Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas astotā sēde
2019. gada 30. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada 30. maija sēdi.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Deputāti Dzintars, Kols, Teirumnieks, Indriksone, Jansons un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr. 144/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 10. jūnijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Latkovskis, Adamovičs, Kozlovskis, Pucens un Budriķis lūdz no Saeimas sēdes darba kārtības izslēgt likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Golubeva, Plešs, Tērauda, Bluķe, Ikstena, Šteins un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Marijas Golubevas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Voika, Plešs, Tērauda, Bluķe, Ikstena, Šteins un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Ineses Voikas atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Golubeva, Plešs, Tērauda, Bluķe, Ikstena, Šteins un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Marijas Golubevas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Voika, Plešs, Tērauda, Bluķe, Ikstena, Šteins un citi lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par Ineses Voikas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Iesalnieka, Kiršteina, Indriksones, Jansona un Šnores iesniegto likumprojektu “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.

B. Cilevičs (SASKAŅA).

Jā, paldies.

Cienījamie kolēģi! Kārtējo reizi Nacionālās apvienības deputāti ierosina noteikt jaunus aizliegumus, apgalvodami, ka tas veicinās drošību.

Problēma neapšaubāmi pastāv, bet jebkurš aizliegums ir jāpamato. Man ļoti lielu izbrīnu rada likumprojekta anotācijas teksts. Piedodiet, tas ir tīri politiskas dabas izklāsts. Es gaidīju juridisko pamatojumu.

Kolēģi! Runa ir par fundamentālu tiesību, proti, pulcēšanās brīvības, ierobežošanu. Šādi ierobežojumi ir iespējami un var būt nepieciešami, bet katrā konkrētajā gadījumā tie ir nopietni jāpamato. Jāpamato samērīgums. Proti, jāpamato, ka, pirmkārt, šādiem ierobežojumiem ir leģitīms mērķis un, otrkārt, ka šādi ierobežojumi ir nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā. Šeit, šajā tekstā, es to neredzu. Iesniedzēji, piemēram, apgalvo, ka daudzas bijušās PSRS republikas ierobežo Georga lenšu kā Krievijas neoimperiālisma simbola izmantošanu, bet nav minēta neviena konkrēta valsts un nav pateikts, kā tieši Georga lenšu izmantošana tiek ierobežota.

Attiecībā uz terminu “Georga lente” te ir apgalvots, ka tas ir sabiedrībā visplašāk lietotais apzīmējums. Var būt, ka tā tas ir. Bet, ja mēs kaut ko ierobežojam un ja uzdodam tiesībsargājošajām iestādēm īstenot šādu normu, tad juridiski skaidri jādefinē, kas ir Georga lente, īpaši - ņemot vērā, ka šajā likuma normā ir ietverta tā bēdīgi slavenā vārdkopa “arī stilizētā veidā”.

Nu, viens piemērs no medijiem. Sakiet, lūdzu, vai tā slavenā Sandras Kalnietes kleita (Dep. R. Kols: “Sadedzināt!”), ko viņa publiski sadedzināja, ir Georga lente stilizētā veidā vai nav? Jā, protams, tā sadedzināšana nenotika publiska izklaides pasākuma (Dep. R. Kola starpsauciens.) laikā, bet, ņemot vērā, ka pilnīgi negaidīti tur piedalījās mediji, žurnālisti un tas tika plaši publicēts, tas tomēr bija diezgan publisks akts.

Tātad es tiešām negribētu būt tā policista vietā, kuram būs jāīsteno šī norma.

Lai pamatotu, ka Georga lenšu izmantošana patiešām rada apdraudējumu Latvijas drošībai, iesniedzēji vienkārši atsaucas uz Latvijas sabiedrības daļas bažām. Protams, sabiedrības viedoklis ir jāņem vērā. Bet dažādas sabiedrības daļas domā ļoti atšķirīgi. Vienkārša atsauce uz dažu cilvēku viedokli diez vai var būt par pamatu fundamentālu tiesību ierobežošanai.

Anotācijas otrajā sadaļā iesniedzēji raksta: “Likumprojekta pieņemšana sabiedrībā mazinās priekšstatu, ka Latvijas valsts varas iestādes neko nedara, lai sabiedriskajā telpā ierobežotu totalitāras ideoloģijas izplatīšanu.” Tad kāds ir mērķis? Patiešām samazināt drošības apdraudējumu? Vai vienkārši tā ir PR akcija, lai veidotu priekšstatu, ka kaut ko dara?

Kolēģi! Es redzu, ka tagad runās Iesalnieka kungs. Jūs bijāt Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs. Es ļoti ceru sagaidīt no jums juridiskas dabas argumentus - tieši fundamentālo tiesību ierobežošanas nepieciešamības pamatojumu, lai pēc tam mēs kārtējo reizi kā valsts, kā Saeima nezaudētu dažādu līmeņu tiesās.

Šādā veidā... es neredzu iespēju šo likumprojektu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Labrīt, kolēģi! Analoģiski grozījumi ir iesniegti arī nākamajā likumprojektā “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””, tāpēc es runāšu par abiem likumprojektiem.

Šobrīd abi šie likumi liedz sapulcēs, gājienos, piketos, kā arī publiskos izklaides un svētku pasākumos izmantot totalitāro režīmu, Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas, simboliku, taču vienlaikus šie likumi neliedz izmantot citu simboliku, kas mūsdienās daudz biežāk tiek izmantota Krievijas impēriskajā propagandā, kas vērsta gan pret Latvijas, gan citu bijušo Padomju Savienības republiku valstiskumu. Un, proti, oranži melni svītrotās Georga lentes, kas bieži, piemēram, 9. maija pasākumos, ir redzamas. Kad 2014. gadā Krievijas algotņi, tā sauktie zaļie cilvēciņi, ienāca Krimā un Austrumukrainas teritorijā ar mērķi tās okupēt un pievienot Krievijai, bieži vien šiem algotņiem nebija citu atšķirības zīmju kā vien šīs Georga lentes, kas tika spraustas gan pie formas tērpiem bez citām atšķirības zīmēm, gan sietas pie ieročiem un izmantotas citā veidā.

Atskatoties vēsturē, Georga lentes ir bijušas vairāku Krievijas impērijas un arī Padomju Savienības militāro apbalvojumu sastāvdaļas jau kopš 18. gadsimta vidus, taču 2005. gadā Krievijā tika uzsākta akcija “Georga lentīte”, no militārā apbalvojuma sastāvdaļas to padarot par vispārēju Krievijas varenuma simbolu.

Sākotnēji sentimentālo Georga lentes nozīmi ar katru gadu aizvien vairāk aizēno Krievijas impēriskuma slavinājums, un šobrīd Georga lente ir kļuvusi par vienojošu atpazīšanās zīmi cilvēkiem, kas dzīvo Krievijas propagandas telpā un vēlas Krievijas teritoriālu paplašināšanos bijušās Padomju Savienības robežās, tātad arī Latvijas teritorijas pievienošanu Krievijas Federācijai.

Tas ir licis vairākām valstīm, kas cietušas vai baidās ciest no Krievijas agresijas, vai nu aizliegt Georga lentu izmantošanu, kā tas ir Ukrainā (tas ir atspoguļots arī anotācijā, ko Cileviča kungs acīmredzot nav rūpīgi izlasījis), vai arī oficiāli ieteikt neizmantot šīs lentes, kā tas ir Kazahstānā, Kirgizstānā, Baltkrievijā un Gruzijā. Savus rupjos starptautisko tiesību pārkāpumus Krievija pamato ar klaji melīgu propagandu, un tās oficiālajos masu medijos faktiski tiek izplatīta jauna totalitārā ideoloģija, kas bijušās padomju republikas, tai skaitā Latviju, attēlo kā neizdevušās valstis bez tiesībām uz patstāvību sava likteņa lemšanā.

Georga lentei šajā ideoloģijā ir ierādīta būtiska loma, jo, ņemot vērā tās lietojumu gan Padomju Savienībā, gan cariskās Krievijas laikā, tā simbolizē gan Padomju Savienības kā Austrumeiropas “atbrīvotājas” statusu (pēdiņās), gan Krievijas impērijas tiesības uz tās vēsturiskajām teritorijām.

Latvijas sabiedrībā tas rada bažas par Krievijas apdraudējumu Latvijas drošībai, un to neslēpj arī Latvijas drošības iestādes. Atbilstoši vispārpieņemtiem demokrātijas standartiem valstij ir tiesības un pienākums aizsargāt demokrātisko iekārtu no apdraudējumiem, tātad arī ierobežot totalitāras ideoloģijas un tās simbolu izmantošanu.

Tāpēc es ceru uz jūsu atbalstu ierosinājumam aizliegt Krievijas neoimperiālisma simbola - Georga lentes - izmantošanu publiskos pasākumos.

Aicinu atbalstīt gan šo, gan nākamo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, mums tātad ir jābalso par likumprojekta nodošanu komisijai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - 1, atturas - 19. Likumprojekts komisijai ir nodots. (Dep. J. Iesalnieks: “Paldies, kolēģi!”)

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Iesalnieka, Kiršteina, Indriksones, Jansona un Šnores iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.)

Varam turpināt sēdi? (Troksnis zālē. Starpsauciens.)

“Pret” pieteicies runāt deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Es domāju, ka acīmredzami nav nekādas jēgas debatēt par Nacionālās apvienības prātuļojumiem attiecībā uz to, kas un kur, un kāpēc, un ar kādiem nolūkiem izmanto tā sauktās Georga lentītes.

Es domāju, ka neviens taču nespēs ietekmēt Nacionālās apvienības deputātu dziļo pārliecību, ka tieši Georga lentītes (un tieši tagad!) ir nozīmīgs drauds Latvijas neatkarībai, drošībai un latviešu nācijas valstsgribai, pastāvēšanai un attīstībai cauri gadsimtiem.

Šodien Nacionālā apvienība apgalvo, ka Georga lentītes jāaizliedz, jo viņi ir atklājuši likumsakarību - tādu loģisku ķēdīti starp 2014. gada notikumiem Austrumukrainā un Georga lentītēm. Nacionālajai apvienībai tas prasīja tikai piecus gadus. (Starpsauciens.)

Ir nāciju līderi, kas mobilizē un iedvesmo savu tautu uz izciliem sasniegumiem ekonomikā, zinātnē, tehnoloģijās, kultūrā. Un ir politiķi, kas piedāvā pašapliecināties uz mazākuma rēķina: “Vajag iespert tiem krieviem, lai viņi zinātu savu vietu. Un zinātu, cik mēs esam diženi un vareni.” Ir tādi politiķi. Un tāda ir Nacionālā apvienība.

Godātie kolēģi! Šajā jautājumā es gribētu apelēt pie jūsu veselā saprāta. Es saprotu, ka nav vērts apelēt pie Nacionālās apvienības... Domāju, ka nav jēgas apelēt arī pie Jaunās konservatīvās partijas... Es nezinu, vai ir jēga apelēt pie tiem deputātu grupējumiem, kas palikuši no kādreizējās partijas “KPV LV”, bet pie dažiem droši vien... noteikti varētu. (Dep. A. Kaimiņa starpsauciens.) Bet, kolēģi, es apelēju pie tiem no jums koalīcijā, kas ir pieaugušie šajā koalīcijā. Nu, jūs zināt, kas jūs esat, ja. Nu, padomājiet, lūdzu! Jā, es saprotu, ka jūsu pirmais instinkts ir atbalstīt šo kārtējo... lai tikai nacionāļi būtu paēduši. Nu, vēl uz kādu laiku, ja. Bet jums taču vajag saprast, ka tā ir sabiedrības tracināšana. (Starpsauciens.) Es pat teiktu - naida kurināšana vistīrākajā veidā.

Padomājiet, vai jums tas ir tiešām vajadzīgs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. “Par” pieteicies runāt deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Godātie kolēģi! Kāpēc jāaizliedz SS zīmju lietošana sapulcēs? Atbilde: 1946. gadā starptautiskais Nirnbergas tribunāls atzina SS organizāciju par noziedzīgu.

Kāpēc jāaizliedz Georga lentīšu valkāšana sapulcēs, gājienos un piketos Latvijā? Tā tiek atbalstīta citas valsts agresīva impēriskā politika Latvijā.

Mums ar pietāti jāizturas pret Otrā pasaules kara laikā kritušo karavīru piemiņu, bet jāvēršas pret Krievijas propagandas uzvaras Lielajā tēvijas karā koncepta eksportu uz Latviju, ko Krievija atbalsta arī finansiāli. Latvijai 1945. gada 9. maijs ir otrreizējās padomju okupācijas sākums. Latvijā 1944., 1945. gadā politisku iemeslu dēļ tika represēti vismaz 78 268 Latvijas iedzīvotāji - vairāk nekā 1941. gada un 1949. gada staļiniskajās deportācijās kopā. Pamatīgāk izpētot filtrācijas punktos un nometnēs ieslodzīto uzskaiti, šis skaitlis varētu sasniegt pat 100 tūkstošus.

2005. gadā Krievijā neilgi pirms plaši atzīmētās uzvaras dienas Krievijas federālajā propagandas uzņēmumā RIA Novosti tika izstrādāta ideja par īpašu uzvaras dienas simbolikas ieviešanu, piedāvājot šim mērķim izmantot Georga lentīti. Krievijas politiskajai ietekmei ārvalstīs kalpo arī tā sauktā tautiešu politika ārvalstīs. Kopš 2009. gada spēkā ir īpaša programma “Darbs ar tautiešiem ārzemēs”. Latvijā mērķauditorija ir gan pilsoņi, gan nepilsoņi. Programma paredz atbalstīt dažādu tautiešu organizāciju rīkotos koordinētos kompleksos pasākumus, kā arī nodrošināt tos ar Krievijas valsts simboliku. Šajā programmā, protams, tiek minēta starptautiskā akcija “Georga lentīte”.

Nacionālā apvienība šo likumprojektu iesniedza jau pagājušajā Saeimā, kad bija aktuāli Ukrainas notikumi un Krievijas agresija Ukrainā. Šajā Saeimā SASKAŅAS ietekme ir mazinājusies un ir visas iespējas šo likumprojektu pieņemt.

Lūdzu atbalstīt likumprojekta virzību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 19. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Ilmārs Dūrītis. Lūdzu, ieslēdziet... Labi. Tātad no tribīnes izsakiet priekšlikumu.

I. Dūrītis (AP!).

Labdien, cienījamie kolēģi! Man ir priekšlikums šo likumprojektu nodot... kā atbildīgo par šo likumprojektu noteikt Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, jo būtībā tas skar nodokļu jomu un faktiski arī aktualizē jautājumu par maznodokļu režīma pārskatīšanu. Veselības budžets pamatā tiek finansēts no nodokļu ieņēmumiem; mans aicinājums ir noteikt kā atbildīgo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Valaiņa kungs, runāsiet “pret”.

“Pret” pieteicies runāt deputāts Viktors Valainis.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Iepriekšējais runātājs aicināja nodot likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, bet es aicināšu šo likumprojektu nodot atpakaļ valdībai, lūdzot tomēr pildīt to, ko ministre ir solījusi.

Es tiešām atceros visas runas, ko šajā Saeimā mēs ļoti cēli runājām, ka šis likumprojekts ir... ka iepriekšējās valdības pieņemtā kārtība nav pareiza un ka ir milzum daudz izaicinājumu. Tam visam var piekrist līdz brīdim, kad jūs paši teicāt, ka piedāvāsiet risinājumu. Es ļoti cienu ministri Viņķeli. Viņa tiešām ir tas cilvēks, kam ar drosmi viss ir kārtībā. Viņas paziņojumi par to, kādu risinājumu viņa piedāvā... tie tomēr bija paziņojumi par konkrētu risinājumu. Taču šajā gadījumā... Šis likumprojekts paredz tikai un vienīgi atlikšanu - problēmas atlikšanu uz 2021. gadu. Kolēģi, nu kā var būt tā, ka mēs tādu, tik svarīgu, jautājumu, par ko ir tik daudz šķēpu lauzts, tagad ar vieglu roku atliekam uz 2021. gadu! Tikpat viegli tad jau mēs varētu pateikt, lai nākamā Saeima par to lemj.

Manuprāt, nav pareizi, ka situācijā... kad šobrīd mums tuvojas budžeta apspriešana...

Kolēģi! Ir populāri lēmumi, un ir arī nepopulāri lēmumi. Šai koalīcijai nav īpaši liela, spoža nākotne gaidāma, ja jūs nespēsiet pieņemt arī nepopulārus lēmumus. Tas risinājums, ko piedāvāja Viņķele, nebija nekas sevišķi patīkams, par ko balsot, tomēr tas bija risinājums. Turpretim tas, ko jūs tagad piedāvājat... Valdības piedāvātais risinājums ir vienkārši šo problēmu paslaucīt zem tepiķīša. Tūlīt, vasarā, sāksies budžeta sarunas (Starpsauciens: “Jau sākās!”)... “3 × 500”... un būs vēl sazin kādi priekšlikumi... Naudiņa ir vajadzīga.

Visi runā par to, ka vajadzētu īstenot kaut kādas politiskās iniciatīvas. Savukārt šis nozīmē to, ka tikai atliek... arī jūsu iniciatīvas, kādas varētu būt nākamajā budžetā... Problēmas tikai aug cita pēc citas. Un risinājumi - nu, es īsti neredzu tos risinājumus. (Dep. M. Bondars: “Tāpēc jau tu esi opozīcijā!”) Šis piedāvātais risinājums paredz tikai problēmas atlikšanu.

Kolēģi! Es aicinu šo likumprojektu atdot atpakaļ valdībai, lai valdība nāk... lai ministre nāk ar tiem priekšlikumiem, kurus viņa publiskajā telpā bija paudusi. Lai viņa nāk jau tagad! Mums visiem, ja mēs pieņemsim šādus lēmumus, būs daudz vieglāka dzīve pie budžeta... Tie nav daži miljoni, tās ir diezgan lielas summas. Es domāju, mums pašiem būs liels pārsteigums, cik izmaksās jūsu pašu iniciatīvas un kur meklēt tām naudu. Ministre Viņķele piedāvāja, bet jūs no tā šobrīd atsakāties. Bet vistrakākais visā šajā lietā ir tas, ka ar ļoti lielu pompu bija paziņojumi par to, ka iepriekšējās valdības izstrādātais regulējums nav labs, viss ir jāatceļ: “Mēs nāksim ar jaunu.” Nu kur tad ir tas jaunais? Šī ir tāda liela, liela (Starpsauciens.), teiksim tā, aplaušanās no jūsu puses.

Aicinu atdot atpakaļ valdībai šo likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, tātad mums ir jābalso par likumprojekta nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Tāds bija priekšlikums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Privāto pensiju fondu likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Reiznieces-Ozolas, Krauzes, Daudzes, Vucāna, Kučinska, Bergmaņa un Jalinskas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Šis likumprojekts satur būtībā divas lietas.

Viens normu bloks ir vērsts uz koplīgumu veicināšanu un mobilitātes nodrošināšanu, piedāvājot iespēju uzņēmumiem nodrošināt saviem darbiniekiem transporta pakalpojumus, neapliekot tos ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Regulējums, kas atbrīvo no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli par ēdināšanas pakalpojumiem, spēkā ir jau vairāk nekā gadu. Tāda bija vienošanās ar sociālajiem partneriem, ar darba devējiem, kā arī ar arodbiedrībām. Šis likumprojekts paredz paplašināt to pašu atbrīvojumu apjomu, nepalielinot summu (tas ir 40 eiro uz darbinieku, nepārsniedzot 480 eiro gadā), bet attiecināt arī uz transporta pakalpojumiem. Mēs zinām, ka īpaši aktuāli tas būtu reģionos, kur nereti ir situācija, ka cilvēks vienuviet strādā... Tur nav iespējams nodrošināt viņam darbavietu... uz darbavietu... un darba devējs nereti organizē transportu, šobrīd maksājot par to nodokli, kas nav īsti prātīgi. Tam būtu neliela fiskāla ietekme, bet tautsaimniecības ieguvuma ziņā, manuprāt, liela jēga.

Otrs bloks savukārt ir vērsts uz ēnu ekonomikas apkarošanu metāllūžņu jomā, piedāvājot noteikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa piecu procentu likmi. Mēs redzam, ka varam iegūt pozitīvu fiskālo efektu uz uzņēmumu ienākuma nodokļa un darbaspēka nodokļu rēķina pirmajā gadā - 0,9 miljonus eiro, otrajā gadā - 1,3 miljonus eiro un trešajā gadā - 2,5 miljonus eiro. Samazinot ēnu ekonomikas apjomu, tas dotu legālajam biznesam iespēju ieguldīt sertificētos metāllūžņu pieņemšanas laukumos, pārstrādes rūpnīcās, kā arī pieņemt darbā vairāk strādājošo.

Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu un strādāt ar to Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? (Starpsauciens: “Jā!”) Tad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 55, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Darba kārtībā - Prezidija ziņojums par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 16 544 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par pieminekļu cīnītājiem pret nacismu aizsardzību” noraidīšanu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Lēmuma projekts sēdes darba kārtībā tiek iekļauts.

Par atvaļinājumu piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 23. maijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Nikolaja Kabanova iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 23. maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vitālijam Orlovam šā gada 29. un 30. maijā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vitālija Orlova iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 29. un 30. maijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Uldim Augulim no šā gada 28. maija līdz 30. maijam.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ulda Auguļa iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu no šā gada 28. maija līdz 30. maijam. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Darba kārtībā - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts - “Par Madara Plepja iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 21. maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Madara Plepja iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā aicinu iecelt Madaru Plepi par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Madara Plepja iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 91, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Marijas Golubevas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Marijas Golubevas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ineses Voikas atsaukšanu no Ārlietu komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Voikas atsaukšanu no Ārlietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Marijas Golubevas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Marijas Golubevas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Un darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Ineses Voikas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ineses Voikas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Gundara Daudzes, Andas Čakšas, Jūlijas Stepaņenko un Māra Kučinska pieprasījums iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam “Par iespējamu Eiropas Parlamenta vēlēšanu sabotāžu un iekšlietu ministra bezdarbību”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (KPV LV).

Labrīt, kolēģi! Šī gada 15. maijā Saeimas deputāti iesniedza pieprasījumu iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam “Par iespējamu Eiropas Parlamenta vēlēšanu sabotāžu un iekšlietu ministra bezdarbību”.

Pieprasījumu komisija šo pieprasījumu skatīja 22. maijā, kad likās, ka šī informācijas nepiegādāšana būs vienīgā problēma, kas radīsies. Un nu jau, kā zināms, ir arī cita rakstura problēmas, par ko Pieprasījumu komisija sprieda vakar un par ko debatēsim nākamajā nedēļā.

Bet tagad par šīm vēstulēm. Pirmām kārtām es vēlos pateikt lielu paldies visiem un visām amatpersonām, kas darīja visu iespējamo, lai vēlēšanas notiktu un tajās piedalītos pēc iespējas vairāk balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju. Komisijas sēdē tika uzklausīts iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, kurš sniedza komisijas locekļiem ļoti detalizētu informāciju par to, kā notika piegādes pakalpojuma iepirkuma konkurss, kurā piedalījās SIA Reller un valsts akciju sabiedrība “Latvijas Pasts”. Rezultāts bija tāds, ka kompānija Reller uzvarēja, un faktiski tās dēļ arī šīs piegādes problēmas radās. Līdz 16. maijam bija saņemti 172 personu iesniegumi par uzaicinājuma uz vēlēšanām nesaņemšanu.

Jāsaka atklāti, ka ministrs ļoti detalizēti izstāstīja par visiem tiem darbiem, kas tika darīti, kas tika veikti, lai tomēr pēc iespējas vairāk iedzīvotāju šos uzaicinājumus saņemtu. Un, ņemot vērā, ka vēlēšanas ir valsts drošības jautājums, komisijā izskanēja tāds diezgan vienots viedoklis, ka uz vēlēšanām varētu tikt attiecināta cita iepirkumu procedūra, ievērojot to drošības pakāpi, kāda ir nepieciešama, un nākotnē tādas firmas kā kompānija Reller netiktu pie šādiem pasūtījumiem.

Vairākums deputātu izteicās arī par nepieciešamību Eiropas Parlamenta vēlēšanās nodrošināt balsojumu, kas nebūtu piesaistīts kādam konkrētam vēlēšanu iecirknim.

Es domāju, ka šie jautājumi vēl tiks skatīti ne tikai mūsu komisijā. Es ceru, ka mūsu komisijā vairs ne, bet citās komisijās.

Šis pieprasījums komisijā netika atbalstīts. Desmit deputāti balsoja “pret”, trīs balsoja “par”, un viens deputāts balsojumā nepiedalījās.

Līdz ar to es aicinu Saeimu neatbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS)

Labrīt, kolēģi, vēlreiz! Tad, kad šo pieprasījumu iesniedzām, lai pievērstu uzmanību tam, kas notiek saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tā nebija pirmā reize. Jau iepriekš atbildīgajā komisijā izteicām brīdinājumus, ka šāda situācija pamazām samilst. Tomēr šajā gadījumā pieprasījums ministram ir par neizsūtītajām vēstulēm.

Es nevaru teikt, ka ministrs nav darījis visu, kas bija viņa spēkos. Viņš tiešām ir darījis daudz, arī komisijas sēdē viņš to apliecināja un ar darbiem daudz to pierādīja.

Tomēr viena lieta paliek. Tas, ka ministrs noslēdza līgumu ar stipri apšaubāmu kompāniju, par kuru tirgū... kurai tirgū ir gaužām lielas reputācijas problēmas... tik valstiskā jautājumā. Manuprāt, tā bija ministra kļūda. Ja likums kaut ko traucē darīt... Kolēģi, mēs pagājušajā ceturtdienā demonstrējām to, kā var grozīt likumu, ja tas traucē veikt kādu darbību tik svarīgos jautājumos. Rezultātu paši redzējām.

Es domāju, grūti noteikt to cilvēku skaitu, kuri nevarēja piedalīties vēlēšanās, bet tādi bija. Pēc CVK vadības teiktā, šo uzaicinājumu nesaņēma aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju.

Kad pagājušonedēļ skatījām grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, kas paredzēja mainīt darba laiku, mēs vienojāmies par to, ka vainīgos nemeklēsim. Tomēr jau piektdien tieslietu ministrs paziņoja... pārkāpa vienošanos, kas bija parlamentā. Es domāju, tas bija... nevis tikai starp parlamenta deputātiem, bet arī starp politiskajām partijām. Tieslietu ministrs sabiedriskajā medijā skaidri paziņoja, kurš ir vainīgais.

Vakar Pieprasījumu komisijā bija līdzīga rakstura priekšlikums. Tur es kā viens no pieprasījuma iesniedzējiem uzdevu jautājumu Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājai: vai attiecīgā ministra vārdi atbilst patiesībai? Viņa ļoti skaidri atbildēja: nē, tas ir aplami. Tad ir jautājums JKP kolēģiem. Tieslietu ministrs jau var būvēt lētu populismu uz šādiem paziņojumiem, tomēr tās ir valstiskas lietas, un teikt, ka pie visa vienmēr ir vainojams iepriekšējais... nu neatgriezīsimies pie debatēm, kurās vairāki deputāti norādīja, ka nav prātīgi mainīt vadītājus Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesā. Visa šī lielā ķēde noveda pie tāda rezultāta, kādu mēs gaidījām.

Es negribu šajā gadījumā... Protams, ministrs, novērtējot situāciju, jau savlaicīgi varēja vērsties parlamentā ar likuma grozījumiem, lai ar likumu mēs noteiktu to, ka pasts ir tas, kas izsūta šīs vēstules. To varēja izdarīt vienā dienā. Mēs redzējām - likumu līdz izsludināšanai var pieņemt dažās stundās.

Tā bija viņa kļūda. Un tas ir vienīgais pamats, kāpēc Ģirģena kungam var prasīt... atbalstīt kā Saeimas pieprasījumu... Tomēr ministrs, manuprāt, izdarīja diezgan daudz. Tiešām, objektīvi viņš izdarīja diezgan daudz tajā situācijā, kurā viņš bija. Bet man liekas nepieņemami, ka šobrīd sāk rādīt ar pirkstiem - tu esi vainīgs, un tu esi vainīgs, un tiek izdomāta virkne risinājumu. Tagad, jau pēc kara, visi gudri. (Dep. S. Riekstiņa un dep. K. Feldmana starpsaucieni.) Bet tas, kas visā šajā procesā, manuprāt, bija... Augsti godātie koalīcijas deputāti, es domāju, jums pašiem vajadzētu pavērtēt šos skaļos paziņojumus. Es tiešām nebaidos no šiem vārdiem - lēta populisma vārdā nacionālā medijā iet un saukt... (Dep. M. Bondara starpsauciens.) Es pieļauju, ka to varētu izdarīt kāds deputāts, bet, ja to izdara valdības ministrs, ja valdības ministrs publiski melo sabiedriskajā medijā... (Dep. M. Bondara starpsauciens.) Kolēģi, man jau arī likās, ka varbūt tas tiešām bija Cimdars, kas ir saslēdzis visus baisos līgumus, bet vakar komisijā, Bondara kungs, jūs taču arī bijāt klāt, kad šo jautājumu uzdeva CVK vadībai. Vai tad tiešām jaunā CVK vadītāja melo? Jūs paši taču viņu iecēlāt. (Starpsauciens: “Pasaki, ko viņa teica!”) Es nedomāju, ka viņa melo. Viņa konkrēti atbildēja. (Starpsauciens: “Nu, ko viņa atbildēja?”) Jautājums bija tāds: vai Cimdara kunga laikā slēgtie līgumi bija tie, kas ietekmēja visas šīs problēmas? Un viņa atbildēja, ka nē. Problēmas ietekmēja... radīja jau tieši viņas laikā noslēgts līgums, kas... Cimdara laikā bija iesākta sarunu procedūra, bet noveda līdz galam tieši atbildīgā... tieši CVK vadītāja.

Kolēģi, es varētu iet vēl detaļās un izstāstīt, kā viņa līdz šim līgumam nonāca. Un, es domāju, JKP kolēģiem tas nebūtu patīkami - dzirdēt šo informāciju (JK deputātu starpsaucieni.), kurš bija atbildīgais par to... par šo sarunu procedūru un kurš uzņēmās virsvadību šajā visā lietā.

Bet šo pieprasījumu es aicinu tomēr atbalstīt. Un gadījumā... protams, koalīcijas disciplīna... (JK deputātu starpsaucieni.) nerunāsim par to... Protams, koalīcija šādus pieprasījumus neatbalstīs. Bet pēc būtības jums ir šī te... sadarbības padome, kurā jūs pārrunājat jautājumus... (Dep. J. Strīķe: “Sanāksme!”) Kas tā īsti ir - sanāksme, ja? Koalīcijas sanāksme (Smiekli.) ...sadarbības sanāksme, ja? Man vēl jāiemācās šī terminoloģija... (Starpsaucieni.)

Nu tad parunājiet ar valdības ministriem par gluži vienkāršu lietu.

Mēs cīnāmies ar viltus ziņām sabiedriskajā telpā. Kiberdrošība un visādas citas lietas, ko visiem patīk pieminēt... Bet tad, kad valdības ministrs, šajā gadījumā tieslietu ministrs, sabiedriskajā medijā dienu pirms vēlēšanām paziņo, kurš ir vainojams pie visām šīm ķibelēm, viņam būtu jāuzņemas atbildība par vārdiem, ko viņš saka. Un šajā gadījumā viņš vienkārši sabiedriskā medija ēterā no paša rīta sameloja visai Latvijas sabiedrībai. Tā tas bija.

Kolēģi, jūs par to varat pārliecināties. Kurš vainīgs - Cimdars?! Nu, kolēģi, paskatieties tos līgumus. Cimdars jau sen vairs nav CVK vadītājs. (Starpsauciens.) Un šobrīd nožēlojamākais ir tas, ka rāda visiem ar pirkstu - kurš tad nu ir vainīgs. Premjers nav vainīgs, iekšlietu ministrs nav vainīgs, CVK vadība nav vainīga. Vakar Pieprasījumu komisijas sēdē sajūta bija tāda, it kā mēs būtu nonākuši tiesas sēdē. Nu, tad viens aizstāvas... Tādas advokātu runas... Viens aizstāvas un saka: “Es tūlīt pierādīšu savu nevainību šajā jautājumā.” Nu, kolēģi, tas ir muļķīgi. Sabiedrība arī prasa kaut vienu atbildīgo.

Man liekas pavisam dīvaini (Dep. M. Bondara starpsauciens.)... Man liekas ļoti dīvaini tas, ka par attiecīgo jautājumu ir atvainojusies Latvijas sabiedrībai tikai viena persona. Kolēģi, jūs taču zināt, kas tā bija. Tas bija Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Vienīgais, kurš atvainojās. Vai tas nav nožēlojami?

Kolēģi! Visi rāda ar pirkstu cits uz citu: “Tu vainīgs! Tu vainīgs!” Bet atvainojas tikai viens - Valsts prezidents. Visi pārējie: “Šitas uz mani neattiecas! Mēs te bišķi salaidām visu grīstē, bet šitas uz mani neattiecas! Mēs te ievēlējām savējos tur un tur. Viņi salaida grīstē.”

Mēs neizdarījām fundamentālas lietas. Mēs visu kaut ko esam darījuši šajā periodā, bet to, kas tiešām fundamentāli... Tilti slēgti ciet! Kas tik nav darīts! Nu visi ir atvēzējušies - strādā tautas labā. Bet vienu demokrātijai svarīgu jautājumu - Eiropas Parlamenta vēlēšanas - nodrošināt normālā veidā mēs nevaram. Un kādu rezultātu sagaidām? To, ka cits uz citu rāda ar pirkstu un vienīgais, kas atvainojas, ir Valsts prezidents. Vai tiešām Valsts prezidents ir tā persona, kurai būs jāatvainojas arī turpmāk par visām koalīcijas neizdarībām? (Dep. K. Feldmans: “Par ZZS neizdarībām!”)

Kolēģi! (Starpsauciens.) Un Krišjāni Feldmana kungs!... Tas gan labi! Jā...

Tas ir vēl nožēlojamāk - vēl nožēlojamāk ir tas, ka opozīcijai bija jāpiedāvā risinājums šīs problēmas... risināšanai.

Jūs paši to redzējāt, paši atbalstījāt. Par to jums paldies, visu cieņu! Bet tas, ka opozīcijai tas bija jādara šādā situācijā... Opozīcija bija tā, kas atnāca un piedāvāja risinājumu. Cik jūs paši... Bijāt tur publicējuši - 10 tūkstoši izmantoja šo iespēju nomainīt iecirkni, pateicoties mūsu balsojumam. (Dep. K. Feldmans: “Viktor, kad tu Skaistkalnē sporta halli uzcelsi?”) Paldies visiem par to. Bet tas ir diezgan nožēlojami - tas, ka opozīcijai tas bija jādara, jānāk ar šādu priekšlikumu. Tā ir... Tas nozīmē tikai to, ka koalīcija ir savā ziņā mazspējīga - mazspējīga izdomāt risinājumus. Kā pēc tam teica pie Ministru prezidenta? Bija izdomāts, ka tas arī varētu būt risinājums, bet nevarēja iedomāties, ka var vienkārši likumu mainīt vienā dienā. Nu, kolēģi!

Es domāju par šiem jautājumiem - gan Eiropas Parlamenta vēlēšanām, gan Saeimas vēlēšanām. Protams, es negribu pārmest, ne visi var visu zināt, bet šie piedāvājumi, kas skan šobrīd, ko darīt uz nākamajām vēlēšanām, - tas jau nav nekas jauns. Tas viss ir aprobēts. Ir vienkārši lietas, kas vēl attiecīgajās ministrijās jāizdara, tai skaitā arī par vēlētāju reģistriem, lai varētu no šīm vēstulēm atteikties. Vajag ieviest secīgas lietas, lai varētu pieņemt šādu lēmumu. Saeima jau sen to būtu izdarījusi, arī uz šīm vēlēšanām. Vienkārši to nedrīkst darīt (Dep. K. Feldmana starpsauciens.), kamēr nav sakārtota elektroniskā adrešu sistēma. Vienkārši to nedrīkst darīt, kolēģi! Jūs paši... (Starpsaucieni.) Komisijā mēs varēsim runāt... (Dep. S. Riekstiņa starpsaucieni.) Komisijā mēs varēsim par šiem jautājumiem runāt. Ir konkrēti cilvēki, kas par to ir atbildīgi, un es domāju, ka viņi arī šos jautājumus attiecīgos termiņos izpildīs. Visam ir savi termiņi. (Dep. M. Bondara starpsauciens.)

Bet nu es atgriezīšos pie tā (Dep. J. Strīķe: “Nevajag!”), ko jau vienreiz minēju. Domāju, ir vērts to atkārtot. Manuprāt, nav labi, ka tieslietu ministrs sabiedriskajā medijā melo. Tas nav labi! (Starpsaucieni.) Tas nav labi. Un, kolēģi, es domāju, pārrunājiet savā... lai vai kā jūs to sauktu, man patīk to saukt par koalīcijas padomi... pārrunājiet šos jautājumus tur... nu nevajag ministram melot, un es pateikšu... visu cieņu tomēr Ģirģena kungam, viņa darīja daudz. Viņš neizdarīja tā, lai viss būtu izcili, bet viņš darīja daudz, lai šis jautājums kaut kādā veidā sakārtotos, bet dusmas no manas puses ir tieši par tieslietu ministra paziņojumu. Tas no viņa puses bija lēts populisms. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Sandim Riekstiņam.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Fantastiski, Valaiņa kungs! Par populismu un ko nu vēl jūs te mūs pamācījāt... Aizbrauciet uz Skaistkalni, parādiet iedzīvotājiem to sporta zāli, ko jūs esat uzbūvējuši, un tad parunāsim par visām šīm lietām! (Aplausi.)

Bet pie lietas. Pieprasījumu komisijas sēdes laikā tika nosaukti gan vainīgie, gan problēmu sakne un viss pārējais, to visi kolēģi dzirdēja. Jūs diemžēl ne, Valaiņa kungs! Sāksim ar to. Par šo apziņošanu. Pagājušā gada oktobrī, ja es pareizi atceros, tika pieņemts lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu, bet kaut kā gadījās tai iepriekšējai valdībai... Jūs tur sasolījāt sazin ko, bet naudu piešķirt piemirsāt. (No ZZS frakcijas: “Kam? “3 × 500”?”), Tāpat arī šinī gadījumā. (Starpsauciens.) Nauda tika piešķirta aprīlī, manuprāt, un līgumi, tas ir, konkrēti... (ZZS frakcijas deputātu starpsaucieni.) Aprīlī nauda tika piešķirta par vēlēšanas iespēju pirms vēlēšanu dienas, respektīvi, iepriekšbalsošanu. Bet līgumi par piegādi tika slēgti tikai šīgada sākumā. Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likumā noteikto procedūru, nebija iespēja apiet un nenoslēgt līgumu... turklāt atkārtoti tika sludināts ar konkrēto komersantu, kurš piegādāja.

Un tagad jūs stāstāt, ka vainīgs ir tieslietu ministrs vai vēl kaut kas! Nē, patiesībā vainīga ir iepriekšējā valdība, kura varēja ar likumu daudzas šīs lietas sakārtot, un mēs tās nemaz nepiedzīvotu. Jūs bijāt iepriekšējā valdībā, Valaiņa kungs! A jūs tagad nākat un pats patiesībā apzināti melojat! (No ZZS frakcijas: “Cik ilgi tu runāsi par iepriekšējo valdību?” Smiekli.) Tik ilgi, kamēr jūs iemācīsieties vismaz krustiņus pareizi savilkt! (Smiekli. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Es nepārmetu tieslietu ministram par kaut kādu iepriekšējo valdību vai vēl kaut ko, es pārmetu tieslietu ministram par to, ka viņš publiskajā telpā melo, un tas, manuprāt, nav pieņemami.

Bet jūs pieminējāt finansējumu, un, manuprāt, ir šim... Pieprasījuma laikā Riekstiņa kungs sāka runāt par pareizo tēmu un, es domāju, ir jāizskaidro arī tas.

Attiecībā uz šo naudu. Jā, atbildīgajā komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, šis jautājums virzījās, un bija tāda diezgan unikāla situācija: nevar pieņemt likumu, jo nav naudas, un nav naudas, jo nav likuma. Un tad komisijas (Dep. K. Feldmans: “Kam tad tā nauda bija jāsameklē?”)... komisijas deputāti bija tādās zināmās sprukās. Bija dažādas vēstules. Bija arī naudas pieprasījums. Manuprāt, tas bija, nu, diezgan... diezgan paliels, ko mēs lūdzām... mēs, visa komisija vienkopus, lūdzām, un tie bija... es precīzi neatcerēšos... tie bija tiešām virs miljona eiro, lai visu šo procesu nodrošinātu. (Dep. S. Riekstiņš: “Kāds sakars ar pieprasījumu?”) Un tālāk jau tā secība ir šāda: deputāti pieņēma šo likumu ar visu anotāciju, un pamatojumā šis finansējums tika norādīts - ka tas jāskata budžeta kontekstā.

Bet - kas ir CVK? CVK tomēr ir organizācija, kas... Ir šīs neatkarīgās organizācijas. CVK vadībai ir speciāls laiks valdības darba kārtībā, kad viņi var iet un pieprasīt kaut kādus finanšu līdzekļus. Šajā gadījumā CVK vadība pat netika uzaicināta uz valdības sēdi, lai veiktu šo... lai viņiem būtu iespēja veikt šo pieprasījumu. Tas jau diemžēl bija jaunās valdības laikā. Bet CVK vadība tomēr atrada iespēju, kā bez pieteikšanās ierasties, un valdība viņus tomēr uzklausīja. Jautājums bija par to, kāpēc valdība tikai... Bija iespējas, kā šo jautājumu atrisināt, nesagaidot budžetu, ja tas ir tik svarīgi. Protams, es pieļauju, ka te nav ļaunu nodomu un valdība nevarēja vienkārši paredzēt šādas sekas, tomēr process arī no valdības puses nebija diez ko spīdošs. No Saeimas puses un no atbildīgās ministrijas puses... Pateicoties tām rīcībām, kas bija toreiz no komisijas un ministra... Saspēlē ar ministri tika ietaupīti līdzekļi trīsreiz. Trīsreiz tika ietaupīti valsts budžeta līdzekļi. Un es zinu šo vēstuli, kuru Dana Reizniece-Ozola parakstīja, ka finansējums pagaidām netiek piešķirts. Bet pēc šīs vēstules arī notika zināmas darbības. Un līdzekļi tika ietaupīti trīsreiz. Netika iepirkti katrā komisijas iecirknī jauni datori, kā tas bija pieprasīts šajā vēstulē. Un, ziniet, ne jau datoru dēļ “uzkārās” visa šī sistēma. Tie bija citi iemesli.

Manuprāt, pārmest to, ka kāds no iepriekšējiem nav darījis kaut ko pareizi... Es domāju, viss bija pareizi. Jautājums bija par to, kādā veidā tas viss tika novests līdz galam. Un tur, es domāju, ir diezgan... nu, diezgan nepareizi... tas būtu tāds maigākais vārds, ko teikt. Diezgan nepareizi būtu teikt, ka viss tika izdarīts pareizi.

Kolēģi, es vēl joprojām domāju, ka šis pieprasījums un šī problemātika pēc būtības... Ir jāatrod un ir arī jānosauc, kuri tad īsti ir tie vainīgie. Bet labāks rezultāts būtu, ja mēs sakārtotu tos likumus visi kopā, nedalot politiskās partijas, - sakārtotu visus tos likumus visi kopā, lai nākotnē šādi jautājumi nerastos. Un jūs varbūt ne publiski... Varbūt ne publiski... Nedarām to publiski! Nu vienojamies! Nedarām to publiski! (Dep. K. Feldmans: “Tu jau dari publiski!”) Bet nokauniniet to tieslietu ministru vismaz koalīcijas padomē. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Kasparam Ģirģenam.

K. Ģirģens (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Es tikai vēlējos teikt - lai nu kurš melotu, bet manā priekšā tomēr šis cilvēks ir Viktors Valainis. Un nevajag kautrēties no sava Facebook konta dzēst video, kā jūs Jēkabpils iedzīvotājiem stāstāt, ka, pateicoties jums, viņi var staigāt pa jaunu Pasta ielu. (Starpsauciens.) Diemžēl, kad jūs to solījāt, šo ielu pat nebija sākts renovēt, kur nu vēl staigāt pa jaunu ielu. (Starpsauciens.)

Pateicoties jums, ir renovētas divas skolās, kurās mācās skolēni. Diemžēl šo skolu renovācija pat vēl nav sākta. Nu kurš tad būtu tas melis?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Augsti godātais Riekstiņa kungs, manuprāt, ir nedaudz atkal saputrojies, jo viņš stāstīja, ka pieprasījums ir par to, ka nav piešķirts kaut kāds finansējums, kaut kā nav. Bet viņš ir sajaucis divus pieprasījumus, jo runāja par to pieprasījumu, ko mēs komisijā skatījām vakar. Tik tiešām vakar komisijā bija jautājums par to, ka elektroniskā datu apmaiņas sistēma kārtīgi nedarbojas. CVK uzskata, ka netika piešķirts pietiekams finansējums, lai to testētu, un tāpēc arī tas steidzamības kārtībā tika iekļauts budžetā. (Dep. S. Riekstiņš: “Vispār es runāju par meliem!”)

Riekstiņa kungs, runa ir par to pieprasījumu, kas attiecas uz vēstuļu neizsūtīšanu. Un vēstuļu neizsūtīšana ir saistīta ar to, ka tika sarīkots konkurss, ko rīkoja iepriekšējais iekšlietu ministrs, bet jaunais iekšlietu ministrs nesaskatīja problēmas tajā, ka uzvarētājs ir apšaubāmas reputācijas firma.

Ja mēs runājam par to, ka ir jāciena vēlētājs, ir jāciena cilvēki, kuri atnāk uz iecirkni, ir jāciena visi Latvijas iedzīvotāji, tad varbūt ir tā, ka, Riekstiņa kungs un Ģirģena kungs, tieši “KPV LV” un JKP vēlētāji bija tie, kuri nesaņēma vēstules, un tie, kuri nevarēja normāli nobalsot iecirknī. (Dep. K. Feldmans: “Mēs zināsim labāk, kas tur nesaņēma!”) Tāpēc, lūdzu, cieniet savus vēlētājus un neizsakiet no tribīnes kaut kādus nesaistītus apvainojumus.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Labdien, kolēģi! Jā, daudzi vēlētāji tiešām, man liekas, palika mājās, aizbrauca pie draugiem un neaizgāja vēlēt. Bet lietas būtība, kāpēc arī šis pieprasījums tapa, bija par to, ka tika pārkāpts likums. Mēs šodien runājam... es nezinu, par kaut kādām senām lietām, par iepriekšējām valdībām... Tad jau mēs varētu sākt runāt arī par tieslietu ministra Bordāna darbību deviņdesmitajos gados - “Latvijas ceļa” laikā - vai kad viņš bija komjaunietis. Parunāsim par to, kā viņš darbojās, būdams komjaunietis. Nē, nerunāsim šodien.

Mēs runāsim par pieprasījumu, jo, es vēlreiz atkārtoju, apmēram puse... Ja jūs aizbrauksiet un paprasīsiet auditorijās cilvēkiem, pat vairāk nekā puse paceļ rokas, ka nav saņemts šis paziņojums. Likums ir pārkāpts. Protams, ir jāatzīst, ka tiešām ministrs Ģirģens centās dažādos veidos apziņot vēlētājus. Var būt, ka šie veidi ir pat bijuši pretlikumīgi, jo kāpēc gan VID EDS būtu jāziņo par vēlēšanām? (Dep. K. Feldmans: “Kāpēc ne?”) Es neredzu, kā Valsts ieņēmumu dienests kaut kādā veidā būtu saistīts ar vēlēšanu procesu. Šinī gadījumā varbūt šis ir Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpums, varbūt vajadzētu apskatīties, vai mēs ievērojam privātpersonu datu aizsardzību. (Dep. K. Feldmans: “Ievērojām!”)

Ja runā par iepirkumu... Iepirkums, kā jūs zināt, pilnībā tika organizēts ministra Ģirģena laikā. Tas tika atcelts un organizēts vēlreiz. Un ko izvēlējās? Izvēlējās firmu, kura ne vien nepiegādāja, bet līgums par piegādi tika arī noslēgts par septiņreiz lielāku cenu nekā pirms 10 mēnešiem. Vai pa 10 mēnešiem cenas pieaugums ir bijis septiņas reizes? Es domāju, ka tas tiešām ir jautājums koalīcijai. Ja cena tirgū var pieaugt septiņas reizes... tā nav mainījusies... tad ir pamats izpētīt, vai nav kaut kādi korupcijas riski. Redz, kur sēž bijušie KNAB darbinieki, tepat Saeimas zālē, turpat palīgi vesels bars. (JK un KPV LV deputātu starpsaucieni.) Nu ķerieties klāt! Izpētiet korupcijas riskus! Bet varbūt, ka risku tur nav, varbūt, ka vienkārši ir bijusi korupcija un tāpēc arī viss tā tika sakārtots. Paņem, aiznes dažiem vēstules, bet pārējo naudu saliek kabatās. Padomājiet paši, kā var vispār pamanīties... septiņas reizes lielāka cena nekā pirms 10 mēnešiem!

Atgriežamies pie šī likuma pārkāpuma. Jā, likums ir pārkāpts, vismaz pants, kas attiecas uz to, ka 70 dienas pirms vēlēšanām ir jānogādā vēstules vēlētājiem. Protams, atbildība ir pilnībā jāuzņemas iekšlietu ministram, jo to organizēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas ir iekšlietu ministra pārraudzības iestāde. Un ministram atbilstoši likumam bija jārīkojas daudz ātrāk, nevis... Tad, kad tika saprasts, ka vēstules nav saņemtas, vēl gaidīja līdz pēdējam brīdim. Faktiski jau vēlēšanas tuvojās. Mums bija skaidri zināms... Un ministrs nedarīja neko līdz tam brīdim, kad opozīcija sāka rīkoties.

Tā ka, ja mēs ņemam vērā otru likumu, saskaņā ar kuru ministram bija jāpārrauga šī iestāde, tad redzam, ka viņam vajadzēja rīkoties, bet viņš nav rīkojies. Ir bijusi bezdarbība no ministra puses.

Un tāpēc arī ir šis pieprasījums. Es domāju, politiskā atbildība un arī juridiskā atbildība... un arī par šiem dīvainajiem iepirkumiem... Te tiešām... Es vēršu uzmanību un ceru, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tiešām izpētīs, kāpēc (Dep. S. Riekstiņš: “Tad jau “Latvijas Pasts” arī ir korumpēts!”) šāds cenu pieaugums ir bijis.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Labrīt, kolēģi! Atgriežoties pie pieprasījuma, - tam pieprasījumam ir divas daļas. Un viena... otrā daļa ir par iekšlietu ministra bezdarbību. Faktiski gan opozīcija, gan pozīcija piekrīt, ka tādas bezdarbības nebija. Un es no tribīnes vēlos pateikt paldies ministram no politiskās partijas “KPV LV” Sandim Ģirģenam par viņa inovatīvo un aktīvo darbību, lai novērstu iespējamās problēmas šī jautājuma risināšanā.

Tā otrā daļa, par ko mēs runājām, saistās ar jēdzienu “sabotāža”. Un to mēs nespējam izprast, jo tas jēdziens netika definēts. Es paskatījos definīciju vārdam “sabotāža”. Sabotāža - tā ir apzināta rīcība ienaidnieka aizmugurē, dažādos veidos mēģinot iznīcināt materiālās vērtības.

Šeit tiešām grūti saprast vārda “sabotāža” izmantošanu. (Starpsauciens.) Es labprāt ieteiktu vārdu izvēlē citreiz izmantot plašāku arsenālu. Piemēram, vārds “abordāža” arī ļoti labi iederētos šajā... teiksim, “parlamenta vēlēšanu abordāža” vai “parlamenta vēlēšanu peizāža” (Smiekli.), “parlamenta vēlēšanu vernisāža”. (Smiekli.) Visi šie vārdi ir izmantojami. Un tajā brīdī, kad blindāžā tiek pieņemti lēmumi jautājumos par sabotāžu... Tiešām, manuprāt, paplašinot vārdu krājumu, nākamais pieprasījums varētu būt pilnīgāks.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi! Divus vārdus “iepriekšējā valdība” jūs pārāk bieži izmantojat kā vīģes lapu savu lielo neizdarību piesegšanai. Un, ticiet man, ilgi tas tā nepaliks.

Es arī uzskatu, ka Ģirģena kungs ir atbildīgs par šo situāciju. Jo nevar būt tā, ka, redzot, ka valsts nozīmes (es pat teiktu - drošības!) jautājumus - vēlēšanu organizēšanu un paziņojumu izsūtīšanu... Jau tajā brīdī, kad redzēja, ka konkursā uzvar un grasās šo piegādes pakalpojumu nodrošināt firma, kura ir reģistrēta Purvciema dzīvoklī un kurai pamatkapitāls ir 2845 eiro, - jau tajā brīdī bija pieredzējušam, gudram, atbildīgam ministram... bija jāizlien viņa antenām un viņam šis process bija jāaptur. Jau tajā brīdī bija jāizmanto Publisko iepirkumu likuma regulējums, kas paredz, ka nacionālās drošības jautājumos iepirkumu var veikt bez publiskas procedūras.

