Latvijas Republikas 13. Saeimas
ziemas sesijas pirmā sēde
2019. gada 10. janvārī

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes darba kārtība
Satura rādītājs
Balsojumi
Frakciju viedokļi

Sēdes vadītāja. Labrīt, godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam sākt Saeimas 2019. gada ziemas sesiju.

Vispirms – iesniegtās izmaiņas Saeimas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un tajā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Sprūde, Stepaņenko, Benhena-Bēkena, Liepiņa, Gobzems un Petraviča lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Deputāti Sprūde, Stepaņenko, Benhena-Bēkena, Liepiņa, Gobzems un Petraviča lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz sēdes darba kārtībā iekļaut likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Ir. (Starpsauciens: “Atbalsta!”) Deputāti atbalsta. Paldies. Līdz ar to darba kārtība ir grozīta. Likumprojekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Sākam izskatīt sēdes darba kārtību.

Darba kārtībā – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Transporta enerģijas likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi (Starpsaucieni: “Jā! Ir!”) pret... Deputāti vēlas balsot? (Starpsaucieni no JKP un KPV LV: “Jā! Jā!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Transporta enerģijas likums” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 28, atturas - 9. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Indriksones, Dzintara, Jansona, Teirumnieka un Šnores iesniegto likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Ilze Indriksone. (Starpsauciens.)

I. Indriksone (NA).

Labrīt, cienījamie kolēģi! (Starpsauciens: “Labrīt!”) Prezidij! Mēs esam iesnieguši likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā”. Aicinu atbalstīt nodošanu atbildīgajai komisijai. Šī likumprojekta mērķis ir ieviest lielāku atklātību publisku personu kapitālsabiedrībās, tuvinot prasības, kas ir šiem uzņēmumiem, biržā kotēto uzņēmumu atklātības prasībām.

Grozījumi nosaka kapitālsabiedrībām pienākumu, sākot ar 2019. gada 1. jūliju, publicēt papildu informāciju, kas būtu pieejama sabiedrībai un visiem interesentiem, par valdes un padomes locekļu atalgojumu, dalībnieku akcionāru sapulcēm, sapulču lēmumu projektiem un lēmumiem, kā arī paredzamajiem riska faktoriem. Tāpat periodiski jāpublicē ziņojumi par korporatīvās pārvaldības principu ievērošanu, interešu konfliktu novēršanu, pretkorupcijas politiku, padomes un revīzijas komiteju sastāvu un šo komiteju nolikumiem.

Grozījumi vēl paredz, ka, sākot ar 2020. gadu, koordinācijas iestādei, kas ir Pārresoru koordinācijas centrs, jāuzrauga, kā valsts un lielās atsavināto publisku personu kapitālsabiedrības, tātad arī pašvaldību lielās kapitālsabiedrības, izpilda šīs informācijas publiskošanas prasības.

Līdz ar šo grozījumu spēkā stāšanos sabiedrībai būtu pieejama plašāka informācija par publisku personu kapitālsabiedrību darbību.

Aicinu atbalstīt nodošanu komisijai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Ļubova Švecova.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Minētie grozījumi skar attiecīgu nodokļu maksātāju administratīvo atbildību... pārnešanu no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa uz speciālu likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Tā ir administratīvās atbildības sodu politikas maiņas sastāvdaļa, dekodificējot administratīvo atbildību. Es uzskatu, ka atbildībai ir jāpastāv, taču tai jāpastāv nevis speciālos likumos, bet vienā kopīgā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Es uzskatu, ka šāda veida administratīvās atbildības sadrumstalošana veido nevis vienotu un tiesisku pieeju administratīvajai sodu politikai, bet to sadrumstalo un padara necaurskatāmu, nesaprotamu un absolūti neorientētu uz klientiem.

Un es uzskatu, ka šajā gadījumā tas ir arī pret OECD pēdējiem ieteikumiem, kas pagājušogad tika sniegti saistībā ar komercdarbības vides uzlabošanu un tiesiskuma ievērošanu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 4, atturas - 17. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sprūdes, Stepaņenko, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas, Gobzema un Petravičas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Karina Sprūde.

K. Sprūde (KPV LV).

Godājamais Prezidij un godājamie deputāti! Vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Adopcijas reģistrā uz 2019. gada 1. janvāri reģistrēti 1177 bērni.

Pēc Latvijas Republikas Labklājības ministrijas datiem, 2016. gadā valstī tika adoptēti 127 bērni, no tiem 83 bērni vecumā no 3 līdz 18 gadiem, un uz ārvalstīm tika adoptēti 119 bērni; 2017. gadā valstī tika adoptēti 127, no tiem 93 bērni vecumā no 3 līdz 18 gadiem, uz ārvalstīm - 69 bērni; 2018. gadā valstī tika adoptēti 102 bērni, no tiem 70 bērni vecumā no 3 līdz 18 gadiem, uz ārvalstīm - 49 bērni.

Darba likuma 155. panta piektā daļa noteic, ka “ģimenē, kura ir adoptējusi bērnu vecumā līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem piešķir 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu”. Ģimenē, kura ir adoptējusi bērnu vecumā no 3 līdz 18 gadiem, adoptētājiem minētais atvaļinājums netiek piešķirts.

Ņemot vērā to, ka bērna ienākšana ģimenē ir ļoti svarīgs dzīves posms visiem ģimenes locekļiem, kā arī to, ka adoptēta bērna ienākšana ģimenē pieprasa adoptētāju īpašu uzmanību un rūpību neatkarīgi no adoptētā bērna vecuma, ir svarīgi paredzēt līdzvērtīgu atbalstu visiem adoptētājiem neatkarīgi no adoptētā bērna vecuma.

Likumprojekts paredz paplašināt to personu loku, kurām pienākas atvaļinājums, nodrošinot to, ka šāds atvaļinājums pienākas vienam no adoptētā bērna vecākiem neatkarīgi no adoptētā bērna vecuma.

Kvalitatīvi pavadīts laiks kopā ar bērnu palīdzēs viņam ātrāk iejusties ģimenē un stiprinās ģimeniskās saites, turklāt vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana adoptētājiem neatkarīgi no bērna vecuma veicinās pozitīvu lēmumu pieņemšanu potenciālo adoptētāju vidū.

Lūdzu atbalstīt likumprojektu. Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sprūdes, Stepaņenko, Benhenas-Bēkenas, Liepiņas, Gobzema un Petravičas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Jūlija Stepaņenko.

J. Stepaņenko (pie frakcijām nepiederoša deputāte).

Godātie kolēģi! Liels paldies par to, ka jūs atbalstījāt šo ideju.

Šis likumprojekts ir skatāms kopā ar Darba likumu, jo paredz attiecīgu pabalstu vienam no tiem vecākiem, kuri izvēlas adoptēt bērnu, neatkarīgi no bērna vecuma. Tātad šo 10 dienu atvaļinājumu, kā jau iepriekš likumā tas bija noteikts, ir iespējams izmantot pusgada laikā no brīža, kad stājies spēkā tiesas lēmums par adopcijas apstiprināšanu. Un vienīgā atšķirība - turpmāk šādā apmaksātā atvaļinājumā viens no vecākiem, ja mēs atbalstīsim šo ideju, varēs doties arī tad, ja adoptētā bērna vecums pārsniedz trīs gadus adopcijas brīdī. Līdz ar to, lai saņemtu šādu pabalstu, vairs nebūs bērna vecuma ierobežojumu. Kā jau iepriekš noteikts likumā, šo pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Pēc mūsu aprēķiniem, ņemot vērā to adoptētāju skaitu, kuri adoptējuši bērnus pēc trīs gadu vecuma pēdējo trīs gadu laikā, un vidējo algu valstī, šāda iniciatīva valstij varētu izmaksāt aptuveni 50 tūkstošus eiro gadā. Šīm izmaksām nevajadzētu būt lielām, bet arī tad, ja pēkšņi šī iniciatīva prasīs par kādu tūkstoti vairāk naudas, tas nozīmēs tikai to, ka valstī tiek adoptēts vairāk bērnu, un šī būs pozitīva iezīme.

Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt arī šo likumprojektu un nekavēties ar tā virzīšanu tālāk.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta nodošanu komisijai? Iebildumu nav. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Darba kārtībā - Saeimas Prezidija ziņojumi par patstāvīgajiem priekšlikumiem.

Godātie kolēģi! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 13 898 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt kompensācijas deputātiem, kas zaudējuši Saeimas mandātu!” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? Iebildumu nav. Līdz ar to lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Līdzīgi Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir iesniegusi patstāvīgo priekšlikumu - lēmuma projektu “Par 10 945 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā” turpmāko virzību”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šī patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārībā? Nav. Tātad lēmuma projekts sēdes darba kārtībā ir iekļauts.

Par atvaļinājuma piešķiršanu.

Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Dacei Melbārdei 2018. gada 20. un 21. decembrī. Godātie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Daces Melbārdes iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu 2018. gada 20. un 21. decembrī. Saeimas Prezidijs atvaļinājumu ir piešķīris un par to informē Saeimu.

Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivaram Zariņam no šā gada 15. janvāra līdz 17. janvārim. Par atvaļinājuma piešķiršanu mums ir jābalso.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivaram Zariņam no šā gada 15. janvāra līdz 17. janvārim. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Atvaļinājums ir piešķirts.

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Par saņemtajiem deputātu pieprasījumiem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Jūlijas Stepaņenko, Karinas Sprūdes, Lindas Liepiņas, Alda Gobzema, Didža Šmita, Ivetas Benhenas-Bēkenas, Ērika Pucena, Jāņa Vitenberga, Janīnas Kursītes un Ralfa Nemiro iesniegto pieprasījumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par Ārlietu ministrijas rīcību ANO Migrācijas pakta un ANO Bēgļu pakta sakarā”.

Lai sniegtu pieprasījuma motivāciju, iesniedzēju vārdā runās deputāts Aldis Gobzems. Tātad vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (KPV LV).

Labrīt! Pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 124. panta pirmo daļu, tiek iesniegts pieprasījums ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam saistībā ar Ārlietu ministrijas rīcību balsojumos par ANO Migrācijas paktu un ANO Bēgļu paktu.

Rinkēviča kungs! Laiks, kad aizmuguriski - pret sabiedrības interesēm, pa sētas durvīm - tika nodrošināti drošības spilveni āboltiņām vai netika pildīti Saeimas lēmumi, ir beidzies. Jaunā politika nozīmē rīkoties sabiedrības interesēs, nevis savās. Ja mēs atceramies... Satversmes 59. pantā ir skaidri un nepārprotami noteikts, ka “ministriem ir nepieciešama Saeimas uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā”. Konkrētajā gadījumā Latvijā ir ārpolitika, ko realizē Saeima, nevis ārpolitika, kas ir Edgara Rinkēviča ārpolitika. Saeima nepārprotami ir balsojusi pret ANO Migrācijas paktu un nepārprotami ir devusi mājienu Ministru kabinetam, ka visi ar šiem jautājumiem saistītie ārpolitiskie kursi ministram ir jāsaskaņo ar parlamentu. Rinkēviča kungs, jūs to kārtējo reizi neesat darījis, tāpēc es atgādinu, ka konkrētajā situācijā tie laiki, kad jūs vienpersoniski pret sabiedrības interesēm rīkojāties valsts vārdā, ir beigušies.

Tas arī ir iemesls, kāpēc šāds pieprasījums tiek izteikts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai.

Darba kārtībā - Pieprasījumu komisijas atzinumi.

Deputātu Mārtiņa Bondara, Ata Zakatistova, Jura Pūces, Ramonas Petravičas, Gata Eglīša, Mārtiņa Staķa, Daniela Pavļuta, Marijas Golubevas, Vitas Andas Tēraudas, Artūra Toma Pleša pieprasījums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par finanšu ministres vilcināšanos izpildīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017. gada 16. novembra spriedumu lietā Nr. 2016-16-01”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Labrīt, augsti godātie kolēģi! Labrīt, Saeimas priekšsēdētāja! Pieprasījumu komisija ir saņēmusi 10 Saeimas deputātu pieprasījumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai, kurš pēc būtības ir saistīts ar Solidaritātes nodokļa likuma grozījumiem.

Atgādināšu, ka 2017. gada nogalē Satversmes tiesā tika pieņemti divi spriedumi saistībā ar Solidaritātes nodokļa likuma normām. Un abos šajos spriedumos daļa no Solidaritātes nodokļa likuma tika atzīta par neatbilstošu Satversmei. Jāatzīst - diezgan nozīmīga daļa! Proti, noteiktās likmes tika atzītas par neatbilstošām Satversmei. Un Satversmes tiesa noteica pienācīgu pārejas periodu sava pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīdim - līdz 2019. gada 1. janvārim. Bet faktiski Ministru kabinets iesniedza Saeimā... iesniedza sagatavotu likumprojektu, lai grozītu šo lietu, 2018. gada 4. decembrī... vairāk nekā gadu gatavojot spriedumu... un turklāt uzsākot saskaņošanu ar iesaistītajām institūcijām tikai pagājušā gada, 2018. gada, oktobrī...

Minētā kavēšanās noveda pie tā, ka faktiski Solidaritātes nodokļa likums tika grozīts ļoti saspringtos termiņos. Mēs visi, kolēģi, atceramies - pagājušā gada pēdējā sēdē... vienā sēdē - divos lasījumos, paredzot 10 minūtes priekšlikumu iesniegšanai... Un izveidojās situācija, ka Saeimai bija ierobežojumi realizēt savas likumdevēja funkcijas, nodrošinot to, lai diskusija par nodokļa likuma grozījumiem būtu pienācīga... Paredzot tam pienācīgu laiku, būtu iespējams izvērtēt alternatīvas, piedāvāt alternatīvas.

Pieprasījumu komisija saņēma no Finanšu ministrijas atbildi... rakstveida atbildi uz pieprasījumu un izskatīja šo atbildi savā 2. janvāra sēdē. Diemžēl sēdē nepiedalījās ne finanšu ministre, ne arī kāds cits Finanšu ministrijas darbinieks - ne parlamentārais sekretārs, ne ministra biroja pārstāvji, ne arī kāds no ierēdniecības. Tāpēc faktiski Pieprasījumu komisijai bija jāapmierinās ar iesniedzēju uzklausīšanu un rakstveida atbildes izlasīšanu.

Rezultāts - Pieprasījumu komisija, balsojot septiņiem “par” un vienam deputātam nebalsojot, atzina, ka deputātu pieprasījums ir pieņemams.

Pieprasījumu komisija aicina šo pieprasījumu atbalstīt Saeimā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram.

M. Bondars (AP!).

Cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienītās kolēģes, godātie kolēģi! Nu, pēc Pūces kunga izsmeļošā ziņojuma grūti jau ko pateikt, bet - šis tas tomēr vēl ir saglabājies... Mācoties Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, man matemātisko analīzi mācīja tāds profesors Buls, un viņš teica, ka pēc būtības ir trīs mācīšanās jeb izziņas veidi. Pirmais ir visvienkāršākais: cilvēks - cilvēks. Nu, profesors stāsta, un students spēj uzdot jautājumus. Profesors atbild. Tas ir visvienkāršākais izziņas veids.

Otrais ir mazliet sarežģītāks: cilvēks - grāmata. Visu var izlasīt, bet grāmatai jautājumu neuzdosi, vai ne? Nu tā iznāk.

Un ir trešais izziņas veids: cilvēks - Dievs. Cilvēks - Dievs. Visu izdomā pats, vai ne? Sākot ar riteni un beidzot ar matemātikas teorēmu pierādījumiem un tā tālāk.

Kā Pūces kungs ziņoja, 2. janvārī, protams, gaidījām. Gaidījām kādu no Finanšu ministrijas. Pieprasījumu komisijas priekšsēdētāja Liepiņas kundze vairākkārt vaicāja: “Vai finanšu ministre ir šeit? Vai kāds no Finanšu ministrijas ir atnācis, lai pastāstītu par pieprasījumu?” Tā mēs varētu piekopt vienkāršāko izziņas veidu: cilvēks - cilvēks. Nu nebija! Nebija ne ministres, ne kāda cita no ministrijas. Ministres nebija, jo viņa bija devusies atvaļinājumā, Māris Kučinskis bija iedevis ministrei atvaļinājumu. Bet ministrei ir divas “cepures” - Dana Reizniece-Ozola ir gan finanšu ministre, gan Saeimas deputāte. Kā jūs redzējāt, tikko Saeimas Prezidijam atvaļinājumu lūdza tikai Dace Melbārde un Ivars Zariņš. Dana Reizniece-Ozola no 2. līdz 4. janvārim, kad ministrei bija atvaļinājums Ministru kabinetā, kā deputāte turpināja strādāt. Varējāt taču atnākt kā deputāte, vai ne?

Redziet... (Dep. U. Auguļa starpsaucieni.) Un man prieks, ka Auguļa kungs... Man prieks, ka Auguļa kungs kaut ko runā, tāpēc ka viņš - viņš! - bija atstāts par Danas Reiznieces-Ozolas aizvietotāju. Arī viņš taču varēja atnākt 2. janvārī! Varbūt Dana Reizniece-Ozola nebija pateikusi Auguļa kungam, ka jāatnāk? Kučinska kungs tajā brīdī, kad apstiprināja viņa valdību (2016. gada janvārī vai februārī), teica: “Valdībai jābūt komandai!” Nu kur tad tas komandas gars, Auguļa kungs, izpaudās, ka jūs neatnācāt ministres vietā, kura bija atvaļinājumā? Nu kā tad tā?! (Dep. U. Augulis: “Bondara kungs, jūs man nemācīsiet, kas man jādara!”) Vai... Nu labi, neatnāca ne ministre, ne Uldis Augulis, bet varēja jau kāds no tiem superbagātajiem ministres biroja cilvēkiem atnākt! Jā, ministres birojā maksā solidaritātes nodokli, un solidaritātes nodokli maksā tikai superbagātie! Nu varēja kāds 2. janvārī, iedzēris no rīta šampanieti - jo vajag, vai ne? -, atnākt līdz Pieprasījumu komisijai un pastāstīt mums, kā tad tur īsti bija. (Starpsauciens.) Āreče, nekā! (Starpsauciens.) Ai!...

Mācoties Amerikā, bija tā (Starpsaucieni: “Ooo!”)... Mācoties Amerikā, bija tā: jums varēja būt perfektas zināšanas, bet, ja jūs neatnācāt uz lekcijām (Starpsauciens: “Sorosists!”), augstāko atzīmi dabūt nevarējāt. Vēl vairāk! Ja neatnācāt uz pāris lekcijām, varēja būt tā, ka jūs atskaita no kursa kopumā.

Ministres kundze! Es saprotu, ka jūs netiekat galā ar saviem pienākumiem - nevarat ne pati atnākt, ne citus atsūtīt uz komisijas sēdi. Jūs varat mūs pasūtīt, bet tāpēc, ka jūs netiekat galā ar pienākumiem, ir laiks beigt ministrēt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Viktoram Valainim.

V. Valainis (ZZS).

Labrīt, kolēģi! Es par pieprasījumu pēc būtības.

Pieprasījums bija par to, ka Finanšu ministrija nav laikus iesniegusi Solidaritātes nodokļa likuma grozījumus atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam. Tomēr gribētos minēt, ka šis likumprojekts pēc būtības savā ziņā bija arī budžeta likumprojekts. Un budžetu vajadzētu tomēr izstrādāt jaunajai valdībai. Tā jūs... tā mēs visi kopā esam vienojušies... vismaz tāda izpratne šeit ir.

Bet, ņemot vērā to, ka jaunās valdības veidošana, kā mēs visi redzam, īpaši nesokas, veiksmīgi uz priekšu neiet un vēl joprojām mums jaunās valdības nav, finanšu ministre, manuprāt, ļoti veiksmīgi tika galā ar šo situāciju, un jau decembra beigās mēs pieņēmām attiecīgos grozījumus atbilstoši tam, kā Satversmes tiesa bija lēmusi, un šīs kļūdas tika labotas. Līdz ar to šim pieprasījumam pēc būtības vispār zuda jēga. Ja tas ir tikai par to, tad tas īsti nav pamatots.

Par to lēmuma projektu, kuru pieņēma. Tas gan bija dīvains lēmums attiecībā uz solidaritātes nodokli. Es nesaprotu, kā mēs, Saeimas vairākums... Tas bija jārespektē, tomēr... es domāju, jaunajai labklājības ministrei, finanšu ministram - vienalga, kas būs šajos amatos, - būs par to ļoti rūpīgi jādomā. Jo tas ir nepieņemami - tāda situācija, ka šie lielo algu maksātāji šobrīd... mēs esam noņēmuši viņiem pensiju griestus... un mazo algu saņēmēji, kuri saņem 430 eiro mēnesī, - tie būs tie, kas maksās lielajiem pensiju saņēmējiem...

Tāds ir priekšlikums, kuru jūs, lielākā daļa Saeimas deputātu, atbalstījāt.

Es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu un turpmāk, skatot Solidaritātes nodokļa likumu, pārdomāt šo jautājumu vēlreiz, jo tiešām tas ir pēc būtības nepareizs: mēs tikai palielinām nevienlīdzību - liekam mazo algu saņēmējiem maksāt par lielo algu saņēmējiem. Un lielo algu saņēmējiem varēs būt 20-30 tūkstošu eiro pensijas. Vai tas ir tas, ko mēs tiešām gribam? Es domāju, ka ne.

Aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Danai Reizniecei-Ozolai.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Labrīt, Saeimas priekšsēdētājas kundze un kolēģi deputāti! Es vēlos jums nedaudz izstāstīt par solidaritātes nodokļa pieņemšanas gaitu, lai jums rastos vai nostiprinātos pārliecība, ka viss ir darīts korekti un laikus, un apdomājot priekšlikumus, kas no valdības puses ir iesniegti Saeimā.

Solidaritātes nodoklis tika pieņemts 2015. gadā, Reira kungam un Ašeradena kungam esot Finanšu ministrijas vadībā, un tiešām šis nodoklis tika ļoti pretrunīgi vērtēts, jo tika pieņemts, var teikt, pēdējā brīdī to iekļaujot budžeta paketē. Bet tam bija ļoti būtiska loma jeb uzdevumi: viens - protams, nodrošināt finanšu resursus, kas tajā brīdī bija nepieciešami sociāli atbildīgiem pasākumiem 2016. gada budžetā; otrs - mazināt nevienlīdzību. Jo tas bija brīdis, kad bija saprasts, ka, ņemot vērā, ka 2014. gadā tika atcelti sociālo iemaksu griesti... Tad sanāca tā, ka turīgākā sabiedrības daļa maksā mazākus nodokļus nekā mazāk turīgā.

Tas, protams, nav vienīgais progresivitātes elements, bet ļoti būtisks.

Tā kā bija neapmierinātība ar solidaritātes nodokļa ieviešanu, 2016. un 2017. gadā, kad tika strādāts pie jaunās nodokļu politikas, valdība mēģināja... un, es domāju, izdevās ar uzviju to kompensēt... organizēt plašas diskusijas ar sociālajiem partneriem par solidaritātes nodokli, diskutēt par to, vai tāds nodoklis ir vajadzīgs un, ja tāds ir vajadzīgs, tad kādam tam ir jābūt. Tika apsvērti dažādi varianti, piemēram, arī šāds: atcelt solidaritātes nodokli, ieviešot otrā līmeņa sociālo iemaksu griestus... paredzot, ka tiek ierobežotas lielāku algu saņēmējiem īstermiņa sociālās izmaksas. Bet kolektīvais lēmums - valdības lēmums, sociālo partneru lēmums un arī Saeimas jeb likumdevēja lēmums - bija saglabāt solidaritātes nodokli, to mainot un nodrošinot daļēji no tā finansējumu veselības aprūpei, daļēji iedzīvotāju ienākuma nodokli un daļēji līdzekļus pensiju uzkrājumiem valsts un privātajos fondos.

2017. gada nogalē tiešām bija divi tādi Satversmes tiesas lēmumi. Vienu ierosināja 37 fiziskās personas, otru - deviņas juridiskās personas. Tur apstrīdēja ne tikai likmes, bet vispār nodokli kā tādu, maksāšanas kārtību, nodokļu objektu. Satversmes tiesa pieņēma divus lēmumus, kas pēc būtības pateica, ka solidaritātes nodoklim nav ne vainas. Vienīgā problēma ir likmes - tas, ka tās ir dažādas, jo, sākumā nodokli ieviešot, par pamatu tika ņemtas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir atšķirīgas atkarībā no tā, kurai sociālajai grupai tu piederi.

Bet par to, ka arī Satversmes tiesai šis uzdevums nebija vienkāršs, liecina tas, ka abos lēmumos vairākiem Satversmes tiesas tiesnešiem bija atšķirīgs viedoklis par dažādiem lēmumu aspektiem, turklāt dažkārt pat ļoti pretrunīgs. Un, protams, ka valdība, Finanšu ministrija, analizējot šos lēmumus un gatavojot savus priekšlikumus, kā tad likmi mainīt, ņēma šo analīzi vērā.

Vairāki aspekti darba procesā, kas, manuprāt, arī jāņem vērā. Nedēļraksta “Jurista Vārds” 2017. gada 8. marta numurā ir teikts, ka šobrīd Latvijā nav noteikta Satversmes tiesas sprieduma izpilde. Un, manuprāt, šis ir jautājums, par ko ir vērts padomāt, jo Satversmes tiesas lēmums principā paredz, ka normatīvā akta izdevējam jeb šinī gadījumā likumdevējam - Saeimai - būtu pēc būtības jāatrisina šis jautājums. Visa šī gada... vairāk nekā gada laikā valdība tā arī nav saņēmusi deleģējumu no Saeimas, no likumdevēja, ka ir kaut kas jādara. Un, ja kaut kas ir jādara, tad kas tieši ir jādara? Es pieņemu, ka, ja no Saeimas deleģējums būtu saņemts, valdība to būtu ņēmusi vērā, izstrādājot savus priekšlikumus. Tā kā nebija likumdevēja deleģējuma, tad, protams, valdība pati, šinī gadījumā Finanšu ministrija, to labprātīgi iekļāva savā darba uzdevumā, saprotot, ka tas darbs tomēr kādam būs jādara un jārisina, un ar to arī strādāja.

Ņēmām vērā vairākus aspektus. Pirmkārt, protams, reālo analīzi par solidaritātes nodokļa maksātājiem un iepriekšējo gadu maksājumu izpildi, kas bija pieejama šā gada martā. Otrkārt, diskutējām arī ar citām ministrijām... ļoti svarīgi - Labklājības ministriju... Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. Treškārt, analizējām, protams, Satversmes tiesas lēmumus. Ceturtkārt, sagaidījām arī no Labklājības ministrijas plānoto sociālo iemaksu griestus, kas, protams, ļoti ietekmē solidaritātes nodokļa maksātājus. Ņemot vērā, ka solidaritātes nodoklis tika strauji palielināts par vairākiem desmitiem procentu, tā maksātāju skaits samazinājās, un šie griesti faktiski tika pieņemti tikai novembrī. Un, piektkārt, protams, diskutējām arī ar sociālajiem partneriem.

Šīs valdības nodoms, vismaz Finanšu ministrijas nodoms, nevienu brīdi nav bijis atcelt solidaritātes nodokli vai kaut ko būtiski mainīt, jo mēs devām solījumu sabiedrībai, ka nodokļu politika būtiski nemainīsies. Un, ja kāds prasa man, vai es izjūtu savu politisko atbildību par to, ka iesniedzu šādu likumprojektu un šajā laikā... Jā, es jūtos pilnīgi atbildīga. Un es jūtos tā, ka esmu izdarījusi visu pēc labākās sirdsapziņas, tāpēc ka, godīgi sakot, ja es būtu saņēmusi tādu uzdevumu, par kādu Saeima beigās nobalsoja - ka tika atvieglots nodokļu slogs trīsarpus tūkstošiem turīgāko sabiedrības locekļu -, diez vai es būtu šādu Finanšu ministrijas priekšlikumu gatavojusi. Man joprojām šķiet, ka vispareizākais bija tas risinājums, ko apstiprināja valdība un kas ietekmēja tikai 250 cilvēkus, visai pārējai turīgākajai sabiedrības daļai šo nodokļa slogu saglabājot. Tas ir par saturu.

Par procesu. Bondara kungs, es arī domāju, ka Saeima nav kūrorts, kur var sēdēt un neko nedarīt, vai skatuve, kur var salikt rokas kabatās. Man diemžēl nav kabatu, kurās iebāzt vienu roku, sist ar otru roku pie krūts un spēlēt teātri. Ir jāstrādā, un arī Saeimai jābūt spējīgai pieņemt lēmumus.

Šis jautājums tika skatīts četrās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdēs. Un tas ir, manuprāt, viens no rekordskaitļiem, ja mēs domājam par to, cik daudz laika tiek veltīts atsevišķu lēmumu pieņemšanai. Varianti un analīze bija pietiekami labi sagatavoti, ja vien nebija tā, ka Saeimai tiešām bija nodoms pilnībā atcelt solidaritātes nodokli pēc būtības, ko nopietni mainīt. Esošajai valdībai un arī iepriekšējai Saeimai šāda nodoma noteikti nebūtu.

Visbeidzot pēc būtības. Nav noslēpums, ka solidaritātes nodoklis ir bijis strīda ābols ļoti ilgu laiku, faktiski kopš pirmās pieņemšanas dienas, tomēr ne vien tāpēc, ka tas tika varbūt ātrāk pieņemts, nekā daļai sabiedrības gribētos, bet arī tāpēc, ka ir bijis ļoti spēcīgs ļoti turīgu cilvēku - “diedziņu raustītāju” - lobijs. Viņi ir mēģinājuši ietekmēt iepriekšējās valdības, iepriekšējos ministrus, iepriekšējo parlamentu, gatavi dažu tūkstošu savu ieņēmumu dēļ faktiski pat gāzt valdību, ja tas būtu nepieciešams. Un diemžēl izskatās, ka šie “diedziņu raustītāji” joprojām patur... (Dep. M. Bondars: “Sauciet uzvārdus!”) patur kādu ietekmi atsevišķu politisko spēku lokā arī šajā Saeimā.

Tā vietā, lai skaidri un gaiši pateiktu, ka negribam solidaritātes nodokli un esam kādam apsolījuši to atcelt, mēģina atrast dažādus argumentus, kāpēc mēs nevaram pieņemt lēmumu... kāpēc mums vajadzētu kaut ko citu...

Aizejiet tur - nezin kur, atnesiet to - nezin ko! Nu, tā nav tā prakse, ko jūs saviem vēlētājiem esat solījuši.

Tas ir komentārs no manas puses.

Par neierašanos Saeimā, protams, es atvainojos. Šis atvaļinājums bija ieplānots jau ilgu laiku pirms tam. Saeimas darbā bija pārtraukums, un es arī laikus, gada nogalē, informēju Saeimas komisiju, ka diemžēl pati nevarēšu ierasties uz sēdi. Tieši tādēļ jau uz sēdi bija sagatavota rakstveida atbilde uz apmēram 10 lapām, lai deputāti varētu pēc būtības diskutēt. Un arī ierēdņi, ja tiks aicināti nākamajās reizēs, protams, ļoti labprāt atnāks un ekspertu līmenī visu izstāstīs, turklāt noteikti būs priecīgi šādu aicinājumu saņemt.

Pēc būtības pieprasījums, protams, ir politisks. Un ministram ir jābūt tam, kam ir jāatbild uz jautājumiem. Es tiešām arī turpmāk... Jebkurā gadījumā arī līdz šim esmu centusies būt klāt visur, kur mani aicina atbildēt pēc būtības, un diskutēt ar deputātiem.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Artusam Kaimiņam.

A. Kaimiņš (KPV LV).

Labrīt! Es domāju, ka labo darbu čempioni ir iegājuši frustrācijā konkrētā... vai ieilgušā atvaļinājumā vai skatās uz sabiedrību no deviņstāvu mājas jumta un spļauj virsū.

Šis nav politisks pieprasījums, Dana Reizniece-Ozola, Auguļa kungs, Kučinska kungs un visi pārējie, kas no ZZS ievēlēti šajā Saeimā! Šis ir pieprasījums, ko augstākā lēmējvara ir iesniegusi izpildvarai, un vienalga, par ko tas ir. Un, atvainojiet mani, - cik cilvēku strādā Finanšu ministrijā? Viena pati Reizniece-Ozola? Nav svarīgi, vai viņai viena “cepure” vai divas “cepures”. Viens - atvaļinājumu piešķir, otrs - atvaļinājumu piešķir... Cik darbinieku ir Finanšu ministrijā, kuri var atnākt, vienalga, kaut vai 1. janvārī, ja ir pieprasījums, ja ir sēde? Cik cilvēku atnāca? Nulle! Cik jums ir vecāko ekspertu, ko jūs, Reizniece-Ozola, pieminējāt? Jūs pati zināt? 64. Jūs zināt vispār, cik jums ir darbinieku? Varbūt jūs nezināt, cik jums ir nodaļu, pieņemsim? Jo jūs, es domāju, no katras nodaļas varējāt vismaz vienu cilvēku atsūtīt uz Pieprasījumu komisijas sēdi, kur jaunievēlētais parlaments pieprasa atbildi, vienalga, par kādu jautājumu. Un šeit nav Pieprasījumu komisijas sēde, kur jums ir jārunā par konkrēto solidaritātes nodokli - cik reižu jūs esat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā to vai to izskatījusi... Tas ir vienalga.

Svarīgi ir tas, ka jūs vienkārši izrādāt absolūtu vienaldzību no savas puses kā ministre vai kā, es nezinu, viena no valdības pārstāvjiem... Kučinska kungs, jūs tai skaitā, jo, ja darbinieki nedara savu darbu, jums ir jānoregulē, ka viņiem ir jābūt tur, kur viņiem ir jābūt!

Aizsēdējušies jūs esat, tas ir fakts! Es aicinu pēc iespējas ātrāk apstiprināt jauno valdību, lai šādi kāzusi vairs nenotiktu. Tas ir tas, uz ko es aicinu jaunos deputātus... un arī Nacionālo apvienību (Smiekli.), Jauno VIENOTĪBU... Nu, pārējo jūs sapratāt, ja?

Lūdzu apstiprināt šo pieprasījumu.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (KPV LV).

Es atšķirībā no sava kolēģa aicinu, protams, pēc iespējas ātrāk neapstiprināt “Solvitas Āboltiņas valdību”.

Bet, ja mēs runājam par Danu Reiznieces-Ozolas kundzi, tad... līdzīgi kā jautājumā par Edgaru Rinkēviču un pieprasījumu, kāpēc ir Edgara Rinkēviča ārpolitika, nevis Latvijas Republikas ārpolitika, šeit pēc būtības ir viens jautājums, Dana, kas ir svarīgs. Jūs neesat sapratusi vienu lietu, un tas attiecas droši vien uz vairākiem ministriem. Ministrs ir pakļauts parlamentam, un tā ir iekārtots demokrātijā. Jums es lūdzu izlasīt Satversmes 59. pantu, kurā skaidri un gaiši, nepārprotami, ir noteikts, ka ministram nepieciešama parlamenta uzticība un ministrs atskaitās parlamentam. Arī jums ir jāatskaitās parlamentam, kad parlaments to prasa, nevis kad jūs to vēlaties. Tāda ir demokrātija! Un tāda ir arī jaunā politika, kas ir jāievieš šajā parlamentā. Ignorēt parlamenta pieprasījumu ir ne tikai necieņa pret parlamentu, bet tā ir necieņa arī pret Latvijas tautu!

Reiznieces-Ozolas kundze, ja mēs runājam par saturu, par solidaritātes nodokli, tad man arī jāpieskaras jautājumiem, kas attiecas uz veco vai jauno politiku. Tie ir jautājumi, kurus jau sen vajadzēja atrisināt un par kuriem mēs runājām arī iepriekšējā Saeimas sēdē. Arī jums jau sen bija jāatbrīvo mazo pensiju saņēmēji no nodokļa (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Mēs to arī darījām! Straujākais neapliekamā minimuma pieaugums pensijām!”), jau sen jums bija jāsamazina nodokļi mazajām algām, nevis gadu jāvilcina jautājums par solidaritātes nodokli. Tieši tāpēc bija šis parlamenta pieprasījums, un tieši tāpēc ministram bija jāierodas vai vismaz kāds jādeleģē uz parlamentu, lai atskaitītos par to, kas ir un kas nav izdarīts.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Mārtiņam Bondaram, otro reizi.

M. Bondars (AP!).

Kā jūs dzirdējāt, kolēģi, visi vainīgi! Jānis Reirs vainīgs, jo viņa laikā pieņēma solidaritātes nodokli... to pretrunīgi vērtēto solidaritātes nodokli pieņēma Jāņa Reira laikā.

Zaļo un Zemnieku savienība toreiz... Ko jūs! Viņi nebija pat šāviena attālumā no valdības! Nu nebija! Tas nekas, ka Dana Reizniece-Ozola tajā laikā bija ekonomikas ministre. Ha-ha-ha! (Starpsaucieni. Smiekli.)

Jā, nu, kas vēl vainīgs? Saeima vainīga - neiedeva uzdevumu! Neiedeva uzdevumu, ka jāstrādā ir ar solidaritātes nodokli. A kas tad bija tajā Saeimā? Vai tur nebija koalīcija, kurā bija Zaļo un Zemnieku savienība, kas vadīja valdību? Kurā bija arī koalīcijas vadītājs, kas nāca no Zaļo un Zemnieku savienības? Nevarējāt sarunāt? Sliktas attiecības ar Kučinska kungu? (Dep. D. Reizniece-Ozola: “Vecā Saeima pieņēma...”) Šausmas! Šausmas! Šausmas, Reiznieces-Ozolas kundze! Un vēl vainīga jaunā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija! Četras reizes skatīja - nu savākušies tur cilvēki, kuri neko nesaprot! Nu neviens tur neko nesaprot! Vai tad jūs, Dana Reizniece-Ozola, nedzirdējāt, ko teicām, - ka mēs šo jautājumu atrisināsim jaunā budžeta ietvaros... ietvarā? Janvārī un februārī neviens solidaritātes nodokli nebūtu maksājis. (Starpsauciens.)

Viena no kritiskajām 21. gadsimta vadītāja prasmēm ir spēja strādāt komandā. (Dep. U. Augulis: “Jūs pat valdību nevarat izveidot!”) Vainīgo meklēšana raksturo to, ka šādas komandas nav. Vienkārši nav! Un, kā jau es teicu savā pirmajā uzrunā, laiks beigt ministrēt!

Paldies, Dana Reiznieces-Ozolas kundze, par jūsu pavadīto laiku ministres krēslā, bet ir laiks beigt!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (KPV LV).

Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Šī nav Pieprasījumu komisijas sēde. Un, Reiznieces-Ozolas kundze, šīm debatēm bija jābūt... tām bija jābūt 2. janvārī - ne šeit.

Ņemot vērā, ka šis ir Reiznieces-Ozolas kundzes un vispār visas aizejošās valdības žests jaunievēlētajiem deputātiem, ka ministri var neierasties, var parlamentam neatbildēt, es aicinu: lūdzu, atbalstiet šo pieprasījumu! Un aicinu ar to arī šīs debates izbeigt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Mārtiņa Bondara, Ata Zakatistova, Jura Pūces, Ramonas Petravičas, Gata Eglīša, Mārtiņa Staķa, Daniela Pavļuta, Marijas Golubevas, Vitas Andas Tēraudas un Artūra Toma Pleša pieprasījumu finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par finanšu ministres vilcināšanos izpildīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017. gada 16. novembra spriedumu lietā Nr. 2016-16-01”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 22, atturas - 9. (Dep. A. Kaimiņš: “Jāņem atvaļinājums!”) Pieprasījums ir pieņemts.

Un darba kārtībā - deputātu Daniela Pavļuta, Jura Pūces, Andra Skrides, Daces Rukšānes-Ščipčinskas, Artūra Toma Pleša, Vitas Andas Tēraudas, Ilmāra Dūrīša, Mārtiņa Staķa, Arta Pabrika un Ineses Voikas pieprasījums veselības ministrei Andai Čakšai “Par veselības ministres atbildību, ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no 2019. gada 1. janvāra”.

Pieprasījumu komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Augsti godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija savā 2. janvāra sēdē skatīja vēl vienu pieprasījumu, kuru ir iesnieguši 10 Saeimas deputāti un kurā ir runa par jautājumu, kas patiesībā ir ļoti nozīmīgs un būtisks tieši šobrīd un kas ir arī ar politisku nozīmi un saistīts ar ļoti lielu atbildību iedzīvotāju priekšā.

Īsumā par pieprasījuma būtību. Proti, 2017. gada nogalē tika pieņemts Veselības aprūpes finansēšanas likums, kas noteic tā sauktās valsts veselības obligātās apdrošināšanas ieviešanu. Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz to, ka veselības aprūpes pakalpojumi tiek sadalīti tā sauktajos pakalpojumu grozos, kuri ir pieejami iedzīvotājiem atbilstoši viņu dažādajiem statusiem attiecībā uz sociālās apdrošināšanas iemaksām.

Minētais likums atstāj iespaidu uz veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un, protams, rada arī riskus saistībā ar šo jautājumu.

Deputātu sagatavotais pieprasījums, kas ir iesniegts decembrī, vērš uzmanību uz situāciju, ka, lai gan 2019. gada janvārī bija paredzēta šīs grozu sistēmas stāšanās spēkā, faktiski tā nebija iespējama. Tobrīd bija aizdomas par to. Kaut gan Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē ministre un ministrijas pārstāvji vairākkārt norādīja, ka ar 1. janvāri tiks galā ar šo situāciju, taču tagad, kā mēs to zinām, situācija ir izveidojusies tāda, ka faktiski Veselības aprūpes finansēšanas likuma daļa attiecībā uz pakalpojumu groziem nestrādā.

Pieprasījumu komisijas 2. janvāra sēdē piedalījās veselības ministre un izsmeļoši atbildēja uz jautājumiem, pauda pozīciju. Jāatzīst gan, ka Veselības ministrijas ierēdņi tobrīd, komisijas 2. janvāra sēdē, teica, ka janvāra laikā pakalpojumu grozu sistēma varēs sākt strādāt. Vakar un aizvakar... Ir pagājusi nedēļa, un situācija jau ir pārbīdījusies uz februāra beigām. Bet Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šobrīd strādā un droši vien pieņems lēmumus, lai nodrošinātu to, ka likuma normas tiek vismaz pārceltas laikā, lai tās stātos spēkā un nodrošinātu likumības ievērošanu. Pašlaik ir tāda situācija, ka likumības ievērošana nav nodrošināta, valstij faktiski nespējot izpildīt pašas pieņemto likumu.

Diskusijas komisijas sēdē bija aktīvas, šī tēma tomēr ir ļoti nozīmīga. Diskusiju rezultātā Pieprasījumu komisija, balsojot ar septiņām balsīm “par” un vienu balsi “pret”, atzina, ka šis pieprasījums ir pamatots un pieņemams. Līdz ar to Pieprasījumu komisija aicina Saeimu šodien atbalstīt šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrim Skridem.

A. Skride (AP!).

Labrīt, kolēģi! Pūces kungs jau mums labi izstāstīja lietas būtību, un šis pieprasījums ir tieši laikā. Mēs zinām, ka decembrī tika solīts - viss strādās. Decembra pēdējās dienās redzējām, ka sistēma nestrādā, tātad faktiski sabiedrība tika maldināta. Kāds bija nākamais veselības ministres solis? Nākamais solis bija vainīgo meklēšana. Tika sākta vainīgo meklēšana Nacionālajā veselības dienestā, bet droši vien ir jāatceras, ka jāmeklē tā vaina pašam sevī. Un jāatceras arī fakts, ka likums tika pieņemts jau pirms vairāk nekā gada. Te ir runa par komandu.

Atcerēsimies arī to, ka šo svarīgo nozari no 22. decembra līdz 6. aprīlim faktiski vadīja Kučinska kungs, jo veselības ministre bija atvaļinājumā. Tātad svarīga nozare acīmredzot īstenībā ir bijusi bez vadības. Tā ir visas labo darbu čempionu komandas atbildība. Es pieņemu, ka vispār tika aizmirsts par šo likumu... vai arī atmiņa ir slikta. Bet, ja ir atmiņa slikta, tad jāiet pie neirologa vai vairāk jāēd biezpiens.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Andai Čakšai.

A. Čakša (ZZS).

Labdien! Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Paldies, Skrides kungs, ka atgādinājāt par šo atvaļinājumu. 21. janvāris turpinās, un tā tiešām bija laimīgākā diena tajā gadā. Es trešo reizi kļuvu par mammu. Man piedzima meita, un es jums arī novēlu tēva laimi.

Bet tālāk jau par pieprasījumu. Patiesībā es domāju, ka mēs esam vienā barikāžu pusē, jo tiešām priecājos, ka daudzi, kas priekšvēlēšanu laikā runāja, ka likums ir jāatceļ, šobrīd runā par tā ieviešanu. Un tas ir ļoti svarīgs likums.

Es arī esmu sašutusi par to, ka IT problēmu dēļ šī likuma otrais posms nav veiksmīgi varējis stāties spēkā no 1. janvāra vai - precīzāk - ir aizkavējies. Un, tieši tāpat kā jūs, es arī alkstu skaidrības, kāpēc ir notikusi šī aizkavēšanās.

Bet kāpēc es to saucu par otro posmu? Tāpēc, ka pirmais posms, kas pēc sava satura, ietekmes un svara ir daudz, daudz būtiskāks, sākās jau 2018. gada 1. janvārī. Un šis pirmais posms aptvēra 97 procentus Latvijas iedzīvotāju, kas, strādājot normālā nodokļu maksāšanas režīmā, no 2018. gada 1. janvāra jau veic sociālās iemaksas, plus papildu 21 grupa, ko valsts automātiski apdrošina. Visas šīs grupas, plus šie 97 procenti Latvijas iedzīvotāju no 2019. gada 1. janvāra saņem veselības aprūpes pilnu pakalpojumu apjomu.

Ko mums deva šis likums? Vai tas vispār bija svarīgs? Kāda bija tā ietekme? Šī viena procenta novirzīšana veselības aprūpei 2018. gadā deva 85 miljonus. Arī jums, Skrides kungs, pagājušogad pieauga atalgojums, algu fonds par 30 procentiem, pateicoties tieši šim likumam. Un šie dati par atalgojuma pieaugumu... tas nav tikai no Nacionālā veselības dienesta datiem, bet to arī mediji, analizējot slimnīcu datus, ir apstiprinājuši. Ja nebūtu šī likuma, tad nebūtu šī atalgojuma pieauguma, un es nezinu, vai mēs šodien runātu par valsts veselības aprūpi.

Bet tālāk, atgriežoties, protams, pie otrā posma... Jā, precīza datu uzskaite ir aizkavējusies. Un, man jāsaka, šis ir ļoti, ļoti smags projekts. No tām iestādēm, kam bija jāsavienojas vienotā platformā, tikai dažas ir Veselības ministrijas pakļautībā. Un kopumā šī datu apmaiņa... šī platforma ir jau izveidota, bet datu apmaiņas kvalitāte vēl ir jāpārbauda. Zinot Veselības ministrijas pieredzi ar e-veselības ieviešanu... un nekaunos no tā, ka mēs esam daudzus IT projektus vilkuši uz priekšu, lai tie sāktu strādāt. Jau šodien redzam, ka gan e-recepti, gan darbnespējas lapu var saprātīgā laikā izrakstīt un nav lieki jāsūta pacienti pakaļ receptei.

Tieši tāpat šis projekts tuvākā mēneša laikā “aizies”. Un ir svarīgi, ka šobrīd visi iedzīvotāji var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus. Jā, jāatzīst, ka bonuss ir tiem trim procentiem, kas nav veikuši brīvprātīgās iemaksas: nav veikuši šīs iemaksas, bet var saņemt pilno pakalpojumu grozu.

Ko par to domā sabiedrība? Ja mēs paskatāmies pēdējo aptauju par uzticību, ko ir guvusi veselības aprūpes nozare, tad redzam, ka, sākot ar 2016. gada sešiem punktiem, šobrīd ir sasniegti jau 33,2 punkti. Līdz ar to, es domāju, ir labi, ka mums ir šis likums. Un es atzīstu, protams, savu atbildību par to, ka man kā ārstei nav izdevies būt ļoti labai IT menedžerei, bet tas ir jautājums, kas tiks atrisināts tuvākajā laikā.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (KPV LV).

Ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veselības aprūpes pakalpojumu grozu pieejamību iedzīvotājiem no 2019. gada 1. janvāra, mēs kārtējo reizi Latvijas Republikā sastapāmies ar sistēmu... tas nav ne pirmo reizi, ne pēdējo... es ceru, ka varbūt pēdējo... bet katrā ziņā - ne pirmo reizi...

Šī sistēma ir salīdzināma ar vilcienu, kas tiek palaists brīdī, kad sliedes vēl nav gatavas. Vilciens jau darbojas, bet mēs vēl īsti nezinām, kur tas aizbrauks, jo vienkārši nav sliežu. (Dep. I. Rībena: “To gan mēs zinām!”)

Līdz ar to, manuprāt, likumi gan parlamentā, gan Ministru kabinetā būtu atbilstoši jāraksta un jāievieš, lai vispār arī paši šo normatīvo aktu sagatavotāji saprastu, ko un kādā apjomā konkrētais normatīvais akts regulē.

Likumi jāraksta priekš cilvēkiem! Veselības aprūpes finansēšanas likums šobrīd ir novedis situācijā, ka cilvēki nesaprot, ko un kādā apjomā minētais likums regulē.

Nobeidzot savu uzstāšanos par šo jautājumu, es gribu teikt, ka nedrīkst ieviest projektu, ja pat pašiem nav īstas pārliecības, vai un kā šis projekts strādās. Pretējā gadījumā mums sanāk problēmas, kā tas jau ir ar e-veselību, kas izmaksā entās reizes vairāk nekā mūsu kaimiņvalstīs un tā tālāk. Manuprāt, šis ir jautājums par strādāšanu komandā, jo, ja mēs visi kopā, viss parlaments, šo veselības aprūpes projektu ieviestu sarunu ceļā, nevis realizējot kādu individuālu ideju, šī veselības aprūpes sistēma jau būtu daudzkārt uzlabota.

Tāpēc es aicinu turpmāk jauninājumus, kuri skar visu sabiedrību, tomēr ieviest pēc principa, ka vispirms uzbūvējam sliedes un tikai tad palaižam vilcienu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Krišjānim Feldmanam.

K. Feldmans (JK).

Labdien! Man ir tādas, nu, kā saka, sliktas ziņas visiem tā sauktajiem labo darbu čempioniem un tā tālāk - jums nav jābūt IT menedžeriem, jums vienkārši ir jābeidz shēmot IT iepirkumos. (Starpsaucieni. Smiekli. Aplausi.)

Jūs droši vien esat dzirdējuši, ka konkrēto sistēmu par entajiem miljoniem - ja nemaldos, aptuveni sešarpus miljoniem - izstrādā tāds “ZZ Dats”. Vai jūs zināt, kas ir lielākie šī uzņēmuma klienti? Protams, bez Ventspils domes, Liepājas domes, Jūrmalas domes un Jelgavas domes? (Dep. A. Kaimiņš: “Nē!”) Protams, ka Rīgas dome (Smiekli.), Rēzeknes dome un Daugavpils dome! Tie deputāti, kas ir atnākuši uz šo Saeimu... ievēlēti tieši no Rīgas domes... nu tādu te ir ne mazums... par laimi, tas mums deva iespēju ļoti spilgti iepazīties ar IT sistēmām Rīgas domē. Tāpēc, ja vien kāds plāno shēmot un zagt naudu IT iepirkumos arī turpmāk... es jums silti iesaku neizmantot tādu... slēgt šādus apšaubāmus darījumus ar uzņēmumu, kurš sevi jau daudzus gadus ir diskreditējis dažādos lielo pilsētu iepirkumos un IT sistēmās, kas tiek pārvaldītas ar SASKAŅAS palīdzību... tātad ko pārvalda SASKAŅA un ZZS...

Tad jūs neiešausiet sev papēdī. Tas tāds, nu, vienkārši ieteikums. Un tad jums nebūs jānāk Saeimas tribīnē un jāžēlojas, ka jūs neesat IT menedžeri: jā, nu piedodiet, atvainojiet, es ļoti centos, bet man tie sliktie IT kaut kā... viņi man pakaitēja.

Es redzēju preses konferenci, kurā jūs uzstājāties, kur uzstājās jūsu... konkrētā uzņēmuma darbinieki. Vai tad jūs pati neredzat, ka viņi nav spējīgi to izdarīt? Kurš tad slēdza to iepirkumu? Ne jau parlaments. Padomāsim par to! Tas tāds silts ieteikums visiem, kas plāno shēmot arī nākotnē. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Pieprasījumu komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Daniela Pavļuta, Jura Pūces, Andra Skrides, Daces Rukšānes-Ščipčinskas, Artūra Toma Pleša, Vitas Andas Tēraudas, Ilmāra Dūrīša, Mārtiņa Staķa, Arta Pabrika un Ineses Voikas pieprasījumu veselības ministrei Andai Čakšai “Par veselības ministres atbildību, ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no 2019. gada 1. janvāra”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 24, atturas - 5. Pieprasījums ir pieņemts.

Darba kārtībā - Ministru kabineta locekļu atbildes uz deputātu pieprasījumiem.

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību”.

Vārds ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam.

A. Ašeradens (ekonomikas ministrs).

Labdien, kolēģi! Pateicos, ka man ir iespēja runāt par OIK jautājumiem un arī par konkrēto pieprasījumu, taču pirms tam vēlos nedaudz ieskicēt problēmas kontekstu, kas man liekas svarīgi, lai saprastu situāciju kopumā.

Kādēļ mēs vispār runājam par OIK? Jāsaka, šai OIK sāgai patiesībā ir ļoti sena vēsture, tā aizsākās 1995. gadā. Pamatā atbalsts elektroenerģijas jomai valstī sākās valsts ekonomiskās neatkarības un enerģētiskās neatkarības dēļ. Taču, ja runājam par periodu, kopš mēs iestājāmies Eiropas Savienībā, mēs esam kļuvuši par daļu no vienotās enerģētiskās politikas, kur Eiropas Komisijas Zaļā grāmata “Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai” paredz vienošanos par to, ka Eiropas Savienībā ir vienota enerģētikas politika. Un šī vienotā enerģētikas politika 2009. gadā vainagojās ar klimata un enerģijas tiesību aktu pakotni un direktīvu 2009/28/EK, kas paredz Latvijai arī saistošu zaļās enerģijas mērķi, atjaunojamās enerģijas mērķi. Lūk, tātad 2020. gadā mums ir jāsasniedz 40 procenti.... Jāteic, ka Eiropas Savienības politika nevienu mirkli neparedz, ka mēs kaut kādā veidā taisītos atteikties no šī mērķa.

Un Parīzes nolīgums... ar Parīzes nolīgumu saistītā apņemšanās... kas pēc tam ir sekojusi Eiropas Savienībā, paredz, ka 2030. gadā... paredz gan ambiciozus zaļās enerģijas mērķus, gan gāzu emisiju samazinājumu par 40 procentiem salīdzinājumā ar 2019. gadu. Un tā tālāk, un tā tālāk. Es gribu teikt, ka šie zaļās enerģijas mērķi Latvijai ir saistoši, tie būs jāpilda.

Un, ja Latvija 2020. gadā šo mērķi nesasniegs, tad Latvijai iestāsies konkrēts sankciju mehānisms. Tas būs jāizpilda.

Ja mēs skatāmies uz situāciju, kāda izveidojās, tad, protams, par ieviešanas mehānismu Latvijā jāteic, ka 2009. gada... aizejošās Godmaņa valdības pieņemtie Ministru kabineta noteikumi atvēra, godīgi sakot, elles vārtus attiecībā uz šo situāciju, un nākamo gadu laikā tika izdots 1000 atļauju, un Latvija nākamo 10 gadu laikā nonāca to valstu sarakstā, kuras sniedz vislielāko atbalstu zaļajai enerģijai. Un lielāks tas ir tikai Vācijā, Itālijā un Dānijā.

Kopumā mēs redzam, ka šis atbalsts 2016. gadā ir bijis vairāk nekā viens procents no IKP jeb 266 miljoni eiro gadā.

Tāda bija tā situācija, kuru saņēmu kā ekonomikas ministrs, un šī valdība saņēma šo jautāju kā risināmu. Jāteic, ka valdība šo gadu laikā ir rīkojusies ļoti atbildīgi, būtiski samazinājusi OIK slogu. 8. martā es uzstājos šeit, Saeimā, ar būtisku novērtējumu, un es teicu: šis mehānisms, kā Latvija ir ieviesusi OIK, - Latvijā tā ir būtiska makroekonomiska kļūda. Aicināju premjeru atbalstīt augsta līmeņa darba grupas sasaukšanu, un tāda darba grupa tika sasaukta, un šī darba grupa izstrādāja veselu virkni... vairāk nekā 12 priekšlikumus OIK sistēmas atcelšanai. Un tātad, pamatojoties uz darba grupas ziņojumu un uz to apņemšanos, valdība darīja... Tātad ir iesniegts valdībā... Un ir ļoti svarīgi, ka valdībā ir saskaņoti... ir bijuši vairāk nekā 167 saskaņojumi, un Ministru kabineta komitejā valdība ir apstiprinājusi programmu un ziņojumu par esošās OIK sistēmas atcelšanu.

Neiedziļinoties detaļās, es varu atbildēt, ka mēs... par to, kā tas izskatās kopumā, un tas ir svarīgi no faktu viedokļa... Valdībai sākot darbu, OIK atbalsts bija 266 miljoni eiro gadā. Valdībai beidzot darbu, tas ir mazāks par 80 miljoniem eiro gadā. Tātad tas ir 187 miljoni gadā. Iesniegtā programma paredz OIK samazinājumu līdz 106 miljoniem gadā, tātad samazinājumu vēl par 80 miljoniem eiro. Kā mēs redzam, programmas tālākā darbība paredz to, ka Latvija var, efektīvi darbojoties, strādāt ar 65 miljonu eiro OIK atbalstu un atrisināt šo problēmu attiecībā uz Eiropas Savienību, kā arī efektīvi nodrošināt tautsaimniecības darbu. Jāsaka, arī šī programma paredz ieviest ļoti nopietnu aizsardzības mehānismu tautsaimniecībai, kas ir ļoti svarīgs. Pamatojoties gan uz Skandināvijas, gan Latvijas zinātnieku pētījumiem, mēs nonācām pie secinājuma, ka Latvijas optimālais atbalsts elektroenerģijai kopumā ir 0,3 procenti no IKP.

Tātad šī programma paredz ieviest likumdošanā šādu drošības mehānismu, par kuru tad sabiedrībai ir tiesības pārliecināties katru gadu, ka kopējais atbalsta apmērs nepārsniedz šo līmeni.

Tā ka es gribu teikt, ka savu solījumu par to, ka strādāšu pie OIK sistēmas atcelšanas, esmu izpildījis. Šis modelis paredz, ka no 2022. gada mēs pārejam uz tirgus mehānismā balstītu OIK atbalstu saskaņā ar pārējo Eiropas valstu praksi.

Attiecībā uz konkrēto pieprasījumu. Tas pavisam satur deviņus jautājumus. Pirmais jautājums, kas attiecas uz Ekonomikas ministrijas darbību, ir par atbalstu TEC-2 sadaļai. Tātad ir jautājums... es neiedziļināšos juridiskajās finesēs, bet kopumā ir... tātad... ko, lūdzu? Jā! Tātad kopumā šī situācija attiecas uz 2013. gadu, kad valsts iesniedza saskaņojumu ar Eiropas Komisiju, un Eiropas Komisijā šis saskaņojums šobrīd ir notificēts. Eiropas Komisija vēl nav pieņēmusi galīgo lēmumu.

Kolēģiem, kas nezina šo situāciju, - tas nozīmē, ka šis... par katru Eiropas Savienības dalībvalsti konstatēja, ka tiek sniegts valsts atbalsts, tātad tai ir pienākums to saskaņot ar Eiropas Komisiju. Eiropas Komisija to var atzīt par atbilstīgu vai - gluži otrādi - neatbilstīgu. Ja tas ir atbilstīgs, tad dalībvalsts turpina atbalstu sniegt, bet, ja tas nav atbilstīgs, tad dalībvalstij ir pienākums no atbalsta saņēmēja nelikumīgo atbalstu saņemt atpakaļ.

Latvijas gadījumā šobrīd ir iesniegta notifikācija, un mēs gaidām Eiropas Komisijas lēmumu. Mums nav pamata domāt, ka sniegtais atbalsts ir nelikumīgs, jo tas saskan ar nacionālo likumdošanu. Tā ir arī atbilde uz otro jautājumu.

Trešais jautājums bija par to, kādēļ Ekonomikas ministrija īsteno atbalstu komersantiem saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma pārejas noteikumu 52. punktu, kas nav saskaņots ar Eiropas Komisiju. Ir runa par vēja stacijām, kas saņēma atbalstu vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, un jautājums par atbalstu vēja stacijām tika iesniegts Eiropas Komisijā. Eiropas Komisija atstāja šo lietu neizskatītu, uzskatot, ka par to nav jāsniedz atbilde.

Nākamais jautājums ir par to, kāpēc Ekonomikas ministrija, izveidojot augsta līmeņa darba grupu, neparedzēja veikt kompetentu un visaptverošu subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmas tiesiskuma izvērtējumu; ja šāds izvērtējums ir Ekonomikas ministrijas rīcībā, lūdzam to iesniegt. Šis nepārprotami ir svarīgs jautājums, un jāteic, ka, izveidojot darba grupu, mēs pamatā fokusējāmies uz OIK sistēmas atcelšanu. Darba grupa saņēma Ministru kabineta mandātu trijiem uzdevumiem: izvērtēt OIK makroekonomisko ietekmi, ko mēs izdarījām; rast mehānismus OIK atcelšanai, ko mēs arī izdarījām; un saskaņā ar kopienas līgumu rast mehānismus zaļās enerģijas darbībai nākotnē un ilgtspējīgus mehānismus; arī to mēs esam izdarījuši.

Attiecībā uz juridisko izvērtējumu mēs prezumējam, ka valdība rīkojās likumīgi un valdības juristi - gan tie, kas ir attiecīgajās ministrijās, gan Ministru kabinetā, gan Valsts kancelejā - nepārtraukti pārbauda valdības rīcības likumību un tai seko.

Attiecībā uz visiem 12 priekšlikumiem, kas tika pieņemti un ko izstrādāja darba grupa, tika izstrādāts juridiskais izvērtējums. Tie visi tika akceptēti.

Ir skaidra arī parlamenta vēlme, kas grib vēlreiz saprast sistēmas juridisko izvērtējumu. Neredzu nekādu problēmu, ja šis parlaments, līdzīgi kā iepriekšējais, uzdotu uzdevumu izsniegt visu atbildīgo jeb licenču izsniedzēju sarakstu. Tieši tāpat Pieprasījumu komisija var parlamentā iesniegt uzdevumu valdībai, tātad sniegt šādu juridisko izvērtējumu.

Savukārt valdībai pašai ir Ministru kabineta uzdevums attiecībā uz šo OIK ziņojumu un OIK atcelšanas darbības programmu. Tā pati kā 2. punktu Ekonomikas ministrijai, Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai ir ierakstījusi - sniegt juridisko izvērtējumu. Un tas ir saprotami. Parlamentam ir tiesības vēlreiz par to pārliecināties, un nav šaubu - ja tas ir nepieciešams, tad tāds izvērtējums tiks sniegts, tikko valdība šādu lēmumu pieņems.

Tad ir pēdējais jautājums: kāds ir tiesiskais pamatojums Ekonomikas ministrijas publiski paustajam, ka, pārtraucot pārmērīgi dāsnā, nelikumīgā atbalsta sniegšanu, Latvija var zaudēt tiesvedībās 100 miljonus eiro?

Man jāteic, ka... atsaucoties uz iepriekš minēto dažādo informāciju... Ekonomikas ministrijas ieskatā, šobrīd nav pamata uzskatīt sniegto valsts atbalstu par nesaderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu. Komersantu saņemtā atbalsta apjoms tiek ierobežots, un tas tiek darīts saskaņā ar Eiropas Kopienas noteikumiem. Un šinī gadījumā mēs uzskatām, ka ir ļoti augsti tiesvedības riski, ja mēs vienkārši svītrojam šos pantus no likuma un, nesniedzot pietiekamu juridisko pamatojumu, pārtraucam sniegt šo atbalstu.

Attiecībā uz avotiem... Par saistību apjomiem. Darba grupas ietvaros finanšu institūcijas sniedza ne visu - jāsaka, ne visu! - kredītiestāžu rīcībā esošo informāciju par banku kredītiem... teiksim tā, banku kredītiem šai nozarei. Tie ir vismaz 180 miljoni eiro. Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija ir izteikusies, ka kopējais tiesvedību apmērs varētu sasniegt vienu miljardu eiro.

Mēs uzskatām, ka šie tiesvedības riski ir fundamentāli. Un šajā sakarā mēs uzskatām, ka Ekonomikas ministrijas piedāvātā programma - trīs gadu laikā atteikties no OIK sistēmas un strādāt saskaņā ar Eiropas Kopienas nolīgumu - ir saprātīga.

Uz jautājumu, vai komersants ir tiesīgs saņemt atbalstu, ja tas neizpilda atbalsta nosacījumus un veic krāpnieciskas darbības, lai to saņemtu, es varu atbildēt, ka komersantam nav tiesību saņemt šādu atbalstu. Un Ekonomikas ministrija ir veikusi attiecīgas pārbaudes. Manas darbības laikā ir atceltas vismaz 27 licences, ierosinātas divas krimināllietas un par uzraudzības kārtību ir iesniegts prokuratūrā iesniegums par to, kādā veidā tā ir realizēta.

Vai pastāv tiesiska paļāvība uz nelikumīgi saņemtu atbalstu? Varu atbildēt, ka nepastāv šāda tiesiska paļāvība. Un, ja atbalsts ir nelikumīgs, tad komersantam tas ir jāatmaksā.

Tas īsumā par šo pieprasījumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Kolēģi vēlas debatēt.

Debatēm ir atvēlētas 15 minūtes. Vai jums, Zariņa kungs, pietiks ar sešām? (Dep. I. Zariņš: “Nekādīgi!”) Nekādīgi, ja? Nu labi. Tātad debates uzsāksim pēc pārtraukuma.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! (Starpsauciens.)

Vārds Saeimas sekretāra biedrei Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Vjačeslavs Dombrovskis (Starpsauciens: “Nav!”), Imants Dūrītis... es atvainojos... Ilmārs Dūrītis, Kaspars Ģirģens, Inese Ikstena... ir. Aleksandrs Kiršteins (Starpsauciens: “Bija!”), Ivans Klementjevs, Rihards Kols (Starpsauciens.)... ir. Ieva Krapāne, Linda Liepiņa (Starpsauciens: “Ir!”)... ir, Artūrs Toms Plešs (Starpsauciens.), Dace Rukšāne-Ščipčinska... ir, Mārtiņš Staķis... ir.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē!

Darba kārtībā ir Ministru kabineta locekļu atbilde uz deputātu pieprasījumu.

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Es noklausījos ministra sniegtās atbildes. Esmu rūpīgi iepazinies ar to, ko ministrs ir rakstījis. Tas man ir priekšā, un diemžēl jāatzīst, ka vēlreiz esmu pārliecinājies par to, cik pamatots ir bijis šis pieprasījums un cik ļoti nepieciešams veikt visaptverošu juridisko izvērtējumu esošajai subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta sistēmai un tās atbilstībai gan Eiropas Savienības, gan nacionālajām tiesību normām, un arī tam, kā tas tiek piemērots, jo bez šāda izvērtējuma ir iespējamas visas tās manipulācijas, tas viss, kas jums tika nupat stāstīts no tribīnes, ko dara Ekonomikas ministrija.

Un tāpēc es tagad iziešu cauri Ekonomikas ministrijas atbildēm un jums nodemonstrēšu, kā tas viss tiek darīts, ja nav izvērtējuma, un ar ko patiesībā nodarbojas Ekonomikas ministrija. Jūs paši varēsiet spriest, vai tā tiešām nodarbojas ar to, lai šo afēru izbeigtu, vai arī izmanīgi un izmisīgi meklē iespēju, kā šo afēru varētu turpināt, bet dara tikai to... tik tiešām ir iespiesta stūrī... vai kā kucēns, kuram ieliek purniņu viņa piemīztajā čībā un pasaka: “Redzi, ko tu esi izdarījis!” Un tikai tad viņš ir spiests kaut ko atzīt. Pretējā gadījumā nekas nenotiek.

Tātad, kolēģi, vēlreiz - par ko ir stāsts? Ja mēs runājam par šo tā saucamo... es vienkārši lietošu saīsinājumu OIK... lai valsts atbalsta sistēma būtu tiesiska, lai Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts būtu tiesīga īstenot valsts atbalstu, Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. pants nosaka to, ka šāds atbalsts vispirms ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Ja tas netiek saskaņots ar Eiropas Komisiju, šāds atbalsts ir nelikumīgs. To ir atzinusi gan Ekonomikas ministrija, gan Finanšu ministrija, ar kuru mēs debatējām.

Tālāk. Ko dara Eiropas Komisija, kad tā vērtē valsts atbalstu? Tā izvērtē trīs principiālas lietas, un ir svarīgi to saprast. Tātad izvērtē atbalsta esību, atbalsta likumību un atbalsta saskanību. Tās ir trīs dažādas lietas.

Ko dara Ekonomikas ministrija, un kāpēc es to pieminu? Savās atbildēs tā bieži jauc šīs dažādās lietas - vienu lietu uzdod par kādu citu. Proti, ļoti bieži, kad... un šie jautājumi ir par atbalsta likumību... ļoti bieži Ekonomikas ministrija tā vietā runā par atbalsta saskanību - vai tas ir saskaņots, vai tas ir bijis saderīgs ar Eiropas Savienības kopējā tirgus darbības principiem.

Lai jūs saprastu, es paņemšu visiem saprotamu analoģiju, kas saistīta ar Ceļu satiksmes noteikumiem. Jūs aptur uz ielas policists un jums jautā, prasa... Ko parasti prasa? Vadītāja apliecību un transportlīdzekļa tehnisko pasi, lai pārliecinātos, vai jums ir tiesības piedalīties ceļu satiksmē un vai jūs šo mašīnu neesat nozaguši. Ekonomikas ministrija šinī dialogā atbild: “Bet es taču braucu saskaņā ar noteikumiem.” Jā, jūs braucāt atbilstoši noteikumiem, ļoti labi, ka jūs tos esat ievērojuši, bet tas, ka jūs braucāt saskaņā ar noteikumiem, neatceļ prasību, ka šai jūsu mašīnai nebūtu jābūt zagtai un ka jums vispār ir tiesības piedalīties ceļu satiksmē. Un tas ir tas jautājums, ko mēs visu laiku uzdodam! Mēs prasām: “Kā tur ir ar to mašīnu - tā ir zagta vai nav zagta? Parādiet dokumentus!” Uz to Ekonomikas ministrija visu laiku atbild: “Bet es taču braucu atbilstoši noteikumiem.”

Un tagad iziesim cauri šīm atbildēm, konkrētām lietām.

Pirmais jautājums, kas tika uzdots Ekonomikas ministrijai: uz kādu tiesību normu pamata Ekonomikas ministrija ir tiesīga pārkāpt šo Eiropas Savienības... Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. pantu un sniegt atbalstu TEC-2, pirms tas tiek saskaņots ar Eiropas Komisiju?

Kāpēc mēs to jautājam? Tāpēc, ka ir ļoti skaidra formula, ko ir iedevusi Eiropas Komisija un ko nosaka arī normatīvie akti. Tātad, ja Latvija vēlas sniegt šādu atbalstu, tas ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. Ja atbalsts nav saskaņots, šāds atbalsts ir nelikumīgs. To ļoti skaidri nosaka Eiropas Savienības regula 2015/1589. (Regula - tas ir tiesību akts, kurš ir pāri jebkuriem nacionālajiem aktiem un kurš ir jāievēro.) Regula pasaka - ja šāds atbalsts ir sniegts, pārkāpjot 108. pantu, tas ir nelikumīgs.

Eiropas Komisija, izvērtējot OIK sistēmu, 2017. gadā ļoti konkrēti norādīja Latvijas valdībai, ka šis atbalsts ir ieviests, pārkāpjot 108. pantu, un tātad ir nelikumīgs. Un tieši tāpēc mēs tagad prasām Ekonomikas ministrijai, lai tā paskaidro, kāpēc tagad, kad ministrija skaidri zina, ka atbalsts ir nelikumīgs, jo tai tas ir pateikts tieši un nepārprotami, turpina to īstenot. Ko atbild Ekonomikas ministrija? Un kolēģus, sevišķi tos, kuriem rūp tiesiskums mūsu valstī, es aicinu ieklausīties, ko atbild Ekonomikas ministrija, un vērtēt, kā mums ir ar šiem tiesiskuma principiem. Proti, Ekonomikas ministrija atbild, ka... kas tā par tiesību normu, - atbalsts... garantētās maksas par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu... TEC-2... tiek sniegts saskaņā ar Elektroenerģijas tirgus likuma 28.¹ pantu. Tātad tas, ko Ekonomikas ministrija mēģina pilnā nopietnībā mums kā likumdevējiem apgalvot, - ka ar nacionālās likumdošanas normu viņi var atcelt regulas prasības jeb to, kas ir noteikts ar Eiropas Savienības regulējumu. Atvainojiet, vai nu mēs tiekam šeit uzskatīti par pilnīgiem nelgām un idiotiem, kuri vispār neko nesaprot, vai arī tas ir vienkārši maksimāls tiesiskais nihilisms un mēģinājums kaut kā izmeloties un kaut kā iebarot šeit, atvainojiet, nu pilnīgi... pilnīgi neadekvātas lietas!

Tālāk. Ko saka Ekonomikas ministrija savā atbildē? Ministrija joprojām neatbild, kas ir šī norma. Kāpēc mēs to vispār prasām? Tāpēc, ka Ekonomikas ministrija it kā pati uz to uzprasījās. Ministrija tālāk sāk skaidrot vēsturi. Tā pāriet uz vēsturi un saka: “Mēs to neesam snieguši tāpēc, ka izpratne par to ir attīstījusies...” Un tamlīdzīgi. Labi. Mēs nediskutēsim. Nediskutēsim par to, vai tas... vai jūs zināt likumu vai saprotat likumu... vai tas atbrīvo jūs no atbildības to pildīt vai nepildīt. Mēs nediskutēsim arī par to, ka šeit tālāk tiek piesaukts Latvijas Republikas Augstākās tiesas lēmums par to, ka Latvijas Republikas Augstākā tiesa, redziet, 2010. gadā ir lēmusi par to, ka tas nav valsts atbalsts (lai gan nu mēs skaidri zinām, ka tas ir valsts tiesas kompetencē - lemt, vai tas ir valsts atbalsts vai nav valsts atbalsts). Mēs par to šeit tagad nediskutējam. Mēs vienkārši runājam par to, ka pat tad, ja jūs uzskatāt, ka nezinājāt, nesapratāt, ko darāt, un jums bija kaut kādi iemesli, kāpēc to tā darījāt, Eiropas Komisija 2017. gadā ļoti skaidri pateica: šis ir valsts atbalsts, tas ir nelikumīgs. Un attiecībā uz TEC-2 ļoti skaidri pateica, ka šo lēmumu... ar šo lēmumu... un 96. punkts... viņi skaidri pasaka... es to nolasīšu, lai nebūtu...

Tātad 96. punkts... atvainojiet, ka lasīšu angliski, jo, redziet, Latvijas valdība nez kāpēc, kad šo lēmumu saņēma, atteicās no tā tulkošanas latviski. Izdariet iemeslus paši.

Sēdes vadītāja. Es atgādinu, Zariņa kungs, ka Saeimas sēžu darba valoda ir valsts valoda.

I. Zariņš. Tad es to iztulkošu pēc tam.

Sēdes vadītāja. Labi.

I. Zariņš. The Commission notes that aid to the TEC-2 is outside the scope of this decision. Tātad Komisija paziņo Latvijas valdībai, ka ar šo lēmumu... šinī lēmumā TEC-2 nav iekļauts. Saskaņošana. Tātad tas joprojām nav saskaņots. Un tieši tāpēc bija šis jautājums par TEC-2. Kāpēc jūs to turpināt? Ekonomikas ministrija nespēj nosaukt nevienu normu.

Tālāk. Jā, un tālāk notiek šī spēle, ka viņi sāk runāt: redziet, mēs jau ar Eiropas Komisiju esam saskaņojuši, ka tas ir saskanīgs, ka tas ir saderīgs. Jā, tas ir ļoti labi, ka jūs esat braukuši pēc noteikumiem. Patiesībā līdz galam jau neesat atbraukuši - ir notriektie, un par šiem notriektajiem Latvijas valsts apņēmās lietuviešiem un igauņiem samaksāt 80 miljonus, veidojot starpsavienojumus. Nu, lūk! Tā ka uzskatāmi ir redzams - šis atbalsts ir nelikumīgs un Ekonomikas ministrija nav spējusi nosaukt normu, kāpēc, uz kāda pamata tā būtu tiesīga to darīt, jo tādas normas nemaz nav.

Tālāk. Nākamais jautājums bija par to, vai jūs uzskatāt šādu lēmumu... šādu atbalstu par likumīgu? Kāpēc mēs to jautājām? Tāpēc, ka Ekonomikas ministrija pati to visu laiku cenšas apgalvot. Uz to savdabīga ir Ekonomikas ministrijas atbilde. Tā sāk - saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību normām Eiropas Komisija ir atbildīgā iestāde, kas par to lemj. Bet, ja Eiropas Komisija ir atbildīgā iestāde, kas par to lemj, tad tā ir ļoti skaidri pateikusi, ka atbalsts ir nelikumīgs. Vēl jo vairāk! Pie šīm Eiropas Savienības tiesību normām tieši šeit atsaucē tiek minēta regula, kas to skaidri nosaka.

Bet ko dara Ekonomikas ministrija? Tā atkal no šīs tiesību normas izrauj vienu atsevišķu šauru normu, ar kuru mēģina spēlēt, proti, tā runā par valsts... atkal atbalsta saderību. Un pasaka: ja atbalsts ir saderīgs, tad jau Eiropas Komisijai nekas no mums nav jāprasa, viss ir kārtībā. Un atkal ir šī viena manipulācija, kas tiek veikta. Tātad, ja atbalsts tiešām ir bijis nelikumīgs, bet vēlāk atzīts par saderīgu, kas ir Latvijas gadījums, ir speciāli normatīvie akti, kuri paredz, ko šādā gadījumā... kāda ir Eiropas Komisijas kompetence un kāda ir dalībvalsts kompetence. Šinī gadījumā tik tiešām Eiropas Komisijai nav pienākuma vērsties pret Latvijas valsti, un tas ir ļoti labi. To mēs arī neprasām. Mēs runājam par sekām, kuras ir iestājušās šī nelikumīgā un saskaņotā atbalsta dēļ un kuras izriet no nacionālās likumdošanas.

Turklāt atkal šīs pašas Eiropas Savienības tiesību normas ļoti skaidri nosaka šādas lietas. Es būšu, iespējams, spiests angliski nolasīt un pēc tam tulkot. Ir tāds dokuments, ko ir izdevusi Eiropas Komisija, - tas saucas State Aid Manual of Procedures... tātad rokasgrāmata, kā piemērojamas valsts atbalsta procedūras, kur ir noteikts, kā tieši 108. pants ir piemērojams, un tur ir noteikts arī tas, kāda ir rīcība Latvijas gadījumā, kad atbalsts ir nelikumīgs, bet to tiešām var vēlāk saskaņot. No tā izriet šīs divas dažādās lietas. Pirmā - kas jādara Eiropas Komisijai. Eiropas Komisijai šinī gadījumā nav jāsoda dalībvalsts, nekas tai nav jāprasa. Bet otrā - kas izriet no pašas dalībvalsts nacionālās likumdošanas. Tur ļoti skaidri ir pateikts. Tā ir trešā nodaļa, kas ir speciāli par nelikumīgu atbalstu un kurā ir pateikts, ka dalībvalstu tiesām ir jāaptur nelikumīga atbalsta sniegšana vai pat jāuzdod atgūt nelikumīgi sniegto atbalstu.

Tālāk ir vēl viens speciāls dokuments, kas saucas Commission notice on the enforcement of State aid law by national courts. Tātad Komisijas paziņojums par to, kādā veidā nacionālajām tiesām ir jāīsteno valsts atbalsta likuma regulējums. Un tajā ir ļoti skaidri noteikts, ļoti skaidri norādīts, ka nacionālajām tiesām ir pienākums atgūt šāda nelikumīgi sniegta atbalsta radītos zaudējumus neatkarīgi no tā, vai tas ir atzīts par saskaņotu. Tātad, kolēģi, mēs reāli redzam - notiek darbības, kuras var radīt simtiem miljonu zaudējumus, tikai nevis tos simtiem miljonus, par kuriem stāsta Ekonomikas ministrija, bet pavisam citus simtiem miljonus, kas ir tieši pretējā pusē. Ekonomikas ministrijas rīcības dēļ ar šīm prasībām par simtiem miljonu eiro var vērsties OIK maksātāji, kuri ir bijuši spiesti maksāt nelikumīgo atbalstu. Nelikumīgo atbalstu, ko Ekonomikas ministrija ir īstenojusi, kā izskatās, labi zinot, ko tā dara.

Savukārt, ja mēs runājam šajā pieprasījumā par to vienu stāstu, kur bija... kad tika uzdots jautājums par to, kāds ir tiesiskais pamatojums Ekonomikas ministrijas vairākkārt paustajam apgalvojumam, ka, pārtraucot pārmērīgi dāsnā, nelikumīgā atbalsta sniegšanu, Latvija var zaudēt tiesvedībā simtiem miljonu eiro; lūdzam iesniegt šo pamatojumu... Tātad šeit atslēgvārdi bija “pārmērīgi dāsnais, nelikumīgais atbalsts”. Jautājums ir ļoti vienkāršs: vai attiecībā uz nelikumīgu atbalstu vispār pastāv tiesiskā paļāvība pat tad, ja tas bijis saskaņots? Atkal Eiropas Savienības tiesību normas skaidri nosaka - nē, šādā gadījumā tiesiskā paļāvība vispār nepastāv. Tā ir viena lieta. Bet kur šie riski tiešām parādās? Un kāpēc Ekonomikas ministrija tiešām biedē ar visiem šiem riskiem? Šeit es nerunāšu par sazvērestības teorijām, par sponsoru interesēm un tamlīdzīgām atsevišķu partiju... Es runāšu par konkrētu lietu.

Tātad - kur ir problēma? Ja Ekonomikas ministrija nevēlas atzīt šīs savas prettiesiskās darbības... ka tās bijušas tiešām prettiesiskas, ka nav bijušas ievērotas šīs normas, un mēģina uzstāt, ka tas viss ir tiesiski un pareizi, tad komersanti, kas šīs prettiesiskās darbības ir veikuši, saka: “Nu, ja jūs sakāt, ka tas viss ir pareizi, nu tad maksājiet mums ragā!” (Es atvainojos par šo izteicienu.) Tieši tāda ir šī situācija, ko Ekonomikas ministrija ar savu rīcību... ar šādu savu rīcību modelē, un tā tiešām var panākt, ka kādam rodas šādas prasījuma tiesības... par to, ka viņš kaut ko nav saņēmis... ka nav saņēmis nelikumīgu atbalstu, jo Ekonomikas ministrija uzstāj, ka atbalsts ir likumīgs un ka to pienākas maksāt. Un tā ir ļoti nopietna problēma, kolēģi.

Un tieši tāpēc... man ir atlikusi tikai minūte, tāpēc es saīsināšu.

Un kas ir interesanti? No vienas puses, Ekonomikas ministrija mums mēģina iestāstīt, ka to var darīt. Bet savukārt ir jautājums: vai, jūsuprāt, komersants ir tiesīgs saņemt atbalstu, ja tas neizpilda atbalsta nosacījumus, veic krāpnieciskas darbības, lai to saņemtu? Ekonomikas ministrija saka: nē, nav tiesīgs. Bet tālāk nez kāpēc ir Ekonomikas ministrijas... Ministru kabineta noteikumi, kuri atļauj pārkāpt nosacījumus un saņemt šo atbalstu. Ekonomikas ministrijai šeit ir pajautāts, vai pastāv tiesiskā paļāvība attiecībā uz nelikumīgi saņemtu atbalstu, un Ekonomikas ministrija atbild (un tad atkal iznāk pretruna): ja komersants nelikumīgi saņem atbalstu, tad nav pamata uzskatīt, ka tam būtu tiesiskā paļāvība. Bet kā tad, Ekonomikas ministrija, paliek ar visām tām tiesvedībām? Un tas ir tas, ko es mēģinu parādīt ar šo pieprasījumu, - ka to, ko dara Ekonomikas ministrija... Ministrija ļoti izmanīgi manipulē ar to, lai nevis reāli sakārtotu šo jomu un izbeigtu šo afēru, bet lai to varētu turpināt, un meklē visdažādākos piesegus. Un tāpēc ir, protams, vajadzīgi kaut kādi atsevišķi pasākumi, lai kaut kādā veidā to izdarītu.

Tāpēc, kolēģi, es uzskatu, ka šāda Ekonomikas ministrijas darbība nav ne ar ko attaisnojama. Tā grauj tiesiskumu un valsts demokrātijas pamatus... pašos pamatos šos principus.

Pirmām kārtām tas veids, kādā Ekonomikas ministrija atbildējusi mums uz šo pieprasījumu, tā arī neiesniedzot... Kad mēs, visa Saeima, nobalsojām un pateicām, kas ir Ekonomikas ministrijai jāizdara, viņi to neizdarīja. Viņi iesniedza to pašu informāciju, kuru viņi jau bija iesnieguši un kuru mēs atzinām par neapmierinošu.

Un tāpēc, kolēģi, es esmu aicinājis savus kolēģus atbalstīt manu iniciatīvu un šodien izteikt... pieprasīt ekonomikas ministra demisiju. Par to mēs arī tālāk, es ceru, diskutēsim.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aldim Gobzemam.

A. Gobzems (KPV LV).

Arvil Ašeraden, kāda ir sajūta, ļaujot apzagt savu tautu? Kāda ir sajūta, ļaujot iznīcināt konkurētspēju mūsu valsts uzņēmējiem, esot ekonomikas ministra amatā un piesedzot OIK afēristus? Kāda ir sajūta, kāpjot Saeimas tribīnē un zinot, ka būs ar nopietnu seju jāmelo visai sabiedrībai, ka rūpīgi strādājat OIK atcelšanas sakarā?

Atcelšana pēc trim gadiem, kad būs nozagti vēl 700 miljoni un kad būs izdomāta jauna zagšanas afēra uz pensionāru, skolotāju, policistu, godīgo komersantu rēķina...

Ašeradena kungs, OIK nozīmē dārgāko elektrību vismaz reģionā. Tas nozīmē nabadzību tautai, bet bagātību dažiem jūsu sponsoriem.

Ašeradena kungs, ja jūs būtu godavīrs, jūs būtu atkāpies pats. Taču shēmas Solvitas Āboltiņas VIENOTĪBAS garā - tā ir jūsu vizītkarte. (Dep. K. Feldmans: “Aldi, izbeidz!”)

Jūs runājat, ka Latvija varot zaudēt tiesvedībās. Tiešām? Kas to pierāda? Kuri dokumenti šo jūsu apgalvojumu pierāda? To pierāda tikai tas, ka... Negribat aizstāvēt savu valsti, bet aizstāvat OIK afēristus!

Brīdī, kad pretlikumīgā afēras atbalsta saņēmēji sajutīs bailes no rūtotas saules, - tajā brīdī visas runas par tiesvedībām pret Latvijas valsti izgaisīs kā tumsa pēc nakts.

Es vēlos vērsties arī pie jums, Jaunā konservatīvā partija. Šī būs kārtējā reize, kas pierādīs, vai esat jaunās politikas piekritēji vai Āboltiņas VIENOTĪBAS sponsoru un pietuvināto piedēklis, vecās vēlētāju un sabiedrības uzticību zaudējušās politikas un politiķu piedēklis. (Dep. J. Bordāns pamet zāli. Smiekli.)

Es aicinu Ašeradena kungu atkāpties pašam, bet, ja OIK afēras piesegšana ir svarīgāka par tautas interesēm, tad aicinu šodien balsot par Ašeradena atcelšanu no ekonomikas ministra amata. Un šajā sakarā man ir jāsaka arī tas, ka visi, kas Ašeradenu atbalstīs amatā, balsojot pret Ašeradena atcelšanu, atturoties vai nebalsojot, skaidri parādīs vēlmi turpināt OIK afēru tāpat kā līdz šim.

Valsts atbalsts, starp citu, ir vajadzīgs tautas nabadzīgākajai daļai, tātad daudziem vienkāršajiem mūsu valsts pilsoņiem, nevis dažiem OIK miljonāriem un partiju lielsponsoriem. Un tas ir stāsts par OIK afēru, kuru gadiem nevēlas risināt mūsu varas pārstāvji. Ir pienācis laiks to izmainīt strauji un tagad.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Didzim Šmitam.

D. Šmits (KPV LV).

Kolēģi! Dāmas un kungi! Ministra kungs savā ziņojumā atgādināja senāku vēsturi par valsts atbalstu. Un pamatoti atgādināja! Tā ir taisnība - atbalsts tiek sniegts jau no deviņdesmito gadu vidus un otrās puses, vēl pirms mēs iestājāmies Eiropas Savienībā un 2007. gadā liberalizējām savu elektroenerģijas tirgu.

Atšķirība starp to laiku un šo laiku ir tāda, ka arī toreiz bija skaidrs - šis atbalsts ir konkrētu cilvēku interesēs, koruptīva rakstura, tomēr to īsti par nelikumīgu savā ziņā nosaukt nevarēja, jo Ministru kabinets pieņēma noteikumus, Saeima pieņēma likumus. Palasot Saeimas stenogrammas, ir diezgan labi tas process redzams vēsturiski - kāds saprata, par ko balsoja, bet ļoti liela daļa deputātu nesaprata, naivi balsoja par elektroenerģijas tirgus neatkarību no Krievijas. Rezultātā mēs padarījām bagātus noteiktus cilvēkus, kas bija saistīti ar politiku, pensiju fondu viņiem izveidojām, viņi sabūvēja HES uz mazajām upēm, ļoti ievērojami iedragāja Latvijas vidi - līdz šai dienai šī problēma pastāv.

Tad sākās otrais posms, proti, no 2007. gada līdz 2017. gadam, un pēc tam trešais. Es tagad runāšu par diviem posmiem.

Kopš 2007. gada jūlija, kad tika liberalizēts elektroenerģijas tirgus Latvijā, uz mums attiecas visas Eiropas Savienības normas, regulas un tā tālāk.

Mēs neviens it kā nestrīdamies par to, ka šis ir valsts atbalsts, - protams, to savā 2017. gada 24. aprīļa ziņojumā ir konstatējusi arī Eiropas Komisija. Mēs nestrīdamies, ka valsts atbalsts ir ekskluzīva Eiropas Komisijas kompetence. Nevienā pārvaldes institūcijā neviens īsti nav strīdējies par to, ka tā ir Eiropas Savienības ekskluzīva kompetence, tāpēc jebkādu valsts atbalstu var uzsākt... izsniegt atbilstoši Eiropas Savienības, Eiropas Komisijas lēmumiem un ne ātrāk. Jebkurš atbalsts, kas tiek sniegts ātrāk, pirms saskaņojuma, ir nelikumīgs.

Turklāt šāda attieksme un norma nav tikai attiecībā uz valsts atbalstu Eiropas Savienībā. Šāda attieksme un norma ir attiecībā uz jebkuru Eiropas Savienības finansējumu, arī uz struktūrfondiem, arī uz projektiem struktūrfondos - pirms tie nav galīgi saskaņoti, nekādus maksājumus iepriekš nevar veikt. Ja tie ir veikti, tad tie ir bijuši nelikumīgi un jāatmaksā. Arī tad, ja šajā gadījumā mēs ievērojam Eiropas Savienības tiesību normas, atbalsts, kas ir sniegts līdz 2017. gada 24. aprīlim, dienai, kurā Eiropas Komisija sniedza savu atzinumu, ir ne tikai nelikumīgs, bet ir arī jāatprasa no saņēmējiem. Ja mēs ievērotu tiesības... Visās citās lietās mēs Eiropas Savienības tiesības ievērojam, izņemot šo. Un šajā sakarā ir viena tāda interesanta epizode, kas tieši skar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu. Aptuveni pirms gada, publiski televīzijas raidījumā debatējot par šo jautājumu, ministrs atzina, ka tajā brīdī, kad viņš ir ieņēmis ministra amatu, ienācis ofisā... tiešs citāts... viņš ir interesējies par to, nez ko Eiropa domā par šo atbalstu, kas ir tā sakāpinājis elektrības cenu, ka sagrāvis Latvijas lielo ražotāju konkurētspēju. Viņš ir painteresējies un uzzinājis, ka mēs neesam saskaņojuši, pat neesam uzsākuši saskaņošanu ar Eiropas Komisiju. Un tad sekoja pats interesantākais. Ministrs sacīja: “Un tad mēs steidzami sākām to darīt.”

Es nesaprotu šo. Ja ministrs konstatē, ka tiek maksāts nelikumīgs valsts atbalsts, tad, manuprāt, vienīgā tiesiskā rīcība ir to nekavējoties apturēt, noskaidrot cēloņus, noskaidrot amatpersonas, kas šādu lēmumu ir pieņēmušas un šādu atbalstu izmaksājušas, nevis censties to saskaņot post factum, maldinot sabiedrību, maldinot valdību, maldinot parlamentu un - pats sliktākais! - maldinot OIK saņēmējus, ka tad, ja Eiropas Komisija saskaņos, viņu saņemtais atbalsts varētu kļūt likumīgs.

Eiropas Komisijas 2017. gada 24. aprīļa ziņojums ļoti skaidri un ļoti īsi un lakoniski sadaļā par tiesiskumu (3.2. punkts) pasaka vienu teikumu: šo atbalstu sāka izsniegt, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu.

Tālākās konsekvences. Eiropas Savienības tiesības. Šajā pašā līgumā un Eiropas Savienības Tiesas galīgajos nolēmumos ir skaidri noteikts, ka šāds atbalsts ir jāatprasa; nacionālajām tiesām ir pienākums to atprasīt, nevis, ka to var vai nevar atprasīt. Ir pienākums šo atbalstu atprasīt. Tā ir epizode līdz 2017. gada 24. aprīlim, proti, epizode... Proti, viss atbalsts, kas ir sniegts līdz šim, teorētiski nevar būt likumīgs, teorētiski nevar būt tiesisks. Tādas teorijas vienkārši nepastāv.

Un tad sākas trešā sāga. Teorētiski no 2017. gada 24. aprīļa veids, kā Komisija saskaņo tālāko atbalstu... faktiski tā saskaņo atbalstu, kāds var tikt sniegts no šī datuma. Viņi ļoti konkrēti tur nosaka, kas ir atbalstāms un kas nav atbalstāms. Viņi nosaka, piemēram, tādas lietas, ka tur peļņas norma nedrīkst pārsniegt 90 procentus; viņi nosaka, ka tirgū drīkst laist tikai to enerģijas daļu, kas ir palikusi pāri pēc pašpatēriņa (tādā izpratnē, ka tu sākumā lieto pats un tikai atlikumu atdod). Un vēl virkni normatīvu. Tas interesantais ir tas, ka arī no šī brīža atbalsts ir nelikumīgs, jo mēs neesam ievērojuši šīs normas nevienā gadījumā.

Vēl trakāk. Mēs tagad sakām: brīnišķais plāns 2020.-2022. gadam! Tad OIK tiks atcelta... un tā. Ministrija lepojas ar to, ka ir veikusi pārbaudes 40 nosacītās stacijās, 27 no tām konstatējusi pārkāpumus un atņēmusi licences. Faktiski pēc 2017. gada 24. aprīļa pirmais darbs, kas bija jāizdara mūsu valdībai un Ekonomikas ministrijai kā atbildīgajai institūcijai, - bija nekavējoties jāpārbauda visu staciju atbilstība šīm saskaņotajām normām. Ir pagājuši 20 mēneši, ir pārbaudītas 40 stacijas (intensitāte - vidēji divas stacijas mēnesī). Mums vēl ir 330 stacijas, kas darbojas (es nerunāšu par tām, kas ir saņēmušas licenci un pat nedarbojas), - 330! Tātad, vienkāršu matemātiku veicot, mēs redzam, ka šādā tempā mēs būsim pārbaudījuši, vai tās vispār strādā daudzmaz likumīgi, pēc divpadsmitarpus gadiem. Mums ir vajadzīgi divpadsmitarpus gadi, lai mēs vispār... Un tikmēr mēs turpināsim maksāt, pat nepārliecinoties, vai tās stacijas faktiski eksistē, ievēro Eiropas Komisijas saskaņoto atbalsta apjomu. Nē, nu nopietni? Ja? Vai tas ir tas veids, kādā mēs mūsu valstī taisāmies rīkoties tālāk?

Un vēl ko pateikšu. Es nerunāšu vairs gari. Valdības kontekstā ir savilktas visādas līnijas starp partijām - kuri ar kuriem ies, kuri ar kuriem neies. Mūsu partija tādas līnijas nav vilkusi, bet laikam tagad ir laiks mums tādu līniju novilkt. Un te nav runa par partijām, nav runa par cilvēkiem... Mēs uzskatām: ja mēs varam uzsākt jaunu politiku, tad nav sliktu vai labu partiju, ir cilvēki, kas to vai nu realizē, vai ne. Un tā mūsu sarkanā līnija ir šī - OIK. Un nepietiks ar deklaratīvu teikumu valdības deklarācijā. Mēs gribam publisku rakstisku vienošanos starp partijām, kuras plāno veidot valdību, par šī jautājuma vienotu likumīgu... patiesību sakot, par tā nelikumības izpratni un par konkrētu datumu, kad mēs pārtraucam šo nelikumīgo atbalstu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai ekonomikas ministram ir kas piebilstams vai skaidrojams? Nē.

Līdz ar to ekonomikas ministra atbildi uz Saeimas deputātu pieprasījumu esam uzklausījuši un jautājums ir izskatīts.

Darba kārtībā - lēmumu projektu izskatīšana.

Deputātu Zariņa, Krišāna, Kucina, Ločmeles-Luņovas, Tutina un citu iesniegtais lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam”.

Zariņa kungs, vai runāsiet iesniedzēju vārdā vai debatēs? Iesniedzēju vārdā.

Iesniedzēju vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi, šodien mēs esam tādā diezgan savādā situācijā. Mums nāksies debatēt par ministra demisiju valdībā, kura jau ir nolikusi savas pilnvaras. Diemžēl ir divi būtiski iemesli, kāpēc šodien mums tas ir jādara, lai cik dīvaina ir šī situācija.

Pirmais iemesls - tas, ko mēs šodien runājām pēc būtības. Un es vēl nosaukšu pāris aspektus, lai būtu vērts aizdomāties, kas šeit patiesībā notiek. Un otrais, manuprāt, ne mazāk... ļoti principiāls un ļoti svarīgs - ja mēs tik tiešām... ja mums ir svarīgs tiesiskums mūsu valstī, mums ir svarīgi tie valsts iekārtas principi, kas ir ierakstīti Satversmē, proti, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kuru tā realizē caur saviem priekšstāvjiem, un ka izpildvarai ir jāatskaitās tautas priekšstāvju priekšā, tad mums vienkārši nav citu variantu kā šodien šādu demisiju tomēr izskatīt un par to nobalsot. Jo, proti, tas, ko ir izdarījusi izpildvara, - tā vienkārši ir noignorējusi tos principus, kas ir ierakstīti mūsu valsts Satversmē, - ka mēs esam demokrātiska republika, ka izpildvarai ir jāatskaitās tautas priekšstāvju priekšā un jāsniedz skaidrojumi, kas tai tiek prasīti. Mēs tos neesam saņēmuši. Vēl vairāk. Tas vienkārši ir uzskatāmi ignorēts, lai gan iepriekš šis pieprasījums, par ko mēs runājām, tika atbalstīts šeit, Saeimas sēdē, un tātad visa Saeima, visa Latvijas tauta noteica - mēs vēlamies atbildes uz jautājumu, kā ir ar OIK sistēmas tiesiskumu. Un konkrētas lietas, kas parāda, vai tā ir tiesiska vai nav. Šīs atbildes netika iesniegtas. Tika iesniegta tā pati atbilde, ar kuru Saeima nebija apmierināta. Tā ir viena lieta.

Otra lieta, ja mēs runājam pēc būtības... Kolēģi, ir jāsaprot, ka patiesībā tas, ko mēs redzam... Es domāju, daudziem jau ir kļuvis skaidrs, ka patiesībā tas, kas tagad notiek, ar ko nodarbojas Ekonomikas ministrija, - tā nodarbojas nevis ar šīs afēras izbeigšanu, bet gan izmisīgi un izmanīgi cenšas šo afēru piesegt. Un to ir ļoti vienkārši pierādīt. Jūs tikko dzirdējāt konkrētus faktus, konkrētu argumentāciju. Es jums piedāvāju tagad padomāt par principiem. Ja jūs būtu ekonomikas ministrs, pirmā lieta, ko jūs darītu, ja gribētu tikt galā ar šo situāciju, - droši vien censtos to saprast un novērtēt, kas šinī situācijā, šinī sistēmā ir pareizi, kas ir nepareizi, kas ir likumīgi, kas ir nelikumīgi, atdalīt pelavas no graudiem, lai tad saprastu, kā rīkoties.

Kāpēc Ekonomikas ministrija visus šos gadus to nav darījusi? Visu laiku, vairāk nekā gadu, kad mēs aktualizējām šo jautājumu, Ekonomikas ministrija to nav darījusi. Pat šai augsta līmeņa darba grupai, kas ar tādu pompu tika izveidota pirms vēlēšanām, nez kāpēc aizmirsās dot šādu uzdevumu - izvērtēt esošās situācijas tiesiskumu, tās atbilstību Eiropas Savienības un nacionālajām tiesību normām un tam, kā tās tiek piemērotas. Jo tas būtu pirmais, kas jāizdara, ja ar šo afēru gribētos tikt galā.

Kāpēc tas netiek darīts? Ja tas netiek izdarīts, tad ļoti veiksmīgi var veidot tādu murskuli ar šīm visām... šīs pelavas ar graudiem jaukt kopā un pateikt: redziet, mēs jau ar viņiem nevaram neko izdarīt - ja mēs to aiztiksim, tad notiks tas un tas. Lai gan patiesībā ļoti vienkārši - ļoti daudz ko varētu izdarīt. Ja mēs atdalām pelavas no graudiem, tad tik tiešām par graudiem mums ir jārūpējas, savukārt pelavas - šī nelikumīgā puse... Mēs ne tikai varam, bet mums ir arī pienākums jau sen tikt galā ar to, kas nav izdarīts.

Un kāpēc nav izdarīts? Ko darīja Ekonomikas ministrija? Jūs dzirdat visus šos varoņstāstus. Es varētu uzskatāmi, argumentēti parādīt, ka tās lietas izskatās pavisam citādi. Kaut vai par tām pašām pārbaudēm, kas tika pieminētas. Šīs pārbaudes sākās tikai pēc tam, kad mēs šeit pieprasījām Ekonomikas ministrijai atskaitīties. Vai Ekonomikas ministrija pati nezināja, ka ir jāpārbauda? Ka jāseko tam visam līdzi? Un pat tad, kad piespieda šeit pārbaudīt, atnāca un atkal sāka stāstīt pasakas par to, kā pārbauda. Un tad mēs sākām šeit uzdot konkrētus jautājumus: “A kas tad konkrēti ir pārbaudīts? Kādas stacijas ir pārbaudītas? Ko jūs pārbaudījāt? Un, lūdzu, iedodiet dokumentus par tām stacijām! Uz kā pamata jūs tām esat atstājuši šīs atļaujas?” Tad Ekonomikas ministrija pēkšņi pateica: “Oi, nē, nē, nē, mēs vēl turpināsim pārbaudīt.” Un tā viņi pārbaudīja šīs 40 stacijas pusgadu. Pēc pusgada mēs viņiem vēlreiz pajautājām: “Ko tad jūs tur īsti esat pārbaudījuši?” Un iedomājieties - pēc šī pusgada Ekonomikas ministrija nevarēja atbildēt uz vienkāršu jautājumu - cik no šīm stacijām vispār ir reāli uzceltas un reāli strādā. Pusgadu pārbauda 40 stacijas un stāsta kā varoņstāstu.

Pēc tam viņi stāsta, cik daudz atļauju viņi ir anulējuši, bet noklusē to, ka gandrīz visos šajos gadījumos šo staciju vispār tur nav bijis. Tas nozīmē, ka šīs stacijas... šīm atļaujām bija jābūt anulētām bez jebkādām pārbaudēm. Un tālāk tiek sarēķināti šie simti miljonu, kuri it kā... kuri, pateicoties Ekonomikas ministrijas pašaizliedzīgajai, brašajai darbībai, ir noņemti no tautas pleciem. Tikai noklusēts tiek tas, ka reāli... tie miljoni patiesībā ir nulle, jo tie miljoni tiek rēķināti ar nosacījumu, ja šīs stacijas būtu bijušas uzceltas un strādātu ar pilnu jaudu. Tur nevienas nav. Un tās tur vispār nevar būt. Tas nozīmē, ka reālais pienesums ir nevis simtiem miljonu, bet nulle. Priekš kam Ekonomikas ministrija šādas pasakas stāsta? Tāpēc, ka tai ir jādemonstrē šī “varoņcīņa” - ka tā it kā kaut ko dara saistībā ar šo OIK afēru. Bet patiesībā tā turpina to piesegt.

Vēl viens no stāstiem, ko es jums minēšu kā piemēru. Savulaik mums bija pieprasījums par vienu konkrētu normu, kura jāievēro visiem šiem komersantiem. Proti, Elektroenerģijas tirgus likums jau ilgāk nekā 10 gadus nosaka to, ka par paaugstināto tarifu komersants ir tiesīgs pārdot tikai to elektroenerģijas apjomu, kas paliek pāri pēc pašpatēriņa.

Ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Mēs to pieķērām un pierādījām, ka īsti šī norma netiek kontrolēta un ka patiesībā tas, ko ir darījusi Ekonomikas ministrija, - ir izveidojusi ietvaru, kurš ne tikai dod iespēju, bet pat motivē komersantus krāpties. Proti, Ekonomikas ministrija, aprēķinot to iepirkumu... apjomu, kādu komersants var pārdot par paaugstināto tarifu, ņem vērā visu komersanta uzstādīto jaudu, neņemot vērā to jaudu, kas vajadzīga pašam komersantam. Tas savukārt komersantam rada iespēju un spēcīgu motivāciju pārdot visu savu saražoto elektroenerģiju par šo paaugstināto tarifu, bet sev nepieciešamo elektroenerģiju nopirkt pa lēto no cita piegādātāja - no “Latvenergo”. Šādai noziedzīgai darbībai ir konkrēti pierādījumi - tās ir pieslēguma shēmas. Mēs pierādījām - tas ir svarīgs faktors, kas ir jākontrolē. Kā jūs domājat, ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Ekonomikas ministrija steidzami grozīja Ministru kabineta noteikumus - paredzēja, ka šo normu ministrija nesāks kontrolēt; ka tā nedrīkst kontrolēt līdz 2019. gada 1. jūlijam. Un argumentācija, ko ir rakstiski Ekonomikas ministrija apliecinājusi... Viņi teica: “Nu kā? Ja mēs to darīsim, tad vajag komersantiem mainīt šīs pieslēguma shēmas, un, ja mēs viņiem nedosim laiku, kā saka, izmainīt šīs pieslēguma shēmas, tad sanāks tā, ka mēs viņus pieķersim krāpniecībā un mums būs jāatņem viņiem atļaujas.” Tieši tā viņi teica! Ne tikai zina, ne tikai piesedz, bet vēl palīdz visām šīm nelikumībām notikt.

Tālāk. Vēl viens ļoti principiāls stāsts, runājot par šī atbalsta likumību. Tātad ar Eiropas Komisiju tika saskaņota šī... Lai saskaņotu šo OIK atbalstu, Eiropas Komisija norādīja principiālas lietas, pie kurām... ar kādām atrunām Eiropas Komisija bija gatava atzīt, ka šī atbalsta shēma tiek saskaņota. Un viena no šīm atrunām bija pārkompensācijas risku novēršana. Tika ieviests pārkompensācijas novēršanas mehānisms - IRR (iekšējā peļņas norma - 9 procenti). Un tika arī atrunāts, pēc kādiem principiem tas ir jādara, - ka jāņem vērā viss komersantam sniegtais atbalsts un ka šie izdevumi jārēķina tā, ka komersants var ielikt nevis da jebkādus izdevumus, bet tikai tos, kas būtu pamatoti ar konkrētām... ka jānosaka konkrēta līmeņa atzīmes, kuras viņi nedrīkst pārsniegt.

Ko izdarīja Ekonomikas ministrija? Formāli, lai to izpildītu, lai skaitītos, ka ministrija izpilda to, ko Eiropas Komisija prasījusi, ministrija uztaisīja šādus Ministru kabineta noteikumus, bet šajos Ministru kabineta noteikumos vēlāk ierakstīja atrunu: ja komersants tam visam nepiekrīt, tad komersants var iesniegt savus aprēķinus, kurus apstiprinājis revidents. Un tajos var iekļaut da jebkādus izdevumus. Galvenais, lai tie būtu grāmatvediski pareizi iegrāmatoti. Un rezultātā šī norma pēc būtības nestrādā. Turklāt Ekonomikas ministrija ir paredzējusi šajos Ministru kabineta noteikumos arī to, ka tiek ņemts vērā nevis viss atbalsts, bet tikai tas atbalsts, kas ir pēc šīs pēdējās shēmas, kas ir Elektroenerģijas tirgus likumā.

Pēc būtības tātad Eiropas Komisijas lēmums nav izpildīts. Tas nozīmē, ka pēc būtības Ekonomikas ministrija turpina sniegt nelikumīgu atbalstu. Un viņi visi to zina. Neskatoties uz to, ka viņiem tas viss ir norādīts pilnīgi precīzi... kā jau es minēju, kā šim kaķēnam, kurš ir piečurājis čības. Un pat tad viņš mēģina aizlīst projām un neklausīt.

Kolēģi, kā tad jūs domājat, ir mazākās cerības, ka kaut kas mainīsies? Mēs visus šos faktus zinām! Mēs visus šos faktus zinām, mēs redzam Ekonomikas ministrijas rīcību. Kā jūs domājat, vai mēs to varam pieļaut un teikt: “Jā, šī rīcība ir atbilstīga, tā ir tiesiska un saskaņā ar tiem principiem, kuri ir noteikti mūsu valsts Satversmē, un tā atbilst tiem principiem, kurus mēs šeit esam nākuši pildīt un ko esam zvērējuši savai tautai.” Acīmredzot ne.

Tāpēc, kolēģi, ja mums ir svarīgs... un tas būs... Es domāju, šis balsojums būs ļoti principiāls, ļoti svarīgs un nozīmīgs, tas parādīs, vai tiem politiskajiem spēkiem, kuri ir iestājušies par tiesiskumu valstī, kuri apgalvo, ka viņiem tas ir svarīgs, tas tiešām ir svarīgs, pat svarīgāks par kaut kādu politisko dīlu, lai tiktu kādā jaunajā valdībā.

Tā ka, kolēģi, es aicinu atbalstīt šo demisijas pieprasījumu un tiešām ar savu rīcību parādīt, ka šī valsts ir tiesiska un demokrātiska un šie principi mums ir svarīgi.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Lindai Liepiņai.

L. Liepiņa (KPV LV).

Kolēģi! Tiem, kas nezina, es atgādināšu, ka Latvijas valsts budžetā nauda tiek saņemta no aptuveni 5000 uzņēmējiem. Apmēram 90 procentus budžeta veido tie nodokļi, kurus samaksā 5000 uzņēmēju. Ekonomikas ministrija nav izpētījusi, cik uzņēmumi no Latvijas ir aizgājuši, cik Latvijas uzņēmumiem tikusi kavēta attīstība tieši OIK afēras dēļ. Un šodien es vēlētos, lai jūs, cienījamie deputāti, kas arī savas algas saņemat, pateicoties šiem uzņēmējiem, kuri maksā nodokļus, parādītu viņiem mūsu atbalstu, nepārprotamu signālu, ka OIK afēru var izbeigt ātrāk, un es aicinu jūs par šo demisijas pieprasījumu nobalsot, atbalstīt Ašeradena kunga demisiju tieši Latvijas uzņēmēju vārdā. Jau iepriekš jums paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai Ašeradena kungs vēlas ko piebilst? (Starpsauciens: “Balsojam!”) Vai esam gatavi balsot? (Starpsaucieni: “Debates jau slēdza!”; “Balsojam!”)

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam”! (Starpsaucieni.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsaucieni.) Par - 35, pret - 53, atturas - 1. (No frakcijas SASKAŅA: “Tiesiskums beidzies!”; dep. R. Kols: “Jūs uz Rīgas domi aizejiet! Tiesiskums!”) Tātad lēmums nav pieņemts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Deputāti Pavļuts, Pūce, Pabriks, Staķis un citi lūdz izsludināt pārtraukumu Saeimas sēdē pēc darba kārtības 40. punkta “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam”. (Starpsauciens: “Kāpēc?”) Uz cik ilgu laiku jūs lūdzat pārtraukumu? (Dep. A. Kaimiņš: “Uz gadu!”) Stundu? Uz cik ilgu laiku tiek lūgts...? Stundu. Tātad līdz pulksten 12.45. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Jā!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Tātad ir jābalso.

Kolēģi! Mēs balsosim par pārtraukuma izsludināšanu Saeimas sēdē uz stundu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai tiktu izsludināts pārtraukums uz stundu - līdz pulksten 12.45! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 32, atturas - nav. Tiek izsludināts pārtraukums līdz pulksten 12.45.

Kolēģi! Pirms pārtraukuma ir jāreģistrējas.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu!

Vārds Marijai Golubevai. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Vjačeslavs Dombrovskis, Ilmārs Dūrītis, Kaspars Ģirģens, Aleksandrs Kiršteins, Ivans Klementjevs, Ieva Krapāne, Linda Liepiņa... ir, Ralfs Nemiro... ir, Artūrs Toms Plešs, Ēriks Pucens... ir, Juta Strīķe... ir.

Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 12.45.

(Pārtraukums.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 13. Saeimas priekšsēdētāja
Ināra Mūrniece.

Sēdes vadītāja. Godātie kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Sēžu zālē, lai varam turpināt Saeimas sēdi pēc pārtraukuma.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu”.

Vai deputāti vēlas debatēt? Uzsākam debates.

Vārds deputātam Armandam Krauzem.

Krauzes kungs, vai runāsiet iesniedzēju vārdā? Iesniedzēju vārdā - deputāts Armands Krauze.

A. Krauze (ZZS).

Kolēģi! Šodien mums darba kārtībā ir Latvijas Republikas Saeimas lēmuma projekts “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu”.

Šodien ir 10. janvāris - it kā tāds nenozīmīgs datums, bet... Šobrīd faktiski jau rit trešais mēnesis, kopš strādā valdība... Saeima, es atvainojos, bet vēl arvien ir vecā valdība. Vecā valdība joprojām strādā! Jaunā Saeima strādā, bet jauna valdība nav izveidota. (Dep. A. Zakatistovs: “Nevajag sāli bērt brūcēs!”) Un ko šī Saeima izdarījusi tajos divos... nu, bišķīt vairāk... mēnešos? Mēs nekādus lēmumus faktiski neesam pieņēmuši. Mums pat alga nepienāktos. Mēs komisijas nevarējām izveidot gandrīz mēnesi. (Starpsauciens.) Un to es... to es saku par mums visiem, jā, jo mēs šeit esam.

Kas faktiski mums būtu bijis jāizdara, un ko mēs varējām izdarīt šajā laikā? To, ko mēs esam solījuši vēlētājiem. Lielākā daļa partiju ir solījušas vēlētājiem atcelt OIK. Tas, ka nav valdības, nenozīmē, ka deputāti šeit nevar sagatavot attiecīgu projektu. Sen jau varēja sagatavot šādu projektu! Diemžēl tas nav izdarīts. Mums bija jādala amati. Mēs tagad esam sataisījuši tik daudzas apakškomisijas, kā... iepriekšējā Saeimā vispār par to nerunāja... Kāpēc? (Starpsauciens.) Amatus dalām, pareizi! Tāpēc jāķeras ir pie darba.

Un Saeimas lēmums... Ko nozīmē Saeimas lēmums? Pagājušajā gadā Saeima ar savu lēmumu uzdeva Ministru prezidentam sagatavot ziņojumu par OIK. Kāds ir rezultāts? Iekustējās. (Dep. A. Zakatistovs: “Kas iekustējās?”) Tiešām iekustējās. Ziņojumā parādījās konkrēti atbildīgo vārdi, uzvārdi, un šī lieta gāja uz priekšu. Bet kur tā ir apstājusies? Tā acīmredzot ir apstājusies kaut kur pie ministrijas ierēdņiem, jo nekas nav izdarīts.

Un tāpēc mums, Saeimai, ar lēmumu ir jāuzdod uzdevums, ka OIK ir jāatceļ jau līdz šā gada 31. martam. Turklāt jāatceļ patiesi, nevis tā, ka nomaina nosaukumu, varbūt iekļauj kādā citā maksājumā, varbūt paslēpj vēl kaut kur, bet rezultātā maksā - kas? Tik un tā maksā visi iedzīvotāji, tie, kas patērē elektroenerģiju.

Protams, tas ir jāizdara tiesiski. Un, ja ir runa par tiesiskumu, tagad būs lieliska iespēja Ministru prezidenta amata kandidātam - visticamāk, Ministru prezidentam Kariņa kungam - faktiski izstrēbt to putru, ko Kariņa kungs 2005. gadā, kad OIK tika likti pamati un 5. maijā šeit, Saeimā, tika pieņemts Elektroenerģijas tirgus likums... Kariņš bija ekonomikas ministrs. Nu redziet, kāda sakritība! Toreiz ekonomikas ministrs deva startu OIK, jo ministrija virzīja šo likumprojektu, tagad varēs ļoti veiksmīgi īsā brīdī OIK likvidēt.

Protams, ka, pieņemot šo lēmumu, ir svarīgi tiesiskie aspekti, bet vēl svarīgāki ir iedzīvotāju rēķini un tas, kas ir solīts cilvēkiem. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu un atcerēties, ko mēs esam solījuši saviem vēlētājiem partiju programmās, lai iedzīvotājiem... un, starp citu (Dep. A. Kaimiņš ienāk zālē: “Sākam no sākuma! Par ko bija runa? Es nedzirdēju!”), mēs vēl varam paskatīties pa labi - ir arī aktieri, kuri ir solījuši OIK likvidēt! (Dep. A. Kaimiņš: “Protams!”) Un tieši tāpēc ir jābalso par šo lēmuma projektu!

Aicinu atbalstīt lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. (Zālē ovācijas.) Lēmums pieņemts. (Starpsauciens: “Ivar, iemācies šitā runāt! Krauze četrās minūtēs visu izskaidroja!”)

Darba kārtībā - deputātu pieprasījumu izskatīšana.

Ministru kabineta locekļu atbilde uz deputātu pieprasījumu.

Ministru prezidenta Māra Kučinska atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu”.

Vārds Ministru prezidentam Mārim Kučinskim.

M. Kučinskis (Ministru prezidents).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Sākot vadīt vēl šobrīd esošo valdību, es nesaņēmu vēstuli no iepriekšējās premjeres, kāds būtu padoms attiecībā uz to, kas pirmajās dienās man būtu jādara. Tāpēc visā mūsu darbības laikā, iespējams, par maz mēs esam izmantojuši metodi, kas politikā (un jūs to ļoti labi zināt) ir ļoti efektīva, - iespējami lamāt visu to, kas ir bijis iepriekš, un pēc tam, protams, jālaižas. Bet neviens no mums - ne toreiz, ne tagad - nav mainījis domas, ka pašreizējā OIK sistēma ir gan neloģiska un netaisnīga, gan atceļama. Man ir patiess gandarījums, ka tikko arī nobalsojām, lai tempus palielinātu.

Tomēr vēršot uzmanību un nedaudz arī mēģinot atbildēt... lai gan es esmu iesniedzis rakstveida atbildi uz visiem tiem jautājumiem, kas bija pieprasījumā... lai nebūtu pārpratumu... Pieprasījumu komisijas sēdes laikā es biju Briselē - Eiropas Padomē... Tāpēc tos argumentus nelietosim... Bet deklarācijā mēs to skaidri un gaiši ierakstījām, tobrīd varbūt vēl neizpētot kārtīgi, kas ir šim lācītim vēderā, jo mēs atceramies, cik daudzus gadus mēs runājām, ka jākāpj nost no gāzes adatas, Latvijai jābūt zaļai. Mēs ierakstījām pat pēdējā, šobrīd esošajā, Nacionālajā attīstības plānā... Latvijai jau tā esot pirmrindniekos zaļās enerģijas izmantošanā, gribējām vēl uzlikt jaunus papildu... Un, protams, darboņi to izmantoja, un OIK turpināja zelt un plaukt.

Pirmie, kuri atnāca uz valdību un ar kuriem tikāmies mēs ar ekonomikas ministru kopā, un kuri bija sašutuma pilni (un viņiem bija tam vislielākais pamats!), bija lielie, elektroietilpīgie ražotāji - Brocēnu cementa rūpnīca, “Valmieras stikla šķiedra”, “Latvijas Finieris”, diemžēl vairs jau neesošais “Liepājas Metalurgs”. Un viņi teica: “Okay, nu beidzot sāka ieklausīties! Mēs vairs nevaram! Mēs sprāgstam pušu no šī sloga, kas ir parādījies!” Un man ir liels gandarījums, ka vismaz šobrīd no lielo ražotāju puses pārmetumu nav. To mēs izdarījām. Bet vēršu uzmanību arī... īpaši saku nākamajam ekonomikas ministram, jo liekas, ka tikai vārdos pieņemt šādus lēmumus ir ļoti vienkārši.

Lobiji, kas aiz katra stāv Ministru kabinetā... īpaši - mazo HES pārstāvji, kam uzlika papildu noteikumus, lai izbrīvētu naudu, ar ko kompensēt lielajiem ražotājiem... lai var samazināt cenas. Papīri, kuri pa gaisu tiek sviesti, uzbrukumi - tas viss vēl ir priekšā, ja grib atbildīgi pieņemt lēmumus. Jebkurai reformai, jebkuram lēmumam vienmēr ir pretinieki. Un šie pretinieki neklusē. Un pats sliktākais, ko politiķis var darīt, ir pakļauties pirmajam spiedienam, kas nāk no malas.

Nākamais, kas ir nepadarīts darbs attiecībā uz ekonomiku. Ekonomikas jomā nepadarītais darbs attiecas uz vidējiem uzņēmējiem. Viņi atbalstu no mums vēl gaida. Lielajiem ražotājiem šobrīd jau cenas, elektrības izmaksas ir stipri saprātīgas, pat labākās šobrīd Baltijas reģionā, turpretim mazāk ietilpīgie, piemēram, metālapstrādes, uzņēmumi to visu vēl tikai gaida.

Tomēr nedaudz par pagātni. Krauzes kunga pieminētais Saeimas lēmums... tas patiešām lika apkopot to, kas ir noticis iepriekšējos periodos. Un 1995. gadā, kad sākās zaļās enerģijas dubultais tarifs, mazās HES tajā laikā... un par sekām atlika tikai šausmināties, kad tika maksāts dubultais tarifs. Tas, kas tika vēlāk izmainīts... Toreiz neviens pat nesapņoja, ka kāds varētu saņemt arī pieckārtīgu tarifu, kas ir aizgājis un kas... Es tikai gribu teikt, ka tāda ir tā bilde. Pie šīs problēmas risināšanas mēs bijām spiesti ķerties ar visu atbildību.

Vai varēja labāk nostrādāt? Protams. Nav jau lietu, ko nevarētu izdarīt labāk, ko nevarētu ātrāk... Vietām pietrūka, iespējams, resursu Ekonomikas ministrijai. Ir taisnība arī par mazo pārbaudes jaudu, ar ko var... kur ir jāpārbauda esošās HES. Enerģētiķi, kuri ir... jūs sastapsieties ar speciālistu ziņā diezgan patukšu ministriju. Sastapsieties... Toties visi speciālisti, kuri ir aizgājuši pie lobijiem, kuri pretosies un kuri negrib, lai šo visnotaļ legālo, leģitīmo atbalstu, ko viņi saņēma pēc tās likumdošanas... viņi negribēs no tā šķirties.

Par tiesiskumu. Es ilgi domāju, pirms sūtīju atbildi. Un arī es saprotu, ka Ašeradena kungs ļoti labi to jau ir atzinis attiecībā uz vienu no lielajām turbīnām, bet jautājums joprojām ir “pakāries gaisā”... Attiecībā uz pārējo es tomēr gribētu teikt, ka pagātnes politiskie lēmumi mums ir jāskata arī tiesiski, un tāpēc visu hronoloģiju, kas bija bez... pirms... reizē ar atsūtīšanu Saeimai, izlasot un iepazīstoties... un te ir vesela rinda cilvēku, kas ir bijuši valsts sekretāri, ministri... Nu, ne man kā premjeram jāsāk analizēt Saeima, es arī netaisīju izmeklēšanas komisiju. Es aizsūtīju prokuratūrai, un man nav atbildes no prokuratūras, ka viņi šo lietu būtu atsvieduši atpakaļ.

Tātad... Nākamais pētījums. Es nezinu, vai Ašeradena kungs ir par to ļoti daudz stāstījis, bet neatkarīga auditoru kompānija arī skatīja, kā mēs esam kontrolējuši staciju licenču izdošanu un tālāk. Varbūt tas ir kādam noslēpums... es nezinu, vai viņš ir teicis... bet arī šis visnotaļ briesmīgais atzinums par pilnīgu bezkontroli ir atdots prokuratūrai. Tas ir jautājums par tiesiskumu pagātnē.

Par to, kas uz priekšu... Ja jūs sakāt - tiesiskums... ar Eiropas Komisijas... par atbalsta apstiprināšanu... ja tādā ziņā, tad, jā, jāatzīst - iespējams, ka ar Briseli varēja kaut kā intensīvāk runāt. Tāpat es varu atzīt, ka, runājot par tiesiskumu un izveidojot augsta līmeņa ekspertu grupu, kas gan sastāvēja no vairāk nekā 20 cilvēkiem un kur patiesībā katrs pārsvarā gribēja lobēt savas nozares pastāvēšanu... vai viņi tur varētu pētīt tiesiskumu, es nezinu, bet par šādu uzdevumu - paskatīties uz tiesiskumu - mēs vēl pirmdien runājām, ka... ir valdības komitejas protokollēmums... Ekonomikas ministrijai veikt līdz informatīvā ziņojuma... pa soļiem, kā no OIK tiekam ārā... izpētīšanas.

Tiesiskums ir arī tajā, ko mēs taisāmies darīt. Kāpēc šobrīd šajā informatīvajā ziņojumā ir 2022. gads? Iespējams, ka var būt 2021., var būt 2020. gads. Es ceru, ka varēs ātrāk, tāpēc ir uzdevums, tāpēc ir jāstrādā, bet tad tikai skatieties, lai Latvijas valsts neiekristu nebeidzamās negatīvās tiesvedībās. Tas, ka būs jātiesājas... jau tagad ir jātiesājas ar neapmierinātiem “kastīšu” īpašniekiem, kas tās par elektrostacijām sauc... ar dažādiem, kas ir iesnieguši... Man šķiet, vesela rinda jau tiesā ir iesnieguši prasības, bet tās tiesas būs... Es domāju, tur ir pietiekami daudz argumentu. Bet es vēlreiz atkārtoju: ir bijuši tā laika tādi vai citādāki lēmumi, tomēr tie bija leģitīmi. Cilvēku lielākā daļa, es domāju, tāpat kā šeit sēž parlamentā lielākā... liela daļa pat nezināja, par ko ir runa, jo lozungs no šīs tribīnes bija “Atkarību no Krievijas - nost! Gāzi - nost! Dzīvosim zaļi! Mēs būsim pirmrindnieki!”. Neviens īsti nerunāja par ekonomisko aspektu. Tāpēc tiesiskuma izpratne... nākotnei... protams, ir jābūt šajā ziņojumā... Pirmdien mēs informatīvo ziņojumu pa soļiem izskatījām Ministru kabineta komitejā. Es neteiktu, ka tas ir pilnīgs, ka tas nav uzlabojams. Ir ļoti daudz punktu, kuros, iespējams, kaut kas vēl jādara, bet tas ir jaunās valdības un, es domāju, arī jaunā ministra darbs.

Un visvairāk es tiešām gribu novēlēt jums beidzot saņemties (Starpsauciens: “Beidzot!”) un 22. datumā... cik saprotu, vai nu šajā mēnesī... arī izveidot valdību. Nu, atcerieties, ka 7. ... 6. oktobris ir sen beidzies. Ir jāuzloka rokas un jāstrādā! Bet strādāt valdībā nenozīmē vienkārši teikt - “strādāt valdībā”... Ir šie izmētātie papīri, ir kliedzieni, darbs... Tas viss vēl ir priekšā. Un, kā es teicu arī Jaungada runā, visus saprātīgos lēmumus, visus tos, kas ir vērsti uz labāku valsti, es atbalstīšu arī turpmāk, neskatoties uz to, ka mēs būsim opozīcijā. Bet katram solim un īpaši to solījumu izpildei, kuri, neslēpšu, ir... bija vienkārši fantastiski un ar kuriem jūs mūs uzvarējāt vēlēšanās... Varētu teikt, tie solījumi bija fantastiski! Ja es būtu vēlētājs un nekā nezinātu, es arī varbūt domātu: nu varbūt beidzot man kāds kaut ko pienesīs klāt.

Lai laba nākotne mums visiem! Un lai mēs par tādu lietu kā OIK vairs nerunātu pēc četriem gadiem! (Dep. K. Feldmans: “Pēc trīs mēnešiem!”) Uz priekšu!

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jānim Bordānam.

J. Bordāns (JK).

Godātie kolēģi! Kā jūs visi varat pārliecināties, es neesmu bijis šī pieprasījuma autors. Un negrasos arī īpaši iedziļināties, un nebiju domājis debatēt.

Mana politiskā darbība pārsvarā vispār nav saistījusies ar dažādiem liekulīgiem paziņojumiem un mēģinājumiem uzstāties tikai skata pēc, bet, dzirdot Kučinska kunga pozīciju un paskatoties uz dokumentu, kas man šodien tika nolikts acu priekšā, man radās jautājums. Un tikai tāpēc es gribēju atnākt uz tribīni.

Es redzu, ka varbūt šis jautājums... Čakšas kundzi es neredzu zālē... (Dep. A. Čakša paceļ roku.) Ir. Ar Čakšas kundzi man ir bijusi ļoti pozitīva saskarsme darba jautājumos, un esmu pamanījis, ka viņa ir loģiska, ar spriestspēju un arī profesionalitāti, jo īpaši, es domāju, medicīnas jomā. Man ir jautājums - kā saucas šī slimība... kāda ir diagnoze, ja cilvēks pats sev uzraksta pieprasījumu vai atbild uz pieprasījumu par... par OIK, pats stāsta, ka nav iespējams vai nav racionāli veikt OIK likvidāciju līdz 2022. gadam, un runā par tiesiskumu tajā izpratnē, ka ir jārūpējas par valsts izdevumiem un visam jābūt racionāli...? Visu, ko jūs iepriekš dzirdējāt, neatkārtošu, bet esence bija tāda, ka OIK sakarā ir iespējams rīkoties līdz 2022. gadam. Bet man priekšā ir dokuments, kuru šis pats cilvēks ir parakstījis, - ka viņš uzdod pats sev, savai ministrijai, Ekonomikas ministrijai savā valdībā, likvidēt OIK līdz šā gada 31. martam! Tas ir... kā to sauc? Es nezinu, es neesmu mediķis, bet man liekas, ka tur kaut kas kopā neiet. (Starpsauciens.) Jo es neesmu dzirdējis un es neredzu šajā dokumentā, ka tas kādas citas valdības ministram tiek uzdots. (Starpsauciens.) Tas nozīmē, ka... manuprāt, nē... es... Tiešām ir jautājums - nu kā šī slimība saucas? (Starpsaucieni: “To par šizofrēniju sauc!”; dep. M. Bondars: “Personības dubultošanās!”)

Bet ir pozitīvais aspekts, ko es arī ņemu vērā, - ka Kučinska kungs un visa ZZS frakcija jau strādā opozīcijas režīmā. Un tas man patīk, jo beidzot mēs redzam - ir normāli izveidota pozīcija un opozīcija: SASKAŅA un ZZS.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Turpinām debates.

Vārds Ministru prezidentam Mārim Kučinskim. (Starpsauciens.)

M. Kučinskis (Ministru prezidents).

Bordāna kungs, ar diagnozi man viss kārtībā, Čakšas kundze var apstiprināt (Smiekli.), un par to es nekad, nekad savā apzinīgajā dzīvē neesmu šaubījies.

Jā, mazliet provokatīvi. Es kādu brīdi domāju - parakstīt šo vai neparakstīt, jo tās izredzes, ka jūs līdz 2022. gadam spēsiet iziet no šīs joprojām vēlēšanu laika, priekšvēlēšanu laika sajūtas, nolaidīsieties uz zemes, sapratīsiet, ka priekšā ir darbs, un kaut ko izveidosiet, nav simtprocentīgas. Bet es tomēr ceru. Es jau esmu teicis, ka jūtos Brīvības bulvārī kā lidostā iestrēdzis - ne uz šejieni kārtīgi atnākt, ne atpakaļ iet un sākt strādāt. Tā ka, ja kāds domā, ka es baudu šobrīd Ministru prezidenta amatu, tad viņš maldās. Tāpēc uzdevums neatkarīgi no tā, vai tas... es ļoti ceru... Mēs varam iekrist - es atzīšos. Tad mēs ar cienījamo Ašeradena kungu... un teicu - tu pats nobalsoji! (Zālē smiekli.) Strādājam tālāk, un nāksies tomēr mums kopā izdomāt... Vajadzētu apgriezt papīru uz otru pusi un izlasīt tekstu - 31. marts... lai nebūtu, starp citu, jāliek 1. aprīlis... ir nevis OIK likvidācija, bet visas paketes iesniegšana, kas parāda... atdosiet Saeimai to, lai nobalsotu... kas parāda, kā iziet no OIK ārā iespējami ātri.

Un, starp citu, tā kā pats galvenais ir Enerģētikas likums, tad velti esam tērējuši kaut kur laiku. Ja kādam ir lielas idejas, varēja jau Saeimā darbs iet pilnā sparā. Jo tie Ministru kabineta noteikumi... tos jau vēl varētu pieņemt, bet galvenais ir likumdošana.

Un zināma provokācija no manas puses tā ir, atzīšos.

Es domāju, ka tā no mūsu puses ir atbilde lielajiem solītājiem, lai jūs varētu ķerties pie darba... un būtu jau kārtīgi salikts... Jo tajā brīdī, kad iepriekšējā Saeima, arī mani ieskaitot savējos, uzrakstīja, ka jāuztaisa atskaite par visu to, kas ir bijis iepriekš, es domāju - kāpēc man savējie uzdod? Bet... nu, pats galvenais tomēr ir, es vēlreiz lūdzu, divas lietas. Izveidojiet valdību! (Zālē smiekli.) Tas ir viens. Un otrs - iespējami ātrāk pārvērtiet šo tukšo runāšanu par konkrētiem darbiem! Lai nu kādas ir šobrīd tēmas, par ko runā, - veselība, izglītība -, bet neviens mums nevar pateikt, ka mēs kaut ko nebūtu darījuši un ka mēs nebūtu uzņēmušies to, kas Latvijai visvairāk ir vajadzīgs, un nebūtu mēģinājuši to visu pagriezt. Viss vēl nav līdz galam, tāpēc ļoti ceru, ka turpināsiet.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Atgriežoties pie šī jautājuma jeb tēmas, - es tā arī nedzirdēju atbildi uz jautājumu, kāda bija šī pieprasījuma būtība. Kāpēc Saeima par to nobalsoja? Proti, kāpēc valdība nevēlējās un neuzdeva tādu uzdevumu - veikt tiesiskuma izvērtējumu? Tas ir ļoti svarīgs jautājums, ļoti principiāls jautājums - sevišķi esošajā situācijā, kad ir nobalsots, kad visa Saeima vienbalsīgi ir pateikusi, ka valdībai līdz šā gada 31. martam ir jāsagatavo plāns, kādā veidā OIK afēru mēs izbeidzam tiesiskā veidā. Man tad ir jautājums - kādā... kā tas būs iespējams bez tiesiskuma izvērtējuma? Ja valdībai, kopš tā it kā sāka darboties ar šo jautājumu, tas prasīja gadu un tā nespēja saņemties, tad kā tas tiks izdarīts šajos dažos mēnešos? Iespējams, ka to var izdarīt. Taču pirmām kārtām tam vajadzētu būt politiskajai gribai. Atbildi, kāpēc to nedarījāt, jūs neesat šeit snieguši. Vienīgais, ko es šeit atradu un kas mani, jāsaka, uzjautrināja (iespējams, ka varu uzjautrināt arī pārējos)... atbilde ir tāda, ka tas esot stāstīts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā Ivaram Zariņam, bet Ivars Zariņš neko tādu nav teicis, ka vajadzētu izdarīt. (Dep. M. Kučinskis: “Jūs jau tāds kā OIK simbols esat!” Smiekli.) Nu, atvainojiet, bet tas bija post factum... tas, ko jūs jau bijāt pieņēmuši.

Nu, lūk! Bet pēc tam, premjerministra kungs, reaģējot uz ministra retoriku, kad jūsu darba grupa bija pastrādājusi un kad jūs paši bijāt visu to nokritizējuši, ko darba grupa bija darījusi... Ašeradena kungs pateica - ja kādam ir labāks plāns, lai to iesniedz Ministru kabinetā, kā var ātrāk tikt ar OIK afēru galā, un viņš pats personīgi to atbalstīs. Darba grupā gandrīz pusgadu strādāja 26 cilvēki. Es triju dienu laikā viens pats sagatavoju šādu plānu, tieši kā bija lūgts, iesniedzu Ministru kabinetā personīgi jums, paskaidrojot gan kontekstu, gan arī ļoti skaidri aprakstot, kas ir tie pieci vienkāršie pasākumi, kuriem elementāri jau šinī... ja tie būtu īstenoti, jau tagad, iespējams, mums OIK jautājuma vairs nebūtu. Diemžēl ne tikai šis priekšlikums netika atbalstīts. Jūs pat... Lai gan es pats pieteicos, uzrakstīju, ka esmu gatavs nākt uz Ministru kabinetu un detalizēti atbildēt, pierādīt katra šī pasākuma iespējamību un pamatotību, jūs... Ko jūs izdomājāt? Lai par to nevajadzētu debatēt, jūs izdomājāt, ka šo jautājumu jūs skatīsiet bez debatēm. Tas vienkārši liecina par to, cik gatavi jūs bijāt šo jautājumu tiešām risināt. Un arī šeit vienkāršs jautājums - nu kāpēc nebija tiesiskuma izvērtējuma? Kāpēc jūs neuzdevāt darba grupai? Jūs man esat to atbildējuši? Diemžēl... Un tā ir, manuprāt, svarīga nianse.

Kolēģi! Tā kā mēs visi šodien esam atbalstījuši šo jautājumu... to, ka varētu būt arī alternatīvs risinājums, kā ātri varētu tikt galā ar OIK afēru, tad... Visa pamatā tur ir tiesiskums. Un, ja nebūs tiesiskuma izvērtējuma, tad, atvainojiet, šīs pasakas, ko esat te dzirdējuši (no vienas puses - pasakas, no otras - briesmu stāsti, kā ko var vai nevar darīt!), turpināsies. Un turpināsies riņķa dancis. Kam ir izdevīgs šis riņķa dancis? Šis riņķa dancis ir izdevīgs tiem, kuri turpina saņemt šo atbalstu - daudzos gadījumos, esmu pārliecināts, nelikumīgu atbalstu. Un viņiem šie miljoni tiek maksāti! Katrs mēnesis - tie ir miljoni, kas iegrimst kādu kabatās. To kabatās, kuri ir bijuši, izrādās, sponsori tiem politiskajiem spēkiem, kas šo afēru ir pieseguši.

Jums tagad būs iespēja izvēlēties, vai jūs arī tanī piedalāties. Pēc šī balsojuma, ko es redzēju... par ekonomikas ministra demisiju... man ir tiešām pamatotas bažas par tiesiskumu arī šajā Saeimā - cik spējīgi būs tie politiskie spēki, kas ir nākuši šeit un runājuši par to, ka tiesiskums ir svarīgs; ka viņiem tiešām šie principi būs svarīgāki par savstarpējo politisko sashēmošanu, labuma gūšanu no šādiem darījumiem. Jo no tā būs atkarīgs, kāds būs šis risinājums, par ko mēs visi šodien esam nobalsojuši. Jo, kā jūs šodien redzējāt, šī tiesiskuma izpratne var būt ļoti staipāma arī šinī Saeimā. Un, bažījoties par to, lai visa sabiedrība galīgi neviltos, kad ar šo tiesiskumu varētu būt nopietnas problēmas arī šai Saeimai, es nelūgšu premjerministra demisiju, jo es paredzu, ka tad varētu būt līdzīgi balsojumi, kas ies galīgi šķērsām tiem tiesiskuma principiem un tiem solījumiem, ar ko dažs labs politiskais spēks ir ienācis šeit, Saeimā. Tāpēc es domāju... es dodu iespēju izdarīt savus mājasdarbus un nākt ar tiešām pārdomātiem lēmumiem. Un to, par ko šodien ir ticis nobalsots... tie, kuriem tas būs jāpilda, varat būt droši, ka jums tiks rūpīgi sekots līdzi, lai šie darbi tiek izdarīti... un kā tie tiek izdarīti! Un, ja būs tādas pašas afēras, kādas bija līdz šim, tad, atvainojiet, es domāju, sabiedrībai būs ļoti uzskatāmi... būs iespēja izdarīt savus secinājumus un, iespējams, jums nāksies doties tur, kur jau daudzi ir devušies, - projām no šīs vietas.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Kučinska kungs, vai jums ir vēl ko piebilst? Nē. Līdz ar to Ministru prezidenta Māra Kučinska atbildi uz Saeimas deputātu pieprasījumu esam uzklausījuši un jautājums ir izskatīts. (Starpsauciens.)

Tā. Godātie kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt izmaiņas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta.

Esam nonākuši pie sadaļas “Likumprojektu izskatīšana”.

Darba kārtībā - likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie, godātie deputāti! Ārlietu komisija strādāja ar likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi”.

Komisijā saņemti trīs priekšlikumi.

1. priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 2. priekšlikums arī ir no Saeimas Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 3. priekšlikums arī - no Saeimas Juridiskā biroja. Un komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Līdz ar to aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts (Starpsauciens.) “Par Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Rihards Kols.

R. Kols (NA).

Kolēģi! Ārlietu komisija strādāja ar likumprojektu Nr. 25/Lp13. Komisijā tika saņemti trīs priekšlikumi.

1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 2. priekšlikums tika saņemts no Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

R. Kols. Līdz ar to Ārlietu komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Juris Jurašs.

J. Jurašs (JK).

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija savā 18. decembra sēdē izskatīja un atbalstīja likumprojektu “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr. 20/Lp13) otrajam lasījumam.

Priekšlikumi netika iesniegti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumiem.

J. Jurašs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15. janvāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”.

Esam saņēmuši četrus priekšlikumus.

1. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 2. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Paldies, kolēģi.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Zariņš. Šī gada 17. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. janvāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Kolēģi! Arī šim likumprojektam mēs esam saņēmuši četrus priekšlikumus.

1. priekšlikums - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 2. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Un 4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Zariņš. Šī gada 17. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17. janvārim.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ivars Zariņš.

I. Zariņš (SASKAŅA).

Šim likumprojektam mēs esam saņēmuši septiņus priekšlikumus.

1. priekšlikums - tradicionāli - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 2. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Viestura Silenieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un ir jau iekļauts 1. priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I. Zariņš. 3. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 4. - finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I. Zariņš. 7. - Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Viestura Silenieka priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I. Zariņš. Un tas arī viss.

Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

I. Zariņš. Šī gada 17. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17. janvāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Juris Pūce.

J. Pūce (AP!).

Labdien, dārgie kolēģi! Tātad strādājam ar likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 80/Lp13). Minēto likumprojektu ir sagatavojis Ministru kabinets un iesniedzis Saeimā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, izskatot šo likumprojektu, nolēma to sadalīt, un pēc dažām minūtēm mēs skatīsim otru daļu, izdalīto daļu, kas būs skatāma steidzamības kārtībā (vismaz tā rosinās komisija). Cerams, ka to atbalstīsiet. Savukārt šī nav steidzamības kārtībā skatāma daļa, to komisija turpinās...

Likumprojekta būtība. Likumprojekts ir izstrādāts, lai precizētu normas, kas ir saistītas ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmu un vienoto elektroniskās darba laika uzskaites datubāzi. Tiek pilnveidots arī tiesiskais regulējums nodokļu administrēšanas jomā, paredzot jaunu nodokļu parāda saistību pastiprināšanas veidu - kredītiestādes izsniegtu garantiju.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja to pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Uzsākam debates.

Vārds deputātei Ļubovai Švecovai.

Ļ. Švecova (SASKAŅA).

Šī likuma grozījumos ir paredzēta viena būtiska lieta. Kopumā tā skar būvniecības jomu, bet ir svarīgi saprast, ka šī likuma 107. pantā un 116. panta 7. punktā skaitlis un vārds “1 miljons” tiek aizstāts ar skaitli “200 000”, kas bija partnerības piedāvājums. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka, ieviešot šos grozījumus, pieņemot šo normu, būtiski tiks palielināts gan administratīvais slogs, gan arī uzskaites, kas jāveic maziem un vidējiem uzņēmumiem. Es uzskatu, ka šāda veida norma nav atbalstāma un ir kritiski vērtējama, tāpēc lūdzu vērst uzmanību.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir vēl kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - nav, atturas - 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

J. Pūce. Šā gada 24. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. janvāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”, otrais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Daniels Pavļuts.

D. Pavļuts (AP!)

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģes un kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi izskatīšanai otrajam lasījumam grozījumus Būvniecības likumā. Kā jau iepriekš esam runājuši, tie ir saistīti ar būvniecības informācijas sistēmas ieviešanu, lai viss, kas ir saistīts ar būvprojektu saskaņošanu, ar būvatļauju saņemšanu, pilnībā notiktu digitālajā vidē. Tie cilvēki, kas gribēs strādāt ar papīru, varēs arī turpmāk atnest papīru, digitalizēt un tālāk caurlūkot to digitāli, saņemt izziņu papīrā, ja nu tā izvēlēsies. Bet kopumā ejam modernuma virzienā.

Komisijā tika saņemti pieci priekšlikumi. Visi tika atbalstīti.

1.  - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 2. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Upenieka priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Arī 3. priekšlikums pēc “Sabiedriskās politikas centra PROVIDUS” iebildumu saņemšanas tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. 3. priekšlikumu ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Priekšlikums ir atbalstīts. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Paldies.

4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. 5.  - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

D. Pavļuts. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Būvniecības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā ir atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

D. Pavļuts. Šā gada 24. janvāris.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 24. janvāris.

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””, pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D. Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Šis ir Pūces kunga minētais nodalītais likumprojekts - likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 192/Lp13).

Likumprojekta būtība ir noteikt, ka vienotā elektroniskā darba laika uzskaite un tās datubāzei sniedzamā informācija jānodrošina nevis no šī gada 1. janvāra, bet no 1. septembra. Kādēļ termiņš ir pārcelts? Nav noslēpums, ka būvniecība ir nozare, kurā līdz šim bijis ārkārtīgi liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Un kā viens no risinājumiem, lai to samazinātu, bija paredzēta elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana, sākotnēji to darot uzņēmumu līmenī un pēc tam izveidojot vienotu sistēmu.

Valdības sākotnējais mērķis bija principā mēģināt vienoties ar nozari pašu, ka to ar saviem resursiem veidotu komersanti, bet diskusijās ar Ekonomikas ministriju kā atbildīgo nozares politikas veidotāju faktiski valdība nonāca pie secinājuma, ka būtu lietderīgi šo sistēmu uzticēt Būvniecības valsts kontroles birojam un veidot to uz vienotās būvniecības informācijas sistēmas bāzes. Tā kā pagājušajā gadā šāds lēmums tika pieņemts, mainot sākotnējo koncepciju, tad, protams, Būvniecības valsts kontroles birojam ir nepieciešams laiks, lai esošajā būvniecības informācijas sistēmā iestrādātu jaunu modeli... moduli. Un tam arī šie daži mēneši ir paredzēti.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz likumprojektu atbalstīt gan pirmajā, gan arī otrajā lasījumā, nosakot tam steidzamību un izdarot to šodien, vienā Saeimas sēdē, bez atkārtotas skatīšanas komisijas sēdē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad vispirms mums ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

Un komisija lūdz to izskatīt šodien arī otrajā, galīgajā, lasījumā. Vai kādam no deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu arī otrajā lasījumā šajā Saeimas sēdē - bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? (Starpsauciens: “Nav.”) Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Paldies. Likums pieņemts. (Starpsauciens: “Paldies!”)

Darba kārtībā - likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Raivis Dzintars.

R. Dzintars (NA).

Labdien, godātie kolēģi! Šis ir tehnisks, bet vienlaikus arī svarīgs grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”. Tā būtība ir nodrošināt, lai Valsts drošības dienests, plašāk pazīstams ar agrāko nosaukumu “Drošības policija”, arī turpmāk vizuālajā identitātē varētu lietot gan valsts ģerboni, gan citu ģerboni, kas nav valsts ģerbonis, emblēmu un logo.

Lieta tāda, ka ar 2019. gada 1. janvāri spēkā ir stājušies grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā un saskaņā ar tiem Valsts drošības dienests vairs neietilpst to iestāžu lokā, kurām ir tiesības izmantot ģerboni atbilstoši likumam “Par Latvijas valsts ģerboni”.

Piedāvātie likuma grozījumi šīs tiesības piešķir valsts drošības iestādēm. Tas nozīmē, ka tās attiektos gan uz Satversmes aizsardzības biroju un Militārās izlūkošanas un drošības dienestu, kam šajā likumā jau līdz šim bija paredzēti izņēmumi, gan arī - atbilstoši jaunajam formulējumam - Valsts drošības dienestu jeb bijušo Drošības policiju.

Lai pēc iespējas ātrāk Valsts drošības dienests varētu likumīgi izmantot attiecīgo simboliku, komisija lūdz atbalstīt likumprojekta steidzamību.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts.

R. Dzintars. Godātie kolēģi, ja nav iebildumu, tad komisijas vārdā lūdzu kolēģus to tagad izskatīt un atbalstīt arī otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi pret likumprojekta izskatīšanu bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā? Iebildumu nav.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Darba kārtībā esam nonākuši līdz patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanai.

Lēmuma projekts “Par 13 898 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt kompensācijas deputātiem, kas zaudējuši Saeimas mandātu!” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! 2018. gada 28. novembrī Saeima saņēma 13 898 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Atcelt kompensācijas deputātiem, kas zaudējuši Saeimas mandātu!”.

2018. gada 19. decembrī Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzklausīja iesnieguma iesniedzēju pilnvaroto pārstāvi, kurš norādīja, ka pastāvošā kompensāciju kārtība sniedz Saeimas deputātiem nepamatotas privilēģijas, un tāpēc aicināja mainīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

Komisijas deputāti atbalstīja iesnieguma tālāku virzību un ierosināja to nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, kuras kompetencē ir deputātu kompensācijas regulējošais Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

Līdz ar to, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 131.⁵ panta ceturto un piekto daļu, komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu “Par 13 898 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt kompensācijas deputātiem, kas zaudējuši Saeimas mandātu!” turpmāko virzību”, kurš paredz šo kolektīvo iesniegumu nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai turpmākajai izvērtēšanai.

Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 13 898 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt kompensācijas deputātiem, kas zaudējuši Saeimas mandātu!” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Darba kārtībā - lēmuma projekts “Par 10 945 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā” turpmāko virzību”.

Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāte Janīna Kursīte-Pakule.

J. Kursīte-Pakule (NA).

Godātie kolēģi! 2018. gada 29. novembrī Saeima saņēma 10 945 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā”.

2018. gada 19. decembrī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāka iesnieguma sākotnējo izvērtēšanu un uzklausīja iesniedzēju pārstāvi, kurš norādīja, ka ir nepieciešams daudz stingrāks azartspēļu jomas regulējums, paredzot, ka azartspēļu vietas būtu slēdzamas, izņemot kazino luksusa klases viesnīcās. Vienlaikus azartspēļu nodoklis veido daļu no valsts budžeta ieņēmumiem.

Izvērtējusi visu saņemto informāciju, Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija savā 2018. gada 19. decembra sēdē vienbalsīgi nolēma sagatavot Saeimas lēmuma projektu “Par 10 945 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā” turpmāko virzību”. Un ierosinām to nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākai izvērtēšanai.

Lūdzu atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Jurim Jurašam.

J. Jurašs (JK).

Sveicināti vēlreiz, kolēģi! Tā nu ir sanācis, ka esmu bijis viens no šīs iniciatīvas virzītājiem. Un vēlos atgādināt, ka iniciatīvas autore ir Jaunā konservatīvā partija, kura, reaģējot uz kritisko situāciju saistībā ar azartspēļu izraisītajām sekām un to, ka vilcināties vairs nedrīkst, uzsāka šo iniciatīvu. Pateicoties līdzdalības platformai ManaBalss.lv, ļoti īsā laikā tika savākti nepieciešamie 10 tūkstoši - un pat vairāk! - parakstu. Un tas, ka tik īsā laikā tika savākti šie daudzie tūkstoši parakstu, norāda uz to, ka tā tiešām ir reāla problēma. Problēma, kura šobrīd noved pie tā, ka Latvijas tauta pašiznīcinās. Mēs visi to ļoti labi redzam un zinām, mums katram ir individuāla pieredze. Kādam no mūsu tuviniekiem, draugiem pilnīgi noteikti ir nācies saskarties ar šo nelaimi.

Šī noteikti nav nekāda izklaide, kā to mēģina pasniegt izklaides industrija. Tas ir veids, kādā tauta tiek padarīta nabagāka. Tiek dzītas postā gan ģimenes, gan konkrēti cilvēki. Mēs zinām, ka azartspēļu industrija katru gadu... 2017. gadā tai bija ienākumi 280 miljonu apmērā, un pagājušajā gadā tie, iespējams, bijuši ļoti līdzīgi; varbūt pat vairāk ieņem no šī azartspēļu biznesa. Tā ir nauda, tā ir summa, par kuru ir padarīta nabagāka Latvijas tauta. Un ir aplami uzskatīt, ka no šiem ieņēmumiem varētu netikt samaksāti nodokļi, ja tiktu pieņemti likuma grozījumi, ar kuriem ļoti būtiski, radikāli ierobežotu šo azartspēļu zāļu izplatību. Tā ir nauda, kura tik un tā nonāktu ekonomikā, tā ir nauda, kuru ģimenes būtu izlietojušas daudz jēgpilnāk un atbilstošāk to vajadzībām.

Es gribu teikt, ka tādu situāciju, kādu mēs šodien Latvijā vērojam saistībā ar šīm spēļu zālēm, - tādu situāciju jūs neredzēsiet vairs nekur citur Eiropā. Šīs spēļu zāles degradē pilsētvidi. Šīs spēļu zāles, kā jau es teicu, nav izklaides vietas, kur cilvēkiem pavadīt brīvo laiku. Diemžēl tās ir vietas... tās ir pēdējās cerības vietas cilvēkiem, kuri jau tā atrodas uz nabadzības sliekšņa. Viņi turp iet cerībā, ka beidzot gūst laimestu. Taču mēs ļoti labi zinām, ka šīs spēļu zāles ilgtermiņā šādu iespēju nedod. Visi šie cilvēki zaudē. Un, protams, šīs spēļu zāles sev līdzi nes ne tikai šo ekonomisko kaitējumu, tās tiešām degradē cilvēkus, tās iznīcina un izposta ģimenes. Un, protams, šeit ir jārunā arī par to, ka šajās azartspēļu zālēs faktiski rodas jeb dzimst daudzas noziedzīgas idejas. Mēs zinām, ka, lai apmierinātu savu atkarību no azartspēlēm, šie cilvēki ir tendēti uz noziegumu izdarīšanu. Tās ir krāpšanas, tās ir zādzības, tās ir pat slepkavības.

Protams, mēs ļoti labi apzināmies, ka galvenā vērtība Latvijā un jebkur citur pasaulē - tas ir cilvēks. Taču mēs redzam, ka šobrīd ir kāds legāls bizness, kas sabiedrībai nedod absolūti nekādu labumu. Nekādu labumu! Šis bizness diemžēl ir tikai un vienīgi ar postošām sekām. Ja mēs nereaģēsim un maksimāli īsos termiņos neveiksim radikālus ierobežojumus... jo, ja mēs šo biznesu atstāsim četru un piecu zvaigžņu viesnīcās... tās ir vietas, kurās ierodas tūristi, tās ir vietas, kurās iet tiešām cilvēki, kuri... tie retie cilvēki, kuriem tā varētu būt izklaide, tad lai tur iet un izklaidējas! Bet pirmais, kas ir nepieciešams mums, - vismaz aizvākt šīs spēļu zāles no cilvēku acīm, maksimāli ierobežojot to pieejamību.

Uzsākot un virzot šo iniciatīvu, mēs esam veikuši aptauju un pētījumu. Vairāk nekā 80 procenti Latvijas iedzīvotāju atbalsta radikālu spēļu zāļu ierobežošanu, un mēs jau šobrīd redzam to, ka vairākās Latvijas pilsētās, kur ir mēģināts vai ierosināts atvērt vēl kādu spēļu zāli un kur ir veiktas iedzīvotāju aptaujas, vidēji 80-85 procenti no šo pilsētu iedzīvotājiem ir pret to. Manuprāt, mēs nedrīkstam ignorēt šo iedzīvotāju vēlmi, vēl jo vairāk tāpēc, ka apzināmies visas traģiskās sekas, pie kurām noved azartspēļu atkarība. Tā ir oficiāla slimība, tā ir lieta, kas faktiski nes milzīgus zaudējumus tāpēc, ka mums ir šie atkarīgie cilvēki. Un tur jau līdzi iet arī kompleksi. Tā nav tikai azartspēļu atkarība, tā patiesībā iet kopā ar alkohola atkarību.

Pats dīvainākais ir tas, ka mēs teju 30 gadus noraugāmies, kā šī industrija izplešas un attīstās, bet neesam redzējuši absolūti nevienu pētījumu, nekādus oficiālos datus, kas norādītu uz šo iespējamo un faktisko kaitējumu, kas tiek nodarīts, īstenojot šo likumīgo biznesu. Un mēs zinām to, ka tiešām tūkstošiem cilvēku slimo ar šo slimību. Mēs redzam kritiskās sekas, kas šai slimībai nāk līdzi, proti, izpostītās cilvēku dzīves, ģimeņu dzīves. Mēs redzam, ka, lai samaksātu milzīgos parādus, cilvēki ir spiesti doties ekonomiskā trimdā.

Es aicinu visus tiešām ar vislielāko atbildību atbalstīt šo iniciatīvu un pēc iespējas īsākā laikā pieņemt šos grozījumus, lai mēs varētu atpestīt no šī ļaunuma Latvijas sabiedrību.

Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Jutai Strīķei.

J. Strīķe (JK).

Nez kāpēc man liekas, ka šeit neviens nerunās “pret”. Nez kāpēc man šķiet, ka šodien visi nobalsos “par”, jo neviens neuzdrošināsies kaut ko iebilst pret tik acīm redzamām lietām, par kurām runāja Juraša kungs. Un nez kāpēc man liekas, ka turpmāk kāds mēģinās šo lēmuma projektu ielikt atvilktnē, vilkt garumā, neskatīt... Un tas, ko es gribēju pateikt, - mēs zinām visus atkarīgos. Visus no šiem sponsoriem atkarīgos! (No frakcijas SASKAŅA: “Uzvārdus!”) Visi, kas saņem naudu ziedojumos vai citādā veidā, ir atkarīgi no azartspēļu biznesa organizatoriem. (Starpsauciens: “Tas jau no jums būs atkarīgs, no koalīcijas!”) Tāpēc es apsolu, ka mēs rūpīgi sekosim šā lēmuma projekta virzībai un ne dienu neaizmirsīsim par savu uzdevumu un solījumu vēlētājiem.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par 10 945 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā” turpmāko virzību”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, sēdes darba kārtība ir izskatīta, bet man jūs jāinformē par iesniegto deputātu jautājumu.

Deputāti Zariņš, Krišāns, Ločmele-Luņova, Agešins un Ādamsons iesnieguši jautājumu “Par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atbalsta īstenošanu komersantiem bez Eiropas Komisijas saskaņojuma”. Šis jautājums ir iesniegts kā steidzams, un nododam to ekonomikas ministram atbildes sniegšanai.

Lūdzu zvanu! Deputātu reģistrācijas režīmu!

Godātie kolēģi! 24. decembrī apaļu jubileju svinēja mūsu kolēģis deputāts Ritvars Jansons, un mēs viņu sveicam. Mēs sveicam deputātus, pieceļoties kājās. (Aplausi.)

Paldies. Laiks paziņojumiem.

Vārds deputātam Artūram Rubikam.

A. Rubiks (SASKAŅA).

Labdien, kolēģi! Visus, kuri grib piedalīties, sadarboties ar Baltkrievijas parlamentu, laipni lūdzam pēc piecām minūtēm Dzeltenajā zālē grupas dibināšanai.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Gatim Eglītim.

G. Eglītis (JK).

Labdien! Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma rosināt dibināt Finanšu sektora uzraudzības apakškomisiju, kuras galvenais uzdevums būs uzraudzīt Moneyval rekomendāciju ievērošanu.

Tāpēc lūdzam frakcijas nominēt savus pārstāvjus, maksimāli divus, līdz pirmdienas, 14. janvāra, pulksten 18.00.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Andrim Skridem.

I. Lībiņa-Egnere (JV).

Es deputāta Andra Skrides vārdā aicinu visus, kas vēlas sadarboties ar Austrijas parlamentu, pēc 15 minūtēm pulcēties tepat blakus, Dzeltenajā zālē.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedrei. Reģistrācijas rezultāti.

M. Golubeva (13. Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Anda Čakša, Vjačeslavs Dombrovskis, Ilmārs Dūrītis, Kaspars Ģirģens, Aleksandrs Kiršteins, Ivans Klementjevs, Ieva Krapāne, Artūrs Toms Plešs, Jānis Reirs, Andris Skride, Vita Anda Tērauda... ir.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Sēdi slēdzu.

SATURA RĀDĪTĀJS
13. Saeimas ziemas sesijas 1. sēde
2019. gada 10. janvārī

Par darba kārtību
Par likumprojektu “Grozījums Ūdens apsaimniekošanas likumā” (Nr. 167/Lp13) (Dok. Nr. 255, 255A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” (Nr. 168/Lp13) (Dok. Nr. 257, 257A)
Par likumprojektu “Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (Nr. 169/Lp13) (Dok. Nr. 258, 258A)
Par likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” (Nr. 170/Lp13) (Dok. Nr. 259, 259A)
Par likumprojektu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” (Nr. 171/Lp13) (Dok. Nr. 260, 260A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” (Nr. 172/Lp13) (Dok. Nr. 261, 261A)
Par likumprojektu “Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” (Nr. 173/Lp13) (Dok. Nr. 262, 262A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” (Nr. 174/Lp13) (Dok. Nr. 263, 263A)
Par likumprojektu “Grozījumi Farmācijas likumā” (Nr. 175/Lp13) (Dok. Nr. 264, 264A)
Par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” (Nr. 176/Lp13) (Dok. Nr. 265, 265A)
Par likumprojektu “Transporta enerģijas likums” (Nr. 177/Lp13) (Dok. Nr. 267, 267A)
Par likumprojektu “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” (Nr. 187/Lp13) (Dok. Nr. 281, 281A)
Priekšlikums	- dep. I. Indriksone (par)
Par likumprojektu “Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 190/Lp13) (Dok. Nr. 294, 294A)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 191/Lp13) (Dok. Nr. 295, 295A)
Priekšlikums	- dep. Ļ. Švecova (pret)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 192/Lp13) (Dok. Nr. 307)
Par likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” (Nr. 194/Lp13) (Dok. Nr. 313)
Priekšlikums	- dep. K. Sprūde (par)
Par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”” (Nr. 195/Lp13) (Dok. Nr. 314)
Priekšlikums	- dep. J. Stepaņenko (par)
Par likumprojektu “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 196/Lp13) (Dok. Nr. 316)
Par lēmuma projektu “Par 13 898 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt kompensācijas deputātiem, kas zaudējuši Saeimas mandātu!” turpmāko virzību” (Nr. 25/Lm13) (Dok. Nr. 286)
Par lēmuma projektu “Par 10 945 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā” turpmāko virzību” (Nr. 26/Lm13) (Dok. Nr. 287)
Informācija par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātei Dacei Melbārdei 2018. gada 20. un 21. decembrī (Dok. Nr. 291)
Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivaram Zariņam no šā gada 15. janvāra līdz 17. janvārim (Dok. Nr. 300)
Par deputātu pieprasījumu ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam “Par Ārlietu ministrijas rīcību ANO Migrācijas pakta un ANO Bēgļu pakta sakarā” (Nr. 5/P13) (Dok. Nr. 315)
Motivācija	- dep. A. Gobzems
Deputātu Mārtiņa Bondara, Ata Zakatistova, Jura Pūces, Ramonas Petravičas, Gata Eglīša, Mārtiņa Staķa, Daniela Pavļuta, Marijas Golubevas, Vitas Andas Tēraudas, Artūra Toma Pleša pieprasījums finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai “Par finanšu ministres vilcināšanos izpildīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017. gada 16. novembra spriedumu lietā Nr.2016-16-01” (Nr. 3/P13) (Dok. Nr. 280, 280A)
Ziņo	- dep. J. Pūce
Debates	- dep. M. Bondars
	- dep. V. Valainis
	- dep. D. Reizniece-Ozola
	- dep. A. Kaimiņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. M. Bondars
	- dep. L. Liepiņa
Deputātu Daniela Pavļuta, Jura Pūces, Andra Skrides, Daces Rukšānes-Ščipčinskas, Artūra Toma Pleša, Vitas Andas Tēraudas, Ilmāra Dūrīša, Mārtiņa Staķa, Arta Pabrika, Ineses Voikas pieprasījums veselības ministrei Andai Čakšai “Par veselības ministres atbildību, ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no 2019. gada 1. janvāra” (Nr. 4/P13) (Dok. Nr. 284, 284A)
Ziņo	- dep. J. Pūce
Debates	- dep. A. Skride
	- dep. A. Čakša
	- dep. A. Gobzems
	- dep. K. Feldmans
Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par Ekonomikas ministrijas īstenotās subsidētās elektroenerģijas valsts atbalsta shēmas un Ekonomikas ministrijas rīcības tiesiskumu un likumību” (Nr. 1/P13) (Dok. Nr. 50B)
Atbilde	- ekonomikas ministrs A. Ašeradens
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Debates	- dep. I. Zariņš
	- dep. A. Gobzems
	- dep. D. Šmits
Lēmuma projekts “Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam” (Nr. 28/Lm13) (Noraidīts) (Dok. Nr. 318)
Iesniedzēju vārdā	- dep. I. Zariņš
Debates	- dep. L. Liepiņa
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva
Lēmuma projekts “Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu” (Nr. 29/Lm13) (Dok. Nr. 319)
Debates	- dep. A. Krauze
Ministru prezidenta Māra Kučinska atbilde uz Saeimas deputātu pieprasījumu “Par Ministru kabineta 2018. gada 24. aprīļa rīkojumā Nr. 172 izveidotās “darba grupas elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai” noteikto darba uzdevumu” (Nr. 2/P13) (Dok. Nr. 241B)
Atbilde	- Ministru prezidents M. Kučinskis
Debates	- dep. J. Bordāns
	- Ministru prezidents M. Kučinskis
	- dep. I. Zariņš
Par darba kārtību
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi” (Nr. 10/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 297)
Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Par Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes stratēģiskās komunikācijas jautājumos izveidošanu, administrēšanu un darbību un Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo aizsardzības ministriju, Itālijas Republikas Aizsardzības ministriju, Lietuvas Republikas Nacionālās aizsardzības ministriju, Nīderlandes Karalistes Aizsardzības ministriju, Polijas Republikas nacionālās aizsardzības ministru, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministriju, kā arī Sabiedroto spēku Augstākās virspavēlniecības Transformācijas komandiera štābu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas izcilības centra stratēģiskās komunikācijas jautājumos funkcionālajām attiecībām” (Nr. 25/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 298)
Ziņo	- dep. R. Kols
Likumprojekts “Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā” (Nr. 20/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 275)
Ziņo	- dep. J. Jurašs
Likumprojekts “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (Nr. 49/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 288)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” (Nr. 52/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 289)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā” (Nr. 50/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 290)
Ziņo	- dep. I. Zariņš
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 80/Lp13) (1.lasījums) (Dok. Nr. 138, 292)
Ziņo	- dep. J. Pūce
Debates	- dep. Ļ. Švecova
Likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (Nr. 47/Lp13) (2.lasījums) (Dok. Nr. 299)
Ziņo	- dep. D. Pavļuts
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 192/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 307)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr. 192/Lp13)(2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 307)
Ziņo	- dep. D. Reizniece-Ozola
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 196/Lp13) (1.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 316)
Ziņo	- dep. R. Dzintars
Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” (Nr. 196/Lp13) (2.lasījums) (Steidzams) (Dok. Nr. 316)
Ziņo	- dep. R. Dzintars
Lēmuma projekts “Par 13 898 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt kompensācijas deputātiem, kas zaudējuši Saeimas mandātu!” turpmāko virzību” (Nr. 25/Lm13) (Dok. Nr. 286)
Ziņo	- dep. J. Kursīte-Pakule
Lēmuma projekts “Par 10 945 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā” turpmāko virzību” (Nr. 26/Lm13) (Dok. Nr. 287)
Ziņo	- dep. J. Kursīte-Pakule
Debates	- dep. J. Jurašs
	- dep. J. Strīķe
Informācija par deputātu I. Zariņa, J. Krišāna, R. Ločmeles-Luņovas, V. Agešina un J. Ādamsona jautājumu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam “Par subsidētās elektroenerģijas ražošanas atbalsta īstenošanu komersantiem bez Eiropas Komisijas saskaņojuma” (Nr. 8/J13)
Paziņojumi
	- dep. A. Rubiks
	- dep. G. Eglītis
	- dep. I. Lībiņa-Egnere
Reģistrācijas rezultāti
Nolasa	- Saeimas sekretāra biedre M. Golubeva

Balsojumi

Datums: 10.01.2019 09:07:17 bal001
Par - 48, pret - 28, atturas - 9. (Reģistr. - 88)
Balsošanas motīvs: Transporta enerģijas likums (177/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 10.01.2019 09:12:18 bal002
Par - 69, pret - 4, atturas - 17. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (191/Lp13), nodošana komisijām

Datums: 10.01.2019 09:20:28 bal003
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Ivaram Zariņam no šā gada 15.janvāra līdz 17.janvārim

Datums: 10.01.2019 09:53:34 bal004
Par - 59, pret - 22, atturas - 9. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par Finanšu ministres vilcināšanos izpildīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2017. gada 16. novembra spriedumu lietā Nr.2016-16-01 (3/P13)

Datums: 10.01.2019 10:10:16 bal005
Par - 59, pret - 24, atturas - 5. (Reģistr. - 93)
Balsošanas motīvs: Par Veselības ministres atbildību, ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no 2019. gada 1.janvāra (4/P13)

Datums: 10.01.2019 10:24:58 bal005a
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 10.01.2019 11:42:28 bal006
Par - 35, pret - 53, atturas - 1. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par neuzticības izteikšanu ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (28/Lm13)

Datums: 10.01.2019 11:43:51 bal007
Par - 58, pret - 32, atturas - 0. (Reģistr. - 92)
Balsošanas motīvs: Par sēdes pārtraukumu

Datums: 10.01.2019 11:44:26 bal007a
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija

Datums: 10.01.2019 12:51:13 bal008
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu (29/Lm13)

Datums: 10.01.2019 13:17:40 bal009
Par - 86, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 91)
Balsošanas motīvs: Par Latvijas Republikas valdības un Korejas Republikas valdības nolīgumu par gaisa satiksmi (10/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.01.2019 13:21:23 bal010
Par - 77, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par Kanādas Nacionālās aizsardzības departamenta pievienošanos Saprašanās memorandam starp Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju, Igaunijas Republikas Aizsardzības ministriju, Vācijas Federatīvās Republikas Federālo ... (25/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.01.2019 13:22:37 bal011
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījums Aizturēto personu turēšanas kārtības likumā (20/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.01.2019 13:24:05 bal012
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā (49/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.01.2019 13:25:18 bal013
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 89)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā (52/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.01.2019 13:27:01 bal014
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā (50/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.01.2019 13:29:53 bal015
Par - 69, pret - 0, atturas - 15. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” (80/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.01.2019 13:32:02 bal016
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījumi Būvniecības likumā (47/Lp13), 2.lasījums

Datums: 10.01.2019 13:34:31 bal017
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (192/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.01.2019 13:34:50 bal018
Par - 85, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (192/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.01.2019 13:35:27 bal019
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” (192/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.01.2019 13:37:24 bal020
Par - 81, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (196/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.01.2019 13:37:48 bal021
Par - 83, pret - 1, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (196/Lp13), 1.lasījums

Datums: 10.01.2019 13:38:33 bal022
Par - 80, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Grozījums likumā “Par Latvijas valsts ģerboni” (196/Lp13), 2.lasījums, steidzams

Datums: 10.01.2019 13:41:04 bal023
Par - 83, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 13 898 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Atcelt kompensācijas deputātiem, kas zaudējuši Saeimas mandātu!” turpmāko virzību (25/Lm13)

Datums: 10.01.2019 13:52:06 bal024
Par - 87, pret - 0, atturas - 0. (Reģistr. - 90)
Balsošanas motīvs: Par 10 945 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Azartspēļu zāļu aizliegšana visā Latvijas teritorijā” turpmāko virzību (26/Lm13)

Datums: 10.01.2019 13:53:04 bal025
Balsošanas motīvs: Deputātu klātbūtnes reģistrācija