopulāru, bet sabiedrībai vajadzīgu diskusiju par to, ka ģimenēm svētdienas nav jāpavada lielveikalos. Tas būtu daudz efektīvāk nekā paaugstināt nodokli saldinātajiem dzērieniem. Nodokļa paaugstināšana patiesībā tiešā veidā kaitē Iļģuciema kvasam, veselības dzērienam un līdzīgiem vietējā ražojuma dzērieniem.

Šāds grozījums nemazinās saldināto dzērienu patēriņu, nenovērsīs to, ka bērni lieto saldinātos dzērienus, tāpēc mums nevajadzētu sākt atkal no nepareizā gala. Mums vajadzētu sākt ar sarežģītākiem, nepopulārākiem risinājumiem, panākt efektīvu rezultātu. Gan sabiedrības veselība tad kopumā uzlabotos, gan arī vietējie ražotāji būtu aizsargāti pēc iespējas vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

No vienas puses, gribas izteikt atzinību “Attīstībai/Par!” deputātiem, kuri ir domājuši par to, kā uzlabot sabiedrības veselību, it īpaši bērnu veselību.

No otras puses, nav pārliecības, vai šī ir īstā metode, lai sasniegtu šādu rezultātu.

Pirmkārt. Vai tas attieksies uz visiem saldinātajiem dzērieniem vai tikai uz dažiem? Un vai tas tik tiešām sasniegs šo kopējo mērķi, lai mūsu sabiedrība kļūtu veselīgāka?

Un te man tomēr domas dalās. Es domāju, ka efektīvāka metode varētu būt šāda - noteikt saldinātajiem dzērieniem konkrētu procentu... kāds vispār drīkst būt šādos dzērienos saldinātāju daudzums, ja gribam rūpēties par sabiedrības veselību.

Otra lieta, ko mēs kā likumdevējs varam izdarīt, grozot likumus. Tā ir iniciatīva, kuru savulaik Valmierā virzīja mans kolēģis Romāns Naudiņš attiecībā uz vienu skolu, bet kuru mēs varētu virzīt visas Latvijas mērogā, - aizliegt skolās izvietot kafijas automātus, jo no tiem tiek skolēniem tirgota kafija un dažādi citi saldinātie dzērieni.

Šīs būtu konkrētas lietas, kas noteikti uzlabotu sabiedrības veselību, un nevarētu būt brīva vieta diskusijām par to, vai tas ir lobēts kāda konkrēta ražotāja interesēs vai nav. Tā mēs tik tiešām varētu skaidri parādīt sasniedzamo mērķi - lielāku labumu mūsu sabiedrībai.

Šodien aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Bet, vai to atbalstīt uz trešo lasījumu, - tas vēl ir liels jautājums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Iesalniekam.

J. Iesalnieks (NA).

Es ļoti labi saprotu ārstu vēlmi cīnīties ar pārmērīgu cukura patēriņu sabiedrībā, it īpaši bērnu vidū. Bet, manuprāt, šis priekšlikums ir mazliet nepārdomāts, jo - kā tas realitātē mainīs veikalā patērētāju uzvedību? Tas nozīmē, ka bieži vien vietējais produkts - iesals, kvass, veselības dzēriens (Zālē aplausi.) - maksās dārgāk, savukārt kaut kāds no rietumiem atvests Coca-Cola Zero Sugar ar ķīmisko saldinātāju maksās lētāk. Patērētāji izvēlēsies lētāko produktu, kurā būs ķīmiskie saldinātāji. Ķīmisko saldinātāju ietekme uz cilvēku veselību vēl nav klīniski pilnvērtīgi izpētīta, taču, manuprāt, to ietekme uz cilvēka nervu sistēmu varētu būt vēl kaitīgāka nekā cukura ietekme uz cilvēka veselību. Līdz ar to mēs, cīnoties ar vienu kaitīgu vielu, varam atbalstīt citas kaitīgas vielas patēriņu. Diez vai tas ir pieņemami, turklāt tā vēl tiks pārdalīts tirgus, visticamāk, par labu, es atvainojos, rietumu draņķiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (KPV LV).

Pilnīgi pievienojos šajā jautājumā Iesalnieka kungam, bet pateikšu tikai vienu repliku.

Ilmār, tu teici, ka Latvijas ražotāji jau domā par jaunām receptūrām, kā samazināt cukura daudzumu, un tas ir labi. Es atsaukšu savu iebildumu, kad tu man atnesīsi apliecinājumu, ka Coca-Cola mūsu lēmumu dēļ mainīs savu receptūru; tad es atsaukšu savu iebildumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem otro reizi.

A. Skride (AP!).

Gribēju tikai vēlreiz atgādināt... Izskanēja diskusijas, ka mēs nezinām, vai šādi samazināsim cukuroto dzērienu patēriņu. Es vēlreiz saku - publikācijas respektablos žurnālos to apstiprina. Konkrēti publikācija žurnālā JAMA 2019. gada maijā... kad par 20 procentiem samazinām cukuroto burbuļūdeņu patēriņu...

Gribu teikt, ka mēs ar ražotājiem diskutējam un esam pie viena sarunu galda tieši ar Latvijas ražotājiem. Gribu teikt arī to, ka jau šobrīd ir akcīzes nodoklis saldinātajiem dzērieniem un tas nepalielināsies - paliks tāda pati cena dzērieniem, kam cukura saturs būs robežās no nulles līdz pieciem gramiem. Cena palielināsies - vidēji tikai par trim centiem - saldiem dzērieniem, bet tiem, kas ir ļoti saldi dzērieni, cena palielināsies par apmēram par 20-23 centiem.

Sabiedrības veselības vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Īsa replika. Šobrīd tikai piecās Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem. Dānijas Karaliste 2014. gadā atcēla akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem. Tika secināts, ka nodokļa piemērošana bezalkoholisko saldināto dzērienu patēriņu nemazināja, savukārt pēc nodokļa atcelšanas Dānijā šo dzērienu patēriņš nepalielinājās.

Ko es gribu teikt? Rodas sajūta, ka šis ir ārvalstu saldināto dzērienu lobijs, jo vienīgais, kam tiks kaitēts, būs vietējais ražotājs. Paradumi, kā cilvēki iepērkas un kādus dzērienus pērk... ar šī nodokļa palielināšanu nenotiek... Varbūt “Attīstībai/Par!” var paskaidrot sīkāk, vai jūs gadījumā šobrīd nelobējat kādu ārvalstu lielo korporāciju, kas būs vienīgā ieguvēja no šādas nepārdomātas nodokļu paaugstināšanas, no kā cietīs vietējais ražotājs?

Paldies. (Dep. A. Skride: “Visiem būs vienādi!”)

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Rihardam Kolam paziņojumam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Informēju, ka pulksten 12.35 tiek sasaukta Ārlietu komisijas sēde. Aicinu laikus ierasties.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Janīnai Kursītei-Pakulei.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde pulksten 13.00 komisijas sēžu zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Jānis Butāns, Anda Čakša, Sergejs Dolgopolovs (Starpsauciens.), Nikolajs Kabanovs... Es atvainojos, Butāns ir? Jā. Nikolajs Kabanovs, Armands Krauze, Inese Lībiņa-Egnere, Regīna Ločmele-Luņova un Karina Sprūde. (Starpsauciens: “Butāns ir!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 12.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

Debates par 2. priekšlikumu.

Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Vēlreiz atgriežos pie šī jautājuma.

No šīs tribīnes izskanēja priekšlikuma virzītāja argumenti, ka nu beidzot arī pārtikas ražotāji ir atnākuši un sākuši dialogu un tagad kaut kas notiek. Vēlreiz atgādināšu, ka tā tik tiešām nav laba prakse - ar šādiem priekšlikumiem izraisīt haosu un paniku ražošanas nozarē. Jo tas, ko es redzu no vēstulēm... No federācijas ir izmisīgas vēstules ar lūgumu šo priekšlikumu nevirzīt, ar lūgumu iesniegt aprēķinu, kurš... es nezinu, vai jums ir šāds aprēķins vai tāda nav, bet aprēķins nekur nav pievienots... kāds aprēķins, kādā veidā šis priekšlikums ietekmēs tautsaimniecību. Jo, visticamāk, jūs neesat pat padomājuši par to, kas notiks, ja kāds no ražotājiem vienkārši nespēs pēc šī priekšlikuma... tālāk strādāt.

Tāpēc man ļoti aizdomīgas šķiet runas par to, ka tagad beidzot ražotāji pie mums ir atnākuši. Kāpēc jūs neparunājāt ar ražotājiem, pirms šī ideja jums ienāca prātā, un neapspriedāt un neaprēķinājāt visu, ko jūs iesniedzāt? Man tas šķiet ļoti aizdomīgi, kolēģi!

Es aicinu jūs neatbalstīt... aicinu arī visus kolēģus no opozīcijas, tostarp arī no frakcijas SASKAŅA, neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I. Pimenovs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamās dāmas un godātie kungi! Es atbalstīju šo priekšlikumu, kad tas tika skatīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Tāpēc arī uz manis vismaz daļēji gulstas atbildība par šā priekšlikuma turpmāko likteni.

Manā ieskatā, priekšlikums noteikti ir izstrādāts pareizajā virzienā. Kā mums mācīja universitātē, nodokļi ir valoda, kurā valsts runā ar sabiedrību vai, precīzāk, ar ienākumu saņēmējiem. Līdz ar to nodoklis nav aizlieguma rīks, bet drīzāk ir motivācijas līdzeklis. Tas, manā ieskatā, ir galvenais nodokļa kvalitātē, kas ir jāņem vērā, izskatot jebkuru grozījumu nodokļu sistēmā. Šis princips ir īpaši artikulēti izteikts tieši akcīzes nodokļa piemērošanā. Lai šīs valodas vārdi tiktu izteikti skaidrāk, lai novērstu pārmetumus un aizdomas, ko pauduši deputāti, ir jāpapildina priekšlikums uz trešo lasījumu. Par to esmu pārliecināts.

Ir jāiekļauj šajā ar akcīzes nodokli apliekamo vielu uzskaitījumā arī citi saldinātāji, kuri tiek lietoti saldināto bezalkoholisko dzērienu tirgū. Turklāt ne tikai Latvijas ražotāju dzērienos, bet arī tajos, kurus šeit vairākkārt pieminēja šā priekšlikuma kritiķi. Es domāju, ka tas būtu prātīgi, tas tikai papildinātu un nostiprinātu šā priekšlikuma spēku.

Un otrais, ko vajadzētu izdarīt, - ir jāparedz garāks nodokļa palielināšanas termiņš, kā arī tā pakāpeniska ieviešana... varbūt pa solīšiem palielināt ar katru gadu, lai ļautu mūsu valsts ražotājiem, tiem, kas ražo saldinātos dzērienus, pierast pie šīs jaunās nodokļa likmes un līdz ar to arī pārveidot savu tehnoloģiju, savu ražošanu, kā arī dotu patērētājiem iespēju saprast, kādi dzērieni ir labāki.

Par visiem pārējiem līdzekļiem, es domāju, pateiks šā priekšlikuma autori.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim otro reizi.

I. Dūrītis (AP!).

Cienījamie kolēģi! Es gribētu pilnībā noraidīt te izteiktās bažas, ka mēs, šā priekšlikuma autori, tajā skaitā arī es, it kā lobējam Coca-Cola kompāniju, kas ražo Coca-Cola, Fanta, Sprite un citus dzērienus.

Es paskatījos receptūrā. Dzērienā Coca-Cola - 11 grami cukura 100 mililitros, Fanta - 12,9 grami, Sprite - 13 grami. Mēs šeit nerunājam, protams, par dzērienu Coca-Cola Zero, kuram ir pievienots saldinātājs. Es nevaru atrast... man ir grūti atrast kādu Latvijā ražotu dzērienu, kuram būtu tik augsts cukura līmenis kā, piemēram, Sprite vai Fanta. Tā ka nav tiesa, ka šī Coca-Cola produkcija tad būs neaplikta ar nodokļiem vai būs aplikta ar mazākiem nodokļiem nekā Latvijā ražotā produkcija.