Liepiņas kundze minēja, ka, jā, nākotnē kaut kad tā vajadzētu darīt. Nē, tas bija jādara jau tagad! Šis uzdevums bija jāveic jau tagad (Dep. S. Riekstiņš: “Kur tad jūs bijāt?”), šajās vēlēšanās.

Soda sankcijas. Tas nekas, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav saņēmuši šos sūtījumus?! Soda sankcijas ir 30 tūkstoši... nav pat 30 tūkstoši. Un šis mazais uzņēmums saņem 300 tūkstošus kā samaksu! Tas ir normāli? Tas nav normāli! Ja jūs šādā veidā izsaimniekosiet valsts naudu, jums nepietiks ne tikai 500, 500, 500, bet arī budžetā drīz būs caurums. Jūs nerīkojaties ar valsts naudu kā atbildīgs saimnieks! Privātajā sektorā jau sen būtu atlaisti. (Starpsauciens. Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! (Starpsauciens.) Šajā jautājumā, es domāju, koalīcija problēmu atrastu tad, ja Eiropas Parlamentā netiktu ievēlēta Jaunā VIENOTĪBA vai Nacionālā apvienība (Aplausi.), bet četras vietas saņemtu Tatjanas Ždanokas pārstāvētā partija. Tad jūs ieraudzītu problēmu.

Ko es ar to gribu teikt? Tas, kas ir no manas puses, nav pārmetums, ka kāds ministrs nebūtu kaut ko izdarījis. Es personīgi nedomāju, ka Sandis Ģirģens ir vainīgs šajā lietā. Bet es domāju, ka ir nepareizi, ja koalīcija nāk un ņirgājas no tribīnes. “Jā, viss bija super, viss bija ļoti labi!” Mēs daudz vairāk kā sabiedrība iegūtu, ja koalīcija atnāktu un izskaidrotu - problēmas bija tādas, tādas un tādas, nevis noveltu tās uz iepriekšējo valdību. Mēs šīs problēmas nākotnē atrisināsim šādi, šādi un šādi. Jo... vēlreiz atkārtoju. Ja Eiropas Parlamenta vēlēšanās četras vietas būtu ieguvusi Ždanoka un nevienu Nacionālā apvienība, es esmu pārliecināts, ka Nacionālā apvienība kāptu tribīnē un teiktu, ka ir bijušas problēmas un šo problēmu dēļ vainīgie ir jāsauc pie atbildības. Tas arī viss.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Liepiņas kundze, vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Gundara Daudzes, Andas Čakšas, Jūlijas Stepaņenko un Māra Kučinska pieprasījumu iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam “Par iespējamu Eiropas Parlamenta vēlēšanu sabotāžu un iekšlietu ministra bezdarbību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 32, pret - 59, atturas - nav. Līdz ar to pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija 23. maija sēdē skatīja likumprojektu “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā”, kuru iesniedzis Ministru kabinets, lūdzot to skatīt steidzamības kārtībā.

Likumprojekts ir patiešām apjomīgs, tāpēc uzreiz par grozījumu būtību.

Kā zināms, mums nekavējoties jāīsteno konkrēti pasākumi, lai izpildītu Moneyval ziņojumā ietvertās prasības un stiprinātu Latvijas spējas cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

Nelegālu masu iznīcināšanas ieroču programmas attīstība, ieroču un materiālu nelegāla izplatīšana un kontrabanda, tehnoloģiju attīstība, hibrīdaktivitātes un kiberaktivitātes, kā arī vāja eksporta kontrole dažādās valstīs apdraud starptautisko mieru, drošību un stabilitāti. Šie riski ir aktuāli ne tikai mūsu nacionālās drošības, bet arī finanšu sektora stabilitātes un starptautiskās reputācijas kontekstā. Lai cīnītos ar starptautiskajiem apdraudējumiem un sakārtotu Latvijas finanšu sistēmu, ir jāievieš konkrētas rekomendācijas, kas savukārt paredz konkrētus grozījumus esošajos normatīvajos aktos, tajā skaitā arī Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Ar konkrētajiem grozījumiem, kurus skatām šobrīd, tiek pārskatīta un pilnveidota juridiskā bāze finanšu sankciju jomā, to aktualizējot saskaņā ar piemērošanas gaitā konstatētajām problēmsituācijām, kā arī Moneyval ziņojumā norādītajiem trūkumiem, īpaši saistībā ar kompetento institūciju noteikšanu, finanšu darījumu darba grupas labās prakses vadlīniju 6. un 7. punkta rekomendāciju un ANO noteikto sankciju spēkā stāšanās laiku.

Un nedaudz detalizētāk par pašu likumprojektu.

Grozījumos precizēta un papildināta terminoloģija. Proti, papildinātas terminu “kompetentā institūcija” un “patiesais labuma guvējs” definīcijas.

Tāpat likumprojekts paredz precizēt subjektu loku, uz ko attiecas sankciju ievērošana un izpilde, uzsverot, ka valstij saistošās sankcijas ir jāievēro un jāizpilda visām personām Latvijā, un papildus nosakot, ka personām ir pienākums izpildīt sankcijas nekavējoties un bez iepriekšēja brīdinājuma.

Tāpat likumprojekts precizē normas par sankciju piemērošanu publisko iepirkumu jomā, lai nodrošinātu pasūtītāju, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju un publisko partneru vai to pārstāvju interešu maksimālu aizsardzību un mazinātu riskus noteiktām sankcijām ietekmēt līguma izpildi. Tiek precizēts un paplašināts likumā minētais to personu loks, attiecībā uz kurām noteiktās sankcijas ir pamats konkrētā pretendenta izslēgšanai no līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, papildus nosakot sankciju pārbaudes un pretendentu izslēgšanas kārtību.

Jāpiebilst, ka paredzēts sankcijas pārbaudīt arī attiecībā uz pretendentu, patieso labuma guvēju un... personālsabiedrības biedru, valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, ja pretendents ir personālsabiedrība.

Tālāk. Būtiski ir arī tas, ka likumprojekts nosaka papildu kompetentās institūcijas - Latvijas Banku, Finanšu un kapitāla tirgus komisiju, Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju un citas - un to pilnvaras sankciju izpildē.

Saskaņā ar ārvalstu labo praksi un starptautisko ekspertu rekomendācijām likumprojekts paredz izveidot Sankciju koordinācijas padomi, kuras mērķis ir veicināt vienota kontaktpunkta izveidošanu, kurā būtu pieejamas visas vadlīnijas un kontaktinformācija.

Šobrīd regulējums paredz, ka Latvija var ierosināt starptautiskās sankcijas tikai pēc tam, ja saskaņā ar likumu Ministru kabinets ir noteicis nacionālās sankcijas. Taču tas ne vienmēr ir efektīvākais un piemērotākais veids, un reizēm nepieciešamas tieši starptautiskas, nevis nacionāla līmeņa sankcijas. Tāpēc šis jautājums ir risināts likumprojekta 3. pantā, kas paredz iespēju Latvijai, nenosakot nacionālās sankcijas, ierosināt starptautisko sankciju noteikšanu. Latvija var izvirzīt personu, norādot pamatojumu, pierādījumu apjomu un politisko nozīmīgumu, lai pret šo personu ierosinātu noteiktas starptautiskās sankcijas.

Likumprojekts paredz arī atbildību administratīvo, starptautisko un nacionālo sankciju jomā.

Ņemot vērā gan nesenos skandalozos notikumus Latvijas finanšu sektorā, kurus izraisīja kādas kredītiestādes nepietiekamā iekšējās kontroles sistēma, gan šādu atgadījumu atkārtošanos arī vēlāk Igaunijā, šāds sods ir nepieciešams, lai preventīvi nodrošinātu, ka persona spēj kontrolēt... ka tiek piemērotas sankcijas, un nepakļaut ne sevi, ne visu finanšu sektoru iespējamām negatīvām sekām.

Ārlietu komisija nolēma arī noteikt šim likumprojektam steidzamību. Līdz ar to aicinu arī Saeimas sēdē likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Reiznieces-Ozolas kundze, vēlaties piedalīties debatēs vai runāt par steidzamību? Par steidzamību? (Starpsauciens: “Debatēs!”) Debates.

Paldies.

Balsosim. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Ozolai.

L. Ozola (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Kā jau ziņotājs ļoti detalizēti izklāstīja, šis priekšlikums, likumprojekta priekšlikums, ir saistīts ar drošības apdraudējumiem, kas izriet no starptautiskā terorisma, nelegālas masu iznīcināšanas ieroču izplatības un naudas atmazgāšanas shēmām. Pret starptautiskiem uzņēmumiem, kas ar šādām lietām nodarbojas, tiek noteiktas starptautiskas sankcijas. Bet, izrādās, Latvijas finanšu sektors nereti tiek izmantots, lai apietu un izvairītos no šīm starptautiski noteiktajām sankcijām. Rezultātā, kā jau mēs dzirdējām, mums ir Moneyval rekomendācijas, mums ir arī starpvaldību organizācijas - Finanšu darījumu darba grupas jeb tā sauktās FATF - rekomendācijas, kas paredz un iesaka valstīm (ne tikai Latvijai) ieviest efektīvu sistēmu cīņai pret naudas atmazgāšanu, terorisma finansēšanu un masu iznīcināšanas ieroču izplatību jeb proliferāciju.

Šī likumprojekta anotācijā ir arī rakstīts, ka no šo rekomendāciju ieviešanas ir tieši atkarīga Latvijas nacionālā drošība, ekonomika un iedzīvotāju labklājība. Es teiktu - tas nav maz. Tāpēc šis konkrētais likumprojekts, jāatzīst, ir nepiedodami novēlots. Un tas tik tiešām šobrīd ir pārmetums Ārlietu ministrijai un iepriekšējai valdībai. Mēs pirms neilga brīža dzirdējām, ka iepriekšējā valdība ir bijusi teju nevainīgs bērns un visnotaļ atbildīgs saimnieks, bet šis likumprojekts, kas ir mūsu priekšā, saistīts ar Moneyval ziņojuma rekomendācijām.

Es ieskatījos vēlreiz Moneyval ziņojumā, un tur melns uz balta stāv rakstīts, ka jau 2017. gadā ir pamanīts, ka mūsu bankas tiek izmantotas, lai apietu ar ieroču izplatīšanu saistītās sankcijas. Tajā brīdī tiek īstenoti arī pirmie konkrētie soļi šīs situācijas uzlabošanā, kas ir saistīti ar vadlīniju noteikšanu mūsu finanšu sektoram, ar konkrētu uzlabotu iekšējo kontroļu programmām bankās, lai Latvijā nepieļautu izvairīšanos no šādām sankcijām. Tas ir 2017. gads. Turpretī likums mūsu priekšā ir tikai tagad, un, ņemot vērā ļoti īsos termiņus, mums tas tik tiešām ir jāpieņem steidzamības kārtībā, tāpēc paldies, ka atbalstījāt steidzamību.

Likumdošanas ietvaru mēs sakārtosim, jo mums Latvijā to vajag. Mēs gribam, lai mūsu finanšu sistēma ir sakārtota, lai ir labvēlīga vide investoriem, jo mums pašiem tas ir vajadzīgs, bet es aicinu kolēģus pievērst uzmanību arī reālai rīcībai Latvijas tiesībsargājošajās iestādēs. Starptautiskajos ziņojumos ir rakstīts un mūsu starptautiskie partneri apliecina, ka no Latvijas tiek sagaidītas reālas un tūlītējas rīcības rezultāti jeb angliski - immediate outcomes. Un tā ir reāla lietu izskatīšana un spriedumi tiesās. Lai naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas lietas nonāktu tiesā, prokuratūrai lietas ir jāsagatavo un tiesai jānodod. Moneyval ziņojumā ir vairāki punkti, kuros izgaismojas tieši prokuratūras atbildība, un arī mums kā likumdevējam būs nepieciešama izlēmība, lai par to runātu. Jo, kā ir norādījis Latvijas Republikas tieslietu ministrs, neizlēmība mēdz dārgi maksāt. Proti, 2019. gada budžetā tie bija apmēram 30 miljoni, kas tika novirzīti tā sauktās naudas atmazgāšanas ligas seku likvidācijai. Tā bija naudas summa, ko mēs nevarējām novirzīt citām vajadzībām, tostarp mūsu iedzīvotāju sociālajām vajadzībām. Bet šo likumprojektu, protams, es aicinu atbalstīt.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Šmita kungs, jums debatēm pietiks ar 10 minūtēm? Pietiks?

Vārds deputātam... pietiks ar 10?... Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Labdien, kolēģi! Es atbalstu... aicinu atbalstīt šo likumprojektu, bet man jāpasaka dažas lietas. Tas, ko atnesa uz Ārlietu komisiju, tiešām bija brāķis, un es pat neatkārtošu, ko Juridiskais birojs par to likumprojektu teica. Tas šajā sasaukumā nav pirmo reizi, kad Ārlietu komisija saņem absolūtu brāķi (Dep. I. Zariņš: “No kā?”), un regulāri tajā brāķī... piedalās Ārlietu ministrija.

Linda, taisnība, tā ir iepriekšējā valdība. Bet, kā mēs zinām, ministrs mums nav mainījies un Ārlietu ministrija atrodas tieši tajā pašā vietā. Es gribētu tam pievērst uzmanību un aicinu šito vienreiz beigt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Reiznieces-Ozolas kundze, jums pietiks debatēm ar deviņām minūtēm?

Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Kolēģi, es arī aicinu atbalstīt šo likumprojektu un noteikt tam steidzamību. Par šajā likumprojektā iestrādātajām lietām vienošanās bija jau iepriekšējā valdībā.

Atbildot Lindai Ozolai, kura saka - iepriekšējā valdība neko nav darījusi... Tieši iepriekšējā valdība bija pirmā, kas sāka sakārtot finanšu sektoru pēc tam, kad 20 gadus tas bija izmantots kā caurstaigājamā sēta. 2016. gadā tika pastiprināta valdes locekļu atbildība bankās, 2016. gadā tika noteiktas soda sankcijas, nosakot, ka tās ir 10 procenti no gada apgrozījuma bankās, nevis daži desmiti tūkstošu... par to, ka miljardiem tika pārskaitīts... Nereti - arī tiešām melna nauda. (Dep. K. Feldmana starpsauciens.)

Pagājušajā gadā tika izstrādāts rīcības plāns Moneyval rekomendāciju ieviešanai, no kā lielākā daļa arī īstenota. Šis jautājums arī... Arī tas bija viens no (Dep. J. Strīķes starpsauciens.) pasākumiem... Tam bija jau jābūt pieņemtam uz šodienu. Tāpat kā Kredītiestāžu likums (Dep. S. Riekstiņa starpsauciens.)... Es kā ministre lūdzu Finanšu ministrijai, lai sagatavo. Tas bija gatavs. Jums prasīja vairākus mēnešus laika, lai vispār līdz Saeimas sēdei to dabūtu. Laiks šeit tiešām ir nauda. Moneyval pārskats būs jau gada vidū. Jūs vairāku mēnešu garumā nevarat dabūt vienu likumprojektu līdz Saeimai, jūs rezultātus nevarēsiet sasniegt.

Gudri runājat, maz darāt! (Troksnis zālē.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? (Starpsauciens.)

R. Kols. Komisijas vārdā varu tikai piebilst, ka... skaidrs, ka varam šeit cits uz citu atkal ar pirkstu rādīt, kurš vainīgs un kurš nav, kurš nav izdarījis. Ir svarīgi, ka mēs strādājam. Un komisijā galvenais uzstādījums ir (Starpsauciens.), lai ir kvalitatīvs likumprojekts, lai mēs arī (Starpsaucieni.)... Paldies. (Debatēm piesakās N. Kabanovs. Starpsauciens: “Ooo!”)

Debates laikam jau tika slēgtas.

Jebkurā gadījumā šis likumprojekts ir nepieciešams. Šie grozījumi, kā es jau minēju, ir apjomīgi. Bet tas, ko Ārlietu komisija vienmēr skrupulozi vērtēs, ir likuma kvalitāte, lai nerastos kaut kādas tiesiskas sekas ilgtermiņā, jo saprotam, ka daudzas lietas mēs dažādu iemeslu dēļ veicam steidzamības kārtībā.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

R. Kols. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4. jūnijs. Izskatīšana otrajā lasījumā - Saeimas sēdē 13. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4. jūnijs. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 13. jūnijā.

Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam grozījumus Kredītiestāžu likumā.

Saņemti 25 priekšlikumi.

1. - Finanšu ministrijas priekšlikums un 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Zakatistova kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīti. Ar tiem tiek precizēta terminoloģija (atbilstoši izmaiņām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma nosaukumā), aizstājot vārdus “terorisma finansēšana” ar vārdiem “terorisma un proliferācijas finansēšana”, kā arī nomainot Kontroles dienesta nosaukumu (Dep. I. Zariņš: “Es nespēju izsekot līdzi tam, ko viņš runā! Nevar dzirdēt!”) uz “Finanšu izlūkošanas dienests” (atbilstoši izmaiņām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā).

1. priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. Tas attiecas uz izmaiņām Kontroles dienesta nosaukumā (atbilstoši izmaiņām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā).

4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 5. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Ar to tiek precizēta 126.² panta pirmās daļas redakcija, lai skaidri noteiktu, atbilstoši kādu normatīvo aktu prasībām FKTK kontrolē kredītiestādes likvidācijas un pašlikvidācijas procesu. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 6. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 7. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, un tas precizē kārtību un procesu, kā tiek izstrādāta un apstiprināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes metodoloģija, kas piemērojama likvidācijas vai pašlikvidācijas procesam.

Šādas normas iekļaušana likumā skaidri noteiks kārtību un iestāžu atbildību, novēršot jebkādas nesaprašanās starp uzraugošajām un kontrolējošām iestādēm par pienākumiem un tiesībām likvidācijas vai pašlikvidācijas procesā.

Tātad 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 8. ir Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Tas paredz pilnvarojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai noteikt prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes metodoloģijai kredītiestādes likvidācijas vai pašlikvidācijas procesā.

Tātad 9. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 10. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums, kas ir tehnisks precizējums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 11. - deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Kolēģi, debates par 11. priekšlikumu uzsāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! Svētdien apaļu jubileju svinēja deputāts Rihards Kozlovskis, un šodien jubileju svin deputāte Karina Sprūde. Mēs viņus sveicam! (Aplausi.)

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu, ņemiet vērā, ka tūlīt pat sāksies Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti! Lūdzu tagad uzreiz Sarkanajā zālē uz komisijas sēdi! Tagad uzreiz!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Uldim Budriķim.

U. Budriķis (JK).

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde - tagad. Arī lūdzu nekavēties. Komisijas sēžu zālē.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Sergejs Dolgopolovs, Gatis Eglītis, Artuss Kaimiņš... (Starpsauciens: “Ir!”) ir, Jānis Krišāns... (Starpsauciens: “Ir!”) ir, Anita Muižniece, Ināra Mūrniece... (Dep. I. Mūrniece: “Esmu! Laikam nav nospiedies...”) un Vitālijs Orlovs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Turpinām Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Debates par 11. priekšlikumu.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Mana priekšlikuma mērķis ir paredzēt mehānismu tieši pašlikvidācijas procesa kontrolei un tā izbeigšanai. Priekšlikums precizē, ka kredītiestādes pašlikvidāciju var izbeigt un tādējādi pāriet uz piespiedu likvidāciju, ja tiek būtiski pārkāptas Kredītiestāžu likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, to skaitā prasības attiecībā uz pašlikvidācijas plāna vai metodoloģijas izpildi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Priekšlikums precizē, ka kredītiestādes pašlikvidāciju nevar izbeigt jebkādu normatīvo aktu prasību pārkāpuma dēļ, bet konkrēti ar kredītiestādes darbību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu saistīto normatīvo aktu prasību pārkāpumu gadījumā. Tas nodrošina vienotu Kredītiestāžu likuma normu sistēmu, jo ieteicamais redakcijas formulējums ir līdzīgs Kredītiestāžu likuma 27. panta pirmās daļas 8. punktā esošajam. Kredītiestādes licenci (atļauju) ir tiesības anulēt, ja kredītiestāde neievēro šā likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošu normatīvo aktu prasības.

Vienlaikus tiek uzsvērta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību ievērošana pašlikvidācijas procesā (tas saskan ar Ministru kabineta iesniegto anotāciju).

Priekšlikumā ietvertā prasība konstatēt būtisku pārkāpumu nodrošina to, ka kredītiestādes kreditoriem nevar piemērot... radīt negatīvas sekas par visniecīgāko pārkāpumu. Tas mazina iespēju šo regulējumu izmantot ļaunprātīgi, panākot piespiedu likvidācijas uzsākšanu kādas personas interesēs. Tāpat tā ir normas atbilstība Satversmei, jo tiek nodrošināts samērīgums privātpersonu tiesību ierobežojumam rīkoties ar savu īpašumu.

Ar ieteicamo redakciju tiek nodrošināts, ka lēmumu par kredītiestādes pašlikvidācijas procesa izbeigšanu un piespiedu likvidācijas uzsākšanu pieņem tiesa, izvērtējot pēc būtības, vai pastāv normā noteiktie pārkāpumi, un tādējādi tiek novērsta situācija, kurā komisijai tiek piešķirtas tiesības faktiski vienpersoniski pieņemt lēmumu par kredītiestādes pašlikvidācijas pārtraukšanu, tā tiešā veidā ietekmējot kredītiestādes akcionāru tiesības uz īpašumu.

Lēmuma pieņemšana tiek nodota neatkarīgas un likumam padotas tiesas kompetencē. Tiesai ir pienākums izvērtēt, vai pastāv normā noteiktais pamats pašlikvidācijas izbeigšanai un piespiedu likvidācijas uzsākšanai, nevis tikai formāli vērtēt pieteikuma atbilstību likuma prasībām, kā tas ir pašlaik Ministru kabineta piedāvātajā grozījumā. Tiek mazināts iespējamais korupcijas risks un iespēja regulējumu izmantot ļaunprātīgi, jo ir iesaistītas divas institūcijas - komisija, kas primāri konstatē pārkāpumus un iesniedz pieteikumu ar šo pārkāpumu pamatojumu, un tiesa, kas pārbauda pieteikumā minētos apstākļus, uzklausa pušu viedokļus un izvērtē, vai konkrētajā gadījumā pastāv normā noteiktie apstākļi šāda lēmuma pieņemšanai.

Ar tiesas iesaisti tiek arī mazināts risks, ka tiks uzsāktas tiesvedības pret Latvijas valsti, jo lēmumu pieņem tiesa, izskatot jautājumu pēc būtības, nevis formāli. Pamatojoties uz komisijas viedokli un uzskatiem, tiek nodrošināts, ka norma atbilst arī Bāzeles Banku uzraudzības komitejas standarta “Efektīvas banku uzraudzības pamatprincipi” 12. principam, saskaņā ar kuru banku uzraudzības iestādei ir jābūt operacionāli neatkarīgai un procedūrām jābūt caurskatāmām.

Ieteicamā redakcija paredz iespēju komisijai piemērot alternatīvus, saudzējošākus līdzekļus normas mērķa sasniegšanai - pilnvarnieka iecelšanu. Spēkā esošā Kredītiestāžu likuma 113. panta pirmās daļas 6. punkts jau paredz komisijas pilnvarnieka iecelšanu gadījumā, ja komisija konstatē, ka kredītiestāde neievēro kredītiestādes darbību regulējošo normatīvo aktu prasības.

Tiek precizēts, ka pilnvarnieku var iecelt arī pašlikvidācijas procesā, ja, konstatējot noteiktus apstākļus, būtiski pārkāptas Kredītiestāžu likuma un citu kredītiestādes darbību regulējošo normatīvo aktu prasības, to skaitā prasības attiecībā uz pašlikvidācijas plāna vai metodoloģijas izpildi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Tas saskan ar esošo Kredītiestāžu likuma regulējumu, kuram atbilstoši komisija var jau iecelt pilnvarnieku, ja kredītiestāde neievēro ar kredītiestāžu darbību saistītos tiesību aktus.

Lai nodrošinātu kredītiestādes akcionāru tiesību, no vienas puses, un valsts interešu, no otras puses, sabalansēšanu, tiek paredzēts, ka komisijai vispirms būtu jāizvērtē tieši pilnvarnieka iecelšana. Vienlaikus komisijai ir tiesības neizmantot pilnvarnieka iecelšanas mehānismu, bet uzreiz pāriet pie ierobežotākā līdzekļa (pieteikuma iesniegšana tiesā par pašlikvidācijas izbeigšanu).

Tiek nodrošināta normas atbilstība Satversmei, jo ir iestrādāti indivīda intereses mazāk ierobežojoši līdzekļi.

Komisijai tiek piešķirta rīcības brīvība līdzekļu izvēlē, bet šī rīcības brīvība ir ierobežota ar likumā iestrādātu kritēriju. Komisijai ir nepieciešams konstatēt, ka pilnvarnieka iecelšana nespēj vai nespēs nodrošināt pašlikvidācijas likumību...

Sēdes vadītāja. Švecovas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies. (Starpsauciens: “Laiks!”)

Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

Ļ. Švecova. Paldies. Paldies.

...lai iesniegtu pieteikumu par pašlikvidācijas izbeigšanu. Un priekšlikumā ir atsauce uz Kredītiestāžu likuma normām, kuras regulē lēmuma par pilnvarnieka iecelšanu... un tā apstrīdēšanas kārtību, kā arī pilnvarnieka tiesības, pienākumus, atlīdzību un citus jautājumus.

Kredītiestāžu likumā no 115. līdz 123. pantam ietvertās pilnvarnieka pilnvaras un uzdevumi saskan ar normas mērķi - nodrošināt efektīvus līdzekļus pašlikvidācijas procesa likumības nodrošināšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Bondars. Godātie kolēģi, cienītās kolēģes! Paldies Švecovas kundzei par priekšlikumu, bet komisijā tas netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 47, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 12. - deputātu Kiršteina un Indriksones priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

Par 12.? Švecovas kundze, par 12.? Nē, nevēlas.

M. Bondars. 13. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Tas ir komisijā atbalstīts.

Visi šie trīs priekšlikumi... tātad iepriekšējie... šie trīs priekšlikumi - 11., 12. un 13. - attiecas uz normu par FKTK tiesībām iecelt pilnvarnieku, kas uz laiku nonāk pašlikvidācijas procesā esošas kredītiestādes vadībā līdz brīdim, kamēr tiesa apstiprina piespiedu likvidāciju, atzīstot, ka pašlikvidācijas procesā ir pieļauti pārkāpumi, un apstiprinot FKTK ieteiktu likvidatora kandidatūru. Tas pēc būtības ir starprisinājums, lai uzrauga rīcībā būtu atbilstoši instrumenti, lai turpinātu kontroli līdz brīdim, kamēr tiesa pieņem lēmumu par likvidācijas pasludināšanu un likvidatora iecelšanu.

Tātad 13. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums - komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas ir tehnisks precizējums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 15. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Norma salāgota ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 16. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 17. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 17. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas precizē procesu un kārtību, kādā tiek izstrādāta un apstiprināta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes metodoloģija, kas piemērojama maksātnespējas procesam.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 18. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 19. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 19. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Paredz pilnvarojumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai noteikt prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes metodoloģijai kredītiestādes maksātnespējas procesā atbilstoši kredītiestādes darbībai piemītošam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskam.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 20. - deputātes Ļubovas Švecovas priekšlikums. Nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Ja pret kredītiestādēm, kas darbojas Latvijā, kā arī Latvijā reģistrētām kredītiestādēm, ar kurām saistītas personas ir iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas gadījumos, ir uzsākta tiesvedība Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai starptautiskajās tiesu instancēs un pret šīm personām stājies spēkā notiesājošs spriedums, ir pamats šādām kredītiestādēm anulēt izsniegto licenci.

Šādas tiesības un pienākums FKTK ir jādod, lai novērstu jebkuras iespējas turpināt jau veiktos noziedzīgos nodarījumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā un terorisma finansēšanā un novērstu jebkādas aizdomas, kā arī atjaunotu visas Latvijas finanšu un banku sektora reputāciju... un aizdomas par to. Jāpiebilst, ka priekšlikuma tvērums ir plašāks. Tas nav saistīts tikai ar Latvijas Republikas teritoriju. Latvijas kredītiestādēm ārvalstīs nav tieši savu filiāļu, bet ir tikai reģistrētas pārstāvniecības vai fiziskās personas - pārstāvji, kuru darbība ir vērsta uz to, lai piedāvātu Latvijā reģistrētu kredītiestāžu pakalpojumus ārvalstu klientiem, tomēr pakalpojumu raksturs satur noziedzīga nodarījuma pazīmes. Tieši šo juridisko un fizisko personu darbība ir veicinājusi noguldījumu un darījumu nonākšanu tādās Latvijas kredītiestādēs, kuras pelna īpašu uzmanību un rada paaugstinātu risku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas aspektā.

Šo juridisko un fizisko personu darbība var radīt un rada aplamu priekšstatu par Latvijas finanšu sektoru, rezultātā šīs personas ir nonākušas ārvalstu atbildīgo dienestu redzeslokā, kā arī pret tām ir uzsāktas procesuālās darbības. Taču šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums neparedz atbilstošu seku iestāšanos Latvijas kredītiestādēm par šādas prakses īstenošanu, kaut arī tā faktiski rada lielākus riskus un ir pamatots drauds Latvijas reputācijai gan Eiropas Savienības, gan starptautiskajā līmenī. Piedāvātais priekšlikums novērš šo trūkumu un nosaka tieši paredzamas sekas kredītiestādei un uzliek attiecīgu tiešu pienākumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, ja ir iestājušies šādi apstākļi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

M. Bondars. Paldies deputātei Švecovai par priekšlikumu. 20. priekšlikums Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputātes Švecovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 55, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 21. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Priekšlikums attiecas uz FKTK tiesībām iesniegt pieteikumu Eiropas Centrālajai bankai, kas Banku savienības ietvaros ir kompetentā iestāde kredītiestādes licences anulēšanai gadījumos, kad, izvērtējot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma pārkāpumu smagumu, ilgumu, sistemātiskumu un citus būtiskos apstākļos, FKTK iesniedz lēmuma projektu par kredītiestādei izsniegtās licences anulēšanu. Šāds nosacījums ir būtisks, paredzot to, ka netiks tolerēti pārkāpumi, un valsts skaidri nosaka to, ka šādos gadījumos tiks risināta kredītiestādes licences anulēšana.

Tātad 21. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 22. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. 24. priekšlikumā. Tātad... 24. priekšlikumā. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 23. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 24. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas paredz, ka jaunais regulējums nav piemērojams kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas, kā arī pašlikvidācijas procesam, kas uzsākts pirms attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 25. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Lūgums, kolēģi, atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - 1, atturas - 19. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Bondars. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šī gada 4. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4. jūnijs.

Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (Nr. 263/Lp13)”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Deputāti Dzintars, Strīķe, Pavļuts, Latkovskis un Zakatistovs lūdz izdarīt grozījumu sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 47. punktu (lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr. 144/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 10. jūnijam”) pirms darba kārtības 16. punkta (likumprojekts “Grozījumi Ģerboņu likumā”). Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Bondars.

M. Bondars (AP!).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus likumā” un otrajam lasījumam saņēmusi 36 priekšlikumus.

1. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Ar to faktiski tiek precizēta terminoloģija Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma nosaukumā, ko Saeima atbalstīja otrajā lasījumā 23. maijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 2. - deputāta Kiršteina un deputātes Indriksones priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 3. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Tas nosaka FKTK padomes locekļu skaitu, padomes nodalīšanu no operatīvās vadības, priekšsēdētāja un padomes locekļu iecelšanas kārtību, atlases komisijas sastāvu un pretendentiem izvirzāmās prasības, pilnvaru termiņu un to, ka amatu var ieņemt ne ilgāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie kolēģi! Es izmantošu iespēju, lai atkārtotu to, ko es pateicu jau tad, kad šis likumprojekts tika piedāvāts uz pirmo lasījumu.

Mums šobrīd ir sistēma, kura paredz, ka ir viens cilvēks, kurš ir atbildīgs par to, kas notiek finanšu tirgū, - FKTK vadītājs.

Mums ir sistēma, kura paredz arī ļoti skaidru atbildību par to, kas šo cilvēku virza. Proti, to dara finanšu ministrs kopā ar Latvijas Bankas prezidentu.

Mums ir arī sistēma, kas nodrošina maksimālu neatkarību, - šis virzīšanas process, jo Latvijas Bankas prezidents būtībā ir mūsu valstī no politiskā procesa visneatkarīgākais cilvēks (visas tās tiesiskās aizsardzības dēļ, kas ir saistīta ar Latvijas Banku). Tātad, ja kaut kas notiek finanšu sektorā, tad uzreiz visiem ir skaidrs, kas ir atbildīgs par šā cilvēka virzīšanu, kam ir arī politiska atbildība.

Ar Finanšu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem šī sistēma ir izjaukta. Faktiski tiek radīta sistēma, kurā politiskās atbildības būtībā vairs nav, jo, kad virza Ministru kabinets, tas nozīmē, ka konkrēti personīgi atbildīgs nav neviens. Kad ir vairāki padomes locekļi, tas arī nozīmē, ka viena skaidri atbildīgā nav. Atbildīgs ir kaut kāds vairākums. Līdz ar to tam, kolēģi, būs sekas attiecībā uz FKTK un finanšu sektora darbību un par šīm sekām jums vajadzēs uzņemties politisko atbildību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas skaidrojams?

M. Bondars. Paldies Dombrovska kungam par viņa redzējumu.

4. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M. Bondars. 5. - deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Vispirms es gribu pateikties Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un arī Finanšu ministrijai par ļoti saprātīgām un labām debatēm, ko komisija nodrošināja, izskatot visus priekšlikumus un meklējot optimālo... kā šo situāciju Latvijā uzlabot.

Otrs. Es neatstāstīšu visos sīkumos argumentus, kāpēc esmu iesniedzis šo priekšlikumu par to, ka komisija un valdība izvirza vienu... bet pārējo esošo kārtību saglabā. Pirmkārt, bija bažas (es domāju... esmu pārliecināts - pat pamatotas bažas!) par politiski ieliktiem cilvēkiem vēlamo profesionāļu vietā. Otrkārt, - arī par iespēju sastrādāties.

Diskusiju rezultātā radās iepriekšējais... ko arī Saeimas vairākums atbalstīja. Mēs esam nonākuši līdz tam, ka ir trīs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļi, no kuriem neviens nestrādā vēl kādā citā pamatdarbā... bet tur jau ir lielākas iespējas iegūt profesionāļus. Tomēr es uzskatu, ka vispirms vajadzētu modelēt situāciju uz papīra, uz galda, lai pēc tam nenonāktu pie kāda eksperimenta, kas tiek īstenots dzīvē.

Tāpēc uz otro lasījumu... uz trešo lasījumu es tomēr iesniegšu jaunu priekšlikumu, ka priekšsēdētājs patiešām tiek ievēlēts tādā kārtībā, kā paredz likums, bet priekšsēdētājs pēc tam virza apstiprināšanai Saeimā divus savus palīgus. Un tagad pamatoju - kāpēc. Debatēs parādījās arī Latvijas Bankas (nerunājot par tām negācijām, ko mēs visi zinām) pozitīvais piemērs, jo tur padomes locekļi ir profesionāļi un nav nekādu iekšējo strīdu. Tur ir sadalīts darbs, ko katrs dara, un darba, kā zināms, ir pietiekami daudz gan Latvijas Bankā, gan pēc iepriekšējā likuma pieņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā; vispār būs ļoti, ļoti daudz, ko darīt.

Bet kādi ir draudi... riski, ja šie trīs locekļi visi tiek izvirzīti tādā kārtībā, kā to paredz likums? Mēs riskējam nonākt pie tā, ka trīs ambiciozi cilvēki, katrs no savas debespuses, sasēžas kopā un... nu, viņiem ir jāveido komanda. Kā viņi to komandu var izveidot? Kurš tad īsti atbildēs par Finanšu un kapitāla tirgus komisiju? Visi vai neviens? Sanāks kā ar vēlēšanām: kurš kuram... kas kuram bija jāsūta? Beigās sanāks ne īsti tā, kā vajadzēja. Tāpēc labāk, man šķiet, ir vienkāršot šo procesu un ļaut... protams, Saeimai pēc tam izvērtējot... ļaut priekšsēdētājam savu komandu arī atrast.

Tāpēc es šo priekšlikumu... šo priekšlikumu es atsaucu. Un būšu priecīgs, ja mēs varēsim piedalīties uz trešo lasījumu šajā... vienās debatēs tikai par pārējo divu locekļu darbiem, jo pagaidām nav atbildes uz jautājumu, ko viņi darīs, kā tiks sadalītas funkcijas, par ko atbildēs un kurš tad īsti būs atbildīgais.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 5. priekšlikums ir atsaukts.

M. Bondars. Paldies kolēģim Kučinskim par labajiem vārdiem un, protams, arī par aktīvo dalību Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, izskatot šo likumprojektu pirms otrā lasījuma.

6. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 7. - deputātu Aleksandra Kiršteina un Ilzes Indriksones priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 8. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā un 11. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 10. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 11. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Tas faktiski... tas pēc būtības ir tehnisks priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 12. - deputāta Kiršteina un deputātes Indriksones priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 13. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 14. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 15. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Faktiski Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nedaudz precizē pirmajā lasījumā atbalstītās prasības pretendentam uz padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amatu, nosakot, ka kandidātam jāpārvalda latviešu un angļu valoda, kā arī nosakot, ka kandidātam jābūt vismaz piecu gadu pieredzei ne tikai finanšu un kapitāla tirgus vai tā uzraudzības jomā, bet arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 16. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts. Tas savukārt paredz izslēgt regulējumu par priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanu, ņemot vērā, ka iepriekš tika atbalstīts priekšlikums par to, ka padome sastāv no priekšsēdētāja un diviem padomes locekļiem.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 17. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es pirmām kārtām gribētu ieviest skaidrību. Šajā priekšlikumā ir neliela redakcionāla kļūda - vajadzēja rakstīt nevis “katras frakcijas deleģēts”, bet “katras frakcijas virzīts”.

Lai nevarētu rasties kaut kāds pārpratums, paskaidrošu: runa nav par frakciju deputātiem, politiķiem, bet par frakciju virzītiem profesionāliem padomes locekļiem.

Cik es saprotu, ir tomēr vēlme pilnībā izjaukt esošo sistēmu un tās vietā ieviest politisku tirgu, kurā visi padomes locekļi (sākotnēji tie bija pieci... sākotnējā redakcijā) faktiski tiktu virzīti politiski. Tas, protams, atver politisko tirgu. Par to, es domāju, nav nekādu šaubu.

Es saprotu, ka situācija koalīcijā ir mainījusies. Iepriekš bija tā: piecas koalīcijas partijas - pieci FKTK padomes locekļi. Nu kas tagad jums tur notiek? Man, jāsaka, ir zināmas pareģošanas spējas... Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiešām ir skaidrs, ka, jā... ka ir tikai trīs padomes vietas. Jā, tur... divas partijas vairāk... nodrošina balsu vairākumu Saeimā, jā... Redz, nav īstie spēlētāji...

Man ir priekšlikums - kolēģi, būsim, tā teikt, godīgi! Ja jau mēs veidojam tādu politiskās uzraudzības modeli, tad darām to godīgi. Katrai politiskajai partijai ir tiesības virzīt savu pārstāvi. Protams, kā jau es teicu, ne deputātu, bet profesionāli. Un tad pēc katrām vēlēšanām, lai cik būs partiju, kas tiks ievēlētas Saeimā - piecas, septiņas vai 10, vai cik -, katrai partijai būs tiesības uz šo politiskās uzraudzības padomi virzīt savu pārstāvi. Tas ir godīgi, kolēģi! Es domāju, ka pat jums, koalīcijas partijām, tas ir daudz godīgāk nekā trīs... Jūs taču saprotat, ka divām partijām tur nekādu vietu nebūs. Mēs visi zinām, kas tās partijas ir! Es domāju, ka vismaz divas varētu atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai pēc debatēm kas piebilstams?

M. Bondars. Paldies, kolēģi Dombrovski, jums patiešām ir izcila politiskā situacionālā reakcija un jūs spējat reaģēt arī šādā mirklī, tāpēc patiešām jums visu cieņu, bet komisijā jūsu priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 17. - deputāta Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 22, pret - 62, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 18. ir deputāta Māra Kučinska priekšlikums, un arī tas komisijā nav atbalstīts. Ar to tika plānots, ka tikai padomes locekli kā ieceļ, tā arī atbrīvo priekšsēdētājs, nevis Saeima, un tas nav atbalstīts, saglabājot iepriekš atbalstīto konceptu, ka visus padomes locekļus amatā apstiprina Saeima.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 19. - deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 20. - deputāta Māra Kučinska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (ZZS).

Ar šo priekšlikumu es izteicu bažas par, šķiet, Finanšu ministrijas variantu, kas parādījās iepriekš, - ka 10 deputāti varēs nosēdināt uz izbalsošanas sola Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju, ja viņš, deputātu ieskatos, neatbildīs vajadzīgajam reputācijas līmenim.

Kas ir vajadzīgais reputācijas līmenis? Lai kā to definētu uz papīra, dzīvē, kā mēs redzam un to vērojam ik uz soļa, interpretācijas var būt amplitūdā “padod tik cilvēku, atradīsim, par ko viņš ir vainīgs!”. Tāpēc es patiešām no sirds domāju, ka tas ir ļoti bīstams priekšlikums. Tā arī neatradu, kur tam aug kājas, bet paldies komisijai. Es saprotu, tās bija garas diskusijas, kā rezultātā nonāca līdz tādam kā kompromisam - 34... Un, protams, Valsts prezidentu... tam ir mazliet... kurš arī ir atsaucams, starp citu, bet tam ir vajadzīgi 50 izvirzītāji un trīs ceturtdaļām jānobalso, bet mēs laikam nevaram iet uz analoģiju - 34 plus 51... Varētu tā arī būt...

Pēc lielām pārdomām es tāpēc uzskatu, ka šis ir samērīgs priekšlikums, jo tie cilvēki, kas pārvaldes hierarhijā kļūst pavisam neatkarīgi, 80 procentos gadījumu aizlido kaut kādā savā orbītā, tāpēc kaut kur tomēr ir nepieciešams (Starpsauciens.)... par jums varbūt vairāk... tāpēc ir nepieciešams arī kāds nodrošinājums. Es atsaucu šo un, ja nemaldos, vēl arī 22. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad 20. un 22. priekšlikums ir atsaukti.

M. Bondars. Paldies kolēģim Kučinskim.

21. - deputātu Kiršteina un Indriksones priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Kā - nav atbalstīts? Ja jau būtu palicis skaitlis “10”, kā te bija, tad nebūtu atbalstīts, bet, kā es redzu, te jau vairs nav skaitļa “10”. Tagad ir “34”, tā ka mēs jau vairs nemaz nevaram balsot par to.

Principā tas ir atbalstīts. Tad varbūt būtu jāraksta, ka tas ir daļēji atbalstīts, izmainot šo skaitli uz “34”. Tā ka par šo mēs vairs nevaram balsot, jo skaitļa “10” te vairs nav.

Bet, es domāju, uz nākamo lasījumu te ir viena problēma - ka vecais variants, kas bija pirms pirmā lasījuma, bija daudz labāks. Tur bija precīzi pateikts: ja “saņemts Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīgs iesniegums par priekšsēdētāja vai viņa vietnieka pirmstermiņa atbrīvošanu”. Ja mēs būtu šo variantu atstājuši, tad mums vispār nebūtu problēmas ne ar šo punktu, ne arī ar pārejas noteikumiem. Bailes ir, ka mums nav tā kā Latvijas Bankas prezidents... Bet uz šī likuma, teiksim, tādu reālu funkcionēšanu... Tad, kad mēs ievēlēsim jaunu padomi, mums jau būs arī jauns Latvijas Bankas prezidents. Nebija nekādas jēgas mainīt. Acīmredzot uz nākamo lasījumu jāatjauno šis variants.

Tagad par skaitli “34”. Ar ko tas ir labāks? FKTK darbība faktiski ir līdzīga Latvijas Bankas darbībai. Bieži vien šī iestāde... dažās valstīs... Tā ir kā nodaļa pie Latvijas Bankas. Likumā “Par Latvijas Banku” nav paredzēta šāda iespēja - atsaukt, teiksim, politiski... ka Saeimas deputāti, piemēram, Latvijas Bankas prezidentu atsauc ar kādām 10 vai 34 balsīm. Šeit tas ir. Bet iemesls, es vēlreiz atkārtoju, - smieklīgs. Iemesls ir - reputācija. Nevainojama reputācija. Ja mēs esam iecēluši, tad... Tagad deputāti lems (un nav liela atšķirība, vai lems 10 vai 34)... Nu kas ir reputācija? Vai te ir runa par daudzsievību, braukšanu dzērumā? Vai tā ir kaut kāda cita reputācija? Vai tā ir, piemēram, 9. maijā iešana pārāk tuvu Uzvaras piemineklim vai 16. martā iešana gar Brīvības pieminekli? Nu, saprotiet!

Līdz ar to, es domāju, nav pat jēgas par šo balsot, jo te skaitļa “10” jau vairs nav, jo mēs ieteicām svītrot. Skaitlis ir izmainīts - ir skaitlis “34”.

Es balsošanu neprasu, bet uzskatu, ka vecais variants, kas bija pirms pirmā lasījuma, - ka divi cilvēki - Latvijas Bankas prezidents un finanšu ministrs - iesniedz... Un viņi var visu ko iesniegt. Viņi var rakstīt par reputāciju, viņi var rakstīt par ātruma pārsniegšanu, un tad Saeima izvērtēs. Un tas ir daudz vienkāršāk, nekā politiski nodarboties ar šādām muļķībām.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Es saprotu, ka balsojums netiek prasīts. (Starpsauciens.)

Debates slēdzu.

M. Bondars. 22. priekšlikumu deputāts Kučinskis ir atsaucis, es saprotu, ja?

Sēdes vadītāja. Priekšlikums ir atsaukts.

M. Bondars. Jā.

23. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 24. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Bondars. 24. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 25. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju, un...

Sēdes vadītāja. Deputāti...

M. Bondars. ...un papildināts ar nosacījumu...

Tātad - 25. priekšlikums. Likumprojekts ir papildināts ar nosacījumu, ka gadījumos, ja Saeima atbrīvo priekšsēdētāju vai padomes locekli no amata pēc paša vēlēšanās vai beidzas priekšsēdētāja vai padomes locekļa pilnvaru termiņš, šai personai tiek izmaksāta vienreizēja kompensācija 80 procentu apmērā no gada mēnešalgas.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 26. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 27. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju. Tas paredz izslēgt papildinājumu par FKTK amatpersonu un darbinieku atbildību, ņemot vērā, ka darbs pie šī jautājuma turpinās un pie šī jautājuma pēc OECD rekomendācijas izvērtēšanas varēsim atgriezties rudenī.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 28. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 29. - deputāta Kiršteina un deputātes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

M. Bondars. 30. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts. Precizē termiņu, līdz kuram Ministru kabinetam jāizdod Ministru kabineta noteikumi par padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata pretendentu pieteikšanās nosacījumiem un par pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas izveides, darbības un lēmuma pieņemšanas kārtību. Proti, šā gada 1. jūniju aizstāj ar 1. augustu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 31. - deputātu Aleksandra Kiršteina un Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas debatēt.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Gribu norādīt, ka acīmredzot uz nākamo lasījumu likumprojektā vēl būs jāiestrādā... un, kā es arī sapratu, būs cits priekšlikums, jo Juridiskais birojs ir norādījis uz diviem Satversmes tiesas spriedumiem, ka šajos gadījumos ir jāievēro tā sauktais tiesiskās paļāvības princips. Respektīvi, ja amatpersona piekrīt, piemēram, sešus gadus, strādāt kaut kādā amatā un likumā ir noteikts, ka viņa divus gadus pēc aiziešanas no šī darba, neatkarīgi no tā, vai aiziet brīvprātīgi vai ar iesniegumu vai tiek kaut kādā veidā pārbalsota... šī amatpersona pēc tam nevar divus gadus strādāt... tātad padomes locekļi - prezidents un viņa vietnieks - nevar strādāt nevienā iestādē, kas ir bijusi saistīta, teiksim, ar kredītiem, finansēm vai aizdevumiem. Ja cilvēks piekrīt šādam darbam, tad viņš ir ieplānojis acīmredzot strādāt līdz kaut kādam laikam. Ja viņu pēkšņi, izmainot likumu, atlaiž no darba, tad... divos gadījumos, uz kuriem atsaucas mūsu Juridiskais birojs, Satversmes tiesa šos cilvēkus ir atjaunojusi amatā, pamatojoties uz tā saukto tiesiskās paļāvības principu, jo viņi ir paļāvušies uz to, ka likumi netiek mainīti ar atpakaļejošu datumu, teiksim, netiek grozīti to termiņi.

Tātad tas nozīmē, ka uz nākamo lasījumu mums ir kaut kādā veidā kaut kas jāmaina. Mēs iestrādājām principu par brīvprātīgu atkāpšanos un ierakstījām 80 procentus. Nu, tas arī ir tā... Jādomā uz nākamo lasījumu - var būt, ka tur jāliek tomēr visi 100 procenti. Jo, ja cilvēkam ir iespēja aiziet uz tiesu un saņemt visus 100 procentus, kā tas ir bijis visos gadījumos Latvijā... ka tiesa tā ir lēmusi (un šādā gadījumā nevar tiesā zaudēt), tad kāpēc mēs rakstām 80? Tāpēc es domāju, ka par šo var nebalsot, bet katrā ziņā uz nākamo lasījumu būs jauns priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Tātad balsojums netiek lūgts.

M. Bondars. 32. - deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Pēc mums sniegtās Finanšu ministrijas informācijas, šā likumprojekta, šo likuma grozījumu, galvenais mērķis ir kaut kā izpildīt FATF vēlmes, rekomendācijas, izvairīties no riska, ka mēs nokļūsim tā sauktajā pelēkajā sarakstā.

Tomēr absolūti nekas nav pateikts par nepieciešamību nomainīt esošo FKTK vadību. Mēs uzdevām jautājumu komisijai: vai ar šo tiek mēģināts noņemt esošo FKTK vadītāju Putniņu? Atbildēja - nē, nē, absolūti nē. Tam nav absolūti nekāda sakara ar esošo FKTK vadību. Tātad šā priekšlikuma būtība, ja jūs to neesat izlasījuši, ir nodalīt kotletes no mušām. Tur tas, kas tiek piedāvāts attiecībā uz FKTK pārvaldību, lai cik muļķīgi būtu, ir atsevišķi, bet esošās FKTK vadības nomaiņas jautājums ir atsevišķi. Labi. Mainām šo pārvaldības modeli un visu pārējo, bet esošā FKTK vadība turpinās strādāt līdz savu pilnvaru beigām.

Šis priekšlikums, kolēģi, jums ir lakmusa tests par to, kāds ir šo likuma grozījumu īstais mērķis. Ja noraidīsiet šo priekšlikumu, jūs ar šo balsojumu pateiksiet, ka šo grozījumu īstais mērķis ir noņemt esošo FKTK vadītāju, vispār visu vadību, nepaskaidrojot iemeslus, kāpēc tas tiek darīts. Kāda ir viņu vaina? Ko viņi tādu ir izdarījuši? Jo viņi kaut ko ir izdarījuši! Ja tas ir pamatoti, tad vajadzētu būt kādam skaidrojumam no premjera, no finanšu ministra, no... es nezinu... no Mārtiņa Bondara. Ja vēl arī kāds cits grib izskaidrot - laipni lūdzu uz tribīni! Paskaidrojiet, ko viņi ir izdarījuši (Starpsauciens: “...vai nav izdarījuši...”) vai nav izdarījuši, vai ir bijusi kāda bezdarbība! Citādi mums atliek tikai minēt, kāpēc tas tiek darīts. Es jau iepriekšējā reizē minēju: nu ko tādu Putniņa kungs ir izdarījis? Vai viņš cīnījās ar tā sauktajām nerezidentu bankām? Cīnījās. Nerezidentu ieguldījumu apjoms ļoti īsā laika posmā samazinājās par 75 procentiem. Viss šis sektors ir praktiski iznīcināts. Cīnījās, vai ne? Vai viņam kāds Latvijas premjers - šis premjers vai iepriekšējais premjers - ir izteicis kādu publisku pārmetumu? Nē. Finanšu ministri - iepriekšējie ministri vai šis ministrs? Nē. Neviens neko nav teicis. Tad sanāk, ka vienīgais... Kontroversiāls, nopietns lēmums, ko šis cilvēks ir pieņēmis, ir nepieļaut ABLV Bank likvidāciju, proti, nonākšanu maksātnespējas administratoru rokās. Mums te sēž partija, kura ir, nu, kā pilsētā runā, zināma kā šīs mafijas, tā teikt, iespējams, galvenā pārstāve Saeimā. (Starpsauciens: “Sen nav bijis pilsētā!”) Tātad, kolēģi, tas izskatās pēc politiskas atriebības. Nu, es šos kungus varu saprast, viss loģiski: tā teikt, izjauca labu biznesu, vajag cilvēkam atriebties. Bet, piedodiet, uzdodiet sev jautājumu - kāpēc jūs to darāt? Jūs vēlaties palīdzēt maksātnespējas administratoru mafijai atriebties FKTK vadītājam? (Dep. K. Feldmans: “Tur jau ZZS ir!”) Kas tas ir? Nu, pie kā te ZZS...?! Jums te blakus cilvēki sēž, parunājiet ar viņiem, viņi jums visu izskaidros. (Starpsauciens.) Jums visur ir ZZS vai Rīgas dome, ja?

Kā es jau teicu, padomājiet par to, ko jūs darīsiet, neatbalstot šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kas komisijas vārdā piebilstams vai skaidrojams? (Dep. J. Urbanovičs: “Komisijas vārdā klusē!”)

M. Bondars. Dombrovska kungs, es jums atbildēšu uz to, ko jūs teicāt.

Sēdes vadītāja. Komisijas vārdā, lūdzu.

M. Bondars. Komisijas vārdā. (Smiekli.)

Jūs zināt, ka es zinu, ka jūs zināt. (Smiekli.)

Sēdes vadītāja. Un par to debatēja komisijā, ja? (Smiekli.)

M. Bondars. Jā. Un komisijā 32. - Vjačeslava Dombrovska priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Dombrovska iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! (No frakcijas SASKAŅA: “Bezkompromisu tiesiskums ar bumeranga efektu!”) Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 60, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 33. - deputātu Aleksandra Kiršteina un Ilzes Indriksones priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam. (Zālē troksnis. Smiekli.)

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Priekšlikums ir ļoti vienkāršs - saglabāt esošo pilnvaras...

Un atkal... Es izrakstīju Satversmes tiesas 2016. gada 12. maija spriedumu lietā Nr. 14-0103 (ja kādu interesē, es varu iedot), un tur ir teikts, ka, amatā atjaunojot atlaistu cilvēku... tur rakstīts, ka saistībā ar personas pamattiesību ierobežojuma noteikšanu ir nepieciešams vērtēt, vai tiesību normai... vai attiecīgajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai ierobežojums atbilst samērīguma principam, un vai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi ar ierobežojuma leģitīmo mērķi, un vai šī mērķa sasniegšanai... vai labums, ko sabiedrība gūst no noteiktā ierobežojuma, ir lielāks par indivīdam nodarīto zaudējumu. Manis minētajā spriedumā Satversmes tiesa personu atjaunoja darbā.

Turpretim mums šeit pamatojums faktiski ir tāds, ka kāds ir teicis kādā starptautiskā organizācijā vai vēl kaut kur, ka būtu jānomaina FKTK vadība.

Likumā par FKTK ir precīzi pateikts, ka komisija ir neatkarīga iestāde. (Starpsauciens.) Ko tas nozīmē - neatkarīga iestāde? Šāda pati norma ir likumā “Par Latvijas Banku”. Es jums nolasīšu. Ziniet, te ir ārkārtīgi interesanta lieta: “Latvijas Banka, tās prezidents, prezidenta vietnieks un padomes locekļi neprasa un nepieņem norādījumus no Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām, Eiropas Savienības institūcijām un citām nacionālajām, ārvalstu vai starptautiskajām institūcijām un to struktūrām, un [..] valdības, institūcijas un to struktūras nav tiesīgas dot norādījumus Latvijas Bankas prezidentam, prezidenta vietniekam un padomes locekļiem vai citādā veidā mēģināt viņus ietekmēt saistībā ar viņu amata pienākumu izpildi [..].”

Likums aizliedz pat mēģināt kaut kādā veidā norādīt, kuram cilvēkam Latvijā būtu jāieņem kāds amats. Ja to neievērojam, mēs ārkārtīgi rupji pārkāpjam neatkarības principu. Tātad mums ir vai nu jāizmet ārā, ka komisija ir neatkarīga iestāde, vai tas jāsvītro no Latvijas Bankas... principa. (Dep. J. Urbanovičs: “Pareizi!”) Vai abas šīs lietas, kā jau es teicu, jāsakārto uz nākamo lasījumu. Tātad - ja mums šeit ir 34 deputāti, kas var atsaukt, tas pats ir jāiestrādā likumā “Par Latvijas Banku”, jo nav atšķirības - iestādes strādā paralēli un sadarbojas.

Šinī gadījumā uzskatu, ka... kā es pirmīt teicu, gan tiesiskās paļāvības princips, gan arī tas, ka neviena starptautiska iestāde nedrīkst iejaukties un norādīt, kas mums šeit ir jādara attiecībā uz šīm iestādēm... tāpēc šis priekšlikums... Es prasu to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Tātad tiek lūgts balsojums par šo priekšlikumu.

Debates slēdzu.

Vai pirms balsojuma kas skaidrojams par debatēm komisijā?

M. Bondars. Jā. Kolēģi, komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts. Nav atbalstīts!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputātu Kiršteina un Indriksones iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 60, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

M. Bondars. 34. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. 35. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Un 36. - Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāra Ata Zakatistova priekšlikums. Komisijā atbalstīts, un tas skar likuma spēkā stāšanās laiku.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Bondars. Kolēģi, es jūs aicinu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 68, pret - nav, atturas - 19. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Bondars. Mēs būtu pateicīgi, ja tas būtu šā gada 4. jūnijs. (Dep. A. Kaimiņš: “Cik pateicīgs?”)

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4. jūnijs.

Paldies.

M. Bondars. Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Zakatistovs, Pavļuts, Latkovskis, Strīķe un Dzintars lūdz izdarīt grozījumu sēdes darba kārtībā un pārcelt pēdējo darba kārtības punktu (No frakcijas SASKAŅA: “Līdz rītdienai!”) - lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 263/Lp13)” - pirms darba kārtības 15. punkta.

Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība tiek grozīta.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 263/Lp13)”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 263/Lp13)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts “Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā” otrajā lasījumā. Kā jūs zināt, tas ir steidzams likumprojekts.

Esam saņēmuši četrus priekšlikumus.

1. - tieslietu ministra priekšlikums, kas vairāk ir tehniska rakstura, lai salāgotu dažādu tiesību normu prasības. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Redakcionāla rakstura priekšlikums, lai salāgotu jau iepriekšējā lasījumā veiktos grozījumus un lai tas skanētu loģiski. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums, kurš paredz, ka Zemkopības ministrija varēs arī privātpersonai saskaņā ar deleģēšanas līgumu deleģēt tiesības vērtēt šo atbilstības statusu, tā piešķiršanu vai anulēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 4. priekšlikums. Termiņu maiņa, jo termiņš, kas esošā likuma redakcijā ir paredzēts attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem, kuri pašlaik ir spēkā, izbeidzas jau 30. jūnijā. Mēs pagarinām līdz 31. jūlijam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Paldies, kolēģi. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekta izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr. 144/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 10. jūnijam”.

Valaiņa kungs, vēlaties debatēt par lēmuma projektu?

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labdien, kolēģi! Es pēc būtības gribētu pavaicāt un lūgt iesniedzēju pamatot šo termiņa pagarinājumu.

Šis nebūt nav pats vienkāršākais likumprojekts, tam ir ļoti plaša vēsture, un komisijā jau ir iesniegti priekšlikumi ļoti plašā kontekstā. Varbūt jūs varat pamatot, lai arī... vai mēs šīs debates atveram vaļā arī plašāk, pieņemsim, par tādiem īres veidiem kā RB&B un šiem te... nu, modernajiem īres veidiem un strādājam ar tiem šajā likumprojektā? Vai saglabājam par denacionalizētiem... jauno īres namu būvniecību vai šo kontekstu? Jo no tā atkarīgs arī, es domāju, tas, ka pārējie kolēģi varētu iesniegt priekšlikumus.

Un es gribētu pateikt paldies komisijas vadībai. Šodien, manuprāt, bija ļoti laba komisijas sēde, kur mēs līdzīga rakstura jautājumus pārrunājām visā komisijas sastāvā, vienojoties par tālāko rīcību... par to, kā mēs rīkojamies ar likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Denacionalizēto dzīvokļu īpašnieku pārstāvji ir izteikuši vēlmi vēl satikties ar frakcijām, izteikt savus priekšlikumus. Viņi ir arī tikušies ar Nacionālās apvienības frakciju. Līdz ar to mēs uzskatījām, ka nav nekādu šķēršļu, kuru dēļ mēs nevarētu termiņu pagarināt un pēc šīs diskusijas turpināt ar likumprojektu strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr. 144/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 10. jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Turpinām likumprojektu izskatīšanu.

Likumprojekts “Grozījumi Ģerboņu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Komisija saņēma trīs priekšlikumus uz likumprojekta trešo lasījumu.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē 8. panta nosaukumu atbilstoši panta saturam. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas precizē panta nosaukumu. Un, ņemot vērā, ka likumā vairs nav paredzēts pienākums... likumā paredzētajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni izplatīšana vai lietošana... Nav šāda aizlieguma... Līdz ar to arī šajā pantā, kas nosaka sankciju par šiem pārkāpumiem, šie vārdi ir izslēgti. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Un 3. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē 12. panta nosaukumu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Iesalnieks. Lūdzu apstiprināt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ģerboņu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārda - deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Godātie kolēģi! Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir izstrādāts atbilstoši tām izmaiņām, kuras deputāti atbalstīja otrajā lasījumā, piešķirot tiesības Valsts Heraldikas komisijai, kā arī lai izvairītos no juridiski nekorekta formulējuma.

Priekšlikums ietver divas daļas. Pirmkārt, Valsts heraldikas komisijai tiek piešķirtas tiesības dot atzinumus, vai valsts ģerboņa attēls atbilst likumā noteiktajam valsts ģerboņa aprakstam, kā arī tiesības saskaņot atkāpes no šajā likumā noteiktajām prasībām attiecībā uz ģerboņa aprakstu un pievienotajiem attēliem, ja tiek garantēta cieņa pret valsts ģerboni.

Otrkārt, priekšlikums juridiski tehniski precizē, ka Ministru kabinets, izstrādājot noteikumus, tos nesaskaņo ar citām institūcijām. Ministru kabinetam, izstrādājot noteikumus, ir tiesības balstīties uz institūciju atzinumiem.

1. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 2. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kas saistīts ar tiesu reformu. Reformas rezultātā zemesgrāmatu nodaļu tiesneši tiks iekļauti rajona (pilsētas) tiesās, līdz ar to priekšlikumā ir izteikts aicinājums no likuma “Par Latvijas valsts ģerboni” izslēgt vārdus “zemesgrāmatu nodaļa”. 2. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Paredz, ka 8.² panta piektajā daļā tiek izslēgti vārdi “saskaņojot ar Valsts heraldikas komisiju”, jo, kā jau tika norādīts 1. - Juridiskā biroja priekšlikumā, Ministru kabinets, izstrādājot noteikumus, tos nesaskaņo ar citām institūcijām. Komisijā tika secināts, ka Ministru kabinets, izstrādājot noteikumus, var iepazīties ar viedokļiem un, pamatoties uz tiem, ņemt vērā viedokļus, nevis saskaņot noteikumus. Lietojot juridiski korektus jēdzienus, minētajā panta daļā tiek precizēts, ka Ministru kabinets, nosakot tam padotajām institūcijām vienotu vizuālās identitātes un grafisko standartu, ņem vērā Valsts heraldikas komisijas atzinumu. 3. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 4. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz izslēgt otrajā lasījumā pieņemto normu par administratīvo atbildību. Juridiskais birojs priekšlikumu pamatoja ar to, ka atsauce attiecībā uz administratīvo atbildību par likumā paredzētajā kārtībā neapstiprinātas atribūtikas ar valsts ģerboni izgatavošanu, izplatīšanu vai lietošanu ir citā likumā - Ģerboņu likumā - un izrauta no kopējās sistēmas. Tātad būtu jātaisa atruna arī par citiem aspektiem. Komisija neiebilda. 4. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tiek papildināta 16. panta otrā daļa, nosakot, ka par valsts ģerboņa lietošanas noteikumu pārkāpšanu nav uzskatāmas atkāpes no normatīvajos aktos noteiktā Latvijas valsts ģerboņa apraksta un nesakritība ar likuma pielikumu attēliem, ja šādas atkāpes saskaņotas ar Valsts heraldikas komisiju. Komisija secināja, ka jau iepriekš ir izšķīrusies par to, ka atkāpes tiek saskaņotas ar Valsts heraldikas komisiju un ir tikai loģiski, ka 5. - Juridiskā biroja priekšlikumā - minētais gadījums nebūs pārkāpums. 5. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas paredz pārejas noteikumu 9. punktā izslēgt vārdus “10. panta otrās daļas otrais teikums”. Šo teikumu deputāti jau iepriekš izslēdza 4. priekšlikumā, tādēļ tas tiek izslēgts arī no pārejas noteikumiem. 6. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Jansons. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ritvars Jansons.

R. Jansons (NA).

Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā”.

Priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu””, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Iesalnieks.

J. Iesalnieks (NA).

Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi netika saņemti.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Janīna Jalinska.

J. Jalinska (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi un sagatavojusi trešajam lasījumam likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”.

Komisija ir saņēmusi 10 priekšlikumus. Tie galvenokārt ir par šādiem jautājumiem: darījumi, kuros izmanto vaučeru, ar nodokli neapliekamie pakalpojumi, ko sniedz neatkarīgā personu grupa, īpašs nodokļu piemērošanas režīms melno un krāsaino metālu... pusfabrikātu piegādēm. Tajos ir aplūkoti arī citi jautājumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 2. ir priekšlikums, kuru finanšu ministra vietā iesniedzis Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš. Priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 4. ir priekšlikums, kuru finanšu ministra vietā iesniedzis Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 5. ir priekšlikums, kuru finanšu ministra vietā iesniedzis Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 9. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jalinska. 8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts 9. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

J. Jalinska. 9. ir priekšlikums, kuru finanšu ministra vietā iesniedzis Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. Un arī 10. ir priekšlikums, kuru finanšu ministra vietā iesniedzis Ministru prezidents Arturs Krišjānis Kariņš. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Jalinska. Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un esam to sagatavojuši izskatīšanai trešajā lasījumā.

Ir saņemti deviņi priekšlikumi. Lielākoties tie visi ir tehniski priekšlikumi.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt detalizētas elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas prasības auditācijas pierakstu veidošanai, uzglabāšanai un izsniegšanai. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. - finanšu ministra Reira priekšlikums, kas paredz panta nosaukuma maiņu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 4. - finanšu ministra Reira tehniska rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 5. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Miezaiņa priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. Arī 6. priekšlikums iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 8. - finanšu ministra Reira priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 9. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

M. Šteins. 9. - komisijas priekšlikums. Tie ir pārejas noteikumi par likuma normas stāšanos spēkā. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Raimonds Bergmanis.

R. Bergmanis (ZZS).

Labdien, cienījamie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šā gada 22. maijā izskatīja likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” trešajam lasījumam.

Tika iesniegti divi priekšlikumi.

1. ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Staķa priekšlikums, kas ir pamatots ar to, ka no 2019. gada 1. janvāra Drošības policijai ir jauns nosaukums - Valsts drošības dienests, tādēļ jāprecizē Nacionālo bruņoto spēku likuma teksts, lai atspoguļotu aktuālo nosaukumu.

Komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. 2. arī ir Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Mārtiņa Staķa priekšlikums, kas daļēji ir līdzīgs iepriekšējam un saistīts ar nosaukuma maiņu. Iepriekš bija Jaunsardzes un informācijas centrs, tagad ir Jaunsardzes centrs, un, lai varētu likumā izdarīt labojumus, komisijā šis priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Bergmanis. Lūgums atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Anita Muižniece.

A. Muižniece (JK).

Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā esam strādājuši ar likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 121/Lp13), kas saistīts ar administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanu un attiecīgo izmaiņu veikšanu Izglītības likumā.

Uz trešo lasījumu saņēmām sešus priekšlikumus.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Edgaram Kucinam.

E. Kucins (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Piedāvātie grozījumi Izglītības likumā uzliek jaunus pienākumus izglītības iestāžu vadītājiem.

Kolēģi, vai tiešām jums šķiet, ka laikā, kad izglītības sistēmā valda haoss, pedagogi draud ar streiku, pašvaldības izmisīgi meklē risinājumus izglītības iestāžu sakārtošanai, sabiedrība no mums gaida tieši šo lēmumu? Domāju, ka ne. Šajā situācijā deputātu darbošanās no sabiedrības puses izskatās kā aktīvas darbības imitēšana. Iespējams, kāds no jums būs pārsteigts, ka grozījumos minētos pienākumus skolu vadītāji pilda jau daudzus gadus. Pieņemot darbā pedagogus, pārbauda, vai viņi nav sodīti par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai viņiem nav ierobežota rīcībspēja vai atņemtas aizgādības tiesības. Tiek pārbaudīts arī tas, vai viņiem ir Ministru kabineta noteiktā kārtībā izsniegts dokuments, kas apliecina valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē. Tas viss jau tiek darīts, jo to nosaka likums. Ko īsti vēl grib apspriežamo likuma grozījumu sagatavotāji un atbalstītāji?

Nemitīgi nākas dzirdēt, ka skolās pietrūkst pedagogu, ka jaunieši pedagoga profesiju neizvēlas un strādāt skolās nevēlas. Pedagogu vidējais vecums aizvien pieaug. Lūk, tās ir problēmas, kuru risinājumu sabiedrība gaida no deputātiem. Bet jūs šeit tikai tukšus salmus kuļat! Manuprāt, ir pienācis pēdējais laiks pildīt savus solījumus un nopietni ķerties pie izglītības sistēmas sakārtošanas, dodot skaidras un nepārprotamas atbildes pedagogiem, izglītības iestāžu vadītājiem, kā viņi turpmāk dzīvos un strādās.

Kolēģi, aicinu jūs neatbalstīt 1., 2. un 3. priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Nikolajam Kabanovam.

N. Kabanovs (SASKAŅA).

Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi deputāti! Tā sanāk, ka grozījumi Izglītības likumā tiek izskatīti galīgajā lasījumā dienās, kad Latvijas skolās beidzas mācību gads un skan pēdējie zvani.

Tūkstošiem vidusskolu absolventu domā par iestāšanos augstskolās. Varbūt daudzi no viņiem ir gatavi izvēlēties arī skolotāja profesiju. Taču tiem, kuri vēlas kļūt par pedagogiem, ir daudz šķēršļu. Liela un lieka papīru darba dēļ viņi dažreiz nespēj profesionāli attīstīties un augt kā personības, kas atbilst skolotāja augstajam vārdam.

Mūsdienu sabiedrībā šīs specialitātes cilvēki dažreiz savā darbā tiek pakļauti psiholoģiskām pārbaudēm no skolēnu puses. Mācāmie dažreiz nāk no nepilnām ģimenēm, no nevienmērīgas sociālās vides, viņi ir iesaistīti dažādu veidu subkultūrās. Tradicionālā cieņa pret vecāku cilvēku ir iedragāta.

Pirms divām nedēļām Tukumā diviem skolēniem konstatēts alkohola reibums (Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.), bet vēl seši nogādāti uz pārbaudi, jo bijušas aizdomas, ka viņi lietojuši narkotiskās vielas.

Es jums teicu to tikai tāpēc, ka jums jāsaprot, ka Latvijas jaunie skolotāji no valsts puses ir jāatbalsta, nevis jāizdara nevajadzīgas papildu pārbaudes.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība nesen paziņoja, ka Latvijā trūkst vismaz 500 pedagogu. “Iespējamā misija” cenšas savervēt jaunos speciālistus, bet skolotāju vietā nāk tikai studenti, kuri četras dienas nedēļā māca skolēnus, bet divas dienas mācās paši, iegūstot pedagoga kvalifikāciju.

Skolotāji nav apmierināti arī ar atalgojumu. Tuvākais pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika posms ir šā gada 1. septembris - minimālā alga par likmi kāps tikai par 40 eiro un sasniegs 750 eiro uz papīra.

Sakiet, lūdzu, kolēģi deputāti, vai jūs piekrītat tam - strādāt pilnu slodzi par 750 eiro uz papīra? Pedagogi draud ar streiku, ja nebūs piemaksas. (Dep. A. Muižniece: “Kāds sakars piemaksām ar priekšlikumu?”)

Šā likumprojekta nesamērīgās prasības jau izraisīja negatīvu reakciju no pedagoģiskās kopienas un vecāku puses. (Starpsauciens: “Nav par priekšlikumu!”)

Ja skatāmies uz skolotājiem kā uz potenciālo likumpārkāpēju grupu, tad būsim paškritiski un sāksim ar sevi!

Mans piedāvājums - neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Es ļoti priecājos par drosmīgiem un gudriem cilvēkiem, kas spēj saprast lietas būtību. Tomēr šajā gadījumā... šie priekšlikumi nozīmē to, ka mūsu bērnu labad skolotājs vai direktors pārliecināsies par to, vai pedagogs nav sodīts, un tā ir primārā šo priekšlikumu nozīme. Līdz ar to stāstīt par to, cik nesakarīgs... kā tiek mocīti skolotāji, kāds ir papildu administratīvais slogs... Pirmām kārtām tik tiešām skolotāji un skolu direktori to dara. Tas ir Darba likumā atrunāts un ir jāpārbauda. Jo - kas var būt svarīgāks par mūsu bērniem un viņu drošību, par to, ka skolās nestrādā pedofili, bet strādā tiešām kvalificēti pedagogi, kuri rūpējas par mūsu bērniem, nevis mēģina darīt lietas, kuras... es pat nevaru un negribu iedomāties. Līdz ar to lūdzu iedziļināties priekšlikumos un runāt par to būtību.

Paldies jums. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es jūtos mazlietiņ apmulsis, jo daži debatētāji runā par visu ko, tikai ne par lietas būtību, kā pareizi norādīja iepriekšējā runātāja. Lietas būtība ir pavisam cita.

Ja kāds runā par birokrātijas palielināšanu un skolu vadītāju noslogošanu... īstenībā komisijā šie argumenti tika apsvērti un ministrijas pārstāvjiem arī tika uzdots strādāt pie sistēmas, lai skolu vadītājiem būtu nevis regulāri jāpārbauda un jāpieprasa ziņas par katru skolotāju, kas tiešām būtu apgrūtinoši, bet tikai tādā gadījumā, ja ir kāda neatbilstība šīm likumprojektā noteiktajām prasībām; lai skolu vadītāji informāciju saņemtu automatizēti, līdzīgi, kā tas ir gadījumā, ja kāds no deputātiem ir administratīvi sodīts, - tad Saeima saņem par to informāciju, nevis katru mēnesi vēršas pēc šādas izziņas. Tā ka par to ir domāts.

Šajā gadījumā, protams, lūgums balsot atbilstoši komisijas lēmumam. Es atgādinu, ka 1. priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts nākamajā priekšlikumā. Es aicinu atbalstīt turpmākos priekšlikumus - tāpat kā komisijā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas skaidrojams?

A. Muižniece. Komisijas vārdā es vēl gribētu teikt, ka debatētājs Kucina kungs laikam nevienu vārdu nav piebildis... un būtu ļoti labi komisijā izdiskutēt vēl kaut kādas bažas. Bet paldies Dzintara kungam, kurš izskaidroja, par ko mēs esam runājuši. Tā ka papildināt nebūs vajadzības. Un aicinu šo... ja ir balsojums, tad neatbalstīt, jo šis priekšlikums ir iekļauts 2. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Tika lūgts balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 68, atturas - 21. Priekšlikums nav atbalstīts.

A. Muižniece. 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kurā ir daļēji iekļauts 1. priekšlikums. 2. priekšlikums deleģē Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājam jāpārliecinās par to, vai uz personu, kas strādā skolā, nav attiecināmi ierobežojumi ieņemt šo amatu. (Starpsauciens: “Balsot!)

Sēdes vadītāja. Tika lūgts balsojums par šo priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 19. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Muižniece. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Precizējošs - vienkārši papildina to Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā iestādes vadītājs pārliecinās, vai personai pastāv ierobežojumi strādāt par pedagogu. Teikuma papildinājums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Bet tika lūgts arī balsojums.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - 15, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Muižniece. 4. un 5. ir tehniska rakstura priekšlikums.

4. ir Juridiskā biroja sagatavots priekšlikums par attiecīgās nodaļas nosaukuma precizēšanu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 16. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Muižniece. Arī 5. - Juridiskā biroja priekšlikums - ir par nosaukuma precizēšanu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Muižniece. Un visbeidzot 6. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas nosaka iestāžu kompetenci par administratīvās lietvedības uzsākšanu un lietas izskatīšanu. Komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Muižniece. Līdz ar to visi seši priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 20, atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Zakatistovs, Adamovičs, Strīķe un Dzintars lūdz izsludināt pārtraukumu līdz 2019. gada 6. jūnija pulksten 9.00. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens.) Iebildumu nav. Līdz 6. jūnijam... Nu, pareizi, līdz 6. jūnijam!

Godātie kolēģi! Tātad esam izlēmuši par pārtraukumu.

Man jūs jāinformē saistībā ar šodien paredzēto atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem.

Par deputātu Reiznieces-Ozolas, Auguļa, Čakšas, Kučinska un Dūklava jautājumu labklājības ministrei Ramonai Petravičai “Par uzlabojumiem asistentu pakalpojuma apmaksas un atskaišu kārtībā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Par deputātu Reiznieces-Ozolas, Krauzes, Valaiņa, Auguļa, Kučinska, Čakšas un Dūklava jautājumu tieslietu ministram Jānim Bordānam “Par tieslietu ministra politisko atbildību par vairāk nekā 52 000 iedzīvotāju gribas ignorēšanu”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot deputāti nevēlas.

Par deputātu Reiznieces-Ozolas, Krauzes, Daudzes, Vucāna, Kučinska, Bergmaņa un Jalinskas jautājumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par atbildīgo ministriju Brīvprātīgā darba likuma pilnveidošanai”. Jautājums pāradresēts labklājības ministrei. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Par deputātu Reiznieces-Ozolas, Bergmaņa, Daudzes, Vucāna, Kučinska un Jalinskas jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par problēmas risinājumu, lai mazinātu “riepu kalnus” Latvijā”. Saņemtā rakstveida atbilde iesniedzējus neapmierina, bet mutvārdos papildjautājumus uzdot viņi nevēlas.

Līdz ar to šodien paredzētā atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem nenotiks.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Ilmāram Dūrītim.

I. Dūrītis (AP!).

Ļoti cienījamie kolēģi! Šodien pulksten 12.30, tātad tūlīt pēc Saeimas sēdes, es aicinu Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas deputātus uz sēdi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēžu zālē Jēkaba ielā 16. Tātad - tūlīt!

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Uldis Augulis, Sergejs Dolgopolovs, Ainars Latkovskis, Vitālijs Orlovs un Inese Voika.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz šā gada 6. jūnija pulksten deviņiem no rīta.

(Pārtraukums.)

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 8. sēde
2019. gada 30. maijā

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (Nr. 321/Lp13) (Dok. Nr. 952, 952A)
Priekšlikumi	- dep. B. Cilevičs (pret)
	- dep. J. Iesalnieks (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” (Nr. 322/Lp13) (Dok. Nr. 953, 953A)
Priekšlikumi	- dep. V. Dombrovskis (pret)
	- dep. R. Jansons (par)
Par likumprojektu “Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā” (Nr. 324/Lp13) (Dok. Nr. 958, 958A)
Priekšlikumi	- dep. I. Dūrītis (par)
	- dep. V. Valainis (pret)
Par likumprojektu “Privāto pensiju fondu likums” (Nr. 325/Lp13) (Dok. Nr. 959, 959A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 328/Lp13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 987, 987A)
Priekšlikums	- dep. D. Reizniece-Ozola (par)
Par darba kārtību
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Nikolajam Kabanovam šā gada 23. maijā (Dok. Nr. 961)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vitālijam Orlovam šā gada 29. un 30. maijā (Dok. Nr. 1018)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Uldim Augulim no šā gada 28. maija līdz 30. maijam (Dok. Nr. 1019)
Lēmuma projekts “Par Madara Plepja iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 165/Lm13) (Dok. Nr. 972)
Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Marijas Golubevas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas” (Nr. 172/Lm13) (Dok. Nr. 1032)
Lēmuma projekts “Par Ineses Voikas atsaukšanu no Ārlietu komisijas” (Nr. 173/Lm13) (Dok. Nr. 1033)
Lēmuma projekts “Par Marijas Golubevas ievēlēšanu Ārlietu komisijā” (Nr. 174/Lm13) (Dok. Nr. 1034)
Lēmuma projekts “Par Ineses Voikas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā” (Nr. 175/Lm13) (Dok. Nr. 1035)
Deputātu Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Jāņa Dūklava, Janīnas Jalinskas, Gundara Daudzes, Andas Čakšas, Jūlijas Stepaņenko, Māra Kučinska pieprasījums iekšlietu ministram Sandim Ģirģenam “Par iespējamu Eiropas Parlamenta vēlēšanu sabotāžu un iekšlietu ministra bezdarbību” (Nr. 11/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 923, 923A)
Ziņo	- dep. L. Liepiņa
Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. S. Riekstiņš
	- dep. V. Valainis
	- dep. K. Ģirģens
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Krauze
	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā” (Nr. 323/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 954, 1002)
Ziņo	- dep. R. Kols
Debates	- dep. L. Ozola
	- dep. D. Šmits
	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (Nr. 294/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1009)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Paziņojumi
	- dep. M. Bondars
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. U. Budriķis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debašu turpinājums	- dep. Ļ. Švecova
	- dep. Ļ. Švecova
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā” (Nr. 292/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1011)
Ziņo	- dep. M. Bondars
Debates	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. M. Kučinskis
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. A. Kiršteins
Par darba kārtību
Lēmuma projekts “Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 263/Lp13)” (Nr. 176/Lm13) (Dok. Nr. 1039)
Likumprojekts “Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā” (Nr. 318/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 937B)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr. 144/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 10. jūnijam” (Nr. 171/Lm13) (Dok. Nr. 1029)
Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Dzintars
Likumprojekts “Grozījumi Ģerboņu likumā” (Nr. 89/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 962)
Ziņo	- dep. J. Iesalnieks
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 105/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 963)
Ziņo	- dep. R. Jansons
Likumprojekts “Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā” (Nr. 106/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 964)
Ziņo	- dep. R. Jansons
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu”” (Nr. 113/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 965)
Ziņo	- dep. J. Iesalnieks
Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 57/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 978)
Ziņo	- dep. J. Jalinska
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 80/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 979)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā” (Nr. 240/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 986)
Ziņo	- dep. R. Bergmanis
Likumprojekts “Grozījumi Izglītības likumā” (Nr. 121/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 988)
Ziņo	- dep. A. Muižniece
Debates	- dep. E. Kucins
	- dep. N. Kabanovs
	- dep. I. Benhena-Bēkena
	- dep. R. Dzintars
Par pārtraukuma izsludināšanu līdz 2019. gada 6. jūnija pulksten 9.00
Informācija par atbilžu sniegšanu uz deputātu jautājumiem
Paziņojums
	- dep. I. Dūrītis
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 30.05.2019 09:14:16 bal001
Par - 68, pret - 1, atturas - 19. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā (321/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 30.05.2019 09:21:03 bal002
Par - 70, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” (322/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 30.05.2019 09:26:26 bal003
Par - 81, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par nodošanu tikai Budžeta un finanšu komisijai. Grozījumi Veselības aprūpes finansēšanas likumā (324/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 30.05.2019 09:29:36 bal004
Par - 34, pret - 55, atturas - 3. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (328/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 30.05.2019 09:32:32 bal005
Par - 91, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Madara Plepja iecelšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (165/Lm13)

Datums: 30.05.2019 09:32:58 bal006
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Marijas Golubevas atsaukšanu no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas (172/Lm13)

Datums: 30.05.2019 09:33:22 bal007
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Voikas atsaukšanu no Ārlietu komisijas (173/Lm13)

Datums: 30.05.2019 09:33:44 bal008
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Marijas Golubevas ievēlēšanu Ārlietu komisijā (174/Lm13)

Datums: 30.05.2019 09:34:10 bal009
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par Ineses Voikas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā (175/Lm13)

Datums: 30.05.2019 10:10:01 bal010
Par - 32, pret - 59, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par iespējamu Eiropas Parlamenta vēlēšanu sabotāžu un Iekšlietu ministra bezdarbību (11/P13)

Datums: 30.05.2019 10:16:17 bal011
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (323/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.05.2019 10:24:25 bal012
Par - 90, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (323/Lp13), 1.lasījums

Datums: 30.05.2019 10:29:27 bal013
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 30.05.2019 11:12:42 bal014
Par - 19, pret - 47, atturas - 1. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (294/Lp13), 2.lasījums

Datums: 30.05.2019 11:18:39 bal015
Par - 21, pret - 55, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.20. Grozījumi Kredītiestāžu likumā (294/Lp13), 2.lasījums

Datums: 30.05.2019 11:20:50 bal016
Par - 66, pret - 1, atturas - 19. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Kredītiestāžu likumā (294/Lp13), 2.lasījums

Datums: 30.05.2019 11:26:21 bal017
Par - 82, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (292/Lp13), 2.lasījums

Datums: 30.05.2019 11:36:20 bal018
Par - 22, pret - 62, atturas - 1. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.17. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (292/Lp13), 2.lasījums

Datums: 30.05.2019 11:52:32 bal019
Par - 24, pret - 60, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.32. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (292/Lp13), 2.lasījums

Datums: 30.05.2019 11:56:18 bal020
Par - 24, pret - 60, atturas - 1. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.33. Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (292/Lp13), 2.lasījums

Datums: 30.05.2019 11:57:08 bal021
Par - 68, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā (292/Lp13), 2.lasījums

Datums: 30.05.2019 11:58:31 bal022
Par - 89, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par atbildīgās komisijas maiņu likumprojektam “Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"” (Nr.263/Lp13) (176/Lm13)

Datums: 30.05.2019 12:00:26 bal023
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījums Kooperatīvo sabiedrību likumā (318/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 30.05.2019 12:02:59 bal024
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” (Nr.144/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 10. jūnijam (171/Lm13)

Datums: 30.05.2019 12:04:39 bal025
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ģerboņu likumā (89/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.05.2019 12:08:56 bal026
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (105/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.05.2019 12:09:40 bal027
Par - 82, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likumā (106/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.05.2019 12:10:21 bal028
Par - 84, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts himnu” (113/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.05.2019 12:13:26 bal029
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (57/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.05.2019 12:15:40 bal030
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (80/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.05.2019 12:17:11 bal031
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā (240/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.05.2019 12:27:04 bal032
Par - 1, pret - 68, atturas - 21. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi Izglītības likumā (121/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.05.2019 12:27:49 bal033
Par - 69, pret - 0, atturas - 19. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.2. Grozījumi Izglītības likumā (121/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.05.2019 12:28:31 bal034
Par - 74, pret - 15, atturas - 1. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.3. Grozījumi Izglītības likumā (121/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.05.2019 12:29:02 bal035
Par - 72, pret - 1, atturas - 16. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.4. Grozījumi Izglītības likumā (121/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.05.2019 12:29:58 bal036
Par - 72, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 94)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Izglītības likumā (121/Lp13), 3.lasījums

Datums: 30.05.2019 12:32:31 bal037
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija