Šodien, 17.septembrī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Jevgenija Stalidzāne, komisijas deputāti un Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas deputāte Elita Šņepste tikās ar Spānijas valdības pārstāvjiem un ekspertiem, lai pārrunātu ar narkotiku kontroli un narkomānijas stratēģiju saistītus jautājumus.      Spānijas valdības pārstāvji un eksperti Sociālo un darba lietu komisijā viesojas Latvijas un Spānijas "Phare Twinning" līguma Nacionālās programmas projekta "Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses programmas pilnveidošana un ieviešana atbilstoši Eiropas Savienības ieteikumiem" ietvaros. Sarunas laikā Spānijas valdības pārstāvji uzsvēra vienotas valsts politikas nepieciešamību narkotiku kontroles un apkarošanas jomā un dalījās savas valsts pieredzē šo jautājumu risināšanā. Kā svarīgs instruments cīņai ar problēmām narkotiku apkarošanas jomā tika uzsvērta vienota visu iesaistīto institūciju koordinācija. Spānijas puse atzinīgi novērtēja Latvijas politisko gribu uzlabot darbu narkotikas apkarošanas jomā un vēlmi izveidot valsts koordinatora posteni, kas sekmētu valsts pretnarkotiku politikas izstrādāšanas, koordinācijas un ieviešanas dzīvē mehānismu.     Savukārt Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas deputāte E.Šņepste informēja par Latvijā paveikto, veidojot Narkotikas kontroles un narkomānijas ierobežošanas padomi. E.Šņepste uzsvēra, ka svarīgs ir tieši politiskais un tiesiskais atbalsts šo problēmu risināšanā.      Tikšanās gaitā abas puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar Eiropas valstu cīņu ar narkotiku tranzītu un citiem narkotiku apkarošanas veidiem. 

 

        No 17. līdz 19.septembrim oficiālā vizītē Latvijā ieradīsies Izraēlas parlamenta (Kneseta) spīkers Reuvens (Rubijs) Rivlins un delegācija. Trešdien, 17.septembrī

        Pirmdien, 15.septembrī, Igaunijas parlamenta priekšsēdētāja E.Ergmā un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre dosies uz Ventspili, kur Ventspils augstskolā piedalīsies diskusijā par Eiropas Savienības (ES) jautājumiem un Igaunijas pieredzi virzībā uz integrāciju ES.        Otrdien, 16.septembrī, E.Ergmā tiksies ar Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Inesi Vaideri.

 Tā veltīta Latvijas valsts proklamēšanas 85.gadadienai, Latvijas Atmodas 15.gadadienai un 20.septembrī mūsu tautai vēsturiski nozīmīgajam notikumam - referendumam par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Konferencē ar atklāšanas uzrunu uzstāsies Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre. Tās darba kārtībā paredzēti šādi referāti: - LZA prezidents Jānis Stradiņš "Latvijas reālā valstiskā neatkarība un Eiropa";- LZA goda loceklis, habilitētais vēstures doktors Heinriks Strods "Pretošanās kustības galvenās formas un metodes 1940. - 1990.";- LZA īstenais loceklis, tiesību un politoloģijas doktors Tālavs Jundzis "Latvijas valsts drošība pēc neatkarība atjaunošanas";- LZA korespondētājloceklis, mākslas doktors Pēteris Laķis "Pilsoniskā sabiedrība un kultūra";- ekonomikas doktors, profesors Uldis Osis "Latvijas valsts ekonomiskās attīstības aspekti";- politoloģijas doktore, LU docente Daina Bāra "Demokrātijas attīstības perspektīvas"'- LZA īstenā locekle, filoloģijas doktore Aina Blinkena "Latviešu valoda un tās nākotne Eiropā";- LZA īstenā locekle, habilitētā filoloģijas doktore, LU profesore Janīna Kursīte "Eiropas Savienība: šaubās un cerībās". Konference notiks Rīgas Latviešu biedrības nama Lielajā zālē no plkst.10.00 līdz plkst.12.00. Tās norise tiks translēta tiešraidē Latvijas Radio 1.kanālā.

