Preses dienests

Piektdien, 20.decembrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti tikās ar Latvijas delegācijas iestāšanās sarunām ar Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vadību saistībā ar iestāšanās sarunu gaitu par ekonomiskajiem, aizsardzības, resursu, informācijas drošības un militārajiem jautājumiem.

             Trešdien, 18.decembrī, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Arnolds Laksa tikās ar Rumānijas aizsardzības ministru Joansu Mirču Pasku (Joan Mircea Pascu).

Otrdien, 17.decembrī, pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres iepazīšanās vizītē ieradās Francijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Mišels Fušē  (Michel Foucher). Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.Francijas vēstnieks M.Fušē izteica gandarījumu par Latvijas noslēgtajām sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā un vēlējās padziļināti pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar nākotnē gaidāmo referendumu par Latvijas dalību ES. I.Ūdre pastāstīja, ka Latvijā referendums notiks vēlāk nekā citās kandidātvalstīs, proti, nākamā gada septembra mēnesī, un atzina, ka tas, viņasprāt, vērtējams pozitīvi, jo ļaus izanalizēt citu valstu pieredzi. Viņa arī informēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas tikšanos ar ārlietu ministri Sandru Kalnieti, kuras laikā pārrunāti veicamie darbi pēc noslēgtajām sarunām par iestāšanos ES. I.Ūdre un M.Fušē bija vienisprātis, ka laika posmā līdz referendumam liela vērība jāveltī sabiedrības informēšanai. I.Ūdre uzsvēra, ka šobrīd Saeimas ES informācijas centrs īsteno "karstā telefona" akciju, kuras ietvaros jebkurš iedzīvotājs var zvanīt un interesēties par neskaidrajiem jautājumiem, bet plašāk par ES jautājumiem iedzīvotāji tiks informēti pēc nākamā gada valsts budžeta akceptēšanas.Francijas vēstnieks interesējās par iepriekšējās nedēļas beigās Rīgā notikušo Baltijas Asamblejas 21.sesiju, kuras darbā piedalījās arī Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu pārstāvji. I.Ūdre ieskicēja apspriesto un uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi paplašinātās Eiropas kontekstā, kad lēmumu ietekmēšanai ļoti būtiska būs mazo valstu vienota nostāja.I.Ūdre un M.Fušē arī apsprieda Latvijas un Francijas divpusējās sadarbības iespējas un bija vienisprātis, ka tā aktivizējama parlamentu līmenī. Tika pārrunāta arī sabiedrības integrācijas procesa norise Latvijā, Baltijas valstu sadarbība virzībā un NATO un Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību perspektīva.

Otrdien, 17.decembrī, pie Saeimas priekšsēdētājas Ingrīdas Ūdres iepazīšanās vizītē ieradās Francijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Mišels Fušē  (Michel Foucher). Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.Francijas vēstnieks M.Fušē izteica gandarījumu par Latvijas noslēgtajām sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā un vēlējās padziļināti pārrunāt jautājumus, kas saistīti ar nākotnē gaidāmo referendumu par Latvijas dalību ES. I.Ūdre pastāstīja, ka Latvijā referendums notiks vēlāk nekā citās kandidātvalstīs, proti, nākamā gada septembra mēnesī, un atzina, ka tas, viņasprāt, vērtējams pozitīvi, jo ļaus izanalizēt citu valstu pieredzi. Viņa arī informēja par Saeimas Eiropas lietu komisijas tikšanos ar ārlietu ministri Sandru Kalnieti, kuras laikā pārrunāti veicamie darbi pēc noslēgtajām sarunām par iestāšanos ES. I.Ūdre un M.Fušē bija vienisprātis, ka laika posmā līdz referendumam liela vērība jāveltī sabiedrības informēšanai. I.Ūdre uzsvēra, ka šobrīd Saeimas ES informācijas centrs īsteno "karstā telefona" akciju, kuras ietvaros jebkurš iedzīvotājs var zvanīt un interesēties par neskaidrajiem jautājumiem, bet plašāk par ES jautājumiem iedzīvotāji tiks informēti pēc nākamā gada valsts budžeta akceptēšanas.Francijas vēstnieks interesējās par iepriekšējās nedēļas beigās Rīgā notikušo Baltijas Asamblejas 21.sesiju, kuras darbā piedalījās arī Ziemeļvalstu un Beniluksa valstu pārstāvji. I.Ūdre ieskicēja apspriesto un uzsvēra reģionālās sadarbības nozīmi paplašinātās Eiropas kontekstā, kad lēmumu ietekmēšanai ļoti būtiska būs mazo valstu vienota nostāja.I.Ūdre un M.Fušē arī apsprieda Latvijas un Francijas divpusējās sadarbības iespējas un bija vienisprātis, ka tā aktivizējama parlamentu līmenī. Tika pārrunāta arī sabiedrības integrācijas procesa norise Latvijā, Baltijas valstu sadarbība virzībā un NATO un Latvijas un Krievijas divpusējo attiecību perspektīva.

Otrdien, 10.decembrī Saeimas priekšsēdētājas biedrs Ēriks Jēkabsons tikās ar Itālijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Mauricio Lo Re.

Pirmdien, 9.decembrī, oficiālā vizītē Latvijā ieradusies Gruzijas Republikas parlamenta priekšsēdētāja Nino Burdžanadze un viņas vadītā delegācija.                 Dienas pirmajā pusē Gruzijas parlamenta vadītāja tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri.                Tikšanās gaitā tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas. Gruzijas parlamenta priekšsēdētāja pateicās par iespēju tikties ar Latvijas parlamenta vadītāju un pauda cerību, ka sadarbība starp abām valstīm varētu intensificēties. N.Burdžanadze informēja, ka Gruzijas ārpolitiskie mērķi ir integrācija Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, tāpēc Latvijas pieredze šo jautājumu risināšanā ir ļoti būtiska. "Prāgas sammits bija sekmīgs ne tikai tām valstīm, kas saņēma uzaicinājumu pievienoties aliansei; tas ir cerīgs arī mums un mūsu vēlmei nākotnē kļūt par NATO dalībvalsti," teica N.Burdžanadze.                 Savukārt Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre atzinīgi novērtēja līdzšinējās Latvijas un Gruzijas savstarpējās attiecības. Lai arī tās uzskatāmas par sekmīgām gan parlamentu, gan valdību gan arī starptautisko organizāciju ietvaros, to potenciāls vēl nebūt nav izsmelts. Ieguldījumu kontaktu intensificēšanā varētu dot līgumtiesiskās bāzes paplašināšana, it īpaši ekonomikas un kultūras jomā.                 Runājot par pieredzes pārņemšanu jautājumos, kas skar integrāciju Eiropas Savienībā un NATO, Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka būtisks aspekts ir darbs ar iedzīvotāju informēšanu par šīm organizācijām, jo tas veicina sabiedrības izglītošanu par šiem jautājumiem un sava viedokļa veidošanu. I.Ūdre sacīja, ka Latvija atbalsta Gruzijas ārpolitiskos centienus. "Nav mazu un lielu valstu, ir mazas un lielas teritorijas. Jo vairāk valstu būs gatavas un kļūs par šo organizāciju dalībniecēm, jo lielāku drošību un stabilitāti tas garantēs pasaulē," teica Saeimas priekšsēdētāja.                Tikšanās gaitā N.Burdžanadze pastāstīja, ka Gruzijas parlamentā pašlaik darbojas piecpadsmit frakcijas, un gandrīz visas paudušas atbalstu valsts integrācijai Eiropas Savienībā. Vairākums frakciju atbalsta arī Gruzijas pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei. Aktīvs darbs tiek veikts, lai nodrošinātu parlamenta kontroli pār izpildvaru, tādējādi veicinot pieņemto lēmumu reālu izpildi.                 Puses pārrunāja arī jautājumus, kas skar Gruzijas un Krievijas divpusējās attiecības, kā arī Gruzijas iekšpolitisko situāciju.                Sarunas noslēgumā Gruzijas Republikas parlamenta vadītāja N.Burdžanadze uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju I.Ūdri oficiālā vizītē apmeklēt Gruziju.

Svētdien, 8.decembrī

Trešdien, 4.decembrī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar EDSO Augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu (Rolf Ekeus).