Piektdien, 13.jūnijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Nacionālās drošības komisijas deputāti tikās ar Zviedrijas Karalistes Izlūkošanas koordinācijas sekretariāta pārstāvjiem.         Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas un Zviedrijas sadarbības iespējas aizsardzības jomā.           Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Laksa iepazīstināja Zviedrijas Karalistes Izlūkošanas koordinācijas sekretariāta vadītāju B.Lundinu un viņa vadīto delegāciju ar komisijas galvenajiem darbības virzieniem un uzdevumiem. Viņš atzina, ka komisijas galvenais uzdevums ir likumdošana aizsardzības un iekšlietu jomās, prioritāti piešķirot to likumu izmaiņām, kas varētu atvieglot Latvijas iestāšanos NATO un ES. Kā nākamo komisijas uzdevumu A.Laksa minēja Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas parlamentāro pārraudzību, īpaši akcentējot finanšu izlietojuma efektivitātes un lietderības kontroli. Treškārt, viņš uzsvēra Saeimas komisijas uzdevumu sadarbības un sakaru nodrošināšanai ar NATO dalībvalstu parlamentiem pirmsiestāšanās periodā.           Atbildot uz viesu jautājumiem, A.Laksa arī informēja par Latvijas drošības un aizsardzības aktuāliem jautājumiem un atzina, ka valstī noris militāro spēku restrukturizācija un tiek veidota jauna struktūra informācijas analīzei un apstrādei.           Nacionālās drošības komisijas sekretāre L.Mūrniece atbildēja uz viesu jautājumiem par jaunveidojamās informācijas analīzes un apstrādes struktūras izveides iespējamiem termiņiem, atzīstot, ka šā gada rudenī varētu tikt veiktas arī nepieciešamās izmaiņas Latvijas likumdošanā.           Savukārt B.Lundins pastāstīja par Izlūkošanas koordinācijas sekretariāta funkcijām un galvenajiem uzdevumiem Zviedrijas Karalistē. Viņš arī uzsvēra, ka pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem ASV terorisms ir kļuvis par aktuālu draudu avotu. Līdz ar to valsts drošības garantēšanā izšķirošu lomu iegūst savlaicīga informācijas analīze un apstrāde.           A.Laksa uzsvēra, ka sadarbība ar NATO dalībvalstīm, to atbalsts, kā arī Saeimā pieņemtais likums, kas nosaka, ka divi procenti gadā no iekšzemes kopprodukta tiek novirzīti militārajām vajadzībām, ļaus efektīvi realizēt uzsāktās reformas aizsardzības jomā.

        Otrdien, 10.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Ungārijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lāslo Nikičeru (Laszlo Nikicser).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības padziļināšanas iespējas.        Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre apsveica Ungārijas vēstnieku ar stāšanos amatā un pauda cerību, ka attiecības starp abām valstīm turpinās padziļināties un attīstīties. Viņa arī informēja par Saeimas darbības aktualitātēm - šī gada budžeta grozījumiem un Valsts prezidenta vēlēšanām. Vēstnieks interesējās arī par ceturtdien plānoto balsojumu par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentam. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka tā ir opozīcijas iniciatīva un tā izmanto visus demokrātijas instrumentus, lai panāktu savu mērķu īstenošanu. Tāpēc svarīga ir parlamenta frakciju disciplīna, jo situācijā, kad tās pārākums pār opozīciju ir neliels, katra balss nozīmīgos balsojumos var būt izšķiroša. Tomēr I.Ūdre izteica pārliecību, ka Saeima nepieņems lēmumu par valdības demisiju.        Tikšanās dalībnieki pārrunāja arī novērotāju un nākamo deputātu darbību Eiropas Parlamentā. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka patlaban svarīgākais ir gatavošanās referendumam par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, kas notiks šā gada 20.septembrī.        Sarunas noslēgumā tās dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešams intensificēt abu valstu kontaktus ekonomikas jomā. Vēstnieks informēja, ka līdz ar vēstniecības darba uzsākšanu vistuvākajā laikā sāks darboties arī uzņēmēju padome, kuras uzdevums būs ekonomisko sakaru attīstība un veicināšana. Tāpat plānots, ka rudenī Latvijā būs apskatāma Ungārijas porcelāna izstāde.