       No 17. līdz 19.septembrim oficiālā vizītē Latvijā ieradīsies Izraēlas parlamenta (Kneseta) spīkers Reuvens (Rubijs) Rivlins.       Trešdien, 17.septembrī, Izraēlas parlamenta spīkers R.Rivlins piedalīsies konferencē "Ebreji mainīgajā pasaulē", tiksies ar Ebreju kopienas pārstāvjiem un apmeklēs ebreju aģentūru Baltijas valstīs "Sonhut".       Ceturtdien, 18.septembrī, augstais viesis tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un ārlietu ministri Sandru Kalnieti, kā arī teiks uzrunu Saeimas sēdē. Šajā dienā paredzēti vairāki atceres pasākumi - R.Rivlins noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa un Raudu mūra, kā arī piedalīsies piemiņas brīdī holokausta upuru piemiņas vietā Rumbulas mežā. Piemiņas brīdi holokausta upuriem ar lūgšanu ievadīs Ebreju draudzes kantors, pēc tās sekos Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres, Kneseta spīkera R.Rivlina, Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja Arkādija Suharenko uzrunas un vainagu nolikšana. Viesis arī apmeklēs Rīgas Š.Dubnova ebreju vidusskolu un Rīgas ebreju privātskolu "Habad", bet pēcpusdienā dosies ekskursijā pa Vecrīgu.       Piektdien, 19.septembrī, Kneseta spīkers tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu un apmeklēs Ebreju sinagogu, bet plkst.10.30 notiks R.Rivlina un Saeimas priekšsēdētājas I.Ūdres preses konference.

Tikšanās laikā Izraēlas vēstnieks G.Korens augstu novērtēja un izteica atbalstu Latvijas veiksmīgajai integrācijai Eiropas Savienībā, atzīmējot, ka Izraēla Latvijas dalību ES vērtē kā nozīmīgu arī Tuvo Austrumu procesa veiksmīgā atrisināšanā. G.Korens īsumā informēja par Izraēlas skatījumu uz esošo situāciju Tuvo Austrumu miera procesā un šī jautājuma attīstību.Savukārt I.Vaidere uzsvēra, ka Latviju satrauc situācijas saasināšanās šajā reģionā un tā neatbalsta terorismu nekādās tā izpausmēs. Ārlietu komisijas priekšsēdētāja izteica pārliecību, ka Latvija līdz ar iestāšanos ES spēs sniegt pozitīvu ieguldījumu Tuvo Austrumu miera procesa virzībā.Tikšanās noslēgumā G.Korens informēja par Izraēlas parlamenta spīkera R.Rivlina plānoto vizīti Latvijā un I.Vaidere augstu novērtēja spīkera interesi tikties arī ar Saeimas Ārlietu komisiju.

         11. un 12.septembrī Rīgā notiks Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas 10.sēde. Tajā piedalīsies Saeimas un Eiropas Parlamenta deputāti, Latvijas valdības, Eiropas Komisijas un ES Padomes pārstāvji.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas virzību uz dalību Eiropas Savienībā un 20.septembrī gaidāmo tautas nobalsošanu. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pauda gandarījumu par to, ka Eiropas Parlamenta prezidents viesojas Latvijā mūsu valstij tik svarīgā laikā, kad līdz tautas nobalsošanai par Latvijas dalību Eiropas Savienībā atlikušas nepilnas divas nedēļas. Saeimas priekšsēdētāja arī norādīja, ka iedzīvotāju attieksme šajā jautājumā ir atšķirīga ? gan dažādos reģionos, gan dažādās vecuma un sociālajās grupās. “Ļoti svarīga cilvēkiem ir iespēja iesaistīties un ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu,” sacīja I.Ūdre. Viņa arī informēja viesus par tikšanos ar Latvijas uzņēmējiem, kas notika vakar un kurā tika pausts atbalsts Latvijas integrācija ES. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka uzņēmēji redz reālos ieguvumus, ko dos Latvijas dalība šajā organizācijā, un tie skar ne tikai finansiālās iespējas. Tikšanās dalībnieki pārrunāja šodien pēcpusdienā plānoto Jelgavas apmeklējumu. Tika uzsvērts gan pilsētas paveiktais investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, gan arī salīdzinoši lielais studējošo skaits, kas ir visvairāk ieinteresēti savas nākotnes veidošanai piedāvātajās iespējās.  Eiropas Parlamenta prezidents minēja, ka ir dzirdējis par nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, kas ietekmējuši šī gada ražu, un interesējās, kā tas varētu iespaidot lauksaimnieku attieksmi referendumā. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka Latvijā ar lauksaimniecību nodarbojas liels cilvēku skaits, tāpēc ir ļoti svarīgi viņiem izskaidrot ES palīdzības instrumentu, piemēram, tiešo maksājumu un subsīdiju izmantošanas mehānismu, kā arī to, ka valdība savu iespēju robežās cenšas viņiem palīdzēt. I.Ūdre informēja, ka rīt tiek sasaukta Saeimas ārkārtas sēde, kurā tiks spriests par lauksaimniekiem radušos zaudējumu kompensēšanu. Sarunas noslēgumā puses runāja par nacionālo parlamentu lomu pēc ES paplašināšanas un sadarbības nepieciešamību starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu likumdevējiem. 

        Pirmdien, 8.septembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Latvijas uzņēmējiem.         Tikšanās laikā Saeimas priekšsēdētāja, deputāti un Latvijas uzņēmēji pārrunāja uzņēmējdarbības attīstību mūsu valstī un nākotnes perspektīvas Eiropas Savienībā, kā arī 20.septembrī gaidāmo tautas nobalsošanu par Latvijas dalību ES.         "Globālais jautājums ir - būt vai nebūt ES", sacīja Saeimas priekšsēdētāja un pateicās klātesošajiem par atsaucību piedalīties diskusijā. Dalību ES būtu nepareizi salīdzināt ar Latvijas vēsturē gūto pieredzi citā savienībā. Galvenās pamatvērtības ES ir demokrātija un cilvēktiesības, valstis saglabā savu neatkarību, identitāti un valodu, bet arī ES konstitucionālais likums paredzēs valstīm iespēju no tās izstāties. Uzsākot diskusiju I.Ūdre uzsvēra, ka pamatā visi esam eirooptimisti, galvenais ir savstarpējā ieinteresētība un mūsu bērnu nākotne.          Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts atzina - lai gan viņš ir pārliecināts par referenduma pozitīvu iznākumu, tomēr saglabājas zināma nervozitāte. Viņš sacīja, ka uzņēmēji jau pamanījuši notikušās tiesiskās un likumiskās vides izmaiņas, kas liecina par to, ka Latvija jau ir Eiropas valsts. Savukārt, neiestājoties ES, Latvijā varētu iestāties zināms šoks tautsaimniecībā, kas izpaustos caur finanšu sistēmu, kā arī preču eksportētājiem uz Lietuvu, Igauniju un ES kopumā.           Sarunas gaitā aktīvi iesaistījās Latvijas uzņēmēji, kopumā izsakot pozitīvu attieksmi mūsu valsts dalībai ES. Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšsēdētājs Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka valdībai būtu nepieciešams konsultēties ar sociālo partneri - uzņēmēju pārstāvjiem, pieņemot nozīmīgus lēmumus un Briseles direktīvas. Viņš arī atzina, ka uzņēmēji ir gatavi aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos, kas ietekmē uzņēmējdarbības vidi.           Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas priekšsēdētājs Teodors Tverijons pastāstīja, ka banku sektorā ES direktīvas darbojas jau kopš 1995.gada, un aicināja diskusijā par Latvijas dalību ES pievērsties globāliem un stratēģiskiem attīstības jautājumiem, nevis meklēt putekļus vai bedrītes ceļā uz ES.           Arī Ivars Strautiņš, pārstāvot "Turību", sacīja, ka, izpētot ES dalībvalstu pieredzi, nācies secināt, cik svarīgi ir sagatavoties prasībām un savlaicīgi veikt pirmsiestāšanās mājasdarbus un sakārtot savas ražotnes atbilstoši ES prasībām. Runājot par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu valstī, viņš uzsvēra, ka valdības līmenī būtu nepieciešams atzīt, ka svarīgākā prioritāte ir uzņēmēji, jo tikai viņi var nopelnīt naudu, ko vēlāk valsts var sadalīt veselības, izglītības un sociālajām vajadzībām. I.Strautiņš arī akcentēja nepieciešamību izvērtēt valsts attīstību stratēģiski globālā līmenī, aplūkojot globalizāciju kā draudu Eiropai, nepieciešamību risināt ar migrāciju un reliģiskajām kustībām saistītas problēmas un to iespējamo ietekmi Latvijā.            Kirovs Lipmans, akciju sabiedrības "Kalceks" pārstāvis, pauda pārliecību, ka Latvijai nav cita ceļa kā dalība ES, un atzina, ka viegli nebūs, tomēr valstij kopumā tas būs pozitīvs ieguvums. Savukārt Valdis Jākobsons pievērsa uzmanību nepieciešamībai aizsargāt vietējo tirgu un uzņēmēju intereses, bet Kārlis Miķelsons no valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" akcentēja, ka dalība ES ir izvēle mūsu pašu rokās, jo visas līdzšinējās izvēles bijušas uzspiestas.         Nobeigumā arī Saeimas deputāti B.Brigmane un I.Emsis izteica savu pozitīvo attieksmi jautājumā par Latvijas dalību ES. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka diskusija noritēja abpusēji auglīgi, jo lielākā daļa uzņēmēju atbalsta valsts stratēģiju. Viņa arī izteica pārliecību, ka referenduma iznākums būs pozitīvs, kā arī aicināja klātesošos vienoties kopīgam darbam nākotnē.