Ceturtdien, 11.martā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre pēc Seima priekšsēdētāja Artūra Paulauskas ielūguma dosies vizītē uz Viļņu, lai piedalītos Lietuvas Republikas neatkarības atkalatjaunošanas dienas svinībās.     Par godu Lietuvas neatkarības atkalatjaunošanas dienai Viļņā notiks vairāki svinīgi pasākumi. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre piedalīsies svinīgajā pasākumā Lietuvas Nacionālās operas un baleta teātrī.    Savā ielūgumā Seima priekšsēdētājs A.Paulauskas akcentē, ka 11.marts ir vēsturiska diena katram lietuvietim. “Tā nozīmē brīvību un neatkarību, kas ir īpaši dārga Lietuvas valstij un iedzīvotājiem,” uzsver A.Paulauskas. Viņš arī izsaka cerību, ka draudzīgās Lietuvas un Latvijas attiecības nākotnē padziļināsies un dos ieguldījumu Baltijas valstu vienotības stiprināšanā.

           Piektdien, 27.februārī, Ārlietu komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.           Tikšanās laikā Ārlietu komisijas pārstāvji un EDSO augstais komisārs R.Ekeuss pārrunāja jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā - naturalizācijas procesa norisi un izglītības reformu, kā arī šo problēmu ietekmi uz valsts ārpolitiskajām aktivitātēm.             Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka lēmumu īstenošana ārpolitikā un valsts iekšpolitiskie procesi ir savstarpēji atkarīgas un saistāmas sfēras mūsdienu pasaulē.            Komisijas priekšsēdētājs Rihards Pīks īsumā informēja par sabiedrības integrācijas norisēm mūsu valstī, tostarp naturalizācijas procesu un izglītības reformu. Viņš atzina, ka ir vērojams progress attiecībā uz naturalizēties gribētāju skaita pieaugumu, ko kopumā gan varētu raksturot kā lēnu. Minētā procesa paātrināšanu veicina valsts nostāja, radot tiesiskās iespējas iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā, kas ne vienmēr tiek izmantotas.           Pārrunājot izglītības reformas gaitu, deputāts Aleksandrs Kiršteins sacīja, ka Latvijā tikai septiņi procenti krievu tautības iedzīvotāju ir pilsoņi. Savukārt četrdesmit procentos no visām skolām mūsu valsts finansē apmācības krievu valodā. Minētā situācija ir izveidojusies vēsturiski - Latvijas okupācijas rezultātā, kad rusifikācijas politikas ietvaros tika slēgtas latviešu un minoritāšu skolas un piespiedu migrācijas rezultātā mainīts mūsu valsts etniskais sastāvs. Krievu minoritāte, kas līdz tam bija tikai trešā lielākā - 7,8 procenti no visiem iedzīvotājiem, okupācijas rezultātā kļuva par skaitliski vislielāko. Pamatnosacījums, lai veiksmīgi risinātu sabiedrības integrāciju mūsu valstī, ir panākt Latvijas okupācijas fakta atzīšanu starptautiskā līmenī. A.Kiršteins uzsvēra, ka Latvijā ir viens no liberālākajiem izglītības likumiem Eiropā un arī NATO dalībvalstu starpā. Kā pamatojumu viņš pieminēja faktu, ka Vācijā ir apmēram divi miljoni krieviski runājošo iedzīvotāju, ASV - apmēram pieci miljoni, Izraēlā - viens miljons, un nevienā no šīm valstīm nav skolas ar krievu valodas apmācību. "Salīdzinoši Latvijā ir labākā minoritāšu situācija Eiropā, attiecinot to uz visām astoņām etniskajām mūsu valsts kopienām, tostarp arī čigānu," sacīja A.Kiršteins. Čigānu kopiena veiksmīgi iekļaujas integrācijas procesā, tai ir statuss sabiedrībā, labas valsts valodas zināšanas, kā arī izglītības iespējas. "Galvenā problēma," sacīja A.Kiršteins, "ir Krievijas vēlme saglabāt tās kontroli pār mūsu valsts teritoriju".           Savukārt deputāts Leopolds Ozoliņš pateicās par augstā komisāra izrādīto izpratni attiecībā uz Latvijas unikālo vēsturisko situāciju un aicināja izvērtēt vārda minoritāte lietojumu okupācijas fakta kontekstā.             Noslēgumā R.Ekeuss pateicās par izsmeļošo informāciju un uzsvēra, ka Latvijai ir ievērojami panākumi cilvēktiesību jomā, ekonomikas attīstības perspektīvā, kā arī demokrātijas ideju nostiprināšanā, tomēr nākotnē vēl daudz darāmā. A.Kiršteins savukārt pauda pārliecību, ka soli pa solim Latvija sasniegs labus rezultātus visās sfērās. Preses dienests

          Ceturtdien, 26.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Uzbekistānas Republikas ārlietu ministru Sadiku Safajevu, kurš uzturas Latvijā oficiālā vizītē.         Atzīstot, ka abu valstu savstarpējās attiecības nepieciešams paplašināt un intensificēt, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Uzbekistānas ārlietu ministrs S.Safajevs norādīja konkrētas jomas, kuru attīstībai ir liels potenciāls. Ņemot vērā apjomīgo Uzbekistānas kokvilnas eksportu uz Eiropas valstīm, tā tranzītu iespējams novirzīt caur Latvijas ostām.          Uzbekistānas pārstāvji interesējās arī par Latvijas gatavību pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā. Salīdzinot šo periodu un laikaposmu pēc 1.maija, Saeimas priekšsēdētāja prognozēja, ka parlamenta darba apjoms nemazināsies - mainīsies tikai tā prioritātes. "Domāju, ka palielināsies to likumdošanas aktu skaits, kas attieksies uz ES kopumā, ne vairs tikai uz mūsu nacionālajām interesēm," teica I.Ūdre. Arī pašlaik gandrīz visās parlamenta komisijās aizvien lielāka vērība tiek pievērsta ES jautājumiem, jo "ES nav mūsu ārpolitika - jau pēc dažiem mēnešiem tā kļūs par mūsu valsts iekšpolitiku".          Latvijas puse akcentēja reģionālo kontaktu nozīmi. Saeimas sekretārs Jānis Reirs informēja par Baltijas Asamblejas darbību, sadarbību ar Ziemeļu padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi, norādot - uzsvars tiek likts uz problēmām un interesēm, nevis dzelžainām konstrukcijām.          Savukārt Uzbekistānas puse pastāstīja par pašreizējo situāciju valstī gaidāmo parlamenta vēlēšanu un sadarbības ar Eiropas institūcijām kontekstā. Īpaši tika minēta sadarbības nepieciešamība starptautisko noziegumu, terorisma un narkotiku apkarošanas jomā, jo šo parādību izplatīšanos valstu robežas neietekmē.          Sarunas noslēgumā Uzbekistānas ārlietu ministrs uzaicināja Saeimas priekšsēdētāju parlamentārā vizītē apmeklēt Uzbekistānu.

         Trešdien, 25.februārī, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji tikās ar Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfu Ekeusu.         Tikšanās laikā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvji un EDSO augstais komisārs R.Ekeuss pārrunāja Latvijas izglītības reformas būtību un galvenos mērķus, kā arī tās īstenošanas gaitu.          Komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš īsumā informēja par izglītības reformas gaitu Latvijā, uzsverot tās sākuma posmu jau 1998.gadā un nepieciešamību valsts finansētās skolās ieviest apmācības valsts valodā sešdesmit procentu apmērā no visiem mācību priekšmetiem līdz 2007.gadam, kad beigsies noteiktais pārejas periods. 2004.gadā skolās ar krievu valodas apmācību 11. un 12.klasēs tikai trīs mācību priekšmeti jāapgūst latviešu valodā, 2005.gadā - pieci. "Ar visu pārliecību varam teikt, ka pārejas process bijis pakāpenisks," uzsvēra J.Strazdiņš. Viņš arī akcentēja, ka izglītības reformas nodrošināšanā investēti ievērojami naudas līdzekļi, piemēram, ANO attīstības programmas ietvaros, PHARES programmā, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas budžetā paredzētie finansu resursi, kas galvenokārt izmantoti mācību līdzekļiem un piemaksām skolotāju algām.        Dz.Ābiķis atzina, ka pakāpeniska pāreja uz apmācībām valsts valodā ir objektīva, ko pamato arī statistika. Šogad latviešu valodas plūsmā skolās mācās 220 000 skolēnu, krievu valodas plūsmā - 79 000. Viņš arī paskaidroja iemeslus, kāpēc sarūk mācīties gribētāju skaits krievu valodā. Pirmkārt, daudzi krievu valodā runājošie aizceļoja; otrkārt, tika atjaunotas skolas un klases, kas rusifikācijas procesā padomju laikā bija likvidētas; treškārt, ir mainījusies izglītības izvēles orientācija jauktajās ģimenēs - arvien vairāk vecāku savus bērnus sūta skolās ar apmācību procesu valsts valodā. Dz.Ābiķis uzsvēra, ka jārisina arī problēmas, jo skolās ar krievu valodas apmācību nepietiek mācīties gribētāju, kamēr latviešu valodā - trūkst vietu visiem skolēniem.         Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka izglītības reformas galvenais mērķis ir mācību procesa kvalitāte, uzlabojot ne vien valodas prasmes, bet arī zināšanu līmeni kopumā.        Savukārt deputāts J.Pliners, pārstāvot PCTVL frakcijas viedokli, sacīja: "Likums nav demokrātisks, minoritātes to nepieņem un demonstrē savu attieksmi pret to." Viņš arī atzina, ka minoritātes pauž vēlmi mācīties dzimtajā valodā, vienlaicīgi uzsverot, ka valstij jāuzņemas atbildība par zināšanu kvalitāti arī valsts valodas apguvē.        P.Tabūns pauda pārliecību, ka ar izglītības reformu saistītās problēmas ir Latvijas piecdesmit gadus ilgušās okupācijas sekas. "Rusifikācijas rezultātā latvieši runā vismaz divās valodās, krievi tikai vienā - krievu valodā - un grib šīs tiesības paturēt," viņš sacīja un uzsvēra, ka daudzi krieviski runājošie ir lojāli Latvijai un minētais attiecas galvenokārt uz tā saucamajiem politikāņiem, kas vēlas saglabāt Maskavas ietekmi. "Problēmas tiek radītas mākslīgi, " atzina P.Tabūns.        Sarunas noslēgumā R.Ekeuss pateicās par izsmeļošo informāciju un uzsvēra, ka izglītības reformas gaitā būtu vēlams saglabāt izglītības kvalitāti, kā arī nodrošināt dialogu ar sabiedrību.

          Otrdien, 24.februārī, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Rumānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lucianu Fatu, kurš bija ieradies atvadu vizītē.           Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Rumānijas attiecības vērtējamas kā labas - gan divpusējo kontaktu līmenī, gan arī starptautisko organizāciju sadarbības ietvaros. Spilgts apliecinājums tam ir vairākas augstākā līmeņa amatpersonu tikšanās, tostarp arī iespējamā Latvijas Valsts prezidentes vizīte Rumānijā.           Novērtējot divpusējās sadarbības nozīmību, Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre un Rumānijas vēstnieks L.Fatu norādīja uz abu valstu prioritārajiem mērķiem - dalību Eiropas Savienībā un NATO. "Eirointegrācijas procesā, pārņemot ES likumdošanu un īstenojot virkni nozīmīgu reformu, esam ieguvuši unikālu pieredzi, kurā esam gatavi dalīties ar citiem," sacīja Saeimas priekšsēdētāja. Puses bija vienisprātis - ES jauno kaimiņu politika un robežkontroles jautājumi ir Latvijas un Rumānijas visciešāko interešu sfērā.          Tikšanās noslēgumā tika pausta cerība, ka drīzumā Rumānija varētu atvērt mūsu valstī savu vēstniecību, kā arī intensificēt abu valstu starpparlamentāros kontaktus.

    No š.g. 24. līdz 26.februārim Latvijā oficiālā vizītē uzturēsies Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāga Finanšu komisijas delegācija.

           Otrdien, 17.februārī, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts tikās ar Francijas Republikas Nacionālās asamblejas deputātu Alfrēdu Almonu (Alfred Almont).          Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar iespējas rosināt dialogus un saskaņot valstu atšķirīgos viedokļus par ES Konstitūcijas projektu, kā arī Latvijas un Francijas divpusējo attiecību padziļināšanas iespējas.          Francijas Republikas Nacionālās asamblejas deputāts A.Almons atgādināja, ka bijis Latvijā pirms nepilna gada Francijas Nacionālās asamblejas uzdevumā, kad gatavojis ziņojumu par Latvijas gatavību dalībai Eiropas Savienībā. Viņš arī apliecināja, ka līdz šim gūts pozitīvs priekšstats par mūsu valsts sasniegumiem eirointegrācijas procesā. A.Almons uzsvēra Francijas atbalstu Latvijas integrācijai ES un pastāstīja, ka Latvijā ieradies ar jaunu misiju - rosināt dialogu un apmainīties viedokļiem par ES Konstitūcijas projektu. "Ir palikuši daži domstarpību punkti, kuros būtu jātuvina valstu atšķirīgie viedokļi. Mana misija ir - veicināt dialogu un panākt viedokļu tuvināšanos kompromisu ceļā, ar mērķi pieņemt visu ES Konstitūcijas tekstu," sacīja A.Almons.           Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts pateicās par Francijas stabilo atbalstu Latvijas virzībai uz integrāciju ES, kā arī pozitīvo novērtējumu mūsu valsts paveiktajam parlamentārajā darbībā Latvijā un ES institūcijās. Viņš apliecināja gatavību iesaistīties dialogā par ES nākotni, uzsverot nepieciešamību attīstīt starpvalstu dialogu iekšējo pretrunu un pārpratumu novēršanai dalībvalstu starpā.        G.Krasts paužot personīgu atbalstu ES Konstitūcijas projektam, kura izstrādes procesā piedalījies, pārstāvot Latvijas intereses Eiropas Konventā, izskaidroja Latvijas pozīciju minētājā jautājumā. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs uzsvēra, ka ES Konstitūcijas projekta kontekstā ir vairāki būtiski uzstādījumi, kas ir risināmi un meklējams kompromiss vēl pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Pirmkārt, Latvija atbalsta nostāju, ka katrai valstij paredzams savs komisārs, jo būtiski pieaugs darba apjoms paplašinātajā Eiropā. Otrkārt, attiecībā uz Eiropas prezidenta posteni, konkrēti jādefinē pienākumu saraksts, lai perspektīvā saglabātu līdzsvaru ES institūciju starpā. Treškārt, jāparedz minimālais nacionālo valstu deputātu skaits. G.Krasts uzsvēra arī savu nostāju, ka visas dalībvalstis varētu pārstāvēt vienāds deputātu skaits, tādejādi tiktu panākta lielāka uzticēšanās starp valstīm. Ceturtkārt, Latvija neatbalsta vienotā nodokļa mehānisma veidošanu Eiropā, paredzot tiesības nacionālajām valstīm definēt nodokļu politiku un izlemt, kā tuvināties ES līmenim kopumā, palielinot reģiona konkurētspēju pasaulē. Piektkārt, mūsu valsts atbalsta dubultā vairākuma balsojuma principu ieviešanu padomē, kas atbilst arī Francijas nostājai.  "Kompromisu var panākt un divdesmit piecas ES dalībvalstis var vienoties par šī principa atbalstīšanu," sacīja G.Krasts un izteica cerību, ka jauno konstitūcijas projektu izdosies parakstīt pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām.          A.Almons pateicās par atklāto dialogu un apstiprināja Francijas nostāju, ka ES jāievēro visu valstu līdzvērtības un līdztiesības princips. Viņš uzsvēra, ka nostājas - katrai valstij savs komisārs - realizācija būtu simbols vienlīdzībai un rastu risinājumus veiksmīgākai darba dalīšanai paplašinātā Eiropā. Deputāts izskaidroja Francijas nostāju arī jautājumos par Eiropas prezidenta pilnvarām, akcentējot koordinācijas un administrēšanas darbu; divkāršā vairākuma principa ieviešanu balsojumā; kā arī nodokļu sistēmas attīstību Eiropā.          Sarunas gaitā tika pārrunāti jautājumi arī par Latvijas iekšpolitisko situāciju un sadarbības padziļināšanas iespējām abu valstu parlamentārā līmenī.           Tikšanās noslēgumā tās dalībnieki apliecināja vēlmi meklēt un rast kopīgus risinājumus, lai jau līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām pieņemtu ES Konstitūciju.

   No 20. līdz 22.februārim Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre piedalīsies 4. Eiropas un Vidusjūras valstu spīkeru konferencē, ko rīko Maltas parlaments.    Šī ir pirmā Eiropas un Vidusjūras valstu spīkeru konference, uz kuru ir aicināti arī jauno ES dalībvalstu parlamentu vadītāji. Konferencē ir plānots pārrunāt Eiropas un Vidusjūras reģiona sadarbības jautājumus, kā arī diskutēt par tām iespējām, kādas paveras parlamentārajā sadarbībā.    Konferencē savu dalību ir apstiprinājuši parlamentu vadītāji vai to pārstāvji no Alžīrijas, Austrijas, Beļģijas, Kipras, Ēģiptes, Francijas, Vācijas, Grieķijas, Īrijas, Itālijas, Jordānijas, Luksemburgas, Marokas, Nīderlandes, Palestīnas, Portugāles, Spānijas, Zviedrijas, Sīrijas Arābu Republikas, Tunisijas, Turcijas, kā arī Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Polijas un Slovēnijas. Konferencē piedalīsies arī Eiropas Parlamenta pārstāvji.

Pirmdien, 16.februārī

   Piektdien, 13.februārī, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Pīks tikās ar Francijas Republikas Ārlietu ministrijas aģentūras (AFAA) ģenerālsekretāru Dmitriju Ovčiņņikovu, lai pārrunātu Latvijas kultūras programmas Francijā sagatavošanas aktualitātes.   Tikšanās laikā AFAA ģenerālsekretārs D.Ovčiņņikovs Ārlietu komisijas priekšsēdētāju iepazīstināja ar projekta mērķi un saturu, ka arī ar tā īstenošanas gaitu. Savukārt R.Pīks izteica atbalstu Latvijas kultūras programmas veidošanai, atzīmējot, ka šāds vērienīgs kultūras pasākums Latvijai ir ļoti nepieciešams.   Festivāls ar Latvijas kultūras programmu norisināsies 2005.gada nogalē - no oktobra līdz decembra vidum vairākās Francijas pilsētās.