Trešdien, 5.maijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš un komisijas locekļi tikās ar Lielbritānijas aizsardzības atašeju Latvijā pulkvežleitnantu Glenu Grantu.    Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar NATO un ES jaunākās nostādnes aizsardzības un drošības jomā.    Sarunas dalībnieki sprieda par izmaiņām, kas skars mūsu bruņotos spēkus tagad, kad Latvija kļuvusi par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Tika akcentēts, ka turpmāk, piedaloties starptautiskās operācijās, Latvijas spēki necīnīsies vieni ? tie darbosies kādas valsts vadībā (by the Lead Nation), vai, iespējams, kādreiz arī pati kļūs par tādu.     Runājot par NATO reaģēšanas spēku darbību, tikšanās dalībnieki pārrunāja konkrētus vienību sagatavošanas termiņus, vadības apmācību, kā arī ar to saistītos sertifikācijas jautājumus.     Lielbritānijas aizsardzības atašejs Latvijā īpaši akcentēja Latvijas spēku speciālās vienības ? mediķus, sapierus, nesprāgušās munīcijas neitralizētājus, ūdenslīdējus.    Sarunas noslēgumā tika uzsvērta plānošanas efektivitātes nozīme, kā arī sakaru savienojamības svarīgums - tas attiecas uz IT sistēmām, aparatūru, programmatūrām, procedūrām un valodu.

          Pirmdien, 3.maijā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis piedalīsies svinīgajā ceremonijā par godu Eiropas Savienības piektajai paplašināšanai, kas notiks Eiropas Parlamentā, Strasbūrā.          Pirms svinīgās ceremonijas paredzēta jauno dalībvalstu parlamentu prezidentu un vēstnieku Eiropas Savienībā kopīga fotografēšanās un Eiropas Parlamenta prezidenta Pata Koksa rīkotā pieņemšana par godu jauno Eiropas Savienības dalībvalstu parlamentu prezidentiem, bet pēc tam notiks Eiropas Parlamenta politisko grupu sēdes.          Eiropas Savienības paplašināšanās svinīgā ceremonija sāksies pulksten 17.00. Tās laikā Eiropas himnas skaņu pavadījumā tiks svinīgi pacelti visu desmit jauno dalībvalstu karogi. Pēc tās sekos pirmās paplašinātā Eiropas Parlamenta sesijas atklāšana.

         Piektdien, 30.aprīlī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks un komisijas pārstāvji tikās ar Zviedrijas parlamenta Ārlietu komisijas locekļiem.        Tikšanās laikā tās dalībnieki pārrunāja Latvijas un Zviedrijas sadarbības iespējas Eiropas Savienības jautājumu kontekstā.        Zviedrijas Ārlietu komisiju pārstāvēja Zaļās partijas deputāte Lota Hedstroma (Lottaa N.Hedström) un Liberālās partijas deputāts Karls Hamiltons (Carl B.Hamilton). Ārlietu komisijas pārstāvji pauda Zviedrijas entuziasmu par Eiropas Savienības paplašināšanos un sveica Latviju vēsturiskajā momentā - dienu pirms pievienošanās ES.          Sarunas gaitā Zviedrijas pārstāvji dalījās pieredzē par parlamentārās kontroles īstenošanu pār izpildvaru, parlamenta un valdības viedokļu saskaņošanu pirms prezentācijas ES institūcijās. Zviedrijas Ārlietu komisijas pārstāve L.N.Hedstroma pastāstīja, ka pirms ministri prezentē noteiktu pozīciju ES institūcijās, tai ir jāiegūst atbalsts Zviedrijas parlamentā, aizstāvot to ar Eiropas jautājumu risināšanu saistītā komisijā. Viņa uzsvēra, ka Zviedrijā līdzīgi kā Dānijā tiek realizēta strikta parlamentārā kontrole pirms valdības pozīcijas prezentācijas Briselē, un sacīja, ka minētā procedūra vēl ir pilnveidojama.         Puses pārrunāja Latvijas un Zviedrijas redzējumus attiecībā uz ES nākotni kopumā, pievēršoties ES Konstitūcijas jautājumam, ES paplašināšanās perspektīvām, drošības aspektiem un attiecībām ar ES jaunajām kaimiņvalstīm.         Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta redzēt kaimiņus kā ekonomiski attīstītas, demokrātiskas un stabilas valstis un mūsu uzmanība šobrīd ir pievērsta arī notikumiem Baltkrievijā.        A.Pabriks uzsvēra Eiropas Savienības un Krievijas parakstītā protokola par jauno dalībvalstu iekļaušanu Partnerības un sadarbības līgumā, kā arī kopīgā paziņojuma par ES paplašināšanos un ES - Krievijas attiecībām politisko nozīmi un sacīja, ka tas ir fakts, kas apliecina, kā mazās valstis, kas vēl nav ES dalībvalstis, var aizsargāt savas nacionālās intereses. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks atzinīgi novērtēja panākto vienošanos par Partnerības un sadarbības līguma attiecināšanu arī uz jaunajām dalībvalstīm, kā arī pieņemto kopīgo paziņojumu un pateicās ES valstīm par atbalstu.       Sarunas noslēgumā tās dalībnieki apmainījās piemiņas veltēm.

         Ceturtdien, 29.aprīlī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar Somijas Republikas ārējās tirdzniecības un attīstības ministri Paulu Lehtomeki.         Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta Latvijas un Somijas divpusējo attiecību jautājumiem un sadarbības iespējām Eiropas Savienības kontekstā.          Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks un Somijas ārējās tirdzniecības un attīstības ministre P.Lehtomeki pozitīvi novērtēja abu valstu sadarbību un uzsvēra nepieciešamību strādāt pie tās turpmākas pilnveidošanas.           Sarunas gaitā puses pārrunāja jautājumus, kas skar katras valsts redzējumu par Latvijas un Somijas divpusējo attiecību attīstības perspektīvām un sadarbības formu nostiprināšanu ES ietvaros, tostarp nostāju ES Konstitucionālā līguma projekta kontekstā, kā arī ieinteresētību labu ES jauno kaimiņvalstu attiecību veidošanā. A.Pabriks uzsvēra Latvijas pozīciju būt aktīvai ES donorvalstij, daloties demokrātijas veidošanas procesos uzkrātajā pieredzē ar jaunajām ES kaimiņvalstīm, īpaši Ukrainu un Baltkrieviju. Viņš uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta savas valsts labklājības attīstībā un arī savus kaimiņus vēlas redzēt kā ekonomiski attīstītas, demokrātiskas un stabilas valstis.           Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības un Krievijas parakstītajam protokolam par jauno dalībvalstu iekļaušanu Partnerības un sadarbības līgumā, kā arī kopīgajam paziņojumam par ES paplašināšanos un ES - Krievijas attiecībām. Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks atzinīgi novērtēja panākto vienošanos par Partnerības un sadarbības līguma attiecināšanu arī uz jaunajām dalībvalstīm, kā arī pieņemto kopīgo paziņojumu un uzsvēra, ka, pateicoties Latvijas sabiedroto Eiropas Savienībā izpratnei un atbalstam, ir atrisināts šis sarežģītais jautājums ar Krieviju, ņemot vērā Latvijas intereses.           Sarunas noslēgumā tās dalībnieki pauda cerību, ka Latvijas un Somijas sadarbība būs auglīga un konstruktīva arī nākotnē.

               Tikšanās sākumā Ukrainas Valsts komitejas priekšsēdētājs informēja, ka viņa vizītes mērķis ir tikties ar ukraiņu kopienas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālus jautājumus.                G.Moskals Saeimas deputātiem pastāstīja, ka Ukrainā ir 134 nacionalitātes un tautības, tostarp 5790 latvieši, kuri nav apvienojušies atsevišķā kopienā. Savukārt 20 miljoni ukraiņu dzīvo 156 dažādās pasaules valstīs - 60 tūkstoši no tiem Latvijā. Kontakti ar tautiešiem ārzemēs pārsvarā tiek uzturēti kultūras un izglītības jomā. Kā piemēru komitejas priekšsēdētājs minēja Rīgas ukraiņu vidusskolu, kas tiek finansēta no Latvijas valsts budžeta, bet kurai ar dažādiem mācību materiāliem palīdz Ukrainas puse.               Sarunas gaitā tika pārrunātas iespējas nacionālajām minoritātēm iegūt izglītību dzimtajā valodā. G.Moskals norādīja, ka Ukraina ir pievienojusies Vispārējai mazākumtautību aizsardzības konvencijai un ratificējusi Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu un visām nacionālajām minoritātēm un tautībām ir iespēja iegūt izglītību dzimtajā valodā, ko paredz valsts konstitūcija un izglītības likums.               Uz deputātes I.Ostrovskas jautājumu par situāciju Ukrainā saistībā ar cīņu pret cilvēku tirdzniecību, G.Moskals pastāstīja, ka ir izstrādāta īpaša programma un veiksmīgi tiek īstenota sadarbība ar dažādām starptautiskajām organizācijām, lai palīdzētu nelaimē nonākušajiem.               Tikšanās noslēgumā sarunas dalībnieki sprieda arī par katrā valstī esošajām kristīgajām konfesijām.

    No šī gada 15. līdz 23.aprīlim Mehiko, Meksikā, notika Starpparlamentu Savienības (SPS) 110.konference un SPS Padomes 174.sesija, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas nacionālās grupas vadītāja, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre (ZZS) un grupas loceklis Jānis Reirs (JL).    Ceturtdien, 22.aprīlī, Latvijas delegācija tikās ar pasaulē slaveno Meksikas mākslinieku Raulu Angiano. Tikšanās laikā tika pārrunātas iespējas rīkot mākslinieka darbu izstādi Latvijā par godu viņa 90 gadu jubilejai.    Notika arī vairākas divpusējās tikšanās. Tiekoties ar Jordānijas delegācijas pārstāvjiem, tika pārrunātas Latvijas parlamentāriešu vizītes iespējas Jordānijā 2004.gada vasarā un atbildes vizīte Latvijā 2005.gada pavasarī.     Arī ar Kazahstānas pusi pārrunātas divpusējās sadarbības padziļināšanas iespējas. Kā zināms, abu valstu parlamentos nodibinātas parlamentārās sadarbības grupas, kas rada iespējas veicināt parlamentāros kontaktus, bet tie vēlāk varētu sekmēt arī ekonomisko attiecību aktivizēšanos. Abas valstis varētu dalīties pieredzē arī par izglītības reformas norises gaitu, kas šobrīd notiek gan Latvijā, gan arī Kazahstānā.    Tiekoties ar Brazīlijas pusi, pārrunātas vīzu režīma atcelšanas iespējas pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Savukārt ar Īrijas delegātiem spriests par Īrijas parlamenta spīkera vizītes Latvijā iespējamību. Sarunas laikā ar Meksikas delegācijas pārstāvjiem apspriestas parlamentārās sadarbības padziļināšanas iespējas, kā arī izteikts ielūgums Meksikas Senāta priekšsēdētājam Enriko Jaksonam Damirezam (Enrique Jackson Damirez) apmeklēt Latviju. Puses arī pārrunājušas jautājumus par atteikšanos no vīzām, kas īpaši svarīgi, jo šobrīd Latvija vēl atrodas Meksikas nedrošo valstu sarakstā.    Piektdien, 23.aprīlī, no rīta notika SPS Padomes noslēguma sēde, kurā tika pieņemtas komitejās izstrādātās rezolūcijas, uzklausīti dažādi ziņojumi, tostarp par cilvēktiesību, sieviešu parlamentāriešu u.c. jautājumiem. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre kā SPS iekšējā auditore prezentēja ziņojumu par SPS finanšu rezultātiem 2003.gadā.    Savukārt pēcpusdienā notika SPS Asamblejas noslēguma sēde, kurā tika pieņemti noslēguma dokumenti un nākošajā SPS Asamblejā, kas notiks 2004.gada oktobrī, izskatāmās tēmas.

         Ceturtdien, 22.aprīlī, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Artis Pabriks tikās ar Baltkrievijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Vadimu Lamkovu.         Tikšanās laikā uzmanība tika pievērsta Latvijas un Baltkrievijas divpusējo attiecību jautājumiem.          Ārlietu komisijas priekšsēdētājs A.Pabriks un Baltkrievijas vēstnieks V.Lamkovs atzinīgi novērtēja abu valstu sadarbību un uzsvēra nepieciešamību strādāt pie tās turpmākas pilnveidošanas. V.Lamkovs īpaši uzsvēra izveidojušos ciešos kontaktus ar Latviju tirdzniecības jomā. Tirdznieciskais apgrozījums starp abām valstīm pieaudzis par divdesmit sešiem procentiem, veidojot Latvijas ostās lielu Baltkrievijas kravu īpatsvaru. Balkrievijas vēstnieks vienlaicīgi uzsvēra savas valsts interesi paplašināt ekonomiskās attiecības ar Latviju, jo īpaši pēc Eiropas Savienības paplašināšanās.          Atbildot uz A.Pabrika jautājumu, vēstnieks informēja, ka Baltkrievijas lielākais ekonomiskais partneris pēc Krievijas ir Eiropas Savienība, un izklāstīja Baltkrievijas redzējumu par sadarbības veidošanu ar ES.          Savukārt Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs informēja par Latvijas nostāju attiecībās ar Baltkrieviju, uzsverot Latvijas ieinteresētību savus kaimiņus redzēt kā ekonomiski attīstītas, demokrātiskas un stabilas valstis, kā arī gatavību dalīties gūtajā pieredzē. A.Pabriks, atbildot uz vēstnieka interesi veidot ciešākus parlamentāros kontaktus, norādīja, ka dialogs ir jāturpina un Latvija vēlas nodrošināt dažādu viedokļu pārstāvību.          Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijai un Baltkrievijai izdosies atrast arvien lielāku sapratni un neskaidrie jautājumi tiks atrisināti.

          Trešdien, 21.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Jaunzēlandes parlamenta Pārstāvju palātas priekšsēdētāju Džonatanu Hantu un viņa vadīto delegāciju. Jaunzēlandes parlamentārieši Latvijā uzturas oficiālā vizītē, un šī ir viņu pirmā viesošanās mūsu valstī.          Tikšanās ietvaros tika pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības paplašināšanas iespējas, kā arī situāciju veselības aprūpes, vides aizsardzības un lauksaimniecības sfērās.          Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis sveica Jaunzēlandes parlamenta pārstāvjus viņu pirmajā oficiālajā vizītē Latvijā. "Tas apliecina, ka kontakti abu valstu starpā kļūst aizvien ciešāki," norādīja A.Ārgalis un pauda pārliecību, ka vizītes ietvaros vēl tiks apzinātas jomas, kurās attīstīt divpusējo sadarbību. Viņš arī izteica pateicību Jaunzēlandes pusei gan par Latvijas neatkarības atzīšanu un diplomātisko attiecību atjaunošanu 1991.gadā, gan arī par šīs valsts valdības sniegto atbalstu un palīdzību nelaimes gadījumā, kurā bojā gāja četri latviešu alpīnisti.          Arī Jaunzēlandes parlamenta vadītājs izteica gandarījumu par iespēju viesoties Latvijā un tikties ar mūsu valsts amatpersonām. Dž.Hants pauda prieku par silto uzņemšanu, skaisto un sakopto galvaspilsētu, kā arī Latvijas paveikto četrpadsmit gadu laikā kopš neatkarības atjaunošanas. Parlamenta vadītājs akcentēja - lai gan abas valstis šķir vairāki tūkstoši kilometru, mūsdienu tehnoloģijas šo attālumu samazinājušas līdz minimumam un atvieglojušas divpusējo attiecību intensificēšanas iespējas Latvijas un Jaunzēlandes valstu un parlamentu līmenī. Dž.Hants arī uzaicināja Latvijas parlamentāriešus apmeklēt Jaunzēlandi oficiālā vizītē.          Tikšanās dalībnieki pārsprieda arī veselības aprūpes jautājumus. A.Ārgalis norādīja, ka, pārejot no vienas saimniekošanas sistēmas uz citu, veselības jomā veiktās reformas norisinājušās ļoti smagi. Viens no būtiskākajiem iemesliem - 1995.gada banku krīze un finansu līdzekļu trūkums. Pēdējos divos gados gan vērojama situācijas sakārtošanās, tomēr šajā sfērā vēl ir daudz darāmā.          Atbildot uz jautājumu par vides aizsardzības problēmu risinājumiem, Saeimas priekšsēdētājas biedrs pastāstīja par zaļo kustības aktivitātēm, kā arī akcentēja - Latvijas pašreizējais valdības vadītājs ir vienīgais premjerministrs Eiropā, kurš pārstāv Zaļo partiju. Īpaši tika norādīts uz bijušās PSRS armijas daļu nodarītajiem postījumiem apkārtējai videi, kuru sekas jūtamas joprojām.          Sarunas noslēgumā puses apmainījās viedokļiem par lauksaimniecības attīstības perspektīvām. Jaunzēlandes delegācijas pārstāvji pastāstīja par savu pieredzi, īstenojot valsts subsīdiju projektus lauksaimniecībā, un atzina to neveiksmi. Savukārt A.Ārgalis norādīja uz dažādu lauksaimniecības sfēru pārstrukturēšanas nepieciešamību Latvijas laukos, vairāk uzmanības pievēršot mežu un zaļās zonas saglabāšanai.

     Otrdien, 20.aprīlī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ārgalis tikās ar Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Jonu In Čanu (Jon In Chan), kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.     Saeimas priekšsēdētājas biedrs A.Ārgalis sveica Korejas vēstnieku Latvijā ar stāšanos jaunajā amatā un pauda cerības divpusējo kontaktu starp abām valstīm paplašināšanos. Lai gan pēdējos desmit gados Latvijas un Korejas attiecības vērtējamas kā stabilas, pastāv iespējas tās paplašināt, it īpaši ekonomikas, tūrisma, kultūras un sporta jomās.     Savukārt Korejas vēstnieks Latvijā norādīja, ka Koreja bija viena no pirmajām, kas atzina Latvijas neatkarības atjaunošanas faktu 1991.gadā, kā arī akcentēja abu valstu ilgstošo un stabilo sadarbības vēsturi. “Darbojoties vēstnieka statusā, mans galvenais uzdevums būs uzlabot un veicināt Latvijas un Korejas attiecības politiskā un arī sabiedriskā līmenī,” teica J.In Čans.     Tikšanās noslēgumā puses pārrunāja arī Latvijas gatavību pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā. A.Ārgalis norādīja, ka ilgus gadus Latvijas ārpolitiskais mērķis bijis integrācija NATO un ES. “Tagad, kad esam tos sasnieguši, ar interesi skatāmies uz ekonomisko sakaru intensificēšanas iespējām, it īpaši ar Austrumāzijas reģiona valstīm,” sacīja vēstnieks. Saeimas priekšsēdētājas biedrs arī akcentēja, ka Latvija un tās neaizsalstošās ostas var tikt izmantotas kā plaša tranzīta iespēja uz citām Eiropas valstīm.

         Ceturtdien, 15.aprīlī, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas ombudu Nikiforosu Diamandurosu.          Tikšanās laikā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji un Eiropas ombuds Nikifoross Diamanduruss pārrunāja jautājumus, saistītus ar Eiropas ombuda lomu ES pilsoņu un iedzīvotāju tiesību aizsardzībā, kā arī sadarbības iespējas ar nacionālo valstu institūcijām.           N.Diamanduross pastāstīja, ka iepazīšanās nolūkā tiekas ar visu desmit ES kandidātvalstu pārstāvjiem, lai informētu par ES pilsoņu tiesībām un Eiropas ombuda darbību, mērķiem un pilnvarām to aizsardzībā. Eiropas ombuds uzsvēra, ka grūtākais uzdevums ir izskaidrot viņa vadītās institūcijas pilnvaras, kas attiecas tikai uz sūdzībām, saistītām ar Eiropas Kopienas institūciju un iestāžu rīcību, nevis uz jautājumiem par nacionālo valstu institūciju darbību. "Piemēram, ja likumu vai tiesības pārkāps kāda ES institūcija, tad Eiropas ombuda kompetencē un pienākumos ietilps to izvērtēt, bet, ja to būs pārkāpušas Latvijas valsts institūcijas, ar sūdzību jāvēršas Valsts cilvēktiesību birojā," viņš sacīja. N.Diamanduross uzsvēra, ka Eiropas ombuda mandāts aptver visu ES pilsoņu, patstāvīgo iedzīvotāju, kā arī juridisko personu, kas reģistrētas ES teritorijā, tiesību aizstāvību. Raksturojot Eiropas ombudā saņemtās sūdzības, viņš, pirmkārt, uzsvēra tās, kas saistītas ar ES institūciju organizētajiem konkursiem, lai pieņemtu darbā nacionālās valsts pilsoņus, tad - par valsts pakalpojumu sniegšanu un līguma noteikumiem, kā arī par tiesībām attiecībā uz piekļuvi dokumentiem un to caurskatāmību.            Atbildot uz Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu jautājumiem par darba apjoma palielināšanos, paplašinoties ES, N.Diamanduross sacīja, ka Eiropas Parlaments piešķīris papildu finansējumu un iespējas pieņemt darbā vienu juridisko padomnieku no katras jaunās dalībvalsts, tostarp no Latvijas. Viņš arī uzsvēra, ka jau maijā būs pieejama informācija par Eiropas ombuda darbību un pilnvarām latviešu valodā.           Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka nepieciešama cieša sadarbība Eiropas un nacionālo valstu parlamentu, valdību un cilvēktiesību aizstāvības institūciju līmenī.            Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja I.Druviete uzsvēra, ka līdz šim izveidojusies auglīga sadarbība ar Valsts cilvēktiesību biroju, un pauda cerību, ka nākotnē tāda būs arī ar Eiropas ombudu. "Latvijā būs liela interese par ombuda darbību, līdz ar to jāveic izskaidrošanas darbs, lai nodrošinātu labu valsts pārvaldību un cilvēktiesību ievērošanu gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā", sacīja I.Druviete.