      Ceturtdien, 5.jūnijā, oficiālā vizītē Latvijā ieradās Ungārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāja Katalina Sili (Katalin Szili) un viņas vadītā delegācija.      Šodien Ungārijas parlamenta vadītāja tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri, kā arī ar Eiropas lietu komisijas pārstāvjiem.      Tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu virzību uz...

         Šodien, 4.jūnijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji tikās ar Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisijas priekšsēdētāju Britu Impērijas ordeņa kavalieri Renni Fritčī (Dame Rennie Fritchie).         Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar amatpersonu amatā iecelšanas kārtību.         Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters iepazīstināja Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisijas priekšsēdētāju R.Fritčī ar komisijas darbu, kā svarīgu minot to jomu, kas saistīta ar valsts amatpersonu darbību regulējošo likumu izstrādi.          R.Fritčī iepazīstināja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvjus ar viņas vadītās Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisijas darbu, kas galvenokārt saistīts ar amatpersonu iecelšanu amatā un to pārraudzību. Viņa uzsvēra, ka minētās komisijas galvenie mērķi ir nodrošināt amatpersonu iecelšanas procesa godīgumu, likumību un caurspīdīgumu.          Apvienotās Karalistes Amatpersonu amatā iecelšanas komisija tika izveidota tāpēc, ka sabiedrībā un arī valsts institūcijās valdīja neskaidrība un neuzticība procesam, kad tiek ievēlētas amatpersonas svarīgos valsts amatos. R.Fritčī informēja, ka minētā komisija ir neatkarīga institūcija un nesastāv valsts civildienestā. Viņa uzsvēra, ka amatpersonu iecelšanas procesam un viņu tālākajai rīcībai ir jāattaisno sabiedrības cerības un jāiegūst tās uzticība visā amatpersonu ievēlēšanas procesā. Pašaizliedzība, godprātīgums, objektivitāte, atskaitīšanās, atklātība, godīgums un vadība ir valsts dienesta galvenie principi.           Atbildot uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvju jautājumiem par Latvijas amatpersonu ievēlēšanas sistēmas sakārtošanu, R.Fritčī uzsvēra, ka svarīga ir tieši sabiedrības uzticība par amatpersonu amatā iecelšanas procesu un atlases kritērijiem. R.Fritčī arī uzsvēra sabiedrības informēšanas darba lielo nozīmi.

       No 5. līdz 8.jūnijam Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Ungārijas Republikas Nacionālās sapulces priekšsēdētāja Katalina Sili un viņas vadītā delegācija.

       Šodien, 3.jūnijā, noslēdzās Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājas Ineses Vaideres darba vizīte Vācijā. I.Vaidere tikās ar Bundestāga Ārlietu komisijas priekšsēdētāju Volkeru Rūe (Voler Ruhe).        Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar NATO pievienošanās protokolu un pievienošanās ES līguma ratifikācijas gaitu Bundestāgā. V.Rūe apliecināja, ka 5.jūnijā tiks ratificēti NATO pievienošanās protokoli. Savukārt jūnija beigās paredzēts ratificēt pievienošanās ES līgumu.         Abas puses arī pārrunāja Eiropas drošības un aizsardzības politiku. I.Vaidere un V.Rūe bija vienisprātis, ka jāstiprina transatlantiskā saikne un ka Eiropas drošības un aizsardzības politika nedrīkst būt pretrunā ar NATO pamatnostādnēm.        Tikšanās noslēgumā abu valstu Ārlietu komisiju priekšsēdētāji sprieda arī par ES Konventa darbu. I.Vaidere un V.Rūe bija vienisprātis, ka visām valstīm, lemjot par nākotnē paredzētām izmaiņām, jādarbojas kā līdztiesīgiem partneriem.

Tikšanās laikā tika pārrunāti NATO paplašināšanās jautājumi.NATO Parlamentārās asamblejas prezidents D.Beroiters izteica atzinību par Latvijas sasniegto virzībā uz NATO. Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka Latvijai iestāšanās NATO ir viens no svarīgākajiem tās ārpolitiskajiem mērķiem. Viņa pauda viedokli, ka NATO nav tikai militāra savienība, jo aizvien lielāku lomu pasaules politikā ieņem cīņa pret terorismu, un šeit būtiska loma ir tieši NATO un tās realizētajiem uzdevumiem. Kā svarīgu darbu I.Ūdre atzina arī sabiedrības informēšanu par notiekošo šajā Ziemeļatlantijas aliansē.Saruna gaitā puses sprieda arī par Baltkrievijas un Latvijas sadarbības iespējām. I.Ūdre informēja, ka parlamentā ir izveidota Latvijas un Baltkrievijas parlamentu sadarbības grupa. Tika pārrunāta arī Viļņas desmitnieka valstu loma attiecību ar Baltkrieviju veidošanā. Abas puses bija vienisprātis, ka Baltkrievijas politiskās situācijas uzlabošanā un demokrātijas stiprināšanā vairāk vajadzētu iesaistīt tieši nevalstiskās organizācijas. Puses pārrunāja arī Latvijas veiksmīgo sadarbību ar Gruzijas parlamentu likumdošanas un demokrātisko institūciju veidošanas jautājumos.D.Beroiters interesējās par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli saistībā ar Otrā pasaules kara laikā radīto piesārņojumu. Saeimas priekšsēdētāja informēja, ka notiek aktīva sadarbība starp visām Baltijas jūras reģiona valstīm, lai samazinātu un arī likvidētu piesārņojumu Baltijas jūrā. I.Ūdre atzina, ka šī jautājuma risināšanas galvenā problēma ir nepietiekamais finansējums. Sarunas noslēguma abas puses apņēmās arī turpmāk stiprināt Latvijas un ASV savstarpējās attiecības.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi par Latvijas un Polijas starpparlamentu kontaktu veicināšanu un Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas darbu, tās attīstību un Polijas vēstniecības lomu tajā.I.Vaidere pieņēma Polijas vēstnieka izteikto ielūgumu apmeklēt Poliju, uzsverot, ka vizīte būtu noderīga arī tajā aspektā, ka Polijai un Latvijai ir daudz tādu jautājumu, kā piemēram, integrācija ES, kur daudz kas būtu risināms kopīgiem spēkiem.Pārrunājot jautājumu par Latvijas Nacionālo...

         No 22. līdz 25.maijam Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalījās Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāju konferencē Atēnās, Grieķijā.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre pēc Grieķijas parlamenta priekšsēdētāja Apostola Kaklamaņa ielūguma piedalījās Eiropas parlamentu priekšsēdētāju konferencē "Eiropas attīstība", uz kuru bija ieradušies visu Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentu priekšsēdētāji. Konferences laikā tika pārrunātas divas galvenās tēmas - "Eiropas Parlaments un Konvents par Eiropas nākotni" un "Eiropas Parlamenta loma paplašinātajā Eiropā: politiskā un institucionālā dimensija".           Konferencē ar ievadreferātiem uzstājās Francijas Nacionālās Asamblejas prezidents Žans-Lui Debrē un Ungārijas Nacionālās Asamblejas prezidente Katalina Szili, kā arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Pats Kokss un Itālijas parlamenta prezidents Piers Ferdinands Kasini.          Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre, piedaloties debatēs, uzsvēra nacionālo parlamentu lomas stiprināšanas nepieciešamību nākotnes Eiropā. "Lielāka nacionālo parlamentu loma daudz vairāk tuvinās ES valstu pilsoņus", sacīja I.Ūdre. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra Konventa darba nozīmību, nepieciešamību rast kompromisu jautājumos, kuros valda viedokļu atšķirības. "Svarīgi, lai Eiropas valstīs būtu pietiekami laika apspriest Konventa rezultātus. Tikpat nozīmīgi, lai arī topošās ES dalībvalstis varētu pilntiesīgi piedalīties Starpvaldību konferences darbā, kurā tiks pieņemts jaunais konstitucionālais līgums," sacīja I.Ūdre. Saeimas priekšsēdētāja akcentēja arī to, cik būtiska ir sabiedrības iesaiste debatēs par Eiropu. Viņa raksturoja Latvijas Saeimas darbu Eiropas lietās, kā arī veiksmīgo sadarbību, kāda izveidojusies gan starp Baltijas valstīm, gan ar Ziemeļvalstīm un Beniluksa valstīm.           Divu dienu ilgajās debatēs par Eiropas Konventa darbu un Eiropas Parlamenta lomu Eiropā iesaistījās lielākā daļa Eiropas parlamentu vadītāju, uzsverot nacionālo parlamentu lomu paplašinātajā Eiropā.          Konferences dalībnieki atzīmēja, ka Eiropas Savienībai, atbildot uz pašreizējiem izaicinājumiem, jāmodernizē tās struktūra, jāpastiprina starptautiskā klātbūtne, kā arī jāspēlē nozīmīgāka loma starptautiskajās attiecībās. Pirmo reizi ES Konventa par Eiropas nākotni ietvaros notika debates par tās struktūru reformu. Centrāleiropas un Dienvideiropas jauno dalībvalstu iekļaušanās ES apvienos vienotā savienībā lielāko daļu Eiropas kontinenta. Parlamentu priekšsēdētāji īpaši uzsvēra parlamentāro institūciju lomu, lai veicinātu demokrātisko dialogu, kā arī to, ka turpmāk jācenšas mazināt ES demokrātiskais deficīts. Īpaši tika izcelta nepieciešamība iesaistīt nacionālos parlamentus Eiropas attīstības procesos, kā arī stiprināt to lomu gan Konventā, gan Starpvaldību konferencē. Plaši tika debatēts par Konventa norisi. Parlamentu vadītāji skaidri norādīja uz to, ka nepieciešams pilnveidot esošās procedūras, nevis veidot jaunas institūcijas. Tika atzīts, ka piedāvātie protokoli par nacionālo parlamentu lomu un subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošana ir pozitīvs solis pareizajā virzienā, lai pilnveidotu kontroli pār ES institūcijām. Tomēr efektīvākai būtu jākļūst informācijas apmaiņai starp Padomi, Eiropas Komisiju un nacionālajiem parlamentiem.         Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētājai I.Ūdrei notika arī vairākas divpusējas tikšanās. Sarunā ar Zviedrijas Riksdāga priekšsēdētāju Bjornu fon Zīdovu I.Ūdre pārrunāja Zviedrijas iesniegto priekšlikumu Eiropas parlamentu konferencei par darba grupas veidošanu, lai izveidotu plašāku bāzi Eiropas parlamentu sadarbībai. Saeimas priekšsēdētāja pauda ieinteresētību šīs darba grupas darbā.           I.Ūdre tikās arī ar Somijas priekšsēdētāju Pāvo Lipponenu un apsprieda veiksmīgo savstarpējo pieredzes apmaiņu Eiropas lietu jautājumoss; ar Dānijas Folketinga vadītāju Kristianu Mejdalu, Austrijas Bundesrāta spīkeru Hervigu Hoseli, Īrijas Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Roriju O'Hanlonu un Īrijas Senāta spīkeru Roriju Kīliju, Itālijas parlamenta priekšsēdētāju Pieru Ferdinando Kasini, Rumānijas Senāta priekšsēdētāju Nikolae Vakaroiu un Slovākijas Nacionālās Padomes spīkeru Pavolu Hrusovski.