Otrkārt. Es gribu teikt, ka likums jau pašreiz paredz, ka dzērieni, kas ir dabīgās sulas, vai dzērieni, kuros ir pievienotas vismaz 10 procenti dabīgās sulas, netiek aplikti ar nodokļiem. Jau pašreiz! Tātad faktiski stāsts ir par to, kā ar nodokļu politiku panākt, lai ražotājs domātu par sabiedrības veselību kopumā un par to naudu, ko mēs ikdienā no veselības budžeta tērējam kariesa problēmu risināšanai bērniem, cukura diabēta ārstēšanai un visam pārējam.

Un vēl. Kā pašu pēdējo es gribu pateikt to, kas ir ļoti svarīgs. Mēs jau esam ar ražotāju... dzērienu ražotāju asociāciju... Latvijas Pārtikas tirgotāju asociāciju vienojušies, ka šīs normas stāsies spēkā no 2021. gada 1. jūlija. Sarunās ir šāda vienošanās panākta.

Es aicinu atbalstīt un ļaut mums turpināt līdz trešajam lasījumam par šo punktu diskutēt. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā mūsu priekšlikumu un domāt par sabiedrības veselību. Par sabiedrības, par mūsu bērnu veselību.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Tie, kuri seko līdzi šai diskusijai, redz, ka šis jautājums nav tik viennozīmīgs. Tiešām, skatoties no dažādiem aspektiem, var būt pilnīgi pretējas argumentācijas, kāpēc vajag vai nevajag atbalstīt šo priekšlikumu.

Es personīgi esmu par to, ka mēs lietojam pēc iespējas veselīgāku uzturu un ka jau laikus sākam par to rūpēties. Cukurs, uzturā lietotais cukurs, - tā tik tiešām ir liela problēma. Manuprāt, visi šeit piekritīs un neviens par to nestrīdēsies. Ir tiešām jādomā, kā mēs cukura lietošanu varētu ne tikai ar likumdošanu, bet arī ar citiem pasākumiem padarīt pēc iespējas tādu, lai tā būtu samērīga un lai šis produkts pēc iespējas mazāk tiktu lietots.

Es domāju, uzteicami ir kolēģu centieni kaut kādā veidā šo problēmu risināt, bet jāatzīst, ka tas ir diezgan panaivs un varbūt pat bērnišķīgs risinājums. Šādā veidā diez vai mums izdosies tikt galā ar šo paradumu. Personīgi es atbalstīšu šo priekšlikumu, jo esmu ieinteresēts, lai šeit, Saeimā, turpinātos process, debates par to, kādā veidā mēs varētu uzturu padarīt veselīgāku un sevišķi parūpēties par mūsu bērnu veselību. Es ļoti ceru, ka šo debašu rezultātā tie, kuri tiešām vēlas tikt galā ar šīm uztura problēmām, ieraudzīs, ka šis ir ļoti šaurs... šauri pielietojams instruments, kuru, vienu pašu lietojot, mēs tik tiešām varam radīt vairāk problēmu nekā labuma. Konkrēti un ļoti vienkārši paskaidrošu: tie ražotāji tagad parēķinās, ka ar saviem saldinātajiem dzērieniem viņi nespēs konkurēt tirgū, viņi vienkārši atradīs citus risinājumus. Man arī bija tikšanās ar šiem dzērienu ražotājiem. Viņi pateica: “Ļoti vienkārši! Nu nebūs cukura, mēs lietosim cukura vietā saldinātājus, liksim citus... Mēs apiesim šo akcīzi, un mēs uztaisīsim vēl kaitīgāku produktu!” Rezultāts būs tāds, ka mūsu bērni un mēs saņemsim... sabiedrība saņems vēl kaitīgākus dzērienus. Vēl kaitīgākus dzērienus nekā tos, kuru lietošanu jūs it kā cerat ierobežot. Un tā ir problemātika, par ko vajadzētu padomāt. Jums tik tiešām rūp bērnu veselība? Tad vajadzētu padomāt par to, kā ir ar visu kaitīgo produktu... ne tikai ar cukuru, kas ir saldinātajos... ar visām transtaukskābēm un tamlīdzīgi. Šo produktu lietošana skolās... tanīs pašās slimnīcās... Jūs tikko teicāt: jā, bērniem tās ir problēmas, un arī slimniekiem tās ir problēmas. Es nesen biju Stradiņos - palīdzēju vienam cilvēkam nokļūt līdz šai ārstniecības iestādei. Un, ziniet, ko es tur ieraudzīju? Gandrīz uz katra stūra stāv tie saldie... visi šie pārdošanas automāti, kuri tos, atvainojos, mēslus pārdod. Slimnieki var mierīgi nopirkt. Tas ir, vienā vietā viņi paņem zāles, pēc tam aiziet līdz šim aparātam un nopērk šokolādes batoniņus, saldinātos dzērienus un visu pārējo. Mierīgi! Kā saka, bizness pāri visam! Un tad mēs šeit domājam, ka ar šiem grozījumiem tagad veselību baigi salabosim!

Tāpēc, kolēģi, ja jums tik tiešām tas rūp... Es redzu, ka šis tiešām varētu būt jautājums, par kuru varētu vienoties ārpus politiskās piederības gan koalīcija, gan opozīcija. Turklāt tāda pieredze mums šeit, Saeimā, jau ir bijusi kaut vai jautājumā par tiem pašiem enerģijas dzērieniem, kad mums izdevās kopīgi vienoties un neatkarīgi no politiskās piederības pieņemt ierobežojošus grozījumus. Tāpat attiecībā uz transtaukskābēm un daudzām citām lietām...

Kolēģi, tad ņemiet un to risiniet sistemātiski! Sevišķi vēršos pie “Attīstībai/Par!”. Jūsu joma tagad ir veselība, veselības aizsardzība. Nu tad nāciet ar sistēmisku risinājumu! Es saprotu, ka baigi forši iemest vienu tādu priekšlikumu un teikt: “Kādi mēs malači! Kā mēs rūpējamies par veselību!” Patiesībā tās nav rūpes. Pašlaik tā zināmā mērā ir tāda veselības aprūpes profanācija. Paņemiet to, lūdzu, sistemātiskāk... sistēmiskāk! Domāju, ka šādiem jūsu centieniem būs atbalsts ne tikai no koalīcijas, bet arī no opozīcijas partijām.

Tāpēc mans aicinājums ir - neapstājieties! Sākam domāt sistēmiski! Un ir vēl lielākas problēmas, par kurām vajadzētu padomāt, ja mums tiešām rūp mūsu nācijas veselība.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu (Dep. J. Stepaņenko: “Kāpēc?”) un iet tālāk. (No frakcijas SASKAŅA: “Kāpēc atbalstīt?”)

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivanam Klementjevam.

I. Klementjevs (SASKAŅA).

Labdien, cienījamie kolēģi! Jūs atceraties - bija tāds mūsu, Latvijas, vadonis Kārlis Ulmanis. Viņš teica tādus vārdus: “Kad dzerat no rīta tēju vai kafiju, vajag ielikt trīs karotes cukura - vienu no Liepājas, otru no Jēkabpils un trešo no Jelgavas cukurfabrikas.” Un tas bija pareizi, tāpēc ka palīdzēja attīstīt mūsu cukura rūpniecību.

Tagad mums diemžēl nav nevienas cukurfabrikas. Kuru cukuru jūs izmantojat? To, kam uz paciņas ir uzraksts “Jelgavas cukurs”? A faktiski to ražo dāņi laikam - Dansukker... Un tas liecina, kādas kvalitātes cukuru mēs lietojam. Tā neatkarīgā... vienu karoti jūs liekat vai divas... Kāda ir kvalitāte? Runa ir par kvalitāti.

Bet ko dara mūsu Veselības ministrija, lai uzlabotu kvalitāti, lai uzturētu veselīgu dzīvesveidu Latvijā? Faktiski laikam neko. A par to mums vajag rūpēties! Cik ilgi mēs cīnījāmies par to, lai aizliegtu skolās kioskos tirgoties ar tiem visiem krāsainajiem piecukurotajiem dzērieniem? Ilgi gadi pagāja, un tagad netirgo. Bet tirgoja. Un tie ir kaitīgi. Es arī dzeru to kaitīgo kokakolu, bet, godīgi sakot, tā nav pat tik kaitīgs produkts kā citi kaitīgie produkti. To pašu gaļu, ko mēs ēdam... varbūt tā ir vēl kaitīgāka nekā kokakola. Coca-Cola pastāv jau gandrīz 130 gadus. Un pagaidām nedzird, ka būtu bijis kādas tiesas process pret šo kompāniju. Arī sportistiem vajag cukuru lietot un citreiz pat vairāk nekā normāliem cilvēkiem, tāpēc ka tas ir enerģētisks produkts, tā ir enerģija, kas ir vajadzīga sportistam.

Bet nu par to aptaukošanos bērniem. Jā, daudziem bērniem ir ļoti daudz procentu, pieaugušiem vēl vairāk ir tie procenti... Kāpēc jūs, ja bērni nesaprot... kāpēc jūs to arī nesaprotat? Kustība - tā ir dzīve. Jā. Mums ir Latvijas Sporta veterānu-senioru savienība; lūdzu, nāciet, sportojiet līdz 95 gadiem, mums ir vecuma grupu kategorijas visiem sporta veidiem. Tad nebūsim mēs aptaukojušies un būsim daudz veselīgāki. To mums vajag reklamēt - kā panākt to, kā organizēt, lai skolās būtu trīs sporta stundas katru nedēļu. Bet mēs runājam un runājam 10 gadus, ierakstām sporta pamatnostādnēs, bet... nu, varbūt būs no septembra, varbūt nebūs no septembra. Un cik apmeklē tās sporta stundas bērni? Ir daudzi, kas neapmeklē tāpēc, ka viņiem ir izziņa no ģimenes ārsta, ka viņi nevar apmeklēt sporta stundas.

Par to vajag rūpēties.

Bet es te klausījos divu stundu garumā un nevaru saprast, vai jūs gribat cīnīties par veselīgu dzīvi vai gribat tikai iekasēt nodokļos vairāk. Nu, cilvēki... Vienalga, cik viņi maksās, cilvēki dzers! Mēs palielinājām cenu alus produktiem... arī ar tiem procentiem, bet - vai nu dzer mazāk? Vai, nezinu, ražojam mazāk? Aizejiet uz Vērmanes dārzu! Vakar, arī šodien, rīt - alus festivāls. Trīs dienas nedēļas vidū. Nu forši! Mēs nestrādājam, bet alus festivālam ņemam brīvdienas. Kā vācu alus festi. Nedēļai pa vidu. Tā ir Latvija! Tā ka - par ko mēs runājam šeit? Gribam...? Esmu ar mieru, ka aizliegtu visus tos kaitīgos produktus. Aizliegt! Tad mēs varam pateikt, ka mēs esam par veselīgu Latviju!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai komisijas ziņotājs vēlas skaidrot komisijas viedokli pēc debatēm? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātu Skrides, Dūrīša un Voikas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 13, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts. (Starpsauciens.)

J. Jalinska. Tā, turpinām.

3. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jalinska. 4. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jalinska. 5. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jalinska. 6. - deputātes Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Jalinska. 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 9. - deputātu Andra Skrides, Ilmāra Dūrīša un Ineses Voikas priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 10. - zemkopības ministra Kaspara Gerharda priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 11. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jalinska. Un 11. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. Aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

J. Jalinska. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šī gada 6. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6. jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai””, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 15. maija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai””.

Likumprojekts paredz no zemes īpašniekiem atsavināt nekustamos īpašumus vai to daļu, kas atrodas pie valsts ārējās sauszemes robežas, lai dabā iezīmētu Latvijas Republikas valsts robežas joslu, pierobežas joslu un pierobežu ārējai sauszemes robežai ar Krievijas Federāciju, kā arī uzstādīt valsts robežas joslas, pierobežas joslas un pierobežas norādījuma zīmes un informatīvās norādes, ievērojot attiecīgo deleģējumu.

Uz otro lasījumu iesniegti četri redakcionāli Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri komisijā tika atbalstīti. Juridiskā komisija otrajam lasījumam ir atbalstījusi, aicinu arī...

Sēdes vadītāja. Nē, nē! Mēs par katru priekšlikumu.

J. Butāns. Visi četri ir...

Sēdes vadītāja. Nē. 1. priekšlikums tātad...

J. Butāns. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Aicinu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Butāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Inese Ikstena.

I. Ikstena (AP!).

Labdien, kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā”, nolēmusi atbalstīt minēto likumprojektu un virzīt to izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā.

Likumprojekta mērķis ir veicināt diasporas locekļu iesaisti valsts civildienestā, paredzot regulējumu, ka valsts interesēs ierēdņa amatā uz noteiktu laiku, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, nerīkojot atklātu pretendentu konkursu, var iecelt personu, kas pilda darba pienākumus starptautiskā organizācijā, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, vai šādas organizācijas dalībvalsts institūcijā. Un likums stāsies spēkā parastā kārtībā.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta virzību pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Ikstena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 21. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 21. jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju””, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar dokumentu Nr. 938. Uz otro lasījumu atbildīgā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus.

1. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 2. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. 3. - aizsardzības ministra Pabrika kunga priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Rubiks. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Rubiks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 6. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6. jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Urbanovičs. (Starpsauciens: “Ooo!” Dep. J. Urbanovičs pamāj ar roku. Smiekli.)

J. Urbanovičs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.

Pirms sākam strādāt ar katru konkrēto priekšlikumu, ir jāizstāsta neliela preambula. Proti, komisija rūpīgi, jau atkārtoti, skatīja visus priekšlikumus. Komisijas locekļi, visi kā viens, bija pateicīgi gan daudzajiem deputātiem, kuri demonstrēja izcilu kompetenci, priekšlikumus iesniedzot un aizstāvot, gan arī rekordlielam skaitam šī likuma pārraudzībā esošās jomas aktīvistu un pārstāvju. Izrādās, ka dzīvnieku aizsardzības problēmas ir ļoti, ļoti svarīgas ļoti lielai sabiedrības daļai.

Lai gan sākotnēji šo likumu tā iniciatori bija paredzējuši tikai kā vienu no dekodifikācijas programmas posmiem, neviens neliedza gan sabiedrībai, gan arī deputātiem iesniegt uzlabojošus priekšlikumus attiecībā uz atsevišķām regulējamās nozares jomām. Mēs godprātīgi mēģinājām iedziļināties katrā no tiem, uzklausot visus ekspertus, speciālistus un censoņus no šīs sfēras.

Diemžēl mums neizdevās atrast kopsaucēju ne par vienu no šiem priekšlikumiem, jo attiecībā uz katru no tiem bija arī kādi pretargumenti, katram no tiem bija kādi pretinieki. Bet mēs sapratām, ka šī diskusija ir svarīga, un esam pateicīgi arī Zemkopības ministrijai, kuras pārraudzībā atrodas visi šie jautājumi, ka viņi uzņēmās iniciatīvu veidot darba grupu un kopā ar visām ieinteresētajām personām, to skaitā arī ar deputātiem, kuri ir iesnieguši savus priekšlikumus, savus grozījumus, izdarīt labāko, atrast tādu risinājumu, kas nomierinātu cilvēkus un precīzi parādītu, kā tās problēmas varētu tikt risinātas.

Tagad piedāvāju skatīties uz tabulu.

1. priekšlikums... Tas ir atsaukts no deputātes Zālītes-Grosas un deputātes Muižnieces puses.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikums ir atsaukts.

J. Urbanovičs. Pārējie, no 2. līdz 6., atbilst tam, ko es tikko teicu, - ka visi šie priekšlikumi nevis tiek noraidīti kā nederīgi, kā, komisijasprāt, nesaprātīgi, bet gan tiek novirzīti tālākam darbam tajā darba grupā, par kuru es tikko stāstīju. Līdz ar to komisija atļāvās neatbalstīt šos - no 2. līdz 6. priekšlikumam.

Sēdes vadītāja. Mums tomēr... tik un tā jārunā par katru priekšlikumu...

J. Urbanovičs. 2. priekšlikums tātad nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 3. - tāpat.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 4. - tāpat.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 5. - tāpat.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 6. - tāpat.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 7. - daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Urbanovičs. 8. - daļēji atbalstīts...

Sēdes vadītāja. ...un iekļauts 9. priekšlikumā.

Deputāti piekrīt.

J. Urbanovičs. Jā. Mums izdevās - mums izdevās! - to izdarīt...

Tālāk. 10. priekšlikums... no 10. līdz 40. priekšlikumam... ir tas pats stāsts, ar ko es jūs garlaikoju pašā sākumā.

Tātad 10. ir noraidīts.

Sēdes vadītāja. Mēs par 9. priekšlikumu runājām? Tātad 9. priekšlikumu deputāti atbalsta.

Par 10. ...

J. Urbanovičs. Noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Urbanovičs. 11. - noraidīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 12. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 13. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 13. ir atsaukts.

J. Urbanovičs. Jā, paldies viņiem. (Smiekli.)

Bet toties 14. - noraidīts.

Sēdes vadītāja. 14. priekšlikums...

J. Urbanovičs. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 15. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 16. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atsaukts.

J. Urbanovičs. Jā, paldies, priekšsēdētāja!

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

J. Urbanovičs. 17. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 18. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 19. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 20. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 19. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 21., piedošanu.

J. Urbanovičs. 21. - nav atbalstīts. Man lapa nepāršķīrās.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 22. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 23. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 24. - tāpat. (Dep. A. Gobzems: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot par 24. priekšlikumu, ja? (Dep. A. Gobzems: “Jā! Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 7, pret - 70, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Urbanovičs. 25. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 26. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 27. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 28. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 29. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 30. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 31. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 32. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 33. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Marijai Golubevai.

M. Golubeva (AP!).

Cienījamie kolēģi! Es pateicos komisijai par skaidrojumu.

Tiešām, pie konsensa, es pieņemu, šajās diskusijās bija ļoti grūti nonākt. Taču, cienot pilsoniskās sabiedrības milzīgo atbalstu, ko guva vairāki mūsu priekšlikumi, kas ir saistīti ar dzīvnieku aizsardzību, es gribētu aicināt tos deputātus, kas iesniedza šos priekšlikumus, pēc tam, kad šis likumprojekts tiks virzīts tālāk, iesniegt tos no jauna. Vajadzētu, varbūt sadarbojoties ar Zemkopības ministriju, uzturēt likumdevēja dienaskārtībā mūsu priekšlikumus. Īpaši tāpēc, ka daļa no tiem ir saistīti ar humānāku attieksmi pret dzīvniekiem mūsu sabiedrībā kopumā un dzīvnieku aizsardzību, kas nav tikai vienkārši tautsaimniecības vai, teiksim, likumiskās vides sakārtošanas jautājums, bet arī mūsu sabiedrības humāno vērtību jautājums.

Es neuzturēšu spēkā tagad savu priekšlikumu, bet mēs turpināsim strādāt pie šiem priekšlikumiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā būtu vēl kas piebilstams?

J. Urbanovičs. Komisijas vārdā varu atkārtot: ne jau tāpēc, ka priekšlikumi būtu slikti, tie tika noraidīti, bet tā iemesla dēļ, ka tie ir tik labi, ka tos vajag rūpīgi, rūpīgi izpētīt, un to apņēmās izdarīt Zemkopības ministrija. Un viņi izrādīs iniciatīvu, savācot kopā visus autorus.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Urbanovičs. 33. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J. Urbanovičs. 34. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Urbanovičs. 35. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 36. - nav atbalstīts. (Dep. A. Gobzems: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst. Par 36. priekšlikumu vēlas balsot? (Dep. A. Gobzems: “Jā! Balsot!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par 36. - deputāta Bergmaņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 66, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

J. Urbanovičs. 37. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 38. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 39. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. 40. - nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J. Urbanovičs. Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Urbanovičs. Komisija piedāvā 6. jūniju.

Sēdes vadītāja. Jūniju?

J. Urbanovičs. Jūniju.

Sēdes vadītāja. Jūliju? Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada sestais...

J. Urbanovičs. Sestais mēnesis.

Sēdes vadītāja. ...jūlijs. (Starpsauciens: “Jūnijs!”)

J. Urbanovičs. 6. 6.!

Sēdes vadītāja. Jūlijs vai jūnijs?

Jūnijs.

Tātad komisija piedāvā šā gada 6. jūniju. Un priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6. jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Urbanovičs.

J. Urbanovičs (SASKAŅA).

Tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā”.

1. ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums, kas būtībā paredz jaunākas regulas iestrādi 7. pantā. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. Jaunākas regulas normu iedzīvināšanu 3. pantā paredz arī 2. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums. Tāpēc ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. Tāpat 3. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. 4. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums, kuru komisija atbalstīja. Arī tas ir saistīts ar Eiropas Savienības regulas ieviešanu šajā jomā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. Tā kā šis priekšlikums ir atbalstīts, vairs nav nepieciešams 12. pants, kuru Grasberga kungs ierosina izsvītrot, izslēgt. Līdz ar to komisija ir atbalstījusi arī 5. priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. 6. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir atbalstīts. Arī tas saistīts ar regulas ieviešanu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. 7. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums. Tas izriet no iepriekšējiem priekšlikumiem. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. 8. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums. Atkal - regulas ieviešana... jaunākas regulas normu ieviešana veco regulu regulējumā. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. 9. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. 10. priekšlikums ir atbalstīts tieši tāpēc, ka iepriekš šajā normā viss ir jau noteikts... Desmito atbalstām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. 11. priekšlikums ir mūsu komisijas ierosināts redakcionāls labojums, kas padara 24. pantu skaidrāku, tāpēc mēs paši savu priekšlikumu arī atbalstījām.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. Līdzīgi ir ar 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumu. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. Un pēdējais ir 13. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Grasberga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Urbanovičs. Aicinu atbalstīt šo visnotaļ sakārtoto likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Urbanovičs. Gaidīsim priekšlikumus līdz 6. jūnijam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6. jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””, otrais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Iveta Benhena-Bēkena.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””. Likumprojekts ir pārņemts no 12. Saeimas sasaukuma saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39. pantu. Likumprojekts ir nepieciešams, lai nodrošinātu viendabīgu pāreju uz administratīvo pārkāpumu dekodifikācijas sistēmu. Tiek redakcionāli precizēti administratīvo pārkāpumu sastāvi - atbilstoši faktiskajai situācijai un tiesību normas mērķim -, lai novērstu gramatiskās interpretācijas nepamatotu izmantošanu.

Komisijā saņemti 10 priekšlikumi.

1. priekšlikums ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Tas ir tehnisks priekšlikums, kurš paredz atbildīgās institūcijas nosaukuma precizējumu. Komisijā atbalstīts un iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 2. priekšlikums ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Arī tas būtībā ir tehnisks priekšlikums un paredz numerācijas maiņu, lai saglabātu nodaļu nosaukumu atbilstību likumprojekta pantu numerācijai. Komisijā atbalstīts un iekļauts 3. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 3. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas ir tehnisks precizējums un paredz struktūras saglabāšanu likumprojektā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 4. ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums, kas paredz juridisko terminu salāgošanu un novērš interpretācijas iespējas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 5. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas ir tehniska rakstura priekšlikums un paredz likumprojekta struktūras saglabāšanu, kā arī 3. priekšlikuma iekļaušanu atbilstošajā likumprojekta nodaļā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 6. ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Tas paredz izslēgt 30.³ pantu, kas nosaka administratīvo atbildību par informācijas nesniegšanu par kultūras pieminekļu atsavināšanu vai valstij piederošu senlietu neatļautu glabāšanu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Benhena-Bēkena. 7. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Tiek piedāvāts izslēgt 30.³ panta otro daļu, jo tā dublē Kriminālprocesa likuma normas. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 8. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas nosaka likuma pārejas noteikumus, lai nodrošinātu nepārtrauktības principa ievērošanu brīdī, kad stājas spēkā likuma grozījumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. 9. ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums, kas pēc būtības nenodrošina likuma normu nepārtrauktības principu. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Benhena-Bēkena. 10. ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas paredz to pirmajā lasījumā pieņemto priekšlikumu izslēgšanu, kuri attiecas uz noteikumiem par likuma stāšanos spēkā, tādējādi nodrošinot pārejas noteikumu iespējamību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Benhena-Bēkena. Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

I. Benhena-Bēkena. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6. jūnijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6. jūnijs.

Godātie deputāti! Deputāti Strīķe, Dzintars, Pavļuts, Kaimiņš un Latkovskis lūdz izsludināt pārtraukumu līdz pulksten 14.45 pēc darba kārtības 34. punkta izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”) Tad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai sēdē tiktu izsludināts pārtraukums līdz pulksten 14.45! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 26, atturas - 1. Tātad tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 14.45.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie ir sagatavoti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Anda Čakša, Sergejs Dolgopolovs, Nikolajs Kabanovs, Māris Kučinskis, Inese Lībiņa-Egnere, Juris Rancāns (Starpsauciens.)... Rancāns ir, ja? Karina Sprūde, Juta Strīķe (Starpsauciens.)... ir. Normunds Žunna? (Starpsaucieni: “Ir!”) Okay!

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 14.45.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Krauze, Valainis, Dūklavs, Bergmanis, Daudze, Vucāns un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Krauzes, Valaiņa, Dūklava, Bergmaņa, Daudzes, Vucāna un citu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Deputāti Strīķe, Kaimiņš, Dzintars, Pavļuts, Zakatistovs lūdz izsludināt pārtraukumu pēc darba kārtības 47. punkta līdz pulksten 16.00.

Es saprotu, ka tiek plānots sasaukt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdi. Vai deputātiem ir iebildumi pret pārtraukuma izsludināšanu? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ārkārtas sēde būs pēc trīs minūtēm komisijas sēžu zālē. Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde notiks tūlīt.

Vārds deputātam Rihardam Kolam.

R. Kols (NA).

Cienījamie, godātie Ārlietu komisijas deputāti! Pēc piecām minūtēm Ārlietu komisijas sēžu zālē turpināsim šķetināt jautājumu par Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukums līdz...

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Aldis Blumbergs, Anda Čakša, Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis, Nikolajs Kabanovs, Andrejs Klementjevs... ir, Māris Kučinskis, Janīna Kursīte, Inese Lībiņa-Egnere, Ivars Puga, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Inese Voika un Normunds Žunna. Puga ir. Voika ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Kolēģi! Mums ziņo, ka ir nepieciešamas vēl 10 minūtes dokumentu kopēšanai. Līdz ar to tehniskais pārtraukums līdz pulksten 16.15, lai sakopētu visus dokumentus un mēs varētu turpināt sēdi.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad visi ir saņēmuši dokumentus.

Turpinām Saeimas sēdi.

Vispirms - iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav.

Piebildīšu, ka komisija lūdz iekļaut šo likumprojektu pirms darba kārtības punkta “Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav.

Līdz ar to darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Ņemot vērā radušos situāciju, ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”.

Es nolasīšu anotāciju, lai būtu pilnībā skaidrs, kāpēc šāds likumprojekts vajadzīgs un ko mēs ar to panāksim.

“Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas 2019. gada 23. maija paziņojumiem, ka netiek nodrošināta Eiropas [Parlamenta] vēlēšanu likuma izpilde, tas ir, iepriekšējā balsošanā vēlētāji nevar nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, bet tikai tanī, kurā reģistrēti.

To apstiprina pieejamā informācija mediju telpā un CVK mājaslapā. LR 13. Saeimas deputāti ir satraukti par izveidojušos situāciju un uzskata, ka [..] sagatavotie likuma grozījumi pagarina vēlēšanu iecirkņu darba laiku piektdienā līdz plkst 20.00.”

Tas palielina vēlētāju iespējas piedalīties vēlēšanās.

Šī likumprojekta mērķis ir tikai un vienīgi... šajā situācijā, kad ir bijušas vairākas cēloņsakarības... sākot ar to, ka liela daļa iedzīvotāju nesaņēma vēlēšanu paziņojumus par viņu iecirkņiem... tālāk izveidojās situācija... kad iedzīvotājiem bija jābūt iespējai šodien, rīt doties pie vēlēšanu urnām jebkurā iecirknī un mainīt... šī sistēma tomēr nav izturējusi to slodzi, kāda ir. Iedzīvotājiem nav iespējas nomainīt vēlēšanu iecirkņus.

Šis likumprojekts, šie likuma grozījumi, paredz, ka rītdien... Bija paredzēts līdz pulksten 16.00 šo iespēju izmantot... Šie likuma grozījumi paredz, ka šis laiks tiek pagarināts līdz pulksten 20.00 (tas ir loģiski - cilvēkiem darbs beidzas pulksten 17.00), lai arī pēc darba laika varētu aiziet un izdarīt savu izvēli Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Šie likuma grozījumi noteikti veicinās vēlētāju aktivitāti un viņu iespējas piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Ir notikušas konsultācijas gan ar CVK, gan ar Saeimas Juridisko biroju un Finanšu ministriju. Jāatzīmē, ka šie likuma grozījumi ir pārdomāti, vērsti uz pozitīvu... uz iespēju nodrošināšanu iedzīvotājiem piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Tas atbilst arī visām starptautiskajām normām, aktiem, kas Latvijai ir saistoši.

Mēs esam saņēmuši arī finanšu ministra pozitīvu atzinumu par iesniegtajiem likuma grozījumiem.

Aicinu Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Tā, kolēģi. Vispirms mums ir jābalso par steidzamību. Es saprotu, komisija lūdz...

V. Valainis. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šī likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

V. Valainis. Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie Saeimas deputāti! Nu būsim godīgi! Šī ir pirmā reize, tas ir bezprecedenta gadījums neatkarīgās Latvijas Republikas pastāvēšanas vēsturē, ka ir tik milzīgas problēmas attiecībā uz Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanu. Patiesībā atbildība par šīm problēmām ir jāuzņemas valdībai, kas nav spējusi kvalitatīvi noorganizēt vēlēšanas un kas patiesībā ir liegusi virknei Latvijas Republikas balsstiesīgo vēlētāju kvalitatīvi... saņemt informāciju savlaicīgi. Un ir arī jautājumi par drošību, par to, kādā veidā ir tikusi organizēta šo paziņojumu izsūtīšana. Vai kompānijas, kas piegādājušas paziņojumus, ir drošas? Vai valsts drošības iestādes ir pārbaudījušas visu šo lietu? Rezultāts ir tāds, ka... Eiropas Parlamenta vēlēšanas jau pēc būtības nav, tā teikt, no pašām apmeklētākajām vēlēšanām, un tagad... Faktiski šādā veidā mēs apdraudam Latvijas valsts drošību. Apdraudam tādā veidā, ka palielinām iespējas iekļūt Eiropas Parlamentā tiem, kuri, ļoti iespējams, varētu būt daudz vairāk nedraudzīgi Latvijas valstij nekā... jo to vēlētājs ļoti organizēts.

Vēl viena lieta, kas šajā kontekstā ir jāpasaka, un tā ir ļoti būtiska lieta. Vai valdības vadītājs Arturs Krišjānis Kariņš, kurš taču ir amatā, kas būtībā ir menedžera amats - organizēt visu, lai Latvijā viss būtu kvalitatīvi un pienācīgi izpildīts, - vai viņš uzņemsies personīgo atbildību par to, kā ir tikušas organizētas un kā joprojām tiek organizētas Eiropas Parlamenta vēlēšanas? Tas ir ļoti būtisks jautājums. Un šajā kontekstā būs arī pieprasījums premjeram Kariņam attiecībā uz to, kas šajā sakarā ir ticis izdarīts, ko vajadzētu darīt un kas tiks darīts, kuras amatpersonas atbildēs.

Attiecībā uz amatpersonām pirms samērā neilga laika šeit, Saeimā, mūsu parlamentā, bija diskusija, kurā runājām par to, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā mainīt Centrālās vēlēšanu komisijas vadību nebūtu pareizi tieši tā iemesla dēļ, ka daudz loģiskāk, ja... pat tad, ja notiek izmaiņas, tām vajadzēja būt pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Lūk, ir rezultāts! Rezultāts ir ļoti vienkāršs - Centrālās vēlēšanu komisijas vadības maiņa pati par sevi nav devusi nekādu pozitīvu pienesumu. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.) Ir noticis tieši pretējais - ir haoss, cilvēkiem ir neizpratne, sabiedrība ir neapmierināta ar esošo situāciju. (Starpsauciens: “Izgaismojas shēmas!”) Būtībā tas ir pierādījums, ka pasniegt kā sasniegumu to, ka kāda amatpersona ir nomainīta... sauksim to par revanšismu... ka tā nav pareiza sistēma. Pareiza sistēma ir tāda, kura risina problēmas pēc būtības. Problēmas netiek atrisinātas tikai ar cilvēku nomaiņu amatos. Un faktiski šajā gadījumā valdība šīs problēmas nav atrisinājusi.

Parlamentam šodien... es saprotu, ka jums ir garlaicīgi, jo ir jau pēcpusdiena, tik ilgi parasti parlamentā nestrādā. Parasti tas notiek līdz pulksten 12.00, mēs aptuveni tad pabeidzam sēdi... (Zālē iebildumi.) Es saprotu jūsu neapmierinātību, ka jums vienu reizi pa ilgiem laikiem ir mazliet ilgāk jāpastrādā.

Nevajadzēja būt šādai situācijai, ka mums faktiski divas dienas pirms vēlēšanām ir steidzamības kārtā kaut kas jāgroza, lai cilvēkiem vispār būtu iespēja aiziet uz šīm vēlēšanām un tajās nobalsot par to politisko spēku, par kuru viņi vēlas nobalsot.

Es aicinu koalīciju prasīt arī pašai, un tas būtu atbildīgi visas sabiedrības priekšā, atbildību no Latvijas Republikas premjera Kariņa, kurš reāli neko nav izdarījis, lai šāda haosa Latvijā nebūtu. Es ceru, ka Latvija ar šo nepiedzīvos kauna traipu un aizrādījumu arī no Eiropas Savienības institūcijām, ka tā nemāk organizēt Eiropas Parlamenta vēlēšanas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kaut kas ir piebilstams?

V. Valainis. Komisijas vārdā gribu pateikt, ka likumprojekta galvenais mērķis ir vairot iespēju iedzīvotājiem piedalīties vēlēšanās. Piektdien, tas ir, rītdien, varēs piedalīties no pulksten četriem... tas bija līdz šim... līdz četriem... tagad - līdz astoņiem vakarā. Tas ir ar mērķi vairot iespēju iedzīvotājiem piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un tā ir parlamenta reakcija uz izveidojušos situāciju.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V. Valainis. 15 minūtes.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 15 minūtes - līdz pulksten...

V. Valainis. ... pulksten 16.40.

Sēdes vadītāja. Līdz pulksten 16.40, ja? Paldies.

Un izskatīšana otrajā lasījumā?

V. Valainis. Izskatīšana otrajā lasījumā - šodien.

Sēdes vadītāja. Saeimas šodienas sēdē.

V. Valainis. Saeimas šodienas sēdes laikā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Godātie kolēģi! Deputāti Valainis, Pavļuts, Strīķe, Dzintars un Latkovskis lūdz izsludināt pārtraukumu uz 20 minūtēm.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds deputātam Uldim Budriķim - paziņojumam.

U. Budriķis (JK).

Godātie Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas locekļi! Aicinu jūs pēc 15 minūtēm komisijas sēžu zālē izskatīt šo likumprojektu.

Paldies. (Starpsaucieni: “15!”)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Anda Čakša, Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis, Ilmārs Dūrītis, Andrejs Judins (Starpsaucieni: “Ir!”)... Andrejs Judins ir. Nikolajs Kabanovs, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Inese Lībiņa-Egnere, Evija Papule... ir, Ivars Puga (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Ivans Ribakovs (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Karina Sprūde un Edmunds Teirumnieks.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pārtraukumā notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde. Atsāksim darbu pēc nu jau varbūt 20... mazliet vairāk nekā pēc 20 minūtēm.

Pārtraukums līdz pulksten 16.50.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija darbu ir beigusi, bet nepieciešamas vēl aptuveni 10 minūtes dokumentu sakopēšanai. Tātad sēdi mēs varēsim atsākt, kolīdz būs gatavi dokumenti, - pēc aptuveni 10 minūtēm.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Tātad deputātiem likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” otrajam lasījumam ir pieejams.

Un deputāti Valainis, Adamovičs, Latkovskis, Pavļuts un Zakatistovs lūdz izdarīt grozījumus sēdes darba kārtībā un likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” pārcelt pirms darba kārtības 35. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Kuram ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Nav. Ļoti labi.

Paldies.

Tātad varam skatīt likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” otrajā lasījumā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Komisija ir izstrādājusi trīs priekšlikumus.

1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais priekšlikums ir tehniska rakstura. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. Arī 2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātais priekšlikums ir tehniska rakstura. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. Un arī 3. - atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums ir tehniska rakstura. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Valainis. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

V. Valainis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Rancāns.

J. Rancāns (JK).

Labdien, kolēģi! Vai labvakar drīz jau būs jāsaka... Tā. Komisija šā gada 14. maija sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā”.

Pavisam tika saņemti 56 priekšlikumi, kuri galvenokārt ir tehniska rakstura, - redakcionāli precizējumi pirmā lasījuma redakcijai. Priekšlikumu iesniedzēji bija trīs - Juridiskais birojs, pati komisija un aizsardzības ministrs Artis Pabriks finanšu ministra vietā. Tāpēc (Dep. V. Orlovs: “Mēs mākam lasīt!”) priekšlikumi - no aizsardzības ministra Arta Pabrika.

Sākam izskatīt.

1. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tas paredz mainīt likuma nosaukumu, un turpmāk likums sauksies “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 2. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Arī tas ir tehniska rakstura. Priekšlikums paredz aizstāt vārdus “terorisma finansēšana” ar vārdiem “terorisma (Dep. I. Rībena: “Nevajag skaidrot!”) un proliferācijas finansēšana”. (Starpsaucieni: “Beidz paskaidrot!”)

Sēdes vadītāja. (Noklaudzina ar āmuru.) Kolēģi, ziņotājam tribīnē ļaujiet, lūdzu, ziņot par priekšlikumiem!

J. Rancāns. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 3. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums, kas paredz redakcionālu precizējumu. Teksts papildināts ar vārdiem “un proliferācijas”. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Precizēta jēdziena “čaulas banka” izpratne. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Izslēgts jēdziens “neparasts darījums”, papildināts jēdziena “aizdomīgs darījums” skaidrojums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 6. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums, kurā ir redakcionāli precizējumi jēdziena “proliferācija” skaidrojumam. (Starpsaucieni: “Kas ir proliferācija?”; “Ieroču izplatīšana!”; “Latviskot vajag!”) Atsauce uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. 7. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Precizēta redakcija saistībā ar subjektu paplašināšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 8. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Papildināts subjektu loks - maksātnespējas administratori, antikvāro priekšmetu tirdzniecības starpnieki un šādu priekšmetu glabātāji. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 9. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Arī tas ir tehnisks priekšlikums, un tas paredz, ka likuma subjekti saglabā statusu maksātnespējas un likvidācijas procesā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 10. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizēti citu personu pienākumi informācijas sniegšanā par aizdomīgiem darījumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 11. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tehnisks precizējums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. 12. - komisijas priekšlikums. Tehnisks, precizējošs priekšlikums. Jēdziena “proliferācija” skaidrojums jeb definīcija. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 13. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tie ir redakcionāli labojumi attiecībā uz informācijas pieprasīšanu no Latvijas Republikas informācijas sistēmām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 14. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Ir precizēts jēdziens... Ir runa par fizisko personu datu apstrādi un informācijas neizpaušanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir redakcionāls priekšlikums, kas saistīts ar jēdziena “neparasts darījums” izslēgšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 16. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tas ir redakcionāls precizējums attiecībā uz neatkarīga audita funkciju. Priekšlikums komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums. Ir runa par likuma subjekta saimniecisko darbību. Aizstāj ar citiem vārdiem... Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 18. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums attiecībā uz atbildīgo darbinieku atlases procedūrām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 19. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāls precizējums attiecībā uz pilnvaru sadales procedūrām likuma subjektiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 20. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz prasībām augstākās vadības loceklim un atbildīgajam darbiniekam, kā arī prasībām viņu vērtēšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 21. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz darījumiem ar virtuālo valūtu un jēdziena “neparasts darījums” izslēgšana. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 22. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz klientu izpētes nosacījumiem un aizliegumu uzturēt anonīmus seifus. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz patiesā labuma guvēja noskaidrošanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 24. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz uzraudzību un kontroli un likuma subjektiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 25. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz informācijas glabāšanu pēc juridiskās personas izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 26. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz dokumentu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā, ja nav iespējams noskaidrot patieso labuma guvēju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 27. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tehniski papildinājumi attiecībā uz informācijas pieejamību par patiesajiem labuma guvējiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Mazliet pacietības, kolēģi! Pusi esam izskatījuši no piecdesmit sešiem... (Smiekli.)

28. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz darījumiem ar elektronisko naudu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 29. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz termiņiem, kādos informācija tiek iesniegta Finanšu izlūkošanas dienestam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz informācijas sniegšanas termiņu pagarināšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 31. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Tehnisks. Par pantu numerācijas maiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 32. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz sliekšņa deklarācijas iesniegšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 33. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizējumi attiecībā uz Finanšu izlūkošanas dienesta tiesībām iesaldēt līdzekļus uz nenoteiktu laiku, ja ir aizdomas par starptautisko sankciju pārkāpšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski precizējumi par informācijas pieprasīšanu no valsts reģistriem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 35. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli labojumi. Daļēji atbalstīts, iekļauts 36. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. 36. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Redakcionāli labojumi par kredītiestāžu pienākumiem glabāt klientu informāciju. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 37. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāls priekšlikums par revidentu uzraudzību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 38. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizējumi par uzraudzību, ko veic Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Daļēji atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Rancāns. 39. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizējumi par uzraudzību un darījumu summām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 40. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizējumi saistībā ar likuma subjektu uzraudzību. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 41. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāli precizējumi par nomas starpniekiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 42. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāli papildinājumi par uzraudzību maksātnespējas un likvidācijas procesa gaitā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 43. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizējumi par Finanšu izlūkošanas dienesta tiesībām piekļūt informācijai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 44. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi par informācijas glabāšanas un neizpaušanas pienākumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi informācijas izmantošanas sakarā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 46. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 47. - komisijas priekšlikums. Tehniski precizējumi jautājumā par informācijas sniegšanu valsts iestādēm. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 48. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli precizējumi informācijas apmaiņai un sadarbībai starp uzraudzības un kontroles institūcijām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 49. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks papildinājums par nosaukuma maiņu, precizēti un papildināti panti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 50. - komisijas priekšlikums. Redakcionāli precizējumi par Finanšu izlūkošanas dienesta tiesībām sniegt informāciju izmeklēšanas iestādēm pēc sava ieskata. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 51. - komisijas priekšlikums, kas papildina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības. Tas paredz, ka FKTK ir tiesības veikt uzraudzības pasākumu piemērošanu arī preventīvi. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 52. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Redakcionāli labojumi par lēmumu apstrīdēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 53. - komisijas priekšlikums. Redakcionāli labojumi par ziņošanu uzraudzības institūcijām. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 54. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāli labojumi par piemērošanas termiņu un Ministru kabineta noteikumu izdošanas termiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. 55. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehniski labojumi - numerācijas maiņa. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Un 56. - komisijas priekšlikums. Redakcionāli labojumi, precizējumi attiecībā uz spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Rancāns. Paldies, kolēģi, par pacietību.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Otrajā. Otrajā! Vēl tikai otrajā.

J. Rancāns. Otrajā lasījumā. Atvainojos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Rancāns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. maijs.

Paldies Jurim Rancānam par detalizēto un jēgpilno ziņojumu. (Aplausi. Starpsaucieni: “Ooo!”)

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Krišjānis Feldmans.

K. Feldmans (JK).

Sveiki vēlreiz! Šodien otrajā lasījumā izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Atgādināšu, ka šo likumprojektu izstrādāja Satiksmes ministrija un tā mērķis ir precizēt tiesību normas pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru un vieglo automobili, kā arī precizēt autoostu regulējumu. Likumprojekts paredz pastiprināt taksometru nozares uzraudzību. Kā jau jūs esat lasījuši sociālajos tīklos, tas ir ļoti svarīgi.

Kopumā uz likumprojekta otro lasījumu tika iesniegti 37 priekšlikumi, bet vēl trīs tika izveidoti komisijā, izskatot šo likumprojektu. Tātad kopumā mēs izskatīsim 40... izskatījām komisijā 40 priekšlikumus, un arī šeit, Saeimas sēdē, par tiem runāšu.

Par iesniegtajiem priekšlikumiem. Vispār tie ir iedalāmi divās grupās: vieni ir satiksmes ministra Tāļa Linkaita iesniegtie priekšlikumi, un otri - deputāta Armanda Krauzes iesniegtie priekšlikumi. Izskatot komisijā šīs divas priekšlikumu grupas, komisijas deputāti izvēlējās atbalstīt satiksmes ministra iesniegtos priekšlikumus, proti, pārsvarā (ar vienu izņēmumu) neatbalstīja deputāta Armanda Krauzes priekšlikumus, jo... Protams, jāpasaka paldies deputātam, kas ieguldīja lielu darbu, izstrādājot priekšlikumus, bet šajā gadījumā komisija uzskatīja, ka deputāta Armanda Krauzes priekšlikumi konfliktē ar likumprojekta mērķi, tas ir, sakārtot taksometru nozari, vai arī nebija pietiekami izdiskutēti ar nozari un atbildīgām institūcijām pirms iesniegšanas.

Nekavēšu jūsu laiku. Ķeramies klāt priekšlikumiem.

1. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 2. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 3. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 4. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 5. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 6. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 7. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 8. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 9. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 10. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 11. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 12. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 13. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 14. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 15. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 16. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 17. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 18. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 19. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 20. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 21. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 22. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 23. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 24. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 25. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 26. - deputāta Krauzes priekšlikums. Tas ir identisks 27. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikumam. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 27. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Šo viedokli komisija jau ir atbalstījusi.

K. Feldmans. Okay, ļoti labi.

28. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 29. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 29. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 30. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 31. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 32. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 33. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 34. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 35. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 36. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 37. - deputāta Krauzes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

K. Feldmans. 38. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. 39. - satiksmes ministra Linkaita priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 40. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

K. Feldmans. 40. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

K. Feldmans. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

K. Feldmans. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam - šā gada 28. maijs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 28. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija pirmajam lasījumam ir sagatavojusi likumprojektu “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums”. Šis likumprojekts ir izstrādāts, lai pilnībā transponētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa direktīvu par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti. Turpmāk tā tiek saukta par Policijas direktīvu.

Likumprojekta un Policijas direktīvas pamatmērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības uz personas datu aizsardzību un privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko kompetentās iestādes veic, lai novērstu, atklātu noziedzīgus nodarījumus, sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, kā arī lai pasargātu sabiedrības drošību un novērstu tai draudus.

Līdz ar Fizisko personu datu apstrādes likuma ieviešanu tika konstatēts, ka tiesībaizsardzības iestāžu darbā bieži ir jānosaka atkāpes personas tiesībām uz personas datu aizsardzību, lai nodrošinātu un garantētu citu personu vitālās intereses, valsts drošību un aizsardzību.

Šobrīd atkāpes no personas datu aizsardzības tiek noteiktas speciālajās tiesību normās, kas regulē noteiktas darbības, tā veidojot sadrumstalotu tiesisko regulējumu. Turklāt, ņemot vērā to, ka tiesībsargājošās iestādes veiktajai personas datu apstrādei būtībā piemērojami vienādi principi, kas atšķiras no vispārējā regulējuma, speciālais regulējums ir vienveidīgs un būtībā atkārtojas. Ievērojot minēto, attiecībā uz datu apstrādi, kas veikta, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus un administratīvos pārkāpumus, kā arī lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai, ir izstrādāts atsevišķs vienots regulējums, kas ietverts konkrētajā likumprojektā.

Likumprojekts nosaka personas datu apstrādes principus, datu subjekta tiesības, pārziņa un apstrādātāja pienākumus, personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm un uzraudzības iestādes.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Stepaņenko. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 31. maijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31. maijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Cienījamie kolēģi! Izskatīšanai Saeimā tiek piedāvāts Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas sagatavots likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”.

Likumprojekta izstrāde ir norisinājusies sešās Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdēs, darbā iesaistot gan akadēmiskos darbiniekus, gan nozares profesionāļus no tiesībsargājošām iestādēm, tai skaitā policijas. Likumprojekts skatīts un atbalstīts Juridiskās komisijas sēdē šā gada 14. maijā.

Nepieciešams atzīmēt, ka iepriekšējā Saeima 2017. gadā jau izdarīja grozījumus Kriminālprocesa likuma 124., 126. un 356. pantā, lai nodrošinātu efektīvāku izmeklēšanu. Tomēr, atsaucoties uz tiesībsargājošo iestāžu iebildumiem pret nepilnībām šo normu piemērošanā, ir tapuši šie grozījumi.

Jūsu priekšā šodien esošo Kriminālprocesa likuma grozījumu būtība ir nodrošināt iespēju atbildīgajām iestādēm rezultatīvi veikt izmeklēšanu procesos par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Piedāvātie grozījumi paredz sekmēt pierādīšanas procesu par noziedzīgi iegūtu mantu - paredz gan precīzāku interpretāciju attiecībā uz pierādīšanas priekšmetu, gan arī skaidrākas normas attiecībā uz fakta legālo prezumpciju.

Runājot par fakta legālo prezumpciju (saistībā ar Kriminālprocesa likuma 125. panta papildināšanu ar trešo daļu), vēlos papildus uzsvērt, ka tā ir attiecināma tikai uz mantu, uzliekot personai pienākumu skaidrot attiecīgās mantas likumīgo izcelsmi. Turklāt tas nebūs pienākums jebkurai personai, bet gan tādai, kura atzīta par aizdomās turamo vai ir apsūdzēta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Tātad procesa virzītājam jābūt jau savāktiem sākotnējiem pierādījumiem kriminālprocesā, lai viņš varētu pierādījumu nastu par mantas likumīgu izcelsmi pārlikt uz personas pleciem. Personas tiesības uz aizstāvību nekādā veidā netiek ierobežotas.

Vēlos vēl uzsvērt, ka attiecībā uz pārējām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm saglabājas nevainīguma prezumpcijas princips. Piedāvātie Kriminālprocesa likuma grozījumi arī paredz noteikt precīzu termiņu, kurā personai ir pienākums pierādīt mantas likumīgu izcelsmi, ja procesa virzītājs ir izteicis pieņēmumu, ka manta ir noziedzīgi iegūta. Ja persona šādu pienākumu noteiktajā termiņā - 45 dienu laikā - neizpilda, tad tā zaudē tiesības uz kompensāciju par nodarīto kaitējumu. Varu paskaidrot, ka šāds termiņš - 45 dienas - ir nepieciešams arī tāpēc, ka pašlaik praksē persona mēdz solīt kaut ko pastāstīt rīt, parīt, nesniedz nekādas ziņas, pēc tam ziņas maina, stāsta, ka tai kāds ir kaut ko uzdāvinājis Afganistānā, un saka, lai sūta lūgumu uz Afganistānu, pēc tam saka - nē, esot atcerējusies, ka tas bijis citā valstī... Dažkārt persona neliecina itin neko, bet tikai tiesā, kad jau ir problēmas informāciju pārbaudīt, sāk kaut ko skaidrot. Tāpēc arī bija nepieciešams, mūsuprāt, saprātīgs termiņš - 45 dienas -, lai persona varētu sniegt savus skaidrojumus.

Arī šeit vēlos uzsvērt, ka personas tiesības uz aizstāvību netiek ierobežotas. Personai visa procesa laikā, kad vien tā vēlas un to var, ir tiesības iesniegt pierādījumus par mantas likumīgu izcelsmi. Vēlos uzsvērt, ka šī norma paredz izslēgt gadījumus, kad persona negodprātīgi vilcina procesu, lai rezultātā saņemtu no valsts kompensāciju par iesaldētajiem līdzekļiem.

Lūdzu atbalstīt Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Strīķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 7. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. jūnijs.

Vai deputātam Klementjevam ir... vēlas kaut ko teikt par priekšlikumiem?

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam... Nē, nevēlas. Tā bija kļūda. Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 7. jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Mums komisijā bieži nākas uzzināt par savdabīgu ierēdņu rīcību, ko es nosauktu par bezatbildīgu savu pienākumu pildīšanu vai pat savu pienākumu nepildīšanu vispār. Proti, ierēdņi tā vietā, lai savlaicīgi sagatavotu nepieciešamās likumdošanas iniciatīvas, kas ir vajadzīgas viņu atbildības jomās, saskaņotu tās, atbilstīgi izdiskutētu ar sociālajiem partneriem, ar ieinteresētajām pusēm un pēc tam ar šīm likumdošanas iniciatīvām nāktu pie mums uz komisiju, bieži izvēlas nedarīt vispār neko. Bet pēc tam ierodas pie mums komisijā, uztaisa lielas acis un rūpju pilnas sejas un sāk stāstīt, cik svarīgi ir attiecīgie grozījumi un kāpēc tie steidzami jāpieņem.

Šis Kooperatīvo sabiedrību likuma grozījums, par kuru mēs šodien diskutēsim, ir viens no šādiem gadījumiem.

Iespējams, tas saistīts ar to, ka mūsu komisija līdz šim ir ļoti toleranti izturējusies pret šādu ierēdņu attieksmi un centusies viņu radīto ugunsgrēku, kā tas bieži tiek pasniegts, dzēst kaut kā saviem spēkiem. Jo mēs saprotam, ka tik tiešām šādas ierēdņu rīcības rezultātā bieži būtu jācieš lielai daļai sabiedrības, uzņēmējiem, kuriem tas radītu nopietnus zaudējumus vai nopietnas problēmas.

Konkrēti šis grozījums ir saistīts ar to, ka Kooperatīvo sabiedrību likumā ir arī atrunāta procedūra... veids, kādā šīs sabiedrības var pretendēt uz valsts atbalstu, uz Eiropas Savienības fondu atbalstu. Tagad nu ierēdņi pēkšņi ir atklājuši, ka regulējums, kas bija paredzēts likumā, proti, pārejas noteikumos, ar kuriem Ministru kabinets varēja noteikt visu šo procedūru, 1. jūlijā vairs nebūs spēkā, bet līdz 30. jūnijam ir jāuztaisa jauns deleģējums. Izrādās, ka ar esošo likuma redakciju Ministru kabinets šādu deleģējumu nevar iegūt. Tāpēc viņi vēršas pie mums un lūdz steidzami risināt šo situāciju, proti, lai likumā viņiem vajadzīgā redakcijā tiktu atrunāts tas, kādā veidā šīs sabiedrības var iegūt atbilstības statusu, saskaņā ar kuru pēc tam var kvalificēties atbalsta saņemšanai. Tas attiecas gan uz kritērijiem, gan to, uz kādu termiņu piešķirams atbilstības statuss, kā tas ir uzraugāms.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kārtējo reizi vēlas dzēst ugunsgrēku, tāpēc mēs šo likumprojektu iesniedzam kā komisijas priekšlikumu un lūdzam to steidzamības kārtībā skatīt, lai pagūtu līdz 30. jūnijam šo grozījumu pieņemt.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir jābalso par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu. (Starpsauciens.)

I. Zariņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Un acīmredzot komisija lūdz atbalstīt pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

I. Zariņš. Šā gada 27. maijs.

Sēdes vadītāja. Tā. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

I. Zariņš. Tuvākajā sēdē, kas būs. Pieņemu, ka tas būs 30. maijs.

Sēdes vadītāja. 30. maijs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 27. maijs.

Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 30. maijā.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums”, par kuru šodien tika nobalsots pirmajā lasījumā. Ir plānots, ka rudens sesijas laikā tas tiks pieņemts trešajā lasījumā un likums stāsies spēkā rudens sesijas laikā. Diemžēl bija plānots, ka likums tiks izstrādāts ātrāk, tāpēc Fizisko personu datu apstrādes likuma normas, kuras pašlaik regulē šo datu apstrādi, ir spēkā tikai līdz šī gada 1. jūlijam. Tādēļ, lai novērstu tiesiskā regulējuma vakuumu šajā jomā, Juridiskā komisija vienbalsīgi atbalstīja grozījumu, kurš paredz, ka attiecīgās likuma normas ir spēkā līdz 1. oktobrim. Tādējādi tiek nodrošināts, lai visas normas būtu saskanīgas.

Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

J. Stepaņenko. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā bez atkārtotas skatīšanas komisijā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J. Stepaņenko. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu deputātus šodien atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Jānis Cielēns.

J. Cielēns (JK).

Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir sagatavojusi pirmajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”.

Pašlaik Zinātniskās darbības likuma 18. pants nosaka ekspertu komisiju pienākumus un šādu komisiju vēlēšanu nosacījumus.

Likumprojekta anotācijā teikts: “Lai gan likums neparedz LZP ekspertiem pienākumus, kā tas ir noteikts ekspertu komisijām [..].

Likumā ir noteiktas ekspertu komisijas, LZP eksperti, kvalifikācijas kritēriju nepieciešamība ekspertu komisijas loceklim, bet nav skaidri un nepārprotami noteikts tas, ka kvalifikācijas kritēriji ir jāattiecina arī uz zinātnieku, lai viņš iegūtu LZP eksperta tiesības, jo par ekspertu komisijas locekļa kandidātu var būt arī tad, ja viņš ir ieguvis LZP eksperta tiesības.

Līdz ar to likumā ir jāskaidro LZP ekspertu būtība un tam izvirzāmās kvalifikācijas prasības, kā arī jāprecizē LZP kompetence attiecībā uz LZP ekspertu tiesību apstiprināšanu. Papildus minētajam ir precizējams arī ekspertu komisiju darbības termiņš.”

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā par šo likumprojektu ir bijušas diskusijas. Likumprojekts atbalstīts virzīšanai pirmajam lasījumam, un komisija lūdz minēto likumprojektu atzīt par steidzamu, jo Latvijas Zinātnes padomes ekspertu jautājumu precizēšana minētajā likumprojektā ir tieši un nepastarpināti saistīta ar augstskolu promociju padomju nepārtrauktu darbības nodrošinājumu, kā arī saistīta ar akadēmiskā personāla nodarbinātības, atalgojuma un reputācijas jautājumu.

Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vucāna kungs, vai jūs gribat runāt par steidzamību? (Dep. J. Vucāns: “Par saturu!”) Par saturu. Tātad debatēt jau par pirmo lasījumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 22, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Vucānam.

J. Vucāns (ZZS).

Vēlreiz labdien, cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Ja jau Saeimas vairākums ir lēmis šo likumprojektu virzīt, turklāt steidzamības kārtībā, tad pie tā, ko minēja ziņotājs, es uzskatu tomēr par savu pienākumu piebilst dažas lietas, kas ir būtiskas šajā likumprojektā un kas, skatot minētos grozījumus, vai nu apzināti, vai aiz nejaušības ir no likumprojekta izkritušas ārā.

Pirmām kārtām tie ir jautājumi, kas skar Ministru kabineta kompetenci zinātniskās darbības regulēšanā valstī. Ar zinātnisko darbību valstī situācija ir tāda, ka ne vienmēr atbildīgā ir tikai Izglītības un zinātnes ministrija. Ir daudz situāciju, kurās pētījumi attiecas uz Zemkopības ministriju; precīzāk sakot, ir daudz pētījumu, kas attiecas uz Veselības ministriju, uz Aizsardzības ministriju un tā tālāk. Līdz šim - likumā šobrīd spēkā esošajā versijā - bija paredzēts, ka tos kritērijus, pēc kuriem vērtē zinātnisko projektu vai zinātnisko programmu (teiksim, “Letonikas” vai citu programmu) kvalitāti, apstiprina Ministru kabinets. To dara solidāri, skatot visām ministrijām, visām ieinteresētajām ministrijām. Bet šobrīd šādu kritēriju skatīšana un apstiprināšana no likumprojekta ir nozudusi vispār.

Iepriekš kārtība bija tāda, ka kritērijus piedāvāja Latvijas Zinātnes padomes atbilstošā nozares komisija un pēc tam Ministru kabinets tos apstiprināja.

Līdzīga situācija ir ar zinātnisko institūciju darbības kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Šobrīd šādu kritēriju sagatavotajā jaunajā likuma variantā nav vispār. Arī agrāk bija tā, ka vērtēšanas kritērijus piedāvāja atbilstošo nozaru zinātņu... atbilstošo nozaru... Latvijas Zinātnes padomes komisijas, bet šobrīd no to kompetences tas ir izņemts ārā, tāpat kā Ministru kabineta apstiprināšanas funkcija.

Tie ir tikai daži piemēri, kas rāda, ka acīmredzot laikā, kad likumprojekts tiks skatīts otrajā lasījumā, mums priekšā stāv pietiekami nopietnas diskusijas par to, vai šādi kritēriji, kas pēc būtības ir kvalitātes kontrole zinātnes jomā, vispār nav nepieciešami, vai mēs atlaižam tos grožus vai to stūri pietiekami vaļīgi vai tomēr mēģinām no valsts puses saglabāt kaut kādu uzraudzību pār zinātniskajām institūcijām, pār tiem projektiem, kas tiek īstenoti valstī.

Es pieļauju, ka varbūt likumprojekta gatavotāji ir domājuši, ka pietiek norādīt uz kārtību, kādā Ministru kabinets apstiprina finansējuma piešķiršanu dažādiem projektiem un dažādām institūcijām, bet, manā skatījumā, kārtība un kritēriji vērtēšanai - tās tomēr ir atšķirīgas lietas. Un tāpēc es vēršu jūsu uzmanību uz to. Balsojumā par šo likumprojektu pats es šobrīd atturēšos, bet... nu, jums tiesības lemt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

J. Cielēns. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - nav, atturas - 22. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J. Cielēns. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. jūnijs. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 13. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. jūnijs, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 13. jūnijā.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par situāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanas sakarā”.

Godātie kolēģi! Esam saņēmuši deputātu Alda Gobzema, Lindas Liepiņas, Jāņa Vucāna, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Bergmaņa, Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Armanda Krauzes un Viktora Valaiņa pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par situāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanas sakarā”. Šis pieprasījums ir izsniegts visiem deputātiem.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Nav nekāds noslēpums, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu sakarā ir acīm redzamas problēmas darba organizācijā, ir dažādi drošības riski un galu galā ir nodarīti zaudējumi gan cilvēkiem, kas faktiski bez rezultāta ir devušies uz vēlēšanu iecirkņiem, gan arī valstij. Piemēram, šodien, pieņemot attiecīgus likuma grozījumus, ir nodarīti zaudējumi - papildu tēriņš.

Jautājums - kas par to atbildēs?

Ņemot vērā, ka valdība faktiski pēc savas būtības ir atbildīga par Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanu, šāda atbildība būtu jāuzņemas Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam. Līdz ar to mums ir jāuzdod Ministru prezidentam vairāki jautājumi.

Kāpēc Latvijas Republikas valdība nav spējusi organizēt drošas un visiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem pieejamas Eiropas Parlamenta vēlēšanas?

Kuras amatpersonas ir atbildīgas par esošo situāciju, un kādu atbildību uzņemsies valdības locekļi?

Tāpat pieprasījumā ir lūgts iesniegt valdības darbības plānu. Kas tika darīts līdz šim, un kas tiek darīts šajās pēdējās dienās... vēlēšanu norises laikā, lai pēc iespējas maksimāli mazinātu radušos kaitējumu valstij?

Minētais pieprasījums faktiski ir radies situācijā... radies tādēļ, lai premjers Kariņš izskaidrotu to. Un arī tādēļ, lai motivētu premjeru Kariņu šīs divas dienas ļoti intensīvi strādāt, lai Eiropas Parlamenta vēlēšanas mūsu valstī vispār notiktu, lai tās notiktu daudzmaz sekmīgi. Lai būtu iespēja tajās piedalīties daudzmaz... pēc iespējas lielākam balsstiesīgo vēlētāju skaitam. Jo faktiski līdz šodienas notikumiem parlamentā premjers Kariņš ir bijis ļoti pasīvs un būtībā nav veicis nekādas darbības attiecībā uz visu esošo problēmu novēršanu. Turklāt ir vēl arī, protams, jautājums par drošības apsvērumiem... kas ir tiešs premjera uzdevums.

Tādēļ pieprasījums vairāk ir kā motivācija premjeram saņemties un beidzot sākt rīkoties atbildīgi, iesaistoties šīs problēmas nopietnā risināšanā šo pēdējo divu dienu laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā - pieprasījums izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai “Par neskaidrībām pedagogu algu paaugstināšanas sakarā no 2019. gada 1. septembra bez papildu nosacījumiem”, ko iesnieguši deputāti Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits, Aldis Gobzems, Viktors Valainis, Uldis Augulis, Jānis Vucāns, Evija Papule, Dana Reizniece-Ozola, Janīna Jalinska un Linda Liepiņa. Pieprasījums ir pieejams visiem deputātiem, to nododam Pieprasījumu komisijai.

Paziņojumu izskatīšana.

Par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu.

Paziņojums par 13. Saeimas deputāta Igora Pimenova Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu.

 

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā šī gada 15. maija sēdē izskatīja deputātu Jāņa Dombravas, Jutas Strīķes, Artusa Kaimiņa, Edvīna Šnores un Anitas Muižnieces iesniegumu, kurā bija lūgts izvērtēt deputāta Igora Pimenova rīcības atbilstību Saeimas deputātu ētikas kodeksam.

Komisija uzklausīja iesaistītās puses un konstatēja, ka iesniegumā norādītajā situācijā deputāts Igors Pimenovs ir pārkāpis Saeimas deputātu ētikas kodeksa 1., 4., 5. un 7. punktu. Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 179. panta septītās daļas 3. punktu, komisija ar balsu vairākumu nolēma izteikt deputātam Igoram Pimenovam rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē, kā arī publicējot komisijas lēmumu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad paziņojumu esam uzklausījuši.

Darba kārtībā - patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par 10 301 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Par pilsētas ielām bez sāls” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

Cienījamie kolēģi! 2019. gada 1. aprīlī Saeima saņēma 10 301 Latvijas pilsoņa kolektīvo iesniegumu “Par pilsētas ielām bez sāls”. Šā gada 24. aprīlī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izskatīja iesniegumu, kurā tiek aicināts izvērtēt sāls izmantošanu uz ielām, tās samērīgumu un nepieciešamību, piedāvājot blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls kaisīšanas vietā izmantot smiltis vai citus alternatīvus pretslīdes materiālus. Šā gada 15. maijā komisijas sēdē piedalījās pārstāvji no Satiksmes ministrijas un “Latvijas Valsts ceļiem”. Uzklausot uzaicināto personu sniegtos argumentus, komisija vienbalsīgi nolēma nodot šo Latvijas pilsoņu iniciatīvu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai tālākai izvērtēšanai.

Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja lēmuma projektu “Par 10 301 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Par pilsētas ielām bez sāls” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 301 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Par pilsētas ielām bez sāls” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 273 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Dūrītis.

I. Dūrītis (AP!).

2019. gada 8. aprīlī Saeima saņēma 10 273 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām”. Šā gada 15. maijā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iesnieguma iesniedzēju pilnvaroto pārstāvi, kurš norādīja, ka iesnieguma būtība ir atcelt Saeimas deputātiem noteiktās kompensācijas par dzīvesvietas īri un transporta izdevumiem. Komisijas deputāti atbalstīja iesnieguma tālāku virzību un ierosināja to nodot Juridiskajai komisijai.

Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 10 273 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām” turpmāko virzību”.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 273 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Sēdes darba kārtību esam izskatījuši.

Saistībā ar šodien paredzēto jautājumu un atbilžu sēdi vēlos jūs informēt, ka tā ir pārcelta uz 30. maija pulksten 17.00.

Ir iesniegti deputātu jautājumi.

Deputāti Reizniece-Ozola, Krauze, Daudze, Vucāns, Kučinskis un citi iesnieguši deputātu jautājumu “Par atbildīgo ministriju Brīvprātīgā darba likuma pilnveidošanai”, ko nododam Ministru prezidentam atbildes sniegšanai.

Deputāti Reizniece-Ozola, Bergmanis, Daudze, Vucāns, Kučinskis un Jalinska iesnieguši deputātu jautājumu “Par problēmas risinājumu, lai mazinātu “riepu kalnus” Latvijā”, ko nododam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Godātie kolēģi! Zinu, ka daudzi no jums ir izteikuši viedokli par gaisa trūkumu jeb skābekļa trūkumu Saeimas Sēžu zālē. Saeimas Administrācija mūs ir informējusi, ka jau no paša rīta ventilācijas sistēma ir bijusi ieslēgta maksimālajā režīmā. Nu, ar to mums arī ir jārēķinās. (Starpsaucieni.)

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Labdien, augsti godātie deputāti! Turpinām strādāt! Saeimas Prezidijs kopā ar frakciju vadītājiem uzreiz pulcējas Sarkanajā zālē uz Frakciju padomes un Saeimas Prezidija kopīgu sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Atbilstoši Andreja Klementjeva ieteikumam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija turpina strādāt, un pēc 15 minūtēm ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kārtējā sēde.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu paziņošanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Arvils Ašeradens, Jānis Ādamsons, Raimonds Bergmanis, Anda Čakša, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Vjačeslavs Dombrovskis, Nikolajs Kabanovs, Armands Krauze, Māris Kučinskis, Inese Lībiņa-Egnere, Regīna Ločmele-Luņova, Ivans Ribakovs, Karina Sprūde un Mārtiņš Staķis.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 6. sēde
2019. gada 23. maijā

 

Par darba kārtību
Priekšlikumi	- dep. J. Vucāns (pret)
	- dep. A. Muižniece (par)
Par likumprojektu “Par Ieguldījumu aizsardzības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Singapūras Republiku, no otras puses” (Nr. 314/Lp13) (Dok. Nr. 916, 916A)
Par likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 315/Lp13) (Dok. Nr. 922, 922A)
Par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 316/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 924, 924A)
Priekšlikumi	- dep. D. Reizniece-Ozola (par)
	- dep. A. Muižniece (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”” (Nr. 317/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 925, 925A)
Priekšlikumi	- dep. D. Reizniece-Ozola (par)
	- dep. A. Zakatistovs (pret)
Par likumprojektu “Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr. 318/Lp13) (Dok. Nr. 937, 937A)
Par likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” (Nr. 319/Lp13) (Dok. Nr. 941, 941A)
Priekšlikumi	- dep. A. Muižniece (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 320/Lp13) (Dok. Nr. 946, 946A)
Priekšlikumi	- dep. V. Valainis (par)
	- dep. I. Voika (pret)
Par likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 323/Lp13) (Dok. Nr. 954, 954A)
Par likumprojektu “Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā” (Nr. 326/Lp13) (Dok. Nr. 974)
Par likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 327/Lp13) (Dok. Nr. 980)
Par lēmuma projektu “Par nodokļu politikas prognozējamību un stabilitāti” (Nr. 161/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 940)
Priekšlikumi	- dep. V. Dombrovskis (par)
	- dep. K. Feldmans (pret)
	- dep. V. Dombrovskis
Par lēmuma projektu “Par 10 301 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Par pilsētas ielām bez sāls” turpmāko virzību” (Nr. 162/Lm13) (Dok. Nr. 945)
Par lēmuma projektu “Par 10 273 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām” turpmāko virzību” (Nr. 163/Lm13) (Dok. Nr. 949)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Andai Čakšai šā gada 23. maijā (Dok. Nr. 951)
Lēmuma projekts “Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību” izveidi” (Nr. 160/Lm13) (Dok. Nr. 905)
Debates	- dep. D. Šmits
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Gobzems
	- ekonomikas ministrs R. Nemiro
	- dep. M. Šteins
	- dep. V. Valainis
	- dep. J. Strīķe
	- dep. R. Naudiņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. I. Zariņš
	- dep. D. Šmits
Par balsošanas motīviem	- dep. A. Judins
Paziņojums
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Par darba kārtību
Deputātu Viktora Valaiņa, Ulda Auguļa, Armanda Krauzes, Danas Reiznieces-Ozolas, Alda Gobzema, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Bergmaņa, Janīnas Jalinskas, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava pieprasījums vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par ministra rīcību, apturot pašvaldību aptaujas nolikumu darbību Ikšķiles un Jelgavas novados” (Nr. 10/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 902, 902A)
Ziņo	- dep. M. Stāķis
Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. A. T. Plešs
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Bluķe
	- dep. V. Valainis
	- dep. M. Bondars
	- dep. J. Iesalnieks
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Par Protokolu par grozījumu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (50. panta “a” punkts) un Protokolu par grozījumu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (56. pants)” (Nr. 207/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 920)
Ziņo	- dep. O. Ē. Kalniņš
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem”” (Nr. 248/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 921)
Ziņo	- dep. O. Ē. Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 171/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 927)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 169/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 928)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 172/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 929)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 173/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 930)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 174/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 931)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 168/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 932)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 170/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 933)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr. 289/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 939)
Ziņo	- dep. D. Bluķe
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 296/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 796, 917)
Ziņo	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” (Nr. 309/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 833, 918)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Debates	- dep. I. Voika
Likumprojekts “Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām” (Nr. 272/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 701, 919)
Ziņo	- dep. O. Ē. Kalniņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 266/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 926)
Ziņo	- dep. J. Jalinska
Debates	- dep. A. Skride
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Dombrava
	- dep. J. Iesalnieks
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Skride
	- dep. A. Gobzems
Paziņojumi
	- dep. R. Kols
	- dep. J. Kursīte-Pakule
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. I. Pimenovs
	- dep. I. Dūrītis
	- dep. I. Zariņš
	- dep. I. Klementjevs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai”” (Nr. 211/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 934)
Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījums Valsts civildienesta likumā” (Nr. 310/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 834, 936)
Ziņo	- dep. I. Ikstena
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par aviāciju”” (Nr. 132/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 938)
Ziņo	- dep. A. Rubiks
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā” (Nr. 146/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 942)
Ziņo	- dep. J. Urbanovičs
Debates	- dep. M. Golubeva
Likumprojekts “Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā” (Nr. 130/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 943)
Ziņo	- dep. J. Urbanovičs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” (Nr. 88/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 944)
Ziņo	- dep. I. Benhena-Bēkena
Par pārtraukuma izsludināšanu
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 329/Lp13) (Dok. Nr. 989)
Par pārtraukuma izsludināšanu
Paziņojumi
	- dep. U. Budriķis
	- dep. R. Kols
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 329/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 989, 1000)
Ziņo	- dep. V. Valainis
Debates	- dep. A. Gobzems
Par pārtraukuma izsludināšanu
Paziņojums
	- dep. U. Budriķis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” (Nr. 329/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 989B)
Ziņo	- dep. V. Valainis
Likumprojekts “Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā” (Nr. 295/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 947)
Ziņo	- dep. J. Rancāns
Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” (Nr. 273/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 948)
Ziņo	- dep. K. Feldmans
Likumprojekts “Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums” (Nr. 298/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 798, 973)
Ziņo	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (Nr. 315/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 922, 922A)
Ziņo	- dep. J. Strīķe
Likumprojekts “Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr. 318/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 937, 937A)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā” (Nr. 326/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 974)
Ziņo	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā” (Nr. 326/Lp13) (2. lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 974)
Ziņo	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā” (Nr. 327/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 980)
Ziņo	- dep. J. Cielēns
Debates	- dep. J. Vucāns
Par deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par situāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanas sakarā” (Nr. 12/P13) (Dok. Nr. 997)
Motivācija	- dep. A. Gobzems
Par deputātu pieprasījumu izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai “Par neskaidrībām pedagogu algu paaugstināšanas sakarā no 2019. gada 1. septembra, bez papildus nosacījumiem” (Nr. 13/P13) (Dok. Nr. 1001)
Paziņojums par 13. Saeimas deputāta Igora Pimenova Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu (Dok. Nr. 950)
Ziņo	- dep. J. Kursīte-Pakule
Lēmuma projekts “Par 10 301 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Par pilsētas ielām bez sāls” turpmāko virzību” (Nr. 162/Lm13) (Dok. Nr. 945)
Ziņo	- dep. I. Dūrītis
Lēmuma projekts “Par 10 273 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām” turpmāko virzību” (Nr. 163/Lm13) (Dok. Nr. 949)
Ziņo	- dep. I. Dūrītis
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Informācija par deputātu D. Reiznieces-Ozolas, A. Krauzes, G. Daudzes, J. Vucāna, M. Kučinska, R. Bergmaņa un J. Jalinskas jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par atbildīgo ministriju Brīvprātīgā darba likuma pilnveidošanai” (Nr. 35/J13)
Informācija par deputātu D. Reiznieces-Ozolas, R. Bergmaņa, G. Daudzes, J. Vucāna, M. Kučinska un J. Jalinskas jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par problēmas risinājumu, lai mazinātu “riepu kalnus” Latvijā” (Nr. 36/J13)
Paziņojumi
	- Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece
	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
	- dep. M. Bondars
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

 

Balsojumi

Datums: 23.05.2019 09:09:18 bal001
Par - 58, pret - 28, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (327/Lp13), nodošana komisijām iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.05.2019 09:18:04 bal002
Par - 32, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā (316/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 23.05.2019 09:25:34 bal003
Par - 30, pret - 55, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” (317/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 23.05.2019 09:39:05 bal004
Par - 51, pret - 35, atturas - 2. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (320/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 23.05.2019 09:40:34 bal005
Par - 59, pret - 18, atturas - 7. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (327/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 23.05.2019 09:48:03 bal006
Par - 28, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par iekļaušanu nākošās sēdes darba kārtībā. Par nodokļu politikas prognozējamību un stabilitāti (161/Lm13)

Datums: 23.05.2019 09:49:10 bal007
Par - 33, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu komisijai. Par nodokļu politikas prognozējamību un stabilitāti (161/Lm13)

Datums: 23.05.2019 10:26:51 bal008
Par - 93, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas “Par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par ... (160/Lm13)

Datums: 23.05.2019 10:30:10 bal009
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.05.2019 11:03:14 bal010
Par - 49, pret - 14, atturas - 0. (Reģistr. - 70)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (327/Lp13), 1.lasījums iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā

Datums: 23.05.2019 11:39:53 bal011
Par - 33, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par ministra rīcību, apturot pašvaldību aptaujas nolikumu darbību Ikšķiles un Jelgavas novados (10/P13)

Datums: 23.05.2019 11:41:06 bal012
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Protokolu par grozījumu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (50. panta “a” punkts) un Protokolu par grozījumu Konvencijā par starptautisko civilo aviāciju (56. pants) (207/Lp13), 2.lasījums

Datums: 23.05.2019 11:41:54 bal013
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” (248/Lp13), 3.lasījums

Datums: 23.05.2019 11:43:06 bal014
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā (171/Lp13), 3.lasījums

Datums: 23.05.2019 11:43:40 bal015
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā (169/Lp13), 3.lasījums

Datums: 23.05.2019 11:44:14 bal016
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” (172/Lp13), 3.lasījums

Datums: 23.05.2019 11:44:49 bal017
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā (173/Lp13), 3.lasījums

Datums: 23.05.2019 11:45:21 bal018
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (174/Lp13), 3.lasījums

Datums: 23.05.2019 11:46:01 bal019
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (168/Lp13), 3.lasījums

Datums: 23.05.2019 11:46:43 bal020
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (170/Lp13), 3.lasījums

Datums: 23.05.2019 11:47:25 bal021
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā (289/Lp13), 3.lasījums

Datums: 23.05.2019 11:52:31 bal022
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (296/Lp13), 1.lasījums

Datums: 23.05.2019 11:58:22 bal023
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (309/Lp13), 1.lasījums

Datums: 23.05.2019 12:00:19 bal024
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Daudzpusējo konvenciju nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas novēršanas pasākumu ieviešanai attiecībā uz nodokļu konvencijām (272/Lp13), 1.lasījums

Datums: 23.05.2019 12:30:33 bal025
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.05.2019 13:48:19 bal026
Par - 64, pret - 13, atturas - 7. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (266/Lp13), 2.lasījums

Datums: 23.05.2019 13:50:14 bal027
Par - 81, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli” (266/Lp13), 2.lasījums

Datums: 23.05.2019 13:52:39 bal028
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma atsavināšanu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas joslas ierīkošanai” (211/Lp13), 2.lasījums

Datums: 23.05.2019 13:54:15 bal029
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Valsts civildienesta likumā (310/Lp13), 1.lasījums

Datums: 23.05.2019 13:55:41 bal030
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par aviāciju” (132/Lp13), 2.lasījums

Datums: 23.05.2019 14:01:57 bal031
Par - 7, pret - 70, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.24. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (146/Lp13), 2.lasījums

Datums: 23.05.2019 14:05:01 bal032
Par - 5, pret - 66, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.36. Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (146/Lp13), 2.lasījums

Datums: 23.05.2019 14:05:42 bal033
Par - 81, pret - 1, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā (146/Lp13), 2.lasījums

Datums: 23.05.2019 14:09:37 bal034
Par - 88, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzīvnieku barības aprites likumā (130/Lp13), 2.lasījums

Datums: 23.05.2019 14:13:44 bal035
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” (88/Lp13), 2.lasījums

Datums: 23.05.2019 14:14:37 bal036
Par - 61, pret - 26, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 23.05.2019 14:15:07 bal037
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.05.2019 14:50:51 bal038
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.05.2019 16:19:32 bal039
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (329/Lp13), 1.lasījums

Datums: 23.05.2019 16:25:28 bal040
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 86)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (329/Lp13), 1.lasījums

Datums: 23.05.2019 16:26:45 bal041
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 23.05.2019 17:03:40 bal042
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā (329/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.05.2019 17:19:15 bal043
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 83)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (295/Lp13), 2.lasījums

Datums: 23.05.2019 17:25:49 bal044
Par - 81, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Autopārvadājumu likumā (273/Lp13), 2.lasījums

Datums: 23.05.2019 17:29:20 bal045
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Tiesībaizsardzībai paredzētās fizisko personu datu apstrādes likums (298/Lp13), 1.lasījums

Datums: 23.05.2019 17:34:28 bal046
Par - 77, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kriminālprocesa likumā (315/Lp13), 1.lasījums

Datums: 23.05.2019 17:38:20 bal047
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā (318/Lp13), 1.lasījums

Datums: 23.05.2019 17:38:48 bal048
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā (318/Lp13), 1.lasījums

Datums: 23.05.2019 17:40:56 bal049
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā (326/Lp13), 1.lasījums

Datums: 23.05.2019 17:41:26 bal050
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā (326/Lp13), 1.lasījums

Datums: 23.05.2019 17:42:10 bal051
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījums Fizisko personu datu apstrādes likumā (326/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 23.05.2019 17:45:03 bal052
Par - 60, pret - 22, atturas - 1. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (327/Lp13), 1.lasījums

Datums: 23.05.2019 17:48:54 bal053
Par - 58, pret - 0, atturas - 22. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Zinātniskās darbības likumā (327/Lp13), 1.lasījums

Datums: 23.05.2019 17:57:13 bal054
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par 10 301 Latvijas pilsoņa kolektīvā iesnieguma “Par pilsētas ielām bez sāls” turpmāko virzību (162/Lm13)

Datums: 23.05.2019 17:59:07 bal055
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 84)
Balsošanas motīvs: Par 10 273 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par solidāru Saeimas deputātu atteikšanos no kompensācijām” turpmāko virzību (163/Lm13)

Datums: 23.05.2019 18:00:42 bal056
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija