Latvijas Republikas 13. Saeimas
pavasara sesijas devītā sēde

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Sāksim izskatīt 2019. gada 6. jūnija sēdes darba kārtību.

Iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Juridiskā komisija lūdz iekļaut likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 338/Lp13). Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? (Starpsauciens: “Nē!”) Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt 22. punktu - likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Līdz ar to likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr. 198/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Ati Zakatistovu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz 7. darba kārtības punktu par likumprojekta “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” nodošanu komisijām izslēgt no 6. jūnija sēdes darba kārtības. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz no sēdes darba kārtības izslēgt darba kārtības 19. punktu - likumprojektu “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta, un likumprojekts no sēdes darba kārtības ir izslēgts.

Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes “Latvijas Starptautiskā skola” darbības nodrošināšanu”” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 338/Lp13) nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Par atvaļinājumu piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kasparam Ģirģenam šā gada 6. jūnijā.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Kaspara Ģirģena iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 6. jūnijā. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aivaram Geidānam šā gada 13. jūnijā.

 

Mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aivaram Geidānam šā gada 13. jūnijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Līdz ar to lēmums pieņemts. Atvaļinājums piešķirts.

Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Andas Kraukles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.

V. Agešins (SASKAŅA).

Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas šā gada 28. maija sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Andas Kraukles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.

Komisijas locekļi vienbalsīgi atbalstīja minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Andu Kraukli par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Andas Kraukles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošana, apstiprināšana un ziņojumu izskatīšana.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību locekļu ievēlēšanu”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

Tātad par procedūru. Varēja runāt arī no vietas. Labi, lūdzu!

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Es vēlos runāt par procedūru. Aicinātu balsot atsevišķi par Ašeradena kunga kandidatūru, ņemot vērā to, ka Ašeradena kungam ir interešu konflikts, ja viņš būs šajā komisijā. Šādu interešu konfliktu neparedz Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad ir priekšlikums (vai es pareizi saprotu?) balsot par visiem kandidātiem kopā un par Ašeradena kungu atsevišķi? Vispirms par visiem kandidātiem, izņemot Ašeradena kungu. Tātad Mārtiņš Šteins, Romāns Naudiņš, Viktors Valainis, Ivars Zariņš, Sandis Riekstiņš un Ieva Krapāne. Un pēc tam atsevišķu balsojumu.

Paldies.

Viens priekšlikums.

Vai neviens vairāk nevēlas runāt par procedūru? Nē?

Pagaidiet, kolēģi! Vai ir priekšlikums par šādu procedūru? Vai deputāti piekrīt šim priekšlikumam? Deputāti nevēlas piekrist šim priekšlikumam. Tātad ir citi viedokļi, un mums ir jābalso par šo priekšlikumu, kas attiecas uz procedūru. Ja?

Kolēģi! Mums ir jābalso par priekšlikumu - balsot atsevišķi par deleģētajiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļiem.

Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu - balsot par komisijas locekļiem Mārtiņu Šteinu, Romānu Naudiņu, Viktoru Valaini, Ivaru Zariņu, Sandi Riekstiņu, Ievu Krapāni un atsevišķi par Arvilu Ašeradenu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 57, atturas - nav. Līdz ar to deputāti lemj balsot par visiem kandidātiem kopā.

Sākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Kolēģi! Es saprotu, ka koalīcija ir koalīcija, bet likums ir likums. Un parlamentam tomēr likumus vajadzētu pildīt.

Saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 4. panta 2. punktu parlamentārās izmeklēšanas komisijā nedrīkst tikt ievēlēti un darboties Saeimas deputāti, kuriem, darbojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijā, rodas interešu konflikts.

Arvilam Ašeradenam, darbojoties parlamentārās izmeklēšanas komisijā, automātiski pēc būtības rodas interešu konflikts, jo Arvils Ašeradens ir bijis ekonomikas ministrs un tieši atbildīgs par jautājumiem, kas saistīti ar OIK. Tātad parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzdevums ir noskaidrot atbildīgos, bet potenciāli viens no atbildīgajiem OIK neatcelšanā var izrādīties arī Arvils Ašeradens.

Līdz ar to saskaņā ar Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu (minētais likuma noteikums parlamentam būtu jāievēro!) Arvils Ašeradens jau šobrīd atrodas interešu konflikta situācijā, jo viņš kā parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis izmeklēs to, kas attiecas uz viņa paša laikā veiktām darbībām. Tas arī ir bijis iemesls tam, kāpēc mana kolēģe Linda Liepiņa lūdza atsevišķu balsojumu par Arvila Ašeradena atrašanos komisijas sastāvā.

Arvils Ašeradens nevar būt parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis, jo tas ir pretrunā ar manis nosauktā Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 4. panta 2. punktu. Lūdzu to ņemt vērā un lūdzu parlamentu ievērot likumu vismaz šajā sadaļā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Kolēģi! Dāmas un kungi! No vienas puses, protams, Ašeradena kunga dalība komisijā būtu pat vēlama. Viņš noteikti ir ļoti kompetents šajā jautājumā, un tas ir teikts bez jebkādas ironijas. Bet tiešām - ja mēs paskatāmies parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba uzdevumu, tad redzam, ka tas nav tikai par OIK ieviešanas apstākļiem (tur, protams, Ašeradena kungam nebūtu nekāda sakara loģiski un vēsturiski); komisijas darba uzdevumā ir arī citi punkti, proti, par šī atbalsta sniegšanas uzraudzību, kontroli. Tas skar tieši visu to ministru atbildību, kuri ir bijuši līdz šai dienai. Un tur ir acīmredzams interešu konflikts.

Es aicinu... Man nav nekas pret Ašeradena kungu personīgi vai kā citādi, bet es aicinu tomēr tiešām izlasīt likumu un saprast, ka, ja mēs stiprinām šādu sastāvu, mēs pārkāpjam likumu. Viennozīmīgi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Es neesmu vairījies paust skepsi par parlamentārās izmeklēšanas komisiju lietderību un veidu, kā tās tiek izveidotas, taču, manuprāt, šī komisija jau pārspēj visus rekordus - jau tagad, savas izveidošanas brīdī. Tas ir acīmredzami! Viens cilvēks - ar acīmredzamu interešu konfliktu, savukārt tie cilvēki, kuri iniciēja šādas komisijas izveidi, kuri gatavoja darba uzdevumu un kuru partija saviem vēlētājiem uz vēlēšanām bija solījusi, ka tā cīnīsies ar to visu... viņi uz šo parlamentārās izmeklēšanas komisiju vispār nevirza šos cilvēkus, bet virza cilvēku, kuram ar šo stāstu nav bijis nekāda sakara un kuram, es pieņemu, nav arī nekādas kompetences.

Tāpēc es aicinātu partiju “KPV LV” tagad nākt un šeit no tribīnes pamatot, kāpēc jūs tā esat rīkojušies. Vai jūs esat izlēmuši, ka jums tomēr izdevīgāk nepildīt savus vēlētājiem dotos solījumus? Vai jūs esat sapratuši, ka, iespējams, tas ir atkal kā jauns politisks rūpals, kurā vienkārši vienas partijas ir padzītas malā? Kamēr jūs nebijāt pie šī politiskā rūpala, jūs runājāt: jā, to vajadzētu izbeigt! Tagad, kad jūs esat tikuši klāt pie tā un esat atbildīgi par to, kāds tas izskatīsies, jūs pēkšņi esat sapratuši, ka labāk neko nevajag izmeklēt: labāk turpināsim piesegt šo afēru!

Ja tas tā nav, lūdzu, atnāciet un pasakiet. Pamatojiet savu izvēli - kāpēc jūs uz šo parlamentārās izmeklēšanas komisiju neesat virzījuši tos cilvēkus, kuri tiešām būtu viskompetentākie, kuri ar šo jautājumu ir strādājuši, kuri strādājuši pie šīs komisijas izveides, kuri ir parakstījušies par šādas komisijas izveidi un kuri ir palīdzējuši sagatavot šo darba uzdevumu? Kāpēc jūs atsakāties viņus virzīt?

Paldies.

Sēdes vadītāja. Judina kungs, jums pietiktu ar divām minūtēm... nu jau ar pusotru? Jā, paldies.

A. Judins (JV).

Jā. Es tagad vienkārši vēlos informēt.

Es pajautāju Valaiņa kungam, vai viņš nestrādāja Ekonomikas ministrijā par parlamentāro sekretāru, un viņš man tikko apstiprināja, ka strādāja. Zariņa kungs, cik es sapratu, deviņus vai desmit gadus nostrādāja regulatorā. Ir tā, Zariņa kungs? Man šķiet, ka tā ir. Un, es domāju, vairāki klātesošie deputāti savulaik balsoja par jautājumiem, kas saistīti ar OIK.

Es saprotu, ka mēs varam meklēt interešu konfliktu, bet... Manuprāt, ir svarīgi, lai komisijā strādātu cilvēki, kas šo jautājumu saprot. Es nesaskatu interešu konfliktu saistībā ar Ašeradena kunga kandidēšanu un darbu šajā amatā, un es domāju, ka viņš varēs efektīvi strādāt, jo pārzina šo jautājumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Gobzema kungs, jums ar vienu minūti pietiks? Pietiks?

Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Judina kungs, jums kā juristam vajadzētu zināt, ka interešu konflikts rodas personām, kuras pieņem lēmumus. Ministrs ir tas, kas pieņem politiskus lēmumus par OIK. Tos nepieņem ierēdniecības līmeņa cilvēki.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību locekļu ievēlēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 3, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Kolēģi, laiks pārtraukumam.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds paziņojumam deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti! Pulksten 12.37 vai 12.40 aicinu jūs uz sēdi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie ir sagatavoti.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Marija Golubeva, Kaspars Ģirģens, Ojārs Ēriks Kalniņš, Rihards Kols, Māris Kučinskis... neredzu... un Jānis Vucāns.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē. Turpināsim Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Par iesniegtajām izmaiņām.

Juridiskā komisija lūdz tās izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Juridiskā komisija lūdz tās izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 338/Lp13) virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz tās izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Esam saņēmuši deputātu Ivara Zariņa, Jāņa Krišāna, Jāņa Tutina, Edgara Kucina, Vladimira Nikonova, Jāņa Ādamsona, Artūra Rubika, Borisa Cileviča, Nikolaja Kabanova un Vjačeslava Dombrovska pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt konkrētas atbildes pēc būtības par subsidēto elektrostaciju pārbaudēm”.

Iesniedzēji ir lūguši vārdu motivācijai.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Kā jūs zināt, ir vārdi un ir darbi. It sevišķi to varam attiecināt uz OIK afēru. Viena lieta ir tā, kas tiek stāstīta sabiedrībai, otra - kas pēc tam reāli tiek darīts.

Kā jūs atceraties, pagājušogad visai sabiedrībai tika stāstīts, kāda varoņcīņa tiek tagad veikta OIK nozarē, lai to beidzot sakārtotu, lai atklātu krāpniekus. Mēs pieprasījām, lai Ekonomikas ministrija iesniegtu informāciju - ko tad īsti tā ir paveikusi. Atklājās ļoti interesantas lietas.

Kā jūs atceraties, pagājušogad tika izveidotas kontroles grupas. Pirmā kontroles grupa tika izveidota rudenī... aizpagājušajā rudenī, nākamā tika izveidota jau vēlāk. Mēs palūdzām noskaidrot, cik tad staciju šīs kontroles grupas ir pārbaudījušas... reāli pārbaudījušas. Izrādījās, Ekonomikas ministrija stāsta, ka piecas. Tātad 250 dienu laikā pārbaudītas piecas stacijas. Pēc tam tika uztaisīta otra kontroles grupa, kura arī strādāja gandrīz pusgadu. Jautājums - cik tā ir pārbaudījusi? Ekonomikas ministrija saka - astoņas. Un tas ir tas laiks, kad mums stāstīja ar putām uz lūpām, ka šīs stacijas tiek pārbaudītas, notiek cīņa ar krāpniecību. Atvainojiet, pa šo laiku tik daudzas stacijas būtu varējuši pārbaudīt! Rāpus jau varēja aizrāpot un aiziet tās paskatīties!

Tālāk. Mēs zinām, ka pašlaik publiskais tirgotājs veic pārbaudes, ir pārbaudījis vairāk nekā 120 stacijas. Vai jūs esat dzirdējuši kaut vienu lēmumu, ko Ekonomikas ministrija pieņēmusi šo pārbaužu sakarā?

Mēs skaidri zinām, ka tur ir atklātas acīmredzamas neatbilstības. Teiksim, vienai un tai pašai tehnoloģijai dažādās šinīs stacijās pašpatēriņš atšķiras desmitiem, pat simtiem reižu. Tas nozīmē, ka reāli notiek krāpniecība. Vai jūs esat dzirdējuši kaut vienu Ekonomikas ministrijas lēmumu? Un tāpēc... acīmredzot tas ir viens no iemesliem, kāpēc Ekonomikas ministrija izvairās sniegt atbildes par šo elektrostaciju pārbaudēm un par savu rīcību saistībā ar šīm pārbaudēm.

Un tas ir iemesls, kāpēc mēs rakstām šo pieprasījumu, jo pretējā gadījumā... mums rodas pamatotas bažas, ka KPV LV (Smiekli.)... pēc tam, kad ir beigušās vēlēšanas un viņi ir tikuši pie varas, viņiem vairs savi solījumi nav jāpilda. Viņi tagad ir ieraudzījuši... rodas tāda sajūta, ka ir ieraudzījuši, ka tas varētu būt jauns politisks rūpals. Vienkārši nomainās politiskās partijas, un tagad to paspārnē jau tiek veidota jauna politiskā afēra. Jauns piesegums, lai varētu turpināt šo afēru. Ļoti ceram, ka mēs kļūdāmies un ka Ekonomikas ministrija spēs uzskatāmi... ar saviem lēmumiem, ar savu rīcību... ar to, ko tā ir paveikusi pa šo laiku, spēs pierādīt pretējo. Pretējā gadījumā es vēršu uz to parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļu uzmanību, ka šis arī ir viens no darba uzdevumiem, kas mums būs jāizvērtē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Motivācijas laiks beidzies.

I. Zariņš. Paldies.

Sēdes vadītāja. Pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā - Pieprasījumu komisijas atzinums.

Deputātu Alda Gobzema, Lindas Liepiņas, Jāņa Vucāna, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Bergmaņa, Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Armanda Krauzes un Viktora Valaiņa pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par situāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanas sakarā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāte Linda Liepiņa.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Kolēģi! Šā gada 29. maijā Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par situāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanas sakarā”.

Sēdes laikā komisijas deputāti uzklausīja iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Kristīni Bērziņu, Valsts kancelejas un informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “CERT.LV” pārstāvjus.

Gari, plaši runājām un skaidrojām Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā notikušos misēkļus, to cēloņus, kā arī jau veiktos un vēl veicamos pasākumus, skaidrojām, kas būtu jādara, lai šāda situācija neatkārtotos nākotnē. Vai tas tiks darīts vai netiks, ir atkarīgs no mums visiem kopā.

Pamata balsošanas kārtība šajās, tāpat kā visās iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija balsošana tajā vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs bija iekļauts. Ņemot vērā to, ka vēlētājam ir ļoti svarīgi nobalsot tajā iecirknī, kas viņam ir ērtākais vēlēšanu iecirknis vēlēšanu dienā, komisijas deputāti nolēma aicināt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju veikt grozījumus vēlēšanu procesu regulējošos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu vēlētāju elektronisku reģistrēšanu tajā iecirknī, kur vēlētājs ierodas un vēlas nobalsot.

Iespējams, mēs ne vienu vien reizi runāsim un dzirdēsim par tām problēmām, kas bija, par to, vai kāds tiks saukts pie atbildības. Nē, tas nav šīsdienas jautājums. Balsojot vienam deputātam “par” un deviņiem “pret”, komisija atzina, ka deputātu pieprasījums ir noraidāms un nav pamatojuma šo pieprasījumu pieņemt kā Saeimas pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Gan pasaulē, gan Latvijā šobrīd ļoti populārs ir tāds īss seriāls ar nosaukumu “Černobiļa”, kurā tiek atspoguļota padomju vara, meli un noliegšana. Situāciju tajā var arī daļēji raksturot ar jautājumu par Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Paskaidrošu. Šajā seriālā ir viena tāda frāze pašās beigās, kur viens no galvenajiem varoņiem saka: “Meli - tas ir parāds patiesībai, un šis parāds agrāk vai vēlāk būs jāatdod.”

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā... tas visai sabiedrībai ir zināms, ka tās tika organizētas objektīvi nekvalitatīvi un objektīvi cilvēkiem nepieejami. Šodien pateikt, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas tika organizētas korekti, par tām neviens neatbild un par tām nevienam nav jāatbild, ir meli. Tas ir parāds, kas nākotnē var būt tāds, kas jāatdod patiesībai. Proti, ja mēs šodien nekonstatējam šo problēmu, tad nākotnē pieļaujam, ka mūsu vēlēšanas, kas ir viena no būtiskākajām, ja ne pati būtiskākā demokrātiskas valsts sastāvdaļa, tiktu organizētas nekvalitatīvi, tas būtu valsts apdraudējums.

Šis pieprasījums attiecībā uz tām darbībām, kam bija jāseko no deputātu puses un arī no valdības un valdošās koalīcijas puses, bija nevis tāpēc, ka vajadzētu kādu skalpeli, bet tāpēc, ka vajadzēja būt drosmīgiem. Un tas ir tikai cilvēcīgi - atzīt... konstatēt un atzīt, kādas ir problēmas un kas par šīm problēmām, šīm nekārtībām un šo haosu Eiropas Parlamenta vēlēšanu sakarā ir atbildīgs. Saukt attiecīgās personas pie atbildības.

Ar šī pieprasījuma noraidīšanu mēs nonākam situācijā, kurā ir meli, kurā mēs pasakām, ka Latvijas valsts pārvalde vienmēr rīkojas perfekti, tā visu vienmēr dara pareizi; ka Latvijā noziedznieki ir tikai uzņēmēji, tikai tie cilvēki, kas nav valsts pārvaldē vai neatrodas parlamentā, vai neatrodas koalīcijā. Bet tas ir nepareizi. Un šeit jau nav jautājums par koalīcijas stabilitāti. Šeit ir jautājums par to, ka kļūdu atzīšana - godprātīga kļūdu atzīšana! - un atbildības konstatēšana ir ceļš uz uzlabojumiem, lai tās nekad vairs neatkārtotos nākotnē.

Es pieļauju, ka šī situācija ir saistīta ar to, ka acīmredzot mēs joprojām... kaut arī gribam sevi pieskaitīt Eiropas telpai un modernajai pasaulei, mūsos joprojām, vismaz kaut kur dziļi iekšienē, dzīvo kaut kāda postpadomju sajūta, ka vara var visu un vara var visu piesegt, nekā nereaģējot un ne par ko neatbildot. Tas nav pareizi.

Tāpēc es tomēr aicinu, neraugoties uz to, ka šis pieprasījums ir komisijā noraidīts, ļoti nopietni pieiet minētajam jautājumam, ļoti nopietni izvērtēt to haosu, kas bija. Un... nebūtu tāda maza apmēra Černobiļai šeit... parlamentā, kas citu pēc citas pieļauj dažādas nelikumības, likumu pārkāpumus, kā mēs to redzējām arī šodien balsojumā par OIK komisiju, kurā atrodas persona ar interešu konfliktu.

Es aicinu jūs būt atbildīgiem pret Latvijas sabiedrību un aicinu arī apzināties, ka savu kļūdu atzīšana - tas nav vājums. Tas tieši ir spēks. Tas ir spēks, kas palīdz attīstīties visiem mums kopā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Šī apbrīnojamā vieglprātība, ar kādu valdība uztvēra šīs, manuprāt, milzīgās problēmas, kas bija saistītas ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi, tiešām liek aizdomāties par daudzām lietām, jo mēs ļoti daudz ko dzirdam par dažādiem drošības riskiem, mums ir ļoti daudzas dažādas iestādes, kas tos izvērtē, meklē, novērš... taču šajā gadījumā... Manuprāt (un jūs man laikam piekritīsiet), vēlēšanas - tas ir pats ievainojamākais posms valsts dzīvē; to laikā valdībai ir jābūt īpaši uzmanīgai. Tās ir kārtīgi jāsagatavo, lai nebūtu nekādu drošības risku un lai vēlētājiem būtu iespēja izpildīt to, ko viņi grib.

Bet - ko mēs redzam? Ka vēlēšanas netika sagatavotas - vēlēšanas netika sagatavotas! - kārtīgi un pareizi, jo ir uzvarējusi firma, par kuru joprojām, es saprotu, notiek pārbaude, un iepriekšējās balsošanas dienā, kā mēs zinām, ir bijušas problēmas ar vēlētāju reģistrācijas sistēmu. Tikai pateicoties opozīcijas priekšlikumam, tika mēģināts to labot. Tas nebija nedz valdības vadītājs, kas ierosināja šīs pārmaiņas likumā, ne arī koalīcija. Apbrīnojama vieglprātība!

Kolēģi! Šis ir milzīgs kauna traips valdībai un koalīcijai. Tas, kas ir noticis ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu sagatavošanu un norisi. Vēl lielāks kauna traips ir Kariņa kungam, jo šis pieprasījums bija adresēts viņam kā valdības vadītājam, bet, kad mēs izskatījām jautājumu par viņa atbildību, kad mēs izskatījām jautājumu par atbilstību amatam, viņš atnāca uz Saeimu, pieaicinot savus kolēģus no Ministru kabineta, lai viņu morāli atbalstītu un sēdētu šeit, šajā ložā. (Dep. S. Riekstiņš: “Jūsējos trīs ievēlēja!”) Bet, kad mēs aicinājām viņu uz Pieprasījumu komisiju, viņš mēģināja aizbildināties ar to, ka viņa vietā var atnākt iekšlietu ministrs un CVK vadītāja, kuri skatījās viens uz otru, un viņu viedokļi nesakrita. Viņi apvainoja viens otru. Viens teica, ka viņam naudas nepietika, otrs - ka komunikācija bija slikta.

Kolēģi, tas ir milzīgs kauns! Es aicinu atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Vai pieprasījums ir pamatots? Es domāju, ka jā, un paskaidrošu, kāpēc.

Kad šis pieprasījums tika skatīts komisijā, protams, bija klāt arī parlamentārā sekretāre... Ministru prezidenta... CVK vadība, iekšlietu ministrs. Un es, kā iepriekš teicu, arī šodien saku - tiešām daudz kas tika darīts, lai kļūdas labotu, lai maksimāli vērstu situāciju uz labu. Tomēr tas, ka viss bija ideāli... Es domāju, neviens no mums to nevarētu teikt, ka viss tiešām noritēja skaisti - tā, kā tam bija jānotiek.

Bet komisijas sēdē, kā jau minēja Stepaņenko kundze, bija tāda sajūta, ka visi meklē vainīgos, ko nu kurš darījis, ko nu kurš nav darījis, kurš ir darījis visu pareizi, kurš varbūt ne līdz galam visu ir izdarījis. Bet tas, kā man pietrūkst arī šodien, - es nesaprotu, kāpēc tik tiešām pēc tādas nacionālas izgāšanās vienīgais, kas uzskatīja par pienākumu atvainoties visai Latvijas sabiedrībai, bija Valsts prezidents. Neviena no augstākajām atbildīgajām amatpersonām neuzskatīja par savu pienākumu vismaz sociālajos tīklos ierakstīt to, ka atvainojas Latvijas sabiedrībai par visām kļūmēm. Vai nu tas būtu iekšlietu ministrs, vai tas būtu Ministru prezidents, bet kādam tas bija jāizdara. Un, manuprāt, tik elementāru lietu... Es neprasu (Starpsauciens.) Ministru prezidenta demisiju, es neprasu Ministru prezidentam, lai viņš nāktu taisnoties. Es prasu tikai vienu lietu - lai gluži cilvēciski nokāpj no augstprātības kalniem un vienkārši atvainojas Latvijas sabiedrībai.

Tāpat es arī varu atvainoties visiem CVK darbiniekiem, kuriem nācās strādāt četras stundas ilgāk. Es domāju, neviens nebija plānojis, ka pēkšņi darba laiks pagarināsies par četrām stundām. Saņēmu arī pārmetumus no CVK darbiniekiem par to, ka viņiem tas bija jādara. Es personīgi viņiem atvainojos par to, ka viņi nonāca šādā situācijā, jo tā nebija viņu vaina.

Aicinu vismaz kādu no augstākajām amatpersonām par šo situāciju nevis taisnoties, ka viņi ir darījuši visu un ka nemaz nav tik vainīgi... kā izliekas... bet gluži vienkārši elementāri atvainoties Latvijas sabiedrībai.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Situācija ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām tiešām ir nepatīkama, bet ne jau tāpēc, ka mēs šeit necentāmies un arī citi necentās labot... Mēs, starp citu, izdarījām ļoti daudz. Ir jāsaka paldies visiem deputātiem, ka spējām vienas dienas laikā grozīt likumu, spējām arī pagarināt iecirkņu darba laiku, tomēr par šo vēlēšanu norisi ir atbildīgas attiecīgas institūcijas un valdība, kuras pārraudzībā vai pakļautībā ir šīs institūcijas.

Šīs neveiksmes sekoja cita pēc citas, problēmu bija tik daudz, bet rīcība no valdības puses sekoja ļoti, ļoti lēni. Kā apliecinājums tam ir mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības, sagatavotais un šeit, Saeimā, iesniegtais priekšlikums par vēlēšanu laika pagarināšanu. To varēja izdarīt jebkurš. To varēja izdarīt koalīcija, to varēja izdarīt valdība - nākt ar šādu iniciatīvu. Un, pateicoties mums, daudzi tūkstoši varēja nobalsot. Bet esošās situācijas dēļ, kāda bija izveidojusies, daudzi tūkstoši nenobalsoja. Mēs zinām, ka uz iecirkņiem atnākušie cilvēki gaidīja... gaidīja 15 minūtes, pusstundu, stundu un aizgāja projām. Man mediju pārstāvji teica, ka pat iekšlietu ministrs Ģirģens esot 40 minūtes gaidījis vienā iecirknī un pēc tam aizgājis prom. Tā ka es ieteiktu jums pašiem pārbaudīt, ka pat jūsu ministri, jūsu deputāti un citi partijas biedri, cienījamā koalīcija, nespēja nobalsot tajā dienā un tur, kur vēlējās.

Un tāpēc ir jābūt kādam atbildīgam. Šinī gadījumā mēs varam skatīties iestāžu līmenī - varam runāt par CVK kā neatkarīgas institūcijas atbildību vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kā iekšlietu ministra Ģirģena pārraudzībā esošas iestādes atbildību par vēstuļu izsūtīšanu... par to, ka šīs vēstules, kā tika konstatēts, netika saņemtas. Tik ļoti, ļoti vēlu tika sākts labot situāciju! Bet patiesībā bija viena ļoti elementāra lieta, ko varēja izdarīt koalīcija. Jums laika pilnīgi pietika. Tieši tāpat, kā mēs šo likumu grozījām vienas dienas laikā, mēs... varējām vispār grozīt likumu un pateikt, ka vēlēt ir iespējams jebkurā iecirknī - ka var iet ar pasi un pasē iespiež zīmogu. Tik elementāra lieta! Kāpēc bija vajadzīga šī muļķošanās ar gariem, gariem sarakstiem? Iespiestu pasē zīmogu, un viss būtu kārtībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Jānim Dombravam.

J. Dombrava (NA).

Godātie Saeimas deputāti! Šis vēlēšanu process ļoti spilgti izgaismo vienu faktu, ka gadu gadiem Centrālā vēlēšanu komisija ir rīkojusi iepirkumus, kuros faktiski ir pretendējusi tikai viena firma un šī firma vienmēr ir uzvarējusi, izstrādājot programmatūru un nodrošinot programmatūras darbību, kura... jau ir strādājusi un funkcionējusi. (Starpsauciens.)

Mēs varam paskatīties 2009. gada iepirkumu, 2018. gada iepirkumu, 2017. gada iepirkumu, 2014. gada iepirkumu... gan tehniskās specifikācijas, gan... attiecībā uz daudzām prasībām, kas tur ir iekļautas... Pēc būtības tiek prasīts izstrādāt programmatūru. Piesakās viena firma, SIA Soar, un tā par vairākiem simtiem tūkstošu katrā iepirkumā kļūst par vienīgo uzvarētāju. Šis, manuprāt, ir ļoti spilgts piemērs tam, par ko mēs esam arī runājuši Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisijā. No tā valstij būtu jāiet projām. Atsevišķām iestādēm nedrīkst uzticēt administrēt un vadīt projektus attiecībā uz e-pārvaldību. Šīm iestādēm trūkst kompetences. Mēs bieži vien redzam to, ka faktiski ne jau Centrālā vēlēšanu komisija ir tā, kas uzrauga un pārbauda šo sistēmu no tehniskās puses, bet to visbiežāk izdara paši privātie - izveido tādu sistēmu, kurā pēc tam citiem, konkurentiem, ir neiespējami iekļūt iekšā, un rezultātā ir izveidots naudas “pumpis”, bet firma var sev nodrošināt gadu gadiem ļoti naudīgus iepirkumus.

Es ceru, ka šī ir viena no lietām, kurām jaunā Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja ķersies klāt un ideālā variantā šīs funkcijas deleģēs citām, daudz kompetentākām iestādēm attiecībā uz e-risinājumu attīstību.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Valaiņa kungs, es zinu, ka jums ir otra iespēja nospiest podziņu un nākt šeit atvainoties, ja jūs gribat atvainoties. Vai zināt, par ko jūs gribat atvainoties? Jo jūs taču prasāt atvainošanos! Jūs gribat atvainoties par to, ka bijāt pie varas laikā, kad neiedeva naudu (Dep. V. Valaiņa starpsauciens.) Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Regulējums bija, bet naudas nebija. Kā tad tā, Valaiņa kungs? (Dep. U. Auguļa starpsauciens.) Par šo jūs droši varat nospiest pogu, atnākt šeit un visiem atvainoties. Protams, milzīgs paldies visiem CVK darbiniekiem, kas nodrošināja, lai šīs vēlēšanas būtu iespējamas. (Dep. U. Auguļa starpsauciens.) Bet, ja jāatvainojas, tad, Valaiņa kungs, droši nāciet! Mēs jūs gaidām.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Dāmas un kungi! Ir dažādas diskusijas arī šajā namā par šo Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesu un iznākumu. Vairākas partijas, kas nav tikušas, uzskata, ka būtu tikušas, ja būtu citādāk. Ir tāds uzskats, ka tās partijas, kuru elektorāts bāzējas Rīgā vai lielajās pilsētās, tika sasniegts un tām bija priekšrocības, salīdzinot ar tām, kas bāzējas laukos vai kuru elektorāta deklarētā adrese vismaz ir laukos, kas nevarēja tur noteiktajā dienā nokļūt, un tā tālāk.

Patiesībā tās visas ir pļāpas. Atbildi uz šo jautājumu tāpat sniegt nevar. Tas paliks nezināmais. Es nedomāju, ka par to mums vajadzētu uztraukties un domāt, kura no partijām, kas startēja, būtu ieguvusi vairāk balsu, bet tas, par ko būtu jādomā, jārunā un jāpieņem lēmumi, ir pilnīgi citas dabas. Daudziem cilvēkiem nepietiek tikai vienreiz aiziet uz iecirkni un realizēt savas tiesības. Tas, piedodiet, pēc būtības, pēc gara, ir Satversmes 2. panta (“Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.”) pārkāpums.

Bēdīgā lieta šo vēlēšanu organizēšanā ir tā, ka tie, kas ir atbildīgi, un arī šis nams, protams, kā likumdevējs ir atbildīgs, ir cilvēkiem parādījuši, ka mēs netiekam galā ar visvienkāršāko pamatlietu - nodrošināt demokrātiskas vēlēšanas, kurās cilvēki var piedalīties, un ļaut viņiem realizēt savu varu.

Vēl trakāk - mēs... te runa bija par iepirkumiem, es saprotu, par diviem. Gan par to, kas to fantastiski “veiksmīgo” IT sistēmu valstī ir uztaisījis, gan par pasta sūtījumiem. Nu kā mēs varam nokļūt absurdā, ka Latvijas likumdevējs un valdība faktiski 2. pantu... uztic privātai kompānijai, kura var aizsūtīt un var neaizsūtīt paziņojumus par vēlēšanām. Mums ir “Latvijas Pasts”. Likumā ir rakstīts, ka paziņojumi jānosūta pa pastu. Mums ir “Latvijas Pasts”, bet mēs vēl rīkojam starpposmu diezgan interesantas kompānijas izvēlei, kurai patiesībā uz nedēļu vai pat vairāk deleģējam suverēno varu.

Vara šajās vēlēšanās nepiederēja tautai. Šajās vēlēšanās vara piederēja privātai kompānijai, kas izsūtīja paziņojumus, un privātai kompānijai, kas nespēja uztaisīt IT sistēmu, kura strādā. Tieši tāpēc (te es nokļūstu pie tā, ko gribēju pateikt, kāpēc esmu šeit) šoreiz... un nevis tāpēc, ka man liktos, ka ir kādam jāatriebjas vai kāds ir jāsoda, bet šoreiz šim ir jāiziet cauri, jānosauc atbildīgie un jābūt zināmam sodam. Ir vismaz daļēji jāatgriež ticība tam, ka mēs varam realizēt Satversmes 2. pantu un nodrošināt cilvēkiem elementāro, kas viņiem pienākas, - iespēju nobalsot Saeimas, Eiropas Parlamenta vai jebkurās citās vēlēšanās.

Un tāpēc to nevar tā atstāt, jo, ja mēs pieņemam to tā, kā tagad, tad nav nekāda pamata nākamās vēlēšanas taisīt kvalitatīvākas. Nekāda, ja šis ir leģitīmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem otro reizi.

A. Krauze (ZZS).

Bondara kungs! Man liekas, ka jums bija laiks kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājam procesu novadīt tā, lai būtu piešķirti līdzekļi CVK. Jūs, cienījamā koalīcija, CVK vadītāju neuzaicinājāt ne uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju, ne uz valdību. Bet, es saprotu, Bondara kungu vispār neinteresē uzaicināt deputātus uz budžeta apspriešanu, jo viņš ir ļoti aizņemts ar tiesāšanos savā civillietā, kur par zaudējumu radīšanu bankai jau divas reizes ir bijis nelabvēlīgs spriedums. Es saprotu, jums ir jātiesājas, jums nav laika strādāt Saeimā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

1934. gada 15. maijā Latvijas suverēnā vara apvērsuma rezultātā pārgāja... mēs zinām, kā rokās pārgāja. Tā situācija ir salīdzināma ar šodienu. Jo nav jau būtiski, vai varu uzurpē viens cilvēks kopā ar kādu... aizsargu, zemessargu vai kādu citu kompāniju, vai varu uzurpē koalīcija.

Proti, kā tad tā varas uzurpēšana notiek? Mēs nekvalitatīvi, haotiski organizējam vēlēšanas. Ja uzvar Jaunā VIENOTĪBA, tad viss kārtībā, tad problēmas nav. Tad mēs atbildīgos nemeklējam, neraugoties uz to, ka ir haoss. Tad mēs varam atļauties ne tikai atbildīgos nemeklēt, mēs varam nepildīt Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu. Mēs varam nepildīt, patiesībā pārkāpt, lēmumu par... parlamentārās izmeklēšanas komisijas ievēlēšanas kārtību, kur noteikts... likumā jau ir noteikts, kādas personas nedrīkst būt šajā komisijā. Mēs mierīgi varam atļauties to darīt! Tas ir salīdzināmi - tā ir tieši tāda pati varas uzurpēšana. Tādā brīdī vara, suverēnā valsts vara, vairs nepieder Latvijas tautai. Un tā ir liela juridiska bīstamība. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju - mēs jau varam melot un teikt, ka viss bija kārtībā un neviens neatbild. Bet šis parāds, šis melu radītais parāds pret nākotnē atklājamo patiesību, jau nekur nepazudīs. Tas būs jāatdod tāpat. Jo agrāk vai vēlāk šāda savu kļūdu noliegšana rezultēsies ļoti nopietnā problēmā. Šī problēma var būt valsts suverēnās varas apdraudējums. Jo, ja nākotnē vēlēšanas tiks organizētas kā tagad, šī suverēnā vara tiks apdraudēta vēl vairāk.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram otro reizi.

M. Bondars (AP!).

Šeit par šo jautājumu... šajā tribīnē bija kāds runātājs. Šis runātājs runāja par procesiem un par lietām, par ko viņam vispār nav nekādas izpratnes. Nekādas! Viņš labāk saprot par bitēm un lapsenēm. Ziniet, tad, kad lapsene iedzeļ vienreiz, viņa turpina dzīvot. Bet tad, kad bite iedzeļ, - hasta la vista, baby! (Dep. I. Zariņš: “Tulkojuma nebūs?”; no frakcijas SASKAŅA: “Iztulko!”)

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Kolēģi! Es... mans laiks jau sācies. Vai arī beidzies. Es nezinu. (Smiekli. Aplausi.)

Kolēģi! Es piedalījos tajā Pieprasījumu komisijas sēdē. Diskusijas tiešām bija... karstas, teiksim tā. Un, ja runājam par pozīcijas un opozīcijas sadarbību vai nesadarbību, tad atgādinu, ka sēdes vidū, ja pareizi atceros, Daudzes kungs no opozīcijas izteica ļoti saprātīgu priekšlikumu, ka ir viena lieta, ko nākotnē mācīties no problēmas, kas bija šajās vēlēšanās, - ir nepieciešama vienota vēlētāju reģistra izveidošana. Vienota vēlētāju reģistra izveidi tajā komisijas sēdē atbalstīja gan pozīcija, gan opozīcija. Un neizbēgami, ja mums kaut kas ir jāmācās, tad... Gan pozīcija, gan opozīcija šajā gadījumā ir pilnīgi vienotas - ir nepieciešams vēlētāju reģistrs, kas nav sadrumstalots. Kad tāds reģistrs būs, tad šitādas problēmas arī nebūs. Paldies opozīcijai, kas Pieprasījumu komisijas sēdē izteica šo priekšlikumu. Tas ir tiešām atbalstāms un būs koalīcijas sadarbības partneru prioritāte nākotnē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Vēlreiz atkārtošu to, ko mēs dzirdējām arī Pieprasījumu komisijā. Es saprotu, ka varam runāt par kaut kādiem uzlabojumiem nākotnē. Mēs noteikti arī tos atbalstīsim, bet patlaban ir runa par to, kurš ir atbildīgs par radīto haosu. Jā, tik tiešām bija dažādas versijas. Es saprotu, ka vienotas versijas joprojām nav, tātad bija kaut kādas komunikācijas problēmas, kuras joprojām droši vien nav atrisinātas. Un arī šie savlaicīgi nepiešķirtie līdzekļi.

Gribu arī norādīt vēlreiz uz to, ka patiesībā ar budžeta... Jūs saucat to par tehnisko budžetu, tomēr tas tā nav. Mēs zinām, ka ar budžeta veidošanu nodarbojās jaunā valdība. Es neticu, ka budžeta veidošanas procesā nekādā veidā nepiedalījās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs. Es domāju, ka viņš piedalījās un arī ļoti labi apzinājās, ka CVK budžetā nav iestrādāti līdzekļi, bet viņš neko nedarīja, lai līdzekļi tiktu iestrādāti. Tāpēc man būtu neliels ieteikums Bondara kungam - tā vietā, lai ģenerētu nesmieklīgus jokus, nopietnāk pievērsties savu pienākumu izpildīšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā, Liepiņas kundze, ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Alda Gobzema, Lindas Liepiņas, Jāņa Vucāna, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Bergmaņa, Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Armanda Krauzes un Viktora Valaiņa pieprasījumu Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par situāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanas sakarā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - nav. Pieprasījums ir noraidīts.

Darba kārtībā - likumprojektu izskatīšana.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts ir atzīts par steidzamu.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 336/Lp13.

Priekšlikumi nav saņemti.

Ir saņemts Juridiskā biroja atzinums.

Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

A. Kaimiņš. Apsveicu visus! Paldies.

Sēdes vadītāja. Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā”, trešais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Rukšāne-Ščipčinska.

D. Rukšāne-Ščipčinska (AP!).

Labdien, kolēģi! Pēc karstām debatēm par grozījumiem Sabiedrības integrācijas fonda likumā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija savā 22. maija sēdē izskatīja likumprojektu pirms trešā lasījuma.

Vēlos uzsvērt, ka visiem bija iespēja piedalīties darbā pie grozījumiem jau no paša sākuma.

Gribu jums atgādināt, ka grozījumi SIF likumā tika ilgi skatīti iepriekšējā Saeimā un nekāds rezultāts netika sasniegts. 13. Saeima mūsu mandātu sākumā... nolēma turpināt izskatīt likumprojektu. Lai salīdzinoši ātri virzītos uz priekšu un atrastu kopsaucēju, tika izveidota neformālā darba grupa, kur deputāti kopā ar SIF, NVO un Kultūras ministrijas pārstāvjiem diskutēja par labākiem risinājumiem. Visi piekrita, ka pastāv problēmas ar SIF, tādēļ jāsakārto un jāefektivizē tā darbība un jāmazina birokrātiskais slogs, vienlaikus stiprinot NVO sektoru un pilsonisko sabiedrību.

Komisijas vārdā vēlos pateikties Kultūras ministrijas un Juridiskā biroja pārstāvjiem par viņu darbu pie grozījumiem un aicinu jūs visus nobalsot par komisijas atbalstīto likumprojektu.

Pavisam ir iesniegti 12 priekšlikumi.

1. ir deputāta Valaiņa priekšlikums svītrot iepriekš ierosinātos grozījumus. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 2. ir deputāta Valaiņa priekšlikums mainīt fonda padomes sastāvu. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 3. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz atcelt... pie fonda padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtības... un svītrot normu, ka priekšsēdētāju ievēlē uz pieciem gadiem un ka viena un tā pati persona nedrīkst būt par padomes priekšsēdētāju vairāk kā piecus gadus pēc kārtas.

Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 4. - deputāta Valaiņa priekšlikums par Ministru prezidenta pilnvarotu personu. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 5. - deputāta Valaiņa priekšlikums, kas paredz, ka Sabiedrības integrācijas fonds pārtrauc darbību 2020. gada 31. decembrī. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Kolēģi! Manuprāt, ļoti loģisks priekšlikums, atbilstošs veselai virknei priekšvēlēšanu laikā pausto runu par to, ka jāmazina valsts pārvalde.

Un šajā gadījumā... Sabiedrības integrācijas fonds šobrīd ir kļuvis par tādu, nu, fikciju (nekā citādāk to nevar nosaukt); tur būs valdību pārstāvošo locekļu, ministru, vairākums, un pieaicināti kaut kādi... Mazākumā - nevalstiskais un citi sektori. Sen jau tam integrācijas fondam ir zudusi jēga, un šo funkciju varētu mierīgi nodot Kultūras ministrijai, lai tad viņi savas institūcijas ietvaros veic šo funkciju. Tā ir tāda kā... šodien Feldmana kungs minēja par barotavām; arī šī ir viena tāda liela barotava, kuru būtu vērts likvidēt.

Priekšlikums ir saprātīgs - gada laikā valdība iesniegtu Saeimā izbeigšanas likuma projektu, un vēl pēc pusgada šis fonds pārtrauktu savu darbību.

Tas nāktu tikai par labu, un es aicinu šādu priekšlikumu atbalstīt. Daudzi ir izteikušies... ir tādās domās, ka tas ir pareizs virziens. Es domāju, šis fonds, tāds, kāds tas tagad ir izveidots, - tā būs tāda liela, trekna... nu, politiķu barotava, kur varēs pieņemt politiskus lēmumus, bet ar sabiedrības integrāciju... nu, šaubos, vai tā būs tā vieta, kur kaut kas tiks labots...

Tā ka, kolēģi, aicinu atbalstīt. Likvidēsim vienu pilnīgi nevajadzīgu iestādi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ritvaram Jansonam.

R. Jansons (NA).

Šie likuma grozījumi, kas tagad jau ir nonākuši līdz trešajam lasījumam, ir virzīti tieši tādēļ, lai uzlabotu Sabiedrības integrācijas fonda darbību - tieši organizatorisko darbību.

Kā jau tika iepriekšējā lasījuma laikā konstatēts debatēs, Sabiedrības integrācijas fonds... nesanāca pietiekamā skaitā... attiecībā uz sēžu skaitu, kas pēc nolikuma... jau ir minēts, ka gadā jāsanāk vismaz uz četrām sēdēm. Fonds to nepildīja. Bija arī citas neefektivitātes fonda darbībā. Taču Saeimas deputāti vienmēr ir iestājušies par Sabiedrības integrācijas fondu kā stipru administratoru, kuram ir konkursu veidošanas funkcijas un naudas administrēšanas funkcijas.

Ja skatāmies uz šīm programmām, kuras šobrīd tiek īstenotas ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu, tad redzam: Nevalstisko organizāciju fonds - apstiprināti 46 projekti, atbalsts diasporas un Latvijas bērnu kopējām nometnēm - 12 projekti, mazākumtautību un latviešu jauniešu sadarbības programma - apstiprināti seši projekti, pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma diasporas NVO darbības atbalstam - 17 projekti un - tas ļoti svarīgi! - Mediju atbalsta fonda konkurss - 29 projekti. Tātad darbu var sekmīgi... tā teikt, caur šo fondu veikt.

Šis likumprojekts, ko mēs šodien atbalstām, paredz šo organizatorisko struktūru pilnveidot, un gan Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti, gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti ir teikuši, ka vispirms jātiek galā ar šīm organizatoriskajām ķibelēm Sabiedrības integrācijas fondā un tad var ķerties pie fundamentālākām Sabiedrības integrācijas fonda izmaiņām, bet nekur nav izskanējusi tāda doma, ka Sabiedrības integrācijas fonds pēkšņi ir likvidējams, kā izskanēja Valaiņa kunga priekšlikumā.

Jā, varbūt kādam tā bija pietiekami laba barotne, kāds ir apvainots, ka tā vairs nebūs, un viņš varbūt ir gatavs to likvidēt, bet Saeimas deputāti iestājas par pilnvērtīgu Sabiedrības integrācijas fonda darbu un ir gatavi komisijās strādāt, lai tas tā būtu arī nākotnē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim otro reizi.

V. Valainis (ZZS).

Problēma jau, manuprāt, ir tā, ka ir izjaukts balanss. Un es saku, ka tā būs vienkārši fikcija - Attīstības padomē sanāks kopā valdošās koalīcijas deputāti un izlems, kā, kādā veidā un kuram ministram rīkoties šajos jautājumos. Manuprāt, pirms tam bija kaut kāds balanss.

Šobrīd balanss ir izjaukts, un ir izveidota tāda politiska lemtuve, kas nav pareizi. Balansu vajadzēja saglabāt. Tas nav pareizs virziens. Tāpēc arī es aicinu pēc būtības šo fondu likvidēt. Pēc tam nododiet uzreiz kādai ministrijai, lai tad tā ministrija... un nebūs vairs šī aizmetņa, ka notiek kaut kādi konkursi, kaut kādas izvērtēšanas. Nu nevajag mānīt pašiem sevi!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Raivim Dzintaram.

R. Dzintars (NA).

Godātie kolēģi! Par to barotni. Īstenībā, vismaz kā es to saprotu un kā to saprot Nacionālā apvienība, šie grozījumi ir nepieciešami tieši tāpēc, ka līdz šim tā ir bijusi barotne un tās jumts ir bijis kāds Zemgales pašvaldības mērs, kurš, cik man zināms, nāk no Zaļo un Zemnieku savienības. (Starpsauciens: “Nevar būt!”) Un jautājums: kāpēc, Valaiņa kungs, ar piedāvājumu likvidēt šo barotni jūs nenācāt, kamēr bija iespējams šo jumtu nodrošināt?

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Labdien, kolēģi, vēlreiz! Sabiedrības integrācijas fonds. Droši vien, ka tas ir domāts, lai integrētu sabiedrību, vai ne? Tā vismaz pēc nosaukuma varētu spriest. Vai tas ir sabiedrību integrējošs veidojums vai nav? Tas man ir liels jautājums.

Ja tiešām gribētu integrēt sabiedrību, mēs sāktu ar šo zāli un šo namu: beigtu runāt tik daudz par lentītēm, pieminekļiem un gājieniem un visi kopā spriestu nevis par atšķirīgo, bet par kopējo, piemēram, kā celt valsts labklājību. Tad nekādi fondi nebūtu vajadzīgi.

Paldies Valaiņa kungam par priekšlikumu to izdarīt... to, ko mēs runājām... Es arī uzskatu, ka tas jāver ciet. Tieši tā! Tas nenozīmē, ka projekti jāaptur. Kultūras ministrija vai Izglītības un zinātnes ministrija, mēs varam dažādi uz to skatīties, ir tās, kas varētu ar šiem projektiem tālāk strādāt. Vai arī, ja runājam par sabiedrības integrāciju, tad visu, kā saka, vēsturisko, etnisko kopienu cilvēkiem, visplašākajā šo vārdu nozīmē... būtu jābūt deleģētiem šeit, nevis kādas koalīcijas ministriem. Koalīcijas ministru deleģēšana pati par sevi jau ir pretrunā ar sabiedrības integrācijas ideju.

Tā ka es aicinu atbalstīt likvidāciju, bet tas nenozīmē, ka mēs vēršamies pret projektiem. Projektus atdodam vai nu Kultūras ministrijai, vai Izglītības un zinātnes ministrijai, vai dalītai atbildībai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Par SIF jautājumiem mēs pēdējā laikā runājam ļoti aktīvi, un es domāju, ka SIF nākotne mums patlaban nav skaidra. Ir saprotams, ka ir problēmas un pats fakts, ka nevar sasaukt valdi un lemt jautājumus, ir būtisks, tā ir problēma. Skaidrs, ka ir jādomā par to, kā turpmāk fonds strādās.

Manuprāt, arī jautājumu loku, ar kuriem nodarbojas organizācija, var paplašināt. Ir ļoti svarīgi, lai fonds būtu efektīvs, bet grozījumi, ar kuriem mēs strādājam, bija jāpieņem pēc iespējas ātrāk, jo mēs redzējām, ka brīžos... Faktiski nevar pat lēmumu pieņemt, jo nevar noorganizēt vajadzīgās, nepieciešamās sēdes. Bet darbs ar normatīvajiem aktiem par SIF turpināsies.

Runājot par priekšlikumu, var ļoti skaisti un vienkārši pateikt: “Likvidējam nākamajā gadā! Nav fonda - nav problēmu.” Bet mums ir problēmas. Jūs visi droši vien dzirdējāt par to, ka, piemēram, ārvalstu finansējums, kas agrāk tieši gāja uz fondu, tagad... faktiski saņemam citādāk. Ir institūcijas, kuras neuzticas fondam, kuras uzskata, ka viņiem nevar nodot naudu un labāk to dalīt, izmantojot citu organizāciju starpniecību. Tā ka nav pareizi stāstīt, ka viss ir kārtībā, ka viss ir labi, viss ir normāli.

Es saprotu Valaiņa kunga un dažu citu cilvēku sāpes - ārprāts, kā tad bez pašvaldības cilvēkiem tur strādās, kā bez plānošanas reģioniem? Bet ir jāņem vērā, ka arī turpmāk gan pašvaldību pārstāvji, gan arī ikviena cita ieinteresēta persona varēs nākt un piedalīties diskusijās, un tad... Tā arī notiks. Bet jautājums, par kuru jūs diskutējat, ir jautājums - kurš vadīs SIF? Kāda būs atsevišķu personu ietekme? Manuprāt, nav pareizi, ka ir izveidota tāda struktūra, kas nav spējīga pieņemt lēmumus. Līdz ar to mans piedāvājums - atbalstīt priekšlikumus, kas bija atbalstīti komisijā, un domāt par to, kā nākotnē veidot efektīvu fondu un kā strādāt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Sabiedrības integrācijas fonda principā vienīgais uzdevums ir - kāds? Sadalīt naudu. Sadalīt valsts naudu. Valsts naudas pārdale. Vai mums Latvijā nepietiek institūciju, kas pārdala valsts naudu? Es domāju, ka pietiek. Kā mēs atceramies, pirms vēlēšanām virkne partiju, īpaši tās, kas ir šajā flangā, mazliet - arī tajā flangā, solīja samazināt valsts pārvaldi. Neefektīvo valsts pārvaldi. Šis ir viens lielisks veids, kā samazināt valsts pārvaldi. Un es ietu vēl tālāk. Es aicinātu, piemēram, “KPV LV”, JKP, “Attīstībai/Par!”, arī Jauno VIENOTĪBU un Nacionālo apvienību... es aicinātu samazināt valsts pārvaldi... Ja jūs, koalīcijas partneri, nevarat vienoties savā starpā, kā visu valsts sektoru samazināt, samaziniet to savās atbildības ministrijās! Jūs taču to varat darīt. Jums neviens nevar aizliegt... Piemēram, Iekšlietu ministrijā, cik zināms, šobrīd strādā aptuveni 170 cilvēku, ja? Salīdzinājumam - Somijā, kur ir pieci miljoni iedzīvotāju, tādā pašā iekšlietu ministrijā strādā aptuveni 50-60 cilvēku. Mums ir, kur samazināt. Sāciet ar sevi! Sāciet ar savām atbildības ministrijām! Sabiedrības integrācijas fonda likvidēšana varētu būt viens - pirmais - solis, un mēs, opozīcija, jūs atbalstīsim jūsu priekšvēlēšanu solījumu izpildē.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Ne zivs, ne gaļa. Parasti tā raksturo kaut ko tādu, kas nav līdz galam izdevies un par ko nav skaidrs, kāpēc tas veidots. Pēc būtības tieši to mēs gribam izdarīt ar Sabiedrības integrācijas fondu, - izveidot institūciju, kas ir tāda, par ko var teikt: ne zivs, ne gaļa.

Es neatbalstu Valaiņa kunga priekšlikumu - likvidēt Sabiedrības integrācijas fondu. Pēc būtības, es domāju, tieši otrādi būtu jādara - jāstiprina Sabiedrības integrācijas fonds, arī centralizējot nevalstisko organizāciju atbalstu. Jo - kas šobrīd notiek? Tas ir ļoti, ļoti sadrumstalots. Pa nozaru ministrijām tiek plānots finansējums NVO atbalstam, dažkārt dublējoties, dažkārt labajai rokai nezinot, ko dara kreisā. Finansējuma lielums ir atkarīgs no ministra vai no ministra caursišanas spējām konkrētajā budžeta veidošanas procesā, un tas rada nenoteiktību nevalstiskajām organizācijām, kā arī skaidras, harmoniskas atbalsta politikas trūkumu. Bet, ja Sabiedrības integrācijas fonda padomi veido tā, kā tas šobrīd ir iecerēts ar šiem grozījumiem, ka vairākums ir ministriem, tad ir jāpiekrīt tiem kolēģiem, kuri uzskata, ka nebūs pietiekamas pārstāvības. Kā valdošā koalīcija lems, tā arī būs. Jo tīri matemātiski varēs pārbalsot nevalstiskās organizācijas, kas padomē ir paredzētas.

Un otra lieta. Raivis Dzintars... kolēģis pārmeta, ka iepriekš ir bijusi pašvaldību pārstāvība. Es, tieši otrādi, domāju, ka tas patiesībā bija ļoti labi. Mēs redzam, ka jau šobrīd Sabiedrības integrācijas fonda projektu vairākums - nesamērīgi liels īpatsvars - tiek atbalstīts Rīgā un ļoti maza finansējuma daļa aiziet uz reģioniem, bet es, tieši otrādi, teiktu tā: jo lielāka būs pašvaldību pārstāvība, jo lielāka iespēja būs arī vienmērīgai reģionālajai finansējuma sadalei.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Armandam Krauzem.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Man liekas, ka mēs runājam, bet paši nezinām, kā bija un kā būs. Gribu teikt, ka fonds tiešām varbūt līdz šim nedarbojās pietiekami labi. Bet, ja ir runa par fonda padomi, tad tajā bija pārstāvēti gan reģioni, gan nevalstiskās organizācijas, gan valsts ar ministrijām un bija arī Valsts prezidenta pārstāvis. Ja saskaitām, kas šeit bija (Starpsauciens.)... Ārlietu ministrijas pārstāvis, izglītības ministrs, kultūras ministrs, labklājības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un tieslietu ministrs... tad bija prezidenta pārstāvis, pa vienam pārstāvim no katra plānošanas reģiona - pieci vai seši nevalstisko organizāciju pārstāvji. (Dep. L. Ozola: “Cik gadus nemainījās fonda vadītājs?”)

Ko tagad ar šo priekšlikumu veido koalīcija? Koalīcija veido politisku barotni, jo būs Ministru prezidents, kultūras ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs un tieslietu ministrs - seši politiķi un četras nevalstiskās organizācijas. Principā vairs nav nozīmes tam, ko iesaka, ko grib nevalstiskās organizācijas un sabiedrība. Ir svarīgi, ko pasaka politiķi. Tāpēc sabiedrībai ir skaidri jāzina, ka ar šiem grozījumiem tiek veidota koalīcijas barotne. Un, ja runā par pagātni, tad es arī gribu atgādināt, ka iepriekšējā padomē darbojās trīs Nacionālās apvienības ministri.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams pirms balsojuma?

D. Rukšāne-Ščipčinska. Jā, tā ir taisnība, ka SIF darbībā ir daudz problēmu. Taču komisija aicina visus uz konstruktīvu un pārdomātu rīcību. Ar komisijas piedāvātajiem grozījumiem mēs krietni uzlabosim fonda struktūru un darbību. Atgādināšu, ka SIF ir svarīgs instruments NVO sektora, pilsoniskās sabiedrības, integrācijas un mediju atbalstam.

Komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Valaiņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 68, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 6. ir kultūras ministres Daces Melbārdes priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 7. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums saistībā ar pārejas noteikumiem. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 8. ir kultūras ministres priekšlikums, kas paredz, ka šī likuma 2. panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus izdod līdz 2020. gada 31. janvārim. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 9. ir kultūras ministres priekšlikums, kas paredz, ka fonda padome ne vēlāk kā līdz 2019. gada 2. septembrim izsludina atklātu konkursu uz Fonda sekretariāta direktora amatu un ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no atklātā konkursa izsludināšanas dienas Fonda sekretariāta direktora amatā uz šā likuma 11. panta trešajā daļā noteikto termiņu ieceļ atklātā konkursā izraudzīto kandidātu. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 10. ir kultūras ministres priekšlikums aizstāt likumprojekta 8. panta 9. punktā vārdus un skaitļus “līdz 2019. gada 1. jūnijam” ar vārdiem “atklāta konkursa izsludināšanas dienā”. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 11. ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas paredz papildināt pārejas noteikumu 10. punktu ar piebildi, ka NVO pārstāvji SIF padomē sāks saņemt atlīdzību, sākot ar 2020. gada 1. janvāri. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. 12. ir kultūras ministres priekšlikums, kas paredz, ka likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Rukšāne-Ščipčinska. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 2, atturas - 18. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Labdien, cienījamie kolēģi! Trešajā lasījumā skatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 6/Lp13), kurā iekļauts cits likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 15/Lp13).

Likumprojekts paredz grozījumus, lai nodrošinātu likuma atbilstību Eiropas Padomes Konvencijai par cīņu pret cilvēku orgānu tirdzniecību, Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības, kā arī direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām.

Likumprojekts paredz arī grozījumus attiecībā uz starptautisko organizāciju nacionālo sankciju pārkāpšanu, transportlīdzekļu zādzībām, izvairīšanos no tiesas nolēmumu izpildes, noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu slēpšanu, kā arī valsts amatpersonu pretlikumīgu rīcību ar tām uzticēto īpašumu.

Iesaku visiem iepazīties ar šiem grozījumiem!

Pirms izskatīšanas trešajā lasījumā ir saņemti pieci priekšlikumi.

1. ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums, kurš paredz no Krimināllikuma 22. panta pirmās daļas izslēgt norādi uz noziedzīgā kārtā iegūtiem priekšmetiem, tādā veidā salāgojot šo pantu ar jau atbalstītajiem grozījumiem. Juridiskajā komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Strīķe. 2. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Precizē 139.¹ panta pirmās daļas dispozīcijā ietvertos terminus. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Strīķe. 3. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz palielināt sankciju, lai nodrošinātu normas atbilstību minētajai direktīvai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām.

Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Strīķe. 4. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Ierosina izslēgt atsauci uz grozījumu spēkā stāšanās datumu. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Strīķe. 5. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna priekšlikums. Paredz precizēt informatīvo atsauci uz direktīvām. Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Strīķe. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt grozījumu pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

J. Strīķe. Paldies.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”, trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Jānis Butāns.

J. Butāns (JK).

Juridiskās komisijas šā gada 28. maija sēdē tika izskatīts likumprojekts “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā”.

Likumprojekts izstrādāts, lai iekļautu Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā administratīvos sodus par parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu sniegšanu bez speciālās atļaujas vai par parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniegšanas turpināšanu pēc licences apturēšanas vai anulēšanas, kā arī lai noteiktu kompetento iestādi, kurai piekritīga sodu piemērošana. Uz trešo lasījumu iesniegti divi redakcionāla rakstura priekšlikumi no Juridiskā biroja.

1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. 2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Butāns. Aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aldis Blumbergs.

A. Blumbergs (KPV LV).

Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija pirms trešā lasījuma ir apspriedusi likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā”. Ir saņemti kopumā trīs priekšlikumi, no kuriem divi ir Juridiskās komisijas... es atvainojos, redakcionāla rakstura priekšlikumi no Saeimas Juridiskā biroja.

1. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. 2. priekšlikums komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. Un 3. ir pašas komisijas priekšlikums, kas saistīts ar likuma daļas spēkā stāšanās laiku, proti, daļa stāsies spēkā vēlāk kopā ar dekodifikācijas likumiem un daļa stāsies spēkā tagad. Arī komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Blumbergs. Lūdzu visus kolēģus atbalstīt šos grozījumus trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Sandis Riekstiņš.

S. Riekstiņš (JK).

Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uz trešo lasījumu ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā”.

Es tikai atgādināšu, ka šie grozījumi saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu prasību pārņemšanu.

Uz trešo lasījumu ir saņemti astoņi priekšlikumi.

1. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 2. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Jāņa Butāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 3. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 4. - Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Butāna priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

S. Riekstiņš. 5. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 6. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. 7. ir Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Butāna priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Un 8. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

S. Riekstiņš. Aicinu atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi deputāti! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr. 212/Lp13), trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu tika iesniegti trīs priekšlikumi.

1. priekšlikumu iesniedza veselības ministre Viņķeles kundze. Tas nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A. Klementjevs (SASKAŅA).

Augsti godātie deputāti! Šodien es, neraugoties uz to, ka esam opozīcijas deputāti, lūgšu atbalstīt ministres priekšlikumu.

Divās vai trīs sēdēs Sociālo un darba lietu komisijā mēs uzmanīgi klausījāmies ziņojumu no Veselības ministrijas un mūs brīdināja par to, ka mēs pārkāpjam starptautisko konvenciju. Kad bija jautājumi, kā mēs varēsim iziet no situācijas, lai mums nebūtu starptautisku saistību un problēmu, mēs izsaucām arī Iekšlietu ministrijas pārstāvi, un viņš komisijā mūs pārliecināja - pārliecināja gan mani, gan pārējos frakcijas SASKAŅA deputātus -, ka tas ir konvencijas pārkāpums. Mums, Latvijai, ir saistības...

Zinot, ka vairākums deputātu citreiz nav tik skrupulozi, izskatot iebildumus no ministrijas, es uzrakstīju vēstuli iekšlietu ministram Ģirģenam un saņēmu atbildi no viņa. Minētajā vēstulē es jautāju, kā viņš traktē šo normu un vai viņš neuztraucas par to, ka Sociālo un darba lietu komisija pārkāpj starptautiskās saistības, un viņš savā atbildē, kuru es saņēmu vakar, rakstīja, ka izstrādātais Zemkopības ministrijas priekšlikums nav saskaņā ar konvencijas 26. pantu un reāli apdraud konvencijas izpildi.

Es lūdzu deputātus vai nu šodien noraidīt visu likumprojektu, vai atbalstīt Ilzes Viņķeles priekšlikumu, lai mūsu varbūt paviršas izskatīšanas dēļ mums vēlāk nebūtu problēmu. Ja man neizdosies jūs pārliecināt šodien, tad es kopā ar saviem kolēģiem no frakcijas SASKAŅA uzrakstīšu Valsts prezidentam, lai viņš neizsludina šo likumu. Bet tas būs liels kauna traips arī komisijai, kurai bija iespēja uzaicināt visus ekspertus, un gan šie eksperti, gan Saeimas Juridiskais birojs brīdināja, ka Iekšlietu ministrijas iebildumi ir pamatoti.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Debates jau ir slēgtas.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

V. Orlovs. Jā. Cienījamie kolēģi! Veselības ministrijas priekšlikums bija uz otro lasījumu... iesniegto labojumu no Zemkopības ministrijas... Jau uz otro lasījumu komisijā notika debates, un Veselības ministrija jau tad aizstāvēja pozīciju, ka nedrīkst atbalstīt Zemkopības ministrijas piedāvāto redakciju. Uz trešo lasījumu tika iesniegts priekšlikums, kurš tika noraidīts. Komisijā nebija vienota balsojuma par šo priekšlikumu. Veselības ministrijas eksperti norādīja, ka kaņepju audzēšana rūpnieciskām vajadzībām... ir nepieciešams ierobežojums tikai šķiedras un sēklu ieguvei.

Otrajā lasījumā nobalsotā panta redakcija ir pretrunā ar konvenciju pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti. Uz to norādīja arī Starptautiskā narkotiku kontroles padome Veselības ministrijai adresētajā vēstulē. Savukārt Zemkopības ministrijas speciālisti uzskata, ka šāds precizējums nav nepieciešams, ja kaņepju sējumos tiek izmantotas tikai sertificētas kaņepju šķirnes.

Komisija, kā es jau teicu, neatbalstīja Veselības ministrijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - veselības ministres Ilzes Viņķeles iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 45, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

V. Orlovs. 2. priekšlikumu arī iesniedza veselības ministre Viņķeles kundze. Tas ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. Un arī 3. priekšlikums ir no veselības ministres. Arī tas tiek atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

V. Orlovs. Lūdzu balsot par likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 20, atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Par likuma “Par prekursoriem” atzīšanu par spēku zaudējušu”, trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.

V. Orlovs (SASKAŅA).

Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr. 213/Lp13. Trešais lasījums.

Uz trešo lasījumu priekšlikumi nav saņemti.

Komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu par prekursoriem trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par likuma “Par prekursoriem” atzīšanu par spēku zaudējušu” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””, pirmais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Edmunds Teirumnieks.

E. Teirumnieks (NA).

Cienījamie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisija strādā ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību””.

Likumprojekts ir izstrādāts administratīvo pārkāpumu kodifikācijas sistēmas ieviešanas ietvaros. Likumprojektā ir noteikti administratīvie pārkāpumi prekursoru, narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites jomā, par tiem piemērojamie sodi un amatpersonu kompetences administratīvo pārkāpumu procesā. Likumprojektā iestrādātas tās normas, kas patlaban ir iekļautas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 46. panta otrajā un septītajā daļā, kā arī 46.¹ panta pirmajā daļā.

Pamatā ir saglabāti gan spēkā esošie administratīvie sodu veidi, gan arī sodu apmēri. Tomēr dažos gadījumos normas ir pārskatītas, ņemot vērā to, ka pārkāpumi prekursoru, narkotisko un psihotropo vielu un zāļu aprites jomā var būt ļoti bīstami un var nopietni apdraudēt sabiedrības veselību.

Likumprojekta 1. pants stājas spēkā vispārējā kārtībā, bet pārējie likumprojekta panti stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

E. Teirumnieks. Šā gada 20. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 20. jūnijs.

Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Desmito papildprotokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Ozola.

L. Ozola (JK).

Labdien, godātie kolēģi! Turpmākie trīs likumprojekti ir saistīti ar Pasaules Pasta savienības jaunpieņemto tiesību normu ratifikāciju Latvijā.

Kā pirmo skatām likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Desmito papildprotokolu”.

Latvijas Republika ir Pasaules Pasta savienības dalībvalsts. Šī savienība veicina starptautiskās sadarbības attīstību, iespēju robežās sniedz dalībvalstīm vajadzīgo tehnisko atbalstu pasta jautājumos, pilda konsultatīvas saskarsmes un starpniecības funkcijas, izdod dažādus noteikumus starptautiskā pasta apmaiņai, kā arī rekomendācijas un vadlīnijas, kas palīdz nodrošināt plašu mūsdienu produktu un pakalpojumu tīklu.

Viens no Pasaules Pasta savienības pamatdokumentiem ir konstitūcija. Saskaņā ar šīs konstitūcijas 30. panta 2. punktu Pasaules Pasta savienības kongresos pieņemtos grozījumus konstitūcijā noformē kā papildprotokolus. Atbilstoši šīs pašas konstitūcijas 25. panta 3. punktam tajā izdarītie grozījumi dalībvalstīm ir jāratificē.

2018. gada 7. septembrī Pasaules Pasta savienības ārkārtas kongresā, kas norisinājās Adisabebā, tika parakstīts konstitūcijas Desmitais papildprotokols. Latvijai tas ir jāratificē iespējami īsākā laikā, pēc tam papildprotokola ratifikācijas dokumenti ir jāiesniedz starptautiskā biroja ģenerāldirektoram.

Likumprojekts, kuru mēs skatām - “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Desmito papildprotokolu” -, ir sagatavots, lai apstiprinātu konstitūcijas Desmito papildprotokolu.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Desmito papildprotokolu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

L. Ozola. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Likumprojekts “Par Pasaules Pasta konvencijas Papildprotokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Ozola.

L. Ozola (JK).

Skatām likumprojektu “Par Pasaules Pasta konvencijas Papildprotokolu”.

Kā jau minēju, Latvija ir Pasaules Pasta savienības dalībvalsts, un saskaņā ar šīs savienības konstitūciju dalībvalstīm ir saistoši savienības pieņemtie pamatdokumenti - Pasaules Pasta konvencija un tās reglaments. Tāpēc Latvijai ir jāratificē Pasaules Pasta konvencijas Papildprotokols, kurš tika parakstīts 2018. gada 7. septembrī Pasaules Pasta savienības ārkārtas kongresā Adisabebā un ar kuru ir izdarīti grozījumi konvencijā un tās noslēguma protokolā.

Jāpiemin, ka konvencija ietver normas, ko piemēro starptautiskiem pasta pakalpojumiem, savukārt konvencijas noslēguma protokols ietver atrunas par konvencijas normu piemērošanu.

Jaunais Papildprotokols neparedz nekādas jaunas saistības Latvijai.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Pasaules Pasta konvencijas Papildprotokolu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

L. Ozola. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāte Linda Ozola.

L. Ozola (JK).

Kā trešo šajā pakotnē skatām likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu”.

Pasaules Pasta savienības struktūras ir vairākas - kongress, Administratīvā padome, Pasta darbības padome un Starptautiskais birojs.

Kongresu starplaikā savienības darba nepārtrauktību Vispārīgajā reglamentā noteiktās kompetences ietvaros nodrošina divas struktūras - Administratīvā padome un Pasta darbības padome -, kas koordinē un uzrauga visas darbības, lai veicinātu starptautisko pasta pakalpojumu attīstību, modernizāciju, pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu un uzlabošanu.

Saskaņā ar savienības konstitūcijas 22. panta otro punktu savienības Vispārīgais reglaments nodrošina konstitūcijas piemērošanu un savienības darbību, tas ir, savienības struktūru pienākumus un funkcijas, ievēlēšanas principus; procedūras priekšlikumu iesniegšanai un grozījumu izdarīšanai savienības dokumentos; šķīrējtiesas procedūras; darba valodas; savienības izdevumu maksimāli pieļaujamo apmēru nākamajam četru gadu periodam, kā arī iemaksājamās dalības maksas un to klases.

Grozījumus Pasaules Pasta savienības konstitūcijā un Vispārīgajā reglamentā izdara, pieņemot papildprotokolus. 2018. gada 7. septembrī Pasaules Pasta savienības ārkārtas kongresā Adisabebā ir pieņemts Vispārīgā reglamenta Otrais papildprotokols, ko ar šo likumu, kura projektu šobrīd skatām, Latvija kā savienības dalībvalsts ratificēs.

Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

L. Ozola. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to termiņš priekšlikumu iesniegšanai - šā gada 11. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Mārtiņš Šteins.

M. Šteins (AP!).

Labdien vēlreiz! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā esam izskatījuši otrajā lasījumā grozījumus likumā “Par grāmatvedību”.

Divi grozījumi saistīti ar administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanu, un viens ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par atbildību un sodiem par pārkāpumiem grāmatvedības jomā.

1. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 2. - komisijas priekšlikums, kas paredz, ka par grāmatvedības kārtošanas nosacījumu neievērošanu, par gada pārskata, konsolidētā gada pārskata neiesniegšanu noteiktajos termiņos vai normatīvajiem aktiem neatbilstoša gada pārskata un konsolidētā gada pārskata iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam uzņēmumam tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods līdz 400 naudas soda vienībām. Tāpat arī par citiem pārkāpumiem visos gadījumos tiek piemērots brīdinājums vai naudas sods konkrētās vienībās.

Komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. 3. ir tehniska rakstura un redakcionāls Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

M. Šteins. Aicinu balsot otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

M. Šteins. Šī gada 2. septembris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 2. septembris.

Godātie kolēģi! Ir laiks pārtraukumam. Pēc pārtraukuma sāksim izskatīt nākamo likumprojektu.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai, kolīdz tie ir sagatavoti.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Augsti godātie deputāti! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies 18 deputāti: Raimonds Bergmanis... neredzu, Gundars Daudze, Sergejs Dolgopolovs, Aivars Geidāns... neredzu, Inga Goldberga... neredzu, Marija Golubeva, Kaspars Ģirģens, Ilze Indriksone... neredzu, Ojārs Ēriks Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins... es redzēju, bija tribīnē, paldies jums... Rihards Kols, Māris Kučinskis... nav, Janīna Kursīte... neredzu, Atis Lejiņš... nav, Artūrs Toms Plešs... nav, Jānis Vitenbergs... nav, Jānis Vucāns un Reinis Znotiņš.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

(Pārtraukums.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Turpinām Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Deputāti Strīķe, Eglītis, Cielēns, Iesalnieks un Dzintars lūdz izdarīt grozījumus 6. jūnija sēdes darba kārtībā un pārcelt darba kārtības 45. punktu - likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 338/Lp13) - pirms darba kārtības 28. punkta. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe. (Starpsauciens: “Par procedūru!”)

Lūdzu, par procedūru!

J. Strīķe (JK).

Cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Uldim Augulim!

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Uldim Augulim!

U. Augulis (ZZS).

Saeimas priekšsēdētāja, es aicinātu pārbaudīt kvorumu zālē. (Starpsauciens: “Jā!”)

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Tātad ir aicinājums pārbaudīt deputātu klātbūtni zālē. Kvoruma pārbaude.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 55 deputāti. Varam turpināt Saeimas sēdi.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 338/Lp13), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JKP).

Izskatīšanai tiek piedāvāti likuma grozījumi, ar kuru palīdzību varētu uzlabot cīņu ar pārrobežu noziedzību un ierobežot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī terorisma iespējas. Likumprojekts paredz atbildību par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot valsts ārējo vai iekšējo robežu.

Likumprojektu sākotnēji izskatīja ekspertu loks Tieslietu ministrijas paspārnē. Pirms likumprojekts tika iesniegts izskatīšanai Saeimā, par to ir notikušas diskusijas arī vairākās Krimināltiesību politikas apakškomisijas sēdēs; plašas diskusijas notika arī Juridiskās komisijas 4. jūnija sēdē, kurā arī tika pieņemts lēmums likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā.

Spēkā esošais regulējums attiecas tikai uz atbildību par noziedzīgi iegūtas skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot Eiropas Savienības ārējo robežu.

Grozījumi Krimināllikumā paredz atbildību par skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot Eiropas Savienības ārējo robežu. Tiek izslēgti vārdi “ja tas izdarīts ar noziedzīgi iegūtu skaidru naudu”, paredzot precīzi noteiktu skaidras naudas slieksni. Proti, liels apmērs... ja ārējās robežas šķērsošanas gadījumā šī nauda nav deklarēta vai ir nepatiesi deklarēta... Liels apmērs ir precīzi definēts. Šobrīd tas ir 21 500 eiro jeb 50 minimālās mēnešalgas. Grozījumi Krimināllikumā paredz kriminālatbildību par liela apmēra skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, šķērsojot Eiropas Savienības iekšējo robežu, ja šādas naudas deklarēšanu atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai ir pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona. Šī norma sasaucas ar kārtību, kura paredzēta likumprojektā Nr. 101/Lp13 - “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas””. Pirms minētā likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā ir iesniegti vairāki priekšlikumi, tajā skaitā arī par kārtību skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas. Mēs, protams, sekosim līdzi arī šī likumprojekta pieņemšanas gaitai.

Šeit es gribu paskaidrot, ka attiecībā uz Eiropas Savienības iekšējām robežām cilvēkam, kuram ir lielāki naudas līdzekļi, nebūs vajadzības vai nepieciešamības meklēt robežu vai vietu, kur deklarēt naudu. Tas būs jādara tikai tad, ja attiecīgās iestādes amatpersona lūgs deklarēt līdzi paņemto naudas summu. Tikai pēc amatpersonas pieprasījuma. Nevis automātiski, kā tas notiek uz ārējās robežas.

Vēlos uzsvērt, ka šie grozījumi Krimināllikumā - tas ir vēl viens būtisks solis ceļā uz sakārtotu finanšu vidi Latvijā, padarot mūsu valsti mazāk pievilcīgu starptautiskajiem blēžiem.

Likumprojekts ir sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas normatīvo aktu atbilstību Moneyval rekomendācijām. Ievērojot paredzamo novērtēšanas periodu, tas ir vērtējams kā steidzami izpildāms uzdevums. To var minēt arī kā vienu no būtiskākajiem iemesliem, lai pēc iespējas ātrāk sakārtotu Latvijas tiesisko vidi, nodrošinot tās atbilstību Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām, piemērojot efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas par krimināli sodāmiem pārkāpumiem skaidras naudas deklarēšanā, šķērsojot valsts robežu.

Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija savā sēdē likumprojektu izskatīja un lūdz to atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti vēlas runāt par steidzamību? Kuri? (Starpsauciens: “Balsot!”) Nevēlas runāt par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 44, pret - 24, atturas - 3. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

J. Strīķe. Komisijas vārdā lūdzu likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cik minūšu man ir...?

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir...? 15! Laiks debatēšanai par likumprojektu pirmajā lasījumā ir 15 minūtes.

A. Gobzems. Izlasīju vienu interviju, kurā bija ļoti precīza ziņa, kas saistīta ar skaidras naudas ierobežojumu, kas tiek noteikts Latvijā, un ka, pastāvot aizdomām par skaidras naudas izmantošanu, notiks konfiskācijas... kā es šodien lasu... Valsts ieņēmumu dienests veiks reidus uz ceļiem, uz autoceļiem, lai meklētu noziedzniekus un atņemtu viņiem naudu. Tad es gribu vienkārši pateikt vienu salīdzinošu piemēru.

Staļina laika bēdīgi slavenā Kriminālkodeksa 58. pantā un turpmākajos... bija runa par spiegošanu. Šis spiegošanas pants tika papildināts ar tādu “noziegumu” (pēdiņās) kā aizdomas par spiegošanu, pēc tam tas tika papildināts ar tādu “noziegumu” kā nepierādīta spiegošana un tad tika papildināts arī ar... tādu pantu kā... sakari, kas izraisa aizdomas par spiegošanu. Par visiem šiem šausmīgajiem “noziegumiem” - par aizdomām! - cilvēki Staļina laikā tika izsūtīti uz Sibīriju. Un sodi...

Ko es ar to gribu teikt? Sodi, kas tiek uzlikti uz aizdomu pamata, ir totalitāras valsts klasiska pazīme. Tas, kas šobrīd notiek ar jautājumu par skaidras naudas ierobežošanu, ir klasisks virziens un ceļš totalitāras valsts virzienā.

Otra lieta, kas parādās mūsu diskusijās no juridiskā viedokļa un kas vispār ir absurdu absurds, - ārējā Eiropas Savienības robeža un iekšējās valstu robežas. Es gribētu atgādināt parlamentāriešiem, ka mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, pieņemot Eiropas Savienības spēles noteikumus, kuru viens no galvenajiem pamatprincipiem ir brīva kapitāla kustība. Brīva kapitāla kustība nozīmē brīvu naudas kustību Eiropas Savienības teritorijā. Šāda kustība nozīmē arī to, ka mēs, iestājoties Eiropas Savienībā, vienojāmies, ka mums nebūs muitas uz Eiropas Savienības valstu iekšējām robežām, ka muita būs tikai uz ārējās robežas. Tagad mēs vēlamies izdomāt kaut kādu ļoti interesantu risinājumu, kas ir pretrunā ar brīvu kapitāla kustību, - ka mums būs Eiropas Savienībā īpašas iekšējās muitas robežas skaidras naudas pārvadāšanai.

Es gribu uzsvērt vienu lietu. Skaidra nauda nav bīstamāka par narkotikām. Ja mēs uzmanīgi lasām Darba likumu... Darba likumā ir pateikts, ka atalgojumu bezskaidrā naudā var saņemt tikai ar darbinieka piekrišanu. Tātad pamatnorēķinu līdzeklis (pat likumā tas ir noteikts!) ir skaidra nauda. Skaidra nauda ir legāls, nevis nelegāls maksāšanas līdzeklis. Legāls tas ir jebkurā Eiropas Savienības dalībvalstī. Nav nevienas Eiropas Savienības dalībvalsts, kurai būtu īpaša iekšējā muita, lai apkarotu skaidru naudu... kura, kā to sola Valsts ieņēmumu dienests, braukātu pa ceļiem, lai ķertu noziedzniekus, kuriem ir makā skaidra nauda. Tas ir juridisks absurds, kas ved totalitāras valsts virzienā.

Man ir klusas un īstenībā arī skaļas aizdomas, ka šī pārmērīgā cīņa, ko neprasa... Patiesībā Moneyval neprasa šādu lietu. Turklāt Moneyval, ja skatāmies no juridiskā viedokļa, nav nekāda valsts institūcija. Tā nav nekāda Eiropas Savienības institūcija, tā ir... Tie arī nav obligāti likumi, kas būtu jāizpilda. Viņi neprasa šādu ierobežojumu ieviešanu! Man rodas spēcīgas aizdomas, ka šī tā sauktā cīņa ar naudas atmazgāšanu ir patiesībā tāds slēpnis... tāds aizsegs tam, ka nav iespējams atrast koalīcijai... acīmredzot Jaunajai VIENOTĪBAI nav iespējams atrast idejas, kā apkarot nelegālo... noziedzību... nelegālo naudas līdzekļu apriti.

Ja skatāmies uz statistiku un juridisko praksi, tad redzam, ka šis absurds, šie skaidras naudas ierobežojumi, nesamazina ēnu ekonomikas esību un neveicina cīņu ar naudas atmazgāšanu. Jo - kur 95 procentos gadījumu notiek naudas atmazgāšana? Naudas atmazgāšana 95 procentos gadījumu notiek caur banku kontiem, atmazgājot PVN shēmās. Nevis pārvadājot skaidru naudu.

Tātad parlamentam vajadzētu nevis ierobežot brīvu kapitāla kustību un iet uz totalitāras valsts režīmu, kur veic reidus pa autoceļiem, kā jau šobrīd presē sola attiecīgas institūcijas, bet atrast veidu naudas atmazgāšanas ierobežošanai... veidu, kā ierobežot PVN karuseļshēmas, kas 95 procentos gadījumu tiek īstenotas pārskaitījumu veidā.

Tiem, kas nezina, kā tiek īstenotas šādas PVN shēmas, varu paskaidrot. Tas notiek šādi: pārskaitījumi tiek veikti no bankas Nr. 1 uz banku Nr. 2, pēc tam uz banku Nr. 3, pēc tam uz banku Nr. 4 un tā tālāk. (Dep. A. Judins: “Un tad izņem skaidru naudu!”)

Judina kungs, it īpaši vēlos vērst uzmanību jūsu virzienā. Krimināltiesību politikas apakškomisijā jūs esat iesnieguši tik daudz (Starpsauciens: “Muļķības!” Smiekli.) priekšlikumu, kuri ir bijuši nekvalitatīvi sagatavoti un par kuriem arī Juridiskajā komisijā ir atklāti runāts kā par ļoti nekvalitatīvi sagatavotiem! Es gribu jums paskaidrot, ka Latvijā šobrīd jau pastāv sistēma - Latvijā šobrīd jau pastāv sistēma! -, ka nav iespējams, objektīvi nav iespējams, no banku kontiem... šādu PVN karuseļu rezultātā... izņemt liela apmēra skaidras naudas līdzekļus. Tas vienkārši objektīvi nav iespējams, ne tiesiski, ne kā citādi.

Vēl viena lieta, kas šajā pašā sakarā ir jāsaka. Un tagad iedomāsimies praktisko situāciju! Vācijas pilsonim nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz skaidras naudas pārvadāšanu un tērēšanu Eiropas Savienības iekšienē. Šis Vācijas pilsonis likumīgi pārvietojas no Vācijas uz Latviju ar skaidru naudu, un Latvijā uz autoceļa viņu aiztur Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes darbinieks un saka: “Jums nav nekādu dokumentu par šīs naudas izcelsmi!”

Eiropas Savienībā, pirmkārt, nav neviena noteikuma, ka Eiropas Savienības pilsonis nedrīkstētu pārvadāt šādu naudu. Un, otrkārt, Eiropas Savienības pilsonim nav nekāda pienākuma vadāt līdzi dokumentus par katru santīmu... katru centu vai katru eiro, ko viņš pārvadā... kuri parāda, kā šis cents vai eiro ir radies.

Rezultātā ar saukli “Mēs cīnīsimies ar nelegālo naudu!” mēs patiesībā necīnāmies vismaz ar 95 procentiem nelegālās, tā sauktās atmazgātās naudas ieplūšanu ekonomikā. Mēs cīnāmies ar cilvēkiem, kas... jā, varbūt kāds no viņiem ir saņēmis, nezinu, pāris tūkstošus eiro, kurus izlieto pašpatēriņam. Valsts uzdevums šādā situācijā... un tā ir valsts problēma, ka Latvijā acīmredzot ir iespējams īstenot lielas kontrabandas shēmas, lielas naudas atmazgāšanas shēmas. Mēs cīnāmies ar mazajiem restorāniem, nevis lielajiem nodokļu nemaksātājiem, mēs cīnāmies ar mazajiem, kuri patiesībā, pat ja atrodas pelēkās ekonomikas zonā, šos līdzekļus iztērē pašpatēriņam, neprasot no valsts pretī. Valstij ne jau tā problēma ir jāatrisina; valstij jāatrisina šī problēma, lai pelēkā ekonomika neizaug, nekļūst lielāka, nepāriet lielajās PVN shēmās. Ir jācīnās ar tām, ar lielo kontrabandu, lielajiem restorāniem - nodokļu nemaksātājiem, nevis ar mazajiem. Jācīnās ir šādā veidā.

Un pēdējais. Vēlreiz atkārtoju - brīva kapitāla kustība aizliedz veikt īpašus muitas uzlabojumus (jo tādu nav nevienā valstī!) uz iekšējām robežām. Pārbraucot no Latvijas uz Lietuvu, mēs esam atteikušies no tādiem muitas pakalpojumiem, ka tur pārbaudām, cik mums ir naudas.

Tas ir pretrunā tiem noteikumiem, ar kādiem mēs iestājāmies Eiropas Savienībā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Kāds vīrs, vārdā Arturs Krišjānis Kariņš, ir izdomājis veikt kapitālo remontu mājā ar nosaukumu “Finanšu sistēma”. Taču šis vīrs tā vietā, lai salabotu pilošās rores vai uzbūvētu atpakaļ kādu izjauktu sienu, ir izdomājis, ka viņš vienkārši mājā izkarinās mušpapīru. Tieši tā var uztvert Artura Krišjāņa Kariņa vēlmi salabot finanšu sistēmu. Viņš ir atradis lielākos blēžus - cilvēkus, kuriem ir skaidra nauda.

Nelielas pārdomas par to. Es saprotu, ka mūsu amatpersonas, arī tās, kuras ir deklarējušas skaidras naudas uzkrājumus, ar vienu kāju ir noziedznieki, jo skaidra nauda drīz kļūs par... noziegumu.

Ja mēs runājam par to, ko Strīķes kundze stāstīja tādā kā ievadrunā, šī likumprojekta anotācijā, tā, manuprāt, nav tiesiskās vides sakārtošana, bet tā ir tiesiskās vides kropļošana. Ar šo likumprojektu mūsu valsts netiek padarīta mazāk pievilcīga blēžiem, bet gan tiek padarīta vienkārši mazāk pievilcīga. Punkts! Jo šis likumprojekts paredz kriminālsodu arī tādā gadījumā, ja nauda izrādīsies absolūti legāla. Vienkārši par pašu faktu, ka cilvēks nav deklarējis naudu kaut kur Lietuvā pie staba vai pirmajam pretimnākošajam sunim... Jo tādā redakcijā šis likumprojekts tika iesniegts Juridiskajā komisijā. Tieši tādā redakcijā!

Ja mēs runājam par ekspertu loku, kas ir, nezinu, cik mēnešus strādājuši pie šīs idejas, un par to, ka tas viss ir ticis izvērtēts un pārvērtēts, tad es varu teikt, ka man tas tiešām bija ļoti liels brīnums - lasīt to, ko Kariņa kunga eksperti piedāvāja Juridiskajai komisijai un tās apakškomisijai. Sākotnēji šī likumprojekta redakcija vispār bija ļoti dīvaina: par to, ka cilvēks nav deklarējis uz iekšējās robežas, viņam jau draud sods. Un, kad mēs sākām interesēties, kādā veidā mēs kā valsts varam nodrošināt, ka jebkurš cilvēks jebkurā diennakts laikā uz Latvijas-Lietuvas robežas var šo summu deklarēt, tad... atbilde nevarēja būt sagatavota, jo vienkārši tur droši vien bija nepieciešams arī vēl kaut kāds papildinājums. Un šo papildinājumu, pateicoties kopīgam darbam, mēs guvām. Bet es vēršu jūsu uzmanību arī uz to, ka šī sankcija palika nemainīga. Šobrīd veidojas tāda situācija, ka par legālas naudas nedeklarēšanu, piemēram, uz Latvijas-Lietuvas robežas... pēc amatpersonas lūguma... cilvēks var saņemt gandrīz tādu pašu sodu kā par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas vai arī par naudas atmazgāšanu. Padomājiet par to!

Padomājiet par to, ka principā mēs patlaban kropļojam mūsu sistēmu tikai tāpēc, ka kāds kaut kur atkal mums kaut ko ir ieteicis! Mēs neredzējām, kādas konkrēti ir Moneyval prasības. Pie šī likumprojekta šīs prasības netika piespraustas. Konkrēts pants oriģinālā valodā. Mēs nezinām, uz ko mēs balstāmies.

Es aicinu jūs neatbalstīt šo ārprātu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksandram Kiršteinam.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Protams, ir jāsaskaņo. Ja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mēs strādājam pie likuma par skaidras naudas deklarēšanu, tad ir jābūt arī kaut kādam, teiksim, labojumam attiecībā uz to, kā tad sodīs tos, kas nedeklarē. Bet te nu ir galīgi, es teikšu, ne nu gluži sviestā salaists, bet... būs ļoti smagi jāpastrādā uz nākamo lasījumu.

Paskaidrošu - kāpēc.

Jo pirmām kārtām šie likumi ir jāsaskaņo. Mēs komisijā to vēl neesam pieņēmuši... Kā tad mēs deklarēsim?

Un tagad - daži principi, kas šeit it kā, nu, nebūtu ievēroti.

Cienījamie deputāti! Skaidras naudas turēšana nav noziegums. Tas ir pirmais.

Otrais. Visām komisijām, kas pie tā strādā, vajadzētu saprast: skaidra nauda neizraisa korupciju. Te jau pareizi pateica - Latvijā 90 procentus no ēnu ekonomikas izraisa PVN karuseļshēmas, un tas viss notiek tikai ar pārskaitījumiem caur bankām.

Trešais. Tas ir cilvēka brīvības postulāts. Skaidra nauda un darījumi ar skaidru naudu ir daļa no brīvībām, kuras ir demokrātiskas sabiedrības pamatā. Tāpēc mēs iestājāmies Eiropas Savienībā - lai mūsu valsts nekļūtu par policejisku valsti un lai mēs varētu īstenot savas brīvības.

Ceturtais. Igaunija, Somija, Zviedrija - mūsu kaimiņi, kas šeit brauc, un mēs braucam uz turieni. Tur mums neprasa deklarēt neko. Spānija savukārt prasa deklarēt, ja ir virs 100 tūkstošiem. Sākot ar 100 tūkstošiem. Un Vācija - izlases veidā... piemēram, var deklarēt arī mutiski.

Es esmu iesniedzis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumu, ka, sākot ar 100 tūkstošiem, var rakstiski, bet, ja ir mazāka summa, tad mutiski. Un kāpēc? Es tūlīt paskaidrošu.

Viena lieta ir tā, ka šis priekšlikums nav saskaņots ar to, ko finanšu ministrs ir iesniedzis. Ir būtiska atšķirība starp šo, ko mēs tagad skatām, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Finanšu ministra iesniegtais priekšlikums paredz ļoti būtisku atšķirību, ka fiziskā persona, kas ieved un izved skaidru naudu, pirms skaidras naudas izvešanas vai ievešanas Latvijas Republikā pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma šādas deklarācijas aizpilda tikai vienā gadījumā - ja ir pazīme par fiziskās personas iespējamām nelikumīgām darbībām. Ja pazīmes nav, tad šī persona neko neaizpilda. Ne rakstiski, ne arī... Bet jautājums ir - par kādām summām. Te ir teikts - par lielām naudas summām. Nu, komisijā mēs vēl neesam līdz galam nobalsojuši, vai liela naudas summa būs 10 tūkstoši vai 100 tūkstoši. Kāpēc 100 tūkstoši? Es tūlīt pateikšu. Ja mēs likumā ierakstām, ka 10 tūkstoši, tad... iedomājieties... brauks, teiksim, vīrs, sieva un divi bērni vai divi klasesbiedri un katrs vedīs 9099.

Otrs. Ja arī viņš nevarēs dabūt... nu, kāds, teiksim, ļaundaris un naudas pārvadātājs, gribēs aizvest 40 vai 50 tūkstošus, viņš vedīs skaidrā naudā 9999. Un tad ir jautājums - cik kredītkaršu drīkst būt brīvā valstī brīvam pilsonim? Viņam var būt vēl trīs vai četras kredītkartes un katrā, teiksim, atkal deviņi tūkstoši? Vai mēs pieņemsim arī likumu par kredītkartēm, par maksimālo summu, cik var būt kredītkartēs, par to banku sarakstu, kuras drīkst izdot kredītkartes? Jo katrs var ieiet internetā... Jūs Lielbritānijā, Londonā, kas vēl ir Eiropas Savienībā, varat pasūtīt kredītkarti, jums to atsūtīs pa pastu, un lieciet tur kaut vai 100 tūkstošus. Nu ko mēs darīsim? Muita mums ir, teiksim, uz Igauniju - pāris simti visādu ceļu... Bet... labi, tas nav svarīgi. Ja kāds gribēs pārvest, pārvedīs.

Bet par 100 tūkstošiem es pateikšu, kāpēc. Tāda summa ir, ja pārdod privātīpašumu. Es paskatījos, ka vairākiem tūkstošiem cilvēku Latvijā jau ir īpašumi Spānijā. Tās var būt vasarnīcas, tās var būt kaut kādas vasaras mājiņas. Tāpat arī Skandināvijas valstīs ir iegādāti īpašumi, piemēram, vasaras mājiņas kaut kur uz salām. Loģiski, ka šie īpašumi tiek pirkti un pārdoti. Un tad ir jautājums - ja cilvēks pārdod šādu īpašumu, viņam obligāti... piemēram, viņš grib savam dēlam... vai dēls grib uzdāvināt brālim vai mātei, vai kādam... viņam obligāti caur banku būtu tas jādara? Jo gan Vācijā, gan Somijā jūs to varat darīt skaidrā naudā. Turklāt mēs par to jau runājām iepriekšējos likumos... ka, ja jūs, piemēram, Somijā pērkat laivas vai automašīnas, tāpat Vācijā... tur priekšrocība ir skaidrai naudai, nevis kaut kādiem pārskaitījumiem.

Tāpēc reāli vajadzētu padomāt un uz nākamo lasījumu atcerēties divas lietas.

Latvija nebūs policejiska valsts. Mēs iestājāmies Eiropas Savienībā ne jau tādēļ, lai atvieglotu VID ierēdņu darbu un kļūtu par policejisku valsti.

Šiem likumiem jābūt saskaņotiem. Mēs nevaram skriet pa priekšu. Nu mēs nobalsojām par steidzamību. A komisijā mēs šodien atsaucām, jo Finanšu ministrija gribēja atsaukt šo likumu par naudas deklarēšanu, šķērsojot Latvijas robežu. Tātad pieņemsim to likumu un tad saskaņosim ar šo likumu.

Paldies.

Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Labdien vēlreiz! Piekrītot tam, ko tikko teica Kiršteina kungs, es tomēr gribu papildināt vēl ar dažām lietām, parādot šīs idejas absurdumu.

Manuprāt... Par to lasot un klausoties, goda vārds, rodas tāda sajūta, ka mēs ne tikai neesam pamanījuši, ka esam Eiropas Savienībā, bet... man ir tāda sajūta, ka neesam pamanījuši to, ka vairs neesam Padomju Savienībā.

Vienkārši dažas lietas.

Par iekšējo robežu šķērsošanu. Piedodiet, tā ir viena no pamatvērtībām, kuras dēļ mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, - brīva kapitāla un cilvēku kustība Eiropas Savienības iekšienē. Vienalga, kāda veida.

Tā ir viena lieta.

Tagad iedomāsimies pilnīgi konkrētu situāciju! Uzņēmējs (un tādu ir daudz, es arī dažus zinu), kas veic uzņēmējdarbību Valkā un Valgā vienlaikus, viena kompānija, kas izvietojusi veikalus un tā tālāk, faktiski šķērso robežu 25 reizes dienā. Kas viņiem būs jādara? Pēc kāda īpaša pieprasījuma? Tātad nedrīkstēs vairs oficiāli pārvietot absolūti legālu skaidru naudu. Tā ir viena lieta - par šo absurdumu.

Otra lieta. Par pašu faktu, ka pēc pieprasījuma. Man ir jautājums: a kurā brīdī tas pieprasījums būs? Un kāds tam sakars ar ceļošanu? Ja kāda no iestādēm grib pārliecināties par naudas izcelsmi, ir diezgan vienalga, vai tas cilvēks atrodas Latvijā vai Igaunijā. Vai pieprasījums nāks, pirms viņš ceļos uz Igauniju vai tad, kad viņš jau būs Igaunijā? Kādā veidā un kādi likumi attiecībā uz viņu darbosies? Vai pērkot Polijā, kur ir atļauti skaidras naudas darījumi kā jebkurā citā normālā valstī, kur vēl svarīgs moments, kāpēc, teiksim... kas nav vispār pieminēts... un kur šis apstāklis būs krietni citādāks nekā, teiksim, Vācijā... Tāpēc ka tur, kur vēl ir nacionālās valūtas... kur vēl konvertēšana jāveic, darījumi skaidrā naudā būs krietni izteiktāki nekā eirozonā. Par to mēs vispār šeit nerunājam. Un kurā brīdī tad uz šo cilvēku attieksies kādi likumi? Ja viņš saņems pieprasījumu, esot Polijā, tajā brīdī uz viņu darbosies Polijas likumi vai Latvijas likumi? Un kāds vispār ir sakars ar to, kur viņš Eiropas Savienības iekšienē atrodas ar šo naudu? Kāda starpība? Kāds tam sakars ar ceļošanu? Ir tiesības... Jā, ir jāuzrāda, jāpierāda naudas izcelsme, naudas izcelsmes legalitāte, protams, bet tam nav nekāds sakara ar ceļošanu, es atvainojos.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Par šo likumprojektu, par ierosinātajiem grozījumiem, mēs daudz diskutējām. Vairāki cilvēki, kas šodien debatēja, piedalījās arī Juridiskās komisijas sēdē un uzdeva jautājumus, viņiem atbildēja, bet šodien viņi turpina uzdot tos pašus jautājumus. Man grūti pateikt, vai viņi nesaprot, ko viņiem stāsta, vai viņi negrib dzirdēt, bet nu dažas lietas es mēģināšu atkārtot.

Pirmais - priecīgā ziņa visiem tiem, kam patīk šķērsot robežu, turot rokās čemodānu ar naudu. Proti, labā ziņa ir tāda: tas netiks aizliegts. Ja jums patīk, jūs varat ņemt līdzi 100 tūkstošus vai miljonu. Lūdzu, dariet to! Jo nav paredzēta atbildība par naudas pārvietošanu pāri robežai. Izlasiet likumprojektu, Gobzema kungs!

Atbildība ir paredzēta par nepatiesas informācijas sniegšanu, kad jums - jums vai kādam citam - tiks uzdots jautājums: “Vai jums ir skaidra nauda?” Ja cilvēks atbildēs: “Nē, man nav nekā!”, bet patiesībā viņam būs vairāk nekā 20 tūkstoši... vismaz 21 500 eiro vai vairāk, tad viņu sauks pie atbildības. Un arī tad, ja viņš teiks: “Nē, man ir tikai 15 tūkstoši!”, bet faktiski viņam būs 50 tūkstoši. Arī tad būs atbildība. Nedrīkst melot! Nedrīkst! It īpaši gadījumā, ja čemodānā ir liela naudas summa.

Tātad ir jautājums - kāda jēga vispār šai normai? Ļoti vienkārši! Ja jums ir nauda... Ja jums patīk skaidra nauda, nevis kartes, tad jums nav arī problēmu atbildēt, kur jūs to naudu dabūjāt. Un jūs pastāstīsiet: “Es pelnu tur un tur, es dabūju mantojumu, un man patīk pārvietot naudu... ņemt to sev līdzi.” Un tad jums nekādu problēmu nebūs.

Taču man ir sajūta, ka daži deputāti varbūt dzīvo citā pasaulē.

Es visu laiku, klausoties Gobzema kungu, gaidīju, kad viņš atkārtos to piemēru, ko viņš stāstīja Juridiskajā komisijā. Piemērs bija saistīts ar to, ka Eiropā cilvēki staigā ar skaidru naudu un ka tā ir normāla prakse. Latvieši vienkārši nesaprot. Proti, piemērs bija tāds: nu, tas ir taču normāli, ja cilvēks ieiet veikalā, kur pārdod somiņas par septiņiem tūkstošiem, un nopērk vienu. Nu jā, var būt tieši tā - kāds brauc uz Poliju, paņēmis naudu četrām somiņām, un tad sanāk tā, ka viņam pavaicā... Bet, ja tā ir tīra nauda, tad kur ir problēma? “Jā, man ir 30 tūkstoši, un es gribu samaksāt... vai iztērēt...” Problēmu nav.

Rodas jautājums - kāpēc ir tāds uztraukums? (Aplausi.) Kāpēc tādas bailes? No kā?

Runājot par attiecīgo normu, - kā mēs to piemērosim? Kā ir domāts...? Kā mēs redzam tad? Nevienu... Teiksim, nav tā, ka būs muitas kontrole, kas pārbaudīs visus. Cilvēkam nav jābrauc uz muitu, lai teiktu: “Es ceļošu uz Poliju vai uz Lietuvu. Lūdzu, ļaujiet man kaut ko deklarēt.” Tā nebūs. Bet, ja cilvēks iebrauc Latvijā vai atrodas pie robežas un tūlīt plāno atstāt Latviju, brauc, piemēram, uz Lietuvu vai Igauniju, tad kompetenta institūcija, proti, VID darbinieki, muita, viņam var uzdot jautājumu, un, ja viņš godīgi atbildēs (Starpsauciens.), viņš brauks tālāk, nav nekādu problēmu. Tā tas būs. Un kur ir risks? Riska nav nekāda. Es nesaprotu, kāpēc ir tādas bailes.

Par citām valstīm. Cik es atceros, tieši Gobzema kungs jautāja Tieslietu min... nē, viņš sākumā apgalvoja, ka tādas prakses nekur nav, Latvija kaut ko izgudrojusi. Un kā atbildēja Tieslietu ministrija? Ļoti ilgi lasīja, kurās valstīs jau ir tāda kārtība. Neesam oriģināli mēs šajā stāstā! Es nepaņēmu līdzi to sarakstu, lai jums nolasītu, bet, lūdzu, jūs... esat Juridiskās komisijas deputāts, jūs varat izlasīt protokolu, noklausīties audio... Nu, tā ir domāts...

Kolēģi! Es domāju, ka godīgam cilvēkam nav jāuztraucas. Tā norma tiešām palīdzēs mums apkarot organizēto noziedzību, naudas atmazgāšanu.

Gobzema kungs sāka stāstīt tieši par PVN karuseļiem, bet viņš jums tikai par daļu pastāstīja, tās shēmas ir daudz komplicētākas. (No frakcijas SASKAŅA: “Kā tu zini?”) Un mēs visi saprotam... Tāpēc, ka esmu eksperts, kas strādā ar attiecīgajām lietām. (Starpsauciens.) Jā, tieši! Un rakstu grāmatas par to. (Dep. A. Gobzems: “Ja jūs būtu eksperts...”) Bet jautājums... Bet, ja runājam tieši par attiecīgajām shēmām, - protams, tādas shēmas ir, tomēr jāsaprot: naudas atmazgāšana notiek, lai labums būtu konkrētam cilvēkam, nevis, lai no tā būtu ieguvums kādai juridiskajai personai. Ļoti bieži mēs redzam, ka šīs shēmas noslēdzas ar to, ka skaidru naudu saņem cilvēks.

Kolēģi! Es lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus. Protams, Kiršteina kungam ir taisnība, ka svarīgi, lai šie likumi būtu savā starpā saslēgti. Bet, cik es sapratu, šodien mēs šo punktu no darba kārtības izņēmām un nākamajā nedēļā to likumu pabeigsim. Tur jau priekšlikumi ir atbalstīti. Es ļoti ceru, ka mēs varēsim efektīvi izmantot attiecīgās normas.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam otro reizi.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Judina kungs, paldies Dievam, ka jūs toreiz neievēlēja par Augstākās tiesas tiesnesi! (Starpsauciens.) Jo... Es jums paskaidrošu: demokrātiskā sabiedrībā ir dažas... Cilvēktiesības, cilvēka pamattiesības, nedrīkst aizskart. Izņēmuma gadījumos tās var aizskart tikai ar īpašu Augstākās tiesas sankciju.

Cilvēka brīva pārvietošanās, tātad arī viņa kapitāla pārvietošanās, ir viena no šīm cilvēktiesībām - tāpat kā brīva komunikācija, ka tu drīksti runāt pa telefonu. Salīdzinājumam - ja tu runā pa telefonu un kāds tevi grib noklausīties, tad to drīkst tikai īsu laiku uz nopietnu aizdomu pamata un tikai ar Augstākās tiesas sankciju. Nevis... Tas, ko jūs piedāvājat, - ka tagad kāds ierēdnis braukās pa ceļiem: šito mēs aizturēsim, šito pārbaudīsim, to pārbaudīsim... Tā nenotiek demokrātiskā sabiedrībā! Tā notiek pie čekistiem - totalitārā režīmā -, ka uz ielas iet kādam klāt un aiztur. Lai demokrātiskā sabiedrībā jebkuru personu vispār varētu aizturēt, sākotnēji ir jābūt juridiski ļoti nopietnam pamatam un pierādījumu bāzei. (Starpsauciens.) Un, ja salīdzinām ar ārzemēm, tad... piemēram, tajā pašā Vācijā... situācijā, kad ir bijusi nepamatota aizturēšana vai nepamatota noklausīšanās, vai noklausīšanās ilgāku laiku (nevis kā pie mums - gadiem noklausās cilvēkus, un viss), tad iestādes par to paziņo, atvainojas un vēl maksā kompensācijas, ka tās ir pārkāpušas šīs pamattiesības.

Tas, ko jūs piedāvājat savos regulāri nekvalitatīvajos likumprojektos... es vispār brīnos, kā jums ļauj būt par apakškomisijas vadītāju... tas, ko jūs piedāvājat, - jūs piedāvājat antidemokrātiskus risinājumus, kas ir pretrunā ar Satversmi un tiem līgumiem, uz kuru pamata mēs iestājāmies Eiropas Savienībā. Tas ir pretrunā ar cilvēka pamattiesībām un pamatvērtībām. Nav nevienas Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā var vienkārši uz ielas pieiet pie cilvēka un izkratīt... kas viņam ir maciņā... bez nopietnām aizdomām, kurām ir juridisks pamats. Nevar vis tā, ka mēs izdomājam: brauc kāda fūre, es atvainojos par vulgaritāti, nu šo šoferi pārbaudīsim - varbūt viņam ir skaidra nauda fūrē salikta iekšā. Tā nenotiek demokrātiskā sabiedrībā!

Judina kungs, jūs esat vecāks par mani un droši vien vēl dzīvojat tajos padomju laikos. Sāciet dzīvot 21. gadsimta brīvajā Latvijā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.

V. Dombrovskis (SASKAŅA).

Augsti godātie kolēģi! Es te klausījos dažu juridisko korifeju uzstāšanos un drusku brīnījos par to, ka laikam daži dzīvo kaut kādā mazā realitātes stūrītī. Varbūt neredz to veselo, lielo bildi.

Šeit runa ir ne tikai par šiem... par Krimināllikumu. Ir arī grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”. Tā bilde kopumā ir šāda. Labi, šeit ir viens... Lielas naudas summas - virs 10 tūkstošiem. Ja nav deklarējis šo naudu vai ir sniedzis nepatiesas ziņas (pie jautājuma par nepatiesām ziņām es tūlīt atgriezīšos), tad brīvības atņemšana līdz... cik tur?... trim gadiem.

Bet ir vēl viens likumprojekts, kas iet caur Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju... Tur pēc būtības sacīts, ka atbildīgie dienesti var palūgt jebkuram aizpildīt deklarāciju par jebkādu naudas summu, arī zem 10 tūkstošiem. Runa nav par kādiem, kas te ved čemodāniem. Jebkuram! Jūsu radiniekam vai draugam muitnieks var bez īpaša pamatojuma... vienkārši tāpēc, ka viņš, no rīta pieceļoties, no gultas izkāpis ar nepareizo kāju, viņam sagribējās... var paprasīt: “Tev skaidra nauda ir?” - “Jā, 10 eiro ir.” - “Aizpildi deklarāciju!” Šādas iespējas tiek piešķirtas visiem tiem, tā teikt, ar Moneyval it kā rekomendāciju īstenošanu. Moneyval, es domāju, to nemaz neprasa.

Tālāk. Par nepatiesām ziņām. Jūs vispār to deklarāciju esat redzējuši, Judina kungs?

Ā, man... nedrīkstu sarunāties ar zāli, piedodiet!

Tajā deklarācijā ir, piemēram, tādi jautājumi: “Kas ir skaidras naudas saņēmējs? Kādiem mērķiem ir domāta šī skaidrā nauda?” Vot, iedomājieties: teiksim, jūs vai jūsu draugs vai radinieks... jūs dodaties uz Lietuvu vai Igauniju, vai... nezinu... uz Spāniju ceļojat, līdzi paņemot kādu skaidru naudu. Tas nav virs 10 tūkstošiem. Jebkādu skaidru naudu. Jūs varat precīzi atbildēt, kā jūs plānojat iztērēt šo skaidro naudu un kas precīzi ir šīs skaidrās naudas saņēmējs? Ja ne, tad jūs... ļoti iespējams, ka jūs sniegsiet nepatiesas ziņas, par ko jums, ja šī skaidrā nauda nav lielā apmērā, var atņemt 20 procentus no šīs skaidrās naudas. Tāds, piedodiet, murgs, tiek virzīts caur Saeimu! (Dep. K. Feldmana un dep. S. Riekstiņa starpsaucieni.)

Es nezinu... Es varu pateikt: padomājiet! Bet, es zinu, vismaz attiecībā uz daļu tas ir tāds diezgan bezjēdzīgs aicinājums. Nav jau, ar ko...

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Judina kungs! Es par godīgumu, ko jūs te sludināt no tribīnes, un par dubultiem standartiem...

Pirms īsa brīža mēs redzējām, kā jūs atradāt veiklu veidu, kā apiet jau pieņemtu likumu. Tajā brīdī, kad mēs lēmām par OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, jūs aizskrējāt un noskaidrojāt, ka Valainis ir bijis kaut kur parlamentārais sekretārs... tad - arī Zariņš kaut kur ir bijis... Ir taču pilnīgi vienalga, kas ir rakstīts likuma 4. panta 2. punktā... par to, ka personām, kurām ir interešu konflikts (Dep. A. Kaimiņš: “Par priekšlikumu!”), tomēr nevajadzētu tur būt. Pie velna! Vai ne? Uz to... tad likumi nav...

Jūs šeit nākat un runājat par godīgumu, par likumiem. Sāciet ievērot tos likumus, kas jau ir pieņemti, un tad runājiet par jauniem!

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jūlijai Stepaņenko otro reizi.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātais Judina kungs! Mani nepamet pārliecība par to, ka ellē droši vien ir paredzēta īpaša vieta šādiem juristiem. Šādiem juristiem, kuri varbūt kādreiz ir arī piedalījušies kolektivizācijas ideju atbalstīšanā vai... Es, protams, saprotu, tā bija fantastika... Šarikova laiki... Bulgakovs... bet nu iedomāsimies - Šarikova laikos... kad atnāca cilvēki pie profesora Preobraženska un pateica, ka viņam ir pārāk liels dzīvoklis, droši vien juridiskais pamatojums viņiem arī bija saņemts no tāda jurista, kurš saka: “Nu, mēs atbildējām uz visiem jūsu jautājumiem. Jūs vienkārši esat nejēgas, turpināt tos uzdot, bet likums jau ir labs.”

Es nedomāju, ka tādā veidā šīs normas var tulkot.

Un, ja mēs runājam par kopīgo ideju, šo ideju visus sodīt un nodarboties tiešām ar dažādu likumu ražošanu ražošanas pēc, tad man šķiet, ka patiesībā noziedznieki, visi tie blēži, kurus gribat apkarot, ir jāķer, nevis pakļaujot visu sabiedrību riskiem, kurus jūs nevarat novērst, jo jūsu mierinājumi šeit, no tribīnes, nevarēs palīdzēt cilvēkam, kuru nepatiesi apsūdzēs, bet stiprinot tiesībsargājošo institūciju darba kvalitāti. Un tas ir daudz sarežģītāk, nekā uzrakstīt vienu teikumu un nobalsot par to divos lasījumos, Judina kungs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam otro reizi.

D. Šmits (KPV LV).

Nepateicu vienu ļoti būtisku lietu šajā aspektā. Proti, vajadzētu varbūt aprunāties ar Latvijā esošajiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar eksportu un uzņēmējdarbību ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā, un jūs sapratīsiet problemātiku un to, kādā situācijā mēs tagad viņus noliksim iepretim visiem pārējiem, kuriem šādas sistēmas nav.

Bet ir vēl viena būtiska lieta. Es domāju, ja jūs kāds esat runājis ar uzņēmējiem Latvijā, tad zināt, ka ir viena aktuāla problēma - šobrīd bankas ne tikai var, bet arī to dara - klapē ciet kontus bez jebkāda īpaša pamatojuma. Tur varbūt bijis darījums ar... tikai par to, ka tev ir bijis darījums ar Uzbekistānu un kādam liekas, ka tur kaut kas nav labi, lai gan tu varbūt tur tirgoji cepumus... Aizklapē... Mēs šobrīd... Patiesībā banku politika Latvijā pašlaik ir tāda, kas neizbēgami piespiež pavairoties skaidras naudas apritei. “Citadele” vēl ir palikusi tāda, uz kuru pārējās bankas sūta, kad tev slēdz ciet kontu. Nu tur vēl varot atvērt.

Mēs šobrīd esam tādā vidē, ka faktiski... Saliekot kopā šo Molotova kokteili, mēs redzam situāciju, ka jebkurš šajā valstī tūlīt de facto... nepārtraukti, permanenti būs vainīgs. Tā ir tāda klasiska iebiedēšana, ka jebkurš ir vainīgs. Jebkuru var tagad paņemt uz ielas ciet, ja viņš pietuvojas kādai robežai. Skaidrs, tā patiesībā ir sabiedrības iebiedēšana. Tad tie cilvēki... un tāpēc mums ir ēnu ekonomika un viss pārējais. Padomājam par to, ja?

Mums šobrīd ir tādi apstākļi, ka bez skaidras naudas operācijām, pat ja tu ļoti vēlētos tādas neveikt, nav iespējams veikt uzņēmējdarbību. Ja jūs to nezināt, aprunājieties, lūdzu, ar uzņēmējiem! Tas šobrīd ir vispārzināms fakts.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Judina kungs jau precīzi visu izstāstīja. Vēlreiz - par ko ir šis likumprojekts.

Tajā netiek noteikti nekādi ierobežojumi pārvadāt skaidru naudu. Šis likumprojekts ir par kriminālatbildības noteikšanu, ja persona slēpj vai melo...

Lai būtu vēl saprotamāk, iezīmēšu kādu situāciju vienā krimināllietā... sauksim to par “Latvijas dzelzceļa” bijušā vadītāja Magoņa lietu: saskaņā ar pašreizējiem lietas materiāliem tika paņemts Igaunijā pusmiljons, ielikts automašīnā un vests uz Latviju. Kā jūs domājat - vai tad, ja viņam paprasīs: “Vai jums ir kas deklarējams?”, viņš tā godīgi aizpildīs deklarāciju un norādīs: “Jā, man ir pusmiljons, un tas ir kukulis!” Nekādā gadījumā! Viņš noteikti uzrādīs, ka viņam nekā nav. Ja izmeklēšanai nav pietiekamu materiālu, pierādījumu, kas savākti gan Igaunijā, gan Latvijā, ka tas ir kukulis, tad mēs neko nevaram darīt.

Kāpēc ir tāds uztraukums? Acīmredzot daudzi kungi un dāmas, kas te kvēli runā, uztraucas par cilvēkiem, kas regulāri pusmiljonu, 100 tūkstošus (Starpsauciens: “Savāciet pierādījumus, nevis arestējiet!”) slēpj no kompetentām iestādēm.

Par to arī ir tas uztraukums. (Dep. D. Šmits: “Arestēsim un pēc tam vāksim pierādījumus!”)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai otro reizi.

L. Liepiņa (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Strīķes kundze! Vai es pareizi sapratu, ka šis likums tiek rakstīts Magoņa kunga gadījumam? (Aplausi.) (Starpsauciens: “Nopietni?”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai pēc debatēm ir kas vēl piebilstams vai skaidrojams komisijas vārdā?

J. Strīķe. Jā. Gribu atgādināt, ka mēs ļoti rūpīgi skatījām, mēs papildinājām iesniegto likumprojektu, lai tas būtu vēl skaidrāks. Jo Juridiskā komisija neatbalstīja administratīvo sodu noteikšanu bez sliekšņa jeb noteikta apjoma norādīšanas.

Tāpēc Juridiskās komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 9, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

J. Strīķe. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. jūnijs. Lūgums izskatīt otrajā lasījumā šā gada 20. jūnijā.

Sēdes vadītāja. 13., ja?

J. Strīķe. 20. ... Mums tā bija...

Sēdes vadītāja. 30. jūnijs ir svētdiena. 20. ...

J. Strīķe. 20.! Izskatīt otrajā lasījumā šā gada 20. jūnijā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. jūnijs, izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada...

Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. jūnijs, izskatīšana Saeimas šā gada 20. jūnija sēdē.

J. Strīķe. Jā, paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šim likumprojektam ir iesniegti 13 priekšlikumi.

1. priekšlikums, kas ir tāds gramatisks Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 2. priekšlikums arī ir atbalstīts. To ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. (Turpmāk teikšu - komisija).

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 3. - komisijas priekšlikums. Arī tas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 4. priekšlikumu arī ir iesniegusi komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 5. - Juridiskā biroja iesniegts priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 6. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

A. Kiršteins. 6. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 7. priekšlikums, kas ir svarīgs. Tas ir par valdes un padomes atlīdzību, un to ir iesniegusi komisija. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 8. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 9. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 10. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 11. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 12. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 13. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kiršteins. 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Ir iesniegti astoņi priekšlikumi.

Pirmie četri priekšlikumi, ko ir iesnieguši deputāti Kiršteins, Indriksone, Eglītis un Feldmans, komisijā nav atbalstīti, tāpēc ka ir iesniegts jauna likuma projekts, ko mēs pieņemsim novembrī. Jaunā likuma projekts, ko Ministru kabinets iesniedza, ir izstrādāts sakarā ar to, ka ir jāievieš jaunas direktīvu prasības. Līdz ar to 1., 2., 3. un 4. priekšlikums... tie tiks iesniegti... iestrādāti jaunajā likuma projektā uz otro lasījumu. Šeit tie nav balsojami. (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Nē, tā nav, ka nav balsojami. Mēs iesim cauri katram priekšlikumam.

1. priekšlikums, ko iesniedza...

A. Kiršteins. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kiršteins. 2. priekšlikumu komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kiršteins. 3. - komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kiršteins. 4. - neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kiršteins. 5. priekšlikumu ir iesniegusi komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 6. priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 7. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. Un 8. - iepriekš minēto deputātu priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

A. Kiršteins. Aicinu nobalsot kopumā un atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kiršteins. 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

1. priekšlikums, ko iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 2. ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 3. ir komisijas priekšlikums. Atbalstīts, mainot numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 4. priekšlikums ir atbalstīts, mainot numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 5. priekšlikums ir atbalstīts, mainot numerāciju.

Sēdes vadītāja. Par 5. priekšlikumu deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kiršteins. 6. priekšlikums ir atbalstīts, mainot numerāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot?

Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kiršteins. 7. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, nemainot numerāciju. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - nav, atturas - 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kiršteins. 8. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kiršteins. 9. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti vēlas balsot.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - nav, atturas - 17. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kiršteins. 10. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts, attiecīgi mainot pantu numerāciju. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kiršteins. 11. - komisijas priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 11. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - nav, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kiršteins. 12. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 18. Priekšlikums ir atbalstīts.

A. Kiršteins. Aicinu atbalstīt, lai uz trešo lasījumu līdz 11. jūnijam var iesniegt priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - nav, atturas - 17. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kiršteins. 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Godājamie deputāti! Esmu spiests jūs apbēdināt, nekādi priekšlikumi nav iesniegti. Aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 66, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kiršteins. 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Ir iesniegts viens priekšlikums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

A. Kiršteins. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kiršteins. 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā”, otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A. Kiršteins (NA).

Ir iesniegti seši priekšlikumi. Visi atbalstīti.

1. priekšlikumu ir iesniedzis finanšu ministrs Reirs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 2. priekšlikumu arī ir iesniedzis finanšu ministrs. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 3. priekšlikumu ir iesniegusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 4. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 5. - komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. 6. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

A. Kiršteins. Aicinu atbalstīt kopumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A. Kiršteins. 11. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Aldis Gobzems.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Juridiskajā komisijā ir izskatīts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, un faktiski šeit ir jāsniedz mazs paskaidrojums. Juridiskajā komisijā tika izskatīts ne tikai tas likumprojekts, kas šobrīd tiek virzīts steidzamības kārtībā pirmajam lasījumam; Juridiskajā komisijā diskusija bija par stipri plašāku jautājumu loku, kuri bija iesniegti no Krimināltiesību politikas apakškomisijas un par kuriem Juridiskajā komisijā bija ļoti karstas vairāku dienu diskusijas. Kārtējo reizi - par nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu... Deputātu domas dalījās, un līdz ar to ar piecām balsīm “par”, četrām - “pret” tiek lūgts virzīt pirmajam lasījumam steidzamības kārtībā grozījumus trijos likuma pantos. Proti, pirmais grozījums - aizstāt 26. panta pirmajā daļā un 165.⁴ panta otrajā daļā vārdus ar citu pantu normām... Tas teorētiski ir tehnisks grozījums.

Es paskaidrošu. 26. pants - tas ir pants, kurš regulē, kas ir naudas sods. 165.⁴ pants ir pants par neziņošanu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem. Un 166.² pants ir pants par komercdarbību bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas.

Faktiski šo grozījumu mērķis... otrais grozījums paredz izmaiņas 166.² pantā, un trešais - 190.¹⁵ pantā... ir saistīts ar naudas sodu palielināšanu. Otrais grozījums paredz naudas soda palielināšanu no 700 uz 1500... gadījumā, kas ir saistīts ar neziņoš... tas ir, par komercdarbību bez reģistrēšanas vai bez speciālās atļaujas. Un 190.¹⁵ pantā ir atkal, kārtējo reizi, runa par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas. Ir lūgums aizstāt panta dispozīcijā vārdus “Latvijas Republikas valsts robežu” ar vārdiem “valsts ārējo robežu”.

Komisija ir lūgusi šos grozījumus atzīt par steidzamiem. Kā jau es teicu, par to bija arī diskusijas. Bija diskusijas par šo grozījumu virzīšanu.

Minēto grozījumu pamatojums kārtējo reizi attiecīgi ir saistīts ar Moneyval rekomendācijām, lai gan pašas rekomendācijas netika pievienotas. Par tām gan, jāatzīst, Juridiskajā komisijā diskusiju nebija. Pamatā diskusijas Juridiskajā komisijā pirms šī likumprojekta virzīšanas bija par nekvalitatīvu likumprojekta sagatavošanu. Šādus pārmetumus izteica vairākas puses.

Lūdzu balsot par steidzamību.

Sēdes vadītāja. Vispirms par steidzamību.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 3, atturas - 18. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Gobzems. Tā. Un tālāk Juridiskā komisija lūdz likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas...” Vēlējāties debatēt? (Starpsauciens.)

A. Gobzems. Okay, labi, nepaspēja, nepaspēja. Viss.

Sēdes vadītāja. Pirmajā lasījumā...

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 3, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

A. Gobzems. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. jūnijs.

Sēdes vadītāja. Un izskatīšana Saeimas sēdē?

A. Gobzems. Nākamajā, ja? (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. 13.?

A. Gobzems. 13. datumā. (Starpsauciens.) Es atvainojos... (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Tātad 20.

A. Gobzems. Jā, 20. Es atvainojos, 20.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10. jūnijs. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 20. jūnijā.

A. Gobzems. 20.  jūnijā. Jā, es atvainojos par to.

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, pirmais lasījums.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Artuss Kaimiņš.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Labdien vēlreiz, kolēģi! Skatām likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 339/Lp13) pirmajā lasījumā.

Grozījumi ir nepieciešami, ņemot vērā publiskajā telpā notiekošās diskusijas par sabiedrisko mediju valdes locekļu atlasē piemērojamiem tiesību aktiem un to interpretāciju. Lai nodrošinātu sabiedrības uzticēšanos nākamajiem sabiedrisko mediju valdes atlases konkursiem, nepieciešams izdarīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (turpmāk - EPLL), precizējot sabiedrisko mediju valdes locekļiem izvirzāmās prasības un atlases procedūru. Tāpat jāprecizē kritēriji un procedūra sabiedrisko mediju valdes atsaukšanai, tādējādi nodrošinot, ka atsaukšana jāpamato ar argumentiem.

Komisija lūdz atzīt likumprojektu par steidzamu. (Starpsaucieni: “Atkārtot!”)

Sēdes vadītāja. Pietiks ar vienu reizi!

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 4, atturas - 16. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

A. Kaimiņš. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 4, atturas - 16. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu un laiku izskatīšanai Saeimas sēdē.

A. Kaimiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir piecas dienas - 11. jūnijs. Likumprojekta izskatīšana otrajā lasījumā - 2019. gada 20. jūnija sēdē.

Sēdes vadītāja. 20. jūnijs.

A. Kaimiņš. Jā.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11. jūnijs. Izskatīšana Saeimas sēdē - šā gada 20. jūnijā.

Lēmumu projektu izskatīšana.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 143/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 25. jūnijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 143/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 25. jūnijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 156/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 156/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr. 198/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr. 198/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Ati Zakatistovu”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 17. panta pirmo daļu un 179. panta pirmās daļas 2. punktu, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šī gada 15. maija un 5. jūnija sēdēs izskatīja Ģenerālprokuratūras iesniegumu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Ati Zakatistovu, kuram izvirzīta apsūdzība saskaņā ar Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” trešo daļu.

Uzklausījuši Ģenerālprokuratūras pārstāvi, komisijas deputāti pēc diskusijām, balsojot deviņiem “par” un četriem “pret”, atbalstīja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sagatavoto lēmuma projektu “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Ati Zakatistovu”.

Komisijas vārdā aicinu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Atim Zakatistovam.

A. Zakatistovs (KPV LV).

Prieks jūs redzēt! Vai es varu apvienot abus laikus?

Sēdes vadītāja. Vai ir iebildumi pret abu debašu laiku apvienošanu? Iebildumu nav.

A. Zakatistovs. Es... Nav pārāk gaumīgi runāt pašam par sevi. Es ilgi apdomāju, vai to darīt vai ne, bet... tomēr es kāpju šeit, tribīnē, un es aicināšu jūs balsot “pret”. Un es izskaidrošu arī - kāpēc.

Ja ir runa par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret deputātu, tad liekas, ka situācija ir ļoti vienkārša: ir pilsonis, kurš ir nonācis strīdā, ir kāds cietējs, prokuratūra sagatavo apsūdzību, un visa tā lieta iet uz tiesu. Un, ja viss būtu tik vienkārši, tad es piekristu un teiktu: “Jā, tas tiešām ir vienkārši!” Bet šim pasākumam diemžēl ir arī sekas. Tās izriet no Kārtības ruļļa attiecīgā punkta, un tas Kārtības ruļļa punkts faktiski šobrīd tiek izskatīts Satversmes tiesā, un tas apdraud... rada draudus demokrātiskiem procesiem.

Un es izstāstīšu, kādā veidā demokrātiskie procesi tiek apdraudēti ar šo. Es labprāt... Nu, es domāju, tam stāstīšanas veidam ir jābūt tik vienkāršam, lai cilvēki to saprastu. Un es iedomājos... un tas ir no manas bērnības, kad es runāju... ka ir dzīvesgudrs cilvēks, kurš otram nevēl ļaunu, kurš otram nav neko parādā, kurš nevēl arī labu, bet viņš spēj saprast situāciju. Un šāds cilvēks, ja viņš nav agresīvs un nepiekrīt, bieži vien teiks: “Nu nezinu, nezinu.” Lūk, šādam cilvēkam es mēģinātu izstāstīt situāciju.

Es teiktu: “Lūk, liels uzņēmums. Lielā uzņēmumā kašķis, divas vadošās personas - valdes priekšsēdētājs un padomes priekšsēdētājs - savā starpā sastrīdējās.” Un tas cilvēks atbildētu: “Ierasta lieta, normāli.” Un tad viņš... Es viņam stāstītu: “Nu, viens redz uzņēmuma attīstību vienā virzienā, un tā virziena galā ir balva - apmēram 700 miljoni. Otrs, šajā gadījumā padomes priekšsēdētājs, saka: nē, es uzņēmuma attīstību tādā veidā neredzu.”

Tad ir brīdis, kad padomes priekšsēdētājs pieņem darbā konsultantu, lai domātu, kā tad nozare attīstīsies, kāda varētu būt cita stratēģija uzņēmuma attīstībai. Un cilvēks no malas teiktu: “Nu var saprast.”

Notikumi attīstās tālāk, un vienā brīdī valdes priekšsēdētājs saprot, ka starp viņu un 700 miljoniem atrodas padomes priekšsēdētājs.

Tad tiek izmantoti dažādi rīki, lai mēģinātu izdarīt tā, ka traucēkļi tiek noņemti. Viens no tādiem rīkiem, ko Latvijā var izmantot, ir krimināllietas ierosināšana. Tiek celts kaut kas laukā par trīs gadus vecām lietām un ierosināta krimināllieta. Ja prasītu cilvēkam no malas, kurš ir labais no tiem uzņēmējiem, viņš teiktu: “Nu nezinu, nezinu. Abi labi. Abi cīnās par naudu.” Un, ja tam cilvēkam prasītu: “Nu jā, bet tas konsultants, viņš ir kā ķīlnieks, viņu parāvuši tur līdzi.” Tas cilvēks sacītu: “Oi, nezinu, nezinu. Ar sveci klāt nestāvēju, droši vien kaut kas tur varbūt arī ir.”

Bet tad tas stāsts iet tālāk. Un tas stāsts iet tālāk tā, ka ir arī vēlētāji - 120 tūkstoši cilvēku, kuri ir balsojuši par noteiktu partiju. Un tad (No frakcijas SASKAŅA: “Mazāk! Uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām mazāk!”) ir jautājums, vai viņi ir vainīgi, jo viņi arī tiek ierauti šajā kašķī. Ja mēs domājam par vēlētājiem... Reizi četros gados vēlētājs var runāt. Vēlētājs var pateikt vienkāršā valodā: “Man nepatīk tas, kas notiek.” Viņš klausās, ko dažādi politiķi piedāvā, un saka: “Nu, šitas politiķis stāsta kaut ko tādu, kas man patīk un mani interesē. Lai iet un strādā!” Daži tāpat... nestrādā, bet šim vienam aizliedz strādāt.

Un tad es prasu: šajā kašķī, kurš sākās starp diviem uzņēmējiem, kāda jēga, kāda vaina ir vēlētājiem? Vēlētāji šajā gadījumā ir ķīlnieki. Un viņi ir ķīlnieki saistībā ar noteiktu Kārtības ruļļa pantu. Nav problēmu ar to, ka pilsonis stājas tiesas priekšā. Ir problēma ar to, ka Kārtības rullī paredzēts - vēlētāju ievēlēts deputāts nedrīkst strādāt. Pie šī jautājuma atgriezīsies Satversmes tiesa. Manuprāt, Satversmes tiesa pateiks apmēram to pašu: demokrātiskais process apdraudēts, vēlētāji tiek turēti par ķīlniekiem bez kādas vainas, bez ļauna nodoma. Šajā gadījumā viņi tiek ierauti svešā karā.

Šobrīd es vēršos pie jums un saku: balsojiet “pret” - ne manis dēļ (Starpsauciens: “Ooo!”), bet to vēlētāju dēļ, kuri Kārtības ruļļa dēļ ir nonākuši ķīlnieku statusā!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Ivetai Benhenai-Bēkenai.

I. Benhena-Bēkena (KPV LV).

Labdien! Jā, parlamenta šīsdienas lēmums ir skaidrs un arī pareizs, jo mēs šeit neesam tiesneši. Noteikumi pieprasa vienlīdzīgu attieksmi. Un tomēr. Manuprāt, šīsdienas balsojums nav par noteikumiem, bet gan par cilvēcību. Par cilvēcību, kuras pietrūkst ne tikai parlamentā, bet arī mūsu ikdienā. Mūsu, parlamenta, pienākums ir veidot sistēmu. Sistēmu, kurā ikviens var justies drošs. It sevišķi tie, kuri godprātīgi dara savu darbu un pilda savus pienākumus pret valsti. Jo attieksme veido attieksmi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrejam Judinam.

A. Judins (JV).

Cienījamie kolēģi! Es izmantoju iespēju iepazīties ar materiāliem, kuri bija nodoti Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, kā arī vakar sēdēju un klausījos audioierakstu, lai labāk saprastu situāciju. Un, es domāju, tā informācija, ko es varu sniegt, varbūt arī jums palīdzēs pieņemt lēmumu.

Runa ir par jautājuma būtību. Mēs neesam tiesneši (Dep. S. Riekstiņš: “Kaut kur esmu dzirdējis šo!”) un nevaram spriest tiesu, un nevaram pateikt - vainīgs vai nav vainīgs. Jo, lasot dokumentus, es... nevaru tagad atstāstīt, bet viena lieta ir skaidra - gara lapa ar pierādījumu uzskaitījumiem, bet mēs neredzam tur saturu. Vai tie kaut ko pierāda vai nepierāda, mēs nevaram zināt. To var darīt tikai... atbildi var sniegt tiesa, izskatot lietu. Tāpēc, patīk vai nepatīk, mums jādod iespēja prokuratūrai strādāt, un tikai tad mēs varam sagaidīt tiesas lēmumu, tiesas spriedumu - attaisnojošu vai notiesājošu. Bet tas būs tiesas spriedums! Citādi ir zināma nenoteiktība.

Bet - kur ir problēma? Nav tik vienkārši. Jo... agrāk, es atceros, man bija viegli runāt par šiem jautājumiem. Es vienkārši stāstīju par to, ka ir tiesa: “Tiesa visu izlems. Izdodam, un tā lai notiek!” Bet - ko es redzu pēdējā laikā? Man ļoti sāpīgi to redzēt, līdz ar to ir zināmas bažas.

Ko nozīmē izdošana kriminālvajāšanai? Neliels ekskurss kriminālprocesā. Kriminālprocess ir uzsākts. Sākumā strādā policija, KNAB izmeklētāji. Kad izmeklētāji savu darbu pabeidz, viņi lietu sūta prokuroram. Prokurors lasa un izdara secinājumu - jā, pierādījumu ir daudz, var uzrādīt apsūdzību, nodot tiesai. Vai - pierādījumu ir maz, jāsūta lieta atpakaļ izmeklētājam, lai turpina izmeklēt.

Kas notiek pēdējā laikā? Es atceros - kad mēs balsojām par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai (Starpsauciens.), man jautāja: “Tieši kad viss tiks pabeigts?” Es teicu: “Paies nedēļa, divas, trīs, varbūt mēnesis.” Un ko tagad mēs redzam? Un ko mums skaidro prokuratūra? Ka viņi analizē pierādījumus, viņi vāc pierādījumus.

Un tagad man ir absolūti neskaidrs jautājums. Ja prokuratūra ņem lietu, ja prokuratūra ziņo, ka viņi gatavo uzrādīšanai apsūdzību, tas nozīmē, ka viņiem pierādījumi ir. Ja ir pierādījumi, kāpēc viņi nesūta lietu tiesai? Kāpēc prokuratūra sāk kaut ko darīt un...? Juraša lietā tā bija. Principā kaut ko līdzīgu es redzu Rimšēviča lietā - tas pats. Ja viņš ir apsūdzētais, nododiet tiesai, un tiesa tiks galā! Bet prokuratūra mums stāsta: “Viņš tagad sniedz jaunu informāciju, mēs gribam kaut ko pārbaudīt.”

Man ir jautājums: kad jūs uzrādījāt apsūdzību, jums pierādījumi bija vai nebija? Un, ja bija, kāpēc jūs neļaujat tiesai izskatīt jautājumu?

Ļoti nepatīkami bija arī dzirdēt prokurora atbildi uz deputātu jautājumiem. Jo - ko gribēja saprast deputāti? Jautājums bija vienkāršs: “Mēs jums izdosim kolēģi. Bet vai jūs strādāsiet ar šo krimināllietu?” Es domāju, ka prokurors godīgi atbildēs: “Jā, protams, ātri.” Taču tā vietā sekoja atbilde: “Tā nav jūsu darīšana. Es pats zinu - kā un ko.” Tā nedrīkst būt!

Kolēģi, es redzu - mūsu prokuratūrai ir problēma. Nopietna problēma! Taču mēs nevaram izveidot vēl vienu prokuratūru, kas pārbaudīs šo prokuratūru un kontrolēs. Konkrētajā gadījumā mēs arī nedrīkstam iejaukties procesā. Mums nav variantu (Dep. S. Riekstiņš: “Ir varianti! Vienmēr ir varianti!”) - mums ir jāizdod kriminālvajāšanai. Bet, manuprāt, mums arī nopietni jādomā, ko darīt ar prokuratūru, kas strādā, nu, maigi sakot, dīvaini.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Deputāti Krauze, Pavļuts, Dzintars, Kaimiņš un Latkovskis lūdz turpināt Saeimas sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? (Starpsaucieni: “Balsojam!”) Ir iebildumi. Tātad balsosim par to, lai Saeimas sēde tiktu turpināta bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai.

Lūdzu zvanu! Balsosim par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 14, atturas - 2. Sēde tiek turpināta.

Jauno konservatīvo frakcijas vārdā - deputāte Juta Strīķe.

J. Strīķe (JK).

Cienījamie kolēģi! Mums atkal ir pienācis laiks pieņemt lēmumu par iespēju prokuratūrai apsūdzēt noziedzīgā nodarījumā vienu no mūsu kolēģiem - deputātu Ati Zakatistovu -, turpmāk viņam liedzot piedalīties Saeimas darbā. Šis nav lēmums par to, vai viņš ir vainīgs vai nav vainīgs. Šis ir mūsu lēmums par to, vai Saeimas deputāts kā tautas vēlēts pārstāvis drīkst strādāt. Pieņemot šo lēmumu, mums atkal būs jākāpj uz tā grābekļa, kuru zem jūsu un mūsu kājām ir veikli pastūmis Kalnmeiera vadītās prokuratūras prokurors Urbāns.

Atgādināšu vēsturi. Šī gada 31. janvārī Saeima nobalsoja par Saeimas deputāta Jura Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. Skanēja cerību pilni apgalvojumi, ka pēc nedēļas vai pusotras Juraša lietu prokuratūra nosūtīs uz tiesu un ka pēc pusgada būs spriedums. Lieta šobrīd ir tur, kur tā bija 31. janvārī. Kopš izdošanas ir pagājuši vairāk nekā četri mēneši. Skan atrunas, ka bija jāveic izmeklēšanas darbības. Jāatgādina, ka likums neaizliedza šīs darbības veikt arī tad, kad lieta nebija nodota kriminālvajāšanai. Tas spilgti raksturo prokuratūras nespēju organizēt darbu (Starpsauciens: “Vot, tur taisnība!”) tā, lai iespējami ātrāk dotu iespēju personai tiesā pierādīt savu nevainīgumu.

Kas liecina par to, ka Zakatistova gadījums būs citāds? Absolūti nekas! Ierosinājumu ir sagatavojis tas pats Kalnmeiera vadītās prokuratūras prokurors Urbāns. Arī atrunas par to, ka būs jāveic vēl kādas izmeklēšanas darbības, jau izskanējušas no prokurora Urbāna mutes, atzīstot, ka lietu viņš ne tik drīz nodos tiesai. To viņš atzina komisijas sēdes laikā, ka drīz tas nebūs. Vēl ir dzirdēts, ka jāpaspēj nosūtīt daži pieprasījumi, uz kuriem ātri atbildes nav sagaidāmas, jāizmanto arī kārtējais ģenerālprokurora piešķirtais atvaļinājums.

Vai tā nav ņirgāšanās par tiesiskumu? (Starpsaucieni.) Iepriekš teiktais rada manī pārliecību, ka arī šis prokuratūras lēmums ir nevis tiesiski, bet gan politiski motivēts un saistīts ar koalīcijas vairākuma mazināšanu, izmantojot tiesas varas resursus.

Kas degradē tiesiskumu? Tiesiskumu vispirmām kārtām degradē tiesībsargājošo iestāžu nespēja. (Starpsauciens.) Šī ir tā nespēja laikus izmeklēt un nodot tiesai lietu. Tiesiskumu degradē šo iestāžu darbība, par noziegumu uzdodot to, kas patiesībā ir trauksmes celšana un noziegumu atklāšana. Tiesiskumu arī degradē acīmredzamā prokuratūras nespēja nebūtisko atšķirt no svarīgā un noteikt prioritātes. Mana pārliecība ir tā, ka prokuratūra ir bezatbildīgi izmantojusi tai uzticēto mandātu, līdz ar to graujot sabiedrības uzticību Saeimai kā likumdevējam.

Šis ir arī konstitucionālas dabas jautājums. Šis balsojums ir mūsu vērtējums par to, vai prokuratūrai ir mandāts noteikt tiesības ievēlētam deputātam piedalīties Saeimas darbā.

Šobrīd mēs vērtējam jau otra 13. Saeimas deputāta tiesības piedalīties tās darbā. (Starpsauciens.) Tas ir jautājums par mandātu skaitu, ar kuru tauta ir pārstāvēta Saeimā. Man nav pārliecības, ka šis saraksts tiks noslēgts.

Tāpat kā likumdevējs nedrīkst traucēt tiesu varas institūciju darbu, tā arī prokuratūra šajā gadījumā nedrīkst traucēt likumdevēja darbu. Prokuratūra, virzot izskatīšanai politiski motivētu lēmumu, ir rupji pārkāpusi varas dalīšanas principu. (No frakcijas SASKAŅA: “Kādā veidā?”)

Būtiski ir arī tas (Starpsauciens.), ka Satversmes tiesā ir ierosināta lieta par to, vai Satversmei atbilst tā Saeimas kārtības ruļļa norma, kura paredz kriminālvajāšanai izdotam deputātam aizliegumu piedalīties Saeimas darbā. Pieļauju, ka Satversmes tiesas spriedums būs ātrāk nekā spriedums Juraša lietā pirmās instances tiesā. Tas, manuprāt, arī liecina par stāvokli tiesu varas institūcijās, īpaši prokuratūrā.

Līdz ar to, kamēr nav tapis spriedums Satversmes tiesas lietā, aicinu balsot “pret” deputāta Ata Zakatistova izdošanu kriminālvajāšanai. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Dāmas un kungi! Tiesiskā valstī, protams, būtu jādarbojas nevainīguma prezumpcijai. Un tik tiešām - neviens nevar tikt atzīts par vainīgu, līdz tiesa to nav nolēmusi savā galīgajā lēmumā. Un es arī neaicinu šodien atzīt kādu par vainīgu līdz tam. Un... Bet...

Un otra lieta, ko es gribētu pateikt. Mums šajā kontekstā noteikti ir problēmas ar Saeimas kārtības rulli. Skaidrs, ka nebūtu jābūt tādai situācijai, ka, līdz tiesa nav nolēmusi, deputāta tiesības un pilnvaras tiek ierobežotas. Bet mums ir tāds likums, kādu mēs paši esam pieņēmuši... nu, varbūt ne mēs paši, bet parlaments. Savulaik tas pieņēma likumu... Es domāju, visi atceras, īpaši šodienas problemātikas sakarā ir to arī papētījuši... Šādi Saeimas kārtības ruļļa noteikumi bija īpaši vērsti - īpašā gadījumā - pret īpašu deputātu, kurš bija apsūdzēts balsu pirkšanā savulaik. Tas arī bija nepareizi. Nevar grozīt likumu vienam gadījumam. Tas bija ļoti nepareizi toreiz, un vēl nepareizāk būtu to atkārtot vēlreiz un līdz ar to radīt iespaidu, ka mēs, šī Saeima, grozām likumu kādam par labu... sev par labu.

Ko es ar to gribētu pateikt? Tā bija milzīga kļūda toreiz. Saeimas kārtības rullis ir jāgroza. Tas ir jāgroza, bet tam grozījumam jāstājas spēkā ar... manuprāt, ar nākamo Saeimu - 14. Saeimu. Un diemžēl līdz tam laikam būs... nu, ir šī problēma, jā. Kāds nevarēs piedalīties darbā Sēžu zālē tās kļūdas dēļ, kas tika pieļauta vairākas Saeimas atpakaļ. Tā tas ir.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Es gribētu teikt mazu repliku attiecībā uz Jutas Strīķes sacīto, aizstāvēdams prokuratūru.

Nevar būt šāda situācija bezkompromisu tiesiskumā. Jaunā konservatīvā partija pieļauj situāciju, ka Latvijas Bankas prezidentam ir kriminālprocess, un publiski izplata ziņu, ka viņam nevajadzētu runāt ar žurnālistiem un vajadzētu stāties tiesas priekšā. Un tajā mirklī prokuratūra ir laba. Turpretim tad, kad prokuratūra ir vērsusies pret Jurašu, prokuratūra ir slikta.

Tas nav bezkompromisu tiesiskums! Tas ir ļoti klasisks piemērs, ka attiecībā uz savējiem jums ir vieni argumenti, bet attiecībā uz citiem - citi argumenti. Tādu divkosību vajadzētu tomēr izbeigt! Bezkompromisu tiesiskumā visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā.

Attiecībā uz šodienas gadījumu es gribu tikai informēt, ka es nepiedalīšos balsojumā un neizteikšu savu viedokli par šodienas gadījumu tā iemesla dēļ, ka, no vienas puses, es esmu bijis kolēģa Zakatistova advokāts vienā epizodē šajā lietā un, no otras puses, es uzskatu, ka tie pārmetumi, ko šodien Strīķes kundze veltīja (Dep. S. Riekstiņš: “Un kurš tad ir divkosis?”)... savtīgu interešu vārdā... tiesībsargājošajām institūcijām, ir nepieņemami. Tikai tāpēc, ka Jurašs... tāpēc arī pārmetumi ir tādi.

Es ļoti daudzos aspektos piekrītu kolēģim Didzim Šmitam jautājumā par likumdošanas problemātiku, kāda mums Latvijā ir, bet... vēlreiz saku jums, Juta Strīķe, - nē, viss negrozās par un ap vienu kartona gabalu!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams, skaidrojams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Ati Zakatistovu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 21, atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Sēdes darba kārtība izskatīta.

Saistībā ar deputātu iesniegtajiem jautājumiem man ir jāinformē, ka deputāti Reizniece-Ozola, Valainis, Čakša, Jalinska, Kučinskis un Bergmanis iesnieguši deputātu jautājumu “Par problēmas risinājumu, lai mazinātu “riepu kalnus” Latvijā”, ko nododam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu!

Vārds Saeimas sekretāram Andrejam Klementjevam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

A. Klementjevs (13. Saeimas sekretārs).

Kamēr gatavojas izdruka, es gribu atgādināt, ka tūlīt Sarkanajā zālē notiks pirmā parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde. Lūdzu visus, kas interesējas par šo parlamentārās izmeklēšanas komisiju, un deleģētos pārstāvjus pēc piecām minūtēm Sarkanajā zālē.

Tā. Nav reģistrējušies: Raimonds Bergmanis... nav, Gundars Daudze... nav, Sergejs Dolgopolovs... nav, Aivars Geidāns... nav, Inga Goldberga... nav, Marija Golubeva... nav, Kaspars Ģirģens... nav, Inese Ikstena... nav, Ilze Indriksone... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Rihards Kols... neredzu, Māris Kučinskis... neredzu, Janīna Kursīte... nav, Atis Lejiņš... nav zālē, Anita Muižniece... redzu, paldies, Artūrs Toms Plešs... nav, Jānis Vitenbergs... nav, Jānis Vucāns... nav, Atis Zakatistovs... nav, Reinis Znotiņš... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas pavasara sesijas 9. sēde
2019. gada 6. jūnijā

 

Par darba kārtību
Par likumprojektu  “Grozījums Kredītiestāžu likumā” (Nr. 330/Lp13) (Dok. Nr. 1012, 1012A)
Par likumprojektu “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 331/Lp13) (Dok. Nr. 1013, 1013A)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes “Latvijas Starptautiskā skola” darbības nodrošināšanu”” (Nr. 332/Lp13) (Dok. Nr. 1014, 1014A)
Par likumprojektu “Par nekustamo īpašumu atsavināšanu Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas joslas ierīkošanai” (Nr. 333/Lp13) (Dok. Nr. 1015, 1015A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” (Nr. 334/Lp13) (Dok. Nr. 1016, 1016A)
Par likumprojektu “Grozījumi Enerģijas dzērienu aprites likumā” (Nr. 335/Lp13) (Dok. Nr. 1017, 1017A)
Par likumprojektu “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā” (Nr. 337/Lp13) (Dok. Nr. 1054, 1054A)
Par likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 338/Lp13) (Dok. Nr. 1062)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 339/Lp13) (Dok. Nr. 1065)
Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 340/Lp13) (Dok. Nr. 1068)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Kasparam Ģirģenam šā gada 6. jūnijā (Dok. Nr. 1055.)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aivaram Geidānam šā gada 13. jūnijā (Dok. Nr. 1056.)
Lēmuma projekts “Par Andas Kraukles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi” (Nr. 170/Lm13) (Dok. Nr. 1024)
Ziņo	- dep. V. Agešins
Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību locekļu ievēlēšanu” (Nr. 179/Lm13) (Dok. Nr. 1057)
Par procedūru	- dep. L. Liepiņa
Debates	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Šmits
	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Judins
	- dep. A. Gobzems
Paziņojums
	- dep. A. Judins
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
Par darba kārtību
Par deputātu pieprasījumu ekonomikas ministram Ralfam Nemiro “Par Ekonomikas ministrijas izvairīšanos sniegt konkrētas atbildes pēc būtības par subsidēto elektrostaciju pārbaudēm” (Nr. 14/P13) (Dok. Nr. 1072)14.lpp.
Motivācija	- dep. I. Zariņš
Deputātu Alda Gobzema, Lindas Liepiņas, Jāņa Vucāna, Jūlijas Stepaņenko, Raimonda Bergmaņa, Ulda Auguļa, Gundara Daudzes, Jāņa Dūklava, Armanda Krauzes, Viktora Valaiņa pieprasījums Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam “Par situāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanas sakarā” (Nr. 12/P13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 997, 997A)
Ziņo	- dep. L. Liepiņa
Debates	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. V. Valainis
	- dep. A. Krauze
	- dep. J. Dombrava
	- dep. M. Bondars
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Krauze
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Bondars
	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. J. Stepaņenko
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā” (Nr. 336/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1040C)
Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
Likumprojekts “Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā” (Nr. 17/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1022)
Ziņo	- dep. D. Rukšāne-Ščipčinska
Debates	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Jansons
	- dep. V. Valainis
	- dep. R. Dzintars
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Judins
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Krauze
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 6/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1023)
Ziņo	- dep. J. Strīķe
Likumprojekts “Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā” (Nr. 103/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1027)
Ziņo	- dep. J. Butāns
Likumprojekts “Grozījumi Imigrācijas likumā” (Nr. 208/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1030)
Ziņo	- dep. A. Blumbergs
Likumprojekts “Grozījumi Dzelzceļa likumā” (Nr. 210/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1041)
Ziņo	- dep. S.Riekstiņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr. 212/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1046)
Ziņo	- dep. V. Orlovs
Debates	- dep. A. Klementjevs
Likumprojekts “Par likuma “Par prekursoriem” atzīšanu par spēku zaudējušu” (Nr. 213/Lp13) (3.lasījums) (Dok. Nr. 1047)
Ziņo	- dep. V. Orlovs
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību”” (Nr. 311/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 893, 1028)
Ziņo	- dep. E. Teirumnieks
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Desmito papildprotokolu” (Nr. 306/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 830, 1036)
Ziņo	- dep. L. Ozola
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta konvencijas Papildprotokolu” (Nr. 307/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 831, 1037)
Ziņo	- dep. L. Ozola
Likumprojekts “Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu” (Nr. 308/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 832, 1038)
Ziņo	- dep. L. Ozola
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” (Nr. 110/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1045)
Ziņo	- dep. M. Šteins
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs
Par darba kārtību
Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr. 338/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1062)
Ziņo	- dep. J. Strīķe
Par procedūru	- dep. U. Augulis
Debates	- dep. A. Gobzems
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. A. Kiršteins
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Judins
	- dep. A. Gobzems
	- dep. V. Dombrovskis
	- dep. L. Liepiņa
	- dep. J. Stepaņenko
	- dep. D. Šmits
	- dep. J. Strīķe
	- dep. L. Liepiņa
Likumprojekts “Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” (Nr. 281/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1048)
Ziņo	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” (Nr. 282/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1049)
Ziņo	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā” (Nr. 283/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1050)
Ziņo	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā” (Nr. 284/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1051)
Ziņo	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” (Nr. 285/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1052)
Ziņo	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā” (Nr. 286/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 1053)
Ziņo	- dep. A. Kiršteins
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr. 340/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1068)
Ziņo	- dep. A. Gobzems
Likumprojekts “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” (Nr. 339/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 1065)
Ziņo	- dep. A. Kaimiņš
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” (Nr. 143/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 25. jūnijam” (Nr. 177/Lm13) (Dok. Nr. 1042)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” (Nr. 156/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam” (Nr. 178/Lm13) (Dok. Nr. 1043)
Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr. 198/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam” (Nr. 180/Lm13) (Dok. Nr. 1066)
Lēmuma projekts “Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Ati Zakatistovu” (Nr. 182/Lm13) (Dok. Nr. 1071)
Ziņo	- dep. J. Kursīte-Pakule
Debates	- dep. A. Zakatistovs
	- dep. I. Benhena-Bēkena
	- dep. A. Judins
	- dep. J. Strīķe
	- dep. D. Šmits
	- dep. A. Gobzems
Informācija par deputātu D. Reiznieces-Ozolas, V. Valaiņa, A. Čakšas, J. Jalinskas, M. Kučinska un R. Bergmaņa jautājumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem “Par problēmas risinājumu, lai mazinātu “riepu kalnus” Latvijā” (Nr. 37/J13)
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretārs A. Klementjevs

Balsojumi

Datums: 06.06.2019 12:19:30 bal001
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 87)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Aivaram Geidānam šā gada 13. jūnijā

Datums: 06.06.2019 12:20:35 bal002
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Par Andas Kraukles apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi (170/Lm13)

Datums: 06.06.2019 12:23:19 bal003
Par - 30, pret - 57, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par balsošanu pa daļām. Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 ... (179/Lm13)

Datums: 06.06.2019 12:30:49 bal004
Par - 88, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par OIK atbalsta ieviešanas mērķiem, ietekmi, kritērijiem atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un par nodarīto ... (179/Lm13)

Datums: 06.06.2019 12:31:14 bal005
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 06.06.2019 14:10:12 bal006
Par - 29, pret - 47, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par situāciju Eiropas Parlamenta vēlēšanu organizēšanas sakarā (12/P13)

Datums: 06.06.2019 14:11:06 bal007
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 81)
Balsošanas motīvs: Grozījums Latvijas Pareizticīgās Baznīcas likumā (336/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 06.06.2019 14:30:28 bal008
Par - 10, pret - 68, atturas - 1. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (17/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 14:32:37 bal009
Par - 57, pret - 2, atturas - 18. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Sabiedrības integrācijas fonda likumā (17/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 14:36:01 bal010
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (6/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 14:37:40 bal011
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā (103/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 14:39:07 bal012
Par - 72, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Imigrācijas likumā (208/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 14:41:03 bal013
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Dzelzceļa likumā (210/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 14:45:32 bal014
Par - 29, pret - 45, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.1. Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (212/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 14:46:20 bal015
Par - 53, pret - 20, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (212/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 14:47:08 bal016
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par likuma “Par prekursoriem” atzīšanu par spēku zaudējušu (213/Lp13), 3.lasījums

Datums: 06.06.2019 14:49:20 bal017
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” (311/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.06.2019 14:51:45 bal018
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības konstitūcijas Desmito papildprotokolu (306/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.06.2019 14:53:22 bal019
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta konvencijas Papildprotokolu (307/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.06.2019 14:55:38 bal020
Par - 78, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Par Pasaules Pasta savienības Vispārīgā reglamenta Otro papildprotokolu (308/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.06.2019 14:57:39 bal021
Par - 79, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 82)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par grāmatvedību” (110/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 14:58:24 bal022
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 06.06.2019 15:32:26 bal023
Balsošanas motīvs: Kvoruma pārbaude

Datums: 06.06.2019 15:37:20 bal024
Par - 44, pret - 24, atturas - 3. (Reģistr. - 75)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Krimināllikumā (338/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:22:19 bal025
Par - 62, pret - 9, atturas - 0. (Reģistr. - 79)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Krimināllikumā (338/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:24:48 bal026
Par - 74, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā (281/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:26:39 bal027
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem” (282/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:27:45 bal028
Par - 51, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.5. Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (283/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:28:07 bal029
Par - 53, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.6. Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (283/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:28:28 bal030
Par - 50, pret - 0, atturas - 17. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.7. Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (283/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:28:46 bal031
Par - 53, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.8. Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (283/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:29:06 bal032
Par - 52, pret - 0, atturas - 17. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.9. Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (283/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:29:28 bal033
Par - 53, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.10. Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (283/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:29:46 bal034
Par - 53, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.11. Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (283/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:30:04 bal035
Par - 55, pret - 0, atturas - 18. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu Nr.12. Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (283/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:30:30 bal036
Par - 51, pret - 0, atturas - 17. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (283/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:31:08 bal037
Par - 66, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījums Revīzijas pakalpojumu likumā (284/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:32:01 bal038
Par - 71, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā (285/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:33:13 bal039
Par - 67, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 77)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā (286/Lp13), 2.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:37:23 bal040
Par - 54, pret - 3, atturas - 18. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (340/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:38:03 bal041
Par - 72, pret - 3, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (340/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:39:49 bal042
Par - 53, pret - 4, atturas - 16. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (339/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:40:10 bal043
Par - 51, pret - 4, atturas - 16. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā (339/Lp13), 1.lasījums

Datums: 06.06.2019 16:41:16 bal044
Par - 73, pret - 0, atturas - 1. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā"” (Nr.143/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 25. jūnijam (177/Lm13)

Datums: 06.06.2019 16:41:56 bal045
Par - 75, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā"” (Nr.156/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019. gada 1. jūlijam (178/Lm13)

Datums: 06.06.2019 16:42:33 bal046
Par - 76, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 78)
Balsošanas motīvs: Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Grozījumi Sabiedriskā labuma organizāciju likumā” (Nr.198/Lp13) otrajam lasījumam līdz 2019.gada 1.jūlijam (180/Lm13)

Datums: 06.06.2019 16:56:43 bal047
Par - 58, pret - 14, atturas - 2. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par sēdes turpināšanu bez pārtraukuma

Datums: 06.06.2019 17:06:34 bal048
Par - 55, pret - 21, atturas - 0. (Reģistr. - 80)
Balsošanas motīvs: Par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 13. Saeimas deputātu Ati Zakatistovu (182/Lm13)

Datums: 06.06.2019 17:07:32 bal049
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija